Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
dauzoņa
dauzoņa [daũzuôņa] kopdz. lietv., v. dat. -am, s. dat. -ai.
Cilvēks, kas trokšņo, rīko tračus, kautiņus; kauslis.
PiemēriBars dauzoņu uzbruka garāmgājējam.