dauzonīgs
dauzonīgs [daũzuônîgs] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
dauzonīga [daũzuônîga] -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
dauzonīgi [daũzuônîgi] apstākļa vārds
dauzonība [daũzuônĩba] sieviešu dzimte, lietvārds
dauzonīgums [daũzuônîgùms] vīriešu dzimte, lietvārds
Tāds, kas trokšņo, rīko tračus, kautiņus.
PiemēriDauzonīgs klaidonis.