uzmākoņa
uzmākoņa [uzmàkuôņa] kopdz.: dat. v. -am, s. -ai lietvārds
Tas (piemēram, cilvēks, dzīvnieks), kas uzmācas.
PiemēriViņš ar savām pamācībām ir uzmākoņa.
- Viņš ar savām pamācībām ir uzmākoņa.
- Uzmākoņas no sievietes neatstājas.