Paplašinātā meklēšana
Meklējam do.
Atrasts vārdos (200):
- do:1
- dot:1
- ido:1
- dobe:1
- dobs:1
- dobt:1
- dogs:1
- doks:1
- doma:1
- dome:1
- doms:1
- dona:1
- dons:1
- dore:1
- doza:1
- doze:1
- atdot:1
- bordo:1
- dobjš:1
- docēt:1
- dodžs:1
- dogma:1
- dolma:1
- domāt:1
- domna:1
- donis:1
- donja:1
- donna:1
- dosjē:1
- dotēt:1
- dozēt:1
- dūdot:1
- džudo:1
- iedot:1
- aizdot:1
- apdobe:1
- apdoma:1
- dobums:1
- dofins:1
- dokers:1
- dolārs:1
- domāts:1
- domēns:1
- domīgs:1
- domino:1
- donors:1
- dorāda:1
- doties:1
- dotumi:1
- gaudot:1
- iedobe:1
- iedobt:1
- iedoma:1
- acidoze:1
- adoptēt:1
- apdomāt:1
- apledot:1
- aplidot:1
- atdūdot:1
- atlidot:1
- avokado:1
- buldogs:1
- cimdots:1
- dažādot:1
- dobulis:1
- docents:1
- dogmats:1
- doktors:1
- dominēt:1
- dopings:1
- dorisks:1
- dorsāls:1
- dotības:1
- gondola:1
- hotdogs:1
- iedomāt:1
- iedūdot:1
- ielidot:1
- adopcija:1
- aizdomas:1
- aizlidot:1
- anekdote:1
- antidots:1
- apdomāts:1
- apdomīgs:1
- apslidot:1
- apvārdot:1
- atdoties:1
- atveidot:1
- badoties:1
- blandoņa:1
- cidonija:1
- docētājs:1
- doktrīna:1
- dolomīts:1
- domājams:1
- domājošs:1
- domāšana:1
- domātājs:1
- domāties:1
- domīnija:1
- domkrats:1
- domnieks:1
- domofons:1
- domuzīme:1
- donžuāns:1
- doronika:1
- dotācija:1
- dozators:1
- draudošs:1
- endogēns:1
- iedobīte:1
- iedobums:1
- iedomāts:1
- iedomīgs:1
- acidofils:1
- adorācija:1
- aizdomīgs:1
- aizdoties:1
- aizslidot:1
- atbaidošs:1
- atraidošs:1
- beladonna:1
- blandonis:1
- buldozers:1
- divdomība:1
- divdomīgs:1
- dobradzis:1
- dobspiede:1
- dobumains:1
- docentūra:1
- dogmatika:1
- doktorāts:1
- dokuments:1
- dominance:1
- dominante:1
- dominants:1
- domraksts:1
- dozimetrs:1
- dziedonis:1
- endokards:1
- endokrīns:1
- endoskops:1
- halcedons:1
- hēdonisks:1
- hēdonisms:1
- hēdonists:1
- iedobulis:1
- apledojums:1
- beznodokļu:1
- brīvdomīgs:1
- dobermanis:1
- dogmatisks:1
- dogmatisms:1
- doktorands:1
- dokumentēt:1
- domesticēt:1
- dominikāņi:1
- dominikāņi:2
- domubiedrs:1
- dziļdomīgs:1
- endosperma:1
- gondoljers:1
- gorodovojs:1
- iedomāties:1
- iedūdoties:1
- aizdomāties:1
- anekdotisks:1
- apvārdoties:1
- dezodorants:1
- dobspiedums:1
- dokumentāls:1
- dokumentārs:1
- domkapituls:1
- dozimetrija:1
- endokardīts:1
- endoprotēze:1
- endoskopija:1
- iedobumains:1
- iegaudoties:1
- ātrslidošana:1
- ātrslidotājs:1
- brīvdomātājs:1
- buldozerists:1
- dodekafonija:1
- doktorantūra:1
- domstarpības:1
- dozimetrisks:1
- endoskopisks:1
- fonendoskops:1
- daiļslidošana:1
- daiļslidotājs:1
- dodekafonisks:1
- dokumentācija:1
- endokrinologs:1
- čarterlidojums:1
- dokumentālists:1
- doplerogrāfija:1
- endokrinoloģija:1
- diferenciālvienādojums:1
Atrasts etimoloģijās (361):
- No vācu Europoide, kam pamatā Europa un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī eiropeīdi)
- No spāņu toreador (toreo 'vēršu cīņa', toro 'vērsis'). (šķirklī toreadors)
- No krievu воевода, poļu wojewoda 'karavadonis'. (šķirklī vojevoda)
- No itāliešu mandolino. (šķirklī mandolīna)
- No spāņu carbonado 'melnais dimants', kam pamatā latīņu carbon 'ogle'. (šķirklī karbonado)
- No gas, kas ir 17. gs. beļģu ķīmiķa J. van Helmonta veidots nosaukums no grieķu chaos 'haoss' un holandiešu geest 'gars'. (šķirklī gāze)
- No latīņu commissio, committere 'nodot rīcībā, uzticēt'. (šķirklī komisija)
- No senkrievu дума 'doma, uzskats, prāts'. (šķirklī doma)
- No vācu Diamant, kam pamatā latīņu diamas, diamant, pārveidojums no latīņu adamans. (šķirklī dimants)
- No viduslejasvācu reise 'došanās ceļā'. (šķirklī reize)
- No grieķu mītu milža Atlanta vārda Atlas, Atlantos, kuru Zevs sodījis, likdams turēt uz pleciem debess jumu. 16. gadsimtā izdotajā karšu krājuma titullapā bija attēlots Atlants ar zemeslodi uz pleciem. (šķirklī atlants)
- No grieķu sardonion 'dzēlīgi, nievājoši'. (šķirklī sardonisks)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī karbīds)
- Aizguvums no lībiešu jūom 'dziļums jūrā starp sēkļiem'; nozīme 'darbības joma, nozare' izveidojās 20. gs. 30. gados. (šķirklī joma)
- No angļu Brexit, kas angļu valodā veidojies no vārdiem British exit. (šķirklī breksits)
- Pēc šīs diktatūras nodibinātāja un ideologa Ādolfa Hitlera uzvārda. (šķirklī hitlerisms)
- No spāņu pasodoble 'dubultsolis'. (šķirklī pasodoble)
- No franču dame 'kundze, pavēlniece', kam pamatā latīņu domina 'kundze'. (šķirklī dāma)
- No latīņu cēdere 'atsacīties, atdot'. (šķirklī cedēt)
- No krievu чека, kas veidots kā saīsinājums no Чрезвычайная комиссия 'ārkārtējā komisija'. (šķirklī čeka)
- No angļu doula, kam pamatā sengrieķu doulah 'verdzene'. (šķirklī dūla)
- 2016. gada jaunvārds, kas veidots kā analogs angļu start-up company. (šķirklī jaunuzņēmums)
- No vācu Nukleotid, angļu nukleotide, kam pamatā latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukleotīds)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā, ap' un odous (odontos) 'zobs'. (šķirklī periodontīts)
- Darinājums latviešu valodā, latviskojot angļu on-line 'dotajā mirklī pieejams ar datortīkla palīdzību'. (šķirklī tiešsaiste)
- Pēc šīs kustības dibinātāja Padomju Krievijas politiķa Ļeva Trocka (1879–1940) uzvārda. (šķirklī trockisms)
- No latīņu valodas acidophilus 'skābi mīlošs'. (šķirklī acidofils)
- No latīņu acidosis, kam pamatā latīņu acidus 'skābs'. (šķirklī acidoze)
- No latīņu adoptio, adoptatio. (šķirklī adopcija)
- No grieķu adēn 'dziedzeris' un eidos 'veids'. (šķirklī adenoīdi)
- No latīņu adoptare. (šķirklī adoptēt)
- No itāļu accordo 'saskaņa'. (šķirklī akords)
- Pēc norvēģu daiļslidotāja Aksela R. Paulsena vārda. (šķirklī aksels)
- No grieķu aktis, aktinos 'stars' un eidos 'veids'. (šķirklī aktinīdija)
- No arābu al-qāli 'sārms' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī alkaloīdi)
- No latīņu altus 'augsts', altar 'ziedoklis'. (šķirklī altāris)
- No latīņu alveolus 'silīte, dobums'. (šķirklī alveola)
- No latīņu amplitudo 'plašums'. (šķirklī amplitūda)
- No grieķu anekdotos 'vēl nelaists klajā'. (šķirklī anekdote)
- No grieķu anodos 'ceļš augšup'. (šķirklī anods)
- No franču antidote, grieķu antidoton 'pretdeva'. (šķirklī antidots)
- No grieķu anti 'pret' un pous, podos 'kāja'. (šķirklī antipods)
- No franču apatride, kam pamatā grieķu a 'bez' un patris, patridos 'dzimtene'. (šķirklī apatrīds)
- No franču doubler. (šķirklī dublēt)
- No latīņu archivum, grieķu archeia 'publiski dokumenti'. (šķirklī arhīvs)
- No grieķu astēr 'zvaigzne' un eidos 'veids'. (šķirklī asteroīds)
- No latīņu Atropa belladonna. (šķirklī atropīns)
- No franču autoritaire 'valdonīgs', kam pamatā latīņu auctoritas 'vara'. (šķirklī autoritārs)
- G. F. Stendera jaunvārds ar nozīmi 'garša'. Pašreizējā nozīme izveidojās 19. gs. 60. gados. (šķirklī bauda)
- No grieķu bolis (bolīdos) 'metamais šķēps'. (šķirklī bolīds)
- No grieķu brōmos 'smaka, smirdoņa'. (šķirklī broms)
- Aizguvums no franču boudoir. (šķirklī buduārs)
- No angļu bulldog. (šķirklī buldogs)
- No angļu bulldozer. (šķirklī buldozers)
- Aizguvums no krievu бомба, vācu Bombe, kam pamatā grieķu bombos 'dobjš troksnis'. (šķirklī bumba)
- Literārajā valodā 19. gs. 70. gados ieviesis K. Valdemārs agrāk lietotā zēģele vietā. (šķirklī bura)
- No grieķu koilia '(vēdera)dobums'. (šķirklī celiakija)
- No latīņu cellula 'šūna' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī celuloīds)
- No latīņu cessio 'atkāpšanās, atdošana'. (šķirklī cesija)
- No franču cigare, spāņu cigarro, kas, domājams, cēlies no maiju sik'ar 'smēķēšana'. (šķirklī cigārs)
- No persiešu čādor 'plīvurs'. (šķirklī čadra)
- No persiešu jāmadān, veidots no djame 'drēbes', dan 'kaste'. (šķirklī čemodāns)
- Veidots, iespējams, no dadzis, jo putna iecienīta barība ir dadžu sēklas. (šķirklī dadzītis)
- A. Kronvalda darinājums 19. gs. 60.–70. gados. (šķirklī daile)
- Veidots no vietvārda Dagestāna, kas tatāru valodā nozīmē 'kalnu zeme'. (šķirklī dagestāņi)
- Vārds, ko tautasdziesmu apzīmēšanai ieteicis H. Visendorfs žurnāla "Austrums" 1983. gada 7. numurā. Kr. Barons to pieņēma, ietverdams šo vārdu sava tautasdziesmu krājuma "Latvju dainas" nosaukumā. (šķirklī daina)
- No latīņu datum 'dotais', dare 'dot'. (šķirklī dati)
- No latīņu (casus) dativus 'došanas, piešķiršanas locījums'. (šķirklī datīvs)
- No latīņu datum 'dotais'. (šķirklī datums)
- Kr. Valdemāra un F. Brīvzemnieka veidots atvasinājums no dārzs. (šķirklī dārzkopība)
- No franču décade 'desmit dienas', kam pamatā grieķu dekas (dekados) 'desmits'. (šķirklī dekāde)
- No latīņu delegare 'uzdot'. (šķirklī deleģēt)
- No grieķu dēmagōgos 'tautas vadonis'. (šķirklī demagogs)
- No krievu дезодорант, vācu Desodorant, kam pamatā ir franču dés 'priedēklis, kas norāda uz kā noņemšanu, novēršanu' un latīņu odor 'smarža, smaka'. (šķirklī dezodorants)
- Darbības vārds dibināt līdz 19. gs. lietots ar nozīmi 'likt (celt) uz pamata, pamatot'. 19. gs. 60. gados Atis Kronvalds šo vārdu attiecināja arī uz sabiedrisku pasākumu izveidošanu. (šķirklī dibināt)
- No arābu dīnār, kas veidots pēc Romas sudraba monētas denārija nosaukuma. (šķirklī dinārs)
- No franču diplomate, kam pamatā grieķu diplōma 'salocīts dokuments'. (šķirklī diplomāts)
- No franču diplôme, kam pamatā grieķu diplōma 'salocīts dokuments'. (šķirklī diploms)
- No itāļu doge, kam pamatā latīņu dux (ducis) 'vadonis'. (šķirklī dodžs)
- No grieķu dogma 'uzskats'. (šķirklī dogma)
- No grieķu dogma (dogmatos) 'mācība, noteikts uzskats'. (šķirklī dogmats)
- No angļu dog 'suns'. (šķirklī dogs)
- No angļu docker. (šķirklī dokers)
- No angļu dock. (šķirklī doks)
- No itāliešu do. (šķirklī do)
- No latīņu docens (docentis) 'tas, kas māca'. (šķirklī docents)
- No latīņu doctrina 'mācība'. (šķirklī doktrīna)
- No franču documenter, kam pamatā latīņu documentum 'pierādījums'. (šķirklī dokumentēt)
- No angļu dollar, kam pamatā lejasvācu dāler (vācu Taler). (šķirklī dolārs)
- No azerbaidžāņu dolma, tjurku dolmak 'piepildīt'. (šķirklī dolma)
- No franču dolomi(t)e, pēc franču ģeologa D. de Dolomjē vārda. (šķirklī dolomīts)
- No franču documentaire, kam pamatā latīņu documentum 'pierādījums'. (šķirklī dokumentārs)
- No latīņu dominans (dominantis) 'valdošs'. (šķirklī dominance)
- No latīņu dominans (dominantis) 'valdošs'. (šķirklī dominante)
- No latīņu dominari, dominus 'kungs'. (šķirklī dominēt)
- No franču domino, iespējams, latīņu dominus 'kungs'. (šķirklī domino)
- No latīņu documentum 'pierādījums'. (šķirklī dokuments)
- No latīņu docere 'mācīt'. (šķirklī docētājs)
- No angļu dominion, kam pamatā latīņu dominium 'valdījums, īpašums'. (šķirklī domīnija)
- Aizguvums no latīņu domus 'nams'. (šķirklī doms)
- No spāņu dona, latīņu domina 'kundze'. (šķirklī donja)
- No latīņu domina 'kundze'. (šķirklī donna)
- No spāņu don, latīņu dominus 'saimnieks, kungs'. (šķirklī dons)
- No spāņu tautas teiku varoņa un literārā tēla dona Huana vārda. (šķirklī donžuāns)
- No angļu doping, kam pamatā dope 'lietot narkotiskus līdzekļus'. (šķirklī dopings)
- No latīņu donare 'dāvināt, ziedot'. (šķirklī donors)
- No franču dossier. (šķirklī dosjē)
- No grieķu dōrikos 'senās Grieķijas doriešu ciltīm raksturīgs'. (šķirklī dorisks)
- No latīņu dorsalis, dorsum 'mugura'. (šķirklī dorsāls)
- No latīņu dotatio 'dāvana, ziedojums'. (šķirklī dotācija)
- Atvasināts no dot (J. Endzelīna jaunvārds 20. gs. 30. gados). (šķirklī dotumi)
- No grieķu dosis 'deva'. (šķirklī doza)
- No grieķu dosis. (šķirklī dozators)
- Veidots no grieķu dosis 'deva' un metreō 'mērīju'. (šķirklī dozimetrs)
- No franču doublet, double 'divkāršs'. (šķirklī dublets)
- No franču doublage. (šķirklī dublāža)
- No franču doubleur. (šķirklī dublieris)
- No franču douche. (šķirklī duša)
- No angļu excavator, kam pamatā latīņu excavare 'izdobt'. (šķirklī ekskavators)
- No latīņu extraordinarus (extra 'ārpus' un ordo (ordinis) 'rinda, kārtība'). (šķirklī ekstraordinārs)
- No grieķu endon 'iekšā' un kardia 'sirds'. (šķirklī endokardīts)
- No grieķu endon 'iekšā' un kardia 'sirds'. (šķirklī endokards)
- No grieķu endon 'iekšā', krinein 'atdalīt, izdalīt' un logos 'jēdziens'. (šķirklī endokrinoloģija)
- No grieķu endon 'iekšā' un skopein 'skatīties'. (šķirklī endoskopija)
- No grieķu endon 'iekšā' un sperma 'sēkla'. (šķirklī endosperma)
- No grieķu endon 'iekšā' un krinein 'atdalīt, izdalīt'. (šķirklī endokrīns)
- No grieķu endon 'iekšā' un genos 'izcelsme'. (šķirklī endogēns)
- No esperanto valodas izveidotāja L. Zamenhofa pseidonīma Esperanto 'cerošs', kam pamatā latīņu sperare 'cerēt'. (šķirklī esperanto)
- No franču estrade, spāņu estrado 'dēļu paaugstinājums'. (šķirklī estrāde)
- No latīņu fascinare 'apburt, apvārdot'. (šķirklī fascinēt)
- No franču fictif, kam pamatā latīņu fictio 'izdomājums'. (šķirklī fiktīvs)
- No vācu Führer 'vadonis'. (šķirklī fīrers)
- No grieķu phōnē 'skaņa', endon 'iekšā' un skopeō 'skatos'. (šķirklī fonendoskops)
- No latīņu formatio 'veidojums'. (šķirklī formācija)
- No latīņu formatus 'izveidots' (forma 'veids, āriene'). (šķirklī formāts)
- No latīņu formatus 'izveidots'. (šķirklī formatēt)
- Latviskojums no angļu (girl)guides 'meitenes vadones' (organizācija radās Anglijā). (šķirklī gaida)
- No franču gélatine 'želatīns'. Lietojumā dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar garo patskani ē: gēls, taču no latviešu valodas pareizrakstības viedokļa tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī gels)
- No latīņu Gentiana (romiešu vēsturnieks Plīnijs stāsta, ka nosaukums veidots pēc Ilīrijas valdnieka Gentiusa vārda, kurš atklājis šā auga ārstnieciskās īpašības). (šķirklī genciāna)
- Nosaukums dots pēc lapu formas, kas atgādina zobenu (latīņu gladius 'neliels zobens'). (šķirklī gladiola)
- A. Kronvalda darinātā jaunvārda gleznība pārveidojums. (šķirklī glezniecība)
- No itāļu gondola. (šķirklī gondola)
- No itāļu gondoliere. (šķirklī gondoljers)
- 19. gadsimta 70. gados veidots atvasinājums no vārda ģīmis. (šķirklī ģīmetne)
- No grieķu chalkēdōn, kura pamatā ir Mazāzijas pilsētas Halkēdonas nosaukums. (šķirklī halcedons)
- No grieķu hēdonē 'bauda'. (šķirklī hēdonisms)
- No grieķu haplos 'vienkāršs' un eidos 'veids'. (šķirklī haploidāls)
- Vārds veidots pēc tā sastāvdaļu hlora un fosfora nosaukumiem. (šķirklī hlorofoss)
- No grieķu chlōros 'zaļgans' un plastos 'veidots'. (šķirklī hloroplasti)
- Vārds ienācis 19. gs. 90. gados senākā apzīmējuma ilgošanās vietā, plašāk ieviesies ar Raiņa dzeju. (šķirklī ilgas)
- No arābu imām 'priekšā esošais, vadonis'. (šķirklī imāms)
- No latīņu imperator 'pavēlnieks, karavadonis; ķeizars'. (šķirklī imperators)
- No latīņu informare 'izveidot priekšstatu par kaut ko'. (šķirklī informēt)
- No latīņu interpolatio 'pārveidojums, sagrozījums'. (šķirklī interpolācija)
- No grieķu iris, iridos 'varavīksne', jo tā sāļu šķīdums ir dažādās krāsās. (šķirklī irīdijs)
- No vācu Jodoform. (šķirklī jodoforms)
- No franču jovial, kam pamatā latīņu iovialis 'ar Jupiteru saistīts', jo pēc viduslaiku astrologu domām Jupitera zvaigznājā dzimušie ir priecīgi, omulīgi, vēlīgi, laipni. (šķirklī joviāls)
- Minētā nozīme izveidota 20. gs. 20. gadu sākumā. (šķirklī junda)
- Jāņa Endzelīna jaunvārds 20. gs. 30. gados. (šķirklī jutoņa)
- No franču cadastre, itāļu catast(r)o 'nodokļu saraksts', kam pamatā grieķu katastichon 'saraksts, lapa'. (šķirklī kadastrs)
- Mūsdienu nozīme izveidojusies pēc A. Kronvalda ieteikuma. (šķirklī kaislība)
- No grieķu kalos 'skaists', eidos 'veids' un skopein 'skatīties'. (šķirklī kaleidoskops)
- No franču calvados (pēc Kalvadosas departamenta Francijā, Normandijā). (šķirklī kalvadoss)
- Saīsinājums no pilnā latīņu nosaukuma Ordo Fratrum Minorum Capuccinorum 'Mazāko brāļu kapuciešu ordenis'. (šķirklī kapucieši)
- Z. Skujiņa ieteikts jaunvārds (ieviesies 20. gs. 70.–80. gados). (šķirklī karsējs)
- No angļu catode, kam pamatā grieķu kata 'lejup' un hodos 'ceļš'. (šķirklī katods)
- No franču caoutchouc, spāņu cauchuc, kam pamatā indiāņu kau-ut-schu 'raudošs koks'. (šķirklī kaučuks)
- A. Kronvalda darinājums (19. gs. 70. gados) no darbības vārda kaut, aizstājot aizguvumu slaktiņš. (šķirklī kauja)
- No latīņu cavitas, cavitatis 'tukšums, dobums'. (šķirklī kavitācija)
- No latīņu caverna 'ala, dobums'. (šķirklī kaverna)
- Pēc franču zinātnieku Pjēra Kirī un Marijas Sklodovskas-Kirī (Curie) vārda. (šķirklī kirī)
- No krievu кирилица, kam pamatā šā alfabēta izveidotāja Kirila vārds. (šķirklī kirilica)
- Apvidvārdu klātiene 20. gs. 30. gados J. Endzelīns ieteicis salikteņa klātbūtne aizstāšanai. 40. gados to sāka attiecināt uz mācību veidu. (šķirklī klātiene)
- No grieķu monas (monados) 'vienība, nedalāmais'. (šķirklī monāde)
- No latīņu cliens, clientis 'padotais'. (šķirklī klients)
- No grieķu klima, klimatos 'slīpums'. Senie grieķi ar to domāja slīpumu, kādā uz Zemes virsmas krīt Saules stari. (šķirklī klimats)
- No angļu collie (dog) 'derīgs suns', kam pamatā ķeltu vārds. (šķirklī kollijs)
- No vācu Kolloid, kam pamatā grieķu kolla 'līme' un eidos 'veids'. (šķirklī koloīdi)
- No itāļu commando 'pavēle', kam pamatā latīņu commandare 'uzticēt, uzdot'. (šķirklī komanda)
- No angļu committee, kam pamatā latīņu committere 'nodot rīcībā, uzticēt'. (šķirklī komiteja)
- No angļu commodore. (šķirklī komodors)
- No latīņu componens (componentis) 'sastādošs'. (šķirklī komponente)
- No latīņu componens (componentis) 'sastādošs'. (šķirklī komponents)
- No angļu communicate, kam pamatā latīņu communicare 'sarunāties, dalīties domās'. (šķirklī komunicēt)
- No latīņu conceptus 'doma, priekšstats'. (šķirklī koncepts)
- No latīņu conceptus 'doma, jēdziens'. (šķirklī konceptuālisms)
- No latīņu con 'ar, kopā' un dominatus 'kundzība; kopīga valdīšana'. (šķirklī kondomināts)
- No angļu condom. (šķirklī kondoms)
- No spāņu condor, kam pamatā kečvu cuntur. (šķirklī kondors)
- No latīņu configuratio 'līdzīgs, vienāds veidojums'. (šķirklī konfigurācija)
- No latīņu concavus 'iedobts'. (šķirklī konkāvs)
- No spāņu conquistador 'iekarotājs'. (šķirklī konkistadors)
- No itāļu contrabbando, kam pamatā latīņu contra bandum 'pretēji aizliegumam'. (šķirklī kontrabanda)
- No franču cordon 'aukla, virve'. (šķirklī kordons)
- No franču corridor (latīņu currere 'skriet'). (šķirklī koridors)
- No latīņu credo 'ticu'. (šķirklī kredo)
- Saīsinājums no (n)eidentificēts (l)idojošais (o)bjekts, kas tulkots no angļu Unidentified Flying Object (UFO). (šķirklī NLO)
- No krievu кривичи. Pēc J. Endzelīna domām, no šā vārda latviešu valodā cēlies tautas nosaukums krievi. (šķirklī kriviči)
- Žargonvārds "kruts" latviešu valodā ienācis 20. gs. 90. gados no krievu крутой ar nozīmi 'izcils, dārgs, augstākās kategorijas dzīvesveidam atbilstošs'. (šķirklī kruts)
- 17. gs. avoti rāda, ka sākotnēji kukulis bija apaļas formas maize pretstatā klaipam. 18. gs. vidū vārds kukulis ieguva jaunu nozīmi 'ciemos nesama dāvana'. No šās nozīmes vēlāk izveidojās trešā nozīme 'dāvana amatvīra ietekmēšanai'. (K. Karulis). (šķirklī kukulis)
- No latīņu labilis 'slīdošs, nestabils'. (šķirklī labilitāte)
- Pēc Labradoras pussalas Ziemeļamerikā. (šķirklī labradors)
- Apvidvārdu laimēt daiļliteratūrā 20. gs. 20. gados ieviesis J. Janševskis. J. Endzelīns ieteica šo vārdu lietot aizguvuma vinnēt (viduslejasvācu winnen) vietā. (šķirklī laimēt)
- No vācu Landrat (Land 'zeme, valsts' un Rat 'padome, padomnieks'). (šķirklī landrāts)
- No vārda liliputs. Tulkojot pirmoreiz (1813. g.) Dž. Svifta romānu, angļu lilliput latviski atveidots šādi: lillputs – Lillputu zeme. Laika gaitā tas pārveidojies par Leiputru zeme, Leiputrija. (K. Karulis) (šķirklī leiputrija)
- No angļu lend-lease, kur to lend 'aizdot' un to lease 'iznomāt'. (šķirklī lendlīze)
- No latīņu libido. (šķirklī libido)
- No itāļu lido 'krasts', kam pamatā latīņu litus. (šķirklī lido)
- No lībiešu lìedig 'plūstošās smiltis'. Literārajā valodā ieviesies 20. gs. 30. gados. (šķirklī liedags)
- No angļu lilliputian (pēc Dž. Svifta romāna "Gulivera ceļojumi" aprakstītās iedomātās zemes Liliputijas iedzīvotājiem – maziem cilvēciņiem). (šķirklī liliputs)
- No franču louis d'or, no Francijas karaļa vārda Louis, jo pirmos luidorus sāka kalt Luija XIII laikā. (šķirklī luidors)
- No itāļu madonna 'mana kundze'. (šķirklī madonna)
- No latīņu magnitudo 'lielums' (šķirklī magnitūda)
- No latīņu major domus 'mājas pārvaldnieks' (maior 'galvenais' un domus 'nams'). (šķirklī majordoms)
- Pēc brāļu Makdonaldu vārda, kuriem piederēja ātrās ēdināšanas iestāde Kalifornijā, no kuras tika aizgūta ideja par ātrās ēdināšanas uzņēmumiem. (šķirklī makdonalds)
- No itāļu malaria, mala aria 'slikts gaiss', jo senāk domāja, ka slimību rada slikts gaiss purvainās vietās. (šķirklī malārija)
- No portugāļu mandarim, kam pamatā sanskrita mantrin 'padomdevējs'. (šķirklī mandarīns)
- No sanskrita mantra 'domāšanas līdzeklis' (man 'prāts' un tra 'atbrīvot, vērst uz kaut ko'). (šķirklī mantra)
- No franču Marseillaise, kam pamatā Marseļas (pilsēta Francijas dienvidos) nosaukums. (šķirklī Marseljēza)
- Pārveidots aizguvums no viduslejasvācu merreddich vai vācu Meerrettich 'jūras redīss'. (šķirklī mārrutks)
- No senebreju māšîaḥ 'svaidītais' (grieķu atveidojumā messias). (šķirklī mesija)
- No grieķu metamorphōsis 'pārvēršanās, pārveidošanās'. (šķirklī metamorfoze)
- No grieķu metaplasis 'pārveidošanās'. (šķirklī metaplāzija)
- No grieķu methodos 'pētīšanas ceļš'. (šķirklī metode)
- No angļu pesticide, kam pamatā latīņu pestis 'epidēmija, sērga' un caedo 'nonāvēju'. (šķirklī pesticīds)
- No vācu Minnesänger, Minnesinger 'mīlas dziedonis'. (šķirklī minnezengers)
- No grieķu myrias (myriados) 'desmit tūkstoši'. (šķirklī miriāde)
- No grieķu molybdos 'svins'. (šķirklī molibdēns)
- No vācu Monopol, kam pamatā grieķu monopōlion (monos 'viens' un pōlein 'pārdot'). (šķirklī monopols)
- No senkrievu мыто 'nodeva, nodoklis'. (šķirklī muita)
- No franču moulage (mouler 'veidot'). (šķirklī mulāža)
- No grieķu narko(tikos) 'apdullinošs, stingumu radošs' un logos 'mācība'. (šķirklī narkoloģija)
- No grieķu narko(tikos) 'apdullinošs, stingumu radošs' un mania 'ārprāts'. (šķirklī narkomānija)
- No grieķu pyramis, pyramidos. (šķirklī piramīda)
- J. Endzelīna jaunvārds 20.gs. 30. gados. (šķirklī necils)
- No franču troubadour. (šķirklī trubadūrs)
- A. Stērstes jaunvārds 19. gs. 90. gados. (šķirklī noilgt)
- A. Stērstes jaunvārds 19. gs. 90. gados. (šķirklī noilgums)
- No angļu knock-down. (šķirklī nokdauns)
- No grieķu nomas (nomados) 'klejotāji'. (šķirklī nomadi)
- No latīņu novatio 'atjaunošana, pārveidošana'. (šķirklī novācija)
- Veidots pēc vācu Nukleinsäuren parauga, kam pamatā latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukleīnskābes)
- No latīņu nucleus 'kodols' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī nuklīdi)
- No latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukloni)
- Pēc Ņūfaundlendas salas Kanādā, kur šī suņu šķirne tika izveidota. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- No latīņu oblata 'pasniegtā, ziedotā'. (šķirklī oblāta)
- No latīņu odor 'smaka, smarža'. (šķirklī odorants)
- No grieķu odous (odontos) 'zobs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī odontoloģija)
- No franču Olympiade, kam pamatā grieķu Olympias (Olympiados). (šķirklī olimpiāde)
- No latīņu ordo 'rinda, kārta'. (šķirklī orderis)
- No latīņu Ordovices (ķeltu cilts, kas dzīvoja Ziemeļvelsā, nosaukums). (šķirklī ordoviks)
- No vācu Orden, kam pamatā latīņu ordo (ordinis) 'rinda, kārta'. (šķirklī ordenis)
- No latīņu ordo (ordinis) 'rinda, kārta, pakāpe'. (šķirklī ordenis)
- No grieķu orthodoxia. (šķirklī ortodoksija)
- No grieķu orthodoxos 'tāds, kura uzskati ir pareizi'. (šķirklī ortodoksāls)
- No grieķu orthos 'taisns, pareizs' un odūs, odontos 'zobs'. (šķirklī ortodontija)
- No franču pente douce 'slīpa nogāze'. (šķirklī panduss)
- No grieķu paradoxos 'negaidīts'. (šķirklī paradokss)
- No vācu Parodont, kam pamatā grieķu para 'pie' un odous (odontos) 'zobs'. (šķirklī parodonts)
- No latīņu satelles, satellitis 'miesassargs, pavadonis; kalps'. (šķirklī satelīts)
- No grieķu paidagōgos (pais, paidos 'zēns, bērns' un agōgos 'vadītājs'). (šķirklī pedagogs)
- No grieķu pais (ģen. paidos) 'zēns, bērns' un erastēs 'mīlošais, mīlētājs'. (šķirklī pederastija)
- No grieķu pais (ģen. paidos) 'zēns, bērns' un erastēs 'mīlošais, mīlētājs'. (šķirklī pederasts)
- No latīņu paedophilia, kam pamatā grieķu pais (paidos) 'zēns, bērns' un philia 'mīlestība'. Vārdu pedofilija pirmo reizi lietoja psihiatrs R. Krafts-Ebings 1886.gadā, šādu uzvedību saistot ar cilvēka garīgo vājumu. (šķirklī pedofilija)
- No franču pédomètre, kam pamatā latīņu pes (pedis) 'kāja' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī pedometrs)
- No grieķu pais (paidos) 'zēns; bērns' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī pediatrija)
- No franču péridot. (šķirklī peridots)
- No grieķu periodos 'apkārtceļš, riņķojums'. (šķirklī periods)
- No spāņu picador (picar 'durt'). (šķirklī pikadors)
- No latīņu piper. Latviešu valodā šis vārds sastopams 15. un 16. gs. uzvārdos un māju nosaukumos. (šķirklī pipars)
- No latīņu plastica, grieķu plastikē 'veidošana'. (šķirklī plastika)
- No grieķu plastos 'izveidots, veidojams' un latīņu facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī plastifikators)
- No grieķu plasma 'veidojums'. (šķirklī plazma)
- No latīņu plasmodium, kam pamatā grieķu plasma 'veidojums' un -ōdēs. (šķirklī plazmodijs)
- No vācu Podest, kam pamatā grieķu pous (podos) 'kāja'. (šķirklī podests)
- No vācu Podest, kam pamatā grieķu pous (podos) 'kāja'. (šķirklī podestūra)
- No préférence, kam pamatā latīņu praeferre 'dot priekšroku'. (šķirklī preference)
- No franču président, angļu president, kam pamatā latīņu praesidens (praesidentis) 'priekšā sēdošs'. (šķirklī prezidents)
- No itāļu primadonna 'pirmā dāma'. (šķirklī primadonna)
- No vācu Privatdozent, kam pamatā latīņu privatim docens 'tāds, kas māca privātā kārtā'. (šķirklī privātdocents)
- No franču prolétariat, kam pamatā latīņu proletarius 'nemantīgs pilsonis, kas valstij var dot tikai pēcnācējus'. (šķirklī proletariāts)
- No franču prostitution, kam pamatā latīņu prostitutio 'nodošanās netiklībai'. (šķirklī prostitūcija)
- No grieķu pseudos 'meli'. (šķirklī pseido-)
- No grieķu pseudōnymos 'tāds, kam ir izdomāts vārds'. (šķirklī pseidonīms)
- No vācu Rabatte 'dobe'. (šķirklī rabate)
- No vācu Rat 'padome'. (šķirklī rāte)
- No franču redingote, kas ir pārveidota angļu riding coat 'svārki jāšanai' izruna. (šķirklī redingots)
- No latīņu reformare 'pārveidot'. (šķirklī reforma)
- No latīņu reformo 'pārveidoju, mainu'. (šķirklī reformāti)
- No latīņu reformare 'pārveidot'. (šķirklī reformēt)
- No vācu Reformator, kam pamatā ir latīņu reformare 'pārveidot'. (šķirklī reformators)
- No latīņu regens (regentis) 'valdošais'. (šķirklī reģents)
- No latīņu requiem (akuz. no requies 'miers'), ar kuru sākas aizlūguma teksts (Requiem aeternam dona eis, Domine – Mieru mūžīgu dod viņiem, Kungs). (šķirklī rekviēms)
- No franču reinette, kam, domājams, pamatā latīņu rana 'varde' (ābolu formas un grubuļainās miziņas dēļ). (šķirklī renete)
- No franču réputation, kam pamatā latīņu vārds reputatio 'apdomāšana, pārdomas'. (šķirklī reputācija)
- No latīņu reversus 'vērsts atpakaļ, atdots'. (šķirklī reverss)
- No grieķu rhodon 'roze', jo elementa sāļu šķīdumi ir rožaini sarkanā krāsā. (šķirklī rodijs)
- No grieķu rhodon 'roze', dendron 'koks'. (šķirklī rododendrs)
- No grieķu rhodon 'roze'. (šķirklī rodonīts)
- No franču rondeau, itāļu rondo 'aplis'. (šķirklī rondo)
- No angļu sadomasochism. (šķirklī sadomazohisms)
- No J. Alunāna jaunvārda saeims 'valsts padome, zemes padome', kas vēlāk lietots formā saeima ar nozīmes paplašinājumu 'sanāksme, sapulce, apspriede'. (šķirklī saeima)
- No beļģu mūzikas instrumentu meistara Ādolfa Saksa uzvārda, kurš 1841. gadā izgudroja saksofonu un to patentēja. (šķirklī saksofons)
- No itāļu saldo 'aprēķins'. (šķirklī saldo)
- No latīņu senatus 'vecajo padome' (senex 'vecs vīrs, sirmgalvis'). (šķirklī senāts)
- No vācu Sentenz, kam pamatā latīņu sententia 'uzskats, spriedums, doma'. (šķirklī sentence)
- No latīņu septimus 'septītais' un itāliešu accordo. (šķirklī septakords)
- No grieķu sardonyx, saŕdion. (šķirklī serdoliks)
- No grieķu synekdochē. (šķirklī sinekdoha)
- No grieķu synodos 'satuvināšanās; sapulce, sanāksme'. (šķirklī sinode)
- No latīņu sinus 'izliekums; dobums'. (šķirklī sinuss)
- No latīņu sinus 'izliekums, dobums'. (šķirklī sinusīts)
- No grieķu skepsis 'aplūkošana, pārdomāšana, šaubīšanās'. (šķirklī skepse)
- No grieķu smaragdos 'zaļš dārgakmens'. (šķirklī smaragds)
- No angļu societas 'kopība, apvienība', latīņu socius 'biedrs, pavadonis'. (šķirklī socio-)
- Viduslaiku latīņu sodomia, pēc Bībelē minētās Sodomas pilsētas, kas tās iedzīvotāju grēcīgās un izvirtīgās dzīves dēļ tika nopostīta. (šķirklī sodomija)
- No krievu сов(етское) хоз(яйство) 'padomju saimniecība'. (šķirklī sovhozs)
- Terminu spēlfilma ir ieviesis režisors Arvīds Krievs, padomju laikā šajā nozīmē lietoja terminu mākslas filma. (šķirklī spēlfilma)
- No angļu speedometer. (šķirklī spidometrs)
- No angļu tornado, spāņu tornada 'negaiss'. (šķirklī tornādo)
- No angļu stevedore. (šķirklī stividors)
- No norvēģu storting (stor 'liels' un ting 'padome'). (šķirklī stortings)
- No grieķu stratēgos 'karavadonis'. (šķirklī stratēgs)
- No grieķu stratēgos 'karavadonis'. (šķirklī stratēģis)
- No latīņu sub 'zem, pie' un dominans (dominantis) 'valdošs'. (šķirklī subdominante)
- No japāņu sūdoku. (šķirklī sudoku)
- No latīņu suggestus 'izteikts priekšlikums, doma'. (šķirklī suģestija)
- No latīņu sulphur 'sērs' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī sulfīds)
- No angļu taekwondo, kam pamatā korejiešu thekvondo 'kājas un rokas ceļš'. (šķirklī tekvondo)
- Grieķu theōrēma, kur theōrein 'apskatīt, apdomāt'. (šķirklī teorēma)
- No latīņu tertiarius 'tāds, kas veido vienu trešdaļu'. (šķirklī terciārs)
- No latīņu terminare 'tas, kas veido robežu'. (šķirklī terminators)
- Latīņu torpedo 'elektriskā raja (zivs)'. (šķirklī torpēda)
- No latīņu traditio 'nodošana tālāk'. (šķirklī tradīcija)
- No latīņu transformatio 'pārveidošana, pārvēršana'. (šķirklī transformācija)
- No vācu Transformator, kam pamatā latīņu transformare 'pārveidot'. (šķirklī transformators)
- No latīņu transmissio 'pārsūtīšana, nodošana'. (šķirklī transmisija)
- No grieķu trias (triados). (šķirklī triāde)
- No angļu triathlon, kas veidots pēc grieķu pentathlon (pentatlons) 'pieccīņa' parauga. (šķirklī triatlons)
- No franču tribunal, kam pamatā latīņu tribunal 'paaugstinājums tiesneša, karavadoņa u.tml. krēslam'. (šķirklī tribunāls)
- No latīņu trichordum, grieķu trichordon. (šķirklī trihords)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No itāļu bella donna 'skaista sieviete'. (šķirklī beladonna)
- Sākotnējā nozīme šim vārdam bija 'uztūkums, augonis'. Pašreizējā nozīme ar izteikti negatīvu stilistisku nokrāsu radusies padomju laikā. (šķirklī budzis)
- No angļu hot dog 'karsts suns'. (šķirklī hotdogs)
- No grieķu koryphaios 'vadonis, galvenais'. (šķirklī korifejs)
- No vācu Laktation, kam pamatā latīņu lactare 'dot pienu'. (šķirklī laktācija)
- No angļu penicillin, kam pamatā latīņu penicillus 'ota' (nosaukums veidots pēc šo sēņu sarveida formas). (šķirklī penicilīns)
- No franču redoute. (šķirklī redute)
- No angļu ufology, kas radies no abreviatūras UFO – unidentified flying object 'neidentificēts lidojošais objekts' (latviešu valodā abreviatūra NLO). (šķirklī ufoloģija)
- No angļu Utopia, kam pamatā grieķu u 'ne, nē' un topos 'vieta' ('vieta, kuras nav') vai arī grieķu eu 'labi' un topos 'vieta' (t. i., labklājības zeme) – pēc 16. gs. angļu domātāja T. Mora grāmatas nosaukuma. (šķirklī utopija)
- No senslāvu вет- 'padome', krievu Вече. (šķirklī veče)
- No angļu vegetarian, kam pamatā latīņu vegetus 'ziedošs, veselīgs, saprātīgs, svaigs, mundrs'. (šķirklī veģetārietis)
- No latīņu versus 'vārsma' un facio 'veidoju'. (šķirklī versifikācija)
- No franču volant 'lidojošs'. (šķirklī volāns)
- No angļu voodoo, vestindiešu voudou. (šķirklī vudū)
- No angļu nuclear, kam pamatā latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukleārs)
- No krievu vārda меньшенство 'mazākums', jo 1903. gadā Krievijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija sadalījās, izveidojot meņševiku (mazinieku) un boļševiku (lielinieku) virzienus. (šķirklī mazinieks)
- No spāņu matador de toros 'tas, kurš nogalina (vēršus)'. (šķirklī matadors)
- Jaunvārds veidots no angļu stand-up (comedy). (šķirklī stāvizrāde)
- Nosaukums (angļu: Rogaine) veidots no tā izgudrotāju triju austrāliešu vārdu pirmajiem burtiem Ro (< Rod), Gai (< Gail), Ne (< Neil). (šķirklī rogainings)
Atrasts normatīvajos komentāros (89):
- Izteicienu pasaules vadošie baleta teātri; teātra vadošie aktieri; uzticēt aktrisei vadošās lomas; orķestra vadošais saksofonists u.tml. vietā vēlams lietot citus apzīmējumus, piem.: pasaules pazīstamākie baleta teātri; teātra ievērojamākie (izcilākie) aktieri; uzticēt aktrisei lielās lomas; orķestra galvenais saksofonists. (šķirklī vadošs)
- Vārda izejošs vietā ieteicams lietot darbības vārda nosūtīt formas: nosūtāmie dokumenti, nosūtītās vēstules. (šķirklī izejošs)
- Saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu plašsaziņas auditorijai domātajā informācijā izmantojams termins patentbrīvie medikamenti vai patentbrīvās zāles. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem lieto arī jēdzienus ekonomiskie un savstarpēji aizvietojamie medikamenti. (šķirklī patentbrīvs)
- Runā ļoti izplatīta valodas kļūda ir apstākļa vārda kad lietojums saikļa ka vietā, ievadot papildinātāja palīgteikumu, piem.: Es domāju, kad viņš neatnāks. Pareizi būtu: Es domāju, ka viņš neatnāks. (šķirklī kad)
- Vārda pareizrakstību formā konsīlijs (ar garu patskani ī otrā zilbē) 2021. gada 8. septembra sēdē (prot. Nr. 7 4. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Tā kā oriģinālvalodas vārdā consilium otrā zilbe ir uzsvērta, šis patskanis latviešu valodā atveidojams kā garš ī. (šķirklī konsīlijs)
- Šim darbības vārdam tagadnes 3. personā ir izveidojušās paralēlformas: mežģās – mežģījas. Valodā biežāk lieto īsāko darbības vārda formu mežģās (pirksti mežgās), kas nav fiksēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī mežģīties)
- Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. Skat. šķirkli tītenis (2). (šķirklī vraps)
- Nereti īpašības vārdu saturisks lieto ar īpašības vārda saturīgs nozīmi 'tāds, kam ir nopietns, vērtīgs saturs; domām, atziņām bagāts', kas nav pareizi. (šķirklī saturisks)
- Padomju laikā vārdu Dievs visās nozīmēs rakstīja ar mazo burtu. Tagad atjaunojusies lielā sākumburta rakstības tradīcija. (šķirklī dievs)
- Nav vēlams vārdu savienojuma par cik lietojums latviskā tā kā vietā (piem., par cik biju ar to saskāries; pareizi – tā kā biju ar to saskāries). Šāds lietojums radies, burtiski atveidojot krievu valodas поскольку. Vārdu savienojumi par cik un par tik latviešu valodā lietojami, runājot par skaitāmu daudzumu. Piemēram, Kur un par cik var noīrēt istabu? (šķirklī par)
- Šī cepumu veida dēvēšana par makaroniem, kā dažkārt tas tiek darīts, nebūtu vēlama, jo var radīt pārpratumus homonīmijas dēļ ar vārdu makaroni nozīmē 'pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot'. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: "Avots", 1995) blakus tradicionālajai formai mameluks ir dota arī tieši no arābu valodas atveidotā forma – mamlūks, taču praksē to nelieto. (šķirklī mameluks)
- Vārds pašapaugļošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapaugļošanās), ģenitīvā (pašapaugļošanās), akuzatīvā (pašapaugļošanos), instrumentālī (ar pašapaugļošanos). (šķirklī pašapaugļošanās)
- Vārds pašsaindēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaindēšanās), ģenitīvā (pašsaindēšanās), akuzatīvā (pašsaindēšanos), instrumentālī (ar pašsaindēšanos). (šķirklī pašsaindēšanās)
- Vārds izveidots kā analogs angļu valodas jēdzienam literacy. (šķirklī pratība)
- Ir ieteikumi vārda tusiņš vietā lietot latviskas cilmes sarunvalodas vārdu burziņš, piem., jautrs burziņš; iepirkšanās burziņš; doties uz burziņu. (šķirklī tusiņš)
- Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija: apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
- Ļoti bieži vārds uzstādījums tiek lietots atbilstoši krievu valodas vārdu установка, постановка nozīmēm. Piem., politisks uzstādījums; uzstādījums palielināt minimālo algu; mērķa uzstādījums; sportistu uzstādījums – cīņa par medaļām. Šādos gadījumos vēlams izvēlēties citus vārdus – nostādne, izvirzījums u. tml. Piemēram, politiska nostādne; mērķa izvirzījums; sportistu mērķis – cīņa par medaļām. (šķirklī uzstādījums)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistisks), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistisks)
- Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
- Jāievēro, ka vārda beigu daļā -fils rakstāms īsais i: acidofils. (šķirklī acidofils)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, 1995.) par pareizu atzīts šāds rakstījums: alelujā, allelujā. Tomēr praksē daudz biežāk šo vārdu lieto bez garumzīmes. Tāpēc jaunākajās vārdnīcās dota forma – aleluja. (šķirklī aleluja)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atbrīvošanās), ģenitīvā (atbrīvošanās), akuzatīvā (atbrīvošanos), instrumentālī (ar atbrīvošanos). (šķirklī atbrīvošanās)
- Nevēlams ir krievu valodas ietekmē radies vārda atgriezt lietojums ar nozīmi 'atdot', piem., atgriezt paņemto mantu, atgriezt preci ražotājam, atgriezt grāmatu bibliotēkā. Latviskāks ir vārdu savienojums atdot atpakaļ. (šķirklī atgriezt)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atkalapvienošanās), ģenitīvā (atkalapvienošanās), akuzatīvā (atkalapvienošanos), instrumentālī (ar atkalapvienošanos). (šķirklī atkalapvienošanās)
- Krievu valodas ietekmē dažreiz sastopams vārda atlass nepareizs lietojums nozīmē 'karšu krājums'. Krievu valodā šādu krājumu apzīmē ar vārdu атлас, kas veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas Atlas. Turpretim latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu Atlantos. (šķirklī atlass)
- Ir bijušas svārstības patskaņa e garuma apzīmēšanā. Pēdējos gados nostiprinājusies tendence lietot garo e – dēmons, dēmonisks. (šķirklī dēmons)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistija), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistija)
- Sieviešu dzimtes forma šā auga nosaukumā ieviesta samērā nesen – 20. gs. 80. gados, līdz tam lietoja vīriešu dzimtes formu granāts, ar to apzīmējot gan augu, gan augli. Tomēr praksē sieviešu dzimtes formu nelieto. (šķirklī granāta)
- Praksē nereti sastopams saliktenis ilgspējīgs, kas veidots no apstākļa vārda ilgi un īpašības vārda spējīgs, resp., 'ilgi spējīgs', tomēr tā nozīme nav īsti skaidra. Tādēļ, lai apzīmētu procesus, kas ir spējīgi pastāvēt, norisināties ilgāku laiku, ieteicams lietot īpašības vārdu ilgtspējīgs. (šķirklī ilgtspējīgs)
- No valodas kultūras viedokļa ieteicamāk lietot darbības vārdu akcentēt, piem., akcentēt raksta galveno domu. (šķirklī izakcentēt)
- Latviešu valodā izplatīts ir saikļa jeb lietojums saikļa vai vietā: brauksim jeb iesim kājām? Šādos gadījumos pareizāk lietot saikli vai: brauksim vai iesim kājām? (šķirklī jeb)
- Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (R., "Avots", 1995.) šis vārds dots vīriešu dzimtē, lai gan oriģinālvalodai tuvāka būtu sieviešu dzimtes forma. (šķirklī kips)
- Vārda kreativitāte vietā ieteicams lietot latviskas cilmes vārdu radošums, ko 2000. gadā pieņēmusi un publicējusi LZA Terminoloģijas komisija. (šķirklī kreativitāte)
- Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados sastopamā forma kvadrinnāle mūsdienās vairs nav lietojama. (šķirklī kvadriennāle)
- Praksē dažreiz šo vārdu lieto vīriešu dzimtē (samazināts libido). (šķirklī libido)
- Latviešu tautas folklorā un mitoloģijā šis vārds ir pārveidojies par Līkcepuri. (šķirklī Lucifers)
- Tā kā vārds medūza ir svešvārds, tas izrunājams ar šauro e, taču praksē dominē pozicionāli nosacītā forma ar plato e. (šķirklī medūza)
- Praksē nereti tiek jaukti jēdzieni metodists 'metodistu konfesijai piederīgais' un metodiķis 'mācību metodikas speciālists; konsultants, padomdevējs', taču tie nav sinonīmi un lietojami katrs ar savu atšķirīgu nozīmi. (šķirklī metodisti)
- Vārds neiejaukšanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (neiejaukšanās), ģenitīvā (neiejaukšanās), akuzatīvā (neiejaukšanos), instrumentālī (ar neiejaukšanos). (šķirklī neiejaukšanās)
- Vārds neierašanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (neierašanās), ģenitīvā (neierašanās), akuzatīvā (neierašanos), instrumentālī (ar neierašanos). (šķirklī neierašanās)
- Nav vēlams salīdzinājumā lietot saikli nekā, ja teikumā ir izteikts noliegums. Tādos gadījumos jālieto partikula kā, piemēram: Apavi šeit nav lētāki kā pie mums. (šķirklī nekā)
- Vārds nepievienošanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nepievienošanās), ģenitīvā (nepievienošanās), akuzatīvā (nepievienošanos), instrumentālī (ar nepievienošanos); daudzskaitļa locījumos: ģenitīvā (nepievienošanos), akuzatīvā (nepievienošanās). (šķirklī nepievienošanās)
- Vārds nesaprašanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nesaprašanās), ģenitīvā (nesaprašanās), akuzatīvā (nesaprašanos), instrumentālī (ar nesaprašanos). (šķirklī nesaprašanās)
- Vārds nodarbošanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nodarbošanās), ģenitīvā (nodarbošanās), akuzatīvā (nodarbošanos), instrumentālī (ar nodarbošanos). (šķirklī nodarbošanās)
- Valodnieciskajā literatūrā priekšroka tiek dota formai noliektnis, taču praksē lieto abas formas – noliektnis un nolieksnis. (šķirklī noliektnis)
- Šī abreviatūra praksē nereti tiek izrunāta ar līdzskani k pēc angļu valodas parauga – okta, taču pareizā izruna ir ar līdzskani c – octa, jo abreviatūra veidota no latviešu valodas vārdiem. (šķirklī OCTA)
- No botānikas viedokļa jebkurš auglis ar vairākām sēklām tiek uzskatīts par ogu (piem., apelsīns, tomāts, ķirbis, melone ir ogas, bet zemenes un avenes nav ogas), tomēr vārdnīcā sniegtais skaidrojums ietver ikdienas valodā lietoto šī jēdziena izpratni. (šķirklī oga)
- Latviešu valodas ekspertu komisija socioloģijas terminam padomisms pieļāvusi paralēlformu sovetisms. (šķirklī padomisms)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomjlaika)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (pārskatīšanās), ģenitīvā (pārskatīšanās), akuzatīvā (pārskatīšanos) un instrumentālī (ar pārskatīšanos). (šķirklī pārskatīšanās)
- Vārds pašaizdegšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizdegšanās), ģenitīvā (pašaizdegšanās), akuzatīvā (pašaizdegšanos), instrumentālī (ar pašaizdegšanos). (šķirklī pašaizdegšanās)
- Vārds pašaizsargāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizsargāšanās), ģenitīvā (pašaizsargāšanās), akuzatīvā (pašaizsargāšanos), instrumentālī (ar pašaizsargāšanos). (šķirklī pašaizsargāšanās)
- Vārds pašaizstāvēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizstāvēšanās), ģenitīvā (pašaizstāvēšanās), akuzatīvā (pašaizstāvēšanos), instrumentālī (ar pašaizstāvēšanos). (šķirklī pašaizstāvēšanās)
- Vārds pašapkalpošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapkalpošanās), ģenitīvā (pašapkalpošanās), akuzatīvā (pašapkalpošanos), instrumentālī (ar pašapkalpošanos). (šķirklī pašapkalpošanās)
- Vārds pašapputeksnēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapputeksnēšanās), ģenitīvā (pašapputeksnēšanās), akuzatīvā (pašapputeksnēšanos), instrumentālī (ar pašapputeksnēšanos). (šķirklī pašapputeksnēšanās)
- Vārds pašatjaunošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašatjaunošanās), ģenitīvā (pašatjaunošanās ), akuzatīvā (pašatjaunošanos), instrumentālī (ar pašatjaunošanos). (šķirklī pašatjaunošanās)
- Vārds pašattīrīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašattīrīšanās), ģenitīvā (pašattīrīšanās), akuzatīvā (pašattīrīšanos), instrumentālī (ar pašattīrīšanos). (šķirklī pašattīrīšanās)
- Vārds pašizlādēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizlādēšanās), ģenitīvā (pašizlādēšanās), akuzatīvā (pašizlādēšanos), instrumentālī (ar pašizlādēšanos). (šķirklī pašizlādēšanās)
- Vārds pašiznīcināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašiznīcināšanās), ģenitīvā (pašiznīcināšanās), akuzatīvā (pašiznīcināšanos), instrumentālī (ar pašiznīcināšanos). (šķirklī pašiznīcināšanās)
- Vārds pašizteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizteikšanās), ģenitīvā (pašizteikšanās), akuzatīvā (pašizteikšanos), instrumentālī (ar pašizteikšanos). (šķirklī pašizteikšanās)
- Vārds pašnoteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašnoteikšanās), ģenitīvā (pašnoteikšanās), akuzatīvā (pašnoteikšanos), instrumentālī (ar pašnoteikšanos). (šķirklī pašnoteikšanās)
- Vārds pašregulēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašregulēšanās), ģenitīvā (pašregulēšanās), akuzatīvā (pašregulēšanos), instrumentālī (ar pašregulēšanos). (šķirklī pašregulēšanās)
- Vārds pašsaglabāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaglabāšanās), ģenitīvā (pašsaglabāšanās), akuzatīvā (pašsaglabāšanos), instrumentālī (ar pašsaglabāšanos). (šķirklī pašsaglabāšanās)
- Vārds pašsavaldīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsavaldīšanās), ģenitīvā (pašsavaldīšanās), akuzatīvā (pašsavaldīšanos), instrumentālī (ar pašsavaldīšanos). (šķirklī pašsavaldīšanās)
- Vārds pašslavināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašslavināšanās), ģenitīvā (pašslavināšanās), akuzatīvā (pašslavināšanos), instrumentālī (ar pašslavināšanos). (šķirklī pašslavināšanās)
- Vārds pazīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pazīšanās), ģenitīvā (pazīšanās), akuzatīvā (pazīšanos), instrumentālī (ar pazīšanos). (šķirklī pazīšanās)
- Vārds pensionēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pensionēšanās), ģenitīvā (pensionēšanās), akuzatīvā (pensionēšanos), instrumentālī (ar pensionēšanos). (šķirklī pensionēšanās)
- Dažādos avotos atšķiras šīs zivs nosaukuma rakstība. Latviešu valodas ekspertu komisijas 2008. gada 23. janvāra sēdē tika pieņemts atbalstīt izplatītāko formu – piraija. (šķirklī piraija)
- Vārds rullis pirmajā nozīmē 'cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums' nav aizstājams ar vārdu rulons (no krievu valodas рулон 'rullis'). Piem., nav jāsaka pārdod sienu rulonos, bet gan pārdod sienu ruļļos. (šķirklī rullis)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (saaukstēšanās), ģenitīvā (saaukstēšanās), akuzatīvā (saaukstēšanos), instrumentālī (ar saaukstēšanos). (šķirklī saaukstēšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (sacelšanās), ģenitīvā (sacelšanās), akuzatīvā (sacelšanos), instrumentālī (ar sacelšanos). (šķirklī sacelšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (vsk. un dsk.) (saderināšanās), vsk. ģenitīvā (saderināšanās), akuzatīvā (saderināšanos), instrumentālī (ar saderināšanos), dsk. ģenitīvā (saderināšanos), akuzatīvā (saderināšanās). (šķirklī saderināšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (sagadīšanās), ģenitīvā (sagadīšanās), akuzatīvā (sagadīšanos), instrumentālī (ar sagadīšanos). (šķirklī sagadīšanās)
- Vārds saindēšanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (saindēšanās), ģenitīvā (saindēšanās), akuzatīvā (saindēšanos), instrumentālī (ar saindēšanos). (šķirklī saindēšanās)
- Vārds sazināšanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (sazināšanās), ģenitīvā (sazināšanās), akuzatīvā (sazināšanos), instrumentālī (ar sazināšanos). (šķirklī sazināšanās)
- Vārds šķiršanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (šķiršanās), ģenitīvā (šķiršanās), akuzatīvā (šķiršanos), instrumentālī (ar šķiršanos). (šķirklī šķiršanās)
- Atsevišķos avotos šis vārds rakstīts ar divskani ei – teikvondo, tomēr par oriģinālvalodai atbilstošāko atzīstams rakstījums tekvondo. (šķirklī tekvondo)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Agrākos gados iznākušajā izziņu literatūrā sastopams termins neiznests bērns. Pareizā forma tagad – neiznēsāts bērns. (šķirklī neiznēsāts)
- Nav vēlams lietot šādus izteikumus: uzstādīt prasības; uzstādīt kandidatūru; uzstādīt jautājumu; uzstādīt diagnozi. Pareizi: izvirzīt prasību, kandidatūru; uzdot jautājumu; noteikt diagnozi. (šķirklī uzstādīt)
- No botānikas viedokļa zemesriekstu augļi nav rieksti. (šķirklī zemesrieksts)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klases darbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: mājasdarbs – mājās veicams skolas uzdevums; mājas darbs – mājās veicams sadzīves darbs. (šķirklī mājasdarbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klasesdarbs)
- Saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 2019. gada 26. novembra sēdes protokolu Nr. 8/1156 angļu influencer latviešu valodā atveidojams kā ietekmētājs. (šķirklī ietekmētājs)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomisks)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. (šķirklī tītenis)
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (no)kauties ar domām
- Aizbildnības padome
- aizdomas krīt
- aizdot dusmas
- akcīzes nodokļa marka
- apvārdot zobus
- ar nodomu
- atdot galus
- atdot godu
- atdot ķīlā
- atdot par ķīlu
- atdot pēdējo godu
- atdot zemei
- atdot zemes klēpim
- atmest domu
- Augstākā Padome
- bordo karotīte
- būt augstās domās
- būt gados
- būt krietni gados
- būt labākajos gados
- būt labi gados
- būt padomā
- būt paskopam vārdos
- būt vienos gados
- cidoniju ģints
- dažos vārdos
- Dieva dots
- dobradžu dzimta
- dobspiedes tehnika
- dokumentāla filma
- dokumentālais kino
- dokumentu unifikācija
- domājamā daļa
- domas dalās
- domāt (tikai) par savu ādu
- domāts – darīts
- domu biedrs
- domu grauds
- doņu dzimta
- doriskā skaņkārta
- doriskais stils
- doroniku ģints
- dorsālais līdzskanis
- dot bērnam krūti
- dot dzīvību
- dot iemeslu
- dot kājām vaļu
- dot kājām ziņu
- dot liecību
- dot mācību
- dot maizi
- dot mutes
- dot norēķinu
- dot pa aci
- dot pa biksēm
- dot parakstu
- dot prettriecienu
- dot priekšroku
- dot roku
- dot vai acs vai galva
- dot vaļu
- dot ziņu
- dotais lielums
- doties citos medību laukos
- doties pie miera
- doties uz mūžamājām
- Dots pret dotu!
- dozas jauda
- drošības padome
- dzīves ziedonis
- Eiropas Padome
- Eiropas Savienības Padome
- endogēnā konkurence
- endogēnās vielas
- endogēnie procesi
- endokrīnie dziedzeri
- goda doktors
- grāmatvedības pirmdokuments
- habilitētais doktors
- iedot bērnam krūti
- iedot buču
- iedot kurvi
- iedot kurvīti
- iedot pa muti
- iedot pūrā līdz(i)
- iedot roku
- iedot vārdu
- iedot vilka pasi
- iegrimt domās
- ir ko padomāt
- īsos vārdos
- izdot pēdējo kapeiku
- izdot pie vīra
- ja Dievs dos
- jaukt domas
- kā uzmedots
- kājminamā domāšana
- Kas to būtu domājis!
- kas to dos
- klaidoņpeļu ģints
- Ko domā!
- ko domājies
- ko iedomājies
- kodola starojums
- kodolreaktora regulators
- kolorado vabole
- komētas kodols
- kredīta saldo
- krūšu dobums
- kubiskais vienādojums
- lai Dievs dod
- lai Dievs nedod
- lasīt (kāda) domas
- lasīt domas
- lejupslīdoša tendence
- lidojošais šķīvītis
- līkt ziedos
- likumdošanas iniciatīva
- likumdošanas vara
- meteoroloģiskais pavadonis
- mutes dobums
- nav divu domu
- nav iedomājama (bez kā)
- nav iedomājams (bez kā)
- ne domas
- nedaudzos vārdos
- Nedod Dievs!
- nedoties rokā
- nedoties rokās
- nervi uzdod
- no putna lidojuma
- nodomu protokols
- nodot analīzes
- nodot asinis
- nodot balsi
- nodot grožus (kādam, kāda rokās)
- nodot komisijā
- nodot savu balsi
- nodot sveicienu
- nogrimt domās
- nospiedošs vairākums
- pa dullo (sadot, dabūt u. tml.)
- padomdevēja balsstiesības
- padomju saimniecība
- Padomju Savienība
- padomju sociālistiskā republika
- padot brokastis
- padot dievpalīgu
- padot labdienu
- padot labrītu
- padot labvakaru
- padot launagu
- padot pusdienas
- padot roku
- padot vakariņas
- palikt sēdot
- pārdot (savu) dvēseli velnam
- pārdot preces vairumā
- pārdot savu dvēseli (kādam)
- pārveidot pasauli
- peldošā grīda
- peldošais zārks
- peldošs valūtas kurss
- piedot gāzi
- piedūdot pilnas ausis
- pieļaujamā doza
- pievienotās vērtības nodoklis
- pilnos ziedos
- pļaujošs lidojums
- radošā biogrāfija
- redzes viedoklis
- regresīvais nodoklis
- rododendru ģints
- sabiedriskā doma
- sadot pa ādu
- sadot pa cepuri
- sadot pa dibenu
- sadot pa galvu
- sadot pa kaklu
- sadot pa kūkumu
- sadot pa mizu
- sadot pa pirkstiem
- sadot pa purnu
- sadot pa ragiem
- sadot pa ribām
- sadot pa rīkli
- sadot pa seksti
- sadot pa sprandu
- sadot pa zobiem
- sadot piparus (kādam)
- sadot pirti
- sadot rokas
- sadot sutu
- sadot vēju
- sakaru pavadonis
- sanitārais kordons
- saukt lietas īstajos vārdos
- sausais doks
- slīdošās kāpnes
Atrasts skaidrojumos (200):
- apvārdoties (Ne)ļaut sevi apvārdot, pierunāt.
- no rokas rokā (nodot) tālāk, no viena pie otra.
- (pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
- Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
- izstiepts leņķis 180 grādu leņķis, kura malas veido taisni.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
- spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
- lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
- dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetam).
- pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
- pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- ieadīt Adot ieveidot (piem., rakstu).
- saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
- noadīt Adot izgatavot.
- izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
- izadīt Adot izveidot (rakstu, ornamentu).
- pieadīt Adot izveidot un pievienot klāt.
- pieadīt Adot izveidot un pievienot, papildināt.
- izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko); noadīt.
- saadīt Adot sasaistīt.
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
- māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- ņemt Aicināt, ļaut (kādam) doties kopā ar sevi.
- izsaukt Aicinot (mutvārdos, rakstveidā u. tml.) panākt, ka (kāds) ierodas, piedalās.
- saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
- kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
- izlikt Aizdot (naudu), samaksājot cita vietā.
- augļot Aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus.
- aizlienēt Aizdot.
- aiztapināt Aizdot.
- palienēt Aizdot.
- tapināt Aizdot.
- aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku); zaudēt skaļumu (par balsi).
- superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
- atkāpties Aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata; demisionēt.
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
- aizmaldīties Aizklīst (no pareizā ceļa); maldoties nonākt, nokļūt (kur).
- aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (piem., par domām, iztēli).
- aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
- aizskriet Aizlidot (par putniem, kukaiņiem).
- aiziet Aizlidot; aizpeldēt.
- aizlaisties Aizlidot.
- prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
- izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
- sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
- aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
- aizdrīvēt Aizpildīt, aizbāzt (plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas u. tml.) aizdarīt.
- kaist Aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
- saslimt Aizrauties (ar ko), pilnīgi nodoties (kam).
- noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
- barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
- uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
- nolaisties Aizstiepties, virzīties lejup; atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
- nogriezt ceļu aizšķērsojot, norobežojot ceļu, nedot iespēju braukt, pārvietoties.
- nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
- piemiegt ar aci aizverot vienu aci, dot kādam zīmi.
- iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
- megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības (bakalaura, maģistra, doktora) ieguves apliecinājums.
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
- stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
- pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
- bruģakmeņi Akmeņi, no kuriem veido bruģi.
- svītrenis Akmeņkaļa kalts svītru veidošanai.
- karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
- septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
- civilstāvokļa akti akti, kas apliecina personas dzimšanu, adopciju, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu, miršanu.
- portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
- ietekmētājs Aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- kāsis Āķveida (putnu) grupējums lidojumā.
- kāsis Āķveida veidojums.
- kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
- ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer uz atvadām, pirms došanās ceļā.
- leduscirtnis Alpīnistu rīks – kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piem., kāpienu izciršanai klintī, ledū).
- stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
- zilaļģes Aļģes, kam šūnu kodols nav norobežots no pārējā šūnas satura, un kas galvenokārt ir zilganā vai zilganzaļā krāsā.
- priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; amatpersona, kas vada, pārzina (ko).
- notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
- vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
- protokols Amatpersonas sastādīts dokuments, akts, kurā apliecināts kāds fakts.
- Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
- hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
- amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
- pamatne Apakšējā kārta, uz kuras (kas) izveidots.
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- galva Apaļas formas priekšmets, veidojums.
- apalītis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
- apaļums Apaļas formas veidojums.
- urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, (tās) izvirzot uz priekšu.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
- rimbulis Apaļš priekšmets, veidojums.
- medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piem., dziju, diegu).
- kunkulis Apaļš veidojums, bumbulis, nelīdzenums.
- acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata vai formas atgādina redzes orgānu.
- pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
- radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs; radioaparāts.
- radioaparāts Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs.
- lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
- radioaparatūra Aparatūra radioviļņu raidīšanai, pārveidošanai un uztveršanai.
- videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai, reproducēšanai un uzglabāšanai.
- zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
- karogs Apbalvojums (padomju iekārtā) ar šādu simbolu (parasti par labu darbu).
- meditēt Apcerēt, gremdēties (parasti garīgās) pārdomās.
- ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piem., izstrādājumam, telpai, skatuvei izrādē).
- pārēsties Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), justies slikti.
- izēst Apēst (visu ēdienu); ēdot iztukšot (trauku).
- piebeigt Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (ko).
- iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
- svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
- polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
- kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
- tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
- atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
- atestāts Apliecība, ko izdod par vispārējās vidējās izglītības iestādes beigšanu.
- applaucēt Apliet ar ļoti karstu, verdošu šķidrumu vai iegremdēt tajā.
- apkraut Aplikt (piem., ar nodokļiem).
- dārziņš Aplis, ko, sadaloties rokās, veido rotaļas vai dejas dalībnieki.
- trenēt Apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
- sasmaidīties Apmainīties ar smaidiem; smaidot sazināties.
- aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
- uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma.
- sega Apmatojuma, audu veidojumu kopums uz ķermeņa vai tā daļas.
- vilna Apmatojums, ko veido smalki mati (aitai, kazai, kamielim u. tml. zīdītājdzīvniekiem); no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
- siet Apņemot ar auklu, lenti u. tml. un veidojot tinumu, savienot (ko) vienā kopumā; šādā veidā veidot (ko).
- nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), parasti savtīgos nolūkos.
- aizdot Apprecināt, izdot pie vīra.
- nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni).
- goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
- kalkulēt Aprēķināt (izmaksas) naudā (atsevišķos izmaksu veidos).
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (loku).
- šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kāda rodas raudot.
- āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
- piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt); apsolīt (ko izdarīt).
- pasolīt Apsolīt, parasti nepārdomāti, nenopietni.
- apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
- debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
- alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
- mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
- iestrēgt Apstāties, neturpināties (piem., rodoties šķēršļiem).
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas pūkainu, mīkstu šķiedru galu virsslāni.
- izgatavot Apstrādājot (materiālu) izveidot (priekšmetu).
- kalt Apstrādājot ar triecieniem metālu, veidot no tā (ko).
- virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
- darināt Apstrādājot kādu materiālu, veidot, gatavot (priekšmetu); radīt, veidot (mākslas darbu).
- pārstrādāt Apstrādājot pārveidot (izejvielas citā produktā).
- redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- apmalot Apstrādāt (kā) malu; izveidot apmali.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
- kārst Apstrādāt (vilnas, kokvilnas vai linu šķiedru) ar kārstuvi, lai izveidotu vienmērīga biezuma šķiedras slāni – izejmateriālu vērpšanai.
- rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot slāni gludapstrādei.
- oponēt Apstrīdēt kāda viedokli, uzskatus, iebilst (pret ko).
- nospriest Apsverot, pārdomājot secināt, nolemt (ko).
- pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
- tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
- kapsula Apvalks ap orgāniem, to daļām vai patoloģiskiem veidojumiem organismā.
- novārdot Apvārdot.
- uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
- ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- konfederācija Apvienība, asociācija, ko veido biedrības, organizācijas, piem., arodbiedrības.
- integrēt Apvienot atsevišķus elementus, daļas, lai izveidotu vienotu kopumu; organiski iekļaut, iesaistīt kādā kopumā, veselumā.
- kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
- vainaglapa Apziedņa daļa, kas veido zieda vainagu.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
- plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
- mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
- iestudēt Apzināti izveidot (piem., noteiktus žestus, mīmiku, izturēšanos).
- safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; sacerējums, dokuments u. tml., kas satur šādas nepatiesas ziņas, faktus.
- tīšām Apzināti, ar nodomu.
- piestrādāt Apzināti, mērķtiecīgi strādāt, lai izveidotu ko atbilstošu kādām vēlmēm, prasībām.
- prāts Apziņa; arī izpratne, domas.
- apžēloties Apžēlot (kādu); piedot.
- slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
Atrasts piemēros (200):
- trijkājains ..Amalda .. sava trijkājainā galda salikusi pašceptos pīrāgus un gardo biezpiena rausi.
- ekrāns ..cilvēki uz ekrāna staigāja, ēda, dejoja, braukāja apkārt, runāja un ķildojās nesaprotamās valodās.
- virst ..dažādas domas virda no apziņas dzīlēm..
- virt ..dažādas domas virda no apziņas dzīlēm..
- vienprātība ..dod mums spēku, dod mums drosmi, dod mums vienprātību, Tēvs!
- nomutēt ..dorītei vajadzēja sevi piespiest, lai nomutētu Matīsa bārdaino vaigu.
- miesa ..dvēseles noskaņas iespaido visus ķīmiskos procesus mūsu miesā un līdz ar to atver vārtus slimībām.
- mīksts ..ģitāru strinkšķinot, es pēdējos gados esmu kļuvis mazliet mīksts.
- privāts ..īsi pirms ugunsgrēka esot redzēti aizdomīgi cilvēki privātā ar benzīna kannām.
- ķibele ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- prātula ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- lajs ..Mākslinieka ceļš ne tuvu nav tik romantisks, kā vairums laju to iedomājas..
- pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
- izblamēt ..mana sieva nodarbojas ar kostīmu veidošanu teātrī, un es nevaru staigāt apkārt ģērbies kā tāds ērms. Galu galā sievu izblamēšu!
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- mode ..šī ir īstā reize slimot pēc Laimdotas modes. Jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
- miers ..Tavās rokās ir alga un sods, Un es mierīgi eju bez steigas, Jo šī ticība mieru man dod.
- tumšs ..tu pēkšņi sajūti viņa tumšos, dārdošos sirdspukstus.
- izmelot ..tu smaidot klausīsies – Kā no plika mieta var zaļu alksni izmelot.
- kārtoties ..Un pamazām domas kārtojas Kā vēja sajauktas lilijas.
- puc ..Vai mums gan ko dot? Vēl rīda [suni]: puc! kod!
- paskolot ..viņš ne mirkli nešķīrās no domas kaut cik paskolot savus bērnus.
- krimināls ..viņš saņem ciet dažu labu kriminālo, kas te domājas esam drošībā.
- krūteža ..viņš.. uztaustīja [putna] gludo krūtežu un pabužināja.
- gandrs ..zemu lidodams, vēl gandrs vēlīns manās priekš dusas sasniegt dievnama vecās liepas..
- nomizot "..kas varēja iedomāties, ka man vecumdienās tādu kaunu taisīsi.. Tevi vienkārši nomizot!"
- apžēloties "..lai Dievs tev piedod un apžēlojas par tevi."
- nogārgties "Anna! " viņš dobji nogārdzās.
- godīgs "Apdomā, kas gan tu būsi par mežsargu, ja nemāki godīgi no plintes izšaut!"
- memoriālmuzejs "Braki" ir Rūdolfa Blaumaņa memoriālmuzejs.
- vispārība "Es izplatu pļāpas? .. Nekādā ziņā. Es tikai domāju, ka jūs interesē .. vispārības domas."
- brašulis "Es varu visu!" nodomāja brašulis.
- fui "Fui, pat domāt par to negribas."
- atvainot "Ir gan viņiem [skolotājiem] izdoma," mamma saka, atvainodama savu neprašanu tādās lietās [rēķināšanā]..
- novilkt "Jā," viņš domīgi novilka. "Tu?" viņa neticīgi novilka.
- sēkt "Kas jums noticis?" dobji kaut kur koridorā sēca vīrieša balss.
- maize "Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien..."
- nihilists "Narodovoļci, nihilisti ar savu kaitīgo atmosfēru saģiftē Krieviju."
- nosvepstēt "Piedodiet," viņš bikli nosvepstēja.
- sprediķis "Sestdien tu pārbrauci vēlu," – teica Mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
- populārs "Skroderdienas Silmačos" ir pati populārākā Rūdolfa Blaumaņa luga.
- rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
- prātot "Tu domā, ka es tikai guļu, raudu un prātoju par dvēseles nemirstību?"
- paspēlēt "Un alus kaste, kuru toreiz paspēlējām bocmanim donim... Atceries?"
- augusts 15. augustā doties uz Aglonu.
- pamatlicējs 18. novembrī allaž godinām mūsu valsts pamatlicējus – Latvijas Tautas padomes locekļus.
- vācbalti 1822. gadā vācbalti sāka latviešiem izdot "Latviešu Avīzes ", dibināja Latviešu draugu biedrību, izveidoja otru laikrakstu " Tas Latviešu Ļaužu Draugs".
- patentēt 1846. gadā Ādolfs Sakss patentē saksofonu.
- sīkgruntniecība 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā laukos bija izveidojusies spēcīga latviešu sīkgruntniecība.
- struktūrteorija 19. gs. sešdesmitajos gados organiskajā ķīmijā radās un nostabilizējās struktūrteorija.
- reihskomisariāts 1941. gada septembrī tika izveidoti divi reihskomisariāti – Ostlande un Ukraina.
- zīdpapīrs 1965. gadā uz plāna zīdpapīra tika izdota kabatas formāta Bībele.
- sturmēt 1991. gada 13. janvāra naktī Viļņā padomju desantnieki sāka sturmēt televīzijas torni.
- antidemokrātisks 20. gados izveidoto antidemokrātisko režīmu spektrs bija plašs.
- datubāze 2017. gadā LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūtu izveidoja "Tautas vietvārdu datubāzi".
- straujš 30. gados modē nāca deju mūzika, kam bija raksturīgi strauji ritmi – rumba, čarlstons, rokenrols.
- bīdermeijers 30. gados modē valda bīdermeijers.
- terminologs 60 gados LZA Terminoloģijas komisijas darbā ir mainījušās terminologu paaudzes.
- ūdenszars Ābelei izveidojušies ūdenszari.
- slīgt Ābeles slīgst vienos ziedos.
- ābele Ābeles vienos ziedos.
- saķildoties Abi saķildojās.
- katrs Abi zēni peldoties klaigā, katrs rāda savu māku.
- sastapties Absolventi sastopas salidojumā.
- absolvents Absolventu salidojums.
- abstrakts Abstraktā domāšana.
- saradot Abu režisoru iestudējumus sarado kopīgā tēma.
- acidofils Acidofilās baktērijas.
- iegulties Acīs iegūlies domīgums.
- dobulis Acis liekas dziļi iegrimušas dobuļos.
- parūkkoks Acis priecē krāšņi ziedošais parūkkoks.
- uzdot Acis sāk uzdot.
- spīdošs Acīs spīdoša gaisma.
- ziedot Acteki ziedoja dieviem arī cilvēkus, jo uzskatīja – tiem vajadzīgas cilvēku asinis, lai uzturētu dzīvību.
- acs Acu dobumi.
- pārslīdēt Acu skats paspēj pārslīdēt spidometram: gandrīz simts.
- veidojums Acu veidojums.
- iedziedāt Ādolfa Kaktiņa iedziedātās tautasdziesmas.
- spēks Adopcija paliek spēkā.
- adopcija Adopcijas noteikumi.
- adoptēt Adoptēt bērnu, kas palicis bez vecākiem.
- bērns Adoptēt bērnu.
- pavediens Adot liek kopā vairākus pavedienus.
- nojukt Adot nojuku jau trešajā rindiņā.
- valdziņš Adot nosprūk valdziņš.
- aeromehānika Aeromehānikas un lidojuma dinamikas katedras profesors.
- afikss Afiksi ar gramatisku funkciju, kas veidojušies no patstāvīgām leksiskām vienībām.
- afišēt Afišēt savus nodomus, plānus.
- baobabs Āfrikas baobabs dod augļus, kuru mīkstums ir tradicionāli izmantots pārtikā tā augstās uzturvērtības dēļ.
- agape Agape ir pilnīgi nesavtīga mīlestība, kurai ir spējas dot un turpināt dot, neko nesagaidot pretī.
- sēsties Agrā rītā sēdos Jūrmalas vilcienā.
- izveidoties Agrākā mazpilsēta izveidojusies par lielu rūpniecības centru.
- liels Ai māte mana – tēvzemīt, kas dos tev atelpot! Ik lielais var mūs jūgā dzīt un stumdīt, kā vien prot.
- salidot Aicinājums salidot Valdeķos.
- padoties Aicināt teroristus padoties.
- saksauls Ainavā dominē saksauli.
- uzšķiest Airējot uzšķiest ūdeni laivā sēdošajam.
- gondola Airēt gondolu.
- ziemeļvējš Aiz loga gaudo ziemeļvējš.
- zibēt Aiz logiem zib ziedoši dārzi.
- sātanisks Aiz viņa svētulīgās maskas slēpjas sātaniski nodomi.
- aizdoties Aizdodies pie kaimiņa, uzzini, kā viņam iet.
- apstiprināties Aizdomas apstiprinājās.
- saasiņojums Aizdomas par saasiņojumu galvā traumas dēļ.
- aizdomas Aizdomas par vīrusu saslimšanu.
- krist Aizdomas par zādzību krīt uz kaimiņiem.
- konfrontācija Aizdomās turēto konfrontācija.
- apcietināt Aizdomās turētos apcietināja.
- aizdomāties Aizdomāties par mūsu attieksmi pret citiem.
- nolūrēt Aizdomīgi nolūrēt.
- aizdomīgs Aizdomīgi pasmieties.
- purns Aizdomīgi purni.
- aizdomīgs Aizdomīgs skatiens.
- subjekts Aizdomīgs subjekts.
- tips Aizdomīgs tips.
- aizdomīgs Aizdomīgs troksnis.
- noruna Aizdot kaimiņam naudu ar norunu, ka pēc nedēļas to atdos.
- aizdot Aizdot labību līdz jaunajai ražai.
- aizdot Aizdot naudu.
- aizdot Aizdot savas slēpes.
- simtnieks Aizdot simtnieku.
- aizgaiņāt Aizgaiņāt drūmās domas.
- aizgūtnēm Aizgūtnēm nodoties studijām.
- paslidot Aiziet paslidot pa aizsalušo ezeru.
- hamburgers Aiziet uz Makdonaldu un apēst hamburgeru.
- aizlidot Aizlido dienas, nedēļas.
- vesels Aizlido vesels bars putnu.
- aizmirst Aizmirst dokumentus mājās uz galda.
- aizmirst Aizmirst doto solījumu.
- aiznest Aiznest raudošo bērnu pie mātes.
- aizņemt Aizņemtas lietas jāatdod.
- aizņemt Aizņemts ar savām domām.
- doma Aizņemts ar savām domām.
- kļūdīties Aizpildot anketu, viņš kļūdījās vairākās vietās.
- aizsist Aizsist ciet dokumentu mapi.
- aizslidot Aizslidot līdz laukuma vidum.
- redzesviedoklis Aizstāvēt savu redzesviedokli.
- viedoklis Aizstāvēt savu viedokli.
- kurjerpasts Aizsūtīt dokumentus ar kurjerpastu.
- pedofils Aiztur iespējamo pedofilu.
- vīstoklis Aiztur pusaudzi ar aizdomīgu vīstokli.
- aizturēt Aizturēt dokumentus vairākas nedēļas.
- klaidonība Aizturēt par klaidonību.
- saistība Aizturētais noliedz saistību ar kukuļdošanu.
- aizvākt Aizvākt ziemas drēbes no koridora.
- makdonalds Aizvest bērnus uz makdonaldu.
- aizvirzīt Aizvirzīt drūmās domas.
- sausiene Aizzeļot dažādām sausienēm, āra bērzi veido sekundāros mežus.
- ājurvēdisks Ajūrvēdiska domāšana.
- akcentēt Akcentēt savu domu.
- pavisam Akcijā saziedots pavisam 23 000 latu.
- pamatdokuments Akciju sabiedrības juridiskie pamatdokumenti ir līgumi un statūti.
- atstādināt Akciju sabiedrības padome atstādinājusi uzņēmuma prezidentu.
- pārpilde Akcīzes nodokļa pārpilde.
- pavaddokuments Akcīzes preču pavaddokumenti.
- apcirst Akmeni pirms tēla veidošanas vispirms apcirta.
- pārlidot Akmens pārlido pāri žogam.
- ziedoklis Akmens ziedoklis.
- pārtvaicēt Akmeņogļu darvu var pārtvaicēt tālāk dažādos organiskos produktos.
- mīlētājs Aktiera ārējās dotības piemērotas mīlētāja lomām.
- bilance Aktiera atveidoto lomu bilance.
- aktieris Aktiera dotības.
- kopība Aktiera un režisora domu kopība.
- pārdoties Aktieri spiesti pārdoties, lai izdzīvotu.
- kaislīgs Aktierim padodas kaislīgu mīlētāju lomas.
- raksturotājs Aktieris nebija varoņu atveidotājs, bet gan raksturotājs, komiķis.
- blāķis Aktieris necer, ka blāķiem dos galvenās lomas.
- groteska Aktieris spīdoši pārvalda groteskas tehniku.
- pārslēgties Aktīvā atpūta vislabāk ļauj pārslēgties un kādu brīdi nedomāt par darba problēmām.
- doma Aktīva domu darbība.
- spekulatīvs Aktivizējās spekulatīvi noskaņotie dolāra pārdevēji.
- portrets Aktrise izrādēs atveidojusi psiholoģiski un emocionāli izteiksmīgus portretus.
- atveidot Aktrisei bija jāatveido pretrunu pilns tēls.
- šedevrs Aktrises veikums ierindojams aktiermākslas šedevru kārtā.
- rezonators Akustiskie rezonatori – stīga, kamertonis, dobums.
- kluss Akvarelī dominē klusie pasteļtoņi.
- priekšplāns Akvareļa priekšplānā dominē gaišie toņi.
- pavaldonis Alberta dālderis nosaukumu guvis no 17.gs. Spānijas Nīderlandes pavaldoņa vārda.
- grāmatiņa Algas nodokļu grāmatiņa.
- vienādojums Algebriskais vienādojums.
- algebrisks Algebrisks vienādojums.
- nepilngadīgs Alkoholiskos dzērienus nepilngadīgajiem nepārdod.
- uzvārīties Alvilā Dzeguzē brīžiem uzvārījās tāds niknums un neapmierinātība ar sevi, ka vienbrīd gribēja jau doties uz restorānu un piedzerties.
- sporangijs Aļģu sporangiju veidošanās.
- amadīna Amadīnu mātītes nedzied, vien izdod raksturīgu saucienu, turpretī tēviņi dzied un pat dejo dziesmas laikā, saceļot spalviņas uz galvas.
- salidojums Amatierteātru salidojums.
- uzgulties Amatpersonai uzgūlusies aizdomu nasta.
- hotdogs Amerikāniskā ēšanas kultūra ar picām, hamburgeriem, hotdogiem.
- krustojums Amerikāņu buldoga un boksera krustojums.
- primadonna Amerikāņu soulmūzikas primadonna.
- analītisks Analītiska domāšana.
- analītisks Analītiski veidota konstrukcija.
- anekdotisks Anekdotiski gadījumi no dzīves.
- anekdotisks Anekdotisks tēlojums.
- anglosakši Anglosakšu tiesību sistēmas īpatnība ir lielā precedentu un tiesu prakses loma likumdošanas procesā.
- anormāls Anormāls veidojums.
- kodols Ansambļa kodolu veido pazīstami solisti.
- epopeja Antīkās literatūras periodā izveidojušās tādas literatūras formas un žanri kā traģēdija, komēdija, epopeja, satīra, dažādas dzejas un liroepiskas formas.
- sekcija Antīko automobiļu kluba Padomju tehnikas sekcija.
do citās vārdnīcās:
LLVV
MEV