Paplašinātā meklēšana

Meklējam do.

Atrasts vārdos (502):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (8258):

apvārdoties (Ne)ļaut sevi apvārdot, pierunāt.
no rokas rokā (nodot) tālāk, no viena pie otra.
(pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
izstiepts leņķis 180 grādu leņķis, kura malas veido taisni.
jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetam).
pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
ieadīt Adot ieveidot (piem., rakstu).
saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
noadīt Adot izgatavot.
izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
izadīt Adot izveidot (rakstu, ornamentu).
pieadīt Adot izveidot un pievienot klāt.
pieadīt Adot izveidot un pievienot, papildināt.
izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko); noadīt.
saadīt Adot sasaistīt.
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
ņemt Aicināt, ļaut (kādam) doties kopā ar sevi.
izsaukt Aicinot (mutvārdos, rakstveidā u. tml.) panākt, ka (kāds) ierodas, piedalās.
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
izlikt Aizdot (naudu), samaksājot cita vietā.
augļot Aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus.
aizlienēt Aizdot.
aiztapināt Aizdot.
palienēt Aizdot.
tapināt Aizdot.
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku); zaudēt skaļumu (par balsi).
superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (piem., par domām, iztēli).
aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
aizskriet Aizlidot (par putniem, kukaiņiem).
aiziet Aizlidot; aizpeldēt.
aizlaisties Aizlidot.
prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
aizdrīvēt Aizpildīt, aizbāzt (plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas u. tml.) aizdarīt.
kaist Aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
saslimt Aizrauties (ar ko), pilnīgi nodoties (kam).
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
nolaisties Aizstiepties, virzīties lejup; atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
nogriezt ceļu aizšķērsojot, norobežojot ceļu, nedot iespēju braukt, pārvietoties.
nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
piemiegt ar aci aizverot vienu aci, dot kādam zīmi.
iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības (bakalaura, maģistra, doktora) ieguves apliecinājums.
grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
bruģakmeņi Akmeņi, no kuriem veido bruģi.
svītrenis Akmeņkaļa kalts svītru veidošanai.
karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
civilstāvokļa akti akti, kas apliecina personas dzimšanu, adopciju, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu, miršanu.
portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
ietekmētājs Aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
kāsis Āķveida (putnu) grupējums lidojumā.
kāsis Āķveida veidojums.
kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer uz atvadām, pirms došanās ceļā.
leduscirtnis Alpīnistu rīks – kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piem., kāpienu izciršanai klintī, ledū).
stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
zilaļģes Aļģes, kam šūnu kodols nav norobežots no pārējā šūnas satura, un kas galvenokārt ir zilganā vai zilganzaļā krāsā.
priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; amatpersona, kas vada, pārzina (ko).
notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
protokols Amatpersonas sastādīts dokuments, akts, kurā apliecināts kāds fakts.
Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
pamatne Apakšējā kārta, uz kuras (kas) izveidots.
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
galva Apaļas formas priekšmets, veidojums.
apalītis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
apaļums Apaļas formas veidojums.
urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, (tās) izvirzot uz priekšu.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
rimbulis Apaļš priekšmets, veidojums.
medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piem., dziju, diegu).
kunkulis Apaļš veidojums, bumbulis, nelīdzenums.
acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata vai formas atgādina redzes orgānu.
pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs; radioaparāts.
radioaparāts Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs.
lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
radioaparatūra Aparatūra radioviļņu raidīšanai, pārveidošanai un uztveršanai.
videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai, reproducēšanai un uzglabāšanai.
zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
karogs Apbalvojums (padomju iekārtā) ar šādu simbolu (parasti par labu darbu).
meditēt Apcerēt, gremdēties (parasti garīgās) pārdomās.
ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piem., izstrādājumam, telpai, skatuvei izrādē).
pārēsties Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), justies slikti.
izēst Apēst (visu ēdienu); ēdot iztukšot (trauku).
piebeigt Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (ko).
iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
atestāts Apliecība, ko izdod par vispārējās vidējās izglītības iestādes beigšanu.
applaucēt Apliet ar ļoti karstu, verdošu šķidrumu vai iegremdēt tajā.
apkraut Aplikt (piem., ar nodokļiem).
dārziņš Aplis, ko, sadaloties rokās, veido rotaļas vai dejas dalībnieki.
trenēt Apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
sasmaidīties Apmainīties ar smaidiem; smaidot sazināties.
aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma.
sega Apmatojuma, audu veidojumu kopums uz ķermeņa vai tā daļas.
vilna Apmatojums, ko veido smalki mati (aitai, kazai, kamielim u. tml. zīdītājdzīvniekiem); no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
siet Apņemot ar auklu, lenti u. tml. un veidojot tinumu, savienot (ko) vienā kopumā; šādā veidā veidot (ko).
nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), parasti savtīgos nolūkos.
aizdot Apprecināt, izdot pie vīra.
nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni).
goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
kalkulēt Aprēķināt (izmaksas) naudā (atsevišķos izmaksu veidos).
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (loku).
šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kāda rodas raudot.
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt); apsolīt (ko izdarīt).
pasolīt Apsolīt, parasti nepārdomāti, nenopietni.
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
iestrēgt Apstāties, neturpināties (piem., rodoties šķēršļiem).
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas pūkainu, mīkstu šķiedru galu virsslāni.
izgatavot Apstrādājot (materiālu) izveidot (priekšmetu).
kalt Apstrādājot ar triecieniem metālu, veidot no tā (ko).
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
darināt Apstrādājot kādu materiālu, veidot, gatavot (priekšmetu); radīt, veidot (mākslas darbu).
pārstrādāt Apstrādājot pārveidot (izejvielas citā produktā).
redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
apmalot Apstrādāt (kā) malu; izveidot apmali.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
kārst Apstrādāt (vilnas, kokvilnas vai linu šķiedru) ar kārstuvi, lai izveidotu vienmērīga biezuma šķiedras slāni – izejmateriālu vērpšanai.
rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot slāni gludapstrādei.
oponēt Apstrīdēt kāda viedokli, uzskatus, iebilst (pret ko).
nospriest Apsverot, pārdomājot secināt, nolemt (ko).
pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
kapsula Apvalks ap orgāniem, to daļām vai patoloģiskiem veidojumiem organismā.
novārdot Apvārdot.
uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
konfederācija Apvienība, asociācija, ko veido biedrības, organizācijas, piem., arodbiedrības.
integrēt Apvienot atsevišķus elementus, daļas, lai izveidotu vienotu kopumu; organiski iekļaut, iesaistīt kādā kopumā, veselumā.
kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas.
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
vainaglapa Apziedņa daļa, kas veido zieda vainagu.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
iestudēt Apzināti izveidot (piem., noteiktus žestus, mīmiku, izturēšanos).
safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; sacerējums, dokuments u. tml., kas satur šādas nepatiesas ziņas, faktus.
tīšām Apzināti, ar nodomu.
piestrādāt Apzināti, mērķtiecīgi strādāt, lai izveidotu ko atbilstošu kādām vēlmēm, prasībām.
prāts Apziņa; arī izpratne, domas.
apžēloties Apžēlot (kādu); piedot.
slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā.
dzeloņains Ar adatveida izvirzījumiem, veidojumiem (parasti par priekšmetu).
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
cirst Ar asu priekšmetu no cieta materiāla veidot (ko).
griezt Ar asu rīku gatavot, veidot (ko).
sabalsot Ar atskaņām izveidot (savstarpēji) saskanīgas (dzejas rindas).
norakstīt Ar attiecīgu dokumentu atzīt, ka (kas) vairs nav lietojams, izmantojams un ir likvidējams.
dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas melodiskas skaņas (parasti par putniem).
mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
četrrindu Ar četrām rindām; tāds, kas veido četras rindas.
acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti kartupeļiem).
divrindu Ar divām rindām; tāds, kas veido divas rindas.
aizducināt Ar dobju troksni aizbraukt.
tetovēt Ar dūrieniem ievadot krāsu, veidot uz ķermeņa, tā daļas (uzrakstu, attēlu); šādā veidā iezīmēt (uz ķermeņa, tā daļas) uzrakstu, attēlu.
peldriņķis Ar gaisu pildīts riņķveida priekšmets, kas palīdz peldoties noturēties virs ūdens.
sagatavot Ar garīgu darbību, garīgu piepūli izveidot, arī apgūt; organizējot, mēģinot u. tml. izveidot, sarīkot.
piegaudot Ar gaudošanu piepildīt.
krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
glezna Ar glezniecības līdzekļiem veidots tēlotājmākslas darbs.
grāmatniecība Ar grāmatu ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu un lietošanu saistītu darbību kopums (grāmatu izdošana, tirdzniecība, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija u. tml.).
aizgrandēt Ar grandoņu, lielu troksni aizvirzīties.
abonements Ar iepriekšēju samaksu noteiktas tiesības saņemt (laikrakstus, žurnālus u. tml.), izmantot (telefonu, vietu teātrī u. tml.); dokuments, kas piešķir šīs tiesības.
izgudrēm Ar iepriekšēju slēptu nodomu, arī ar viltību.
metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) uzzied vai dod ražu pirms parastā laika.
plisēt Ar īpašiem paņēmieniem veidot sīkas, paralēlas ieloces.
urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (ko).
gravēt Ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem veidot gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
bagāts Ar izcilām spējām, zināšanām, dotībām.
atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
likt saprast ar izturēšanos, rīcību, runu u. tml. panākt, ka (kāds) var (ko) iedomāties, nojaust.
smērēt papīrus ar kādu ierakstu sabojāt dokumentu.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, veidot (padziļinājumu, alu) – par dzīvniekiem.
kinoreportāža Ar kinematogrāfijas līdzekļiem veidota reportāža.
kalt Ar knābja cirtieniem, sitieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; šādi veidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
kontingents Ar kopīgām iezīmēm raksturīgs (cilvēku) kopums, daudzums, kas veido kāda lielāka kopuma daļu.
kultorgs Ar kultūru saistītu kolektīvu pasākumu organizators (padomju iekārtā).
implantēt Ar ķirurģiskām metodēm ievietot, ieaudzēt organismā (audus vai mākslīgu veidojumu).
izlolot Ar lielu mīlestību, gādību izveidot.
izmocīt Ar lielu piepūli iztukšot (ēdot vai dzerot).
apkārt Ar līkumu (doties).
izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piem., caurumu, robu).
pārliecināt Ar loģisku pamatojumu ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību izveidot, radīt (ko).
uzgriezt Ar metālgriešanas darbgaldu, instrumentu izveidot (kam ārējo vītni).
noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
mest Ar noteiktām kustībām veidot, radīt (ko).
iesūtīt Ar noteiktu uzdevumu likt doties (kur); ar noteiktu uzdevumu iesaistīties (kādā organizācijā).
aizdipēt Ar padobju (soļu) troksni aizvirzīties.
parādprasība Ar parādsaistību kārtošanu saistīta prasība tiesā; dokuments, kurā izteikta prasība samaksāt parādu noteiktā termiņā.
izsist Ar piesitienu (ierīcē) panākt, ka tiek izdots, izveidots.
uzsist Ar piesitienu (uz tastatūras) izveidot.
seksa verdzene ar piespiešanu vai varu pārdota sieviete, kuru izmanto seksuāli pret viņas gribu.
baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
rakstīt Ar rakstības līdzekļiem veidot (kādu tekstu).
tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
rīt Ar reflektorisku rīkles darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju dot svētību (piem., celtnei, karogam).
apsvētīt Ar reliģisku rituālu dot, piešķirt (kam) svētību.
iejaukties Ar rīcību, padomu u. tml. censties pārmainīt (notikuma, norises u. tml.) gaitu, attīstību.
izraidīt Ar rīkojumu, pavēli likt doties prom (no kurienes); likt atstāt (telpu, teritoriju).
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru; diriģēt.
paraksts Ar roku uzrakstīts paša vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā un ierastā, nemainīgā veidolā), kas ko apstiprina, apliecina.
runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes), kurā ievietotas smiltis bērnu rotaļām.
saķīmiķot Ar sarežģītiem vai viltīgiem paņēmieniem izdarīt, izveidot (ko).
neitralizēt Ar sārmiem iznīcināt skābes īpašības vai ar skābēm – sārmu īpašības, radot sāļus.
ražot Ar savu darbību radīt produktus pārdošanai tirgū.
radīt Ar savu darbu veidot (kādu lietu, priekšmetu).
vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
sanest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur).
sarunāties Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
sist takti ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
sist ritmu ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
noslīdēt Ar slīdošu kustību novirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
uzgriezt Ar spēcīgu kustību izveidot (ko apaļu, piemēram, ūdenī).
izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
latols Ar spirtu atšķaidīta degviela, ko 20. gs. 30. gados plaši lietoja Latvijā.
patriekt Ar stingru rīcību panākt, ka (kāds) aiziet, dodas prom (no kurienes).
sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģisks veidojums (orgānos vai audos).
pūslis Ar šķidrumu pildīts veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies, piem., apdeguma rezultātā.
skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
tipoloģija Ar šo metodi izveidots (kādu objektu) grupējums.
vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem.
kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts precīzs oriģināla (piem., dokumenta) atveidojums; noraksts.
virtuālā realitāte ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: caur redzi, dzirdi, smaržu un citām.
iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
kalt Ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, veidot (ko).
sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piem., ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piem., putas, viļņi).
trīsrindu Ar trim rindām; tāds, kas veido trīs rindas.
akacis Ar ūdeni pildīta iedobe purvā, kas radies no ezera.
urbt Ar urbi veidot (priekšmetā, materiālā) caurumu, dobumu.
runa Ar valodas skaniskajiem līdzekļiem sazināšanās nolūkā veidotais teksts.
pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
novārdot Ar vārdošanu censties likvidēt (slimību).
novārdot Ar vārdošanu censties radīt (kam) dziedinošas spējas.
apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
apvārdot Ar vārdošanu padarīt (parasti produktus) spējīgus dziedināt, novērst ļaunumu.
vienrindas Ar vienu rindu; tāds, kas veido vienu rindu.
ievīlēt Ar vīli ieveidot (kādā virsmā, piem., robu).
izvilināt Ar viltu panākt, ka iedod, atdod.
izvilt Ar viltu panākt, ka izdod, atdod (ko); izkrāpt.
izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
aizdunēt Ar zemu, dobju troksni aizbraukt.
pārmest krustu ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārmest krusta zīmi ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
krustīties Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
(pār)mest krustu ar žestu veidot šādu zīmi.
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
tredjūnisms Ardobiedrību kustība, to darbība.
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, izveidot (ko).
izārdīt Ārdot izkliedēt, izsvaidīt.
noārdīt Ārdot nodalīt nost (ko piešūtu, uzšūtu); ārdot (adījumu), izjaukt.
atārdīt Ārdot panākt, ka atirst, atveras.
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt, izjaukt (piem., sašūtu drānu, adījumu); ārdot izjaukt (šuvuma vietu).
konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piem., celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids.
āda Ārējais (cilvēka vai dzīvnieka) audu slānis, kas veido ķermeņa apvalku.
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums.
putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai).
memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda vēsturiska notikuma, izcila cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) piemiņai.
portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
kesons Arhitektonisks veidojums – padziļinājums griestos, arī arku un velvju iekšējās virsmās.
orderis Arhitektonisks veidojums – vertikālu atbalsta elementu (kolonnu) apvienojums ar horizontālu nesošo konstrukciju.
piemineklis Arhitektonisks, skulpturāls veidojums (parasti kāda cilvēka vai notikuma atcerei).
vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
ACSK Armijas centrālais sporta klubs (bijušajā Padomju Savienībā; Krievijā).
izart Arot izveidot.
rads Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērīšanai [rad, rd].
ordinācija Ārsta dots medicīniska rakstura rīkojums, priekšraksts.
placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
riebšana Ārstēšana (tautas medicīnā), parasti veicot maģiskus rituālus; pūšļošana, vārdošana.
pūšļošana Ārstēšana, izmantojot tautas medicīnas līdzekļus un dažādus maģiskus paņēmienus (piem., vārdošanu).
vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
apriebt Ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml.; apvārdot.
riebt Ārstēt, izmantojot maģiskus rituālus; pūšļot, vārdot.
poliklīnika Ārstniecības iestāde, kuras darbinieki sniedz medicīnisko palīdzību un apkalpo pacientus gan pašā iestādē, gan ierodoties pie viņiem mājās.
terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš; ārstēšana ar laika un attāluma ziņā dozētām pastaigām.
koriģējošā vingrošana ārstnieciskās fizkultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas vai aizkavē to veidošanos.
endokrinologs Ārsts, endokrinoloģijas speciālists.
algologs Ārsts, kas ārstē sāpes, pārzina sāpju veidošanos, pastāvēšanas mehānismus un sāpju ārstēšanas metodes.
privātārsts Ārsts, kas ir izveidojis savu privāto praksi.
vagot Art, veidot vagas (1).
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, ideju u. tml.) izpausme, saskaršanās, cīņa.
sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
spicēt Asināt, veidot smailu.
išēmija Asins daudzuma samazināšanās audos, ko izraisa asins piegādes traucējumi artēriju spazmu, aizsprostošanās vai sašaurināšanās dēļ.
asinsrade Asins formelementu (asinsķermenīšu) veidošanās organismā.
asinsrite Asins plūsma asinsvados.
sepse Asins saindēšanās; slimība, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
imūnglobulīni Asins seruma olbaltumvielas, kas veidojas organismā, kad tajā iekļūst baktērijas, vīrusi u. tml. antigēni.
asinsizplūdums Asins uzkrāšanās (audos, orgānos), tām izplūstot no bojātiem asinsvadiem.
trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas vai ir izveidojies sirds dobumos, asinsvados un tos pilnīgi vai daļēji nosprosto.
iekšējā asiņošana asiņu izplūšana organisma audos vai dobumos.
asinsspiediens Asiņu spiediens sirds dobumos un asinsvados.
horoskops Astrologa izveidota grafiska shēma pēc zvaigžņu stāvokļa kādā konkrētā, piem., cilvēka dzimšanas brīdī, lai pēc tās pareģotu nākotni; no šīs shēmas izsecināts pareģojums.
astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar koordinātu sistēmas izveidošanu astronomiskajiem pētījumiem.
Tēvocis Sems ASV personifikācija padomju laika satīriskajos izdevumos.
nostāties Atbalstīt (kādu viedokli), pievienoties (kam), izpaust savu nostāju (pret ko).
atbultēt Atbīdot bultu, aizbīdni, atdarīt.
atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties); ar mājienu paust noraidījumu dzirdētajam.
galvenais Atbildīgais, vadošais (pēc ieņemamā amata, stāvokļa); tāds, kas vada, pārzina (ko).
izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot.
cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu, taciņu).
iedomāt Atcerēties, atveidot atmiņā; iedomāties (2).
iedomāties Atcerēties, atveidot atmiņā.
atraut Atdalīt, domās nesaistīt, aplūkot šķirti (ko savstarpēji saistītu).
rimeiks Atdarinājums; atkārtoti uzņemta filma; skaņdarba pārveidojums.
nokopēt Atdarināt, atveidot (ko redzētu, dzirdētu u. tml.).
piegaudot Atdarinot gaudošanu, pievilināt.
izpirkt Atdot (aizdevumu), saņemot atpakaļ (ieķīlāto).
reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu, konfiscētu) atpakaļ privātīpašumā; atkārtoti privatizēt.
atdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu.
samainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita); apmainīt.
apmainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita).
pārdot Atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā.
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piem., zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
izlikt Atdot (piem., enerģiju, prasmi).
ziedot Atdot (piem., materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ.
izdot Atdot atpakaļ (naudas) pārpalikumu pēc samaksas.
atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti naudu).
atsviest Atdot atpakaļ (parasti strauji, pēkšņi, negaidīti).
nodot Atdot bez atlīdzības vai pārdot.
nolikt savu galvu atdot dzīvību (parasti bruņotā cīņā).
piecelt no miroņiem Atdot dzīvību, atdzīvināt.
uzcelt no miroņiem Atdot dzīvību, atdzīvināt.
piecelt no kapa Atdot dzīvību, atdzīvināt.
uzcelt no kapa Atdot dzīvību, atdzīvināt.
novilkt pēdējo kreklu no muguras atdot otram pēdējo.
nokārtot parādu atdot parādu.
nodot Atdot, ļaut pārņemt (varu, vadību, pilnvaras u. tml.).
izdāļāt Atdot, uzdāvināt daudziem (daudz vai visu).
atsūtīt Atgādāt šurp (pa pastu vai liekot nodot).
pārrasties Atgriezties (ligzdošanas vietā) – par gājputniem.
atjēgties Atgūt savaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma); atgūt samaņu.
atkopties Atgūt spēkus, veselību (piem., pietiekami ēdot).
atgūties Atgūt, piem., savaldību, spēju skaidri domāt; atgūt nepieciešamo fizisko un garīgo spēku.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju, pārtraucot darboties, atrodoties mierā vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
pārlādēt Atjaunot, arī izveidot, pārlikt vēlreiz no jauna (piem., programmatūru, fotogrāfijas datorā); pārlikt (datus, informāciju), piem., no vienas datora programmas uz otru.
atminēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto); atcerēties.
atcerēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto).
atdzīvoties Atjaunoties, atveidoties (atmiņā, priekšstatos).
atjaunot Atkal izveidot tādu, kāds bijis (par ko tādu, kas novecojis, sagruvis, zudis u. tml.).
kroka Atkarens, nokarens (ādas) veidojums; rieva ādā, grumba.
jo Atkārtojumā "jo – jo": saista salikta teikuma daļas, norādot uz salīdzinājumu.
nedz Atkārtojumā "nedz – nedz": saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
atgremot Atkārtot (jau zināmas citu domas), nedodot ko jaunu.
tirdīt Atkārtoti uzdot jautājumus, prašņāt.
mēģināt Atkārtoti vingrinoties, izpildot, iestudēt, sagatavot demonstrēšanai (ko).
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas tēlā); izveidot, radīt pēc kāda parauga.
atklāt savas kārtis atklāt savus nodomus, līdzekļus to sasniegšanai u. tml.
atmaskot Atklāt, atveidot ar mākslinieciskiem līdzekļiem (piem., kā slēpta negatīvo būtību).
karte Atklātne, pastkarte; mākslinieciski izveidota lapa apsveikuma ierakstīšanai.
savākt Atlasot apkopot (kādā kopumā, veidojumā).
atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērbam).
koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
palaist Atļaut (kādam, kam) doties, virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
palaist Atļaut (kādam) iet, doties (kur, uz kurieni).
sankcionēt Atļaut (ko), dot sankciju, atzīt par likumīgu.
atlaist Atļaut doties prom; atbrīvot, palaist vaļā.
atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev (darīt ko kārojamu, ne vienmēr iespējamu u. tml.); iegādāties, lietot.
redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus; atcerēties redzes atmiņā.
domāt Atmiņā, iztēlē veidot tēlus, ainas; atcerēties, iztēloties.
sanest Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā.
kodola starojums atoma kodola procesu izraisīts starojums; kodolstarojums.
kodolstarojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums.
kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās process, ko izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām.
radioaktivitāte Atomu kodolu sabrukšana, vienlaikus izdaloties enerģijai jonizējošā starojuma veidā.
nukloni Atomu kodolu veidojošās elementārdaļiņas – protoni un neitroni.
zvilnēt Atpūsties, atrodoties guļus, pusguļus vai pussēdus stāvoklī.
pārmest tiltu atrast, izveidot saikni (starp ko).
vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties.
sēdēt Atrasties, būt (kādā stāvoklī, kādos apstākļos) ilgāku laiku vai pastāvīgi.
slīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
ietvert Atrasties, būt izvietotam, izveidotam kam apkārt; iekļaut.
pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši klāt, veidojot kopīgu telpu vai sistēmu.
laist ļekas (vaļā) ātri bēgt, ātri doties prom.
laisties ļekas vaļā ātri bēgt, ātri doties prom.
laisties Ātri doties, virzīties (kur, kādā virzienā).
pārskatīt Ātri izskatīt, iepazīt (piem., dokumentu, rakstu), iegūstot vispārīgu priekšstatu par to.
uzcept Ātri izveidot, noorganizēt u. tml.
uzbliezt Ātri izveidot, noorganizēt.
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
izkust Ātri tikt izdotam (par naudu).
pucēt Ātri virzīties, pārvietoties; doties (kur).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
bērt Ātri, bez pārtraukuma runāt (piem., ko iegaumētu, izdomātu).
aizlaist Ātri, bezrūpīgi izdot, iztērēt.
kā velns ar vējlukturi ātri, neskatoties, bez apdomas.
kā vilks caur Rīgu ātri, neskatoties, bez apdomas.
samest Ātri, parasti ar noteiktām kustībām izveidot (piem., mezglu); arī samudžināt.
tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
iegrūst Ātri, steigā, parasti paslepus, iedot.
traukt Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt); traukties.
traukties Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt).
mesties Ātri, strauji virzīties, doties (kurp, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko kvalitatīvu, pārsteidzošu).
nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (darīt ko tā attālināšanās virzienā).
ierobežot Atrodoties (kam) apkārt, nodalīt, norobežot.
vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).
aizklāt Atrodoties (kam) priekšā, aizsegt.
segt Atrodoties (kam) virsū, apklāt, darīt neredzamu.
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, pasargāt vai daļēji pasargāt to no apkārtējās vides iedarbības.
traucēt Atrodoties (kur) apgrūtināt (ko), radīt neērtības (kam).
stopēt Atrodoties ceļa malā, ar žestu lūgt apstāties garāmbraucošās automašīnas, lai bez maksas pārvietotos ar šādi apstādinātu automašīnu.
izvārgt Atrodoties grūtos apstākļos, izmocīties, kļūt vārgam, nespēcīgam.
nolīkt Atrodoties ilgāku laiku saliektā stāvoklī, kļūt sāpīgam, grūti atliecamam taisni (parasti par muguru, pleciem).
ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
apēnot Atrodoties kam apkārt, aizsedzot (ko), radīt ēnu.
aizēnot Atrodoties kam priekšā, aizsedzot (ko), radīt ēnu, samazināt gaismas pieplūdi (augiem).
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
izlidot Atrodoties kustībā, braucienā u. tml., izvirzīties ārā (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
noiet Atrodoties kustībā, braucot noslīdēt nost vai sānis.
nonākt Atrodoties kustībā, cirkulējot nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
nonīkt Atrodoties neērtos, nogurdinošos apstākļos, zaudēt spēkus, možumu.
nonīkt Atrodoties sliktos apstākļos, kļūt vārgam, nespēcīgam un aiziet bojā.
peldēties Atrodoties ūdenī, peldēt, nirt u. tml.
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, padarīt (ko) nesaskatāmu, neredzamu; aizklāt.
ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (apkārt) ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
klātesot Atrodoties, uzturoties, piedaloties (kur, kopā ar kādu).
slidskriešana Ātrslidošana.
slidskrējējs Ātrslidotājs.
albums Atsevišķā kompaktdiskā, kasetē u. tml. izdots skaņdarbu kopums ar kopīgu nosaukumu.
čarterlidmašīna Atsevišķam lidojumam noīrēta lidmašīna.
domēns Atsevišķs apgabals internetā (ar kopīgu adreses elementu), ko veido, piem., kādas valsts iedzīvotāji vai cilvēku grupa.
skara Atsevišķs garens veidojums.
spura Atsevišķs, nepiekļāvīgs (kā) veidojums.
ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, māksliniecisks saskaņojums.
rikošetēt Atsisties pret ko un sākt kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piem., lodi, šāviņu).
spēlēt Atskaņot ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem (skaņdarbu, tā sastāvdaļu), atveidot, tēlot (izrādi).
tēlot Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā; atspoguļot, atveidot (ko) – par mākslas darbu.
saules zaķītis atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
iziet Atstājot uzturēšanās vietu, doties (kur, veikt kādu darbību).
novēlēt Atstāt mantojumā; atstāt, nodot izmantošanai.
apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piem., ar krāsojumu.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
rādiuss Attālums (no kāda iedomāta, pieņemta centra) līdz (tā) robežai.
solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība – aptuveni 70–80 centimetri.
atmest domu atteikties no kāda nodoma.
mest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
sviest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
fotomontāža Attēla veidošana no atsevišķiem fotouzņēmumiem vai to daļām; šādā veidā iegūts attēls.
stilizēt Attēlot (parasti priekšmetu) mākslas darbā, pārveidojot (to) dekoratīvā, ornamentālā veidā.
atklāt Attēlot, atveidot (ar mākslinieciskiem līdzekļiem).
šaržēt Attēlot, atveidot (ko) šaržā, ar šarža paņēmieniem.
atainot Attēlot, atveidot (mākslas darbā); uzskatāmi parādīt.
parādīt Attēlot, atveidot (mākslas darbā).
atspoguļot Attēlot, atveidot (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīt (ko).
atsegt Attēlot, atveidot (piem., ar mākslinieciskiem līdzekļiem).
iezīmēt Attēlot, atveidot, arī ieskicēt (piem., daiļdarbā).
nostāja Attieksme (pret ko), noteikta viedokļa izpausme.
materiālisms Attieksme pret īstenību no praktiskuma, izdevīguma, labuma viedokļa.
pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā (kas) tiek risināts, izveidots u. tml.
krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) – par aizdomām, izvēli u. tml.
nolīst Attīrīt (mežu) no kokiem, krūmiem, izveidojot izcirtumu.
izaugsme Attīstība, pilnveidošanās (piem., talantam, spējām, dotībām).
augsme Attīstība, pilnveidošanās; izaugsme.
iedīglis Attīstības sākums, pirmā izpausme (jaunai parādībai, kas veidojas).
izveidot Attīstīt, pilnveidot (piem., kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek attīstīts, pilnveidots.
mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piem., par kustībām, valodu).
izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piem., asnus, atvases).
uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
atbīdīt Atvairīt (domas, rūpes).
akadēmiskais atvaļinājums Atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai.
izkropļojums Atveidojums, kas neatbilst īstenībai, ir sagrozīts.
māneklis Atveidojums, ko izmanto (kā) pievilināšanai.
atklāsme Atveidošana, izpausme (mākslas darbā); atklāšana.
notēlot Atveidot (mākslas tēlos).
atspoguļot Atveidot (psihē, spriedumos u. tml.).
izpildīt Atveidot (sagatavotu priekšnesumu).
ritmizēt Atveidot (skaņdarba) ritmu.
reproducēt Atveidot (skaņu, attēlu) – par tehniskiem līdzekļiem.
uznest Atveidot (uz kā, kam) virsū (piemēram, uzkrāsojot).
reproducēt Atveidot apziņā, aktualizēt psihē (piem., ko atmiņā saglabātu).
ēnot Atveidot ēnu (piem., zīmējumā).
notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; izlikties.
spēlēt Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski (piemēram, diakritiski zīmi uz kā); izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (īstenības priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
izpaust Atveidot, atklāt (mākslas darbā).
iemiesot Atveidot, attēlot (mākslas darbā).
izspēlēt Atveidot, attēlot; imitēt.
tvert Atveidot, interpretēt (ko), ievērojot noteiktas prasības, principus.
tulkot Atveidot, izteikt (piem., tekstu, vārdu) citā valodā.
inscenēt Atveidot, notēlot (piem., reālu notikumu).
atspoguļoties Atveidoties (apziņā).
atainoties Atveidoties (piem., atmiņā).
atspoguļoties Atveidoties (uz virsmas) atspulga veidā.
stāvēt acu priekšā atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
stāvēt acīs atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
atspoguļoties Atveidoties, parādīties (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīties (kur).
mute Atvere ar dobumu sejas lejasdaļā, kas paredzēta barības uzņemšanai, skaņu veidošanai.
žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
uzšķirt Atvērt (tīmekļa vietni, elektronisku dokumentu u. tml.).
aizdare Atvērums, kas speciāli izveidots un aprīkots (kā) aizdarīšanai.
atdalīties Atvirzīties, doties prom (no kāda kopuma); aiziet un palikt savrup.
iecentrēt Atzīmēt, izveidot centru (parasti sagataves gala virsmā).
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
prātojums Atziņa, kas radusies pārdomu rezultātā.
apmierināt Atzīt (prasību, sūdzību u. tml.); dot gandarījumu.
pieļaut Atzīt par iespējamu (piem., domu, ideju).
iecienīt Atzīt par labāku, izvēlē dot tam priekšroku.
pievienoties Atzīt par pareizu (piem., kādu viedokli) un kļūt par (tā) atbalstītāju.
piekāpties Atzīt, pieņemt (piem., kāda cita viedokli) un (tam) pakļauties.
segaudi Audi ar aizsargāšanas funkciju, kas sedz (organisma vai tā daļu) virsmu, izklāj (organisma) dobumus.
kaula smadzenes audi, kas atrodas kaulu dobumos.
gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus.
muskuļaudi Audi, kas sastāv no šūnām, kurām piemīt savilkšanās spēja un kuras veido muskuļus.
gludie muskuļaudi audi, kas veido gludos muskuļus.
metaplāzija Audu pārveidošanās citādos, morfoloģiski un funkcionāli atšķirīgos audos.
infiltrāts Audu sabiezējums, ko rada šūnu elementu un šķidruma uzkrāšanās audos.
starpsiena Audu veidojums starp organisma daļām.
sistēma Audu, orgānu un to daļu kopums, kas veido vienotu veselumu un ko saista kopēja funkcija.
batika Auduma krāsošanas tehnika, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
trinītis Auduma pinums, ko auž ar trim nīšu kārtām, veidojot virspusē diagonālu rakstu; audums, kam ir šāds pinums.
aproce Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts piedurknes nobeigumā.
velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
velūrs Audums, līdzīgs samtam, kas darināts no pieciem vītiem diegiem, no kuriem četri veido augšējo un apakšējo daļu, bet piektais (kas atšķiras no citiem un ir samtains) veido plūksnu.
kolorists Audumu krāsošanas speciālists; krāsu kombināciju veidotājs audumiem.
izaudzēt Audzējot izveidot (piem., jaunu šķirni).
ieaudzināt Audzinot panākt, ka izveidojas (noteiktas īpašības).
pārveidne Auga daļa, kas radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
žuburs Auga daļu (zaru, vasu, sakņu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
metamorfoze Auga veģetatīvo orgānu (piem., lapu, sakņu) formas un funkcijas pārveidošanās auga attīstības gaitā.
stīgaugi Augi, kam veidojas stīgas.
sēklaugi Augi, kuriem veidojas sēklas.
sīpolaugi Augi, kuru pazemes vasa veido sīpolu.
kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedlapām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
persiks Augļu koks, kas zied rožainiem ziediem un dod ieapaļus, dzeltenīgi oranžus augļus ar palielu kauliņu vidū.
izaugt Augot (augiem), izveidoties, rasties.
uzzelt Augot attīstīties, izveidoties.
griezt Augot izveidot apļveida vai spirālveida formu (par augiem).
sacerot Augot izveidot cerus.
sasakņoties Augot izveidot saknes (par augiem).
sastīgot Augot izveidot stīgas.
sazaroties Augot izveidot zarus, atvases; sazarot (1).
sazarot Augot izveidot zarus, atvases.
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
sakopot Augot izveidoties noteiktas formas kopumā (par augu daļām).
izaugt Augot izveidoties, attīstīties – par augiem, to daļām.
izaugt Augot izveidoties, attīstīties.
izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko).
paaugt Augot kļūt lielākam, spēcīgākam; izaugt, labi padoties.
paaugties Augot kļūt lielākam, spēcīgākam; izaugt, labi padoties.
stīgot Augot veidot stīgas.
vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
dzīt Augot veidot.
griezties Augot veidoties apļveida, spirālveida formā.
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam (parasti kādā virzienā).
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) – par augiem, to daļām.
izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis (organisma, tā daļas virspusē).
skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
riest Augot, attīstoties veidot (ko).
ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos (piemēram, parastā priede, vilks, lapsa).
stīgotājs Augs, kas augot veido stīgas.
kultūraugs Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai.
mineralizācija Augsnē esošo augu atlieku ķīmiskā un bioķīmiskā pārveidošanās.
glejs Augsnes apakškārtas slānis gaišā krāsā, kas veidojies, augsnei pārpurvojoties.
humuss Augsnes organiskā daļa, kas veidojas, sadaloties augu un dzīvnieku atliekām.
sarkanzeme Augsnes tips, kas veidojies mitra subtropu klimata platlapju mežos un tropu savannās.
universitāte Augstākā mācību un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu.
shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā, kuras locekļi dod solījumu ievērot stingrāku askēzi nekā pārējie mūki.
senāts Augstākā valsts padome Senajā Romā.
profesors Augstākais augstskolas docētāja amats un nosaukums; persona, kam piešķirts šis nosaukums.
aristokrātija Augstākais sabiedrības slānis, ko veido dižciltīgas izcelsmes personas.
patriciāts Augstākais, bagātākais iedzīvotāju slānis, valdošā virsotne (viduslaiku pilsētās).
nāves cilpa augstākās pilotāžas figūra – lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
muca Augstākās pilotāžas figūra, ko lidaparāts veic horizontālā lidojumā ap savu šķērsgriezuma asi.
sinode Augstāko garīdznieku padome (katoļu un pareizticīgo baznīcā); garīdznieku un laicīgo personu padome baznīcas lietu kārtošanai (protestantu baznīcā).
svīta Augstas personas (parasti valdnieka) pavadoņu kopums.
vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
labdzimtība Augstu amatpersonu (piem., valsts padomnieku) tituls.
zaķa lūpa augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kam ir šāds veidojums; zaķalūpa.
kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra.
termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
haimorīts Augšžokļa (Haimora) dobuma gļotādas iekaisums.
noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) – par augiem, to daļām.
veidotājaudi Augu audi, no kuriem veidojas jauni auga audi; meristēma.
ūdensrožu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst augi ar spēcīgu sakneni un peldošām lapām garā kātā (piem., lēpes, ūdensrozes).
ēriku dzimta augu dzimta, kurā ietilpst rododendri, virši, vaivariņi, ērikas, sārtenes.
lauru dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., avokado, kanēļkoki, kamparkoki, liānas.
špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda žoga.
rūsa Augu slimība – parazītisku sēnīšu veidoti rūsgani plankumi uz auga daļām.
sīkplankumainība Augu slimība, kam raksturīga sīku plankumu veidošanās uz augu daļām.
plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
sausplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās uz augu daļām.
hlorofils Augu un dažu baktēriju zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju organismiem asimilēt no gaisa ogļskābi gāzi.
cietās aukslējas aukslēju priekšējā daļa, ko veido ar gļotādu pārsegts kauls.
kastete Aukstais ierocis – dūrē ietverams un uz pirkstiem uzmaucams caurumots metāla veidojums sitiena pastiprināšanai.
šatiersega Austa sega ar šatierī veidotu krāsu joslu salikumu.
drellis Aušanas tehnika, kam raksturīga dažādu rakstu (svītriņu, rombu, kvadrātiņu u. tml.) izveidošana; šādā tehnikā darināts (parasti linu) audums.
pirmavots Autentisks materiāls (piem., arhīva dokuments, raksts, grāmata, audio vai video ieraksts), kas satur informāciju, ko izmanto, piem., pētniecībā.
šoseja Autoceļš ar cieto segumu, kas veidots no vairākiem slāņiem.
melnā kaste automātisks lidojuma vai vilciena kustības datu ierakstītājs, kas paliek neskarts arī pēc transportlīdzekļa avārijas.
virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus.
ieaust Aužot ieveidot.
pieaust Aužot izveidot un piesaistīt klāt.
pielocīt pūru aužot, adot, izšujot u. tml., sagādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
darināt pūru aužot, šujot, adot u. tml. gādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
planierisms Aviācijas sporta veids – lidošana ar planieriem.
atombumba Aviobumba ar kodollādiņu.
avīžniecība Avīžu sagatavošana un izdošana.
nobadināties Badināt sevi, badināties (līdz iestājas kāds stāvoklis); nobadoties.
bada diēta badošanās ārstnieciskos nolūkos.
izbadīt Badot (ar ragiem), durot (ar asu, smailu) ievainot.
nobadīt Badot (ar ragiem), nonāvēt.
sabadīt Badot savainot.
iebadīt Badot skart, dot triecienu (ar ragiem, pieri).
nobadoties Badoties (kādu laiku); badoties (līdz iestājas kāds stāvoklis).
mecenāts Bagāts cilvēks, kas lielu daļu savu ienākumu ziedo zinātnes, literatūras, mākslas u. tml. materiālai atbalstīšanai un veicināšanai.
aizbaidīt Baidot aizdzīt; panākt, ka aiziet, netuvojas.
pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
atbaidīt Baidot panākt, ka attālinās, netuvojas; būt par cēloni, ka netuvojas.
izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); bakstot padarīt viscaur caurumainu.
primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas.
izvēlēt Balsojot izraudzīties no kopuma (kādu personu) un nodot (tai) pilnvaras (ieņemt noteiktu amatu); ievēlēt.
ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt kādu amatu); vēlējot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
modulācija Balss stipruma, augstuma, tembra maiņa (dziedot, runājot).
pītā maize baltmaize, kura klaipa virsma izveidota pīnes formā.
zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko, iekūņojoties ap sevi, tin zīdvērpējs.
kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
atamans Bandas vadonis.
čeku grāmatiņa bankas izsniegtas stingrās uzskaites veidlapas šādu rīkojumu došanai.
inkaso Bankas operācija, kur banka uz klienta naudas un norēķinu dokumentu pamata iekasē klientam pienākošos naudas summu.
interneta banka bankas pakalpojums, kas klientiem dod iespējas pārvaldīt savu līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt konta stāvokli u. tml.) elektroniskā veidā, izmantojot internetu.
bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties, ielenkt no vairākām pusēm, visapkārt (kādu objektu).
bārija putriņa bārija sulfāta suspensija, ko pacientam dod pirms gremošanas trakta rentgenoskopijas.
nobaroties Barojoties, ēdot iegūt vajadzīgo, vēlamo ķermeņa svaru (par dzīvniekiem).
distrofija Barošanās traucējumi (organismā, tā audos vai orgānos); novājējums.
kanons Baznīcas dogmas, likumi, ceremonijas; reliģisko tekstu kopums, ko atzinusi kāda konfesija.
Lielā shizma baznīcas šķešanās 1054. gadā, kad izveidojās Austrumu (pareizticība) un Rietumu (katoļu) baznīca.
vigīlija Baznīcas vakara vai nakts lūgšana pirms lieliem reliģiskiem svētkiem, arī īpaši svarīgā nodomā.
iegruvums Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
nolaisties Beidzot lidojumu, nonākt lejā, zemē; nosēsties – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
bērnišķība Bērnišķīga rīcība, izturēšanās, domāšana.
pāde Bērns, kuram dod vārdu; kristāmais bērns.
sabērt Berot savirzīt kopā (kādā veidojumā, kur).
uzbērt Berot virsū (kādu materiālu) noteiktā vietā, izveidot (no tā ko paaugstinātu).
izberzēt Berzējot izveidot.
izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt.
sabetonēt Betonējot izveidot, paveikt betonēšanas darbus lielākā apjomā.
uzbetonēt Betonējot izveidot, uzbūvēt.
(ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, nežēlojot (mantu, naudu).
kā (uzvilkts) automāts bez domāšanas, automātiski.
tāpat vien Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
kā pa tumsu bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties (piem., ko darīt, veikt).
šablons Bez radošas pieejas pārņemts paņēmiens, patapināts izteiksmes veids u. tml.
pa gaisu (vien) bez realitātes izjūtas, bez apdoma un izpratnes; vieglprātīgi.
pa gaisiem (vien) bez realitātes izjūtas, bez apdoma un izpratnes; vieglprātīgi.
gibons Bezastains pērtiķis ar garām priekšējām ekstremitātēm un ļoti skaļu balsi (dzīvo Dienvidaustrumāzijas un Indonēzijas tropiskajos mežos).
inteliģentais bezdarbnieks bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību (Latvijā 20. gs. 20.–30. gados).
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
asaras Bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri.
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs gremošanas dobums, kas aizņem visu ķermeņa iekšējo daļu; šī tipa dzīvnieki [Coelenterata].
ofšors Beznodokļu zona, ārzona; ārzonas uzņēmums.
helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
sabīdīt Bīdot (kā) īpašas detaļas citu citā, samazināt (tā) apjomu.
aizbīdīt Bīdot aizdarīt.
aizbīdīt Bīdot aizvirzīt.
atbīdīt Bīdot atvērt.
atbīdīt Bīdot atvirzīt nost, atpakaļ vai atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.)
iebīdīt Bīdot ievirzīt (kur iekšā).
izbīdīt Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās prom, atvirzās nost, attālinās (no kā).
pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
pārbīdīt Bīdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārbīdīt Bīdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pabīdīt Bīdot pavirzīt (zem kā, kam apakšā).
pabīdīt Bīdot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.).
piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sabīdīt Bīdot savirzīt, novietot vienuviet, kopā (kur).
uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
nobīdīt Bīdot virzīt prom, atvirzīt nost, attālināt (no kā).
dzīt Biedējot (dzīvnieku medībās), panākt, ka (tas) dodas vēlamā virzienā.
dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā veido otru zodu.
badināt Bieži atstāt neēdušu, nebarotu; regulāri dot par maz barības.
atēsties Bieži, daudz ēdot, vairs negribēt (kādu ēdienu).
padomija Bijusī Padomju Savienība, padomju iekārta (parasti runājot par to kritiski mūsdienās).
nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
Valsts drošības komiteja bijušās PSRS represīva iestāde padomju iekārtas aizsardzībai, kā arī izlūkošanai.
sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); bikstot sakārtot (to, kas kuras, deg).
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pāri.
biostrāva Bioelektriskais potenciāls (elektriskais spriegums, kas rodas dzīvu organismu audos).
radīt Bioloģiskā procesā veidot dzīvu būtni (par cilvēkiem).
fitoncīdi Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augos un iznīcina mikroorganismus vai nomāc to darbību.
sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); būt par cēloni, ka (kas) sabirst (kopā, kādā veidojumā, kur).
sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā veidojumā, kur); iebirt (par kā lielāku daudzumu).
fondu birža birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
domkapituls Bīskapa baznīcas (doma) garīdznieku kolēģija.
ļaundabīgs Bīstams, dzīvību apdraudošs (par slimību, patoloģisku procesu).
aizbizot Bizojot, skraidot aizvirzīties.
noblēdīt Blēdoties panākt, ka (kāds) neiegūst (ko) pilnā mērā vai nemaz.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piem., no ēdiena atliekām, mikroorganismiem.
trese Blīvi sastiprinātu, ar diegiem sapītu grieztu matu veidojums.
skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido šķrimšļu šūnas un kas ir cietāki par saistaudiem.
siena Blīvs audu veidojums, kas sedz un aizsargā kādu organisma daļu.
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
kutikula Blīvs, aizsargājošs veidojums uz epitēlijaudu virsmas.
plēve Blīvs, gluds, samērā plāns saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
laikazobs Bojājumi, kas izveidojas, pastāvot (kam) ilgāku laiku.
trauma Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
iebraukt Braucot ieveidot, radīt.
aizpeldēt Braucot pa ūdeni, aizvirzīties (par transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piem., bedres, grambas).
mētāties Braucot vai atrodoties ūdenī, stipri šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
piebraukāt Braukājot ierasties, iegriezties (pie kā); braukājot doties (uz kurieni).
izbraukt Braukšus doties (uz kurieni, parasti noteiktā nolūkā).
izbraukt Braukšus doties ceļā; sākt braucienu.
stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
aizbraukt Braukt, doties (uz kurieni) ar noteiktu mērķi.
kult putas brāžoties veidot putas (par straumi).
biedēt Brīdināt (parasti draudot).
neradījums Briesmīgs, atbaidošs radījums.
glābt savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
žēlot savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
bullis Briežu vai dobradžu dzimtas tēviņš.
būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai.
tāluma brilles brilles, kas dod iespēju redzēt tālu.
izburt Brīnumainā, neparastā veidā iegūt, izveidot, radīt (ko skaistu).
medūza Brīvi peldošs zarndobumaiņu tipa organisms ar recekļveidīgu, puscaurspīdīgu ķermeni zvana vai lietussarga formā un taustekļiem.
badastreiks Brīvprātīga badošanās kā protesta forma, lai panāktu noteiktas prasības.
bada streiks brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
kolekte Brīvprātīgs ziedojums (parasti naudā), ko vāc no vairākiem vai daudziem.
sabrošēt Brošējot izveidot (brošūru, grāmatas daļu u. tml.).
iedegums Brūngana, tumšāka ādas nokrāsa, kas izveidojas (parasti) saules staru iedarbībā.
svīre Brūngani melns, bezdelīgai līdzīgs putns ar īsu, platu knābi, garākiem un slaidākiem spārniem, kas lidojumā izliekti kā sirpis.
basmačs Bruņotas kustības dalībnieks (Vidusāzijā), kas 1917.–1926. g. cīnījās pret padomju varu.
buldozerists Buldozera vadītājs.
ūdeņraža bumba bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
zavēt Burt, vārdot.
zintēt Burt, vārdot.
latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
zavētājs Burvis, vārdotājs.
piederēt Būt (kāda) izveidotam, radītam.
uzdirst Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu).
uzkāst Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu).
uzkakāt Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko).
kārt zobus vadzī būt bez pārtikas, uztura; badoties.
rakstīt Būt derīgam, piem., grafisku zīmju veidošanai (par rakstāmrīkiem).
būt padomā būt domās paredzētam, izplānotam.
caurstrāvot Būt galvenajam, dominēt.
vadīt Būt galvenajam, noteicošajam (piem., lēmumu pieņemšanā, rīkojumu, norādījumu došanā) sabiedriskā institūcijā, iestādē, uzņēmumā, darba kolektīvā u. tml., nodrošinot (tā) darbību vēlamajā veidā.
spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
(no)kauties ar domām būt grūti atrisināmu, nepatīkamu domu pārņemtam.
pārstāvēt Būt izraudzītam, pilnvarotam paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses; paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses.
iet Būt izveidotam (kur), atrasties virzienā (uz kurieni).
pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) augšā.
stiepties Būt izveidotam, atrasties gareniskā virzienā.
vilkties Būt izveidotam, novietotam u. tml. (parasti par ko garu, šauru).
grupēties Būt izvietotam (kur), atrodoties tuvu cits citam.
pīties Būt juceklīgām (par domām, atmiņām u. tml.).
teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
sacīt Būt kādos uzskatos, domās un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot); palīdzēt sagatavoties (kādam doties prom).
ieredzēt Būt labās domās (par kādu); izturēties ar labvēlību un patiku (pret kādu).
lidināties pa gaisu Būt neapdomīgam, vieglprātīgam.
raudzīties šķībi būt nelabvēlīgi, aizdomīgi noskaņotam.
klejot Būt nenoturīgam, bieži mainīt objektu (piem., par domām, skatienu); klīst.
plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
gaiņāties Būt noraidošam, protestēt (pret ko), ar žestiem pastiprinot negatīvo attieksmi.
(būt) pie šprices būt noteicējam; būt vadošā amatā.
vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) – piem., par upi, ceļu.
kāpt galvā Būt par cēloni paškritikas zudumam, iedomībai, pārākuma apziņai.
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
pārmainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas.
kratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nelielā amplitūdā strauji kustas dažādos virzienos.
izrakt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piem., bedre, iedobums).
iegrauzt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (piem., grumbas sejā).
sariest Būt par cēloni tam, ka lēni veidojas, rodas (kas).
savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) – parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
radīt Būt par cēloni, ka (kas) veidojas, izraisās.
kvēlināt Būt par cēloni, ka izraisās, veidojas (piem., psihisks stāvoklis); stiprināt.
radīt Būt par cēloni, ka kādu iespaidu, izjūtu rezultātā veidojas (priekšstats, viedoklis u. tml.)
radīt Būt par cēloni, ka veidojas, izraisās (kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme).
prevalēt Būt pārsvarā; dominēt.
raibot Būt redzamam (par ko raibu); veidot krāsu raibumu.
parādīties Būt redzamam, sastopamam (piem., kur ierodoties).
vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) – piem., par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) – piem., par domām.
vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
krustoties Būt savstarpējā pretrunā, sadursmē (par domām, idejām, uzskatiem u. tml.).
skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
plosīties Būt spēcīgam, ar ļoti intensīvu, parasti negatīvu, darbību (piem., par jūtām, domām).
būt pie pilnas saprašanas būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
būt pie pilna saprāta būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
tikties Būt tādam, kam pastāv, veidojas šķietama vai reāla saskare (ar ko).
puņķoties Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
sprogoties Būt tādam, kam veidojas sprogas (par matiem, apmatojumu).
plūksnot Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas; plūksnoties.
pumpuroties Būt tādam, kam veidojas, riešas pumpuri (par augiem).
krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas.
valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais.
plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
iedarboties Būt tādam, kas ietekmē, pārveido (ko).
saskanēt Būt tādam, kas ir līdzīgas, kopīgas īpašības un kas veido vienotu, vēlamu kopumu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (piem., kādos apstākļos) – par parādībām sabiedrībā.
saistīt Būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.).
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, veiksmīgāks u. tml. par ko citu, līdzīgu.
nokrāsot Būt tādam, kas pārveido (kā) krāsu vai (ko) notraipa.
saukt Būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, kurp doties u. tml.).
saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (piem., par teritoriju, reljefu).
satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
saturēt Būt tādam, kas spēj saistīt (kā) kopumu tā, ka (tas) paliek, atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
zarot Būt tādam, kas stiepjas vairākos virzienos prom no galvenā, centrālā veidojuma.
sastādīt Būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu).
vagot Būt tādam, kas veido garenus padziļinājumus (piem., apvidū).
vagot Būt tādam, kas veido rievas (piem., sejā).
trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
sagriezties Būt tādam, kas veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi.
zelt Būt tādam, kas veidojas, attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā).
saistīt Būt tādam, ko savieno audi, to veidojumi (par organisma daļām); savienot (organisma daļas) – parasti par audiem, to veidojumiem.
sastāvēt Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko ierodoties sajūt.
dārdēt Būt tādam, kur (kas) ļoti skaļi, dobji skan.
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piem., putas, viļņi, burbuļi) – par ūdenstilpi, šķidrumu.
sviest Būt tādam, kur veidojas (piem., šļakatas).
dunēt Būt tādam, kur veidojas spēcīgs zems, neskaidrs troksnis (par vietu, telpu).
izpārdot Būt tādam, kur visas ieejas biļetes ir pārdotas.
murdēt Būt tādam, kurā (atrodoties kam lielākā daudzumā) rodas pakluss, neskaidrs troksnis (par telpu, vietu).
plandēt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
plandīt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
rībēt Būt tādam, kurā skan vai atskan skaļš, dobjš troksnis; skanot šādam troksnim, vibrēt.
mezgloties Būt tādam, kurā veidojas mezgli (par diegiem, auklām u. tml.).
velties Būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu).
zvīņoties Būt tādam, kurā veidojas, rodas zvīņas (par ādu).
plīvot Būt tādam, kurā, arī kam veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku, dzīvnieku kopumu).
redzēt nāvi (vaigu vaigā) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
skatīties nāvei vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
sēdēt augstā krēslā būt vadošā, ietekmīgā, nozīmīgā amatā.
ceļot Būt vai doties ceļā (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīves vietas).
kalt Būt veidotam no metāla vai pārklātam ar metālu (metāla stiprinājumiem, rotājumiem u. tml.).
būt uz viena viļņa būt vienādās domās, uzskatos.
pievienoties Būt vienisprātis (ar kādu), piekrist (kāda izteikumam, domai).
piekrist Būt vienisprātis, pievienoties (izteiktajam viedoklim, uzskatam u. tml.).
zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
rādīties Būt, atrasties (kā) redzeslokā, tuvumā; ierodoties kļūt (kādam) redzamam.
staipīties Būt, atrasties (kur) vērstam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem gariem, tieviem priekšmetiem, arī veidojumiem, augiem u. tml.).
satīklot Būt, atrasties tā, ka veido tīklojumu.
valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
pieturpunkts Būtiskākais, svarīgākais (tekstā), kas ņemams vērā, iegaumējams, dod pamatu kādai rīcībai u. tml.
guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
uzbūvēt Būvējot izveidot (piemēram, sarežģītas ierīces, mašīnas).
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā veidojumā, kur).
izbūvēt Būvējot izveidot.
pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
kosmodroms Būvju un iekārtu komplekss, kurā kosmisko lidaparātu sagatavo lidojumam un to palaiž.
drena Caurulīte šķidruma izvadīšanai no ķermeņa dobuma vai dziļas brūces.
stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izgrūšanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai tā lidojumā.
endoskops Cauruļveida instruments ar optisku sistēmu un apgaismošanas ierīci, ko lieto endoskopijā.
katetrs Cauruļveida instruments, ko ārstnieciskos vai diagnostiskos nolūkos ievada ķermeņa dobumos vai kanālos (piem., urīnpūšļa iztukšošanai vai skalošanai).
rīkle Cauruļveida orgāns starp mutes dobumu un barības vadu.
stobrs Cauruļveida veidojums (organismā).
perforācija Caurumošana, noteikts īpaši veidotu caurumu kopums kādā materiālā.
uzcelt Celt un pabeigt celt (kādu veidojumu, konstrukciju).
nocietināt Celt, izveidot nocietinājumu (kāda objekta) aizsardzībai.
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, uzkodu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve.
interjers Celtnes iekštelpas vai iekštelpu arhitektoniskais un mākslinieciskais izveidojums.
aila Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm); aile (1).
aile Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm).
ķieģelis Celtniecības materiāls – neliels taisnstūrveida veidojums (parasti no māla).
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
mūrēt Ceļot (ko), veidojot, sastiprināt ar javu.
rakt Ceļot ārā ar lāpstu vai citu iekārtu zemi, veidot (padziļinājumu, bedri u. tml.).
sacelt Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā); gājiens, brauciens atpakaļ (uz šo vietu).
turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
banko Cena vai kurss, pēc kura banka pērk un pārdod vērtspapīrus.
bankas kurss cena, par kādu konkrētā banka noteiktā brīdī pērk un pārdod valūtu vai vērtspapīrus.
kurss Cena, par kādu pārdod un pērk ārvalstu valūtu, vērtspapīrus un dārgmetālus.
laba cena cena, par kādu pircējs ir gatavs (ko) pirkt vai pārdevējs pārdot.
mazumcena Cena, par kādu preci pārdod tieši patērētājiem, iedzīvotājiem; mazumtirdzniecības cena.
atlaide Cenas, maksas pazeminājums (piem., pārdodot preci).
skalot smadzenes censties (kādam) uzspiest svešu pārliecību, ideoloģiju u. tml.; censties mainīt (kāda) domas, attieksmi (pret ko).
gaiņāt Censties atvairīt (piem., uzmācīgas domas).
minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piem., atbildi).
likt galvas kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
salikt galvas kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
likt prātus kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
salikt prātus kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
glābt savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
žēlot savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
taupīt Censties lieki neizdot, neiztērēt (naudu).
pieturēt Censties neizdot, saglabāt sev.
žēlot Censties neiztērēt, nedot; taupīt.
rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas; izraisīt naidu, dusmas (pret kādu); censties sanaidot.
jaukt galvu Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara (piem., dodas kur līdzi).
centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
decentralizācija Centralizētas pārvaldes sistēmas sadalīšana, daļu no funkcijām nododot vietējām organizācijām un piešķirot tām zināmu autonomiju.
kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; klaips.
klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, noteiktas formas (maizes) mīklas veidojums; kukulis.
austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā.
iecirst Cērtot radīt, ieveidot (kādā virsmā).
izcirst Cērtot, kaļot izveidot.
iecirst Cērtot, kaļot u. tml. ieveidot.
uzcirst Cērtot, kaļot u. tml. izveidot (kā virsmu).
fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
respektabls Cienīgs, iespaidīgs (par kā ārējo veidolu, izskatu); tāds, kas izceļas ar savu vērtību, kvalitāti.
respektēt Cienīt un ņemt vērā (kāda, kā) gribu, viedokli, uzskatus u. tml.
griezt zobus cieši sakostiem zobiem izdarīt sāniskas košļāšanas kustības, radot raksturīgu čirkstošu skaņu.
sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piem., sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
spiets Ciešs (kā sīka), lidojošs kopums.
kamols Ciešs, apaļīgs (kā) kopums, veidojums.
konkrementi Cieta masa, kas izveidojas, organisma dobumos vai audos nogulsnējoties sāļiem.
sērsna Cieta, blīva sniega virskārta, arī ledus garoza, kas veidojas sniegam atkūstot un pēc tam sasalstot.
emalja Cieta, gluda viela, kas veido zoba ārējo kārtu.
plomba Cietējoša masa, ar ko piepilda zoba cietajos audos radušos dobumu; šādas vielas kopums.
žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
kaulaudi Cietie audi, kas sastāv no īpašām šūnām un veido kaulus.
akmens Ciets (parasti sāļu) veidojuma gabals organismā.
nierakmens Ciets (parasti sāļu) veidojums nieru bļodiņā vai urīnizvadceļos.
žoklis Ciets hitīna veidojums (bezmugurkaulniekiem); galvas skeleta daļa (mugurkaulniekiem), kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
vairogs Ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
kristāls Cietviela, kuras daļiņas (atomi, molekulas, joni) ir izvietotas stingri noteiktā kārtībā, veido kristālrežģi, kristāliskas vielas atsevišķā daļiņa, gabals.
rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums.
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
raķete Cilindrisks šāviņš, kas tiek izmantots attālinātu mērķu iznīcināšanai un kas lidojumam izmanto reaktīvās kustības principu.
jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
rulete Cilindrveidīgi izveidots, satīts (parasti pildīts) kulinārijas vai konditorejas izstrādājums.
virsaitis Cilts vadonis; novada valdnieks; kādas cilvēku grupas vadonis.
vecākais Cilts, cilšu grupas vadonis.
raksturojums Cilvēka īpašību, rakstura apraksts un vērtējums; arī oficiāls dokuments, kurā ietverts šāds apraksts un vērtējums.
antropoģenēze Cilvēka izcelšanās un izveidošanās process.
kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (parasti augu) šķirne.
manekens Cilvēka ķermeņa atveidojums (piem., tērpu gatavošanai, demonstrēšanai).
autopsija Cilvēka ķermeņa dobumu atvēršana un orgānu izmeklēšana pēc nāves, lai pārbaudītu vai izvirzītu diagnozi un noteiktu nāves cēloņus; līķa sekcija.
joga Cilvēka psihes un organisma fizioloģisko procesu vadīšanas un pilnveidošanas sistēma, kuras daži elementi (piem., elpošanas vingrinājumi, meditācija) tiek plaši lietoti veselības uzlabošanai vai relaksācijai.
garabērns Cilvēka radošā darba rezultāts.
māksla Cilvēka radošo spēju un iztēles izpausme noteikta veida emocionāli tēlainos darbos.
ģenialitāte Cilvēka radošo spēju un to izpausmes visaugstākā pakāpe.
biedēklis Cilvēka stāvam līdzīgs veidojums (parasti no veciem apģērba gabaliem) dzīvnieku atbaidīšanai dārzos, laukos.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu u. tml.) kopums, pie kā ir piestiprināti mīkstie audi.
vēdera dobums cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa dobuma daļa starp krūšu dobumu un iegurņa joslu.
sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo (galvenokārt seksuālo) tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
portrets Cilvēka, literārā tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
spēks Cilvēki, kas veido kādu grupu (parasti ar līdzīgu profesiju, nodarbošanos).
hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
pamatlicējs Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas (ko) aizsāk, veido (kā) pamatus.
dzinējs Cilvēks (arī dzīvnieks), kas (ko) dzen, virza uz priekšu, liek (kādam) doties noteiktā virzienā (piem., zvēru medībās).
uzpircējs Cilvēks (arī uzņēmums), kas nodarbojas ar kā (piemēram, lauksaimniecības ražojumu, nekustamo īpašumu) uzpirkšanu pārdošanai (vai pārstrādei) par augstāku cenu.
demagogs Cilvēks (parasti politiķis), kas cenšas realizēt kādus nodomus ar faktu sagrozīšanu, maldināšanu, meliem u. tml.; cilvēks, kas savtīgos nolūkos runā to, kas neatbilst paša pārliecībai.
uzklīdenis Cilvēks (piemēram, svešinieks, klejotājs, klaidonis), kas uzklīdis (kādā vietā).
brīvdomātājs Cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem.
lietaskoks Cilvēks ar profesionālām dotībām, no kura var izveidoties labs sava darba pratējs.
bomzis Cilvēks bez pastāvīgas dzīvesvietas; klaidonis.
apsardze Cilvēks vai cilvēku grupa, kam uzdots apsargāt (kādu objektu).
aizdevējs Cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piem., naudu); kreditors.
ceļabiedrs Cilvēks, ar ko kopā dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
baskājis Cilvēks, kam ir basas kājas; nabags, klaidonis.
matemātiķis Cilvēks, kam ir dotības matemātikā.
īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
ienaidnieks Cilvēks, kam ir principiāli noraidoši iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām.
neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības, kam (kas) neveicas, nepadodas.
recipients Cilvēks, kam pārlej donora asinis vai pārstāda audus, orgānus.
domātājs Cilvēks, kam piemīt izcils prāts, attīstīta domāšana; filozofs.
sadomazohists Cilvēks, kam piemīt sadomazohisms.
mākslinieks Cilvēks, kam piemīt tēlaina domāšana, arī izcila gaume.
kreilis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
labrocis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa labā puse.
respondents Cilvēks, kas (intervijā, aptaujā) atbild uz uzdotajiem jautājumiem; atbildes sniedzējs, aptaujātais.
radītājs Cilvēks, kas (ko) rada, izveido.
tirdzinieks Cilvēks, kas (tirgū) pērk vai pārdod.
aizgājējs Cilvēks, kas aiziet, dodas prom.
mīļotājs Cilvēks, kas aizraujas (ar ko), nododas (kam), mīl (ko).
krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskus dzērienus.
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piem., uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
izstrādātājs Cilvēks, kas ar savu darbu (ko) izstrādā, izveido.
ķildnieks Cilvēks, kas bieži ķildojas.
staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darbavietu; arī klaidonis.
skrituļslidotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļslidām, arī sportists, kas specializējies skrituļslidošanā.
braucējs Cilvēks, kas brauc, dodas (uz kādu vietu).
sekotājs Cilvēks, kas dara, rīkojas tāpat kā kāds cits; kādas personas domu, ideju atbalstītājs un turpinātājs.
entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas kādai lietai, strādā ar aizrautību, lielu pašatdevi.
galvinieks Cilvēks, kas dod galvojumu; galvotājs.
padomdevējs Cilvēks, kas dod kādam padomu.
donors Cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piem., ārstniecībā.
projāmgājējs Cilvēks, kas dodas projām, prom.
empīriķis Cilvēks, kas domā un darbojas, balstoties uz savu pieredzi.
aizbraucējs Cilvēks, kas gatavojas vai dodas ceļā.
gājējs Cilvēks, kas iet, dodas (uz noteiktu mērķi, kuru izsaka pievienotais lietvārds).
pauninieks Cilvēks, kas individuāli iepērk preces vienā vietā un ved pārdot citur.
nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
izmēģinājuma trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
kalnā kāpējs cilvēks, kas īsteno augstus mērķus, pilnveido sevi.
jūdass Cilvēks, kas izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus; nodevējs.
tūkstošveidis Cilvēks, kas izpaužas dažādos veidos; ļoti daudzpusīga personība.
filatēlists Cilvēks, kas kolekcionē pastmarkas un citus pasta dokumentus.
līdzzinātājs Cilvēks, kas kopā ar kādu citu zina, ir informēts (piem., par noziedzīgu nodomu vai rīcību).
disidents Cilvēks, kas nepakļaujas valdošajai ideoloģijai, izrāda pretestību pastāvošajam režīmam (parasti autoritārās valstīs).
marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
stikla pūtējs cilvēks, kas no karsta stikla masas pūšot izveido priekšmetus.
augļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar augstu procentu ņemšanu par aizdoto naudu.
teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
vokālists Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu; dziedonis.
reklāmists Cilvēks, kas nodarbojas ar reklāmu veidošanu.
riebējs Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu; pūšļotājs, vārdotājs.
stiklinieks Cilvēks, kas nodarbojas ar stikla apstrādi, veido izstrādājumus no stikla.
ufologs Cilvēks, kas nodarbojas ar ufoloģiju, neidentificēto lidojošo objektu pētnieks.
vārdotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu; riebējs, pūšļotājs.
epikūrietis Cilvēks, kas nododas jutekliskām baudām.
tirgotājs Cilvēks, kas pārdod (ko); cilvēks, arī uzņēmums, kas nodarbojas ar tirdzniecību.
rezidents Cilvēks, kas pastāvīgi dzīvo kādā valstī un ir tās nodokļu maksātājs.
ceļvedis Cilvēks, kas rāda ceļu, vada ceļā; pavadonis (ceļotājiem).
karstas putras strēbējs cilvēks, kas rīkojas strauji, neapdomīgi.
vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; gaisagrābslis.
izcirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (pārdošanai).
loģiķis Cilvēks, kas savā rīcībā, runā, domās u. tml. balstās uz loģiku (2).
smēķētājs Cilvēks, kas smēķē; cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
lidonis Cilvēks, kas spēj pārvietoties gaisā; lidotājs.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu iestādē (pirmspadomju laikā).
enciklopēdists Cilvēks, kas strādā pie enciklopēdiju veidošanas un izdošanas.
runātājs Cilvēks, kas teic runu (3); cilvēks, kas runā, izsaka savu (vai kāda cilvēku kopuma) viedokli (piem., sapulcē, sarunā).
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi; jauniesauktais karavīrs līdz svinīgā solījuma nodošanai.
viltvārdis Cilvēks, kas uzdodas par kādu citu, ir piesavinājies cita vārdu.
kolekcionārs Cilvēks, kas vāc un sistematizē noteikta veida priekšmetus, veido kolekciju.
kosmonauts Cilvēks, kas veic lidojumu kosmosā.
stratonauts Cilvēks, kas veic lidojumu stratosfērā.
maketētājs Cilvēks, kas veido iespieddarba maketu.
inscenētājs Cilvēks, kas veido inscenējumus.
gudrinieks Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos un tos izmanto savā labā.
materiālists Cilvēks, kas visu vērtē no praktiskuma, izdevīguma, labuma viedokļa.
pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, pārliecība vai rīcība ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
hendlers Cilvēks, kurš demonstrē ekspertam suni, lai tas varētu dot savu vērtējumu par suņa atbilstību šķirnes standartam.
donors Cilvēks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai slimniekam; vīrietis, kas dod savu spermu mākslīgai apaugļošanai.
nogrupējums Cilvēku grupa (kolektīvā, organizācijā u. tml.) ar atšķirīgiem uzskatiem, savu viedokli.
zooparks Cilvēku izveidota, ierobežota vieta dažādu dzīvnieku turēšanai un to apskatīšanai.
opozīcija Cilvēku kopums, sabiedrības daļa, kas kritizē un vēršas pret valdošo varu.
trihomoniāze Cilvēku un dzīvnieku parazitāra dzimumorgānu un izvadorgānu slimība, ko ierosina trihomonas.
pirkstaiņi Cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti.
liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam, krist kaujā, ziedot dzīvību.
izliet savas asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
plaģiātisms Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu, publicēšana ar savu vārdu.
plaģiāts Cita autora darbs (vai tā daļa), kas tiek uzdots par savu, publicēts ar savu vārdu.
pārvērtība Cita veidola, ārējā izskata (parasti strauja, negaidīta) iegūšana.
apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas (daiļdarbā).
restrukturizācija Citas, jaunas struktūras izveidošana; (kā) pārveidošana, pārkārtošana.
aizmanīties Citiem nemanot, nogaidot izdevīgu brīdi, aiziet, aizskriet.
kompilācija Citu autoru radīto darbu mehānisks sakopojums, apkopojums; šādi veidots darbs.
pralinē Cukura, sasmalcinātu riekstu un kauleņaugu kodolu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šāda maisījuma pildījumu.
suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs liels indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem saliktos čemuros.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēkas sienas (guļbūvēm).
izčiepstēt Čiepstot izdot (skaņas) un apklust.
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā joslā un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, īss augu veģetācijas periods.
sistemātika Dabaszinātņu nozare, kas apraksta, klasificē (objektus), dod tiem nosaukumus.
grota Dabiska vai mākslīgi izveidota (sekla) ala; alas paplatinājums aiz šauras ieejas.
šķiedra Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiāla tievs, garš veidojums.
katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
silikāti Dabiskie silīcijskābju sāļi, plašākā minerālu klase, kas kopā veido 80% Zemes garozas masas.
ūdensbaseins Dabisks reljefa iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
saņemt Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu).
literārā tiesa daiļdarba apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
pārstrādājums Daiļdarba, muzikāla sacerējuma u. tml. pārveidojums.
radiovariants Daiļdarbs, kas pārveidots pārraidīšanai pa radio.
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.).
piruete Daiļslidošanā – ātrs apgrieziens uz slidas purngala.
aksels Daiļslidošanā – pusotra apgrieziena lēciens atmuguriski, piezemējoties uz pretējās kājas.
dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1).
periodizēt Dalīt periodos.
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
trūdēt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām; pūt (1).
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piem., ārdot, laužot, graujot) likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas ir paredzēta noteiktam nolūkam, arī ko piešķir, dod kādam.
sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piem., žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam), kas ir izliekta uz augšu.
pusgrauds Daļa ražas, ko pusgraudnieks atdod zemes īpašniekam.
pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
puspelēks Daļēji pelēks; tāds, kuram viena no dominējošajām krāsām ir pelēkā.
aprast Daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko).
plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē atmosfērā, augstu temperatūru procesos un kodolu sintēzes iekārtās.
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli.
konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras).
prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai; šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
darbadiena Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības uzņēmumos padomju varas laikā).
sociālistiskā sacensība darbaļaužu mobilizēšanas metode, kuras mērķis bija kāpināt darba ražīgumu (padomju iekārtā).
podnieka virpa darbgalds ar rotējošu ripu māla trauku veidošanai.
augļošana Darbība --> augļot; augstu procentu ņemšana par aizdoto naudu.
izdošana Darbība --> izdot.
slidošana Darbība --> slidot.
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
izdevējdarbība Darbība, kas saistīta ar grāmatu, žurnālu, avīžu u. c. iespieddarbu izdošanu un realizēšanu.
nonākt Darbībā, procesā izveidoties, rasties.
izbūve Darbība, process --> izbūvēt; izbūvēšana, izveidošana.
modernizācija Darbība, process --> modernizēt; (kā) pārveidošana, atbilstoši jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
padeve Darbība, process --> padot (2).
pārbūve Darbība, process --> pārbūvēt; (kā) pārveidošana, pārtaisīšana.
piedošana Darbība, process --> piedot [2]; savstarpējo attiecību izlīdzinājums (piem., pēc pāri nodarījuma).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot; uzlabošana, pilnīgošana.
specifikācija Darbība, process --> specificēt; dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija.
uzlidojums Darbība, process --> uzlidot (1, 3).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot; izveidošana.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek apstrādāts, pārveidojot par ko citu.
pārveide Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots citāds, būtiski izmainīts.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots, ieviešot ko jaunu, veicot labojumus, grozījumus u. tml.
industrija Darbības joma, kurā tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi, kur darbība norit vērienīgi, dodot produkciju lielā apjomā.
konjugācija Darbības vārda locīšanas tips; darbības vārdu grupa ar kopīgu formu veidošanas paradigmu.
nekārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
neregulārs darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
vadība Darbību (piem., lēmumu pieņemšanas, rīkojumu, norādījumu došanas) kopums, kas nodrošina sabiedriskas institūcijas, iestādes, uzņēmuma, darba kolektīva u. tml. darbību vēlamajā veidā.
lietvedība Darbību kopums, sistēma (piem., iestādē, organizācijā), kas nodrošina dokumentu sagatavošanu, sistematizāciju un glabāšanu, veic korespondences apstrādi u. tml.
treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
pārdevējs Darbinieks (piem., veikalā), kura pienākumos ietilpst preču pārdošana.
lietvedis Darbinieks, kas (iestādē, organizācijā) sagatavo un apstrādā dokumentus, veic saraksti u. tml.
dispečers Darbinieks, kas centralizēti vada kāda objekta (piem., lidostas, autostacijas, elektrostacijas, ražošanas iecirkņa) darbību.
kurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piem., dokumentus).
velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu.
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
kasieris Darbinieks, kas pieņem skaidras naudas maksājumus, pārdod biļetes vai veic citas ar skaidru naudu saistītas operācijas.
rakstvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
uzskaitvedis Darbinieks, kas uzņēmumā veic, piemēram, darba un darbalaika uzskaiti, pārbauda preču piegādes dokumentus.
laborants Darbinieks, kas zinātniskā vai mācību iestādē veic dažādus tehniskus darbus (parasti padomju laikā).
urbjmašīna Darbmašīna caurumu, dobumu veidošanai.
šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
šarlatānisms Darbošanās kādā nozarē (piem., medicīnā), uzdodoties par lietpratēju; peļņas gūšana, blēdoties un apkrāpjot citus cilvēkus.
mīdīties uz vietas Darboties bez rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni vai neattīstīties, neveidoties.
mīņāties uz vietas Darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
klabināties Darboties, kustēties, radot klaboņu; ilgstoši, intensīvi klabināt (1).
palīgdarbs Darbs (līdztekus pamatdarbam), kas dod papildu ienākumus.
pārstrādājums Darbs, kas veikts atkārtoti, (to) uzlabojot, pārveidojot.
nodārdināt Dārdošā, skaļā balsī noteikt, pateikt (ko).
nodārdēt Dārdot aizvirzīties prom.
aizdārdēt Dārdot aizvirzīties.
pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
madarot Darināt (ko), veidojot krāsainus rakstus, ornamentus; izrakstīt, musturot.
pakaļdarināt Darināt, veidot tādu pašu; viltot.
tapināt Darināt; veidot, izstrādāt.
uz dullo darīt (ko) iepriekš negatavojoties, nedomājot (par to).
ielikt sirdi darīt (ko) no visas sirds, pilnīgi nododoties tam.
lēkt uz ecēšām Darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi.
rādīt Darīt zināmu (ceļu, kustības virzienu); ļaut, dot iespēju, ka (kāds) dodas (kurp).
sludināt Darīt zināmu (piem., kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
izdot Darīt zināmu, atklāt pretiniekam; nodot.
norādīt Darīt zināmu, dot noteiktu informāciju.
izvirzīt Darīt zināmu, izteikt (piem., domu, problēmu).
klausīties Darīt, rīkoties pēc (kāda) gribas, lūguma, padoma u. tml.; klausīt (1).
klausīt Darīt, rīkoties, ņemot vērā (kāda) teikto, pēc (viņa) gribas, lūguma, padoma u. tml.
īsināt Darīt, veidot īsāku.
slīpināt Darīt, veidot slīpāku vai slīpu.
nodarboties Darīt, veikt (ko), nodoties (kam), pildīt noteiktus pienākumus.
domātājs Darītājs --> domāt.
devējs Darītājs --> dot.
slidotājs Darītājs --> slidot.
franču dārzs dārza tips, kas izveidojies Francijā, baroka laikmetā un kam raksturīgas ģeometriski precīzas, simetriskas formas.
putnubiedēklis Dārzā uzstādīts veidojums cilvēka figūras veidā putnu aizbiedēšanai; putnu biedēklis.
putnu biedēklis dārzā uzstādīts veidojums cilvēka figūras veidā putnu aizbiedēšanai.
mičurinietis Dārzkopis, augļkopis – padomju selekcionāra I. Mičurina darba turpinātājs.
miskaste Datne nevajadzīgu dokumentu novietošanai.
taimeris Datorā iebūvēts elektronisks pulkstenis, kas veidots ar aparatūru un programmatūru.
mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
programmēšana Datora programmu veidošanas process: programmas projektēšana, projekta realizēšana, programmas pareizuma pārbaude u. tml.
meklētājprogramma Datorprogramma, kas interneta dokumentos meklē specificētus atslēgvārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
klons Dators, kas ir izveidots, lai veiktu identiski tādas pašas funkcijas, kādas veic cits dators.
programmatūra Datoru programmas, procedūras un ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai.
kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
konverters Datu formāta pārveidotājs.
datne Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; fails.
noēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
kauties ar parādiem daudz pūlēties, lai spētu atdot parādus.
noskraidīties Daudz skraidīt, arī staigāt (parasti līdz nogurumam); daudz skraidot vai staigājot pavadīt (kādu laikposmu).
notramdīt Daudz tramdot, nomocīt.
nobaroties Daudz, arī sātīgi ēdot, pārlieku pieņemties svarā.
aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties.
smaržzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu [Anthoxanthum odoratum].
kalme Daudzgadīgs kallu dzimtas lakstaugs ar garām zobenveida lapām (veido audzes ūdenstilpju malās).
pūslene Daudzgadīgs kukaiņēdājs augs bez saknēm ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
kosa Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, zarainu vai bezzarainu stublāju ar dobiem posmiem un zvīņveida lapu makstīm.
zeltnātrīte Daudzgadīgs lūpziežu (panātru) dzimtas augs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, oranžiem plankumiņiem izraibinātiem ziediem.
elsis Daudzgadīgs peldošs ūdensaugs ar baltiem ziediem [Stratiotes aloides].
lēpe Daudzgadīgs ūdensaugs ar ieapaļām peldošām lapām un dzelteniem ziediem; dzeltenā ūdensroze.
ūdensroze Daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem.
glīvenes Daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām un sīkiem brūnganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
zemzālīte Daudzgadīgs, neliels doņu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem.
smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc apaugļošanās attīstās sēkla.
bagāts Daudzveidīgs, labi attīstīts, izveidots.
izdauzīt Dauzot, sitot izveidot, piešķirt, piem., vēlamo formu, biezumu.
izdāvāt Dāvājot atdot daudziem (daudz vai visu).
izdāvināt Dāvinot atdot daudziem (daudz vai visu).
iedāvināt Dāvinot iedot (ko); uzdāvināt.
enharmonisms Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņu vienlīdzība (piem., do diēzs – re bemols).
vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
izsitumi Dažādi ādas un gļotādas pārveidojumi, kas parādās kā atsevišķi, reizēm saplūduši elementi (piem., plankumiņi, mezgliņi, pūslīši).
ķeburs Dažādos virzienos izliekts veidojums.
bradāt Dažādos virzienos vai vairākkārt brist.
mudžeklis Dažādos virzienos vērsts, arī savijies (augu, to daļu) kopums.
krustām šķērsām Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
krustu Dažādos virzienos, viscaur.
šķērsu Dažādos virzienos, viscaur.
individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam.
kompozīcija Dažādu elementu sastāvdaļu sakārtojums, savienojums (veidojot kādu kopumu, veselumu).
jautājumu krustugunis dažādu jautājumu pēkšņa uzdošana kādam cilvēkam.
mākslīgā radioaktivitāte dažādu kodolreakciju rezultātā mākslīgi iegūto izotopu radioaktivitāte.
poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
onomatopoēze Dažādu skaņu atdarināšana, atveidošana valodā.
simbiotiskās zvaigznes dažas dubultzvaigžņu sistēmas, kuras veido viena liela un vēsa, bet otra maza un karsta zvaigzne – pavadonis.
rēciens Dažiem dzīvniekiem raksturīgu dobju, skaļu skaņu kopums.
spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
kaza Dažu dobradžu dzimtas vai briežu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
metamorfoze Dažu dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku) organisma pārveidošanās pēcembrionālā attīstības periodā.
orda Dažu klejotājtautu militāri administratīva apvienība, valstisks veidojums.
revizionisms Dažu marksisma principu pārvērtējums (piem., atteikšanās no revolūcijas), ko aizsāka vācu sociāldemokrāti 19. gs. 90. gados.
komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā veido astei līdzīgu izplūstošu gāzu veidojumu.
orbīta Debess ķermeņa (planētas, zvaigznes, Zemes mākslīgā pavadoņa u. tml.) trajektorija kosmiskajā telpā.
siloģisms Deduktīvā slēdziena paveids, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
aizraušanās Dedzīga nodošanās (kādai nodarbei); tas ar ko aktīvi, labprāt nodarbojas.
degt Dedzīgi nodoties (kam), pilnīgi aizrauties (ar ko); ļoti ilgoties (pēc kā).
ar miesu un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visām domām un jūtām, ar visu būtni.
ar (visu) sirdi dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtību, ar visām domām un jūtām.
ar (visu) sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtību, ar visām domām un jūtām.
aizrauties Dedzīgi, jūsmīgi nodoties (kam).
lidināties pa gaisu Dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties.
izdedzināt Dedzinot izveidot, radīt (bojājumu).
pārogļot Dedzinot pārveidot par ogli.
pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
izdegt Degot (kam) rasties, izveidoties (bojājumam).
apdegt Degot, atrodoties liesmās vai augstā temperatūrā, pārogļoties (visapkārt, no virspuses).
pārogļoties Degot, lielā karstumā pārveidoties par ogli, pārklāties ar ogles kārtu.
sinusīts Deguna blakusdobumu iekaisums.
nāss Deguna dobuma atvere uz ārpusi, caur kuru elpojot plūst gaiss.
elpošanas ceļi deguna dobums, aizdegune, balsene, elpvads, bronhi.
augšējie elpošanas ceļi deguna, mutes, rīkles dobums.
letkiss Deja (populāra 20. gs. 60.–70. gados), kurā dejotāji sastājas cits aiz cita, veidodami garu virkni.
izdejot Dejas soļiem izveidot.
sarīkojumu dejas dejas, ko dejo dažādos sarīkojumos, atpūtas pasākumos.
nodejot Dejojot (baleta) izrādē, atveidot.
raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju dejošanai.
pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
akmeņdārzs Dekoratīvi zemo ziemciešu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
apdarināt Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot.
akmeņlauzīte Dekoratīvs lakstaugs, ko plaši izmanto dažādos stādījumos, arī akmeņdārzos.
pušķis Dekoratīvs veidojums no kupli sasietas lentes vai citiem materiāliem.
aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem.
pušķis Dekoratīvs veidojums no vienā galā sastiprinātiem dzijas, diegu u. tml. pavedieniem.
kartuša Dekoratīvs veidojums vai zīmējums daļēji attīta tīstokļa vai vairoga veidā (ar uzrakstu, emblēmu u. tml.).
strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas.
zieds Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms; šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
puķe Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms.
iedobīte Dem. --> iedobe.
vadziņa Dem. --> vaga. Garens padziļinājums (piem., dobē), kurā iekaisa sēklu.
interpelācija Deputāta vai deputātu grupas oficiāls pieprasījums valdībai vai atsevišķam ministram dot paskaidrojumus (par kādu jautājumu vai vispārējo politisko kursu).
dekalogs Desmit Dieva baušļi, kas tika doti Mozum Sīnāja kalnā un ir atrodami Bībelē.
iedēstīt Dēstot (piem., kokus, krūmus), izveidot.
apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību); apstādīt (ap ko, kam apkārt).
kalt plānus detalizēti domāt par nākotnē darāmo, iecerēto.
plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piem., darba, darbības, arī norises, pasākuma) nākamā norise, gaita; attiecīgais teksts, dokuments.
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
lente Detaļa, ierīce – gara, slīdoša josla (kā) pārvietošanai.
izolators Detaļa, ierīce elektriskās aparatūras vai ietaises elektrisko strāvu vadošo daļu izolācijai un mehāniskai nostiprināšanai.
saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā; dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
dāļāt Devīgi dot, dāvināt (ko) daudziem.
pa labi (un) pa kreisi Devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu).
plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
dezis Dezodorants.
metafizika Dialektikai pretēja domāšanas un izziņas metode, kas lietas un parādības aplūko kā savstarpēji izolētas, pabeigtas un nemainīgas.
organizēt Dibināt, veidot; rīkot.
likt pamatus dibināt; veidot (ko) pirmoreiz, no jauna.
audi Diegi, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
teofānija Dieva atklāsmes veids – tieša Dieva parādīšanās vai uz Dieva klātbūtni norādošas dievišķīgas zīmes.
harisma Dieva dota žēlastība – īpašas spējas, talants.
Dieva griba Dieva nodoms, rīcība.
svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
izdilt Dilstot izveidoties.
dima Dimdoņa.
nodimdināt Dimdošā balsī noteikt, pateikt (ko).
aizdimdēt Dimdot aizvirzīties.
akreditēšanās Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
nota Diplomātiskās sarakstes dokuments, ko vienas valsts valdība iesniedz citai valstij.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
memorands Diplomātisks dokuments ar oficiālu izklāstu kādā jautājumā; oficiāls iesniegums citai valstij.
direktorāts Direktoru padome, kolēģija.
logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. tml.).
dīvāngulta Dīvāns, kas ir viegli pārveidojams par gultu.
spiedpoga Divdaļīga poga (apģērbam, apaviem, makam u. tml.), kas savienojama, iespiežot vienas daļas izcilni otras daļas iedobumā.
Nāciju salūts divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājus.
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar dobu stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
puravs Divgadīgs sīpolu ģints dārzenis, garšaugs ar lineārām lapām, kas veido neīsto stublāju un neīsto sīpolu un kam ir raksturīga savdabīga smarža un garša.
pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
stereopāris Divi viena un tā paša objekta attēli, no kuriem viens iegūts no labās acs, otrs – no kreisās acs pozīcijas un kuri, aplūkojot īpašā optiskā ierīcē, veido vienu telpisku attēlu.
elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā – persona, kurai ir dotas pilnvaras ievēlēt amatpersonu; ASV prezidenta vēlēšanu kolēģijas loceklis.
duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus.
šķautne Divu (priekšmeta, veidojuma u. tml.) virsmas daļu sadura samērā šaurā leņķī.
kombinācija Divu vai vairāku elementu apvienojums (piem., daiļslidošanā).
dizains Dizainera radītais konkrēta izstrādājuma ārējais veidols, arī mākslinieciskie risinājumi tā izveidē.
rejošs klepus dobjš, dziļš, arī biežs klepus.
rags Dobs, parasti govs raga formā veidots priekšmets ar paplatinātu galu (piem., trauks).
trauks Dobs, parasti necaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei.
dobspiedes tehnika dobspieduma tehnika.
endoskopija Dobu orgānu un ķermeņa dobumu (piem., kuņģa, barības vada, bronhu u. tml.) izmeklēšana ar endoskopu.
nieru bļodiņa dobums nieres ieliektajā pusē.
sinuss Dobums, iedobums (organismā).
izdot Dodot (no rokas rokā) izvirzīt ārā (no kurienes, kur u. tml.).
piebarot Dodot barību vai ēdienu pietiekamā daudzumā, paēdināt (ko).
iedzirdīt Dodot dzert (alkoholisku dzērienu), panākt, ka apreibst.
nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, ka (kas) kļūst par alkoholiķi, degradējas.
iedzirdīt Dodot iedzert (kādu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
iebarot Dodot ieēst (apvārdotu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
ieēdināt Dodot ieēst (ko), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, pavēli, likt (kādam ko darīt, veikt), nosūtīt (kādā uzdevumā).
sadzirdīt Dodot pietiekami daudz dzert, panākt, ka (kāds) pilnīgi padzeras.
sadzirdināt Dodot pietiekami daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt.
sabarot Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks) pilnīgi paēd.
saēdināt Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (kāds) pilnīgi paēd; dot daudz apēst (ko).
izrīkot Dodot rīkojumu, likt (kādam) ko darīt.
šurpnākot Dodoties šurp.
pasaknis Dokumenta (piem., čeka, kvīts, biļetes) daļa, kas paliek pie šī dokumenta izdevēja.
rekvizīts Dokumenta noformējuma elementi, bez kuriem (dokumentam) nav juridiska spēka; (ko) raksturojošās ziņas, dati.
kinodokuments Dokumentāli kinokadri; dokumentāla kinofilma.
dokumentālais kino dokumentālo kinofilmu veidošana.
kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (parasti par aktuāliem notikumiem); attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
hronika Dokumentālu kinokadru kopa vai īsa dokumentāla filma par kādiem notikumiem to norises secībā.
biļete Dokuments (parasti neliela lapiņa ar cenas, laika, vietas u. tml. norādēm), kas dod tiesības apmeklēt filmu, izrādi, izstādi u. tml.
baltā biļete dokuments par atbrīvošanu no karadienesta.
lēņa grāmata dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu.
maksājuma uzdevums dokuments, ar kuru bankai tiek dots rīkojums izdarīt naudas pārskaitījumu uz tajā norādīto kontu.
kvīts Dokuments, kas apliecina (kā, piem., maksājuma) saņemšanu; šāda dokumenta veidlapa.
akreditēšanās raksts dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
patents Dokuments, kas apliecina izgudrotāja vai viņa tiesību pārmantotāja ekskluzīvās tiesības uz izgudrojuma izgatavošanu, izmantošanu vai pārdošanu.
augu pase dokuments, kas apliecina, ka augi ir brīvi no augu karantīnas organismiem (resp. dažādām augu slimībām).
apdrošināšanas polise dokuments, kas apstiprina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un tiesības uz zaudējuma kompensācijas saņemšanu.
darba grāmatiņa dokuments, kas apstiprina darbinieka darba stāžu.
kartīte Dokuments, kas dod tiesības ierobežotā daudzumā nopirkt kādu preci (normētas sadales sistēmas apstākļos, piem., kara laikā).
biļete Dokuments, kas dod tiesības pārvietoties ar sabiedrisko transportu.
biļete Dokuments, kas dod tiesības piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piem., sanatorijā).
darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos.
darbnespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darbnespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pabalstu; slimības lapa.
kristāmzīme Dokuments, ko izdod baznīcā pēc kristības kā apliecinājumu tam, ka bērns vai pieaugušais ir kristīts attiecīgajā baznīcā; arī baznīcas izdota dzimšanas apliecība.
mātes pase dokuments, ko izsniedz sievietei grūtniecības sākumposmā un kurā tiek fiksēti visi dati par tās norisi.
slimības vēsture dokuments, kurā ārsts regulāri ieraksta datus par slimnieka veselības stāvokli un ārstēšanas gaitu.
motivācijas vēstule dokuments, kurā autors izklāsta un pamato savu atbilstību izvēlētajam darbam.
Sarkanā grāmata dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošās un apdraudētās dzīvnieku un augu sugas.
zemes grāmata dokuments, kurā reģistrēts kādam piederošais zemes īpašums.
nodomu protokols dokuments, kurā tiek fiksēta divu pušu vienošanās bez noteiktām saistībām.
dokumentācija Dokumentu kopums (piem., iestādē, uzņēmumā); nepieciešamie dokumenti.
personiskā lieta dokumentu un citu materiālu kopums par kādu personu (parasti darba vietā).
personīgā lieta dokumentu un citu materiālu kopums par kādu personu (parasti darba vietā).
dosjē Dokumentu, materiālu kopums (piem., par kādu cilvēku); mape ar šādiem dokumentiem, materiāliem.
izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu); izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
aizdomāties Domājot iedziļināties; domāt (par ko).
padomāt Domājot izveidot (piem., atziņu).
nodomāt Domās izveidot spriedumu, secinājumu.
izdomāt Domās pārskatīt, novērtēt; pārdomāt.
uzsist sev uz pleca domās paslavēt sevi par pareizu, veiksmīgu rīcību, lēmumu u. tml.
prātot Domās risināt, apsvērt; daudz un ilgi domāt; gudrot.
celt gaisa pilis domās, sapņos plānot ko īstenībā nerealizējamu.
murgi Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
izdarīt Domāšanas procesā izveidot, radīt.
aizdomāties Domāšanas procesā nonākt (līdz kādai domai, atziņai); rasties domai, atziņai (par ko).
izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.).
sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, sacerēt; izdomāt (piem., rodot atbildi uz kādu jautājumu).
doma Domāšanas saturs; tas, par ko domā.
dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi kādai cilvēku kopai.
dogmatisms Domāšanas veids, kas pamatojas uz dogmām, nemainīgu attieksmi pret parādībām, problēmām u. tml.
piedomāt Domāt, padomāt (par ko), parasti ciešāk nekā citkārt; koncentrēt savas domas (pie kā).
bāzt visu vienā maisā domāt, spriest par visiem vienādi.
kustināt smadzenes domāt.
telepātija Domu pārraidīšana, spēja no attāluma uztvert cita cilvēka domas.
vienprātība Domu, viedokļu kopība, saskaņa.
domu biedrs domubiedrs.
pilnvarot Dot (kam) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru.
mest kolekti dot (naudu) kolektei.
mielot Dot (parasti viesiem) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu vai neikdienišķu; cienāt.
laist Dot (pārdošanā, ražošanā, apgrozībā).
sadzirdīt Dot daudz iedzert (ko); dodot pietiekami daudz dzert (ko), panākt, ka pilnīgi padzeras (to).
mest pagastu dot dāvanas, naudu (piem., jaunajam pārim kāzās).
mērdēt badā dot ēdienu ļoti maz vai nedot ēst vispār.
barot Dot ēst, dot barību (dzīvniekiem).
nest augļus dot labumu, kādu rezultātu.
vērt vaļā maku dot līdzekļus, maksāt, tērēties.
pamest ar acīm dot norādījumu, zīmi ar acīm (tās pamirkšķinot, piemiedzot u. tml.).
samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
ieteikt Dot padomu, ierosināt (ko darīt).
(ie)likt lombardā dot par ķīlu lombardā.
dot mutes dot skūpstu, skūpstīt.
apsolīt Dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.).
gausināt Dot svētību; dot pārticību, labklājību.
parādīt Dot vai ļaut apskatīt (ko); pievedot vai kur aizvedot, panākt, ka ierauga, aplūko (ko).
uzmirkšķināt Dot zīmi (ar automobiļa gaismām), (tās) ieslēdzot, pārslēdzot u. tml. (piemēram, norādot pagriezienu); šādā veidā sveicināt (pazīstamu pretimbraucēju), arī brīdināt (pretimbraucēju, piemēram, par ceļu policijas patruļu).
apbērt ar zeltu dot, izsniegt lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
vākties Doties (ar visām mantām prom, kurp, uz kurieni), kravāties, lai dotos (prom, kurp, uz kurieni).
iet ogās doties (parasti uz mežu) lasīt ogas.
kāpt pāri slieksnim doties iekšā (ēkā, telpā).
kāpt pār slieksni doties iekšā (telpā, ēkā).
iet pie mācītāja doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
pacelt buras doties projām, pamest (ko).
pacelt enkuru doties projām, pamest (ko).
sacīt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
teikt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
turpināt ceļu doties tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
nozust no apvāršņa doties, aiziet prom, nebūt redzamam, sastopamam.
pieļaujamā doza doza, kas vēl neapdraud cilvēka organismu.
tabakdoze Doze tabakas glabāšanai; tabakas doze.
tabakas doze doze tabakas glabāšanai; tabakdoze.
nodrāzt Drāžot izgatavot, izveidot.
informators Drošības dienesta darbinieks, kas vāc un nodod nepieciešamo informāciju.
uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, tekstu, attēlu) virsū (uz kā, kam).
kamene Drukns bišu dzimtas kukainis, kas lizdo augsnē.
grauzt Drupināt, ilgstoši iedarbojoties ar mehānisku spēku; šādi iedarbojoties, veidot (ko).
izdrupināt Drupinot izveidot (caurumu, robu u. tml.).
izdrupt Drūpot izveidoties – par caurumu, robu u. tml.
nodūkt Dūcot nolidot (kur, gar ko u. tml.).
piedūdot Dūdojot panākt, ka skaņas izplatās, piepilda (ko).
iere Dūmvads (krāsnij); sildoša virsma pie šāda dūmvada (piem., krāsns mūrītis).
šķēps Duramais vai metamais ierocis, ko veido samērā garš kāts ar uzasinātu galu vai asu uzgali.
bakstīt Durot izveidot.
izdurt Durot izveidot.
tirpas Durstīgi sāpīgas, kņudošas sajūtas ķermenī.
tirpoņa Durstoši sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem.
izdurstīt Durstot izveidot (caurumu); durstot padarīt caurumainu.
meditatīvā lirika dzeja, kurai raksturīgas pārdomas, miers, koncentrētība, būtisku dzīves problēmu apcerēšana.
strofa Dzejas rindu kopa, kas veido vienotu veselumu; pants.
versifikācija Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma; vārsmojums (1).
vārsmojums Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma; versifikācija (1).
piedzejot Dzejojot izveidot (tekstu) un pievienot (kam klāt).
zeltactiņa Dzeltenbrūns vai zaļgans kukainis ar vara krāsas acīm, krusteniski dzīslotiem, metāliski spīdošiem, caurspīdīgiem spārniem, kas miera stāvoklī sakļauti jumtveidā virs ķermeņa.
sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
aizdzīt Dzenot panākt, ka attālinās; dzenot panākt, ka (kas) dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai).
tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu.
kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
kamerdziedātājs Dziedātājs, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanā; kamerdziedonis.
minnezengers Dziedonis, dziesminieks (12.–14. gs. Vācijā).
kamerdziedonis Dziedonis, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanā; kamerdziedātājs.
dziedātājs Dziedonis; cilvēks, kas nodarbojas ar vokālo mākslu.
piedziedāt Dziedot (ko), pievienoties dziedāšanai.
nodziedāt Dziedot (koncertā, operā) izpildīt, atveidot.
pārdziedāt Dziedot atkārtoti, izveidot (citu dziesmas interpretāciju).
nodziedāt Dziedot atskaņot, izpildīt.
nodziedāt Dziedot atskaņot, sniegt priekšnesumu (kādā veidā).
iedziedāt Dziedot ieskaņot.
iedziedāties Dziedot ievingrināt balsi.
izdziedāt Dziedot izpaust.
izdziedāt Dziedot izpildīt (daudzas vai visas dziesmas); nodziedāt.
sadziedāties Dziedot kopā (vairākiem, daudziem), panākt saskanīgu skanējumu.
pielīgot Dziedot līgodziesmas panākt, ka (skaņas) piepilda (ko).
nolīgot Dziedot līgodziesmas, nosvinēt (ko).
ielīgot Dziedot līgodziesmas, sagaidīt (Līgo svētkus).
locīt Dziedot mainīt, variēt (skaņas augstumu, balsi, melodiju).
piedziedāt Dziedot panākt, ka (skaņas) piepilda (ko).
iedziedāt Dziedot panākt, ka skaņas iekļūst (kur iekšā).
pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā; dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
nodziedāt Dziedot pavadīt (kādu laikposmu).
nodziedāt Dziedot radīt raksturīgas skaņas (par putniem).
galda dziesma dziesma, ko dzied maltītes laikā pie galda sēdošie viesi.
dziedājums Dziesmas vai cita vokālā skaņdarba izpildījums (dziedot).
kodoldzinējs Dzinējs, ko darbina kodolenerģija.
ūdenszars Dzinums, kas attīstās uz koka stumbra vai vainaga skeletzariem, nezarojas un neveido ziedus.
uzdzirdēt Dzirdot, klausoties uzzināt.
dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet nespēj abstrakti domāt.
viltība Dzīvnieka īpašība, kas izpaužas kā laba orientēšanās un situācijas izmantošanas spēja dažādos apstākļos savā labā.
eja Dzīvnieka izveidota sprauga, ala (piem., zemē, koksnē).
nagaiņi Dzīvnieki (pārnadži un nepārnadži), kuriem pirkstus sedz īpašs ragvielas veidojums.
mugurkaulnieki Dzīvnieki, kam ir raksturīgs mugurkauls vai tam līdzīgs veidojums kā skeleta iekšējā ass.
dobradzis Dzīvnieks, kas ietilpst dobradžu dzimtā.
aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, ādas, arī spalvu krāsa, kas pielāgota vides dominējošai krāsai.
ciltsmāte Dzīvnieku mātīte vai augu suga, no kā izveidojušās nākamās paaudzes.
ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā nav apaugļojusies un nedod pēcnācējus.
ciltstēvs Dzīvnieku tēviņš vai augu suga, no kā izveidojušās nākamās paaudzes.
protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu; dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
karavāna Dzīvojamā mājiņa uz riteņiem, ko, dodoties ceļojumā, piekabina automašīnai; šāda ceļojumiem paredzēta speciāla automašīna.
mansards Dzīvojamā telpa bēniņos (zem jumta slīpes), ar jumta plaknē veidotiem logiem.
mist Dzīvot (kādos apstākļos).
dzīvot svešā maizē dzīvot no kāda cita dotiem līdzekļiem.
būt svešā maizē dzīvot no kāda cita dotiem līdzekļiem.
dzīvot no zila gaisa un mīlestības dzīvot romantiskas jūsmas pārņemtam, nedomājot par eksistences līdzekļiem.
dzīvot vienai dienai dzīvot vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
augt Dzīvot, pavadīt bērnību (kur, kādos apstākļos); veidoties, attīstīties.
vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, kur, kādos apstākļos).
bībops Džeza mūzikas stils (radies 20. gs. četrdesmitajos gados), kam raksturīgi izteikti sinkopēti ritmi.
aizdžinkstēt Džinkstot aizlidot.
zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk, plīvuram nozūdot, uz kāta paliek gļotains gredzens.
palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; šai ēdienreizei domātais ēdiens; launags.
šnicele Ēdiens – cepta, iegarena gaļas šķēle, arī šāds maltas vai kapātas gaļas veidojums.
kotlete Ēdiens – cepts, retāk sautēts, saplacināti ieapaļš veidojums no maltas vai kapātas gaļas.
zirņu pikas ēdiens no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotām lodītēm.
piebarojums Ēdiens, kas (zīdainim) tiek dots papildus mātes pienam vai tā aizstājējam.
viltotais zaķis ēdiens, kas ir maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
nomizot Ēdot (parasti ko skābu), padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus).
piedzert Ēdot dzert klāt (ko).
izēst Ēdot izlietot visu ēdamo.
ķeksēt Ēdot ņemt (piem., ar karoti no trauka).
pielocīt Ēdot piepildīt (ko).
pieēst Ēdot piepildīt.
saēst Ēdot sasmalcināt ar zobiem.
grauzt Ēdot urbties (kur iekšā) un bojāt (to); šādi urbjoties, veidot (kur caurumu, robu).
pieēst Ēdot vai dzerot ēst klāt (ko).
piegrauzt Ēdot vai dzerot grauzt klāt (ko cietu).
apmierināt Ēdot vai dzerot, remdināt, novērst.
uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (nepieciešamās vielas) organismā.
gārša Egļu un lapkoku mežs, kas izveidojies barības vielām bagātās augsnēs.
EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība, kurā ietilpst Eiropas valstu galvenās telekompānijas.
aiziet Ejot attālināties; doties prom; ejot nokļūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai).
saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
mīt Ejot veidot (soli).
mest cilpas Ejot, braucot, veidot lokus, līkumus.
tikties Ejot, gaidot u. tml., arī ierodoties norunātā vietā, nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu).
stūra māja Ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju gados atradās LPSR Valsts drošības komiteja.
guļbūve Ēkas pamatu un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
durvis Ēkas, istabas u. tml. sienā izveidota aile ar kustināmu plāksni (ēkas, telpas) atvēršanai vai noslēgšanai.
konkurence Ekonomiskā sāncensība starp vairākiem brīvā tirgus dalībniekiem viena veida pakalpojumu sniegšanā, preču ražošanā vai pārdošanā.
dzīve Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
pastāvēt Eksistēt, būt (kādā laikposmā, kādos apstākļos).
zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids – pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā – zorbā.
lipeklis Elastīga masa, ko veido nešķīstošās graudu olbaltumvielas.
elektrods Elektrību vadošs elements, ar kuru kādā vidē pievada, regulē vai izvada elektrisko strāvu.
taisngriezis Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas maiņstrāvu pārveido vienas polaritātes pulsējošā līdzstrāvā.
indukcija Elektriskās strāvas rašanās vai ķermeņa magnetizēšanās, atrodoties elektrizēta vai magnetizēta ķermeņa tuvumā.
neitrons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, atoma kodola sastāvdaļa.
bioelektriskie potenciāli elektriskie potenciāli dzīvās šūnās un audos.
namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā; domofons.
kredītkarte Elektroniskais dokuments, kas dod iespēju norēķināties par pirkumiem un pakalpojumiem, saņemt skaidru naudu bankas automātā, izmantojot bankas piešķirto kredītu.
e-paraksts Elektroniskais paraksts apliecina parakstāmā elektroniskā dokumenta, elektronisko datu autentiskumu.
elektroniskais paraksts elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam, lai nodrošinātu tā autentiskumu un apstiprinātu parakstītāja identitāti.
laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir parakstīts ar elektronisko parakstu noteiktā laika brīdī.
kineskops Elektronstaru lampa videosignāla pārveidošanai optiskajā attēlā.
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
atomelektrostacija Elektrostacija, kurā kodolenerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
mikrodaļiņa Elementārdaļiņa (piem., atoma kodols, atoms vai molekula).
antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturlielumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
formelements Elements, kas veido (kā) struktūru.
veidne Elementu kopums, kas veido dobumu lējuma iegūšanai.
respirācija Elpošana; skābekļa nokļūšana audos, šūnās u. tml.
pārdzīvot Emocionāli spēcīgi reaģēt (piem., uz kādu notikumu, situāciju); saspringti domāt, uztraukties (par to).
nolemtība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas nespējā pozitīvi ietekmēt savu dzīvi; padošanās bezcerībai, negatīvam iznākumam.
gaidas Emocionāls stāvoklis, kas rodas, ko ļoti gaidot, ļoti ilgojoties pēc kā.
enciklopēdiska vārdnīca enciklopēdisks izdevums, kurā doti jēdzienu skaidrojumi ar minimālu faktu materiālu.
kodolenerģētika Enerģētikas nozare, kas nodarbojas ar kodolreakcijā atbrīvotās enerģijas pārvēršanu siltuma un elektriskajā enerģijā.
kodolenerģija Enerģija, kas rodas kodolreakciju procesos.
klātbūtne Esamība, pastāvēšana (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātesamība.
klātesamība Esamība, pastāvēšana; atrašanās līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātbūtne.
šmakstināt Ēst (ko), radot šmakstus.
uzēsties Ēst (parasti daudz, tik, cik gribas); šādi ēdot, palielināt ķermeņa masu.
glīts Estētiskām prasībām atbilstoši veidots, izgatavots, iekārtots; jauks, patīkams.
profilēvele Ēvele noteikta apstrādājamās virsmas profila veidošanai.
rievēvele Ēvele rievu veidošanai.
izēvelēt Ēvelējot izveidot.
sprostezers Ezers, kas ir izveidojies aizgruvuma, dabiska vai mākslīga aizsprostojuma rezultātā.
lagūnas ezers ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
sapropelis Ezeru nogulumi, kas veidojušies no ūdensaugu un ūdens dzīvnieku atliekām, kurām vietumis piejaukušās sauszemes augu atliekas u. c. vielas.
safantazēt Fantazējot izveidot iztēlē (piem., notikumu, tekstu); sadomāt (ko nepatiesu).
vaka Feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija.
pagasts Feodālismā — feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis; vāka.
lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
nošķelts konuss figūra, kas izveidojas, ja konusam nošķeļ virsotni.
nošķelta piramīda figūra, kas izveidojas, ja regulāru piramīdu nošķeļ ar pamatam paralēlu plakni.
perimetrs Figūras robežpunktu veidotās līnijas garums.
dokumentēt Fiksēt reālo īstenību ar dokumentu (2) – piem., aprakstu, filmu, audioierakstu, videoierakstu.
dokumentāla filma filma, kas veidota no filmētiem reālās īstenības (neinscenētiem) fragmentiem.
safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā; filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml.) lielāku daudzumu.
piefilmēt Filmējot papildināt (jau uzfilmēto materiālu); filmējot izveidot (trūkstošo, nepieciešamo materiālu).
tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai.
aizfilozofēties Filozofējot nonākt (līdz kādai domai, atziņai).
pragmatisms Filozofijas novirziens, kas par atziņu patiesumu spriež no to praktisko seku un šo seku lietderības viedokļa.
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gs. 30.–50. gados), kurā uzskatīja, ka Dievs pastāvīgi mājo dabā un cilvēka dvēselē.
monisms Filozofiska doktrīna, kas noliedz duālismu (piem., matērijas un gara esamību) un atzīst, ka realitāte sastāv tikai no vienas substances vai ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
postenis Finanšu dokumenta, budžeta daļa, kurā norādīts ieņēmuma avots; ieņēmuma vai izdevuma veids un apjoms.
krājkases grāmatiņa finanšu dokuments – grāmatiņa, kurā reģistrē noguldījumu iemaksas un izmaksas.
mērvienību sistēma fizikālo lielumu mērvienību kopums, kas izveidots saskaņā ar noteiktiem principiem.
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piem., pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
gaismasspēja Fizikāls lielums, no kura atkarīgs optiskās sistēmas veidotā attēla apgaismojums.
kodolreakcija Fizikāls process, kurā notiek smagā atoma (piem., urāna) kodola saskaldīšana un atbrīvojas enerģija.
kvantu mehānika fizikas nozare, kas kvantu aspektā pēta mikrodaļiņu (atomu kodolu, atomu, molekulu) un to sistēmu uzbūvi, mijiedarbību un kustību.
kodolfizika Fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības, elementārdaļiņas un to mijiedarbību.
termodinamika Fizikas nozare, kas pētī siltuma līdzsvara likumības un siltuma pārvēršanos citos enerģijas veidos.
gremot Fizioloģiski pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
ierosa Fizioloģisks process nervu audos, tiem reaģējot uz kairinājumu.
gremošana Fizioloģisks process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
fizkultūra Fiziskās audzināšanas, sporta stunda (padomju laika skolās).
attīstīts Fiziski vai garīgi izveidojies, nobriedis; izkopts.
oāze Floristikā – ar ūdeni piesūcināms īpaša materiāla sūklis, kurā iesprauž ziedus, veidojot ziedu kompozīcijas.
prosodija Fonētisko parādību kopums – skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
prosodija Fonētisko parādību kopums, kas veido dzejas formu.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot (tā) vainagu.
šablons Forma, paraugs (kā) izveidošanai.
apdare Formas izveidojums (literārā darbā).
noformēt Formējot nepieciešamos dokumentus, iekārtot (kādu) darbā.
noformēties Formējoties izveidoties, iegūt noteiktu formu, izskatu.
pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna, pārveidojot par ko citu.
blende Fotoaparātam, kinokamerai u. tml. – diafragma ar maināmu atveres lielumu, lai izsargātos no attēla veidošanai nevajadzīgiem gaismas stariem.
mikrofilma Fotofilma, kas satur daudzkārt samazinātu oriģinālu (piem., rokrakstu, dokumentu) attēlus.
safotografēt Fotografējot izveidot (fotoattēlus) lielākā daudzumā.
uzfotografēt Fotografējot radīt, izveidot.
faksimils Fotomehānisks (piem., teksta, attēla) atveidojums.
paparaci Fotoreportieris, kas izseko slavenības, nolūkā iegūt sensacionālus, kompromitējošus fotoattēlus un tos pārdot par lielu naudas summu.
enciklopēdists Franču domātāji, zinātnieki, literāti, kuri 18. gs. otrajā pusē veidoja "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu".
safrēzēt Frēzējot ar frēzmašīnu, izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā.
iefrēzēt Frēzējot ieveidot.
izfrēzēt Frēzējot izveidot.
safrizēt Frizējot izveidot (kādam) matu sakārtojumu.
safrizēt Frizējot izveidot (matu sakārtojumu).
sistēma Funkcionāli vienots objektu kopums; tehniska iekārta, kas veidota no savstarpēji saistītām daļām, ierīcēm.
kancis Gabals (parasti kā ēdama); arī dona.
locīt pūru gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamai ģimenes dzīvei.
troksnis Gadījumrakstura svārstības, kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums.
juniors Gados jaunu sportistu vecumgrupa (parasti līdz 21 gada vecumam).
māte Gados vecāka sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
seniors Gados vecāks vai vecs cilvēks; pensionārs.
tēvs Gados vecāks vīrietis (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi); arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
seniors Gados vecāku sportistu vecumgrupa.
Ginesa rekordu grāmata gadskārtēja enciklopēdija ar vislabākajiem sasniegumu sarakstiem dažādās jomās, ko izdod pēc Ginesa alus darītavas iniciatīvas.
sagaidīt Gaidot piedzīvot brīdi, kad (gaidītais) pienāk, iestājas u. tml.
gailis Gaiļa skulpturāls atveidojums.
lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa – grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti.
emfizēma Gaisa pārmērīga uzkrāšanās kādā orgānā vai audos, kuros tā parasti nav.
pneimotorakss Gaisa uzkrāšanās vai ārstnieciska ievadīšana pleiras dobumā.
strēle Gaismas stars, staru kūlis; garens, šaurs (gaismas, uguns u. tml.) veidojums.
terminators Gaismas un ēnas robeža uz Mēness, planētas vai tās pavadoņa virsmas.
kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no jūras aļģēm un ko izmanto, piem., par kurināmo.
monopols Galda spēle, kuras dalībnieki veic finanšu darījumus, pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus.
uzbrukt Galda spēlēs – veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
grāmatu galds galds vai stends, uz kura novietotas grāmatas pārdošanai.
apdare Galīgās formas izveidošana.
menestrels Galma dziedonis, mūziķis (viduslaiku Francijā un citās Eiropas zemēs), arī ceļojošs dziesminieks.
psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēlē, runā, rīcībā, izturēšanās veidā.
vaigukauli Galvaskausa kauli, kas piedalās sejas skeleta (vaigu) veidošanā.
vadzvaigzne Galvenā doma, ideja (darbībai); mērķis, uz kuru tiekties.
ideja Galvenā doma, problēma (mākslas darbā).
pamatnācija Galvenā, dominējošā nācija (kādā valstī); valstsnācija.
pamattonis Galvenā, dominējošā noskaņa.
pamatvaloda Galvenā, dominējošā valoda.
pamatdoma Galvenā, nozīmīgākā doma; ideja.
kodols Galvenā, vadošā (cilvēku) grupa (kādā kolektīvā).
virsotne Galvenā, vadošā, visietekmīgākā (piem., kādas sociālas grupas, organizācijas) daļa.
pamatslānis Galvenais, (kā) pamatu veidojošais slānis.
pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piem., dejā).
pamatstāvoklis Galvenais, dominējošais stāvoklis.
pamatdokuments Galvenais, nozīmīgākais dokuments.
augstākais Galvenais, vadošais.
shēma Galvenajās līnijās izveidots (norises, darbības) apraksts, attēlojums.
būtība Galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības, arī iekšējais, dziļākais, garīgais saturs.
ticības mācība galveno kādas reliģijas dogmu kopums.
pamatkodols Galveno, dominējošo cilvēku kopums (piem., kādā grupā).
sekste Gaļīgs ādas veidojums uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa; šāds veidojums kopā ar spalvām.
ķesele Garā kātā iestiprināts maisiņš ziedojumu vākšanai baznīcā.
laso Gara virve ar slīdošu cilpu galā dzīvnieku ķeršanai jāšus.
slings Gara, plata šalle, ko dažādos veidos, piem., nofiksējot ap pleciem, vidukli, var izmantot maza bērna pārnēšanai, ietinot tajā mazuli un piekļaujot to pie krūtīm.
rabate Gara, šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti celiņu malās, gar celtņu sienām).
kanāls Garena, šaura, doba telpa (kā) iekšienē.
stienis Garens (parasti metāla) veidojums, kam viscaur ir aptuveni vienāds šķērsgriezuma laukums; šāds sporta rīks.
caurule Garens cilindra formas veidojums ar tukšu vidu.
vija Garens kopā savītu puķu, lapu, zaru u. tml. veidojums, virkne (parasti kā izgreznošanai); vītne.
grēda Garens veidojums.
strēmele Garens, samērā šaurs (kā) veidojums.
strēle Garens, šaurs (piem., gāzu) veidojums.
garīgais tēvs garīdznieks, mācītājs; arī padomdevējs.
meditācija Garīga apcere, gremdēšanās pārdomās; garīga koncentrēšanās, ko praktizē, piem., budismā, lai iegūtu mieru un apskaidrību.
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociālā grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
iedvesma Garīga pacilātība, produktīva jaunrades spēju atraisītība radošā darbā.
rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam (parasti labākam).
dumpis Gārņu dzimtas bridējputns ar garu kaklu, garām kājām, smailu knābi, dzeltenbrūnu apspalvojumu un dobju balsi.
līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums (parasti ar profilētu šķērsgriezumu), ko izmanto, piem., apmaļu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
talārs Garš, plats amata tērps, parasti līdz potītēm (juristiem, garīdzniekiem, augstskolu docētājiem u. tml.).
stiegra Garš, samērā tievs audu veidojums (organismā); arī cīpsla.
šķiedra Garš, tievs augu šūnu veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei.
lineārie izmēri garuma izmēri (dažādos virzienos).
ceļa jūtīs gatavībā doties ceļā.
uzpūst Gatavojot izveidot (ko) ar palielinātu apjomu un porām.
slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
izplānot Gatavojoties (ko) darīt, veikt, iepriekš izdomāt (tā) norisi.
pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piem., priekšmetu, vielu); izveidot patērēšanai.
gaudas Gaudojošas skaņas; kaukšana.
nogaudot Gaudot (kādu laiku).
kājminamā domāšana gausa, lēna domāšana, neattapība.
gaiss Gāzu maisījums, kas apņem Zemi un veido tās atmosfēru; šāds gāzu maisījums, kas nepieciešams dzīvu būtņu, augu elpošanai.
dabasgāze Gāzveida ogļūdeņražu (metāna, propāna, butāna u. c.) maisījums, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā.
rekombinācija Gēnu pārgrupēšanās, kas nosaka jaunu pazīmju un to kombināciju veidošanos.
apglaudīt Glaudot apmīļot.
pieglaudīt Glaudot pielīdzināt (parasti matus).
fajanss Glazēta, balta vai gaiša, no īpašas masas veidota keramika.
reprodukcija Gleznas, zīmējuma u. tml. poligrāfisks atveidojums.
stājglezniecība Glezniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgs raksturs un funkcijas atšķirībā no monumentālās glezniecības, kas saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
neoimpresionisms Glezniecības virziens (radās 19. gadsimta 80. gados Francijā), kas attīstīja tālāk impresionismam raksturīgos glezniecības paņēmienus, piem., tīru spektra krāsu uzlikšanu uz audekla punktu veidā, optiski radot krāsu sajaukuma efektu.
izgleznot Gleznojot ļoti sīki, detalizēti atveidot.
pārgleznot Gleznojot pārveidot.
sagleznot Gleznojot radīt, izveidot (ko) lielākā daudzumā.
pērļgliemene Gliemene, kuras čaulas slēdzeni veido robi un tiem atbilstošas bedrītes.
pērlene Gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku čaulā un kura var veidot pērles.
vēderkāji Gliemeži, kuru ķermeņa vēderpusē ir plats pēdveida muskuļains veidojums.
galvkāji Gliemji ar maisveida vidukli, labi izveidotu galvu un taustekļiem pie tās (piem., astoņkāji).
iegludināt Gludinot ieveidot.
gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
gondoljers Gondolas (1) airētājs, laivinieks.
govs stāv ciet govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.
govs ir ciet govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.
govs iet ciet govs pārtrauc dot pienu (pirms atnešanās).
govs norauj pienu govs sāk dot mazāk piena.
noslaukta govs govs, kas (piem., vecuma dēļ) vairs nedod pienu vai dod to ļoti maz.
slaucama govs govs, kas dod pienu.
sagrābāt Grābājot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sagrābstīt (1).
sagrābt Grābjot (piem., ar darbarīku, ierīci) savirzīt (piem., vielu, nelielus priekšmetus kopā, kādā veidojumā, kur).
sagrābt Grābjot izveidot.
sagrābstīt Grābstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sagrābāt (1).
mecotinta Grafikas iespiedtehnika, dobspieduma paveids, kurā iegūst attēlu ar tumšākiem un gaišākiem krāsu laukumiem, tonālām gradācijām; šādā tehnikā iegūtais attēls.
ogle Grafikas tehnika, kur izmanto šādu stienīti; grafikas darbs (zīmējums), kas veidots šādā tehnikā.
serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanai izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla sietu; šādā tehnikā veidots attēls.
siluets Grafikas tehnikas veids – tumšs, vienkrāsains, plakans cilvēka vai priekšmeta attēls, kas uzzīmēts uz gaiša fona (vai otrādi); šādā tehnikā veidots attēls.
defise Grafiska zīme (-), ko lieto, piem., pārnesot vārdus jaunā rindā, norādot burtu izlaidumu vai kā savienojuma zīmi.
oldermanis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis (Anglijā, ASV).
rokasgrāmata Grāmata, kas satur praktiska rakstura informāciju, noderīgus padomus (kādā jomā, nozarē).
titullapa Grāmatas, žurnāla u. c. izdevuma pirmā lapaspuse, kurā norādīta pamatinformācija (autors, nosaukums, izdošanas vieta, gads u. c.).
morfoloģija Gramatikas daļa, kurā pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu) un funkcijas, gramatiskās kategorijas, gramatisko formu veidošanu.
teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
pamatforma Gramatisko formu sistēmā – sintaktiski neatkarīga forma, kuras celms parasti ir formveidošanas celms citām paradigmas formām.
kolportāža Grāmatu pārdošana, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām.
bibliogrāfija Grāmatu vai citu izdevumu saraksts ar galvenajiem izdošanas datiem; literatūras rādītājs (piem., zinātniskā darbā); grāmata vai cits izdevums ar šāda veida sarakstu.
pārskats Grāmatvedībā – dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus par kādu laika posmu.
grāmatvedības pirmdokuments grāmatvedības dokuments, kas tiek noformēts saimnieciskās darbības veikšanas brīdī un ir šīs darbības pirmais apliecinājums.
vaga Gramba, dziļa, gara iedobe, kas paliek (piem., zemē) pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās; izplūstošs saviļņojums (ūdenī).
sagramstīt Gramstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sagrābāt (1), sagrābstīt (1).
bambuss Graudzāļu dzimtas tropu kokveida augs ar gariem, posmainiem un dobiem stiebriem.
stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem (piem., timotiņš, auzene, skarene, kamolzāle, smilgas).
urbt Graužot, rokot (ko), veidot (tajā) caurumus, ejas u. tml. (par dzīvniekiem).
iegravēt Gravējot ieveidot (virsmā, piem., rakstu).
uzgravēt Gravējot izveidot, piem., uzrakstu, zīmi virsū (uz kā, kam).
iegrebt Grebjot ieveidot.
izgrebt Grebjot izveidot (piem., iedobumu, attēlu).
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
absolūcija Grēku piedošana, atlaišana.
smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piem., trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās).
smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piem., trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās).
sagremoties Gremošanas procesā pilnīgi pārveidoties vienkāršākos šķīstošos savienojumos (par uzņemtām barības vielām).
labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
parkets Grīdas seguma materiāls – plāni, nelieli dēlīši; ar šādu segumu veidota grīda.
urbis Griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai ar īpaši uzasinātu griezējdaļu un cilindrisku vadošo daļu, kurā parasti ir spirāliskas rievas skaidu izvadei.
švirksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
frizēt Griezt matus, veidot frizūru (cilvēkam).
frizēt Griezt, cirpt (dzīvnieka) apspalvojumu, veidojot noteiktu formu.
siluetgriezums Griezums (piem., kokā), kas veido (kā) siltuetu.
iegriezt Griežot (piem., audumā caurumu, šķēlumu) ieveidot.
iegriezt Griežot ieveidot (piem., robus, zīmes).
izgriezt Griežot izgatavot, izveidot (priekšmetu); griežot izveidot, radīt (piem., caurumu, robu priekšmetā).
uzgriezt Griežot izveidot (kam) atveri.
izgriezums Griežot izveidots attēls, ornaments (parasti kokā).
griezums Griežot izveidots, piem., attēls, ornaments.
sagriezt Griežot pārveidot par ko.
nogriezt Griežot saīsināt, izveidot noteiktā formā; apgriezt.
meimurot Grīļīgā gaitā, streipuļojot iet, doties.
izgrimēt Grimējot izkrāsot; grimējot izveidot vēlamo izskatu.
spilve Grīšļu dzimtas purva augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, kura ziedi pēc apputeksnēšanās veido baltas lidpūkas.
pārgrozīt Grozot padarīt mazliet citādu; pārmainīt, pārveidot.
urbināt Grozot un spiežot (parasti ko smailu irdenā, mīkstā slānī), radīt (tajā) iespiedumu, iedobumu, caurumu.
sistematizēt Grupējot, klasificējot veidot (kā) sistēmu; kārtot (ko) sistēmā.
klasifikācija Grupēšana, dalīšana pēc noteiktiem kritērijiem; sistēma, kas izveidojas šādas grupēšanas, dalīšanas rezultātā.
sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur); grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
izgruzdēt Gruzdot (kam), rasties, izveidoties.
izgruzdēt Gruzdot izdegt.
sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
stumt Grūžot, bīdot u. tml., virzīt (ko) kādā virzienā.
šņākt Gulēt miegā, (parasti) radot šādas skaņas.
galvgalis Gultas gals – no koka vai cita materiāla veidota plāksne.
iegulēt Guļot (uz kā), izveidot (tajā iespiedumu).
ziemziede Gundegu dzimtas daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs; sniegaroze.
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
leibgvarde Gvardes karaspēks, kura pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana.
mutaģenēze Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības izmaiņu veidošanos organisma ģenētiskajā materiālā.
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā ievērojami pārveidojušās, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
iezis Ģeoloģiskos procesos izveidojies noteikta sastāva un uzbūves minerālu sakopojums patstāvīga masīva veidā.
konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
mantija Ģeosfēra, kas atrodas starp Zemes garozu un kodolu.
anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību.
savietis Ģimenes, dzimtas u. tml. loceklis (no šīs ģimenes, dzimtas u. tml. locekļu viedokļa).
savējais Ģimenes, kolektīva loceklis, piederīgais no šīs ģimenes, kolektīva viedokļa.
heliotrops Halcedona paveids – zaļgans minerāls ar sarkaniem lāsumiem.
hēdonists Hēdonisma piekritējs.
krūmcidonija Henomele; arī cidonija.
stikla pakete hermētiska konstrukcija, ko veido rāmī iestiprinātas stikla loksnes, starp kurām ir gaisa slānis.
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst kolonijas veidojoši caurspīdīgi jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki [Siphonophora].
mahariši Hinduistu garīgais vadonis.
puķu bērni hipiju kustība 20. gs. 60. gados.
kvarks Hipotētiska daļiņa, kas varētu veidot elementārdaļiņas.
pirmtauta Hipotētiska etniska vienība, no kuras izveidojušās radniecīgu tautu grupas.
terase Horizontāls vai mazliet slīps reljefa veidojums upju ieleju un kalnu nogāzēs, okeānu, jūru un ezeru krastos.
rastrs Horizontālu līniju šablons, ko izmanto attēlu veidošanai displeja ekrānā.
jaunstrāvnieks Ideoloģiskā virziena un sabiedriskās kustības Jaunā strāva atbalstītājs un dalībnieks (19. gs. 90. gados).
jaunā strāva ideoloģisks virziens latviešu literatūrā un mākslā, sabiedriskā kustība 19. gs. 90. gados, kas atbalstīja un popularizēja sociālisma idejas.
rampa Ieapaļi slīpa konstrukcija skeitborda, skrituļslidotāju, BMX braucēju u. c. treniņiem un sacensībām.
apaļīgs Ieapaļš (par priekšmetiem, veidojumiem).
mezgls Ieapaļš audu veidojums, sabiezējums, paresninājums.
bumbulis Ieapaļš, dažu lakstaugu stublāja vai saknes veidojums zemē – auga barības vielu krātuve.
pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
kaudze Iebērtas, ievietotas beramas vielas, produkta u. tml. daudzums, kas veido pacēlumu pāri trauka, tilpes malām.
iegremdēt Iebūvēt (piem., celtni, tās daļu) zemāk nekā parasti; izveidot (ko) ievirzāmu zemē.
iedziļināt Iebūvēt, izveidot (parasti celtni, tās daļu) noteiktā dziļumā.
ieņemt galvā iecerēt, iedomāt (ko) un (no tā) neatkāpties.
ieņemt prātā iecerēt, iedomāt (ko) un (no tā) neatkāpties.
posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
tolerance Iecietība, cieņa pret cita uzskatiem, viedokli.
rakt Iecirst lāpstu zemē un apvērst augsnes virskārtu, tajā ko veidojot.
ierādīt Iedalīt, atļaut izmantot (piem., zemi, mājokli – parasti padomju iekārtas laikā).
skaldīt Iedarbojoties (piem., uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
noārdīt Iedarbojoties (uz vielām, audiem u. tml.), iznīcināt vai pārveidot (tos).
štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu); veidot (ko) ar štanci.
suģestēt Iedarboties uz cilvēka psihi tā, ka viņa domas un rīcība risinās pēc ietekmētāja gribas.
lāma Iedobe, kur sakrājies ūdens.
dobe Iedobums, padziļinājums (priekšmeta virsmā).
ligzda Iedobums, padziļinājums, vieta (kā) ievietošanai.
piemest Iedodot, piešķirot savu (naudas) daļu, pievienot (to kopīgajam maksājumam).
maldi Iedoma, ilūzija, arī nerealitāte.
atrasties Iedomājies sevi (par to, kas nav).
bubulis Iedomās, iztēlē radīts biedēklis, briesmonis.
paralēlā pasaule iedomāta (arī hipotētiska) esamība, kas eksistē līdztekus, vienlaikus reālajai pasaulei.
meridiāns Iedomāta līnija, kas savieno Zemeslodes abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
ekvators Iedomāta riņķa līnija, kas atrodas vienādā attālumā no Zemes poliem un nosacīti sadala (to) ziemeļu un dienvidu puslodē.
sarkanā līnija iedomāta robeža (piem., uzskatos, rīcībā), kuru nedrīkst pārkāpt.
attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kas savieno divus objektus, divus punktus.
sagudrot Iedomāties, iecerēt (piem., ko darīt, veikt).
sapņot Iedomāties, iztēloties (ko ilgotu, vēlamu, iekārojamu u. tml.).
idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā tas ir īstenībā.
stādīties Iedomāties, iztēloties (ko); arī atainoties atmiņā.
sapņu princis iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
imaginārs Iedomāts, iztēlots.
zvaigžņu slimība iedomība, savu spēju pārvērtēšana.
pūslis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
kundzēns Iedomīgs, jauns vīrietis.
uzpūtenis Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
parādība Iedomu tēls, vīzija, arī halucinācija.
vīzija Iedomu vai sapņu tēls.
ķēms Iedomu, negatīvas īstenības uztveres radīts tēls, kas iedveš bailes; spoks, rēgs.
pacienāt Iedot (ko, parasti nedaudz) ēst, dzert (piem., viesim).
sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā; iedot (kā lielāku daudzumu); iedot (ko vairākiem, daudziem).
izsniegt Iedot (ko) noteiktam saņēmējam.
uzdāvināt Iedot (ko) par dāvanu (piemēram, svinībās).
nodot Iedot (ko) uz laiku, lai uzglabātu, salabotu, iztīrītu u. tml.
iesmērēt Iedot (kukuli).
samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem).
ielikt Iedot (vārdu), piešķirt (nosaukumu).
atdot Iedot atpakaļ (paņemto, saņemto).
pabarot Iedot barību (dzīvniekam).
atdot Iedot citam, nepaturēt; nodot (kam pienākas).
patapināt Iedot lietošanai; aizdot (ko).
samesties Iedot naudu (kopējam pasākumam, kopējam pirkumam u. tml.) – par vairākiem, daudziem.
aizdot Iedot uz laiku lietošanai, izmantošanai.
atdot Iedot uz laiku, lai uzglabātu, salabotu u. tml.
ieķīlāt Iedot, nodot, noformēt (ko) par ķīlu.
ieskapēt Iedot, pārdot u. tml. (kādam, piem., ko nekvalitatīvu, nelietderīgu).
apdalīt Iedot, piešķirt (kādam) mazāk nekā citiem vai neiedot, nepiešķirt nemaz.
nogrimt sevī iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos.
gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties, arī aizmirsties.
vilkarīkle Iedzimta anomālija, kas veidojas, nesaaugot aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
pamatiedzīvotājs Iedzīvotāji, kas (kādā valstī, teritorijā) veido iedzīvotāju lielāko daļu; arī (kādas valsts, teritorijas) senākie iedzīvotāji.
aprast Iedzīvoties (kur), sarodot ar apstākļiem.
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
iegriezums Iegriežot (vai citādi) izveidots šķēlums, robs u. tml.
grebt Iegriežot, ieskrāpējot veidot (rakstu, attēlu).
aizņemts (pats) ar sevi iegrimis savās domās, rūpēs, savrupā darbā u. tml.
kapitālieguldījums Ieguldījums, investīcija nolūkā izveidot, attīstīt vai paplašināt uzņēmumu, ražošanas nozari u. tml.
diversifikācija Ieguldījumu risku samazināšana, investējot dažādos aktīvos.
izspiest Iegūt (ko), varmācīgi pieprasot, draudot u. tml.
naturalizēties Iegūt pilsonību, izpildot naturalizācijas noteikumus.
pārņemt varu iegūt varu, vadošo politisko stāvokli, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
saprast Iejusties kāda pārdzīvojumos, domāšanas, uztveres veidā.
pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos; plaušu karsonis.
radiouztvērējs Iekārta noteiktu radioviļņu uztveršanai un pārveidošanai skaņās.
daudzkrāsu iespiedmašīna iekārta, ar kuru var veidot iespiedumu vairākās krāsās.
jaucējs Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu; ierīce, ietaise, kas jauc (vielas), veidojot maisījumu; maisītājs.
kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
apakšstacija Iekārta, kurā pārveido saražoto augstsprieguma strāvu atbilstoši patērētāju vajadzībām; vieta, celtne, kur uzstādīta šāda iekārta.
turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piem., teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
iesegt Ieklāt, ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu.
sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piem., domas, iespaidus).
apkrauties Iekļūt (lielos) parādos; uzņemties (lielas) naudas saistības.
kultivēt Iekopt, uzlabot (zemi); īpaši ierīkot, izveidot un kopt (piem., ganības).
ielēkt Iekrist, strauji ielidot (kur iekšā).
kodols Iekšējā, centrālā (piem., priekšmeta, veidojuma) daļa.
zemteksts Iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos; bruka.
bruka Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos; trūce.
konkāvs Ieliekts, iedobts.
klēpis Ieloks, kas (cilvēkam sēdus stāvoklī) izveidojas starp augšstilbiem un ķermeņa vidusdaļu.
sagatavot stundas iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
sagatavot mājasdarbus iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
iedomāt Ienākt prātā domai, atziņai (par ko); iedomāties (3).
iedomāt Ienākt prātā domai, idejai (ko darīt).
auglis Ienākums, ko saņem par aizdoto vai noguldīto kapitālu; procenti.
apaugļot Ieplūdinot vīrišķo dzimumšūnu sievišķajā, radīt jauna organisma dīgli; padarīt (sievišķo organismu) par jauna organisma veidotāju.
likme Iepriekš (piem., ar likumu) noteikta nodokļa, kredīta, algas vai cita maksājuma norma.
iecerēt Iepriekš izdomāt, nolemt (ko un kā darīt, veikt u. tml.).
izmēģināt Iepriekš izpildot, mēģinot (ko), sagatavot.
aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta rīcība, darbības veids, arī paņēmienu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
pārvietot Ierādot (citas telpas), pārcelt (ko) uz citu vietu.
iegūt vārtus ieraidot ripu vārtos, iegūt punktu.
gūt vārtus ieraidot, piem., bumbu vārtos, gūt punktu vai punktus sporta spēlē.
datēt Ierakstīt (piem., dokumentā) datumu; konstatēt, noteikt (piem., daiļdarba) rašanās laiku.
ielikt Ierakstīt, atveidot grafiski u. tml.
panno Ierāmēts gleznojums, ornaments vai dekoratīvs veidojums uz sienas vai griestiem.
spiede Ierīce (teksta, attēla u. tml.) spieduma veidošanai.
rāvējslēdzējs Ierīce apģērba, apavu, somas u. tml. atvēruma malu savienošanai – divas lentes ar metāla vai plastmasas zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa.
kompostrētājs Ierīce biļešu, talonu u. tml. braukšanas dokumentu kompostrēšanai.
perforētājs Ierīce caurumu vai robu veidošanai.
perforators Ierīce caurumu, robu u. tml. veidošanai (kādā materiālā); caurumotājs.
uztvērējierīce Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai; uztvērējs (1).
uztvērējs Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai.
kodolreaktora regulators ierīce kodolu dalīšanās procesa intensitātes regulēšanai, kā arī tā apturēšanai avārijas gadījumā.
modulators Ierīce signāla pārveidošanai modulētā signālā.
ģenerators Ierīce vai iekārta, kas ražo (piem., elektroenerģiju, gāzi) vai viena veida enerģiju pārveido citā.
interfeiss Ierīce vai programma, kas dod iespēju lietotājam komunicēties ar datoru; salāgošanas ierīce vai sistēma; saskarne.
dozimetrs Ierīce, aparāts, ar ko mērī dozu (2) vai dozas jaudu.
giljotīna Ierīce, ar ko nocērt galvu, izpildot nāvessodu.
sprosts Ierīce, detaļa, veidojums (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās u. tml. novēršanai.
padevējs Ierīce, iekārta (kā) padošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu.
metālmeklētājs Ierīce, kas (zemē, ūdenī vai kādā citā vidē) uzrāda metāla priekšmetu, kā arī strāvu vadošus elementus.
skeneris Ierīce, kas caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes.
modems Ierīce, kas ciparu signālu formā uzglabāto informāciju pārveido analogajos signālos, kā arī saņemtos analogos signālus – ciparu signālos.
apgaismojums Ierīce, kas dod mākslīgu gaismu.
modifikators Ierīce, kas koriģē, pārveido (kā) darbību.
žirokompass Ierīce, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu (parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu).
eskalators Ierīce, ko izmanto cilvēku pārvietošanai sabiedriskās vietās – augšup vai lejup slīdošas kāpnes.
transformators Ierīce, ko izmanto kustības enerģijas pārveidošanai un pārnešanai.
šķūre Ierīce, mehānisms, arī rīks, piem., sniega tīrīšanai, zemes virskārtas līdzināšanai, pārvietošanai bīdot, stumjot.
lidaparāts Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties lidojot.
elektriskā ķēde ierīču kopums, kas paredzēts elektriskās enerģijas iegūšanai, pārvadei ar vadu palīdzību, sadalei, pārveidošanai vajadzīgajos enerģijas veidos.
pieskaitīt Ierindot kādā klasifikācijas grupā.
sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt.
iedvesma Ierosme (radošam darbam).
nodarbināt Iesaistīt darbā, dot iespēju strādāt; likt darīt (ko).
aizvērpt Iesākt (domu, sarunu).
iedūdoties Iesākt dūdot un apklust (parasti par baložiem).
iegaudoties Iesākt gaudot un apklust (parasti par suni, vilku).
nogaudot Iesākt gaudot un pārstāt gaudot.
uzgaudot Iesākt gaudot; īsu brīdi gaudot.
izlidot Iesākt lidojumu (par lidaparātiem, lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā; dot vārdu.
ieriesties Iesākt veidoties (par pumpuriem, augļiem).
aizvērpties Iesākties (par domu, sarunu).
sūnot Iesīkstēt (kādos paradumos, nodarbēs).
uzsist Iesitot naglas, nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko), sastiprinot ar iesistām naglām.
skābputra Ieskābēta šķidra miežu putraimu putra, kam ēdot piejauc arī rūgušpienu vai biezpienu un lieto aukstu.
opcija Iespēja noteiktā laikā pirkt vai pārdot (piem., vērtspapīrus) pēc iepriekš paredzētās cenas.
blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
izdevums Iespieddarba visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
dobspiede Iespiedmašīna novilkumu izgatavošanai dobspieduma tehnikā.
litogrāfija Iespieduma tehnika grafikā un poligrāfijā – attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas kaļķakmens plāksnes.
signāleksemplārs Iespiesta izdevuma (piem., grāmatas) pirmais eksemplārs, ko saņem šī iespieddarba veidotāji pirms masveida iespiešanas.
konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus.
radiokomiteja Iestāde, kas (padomju laikā) organizēja un vadīja radioraidījumu sagatavošanu, kontrolēja to saturu, kvalitāti, nodrošināja radioraidījumu pārraidi.
kredītiestāde Iestāde, kas dod kredītu (1).
lombards Iestāde, kas izsniedz aizdevumus pret nodotu kustamu mantu.
radio Iestāde, kas nodarbojas ar informācijas, mūzikas u. tml. pārraižu veidošanu un raidīšanu ar radioviļņiem; radiofons.
radiofons Iestāde, kas nodarbojas ar radio pārraižu veidošanu un pārraidīšanu; radio (1).
kinodirekcija Iestāde, kas organizē kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piem., padomju laikā).
aptieka Iestāde, kur pārdod ārstniecības līdzekļus, kā arī izgatavo zāles pēc individuālām receptēm; telpa, kur atrodas šāda iestāde.
izplatītājs Iestāde, organizācija, kas nodrošina (kā) izplatīšanu, pārdošanu.
kantoris Iestāde, uzņēmums (parasti padomju iekārtā).
rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
kadru daļa iestādes, uzņēmuma daļa, kas padomju iekārtas laikā pārzināja darbinieku pieņemšanu, atbrīvošanu (mūsdienās – personāldaļa).
apstādīt Iestādot (ko), aizņemt kādu platību.
iemetināt Iestiprināt, iestrādāt (kāda materiāla gabalu) kur starpā (piem., ko pagarinot, aizpildot).
likt Iestiprināt, piestiprināt, veidot no daļām (piem., būvējot, labojot, montējot).
uztankoties Iestiprināties, ieēdot, iedzerot (ko).
šālēt Iet doties.
likt kājas pār pleciem Iet prom, doties ceļā.
dipināt Iet, arī skriet sīkiem solīšiem, radot raksturīgu soļu troksni.
vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piem., lai rādītu ceļu; būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam), atvadītos (no tā).
pavadīt Iet, braukt kādam līdzi; būt kādam par ceļabiedru, pavadoni.
klidzināt Iet, pārvietoties, radot īsu, skanīgu troksni.
pamācība Ieteikums, norādījums (kā rīkoties, izturēties); arī padoms.
pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt paustajai domai, viedoklim u. tml.
locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa rakstura, personības īpašības; mainīt, grozīt (ko).
uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (ko) smēķēšanai.
un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo teikumu.
pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu) citam cilvēkam.
tamponēt Ievadīt tamponu (brūcē vai organisma dobumā).
iespiest Ieveidot (ar šablonu audumā, ar īpašiem rīkiem kādā virsmā ornamentu, attēlu).
ielikt Ieveidot (ilgviļņus).
ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu, rievas); padarīt (ko) rievainu.
ierobīt Ieveidot (kādā virsmā robu), padarīt (ko) robainu.
ievagot Ieveidot (kur vagu).
iekrokot Ieveidot (kur) krokas.
iekruzuļot Ieveidot (kur) kruzuļus.
iecirtot Ieveidot (matos) cirtas.
iedobt Ieveidot (nelielu iedobumu, padziļinājumu).
likt ilgviļņus ieveidot ilgviļņus.
biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē, padomju iekārtā), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
deformēt Ievērojami pārveidot, kropļot (kā formu).
pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību; pārveidot (1).
ieklāt Ievietojot (kur iekšā kādu materiālu), izveidot segumu.
sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
punktēt Iezīmēt ar punktiem, veidot no atsevišķiem punktiem; klāt ar punktiem.
gult Iezīmēties, izveidoties.
cilmiezis Iezis, kas sastāv no citu iežu dēdēšanas materiāliem un no kā veidojas augsne.
magmatiskie ieži ieži (piem., granīti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
metamorfie ieži ieži, kas veidojušies no magmatiskiem vai nogulumiežiem.
kristāliskie ieži ieži, ko veido kristālu graudi bez savienotājām vielām.
morēna Iežu (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs (šļūdonis).
tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros, naftas urbumos u. tml.
laukšpats Iežus veidojošs minerāls, kas sastāv no alumīnija, silikāta savienojumos ar kāliju, nātriju, kalciju u. tml.
ieraža Ilgā laikā izveidojusies (rīcības, izturēšanās) kārtība.
izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot.
uzglabāties Ilgāku (arī noteiktu) laiku tiekot turētam (kur, kādos apstākļos), nezaudēt kvalitāti.
skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, ārdīt (ko).
izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piem., labību) – par ūdeni, sniegu.
izblandīties Ilgāku laiku blandīties; blandoties pabūt (daudzās vietās).
sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.
lolot Ilgāku laiku domāt (par ko īstenojamu) un cerēt (to) piepildīt.
izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, sabojāt (piem., dīvānu), radot (tajā) padziļinājumus, bedres u. tml.
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par putniem, kukaiņiem u. tml.
nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot, glabāt (sevī) un neizpaust (jūtas, domas).
saraudāt Ilgāku laiku raudot, izraisīt (ap acīm, sejā) pietūkumu, piesarkumu u. c.
iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piem., domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
izdomāties Ilgāku laiku, daudz domāt.
izgaudoties Ilgāku laiku, daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
izkaulēties Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti ko pērkot, pārdodot).
izlidoties Ilgāku laiku, daudz lidot.
izdeldēt Ilgāku laiku, daudz lietojot, panākt, ka (kas) izdilst, ka (kur) rodas caurums, iedobums u. tml.
izprātoties Ilgāku laiku, daudz prātot, domāt.
izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
izslidoties Ilgāku laiku, daudz slidot.
sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
nīkt Ilgstoši atrasties (kur, kādos apstākļos) bez aktīvām fiziskām kustībām.
kvernēt Ilgstoši atrasties (kur); ilgstoši būt bezdarbībā (piem., ko gaidot).
nīkt Ilgstoši atrodoties sliktos apstākļos, pamazām iet bojā.
izkliegt Ilgstoši kliedzot vai skaļi un daudz dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (balss aparātu).
krimst Ilgstoši nomākt, nedot miera; kremst.
muļļāt Ilgstoši, bez jūtama rezultāta strādāt (pie kā), risināt, veidot (ko).
šmakstināties Ilgstoši, intensīvi šmakstināt (piem., ēdot).
šķinda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt; šķindoņa.
dublets Imitēts dārgakmens, kas izveidots no diviem gabaliem, no kuriem īsts ir augšējais.
autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu – process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
acteki Indiāņu tauta Meksikā, kas 12.–16. gs. bija izveidojuši savu valsti.
klaburčūska Indīga čūska, kurai astes galā (parasti) ir ragvielas veidojumi, kas, astei vibrējot, grab.
beladonna Indīgs nakteņu dzimtas ārstniecības augs, kas satur alkaloīdus [Atropa belladonna].
patība Indivīda būtiskāko (psihes, rakstura, personības) īpašību kopums, kas to atšķir no citiem; personības kodols.
personība Indivīda nozīmīgo īpašību kopums, kas izpaužas viņa rīcībā, domāšanā, attieksmē, kā arī emocionālajās reakcijās.
pārliecība Indivīdam izveidojies atziņu kopums, kas nosaka viņa personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmi pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
prākrits Indoāriešu valodu grupas valodas un dialekti laikposmā starp senajām un mūsdienu indoāriešu valodām.
senitāļi Indoeiropiešu cilšu grupa senajā Itālijā (aptuveni no 2. gadu tūkstoša līdz 1. gadu tūkstoša beigām pirms mūsu ēras).
itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē apdzīvoja tagadējās Itālijas teritoriju.
ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
ķeltu valodas indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder, piem., īru, skotu (gēlu), velsiešu, bretoņu valoda.
sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda, literārā un kulta valoda senajā un viduslaiku Indijā.
indologs Indoloģijas speciālists.
vietne Informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
saskarsme Informācijas, domu, jūtu u. tml. apmaiņa, mijiedarbība starp diviem vai vairākiem cilvēkiem runas, žestu, emocionālu kontaktu veidā.
čeka Institūcija, kas tika izveidota cīņai ar padomju varas pretiniekiem (pēc 1917. gada Krievijā, vēlāk – Padomju Savienībā).
subordinācija Institūciju vai amatpersonu izkārtojuma sistēma, kur zemāki posmi padoti augstākiem.
laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu – spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana; domas, atziņas, kas radušās šādā intelektuālā darbībā.
uzplūdi Intensitātes kāpinājums (emocijām, domāšanas procesam u. tml.).
krustuguns Intensīva dažādu uzskatu, viedokļu izteikšana, apspriešana, jautājumu uzdošana u. tml.
nodoties Intensīvi darīt (ko), padoties (piem., kādam netikumam).
turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdoties, kustoties, nonākt kādā stāvoklī (piem., sakarst).
sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi.
prāta vētra intensīvs, saspringts (piem., rīcības, viedokļa) optimālā risinājuma, iespēju meklējums, paudums.
tīmeklis Interneta serveru sistēma, kas pārsūta īpaši formatētus dokumentus.
dienesta romāns intīmas attiecības, kas izveidojušās starp kolēģiem.
metatonija Intonācijas maiņa vienas saknes vārdos.
asistents Invalīdu pavadonis, palīgs.
miāze Invāzijas slimība, ko ierosina mušu un dunduru kāpuri, parazitēdami dzīvnieku un cilvēku ķermeņa audos un dobumos.
inventarizācija Inventāra, īpašumu faktiskā stāvokļa pārbaude un attiecīgo sarakstu vai aprakstu veidošana.
leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka vienība (hitleriskās Vācijas armijā).
vīkšķis Īpaša materiāla veidojums, ko var saņemt saujā un izmantot (kā) spodrināšanai, beršanai.
skeitparks Īpaši aprīkota vieta (ar tramplīniem, rampām, paaugstinājumiem), kur nodarboties ar skeitbordu, skrituļslidošanu u. tml.
slidotava Īpaši ierīkots ledus laukums slidošanai; arī šāds laukums kopā ar īpašu celtni, telpām.
pakāje Īpaši izveidota (kā augsta) pamatne.
izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
nagaika Īpaši izveidota īsa ādas pletne, ko cariskajā Krievijā izmantoja kazaki.
aizsargjosla Īpaši izveidota josla (kā) aizsargāšanai (piem., no postošas vēja iedarbības, uguns izplatīšanās).
noteka Īpaši izveidota josla vai cauruļveida ierīce šķidruma novadīšanai.
stiga Īpaši izveidota klaja josla sliežu ceļa ierīkošanai; šāda josla kopā ar sliežu ceļu.
pogcaurums Īpaši izveidota sprauga, atvere pogas ievietošanai, ievēršanai.
rodeļtrase Īpaši izveidota trase braukšanai ar rodeļiem.
skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču paraugi, to reklamēšanai un informēšanai par tiem.
bura Īpaši izveidots audekla gabals, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
skrejceliņš Īpaši izveidots celiņš skriešanai.
bērnu sēdeklis īpaši izveidots krēsliņš ar atsevišķām drošības jostām, atzveltni un roku balstiem, kas piestiprināms pie automašīnas sēdekļa un ir paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai automašīnā.
skrejceļš Īpaši izveidots lidaparātu pacelšanās un nolaišanās ceļš.
platīna disks īpaši izveidots platīna disks, kurā ir slavena dziedātāja vai grupas izcilākie ieraksti, kas pārdoti lielā tirāžā.
bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija ar ēkām u. tml., kur novietots karaspēks.
skreja Īpaši veidota ieeja (bišu stropā, putnu būrī).
mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
ligzda Īpaši veidots (piem., kukaiņu, nelielu zīdītāju) miteklis.
šķēlums Īpaši veidots atvērums (apģērba gabalam).
zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastes veida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
gaisa cilpa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
gaisa cilpiņa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
slidzābaki Īpaši zābaki slidošanai ar tiem piestiprinātām slidām; īpaši zābaki slidošanai ar metāla apkalumu slidu piestiprināšanai.
lakonisms Īpašība izteikties īsi, koncentrēti, kodolīgi, bez liekvārdības.
savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus; arī saistāmība (2).
apņēmība Īpašība, kas izpaužas kā stingra griba īstenot savus nodomus.
valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums blīvi piegulētu; šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
gotu raksts īpašs alfabēts (27 burti), izveidots 4. gs.
sekvence Īpašs dziedājums (katoļu liturģijā), kas izveidojās agrajos viduslaikos.
drifters Īpašs jūras zvejas kuģis, kura aprīkojumā ir peldoši tīkli.
akcīze Īpašs nodoklis, ko valsts uzliek dažām precēm (piem., degvielai, degvīnam, tabakai) vai pakalpojumiem un kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā.
grifs Īpašs uzraksts uz dokumentiem un grāmatām.
atvārsnīte Īpašs veidojums, sprauga lapas epidermā, pa kuru notiek ūdens iztvaikošana, gāzu apmaiņa.
ķīla Īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml., ar ko nodrošina saistību izpildi; nodrošinājums, ko dod šāds īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml.
pūrs Īpašums, kas pieder līgavai, dodoties laulībā; audumu, apģērbu, veļas krājums, ko sieviete sagatavoja nākamajai ģimenes dzīvei.
pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
krāsa Īpatnības, nianses (mākslinieciskā atveidojumā, daiļdarbā u. tml.).
aizdomas krīt ir aizdomas.
avotkaļķi Irdeni vai saistīti poraini kalcīta ieži, kas veidojušies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, sniega segas u. tml.
pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu; pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
plaucēt Īslaicīgi karsēt (piem., dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes iejavu.
baukšķis Īslaicīgs, dobjš atsitiena troksnis.
plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam atsitoties pret ko.
plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties pret ko.
puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piem., darbojoties mehānismam; pukšķis.
pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piem., darbojoties mehānismam.
paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piem., viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, arī neliela sprādziena, šāviena troksnis.
rezumējums Īss (piem., izteikto domu) apkopojums, kopsavilkums; gala slēdziens.
devīze Īss izteiciens, kurā ietverta kāda doma, ko savā dzīvē vai darbībā cenšas ievērot atsevišķs cilvēks vai kāda organizācija.
pasīte Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.
pase Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.; pasīte.
maksima Īss, kodolīgi formulēts pamatprincips.
formula Īss, kodolīgs formulējums, (kā) definējums.
lapidārs stils īss, kodolīgs izteiksmes veids.
moto Īss, kodolīgs teiciens (parasti citāts) grāmatas, grāmatas nodaļas vai atsevišķa dzejoļa sākumā, kas raksturo literārā darba, attiecīgās nodaļas tematiku vai emocionālo noskaņu; epigrāfs.
sentence Īss, kodolīgs teiciens, kurā ietverta kāda atziņa, pamācība, filozofiska doma.
sludinājums Īss, publisks paziņojums rakstveidā vai mutvārdos (piem., par kāda darījuma piedāvājumu, par kādu sadzīves faktu vai par kādu notikumu).
strupulis Īss, strups priekšmets; īss veidojums (parasti kā daļa).
bona Īstermiņa saistību raksts, kas dod tiesības saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
nodūdot Īsu brīdi dūdot un pārstāt dūdot (par baložiem).
paspīdēt Īsu brīdi uzspīdēt; uz brīdi parādīties (par ko spīdošu, gaišu).
varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
aizdzīt Izart, izveidot (līdz kādai vietai).
saaugt Izaugt, izveidoties lielākā daudzumā.
uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) – par augiem, organisma veidojumiem.
sastiebrot Izaugt, līdz veidojas stiebri (par augiem).
ģenēze Izcelšanās, rašanās, arī veidošanās.
uzsvērt Izcelt (piemēram, domu runā, formas elementu mākslas darbā u. tml.).
uzsvars Izcēlums (piemēram, domai runā, formas elementam mākslas darbā u. tml.).
tarāns Izcilnis kuģa zemūdens daļā, ar kuru dod triecienu pretinieka kuģa korpusam.
ass Izcils kara lidotājs, gaisa kauju meistars.
ģēnijs Izcils talants, izcilas radošās spējas.
puņķi Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas.
pūžņi Izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā.
izplatīt Izdalot, pārdodot (ko), panākt, ka (to) saņem daudzi.
iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot noteiktu naudas summu; samaksāt daļu (no kādas summas).
paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījuma; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma).
blefs Izdomājums, meli, lai radītu pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
fikcija Izdomājums.
izdoma Izdomājums.
izgudrojums Izdomājums.
izkombinēt Izdomāt paņēmienu kopumu, kā iegūt, panākt (ko).
sakombinēt Izdomāt paņēmienu kopumu, kā iegūt, panākt (ko).
izgudrot Izdomāt to, kā nav, kas nav bijis īstenībā.
piedomāt Izdomāt un pievienot (ko klāt).
uzdomāt Izdomāt, iecerēt (ko darīt, veikt).
izfunktierēt Izdomāt, izgudrot.
sagudrot Izdomāt, sacerēt.
safabricēt Izdomāt, sakopot, sagrozot (piem., nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā; izgatavot, radīt, sacerēt (ko tādu, kas satur šādas ziņas, faktus).
izgudrot Izdomāt.
izpīpēt Izdomāt.
izprātot Izdomāt.
izsmadzeņot Izdomāt.
izštukot Izdomāt.
Ziemassvētku vecītis izdomāts tēls, kas Ziemassvētkos nes bērniem dāvanas.
pseidonīms Izdomāts vārds vai uzvārds, ko pieņemt īstā vārda vai uzvārda vietā.
segvārds Izdomāts vārds, ko izmanto saziņai interneta vidē.
segvārds Izdomāts vārds, kurā (kādu, ko) sauc konspirācijas nolūkā.
marsieši Izdomu tēls – Marsa iedzīvotājs.
iztērēt Izdot (daudz vai visu); nelietderīgi izdot.
laist no (savām) rokām (laukā, ārā) Izdot (naudu); izšķērdēt.
iztērēties Izdot daudz vai visu naudu.
laist no (saviem) pirkstiem (laukā, ārā) izdot naudu; izšķērdēt.
izlēņot Izdot par lēni.
izgrūst Izdot, iztērēt naudu (parasti steigā, nepārdomāti).
klajā Izdot, publicēt.
laist Izdot, publicēt.
izlaist Izdot; publicēt.
palaimēties Izdoties izvairīties (no kā nevēlama).
iznākt Izdoties, izveidoties (ar kādām īpašībām).
izveikties Izdoties, veikties.
paveikties Izdoties; palaimēties.
uzdīgt Izdzīt, izlaist asnus; dīgstot parādīties virs zemes, izveidoties virs zemes.
izriest Izdzīt, izveidot (piem., asnus, pumpurus).
smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
iztaisīt Izgatavot (piem., priekšmetu); izveidot, ierīkot.
uzmargot Izgatavot (piemēram, uzadot, uztamborējot, uzzīmējot); pagatavot, arī sacerēt.
novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz papīra.
izsniegt Izgatavot un nodot (dokumentu tiesīgajai personai); nodot (izgatavoto dokumentu tiesīgajai personai).
nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
sadarināt Izgatavot, izveidot (parasti lielākā daudzumā).
izprasīt Izjautāt, uzdot jautājumus (kam).
iegrozīties Izkārtot (sev ko) tā, lai izveidotos vēlami apstākļi.
izvilloties Izkauties; izķildoties.
atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (piem., kāda teksta saturu), vārdos attēlot (piem., notikumu).
izbruģēt Izklāt ar bruģi (ceļu, ielu, laukumu); bruģējot izveidot (ceļu, ielu, laukumu).
jaukt Izkliedējot, izsvaidot u. tml., darīt nekārtīgu (piem., priekšmetu kopumu).
uzsūkties Izkliedēties apkārtējos audos, izzust.
izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas; pilnveidoties.
pārlabot Izlabot, pārveidot (ko, parasti novēršot kļūdas, defektus); labot (ko) vēlreiz, no jauna.
kohēzija Izlīdzināšana, attīstības līmeņa vienādošana (dažādām teritoriālām vienībām).
vērstuve Izliekta tērauda plāksne (buldozera, sniega tīrītāja) priekšgalā kā virzīšanai (piemēram, sniega, zemes) prom, nost.
izlocīties Izliekties (parasti dažādos virzienos).
izlocījums Izlocīts veidojums.
izraudāt Izlūgt, parasti raudot.
izkaukt Izlūgties, dažkārt raudot, žēlojoties.
pagriezties Izmainīt sava ķermeņa stāvokli, atrodoties guļus.
pagriezties Izmainīties un norisēt, veidoties (citādi).
kredīta izmaksas izmaksas, ko veido kredīta procentu maksājumi par aizņemtā kapitāla saņemšanu, izmantošanu un dzēšanu.
kalkulācija Izmaksu aprēķināšana naudā (atsevišķos izmaksu veidos); attiecīgā aprēķina dokuments.
izēst Izmantojot barībai, izveidojot alas, sabojāt (no iekšpuses) – par kukaiņiem.
nedoties Izmantojot iespēju nenokļūt (kādos apstākļos), nestāties (kādās attiecībās u. tml.).
doties Izmantojot iespēju, nokļūt (kādos apstākļos), stāties (kādās attiecībās u. tml.).
aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo); aizgūt.
taupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu (piem., laiku, spēkus).
pataupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu, neiztērējot visu; pasaudzēt.
izmēģināties Izmēģināt savas spējas, dotības (kādā jomā).
pterozauri Izmiruši fosili lidojoši rāpuļi ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, ar gariem knābjveida žokļiem [Pterosauria].
izdobt Izņemt (vidu); izveidot (ko) ar tukšu vidu; izgrebt.
parādīt dūri izpaust savas dusmas, neapmierinātību, draudēt, parādot (kādam) dūri.
parādīt kulaku izpaust savas dusmas, neapmierinātību, draudēt, parādot (kādam) dūri.
iedzīvoties lomā izprotot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties lomas tēlojumā.
iejusties lomā izprotot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties lomas tēlojumā.
leļļu teātris izrāde, kurā tēlus atveido ar lellēm; ēka, kurā notiek šādas izrādes.
piekantēties Izrādot simpātijas, kļūt par draugu (pretējā dzimuma personai), nodibināt attiecības (ar to).
tramdīt Izraisīt satraukumu, nemieru, pārņemt (par domām, negatīvu psihisku stāvokli u. tml.).
kveldēt Izraisīt sildošu, karsējošu, dedzinošu sajūtu.
saviļņot Izraisīt spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu; iespaidot tā, ka izraisās spēcīgs emocionāls pārdzīvojums.
aizspiest Izraisīt spiedošu sajūtu (kaklā).
šanse Izredzes, izdošanās, iespējamība, varbūtība.
nazalizēt Izrunāt (skaņas) tā, ka gaiss plūst caur deguna dobumu.
saīsināt Izrunāt (skaņu) samērā īsi, atbilstoši valodas likumiem; pārveidot garo skaņu par īso skaņu.
pasniegt Izsakot (kādam), parasti publiski, atzinību, pateicību, iedot (tam apbalvojumu, dāvanu).
lai jupis (pa)rauj izsaucas lielā neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, vēloties, lai kaut kā nebūtu, arī lādot.
ka tevi pērkons saspertu izsaucas lielās dusmās, naidā, lādoties.
ka tevi pērkons nospertu Izsaucas lielās dusmās, naidā, lādoties.
Rauj (viņu) piķis! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
Rauj (viņu) vilks! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
Rauj (viņu) velns! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
Rauj (viņu) jods! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
Pazūdi no manām acīm! izsaucas, ja ir uz kādu sadusmots un vēlas, lai tas pēc iespējas drīz dodas prom.
Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu.
pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
(kaut) jods būtu (pa)rāvis izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
lai jods (pa)rauj izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
izlobīt Izsecināt (domu, atziņu); uztvert (piem., runas, teksta būtību, jēgu).
izpušķot Izskaistināt (piem., daiļdarbu) ar ko izdomātu, nepatiesu u. tml.
pacere Izskalota, sakņaina krasta iedobums zem ūdens līmeņa.
izdalīt Izsniedzot (vairākiem vai daudziem), iedot katram daļu no kopuma; sadalīt.
izdot Izsniegt (noteiktai personai attiecīgi noformētu dokumentu).
parfimērija Izstrādājumi, ko lieto (kā) aromatizēšanai vai atsvaidzināšanai (piem., smaržas, odekoloni, losjoni, dezodoranti).
apstrādāt Izstrādāt līdz galam; pārveidot (piem., tekstu, melodiju).
izšķiest Izšķērdēt, iztērēt neapdomīgi, vieglprātīgi.
grūst Izšķērdīgi, neapdomīgi tērēt, izdot (naudu).
klājdūriens Izšūšanas paņēmiens, dūrienus veidojot cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
ķēžu dūriens izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā.
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi cits citam sekojoši pavedieni; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
rišeljē Izšuvuma tehnika, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, pēc tam fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
krustdūriens Izšuvuma veids – krustenisku dūrienu šuvums; ar šādiem dūrieniem veidots izšuvuma raksts.
konjunktīvs Izteiksme, ar kuru runātājs izsaka gribu, iespējamību, cerības (senajās indoeiropiešu valodās).
apgalvot Izteikt (domu, spriedumu) ļoti noteikti, kategoriski.
formulēt Izteikt (kādu domu, lēmumu u. tml.).
krustot šķēpus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
krustot zobenus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
uzticēt papīram izteikt rakstiski (piem., kādas domas, pārdzīvojumus).
komentēt Izteikt savu viedokli, spriedumu, attieksmi (par ko).
apliecināt Izteikt vārdos, parādīt ar darbiem (jūtas, attieksmi).
novērtēt Izteikt vērtējumu, savu viedokli (par ko).
iedzīvināt Izteikt, attēlot (mākslas darbā), atveidot (izrādē, kinofilmā).
ietērpt Izteikt, ietvert (piem., vārdos, skaņās).
izlikt Izteikt, izpaust (piem., vārdos, attēlos, skaņās).
piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina vai precizē iepriekš pausto.
sadomājums Izteikums, apgalvojums, kas neatbilst īstenībai, patiesībai; izdomājums.
spriedums Izteikums, kurā ir ietverta kāda atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
fantazēt Iztēlē radīt, izdomāt ko skaistu, bet bieži vien nereālu, neiespējamu.
notirgot Iztirgot, pārdot.
traktēt Iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, faktu) no noteikta viedokļa.
paskatīties Iztirzāt, izvērtēt (no kāda viedokļa).
izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka tas sāk lidot, skriet.
izcelt Iztraucēt, piecelt (parasti guļošu, sēdošu cilvēku).
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piem., nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); just līdzi (kādam).
sliet degunu gaisā izturēties augstprātīgi, iedomīgi, arī pašpārliecināti.
sliet degunu mākoņos izturēties augstprātīgi, iedomīgi, arī pašpārliecināti.
ar degunu mākoņus stumdīt izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.
ar degunu mākoņus stumt Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.
celt degunu mākoņos izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
celt degunu debesīs izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
celt degunu gaisā izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
no acīm nolasīt izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties uzminēt kāda domas, vēlēšanās.
turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
printeris Izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz papīra vai citā datu vidē.
uzkakāt Izvadot no organisma izkārnījumus, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
iecistēties Izveidojot cistu, ievietoties tajā.
norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt.
iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
sastigot Izveidojot stigas, sadalīt (mežu).
uzplaukt Izveidojoties īpašos sabiedriskos apstākļos, pieaugt apjomā, skaitā u. tml.
pārstiepties Izveidojoties pārklāt (parasti par kā plānu kārtu).
pārstiepties Izveidojoties vai tiekot izveidotam šaurā joslā, atrasties, būt novietotam pāri (kam), pār (ko).
konstituēties Izveidojoties, nodibinoties noteikt funkcijas, sadalīt pienākumus u. tml.
izveids Izveidojums, forma.
aptaisīt Izveidot (ap ko, kam apkārt); norobežot (ar ko).
iedraudzēties Izveidot (ar kādu) savstarpēji draudzīgas attiecības, kļūt draugiem.
sadalīties Izveidot (atsevišķas grupas), parasti kādu darbību veikšanai – par cilvēku kopumu.
ieņemt Izveidot (attieksmi pret ko).
uzmest Izveidot (cilpas); darināt (ko), izveidojot cilpas.
nodibināt Izveidot (iestādi, biedrību u. tml.), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
uzjumt Izveidot (jumtu, jumta segumu).
sarievot Izveidot (kā virsmā) rievas; būt par cēloni, ka (kā virsmā) izveidojas rievas.
sarobot Izveidot (kā virsmā) vairākus, daudzus robus.
noformēt Izveidot (kā) ārējo izskatu, atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktam mērķim.
kartēt Izveidot (kā) karti; atzīmēt, apzīmēt kartē; kartografēt.
sakomplektēt Izveidot (kā) komplektu; apvienot (ko) komplektā.
izplānot Izveidot (kā) plānu.
uzskicēt Izveidot (kā) skici.
uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu; sakārtot, arī izrotāt (piemēram, telpu, teritoriju) kādam pasākumam.
ievirzīt Izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā.
izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
sakopot Izveidot (kādu veselumu) no atsevišķām sastāvdaļām.
savienot Izveidot (kam, piem., parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida u. tml. formu; nolīdzināt (kā) šķautnes.
iestiklot Izveidot (kam) stiklotus logus.
individualizēt Izveidot (kaut ko) ar individuālām īpatnībām.
uzcelt Izveidot (ko sabiedrībā).
uzstumt Izveidot (ko, piemēram, pārvietojot zemi ar buldozeru).
pārveidot Izveidot (ko) citā formā; pārmainīt, pārgrozīt.
pārveidot Izveidot (ko) citādu; būtiski pārmainīt.
līdzināt Izveidot (ko) gludu, līdzenu; panākt, ka zūd (nelīdzenums, kroka u. tml.).
salikt Izveidot (ko) no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
nošļaupt Izveidot (ko) nolaideni slīpu.
paplatināt Izveidot (ko) platāku.
savīt Izveidot (ko) spirālē, arī aplī, lokā.
sabalsot Izveidot (ko) tā, ka starp (tā) sastāvdaļām ir vienotība, atbilstība, savstarpēja saskaņa.
atvedināt Izveidot (ko), saistot ar ko citu kā pamatu.
taisīt Izveidot (ko).
izdobt Izveidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
savagot Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
uzmūrēt Izveidot (ligzdu) no kādas masas.
sajaukt Izveidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas; apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
ierīkot Izveidot (mājokli) – par dzīvniekiem.
ietaisīt Izveidot (mājokli) – par dzīvniekiem.
uzmest Izveidot (metus) aužamajos stāvos.
iekalt Izveidot (no akmeņiem, akmens plāksnēm u. tml.).
iedalīt Izveidot (no veselā) divas vai vairākas atsevišķas daļas.
sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
uzmeistarot Izveidot (par dzīvniekiem).
izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs.
sasisties Izveidot (parasti nevēlamas) attiecības (ar kādu).
ieveidot Izveidot (piem., attēlu, padziļinājumu); iestrādāt (ko kādā priekšmetā, materiālā).
samontēt Izveidot (piem., filmu, fonogrammu), sagrupējot gatavas sastāvdaļas; sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu, piem., filmu, fonogrammu.
sakonstruēt Izveidot (piem., mākslas darbu) samāksloti, neatbilstoši īstenībai.
iztaisīt Izveidot (piem., mākslas darbu).
sakonstruēt Izveidot (piem., mašīnas, mehānisma) konstrukciju, uzbūvi.
samontēt Izveidot (piem., mašīnu) no gatavām detaļām.
samezglot Izveidot (piem., rokdarbu) mezglošanas tehnikā.
sastādīt Izveidot (piem., skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
samocīt Izveidot (piem., tekstu, mākslas darbu) pārlieku sarežģītu, nedabisku.
sacilpot Izveidot (piem., ūdens, siltuma apgādes tīklu) noslēgta apļa, cilpas veidā (piem., apgādes drošībai).
ierīkot Izveidot (piem., uzstādot, izbūvējot).
uzlikt Izveidot (piemēram, sastiprinājumu ievainojumam).
uztaisīt Izveidot (piemēram, sejas izteiksmi).
sastādīt Izveidot (sarakstu, plānu u. tml.).
sasaistīt Izveidot (savai dzīvei, darbībai) ciešu saikni (ar ko).
uzņemt Izveidot (savstarpēju saziņu, piemēram, sarakstoties).
instrumentēt Izveidot (skaņdarbu) instrumentālam sastāvam.
savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
sastādīt Izveidot (tekstu, datu kopumu u. tml.), apvienojot kādu informāciju, materiālus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādu informāciju, materiālus u. tml.
izaust Izveidot (tīklu) – par zirnekli.
noaust Izveidot (tīklu) – par zirnekli.
uzplūdināt Izveidot (ūdenskrātuvi), aizsprostojot ūdensteci.
izdzīt Izveidot (vagu).
sadzīt Izveidot (vairākus, daudzus asnus, zarus u. tml.).
izrunāt Izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem; artikulēt.
iztīklot Izveidot (viscaur) tīklojumu.
sarullēt Izveidot apaļu.
sadīgt Izveidot asnus; parādīties virs zemes; kļūt tādam, kurā izveidojas daudzi asni, jauni augi.
saasnot Izveidot asnus.
nostādīt Izveidot atbilstoši noteiktām prasībām (piem., uzņēmumu).
sacaurumot Izveidot caurumus (kādā priekšmetā).
sasieties Izveidot ciešu, parasti nevēlamu saikni (ar kādu, ar ko).
sakomplektēt Izveidot cilvēku grupu, kurai ir kopīgs mērķis, uzdevums.
saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā); arī savīt (matus, ūsas).
novilkt Izveidot dabā (piem., robežu, stigu).
izbāzt Izveidot dabiskā izskatā beigta dzīvnieka ķermeni, to piepildot ar īpašiem materiāliem.
savilkt pirkstus dūrē izveidot dūri.
sažņaugt pirkstus dūrē izveidot dūri.
savilkt roku dūrē izveidot dūri.
sažņaugt roku dūrē izveidot dūri.
savilkt plaukstu dūrē izveidot dūri.
sažņaugt plaukstu dūrē izveidot dūri.
iegūt Izveidot dzīves laikā – par organismu, tā daļām u. tml.
sazarot Izveidot garenvirzienā vairākas daļas.
izgatavot Izveidot gatavā formā (piem., dokumentu).
izgrāvot Izveidot grāvjus (kādā zemes platībā).
ierakties Izveidot ierakumus un novietoties tajos.
ierāmēt Izveidot ietvaru (kam).
iztēloties Izveidot iztēlē (kādu tēlu, priekšstatu).
iedomāties Izveidot iztēlē priekšstatu (par ko).
iedomāt Izveidot iztēlē priekšstatu, tēlu (par ko); iedomāties (1).
sasapņot Izveidot iztēlē; izsapņot.
uzlikt jumtu izveidot jumta konstrukciju, noklāt to ar segmateriālu.
uzsist jumtu izveidot jumta segumu, segmateriālu nostiprinot ar naglām.
izkadrēt Izveidot kadru, ietverot (tajā) ko.
izkombinēt Izveidot kombināciju (piem., šahā, dambretē).
pārsegt Izveidot konstrukciju, kas atrodas pāri (kam), pār (ko).
izalot Izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem).
saalot Izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem).
izretināt Izveidot lielākas atstarpes; izkliedēt.
izlocīt Izveidot līkumotu, arī nelīdzenu.
sagriezt gredzenā izveidot lokā, aplī, spirālē.
izlocīties Izveidot lokus, līkumus.
izbetonēt Izveidot no betona; izklāt (no iekšpuses) ar betona kārtu.
sakārtot Izveidot noteiktā novietojumā, sistēmā.
savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp ko); iekļaut (ko).
savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
iztaisīt Izveidot noteiktu sejas izteiksmi, grimasi; pārvērst, izmainīt (piem., balsi).
paplašināt Izveidot plašāku, apjomā lielāku.
priekšstatīt Izveidot priekšstatu (par ko).
sariest Izveidot pumpurus – par augiem.
sasaistīties Izveidot saistījumu ar virvēm (starp diviem alpīnistiem).
apsakņoties Izveidot saknes.
uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu, nedaudz izgreznoties, izrotāties.
pievienoties Izveidot savienojumu (ar kādu tehnisku sistēmu).
sasaistīt Izveidot savstarpēju savienojumu (piem., ar vadiem vai bezvadu sistēmā).
saverkšķīt Izveidot sejā (piem., smaidu, grimasi).
iegūt Izveidot sev (kādas īpašības) – par cilvēku.
nostiprināties Izveidot sev drošu, vadošu stāvokli (kur, kādā teritorijā).
iedomāties Izveidot sev maldīgu priekšstatu, pārliecību (par ko); likties, šķist.
sasprogot Izveidot sprogas (matos, kādā to daļā).
izstiebrot Izveidot stiebrus.
izstīgot Izveidot stīgas (kur) – par augu.
aizšķērsot Izveidot šķērsli; būt par šķērsli.
konfigurēt Izveidot tādu datorsistēmas elementu kopumu, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
iztaisnot Izveidot taisnu vai taisnāku (piem., līkumainu ceļu, robežu).
iedibināt Izveidot un ieviest (piem., tradīcijas).
piekonstruēt Izveidot un pierīkot (kam, piem., kādu detaļu).
uzgriezt ūsas izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu.
salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
sažuburot Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem).
apvienot Izveidot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām).
izziedēt Izveidot ziedu vai ziedus; izplaukt.
saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem); izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
uzziedēt Izveidot ziedus, uzplaukt.
polderēt Izveidot, ierīkot polderus (kādā platībā, teritorijā).
atstāt Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek).
ierīkot Izveidot, nodibināt (piem., ierādot telpas, apgādājot ar inventāru).
nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piem., kādā norisē).
izkārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību.
ievest Izveidot, nodibināt; ieviest.
uzdot Izveidot, noteikt (piemēram, kādas ierīces programmu, sistēmas stāvokli).
sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas.
izvagot Izveidot, radīt (garenus, padziļinājumus, grambas u. tml.).
pielocīt dziesmu (arī deju u. tml.) pūru izveidot, radīt (kā) bagātīgu krājumu.
savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
sakārtot Izveidot, radīt (priekšmetam, telpai) vēlamo izskatu, radīt (kur) kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
izlaist Izveidot, radīt (skaņu).
iestudēt Izveidot, sagatavot (lugas, operas u. tml.) izrādi; izveidot, sagatavot (piem., skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
apzīmēt Izveidot, uzvilkt u. tml. (uz kā) atšķirības zīmi.
sastutēt Izveidot; uzcelt.
iekārtot Izveidot.
sataisīt Izveidot.
ataust Izveidoties (apziņā) – par atziņu; atveidoties (atmiņā) – par pārdzīvoto.
iegūt Izveidoties (ar jaunām īpašībām), pārveidoties (jaunā kvalitātē).
iegult Izveidoties (kur) – par iežiem.
izkrist Izveidoties (kur) un atdalīties.
iegrimt Izveidoties (noteiktam stāvoklim); nonākt (kādā stāvoklī).
izvērsties Izveidoties (par ko), arī pārmainīties (par cilvēku).
pārklāt Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļas virsmas).
iegult Izveidoties apziņā un saglabāties.
uzrasties Izveidoties fizioloģiskā procesā.
iekaist Izveidoties iekaisumam (1).
sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
ieiet (kādās) sliedēs izveidoties noteiktai kārtībai.
iegūt Izveidoties noteiktām attiecībām (ar cilvēkiem).
nozaroties Izveidoties par atsevišķu nozari, dalīties atsevišķās nozarēs.
ieieties Izveidoties par paradumu.
saverkšķīties Izveidoties sejā (piem., par smaidu, grimasi).
uzkniebt Izveidoties tādam (parasti tik aukstam), ka atklātās ķermeņa daļas tiek sāpīgi kairinātas.
izdalīties Izveidoties un izplūst; atdalīties.
atzaroties Izveidoties, aizstiepties uz sāniem, malām (no galvenā veidojuma).
uzplaukt Izveidoties, attīstīties (piemēram, psihē).
iegult Izveidoties, būt saskatāmam (sejā); iegulties.
iegulties Izveidoties, būt saskatāmam (sejā).
iznākt Izveidoties, kļūt (par ko).
nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai; tikt nokārtotam, atrisinātam.
iekārtoties Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.
ierasties Izveidoties, parādīties.
tapt Izveidoties, pārveidoties (par kādu, par ko), iegūstot citu kvalitāti; kļūt (1).
kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko, piem., mācoties, iegūstot profesiju).
kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko), tapt citādākam – par dzīvniekiem, augiem.
atraisīties Izveidoties, pilnībā izpausties; atraisīt savas spējas.
izrietēt Izveidoties, rasties (kā) ietekmē.
sanākt Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām); tikt iegūtam, sagādātam.
uzmesties Izveidoties, rasties (uz kā, piemēram, priekšmeta virsmas).
noklāt Izveidoties, rasties (uz ķermeņa vai tā daļas).
iespiesties Izveidoties, rasties no spiediena.
uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) – piemēram, par izsitumiem.
iemesties Izveidoties, rasties; izraisīties, būt sajūtamam (piem., par saslimšanu, sāpēm).
samesties Izveidoties, rasties; saviesties.
sabriest Izveidoties, rasties.
sacelties Izveidoties, rasties.
sarasties Izveidoties, rasties.
padoties Izveidoties, tikt izveidotam (ar kādām īpašībām).
rasties Izveidoties; tikt izveidotam.
celtne Izveidots celtniecības objekts; ēka.
pakāpiens Izveidots iedobums, vieta, kur kāpjot (piem., kraujā) likt kāju.
likt pamatā izvēlēties par galveno, uz kā veidot (ko).
izsijāt Izvērtēt, nošķirt (piem., atziņas, domas).
izsvērt Izvērtēt, rūpīgi pārdomāt.
kārtot Izvietot (piem., sastāvdaļas) noteiktā sistēmā; veidot (kādu sistēmu) no sastāvdaļām.
izmitināt Izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku); dot pajumti.
domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot īstenības parādības, to būtību, veidot slēdzienus, secinājumus par tām.
šķirt Izziņas, domāšanas procesā uztvert un nodalīt.
staļinisms J. Staļina iedibinātais totalitārais režīms Padomju Savienībā, tā atsevišķa izpausme; ar šo režīmu saistītā ideoloģija.
trockisms J. Staļina oponenta Ļeva Trocka pārveidotā marksisma teorija par sociālisma nodibināšanos visā pasaulē (permanentā revolūcija).
sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode – teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām.
kamikadze Japāņu lidotājs pašnāvnieks (Otrā pasaules kara beiguposmā).
izjāt Jāšus doties (kur, kādā nolūkā).
jaukt kārtis jaukt (kāda) plānus, nodomus.
postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
veģetatīvā vairošanās jauna auga organisma veidošanās no mātes organisma veģetatīvajiem orgāniem.
neps Jauna ekonomiskā politika Krievijā 20. gs. 20.–30. gados, kad ierobežoti tika atļauta privātā uzņēmējdarbība.
Ikars Jauneklis sengrieķu mitoloģijā, kas ar vaska spārniem lidoja pār jūru, taču aizgāja bojā, jo pielidoja pārāk tuvu Saulei.
pāžs Jauneklis, kas kalpo galmā, dižciltīgas personas pavadonis.
rētaudi Jauni audi, kas izveidojušies audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
liekā gaļa jaunie audi, kas veidojas (kur) palielinātā daudzumā.
panks Jaunietis (20. gs. 70.–80. gados), kam raksturīgs ekstravagants matu sakārtojums (grebene), īpašs apģērbs (saplēsts, ar daudzām saspraudēm) un izaicinoša, agresīva uzvedība.
jaunuzņēmums Jaunizveidots, strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā inovatīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu un cenšas tirgū ieņemt kādu jaunu nišu.
kreativitāte Jaunrades spēja, radoša aktivitāte.
dzinums Jauns auga veidojums (piem., asns, atvase).
malacis Jauns, brašs cilvēks, kas rīkojas nepārdomāti, nedomājot par sekām.
rēta Jaunu audu veidojums, kas rodas bojājuma vietā, sadzīstot brūcei; arī brūce.
selekcija Jaunu lauksaimniecības kuktūru, mājdzīvnieku un citu organismu izveidošana vai jau esošo formu saimniecisko īpašību uzlabošana.
ražošana Jaunu produktu radīšana (parasti no izejvielām) pārdošanai tirgū; šāda tautsaimniecības nozare.
darināšana Jaunu vārdu veidošana, izmantojot valodā jau esošus vārdus vai morfēmas.
granulācija Jaunu, nenobriedušu saistaudu veidošanās, piem., brūcei dzīstot.
audzējs Jaunveidojams, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
granulācija Jaunveidotie, nenobriedušie saistaudi ar graudainu virsmu.
lasīt starp rindām jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
lieta Jautājums (piem., pārrunās); būtība, kodols.
papildjautājums Jautājums, ko uzdod papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem vai papildu informācijas iegūšanai.
abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
koncepts Jēdziens, vispārināta doma, arī vispārīgs priekšstats.
uzacs Josla virs acs dobuma (piemēram, putnam).
melnā josta josta melnā krāsā, ko piešķir augstākās kvalifikācijas (džudo, karatē) sportistiem.
Eiropa Jupitera pavadonis, ko 1610. gadā atklāja G. Galilejs.
reids Jūras daļa krasta tuvumā pie ieejas ostā, kur var noenkuroties kuģi, gaidot atļauju ieiet ostā.
kaira Jūras ūdensputns ar melnu mugurpusi un baltu vēderpusi, kas ligzdo klinšainās jūras piekrastēs.
planktons Jūrās un ezeros pasīvi peldošo (parasti mikroskopisko) augu un dzīvnieku kopums.
kriminālprocesa kodekss juridisks dokuments, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
Admiralitātes lords jūrlietu padomes loceklis; jūrlietu ministrs.
būt savā elementā justies brīvi, labi, atraisīties, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu.
pierast Justies drošībā, nebaidīties, atrodoties cilvēka tuvumā – par dzīvniekiem.
identificēties Justies piederīgam pie kaut kā; iejusties kādā tēlā, iedomāties sevi kāda cita vietā.
komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
vaigs Kā (piem., vietas) veidols, izskats.
jauncelsme Kā jauna radīšana, veidošana.
redukcija Kā pārveidošana vienkāršākā formā; vienkāršošana; šādi iegūts pārveidojums, vienkāršojums.
pārskate Kāda dokumenta, saistību u. tml. pārlūkošana, otrreizēja izskatīšana.
debates Kāda jautājuma, priekšlikuma, problēmas u. tml. apspriešana (piem., sapulcē, konferencē); domu apmaiņa, pārrunas.
traktējums Kāda jautājuma, problēmas, fakta u. tml. aplūkojums no noteikta viedokļa.
makets Kāda objekta telpisks atveidojums samazinātā mērogā.
tīkls Kādā teritorijā funkcionējoša (vienas nozares iestāžu, uzņēmumu u. tml.) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota (būvju, iekārtu, ierīču u. tml.) sistēma.
pamatkultūra Kādā teritorijā, valstī dominējošā kultūra.
noģiedamā runa kādas citas personas (ne daiļdarba autora) iespējamās runas vai domu satura izklāsts.
verbalizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja darbības vārdos.
akcents Kādas domas, idejas u. tml. uzsvērums tekstā.
kā velna apsēsts Kādas domas, idejas, nemiera pilnīgi pārņemts.
tiešā runa kādas personas runas tiešs atveidojums.
plēnums Kādas sabiedriskas organizācijas, partijas u. tml. vadošās institūcijas locekļu pilnsapulce.
tīkls Kādas teritorijas (reljefa veidojumu, ūdenstilpju u. tml.) sistēma.
ģeogrāfiskais platums kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piem., citu īpašību, pazīmi).
pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citas īpašības.
pasēdēt Kādu laiku nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.
palauzīt galvu kādu laiku sasprindzināti, neatlaidīgi gudrot, domāt (piem., lai ko atrisinātu).
paleogēns Kainozoja ēras pirmais periods (pirms 67–25 milj. gadu), kurā norisinājās kalnu grēdu veidošanās, izmira daudzi rāpuļi, parādījās pirmatnējie zīdītāji.
tiltiņš Kājāmgājējiem izveidota (parasti samērā vienkārša) pāreja pār nelielu apvidus šķērsli.
kaķu koncerts kaķu gaudošana, brēkšana (parasti pārošanās periodā).
žiklers Kalibrēts urbums mašīnas barošanas sistēmā degvielas dozētai padevei.
glečers Kalnu ledājs, šļūdonis.
uzkalst Kalstot izveidoties (uz kā, kam virsū).
pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna; kaļot pārveidot par ko citu.
veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā 16. gs.; šī novirziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas).
nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
uzkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
izkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu).
iekalt Kaļot (piem., ar kaltu), ieveidot (uzrakstu, zīmi u. tml.).
izkalties Kaļot (piem., sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
izkalt Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu u. tml.).
kaldināt Kaļot veidot; apkalt.
rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
CAD Kanādas dolārs.
eja Kanāls, kas organismā savieno orgānus, ķermeņa dobumus u. tml.
klejojošā kāpa kāpa, kas valdošā vēja iedarbībā pārvietojas.
nedzīvais kapitāls kapitāls, kas nedod ienākumus, peļņu.
ziedu kāposti kāposti, kas izveido baltu, cietu, lapu ieskautu ziedu rozeti; puķkāposti.
galviņkāposti Kāposti, kuru apaļās, gludās lapas veido blīvu lodveida galviņu.
virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas; Savojas kāposti.
uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
karagājiens Karadarbība, karošana (parasti senatnē, dodoties kājām kur tālu).
kapitulācija Karadarbības pārtraukšana vai izbeigšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem; militārs nolīgums par šādiem noteikumiem.
nokarāties Karājoties, atrodoties (kur) augšā, būt vērstam, stiepties uz leju.
karakulaita Karakulādu ieguvei izveidotas aitu šķirnes aita.
kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.–18. gadsimtā); vaivads (1).
hetmanis Karavadonis, virspavēlnieks (Polijā, Ukrainā).
leģionārs Karavīrs hitleriskās Vācijas īpašās karaspēka vienībās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem (Otrā pasaules kara laikā).
sarkanarmietis Karavīrs Padomju Krievijas armijā (no 1918. līdz 1946. gadam).
baltgvards Karavīrs, kas balto armijā cīnījās pret padomju varu.
raitnieks Karavīrs, kas nodod tālāk komandiera vai štāba pavēles un ziņojumus, kā arī izpilda citus dienesta uzdevumus.
spēks Karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
karadraudze Karavīru vienība, ko algoja un uzturēja cilts vadonis, vēlāk valdnieks, feodālis (piem., kņazs).
konklāvs Kardinālu padome, kas sanāk, lai ievēlētu jaunu pāvestu; vieta (noslēgtas telpas), kur notiek šīs vēlēšanas.
izkārpīt Kārpot izveidot (ko).
pārkarsēt Karsējot, sildot padarīt pārāk karstu; pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst.
sutināt Karsēt, radot mitrumu (par apģērbu, apaviem).
termokarsts Karsts, kas veidojies, izkūstot pazemes ledum vai atkūstot sasalušai gruntij.
atomkarš Karš, kurā tiek lietoti atomieroči; kodolkarš.
kodolkarš Karš, kurā tiek lietoti kodolieroči; atomkarš.
zvīņas Kārtas, arī sīkas sastāvdaļas (piem., iezim, vielai, veidojumam).
kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tiem brūngani pelēkus plankumus.
iekasīt Kasot (ar ko asu), ieveidot (kādā virsmā ko).
izkasīt Kasot radīt, izveidot (ko).
izkašņāt Kašņājot radīt, izveidot.
kodolziema Katastrofālas klimatiskas pārmaiņas uz Zemes ar ievērojamu temperatūras pazemināšanos, ko var izraisīt kodolsprādzieni, kodolkarš, sadursme ar asteroīdu u. tml.
jezuīti Katoļu garīgais ordenis – Jēzus biedrība, kas izveidots 1534. gadā.
daiva Katra no vienveidīgajām, norobežotām daļām, kas veido veselo.
īpatnējā siltumietilpība katrai vielai raksturīgā spēja saņemt vai atdot siltuma daudzumu.
daļa Katrs no vienlīdzīgiem lielumiem, kuri kopā veido veselo.
koksagīzs Kaučukaugs, ko 20. gs. 30.–60. gados plaši kultivēja PSRS kaučuka ražošanai [Taraxacum kok – saghyz].
dentīns Kaulaudi, kas veido zoba galveno masu.
kauliņš Kauleņa sēkla – kodols ar cietu apvalku.
bļodas kauli kauli, kas veido iegurni.
sietiņkauls Kauls, kas atdala deguna dobumu no galvas smadzenēm.
sakausēt Kausējot izveidot viendabīgu maisījumu.
izkausēt Kausējot izveidot, radīt.
vicoties Kauties; arī ķildoties.
villoties Kauties; ķildoties.
turēt Kavēt (kādu), neļaut (kādam) doties prom; neļaut (kādam) brīvi rīkoties.
atamans Kazaku vadonis.
podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
kinomākslinieks Kinematogrāfists, kas veido kinofilmas māksliniecisko ietērpu.
kinopublicists Kinematogrāfists, kas veido publicistiskas kinofilmas.
dokumentālists Kinodarbinieks (režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu uzņemšanā.
kinodokumentālists Kinodarbinieks (režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā.
kinodramaturģija Kinofilmas scenārija veidošana; attiecīgā daiļrades nozare.
filmdaris Kinofilmas veidotājs (parasti režisors).
kinematogrāfija Kinofilmu uzņemšana, veidošana; kinomāksla.
mēmais kino kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez skaņu ieraksta.
kinodokumentālistika Kinomākslas nozare – dokumentālo filmu veidošana.
klenderis Klaidonis; arī apkārtklīstošs dzērājs.
blandoņa Klaidonis.
blandonis Klaidonis.
skolmeistarisks Klaji, uzmācīgi pamācošs, parasti bez radošas pieejas.
uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
noklāt Klājot virsū (kādu vielu), izveidot (tās) kārtu (uz kā).
ledains Klāts ar ledu, apledojis.
klausīties ar vienu ausi klausīties pavirši, piem., darot vai domājot ko citu.
daktiliskā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
sievišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe.
vīrišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērtā zilbe.
klētnieks Klēts pārzinis (padomju iekārtas laikā).
pārskaitījums Klienta dots uzdevums bankai pārskaitīt naudas summu uz kādu kontu; šāda uzdevuma izpildījums.
maldīties Klīst (piem., par domām, skatienu).
uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši nokļūt, ierasties (kādā vietā).
loģiska kļūda kļūda, ko rada nepareiza domu gaita spriedumā.
samainīt Kļūdoties uzskatīt (kādu) par citu.
samainīt Kļūdoties uzskatīt (ko) par citu; kļūdoties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
uzmesties Kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju u. tml., parasti savtīgā nolūkā).
uzpūsties Kļūt apjomīgākam, piem., piepildoties ar gaisu, arī saceļot spalvas u. tml. – par dzīvnieka ķermeni, ķermeņa daļu.
atdzimt Kļūt atkal možam, enerģiskam (pēc paguruma); atjaunoties, izveidoties atkal.
nokārt galvu kļūt bēdīgam, noskumt; padoties izmisumam.
izmainīties Kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties.
mainīties Kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties.
iesēsties Kļūt grūti izkustināmam (ilgāku laiku kur atrodoties, mazliet iegrimstot); iestrēgt, iegrimt (pat transportlīdzekli).
uzpūsties Kļūt iedomīgam, augstprātīgam.
sacelt seksti kļūt iedomīgam; apvainoties.
iepūsties Kļūt iedomīgam; apvainoties.
sarosīties Kļūt intensīvākam, aktīvākam (par domām, idejām u. tml.).
zaudēt spēku kļūt nederīgam (par dokumentiem, rīkojumiem u. tml.).
noslēgties Kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus; norobežoties (no citiem).
iegūt vārdu kļūt plaši pazīstamam, slavenam (piem., ar radošu darbu).
izsīkt Kļūt radoša darba nespējīgam (par cilvēku); vājināties, izbeigties (piem., par spējām, talantu).
kārtoties Kļūt skaidram, loģiskam, secīgam (piem., par domām).
tirpt Kļūt stīvam, nejutīgam, arī tādam, kur rodas durstoši sāpīga, kņudoša sajūta.
samākties Kļūt tādam, kad debesis ir apmākušās; mācoties izveidoties.
parast Kļūt tādam, kam (piem., darbība, rīcība) izveidojas par pierastu, kļūst par paradumu.
sasaistīties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saikne (ar kādu).
sadzīvoties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saistība, labas attiecības (vienam ar otru, citam ar citu).
saskarties Kļūt tādam, kam izveidojas saskare, arī saskarsme (ar kādu, ko).
plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu); kļūt tādam, kam rodas atvere, caurums (piem., par tulznu, čūlu).
smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piem., gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2).
nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
saziedēt Kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.).
samilzt Kļūt tādam, kurā izveidojas lieli, tumši mākoņi; kļūt lieliem, tumšiem (par mākoņiem).
sarētot Kļūt tādam, kurā izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētoties.
sarētoties Kļūt tādam, kurā izveidojas rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētot.
samezgloties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi mezgli.
pigmentēties Kļūt tādam, kurā veidojas, uzkrājas pigmenti.
pelēt Kļūt tādam, uz kura vai kurā veidojas pelējums.
dzīt Kļūt veselam, veidojoties jauniem audiem bojāto vietā; saaugt (par brūci).
žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī kam veidojas žuburi.
žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1).
izkniebt Kniebjot izveidot (caurumu, robu u. tml.).
uzknipelēt Knipelējot izgatavot, arī izveidot.
izkodināt Kodinot izgatavot, izveidot, arī apstrādāt.
iekodināt Kodinot panākt, ka (kodne) iesūcas, izveido toni, rakstu vai padziļinājumus.
izkodināt Kodinot radīt, izveidot.
atomdzinējs Kodoldzinējs.
atomenerģija Kodolenerģija.
neitronu fizika kodolfizikas nozare, kas pēta neitronu īpašības un to mijiedarbību ar vielu.
kodolfiziķis Kodolfizikas speciālists.
atomierocis Kodolierocis.
kodolizmēģinājums Kodolieroču izmēģinājumi.
kodolspēki Kodolieroču krājums.
kodolatbruņošanās Kodolieroču krājumu samazināšana vai pilnīga likvidēšana.
kodolbruņošanās Kodolieroču ražošana un pavairošana.
atomreaktors Kodolreaktors.
reaktors Kodolreaktors.
sakodīt Kodot sasmalcināt; sakošļāt.
sakodīt Kodot savainot.
pilnvarošanas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija (piem., lietotājvārds, lietotāja numurs) un parole; autorizācijas kods.
autorizācijas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija (piem., lietotājvārds, lietotāja numurs) un parole; pilnvarošanas kods.
dore Kokā izcirsts vai no dabiska dobuma izveidots bišu saimes mājoklis.
zarakanna Koka kanna ar snīpi, kas pagatavots no izdobta zara; zara kanna.
aplieva Koka stumbra ārējā daļa, kas apņem (tā) iekšējo daļu – kodolu.
vadzars Koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu un uz kura veidojas skeletzari.
vainagkoks Koks, krūms, kam izveidots vainags (2).
bišu koks koks, kurā ir bišu dore.
rezolūcija Koleģiāls lēmums, kas pieņemts pēc kāda jautājuma apspriešanas kongresā, konferencē, sapulcē u. tml.; dokuments, kurā atspoguļots šāds lēmums.
rotaļdeja Kolektīva rotaļa, ko izpilda, dziedot kādu latviešu tautas dziesmu un veicot noteiktas kustības; attiecīgais tautas horeogrāfijas žanrs.
savietis Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļu viedokļa); arī tautietis, novadnieks.
kartupeļu lapgrauzis Kolorado vabole.
sadales komisija komisija, kas padomju iekārtas laikā lēma par mācību iestādi beigušo speciālistu nosūtīšanu uz noteiktām darba vietām.
arodkomiteja Komiteja, kas vada arodorganizācijas darbu.
sakompilēt Kompilējot izveidot.
Ziemas olimpiskās spēles kompleksas starptautiskās sacensības ziemas sporta veidos.
nokomplektēt Komplektējot izveidot (noteiktu kolektīvu).
sakomponēt Komponējot izveidot (skaņdarbu).
ceka Komunistiskās partijas centrālā komiteja (Padomju Savienībā).
gruporgs Komunistiskās partijas, komjaunatnes organizācijas u. tml. grupas organizators; tās vadītājs (bij. Padomju Savienībā).
atminēt Koncentrējot domāšanu, uztveri noteiktam uzdevumam, saprast, konstatēt (ko), rast atbildi; uzminēt.
tējas stiprums koncentrēts tējas uzlējums, ko izmanto tējas dzēriena gatavošanai, atšķaidot (to) ar verdošu ūdeni.
paradigma Konceptuāla pamatsistēma, problēmu izvirzīšanas un risināšanas modelis, kas dominē noteiktā vēsturiskā periodā.
virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo, piem., gredzenu veidā, vārot to verdošā taukvielā.
beķereja Konditorejas izstrādājumu veikals (kopā ar ceptuvi un, parasti, kafejnīcu), kur pārdod smalkmaizītes, kliņģerus, kūkas u. tml.
zvans Konisks, dobs metāla veidojums, kura iekšpusē esošā mēle, sitoties pret tā sienām, rada vibrējošu skaņu.
piemērs Konkrēts fakts, ko piemin, lai paskaidrotu, ilustrētu izteikto domu.
pagrīde Konspiratīvi apstākļi, kuros noris nelegāla politiska darbība; darbība šādos apstākļos.
vilkt kvadrātsakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
pārkonstruēt Konstruēt vēlreiz, no jauna; konstruējot pārveidot.
modelēt Konstruēt, veidot (kā modeli); nodarboties ar modeļu (2) izgatavošanu.
segums Konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, norobežo to no apkārtējās vides.
kompozītmateriāls Konstrukciju materiāls, kas veidots no divām vai vairākām atšķirīgām sastāvdaļām.
atmiņas modulis konstruktīvi izveidota atsevišķa atmiņa, ko var izmantot neatkarīgi vai arī operatīvās atmiņas paplašināšanai.
ribojums Konstruktīvu elementu – ribu (2) kopums; veidojums no šādiem elementiem.
metodiķis Konsultants, padomdevējs mācību jautājumos.
vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml. ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
talons Kontroles dokuments, kas apstiprina tiesības kaut ko saņemt, lietot, izmantot; sabiedriskā transporta (elektroniskā) biļete.
lāsteka Konusveida ledus veidojums, kas radies, tekot šķidrumam (piem., no jumta) lejup.
substantivācija Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu vai vārdformu pāreja lietvārdos.
patērētāju biedrība kooperatīva sabiedrība, kas nodarbojas ar preču iepirkšanu vairumtirdzniecības uzņēmumos un šo preču pārdošanu mazumtirdzniecības kooperatīvajos veikalos.
vienība Kopējai darbībai, kādam noteiktam uzdevumam izveidota cilvēku grupa.
sadraudzība Kopība, kas izveidojusies uz draudzīgu attiecību, vienotu interešu pamata; sadarbība šādā kopībā.
ieroču brālība kopīgās cīņās izveidojusies karavīru draudzība.
apspriesties Kopīgi apspriest, apmainīties domām.
dalīties Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus uzskatus, domas).
izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu, padarīt skaistu.
starpa Kopumā, vidē, grupā (ko veido cilvēki, dzīvnieki).
vidus Kopums, grupa (ko veido cilvēki, arī citas dzīvas būtnes, līdzīgi priekšmeti, parādības).
salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
saime Kopums, ko veido cilvēki, kurus saista radniecība; ģimene.
spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piem., gaisma, krāsas, skaņas); norise, kurā kas (piem., gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
pārkoriģēt Koriģējot pārveidot.
Saules sistēma kosmiskās telpas daļa, kurā dominē Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas spēka iedarbībā tur pastāvīgi atrodas.
izkost Kožot radīt, izveidot robu, caurumu.
pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu.
uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
sausais doks krastā izbūvēts doks.
krastmala Krasta nostiprinājums, īpaši izveidota josla gar šādu nostiprinājumu.
semafors Krastā novietots masts ar rājām signālu nodošanai kuģiem.
kolorīts Krāsu, krāsu toņu kopums (mākslas darbā); dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids.
pigments Krāsviela, kas atrodas dzīvo organismu audos.
sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piem., gladiolas, hiacintes, tulpes, krokusi, lilijas).
ciklamena Krāšņumaugs ar sarkanīgiem, rozā vai baltiem ziediem, ko parasti audzē puķupodos; Alpu vijolīte.
izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
sakraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
uzkraut Kraujot (ko), izveidot.
nokraut Kraujot novietot (kur), salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot izveidot (grīdu, kaudzi u. tml.); sakraut.
ledussalāti Kraukšķīgi, stingri lapu salāti, kuri aug, veidojot apaļu galviņu.
terminālis Kravas pārkraušanas vieta; lidostas, dzelzceļa stacijas, jūras pasažieru stacijas ēka.
kravāties Kravāt savas mantas (parasti, lai kur dotos).
meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
koroners Kriminālpolicists (ASV, Lielbritānijā), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus (ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi) un ievada tiesas izmeklēšanu.
iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā vāc pierādījumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
kristālrežģis Kristālu veidojošo daļiņu (atomu, jonu, molekulu) ģeometriski regulārs izvietojums, kam raksturīga periodiska atkārtojamība trijās dimensijās.
kristalizācija Kristālu veidošanās, gāzveida vai šķidrai vielai pārejot cietā agregātstāvoklī.
pārsla Krītoša sniega sīka daļiņa – dažādas formas ledus kristālu veidojums; sniegpārsla.
slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (parasti par šķidrumu).
bagijs Krosa sacensībām izveidota apvidus mašīna.
pamežs Krūmi un nelieli (krūmveidīgi) koki, kas veido meža apakšējo stāvu.
žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu; dzīvžogs.
krūšu kurvis krūšu dobuma skelets; krūškurvis.
uzkūdīt Kūdot (kādu, piemēram, sabiedrības daļu), izraisīt.
uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu, pret ko).
zāļu kūdra kūdras tips, kas veidojas zemā purva apstākļos.
vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piem., kontrabandas apkarošanai).
velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
stūmējvelkonis Kuģis (velkonis), kas ar īpaši izveidotu priekšgalu var stumt (kuģi, liellaivu u. tml.).
atomkuģis Kuģis, ko darbina ar kodoldzinēju.
termīts Kukainis, kas dzīvo galvenokārt tropos lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām un ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
prusaki Kukaiņu kārtas vidēji lieli kukaiņi ar ovālu, stipri saplacinātu ķermeni, diviem spārnu pāriem, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem [Blattoptera].
izkultivēt Kultivējot izveidot, arī uzlabot.
renesanse Kultūras un sabiedriskās domas uzplaukuma periods Rietumeiropā (14.–16. gs.).
pūrs Kultūras vērtību, zināšanu, atmiņu u. tml. kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
kāposti Kultūraugi (dārzeņi) ar biezām, zaļām vai violetām lapām, kas parasti veido apaļas galviņas un ko lieto uzturā.
ziedkupena Kupls, bagātīgi ziedošs, sniega kupenai līdzīgs ziedu kopums.
dūmgāzes Kurināmā sadegšanas gāzveida produktu un lidojošu pelnu maisījums, kas satur indīgas vielas.
fosilais kurināmais kurināmais, kas veidojies no agrāko ģeoloģisko periodu organismiem.
kursenieki Kuršu kāpu iedzīvotāji (pārsvarā līdz Otrajam pasaules karam), kuru valoda (mūsdienās izzūdoša) ir radniecīga latviešu valodai.
pienene Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem uz dobiem bezlapu kātiņiem.
vējoties Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem); kustēties, radot gaisa plūsmu.
skaloties Kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu, arī trauku, kurā atrodas šķidrums).
staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļ kustībā – par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
locīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus.
apgrozība Kustība dažādos virzienos (par transportu, cilvēkiem u. tml.); cikls kustībā.
aprakstīt Kustībā izveidot (piem., apli, loku).
apļot Kustināt (parasti ķermeņa daļas), veidojot apļveida kustības.
nospārdīties Kustoties, spārdoties (parasti guļot) nostumt sev apsegu.
maģiskais kvadrāts kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonāli veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
meistars Kvalificēts strādnieks, kas nodarbojas ar kādu amatu; profesionāls amatnieks ar kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.
smadzeņu aizplūšana kvalificētu speciālistu došanās prom (piem., uz citu valsti).
kondīcija Kvalitāte, kādai pēc līguma noteikumiem vai normatīviem dokumentiem (piem., standarta) jāatbilst produkcijai, precei.
galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa gars jaunas, skaistas spārnotas sievietes veidolā.
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu; uzsukāt.
cilindrs Ķermenis, ko veido taisnstūris, rotējot ap vienu no savām malām.
plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar ķermeņa augšdaļu; šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda; ķermenis.
punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna pārduršana ar dobu adatu, lai diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā izsūktu šķidrumu vai ievadītu kādu vielu.
krūšu dobums ķermeņa dobums, ko norobežo krūškurvis.
paduse Ķermeņa vieta zem pleca locītavas – iedobums starp rokas augšdelmu un krūškurvi.
saķildoties Ķildojoties nonākt savstarpējās naidīgās attiecībās; sastrīdēties.
ķīvēties Ķildoties (parasti ne sevišķi asi).
naidoties Ķildoties, būt nesaticīgam (ar kādu).
kašķēties Ķildoties, strīdēties.
ķēdes reakcija ķīmiska reakcija vai kodolreakcija, kurā rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
ūdeņradis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smaržas, garšas, kas savienojumā ar skābekli veido ūdeni [H].
fosfors Ķīmiskais elements – indīgs nemetāls, kas dabā sastopams dažādos savienojumos kā minerālu, kaulu, dzīvnieku un augu audu sastāvdaļa [P].
cirkonijs Ķīmiskais elements – metāls, ko lieto dažādos sakausējumos, lai uzlabotu to īpašības [Zr].
kadmijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., viegli kūstošos sakausējumos, pretkorozijas pārklājumos, kodolreaktoru konstrukcijās [Cd].
tehnēcijs Ķīmiskais elements – radioaktīvs metāls, iegūts mākslīgi kodolreaktoros [Te].
urāns Ķīmiskais elements – smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls, ko lieto par kodoldegvielas ražošanas izejvielu [U].
hafnijs Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, plastisks metāls, ko izmanto, piem., metalurģijā, kodolenerģētikā, elektronikā [Hf].
tīrradnis Ķīmiski inertu metālu veidojums, kas ir smagāks par vienu gramu un pēc izmēriem krasi atšķiras no to ietverošās masas.
kompleksie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kas satur kompleksa veidotāju (centrālo atomu vai jonu) un ap to koordinētas molekulas vai pretēji lādētus jonus.
cikliskie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kuru molekulas veido noslēgtas struktūras.
sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas I grupas elementi (piem., litijs, nātrijs, kālijs, cēzijs), kuri ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas II grupas elementi (piem., berilijs, magnijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
anhidrīdi Ķīmisko elementu savienojumi ar skābekli (oksīdi), kuri, pievienodami ūdeni, veido skābes.
stikla šķiedra ķīmisks neorganisks veidojums, ko iegūst no izkausēta stikla.
provitamīns Ķīmisks savienojums, no kā organismā var veidoties vitamīns.
ķeizargrieziens Ķirurģiska operācija – augļa izņemšana no dzemdes, atverot vēdera dobumu un pārgriežot dzemdes sienu.
laparotomija Ķirurģiska operācija – vēdera dobuma atvēršana.
trepanācija Ķirurģiska operācija, kurā atver kādu kaula dobumu.
sterilizācija Ķirurģiska operācija, kurā likvidē pēcnācēju radīšanas spēju, vienlaikus saglabājot dzimumdziedzeru endokrīno funkciju.
ekstirpācija Ķirurģiska operācija, kurā tiek pilnīgi izgriezts kāds orgāns vai patoloģisks veidojums.
sveiciens Laba vēlējums; draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums; šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
adenoma Labdabīgs audzējs dziedzera epitēlija audos.
fibromioma Labdabīgs audzējs, kas izveidojies no saistaudiem un muskuļaudiem.
lipoma Labdabīgs audzējs, kas veidojas taukaudos.
lāča pakalpojums labi domāta rīcība, pakalpojums, kas labuma vietā izraisa nepatīkamas sekas.
saradoties Labi iepazīt (ko), izveidot ciešu saikni (ar ko).
apsvērt Labi iepriekš pārdomāt; vispusīgi izvērtēt (ko).
glīts rokraksts labi izveidots, skaidri salasāms rokraksts.
tālredzīgs solis labi pārdomāta rīcība.
tvirts Labi veidots, ar spēcīgiem, vingriem muskuļiem (par ķermeni, tā daļām), stingrs (par muskuļiem).
turēties pie sava krēsla labprātīgi neatstāt vadošu amatu, arī censties to saglabāt.
turēties pie saviem krēsliem labprātīgi neatstāt vadošu amatu, arī censties to saglabāt.
palaimēties Labvēlīgu apstākļu dēļ paveikties, izdoties.
kumulatīvais lādiņš lādiņš, kam sprāgstvielas priekšpusē izveidots konisks iedobums.
rekombinācija Lādiņu apvienošanās, veidojot neitrālus pārus.
sideriskais periods laika intervāls, kurā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
sinodiskais periods laika intervāls, pēc kura atkārtojas planētas vai pavadoņa opozīcijas un konjunkcijas, kā arī fāzes.
virpuļstrāva Laikā mainīga, magnētiskā lauka inducēta, elektrodzinējspēka vadīta strāva elektrību radošā vidē.
ģeoloģiskais vecums laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma.
atomlaikmets Laikposms 20. gadsimtā, kad plaši sāk izmantot kodolenerģiju.
starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
sastrēgumu stundas laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
sastrēgumstunda Laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
pussabrukšana Laiks, kurā sabrūk puse no radioaktīvā elementa kodolu sākotnējā skaita.
labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu, piem., lai panāktu, ka nedusmojas, piedod).
lūgt Laipni, pieklājīgi izteikt vēlēšanos, arī prasību (kādam, lai tas ko dara, dod u. tml.).
katamarāns Laiva (piem., Klusā okeāna salu iedzimtajiem), kuras korpusam ar kārtīm paralēli pievienota otra peldoša daļa.
pielaisties Laižoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pielidot.
salaisties Laižoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par putniem, kukaiņiem.
aizlaisties Laižoties, lidojot aizvirzīties.
aplaisties Laižoties, lidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izlaisties Laižoties, lidojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
grīšļaugi Lakstaugu grupa, kurā ietilpst grīšļu dzimtas un doņu dzimtas augi.
papīrs Lapa ar rakstītu vai iespiestu tekstu; dokuments.
sirsenis Lapseņu dzimtas paliels kukainis, kam raksturīgs brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos vai pažobelēs; irsis [Vespa crabro].
stādāmā lāpstiņa lāpstiņa bedrītes izrakšanai, stādot augus.
salāpstot Lāpstojot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sfagns Lapu sūna ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru.
šifrēt Lasīt (piem., ko grūti salasāmu, saprotamu) un pārveidot (to) visiem izlasāmā formā.
kuprlasis Lašu dzimtas zivs, kam (tēviņiem) nārsta laikā izveidojas kupris [Oncorhynchus gorbuscha].
veclatvieši Latviešu kultūras darbinieki (19. gadsimta 50.–60. gados) ar samērā konservatīviem uzskatiem.
pelēkais barons latviešu lielsaimnieks (padomju laika nievājošs apzīmējums).
jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, kuru izpilda polkas solī, veidojot saskarsmi ar dejas partnera pirkstiem, auguma daļām un viegli sasitot plaukstas.
letika Latviešu valodā izdoto grāmatu, periodikas un citu iespieddarbu kopums; viss, kas izdots par Latviju un latviešiem.
letonika Latviešu valodā sarakstīto materiālu kopums (daiļliteratūra, periodika) un viss, kas izdots par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu.
LOK Latvijas Olimpiskā komiteja (izveidota 1922. gadā un atjaunota 1991. gadā).
LPSR Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika.
nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
saeima Latvijas Republikas augstākā valsts varas institūcija, kurai pieder likumdošanas tiesības.
skansts Lauka nocietinājums, ko veido zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
vadakmens Laukakmens, kam var zināt tā veidošanās vietu, un pēc tā noteikt ledāja plūsmas virzienu.
vagotājs Lauksaimniecības mašīna rušināmaugu vagošanai, arī vagu (1) veidošanai.
agrārs Lauksaimniecisks; tāds, kur lauksaimniecība dominē pār rūpniecību.
pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas atlīdzībā par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
sīkzemniecība Lauku iedzīvotāju slānis, ko veido nelielu zemes platību, mazu lauku saimniecību īpašnieki.
palīgsaimniecība Lauku saimniecība (piem., padomju laikā – kādam uzņēmumam, karaspēka daļai), kas palīdz nodrošināt ar pārtikas produktiem attiecīgā kolektīva locekļus.
palīgsaimniecība Lauku saimniecība, kas nav tās īpašnieka galvenais ienākumu avots, bet dod papildienākumus.
rakstlaukums Laukums datora ekrānā, kurā raksta tekstu, veido zīmējumu.
izlauzt Laužot izveidot (ko).
salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
kēms Ledāja kušanas ūdeņu izveidotu nogulumu paugurs ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
atomledlauzis Ledlauzis, ko darbina ar kodoldzinēju.
gāle Ledus kārta, apledojums.
ledusceliņš Ledus trase (piem., ātrslidošanai); ledus celiņš.
ledus celiņš ledus trase (piem., ātrslidošanai); ledusceliņš.
uzledojums Ledus veidojums (parasti mūžīgā sasaluma apgabalos) virs zemes no izplūstošā gruntsūdens vai virs ledus segas ar ledu aizsprostotās upēs.
izliet Lejot (piem., metālu, javu) izveidot.
saliet Lejot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot.
uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu; šādi izveidot segumu.
uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū sagatavotam tējas vai kafijas daudzumam, pagatavot (tēju vai kafiju).
vilkties Lēnā gaitā, arī ar piepūli, negribīgi u. tml. iet, doties (kur, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem; lēni kādā apgrūtinājumā braukt (par transportlīdzekļiem).
sariesties Lēni veidoties, rasties (parasti par asarām, siekalām).
uzpeldēt Lēni, slīdoši (arī šķietami) virzoties, parādīties, kļūt redzamam.
aizpeldēt Lēni, slīdoši aizvirzīties.
vilkties Lēni, slīdoši virzīties, pārvietoties (piem., par gliemezi, slieku, skudru).
trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā); šādai uzšuvei paredzēts veidojums.
apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai); pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
bufete Lete vai galds (ēdnīcā, sarīkojuma telpā u. tml.), uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus.
stoika Lete, kur pārdod dzērienus un uzkožamos (parasti krogā).
komercpilnvarojums Licence pārdot preces, pakalpojumus u. tml., izmantojot tirdzniecības zīmi un maksājot par to atlīdzību; franšīze.
franšīze Licence pārdot preces, pakalpojumus u. tml., izmantojot tirdzniecības zīmi un maksājot par to atlīdzību; komercpilnvarojums.
pļaujošs lidojums lidaparāta lidojums ļoti zemu lielā ātrumā.
pilotāža Lidaparāta manevrēšana gaisā, lai veidotu noteiktas figūras.
planieris Lidaparāts bez dzinēja, kas lido, izmantojot gaisa strāvas.
kosmiskais lidaparāts lidaparāts, kas spēj lidot kosmosā.
uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta citu lidaparātu uzpildīšanai ar degvielu lidojuma laikā.
rikošets Lidojoša priekšmeta (piem., lodes, šāviņa) kustības maiņa pēc atsišanās.
bite Lidojošs kukainis, kas vāc ziedu nektāru un to pārstrādā medū.
aizlidot Lidojot aizvirzīties; aizlaisties.
ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā).
izlidot Lidojot izvirzīties (cauri kam, caur ko).
izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par putniem, kukaiņiem.
aplidot Lidojot nolaisties vai pabūt (vairākās vietās).
uzņemt augstumu lidojot pacelties noteiktā augstumā.
pārlidot Lidojot pārvietoties (kur, uz kurieni).
pārlidot Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nolidot Lidojot pavadīt (kādu laikposmu).
palidot Lidojot pavirzīties (kam) apakšā.
palidot Lidojot pavirzīties (kam) garām.
palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā); lidot neilgu laiku, nelielā attālumā.
pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par putniem, kukaiņiem.
pikēt Lidojot strauji laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par putniem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
nolidot Lidojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
riņķot Lidojot virzīties pa riņķa līniju vai lokveidā.
nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties (kur).
aplidot Lidojot, laižoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt) – par putniem, kukaiņiem.
atlidot Lidojot, lidinoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
apriņķot Lidojot, riņķojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
trāpīt Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā.
trasēt Lidojumā uzliesmot (par lodēm, šāviņiem).
gaiskuģniecība Lidojumi gaisa telpā ar lidaparātiem; organizācija (dienests), kas vada gaisa satiksmi.
izlūklidojums Lidojums, kurā veic izlūkošanu, izpētīšanu no gaisa.
izlidojums Lidojums.
gaisa vārti lidosta (piem., pilsētai).
ceļojums Lidošana no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām vai otrādi (par gājputniem).
aviācija Lidošanas teorija un prakse (lietojot lidaparātus, kas smagāki par gaisu).
laisties Lidot (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
laisties Lidot (par putniem, kukaiņiem u. tml.).
skriet Lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
iet Lidot (parasti prom) – par putniem; peldēt (parasti uz nārstošanas vietām) – par zivīm.
planēt Lidot bez vilkmes, izmantojot tikai gaisa strāvas (par lidaparātiem).
ceļot Lidot no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām vai otrādi (par gājputniem).
šķīst Lidot uz vairākām pusēm (par dzirkstelēm).
planēt Lidot, arī turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (par putniem).
plīvot Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
pusvārds Līdz galam nepateikta vai neskaidri izteikta doma.
noslīpēt Līdz pilnībai izveidot, izkopt.
drošības līdzeklis līdzeklis, ko izmanto, lai panāktu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā neizvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas.
represālijas Līdzekļi (piem., tirdzniecības sakaru pārtraukšana, vēstnieka atsaukšana), ar kuriem kāda valsts vēršas pret citu valsti, atbildot uz tās prettiesisku vai nepieņemamu rīcību.
kantilēna Līdzeni plūstoša, dziedoša melodija; šāds (skaņdarba) izpildījums.
meandrs Līdzenuma upes gultnes izliekums (līkums), kas izveidojies, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai – uz ieliekto krastu.
lūpenis Līdzskanis, kuru izrunājot lūpas veido slēgumu vai spraugu.
saliekt Liecot (kādu materiālu), izveidot (ko no tā), parasti riņķveida.
saliekt Liecot izveidot (ko) noteiktā formā.
izliekt Liecot izveidot (piem., priekšmetu, tā daļu) lokveidā.
žūžināt Liegi, lēni šūpojot, arī dziedot, midzināt.
žūžot Liegi, maigi šūpot, parasti dziedot.
pārsegt Lieko (ko) virsū, pārklāt (ar to), izveidojot segumu.
locīt Liekot kopā, sakļaujot (kā) malas, galus u. tml., veidot (no tā) divas vai vairākas kārtas.
improvizēt Liekot lietā izdomu, brīvi rīkoties (ar ko).
vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) – par putniem.
salikt Liekot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
klāt Liekot, novietojot (ko), veidot segumu.
kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piem., kaudzi, krautni).
uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
veldrēties Liekties tā, ka izveidojas veldre (par stiebraugu, zālaugu u. tml. kopumu).
klupdams krizdams lielā steigā (doties, virzīties).
ezers Liela, dabiska ūdenstilpe, kas izveidojusies sauszemes iedobumā, padziļinājumā.
piramīda Liela, monumentāla celtne (piem., Ēģiptē), ko veido kvadrātveida pamats un četras trīsstūrveida sānu skaldnes ar kopēju virsotni.
Āzija Lielākā pasaules daļa, kas kopā ar Eiropu veido Eirāzijas kontinentu.
lielākais kopīgais dalītājs lielākais skaitlis, ar kuru dalās visi dotie skaitļi.
viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem baltiem ziediem, kas vēlāk kļūst sarkani un zied aptuveni līdz divām diennaktīm.
nukleīnskābes Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no noteiktā secībā izvietotu nukleotīdu virknes un nodrošina ģenētiskās informācijas glabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.
dezoksiribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kas satur ģenētisko informāciju un veido gēna ķīmisko pamatu; DNS.
solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
lietus Liels daudzums (kā krītoša, birstoša, lidojoša).
slāņu svīta liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā.
monolīts Liels objekts (piemineklis, kolonna u. tml.), kas veidots no viena vesela akmens vai viengabalainas, cietas masas.
lielforma Liels reljefa veidojums, kas nosaka kādas teritorijas virsas pamatiezīmes (piem., zemiene, augstiene).
labradors Liels suns ar melnu vai zeltainu apmatojumu, ko parasti izmanto medībās vai par aklu cilvēku pavadoni.
šūpotnis Liels tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies.
ala Liels, dabiski izveidojies dobums vai eja zemes garozas iežos.
tarantuls Liels, indīgs zirneklis, kas savvaļā mīt stepēs un tukstešos, dienas pavadot alā, bet naktis – medījot kukaiņus.
monolīts Liels, masīvs, veidots no viena gabala.
pingvīns Liels, nelidojošs jūras putns, kas pārvietojas stāvus.
strauss Liels, nelidojošs putns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu un mazu galvu [Struthio camelus].
aisbergs Liels, peldošs ledus gabals, kas atšķēlies no piekrastes ledāja un kura lielākā daļa atrodas zem ūdens; leduskalns.
invariants Lielums, kas nemainās, ja pārveido kādus ar to saistītus lielumus.
lielvara Lielvalsts varas izpausme (parasti agresīva, citas valsts neatkarību apdraudoša).
salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
pārstrādāt Lietderīgi pārveidot (ko reiz jau izmantotu, vairs nederīgu).
saturīgs Lietderīgs, vērtīgs, tāds, kas dod vēlamo rezultātu (par darbību, rīcību).
urrā Lieto (piemēram, bijušajā padomju armijā), lai uzmudrinātu sava karaspēka karavīrus uzbrukumā.
tikt Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā.
vai Lieto jautājot, ievadot jautājuma teikumu.
pļurkt Lieto neizdošanās gadījumā, raksturojot ko neveiksmīgu u. tml.
būt Lieto salikta laika formu veidošanā.
tikt Lieto salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā; būt (7).
plus Lieto, apzīmējot pozitīvus lielumus; lieto pirms temperatūras apzīmējuma, norādot, ka temperatūra ir virs nulles.
kā Lieto, ievadot izsaukuma teikumu (piem., norādot uz darbības lielu intensitāti).
arī Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
vai ne lieto, ja vēlas pārliecināties par savu domu pareizumu.
jā Lieto, lai apstiprinātu izteikto domu.
būkš Lieto, lai atdarinātu dobju sitiena, kritiena u. tml. troksni.
baukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena troksni.
plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu, dobju troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
pa Lieto, lai izteiktu aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies; pag.
vienkārši Lieto, lai izteiktu domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu.
tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
Ej tu! lieto, lai noraidītu kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
āre Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (kādam notikumam, domai u. tml.).
tā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikuma domu, arī emocionālu stāvokli.
spurkš Lieto, lai raksturotu strauju (piem., putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni.
sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
kā saka lieto, lai samazinātu izteikuma kategorismu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes trešās personas formu.
kā Lieto, norādot uz darbības tiešu saistību ar kādu laika momentu.
kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības) kārtu, secību (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām).
kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (parasti no noteiktas grupas).
kur Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
kuriene Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp salikta teikuma daļu un palīgteikumu.
kā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
klausos! lieto, paceļot telefona klausuli un atbildot uz telefona zvanu.
aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piem., braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
pārlūkprogramma Lietojuma programma, kas ļauj lietotājam aplūkot uz tīmekļa serveriem esošus dokumentus.
pārdozēt Lietot pārāk lielās dozās.
ekspertīze Lietpratēja, speciālista veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), lai dotu motivētu atzinumu, secinājumu.
aizpeldēt Līganā, slīdošā gaitā aiziet.
iepeldēt Līganā, slīdošā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzīties, kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pārpeldēt Līganā, slīdošā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
derēt Līgt mieru, beigt strīdēties, naidoties.
koncesija Līgums par valstij piederošu saimniecisku objektu nodošanu apsaimniekošanai juridiskai personai.
patapinājuma līgums līgums, ar kuru nodod (ko, piem., zemi, automašīnu) bezmaksas lietošanā, nosakot atdot to pašu lietu atpakaļ.
lizdot Ligzdot.
kleins Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām).
sūtīt Likt (kādam) mācīties (mācību iestādē), nodrošināt iespēju mācīties (kur), dot (kādam) rīkojumu mācīties (kur).
nozvērināt Likt (kādam) nodot zvērestu.
aizsūtīt Likt (kurp) doties (parasti ar kādu uzdevumu).
atstāt pēc stundām likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanas palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
raidīt Likt doties (projām); likt atstāt (piem., telpu, teritoriju).
izsūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); likt doties uz vairākām vai daudzām vietām.
raidīt Likt doties (uz kurieni); likt doties (piem., kaujā, cīņās).
notrenkt Likt doties kur lejā, zemē u. tml.; nodzīt.
pārvietot Likt doties vai pārvest (kādu, ko) uz citu vietu.
izmantot Likt lietā, lai realizētu savus nodomus, vērst sev par labu (piem., apstākļus, situāciju).
mest Likt nonākt (kādā vietā, telpā); likt nonākt (kādos apstākļos).
pārbaudīt Likt uzrādīt (dokumentu) un noteikt (tā) derīgumu.
aizsūtīt Likt vai lūgt nodot (mutvārdu sveicienu, ziņu).
klāt Likt, novietot (ko), veidojot slāni, kārtu.
aiztriekt Likt, pavēlēt doties (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā); aizsūtīt (pēc kā).
pārlikt Likt, veidot (ko) vēlreiz, no jauna.
likumprojekts Likuma (1) projekts, ko iesniedz likumdošanas institūcijai izskatīšanai.
norma Likumā formulēts, arī tradicionāli izveidojies noteikums, kas regulē un nosaka savstarpējās attiecības, darbības principus, standartus u. tml.
kongress Likumdošanas institūcija (parlaments) ASV un vairākās Latīņamerikas valstīs.
Valsts dome likumdošanas institūcija Krievijā no 1906. līdz 1917. gadam un pēc 1991. gada.
dome Likumdošanas vai pašvaldības institūcija.
distributīvais likums likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
salīmēt Līmējot aizklāt (ko); līmējot salabot, līmējot izveidot.
mandele Limfātisko audu sakopojums gļotādā starp rīkli, mutes un deguna dobumu.
psiholingvistika Lingvistikas nozare, kas pēta valodu psiholoģiskā aspektā – tās konkrētajā realizācijā, attiecībās starp runātāju un klausītāju, kopsakarā ar domāšanu u. tml.
svītrlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām; arī pārtraukta līnija.
punktlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem; punktēta līnija.
šķērslīnija Līnija, kas ir izveidota šķērsām (kam).
virtene Līnijā, virknē novietots (piem., vienveidīgu veidojumu, augu) kopums.
salipināt Lipinot salabot; lipinot izveidot.
lodāt Līst, virzīties šurp un turp, dažādos virzienos (par dzīvniekiem).
ložņāt Līst, virzīties šurp un turp, dažādos virzienos (par dzīvniekiem).
pielīt Līstot (lietum), izveidoties, piepildīties ar šķidrumu.
ekranizācija Literāra vai mākslas darba pārveidošana, piemērojot (to) uzņemšanai kinofilmā; šādi pārveidota darba uzņemšana kinofilmā.
konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
landtāgs Livonijā valdošo kārtu kopīga pārstāvības institūcija.
nolīst Līžot (mežu) izveidot (izcirtumu).
izlobīt Lobot izņemt (augli, kodolu no apvalka).
osteoartrīts Locītavas un locītavu veidojošo kaulu iekaisums.
uzlodēt Lodējot izgatavot, izveidot.
acs ābols lodveida ķermenis, kas atrodas acs dobumā.
streptokoki Lodveidīgas baktērijas, kas daloties veido raksturīgus grupējumus – ķēdītes.
slēdziens Loģikā – domāšanas process, kurā no viena vai vairākiem spriedumiem izsecina jaunu spriedumu; šāds spriedums.
salocīt Lokot (piem., papīru), izveidot (ko no tā).
salocīt Lokot (plānu, piem., auduma, papīra priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
izlocīt Lokot izveidot (piem., priekšmetu).
siet Lokot, krustojot, verot cauri (kā) galus, veidot saistījumu; šādā veidā veidot mezglus, cilpas u. tml.
līkne Lokveidā liekta līnija; šāda iedomāta līnija, kas atbilst kāda veidojuma daļai, priekšmeta virzīšanās ceļam u. tml.
subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete; aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
Skotlendjards Londonas galvaspilsētas policijas pārvaldes galvenā mītne; šās pārvaldes kriminālizmeklēšanas nodaļa.
atprasīties Lūdzot, prasot panākt, ka var aiziet (no kā), neierasties (kur), doties (uz kurieni).
dramatizējums Luga, kas izveidota (parasti) no epikas daiļdarba; paveikta darbība --> dramatizēt.
konsultēties Lūgt speciālista padomu kādā jautājumā; par kādu neskaidru jautājumu aprunāties ar speciālistu.
atvainoties Lūgt, lai neļaunojas, piedod.
pielūgties Lūgt, lūgties (kādam), lai piedod.
nolūgties Lūgties, lai piedod.
izlupināt Lupinot izņemt (piem., augli, kodolu no apvalka).
izlūzt Lūstot rasties, izveidoties.
pūdēt Ļaujot nedaudz pūt, pārveidot struktūras, garšas un smaržas ziņā.
nešķīstenis Ļauna maģiska būtne, ļauns, atbaidošs radījums; velns, nelabais.
nelabais gars ļauna pārdabiska būtne bez ķermeniska veidola.
vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
palaist pasaulē Ļaut (kādam) doties svešumā.
laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
izlaist Ļaut aiziet, doties prom no kādas vietas.
ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nodoties (kam).
izguldināt Ļaut pārgulēt, ierādot guļasvietu.
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (no kurienes); ļaut, arī likt doties (no kurienes mājās).
aizlaist Ļaut, ka aiziet, dodas (kur, kādā nolūkā); aizvadīt.
pieņemt Ļaut, lai (kāds) iesniedz, nodod.
palaist Ļaut, likt doties, virzīties (kur, uz kurieni).
skriet ko kājas nes ļoti ātri skriet, ļoti ātri doties prom.
skriet ko nagi nes ļoti ātri skriet, ļoti ātri doties prom.
šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti strauji vērst (acis, skatienu) dažādos virzienos.
pazaudēt galvu Ļoti iemīlēties, zaudējot spēju loģiski domāt un spriest.
ass Ļoti labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs.
zelta vārdi ļoti labs, pareizs izteikums, doma.
par smiekla naudu ļoti lēti (pirkt, pārdot u. tml.).
zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
nomocīties Ļoti mocīties, pārdzīvojot (ko), domājot (par ko) u. tml.
nolūzt Ļoti nogurstot, pārtraukt iesākto un doties atpūsties; no liela noguruma aizmigt.
hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (piem., tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
plēne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums, plēksne (1).
plēksne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums.
plēne Ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis.
miniaturizēt Ļoti samazināt (ko); veidot (ko) ļoti mazā apmērā.
pērkonīgs Ļoti skaļš, dobjš (par balsi, skaņu).
pērkondimdošs Ļoti skaļš, dobjš; tāds, kura skanējums atgādina pērkona dārdus.
grandi Ļoti spēcīgs, dobjš; arī spalgs, nevienmērīgs troksnis, ko rada dabas parādības, parasti pērkons, artilērijas šāviņi u. tml.; dārdi.
šaudīties Ļoti strauji vērsties dažādos virzienos (par acīm, skatienu).
ģēnijs Ļoti talantīgs, ar izcilām radošajām spējām apveltīts cilvēks.
sirdsdraudzene Ļoti tuva draudzene, kurai uztic visslēptākās domas un jūtas.
sirdsdraugs Ļoti tuvs draugs, kuram uztic visslēptākās domas un jūtas.
formālā loģika mācība par domāšanas formālo sakārtotību.
melodika Mācība par melodijas veidošanu.
iesvētes mācība mācības, kurās mācītājs iesvētāmos iepazīstina ar baznīcas dogmām.
lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā docētājs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
dziedāšana Mācību priekšmets – vokālo dotību izkopšana, vokālo skaņdarbu iestudēšana, kā arī mūzikas vēstures un teorijas pamatu apgūšana.
studija Mācību vieta, iestāde, kurā apgūst (parasti dažādu radošu prasmju) meistarības pamatus.
skolot Mācīt, izglītot (parasti mācību iestādē); dot padomu, pamācīt.
gatavot skolas uzdevumus mācīties uzdoto.
gatavot stundas mācīties, pildīt uzdotos mājasdarbus (par skolēnu).
papildināt Mācoties, strādājot, iegūstot pieredzi, paplašināt, pilnveidot (savas zināšanas, prasmi).
magmatisms Magmas kustība un magmatisko iežu veidošanās process.
magnetons Magnētiskā momenta mērvienība (piem., atomfizikā un kodolfizikā).
arguments Mainīgais lielums, no kura vērtības ir atkarīga dotās funkcijas vērtība.
variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības; veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
griezt Mainīt kā stāvokli, virzienu; likt mainīt, panākt, ka maina virzienu vai atrašanās vietu, arī doties kādā virzienā.
pārdomāt Mainīt savu nodomu, izlemt citādi.
kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2), būt tādam, ko var kustināt.
kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2).
grozīt Mainīt, pārveidot.
vērst Mainīt, veidot citādu.
evolucionēt Mainīties, attīstīties, pakāpeniski pārveidoties (parasti par dzīvo organismu sugām).
vērsties Mainīties, veidoties, arī kļūt citādam.
izmainīt Mainot aizdot (ko) prom, saņemot (ko līdzvērtīgu) vietā; apmainīt.
iemainīt Mainot iegūt (ko); mainot atdot (pret ko).
transformators Maiņstrāvas ierīce, ko izmanto sprieguma un strāvas pārveidošanai.
mājrūpniecība Mājamatniecības izstrādājumu ražošana pārdošanai tirgū.
vārtu rūme mājas pirmā stāva līmenī izveidota caurbraucama telpa (parasti aiz vārtiem); vārtrūme.
kabatas portfelis maks ar vairākiem nodalījumiem papīrnaudas, dokumentu u. tml. ievietošanai.
gruntsnoma Maksa par zemi, zemes gabala lietošanu; zemes nodoklis.
procents Maksa, ko kreditors no aizņēmēja saņem par aizdoto naudu vai materiālo vērtību izmantošanu.
dot Maksāt (cik par ko); pārdot.
vaku grāmatas maksātāju saraksti ar izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu.
ūtrupe Maksātnespējīga parādnieka, arī likvidējama uzņēmuma, saimniecības mantas izpārdošana vairāksolīšanā.
lakonisms Maksimāls (mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu) īsums, kodolīgums, vienkāršība.
improvizācija Mākslas darba (skaņdarba, izrādes tēla u. tml.) veidošana tā izpildīšanas laikā; ar šādu paņēmienu veidotais mākslas darbs.
žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
kopija Mākslas darba precīzs atveidojums.
ļeņiniāna Mākslas darbi, kas veltīti V. Ļeņinam, attēlo viņa personību (padomju laikā).
instalācija Mākslas darbs – no dažādiem priekšmetiem, materiāliem veidota kompozīcija.
kvadriennāle Mākslas izstāde, kas notiek reizi četros gados.
kinomāksla Mākslas nozare, kurā ar kino izteiksmes līdzekļiem un kinematogrāfijas tehniku tiek veidoti mākslas darbi – kinofilmas.
opermāksla Mākslas nozare, kurā ar vokāli instrumentāliem un dramaturģiskiem līdzekļiem tiek veidoti mākslas darbi – operu izrādes.
ledus balets Mākslas veids – horeogrāfiski priekšnesumi, ko izpilda, slidojot uz ledus.
impresionisms Mākslas virziens (radās 19. gs. 60. gados Francijā, visspilgtāk izpaudās glezniecībā, arī mūzikā, literatūrā), kam raksturīga cenšanās tvert acumirklīgus iespaidus, atspoguļot subjektīvus uztvērumus un sajūtas.
popārts Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 50. gados, kura uzmanības centrā ir ikdienas lietas, situācijas un cilvēki un kurš orientēts uz kultūras priekšmetiem (piem., reklāmu, komiksu) ražošanu plašām sabiedrības masām; popmāksla.
plasts Mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
imunizācija Mākslīgas imunitātes radīšana (cilvēkiem un dzīvniekiem), tos vakcinējot vai ievadot organismā serumu.
ūdenskrātuve Mākslīgi (parasti ar aizsprostu) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe (piemēram, mazs dīķis).
palmete Mākslīgi veidots plakans (piem., augļu koka) vainags.
betons Mākslīgs būvmateriāls, kas izveidojas, sacietējot saistvielu (parasti cementa), ūdens un pildvielu (piem., grants, šķembu, izdedžu) maisījumam.
stuks Mākslīgs materiāls (ģipša un kaļķa masa ar piedevām), no kā veido dekoratīvās tēlniecības darbus.
šinjons Mākslīgs matu veidojums, ko iestiprina dabiskajos matos.
ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums; ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
parūka Mākslīgu vai dabisku svešu matu veidojums, ko uzliek galvā (piem., plikpaurības slēpšanai).
alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, līdzīgu parādību; ar šādu paņēmienu veidots (literatūras, mākslas) darbs.
sēnalu literatūra mākslinieciski mazvērtīga, laika kavēklim domāta viegla literatūra.
sēnalliteratūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra; sēnalu literatūra.
daiļrade Mākslinieka radošā darbība; mākslas darba radīšanas process.
darbs Mākslinieka radošās darbības rezultāts (literārs vai muzikāls sacerējums, kinofilma u. tml.).
gobelēnists Mākslinieks, kas nodarbojas ar gobelēnu veidošanu.
interprets Mākslinieks, kas radoši, savdabīgi atklāj, izpilda (mākslas darbu).
ilustrators Mākslinieks, kas specializējies ilustrāciju veidošanā.
animators Mākslinieks, kas veido animācijas filmas; animācijas speciālists.
dekorators Mākslinieks, kas veido izrādes dekorācijas; scenogrāfs.
multiplikators Mākslinieks, kas veido kadrus multiplikācijas filmām.
šaržists Mākslinieks, kas veido šaržus.
svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piem., zirga, putna) veidolā.
pārosis Māla trauks, kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
apgriezums Mala, kas izveidojas, ko apgriežot.
maldīties Maldīgi domāt, uzskatīt.
demagoģija Maldināšana, melošana, faktu sagrozīšana u. tml., cenšoties realizēt kādus (parasti savtīgus) nodomus.
maskēties Maldinoši rīkojoties, izturoties, runājot, slēpt savus īstos nolūkus, domas u. tml.
atmaldīties Maldoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
iemaldīties Maldoties ievirzīties (kur iekšā).
uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (uz kā, pie kā).
mandeļrieksti Mandeļkoka sēklu kodoli.
redakcijas portfelis manuskripti, ko redakcija pieņēmusi izdošanai.
maoisms Mao Dzeduna komunistiskā doktrīna un tai atbilstošā politiskā kustība Ķīnā XX gs. 60.–70. gados.
lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā kaļot atbalsta apstrādājamo materiālu.
robusts Masīvs; rupji, primitīvi veidots.
šķērmašīna Mašīna šķēru veidošanai.
industrializācija Mašinizētas lielražošanas izveidošana un attīstīšana (rūpniecībā, lauksaimniecībā, kādā valstī u. tml.).
gliemezis Mašīnu elements – vītņots rotācijas ķermenis, piem., gliemežpārvados.
ekscentrs Mašīnu elements (piem., cilindrs, disks), kura rotācijas ass nesakrīt ar simetrijas asi (izmanto rotācijas kustības pārveidošanai virzes kustībā).
mest Māt, dot zīmi, mājienu.
mīnus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem norādot, ka otrais skaitlis atņemams no pirmā.
plus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem, norādot, ka tie ir savstarpēji saskaitāmi.
kombinatorika Matemātikas nozare, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo savienojumu skaitu.
teksta uzdevums matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
veidojamība Materiāla piemērotība plastiskai veidošanai.
inventarizācija Materiālo vērtību un naudas līdzekļu faktiskā stāvokļa pārbaude un salīdzināšana ar grāmatvedības datiem un citiem dokumentiem.
pārdoties Materiālu ieguvumu dēļ atteikties no saviem principiem, vērtībām, nodot sevi (kāda atkarībā).
sasons Matu griezums (populārs 20. gs. 70.–80. gados).
ondulācija Matu ieveidošana, ar pirkstiem vai lokšķērēm ieveidojot matu viļņus; šādi saveidoti mati.
rullītis Matu uztīšanai paredzēts neliels (metāla, plastmasas u. tml.) cilindrisks veidojums.
skaida Maza, plāna īpaši veidota (kā) sloksne, plāksne u. tml., arī skaidiņa (2).
mazākais kopīgais dalāmais mazākais skaitlis, kas bez atlikuma dalās ar visiem dotajiem skaitļiem.
trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos.
mikroreljefs Mazi Zemes virsas reljefa veidojumi vai lielāku veidojumu detaļas, piem., pauguru nogāzes, ieplaciņas.
tērēt Mazināt (kādu naudas, materiālu vērtību kopumu), maksājot par ko, pildot saistības, dāvinot.
nivelēt Mazināt (piem., kā atšķirības); padarīt līdzīgu, vienādot.
apmaisīt Mazliet pamaisīt, pārveidot (stāvokļa, noslāņojuma, sakārtojuma) ziņā.
skaliņš Mazs koksnes stieņveida veidojums (parasti sērkociņiem).
hidra Mazs zarndobumaiņa tipa saldūdens dzīvnieks ar stobrveida ķermeni, taustekļu vainagu un dzeļšūnām ārējā audu slānī.
pērlīte Mazs, apaļš veidojums (kā) dekorēšanai, rotaslietu izgatavošanai u. tml.
grauds Mazs, parasti apaļš (kādas vielas) veidojums.
šūna Mazs, regulāras formas veidojums, kurā bites novieto barību, audzē perus.
svirlītis Mazs, zaļgandzeltens ķauķīšu ģints dziedātājputns ar dzeltenu svītru virs acīm, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei [Phylloscopus sibilatrix].
subdominante Mažora vai minora gammas ceturtā pakāpe; akords, kas veidots uz šīs pakāpes.
dominante Mažora vai minora piektā pakāpe; akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
galds Mēbele – horizontāla plāksne, kas balstās uz kājām vai statīva un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piem., ēdot, strādājot).
skapis Mēbele, kuras virsmu veido savienotas plāksnes, kurai ir durvis un plaukti un kura paredzēta dažādu priekšmetu (piem., drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
gaide Medībās – medījamā dzīvnieka gaidīšana, medniekam atrodoties slēpnī.
stomatoloģija Medicīnas nozare par mutes dobuma, zobu un žokļa slimībām, to ārstēšanu un profilaksi.
uroloģija Medicīnas nozare, kas pētī urīna izvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību ārstēšanu un profilaksi.
recepšu medikamenti medikamenti, kurus pārdod tikai pret ārsta izrakstīto recepti.
izmēdīt Mēdot izsmiet.
eksperiments Mēģinājums; radošs meklējums.
ar pieri sienā skriet mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
skriet ar galvu sienā mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
mesties ar pieri sienā mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
mesties ar galvu sienā mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
mesties ar pieri mūrī mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
mesties ar galvu mūrī mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
pārtaisīt pasauli mēģināt pārveidot cilvēkus, sabiedrību.
slīdes berze mehāniska berze, kas rodas, ķermeņiem slīdot vienam gar otru.
maisījums Mehāniski sajaukts kopums no dažādām vielām vai sīkiem priekšmetiem; viela, kas veidota, samaisot dažādas sastāvdaļas.
zobpārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas griezes kustību pārveido citā griezes kustībā vai taisnvirziena kustībā.
ķēdes pārvads mehānisma elements griezes kustības pārnešanai starp paralēlām vārpstām ar ķēžu ratiem un noslēgtu ķēdi (piem., velosipēdos).
mašīna Mehānisms vai mehānismu komplekss, kas veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.
kloķa klaņa mehānisms mehānisms, kas pārveido griezes kustību virzes kustībā vai otrādi.
vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (ko); šādā veidā iegūstot, veidot (kādu kopumu).
savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus); šādā veidā vācot, veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
rakties Meklēt (ko) starp citiem priekšmetiem, sajaucot, radot nekārtību.
maijvabole Melni brūna paliela vabole, kas parasti lido maijā un jūnijā, pārtiek no dzīviem vai trūdošiem augiem.
akmeņogles Melns vai pelēki melns blīvs iezis, kas veidojies, pārakmeņojoties organisko vielu (augu) daļām; atsevišķi šī ieža gabali.
kontrapunkts Melodija, kas skan vienlaikus ar doto tēmu.
tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
kantilēns Melodisks, dziedošs; līdzeni plūstošs.
rādītājs Mēraparāts, mērierīce u. tml., kas vizuālā veidā fiksē mērījumu; aparāts, ierīce, kas dod vizuālu signālu (par ko).
nulles meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
Griničas meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) – parasti par apdzīvotu vietu.
izkopt Mērķtiecīgi izveidot, pilnveidot.
izaudzināt Mērķtiecīgi veidojot, audzinot, panākt, ka izveidojas, arī kļūst (par ko).
metafiziķis Metafizikas pārstāvis; cilvēks, kam raksturīgs metafizisks domāšanas veids.
tamtams Metāla sitaminstruments, liels gongs, pa kuru sit ar vālīti, radot dobju, izskaņā salcošu skaņu.
zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos, piem., lai veiktu diagnostiku.
sārņi Metalurģijā – kausējums, kas metalurģiskajos procesos klāj šķidrā metāla virsmu un veidojas no krāsnī ievadītajiem kušņiem, tukšajiem iežiem, kurināmā pelniem u. tml.
kosmiskie putekļi meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā sakausējot) savienot; šādā veidā salabot, arī izveidot (detaļu).
uzmest Metot (ko, piemēram, beramu materiālu, kopā noteiktā veidā) izveidot.
mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.) metot (ko) vienkopus, veidot (no tā) kaudzi (gubu, čupu u. tml.).
samest Metot (ko), izveidot (piem., grēdu).
pamest Metot padot.
samest Metot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sasviest (1).
uzmest Metot uz augšu, izveidot.
mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.) metot, vācot (ko) vienkopus, veidot (kaudzi, gubu, čupu u. tml.).
bikšainais apogs mežos ligzdojošs putns ar spalvainākām kājām nekā mājas apogam.
kūdrenis Mežs, kas izveidojies nosusinātā kūdras augsnē.
purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug tīraudzes, retumis ar purva bērza mistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
dumbrājs Mežs, kas izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, arī kārkli; šāds meža augšanas apstākļu tips.
sīkmežs Mežs, ko veido nelieli, tievi koki; neliels meža puduris.
tīraudze Mežs, kuru veido vienas sugas koki.
apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība, kas nodota viena mežsarga uzraudzībā (Latvijā līdz 1959. gadam).
iemīcīt Mīcot sagatavot (mīklu); izveidojot mīklu, sagatavot cepšanai (maizi).
nomīdīt Mīdot ar kājām, nonāvēt.
iemīdīt Mīdot iespiest (kur iekšā).
nomīdīt Mīdot likvidēt (ko degošu).
samīdīt Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt, nonāvēt.
nomīdīt Mīdot saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
samīdīt Mīdot saplacināt, sablietēt.
piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
nomīdīt Mīdot vai mīdoties piekļaut zemei (augus) un sabojāt, iznīcināt (ko).
nomīdīt Mīdot virsū, savainot (kājas) vai padarīt netīrus (apavus).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu, bedrainu.
nomīdīt Mīdot, daudz staigājot, novalkāt, sabojāt (ko).
kohēzija Mijiedarbība (piem., starp vielas daļiņām), kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
šarāde Mīkla, kur pēc dotā apraksta (piem., noņemt, pielikt vai apmainīt atsevišķus burtus) jāatmin vairāki vārdi.
spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos, lai saglabātos un turpinātu eksistēt.
tējas sēne mikroorganismu kopa, kas saldinātā tējā veido recekļainas plēves un no kā iegūst saldskābu dzērienu.
elektronmikroskops Mikroskops, kurā daudzkārt palielinātu priekšmeta attēlu veido elektronu kūlis.
pulpa Mīksto audu kopums zoba dobumā.
kamambērs Mīksts baltā pelējuma siers, ko gatavo no nepasterizēta govs piena un kas iekšpusē ir viegli dzeltenīgs, bet no ārpuses klāts ar baltu garoziņu, ko veido pelējuma sēne.
spilventiņš Mīksts veidojums uz dzīvnieka pēdas, kam nav apmatojuma.
lovelass Mīlas dēku meklētājs, donžuāns, pavedējs.
kara tribunāls militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (padomju iekārtā).
kara komisārs Militārpersona, kas Padomju Savienībā vadīja kara komisariātu.
megapole Milzīga pilsēta, kas izveidojusies, augot un saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotām vietām.
sufozija Minerāldaļiņu, irdeno iežu daļiņu izskalošanās ar pazemes ūdens plūsmām, pazemes alu, virszemes iegruvumu (kriteņu) un piltuvju veidošanās.
minerālsāļi Minerāli, kas veido sāļu nogulumus.
karbonāts Minerāls un noguluma iezis, kas veidojas no ogļskābes sālīm (piem., kalcīts, dolomīts).
serdoliks Minerāls, sarkans vai sarkanbrūns pusdārgakmens, halcedona paveids.
dabiskie sāļi minerālu grupa, kas veido sāļu nogulumiežu atradnes.
stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta konusveidīgi, stabveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas uz alas apakšējās daļas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta lāstekveidīgi, bārkšķveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas pie alas augšējās daļas, tās dobumos, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
rezervētā cena minimālā cena, par kādu pārdevējs vēlas pārdot savu preci izsolē.
kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds vajadzīgs ķermenim, lai tas spētu lidot kosmosā.
pamirkšķināt Mirkšķinot padot zīmi; signalizēt (kādam).
būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no koka vai stiepļu režģiem; sprosts; krātiņš.
ragana Mitoloģiska būtne – sieviete, kurai piemīt pārdabisks, ļauns spēks, kas prot burt un pārvietojas, lidojot uz slotas.
meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā).
sfinksa Mitoloģiska būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka galvu; šādas būtnes skulpturāls atveidojums.
spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura lido pa gaisu un spīdot vilina, maldina cilvēkus; arī ragana.
māte Mitoloģiska būtne sievietes veidolā.
puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2–3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
stilīgs Moderns; valdošajam modes stilam atbilstošs.
žetons Monētai līdzīgs veidojums ar noteiktu vērtību.
mauzolejs Monumentālas kapenes, kas veidotas ēkas formā.
vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
gala morēna morēnu grēda, kas izveidojusies kalnu vai kontinentālā apledojuma malā.
ablauts Morfoloģiski nosacīta patskaņu mija vienas saknes vārdos vai viena vārda dažādās formās (ģermāņu valodās).
motokross Motosporta veids – ātrumsacensības braukšanā ar motocikliem pa speciāli izveidotu šķēršļotu trasi.
muižu redukcija muižnieku valdījumā nodoto (valsts) zemju atsavināšana (dažās Eiropas valstīs 16.–17. gadsimtā).
kapituls Mūku ordeņa vai bruņinieku ordeņa vadošo personu kolēģija; ordeņa locekļu kopsapulce.
muļķība Muļķīga, neapdomīga rīcība, muļķīgs izteikums, doma, uzskats u. tml.
dumība Muļķīga, nepārdomāta rīcība, muļķīgi vārdi, aplama doma.
skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) – sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
iemūrēt Mūrējot iestiprināt, ieveidot (kur); mūrējot izveidot (kur).
piemūrēt Mūrējot izveidot (ko) cieši klāt.
apmūrēt Mūrējot izveidot (visapkārt).
uzmūrēt Mūrējot izveidot, uzcelt.
samūrēt Mūrējot izveidot; mūrējot sastiprināt.
izmūrēt Mūrējot izveidot; uzmūrēt.
konkrētā mūzika mūsdienu mūzikas virziens, kurā izmanto reālās vides skaņas, tās pārveidojot un kombinējot ar instrumentālo un vokālo mūziku.
mēle Muskuļains ar gļotām klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās barības sasmalcināšanā, norīšanā; svarīgs cilvēka runas orgāns.
barības vads muskuļains cauruļveida vads, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi.
diafragma Muskuļu starpsiena, kas krūšu dobumu šķir no vēdera dobuma.
imāms Musulmaņu vadoņu (īpaši šiītu) tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
aukslējas Mutes dobuma augšējā siena, kas to atdala no deguna dobuma.
siekalas Mutes dobuma dziedzeru sekrēts, kas paredzēts barības mitrināšanai.
stomatīts Mutes dobuma gļotādas iekaisums.
paziņot Mutvārdos vai rakstveidā darīt zināmu (ko).
minēt Mutvārdos vai rakstveidā darīt zināmu (vārdu, nosaukumu u. tml.); teikt, nosaukt.
izteikties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piem., domu, vērtējumu); izsacīties.
izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piem., domu, vērtējumu); izteikties.
salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piem., kafejnīcās, restorānos u. tml. vietās, repertuāru veidojot no vieglāk uztveramiem nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
opera Muzikāli dramatisks sacerējums, kurā skatuviskā darbība noris dziedot orķestra pavadījumā.
signāleksemplārs Mūzikas izdevuma (piem., kompaktdiska) pirmais eksemplārs, kas izdots pirms masveida ražošanas.
trijstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; triangolo.
trīsstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2); triangolo.
šķīvis Mūzikas sitaminstruments, kas sastāv no diviem metāla diskiem, ko parasti sit vienu pret otru, radot asu, šķindošu skaņu.
diatonika Mūzikas skaņu sistēma, ko veido tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
kantri Mūzikas stils (radies 20. gs. 20. gados ASV), kam pamatā amerikāņu fermeru tautas mūzika ar tai raksturīgiem instrumentiem – vijoli, bandžo, ģitāru; šāda stila mūzika.
regtaims Mūzikas stils (radies ASV 19. gs. 90. gados), kam raksturīgs vienmērīgs ritms basā un asi sinkopēta melodiskā līnija; šā stila skaņdarbs, ko (parasti) atkaņo uz klavierēm.
variācija Mūzikas žanrs, kura skaņdarbus veido vairāki šādi tēmas vai tēmu pārveidojumi; attiecīgais skaņdarbs.
etīde Mūziķa meistarības izkopšanai domāts instrumentāls skaņdarbs, kura pamatā ir kāds noteikts spēles paņēmiens.
mandolīnists Mūziķis, kas spēlē mandolīnu; mandolīnas spēlētājs.
zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
brūklene Mūžzaļš puskrūms ar tumšzaļām lapām un ķekaros augošām sarkanām, rūgteni skābām ogām [Rhodococcum vitis-idea].
NRTVP Nacionālā radio un televīzijas padome.
konference Nacionālas vai starptautiskas organizācijas vadošā institūcija.
reprivatizācija Nacionalizēta vai konfiscēta īpašuma atdošana atpakaļ privātīpašumā.
sanākt Nākot savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
iecere Nākotnē īstenojams nodoms; lēmums (kā ko izdarīt, panākt u. tml.).
vilkoga Nakteņu dzimtas indīgs krūms vai lakstaugs ar spilgti sarkanām vai melnām ogām [Atropa belladonna].
karavāna Nastu nesēju dzīvnieku rinda kopā ar pavadoņiem, ceļotājiem u. tml. (parasti tuksnešos, stepēs).
kalims Nauda (arī manta, piem., lopi), kas līgavainim jādod līgavas tēvam (dažām Āzijas tautām).
kukulis Nauda vai cita materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
zieda nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
ziedu nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
kapitāls Nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u. tml., dod pelņu.
depozīts Nauda, vērtspapīri, vērtīgi priekšmeti, kas nodoti glabāšanā (piem., bankā); noguldījuma, arī glabāšanas veids.
krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piem., keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
kredīts Naudas līdzekļu nodošana fiziskai vai juridiskai personai uz noteiktu termiņu un par zināmu atlīdzību (parasti pret attiecīgu nodrošinājumu); šādā veidā nodotie naudas līdzekļi.
parāds Naudas summa vai citas materiālas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam.
izdevums Naudas summa, kas jāizdod, jāsamaksā (par ko).
dzeramnauda Naudas summa, ko dod virs noteiktās maksas par kādiem pakalpojumiem.
uzturnauda Naudas summa, ko dod, maksā (kādam) par uzturu.
cents Naudas vienība (piem., ASV, Kanādā, eirozonas valstīs) – dolāra simtā daļa; attiecīgā monēta.
leja Naudas vienība (Rumānijā, Moldovā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
kapeika Naudas vienība Krievijā un bijušajā Padomju Savienībā – rubļa simtā daļa; šādas vērtības monēta.
červoncs Naudas vienība Padomju Savienībā (no 1922.–1947. gadam 10 rubļu vērtībā); attiecīgā naudas zīme.
artava Naudas ziedojums; ieguldījums; devums.
vadlīnija Navigācijas sistēma, kurā kuģim jāvirzās pa taisni, ko veido vismaz divas zīmes, ugunis (piem., izvietotas krastā divās vietās).
veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
šķērsām Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams; aplam.
pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš, arī neaizņemts, brīvs (par vietu, teritoriju).
nodzīvoties Neapdomīgi, nesaimnieciski dzīvojot, nonākt (nevēlamā stāvoklī, piem., materiālās grūtībās, nabadzībā).
aizskriet Neapdomīgi, nesaprātīgi rīkoties, dodoties prom (no kurienes).
ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vietas, laukuma atveidojums (tēlotājmākslas darbā).
tiesu vara neatkarīga vara Latvijas Republikā, kas pastāv līdzās likumdošanas varai un izpildvarai.
NVS Neatkarīgo valstu savienība – valstu apvienība, kas izveidojās 1991. gadā pēc PSRS sabrukuma, un kurā ietilpst 12 bijušās padomju republikas.
izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
censties Neatlaidīgi darīt (ko), lai sasniegtu iecerēto, nodomāto.
palikt Neatteikties (piem., no kāda viedokļa, uzskata).
līst galvā Neatvairāmi uzmākties (par domām, atmiņām u. tml.).
nenosliekt Neatvēlēt, neiedot (kādam ko).
ieslēpties Nebūt redzamam vai būt grūti saskatāmam, kam citam atrodoties apkārt, priekšā u. tml.
aizslēpties Nebūt redzamam, saskatāmam, atrodoties (aiz kā) vai aizvirzoties (kam) priekšā.
aizkapa balss nedabiska, dobja, neskanīga balss.
ieliekties Nedaudz izliekties; liecoties pavērsties uz iekšu, radot iedobumu (par priekšmetiem, to virsmu).
ieliekt Nedaudz saliekt; liecot pavērst (uz iekšu), radīt iedobumu (priekšmeta virsmā).
apmuļļāt ēdienu nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
autoritārisms Nedemokrātisks politiskais režīms, kas neņem vērā sabiedrisko domu, bet var nebūt diktatorisks vai totalitārs.
piespiest (kādu) pie sienas nedot (kādam) izvēles iespēju.
nobīdīt pie malas nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
nobīdīt malā nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
nostumt malā nedot iespēju, nepieļaut ko darīt, kur piedalīties; neatzīt.
kremst Nedot miera, izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
kremsties Nedot miera, izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
jundīt Nedot miera; urdīt.
tirdīt Nedot mieru; mocīt.
mērdēt Nedot pārtiku, barību pietiekamā daudzumā.
noņemt zāles nedot vairs (kādam) zāles, likt, lai (kāds) pārtrauc lietot zāles.
palikt Nedoties prom (no kurienes), uzkavēties (kur).
minējums Nedrošs izteikums, spriedums, doma (par ko nezināmu, daļēji zināmu); varbūtējs pieņēmums.
uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (par parādībām dabā).
galvu reibinošs negaidīts, pārsteidzošs, neiedomājams.
izgadīties Negaidot notikt, gadīties.
projekts Negatavs vai vēl nepieņemts dokumenta, akta, rezolūcijas, likuma u. tml. teksts.
negācija Negatīva, nosodoša attieksme, rīcība, izteikumi.
tumšās krāsās negatīvi, nomācoši (uztvert, domāt par ko u. tml.).
ķēms Neglīts, atbaidošs cilvēks.
ķēmīgs Neglīts, atbaidošs, kroplīgs.
iesmērēt Negodīgi iedot, pārdot (ko nederīgu, nevērtīgu).
atmaskot sevi negribot atklāt savus slēptos nodomus, negatīvo rīcību.
apgrozīt (naudu) pirkstos negribot, vilcinoties ar šaubām izdot, atdot vai izlietot.
apgrozīt (naudu) rokās negribot, vilcinoties ar šaubām izdot, atdot vai izlietot.
ufoloģija Neidentificēto lidojošo objektu pētniecība.
aizmirst Neiedomāties, neattapt (ko veikt, darīt).
noskaust Neiedot, nepiešķirt (to, kas pienākas) vai iedot, piešķirt (ko) mazāk, nekā nepieciešams.
neitralitāte Neiejaukšanās citu cilvēku attiecībās, strīdos; atturēšanās nostāties kāda pusē.
izņemot Neiekļaujot (kādā kopumā, daudzumā), nerunājot, nedomājot (par ko).
pakūpināt Neilgu laiku kūpināt, padedzināt (ko), radot dūmus.
papūst Neilgu laiku pūst, virzot gaisā vai veidojot (ko).
pabūt Neilgu laiku uzturēties (kur, kādos apstākļos).
uzslidot Neilgu laiku, arī reizēm slidot (piemēram, kur, ar kādu).
pabadoties Neilgu laiku, mazliet badoties.
padomāt Neilgu laiku, mazliet domāt.
paķildoties Neilgu laiku, mazliet ķildoties.
pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piem., domām par ko); neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko).
paslidot Neilgu laiku, mazliet slidot.
nocelt valdziņu neizadot valdziņu, pārlikt to uz otras adatas.
izputēt vējā neizdoties, nepiepildīties.
samežģīties Neizdoties, tikt traucētam (par pareizu artikulāciju).
saiet sviestā Neizdoties.
saiet dēlī Neizdoties.
saiet tūtā Neizdoties.
saiet tūtē Neizdoties.
ieturēt Neizmaksāt (parasti algas daļu), sedzot zaudējumus, nomaksājot nodokļus u. tml.
nelikvīdi Neizmantojami, nevajadzīgi preču, materiālu, izejvielu u. tml. krājumi, pārpalikumi, kurus nevar pārdot vai citādi realizēt.
noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus); savaldīties.
klusēt Neizpaust, neizteikt (piem., domas, uzskatus).
NLO Neizprotams, neizpētīts lidojošs objekts, kas debesīs parādās spoža, iegareni apaļa objekta veidā; lidojošais šķīvītis.
salūzt Neizturēt, padoties; psiholoģiski sabrukt.
patrāpīties Nejauši izdoties; palaimēties.
trāpīt Nejauši, negaidīti nokļūt kādos apstākļos, situācijā, stāvoklī, arī gadīties.
nekaunēties ne no kā nejusties neērti nekad, nekādos apstākļos.
nemūžam Nekad, nekādos apstākļos.
vispār Nekādā ziņā, nekādos apstākļos; nemaz.
samest Nekārtīgi, nevīžīgi, arī ar metienu, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
koraļļi Nekustīgi jūras dzīvnieki (zarndobumaiņi), kas dzīvo kolonijās; nogulumslānis, kas radies no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas.
traumēt Nelabvēlīgi iespaidot, kaitēt (cilvēka psihei).
spekulācija Nelegāla (piem., deficīta) preču pārdošana iedzīvošanās nolūkos.
samizdats Nelegāls literatūras (parasti aizliegtas) izdošanas veids padomju iekārtas laikā.
kivi Nelidojošs putns (Jaunzēlandē) ar matiem līdzīgām spalvām un garu knābi [Apteryx australis].
lirastis Nelidojošs putns Austrālijā, kam saslietā aste atgādina liru [1].
lauzīta līnija nelīdzena līnija, kas sastāv no vairākiem dažādos virzienos vērstiem nogriežņiem.
epifānija Neliela apjoma literārs darbs, kurā emocionāli izteikta doma, pēkšņa atklāsme par kādu parādību vai notikumu.
bīgls Neliela auguma dzinējsuns ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; šādu suņu šķirne (izveidota Anglijā).
dīķis Neliela dabiska vai mākslīgi izveidota ūdenskrātuve.
soļu skaitītājs neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas; pedometrs.
soļu mērītājs neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas; pedometrs.
jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība, kas tika izveidota Latvijā 1920. gada agrārās reformas rezultātā.
atlaižu karte neliela karte, kas dod tiesības konkrētā veikalā iepirkties ar atlaidi.
šēra Neliela klinšaina saliņa pie jūras krasta līnijas seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.).
sapieru lāpsta neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
sapieru lāpstiņa neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
rokassomiņa Neliela soma (parasti sievietēm), piem., naudas, dokumentu, tualetes piederumu ielikšanai.
tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
kartīte Neliela, taisnstūrveida (parasti stingra papīra) lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai, nodošanai u. tml.
tektīti Nelieli, ieapaļi, stiklam līdzīgi veidojumi, kas atrodami kvartāra un neogēna nogulumos.
šūniņa Neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai.
saspraude Neliels (parasti no metāla stieples veidots) priekšmets papīru sastiprināšanai.
teftelis Neliels apaļš vai iegarens maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.
galviņa Neliels apaļš veidojums; pogaļa.
salvete Neliels auduma vai papīra gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piem., ēdot.
somzīlīte Neliels dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu – somu [Remiz pendulinus].
kārpiņa Neliels gļotādas veidojums, izaugums.
jūrascūciņa Neliels grauzēju kārtas domesticēts dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes [Cavia porcellus].
limfmezgls Neliels ieapaļš veidojums, kas producē limfocītus, antivielas un filtrē limfu.
bedrīte Neliels iedobums (parasti vaigos, zodā).
iedobulis Neliels iedobums (parasti zemes virsmā).
paugurs Neliels izcilnis (anatomisks veidojums) uz (kā) virsmas.
sikspārnis Neliels lidojošs zīdītājs (naktsdzīvnieks) ar lielām ausīm, zīdainu apmatojumu un lidplēvi pie priekšējām ekstremitātēm.
ķauķis Neliels mušķērāju dzimtas dziedātājputns ar tumšpelēku vai brūnganu mugurpuses apspalvojumu un gaišāku vēderpusi, kas ligzdo tuvu zemei.
kabata Neliels padziļinājums, iedobums (piem., audos).
spīgulis Neliels priekšmets, veidojums, kas spīguļo.
ieplaka Neliels sekls iedobums, pazeminājums (piem., ceļa, laukuma virsmā).
rondīno Neliels skaņdarbs rondo formā.
šņibītis Neliels vai vidēja lieluma sloku dzimtas putns ar pagaru, mazliet uz leju liektu knābi, kas ligzdo galvenokārt tundrā.
piedēklis Neliels veidojums (organismā), kas atzarojas vai ir atkarīgs no kāda cita orgāna.
klitors Neliels veidojums sievietes ārējos dzimumorgānos (starp kaunuma lūpu priekšējiem galiem), kuru kairinot, rodas dzimumuzbudinājums; kuteklis.
pika Neliels, apaļš (parasti kā mīksta) veidojums; gabals.
bumbulis Neliels, apaļš veidojums.
klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piem., ūdenī, buljonā.
čuņčiņš Neliels, īpaši kustīgs, veikls zaļganpelēks dziedātājputns, ligzdo biezos krūmos, mazās eglītēs [Phyloscopus collybita].
poga Neliels, parasti apaļas formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
plācenītis Neliels, parasti apaļš (piem., biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, ko cep uz pannas.
skaidiņu makaroni nelielu skaidu formā izveidoti makaroni.
mest naudu zemē nelietderīgi izdot, izšķērdēt.
izsviest Nelietderīgi izdot, iztērēt (parasti naudu).
sviesties ar naudu nelietderīgi izdot, šķiest naudu.
izniekot Nelietderīgi izšķiest (piem., spējas, dotības).
melnā ekonomika nelikumīga peļņas gūšana, nereģistrējot saimniecisko darbību, nemaksājot nodokļus u. tml.
kukuļdošana Nelikumīga rīcība – kāda materiāla labuma nodošana amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
kukuļošana Nelikumīga rīcība – kukuļa (3) došana un tā pieņemšana.
kreisā prece nelikumīgi iegūta un pārdota prece.
pārkāpt robežu nelikumīgi, slepeni doties pāri valsts robežai.
aizslēpt Neļaut saskatīt (ko), atrodoties, aizvirzoties (kam) priekšā, arī aizvirzot (ko) priekšā.
pastāvēt uz savu nemainīt savas domas par ko.
pastāvēt pie sava nemainīt savas domas par ko.
piezagties Nemanāmi, negaidot izraisīties (piem., par psihisku stāvokli).
piezagties Nemanāmi, negaidot rasties, izraisīties.
kust Nemanot tikt izdotam.
vaukšķēt Nemitīgi runāt, izteikt savu vai citu viedokli.
grauzt Nemitīgi teikt, atgādināt ko nepatīkamu, radot (kādā) nemieru.
parabola Nenoslēgta plaknes līkne, kurā katrs punkts ir vienādā attālumā no dotā punkta un dotās taisnes.
hameleons Nenoteikts cilvēks, kas atkarībā no situācijas maina savas domas un uzskatus.
gaistošs Nenoturīgs, īslaicīgs, ātri zūdošs.
aplokšņu alga neoficiāla alga, par kuru darba devējs nemaksā valsts noteiktos nodokļus.
pelēkā ekonomika neoficiālā jeb nekontrolējamā ekonomika, ienākumi, kas netiek oficiāli uzskaitīti un par kuriem netiek maksāti nodokļi.
funktieris Neordināra domāšana.
vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
no (zila) gaisa grābts nepamatots, izdomāts.
trakums Nepārdomāta, arī bezjēdzīga izturēšanās, rīcība.
neprātība Nepārdomāta, neapdomīga, arī pārgalvīga, pārdroša rīcība.
pārsteidzība Nepārdomāta, pārsteidzīga darbība, rīcība.
atrast Nepareizi, nepamatoti izdomājis, izvēlējies (ko).
izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) – piem., par priekšmetiem.
sagrozīt Nepatiesi atspoguļot (piem., pārveidojot, neaplūkojot pilnībā).
pīle Nepatiess izdomājums.
pliekana dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piem., daudz ēdot ko saldu.
šķebīga dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piem., daudz ēdot ko saldu.
slikti Nepatīkami, neērti (būt kādos apstākļos, kādā situācijā).
nešķīstenis Nepatīkams, atbaidošs, arī kaitīgs dzīvnieks.
turēt pie sevis nepaust (savas domas, jūtas u. tml.).
grūst rīklē nepelnīti, arī pret savu gribu dot (kādam naudu vai ko vērtīgu).
izlaist no rokām neprast (ko) saglabāt; atdot, zaudēt.
līgavas māsa neprecēta sieviete, viena no līgavas pavadonēm kāzu ceremonijā.
gaisa pilis nerealizējami nodomi, grūti piepildāmi vai nepiepildāmi sapņi.
blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
saules pinums nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
miegs Nervu sistēmas izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos, lai atjaunotu audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
baltā (smadzeņu) viela nervu šūnu izaugumu veidojums zem smadzeņu garozas.
ritmiskā proza nesaistītā valodā rakstīti darbi ar noteiktu ritmu, ko veido frāzes un teikumi.
domstarpības Nesaprašanās, nesaskaņas atšķirīgu uzskatu, domu dēļ.
ar vēsu prātu nesatraucoties, apdomīgi, mierīgi.
ar vēsu galvu nesatraucoties, apdomīgi, mierīgi.
ar aukstu prātu nesatraucoties, apdomīgi, mierīgi.
vārsmojums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums.
vārstījums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums.
miglains Neskaidrs, nenoteikts, nekonkrēts (parasti par domām, priekšstatiem).
mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots, arī platībā ļoti liels mežs.
sanest Nesot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
ne sapņos nerādīties nespēt pat iztēloties, iedomāties.
pievienotās vērtības nodoklis netiešais nodoklis, ar kuru apliek preču piegādi, importu, pakalpojumu sniegšanu un pašpatēriņu.
aplinks Netiešs, apslēpts (domu izteikšanas) veids.
vazaņķis Netikls, izlaidīgs cilvēks; klaidonis.
skepse Neuzticēšanās kādām idejām, teorijām, dogmām u. tml.; šaubas (par ko), neticība (kam); pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko).
neņemt galvā neuztraukties, nedomāt (par ko).
stratostats Nevadāms aerostats lidojumiem stratosfērā.
necelt Neveidot (piem., celtni, būvi).
nerādīt Neveidot skaidru attēlu.
tirliņš Neveikls, nemākulīgs cilvēks; lamuvārds, ar ko apzīmē cilvēku, kurš rīkojies pēc runātāja domām nepareizi, neveikli, nemākulīgi.
fiasko Neveiksme, neizdošanās; pilnīga izgāšanās.
neiet lāgā Neveikties, neizdoties (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
uzkarst Nevēlami sakarst, radot funkcionēšanas traucējumus, apgrūtinājumu.
atmest Nevērīgi, ar pazemojošu žēlastību iedot (ko niecīgu).
elsas Nevienmērīga, aizturēta elpošana (piem., raudot).
elsot Nevienmērīgi, skaļi elpot (piem., raudot).
samezglot Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kam) izveidojas mezgli.
zagties Neviļus, negribēti rasties (piem., par domām); neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
šķīvītis Nezināms lidojošs kosmiskais objekts, kam ir diskam līdzīga forma; NLO.
lidojošais šķīvītis Nezināms lidojošs objekts, kas parādās atmosfērā kā ieapaļš disks.
palikt Nezust, saglabāties (par domām, sajūtām, emocijām).
vīpsna Nicinošs, noraidošs smaids (ar aizvērtām lūpām); raksturīga sejas izteiksme, kurā izpaužas ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīns.
cilpa No auklām vai stieples izveidotas lamatas (dzīvnieku, putnu ķeršanai).
kazaki No brīvajiem cilvēkiem un izbēgušiem dzimtļaudīm veidojusies kopiena cariskās Krievijas nomalēs; īpašs karaspēks, kas sastāv no šīs kopienas pārstāvjiem.
cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija.
pārcēlums No citas valodas paņemts vārds vai teiciens oriģinālrakstībā; nepārveidots aizguvums.
vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
krustām šķērsām No dažādiem viedokļiem, daudz, pamatīgi (spriest, domāt u. tml. par ko).
krustu No dažādiem viedokļiem, daudz, visādi.
šķērsu No dažādiem viedokļiem, daudz, visādi.
mistrojums No dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem veidota (vai veidojusies) augu kopa.
dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (piem., koferim, kastei).
slita No guļbaļķiem veidots žogs.
krinolīns No īpaša stīva auduma vai ar speciālām stīpām gatavoti apakšsvārki kleitas kupluma veidošanai; dāmu tērps (18.–19. gs.) ar šādu kuplu, platu zvanveida svārku daļu.
metastāze No jauna izveidojies slimības (parasti ļaundabīgā audzēja) perēklis, kas radies audzēja šūnām vai slimības ierosinātājiem ar asins vai limfas plūsmu pārvietojoties uz citu vietu organismā.
kardānpārvads No kardāna mehānismiem veidots pārvads rotācijas kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darbības laikā kustas.
špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots žogs, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
sieksta No koka veidots soda rīks, kurā ieslēdza sodītā kājas, rokas, retāk – kaklu.
kardāns No krusteniskiem šarnīriem veidots kustīgs savienojums (parasti rotācijas kustības pārnešanai).
ledusskulptūra No ledus gabala veidota skulptūra; ledus skulptūra.
tīkls No metāla stieples, plastmasas u. tml. ar dažādām tehnoloģijām veidots caurumots materiāls.
optiskais kabelis no optiskajām šķiedrām izveidots kabelis, kas informāciju pārsūta ar gaismas impulsiem.
izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs noformējums, burtu veidojums, lai pievērstu uzmanību.
gabro No sacietējušas magmas veidojies tumšs, rupjgraudains iezis.
saitējums No saitēm veidots pārsējs.
ledus No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
leduspuķe No sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamentiem vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm).
sniegavīrs No savelta sniega bumbām izveidota cilvēka figūra.
sniega vīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās); sniegavīrs.
dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās pirmās lapas un saknes.
mozaīka No sīkiem, dažādas krāsas akmentiņiem, stikla vai keramikas gabaliņiem izveidots attēls vai dekoratīvs rotājums.
žagariņš No stingras mīklas veidoti, eļļā vārīti gareni cepumi.
spalva No šāda putna ādas ragvielas veidojuma izgatavots rakstāmrīks.
redeles No šādām līstēm veidota konstrukcija (kūtī, stallī), kurā ievieto dzīvniekiem paredzēto rupjo barību.
tavuprāt No tava viedokļa, pēc tavām domām.
peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla izgatavota, galvai cieši pieguloša cepure, ko lieto peldot vai peldoties.
mufelis No ugunsizturīga vai karstumizturīga materiāla izveidota (krāsns) kamera.
pakete No vairākām kārtām salikts (pārsienamā vai higiēniskā materiāla) veidojums.
tatami No vairākiem īpaša veida matračiem sastāvošs paklājs džudo cīņām.
mūsuprāt No vairāku runātāju vai rakstītāju viedokļa; pēc mūsu domām.
akronīms No vairāku vārdu sākumburtiem veidots nosaukums.
palisāde No vertikāliem, zemē iedzītiem baļķiem veidots nostiprinājums; no šādiem augšgalā nosmailinātiem baļķiem veidots žogs aizsardzībai.
telts No viegla materiāla (piem., no ūdensnecaurlaidīga auduma) veidota konstrukcija.
viņaprāt No viņa (viņas, viņu) viedokļa, pēc viņa (viņas, viņu) domām.
piebaidīt Nobaidot izraisīt (kādam ko).
sastāties Nodalīties no šķidruma (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
ekspedīcija Nodaļa (iestādē, uzņēmumā), kas pieņem vai nosūta dokumentus, periodiskos izdevumus, preces u. tml.
interešu izglītība nodarbības dažādos, piem., mākslinieciskajos kolektīvos, pulciņos.
izvedmuita Nodeva, kas jāmaksā, izvedot preces uz ārzemēm.
tiesa Nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma daļa.
noorganizēt Nodibināt, izveidot.
saziņot Nododot, izplatot attiecīgus paziņojumus, ziņas u. tml., saaicināt, sapulcināt.
papildnodoklis Nodoklis, ko maksā papildus iepriekš paredzētajam nodoklim.
regresīvais nodoklis nodoklis, kurā cilvēki ar mazākiem ienākumiem maksā lielāku savu ienākumu daļu nekā cilvēki ar lielākiem ienākumiem.
doma Nodoms (ko darīt).
plāns Nodoms, iecere, (kā) realizēšanas gaita.
apņemšanās Nodoms, ko noteikti grib realizēt; solījums sev, saistības.
atdeve Nodošanās (darbam, daiļradei); spēju, spēku u. tml. veltīšana (darbam, daiļradei).
iesūtīt Nodot (kam) ar kāda starpniecību.
realizēt Nodot (ko) cita rīcībā, īpašumā un saņemt pretī naudu vai ekvivalentu preci.
denacionalizēt Nodot (nacionalizētu vai valsts īpašumu) privātīpašumā.
izdot Nodot (personu) citas valsts vai personas rīcībā.
virzīt Nodot (piem., dokumentus, projektu, zinātnisko darbu) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
atdot Nodot cita īpašumā (parasti bez atlīdzības).
cedēt Nodot citam (savas prasījuma tiesības).
deponēt Nodot glabāšanā kā depozītu; iemaksāt, noguldīt.
sekularizēt Nodot laicīgās varas pārziņā un pārvaldīšanā reliģiskajām institūcijām piederošus īpašumus.
izdot Nodot lietošanā par samaksu; izīrēt.
izīrēt Nodot lietošanā pret maksu.
pārapdrošināt Nodot noslēgtā apdrošināšanas līguma saistību daļu citam apdrošinātājam (parasti par apdrošināšanas kompānijām).
palaist tautās Nodot sabiedrības vērtējumam.
nodot komisijā nodot starpniekam (komisionāram) pārdošanai.
pasveicināt Nodot sveicienu (kādam) ar cita starpniecību.
nosveicināt Nodot sveicienu.
nozvērēt Nodot zvērestu, ar zvērestu apliecināt.
krist Nodoties (kam).
iegrimt sevī nodoties savām domām, neievērojot apkārtējo.
kavēties Nodoties, pievērsties (kam).
noformēties Noformēt savus dokumentus.
izgaršot Nogaršot (ēdienu, dzērienu); ēdot, dzerot (ko) izjust, izbaudīt (tā) garšu.
nocirpt Nogriezt (zarus, atvases u. tml.), izveidojot vēlamo formu.
partijas (iekšējā) opozīcija nogrupējums, kas regulāri pauž partijas oficiālai nostājai pretēju viedokli.
koagulāts Nogulsnes, kas veidojas koagulācijas rezultātā.
katlakmens Nogulsnes, kas veidojas uz katlu, siltumierīču u. tml. iekšējās virsmas no ūdenī esošajiem sāļiem.
ogle Nogulumiezis melnā vai brūnā krāsā, kas veidojies pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām; atsevišķi šā ieža gabali.
ģipšakmens Nogulumiezis, kas sastāv galvenokārt no ģipša ar māla, dolomīta u. c. piemaisījumiem.
kūdra Nogulumiezis, ko veido nepilnīgi sadalījušās augu atliekas vietās, kur notiek pārpurvošanās.
saost Nojaust, samanīt (ko slēptu, draudošu, arī ko sev izdevīgu).
krist Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā); nokarājoties veidot (piem., krokas).
nosēsties Noklāties, nogulsnēties, veidojot kārtu (par putekļiem, nogulsnēm, arī sniegu u. tml.).
iegrābties Nokļūt nevēlamā stāvoklī, piem., nepārdomāti rīkojoties, kļūdoties.
nonākt Nokļūt, atrasties (īpašā vidē, kādos apstākļos, kādā stāvoklī u. tml.).
sniegs Nokrišņi – balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos.
nosēsties Nolaisties (uz kā, kur u. tml.) – par putniem, lidojošiem kukaiņiem.
sadomāt Nolemt, nodomāt (ko darīt).
noceļot Nolidot (par putniem).
nedoties Nolieguma darb. --> doties; nepārvietoties, arī nesākt pārvietoties (kādā virzienā, uz kādu vietu u. tml.).
šrots Nolietots metāla priekšmets, kas ir nododams lūžņos.
noliekt Nolocīt uz leju; izveidot (ko) lokveidā (uz leju).
atjaunot Nomainot (ko), izveidot no jauna.
aizmaldīties Nomaldīties, aizklīst (no pareizā ceļa); maldoties nonākt, nokļūt (kur).
iemērīt Nomērīt (lai kādam piešķirtu, iedalītu, pārdotu u. tml.).
aiznest sev līdzi kapā nomirt, neizpaužot ko, nenododot palicējiem savu pieredzi, māku.
nokļūt Nonākt (kādā stāvoklī, kādos apstākļos).
nokļūt Nonākt (kādā vietā, kādos apstākļos).
sapēdot Nopēdot.
tālākpārdošana Nopirktas preces pārdošana.
solīties Norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību.
no Norāda uz (kā) izgatavošanai, izveidošanai izmantoto vielu, materiālu.
kā smejies norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
par Norāda uz attiecībām, kas (kādam, kādu laulību rezultātā) izveidojas ar citiem.
pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, reaģējot, atbildot uz kāda cita iepriekšējo darbību.
par Norāda uz domu, runas, interešu u. tml. priekšmetu, tematu, objektu; norāda uz parādību, kas ir psihiska, emocionāla stāvokļa cēlonis.
sa- Norāda uz savstarpēju attiecību izveidošanos.
zem Norāda uz stāvokli, apstākļiem, kādos (kas, kāds) atrodas.
par Norāda uz stāvokli, kvalitāti, kādā (kas) pārveidojas.
sub- Norāda, ka (kāds) ir padots, kādam citam; norāda uz pakārtotības, padotības attiecībām.
uz- Norāda, ka (kas) izveidojas virsū (uz kā, kam).
piespiedu Norāda, ka (kas) nenotiek brīvprātīgi, bet izpildot kādu lēmumu, rīkojumu, pavēli u. tml.
sa- Norāda, ka (kas) tiek savirzīts, novietots kur kopā, kādā veidojumā.
ie- Norāda, ka ar darbību ieveido (piem., priekšmetā, virsmā).
rupj- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veido galvenokārt (kā) pamatformu.
maurs Norāda, ka augs sastopams šādā zālājā, arī veido šādu zālāju.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek izgatavots, izveidots.
aiz- Norāda, ka darbības, procesa rezultātā izveidojas šķērslis.
pār- Norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
vairs Norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija; tagad.
virsū Norāda, ka kādam (piem., cilvēkam, dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
uz- Norāda, ka kas tiek nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī izveidots virsū (uz kā, kam).
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība izpaužas vairākos vai daudzos veidos.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās, arī daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās.
multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas septiņos veidos, septiņās sastāvdaļās.
seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas sešos veidos, sešās sastāvdaļās.
trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās.
tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (krava, pasažieri utt.) attiecīgajā vietā, teritorijā vai valstī atrodas tikai to caurvedot uz kādu citu vietu, teritoriju vai valsti.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas, gar robežu, veido, iezīmē to.
atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju, tās izmantošanu.
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodolu, ar to saistītām parādībām.
kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinematogrāfiju, filmu veidošanu un demonstrēšanu, saistīts ar to.
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem, to izmantošanu.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenā, lielākā veidojuma.
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta meistarība.
ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
veidotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā.
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saskarē, saistījumā (ar ko), veido saskari, saistījumu (ar ko).
metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar enerģētiku, dažādu enerģijas veidu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontakts (2), ka tas veido kontaktu (2).
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu.
sa- Norāda, ka tiek izgatavoti, izveidoti daudzi objekti, to lielāks daudzums.
brīdinājums Norādījums uz draudošām briesmām, aicinājums būt uzmanīgam.
indikācija Norādījums, informācija (piem., par to, kādos gadījumos lietojams attiecīgais medikaments, ārstēšanas veids u. tml.).
NB Norādījums, piezīme tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību.
uz- Norādot uz darbības virzību augšā, uz augšu.
apstrīdēt Noraidīt, nepieņemt (kādu izteikumu, apgalvojumu u. tml.), izsakot citādas domas.
negatīvisms Noraidoša, negatīva attieksme (pret kādu, pret ko).
atgaiņāties Noraidoši atbildēt, pastiprinot noraidījumu ar žestiem.
spļaut laimei acīs noraidoši, augstprātīgi atteikties no kādas iespējas, piedāvājuma.
atkratīties Noraidoši, izvairīgi izteikties, arī pastiprinot noraidījumu ar žestiem.
debetkarte Norēķinu karte, kas dod tiesības no attiecīgā bankas konta izņemt tur iemaksāto naudu.
attīstība Norise (piem., dabā, sabiedrībā, personībā), kurā veidojas, rodas kvalitatīvas pārmaiņas, notiek pilnveidošanās.
minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas.
normatīvs Normu rādītājs; dokuments, kurā apkopotas normas (kādā nozarē).
hematoma Norobežots asinsizplūdums audos.
sastrutojums Norobežots iekaisuma, slimības u. tml. izraisīts strutu uzkrājums audos.
abscess Norobežots sastrutojums organisma audos.
kondiloma Norobežots, kārpai līdzīgs patoloģisks veidojums ādā vai gļotādā.
parametrs Nosacījumi; dotumi.
robeža Nosacīta līnija, kas nodala kādas valsts teritoriju; tas, kas veido šādu līniju.
izsaukt Nosaukt (kādu vārdu), piem., paziņojot, pārbaudot.
nolamāt Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos; pateikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
likt virsrakstu nosaukt, dot nosaukumu (tekstam, tā daļai).
tautas daiļamata meistars nosaukums, ko padomju laikā piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā.
ieņemties Noskaņoties, nodomāt (ko darīt).
paļas Nosodošas, noliedzošas attieksmes izpaudums (runā); nopēlums.
zīmogs Nospiedums, kas veidots ar šo priekšmetu (attēls, teksts).
spiedogs Nospiedums, kas veidots ar šo priekšmetu.
sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu, veidojumu).
sastāties Nostāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
iegaumēt Nostiprināt, saglabāt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piem., faktu, padomu).
sadalīt Nošķirt, norobežot (kādu daļu no citas šajā pārveidotajā veselumā).
konstituēt Noteikt; izveidot, nodibināt kopu (piem., sabiedrisku organizāciju).
tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; paraža; ieradums.
noskaņojums Noteikta domu, uzskatu, gribas u. tml. virzība, arī attieksme (pret kādu, ko).
ticības apliecinājums noteiktā formā izteikts paziņojums par savu ticību Dievam; kredo.
akts Noteiktā formā sastādīts dokuments.
koda Noteiktā formā veidots (skaņdarba, dejas, baleta izrādes) nobeigums.
mājiens ar sētas mietu noteikta izturēšanās, rīcība, nepārprotami izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
krautne Noteiktā kārtībā veidots (piem., būvmateriālu) krāvums.
programma Noteiktā secībā dots (piem., sarīkojumā, koncertā, televīzijā u. tml.) izpildāmo priekšnesumu saraksts; iespieddarbs, kurā sniegta informācija par izrādi un tās dalībniekiem, par koncerta priekšnesumiem; priekšnesumu pasākumu kopums.
spiegot Noteiktā uzdevumā slepeni vākt un sniegt informāciju par ienaidnieka vai sāncenša darbību, rīcību, nodomiem.
savelt Noteiktā veidā apstrādājot (vilnu), iegūt vēlamo formu, veidojumu.
polarizācija Noteikta virziena veidošanās, arī radīšana (kādai parādībai, tās izpausmei).
šifrs Noteikta zīmju sistēma, pēc kuras pārveido tekstu, veicot slepenu informācijas pārraidi, saraksti u. tml.
iestādījums Noteiktai cilvēka dzīves vajadzībai (piem., ēšanai, atpūtai) izveidota iestāde, uzņēmums (piem., restorāns, kafejnīca).
komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums; celtnes, telpas, kas veido vienu veselumu.
apgalvojums Noteikti, kategoriski izteikta doma, spriedums.
cikls Noteikts (norišu, procesu u. tml.) kopums, kas veido atsevišķu posmu (norišu, procesu u. tml.) virknē, ķēdē.
formācija Noteikts (piem., dabas veidojumu) kopums.
kodollādiņš Noteikts kodolsprāgstvielas daudzums, kā arī ierīce tās uzspridzināšanai.
sasuka Noteikts matu sakārtojums, veidojums.
nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko veic maksājumus vai ko dod, saņem (par ko).
noskaņa Noteiktu domu, uzskatu, emocionālu attieksmju u. tml. kopums (starp cilvēkiem, publiskajā vidē).
rupors Noteiktu uzskatu, viedokļa paudējs, izplatītājs.
sekmēties Notikt, norisēt vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu; veikties; izdoties.
darbība Notikumu, norišu kopums, kas veido (daiļdarba) sižetu.
Visu labu! novēlējums atvadoties; sveiciens atvadoties.
sanēt Novērst slimību vai slimību perēkli (parasti mutes dobumā).
aizraidīt Novērst, atvairīt (domas, šaubas u. tml.).
likvidēt Novērst; panākt, ka (kas, piem., domstarpības) zūd.
kritizēt Novērtēt, analizēt (piem., mākslas darbu), izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem.
aizsargāt Novietojot (kam ko) priekšā vai atrodoties (kam) priekšā, pasargāt pret nevēlamu iedarbību.
apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt.
plesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
izplesties Novietojoties, atrodoties (kur), aizņemt visu telpu, lielu vietu.
pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
paslēpt Novietot (ko), arī dot iespēju (kādam) novietoties tā, lai (to) nevarētu atrast, saskatīt.
satupināt Novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
stādināt Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis; novietot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
uzstādīt Novietot, izkārtot (piemēram, priekšmetus) gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
sagult Novietoties guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagulties (1).
gulties Novietoties guļus stāvoklī; doties gulēt.
līdzināties Novietoties tā, ka veidojas taisna rinda (par cilvēku grupu).
satupt Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties (1); satupties.
satupties Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties, satupt.
uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma.
sastāties Novietoties, tik novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par transportlīdzekļiem.
klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā virsmas, kam virsū), veidojot slāni, kārtu.
sagulties Novietots guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagult (1).
aplinkus Novirzoties sāņus, nedodoties taisni uz mērķi.
zāģēt stigu nozāģējot kokus, veidot stigu.
palīgnozare Nozare, kas, piem., kādā uzņēmumā, saimniecībā ir izveidota līdztekus galvenajai nozarei.
bacilis Nūjiņveida baktērija, kas veido sporas.
izņaudēt Ņaudot, žēlā balsī izlūgt (ko).
lobīt Ņemt ārā (piem., augli, kodolu) no apvalka; ņemt nost, plēst (piem., augļa, kodola apvalku, kā virskārtu).
vākt Ņemt un novietot (izkliedētus priekšmetus kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
aizņirbēt Ņirbot attālināties, aizvirzīties, te parādoties, te pazūdot.
teleobjektīvs Objektīvs (fotoaparātam, kinoaparātam), kas dod iespēju iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
lieta Objekts, uz ko var vērsties doma, atšķirot to no cita.
audits Oficiāla grāmatvedības dokumentu un kontu pārbaude pēc pašas iestādes vai uzņēmuma iniciatīvas.
tarifs Oficiāla likme (darba algai, maksai par dažādiem pakalpojumiem, nodokļiem u. tml.).
paziņojums Oficiāla ziņa; dokuments, kas satur ziņu, informē (par ko).
nolikums Oficiāli apstiprināts dokuments – noteikumu kopums, kas regulē (kā) darbību, nosaka (piem., kādas procedūras kārtību).
standarts Oficiāli atzīta, apstiprināta, noteiktām prasībām atbilstoša norma, paraugs, arī attiecīgs normatīvs dokuments u. tml., kas reglamentē (kādu darbību, tehnoloģiju, procesu u. tml.).
piešķirt Oficiāli dot (kādas tiesības), nodrošināt (noteiktu statusu, stāvokli).
piešķirt Oficiāli dot iespēju saņemt (ko).
piešķirt Oficiāli dot tiesības (ko) izmantot, saņemt.
mandāts Oficiāli izdota atļauja konkrētas politikas realizēšanai.
salaulāt Oficiāli izveidot laulības attiecības (starp kādiem).
salaulāties Oficiāli izveidot laulības attiecības vienam ar otru.
iesniegt Oficiāli nodot (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u. tml.).
autorizēt Oficiāli piekrist, atļaut izdot, tulkot u. tml. (savu darbu); atzīt (sava darba tulkojumu) par atbilstošu oriģinālam.
deklarācija Oficiāls (valsts, valdības, starptautiskas organizācijas u. tml.) paziņojums; dokuments, kurā ietverts šāds paziņojums.
raksts Oficiāls dokuments ar tekstu, kurā apstiprināts kāds fakts vai fakti.
pateicības raksts oficiāls dokuments, kurā izteikta pateicība, pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība.
atzinības raksts oficiāls dokuments, kurā izteikta pateicība, pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība.
dzimšanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts bērna vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, kā arī ziņas par vecākiem.
miršanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts mirušās personas vārds, uzvārds, miršanas datums un vieta, kā arī nāves cēlonis.
pavēle Oficiāls vadošas amatpersonas, iestādes vadītāja u. tml. rīkojums (piem., par kādas darbības veikšanu); attiecīgais dokuments.
priekšraksts Oficiāls vadošs rakstveida norādījums, rīkojums, pavēle; attiecīgais dokuments.
brūnogles Ogles brūnā vai melnā krāsā, kas veidojušās, daļēji pārogļojoties augu atliekām.
laktoze Ogļhidrāts, kas veidojas zīdītāju organismā un ko satur piens; piencukurs.
sapropelīts Ogļu paveids, kas veidojies galvenokārt no zemākajiem augiem un planktona mikroorganismiem.
tīra oktāva oktāva, kurā ietilpst seši toņi (do – do).
temperācija Oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai).
ragviela Olbaltumviela, kas veidojas ādas šūnās un ko satur mati, spalvas, ragi, nagi un zvīņas.
globulīni Olbaltumvielas, kas šķīst nevis ūdenī, bet sāļu šķīdumos un veido olbaltumu galveno masu asinīs un limfā.
izoperēt Operējot izņemt (kādu organisma daļu, arī patoloģisku veidojumu organismā).
sagraizīt Operējot izveidot brūci vai brūces.
periskops Optiska cauruļveida novērošanas ierīce, ar kuru var saskatīt objektu, atrodoties slēgtā telpā (piem., zemūdenē).
okulārs Optiskas ierīces vai instrumenta daļa (lēca vai lēcas), caur kuru var aplūkot šīs ierīces vai intrumenta izveidoto attēlu.
objektīvs Optisko instrumentu, aparātu sastāvdaļa – lēca vai lēcu sistēma, kas ir vērsta pret novērojamo priekšmetu un veido reālu tā optisko attēlu.
monoklis Optisks instruments – acs dobumā iestiprināma apaļa stikla lēca.
binoklis Optisks instruments ar diviem kopā sastiprinātiem tālskatiem, kas dod iespēju ar abām acīm aplūkot tālus priekšmetus.
laparoskops Optisks instruments, kura vienā galā ir lēca un spogulis, bet otrā – okulārs, caur kuru redzams palielināts vēdera dobuma orgānu attēls.
kongregācija Ordenim līdzīga reliģiska organizācija, kuras locekļi dod mazāk stingru zvērestu.
pienskābe Organiska skābe, kas veidojas muskuļu šūnās.
ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas nodrošina organismu ar enerģiju.
zemsega Organisko atlieku slānis (uz zemes mežā), ko veido nobiras un atmirušie augi.
nogulumi Organisko un neorganisko vielu slānis, kas dažādu procesu rezultātā ir izveidojies uz sauszemes vai ūdenstilpēs.
trūdi Organisko vielu dalīšanās, sairšanas produkti, kas radušies trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem.
holesterīns Organisks savienojums, kas atrodas visu dzīvnieku un cilvēka audos un kam ir svarīga nozīme organisma dzīvības funkciju norisē.
dīglis Organisks veidojums, no kā attīstās jauns organisms vai tā daļa.
dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus; pubertāte.
pārmantojamība Organisma īpašība atkārtot pēctečos kādas īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
fenotips Organisma pazīmju kopums, kas veidojies ģenētisku faktoru un ārējās vides iedarbības rezultātā.
morfoģenēze Organisma un orgānu izveidošanās un attīstība.
kājiņa Organisma veidojumu daļa, kam ir savienojuma, balsta funkcija.
autohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā izveidojušies evolūcijas gaitā nevis ieceļojuši; pretstats: alohtoni.
parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
ķērpis Organisms, ko simbiozē veido aļģe un sēne.
sēne Organisms, kuru veido micēlijs un kas uzņem barības vielas no citiem organismiem vai nedzīvu organismu atliekām.
iestāde Organizācija (ar darbiniekiem, darba telpām, darbalaiku u. tml.), kas izveidota noteiktu funkciju veikšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda organizācija.
fonds Organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim.
kreditors Organizācija, uzņēmums, atsevišķa persona, kas dod kredītu (1); tas, kam (kāds) ir parādā.
nevalstiskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
sabiedriskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
noformēties Organizējoties izveidoties, organizējot tikt izveidotam (par cilvēku grupu).
pārorganizēt Organizēt vēlreiz, no jauna; organizējot pārveidot citādu.
vest sarunas organizēt, veikt domu, viedokļu apmaiņu nolūkā panākt vienošanos (kādā jautājumā).
pārrunas Organizēta, oficiāla savstarpēju domu apmaiņa, arī diskusija.
trakts Orgānu, veidojumu u. tml. kopums (organismā), pa kuru (kas) tiek pārvadīts.
sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs, sīks sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar šķautņainu stublāju, kam pie pamata aug trīs vai četras eliptiskas lapas, un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem blīvā ķekarā [Hammarbya paludosa].
navigācijas orientieris orientieris (reljefa elements, debess spīdeklis, Zemes mākslīgais pavadonis u. tml.), ko izmanto kuģu, lidmašīnu un citu kustīgu objektu atrašanās vietas noteikšanai.
koncertmeistars Orķestra pirmais vijolnieks (solists); orķestrantu grupas vadošais mūziķis (piem., pirmais čellists, pirmais altists).
moreska Ornaments, ko veido stilizētas augu vijas, lapas, ziedi.
ortodonts Ortodontijas speciālists.
dokers Ostas krāvējs, arī strādnieks dokā.
re Otrā nots diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
dublikāts Otrais dokumenta eksemplārs, kas juridiski aizstāj oriģinālu; dublets (1).
replika Otrreizējs atveidojums.
treks Ovāla sporta būve, kurā izveidots slīps ceļš riteņbraukšanas sacensībām, autotransportam un motosportam, arī transportlīdzekļu izmēģināšanai.
taisnā līnijā pa visīsāko iedomājamo ceļu (no vienas vietas līdz otrai).
vaga Paaugstinājums starp šādiem blakus padziļinājumiem, arī šaura, garena dobe, iesētu, iestādītu augu rinda.
uzmala Paaugstinājums, kas izveidots (kā) malā; detaļa, kas veido paaugstinājumu (kā) malā.
iebarot Pabarot (dzīvniekus); iedot apēst (ko).
izlaist Pabeigt (kā) apmācību, piešķirot kvalifikāciju un izsniedzot attiecīgu dokumentu.
aizplīvurot Padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu.
tuvināt Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
sajaukt Padarīt nekārtīgu (ko), izvietojot izklaidus, izsvaidot atsevišķas daļas.
iemūžināt Padarīt nezūdošu.
atiezt Padarīt redzamus (zobus), piem., smaidot.
klunkšķis Padobjš, guldzošs troksnis, kāds rodas, piem., šķidrumam strauji līstot no pudeles.
izgudrot Padomājot atrisināt, izlemt (piem., kādu jautājumu); izdomāt.
pakustināt smadzenes padomāt.
papīpēt Padomāt.
rada Padome (Ukrainā).
biedrs Padomju iekārtā – pilsoņu uzrunas forma, arī pieklājības forma, ko, piem., pievieno personas uzvārda priekšā.
Sarkanā armija Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukums no 1918. līdz 1946. gadam.
savstarpējās palīdzības kase padomju laika arodbiedrības biedru organizācija, kas izsniedza nelielus aizdevumus tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
pašpalīdzības kase padomju laika arodbiedrības biedru organizācija, kas izsniedza nelielus aizdevumus tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
Kurzemes katls padomju literatūrā izplatīts apzīmējums teritorijai, kurā Otrā pasaules kara beigās atradās Kurzemē ielenktās vācu armijas (arī latviešu leģionāru) daļas; Kurzemes cietoksnis.
baigais gads padomju okupācijas pirmais gads, laiks no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada 22. jūnijam.
sovhoznieks Padomju saimniecības darbinieks.
gvarde Padomju Savienībā – karaspēka daļa vai vienība, kurai Otrā pasaules kara beigās par izcilību kaujās bija piešķirts šis nosaukums.
NKVD Padomju Savienībā – represīvas iestādes Iekšlietu tautas komisariāta nosaukums, kas tautas valodā saglabājās arī tad, kad šo komisariātu 1946. gadā pārveidoja par iekšlietu ministriju.
staršina Padomju Savienības bruņotajos spēkos jaunākā komandējošā sastāva pakāpe starp seržantu un rotas komandieri; kareivis, kam ir šāda pakāpe.
gulags Padomju Savienības cietumu, ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (Sibīrijā, Kazahijā, ziemeļu apgabalos).
sirpis un āmurs Padomju Savienības emblēma, kas simbolizē darbaļaužu varu, strādnieku un zemnieku savienību.
PSKP Padomju Savienības Komunistiskā partija (vadošā politiskā organizācija bijušajā Padomju Savienībā).
politbirojs Padomju Savienības komunistiskās partijas augstākā politisko u. c. lēmumu pieņemšanas institūcija.
politinformācija Padomju Savienības komunistiskās partijas propagandas un ideoloģijas līdzeklis – aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana darbaļaudīm atbilstoši partijas interpretācijai un mērķiem.
sarkankarogots Padomju Savienības laikā – tāds, kas apbalvots ar sarkano karogu vai ordeni, uz kura attēlots sarkans karogs.
Padomju Savienība Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) – lielvalsts, kas pastāvēja no 1922. gada līdz 1991. gadam.
PSRS Padomju Sociālistisko Republiku Savienība.
krievu laiki padomju varas laiks (Latvijā).
gudrība Padoms, ierosinājums, ieteikums.
konsultācija Padoms, ieteikums, paskaidrojums, ko kādā jautājumā sniedz speciālists (piem., jurists, ārsts); padoma, paskaidrojuma došana.
baltais karogs padošanās vai pamiera zīme (kara laikā).
kapitulācija Padošanās, atteikšanās no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
pasniegt Padot (kādam), arī uzlikt galdā (kādam dzērienu, ēdienu).
aplaist Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem.
palaist apkārt padot (ko) apkārt, no rokas rokā.
laisties dibenā Padoties grūtībām, neveiksmēm u. tml.
krist kārdināšanā padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
kapitulēt Padoties, atteikties no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
bedre Padziļinājums, iedobums (zemes virsmā).
alveola Padziļinājums, iedobums žoklī, kur atrodas zoba sakne.
ielasīties Paēst, vairākkārt ko nedaudz ieēdot, nogaršojot.
slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saliktām kārtīm, zariem.
cekuls Pagarinātu pakauša spalvu veidojums putnam.
zedenis Paīss, tievs apaļkoks, ko parasti izmanto žogu, zārdu u. tml. veidošanai.
līmenis Pakāpe, kas raksturo (parādību sabiedrībā) no attīstības, kvalitātes vai kvantitātes viedokļa.
lēkts Pakāpeniska (parasti saules) parādīšanās virs horizonta; gaisma, kas rodas, parādoties (saulei) virs horizonta.
veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
izkristalizēt Pakāpeniski izveidot.
izkristalizēties Pakāpeniski izveidoties, nostiprināties.
sarasties Pakāpeniski izveidoties, parādīties – par parādībām dabā.
grimt Pakāpeniski nonākt kādos nevēlamos, nomācošos apstākļos; pakāpeniski pasliktināties.
plaukt Pakāpeniski parādīties, rasties (piem., par emocijām, domām).
uzkrāt Pakāpeniski vākt (atsevišķas sastāvdaļas) un izveidot kādu daudzumu, kopumu.
viesties Pakāpeniski veidoties (piem., par augiem); pakāpeniski iestāties (piem., par diennakts posmu).
viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
taisīties Pakāpeniski veidoties, būt par topošā pazīmēm (parasti par parādībām dabā).
pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz no jauna, pārdomāt (ko).
atskats Pakavēšanās (domās, runās, rakstos pie pagātnes notikumiem); apraksts (par pagātnes notikumiem).
atskatīties Pakavēties (domās, runās, rakstos pie kā pagātnē notikuša).
kundzība Pakļaušana (savai varai, gribai); noteicošs, valdošs stāvoklis.
apdedzināt Pakļaut (ko) augstas temperatūras iedarbībai, lai izveidotu, nostiprinātu (tā) struktūru, īpašības.
aizvadīt Palīdzēt (kādam) doties (kur, uz kurieni).
pagarināt Palielināt (kā, parasti dokumenta) derīguma laiku.
piedot gāzi palielināt degvielas padevi (vadot automašīnu, motociklu u. tml.).
vīšķis Paliels (kā, piem., drānas, papīra) kopums, veidojums, ko var izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; vīkšķis (2).
ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
konverters Palīgierīce elektriskās strāvas vai signāla pārveidošanai, dodot iespēju, piem., augstākas frekvences radiosignālus uztvert ar zemākas frekvences signālu uztveršanai paredzētu uztvērēju.
tapt Palīgvārds darbības vārdu ciešamās kārtas vienkāršo laiku formu veidošanai; tikt [1].
pakārt zobus vadzī palikt bez pārtikas, uztura; badoties.
pastāvēt Palikt noteiktos uzskatos, domās, neļaujot sevi ietekmēt.
turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties, parasti, kādu laiku.
kokospalma Palma ar garu, tievu stumbru, lielām lapām galotnē un lieliem augļiem, kam ir biezs, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols.
māt Palocīt galvu (piem., sveicinot, atvadoties, piekrītot, aicinot klāt).
uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdot, ļaut (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
uzticēties Paļauties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdodot, ļaujot (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
pierādīt Pamatojoties uz dokumentiem, faktiem, argumentiem u. tml., atzīt (ko).
princips Pamatos, no galvenā viedokļa.
nopamatot Pamatot (vispusīgi, pārdomāti).
režģogs Pamatu konstrukcija, kas apvieno pāļu augšgalus un kalpo par balsta veidojumu ēkām vai inženierbūvēm.
iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās).
ieausties Pamazām izveidoties (kur).
izaudzēt Pamazām, pakāpeniski izveidot, izraisīt (jūtas, izjūtas).
parakties Pameklēt (kur, piem., pārcilājot tur atrodošos priekšmetus).
sūtīt Panākt (pamudinot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu mērķi).
laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
pievilt Panākt, būt par cēloni tam, ka nepiepildās (kāda) cerības, nodoms, ka (kāds) piedzīvo vilšanos.
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēka psihiskam stāvoklim, viņa darbībai) veidojas noteikta, arī citāda virzība (uz ko, pret ko).
šķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) šķīst citā vielā, veidojot šķīdumu.
sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko).
pievērst Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izveidojas saistība (ar ko).
sajaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds stāvoklis) izbeidzas; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., nodoms, iecere) kļūst nerealizējams.
saslimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) aizraujas ar ko, pilnīgi nododas (kam).
pensionēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) dodas pensijā.
sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piem., sprostā, iežogojumā), kas ierobežo pārvietošanos.
saliekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas, parasti pilnīgi.
liekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas.
uzvelvēt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas velves forma.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
piešķirt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, izveidojas vai izpaužas (kādas īpašības).
krokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) veidojas, rodas krokas.
sakrokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas.
sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., domas, uzskati, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
saukt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atveidojas (atmiņā).
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izveidojas un virzās uz augšu.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst citāds; pārveidot.
sadzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) lielākā daudzumā nonāk (kur), izveido (ko).
nolidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nolido, nokrīt (lejā, zemē); nomest.
ducināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pastipri, dobji, samērā ilgstoši skan, dūc.
pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnveidojas, uzlabojas kvalitatīvi.
radīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
uzburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti izveidojas (iztēlē), atveidojas (atmiņā).
uzputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzput virsū (uz kā, kam), izveidojot (piemēram, slāni).
uzsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (ledus kārta) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus.
uzjundīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas, domas) izraisās (psihē), uztrauc, nodarbina.
sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) izveidojas cieša savstarpēja saskarsme, arī ciešas attiecības.
vienot Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja (parasti pozitīva) saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības.
saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja saskarsme, savstarpējas attiecības.
savest Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas saskarsme.
saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp ko) veidojas saikne, savstarpējas attiecības.
uzberzt Panākt, būt par cēloni, ka berzes rezultātā izveidojas (kas).
saradot Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas radniecības attiecības.
uzaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas, attīstās (cilvēki ar noteiktām īpašībām).
uzvedināt Panākt, būt par cēloni, ka kāds tiek ierosināts, pamudināts (uz kādām domām, rīcību u. tml.).
perforēt Panākt, būt par cēloni, ka organisma daļā izveidojas atvere, caurums.
raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., doma, ideja).
sarīkot Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kas, parasti negatīvs).
sadalīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (vielas) atsevišķas sastāvdaļas.
viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (piem., kādas parādības).
viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
zīmēt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (piem., raksts, ornaments).
šķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piem., uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
iesakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) izveido saknes, ieaug.
sakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes.
aizvirzīt Panākt, ka (domas, saruna u. tml.) pievēršas kam citam; novirzīt.
nosūtīt Panākt, ka (kāds) dodas (kur, uz kurieni, arī ko darīt); arī norīkot.
izspiest kukuli panākt, ka (kāds) iedod kukuli.
izkustināt Panākt, ka (kāds) maina atrašanās vietu, dodas (kurp).
sagrozīt galvu Panākt, ka (kāds) sāk domāt, spriest citādi.
sabalansēt Panākt, ka (kam) izveidojas samērība, saskaņotība starp (tā) sastāvdaļām.
uzturēt Panākt, ka (kas uzbūvēts, izveidots) saglabājas izmantošanai vēlamā kvalitātē.
nokārtot Panākt, ka (kas, piem., dokuments) tiek izveidots, izpildīts atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
noturēt Panākt, ka (kas) atrodas (noteiktu laiku kādos apstākļos).
iegriezt pareizās sliedēs panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
ievadīt (kādās) sliedēs panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
ievirzīt (kādās) sliedēs panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
novadīt Panākt, ka (kas) tiek izplatīts, nodots (kādam citam).
notriekt Panākt, ka (lidojošs objekts) tiek iznīcināts un nokrīt, nogāžas (zemē).
dzīt Panākt, ka (piem., dzīvnieks) dodas noteiktā virzienā.
ieviest Panākt, ka (piem., jauninājumu) sāk plaši lietot; radīt, izveidot (piem., jaunu kārtību).
uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, policija, pārbaudošas iestādes darbinieki) ierodas (pie kāda), radot (tam) nepatikšanas.
paslēpt Panākt, ka (psihisks stāvoklis, domas u. tml.) atklāti, ārēji neizpaužas; apslēpt.
pieradināt Panākt, ka (savvaļas dzīvnieks) pierod pie dzīves kopā ar cilvēku; domesticēt.
uzplūdināt Panākt, ka (ūdens) piepilda, uzpilda šādi izveidotu ūdenskrātuvi.
sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); arī sasēdināt.
atdzīvināt Panākt, ka atjaunojas, dzīvi atveidojas atmiņā, iztēlē.
atjaunot Panākt, ka atkal rodas, izveidojas (piem., iepriekšējais fiziskais vai emocionālais stāvoklis).
aizvirzīt Panākt, ka dodas noteiktā virzienā.
uzaudzēt Panākt, ka izaug, izveidojas virsū (uz kā, kam) – piemēram, par augiem.
iegūt Panākt, ka izveidojas dzimumattiecības.
izdzīt no galvas panākt, ka nedomā (par ko).
paglābt Panākt, ka nenonāk (briesmās, nevēlamos apstākļos), panākt, ka izkļūst (no nepatīkama, draudoša stāvokļa).
sajaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest, parasti pilnīgi, citādi.
izlidināt Panākt, ka sāk lidot; panākt, ka izlido.
sapludināt Panākt, ka savienojas, veidojot ko citu, citādu.
drukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) ar printeri tiek atveidots uz papīra; izdrukāt.
izdrukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) tiek atveidots uz papīra.
grebene Pankiem raksturīga frizūra – matu veidojums, kas atgādina seksti.
aizņemties Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika) atdotu.
sievpaparde Paparde ar īsu, resnu sakneni un plūksnaini dalītām lapām, kas veido piltuvveida cerus.
piepušķot Papildināt (teikto, rakstīto u. tml.) ar ko izdomātu, pārspīlētu; izskaistināt.
klauzula Papildu noteikums, nosacījums, piebilde dokumentā (piem., līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
apakšvirsraksts Papildu virsraksts, kas dod informāciju par darba saturu.
piegāzēt Papildus palielināt gāzes padevi (vadot automašīnu).
rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestas horizontālas un vertikālas līnijas veido rūtiņas.
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piem., produktu) daudzuma ievietošanai; arī tūta.
kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā.
aizsvinēties Par daudz nodoties svinēšanai; svinēt, būt viesībās pārāk ilgi.
iegaudoties Par ierīcēm, mašīnām, lidojošiem šāviņiem u. tml.
čiksts Pār purvainu vietu no žagariem, nelielu koku stumbriem izveidots ceļš.
iznomāt Par samaksu nodot lietošanā (uz laiku).
pieņemt komisijā par zināmu atlīdzību pieņemt kādu preci pārdošanai.
nieres Pāra izvadorgāns (cilvēkiem un dzīvniekiem), kas izstrādā urīnu.
pasniegt sevi parādīt sevi citiem, izpaust sevi no kāda viedokļa.
attēlot Parādīt, atveidot (atdarinot, ko imitējot).
aizslīdēt Parādīties apziņā (par domu, priekšstatu virkni).
vilkties Parādīties, veidoties (sejā) – par grumbām, grimasēm.
izaugt Parādīties; pēkšņi parādīties, šķietami izveidoties lielam.
goda dēļ Parādot cieņu.
goda pēc Parādot cieņu.
parādzīme Parādu apliecinošs dokuments, kuru aizņēmējs izsniedz aizdevējam, minot summas lielumu un atdošanas termiņu; parādraksts.
pārkliegties Pārāk daudz skaļi kliedzot vai raudot, pārpūlēt balsi.
pārgaidīties Pārāk ilgi gaidot, kļūt nepacietīgam, nervozam.
līdztekus Paralēli, līdzās (virzīties, atrasties, būt izveidotam).
dzīvo (sveiks un) vesels parasti saka atvadoties.
staigā (sveiks un) vesels parasti saka atvadoties.
velnoga Parasti savienojumā "melnā velnoga"; beladonna.
nēsāt Parasti savienojumā ar "līdzi": ņemt sev līdzi (piem., dokumentus, kādu priekšmetu).
konvencionālie ieroči parastie ieroči (pretstatā kodolieročiem).
labot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
testers Paraugs – smaržu, odekolona pudelīte, dezodoranta, lūpukrāsas flakons u. tml., ko pircējs veikalā var izmēģināt.
inventarizēt Pārbaudīt (inventāra, īpašuma) faktisko stāvokli un veidot attiecīgu sarakstu vai aprakstu; pārbaudīt (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) faktisko stāvokli un salīdzināt ar grāmatvedības datiem vai citiem dokumentiem.
revidēt Pārbaudīt (piem., grāmatvedības dokumentu) pareizību.
aplūkot Pārbaudot apskatīt.
rekonstrukcija Pārbūvēšana, pārbūve, lai ko izveidotu no jauna, modernizētu.
pārvietot Pārceļot, pārnesot, pārvedot u. tml. novietot (ko) citā vietā.
gars Pārdabiska būtne, kurai nav ķermeniska veidola; arī spoks.
prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
iekšējais monologs pārdomas sevī; iekšēja saruna ar sevi.
refleksija Pārdomas, apcere.
pārlikt Pārdomāt (1).
racionāls Pārdomāts, lietderīgs, izdevīgs; ērti izmantojams, lietojams.
prātīgs Pārdomāts, uzmanīgs, arī lēns (par darbību, rīcību).
kulinārija Pārdošanai paredzēti ēdieni vai to pusfabrikāti.
izpārdot Pārdot (daudz vai visu).
izsolīt Pārdot (ko) izsolē.
pārdot preces vairumā pārdot preces vairumtirdzniecībā.
ūtrupēt Pārdot ūtrupē.
sist gaisā pārdot.
uzsist gaisā pārdot.
atdot Pārdot.
tirgot Pārdot.
ieplānot Paredzēt plānā; iecerēt, nodomāt.
uzdevums Paredzētā funkcija (piemēram, ierīcei, arī parādībai sabiedrībā); dabiski izveidojusies (piemēram, vielas) darbība.
nolūks Paredzētais, nodomātais (rīcības, darbības) mērķis.
konsistorija Pareizticīgajā baznīcā – arhierejam padota iestāde ar administratīvām funkcijām.
resgalis Paresninātais (koka stumbra, zara) gals; daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai); zaraina maiksts, zarains sprungulis.
pārfrāzēt Pārgrozīt, nedaudz pārveidot (kādu izteicienu).
laipa Pāriešanai paredzēts dēlis; no pāris dēļiem, baļķiem izveidota pāreja (pāri šaurai upei, grāvim u. tml.).
krist galējībās pāriet (savā rīcībā, uzskatos) no viena viedokļa uz citu – pilnīgi pretēju viedokli.
kristalizēties Pāriet kristāliskā stāvoklī, veidoties kristāliem.
substantivēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos.
mesties no vienas galējības otrā pāriet no viena viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
perestroika Pārkārtojumi Padomju Savienības iekšpolitikā un ārpolitikā, kas sākās 20. gs. 80. gadu otrajā pusē; pārbūve.
reorganizācija Pārkārtošana, pārveidošana; (kā) izveidošana no jauna, pēc citiem principiem.
apjumt Pārklāt (ko) ar jumtu; izveidot (jumtu).
pārjumt Pārklāt (ko) ar jumtu; izveidot jumtveida pārsegumu.
noledot Pārklāties ar ledu; apledot.
ainavu parks parks, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piem., pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
opozīcija Parlamenta partija vai partiju grupa, kas neietilpst valdībā un kritizē valdošo partiju un valdības darbību.
purvs Pārlieku mitrs zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska veģetācija un kūdras veidošanās process.
aplauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
izmainīt Pārmainīt, pārveidot.
savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
apgriezt Pārmeklēt (radot nekārtību); izvandīt.
fanātisms Pārmērīga nodošanās kādai reliģijai.
tūska Pārmērīga šķidruma uzkrāšanās audos, dobumos.
drudzis Pārmērīgi aizrautīga nodošanās (kam), aizraušanās (ar kādu pasākumu).
noēsties Pārmērīgi ēdot, kļūt tuklam, resnam.
māte pārn. Galvenais, vadošais (attiecībā pret citiem tā paša veida objektiem).
paņemt Pārņemt, ļoti ietekmēt, iespaidot.
reorganizēt Pārorganizēt; arī pārkārtot, pārveidot (ko) pēc citiem principiem.
izrunāties Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko); pārrunāt (daudz vai visu).
mānija Pārspīlēta, slimīga tieksme (ko darīt), apsēstība ar kādu domu, ideju.
pārpiķēt Pārstādīt (izdīgušos, jaunos dēstus), lai (tos) izaudzētu līdz iestādīšanai dobē, laukā u. tml.
aiztrūkt Pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem).
sastingt Pārstāt mainīties, attīstīties, pilnveidoties.
visu vārdā pārstāvot visu kādu personu loku, paužot to viedokli.
dramatizēt Pārstrādāt (parasti) epikas daiļdarbu, izveidojot lugu.
pārspēlēt Pārsūtīt, nodot (ko) citam.
pārbūvēt Pārtaisīt, pārveidot iekārtas, mašīnas u. tml.
makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot; šāds pārtikas produkts caurules formā.
slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, panākt, būt par cēloni, ka rodas skābekļa trūkums, elpošanas traucējumi.
iejaukties Pārtraukt (parasti sarunu), izsakot savas domas.
nolikt ieročus pārtraukt bruņotu cīņu, pretdarbību; arī padoties.
nomest ieročus pārtraukt cīņu, padoties.
apraut pienu pārtraukt dot pienu vai dot to ievērojami mazāk (par govīm).
salabt Pārtraukt naidoties, atjaunot iepriekšējās, labās attiecības.
kapitulēt Pārtraukt vai izbeigt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums.
skrūves pārvads pārvads, kas griezes kustību pārveido virzes kustībā, izmantojot vītnes pāri.
izlauzt Pārvarot šķēršļus, izveidot.
pārtapt Pārveides procesā kļūt par ko citu; radošā procesā tapt par ko citu.
pielāgot Pārveidojot padarīt (ko) piemērotu, atbilstošu (kādam nolūkam, kādām vajadzībām u. tml.).
labot Pārveidojot precizēt, konkretizēt, arī papildināt (tekstu); panākt, ka nav (tekstā) kļūdu.
izvākt Pārveidojot, vācot prom, izdabūt ārā (no telpas, platības u. tml.); aizvākt.
pārcēlums Pārveidojums (piem., citā formā); pārlikums.
deformācija Pārveidojums, izkropļojums.
tuvinājums Pārveidojums, kurā kādus lielumus aizstāj ar citiem – pazīstamākiem vai vienkāršākiem – lielumiem.
spīles Pārveidojušies ekstremitāšu gala posmi (dažiem posmkājiem), ar ko (tie) satver medījumu.
beletrizācija Pārveidošana daiļliteratūras stilā.
modifikācija Pārveidošana vai pārveidošanās, nepārtopot par ko citu; jaunu pazīmju, īpašību radīšana vai rašanās.
transformācija Pārveidošana, pārvēršana.
transfigurācija Pārveidošana.
regresīvā metamorfoze pārveidošanās, kas izraisa organisma vienkāršošanos.
izmaiņa Pārveidošanās, pārmaiņa.
digitalizēt Pārveidot (attēlu, skaņu) digitālā formā.
sublimēt Pārveidot (cilvēka zemākās, instinktīvās, galvenokārt seksuālās tieksmes) augstākās psihiskās formās.
deformēt Pārveidot (fizikālu ķermeni), mainot tā formu.
kodēt Pārveidot (informāciju) noteiktā zīmju sistēmā.
emulģēt Pārveidot (ko) emulsijas, sīku pilienu veidā.
granulēt Pārveidot (ko) granulās.
amerikanizēt Pārveidot (ko) pēc amerikāņu parauga.
transformēt Pārveidot (ko), mainot (tā) īpašības.
iztaisnot Pārveidot (maiņstrāvu) par līdzstrāvu.
parafrāzēt Pārveidot (muzikālu tēmu), izveidojot jaunu skaņdarbu.
sadalīt Pārveidot (piem., kā kustību) tā, ka (tā) noris pa diviem vai vairākiem atzarojumiem.
sabalsot Pārveidot (piem., tautas dziesmas melodiju) divu vai vairāku balsu salikumā; harmonizēt.
pārkārtot Pārveidot (piem., telpas) iekārtojumu.
kompilēt Pārveidot (programmu) mašīnkodā.
domesticēt Pārveidot (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
pārlikt Pārveidot (skaņdarbu) citam instrumentam vai citam instrumentālam sastāvam.
sadalīt Pārveidot (veselo) tā, ka rodas divas vai vairākas atsevišķas daļas, vienības.
parafrāzēt Pārveidot citādi, izteikt citiem vārdiem.
pārmainīt Pārveidot citādu.
izvērst Pārveidot detalizētākā formā (piem., formulu).
dekodēt Pārveidot kodētus (parasti audio vai video signālus) sākotnējā (uztveramā) formā.
kartēt Pārveidot vienā formātā kodētus datus citā formātā; pārsūtīt objektu kopu uz citu vietu.
reducēt Pārveidot vienkāršākā formā; vienkāršot.
modulēt Pārveidot vienu vai vairākus svārstību kustības parametrus (piem., frekvenci, amplitūdu, fāzi).
modernizēt Pārveidot, atjaunot, uzlabot atbilstoši jaunākajiem zinātnes, tehnikas un mākslas sasniegumiem.
pārtaisīt Pārveidot, padarīt citādu.
rekonstruēt Pārveidot, pārbūvēt ar mērķi (ko) uzlabot, modernizēt.
orķestrēt Pārveidot, pārlikt (melodiju, vienam instrumentam rakstītu skaņdarbu) orķestra izpildījumam; instrumentēt, aranžēt.
aranžēt Pārveidot, pārlikt (skaņdarbu) citādam atskaņojuma veidam vai citam izpildītāju sastāvam.
pārtaisīt Pārveidot, pārstrādāt (ko).
sagrozīt Pārveidot, pārvērst.
modificēt Pārveidot, pielāgot (kādām prasībām), arī izmainīt.
pārkārtot Pārveidot, pielāgot (ko) citiem apstākļiem.
teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves.
stīga Pārveidota auga vasa; veģetatīvās vairošanās orgāns (piem., zemenēm).
kļūt Pārveidoties (pārmainoties personības, rakstura īpašībām, psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim).
sadalīties Pārveidoties (piem., par kā kustību) tā, ka (tā) noris pa diviem vai vairākiem atzarojumiem.
emulģēties Pārveidoties (šķidrumā) sīkos pilienos.
sadalīties Pārveidoties atsevišķās sastāvdaļās.
pārkauloties Pārveidoties par kaulaudiem.
pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības; kļūt cietam.
iekūņoties Pārveidoties par kūniņu.
pārakmeņoties Pārveidoties par minerālvielu, akmeni (par organiskām vielām).
pārragoties Pārveidoties par ragvielu.
kļūt Pārveidoties, iegūt citu kvalitāti (par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
pāraugt Pārveidoties, kļūt citādam, labākam, sabiedrībai derīgākam.
pārtapt Pārveidoties, mainoties iegūt citu veidu, kvalitāti.
sprīžot Pārveidoties, savirzot ķermeņa galus kopā un pēc tam attālinot tos vienu no otra (parasti par kāpuriem).
transformēties Pārveidoties.
izvērst Pārvērst, pārveidot.
pataisīt Pārvērst, pārveidot.
izvērsties Pārvērsties, pārveidoties (par ko).
metamorfoze Pārvēršanās, pārveidošanās.
kolonna Pārvietojama darba uzņēmuma vienība (padomju laikā).
savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piem., kaudzi, saini no tiem).
savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un doties, braukt (kur, uz kurieni).
šūpoties Pārvietojoties vai atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ.
spert Pārvietojoties veidot soli (parasti kādā virzienā).
spert Pārvietojoties veidot soli, soļus.
sastapt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml. nonākt tiešā saskarē (ar kādu); satikt (1).
satikt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu); sastapt (1).
solis Pārvietošanās veids (piem., kāju un roku kustību kopums) slēpošanā, slidošanā u. tml.
pārdzīt Pārvietot (datus no vienas ierīces uz citu); pārveidot (citā formātā).
maldīties Pārvietoties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nespējot atrast pareizo ceļu, virzienu.
zagties Pārvietoties tā, lai netiktu pamanīts; slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
cilpot Pārvietoties viegliem, straujiem lēcieniem, veidojot lokus, līkumus (par dzīvniekiem).
ritināties Pārvietoties, rotējot vai veidojot lokus, līkumus.
kustēties Pārvietoties, virzīties (piem., par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
literārā pasaka pasakas formā, ar pasakai raksturīgu sižetu veidots daiļdarbs.
norādīt Pasakot, aizrādot, ziņojot u. tml., vērst (kāda) uzmanību (uz ko).
triennāle Pasākums (piem., izstāde, konkurss), kas notiek reizi trīs gados.
pikets Pasākums, kurā cilvēks vai cilvēku grupa, atrodoties kādā vietā, pauž savu protestu, negatīvo attieksmi (pret ko).
ciltsdarbs Pasākumu kopums mājdzīvnieku šķirņu uzlabošanā un jaunu izveidošanā.
kultūrizglītība Pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus.
Eiropa Pasaules daļa ziemeļu puslodē, kas kopā ar Āziju veido Eirāzijas kontinentu.
ilustrēt Paskaidrot, papildināt (tematu, domu u. tml.) ar (uzskatāmiem) piemēriem.
izmanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.); izlavīties.
šmaukt Paslepus, zagšus iet, doties prom; arī bēgt.
sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piem., sasveicinoties, atvadoties, pateicoties.
upe Pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.
lektorāts Pastāvīga vai uz laiku izveidota darba vieta lektoram (parasti universitātē).
tas Pastiprina, uzsver sekojoša vārda nozīmi, norādot uz noteiktu, konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību u. tml.
keratoze Pastiprināta ādas ragakārtas veidošanās.
uzbaroties Pastiprināti (arī nepareizi) ēdot, palielināt sava ķermeņa masu, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam.
uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resnāks, tuklāks, pilnīgāks.
filatēlija Pastmarku un citu pasta dokumentu kolekcionēšana.
paecēties Pastrīdēties, paķildoties.
atdevība Pašaizliedzība, nodošanās.
aile Pašaurs, garens veidojums.
atbildēt Pateikt (ko) uz jautājumu; dot atbildi rakstveidā.
apmainīt Pateikt savu un uzklausīt cita (domu).
pavēstīt Pateikt, dot iespēju (kādam) uzzināt.
dzīves standarts patēriņa apjoms un dzīvesveids, kas sabiedrībā, sociālā grupā ir izveidojies tradicionāli un tiek pieņemts par nepieciešamu.
labi Patīkami, ērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī).
sacietējums Patoloģisks ciets veidojums (organismā).
kaverna Patoloģisks dobums (parasti plaušās), kas izveidojas, sabrūkot audiem (piem., tuberkulozes procesā).
mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs uzbudinājums, satraukta domāšana un pastiprināts kustīgums; nelokāma maldīga pārliecība (par ko).
fistula Patoloģisks vai ķirurģiski veidots kanāls starp dobumu (dobu orgānu) un ķermeņa virsmu vai starp diviem dobumiem (dobiem orgāniem); caurulīte, kas iešūta šādā kanālā.
salūtpatrona Patrona, kurai nav šāviņa un kura paredzēta šaušanas imitācijai, salutēšanai vai signāla došanai.
pants Patstāvīga iedaļa, paragrāfs (parasti numurēts) kādā juridiskā dokumentā.
arhīvs Patstāvīga iestāde vai nodaļa, kur krāj, sistematizē un glabā dokumentālus materiālus; ēka, kur atrodas šāda iestāde.
atkārtot Paust (ko visiem zināmu); aizgūt, pārņemt (ko), neradot nekā jauna.
atmest ar roku Paust noraidošu, neticīgu attieksmi, pastiprinot to ar žestu.
sodīties Paust noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko; būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko.
balsot Paust savu izvēli vai viedokli (piem., paceļot roku, nododot vēlēšanu biļetenu) un izšķirt jautājumu ar balsu skaita pārsvaru.
teikt savu vārdu paust savus uzskatus, domas.
iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aktīvi aizstāvēt (ko), iebilst (pret ko).
uzgaidīt Pavadīt kādu laiku gaidot.
meteoroloģiskais pavadonis pavadonis, kas novēro laikapstākļus no kosmosa un piegādā informāciju par atmosfēras stāvokli.
izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni); aizvadīt.
ievadīt Pavadot, rādot ceļu, ievest (kur iekšā).
plānprātība Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā.
vizbulīte Pavasarī agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem [Hepatica nobilis].
iesniegt Paveikt juridisku, diplomātisku, politisku u. tml. aktu, nododot attiecīgu dokumentu.
nobeigt Paveikt līdz galam pašu pēdējo (darbības) posmu; izveidot, izstrādāt (kā) beigu daļu.
izpildīt Paveikt, izdarīt (ieplānoto, iecerēto, uzdoto u. tml.).
pabeigt Paveikt, izveidot (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam.
izlidojums Paveikta darbība --> izlidot (1).
lidojums Paveikta darbība --> lidot (1).
lidojums Paveikta darbība --> lidot (2).
pārdevums Paveikta darbība --> pārdot [1]; tas, kas pārdots.
veidojums Paveikta darbība --> veidot (2); ārējā forma (piemēram, priekšmetam).
aizdambējums Paveikta darbība, rezultāts --> aizdambēt; mākslīgi veidots šķērslis (parasti upes) tecējumam; aizsprosts.
atteikums Paveikta darbība, rezultāts --> atteikt; vārdos vai rakstveidā izteikts noraidījums.
ēnojums Paveikta darbība, rezultāts --> ēnot; ēnas atveidojums (piem., zīmējumā).
iespiedums Paveikta darbība, rezultāts --> iespiest [1] (2); iedobums, rieva u. tml., kas radies kam iespiežoties.
izpildījums Paveikta darbība, rezultāts --> izpildīt (2); atveidojums; atskaņojums.
nosūtījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosūtīt (2); dokuments ar rīkojumu doties (kur, pie kā), norīkojums.
notēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> notēlot; atveidojums (mākslas darbā).
nožogojums Paveikta darbība, rezultāts --> nožogot; veidojums (žogs, barjera u. tml.), ar kuru (kas) ir atdalīts, norobežots.
pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (1); tas, kas ir pārveidots par ko citu.
pieprasījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (2); dokuments, kurā izteikta prasība (pēc kā).
pieraksts Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2); atzīme par pierakstīšanos noteiktā dzīvesvietā (padomju laikā).
pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt; dokuments, kurā izteikta vēlme ko darīt, kur piedalīties u. tml.
pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt (1); daļa, josla (piem., apģērbam), kur ir izveidotas pogas, arī pogcaurumi.
rotājums Paveikta darbība, rezultāts --> rotāt (1); priekšmets, veidojums, ko izmanto rotāšanai.
sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (1); kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
salikums Paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4); no tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas.
švīkājums Paveikta darbība, rezultāts --> švīkāt (1); uzzīmētu vai ieveidotu švīku kopums.
tetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt; tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
urbums Paveikta darbība, rezultāts --> urbt; caurums, dobums, kas izveidots urbjot.
uzbērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (2), attiecīgs celtniecīgs veidojums.
uzplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūdināt, uzpludināt; ūdenskrātuve, kas izveidojusies, aizsprostojot ūdensteci.
veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (1).
veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (3).
veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (4).
vijums Paveikta darbība, rezultāts --> vīt, arī vīties; darinājums, izstrādājums, ko veido, vijot kādu materiālu (piem., šķiedras, pavedienus).
velmējums Paveikta darbība, rezultāts → velmēt; velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets.
Rokas augšā! pavēle pacelt rokas un padoties.
likt Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
saķepināt Pavirši, ātri izveidot.
pacelt rokas pavirzīt rokas augšup par zīmi, ka padodas.
pašķirt Pavirzīt, paliekt uz abām pusēm (piem., augus, to daļas), izveidojot šķirtni.
izkūkot prātu pazaudēt spēju saprātīgi domāt, spriest.
izskalojums Pazeminājums vai dobums, kas radies, tekošam ūdenim izgraužot un aiznesot augsni, zemi u. tml.
iekrist kā akā pazust, vairs nerādīties, neatgriezties, nedot nekādu ziņu.
ziņa Pēc (kādām) īpašībām, pazīmēm, to kopuma; no (kāda) viedokļa.
fotorobots Pēc aculiecinieku liecībām veidots cilvēka fotoportrets.
atklāt Pēc celtniecības, izveides nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu pasākumu).
čarterlidojums Pēc īpaša nomas līguma organizēts lidojums.
pamācīties Pēc kāda parauga veidot savas prasmes, iemaņas.
mest Pēc kārtas dot (ko); arī ziedot.
piegriezums Pēc konkrētas piegrieztnes veidota (apģērba) forma, modelis.
šķira Pēc kvalitātes vai nozīmīguma pakāpes veidota (vienveidīgu priekšmetu, vielu u. tml.) grupa.
pastorālā saruna pēc laja iniciatīvas starp garīdznieku un laju notiekoša saruna, kuras neizpaužamību garantē likumdošana.
manuprāt Pēc manām domām; no mana viedokļa.
frāze Pēc noteikta parauga, shēmas veidots izteikums.
katalogs Pēc noteikta principa sistematizēts, izveidots (piem., grāmatu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs.
rādītājs Pēc noteiktām pazīmēm sakārtotu dokumentu, objektu u. c. uzskatījums, kas palīdz atrast šos dokumentus, objektus u. c. kādā kopumā.
šķira Pēc noteiktām pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa.
uzrādīt Pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentu).
kampaņa Pēc plāna un noteiktā termiņā veicamu darbu kopums (parasti par lauksaimniecisko ražošanu padomju iekārtas laikā).
dīdīt pādi pēc sena vārda došanas rituāla šūpot bērnu, celt to pretī saulei.
gaida Pēc skautu parauga veidotas starptautiskas meiteņu organizācijas biedre.
vivipārija Pēcnācēju radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem); arī kolikas.
attapties Pēkšņi atcerēties, iedomāties (ko); pēkšņi pamanīt, saprast (ko).
atcerēties Pēkšņi iedomāties (par ko neizdarītu, aizmirstu u. tml.).
izšauties caur galvu pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko).
izšauties caur smadzenēm pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko).
izšauties cauri galvai pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko).
izšauties cauri smadzenēm pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko).
sašķīst Pēkšņi izjukt, nerealizēties (piem., par nodomiem, plāniem).
detonācija Pēkšņi izraisīta, ļoti strauja vielas sadegšana, radot triecienu.
izsisties Pēkšņi izveidoties, rasties (uz ķermeņa, tā daļām); būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
paraut Pēkšņi likt doties (kur, kur līdz).
izjoņot caur smadzenēm pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām).
uzliesmot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā).
uzplaiksnīt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā).
šauties prātā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
šauties galvā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
šauties atmiņā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
uzzibsnīt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (apziņā).
atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (piem., sejā); pēkšņi atveidoties (atmiņā, iztēlē).
izraut Pēkšņi, negaidīti likt atstāt (ko), doties prom.
iedegties Pēkšņi, spēcīgi izjust un izpaust (jūtas, vēlmes); sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi nodoties (kam).
cirsties Pēkšņi, strauji doties mesties, griezties.
kulstīties Peldēt, parasti intensīvi šķaidot, jaucot (ūdeni).
nopeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; peldoties atsvaidzināties; izpeldēties.
ūdens velosipēds peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un kājminamu piedziņu (parasti atpūtai uz ūdens).
pontons Peldoša konstrukcija, ko izmanto par balstu, piem., peldošiem tiltiem, dokiem, piestātnēm.
ūdensizspaids Peldoša ķermeņa (parasti kuģa) izspiestais ūdens daudzums.
zemessmēlējs Peldoša zemes darbu mašīna grunts rakšanai zem ūdens.
boja Peldoša zīme, kas novietota atklātā jūrā, jūras līcī u. tml., kas norāda kuģošanai bīstamas vietas u. c. objektus.
debarkaders Peldošs objekts (parasti kuģu piestātne), kas ierīkots uz pontona vai liellaivas.
mazlēpe Peldošs ūdensaugs ar gludām, ovālām lapām un baltiem, nelieliem ziediem.
driftertīkls Peldošs zvejas tīkls.
aizpeldēt Peldot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
appeldēt Peldot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
iepeldēt Peldot ievirzīties (kur iekšā).
appeldēt Peldot izveidot (loku, apli).
izpeldēt Peldot izvirzīties (no kurienes, cauri kam, caur ko); peldot izkļūt (kur).
pārpeldēt Peldot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
papeldēt Peldot pavirzīties (kur, kādā virzienā, līdz kurienei u. tml.).
papeldēt Peldot pavirzīties (nelielu attālumu).
papeldēt Peldot pavirzīties (zem kā).
piepeldēt Peldot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē; arī uznirt.
nopeldēt Peldot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
nopeldēt Peldot virzīties (no kurienes) un nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
stūrēt Peldot, lidojot u. tml., ieturēt vai mainīt virzienu ar kādu ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
peldus Peldot.
krasta čurkste pelēki brūns putns, kas ligzdo kolonijās stāvos ūdenstilpju krastos pašraktās alās.
atpelnīt Pelnot dabūt atpakaļ vai strādājot atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
neto peļņa peļņa pēc nodokļu un ražošanas izdevumu atskaitīšanas; tīrā peļņa.
bruto peļņa peļņa pirms nodokļu un ražošanas izdevumu atskaitīšanas.
sārmzemju Periodiskās sistēmas II A grupas elementi (piem., bārijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
gadatirgus Periodiski rīkots plašs starptautisks saiets, kur notiek iepazīšanās ar jaunajām precēm, slēgti līgumi par preču pārdošanu un iepirkšanu vairumā; mese.
leduslaikmets Periods zemes vēsturē, kam raksturīga vairākkārtīga ledāju izveidošanās plašā teritorijā; pēdējais apledojuma periods; ledus laikmets.
iepirkt Pērkot iegādāties (parasti lielākā daudzumā, piem., rezervei, tālākpārdošanai).
izpirkt Pērkot izdot (visu naudu).
zīle Pērlei līdzīgs veidojums (parasti no krāsaina stikla) rotāšanai.
likvidators Persona vai organizācija, kam uzdots kārtot ar uzņēmuma, organizācijas u. tml. likvidēšanu saistību jautājumus.
cesionārs Persona, kam nodod prasījumu.
pavadītājs Persona, kas (kādu, ko) pavada; pavadonis.
oponents Persona, kas (piem., diskusijā) apstrīd kāda izteikto viedokli, uzskatus, iebilst pret ko.
apakšnieks Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta amatpersonai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu; padotais.
kukuļdevējs Persona, kas dod kukuli (3).
kandidāts Persona, kas ir pieteikta iespējamai ievēlēšanai (piem., likumdošanas institūcijā).
doktorands Persona, kas izstrādā un gatavojas aizstāvēt doktora disertāciju.
komitents Persona, kas komisionāram uzdod veikt tirdzniecības darījumu.
robežpārkāpējs Persona, kas nelikumīgi dodas pāri kādas valsts robežai.
robežas pārkāpējs persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai.
vaukšķis Persona, kas nemitīgi izsaka savu vai cita viedokli.
inkasents Persona, kas no iestādēm savāc naudu un nodod bankā.
spermas donors persona, kas nodod savu spermu, lai to varētu izmantot ģimenes gadījumos, kad kāda iemesla dēļ vīrieša sēkliniekos neveidojas sperma.
debitants Persona, kas pirmoreiz uzstājas publikas priekšā, piedalās sacensībās vai publicē, nodod publikas vērtējumam savu darbu.
Eiropas Parlamenta šveicars persona, kas tērpusies uniformā – melnā frakā un baltā kreklā ar baltu tauriņu un sudraba ķēdi un kas EP frakciju un parlamentāro komiteju sēdēm piegādā vēstules un dokumentus, ierāda deputātiem vietas, kā arī nodod deputātu palīgu vai frakciju sūtītās ziņas.
personas identitāte personas atbilstība dokumentos minētajai personai.
filtrācija Personas dokumentu, biogrāfijas, politiskās uzticamības u. tml. pārbaude (piem., 1945. gadā pēc vācu armijas kapitulācijas).
ID Personas identifikācijas dokuments kartes veidā.
galvasnauda Personas nodoklis, kas jāmaksā katram nodokļu maksātājam vienādi, neatkarīgi no viņa ienākumu lieluma vai īpašuma apjoma.
netiešā runa personas runas vai domu atstāstījums.
balss Personas viedokļa vai izvēles izpausme (piem., vēlēšanās); attiecīgā skaitīšanas vienība.
kolēģija Personu grupa, kas veido vadošo rīcības institūciju.
skatīt Pētīt, iztirzāt, arī vērtēt (parasti izmantojot kādu viedokli, teoriju u. tml.).
virknes slēgums pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
puzuris Pie griestiem karināms veidojums (parasti no salmiem) telpu rotāšanai.
slēpes Pie kājām piestiprināmas plāksnes veida (koka, plastmasas u. tml.) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu, braucot, slīdot pa sniegu, ūdeni.
nonakords Piecbalsīgs akords, kura malējās skaņas veido nonas intervālu.
dejot Piedalīties baleta izrādē, koncertā u. tml. atveidot (baleta) lomu, sniegt deju priekšnesumu.
tirgoties Piedāvāt pirkšanai, pārdot preces.
piegudrot Piedomāt klāt.
uzgāzēt Piedot gāzi (piemēram, braucot ar transportlīdzekli, kam ir iekšdedzes dzinējs).
atlaist grēkus piedot grēkus.
apžēlot Piedot, nesodīt par nodarījumu.
pārdzimt Piedzimt vēlreiz, no jauna (parasti iemiesojoties citā veidolā).
kriminālliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kura darbos sižetu veido nozieguma atklāšana.
detektīvliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kurā sižetu parasti veido kāda nozieguma atklāšana, izmeklēšana.
nolauzt degunu piedzīvot neveiksmi, tikt pārmācītam (parasti par iedomīgu cilvēku).
odorizēt Piejaukt (kam) odorantu.
atļaut Pieklājības forma, paziņojot klātesošajiem par nodomu ko darīt.
uz redzēšanos pieklājības teiciens atvadoties.
arlabunakti Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (dodoties gulēt).
Ar labu nakti! pieklājības teiciens, dodoties gulēt.
kavalieris Pieklājīgs, laipns vīrietis (parasti attieksmē pret sievietēm); dāmas pavadonis, aizsargātājs.
navigācija Piekļuve pie tīmeklī vai citā informācijas sistēmā ievietota dokumenta.
atbalstīt Piekrist (kādai idejai, nodomam, rīcībai u. tml.), veicināt (to) ar savu darbību.
atļauja Piekrītoša, pozitīva atbilde uz lūgumu, prasību; apstiprinātas tiesības (ko darīt); dokuments par šādām tiesībām.
sol Piektās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
konformisms Pielāgošanās, pakļaušanās (piem., valdošajam režīmam).
atstāt Pieļaut, arī likt, lai paliek (kādos apstākļos), bieži pašam aizejot.
sajaukt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst, atrodas (kopā, kādā kopumā, veidojumā ar ko).
piekrāpt Piemānīt (kādu), nepildot solīto, izkrāpjot naudu u. tml.
piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
laktācija Piena veidošanās un atdalīšanās process piena dziedzeros; periods, kad govs ir slaucama.
satuvoties Pieņemot (ko), pierodot (pie kā), kļūt mazāk atšķirīgam.
atvainot Pieņemt atvainošanos, piedot.
saplombēt Piepildīt (dobumu zoba cietajos audos) ar plombu.
aizpildīt Piepildīt (spraugu, dobumu).
uzpūsties Piepildīties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā, arī izveidoties ar porām.
piepūst vaigus piepildot muti ar gaisu, izspīlēt vaigus.
piepūsties Piepildoties ar gaisu, tiekot piepūstam, palielināties apjomā.
pūsties Piepildoties ar gāzi (parasti fizioloģisku traucējumu, arī atsevišķu pārtikas produktu ietekmē), palielināties apjomā.
piepūsties Piepildoties ar gāzi, gaisu, izplesties, palielināties apjomā.
uzpūsties Piepildoties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā (piemēram, par kuņģi).
uzprasīt Pieprasīt (noteiktu cenu par ko, parasti pārdodot).
bestsellers Pieprasīta, lielā metienā izdota grāmata.
sofistika Pierādījumu, slēdzienu u. tml. veidošana, izmantojot sofismus.
apgāzt Pierādīt (domas, uzskata, izteikuma) nepareizību; atspēkot.
rutīna Pieredzē iegūta automatizēta (darba) prasme, iemaņas; radošuma trūkums (darba) veikšanā.
aprast Pierodot pielāgoties (parasti par maņu orgāniem).
vervēt Pierunāt, pārliecināt, lai panāktu, ka iesaistās kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.; arī šādi veidot (cilvēku grupu).
iededzināt Pieskaroties ar ko sakarsētu (vai īpašu instrumentu), ieveidot (rakstu, ornamentu u. tml.).
sadzīt Piespiedu kārtā panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur); piespiedu kārtā nogādāt, nomitināt (kur).
drošības līdzekļi piespiedu līdzekļi pret aizdomās turēto vai apsūdzēto, lai tas neizvairītos no izmeklēšanas.
aizbāzt muti Piespiest klusēt, neļaut izteikt savas domas.
nospiest uz ceļiem piespiest padoties, pakļaut savai varai, arī gribai.
pieblīvēt Piespiežot, piemīdot u. tml. padarīt blīvu, ciešu.
apveltīt Piešķirt (kādam) izcilas spējas, dotības, talantu u. tml.; būt ar šādām īpašībām.
formatēt Piešķirt dokumentam noteiktu ārējo veidolu (malu un atkāpju lielumu, burtu veidu u. tml.).
habilitēt Piešķirt habilitētā zinātņu doktora grādu.
nosaukt Piešķirt, dot vārdu, nosaukumu.
piesviest Piešķirt, iedot (ko) papildus.
saēsties Pietiekami daudz ēdot, pilnīgi paēst.
atēsties Pietiekami ēdot, vairs neizjust izsalkumu; atkopties.
piegādāt Pievedot, aiznesot vai nosūtot nodrošināt, ka saņem (ko).
tuvināties Pievērsties (kādām domām, darbības mērķim u. tml.).
raudzīties Pievērsties (kam), domāt (par ko).
aizklīst Pievērsties citam, tālākam objektam (par domām, skatienu).
piedzejot Pievienot (tekstam) ko izdomātu vai nepatiesu.
piefantazēt Pievienot ko izdomātu, fantāzijā radītu.
PVN Pievienotās vērtības nodoklis.
jaukties Pievienoties (kam klāt), veidojot maisījumu.
pīte Pikai vai kamolam līdzīgs veidojums.
maksāt Pildīt (finansiālas saistības), dodot naudu.
plombēt Pildīt (radušos dobumu zoba cietajos audos) ar plombu (2).
iepildīt Pildot ievirzīt (kur iekšā, parasti ko šķidru vai beramu).
sapilināt Pilinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); pilinot (ko virsū), apstrādāt.
nobriest Pilnībā izveidoties, būt gatavam (izpausties, realizēties u. tml.).
nodoties Pilnībā ļauties (psihiskam stāvoklim, domām u. tml.).
krahs Pilnīga neveiksme, neizdošanās.
nogremdēties Pilnīgi iedziļināties, nodoties (kam).
aizdomāties Pilnīgi iegrimt domās, aizmirstot visu pārējo.
lasīt kā (atvērtā) grāmatā pilnīgi izprast (kāda domas, jūtas, pārdzīvojumus).
redzēt kādam cauri pilnīgi izprast kādu, viņa nodomus, darbības cēloņus.
aprakties Pilnīgi nodoties (darbam, mācībām u. tml.), atstājot novārtā visu pārējo.
iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), aizmirstot, neievērojot apkārtējo, neatlicinot laiku kam citam.
atdoties Pilnīgi nodoties (kādai darbībai).
iedziļināties Pilnīgi nodoties (kādai nodarbībai), tā ka neievēro apkārtējo.
ieslīgt Pilnīgi nodoties (kam), būt pārņemtam (ar ko).
sasirgt Pilnīgi nodoties (kam), būt pārņemtam (ar ko).
iegremdēties Pilnīgi nodoties (kam), iedziļināties, arī dziļi iejusties.
nogrimt Pilnīgi nodoties (kam).
aprakt sevi darbā pilnīgi nodoties darbam, atstājot novārtā visu pārējo.
iegrimt darbā pilnīgi nodoties darbam.
nogrimt domās pilnīgi nodoties pārdomām.
iegrimt domās pilnīgi nodoties pārdomām.
aizmirsties Pilnīgi nodoties priekam, baudai.
sakoncentrēt Pilnīgi pievērst (domas, uzmanību) vienam noteiktam objektam.
demilitarizēt Pilnīgi vai daļēji atbruņot (valsti, teritoriju), piem., izvedot karaspēku.
mandāts Pilnvarojums, uzdevums; dokuments, kas apliecina uzrādītāja pilnvaras, uzdevumus.
piedzinējs Pilnvarota persona vai iestāde, kurai ir dotas tiesības nodarboties ar (piem., kavētu) maksājumu piespiedu iekasēšanu.
sasniegt Pilnveidojot savas spējas, zināšanas u. tml., iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
pilnveidoties Pilnveidot sevi, tikt pilnveidotam.
izkopt Pilnveidot, attīstīt.
uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
uzziedēt Pilnveidoties, pilnīgi izpausties (piemēram, par cilvēka īpašībām, spējām).
nākt Pilnveidoties.
sapilēt Pilot savirzīties (kopā, kādā veidojumā, kur).
virāža Pilotāžas figūra – lidmašīnas lidojums pa riņķi horizontālā plaknē ar sānsveri.
Republikas pakļautības pilsēta pilsēta, kas (padomju laikā), bija tiešā veidā, nepastarpināti pakļauta centrālajai varai.
lordmērs Pilsētas pašvaldības galva (piem., Londonā un dažās citās Apvienotās Karalistes pilsētās).
bāriņtiesa Pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī pilsētas veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
aglomerācija Pilsētkopa, kas izveidojusies, saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotajām vietām.
gaigala Pīļu dzimtas ūdensputns ar melni baltu apspalvojumu (tēviņiem), kas lidojot rada īpatnējas, svilpojošas skaņas.
uzpīt Pinot izgatavot, arī izveidot.
sapīt Pinot savienot, sasaistīt; pinot izveidot.
appīt Pinot, veidojot pinumu, apņemt; aptvert ar pinumu, pīni.
jaunie ļeņinieši pionieru organizācijas biedri (padomju laikā).
uzpirkt Pirkt (ko) vairumā, parasti pārdošanai par augstāku cenu vai pārstrādei.
čartisms Pirmā masveida politiskā un sociālā kustība Anglijā (19. gs. 30.–50. gados) par tautas hartas īstenošanu.
sākums Pirmais (piem., kāda priekšmeta, veidojuma, telpas, platības) posms, josla, punkts u. tml.
pirmmācība Pirmais mācību posms, kurā ietverta elementāru zināšanu sniegšana, nepieciešamāko prasmju, iemaņu veidošana.
kandidāts Pirmais zinātniskais grāds (padomju iekārtas laikā).
pirmdokuments Pirmais, arī oriģinālais dokuments, ko parasti izmanto turpmāko dokumentu izstrādei.
pirmviela Pirmais, sākotnējais faktu, iztēles u. tml. materiāls, kas ir pamatā (kam), ko izmanto (kā) radīšanai, veidošanai.
pirmmežs Pirmatnējs, cilvēka darbības neskarts, nepārveidots mežs; mūža mežs.
pirmatnīgs Pirmatnējs, dabisks, nepārveidots.
oriģināls Pirmreizējs teksts, dokuments (pretstatā norakstam, kopijai).
zvīņas Plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem; pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
plātne Plakans, samērā plāns veidojums.
virsma Plaknes, tās daļas ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi.
galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam, piem., galda spēlēm; neliels galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne.
plēve Plāna, blīva (piem., vielas, organiska veidojuma) kārta (uz kādas virsmas).
membrāna Plāna, elastīga plēve, kas atdala organisma dobumus, audus, šūnas.
aizplanēt Planējot aizvirzīties; aizlidot.
noplanēt Planējot nolidot (kādu attālumu).
slieksnis Planētas virsmas reljefa veidojums – dabisks vai mākslīgs valnis.
perināt Plānot, apdomāt (parasti slepenībā).
epitēlijs Plāns audu slānis, kas klāj ķermeņa virsmu un dobumus; epitēlijaudi.
uzbalsenis Plāns, elastīgs skrimslis, kas veido balsenes augšējo daļu un rīšanas brīdī to aizklāj.
spārns Plāns, plēvjains vai ādains veidojums (piem., uz lapas kāta, stumbra, pie sēklām).
plastilīns Plastiska nežūstoša masa, ko lieto veidošanai (piem., bērnu nodarbībām).
senieleja Plaša ieleja, ko izveidojušas ūdens straumes no kūstošā ledus leduslaikmeta beigās; senleja.
ķimizācija Plaša ķīmisko vielu un produktu ieviešana tautas saimniecības nozarēs (Padomju Savienībā 20. gs. 60. gados).
dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
nekropole Plašas, mākslinieciski izveidotas kapenes, kapulauks (seno kultūras centru tuvumā).
neslava Plaši izplatīts negatīvs viedoklis (par kādu).
izvērst Plaši, daudzpusīgi attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.); detalizēti izveidot.
solīds Plašs, dziļš (par zināšanām); labi pamatots, pierādīts (piem., par domu, ideju).
oficiozs Plašsaziņas līdzeklis, kas pauž (kā) viedokli.
vēriens Plašums, daudzpusība (domām, interesēm, spējām u. tml.).
lāpstiņa Plats, plakans lāpstveida (ragu) veidojums (parasti aļņiem).
noplaucēt Plaucējot apstrādāt (ko ar ļoti karstu vai verdošu šķidrumu).
tīkllapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar druknu, dzeltenmelnu ķermeni, kura kāpurs veido tīklojumu uz kokaugiem.
zāģlapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis, kas pielāgots olu dēšanai augu audos.
saplisēt Plisējot izveidot (audumā, tērpā) nelielas ieloces.
izplīst Plīstot kļūt caurumainam; plīstot izveidoties.
aizplivināt Plivinot spārnus, aizlidot.
noplivināties Plivinot spārnus, nolidot.
aizplīvot Plīvojot, viļņveida kustībām aizvirzīties, aizlidot.
ložņāt Plūst (dažādos virzienos, apliecinot šķēršļus u. tml.).
apskalot Plūstot garām vai atrodoties blakus, apņemt, skart (visapkārt, no visām pusēm) – par ūdeņiem.
iegrauzt Plūstot ieveidot (kur gultni, izskalojumu u. tml.).
izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu; plūstot izveidot – par ūdeņiem.
iegrauzties Plūstot, izskalojot iespiesties (iežos) – par ūdeņiem; ieveidoties (kur) ūdeņu iedarbībā.
pļavparks Pļavā izveidots parks; pļavas parks.
navigācijas josla pogu vai grafisku attēlu kopa, ko izmanto, lai veidotu saites ar tīmekļa vietnes tēmām.
tikumības policija policijas nodaļa, kuras uzdevums ir sekmēt sabiedrības tikumību (piem., ierobežojot prostitūciju, cīnoties pret sutenerismu, pedofiliju).
Interfronte Politiska organizācija, kas izveidojās Latvijā 20. gadsimta 80. gadu beigās ar mērķi saglabāt sociālismu un Latviju Padomju Savienības sastāvā.
sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāveido tāda iekārta, kur ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā.
marksisms Politiska un ekonomiska teorija, kas paredz kapitālisma iekārtas gāšanu, valsts kontroli pār ražošanas līdzekļiem un bezšķiru sabiedrības izveidošanu nākotnē.
reformisms Politiskās domas virziens, kas par sabiedrības attīstības ceļu atzīst reformas un noliedz apvērsumus; attiecīga politiskā darbība.
harta Politiski vai juridiski nozīmīgs dokuments.
pretpols Pols, kas ir pretējs dotajam polam.
leģenda Populārs, izplatīts stāsts (piem., par kādu notikumu), kurā patiesība mijas ar izdomājumiem, pārspīlējumiem.
destruktīvs Postošs, ārdošs.
pundurpotcelms Potcelms, kura ietekmē uzpotētais augs veido mazu augumu.
uzpotēt Potējot (piemēram, ar potzaru), izveidot (radniecīgam augam) vēlamās īpašības.
cesija Prasījuma tiesību nodošana citam kreditoram (cesionāram).
prasīties Prasīt atļauju (kurp doties, ko darīt).
vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
atprasīt Prasīt, lai atdod (iedoto, aizdoto, paņemto).
kaligrāfija Prasme rakstīt skaisti, ar mākslinieciski izveidotiem burtiem; šāda raksta veidošanas paņēmienu kopums; daiļrakstīšana.
ar gudru ziņu prātīgi apsverot, apdomājot.
galva Prāts, apziņa; domāšana, saprašana.
gabalprece Prece, ko pērk un pārdod pa gabaliem, atsevišķiem priekšmetiem.
ejoša prece prece, ko var ātri pārdot.
nokopēt Precīzi atveidot (piem., gleznā).
kopija Precīzs (kā) atveidojums.
bazārs Preču pārdošana labdarības nolūkos.
mazumtirdzniecība Preču pārdošana nelielos daudzumos gala patērētājiem viņu personīgam patēriņam.
dempings Preču pārdošana par mākslīgi pazeminātām cenām.
izpārdošana Preču pārdošana par pazeminātām cenām, ko veic noteiktā laika posmā; preču mantu pārdošana, likvidējot, piem., veikalu, uzņēmumu.
ēnu ekonomika preču ražošana un realizācija, finanšu darījumi u. tml., nemaksājot nodokļus un neievērojot likumus.
spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana, lai pelnītu uz kursa, cenu svārstību.
sapresēt Presējot izgatavot, izveidot (ko).
Lucifers Pret Dievu sacēlušos eņģeļu vadonis, kas kļuvis par elles valdnieku; velns.
reformācija Pret katolicismu vērsta reliģiski politiska kustība 16. gs. Eiropā, kas noveda pie protestantisko konfesiju (evaņģēliski luteriskās, reformātu, anglikāņu) izveidošanās.
konflikts Pretrunu, sadursmju atspoguļojums, kas veido mākslas darba (parasti daiļdarba) pamatu.
polarizācija Pretstatu, krasu atšķirību veidošanās, radīšana.
restitūcija Prettiesiski (piem., karā) iegūta īpašuma atdošana atpakaļ.
sapriecāties Priecāties, gaidot kādu pozitīvu notikumu, kas nenotiek vai var nenotikt.
dzintarpriede Priede, no kuras sveķiem veidojies dzintars.
a- Priedēklis ar nolieguma nozīmi grieķu cilmes svešvārdos.
anti- Priedēklis ar pretstata nozīmi (svešvārdos).
dez- Priedēklis, kas (svešvārdos) apzīmē (kā) likvidēšanu, atcelšanu; (kā) trūkumu, neesamību u. tml.
de- Priedēklis, kas (svešvārdos) apzīmē atdalīšanu, pazemināšanu, atcelšanu u. tml.
dis- Priedēklis, kas (svešvārdos) apzīmē sadalīšanu, nošķiršanu vai norāda uz pretstatu.
ko- Priedēklis, kas (svešvārdos) norāda uz (kā) savstarpējo saistību, kopību, līdzdalību.
di- Priedēklis, kas (svešvārdos) norāda uz divkāršojumu vai sastāvēšanu no divām daļām.
dia- Priedēklis, kas (svešvārdos) norāda uz virzību caur, cauri.
re- Priedēklis, kas svešvārdos norāda uz (kā) atkārtošanos, atjaunošanos vai pretēju darbību.
radītprieks Prieks radīt, veidot ko jaunu.
priekštelpa Priekšējais dobums (organismā) kādā dobumu sistēmā.
vestibils Priekšējais dobums kādā organisma dobuma sistēmā.
apakša Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu; apakšējā daļa; pretstats: augša.
iekšā Priekšmeta iekšpusē; vielā, audos, materiālā u. tml.
imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību); šādi darinātais priekšmets.
zars Priekšmeta, darbarīka elements – tievs, garens veidojums, kas atdalās no priekšmeta pamatnes.
faktūra Priekšmeta, mākslas darba u. tml. virsmas veidojuma īpatnības.
virsotne Priekšmeta, veidojuma u. tml. augšējā, vistālāk izvirzītā daļa.
piramīda Priekšmets vai veidojums, kas ir šāda daudzskaldņa formā.
tīkls Priekšmets, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds noausts vai citādi veidots materiāls (piem., kā norobežošanai).
redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem metāla stieņiem, koka līstēm u. tml., kuras ar atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja.
ķīla Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu.
rozete Priekšmets, kurā atveidots rozes zieda motīvs.
slīpne Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir slīpa virsma.
loks Priekšmets, priekšmeta daļa, veidojums, kam ir šāda forma.
smagums Priekšmets, veidojums u. tml., kam ir liela masa, liels svars.
riņķis Priekšmets, veidojums, kam ir apļa vai aplim līdzīga forma.
sirpis Priekšmets, veidojums, kam ir pusloka forma ar sašaurinājumu galos.
sirds Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.
puslode Priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma.
cilindrs Priekšmets, veidojums, kam ir šāda ķermeņa forma.
lode Priekšmets, veidojums, kam ir šāda ķermeņa forma.
rombs Priekšmets, veidojums, kam ir šāda paralelograma forma.
spirāle Priekšmets, veidojums, kam ir šādas līknes forma vai kas atgādina šādu līkni.
trijžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi; trīsžuburis.
trīsžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi.
vienžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir viens žuburs.
režģis Priekšmets, veidojums, kas izgatavots no krusteniski sastiprinātām sloksnēm, stieplēm, latām u. tml.
balsts Priekšmets, veidojums, kas notur uz tā novietotās konstrukcijas svaru.
konuss Priekšmets, veidojums, kas pēc formas ir līdzīgs šādam ģeometriskam ķermenim.
pabalsts Priekšmets, veidojums, ko izmanto par balstu (parasti zem kā).
balsts Priekšmets, veidojums, ko lieto (kā) atbalstīšanai, noturēšanai vēlamā stāvoklī.
uzliktnis Priekšmets, veidojums, ko uzliek, piestiprina (uz kā, kam); detaļa, piemēram, būvelementu, dzelzceļa sliežu salaiduma sasaistīšanai.
starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piem., lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu); arī līste.
uzstādījums Priekšmetu, figūru izkārtojums gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
prīma Primabalerīna; arī primadonna.
gaiļbiksīte Prīmulu dzimtas savvaļas augs ar dzelteniem, pavasarī ziedošiem ziediem čemuros, ko lieto arī par ārstniecības augu [Primula officinalis; Primula veris].
krāsu printeris printeris, kas veido krāsainus attēlus.
augļu augļi procenti, ko pēc noteikta termiņa pieskaita kapitālam, lai tie atkal kopā ar kapitālu dotu procentus.
pigmentācija Process, arī rezultāts --> pigmentēt; krāsojums, kas rodas, pigmentiem uzkrājoties audos.
audzināšana Process, darbība --> audzināt; cilvēka personības veidošana.
priekšmetiskā darbība process, kurā cilvēks reproducē un radoši pārveido dabu.
glotofāgija Process, kurā dominējošā valoda, ko uzspiež spēcīga politiska grupa, pakāpeniski nomāc vietējās vai minoritāšu valodas (parasti pēc iekarošanas vai kolonizēšanas).
solarizācija Process, kurā fotoattēla negatīvs saņem gaismu vairāk nekā nepieciešams minimālā nomelnējuma sasniegšanai, tomēr neveidojoties maksimālajam nomelnējumam.
sekrēcija Process, kurā specializētas dziedzeru šūnas veido un izdala sekrētu.
iedarbība Process, norise, darbība, kas (ko) ietekmē, pārveido; šāda procesa, norises, darbības rezultāts.
aptaukošanās Process, rezultāts --> aptaukoties; stāvoklis, kad organismā pārmērīgi izveidojušies taukaudi.
atveide Process, rezultāts --> atveidot; atveidošana; atveidojums.
karsts Procesu kopums ūdenī šķīstošos iežos (piem., dolomītā, ģipšakmenī) un tā izpausmes formas zemes virspusē.
ūdens pelde produkta karsēšana, vārīšana traukā, kas ielikts katlā ar verdošu ūdeni.
pienesums Produktu, sadzīves priekšmetu kopums, ko atnes un nodod (piem., ieslodzījumā esošam cilvēkam).
kompilators Programma, kas pārveido programmēšanas valodu par mašīnvalodu.
translators Programma, kas veic kādas citas programmas translēšanu no vienas programmēšanas valodas otrā; iekārta, kas pastiprina, pārveido un pārraida elektriskos sakaru signālus, radot iespēju uztvert dažāda veida informāciju (skaņu, attēlu u. c.).
filtrs Programmatūra specifiskai teksta pārveidošanai.
tautiskais romantisms progresīvā romantisma variants (latviešu literatūrā 19. gadsimta 70. un 80. gados), kuram raksturīga sakāpināta interese par pagātni.
vienu māju tālāk projām (iet, doties u. tml.).
izprojektēt Projektējot izstrādāt dokumentāciju (piem., kāda objekta celtniecībai).
kalvinisti Protestantisma konfesija, ko 16. gadsimtā Šveicē nodibināja Ž. Kalvins un kuras raksturīgākā mācība ir iepriekšnolemtības doktrīna – uzskats, ka izredzētās dvēseles tiks glābtas, turpretī citas – lemtas mūžīgām mokām.
menonīti Protestantu sekta (izveidojusies 16. gs.), kas atzīst pieaugušo kristīšanu, baznīcas šķiršanu no valsts un ievēro aizliegumu lietot ieročus.
sist dūri galdā Protestēt (pret ko), izsakot savu viedokli.
triekt dūri galdā Protestēt (pret ko), izsakot savu viedokli.
apraksts Prozas žanrs, kam raksturīga dokumentalitāte, konkrētu faktu un personu attēlojums; šī žanra sacerējums.
psiholoģija Psihe; rakstura, domāšanas un izturēšanās īpatnības.
negatīvisms Psihes attīstības vai patoloģiska procesa izraisīta noraidoša attieksme un pretestība pretdarbība (pret ko).
nonākt Psihiskā darbībā izveidot, radīt (ko).
kompensācija Psihiska vai psihofizioloģiska procesa daļēja atjaunošanās, bojājuma mazināšanās, izveidojoties pretējos virzības impulsiem vai reakcijām.
garā vājš psihiski slims, ar vāji attīstītām domāšanas spējām.
gars Psihisko īpašību kopums; psihiskās spējas; prāts, domāšana.
prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.
šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī domas, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizumu, iespējamību.
uztvere Psihisks izziņas process, kurā īstenības priekšmeti un parādības atveidojas apziņā to pazīmju kopumā, arī šī atveidojuma izpratne.
frustrācija Psihisks stāvoklis (iekšējs spriegums, bezizejas izjūta u. tml.), kas var izveidoties, ja cilvēkam rodas reāli vai šķietami nepārvarami šķēršļi.
iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
mulsums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (daļējs) zudums.
psihotehnika Psihisku un fizisku treniņu sistēma, kas psihes darbību pakļauj apzinātai kontrolei un regulēšanai; kādas darbības, kāda darba veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana.
zombēt Psiholoģiski iespaidot (kādu), mēģinot pakļaut savai ietekmei.
geštaltterapija Psihoterapijas metode, kurā tiek izmantoti geštaltpsiholoģijas principi (piem., indivīda būtība kā veselums, viņa jūtu un domu nozīmīgums), kā arī psihoanalīze.
kara komisariāts PSRS militārās pārvaldības institūcija, kuras galvenā funkcija bija karadienestam padoto personu uzskaite un iesaukšana armijā.
TASS PSRS oficiālā telegrāfa aģentūra, kas dibināta 1925. gadā un 1991. gadā pārveidota par Krievijas Federācijas informācijas aģentūru ITAR-TASS.
izsole Publisks pārdošanas veids, kurā (preci) pārdod tam, kas sola maksāt visvairāk.
drūzmēties Pulcēties (kur), veidojot drūzmu; drūzmā grūstīties.
zemeszvaigzne Pūpēžu sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru.
augstais purvs purvs ar paaugstinātu centrālo daļu, kuru veido galvenokārt baltās sūnas.
sūnu purvs purvs ar paaugstinātu centrālo daļu, kuru veido galvenokārt baltās sūnas.
zemais purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu – zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
zāļu purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu – zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
apgrieziens Pusaplis griešanās kustībā (piem., slidojot).
ziemeļu puslode puslode, kas veidojas, nosacīti sadalot Zemeslodi pa ekvatoru.
dienvidu puslode puslode, kas veidojas, nosacīti sadalot Zemeslodi pa ekvatoru.
Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa ekvatora līniju.
Zemes austrumu un rietumu puslodes puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa Griničas meridiānu.
vilkt Pūst, plūst (par vēsu, aukstu gaisu); pakāpeniski veidoties, mainīties (par laika apstākļiem).
mežrags Pūšamais mūzikas instruments, kas izveidojies no mednieku raga – spirālveida taure ar platu atveri.
izpūst Pūšot izveidot (no kādas masas).
uzpūst Pūšot panākt, ka (kas) izveidojas.
sapūst Pūšot savirzīt (kopā, iekšā); pūšot izveidot (ko).
kukaiņdzenis Putns ar spilgtu (zaļu, dzeltenu, zilu) apspalvojumu, kas pārtiek no lieliem, lidojošiem kukaiņiem.
nometnieks Putns, kam viss dzīves cikls – ligzdošana, barošanās un ziemošana – noris vienā noteiktā teritorijā; pretstats: gājputns.
gājputns Putns, kas ik gadu migrē no ligzdošanas vietas uz ziemošanas vietu un atpakaļ.
naktsputns Putns, kas lido, medī krēslā, naktī.
ornitofauna Putnu sugu kopums (piem., noteiktā teritorijā); faunas daļa, ko veido putni.
perēklis Putnu veidots miteklis, kurā tie dēj un perē olas; ligzda.
uzputot Putojot panākt, ka (šķidra masa) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām.
krustmāte Radiniece (piem., tēva vai mātes māsa); sieviete attiecībā pret bērnu vai gados jaunāku cilvēku.
krusttēvs Radinieks (piem., tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
celsme Radīšana; veidošana.
gārgt Radīt (elpošanas orgānos) dobju, sēcošu troksni (piem., sāpēs, agonijā); būt ar šādu troksni (piem., par balsi); atskanēt šādam troksnim.
veltīt Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, rodoties darbības traucējumiem (piem., par ierīcēm, mehānismiem).
apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
blaukšķēt Radīt dobju atsitiena, kritiena, šāviena u. tml. troksni.
būkšķēt Radīt dobju troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
dunēt Radīt dobju, ļoti zemu troksni, parasti izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piem., par pērkonu, ūdeņiem, arī par sprādzieniem, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atbalsot šādu troksni.
aurot Radīt gaudojošas, kaucošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
pukšķēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
baukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena troksni; atskanēt šādam troksnim.
plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piem., par priekšmetiem, kuros veidojas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
blakšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (par ko pamīkstu, kas tiek sists, pret ko atsitas u. tml.).
paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piem., par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piem., par lūpām, mēli skūpstoties vai ēdot); atskanēt šādam troksnim.
purkšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
pukšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piem., par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
takšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
pavērt logu uz pasauli radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko redzēt, iepazīt).
pašķirt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko veikt, darīt).
pavērt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko veikt, darīt).
graut Radīt ļoti spēcīgu dobju troksni (par pērkonu, artilērijas šāvieniem u. tml.).
dārdēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par dabas parādībām, mehānismiem u. tml.).
rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
grandēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni; dārdēt.
dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni (par motoriem, ierīcēm, braucošiem transportlīdzekļiem).
klunkšķēt Radīt padobjas, guldzošas skaņas (par šķidrumu, ko lej no trauka vai skalina); atskanēt šādam troksnim.
krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
rubināt Radīt raksturīgas ritmiskas, padobjas balss skaņas (par rubeņiem, medņiem).
rēkt Radīt raksturīgas skaļas, dobjas balss skaņas (par dzīvniekiem).
zāģēt Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā); krākt.
šmakstēt Radīt raksturīgu īslaicīgu, paklusu troksni (par lūpām, mēli ēdot vai skūpstoties); atskanēt šādam troksnim.
vīpsnāt Radīt raksturīgu sejas izteiksmi; kurai raksturīgs noraidošs, nicinošs smaids, arī ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīnēt.
žļurkstēt Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni, kāds veidojas, piem., brienot, braucot pa šķidru masu, dubļiem u. tml., arī šķidrumam iekļūstot apavos; atskanēt šādam troksnim.
smīnēt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
blākšķēt Radīt skaļu dobju troksni (piem., par ko smagu, kas pret ko atsitas).
taurēt Radīt spēcīgas, dobjas, stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem).
dimdēt Radīt spēcīgu, dobju troksni (par mehānismiem, braucošiem transportlīdzekļiem).
rībēt Radīt spēcīgu, dobju troksni.
maurot Radīt stieptas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
šņakstēt Radīt šādu troksni ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu); atskanēt šādam troksnim.
šmakstināt Radīt šmakstus (piem., ēdot).
traumēt Radīt traumu, bojājumu (audos, orgānos).
žļakstēt Radīt troksni, kāds veidojas, piem., brienot, braucot pa šķidru masu, dubļiem u. tml., arī šķidrumam iekļūstot apavos; atskanēt šādam troksnim.
izdot Radīt un publiskot (juridiska satura dokumentu).
būkšķināt Radīt vairākkārtīgu dobju troksni.
rūkt Radīt zemu, dobju troksni (par parādībām dabā, darbību, procesu).
dūkt Radīt zemu, dobju troksni (par parādībām dabā).
zumēt Radīt zemu, dobju troksni (par parādībām dabā).
dūkt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
zumēt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
atnest Radīt, dot (ienākumus, peļņu).
raidīt Radīt, izplatīt kādā vidē (balss skaņas, vārdus, domas u. tml.).
noskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
uzskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
izraut Radīt, izveidot (bedri, iedobumu); izskalot.
uztaisīt Radīt, izveidot (piemēram, ko māksliniecisku).
pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
izfantazēt Radīt, izveidot fantāzijā; izdomāt.
atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu) no kādas pamatkategorijas (piem., formas).
turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
dibināt Radīt, veidot (piem., organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
kūsāt Radīt, veidot burbuļus.
treļļot Radīt, veidot treļļus – par putniem.
spokoties Rādīties, būt uztveramam (kādam) spoka veidolā.
irāņu valodas radniecīgu indoeiropiešu valodu grupa, kurā ietilpst persiešu, kurdu, osetīnu, puštu u. c. valodas.
gulbja dziesma radoša cilvēka pēdējais augstākais sasniegums, pēdējie panākumi.
laboratorija Radoša darba metožu kopums (rakstniekam, māksliniekam).
gara bērns radošā darba rezultāts.
radošā biogrāfija radošā darba secīgs apraksts.
izveidot Radošā domāšanas procesā radīt (piem., kādu tekstu, projektu, metodi); izstrādāt.
pārradīt Radošā procesā pārveidot citādu, par ko citu.
meklēt Radošajā darbībā censties atrast (ko).
izgudrot Radošas darbības rezultātā radīt, izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
parafrāzēt Radoši izmantot (zināmu tēmu, motīvu, stilu u. tml.) jaunā veidā (piem., daiļdarbā, skatuves mākslā).
interpretēt Radoši, atklāt (mākslas darba saturu, ideju).
atplaukt Radoši, atraisīties, attīstīties.
trupa Radošs aktieru vai cirka mākslinieku kolektīvs.
sacerējums Radošs rakstudarbs (skolā) – skolēna veidots teksts par kādu tematu; domraksts.
kreatīvs Radošs, radītspējīgs.
interpretācija Radošs, savdabīgs mākslas darba izpildījums, tā idejas oriģināls atklājums.
kratīt dūri rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
rādīt dūri rādot (kādam) dūri, draudēt.
sacaurumot Radot (kam) caurumus, sabojāt (to).
norādīt Rādot (parasti ar žestu), vērst (kāda) uzmanību (uz ko); rādot sniegt informāciju.
sarādīties Rādot (piem., zīmes, žestus), sazināties.
vārīt Radot attiecīgu (parasti augstu) temperatūru, panākt, ka visā (šķidruma) tilpumā notiek pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī.
diedzēt Radot dīgšanai labvēlīgus apstākļus, panākt, ka sāk dīgt.
izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko); parādīt (daudz vai visu).
sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (piem., šķidra, gāzveida) viela; būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (piem., šķidra, gāzveida) viela.
kultivēt Radot labvēlīgus (mākslīgos) apstākļus, panākt, ka (mikroorganismi) aug un attīstās.
parādīt Rādot paskaidrot, pamācīt (piem., darbību, paņēmienu).
uzplaucēt Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka (kas) uzplaukst; izplaucēt [2].
parūkt Radot rūkoņu, neilgu laiku darboties (par iekārtām, mehānismiem u. tml.)
parūcināt Radot rūkoņu, pabraukāt.
simfonizēt Radot skaņdarbu, iekļaut tajā simfoniskajam orķestrim raksturīgus izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku, dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
nosprostot Radot šķērsli (kādā vietā), kavēt, pārtraukt plūsmu, pārvietošanos (pa to).
aizdambēt Radot šķērsli, aizsprostot.
nosprostot Radot šķērsli, kavēt, pārtraukt (kā plūsmu, pārvietošanos).
sagatavot ceļu (kādam) radot vajadzīgos priekšnoteikumus, palīdzēt (kādam); veicināt (ko).
pieēnot Radot vieglu ēnu, pasargāt (augus) no saules staru tiešas iedarbības.
uzziedināt Radot ziedēšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (augs) uzzied.
nags Ragvielas veidojums (dzīvnieka) pirksta galā.
ieraidīt Raidot (piem., bumbu, ripu) ievirzīt (kur iekšā).
bēdāties Raizēties, nemitīgi domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties.
publikācija Raksta vai grāmatas sagatavošana un klajā laišana; izdošana.
pilnvara Rakstisks dokuments, kas piešķir tiesības rīkoties kādas citas personas vietā.
rakstība Rakstīšana; noteikta žanra daiļdarbu veidošana.
rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā burtus uz papīra atveido reljefas metāla zīmes, ar īpašu mehānismu piespiežot krāsu lenti pie papīra.
likt Rakstīt, atveidot grafiski u. tml.
vēstures avoti rakstītie dokumenti un lietiskie priekšmeti, kas atspoguļo sabiedrības pagātni.
literārs eposs rakstnieka veidots literārs darbs.
dokumentālists Rakstnieks, kas raksta dokumentālo prozu.
izrakstīt Rakstot izveidot (dokumentu).
gatavot Rakstot, sacerot u. tml. veidot, radīt (piem., tekstu, runu); rīkot (piem., kādu pasākumu).
komentārs Raksts (parasti neliels), kurā pausts kāds viedoklis, spriedums, secinājums u. tml.
rūtojums Raksts, ko veido rūtis (2).
skujiņu raksts raksts, ko veido šādi elementi.
lineārais raksts raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
ideogramma Rakstu zīme, kas apzīmē veselu jēdzienu; teksts, kas veidots ar šādām rakstu zīmēm.
vilciens Raksturīga veidojuma līnija, iezīme (sejas formai, vaibstiem).
anekdotisks Raksturīgs anekdotei, saistīts ar to.
raksts Raksturīgs veidojums (kādā virsmā).
zīmīgs Raksturīgs; tāds, kas dod, veido priekšstatu (kādam par ko).
aprakstīt Raksturot; izteikt vārdos (piem., izjūtas).
parole Rakstzīmju virkne, kas dod iespēju identificēt datortīkla lietotāju.
dzinējraķete Raķete, ko izmanto par dzinēju (kosmiskajiem kuģiem, mākslīgajiem pavadoņiem).
nesējraķete Raķete, ko izmanto par transportlīdzekli kosmiskā lidaparāta ievadīšanai orbītā ap Zemi vai starpplanētu lidojuma trajektorijā.
kodolraķete Raķete, kurā ir kodollādiņš.
ballistiskā raķete raķete, kurai kustības sākuma posmā dzinēji ir ieslēgti, bet beigu posmā – izslēgti, ļaujot tai lidot kā brīvi krītošam ķermenim.
ielaisties Rāpjoties, slīdot uz leju u. tml., ievirzīties (kur iekšā).
krūškurvis Rāpuļu, putnu un zīdītāju (arī cilvēka) ķermeņa skeleta daļa, ko veido mugurkaula krūšu daļa, ribas un krūšu kauls.
transportieris Rasēšanas instruments – lineāls ar 180 grādos iedalītu pusapli leņķu mērīšanai un atzīmēšanai.
mest tiltu rast saikni, veidot sakarus (starp ko).
ienākt Rasties (kādos apstākļos) – par psihisku stāvokli.
perināties Rasties (par domām, idejām, plāniem, arī tieksmēm u. tml.).
iedomāties Rasties domai, atziņai; ienākt prātā.
iedomāties Rasties nodomam (ko darīt).
spriest Rasties spriedumam, veidot spriedumu.
veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā). Siltuma un mitruma ietekmē veidosies gubu mākoņi.
misēties Rasties, gadīties kļūmei; neveikties, neizdoties.
uzplūst Rasties, izraisīties; izveidoties (apziņā).
uznākt Rasties, izveidoties (apziņā).
uznirt Rasties, izveidoties (apziņā).
uzpeldēt Rasties, izveidoties (apziņā).
uzrasties Rasties, izveidoties (apziņā).
uzdīgt Rasties, izveidoties (piemēram, apziņā).
uzaust Rasties, izveidoties (psihiskā darbībā).
izstrādāties Rasties, izveidoties darba procesā (par iemaņām, prasmi u. tml.).
izstrādāties Rasties, izveidoties kāda procesa rezultātā (piem., par vielām organismā).
ieviesties Rasties, izveidoties, gadīties (parasti par ko nevēlamu).
sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur.
sagulties Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur.
sabriest Rasties, izveidoties, pakāpeniski attīstīties.
izaugt Rasties, izveidoties.
piedzimt Rasties, izveidoties.
uzaugt Rasties, izveidoties.
mosties Rasties, kļūt intensīvākam, aktivizēties (par psihi, tās īpašībām, arī par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
raisīties Rasties, veidoties (par domām, atmiņām, vārdiem u. tml.).
sisties Rasties, veidoties (par izsitumiem, vātīm u. tml.).
raisīties Rasties, veidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
raisīties Rasties, veidoties (piem., par mākslas darbu).
izveidoties Rasties, veidoties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piem., par situāciju, attiecībām).
izcelsme Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi; izcelšanās, cilme.
izcelšanās Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi.
caur asarām (sacīt, smaidīt) raudot (sacīt, smaidīt).
pieraudāt Raudot izveidot.
noraudāt Raudot liet (asaras).
izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.).
pieraudāt Raudot padarīt pilnīgi slapju (ko).
apraudāt Raudot, sērojot paust savas sāpes, skumjas (par mirušo).
raudāt pakaļ raudot, sērojot paust skumjas (parasti par mirušo).
kasīt Raust (piem., zemi), vairākkārt velkot (pa to) ar kāju, nagiem; šādi veidot (bedri), dabūt (ko) ārā.
kārpīt Raušot, rakņājot veidot (padziļinājumu).
kopražojums Ražojums, ko ir izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi.
stahanovietis Ražošanas pirmrindnieks (Padomju Savienībā no 1930.–1940. gadam), kurš piedalījās strādnieku masveida kustībā par darba ražīguma celšanu, ieviešot darba procesā jaunas metodes un tehnoloģijas.
ūdenszīme Ražošanas procesā papīrā ieveidota zīme, kas ir redzama, turot papīru pret gaismu.
galaprodukts Ražošanas procesa rezultāts – produkts, kas vairs netiek tālāk pārveidots vai apstrādāts.
kapitālā celtniecība ražošanas uzņēmumu, dzīvokļu u. tml. celtniecība, kas nodrošina pamatfondu paplašināšanu (padomju iekārtā).
uztvert Reaģēt (piemēram, uz apkārtējās vides kairinājumiem) – par maņu orgāniem, to darbību u. tml.; iegūt (ar maņu orgāniem) apkārtējās vides priekšmetu un parādību atveidojumu.
iemiesot Realizēt (piem., radošu ieceri materiālā formā); būt par (kā) materiālo izpausmi.
zibens Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.
aina Redzeslokā ietverama (arī iztēlē veidota) apkārtnes daļa; ainava, skats.
izveidoties Refl. --> izveidot (1), piem., par priekšmetu; tikt izveidotam.
izveidoties Refl. --> izveidot (2); tikt izveidotam.
izveidoties Refl. --> izveidot (3), tikt izveidotam.
izveidoties Refl. --> izveidot (6); tikt izveidotam.
sakļauties Refl. --> saliedēties [2]; izveidoties par vienotu kopumu.
sariesties Refl. --> sariest (1); veidoties (par pumpuriem).
veidoties Refleksīvs --> veidot (3); tikt veidotam.
smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piem., prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
nosacījuma reflekss reflekss, kas izveidojies organisma dzīves laikā līdz ar pieredzi.
klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
rente Regulārs ienākums, ko īpašnieks saņem no apsaimniekošanā nodota īpašuma (piem., zemes).
noregulēt Regulējot panākt, ka (kam) izveidojas vēlamais stāvoklis.
pārregulēt Regulēt vēlreiz, no jauna; regulējot pārveidot, pielāgot citādu darbību veikšanai.
pierakstīt Reģistrēt (kādu) noteiktā dzīvesvietā (padomju laikā).
grāmatot Reģistrēt (ko), piem., grāmatvedības dokumentā.
policijas reģistrs reģistrs, kas satur informāciju par personām, kas izdarījušas noziegumu vai turētas aizdomās par to.
reimokardīts Reimatisks process sirdī, audos.
kādā jaukā dienā reiz, negaidot, pēkšņi.
kādu jauku dienu reiz, negaidot, pēkšņi.
rēķināt galvā rēķināt domās, neizmantojot palīglīdzekļus.
galvas rēķini rēķini, kas veicami domās (bez palīglīdzekļiem).
dogmatika Reliģijas dogmu sistemātisks izklāsts teoloģijā.
laulība Reliģiskā ceremonijā vai valsts iestādē noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
svētceļojums Reliģiska darbība – ar lūgšanām apvienota došanās uz svētu vietu vai svētām vietām.
sholastika Reliģiska filozofija, kurā ar antīkās (it īpaši Aristoteļa) filozofijas palīdzību centās izskaidrot un pierādīt kristīgās ticības dogmas un sistematizēt tās.
upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos labvēlību, pateiktos; ziedot.
relikvija Reliģiskas godināšanas priekšmets (piem., svēto pīšļi), kas, pēc ticīgo uzskatiem, dod svētību.
māceklis Reliģiskas mācības, tās izveidotāja piekritējs un sekotājs.
teodiceja Reliģiski filozofiska doktrīna, kas cenšas izskaidrot Dieva žēlsirdību un taisnīgumu pasaulē, kurā pastāv ļaunums un ciešanas.
sekularizācija Reliģisko organizāciju (baznīcas, klosteru) īpašumu atsavināšana un nodošana laicīgo īpašnieku rokās.
ezerrieksts Relikts ūdensaugs ar peldošu, rombisku lapu rozeti, baltiem ziediem un ēdamiem augļiem – dzeloņainiem riekstiem.
valnis Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un uzkrājot nogulumus.
rentgens Rentgenstarojuma un gamma starojuma dozas mērvienība.
Prezidentāla republika republika, kurā izpildvara pieder tautas vēlētam prezidentam, kas izveido valdību.
parlamentāra republika republika, kurā parlaments veido valdību un kontrolē tās darbu.
atveids Rezultāts --> atveidot; atveidojums.
samulsums Rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, mērķtiecīgas rīcības, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības sajūta.
solis Rīcība (kādos apstākļos, situācijā).
darbība Rīcība, pasākumu kopums, lai (ko) izveidotu, radītu, panāktu u. tml.
padome Rīcības vai padomdevēja institūcija (piem., iestādē).
norīdīt Rīdot (suni), panākt, ka uzbrūkot (tas) sakož (kādu).
uzrīdīt Rīdot panākt, ka (suns) uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam).
sarīdīt Rīdot panākt, ka uzbrūk (viens otram, cits citam).
aizrīdīt Rīdot suni, aizdzīt (kādu).
izrīdīt Rīdot suni, izdzīt (kādu).
koraļļu rifs rifs, ko galvenokārt izveidojuši koraļļu skeleti.
RIX Rīgas lidosta (aviopārvadājumos).
aizdegune Rīkles dobuma augšējā daļa, kas atrodas aiz deguna dobuma virs mīkstajām aukslējām.
direktīva Rīkojums, norādījums, ko augstākā institūcija dod zemākām institūcijām, vadītājs padotajiem.
kārtot Rīkot, organizēt; veidot kārtību (piem., kādā norisē).
izmantot Rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu; lietot (piem., kādā nolūkā telpas, priekšmetus).
mētāties Rīkoties (ar ko), nevērīgi, neapdomīgi, izšķērdīgi.
ķert karstu rīkoties neapdomīgi, arī neapvaldīti.
rotaļāties ar uguni rīkoties neapdomīgi, vieglprātīgi.
nolaisties tik zemu Rīkoties neatbilstoši savam (parasti iedomātajam) augstajam stāvoklim.
strēbt karstu (putru) rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
spēlēties ar uguni rīkoties nepiesardzīgi, neapdomīgi.
uz savu galvu rīkoties patstāvīgi, neprasot citiem padomu, atļauju.
rīkoties uz savu galvu rīkoties patstāvīgi, neprasot padomu, atļauju.
taisīt Rīkoties tā, ka (kas) izveidojas.
sargāt savu ādu rīkoties, domājot tikai par sevi.
stāties Rīkoties, lūgt, iesniedzot dokumentus u. tml., lai tiktu pieņemts, iesaistīts (darbā, amatā, kādās attiecībās), arī lai kļūtu par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
darboties Rīkoties, veikt (ko sabiedriski nozīmīgu), piedalīties (kādos pasākumos); būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
ēdamrīks Rīks, galda piederums, ko lieto ēdot.
siets Rīks, ierīce, arī ierīces daļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) sīkākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
kolonna Rinda, ierinda, ko veido cits aiz cita novietojušies cilvēki vai transportlīdzekļi.
sektors Riņķa daļa, ko ierobežo divi rādiusi un loks; ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, rotējot šādai riņķa daļai ap rādiusu.
apriņķot Riņķojot izveidot (loku, apli).
vīt Risināt (domu, sarunu, sižetu u. tml.).
veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem.
satīt Ritinot (ko), izveidot (no tā).
ieritināt Ritinot ielocīt, arī ieveidot (uz iekšu).
sirdsdarbība Ritmiska, secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu asinsvados.
ziepēt Rīvēt (ko) ar ziepju gabalu, radot (uz tā, tajā) putas; klāt ar ziepju putām.
dabiskās robežas robežas, ko veido dabas objekti, piem., salas, upes.
ierobs Robs (parasti izveidots noteiktam nolūkam).
acālija Rododendru paveids – dekoratīvs telpaugs ar baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem nelielos pušķīšos.
sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt (parasti ievērojami) kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
uzgult Rodoties, izraisoties nomākt (parasti ilgstoši).
uzgulties Rodoties, izraisoties nomākt (parasti ilgstoši).
zemes urbis rokas instruments vai ierīce, ar kuru gruntī, augsnē iespējams izveidot noteikta diametra bedri.
tīkla darbi rokdarbu rakstu veidošana uz tīklveida pamata.
tīkla tehnika rokdarbu rakstu veidošana uz tīklveida pamata.
izvilkums Rokdarbu tehnika – izšuvuma veidošana, izvelkot dažus auduma diegus vienā vai abos virzienos.
pērļošana Rokdarbu tehnika – rotaslietu u. c. priekšmetu veidošana no stieples un pērlītēm (2).
pankroks Rokmūzikas paveids (radās 20. gs. 70. gados), kam raksturīgs skaļš, ātrs un agresīvs izpildījums.
psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlijas kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
ierakt Rokot ievietot (parasti zemē); rokot iestiprināt, izveidot.
aprakt Rokot izveidot (ap ko, kam apkārt).
izrakt Rokot izveidot (kur, piem., bedri, grāvi, alu).
sarakt Rokot izveidot (lielākā daudzumā).
parakt Rokot izveidot, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
manipulācija Roku kustība, darbība (ko veicot, izpildot kādu uzdevumu).
pūnieši Romiešu dotais nosaukums feniķiešiem, kas 12. – 7. gs. pirms mūsu ēras bija ieceļoši Ziemeļāfrikā un tur izveidojuši savas kolonijas.
iedvesmot Rosināt (radoša darba darītāju).
vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
stimulēt Rosināt, veicināt (kādu īpašību, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa u. tml.) rašanos, izveidošanos.
uzlikt (parasti bērnu) uz slidām (arī slēpēm u. tml.) rosinot nodarboties, panākt, ka (bērns) sāk slidot, slēpot u. tml.
grabināties Rosīties, darboties, radot īsus, ne visai skaļus, citus citam sekojošus trokšņus.
gliters Rotājošs mazs spīgulītis, spīdoša daļiņa (piem., lūpu krāsās, acu ēnās).
kaleidoskops Rotaļlieta – caurule, kurā krāsaini stikliņi spoguļu prizmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
vējdzirnaviņas Rotaļlieta – kātam piestiprināts viegla materiāla veidojums, kas vējā griežas.
zaldātiņš Rotaļlieta – neliels no alvas veidots karavīrs.
podnieka ripa rotējoša ripa māla trauku veidošanai.
roze Rozes ziedam līdzīgs veidojums vai priekšmets.
henomele Rožu dzimtas krūms ar (parasti) oranži sārtiem ziediem pušķos un aromātiskiem, dzelteniem augļiem; krūmcidonija.
norūdīt Rūdot panākt, ka (materiāls) iegūst nepieciešamo cietību, stiprību, izturību pret nodilumu.
pārrūgt Rūgstot pārveidoties (par ko citu).
izrullēt Rullējot, veltnējot padarīt blīvu, gludu, līdzenu, izveidot vēlamo formu.
saukt Runājot mudināt (ierasties, doties kurp).
paļāt Runājot paust noliedzošu, nosodošu attieksmi; pelt.
izteikt Runājot vai rakstveidā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izsacīt.
runāties Runājot vienam ar otru, citam ar citu, apmainīties domām.
stiept Runājot, dziedot, arī spēlējot mūzikas instrumentu, palielināt (skaņas, vārda, toņa u. tml.) ilgumu, ievērojami nemainot skaņas augstumu.
artikulācija Runas orgānu darbība valodas skaņu veidošanā; izruna.
zilbe Runas vienība, ko veido viena vai vairākas valodas skaņas noteiktā secībā un ko izrunā ar vienu elpas izdvesumu.
pretīrunāšana Runāšana, kurā izpaužas iebildumi, pretējas domas.
vēderrunāšana Runāšana, runa, kurā par rezonatoriem skaņu veidošanā izmanto galvenokārt rīkli, barības vadu, diafragmu.
pelt Runāt (par kādu, arī par ko) nievīgi, neatzinīgi, to nosodot, kritizējot.
spēlēties ar vārdiem runāt nenopietni, divdomīgi.
rotaļāties ar vārdiem runāt nepārdomāti, nedomājot par sekām.
skaitīt kā pātarus runāt vienā laidā, bez apstājas, nedomājot.
liekuļot Runāt, izturēties nepatiesi, savtīgi slēpjot savas īstās domas, nolūkus.
runāt pusteikumos runāt, neizsakot domu līdz galam.
svaidīties Runāt, teikt daudz (parasti lieku); runāt, teikt neapdomīgi.
grābt no (zila) gaisa runāt, teikt ko nepamatotu, izdomātu.
teksts Runātu vai rakstītu izteikumu virkne, kas veido sakarīgu veselumu.
kopt Rūpēties par (kā) saglabāšanu un pilnveidošanu.
kopt Rūpēties par (valodas) tīrību, normu ievērošanu, pilnveidošanu.
kārtot Rūpēties, gādāt, lai (piem., dokumenti) būtu atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
turēt kārtībā Rūpēties, lai (piem., dokuments) būtu noformēts atbilstoši kādām prasībām.
tvirts Rūpīgi izstrādāts, izteiksmīgs, skaidrs, kodolīgs (par mākslas darbu, tā elementiem).
svērt Rūpīgi pārdomāt.
izzīmēt Rūpīgi, filigrāni izveidot.
pegmatīts Rupjgraudains iezis, kas veidojies no magmas.
rūpkombināts Rūpniecības kombināts (padomju iekārtas periodā).
dizainparaugs Rūpnieciski intelektuālā īpašuma veids – mākslinieciskas konstruēšanas rezultātā radīts izstrādājuma ārējais veidols, ko patentē attiecīgā valstī.
izrūsēt Rūsējot izveidoties caurumiem (viscaur vai vietumis).
izrušināt Rušinot izveidot (bedri, iedobumu u. tml.).
sarušināt Rušinot savirzīt (kur, arī kopā, kādā kopumā, veidojumā).
vienvirziena izvilkumi rūtiņas, kas audumā veidojas, izvelkot auduma diegus vienā virzienā.
Dzīvokļu kooperatīvā sabiedrība sabiedrība (izplatīta 20. gs. 80. gados), kurā iedzīvotāji iestājās, lai par attiecīgu samaksu varētu saņemt dzīvokli.
reputācija Sabiedrībā izplatīts vispārējs viedoklis par kādu cilvēku, uzņēmumu, iestādi u. tml.
patērētāju sabiedrība sabiedrība, kurā dominē preču pirkšanas un patērēšanas kults.
sociālisms Sabiedriskā iekārta, kas izveidota saskaņā ar šādu mācību.
konduktors Sabiedriskā transportlīdzekļa (vilciena, tramvaja, trolejbusa u. tml.) pavadonis; biļešu pārdevējs transportlīdzeklī.
picērija Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur gatavo un pārdod picu.
klons Sablietēts (māla, zemes u. tml.) slānis; grīda, kas veidota no šāda slāņa.
sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai; sablīvējoties kam, tikt traucētam (par plūsmu).
sadegt Sabojāties, kļūt nelietojamam (par elektroierīcēm, kurām ir tinumi, sildoši elementi u. tml.).
sakrunkot Saburzīt, sagumzīt (ko), tā ka (tajā) izveidojas krunkas.
trīscīņa Sacensības trijās disciplīnās vai trīs sporta veidos.
divcīņa Sacensības, kurās sportistam jāstartē divās disciplīnās vai divos sporta veidos.
daudzcīņa Sacensības, kurās sportistam jāstartē vairākās disciplīnās vai sporta veidos.
ātrspēle Sacensību veids (piem., šahā, dambretē) ar samazinātu apdomas laiku.
paskvila Sacerējums, kurā ietverti apvainojoši izdomājumi par kādu personu ar nolūku to sakompromitēt.
rakstīt Sacerēt un ar rakstības līdzekļiem izveidot (kāda veida tekstu).
rakstīt Sacerēt un ar rakstības līdzekļiem izveidot tekstu (par kādu tematu).
uzrakstīt Sacerēt, izveidot un fiksēt ar rakstības līdzekļiem (piemēram, daiļdarbu, zinātnisku darbu).
rīmēt Sacerēt, veidot ar atskaņām (ko).
sacīt priekšā sacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž; ieteikt kādam, piem., ideju, darbību, rīcību.
kopra Sadalīti un izžāvēti kokosriekstu kodoli.
diferencēties Sadalīties (dažādos paveidos, variantos).
saslāņoties Sadalīties, izveidoties slāņos.
izjaukt Sadalot atsevišķās daļās (piem., izārdot, salaužot, sagraujot), likvidēt.
izklīst Sadaloties pa vienam vai nelielās grupās, aiziet uz dažādām vietām, dažādos virzienos.
sadomāties Sadomāt (piem., ko darīt), iecerēt, izfantazēt (ko).
sagrūst Sadot lielākā daudzumā (zāles).
savākt Sadzīt, arī novietot (vairākus, daudzus dzīvniekus kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
rētoties Sadzīt, veidojoties rētai – par brūci.
salocīt pūru sagādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
sablamēties Sagādāt sev kaunu (piem., parādot savu nezināšanu, nespēju).
nodrošināt Sagādāt, dot iespēju iegūt (ko).
sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piem., apdarinot, cērtot, zāģējot; apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko.
izmācīties Sagatavot (mācību priekšmetu); izpildīt mācību priekšmetā uzdoto.
sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) (piem., smalcinot, mīcot); šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
izlaist Sagatavot un laist apgrozībā, pārdošanā.
iztaisīties Sagatavoties un doties ceļā.
sataisīties Sagatavoties, lai dotos ceļā.
sagatave Sagatavotu datu, paraugu, sastāvdaļu u. tml. kopums (kā) izveidošanai, pagatavošanai.
sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
noturēt Saglabāt (ko); paturēt, neatdot (piem., ieņemto stāvokli).
dzīvot Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piem., kāda atmiņā, domās, jūtās).
atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam); nodot citu lietošanā, īpašumā; sakrāt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
piegriezt Sagriezt (materiālu), lai izveidotu apģērba, arī apavu detaļas.
savirpināt Sagriezt (parasti nekārtīgā veidojumā).
piegriezt Sagriežot materiālu, izveidot detaļas (apģērba, apavu) izgatavošanai; sagriežot materiālu, izveidot (apģērba, apavu detaļas).
vārpstiņa Sagrodošanas un uztinuma veidošanas mehānisma galvenā ierīce vērpšanas, šķeterēšanas un tīšanas mašīnās.
sadalīt Sagrupēt, parasti domās (pēc kādām pazīmēm).
saprātot Sagudrot, izdomāt.
spiets Saimes vairošanās gaitā ap māti izveidojies (parasti mājas bišu) kopums, kas meklē citu mitekli.
kundze Saimniece, darba devēja (attiecībā pret padoto).
naturālā saimniecība saimniekošanas metode, pēc kuras produkciju ražo galvenokārt pašu patēriņam, nevis pārdošanai.
īsums Saīsinātā veidā, nedaudzos vārdos; īsi.
vai Saista ar pakārtojuma saikli "vai" ievadītu palīgteikumu ar otru, norādot, ka iespējams tikai vienā palīgteikumā minētais.
vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta jautājuma teikuma neatkarīgas daļas, norādot, ka jautātājs šaubās par tajās minēto.
ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
tikai Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
tikvien Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to pretstatu.
nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, pastiprināti norādot uz to pretstatu.
turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
tāpat Saista salikta pakārtota teikuma daļas, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tām.
tāpēc Saista salikta pakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tām; tādēļ ka.
tādēļ Saista salikta pakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tām; tāpēc ka.
vai Saista salikta sakārtota teikuma daļas, norādot, ka iespējams tikai vienā daļā minētais.
bet Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
tomēr Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
toties Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
tāpēc Saista salikta sakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tām; tādēļ (2).
tādēļ Saista salikta sakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tām; tāpēc (2).
vien Saista salikta sakārtota teikuma komponentus pretstatījuma attieksmēs, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu.
ne Saista salikta teikuma daļas vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
kopš Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbības secīgumu laikā.
kolīdz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika attieksmi starp tām (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tiklīdz; līdzko.
turpretī Saista salikta teikuma daļas, norādot uz pretstatu.
kamēr Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību secīgumu.
kamēr Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību vienlaicīgumu; kad.
kad Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību vienlaicīgumu.
jo Saista salikta teikuma daļu ar palīgteikumu, norādot uz cēloni vai pamatojumu.
ja Saista salikta teikuma daļu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi.
kādēļ Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni, iemeslu.
kāpēc Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni.
pirms Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
līdz Saista salikta teikuma sastāvdaļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību secīgumu.
kālab Saista salikta teikuma sastāvdaļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni, iemeslu.
vai Saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot, ka iespējams tikai vienā palīgteikumā minētais.
ne Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
drīz Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz (parādības, norises) mainību.
bet Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
tomēr Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
toties Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu.
kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to salīdzinājumu.
tā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to salīdzinājumu.
vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot, ka no minētajām varbūtībām iespējama tikai viena.
taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta sakārtojuma teikuma komponentus, kā arī patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; tomēr.
taukšūnas Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; lipocīti.
lipocīti Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; taukšūnas.
cīpsla Saistaudu veidojums, ar ko muskulis piestiprināts pie kaula.
saite Saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās).
parādsaistības Saistības, kas rodas, saņemot aizdevumu un parakstot attiecīgu dokumentu (piem., līgumu).
montēt Saistīt kopā, savienot atsevišķus fragmentus, veidojot kinofilmu, raidījumu, uzvedumu u. tml.
asociēties Saistīties (ar ko domās, iztēlē u. tml.).
vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) – piem., par domām, teksta sastāvdaļām; risināties secīgi, arī raiti (par runu).
organizatorisks Saistīts ar (kā) dibināšanu, veidošanu.
tehnisks Saistīts ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) kārtējo organizatorisko darbību (piem., dokumentu noformēšanu, informēšanu), tai raksturīgs.
serozs Saistīts ar apvalku, kas izklāj mugurkaulnieku (arī cilvēku) ķermeņa dobumus un apņem iekšējos orgānus.
garīgs Saistīts ar apziņu, domāšanu, arī cilvēka psihi un morāli.
reproduktīvs Saistīts ar atmiņas procesu, (kā) atveidošanu.
dodekafonisks Saistīts ar dodekafoniju, tai raksturīgs.
dogmatisks Saistīts ar dogmatismu, tam raksturīgs; tāds, kas pamatojas uz dogmu (1).
dokumentāls Saistīts ar dokumentu (2), tam raksturīgs.
dorisks Saistīts ar doriešiem – sengrieķu cilšu grupu.
dozimetrisks Saistīts ar dozimetriju, tai raksturīgs.
tumšs Saistīts ar drūmu, nomācošu psihisku stāvokli (piem., par domām, jūtām); tāds, kurā izpaužas šāds psihisks stāvoklis.
endoskopisks Saistīts ar endoskopiju; tāds, ko veic ar endoskopu.
ģeomorfoloģisks Saistīts ar ģeomorfoloģiju, ar Zemes virsas reljefa formām, to izveidošanos, attīstību, izvietojumu.
hēdonisks Saistīts ar hēdonismu, tam raksturīgs.
intelektuāls Saistīts ar intelektu, domāšanas spēju.
kodolenerģētisks Saistīts ar kodolenerģiju, tai raksturīgs.
nukleārs Saistīts ar kodolenerģiju, tās izmantošanu.
glaciāls Saistīts ar ledus laikmetu; tāds, kas radies, veidojies ledāju iedarbībā.
metodoloģisks Saistīts ar metodoloģiju, tai raksturīgs.
mītisks Saistīts ar mītu vai mītiem; izdomāts, nereāls.
sholastisks Saistīts ar neauglīgu, formālu, no reālās dzīves un prakses atrautu domāšanas veidu.
diktatorisks Saistīts ar neierobežotu varu; valdonīgs.
paradoksāls Saistīts ar paradoksu, tam raksturīgs.
politmasu Saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu Komunistiskās partijas ideoloģijas garā (bijušajā Padomju Savienībā).
prievārdisks Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir veidots ar prievārdu; prepozicionāls.
prepozicionāls Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir veidots ar prievārdu; prievārdisks.
pseidogotisks Saistīts ar pseidogotiku, tai raksturīgs.
sadomazohistisks Saistīts ar sadomazohismu, tam raksturīgs.
korintisks Saistīts ar sengrieķu Korintas pilsētu, ar arhitektūras stilu, kas veidojies šajā pilsētā.
termodinamisks Saistīts ar sistēmu stāvokli un īpašībām dažādos siltuma procesos, šādiem sistēmu stāvokļiem un īpašībām raksturīgs.
juridisks Saistīts ar tiesību normām un likumdošanu.
turbulents Saistīts ar turbulenci, tai raksturīgs; tāds, kas noris virpuļveidā vai dažādos virzienos (parasti par šķidruma vai gāzes daļiņu kustību).
vērpt Saistot atsevišķus elementus, veidot (piemēram, tekstu, norisi, domu).
satamborēt Saistot vienu ar otru, izveidot.
garša Sajūta, ko (mutē) izraisa vielu ķīmiskās īpašības; vielas ķīmiskā īpašība, ko cilvēks (ēdot, dzerot) uztver kā šādu sajūtu.
staigā laimīgs saka atvadoties.
staigā vesels saka atvadoties.
Dzīvo vesela! saka atvadoties.
Dzīvo vesels! saka atvadoties.
Dzīvo sveika! saka atvadoties.
ar to dieviņu saka atvadoties.
Dzīvo sveiks! saka atvadoties.
vilks ar ārā! saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
Prātiņ, nāc mājā! saka lielā izbrīnā, nesapratnē, arī neatzīstot, nosodot kādu par muļķību.
Prātiņ, nāc mājās! saka lielā izbrīnā, nesapratnē, arī neatzīstot, nosodot kādu par muļķību.
Tā man vajag! saka norādot, ka (kāds) to ir pelnījis.
Tā tev vajag! saka norādot, ka (kāds) to ir pelnījis.
Tā jums vajag! saka norādot, ka (kāds) to ir pelnījis.
Tā viņam vajag! saka norādot, ka (kāds) to ir pelnījis.
viens no diviem saka norādot, ka ir tikai viena no divām iespējamībām.
kā (nu) kurš saka norādot, ka katrs var rīkoties, darīt citādāk.
ko nu vairs saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
ko tur tik daudz saka norādot, ka nav nozīmes, vajadzības (ko darīt).
likteņa ironija saka par apstākļu, notikumu sagadīšanos, kas ir pavisam pretēja domātajam, cerētajam un šķiet kā izsmiekls.
uz rokas saka par atalgojumu, ko saņem faktiski, pēc nodokļu nomaksas.
būt matos saka par cilvēkiem, kas ir sastrīdējušies, naidojas.
ar vienu slotu perami saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
kā gailis saka par cilvēku (parasti vīrieti), kam patīk lielīties, kas ir iedomīgs, uzpūtīgs.
stingrs mugurkauls saka par cilvēku, kam (kādā jautājumā) ir noteikts, nemainīgs uzskats, viedoklis un kurš to nemaina atkarībā no apstākļiem.
galva ir uz pleciem saka par cilvēku, kas ir spējīgs domāt, spriest patstāvīgi.
sekste aug saka par cilvēku, kas kļūst iedomīgs.
sekste gaisā saka par iedomīgu cilvēku; saka par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
būt aiz ādas saka par kādu, kas ir kaut ko nodomājis un to slēpj.
uz kārā zoba saka par ko garšīgu, kārojamu, kas kādam paredzēts, tiek iedots u. tml.
uzspraust uz naglas saka par ko tādu, kas kādreiz bija svarīgs (piem., dokuments), bet tagad pilnīgi zaudējis savu nozīmi.
uzspraust uz nagliņas saka par ko tādu, kas kādreiz bija svarīgs (piem., dokuments), bet tagad pilnīgi zaudējis savu nozīmi.
lepns kā pāvs saka par lielīgu, iedomīgu, uzpūtīgu vīrieti.
uzpūšas kā pāvs saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
uzpūšas kā tītars saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
kā izdreijāts saka par ļoti skaistu, samērīgi veidotu cilvēku, tā augumu.
tek kā smiltis caur pirkstiem saka par naudu, kas viegli tiek izdota, par laiku, kas nemanot aizrit.
kā pele slazdā Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
kā pele lamatās Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
(birst) kā no (pār)pilnības raga Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
medaļas otra puse saka par to, ko var aplūkot no cita (atšķirīga, pretēja) viedokļa.
medaļas divas puses saka par to, ko var aplūkot no diviem (atšķirīgiem, pretējiem) viedokļiem.
lēnām pār tiltu saka, aicinot nesteigties, būt uzmanīgam, rīkoties apdomīgi, nepārsteigties.
trūkst vārdu saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vārdos.
tieši tā saka, apstiprinoši atbildot (parasti militāra priekšnieka) izteikumam.
Veseli ēduši! saka, atbildot kādam, kas pateicas par ēdienu, mielastu.
Lai Dievs žēlīgs! Saka, brīdinot par (rīcības) bīstamām vai nevēlamām sekām, piedraudot (kādam).
lai Dievs (stāv klāt) žēlīgs Saka, draudot atmaksāt.
tu to pieminēsi saka, draudot atriebties.
Es tev (arī viņam, jums u. tml.) parādīšu! saka, draudot kādu pārmācīt, atdarīt kādam.
Ej (tu) dirst! saka, dzenot projām kādu, noraidot kāda teikto, paužot negatīvu attieksmi pret to.
širmis aiziet ciet saka, ja (kādam) zudusi spēja saprātīgi domāt, spriest.
salaist dēlī saka, ja (kas) sarežģījas, ja izjūk nodomi, ieceres.
laba akustika saka, ja (telpā) ir laba dzirdamība, neradot traucējošu atbalsi.
zelta rokas saka, ja cilvēkam ļoti labi padodas, parasti ar rokām darāmi, darbi.
ceļi pašķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja starp viņiem radušās domstarpības.
ceļi šķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja starp viņiem radušās domstarpības.
rādīt savu īsto seju saka, ja cilvēks (parasti neviļus) atklāj savu būtību, savas domas, centienus tādus, kādi tie ir patiesībā; paust, atklāt savu būtību.
otrā jaunība saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
vēsa galva saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs.
juceklis galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
putra galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi, loģiski domāt, spriest.
viegla roka saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara.
runāt visi ir gudri saka, ja citi dod tikai padomus.
amats rokā saka, ja iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
skola rokā saka, ja ir iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
ardievu Saka, ja ir kas aizmirsts, nav ievērots (padoms, solījums u. tml.).
vēders pie mugurkaula pielipis saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
vēders pie mugurkaula pieaudzis saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
vēders pie mugurkaula pierāvies saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
vēders raujas čokurā saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
vēders raujas pie ribām saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
noveļas kā slogs no krūtīm saka, ja izdodas atbrīvoties no grūta, nomācoša.
noveļas kā slogs no pleciem saka, ja izdodas atbrīvoties no grūta, nomācoša.
noveļas kā slogs no kakla saka, ja izdodas atbrīvoties no grūta, nomācoša.
sanāk ziepes saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
galva pilna saka, ja kādam ir daudz jaunu domu, ieceru, plānu.
grūta galva saka, ja kādam nepadodas mācīšanās (parasti skolā), ir grūti ko iegaumēt, izprast.
nauda neturas (kabatā) saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
kā pārņemts saka, ja kāds domu, jūtu, pārdzīvojuma dēļ nepievērš uzmanību apkārtējiem, savai rīcībai u. tml.
kā pa mākoņiem saka, ja kāds dzīvo savā iedomu pasaulē un neredz reālo situāciju.
kaut vai līdz pasaules galam saka, ja kāds ir gatavs doties, sekot kādam uz jebkuru vietu.
kaut vai līdz pasaules malai saka, ja kāds ir gatavs doties, sekot kādam uz jebkuru vietu.
ne ēdis, ne dzēris saka, ja kāds kaut ko pašaizliedzīgi dara, par sevi nedomājot.
sēdēt uz savas mantas saka, ja kāds ko nelabprāt dod citam.
iekšā ir, bet ārā nenāk saka, ja kāds nespēj parādīt savas zināšanas, izteikt savas domas.
galva nesāp (kādam) (par ko) saka, ja kāds neuztraucas, nedomā (par ko).
pēc mums kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
pēc manis kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
pēc tam kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
čakarēt smadzenes saka, ja kāds uzmācīgi cenšas ievirzīt (kāda) domas citā virzienā, panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
grauž (kā) ķirmis saka, ja kas (piem., domas, jūtas) nedod miera, nomoka.
ar vienu spalvas vilcienu saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piem., dokumentu) u. tml.
nekādā jēgā saka, ja kas neveicas, neizdodas.
saki, ko gribi saka, ja kas notiek pretēji tam, kā varētu domāt.
ceļš (ir) zem kājām saka, ja kur jāiet, jābrauc, jādodas prom.
tagad visi gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
pēc tam visi gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
rubļi ripo saka, ja nauda tiek ātri un daudz izdota.
ripo nauda saka, ja nauda tiek ātri un vieglprātīgi izdota.
nauda (aiz)iet saka, ja nauda tiek izdota, iztērēta.
nauda iziet saka, ja nauda tiek izdota, iztērēta.
tā ir, kā ir saka, ja negrib dot noteiktu atbildi.
tukša galva saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
kā iztukšots saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
kā to lai saka saka, ja nezina, kā izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko paust tieši, atklāti.
domāts – darīts saka, ja nodomāto paveic nekavējoties.
seja satumst saka, ja sejā parādās drūma, noraidoša, īgna, arī dusmu izteiksme.
nosmīnēt bārdā saka, ja vīrietis nosmīnot, nosmaidot ko nodomā sevī.
šīberis aizkrīt ciet saka, ja zūd spēja saprātīgi spriest, domāt.
šīberis aiziet ciet saka, ja zūd spēja saprātīgi spriest, domāt.
Taisies, ka tiec! saka, liekot kādam nekavējoties doties projām.
Taisies, ka pazūdi! saka, liekot kādam nekavējoties doties projām.
Galvu augšā! saka, mudinot saņemties, nezaudēt drosmi, ticību, nepadoties vājumam.
Stāvi pie ratiem! saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot neiejaukties citu darīšanās.
nav iedomājams (bez kā) saka, norādot uz (kā) pastāvēšanas, norises būtisku nosacījumu, īpašību u. tml.
nav iedomājama (bez kā) saka, norādot uz (kā) pastāvēšanas, norises būtisku nosacījumu, īpašību u. tml.
kauls no (mūsu, viņu) kaula saka, norādot uz asinsradniecību, kopīgu izcelšanos vai uzskatu sakritību.
no viena kaula saka, norādot uz asinsradniecību, kopīgu izcelšanos vai uzskatu sakritību.
lai iet (arī brauc u. tml.) kur iedams (arī braukdams u. tml.) saka, norādot uz atrašanās vietas, darbības pieļāvumu.
slapjš aiz ausīm saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
jo vairāk tāpēc saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu.
jo vairāk tādēļ Saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu.
kā dulls saka, norādot uz pārmērīgu darbības intensitāti.
vēl (jo) vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
jo vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
pat vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
kas kait saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu, nav vainas.
Kas vainas? Saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu.
Kas par vainu? Saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu.
kas (tev, jums, viņam, viņai u. tml.) par daļu saka, norādot, ka (kas) neattiecas uz viņu.
Cik tur vajag! saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis.
kas (nu) tur liels saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
kas tur Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
ko tur saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
kas tur Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
Ko tur! Ko tur tik daudz saka, norādot, ka nav nozīmes, vajadzības (piem., ko darīt).
kas man (mums) par daļu saka, norādot, ka neinteresējas par ko, nepiedalās kur.
dari kā gribi, lai dara kā grib saka, norādot, ka neinteresēsies par (kāda) turpmāko rīcību.
gabals (jau) nenokritīs saka, norādot, ka nekas slikts nenotiks (piem., veicot kādu darbu).
lai tur vai kas saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
uz pieres nav rakstīts saka, norādot, ka pēc ārējām pazīmēm nevar spriest (par ko).
tas (nu) ir par daudz saka, norādot, ka tā vairs nevar turpināt(ies), ka ir jāizbeidz (piem., kāda rīcība).
Ko jūs! saka, noraidot kāda izteikumu, izturēšanos.
ko niekus saka, noraidot kādu iespējamību, domu.
paldies par kūkām saka, noraidot kādu piedāvājumu, priekšlikumu.
(tur jau) pat akmeņiem jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
(tur jau) pat akmeņiem jākliedz saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
(tur jau) pat akmenim jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
(tur jau) pat akmenim jākliedz saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
tici vai netici saka, pastiprinot domu par kā patiesumu.
ticiet vai neticiet saka, pastiprinot domu par kā patiesumu.
vilks ar viņu saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, ko.
vilks ar to saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, ko.
Es tev gan (rādīšu)! saka, piedraudot kādam, brīdinot kādu.
šālē dillēs saka, raidot kādu projām.
Ej (tu) ratā! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
Ej (tu) pie velna! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
Ej (tu) pa gaisu! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
Ej bekot! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
Ej tu (galīgi) šķērsām! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Vācies pie velna! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Lai iet (galīgi) šķērsām! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej pie velna! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Vācies pie visiem velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej pie visiem velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Vācies pie deviņiem velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej pie deviņiem velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Vācies ratā! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej ratā! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
lai tavas smakas te nebūtu saka, raidot, dzenot kādu projām.
Lasies (prom)! saka, rupjā veidā raidot kādu prom.
Vācies (prom)! saka, rupjā veidā raidot kādu prom.
šļūc pa diegu! saka, rupji raidot kādu projām.
asociācija Sakarība, kas veidojas starp priekšstatiem uz saskares, līdzības vai pretstata pamata.
radniecība Sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piem., starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām) vai kuriem šāds sakars radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
ranžēt Sakārtot, sarindot (kādā vērtējumā, rangā).
sakopot Sakārtot, sistematizēt (domas, iespaidus u. tml.): pievērst (domas, uzmanību) noteiktam objektam.
locīt Sakļaujot (piem., papīra) malas, veidojot locījumus, gatavot (ko no tā).
piesakne Sakne, kas izveidojusies no auga stumbra vai galvenās saknes.
umlauts Saknes patskaņa palatalizācija (piemēram, vācu valodā, veidojot lietvārda daudzskaitļa formu).
turēties Sakopojot spēkus, arī cīnoties, pārvarēt grūtības; pretoties, nepadoties grūtībām, šķēršļiem.
kompilēt Sakopot (materiālus) no citu autoru darbiem, tos radoši nepārstrādājot; šādi veidot (ko).
kadastrs Sakopoti dati par zemes platībām, ūdeņiem, dabas resursiem; ar nodokļiem apliekamo objektu (piem., zemes īpašumu) saraksts un novērtējums.
prototips Sākotnējais, vienkāršākais (kā) veidojums, izmēģinājuma modelis.
pirmelements Sākotnējais, vissenākais (dabas) elements, no kā veidojas viss pārējais; pamatelements; stihija (antīkajā filozofijā).
pirmtēls Sākotnēji iecerētais, izveidotais (kā) tēls (parasti mākslas darbā).
uzkost Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu).
mandala Sakrāls veidojums apļa formā, kas simbolizē Visumu (budismā, hinduismā).
sastāties Sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par šķidrumu.
sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni; sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
kūņoties no (bērnu, zīdaiņu) autiņiem sākt attīstīties, veidoties.
raisīties Sākt attīstīties, veidoties.
dīgt Sākt augt, veidot asnus; parādīties virs zemes (par augiem, sēklām u. tml.).
noraut pienu sākt dot maz piena vai pārtraukt (to) pavisam.
iejusties Sākt justies labi, brīvi (pierodot pie jauniem apstākļiem, vides u. tml.).
iet krievos sākt karadienestu (padomju laikā).
mesties uz galvas sākt kaut ko bez apdomas, riskēt.
celties spārnos sākt lidot (par putniem).
sacelties spārnos sākt lidot (par vairākiem, daudziem putniem).
izregulēties Sākt nepareizi darboties, zūdot pareizajam regulējumam.
dīgt Sākt rasties, veidoties (piem., par jūtām).
vērt muti sākt runāt, izteikt savas domas.
uzkāpt uz slidām (arī slēpēm u. tml.) sākt slidot (slēpot u. tml.).
laist Sākt veidot, radīt (skaņas, vārdus).
aizmesties Sākt veidoties; attīstīties.
rasties Sākties, parādīties (piem., par domām, idejām).
pamatne Sākuma daļa (orgānam, organisma veidojumam).
gals Sākums vai nobeigums (garenam priekšmetam, gareniskam veidojumam); daļa, kas veido šo sākumu vai nobeigumu.
saķīvēties Saķildoties (parasti mazliet).
sakašķēties Saķildoties, sastrīdēties.
uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai; sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (piemēram, par zemi).
uzsalt Sala iedarbībā izveidoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
koraļļu sala sala, ko galvenokārt izveidojuši koraļļu kaļķu skeleti.
galviņsalāti Salāti, kuru lapas veido ieapaļas galviņas.
sanākt Salidot, sapeldēt.
kritika Salīdzinoša analīze, vērtējums, izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem.
izlocīties Saliekt un iztaisnot ķermeni, tā daļu (parasti dažādos virzienos).
saveldrēties Saliekties stublājos tā, ka izveidojas veldre (par lakstaugu, biežāk graudaugu kopumu).
saderēt Salīgt, izbeigt strīdēties, naidoties.
sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
kazeīns Salikta olbaltumviela, kas veidojas, pienam sarecot (biezpiena un siera galvenā sastāvdaļa).
kompozīts Salikts, no vairākām sastāvdaļām veidots, vairākdaļīgs.
aploksne Salocīts un salīmēts papīra apvalks vēstuļu, dokumentu u. tml. ievietošanai (pasta sūtījumiem).
indonēzieši Salu valsts Indonēzijas iedzīvotāji.
atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (piem., no soda, nepatīkama pienākuma).
apsīkt Samazināt vai izbeigt savu (piem., radošo) darbību; radoši neizpausties.
hipoksija Samazināts skābekļa daudzums organisma audos; skābekļa bads.
modelis Samazināts, precīzs (kāda priekšmeta) atveidojums.
slaids Samērā augsts, stāvs (par reljefa veidojumiem); nolaidens.
pusdulls Samērā azartisks, aizrautīgs, gatavs īstenot dažādas (parasti riskantas) ieceres, nodomus.
smilšakmens Samērā ciets nogulumiezis, kas ir izveidojies, sacementējoties smiltīm, to izmanto būvmateriālu, dzirnakmeņu un galodu izgatavošanai.
rīkle Samērā dziļš atvērums, arī dobums.
pavediens Samērā garš, tievs (parasti) tekstilšķiedras veidojums, pagarš (diega, dzijas) fragments.
vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
žūksnis Samērā liels, tuvu kopā salikts (piem., naudas, papīra lapu, dokumentu) kopums.
komanda Samērā neliela (personu) grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai.
nacionālais parks samērā plaša teritorija dabiskā stāvoklī (ar ģeoloģiskiem veidojumiem, augiem, dzīvniekiem), ko sargā un saimnieciski neizmanto.
dimdēt Samērā spēcīgi, dobji skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma.
sprauga Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.
starpa Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.; arī atstarpe, sprauga.
stars Samērā šaurs, tievs veidojums, elements u. tml., kas ir vērsts prom no kāda centra.
stobriņš Samērā tievs cauruļveida veidojums (organismā).
stīga Samērā tievs, garš veidojums (stieple, pavediens u. tml.).
padobjš Samērā, arī mazliet dobjš.
saiet naidā sanaidoties.
sanākt naidā sanaidoties.
džinkstēt Sanēt, sīkt, zuzēt u. tml. (par lidojošiem kukaiņiem).
saēsties Sanīsties, sanaidoties.
mala Sānu daļa vai sānu daļas augšējā josla (priekšmetam, veidojumam ar padziļinājumam).
zars Sānu dzinums, kas attīstās no stumbra; šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
izņemt Saņemt atpakaļ (ko uz laiku nodotu).
reģistrs Saņemto, nosūtīto dokumentu, lietu, īpašumu u. tml. saraksts, reģistrācijas žurnāls.
izsāpēt Sāpēs, pārdzīvojumos radīt, izveidot (ko).
lasīt dvēselē saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
sagremot Saprast (parasti pārdomājot, iedziļinoties).
čats Sarakste, kura norisinās, personām vienlaikus atrodoties interneta tiešsaistē.
sagrumbot Saraukt grumbās (seju, tās daļu); būt par cēloni, ka izveidojas grumbas (parasti sejā, tās daļās).
sakrunkot Saraukt krunkās (seju, tās daļas); būt par cēloni tam, ka izveidojas krunkas (sejā, tās daļās); sagrumbot.
iegūt Saražot, izstrādāt, izveidot.
sargmatrozis Sardzes matrozis, kas norīkots, piem., jūras novērošanai, sardzei uz klāja, kuģim atrodoties stāvvietā pie krasta.
krevele Sarepējis, červeļains veidojums (piem., uz auga daļām).
konflikts Sarežģījumi, asas domstarpības (piem., starptautiskajās attiecībās); arī militāra sadursme.
pasodoble Sarīkojuma deja (Latīņamerikas deju grupā), kurā dejotāji attēlo toreadora cīņu ar vērsi; šīs dejas mūzika.
tango Sarīkojumu deja 2/4 vai 4/8 taktsmērā, kurai raksturīgs lēns, slīdošs solis, spriegas kustības; šīs dejas mūzika.
lambetvoks Sarīkojumu deja lēnā solī (populāra 20. gs. 30.–40. gados).
uzmočīt Sarīkot, izveidot, uzrakstīt u. tml.
sabīdīt Sarīkot, noorganizēt; izveidot.
sarmojums Sarmai līdzīgs klājums, veidojums (uz augiem, to daļām).
pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā, oficiālā domu apmaiņā, arī diskusijā iztirzāt (noteiktu jautājumu, problēmu sanāksmē, sapulcē u. tml.).
savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nepārdomāti, pavirši, arī bezsaturīgi.
savērpt Sasaistot atsevišķus elementus, izveidot (piem., tekstu, norisi).
savārstīt Sasaistot, savirknējot nepārdomātus, paviršus, arī bezsaturīgus vārdus, domas u. tml., veidot (ko).
mesties Sasieties, sapīties (piem., cilpā, grīstē, mezglā); sienoties, pinoties u. tml., veidot (piem., mezglu, cilpu).
iesildīties Sasildīties dzerot vai ēdot (ko siltu).
ieviest valdījumā saskaņā ar tiesas lēmumu nodot īpašumu jaunam īpašniekam.
komunikācija Saskarsme, saziņa; informācijas, uzskatu, viedokļu u. tml. apmaiņa starp cilvēkiem.
nobriest Sasniegt fizisku vai garīgu briedumu; pilnībā izveidoties.
izlidot Sasniegt pēdējo attīstības stadiju un iesākt lidot (par spārnotiem kukaiņiem).
dekompresija Saspiesto (kompresēto) datu pārveidošana atpakaļ sākotnējā lielumā, lai tie būtu apstrādājami.
lauzīt galvu sasprindzināti, neatlaidīgi domāt; gudrot.
izstiepties Sastāties, sagrupēties, izveidojot garu virkni, rindu.
mūrēt Sastiprināt (piem., ķieģeļus, akmeņus) ar javu, celt (ko), veidot.
brošēt Sastiprināt papīra loksnes, lai izveidotu brošūru, žurnālu u. tml.
sasist Sastiprinot ar naglām, izveidot (ko).
stāze Sastrēgums, plūsmas apstāšanās vai patoloģiska palēnināšanās (asinsvados, limfvados, zarnās).
saecēties Sastrīdēties, saķildoties.
saiet ragos sastrīdēties, sanaidoties.
sanākt matos sastrīdēties, sanaidoties.
saiet matos sastrīdēties, sanaidoties.
sanākt ragos sastrīdēties, sanaidoties.
sastiķēt Sašujot (vairākas daļas), izveidot (piem., apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
sariesties Satecēt, arī izveidoties (kur) lielākā daudzumā (par lāsēm, pilēm).
sarullēt Satīt (ko) rullī, izveidot rulli (no kāda materiāla).
ritulis Satīts vai saritināts priekšmets, veidojums.
fice Satīts, iegarens (dzijas, diegu) veidojums.
sadauzīties Satraukties, ilgāku laiku trokšņaini skraidot, draiskuļojoties.
samilzt Satūkt (parasti rodoties sastrutojumam).
titāns Saturna lielākais pavadonis.
žēlastība Saudzējoša, piedodoša, rūpju pilna attieksme (pret kādu); šādas attieksmes izrādīšana.
lolot Saudzēt, saglabāt (ko, piem., ar pūlēm izveidotu, radītu).
lamāt Saukt (kādu) rupjos, apvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos; teikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku; šī augļa sēkla, kodols, ko lieto uzturā.
zeme Sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis; šo kārtu, slāni veidojošs dažādu iežu daļiņu sajaukums, kopums; grunts, augsne.
pārsniegt Savā darbībā sasniegt lielāku rezultātu, nekā bija paredzēts, iecerēts, uzdots u. tml.
sakrāt Savākt (ko) un izveidot kolekciju.
pie sevis savās domās, jūtās.
sevis Savās domās, klusībā, nepaužot uz āru.
sagriezt Savērpjot, savijot, satinot izveidot (ko).
stiprināt Savienojot (ar ko), panākt, ka (kas, piem., priekšmets, veidojums) atrodas noteiktā, parasti nekustīgā, stāvoklī.
sastiķēt Savienojot (vairākus, parasti neviendabīgus, elementus), izveidot (ko vienu).
naglot Savienojot ar naglām detaļas, veidot (ko).
lēkšana Savienojumos "lēkšana no tramplīna", "lēkšana ar slēpēm": planējošs lidojums no tramplīna uz priekšu un lejup, izmantojot nobraucienā ar slēpēm iegūto inerci.
bet Savienojumos "ne vien – bet arī", "ne tikai – bet arī", "ne tikvien – bet arī" vieno vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz otrā locekļa saturisko nozīmīgumu.
mezgls Savienojums (diegiem, auklām u. tml.), ko veido, (tos) sasienot; ciešs (piem., pavediena) sasējums, savilkta cilpa.
līnija Savienojums (parasti ar vadiem, kabeļiem) starp pārraidošajām un uztverošajām ierīcēm (piem., telefoniem, datoriem); vadu un pievadu sistēma.
saistīt Savienot (valodas vienības), veidojot, piem., izteikumu, tā daļu; būt tādam, kas savieno (valodas vienības), piem., izteikumā, tā daļā.
kniedēt Savienot ar kniedēm; veidot (savienojumu) ar kniedēm.
kombinēt Savienot, likt kopā atsevišķas sastāvdaļas, veidojot kopumu, veselumu.
sakombinēt Savienot, salikt kopā atsevišķas sastāvdaļas, veidojot kopumu, veselumu.
blīvēties Savienoties, apvienoties, veidojot lielu masu.
raukt Savilkt seju tā, ka pieres ādā veidojas grumbas.
salasīties Savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par dzīvniekiem.
sadzīties Savirzīties, nokļūt (kopā, kādā veidojumā, kur), parasti saspiestībā, šaurībā.
sagulties Savirzīties, sakrāties (kopā, kādā veidojumā, kur); sagult (2).
sagult Savirzīties, sakrāties (kopā, kādā veidojumā, kur); sagulties (2).
saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
pārrunas Savstarpēja domu apmaiņa sarunājoties.
saskanība Savstarpēja saprašanās, labas attiecības, kas veidojas uzskatu, interešu u. tml. kopības rezultātā.
sarunvaloda Savstarpējā sazināšanās mutvārdos.
skaidroties Savstarpēji censties pierādīt savu viedokli, arī censties panākt savstarpēju vienošanos.
ēsties Savstarpēji naidoties; izturēties naidīgi (pret kādu).
nīsties Savstarpēji neieredzēt vienam otru (citam citu); naidoties.
komplekss Savstarpēji saistīts (piem., fizioloģisku norišu, psihisku procesu) kopums, kas veido vienu veselumu.
mehānisms Savstarpēji saistītu elementu (sviru, vārpstu, zobratu u. tml.) kopums (piem., mašīnā, ierīcē) kustības pārveidošanai, spēka pārnešanai u. tml.; sarežģīta ietaise, ierīce kāda darba veikšanai.
sižets Savstarpēji saistītu notikumu norise, darbības elementu kopums, kas izkārtots noteiktā sistēmā un veido, piem., literāra darba, filmas, reportāžas saturu.
uzpirkt Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām.
žākle Sazarojuma vietas starpa (kokaugiem, to zariem); divžuburu zars, stumbrs; šādi izveidots koka priekšmets.
vārnu kājiņas sazarotas grumbiņas acu dobumu ārējās malās.
saūjināties Sazināties, izdodot raksturīgas skaņas (par putniem).
komunicēt Saziņas procesā dot, sniegt informāciju, izteikt (ko); sazināties, uzturēt kontaktus.
sakarība Secība, saskaņotība, sistēma (piem., tekstā, domāšanā, spriedumu saistījumā).
mija Secīga (kā) nomaiņa, aizstāšana (ar ko citu); secīga (kā) rašanās, veidošanās (kā cita vietā).
plūst Secīgi izpausties (piem., runā), arī secīgi risināties (par domām, atmiņām u. tml.).
mīties Secīgi nomainīt (citam citu); rasties, veidoties (kā cita vietā).
animācija Secīgi sakārtotu zīmējumu un figūru filmēšana pa kadram, lai panāktu ilūziju, ka objekti kustas; šādā tehnikā veidota filma; multiplikācija.
vīle Secīgu dūrienu virkne; šujot izveidota līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
sols Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā.
uzsegt Sedzot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
seismometrija Seismoloģijas nozare, kas izstrādā iekārtas seismisko viļņu uztveršanai, kā arī pilnveido seismoloģisko novērojumu metodiku.
vizāža Sejas izskats, ko veido ar kosmētiskiem līdzekļiem un grimu.
vaibsti Sejas veidojuma raksturīgas iezīmes (piem., indivīdam); raksturīgas līnijas (sejā), arī sejas izteiksme.
kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka garenvirzienā, gan šķērsvirzienā.
šķērsnis Sēklis upē, kas izveidojies ieslīpi šķērsām upes gultnei (piem., no viena upes līkuma līdz otram).
ārējā sekrēcija sekrēcija, kurā sekrēts izdalās orgāna dobumā vai uz organisma virsmas.
sadisms Seksuāla novirze, kam raksturīga apmierinājuma gūšana, radot partnerim fiziskas vai morālas ciešanas.
izkultivēt Selekcionējot izveidot, izaudzēt.
ivrits Semītu valodu grupas valoda, kas izveidota 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, saglabājot senebreju valodas morfoloģiju un pamatleksiku; Izraēlas valsts valoda.
ķelti Sena indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā un dažos Centrāleiropas apgabalos, kuru pēcteči mūsdienās dzīvo dažos Īrijas, Lielbritānijas un Francijas apvidos.
trāķieši Sena indoeiropiešu cilšu grupa, kas apdzīvoja Eiropas dienvidaustrumu zemes – Trāķiju, kā arī Balkānu pussalas ziemeļaustrumus un Mazāzijas ziemeļrietumu daļu.
reiki Sena ķīniešu dziedniecības metode cilvēka garīgai un fiziskai pilnveidošanai.
sarmati Sena nomadu tauta, kas runājusi indoirāņu valodā un līdz 4. gs. pirms mūsu ēras apdzīvojusi Pieurālu, Kazahijas un Pievolgas stepes.
pretorijs Senajā Romā – karaspēka nometnes vieta, kurā atradās karavadoņa telts, viņa mītne.
triumfators Senajā Romā – karavadonis, kas bija uzvarējis karā un triumfa gājienā ieradās galvaspilsētā.
imperators Senajā Romā – karavadoņa goda tituls, vēlāk – valdnieks.
prokurators Senajā Romā – saimniecības pārvaldnieks; nodokļu ievācējs provincēs; tiesas pilnvarotais.
stratēgs Senās Grieķijas polisās – karavadonis ar plašām militārām un politiskām pilnvarām.
maķedonieši Senās valsts Maķedonijas iedzīvotāji.
stobriņsēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida veidojumi, kuros attīstās sporas; stobriņu sēnes.
epikūrisms Sengrieķu filozofa Epikūra mācība, kuras raksturīgākie elementi ir sensuālisms, materiālisms un savdabīgs hedonisms, atzīstot cilvēka tieksmi pēc laimes un baudām.
nimfa Sengrieķu mitoloģijā – dabas dievība jaunas, skaistas sievietes veidolā.
Orfejs Sengrieķu mitoloģijā – izcils dziedonis, uzticīgs mīlētājs, kas nokāpis pazemes valstībā pēc savas sievas Eiridīkes.
ķīļraksts Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras), kurā zilbes vai vārdus apzīmē ar ķīļveida zīmēm.
kāmasūtra Sens (starp 400 līdz 200 g. p. m. ē.) indiešu teksts – ar praktiskiem padomiem papildinātas pamācības erotiskajā mīlestībā.
rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iekala, iegrieza akmenī, metālā, kokā, kaulā.
senraksts Sens teksts, sens dokuments.
vēderplēve Serozs apvalks, kas aptver vēdera dobuma un daļēji mazā iegurņa orgānu sienas.
la Sestā nots diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
klusībā Sevī, savās domās.
egocentrisms Sevis izvirzīšana dzīves un pasaules centrā; domāšana tikai par sevi, nerēķinoties ar citiem.
atdevība Sevis nodošana.
pašatklāsme Sevis, savu domu, jūtu izpausme.
rievsiena Siena, kas veidota no zemē iedzītiem metāla, dzelzsbetona vai koka elementiem.
sasiet Sienot (ko) izveidot (kādu kopumu, veidojumu).
sasiet mezglu sienot (ko), izveidot mezglu.
sasieties Sienot (ko), izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu).
iesiet Sienot ieveidot (piem., mezglu).
sasiet Sienot izveidot (ko).
siet kūli sienot veidot kūli.
zilie sieri sieru šķirnes, kuru tapšanā notiek dabisks pelējuma process, kā rezultātā sierā veidojas zilganzaļas pelējuma dzīslas.
tante Sieviete attiecībā pret gados ievērojami jaunāku cilvēku; pazīstama vai sveša sieviete attiecībā pret bērnu (bērnu runā, sarunā ar bērnu).
zāļu sieva sieviete, kas (parasti tirgū) pārdod zāļu tējas.
bārdāma Sieviete, kas bāros, lokālos kavē viesiem laiku (20. gs. 20.–30. gados).
klēpis Sievietes ķermeņa daļa, kurā grūtniecības laikā veidojas auglis.
signālraķete Signāla raidīšanai paredzēta raķete ar lādiņu, kas deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus.
gaisa trauksme signāls, kas brīdina par pretinieka aviācijas uzlidojumu.
signālsvilpe Signāls, ko (parasti tiesnesis), pūšot svilpē dod sporta sacensību laikā.
vaduguns Signāluguns, pēc kuras vadās, ieturot transportlīdzekļu (parasti peldošu) vēlamo kustības virzienu.
tīklērce Sīka ērce, kas sūc augu sulu, parasti veidojot attiecīgajās vietās tīklojumu.
mizgrauzis Sīka melna vai brūna vabole, kas dzīvo zem koku mizas, retāk mizā vai koksnē, un kuras kāpuri veido koksnē cilindriskas ejas.
izloksne Sīkākais vēsturiski izveidojies kāda novada valodas paveids; šī valodas paveida izpausmes forma.
sūneņi Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips [Bryozoa].
manna Sīki putraimi, ko iegūst no kviešu graudiem, nolobot tiem biezo apvalku un tos smalki saskaldot.
pulveris Sīki saberzts ārstniecības līdzeklis; viena šāda līdzekļa doza.
maiņas nauda sīknauda izdošanai pircējiem.
pūslītis Sīks (parasti ar šķidrumu pildīts) veidojums uz cilvēka ādas.
grafiks Sīks (piem., kādas darbības, norises) iedalījums laikā; attiecīgais dokuments.
pora Sīks caurums, dobums, sīka sprauga (vielā, masā, materiālā u. tml.).
pūslītis Sīks gāzes vai gaisa veidojums (kādā masā, šķidrumā).
skrots Sīks metāla lodveida veidojums kā virsmas apstrādei.
ūdenszieds Sīks, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, kam stublājs un lapas apvienojušās mazā plātnītē.
sīktirgotava Sīktirgotāja veikals; vieta, kur pārdod dažādas sīkas preces.
sarma Sīku ledus kristālu apledojums (piem., uz koku zariem, vadiem), kas veidojas, sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
koagulācija Sīku, izkliedētu daļiņu sarecēšana vai salipšana, veidojot pārslveida nogulsnes.
iesildīt Sildot panākt, būt par cēloni, ka kļūst silts, iesilst.
uzsildīt Sildot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo temperatūru.
kupināt Sildot recināt.
sakupināt Sildot sarecināt.
atkausēt Sildot, kausējot panākt, ka atkūst.
paskaidrojoša vārdu grupa sintaktiska konstrukcija, ko veido ievadītājvārds kopā ar vārdu vai vārdu savienojumu, kas paskaidro kādu no teikuma locekļiem.
skaņuplate Sintētiska materiāla apaļa plāksne, kuras virsmā izveidots skaņu ieraksts, ko var atskaņot.
sintepons Sintētisks materiāls, kura šķiedras ir ar apjomīgu struktūru un parasti izmanto kā oderi vai formu veidojošu materiālu.
endokardīts Sirds sienas iekšējās kārtas (endokarda) iekaisums.
apdrošināšana Sistēma, kas dod iespēju saņemt materiālu kompensāciju (piem., īpašuma zaudēšanas vai bojājuma gadījumā), iepriekš izdarot attiecīgas iemaksas.
slēgums Sistēma, kas izveidojas, savienojot, saslēdzot noteiktā kārtībā (piem., elektriskos vadus); savienojums.
iztirzāt Sistemātiskā izklāstā aplūkot, dodot (piem., daiļdarba) analīzi un vērtējumu.
vest Sistemātiski kārtot (dokumentus), veikt (ar dokumentiem saistītas darbības).
strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku veikt šādas darbības, veidojot, gatavojot (ko).
politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos (bijušajā Padomju Savienībā).
kolekcija Sistematizēts (vienveidīgu, no mākslas, zinātnes, vēstures u. tml. viedokļa interesantu) priekšmetu krājums.
triangolo Sitamais mūzikas instruments – trīsstūra formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2).
zvans Sitamais mūzikas instruments, kuru veido skaņotas metāla caurules, kas iekārtas metāla vai koka rāmī.
piesist Sitot (piem., ar kāju), atveidot (ritmu).
izkalt Sitot ar knābi, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
sašķindināt Sitot kopā, radīt šķindoņu.
iesist Sitot skart, dot triecienu.
izsist Sitot, ar sitienu izveidot, radīt (caurumu, robu u. tml.).
triekt Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, arī nesaudzīgi; trenkt (1).
trenkt Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, noteiktā virzienā.
ogļskābe Skābe, kas veidojas, oglekļa dioksīdam reaģējot ar ūdeni.
paskābe Skābe, kurā skābes veidotājelementa oksidēšanās pakāpe ir mazāka par maksimālo pakāpi.
kristalizācija Skaidras, noteiktas domas, izpratnes u. tml. veidošanās.
noteikts Skaidri, precīzi izveidots.
apollons Skaists jauneklis ar labi veidotu augumu.
glezns Skaists, smalki veidots; arī vārs, trausls.
masas skaitlis skaitlis, kas atspoguļo protonu un neitronu kopskaitu atoma kodolā.
daļskaitļa skaitītājs skaitlis, kas rāda, cik ir vienādo daļu, kādās sadalīts skaitlis viens.
apgriezts skaitlis skaitlis, ko iegūst, dalot vieninieku ar doto skaitli.
intervāls Skaitļu vai punktu kopa, kuras elementi atrodas starp diviem dotajiem skaitļiem vai punktiem.
izskaitīt Skaitot nosaukt (balsī vai domās) skaitļus kādā secībā.
apskaldīt Skaldot apdarināt.
noskaldīt Skaldot atdalīt nost.
atskaldīt Skaldot atdalīt.
izskaldīt Skaldot izdalīt (parasti no kāda veseluma).
pārskaldīt Skaldot pārdalīt (divās vai vairākās) daļās.
saskaldīt Skaldot pārveidot (par ko).
saskaldīt Skaldot sadalīt.
saskaldīt Skaldot sagādāt (ko) lielākā daudzumā.
pārplēst Skaldot, šķeļot pārdalīt.
izskalot Skalojot atbrīvot (orgānu, ķermeņa dobumu) no kā nevēlama.
skandalēt Skaļi strīdēties, ķildoties.
kliegt Skaļi, demonstratīvi paust savu viedokli, izteikt neapmierinātību, sašutumu; protestēt.
reproduktors Skaļrunis; iekārta (radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai skaņās.
velna laivas skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
trollis Skandināvu ticējumos, folklorā – pārdabiska mežu, kalnu būtne (piem., milža, pundura, raganas veidolā), kas kaitē cilvēkiem.
plūdenis Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piem., l, ļ, r).
zilbiska skaņa skaņa, kas spēj veidot zilbes kodolu.
orāla skaņa skaņa, kuru izrunājot gaiss brīvi plūst caur mutes dobumu.
c Skaņas do apzīmējums burtu notācijā.
sintēze Skaņas veidošana no tās atsevišķiem elementiem.
instrumentācija Skaņdarba atsevišķo balsu iedalīšana vairākiem instrumentiem, tā izveidojums instrumentālam sastāvam; orķestrācija.
partitūra Skaņdarba pilns nošu pieraksts, kurā viena virs otras dotas visu balsu partijas.
periods Skaņdarba posms, kurā izteikta vairāk vai mazāk pabeigta muzikālā doma.
remikss Skaņdarba vai dziesmas pārveidojums; jauna interpretācija.
koncertprogramma Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu (1).
koncertrepertuārs Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu vai kas ietilpst mākslinieku repertuārā.
mažors Skaņkārta, kurai skaņas izkārtotas šādā secībā: tonis, tonis, pustonis, tonis, tonis, tonis, pustonis un pirmā, trešā, piektā pakāpe veido lielo trijskani; pretstats: minors.
minors Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpe) veido mazo trijskani.
nazalizācija Skaņu izruna, gaisam plūstot caur deguna dobumu.
balss Skaņu kopums, ko veido cilvēka runas orgāni.
iekšējā fleksija skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piem., dzenu – dzinu).
melodija Skaņu rinda, kas izsaka muzikālu domu; šādu skaņu rindu kopums.
harmonija Skaņu saskanīgs apvienojums akordos un to saistība pakāpeniskā secībā.
glaust Skart ar slīdošu (rokas) kustību; glāstīt.
plāns Skatījums no noteikta viedokļa, arī kā izpausmes sfēra, aspekts.
redzējums Skatījums; izpratne; viedoklis.
komiķis Skatuves mākslinieks, kas atveido komiskas lomas.
traģiķis Skatuves mākslinieks, kas atveido traģiskas lomas.
džamboreja Skautu salidojums.
iegurnis Skeleta daļa, ko veido divi gūžas kauli, kuri nekustīgi savienoti ar krusta kaulu.
kauls Skeleta sastāvdaļa – ciets, izturīgs veidojums (cilvēkam un citiem mugurkaulniekiem), kas kopā ar locītavām un muskuļiem veido ķermeņa balsta un kustību aparātu.
jaunie naturālisti skolēni (padomju iekārtā), kas ārpusklases darbā nodarbojās ar dabas pētīšanu, lauksaimniecību, dārzkopību u. tml.
sanitārs Skolēns (padomju iekārtas laikā), kas seko higiēnas prasību ievērošanai klasē.
pagarinātās dienas grupa skolēnu grupa, kas sagatavo uzdoto mācību vielu skolā skolotāja uzraudzībā pēc mācību stundām.
pasniedzējs Skolotājs vidējā profesionālā izglītības iestādē; arī augstskolas mācībspēks (docētājs).
mentors Skolotājs, padomdevējs; darbaudzinātājs.
noskraidīt Skraidot pavadīt (kādu laikposmu).
izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
apskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
ieskrāpēt Skrāpējot ieveidot (kādā virsmā, piem., rievas); mazliet, arī vietām saskrāpēt.
uzskrāpēt Skrāpējot izveidot (piemēram, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
sprints Skrējiens, slidojums, brauciens u. tml. īsu distanču sacensībās.
smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas sīks kukainis ar garām kājām, kas ne tikai ļoti ātri skrien, bet spēj arī strauji pacelties gaisā un nolidot vairāk nekā 10 metrus un parasti ir sastopams smilšainās vietās.
bēgt Skriet prom (vairoties no vajātājiem, draudošām briesmām u. tml.).
laist, ko māk skriet, cik ātri vien spēj, ļoti ātri doties prom.
čiekurs Skujkoku augļkopa – ieapaļš vai garenisks veidojums, kurā nogatavojas sēklas.
torss Skulpturāls ķermeņa atveidojums mākslā.
cilnis Skulpturāls veidojums uz plaknes; reljefs.
vāks Slānis, blīvs veidojums, kas (ko) pārklāj, aizsedz.
sagula Slānis, kas izveidojies, (kam) sagulstoties, sablīvējoties.
dienvidslāvi Slāvu tautas, kas dzīvo Eiropas dienvidos; dienvidu slāvi.
saslēgt Slēdzot (piem., elektriskās iekārtas, vadus), izveidot (ko).
patvertne Slēgta aizsargbūve cilvēku pasargāšanai no uzlidojumiem, kodolsprādzieniem un cita veida iznīcināšanas līdzekļiem.
aplauzt Slejās saliktu tekstu sadalīt lappusēs; izveidot (iespieddarba) lappusi.
zem letes slepeni, nelegāli (pārdot preci).
izperināt Slepenībā, citiem nemanot, radīt, izveidot (ko sliktu).
sirds dziļumos slēptākajās jūtās, domās; dziļākajā cilvēka būtībā.
dvēseles dziļumos slēptākajās jūtās, domās; dziļākajā cilvēka būtībā.
sirdsdomas Slēptākās, dziļākās domas.
Trojas zirgs Slēpts, parasti ļauns, nodoms, par kuru iepriekš nav nojausts.
glūnēt Slepus skatīties uz medījumu, gaidot izdevīgu brīdi, lai tam pēkšņi uzbruktu (par dzīvniekiem).
saperināt Slepus, pakāpeniski un neatlaidīgi izveidot (piem., rīcības plānu), parasti, lai kādam kaitētu.
noslidināties Slidinoties vai slīdot nonākt lejā, zemē.
aizslidot Slidojot aizvirzīties.
apslidot Slidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); slidojot apbraukt (ko).
ieslidot Slidojot ievirzīties (kur iekšā).
izslidot Slidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
noslidot Slidojot nobraukt nost (no kurienes); slidojot novirzīties gar (ko), garām (kam).
pārslidot Slidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paslidot Slidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
pieslidot Slidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
uzslidot Slidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
noslidot Slidojot veikt (ko); slidojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
noslidot Slidojot veikt, izpildīt (ko).
paslīdēt Slīdošā gaitā pavirzīties garām (kam), gar (ko).
pārslīdēt Slīdošā kustībā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paslīdēt Slīdošā kustībā pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
pārslīdēt Slīdošā kustībā skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par rokām, pirkstiem.
vilkties Slīdošā kustībā vērties, taisīties (vaļā, ciet).
laizīt Slīdoši vairākkārt pārvilkt (ko) ar mēli.
noslidot Slidot (kādu laikposmu).
aizslīdēt Slīdot aizvirzīties; slīdot nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
atslīdēt Slīdot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
atslīdēt Slīdot atvirzīties nost, atpakaļ.
ieslīdēt Slīdot ievirzīties (kur iekšā).
izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
paslīdēt Slīdot izkustēties (par kāju); slīdot (kājai), zaudēt līdzsvaru.
izslīdēt Slīdot izvirzīties (piem., no kāda stāvokļa).
noslīdēt Slīdot novirzīties nost, lejā, zemē u. tml.
pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
uzrauties Slīdot uzvirzīties augstāk par paredzēto stāvokli (par apģērbu, tā daļu).
uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot (to); slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam.
ieslīdēt Slīdot, slīdošā gaitā pārvietojoties, ievirzīties (kur iekšā).
paslīdēt Slīdot, slīdošā kustībā pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
uzslīdēt Slīdot, slīdoši uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); slīdot uzvirzīties uz kādas vietas.
skrituļslidas Slidzābaki, kuriem pie īpaši izveidotas pamatnes piestiprināti četri vai vairāki skrituļi.
kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
sasliet Slienot uzcelt, izveidot (ko).
furunkuloze Slimība – atkārtotu furunkulu veidošanās.
sanācija Slimības vai slimību perēkļa novēršana (parasti mutes dobumā).
lieluma mānija slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga lielīšanās tieksme, nepamatota iedomība.
slīpums Slīpa vieta; arī slīps veidojums.
izslīpēt Slīpējot izveidot; slīpējot apstrādāt.
noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu; slīpējot izveidot (kam) vēlamo formu.
slīpne Slīps reljefa veidojums.
ķirbis Smadzenes, domāšana.
hidrocefālija Smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās galvaskausa dobumā; ūdensgalva.
ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā; hidrocefālija; patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šāda šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā.
smīns Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
smaidīt caur asarām smaidīt raudot.
dendrīti Smalki, sazaroti kristāliski veidojumi (uz iežiem), kas pēc formas atgādina augus.
akots Smalks, adatveidīgs graudzāļu zieda plēksnes veidojums.
muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piem., muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu (piem., dižzirdzenes) saknēs.
briljantīns Smaržīga ziede, ko agrāk lietoja matu veidošanai.
karikatūra Smieklīgi pārspīlēts (kā) attēlojums, atveidojums.
lido Smilšaina pludmale (piem., Lido salā pie Venēcijas).
deflācija Smilšu un sīku iežu daļiņu pārvietošana vēja ārdošas darbības rezultātā.
smakoņa Smirdoņa.
kupena Sniega kaudzei līdzīgs (piem., ziedu) kopums; kupls (parasti ziedošs) krūms vai koks.
piesnigt Sniegot izveidoties (biezai) sniega kārtai.
uzsnigt Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam).
sasnigt Sniegot sniegam, izveidoties.
iedot Sniegt, dot (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem; atstāt, nolikt u. tml. (priekšmetu) kāda rīcībā.
celt Sniegt, dot.
pamācīt Sniegt, izteikt pamācības, norādījumus; dot padomus.
pasniegt Sniegt, padot (ko), lai kāds (to) satvertu, saņemtu.
sociāldemokrātisms Sociāldemokrātijas ideoloģija un darbība sociālistiskas sabiedrības pakāpeniskai izveidošanai; šādi izveidota sociālistiskā iekārta.
kreiss Sociālistiski vai komunistiski orientēts; tāds, kas pauž šādus uzskatus, viedokli (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml.).
Sociālistiskās sadraudzības valstis sociālistisko valstu asociācija (padomju iekārtas laikā).
sofistika Sofistu (1) izveidotais filozofijas virziens.
moku sols solam līdzīgs veidojums, kas ir paredzēts spīdzināšanai.
sporta solis solis, ko veido, ceļa locītavā iztaisnojot kāju vertikāles momentā un nezaudējot pēdas saskari ar pamatni.
apsolīt Solīt, ka atdos par sievu.
iespaidīt Spaidot iedabūt (kur iekšā).
izspaidīt Spaidot panākt, ka (kas) izirst, sadalās.
izžņaudzīt Spaidot panākt, ka (no kā slapja) iztek šķidrums.
izspaidīt Spaidot panākt, ka izdalās (šķidrums); spaidot panākt, ka izdalās sula (piem., no augļiem).
saspaidīt Spaidot sasmalcināt, saspiest (daudz, visu).
burzīt Spaidot un berzējot (pirkstos, rokās) darīt negludu.
iemīcīt Spaidot, bāžot iedabūt (kur iekšā).
samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi novietojot u. tml., sabojāt.
putns Spalvām klāts dzīvnieks ar spārniem, kurš (parasti) spēj lidot.
kontūrspalvas Spalvas, kas sedz (putna) ķermeni un veido tā ārējo formu.
akotmati Spalvas, kas veido akotu (2).
flamenko Spānijas dienvidos radies ģitāras spēles veids, ko (parasti) pavada dziedāšana un dejošana.
izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt.
nospārdīt Spārdot nonāvēt.
izspārdīt Spārdot radīt, izveidot (kur, piem., bedri); spārdot sabojāt (ko).
saspārdīt Spārdot sabojāt.
saspārdīt Spārdot savainot.
nospārdīt Spārdot, skarot (ko ar kājām), padarīt netīru.
nospārdīt Spārdoties, kustoties novirzīt (ko) nost, lejā, zemē.
drošības josta speciāla josta, ko lieto drošībai, piem., strādājot lielā augstumā, lidojot ar lidmašīnu, braucot ar automobili.
bruņutehnika Speciāla kara tehnika, arī speciāls, piem., šāviņus necaurlaidošs aprīkojums (karakuģiem, lidmašīnām u. tml.) aizsardzības nodrošināšanai.
vārti Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.
konservēt Speciāli apstrādājot vai radot speciālus uzglabāšanas apstākļus, pasargāt no bojāšanās.
izšujamie diegi speciāli diegi, ko lieto rotājumu veidošanai.
korsete Speciāli izveidota apakšveļa, ar ko saspiež krūškurvja lejasdaļu un vēderu, lai augums izskatītos slaidāks.
šķirne Speciāli izveidota vienas sugas dzīvnieku grupa vai kultūraugu kopa ar iedzimstošām, cilvēkam vēlamām īpašībām.
ceļš Speciāli izveidota, iebraukta vai iestaigāta zemes strēle transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.
ilgviļņi Speciāli izveidotas noturīgas matu cirtas.
tranzītceļš Speciāli izveidots ceļš, pa kuru noris tranzīta kustība.
matstikls Speciāli matēts stikls, uz kura tieši projicējas fotoobjektīva veidotais attēls.
apskatnieks Speciālists, kas nodarbojas ar apskatu veidošanu.
kokkopis Speciālists, kas nodarbojas ar stādīto koku un krūmu kopšanu, vainaga veidošanu, zaru izzāģēšanu u. tml.
dizainers Speciālists, kas projektē un konstruē (priekšmetu, iekārtu u. tml.) māksliniecisku ārējo veidolu.
konsultants Speciālists, kas sniedz padomus, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
datoroperators Speciālists, kas strādā ar datoru, ievadot tajā informāciju.
rasētājs Speciālists, kas veido rasējumus.
stilists Speciālists, kurš palīdz izveidot (kādam cilvēkam) atbilstošu, piemērotu (ģērbšanās, ārējā izskata) stilu.
darbaudzinātājs Speciālists, pieredzējis darbinieks, kas apmāca jaunos darbiniekus (Padomju Savienībā XX gs. 70. un 80. gados).
nervaudi Specializēti audi, kas veido nervu sistēmu.
maņa Specializēti veidojumi, ar kuriem cilvēks vai dzīvnieks uztver dažādus vides kairinājumus un veic to primāro analīzi.
kaislība Spēcīga aizrautība (ar ko), nodošanās (kam); neapvaldāma tieksme; tas, kam aizrautīgi nododas.
vētra Spēcīga psihiska stāvokļa izpausme, arī intensīvs protesta, prasību, viedokļu u. tml. paudums, norise.
viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies (piem., sniega, ūdens, smilšu) strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
straume Spēcīga, parasti ilgstoša (psihiska stāvokļa, domu, atmiņu u. tml.) izpausme.
plosīt Spēcīgi, parasti negatīvi, ietekmēt (kādu, kāda psihi) – piem., par jūtām, domām.
dārdi Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada, piem., parādības dabā, dažādu mehānismu darbība.
iespēja Spēja (ko veikt), dotības.
stiprība Spēja (materiālam, priekšmetam, veidojumam u. tml.) pretoties deformācijai, sagrūšanai kādu slodžu iedarbībā.
audzelīgums Spēja ātri augt, dot labu ražu; spēja ātri vairoties; audzelība.
audzelība Spēja ātri augt, dot labu ražu; spēja ātri vairoties; audzelīgums.
izdoma Spēja domāšanas procesā radīt ko jaunu; attiecīgais psihiskais process.
izpratne Spēja izprast, saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; šādi izveidojies uzskats, viedoklis, vērtējums u. tml.
invariance Spēja palikt nemainīgam (kādā norisē, kādos apstākļos).
lidspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu; lidotspēja.
drosme Spēja rīkoties droši, bezbailīgi, nebaidoties briesmu; šāda rakstura īpašība.
apziņa Spēja uztvert, domāt un atbilstoši reaģēt.
gribasspēks Spēja, prasme realizēt savus nodomus, sasniegt mērķi, pārvarot kādas grūtības.
uzviļņot Spēji izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); pēkšņi izveidoties (apziņā).
kodolspēki Spēki, kas darbojas starp nukloniem atoma kodolā.
kodolspēkstacija Spēkstacija, kuru darbina kodolreaktors.
atpūta Spēku, enerģijas atjaunošana, pārtraucot darboties, atrodoties mierā, vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
nospēlēt Spēlējot izrādē, atveidot.
muzicēt Spēlējot kādu instrumentu, dziedot u. tml., atskaņot skaņdarbu.
pieskandināt Spēlējot, dziedot u. tml. panākt, ka (skaņas) izplatās, piepilda (ko).
spermatoģenēze Spermatozoīdu veidošanās process, kas noris sēklinieku kanālos.
sniegties Spēt atveidot apziņā (par atmiņu).
spīdums Spīdīgs neliels priekšmets, veidojums, kas spīd, spīguļo; spīgulis.
liesma Spīdoša degošu gāzu, gāzveida vielu plūsma.
aura Spīdošs oreols, ko rada cilvēka enerģētiskais starojums; biolauks.
biolauks Spīdošs oreols, ko rada cilvēka enerģētiskais starojums.
apspīdēt Spīdot apgaismot.
iespīdēt Spīdot izplatīt gaismu (kur iekšā) – par gaismas avotu.
manšete Spiedošs, fiksējošs riņķveida pārsējs.
nospiest Spiest, spaidīt (ko), atdalot šķidrumu (no tā); spiežot, spaidot atdalīt (šķidrumu no kā).
izspietot Spietojot izlidot (no kurienes, kur u. tml.).
kniebt Spiežot (ar knaiblēm), veidot (piem., robu, caurumu).
uzspiest Spiežot (ko) virsū (uz kā, kam) izveidot (piemēram, zīmi, tā attēlu).
iespiest Spiežot ieveidot, radīt (virsmā iedobumu, rievu u. tml.).
nospiest Spiežot izveidot (kā) atveidu.
piežmiegt Spiežot, spaidot iznīcināt; arī nonāvēt.
saspiest Spiežot, spaidot, sasmalcināt, pārvērst viendabīgā masā.
dzīvs Spilgts; līdzīgs īstenībai, realitātei (par to, ko atceras, iedomājas u. tml.).
aizspindzēt Spindzot aizvirzīties, aizlidot.
vītņu kāpnes spirāles formā veidotas kāpnes (trepes).
vītņu trepes spirāles formā veidotas kāpnes (trepes).
riņķa kāpnes spirāles formā veidotas kāpnes.
vērpete Spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) plūsma; spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) veidojums, kas rodas kādā plūsmā.
uzmest degunu spītīgi, iedomīgi reaģēt uz ko; nepamatoti apvainoties.
nospļaudīt Spļaudot notraipīt, padarīt netīru (kā virsmu).
piespļaudīt Spļaudot pārklāt ar spļaudekļiem, padarīt netīru (ko).
apspļaudīt Spļaudot, spļaudoties pārklāt ar spļaudekļiem; vairākkārt uzspļaut.
spoguļattēls Spoguļa radītais attēls; (kā) precīzs atveidojums, atainojums.
kamaniņas Sporta rīks nobraucienam pa īpaši izveidotu ledus trasi.
pieccīņa Sporta sacensības vieglatlētikā piecās disciplīnās; sporta sacensības piecos sporta veidos.
piespēle Sporta spēlē – bumbas vai ripas padošana, pievirzīšana (savas komandas dalībniekam).
piespēlēt Sporta spēlē – pievirzīt, padot (kam ripu, bumbu), lai (to) virzītu tālāk.
bloks Sporta spēlēs – sistēma, ko spēlētāji veido, lai aizšķērsotu ceļu bumbai vai pretinieka spēlētājam.
slaloms Sporta veids – braukšana pa ūdenstrasi, kas iezīmēta ar peldošām bojām.
bokss Sporta veids – divcīņa ringā ar dūrēm speciālos cimdos.
daiļlēkšana Sporta veids – lēkšana ūdenī no tramplīna vai torņa, gaisā izpildot dažādas kustības.
daiļslidošana Sporta veids – slidošana uz ledus mūzikas pavadījumā, izpildot dažādas kustības.
stenda šaušana sporta veids – šaušana pa lidojošiem mērķiem īpaši ierīkotā laukumā (stendā).
peldēšana Sporta veids – virzīšanās pa ūdeni, peldot noteiktā stilā un cenšoties sasniegt maksimālu ātrumu.
mākslas vingrošana sporta veids, kurā sportistes individuāli vai komandās veido kompozīcijas ar vienu vai diviem rīkiem: auklu, apli, vālēm, bumbu, lenti.
ātrslidotājs Sportists, kas specializējies ātrslidošanā.
daiļslidotājs Sportists, kas specializējies daiļslidošanā.
džudists Sportists, kas specializējies džudo cīņā.
sprinteris Sportists, kas specializējies īsās distancēs (ātrslidošanā, vieglatlētikā, peldēšanā, riteņbraukšanā u. c.).
slidotājs Sportists, kas specializējies slidošanā.
parasports Sports personām ar invaliditāti sporta veidos, kas ir iekļauti Paraolimpisko spēļu programmā.
megatonna Sprādziena (parasti kodolsprādziena) spēka mērvienība, kas atbilst spēkam, ar kādu sprāgst miljons tonnu trotila [Mt].
kodolsprādziens Sprādziens, ko izraisa smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcija.
aizsprāgt Sprāgstot, plīstot strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām).
vārdu karš spraiga, skaļa viedokļu izteikšana domstarpību gadījumā.
izsprakstēt Sprakstot izlidot (piem., par dzirksteli).
aizspraudīt Spraudot aizdarīt.
saspraudīt Spraudot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraudot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
nospraudīt Spraudot iezīmēt (ko).
aizspraudīt Spraudot novietot, aizbāzt (aiz kā).
nospraudīt Spraudot pārklāt (visu virsmu vai tās lielāko daļu).
saspraudīt Spraudot savienot, sastiprināt.
uzspraudīt Spraudot uzlocīt, uzliekt uz augšu.
uzspraudīt Spraudot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
apspraudīt Spraudot vairākās vietās, visapkārt, izrotāt, aplikt (ap ko).
izspraudīt Spraudot viscaur izgreznot; spraudot izvietot.
izspridzināt Spridzinot radīt, izveidot.
subjekts Sprieduma daļa, kas nosauc domu priekšmetu, par kuru ir runa spriedumā.
antitēze Spriedums, kas ir pretrunā dotajam spriedumam (tēzei).
pārspriedums Spriedumu, domu izteikšana rakstītā vai runātā formā; pārdomas.
mērīt ar savu olekti spriest (par ko) no sava viedokļa.
mērot ar savu olekti spriest (par ko), vērtēt (ko) tikai no sava viedokļa.
rēķināt Spriest, domāt (par ko), apsvērt (ko).
lemt Spriežot, domājot pieņemt lēmumu (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
loka Sproga, cirta (parasti ieveidota).
vijīgs Sprogains, arī pakļāvīgs, viegli veidojams (parasti par matiem).
krātiņš Sprosts (parasti savvaļas dzīvniekiem, arī sagūstītiem putniem), kas veidots no metāla vai koka režģiem; būris.
atspurgt Spurdzot atlidot šurp.
iespurgt Spurdzot ielidot (kur iekšā) – par putniem.
nospurgt Spurdzot nolidot lejā, nost, gar (ko) u. tml.
paspurgt Spurdzot palidot.
saspurgt Spurdzot salidot (par vairākiem, daudziem putniem).
uzspurgt Spurdzot uzlidot; spurdzot uzmesties.
izteiciens Stabils, raksturīgs vārdu savienojums; vārdu savienojums, kurā īsi izteikta doma.
profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde (bijušajā Padomju Savienībā), kurā cilvēki ārstējās, nepārtraucot darbu vai mācības.
apstādīt Stādot (ap ko, kam apkārt), ietvert, norobežot.
nostādīt Stādot (augus), aizņemt (kādu vietu, platību ar tiem); sastādīt (ko kādā vietā, platībā).
dēstīt Stādot augus, veidot (piem., dārzu, mežu).
iestādīt Stādot ievietot, iestiprināt augsnē.
izstādīt Stādot izlietot (daudz vai visu).
iestādīt Stādot izveidot (dārzu u. tml.); stādot pildīt (ar augiem) noteiktu platību.
piestādīt Stādot novietot (pie kā, kam klāt).
piestādīt Stādot piepildīt, aizņemt (ko).
iemīt Staigājos radīt, izveidot (piem., taku), iespiest (pēdas).
nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), nopēdot.
iemīdīt Staigājot izveidot (piem., taku).
klejot Staigāt (parasti) dažādos virzienos, bez noteikta mērķa; klīst.
valkans Staipīgs, lipīgs, viegli veidojams.
tūnings Standarta automobiļa vai cita standartveidā izgatavota priekšmeta pārveidošana, uzlabošana.
modulis Standartizēts struktūrelements vai atsevišķa vienība, ko var savienot kopā un veidot sarežģītāku konstrukciju.
radioaktīvais starojums starojums, ko izraisa atomu kodolu sabrukšana.
iztrūkums Starpība starp dokumentos fiksēto un faktiski esošo (naudas, preču u. tml.) daudzumu.
komisionārs Starpnieks tirdznieciskos darījumos, persona, kas par zināmu atlīdzību veic tirdznieciskus darījumus (piem., pieņem preci pārdošanai).
GPS Starptautiska orientēšanās sistēma, kas, balstoties uz Zemes pavadoņu raidītajiem signāliem, ļauj noteikt kāda objekta atrašanās vietu vai tā pārvietošanos.
SOS Starptautiskais briesmu signāls, ko veido trīs īsi, trīs gari un trīs īsi signāli bez pauzēm.
jehovietis Starptautiskas reliģiskas organizācijas "Jehovas liecinieki" loceklis, kas sludina Kristus otrreizēju atnākšanu un noraida Svēto Trīsvienību, kā arī citas kristietības doktrīnas.
konsulārās tiesības starptautisko tiesību nozare, kas reglamentē starpvalstu attiecības tādos jautājums kā konsulu darbība, viņu iecelšana un atsaukšana, funkcijas, privilēģijas u. tml.
protokols Starptautisks vienošanās dokuments (speciālos attiecību jautājumos), kam ir starptautiska līguma spēks.
interpolācija Starpvērtību atrašana pēc funkcijas doto vērtību virknes.
sapušķot Stāstīt (ko), patiesiem notikumiem pievienojot izdomājumus, pārspīlējumus.
izzīst no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
zīst no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
izstāstīt Stāstot izpaust, padarīt zināmu (kādu domu, faktu u. tml.).
skaidrot Stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams.
stāvums Stāva [2] vieta (piem., reljefa veidojumā); stāvs [2] (parasti reljefa) veidojums.
kreilība Stāvoklis (cilvēkam), kad vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
pavadība Stāvoklis, kad (kāds) dodas līdzi, pavada.
pusdulla galva stāvoklis, kad (kāds) nav spējīgs skaidri domāt, loģiski spriest.
sakārtotība Stāvoklis, kad (kam) radīta noteikta kārtība, kad (kas) veido noteiktu sistēmu.
samocītība Stāvoklis, kad (kas, piem., teksts, mākslas darbs) izveidots nemākulīgi, nekvalitatīvi, nevajadzīgi sarežģīti u. tml.
saskaņa Stāvoklis, kad (piem., priekšmetiem, parādībām, norisēm) būtiskākās, raksturīgākās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un veidojas, pastāv vēlamais kopums, sistēma.
pakļautība Stāvoklis, kad augstākai iestādei vai amatpersonai ir padotas zemākas iestādes vai amatpersonas.
uzvara Stāvoklis, kad ir labākie panākumi (piemēram, izpildītājmākslas konkursā); stāvoklis, kad ir sasniegts (kas) nozīmīgs (piemēram, radošā darbībā).
nesaprašanās Stāvoklis, kad ir radušās domstarpības, nesaskaņas.
izomērija Stāvoklis, kad kādam radioaktīvam elementam ir vairāki atomu kodolu paveidi ar dažādiem pussabrukšanas periodiem.
pretruna Stāvoklis, kad kas (piem., izteikums, doma, rīcība) padara neiespējamu ko citu, ir nesavienojams ar ko citu.
nepabeigtība Stāvoklis, kad kas nav līdz galam paveikts, izstrādāts, izveidots.
trenētība Stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas.
apsēstība Stāvoklis, kam raksturīga neatlaidīga tieksme kaut ko darīt, uzmācīgas domas, idejas.
matriarhāts Stāvoklis, kurā sievietei ir dominējošā loma.
pārsteigties Steigā, neapdomājot izdarīt ko tādu, ko nākas nožēlot.
stereofotogrāfija Stereopāra attēla iegūšana; šādā veidā izveidota fotogrāfija.
tampons Sterila materiāla (vates, marles) sloksne, veidojums ievirzīšanai ķermeņa dobumā vai brūcē asiņošanas apturēšanai, arī izdalījumu (strutu, siekalu u. c.) uzsūkšanai.
virzuļa pirksts stienis virzulī, kas veido kustīgu savienojumu ar klani.
aizbīdnis Stienis, kuru pabīdot aizdara durvis, vārtiņus u. tml.
pastiept Stiepjot roku, pavirzīt, padot (ko).
stīdzēt Stiepjoties (kur), veidot tievu, garu formu (piem., par dūmiem, šķidrumu).
klavihords Stīgu taustiņinstruments (no 15. gs. līdz 18. gs.), kura mehānismā stīgas ieskandina ar taustiņu galos pievienotām metāla plāksnītēm, radot maigu, ļoti klusu skaņu.
klavesīns Stīgu taustiņinstruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar īpašiem putnu spalvu stobriņiem vai metāla mēlītēm, radot dzidru, metālisku skaņu.
ledusstikls Stikls ar vienā pusē mākslīgi veidotu rakstu, kas padara stiklu necaurredzamu; ledus stikls.
spartiskā audzināšana Stingra audzināšana, kas veido izturību, spēju pārciest grūtības.
lasīt morāli stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
lasīt lekciju stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
lasīt sprediķi stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
apņēmība Stingrs nodoms; apņemšanās.
kolikas Stipras sāpes vēdera dobuma orgānos; vēdergraizes.
saraudāt Stipri raudot, samērcēt (ko).
mutuļot Stipri vārīties, radot burbuļus, tvaikus.
nokopēt Strādājot ar datoru, izveidot (kā) dublikātu.
taisīt Strādājot, darot veidot, radīt (ko).
rukāt Strādāt (parasti centīgi, sparīgi, atdodot spēkus).
kalpot Strādāt algotu darbu iestādē (pirmspadomju laikā); būt ierēdnim.
pieslīpēt Strādāt, lai (ko) uzlabotu, pilnveidotu.
lējējs Strādnieks, kas lej (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē un gatavo, veido (ko); speciālists šādā darbā.
gaļas izcirtējs strādnieks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos pārdošanai.
bums Strauja, sakāpināta aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam).
izraut Strauji (ar spēku) raujot, izveidot.
aizlaist Strauji aizbraukt, doties (kur, līdz kādai vietai).
brukt Strauji doties uzbrukumā.
liet laimes strauji ielejot ūdenī izkausētu alvu (vai svinu), pēc sacietējušā veidojuma iztēloties nākotni (parasti Jaungada naktī).
ieskriet Strauji ielidot (kur iekšā) – par putniem, kukaiņiem.
iesprāgt Strauji ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
izskriet Strauji izvirzīties, izlidot (no kurienes, kur u. tml.).
izskriet Strauji izvirzīties, izlidot cauri (kam), caur (ko).
uzkult Strauji maisot, panākt, ka izveidojas.
izgriezt Strauji pagriezt (roku, kāju) pretējā virzienā, izraisot sāpes, radot traumu; izmežģīt.
piespurgt Strauji pielidot, pielaisties (par putniem).
skriet Strauji risināties, arī mainīties (piem., par domām, atmiņām); strauji, arī mainīgi norisēt (par psihiskiem stāvokļiem).
samesties Strauji sagriezties (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
mesties Strauji sākt (ko darīt); strauji doties (ko darīt).
piesist papēžus strauji satuvināt apautu kāju papēžus, radot troksni.
burbuļot Strauji tecēt, plūst, veidojot burbuļus un radot troksni.
uzšauties Strauji uzlidot.
uzraut Strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
slidināties Strauji virzīties pa slidenu virsmu, atkārtoti atsperoties un slīdot.
aizsvilpt Strauji, ar svilpienu aizlidot, aizvirzīties.
aizspurgt Strauji, ātri un bieži vēcinot spārnus, aizlidot.
izspurgt Strauji, ātri, bieži vēcinot spārnus, izlidot (parasti par putniem).
likties Strauji, enerģiski virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.).
kā apsvilis strauji, lielā steigā, bez apdoma.
dauzīt Strauji, nevērīgi vērt, radot stipru troksni.
šaut Strauji, pēkšņi doties (kur, uz kurieni).
šļakstēt Strauji, spēcīgi tiekot skartam vai atsitoties pret ko, virzīties uz augšu, sāniem u. tml., radot īslaicīgu, samērā klusu troksni.
raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt, likt doties (kur), vest (sev līdzi).
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka tas nonāk (kur iekšā), radot, piem., plaisu, ievainojumu; strauji, spēcīgi iedarbojoties (piem., ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā).
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piem., satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
sist Strauji, spēcīgi virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (piem., cilvēku, dzīvnieku), radot sāpes, ievainojumu vai bojāeju.
šalts Strauji, spēji lidojošs, krītošs u. tml. (kā) kopums.
spurgt Strauji, švīkstot spārniem, arī raksturīgi klaigājot, celties gaisā, lidot (par putniem).
pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilu virspusējo straumju virzienam.
nandu Strausam līdzīgs nelidojošs putns (Dienvidamerikā) [Rhea americana].
ecēties Strīdēties, ķildoties.
diskusija Strīdīga jautājuma apspriešana, izsakot atšķirīgus viedokļus.
sastrīdēties Strīdoties nonākt, parasti saspringtās, naidīgās, attiecībās.
modulis Strukturēts, relatīvi patstāvīgs mācību priekšmetu un nodarbību komplekss, ko var dažādi kombinēt, veidojot mācību kursu ar noteiktu specializāciju vai ievirzi.
karbunkuls Strutains ādas un zemādas iekaisums, ko veido cieši kopā lokalizētu furunkulu grupa.
izstumdīt Stumdot izvietot, pārvietot (izjaucot parasto kārtību).
sastumdīt Stumdot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); stumdot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
sastumdīt Stumjot savirzīt (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
sastumt Stumjot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
iestumt Stumjot, bīdot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā).
vaisla Sugas turpināšana (dzīvniekiem), radot pēcnācējus.
sabiedrība Sugu kopums, (augu vai dzīvnieku) grupa, kas ir izveidojusies vai pielāgojusies dzīvei kādā vidē.
suiti Suitu novada (Alsungas pagastā) iedzīvotāji, kuriem vēsturiski izveidojušās no pārējās Kurzemes daļas atšķirīgas tradīcijas, izloksne un kultūras mantojums.
iesukāt Sukājot ieveidot (matus, bārdu) noteiktā formā.
sasukāt Sukājot izveidot (matus noteiktā sakārtojumā).
izsukāt Sukājot izveidot (piem., matos celiņu).
sasukāt Sukājot saglaust matus, arī izveidot (cilvēkam) matu sakārtojumu; sukājot saglaust (dzīvniekam) apmatojumu.
ektoderma Sūkļu un zarndobumaiņu ķermeņa sienas ārējais šūnu slānis.
paauglis Sulīgs auglis, kas veidojas ne tikai no auglenīcas, bet arī no citām zieda daļām.
gums Sulīgs paresnināts sānsaknes pārveidojums, kur uzkrājas rezerves barības vielas.
ieturējums Summa, ko neizmaksā (parasti no algas), sedzot zaudējumus, nomaksājot nodokļus u. tml.
uzcenojums Summa, par kādu tiek paaugstināta produkta pārdošanas cena, pievienojot tai pievienotās vērtības nodokli un citas papildu izmaksas.
suns pavadītājs suns pavadonis.
dzinējsuns Suns, ko (parasti) izmanto medībās, lai panāktu, ka meža zvēri dodas noteiktā virzienā; suns, ko izmanto pēdu dzīšanai.
surdologopēds Surdologopēdijas speciālists.
surdologs Surdoloģijas speciālists.
surdopedagogs Surdopedagoģijas speciālists.
sveicināt Sūtīt (kādam) sveicienu (2) ar cita starpniecību; nodot (kādam) sveicienu no cita.
izdzenāt Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.
dzenāt Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
iesūtīt Sūtot (parasti pa pastu), nogādāt (piem., redakcijai, raidījuma veidotājiem).
raidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka (kāds) dodas, iet (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
nogādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. panākt, ka (kas) tiek pārvietots (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgādāt.
sasvaidīt Svaidot savirzīt, parasti nekārtīgi (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
piesvaidīt Svaidot, sviežot (ko lielākā daudzumā), padarīt nekārtīgu, arī netīru (ko); piemētāt.
piesvaidīt Svaidot, sviežot iekšā (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru (ko).
organiskais mēslojums svaigas vai bioloģiskās norisēs pārveidotas augu vai dzīvnieku izcelsmes vielas, ko izmanto augsnes mēslošanai (kūtsmēsli, virca, kūdra, komposts u. tml.).
organiskie mēsli svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
atziņa Svarīga doma, secinājums (par pieredzēto, novēroto, izpētīto u. tml.).
sveikas Sveicieni šķiroties, atvadoties; ardievas.
ardievas Sveicieni šķiroties, atvadoties.
Uz redzi! sveiciens atvadoties; uz redzēšanos.
atā Sveiciens atvadoties.
nosvētīt Svētījot dot, piešķirt (kādam, kam) svētību.
pasviest Sviežot censties iedot, arī panākt, ka satver (ko).
sasviest Sviežot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); samest (1).
aizsvilpot Svilpojot aizvirzīties (parasti par vēju, lidojošiem priekšmetiem); aizsvilpt.
kortežs Svinīgs brauciens (parasti ar pavadoņiem); transportlīdzekļu rinda svinīgā braucienā.
svēdra Svītra, josla (piem., priekšmetā, veidojumā, vidē).
šķērssvītra Svītra, kas ir izveidota taisni vai slīpi šķērsām (kam).
brilles Šādā formā izveidots acu aizsargs, piem., pret spilgtu gaismu, putekļiem, vēju.
stumbrs Šāda koksnaina vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu.
monotipija Šādā tehnikā veidots darbs.
ksilogrāfija Šādā tehnikā veidots mākslas darbs; kokgriezums, kokgrebums.
oforts Šādā tehnikā veidots mākslas vai poligrāfijas darbs.
runa Šāda teksta atveidojums daiļdarbā.
stādīt Šādā veidā ievietojot augsnē augus, to daļas, veidot (ko).
skriet uz vietas šādā veidā kustināt kājas, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
žāvēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, lai sagatavotu (tos) ilgākai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
knupis Šāda veida priekšmets bez cauruma, ko (zīdainim, mazam bērnam) dod zīšanas ilūzijas radīšanai; māneklis.
krēpes Šādam apmatojumam līdzīgs veidojums (par parādībām dabā).
kolba Šādam traukam līdzīgs stikla veidojums.
sekste Šādam veidojumam līdzīgs izvirzījums, izaugums.
medaļa Šādas formas veidojums, ko piešķir par īpašiem nopelniem (piem., sportā).
māksla Šādas radošās darbības nozare.
inkrustācija Šādi darināts rotājums, arī šādi veidots mākslas darbs.
uzsaldēt Šādi izveidot (ar ledu segtu platību).
moto Šāds izteiciens, kas pauž kādu domu vai atziņu, ko cenšas ievērot, kam seko; devīze.
kaujas sambo šāds sporta veids, kurā, piem., sāpju paņēmiens tiek lietots līdz brīdim, kamēr pretinieks padodas.
turza Šāds veidojums kopā ar tā saturu; šāda veidojuma saturs.
tūta Šāds veidojums kopā ar tā saturu; šāda veidojuma saturs.
āķis Šāds veidojums zivju ķeršanai.
akts Šādu dokumentu kopums.
nervs Šādu veidojumu kopums, ko cilvēks izjūt par sava psihiskā un fizioloģiskā stāvokļa, kā arī izturēšanās veida noteicēju.
nomatot Šaha spēlē – panākt, ka (pretinieka karalim) izveidojas mata stāvoklis.
sašaudīt Šaudot sabojāt.
grope Šaura, gara (kādā priekšmetā izveidota) rieva, kurā iestiprina (citu priekšmetu, detaļu u. tml.).
galerija Šaura, gara, segta eja, kuras vienu sānsienu (parasti) veido kolonnas vai balsti.
svītra Šaura, garena (uzvilkta, krāsota, reljefa u. tml.) josla, kas (parasti mērķtiecīgi) veidota (kā) virsmā.
svītra Šaurs, garens veidojums uz (kā) virsmas.
sile Šaurs, garš trauks, šaura, gara tvertne, ko izmanto dažādos tehnoloģiskos procesos.
akants Šī auga lapas skulpturāls atveidojums (piem., kolonnu rotājumos).
atslēga Šifra veidošanas sistēma; paņēmienu kopums, lai izlasītu ar nepazīstamām zīmēm rakstītu vai šifrētu tekstu.
signatūra Šifrēta atzīme (piem., uz grāmatas, dokumenta), kas norāda tā atrašanās vietu (piem., bibliotēkā, katalogā, arhīvā).
daiļrade Šīs radošās darbības rezultāts; mākslinieka darbu kopums.
kulties Šķaidīties, jaukties (piem., par ūdeni); veidoties, rasties, (kam) griežoties, jaucoties.
apšķaidīt Šķaidot apšļākt, aptraipīt.
izšķaidīt Šķaidot izkliedēt.
izšķaidīt Šķaidot saspiest, pārvērst bezveidīgā masā.
nošķaudīt Šķaudot notraipīt.
uzšķaudīt Šķaudot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā).
iešķelt Šķeļot izveidot (piem., plaisu).
šķiest Šķērdēt, tērēt, arī lietot (ko) neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
uguns aizsegs šķērslis, ko veido artilērijas, ložmetēju u. tml. uguns.
pāršķērst Šķēržot pārgriezt, izveidot atvērumu.
sašķeterēt Šķeterējot izveidot (ko) lielākā daudzumā; šķeterējot izveidot (kā lielāku daudzumu).
šķidrā gāze šķidrā agregātstāvoklī pārveidota deggāze.
pernica Šķidra, plēvi veidojoša viela, ko lieto eļļas krāsu ražošanā, kā arī koka un metāla virsmu apstrādei pirms krāsošanas.
drenāža Šķidruma izvadīšana no ķermeņa dobuma vai dziļas brūces.
pludiņš Šķidrumā peldoša detaļa, elements, kas uztver un pārraida uz mērierīci vai regulējošo iekārtu šķidruma līmeņa maiņas.
turbulence Šķidruma vai gāzes daļiņu virpuļveida vai dažādos virzienos vērsta kustība.
šūnsula Šķidrums, ar ko ir pildīti augu šūnu dobumi.
urīns Šķidrums, kas veidojas nierēs un pa urīnceļiem tiek izvadīts no organisma.
muskuļšķiedras Šķiedras, ko veido muskuļaudi.
dunēt Šķietami dzirdēt dobjas skaņas (piem., dažādu slimību, noguruma, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē) – par ausīm, galvu.
ciltsgrāmata Šķirnes standartam atbilstošu, vaislai derīgu dzīvnieku reģistrs, kurā doti dati par dzīvnieka izcelšanos, šķirnes produktivitāti u. tml.
bulterjers Šķirnes suns ar īsu spalvu, iegarenu purnu un spēcīgiem žokļiem, buldoga un terjera krustojums.
pāršķirt Šķirot izveidot (celiņu) matos.
izšķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (piem., matus); izveidot (celiņu) matos.
vaibstīt Šķobīt (seju, tās daļu), veidot sejā (grimasi).
izšķobīt Šķobot pārveidot (seju, tās izteiksmi); šķobot (seju), izveidot (tajā grimases); izvaibstīt.
sašķūrēt Šķūrējot (ko), izveidojot (kādu veidojumu).
sašķūrēt Šķūrējot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
konditorejas šprice šļircei līdzīgs priekšmets, ar ko iespiež pildījumu, veido dekorējumu u. tml.
kalnu ledājs šļūdonis.
sašļukt Šļūkot savirzīties (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
izštancēt Štancējot izgatavot, izveidot.
pogcaurums Šujmašīnas detaļa, ar ko, parasti automātiski, tiek veidota sprauga, atvere (audumā) pogas ievietošanai, ievēršanai.
iešūt Šujot iestiprināt, ieveidot (kur iekšā).
nošūt Šujot izveidot (dūrienu rindu).
izšūt Šujot izveidot (izšuvumu, rotājumu).
uzšūt Šujot izveidot virsū (uz kā, kam), arī šujot piestiprināt (uz kā, kam).
nošuve Šujot izveidota līnija, svītra.
šuve Šujot izveidota savienojuma josla (brūcei, plīsumam u. tml.).
vīlēt Šujot veidot malu, arī apmali (piem., auduma gabalam).
pāršūt Šujot vēlreiz, atkārtoti, pārveidot vai izlabot (apģērba gabalu).
dīgļšūna Šūna, no kuras veidojas dīglis (1).
mitoze Šūnas kodola dalīšanās.
hromosoma Šūnas kodola veidojums, kas sastāv no nukleīnskābēm un olbaltumvielām un kurā glabājas ģenētiskā informācija.
citoplazma Šūnas protoplazma (bez kodola).
infiltrācija Šūnu elementu un šķidruma uzkrāšanās audos (parasti iekaisuma dēļ).
aijāt Šūpojot (rokās vai klēpī), midzināt, mierināt (bērnu); šūpot (parasti dziedot).
midzināt Šūpojot, dziedot u. tml. censties panākt, lai (kāds) aizmieg.
mašīndūriens Šūšanas paņēmiens, pēc kura dūrienu veido atpakaļejošā virzienā un pēc tam, virzot adatu pa kreiso pusi, izdur to uz priekšu no sākumpunkta.
zigzagdūriens Šūšanas tehnikas paņēmiens – zigzaga veidošana.
pretnošuve Šuve, ko veido divas nošuves no pretējām pusēm.
dziļš Tā, ka (atrodoties, virzoties kur iekšā) ir tālu no kā malas, robežas u. tml.; tālu.
turpmāk Tā, ka (kas) norisinās, pastāv, veidojas (parasti laika) secībā pēc kā cita.
vieta Tā, ka aizstāj (kādu, ko), atlīdzinājumam pretī dodot, saņemot ko citu.
pakaļ Tā, ka dodas pēc kā.
krustu Tā, ka iet pāri cits citam, dažādos virzienos.
šķērsu Tā, ka iet pāri cits citam, dažādos virzienos.
no sirds uz sirdi tā, ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
krustām šķērsām Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
putas Tā, ka izveidojas sīki gaisa pūslīši.
sveikā Tā, ka kādos nelabvēlīgos apstākļos cilvēkam nav noticis kas nevēlams.
kopā Tā, ka savienojas, apvienojas, veidojas veselums.
starp rindām tā, ka var uztvert, nojaust vārdos neizteikto teksta jēgu.
rozetveida Tā, ka veido rozeti.
lekns Tā, ka veidojas par labi attīstītu, arī kuplu (augu).
zigu Tā, ka veidojas zigzagi; tā, ka ir daudzi līkumi, pagriezieni.
zagu Tā, ka veidojas zigzagi.
reitings Tabulā sarindots (kā) darbības kvalitātes vai popularitātes novērtējums; vieta šādā novērtējuma tabulā.
ķīmisko elementu periodiskā tabula tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc elektronu skaita, kuri riņķo ap atoma kodolu.
ālava Tāda (dzīvnieku mātīte), kas nedod pēcnācējus; neauglīga.
bezšķiru Tāda (sabiedrība, iekārta), kurā (pēc padomju ideoloģijas) nav šķiru.
amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem.
uzstādījums Tāda programmatūras un datora konfigurācijas izveidošana, kas var nodrošināt noteikta veida uzdevumu atrisināšanu.
nepārvarama vara tādi apstākļi, kuriem rodoties, nav iespējams pildīt (piem., līgumā) noteiktās saistības.
aizsegs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā).
augstražīgs Tāds (augs, dzīvnieks), kas dod bagātīgu ražu, produkciju; produktīvs, ražīgs.
korķis Tāds (augs), kam uz stumbra vai zariem veidojas biezs šādu audu slānis.
ražojošs Tāds (augs), kas dod ražu.
audzelīgs Tāds (augs), kas spēj ātri augt, dot labu ražu; tāds, kas spēj ātri vairoties.
ražīgs Tāds (augs), kas spēj dot bagātīgu ražu, ātri augt, zelt, kuplot; auglīgs (1).
auglīgs Tāds (augs), kas spēj dot bagātīgu ražu; ātri augt; ražīgs.
zarains Tāds (augs), kura daļas (piem., saknes, stublājs) veidojas, stiepjas dažādos virzienos; šādas (auga) daļas.
ģeniāls Tāds (cilvēks), kas ir apveltīts ar izcilām radošajām spējām; ļoti talantīgs.
devīgs Tāds (cilvēks), kas labprāt citam dod (ko savu); tāds (cilvēks), kas labprāt dalās ar citiem.
uzvedīgs Tāds (dzīvnieks, piemēram, suns), kam iemācīta, izveidojusies vēlamā izturēšanās.
daudzkanālu Tāds (elektrosakaru veids), kas dod iespēju pārraidīt informāciju vienā sakaru līnijā vienlaicīgi pa vairākiem kanāliem.
katarāls Tāds (iekaisums), kas veidojas gļotādā un kam raksturīga pastiprināta gļotu vai citu atdalījumu veidošanās.
bezpilota Tāds (lidaparāts, lidojums), ko pilotē ar autonomās vadīšanas un tālvadības sistēmu (bez pilota klātbūtnes).
bezprātīgs Tāds (nodoms, rīcība), kas ir pretrunā ar saprātu; bezjēdzīgs, muļķīgs.
peldošs Tāds (objekts), kas veidots tā, lai varētu turēties uz ūdens virsmas.
pērkams Tāds (pakalpojums, prece), kas ir noderīgs, nepieciešams, pietiekami kvalitatīvs iegādei; tāds, kas ir pārdošanā; tāds, kas tiek pirkts.
izejošs Tāds (parasti dokuments, raksts, vēstule), kas tiek sūtīts projām.
vispārīgs Tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēta pētījuma pamata noskaidro būtiskas, vispārējas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
adatains Tāds (piem., augs, dzīvnieks), kam ir smaili, asi izaugumi, veidojumi.
oficiāls Tāds (piem., dokuments), kurā tiek ievērota noteikta forma; formāls.
kriptokristālisks Tāds (piem., iezis), ko veido ar neapbruņotu aci neatšķirami ļoti sīki kristāliņi.
šķipsnains Tāds (piem., matu griezums), kurā ir izveidotas matu šķipsnas.
sērijveida Tāds (piem., poligrāfisks izdevums), kas veido kādu sēriju, ietilpst kādā sērijā.
iedomāts Tāds (piem., skaitlis, vārds), ko izvēlas domās.
valkans Tāds (piemēram, metāls, materiāls), kas viegli pakļaujas deformācijai, bet apstrādē ar griešanu veido ķepīgu, pie griezējinstrumenta līpošu skaidu.
krustains Tāds (priekšmets, materiāls u. tml.), kura ornamenti vai elementi veido divas līnijas, kas krusto viena otru.
dziļš Tāds (priekšmets), kas veidots ar samērā lielu padziļinājumu, iedobumu.
bezatomu Tāds (reģions, teritorija u. tml.), kur nav izvietoti kodolieroči; kodolbrīvs.
vienbalsīgs Tāds (skaņdarbs, melodija), kā skanējumu vai atskaņojumu veido viena balss vai vairākas balsis vienlaicīgi.
bezsaikļa Tāds (teikums, konstrukcija), ko veido bez saikļa.
vaučers Tāds akreditīvs, kas dod iespēju naudu saņemt ārzemēs.
ražīgs Tāds lauksaimniecības dzīvnieks, kas spēj regulāri dot daudz piena.
mazproduktīvs Tāds, ar kā palīdzību maz veido jaunus atvasinājumus.
efektīvs Tāds, ar ko gaidāmais rezultāts sasniedzams viegli, ātri vai lēti; tāds, kas dod vajadzīgos rezultātus; iedarbīgs.
smags Tāds, ar kuru ir grūti veidot kontaktu, saikni (par cilvēkiem); arī nesaticīgs, ķildīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pasmags Tāds, ar kuru ir samērā grūti veidot kontaktu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ireāls Tāds, kā īstenībā nav un nevar būt; izfantazēts, iedomāts; nereāls.
pārbagāts Tāds, kā veidošanai kas izlietots pārāk lielā daudzumā.
bagāts Tāds, kā veidošanai, gatavošanai u. tml. ieguldītas lielas materiālas vērtības; dārgs, grezns.
bagātīgs Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības; dārgs, grezns.
metamorfs Tāds, kam (piem., spiediena vai paaugstinātas temperatūras dēļ) ir pārveidota struktūra; pārveidots, pārveidojies.
ķeburains Tāds, kam dažādos virzienos ir izliekumi, veidojumi, izaugumi.
prioritārs Tāds, kam dod priekšroku; īpaši svarīgs.
aizdomīgs Tāds, kam ir aizdomas.
apļveida Tāds, kam ir apļa veids; tāds, kas veido apli.
bārdains Tāds, kam ir bārdai līdzīgs veidojums.
dziļš Tāds, kam ir būtisks, nozīmīgs saturs; tāds, kas pauž svarīgas, nozīmīgas atziņas, domas u. tml.
reprezentabls Tāds, kam ir cienīgs, iespaidīgs izskats, ārējais veidols; arī vērtīgs, dārgs.
četrējāds Tāds, kam ir četri veidi; tāds, kas izpaužas četros veidos.
simtējāds Tāds, kam ir daudzi (aptuveni simt) veidi; tāds, kas izpaužas daudzos (aptuveni simt) veidos.
divējāds Tāds, kam ir divi veidi; tāds, kas izpaužas divos veidos.
dokumentāls Tāds, kam ir dokumenta (2) nozīme; tāds, kurā izmantoti dokumenti.
oficiāls Tāds, kam ir dokumentāls tiesību apstiprinājums (kā veikšanai).
muzikāls Tāds, kam ir dotības mūzikā; tāds, kas nodarbojas ar muzicēšanu.
apgarots Tāds, kam ir dziļas, cildenas jūtas, domas, bagāta garīgā pasaule; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sekstains Tāds, kam ir gaiļa sekstes forma; tāds, kam ir gaiļa sekstei līdzīgi veidojumi.
galviņveida Tāds, kam ir galviņas veids, forma; tāds, kas veido galviņu.
ilgviļņots Tāds, kam ir ieveidoti ilgviļņi.
rievots Tāds, kam ir izciļņi un iedobumi.
pirkstains Tāds, kam ir izveidoti visi pieci pirksti (parasti par cimdu).
apdāvināts Tāds, kam ir lielas dotības, gara spējas, talants; spējīgs, talantīgs.
tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga, noraidoša attieksme pret izglītību, zinātni u. tml.
lēzens Tāds, kam ir neliels padziļinājums, iedobums (parasti par traukiem).
saturīgs Tāds, kam ir nopietns, vērtīgs saturs; domām, atziņām bagāts.
rūdīts Tāds, kam ir noturīgi izveidojies (noteikts dzīves, uzvedības veids).
ovālveida Tāds, kam ir ovāla forma, veids; tāds, kas veido ovālu.
konsultatīvs Tāds, kam ir padomdevēja tiesības (kādā jautājumā).
slīps Tāds, kam ir pakāpenisks pazeminājums vai paaugstinājums, kuram ar horizontālu plakni ir šaurs leņķis (par reljefa veidojumiem).
meditatīvs Tāds, kam ir pārdomu raksturs; apcerīgs; garīgs.
pārslains Tāds, kam ir pārslām līdzīgi veidojumi.
pieczvaigžņu Tāds, kam ir piecas zvaigznes; tāds, kas ir ierindots augstākajā klasē.
piecstarains Tāds, kam ir pieci stari vai gareni no viena centra virzīti veidojumi.
nazāls Tāds, kam ir raksturīga gaisa plūsma caur deguna dobumu.
sīkperēkļains Tāds, kam ir raksturīga sīku perēkļu veidošanās (par slimību).
mietpilsonisks Tāds, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lielacains Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas; lielacu.
lielacu Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas.
plats Tāds, kam ir samērā liels diametrs (par apaļas, ieapaļas formas priekšmetiem, veidojumiem).
dziļš Tāds, kam ir samērā liels ievirzījums, iedobums (kā virsmā) – par grambām, robiem, rievām, brūcēm u. tml.
rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu; pretstats: smalks.
smalks Tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (piem., par sietu, tīklu).
tievs Tāds, kam ir samērā mazs caurmērs (par gareniem, piem., apaļiem priekšmetiem, veidojumiem).
smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu; pretstats: rupjš.
saprātīgs Tāds, kam ir saprāts; tāds, kas runā, rīkojas, izturas loģiski, ar apdomu, prātīgi.
skujains Tāds, kam ir skujiņu raksts; tāds, ko veido skujiņas (2); skujots (2).
stobrains Tāds, kam ir stobri (2), tāds, ko veido stobrs (2).
lapa Tāds, kam ir šādi veidojumi.
trejāds Tāds, kam ir trīs veidi; tāds, kas izpaužas trijos veidos.
caurs Tāds, kam ir tukšums, dobums.
daudzējāds Tāds, kam ir vairāki vai daudzi veidi, tāds, kas izpaužas vairākos vai daudzos veidos.
mazapdāvināts Tāds, kam ir vājas dotības, spējas.
skolniecisks Tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis; tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme.
vienādsānu Tāds, kam ir vienādi sāni (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
vizuļains Tāds, kam ir vizuļi [1] (1), arī no vizuļiem veidots (piem., par tērpu, rotājumu); tāds (cilvēks), kam ir, piem., šāds tērps, rotājums.
tumšs Tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga, noraidoša attieksme pret izglītību, zinātni u. tml.
sveiks Tāds, kam kādos nelabvēlīgos apstākļos nav noticis kas nevēlams.
ondulēt Tāds, kam matos ir ieveidotas ondulācijas.
mīksts Tāds, kam nav cieta, stingra struktūra (par audiem); tāds, ko veido šādi audi.
vienkāršs Tāds, kam nav īpašu privilēģiju, izcila stāvokļa, arī samērā slikti situēts; tāds, kas nav augstprātīgs, iedomīgs.
gluds Tāds, kam nav izciļņu, iedobumu, kroku, skabargu u. tml.; līdzens.
sekls Tāds, kam nav nozīmīga satura; tāds, kam domu un jūtu dziļuma; virspusējs.
bezrakstura Tāds, kam nav stingra rakstura, tāds, kas viegli padodas citu ietekmei, savām iegribām.
tukšs Tāds, kam nav ziedu, augļu, retāk lapu (par augiem, to daļām); tāds, kurā nav, piem., sēklu, kodola (par augu daļām, to apvalkiem).
dzimis avīžnieks tāds, kam padodas žurnālista darbs.
lecīgs Tāds, kam patīk izcelties citu starpā; augstprātīgs, iedomīgs.
saprotošs Tāds, kam piemīt spēja iejusties otra domās, izjūtās, izprast otru.
stiprs Tāds, kam piemīt spēja, parasti ievērojami, pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
vieds Tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze; arī gudrs (1).
pavēlniecisks Tāds, kam raksturīgs kategoriskums, valdonība; tieksme pavēlēt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vērienīgs Tāds, kam raksturīgs plašums, daudzpusība (par domām, spējām u. tml.).
aprobežots Tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma; tāds, kam ir šaurs garīgais apvārsnis.
nesaprātīgs Tāds, kam trūkst vajadzīgā saprātīguma, apdomas; tāds, kurā izpaužas saprāta, apdomas trūkums.
dobs Tāds, kam vidū tukšums, dobums.
pusotrstāva Tāds, kam virs pirmā stāva ir izveidots augšējais stāvs ar mazāku platību (piem., mājai – jumta slīpņu veidotajā telpā).
skops Tāds, kam žēl dot (ko) citam; tāds, kam žēl tērēt, lietot materiālās vērtības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neklātiene Tāds, kas (ko) dara, veic, neatrodoties notikuma vietā.
terciārs Tāds, kas (no kāda viedokļa) atrodas (secības, sistēmas u. tml.) trešajā vietā, pakāpē.
primārs Tāds, kas (no kāda viedokļa) ir pirmais (kādā secībā), arī galvenais (kādā sistēmā, kopumā).
bezpartejisks Tāds, kas (padomju iekārtā) nav komunistiskās partijas biedrs.
liekulīgs Tāds, kas (runā, rīcībā) izliekas, savtīgi slēpjot savas īstās domas, nolūkus.
rezultatīvs Tāds, kas (sporta spēlē) dod rezultātu.
uroģenitāls Tāds, kas anatomiski un funkcionāli ir gan izvadorgāns, gan dzimumorgāns.
komplekss Tāds, kas aptver (priekšmetu, parādību, darbību, procesu u. tml.) kopumu; tāds, kas veido šādu vienību, vienu veselumu; salikts.
daudzpusīgs Tāds, kas aptver vairākas, daudzas nozares; tāds, kurā (kas) aplūkots, raksturots no dažādiem viedokļiem, dažādām pusēm.
vēss Tāds, kas apvalda, arī atklāti nepauž savas jūtas, domas u. tml.; arī noslēgts, atturīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
viltīgs Tāds, kas apzināti, mērķtiecīgi maldina citus, lai īstenotu savus savtīgos nodomus (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vertikāls Tāds, kas ar attiecīgo plakni vai taisni veido taisnu leņķi; perpendikulārs.
slīps Tāds, kas ar kādu plakni vai taisni veido šauru vai platu leņķi.
filmisks Tāds, kas atbilst filmu veidošanas, uzņemšanas specifikai; raksturīgs filmai vai filmēšanai.
īsts Tāds, kas atbilst oficiālajiem dokumentiem.
rentabls Tāds, kas atmaksājas, dod peļņu; ienesīgs.
atjautīgs Tāds, kas ātri visu aptver un spēj attiecīgi rīkoties; tāds, kam ir bagātīga, mērķtiecīga izdoma.
zemzeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa; tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes virsējā slāņa.
artēzisks Tāds, kas atrodas, ir izveidots ūdensnecaurlaidīgu iežu ieslēgumā un ar dabisku spiedienu virzās uz augšu.
pazeme Tāds, kas atrodas, ir izveidots zem zemes.
padomju Tāds, kas attiecas uz bijušo Padomju Savienību, tai raksturīgs.
orāls Tāds, kas attiecas uz muti, mutes dobumu, saistīts ar to.
odoroloģisks Tāds, kas attiecas uz odoroloģiju, saistīts ar to.
stāvs Tāds, kas attiecībā pret plakni veido taisnu vai gandrīz taisnu leņķi; vertikāls vai gandrīz vertikāls.
perpendikulārs Tāds, kas attiecībā pret taisni vai plakni veido taisnu leņķi (90°).
acidofils Tāds, kas attīstās skābā vidē; tāds, kas veido skābu vidi.
pieaudzis Tāds, kas augot ir pilnīgi attīstījies, izveidojies.
ķildīgs Tāds, kas bieži ķildojas; nesaticīgs.
cerīgs Tāds, kas dod cerību; tāds, kurā izpaužas cerība.
četrprocentīgs Tāds, kas dod četrus procentus ienākuma.
pienīgs Tāds, kas dod daudz piena.
desmitprocentīgs Tāds, kas dod desmit procentus ienākuma.
patumšs Tāds, kas dod diezgan pavāju apgaismojumu (par gaismu, gaismas avotu).
direktīvs Tāds, kas dod direktīvas.
ekonomisks Tāds, kas dod ekonomiju; materiāli, saimnieciski izdevīgs.
duplekss Tāds, kas dod iespēju reizē gan pieņemt, gan noraidīt ziņojumus; divpusīgs.
audiovizuāls Tāds, kas dod iespēju vienlaikus atveidot attēlu un skaņu.
ražīgs Tāds, kas dod labus rezultātus (par darbību, norisi).
slaucams Tāds, kas dod pienu (par dzīvniekiem, parasti par govīm); tāds, ko audzē piena ieguvei.
trīsprocentīgs Tāds, kas dod trīs procentus ienākuma.
mazefektīvs Tāds, kas dod vājus rezultātus; maz iedarbīgs.
vispārizglītojošs Tāds, kas dod vispārīgo izglītību, vispārīgās zināšanas, nevis (speciālo) izglītību, speciālās zināšanas.
atpakaļejošs Tāds, kas dodas atpakaļvirzienā; tāds, kas tiek veidots atpakaļvirzienā.
abstrakts Tāds, kas domās ir nošķirts no priekšmetiskā, konkrētā; teorētisks.
valdošs Tāds, kas dominē, ir galvenais; tāds, kas (kur) ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
abstrakts Tāds, kas eksistē tikai domās, teorētiski un reālajā telpā nepastāv.
virtuāls Tāds, kas fiziskā veidolā nepastāv, bet ir tikai loģiski iespējams; tāds, ko īsteno tikai ar datorprogrammu palīdzību.
iecienīts Tāds, kas gūst popularitāti, piekrišanu plašā (vai kādā) sabiedrības daļā; tāds, kam izvēlē dod priekšroku.
iedomīgs Tāds, kas iedomājas sevi pārāku par citiem un to izrāda.
domīgs Tāds, kas iegrimis domās, ir aizņemts ar domām.
sintētisks Tāds, kas iegūts, izveidots ķīmiskās sintēzes ceļā; tāds, kas izgatavots no ķīmiskā sintēzē iegūtām vielām.
onkogēns Tāds, kas ierosina un veicina audzēja veidošanos.
cimdots Tāds, kas ietērpts cimdos (par rokām); tāds, kam rokas ietērptas cimdos.
devums Tāds, kas ir (ie)dots (kādam).
rievains Tāds, kas ir ar izciļņiem un iedobumiem.
sīkpilienu Tāds, kas ir ar sīkiem pilieniem; tāds, kas veido, izdala sīkus pilienus.
atsevišķs Tāds, kas ir atdalīts, veido daļu no kopuma; tāds, kas ir (katrs) par sevi.
siltzemju Tāds, kas ir cēlies, veidojies, piemērojies eksistencei zemēs ar siltu klimatu (par augiem, dzīvniekiem).
sarkanķieģeļu Tāds, kas ir celts, veidots no sarkaniem ķieģeļiem.
retro Tāds, kas ir darināts, veidots pēc pagājušo laiku modes, stila.
līdzdots Tāds, kas ir dots līdzi (kam).
sapņains Tāds, kas ir iegrimis domās, fantāzijās, dzīvo sapņu, iztēles pasaulē.
pārsienams Tāds, kas ir iekārtots, izveidots (kā) pārsiešanai.
verbāls Tāds, kas ir izteikts ar vārdiem, izpaužas vārdos; vārdisks.
vārdisks Tāds, kas ir izteikts ar vārdiem, izpaužas vārdos.
uzraukt Tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu.
uzraut Tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu.
uzliekt Tāds, kas ir izveidojies, arī izveidots ar lokveida uzvirzījumu uz augšu.
šablonisks Tāds, kas ir izveidojies, tiek izmantots bez radošas pieejas, oriģinalitātes.
pilnasinīgs Tāds, kas ir izveidots dzīvi, reāli, saturīgi (par mākslas tēlu, mākslas darbu).
sistemātisks Tāds, kas ir izveidots pēc noteiktiem principiem; tāds, kas veido sistēmu.
reģionāls Tāds, kas ir izveidots pēc teritoriālās piederības (par iestādi, iestādes struktūrvienību).
izliekts Tāds, kas ir izveidots vai izveidojies lokveidā, ar izvirzījumiem.
svaigs Tāds, kas ir izveidots vai izveidojies, radies pirms neilga laika.
izvelvēts Tāds, kas ir izveidots, izvirzīts velves formā.
specializēts Tāds, kas ir izveidots, organizēts kādas noteiktas darbības, noteikta uzdevuma veikšanai.
neizdevies Tāds, kas ir izveidots, paveikts slikti, ne tā, kā vajadzētu būt.
vienots Tāds, kas ir izveidots, sasaistot, apvienojot atsevišķās daļas (par kādu veselumu).
izspiest Tāds, kas ir izvirzīts, izveidots (uz priekšu, uz āru u. tml.).
zvīņains Tāds, kas ir klāts ar zvīņām (2); tāds, ko veido zvīņas (2) – par augu orgāniem, to daļām.
sirms Tāds, kas ir kļuvis pelēcīgi gaišs, zūdot dabiskajai krāsai.
ērts Tāds, kas ir labi, piemēroti izveidots; tāds, ko viegli un patīkami lietot.
uzpūtīgs Tāds, kas ir ļoti iedomīgs, izturas augstprātīgi.
pārlaicīgs Tāds, kas ir mūžīgs, nezūdošs; tāds, ko neskar laika ritums.
noslēgts Tāds, kas ir nesabiedrisks, arī mazrunīgs, neatklāj savas domas, pārdzīvojumus; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
stiprs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
spēcīgs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
stingrs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, spēcīgs (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
nelaimīgs Tāds, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; tāds, kas ir traģiski gājis bojā.
izdevies Tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi; tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi.
puņķains Tāds, kas ir notraipījies, notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas.
stūrenisks Tāds, kas ir novietots, veidots pa (kā) diagonāli, no viena stūra uz otru.
kosmoss Tāds, kas ir paredzēts, lai lidotu, uzturētos, strādātu šādā telpā; tāds, kas ir saistīts ar lidojumiem, uzturēšanos, darbu šādā telpā.
smalks Tāds, kas ir pareizi, arī patīkami, glīti veidots (parasti par sejas vaibstiem); tāds, kurā izpaužas inteliģence, arī izsmalcinātība.
snobisks Tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs; tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
metamorfizēts Tāds, kas ir pārveidojies, piem., paaugstinātas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
pašizdomāts Tāds, kas ir paša izdomāts.
paštaisīts Tāds, kas ir paša mājas apstākļos izgatavots, izveidots.
gatavs Tāds, kas ir pilnīgi izveidots vai uzrakstīts, sacerēts; tāds, kura veidošana, organizēšana ir pilnīgi pabeigta.
mīksts Tāds, kas ir polsterēts, pildīts ar īpašu materiālu (par mēbelēm); tāds, kura polsterējums, pildījums viegli padodas spiedienam.
ķecerīgs Tāds, kas ir pretrunā oficiālajai baznīcas doktrīnai.
vecs Tāds, kas ir radies, izveidojies, pastāvējis pirms samērā ilga laika pagātnē un (parasti) joprojām pastāv.
pavecs Tāds, kas ir radīts, izveidots pirms diezgan ilga laika.
savs Tāds, kas ir raksturīgs tikai noteiktai personai, noteiktam priekšmetam, parādībai, veido tās iezīmes, īpatnības; arī savdabīgs.
rustikāls Tāds, kas ir rupji, vienkāršoti veidots.
neskarts Tāds, kas ir saglabājis savu sākotnējo veidu, izskatu; tāds, ko cilvēks nav sācis pārveidot.
sovetisks Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisks; padomjlaika.
padomjlaika Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisks.
padomisks Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomjlaika.
balts Tāds, kas ir saistīts ar cīņu pret padomju varu.
sarkankarogots Tāds, kas ir saistīts ar Padomju Savienību, tās ideoloģiju.
vārīt Tāds, kas ir sakarsēts līdz stāvoklim, kurā tam šādā veidā mainās agregātstāvoklis; verdošs.
strups Tāds, kas ir samērā īss, paresns, ar, parasti noapaļotu, trulu galu bez smailes (par priekšmetiem, veidojumiem).
parupjš Tāds, kas ir samērā rupji veidots (par seju, sejas vaibstiem).
neaprakstāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, spilgts, ka to grūti vai neiespējami aprakstīt, izteikt vārdos.
oficiāls Tāds, kas ir valdības, administrācijas vai amatpersonas noteikts, izstrādāts, apstiprināts, izdots.
smalks Tāds, kas ir veidots ar dziļu izpratni, zināšanām, arī ar labu gaumi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mūris Tāds, kas ir veidots no ķieģeļiem, akmeņiem u. tml., tos mūrējot.
rustikāls Tāds, kas ir veidots no rupji apdarinātiem akmeņiem; tāds, kas ir veidots rustikas tehnikā.
stiklains Tāds, kas ir veidots no stikla.
stiklots Tāds, kas ir veidots no stikla.
režģis Tāds, kas ir veidots no šādām krusteniski sastiprinātām sloksnēm, stieplēm, latām u. tml.
viengabala Tāds, kas ir veidots no viena gabala.
saistīts Tāds, kas ir veidots pēc dzejas metrikas likumiem.
šablonisks Tāds, kas ir veidots pēc kāda parauga, šablona.
tipveida Tāds, kas ir veidots pēc noteikta parauga, tipa.
trafarets Tāds, kas ir veidots pēc trafareta parauga; šablonisks (1).
reālistisks Tāds, kas ir veidots, ievērojot reālisma (1) principus.
memoriāls Tāds, kas ir veidots, piem., vēsturiska notikuma vai ievērojama cilvēka atcerei.
trafarets Tāds, kas ir veidots, radies bez radošas pieejas, oriģinalitātes; tāds, kas ir parasts, apnicīgs; šablonisks (2).
vienprātīgs Tāds, kas ir vienādās domās, uzskatos (ar kādu, kādiem).
likumdevējs Tāds, kas izdod likumus.
glāze Tāds, kas izgatavots, veidots no stikla.
tālāknesējs Tāds, kas izplata, nodod tālāk (piem., ko svarīgu, nozīmīgu).
šķeltniecisks Tāds, kas izraisa (piem., uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
strīdīgs Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus viedokļus, domas; tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji viedokļi, domas.
šaubīgs Tāds, kas izraisa šaubas, arī neuzticību, aizdomas.
gaišs Tāds, kas izstaro spožu gaismu; tāds, kas dod spožu apgaismojumu.
piesardzīgs Tāds, kas izturas uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, bīstamām situācijām.
neapdomīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā pārsteidzīgi, bez apdoma.
prātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā saskaņā ar pārdomātiem, apzināti pieņemtiem lēmumiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
izvairīgs Tāds, kas izvairās skaidri izpaust, darīt zināmu (piem., savu viedokli, nostāju); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
kreolisks Tāds, kas izveidojies (kā) mijiedarbībā.
izvirzīt Tāds, kas izveidojies vairāk uz priekšu, uz āru (no normālā stāvokļa).
dabīgs Tāds, kas izveidojies, pastāv dabā, iegūstams no dabas; pretstats: mākslīgs.
dabisks Tāds, kas izveidojies, pastāv dabā, iegūstams no dabas.
atspere Tāds, kas izveidots ar atsperēm.
federāls Tāds, kas izveidots uz federācijas pamatiem; tāds, kas ietilpst federācijā; federatīvs.
federatīvs Tāds, kas izveidots uz federācijas pamatiem; tāds, kas ietilpst federācijā.
pārskatāms Tāds, kas izveidots uzskatāmi; viegli uztverams, saprotams.
pārdomāts Tāds, kas izveidots, ņemot vērā dažādus aspektus.
daudzvalodu Tāds, kas izveidots, sastādīts vairākās valodās.
vienvalodas Tāds, kas izveidots, sastādīts vienā valodā.
pakļāvīgs Tāds, kas kādas iedarbības rezultātā viegli mainās, pārveidojas.
zvīņains Tāds, kas klāts ar zvīņām (4); tāds, ko veido zvīņas (4).
mainīgs Tāds, kas kļūst citāds; tāds, kas pārveidojas.
karuseļveida Tāds, kas konstruēts, izveidots uz rotējošas pamatnes, rotējošas piekares u. tml.
kontrastkrāsa Tāds, kas kopā ar citu krāsu veido kontrastu.
labdabīgs Tāds, kas labi padodas ārstēšanai un neatstāj jūtamas sekas organismā.
paliekošs Tāds, kas laika gaitā nezaudē savu nozīmi un vērtību; nezūdošs.
paliekams Tāds, kas laika gaitā nezaudē savu nozīmi, vērtību; nezūdošs.
kaislīgs Tāds, kas ļoti aizraujas (ar ko), nododas (kam).
putains Tāds, kas ļoti labi puto; tāds, kas labi veido putas.
nesaticīgs Tāds, kas mēdz bieži, arī bez pietiekama iemesla ķildoties, strīdēties.
apcerīgs Tāds, kas mēdz domās apcerēt; tāds, kas nododas pārdomām; tāds, kas ir saistīts ar pārdomām.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties, arī paust savas domas apdomīgi, lai izvairītos no kā nevēlama; arī piesardzīgs.
bezmuitas Tāds, kas nav apliekams ar muitas nodokli.
nepiedodams Tāds, kas nav attaisnojams, piedodams.
nerakstīts Tāds, kas nav fiksēts dokumentos, nav oficiāli pieņemts, bet ir izveidojies un pastāv (piem., savstarpējās attiecībās).
negudrs Tāds, kas nav gudrs; tāds, kas ir ar vājām uztveres, domāšanas spējām.
bezvārda Tāds, kas nav izteikts vārdos, norisinās bez vārdiem.
mēms Tāds, kas nav izteikts, izpausts vārdos.
oficiozs Tāds, kas nav neitrāls, bet pauž, aizstāv (kā) viedokli.
ekskluzīvs Tāds, kas nav pieejams visiem; tāds, kas tiek dots, atļauts u. tml. tikai dažiem; ārkārtējs.
nesakārtots Tāds, kas nav sakārtots, kurā nav izveidota, radīta noteikta kārtība vai sistēma.
nesankcionēts Tāds, kas nav sankcionēts, kam nav dota atļauja; neatļauts.
saraustīts Tāds, kas nav viengabalains; tāds, kā veidojumā ir neregulāri pārtraukumi.
sadomāts Tāds, kas neatbilst īstenībai, patiesībai (par domāšanas procesa, iztēles rezultātu).
centīgs Tāds, kas neatlaidīgi, rūpīgi ko dara, cenšas sasniegt (iecerēto, nodomāto); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
brīvdomīgs Tāds, kas nebaidās brīvi paust savus uzskatus, nostāju, kritizēt pastāvošos, valdošos uzskatus.
kazuāls Tāds, kas nedod pamatu vispārināt; nejaušs, gadījuma rakstura.
akls Tāds, kas nedomā, nerīkojas patstāvīgi.
neitrāls Tāds, kas neiejaucas citu cilvēku attiecībās, strīdos; tāds, kas atturas nostāties kāda pusē.
nemainīgs Tāds, kas nekļūst citāds, tāds, kas nepārveidojas.
saticīgs Tāds, kas nemēdz ķildoties, strīdēties, tāds, kas labprāt uztur labas, mierības attiecības (par cilvēku, cilvēku grupu, arī dzīvnieku).
disidentisks Tāds, kas nepakļaujas valdošajai ideoloģijai.
nepiekāpīgs Tāds, kas nepieļauj atkāpšanos (piem., no sava uzskata, viedokļa); tāds, kas nelokāmi, arī stūrgalvīgi paliek pie sava.
autoritārs Tāds, kas nepieļauj opozīciju, varas dalīšanu un plurālismu; valdonīgs, nedemokrātisks.
bezcerīgs Tāds, kas nerada cerības, izredzes (piem., par sekmēm, izdošanos).
drošs Tāds, kas nerada šaubas; nesatricināms (piem., par domu, pārliecību).
nezilbisks Tāds, kas nespēj veidot zilbes kodolu (par skaņu).
netīšs Tāds, kas netiek darīts, veikts apzināti, ar iepriekšēju nodomu; nejaušs.
neražīgs Tāds, kas netiek izmantots lietderīgi; tāds, kas nedod vajadzīgos rezultātus.
mīksts Tāds, kas neveido asas līnijas (piem., par audumu).
dedzīgs Tāds, kas nododas (kam) ar lielu enerģiju, aizrautību, sajūsmu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
aizrautīgs Tāds, kas nododas kam, rīkojas dedzīgi, jūsmīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bezkonfliktu Tāds, kas noliedz vai neparāda konfliktus (par 50. gadu padomju dramaturģijas darbiem).
turpmāks Tāds, kas norisinās, pastāv, veidojas (parasti laika) secībā pēc kā cita.
apņēmīgs Tāds, kas noteikti cenšas izpildīt savus nodomus.
binokulārs Tāds, kas notiek ar abām acīm reizē (par redzi); tāds, kas dod iespēju aplūkot ar abām acīm reizē (par optiskām ierīcēm).
pretgrumbu Tāds, kas novērš, mazina grumbu veidošanos.
paklausīgs Tāds, kas pakļaujas citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
dokumentārs Tāds, kas pamatots, apstiprināts ar dokumentiem, rakstiskiem pierādījumiem.
vaļsirdīgs Tāds, kas parasti pilnībā atklāj savas domas, pārdzīvojumus; atklāts (3).
labdabīgs Tāds, kas parasti veidojas lēni, neieaugot apkārtējos audos un neveidojot metastāzes, pretstats: ļaundabīgs.
uzgaidāms Tāds, kas paredzēts, iekārtots pasažieru, klientu u. tml. vajadzībām, gaidot (piemēram, transportlīdzekli, pieņemšanu pie kāda).
skaidrs Tāds, kas pareizi, precīzi atspoguļo ko (par uztveri, domāšanu u. tml.).
augstprātīgs Tāds, kas pārliecināts par savu pārākumu un izrāda to; nicīgi iedomīgs; tāds, kurā izpaužas šāda pārliecība, attieksme.
liels Tāds, kas pārsniedz citu šāda paša nosaukuma priekšmetu vai veidojumu izmērus.
pretenciozs Tāds, kas pārspīlē savu nozīmību, oriģinalitāti u. tml.; pārāk pašapzinīgs, iedomīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ilustratīvs Tāds, kas paskaidro vai papildina (kādu tematu, domu u. tml.).
īsts Tāds, kas pastāv īstenībā, nav iedomāts, šķietams; reāls.
vecs Tāds, kas pastāv samērā ilgi; tāds, kas sen ir izveidots, radīts, atklāts u. tml.; tāds, kas sen pastāv.
jauns Tāds, kas pastāv samērā neilgi; tāds, kas tikko vai nesen ir izveidots, radīts, atklāts u. tml.; tāds, kas pašlaik top.
nomināls Tāds, kas pastāv tikai formāli, reāli nepildot savu uzdevumu, funkciju.
iedomāts Tāds, kas pastāv tikai iedomās, fantāzijā; šķietams.
ideāls Tāds, kas pastāv tikai prātā, domās un reāli nav iespējams.
daudzveidīgs Tāds, kas pastāv un izpaužas daudzos dažādos veidos.
reāls Tāds, kas pastāv, eksistē dzīvē; tāds, kas nav izdomāts; patiess, īstens.
vispusīgs Tāds, kas pastāv, izpaužas daudzos, visādos veidos; tāds, kas aptver daudzus, visādus viedokļus, uzskatus.
pirmsekspluatācijas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms (kā) nodošanas ekspluatācijā.
pirmsinfarkta Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms infarkta izveidošanās.
pirmspensijas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms pensijas vecuma sasniegšanas, arī pirms došanās pensijā.
pirmspadomju Tāds, kas pastāv, noris pirms padomju iekārtas nodibināšanās.
padomju Tāds, kas pastāvēja, norisinājās, darbojās u. tml. bijušajā Padomju Savienībā.
atdevīgs Tāds, kas pašaizliedzīgi atdod savus spēkus, spējas (darbam, daiļradei); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
idejisks Tāds, kas pauž domu, ideju.
oficiāls Tāds, kas pauž, atspoguļo valsts varas administrācijas vai amatpersonas atzītu viedokli; tāds, kas ir atzīts, pieņemts par pareizu.
saistīts Tāds, kas pieder (pie noteikta laikposma), tāds, kas ir radies, izveidots (noteiktā laikposmā).
svešs Tāds, kas pieder kādam citam, ir saistīts ar kādu citu; tāds, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
neapstrīdams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (piem., par domu, uzskatu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt.
neapgāžams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (piem., par domu, uzskatu); tāds, kura nepatiesumu ir grūti vai neiespējami pierādīt.
pilnvērtīgs Tāds, kas pilnīgi, no dažādiem viedokļiem atbilst, ir pilnīgi piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
aizdomīgs Tāds, kas rada aizdomas, izraisa neuzticību.
efektīgs Tāds, kas rada efektu, dod labu rezultātu, iedarbīgs.
pārsteidzīgs Tāds, kas radies sasteigtas, nepārdomātas rīcības rezultātā, ko nākas nožēlot.
atjautīgs Tāds, kas radīts, veidots ar bagātīgu izdomu.
apdomīgs Tāds, kas rīkojas ar apdomu; piesardzīgs, uzmanīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pārgalvīgs Tāds, kas rīkojas pārdroši, nedomājot par iespējamām nevēlamām sekām; pārlieku drošs.
pārsteidzīgs Tāds, kas rīkojas spontāni, nepārdomāti, neizvērtējot savas rīcības sekas.
karstgalvīgs Tāds, kas rīkojas strauji, pārsteidzīgi, nepārdomāti.
atklāts Tāds, kas runā vaļsirdīgi, neslēpjot savas domas, attieksmi.
izpildīgs Tāds, kas rūpīgi, centīgi, ar lielu atbildību izpilda uzdotos uzdevumus.
pirmatnīgs Tāds, kas saistīts ar (kā) veidošanos, attīstības sākumu; sākotnējs.
arhetipisks Tāds, kas saistīts ar arhetipu; tāds, kurā atveidots arhetips.
baigs Tāds, kas saistīts ar nomāktību, drūmumu, bailēm (par psihiskiem stāvokļiem, domām u. tml.).
sovjets Tāds, kas saistīts ar padomju iekārtu.
slimīgs Tāds, kas saistīts ar pārspīlētu, arī pārmērīgi negatīvu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.); tāds, kam ir raksturīga pārspīlēta, arī negatīva (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku).
postsovjetisks Tāds, kas saistīts ar pēcpadomju laiku.
patiess Tāds, kas saka taisnību, atklāti, godīgi pauž savas domas, uzskatus, jūtas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
postpadomju Tāds, kas sākas, pastāv, notiek pēc padomju varas likvidēšanas bijušās Padomju Savienības teritorijā.
divvalodu Tāds, kas sastādīts, veidots divās valodās.
trīsvalodu Tāds, kas sastādīts, veidots trijās valodās.
daivains Tāds, kas sastāv no daivām, tāds, ko veido daivas.
mikrokristālisks Tāds, kas sastāv no ļoti sīkiem kristāliem; tāds, ko veido ļoti sīki kristāli.
posmveida Tāds, kas sastāv no posmiem; tāds, ko veido posmi.
skanisks Tāds, kas sastāv no skaņām; tāds, ko veido skaņas.
vienslāņa Tāds, kas sastāv no viena slāņa vai veido vienu slāni.
slokšņains Tāds, kas sastāv, ir veidots no (parasti vairākām) sloksnēm vai kārtām; kārtains.
sloksne Tāds, kas sastāv, ir veidots no divām vai vairākām kāda materiāla plāksnēm, arī kārtām.
karbonātisks Tāds, kas satur karbonātus vai ko veido karbonāti.
bāzisks Tāds, kas savienojumā ar skābēm veido sāļus; tāds, kam ir bāzes (5) īpašības.
runājošs Tāds, kas spēj atdarināt vai atveidot vārdus, runu.
sīksts Tāds, kas spēj izturēt, pārciest grūtības; tāds, kas nepadodas; izturīgs (1), neatlaidīgs (1).
domājošs Tāds, kas spēj patstāvīgi domāt, spriest; tāds, kam ir raksturīga patstāvīga domāšana, spriešana.
taupīgs Tāds, kas tērē (ko) ar apdomu, cenšas visu lietderīgi izmantot.
parenterāls Tāds, kas tiek ievadīts organismā, apejot gremošanas traktu (piem., ievadot vēnā, muskulī, zemādā).
rezerve Tāds, kas tiek sagādāts, izveidots izmantošanai vajadzības gadījumā.
kustīgs Tāds, kas var mainīt stāvokli dažādos virzienos (piem., par ķermeņa daļām).
nevēlams Tāds, kas var negatīvi iespaidot.
reflektīvs Tāds, kas vedina uz pārdomām, apceri.
simtprocentīgs Tāds, kas veido (kā) simt procentus.
noslēgts Tāds, kas veido atsevišķu, norobežotu grupu, kopumu vai nobeigtu veselumu.
dziļš Tāds, kas veido biezu slāni, kārtu.
čemurains Tāds, kas veido čemurus; tāds, kam ir čemuri.
četrprocentīgs Tāds, kas veido četrus procentus (no kā).
daļveida Tāds, kas veido daļu (no kā).
desmitprocentīgs Tāds, kas veido desmit procentus (no kā).
divkārtīgs Tāds, kas veido divas kārtas.
plašs Tāds, kas veido lielu, daudzveidīgu kopumu.
pārkarens Tāds, kas veido pārkāri.
konstruktīvs Tāds, kas veido pozitīvu pamatu (kam), tāds, kurā veidojas pozitīvs pamats (kam).
statenisks Tāds, kas veido taisnu leņķi ar doto plakni vai taisni; perpendikulārs.
trīsprocentīgs Tāds, kas veido trīs procentus (no kā).
būtisks Tāds, kas veido vai skar būtību; ļoti raksturīgs, nozīmīgs.
zilbisks Tāds, kas veido zilbes kodolu (par valodas skaņām).
sešrindu Tāds, kas veido, apkalpo sešas rindas.
terigēns Tāds, kas veidojas no sauszemes iežu un minerālu atlūzām un graudiem.
raits Tāds, kas veidojas vēlamajā tempā, brīvi, bez kļūmēm (par valodu, runu).
magmatisks Tāds, kas veidojies no magmas; raksturīgs magmai.
jaukts Tāds, kas veidojies, veidots no dažādām sastāvdaļām.
godē Tāds, kas veidots ar paplatinājumu apakšējā daļā.
polihroms Tāds, kas veidots daudzās krāsās; daudzkrāsains.
bimetālisks Tāds, kas veidots no diviem dažādiem metāliem.
dzīparains Tāds, kas veidots no dzīpariem; krāsains, raibs.
dzīparots Tāds, kas veidots no dzīpariem; krāsains, raibs.
keramisks Tāds, kas veidots no keramikas.
lielpaneļu Tāds, kas veidots no lieliem paneļiem (par celtnēm, to daļām).
megalītisks Tāds, kas veidots no milzīgiem akmens bluķiem (megalītiem).
redeles Tāds, kas veidots no šādiem stieņiem, līstēm u. tml..
vienlaiduma Tāds, kas veidots no vienlaidu materiāla, arī vienlaidu griezumā.
gatavs Tāds, kas veidots pēc ierastiem paraugiem, šabloniem, bez radošas pieejas.
klasisks Tāds, kas veidots pēc tradicionāliem, sen iedibinātiem principiem, atbilst šiem principiem.
sviķeļains Tāds, kas veidots sviķeļa tehnikā.
gaumīgs Tāds, kas veidots, darināts ar gaumi; tāds, kas atbilst labas gaumes prasībām.
asprātīgs Tāds, kas veidots, radīts ar neparastu, negaidītu izdomu; atjautīgs.
drebelīgs Tāds, kas veidots, rokai drebot.
drebulīgs Tāds, kas veidots, rokai drebot.
ekspromts Tāds, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās, improvizējot.
apdomāts Tāds, kas veikts ar apdomu; pārdomāts.
vienvirziena Tāds, kas vērsts tikai uz ko vienu, arī tāds, kam trūkst plašuma, vispārinājuma (par domāšanu, jūtām, izziņas procesu).
pretpadomju Tāds, kas vēršas vai ir vērsts pret padomju iekārtu.
plastisks Tāds, kas viegli padodas deformācijai un saglabā pēc tās radušos formu.
remontants Tāds, kas vienā veģetācijas periodā zied un dod augļus atkārtoti.
ieturēts Tāds, kas viscaur izveidots noteiktā veidā, formā.
neatlaidīgs Tāds, kas, pārvarot grūtības, šķēršļus, nelokāmi cenšas sasniegt mērķi, īstenot iecerēto, nodomāto.
produktīvs Tāds, ko (attiecīgajā valodas attīstības posmā) izmanto vārdu, arī to savienojumu veidošanai.
pašrocīgs Tāds, ko (kāds) veic, veido pats ar savām rokām.
tauta Tāds, ko (piem., vēlēšanās) ir izveidojuši (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji; tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
nelikvīds Tāds, ko (uzņēmums) nevar izmantot, pārdot.
neizsakāms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami izpaust, izsacīt vārdos.
neiedomājams Tāds, ko ir neiespējami iedomāties, aptvert, saprast; arī ārkārtīgs.
periodisks Tāds, ko izdod regulāri, noteiktos termiņos (par iespieddarbiem).
vārdveidojošs Tāds, ko izmanto jaunu vārdu veidošanā.
nazāls Tāds, ko izrunā, gaisam plūstot caur deguna dobumu.
saliekams Tāds, ko izveido no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
postpozitīvs Tāds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu (pa vārdu).
prepozitīvs Tāds, ko lieto cita vārda priekšā, ar kuru tas veido savienojumu.
nelabojams Tāds, ko nav iespējams pāraudzināt, pārveidot.
pirmatnējs Tāds, ko nav pārveidojusi cilvēka darbība.
impulsīvs Tāds, ko nosaka acumirklīga ierosme; tāds, kas veidojas acumirklīgas ierosmes ietekmē.
neproduktīvs Tāds, ko reti izmanto jaunu vārdu veidošanai, darināšanai.
apšaubāms Tāds, ko var apšaubīt; tāds, par kuru rodas šaubas, aizdomas.
izvelkams Tāds, ko var paplašināt, palielināt, izvelkot, izbīdot atsevišķas detaļas.
automātisks Tāds, ko veic vai kas notiek bez apdomas mehāniski (par cilvēka rīcību, kustībām).
mehānisks Tāds, ko veic vai kas notiek, neiedziļinoties (kā) būtībā, bez radošas domāšanas.
plānkārtas Tāds, ko veido (kā) plāna kārta.
četrkārtīgs Tāds, ko veido četras kārtas.
desmitkārtīgs Tāds, ko veido desmit kārtas.
deviņkārtīgs Tāds, ko veido deviņas kārtas.
divpusējs Tāds, ko veido divas izmantojamas, lietojamas daļas, puses; tāds, kas lietojams, izmantojams no abām pusēm.
sievišķs Tāds, ko veido divas zilbes, divzilbīgs (par atskaņām).
restots Tāds, ko veido restes; tāds, kas sastāv no restēm.
smalks Tāds, ko veido samērā mazi burti (piem., par rokrakstu, iespiestu tekstu).
pabiezs Tāds, ko veido samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti; pretstats: parets.
sarains Tāds, ko veido sari.
septiņkārtīgs Tāds, ko veido septiņas kārtas.
seškārtīgs Tāds, ko veido sešas kārtas.
trīskārtīgs Tāds, ko veido trīs kārtas.
vairākkārtīgs Tāds, ko veido vairākas kārtas; tāds, kas sastāv no vairākām kārtām.
daudzpartiju Tāds, ko veido vairākas partijas.
daudzkārtīgs Tāds, ko veido vairākas vai daudzas kārtas.
vielisks Tāds, ko veido viela, matērija.
vienkārtīgs Tāds, ko veido viena kārta.
vīrišķs Tāds, ko veido viena uzsvērta zilbe.
zvīņains Tāds, ko veido zvīņas (3).
koleģiāls Tāds, ko veido, izstrādā, veic kolēģija (1).
daudznacionāls Tāds, ko veido, pārstāv vairākas, daudzas nācijas, tautības.
parasts Tāds, kur (kāds) bieži vai vienmēr mēdz uzturēties, doties, kur (kas) bieži vai vienmēr atrodas, tiek novietots.
pilns Tāds, kur (kas) atrodas, ir izveidojies lielā daudzumā (parasti par parādībām dabā).
maskulīns Tāds, kur dominē vīrieši; tāds, kas raksturīgs vīriešiem.
bedrains Tāds, kur ir daudz bedru, nelīdzenumu, iedobumu.
klinšains Tāds, kur ir daudz klinšu; tāds, ko veido klintis.
ziedains Tāds, kur ir daudz ziedu, ziedošu augu.
dobumains Tāds, kur ir dobumi, iedobumi.
iedobumains Tāds, kur ir iedobumi (par virsmu).
beznodokļu Tāds, kur nav jāmaksā nodokļi.
rupjš Tāds, kurā (kam) veido galvenokārt pamatformu.
bezidejisks Tāds, kurā (pēc padomju ideoloģijas) netiek paustas nozīmīgas, pieņemamas idejas.
divdabīgs Tāds, kurā apvienotas divējādas (bieži pretējas) īpašības; tāds, kurš eksistē, izpaužas divējādos (bieži pretējos) veidos.
kristālisks Tāds, kura atomi, molekulas izvietotas stingri noteiktā regulārā kārtībā un veido kristālrežģi (par vielu).
radioaktīvs Tāds, kura atomu kodoli spontānā sabrukšanas procesā pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa kodolos.
animālistisks Tāds, kurā attēloti, atveidoti dzīvnieki (piem., par tēlotājmākslas žanru).
nelabvēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu) nav labvēlīga, ir negatīva, noraidoša; tāds, kurā izpaužas šāda negatīva attieksme.
kodoltermisks Tāds, kurā augstā temperatūrā noris vieglo elementu atomu kodolu sintēze (par reakciju); tāds, kas saistīts ar šādu sintēzi; tāds, kurā izmantota šāda sintēze.
hronikāls Tāds, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi (par literāru darbu, kinofilmu).
mezglains Tāds, kurā ir daudz mezgliem līdzīgu veidojumu.
stiegrains Tāds, kurā ir gari, samērā stingri audu veidojumi (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
pigmentēts Tāds, kurā ir izveidojušies, uzkrājušies pigmenti.
vītņots Tāds, kurā ir izveidotas vītnes.
sīkporu Tāds, kurā ir sīkas poras; tāds, kurā veidojas sīkas poras.
aizdomīgs Tāds, kurā izpaužas aizdomas; dīvains, savāds.
dziļdomīgs Tāds, kurā izpaužas domas, pārdomas.
sapņains Tāds, kurā izpaužas domīgums, dzīvošana sapņu, iztēles pasaulē.
dzelmains Tāds, kurā izpaužas dziļas domas, dziļš pārdzīvojums (par acīm, skatienu).
dziļš Tāds, kurā izpaužas izpratne, jūtas, pārdomas (par skatienu, acīm).
noliedzošs Tāds, kurā izpaužas kas noraidošs, arī negatīvs (attieksmē pret ko).
piedot Tāds, kurā izpaužas piedošana.
priecīgs Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kam ir raksturīgs prieks, jautrība, pacilāts garastāvoklis (parasti par psihisku stāvokli, domām).
rutinēts Tāds, kurā izpaužas rutīna, radošuma trūkums.
vieds Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; arī domām, atziņām, idejām, atklāsmēm bagāts.
nejauks Tāds, kura izskats vai izturēšanās izraisa nepatiku, noraidošu attieksmi; tāds, kam piemīt kas nepatīkams.
krunkains Tāds, kurā izveidojušās krunkas.
smalks Tāds, kurā kas tiek atveidots, izpausts pilnīgi, detalizēti.
robains Tāds, kura mala ir nelīdzena, ar robiem; tāds, kam ir izvirzījumi un iedobumi.
starains Tāds, kura malām, galiem u. tml. ir samērā šauri, tievi, no kāda centra virzīti veidojumi.
pareizs Tāds, kurā nav kļūdu, tāds, kas ir bez kļūdām, piem., izpildīts, veidots, aprēķināts.
skaidrs Tāds, kurā nav kļūdu, tāds, kas veidojas raiti (par runu).
atombrīvs Tāds, kurā nav kodolieroču, kodolreaktoru; kodolbrīvs.
amatniecisks Tāds, kurā neizpaužas radoša pieeja; tāds, kas veidots bez talanta.
pabāls Tāds, kurā neizpaužas radoša savdabība; samērā nepilnvērtīgs, mazvērtīgs.
tukšs Tāds, kurā nekas nav ievietots, nekas neatrodas (piem., par trauku, dobu priekšmetu, veidojumu).
stadiāls Tāds, kura norisē, veidošanā ir stadijas; arī saistīts ar stadijām, tām raksturīgs.
neapšaubāms Tāds, kura patiesīgums neizraisa nekādas šaubas (piem., par domu, uzskatu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apšaubīt.
apgarots Tāds, kurā paustas dziļas, cildenas domas un jūtas; tāds, kas garīgi bagātina.
irdens Tāds, kura sastāvdaļas nav saistītas cieši kopā, neveido blīvu masu.
sakarīgs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir sakārtoti sistēmiskā, loģiskā, labi uztveramā secībā (piem., par tekstu, domāšanas procesu, darbību kopumu).
saskanīgs Tāds, kurā sastāvdaļas, elementi veido vēlamo kopumu, sistēmu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
dziļdomīgs Tāds, kura saturā ir vērtīgas domas, tāds, kas izraisa pārdomas.
pūšams Tāds, kurā skaņa rodas, ar muti ievadot gaisa strāvu.
variatīvs Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties; variabls.
variabls Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties.
kārtains Tāds, kura struktūru veido kārtas, slāņi.
nepārtraukts Tāds, kura uzbūvē, veidojumā nav atstarpju, pārtraukumu.
šūnains Tāds, kura uzbūvei ir raksturīgas poras ar neregulāriem veidojumiem, iedobumiem.
smalks Tāds, kurā veido (kam) elementus, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu; sīks.
gatavs Tāds, kura veidošana, izgatavošana, apstrāde ir pilnīgi pabeigta; tāds, kas ir sagatavots lietošanai, patērēšanai.
nabadzīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai nav izlietots kas vērtīgs, nepieciešams un kas liecina par nabadzību (1).
rievots Tāds, kura virsmā ir izveidotas rievas; rievains.
rievots Tāds, kura virsmā izveidojušās rievas.
straujš Tāds, kura virziena maiņai ir neliels rādiuss (parasti par ceļu, reljefa veidojumu).
stilīgs Tāds, kurš ir moderni, arī oriģināli ģērbies; tāds, kura apģērbā, aksesuāros ir modernas, valdošajam modes stilam atbilstošas iezīmes.
lepns Tāds, kurš jūtas pārāks par citiem; augstprātīgs, iedomīgs.
taisns Tāds, kuru veido taisnes, perpendikulāri elementi.
izdevīgs Tāds, no kā gūst ienākumus, peļņu; tāds, kas dod kādu labumu, priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu.
māte Tāds, no kā veidojas jauns (augs).
tēvs Tāds, no kā veidojas jauns augs (par augiem, to daļām).
neapliekams Tāds, par ko nav jāmaksā nodokļi.
sapnis Tāds, pēc kā ilgojas, ko vēlas; iedomāts, iztēlots, idealizēts.
sliet Taisīt, veidot (ko) virzienā uz augšu.
slīpne Taisne, kas ar citu taisni vai arī ar plakni veido šauru vai platu leņķi.
perpendikuls Taisne, kas attiecībā pret taisni vai plakni veido taisnu leņķi (90°).
normāle Taisne, kas perpendikulāra līknes pieskarei dotajā punktā.
rūts Taisnstūra (parasti kvadrāta) formas veidojums.
pārtaisīt Taisot izveidot (ko) citādi, pārveidot (par ko).
uztaisīt Taisot, parasti ar roku darbu, izveidot (piemēram, priekšmetu vēlamā formā).
pietaisīt Taisot, veidojot (ko), pievienot, pielikt (to) klāt.
kontramarka Talons, zīme, kas dod tiesības bez maksas noskatīties izrādi, apmeklēt koncertu.
ziedojumu tālrunis tālruņa numurs, pa kuru zvanot, tiek ziedota nauda konkrētam mērķim.
tāllidojums Tāls lidojums bez lidaparāta nolaišanās.
uztamborēt Tamborējot izgatavot, arī izveidot.
iztamborēt Tamborējot izveidot (ornamentu, rakstu).
pietamborēt Tamborējot izveidot un pievienot klāt.
tamponāde Tampona ievadīšana brūcē vai organisma dobumā.
mazumtirgotājs Tas (cilvēks vai uzņēmums), kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību, pārdodot preces gala patērētājam.
upuris Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos labvēlību, pateiktos.
izdevējs Tas (iestāde vai persona), kas izdod iespieddarbus.
kāpēcītis Tas (parasti bērns), kas nemitīgi uzdod jautājumus.
ziedojums Tas (parasti materiālas vērtības, nauda), ko (kāds) atdod kā labā, kāda mērķa dēļ.
spēks Tas (parasti parādība dabā), kas izraisa, veicina (kā) veidošanos, norisi.
tēma Tas (piem., parādība, fakts, to kopums), kas ir izvēlēts mākslas darba veidošanai.
garants Tas (piem., persona, iestāde), kas dod garantiju, garantē (ko).
zvīgulis Tas (piem., priekšmets, veidojums), kas zvīļo, vizuļo.
mozaīka Tas (priekšmets, parādība), kas sastāv, ir veidots no daudzām dažādu krāsu sīkām daļiņām.
logaritms Tās pakāpes rādītājs, kurā jākāpina skaitlis (bāze), lai iegūtu doto skaitli.
atbildīgs Tas, kam ir dots kāds uzdevums.
monopolists Tas, kam ir monopoltiesības (piem., ko ražot, pārdot, pārvadāt).
orākuls Tas, kam var lūgt padomu; tas, kas pareģo, dod padomu; padomdevējs, pareģotājs.
pienākums Tas, kas (kādam) ir jādara, atrodoties kādā amatā, strādājot kādā profesijā.
objekts Tas, kas (kur) atrodas, ir izveidots.
izgudrojums Tas, kas ar domāšanu ir radīts, izveidots no jauna un kam ir praktiska vai zinātniska nozīme.
atradums Tas, kas atrasts meklējot, nejauši pamanot; tas, kas atrasts pētījumos, radošos meklējumos.
auglīgs Tas, kas dod labus rezultātus; intensīvs, veiksmīgs, sekmīgs.
pamats Tas, kas dod likumīgas tiesības sākt juridiskas darbības.
handikaps Tas, kas dod priekšrocības (salīdzinot ar citiem).
žēlastības dāvana tas, kas ir iedots aiz žēlastības, līdzcietības.
izdevums Tas, kas ir iespiests un izdots; gatavs iespieddarbs vai iespieddarbu kopums.
nozarojums Tas, kas ir izveidojies par atsevišķu nozari, arī (kā) daļu.
stūrakmens Tas, kas ir ļoti nozīmīgs, tas, kas veido (kā) pamatu.
sirdslieta Tas, kas ir ļoti tuvs, nepieciešams, kam nododas dedzīgi, aizrautīgi.
modifikācija Tas, kas ir nedaudz pārveidots, pielāgots, ar citām īpašībām; arī paveids, variācija.
tīrradnis Tas, kas ir nesamākslots, nepārveidots; tas, kam ir liela vērtība.
pielikums Tas, kas ir papildus pielikts, pievienots klāt (piem., kādam dokumentam, iespieddarbam).
lolojums Tas, kas ir pašaizliedzīgi, ar pūlēm veidots, radīts, attīstīts.
pēcpadomju Tas, kas ir pēc padomju iekārtas.
paradoksālisms Tas, kas ir pretrunā (dažkārt šķietamā) ar ko vispārpieņemtu, zināmu; paradoksu izmantojums.
sovjets Tas, kas ir saistīts ar padomju iekārtu; padomju cilvēks.
retro Tas, kas ir veidots pēc pagājušo laiku modes, stila.
irealitāte Tas, kas īstenībā nav un nevar būt; tas, kas pastāv iedomās, fantāzijā; nerealitāte.
akcents Tas, kas izceļ, padara pievilcīgu (kādu kompozīciju, ansambli, māksliniecisku veidojumu u. tml.).
likumdevējs Tas, kas izdod likumus.
pilnvardevējs Tas, kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml.); pilnvaras devējs, pilnvarotājs.
pilnvaras devējs tas, kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml.); pilnvardevējs, pilnvarotājs.
pilnvarotājs Tas, kas izdod pilnvaru; pilnvaras devējs, pilnvardevējs.
spoks Tas, kas izskatās dīvaini, neparasti, ir neglīts, atbaidošs.
māneklis Tas, kas maldina, nedod pareizu priekšstatu.
pārpalikums Tas, kas nav iztērēts, izpārdots.
bezpartejisks Tas, kas nav komunistiskās partijas biedrs (padomju iekārtā).
zemstrāva Tas, kas nav vārdos izsacīts vai citādi klaji pausts.
apakšstrāvojums Tas, kas netiek izpausts vārdos, bet uztverams no teksta kopumā, situācijas, apstākļiem u. tml.; zemstrāva.
nepāris Tas, kas neveido pāri; tas, kura sastāvdaļas nav kārtotas pa pāriem.
priekšmets Tas, kas noder, ir par objektu, avotu u. tml. (kāda darbībai, domām, jūtām u. tml.).
atliekas Tas, kas palicis no pagātnes, no bijušā, izzūdošā; paliekas.
gals Tas, kas palicis pāri pēc (kā gara, gareniski veidota) apstrādes, lietošanas; sīki atgriezumi, atliekas.
pārdevējs Tas, kas pārdod (ko).
opozicionārs Tas, kas pauž oficiālajam, valdošajam viedoklim pretējus uzskatus.
svešs Tas, kas pieder kādam citam, ir saistīts ar kādu citu; tas, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
sovetisms Tas, kas saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisms.
lidonis Tas, kas spēj lidot (parasti putns, kukainis).
maksa Tas, kas tiek dots vai darīts kā atlīdzība.
ziņojums Tas, kas tiek ziņots (1); teksts, kurā (kas) tiek ziņots; oficiāls (parasti rakstveida) dokuments, kurā sniegta informācija (par ko).
jaunums Tas, kas tikko vai nesen izveidots, radīts, atklāts u. tml.
jauns Tas, kas top, aug, veidojas; tas, kas virza attīstību.
ekspromts Tas, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās.
jēlmateriāls Tas, kas vēl nav līdz galam izveidots, kas var noderēt, būt pamatā kā (piem., mākslas darba, zinātniska darba) izveidei.
jēlviela Tas, kas vēl nav līdz galam izveidots, kas var noderēt, būt pamatā kā (piem., mākslas darba) izveidei.
aizsegs Tas, kas, atrodoties kam priekšā, aizsedz, paslēpj, pasargā u. tml.
barība Tas, ko (cilvēki, dzīvnieki) uzņem ēdot un kas ir nepieciešams organisma dzīvības procesu nodrošināšanai.
uzdevums Tas, ko (kādam, kam) ir uzdots darīt, veikt, sasniegt; darbība, kas (kādam, kam) jāpaveic.
trafarets Tas, ko atdarina (parasti) bez radošas pieejas, oriģinalitātes meklējumiem; šablons (2).
žēlastības dāvanas tas, ko dod kādam, kas nonācis trūkumā.
ziedojums Tas, ko dod, veltī Dievam, arī dieviem, lai pateiktos, arī izlūgtos labvēlību u. tml.
bāze Tas, ko izmanto par pamatu, veidojot ko citu.
balts Tas, kurš savulaik cīnījās pret padomju varu.
pirmavots Tas, no kā (kas) ir izveidojies, radies, pastāv, eksistē; sākotne.
saturs Tas, no kā (kas) sastāv, ir izveidots.
pamats Tas, no kā (ko) izveido, rada.
padomdevējs Tas, no kura var gūt padomu.
paraugs Tas, pēc kura veido, rada ko atbilstošu vai līdzīgu; tas (piem., eksemplārs, izstrādājums), pēc kura vērtē, izvēlas ražošanai, iegādei u. tml.
liecība Tas, piem., priekšmets, dokuments, notikums, kas ko apstiprina, pierāda.
iztaurēt Taurējot izveidot (skaņas, melodiju).
makstene Tauriņam līdzīgs kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis.
maķedonieši Tauta, Balkānu republikas Maķedonijas, kas līdz 1991. gadam ietilpa Dienvidslāvijas sastāvā, iedzīvotāji.
osetīni Tauta, Dienvidosetijas autonomā apgabala (Gruzijā) un Ziemeļosetijas (Krievijā) pamatiedzīvotāji.
masaji Tauta, kas dzīvo Kenijas dienvidos un Tanzānijas ziemeļos.
udehi Tauta, kas dzīvo Krievijas Federācijas Piejūras un Habarovskas novados un tradicionāli ir nodarbojusies ar medniecību un zvejniecību.
tamili Tauta, kas dzīvo Tamilnadas štatā Indijas dienvidos, kā arī Šrilankā un Malaizijā.
moldāvi Tauta, Moldovas pamatiedzīvotāji.
zintniecība Tautas gudrību izpausme – buršana, vārdošana, dziedniecība.
uzskatāmā aģitācija tautas masu ietekmēšana ar plakātiem, sienas avīzēm u. tml. (parasti padomju iekārtā).
dvēseļu revīzija tautas skaitīšana, ko ieviesa cars Pēteris I, lai noteiktu nodokļu maksātāju skaitu, vienmērīgi sadalītu karaspēka uzturēšanu u. tml.
umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kurus sāka rīkot, atceroties pārdzīvoto badu Vidzemes un Zemgales novados (1601–1603) un badacietēju ēdināšanu pie Rīgas.
tribūns Tautas vadonis; ievērojams sabiedrisks darbinieks, orators, publicists.
valodas norma tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos.
etnoģenēze Tautas, etniskas grupas izcelšanās un izveidošanās.
ārieši Tautas, kuru valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
romāņi Tautu grupa Eiropā (piem., franči, itālieši, rumāņi, spāņi), kas runā valodās, kuras izveidojušās no dažādiem latīņu valodas dialektiem.
kases gabals teātra izrāde, kinofilma, kas dod daudz ienākumu.
satecināt Tecinot izveidot (ko).
kodoltehnika Tehnikas nozare, kas saistīta ar kodolenerģijas ražošanas un tās praktiskās izmantošanas iespējām, kā arī radioaktīvo vielu īpašību izmantošanu.
sovhoztehnikums Tehnikums, kur sagatavo lauksaimniecības speciālistus un kas ar padomju saimniecību veido vienotu saimniecisku kompleksu.
aviosports Tehniskais sporta veids – lidošana ar lidaparātiem.
dozimetrija Tehniskās fizikas nozare, kas nodarbojas ar radioaktīvo un jonizējošo starojumu mērīšanu un starojuma dozu noteikšanu.
satelīttelevīzija Tehnisko iekārtu komplekss televīzijas raidījumu raidīšanai un uztveršanai ar Zemes mākslīgo pavadoņu starpniecību; šādā veidā radīta iespēja skatīties televīziju.
ietaise Tehnisku elementu kopums, kas veido vienotu konstrukciju (piem., mehānisms, bloks).
automatizācija Tehnisku, organizatorisku un citu pasākumu komplekss, kas dod iespēju ražošanas procesus vadīt bez tiešas cilvēka līdzdalības.
kausēt Tehnoloģiskā procesā īpašās ierīcēs (piem., domnās, konverteros, martenkrāsnīs) iegūt.
Ar labu vakaru! teiciens, atvadoties vakarā.
uzstāties Teikt runu, izsacīt viedokli u. tml. publiski.
ķengāties Teikt zemiskus, apvainojošus vārdus, izteicienus; saukt kādu šādos vārdos.
solīt Teikt, apgalvot, ka (kādam ko) iedos, nodos lietošanā, piešķirs u. tml.
grava Tekoša ūdens straumes izveidots garens padziļinājums; šaura ieleja ar stāvām nogāzēm.
ieleja Tekošu ūdeņu veidots garens padziļinājums; garens padziļinājums (starp kalniem, pauguriem).
pietecēt Tekot, plūstot (kam), izveidoties.
noraksts Teksta oriģināla precīzs atveidojums; kopija.
kabalistika Teksta satura, domas u. tml. slēpšana (vai meklēšana) iedomātos simbolos, vārdos, skaitļos u. tml.
adaptācija Teksta vienkāršošana, pārveidošana, pielāgojot (to) lasītāja vajadzībām.
audums Tekstilizstrādājums, kas veidojas, aužamajos stāvos savstarpēji perpendikulāri saistoties audiem un šķēriem; austa drēbe.
reklāma Teksts, attēls, videomateriāls u. tml., kas veidots ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, palielināt pieprasījumu (pēc kā), padarīt (ko) populāru.
rullis Teksts, dokuments u. tml., ko senāk glabāja cilindriski satītu; teksts, dokuments u. tml., kam norāde uz šādu formu ir tikai tradicionāla.
karstais tālrunis telefona numurs, pa kuru var nekavējoties saņemt informāciju, ziņot par pārkāpumiem, paust savu viedokli u. tml.
videotelefons Telesakaru veids, kas dod iespēju vienam otru ne vien dzirdēt, bet arī redzēt; attiecīgais aparāts.
bareljefs Tēlniecības darbs, kurā skulpturālais veidojums tikai daļēji izcelts no plaknes.
stājskulptūra Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar arhitektūras veidojumiem; stājtēlniecība.
stājtēlniecība Tēlniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar arhitektūras veidojumiem; stājskulptūra.
izspēlēties Tēlojot pilnībā izpaust sevi, savas dotības.
stājmāksla Tēlotājas mākslas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīts ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā mākslas tēli tiek veidoti ar krāsām, līnijām uz plaknes (audekla, koka, kartona u. tml.).
reljefs Tēlotājmākslā – skulpturāls veidojums uz plaknes; cilnis.
plastika Tēlotājmākslā – telpisku, apjomīgu darbu veidojums; arī tēlniecība, skulptūra.
darbistaba Telpa darbam (parasti garīgam, radošam).
kase Telpa vai atsevišķa vieta naudas izmaksai, iemaksai, biļešu pārdošanai u. tml.
tirgotava Telpa, arī celtne, kurā (ko) pārdod; veikals.
starptelpa Telpa, kas atrodas starp citām (galvenajām) telpām, arī telpa, vieta starp veidojumiem u. tml.
bufete Telpa, neliela ēdnīca, kur pārdod parasti aukstos uzkožamos un dažādus dzērienus.
salons Telpa, telpu kopums, kur pastāvīgi tiek izstādīti pārdošanai paredzēti mākslas darbi; telpa, telpu kopums, kurā notiek (kā) demonstrēšana un pārdošana.
pārdotava Telpa, vieta kur (ko) pārdod; veikals.
kuluāri Telpas (piem., pie parlamenta sēžu zāles, skatītāju zāles teātrī), kur var uzturēties oficiālo pasākumu starplaikos; gaitenis; koridors.
diorāma Telpiska kompozīcija (piem., muzejos), kas sastāv no gleznojuma vai fotogrāfijas tehnikā veidota dibenplāna un telpiskām butaforijām priekšplānā.
rasējums Telpiska objekta grafisks attēlojums plaknē; pēc noteikta mēroga veidots tehniskais zīmējums.
stāvoklis Telpiskais izkārtojums, novietojums (priekšmetiem, veidojumiem, parādībām dabā u. tml.).
mulāža Telpisks kāda priekšmeta atveidojums dabiskā lielumā.
liriskais varonis tēls (lirikā), kas izsaka tieši autora pārdzīvojumus, jūtas, domas.
loma Tēls, darbības persona, kas jāatveido uz skatuves vai kinomākslas darbā; šāda tēla, darbības personas atveidojums.
būtne Tēls, veidojums, kas radies iztēles rezultātā.
variācija Tēmas pārveidojums, kurā saglabāts saistījums ar tās galvenajiem elementiem.
unitārisms Tendence veidot vienotu valsti (piemēram, no valstu apvienības), nostiprinot centrālo varu.
smešs Tenisā – sitiens, ar ko raida pāri galvai lidojošu bumbu uz leju pretinieka laukumā.
intelektuālisms Teorētisku domu, atziņu pārsvars pār emocijām, jūtām (piem., mākslas darbā).
kaskāde Terasveida vairākpakāpju veidojums, pa kuru ūdens plūst virzienā uz leju.
ārzona Teritorija (kādā valstī) vai valsts, kurā ir ļoti zemi nodokļi vai to vispār nav.
nožogojums Teritorija, ko ierobežo šāds veidojums.
reglāns Tērpa piegriezums, kurā piedurknes ar plecu daļu veido vienu veselu gabalu.
mantū Tests tuberkulozes baciļu noteikšanai, ar speciālu šļirci ievadot ādā tuberkulīnu.
ietēst Tēšot ieveidot (piem., robu).
ietetovēt Tetovējot ieveidot (ķermeņa daļā attēlu, zīmi).
uztetovēt Tetovējot izveidot (piemēram, zīmējumu uz kermeņa daļas ādas).
dogmats Ticības mācības neapšaubāma un nekritizējama pamattēze; reliģijas dogma.
sakausēties Tiekot kausētam, savienoties, izveidot viendabīgu maisījumu.
sasniegt Tiekot pilnveidotam, attīstītam, arī attīstoties iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
saiet Tiekot sildītam, izveidoties.
apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
separātisms Tieksme atdalīties, nošķirties un veidot noslēgtu grupējumu; mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas pastāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
avantūrisms Tieksme uz avantūrām; atbildības, arī apdomības trūkums (politiskajā un sabiedriskajā dzīvē).
Satversmes tiesa tiesa, kas izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas; konstitucionālā tiesa.
civillieta Tiesas lieta, kas attiecas uz civiltiesībām un ko izskata civilprocesā; dokumentu kopums, kas attiecas uz šo lietu.
veto Tiesības aizliegt vai apturēt likumdošanas iestādes vai koleģiālas institūcijas lēmuma stāšanos spēkā; šādu tiesību īstenošana.
likumdošanas iniciatīva tiesības iesniegt likumprojektus likumdošanas institūcijai.
likumdošanas vara tiesības izdot likumus (parasti parlamentārās valstīs).
padomdevēja balsstiesības tiesības izteikt savu viedokli, nepiedaloties balsošanā.
dzimtnoma Tiesības nomāt zemes īpašumu uz neierobežotu laiku, arī nodot tās mantojumā.
vara Tiesības un iespēja pārvaldīt (valsti), valdošs politisks stāvoklis; pārvaldes forma, pārvaldes institūti, kas ieguvuši tiesības un iespēju pārvaldīt (valsti).
kazuistika Tiesību noteikšana (likumdošanā) pēc konkrētiem gadījumiem, ignorējot vispārējos principus.
diplomātiskās attiecības tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kad tās apmainās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
īre Tiesiskas attiecības, kas izveidojas, ja kāds par maksu iegūst lietošanā (uz kādu laiku) telpas vai mantu.
tiesību normu sistematizācija tiesisko normatīvo aktu sakārtošana un pilnveidošana, izklāstot tos noteiktā sistēmā.
tievgalis Tievākais (stumbra, zara) gals; daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
šķiedra Tievs, garš, pavedienam līdzīgs audu veidojums organismā.
kociņš Tievs, neliels no koka vai cita materiāla veidots stienītis.
pavediens Tievs, pagarš veidojums.
smaile Tievs, parasti konusveida, trīsstūrveida, gals (priekšmetam, veidojumam u. tml.).
mats Tievs, pavedienam līdzīgs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai zīdītāju dzīvnieka) ķermeņa virsmas.
dzīsla Tievs, samērā garš audu veidojums.
mats Tievu, pavedieniem līdzīgu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu.
tīkls Tievu, sazarotu elementu veidojums.
jaunizdevums Tikko vai nesen izdots iespieddarbs.
jaunšķirne Tikko vai nesen izveidota šķirne.
jauniestudējums Tikko vai nesen izveidots iestudējums.
jaunveidojums Tikko vai nesen radīts vai radies veidojums.
aizaust Tikt aizsegtam, pārklātam (ar zirnekļa tīkliem); veidot zirnekļa tīklu (kam priekšā).
atbalsoties Tikt atbalsotam (par skaņu); izplatīties, radot atbalsis.
iet Tikt atdalītam, atdotam, tērētam (kādam nolūkam).
izpausties Tikt atveidotam, atklātam (mākslas darbā).
pacelties Tikt celtam, veidotam uz augšu.
rasties Tikt dibinātam, veidotam.
staigāt Tikt dotam tālāk citam.
ienākt prātā tikt iedomātam, atminētam.
nākt prātā tikt iedomātam, atminētam.
nākt galvā tikt iedomātam, atminētam.
krist Tikt ieņemtam kaujā; padoties.
ievilkties Tikt ievilktam (parasti neviļus), izveidoties.
iznākt Tikt izdotam (par grāmatām, laikrakstiem u. tml.); tikt laistam klajā.
nākt klajā Tikt izdotam (par iespieddarbu).
parādīties atklātībā tikt izdotam, publicētam.
klajā Tikt izdotam, publicētam.
izdoties Tikt izgatavotam, izveidotam labi, prasmīgi, veiksmīgi.
izkopties Tikt izkoptam; izveidoties.
iegrauzties Tikt izveidotam (kalnos, klintīs) – par ceļu, taku.
sarasties Tikt izveidotam, arī izveidoties (lielākā vairumā).
iznākt Tikt izveidotam, izgatavotam; būt piemērotam (kā izveidošanai, izgatavošanai).
uzslieties Tikt izveidotam, uzbūvētam virzienā uz augšu.
atrasties Tikt izvēlētam, sameklētam (domās).
konstituēties Tikt konstituētam; izveidoties, nodibināties (par organizatorisku veidojumu).
nodibināties Tikt nodibinātam; izveidoties, rasties.
noorganizēties Tikt noorganizētam; nodibināties, izveidoties.
izrietēt Tikt nosacītam, regulētam (ar vadošu likumu, lēmumu u. tml.).
satupt Tikt novietotam (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
nonākt zem āmura tikt pārdotam izsolē (ūtrupē).
aiziet Tikt pārdotam.
pārkārtoties Tikt pārkārtotam, pārveidotam (piem., par ekonomiku).
nojukt Tikt pārtrauktam, nerealizēties (piem., par domām, psihiskām norisēm).
pārdzimt Tikt pārveidotam par ko citu, jaunā kvalitātē.
iešauties prātā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
iešauties galvā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
iekrist galvā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
ieskriet galvā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
iekrist prātā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
ieskriet prātā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
šauties caur galvu tikt pēkšņi iedomātam.
šauties caur smadzenēm tikt pēkšņi iedomātam.
šauties cauri galvai tikt pēkšņi iedomātam.
šauties cauri smadzenēm tikt pēkšņi iedomātam.
iet Tikt pirktam, pārdotam.
uztapt Tikt radītam, izveidotam, darinātam u. tml.
rīmēties Tikt sacerētam (parasti par tekstu ar atskaņām); veidot atskaņas, saskanēt.
pārstrādāties Tikt sagremotam, pārveidotam citās vielās.
samest Tikt strauji sagrieztam (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
sanest Tikt strauji sagrieztam (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
izskriet Tikt strauji, neapdomīgi izrunātam.
izkārtoties Tikt veidotam noteiktā sistēmā.
emuārs Tīmekļa lietotne, ar kuru tiek veidoti, kārtoti un parādīti regulāri ieraksti vienā tīmekļa vietnē; blogs.
vietņvedis Tīmekļa vietnes veidotājs un/vai uzturētājs, administrators.
sociālie tīkli tīmekļa vietnes, kur, reģistrējoties un izveidojot savu individuālo profilu, ir iespējams sazināties ar citiem cilvēkiem.
satīt Tinot (priekšmetu, kādu materiālu), parasti cilindrveidīgi, izveidot (to vēlamajā formā).
notīt Tinot nost, izveidot (piem., kamolu); satīt.
satīt Tinot sasaistīt, saņemt kopā (piem., dziju, auklu); tinot izveidot (piem., dziju, auklu vēlamajā formā).
griezt Tinot, vijot veidot (ko); veidot, liekt (ko) aplī, spirālē, gredzenā.
nesadalītā peļņa tīrās peļņas daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā pēc nodokļu atskaitījumiem, un ko var sadalīt starp uzņēmuma īpašniekiem.
iztirgot Tirgojot pārdot, izpārdot (daudz vai visu).
satirgot Tirgojoties, pārdodot, iegūt (ko, parasti naudu) lielākā daudzumā; tirgojoties, pārdodot, iegūt (kā, parasti naudas lielāku daudzumu).
krāmu tirgotājs tirgotājs, kas pārdod dažādus lietotus priekšmetus.
urbināt Tīrīt (piemēram, dobumu), bakstot vai grozot (tajā ko smailu).
rullēt Tīt (ko) rullī (1), veidot rulli.
psihe To cilvēka (arī augstāko dzīvnieku) īpašību kopums, kas nevis materiāli vai enerģētiski, bet gan informatīvi regulē izturēšanos un cilvēkam dod iespēju domāt, gribēt un just; dvēsele.
tonika Tonalitātes centrālais elements, galvenā skaņa, pēc kuras nosaukumu iegūst visa sistēma; galvenais noturīgais akords, uz kura veidota konkrētā skaņkārta.
embrijs Topošs dzīvnieka vai cilvēka organisms no olšūnas dalīšanās sākuma līdz augļa izveidošanās beigām.
radiotornis Tornis raidošo un uztverošo antenu, kā arī radioreleju antenu izvietošanai.
spartakiāde Tradicionālas kompleksās masu sporta sacensības vairākos sporta veidos.
rituāls Tradicionāli izveidojies vai speciāli radīts noteiktu darbību kopums (piem., lai atzīmētu kāda procesa sākumu, noslēgumu vai pāriešanu jaunā kvalitātē).
kama Tradicionāls igauņu nacionālās virtuves produkts – no rupji samaltiem un grauzdētiem rudzu, kviešu un miežu graudiem un sausajiem zirņiem veidots miltu maisījums.
Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki tradicionāls kultūras notikums Latvijā, kas notiek reizi piecos gados un kurā piedalās kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri u. tml. no visas Latvijas, kā arī ārvalstu kolektīvi.
orbīta Trajektorija, pa kuru elektrons riņķo ap atoma kodolu (planetārajā atoma teorijā).
aiztramdīt Tramdot aizbaidīt, aizdzīt.
ietramdīt Tramdot iebaidīt, padarīt tramīgu (dzīvnieku).
iztramdīt Tramdot izbaidīt, arī izdzenāt (parasti dzīvniekus).
uztramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās (kur).
strāvmainis Transformators stipras elektriskās strāvas pārveidošanai strāvā, ko var mērīt ar standarta mēraparātiem.
satrenēt Trenējot izveidot.
ietrenēt Trenējot panākt, ka izveidojas, nostiprinās (piem., iemaņas).
mi Trešās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
izkapāt Triecoties (pret ko), izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (par ko krītošu, lidojošu).
uztriept Triepjot izveidot (piemēram, zīmi) virsū (uz kā, kam, arī kur); ar triepieniem uzgleznot (ko).
tonikas trijskanis trijskanis, ko veido skaņkārtas noturīgās skaņas.
delta Trijstūrveidīga zemiene, kas upes grīvā izveidojusies, no sanesām un nogulsnēm; trijstūrveidīgs upes sazarojumu kopums grīvā.
triplekss Trīskārtains stikls, kas triecienā tikai saplaisā, neveidojot šķembas.
trihords Trīspakāpju skaņkārta kvartas apjomā, resp., tercas un sekundas (piem., mi-sol-la, sol-la-do).
pionieru kaklauts trīsstūrains sarkans kaklauts, kas bija jānēsā pionieriem (padomju iekārtā).
tromboze Tromba veidošanās vai atrašanās sirds dobumos, asinsvados.
satrūdēt Trūdot sadalīties, sairt; trūdot sabojāties (parasti pilnīgi).
kavitācija Tukšums, gāzes pūslīšu veidošanās šķidruma plūsmā, kad tajā samazinās spiediens.
milzt Tūkt, pampt (parasti rodoties zemādas sastrutojumam).
uz sitiena tūliņ, nekavējoties, arī ilgi nedomājot.
tulks Tulkotājs, kas mutiski tulko tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists runāta teksta tulkošanā mutvārdos.
vecuma kārpas tumši pacēlumi ādā, kas veidojas vecākiem cilvēkiem.
melanīns Tumšs pigments, kas atrodas cilvēka, dzīvnieka un augu audos un nosaka ādas, kā arī augļu mizas un kukaiņu segaudu krāsu.
vēja turbīna turbīna, kas pārveido vēja kinētisko enerģiju mehāniskajā enerģijā.
turēt aiz atslēgas turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
turēt aiz trim atslēgām turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
turēt aiz septiņām atslēgām turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
turēt aiz deviņām atslēgām turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
kulaks Turīgs zemnieks, kas tika uzskatīts par padomju iekārtas ienaidnieku.
turiāde Tūristu salidojums.
atturēt Turot ciet, neļaut, aizkavēt (kur doties, ko darīt).
nolaisties Turoties (aiz kā) vai slīdot, krītot lejup, nonākt lejā, zemē.
turēties Tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu; nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
pontons Tvertne, kurā var iesūknēt un izsūknēt ūdeni un kuru lieto peldošo doku iegremdēšanai un uzcelšanai, nogrimušu kuģu izcelšanai u. tml.
ūdensvīrs Ūdens gars vīrieša veidolā.
veikbords Ūdens sporta veids – slīdēšana uz dēļa pa ūdens virsmu, braucējam turoties pie motorlaivai piestiprinātas auklas un izpildot dažādus kustību elementus vai akrobātiskus trikus.
plosts Ūdens transportlīdzeklis – peldoša platforma.
debits Ūdens, naftas vai gāzes daudzums, ko dod urbums vai avots vienā laika vienībā.
ūdenīte Ūdensaugs ar peldošu vai iegrimušu stumbru, pretējām lapām un četros riekstiņos sadalītu augli.
acidoze Ūdeņraža jonu (skābes) koncentrācijas palielināšanās asinīs un ķermeņa audos.
seifs Ugunsdrošs tērauda skapis ar speciālu slēdzeni dokumentu, naudas, dārglietu, ieroču u. tml. glabāšanai.
senāts Universitātes vai akadēmijas padome.
saurbināt Urbinot izveidot (caurumus); urbinot sabojāt.
izurbināt Urbinot izveidot, radīt (kur caurumu, robu).
ieurbināt Urbinot radīt, ieveidot (piem., iedobumu).
kokurbis Urbis caurumu veidošanai samērā mīkstos materiālos (piem., kokmateriālos, zāģmateriālos).
ieurbt Urbjot ieveidot (parasti caurumu).
izurbt Urbjot izveidot (caurumu, padziļinājumu u. tml.).
saurbt Urbjot izveidot (caurumus).
urbt sulas urbjot veidot kokā (piem., bērzā, kļavā) caurumu sulu tecināšanai.
aizurbties Urbjot, veidojot caurumu, aizvirzīties (līdz kādai vietai).
uzurdīt Urdot pamudināt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas) izraisās psihē.
izūtrupēt Ūtrupē izpārdot; izpārdot (kāda) īpašumu ūtrupē.
krūtsgals Uz āru izvirzīts, pigmentēts krūts dziedzera veidojums.
tautība Uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar vienotu valodu, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība.
recepte Uz īpašas veidlapas noformēts ārsta priekšraksts aptiekai par izsniedzamajām vai izgatavojamām zālēm, to lietošanu; attiecīgais dokuments.
pasmīnēt Uz īsu brīdi savilkt seju smīnā; smīnot izpaust mazliet nievīgu, noraidošu attieksmi.
aizturēt Uz laiku apcietināt (par nozieguma vai smaga pārkāpuma izdarīšanu aizdomās turētu personu).
mentāls Uz prātu, domāšanu attiecīgs; psihisks, garīgs.
vāks Uz pusēm pārlocīta (kartona vai cita materiāla) loksne dokumentu, rakstveida izziņu, lietišķo rakstu u. tml. glabāšanai.
karte Uz šāda attēlojuma pamata izveidota shēma, kas parāda valstu iedalījumu, ceļus, tūrisma objektus u. tml.
jidišs Uz vācu valodas pamata veidojusies valoda, ko lieto ebreji Eiropā, Amerikā, Izraēlā; arī idišs.
kodoluzbrukums Uzbrukums, kurā izmanto kodolieročus.
uzdot Uzcelt, padot (piemēram, ar dakšām) augšā (kur, arī kam).
uzprātot Uzdomāt.
iecelt Uzdot (administratīvā kārtā) izpildīt kādu amatu, veikt kādu pienākumu.
plaģiēt Uzdot (cita autora darbu vai tā daļu) par savu, publicēt ar savu vārdu.
sadot Uzdot (piem., daudzus pienākumus), izteikt (piem., daudzus norādījumus).
pavaicāt Uzdot jautājumu, lai (ko) uzzinātu, noskaidrotu.
pratināt Uzdot jautājumus (tiesā, izmeklēšanā), lai ko noskaidrotu.
darbuzdevums Uzdotais darbs; rīkojums veikt noteiktu darbu.
izturēt Uzglabāt (kādos apstākļos), līdz iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
nogrimēt Uzklāt grimu (sejai), pārveidot (kāda) izskatu, uzklājot grimu.
nogrimēties Uzklāt sev, savai sejai grimu, pārveidot savu izskatu ar grimu.
tūkt Uzkrājoties šķidrumam audos, palielināties apjomā (parasti par ķermeņa daļām, ievainojumu).
noplaucēt Uzlejot (ļoti karstu vai verdošu ūdeni) izraisīt apdegumu.
uzlaisties Uzlidot (3).
uzskriet Uzlidot.
pakāpties Uzliekot kāju, atrodot atbalstu kājām, uzrāpties (kur, uz kā), lai būtu augstāk.
grimēt Uzlikt grimu; ar grimu mainīt, pārveidot sejas izskatu.
iedoma Uzmācīga doma, ideja; vēlēšanās (parasti untumaina), iegriba.
vandīties Uzmācīgi, atkārtoti izraisīties (parasti par domām).
uzsēsties Uzmesties (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma.
sēsties Uzmesties (uz kā, kur) pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
lasīt (kāda) domas uzminēt, nojaust (kāda) domas.
lasīt domas uzminēt, nojaust (kāda) domas.
trāpīt Uzminēt; pareizi domāt, teikt.
dzīvināt Uzmundrināt, dot dzīvesprieku.
lieluzņēmējs Uzņēmējs, kas nodarbojas ar liela apjoma uzņēmējdarbību, ieguldot tajā lielu kapitālu.
raidsabiedrība Uzņēmējsabiedrība, kas nodarbojas ar radio un/vai televīzijas programmu sagatavošanu un pārraidīšanu; raidorganizācija.
filmēt Uzņemt kinofilmā; veidot filmu.
sabiedrība ar ierobežotu atbildību uzņēmuma juridiskā forma, kuras pamatkapitālu veido tās dalībnieku ieguldītais īpašums [SIA].
apgrozāmais kapitāls uzņēmuma kapitāla daļa, kura ieguldīta apgrozāmo līdzekļu veidošanai.
apgrozījums Uzņēmuma pārdoto preču vai pakalpojumu apjoms noteiktā laika periodā.
izdevniecība Uzņēmums, iestāde, kas izdod iespieddarbus.
akciju sabiedrība uzņēmums, kas darbojas atbilstoši saviem statūtiem un kura pamatu veido akcionāru ieguldīts kapitāls.
dārzniecība Uzņēmums, kurā audzē vienu vai vairākas dārza kultūras pārdošanai.
pienotava Uzņēmums, kurā svaigu pienu pārstrādā dažādos piena produktos.
dārzkopības sabiedrība uzņēmumu, iestāžu u. tml. darbinieku apvienība, kas izveidota, lai nodarbotos ar dārzkopību sabiedrības biedriem iedalītā teritorijā.
spekulēt Uzpirkt un tālākpārdot (ko), lai iedzīvotos.
uzkrecelēt Uzrakstīt (piemēram, bez pietiekamas pārdomātības).
uzskribelēt Uzrakstīt (piemēram, bez pietiekamas pārdomātības).
uzskricelēt Uzrakstīt (piemēram, bez pietiekamas pārdomātības).
izrakstīt Uzrakstīt un izsniegt dokumentu (kā saņemšanai, iegādei).
vizēt Uzrakstīt vīzu (2); iesniegt (dokumentu) šādas vīzas saņemšanai.
savilkt Uzrakstīt, uzzīmēt, arī ieveidot (vairākas, daudzas zīmes, līnijas u. tml.).
rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (amatpersonas) lēmums par dokumentā skartajiem jautājumiem vai dots norādījums to izpildei.
žiro Uzraksts uz vekseļa vai čeka, kas apstiprina tā nodošanu citai personai un dod rīkojumu vekseļa saņēmējam samaksāt norādīto summu vekseļa uzrādītājam.
sacelties Uzsākt aktīvu (parasti bruņotu) masveida darbību pret ko (piem., valdošo režīmu).
pacelties spārnos uzsākt lidot.
lozungs Uzsaukums, aicinājums, kurā izteikta ideja, doma, politiska prasība.
domas dalās uzskati, viedokļi (par ko) ir dažādi.
slava Uzskats (parasti negatīvs), kas (par kādu) izveidojies, izplatījies; reputācija.
solipsisms Uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
ieskats Uzskats, domas.
ķecerība Uzskats, pārliecība vai rīcība, kas ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām.
prāts Uzskats, uzskatu kopums; arī nodoms, nolūks, vēlēšanās.
doma Uzskats, viedoklis.
kosmopolītisms Uzskatu sistēma, kas neatzīst nacionālus valstiskus veidojumus, popularizē vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
manifests Uzskatu, viedokļa paušana (piem., ar mākslas darba palīdzību); arī izpausme, apliecinājums.
zīmogot Uzspiest zīmogu (piem., uz dokumenta, aploksnes, pastmarkas).
pasvītrot Uzsvērt, izcelt (piem., domu, atziņu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
deleģēt Uzticēt, nodot (kādam) pilnvaras, tiesības, varu utt.
uzrullēt Uztīt (ko) rullī, izveidot (kā) rulli.
apmilzt Uztūkt (parasti par ievainojumu), rodoties zemādas sastrutojumam.
uzmilzt Uztūkt (piemēram, rodoties sastrutojumam).
dežurēt Uzturēties kādā vietā, parasti ko gaidot, vērojot.
scenogrāfija Uzvedumu vizuālā tēla veidošanas māksla.
uzkleķēt Uzvirzīt, izveidot (kleķi) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko) no kleķa.
izziedēt Uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos.
iekšskats Uzzīmēta, atveidota u. tml. telpas iekšpuse.
padzirdēt Uzzināt, nejauši (par ko) dzirdot; sadzirdēt (parasti attālāk, nepilnīgi).
sprakšķis Vabole ar šauru garu ķermeni, kura spēj no guļus stāvokļa apvelties uz kājām, radot sprakšķošu skaņu.
mēslu vabole vabole, kas pārtiek no mēsliem, trūdošiem augiem u. tml.; mēslvabole.
ostmarka Vācijas impērijas laikā izdotā naudas vienība okupētajām austrumu teritorijām; attiecīgā naudaszīme.
dirižablis Vadāms gaisa kuģis ar dzinēju, kas sastāv no milzīga, ar gāzi pildīta korpusa un gondolas (pasažieriem, apkalpei).
skibobs Vadāms velosipēdam līdzīgs sporta rīks ar īsām slēpēm nobraucieniem pa īpaši izveidotu trasi.
zagt dienas vadīt laiku bezdarbībā, slaistīties; vadot dienas bezdarbībā, slaistoties, sagādāt kādam zaudējumus.
barvedis Vadonis (cilvēku grupā).
fīrers Vadonis (Vācijas diktatora Ādolfa Hitlera pašpieņemtais tituls).
mesija Vadonis; glābējs.
vadonība Vadoņa realizēta vadība (parasti valstī).
avangards Vadošā (piem., sociālās, profesionālās grupas) daļa; priekšpulks.
priekšpulks Vadošā (piem., sociālās, profesionālās grupas) daļa.
hegemonija Vadoša vai valdoša (piem., kādas valsts) pozīcija, stāvoklis; pārākums.
premjers Vadošais skatuves mākslinieks (teātrī), kas tēlo galvenās lomas.
instrukcija Vadošs norādījums.
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) noiet, nonāk (kur).
uzvadīt Vadot (piemēram, dodoties līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
izvadīt Vadot (transportlīdzekli), pārvietot, izvest (to no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
uzvadīt Vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) uz kādas vietas.
ievadīt Vadot ievirzīt (kur transportlīdzekli).
pārvadīt Vadot panākt, ka (kāds, kas) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
izvaibstīt Vaibstoties pārveidot (seju, tās daļas), izveidot grimases.
savaibstīt Vaibstoties pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas); vaibstoties izveidot (sejā grimasi).
pārvaicāt Vaicāt vēlreiz, atkārtoti; arī uzdot precizējošu jautājumu.
ievaidēties Vaidot ierunāties.
novaidēt Vaidot izrunāt; gaužoties, žēlojoties noteikt, pateikt (ko).
izvaidēt Vaidot radīt (skaņas); vaidot izpaust.
absolūtais balsu vairākums vairāk nekā puse no nodotajām balsīm.
vīstoklis Vairākās kārtās satīts, savīstīts veidojums; arī tīstoklis; arī sainis.
stumdīt Vairākkārt dažādos virzienos kustināt (ko).
durstīt Vairākkārt durot, veidot (caurumu, robu u. tml.).
iedziedāties Vairākkārt dziedot, iemācīties labi dziedāt.
saglaudīt Vairākkārt glaudot, samīļot.
radināt Vairākkārt iedarbojoties (uz kādu), panākt, ka pakāpeniski izveidojas (vēlamas īpašības, noteikti paradumi, spējas piemēroties kādiem apstākļiem u. tml.).
kāpelēt Vairākkārt kāpt, rāpties (dažādās vietās, dažādos virzienos u. tml.).
locīt Vairākkārt liekt, kustināt (ko) dažādos virzienos.
locīties Vairākkārt liekties, kustēties dažādos virzienos.
lūlināt Vairākkārt lūlot; dūdot.
cilāt Vairākkārt minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
apnēsāt Vairākkārt nesot (apkārt), piedāvāt, dot.
lēkāt Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu); vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) – par domām, runu u. tml.
ducināt Vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par pērkonu, šāvieniem tālumā, mašīnām, transportlīdzekļiem).
plosīt Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, gabalos, radīt (kam) plaisas, caurumus.
kapāt Vairākkārt sist (ar ko asu), lai radītu iedobumu.
bungot Vairākkārt sist pret ko cietu, radot troksni; atsitoties pret ko cietu, radīt troksni.
cirst Vairākkārt sitot, triecot, veidot (piem., caurumu, spraugu).
kašņāt Vairākkārt skarot (zemi, smiltis), veidot (ko).
glaudīt Vairākkārt skart ar vieglu slīdošu (rokas) kustību; arī glāstīt.
kašņāties Vairākkārt skarties klāt zemei, smiltīm, virzot, svaidot (to) uz dažādām pusēm.
dauzīt Vairākkārt spēcīgi sist, radot stipru troksni; skaļi klauvēt, klaudzināt.
izstaigāt Vairākkārt staigājot, radīt, izveidot (piem., taku).
skraidīt Vairākkārt strauji mainīt objektus, saturu (par domām).
stumdīt Vairākkārt stumjot, pārvietot (vienā virzienā vai dažādos virzienos).
šķiesties Vairākkārt šķērdēt, tērēt, arī lietot ko neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
kapāt Vairākkārt triekties (pret ko), radot bojājumu, iznīcinot (to).
nēsāt Vairākkārt vai ilgāku laiku nest (parasti dažādos virzienos).
jādelēt Vairākkārt vai ilgstoši jāt dažādos virzienos.
uzkasīt Vairākkārt velkot (ar ķemmi, suku) uz augšu un leju pa matu šķipsnām, uzbužināt (matus), izveidot (matu) pacēlumu; šādā veidā izveidot (matu sakārtojumu).
glāstīt Vairākkārt viegli skart ar maigu, slīdošu rokas kustību.
valkāt Vairākkārt vilkt (šurp un turp, dažādos virzienos).
trenkāt Vairākkārt virzīt, raidīt (piem., bumbu, ripu) parasti dažādos virzienos.
ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt; lēni staigāt (piem., ko meklējot).
ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni, četrrāpus vai lienot.
braukāt Vairākkārt, bieži braukt, doties (kur).
lodāt Vairākkārt, dažādos virzienos iet, pārvietoties, līst; šurpu turpu staigāt (piem., ko meklējot).
parakstāmā literatūra vairāksējumu izdevumi, kuru iegāde tiek nodrošināta pēc pircēja pasūtījuma (raksturīga padomju iekārtā).
jumta organizācija vairāku atsevišķu organizāciju kopējā, vadošā organizācija.
bloks Vairāku pastmarku kopums ar kopēju tematiku, kas izdots īpašā poligrāfiskā noformējumā.
pakete Vairāku savstarpēji saistītu dokumentu (likumu, normatīvu aktu u. tml.) kopums.
laipot Vairīties no noteiktas rīcības, sava viedokļa paušanas.
spietot Vairošanās gaitā, grupējoties ap māti, atdalīties no saimes un doties meklēt citu mitekli (parasti par mājas bitēm).
pumpuroties Vairoties bezdzimuma veidā, šūnām daloties un jaunajam organismam izveidojoties no šūnas daļas (par zemākajiem dzīvniekiem, augiem).
vaisloties Vairoties, radot pēcnācējus (par dzīvniekiem).
lieltirgotava Vairumtirdzniecības uzņēmums, kas iepērk, pārdod un piegādā preces.
blāvs Vājš, niecīgs (par gaismu); tāds, kas dod vāju apgaismojumu (par gaismas avotu).
mape Vākiem līdzīgs (parasti kartona, plastmasas vai ādas) priekšmets ar atlokāmām malām vai plāns portfelis bez roktura kā (piem., dokumentu, zīmējumu, nošu) ielikšanai, glabāšanai; šāds priekšmets kopā ar tā saturu.
grāmatiņa Vākos iestiprināts neliela formāta dokuments ar noteiktu tekstu.
izvalcēt Valcējot apstrādāt, izveidot vēlamajā formā.
monetārā politika valdības politika finanšu sfērā, naudas daudzuma kontrole, regulējot nodokļus, aizņēmuma iespējas u. tml.
pārvaldīt Valdīt (pār noteiktu teritoriju); valdot (pār ko), vadīt, pārzināt (tā) darbību.
galms Valdnieks un viņam tuvu cilvēku (kalpotāju, padomdevēju u. tml.) kopums; arī valdnieka rezidence.
kunigaitis Valdnieks, arī karavadonis (senajā Lietuvā).
despotisms Valdonīga, cietsirdīga un nežēlīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem).
tirāns Valdonīgs, cietsirdīgs cilvēks.
autokrāts Valdonīgs, diktatorisks cilvēks, kas necieš iebildumus.
despotisks Valdonīgs, nežēlīgs, cietsirdīgs (pret citiem cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
feodālis Valdošās šķiras pārstāvis (feodālismā); muižnieks, dzimtkungs.
gars Valdošie uzskati, tendences (kādā laikposmā); uzskatu, ideju, virzienu iekšējais saturs, to virzība.
novaldīt Valdot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
raukums Valdziņu, cilpiņu skaita mazināšana adījumā, tamborējumā (adot, tamborējot).
aizsargvalnis Valnis, kas veidots aizsardzībai (pret ko) vai pasargāšanai (no kā).
kreoliskā valoda valoda, kas izveidojusies, sajaucoties, piem., kādai eiropiešu valodai ar vietējo cilšu valodu un kļūstot par kāda etnosa dzimto valodu.
valsts valoda valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un tiek izmantota likumdošanā, lietvedībā, tiesvedībā u. tml.
oficiālā valoda valoda, kurai kādā valstī piešķirts oficiālo dokumentu valodas statuss; valsts valoda.
žestu jeb zīmju valoda valoda, kuras zīmju sistēmu veido žesti un mīmika.
iekšējā runa valodas līdzekļu izmantojums domāšanas procesā (bez to ārējās izpausmes).
patskanis Valodas skaņa, kuru izrunājot gaiss brīvi plūst caur mutes dobumu.
semantiskais kalks valodas vārda nozīme, kas veidota atbilstoši citas valodas vārda nozīmei.
skaniskā rakstība valodas vienību pieraksta sistēma, kurā ar rakstu zīmēm atveido skaņas vai zilbes.
vārddarināšana Valodniecības apakšnozare, kurā pēta vārdu struktūru un tās veidošanās likumības, vārdu sastāvdaļu strukturālās un semantiskās attieksmes, vārddarināšanas līdzekļus un tipus.
leksikogrāfija Valodniecības nozare, kas nodarbojas ar vārdnīcu veidošanu; vārdnīcu izstrādāšanas teorija un prakse.
kara stāvoklis valstī vai kādā tās daļā noteikts drošības režīms (kara, draudošu briesmu gadījumā), kurā civilā pārvalde pakļauta militārai varai; karastāvoklis.
karastāvoklis Valstī vai kādā tās daļā noteikts drošības režīms (kara, draudošu briesmu gadījumā), kurā civilā pārvalde pakļauta militārai varai.
dienvidvalstis Valstis, kas atrodas dienvidos (parasti Rietumeiropā).
savienība Valstisks veidojums, kas sastāv no vairākām zemēm, valstīm u. tml. ar vienu kopēju valdību.
žandarmērija Valsts administratīvs izpildorgāns sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai un uzturēšanai (vairākās Eiropas valstīs, senāk – Krievijā); policija; militārā policija.
konsuls Valsts amatpersona, kam uzdots citas valsts pilsētā vai apgabalā aizstāvēt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
zemesgrāmata Valsts dokuments, kurā ieraksta nekustamo īpašumu un nostiprina ar to saistītās tiesības.
institūcija Valsts iestāde vai sabiedriska organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedrības dzīves jomā, piem., likumdošanā, tiesu darbā; struktūrvienība.
Uzņēmumu reģistrs valsts iestāde, kas reģistrē uzņēmumus, to filiāles un pārstāvniecības, individuālos komersantus, izmaiņas uzņēmumu darbības pamatdokumentos, kā arī veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības.
pase Valsts iestādes izdots oficiāls dokuments, kas apliecina tā īpašnieka personu un pilsonību.
akcīzes nodokļa marka valsts institūcijas izdota speciāla zīme, kas tiek uzlīmēta uz preces vai fasējuma (piem., uz alkoholiskā dzēriena pudeles) un apliecina akcīzes nodokļa nomaksu.
sovhozs Valsts lauksaimniecības uzņēmums Padomju Savienībā; padomju saimniecība.
konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās iekārtu, vēlēšanu sistēmu, likumdošanas, izpildvaras un tiesvaras institūcijas, to darbības principus, pilsoņu galvenās tiesības u. tml.
apgabals Valsts teritoriālā vienība, ko izveido speciālā nolūkā.
privatizācija Valsts vai pašvaldības īpašuma nodošana privātīpašumā (par samaksu vai bez atlīdzības).
licence Valsts vai pašvaldības izdota oficiāla atļauja nodarboties ar ko vai veikt (piem., sniegt kādas darbības pakalpojumus, tirgoties ar precēm, piedalīties sacensībās).
depozitāre Valsts vai starptautiska organizācija, kurai uzticēts glabāt starptautiska līguma oriģinālu un ar to saistītos dokumentus.
asambleja Valsts vai starptautiskas organizācijas vadošs orgāns.
komiteja Valsts varas vai pārvaldes struktūrvienība (padomju laikā).
agrārvalsts Valsts, kurā dominē lauksaimniecība, kur iedzīvotāju vairākums nodarbojas ar lauksaimniecību.
kodolvalsts Valsts, kuras rīcībā ir kodolieroči.
unitāra valsts valsts, kuras sastāvā nav citu valstisku veidojumu kā tikai administratīvi teritoriālas vienības.
atklāt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
savandīt Vandot sajaukt.
izvandīt Vandoties, jaucoties pārmeklēt (ko).
vārdības Vārda došanas (parasti nereliģiskas) svinības.
gāzt Vardarbīgi atņemt varu, valdīšanas tiesības, valdošo stāvokli; panākt, ka zaudē varu, valdīšanas tiesības, valdošo stāvokli.
piespiest ar varu vardarbīgi, draudot likt (kādam) ko darīt.
tulkojošā vārdnīca vārdnīca, kurā doti kādas valodas vārdiem vai citām leksiskām vienībām atbilstoši ekvivalenti vienā vai vairākās citās valodās.
pievārdot Vārdojot pierunāt (kādu).
salīdzinājums Vārdos izteikts divu priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, satuvinājums, kas pamatojas uz to līdzību; vārdu savienojums, kam ir noteikta sintaktiska forma šāda saistījuma, satuvinājuma izteikšanai.
zemteksts Vārdos neizteiktais saturs, ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
noraidījums Vārdos vai rakstveidā izteikts atteikums.
ar muti kalnus gāzt vārdos veikt lielus darbus
blīvējums Vārdrinda, ko veido vairāki leksiski atšķirīgi vārdi.
atslēgvārds Vārds vai vārdu grupa, ko izmanto kāda teksta vai dokumenta satura noteikšanai un meklēšanai.
okazionālisms Vārds vai vārdu savienojums, kas ir individuāli izveidots stilistiskos nolūkos izmantošanai tikai attiecīgajā tekstā.
saīsinājums Vārds, burtu savienojums u. tml., kas veidots, samazinot skaņu (burtu) skaitu vārdā, vārdu savienojumā; arī abreviatūra.
postpozīcija Vārds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu; šāds vārda novietojums.
kalks Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārda, vārdu savienojuma sastāvdaļas.
uzrunas grupa vārdu grupa, kas veidojas, ja uzrunu paskaidro kāds patstāvīgs vārds (piem., apzīmētājs).
vārddarināšana Vārdu krājuma bagātināšana ar jauniem vārdiem, pārveidojot valodā lietojamo vārdu uzbūvi un nozīmi ar valodas sistēmā esošajiem līdzekļiem un paņēmieniem.
konstrukcija Vārdu savienojums, kas veido sintaktisku vienību; (teikuma) uzbūve.
palidot Varēt, spēt lidot.
kūsāt Vārīties, radot burbuļus, arī strauji ceļoties uz augšu; būt tādam, kurā (kas) šādi vārās (par trauku).
varonis Varoņloma; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
gatavot Vārot, cepot vai citādi apstrādājot pārtikas produktus, veidot (uzturā lietojamu ēdienu).
pievārīties Vāroties izveidoties un cieši pielipt klāt.
basenes Vasaras apavi, kam virsa veidota no šaurām sloksnītēm, siksniņām.
sausserdis Vasarzaļš krūms ar veselām lapām, dzeltenbaltiem ziediem un sarkanām ogām, zari stāvi vai lokveidīgi, dobi, vecākie zari parasti kaili.
sānvasa Vasas daļa, kas veidojas no lapu žākļu pumpuriem uz vasas stumbra.
ambra Vaskveida viela, kas veidojas kašalotu gremošanas orgānos un kuru izmanto parfimērijā, arī kā kvēpināšanas līdzekli.
spermacets Vaskveidīga viela, kas atrodas īpašos dobumos kašalota galvā un ko izmanto parfimērijā, kosmētikā.
iekšas Vēdera dobuma orgāni (cilvēkam).
laparoskopija Vēdera dobuma orgānu izmeklēšanas un operatīvas ārstēšanas metode, lietojot laparoskopu.
vēderdobums Vēdera dobums.
vēderprese Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties samazinās vēdera dobuma tilpums; vēdera prese.
vēdera prese vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties samazinās vēdera dobuma tilpums; vēderprese.
prese Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties, palielinās spiediens vēdera dobumā.
ievest Vedot (aicinot, liekot iet sev līdzi) panākt, ka ieiet (kur iekšā); vedot (piem., aiz pavadas), novietot (kur iekšā dzīvnieku).
aizvest Vedot (ar transportlīdzekli) aizgādāt (prom), nogādāt (uz kurieni).
pavest Vedot (ar transportlīdzekli) pārvietot (nelielu attālumu).
pārvest Vedot (ar transportlīdzekli) vai liekot iet sev līdzi, nogādāt.
atvest Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt šurp (kur, pie kā, līdz kurienei u. tml.); atgādāt šurp (ko) – par transportlīdzekļiem.
izvest Vedot (ar transportlīdzekli), izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
novest Vedot (ar transportlīdzekli), nobraukt gar (ko), garām (kam).
pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kādu, ko) citā vietā, pārvietot uz citu vietu.
pievest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko kādā vietā).
uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko, parasti beramu) izkliedēšanai virsū (uz kā, kam).
novest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko) lejā, zemē.
pārvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko) no vienas vietas uz citu.
ievest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kur iekšā).
ievizināt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kur, kur iekšā).
pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (pāri kam, pār ko).
izvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (uz daudzām vai visām vietām); vest un novietot (daudzās vai visās vietās).
uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
novest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt, aizgādāt (ko) prom (no kurienes).
pievest Vedot (ar transportlīdzekli), piegādāt (ko).
savest Vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
aizvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka aiziet, nonāk (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
izvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka iziet, iznāk (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) nedaudz pavirzās.
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) noiet gar (ko), garām (kam).
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) noiet, novirzās nost (no kurienes).
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) nonāk lejā, zemē.
pievest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt).
savest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki vai dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
apvest Vedot (liekot iet sev līdzi), vadot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
uzvest Vedot (piemēram, aicinot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (piemēram, aicinot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
izvest Vedot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekli.
uzvest Vedot nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekli.
pavest Vedot pārvietot (nelielu attālumu) – par transportlīdzekli.
ievest Vedot sev līdzi (kādu), padarīt zināmu (kādai sabiedrībai, sabiedrības daļai).
attīstīt Veicināt jaunu kvalitatīvu pārmaiņu rašanos (piem., sabiedrībā); panākt, ka izveidojas, pilnveidojas.
stāvēt pie (kā) šūpuļa veicināt kā rašanos, veidošanos.
nokristīt Veicot kristības ceremoniju, dot vārdu un padarīt (kādu) par noteiktas kristīgās konfesijas piederīgo.
nodibināt Veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piem., apbalvojumu).
serdenis Veidnes sastāvdaļa, kas lējuma iekšējam dobumam piešķir vajadzīgo formu.
izgriezt Veidojot apļus, dejot.
rakstīt Veidojot burtus (ar rakstāmrīku vai elektronisku ierīci, piem., datoru), radīt tekstu.
izveidot Veidojot izgatavot (ko); panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
novīties Veidojot līkumus, novest (kur) – piem., par ceļu.
izlocīties Veidojot lokus, līkumus, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
siet Veidojot mezglus, cilpas, savijot vienu ar otru, veidot (ko), nostiprināt (ko).
tamborēt Veidojot no vienlaidus pavediena ar tamboradatu valdziņus, darināt (ko).
ieveidot Veidojot panākt, ka (kas) iegūst (noteiktu formu, izskatu).
izveidot Veidojot piešķirt (noteiktu veidu, formu).
aiztīklot Veidojot tīklu, pārklāt, aizsegt (ko).
pārvirpuļot Veidojot virpuļus, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
izvītņot Veidojot vītnes, izgatavot (ko); izveidot (iekšējo vītni).
nobarikādēt Veidojot, ceļot barikādes, aizšķērsot, nosprostot (ielu, ceļu u. tml.).
aizaugt Veidojoties (kam), pārklāties.
sazaļot Veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām, kļūt zaļam (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
aizaugt Veidojoties audiem, sašaurināties.
nervs Veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas sastāv no šķiedru kūlīšiem un saista centrālo nervu sistēmu ar visiem orgāniem un audiem.
piesūceknis Veidojums (dažiem augiem), ar ko (tie) piestiprinās (pie kā, kam klāt).
piesūceknis Veidojums (dažiem dzīvniekiem), ar ko (tie) piesūcas (pie kā, kam klāt).
midzenis Veidojums (dzīvniekiem) no vienkopus savilktām lapām, zāles, zariem, sūnām u. tml.; ala, slēptuve, kur uzturas dzīvnieks kopā ar mazuļiem; miga.
cilpa Veidojums (no dzijas, diega u. tml.), kam ir loka vai apļa forma un kas galā savstarpēji krustojas.
rāmis Veidojums (no līstēm, stieņiem u. tml.), kas no visām pusēm ietver (ko tajā ievietotu, iestiprinātu); ietvars.
cilpa Veidojums (no virves, troses u. tml.), kam ir apļa vai loka forma ar mezglu galā, kas velkot sašaurinās, savelkas ciet.
skrimstala Veidojums (organismā), kas galvenokārt sastāv no skrimšļaudiem.
tūta Veidojums (parasti no papīra, konusa, četrstūra u. tml. formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piem., produktu) daudzuma ievietošanai; arī turza.
sildītājs Veidojums (parasti no tekstilmateriāla), ko uzliek traukam, lai kavētu tā atdzišanu.
sildītājs Veidojums (piem., no gumijas, auduma) ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot karsta ūdens vai elektrības radīto siltumu; termofors.
krusts Veidojums (piem., priekšmets, konstrukcija) no diviem elementiem, kas pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi; tāds, kas veidots no diviem elementiem, kuri pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
vārstulis Veidojums (piem., sirdī), kas regulē asins plūsmu, noslēdzot tai ceļu pretējā virzienā.
veidnis Veidojums (piemēram, no kokmateriāliem, metāla), kas nodrošina noteiktu iepildītās betona masas stāvokli līdz sacietēšanai.
āķis Veidojums ar uzliektu galu (priekšmetu sasaistīšanai, piestiprināšanai, uzkabināšanai u. tml.).
mākonis Veidojums atmosfērā, kas sastāv no kondensētiem ūdens tvaikiem smalku ūdens pilienu vai ledus kristālu veidā.
slīpslāņojums Veidojums no (kā, piem., iežu) dažāda slīpuma slāņiem.
zīmogs Veidojums no speciālas lakas, vaska u. tml. ar iespiestām zīmēm (kā) aizzīmogošanai.
ritenis Veidojums riņķa vai apļa formā.
pusmēness Veidojums vai attēls, kura forma atgādina pusi Mēness diska.
aizķere Veidojums, aiz kā var aizķerties, kur var pieturēties (piem., kāpjot klintī).
somiņa Veidojums, apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas.
ķīlis Veidojums, kam ir šaurleņķa trīsstūra forma.
tīklojums Veidojums, kam ir tīklam (1) raksturīga uzbūve, forma.
aploks Veidojums, kas apņem ko lokveidā.
matiņš Veidojums, kas atgādina matu, ir līdzīgs matam.
rozīte Veidojums, kas atgādina rozes ziedu.
ietvars Veidojums, kas ietver no vairākām pusēm (tajā iestiprinātu, ievietotu priekšmetu).
paaugstinājums Veidojums, kas ir augstāks par apkārtējo līmeni.
auglis Veidojums, kas izaug pēc zieda apaugļošanās un kurā attīstās sēklas; dažu šādu augu sulīgs, ēdams veidojums.
saitīte Veidojums, kas saista, savieno (ko ar ko).
tilpne Veidojums, konstrukcija (piem., iekārtā, ierīcē, celtnē), kas ir paredzēta (kā) ievietošanai, arī uzglabāšanai, transportēšanai.
stends Veidojums, konstrukcija apskatei domātu priekšmetu novietošanai.
vainags Veidojums, kopums, kas novietots, atrodas (kam) apkārt.
stabiņš Veidojums, kurā pavediens (tamborējumā) ir izvilkts cauri divām vai vairākām cilpām.
aplis Veidojums, priekšmets, kam ir riņķa forma vai kas atgādina riņķi.
vērpums Veidojums, risinājums (piemēram, domu, sarunu).
ziedonis Veidošanās, attīstības, arī uzplaukuma sākuma posms (piem., kādai parādībai).
turpināt Veidot (aizsāktam tekstam, izteikumam, domai, attēlam u. tml.) nākamo posmu, daļu.
durt Veidot (ar ko asu) caurumus.
post Veidot (ārienei) kārtīgu, skaistu izskatu.
šķirt Veidot (celiņu) matos.
mest Veidot (cilpas); darināt (ko), veidojot cilpas.
sintezēt Veidot (dzīvā organismā) vielu no šajā organismā esošām vielām.
radīt Veidot (garīgas vērtības).
maketēt Veidot (iespieddarba) maketu.
darināt Veidot (jaunus vārdus), izmantojot valodā jau esošus vārdus vai morfēmas.
rievot Veidot (kā virsmā) rievu vai rievas.
mistrot Veidot (kā, piem., augu kopu) sajaukumu, maisījumu.
modelēt Veidot (kā) ārējo izskatu, formu, parasti atbilstoši modes tendencēm.
komplektēt Veidot (kā) komplektu [1] (1); apvienot komplektā (1).
profilēt Veidot (kā) profilu, piešķirt profilu.
shematizēt Veidot (kā) shēmu (1).
skicēt Veidot (kā) skici.
subordinēt Veidot (kā) subordināciju.
subtitrēt Veidot (kā) subtitrus.
tembrēt Veidot (kā) tembru.
trasēt Veidot (kā) trasi, parasti projektā; veidot, iezīmēt, nospraust (kā) trasi apvidū, vidē.
variēt Veidot (kā) variāciju (2) vai variācijas.
plānot Veidot (kāda objekta) plānu, projektu.
maketēt Veidot (kāda objekta) telpisku atveidojumu.
dizainēt Veidot (kam) dizainu.
dobt Veidot (kam) dobumu (1); taisīt (ko), veidojot dobumu.
rūtot Veidot (kam) rūtis (1).
tapot Veidot (kam) savienojumu ar tapu vai tapām; virzīt (kādā priekšmetā) tapu vai tapas.
svītrot Veidot (kam) svītru vai svītras.
švīkāt Veidot (kam) švīkas.
kalibrēt Veidot (kam) vajadzīgo lielumu, formu u. tml.
dzīt Veidot (ko parasti garā, taisnā līnijā).
kristalizēt Veidot (ko, piem., formulējumu) ļoti skaidru, noteiktu, precīzu, atbrīvojot no liekā, nevajadzīgā.
stiegrot Veidot (ko, piem., konstrukciju, materiālu), iestrādājot (tajā) stiegras.
pārtraukt Veidot (ko) ar atstarpi, atstarpēm, arī ar starplaikiem; atrasties, būt novietotam (kā) starpā.
strukturēt Veidot (ko) ar noteiktu struktūru; konstatēt (kā) struktūru.
radīt Veidot (ko) iztēlē.
improvizēt Veidot (ko) kā aizstājēju, lai izlīdzētos konkrētajā situācijā.
marmorēt Veidot (ko) līdzīgu marmoram.
tipizēt Veidot (ko) mākslas darbā ar tipiskām īpašībām.
stiķēt Veidot (ko) no atsevišķām sastāvdaļām, komponentiem.
cementēt Veidot (ko) no cementa; saistīt ar cementu.
kleķēt Veidot (ko) no kleķa vai māliem; triept, ziest (ko ķepīgu).
stīgot Veidot (ko) pavediena, šauras joslas veidā.
formalizēt Veidot (ko) pēc noteiktas gatavas formas, zināmas struktūras.
tipizēt Veidot (ko) pēc tipveida paraugiem.
pērļot Veidot (ko) pērļošanas tehnikā.
rustikalizēt Veidot (ko) rupji apdarinātu, detaļās neizstrādātu.
lipināt Veidot (ko), piem., no plastilīna, māla; izmantot (mālu, plastilīnu) kā veidošanai.
stiķēt Veidot (ko), savienojot atsevišķus, parasti pielāgotus, gabalus, elementus u. tml.; veidojot ko, stiprināt, savienot kopā (atsevišķus, parasti pielāgotus, gabalus, elementus u. tml.).
jaukt Veidot (maisījumu), apvienojot dažādas sastāvdaļas.
gleznot Veidot (mākslas darbu) ar glezniecības līdzekļiem; šādā mākslas darbā atveidot (ko).
ondulēt Veidot (matu) viļņus, lokas.
cirtot Veidot (matus) cirtainus; sprogot.
mest Veidot (metus) aužamos stāvos; aust.
mezglot Veidot (mezglus); siet (ko), veidojot (tajā mezglus).
velt Veidot (parasti ko apaļu) no masas, to valstot, spaidot (piemēram, plaukstām, priekšmetiem); šādi veidot (masu) apaļā formā.
celt Veidot (piem., celtni, būvi).
konstruēt Veidot (piem., mākslas darbu) samāksloti, neatbilstoši īstenībai.
ģeometrizēt Veidot (piem., mākslas darbu), vienkāršojot dabas formas ar ģeometrijas abstrakcijas paņēmieniem.
konstruēt Veidot (piem., mašīnas, mehānisma) konstrukciju, uzbūvi.
stādīt Veidot (piem., tekstu, datu kopumu).
raisīt Veidot (pumpurus, ziedus, lapas u. tml.) – par augiem.
saistīt Veidot (savai dzīvei, darbībai) saikni (ar kādu, ar ko).
kārtoties Veidot (savam apģērbam, ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu.
sintezēt Veidot (skaņu) no tās atsevišķiem elementiem.
vilkt Veidot (stigu, robežu u. tml.).
savrupināt Veidot (teikuma locekļa, teikuma locekļa grupas) sintaktisku nošķīrumu teikumā.
krāsot Veidot (uzrakstu, attēlu) ar krāsu.
uztaisīt Veidot ar ķermeni, tā daļām (piemēram, kustību kopumu).
rādīt Veidot attēlu.
burbuļot Veidot burbuļus (vāroties); rasties burbuļiem.
mest burbuļus veidot burbuļus; burbuļot.
caurumot Veidot caurumus (piem., kādā priekšmetā).
komplektēt Veidot cilvēku grupu, kurai ir kopīgs mērķis, uzdevums.
čemuroties Veidot čemurus (par kokiem, krūmiem).
secināt Veidot domu, spriedumu, atzinumu, pamatojoties uz iepriekš veikto analīzi, iegūtajiem faktiem u. tml.
šķobīties Veidot grimases, viebties (piem., paužot nepatiku).
gropēt Veidot gropi.
ilustrēt Veidot ilustrācijas (iespieddarbam).
intarsēt Veidot intarsiju.
oderēt Veidot īpašu apdares kārtu (kā) iekšpusē.
oderēt Veidot īpašu ugunsizturīgu aizsargslāni (krāsns, kurtuves u. tml. iekšpusē).
uzkalpoties Veidot karjeru ar iztapību, pielabinoties (kādam).
sēsties Veidot kārtu, slāni šķidruma apakšējā daļā (par nogulsnēm); klāties (kur, uz kā), veidojot kārtu.
kombinēt Veidot kombinācijas (sporta spēlēs).
nokrist Veidot kritumu (par upi).
degt Veidot liesmas (par uguni, uguns avotu).
ligzdot Veidot ligzdu (kādā vietā), dēt un perēt tajā, izvadāt mazuļus.
līčot Veidot līkločus, līkumus (parasti par ceļu, upīti).
vīties Veidot lokus, spirāli; augot kārtoties (cirtās, sprogās).
improvizēt Veidot mākslas darbu, runu u. tml. izpildīšanas laikā.
manikirēt Veidot manikīru.
līst Veidot mežā izcirtumu, lai izveidotu tīrumu.
uzkrāt kapitālu veidot naudas līdzekļu ietaupījumus, atsakoties no tūlītējas patērēšanas un ieguldot ienākumus ražošanas līdzekļos, būvniecībā u. tml.
betonēt Veidot no betona.
perforēt Veidot noteiktu caurumu kombināciju; veidot robus (kā malās); caurumot.
vērtēt Veidot noteiktu spriedumu, atziņu, secinājumu par kā (piemēram, par cilvēka, tā spēju, priekšmeta, vietas, telpas, norises) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, to līmenim.
pagleznot Veidot pagleznojumu (2).
modulēt Veidot pāreju uz citu tonalitāti.
plānot Veidot plānu (kā) attīstībai, norisei, darbībai; domās apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
imitēt Veidot priekšmeta, vielas, materiāla aizstājēju, cenšoties panākt ārēju līdzību.
pūkot Veidot pūkas.
saputoties Veidot putas.
rasēt Veidot rasējumu.
robot Veidot robus (kā) virsmā; darīt nelīdzenu.
saistīt Veidot saistību (ar ko).
profilēt Veidot savu virtuālo identitāti.
sižetēt Veidot sižetu (piem., izmantojot kādus faktus).
sprogot Veidot sprogas.
retināt Veidot starp burtiem lielāku attālumu nekā parasti.
stiebrot Veidot stiebrus (par augiem).
stigot Veidot stigu.
līst Veidot šādu izcirtumu (piem., nocērtot kokus, izraujot celmus kādā vietā, platībā); cirst (visus kokus, krūmu) kādā vietā.
tamborēt Veidot tamborējumu.
terasēt Veidot terases (1).
vilkt Veidot tīklu (par zirnekli).
līst līdumu veidot tīrumu, izcērtot kokus, izraujot celmus.
titrēt Veidot titrus.
uzaust Veidot un pabeigt veidot (tīklu).
virpuļot Veidot virpuļus (par ūdeni, straumi ūdenstilpē); būt tādam, kur ir virpuļi (par ūdenstilpi).
zarot Veidot zarus (par kokiem, krūmiem, to daļām).
zigzagot Veidot zigzagu.
velmēt Veidot, apstrādāt (ko), izmantojot spiedienu, kas rodas spraugā starp velmēm.
valcēt Veidot, apstrādāt (ko), spiežot starp rotējošiem veltņiem.
romantizēt Veidot, attēlot (ko) atbilstoši romantisma (1) principiem.
balstīt Veidot, attīstīt, par pamatu ņemot (ko).
liedināt Veidot, darināt (piem., no metāla gabaliem).
liedēt Veidot, darināt (piem., no vairākiem metāla gabaliem.).
mainīt Veidot, darīt citādu; pārveidot, pārmainīt.
rast Veidot, dibināt (piem., attiecības).
definēt Veidot, formulēt definīciju; īsi raksturot (ko).
mest Veidot, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.)
konturēt Veidot, iezīmēt kontūras; veidot (ko) tā, ka (tam) kļūst redzamas kontūras.
frāzēt Veidot, izcelt (muzikālu frāzi), atskaņojot skaņdarbu.
asēt Veidot, izgatavot asējumu (ofortu).
montēt Veidot, izgatavot no gatavām detaļām; salikt, saistīt kopā (gatavas detaļas).
artikulēt Veidot, izrunāt (valodas skaņas).
sākt Veidot, izstrādāt (ko) pirmajā (tā) posmā.
radīt Veidot, izveidot (pirmo reizi, no jauna).
sakņoties Veidot, laist saknes – par augiem.
celt Veidot, organizēt (sabiedrības dzīvē).
dibināt Veidot, radīt (ko), pamatojoties, balstoties (uz ko).
kaldināt Veidot, radīt, parasti ilgās pūlēs, grūtībās.
lapot Veidot, raisīt lapas (par augiem).
pumpurot Veidot, riest pumpurus (par augiem).
formēt Veidot, sastādīt (ko).
būvēt Veidot, taisīt (piem., ēku, ceļu, tiltu), liekot kopā dažādus materiālus, detaļas.
taisīt Veidot, veikt darbību ar noteiktām sava ķermeņa kustībām.
konstruēt Veidot, zīmēt (ģeometrisku figūru), izmantojot dotos elementus.
vilkt Veidot, zīmēt (līniju, svītras u. tml.).
meristēma Veidotājaudi – augu audi, no kuriem veidojas jauni auga audi.
formēties Veidoties (3).
profilēties Veidoties (3).
raisīties Veidoties (atmiņā, iztēlē).
austies Veidoties (par norisēm dabā).
adjektivēties Veidoties adjektīvam no citu vārdšķiru vārdiem.
adverbēties Veidoties adverbam no citu vārdšķiru vārdiem.
krunkoties Veidoties krunkām (piem., apģērbā).
kristalizēties Veidoties ļoti skaidram, atbrīvojoties no liekā, nevajadzīgā (piem., par domu, atziņu).
reproducēties Veidoties no jauna; vairoties.
rasties Veidoties saskarei, attiecībām (ar kādu).
tīties Veidoties tīšanas procesā.
raisīties Veidoties, attīstīties (par pumpuriem, ziediem, lapām u. tml.); būt tādam, kam veidojas pumpuri, ziedi, lapas u. tml.
gumt Veidoties, blīvēties.
nākt Veidoties, iesākties (piem., par kādu stāvokli, parādību).
velties Veidoties, izplatīties ūdenstilpē (par viļņiem).
briest Veidoties, kļūt lielākam, intensīvākam (par parādībām dabā).
tūkt Veidoties, kļūt lielākam, spēcīgākam (par parādībām dabā).
briest Veidoties, pieaugt spēkā.
tēloties Veidoties, rasties (domās, iztēlē u. tml.).
dzimt Veidoties, rasties (kam jaunam).
kļūt Veidoties, rasties (stāvoklim, attieksmei).
attīstīties Veidoties, rasties kvalitatīvām pārmaiņām (dabā, sabiedrībā, personībā); rasties, izveidoties, pilnveidoties.
tapt Veidoties, rasties.
vērpties Veidoties, risināties.
universālveikals Veikals (parasti vairākstāvu), kurā ir dažādas nodaļas plaša patēriņa preču (piemēram, apģērbu, apavu, mājturības preču, elektronikas preču, rotaļlietu) pārdošanai un parasti arī pārtikas nodaļa.
antikvariāts Veikals, kas iepērk un pārdod antīkas (2) lietas.
konditoreja Veikals, kur pārdod cepumus, smalkmaizītes, kūkas, tortes u. tml. izstrādājumus; šāds veikals kopā ar ceptuvi, kur izgatavo šādus izstrādājumus.
humpala Veikals, kurā pārdod lietotu apģērbu, apavus u. tml. preces.
zooveikals Veikals, kurā pārdod nelielus, mājās turamus dzīvniekus un visu to uzturēšanai nepieciešamo.
Labu ceļa vēju! veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
Laimīgu ceļu! veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
reformēt Veikt (kā) reformu; ar reformām pārveidot, pārkārtot (ko).
rotaļāties Veikt kādas darbības (bez īpaša nodoma vai īsinot laiku).
strādāt Veikt noteiktas darbības, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
transliterēt Veikt transliterāciju, atveidot (kādā alfabēta sistēmā rakstītu tekstu) ar citas valodas alfabēta sistēmas līdzekļiem.
uzlidot Veikt uzlidojumu (2).
mācīties Veikt, pildīt mācību priekšmetā uzdoto, mācību kursā paredzēto.
raisīties Veikties, labi izdoties (par darbu, darbību); norisināties spraigi, rosīgi.
barhāns Vēja veidots smilšu paugurs (tuksnesī).
virpuļvējš Vējš, kas veido virpuļus (1).
mažoritārā vēlēšanu sistēma vēlēšanu sistēma, kur politiskā vara tiek nodota tam kandidātam vai partijai, kas vēlēšanās iegūst balsu vairākumu.
padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija bijušajā Padomju Savienībā, arī Latvijas Republikā pārejas periodā.
plurālais votums vēlētāja tiesības nodot vairākas balsis atkarībā no īpašuma, izglītības u. tml. cenza.
pažēlot Vēlēties ietaupīt, negribēt izdot (naudu).
sekretārs Vēlēts vai iecelts vadošs darbinieks valsts vai pašvaldības iestādē.
ievilkt Velkot (ar ko smailu), ieveidot (kādā virsmā, piem., rievu); iezīmēt, atstāt (aiz sevis pēdas).
uzvilkt Velkot (ar rakstāmrīku, krītu u. tml.), izveidot (piemēram, zīmi, burtus).
izvilkt Velkot izveidot (kādā virsmā svītru, rievu u. tml.).
novilkt Velkot izveidot (taisni, līniju u. tml.).
triept Velkot platas līnijas, veidot (piem., burtus); rakstot ar burtiem, kam ir platas līnijas, veidot (tekstu).
ievelmēt Velmējot ieveidot.
uzvelmēt Velmējot izgatavot, izveidot (ko); velmējot izveidot (piemēram, zīmi) virsū (uz kā, kam).
izvelmēt Velmējot izveidot.
izvēlēt Vēlot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
pārstrādāt Vēlreiz strādājot, izveidot (piem., daiļdarbu) citādu.
izmest naudu (vējā) veltīgi izdot, izšķiest naudu.
sviest naudu zemē veltīgi izdot, šķiest naudu.
nosviest zemē veltīgi, nelietderīgi (ko) izdot, iztērēt; izšķiest (laiku).
ieguldīt Veltīt, atdot (spēkus, zināšanas u. tml. kādam mērķim).
izveltnēt Veltnējot izveidot.
saveltnēt Veltnējot panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; veltnējot izveidot (ko).
uzveltnēt Veltnējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam); veltnējot izveidot.
savelt Veļot (ko), izveidot (no tā).
izvelt Veļot izveidot (ko).
savelt Veļot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
uzvelt sniegavīru veļot, gatavojot sniega bumbas, rituļus, izveidot sniegavīru.
tromboflebīts Vēnas iekaisums, kas ir saistīts ar trombu veidošanos.
vergturis Verdzības iekārtā valdošās šķiras pārstāvis – vergu īpašnieks.
noskatīt Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties atbilstoši kādām prasībām, vajadzībām (kādu, ko); nolūkot.
izvērpt Vērpjot izveidot (dziju, diegus u. tml.).
iztecināt Vērpjot izveidot pavedienu.
savērpt Vērpjot izveidot.
savērpt Vērpjot tekstilšķiedras, izveidot, izgatavot (dziju).
locīt zāģa zobus vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
apelēt Vērsties (pie kā) pēc atbalsta, padoma.
virknēt Vērt, saistīt virknē (2); rindot virknē.
izvērtēt Vērtējot dot detalizētu atzinumu (piem., par kā īpašībām, kvalitāti).
izvērtēt Vērtējot dot detalizētu atzinumu, pārskatu (piem., par kā kvalitāti, nozīmīgumu).
atsauksme Vērtējums, domas, kritisks apskats (par ko); oficiāls (piem., darba) novērtējums.
lūkoties citādām acīm vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
raudzīties citām acīm vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
raudzīties citādām acīm vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
pievienotā vērtība vērtība, kas pievienota izejvielām, precēm un pakalpojumiem to ražošanas vai tālākas pārdošanas gaitā.
siena Vertikāls veidojums (apkārtnē, vidē).
žogs Vertikāls veidojums (parasti no kokmateriāliem, mūra, metāla) teritorijas norobežošanai, arī aizsargāšanai.
sēta Vertikāls veidojums no dēļiem, kārtīm, stiepļu pinuma u. tml. kā norobežošanai, aizsargāšanai.
ugunsstabs Vertikāls, stabam līdzīgs uguns veidojums.
ūdensstabs Vertikāls, stabam līdzīgs veidojums no ūdens (parasti virpuļviesulim uz jūras).
vekselis Vērtspapīrs – likumā noteiktas formas dokuments, kurā ietvertas naudas saistības.
savervēt Vervējot izveidot (piem., kādu grupējumu).
atpūtas nams veselības iestāde (padomju laikos), kur varēja atpūsties un uzlabot veselību labvēlīgos klimatiskos apstākļos.
veldzēt Vēsināt (ķermeni, ķermeņa daļas), radot spirgtuma, svaiguma sajūtu; arī spirdzināt.
vadāt Vest līdzi (dzīvnieku, piem., turot saitē, pavadā), parasti dažādos virzienos.
pavadvēstule Vēstule, ko pievieno dokumentam, sūtījumam.
heraldika Vēstures palīgnozare, kas pēta ģerboņus (un citas tiem līdzīgas simboliskas zīmes) un to izveidošanos.
diplomātika Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas pētī vēsturiskos dokumentus – to saturu, formu, īstumu. (Šķirklis vārds vārdā no Svešvārdu vārdnīcas un es īsti piemērus neatrodu ar šādu nozīmi.)
veģetācija Vēsturiski izveidojies augu kopums (kādā teritorijā); augu sega; augājs.
flora Vēsturiski izveidojies augu sugu kopums (kādā noteiktā teritorijā); augu valsts.
tehnika Vēsturiski izveidojies darbības līdzekļu (rīku, iekārtu, ierīču u. tml.) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā, kultūras un sadzīves vajadzību apmierināšanai.
fauna Vēsturiski izveidojies dzīvnieku sugu kopums (noteiktā teritorijā); dzīvnieku valsts.
zinātne Vēsturiski izveidojies sistēmisku teorētisko zināšanu kopums, kas aptver dabas, sabiedrības un domāšanas attīstības likumus un to izmantošanas metodes.
paraža Vēsturiski izveidojusies (darbības, rīcības, izturēšanās) kārtība (sadzīvē, darbā).
tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piem., kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
nācija Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība noteiktā teritorijā ar kopīgu valodu, kultūru un psiholoģiskām īpatnībām; tauta, kurai ir sava valsts.
tautsaimniecība Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē); ekonomika (2); tautas saimniecība.
dzīve Vide, apstākļi, kādos cilvēks (arī dzīvnieks) dzīvo.
pelēcība Vide, kurā dominē pelēka vai pelēcīga krāsa.
dzenis Vidēja lieluma putns ar raibu apspalvojumu un cietu knābi, ar ko atšķeļ koka mizu (meklējot barību) un kaļ dobumus kokos.
vidusslānis Vidējais (ieža, masas, veidojumu u. tml.) slānis.
vērpējs Vidēji liels un liels kukainis, kam ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kura kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus; šīs dzimtas kukaiņi.
zobspārnis Vidēji liels, naktī lidojošs tauriņš, kam priekšspārnu iekšmalā ir neliels zobveida zvīņu izcilnītis.
trase Vides josla, kas ir paredzēta lidaparātu lidojumam; šāda josla saistījumā ar attiecīgajām aviācijas būvēm, iekārtām.
vēders Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums; orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā; arī ķermeņa vēderpuse.
karakalps Viduslaikos – bruņinieka pavadonis; vēlāk – algots kareivis.
saviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (sejā grimasi).
izviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (tajā grimases); izvaibstīt.
prizma Viedoklis, aspekts, kas parasti izriet no kādas situācijas, notikuma u. tml.
gaisma Viedoklis, aspekts, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts; veids, kādā (kas) parādās, tiek attēlots.
aspekts Viedoklis, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas; skatījums, griezums.
redzes viedoklis viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts; redzesviedoklis.
pozīcija Viedoklis, nostāja (kādā jautājumā), attieksme (pret kādu jautājumu).
skatpunkts Viedoklis, nostāja, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas, notikumi; skatījums; aspekts.
griezums Viedoklis, skatījums.
redzespunkts Viedoklis, uzskats, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts u. tml.
redzesviedoklis Viedoklis, uzskats.
skepticisms Viedoklis, zināšanu kopums, kam raksturīga neuzticēšanās kādām idejām, teorijām un pastāvošo zināšanu apšaubīšana.
ieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā iznākt, iziet (no kurienes, kur u. tml.).
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izvirzīties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
lidojums Viegla, strauja (domāšanas, iztēles) darbība.
hečbeks Vieglais automobilis ar slīpu aizmugures daļu, kas veidota kā durvis.
kājnieku kaujas mašīna vieglām bruņām klāts kāpurķēžu transportlīdzeklis ar lielgabalu un ložmetēju (piem., padomju armijas bruņojumā).
fanu telts vieglas konstrukcijas pajumte, kas izveidota, lai kolektīvi skatītos kādas sporta spēles čempionātu televizorā un izklaidētos.
sandales Viegli apavi ar zemu papēdi vai bez papēža, kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
pieskandināt Viegli piesist (pie kā), lai radītu skaņu, dotu zīmi, ka vēlas runāt.
viendienis Vieglprātīgs, arī neapdomīgs, nesaimniecisks cilvēks, kurš nedomā par nākotni.
paraplāns Viegls lidaparāts garena izpletņa formā, ar kuru planē (no augstākas vietas, arī ievelkot ar vinču) vai lido ar motoru, kas piestiprināts uz lidotāja muguras.
krepdešīns Viegls, smalks zīda audums, ar krepa pavedieniem metos vai audos.
kodoldegviela Viela (piem., bagātināts urāns), ko izmanto kodolreaktoros, lai var noritēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa liela enerģijas daudzuma izdalīšanos.
indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kā klātbūtni ķīmiskā savienojumā.
krāsviela Viela, kas kopā ar saistvielu veido krāsu.
kodolsprāgstviela Viela, kas noteiktu fizikāli ķīmisku reakciju rezultātā izraisa kodolsprādzienu.
žultsdzinējs Viela, kas pastiprina žults veidošanos aknu šūnās vai veicina žults izvadīšanu no žultspūšļa divpadsmitpirkstu zarnā.
filozofu akmens viela, kas pēc alķīmiķu domām spējusi melnos metālus pārvērst zeltā vai sudrabā, kā arī būt par universālu ārstniecības līdzekli.
bāze Viela, kas savienojumā ar skābēm veido sāļus.
tauksviedri Viela, kas veidojas no ķermeņa izdalīto tauku un sviedru savienojuma.
grims Viela, ko klāj, ziež uz sejas; šāda viela un citi līdzekļi, kurus lieto, lai pārveidotu izskatu, nomaskētu sīkas nepilnības u. tml.
ķīmiskais elements viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš.
skābe Viela, kuras molekulas satur ūdeņraža atomus un kura spēj veidot stabilus sāļus ar metāliem.
produkts Viela, savienojums, kas rodas, veidojas no citām vielām, savienojumiem.
sprāgstviela Viela, vielu maisījums, kurā ārējas iedarbības rezultātā noris momentāna ķīmiska reakcija, radot sprādzienu.
šķīdība Vielas spēja veidot šķīdumu ar citu vielu.
laka Vielas šķīdums gaistošā organiskā šķīdinātājā, kas žūstot veido caurspīdīgu pārklājumu.
sintēze Vielas veidošanās (dzīvā organismā) no šajā organismā esošajām vielām.
nogulas Vielas, kas fizikālu, ķīmisku vai bioloģisku procesu rezultātā nogulsnējas uz sauszemes virmas vai ūdenstilpēs un vēl nav pārveidojušās par nogulumiežiem.
trūdvielas Vielas, kas ir radušās, trūdot (parasti bojā gājušiem) organismiem, to daļām; humuss.
endogēnās vielas vielas, kas veidojas organismā.
modifikators Vielas, ko pievieno, lai mainītu vai pārveidotu (kā) īpašības, būtiski nemainot (tā) ķīmisko sastāvu.
skaldāmie materiāli vielas, kurās noteiktos apstākļos pati no sevis var norisēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa lielu enerģijas daudzuma izdalīšanos.
dabas produkti vielas, priekšmeti, kas veidojas dabā.
desmitā tiesa viena desmitā daļa no gada ienākumiem, ko senāk vajadzēja maksāt zemes īpašniekam vai baznīcai; mūsdienās — desmitā daļa no ienākumiem, kas jāziedo baznīcas uzturēšanai (dažās reliģiskās konfesijās).
gadagājums Vienā gadā izdoto (laikrakstu, žurnālu) komplekts.
izotopi Viena ķīmiskā elementa atomi, kuru kodolos ir vienāds protonu, bet dažāds neitronu skaits.
stāvs Viena no (kāda veidojuma) horizontālajām daļām, kārtām.
latgaļi Viena no baltu tautībām, kas apdzīvojusi Latvijas austrumdaļu un kurai latviešu tautības veidošanās procesā ir bijusi noteicošā loma.
pretieloce Viena no divām ielocēm, kas izveidota viena otrai pretī.
pārspriedums Viena no domraksta formām (skolā), kurā pauž attieksmi, izsaka vērtējumu un secinājumus.
gēli Viena no ķeltu valodām, no kuras ir veidojusies īru, arī skotu valoda, un kurā mūsdienās runā daļa iedzīvotāju Skotijā.
kauslapa Viena no lapām, kas veido zieda kausu.
sastāvdaļa Viena no nepieciešamajām daļām, kas veido veselumu.
pakāpe Viena no raķetes (parasti nesējraķetes) sastāvdaļām, kas lidojumā atdalās, izdegot degvielai.
retoromāņu valoda viena no Šveices oficiālajām valodām – romāņu valoda, kas izveidojusies no latīņu un Alpu seniedzīvotāju cilšu valodām.
katete Viena no taisnleņķa trijstūra divām malām, kas veido taisnu lenķi.
ģeogrāfiskais garums viena no trim ģeogrāfiskajām koordinātām, grādos izteikts attālums no sākuma meridiāna (nullmeridiāna) austrumu vai rietumu virzienā.
ligzda Viena no vienādos attālumos rindā izveidotām vietām vairāku augu iestādīšanai vai iesēšanai.
valdziņš Viena no vienlaidu pavediena cilpiņām, kas veido adījumu, tamborējumu.
translācija Vienā programmēšanas valodā izstrādātas programmas pārveidošana citā valodā.
monopols Viena ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja dominēšana tirgū, ierobežojot konkurenci un nosakot cenas; šāda veida lieluzņēmums vai uzņēmumu apvienība.
izomēri Viena un tā paša ķīmiskā elementa atomu kodolu paveidi, kas atšķiras ar dažādiem pussabrukšanas periodiem.
kabelis Viena vai vairākas izolētas elektrisko strāvu vadošas metāla dzīslas, kuras aptver hermētisks aizsargapvalks.
prātis Vienādās, tādās pašās domās, uzskatos; vienisprātis.
kvadrātvienādojums Vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir otrā pakāpe.
kubiskais vienādojums vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe.
diferenciālvienādojums Vienādojums, kurā nezināmais ir funkcija vai funkcijas un kurš satur arī šo funkciju atvasinājumus.
vienisprātis Vienādos ieskatos, uzskatos, vienprātīgi.
izlīdzināšana Vienādošana, vienmērīga sadale.
identificēt Vienādot; saistīt (ar ko).
vienprātīgs Vienāds (par domām, uzskatiem); tāds, kurā izpaužas vienādas domas, uzskati.
instrumentācija Vienam atskaņotājam vai citam izpildījumam komponēta darba pārveidošana kolektīvam instrumentālam atskaņojumam; aranžējums.
baznīca Vienas konfesijas ticīgo organizācija ar noteiktu dogmatiku un tradīcijām.
transliterācija Vienas valodas alfabēta burtu un burtkopu rakstījuma atveidošana ar atbilstošiem citas valodas alfabēta burtiem un burtkopām.
runāt pie sevis vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
runāties (pašam) ar sevi vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
runāt pašam ar sevi vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
runāt (pašam) ar sevi vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
slānis Viendabīgs (audu) kopums, veidojums (organismā), kas klāj kā virsmu vai atrodas starp citiem šādiem kopumiem, veidojumiem.
slānis Viendabīgs (kā, piem., vielas, vielu maisījuma) veidojums ar samērā vienmērīgu biezumu un plašu horizontālu izplatību; horizontāli norobežota (kā, piem., vielas, materiāla) daļa ar vienmērīgu biezumu.
graudzāles Viendīgļlapju klases augi, kuriem raksturīgs apaļš, dobs stiebrs ar mezgliem.
sinkrētisms Viengabalainība, sadalījuma trūkums kādai parādībai (piem., mākslai) tās veidošanās sākumposmā.
okra Viengadīgs dārzenis ar resnu, sazarotu kātu, lielām matainām lapām un paprikas pākstīm līdzīgiem augļiem, kas veidojas lapu žāklēs [Abelmoschus esculentus].
žibulītis Viengadīgs lakstaugs ar stāvu, matiņiem klātu stublāju, pretējām, sēdošām lapām un baltiem vai zili violetiem ziediem skrajās vārpās stublāju vai zaru galos.
airene Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, ko izmanto lopbarībai, zālienu veidošanai.
balzamīne Viengadīgs, izturīgs, bagātīgi ziedošs krāšņumaugs, kas audzējams gan dārzā, gan puķu podā un kam ir dažādu krāsu ziedi.
modelis Vienkāršots, shematizēts (kā) atveidojums.
čatot Vienlaikus atrodoties interneta tiešsaistē, sazināties, sarakstīties.
aizslīdēt Vienmērīgā, slīdošā gaitā pārvietoties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
izšķīst Vienmērīgi izkliedēties (kādā vidē), izveidojot šķīdumu.
šķīst Vienmērīgi kliedēties (kādā vidē), veidojot šķīdumu.
plūst Vienmērīgi veidoties, skanēt (par runu, arī balss, mūzikas skaņām).
derības Vienošanās, ka maksās, darīs (ko) tas, kura doma izrādīsies nepareiza.
sarunāt Vienoties, salīgt (par kā pirkšanu, pārdošanu, nomu u. tml.).
unitārs Vienots, apvienots; tāds, kas veido vienu veselumu.
dokumentu unifikācija vienotu veidlapu izstrādāšana vienādas nozīmes plaši lietotiem dokumentiem.
līdzveidotājs Viens no (kā) veidotājiem.
zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
konsonanse Viens no daļēju atskaņu veidiem, kad atskaņotajos vārdos saskan tikai līdzskaņi.
skaldne Viens no daudzstūriem, kas veido daudzskaldņa virsmu.
pols Viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomāta rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu; apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu.
trops Viens no diviem iedomātiem riņķiem (uz Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23 grādu un 27 minūšu attālumā.
blakusleņķis Viens no diviem leņķiem, kam viena mala ir kopēja, bet abas pārējās malas veido vienu taisni.
Trītons Viens no diviem planētas Neptūna pavadoņiem.
priekškambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas pie tās pamatnes.
kambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas tuvāk sirds galotnei.
spārnulis Viens no diviem spārnainiem augļiem, kas izveidojušies pēc kopējā augļa nogatavošanās.
līdzparaksts Viens no divu vai vairāku personu parakstiem (kādā dokumentā).
kauliņš Viens no elementiem galda spēles komplektā (piem., neliela plāksnīte, klucītis, simbolisks veidojums).
kristība Viens no galvenajiem sakramentiem kristiešu konfesijās: reliģiska ceremonija, kurā bērnam vai pieaugušajam dod vārdu, iegremdējot ūdenī vai apslakot ar to, un kurā cilvēks kļūst par kristieti.
skeletzars Viens no galvenajiem zariem, kas veido (augļu koka, ogulāja) vainagu.
kinooperators Viens no kinofilmas līdzveidotājiem, kas filmē ar kinokameru.
krustleņķis Viens no leņķiem pretēju leņķu pārī, kas veidojas, krustojoties divām taisnēm.
spārns Viens no lidošanas pāra orgāniem (putniem, kukaiņiem, sikspārņiem).
sastāvelements Viens no nepieciešamajiem elementiem, kas veido veselumu.
saknīte Viens no nervu šķiedru kūlīšiem, kas iznāk no muguras smadzeņu sānu virsmas un, savienojoties ar otru šādu kūlīti, veido vienu no muguras smadzeņu nerviem.
variants Viens no priekšmetiem, veidojumiem, dzīvām būtnēm, parādībām u. tml., kas mazliet atšķiras no kāda to tipa, modeļa.
žoklis Viens no sejas daļas lielākajiem kauliem, kas veido pusi no virsējās sejas daļas vai kustīgo apakšējo sejas daļu.
oktāva Viens no šāda apjoma intervāliem, kuri sākas ar skaņu do un kuros ir sadalīta muzikālā skala.
kopīpašnieks Viens no vairākiem (kā) īpašniekiem, kam pieder īpašuma domājamā daļa.
vainagzars Viens no zariem, kas veido koka vainagu.
sērija Vienveidīgu vai radniecīgu, arī pēc noteiktiem standartiem veidotu priekšmetu, ražojumu u. tml. kopums.
unifikācija Vienveidošana, vienādi lietojamu objektu, procedūru u. tml. daudzveidības racionāla samazināšana.
unificēt Vienveidot (ko), parasti racionāli samazinot vienādi lietojamu objektu, procedūru u. tml. daudzveidību.
kakts Vieta (telpā, celtnē), kur saskaras sienas, veidojot leņķi; (telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā.
ūdenskritums Vieta upes gultnē, kur ūdens gāžas pāri kādam (piemēram, dolomīta slāņu) slieksnim, kraujai; upes ūdens, kas krīt šādā vietā.
centrs Vieta, kur (kas) koncentrēts, kur atrodas (kādas nozares) vadība; galvenā, vadošā daļa (kādā sistēmā).
aģitpunkts Vieta, kur (padomju laikā) pirms vēlēšanām veica politisko aģitāciju.
sateka Vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi.
šūpulis Vieta, kur kas ir radies, sācis veidoties.
pavārte Vieta, kur ko nelegāli izgatavo vai pārdod.
krāmu tirgus vieta, kur pārdod dažādus lietotus priekšmetus.
dzertuve Vieta, kur pārdod un dzer alkoholiskus dzērienus.
šķirotava Vieta, kur šķiro dzelzceļa vagonus, veido vilcienu sastāvus.
glābējsilīte Vieta, kur vecāki var anonīmi atstāt savus jaundzimušos adopcijai.
Meka Vieta, uz kuru dodas ļoti daudz cilvēku; vieta, kas ir izveidojusies par kādas nozares nozīmīgu centru.
vijums Vijīgs ornaments, līnija, formas veidojums.
izvīt Vijot izgatavot, izveidot.
ievīt Vijot izveidot (kur iekšā, parasti ligzdu).
savīt Vijot izveidot (ligzdu) – par putniem.
savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā; vijot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko).
izvīties Vijoties, veidojot lokus, līkumus, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izvīlēt Vīlējot izgatavot, izveidot (ko).
pievīlēt Vīlējot izveidot (ko) vēlamajā formā.
pievilināt Vilinot panākt, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
aizvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
skrāpēt Vilkt ar ko asu pa (kā) virsmu, ar švīkām radot brūci (ādas virskārtā), sabojājot (priekšmetu).
mudžināt Vilkt, stiept, likt dažādos virzienos (ko tievu, garu), veidojot cilpas, mezglus, padarot (to) nekārtīgu, grūti iztaisnojamu.
apdedzināties Vilties, arī kļūdīties, neapdomīgi rīkojoties, neparedzot sekas.
noviltot Viltojot izveidot.
saviļāt Viļājot izveidot (ko) noteiktā formā.
izviļāt Viļājot izveidot (ko).
plīva Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (plānos, vieglos, parasti vienā galā, malā, piestiprinātos priekšmetos, veidojumos u. tml.) kādas plūsmas iedarbībā.
kroka Viļņveida veidojums.
kālija permanganāts violeti melna kristāliska viela, kas šķīst ūdenī, veidojot violetu šķīdumu, sadzīvē un medicīnā izmanto kā dezinfekcijas līdzekli.
maskulinizācija Vīriešu sekundāro dzimumpazīmju (piem., bārdas, ūsu, zemas balss) veidošanās sievietēm.
saronga Vīriešu un sieviešu apģērba gabals (Indonēzijā, Malaizijā, Šrilankā u. c.), kas sastāv no krāsaina vai batikota kokvilnas auduma gabala, kas aptīts ap gurniem garu svārku veidā.
onkulis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
tēvocis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
žigolo Vīrietis, kurš par maksu pavada bagātas sievietes, arī sniedz seksuālus pakalpojumus; kompanjons; pavadonis.
pauti Vīrišķais pāra dzimumorgāns (cilvēkam vai dzīvniekam), kurā veidojas spermatozoīdi; sēklinieks.
sēklinieks Vīrišķais pāra dzimumorgāns, kurā veidojas spermatozoīdi.
kā vīrs vīrišķīgi, nebaidoties grūtību, briesmu, drosmīgi pārvarot tās; atklāti, godīgi.
savirpināt Virpinot izveidot (ko).
ievirpot Virpojot ieveidot (kādā virsmā).
izvirpot Virpojot izgatavot, izveidot (priekšmetu, tā daļas).
izvirpot Virpojot izveidot (priekšmeta formu); virpojot izveidot (piem., caurumu).
viesuļstabs Virpuļviesulis; tornado.
virsa Virsējā, augšējā daļa, arī virspuse, ārpuse (piem., priekšmetam, veidojumam).
ekrāns Virsma (ierīcē, aparātā), uz kuras veidojas attēls.
reljefs Virsmas veidojums (piem., ķermeņa daļai) ar izciļņiem un padziļinājumiem.
etīde Virtuozs skaņdarbs, kas domāts atskaņošanai koncertos.
kārpa Vīrusu izraisīts ciets veidojums uz ādas.
superreālisms Virziens tēlotājā mākslā (20. gs. 60.–70. gados), kura pārstāvji precīzi un detalizēti fiksē vizuālo realitāti.
švīkāt Virzīt (ko) pa kādu virsmu, radot troksni.
pludināt Virzīt (peldošus kokmateriālus) pa ūdenstilpēm; panākt, ka (kas, parasti peldošs priekšmets) virzās pa ūdenstilpēm, to straumi.
šļircināt Virzīt (šķidru vielu) audos vai ķermeņa daļā aršļirci; injicēt.
mainīt Virzīt, pārveidot (ko) no vienas vietas uz citu.
vērt Virzīt, veidojot virteni (ko uz kā).
spraukties Virzīties ārā (no kurienes), kļūt redzamam (piem., par ko slīdošu).
nākt Virzīties šurp lidojot, peldot u. tml. (par dzīvniekiem).
līkloču Virzīties, atrasties, būt novietotam tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi.
līst Virzīties, doties un nokļūt (nevēlamos apstākļos); nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi.
stiepties Virzīties, izplatīties (parasti) garā virknē, joslā, veidojumā.
braukt Virzīties, pārvietoties šļūcot, slīdot.
klidzināt Virzīties, pārvietoties, radot īsu, skanīgu troksni (parasti par zirgu); braukt ar zirgu, radot īsu, skanīgu troksni.
lodāt Virzīties, plūst (dažādos virzienos, apliecot šķēršļus u. tml.).
klabināt Virzīties, radot klaboņu.
kāpt Virzīties, rāpties (augšup vai lejup, pieturoties ar rokām, atrodot atbalstu kājām).
vilkties Virzīties, veidoties (pa mākoņiem, miglu).
izvirzīt Virzot (bīdot, grūžot u. tml.) panākt, ka kas tiek pārvietots, pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt šurp (kur, līdz kurienei, pie kā u. tml.)
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.), arī liekot virzīties, attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ).
tīt Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā). Šādā veidā darināt (ko).
izvirzīt Virzot (vadot, vedot u. tml.) panākt, ka (kas) pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
pūst Virzot izelpu, no stikla masas veidot (ko).
ievadīt Virzot, novadot (piem., pa caurulēm), panākt, ka (piem., šķidrums, gāze) ieplūst (kur iekšā).
izliekt Virzoties, arī virzot izveidot (loku, līkumu).
sniega roze visagrāk ziedoša dekoratīva ziemciete ar tumši zaļām, ziemzaļām lapām, ar baltiem ziediem pa 1–3 uz kāta.
cilvēks Visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt.
zīdītāji Visaugstāk attīstīto mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst dzīvnieki, kas mazuļus baro, zīdot ar pienu.
mezglainā struma visbiežāk sastopamā vairogdziedzera slimība, kam raksturīga specifisku mezglu veidošanās.
pārņemt Viscaur, pilnībā ietekmēt, iespaidot.
kritiskā masa vismazākā kodoldegvielas masa, kurā iespējama kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
visādā ziņā Visos veidos; no visiem viedokļiem.
aina Vispārējs priekšstats, ko dod, piem., kādu faktu kopums.
stāvs Vispārīgās stratigrāfiskās skalas vienība – nogulumi, kas veidojušies kādā ģeoloģiskajā laikmetā.
plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja viegli padoties deformācijai un saglabāt pēc tās radušos formu.
universālisms Vispusība; visu viedokļu savienošana.
apcere Vispusīga pārdomāšana; apcerēšana.
izlemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt lēmumu, izšķirt (piem., kādu jautājumu).
lemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt, izvēlēties kādu no vairākām iespējām.
apdomāt Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
daba Viss tas, kas radies pats no sevis un veidojies bez cilvēka līdzdalības (piem., zeme, klimats, augu un dzīvnieku valsts).
vista Vistveidīgo kārtas mājputns olu un gaļas iegūšanai [Gallus domestica].
Edisona vītne vītnes sistēma spuldzes piestiprināšanai, kuru 1909. gadā izveidoja Tomass Edisons savai izgudrotajai kvēlspuldzei.
pūpols Vītolu un kārklu ziedkopa – mīksts, pūkains, balts spilvu veidojums stāvā spurdzē.
balss Vokālās mākslas materiāls; skaņu kopums, kas veidojas, cilvēkam dziedot.
obsidiāns Vulkānisks, stiklam līdzīgs iezis tumšā, gandrīz melnā krāsā, kas veidojies, lavai strauji atdziestot.
stratovulkāns Vulkāns, kura konusu veido daudzkārtains iežu un lavu kārtojums.
slidas Zābakiem piestiprināmas, parasti metāla, nelielas, šauras asmenim līdzīgas slieces braukšanai pa ledu, slidošanai.
aizzagties Zagšus aiziet, doties prom.
iezāģēt Zāģējot ieveidot (kur, piem., robu).
piezāģēt Zāģējot izveidot (ko) vēlamajā formā, garumā u. tml.
izzāģēt Zāģējot izveidot (kur robu, caurumu u. tml.).
izzāģēt durvis zāģējot izveidot durvju (loga) aili.
izzāģēt logu zāģējot izveidot durvju (loga) aili.
sazāģēt Zāģējot pārveidot (par ko).
ripzāģis Zāģis, kam zobi ir izveidoti ripveida plātnes malā.
zāle zālaugu kopums; šādu augu kopuma izveidota zemsedze; zālājs, maurs.
hloroplasti Zaļie augu šūnu veidojumi, kuros notiek fotosintēze.
injekcija Zāļu vielas, vakcīnas u. tml. ievadīšana audos vai ķermeņa dobumos ar šļirci.
polips Zarndobumaiņu tipa (parasti jūras) dzīvnieks ar cilindrisku ķermeni, kura vienā galā tam ir taustekļi, bet ar otru galu tas ir piestiprinājies pie kāda pamata.
hidrozoji Zarndobumaiņu tipa ūdens dzīvnieki, pie kuriem pieder hidras, polipi, medūzas u. tml.
cerot Zaroties pie virszemes dzinumu pamata, veidot cerus.
apmaldīties Zaudēt mērķtiecību, noteiktu virzienu (par domām, skatienu).
sajukt Zaudēt prātu, skaidras domāšanas spējas.
pagrabs Zem ēkas izveidota telpa, telpu kopums (piem., kā glabāšanai); zemē iedziļināta saimniecības celtne (parasti pārtikas produktu glabāšanai).
rūciens Zema, dobja skaņa, troksnis, kāds dzirdams, kam ierūcoties, rūcot.
rūciens Zemas, dobjas skaņas, kas rodas, kam runājot, dziedot.
mēnešzemenes Zemeņu šķirnes, kas izveidotas no meža zemenēm un ražo nepārtraukti līdz vēlam rudenim; attiecīgo šķirņu augi.
pusgrauds Zemes apsaimniekošanas forma, pēc kuras laukstrādnieks par viņam lietošanā nodoto zemi zemes īpašniekam atlīdzināja ar daļu (parasti pusi) ražas.
mēness Zemes dabiskais pavadonis, kas naktī atspoguļo saules gaismu.
stratisfēra Zemes garozas augšējā kārta, ko veido galvenokārt nogulumieži.
uzmats Zemes garozas slāņu tektoniska struktūra, kas veidojusies, iežu slānim lūzuma vietā pārbīdoties uz augšu.
zemestrīce Zemes garozas svārstības, ko izraisa pēkšņa Zemes dzīļu potenciālās enerģijas atbrīvošanās un kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
sials Zemes garozas virsējā kārta, kas veidota galvenokārt no silīcija un alumīnija minerāliem.
kritene Zemes iegruvums (ieplakas, iedobuma formā), kas izveidojies, pazemes ūdeņiem izskalojot iežu slāni.
sakaru pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, kas retranslē uztvertos radiosignālus, nodrošinot televīzijas, telefona, telefaksa, datora u. c. sakarus starp objektiem uz Zemes virsmas, atmosfērā un tuvējā kosmiskajā telpā.
satelīts Zemes mākslīgais pavadonis.
ģeohronoloģija Zemes vēstures iedalīšana secīgos laika posmos (ērās, periodos, epohās).
apūdeņošana Zemes, augsnes apgāde ar ūdeni, pievadot to mākslīgi; irigācija.
austrumi Zemes, kas atrodas Āzijā un tai tuvajos apvidos.
litosfēra Zemeslodes ārējā, viscietākā daļa, ko veido Zemes garoza un mantijas augšējā daļa.
tumšs Zems, arī dobjš (par skaņu).
rupjš Zems, skarbs, dobjš (par skaņu).
rūkt Zemu, dobji skanēt (par mūzikas instrumentiem).
atomzemūdene Zemūdene, ko darbina ar kodoldzinēju.
dobradžu dzimta zīdītāju dzimta, kurā ietilpst pārnadži ar dobiem ragiem (piem., vērši, aitas, kazas, antilopes).
nozīdīt Zīdot nobarot.
nozīdīt Zīdot novājināt.
pazīdīt Zīdot paēdināt.
čaulīšu papīrs zīdpapīrs papirosa apvalku veidošanai.
zīdvērpējs Zīdtauriņa kāpurs, kas pārtiek no zīdkoku lapām un iekūņojoties veido zīda pavedienu, kas tiek izmantots dabiskā zīda ražošanā.
auglenīca Zieda daļa (segsēkļiem), kas izveidojas saaugot vienai vai vairākām augļlapām.
putekšņlapa Zieda vairošanās orgāns, kurā veidojas putekšņi.
iedega Ziedaugu slimība, ko izraisa sēnes vai baktērijas un kam parasti raksturīga plankumu izveidošanās uz auga.
pildītie ziedi ziedi ar palielinātu vainaglapu daudzumu, kas radies, putekšņlapām pārveidojoties vainaglapās.
vārpa Ziedkopa ar pagarinātu galveno asi, uz kuras atrodas sēdoši ziedi; graudaugu (labības) ziedkopa.
kurvītis Ziedkopa ar plati iedobtu vai konisku pamatni, uz kuras atrodas daudz sēdošu ziedu vai ziedu ar īsu kātiņu.
ķekars Ziedkopa, kam uz galvenās ass, sākot no apakšas, veidojas ziedi ar aptuveni vienāda garuma kātiem; attiecīgais augļu sakopojums.
ziedgalviņa Ziedkopa, kurā uz īsas ass cieši cits pie cita ir sēdoši ziedi ar īsiem kātiņiem; ziedu galviņa.
saziedot Ziedojot iedot (ko) lielākā daudzumā (parasti par vairākiem, daudziem); ziedojot iedot (kā lielāku daudzumu).
ziedoklis Ziedojums.
zieds Ziedojums.
upurtrauks Ziedojumu trauks baznīcā.
pieziedēt Ziedot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to).
atdot Ziedot, veltīt.
ziedot sevi ziedoties.
ikebana Ziedu sakārtošanas māksla Japānā; kompozīcija, kas veidota pēc šīs mākslas likumiem.
ātrslidošana Ziemas sporta veids – slidošana speciālā skrejceļā dažādās distancēs.
šorttreks Ziemas sporta veids, kurā sportistam jāslido pa apli uz ledus laukuma ledus hallē.
zilbes beigas zilbes daļa aiz zilbes kodola.
zilbes sākums zilbes daļa pirms zilbes kodola.
laime Zīlēšanā (parasti Ziemassvētkos, Jaungada naktī) – nejaušas formas veidojums, kas rodas, ja izkausētu vielu (piem., alvu) ielej aukstā ūdenī.
krusts Zīme, ornamenta elements, ko veido divas līnijas, kuras krustojas.
nozīmēt Zīmējot atveidot tādu pašu vai līdzīgu oriģinālam.
iezīmēt Zīmējot ieveidot (kur attēlu, rakstu u. tml.).
izzīmēt Zīmējot izveidot (piem., līniju, attēlu).
sangīna Zīmējuma tehnika, kurā izmanto šādu zīmuli; šādā tehnikā veidots zīmējums.
mets Zīmējums, skice, pēc kura veido, piem., skatuvisko ietērpu, lietišķās mākslas darbus.
logotips Zīmes, emblēmas veidā attēlots organizācijas, firmas u. tml. nosaukums, ko galvenokārt lieto dokumentos un reklāmas materiālos; logo.
logo Zīmes, emblēmas veidā attēlots organizācijas, firmas u. tml. nosaukums, ko galvenokārt lieto dokumentos un reklāmas materiālos; logotips.
valoda Zīmju sistēma – cilvēku sazināšanās, domu formulēšanas un izteikšanas līdzeklis runas un rakstu formā.
štempelis Zīmogs; spiedogs.
ķīmiskais zīmulis zīmulis ar kodolu, kas samitrināts raksta, krāso līdzīgi tintei.
tabele Zināmā secībā veidots saraksts, kurā iekļautas dažādas ziņas, skaitļi, dati u. tml.; tabula.
parafrāze Zināmu tēmu, motīvu, stilu u. tml. radošs izmantojums jauna veidā (piem., daiļdarbā, skatuves mākslā).
komerczinības Zināšanu kopums par uzņēmējdarbību – tās uzsākšanu, vadīšanu, pilnveidošanu; studiju programma, kuras mērķis sagatavot uzņēmējdarbības speciālistus.
antropoloģija Zinātne par cilvēku, par tā izcelšanos un evolūciju, rasu veidošanos.
filozofija Zinātne par esamības, īstenības un cilvēka domāšanas vispārējām likumsakarībām, būtību.
klimatoloģija Zinātne par klimatu, tā tipiem, sadalījumu uz Zemes un pārmaiņām, kā arī klimatu veidojošiem faktoriem.
loģika Zinātne par pareizas domāšanas formām, likumiem un kārtulām.
planetoloģija Zinātne par Saules sistēmas planētām un pavadoņiem.
ģeomorfoloģija Zinātne par Zemes virsas reljefu, tā izveidošanos un attīstību.
radiotehnika Zinātnes nozare par elektromagnētisko svārstību un viļņu izmantošanu informācijas pārraidei un pārveidošanai, par šo svārstību un viļņu ģenerēšanu, izstarošanu, uztveršanu un pārveidošanu.
augu embrioloģija zinātnes nozare, kas pētī augu apaugļošanos, dīgļa un endospermas attīstību.
teoloģija Zinātnes nozare, kas pētī un interpretē kādas reliģijas svētos rakstus, veido sistemātisku šīs reliģijas mācību.
fenoloģija Zinātnes nozare, kurā pēta tās periodiskās parādības dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi (piem., pumpuru plaukšanu, putnu atlidošanas un aizlidošanas laiku).
aeronautika Zinātnes nozaru kopums, kas pētī lidojumus atmosfērā ar lidaparātiem; šādu lidojumu teorija un prakse.
siltumtehnika Zinātnes un tehnikas nozare, kas atpver siltuma enerģijas iegūšanas metodes, tās pārvēršanu citos enerģijas veidos, sadali, transportēšanu un izmantošanu.
kosmonautika Zinātnes un tehnikas nozaru komplekss, kas saistīts ar lidojumiem kosmosā.
disputs Zinātniska rakstura strīds (parasti mutvārdos, pēc publiskas lekcijas vai referāta).
habilitētais doktors zinātniskais grāds (doktora grāda augstākā pakāpe), ko (Latvijā) piešķir personai, kas aizstāvējusi habilitācijas darbu; persona, kam piešķirts šis grāds.
docents Zinātniskais nosaukums augstskolas pasniedzējam, kam (parasti) ir zinātņu doktora grāds; pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
privātdocents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir ārštata docētājam dažās ārvalstu augstskolās (arī pirmskara Latvijā); pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
doktorantūra Zinātņu doktoru sagatavošanas sistēma (zinātniskās pētniecības iestādēs, augstskolās).
informācija Ziņas, dati u. tml., ko cilvēki vāc, apstrādā, glabā, tiražē un nodod cits citam.
reportāža Ziņojums, apraksts (plašsaziņas līdzekļos) par kādu aktuālu notikumu, parasti no aculiecinieka viedokļa.
brīdināt Ziņot par draudošām briesmām; norādīt uz iespējamo nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu.
jāšanas sports zirgu iejāde un sacensības dažādos jāšanas veidos (piem., šķēršļu pārvarēšanā).
tīkls Zirnekļa tīmekļa pavedienu veidojums.
caurceļotāja zivs zivs, kas nārsta laikā dodas no jūras uz upi vai otrādi.
kariess Zoba cieto audu pakāpeniska bojāeja un dobuma veidošanās.
zobrats Zobpārvada daļa – rats, kurā izveidoti īpaša profila zobi (3); ķēdes pārvada rats.
nozombēt Zombējot panākt, ka (kāds) tiek psihiski un psiholoģiski iespaidots, ietekmēts.
žūt Zūdot mitrumam, cietēt (par vielām).
irt Zūdot saistījumam, dalīties, raisīties, šķetināties vaļā, piem., par adījumu.
supernovas atlikums zvaigznes eksplozijas triecienviļņa izveidots gāzu un putekļu apvalks.
pludiņš Zvejas rīka peldošs elements, detaļa, kas notur to vai tā daļu noteiktā ūdentilpes dziļumā.
murds Zvejas rīks, kas veidots pēc lamatu principa un ko novieto, piem., upē, ezerā.
kunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt.
stāvžogs Žogs, kas ir veidots no vertikāliem, parasti koka, elementiem.
dzīvžogs Žogs, kas veidots no ciešā rindā sastādītiem krūmiem vai nelieliem kokiem.
kinoreportieris Žurnālists, kas veido kinoreportāžas; kinoreportāžas autors.

do citās vārdnīcās:

Tēzaurs

do¹

do²

LLVV

MEV

duo