Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izvārīt
izvārīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Vārot panākt, ka (ēdiens, dzēriens u. tml.) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; uzvārīt.
PiemēriIzvārīt buljonu, zupu.
  • Izvārīt buljonu, zupu.
  • Izvārīt pusdienās ķīseli.
  • Izvārīt garšīgu kafiju.
  • Izvārīt ātri vakariņas.
  • Izvārīt kartupeļus.
1.1.Vārīt un pabeigt vārīt (veļu).
PiemēriIzvārīt palagus.
  • Izvārīt palagus.