devīgs
devīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
devīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
devīgi apstākļa vārds
devība lietvārds; sieviešu dzimte
devīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds (cilvēks), kas labprāt citam dod (ko savu); tāds (cilvēks), kas labprāt dalās ar citiem.
PiemēriViņa bija devīga pret visiem.
- Viņa bija devīga pret visiem.
1.1.Bagātīgs, dāsns.
PiemēriDevīgi apdāvināt kādu.
- Devīgi apdāvināt kādu.
- pārnestā nozīmē Devīgs rudens.
Stabili vārdu savienojumiAr devīgu roku.
- Ar devīgu roku — ļoti labprāt, bagātīgi, dāsni.