dauzonīgs
dauzonīgs [daũzuônîgs] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
dauzonīga [daũzuônîga] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
dauzonīgi [daũzuônîgi] apstākļa vārds
dauzonība [daũzuônĩba] lietvārds; sieviešu dzimte
dauzonīgums [daũzuônîgùms] lietvārds; vīriešu dzimte
Tāds, kas trokšņo, rīko tračus, kautiņus.
PiemēriDauzonīgs klaidonis.