Paplašinātā meklēšana
Meklējam kas.
Atrasts vārdos (133):
- kas:1
- kase:1
- kast:1
- alkas:1
- bakas:1
- dūkas:1
- jukas:1
- kasēt:1
- kasīt:1
- kaska:1
- kasta:1
- kaste:1
- mokas:1
- nekas:1
- sakas:1
- sekas:1
- bankas:1
- inkaso:1
- jebkas:1
- kasete:1
- kasīda:1
- kokasu:1
- ķeskas:1
- lomkas:1
- pinkas:1
- šalkas:1
- šlakas:1
- švīkas:1
- tenkas:1
- atkasīt:1
- driskas:1
- frikasē:1
- iekasēt:1
- iekasīt:1
- izkasīt:1
- izsukas:1
- karkass:1
- kasetne:1
- kaskāde:1
- kastaņa:1
- kastete:1
- kastīte:1
- kastrēt:1
- kolikas:1
- lanckas:1
- nokasīt:1
- pakasīt:1
- panckas:1
- patekas:1
- sakasīt:1
- sprukas:1
- sveikas:1
- šmotkas:1
- uzkasīt:1
- abrkasis:1
- atliekas:1
- daudzkas:1
- izvalkas:1
- kasācija:1
- kasācija:2
- kasandra:1
- kasieris:1
- kasīklis:1
- kasīties:1
- kastanis:1
- kastings:1
- kastrāts:1
- krājkase:1
- marakass:1
- miskaste:1
- mokasīni:1
- paliekas:1
- piekasīt:1
- sakasnis:1
- sarkasms:1
- taukaste:1
- vējbakas:1
- zemlikas:1
- brokastis:1
- brokastot:1
- ermoņikas:1
- inkasents:1
- izkastrēt:1
- kastelāns:1
- kastrolis:1
- kastveida:1
- līdakaste:1
- līdztekas:1
- pastkaste:1
- piekasīgs:1
- rokassoma:1
- saslaukas:1
- slimokase:1
- veidkaste:1
- darbarokas:1
- galifeikas:1
- harmonikas:1
- izkasīties:1
- kasiterīts:1
- kastaņetes:1
- kastaņkoks:1
- krājkasīte:1
- nepārtikas:1
- pakasīties:1
- rokasbumba:1
- rokasmeita:1
- rokasnauda:1
- sakasīties:1
- smilškaste:1
- uzkasīties:1
- audiokasete:1
- kaskadieris:1
- kaskādveida:1
- kastaņbrūns:1
- leijerkaste:1
- pabrokastot:1
- piekasīties:1
- rokaspuisis:1
- rokassomiņa:1
- sarkastisks:1
- videokasete:1
- zirgkastaņa:1
- antibiotikas:1
- rokasgrāmata:1
- rokasgranāta:1
- rokassprādze:1
- vēlbrokastis:1
- zirgkastanis:1
- vēstuļkastīte:1
- rokasspiediens:1
- rokasstiepiens:1
- leijerkastnieks:1
- rokaspulkstenis:1
Atrasts etimoloģijās (231):
- No ko- [3] un latīņu efficiens (efficientis) 'tāds, kas izdara'. (šķirklī koeficients)
- No angļu brunch 'vēlās brokastis'. (šķirklī brančs)
- No grieķu stochastikos 'tāds, kas min'. (šķirklī stohastisks)
- No angļu sisal (pēc Meksikas ostas Sisalas nosaukuma). (šķirklī sizals)
- No latīņu privatus 'personisks; tāds, kas neieņem valsts amatu'. (šķirklī privāts)
- No latīņu prominens (prominentis) 'tāds, kas izceļas, paceļas pāri'. (šķirklī prominents)
- No gas, kas ir 17. gs. beļģu ķīmiķa J. van Helmonta veidots nosaukums no grieķu chaos 'haoss' un holandiešu geest 'gars'. (šķirklī gāze)
- No latīņu factor 'tas, kas dara, izgatavo'. (šķirklī faktors)
- No latīņu recurrens (reccurrentis) 'tas, kas atgriežas'. (šķirklī rekurents)
- No franču respectable 'tāds, kas pelna cieņu'. (šķirklī respektabls)
- 20. gs. 20. gadu jaunvārds, kas aizstāja šajā nozīmē 20. gs. sākumā lietoto vārdu augtene ar nozīmi 'augšanas vieta'. (šķirklī augsne)
- No Marokas arābu tajīn, arābu tājin 'sekls māla pods'. (šķirklī tadžina)
- Vārds vēlbrokastis līdzās aizguvumam brančs svešvārda brunch apzīmēšanai ieteikts Latviešu valodas ekspertu komisijas 2016. gada 12. oktobra sēdē, lēmums Nr. 1-16/1. (šķirklī vēlbrokastis)
- No angļu Brexit, kas angļu valodā veidojies no vārdiem British exit. (šķirklī breksits)
- No angļu Covid, kas ir saīsinājums no angļu Coronavirus disease. (šķirklī kovids)
- No franču préventif 'tāds, kas novērš', kam pamatā latīņu praevenire 'apsteigt'. (šķirklī preventīvs)
- No senās zviedru tirdzniecības pilsētas Birkas nosaukuma vai krievu берковец. (šķirklī birkavs)
- No angļu ārsta D. Brūsa (D. Bruce) vārda, kas atklājis specifiskās baktērijas – brucelas. (šķirklī bruceloze)
- No latīņu Cerberus, grieķu Kerberos (sengrieķu mitoloģijā tā sauca suni, kas sargāja ieeju pazemes valstībā). (šķirklī cerbers)
- No krievu чека, kas veidots kā saīsinājums no Чрезвычайная комиссия 'ārkārtējā komisija'. (šķirklī čeka)
- No franču diatonique, kam pamatā grieķu diatonikos 'tāds, kas pāriet no viena toņa uz otru'. (šķirklī diatonisks)
- No latīņu dis- (priedēklis, kas apzīmē šķiršanu, atdalīšanu, noliegšanu) un grieķu pepsis 'gremošana'. (šķirklī dispepsija)
- No latīņu factor 'tas, kas dara, izgatavo'. (šķirklī faktoriāls)
- No vācu Gestapo, kas ir saīsinājums no Geheime Staatspolizei 'Slepenā valsts policija' pirmajām zilbēm. (šķirklī gestapo)
- 2016. gada jaunvārds, kas veidots kā analogs angļu start-up company. (šķirklī jaunuzņēmums)
- Pēc Dienvidāfrikas pilsētas Kimberli (Kimberley) nosaukuma. (šķirklī kimberlīts)
- Jaunvārds, kas radīts no vārdkopas ļauna programmatūra kā analogs angļu malware. (šķirklī ļaunatūra)
- No lejasvācu stikelbēr, kas vēlāk saīsināts. (šķirklī stiķene)
- No vācu ķīmiķa J. R. Glaubera (1604.–1670.) uzvārda, kurš bija pirmais, kas šo minerālu ieguva mākslīgā veidā. (šķirklī glaubersāls)
- No latīņu abituriens, abiturientis 'tāds, kas gatavojas iet projām'. (šķirklī abiturients)
- No latīņu abrasio 'nokasīšana'. (šķirklī abrāzija)
- No franču abrasif, kam pamatā latīņu abrasio 'nokasīšana'. (šķirklī abrazīvs)
- No latīņu adiutans, adiutantis 'tāds, kas palīdz'. (šķirklī adjutants)
- No franču agent, kam pamatā latīņu agens, agentis 'tāds, kas darbojas'. (šķirklī aģents)
- No grieķu analphabētos 'tāds, kas nezina alfabētu, nemācīts'. (šķirklī analfabēts)
- No franču apache, kas darināts no indiāņu apaču cilts nosaukuma. (šķirklī apašs)
- No latīņu assistens, assistentis 'tas, kas stāv klāt, kas palīdz'. (šķirklī asistents)
- No franču aspirant, kam pamatā latīņu aspirans, aspirantis 'tāds, kas tiecas pēc kaut kā'. (šķirklī aspirants)
- No franču extensivus 'tāds, kas paplašina, pagarina'. (šķirklī ekstensīvs)
- No grieķu a 'priedēklis, kas izsaka noliegumu vai tālāk norādītās īpašības trūkumu' un tipisks. (šķirklī atipisks)
- No vācu Athletik, kas cēlies no grieķu valodas. (šķirklī atlētika)
- No grieķu athlētikos 'tāds, kas raksturīgs cīkstonim'. (šķirklī atlētisks)
- No holandiešu bak 'kaste'. (šķirklī baks)
- No franču botāniķa M. Begona (M. Bégon) vārda, kas šo augu atklāja un ieviesa Eiropā. (šķirklī begonija)
- No vācu Benzol, kas ar latīņu un itāļu valodas starpniecību cēlies no arābu valodas. (šķirklī benzols)
- No franču bissectrice, latīņu bissectricis 'tāds, kas dala divās daļās'. (šķirklī bisektrise)
- No angļu box 'kaste, namiņš'. (šķirklī bokss)
- No angļu boomerang, kas pārņemts no Austrālijas aborigēnu valodas. (šķirklī bumerangs)
- No franču cigare, spāņu cigarro, kas, domājams, cēlies no maiju sik'ar 'smēķēšana'. (šķirklī cigārs)
- No grieķu kyklōn 'tāds, kas griežas'. (šķirklī ciklons)
- Krievu чобот 'zābaks ar papēdi un uzliektu purnu', kas savukārt aizgūts no tirku valodām. (šķirklī čabatas)
- No persiešu jāmadān, veidots no djame 'drēbes', dan 'kaste'. (šķirklī čemodāns)
- Veidots no vietvārda Dagestāna, kas tatāru valodā nozīmē 'kalnu zeme'. (šķirklī dagestāņi)
- Pēc angļu zinātnieka Dž. Daltona (J. Dalton) vārda, kas pirmoreiz aprakstījis šos redzes traucējumus, jo pats ar tiem slimojis. (šķirklī daltonisms)
- Pēc Damaskas pilsētas (Sīrijā) nosaukuma, kur tika austs šāds audums. (šķirklī damasts)
- No franču décade 'desmit dienas', kam pamatā grieķu dekas (dekados) 'desmits'. (šķirklī dekāde)
- No viduslejasvācu delveren 'pļāpāt, kliegt, lamāt', kas latviešu valodā ienācis 17. gs. (šķirklī delverēties)
- No jaunlatīņu denaturatus 'tāds, kas zaudējis dabiskās īpašības'. (šķirklī denaturāts)
- No krievu дезодорант, vācu Desodorant, kam pamatā ir franču dés 'priedēklis, kas norāda uz kā noņemšanu, novēršanu' un latīņu odor 'smarža, smaka'. (šķirklī dezodorants)
- No arābu dīnār, kas veidots pēc Romas sudraba monētas denārija nosaukuma. (šķirklī dinārs)
- No latīņu dissidens (dissidentis) 'tāds, kas nepiekrīt, runā pretī'. (šķirklī disidents)
- No latīņu dividendus 'tāds, kas jāsadala'. (šķirklī dividende)
- No latīņu docens (docentis) 'tas, kas māca'. (šķirklī docents)
- J. Ilstera (1883. g.) ieviests vārds botānikas terminoloģijā. (šķirklī drīksna)
- A. Kronvalda jaunvārds, kas iesakņojies valodā 19. gs. beigās J. Alunāna darinātā dziesminieks (1857. g.) vietā. (šķirklī dzejnieks)
- No vācu eklektisch, kam pamatā grieķu eklektikos 'tāds, kas izvēlas'. (šķirklī eklektisks)
- No latīņu extractum 'tas, kas izvilkts'. (šķirklī ekstrakts)
- No grieķu ektos 'ārpus' un parasitos 'tāds, kas ēd pie sveša galda, liekēdis'. (šķirklī ektoparazīts)
- No latīņu elevator 'tas, kas paceļ' (elevare 'pacelt'). (šķirklī elevators)
- No latīņu emigrans (emigrantis) 'kas izceļo, izceļotājs'. (šķirklī emigrants)
- No vācu Emittent, kam pamatā latīņu emittens (emittentis) 'kas izlaiž'. (šķirklī emitents)
- No grieķu aisthētikos 'tāds, kas sajūt, jūt'. (šķirklī estētika)
- No grieķu aisthētēs 'tāds, kas jūt'. (šķirklī estēts)
- No latīņu faeces 'atliekas'. (šķirklī fēces)
- No grieķu phainomenon 'tas, kas parādās'. (šķirklī fenomens)
- No Marokas pilsētas Fesas nosaukuma. (šķirklī feska)
- No latīņu fibrilla, kas ir pamazinājuma forma no fibra 'šķiedra'. (šķirklī fibrilla)
- No filma un grieķu thēkē 'glabātava, kaste'. (šķirklī filmotēka)
- No latīņu fiscalis (fiscus 'valsts kase, dārgumu glabātuve'). (šķirklī fiskāls)
- No angļu guinea, Guinea 'Gvineja', jo pirmās monētas kaltas no zelta, kas bija atvests no Gvinejas. (šķirklī gineja)
- Nosaukums dots pēc lapu formas, kas atgādina zobenu (latīņu gladius 'neliels zobens'). (šķirklī gladiola)
- No franču grendier (grenade 'granāta'), jo sākotnēji grenadieris bija kareivis, kas apbruņots ar granātām un apmācīts to mešanā. (šķirklī grenadieris)
- No malajiešu getah 'sveķi' un percha 'koks, kas izdala sveķus'. (šķirklī gutaperča)
- No angļu holding 'tāds, kas tur'. (šķirklī holdings)
- No angļu quark (termina nozīmē sāka lietot amerikāņu fiziķis M. Gells-Manns, izmantodams īru rakstnieka Dž. Džoisa neoloģismu, kas apzīmē kaut ko nenoteiktu, mistisku). (šķirklī kvarks)
- No latīņu valodas ignorantis 'tas, kas nezina'. (šķirklī ignorants)
- No latīņu incidens, incidentis 'tāds, kas gadās'. (šķirklī incidents)
- 20. gs. 20. gadu jaunvārds, kas darināts no apvidvārda indeve. (šķirklī inde)
- No vācu Inkassant. (šķirklī inkasents)
- No latīņu intermedius 'tas, kas atrodas vidū'. (šķirklī intermēdija)
- No somu letkis, letkajenkka 'čūskas deja'. (šķirklī letkiss)
- No portugāļu jaguar, kam pamatā Dienvidamerikas indiāņu jagwâr(a) 'gaļēdājs dzīvnieks'. (šķirklī jaguārs)
- No itāļu maiolica, pēc Maljorkas salas nosaukuma, no kurienes sākotnēji ieveda šos izstrādājumus. (šķirklī majolika)
- No vācu Jugendstil, kas radās 1896. g. Minhenē no žurnāla "Jugend" nosaukuma. (šķirklī jūgendstils)
- No vācu Maniok, spāņu mandioca, kam pamatā Amerikas indiāņu valodas vārds. (šķirklī manioka)
- No personvārda Jurģis, kas aizgūts no viduslejasvācu Jurg, Jorg. (šķirklī jurģi)
- No Amerikas spāniešu cafeteria 'kafejnīca'. (šķirklī kafetērija)
- No franču camélia, pēc jezuītu mūka G. J. Kamela (G. J. Komel, 1661–1706) vārda, kas šo augu no Japānas atveda uz Eiropu. (šķirklī kamēlija)
- No itāļu musica da camera 'istabas mūzika', ar šo nosaukumu apzīmējot laicīgo mūziku, atšķirībā no baznīcas mūzikas. (šķirklī kamermūzika)
- No vācu Kapaun, kam pamatā latīņu caponem 'kastrēts gailis'. (šķirklī kapauns)
- No krievu копейка, kam pamatā копьё 'šķēps' (sākotnēji uz kapeikas bija attēlots svētais Juris ar šķēpu). (šķirklī kapeika)
- No vācu Karat, itāļu carato, kam pamatā arābu valodas vārds. Cilme tiek saistīta ar Vidusjūras apgabalā augošās ceretonijas [Ceratonia] pākšu sēklām, kas ilgi saglabā savu svaru un senatnē lietotas par atsvariem. (šķirklī karāts)
- No vācu Kassier, itāļu cassiere, cassa 'kase'. (šķirklī kasieris)
- No grieķu kassiteros 'alva'. (šķirklī kasiterīts)
- No spāņu castanetas, kam pamatā latīņu castanea 'kastanis'. (šķirklī kastaņetes)
- No viduslejasvācu kaste 'noliktava, lāde'. Latviešu valodā vārds sākotnēji lietots ar nozīmi 'cietums'. (šķirklī kaste)
- No franču casoar, malajiešu kasuvāri. (šķirklī kazuārs)
- No japāņu valodas vārda, kas nozīmē 'zobena ceļš'. (šķirklī kendo)
- No franču caisson 'liela kaste, lāde'. (šķirklī kesons)
- No angļu cashew, portugāļu caju, kam pamatā tupi indiāņu acajú 'rieksts, kas rada pats sevi'. (šķirklī kešjukoks)
- Pēc franču zinātnieku Pjēra Kirī un Marijas Sklodovskas-Kirī (Curie) vārda. (šķirklī kirī)
- Latviešu valodnieku jaunvārds, kas darināts, lai aizstātu anglicismu laptops (laptop). (šķirklī klēpjdators)
- Aizguvums no baltvācu klümpe, klimpe 'pika, kunkulis, klimpa', kas ieviests latviešu valodā 19. gs. (šķirklī klimpa)
- No spāņu conga, kam pamatā Āfrikas valsts Kongo nosaukums. (šķirklī konga)
- No franču cognac, kam pamatā Francijas pilsētas Konjakas nosaukums, kuras apkārtnē šis dzēriens sākotnēji tika gatavots. (šķirklī konjaks)
- No latīņu conservans (conservantis) 'tāds, kas saglabā'. (šķirklī konservants)
- No latīņu conservativus 'tāds, kas saglabā'. (šķirklī konservatīvs)
- No angļu constable, franču connetable, kas cēlies no latīņu comes stabulis 'kūts, staļļa pārzinis'. (šķirklī konstebls)
- No latīņu corruptivus 'tāds, kas bojājas'. (šķirklī koruptīvs)
- Saīsinājums no (n)eidentificēts (l)idojošais (o)bjekts, kas tulkots no angļu Unidentified Flying Object (UFO). (šķirklī NLO)
- No angļu cross, kas ir saīsinājums no country race 'sacensība šķēršļotā apvidū'. (šķirklī kross)
- No franču coumarine, kam pamatā tupu (Dienvidamerikas indiāņu valoda) cumaru, commaru. (šķirklī kumarīns)
- No itāliešu quattrocento 'četri simti' (1400. gadā sākas 15. gadsimts). (šķirklī kvatročento)
- J. Endzelīna jaunvārds, kas lietojams aizguvuma vinnests (viduslejasvācu winst) vietā. (šķirklī laimests)
- No angļu laptop 'tas, kas atrodas uz ceļiem'. (šķirklī laptops)
- No vācu Leierkasten. (šķirklī leijerkaste)
- Pamatā apvidvārds leitis, kas ir senāka forma nekā lietuvietis. J. Endzelīns šo vārdu ieteicis lietot literārajā valodā bez stilistiskiem ierobežojumiem, kā, piemēram, folklorā, tomēr mūsdienās tam ir nedaudz nievājoša stilistiski ekspresīva nokrāsa. (šķirklī leiši)
- Atvasinājums no liekt. Mehānikas termina nozīmē fiksēts 1922. gada "Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā". (šķirklī liece)
- No angļu lynch (law) (pēc kapteiņa V. Linča, kas 18. gs. Virdžīnijas pavalstī vadīja šādu tiesu). (šķirklī linča)
- Jaunvārds, kas radīts no vārdkopas ļauna programmatūra kā analogs angļu malware. (šķirklī ļaunprogrammatūra)
- No latīņu magistrans (magistrantis) 'tas, kas gatavojas kļūt par maģistru'. (šķirklī maģistrants)
- No itāliešu parapetto, kas radies no parare 'aizsargāt' un petto 'krūtis'. (šķirklī parapets)
- No vietvārda Maratona Grieķijā, kur 490. g. p. m. ē. grieķi uzvarēja persiešus un nosūtīja uz Atēnām ziņnesi, kas visu ceļu noskrēja un paziņoja par uzvaru. (šķirklī maratons)
- No Amerikas spāņu marijuana, mariguana. (šķirklī marihuāna)
- No latīņu mausoleum, kam pamatā grieķu Mausōleion, tā sauca Kārijas valdnieka Mausola kapenes, kas celtas 4. gs. p. m. ē. (šķirklī mauzolejs)
- No latīņu memorandum 'tas, kas jāatceras'. (šķirklī memorands)
- No latīņu metaphysica, kam pamatā grieķu meta ta physika 'aiz fizikas'. Nosaukums radās nejauši, Aristoteļa darbu apkopojumā filozofiskos apcerējumus ievietojot nodaļā aiz traktātiem par fiziku. (šķirklī metafizika)
- No vācu Mist 'mēsli' un kaste. (šķirklī miskaste)
- No persiešu, arābu muģāhid 'tas, kas cīnās svētajā karā'. (šķirklī modžaheds)
- Pēc Sarkanās jūras ostas Mokas nosaukuma. (šķirklī moka)
- No angļu moccasin, kam pamatā indiāņu mockasin. (šķirklī mokasīni)
- No latīņu moratorius 'tāds, kas aiztur, aizkavē'. (šķirklī moratorijs)
- No latīņu mutans (mutantis) 'tāds, kas maina, groza'. (šķirklī mutants)
- No grieķu Odysseia – episka sengrieķu poēma par Itakas valdnieka Odiseja (Odysseus) piedzīvojumiem mājupceļā no Trojas. (šķirklī odiseja)
- No grieķu ōkeanos 'ūdeņi, kas apņem Zemi'. (šķirklī okeāns)
- No latīņu operator 'tas, kas darbojas'. (šķirklī operators)
- No latīņu Ordovices (ķeltu cilts, kas dzīvoja Ziemeļvelsā, nosaukums). (šķirklī ordoviks)
- No franču ozonateur, kam pamatā grieķu ozōn 'tas, kas ož'. (šķirklī ozonators)
- No grieķu ozōn 'tas, kas ož'. (šķirklī ozons)
- No grieķu palimpsēstos 'atkal nokasīts'. (šķirklī palimpsests)
- No grieķu panikos, kam pamatā personvārds Pāns – sengrieķu dievs, kas ar savu izskatu baidījis cilvēkus. (šķirklī panika)
- No franču paramètre, kam pamatā grieķu parametrōn 'tāds, kas nomērī'. (šķirklī parametrs)
- No angļu ārsta Džeimsa Pārkinsona (James Parkinson, 1755–1824) uzvārda, kas aprakstīja šo slimību. (šķirklī parkinsonisms)
- No starptautiskas tirdzniecības markas nosaukuma Pepsi-Cola. (šķirklī pepsikola)
- No grieķu periodikos 'tāds, kas pēc noteiktiem laika sprīžiem atkārtojas'. (šķirklī periodika)
- No latīņu perfectum 'tāds, kas pabeigts'. (šķirklī perfekts)
- No grieķu synoptikos 'tāds, kas pārskata visu reizē'. (šķirklī sinoptisks)
- No portugāļu piranha, kam pamatā Dienvidamerikas indiāņu tupu valodas vārds (pirá 'zivs' un sanha 'zobi'). (šķirklī piraija)
- No vācu Platzkarte 'dzelzceļa biļete, kas garantē sēdvietu'. (šķirklī plackarte)
- No vācu Pluralismus, kam pamatā latīņu pluralis 'tāds, kas sastāv no daudzām vienībām'. (šķirklī plurālisms)
- No Amerikas spāņu poncho. (šķirklī pončo)
- No franču potpourri 'ēdiens, kas gatavots no dažādām gaļas šķirnēm'. (šķirklī popurijs)
- No latīņu primatus 'tie, kas ir pirmie'. (šķirklī primāti)
- No vācu Privatdozent, kam pamatā latīņu privatim docens 'tāds, kas māca privātā kārtā'. (šķirklī privātdocents)
- No latīņu privilegium 'likums, kas attiecas uz atsevišķu cilvēku'. (šķirklī privilēģija)
- No vācu Projektor, kam pamatā latīņu proiector 'tas, kas met uz priekšu'. (šķirklī projektors)
- No franču prolétariat, kam pamatā latīņu proletarius 'nemantīgs pilsonis, kas valstij var dot tikai pēcnācējus'. (šķirklī proletariāts)
- No latīņu protestans (protestantis) 'tāds, kas publiski apliecina'. (šķirklī protestants)
- No latīņu provizor 'tāds, kas iepriekš paredz, sagatavo'. (šķirklī provizors)
- No grieķu psychē 'dvēsele' un -ōsis, kas ir piedēklis, ko lieto patoloģisku stāvokļu apzīmētājvārdu darināšanai. (šķirklī psihoze)
- No latīņu suppositorium (suppositorius 'tāds, kas atrodas apakšā'). (šķirklī supozitorijs)
- No Amerikas spāņu rancho 'kopīgas maltītes ieturētāji'. (šķirklī rančo)
- No latīņu re 'pret' un agens (agentis) 'tāds, kas darbojas'. (šķirklī reaģents)
- No latīņu recidivus 'atgriešanās' vai 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidivēt)
- No latīņu recidivus 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidīvisms)
- No latīņu recidivus 'atgriešanās' vai 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidīvs)
- No franču redingote, kas ir pārveidota angļu riding coat 'svārki jāšanai' izruna. (šķirklī redingots)
- No latīņu reductor 'tāds, kas virza atpakaļ'. (šķirklī reduktors)
- No latīņu referendum 'tas, kas jāpaziņo'. (šķirklī referendums)
- No latīņu requiem (akuz. no requies 'miers'), ar kuru sākas aizlūguma teksts (Requiem aeternam dona eis, Domine – Mieru mūžīgu dod viņiem, Kungs). (šķirklī rekviēms)
- No viduslejasvācu rente, kas savukārt no franču rente. Latviešu valodā vārds minēts 17. gs. (šķirklī rente)
- No angļu repellent, kam pamatā latīņu repellens (repellentis) 'tas, kas atgrūž, atgaiņā'. (šķirklī repelents)
- No uzvārda Repše, jo Einārs Repše bija tā laika Latvijas Bankas prezidents. (šķirklī repši)
- No dārznieka, botāniķa Žana Robēna (Jean Robin, 1550–1629) uzvārda, kas 1601. gadā šo augu ieveda no Kanādas Eiropā. (šķirklī robīnija)
- No čehu robota 'klaušas; smags darbs'. Pirmo reizi šo vārdu lietojis Karels Čapeks savā zinātniskās fantastikas lugā "R.U.R." (šķirklī robots)
- Latīņu rotator 'tas, kas griež'. (šķirklī rotators)
- No J. Alunāna jaunvārda saeims 'valsts padome, zemes padome', kas vēlāk lietots formā saeima ar nozīmes paplašinājumu 'sanāksme, sapulce, apspriede'. (šķirklī saeima)
- No beļģu mūzikas instrumentu meistara Ādolfa Saksa uzvārda, kurš 1841. gadā izgudroja saksofonu un to patentēja. (šķirklī saksofons)
- Vārds aizgūts no lībiešu salāk, igauņu salakas. (šķirklī salaka)
- No vācu Sekante, kam pamatā latīņu secans (secantis) 'tāds, kas šķeļ'. (šķirklī sekante)
- Pēc Veronas mediķa Dž. Frakastoro 1530. gadā publicētās poēmas "Sifiliss jeb franču slimība" galvenā varoņa Sifila vārda, kam pamatā grieķu sys 'cūka' un philos 'draugs'. (šķirklī sifiliss)
- No latīņu siccativus 'tāds, kas žāvē'. (šķirklī sikatīvs)
- No franču syndicat, kam pamatā latīņu syndicus, grieķu syndikos 'tāds, kas rīkojas ar kaut ko kopīgi'. (šķirklī sindikāts)
- No grieķu synoptikos 'tāds, kas pārskata visu reizē'. (šķirklī sinoptika)
- No angļu skeleton 'skelets, karkass'. (šķirklī skeletons)
- No vācu Skizze, kam pamatā grieķu schedios 'pie rokas esošs; improvizēts'. (šķirklī skice)
- No angļu scrubber, kam pamatā to scrub 'berzt, kasīt'. (šķirklī skrubers)
- Viduslaiku latīņu sodomia, pēc Bībelē minētās Sodomas pilsētas, kas tās iedzīvotāju grēcīgās un izvirtīgās dzīves dēļ tika nopostīta. (šķirklī sodomija)
- No itāļu spaghetto, spaghetti, kas ir pamazināmā forma no spago 'tieva, plāna aukla'. (šķirklī spageti)
- Ata Kronvalda jaunvārds, kas ieviests ģermānisma spieģelis vietā. (šķirklī spogulis)
- No Doņeckas ogļrača A. Stahanova uzvārda. (šķirklī stahanovietis)
- No latīņu sub 'zem, pie' un assistens (assistentis) 'tas, kas stāv klāt, kas palīdz'. (šķirklī subasistents)
- No latīņu sub 'zem, pie' un tangens (tangentis) 'tāds, kas pieskaras' (tangere 'skart'). (šķirklī subtangente)
- Pēc leģendārā iekarošanas karu veterāna un Napoleona politikas piekritēja Nikolā Šovēna (Nicolas Chauvin) vārda. (šķirklī šovinisms)
- No angļu markas Tabasco, kam pamatā šādas šķirnes piparu nosaukums. (šķirklī tabasko)
- No latīņu tangens 'tāds, kas pieskaras'. (šķirklī tangenss)
- No japāņu valodas vārda ar burtisku nozīmi 'salikšana, tas, kas tiek salikts'. (šķirklī tatami)
- Pēc Tekilas (Tequila) pilsētas Halisko pavalstī Meksikas rietumos, kur atrodas lielākās šī dzēriena ražotnes. (šķirklī tekila)
- No angļu taekwondo, kam pamatā korejiešu thekvondo 'kājas un rokas ceļš'. (šķirklī tekvondo)
- No latīņu tertiarius 'tāds, kas veido vienu trešdaļu'. (šķirklī terciārs)
- No latīņu terminare 'tas, kas veido robežu'. (šķirklī terminators)
- No spāņu tilde 'zīme, kas virs burta n apzīmē mīkstinājumu'. (šķirklī tilde)
- No angļu tomahawk, kam pamatā pouhatanu (Ziemeļamerikas indiāņu) tamahaak 'cirvis'. (šķirklī tomahauks)
- No angļu triathlon, kas veidots pēc grieķu pentathlon (pentatlons) 'pieccīņa' parauga. (šķirklī triatlons)
- No franču cassette 'kastīte'. (šķirklī kasete)
- No latīņu nihil 'nekas'. (šķirklī nihilisms)
- No grieķu parasitos 'tāds, kas ēd pie sveša galda; liekēdis'. (šķirklī parazīts)
- No latīņu reliquiae 'paliekas, atliekas'. (šķirklī relikvija)
- No vācu Sekans, kam pamatā latīņu secans 'tāds, kas šķeļ'. (šķirklī sekanss)
- No angļu under 'zem', resp attiecīgajā izlasē var piedalīties jaunieši, kas vēl nav sasnieguši attiecīgā apzīmējumā norādīto vecumu. (šķirklī U)
- No angļu ufology, kas radies no abreviatūras UFO – unidentified flying object 'neidentificēts lidojošais objekts' (latviešu valodā abreviatūra NLO). (šķirklī ufoloģija)
- Pēc 18. gs. papīrfabrikas īpašnieka, angļa Džeimsa Vatmana (James Whatman, 1702–1759) uzvārda. (šķirklī vatmaņpapīrs)
- Jura Alunāna jaunvārds (ap 1860. g.), kas darināts pēc lietuviešu veĩkalas 'darbs, darbība' parauga ar nozīmi 'darbība, darījums, darīšanas'. Mūsdienu nozīmi vārds ieguvis 19. gadsimta beigās. (šķirklī veikals)
- No viduslejasvācu vērdink 'ceturtdaļa markas'. Aizguvums minēts 17. gs. literatūrā. (šķirklī vērdiņš)
- No viduslejasvācu winnen. J. Endzelīns šā vārda vietā ieviesa latviskas cilmes vārdu laimēt. (šķirklī vinnēt)
- No latīņu expromtus 'tāds, kas ir pie rokas, ir gatavs'. (šķirklī ekspromts)
- No latīņu passivus 'tāds, kas cieš, neaktīvs'. (šķirklī pasīvs)
- No vācu ultimativ, kam pamatā latīņu ultimatus 'tāds, kas beidzies, sasniedzis galu'. (šķirklī ultimatīvs)
- No latīņu migrans (migrantis) 'tāds, kas pārvietojas'. (šķirklī migrants)
- No vācu Neander Tal 'Neanderas ieleja', kur pirmoreiz 1856. gadā atrastas šī cilvēka atliekas. (šķirklī neandertālietis)
- No latīņu neutralis 'tāds, kas nepieder ne vienam, ne otram' (neuter 'ne viens, ne otrs'). (šķirklī neitrāls)
Atrasts normatīvajos komentāros (48):
- Nereti valodas praksē substantīvs sterilizētājs 'cilvēks, kas veic sterilizāciju' tiek lietots substantīva sterilizators 'iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai' nozīmē, tomēr šos divus vārdus nevajadzētu jaukt. (šķirklī sterilizētājs)
- Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
- Sarunvalodā bieži lieto nevēlamo formu – mērs daudzskaitļa formā, piem., iecerēt stingrākus mērus, pieņemt mērus u. tml., kas būtu jāaizstāj ar rīkoties stingrāk, attiecīgi rīkoties u. tml. (šķirklī mērs)
- Nereti valodas praksē sastopama pēc angļu valodas parauga darināta forma paralimpisks, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai. (šķirklī paraolimpisks)
- Šim darbības vārdam tagadnes 3. personā ir izveidojušās paralēlformas: mežģās – mežģījas. Valodā biežāk lieto īsāko darbības vārda formu mežģās (pirksti mežgās), kas nav fiksēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī mežģīties)
- Jāievēro, ka 6. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīva forma ir vienāda ar nominatīva formu: dzelzs (kas?), dzelzs (kā?). (šķirklī dzelzs)
- Nav vēlams lietot vārdu savienojumu rupji rēķinot, kas radies citu valodu ietekmē, piem., Rupji rēķinot, vidējā alga iznāk 300 latu uz rokas. Vārdu rupji šādā teikumā ieteicams aizstāt ar citu vārdu, piemēram, aptuveni. (šķirklī rupjš)
- Nereti īpašības vārdu saturisks lieto ar īpašības vārda saturīgs nozīmi 'tāds, kam ir nopietns, vērtīgs saturs; domām, atziņām bagāts', kas nav pareizi. (šķirklī saturisks)
- Apstākļa vārdu tik reizēm lieto pakārtojuma konstrukcijā par tik, par cik, kas ieviesusies krievu valodas ietekmē. Piemēram: mēs esam stipri par tik, par cik esam vienoti. Latviskāk un vienkāršāk: mēs esam tik stipri, cik esam vienoti. (šķirklī tik)
- Praksē nereti tiek jaukti un kļūdaini lietoti vārdi patstāvīgs un pastāvīgs, tomēr to nozīme ir atšķirīga: patstāvīgs ir 'tāds, kas ir neatkarīgs no citiem, iztiek saviem spēkiem', bet pastāvīgs 'nepārtraukts, nemainīgs, regulārs'. (šķirklī patstāvīgs)
- Termins pieņemts 13.05.2008. ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumu Nr. 73, aizstājot terminu republikas pilsēta. (šķirklī valstspilsēta)
- Šī cepumu veida dēvēšana par makaroniem, kā dažkārt tas tiek darīts, nebūtu vēlama, jo var radīt pārpratumus homonīmijas dēļ ar vārdu makaroni nozīmē 'pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot'. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Ir ieteikumi vārda tusiņš vietā lietot latviskas cilmes sarunvalodas vārdu burziņš, piem., jautrs burziņš; iepirkšanās burziņš; doties uz burziņu. (šķirklī tusiņš)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistisks), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistisks)
- Vēlams vārdu līderis attiecināt tikai uz dzīvām būtnēm (cilvēkiem). Nav ieteicams šo vārdu lietot, runājot, piemēram, par parādībām, kas kādā statistikā ieņem pirmo vietu (vēzis ir līderis, zādzības no dzīvokļiem kļuvušas par līderi u. tml.). (šķirklī līderis)
- Kopā ar darbības vārdiem aptrūkties, aptrūkt 'pietrūkt' parasti lietojams lietvārds ģenitīvā: aptrūkst maizes, aptrūkās malkas, taču dažreiz ģenitīva forma ir neiespējama: aptrūkusies nauda. (šķirklī aptrūkties)
- Krievu valodas ietekmē dažreiz sastopams vārda atlass nepareizs lietojums nozīmē 'karšu krājums'. Krievu valodā šādu krājumu apzīmē ar vārdu атлас, kas veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas Atlas. Turpretim latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu Atlantos. (šķirklī atlass)
- "Ekonomikas terminu skaidrojošajā vārdnīcā" ("Zinātne", 2000. g.) vārda detaļplānojums vietā ieteikts lietot detālplānojums, detālais plānojums. (šķirklī detālplānojums)
- 6. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīva forma vienāda ar nominatīva formu: dzirksts (kas?), dzirksts (kā?). (šķirklī dzirksts)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistija), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistija)
- Praksē nereti sastopams saliktenis ilgspējīgs, kas veidots no apstākļa vārda ilgi un īpašības vārda spējīgs, resp., 'ilgi spējīgs', tomēr tā nozīme nav īsti skaidra. Tādēļ, lai apzīmētu procesus, kas ir spējīgi pastāvēt, norisināties ilgāku laiku, ieteicams lietot īpašības vārdu ilgtspējīgs. (šķirklī ilgtspējīgs)
- Pareizrakstības normām atbilstošs ir šā vārda rakstījums ar o – introverts, taču praksē bieži ir sastopama forma intraverts, kas, iespējams, radusies antonīma ekstraverts rakstījuma ietekmē. (šķirklī intraverts)
- Dažkārt latviešu valodā lieto konstrukciju nav izslēgts, kas ir aizguvums no krievu valodas не исключено. Latviešu valodā tā būtu aizstājama ar ir iespējams. (šķirklī izslēgt)
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Bieži deminutīva kartīte vietā tiek lietots vārds kartiņa, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai – no 5. deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārdiem (ar galotni -e, karte) deminutīvus darina ar izskaņu -īte. (šķirklī kartīte)
- Daudzskaitļa ģenitīvā šim vārdam nav līdzskaņu mijas: kastes – kastu. (šķirklī kaste)
- Vārda kreativitāte vietā ieteicams lietot latviskas cilmes vārdu radošums, ko 2000. gadā pieņēmusi un publicējusi LZA Terminoloģijas komisija. (šķirklī kreativitāte)
- Praksē lieto arī formu megaommetrs, kas nav akceptēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī megommetrs)
- Praksē nereti tiek jaukti jēdzieni metodists 'metodistu konfesijai piederīgais' un metodiķis 'mācību metodikas speciālists; konsultants, padomdevējs', taču tie nav sinonīmi un lietojami katrs ar savu atšķirīgu nozīmi. (šķirklī metodisti)
- Ņujorkas Metropolitēna opera pareizi būtu jāsauc par Ņujorkas Metropoles operu. Pagaidām vairāk izplatīts ir tradicionālais (nepareizais) nosaukums. (šķirklī metropolitēns)
- Praksē ir izplatīta arī paralēlforma miežagrauds, kas vairs nav akceptēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī miežgrauds)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
- Praksē sastopama arī forma nopakaļis, kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī nopakaļ)
- Praksē tikpat bieži lieto arī formu nopludināt (nopludināt dzīvokli, nopludināt informāciju), kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī noplūdināt)
- Suņu šķirnes nosaukumiem, kas atvasināti no vietvārdiem, lietojama izskaņa -ietis, līdz ar to pareizā forma ir ņūfaundlendietis, nevis ņūfaundlends, kā dažkārt sastopams valodas praksē. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
- No botānikas viedokļa jebkurš auglis ar vairākām sēklām tiek uzskatīts par ogu (piem., apelsīns, tomāts, ķirbis, melone ir ogas, bet zemenes un avenes nav ogas), tomēr vārdnīcā sniegtais skaidrojums ietver ikdienas valodā lietoto šī jēdziena izpratni. (šķirklī oga)
- Vārdkopas pacelt jautājumu vietā, kas pārņemta no krievu valodas (поднять вопрос), ieteicams lietot citu izteiksmi, piem., vārdu savienojumu izvirzīt jautājumu. (šķirklī pacelt)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
- Praksē samērā bieži lieto arī formu pārpilnam, kas nav reģistrēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī pārpilnām)
- Dažās vārdnīcās šajā nozīmē minēts vārds riestuve, kas praksē tikpat kā netiek lietots. (šķirklī riestava)
- Sarunvalodā lieto frāzes saīsināt algas, saīsināt darbiniekus, kas ir nevēlami. (šķirklī saīsināt)
- Lietojumā bieži sastopams apzīmējums šitake sēnes, taču, ņemot vērā vārda cilmi, kā arī latviešu valodas gramatikas likumības, šis lietojums uzskatāms par kļūdainu; vārds šitake lokāms: vienskaitļa nom. šitake, ģen. šitakes, dat. šitakei, akuz. šitaki, instr. ar šitaki, lok. šitakē, daudzskaitļa nom. šitakes, ģen. šitaku, dat. šitakēm, akuz. šitakes, instr. ar šitakēm, lok. šitakēs. (šķirklī šitake)
- Sarunvalodā bieži lieto formu špahtele, kas saglabājusies vācu valodas ietekmē. (šķirklī špaktele)
- Praksē dažreiz sastopams lietojums vīriešu dzimtē peizāžs, kas neatbilst literārās valodas normai. (šķirklī peizāža)
- No botānikas viedokļa zemesriekstu augļi nav rieksti. (šķirklī zemesrieksts)
- Praksē lieto arī vārdus zibensnovadītājs, zibeņnovedējs, kas nav akceptēti pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī zibensnovedējs)
- Vārdi necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs)
Atrasts vārdu savienojumos (193):
- (abas) rokas aizņemtas
- (kā) uz aptiekas svariem izsvērt
- (nav) ne kapeikas pie dvēseles
- (tā) nekas
- (tas) nekas
- Amerikas grifu dzimta
- Amerikas lielogu dzērvenes
- Amerikas ūdele
- aptraipīt rokas
- aptraipīt rokas ar asinīm
- apzagt valsts kasi
- ārpus katras kritikas
- atkritumu kaste
- atraisās rokas
- bankas automāts
- bankas kurss
- bez kumosa (maizes, pārtikas)
- bez piecām minūtēm (kas)
- bibliotēkas abonements
- brīnumu pasakas
- brīvas rokas
- cūkas laime
- darba pilnas rokas
- daudz kas
- diezin kas
- drukas kļūda
- drukas pārraugs
- drukas serveris
- druskas no (kāda) galda
- dūša aptekas
- dzīvnieku pasakas
- dzīvot no rokas mutē
- ēdamie kastaņi
- gadīties pie rokas
- harmoniskas svārstības
- hidroelektrostaciju kaskāde
- iepotēt bakas
- iet no rokas
- iztikas minimums
- kā malkas
- kā nākas
- kā trusītis žņaudzējčūskas priekšā
- kalambūriskas atskaņas
- kapeikas dvēsele
- kas (nu) tur liels
- kas (tev, jums, viņam, viņai u. tml.) par daļu
- kas (to, to lai) zina
- kas bijis, bijis
- kas bijis, izbijis
- kas būs, būs
- kas ir, ir
- kas ir, tas ir
- kas kait
- kas man (mums) par daļu
- kas nav, tas nav
- kas par desām
- kas raus (kādu)
- kas to deva
- kas to dos
- kas tur
- kas tur pavisam
- kas zina
- kases gabals
- kastaņu ģints
- kaut kas
- Kaut kas ārprātīgs!
- kontinentālās brokastis
- kosmētikas maks
- Kosmonautikas diena
- krājkases grāmatiņa
- kravas kaste
- lai tavas smakas te nebūtu
- lai tur vai kas
- laist ļekas (vaļā)
- laisties ļekas vaļā
- Latvijas Republikas komerclikums
- lauzīt rokas
- likt naudu krājkasē
- mākoņi savelkas pār (kāda) galvu
- malkas koki
- maukt sakas kaklā
- mazgāt rokas nevainībā
- melnā kaste
- melnās bakas
- melni (negaisa) mākoņi savelkas (pār kādu, pār kāda galvu)
- mēslu kaste
- mirstīgās atliekas
- mutes harmonikas
- mūzikas centrs
- mūzikas instruments
- mūzikas literatūra
- nav ne smakas
- nav nekas pretim
- nav vērts rokas smērēt
- ne asakas
- Ne asakas!
- nekas vairāk
- nelikt rokas klāt
- nepaliek ne smakas
- nez kas
- nezin kas
- niez rokas
- no rokas pirkt
- no rokas rokā
- nolaist rokas
- nolaižas rokas
- nonākt kritikas krustugunīs
- noplātīt rokas
- pacelt rokas
- padot brokastis
- pagadīties pie rokas
- palaist rokas
- paņemt zem rokas
- pārmainīt rokas
- pasniegt brokastis
- pašpalīdzības kase
- pasta kastīte
- pazīlēt pēc rokas
- pēc (sirds) patikas
- pēc līdakas pavēles
- pēc sirds patikas
- periodikas rādītājs
- pie rokas
- plātīt rokas
- plikas saknes
- politikas zinātne
- prasmīgas rokas
- Republikas pakļautības pilsēta
- rīt narkotikas
- Rokas augšā!
- rokas granāta
- rokas klēpī salicis
- rokas klēpī turēt
- rokas lote
- rokas nav tīras
- rokas nenokritīs
- rokas niez
- rokas nolaižas
- Rokas nost!
- rokas par īsām
- rokas smērēt
- rokas soma
- rokas spiediens
- sadot rokas
- sadzīves pasakas
- saistīt rokas (un kājas)
- salikt rokas klēpī
- saņemt (kādu) zem rokas
- saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem
- sausās brokastis
- savstarpējās palīdzības kase
- sažņaugt rokas
- sirds aptekas
- skaitīt kapeikas
- skalojamā kaste
- slēgt rokas
- slēpties zem maskas
- smalkas ausis
- smērēt rokas
- smilšu kaste
- sniega pikas
- starpība kasē
- stāties publikas priekšā
- tā nekas
- tabakas doze
- tabakas ģints
- tabakas maks
- Tantala mokas
- tas nav (it, itin) nekas
- tas nav itin nekas
- tas nekas
- tiesa kas tiesa
- tīras rokas
- tonikas trijskanis
- tumši (negaisa) mākoņi savelkas (pār kādu, pār kāda galvu)
- turēt pie rokas
- uz (kāda) birkas
- uz kara takas (nostāties, iziet u. tml.)
- uz rokas
- uz vienas rokas pirkstiem (sa)skaitīt
- uzkāpt vēlreiz (arī vairākas reizes, atkal u. tml.) uz (tā paša) grābekļa
- Valsts kase
- vienrindas harmonikas
- viens kas tiesa
- viss kas
- zelta rokas
- zem katras kritikas
- zīlēt pēc rokas
- zirgkastaņu dzimta
- zirgkastaņu ģints
- zirņu pikas
- žņaudzīt rokas
- žults aptekas (kādam)
Atrasts skaidrojumos (200):
- (abas) rokas aizņemtas (abas) rokas nav brīvas.
- (no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
- spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
- Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
- Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
- mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
- hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
- kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs, kas attīstās un dzīvo ūdenī.
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
- lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- ienadzis Āda, kas sedz naga sakni.
- lidplēve Ādas kroka ķermeņa sānos (dažiem dzīvniekiem), kas nodrošina (tā) pārvietošanos gaisā.
- priekšādiņa Ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu.
- naga valnītis ādas kroka, kas ietver nagu.
- valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu.
- spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
- derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
- zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
- mašīnadījums Adījums, kas darināts, izmantojot adāmmašīnu.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
- gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
- infikss Afikss, kas iesprausts vārda saknē.
- konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
- kanna Āfrikas antilope ar gariem, taisniem ragiem [Taurotragus oryx].
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- afrikāņi Āfrikas iedzīvotājs.
- Melnais kontinents Āfrikas kontinents.
- afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji.
- etiopieši Āfrikas valsts Etiopijas pamatiedzīvotāji.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
- turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
- māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
- ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
- agrotehniķis Agrotehnikas speciālists.
- sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
- saucēja balss tuksnesī Aicinājums, lūgums, priekšlikums, kas negūst atsaucību.
- saucēja balss tuksnesī Aicinātājs, kas negūst atsaucību.
- pavārte Aile mājas sienā, kas paredzēta nokļūšanai pagalmā.
- kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
- vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
- patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
- indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
- sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
- sirds astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- kardiālā astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
- maltāze Aizkuņģa dziedzera ferments, kas šķeļ ogļhidrātus.
- insulīns Aizkuņģa dziedzera izstrādāts hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
- getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
- dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
- bruņas Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms izstrādā toksīnu ietekmē un kas pasargā organismu no saindēšanas ar tiem.
- islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
- glutamīnskābe Aizstājama aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā.
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (attiecīgajā vārdā).
- akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
- kontrolpakete Akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
- pamatakmens Akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
- septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
- gaisa vingrotājs akrobāts, kas savus vingrojumus izpilda augstu virs skatītājiem.
- civilstāvokļa akti akti, kas apliecina personas dzimšanu, adopciju, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu, miršanu.
- teicējs Aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
- dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
- mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
- statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
- civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistītie iedzīvotāji; iedzīvotāji, kas nav iesaistīti karadarbībā.
- aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
- ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
- akustiķis Akustikas speciālists.
- taure Akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
- paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
- uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
- serumslimība Alerģiskas parādības, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
- kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
- trinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no trim locekļiem.
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
- kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
- drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts – iesala atliekas (pēc alus notecināšanas).
- zilaļģes Aļģes, kam šūnu kodols nav norobežots no pārējā šūnas satura, un kas galvenokārt ir zilganā vai zilganzaļā krāsā.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
- gravieris Amatnieks vai mākslinieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
- ādminis Amatnieks, kas apstrādā jēlādas.
- namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
- kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
- pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
- zārcinieks Amatnieks, kas gatavo zārkus.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem (arkliem, ecēšām u. tml.).
- skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo no skārda dažādus priekšmetus.
- sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
- seglinieks Amatnieks, kas izgatavo vai labo iejūga piederumus, seglus.
- jumiķis Amatnieks, kas jumj jumtus.
- galdnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar dažādu priekšmetu izgatavošanu no koka.
- kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
- būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
- drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
- skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra dūmeņus un krāsnis.
- stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
- mantzinis Amatpersona (armijas vienībā), kas pārzina (tās) īpašumu.
- komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- kanclers Amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
- cenzors Amatpersona, kas cenzē.
- priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; amatpersona, kas vada, pārzina (ko).
- revidents Amatpersona, kas ir pilnvarota veikt revīziju (1).
- aizstāvis Amatpersona, kas kriminālprocesā aizstāv apsūdzēto.
- notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
- inspektors Amatpersona, kas uzrauga un kontrolē likumu, noteikumu, priekšrakstu u. tml. ievērošanu un izpildi.
- preses sekretārs amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
- priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piem., valsts iestādi, organizāciju, uzņēmumu).
- pavēlnieks Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru vai bruņoto spēku veidu.
- pārvaldnieks Amatpersona, kas vada, organizē (kā) darbību, apsaimnieko (ko).
- ministrs Amatpersona, valdības loceklis, kas vada kādu no šīs valdības ministrijām.
- vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
- ALA Amerikas latviešu apvienība.
- ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji, to pēcteči mūsdienās.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotājs, tā pēctecis.
- amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
- aiz okeāna Amerikas Savienotajās Valstīs; Amerikā.
- Amerika Amerikas Savienotās Valstis.
- ASV Amerikas Savienotās Valstis.
- štati Amerikas Savienotās Valstis.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu Ārlietu ministrija.
- amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
- Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
- skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- šerifs Anglijā, Īrijā – grāfistes galvenā amatpersona, kas veic administratīvas vai juridiskas funkcijas.
- drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
- šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
- pops Ansamblis, kas izpilda šāda stila mūziku, dziesmas.
- sekstets Ansamblis, kas sastāv no sešiem mūziķiem.
- šelfa ledājs antarktiskā ledāja daļa, kas iespiežas jūrā.
- antibiotiķi Antibiotikas.
- koturnas Antīkā teātra aktieru sandales ar ļoti biezu zoli, kas pagarināja cilvēka augumu.
- idille Antīkās dzejas paveids; lirisks dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, lauku dzīvi.
- antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pēta seno ģeoloģisko laikmetu cilvēkveidīgo būtņu atliekas.
- sprādze Ap roku liekama rotaslieta, rokasprādze.
- aproce Ap roku valkājama rota; rokassprādze.
- apogejs Ap Zemi riņķojoša ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
- spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
- supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu.
- karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
- pamatne Apakšējā kārta, uz kuras (kas) izveidots.
- krekls Apakšveļas gabali, kas sniedzas pāri jostas vietai; apakškrekls.
- rats Apaļa (kādas iekārtas, ierīces) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu.
- ķimeņmaizīte Apaļa smalkmaizīte, kas pārkaisīta ar ķimenēm.
- trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
- pita Apaļa, plakana maize, kas iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
- bumba Apaļš priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
- medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
- ritulis Apaļš vai cilindriskas formas priekšmets.
- planetārais miglājs apaļš vai gredzenveida miglājs, kas atgādina planētas disku.
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piem., dziju, diegu).
- torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
- acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata vai formas atgādina redzes orgānu.
- pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
- mareogrāfs Aparāts, ierīce, kas automātiski pieraksta ūdens līmeņa svārstības jūrā.
Atrasts piemēros (200):
- sasaistīt .. [tas bija] liels papīrs – divas vai vairākas avīzes, uzklīsterētas dažādiem skalu spraišļiem, kas atkal bija sasaistīti un samargoti dažādām aukliņām.
- piezīsties .. Talkā nāku es – pilsētas zēns, Ielu smakas un rupjības piezīdies, Nīstot visu, kas mierīgs un lēns.
- sinkope ..[diriģenta] rokas rāda ritma pamatu, bet ķermenis kustas kā ūdenszāle, uzskatāmi iezīmējot sinkopes..
- nopļaut ..[ienaidnieka] lidmašīnas .. ar ložmetēju nopļauj visu, kas dzīvs kustas.
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- lai ..baļķu cirtējs iedeva viņam.. žāvētu cūkas pavēderes gabalu lai un teica, tas esot no Auriem par labāmdienām.
- ikviens ..Ikvienam ir rokas jāpieliek, Lai lielais darbs uz priekšu tiek..
- uzkrist ..izdauzīju klases logu. Taisni tu todien biji dežurants. Direktors uzkrita tev, lai sakot, kas ir vainīgs.
- piecilpot ..kaķis piecilpoja pie akas, uzmetās uz groda stūrakmens un raudzījās apkārt.
- kārīgs ..kārīgi lidinās brokastu odi, tālumā mauj govis..
- mūlāps ..kas tu, dēls, esi par mūlāpu, ka ļauj, lai deguna priekšā sievu noceļ..
- vien ..kasieris žāvājās vien..
- mandeļkoks ..klinšainākos pauguros iesakņojušies mandeļkoki, kas pavasarī priecē ar sniegbaltu ziedu plīvuru..
- skurbums ..ko viņš varēja pretoties tam ziedēšanas skurbumam, kas saulgriežu laikā pārņēma visu latviešu zemi?
- murdēt ..krogā sāka murdēt arvien dzīvākas valodas.
- lādzīgs ..lādzīgās, mīkstās [kaķa] trifeļacis ir pārvērtušās melnās vellatās, kas nu dusmās zalgo kā olīvas.
- pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
- paģiras ..nekas tāds noticis nebija, kas šodien man palīdzētu tikt vaļā no pretīgās morālo paģiru sajūtas..
- prasts ..ņem sev kādu prastu ļaužu bērnu, kas būs mierā, lai tu kāds būdams.
- viegls ..oši, kas ieauguši starp brūnām eglēm, pieņēmuši vieglu vara nokrāsu..
- krauties ..pāri debesu laukam krāvās melni padebeši, kas vēstīja negaisu.
- gatve ..pienaglot no jauna sētas kārti, kas atkritusi gatvei, pa kuru govis dzina uz ganībām.
- uzklupt ..skaudība, karsta un svilinoša, kas uzklupa kā žņaudzējs ik reizes, kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
- mokasīni ..stāv indiāņu sieviete un meitene. Sievietei kājās mokasīni, meitenei kājas basas.
- nabags ..tavs direktors ir nabags. kas tā par firmu, kam tik vien transporta kā tavs trīsritenis ar kasti priekšā?
- pliks ..tev patīk taisnie gabali kņudinošā ātrumā uz plikas šosejas.
- sastrēdzināt ..vārdi sariešas kā rasa zālē. Kāda asara, kas palīdz notecēt vārdam, smieklu elsas, kas sastrēdzina vārdus lavīnā, kas gāzīsies citā mirklī.
- trohajisks ..Vecajā pantmērā sacerētās latviešu tautasdziesmas lielākoties ir četrrindes – divas trohajiskas vai viena daktiliska dipodija vienā rindā..
- modinātājs ..viņa .. bija aizgulējusies, nedzirdējusi modinātāju, kas ilgāku laiku dusmīgi bija tarkšķējis..
- urbties ..viņa nervi joprojām vibrēja no Gremzdienes raudām, kas urbās viņā kā svārspsts.
- utubunga ..viņi nav nekādi nabagi un utubungas, kas to nevarētu atļauties, viņiem nav jādreb par katru kapeiku..
- sklanda ..viņš [suns] laida ļekas vaļā un gaidīja aiz aploka sklandām..
- krimināls ..viņš saņem ciet dažu labu kriminālo, kas te domājas esam drošībā.
- skaidiena ..viņš žigli aizskrēja uz skaidienu un atnesa klēpīti [malkas].
- nomizot "..kas varēja iedomāties, ka man vecumdienās tādu kaunu taisīsi.. Tevi vienkārši nomizot!"
- šaut "..šauj nu vaļā, kas tev īsti ir uz sirds. .. tevī deg kāds mazs noslēpums."
- noelsties "..Šitais bija kaut kas neredzēts!" aktieris noelšas..
- godīgs "Apdomā, kas gan tu būsi par mežsargu, ja nemāki godīgi no plintes izšaut!"
- slaka "Bagātie ir cita slaka. Tie otram no rokas sakaltušu uts ādu izraus un vēl pirkstus nokodīs. Mums [trūcīgajiem] tas nav asinīs."
- pačukstēt "Balvas gan varēja būt labākas," skolotāja pačukst direktorei.
- pag "Es nu iešu." – "Pag, man tev vēl kas jāsaka."
- pūce "Esmu pūce – vēlu eju gulēt un ilgi guļu. Vairākas stundas vajadzīgas, lai pamostos un ieietu dienas ritmā."
- blogot "Kāpēc sāku blogot? Gribēju izpaust savas izjūtas, kas varbūt palīdzētu arī citiem ieskatīties sevī."
- sēkt "kas jums noticis?" dobji kaut kur koridorā sēca vīrieša balss.
- ērmoties "kas mums te, kāda muiža, ka ar puķēm jāērmojas?"
- vidusceļš "kas nav ar mums, tas ir pret mums" – vidusceļa nav.
- ūtrupnieks "kas sola vairāk?" sauc ūtrupnieks.
- grabaža "kas tad nu par auto," rāmi saka Kursis, "tāda grabaža vien ir, bet mēs ar Jēci salabosim."
- nolādēts "kas tev tas par nolādētu niķi – ievilkt bez prasīšanas otra mantu?"
- simbolizēties "Klusa nakts" ir dziesma, kas daudziem simbolizējas ar Ziemassvētkiem.
- kristāltīrs "Kristāltīrais cilvēks..." kas es, sasodīts, par kristāltīro? Nomazgāja baltu, uzspodrināja, uzlika oreolu virs galvas..
- veselība "Lai nu kas, bet veselība man ir bez vainas!"
- atjokot "Man nav pasaku prinča, kas kavētu laiku," es atjokoju.
- glaimot "Man tā vien liekas, ka vīrieši tikai lišķē un glaimo, lai mūs piemānītu."
- kārot "Nu, kas tad nekāro mantu? Pagājušo nedēļu es kāroju kurpes. Pēc gada es varbūt kārošu māju. Tāds ir cilvēks."
- ū "Ū, kas par laiku!"
- paspēlēt "Un alus kaste, kuru toreiz paspēlējām bocmanim Donim... Atceries?"
- puika "Un šodien tu arī izturējies kā muļķis! .. Puika, vairāk nekas!"
- ieprasīties "Vai kas noticis?" viņa ieprasījās.
- ķēms "Viņš neatbrauks." Mijai izkrita vēstule no rokas. Bija dusmas, un modās spītība. "Ķēms! Es viņu gribētu pārmācīt."
- mārka 16. gs. sākumā zirgs vidēji maksāja 3 mārkas.
- ēnstrādnieks 2010. gadā vidējais statistiskais ēnstrādnieks bija 38 gadus vecs vīrietis, kas strādā lielā pilsētā.
- datubāze 2017. gadā LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūtu izveidoja "Tautas vietvārdu datubāzi".
- marka 95. markas benzīns.
- a A, kas tur!
- abi Abas rokas.
- saāķēt Abi vingrotāji saāķē elkoņos saliektās rokas.
- sanitārs Āboliņš ir lauka sanitārs, kas pārmāc nezāles.
- zināties Acis darba izbijās, Rokas darba nebijās, Rokas darba nebijās, Zinājās padarīt.
- dobulis Acis liekas dziļi iegrimušas dobuļos.
- mantkārība Acīs mirdzēja neredzēta mantkārība un alkas.
- skaidrs Acis pēc operācijas kļuva ar katru dienu skaidrākas.
- plesties Acis pletās aizvien lielākas.
- nokasīt Āda nokasīta līdz asinīm.
- matiņš Āda pēc epilēšanas kļūst gluda un matiņi neataug vairākas nedēļas.
- kroka Ādas krokas.
- mokasīni Ādas mokasīni.
- palīgceltne Administratīvās ēkas ar palīgceltnēm.
- kasīklis Ādmiņa kasīklis.
- adoptēt Adoptēt bērnu, kas palicis bez vecākiem.
- aerobika Aerobikas treneris.
- vingrojums Aerobikas vingrojumi.
- aerodinamika Aerodinamikas speciālists.
- aeromehānika Aeromehānikas un lidojuma dinamikas katedras profesors.
- pamatsastāvs Aerosola pamatsastāvā ir dabiskas izejvielas no augu valsts.
- stroncijs AES notika divi sprādzieni, kas atmosfērā izmeta desmitiem tonnu radioaktīvo izotopu – urāna, stroncija un citus.
- afikss Afiksi ar gramatisku funkciju, kas veidojušies no patstāvīgām leksiskām vienībām.
- baobabs Āfrikas baobabs dod augļus, kuru mīkstums ir tradicionāli izmantots pārtikā tā augstās uzturvērtības dēļ.
- bifelis Āfrikas bifelis.
- degunradzis Āfrikas degunradzis.
- dienvidi Āfrikas dienvidi.
- daba Āfrikas krāšņā daba.
- perkusija Āfrikas kultūrā perkusijām atvēlēta nozīmīga vieta.
- mahagonijs Āfrikas mahagonijs.
- marabu Āfrikas marabu.
- rožkoks Āfrikas rožkoks.
- savanna Āfrikas savanna.
- sekretārs Āfrikas sekretārs.
- strauss Āfrikas strauss.
- gazele Āfrikas tuksnešu gazeles.
- ģeogrāfisks Āfrikas zemju ģeogrāfiskās īpatnības.
- Āfrika Āfrikas zilonis.
- mūžamežs Āfrikas, Amazones mūžameži.
- prāvests Aglonas Bazilikas prāvests.
- slava Aglonas Bazilikas slava apliecina sevi 15. augustā.
- ripa Agrāk viņš bija lietojis ripas, kokaīnu un citas narkotikas.
- eskalācija Agresīvās politikas eskalācija.
- brokastot Agri brokastot.
- liels Ai māte mana – tēvzemīt, kas dos tev atelpot! Ik lielais var mūs jūgā dzīt un stumdīt, kā vien prot.
- storveidīgs Airdegune ir vienīgā storveidīgā zivs, kas pārtiek no fitoplanktona un zooplanktona.
- ēka Aiz baltās mājas atradās muižas saimniecības ēkas: rentnieku māja, staļļi, kūtis.
- sākties Aiz mājas sākas pļava.
- uzraut Aiz rokas uzraut meiteni pa kāpnēm augšā.
- stoika Aiz stoikas grozījās apaļš krogus papa ar ādas skoteli pār vēderu.
- sātanisks Aiz viņa svētulīgās maskas slēpjas sātaniski nodomi.
- uzkasīt Aiz žoga ir divu metru josla, ko regulāri uzkasa.
- aizdarīt Aizdarīt kasti.
- vēdlūka Aizdrīvētas vēdlūkas.
- jauns Aizej tu, tev jaunākas kājas!
- aizgriezt Aizgriezt gurķu burkas.
- aizgrūst Aizgrūst aiz dīvāna kasti.
- kase Aiziet uz kasi.
- aizkost Aizkost brokastis.
- aizķert Aizķert spēles taktikas jautājumus.
- priekšā Aizlikt acīm priekšā rokas.
- kādreiz Aizmirst to, kas kādreiz bijis.
- aiznaglot Aiznaglot kasti.
- kaste Aiznaglot kasti.
- rotāties Aizputes pils, kas savulaik rotājusies ar pasakaini skaistiem ornamentiem, iet bojā.
- aizraust Aizraust maizes druskas no galda.
- aizsākties Aizsākas saruna.
- aizsist Aizsist kasti ar naglām.
- aizsniegties Aizsniegties ar kārti līdz akas dibenam.
- aiztaisīt Aiztaisīt kasti.
- šautra Aiztaisīt lūkas ar šautru.
- aizturēt Aizturēt dokumentus vairākas nedēļas.
- aizturēt Aizturēt kuģi ostā vairākas dienas.
- pelēcis Aizvakar sākās vilku medību sezona, kas ilgs līdz brīdim, kamēr tiks izpildīts pelēču limits.
- aizvākot Aizvākot burkas.
- aizvākt Aizvākt saslaukas, gružus.
- aizvāzt Aizvāzt veļas kasti.
- aizvērt Aizvērt kasti.
- aizvēsturisks Aizvēsturiskas darba metodes.
- aizvilkt Aizvilkt tabakas maku ar auklu.
- ak Ak, kas par godu!
- ak Ak, kas par prieku!
- grieztuve Akas grieztuve.
- aka Akas grodi, vinda.
- vira Akas vāka viras.
- vinda Akas vinda.
- durties Akas vindas gals dūrās zemē.
- virzuļsūknis Akas virzuļsūknis.
- portrets Akcentēt portretā seju un rokas.
- sašķelt Akmens daļas ar pacēlāju nogādā iekārtā, kas tās sašķeļ.
- sarecēt Aknas ražo vielas, kas palīdz asinīm ātrāk sarecēt.
- pārāks Akrila plātnes virtuves mēbelēm ir pārākas par citām.
- akrobātika Akrobātikas elementi.
- trapece Akrobātikas priekšnesums uz trapeces.
- izgājiens Aktiera pirmais izgājiens publikas priekšā.
- replika Aktieriem filmā nebija iepriekš uzrakstīta teksta, vien dažas vissvarīgākās replikas.
- pakārtoties Aktieriem nākas pakārtoties režisora dienas ritmam.
- radioprogramma Aktierim ir sava radioprogramma, kas iziet ēterā katru pirmdienu.
- ziņotājs Aktieris atzinis, ka savulaik bijis čekas ziņotājs.
- groteska Aktieris spīdoši pārvalda groteskas tehniku.
- kalkulēt Aktieris tēlo viltīgu cilvēku, kas māk kalkulēt.
- šļupstētājs Aktieris virtuozi tēlo šļupstētāju, kas nespēj izrunāt dažus līdzskaņus.
- zīmēties Aktieris zīmējies publikas priekšā smalkā dizaineru uzvalkā.
- sievietisks Aktrise tēlā ielika daudz sievietiskas pievilcības un valdzinājuma.
- vēdersāpes Akūtas, hroniskas vēdersāpes.
- akvanautika Akvanautikas projekti.
- ALA ALA ir centrālā organizācija, kas pārstāv un vieno tūkstošiem latviešu visā Amerikā.
- formālistisks Aleksandra Čaka dzeja un poēmas tolaik skaitījās formālistiskas.
- alergēns Alergēnu kontrole pārtikas apritē.
- provokācija Alerģiskas reakcijas provokācija.
- alkas Alkas pēc zināšanām, darba.
- rīma Alkatīgi rīmas, kas vienmēr pamanās iebalsot labumus sev.
- alkoholisms Alkoholisma sekas.
- alpīnisms Alpīnisma tehnikas un taktikas apmācību kurss.
- alts Alts ir mans pirmais mūzikas instruments.
- drabiņas Alus drabiņas, kas parasti zināmas kā alus ražošanas blakusprodukts, savas dziedinošās un pozitīvās iedarbības ziņā varētu ieņemt centrālo vietu.
- noreibināt Alus krūze staigāja apkārt, noreibinādama tos, kas dejā nevarēja apreibt.
- staigāt Alus krūze staigāja no viena pie otra, no rokas rokā.
- alveja Alveja ir unikāls augs, kas jau no seniem laikiem ir pazīstama ar savām dziednieciskajām spējām.
- pienākties Amalda kāpj pāri sliedēm mežā un pin vainagu spārēm. "Tā pienākas", viņa saka. "Nebūs spāru vainaga, nebūs mājā svētības."
- partnerība Amatierim nav labākas skolas par iespēju darboties partnerībā ar profesionālu mākslinieku.
- ambivalents Ambivalentas sekas.
- primadonna Amerikāņu soulmūzikas primadonna.
- agave Amerikas agave.
- Amerika Amerikas atklāšana.
- glicīnija Amerikas glicīnija.
- oposums Amerikas oposums.
- parūkkoks Amerikas parūkkoks.
- pirmatklājējs Amerikas pirmatklājēja gods.
- pirmiedzīvotāji Amerikas pirmiedzīvotāju vēsture.
- savienots Amerikas Savienotās Valstis.
- sultānvistiņa Amerikas sultānvistiņa.
- tulpjukoks Amerikas tulpjukoks.
- amputēt Amputēt rokas.
- anaerobs Anaerobus, kas spēj izdzīvot tikai bezskābekļa vidē, sauc par obligātiem anaerobiem.
- anarhistisks Anarhistiskas idejas, noskaņa.
kas citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV