izvārīt
izvārīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Vārot panākt, ka (ēdiens, dzēriens u. tml.) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; uzvārīt.
PiemēriIzvārīt buljonu, zupu.
- Izvārīt buljonu, zupu.
- Izvārīt pusdienās ķīseli.
- Izvārīt garšīgu kafiju.
- Izvārīt ātri vakariņas.
- Izvārīt kartupeļus.
1.1.Vārīt un pabeigt vārīt (veļu).
PiemēriIzvārīt palagus.
- Izvārīt palagus.