uzmāka
uzmāka kopdz.: dat. v. -am, s. -ai lietvārds
Tas (piemēram, cilvēks, dzīvnieks), kas uzmācas.
PiemēriNelocīties nedz Austrumu, nedz Rietumu uzmāku priekšā.
- Nelocīties nedz Austrumu, nedz Rietumu uzmāku priekšā.