uzurdīt
uzurdīt -u, -i, a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
Urdot pamudināt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas) izraisās psihē.
PiemēriUzurdīt savus biedrus.
- Uzurdīt savus biedrus.
- Izrāde uzurda emocijas.
- Dziesma uzurdīja atmiņas.