izvandīt sarunvaloda
izvandīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Vandoties, jaucoties pārmeklēt (ko).
PiemēriIzvandīt visu dzīvokli, skapi, somu.
1.1.Meklējot izjaukt, izsvaidīt.
PiemēriIzvandīt drēbes, mantas pa visu istabu.
2.Izjaukt, izsvaidīt, arī izrakņāt (parasti zemi).
PiemēriIzvandīt zemi.
3.Izstaigāt, izbraukāt.
PiemēriIzvandīt puspasauli savā mūžā.