izvandīt sarunvaloda
izvandīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Vandoties, jaucoties pārmeklēt (ko).
PiemēriIzvandīt visu dzīvokli, skapi, somu.
- Izvandīt visu dzīvokli, skapi, somu.
1.1.Meklējot izjaukt, izsvaidīt.
PiemēriIzvandīt drēbes, mantas pa visu istabu.
- Izvandīt drēbes, mantas pa visu istabu.
- Viss bija izvandīts.
2.Izjaukt, izsvaidīt, arī izrakņāt (parasti zemi).
PiemēriIzvandīt zemi.
- Izvandīt zemi.
- Izvandītas sūnas.
3.Izstaigāt, izbraukāt.
PiemēriIzvandīt puspasauli savā mūžā.
- Izvandīt puspasauli savā mūžā.