uzmērot
uzmērot [uzmȩ̃ruôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
uzmērojums lietvārds; vīriešu dzimte
Uzmērīt (1, 3).
PiemēriUzmēroja muižu un zemnieku zemes.
- Uzmēroja muižu un zemnieku zemes.
- Uzmērot vēl labu tiesu ogu pa virsu.