dauzīties
dauzīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Skaļi klauvēt.
PiemēriDauzīties pie loga, pie durvīm.
- Dauzīties pie loga, pie durvīm.
2.formā: trešā persona Vairākkārt atsisties, triekties (pret ko, gar ko).
PiemēriViļņi dauzās pret kuģa sāniem.
- Viļņi dauzās pret kuģa sāniem.
- Vaļējie slēģi dauzās pret mājas sienu.
- Spainis dauzās gar akas grodiem.
- Gar loga rūtīm dauzījās lapsene.
3.formā: trešā persona Spēcīgi, strauji pukstēt, pulsēt.
PiemēriNo lielas laimes krūtīs sāka dauzīties sirds.
- No lielas laimes krūtīs sāka dauzīties sirds.
- Viņam sviedri aumaļām sāka plūst un asinis dauzījās pa deniņiem, it kā tās viņam galvu gribētu pārplēst.
4.sarunvaloda Trokšņojot skraidīt, draiskuļoties.
PiemēriLīdz vēlam vakaram nebeidz dauzīties bērni.
- Līdz vēlam vakaram nebeidz dauzīties bērni.
- Pagalmā dauzās zēnu bars.
5.sarunvaloda Klaiņot, klīst.
PiemēriDauzīties pa pasauli.
- Dauzīties pa pasauli.
- Zēns nodarbību laikā dauzās apkārt.
- Apkārt dauzās sveši suņi.
Stabili vārdu savienojumiDauzīties riņķī.
- Dauzīties riņķī — sarunvaloda klaiņot, klīst.