dauzīt
dauzīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Vairākkārt, ilgāku laiku sist (ko, pa ko, pret ko).
PiemēriDauzīt ar āmuru pa grīdu, pa sienu.
Stabili vārdu savienojumiDauzīt bumbu.
1.1.Vairākkārt sist (pa kādu priekšmetu), lai notīrītu, atbrīvotu (no kā); sitot atdalīt, dabūt (ko) nost.
PiemēriDauzīt paklāju.
2.Vairākkārt stipri sist, arī pērt (kādu).
PiemēriDauzīt cietumniekus.
3.Vairākkārt sitot, sašķelt, sadalīt, sadrupināt.
PiemēriDauzīt riekstus.
4.Vairākkārt spēcīgi sist, radot stipru troksni; skaļi klauvēt, klaudzināt.
PiemēriDauzīt dzelzs gabalu, saucot ganus mājās.
4.1.Strauji, nevērīgi vērt, radot stipru troksni.
PiemēriDauzīt durvis, vārtus.
4.2.Skaļi spēlēt (sitamos vai taustiņu mūzikas instrumentus).
PiemēriDauzīt bungas.