Paplašinātā meklēšana
Meklējam kas.
Atrasts vārdos (133):
- kas:1
- kase:1
- kast:1
- kasēt:1
- kasīt:1
- kaska:1
- kasta:1
- kaste:1
- alkas:1
- bakas:1
- dūkas:1
- jukas:1
- mokas:1
- nekas:1
- sakas:1
- sekas:1
- kasete:1
- kasīda:1
- bankas:1
- jebkas:1
- ķeskas:1
- lomkas:1
- pinkas:1
- šalkas:1
- šlakas:1
- švīkas:1
- tenkas:1
- inkaso:1
- kokasu:1
- kasetne:1
- kaskāde:1
- kastaņa:1
- kastete:1
- kastīte:1
- kastrēt:1
- driskas:1
- izsukas:1
- kolikas:1
- lanckas:1
- panckas:1
- patekas:1
- sprukas:1
- sveikas:1
- šmotkas:1
- atkasīt:1
- frikasē:1
- iekasēt:1
- iekasīt:1
- izkasīt:1
- karkass:1
- nokasīt:1
- pakasīt:1
- sakasīt:1
- uzkasīt:1
- kasācija:1
- kasācija:2
- kasandra:1
- kasieris:1
- kasīklis:1
- kasīties:1
- kastanis:1
- kastings:1
- kastrāts:1
- atliekas:1
- daudzkas:1
- izvalkas:1
- paliekas:1
- vējbakas:1
- zemlikas:1
- abrkasis:1
- krājkase:1
- marakass:1
- miskaste:1
- mokasīni:1
- piekasīt:1
- sakasnis:1
- sarkasms:1
- taukaste:1
- kastelāns:1
- kastrolis:1
- kastveida:1
- ermoņikas:1
- līdztekas:1
- saslaukas:1
- brokastis:1
- brokastot:1
- inkasents:1
- izkastrēt:1
- līdakaste:1
- pastkaste:1
- piekasīgs:1
- rokassoma:1
- slimokase:1
- veidkaste:1
- kasiterīts:1
- kastaņetes:1
- kastaņkoks:1
- darbarokas:1
- galifeikas:1
- harmonikas:1
- nepārtikas:1
- izkasīties:1
- krājkasīte:1
- pakasīties:1
- rokasbumba:1
- rokasmeita:1
- rokasnauda:1
- sakasīties:1
- smilškaste:1
- uzkasīties:1
- kaskadieris:1
- kaskādveida:1
- kastaņbrūns:1
- audiokasete:1
- leijerkaste:1
- pabrokastot:1
- piekasīties:1
- rokaspuisis:1
- rokassomiņa:1
- sarkastisks:1
- videokasete:1
- zirgkastaņa:1
- antibiotikas:1
- rokasgrāmata:1
- rokasgranāta:1
- rokassprādze:1
- vēlbrokastis:1
- zirgkastanis:1
- vēstuļkastīte:1
- rokasspiediens:1
- rokasstiepiens:1
- leijerkastnieks:1
- rokaspulkstenis:1
Atrasts vārdu savienojumos (36):
- bez piecām minūtēm (kas)
- daudz kas
- diezin kas
- kas (nu) tur liels
- kas (tev, jums, viņam, viņai u. tml.) par daļu
- kas (to, to lai) zina
- kas bijis, bijis
- kas bijis, izbijis
- kas būs, būs
- kas ir, ir
- kas ir, tas ir
- Kas jauns?
- kas kait
- kas man (mums) par daļu
- kas nav, tas nav
- kas par desām
- Kas par štelli?
- Kas par vainu?
- kas raus (kādu)
- Kas tad nu vēl nebūs!
- Kas te ko cepties?
- Kas to būtu domājis!
- kas to deva
- kas to dos
- kas tur
- kas tur pavisam
- Kas vainas?
- kas zina
- kaut kas
- Kaut kas ārprātīgs!
- lai tur vai kas
- nez kas
- nezin kas
- tiesa kas tiesa
- viens kas tiesa
- viss kas
Atrasts skaidrojumos (9998):
- (abas) rokas aizņemtas (abas) rokas nav brīvas.
- (no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
- spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
- Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
- Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
- mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
- hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
- kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs, kas attīstās un dzīvo ūdenī.
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
- lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- ienadzis Āda, kas sedz naga sakni.
- lidplēve Ādas kroka ķermeņa sānos (dažiem dzīvniekiem), kas nodrošina (tā) pārvietošanos gaisā.
- priekšādiņa Ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu.
- naga valnītis ādas kroka, kas ietver nagu.
- valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu.
- spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
- derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
- zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
- mašīnadījums Adījums, kas darināts, izmantojot adāmmašīnu.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
- gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
- infikss Afikss, kas iesprausts vārda saknē.
- konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
- kanna Āfrikas antilope ar gariem, taisniem ragiem [Taurotragus oryx].
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- afrikāņi Āfrikas iedzīvotājs.
- Melnais kontinents Āfrikas kontinents.
- afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji.
- etiopieši Āfrikas valsts Etiopijas pamatiedzīvotāji.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
- turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
- māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
- ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
- agrotehniķis Agrotehnikas speciālists.
- sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
- saucēja balss tuksnesī Aicinājums, lūgums, priekšlikums, kas negūst atsaucību.
- saucēja balss tuksnesī Aicinātājs, kas negūst atsaucību.
- pavārte Aile mājas sienā, kas paredzēta nokļūšanai pagalmā.
- kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
- vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
- patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
- indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
- sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
- sirds astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- kardiālā astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
- maltāze Aizkuņģa dziedzera ferments, kas šķeļ ogļhidrātus.
- insulīns Aizkuņģa dziedzera izstrādāts hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
- getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
- dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
- bruņas Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms izstrādā toksīnu ietekmē un kas pasargā organismu no saindēšanas ar tiem.
- islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
- glutamīnskābe Aizstājama aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā.
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (attiecīgajā vārdā).
- akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
- kontrolpakete Akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
- pamatakmens Akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
- septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
- gaisa vingrotājs akrobāts, kas savus vingrojumus izpilda augstu virs skatītājiem.
- civilstāvokļa akti akti, kas apliecina personas dzimšanu, adopciju, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu, miršanu.
- teicējs Aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
- dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
- mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
- statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
- civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistītie iedzīvotāji; iedzīvotāji, kas nav iesaistīti karadarbībā.
- aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
- ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
- akustiķis Akustikas speciālists.
- taure Akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
- paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
- uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
- serumslimība Alerģiskas parādības, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
- kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
- trinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no trim locekļiem.
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
- kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
- drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts – iesala atliekas (pēc alus notecināšanas).
- zilaļģes Aļģes, kam šūnu kodols nav norobežots no pārējā šūnas satura, un kas galvenokārt ir zilganā vai zilganzaļā krāsā.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
- gravieris Amatnieks vai mākslinieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
- ādminis Amatnieks, kas apstrādā jēlādas.
- namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
- kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
- pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
- zārcinieks Amatnieks, kas gatavo zārkus.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem (arkliem, ecēšām u. tml.).
- skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo no skārda dažādus priekšmetus.
- sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
- seglinieks Amatnieks, kas izgatavo vai labo iejūga piederumus, seglus.
- jumiķis Amatnieks, kas jumj jumtus.
- galdnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar dažādu priekšmetu izgatavošanu no koka.
- kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
- būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
- drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
- skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra dūmeņus un krāsnis.
- stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
- mantzinis Amatpersona (armijas vienībā), kas pārzina (tās) īpašumu.
- komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- kanclers Amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
- cenzors Amatpersona, kas cenzē.
- priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; amatpersona, kas vada, pārzina (ko).
- revidents Amatpersona, kas ir pilnvarota veikt revīziju (1).
- aizstāvis Amatpersona, kas kriminālprocesā aizstāv apsūdzēto.
- notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
- inspektors Amatpersona, kas uzrauga un kontrolē likumu, noteikumu, priekšrakstu u. tml. ievērošanu un izpildi.
- preses sekretārs amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
- priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piem., valsts iestādi, organizāciju, uzņēmumu).
- pavēlnieks Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru vai bruņoto spēku veidu.
- pārvaldnieks Amatpersona, kas vada, organizē (kā) darbību, apsaimnieko (ko).
- ministrs Amatpersona, valdības loceklis, kas vada kādu no šīs valdības ministrijām.
- vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
- ALA Amerikas latviešu apvienība.
- ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji, to pēcteči mūsdienās.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotājs, tā pēctecis.
- amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
- aiz okeāna Amerikas Savienotajās Valstīs; Amerikā.
- Amerika Amerikas Savienotās Valstis.
- ASV Amerikas Savienotās Valstis.
- štati Amerikas Savienotās Valstis.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu Ārlietu ministrija.
- amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
- Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
- skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- šerifs Anglijā, Īrijā – grāfistes galvenā amatpersona, kas veic administratīvas vai juridiskas funkcijas.
- drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
- šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
- pops Ansamblis, kas izpilda šāda stila mūziku, dziesmas.
- sekstets Ansamblis, kas sastāv no sešiem mūziķiem.
- šelfa ledājs antarktiskā ledāja daļa, kas iespiežas jūrā.
- antibiotiķi Antibiotikas.
- koturnas Antīkā teātra aktieru sandales ar ļoti biezu zoli, kas pagarināja cilvēka augumu.
- idille Antīkās dzejas paveids; lirisks dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, lauku dzīvi.
- antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pēta seno ģeoloģisko laikmetu cilvēkveidīgo būtņu atliekas.
- sprādze Ap roku liekama rotaslieta, rokasprādze.
- aproce Ap roku valkājama rota; rokassprādze.
- apogejs Ap Zemi riņķojoša ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
- spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
- supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu.
- karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
- pamatne Apakšējā kārta, uz kuras (kas) izveidots.
- krekls Apakšveļas gabali, kas sniedzas pāri jostas vietai; apakškrekls.
- rats Apaļa (kādas iekārtas, ierīces) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu.
- ķimeņmaizīte Apaļa smalkmaizīte, kas pārkaisīta ar ķimenēm.
- trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
- pita Apaļa, plakana maize, kas iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
- bumba Apaļš priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
- medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
- ritulis Apaļš vai cilindriskas formas priekšmets.
- planetārais miglājs apaļš vai gredzenveida miglājs, kas atgādina planētas disku.
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piem., dziju, diegu).
- torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
- acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata vai formas atgādina redzes orgānu.
- pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
- mareogrāfs Aparāts, ierīce, kas automātiski pieraksta ūdens līmeņa svārstības jūrā.
- atskaņotājs Aparāts, kas atskaņo skaņu ierakstus.
- lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
- bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta lidaparātā.
- zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
- vīzes Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm).
- zābaki Apavs, kas ietērpj kāju augstāk par potīti.
- kape Apavu cietā daļa, kas ietver kājas papēdi.
- prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- mikrorajons Apbūves vienība pilsētā, kas sastāv no dzīvojamo ēku grupām un apkalpošanas iestāžu (piem., veikalu, skolu) ēkām.
- nodrošināties Apgādāties (ar ko) nepieciešamajā daudzumā; sagādāt sev to, kas nepieciešams, noder, aizsargā u. tml.
- plafons Apgaismes armatūras elements, kas pārsedz spuldzi.
- prožektors Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors; starmetis.
- starmetis Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors.
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
- lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes ar kupolu.
- pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
- dibens Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo ķermeņa daļu.
- piedurkne Apģērba daļa, kas aptver roku.
- sāns Apģērba daļa, kas sedz šo (cilvēka) ķermeņa daļu.
- plecs Apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa vietu.
- mugurpuse Apģērba daļa, kas sedz šo ķermeņa pusi.
- polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
- kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
- panckas Apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
- zeķes Apģērba gabals, kas sedz kājas.
- safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
- humpala Apģērbs, apavi u. tml., kas iegādāts šādā veikalā vai saņemts humānās palīdzības veidā.
- privātapģērbs Apģērbs, kas nav formas tērps.
- kostīms Apģērbs, kas piemērots noteiktai nodarbībai.
- appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
- daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
- atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
- kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
- negods Apkaunojošs stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
- pārskats Apkopojoša informācija, kas sniedz vispārīgu priekšstatu (par ko).
- dotumi Apkopoti, savākti (kādas nozares, tematikas u. tml.) fakti, dati, materiāli.
- centrālapkure Apkures sistēma, kurā no viena apkures centra apsilda vairākus objektus (telpas, ēkas).
- maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
- atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
- skart Aplūkot (parasti bez dziļākas analīzes); ieskicēt.
- atdzerties Apmierināt alkas (pēc kā).
- aptvert Apņemt (ar rokām, kājām); apņemt (rokas, kājas ap ko, kam apkārt).
- ietīt Apņemt tā, ka (kas) ir grūti saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms (par tumsu).
- blanšēt Applaucējot (ar karstu ūdeni, tvaiku) apstrādāt pārtikas produktus.
- eskorts Apsardze, transportlīdzekļi u. tml., kas drošības apsvērumu dēļ vai goda parādīšanai pavada kādu personu, personu grupu vai transportlīdzekli.
- piesēdināt Apsēdinot likt (kādam) darīt ko tādu, kas veicams sēžot.
- āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
- galvot Apsolīt, apgalvot, ka (kas) notiks, īstenosies.
- sīkums Apstāklis, darbība, parādība u. tml., kam nav būtiskas nozīmes.
- faktors Apstāklis, fakts u. tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu.
- alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
- iemesls Apstāklis, nosacījums, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs; kādas rīcības motīvs, pamatojums.
- sarežģījums Apstāklis, notikums, kas apgrūtina, sarežģī (ko).
- romantika Apstākļi, situācija, kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
- kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
- situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
- barjera Apstākļu kopums, kas aptur vai kavē (ko).
- runas situācija apstākļu kopums, kas ietekmē runas procesu.
- garlaicība Apstākļu kopums, kas izraisa šādu stāvokli.
- mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
- liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
- stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
- konteksts Apstākļu, notikumu faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
- virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
- redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- pēcapstrāde Apstrāde, kas tiek veikta pēc citas apstrādes pabeigšanas.
- dežūraptieka Aptieka, kas darbojas visu diennakti bez pārtraukuma.
- asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
- receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība (angļu mērvienību sistēmā tai atbilst aptuveni 31,1 g.).
- saņemt Aptvert, apņemt (ko ar rokām); salikt (kur rokas) kopā.
- attapt Aptvert; saprast (kas darāms), pagūt (ko izdarīt).
- atturīgs Apvaldīts, savaldīgs; tāds, kas izvairās no pārspīlējuma, pārmērībām.
- maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums.
- sēklapvalks Apvalks, kas attīstās no sēklaizmetņa un apņem sēklu.
- kūniņa Apvalks, kas ietver kukaini šādā attīstības stadijā.
- kontūra Apveids (piem., priekšmetam); līnija, kas attēlo (kā) formu.
- uzmetums Apvidus plāns, kas uzzīmēts pēc acumēra.
- rajons Apvidus, kas atrodas ap kādu vietu.
- vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
- vainaglapa Apziedņa daļa, kas veido zieda vainagu.
- gals Apzīmē stāvokli, ka (kas) ir pabeigts vai beidzies.
- lupata Apzīmē stāvokli, kad (kas) ir saplīsis, saplēsts.
- silts Apzīmē stāvokli, kas ir saistīts ar samērā augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
- salts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- auksts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātu vai zemas temperatūras sajūtu.
- bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar bailēm.
- bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēkam kas) ir labi, tā, kā vajag, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai, atbilst kādām prasībām.
- salts Apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru.
- obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- mocīt Apzināti darīt (kādam) fiziskas sāpes, mokas, ciešanas; spīdzināt.
- narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
- safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; sacerējums, dokuments u. tml., kas satur šādas nepatiesas ziņas, faktus.
- pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
- spīdzināt Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
- subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
- norakstīt Ar attiecīgu dokumentu atzīt, ka (kas) vairs nav lietojams, izmantojams un ir likvidējams.
- mest Ar atvēzienu virzīt (ko), panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; sviest.
- sviest Ar atvēzienu, strauju (rokas) kustību panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; šādi panākt, ka (kas) krīt (kur), trāpa (kur, kādam); mest.
- ugunskuģis Ar bākai līdzīgu konstrukciju aprīkots kuģis, kas noenkurojas noteiktā vietā un pilda bākas funkcijas.
- dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas melodiskas skaņas (parasti par putniem).
- pārvērst Ar buršanu, maģiskām darbībām panākt, ka (kas) kļūst par ko.
- nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) sānu josla, kas abās pusēs piekļaujas brauktuvei.
- ultraviolets Ar cilvēka redzi neuztverams starojums, kas elektromagnētisko viļņu skalā atrodas starp redzamās violetās gaismas joslu un rentgenstarojumu.
- medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
- četrrindu Ar četrām rindām; tāds, kas veido četras rindas.
- polderis Ar dambjiem norobežota sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni.
- novilkt Ar datortehnikas paņēmieniem iegūt (kā) kopiju.
- konservēt Ar dažādiem paņēmieniem panākt vai būt par cēloni tam, ka (kas) nebojājas, saglabājas līdzšinējā stāvoklī.
- piestiprināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (kas) turas (pie kā, kam klāt).
- šķobīt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (kas) zaudē stabilitāti, noturību.
- nogatavināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (pārtikas produkts) sasniedz lietošanas gatavību.
- divrindu Ar divām rindām; tāds, kas veido divas rindas.
- peldriņķis Ar gaisu pildīts riņķveida priekšmets, kas palīdz peldoties noturēties virs ūdens.
- krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
- uzmānīt Ar grūtībām (piem., dažādi grozot, spiežot) panākt, ka (kas) uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- abonements Ar iepriekšēju samaksu noteiktas tiesības saņemt (laikrakstus, žurnālus u. tml.), izmantot (telefonu, vietu teātrī u. tml.); dokuments, kas piešķir šīs tiesības.
- kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
- pieaudzēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (kas) pieaug.
- pieaudzēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (kas) tiek neatdalāmi pievienots, piesaistīts.
- plisēt Ar īpašiem paņēmieniem veidot sīkas, paralēlas ieloces.
- brīnumsvecīte Ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo.
- pajumte Ar jumtu segta vieta (piem., zem ārsienai pārvirzītas jumta daļas vai zem pārseguma, kas novietots uz balstiem).
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- kārpīt Ar kājām vai rokām spēcīgi raust, kasīt, svaidīt.
- pedālis Ar kāju darbināma svira (mūzikas instrumentiem).
- kontingents Ar kopīgām iezīmēm raksturīgs (cilvēku) kopums, daudzums, kas veido kāda lielāka kopuma daļu.
- izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, neveikli izvirzīties.
- labināt Ar laipnību, labvēlību censties panākt, ka (kas) paklausa, nepretojas.
- rīcības spēja ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību; rīcībspēja.
- rīcībspēja Ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību.
- satvert Ar lūpu, žokļu kustību, panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
- balkons Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā.
- sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, piemērots, derīgs kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, vēlamajā daudzumā.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) rodas, gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski (kas) palielinās.
- nosargāt Ar militāru spēku panākt, ka (kas) netiek iekarots, netiek nopostīts.
- spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes māņu tēls, kas iedveš bailes; arī rēgs.
- majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
- regulēt Ar noteiktām darbībām saskaņojot mehānisma sastāvdaļu darbību, panākt, ka (kas) iegūst vēlamo stāvokli, vēlamās īpašības.
- norīkot Ar oficiālu rīkojumu panākt, ka (kas) tiek nodrošināts.
- uzsist Ar piesitienu (piemēram, uz mūzikas instrumenta taustiņa) izraisīt skaņu.
- rūdīt Ar regulārām apzinātām darbībām panākt, ka (kas) kļūst stingrs, noteikts.
- taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru; diriģēt.
- noglaust Ar rokas kustību (ko) novirzīt nost.
- rokasgranāta Ar roku metama granāta; rokas granāta.
- paraksts Ar roku uzrakstīts paša vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā un ierastā, nemainīgā veidolā), kas ko apstiprina, apliecina.
- pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
- veikt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kas) īstenojas, tiek sasniegts (kāds mērķis).
- labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
- pārveidot pasauli ar savu rīcību censties darīt labu, izmainīt to, kas ir slikts, nepareizs.
- noslīcināt Ar savu rīcību panākt vai pieļaut, ka (kas) vājinās vai izbeidzas.
- kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
- noraut Ar savu rīcību, uzvedību panākt, ka (kas) nenotiek, tiek atcelts.
- iesildīt Ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavot, attiecīgi noskaņot (klausītājus) galvenai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
- plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
- šķelt Ar sitienu, triecienu panākt, ka (kas) dalās divās vai vairākās atsevišķās daļās.
- tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
- sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek salauzts, sapostīts.
- ievirzīt Ar spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni ka (kas) nonāk (kur iekšā).
- oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
- notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt nost.
- raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost (parasti sviedrus, asaras).
- rauties Ar strauju, spēcīgu kustību censties atbrīvoties (piem., no tā, kas aiztur, satur).
- triekt Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
- surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumenta) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
- uzgrūst Ar svarcelšanas tehnikas paņēmienu (grūžot no krūtīm) pacelt un noturēt izstieptās rokās virs galvas; arī pacelt ar vienu roku virs galvas.
- purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- pūslis Ar šķidrumu pildīts veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies, piem., apdeguma rezultātā.
- virtuālā realitāte ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: caur redzi, dzirdi, smaržu un citām.
- pietiesāt Ar tiesas lēmumu noteikt (kam kas pienākas).
- statuss Ar tiesību normām noteikts fiziskas vai juridiskas personas vai cita subjekta tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām.
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piem., ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piem., putas, viļņi).
- trīsrindu Ar trim rindām; tāds, kas veido trīs rindas.
- trīsstīgu Ar trim stīgām (par mūzikas instrumentu).
- plūdenis Ar ūdeni piesātināta, irdena, smalkgraudaina grunts, kas spēj plūst sava svara iespaidā.
- akacis Ar ūdeni pildīta iedobe purvā, kas radies no ezera.
- horizonts Ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis, kas piesātināts ar ūdeni.
- vibrofons Ar vālītēm spēlējams mūzikas instruments, kas sastāv no dažāda garuma metāla plāksnītēm ar noteiktu skaņas augstumu.
- pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
- vienrindas Ar vienu rindu; tāds, kas veido vienu rindu.
- vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu).
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
- sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas sāņus no galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (piem., gaiteņa) sānu sienā.
- čaula Ārējā forma (cilvēkam), kas slēpj iekšējo būtību.
- salmonellas Ārējā vidē izturīgas baktērijas, kas izraisa zarnu infekcijas slimības.
- āda Ārējais (cilvēka vai dzīvnieka) audu slānis, kas veido ķermeņa apvalku.
- veids Ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
- putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
- korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām.
- pretarguments Arguments, kas vērsts pret citu argumentu.
- kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
- portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
- ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas nodarbojas ar dabas teritoriju, dārzu un parku estētisku pielāgošanu cilvēku vajadzībām.
- romānika Arhitektūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
- neoklasicisms Arhitektūras, mākslas, literatūras un mūzikas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga antīkās, renesanses un klasicisma mākslas tradīciju un formu izmantošana.
- arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus.
- koncertārija Ārija, kas ir piemērota izpildīšanai koncertos.
- triumfa arka arka, kas uzbūvēta par godu kādai ievērojamai uzvarai.
- vērstuve Arkla darbīgā daļa – izliekta tērauda plāksne, kas piestiprināta arkla korpusam zemes aršanai, arī irdināšanai.
- lemesis Arkla sastāvdaļa – asa, plakana metāla plāksne, kas atgriež aramās zemes sloksni.
- diplomātiskais kurjers ārlietu resora amatpersona, kas pārvadā diplomātisko pastu.
- boss Arodbiedrības, politiskas organizācijas vadītājs.
- rožūdens Aromātisks ūdens, ko iegūst no rožu ziedlapiņām un ko izmanto parfimērijas izgatavošanai vai kā kosmētikas līdzekli.
- smaržviela Aromatizētājs, kas sastāv no augu ekstraktiem vai sintētiski izgatavotiem ekstraktiem.
- ārlietas Ārpolitikas jautājumi.
- placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
- dziedināt Ārstējot likvidēt; panākt, ka (kas nevēlams) zūd.
- traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kas sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumu punkts.
- dispansers Ārstniecības iestāde, kas specializējusies noteikta veida slimību ārstēšanā un profilaksē.
- antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piem., penicilīns, streptomicīns), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
- simptomātiskie līdzekļi ārstniecības līdzekļi, kas novērš vai pavājina slimības simptomus.
- polivitamīni Ārstniecības preparāts, kas sabalansētā devā satur vairākus vitamīnus.
- gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
- dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
- skābekļa kokteilis ārstniecisks dzēriens, kas piesātināts ar skābekli.
- algologs Ārsts, kas ārstē sāpes, pārzina sāpju veidošanos, pastāvēšanas mehānismus un sāpju ārstēšanas metodes.
- privātārsts Ārsts, kas ir izveidojis savu privāto praksi.
- dežūrārsts Ārsts, kas ir norīkots strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika; dežurējošais ārsts.
- neonatologs Ārsts, kas specializējies neonatoloģijā.
- reimokardiologs Ārsts, kas specializējies reimatisma diagnostikā un terapijā.
- rentgenologs Ārsts, kas specializējies rentgenoloģijā.
- klīnicists Ārsts, kas strādā klīnikā, izdara zinātniskus novērojumus un pētījumus.
- vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
- spieķa artērija artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
- zenītlielgabals Artilērijas ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
- ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
- vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
- imigrants Ārzemnieks, ieceļotājs, kas apmetas uz pastāvīgu dzīvi kādā valstī.
- dvinga Asa, spēcīga un koncentrēta smaka, šādas smakas piesātināts gaiss.
- gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kas satur antivielas pret dažādu infekciju ierosinātājiem.
- embols Asins receklis, taukšūnas, gāzes vai gaisa pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
- hemoglobīns Asins sarkanais pigments, dzelzi saturoša olbaltumviela, kas atrodas eritrocītos un piedalās elpošanas procesos.
- aglutinīni Asins seruma antivielas, kas izraisa aglutināciju.
- imūnviela Asins seruma olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu klātbūtnē un spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; antiviela.
- imūnglobulīni Asins seruma olbaltumvielas, kas veidojas organismā, kad tajā iekļūst baktērijas, vīrusi u. tml. antigēni.
- serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām sarecot; no šādas asins sastāvdaļas pagatavots medikaments.
- trombocīti Asins šūnas, kas veicina asins recēšanu.
- trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas vai ir izveidojies sirds dobumos, asinsvados un tos pilnīgi vai daļēji nosprosto.
- liesa Asinsrades un limfātiskās sistēmas orgāns, kas funkcionē arī kā asins rezervuārs.
- ganībērce Asinssūcēja ērce, kas mitinās mežos, krūmājos un piesūcas cilvēka vai dzīvnieka ķermenim.
- stigma Asiņojoša brūce, rēta – zīme, kas parādās uz atsevišķu dievbijīgu cilvēku miesas un atgādina Kristus rētas pie krusta (Romas katoļu baznīcas tradīcijā).
- stirkšķis Ass troksnis, kas rodas, piem., plīstot audumam.
- sirēna Astaino abinieku kārtas dzīvnieks bez pakaļkājām, kas dēj olas.
- astrofiziķis Astrofizikas speciālists.
- astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar koordinātu sistēmas izveidošanu astronomiskajiem pētījumiem.
- kosmogonija Astronomijas nozare, kas pēta kosmisko ķermeņu (komētu, planētas, zvaigžņu) un to sistēmu izcelšanos.
- radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēta kosmiskos objektus, izmantojot to elektromagnētisko izstarojumu radioviļņu diapazonā.
- neitrīno astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus pēc to neitrīno starojuma.
- astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī kosmisko objektu uzbūvi, fizikālās īpašības un ķīmisko sastāvu, lai noskaidrotu, kā radušies un attīstījušies kosmiskie objekti.
- NASA ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūra.
- Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
- uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
- atraidīt Atbildēt noliedzoši (tam, kas, piem., ko lūdz).
- kriminālatbildība Atbildība par darbību, kas likumā kvalificēta par noziegumu.
- galvenais Atbildīgais, vadošais (pēc ieņemamā amata, stāvokļa); tāds, kas vada, pārzina (ko).
- izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
- nomest Atbrīvoties (no tā, kas traucē, apgrūtina).
- gāzēt Atbrīvoties no gāzēm, kas uzkrājušās zarnās.
- atraisīties Atbrīvoties, atnākot vaļā sasējumam, sastiprinājumam; atbrīvoties (no tā, kas apņem, apskauj).
- piemiņa Atcerēšanās; atmiņu kopums (par to, kas ir bijis).
- veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
- uzplēst Atgādinot ko, pieļaut, ka jāatceras (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots).
- pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes).
- atdabūt Atgūt (to, kas kādreiz piederējis).
- renovācija Atjaunošana; (ēkas, būves) remontēšana, veicot tehniskus vai funkcionālus uzlabojumus.
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
- veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
- atjaunot Atkal izveidot tādu, kāds bijis (par ko tādu, kas novecojis, sagruvis, zudis u. tml.).
- tū Atkārtojumā "tū tū" vai savienojumā "tu tū" lieto, lai atdarinātu pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas u. tml. radītu skaņu.
- jau kuro reizi atkārtoti, jau vairākas reizes.
- uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas, piemēram, kādam nav zināms); atklāt (kāda vai kā atrašanās vietu).
- pieķert Atklāt (kādu), kas dara ko sliktu; pārsteigt (kādu) nevēlamā, nosodāmā rīcībā.
- izvilkt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
- izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
- (iz)celt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
- notvert Atklāt, pieķert (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
- lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei; telpa, ko vienas ārsienas vietā norobežo margas un ko izmanto kā balkonu.
- mēsli Atkritumi; augu un citu organisku vielu atliekas.
- izdedži Atkritumprodukti, kas rodas pēc cietā kurināmā sadegšanas; atkritumprodukti metalurģijā un ķīmiskajā rūpniecībā.
- atlaisties Atlaist rokas (no kā); tikt atlaistam, nebūt vairs savilktam.
- reņģe Atlantijas siļķes pasuga (Baltijas siļķe) – neliela (līdz 25 cm) zivs ar sudrabainiem sāniem un zilganzaļu muguru, kas dzīvo Baltijas jūrā [Clupea harengus membras].
- drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
- pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas.
- pelni Atlikums, kas paliek pēc (kā) sadegšanas.
- atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa).
- koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
- ziemeļblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; polārblāzma; kāvi.
- polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; ziemeļblāzma; kāvi.
- fronte Atmosfēras robežjosla, kas šķir divas dažādas gaisa masas.
- nogāzt Atņemt (kam) varu; panākt, ka (kas, kāds) zaudē valdīšanas tiesības.
- atraut Atņemt (no tā, kas pienākas, ir nepieciešams).
- atomfiziķis Atomfizikas speciālists.
- provinciālisms Atpalicība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra vai galvaspilsētas.
- atvilkt elpu atpūsties (pēc fiziskas un garīgas piepūles).
- atpūtināt kaulus atpūsties sēžot vai guļot (pēc fiziskas piepūles).
- izklaidēšanās Atpūšanās, nodarbošanās ar ko patīkamu, kas rada pozitīvas izjūtas, novērš sasprindzinājumu.
- tūrisms Atpūtas un sporta veids – ceļošana, kas apvienota, piem., ar zināšanu ieguvi, sporta elementiem.
- iedot kurvīti atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
- iedot kurvi atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
- atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kas bērnībā ticis atrasts un kam vecāki nav zināmi.
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
- aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (vairākas, daudzas vietas) – par cilvēku.
- klēts Atsevišķa (parasti koka) ēka labības un dažu citu pārtikas produktu, arī apģērba glabāšanai.
- albums Atsevišķā kompaktdiskā, kasetē u. tml. izdots skaņdarbu kopums ar kopīgu nosaukumu.
- blakus atskaņas atskaņas, kas saista vienu otrai sekojošas dzejas rindas.
- spēlēt Atskaņot (ar mūzikas instrumentu) skaņdarbu, tā sastāvdaļu; būt tādam, kas prot spēlēt (mūzikas instrumentu).
- spēlēt Atskaņot ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem (skaņdarbu, tā sastāvdaļu), atveidot, tēlot (izrādi).
- mūzikas centrs atskaņotājsistēma, kurā apvienots radio ar kasešu un kompaktdisku atskaņotāju.
- mašīnatslēdznieks Atslēdznieks, kas remontē mašīnas.
- remontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic remontdarbus.
- koda atslēga atslēga, kas darbojas, lietojot noteiktu kodu.
- limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (augļu sulām, koncentrāta vai esencēm, cukura u. tml.), kas (rūpnieciski ražojot) parasti ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
- nokāpt no kuģa Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- nokāpt krastā Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- nokāpt malā Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
- atstāsts Atstāstījums; tas, kas tiek atstāstīts.
- pavadiņa Atšķirīga makšķerauklas nobeiguma daļa, kas piestiprināta pie āķa.
- apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piem., ar krāsojumu.
- strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
- izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
- noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta); paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
- novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
- uzņēmums Attēls, kas iegūts fotografējot; fotogrāfija.
- palielinājums Attēls, kas ir lielāks par oriģinālu.
- pazīšanās Attiecības, saskarsme, kontaktu uzturēšana ar cilvēkiem, kas pazīst cits citu.
- sakars Attiecību kopums, kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
- strēlnieks Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
- svari Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
- vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
- pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā (kas) tiek risināts, izveidots u. tml.
- atbildība Attieksme, kurai raksturīga pienākuma apziņa un spēja apzināties savas rīcības sekas.
- iedīglis Attīstības sākums, pirmā izpausme (jaunai parādībai, kas veidojas).
- izveidot Attīstīt, pilnveidot (piem., kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek attīstīts, pilnveidots.
- rezerve Atvaļināto karavīru (rezervistu) kopums, kas vajadzības gadījumā var atkal pildīt militārā dienesta pienākumus.
- derivāts Atvasinājums; vārds, kas atvasināts no cita vārda.
- izkropļojums Atveidojums, kas neatbilst īstenībai, ir sagrozīts.
- salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
- mute Atvere ar dobumu sejas lejasdaļā, kas paredzēta barības uzņemšanai, skaņu veidošanai.
- žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
- aizdare Atvērums, kas speciāli izveidots un aprīkots (kā) aizdarīšanai.
- konvencijas muita atvieglotas muitas nodevas, kas noteiktas ar līgumu.
- attālināt Atvirzīt, atlikt (ko) uz vēlāku laiku; būt par cēloni, ka (kas) tiek atvirzīts, atlikts uz vēlāku laiku.
- piekrišana Atzinības, patikas izpausme, ko pauž pretējā dzimuma personas.
- pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
- tēze Atziņa, kas ir jāpierāda.
- prātojums Atziņa, kas radusies pārdomu rezultātā.
- bāze Atziņas, fakti u. tml., kas nodrošina (kā) tālāku attīstību.
- attaisnot Atzīt par pieļaujamu; būt par apstākli, kas pieļauj (ko darīt).
- segaudi Audi ar aizsargāšanas funkciju, kas sedz (organisma vai tā daļu) virsmu, izklāj (organisma) dobumus.
- kaula smadzenes audi, kas atrodas kaulu dobumos.
- šķērsaudi Audi, kas audumā ir novietoti šķērsām tā garenvirzienam.
- šķērssvītrotie muskuļaudi audi, kas ir skeleta muskuļu uzbūves pamatelements.
- gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus.
- balstaudi Audi, kas piešķir organismam mehānisku izturību un elastību.
- muskuļaudi Audi, kas sastāv no šūnām, kurām piemīt savilkšanās spēja un kuras veido muskuļus.
- gludie muskuļaudi audi, kas veido gludos muskuļus.
- ievainojums Audu bojājums, kas radies ārējās iedarbības rezultātā; brūce.
- sistēma Audu, orgānu un to daļu kopums, kas veido vienotu veselumu un ko saista kopēja funkcija.
- tīģerādas raksts auduma raksts, apdruka, kas atgādina tīģera svītroto apmatojumu.
- transparents Auduma vai kāda cita materiāla izstrādājums ar tekstu vai attēlu, kas iestiprināts ietvarā.
- aproce Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts piedurknes nobeigumā.
- lini Audums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
- rāmija Audums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
- vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
- virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba virsējai daļai, tā ārpusei vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai.
- velūrs Audums, līdzīgs samtam, kas darināts no pieciem vītiem diegiem, no kuriem četri veido augšējo un apakšējo daļu, bet piektais (kas atšķiras no citiem un ir samtains) veido plūksnu.
- pārveidne Auga daļa, kas radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
- žuburs Auga daļu (zaru, vasu, sakņu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
- mietsakne Auga galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
- seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir aizsargājoša funkcija.
- veģetatīvie orgāni auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā augšanu un attīstību (piem., lapas, stumbrs, sakne).
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
- serde Auga stumbra vai saknes vidusdaļa, kas sastāv no atšķirīgiem audiem.
- šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
- stumbrs Auga vasas daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
- endēms Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā.
- ārstniecības augi augi, kam ir dziednieciskas īpašības.
- mezofīti Augi, kas aug vidēji mitrās augsnēs.
- sausummīļi Augi, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē.
- pusēnas augi augi, kas piemēroti augšanai daļēji apēnotās vietās.
- ziedaugi Augi, kas vairojas ar sēklām un zied krāšņiem ziediem.
- sporaugi Augi, kas vairojas un izplatās galvenokārt ar sporām.
- paparžaugi Augi, piem., kosas, staipekņi, papardes, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa.
- pāksts Auglis – daudzsēklu veronis, kas attīstījies no vienas augļlapas.
- neveronis Auglis, kas pēc sēklas nobriešanas neatveras.
- kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedlapām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
- pūka Augļa sēklas matiņš, kas sekmē to izplatīšanos.
- persiks Augļu koks, kas zied rožainiem ziediem un dod ieapaļus, dzeltenīgi oranžus augļus ar palielu kauliņu vidū.
- celma nauda augoša meža vērtība, kas izteikta naudā.
- skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
- hibrīds Augs vai dzīvnieks, kas iegūts ar hibridizāciju.
- ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos (piemēram, parastā priede, vilks, lapsa).
- punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- ēnaugs Augs, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu, ēnmīlis.
- hidrofīts Augs, kas aug ūdenī; ūdensaugs.
- stīgotājs Augs, kas augot veido stīgas.
- krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus; hibrīds.
- nezāle Augs, kas ieviesies ar kultūraugiem apstādītā platībā.
- puskoks Augs, kas ir daļēji līdzīgs kokam.
- puskrūms Augs, kas ir daļēji līdzīgs krūmam.
- sēklaudzis Augs, kas izaudzis no sēklas.
- ēnmīlis Augs, kas labāk aug ēnainās vietās.
- pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
- higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vietā.
- ūdensaugs Augs, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenī.
- parazītaugs Augs, kas pilnīgi vai daļēji pārtiek no citu dzīvo organismu barības vielām.
- garšaugs Augs, kas satur aromātiskas vielas ar īpatnēju garšu un ko pievieno ēdienam garšas uzlabošanai.
- kserofīts Augs, kas spēj augt nepietiekama mitruma apstākļos (piem., stepēs, tuksnešos).
- mātesaugs Augs, kas šķirņu krustošanā tiek apputeksnēts ar cita auga putekšņiem.
- gaismmīlis Augs, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
- saulmīlis Augs, kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā.
- tukšziedis Augs, kas zied, bet nenes augļus.
- lakstaugs Augs, kura stumbrs un zari nepārkoksnējas un kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
- smalkzeme Augsne, kas sastāv no sīkām daļiņām.
- māls Augsne, kas satur lielu šā ieža piejaukumu; mālzeme.
- solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu, izplatīta Centrālās Āzijas, Āfrikas un Austrālijas tuksnešos.
- glejs Augsnes apakškārtas slānis gaišā krāsā, kas veidojies, augsnei pārpurvojoties.
- humuss Augsnes organiskā daļa, kas veidojas, sadaloties augu un dzīvnieku atliekām.
- sarkanzeme Augsnes tips, kas veidojies mitra subtropu klimata platlapju mežos un tropu savannās.
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- kanclers Augsta amatpersona viduslaiku feodālajās valstīs, kas, piem., sagatavoja un apzīmogoja valsts aktus, pārzināja arhīvu.
- muitas barjera augsta ievedmuita, kas noteikta, lai aizkavētu ārzemju preču ievešanu.
- trompete Augsta reģistra metāla pūšaminstruments ar puslodes veida iemuti, tievu cauruli, kas saliekta garenā cilpā, piltuvveida galu.
- koloratūrsoprāns Augsta soprāna balss, kas piemērota koloratūru izpildīšanai; dziedātāja ar šādu balsi.
- providence Augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus, arī kaut kā iepriekšēja nolemtība.
- Augstākā tiesa augstākā līmeņa tiesa Latvijas Republikas tiesu trīspakāpju sistēmā (pēc rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām).
- universitāte Augstākā mācību un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu.
- valsts Augstākā sistemātikas vienība bioloģijā.
- pavēlniecība Augstākā virsniecība, kas komandē armiju, tās atsevišķas daļas, militāras vienības, vada militāro iestāžu darbību u. tml.
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piem., kādu tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- virspavēlnieks Augstākais pavēlnieks, augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- devītais vilnis Augstākais vilnis, kas, jūrai viļņojoties, periodiski atkārtojas.
- brahmanis Augstākās (priesteru) kastas pārstāvis (Indijā).
- arhierejs Augstākas pakāpes pareizticīgo baznīcas garīdznieks.
- draudzes skola augstākas pakāpes tautskola, kurā uzņēma skolēnus, kas bija mācījušies pagasta skolā.
- jonizējošais starojums augstas enerģijas daļiņu vai elektromagnētiskā starojuma plūsma, kas mijiedarbībā ar vielu izraisa jonizāciju.
- mikroprocesors Augstas integrācijas pakāpes shēma, kas izpilda centrālā procesora funkcijas.
- instrumentu atslēdznieks augstas kvalifikācijas atslēdznieks, kas izgatavo un remontē precīzas, ražošanai nepieciešamas ierīces.
- akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u. tml.
- zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
- galotnes pumpurs augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā.
- ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku (pārtikas produktu uzglabāšanai).
- bicepss Augšdelma divgalvainais muskulis (kas saliec roku elkoņa locītavā); augšstilba divgalvainais muskulis.
- trīsgalvainais muskulis augšdelma muskulis, kas atliec apakšdelmu elkoņa locītavā.
- apkakle Augšējā (apģērba) daļa, kas piešūta pie kakla izgriezuma.
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- augšstāvs Augšējais stāvs; stāvs, kas atrodas augstāk par citiem.
- kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra.
- termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
- zemsedze Augu (sūnu, ķērpju, mētru, zālaugu) kopums, kas sedz meža augsni.
- sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- agavju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst agaves, jukas, sansevjēras jeb līdakastes.
- ēriku dzimta augu dzimta, kurā ietilpst rododendri, virši, vaivariņi, ērikas, sārtenes.
- augājs Augu kopums (kas aug kādā vietā).
- pasēja Augu kultūra, kas ir pasēta zem virsauga.
- špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda žoga.
- nektārijs Augu sekrēcijas orgāns, kas izdala nektāru.
- kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
- puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas vai mikroskopiskas sēnes.
- pioniersuga Augu suga, kas kādā vietā (piem., meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
- hlorofils Augu un dažu baktēriju zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju organismiem asimilēt no gaisa ogļskābi gāzi.
- suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
- lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
- līnija Augu vai dzīvnieku sugas indivīdi ar stabili iedzimstošām pazīmēm, kas cēlušies no viena priekšteča vai priekšteču pāra.
- atsaite Aukla, virve, trose u. tml., kas notur (priekšmetu) nepieciešamā stāvoklī.
- naktsaukle Aukle, kas strādā naktīs (piem., bērnudārzā).
- vinegrets Aukstais ēdiens – salāti no sīki sagrieztiem dārzeņiem (kartupeļiem, bietēm, skābiem kāpostiem u. tml.), kas sajaukti ar eļļu.
- sasalt Aukstuma iedarbībā sabojāties (par pārtikas produktiem).
- labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
- bumerangs Austrālijas aborigēnu metamais ierocis, kas pēc sviediena atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
- vandaļi Austrumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu.
- kriviči Austrumslāvu cilšu grupa, kas no 6. līdz 10. gs. dzīvoja Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
- malēnietis Austrumvidzemes latvietis; cilvēks, kas cēlies no šī apvidus.
- velki Aušanā – pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā; šķēri.
- pirmavots Autentisks materiāls (piem., arhīva dokuments, raksts, grāmata, audio vai video ieraksts), kas satur informāciju, ko izmanto, piem., pētniecībā.
- šoseja Autoceļš ar cieto segumu, kas veidots no vairākiem slāņiem.
- autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
- pašiekrāvējs Automašīna, kurai ir iekārta kravas iekraušanai savā kravas kastē.
- imobilaizers Automašīnas drošības ierīce, kas neļauj to iedarbināt vai iekustināt.
- radze Automašīnas riepās iestrādāti asi izciļņi, kas nodrošina labāku saķeri ar ceļa segumu (piem., slidenos braukšanas apstākļos).
- bankomāts Automātiska iekārta skaidras naudas izņemšanai, arī dažu maksājumu izdarīšanai no personīgā bankas konta.
- melnā kaste automātisks lidojuma vai vilciena kustības datu ierakstītājs, kas paliek neskarts arī pēc transportlīdzekļa avārijas.
- stereotips Automatizēts, parasti reflektors, kustību kopums, poza, runa, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
- apvidus automobilis automobilis, kas piemērots braukšanai pa sliktiem ceļiem vai pilnīgos bezceļa apstākļos.
- virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- kulba Automobiļa kravas kaste ar segtu virsu.
- borts Automobiļa kravas kastes mala.
- volga Automobiļu GAZ-21 marka; šīs markas automašīna.
- mazda Automobiļu marka "Mazda"; šīs markas automašīna.
- mersedess Automobiļu marka "Mercedes-Benz"; šīs markas automašīna.
- opelis Automobiļu marka "Opel"; šīs markas automašīna.
- rovers Automobiļu marka "Rover"; šīs markas automašīna.
- volvo Automobiļu marka "Volvo"; šīs markas automobilis.
- telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
- autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
- pirāts Autortiesību pārkāpējs, kas nelikumīgi tiražē un tirgo videomateriālus vai skaņu ierakstus.
- dzērājšoferis Autovadītājs, kas vada auto, būdams alkohola reibumā.
- futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
- tehnogēna avārija avārija (sprādzieni, ugunsgrēki, ražošanas un transporta avārijas, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi), kuru izraisa cilvēku saimnieciskā darbība un kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību.
- dienas prese avīze, prese, kas iznāk katru dienu, no rīta.
- dienas avīze avīze, prese, kas iznāk katru dienu, no rīta.
- svētavots Avots, kura ūdenim pēc tautas ticējuma piemīt labvēlīgi ietekmējošas, dziednieciskas īpašības.
- hiēna Āzijā, Āfrikā izplatīts plēsēju kārtas dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no beigtiem dzīvniekiem.
- pantotēnskābe B grupas vitamīns, kas nepieciešams normālai vielmaiņai un nervu sistēmas funkcionēšanai.
- nikotīnskābe B grupas vitamīns, kas organismā veicina gremošanas trakta un nervu sistēmas darbību (arī PP vitamīns).
- piridoksīns B₆ vitamīns, kas organismā piedalās galvenokārt olbaltumvielu maiņā.
- vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
- mecenāts Bagāts cilvēks, kas lielu daļu savu ienākumu ziedo zinātnes, literatūras, mākslas u. tml. materiālai atbalstīšanai un veicināšanai.
- pleibojs Bagāts, jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās un uzdzīvē.
- kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas.
- primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas.
- balets Baletdejotāju grupa, kas iestudē, izpilda šādu mākslas darbu.
- rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums.
- izbalināt Balinot panākt, ka (kas) kļūst gaišs vai gaišāks.
- pasta balodis balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
- nodzerta balss balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
- starpbalsts Balsts, kas kādā posmā atrodas starp citiem (galvenajiem) balstiem.
- salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds.
- askorbīnskābe Balta sintētiski iegūta viela, kas palielina spēju pretoties infekcijas slimībām; C vitamīns.
- landesvērs Baltijas vāciešu brīvprātīgo militārās vienības, kas (1918.–1920. g.) darbojās Latvijas teritorijā.
- baltists Baltistikas speciālists.
- kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
- zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko, iekūņojoties ap sevi, tin zīdvērpējs.
- jātvingi Baltu cilšu grupa, kas dzīvoja tagadējās Lietuvas, Polijas, arī bijušās Prūsijas teritorijā.
- bonuss Balva, arī kāds cits labums, kas tiek piedāvāts klientam.
- ceļojošā balva balva, kas uzvarētājam paliek tikai līdz nākamajām sacensībām.
- vainagkoks Baļķis, brusa (ēkas) vainagā.
- šķērsbaļķis Baļķis, kas (kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
- guļbaļķis Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
- kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
- komercbanka Banka, kas pieņem noguldījumus, kreditē uzņēmumus un privātpersonas, kā arī veic operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
- baņķieris Bankas īpašnieks, vadītājs vai akcionārs.
- čeku grāmatiņa bankas izsniegtas stingrās uzskaites veidlapas šādu rīkojumu došanai.
- inkaso Bankas operācija, kur banka uz klienta naudas un norēķinu dokumentu pamata iekasē klientam pienākošos naudas summu.
- diskonts Bankas operācija, kurā banka, pērkot vekseli, savā labā ietur zināmu daļu no iepirktā vekseļa summas.
- internetbanka Bankas pakalpojumi, kas pieejami elektroniskā vidē (izmantojot internetu).
- interneta banka bankas pakalpojums, kas klientiem dod iespējas pārvaldīt savu līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt konta stāvokli u. tml.) elektroniskā veidā, izmantojot internetu.
- bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus.
- vaigubārda Bārda, kas klāj vaigus, bet uz zoda tiek skūta.
- izēdas Barības paliekas, ko neapēd dzīvnieki.
- izkārnījumi Barības pārstrādes atkritumprodukti, kas sakrājas resnās zarnas apakšējā daļā; fekālijas.
- kafijas bārmenis bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; barista.
- barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
- piebarot Barot (zīdaini) ar ēdienu, kas papildina mātes pienu vai tā aizstājēju.
- peldbaseins Baseins, kas ir paredzēts peldēšanai, sacensībām vai peldētapmācībai.
- nevalodas Baumas, tenkas; sliktas runas.
- ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas palīdz mācītājam dievkalpojumā, rituālu izpildē, glabā baznīcas lietas u. tml.
- metropolija Baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
- agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā (līdz 20. gs. 20. gadiem); mācītājmuiža.
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā.
- iegruvums Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
- dabūt zem jumta Beigt ēkas būvdarbus.
- dzist Beigties (piem., par gaismu, kas saistīta ar parādībām, stāvokli dabā).
- gals Beigu daļa, beigu posms (rindai, virknei); tas, kas atrodas (kā) sākumā vai beigās.
- valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
- aleksandrīts Berila paveids – zaļgans dārgakmens, kas mākslīgā apgaismojumā iegūst sarkanīgu nokrāsu.
- bērndārznieks Bērns, kas apmeklē bērnudārzu.
- brēkulis Bērns, kas bieži raud.
- pirmdzimts Bērns, kas ģimenē piedzimis pirmais.
- zaglēns Bērns, kas izdarījis zādzību; arī sīks zaglis.
- ābečnieks Bērns, kas mācās lasīt; (parasti) pirmās klases skolēns.
- bļauris Bērns, kas mēdz bieži raudāt (parasti skaļi, nesavaldīgi, bez nopietna iemesla).
- neiznests bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
- neiznēsāts bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
- audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas apgādībā un audzināšanā.
- mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos.
- bārenis Bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem.
- sporta ratiņi bērnu ratiņi, kas paredzēti braukšanai sēdus vai pusguļus pozīcijā.
- pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
- tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; ādas sacietējums, kas radies no berzes.
- trīt Berzējot (ar ko, pret ko) panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
- ieberzēt Berzējot panākt, ka (kas) iesūcas (kur iekšā) vai piesaistās, pielīp (kam).
- pienaine Bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
- pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
- noberzt Beržot atdalīt nost (netīrumus, kā paliekas u. tml.).
- spodrināt Beržot, tīrot panākt, ka (kas) kļūst tīrs, spodrs, spožs.
- silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķu un silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
- dzidrs Bez mākoņiem, miglas, dūmakas (par debesīm); skaidrs.
- nelabprāt Bez patikas; negribot.
- metāns Bezkrāsaina gāze bez smakas, dabasgāzes galvenā sastāvdaļa.
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela – piesātināts ogļūdeņradis, kas kopā ar metānu ietilpst dabasgāzes sastāvā.
- urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par dezinfekcijas līdzekli, degvielu.
- higiēniskā lūpu krāsa bezkrāsains kosmētikas līdzeklis lūpu mīkstināšanai, aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības.
- oleīnskābe Bezkrāsains, eļļains šķidrums – nepiesātināta taukskābe, kas ietilpst augu eļļu un dzīvnieku tauku sastāvā.
- gliemis Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieks ar mīkstu, neposmotu ķermeni, kas vairumam sugu ietverts čaulā; mīkstmiesis; molusks.
- zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs gremošanas dobums, kas aizņem visu ķermeņa iekšējo daļu; šī tipa dzīvnieki [Coelenterata].
- trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
- helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
- vīruss Bezšūnas mikroorganisms, kas spēj vairoties dzīvā šūnā; infekcijas slimību ierosinātājs.
- vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu.
- Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
- Metuzāls Bībeles personāžs, kas esot nodzīvojis 969 gadus.
- bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina, kārto un izsniedz grāmatas lasīšanai.
- lasītājs Bibliotēkas, lasītavas u. tml. apmeklētājs.
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; dubultzods.
- ihtiola ziede bieza ziede, kas satur organiskus sēra savienojumus un ko lieto par pretiekaisuma līdzekli.
- marcipāns Bieza, salda masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
- pirē Biezenis, kas pagatavots no kartupeļiem vai citiem dārzeņiem, arī augļu masa.
- sirņiki Biezpiena plācenīši; biezpiena pankūkas.
- čūskulājs Biezs krūmājs, brikšņi; nesakopta vieta, kur var būt čūskas.
- dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā veido otru zodu.
- virsbikses Bikses, kas valkājamas virs apakšbiksēm.
- sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); bikstot sakārtot (to, kas kuras, deg).
- stara Bikšu daļa, kas aptver kāju.
- simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pāri.
- biostrāva Bioelektriskais potenciāls (elektriskais spriegums, kas rodas dzīvu organismu audos).
- biofiziķis Biofizikas speciālists.
- biogrāfs Biogrāfijas autors; pētnieks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
- fermentācija Bioķīmisks process, kas notiek fermentu iedarbībā (piem., rūgšana, pūšana, skābšana).
- radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīvajiem organismiem.
- kriobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta zemu temperatūru ietekmi uz dzīvajiem organismiem.
- parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus, parazitārās attiecības starp organismiem un izstrādā metodes un ieteikumus parazitāro slimību apkarošanai.
- mediators Bioloģiski aktīvas vielas, kas nervu uzbudinājuma laikā pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru.
- fitoncīdi Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augos un iznīcina mikroorganismus vai nomāc to darbību.
- nobirdināt Birdinot panākt, ka (kas) nobirst; nokratīt.
- sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); būt par cēloni, ka (kas) sabirst (kopā, kādā veidojumā, kur).
- nobirums Birstošu produktu svara zudums, kas rodas, piem., tos pārstrādājot, transportējot.
- svētbirzs Birzs, kas izmantota par pagāniska kulta vietu.
- darba bite bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
- vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
- fons Blakus trokšņi un citi traucējumi, kas parādās elektrisko signālu pārraides un pastiprināšanas sistēmās.
- fūzelis Blakusprodukts, kas paliek pēc etilspirta pārtvaicēšanas; sīveļļa.
- sablietēt Blietējot panākt, ka (kas) sablīvējas, kļūst blīvs, līdzens.
- porcelāns Blīva, plānās kārtās caurspīdīga, parasti balta saķepusi masa, kas sastāv no kaolīna, kvarca smiltīm un laukšpata un ko izmanto trauku, tehnisku detaļu u. c. keramisku materiālu izgatavošanai.
- plīšs Blīva, plūksnota drāna, kas līdzīga samtam, tikai ar garāku un retāku plūksnu.
- zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piem., no ēdiena atliekām, mikroorganismiem.
- koksne Blīvi, cieti kokaugu audi, kas atrodas to stumbros vai zaros.
- skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido šķrimšļu šūnas un kas ir cietāki par saistaudiem.
- siena Blīvs audu veidojums, kas sedz un aizsargā kādu organisma daļu.
- spalvu drāna blīvs audums spilvenam, kas neļauj līst ārā spalvām.
- stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
- locītavas somiņa blīvs saistaudu slānis, kas aptver kaulu galus locītavā.
- uzmava Blīvs šūnu slānis, kas aptver auga saknes galotnes daļu, aizsargājot to no ievainošanas.
- plēve Blīvs, gluds, samērā plāns saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
- blogeris Bloga autors; cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; emuārists.
- uguns boja boja, kas raida gaismas signālus.
- kaucošā boja boja, kas raida skaņu signālus.
- laikazobs Bojājumi, kas izveidojas, pastāvot (kam) ilgāku laiku.
- skramba Bojājums – šaurs padziļinājums (priekšmeta) virsmā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
- trauma Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
- sūce Bojājums (piem., kuģim, laivai, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu; hermētiskuma zudums (kam).
- sarētojums Bojājums, kas (parasti uz koka, tā daļas) radies ievainojuma vai slimības rezultātā.
- augu sistemātika botānikas nozare, kas klasificē augus.
- lihenoloģija Botānikas nozare, kas pētī ķērpjus.
- botāniķis Botānikas speciālists.
- streņģe Braucamo ratu sastāvdaļa – metāla stieple, kas savieno ilksi ar riteņa rumbu.
- rikšotājs Braucamo zirgu šķirnes zirgs, kam raksturīgs vienmērīgs skrējiena solis, kas piemērots braukšanai iejūgā vai īpašām sacensībām.
- veikbordists Braucējs ar veikbordu; sportists, kas nodarbojas ar veikbordu.
- komandējums Brauciens dienesta uzdevumā; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
- nobraucīt Braukot notīrīt (parasti rokas).
- nobraukt Braukšus nonākt, nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
- bremžu kluči bremžu iekārtas sastāvdaļa – īpašas detaļas, kas piespiežoties ritenim, rada berzi.
- stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
- gadumija Brīdis, kad vecais gads beidzas un jaunais sākas; laika posms ap gadu miju.
- briesmonis Briesmīga izskata būtne, kas izraisa bailes, šausmas; nezvērs.
- nezvērs Briesmīgam zvēram līdzīga fantastiska būtne, kas izraisa bailes, šausmas.
- būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai.
- remontbrigāde Brigāde, kas veic remontdarbus.
- saulesbrilles Brilles ar tumšām lēcām, kas paredzētas acu aizsargāšanai no spilgtas gaismas.
- tāluma brilles brilles, kas dod iespēju redzēt tālu.
- eliksīrs Brīnumains dzēriens, kas spēj pagarināt dzīvi vai padarīt cilvēku nemirstīgu.
- mala Brīva josla (grāmatas, žurnāla, laikraksta lappusē), kas ierobežo tekstu, attēlus.
- klētsapakša Brīva vieta, telpa zem klēts grīdas, kas tika atstāta, lai nodrošinātu ventilāciju; paklēte.
- neformāls apģērbs brīvāks apģērbs, kas neatbilst etiķetes stingrajiem noteikumiem un paredzēts neoficiāliem pasākumiem.
- vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
- disponēt Brīvi rīkoties (ar ko, kas ir kāda rīcībā).
- rītišķis Brokastis.
- vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
- dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā; arī dūriens (2).
- plēsta brūce brūce, kas radīta, saraujot audus.
- griezta brūce brūce, kas radīta, velkot ar ko asu.
- umbra Brūna krāsviela, kas satur mālzemi ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa.
- iedegums Brūngana, tumšāka ādas nokrāsa, kas izveidojas (parasti) saules staru iedarbībā.
- svīre Brūngani melns, bezdelīgai līdzīgs putns ar īsu, platu knābi, garākiem un slaidākiem spārniem, kas lidojumā izliekti kā sirpis.
- bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
- krūšbruņas Bruņas, kas sedz krūtis (vēžveidīgajiem).
- basmačs Bruņotas kustības dalībnieks (Vidusāzijā), kas 1917.–1926. g. cīnījās pret padomju varu.
- partizāns Bruņotas vienības dalībnieks, kas slepeni cīnās pret ienaidnieku tā okupētajā teritorijā.
- aktīvā armija bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās.
- mobilizācija Bruņoto spēku un valsts ekonomikas pārkārtošana karalaika apstākļiem.
- agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
- soda ekspedīcija bruņotu personu grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
- lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gs.
- aviobumba Bumba, kas paredzēta nomešanai no lidaparāta.
- ūdeņraža bumba bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
- pikējošais bumbvedējs bumbvedējs, kas ir konstruēts bumbu nomešanai, pikējot uz mērķi.
- latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
- parindenis Burtisks (dzejas teksta) tulkojums, kas sniedz informāciju par (teksta) saturu un paredzēts mākslinieciska tulkojuma izveidei.
- aplauzējs Burtlicis, kas aplauž salikumus; metieris.
- metieris Burtlicis, kas slejās saliktu tekstu sadala lappusēs; aplauzējs.
- burtu garnitūra burtu komplekts, kurā sakopoti burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
- monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
- faķīrs Burvju mākslinieks; cirka artists, kas demonstrē jogas vingrinājumus.
- čumēt Būt (kur) ļoti lielā daudzumā (piem., par sīkiem dzīvniekiem, kas kustas).
- atšķirties Būt ar īpašībām, pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); arī izcelties.
- sēdēt bez naudas būt bez iztikas līdzekļiem.
- sēdēt bez maizes būt bez minimāliem iztikas līdzekļiem, arī bez pārtikas.
- kārt zobus vadzī būt bez pārtikas, uztura; badoties.
- draudēt Būt iespējamam (par ko nepatīkamu, bīstamu); būt tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
- būt līdz ūkai būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
- būt ēnā būt neievērotam, nepamanītam, arī tādam, kas neizceļas.
- valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
- saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
- kāpt galvā Būt par cēloni paškritikas zudumam, iedomībai, pārākuma apziņai.
- raustīt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
- izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
- mocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas.
- stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) stipri salst.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (par parādībām dabā); mētāt (4).
- raidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti parādības dabā) izplatās kādā virzienā.
- sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ar triecienu (vai triecieniem) tiek sabojāts, padarīts nelietojams.
- notraukt Būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost (no kā).
- noēnot Būt par cēloni tam, ka (kas) atrodas ēnā.
- nogalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt.
- noēst Būt par cēloni tam, ka (kas) izzūd.
- nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst brūns, brūngans.
- pārmainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas.
- izcelt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk redzams.
- nokveldēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst sārts.
- rotāt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst skaistāks, greznāks, krāšņāks.
- mērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piem., par nokrišņiem).
- nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst tumšs, brūngans, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
- saliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks.
- kausēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kūst.
- liegt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav atļauts, nav iespējams.
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nelielā amplitūdā strauji kustas dažādos virzienos.
- turēt kopā būt par cēloni tam, ka (kas) nesadalās.
- palīdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, mainās uz vēlamo pusi.
- kavēt Būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, norisinās lēnāk, ilgāk.
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) parādās (kur).
- pārpurvot Būt par cēloni tam, ka (kas) pārpurvojas.
- raut Būt par cēloni tam, ka (kas) piesaistās (klāt).
- sakratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (kas) īsu brīdi dreb, trīc.
- sabangot Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
- sakaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1).
- saveldrēt Būt par cēloni tam, ka (kas) saveldrējas.
- noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
- mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt virzās pa gaisu, no vienas vietas uz otru.
- līdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās.
- savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept, ka (kas) normāli nefunkcionē.
- sariest Būt par cēloni tam, ka lēni veidojas, rodas (kas).
- izstrādāt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas.
- lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
- nodarīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izraisās (kas slikts, nevēlams).
- sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- sakāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū slapjš.
- rūsināt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) rūsē.
- apzeltīt Būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, ka (kas) iegūst zeltainumu.
- aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- uznest Būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kļūst sajūtams.
- uzšūpot Būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi, arī reizēm šūpojas.
- sasaldināt Būt par cēloni, ka (kas) kļūst sentimentāls, samākslots.
- laupīt Būt par cēloni, ka (kas) mazinās vai zūd.
- pamētāt Būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku tiek mētāts.
- nopurināt Būt par cēloni, ka (kas) nokrīt, nobirst.
- sablietēt Būt par cēloni, ka (kas) sablīvējas.
- sasāpināt Būt par cēloni, ka (kas) sāk sāpēt.
- saraudzēt Būt par cēloni, ka (kas) sarūgst.
- uzgriezt Būt par cēloni, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek patērēts; patērēt (daudz vai visu).
- saārdīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek sagrauts, izpostīts.
- saārdīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek savainots, sakropļots.
- apžilbināt Būt par cēloni, ka (kas) uz īsu mirkli zaudē spēju redzēt, saskatīt.
- uzvērpt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirpuļo augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uznest Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā; būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzdzīt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas, arī pietuvojas, kļūst sajūtams.
- radīt Būt par cēloni, ka (kas) veidojas, izraisās.
- kaltēt Būt par cēloni, ka (kas) zaudē mitrumu.
- saražot Būt par cēloni, ka rodas (kas).
- sasist Būt par cēloni, ka, piem., sitiena, trieciena rezultātā (kas) tiek bojāts, arī padarīts nelietojams.
- nobeigt Būt par cēloni, panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā, tiek pilnīgi sabojāts.
- drebināt Būt par cēloni, panākt, ka (kas) dreb.
- dzēst Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, izbeidzas (piem., sajūtas, jūtas).
- pārkarsēt Būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) pārkarst.
- atšķirt Būt par to (piem., pazīmi, īpašību), kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita).
- balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
- mest pirmo akmeni būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
- nolemt Būt priekšnoteikumiem, lai realizētos, notiktu (kas); būt tādam, ka realizējas, notiek (kas).
- blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu, bālganumu.
- mest Būt tādam vai būt par cēloni tam, ka (kas) virzās augšup vai uz visām pusēm.
- mirdzināt Būt tādam, arī panākt, ka (kas) spīd, izceļas ar savu spožumu.
- vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
- plest Būt tādam, kam (kas, piem., zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm.
- stiept Būt tādam, kam (kas, piem., zari, stumbrs, stublājs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem).
- pārkrustot Būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri.
- turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā; pārzināt, vadīt (īpašumu).
- pelnīt Būt tādam, kam (kas) pienākas.
- prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piem., par priekšmetiem, vielām).
- pūkot Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
- pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
- pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (2).
- nokarāties Būt tādam, kam trūkst spraiguma un kas ir noslīdējis uz leju.
- krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas.
- savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piem., par parādībām dabā, mākslas darbiem).
- izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
- izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
- skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
- apasiņot Būt tādam, kas apgādā ar asinīm.
- vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piem., slavu, ievērību).
- rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
- vest Būt tādam, kas atrodas noteiktā virzienā; būt tādam, pa kuru var nokļūt, izkļūt (kur).
- svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
- ziedēt Būt tādam, kas attīstās, darbojas veiksmīgi, arī būt attīstītam, izplatītam.
- pievilkt Būt tādam, kas bez ārēja spēka iedarbības pievirza, velk sev klāt (ko).
- kļauties Būt tādam, kas cieši apņem, aptver (ko) no vairākām vai visām pusēm.
- paust Būt tādam, kas dara (ko) zināmu, uztveramu (par tekstu, mākslas darbu u. tml.).
- streikot Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem; būt tādam, kam ir traucējumi.
- nīkuļot Būt tādam, kas darbojas slikti, nesekmīgi; neattīstīties.
- valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais.
- beigties Būt tādam, kas drīz vairs nebūs spēkā; nebūt vairs spēkā.
- raustīt Būt tādam, kas funkcionē nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
- ņemt Būt tādam, kas griež, šķeļ vai citādi apstrādā (ko) – par darbarīkiem, ierīcēm u. tml.
- plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
- vilcināties Būt tādam, kas ieilgst; būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
- saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piem., vielu, siltumu).
- saistīt Būt tādam, kas ierobežo (kā) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
- uzrunāt Būt tādam, kas ietekmē (kādu) – piemēram, par mākslas darbu.
- iedarboties Būt tādam, kas ietekmē, pārveido (ko).
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevī (ko neredzamu, nezināmu, nenojaušamu).
- rotāt Būt tādam, kas ir izdaiļots (ar ornamentiem, attēliem u. tml.).
- saskanēt Būt tādam, kas ir līdzīgas, kopīgas īpašības un kas veido vienotu, vēlamu kopumu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
- pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (piem., kādos apstākļos) – par parādībām sabiedrībā.
- turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvniekus).
- kulminēt Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
- stagnēt Būt tādam, kas ir sastinguma, apsīkuma stāvoklī (par sabiedrisko dzīvi, kultūru u. tml.).
- zaļot Būt tādam, kas ir spēcīgs, spilgti izpaužas (piem., par laikposmu).
- nokarāties Būt tādam, kas ir vērsts uz leju (par ķermeņa daļām).
- nokārties Būt tādam, kas ir vērsts vai noliekts uz leju (par ķermeņa daļām).
- disharmonēt Būt tādam, kas izjauc saskaņu, harmoniju.
- izsmaržot Būt tādam, kas izplata smaržu.
- vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); būt tādam, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
- valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
- interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi, saista uzmanību; pievilkt, valdzināt.
- vilkt Būt tādam, kas izraisa patiku, interesi, piesaistīt (ko).
- dergties Būt tādam, kas izraisa pretīgumu, riebumu.
- sviedrēt Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (parasti par zāļu vielām).
- saistīt Būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.).
- nodarbināt Būt tādam, kas izraisa, aktivizē noteiktus psihiskus procesus.
- vilkt Būt tādam, kas izraisa, arī kur izraisās nepatīkamas sajūtas, sāpes.
- klausīt Būt tādam, kas labi darbojas, ko (kāds) var lietot, izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
- turēt Būt tādam, kas labi saglabā (parasti siltumu).
- ost Būt tādam, kas liecina (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- badīties Būt tādam, kas mēdz badīt.
- spalvoties Būt tādam, kas met spalvu (par izstrādājumu).
- turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam).
- šokēt Būt tādam, kas nepatīkami pārsteidz.
- atkārties Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
- atļukt Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
- sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
- pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) – piem., par vielām, priekšmetiem.
- pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, veiksmīgāks u. tml. par ko citu, līdzīgu.
- savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) – piem., par celtnes daļu, ceļu.
- pasargāt Būt tādam, kas nodrošina pret (kā) nevēlamu iedarbību.
- saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.).
- vainagot Būt tādam, kas noslēdz (kā) augšējo daļu; būt tādam, kas noslēdz (kā) beigu daļu.
- spiest Būt tādam, kas pārāk cieši ietver, aptver (ķermeņa daļu), pārāk smagi gulst (uz kā), arī tāds, kas izraisa smaguma, sasprindzinājuma sajūtu.
- nosegt Būt tādam, kas pārsniedz (izdevumus, zaudējumus u. tml.).
- nokrāsot Būt tādam, kas pārveido (kā) krāsu vai (ko) notraipa.
- pievilkt Būt tādam, kas patīk, valdzina.
- likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību.
- pievilkt Būt tādam, kas piesaista, izraisa interesi.
- vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piem., ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
- spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukumu.
- savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piem., anatomisku, funkcionālu saistību organismā (par organisma daļu).
- saukt Būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, kurp doties u. tml.).
- komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
- uzlikt Būt tādam, kas saistīts (piemēram, ar augstu profesionalitāti, spēju pārvarēt grūtības) – par parādībām sabiedrībā.
- saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (piem., par teritoriju, reljefu).
- sasaistīt Būt tādam, kas savieno (ko, piem., vairākas ēkas, vienas ēkas daļas).
- saķepēt Būt tādam, kas savieno, sasaista kopā (par ko mīkstu, lipīgu).
- satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
- klāt Būt tādam, kas sedz, atrodas (uz kā virsmas).
- rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko).
- cirst Būt tādam, kas spēj dalīt nost vai šķelt sīkākās daļās (piem., par cirvi, zobenu); šādā veidā ievainot vai nonāvēt.
- saturēt Būt tādam, kas spēj saistīt (kā) kopumu tā, ka (tas) paliek, atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
- žņaugt Būt tādam, kas spiežot (parasti kaklu) traucē elpošanu; būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
- zarot Būt tādam, kas stiepjas vairākos virzienos prom no galvenā, centrālā veidojuma.
- uzbarot Būt tādam, kas strauji palielina ķermeņa masu, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, ēdieniem, dzērieniem).
- barot Būt tādam, kas strauji palielina svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
- notecēt Būt tādam, kas tek lejā, nodalās nost.
- strādāt Būt tādam, kas veic darbību noteiktā apjomā, noteiktā veidā, ar noteiktiem rezultātiem.
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piem., par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
- sastādīt Būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu).
- vagot Būt tādam, kas veido garenus padziļinājumus (piem., apvidū).
- vagot Būt tādam, kas veido rievas (piem., sejā).
- trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
- sagriezties Būt tādam, kas veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi.
- zelt Būt tādam, kas veidojas, attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā).
- krāsot Būt tādam, kas viegli atdalās un notraipa (ko).
- pievilkt Būt tādam, kas viegli uzsūc (ko).
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piem., par tinti, krāsu).
- žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piem., par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
- ņirbēt Būt tādam, kur (kas) ir lielā daudzumā.
- ņudzēt Būt tādam, kur (kas) ir lielā daudzumā.
- mudžēt Būt tādam, kur (kas) ir ļoti lielā daudzumā.
- nobriest Būt tādam, kur (kas) ir pilnībā nogatavojies (par platību).
- saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko ierodoties sajūt.
- dārdēt Būt tādam, kur (kas) ļoti skaļi, dobji skan.
- grandēt Būt tādam, kur (kas) ļoti spēcīgi skan.
- uzsist Būt tādam, kurā (arī no kura) strauji (kas) ceļas uz augšu.
- piebirt Būt tādam, kurā (kas) atrodas lielākā daudzumā.
- pārblīvēt Būt tādam, kurā (kas) atrodas pārāk lielā skaitā.
- nodimdēt Būt tādam, kurā (kas) dimd un pārstāj dimdēt.
- saturēt Būt tādam, kurā (kas) ir saistīts (piem., par vielas sastāvu, ķīmisku savienojumu).
- kūsāt Būt tādam, kurā (kas) spēcīgi izpaužas.
- piestrāvot Būt tādam, kurā (kas) spilgti, spēcīgi izpaužas.
- uzņemt Būt tādam, kurā (kas) var ietilpt, ieplūst u. tml.
- velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) (kas) rodas, izplatās, līgojas.
- plandēt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
- plandīt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
- veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) – piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
- zaigot Būt tādam, kurā ir kas košs, spožs.
- izmocīt Būt tādam, kurā izpaužas pārciestās mokas.
- pāriet Būt tādam, kura malām (kas) plūst pāri.
- prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
- sīkt Būt tādam, kurā skan samērā augstas, smalkas, nepārtrauktas skaņas (parasti kādu organisma funkciju traucējumu dēļ); atskanēt šādām skaņām.
- plīvot Būt tādam, kurā, arī kam veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
- staigāt Būt tādam, kuram ir kas raksturīgs tā ārienē (piem., apģērbā, matu sasukājumā).
- varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī spēt (1).
- spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem).
- nobirdināt Būt tādam, no kā (kas) atdalās nost, nobirst zemē (par augiem).
- sijāt Būt tādam, no kā izplatās sīkas (kā) daļiņas.
- sviest Būt tādam, no kura (kas gāzveidīgs) virzās augšup, uz visām pusēm.
- pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
- notecēt Būt tādam, no kura (kas) tek lejā, nodalās nost.
- kūpēt Būt tādam, no kura atdalās, izplatās sīkas, smalkas daļiņas.
- raudāt Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem).
- derēt Būt vēlamam; būt tādam, kas rada kādu labumu.
- sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
- sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- sasāpēt Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
- sasāpēties Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
- kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība; būtisku pazīmju, īpašību kopums, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām.
- patība Būtiska, raksturīga īpašība vai to kopums, kas padara (ko) unikālu, atšķirīgu no citiem.
- īpašība Būtiska, raksturīga pazīme, kas nosaka (kā) atšķirību no citiem vai līdzību ar tiem.
- pieturpunkts Būtiskākais, svarīgākais (tekstā), kas ņemams vērā, iegaumējams, dod pamatu kādai rīcībai u. tml.
- lietuvēns Būtne, kas pēc tautas ticējumiem ir miruša cilvēka gars vai dēmons un naktīs moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
- zemesdarbi Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
- nulles cikls būvdarbu posms, kas ietver celtniecību līdz celtnes pirmā stāva grīdas līmeņa atzīmei.
- estakāde Būve uz balstiem, kas paredzēta izkārtošanai vairākos līmeņos u. c. mērķiem.
- sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā veidojumā, kur).
- būvdetaļa Būves, celtnes detaļa (piem., bloki, durvis, logi), kas jau iepriekš izgatavota rūpnīcā.
- guļkoks Būvkoks, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
- stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots stāvus, vertikāli.
- sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
- laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem.
- rīģipsis Būvniecības materiāls – presēta ģipša masa, kas no abām pusēm aplīmēta ar kartonu; ģipškartons, ģipškartona plāksne.
- sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur mīksts, kupls, mazāk blīvs.
- bekons Cauraugusi, īpaši barotas cūkas gaļa.
- caurlaide Caurlaišana; vieta, pa kuru (kas) virzās cauri.
- stikls Caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
- maksts Cauruļveida muskuļains orgāns, kas savieno dzemdi ar ārējo vidi.
- urīnizvadkanāls Cauruļveida orgāns, kas izvada urīnu no urīnpūšļa ārējā vidē.
- nabassaite Cauruļveida orgāns, kas savieno augli ar placentu.
- urīnvads Cauruļveida pāra orgāns, kas izvada urīnu no nierēm.
- palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošana, kas palīdz nodrošināt galvenā ražošanas procesa veikšanu.
- slīdceliņš Celiņš, arī īpaša josla, kas ir slīdes kustībā.
- sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
- putināt Celt augšup un izplatīt uz visām pusēm (putekļus, sīkas kā daļiņas u. tml.).
- jaunceltne Celtne, ēka, ko ceļ vai kas nesen ir uzcelta.
- blokmāja Celtne, kas celta no vairākiem savienotiem būvelementiem – blokiem.
- augstceltne Celtne, kas ir augstāka par 12 stāviem.
- palīgceltne Celtne, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
- pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
- ferma Celtniecībā – nesoša konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji savienotiem stieņiem; kopne.
- arhitektūra Celtniecības māksla, kas rada telpisku vidi, kurā noris cilvēka dzīve; celtņu kopums, kas rada šo vidi.
- pildbetons Celtniecības materiāls, kas sastāv no betona masas un akmeņu pildījuma.
- jaunbūve Celtniecības objekts, kas tiek būvēts vai nesen ir pabeigts.
- autoceltnis Celtnis, kas uzmontēts uz automobiļa šasijas.
- pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (pāri kam, pār ko).
- brauktuve Ceļa daļa, kas paredzēta braukšanai.
- nobrauktuve Ceļa daļa, slīpa virsma, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
- uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
- komediants Ceļojošs aktieris, cirka mākslinieks, kas uzstājās balagānu uzvedumos (līdz 18. gadsimtam).
- vagants Ceļojošs aktieris, students viduslaiku Rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
- pauninieks Ceļojošs sīktirgotājs, kas lauku iedzīvotājiem iznēsāja vai izvadāja preces, arī (ko) uzpirka.
- komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas pircējiem piedāvā preces pēc paraugiem.
- safari Ceļojums, brauciens pa kādu (piem., Āfrikas) apvidu, lai vērotu, filmētu u. tml. savvaļas dzīvniekus dabiskos apstākļos.
- pievedceļš Ceļš, kas atzarojas no galvenā ceļa un pieved pie konkrēta objekta; pievadceļš.
- sānceļš Ceļš, kas atzarojas no galvenā, lielākā ceļa.
- strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
- līkums Ceļš, kas iznāk garāks (par taisnāko).
- robežceļš Ceļš, kas ved pāri (kādas teritorijas) robežai.
- lejupceļš Ceļš, kas ved uz zemāku (reljefa) vietu.
- apkārtceļš Ceļš, kas virzās ar līkumu, iesānis no tiešā vai galvenā ceļa, bet ved uz to pašu vietu.
- pārvads Ceļu būves konstrukcija, kas nodrošina transportlīdzekļu vai cilvēku kustību pāri maģistrālēm, ceļiem, dzelzceļu u. tml.
- taisīties vaļā censties atbrīvoties (no kāda, arī no kā, kas traucē).
- raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt (no tā, kas tur, nelaiž vaļā).
- kaisīt pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, ideāliem cilvēku, kas to neizprot un nespēj novērtēt.
- ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- refinansēšanas likme centrālās bankas noteikta procentu likme, pēc kuras tā izsniedz aizdevumus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
- muguras smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas mugurkaula kanālā.
- centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
- izcept Cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- brūnināt Cept, karsēt (pārtikas produktu), lai tas kļūtu brūngans, brūns.
- cepetis Cepts, paliels (piem., cūkas, teļa) gaļas gabals; izcepts vesels putns.
- makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
- austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā.
- likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, ka (kāds) sasniegs, izpildīs (ko), ka (kas) notiks.
- laime Ceriņu zieds ar vairāk nekā četrām lapiņām vai āboliņa lapa ar vairāk nekā trim lapiņām, kas pēc tautas ticējumiem to atradējam nes veiksmi.
- fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
- SOS bērnu ciemats ciemats, kas nodrošina ģimenes modeļa aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
- respektabls Cienīgs, iespaidīgs (par kā ārējo veidolu, izskatu); tāds, kas izceļas ar savu vērtību, kvalitāti.
- iekrist Ciest materiālus, finansiālus u. tml. zaudējumus, ja (kas) nav izrādījies drošs, kvalitatīvs, uzticams u. tml.
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- griezt zobus cieši sakostiem zobiem izdarīt sāniskas košļāšanas kustības, radot raksturīgu čirkstošu skaņu.
- sažņaugt rokas cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
- konkrementi Cieta masa, kas izveidojas, organisma dobumos vai audos nogulsnējoties sāļiem.
- sērsna Cieta, blīva sniega virskārta, arī ledus garoza, kas veidojas sniegam atkūstot un pēc tam sasalstot.
- emalja Cieta, gluda viela, kas veido zoba ārējo kārtu.
- biezums Cietākas daļiņas šķidrumā (parasti dzērienā, ēdienā).
- dekstrīns Cietes hidrolīzes starpprodukts – lipīga viela, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kā līmvielu.
- saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piem., alus, spirta gatavošanā.
- iesalcukurs Cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze.
- žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
- kaulaudi Cietie audi, kas sastāv no īpašām šūnām un veido kaulus.
- čaula Ciets apvalks (ierīcei, detaļai u. tml.); kārta, kas sedz, ietver (ko).
- vairogs Ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
- organiskais stikls ciets, caurspīdīgs stiklam līdzīgs materiāls, kas izgatavots no polimēriem.
- kristāls Cietviela, kuras daļiņas (atomi, molekulas, joni) ir izvietotas stingri noteiktā kārtībā, veido kristālrežģi, kristāliskas vielas atsevišķā daļiņa, gabals.
- metālfizika Cietvielu fizikas nozare, kas pēta metālu un to sakausējumu uzbūvi un fizikālās īpašības.
- izsmēķis Cigaretes, papirosa u. tml. gals, kas paliek pāri pēc izsmēķēšanas.
- svīta Ciklisks skaņdarbs, kas sastāv no vairākām pastāvīgām daļām, kuras apvieno kopīga tematika.
- oda Cildinošs, svinīgs slavinājuma dzejolis, kas veltīts kādam notikumam vai personai.
- tīstoklis Cilindriskas formas aprakstīts (ādas, pergamenta) vīstoklis.
- klarnete Cilindriskas formas koka pūšaminstruments.
- bungas Cilindriskas formas mūzikas sitaminstruments, ko spēlē ar vienu vai divām vālītēm.
- kanna Cilindriskas formas paliels (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidruma, šķidru vielu uzglabāšanai, pārnēsāšanai, transportēšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
- pudele Cilindriskas formas trauks ar šaurāku augšdaļu (parasti šķidrumu glabāšanai).
- krūze Cilindriskas, arī citādas formas (parasti keramikas, stikla) trauks ar osu (šķidrumam).
- konga Cilindriskas, garenas bungas, ko spēlē ar plaukstām.
- raķete Cilindrisks šāviņš, kas tiek izmantots attālinātu mērķu iznīcināšanai un kas lidojumam izmanto reaktīvās kustības principu.
- cigārs Cilindrisks tabakas lapu vīstoklis.
- rullis Cilindrveida priekšmets, detaļa, kas darbībā ripo, rotē; ierīce iekārta, kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa; veltnis.
- jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
- jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas (parasti garīgas) vērtības.
- vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
- astrālais ķermenis cilvēka enerģētiskais apvalks, kas spēj atdalīties no fiziskā ķermeņa un eksistēt patstāvīgi.
- darbaspēks Cilvēka fizisko un garīgo spēku kopums, kas tiek izmantots ražošanas procesā.
- darbība Cilvēka gribas izpaudums, rīcība, kam ir tiesiskas sekas.
- HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss, kas izraisa saslimšanu ar AIDS.
- robots Cilvēka ķermenim līdzīgs mehānisms, kas funkcionē automātiski un spēj atdarināt cilvēkam raksturīgās kustības.
- pīšļi Cilvēka ķermenis pēc nāves; mirstīgās atliekas.
- mugurpuse Cilvēka ķermeņa mugurējā daļa; tā puse, kas ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse.
- vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
- vecumdienas Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; vecums (1).
- raksturs Cilvēka psihisko īpašību kopums, kas nosaka tā intelektuāli emocionālo reakciju un izturēšanos dažādās dzīves situācijās.
- rugaine Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar rugājiem (2).
- analizators Cilvēka un augstāko dzīvnieku orgānu sistēma, kas analizē kairinājumus.
- statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
- sula Cilvēka vai dzīvnieka orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, ko izdala īpaši ādas dziedzeri; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
- mežainis Cilvēkam līdzīga mitoloģiska būtne, kas mīt mežā.
- sūdzībnieks Cilvēkas, kas sūdzas.
- skvoters Cilvēki (bezpajumtnieki), kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (parasti Lielbritānijā).
- pēctecis Cilvēki, cilvēku paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējām paaudzēm.
- apkārtējais Cilvēki, kas atrodas apkārt vai tuvumā.
- iedzīvotājs Cilvēki, kas dzīvo (ēkā, dzīvoklī u. tml.).
- mājinieki Cilvēki, kas dzīvo vienā un tajā pašā mājoklī.
- mirušās dvēseles cilvēki, kas fiktīvi skaitās (kaut kur).
- klērs Cilvēki, kas pieder pie garīdzniecības.
- spēks Cilvēki, kas veido kādu grupu (parasti ar līdzīgu profesiju, nodarbošanos).
- hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
- pamatlicējs Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas (ko) aizsāk, veido (kā) pamatus.
- dzinējs Cilvēks (arī dzīvnieks), kas (ko) dzen, virza uz priekšu, liek (kādam) doties noteiktā virzienā (piem., zvēru medībās).
- pakaļbraucējs Cilvēks (arī transportlīdzeklis), kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
- uzpircējs Cilvēks (arī uzņēmums), kas nodarbojas ar kā (piemēram, lauksaimniecības ražojumu, nekustamo īpašumu) uzpirkšanu pārdošanai (vai pārstrādei) par augstāku cenu.
- blēņdaris Cilvēks (parasti bērns), kas dara nedarbus, blēņojas; nerātnis, palaidnis.
- palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara pārkāpumus, neievēro uzvedības normas.
- nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas ir gatavs, veicot uzdevumu, iet bojā; pašnāvnieks; kamikadze.
- marionete Cilvēks (parasti politikā), kas paklausīgi izpilda citu gribu, norādījumus.
- demagogs Cilvēks (parasti politiķis), kas cenšas realizēt kādus nodomus ar faktu sagrozīšanu, maldināšanu, meliem u. tml.; cilvēks, kas savtīgos nolūkos runā to, kas neatbilst paša pārliecībai.
- atmīnētājs Cilvēks (parasti sapieris), kas specializējies atmīnēšanā.
- žagata Cilvēks (parasti sieviete), kas mēdz daudz pļāpāt.
- aukle Cilvēks (parasti sieviete), kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu; sieviete, meitene, kas auklē bērnu.
- komentētājs Cilvēks (parasti žurnālists, politologs), kas komentē.
- zirdzinieks Cilvēks (piem., karavīrs, sportists), kas jāj uz zirga, arī vada zirga pajūgu.
- mistifikators Cilvēks (piem., rakstnieks, režisors), kas spēj piešķirt (kam) noslēpumainību, neizprotamību; cilvēks, kas veic mistifikāciju.
- uzklīdenis Cilvēks (piemēram, svešinieks, klejotājs, klaidonis), kas uzklīdis (kādā vietā).
- vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
- titāns Cilvēks ar neparasti lielām, izcilām spējam, kas ir paveicis milzīgu darbu.
- baltrocis Cilvēks ar nesastrādātām rokām; cilvēks, kas nav radis strādāt un izvairās no fiziska, netīra darba.
- postenis Cilvēks vai cilvēku grupa, kas (ko) novēro, apsargā vai veic pastāvīgu uzdevumu, pienākumu.
- slīcējs Cilvēks vai dzīvnieks, kas slīkst (1).
- aizdevējs Cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piem., naudu); kreditors.
- līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
- īpašnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija, kam pieder (kas), kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
- pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
- vadība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību kopumu.
- sardze Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādus pienākumus.
- iniciators Cilvēks, cilvēku grupa, organizācija, kas ierosina, iesāk (piem., kādu pasākumu).
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
- strīdnieks Cilvēks, kam ir juridiskas pretenzijas (kādā jautājumā).
- īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
- šatens Cilvēks, kam ir kastaņbrūni mati.
- speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē); cilvēks, kam ir liela pieredze (piem., kādā darbā).
- autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
- narkomāns Cilvēks, kam ir patoloģisks pieradums lietot narkotiskas vielas.
- toksikomāns Cilvēks, kam ir pieradums lietot vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu.
- interesents Cilvēks, kam ir sevišķa interese, kas īpaši interesējas (par ko).
- bezgodis Cilvēks, kam nav goda jūtu, cilvēks, kas rīkojas bezgodīgi.
- neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības, kam (kas) neveicas, nepadodas.
- negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk.
- vietsēdis Cilvēks, kam nepatīk ceļot, pārcelties un kas labprāt uzturas pierastajā vietā, vidē.
- mīļotājs Cilvēks, kam patīk (kas).
- telepāts Cilvēks, kam piemīt telepātiskas spējas.
- trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
- nepraša Cilvēks, kam trūkst zināšanu, prasmes (piem., kā veikšanai); cilvēks, kas (ko) dara slikti, nemākulīgi.
- aizgādnis Cilvēks, kam uzticēta aizgādnība; persona, kas rūpējas, gādā (par kādu).
- karognesējs Cilvēks, kam uzticēts nest karogu; cilvēks, kas nes karogu.
- bēglis Cilvēks, kas (apstākļu spiests) atstājis savu dzimteni, dzimto vietu.
- pātarnieks Cilvēks, kas (ārpus baznīcas) vada reliģisku tekstu lasīšanu, lūgšanu skaitīšanu u. tml.
- spīdeklis Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
- apkalpotājs Cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus, viesus; oficiants.
- apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas; apkopējs.
- respondents Cilvēks, kas (intervijā, aptaujā) atbild uz uzdotajiem jautājumiem; atbildes sniedzējs, aptaujātais.
- milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
- darbinieks Cilvēks, kas (kādā sabiedriskās vai dzīves nozarēs) veic nozīmīgu, aktīvu darbu sabiedrības labā.
- kaimiņš Cilvēks, kas (kādu laiku) atrodas tieši blakus.
- viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
- ciemiņš Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
- eksaminators Cilvēks, kas (kādu) eksaminē.
- eksaminētājs Cilvēks, kas (kādu) eksaminē.
- pavedējs Cilvēks, kas (kādu) paved.
- sanitārs Cilvēks, kas (kaujas laukā) uzmeklē un evakuē ievainotos.
- aplauzējs Cilvēks, kas (ko) aplauž vai ir aplauzis.
- kontrolieris Cilvēks, kas (ko) kontrolē.
- pielūdzējs Cilvēks, kas (ko) pielūdz (1).
- radītājs Cilvēks, kas (ko) rada, izveido.
- reformators Cilvēks, kas (ko) reformē, veic, īsteno (kā) reformu, pārveidi.
- lauva Cilvēks, kas (kur, kādā jomā) ir vislabākais, galvenais.
- valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs; cilvēks, kas ir īpaši prasmīgs kādā jomā, pilnībā pārvalda to.
- bandīts Cilvēks, kas (parasti grupā) veic noziedzīgas un brutālas, cietsirdīgas darbības.
- radioklausītājs Cilvēks, kas (parasti regulāri) klausās radioraidījumus.
- leijerkastnieks Cilvēks, kas (parasti uz ielas) spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs.
- dzērējs Cilvēks, kas (pašlaik) dzer.
- zombijs Cilvēks, kas (piem., ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu, mehānisku uzvedību) atgādina šādu atdzīvinātu mironi.
- pauninieks Cilvēks, kas (piem., kara laikā) staigā pa lauku mājām, cenšoties mantas apmainīt pret pārtiku.
- nespējnieks Cilvēks, kas (piem., slimības, vecuma dēļ) nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
- galdabiedrs Cilvēks, kas (piem., viesībās) pie galda sēž blakus.
- fotogrāfs Cilvēks, kas (profesionāli) nodarbojas ar fotografēšanu; cilvēks, kas fotografē.
- nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības vai garīgas atpalicības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs, piem., par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- diktors Cilvēks, kas (radio, televīzijā) lasa cita sagatavotu tekstu (ziņas, sludinājumus u. tml.).
- oficiants Cilvēks, kas (restorānā, banketā u. tml.) apkalpo viesus (pasniedzot ēdienus, dzērienus); viesmīlis.
- viesmīlis Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
- tirdzinieks Cilvēks, kas (tirgū) pērk vai pārdod.
- aģitators Cilvēks, kas aģitē, nodarbojas ar aģitāciju.
- airētājs Cilvēks, kas airē; sportists, kas specializējies airēšanā.
- aizgājējs Cilvēks, kas aiziet, dodas prom.
- aizņēmējs Cilvēks, kas aizņemas.
- mīļotājs Cilvēks, kas aizraujas (ar ko), nododas (kam), mīl (ko).
- bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas, grāmatu mīļotājs.
- pionieris Cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē); celmlauzis.
- dublieris Cilvēks, kas aizstāj (parasti kinofilmas) lomas tēlotāju kādā epizodē.
- aizstājējs Cilvēks, kas aizstāj kādu.
- vietnieks Cilvēks, kas aizstāj vai var aizstāt (kādu), piem., darbā, kādā situācijā.
- aizstāvis Cilvēks, kas aizstāv (ko).
- modes vergs cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
- āksts Cilvēks, kas ākstās.
- kaskadieris Cilvēks, kas aktiera vietā veic bīstamus trikus (uzņemot kinofilmas).
- cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu mērķi, cīnās pret nevēlamo.
- revolucionārs Cilvēks, kas aktīvi piedalās revolūcijas (1) organizēšanā un īstenošanā.
- alcējs Cilvēks, kas alkst (pēc kā).
- diplomands Cilvēks, kas apbalvots ar diplomu.
- medaļnieks Cilvēks, kas apbalvots ar medaļu.
- kavalieris Cilvēks, kas apbalvots ar ordeni.
- apmeklētājs Cilvēks, kas apciemo (kādu).
- iedzīvotājs Cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
- apgādnieks Cilvēks, kas apgādā kādu.
- apmācāmais Cilvēks, kas apgūst teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas.
- māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskus dzērienus.
- baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos dievkalpojumā.
- apmeklētājs Cilvēks, kas apmeklē vai ir apmeklējis (ko).
- aprēķinātājs Cilvēks, kas aprēķina (1).
- apspiedējs Cilvēks, kas apspiež.
- akmeņkalis Cilvēks, kas apstrādā (kaļ, cērt u. tml.) akmeņus.
- apsūdzētājs Cilvēks, kas apsūdz.
- falsifikators Cilvēks, kas apzināti sagroza (faktus, datus u. tml.).
- ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina noslēpumus, iegūst ziņas.
- reketieris Cilvēks, kas ar draudiem vai šantāžu veic naudas izspiešanu (parasti no uzņēmējiem).
- baltais zvirbulis cilvēks, kas ar kaut ko ļoti atšķiras no pārējiem.
- pareģis Cilvēks, kas ar pārdabiskiem vai iracionāliem līdzekļiem spēj pareģot nākotni.
- rīkstnieks Cilvēks, kas ar rīksti vai citu instrumentu spēj noteikt ūdens āderes, metāla dzīslas u. tml. atrašanās vietu.
- individualitāte Cilvēks, kas ar savām intelektuālajām, emocionālajām vai gribas īpašībām spilgti atšķiras no apkārtējiem; personība.
- šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piem., uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
- pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību vai izturēšanos nodara (kādam) pāri.
- izstrādātājs Cilvēks, kas ar savu darbu (ko) izstrādā, izveido.
- strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu rada materiālas vai garīgas vērtības.
- dvēsele Cilvēks, kas ar savu personību būtiski ietekmē (piem., kolektīvu, kādu pasākumu).
- dienas varonis cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
- smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
- notiesātais Cilvēks, kas ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu un kam ir piespriests sods.
- izspiedējs Cilvēks, kas ar varu, spēku, draudiem u. tml. cenšas iegūt no citiem (piem., naudu).
- blēdis Cilvēks, kas ar viltību, mānīšanos izdara kādu nerātnību.
- arājs Cilvēks, kas ar zemi.
- stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
- pūšļotājs Cilvēks, kas ārstē ar pūšļošanu.
- producents Cilvēks, kas atbild par radio un TV programmu saturu, vada mūzikas ierakstīšanu u. tml.
- dumpinieks Cilvēks, kas atklāti pauž neapmierinātību (ar ko), vēršas (pret ko).
- atnācējs Cilvēks, kas atnācis, ieradies.
- ceļinieks Cilvēks, kas atrodas ceļā, ceļojumā.
- ieslodzītais Cilvēks, kas atrodas ieslodzījumā.
- apgādājamais Cilvēks, kas atrodas kāda apgādībā.
- kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas, ar kādu kopā; kompānijas (1) dalībnieks.
- klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kur, kādā vietā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
- pazudušais dēls cilvēks, kas attālinājies no saviem tuviniekiem, neuztur ar tiem attiecības, nevēlēdamies pakļauties to morāles normām, tradīcijām, prasībām.
- malējs Cilvēks, kas atvedis labību malšanai.
- nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
- dārzeņaudzētājs Cilvēks, kas audzē dārzeņus.
- balsts Cilvēks, kas balsta, sniedz palīdzību.
- kalpotājs Cilvēks, kas baznīcā, draudzē u. tml. veic noteiktus pienākumus.
- beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; cilvēks, kas nesen beidzis mācību iestādi; absolvents.
- beidzējs Cilvēks, kas beidz (piem., kādu darbu).
- absolvents Cilvēks, kas beidz vai ir beidzis mācību iestādi.
- rokaspuisis Cilvēks, kas bez ierunām izpilda (kāda) rīkojumus, pavēles, aktīvi darbojas tā labā, cenšas viņam iztapt.
- filantrops Cilvēks, kas bez savtīgiem nolūkiem darbojas citu labā, sniedzot materiālu palīdzību.
- mājas draugs cilvēks, kas bieži ciemojas kādā mājā.
- ķildnieks Cilvēks, kas bieži ķildojas.
- pasaules staigātājs cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
- pasaules klaiņotājs cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
- pasaules gājējs cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu.
- staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darbavietu; arī klaidonis.
- iemetējs Cilvēks, kas bieži mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
- melis Cilvēks, kas bieži mēdz melot; cilvēks, kas melo.
- skandālists Cilvēks, kas bieži rada skandālus.
- pinkšķis Cilvēks, kas bieži raud.
- raudulis Cilvēks, kas bieži raud.
- iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus.
- alkoholiķis Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus; dzērājs.
- uzdzīvotājs Cilvēks, kas bieži uzdzīvo.
- dzērājs Cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (bezalkoholisku) dzērienu.
- raudulis Cilvēks, kas bieži, arī apnicīgi gaužas.
- dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskos dzērienus; alkoholiķis.
- represēts Cilvēks, kas bijis pakļauts represijām.
- pretimbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
- braucējs Cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī); pasažieris.
- laivinieks Cilvēks, kas brauc ar laivu.
- mopēdists Cilvēks, kas brauc ar mopēdu.
- motociklists Cilvēks, kas brauc ar motociklu.
- skrituļotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļdēli vai skrituļslidām.
- skrituļslēpotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļslēpēm, arī sportists, kas specializējies skrituļslēpošanā.
- skrituļslidotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļslidām, arī sportists, kas specializējies skrituļslidošanā.
- velosipēdists Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; riteņbraucējs (1).
- velobraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists (1); riteņbraucējs (1).
- riteņbraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists.
- līdzbraucējs Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
- snovbordists Cilvēks, kas brauc no kalna pa sniegu ar speciālu dēli.
- pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc pēc kā, pēc kāda.
- pasažieris Cilvēks, kas brauc sabiedriskajā transportlīdzeklī.
- braucējs Cilvēks, kas brauc, dodas (uz kādu vietu).
- kinoamatieris Cilvēks, kas brīvajā laikā nodarbojas ar kinofilmu uzņemšanu.
- brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi iestājas karadienestā.
- brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi uzņemas kādu uzdevumu, piedalās kādā pasākumā.
- burātājs Cilvēks, kas burā; sportists, kas specializējies burāšanā.
- kazaki Cilvēks, kas cēlies no šādas kopienas.
- ceļotājs Cilvēks, kas ceļo vai mēdz ceļot.
- ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties (parasti uz citu rēķina).
- izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
- pasaules lāpītājs cilvēks, kas cenšas visiem palīdzēt, mēģina uzlabot sabiedrību.
- trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā (bijušajā PSRS).
- badacietējs Cilvēks, kas cieš badu.
- cietušais Cilvēks, kas cietis nelaimes gadījumā.
- cīkstonis Cilvēks, kas cīkstas (ar kādu).
- ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu (ko).
- sekotājs Cilvēks, kas dara, rīkojas tāpat kā kāds cits; kādas personas domu, ideju atbalstītājs un turpinātājs.
- ziņotājs Cilvēks, kas darbojas (piem., kādas iestādes, organizācijas labā), pienesot ziņas (par kādu, ko).
- volontieris Cilvēks, kas darbojas brīvprātīgi, bez atlīdzības.
- aģents Cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā; pilnvarotais.
- mākslinieks Cilvēks, kas darbojas kādā mākslas nozarē (piem., tēlotājmākslā).
- pagrīdnieks Cilvēks, kas darbojas pagrīdē (2).
- politiķis Cilvēks, kas darbojas politikā.
- gulšņa Cilvēks, kas daudz gulšņā, guļ.
- joku plēsējs cilvēks, kas daudz joko; jautrs cilvēks, jokdaris.
- bļauris Cilvēks, kas daudz kliedz, skaļi baras.
- grāmatnieks Cilvēks, kas daudz lasa; grāmatu mīļotājs, arī krājējs.
- grāmatu draugs cilvēks, kas daudz lasa.
- melša Cilvēks, kas daudz melš; melis, pļāpa.
- sūdzībkalis Cilvēks, kas daudz, parasti nepamatoti, sūdzas; cilvēks, kas sacer un iesniedz daudzas, parasti nepamatotas, sūdzības.
- entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas kādai lietai, strādā ar aizrautību, lielu pašatdevi.
- dejotājs Cilvēks, kas dejo; cilvēks, kas labi dejo un kam patīk dejot.
- deklamētājs Cilvēks, kas deklamē; cilvēks, kas labi deklamē un kam patīk deklamēt.
- dekorators Cilvēks, kas dekorē; mākslinieciskais noformētājs.
- modelis Cilvēks, kas demonstrē tērpus.
- ekskursants Cilvēks, kas devies ekskursijā; ekskursijas dalībnieks.
- dežurants Cilvēks, kas dežurē, veic dežūru.
- galvinieks Cilvēks, kas dod galvojumu; galvotājs.
- padomdevējs Cilvēks, kas dod kādam padomu.
- donors Cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piem., ārstniecībā.
- projāmgājējs Cilvēks, kas dodas projām, prom.
- empīriķis Cilvēks, kas domā un darbojas, balstoties uz savu pieredzi.
- dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus); cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
- drošinātājs Cilvēks, kas drošina (kādu).
- pēddzinis Cilvēks, kas dzen pēdas.
- rūcējs Cilvēks, kas dzied zemā balsī (parasti nepareizi).
- dziedātājs Cilvēks, kas dzied; cilvēks, kas labi dzied un kam patīk dziedāt.
- ūdensvīrs Cilvēks, kas dzimis šādā Zodiaka zīmē.
- aizupietis Cilvēks, kas dzīvo aiz upes.
- kaimiņš Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī u. tml.).
- jūrmalnieks Cilvēks, kas dzīvo jūras piekrastē.
- nabags Cilvēks, kas dzīvo ļoti lielā trūkumā, nabadzībā.
- nomaļnieks Cilvēks, kas dzīvo nomalē.
- askēts Cilvēks, kas dzīvo pēc askētisma principiem; cilvēks, kas dzīvo ļoti atturīgi, vienkārši.
- piedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo pie kāda (parasti uzturot intīmas attiecības ar to).
- provinciālis Cilvēks, kas dzīvo provincē (1).
- tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
- laikabiedrs Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis vienā laikā, laikmetā (ar kādu).
- līdzgaitnieks Cilvēks, kas dzīvo vienā laikā un darbojas kopā ar kādu.
- svēts Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
- kanibāls Cilvēks, kas ēd cilvēka miesu; cilvēkēdājs.
- pasaules izēdājs cilvēks, kas ēd neparasti daudz.
- eksperimentētājs Cilvēks, kas eksperimentē.
- fantasts Cilvēks, kas fantazē; sapņotājs.
- hronisks alkoholiķis cilvēks, kas fiziski un psihiski ir atkarīgs no alkohola.
- aizbraucējs Cilvēks, kas gatavojas vai dodas ceļā.
- glūņa Cilvēks, kas glūn, arī izseko, izspiego (kādu).
- ekspluatators Cilvēks, kas gūst peļņu, iedzīvojas no citu cilvēku darba.
- vuārists Cilvēks, kas gūst seksuālu apmierinājumu, novērojot citu cilvēku seksuālās darbības.
- hipnotizētājs Cilvēks, kas hipnotizē.
- caurbraucējs Cilvēks, kas iebraucis kādā vietā uz īsu brīdi vai brauc kādai vietai cauri.
- iebraucējs Cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes.
- ieliktenis Cilvēks, kas iecelts amatā ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
- ieceļotājs Cilvēks, kas ieceļo vai ir ieceļojis no citurienes.
- mazumpircējs Cilvēks, kas iegādājas preces mazumtirdzniecībā, personīgam patēriņam.
- slavenība Cilvēks, kas ieguvis slavu.
- ieklīdenis Cilvēks, kas ieklīdis, ieradies no citurienes.
- izredzētais Cilvēks, kas iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
- gids Cilvēks, kas iepazīstina (piem., tūristus) ar ievērojamām vietām, kultūras pieminekļiem u. tml., sniedz nepieciešamo informāciju.
- kombinators Cilvēks, kas iepriekš izplāno iespējamo notikumu gaitu un cenšas to ietekmēt, lai sasniegtu sev vēlamo mērķi.
- apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas darīšanās (piem., iestādē).
- avantūrists Cilvēks, kas iesaistās avantūrās.
- diversants Cilvēks, kas iesūtīts diversiju veikšanai, nodarbojas ar diversijām.
- kājāmgājējs Cilvēks, kas iet kājām; gājējs.
- gājējs Cilvēks, kas iet kājām.
- ķekatnieks Cilvēks, kas iet ķekatās.
- dievgaldnieks Cilvēks, kas iet pie dievgalda.
- gājējs Cilvēks, kas iet, dodas (uz noteiktu mērķi, kuru izsaka pievienotais lietvārds).
- sātībnieks Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā, arī alkohola lietošanā.
- novators Cilvēks, kas ievieš, rada ko jaunu, vēl nebijušu.
- cietumnieks Cilvēks, kas ievietots cietumā.
- grūtdienis Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
- telemāns Cilvēks, kas ilgstoši skatās raidījumus televizorā.
- improvizators Cilvēks, kas improvizē, kam ir spējas improvizējot radīt mākslas darbu.
- pauninieks Cilvēks, kas individuāli iepērk preces vienā vietā un ved pārdot citur.
- inscenētājs Cilvēks, kas inscenē (ko).
- amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, zinātnes vai mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
- apcietinātais Cilvēks, kas ir apcietināts.
- vēderrunātājs Cilvēks, kas ir apguvis vēderrunāšanas prasmi.
- arestētais Cilvēks, kas ir arestēts.
- fanāts Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanātiķis.
- fanātiķis Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanāts.
- melomāns Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies ar mūziku.
- pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm; cilvēks, kas darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, tās ideoloģijas labā.
- brīvlaistais Cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piem., no darba attiecībām.
- bijušais Cilvēks, kas ir bijis dzīvesbiedrs, draugs u. tml.
- pūce Cilvēks, kas ir darbīgs vakarā un vēlu iet gulēt, bet no rīta ar grūtībām mostas un ir pasīvs.
- priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā jomā) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
- priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
- pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
- līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, emocionāli dzīvo līdzi (kam).
- novadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
- pārnovadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis pārnovadā.
- pieaudzis Cilvēks, kas ir fiziski un garīgi pilnīgi attīstījies, sasniedzis pilngadību.
- diktors Cilvēks, kas ir ierunājis sagatavotu tekstu (piem., kinofilmā).
- ievainotais Cilvēks, kas ir ievainots.
- grēka gabals cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
- grēka pagale cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
- nodevējs Cilvēks, kas ir izdarījis nodevību.
- noziedznieks Cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu vai smagu tiesību normu pārkāpumu.
- slepkava Cilvēks, kas ir izdarījis slepkavību.
- izredzētais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
- pārstāvis Cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
- ticīgs Cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
- liecinieks Cilvēks, kas ir klāt kādā notikumā un var apstiprināt redzēto, dzirdēto.
- krāpnieks Cilvēks, kas ir kļuvis neuzticīgs (laulības dzīvē).
- militārpersona Cilvēks, kas ir nodarbināts bruņotajos spēkos; karavīrs.
- darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piem., tautas saimniecības) nozarē; cilvēks, kas strādā (kādā uzņēmumā, iestādē).
- mežrūpnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts mežrūpniecībā.
- pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī; cilvēks, kas profesionāli noper pirts apmeklētājus.
- noguldītājs Cilvēks, kas ir noguldījis (bankā) naudu.
- nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
- nomirušais Cilvēks, kas ir nomiris.
- kritis Cilvēks, kas ir nonāvēts karā, kaujā.
- noklīdusī avs cilvēks, kas ir novērsies no Dieva un neseko reliģiskajiem priekšrakstiem, neievēro pastāvošās morāles normas.
- upuris Cilvēks, kas ir pakļauts kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
- izmēģinājuma trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
- rekrūtis Cilvēks, kas ir paņemts armijas dienestā.
- ienācējs Cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes.
- darbaholiķis Cilvēks, kas ir pārmērīgi aizrāvies ar darbu; ar darbu slimīgi pārņemts cilvēks.
- piedzēris Cilvēks, kas ir pārmērīgi dzēris alkoholiskos dzērienus; piedzērušais.
- piedzēries Cilvēks, kas ir pārmērīgi dzēris alkoholiskos dzērienus.
- fanātiķis Cilvēks, kas ir pārmērīgi reliģiozs.
- pārtraucējs Cilvēks, kas ir pārtraucis (piem., kādu procesu).
- malacis Cilvēks, kas ir pelnījis uzslavu.
- prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību vai pievērsies jaunam politiskam, filozofiskam u. tml. virzienam.
- aculiecinieks Cilvēks, kas ir redzējis, novērojis (ko).
- saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
- sabiedrotais Cilvēks, kas ir saistīts, sadarbojas (ar kādu), realizē kopīgu mērķi.
- virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis savas amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
- trimdinieks Cilvēks, kas ir sodīts ar trimdu; cilvēks, kas dzīvo trimdā.
- īrnieks Cilvēks, kas īrē telpu vai telpas.
- kalnā kāpējs cilvēks, kas īsteno augstus mērķus, pilnveido sevi.
- militārists Cilvēks, kas īsteno militārisma politiku.
- zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis brīvā dabā, zaļumos.
- varonis Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
- izceļotājs Cilvēks, kas izceļo vai ir izceļojis; emigrants.
- politisks Cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību.
- kompilators Cilvēks, kas izdara kompilāciju.
- vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
- vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
- mizantrops Cilvēks, kas izjūt nepatiku pret citiem cilvēkiem un vairās no tiem.
- jūdass Cilvēks, kas izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus; nodevējs.
- izlūks Cilvēks, kas izlūko (1).
- vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piem., vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
- izsūcējs Cilvēks, kas izmanto citu darbu savā labā; ekspluatators.
- kaklakungs Cilvēks, kas izmanto savu varu, lai apspiestu, izkalpinātu citus; apspiedējs.
- izmēģinātājs Cilvēks, kas izmēģina (ko).
- tūkstošveidis Cilvēks, kas izpaužas dažādos veidos; ļoti daudzpusīga personība.
- bende Cilvēks, kas izpilda nāvessodus.
- mīla Cilvēks, kas izraisa mīlestības (1) jūtas.
- mīlestība Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas.
- disertants Cilvēks, kas izstrādā disertāciju un publiski aizstāv to.
- racionalizators Cilvēks, kas izstrādā racionalizācijas priekšlikumus, lai (piem., kā izgatavošanu) padarītu efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
- stratēģis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka stratēģiju (3).
- labvēlis Cilvēks, kas izturas labvēlīgi, labsirdīgi (pret kādu; ko), atbalsta (kādu, ko), piem., materiāli.
- mieramika Cilvēks, kas izturas miermīlīgi, nav dusmīgs.
- ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas muļķīgi, nesaprātīgi, arī ne tā, kā gaidīts.
- malēnietis Cilvēks, kas izturas, rīkojas nesaprātīgi, muļķīgi; atpalicis cilvēks.
- dulburs Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
- neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
- neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārgalvis, pārdrošnieks.
- nelabvēlis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nelabvēlīgi.
- jātnieks Cilvēks, kas jāj.
- līdzjutējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sporta komandai).
- karsējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekiem), atbalsta (to).
- mūsējais Cilvēks, kas kādā ziņā ir tuvs runātājam vai runātājiem, piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
- viņējais Cilvēks, kas kādā ziņā nav tuvs runātājam vai runātājiem, nav piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
- pavadonis Cilvēks, kas kādu (arī ko) pavada.
- mācītājs Cilvēks, kas kādu māca, pamāca.
- algotnis Cilvēks, kas kalpo tam, kas maksā.
- eksternis Cilvēks, kas kārto eksāmenus eksternātā.
- partneris Cilvēks, kas kaut ko vienlaicīgi dara pārī ar citu (piem., sporta spēlē, dejā).
- klaidonis Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
- klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto, lekciju, koncertu u. tml.).
- nerrs Cilvēks, kas kļuvis par apsmiekla objektu; muļķis.
- merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz aprēķina, savtīga veikalnieciskuma.
- savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, nerēķinoties ar citiem.
- pratējs Cilvēks, kas ko prot, arī kam ir zināšanas (kādā nozarē).
- filokartists Cilvēks, kas kolekcionē atklātnes, arī grāmatzīmes.
- filatēlists Cilvēks, kas kolekcionē pastmarkas un citus pasta dokumentus.
- filumēnists Cilvēks, kas kolekcionē sērkociņu kārbiņas, to etiķetes.
- svingeris Cilvēks, kas kopā ar dzīvesbiedru (dzīvesbiedri) piekopj seksuālo partneru maiņu, svingu (2).
- līdzzinātājs Cilvēks, kas kopā ar kādu citu zina, ir informēts (piem., par noziedzīgu nodomu vai rīcību).
- kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
- puķkopējs Cilvēks, kas kopj puķes; arī puķkopis.
- teļkopis Cilvēks, kas kopj teļus; teļkopējs.
- teļkopējs Cilvēks, kas kopj teļus; teļkopis.
- govkopis Cilvēks, kas kopj un baro govis; govkopības speciālists.
- zirgkopējs Cilvēks, kas kopj zirgus.
- krāpnieks Cilvēks, kas krāpjas, mānās.
- kritiķis Cilvēks, kas kritiski vērtē (ko), mēdz norādīt uz trūkumiem; kritizētājs.
- kūlējs Cilvēks, kas kuļ labību (piem., ar spriguli); cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas.
- kurinātājs Cilvēks, kas kurina (1); speciālists, kas apkalpo apkures vai tvaika ražošanas iekārtu.
- psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus.
- praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi.
- vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
- lasītājs Cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.); cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
- koreferents Cilvēks, kas lasa koreferātu.
- lektors Cilvēks, kas lasa publiskas lekcijas, nodarbojas ar publisku lekciju lasīšanu.
- referents Cilvēks, kas lasa vai brīvā runā izklāsta referātu, ziņojumu u. tml.
- laupītājs Cilvēks, kas laupa [1] (1).
- lēcējs Cilvēks, kas lec (ar izpletni, no tramplīna, pāri tramplīnam, ar gumijām u. tml.); sportists, kas nodarbojas ar kādu no lēkšanas sporta veidiem.
- līdējs Cilvēks, kas liekuļo, iztop; pielīdējs.
- lielībnieks Cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties.
- maišelnieks Cilvēks, kas lielos daudzumos (parasti maisos) iepērk preces.
- cilvēkēdājs Cilvēks, kas lieto uzturā cilvēka gaļu; kanibāls.
- dievlūdzējs Cilvēks, kas lūdz Dievu (baznīcā) vai piedalās dievkalpojumā.
- dedzinātājs Cilvēks, kas ļaunprātīgi aizdedzina (kādu objektu), lai iznīcinātu.
- iztapoņa Cilvēks, kas ļoti cenšas iztapt.
- kā lops Cilvēks, kas ļoti daudz, pārmērīgi (dzer, ēd).
- mūžīgais students cilvēks, kas ļoti ilgus gadus studē, nespēj pabeigt augstskolu.
- roklaiža Cilvēks, kas ļoti iztop kādam; pielīdējs; lišķis.
- pielūdzējs Cilvēks, kas ļoti jūsmo (piem., par kādu aktieri) un ar savu rīcību to izrāda.
- fans Cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs.
- patriots Cilvēks, kas ļoti mīl (ko) un dara visu iespējamo tā labā.
- bende Cilvēks, kas ļoti nežēlīgi izturas pret cilvēkiem (arī dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
- māceklis Cilvēks, kas mācās (ko), apgūst amatu, profesiju.
- klausītājs Cilvēks, kas mācās (mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
- pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
- aspirants Cilvēks, kas mācās aspirantūrā (Latvijā līdz 20. gs. 90. gadiem).
- audzēknis Cilvēks, kas mācās kādā mācību iestādē vai arī pirmskolas bērnu iestādē.
- kursants Cilvēks, kas mācās kursos.
- neklātnieks Cilvēks, kas mācās neklātienē.
- māceklis Cilvēks, kas mācās, izglītojas kāda vadībā.
- skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piem., mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
- makšķernieks Cilvēks, kas makšķerē, nodarbojas ar makšķerēšanu.
- miegapūznis Cilvēks, kas mēdz daudz gulēt; guļava.
- prātvēders Cilvēks, kas mēdz daudz prātot, spriedelēt.
- smējējs Cilvēks, kas mēdz daudz smieties.
- muldoņa Cilvēks, kas mēdz daudz un bezjēdzīgi runāt; pļāpa.
- naktsputns Cilvēks, kas mēdz iet gulēt ļoti vēlu, mēdz strādāt vēlu vakarā, naktīs.
- zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, izsmējīgi jokot, izteikties.
- sofists Cilvēks, kas mēdz izmantot sofismus.
- mēlnesis Cilvēks, kas mēdz izplatīt nepatiesas ziņas, apmelot.
- smējējs Cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties; zobgalis.
- jokdaris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, cilvēks, kam patīk jokoties.
- jokupēteris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, kam patīk jokoties.
- ņirga Cilvēks, kas mēdz ļauni, aizskaroši izsmiet, nonievāt (citus); cilvēks, kas ņirgājas (par citiem).
- rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
- niekkalbis Cilvēks, kas mēdz runāt niekus, muļķības.
- lūriķis Cilvēks, kas mēdz slepeni skatīties, lūrēt (uz ko).
- garnadzis Cilvēks, kas mēdz zagt; zaglis.
- ņaudulis Cilvēks, kas mēdz žēloties, sūroties, gausties.
- izlīdzējs Cilvēks, kas meklē, cenšas rast izlīgumu, kompromisu.
- aprēķinātājs Cilvēks, kas mērķtiecīgi taupa.
- migrants Cilvēks, kas migrē.
- patriots Cilvēks, kas mīl savu tēvzemi, tautu, dzimteni un pašaizliedzīgi darbojas to labā.
- mirējs Cilvēks, kas mirst vai kam drīz jāmirst.
- pretimnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
- nācējs Cilvēks, kas nāk kājām.
- nerezidents Cilvēks, kas nav pastāvīgs attiecīgās valsts iedzīvotājs.
- savrupnieks Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar citiem cilvēkiem).
- nespeciālists Cilvēks, kas nav speciālists (kādā jomā), kam nav atbilstošas izglītības.
- mednieks Cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko).
- uzpircējs Cilvēks, kas neatļauti, pārkāpjot likuma un morāles normas, cenšas (ko) iegūt par samaksu.
- bezdarbnieks Cilvēks, kas neatrod sev pastāvīgu algotu darbu.
- nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un tos nelieto; atturībnieks.
- neticīgs Cilvēks, kas neatzīst Dieva esamību, netic Dievam.
- kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
- despots Cilvēks, kas neierobežoti izmanto savu varu un izturas pret citiem nežēlīgi, cietsirdīgi.
- pelēcība Cilvēks, kas neizceļas ne ar ko īpašu; viduvējība; viduvējība.
- svešs Cilvēks, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts; cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
- narkokurjers Cilvēks, kas nelegāli pārvadā, ieved valstī narkotikas.
- vienpatis Cilvēks, kas nemīl kontaktēties ar citiem cilvēkiem; cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
- disidents Cilvēks, kas nepakļaujas valdošajai ideoloģijai, izrāda pretestību pastāvošajam režīmam (parasti autoritārās valstīs).
- iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies atbildīgā amatā, ieguvis ievērojamu sabiedrisko stāvokli u. tml.
- krāsains Cilvēks, kas nepieder pie baltās rases.
- nepratējs Cilvēks, kas neprot (ko).
- lasītnepratējs Cilvēks, kas neprot lasīt [1] (1); analfabēts.
- murkšķis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1).
- daltoniķis Cilvēks, kas nespēj atšķirt sarkano, retāk zilo un violeto krāsu.
- šļupstētājs Cilvēks, kas nespēj droši, pārliecinoši runāt.
- marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
- nesapraša Cilvēks, kas nespēj saprast, izprast (ko).
- dīkdienis Cilvēks, kas nestrādā, dzīvo bezdarbībā; sliņķis, slaists.
- bezdievis Cilvēks, kas netic Dievam; cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus (parasti ticīgo cilvēku vērtējumā).
- apakšīrnieks Cilvēks, kas no īrnieka īrē telpu vai telpas.
- špikotājs Cilvēks, kas no kāda cita ir ko izmantojis, pārņēmis.
- stikla pūtējs cilvēks, kas no karsta stikla masas pūšot izveido priekšmetus.
- metalurgs Cilvēks, kas nodarbināts metalurģijā; metalurģijas speciālists.
- diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu u. tml.) bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
- deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
- pārpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pārpirkšanu; starpnieks.
- pētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pētniecību.
- vedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) transportēšanu; arī ormanis.
- komersants Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti liela apjoma) tirdzniecību.
- afērists Cilvēks, kas nodarbojas ar afērām; blēdis, krāpnieks.
- aitkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar aitkopību.
- akvalangists Cilvēks, kas nodarbojas ar akvalangismu.
- alķīmiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar alķīmiju.
- apavnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar apavu izgatavošanu, labošanu u. tml.
- šuvējs Cilvēks, kas nodarbojas ar apģērba, veļas u. tml. šūšanu.
- astrologs Cilvēks, kas nodarbojas ar astroloģiju.
- augkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augkopību.
- augļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augļkopību, augļkopības speciālists.
- augļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar augstu procentu ņemšanu par aizdoto naudu.
- audējs Cilvēks, kas nodarbojas ar aušanu; aušanas speciālists.
- biškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar biškopību; biškopības speciālists.
- briežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar briežkopību.
- cepurnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar cepuru izgatavošanu.
- važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos; ormanis.
- spēkavīrs Cilvēks, kas nodarbojas ar cīņas sportu, smagatlētiku.
- cūkkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar cūkkopību.
- rakstnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļliteratūras darbu (parasti prozas) sacerēšanu.
- dārzkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību; dārzkopības speciālists.
- dejotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dejas mākslu, baleta mākslinieks; dalībnieks deju kolektīvā.
- vērpējs Cilvēks, kas nodarbojas ar diegu, dziju u. tml. vērpšanu; vērpšanas speciālists.
- dravnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar dravniecību (1).
- ķērājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
- feļetonists Cilvēks, kas nodarbojas ar feļetonu rakstīšanu; feļetona autors.
- fotoamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar fotografēšanu, nebūdams profesionāls fotogrāfs.
- miesnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar gaļas pirmapstrādi; arī gaļas tirgotājs.
- grāmatsējējs Cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu, grāmatiesiešanas speciālists.
- pārrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
- grāvracis Cilvēks, kas nodarbojas ar grāvju rakšanu.
- hiphopers Cilvēks, kas nodarbojas ar hiphopu.
- hiromants Cilvēks, kas nodarbojas ar hiromantiju.
- intrigants Cilvēks, kas nodarbojas ar intrigām (1).
- teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
- amatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar kādu amatu.
- kapracis Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu izrakšanu un mirušo aprakšanu.
- kazkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar kazkopību.
- ogļdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar koka ogļu ieguvi.
- kolportieris Cilvēks, kas nodarbojas ar kolportāžu.
- kontrabandists Cilvēks, kas nodarbojas ar kontrabandu.
- koruptants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju vai pakļaujas korupcijai.
- pirāts Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu.
- kultūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar kultūrismu; sportists, kas specializējies kultūrismā.
- lopkopējs Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kopšanu.
- lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma tirdzniecību un kuram ir būtiska ietekme attiecīgajā tirgū.
- linkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar linkopību; linkopības speciālists.
- lopkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar lopkopību; lopkopības speciālists.
- mags Cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju; burvis; pareģis.
- mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību.
- mežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar mežkopību; mežkopības speciālists.
- modelists Cilvēks, kas nodarbojas ar modelismu.
- tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar nelegālu, arī nekvalitatīvu preču tirdzniecību.
- malu mednieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām; malumednieks.
- malumednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām.
- malumakšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu.
- malu zvejniece cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zvejniecību.
- maluzvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zvejniecību.
- novadpētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar novadpētniecību.
- nūjotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar nūjošanu.
- okultists Cilvēks, kas nodarbojas ar okultismu.
- parapsihologs Cilvēks, kas nodarbojas ar parapsiholoģiju.
- piensaimnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar piensaimniecību.
- planierists Cilvēks, kas nodarbojas ar planierismu, prot vadīt planieri.
- plostnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar plostu sagatavošanu un pludināšanu.
- privātuzņēmējs Cilvēks, kas nodarbojas ar privāto uzņēmējdarbību.
- vokālists Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu; dziedonis.
- publicists Cilvēks, kas nodarbojas ar publicistiku, raksta publicistiskus darbus.
- puķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar puķkopību; puķkopības speciālists.
- radioamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar radioamatierismu.
- skribents Cilvēks, kas nodarbojas ar rakstīšanu profesionāli zemā līmenī, pavirši.
- reklāmists Cilvēks, kas nodarbojas ar reklāmu veidošanu.
- riebējs Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu; pūšļotājs, vārdotājs.
- rokdarbnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar rokdarbu izgatavošanu.
- sakņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību; sakņkopības speciālists.
- sēklkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sēklkopību, sēklkopības speciālists.
- selekcionārs Cilvēks, kas nodarbojas ar selekciju (1); selekcijas (1) speciālists.
- sīkražotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīkražošanu.
- sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīku, mazvērtīgu, arī lietotu priekšmetu tirdzniecību.
- speleotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar speleotūrismu.
- stenogrāfists Cilvēks, kas nodarbojas ar stenografēšanu.
- stiklinieks Cilvēks, kas nodarbojas ar stikla apstrādi, veido izstrādājumus no stikla.
- suņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar suņkopību; suņkopības speciālists.
- svešvalodnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar svešvalodu studēšanu vai mācīšanu.
- šarlatāns Cilvēks, kas nodarbojas ar šarlatānismu; blēdis, krāpnieks.
- dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu vai ārstē ar netradicionālām metodēm.
- sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību nelielā apjomā.
- veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
- tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību.
- truškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar truškopību.
- tūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar tūrismu, piedalās tūrisma pasākumā.
- ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu; cilvēks, kas aktīvās atpūtas laikā izmanto ūdenstūrisma pakalpojumus.
- ufologs Cilvēks, kas nodarbojas ar ufoloģiju, neidentificēto lidojošo objektu pētnieks.
- biznesmenis Cilvēks, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību; uzņēmējs, komersants.
- vārdotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu; riebējs, pūšļotājs.
- velotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar velotūrismu; sportists, kas specializējies velotūrismā.
- vīnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vīnkopību; vīnkopības speciālists.
- virpotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar virpošanu; virpošanas speciālists.
- vistkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vistkopību; vistkopības speciālists.
- zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi; zeltraktuves strādnieks.
- zemkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību; zemkopības speciālists.
- zemledus makšķernieks cilvēks, kas nodarbojas ar zemledus makšķerēšanu.
- ziemas peldētājs cilvēks, kas nodarbojas ar ziemas peldēšanu.
- ronis Cilvēks, kas nodarbojas ar ziemas peldēšanu.
- zīlnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zīlēšanu.
- zirdzinieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; cilvēks, kam ir bieža saskare ar zirgiem.
- zirgkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; zirgkopības speciālists.
- zivkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zivkopību; zivkopības speciālists.
- zootehniķis Cilvēks, kas nodarbojas ar zootehniku; zootehnikas speciālists.
- zvērkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību; zvērkopības speciālists; arī cilvēks, kas nodarbojas ar savvaļas dzīvnieku aprūpi.
- spēlmanis Cilvēks, kas nodarbojas ar, parasti azarta, spēli.
- epikūrietis Cilvēks, kas nododas jutekliskām baudām.
- vēstnesis Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus, arī (ko) vēstī; ziņnesis.
- renegāts Cilvēks, kas noliedz savu agrāko, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem; atkritējs, pārbēdzējs.
- nomnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu.
- individuālists Cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības, nesadarbojas ar citiem.
- atkritējs Cilvēks, kas novērsies, izstājies (piem., no kādas grupas, organizācijas).
- ogotājs Cilvēks, kas ogo.
- okšķeris Cilvēks, kas okšķerē; slepeno dienestu darbinieks, spiegs.
- rotaļnieks Cilvēks, kas organizē, vada rotaļas; rotaļu vadītājs.
- organizators Cilvēks, kas organizē.
- radiokomentētājs Cilvēks, kas pa radio komentē, piem., sporta spēli, politisku diskusiju.
- dienderis Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop (kādam); pakalpiņš.
- verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
- upuris Cilvēks, kas pakļauts (kāda, kā) vardarbībai, cietis no vardarbības; cilvēks, kas gājis bojā karā, nelaimes gadījumā u. tml.
- palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko paveikt, cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot kādu tā daļu.
- vergs Cilvēks, kas parāda dēļ notiesāts par parāda kalpu (Livonijā 13.–15. gs.); drellis [2].
- drellis Cilvēks, kas parāda dēļ notiesāts par parāda kalpu jeb vergu (Livonijā 13.–15. gs.).
- dubultaģents Cilvēks, kas paralēli darbojas vairāku (personu, organizāciju, iestāžu) uzdevumā.
- īgņa Cilvēks, kas parasti ir īgns.
- pārceļotājs Cilvēks, kas pārceļo vai ir pārceļojis uz citu dzīves vai uzturēšanās vietu.
- tirgotājs Cilvēks, kas pārdod (ko); cilvēks, arī uzņēmums, kas nodarbojas ar tirdzniecību.
- līdzjutējs Cilvēks, kas pārdzīvo (ko) līdz (ar kādu citu).
- konvertīts Cilvēks, kas pārgājis no vienas konfesijas citā; cilvēks, kas pievērsies citai ticībai.
- grēcinieks Cilvēks, kas pārkāpj reliģiski ētiskās pamatnormas (baušļus).
- izdzinējs Cilvēks, kas pārmērīgi nostrādina, izkalpina (citus) darbā.
- pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (noteiktu darbības jomu, sabiedrisku virzienu u. tml.).
- ekscentriķis Cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
- pārtraucējs Cilvēks, kas pārtrauc (kāda cita darbību).
- velorikša Cilvēks, kas pārvadā pasažierus ar vieglajiem divričiem.
- rezidents Cilvēks, kas pastāvīgi dzīvo kādā valstī un ir tās nodokļu maksātājs.
- kopējs Cilvēks, kas pastāvīgi kopj, apkopj (ko).
- žūpa Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
- pasūtītājs Cilvēks, kas pasūta [1] vai ir pasūtījis (ko).
- brīvklausītājs Cilvēks, kas pats pēc savas vēlēšanās un vienošanās ar pasniedzēju, apmeklē lekcijas konkrētā priekšmetā.
- seksists Cilvēks, kas pauž seksisma uzskatus.
- utopists Cilvēks, kas pauž utopiju (2), tic kam nepiepildāmam.
- atpūtnieks Cilvēks, kas pavada atvaļinājumu atpūšoties, atpūšas kūrortā u. tml.
- vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.).
- miesassargs Cilvēks, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīgs par tās drošību.
- atraitnis Cilvēks, kas pēc dzīvesbiedra (dzīvesbiedres) nāves nav apprecējies.
- burta kalps cilvēks, kas pedantiski ievēro priekšrakstus, neiedziļinoties būtībā.
- peldētājs Cilvēks, kas peld.
- rokpelnis Cilvēks, kas pelna iztiku, strādājot mazkvalificētu, ar rokām darāmu darbu.
- brāķētājs Cilvēks, kas peļ, noniecina (ko), atzīst (ko) par nederīgu, nelietojamu.
- pircējs Cilvēks, kas pērk (ko).
- bērinieks Cilvēks, kas piedalās bērēs.
- cīnītājs Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā; karotājs.
- konkursants Cilvēks, kas piedalās konkursā; konkursa dalībnieks.
- demonstrants Cilvēks, kas piedalās masveida gājienā, mītiņā u. tml.
- rotaļnieks Cilvēks, kas piedalās rotaļā, rotaļas dalībnieks.
- sarunas biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
- sarunu biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
- sarunbiedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
- polemists Cilvēks, kas piedalās, ir iesaistījies polemikā; polemiķis.
- polemiķis Cilvēks, kas piedalās, ir iesaistījies polemikā; polemists.
- aristokrāts Cilvēks, kas pieder pie aristokrātijas.
- klēriķis Cilvēks, kas pieder pie garīdzniecības – mācītājs, priesteris, garīgā semināra audzēknis u. tml.
- jauns Cilvēks, kas pieder pie jaunās paaudzes.
- kolonists Cilvēks, kas pieder pie kolonijas (2).
- proletārietis Cilvēks, kas pieder pie proletariāta; strādnieks.
- sīkgruntnieks Cilvēks, kas pieder pie sīkgruntniecības.
- vecs Cilvēks, kas pieder pie vecās paaudzes.
- patricietis Cilvēks, kas piederēja pie viduslaiku pilsētu patriciāta.
- populists Cilvēks, kas piekopj populismu.
- pielīdējs Cilvēks, kas pielabinoties, iztopot u. tml. cenšas iegūt kāda labvēlību.
- sātanists Cilvēks, kas pielūdz dēmonus, sātanu.
- komunikants Cilvēks, kas pieņem komūniju; dievgaldnieks.
- hronists Cilvēks, kas pieraksta vēsturiskos notikumus to norises secībā.
- marodieris Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
- pieguļnieks Cilvēks, kas pieskata zirgus pieguļā.
- izsūtītais Cilvēks, kas piespiedu kārtā pārvietots un nometināts (piem., Sibīrijā).
- varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piem., neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
- gaitnieks Cilvēks, kas pilda klaušas; arī kalps.
- klaušinieks Cilvēks, kas pilda klaušas.
- šķūtnieks Cilvēks, kas pilda šķūtis.
- atturībnieks Cilvēks, kas pilnīgi atturas no alkoholisku dzērienu lietošanas.
- invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma, slimības vai citu cēloņu dēļ).
- pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais atklājis vai aizsācis (ko).
- pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
- pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet pa kādu maršrutu.
- pļāvējs Cilvēks, kas pļauj.
- popularizētājs Cilvēks, kas popularizē.
- fotomodelis Cilvēks, kas pozē fotogrāfam mākslas foto radīšanai, reklāmai u. tml.
- modelis Cilvēks, kas pozē māksliniekam vai mākslas fotogrāfam.
- pretendents Cilvēks, kas pretendē (uz ko).
- stagnāts Cilvēks, kas pretojas jauninājumiem.
- rožkopis Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar rožu audzēšanu.
- propagandētājs Cilvēks, kas propagandē (ko).
- rakstpratējs Cilvēks, kas prot (parasti pareizi) rakstīt.
- poliglots Cilvēks, kas prot daudzas valodas.
- esperantists Cilvēks, kas prot esperanto.
- vijoļmeistars Cilvēks, kas prot izgatavot vijoles.
- lasītpratējs Cilvēks, kas prot lasīt [1] (1).
- provokators Cilvēks, kas provocē (1), organizē provokācijas (1).
- melnsimtnieks Cilvēks, kas publiski pauž galēji reakcionārus, šovinistiskus vai antisemītiskus uzskatus.
- oponents Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē (piem., promocijas darbu).
- taurētājs Cilvēks, kas pūš tauri.
- ceļvedis Cilvēks, kas rāda ceļu, vada ceļā; pavadonis (ceļotājiem).
- mājražotājs Cilvēks, kas ražo preces mājas apstākļos.
- fizkultūrietis Cilvēks, kas regulāri nodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem vai kādu sporta veidu.
- regulētājs Cilvēks, kas regulē; speciālists, kas sagatavo iekārtu, ierīci u. tml. noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai.
- sekotājs Cilvēks, kas reģistrējies kādā interneta mājas lapā un regulāri interesējas par šīs lapas saturu.
- seja Cilvēks, kas reklamē kāda uzņēmuma ražoto produkciju vai sniegtos pakalpojumus.
- eremīts Cilvēks, kas reliģisku iemeslu dēļ norobežojies no citiem cilvēkiem un dzīvo vientulībā.
- retušētājs Cilvēks, kas retušē; retušas speciālists.
- necilvēks Cilvēks, kas rīkojas necilvēcīgi, briesmīgi, nežēlīgi.
- karstas putras strēbējs cilvēks, kas rīkojas strauji, neapdomīgi.
- vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; gaisagrābslis.
- racējs Cilvēks, kas rok.
- musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs.
- bulduris Cilvēks, kas runā neskaidri, nesaprotami.
- gādnieks Cilvēks, kas rūpējas, gādā (par kādu); apgādnieks.
- huligāns Cilvēks, kas rupji pārkāpj sabiedriskās kārtības noteikumus.
- sacensonis Cilvēks, kas sacenšas; sacensību, konkursa u. tml. dalībnieks.
- literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus, rakstnieks, publicists; cilvēks, kas nodarbojas ar literatūras pētīšanu.
- izcirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (pārdošanai).
- krusts un bēdas Cilvēks, kas sagādā citam daudz rūpju, raižu.
- ubags Cilvēks, kas sagādā iztiku ubagojot.
- mežcirtējs Cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
- pacients Cilvēks, kas saņem medicīnisku palīdzību; slimnieks, kas ārstējas pie ārsta.
- enkurnieks Cilvēks, kas saņem ostā ienākošos plostus.
- laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu; cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piem., mākslinieku konkursā).
- gūsteknis Cilvēks, kas saņemts, nokļuvis gūstā.
- pragmatiķis Cilvēks, kas savā darbībā vadās pēc praktiskā lietderīguma un izdevīguma principiem.
- konjunktūras cilvēks cilvēks, kas savā labā izmanto konkrētos apstākļus, pastāvošo situāciju, stāvokli; konjunktūrists.
- loģiķis Cilvēks, kas savā rīcībā, runā, domās u. tml. balstās uz loģiku (2).
- egoists Cilvēks, kas savas personiskās intereses izvirza augstāk par citu interesēm.
- karjerists Cilvēks, kas savtīgi tiecas izvirzīties, gūt popularitāti, slavu.
- ekspluatators Cilvēks, kas savtīgos nolūkos izmanto (ko).
- bļodlaiža Cilvēks, kas savtīgos nolūkos iztop, pakalpo, lai iegūtu (kāda) labvēlību.
- blēdis Cilvēks, kas savtīgos nolūkos rīkojas negodīgi, izmanto melus, krāpšanos, mānīšanos.
- diplomāts Cilvēks, kas savu mērķi prot sasniegt ar prasmīgu, labi apsvērtu izturēšanos pret citiem cilvēkiem.
- varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
- pretimsēdētājs Cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
- simulants Cilvēks, kas simulē.
- mednieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar medībām vai piedalās medībās.
- zvejnieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar zveju vai piedalās zvejniecībā.
- propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar kā propagandu.
- sportists Cilvēks, kas sistemātiski vai profesionāli nodarbojas ar sportu.
- skatītājs Cilvēks, kas skatās (kādu darbību, notikumu).
- skatītājs Cilvēks, kas skatās (skatuves mākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
- skrējējs Cilvēks, kas skrien; sportists, kas nodarbojas ar kādu no skriešanas sporta veidiem.
- bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
- astmatiķis Cilvēks, kas slimo ar astmu, astmas slimnieks.
- cukurslimnieks Cilvēks, kas slimo ar cukurslimību; diabētiķis.
- epileptiķis Cilvēks, kas slimo ar epilepsiju.
- histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju; kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
- hronisks slimnieks cilvēks, kas slimo ar hronisku slimību.
- kleptomāns Cilvēks, kas slimo ar kleptomāniju.
- kretīns Cilvēks, kas slimo ar kretīnismu (1).
- mēnessērdzīgs Cilvēks, kas slimo ar mēnessērdzību jeb somnambulismu.
- neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju; arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
- neirotiķis Cilvēks, kas slimo ar neirozi.
- paralītiķis Cilvēks, kas slimo ar paralīzi.
- paranoiķis Cilvēks, kas slimo ar paranoju.
- psihastēniķis Cilvēks, kas slimo ar psihastēniju.
- reimatiķis Cilvēks, kas slimo ar reimatismu.
- sifilitiķis Cilvēks, kas slimo ar sifilisu.
- sirdsslimnieks Cilvēks, kas slimo ar sirds slimību.
- spitālīgs Cilvēks, kas slimo ar spitālību.
- šizofrēniķis Cilvēks, kas slimo ar šizofrēniju.
- slimnieks Cilvēks, kas slimo.
- sludinātājs Cilvēks, kas sludina (izplata, popularizē kādu mācību, idejas, uzskatus).
- smēķētājs Cilvēks, kas smēķē; cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
- informators Cilvēks, kas sniedz informāciju, informē (par kaut ko).
- labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību (parasti trūcīgajiem), gādā par kādu, atbalsta; filantrops.
- soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
- tulks Cilvēks, kas spēj (ko) tulkot (2), izprast, nojaust, izskaidrot (parasti pēc kādām zīmēm, notikumiem, sakritībām u. tml.).
- brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus, veikt ko sevišķi ievērojamu, neparastu, apbrīnojamu.
- reālists Cilvēks, kas spēj objektīvi, patiesi uztvert un novērtēt īstenību.
- gājējs Cilvēks, kas spēj paiet.
- pareģis Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
- pravietis Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni; pareģis.
- lidonis Cilvēks, kas spēj pārvietoties gaisā; lidotājs.
- spekulants Cilvēks, kas spekulē (1).
- bandūrists Cilvēks, kas spēlē bandūru.
- muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu, uzstājas, bet (parasti) nav profesionāls mūziķis.
- spiegs Cilvēks, kas spiego kāda uzdevumā.
- godasargs Cilvēks, kas stāv godasardzē.
- stažieris Cilvēks, kas stažējas.
- stostiķis Cilvēks, kas stostās.
- stostītājs Cilvēks, kas stostās.
- ogļracis Cilvēks, kas strādā akmeņogļu šahtā vai karjerā.
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu iestādē (pirmspadomju laikā).
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu pie kāda mājās; mājkalpotājs.
- apsargs Cilvēks, kas strādā apsardzē; apsardzes loceklis; sargs.
- celtnieks Cilvēks, kas strādā celtniecībā: celtniecības speciālists.
- bitenieks Cilvēks, kas strādā dravā; biškopis.
- garderobists Cilvēks, kas strādā garderobē – saņem un izsniedz virsdrēbes.
- grāmatnieks Cilvēks, kas strādā grāmatniecībā.
- graudkopis Cilvēks, kas strādā graudkopībā; graudkopības speciālists.
- izsūtāms Cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju.
- transporta darbinieks cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē.
- kalps Cilvēks, kas strādā kāda vai kā labā.
- palīgs Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
- ostinieks Cilvēks, kas strādā kuģu ostā; ostas darbinieks.
- lauksaimnieks Cilvēks, kas strādā lauksaimniecībā, lauku saimniecības īpašnieks; zemnieks.
- meliorators Cilvēks, kas strādā meliorācijā; meliorācijas speciālists.
- mežinieks Cilvēks, kas strādā mežā.
- stundinieks Cilvēks, kas strādā noteiktas stundas.
- haltūrists Cilvēks, kas strādā pavirši, nekvalitatīvi.
- enciklopēdists Cilvēks, kas strādā pie enciklopēdiju veidošanas un izdošanas.
- mežstrādnieks Cilvēks, kas strādā pie mežu ciršanas un kokmateriālu sagatavošanas darbiem.
- radiodarbinieks Cilvēks, kas strādā radio (1); radio (1) darbinieks.
- strādnieks Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
- streiklauzis Cilvēks, kas strādā streikotāju vietā.
- pirmgadnieks Cilvēks, kas strādā, ir iesaistījies, darbojas (kaut kur) pirmo gadu; debitants (sporta spēļu komandā).
- pelnītājs Cilvēks, kas strādā, saņemot par to atlīdzību, lai kādu apgādātu.
- advokāts Cilvēks, kas strīdā vai konfliktā ļoti aizstāv kādu.
- strīdnieks Cilvēks, kas strīdas.
- šantāžists Cilvēks, kas šantažē (kādu), nodarbojas ar šantāžu.
- šķielacis Cilvēks, kas šķielē.
- špikotājs Cilvēks, kas špiko.
- runātājs Cilvēks, kas teic runu (3); cilvēks, kas runā, izsaka savu (vai kāda cilvēku kopuma) viedokli (piem., sapulcē, sarunā).
- skrandainis Cilvēks, kas tērpies skrandainā apģērbā.
- ideālists Cilvēks, kas tic cildeniem ideāliem, cenšas tos realizēt; cilvēks, kas idealizē īstenību.
- fatālists Cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam un nenovēršamam liktenim.
- kristietis Cilvēks, kas tic Jēzum Kristum, viņa mācībai; kristīgās baznīcas loceklis.
- izpalīgs Cilvēks, kas tika iesaukts vācu armijā samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (Otrā pasaules kara beigās).
- atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis.
- jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis bagātību, strauji kļuvis bagāts.
- jaunpilsonis Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis pilsonību.
- jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
- jaunatnācējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies.
- jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts obligātajā karadienestā.
- jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi; jauniesauktais karavīrs līdz svinīgā solījuma nodošanai.
- jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
- jaunlaulāts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir salaulājies.
- pašnāvnieks Cilvēks, kas tīši sevi nonāvē; cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
- dauzoņa Cilvēks, kas trokšņo, rīko tračus, kautiņus; kauslis.
- tulkotājs Cilvēks, kas tulko tekstu, vārdus no vienas valodas citā valodā; speciālists rakstīta teksta tulkošanā.
- tusnis Cilvēks, kas tusnī.
- gaisa pirāts cilvēks, kas uzbrūk lidaparāta apkalpei, lai nolaupītu to vai piespiestu vadīt uz sev vajadzīgo vietu.
- viltvārdis Cilvēks, kas uzdodas par kādu citu, ir piesavinājies cita vārdu.
- sargs Cilvēks, kas uzmana, novēro (ko).
- supervizors Cilvēks, kas uzrauga (kā) darba izpildi, sniedz konsultācijas un psiholoģisku atbalstu darbiniekam.
- gans Cilvēks, kas uzrauga ganībās mājlopus.
- diktators Cilvēks, kas uzspiež citiem savu gribu.
- veģetārietis Cilvēks, kas uzturā lieto galvenokārt augu produktus un pilnībā atsakās no gaļas; veģetārisma piekritējs.
- vegāns Cilvēks, kas uzturā nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus); vegānisma piekritējs.
- kolekcionārs Cilvēks, kas vāc un sistematizē noteikta veida priekšmetus, veido kolekciju.
- tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
- aldaris Cilvēks, kas vada alus gatavošanas tehnoloģisko procesu (rūpnīcā); cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu; alus darītājs.
- automobilists Cilvēks, kas vada automobili.
- apstāvētājs Cilvēks, kas vada bēru ceremoniju, saka izvadīšanas runu; izvadītājs.
- diskžokejs Cilvēks, kas vada diskotēku vai raidījumu par popmūziku – izvēlas un atskaņo mūziku, komentē to u. tml.
- šovmenis Cilvēks, kas vada izklaidējoša rakstura pasākumus, TV raidījumus.
- kombainieris Cilvēks, kas vada kombainu (2).
- lidotājs Cilvēks, kas vada lidaparātu; pilots.
- motorollerists Cilvēks, kas vada motorolleru.
- mafijas krusttēvs cilvēks, kas vada organizētu noziedznieku grupu, mafijas vadītājs.
- pilots Cilvēks, kas vada specifisku sporta transportlīdzekli.
- braucējs Cilvēks, kas vada transportlīdzekli.
- vīndaris Cilvēks, kas vada un pārzina vīna gatavošanas procesu (parasti rūpnieciski); cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
- direktors Cilvēks, kas vada, uzrauga, piem., filmas uzņemšanas grupas darbu.
- vajātājs Cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu.
- aģents Cilvēks, kas valdības vai drošības iestāžu uzdevumā slepeni ievāc informāciju.
- pastalnieks Cilvēks, kas valkā pastalas.
- aizvestais Cilvēks, kas varmācīgā veidā aizvests no dzimtenes; izsūtītais.
- laivinieks Cilvēks, kas ved pasažierus vai kravu ar laivu.
- reorganizators Cilvēks, kas veic (kā) reorganizāciju.
- asenizators Cilvēks, kas veic asenizācijas darbus.
- bruģētājs Cilvēks, kas veic bruģēšanas darbus.
- intervētājs Cilvēks, kas veic interviju, izjautā (personu).
- krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus.
- kosmonauts Cilvēks, kas veic lidojumu kosmosā.
- stratonauts Cilvēks, kas veic lidojumu stratosfērā.
- mahinators Cilvēks, kas veic mahinācijas.
- ekspresis Cilvēks, kas veic mantu pārvadāšanas, piegādes u. tml. pakalpojumus.
- melnstrādnieks Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski smagu darbu.
- emuārists Cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; blogeris.
- sabotieris Cilvēks, kas veic sabotāžu.
- saiņotājs Cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piem., veikalā, rūpnīcā).
- sterilizētājs Cilvēks, kas veic sterilizāciju (1).
- ugunssargs Cilvēks, kas veic ugunsnovērošanu.
- maketētājs Cilvēks, kas veido iespieddarba maketu.
- inscenētājs Cilvēks, kas veido inscenējumus.
- gudrinieks Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos un tos izmanto savā labā.
- makans Cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā.
- antifašists Cilvēks, kas vēršas pret fašismu; fašisma pretinieks.
- antiglobālists Cilvēks, kas vēršas pret globālismu; globālisma pretinieks.
- antikomunists Cilvēks, kas vēršas pret komunismu; komunisma pretinieks.
- recenzents Cilvēks, kas vērtē (ko), sniedz atsauksmi (par ko); recenzijas autors.
- vērtētājs Cilvēks, kas vērtē, nosaka (kā) vērtību, kvalitāti.
- dublieris Cilvēks, kas vienlaikus dara to pašu, ko dara cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
- gaudulis Cilvēks, kas vienmēr gaužas, žēlojas.
- materiālists Cilvēks, kas visu vērtē no praktiskuma, izdevīguma, labuma viedokļa.
- zāģeris Cilvēks, kas zāģē; cilvēks, kas nodarbojas ar kokmateriālu izstrādi.
- kokgāzējs Cilvēks, kas zāģējot vai cērtot gāž, laiž zemē kokus.
- mankurts Cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes.
- kāršu licējs cilvēks, kas zīlē nākotni ar kārtīm.
- zīmētājs Cilvēks, kas zīmē; cilvēks, kas nodarbojas ar zīmēšanu.
- konspirators Cilvēks, kas zina un prot izmantot konspirācijas noteikumus, metodes.
- autodidakts Cilvēks, kas zināšanas ieguvis pašmācības ceļā.
- zaglis Cilvēks, kas zog.
- bļitkotājs Cilvēks, kas zvejo zivis ar bļitku.
- censonis Cilvēks, kas, pārvarot grūtības, cenšas sasniegt iecerēto mērķi.
- līdzskrējējs Cilvēks, kas, piem., pašlabuma, karjeras dēļ (uz kādu laiku vai tikai ārēji) atbalsta kādu politisku virzienu, grupējumu.
- redaktors Cilvēks, kura profesionālajos pienākumos ietilpst (iespieddarba) rediģēšana; speciālists (izdevniecībā, redakcijā), kas sagatavo (piem., iespieddarbu) laišanai klajā.
- dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
- taktiķis Cilvēks, kurš spēj prasmīgi, veiksmīgi izvēlēties tādu rīcības, uzvedības veidu, kas vislabāk sekmē iecerētā mērķa sasniegšanu.
- donors Cilvēks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai slimniekam; vīrietis, kas dod savu spermu mākslīgai apaugļošanai.
- subjekts Cilvēks, persona, kas pret sevi izraisa negatīvu attieksmi.
- cirtējs Cilvēks, strādnieks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
- zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd spriedze.
- ezermītne Cilvēku apmetne, dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkos celta ezera salā vai sēklī; ezerpils.
- ciltskoks Cilvēku dzimtas (retāk dzīvnieku sugas) radniecisko attiecību attēlojums vēsturiskajā attīstībā, kas atgādina koku ar zariem.
- ģimene Cilvēku grupa – vecāki un viņu bērni, kas dzīvo kopā.
- kaimiņš Cilvēku grupa (piem., tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
- kopiena Cilvēku grupa, kas apdzīvoja noteiktu teritoriju un kuriem bija kopīgi ražošanas līdzekļi.
- sindikāts Cilvēku grupa, kas apvienojas, lai veiktu kādu darbību.
- brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota kāda uzdevuma vai darba veikšanai.
- kopiena Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml.
- ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
- loks Cilvēku grupa, kas izkārtojusies šādā formā; karaspēks, kas izvietojies šādā formā.
- sabiedrība Cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko parasti atrodas kopā.
- darba grupa cilvēku grupa, kas kopīgi veic kādu uzdevumu.
- patruļa Cilvēku grupa, kas patrulē (ar transportlīdzekļiem vai bez tiem).
- ekskursija Cilvēku grupa, kas piedalās šādā apmeklējumā.
- delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valsti, valdību, kolektīvu vai iestādi kongresā, konferencē, sporta sacensībās, ceļojumā, sarunās u. tml.
- kliķe Cilvēku grupa, kas savtīgos nolūkos cenšas iegūt vai saglabāt politisko varu.
- štābs Cilvēku grupa, kas vada (piem., uzņēmumu, iestādi, komandu, klubu, pasākumu).
- apkalpe Cilvēku grupa, kas veic pienākumus kādā transportlīdzeklī, vada un uztur darba kārtībā kādu iekārtu, mehānismu u. tml.
- ekipāža Cilvēku grupa, kas, veicot darba pienākumus, pārvietojas kopīgā transportlīdzeklī.
- loks Cilvēku grupa, ko apvieno kas kopīgs, radniecīgs u. tml.
- sadzīve Cilvēku ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas, politiskas darbības u. tml.) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā.
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- opozīcija Cilvēku kopums, sabiedrības daļa, kas kritizē un vēršas pret valdošo varu.
- džungļu likumi cilvēku rīcības motivācija, kas balstās uz instinktiem, dziņām, neievērojot morāles un ētikas normas.
- strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu dēļ), kas, parasti, izpaužas asā, satrauktā sarunā, paceltā balsī.
- veselībpratība Cilvēku spēja meklēt, saprast un rīkoties ar informāciju, kas saistīta ar veselību.
- īkšķis Cimda daļa, kas aptver rokas pirmo pirkstu.
- fronte Cīņai izvietotā karaspēka daļa, kas vērsta tieši pret pretinieku.
- tekvondo Cīņas sporta veids, kas ietver vairākus elementus (piem., sitienus ar dūri vai kāju, spērienus lēcienā) un kam īpaši raksturīga kāju izmantošana gan spērienos, gan bloķējot uzbrukumus.
- nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
- decimālcipars Cipars, kas decimālskaitļu pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
- kolumncipars Cipars, kas norāda (iespieddarba) lappuses numuru.
- ahileja cīpsla cīpsla, kas savieno kājas ikru muskuli ar papēža kaulu.
- uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts uniformā, izrādes laikā manēžā veic tehniskus darbus.
- klauns Cirka mākslinieks (neparastā tērpā, ar dīvainu grimu), kas uzstājas ar komiskiem priekšnesumiem.
- akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
- virves dejotājs cirka mākslinieks, akrobāts, kas savus priekšnesumus izpilda, balansējot uz virves.
- zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
- žonglieris Cirka mākslinieks, kas nodarbojas ar žonglēšanu.
- ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā.
- ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto asi kontrastainus, neparastus paņēmienus, komiskus efektus.
- iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids – šķietamu brīnumu demonstrēšana, kas balstās uz speciālas aparatūras izmantošanu, roku veiklību u. tml.
- iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas, izmantojot speciālu aparatūru, roku veiklību u. tml., demonstrē šķietamus brīnumus.
- plaģiāts Cita autora darbs (vai tā daļa), kas tiek uzdots par savu, publicēts ar savu vārdu.
- ārzemnieks Citas valsts pilsonis vai iedzīvotājs; cilvēks, kas dzīvo ārzemēs.
- vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
- popārtists Civēks, kas darbojas popārta virzienā.
- trešā persona civillietas dalībnieks, kas juridiski ieinteresēts prasības lietas iznākumā strīdā starp pusēm.
- saistību tiesības civiltiesību normu kopums, kas regulē sabiedrībā pastāvošās mantiskās attiecības.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
- kaitējuma atlīdzināšana civiltiesisks pienākums, kas rodas sakarā ar personai vai viņas mantai, kā arī organizācijai nodarītu kaitējumu.
- cūkgaļa Cūkas gaļa.
- cūku bēres cūkas kaušana un sekojošais mielasts.
- smeceris Cūkas šņukurs.
- apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
- čekists Čekas darbinieks.
- četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- lāde Četrstūraina kaste ar vāku (dažādu mantu glabāšanai).
- grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēkas sienas (guļbūvēm).
- uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- ūdensčūska Čūska, kas dzīvo galvenokārt ūdenī.
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā joslā un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, īss augu veģetācijas periods.
- darbība Dabas parādību spēcīga izpausme, kas rada izmaiņas apkārtējā vidē.
- ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
- sistemātika Dabaszinātņu nozare, kas apraksta, klasificē (objektus), dod tiem nosaukumus.
- starpteka Dabiska vai mākslīga ūdenstece, kas savieno divas ūdenstilpes, atzars aiz salām u. tml.
- atraktants Dabiska vai sintezēta viela, kas pievilina dzīvniekus.
- šķiedra Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiāla tievs, garš veidojums.
- katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
- silikāti Dabiskie silīcijskābju sāļi, plašākā minerālu klase, kas kopā veido 80% Zemes garozas masas.
- balzams Dabisks produkts, kas satur ēteriskas eļļas, sveķus un smaržvielas; līdzvērtīgs sintētiski iegūts lielmolekulārs savienojums.
- stāja Dabisks, parasti vertikāls, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas saistīts ar kādas darbības veikšanu.
- prologs Daiļdarbā – ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
- radiovariants Daiļdarbs, kas pārveidots pārraidīšanai pa radio.
- dienasgrāmata Daiļdarbs, kas rakstīts šādā formā.
- lupināt Dalīt, ņemt nost (sīkas, nelielas daļas no kā).
- lozēt Dalīt, piešķirt (piem., mantas, vietas, pienākumus) pēc kādas nosacītas zīmes (lozes), kas izvēlēta un paņemta (no to kopuma).
- taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
- liesums Daļa (gaļas gabalam), kas nesatur taukumu.
- treknums Daļa (gaļas gabalam), kas satur daudz tauku; taukums.
- sīpols Daļa (matam), kas atrodas zem ādas.
- tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas ir paredzēta noteiktam nolūkam, arī ko piešķir, dod kādam.
- segments Daļa (no kāda kopuma, veseluma), kas grupējama pēc noteiktām pazīmēm.
- sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piem., žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- stumbenis Daļa (parasti kājai vai rokai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās).
- pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam), kas ir izliekta uz augšu.
- vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū; vidusdaļa (1).
- vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū.
- vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā (kas) pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradies, varētu notikt u. tml.
- pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
- lielā puse daļa, kas (nedaudz) pārsniedz pusi.
- mazākā tiesa daļa, kas ir mazāka par pusi.
- lielākā daļa daļa, kas pārsniedz pusi.
- lielākā tiesa daļa, kas pārsniedz pusi.
- ogle Daļēji sadedzis cietas organiskas vielas (parasti koka) gabals.
- pusfabrikāts Daļēji sagatavots pārtikas produkts, kam pirms lietošanas pārtikā nepieciešama beidzamā apstrāde (cepšana, vārīšana u. tml.).
- puskaltis Daļēji sakaltis (par pārtikas produktiem).
- plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē atmosfērā, augstu temperatūru procesos un kodolu sintēzes iekārtās.
- pusplaucis Daļēji, pa pusei izplaucis; tāds, kas ir sācis plaukt, bet vēl nav pilnīgi izplaucis.
- pusparazīts Daļējs parazīts; tāds, kas spēj dzīvot un baroties arī patstāvīgi, bez saimnieka organisma.
- sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli.
- kosmiskie stari daļiņu plūsma, kas nāk no kosmosa.
- īsts daļskaitlis daļskaitlis, kas nesatur veselo skaitli.
- decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kura saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas pierakstā no veselā skaitļa ir atdalīts ar komatu.
- aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
- mols Dambis, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no jūras viļņiem, ledus, sanesumiem u. tml.
- simtlauciņu Dambrete, kuru spēlē uz galdiņa, kas ir sadalīts 100 lauciņos.
- dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņa pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
- aste Darba daļa, kas palikusi nepadarīta, nepabeigta.
- virsstundas Darba laiks, kas pārsniedz normēto darba laiku; darbs, ko veic šajā laikā.
- ierīce Darba līdzeklis (parasti tehnoloģiskā iekārtā), kas paredzēts noteiktam uzdevumam.
- kombains Darba mašīna, kas izpilda vairākas darbības, veicot noteiktu apstrādes ciklu.
- prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai; šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
- virsprodukts Darba produkts, kurš (materiālo vērtību ražošanā) saražots vairāk par to, kas vajadzīgs darbaspēka atražošanai.
- izkapts Darba rīks zāles vai labības pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
- knaibles Darbarīks (piem., kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
- šķēres Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; grieznes.
- grieznes Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; šķēres.
- parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
- transporta darbi darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu.
- lauka darbi darbi, kas veicami, apstrādājot laukus.
- refinansēšana Darbība --> refinansēt; līdzekļu piesaistīšana, ko veic kredītiestādes, lai tos izmantotu bankas kredītu izsniegšanai.
- pēcdarbība Darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, arī citas darbības ietekmē.
- izdevējdarbība Darbība, kas saistīta ar grāmatu, žurnālu, avīžu u. c. iespieddarbu izdošanu un realizēšanu.
- tāldarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā lielā attālumā.
- pretdarbība Darbība, kas vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
- pretdarbība Darbība, ko izraisījusi kāda cita darbība un kas ir vērsta pret to.
- pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, diversantu darbību.
- pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu; šādu darbību, pasākumu kopums.
- starpniecība Darbība, paudums, kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (piem., par interneta tīklu).
- izlūkošana Darbība, process --> izlūkot; slepena militāras, politiskas, ekonomiskas u. tml. informācijas iegūšana.
- modernizācija Darbība, process --> modernizēt; (kā) pārveidošana, atbilstoši jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
- noliece Darbība, process --> noliekt; leņķis, par kādu (kas) noliecas, ir noliecies.
- pietece Darbība, process --> pietecēt (2); ūdens daudzums, kas pietek klāt (kādai ūdenstilpei).
- vulgarizācija Darbība, process --> vulgarizēt; panākt, būt par cēloni, ka kas (piem., atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
- novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt, novirzīties; lielums, par kādu (kas) ir novirzījies vai atšķiras (no nospraustā kursa, noteiktās normas u. tml.).
- pārvirze Darbība, process, arī rezultāts, kurā (kas) virzās vai tiek virzīts no vienas vietas uz citu.
- pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek apstrādāts, pārveidojot par ko citu.
- pārveide Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots citāds, būtiski izmainīts.
- pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots, ieviešot ko jaunu, veicot labojumus, grozījumus u. tml.
- instalācija Darbība, rezultāts --> instalēt (1); elektrības, gāzes, vēdināšanas u. tml. tehniskas sistēmas ierīkošana.
- uzraudzība Darbība, stāvoklis --> uzraudzīt; sistēma, kas nodrošina kāda procesa, parādības novērošanu un regulēšanu.
- apsardzība Darbība, stāvoklis, kad (kas) tiek apsargāts.
- pagātne Darbības vārda forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta.
- ciešamā kārta darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, ka darbība tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
- kārta Darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka darbības subjekta un objekta attieksmes.
- vēlējuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
- pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka pamudinājumu, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu veikt kādu darbību; imperatīvs.
- atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka runātājs atstāsta cita teikto, par kā patiesību nav pārliecinājies.
- vidējā kārta darbības vārda kārta, kas izsaka, ka darbības subjekts reizē ir arī darbības objekts.
- veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
- saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
- nākotne Darbības vārda laika forma, kas norāda uz darbības norises laiku pēc runas momenta.
- supīns Darbības vārda nelokāmā forma, kas izsaka darbības mērķi blakus kustības darbības vārdiem.
- imperfekts Darbības vārda pagātnes forma, kas apzīmē ilgstošu darbību; nepabeigtā pagātne.
- nenoteiksme Darbības vārda pamatforma, kas vispārīgi nosauc darbību.
- kauzatīvs verbs darbības vārds, kas izsaka darbības vai stāvokļa ierosinājumu (dzirdīt – likt dzert).
- nekārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
- neregulārs darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
- pārejamība Darbības vārdu leksiski gramatiska kategorija, kas izsaka darbības vārda spēju saistīties ar objektu akuzatīvā bez prievārda; transitivitāte.
- rezultāts Darbības, norises iznākums; kādu apstākļu sekas.
- vadība Darbību (piem., lēmumu pieņemšanas, rīkojumu, norādījumu došanas) kopums, kas nodrošina sabiedriskas institūcijas, iestādes, uzņēmuma, darba kolektīva u. tml. darbību vēlamajā veidā.
- diplomātija Darbību kopums valsts ārpolitikas realizēšanai, starpvalstu attiecību uzturēšanai.
- kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
- lietvedība Darbību kopums, sistēma (piem., iestādē, organizācijā), kas nodrošina dokumentu sagatavošanu, sistematizāciju un glabāšanu, veic korespondences apstrādi u. tml.
- palaide Darbību, norišu kopums, kas saistīts ar (ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu.
- normalizācija Darbību, pasākumu kopums, lai (kas) atbilstu noteiktai normai, pieņemtiem standartiem.
- taurēt Darbināt (transportlīdzekļa) signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
- korektors Darbinieks (piem., izdevniecībā, laikraksta redakcijā), kas labo manuskriptu pārrakstīšanā un poligrāfiskajā salikumā ieviesušās teksta kļūdas.
- lietvedis Darbinieks, kas (iestādē, organizācijā) sagatavo un apstrādā dokumentus, veic saraksti u. tml.
- reportieris Darbinieks, kas (plašsaziņas līdzekļiem) piegādā ziņas, ievāc informāciju (parasti no notikuma vietas).
- apkopējs Darbinieks, kas apkopj (piem., telpas, teritoriju).
- cietumsargs Darbinieks, kas apsargā cietumu; arī cietuma uzraugs.
- apgaismotājs Darbinieks, kas atbild par apgaismošanu (teātrī, televīzijā u. tml.), darbinieks, kas apgaismo (noteiktas vietas).
- brošētājs Darbinieks, kas brošē.
- dispečers Darbinieks, kas centralizēti vada kāda objekta (piem., lidostas, autostacijas, elektrostacijas, ražošanas iecirkņa) darbību.
- rekvizitors Darbinieks, kas gādā rekvizītus (1), atbild par tiem.
- butafors Darbinieks, kas izgatavo butaforijas.
- naktssargs Darbinieks, kas naktī (ko) apsargā.
- kurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piem., dokumentus).
- velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu.
- pārzinis Darbinieks, kas pārrauga (ko), ir atbildīgs (par ko).
- sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
- kasieris Darbinieks, kas pieņem skaidras naudas maksājumus, pārdod biļetes vai veic citas ar skaidru naudu saistītas operācijas.
- tabeļvedis Darbinieks, kas reģistrē, fiksē, aprēķina uzņēmumā nodarbināto faktisko darba laiku.
- gaismotājs Darbinieks, kas rūpējas par skatuves, filmēšanas vietas u. tml. apgaismojumu; apgaismotājs.
- referents Darbinieks, kas sagatavo lietas, sniedz ziņas, konsultē par noteiktiem jautājumiem.
- rakstvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
- kantorists Darbinieks, kas strādā kantorī (1); grāmatvedības, lietvedības darbinieks.
- laborants Darbinieks, kas strādā laboratorijā un veic analīzes vai citus tehniskus darbus.
- uzskaitvedis Darbinieks, kas uzņēmumā veic, piemēram, darba un darbalaika uzskaiti, pārbauda preču piegādes dokumentus.
- reģistrators Darbinieks, kas veic (viesu, apmeklētāju u. tml.) reģistrāciju.
- laborants Darbinieks, kas zinātniskā vai mācību iestādē veic dažādus tehniskus darbus (parasti padomju laikā).
- urbis Darbmašīna (parasti rokas), kurā izmanto šādu instrumentu; instruments, ierīce, ar ko urbj (ko).
- garantijas darbnīca darbnīca, kas veic garantijas remontu.
- uzdurties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi); saskarties (ar negaidītu šķērsli).
- uzgrūsties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi).
- stihija Darbošanās, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
- krāmēties Darboties (ar ko); veikt, darīt ko nepatīkamu vai tādu, kas prasa lielas pūles.
- nolaist dibenā darboties, saimniekot tā, ka (kas) bankrotē, izput, panīkst.
- palīgdarbs Darbs (līdztekus pamatdarbam), kas dod papildu ienākumus.
- melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- palīgdarbs Darbs (parasti mazkvalificēts), kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu.
- gaita Darbs, darba pienākumi, kas saistīti ar noteiktu profesiju, amatu vai noteiktu darbības vietu.
- gani Darbs, kas saistīts ar mājlopu uzraudzīšanu ganībās; arī ganības.
- rokudarbs Darbs, kas tiek veikts ar rokām; roku darbs.
- stāvošs darbs darbs, kas tiek veikts, lielāko daļu darbalaika stāvot kājās.
- priekšdarbs Darbs, kas veicams pirms cita darba sākšanas, parasti tā sagatavošanai.
- pārstrādājums Darbs, kas veikts atkārtoti, (to) uzlabojot, pārveidojot.
- velte Darbs, pasākums, rīcība u. tml., kas ir (kam) veltīts.
- godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu.
- liekēdis Darbspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
- raudze Dārgmetāla (zelta, sudraba, platīna u. tml.) daudzums sakausējumā; skaitlis, kas rāda šo daudzumu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
- klejotājs Darīt --> klejot; tas, kas klejo.
- (ap)gāzt kalnus darīt darbus, kas prasa lielu piepūli, lielu fizisko spēku; veikt ko lielu, nozīmīgu.
- uzdzīvot Darīt ko tādu, kas parasti vai ilgstoši nav bijis iespējams (piemēram, materiālo apstākļu dēļ).
- vārtīt Darīt netīru, vāļājot pa zemi, netīru virsmu vai pieļaujot, ka (kas) skar zemi, netīru virsmu.
- smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (ar parfimērijas, kosmētikas līdzekļiem).
- laist grīstē darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
- irdinātājs Darītājs --> irdināt, tas, kas irdina (ko).
- izsaucējs Darītājs --> izsaukt; tas, kas izsauc, izraisa (ko).
- malējs Darītājs --> malt; cilvēks, kas strādā maltuvē, dzirnavās.
- metējs Darītājs --> mest; sportists, kas specializējies kādā mešanas disciplīnā.
- mīlētājs Darītājs --> mīlēt; cilvēks, kas mīl.
- modelētājs Darītājs --> modelēt; speciālists, kas projektē, izstrādā skices, modelē (piem., apģērbu).
- nirējs Darītājs --> nirt; sportists, kas specializējies niršanā.
- nīdējs Darītājs --> nīst; cilvēks, kas ienīst, arī necieš, nemīl (ko).
- noteicējs Darītājs --> noteikt; tas, kas (ko) nosaka.
- ņēmējs Darītājs --> ņemt; cilvēks, kas pērk, iegādājas (ko).
- pinējs Darītājs --> pīt (1); amatnieks, kas nodarbojas ar pinumu darināšanu.
- ražotājs Darītājs --> ražot; tas (piem., uzņēmums), kas ražo.
- spridzinātājs Darītājs --> spridzināt; cilvēks, kas spridzina.
- uzlabotājs Darītājs --> uzlabot; tas, kas (ko) uzlabo.
- divgadīgās ziemcietes dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
- franču dārzs dārza tips, kas izveidojies Francijā, baroka laikmetā un kam raksturīgas ģeometriski precīzas, simetriskas formas.
- parters Dārza vai parka zemākā daļa, kurā izvietoti zālāji, baseini, strūklakas, skulptūras u. tml.
- dārznieks Dārzkopības speciālists, kas pārzina dārza kultūras un vada darbus dārzā vai dārzniecībā.
- virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piem., dārzniecībā).
- gaisa dārzs dārzs uz ēkas jumta, piem., viens no septiņiem pasaules brīnumiem – Semiramīdas ierīkotie jumta dārzi Babilonā.
- krāšņumdārzs Dārzs, kurā audzē dekoratīvos augus un kas ierīkots skaistumam.
- rādītājs Dati, kas iegūti kādas darbības rezultātā un raksturo kādu parādību, jomu u. tml.
- rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti.
- darbatmiņa Datora atmiņa, kas nodrošina dažādu darbību veikšanu, strādājot ar datoru; operatīvā atmiņa.
- taimeris Datorā iebūvēts elektronisks pulkstenis, kas veidots ar aparatūru un programmatūru.
- diskvedis Datora ierīce, kas nodrošina datu ierakstīšanu un nolasīšanu no diskiem; draiveris.
- tārps Datora kods, kas izplatās bez mijiedarbības ar lietotāju.
- procesors Datora mezgls, kas pēc norādītās programmas veic datu apstrādi un attiecīgajos momentos ierosina pārējo mezglu darbību.
- mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
- monitors Datora sastāvdaļa – elektroniska ierīce ar ekrānu, kas vizuāli attēlo apstrādāto informāciju.
- vadība Datora un tā izpildāmo apstrādes procesu vadīšana, kas nodrošina noteiktu uzdevumu risināšanas un darbību izpildes secību.
- atmiņas karte datora vai citu digitālu ierīču detaļa, kas nodrošina teksta, attēla, skaņas un citas informācijas saglabāšnu.
- uzdevums Datoram izpildāmā darba pamatvienība; datora programma, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursus (piemēram, atmiņu, procesora laiku).
- datorvīruss Datorprogramma, kas datorā spēj vairoties un tādējādi sabojāt vai izdzēst datora cietajā diskā esošās programmas.
- meklētājprogramma Datorprogramma, kas interneta dokumentos meklē specificētus atslēgvārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
- teksta redaktors datorprogramma, kas ļauj apstrādāt un rediģēt tekstu (veikt, piem., teksta kopēšanu, izgriešanu, ievietošanu).
- serveris Dators, kas datortīkla lietotājiem nodrošina dažādas operācijas, piem., kopīgu failu izmantošanu.
- klons Dators, kas ir izveidots, lai veiktu identiski tādas pašas funkcijas, kādas veic cits dators.
- personālais dators dators, kas paredzēts individuālai lietošanai.
- portatīvais dators dators, kas paredzēts nēsāšanai sev līdz.
- konfigurācija Datorsistēmas elementu kopums, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
- urķis Datoru izmantošanas entuziasts, kas pēta dažādas datoru sistēmas un atrod piekļuvi tajās uzglabātajai informācijai; hakeris.
- programmatūra Datoru programmas, procedūras un ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai.
- mašīnkods Datoru programmēšanas valoda, kas sastāv no bināro skaitļu kodiem.
- tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
- datne Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; fails.
- sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas) raupjas, tulznainas.
- daudzreiz Daudzas vai vairākas reizes; bieži.
- partija Daudzbalsīga skaņdarba sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai; šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
- bezlape Daudzgadīgs bezhlorofila lakstaugs, parazīts, kas vairākus gadus dzīvo zem augsnes virskārtas.
- kāpukviesis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garām, cietām, zilganzaļām lapām un ziediem, kas sakārtoti vārpā.
- seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu, kas atgādina vārpu [Sesleria coerulea].
- vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
- purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas augs ar spilgti dzelteniem ziediem, kas aug mitrās vietās.
- orhideja Daudzgadīgs lakstaugs ar savdabīgas formas krāšņiem ziediem, kas parasti aug tropos; šā auga zieds.
- uzpirkstīte Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju, kam galā ir bāli vai sarkani ziedi un kas satur ārstniecībā izmantojamus indīgus sirds glikozīdus.
- ūdensmētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar raksturīgo mētru smaržu un ziedkopu stublāja galā, kas sastopams ūdenstilpju malās [Mentha aquatica].
- apdziras Daudzgadīgs mūžzaļš staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos un ir indīgs.
- mandragora Daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar platām, ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus un ko izmanto ārstniecībā [Mandragora officinarum].
- saulpurene Daudzgadīgs, vidēji liels gundegu dzimtas lakstaugs ar lieliem, apaļiem dzelteniem ziediem, kas izvietoti pa vienam stublāja galā.
- masu psihoze daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
- somu dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- soma dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- maiss Daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā.
- triljons Daudzums, skaits 1 000 000 000 000; kopa, kas sastāv no 1 000 000 000 000 vienībām.
- miljards Daudzums, skaits 1 000 000 000; kopa, kas sastāv no 1 000 000 000 vienībām.
- miljons Daudzums, skaits 1 000 000; kopa, kas sastāv no 1 000 000 vienībām.
- tūkstotis Daudzums, skaits 1000; kopa, kas sastāv no 1000 vienībām.
- kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
- dāvanu karte dāvināšanai paredzēta dekoratīvi noformēta karte, kas apliecina jau iemaksātu noteiktu summu iepirkumiem noteiktā veikalā.
- brīvā strofika dažāda garuma dzejas panti, kas mijas nenoteiktā kārtībā; brīvais pants.
- sports Dažādas fiziskas nodarbības sava ķermeņa stiprināšanai, savu fizisko, arī prāta spēju attīstīšanai, kāpināšanai.
- veidne Dažādas formas trauks pārtikas izstrādājumu cepšanai.
- pods Dažādas formas un materiāla (parasti stāvs) trauks, piem., pārtikas uzglabāšani, pārvadāšanai.
- kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
- izsitumi Dažādi ādas un gļotādas pārveidojumi, kas parādās kā atsevišķi, reizēm saplūduši elementi (piem., plankumiņi, mezgliņi, pūslīši).
- pasta Dažādi makaronu izstrādājumi; ēdiens, kas gatavots no kāda makaronu veida.
- poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
- variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
- apsarme Dažu augu slimību (piem., miltrasas) simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja).
- mantija Dažu bezmugurkaulnieku (piem., gliemju) ādas kroka, kas apņem (tā) ķermeni.
- sēnalas Dažu labības augu (piem., auzu, miežu) sēklu cietā apvalka daļas, kas apstrādes procesā atdalītas no graudiem.
- jāņuzāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piem., madaras, nārbuļi).
- saule Debess ķermenis, kas izstaro gaismu dienā.
- spīdeklis Debess ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu.
- planēta Debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni tās gravitācijas ietekmē un no tās saņem gaismu un siltumu.
- komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā veido astei līdzīgu izplūstošu gāzu veidojumu.
- siloģisms Deduktīvā slēdziena paveids, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
- kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (kas) kuras; dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns).
- nodedzināt Dedzinot panākt, ka (kas) nodeg; dedzinot iznīcināt, nopostīt.
- tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
- logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus un to cēloņus, izstrādā metodes to novēršanai.
- vērpe Deformācija, kas rodas stienī, ja tā galam pielikts spēku pāris, kura spēka moments ir paralēls stieņa asij.
- bīde Deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
- liece Deformācijas veids, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
- pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
- laika deglis deglis, kas izraisa sprādzienu pēc kāda noteikta laika.
- zvērot Degt ar spožu liesmu; būt tādam, kur (kas) deg ar spožu liesmu.
- virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
- iesnas Deguna gļotādas iekaisums, kas rada gļotainus izdalījumus, apgrūtinātu elpošanu.
- kadriļa Deja, kas sastāv no vairākām figūrām ar dažāda taktsmēra mūziku un ko dejo pāra skaits dejotāju pāru; šīs dejas mūzika.
- flamenko Deja, ko izpilda (parasti ģitāras pavadījumā), sitot takti ar kājām, plaukstām vai kastaņetēm.
- līnijdeja Deja, ko mūzikas pavadījumā ar sinhronām kustībām dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
- diskotēka Deju klubs, kurā dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā.
- deja Deju mūzika; skaņdarbs šādas mūzikas ritmā, tempā, stilā.
- diskotēka Deju vakars ar mūzikas ierakstu atskaņošanu.
- disene Deju vakars, kur dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā; diskotēka.
- kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, piem., ja cilvēku pēc darba kesonā pārāk strauji izceļ virs ūdens.
- karnīze Dekoratīva mala, josla (piem., uz sienas pie griestiem); josla, kas atdala sienu no jumta; dzega.
- pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
- rūžs Dekoratīvās kosmētikas līdzeklis – vaigu sārtums.
- meikaps Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi (lūpu krāsa, plakstu ēna u. tml.) sejas izskata uzlabošanai; ar šiem līdzekļiem panāktais sejas izskats.
- krāšļi Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi.
- kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
- velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
- sniegoga Dekoratīvs krūms ar baltām, miltainām ogām, kas nenobirst visu ziemu [Symphoricarpos rivularis].
- kraklē Dekoratīvs sīku plaisiņu tīkls uz keramikas izstrādājumu glazētās virsmas.
- šlepe Dekoratīvs tērpa mugurpuses pagarinājums, kas slīd pa zemi; velce.
- dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs; cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
- auklīte Dem. --> aukle; sieviete, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu.
- kastīte Dem. --> kaste.
- mantiņa Dem. --> manta (3); neliels priekšmets, kas galvenokārt kalpo kā aksesuārs vai greznumlieta.
- kalnrūpniecība Derīgo izrakteņu ieguves rūpniecība (kas aptver to izpēti, ieguvi un bagātināšanu).
- iegula Derīgo izrakteņu krājums, kas norobežots no apkārtējiem iežiem.
- putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
- asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis.
- dekalogs Desmit Dieva baušļi, kas tika doti Mozum Sīnāja kalnā un ir atrodami Bībelē.
- Desmit Dieva baušļi desmit reliģiski ētiskas normas, likumi, ko Dievs atklāja Mozum Sinaja kalnā pēc iziešanas no Ēģiptes; dekalogs.
- klanis Detaļa (dzinējā), kas savieno virzuli ar kloķvārpstu.
- dakša Detaļa (mehānismos, ierīcēs), kas sastāv no diviem paralēliem, kopā sastiprinātiem zariem.
- zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
- spals Detaļa (piem., darba rīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
- rokturis Detaļa (piem., iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
- spals Detaļa (pistolei), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
- tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
- tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
- pievads Detaļa vai sistēma, kas nodrošina (kā) pievadi konkrētam objektam.
- kārba Detaļa, elements, kam ir kastes forma.
- tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis.
- atloks Detaļa, kas nodrošina (piem., cauruļvada) savienojuma hermētiskumu un izturību.
- piesūceknis Detaļa, kas paredzēta (priekšmeta, izstrādājuma) piestiprināšanai, izmantojot vakuumu.
- rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
- uzlika Detaļa, kas paredzēta uzlikšanai, novietošanai (uz kā) virsū.
- pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz (automašīnas) dzenošajiem riteņiem.
- klape Detaļa, kas pārsedz, aizsedz, arī noslēdz (ko).
- ass Detaļa, kas satur kopā rotējošas mehānisma daļas.
- virzulis Detaļa, kas, blīvi iegulstot (mašīnas, ierīces) cilindrā, pārvietojas, virzās pa to cilindra ass virzienā.
- privātdetektīvs Detektīvs, kas darbojas privāti.
- veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
- tomogrāfija Diagnostikas metode, ar kuru iegūst izmeklējamā objekta atsevišķu slāņu attēlu.
- ultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto ultraskaņu.
- sonogrāfija Diagnostikas metode, kura, izmantojot ultraskaņas frekvenci, precizē kādu slimību; ultraskaņas diagnostika.
- lumbālpunkcija Diagnostikas vai arī ārstniecības nolūkos veikta punkcija muguras smadzenēs mugurkaula jostas vietas apvidū.
- umlauts Diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa, piemēram, ä), kas rāda patskaņa palatalizāciju.
- mīkstinājuma zīme diakritiska zīme, retāk burts, kas norāda, ka līdzskanis ir mīksts.
- metafizika Dialektikai pretēja domāšanas un izziņas metode, kas lietas un parādības aplūko kā savstarpēji izolētas, pabeigtas un nemainīgas.
- tesitūra Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam).
- reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu un tembru.
- moralitē Didaktiska alegoriska drāma (izplatīta 15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā darbojas personificētas morālas īpašības vai abstrakti jēdzieni, kas cīnās ar ļaunuma spēkiem par cilvēka dvēseli.
- audi Diegi, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
- šķērsdiegs Diegs, kas (piem., audumā) ir novietots šķērsām tā garenvirzienam.
- uzdienēt Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
- uzkalpoties Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
- apakšpulkvedis Dienesta pakāpe armijā, kas ir zemāka par pulkvedi; karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
- sardzes dienests dienesta veids bruņotajos spēkos, kas pilda ar (kā) apsardzi saistītu kaujas uzdevumu.
- palīgdienests Dienests, kas palīdz nodrošināt galvenā dienesta darbību.
- robežsardze Dienests, kas veic valsts robežas apsardzību, rūpējas par valsts robežu neaizskaramību, nelegālās migrācijas novēršanu.
- darba diena diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
- diena Diennakts, arī šāda diennakts daļa, noteikts datums, kas saistīts ar kādu notikumu, darbību.
- koka Dienvidamerikas tropu krūms, kura lapas satur kokaīnu [Erythroxylon coca].
- svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
- asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
- nodiktēt Diktējot norunāt, nolasīt (kādam, kas pieraksta).
- radiodiktors Diktors, kas pie radio mikrofona lasa cita sagatavotu tekstu (piem., ziņas).
- akreditēšanās Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
- pilnvarotais lietvedis diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- komercdirektors Direktors, kas atbild par preču vai pakalpojumu realizāciju, to noietu, kā arī kārto dažas citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
- izpilddirektors Direktors, kas praktiski nodarbojas ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) vadīšanu.
- viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piem., orķestri, kori).
- logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. tml.).
- dīvāngulta Dīvāns, kas ir viegli pārveidojams par gultu.
- guļamdīvāns Dīvāns, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai.
- balss saites divas balsenē esošas gļotādas krokas, kurām vibrējot, rodas skaņas.
- diptihs Divas gleznas, kas gleznotas uz vienotas pamatnes; divi saturā savstarpēji saistīti mākslas darbi.
- vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
- nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
- dvīņu mājas divas savstarpēji savienotas ēkas, ar atsevišķām ieejām.
- dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; divkāršā zvaigzne.
- divkāršā zvaigzne divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; dubultzvaigzne.
- dūru cīņa divcīņa ar dūrēm, kas nosaitētas ar ādas siksnām.
- specializēts Divd. --> specializēt; tāds, kas iegūst speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes.
- spiedpoga Divdaļīga poga (apģērbam, apaviem, makam u. tml.), kas savienojama, iespiežot vienas daļas izcilni otras daļas iedobumā.
- bikini Divdaļīgs sieviešu peldkostīms, kas ļoti trūcīgi apsedz ķermeni.
- puravs Divgadīgs sīpolu ģints dārzenis, garšaugs ar lineārām lapām, kas veido neīsto stublāju un neīsto sīpolu un kam ir raksturīga savdabīga smarža un garša.
- pāris Divi (parasti pretēja dzimuma) cilvēki, kas dzīvo kopā un kurus saista dzimumattiecības.
- dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- tandēms Divi cilvēki, kas ciešā saskaņotībā veic kopīgu darbu vai ir cieši saistīti kādā darbībā.
- pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
- virsnieres Divi nelieli, plakani iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas pieguļ pie abu nieru augšējiem poliem.
- iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
- duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus.
- šarnīrs Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu; locīkla.
- locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu.
- pāris Divu cilvēku vai dzīvnieku kopa, kas kopīgi ko dara.
- paralēlisms Divu parādību satuvinājums (bez salīdzinātājvārda), kas izceļ tajās līdzīgo vai atšķirīgo.
- konsonanse Divu vai vairāku mūzikas skaņu saskanīga kopskaņa; pretstats: disonanse.
- iedūkties Dobji, zemu ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
- dunēt Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem, to radītajām skaņām).
- būkšķis Dobjš troksnis, kas rodas kam pasmagam atsitoties (pret ko).
- gnu Dobradžu dzimtas liels pārnadzis, kas izskatās pēc zirga ar vērsim līdzīgu galvu.
- gazele Dobradžu dzimtas vidēji liels, graciozs dzīvnieks ar tievām, slaidām kājām, kas dzīvo tuksnešos, savannās u. tml.
- sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību (saraušanos un atslābšanu) izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu pa asinsvadiem.
- greblis Dobspieduma tehnikas darba rīks.
- peristaltika Dobu orgānu (piem., kuņģa, zarnu, žultsvadu) gludās muskulatūras ritmiska viļņveida saraušanās, kas pārvieto to saturu uz izejas atverēm.
- izdot Dodot (no rokas rokā) izvirzīt ārā (no kurienes, kur u. tml.).
- nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, ka (kas) kļūst par alkoholiķi, degradējas.
- pasaknis Dokumenta (piem., čeka, kvīts, biļetes) daļa, kas paliek pie šī dokumenta izdevēja.
- kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (parasti par aktuāliem notikumiem); attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
- arhivālijas Dokumenti, manuskripti u. c., kas glabājas arhīvā; atsevišķi sakārtoti un publicēti arhīvu materiāli.
- biļete Dokuments (parasti neliela lapiņa ar cenas, laika, vietas u. tml. norādēm), kas dod tiesības apmeklēt filmu, izrādi, izstādi u. tml.
- karte Dokuments (piem., apliecība vāciņos), kas apliecina (personas) identitāti, piederību (kādai organizācijai, apvienībai u. tml.).
- kvīts Dokuments, kas apliecina (kā, piem., maksājuma) saņemšanu; šāda dokumenta veidlapa.
- sertifikāts Dokuments, kas apliecina atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām.
- autorapliecība Dokuments, kas apliecina autora tiesības uz viņa izgudrojumu.
- akreditēšanās raksts dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
- patents Dokuments, kas apliecina izgudrotāja vai viņa tiesību pārmantotāja ekskluzīvās tiesības uz izgudrojuma izgatavošanu, izmantošanu vai pārdošanu.
- apliecība Dokuments, kas apliecina kādu faktu, tiesības u. tml.
- sertifikāts Dokuments, kas apliecina kādu faktu.
- polise Dokuments, kas apliecina personas vai mantas apdrošināšanas līguma noslēgšanu.
- caurlaide Dokuments, kas apliecina tiesības iekļūt (kur) vai izkļūt (no kurienes).
- augu pase dokuments, kas apliecina, ka augi ir brīvi no augu karantīnas organismiem (resp. dažādām augu slimībām).
- brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
- apdrošināšanas polise dokuments, kas apstiprina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un tiesības uz zaudējuma kompensācijas saņemšanu.
- darba grāmatiņa dokuments, kas apstiprina darbinieka darba stāžu.
- brīvgrāmata Dokuments, kas atbrīvoja zemnieku no klaušām un nodevām.
- liecība Dokuments, kas atspoguļo skolēna sekmes noteiktā mācību posmā (ceturksnī, semestrī, gadā).
- kartīte Dokuments, kas dod tiesības ierobežotā daudzumā nopirkt kādu preci (normētas sadales sistēmas apstākļos, piem., kara laikā).
- biļete Dokuments, kas dod tiesības pārvietoties ar sabiedrisko transportu.
- biļete Dokuments, kas dod tiesības piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
- ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piem., sanatorijā).
- pavaddokuments Dokuments, kas pievienots kādai precei, sūtījumam u. tml.
- zīme Dokuments, kas sniedz informāciju, apliecina (ko).
- pavadraksts Dokuments, ko pievieno (kam, piem., kādam sūtījumam) un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
- lieta Dokumentu un citu materiālu kopums, kas attiecas uz kādu jautājumu, ko izskata vai izskatīs tiesā; tiesas process attiecīgajā jautājumā.
- pieņēmums Doma, ideja, atziņa u. tml., kas nav pierādīta.
- izdomājums Doma, izteikums, kas neatbilst patiesībai.
- ideja Doma, kas izsaka (lietas, parādības) dziļāko saturu, būtību; pasaules uzskata pamatprincips.
- secinājums Doma, spriedums, atziņa, kas iegūta, analizējot parādības, apkopojot faktus u. tml.
- votums Domas, kas izteiktas balsošanā.
- spriedums Domāšanas forma loģikas mācībā, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
- murgi Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
- dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi kādai cilvēku kopai.
- dogmatisms Domāšanas veids, kas pamatojas uz dogmām, nemainīgu attieksmi pret parādībām, problēmām u. tml.
- laist Dot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
- atmaksāties Dot ienākumus, kas pārsniedz izdevumus.
- mērķdotācija Dotācija, kas atvēlēta noteiktam, konkrētam mērķim.
- pieļaujamā doza doza, kas vēl neapdraud cilvēka organismu.
- tabakdoze Doze tabakas glabāšanai; tabakas doze.
- tabakas doze doze tabakas glabāšanai; tabakdoze.
- remarka Dramatiskā sacerējumā – īss autora paskaidrojums, kas sniedz informāciju par darbības vietu, laiku, tēla rīcību u. tml.
- luga Dramatisks sacerējums, kas paredzēts izrādīšanai teātrī.
- diakons Draudzes loceklis, kas veic diakonisko darbu.
- pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī mācītāja palīga pienākumus (piem., evaņģēliski luteriskajā baznīcā).
- pleciņš Drēbju pakaramais, kas atbilst apģērba gabala plecu formai.
- ķeskas Driskas, skrandas.
- informators Drošības dienesta darbinieks, kas vāc un nodod nepieciešamo informāciju.
- gaisa spilvens drošības ierīce automašīnā, kas sadursmes brīdī automātiski piepūšas, tā mazinot trieciena sekas.
- kamene Drukns bišu dzimtas kukainis, kas lizdo augsnē.
- ūdensžurka Drukns, tumšpelēks vai brūns kāmju dzimtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo alās ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā – tīrumos, dārzos [Arvicola terrestris].
- selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs, piem., pēc spēcīgām lietusgāzēm, intensīvas sniega un ledāja kušanas.
- mizete Dūdām līdzīgs mūzikas instruments (izplatīts 17.–18. gs. Francijā).
- tirpoņa Durstoši sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem.
- sētas durvis durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
- iekšdurvis Durvis ēkas iekšpusē; dubultdurvju iekšējā daļa.
- dibendurvis Durvis, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā.
- virpuļdurvis Durvis, kas veroties griežas ap savu asi.
- aklas dusmas dusmas, kas nav pakļautas prāta vērtējumam, kontrolei.
- identiskie dvīņi dvīņi, kas attīstījušies no vienas apaugļotas olšūnas.
- Siāmas dvīņi dvīņi, kas iedzimtas kroplības dēļ kādā ķermeņa daļā saauguši kopā.
- prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienas valodai.
- strofa Dzejas rindu kopa, kas veido vienotu veselumu; pants.
- regulārā strofika dzejas teksta dalījums dažāda garuma pantos, kas regulāri atkārtojas.
- melodeklamācija Dzejas vai prozas lasījums mūzikas pavadījumā.
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
- franču balāde dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību.
- rīme Dzejolis, pants (parasti ar primitīvām atskaņām, bez lielākas mākslinieciskas vērtības).
- ķēde Dzejoļa posmu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma pēdējās rindas atkārtojumu.
- dīvāns Dzejoļu krājums (Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā), kurā dzejoļi sakārtoti noteiktā secībā, ievērojot vai nu lirikas žanru, vai atskaņotos vārdus.
- gailene Dzeltena ēdamā sēne ar krokotu piltuvveida cepurīti, kas aug lielākās vai mazākās grupās.
- riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas piedalās organisma vielmaiņas procesos; B₂ vitamīns.
- zeltactiņa Dzeltenbrūns vai zaļgans kukainis ar vara krāsas acīm, krusteniski dzīslotiem, metāliski spīdošiem, caurspīdīgiem spārniem, kas miera stāvoklī sakļauti jumtveidā virs ķermeņa.
- sveķskābe Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām; kolofonijs.
- kolofonijs Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
- rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem.
- šartrēze Dzeltens vai zaļš augu liķieris, kas sākotnēji izgatavots Šartrēzes klosterī pie Grenobles (Francijā).
- dzelzceļa mezgls dzelzceļa stacija, kurā savienojas vairākas dzelzceļa līnijas.
- pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
- apgaitnieks Dzelzceļa vai ceļa darbinieks, kas pārbauda noteiktu posmu (apgaitu) un atbild par kārtību tajā.
- profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- pārnesums Dzenošās un dzenamās (kāda mehānisma) daļas griešanās ātrumu attiecība; mehānisms, kas nodrošina šādu attiecību.
- nodzīt Dzenot panākt, ka (kas) noiet, aiziet (no kādas vietas), arī atvirzās nost, attālinās (no kā).
- aizdzīt Dzenot panākt, ka attālinās; dzenot panākt, ka (kas) dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai).
- šokolāde Dzēriens, kas ir pagatavots no šī konditorejas izstrādājuma, piena, cukura.
- kafija Dzēriens, kas pagatavots no šā pārtikas produkta vai tā aizstājēja.
- kakao Dzēriens, kas pagatavots no šāda pulverveida produkta.
- tēja Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- grādīgs Dzēriens, kas satur alkoholu.
- tinkšķis Dzidra skaņa, kas rodas, piem., plīstot stikla priekšmetam, piesitot ar ko cietu pie stikla priekšmeta.
- primadonna Dziedātāja, kas izpilda galvenās lomas; aktrise teātrī, kas izpilda galvenās lomas.
- saucējs Dziedātājs (folkloras žanrā), kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās).
- oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī).
- solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
- kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
- vilcējs Dziedātājs, kas dzied, nemainot vai nedaudz mainot toņa augstumu.
- priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji.
- bards Dziedātājs, kas izpilda paša sacerētas dziesmas.
- šlāgerdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda šlāgerus.
- popdziedātājs Dziedātājs, kas specializējas popmūzikas skaņdarbu izpildīšanā.
- kamerdziedātājs Dziedātājs, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanā; kamerdziedonis.
- teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2).
- kamerdziedonis Dziedonis, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanā; kamerdziedātājs.
- dziedātājs Dziedonis; cilvēks, kas nodarbojas ar vokālo mākslu.
- dzimumdziedzeri Dziedzeri, kas izstrādā dzimumšūnas, arī dzimumhormonus (cilvēkiem un zīdītājiem).
- iekšējās sekrēcijas dziedzeri dziedzeri, kas izstrādātās vielas ievada tieši limfā vai asinīs.
- singls Dziesma (skaņdarbs) no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk un kas ir reklāma visam albumam; arī pats albums.
- popdziesma Dziesma popmūzikas žanrā.
- rotaļdziesma Dziesma, kas dziedama rotaļdejas laikā.
- kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- solodziesma Dziesma, kas rakstīta solo izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; piedziedājums.
- piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; refrēns.
- strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
- nopūta Dziļa ieelpa un lēna, spēcīga, sadzirdama izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis; šādā veidā kas pateikts.
- posts Dziļa nabadzība, liels trūkums; stāvoklis, kad kas ir nokļuvis ļoti nelabvēlīgos apstākļos.
- ilustratīvisms Dziļākas problemātikas trūkums (mākslas darbā).
- dekoltē Dziļš sievietes tērpa izgriezums, kas atsedz plecus, krūšu vai muguras augšējo daļu.
- sāpes Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piem., nelaime, psihiskas ciešanas.
- sirdsprieks Dziļš, patiess prieks; tas, kas izraisa dziļu, patiesu prieku.
- dinastija Dzimta, ģimene, kas no paaudzes paaudzē pārņem kādu nodarbošanos.
- apakšdzimta Dzimtai pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- nekatrs Dzimte, kurā ietilpst vārdi (piem., nedzīvus priekšmetus nosaucoši lietvārdi), kas nepieder ne pie vīriešu, ne sieviešu dzimtes.
- vagīna Dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem; maksts (1).
- gameta Dzimumšūna, kas ir spējīga savienoties ar pretēja dzimuma šūnu, lai notiktu organismu dzimumvairošanās.
- riests Dzimumuzbudinājuma izpausme (dažiem dzīvniekiem), kas saistīta ar pārošanos.
- motors Dzinējs, kas tam pievadīto enerģiju pārvērš rotējošās vārpstas mehāniskajā enerģijā.
- ūdenszars Dzinums, kas attīstās uz koka stumbra vai vainaga skeletzariem, nezarojas un neveido ziedus.
- sāndzinums Dzinums, kas atzarojas no auga stumbra, pamatzara vai stublāja.
- acotnis Dzinums, kas izaudzis no iepriekšējā gada acojuma.
- skaļums Dzirdamības pakāpe, kas neobjektīvi raksturo skaņas intensitāti.
- šampanietis Dzirkstošais vīns, kas iegūts Francijas provincē Šampaņā no vietējām speciālu šķirņu vīnogām divreizējas raudzēšanas procesā.
- dzirnavnieks Dzirnavu īpašnieks; cilvēks, kas strādā dzirnavās.
- dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet nespēj abstrakti domāt.
- pīļu dīķis dzīves apstākļi, dzīve, kur valda mietpilsoniskas, seklas intereses.
- zelta likums dzīves pamatprincips, vadlīnija, kas ir jāievēro vienmēr, visos gadījumos.
- drāma Dzīves situācija, kas saistīta ar spēcīgiem pārdzīvojumiem.
- karbonāde Dzīvnieka (parasti cūkas) gaļas gabals, parasti ar kauliem (ribām); cepta vai cepšanai sagatavota šāda gabala šķēle.
- šņukurs Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
- viltība Dzīvnieka īpašība, kas izpaužas kā laba orientēšanās un situācijas izmantošanas spēja dažādos apstākļos savā labā.
- stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
- šķiņķis Dzīvnieka liemeņa daļa – cūkas gurns vai priekšējais augšstilbs, pakaļējais augšstilbs (piem., jēram); atsevišķs šīs liemeņa daļas gabals.
- tvērējorgāns Dzīvnieka orgāns, kas ir pielāgots (kā) tveršanai.
- oldējēji Dzīvnieki (piem., daži abinieki, visi putni), kas dēj olas.
- monofāgi Dzīvnieki, kas barībā izmanto vienas sugas vai radniecīgu sugu augus vai dzīvniekus.
- vērsis Dzīvnieki, kas ietilpst vēršu apakšdzimtā – bifelis, taurs, sumbrs, jaks, bizons u. c.
- dzīvdzemdētāji Dzīvnieki, kas nav oldējēji, bet kam dīgļa embrionālā attīstība noris mātes ķermenī un kas dzemdē dzīvus mazuļus.
- maldu viesi dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
- zoofāgi Dzīvnieki, kas pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības.
- neproduktīvie mājdzīvnieki dzīvnieki, kas tiek turēti bez nolūka gūt no tiem saimniecisku labumu; mīļdzīvnieki.
- kaitēklis Dzīvnieks (parasti augēdājs kukainis), kas bojā augu.
- migrants Dzīvnieks (parasti putns), kas migrē.
- sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēki izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas vēro izmaiņas apkārtējā vidē un brīdina par tām pārējos.
- tārps Dzīvnieks bez ekstremitātēm, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem; arī kāpurs.
- priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
- kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts daudzveidīgās zemeslodes vietās.
- jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
- sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi.
- konkurents Dzīvnieks, augs, kas eksistences cīņā sacenšas ar kādu citu dzīvnieku vai augu.
- ložņa Dzīvnieks, kas (piem., meklējot barību) mēdz ložņāt (piem., pa koku stumbriem).
- iedzīvotājs Dzīvnieks, kas dzīvo kādā noteiktā vietā.
- iemītnieks Dzīvnieks, kas dzīvo, ir sastopams (kādā vietā, vidē).
- kanibāls Dzīvnieks, kas ēd savas sugas īpatņus.
- krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus.
- ieklīdenis Dzīvnieks, kas ieklejojis no citurienes.
- dobradzis Dzīvnieks, kas ietilpst dobradžu dzimtā.
- upuris Dzīvnieks, kas ir pakļauts, piemēram, plēsēja uzbrukumam.
- mieramika Dzīvnieks, kas izturas miermīlīgi, nav nikns.
- viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
- kārumnieks Dzīvnieks, kas kāro labu barību, īpašu pacienājumu.
- mednieks Dzīvnieks, kas medī citus dzīvniekus.
- vazaņķis Dzīvnieks, kas mēdz klīst apkārt.
- ieceļotājs Dzīvnieks, kas migrējot ieradies no citurienes; augs, kas ieviesies no citurienes.
- vienpatis Dzīvnieks, kas nemēdz uzturēties baros un ir neatkarīgs, izņemot pārošanās laiku.
- palīgs Dzīvnieks, kas palīdz cilvēkam (piem., kāda darba veikšanā).
- maitēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
- zālēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt vai tikai no zālaugiem.
- veģetārietis Dzīvnieks, kas pārtiek no augu barības.
- plēsējs Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem; plēsīgs dzīvnieks.
- nometnieks Dzīvnieks, kas pastāvīgi uzturas kādā apvidū, neaizklejo tālu no vairošanās vietām.
- caurceļotājs Dzīvnieks, kas periodiski maina savu uzturēšanās vietu.
- asinssūcējs Dzīvnieks, kas sūc citu dzīvnieku vai cilvēku asinis.
- vaislinieks Dzīvnieks, kas tiek turēts vaislai, sugas turpināšanai.
- kukaiņēdājs Dzīvnieks, kas uzturā lieto galvenokārt kukaiņus (piem., kurmis, ezis, cirslis).
- ūdensdzīvnieks Dzīvnieks, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas.
- ziemgulis Dzīvnieks, kas ziemu pavada ziemguļā.
- draugs Dzīvnieks, kura izturēšanās iepazīta, kas ir pieradis (pie kā, kāda) u. tml.
- strupastu apakšdzimta dzīvnieku apakšdzimta, pie kuras pieder ondatras jeb bizamžurkas, ūdeņu strupastes jeb ūdensžurkas, lauku strupastes, tumšās jeb pļavu strupastes un meža strupastes.
- aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, ādas, arī spalvu krāsa, kas pielāgota vides dominējošai krāsai.
- smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
- cūku dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mežacūkas, kārpcūkas, pundurcūkas u. tml.
- jūrascūciņu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli vai vidēji lieli grauzēji, kas savvaļā dzīvo Dienvidamerikā.
- koris Dzīvnieku grupa, kas vienlaicīgi rada skaņas.
- plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu, piem., sirds, plaušas, nieres.
- plēsēju kārta dzīvnieku kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar spēcīgiem ilkņiem un nagiem un kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības, piem., lāči, vilki, lūši, āpši.
- mugurpuse Dzīvnieku ķermeņa daļa, kas atrodas vēderpusei, apakšpusei pretējā ķermeņa pusē.
- vēderpuse Dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei.
- ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā nav apaugļojusies un nedod pēcnācējus.
- zīdītāja Dzīvnieku mātīte, kas zīda mazuli.
- kārta Dzīvnieku sistemātikas vienība, kas apvieno radniecīgas dzimtas.
- pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
- pasuga Dzīvnieku un augu sistemātikā – iedalījuma vienība, kas zemāka par sugu.
- dzīvot no zila gaisa un mīlestības dzīvot romantiskas jūsmas pārņemtam, nedomājot par eksistences līdzekļiem.
- klons Dzīvu organismu pēcnācēji vai šūnas, kas radītas bezdzimumvairošanās ceļā un ir ģenētiski identas.
- uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
- simfodžezs Džeza mūzika, kas paredzēta atskaņošanai orķestrim, izmantojot simfoniskā un džeza orķestra instrumentus.
- svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis – pastāvīgas novirzes no pamatritma; džeza stils, kam raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis, ritma šūpošanās.
- bībops Džeza mūzikas stils (radies 20. gs. četrdesmitajos gados), kam raksturīgi izteikti sinkopēti ritmi.
- diksilends Džeza mūzikas stils, kas radies Jaunorleānā 20. gs. sākumā; ansamblis, kas izpilda skaņdarbus šādā manierē.
- Tora Ebreju svētie raksti, kas atbilst Bībeles pirmajām piecām (Mozus) grāmatām.
- Raudu mūris ebreju svētvieta, Hēroda laika tempļa mūra atliekas, pie kurām tiek lūgts Dievs.
- zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk, plīvuram nozūdot, uz kāta paliek gļotains gredzens.
- vistene Ēdama sēne ar dzeltenu, izliektu cepurīti, kas klāta sīkām, aveņsarkanām zvīņām [Tricholomopsis rutilans].
- lāču beka ēdama sēne ar spīdīgu kastaņbrūnu cepurīti.
- zobiņbeka Ēdama, aizsargājama beka ar augšdaļā paplašinātu kātiņu, 4–10 cm platu, dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas lietainā laikā kļūst lipīgi gļotaina un griezumā ātri zilējošu mīkstumu.
- ēdamie kastaņi ēdamās kastaņas augļi.
- eskalops Ēdiens – cepta gaļas šķēle no (cūkas, liellopa) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
- sniega pikas ēdiens – saputota olbaltuma pikas saldā mērcē.
- kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota no galviņkāpostiem.
- miltēdiens Ēdiens vai pārtikas produkts, kas ir gatavots galvenokārt no miltiem.
- salds Ēdiens, dzēriens, kas satur samērā daudz cukura; arī saldēdiens.
- piebarojums Ēdiens, kas (zīdainim) tiek dots papildus mātes pienam vai tā aizstājējam.
- tadžina Ēdiens, kas gatavots šādā traukā.
- viltotais zaķis ēdiens, kas ir maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
- salāti Ēdiens, kas ir pamatā gatavots no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, pievienojot mērci, etiķi, eļļu.
- manna Ēdiens, kas izgatavots no šiem putraimiem.
- tītenis Ēdiens, kas pagatavots no satītiem vai ietītiem pārtikas produktiem.
- vraps Ēdiens, kas pagatavots no satītiem vai ietītiem pārtikas produktiem.
- kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
- virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piem., tautai, zemei, novadam.
- gārša Egļu un lapkoku mežs, kas izveidojies barības vielām bagātās augsnēs.
- ēģiptieši Ēģiptes Arābu Republikas pamatiedzīvotāji – Ēģiptes arābi.
- vecā pasaule Eiropa, Āzija, Āfrika (atšķirībā no Amerikas).
- Eiropas Padome Eiropas valstu asociācija, kas dibināta 1949. gadā Eiropas valstu kultūras mantojuma aizsargāšanai, ekonomiskās un sociālās sadarbības veicināšanai.
- sāneja Eja, kas atzarojas no galvenās, lielākās ejas.
- noiet Ejot virzīties un nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
- kūrmāja Ēka (vai ēku kopums) kūrortā, kas paredzēta ārstnieciskām procedūrām, atpūtai u. tml.
- cirks Ēka šāda veida priekšnesumiem; iestāde, kas organizē šāda veida priekšnesumus.
- kinoteātris Ēka vai ēkas daļa filmu demonstrēšanai.
- maltuve Ēka vai telpa, kur senatnē ar rokas dzirnavām tika malta labība.
- maltuve Ēka vai telpa, kur tiek (kas) malts; ierīce, iekārta, kas maļ.
- vēstures piemineklis ēka, būve, arī tās paliekas, piemiņas vietas un priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem tautas dzīvē, valsts attīstību, kultūru u. tml.
- palīgēka Ēka, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
- rindu klēts ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
- pirts Ēka, telpa vai telpas, kas ir īpaši iekārtotas mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
- fasāde Ēkas ārējā siena (parasti priekšpuse).
- aklā siena ēkas ārējā siena bez logiem.
- slēģi Ēkas ārpusē pie logiem piestiprinātas virināmas plāksnes logu aizsegšanai; aizvirtņi (1).
- aizvirtņi Ēkas ārpusē pie logiem piestiprinātas virināmas plāksnes logu aizsegšanai; slēģi.
- penthauss Ēkas augšējā stāvā izbūvēts (parasti grezns, dārgs) dzīvoklis, no kura paveras skaists skats.
- frontons Ēkas fasādes, portika, kolonādes augšējais noslēgums (parasti trijstūra formā).
- belveders Ēkas izbūve (piem., tornītis, terase) vai dārza celtne, no kuras paveras skaists skats.
- vainags Ēkas karkasa guļkoku josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi; katra atsevišķa guļbūves baļķu kārta.
- pildrežģis Ēkas konstrukcija, kurā koka karkasu aizpilda ar ķieģeļu mūrējumu vai citu materiālu.
- rūtojums Ēkas loga sadalījums rūtīs.
- guļbūve Ēkas pamatu un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
- flīģelis Ēkas spārns; sānu korpuss.
- siena Ēkas vertikāla konstrukcija, kas balsta pārsegumu un norobežo telpas.
- stāvs Ēkas, celtnes horizontāla konstruktīvā daļa, kas norobežota ar grīdu un griestiem vai jumtu.
- durvis Ēkas, istabas u. tml. sienā izveidota aile ar kustināmu plāksni (ēkas, telpas) atvēršanai vai noslēgšanai.
- iekša Ēkas, telpu iekšiene.
- prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
- makroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta visā valsts tautsaimniecībā notiekošos procesus un likumsakarības; attiecīgais mācību priekšmets.
- mikroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta, piem., atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus; pretstats: makroekonomika.
- recesija Ekonomikas palēnināšanās periods, kad notiek uzņēmējdarbības aktivitātes kritums.
- ekonomists Ekonomikas speciālists.
- monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
- loģistika Ekonomikas zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot un regulēt informācijas, materiālu, produkcijas, enerģijas u. c. resursus; atsevišķa uzņēmuma darbībā vajadzīgo resursu pasūtīšanas, transportēšanas, izvietošanas plānošana un regulēšana.
- konjunktūra Ekonomikas, saimnieciskās dzīves viļņveidīga kustība, ko nosaka, piemēram, pieprasījuma un piedāvājuma attiecības konkrētajā laika periodā.
- makroekonomika Ekonomiskā sistēma kopumā; parādības, kas aptver visu tautsaimniecību (piem., nacionālais ienākums, iekšzemes kopprodukts).
- merkantilisms Ekonomiska teorija (16.–18. gs.) par tirdzniecību kā labklājības pamatu, kas valstij ir jāatbalsta, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu.
- normētājs Ekonomists, kas nosaka normas, normē paveikto darbu.
- augstā mode ekskluzīvi, ļoti dārgi apģērbi, kas pēc slavenu modelētāju skicēm izgatavoti ļoti ierobežotā skaitā (nereti vienā eksemplārā).
- ekstrēmists Ekstrēmisma piekritējs; cilvēks ar galējiem politiskiem uzskatiem; cilvēks, kas atzīst galējus līdzekļus savu mērķu sasniegšanā.
- nihilists Ekstrēms krievu revolucionārs 19. gs. otrajā pusē, kas noliedza tā laika sabiedrisko iekārtu un vērsās pret to.
- siltumizolācija Ēku, dažādu iekārtu, cauruļvadu u. tml. pasargāšana no nevēlamas siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi; īpašu materiālu pārklājums, kas paredzēts šim nolūkam.
- vantis Elastīgi elementi (troses), kas notur laidumus (piem., tiltiem).
- salonu lauva elegants vīrietis, kas gūst lielus panākumus sabiedrībā.
- svārstību kontūrs elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskas svārstības.
- pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde.
- pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
- elektriskais urbis elektriskā rokas urbjmašīna.
- klaidstrāva Elektriskā strāva, kas noplūst (piem., no tramvaju, elektrovilcienu sliedēm) zemē.
- testers Elektriskais mēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piem., elektrisko ķēžu pārbaudē); kombinētais elektriskais mēraparāts.
- taisngriezis Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas maiņstrāvu pārveido vienas polaritātes pulsējošā līdzstrāvā.
- induktors Elektriskās mašīnas daļa, kas rada galveno magnētisko lauku.
- katods Elektriskās strāvas avota negatīvais pols; pretstats: anods; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota negatīvo polu.
- anods Elektriskās strāvas avota pozitīvais pols; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota pozitīvo polu.
- augstspriegums Elektriskās strāvas spriegums, kas pārsniedz 250 voltus.
- jons Elektriski lādēts atoms vai molekula, kas rodas, atomam vai molekulai zaudējot vai iegūstot vienu vai vairākus elektronus.
- neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar pavisam mazu masu, kas rodas, piem., elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
- segvejs Elektrisks divriteņu pārvietošanās līdzeklis, kura riteņi izvietoti abās pusēs kāpslim, uz kura stāv braucējs, un kas automātiski līdzsvarojas, pielāgojoties braucēja ķermeņa stāvoklim.
- telefons Elektroakustiska ierīce, kas pārvērš elektriskos signālus skaņu signālos.
- termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
- elektrotīkls Elektroenerģijas piegādes un sadales sistēma, kas sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām.
- elektrolīze Elektroķīmisks process, kas rodas, elektriskajai strāvai plūstot caur elektrolītu.
- pīkstenis Elektromagnētiskais pārtraucējs, kas automātiski ieslēdz un izslēdz elektronisko strāvu; zummers.
- radiosignāls Elektromagnētiskās svārstības, kas atbilst radioviļņu frekvencei.
- tabulators Elektromehāniskā skaitļošanas mašīna, kas rezultātus fiksē papīra lentē vai īpašā veidlapā.
- relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas, reaģējot uz impulsiem, ieslēdz vai pārtrauc elektrisko ķēdi.
- voltampēru raksturlīkne elektronikā bieži izmantojams grafiks, kas attēlo caur divizvadu ierīci plūstošās strāvas atkarību no tai pieliktā sprieguma.
- optoelektronika Elektronikas nozare, kas aptver jautājumus par gaismas un elektrisko signālu izmantošanu informācijas apstrādei, pārraidīšanai un glabāšanai.
- dekoders Elektroniska ierīce, kas dekodē signālus.
- surogātpasts Elektroniskā pasta vēstule, parasti nevēlama, kas tiek izsūtīta masveidā ar mērķi reklamēt kādu preci vai pakalpojumu; mēstule; spams.
- namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā; domofons.
- kredītkarte Elektroniskais dokuments, kas dod iespēju norēķināties par pirkumiem un pakalpojumiem, saņemt skaidru naudu bankas automātā, izmantojot bankas piešķirto kredītu.
- tehno Elektroniskās mūzikas stils, intensīva deju mūzika ar hipnotisku ritmu un strauju tempu (kopš 20. gs. 80. gadiem); tehniskā mūzika.
- elektroniskais paraksts elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam, lai nodrošinātu tā autentiskumu un apstiprinātu parakstītāja identitāti.
- fails Elektronisko ierakstu vienība, kas datorā tiek uzglabāta ar savu nosaukumu; datne.
- sintezators Elektronisks mūzikas taustiņinstruments dažādu skaņu ģenerēšanai, apstrādei un pastiprināšanai ļoti plašā reģistrā.
- autonoma elektrostacija elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
- termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TEC.
- ekvivalents Elementa daudzums, kas savienojas ar vienu ūdeņraža masas daļu vai to aizstāj.
- barioni Elementārdaļiņas, kuras ir smagākas par citām elementārdaļiņām.
- spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
- konsole Elements, kas balsta izvirzītu celtnes daļu (piem., balkonu, dzegu, rotājumu).
- formelements Elements, kas veido (kā) struktūru.
- veidne Elementu kopums, kas veido dobumu lējuma iegūšanai.
- žagas Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kā rezultātā plaušās ar troksni tiek ieelpots gaiss; skaņa, kas rodas šajā procesā.
- traheja Elpošanas orgāns, kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām, elpvads.
- reemigrants Emigrants, kas atgriežas dzimtenē.
- dvēsele Emocionāli nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piem., kādai vietai, priekšmetam).
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- nolemtība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas nespējā pozitīvi ietekmēt savu dzīvi; padošanās bezcerībai, negatīvam iznākumam.
- žēlsirdība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas spējā just līdzi, izrādīt izpratni, gatavībā palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- gaidas Emocionāls stāvoklis, kas rodas, ko ļoti gaidot, ļoti ilgojoties pēc kā.
- nojauta Emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar neskaidrām izjūtām par to, kas notiks, kas vēl nav īsti zināms; priekšnojauta.
- pārsteigums Emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas neparasts, piepešs.
- elektroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali patērētājiem.
- kodolenerģētika Enerģētikas nozare, kas nodarbojas ar kodolreakcijā atbrīvotās enerģijas pārvēršanu siltuma un elektriskajā enerģijā.
- termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
- enerģētiķis Enerģētikas speciālists.
- kodolenerģija Enerģija, kas rodas kodolreakciju procesos.
- zaļā enerģija enerģija, kas tiek iegūta no dabas resursiem (piem., vēja, saules).
- energoietilpība Enerģijas daudzums, ko (kas) patērē kāda darba veikšanai.
- džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāds ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā [J].
- sargeņģelis Eņģelis, kas Dieva uzdevumā sargā cilvēku.
- tautas eposs eposs, kas radies tautas mutvārdu daiļradē.
- ērcīte Ērce, kas parazitē uz cilvēka ādas vai mata maisiņa un tauku dziedzera atverē.
- ūdensērce Ērču kārtas dzīvnieks, parasti spilgti sarkans un dažus milimetrus garš, kas dzīvo galvenokārt stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, kā arī jūrā.
- kasandra Ēriku (viršu) dzimtas mūžzaļš sīks krūms, kas aug purvos [Chamaedaphne calyculata].
- pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums; tas, kas izraisa šādas izjūtas.
- monāde Esamības vissīkākā, tālāk nedalāmā daļa; metafiziska vienība vai dvēsele, kas pastāv pati par sevi.
- brokastot Ēst brokastis.
- skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, ritmiskas melodijas, izmantojot dažādu veidu instrumentus, piem., elektriskās ģitāras, pūšamos un sitamos instrumentus; populāra mūzika.
- ēdiens Ēšanai sagatavoti pārtikas produkti.
- ētisks Ētikas prasībām atbilstošs; tikumisks, tikumīgs.
- hēdonisms Ētikas teorija, kas uzskata baudu par dzīves augstāko vērtību un mērķi.
- utilitārisms Ētikas virziens, kas par pareizāko cilvēka rīcības veidu uzskata tādu, kas veicina iespējami lielākas sabiedrības daļas labklājību, laimīgumu.
- huculi Etniska grupa, kas dzīvo Austrumkarpatos; Karpatu kalnieši.
- nometnieks Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā; pretstats: klejotāji.
- klejotājs Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas nodarbojas ar lopkopību un bieži maina apmešanās vietu; nomadi.
- cilts Etniskas kopības un sabiedrības organizācijas forma pirmatnējās kopienas iekārtā.
- autohtoni Etnoss vai etnogrāfiska grupa, kas no laika gala dzīvo attiecīgajā zemē; pamatiedzīvotāji, pirmiedzīvotāji.
- eveni Evenkiem radniecīga tauta, kas dzīvo pie Ohotskas jūras un Jakutijas ziemeļdaļā.
- sprostezers Ezers, kas ir izveidojies aizgruvuma, dabiska vai mākslīga aizsprostojuma rezultātā.
- lagūnas ezers ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
- sapropelis Ezeru nogulumi, kas veidojušies no ūdensaugu un ūdens dzīvnieku atliekām, kurām vietumis piejaukušās sauszemes augu atliekas u. c. vielas.
- nīčisms F. Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu sistēma, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām morāles normām.
- fabrikants Fabrikas īpašnieks.
- kontrafagots Fagots, kas skan oktāvu zemāk.
- pielikums Fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei.
- apsūdzība Fakti un liecības, kas pierāda kādas personas vainu un ļauj saukt (to) pie kriminālatbildības; attiecīgā procesuālā darbība tiesā.
- uzziņa Fakti, dati u. tml. (noteiktā sfērā, nozarē), kas iegūstami no to apkopojuma.
- atbilde Fakti, sakarības u. tml., kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
- vajadzība Faktori (dabiski, sociāli, garīgi), to kopums, kas nepieciešams (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
- mutagēni Faktori, kas izraisa mutāciju.
- aģents Faktors, arī līdzeklis, kas izraisa, uztur, veicina vai kavē kādu procesu.
- kairinātājs Faktors, kas fizikāli vai ķīmiski iedarbojas uz organismu, tā orgāniem, audiem, šūnām.
- riska faktors faktors, kas palielina riska iespēju.
- sensācija Fakts, notikums u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību izpelnījies īpašu sabiedrības ievērību, izraisījis sevišķu interesi.
- nabadzības apliecība fakts, rīcība, kas liecina par garīgu aprobežotību, nespēju.
- kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, kas apveltīta ar milzīgām fiziskām spējām – daļēji cilvēks, daļēji mašīna.
- aptiekārs Farmācijas speciālists, kas strādā aptiekā.
- farmaceits Farmācijas speciālists; aptiekas darbinieks, kas gatavo zāles.
- psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pēta ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
- dopings Farmakoloģiskie līdzekļi, kas, piem., uz laiku pastiprina, stimulē cilvēka organisma fizisko darbību un kurus sportistiem lietot aizliegts.
- federālisms Federācijas principu kopums, to ievērošana; valsts pārvaldes sistēma, kas balstās uz šādiem principiem, to ievērošanu.
- felinologs Felinoloģijas speciālists; cilvēks, kas nodarbojas ar kaķu šķirņu selekciju.
- klaušas Feodālās zemes rentes forma – darbs, kas zemniekam (ar savu inventāru un vilcējspēku) bez atalgojuma bija jāveic muižā.
- nukleāzes Fermenti, kas sašķeļ nukleīnskābes.
- lipāzes Fermenti, kas taukus sadala glicerīnā un taukskābēs.
- enzīms Ferments – specifiska viela, kas paātrina bioķīmiskus procesus un regulē vielmaiņu.
- saharāze Ferments, kas sašķeļ saharozi glikozē un fruktozē.
- nošķelts konuss figūra, kas izveidojas, ja konusam nošķeļ virsotni.
- nošķelta piramīda figūra, kas izveidojas, ja regulāru piramīdu nošķeļ ar pamatam paralēlu plakni.
- garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot ķermeni ar plakni gareniski (piem., rasējumā).
- dokumentāla filma filma, kas veidota no filmētiem reālās īstenības (neinscenētiem) fragmentiem.
- priekšplāns Filmējamā skata daļa, kas atrodas tieši kameras priekšā.
- tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai.
- pragmatisms Filozofijas novirziens, kas par atziņu patiesumu spriež no to praktisko seku un šo seku lietderības viedokļa.
- metafizika Filozofijas nozare par esamības pirmsākumiem un pirmelementiem, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
- ontoloģija Filozofijas nozare, kas nodarbojas ar esamības pētīšanu.
- filozofs Filozofijas speciālists; cilvēks, kas nodarbojas ar filozofiju.
- materiālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji ideālismam) matēriju, dabu, esamību atzīst par primāru, bet apziņu, ideju, garu – par sekundāru.
- iracionālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji racionālismam) par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata irracionālos elementus – intuīciju, jūtas, instinktus u. tml.
- eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību pievērš cilvēka eksistences problēmām, viņa attiecībām ar apkārtējo pasauli.
- pozitīvisms Filozofijas virziens, kas par vienīgo zināšanu avotu uzskata pozitīvas pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
- ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
- empīrisms Filozofijas virziens, teorija, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pieredzi, juteklisko uztveri.
- monisms Filozofiska doktrīna, kas noliedz duālismu (piem., matērijas un gara esamību) un atzīst, ka realitāte sastāv tikai no vienas substances vai ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
- dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
- instrumentālisms Filozofiska koncepcija (pragmatisma paveids), kas atziņas un zinātniskas teorijas atzīst par līdzekli, ar kā palīdzību pielāgoties mainīgajai videi, attīstīt jaunas teorijas un metodes.
- spirituālisms Filozofiska mācība, kas apgalvo, ka esamībai ir garīga daba.
- duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
- agnosticisms Filozofiska mācība, kas noliedz objektīvu pasaules izzināmību.
- relatīvisms Filozofiska nostādne, kas noliedz objektīvas patiesības esamību, pamatojoties uz to, ka cilvēku atziņas ir relatīvas un subjektīvas.
- objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
- intelektuālisms Filozofisks uzskats, kas par galveno izziņas procesā uzskata intelektu, ignorējot praksi.
- voluntārisms Filozofisks virziens Rietumu filozofijā 19. un 20. gs., kas uzsver cilvēka brīvas gribas nozīmi.
- dialektiķis Filozofs, kas lieto dialektiskās izziņas metodes; dialektikas piekritējs.
- lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu.
- mērķfinansējums Finansējums, kas tiek atvēlēts noteiktam, konkrētam mērķim.
- līdzfinansējums Finansējums, kas tiek piešķirts kopā ar kādu citu finansētāju.
- aizņēmums Finansiāls darījums – naudas līdzekļu saņemšana, kas pēc noteikta laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
- finanšu piramīda finanšu pieauguma sistēma, kas balstās uz arvien pieaugošu investoru skaitu.
- auditorfirma Firma, kas veic auditu.
- kinētika Fizikālās ķīmijas daļa, kas pēta ķīmisko reakciju norisi, to ātrumu.
- koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pēta dispersas sistēmas, to īpašības un tajās notiekošos procesus.
- elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
- uzkalde Fizikāli mehānisks process, kas noris metālos, tos plastiski deformējot aukstā veidā.
- mērvienību sistēma fizikālo lielumu mērvienību kopums, kas izveidots saskaņā ar noteiktiem principiem.
- vadītājs Fizikāls ķermenis, viela, vide u. tml., kas ko vada (4).
- temperatūra Fizikāls lielums, kas raksturo (kā) sasiluma pakāpi.
- darbs Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu.
- jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darba veikšanas, enerģijas patērēšanas vai iegūšanas ātrumu laika vienībā.
- gaismas stiprums fizikāls lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
- doza Fizikāls lielums, kas raksturo jonizējošā starojuma iedarbību uz apstarojamo vidi.
- spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
- elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
- elektrovadītspēja Fizikāls lielums, kas raksturo vielas spēju vadīt elektrisko strāvu [S].
- potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo, kāda attiecīgajā telpas punktā ir gravitācija vai elektrostatiskais lauks.
- īpatnējais svars fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar tāda ķermeņa svaru, kura tilpums ir vienu tilpuma vienību liels.
- blīvums Fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ķermeņa masas dalījumam ar ķermeņa tilpumu.
- mehānika Fizikas nozare par ķermeņu kustību un šo ķermeņu mijiedarbību.
- kvantu mehānika fizikas nozare, kas kvantu aspektā pēta mikrodaļiņu (atomu kodolu, atomu, molekulu) un to sistēmu uzbūvi, mijiedarbību un kustību.
- kodolfizika Fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības, elementārdaļiņas un to mijiedarbību.
- siltumfizika Fizikas nozare, kas pēta siltumu.
- atomfizika Fizikas nozare, kas pētī atoma uzbūvi un fizikālos procesus atomā.
- cietvielu fizika fizikas nozare, kas pētī cietu vielu uzbūvi un īpašības.
- elektronu un jonu optika fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, fokusēšanas iespējas.
- elektrostatika Fizikas nozare, kas pētī miera stāvoklī esošu elektrisko lādiņu mijiedarbību.
- termodinamika Fizikas nozare, kas pētī siltuma līdzsvara likumības un siltuma pārvēršanos citos enerģijas veidos.
- akustika Fizikas nozare, kas pētī skaņu, tās rašanos un izplatīšanos.
- termometrija Fizikas nozare, kas pētī temperatūras mērīšanas līdzekļus un metodes.
- radiofizika Fizikas nozare, kurā pēta elektromagnētisko starojumu un tā izmantošanu.
- optika Fizikas nozare, kurā pēta gaismas parādības.
- fiziķis Fizikas speciālists.
- spektrometrija Fizikas un tehnikas nozare, kas izstrādā metodes spektru parametru noteikšanai.
- slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
- kavēšana Fizioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu.
- kontrahents Fiziska vai juridiska persona, kas ir līguma dalībniece, līgumslēdzēja puse.
- pilnvarnieks Fiziska vai juridiska persona, kas ir saņēmusi pilnvaru.
- deponents Fiziska vai juridiska persona, kas nodevusi naudu vai citas vērtības glabāšanai depozītā.
- ķīlas turētājs fiziska vai juridiska persona, kas saņem ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
- grūtums Fiziskas ciešanas; slikta pašsajūta.
- pašmocība Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev.
- sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
- teika Folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kas vēsta par kādu vēsturisku notikumu vai vietu; attiecīgais folkloras žanrs.
- folklorists Folkloristikas speciālists.
- dīleris Fondu biržas loceklis, kas veic operācijas ar vērtspapīriem.
- prosodija Fonētikas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
- fonoloģija Fonētikas nozare, kurā pēta skaņu (skanisko elementu) funkcijas.
- fonētiķis Fonētikas speciālists.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- prosodija Fonētisko parādību kopums – skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
- prosodija Fonētisko parādību kopums, kas veido dzejas formu.
- veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
- balle Formāls, grezns sabiedrisks deju pasākums ar noteiktu programmu, kas notiek atbilstošās telpās (parasti plašā zālē) un kur tiek ievērota augsta līmeņa uzvedības kultūra un noteikta apģērbu etiķete.
- vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piem., brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
- mikrofilma Fotofilma, kas satur daudzkārt samazinātu oriģinālu (piem., rokrakstu, dokumentu) attēlus.
- fotokorespondents Fotogrāfs, kas sagādā fotogrāfijas kādam periodiskajam izdevumam vai televīzijas raidījumam.
- paparaci Fotoreportieris, kas izseko slavenības, nolūkā iegūt sensacionālus, kompromitējošus fotoattēlus un tos pārdot par lielu naudas summu.
- emulsija Fototehnikā – gaismjutīga kārtiņa uz fotofilmas vai plates, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītām sudraba sāļu daļiņām.
- Marseljēza Franču revolucionārā dziesma; Francijas Republikas valsts himna.
- epigrāfs Frāze vai īss citāts, literāra darba vai atsevišķas tā daļas sākumā, kas raksturo darba tematiku, ideju vai emocionālo noskaņu.
- augstfrekvence Frekvence, kas ir augstāka par 10 kiloherciem.
- virsfrēze Frēze, kas paredzēta (kā) virsmas apstrādei.
- seboreja Funkcionāla tauku dziedzeru slimība, kas izpaužas ar pastiprinātu dziedzeru darbības pārmaiņām tauku ķīmiskajā sastāvā.
- sistēma Funkcionāli vienots objektu kopums; tehniska iekārta, kas veidota no savstarpēji saistītām daļām, ierīcēm.
- neiroze Funkcionāls augstākās nervu sistēmas darbības traucējums, kas radies no psihiskiem pārdzīvojumiem.
- akorddarbs Gabaldarbs, kas salīgts pēc akorda principa.
- dušas aizkars gabals (no kāda materiāla), kas aizsedz dušas telpu.
- gredzens Gada laikā izaugusī (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
- lasāmība Gada laikā vidēji katram bibliotēkas lasītājam izsniegto iespieddarbu skaits.
- veģetācijas periods gada periods, kad noris augu augšana un attīstība; laiks, kas nepieciešams auga attīstībai (parasti laiks no kultūrauga sējas līdz tā novākšanai).
- ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
- audzēt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
- audzēt odzi azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
- troksnis Gadījumrakstura svārstības, kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums.
- precedents Gadījums, kas noticis agrāk un noder par paraugu vai attaisnojumu sekojošiem šāda veida gadījumiem.
- neskartās zemes gadsimtiem neapstrādātas lielas zemes platības (piem., Kazahstānas stepēs, kas no 1954. līdz 1960. gadam tika uzplēstas graudaugu audzēšanai).
- nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- atraugas Gaisa (reizēm arī neliela šķidruma daudzuma) skaļa vai klusa izdalīšanās no kuņģa vai barības vada; šāds gaiss, kas izplūst pa muti vai degunu.
- aspirācija Gaisa attīrīšana no netīrumiem, putekļiem un atlikumiem, kas rodas ražošanas iekārtu darbības procesā.
- lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa – grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti.
- aviācija Gaisa flote; lidaparāti, kas smagāki par gaisu.
- eskadriļa Gaisa karaspēka apakšvienība, kas sastāv no 10–30 lidaparātiem.
- nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
- caurvējš Gaisa plūsma telpā, kas virzās no viena atvēruma uz otru.
- migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
- vējš Gaisa strāva, kas pārvietojas horizontālā virzienā.
- gāze Gaisam līdzīga viela, kas var brīvi izplesties un aizpildīt kādu telpu; viela gāzveida agregātstāvoklī.
- dienasgaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma.
- izkliedētā gaisma gaisma, kas no gaismas avota izplatās pa visu telpu.
- virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virspuses, no augšas, piem., caur iestiklotām jumta konstrukcijām.
- gabarītu uguņi gaismas ķermeņi, kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
- gabarītlukturis Gaismas ķermeņi, kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
- uguns Gaismas un siltuma starojums, kas rodas, kam degot ar liesmu.
- lāpa Gaismeklis, kas sastāv no kāta un tā galā iestiprināta degoša materiāla.
- zvaigzne Gaismu izstarojošs debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas).
- aspiks Gaišā želeja, kas tiek gatavota no gaļas vai zivju buljona un želatīna.
- kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no jūras aļģēm un ko izmanto, piem., par kurināmo.
- vasabi Gaiši zaļš krustziežu dzimtas sakņaugs, kas galvenokārt aug Japānas kalnos upju straumēs un kura sakne vizuāli un garšas ziņā nedaudz līdzīga mārrutkam [Eutrema japonicum].
- raudava Gaišpelēka nirpīle ar kastaņbrūnu galvu un kaklu, melnām krūtīm.
- menāža Galda piederums – garšvielu trauciņu statnis; garšvielu trauciņu komplekts, kas novietots uz šāda statņa.
- smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
- rakstāmgalds Galds (parasti ar atvilktnēm, skapīšiem u. tml.), kas paredzēts garīga darba veikšanai (rakstīšanai, lasīšanai).
- fašisms Galēji nacionālistiskas kustības principi un ideoloģija; uz šādiem principiem balstīts totalitārs politiskais režīms (piem., Itālijā 1922–1943, Vācijā 1933–1945).
- šovinisms Galējs nacionālisms, kas izpaužas vienas nācijas izcelšanā pār citām un citu tautu interešu ignorēšanā un apspiešanā.
- ekstremāls Galējs; tāds, kas sasniedzis augstāko pakāpi; kritisks [2], bīstams.
- šūpuļtīkls Galos pakarams, no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā; arī guļamtīkls.
- skalps Galvas āda ar matiem, kas noņemta cilvēkam; šāda kaujas trofeja (piem., Amerikas indiāņiem).
- deniņi Galvas daļa, kas atrodas virs acīm no pieres sāniem līdz ausij.
- smadzeņu satricinājums galvas smadzeņu bojājums, kas rodas pēc galvas sasituma.
- smadzenītes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas zem lielajām smadzenēm aiz iegarenajām smadzenēm.
- iegarenās smadzenes galvas smadzeņu daļa, kas savienojas ar muguras smadzenēm.
- psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēlē, runā, rīcībā, izturēšanās veidā.
- vaigukauli Galvaskausa kauli, kas piedalās sejas skeleta (vaigu) veidošanā.
- pamatdarbs Galvenais darbs, kas ir pastāvīgs un nodrošina personas eksistenci.
- kapteinis Galvenais kuģa apkalpes loceklis, kas komandē kuģi, ir par to atbildīgs.
- virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji; mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
- vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas, paužot tā galveno ideju.
- virspavārs Galvenais pavārs, kas pārzina visu ēdienu gatavošanu.
- mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
- mātesuzņēmums Galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku.
- marmorgaļa Gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audzētiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu.
- košergaļa Gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kas nokauts, ievērojot ebreju reliģiskos likumus; gaļa, kas sagatavota, ievērojot šos likumus.
- halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
- nērija Gara sanešu josla, strēle, kas atdala līci vai lagūnu no atklātās jūras.
- sloksne Gara, samērā šaura (piem., virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus.
- koridors Gara, šaura josla (starp divām teritorijām), kas paredzēta nokļūšanai (kur, kādā vietā).
- našķis Gardēdis; tas, kas mēdz našķoties.
- josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkārtnes vai stiepjas gar ko.
- pārliktnis Garena detaļa, kas horizontāli pārlikta vertikāliem galiem; sporta spēļu vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
- penālis Garena kastīte vai īpašs maciņš rakstāmpiederumu glabāšanai.
- stirpa Garens (piem., siena, sakņaugu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
- svira Garens priekšmets, mašīnas, ierīces detaļa, ko lieto (vai kas darbojas) atbilstoši šāda mehānisma principam.
- strēmele Garens, šaurs (kāda materiāla) gabals, kas ir atdalīts no šī materiāla lielāka gabala; sloksne.
- imāms Garīdznieks, kas mošejā vada kopējo lūgšanu.
- sprediķotājs Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
- biktstēvs Garīdznieks, kas uzklausa grēksūdzi.
- inteliģents Garīgā darba darītājs; cilvēks, kas pieder pie inteliģences (2).
- spiričuels Garīga rakstura dziesma (Amerikas nēģeru mūzikā).
- gaisma Garīgās vērtības, izglītība; tas, kas ir labs, cēls, cildens.
- ūdensmērītājs Garkājaina blakts ar tievu, izstieptu ķermeni, kas dzīvo uz ūdens (izmantojot tā virsmas spraigumu) un pārvietojas īsiem atgrūdieniem.
- bridējputni Garkājaini putni, piem., stārķi, gārņi, kas lielākoties pārtiek no purvu un ūdens dzīvniekiem.
- džins Gars (arābu folklorā), kas parasti mitinās pudelē vai eļļas lampā un spēj izpildīt dažādas sava saimnieka vēlēšanās.
- mačete Garš, plats cērtamais nazis, ko lieto Latīņamerikas valstīs cukurniedru novākšanai.
- tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
- ingvers Garšviela, kas iegūta no šī auga sakneņa.
- nomuļļāt Gausi, neprasmīgi strādājot, panākt, ka (kas) nerealizējas vai tiek īstenots sliktā kvalitātē.
- atmosfēra Gāzes apvalks ap Zemi, kas griežas kopā ar to; šāds apvalks ap citiem debess ķermeņiem.
- putas Gāzes, gaisa pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē.
- putas Gāzes, gaisa pūslīšu kopums, kas rodas kādai vielai saskaroties ar gaisu vai ūdeni.
- kokakola Gāzēts bezalkoholisks dzēriens, kas sākotnēji tika gatavots no kolas lapu ekstrakta.
- gaiss Gāzu maisījums, kas apņem Zemi un veido tās atmosfēru; šāds gāzu maisījums, kas nepieciešams dzīvu būtņu, augu elpošanai.
- dabasgāze Gāzveida ogļūdeņražu (metāna, propāna, butāna u. c.) maisījums, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā.
- deggāze Gāzveida viela, gāzu maisījums, kas spēj degt.
- rekombinācija Gēnu pārgrupēšanās, kas nosaka jaunu pazīmju un to kombināciju veidošanos.
- glāsts Glāstoša rokas kustība, maigs pieskāriens, paužot mīlestību, sirsnību.
- stājglezniecība Glezniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgs raksturs un funkcijas atšķirībā no monumentālās glezniecības, kas saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- neoimpresionisms Glezniecības virziens (radās 19. gadsimta 80. gados Francijā), kas attīstīja tālāk impresionismam raksturīgos glezniecības paņēmienus, piem., tīru spektra krāsu uzlikšanu uz audekla punktu veidā, optiski radot krāsu sajaukuma efektu.
- smilšgliemene Gliemene, kas dzīvo jūrās, ierakusies gruntī.
- gliemezis Gliemis ar viengabala (parasti) spirālē sagrieztu čaulu, kas dažām sugām var būt reducējusies.
- strofantīns Glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku.
- slīdvirsma Gluda, ar iespējami mazu berzi virsma, kas paredzēta slīdes kustībai.
- ogļu gludeklis gludeklis ar tukšu vidu, kurā iepilda kvēlojošas ogles, kas sakarsē gludekli.
- konjunktīva Gļotāda, kas klāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
- smaganas Gļotāda, kas sedz žokļu izaugumus un zobu kakliņus.
- jaunavības plēve gļotādas kroka, kas daļēji aizsedz ieeju makstī un, uzsākot dzimumdzīvi, pārplīst.
- vērsis Govju bullis (parasti kastrēts).
- pirmpiene Govs, arī kaza u. tml., kas ir pirmo reizi atnesusies.
- noslaukta govs govs, kas (piem., vecuma dēļ) vairs nedod pienu vai dod to ļoti maz.
- slaucama govs govs, kas dod pienu.
- vecpiene Govs, kas trīs mēnešus pēc atnešanās nav kļuvusi grūsna.
- plakāts Grafikas darbs ar īsu, pieskaņotu tekstu, ko izlīmē publiskajā telpā un izmanto informācijai vai aģitācijai.
- mecotinta Grafikas iespiedtehnika, dobspieduma paveids, kurā iegūst attēlu ar tumšākiem un gaišākiem krāsu laukumiem, tonālām gradācijām; šādā tehnikā iegūtais attēls.
- linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas); šī grafikas paveida mākslas darbs.
- ogle Grafikas tehnika, kur izmanto šādu stienīti; grafikas darbs (zīmējums), kas veidots šādā tehnikā.
- serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanai izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla sietu; šādā tehnikā veidots attēls.
- zīmulis Grafikas tehnika, kurā izmanto zīmuli; šādā tehnikā darināts darbs.
- siluets Grafikas tehnikas veids – tumšs, vienkrāsains, plakans cilvēka vai priekšmeta attēls, kas uzzīmēts uz gaiša fona (vai otrādi); šādā tehnikā veidots attēls.
- zīmējums Grafikas veids – priekšmetu, parādību u. tml. attēlojums, kas iegūts, izmantojot grafiskās tēlošanas līdzekļus – punktus, līnijas, laukumus; šādā veidā radīts darbs.
- lietišķā grafika grafikas veids, kas saistīts ar praktisku objektu (piem., pastmarku, etiķešu) gatavošanu.
- stājgrafika Grafikas veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar tekstu ilustrēšanu.
- taktssvītra Grafiska zīme – vertikāla svītra pāri visai līnijkopai vai vairākām, kas nošķir taktis.
- nots Grafiska zīme mūzikas skaņas pierakstam.
- nošu atslēga grafiska zīme, kas norāda noteiktas skaņas (un līdz ar to arī pārējo skaņu) atrašanās vietu nošu sistēmā.
- atslēga Grafiska zīme, kas norāda skaņu atrašanās vietu nošu sistēmā.
- diagramma Grafisks attēls, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
- hieroglifs Grafisks simbols, kas senēģiptiešu un dažās citās rakstu sistēmās apzīmē vārdus, zilbes vai atsevišķas skaņas.
- notācija Grafisku zīmju kopums mūzikas pierakstīšanai; nošu raksts.
- pasīte Grāmatā ieliekama bibliotēkas uzskaites kartīte ar datiem par grāmatu un tās lasītājiem.
- rokasgrāmata Grāmata, kas satur praktiska rakstura informāciju, noderīgus padomus (kādā jomā, nozarē).
- grāmatzīme Grāmatas īpašumzīme – miniatūrgrafikas mākslas darbs, ko ielīmē grāmatas vāka iekšpusē; ekslibris.
- apakštituls Grāmatas papildvirsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
- aizliegtā literatūra grāmatas, brošūras u. tml., kas (parasti politisku iemeslu dēļ) ir izņemtas no aprites un sabiedrībai nav pieejamas.
- obligātā literatūra grāmatas, kas (skolēnam, studentam) ir noteikti jāizlasa.
- morfoloģija Gramatikas daļa, kurā pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu) un funkcijas, gramatiskās kategorijas, gramatisko formu veidošanu.
- laiks Gramatikas kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
- pieļāvums Gramatikas kategorija, kas norāda uz kā iespējamu, varbūtēju ietekmi, kas nerealizējas.
- sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
- skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
- priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietver priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
- izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
- locījums Gramatiska kategorija, kas izteikta ar lokāma vārda gramatisko formu un rāda tā sintaktiskās attieksmes ar citiem vārdiem vārdkopā vai teikumā.
- tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
- teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
- pārskats Grāmatvedībā – dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus par kādu laika posmu.
- pasīvs Grāmatvedības bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma līdzekļu avotus – pašu kapitālu, uzkrājumus un kreditorus.
- grāmatvedības pirmdokuments grāmatvedības dokuments, kas tiek noformēts saimnieciskās darbības veikšanas brīdī un ir šīs darbības pirmais apliecinājums.
- konts Grāmatvedības forma finansiālo darbību sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; divdaļīga tabula (ar ieņēmumu un izdevumu daļu), kas atspoguļo šīs finansiālās darbības.
- grāmatvedis Grāmatvedības speciālists; darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības uzskaiti.
- starpība kasē grāmatvedības uzskaites un kases atlikuma faktiskās summas atšķirība.
- vaga Gramba, dziļa, gara iedobe, kas paliek (piem., zemē) pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās; izplūstošs saviļņojums (ūdenī).
- rupja maluma milti graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
- ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug slapjās, mitrās vietās un kam ir lineāras, plakanas lapas, ložņājošs saknenis un ziedkopa – skara.
- sagrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
- uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- kāmju dzimta grauzēju kārtas dzimta, kurā ietilpst ūdensžurkas, ondatras, strupastes u. tml. dzīvnieki.
- robežgrāvis Grāvis, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu un iezīmē to.
- blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās).
- skriemelis Gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
- slēdzējmuskulis Gredzenveida muskulis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
- sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraudamies noslēdz vai sašaurina atveri.
- zarnas Gremošanas trakta daļa, kas turpinās aiz kuņģa līdz anālajai atverei.
- mutes dobums gremošanas trakta sākumdaļa, kur notiek barības mehāniska sasmalcināšana un sākas tās ķīmiskā apstrāde.
- celiakija Gremošanas trakta slimība, kas bojā tievo zarnu, kavē uzturvielu uzsūkšanos un kam raksturīga glutēna nepanesība.
- peņuārs Grezns sieviešu rīta tērps, kas šūts no viegla auduma.
- gaidīt Gribēt, vēlēties, lai (kas) notiek, ilgoties, tiekties (pēc kā).
- kaila grīda grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
- starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
- urbis Griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai ar īpaši uzasinātu griezējdaļu un cilindrisku vadošo daļu, kurā parasti ir spirāliskas rievas skaidu izvadei.
- plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- švirksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
- plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piem., darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
- siluetgriezums Griezums (piem., kokā), kas veido (kā) siltuetu.
- līdzināt Griežot panākt, ka (kas) kļūst vienāds, līdzens.
- izgriezties Griežoties, lokoties atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
- uzgrilēt Grilējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- spilve Grīšļu dzimtas purva augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, kura ziedi pēc apputeksnēšanās veido baltas lidpūkas.
- šlāgergrupa Grupa, kas izpilda šlāgermūziku.
- izlūkgrupa Grupa, kas veic (kā) izpēti.
- klasifikācija Grupēšana, dalīšana pēc noteiktiem kritērijiem; sistēma, kas izveidojas šādas grupēšanas, dalīšanas rezultātā.
- pārnēsāta grūtniecība grūtniecība, kas ilgst vairāk par 42 nedēļām.
- pagrūst Grūžot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); grūžot, uzgrūžoties (arī neviļus, negribēti) pieļaut, ka (kāds, kas) zaudē līdzsvaru, krīt.
- sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
- celties (kāda) acīs gūt (kāda) atzinīgu vērtējumu, kas ir augstāks par iepriekšējo.
- mutaģenēze Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības izmaiņu veidošanos organisma ģenētiskajā materiālā.
- ģenētiķis Ģenētikas speciālists.
- seismika Ģeofizikas nozare, kas pēta Zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
- seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pēta zemestrīces un ar tām saistītās parādības.
- ģeofiziķis Ģeofizikas speciālists.
- periods Ģeohronoloģiska vienība – ēras daļa, kas (pēc evolūcijas teorijas uzskatiem) aptver nozīmīgu Zemes ģeoloģiskā vēstures un dzīvības attīstības posmu.
- struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pēta iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas un izvietojumu Zemes garozā.
- petrogrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pēta iežu sastāvu, uzbūvi un izcelsmi.
- hidroģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pēta pazemes ūdeņus, to īpašības un izmantošanas iespējas.
- tektonika Ģeoloģijas nozare, kas pēta Zemes uzbūvi, tās kustību, deformāciju procesus; Zemes uzbūve, kustības, deformācija.
- vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
- eksogēnie procesi ģeoloģiski procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (piem., jūras viļņi, vējš).
- nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā ievērojami pārveidojušās, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
- endogēnie procesi ģeoloģiskie procesi, kas noris zemeslodes iekšienē.
- stereometrija Ģeometrijas nozare, kas aplūko figūras trīs dimensijās (telpiskas figūras).
- planimetrija Ģeometrijas nozare, kas pētī figūras, kuras atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
- trigonometrija Ģeometrijas nozare, kas pētī trigonometriskās funkcijas un to izmantošanu ģeometrijā (piem., trijstūru aprēķināšanā).
- tēlotāja ģeometrija ģeometrijas nozare, kurā telpiskas figūras un ķermeņi grafiski attēloti plaknē.
- konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
- daudzskaldnis Ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo vairākas vai daudzas skaldnes.
- mantija Ģeosfēra, kas atrodas starp Zemes garozu un kodolu.
- bezstils Ģērbšanās īpatnību kopums, kas neatbilst sabiedrības izpratnei par labu gaumi.
- ģermānists Ģermānistikas speciālists.
- anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību.
- sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu.
- audžuģimene Ģimene, kas pieņēmusi apgādībā un audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
- melnā avs ģimenes vai kāda kolektīva loceklis, kas ar savu rīcību, uzvedību apkauno šo ģimeni vai kolektīvu.
- disharmonija Harmonijas trūkums, griezīgs skanējums (par mūzikas skaņām).
- vienrindas harmonikas harmonikas ar vienu taustiņu rindu.
- ermoņikas Harmonikas.
- dialīze Hemodialīze, asiņu attīrīšana no vielām, kas tajās uzkrājas palielinātā daudzumā nieru mazspējas vai arī akūtas saindēšanās gadījumā.
- skafandrs Hermētisks aizsargtērps, kas cilvēku izolē no apkārtējās vides.
- vārsts Hidrauliskas vai pneimatiskas sistēmas elements darbvielas plūsmas regulēšanai.
- hidrostatika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidruma līdzsvara stāvokli, nekustīgu šķidrumu un tajos iegremdētu ķermeņu mijiedarbību.
- hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidrumu kustību un to mijiedarbību ar citiem ķermeņiem.
- hidrotehniķis Hidrotehnikas speciālists.
- pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens.
- psihohigiēna Higiēnas nozare, kas izstrādā psihisko slimību profilakses pasākumus; pasākumu un metožu kopums cilvēka psihiskās veselības sargāšanai un psihisko slimību profilaksei.
- kvarks Hipotētiska daļiņa, kas varētu veidot elementārdaļiņas.
- pirmvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās.
- melnais caurums hipotētisks kosmisks objekts, kas var rasties, piem., kādai zvaigznei ārkārtīgi ātri saspiežoties savu gravitācijas spēku ietekmē.
- svīta Horeogrāfijā – kompozīcija, kas sastāv no vairākām dejām par vienu tēmu.
- horeogrāfs Horeogrāfijas speciālists; horeogrāfiskas kompozīcijas autors.
- tūre Horeogrāfiskas norises daļa – noteiktu kustību, darbību kopums; dejotāja apgrieziens.
- dzega Horizontāls izvirzījums ēkas ārsienā (piem., starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem vai durvīm); karnīze.
- adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
- humānists Humānisma piekritējs; cilvēks, kas dzīvo pēc humānisma principiem.
- kategoriskais imperatīvs I. Kanta ētikas pamatjēdziens, obligāts tikumiskais likums, kas neatkarīgi no apstākļiem jāievēro ikvienam cilvēkam.
- jaunā strāva ideoloģisks virziens latviešu literatūrā un mākslā, sabiedriskā kustība 19. gs. 90. gados, kas atbalstīja un popularizēja sociālisma idejas.
- piere Ieapaļa (kalna, paugura) virsotne, kas nav apaugusi ar kokiem.
- mutulis Ieapaļas formas gāzes, tvaiku, dūmu u. tml. kopums, kas griezdamies pārvietojas uz augšu.
- krāteris Ieapaļš vai piltuvveida padziļinājums Zemes virsmā, kas radies, piemēram, nokrītot meteorītam.
- kaudze Iebērtas, ievietotas beramas vielas, produkta u. tml. daudzums, kas veido pacēlumu pāri trauka, tilpes malām.
- trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem); kāpnes (1).
- kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem).
- vecinājums Iedarbība (uz ko) tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- stratifikācija Iedarbība (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu; vides iedarbību kopums, kas rada sēklas dīgtspēju.
- vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (piem., ierīces, iekārtas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas) darbošanos noteiktā veidā; šāda iedarbību kopuma veids.
- vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
- savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
- susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; žāvēt.
- gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
- zvelt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
- atrasties Iedomājies sevi (par to, kas nav).
- paralēlā pasaule iedomāta (arī hipotētiska) esamība, kas eksistē līdztekus, vienlaikus reālajai pasaulei.
- meridiāns Iedomāta līnija, kas savieno Zemeslodes abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
- ekvators Iedomāta riņķa līnija, kas atrodas vienādā attālumā no Zemes poliem un nosacīti sadala (to) ziemeļu un dienvidu puslodē.
- attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kas savieno divus objektus, divus punktus.
- ķēms Iedomu, negatīvas īstenības uztveres radīts tēls, kas iedveš bailes; spoks, rēgs.
- atdot Iedot citam, nepaturēt; nodot (kam pienākas).
- vilkarīkle Iedzimta anomālija, kas veidojas, nesaaugot aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
- diatēze Iedzimta vai iemantota novirze vielmaiņas procesos, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažādām slimībām.
- gēns Iedzimtības faktoru materiālā vienība, kas, pārejot no vecākiem uz pēcnācējiem, nosaka jaunā organisma īpašības.
- instinkts Iedzimts organisma reakciju (komplicētu beznosacījuma refleksu) kopums, kas nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
- pamatiedzīvotājs Iedzīvotāji, kas (kādā valstī, teritorijā) veido iedzīvotāju lielāko daļu; arī (kādas valsts, teritorijas) senākie iedzīvotāji.
- aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū; iezemieši; pirmiedzīvotāji.
- vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
- pilsonība Iedzīvotāju kārta, kas pēc sabiedriskā stāvokļa atrodas starp aristokrātiju un zemniekiem vai strādniekiem; buržuāzija.
- dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecisko darbu.
- raznočinci Iedzīvotāju slānis (Krievijā 18. gs. beigās un 19. gs.), kas sastāvēja no dažādu kārtu cilvēkiem (tirgotājiem, trūcīgās muižniecības pārstāvjiem, garīdzniecības, sīkpilsoņiem u. tml.).
- smēķēt Ieelpot tabakas vai citu narkotisku vielu dūmus (piem., no cigaretes, pīpes).
- nūjiņa Iegarenas formas pārtikas produkts.
- atvieglot sirdi iegūt mierinājumu (izstāstot kādam visu, kas nomāc).
- atvieglināt sirdi iegūt mierinājumu (izstāstot kādam visu, kas nomāc).
- iemaukti Iejūga piederums dzīvnieka (parasti zirga) vadīšanai, kas sastāv no savienotām, uz galvas uzmaucamām siksnām un mutē ieliekamas dzelzs.
- vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa – siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
- mājas kinozāle iekārta (augstas kvalitātes televizors kopā ar īpašu akustisko sistēmu), kas nodrošina tikpat labu attēla un skaņas kvalitāti kā kinoteātrī; mājas kinoteātris.
- novads Iekārta, ierīce (kā) novadīšanai; ūdenstece, kas uzņem ūdeņus no nosusināšanas iekārtām.
- slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) absorbē; absorbētājs.
- slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) slāpē (2).
- tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
- reflektors Iekārta, ierīce vai elements (staru, viļņu) atstarošanai; ieliekts spogulis vai ekrāns, kas atstaro gaismu.
- slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piem., kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
- pūtējs Iekārta, ierīce, kas pūš gaisu vai ar gaisa plūsmu pārvieto (ko).
- ražotājs Iekārta, ierīce, kas ražo (ko).
- signalizācija Iekārta, kas brīdina, raida signālus (piem., par ugunsgrēku, nepiederošu personu iekļūšanu neatļautā vietā).
- radioraidītājs Iekārta, kas izstaro elektromagnētisko impulsu ar noteiktu frekvenci.
- palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt vai papildina (kā) funkcijas.
- radioraidītājs Iekārta, kas paredzēta radioraidījumu pārraidīšanai.
- stroboskops Iekārta, kas rada īsus, periodiskus gaismas uzliesmojumus.
- sadalītājs Iekārta, kas sadala (piem., šķidruma, gāzes, elektriskās strāvas) plūsmu divos vai vairākos atzarojumos.
- jaucējs Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu; ierīce, ietaise, kas jauc (vielas), veidojot maisījumu; maisītājs.
- kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas no kontaktvada pievada transportlīdzekļiem elektrisko enerģiju.
- ievākt Iekasēt (naudu).
- kasēt Iekasēt.
- sakonservēt Iekonservēt (pārtikas produktus) lielākā daudzumā uzglabāšanai; iekonservēt (kā lielāku daudzumu).
- kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā.
- tīklene Iekšējais acs ābola apvalks, kurā atrodas gaismjutīgi receptori, kas uztver gaismu un krāsu.
- vairogdziedzeris Iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
- sāniela Iela, kas atzarojas no galvenās, lielākās ielas.
- šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to.
- klēpis Ieloks, kas (cilvēkam sēdus stāvoklī) izveidojas starp augšstilbiem un ķermeņa vidusdaļu.
- laužņi Iemauktu sastāvdaļa – mutē liekama dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
- peļņa Ienākums, kas tiek gūts, izmantojot esošos finanšu līdzekļus, vērtspapīrus u. tml.
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
- tīrā peļņa ieņēmumu daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā.
- subglaciālās vagas ieplakas, kas izstieptas ledāja kustības virzienā.
- ieplīsums Ieplīsusi vieta; plaisa, kas radusies plīstot.
- maršruts Iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru (kas) virzās.
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
- priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
- ieraugs Ieraudzēta pašķidra masa mīklas raudzēšanai; vielu, mikroorganismu kopums, kas aizsāk (kā) rūgšanu.
- birokrāts Ierēdnis, kas savus pienākumus veic pedantiski formāli, neelastīgi, nerēķinoties ar kārtojamo jautājumu būtību.
- sajūgs Ierīce (automašīnā, traktorā), kas savieno dzinēju ar pārnesuma kārbu un dzenošajiem riteņiem.
- turnikets Ierīce (piem., rotējoša krustveida šķēršļa veidā), kas griezdamies regulē gājēju plūsmu, ļaujot iet tikai pa vienam.
- sifons Ierīce (piem., zem izlietnes), kas aizkavē smakas izplūšanu no kanalizācijas vadiem.
- nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar četriem rokturiem), kas paredzēta (kā) pārnešanai.
- drošinātājs Ierīce (šaujamierocī), kas novērš nejaušu šāvienu.
- staigulis Ierīce ar riteņiem, kas ļauj stāvus pārvietoties bērniem, kuri vēl neprot staigāt.
- distances sensors ierīce automašīnas aizmugurējā buferī, kas reaģē uz automašīnai tuvu esošiem objektiem.
- mangals Ierīce cepšanai uz oglēm – četrstūraina metāla kaste ar gaisa atverēm sānos; malkas grils.
- surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
- saspraudnis Ierīce stacionāri nesaistītu (parasti elektriskās ķēdes) daļu savienošanai un atvienošanai, kas sastāv no spraudņa un ligzdas.
- ģenerators Ierīce vai iekārta, kas ražo (piem., elektroenerģiju, gāzi) vai viena veida enerģiju pārveido citā.
- detonators Ierīce vai mazs lādiņš, kas liek eksplodēt sprāgstvielai, spridzeklim.
- mazinātājs Ierīce vai priekšmets, kas samazina (kā) lielumu, apjomu u. tml.
- interfeiss Ierīce vai programma, kas dod iespēju lietotājam komunicēties ar datoru; salāgošanas ierīce vai sistēma; saskarne.
- pastiprinātājs Ierīce, aparāts, kas (ko) pastiprina.
- automāts Ierīce, aparāts, kas darbojas automātiski.
- informators Ierīce, aparāts, kas sniedz vai pārraida informāciju.
- spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
- skaņotājs Ierīce, ar kuru var noskaņot mūzikas instrumentu.
- multiplikators Ierīce, ar kuru vienlaicīgi var iegūt vairākas kopijas.
- reģenerators Ierīce, iekārta vai tās daļa, kas (ko) reģenerē (2).
- placinātājs Ierīce, iekārta, kas (ko) placina.
- pusautomāts Ierīce, iekārta, kas daļu darbības cikla veic patstāvīgi, daļu – ar cilvēka palīdzību.
- kompensators Ierīce, iekārta, kas līdzsvaro, novērš (kā) iedarbību.
- taimeris Ierīce, ietaise, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci, arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
- magazīna Ierīce, ietaise, korpuss u. tml. kā vienveidīga (piem., priekšmetu, elementu, datu) ievietošanai; komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
- ievads Ierīce, kas (ko) ievada, ievirza (kur iekšā).
- katapulta Ierīce, kas (parasti) avārijas situācijā no lidaparāta izsviež sēdekli ar cilvēku.
- gaisa kondicionētājs ierīce, kas (telpā, automašīnā) nodrošina vēlamo gaisa kvalitāti (parasti vēsu gaisu karstumā).
- metālmeklētājs Ierīce, kas (zemē, ūdenī vai kādā citā vidē) uzrāda metāla priekšmetu, kā arī strāvu vadošus elementus.
- analizators Ierīce, kas analizē kāda kompleksa elementus.
- viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
- lokators Ierīce, kas ar radiolokācijas metodēm nosaka objekta atrašanās vietu.
- vantūzs Ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot.
- kanāls Ierīce, kas automātiski realizē datu apmaiņu starp operatīvo atmiņu un perifēriskajām iekārtām.
- autopilots Ierīce, kas automātiski vada lidaparātu.
- skeneris Ierīce, kas caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes.
- modems Ierīce, kas ciparu signālu formā uzglabāto informāciju pārveido analogajos signālos, kā arī saņemtos analogos signālus – ciparu signālos.
- apgaismojums Ierīce, kas dod mākslīgu gaismu.
- dublieris Ierīce, kas dublē citu ierīci.
- rūteris Ierīce, kas ienākošo internetu sadala uz visiem tīkla datoriem; datoru tīkla organizētājs.
- centrifūga Ierīce, kas izgriež veļu, izmantojot centrbēdzes spēku.
- apgaismes ķermenis ierīce, kas izstaro gaismu.
- modifikators Ierīce, kas koriģē, pārveido (kā) darbību.
- masažieris Ierīce, kas masē; priekšmets, ar ko var masēt vai masēties.
- oksimetrs Ierīce, kas neinvazīvā veidā mēra kapilāro asiņu skābekļa piesātinājuma līmeni.
- stabilizators Ierīce, kas nodrošina kāda objekta vai sistēmas stabilitāti.
- terminālis Ierīce, kas nodrošina operatīvu datu ievadi un izvadi.
- kontakts Ierīce, kas nodrošina šādu savienojumu; kontaktligzda.
- durvju sensors ierīce, kas noraida signālu brīdī, kad kāds ienāk pa durvīm.
- palīgierīce Ierīce, kas palīdz nodrošināt vai papildina (kā) funkcijas.
- papildierīce Ierīce, kas papildina kādu citu ierīci, iekārtu u. tml.
- palīgierīce Ierīce, kas paredzēta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pārvietošanās u. c. funkciju nodrošināšanai.
- detektors Ierīce, kas paredzēta dažādu priekšmetu, vielu, elektrisko signālu u. tml. uztveršanai, reaģējot ar attiecīgiem atbildes signāliem.
- rakstītājs Ierīce, kas paredzēta informācijas ierakstīšanai, arī audio un video ierakstu veikšanai.
- racējs Ierīce, kas paredzēta kultūraugu izrakšanai no zemes.
- sviestmaižu tosteris ierīce, kas paredzēta, lai apceptu divas kopā saspiestas maizes šķēles, starp kurām ir pildījums.
- fotoaparāts Ierīce, kas paredzēts fotoattēla iegūšanai.
- fotokamera Ierīce, kas paredzēts fotoattēla iegūšanai.
- drošinātājs Ierīce, kas pārtrauc elektrisko ķēdi īsslēgumā, pārslodzē.
- žirokompass Ierīce, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu (parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu).
- elles mašīna ierīce, kas rada lielu troksni; spridzeklis.
- ellesmašīna Ierīce, kas rada lielu troksni.
- lāzers Ierīce, kas rada ļoti intensīvu un noteikta viļņu garuma gaismas staru kūli, ko izmanto medicīnā, hologrāfijā, kompaktdisku rakstīšanā un atskaņošanā u. tml.
- pīkstulis Ierīce, kas rada pīkstošu skaņu.
- devējs Ierīce, kas rada signālus, impulsus.
- modulators Ierīce, kas realizē svārstību modulāciju.
- tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
- elektrokardiogrāfs Ierīce, kas reģistrē sirdsdarbības elektriskos potenciālus.
- centrifūga Ierīce, kas sadala (maisījumu) dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
- sadales skapis ierīce, kas sadala elektriskās strāvas piegādi.
- karburators Ierīce, kas sagatavo gaisa un šķidrās degvielas degmaisījumu iekšdedzes motora darbībai.
- reduktors Ierīce, kas samazina un regulē (gāzes, tvaika, šķidruma) spiedienu.
- indikators Ierīce, kas sniedz specifisku, vizuāli uztveramu informāciju par (kā) stāvokli.
- savācējprese Ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpās.
- sensors Ierīce, kas uztver impulsu un to novada uz uztvertā signāla apstrādes centru.
- vagona bukse ierīce, kas vagona svaru pārnes uz riteņpāra ass kakliņiem, kā arī ierobežo vagona sānnovirzi.
- fotoelements Ierīce, kas, izmantojot fotoefektu, optisko starojumu pārvērš elektriskajā enerģijā.
- izmetējs Ierīce, mehānisma daļa, kas strauji izvirza ārā, izmet (ierīcē, mehānismā izstrādāto).
- līdzeklis Ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai.
- ugunsaizsardzība Ierīce, tehnoloģisks risinājums, kas sekmē šādus pasākumus.
- lidaparāts Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties lidojot.
- devējs Ierīces daļa, kas uztver kādus procesus, signālus un pārraida tos citām ierīces daļām.
- sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsma, kas realizē siltuma apmaiņu.
- labierīcības Ierīces, ietaises, kas rada ērtības (piem., sanitārais mezgls, tualete).
- elektriskā ķēde ierīču kopums, kas paredzēts elektriskās enerģijas iegūšanai, pārvadei ar vadu palīdzību, sadalei, pārveidošanai vajadzīgajos enerģijas veidos.
- atmiņa Ierīču un procesu kopums (iekārtā), kas nodrošina informācijas ierakstīšanu, saglabāšanu un reproducēšanu.
- ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (piemēram, peldbaseinā, ezerā), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
- raķešu ieroči ieroči, kas iznīcināšanas līdzekli nogādā mērķī ar raķeti; šādu ieroču kopums.
- apbruņojums Ieroču un militārās tehnikas kopums.
- impulss Ierosas vilnis, kas strauji izplatās pa nervu šķiedru.
- priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
- skriet postā iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
- skriet nelaimē iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
- iedunēties Iesākt dunēt (par mūzikas instrumentiem).
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas, gaudulīgas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
- ierunāties Iesākt skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- iedūcināt Iesākt spēlēt (mūzikas instrumentu ar zemu skanējumu).
- atklāt Iesākt, ievadīt (darbību, pasākumu u. tml.); paziņot, ka sākas.
- hromosfēra Iesarkans Saules (zvaigznes) atmosfēras slānis, kas atrodas starp fotosfēru un vainagu.
- sasist Iesist bumbu, ripu vārtos vairākas, daudzas reizes (sporta spēlē).
- iepļaukāt Iesist pļaukas.
- iedziedāties Ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
- saslēgt Ieslēgt vienlaicīgi vairākas, daudzas ierīces.
- atskaņa Iespaidi, arī sekas (pēc kāda notikuma).
- pēdējā brīža piedāvājums iespēja iegādāties preci (parasti ceļojumu), par kuru jāmaksā un kas jāizmanto ļoti drīzā laikā.
- blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
- potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams kādai darbībai, norisei un noteiktos apstākļos var izpausties, īstenoties.
- rēgs Iespējama, varbūtēja parādība, process, kas atstāj negatīvu iespaidu, ietekmi uz rīcību, emocijām u. tml.
- autoreksemplārs Iespieddarba eksemplārs, kas bez maksas pienākas autoram.
- izdevums Iespieddarba visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
- saspraust Iespiest, parasti cieši (rokas sānos).
- atkāpe Iespraudums stāstījumā, kas literārā darbā nav tieši saistīts ar sižeta risinājumu.
- krājkase Iestāde (piem., bijušajā PSRS), kas pieņem iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas; šīs iestādes ēka, telpas.
- aģentūra Iestāde vai organizācija, kas izpilda noteiktu valdības uzdevumu.
- aģentūra Iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus.
- pārstāvniecība Iestāde, institūcija, kas pārstāv (valsts, uzņēmuma u. tml.) intereses citā valstī vai starptautiskā organizācijā.
- dienests Iestāde, institūcija, kas veic kādus speciālus uzdevumus, pienākumus.
- pārstāvniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kas pārstāv kādas teritorijas iedzīvotāju intereses citā iestādē, institūcijā, organizācijā; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
- kultūras nams iestāde, kas (kādā rajonā, pilsētā) organizē ar kultūru vai izglītību saistītus pasākumus; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- radiokomiteja Iestāde, kas (padomju laikā) organizēja un vadīja radioraidījumu sagatavošanu, kontrolēja to saturu, kvalitāti, nodrošināja radioraidījumu pārraidi.
- centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus; iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
- telefonu centrāle iestāde, kas apkalpo telefona abonentus.
- kredītiestāde Iestāde, kas dod kredītu (1).
- nodaļa Iestāde, kas ir (kā) sastāvdaļa, atsevišķa vienība; kādas iestādes vai uzņēmuma daļa.
- lombards Iestāde, kas izsniedz aizdevumus pret nodotu kustamu mantu.
- autoinspekcija Iestāde, kas kontrolē autotransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību; ēka, kurā atrodas šī iestāde (Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. 90. gadiem).
- radio Iestāde, kas nodarbojas ar informācijas, mūzikas u. tml. pārraižu veidošanu un raidīšanu ar radioviļņiem; radiofons.
- radiofons Iestāde, kas nodarbojas ar radio pārraižu veidošanu un pārraidīšanu; radio (1).
- pārvalde Iestāde, kas nodarbojas ar tās pakļautībā esošo iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; ēka, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
- kinodirekcija Iestāde, kas organizē kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piem., padomju laikā).
- banka Iestāde, kas pieņem noguldījumus, uzglabā naudu, ir starpnieks maksājumos, norēķinos, kā arī izsniedz kredītus; ēka, kur veic šīs operācijas.
- darba birža iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp uzņēmējiem un strādniekiem.
- filharmonija Iestāde, kas rīko koncertus un citus mūzikas sarīkojumus; ēka, kurā atrodas šāda iestāde.
- kolektors Iestāde, kas savāc un sadala starp iestādēm, organizācijām (piem., grāmatas).
- apdrošinātājs Iestāde, kas slēdz apdrošināšanas līgumu un garantē apdrošināšanas atlīdzību.
- publiskais nams iestāde, kas sniedz prostitūcijas pakalpojumus.
- aģentūra Iestāde, kas vāc un izplata informāciju (presei, radio, televīzijai).
- muzejs Iestāde, kas vāc, glabā, sistematizē, izstāda apskatei, kā arī pēta noteikta veida materiālās un garīgās kultūras vērtības.
- kontrole Iestāde, kas veic uzraudzības un pārbaudes darbu.
- bāze Iestāde, noliktava, ēku komplekss u. tml., kas apgādā (ko) ar materiālajiem resursiem vai nodrošina noteikta veida pakalpojumus.
- kurjerpasts Iestāde, organizācija, kas apkalpo klientus, nogādājot sūtījumus ar kurjeriem; šāda sūtījumu nogāde.
- izplatītājs Iestāde, organizācija, kas nodrošina (kā) izplatīšanu, pārdošanu.
- studija Iestāde, uzņēmums, kas gatavo radio pārraides, televīzijas pārraides, kinofilmas.
- juridiskā persona iestāde, uzņēmums, organizācija u. tml., kas savā vārdā rīkojas kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
- kadru daļa iestādes, uzņēmuma daļa, kas padomju iekārtas laikā pārzināja darbinieku pieņemšanu, atbrīvošanu (mūsdienās – personāldaļa).
- sienas avīze iestādes, uzņēmuma u. tml. iekšējs periodisks izdevums – parasti liela lapa, kas rāda kolektīva dzīvi un kuru izkar pie sienas.
- salikt Iestiprināt, iebūvēt (vairākas, daudzas detaļas, elementus u. tml.).
- sastiegrot Iestiprināt, ievietot (kur) vairākas, daudzas stiegras.
- mūķene Iesvētīta reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) sieviešu kārtas locekle, kas devusi īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
- priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
- mūks Iesvētīts reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) vīriešu kārtas loceklis, kas devis īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
- vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piem., lai rādītu ceļu; būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam), atvadītos (no tā).
- pēcietekme Ietekme, kas sākas pēc kādas iedarbības izbeigšanās.
- uzspiest Ietekmēt (kādu), lai panāktu, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara u. tml. pretēji (tā) vēlmei.
- kapacitāte Ietilpība; maksimālais daudzums, ko (kas) spēj uzkrāt vai saražot.
- aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas); šāds ietvars kopā ar ietvertajām detaļām.
- sasitums Ievainojums, kas radies sitiena rezultātā un kas neizraisa ārēju asiņošanu.
- povidla Ievārījums, kas pagatavots no augļu vai ogu biezeņa.
- iekrokot Ieveidot (kur) krokas.
- biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē, padomju iekārtā), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
- leģislatūra Ievēlētās pārstāvnieciskas institūcijas (piem., parlamenta) vai vēlētas amatpersonas (piem., prezidenta) pilnvaru laiks, ar likumu noteiktais darbības periods.
- kritisks Ievērojams, liels; tāds, kas var radīt sarežģījumus, bīstamu situāciju.
- automatizēt Ieviest automātiskas iekārtas (piem., kādā nozarē, uzņēmumā).
- revolucionizēt Ieviešot ko radikāli jaunu, panākt straujas un būtiskas izmaiņas (kādā nozarē, darbības jomā u. tml.); būtiski izmainīt (ko).
- salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
- sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
- ievilkt Ievirzīt (rokas piedurknēs), ieaut (kājas apavos).
- slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
- ievelties Ievirzīties (kur iekšā, piem., ar mutuļiem vai kustību, kas atgādina velšanos).
- slāneklis Iezis, kam raksturīga slāņaina tekstūra un kas šķeļas plāksnēs.
- pamatiezis Iezis, kas ir radies pirms kvartāra perioda.
- purva rūda iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus.
- vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai; izvirdumiezis.
- izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai.
- cilmiezis Iezis, kas sastāv no citu iežu dēdēšanas materiāliem un no kā veidojas augsne.
- skābais iezis iezis, kas satur daudz silīcija oksīda.
- magmatiskie ieži ieži (piem., granīti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
- nogulumieži Ieži, kas radušies no senāku iežu dēdēšanas produktiem vai organiskām atliekām, arī no vulkānu izvirdumiem.
- silicītieži Ieži, kas sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda minerāliem.
- metamorfie ieži ieži, kas veidojušies no magmatiskiem vai nogulumiežiem.
- starpkārta Iežu kārta, kas atrodas starp, parasti divām, citu iežu kārtām.
- noslīdenis Iežu masīvs, kas noslīdējis pa nogāzi.
- laukšpats Iežus veidojošs minerāls, kas sastāv no alumīnija, silikāta savienojumos ar kāliju, nātriju, kalciju u. tml.
- dienišķā maize ikdienas uzturs; katrai dienai nepieciešamie iztikas līdzekļi.
- paralēle Ikviena no taisnēm, kas atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām saglabājas nemainīgs attālums, ja tās turpina.
- priekšzobs Ikviens no zobiem, kas atrodas mutes priekšpusē (noder barības nokošanai).
- indivīds Ikviens patstāvīgi eksistējošs dzīvs organisms, īpatnis, kādas bioloģiskas sugas pārstāvis.
- darba devējs ikviens, kas nodarbina algotu darbinieku.
- nolocīties Ilgāku laiku locīties (veicot darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos).
- noķēpāties Ilgāku laiku nodarboties ar ko tādu, kas prasa daudz darba, pūļu.
- nodeldēt Ilgāku laiku valkājot, lietojot, panākt, ka (kas) nodilst, novalkājas.
- izdeldēt Ilgāku laiku, daudz lietojot, panākt, ka (kas) izdilst, ka (kur) rodas caurums, iedobums u. tml.
- izspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (mūzikas instrumentu, skaņdarbus).
- klimats Ilggadēji laika apstākļi, kas raksturīgi kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.
- vecmeistars Ilggadējs (kādas nozares) speciālists, kas savā darbībā ir guvis izcilus panākumus.
- bezgalīgs Ilgs, nemitīgs; tāds, kas bieži atkārtojas; apnicīgs.
- plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka (kas) kļūst plānāks, caurumains.
- sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums, kas dzirdams kam sanot.
- šalkoņa Ilgstošu, nepārtrauku dabas skaņu kopums --> šalkt; šalkas (1).
- periods Ilguma ziņā norobežots laika posms; laika posms, kurā (kas) notiek, pastāv.
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu velkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidusdaļas.
- dublets Imitēts dārgakmens, kas izveidots no diviem gabaliem, no kuriem īsts ir augšējais.
- imperiālists Imperiālistiskās politikas īstenotājs.
- maiji Indiāņu tauta Centrālamerikā (Meksikā, Jukatanas pussalā u. c.), viena no senākajām civilizācijām, kas pastāvēja līdz 16. gs.
- acteki Indiāņu tauta Meksikā, kas 12.–16. gs. bija izveidojuši savu valsti.
- bajadēra Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās; dejotāja, kas par maksu dejo restorānos, privātās mājās u. tml.
- čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass.
- brahmanisms Indiešu reliģija, kas radās 1. gadu tūkstotī p. m. ē. un vēlāk kļuva par hinduismu.
- klaburčūska Indīga čūska, kurai astes galā (parasti) ir ragvielas veidojumi, kas, astei vibrējot, grab.
- luizīts Indīga viela – tumši brūns eļļains šķidrums, kas ādā rada čūlas un izraisa organisma saindēšanos.
- toksīni Indīgas vielas, kas, nonākot cilvēka vai dzīvnieka organismā, rada audu bojājumus.
- nikotīns Indīgs alkaloīds, kas atrodams tabakas augu lapās un sēklās.
- strihnīns Indīgs alkaloīds, kas mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību, bet lielākās devās ir nāvējošs.
- cūkausis Indīgs kallu dzimtas lakstaugs ar ziediem vālītē, ko ietver balta seglapa un kas aug ūdeņu malās, purvājos.
- dioksīns Indīgs ķīmisks savienojums, kas rodas kā blakusprodukts, piem., herbicīdu ražošanā, papīra balināšanā un kas piesārņo apkārtējo vidi.
- beladonna Indīgs nakteņu dzimtas ārstniecības augs, kas satur alkaloīdus [Atropa belladonna].
- vēlziede Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
- patība Indivīda būtiskāko (psihes, rakstura, personības) īpašību kopums, kas to atšķir no citiem; personības kodols.
- personība Indivīda nozīmīgo īpašību kopums, kas izpaužas viņa rīcībā, domāšanā, attieksmē, kā arī emocionālajās reakcijās.
- pārliecība Indivīdam izveidojies atziņu kopums, kas nosaka viņa personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmi pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
- PIN kods individuālais identifikācijas numurs, ko persona lieto, izdarot darbības ar bankas karti, ieslēdzot mobilo telefonu u. tml.
- itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē apdzīvoja tagadējās Itālijas teritoriju.
- ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
- pilieninfekcija Infekcija, kas izplatās ar siekalu, krēpu u. tml. pilieniem, kuros ir slimības izraisītāji.
- tuberkuloze Infekcijas slimība, ko izraisa īpašas baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, arī citus orgānus.
- leišmanioze Infekcijas slimība, ko pārnēsā moskīti un kas izraisa ādas un iekšējo orgānu bojājumus.
- malārija Infekcijas slimība, kuras ierosinātāju pārnēsā īpaši odi un kurai raksturīgas periodiskas drudža lēkmes.
- trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
- reimatisms Infekciozi alerģiska iekaisuma slimība, kas skar galvenokārt sirds un locītavu saistaudus un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
- materiāls Informācija, dati, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
- kompromats Informācija, fakti u. tml., kas (kādu) kompromitē.
- viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā; materiāls [1] (2).
- radio Informācija, mūzika u. tml., kas ir dzirdama šādā aparātā.
- datubāze Informācijas kopums ar noteiktu struktūru, kas tiek uzglabāts un ir pieejams elektroniskā sistēmā.
- signālsistēma Informācijas sistēma (organismā), kas saņem impulsus un signalizē par norisēm ārējā vidē un pašā organismā.
- vietne Informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
- radio Informācijas, mūzikas u. tml. raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana ar attiecīgas aparatūras palīdzību; attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
- zibatmiņa Informātikā – energoneatkarīga atmiņa, kas operē ar veseliem datu blokiem; ārējais datu nesējs.
- norāde Informatīva zīme, plāksne, kas norāda, piem., ceļa virzienu uz kādu objektu.
- paraugdemonstrējums Informējošs, reklamējošs, izglītojošs (kā, piem., speciālās tehnikas, darbības metožu) demonstrējums.
- špricēties Injicēt sev narkotikas.
- karbofoss Insekticīds – eļļains šķidrums ar vāju smaku, kas satur fosfora savienojumus.
- hlorofoss Insekticīds, kas satur hloru un fosforu.
- virspavēlniecība Institūcija (augstākā pavēlniecība), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- čeka Institūcija, kas tika izveidota cīņai ar padomju varas pretiniekiem (pēc 1917. gada Krievijā, vēlāk – Padomju Savienībā).
- Konstitucionālā tiesa institūcija, kas veic likumu u. c. normatīvo aktu un tiesisko darbību pārbaudi, lai konstatētu to atbilstību konstitūcijai.
- skripts Instrukciju kopums, kas vada sarežģītas darbības programmā vai operetājsistēmas vidē.
- pastorāle Instrumentāls skaņdarbs vai cikliska skaņdarba daļa, kas attēlo mierīgas lauku dzīves un dabas ainavas.
- parafrāze Instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts, izmantojot, piem., tautasdziesmu, populāru operu āriju tēmas.
- sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu – spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- fonendoskops Instruments sirds un plaušu izklausīšanai, kas sastāv no membrānas, kura uztver skaņu, un divām caurulītēm, kuras ieliek ausīs.
- kompass Instruments, kas ar magnetizētu adatu rāda ziemeļu virzienu.
- palīginstruments Instruments, kas palīdz nodrošināt veicamās darbības norisi.
- pincete Instruments, rīks sīku priekšmetu satveršanai, kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem elementiem.
- pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana; domas, atziņas, kas radušās šādā intelektuālā darbībā.
- aerobika Intensīva, ritmiska vingrošana ar dejas elementiem mūzikas pavadījumā.
- turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
- vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, piedāvājot atbildes uz jautājumiem, vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
- vaicājums Interaktīvās sistēmas lietotāja darbība, kas pieprasa sistēmas atbildi.
- IBM International Business Machines – galvenā datortehnikas ražotāja saīsināts nosaukums.
- pikšķerēšana Interneta krāpniecības veids, kura mērķis ir piekļūt konfidenciāliem lietotāja datiem – lietotājvārdiem un parolēm, izmantojot tiešsaistes adreses, kas ir līdzīgas reālām iestāžu adresēm.
- skaips Interneta programma, kas šīs programmas lietotājiem ļauj savstarpēji sarunāties, kā arī redzēt vienam otru.
- tīmeklis Interneta serveru sistēma, kas pārsūta īpaši formatētus dokumentus.
- dienesta romāns intīmas attiecības, kas izveidojušās starp kolēģiem.
- mīlestība Intīmas jūtas, kas pauž sirsnību un simpātijas pret konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un juteklīga tieksme (pēc tā).
- kanalizācija Inženierbūvju un iekārtu komplekss, kas nodrošina notekūdeņu savākšanu, aizvadīšanu un attīrīšanu; attiecīgo sanitārtehnisko ierīču, novadcauruļu u. tml. sistēma.
- būvinženieris Inženieris, kas specializējies būvniecībā.
- spietuve Īpaša (piem., koka) tvertne, kas paredzēta spieta ievietošanai.
- kokteiļglāze Īpaša glāze, kas paredzēta kokteiļa dzeršanai.
- pastkaste Īpaša kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
- salvete Īpaša materiāla gabals (kā, piem., roku, tehnikas) noslaucīšanai, notīrīšanai.
- sekretārs Īpaša mēbele ar atvilktnēm un izvelkamu vai nolaižamu plātni rakstīšanai; šāda plātne, kas iebūvēta sekcijā.
- galifē Īpaša piegriezuma bikses, kas cieši apņem kāju apakšstilbus, bet virs ceļgaliem ir paplatinātas.
- nieze Īpaša sajūta, kas rada tieksmi kasīt ādu.
- kapsēta Īpaša teritorija dzīvnieku apbedīšanai; sanitāra teritorija, kurā aprok kritušus dzīvniekus, dzīvnieku ķermeņu atliekas.
- kārtainā mīkla īpaša veida mīkla, kas pēc izcepšanas viegli dalās kārtās.
- gliemežrats Īpaša veida zobrats, kas strādā sazobē ar gliemezi (2).
- tāfele Īpaša, rakstīšanai (ar krītu, flomāsteru u. tml.) paredzēta taisnstūrveida plāksne, kas parasti novietota telpā pie sienas.
- ūdensslēpes Īpašas platas slēpes ar ligzdām kāju pēdu ievietošanai, kas var noturēt kutera vilktu slēpotāju virs ūdens.
- snaiperis Īpaši apmācīts cilvēks, kas ļoti precīzi šauj un apguvis maskēšanās un novērošanas prasmi.
- ūdenslīdējs Īpaši apmācīts cilvēks, kas speciālā tērpā (piemēram, zemūdens skafandrā, hidrotērpā ar akvalangu) veic darbus, darbības zem ūdens.
- aktīvā ogle īpaši apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
- medicīniskā ogle īpaši apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
- ebola Īpaši bīstama infekcioza saslimšana, ko izraisa Ebolas vīruss un kas rada aknu un nieru bojājumus, kā arī ārējo un iekšējo asiņošanu; Ebolas slimība.
- palīglīdzeklis Īpaši izgatavota lieta, kas paredzēta pārvietošanās u. tml. funkciju nodrošināšanai.
- uzlīme Īpaši izgatavots dažādas formas (parasti neliels) lietišķās grafikas darinājums (piemēram, uzraksts, zīmējums, ko apliecinoša zīme) uzlīmēšanai.
- bērnu sēdeklis īpaši izveidots krēsliņš ar atsevišķām drošības jostām, atzveltni un roku balstiem, kas piestiprināms pie automašīnas sēdekļa un ir paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai automašīnā.
- platīna disks īpaši izveidots platīna disks, kurā ir slavena dziedātāja vai grupas izcilākie ieraksti, kas pārdoti lielā tirāžā.
- indigo bērns īpaši jutīgs bērns, kas pasauli uztver citādāk nekā pārējie.
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
- goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā pie kāda objekta) pauž godinājumu (kam).
- sviestpapīrs Īpaši pagatavots papīrs sviesta un citu pārtikas produktu (piem., marmelādes) iesaiņošanai; arī pergamentpapīrs.
- pildījums Īpaši sagatavota produktu masa, kas tiek pildīta kulinārijas izstrādājumā, arī augļos, dārzeņos.
- detektīvs Īpaši sarežģītu noziegumu atklāšanas un izmeklēšanas speciālists; aģents, kas par atlīdzību izpilda privātpersonu uzdevumu novērot kādu personu, vākt informāciju u. tml.
- zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastes veida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
- spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
- spēja Īpašība, īpašību kopums (organismam, tā daļām, procesiem tajā), kas nodrošina (organisma, tā daļu) bioloģiskās norises.
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus; arī saistāmība (2).
- spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu.
- priekšrocība Īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem; pārākums, pārsvars.
- saistāmība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) saistīt (1).
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (1).
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (3).
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (4).
- saistāmība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piem., vielas).
- apņēmība Īpašība, kas izpaužas kā stingra griba īstenot savus nodomus.
- atšķirība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara atšķirīgu (no citiem).
- starpība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara ko atšķirīgu (no citiem); arī atšķirība.
- attieksmes adjektīvs īpašības vārds, kas norāda uz nemainīgu vai relatīvu priekšmeta pazīmi un kam nav salīdzināmo pakāpju.
- valdzinājums Īpašību kopums (cilvēkā), kas piesaista, rada interesi, vēlēšanos tuvoties.
- slīdamība Īpašību kopums (kā) augšējai, apakšējai virsmai, kas nodrošina spēju slīdēt.
- vadāmība Īpašību kopums (piem., iekārtai, ierīcei, kādai sistēmai), kas nodrošina iespēju vadīt (tās) darbību.
- tulkojamība Īpašību kopums (piem., tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā.
- tiesībsubjektība Īpašību kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam.
- spēks Īpašību kopums, kas nodrošina psihiskas norises, to izpausmi.
- samērojamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) samērot (2, 3).
- skaidrība Īpašību kopums, kas raksturīgs atklātam, godīgam, morāli skaidram cilvēkam.
- stāvoklis Īpašību, kopums (piem., priekšmetiem), kas ietekmē (to) funkcionēšanu, kvalitāti.
- drošība Īpašību, pasākumu kopums, kas nodrošina (kā) darbību, norisi bez kļūmēm, avārijām, traumatisma; šāda nodrošinājuma elements.
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla māksliniecisko vispārinājumu tajā.
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā, skaņdarbā, tēlotājas mākslas darbā).
- saimniece Īpašniece, kurai pieder (kas), kurai ir īpašuma tiesības (uz ko); saimnieka sieva.
- saimnieks Īpašnieks, kuram (kas) pieder; cilvēks, kas apsaimnieko savu īpašumu.
- sekvence Īpašs dziedājums (katoļu liturģijā), kas izveidojās agrajos viduslaikos.
- mozaīka Īpašs glezniecības veids, kurā sīkus, dažādas krāsas akmentiņus, stikla vai keramikas gabaliņus iespiež ar lēni sacietējošu masu noklātā virsmā.
- dredi Īpašs matu sakārtojums, kas tiek radīts, saviļājot matus, līdz tie kļūst līdzīgi virves pavedienam.
- akcīze Īpašs nodoklis, ko valsts uzliek dažām precēm (piem., degvielai, degvīnam, tabakai) vai pakalpojumiem un kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā.
- ledus trauks īpašs trauks, kas paredzēts ledus gabaliņu uzglabāšanai.
- muskulis Īpašu organisma audu kopojums, kas spēj sarauties un veikt dinamisku vai statisku darbu.
- OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienība cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem, kas vēlāk kļuva par represīvu spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību; melnās beretes.
- kopīpašums Īpašums, kas pieder diviem vai vairākiem īpašniekiem.
- privātīpašums Īpašums, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai pretstatā valsts, pašvaldības īpašumam.
- pūrs Īpašums, kas pieder līgavai, dodoties laulībā; audumu, apģērbu, veļas krājums, ko sieviete sagatavoja nākamajai ģimenes dzīvei.
- maniere Īpatnēju, individuālu stilistisko un tehnisko paņēmienu kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
- lieta grozās (ap ko) ir runa (par ko); notiek kas.
- intuitīvisms Iracionālisma paveids, kas atzīst intuīciju par galveno izziņas līdzekli.
- irākieši Irākas iedzīvotāji; Irākas arābi.
- baltirbe Irbe ar baltu apspalvojumu, kas dzīvo tundrā vai sūnu purvos.
- mežirbe Irbe ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu, kas dzīvo egļu vai jauktu koku mežos [Tetrastes bonasia].
- avotkaļķi Irdeni vai saistīti poraini kalcīta ieži, kas veidojušies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
- grants Irdens iezis, kas sastāv no noapaļotām iežu (arī minerālu) drumslām; rupja, graudaina smilts.
- smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem maziem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
- uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, sniega segas u. tml.
- pusjostiņa Īsa josta, kas daļēji aptver tērpu.
- rifs Īsa muzikāla frāze, kas tiek vairākkārt atkārtota (populārajā mūzikā un džezā).
- rugāji Īsas labības stiebru apakšējās daļas, kas pēc pļaušanas vēl sakņojas zemē.
- kapzeķes Īsas zeķes, kas aptver kājas pēdu un sniedzas nedaudz pāri potītei; īszeķes.
- pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu; pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
- meteors Īslaicīga gaismas parādība Zemes atmosfērā, kas rodas, kosmiskam ķermenim ar milzīgu ātrumu ieskrienot Zemes atmosfērā; krītošā zvaigzne.
- scintilācija Īslaicīgs gaismas uzliesmojums, kas rodas scintilatoros jonizējošā starojuma iedarbībā.
- šņaksts Īslaicīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko.
- tirkšķis Īslaicīgs troksnis, ko rada mehāniskas ierīces, plīstoši audumi.
- kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- spraksts Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis [1].
- sprakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., kam degot, sprāgstot, lūstot.
- pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam atsitoties pret ko.
- plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties pret ko.
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
- knaukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu; knakšķis.
- puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piem., darbojoties mehānismam; pukšķis.
- pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piem., darbojoties mehānismam.
- plīkšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas (šķidruma lāsēm, priekšmetam) atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- krikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
- šmaksts Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., lūpām, mēlei strauji atvirzoties (no kā).
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- pakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., šķidruma pilieniem, arī nelieliem priekšmetiem atsitoties pret ko.
- šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- sprēgoņa Īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kas parasti rodas, kam degot, plaisājot.
- lambrekens Īss aizkars, kas sedz logu vai durvju augšējo daļu.
- nekrologs Īss apraksts par kāda cilvēka dzīvi un darbību, kas uzrakstīts sakarā ar viņa nāvi.
- pasīte Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.
- pase Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.; pasīte.
- moto Īss, kodolīgs teiciens (parasti citāts) grāmatas, grāmatas nodaļas vai atsevišķa dzejoļa sākumā, kas raksturo literārā darba, attiecīgās nodaļas tematiku vai emocionālo noskaņu; epigrāfs.
- lausks Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā; koka plaisāšana stiprā salā.
- mortīra Īsstobra lielgabals, kas šāviņus raida stāvā trajektorijā.
- dibenistaba Istaba, kas atrodas aiz kādas citas telpas.
- priekšistaba Istaba, kas atrodas priekšā citām istabām; priekšējā istaba.
- guļamistaba Istaba, kas iekārtota gulēšanai.
- salons Istaba, kas iekārtota viesu pieņemšanai.
- jumtistaba Istaba, kas izbūvēta jumta telpā, bēniņos.
- objektīvisms Īstenības parādību aplūkošanas princips, kura pamatā ir, piem., politiskas neitralitātes ievērošana.
- patēriņa kredīts īstermiņa aizdevums (parasti bez nodrošinājuma), kas paredzēts gadījumiem, kad nepieciešami naudas līdzekļi (piem., kādam pirkumam).
- bona Īstermiņa saistību raksts, kas dod tiesības saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
- pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam, pamanāmam (par ko tādu, kas kustas, pārvietojas vai kam strauji virzās garām).
- papīkstināt Īsu brīdi vienu vai vairākas reizes pīkstināt.
- nopukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi vai vairākas reizes pukšķēt.
- noklepoties Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes klepot.
- noraustīt Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīt (parasti ķermeņa daļu).
- noraustīties Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīties un pārstāt raustīties (par ķermeni, tā daļām).
- maurs Īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu teritoriju (piem., pagalmu).
- ravioli Itāliešu ēdiens – mazi mīklas spilventiņi, kas pildīti ar maltu gaļu, sieru, sēnēm u. tml.
- pančeta Itāliešu virtuves ēdiens – iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
- prošuto Itāliešu virtuves ēdiens – sausi konservēts šķiņķis, kas parasti tiek pasniegts jēlā veidā, sagriezts plānās šķēlītēs.
- ataugt Izaugt no jauna (tā vietā, kas jau kādreiz bijis).
- uzeja Izbūvēta vieta, arī konstrukcija (piemēram, kāpnes, traps), kas paredzēta nokļūšanai kur augšā.
- terase Izbūvēts laukumiņš, neliels paaugstinājums (pie ēkas); īpaši ierīkota vieta (piem., uz mājas jumta).
- rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu); būt tādam, kas rotā (ko).
- klasika Izcili (literatūras, mākslas u. tml.) darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
- stiga Izcirsta josla mežā, kas atdala kvartālus, audzes u. tml. citu no citas.
- krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- sakrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas).
- nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; izkrāsoties.
- krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
- uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem.
- pūžņi Izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā.
- atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (par produktiem, kas satur ūdeni).
- tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
- kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties.
- izkastrēt Izdarīt kastrāciju.
- nokārtot Izdarīt nepieciešamās darbības, lai (kas) būtu, realizētos.
- salaist grīstē izdarīt tā, ka (kas) sarežģījas, notiek pretēji vēlamajam.
- pārstatīt kalnus izdarīt to, kas ir šķietami neiespējams.
- atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai cita izdarīto, pateikto).
- likt Izdarot kustību (piem., ar roku, kāju), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piem., rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- papildizdevumi Izdevumi, kas rodas papildus iepriekš paredzētajiem izdevumiem.
- apgrozības izmaksas izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
- speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- izgudrot Izdomāt to, kā nav, kas nav bijis īstenībā.
- safabricēt Izdomāt, sakopot, sagrozot (piem., nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā; izgatavot, radīt, sacerēt (ko tādu, kas satur šādas ziņas, faktus).
- Ziemassvētku vecītis izdomāts tēls, kas Ziemassvētkos nes bērniem dāvanas.
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
- pūst Izelpā virzot gaisu, spēlēt (mūzikas instrument).
- mūžizglītība Izglītība, kas iegūstama, neatkarīgi no cilvēka vecuma – visa mūža garumā.
- multikulturālā izglītība izglītība, kas sniedz izpratni par dažādu etnisku grupu kultūru un tādējādi sagatavo audzēkņus dzīvei vairāku rasu vai tautu sabiedrībā.
- tautas augstskolas izglītības iestādes, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem.
- dabūt trūkties izjust (parasti sava nodarījuma) negatīvās sekas.
- mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
- atvieglojums Izjūta, kas rodas, atbrīvojoties no kā grūta, nepatīkama.
- ciešanas Izjūtas, ko rada fiziskas sāpes, mokas.
- apbrīna Izjūtas, ko rada kas izcils, ievērojams, neparasts un kas izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
- vienroce Izkapts ar īsu kātu; vienrokas izkapts.
- izrūnīt Izkastrēt.
- vepris Izkastrēts kuilis.
- īsklips Izklaidējošs, informatīvs vai izglītojošs videoklips, kas nav garāks par 60–90 sekundēm.
- grāvējs Izklaides žanra daiļdarbs, kas kādu laiku ir ļoti populārs.
- dispersija Izkliede; skaitlis, kas raksturo vērtību izkliedi ap vidējo vērtību.
- izmaukties Izkļūt, atbrīvoties (no kā tāda, kas apņem, aptver).
- iztirināt Izkustināt, izpurināt (parasti rokas, kājas).
- magma Izkususi, šķidra iežu masa, kas atrodas Zemes dzīlēs un vulkāna izvirduma laikā lavas veidā izplūst Zemes virspusē.
- rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas un darbojas citā valstī.
- sibarīts Izlutināts cilvēks, kas dzīvo laiskumā un greznībā.
- krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas varētu būt vainīgas nozieguma izdarīšanā.
- pārakmeņojums Izmiruša dzīvnieka vai sena auga atlieka, kas pārakmeņojusies un saglabājusies nogulumiežos; fosilija.
- fosilija Izmiruša dzīvnieka, sena auga atlieka, kas saglabājusies zemes slāņos pārakmeņojuma vai nospieduma veidā.
- agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums.
- kārtridžs Izņemama detaļa ar pulverveida vai šķidru vielu; kasetne.
- izgrabināt Izņemt, izdabūt (to, kas vēl atlicis); sameklēt un izņemt ar pūlēm (meklēto).
- priekšrocība Izņēmuma tiesības, pirmtiesības; privilēģijas (parasti juridiskas, morālas).
- termoizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu; siltumizolācija.
- izolators Izolēta telpa, kurā ievieto slimnieku, kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
- izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
- izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas.
- izskanēt Izpausties; būt tādam, kurā kas izpaužas.
- nokārtot formalitātes izpildīt noteiktās prasības, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
- repot Izpildīt priekšnesumu repa stilā – uz mūzikas fona ātri, ritmiski izrunāt vārdus.
- pievilkties Izpildīt vingrinājumu – karājoties pie stieņa, vilkt savu ķermeni uz augšu, kamēr rokas ir saliektas.
- debess Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama no zemes.
- gaiss Izplatījums, telpa, kas apņem zemeslodi, atrodas visapkārt.
- tenkot Izplatīt tenkas.
- ģitāra Izplatīts mūzikas instruments ar sešām vai septiņām stīgām un garu grifu [3].
- segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par dabas parādībām).
- prologs Izrādē – ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
- stendaps Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs; stāvizrāde.
- stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
- mocīt Izraisīt (kādam) psihiskas ciešanas, nepatīkamus pārdzīvojumus; arī ļoti nogurdināt, apgrūtināt (kādu).
- likt sevi manīt Izraisīt kādas sekas (piem., par parādību, notikumu).
- paralizēt Izraisīt kustību vai psihiskas darbības nespēju.
- kutināt pakrūtē Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
- kutināt sirdi Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
- kutināt pakrūti Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
- sildīt Izraisīt siltuma sajūtu; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) neatdziest, saglabā siltumu.
- kutēt Izraisīties vieglam, satraucošam kairinājumam (ķermeņa daļā, kur kas viegli pieskaras).
- pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt (citā vietā); pārbedīt.
- pārbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt (citā vietā).
- sāts Izsalkuma sajūtas pilnīgs apmierinājums; tas, kas rada izsalkuma sajūtas pilnīgu apmierinājumu.
- Posts man (ar kādu)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
- Ak tu posts! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
- Piķis viņu (sa)zin(a)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Velns (viņu, to) (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- vilks viņu (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Vilks to (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Velns (viņu, to) (sa)zina! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- apklusināt Izslēgt, apturēt, arī panākt, ka pārstāj darboties (mašīna, ierīce, iekārta u. tml.), kas rada skaņas, troksni; panākt, ka izbeidzas šādas skaņas, troksnis.
- čagas Izspiestu ogu, augļu atliekas.
- personālizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar mākslinieka daiļradi kopumā vai kādu tās posmu.
- kopizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar vairāku mākslinieku daiļradi.
- iziet Izstaigājot (vienu vai vairākas vietas), ejot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.).
- sildīt Izstarot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) sasilst.
- izplest Izstiept sānis (piem., rokas, kājas, spārnus); izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
- nostiept Izstiept taisni (rokas, kājas).
- kartonāža Izstrādājumi no samērā cieta, bieza papīra un kartona (piem., kartona taras kastes, kārbas).
- apģērbs Izstrādājums vai izstrādājumu kopums (piem., jaka, kleita, uzvalks, mētelis), kas paredzēti ķermeņa apģērbšanai.
- nolējums Izstrādājums, kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- kaučuks Izstrādājums, kas izgatavots no šādas vielas.
- cūkāda Izstrādāta cūkas āda.
- čūskāda Izstrādāta čūskas āda.
- ķēžu dūriens izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā.
- spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi cits citam sekojoši pavedieni; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- mašīnizšuvums Izšuvums, kas darināts ar mašīnu.
- sastata izteicējs izteicējs, kas sastāv no saitiņas un pilnnozīmes vārda.
- vajadzības izteiksme izteiksme, kas izsaka vajadzību veikt kādu darbību.
- krāsa Izteiksmes līdzeklis (parasti glezniecībā), kas saistīts ar šādu redzes sajūtu, uztveres izraisīšanu.
- dramaturģija Izteiksmes līdzekļi, kas izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei.
- nosacītība Izteiksmes veids (mākslas darbos), kas neatspoguļo īstenību tiešā veidā, bet mākslinieciski vispārināti.
- žests Izteiksmīga kustība (parasti ar rokām), kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
- skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
- novēlēt Izteikt vēlējumu, lai (kas) būtu, realizētos.
- novēlēt Izteikt vēlēšanos, lai kas tiktu izdarīts.
- atkarība Izteikta patoloģiska tieksme un pieradums (piem., lietot narkotiskas vielas, spēlēt azartspēles).
- iedzelt Izteikties tā, lai (kādu) sāpīgi aizskartu; būt tādam, kas sāpīgi aizskar (piem., par vārdiem).
- rēma Izteikuma daļa, kas pauž jaunu, nozīmīgu informāciju par izteikuma tēmu.
- apsūdzība Izteikumi, kas atmasko, nosoda (ko).
- piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina vai precizē iepriekš pausto.
- sadomājums Izteikums, apgalvojums, kas neatbilst īstenībai, patiesībai; izdomājums.
- supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
- nodevība Izturēšanās, rīcība, kas ir pretēja cerētajam, gaidītajam un sagādā (kādam) vilšanos.
- pazemojums Izturēšanās, rīcība, kas nonicina, pazemo (kādu); emocionāls stāvoklis, ko izraisa šāda izturēšanās, rīcība.
- nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas neatbilst pieklājības normām, aizskar, apvaino kādu.
- ievērot distanci izturēties rezervēti, nenodibinot tuvākas attiecības.
- nelikties traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts, iznīcināts.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
- pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
- printeris Izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz papīra vai citā datu vidē.
- savienot Izveidot (kam, piem., parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
- iedalīt Izveidot (no veselā) divas vai vairākas atsevišķas daļas.
- izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs.
- sazarot Izveidot garenvirzienā vairākas daļas.
- pārsegt Izveidot konstrukciju, kas atrodas pāri (kam), pār (ko).
- izretināt Izveidot lielākas atstarpes; izkliedēt.
- konfigurēt Izveidot tādu datorsistēmas elementu kopumu, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
- salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
- atstāt Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek).
- vadības izvēlne izvelkamā izvēlne logos un dialoglodziņos, kas satur iespējas aktīvo logu pārvaldīšanai.
- atvilktne Izvelkama kaste mēbelēs.
- uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs izvēlas kādu objektu (piem., tekstu, ritjoslu).
- macerāts Izvilkums, kas iegūts, macerējot augus.
- nokare Izvirzījums (piem., klintij), kas ir vērsts uz leju; pārkare.
- pārkare Izvirzījums, kas stiepjas pāri (klints) pamatnei.
- izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).
- gnozeoloģija Izziņas teorija, filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu.
- sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas, juteklisko uztveri; pretstats: racionālisms.
- saussveķi Izžuvuši, no stumbra brūcēm nokasīti sveķi.
- ķīļjahta Jahta ar smagu, dziļi iegrimstošu ķīli, kas nodrošina jahtas stabilitāti.
- pusjaka Jaka, kas sniedzas līdz jostasvietai.
- regejs Jamaikā radies mūzikas stils, kam raksturīgs ritmu papildinošo vienību akcentējums.
- honda Japānā ražota vieglā automašīna; šīs markas automašīna.
- teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode – teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām.
- kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīga nosacīta spēles maniere, kanoniskas pozas un kur visas lomas tēlo vīrieši.
- derbijs Jāšanas sacīkstes (parasti 3 gadus veciem auļotājiem 2400 m distancē), kas ik gadu notiek Anglijā.
- džigits Jātnieks, kas spēj izpildīt sarežģītus trikus (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- zirgspēja Jaudas mērvienība, kas atbilst 735,499 vatiem [ZS].
- kreoli Jauktas izcelsmes persona (piem., eiropiešu un Amerikas nēģeru pēctecis Karību jūras valstīs).
- otrā elpa jauna enerģija, kas rodas pēc spēku izsīkuma.
- grizete Jauna sieviete 19. gs. Francijā, kas pati pelnīja sev iztiku (tajā skaitā ar prostitūciju).
- meitšūna Jauna šūna, kas radusies šūnu dalīšanās procesā.
- atklājums Jauna, nozīmīga atziņa, fakts, kas atrasts pētījumu, meklējumu rezultātā.
- kainozojs Jaunākā Zemes ģeoloģiskās vēstures ēra, kas aptver apmēram pēdējos 65 miljonus gadu.
- hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
- Ikars Jauneklis sengrieķu mitoloģijā, kas ar vaska spārniem lidoja pār jūru, taču aizgāja bojā, jo pielidoja pārāk tuvu Saulei.
- pāžs Jauneklis, kas kalpo galmā, dižciltīgas personas pavadonis.
- rētaudi Jauni audi, kas izveidojušies audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
- liekā gaļa jaunie audi, kas veidojas (kur) palielinātā daudzumā.
- jaunuzņēmums Jaunizveidots, strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā inovatīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu un cenšas tirgū ieņemt kādu jaunu nišu.
- atauga Jauns mežs, kas aug izcirtumā vai izdegumā.
- malacis Jauns, brašs cilvēks, kas rīkojas nepārdomāti, nedomājot par sekām.
- japijs Jauns, izglītots vidusšķiras pārstāvis, kas strādā pilsētā labi apmaksātu darbu un var atļauties greznu dzīvesveidu; veiksmīgs karjerists.
- progresīvs Jauns, moderns; tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām (piem., zinātnē, tehnikā, ražošanā).
- junga Jaunsargs, kas apgūst pamatzināšanas jūrniecībā.
- rēta Jaunu audu veidojums, kas rodas bojājuma vietā, sadzīstot brūcei; arī brūce.
- audzējs Jaunveidojams, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
- robežjautājums Jautājums, kas ir saistīts ar valstu robežām.
- mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde; tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
- bacilis Jebkura baktērija, kas izraisa slimību.
- daļa Jebkura no vienībām, sastāvdaļām, kas rodas, sadalot veselo vai kādu kopumu, daudzumu.
- riņķa rādiuss jebkurš nogrieznis, kas savieno riņķa centru ar punktu uz riņķa līnijas.
- nozīme Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai.
- karma Jēdziens hinduismā un budismā – cilvēka rīcības un darbības seku kopums šajā un iepriekšējā eksistencē, kas nosaka viņa likteni pēc pārdzimšanas nākamajā dzīvē.
- ekotrauksme Jēdziens, kas apzīmē pastāvīgas, dziļas cilvēka bailes par savu un planētas nākotni; to raksturo bezcerība, bezspēcības apziņa un paralizējošs izmisums.
- abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
- teorija Jēdzienu, spriedumu, ideju u. tml. sistēma, kas mēģina izskaidrot faktu vai kādu parādību sēriju.
- jogijs Jogs, cilvēks, kas nodarbojas ar jogu.
- fons Jonizējošais starojums, kas pastāvīgi ir apkārtējā vidē.
- robežjosla Josla, kas atrodas gar (valsts) robežu vai uz tās.
- mala Josla, kas atrodas pie (kādas teritorijas, platības) robežas; krasts (ūdenstilpei).
- starpjosla Josla, kas atrodas starp, parasti divām, citām joslām.
- robežjosla Josla, kas pastāv starp divām (kā) daļām.
- mala Josla, līnija (priekšmetam), ar ko (priekšmets) beidzas, kas (to) norobežo (no apkārtējās telpas).
- pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; izvirzījums (kā augšdaļā).
- saulessargs Jumtveida konstrukcija, kas paredzēta aizsardzībai no tieša saules starojuma.
- pārjume Jumtveida konstrukcija, kas pārsedz (ko).
- teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
- iekšējā jūra jūra, kas dziļi iesniedzas kontinentā un ko ar okeānu savieno jūras šaurums.
- lagūna Jūras daļa, kas atrodas starp koraļļu rifu un krastu vai atola vidū.
- atklāta jūra Jūras daļa, kas nav ievirzījusies sauszemē.
- akvanauts Jūras pētnieks, kas izdara novērojumus.
- atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta un ir visu valstu kopējā rīcībā.
- kaira Jūras ūdensputns ar melnu mugurpusi un baltu vēderpusi, kas ligzdo klinšainās jūras piekrastēs.
- ūda Jūras zvejas rīks – pamataukla, pie kuras ir piestiprinātas daudzas īsākas pavadiņas ar āķiem.
- puse Juridiska vai fiziska persona, vai personu grupa, kas kādās attiecībās nostādīta pretim viena otrai.
- bankrots Juridiski atzīta (uzņēmuma, bankas u. tml.) maksātnespēja, nespēja turpināt saimniecisko darbību.
- spēks Juridisks (kā) iedarbīgums; tas, kas ir saistīts ar likuma (1) ievērošanu un obligātu izpildi.
- autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic (zinātnes, literatūras u. tml.) darbu autoru tiesisko stāvokli.
- advokāts Jurists, kas tiesas procesā aizstāv (apsūdzēto) vai pārstāv (kā) likumīgās intereses, kā arī sniedz juridiskas konsultācijas.
- ciest Just fiziskas stipras sāpes, mokas.
- vēlēties Just vajadzību, tieksmi, lai (kas) būtu, īstenotos.
- receptors Jušanas nervu šķiedras gals, kas uztver kairinājumu.
- ķīmija Jūtas, emocijas, simpātijas u. tml., kas piesaista vienu cilvēku pie otra.
- mīlestība Jūtas, kas pauž sirsnību, simpātijas pret kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai parādību; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
- juteklisks Juteklīgs; tāds, kas izraisa erotisku tieksmi.
- dabas bērns jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
- filigrāns Juvelierizstrādājums no savītām smalkām zelta, sudraba vai vara stieplītēm, kas pēc izskata atgādina mežģīnes; šāda juvelierizstrādājumu izgatavošanas tehnika.
- komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
- vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
- valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
- kā šķietas kā liekas.
- gruveši Kā sagruvuša (piem., ēkas) atliekas, drupas; celtniecības materiālu atkritumi.
- sānkabata Kabata, kas atrodas (apģērba gabala) sānu daļā.
- augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
- starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
- programma Kādā no programmēšanas valodām rakstīta instrukciju kopa, kas nosaka darbību secību, kuras dators izpilda datu apstrādes procesā.
- maratons Kāda norise vai viena pēc otras sekojošas vairākas norises, kas aizņem ilgāku laiku.
- paplatinājums Kāda vieta vai daļa, kas ir kļuvusi vai padarīta platāka.
- koncertlekcija Kādam mūzikas jautājumam veltīta lekcija, kas parasti ir papildināta ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
- ideologs Kādas ideoloģijas vadītājs vai aktīvs paudējs; politisks darbinieks, kas veic ideoloģisko darbu.
- galds Kādas iestādes atsevišķa nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas kārto noteikta veida jautājumus.
- ikonogrāfija Kādas personas vai sižetiskas ainas attēlošanas sistēma mākslā; šādu mākslas darbu izpēte, aprakstīšana, sistematizācija, skaidrošana u. tml.
- autonomija Kādas sabiedriskas organizācijas vai institūcijas tiesības patstāvīgi lemt par šās organizācijas dzīvi, tās locekļu attiecībām.
- plēnums Kādas sabiedriskas organizācijas, partijas u. tml. vadošās institūcijas locekļu pilnsapulce.
- diaspora Kādas tautas pārstāvju kopums, kas dzīvo ārpus etniskās dzimtenes.
- tehniķis Kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību); cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē.
- mantāgs Kādas teritorijas vasaļu sanāksme, kas nodarbojās galvenokārt ar tiesas spriešanu (14.–16. gs.).
- grafētika Kādas valodas burtu un citu grafisko zīmju kopums, kas rakstos atspoguļo attiecīgās valodas skaņas.
- postulāts Kādas zinātniskas teorijas princips, atzinums, sākotnējs pieņēmums, kurš šās teorijas ietvaros nav pierādāms; arī aksioma.
- pamata pakāpe kādības īpašības vārdu un īpašības vārdu salīdzinājuma sistēmas pamatformas, kas nesalīdzinot izsaka īpašību vai pazīmi (piem., skaists, klusu).
- taure Kāds no metāla pūšamajiem mūzikas instrumentiem (piem., trompete, bazūne, mežrags).
- kategorija Kāds no vispārīgākajiem jēdzieniem, kas atspoguļo īstenību (lietas, īpašības, attieksmes).
- pagrabs Kafejnīca, bārs u. tml., kas ir ierīkots pagrabstāvā.
- moka Kafijas dzēriens, kas pagatavots no šīs šķirnes kafijas pupiņām.
- pliknis Kaila cilvēka ķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā; akts [2].
- sajūtu slieksnis kairinājums, kas rada tikko manāmu sajūtu.
- saldkaisle Kaisle, kas izraisa (parasti seksuālu) patiku, baudu.
- Trojas zirgs Kaitīga programma, kas izplatās, maskējoties par lietojumprogrammu vai datni.
- trauma Kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
- potīte Kājas locītava, kas savieno pēdas un apakšstilba kaulus; izcilnis šās locītavas abos sānos.
- šķēpnieks Kājnieku karavīrs, kas apbruņots ar šķēpu; šķēpnesis (1).
- šķēpnesis Kājnieku karavīrs, kas apbruņots ar šķēpu; šķēpnieks.
- grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu un nodrošina galvas kustības atpakaļ vai sāņus.
- krelles Kaklarota, kas darināta no virknē savērtām, nelielām (parasti apaļām) detaļām; šīs rotas atsevišķās sastāvdaļas.
- tauriņš Kaklasaite sasietas lentes veidā, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
- gepards Kaķu dzimtas plēsējs ar samērā nelielu galvu, garām kājām un iedzeltenu melnplankumainu apmatojumu, kas spēj ilgstoši un ļoti ātri skriet [Acinonyx jubatus].
- potaša Kālija karbonāts – bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ātri saista gaisa mitrumu, labi šķīst ūdenī.
- zeltrūpniecība Kalnrūpniecības nozare, kas ietver zelta ieguvi.
- mūmijs Kalnu balzams – bioloģiskas izcelsmes sveķveidīga viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem.
- vārti Kalnu slēpošanas trasē noteiktā attālumā novietots šķērslis, kas slēpotājam jāapbrauc.
- piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās.
- kambarsulainis Kalpotājs dzīvojamās telpās, kas rūpējas par (augstmaņa) apģērbu un citām personiskajām vajadzībām.
- sulainis Kalpotājs valdnieka vai aristokrāta dzīvojamās telpās; privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
- priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs.
- ieroču nesējs kalps, kas nes sava kunga ieročus.
- bandinieks Kalps, kas par atalgojumu saņem bandu.
- puskalps Kalps, kas salīgts darbā pie saimnieka tikai uz vasaru.
- sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot ievērojami samazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- tēja Kaltētas (parasti ārstniecības) augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
- safrāns Kaltētas šā auga ziedu drīksnas, ko izmanto par garšvielu un pārtikas krāsvielu.
- prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā 16. gs.; šī novirziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
- videokamera Kamera vienlaicīgai skaņas un attēla ierakstei videokasetē.
- kamerkoncerts Kamermūzikas koncerts.
- vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts.
- lemings Kāmim līdzīgs neliels grauzējs ar biezu, pelēkbrūnu apmatojumu, īsu asti un īsām kājām, kas dzīvo ziemeļos, polārajos apgabalos.
- igla Kanādas eskimosu (inuītu) ziemas mītne – kupolveida celtne, kas būvēta no sniega blokiem un kuras sienas no iekšpuses izklātas ar ādām.
- dupleksais kanāls kanāls, kas nodrošina vienlaicīgu un neatkarīgu datu pārsūtīšanas iespēju abos virzienos.
- eja Kanāls, kas organismā savieno orgānus, ķermeņa dobumus u. tml.
- klejojošā kāpa kāpa, kas valdošā vēja iedarbībā pārvietojas.
- ceļojošās kāpas kāpas, kas vēja darbības rezultātā pārvietojas.
- uzdzīt Kāpināt, palielināt (kādu rādītāju, piemēram, temperatūru); būt par cēloni, ka (kas) kāpinās, palielinās.
- kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu īpašnieks; persona, kas iegulda savu kapitālu uzņēmējdarbībā un gūst peļņu no tā.
- nedzīvais kapitāls kapitāls, kas nedod ienākumus, peļņu.
- privātkapitāls Kapitāls, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai.
- nokāpt Kāpjot nonākt, nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
- ziedu kāposti kāposti, kas izveido baltu, cietu, lapu ieskautu ziedu rozeti; puķkāposti.
- kāpnes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
- trepes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
- tanks Kāpurķēžu kaujas bruņumašīna, kas bruņota ar lielgabalu un ložmetējiem.
- jūras kājnieki kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desanta izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
- divizions Kara flotes taktiskā vienība, kas sastāv no vairākiem vienas klases kuģiem.
- taktika Kara mākslas nozare, kas pētī kaujas sagatavošanu, plānošanu un īstenošanu; kaujas plānošana un īstenošana.
- konvojs Karakuģi, lidmašīnas u. tml., kas ceļā apsargā transportkuģus; transportkuģu grupa kopā ar šādu apsardzi.
- traleris Karakuģis, kas paredzēts mīnu atklāšanai un iznīcināšanai.
- sargkuģis Karakuģis, kas paredzēts patruļdienestam un citu kuģu aizsardzībai (piem., pret pretinieka kaujas kuģu uzbrukumu).
- eskadra Karakuģu vienība, kas veic kopīgu uzdevumu.
- stratēģija Karamākslas nozare, kas pēta kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
- bataljons Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no 3–4 rotām un ietilpst pulkā vai brigādē.
- avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos.
- priekšpulks Karaspēka daļa, apakšvienība, kas virzās galveno spēku priekšgalā un apsargā to.
- garnizons Karaspēka daļas un militāras iestādes, kas (pastāvīgi vai uz laiku) atrodas kādā apdzīvotā vietā vai atsevišķā nocietinājumā.
- desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā īpaša kaujas uzdevuma izpildīšanai; karaspēka vienība, kas veic šādu uzdevumu.
- apakšvienība Karaspēka organizatoriska vienība, kas ietilpst karaspēka daļā (piem., vads, rota, bataljons).
- vads Karaspēka taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām nodaļām (arī, piem., apkalpēm).
- ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
- ārzemju leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
- brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no bataljoniem (divizioniem) vai pulkiem un speciālajām apakšvienībām.
- arjergards Karaspēka vienības, kas apsargājot vai cīnoties ar ienaidnieku, nodrošina karaspēka atkāpšanos.
- armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām.
- karadienests Karavīra pienākumu veikšana savas valsts bruņotajos spēkos; pienākumu kopums, kas saistīts ar atrašanos bruņotajos spēkos.
- leģionārs Karavīrs hitleriskās Vācijas īpašās karaspēka vienībās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem (Otrā pasaules kara laikā).
- sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina komandieri par pretinieka tuvošanos; militārs objekts, vieta, ko apsargā sargkareivis.
- baltgvards Karavīrs, kas balto armijā cīnījās pret padomju varu.
- stopnieks Karavīrs, kas bija apbruņots ar stopu [1].
- artilērists Karavīrs, kas dien artilērijā.
- jūrnieks Karavīrs, kas dien jūras kara flotē.
- kavalērists Karavīrs, kas dien kavalērijā.
- sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus uzdevumus.
- karagūsteknis Karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā.
- frontinieks Karavīrs, kas karo frontē.
- raitnieks Karavīrs, kas nodod tālāk komandiera vai štāba pavēles un ziņojumus, kā arī izpilda citus dienesta uzdevumus.
- sargmainis Karavīrs, kas nostāda un maina sargus posteņos.
- algotnis Karavīrs, kas par savu darbu saņem atalgojumu.
- dezertieris Karavīrs, kas patvaļīgi ir atstājis savu karaspēka daļu vai dienesta vietu.
- veterāns Karavīrs, kas piedalījies karā vai ilgi dienējis bruņotajos spēkos.
- sapieris Karavīrs, kas specializējies inženiertehnisku (piem., atmīnēšanas) darbu veikšanā.
- ložmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar ložmetēju.
- sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piem., starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
- izlūkgrupa Karavīru grupa, kas veic militārās izlūkošanas uzdevumu.
- spēks Karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
- tetrapaka Kārba, iesaiņojums (parasti šķidrām, pusšķidrām pārtikas vielām), kas ražots, sapresējot papīru, alumīnija foliju un polietilēnu.
- dolomīts Karbonātu grupas minerāls (parasti balts, pelēks, iedzeltens), kas satur kalciju un magniju; nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla.
- konklāvs Kardinālu padome, kas sanāk, lai ievēlētu jaunu pāvestu; vieta (noslēgtas telpas), kur notiek šīs vēlēšanas.
- valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
- zaldāts brunčos kareivīga, arī vīrišķīga sieviete, kas cenšas visus izrīkot.
- ziņnesis Kareivis, kas nogādā (kur, kam) komandiera vai štāba pavēles.
- dominikāņi Karību valstu Dominikas un Dominikānas pamatiedzīvotāji.
- vadnis Karkasa detaļa (laivai, kuģim) – ķīļa vertikāls turpinājums priekšgalā vai pakaļgalā.
- plauktenis Karkass ar tajā ievietotiem plauktiem.
- uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties.
- uzkarsēt Karsējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo temperatūru.
- nobrūnināt Karsējot panākt, ka (kas) kļūst brūngans, brūns.
- izsautēt Karsējot panākt, ka (kas) kļūst mīksts, lokans.
- kausēt Karsējot panākt, ka (kas) pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
- uzbrūnināt Karsējot panākt, ka (pārtikas produkts) kļūst brūngans, brūns.
- pārkarsēt Karsējot, sildot padarīt pārāk karstu; pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst.
- grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu) sausā veidā, lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un specifisku garšu.
- termokarsts Karsts, kas veidojies, izkūstot pazemes ledum vai atkūstot sasalušai gruntij.
- degt Karstumā sākt pārogļoties (par to, kas cepas); par daudz sakarst (par to) uz kā cep.
- bridžs Kāršu spēle četriem cilvēkiem, kas divos pāros sacenšas viens ar otru un kurā tiek izmantota kāršu kava ar 52 kārtīm.
- pokers Kāršu spēle, kurā piedalās divi vai vairāki spēlētāji, kam rokās izliktas kārtis; tie sader, un katrs izliekas, ka uzvarēs.
- aizsargkārta Kārta, kas aizsargā (no kaut kā).
- apakškārta Kārtai pakārtota (dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- virsdzimta Kārtai pakārtota (dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- zvīņas Kārtas, arī sīkas sastāvdaļas (piem., iezim, vielai, veidojumam).
- anarhists Kārtības noliedzējs, stihiskuma, patvaļas sludinātājs; cilvēks, kas rīkojas patvaļīgi.
- paspartū Kartona ietvars (piem., akvarelim, grafikas darbam).
- atrakstīties Kārtot lietas formāli, sagatavot rakstiskas atbildes.
- pūdele Kārts, kuras galā piestiprināta muca, kas pildīta ar malku, ko dedzina Jāņos.
- našķis Kārums, gardums (kas nav pamatēdiens).
- cita lieta kas citāds, savādāks, parasti labāks.
- Kas par štelli? kas noticis?
- kas par desām kas par lietu.
- nezin kas kas sevišķs, īpašs.
- nez kas kas sevišķs, īpašs.
- audiokasete Kasete, kas paredzēta atskaņošanai kasešu magnetofonā.
- izkasīt Kasīt un pabeigt kasīt.
- skribināt Kasīt, arī skrāpēt (ko); kasot, arī skrāpējot atdalīt (parasti ko sīku).
- izkasīties Kasīties un pabeigt kasīties.
- uzkasīt Kasot ar ķepu, uzvirzīt (piemēram, zemi) virsū (uz kā, kam); kasīt ar ķepu (piemēram, ap ko).
- nokasīt Kasot vai kasoties savainot (ķermeņa daļu).
- sitamais riņķis kastete.
- kopkatalogs Katalogs, kas atspoguļo vairāku bibliotēku fondus.
- kodolziema Katastrofālas klimatiskas pārmaiņas uz Zemes ar ievērojamu temperatūras pazemināšanos, ko var izraisīt kodolsprādzieni, kodolkarš, sadursme ar asteroīdu u. tml.
- persona Kategorija vai gramatiskā forma, kas izsaka runātāja un darbības veicēja attieksmes.
- komisks Kategorija, kas raksturo smieklīgo, neatbilstību starp būtību un ārējo izpausmi.
- ultimāts Kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
- dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes.
- breviārs Katoļu garīdznieku rokasgrāmata dievkalpojumu noturēšanai, kurā ietverti reliģiskie teksti katrai dienai.
- jezuīti Katoļu garīgais ordenis – Jēzus biedrība, kas izveidots 1534. gadā.
- gregorisks Katoļu liturģiskie dziedājumi, kas tika iedibināti pāvesta Gregora Lielā laikā.
- pāters Katoļu mācītājs vai augstākas kārtas mūks.
- karmelīti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas dibināts 12. gs. Karmela kalnā Palestīnā un kam raksturīgs īpašs uzsvars uz Marijas pielūgsmi un stingru askēzi.
- daiva Katra no vienveidīgajām, norobežotām daļām, kas veido veselo.
- triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
- asaru gāze kaujas viela, kas izraisa acu asarošanu.
- zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (zivīm, rāpuļiem).
- dentīns Kaulaudi, kas veido zoba galveno masu.
- bļodas kauli kauli, kas veido iegurni.
- krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) kauliņu spēlē: tiek uzmests noteikts cipars, kas rada attiecīgu situāciju.
- sietiņkauls Kauls, kas atdala deguna dobumu no galvas smadzenēm.
- zoba cements kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni.
- izkausēt Kausējot panākt, ka (kas) izkūst, kļūst šķidrs.
- kāds nekāds kaut kāds; tāds, kāds ir pie rokas.
- ķīniešu ābece kaut kas grūti saprotams (kādam).
- odziņa Kaut kas īpašs, neparasts, saistošs.
- Dieva dāvana kaut kas ļoti labs, izcils (piem., spējas, talants), kas cilvēkam piemīt no dzimšanas vai iegūts negaidīti, bez piepūles.
- manna Kaut kas ļoti labs, negaidīti, bez pūlēm iegūstams.
- dinozaurs Kaut kas ļoti liels un sens, arī vecmodīgs.
- mistika Kaut kas neizskaidrojams, pārdabisks, mīklains.
- Dieva darbi kaut kas pārsteidzošs, neticams.
- diezin kas kaut kas sevišķs.
- kornets Kavalērijas virsnieks, kas nesa karogu.
- dragūns Kavalērists, kas kaujās var piedalīties arī kā kājnieks.
- kazaciete Kazaka sieva vai meita; sieviete, kas cēlusies no kazaku kopienas.
- puskažoks Kažoks, kas, parasti sniedzas līdz gurniem vai mazliet augstāk.
- nercs Kažokzvērs – Amerikas ūdele.
- trapers Kažokzvēru mednieks, kas medībās parasti izmanto slazdus.
- glempings Kempinga veids, kas ir smalkāks, ērtāks nekā tradicionālais, apvienojot viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā.
- svēpētā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
- melnā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
- podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
- krūka Keramikas pudele (alkoholiskajam dzērienam).
- kibernētiķis Kibernētikas speciālists.
- kinomākslinieks Kinematogrāfists, kas veido kinofilmas māksliniecisko ietērpu.
- kinopublicists Kinematogrāfists, kas veido publicistiskas kinofilmas.
- dokumentālists Kinodarbinieks (režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu uzņemšanā.
- kinodokumentālists Kinodarbinieks (režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā.
- telefilma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm; televīzijas filma.
- televīzijas filma kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm.
- kadrs Kinofilmas fragments, kas uzņemts, neapturot kinokameru.
- kinoklasika Kinomākslas klasika – filmas, kas saglabājušas savu vērtību, nozīmi.
- kinorūpniecība Kinoražošana, ietverot arī kinotehnikas un kinolenšu ražošanu, uzņemto kinofilmu kopēšanu u. tml.
- nora Klajums, kas reizumis ir apaudzis ar retiem kokiem vai krūmiem.
- apakšklase Klasei pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
- triept Klāt (kādu vielu) uz (kā, piem., pārtikas produkta) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
- krāsot Klāt ar krāsu (ēkas) ārpusi, (telpas) sienas, grīdu, griestus u. tml.
- čelesta Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar metāla plāksnītēm, kuras rada dzidru, zvaniņiem līdzīgu skaņu.
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar taisnstūrveida korpusu, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un raksturīgu tembrāli vienveidīgu, džinkstošu skanējumu.
- koncertklavieres Klavieres, kas ir paredzētas koncertu sniegšanai, ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
- klavierkoncerts Klaviermūzikas koncerts.
- faķīrs Klejojošs cilvēks (Indijā), kas ir apguvis dažādus jogas vingrinājumus.
- rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
- beduīni Klejotāji arābi (Arābijas pussalas un Ziemeļāfrikas tuksnešos).
- huņņi Klejotāju ciltis, kas 4. gadsimtā no Āzijas iebruka Eiropā.
- nomadi Klejotāju tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
- privātklīnika Klīnika, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai.
- naktsklubs Klubs ar izklaides programmu, mūziku, dejām u. tml., kas strādā naktīs.
- iespiedkļūda Kļūda tekstā, kas radusies saliekot, sagatavojot tekstu iespiešanai.
- dilt Kļūt ar mazāku redzamo daļu (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
- nogurt Kļūt gurdenam, vārgam, nespēcīgam (no piepūles, fiziskas vai garīgas slodzes).
- apmiglot Kļūt miglas vai dūmakas apņemtam, apklātam.
- pārskābt Kļūt pārāk skābam (parasti par pārtikas produktiem).
- parādīties Kļūt redzamam (parasti par to, kas tuvojas vai kam tuvojas).
- sasprēgāt Kļūt tādam, kā virsmā rodas vairākas, daudzas plaisas (par priekšmetu, materiālu u. tml.).
- slāpt Kļūt tādam, kam ir slāpes, kas izjūt slāpes.
- uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, plecu daļa; kļūt tādam, kas ir izliekts.
- zaudēt Kļūt tādam, kam ir zudis (kas).
- sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kas).
- sārtoties Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
- sārtot Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu, oranžīgu gaismu.
- tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piem., īpašība, skaitliskā vērtība).
- sakuplot Kļūt tādam, kas ir kupls, liels.
- pierast Kļūt tādam, kas neizjūt (piem., kādus apstākļus) par traucējošu, nepatīkamu.
- noķīlēt Kļūt tādam, kas neļauj (kam) kustēties, darboties.
- nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
- sākt Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kas spēji, spilgti izceļas ar sabiedrības ievērību.
- skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku nonāk pacilātā, līksmā, vieglam reibonim līdzīgā stāvoklī (piem., alkoholisku dzērienu, smaržu iedarbībā); reibt (1).
- bojāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam.
- pārdzīvot Kļūt tādam, kas vairs neatbilst attiecīgā laika posma prasībām, uzskatiem.
- noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci.
- tikt Kļūt tādam, ko (kāds) iegūst, kas ietekmē (kādu, ko).
- uzvārīties Kļūt tādam, kurā kas sāk vārīties (par trauku, dzesēšanas sistēmu u. tml.).
- izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu); kļūt tādam, kurā (kas) notiek citādi nekā paredzēts.
- saplaisāt Kļūt tādam, kurā rodas vairākas, daudzas plaisas.
- tumst Kļūt, būt tādam, kas pauž negatīvas emocijas (piem., par skatienu, seju).
- neitronu fizika kodolfizikas nozare, kas pēta neitronu īpašības un to mijiedarbību ar vielu.
- kodolfiziķis Kodolfizikas speciālists.
- materiāla elastības modulis koeficients, kas raksturo materiāla pretestību.
- celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc stumbra nozāģēšanas vai nociršanas.
- deka Koka detaļa, pār kuru pārstieptas (mūzikas instrumenta) stīgas, lai pastiprinātu (tā) skaņu.
- zarakanna Koka kanna ar snīpi, kas pagatavots no izdobta zara; zara kanna.
- aplieva Koka stumbra ārējā daļa, kas apņem (tā) iekšējo daļu – kodolu.
- kodols Koka stumbra iekšējā daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
- apmale Koka vai cita materiāla līste (kas sedz spraugu starp sienu un grīdu, loga vai durvju aplodu).
- vadzars Koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu un uz kura veidojas skeletzari.
- skaida Koka, metāla vai cita materiāla sīka daļiņa, plēksne, kas rodas, apstrādājot šāda materiāla gabalu (parasti ar griezējinstrumentu).
- mistraudze Kokaudze, kurā aug divas vai vairākas koku sugas.
- malkas koki koki, kas nav piemēroti lietkoku izstrādei.
- kannele Koklei līdzīgs igauņu tautas mūzikas instruments.
- kankle Koklei līdzīgs lietuviešu tautas mūzikas instruments.
- kantele Koklei līdzīgs somu un karēļu mūzikas instruments.
- sters Kokmateriālu, malkas mērvienība – 1 m³ grēdās sakrauta materiāla.
- kastaņa Koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām un brūniem ēdamiem augļiem, ko aptver adatains apvalks; ēdamā kastaņa.
- kastaņa Koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem un brūniem augļiem, ko aptver adatains apvalks; zirgkastaņa.
- venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā) un kam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne un interesants raksts [Milletia laurentii]; apdares materiāls.
- pundurkoks Koks, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu koku.
- saržs Kokvilnas vai zīda audums, kas austs īpašā diagonālā rakstā.
- komiteja Koleģiāla institūcija vai vēlētu cilvēku grupa, kas vada kādu darbības jomu; personu grupa, kas pilnvarota veikt kādu uzdevumu.
- rezolūcija Koleģiāls lēmums, kas pieņemts pēc kāda jautājuma apspriešanas kongresā, konferencē, sapulcē u. tml.; dokuments, kurā atspoguļots šāds lēmums.
- kapituls Kolēģija, kas nosaka apbalvošanu ar ordeņiem, medaļām u. tml.
- kolonists Kolonijas (1) iedzīvotājs, kas ieceļojis no metropoles.
- skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā).
- līderkomanda Komanda, kas (sacensībās) izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā.
- vadības komanda komanda, kas paredzēta datora funkcionēšanas organizēšanai, nevis datu apstrādes procesa izpildei.
- komandējuma nauda komandējuma izdevumu segšanai paredzētā atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
- radiokompānija Komerciāls uzņēmums, kompānija, kas nodarbojas ar radio apraidi.
- komercaģents Komersants, kas pilnvarots citas personas vārdā un labā slēgt darījumus ar trešām personām.
- sadales komisija komisija, kas padomju iekārtas laikā lēma par mācību iestādi beigušo speciālistu nosūtīšanu uz noteiktām darba vietām.
- apakškomisija Komisija, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komisijai.
- mandātu komisija komisija, kas pārbauda deputātu, delegātu u. tml. pilnvaras.
- arodkomiteja Komiteja, kas vada arodorganizācijas darbu.
- dodekafonija Komponēšanas metode, kas balstās uz hromatiskās gammas visu 12 toņu absolūtu līdztiesīgumu.
- simfoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus galvenokārt simfoniskajā žanrā.
- polifoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus pēc polifonijas principiem.
- sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
- Parīzes Komūna komunistiska valdība, kas 1871. gadā dažus mēnešus pastāvēja Parīzē.
- sīrups Koncentrēts cukura šķīdums ūdenī, kas satur zāļu līdzekļus.
- karaļūdens Koncentrēts skābju maisījums (trīs daļas sālsskābes un viena daļa slāpekļskābes), kas šķīdina zeltu, platīnu.
- koncentrāts Koncentrēts, parasti sauss (pārtikas) produkts, kas ātri sagatavojams ēšanai.
- plurālisms Koncepcija, kas atzīst, ka viss esošais sastāv no vairākām izolētām esamībām, kas nav reducējamas uz vienu principu; pretstats: monisms.
- paradigma Konceptuāla pamatsistēma, problēmu izvirzīšanas un risināšanas modelis, kas dominē noteiktā vēsturiskā periodā.
- žozefīne Konditorejas izstrādājums – lapu mīklas un vārītā krēma kūka ar dažādu veidu pildījumu un garnējumu; šīs kūkas gabaliņš.
- halva Konditorejas izstrādājums – salda masa, kas gatavota no smalki saberztām, grauzdētām eļļas augu sēklām vai riekstiem un saldvielām.
- cukurgailītis Konditorejas izstrādājums – uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili.
- beķereja Konditorejas izstrādājumu veikals (kopā ar ceptuvi un, parasti, kafejnīcu), kur pārdod smalkmaizītes, kliņģerus, kūkas u. tml.
- ķilda Konflikts (parasti sadzīviska rakstura), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds.
- iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (pārtikas produktus).
- marinēt Konservēt pārtikas produktus marinādē.
- špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, kas tiek neatļauti izmantots zināšanu pārbaudes laikā.
- vilkt kvadrātsakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
- sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piem., plāksnes).
- steķis Konstrukcija (kā, piem., zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai – parasti divi, krusteniski sastiprināti balsti, kas savienoti ar horizontālu šķērskoku.
- ledgriezis Konstrukcija, kas aizsargā tilta balstus pret ledus gabalu triecieniem, spiedienu (piem., palu laikā).
- portāls Konstrukcija, kas sastāv no dieviem vai četriem balstiem un pārseguma (piem., celtņiem, mašīnām, darbagaldiem).
- satvars Konstrukcija, kas sastiprina, savieno (ko).
- jumts Konstrukcija, kas sedz (celtni) no augšas; šīs konstrukcijas segums.
- segums Konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, norobežo to no apkārtējās vides.
- vadīkla Konstrukcijas elements, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
- kompozītmateriāls Konstrukciju materiāls, kas veidots no divām vai vairākām atšķirīgām sastāvdaļām.
- tramvaja stanga kontaktstienis, kas savieno tramvaju ar elektrisko vadu.
- trolejbusa stanga kontaktstienis, kas savieno trolejbusu ar elektrisko vadu.
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piem., izteikumam, vārdam), kas nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
- subkontinents Kontinenta daļa, kas pēc savām dabas apstākļu īpatnībām atšķiras no pārējā kontinenta.
- talons Kontroles dokuments, kas apstiprina tiesības kaut ko saņemt, lietot, izmantot; sabiedriskā transporta (elektroniskā) biļete.
- kontūrzīmulis Kontūrkrāsas zīmulis, kas paredzēts (piem., acs) kontūru iezīmēšanai.
- lāsteka Konusveida ledus veidojums, kas radies, tekot šķidrumam (piem., no jumta) lejup.
- zosāda Konusveida pacēlumi ādā, kas rodas no aukstuma vai nervu uzbudinājuma dēļ.
- piltuve Konusveida priekšmets ar cauruļveida apakšdaļu, kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar šauru atveri.
- patērētāju biedrība kooperatīva sabiedrība, kas nodarbojas ar preču iepirkšanu vairumtirdzniecības uzņēmumos un šo preču pārdošanu mazumtirdzniecības kooperatīvajos veikalos.
- E Kopā ar noteiktiem cipariem apzīmē kādu no pārtikas produktu piedevām (piem., konservantu, krāsvielu, emulgatoru, skābuma regulētāju).
- tusiņš Kopā sanākšana, satikšanās (piem., ballītē, klubā); arī pasākums, kurā satiekas cilvēki ar kopīgām interesēm.
- astoņnieks Kopa, kas sastāv no astoņiem (cilvēkiem, priekšmetiem, vienībām u. tml.).
- desmits Kopa, kas sastāv no desmit vienībām.
- simts Kopa, kas sastāv no simt vienībām.
- prēriju indiāņi kopējs nosaukums Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm.
- sadraudzība Kopība, kas izveidojusies uz draudzīgu attiecību, vienotu interešu pamata; sadarbība šādā kopībā.
- fotokopija Kopija, kas iegūta, pārfotografējot oriģinālu.
- salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piem., gaisma, krāsas, skaņas); norise, kurā kas (piem., gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
- savienojums Kopums, kurā ietilpst divas vai vairākas valodas vienības.
- aktīnija Koraļļu klases jūras dzīvnieks, kas pēc formas atgādina maisu ar starveidīgiem taustekļiem.
- speciālkorespondents Korespondents, kas sniedz speciālu informāciju par ko.
- radiokorespondents Korespondents, kas strādā radio.
- guļamkorpuss Korpuss, kas iekārtots gulēšanai.
- kosmētiķis Kosmētikas (1) speciālists.
- smaržūdens Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (15–20%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā un ūdenī.
- smarža Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (20–30%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā; parfīms.
- pieniņš Kosmētikas līdzeklis baltā krāsā, parasti sejas ādas tīrīšanai.
- lūpu krāsa kosmētikas līdzeklis lūpu krāsošanai.
- smiņķis Kosmētikas līdzeklis, kas satur krāsvielas.
- ūdens Kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus u. tml.
- balzams Kosmētikas līdzeklis.
- špaktele Kosmētikas līdzekļi sejai; grims.
- štukatūra Kosmētikas līdzekļi sejai; grims.
- grims Kosmētikas līdzekļu kopums; ārējais izskats, kas panākts ar šādu līdzekļu palīdzību.
- acu zīmulis kosmētikas piederums kontūru uzvilkšanai ap acīm.
- skrubis Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas.
- kosmiskā stacija kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši uzturēties un kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem kosmosā.
- Saules sistēma kosmiskās telpas daļa, kurā dominē Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas spēka iedarbībā tur pastāvīgi atrodas.
- pavadonis Kosmisks objekts, kas pievilkšanas spēka iedarbībā pa orbītu riņķo ap kādu debess ķermeni.
- kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs; cilvēks, kas vienaldzīgi izturas pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
- bikškostīms Kostīms, kas sastāv no žaketes un garajām biksēm.
- rezerve Krājums (piem., izejvielas, naudas līdzekļi), kas paredzēts izmantošanai vajadzības gadījumā.
- eolīti Krama, retāk cita akmens šķembas ar asām šķautnēm, kas, iespējams, ir vissenākie darba rīki.
- dzīva krāsa krāsa, kas izraisa dzīvesprieku, možumu; spilgta krāsa.
- kontrastkrāsa Krāsa, kas kopā ar citu krāsu rada kontrastu.
- pamatkrāsa Krāsa, kas piemīt (kā) lielākajai daļai vai (kas) klāj kādas virsmas lielāko daļu.
- pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu.
- reflekss Krāsas nianse gleznā, kas rodas, uz priekšmetiem krītot gaismai, kura atstarojusies no citiem objektiem.
- miesaskrāsa Krāsas tonis, kas atgādina cilvēka ādas krāsu.
- starptonis Krāsas tonis, kas krāsu spektrā atrodas starp diviem citiem toņiem.
- polemika Krasi atšķirīgu (politikas, zinātnes, mākslas u. tml.) uzskatu publisks iztirzājums.
- kamīns Krāsns ar lielu, vaļēju kurtuvi, kas tieši savienota ar skursteni.
- piekrāsot Krāsojot panākt, ka (kas) ir vēlamā, pieskanīgā tonī.
- patina Krāsojums, kas imitē šādu pārklājumu.
- batikot Krāsot (audumu) batikas tehnikā.
- smiņķēt Krāsot ar kosmētikas līdzekļiem.
- lūzums Krass pavērsiens, būtiskas pārmaiņas (piem., procesā, parādībā).
- zemesrags Krasta izvirzījums, kas iestiepjas jūrā, ezerā vai upē.
- krāsojums Krāsu tonis vai vairāku toņu kombinācija, kas rodas, ja ko krāso.
- pigments Krāsviela, kas atrodas dzīvo organismu audos.
- pigments Krāsviela, kas nešķīst ūdenī un šķīdinātājos, un ko izmanto krāsošanai, krāsu izgatavošanai.
- sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piem., gladiolas, hiacintes, tulpes, krokusi, lilijas).
- Ziemassvētku zvaigzne krāšņs telpaugs ar spilgti sarkanām pieziedlapām, kas atgādina zvaigzni; puansetija.
- nokratīt Kratot panākt, ka (kas) nokrīt, nobirst.
- tranzītkrava Krava, kas tiek vesta tranzītā caur kādu citu valsti, teritoriju.
- MAZ Kravas automašīnas marka, kuru ražo Minskas automobiļu rūpnīcā; šīs markas automašīna.
- trice Kravas ceļamais mehānisms ar rokas vai elektrisko piedziņu.
- vagons Kravas vai pasažieru daudzums, kas ietilpst šādā sastāva daļā.
- tranzītpārvadājums Kravas, preces, kas uz galamērķi tiek pārvadātas caur citu teritoriju.
- krājaizdevu sabiedrība kredītiestāde, kas dibināta kooperatīvas sabiedrības formā un kas sniedz finanšu pakalpojumus saviem biedriem.
- hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
- krēmzupa Krēmveida zupa, kas gatavošanas beigu posmā tiek sablendēta biezenī un izlaista caur sietu.
- guļamkrēsls Krēsls, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai.
- sinode Krievijas cara Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas un reliģijas lietas.
- ohranka Krievijas slepenpolicija, kas pastāvēja no 1866. līdz 1917. gadam.
- meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
- dekabrists Krievu revolucionārās grupas dalībnieks, kas 1825. gada decembrī organizēja neveiksmīgu sacelšanos pret caru Nikolaju I.
- bajāns Krievu tautas mūzikas instruments – palielas harmonikas ar podziņu klaviatūru.
- gorodki Krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot nūju, cenšas izsist noteiktā veidā sakārtotas cilindriskas koka figūras.
- recidīvists Krimināli sodīta persona, kas atkārtoti izdarījusi noziegumu.
- odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas nozieguma apstākļu noskaidrošanai izmanto objekta identificēšanu pēc tā atstātās smakas.
- trasoloģija Kriminālistikas nozare, kas pēta uz virsmas atstātās pēdas (kāju pēdas, automašīnu riepu pēdas, uzlaušanas rīku pēdas u. tml.).
- daktiloskopija Kriminālistikas nozare, kas pētī cilvēka idenficēšanu pēc rokas pirkstu nospiedumiem.
- nozieguma sastāvs krimināllikumā ietverto pazīmju kopums, kas ļauj atzīt attiecīgo nodarījumu par noziegumu.
- koroners Kriminālpolicists (ASV, Lielbritānijā), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus (ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi) un ievada tiesas izmeklēšanu.
- kriminālists Krimināltiesību speciālists; kriminālistikas speciālists.
- birt Krist vienlaidus plūsmā, citam aiz cita (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, arī par sīkiem priekšmetiem).
- sintētiskie kristāli kristāli, kas mākslīgi izaudzēti laboratorijas apstākļos.
- vīnakmens Kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai.
- salicilskābe Kristāliska, bezkrāsaina organiska skābe, kurai piemīt antiseptiskas īpašības.
- kristālfizika Kristalogrāfijas sastāvdaļa, kas pēta kristālu fizikālās īpašības, struktūru.
- kristālķīmija Kristalogrāfijas un mineraloģijas nozare, kas pēta sakarības starp kristālu uzbūvi un to ķīmiskajām īpašībām.
- prāvests Kristiešu baznīcā – garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
- pestīšana Kristietībā – atsevišķa cilvēka un visas cilvēces glābšana, izpirkšana no grēka un tā radītajām sekām, kas iespējama, pateicoties Jēzus Kristus brīvprātīgajai nāvei pie krusta un augšāmcelšanai no mirušajiem.
- sakraments Kristietībā – rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu Dieva žēlastību.
- pareizticība Kristietības austrumu atzars, viens no trim kristietības pamatvirzieniem, kas radies 11. gs., sašķeļoties rietumu un austrumu Romas baznīcām.
- septītās dienas adventisti kristīga konfesija, kas uzsver Kristus drīzu atkalatnākšanu un svin sabatu (septītā dienā pēc jūdu kalendāra, sestā – pēc daļā Rietumu pasaules lietotā kalendāra).
- dievgalds Kristīgās baznīcas ceremonija, kas tiek rīkota, pieminot Kristus nāvi un augšāmcelšanos, un kurā ticīgajiem tiek izdalīta maize un vīns.
- moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
- alfa kurss kristīgo draudžu rīkots nodarbību cikls, kas palīdz iepazīt kristīgās ticības pamatus.
- krusts Kristīgo reliģiska zīme – (parasti) divas taisnes, kas krustojas; šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
- kriticisms Kritikas (1) izteikšana; kritiskums.
- kritiķis Kritikas (2) speciālists.
- recenzija Kritisks (parasti mākslas darba vai zinātniska darba) vērtējums; atsauksme; attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
- nokrist Krītot nonākt no augstākas vietas lejā, zemē.
- rakstāmais krīts krīts, kas paredzēts rakstīšanai, zīmēšanai (piem., uz tāfeles, asfalta).
- krodzinieks Kroga īpašnieks vai nomnieks, kas arī apkalpo viesus.
- kreppapīrs Krokots, elastīgs papīrs, kas atgādina krepu.
- pamežs Krūmi un nelieli (krūmveidīgi) koki, kas veido meža apakšējo stāvu.
- irbene Krūms ar platām lapām, baltiem ziediem čemuros un sarkaniem, sulīgiem augļiem, kas sasaluši ir ēdami.
- purvmirte Krūms ar smaržīgiem zariem un lapām, zaļgani brūniem ziediem vārpās un augļiem, kas izdala smaržīgus sveķus.
- aronija Krūms ar spīdīgām lapām, baltiem ziediem un melnām ogām, kurām piemīt ārstnieciskas īpašības; šī auga oga.
- krustnesis Krusta karu dalībnieks, kas iebruka Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gs.).
- mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
- marimba Ksilofonam līdzīgs afrikāņu izcelsmes mūzikas instruments.
- pakaišu kūdra kūdra, kas sasmalcinātā veidā ir noderīga pakaišiem.
- zāļu kūdra kūdras tips, kas veidojas zemā purva apstākļos.
- rēderis Kuģa (kuģu) īpašnieks, kas nodarbojas ar jūras transporta darījumiem vai savu kuģu iznomāšanu.
- matrozis Kuģa apkalpes loceklis, kas veic dažādus darbus gan uz kuģa klāja, gan mašīntelpā.
- tifons Kuģa signālierīce ar spēcīgu skaņu; šāda signālierīce, piem., bojās, kas skan miglas laikā.
- bocmanis Kuģa vadības loceklis, kas atbild par saimniecisko darbu uz kuģa un apmāca matrožus.
- stūresvīrs Kuģa, jahtas komandas loceklis, kas veic pienākumus pie stūres rata.
- stūmējvelkonis Kuģis (velkonis), kas ar īpaši izveidotu priekšgalu var stumt (kuģi, liellaivu u. tml.).
- saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorkuģis.
- trimarāns Kuģis, jahta, kas sastāv no trim savienotiem korpusiem.
- zemūdene Kuģis, kam ir cilindrveidīgs plūdlīniju korpuss, sadalīts nodalījumos ar hermētiski noslēdzamām starpsienām, un kas spēj ilgstoši peldēt zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
- ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu).
- locija Kuģniecības rokasgrāmata, kurā aprakstītas navigācijas īpatnības kādā ūdenstilpē vai tās daļā.
- palīgflote Kuģu kopums, kas palīdz nodrošināt citu kuģu darbību.
- ābolkūka Kūka, kas cepta no kārtainās sviesta mīklas ar ābolu masas kārtu vidū.
- vabole Kukainis, kam raksturīgi cieti priekšējie spārni jeb segspārni, kas sedz plēvveida pakaļējos spārnus.
- spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene).
- termīts Kukainis, kas dzīvo galvenokārt tropos lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām un ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
- sakņgrauzis Kukainis, kas grauž augu saknes; mizgrauzis, kas perinās skuju koku saknēs.
- ūdenskukainis Kukainis, kas ir pielāgojies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas; ūdens kukainis.
- ezis Kukaiņēdāju kārtas nakts dzīvnieks ar asām adatām klātu ķermeņa virsdaļu un kas briesmu brīžos spēj saritināties kamolā.
- sūcējkukaiņi Kukaiņi (parasti kaitēkļi), kas izsūc augu sulu.
- ūdens kukaiņi kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas.
- malārijods Kukaiņi, kas pārnēsā malārijas ierosinātājus.
- abrkasis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām; sakasnis.
- maizes kule kule līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
- kult riju kult labību, kas atrodas rijā.
- bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u. tml.) un izsniedz tos lasītājiem, apmeklētājiem.
- nemateriālais kultūras mantojums kultūras mantojums, kas ietver mutvārdu izpausmes formas, paražas, rituālus, svētkus u. tml.
- pūrs Kultūras vērtību, zināšanu, atmiņu u. tml. kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
- postmodernisms Kultūras, ideoloģijas, politikas u. tml. virziens, kas radies kā reakcija uz modernismu un modernajām sabiedrības attīstības tendencēm.
- kāposti Kultūraugi (dārzeņi) ar biezām, zaļām vai violetām lapām, kas parasti veido apaļas galviņas un ko lieto uzturā.
- apakšaugs Kultūraugs, ko audzē vienā platībā ar virsaugu un kas parasti ražo pēc virsauga novākšanas.
- tīrkūlējs Kuļmašīna, kas graudus attīra no pelavām.
- vārtnieks Kuņģa izeju noslēdzošs muskuļu gredzens, kas pēc vajadzības atveras vai aizveras.
- pepsīns Kuņģa sulas ferments, kas piedalās olbaltumvielu šķelšanā.
- dūmgāzes Kurināmā sadegšanas gāzveida produktu un lidojošu pelnu maisījums, kas satur indīgas vielas.
- fosilais kurināmais kurināmais, kas veidojies no agrāko ģeoloģisko periodu organismiem.
- sakurināt Kurinot krāsni, pavardu u. tml., panākt, ka (kas) kļūst silts.
- piekurināt Kurinot panākt, ka (kas) piesilst.
- pārkurināt Kurinot pieļaut, ka (kas) kļūst pārāk karsts.
- šņorkurpes Kurpes, kas sienamas ciet ar auklām (šņorēm).
- dzelzene Kurvziežu dzimtas augs ar violetiem, dadzim līdzīgiem ziediem, kas aug pļavās un ceļmalās.
- tāmnieks Kurzemes ziemeļdaļas iedzīvotājs, kas runā lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs.
- uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā – par trauku.
- trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
- svārstība Kustība, process, kas laikā atkārtojas.
- brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim brīvi krītot uz planētu no neliela augstuma vakuumā.
- robots Kustīga programmējama ierīce, kas patstāvīgi spēj veikt sarežģītas, cilvēka apzinātai darbībai līdzīgas operācijas.
- mikrofāgi Kustīgi leikocīti, kas iekaisuma gadījumā satver un iznīcina mikrobus.
- tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
- kratīt Kustinot, purinot (ko), panākt, ka (kas) birst, krīt ārā, zemē u. tml.
- ielocīties Kustoties, lokoties kļūt lokanākam, mazāk izjust fiziskas grūtības.
- maģiskais kvadrāts kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonāli veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
- operators Kvalificēts darbinieks, kas apkalpo vai vada, piem., tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu; kvalificēts darbinieks, kas dara, veic (ko), strādājot ar tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu.
- mašīnmeistars Kvalificēts strādnieks, kas atbild par mašīnu apkopi.
- motorists Kvalificēts strādnieks, kas darbina un apkalpo motorus, dzinējus.
- atslēdznieks Kvalificēts strādnieks, kas izgatavo dažādus metāla izstrādājumus, montē un remontē mehānismus.
- meistars Kvalificēts strādnieks, kas nodarbojas ar kādu amatu; profesionāls amatnieks ar kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.
- iespiedējs Kvalificēts strādnieks, kas tipogrāfiski iespiež poligrāfijas izdevumus.
- skaitīšanas vienība kvantitatīvs (skaitlisks) elements, kas ir pieņemts par skaitīšanas sistēmas pamatu.
- halcedons Kvarca paveids – minerāls, kas sastopams dažādās formās un krāsās.
- nokvēpināt Kvēpinot panākt, ka (kas) pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
- stafilokoki Ķekarveidā sakopotu šūnu baktērijas, kas izraisa dažādas infekcijas slimības.
- galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
- gaismas avots ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu; vieta, no kuras izplatās gaisma.
- fiziskais svārsts ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap horizontālu asi.
- svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
- plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar ķermeņa augšdaļu; šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
- vēders Ķermeņa daļa (posmkājiem), kas atrodas aiz krūtīm un (parasti) sastāv no segmentiem.
- paaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas zem astes.
- stiepe Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem iedarbojoties virzienā prom no ķermeņa.
- metamērija Ķermeņa sadalījums posmos (metamēros jeb segmentos), kas regulāri atkārtojas (piem., posmtārpiem).
- cirksnis Ķermeņa vieta starp ciskas priekšējo un vēdera apakšējo daļu.
- paduse Ķermeņa vieta zem pleca locītavas – iedobums starp rokas augšdelmu un krūškurvi.
- potenciālā enerģija ķermeņu mijiedarbības enerģija, kas atkarīga no savstarpējā novietojuma telpā.
- gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēku, kas atkarīgs no to masas un savstarpējā attāluma.
- noķert Ķerot satvert (ko tādu, kas kustas, pārvietojas); notvert (1).
- parmēlija Ķērpis (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopams uz akmeņiem, koku stumbriem.
- fizikālā ķīmija ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pēta, piem., vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
- koksnes ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
- stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pēta molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
- neorganiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
- organiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta organisko vielu īpašības un pārvērtības.
- plazmoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā; plazmas ķīmija.
- plazmas ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā; plazmoķīmija.
- ķīmija Ķimikālijas; ķīmiskā ceļā iegūtas pārtikas piedevas.
- gramatoms Ķīmiskā elementa daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šā elementa relatīvo atommasu.
- gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šā elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
- metāliskā saite ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
- kovalentā saite ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
- indiferenta viela ķīmiska viela, kas vāji reaģē ar citām vielām.
- fluors Ķīmiskais elements – dzeltenīga indīga gāze, kas tīrā veidā dabā nepastāv [F].
- slāpeklis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smakas un garšas [N].
- ūdeņradis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smaržas, garšas, kas savienojumā ar skābekli veido ūdeni [H].
- fosfors Ķīmiskais elements – indīgs nemetāls, kas dabā sastopams dažādos savienojumos kā minerālu, kaulu, dzīvnieku un augu audu sastāvdaļa [P].
- gallijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabaini balts metāls, kas kūst jau 30° temperatūrā [Ga].
- selēns Ķīmiskais elements – pelēks nemetāls, pusvadītājs, kas dabā pastāv dažādās formās [Se].
- radons Ķīmiskais elements – radioaktīva bezkrāsaina inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā [Rn].
- kalifornijs Ķīmiskais elements – radioaktīvs metāls, kas brīvā dabā nav sastopams [Cf].
- varš Ķīmiskais elements – sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu [Cu].
- magnijs Ķīmiskais elements – spīdīgs, sudrabaini balts metāls, kas deg ar spoži baltu gaismu [Mg].
- ogleklis Ķīmiskais elements, kas dabā tīrā veidā sastopams kā grafīts un dimants [C].
- esteri Ķīmiskas vielas, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābei.
- fungicīdi Ķīmiskas vielas, ko lieto augu slimību ierosinātāju sēņu iznīcināšanai vai to attīstības kavēšanai.
- izotopiskie indikatori ķīmiskas vielas, kurās daļa atomu aizvietoti ar to izotopiem, ko lieto, lai izpētītu dažādus procesus.
- tīrradnis Ķīmiski inertu metālu veidojums, kas ir smagāks par vienu gramu un pēc izmēriem krasi atšķiras no to ietverošās masas.
- ķimikālijas Ķīmiski produkti, ķīmiskas vielas.
- mikroelementi Ķīmiskie elementi (piem., metāli), kas dzīvajos organismos atrodas ļoti nelielā daudzumā, un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
- pusmetāli Ķīmiskie elementi, kas pēc savām īpašībām ieņem stāvokli starp metāliem un nemetāliem (piem., silīcijs).
- nemetāli Ķīmiskie elementi, vielas, kas nepieder pie metāliem un kam nav metāliem raksturīgo īpašību.
- sāļi Ķīmiskie savienojumi, kas rodas, ja ūdeņraža atomus skābēs aizstāj ar metāliem.
- kompleksie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kas satur kompleksa veidotāju (centrālo atomu vai jonu) un ap to koordinētas molekulas vai pretēji lādētus jonus.
- alumīnijs Ķīmisks elements – viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību [Al].
- sāls Ķīmisks savienojums – kristāliska viela, kas rodas skābju un bāzu neitralizēšanā.
- kungfu Ķīnā radies cīņas veids, kurā pašaizsardzības nolūkā tiek izmantotas kājas un rokas; ķīniešu karatē.
- daoisms Ķīniešu filozofijas virziens, mācība par dao, kas aicināja respektēt pasaulē pastāvošo kārtību un ritmu; viena no ķīniešu reliģijām, kas pauž šādus uzskatus.
- rekonstruktīvā ķirurģija ķirurģija, kas labo ķermeņa deformācijas, koriģē organisma funkcionālo nepietiekamību.
- estētiskā ķirurģija ķirurģijas nozare, kas ir saistīta ar ķermeņa daļu, formu, funkciju atjaunošanu vai uzlabošanu ar ķirurģiskiem paņēmieniem.
- mikroķirurģija Ķirurģijas paveids, kurā operē ļoti sīkus objektus (piem., sīkos asinsvadus), izmantojot optiskas ierīces un īpašus smalkus instrumentus.
- iguāna Ķirzaka zaļganā krāsā, kas dzīvo galvenokārt Amerikas tropu mežos.
- pluskoks Labākais starp pārējiem audzes kokiem, kas atšķiras, piem., ar stumbra taisnumu, mazzarojumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām.
- fibromioma Labdabīgs audzējs, kas izveidojies no saistaudiem un muskuļaudiem.
- teratoma Labdabīgs audzējs, kas radies embrionālajā attīstībā.
- osteoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kaulaudiem.
- lipoma Labdabīgs audzējs, kas veidojas taukaudos.
- lāča pakalpojums labi domāta rīcība, pakalpojums, kas labuma vietā izraisa nepatīkamas sekas.
- sekta Labi organizēta, autoritāra un savrupa reliģiska kopa, kas var būt nošķīrusies no oficiālās baznīcas.
- pelavas Labības kulšanas, graudu tīrīšanas paliekas (smalkas salmu daļas, akoti un graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
- salabot Labojot panākt, ka (kas) kļūst derīgs izmantošanai; izlabot.
- izlabot Labojot panākt, ka (kas) kļūst derīgs izmantošanai; salabot.
- koala Lāčsomainis – Austrālijas eikaliptu mežos dzīvojošs lācēnam līdzīgs dzīvnieks ar pelēku vai pelēki brūnu apmatojumu, kas pārtiek tikai no eikaliptu lapām vai tā jaunajiem dzinumiem [Phascolarctos cinereus].
- plūdlīnija Laidena forma (parasti transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību.
- diennakts Laika mērvienība – laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu ilgs laika posms, kas sastāv no vienas dienas un nakts.
- ziemas saulgrieži laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā dienvidu punktā.
- saulstāvji Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulgrieži (1).
- saulgrieži Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulstāvji.
- laiks Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām.
- pulksteņa laiks laika moments, laika sprīdis, kas ir noteikts pēc pulksteņa rādījuma.
- brīdis Laika moments, posms, kad kas notiek, arī īss laika posms noteiktos apstākļos.
- ēra Laika posms, kas ar kaut ko īpašu atšķiras no iepriekšējā laika posma.
- kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir periodiskas dabas parādības un kuras mazākā vienība ir diena.
- ģeoloģiskais vecums laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma.
- stunda Laikposms (diennaktī), kas saistīts ar kādu notikumu, darbību, stāvokli u. tml.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises.
- nestunda Laikposms, brīdis, kad notiek kas ļauns, jāpārdzīvo briesmas u. tml.
- pusgads Laikposms, kas ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts darbību cikls.
- trīsgade Laikposms, kas ilgst trīs gadus.
- vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma, eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
- nelaiks Laikposms, kas saistīts ar grūtiem apstākļiem, pārdzīvojumiem.
- mūžs Laikposms, kurā (kas) pastāv, ir derīgs, izmantojams.
- robežposms Laikposms, pēc kura sākas cits, atšķirīgs laika posms, periods.
- dienas laikraksts laikraksts, kas iznāk katru dienu.
- vakara laikraksts laikraksts, kas iznāk pēcpusdienā vai vakarā.
- nedēļas laikraksts laikraksts, kas iznāk reizi nedēļā.
- nākotne Laiks un notikumi, kas sekos pašreizējam laikam, pašreizējiem notikumiem.
- maksimumstunda Laiks, kad (kas) norisinās, darbojas ar vislielāko intensitāti.
- ziedu laiki laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, kļūst populārs, gūst ievērību.
- ziedu laiks laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, kļūst populārs, gūst ievērību.
- ziedulaiks Laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, kļūst populārs, gūst ievērību.
- gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai), lai ejot veiktu šo attālumu.
- pieejas laiks laiks, kas nepieciešams, lai iegūtu datus no (cietā diska, kompaktdiska u. tml.) atmiņas.
- brauciens Laiks, kas paiet braucot (līdz kādai vietai).
- tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad.
- svētlaime Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts, arī ļoti ilgots, kārots; laimes augstākā pakāpe.
- nolaisties Laižoties nonākt no augstākas vietas zemākā – par putniem, kukaiņiem.
- nitrolaka Laka, kas izgatavota no celulozes nitrāta.
- dievkrēsliņš Lakstaugs ar dzeltenzaļiem, dzeltenīgiem vai oranžiem ziediem un kas satur piensulu.
- pakrēslīte Lakstaugs ar nelieliem, zaļgani dzelteniem ziediem, kas aug mitrās, ēnainās vietās [Chrysosplenium alternifolium].
- mēnesene Lakstaugs ar purpursarkaniem, violetiem vai baltiem (vakarā) smaržīgiem ziediem un plakanu, spīdīgu augli, kas pēc sēklu izbiršanas paliek pie auga; Jūdasa graši.
- rīcinaugs Lakstaugs ar staraini dalītām, zirgkastaņām līdzīgām lapām un kura sēklas satur daudz eļļas [Ricinus communis].
- matiola Lakstaugs ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros, kas atveras un smaržo vakarā [Mathiola bicornis].
- platlapji Lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piem., ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
- sīkais huligānisms lamāšanās ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojoša uzmākšanās un citas tamlīdzīgas darbības, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību.
- naktslampa Lampa, kas (parasti vāji) apgaismo mazu laukumu un ko izmanto pie guļasvietas naktī.
- jupiters Lampa, kas izstaro spožu, spilgtu gaismu; prožektors.
- karbīda lampa lampa, kurā deg acetilēns, kas rodas, ūdenim iedarbojoties uz kalcija karbīdu.
- abažūrs Lampas apsegs, kas mazina gaismas spilgtumu, novirza, atstaro gaismu.
- karte Lapa vai vairākas lapas speciālu ziņu, datu ierakstīšanai.
- salikta lapa lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm.
- vienkārša lapa lapa, kas sastāv no vienas plātnes.
- kāts Lapas daļa, kas to savieno ar zaru vai stumbru; atzarojums, uz kura atrodas zieds; stublājs, tievs stumbrs.
- pielapes Lapas pamatnes izaugumi (parasti divi), kas aizsargā jaunās lapas.
- pretējas lapas lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
- sirsenis Lapseņu dzimtas paliels kukainis, kam raksturīgs brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos vai pažobelēs; irsis [Vespa crabro].
- sfagns Lapu sūna ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru.
- bekot Lasīt bekas; sēņot.
- omulis Lašu dzimtas zivs ar slaidu, sānos nedaudz saplacinātu ķermeni, kas dzīvo Baikāla ezerā Krievijā [Coregonus autumnalis migratorius].
- salsa Latīņamerikā izplatīts mūzikas stils, arī deja.
- latīņamerikāņi Latīņamerikas valstu iedzīvotāji.
- ārlatvieši Latvieši, kas dzimuši, auguši ārpus Latvijas.
- veclatvieši Latvieši, kas kādā ārvalstī ir apmetušies pirms samērā ilga laika (atšķirībā no latviešiem, kas tur ir apmetušies vēlāk).
- jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
- latviešu sarkanie strēlnieki latviešu strēlnieku vienības, kas piedalījās Krievijas Pilsoņu karā Sarkanās armijas sastāvā.
- plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, kuru izpilda polkas solī, veidojot saskarsmi ar dejas partnera pirkstiem, auguma daļām un viegli sasitot plaukstas.
- trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments – uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
- letika Latviešu valodā izdoto grāmatu, periodikas un citu iespieddarbu kopums; viss, kas izdots par Latviju un latviešiem.
- letonika Latviešu valodā sarakstīto materiālu kopums (daiļliteratūra, periodika) un viss, kas izdots par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu.
- kārkluvācietis Latvietis, kas cenšas atdarināt vācieti, pielīdzināties viņam.
- zilais krusts Latvijā – kristīga organizācija, kas sniedz garīgu un materiālu palīdzību no alkohola vai narkotikām atkarīgām personām.
- Latvijas Banka Latvijas centrālā banka, kurai piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības, kā arī tiesības kontrolēt naudas apgrozību un pārraudzīt citas bankas.
- nelatvieši Latvijas iedzīvotājs, kas nav latvietis.
- LMA Latvijas Mūzikas akadēmija.
- nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
- Triju Zvaigžņu ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, ko piešķir pilsoņiem vai ārvalstniekiem par nopelniem tēvijas labā.
- saeima Latvijas Republikas augstākā valsts varas institūcija, kurai pieder likumdošanas tiesības.
- NBS Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki (dibināti 1994. gadā, apvienojot Aizsardzības spēkus un Zemessardzi).
- Satversme Latvijas Republikas pamatlikums.
- virsmežniecība Latvijas valsts mežu pārvaldes lielākā teritoriālā vienība, kurā ietilpst vairākas mežniecības.
- traktors Lauksaimniecības darba mašīna, kas paredzēta dažādu lauksaimniecības darbu veikšanai.
- sētuve Lauksaimniecības ierīce, kas paredzēta sēklu mehāniskai izkaisīšanai.
- frēze Lauksaimniecības mašīna ar rotējošiem elementiem, kas augsni vienlaikus irdina, drupina un jauc.
- laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas tehnisko, lopbarības u. c. kultūraugu audzēšanu; zemkopība.
- zemkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
- piensaimniecība Lauksaimniecības nozare, kas ietver piena ieguvi un piena produktu ražošanu.
- lopkopība Lauksaimniecības nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu pārtikas produktu un arī dažu rūpniecības izejvielu ieguvei.
- pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas atlīdzībā par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
- graudnieks Laukstrādnieks, kas, apstrādājot viņam ierādīto zemi ar saviem darba līdzekļiem, saņēma atlīdzību graudā (parasti pusi no ražas); pusgraudnieks.
- saimniekistaba Lauku dzīvojamās ēkas istaba, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni; saimnieku istaba.
- zemnieks Lauku iedzīvotājs, kas nodarbojas ar lauksaimniecību.
- sēta Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas.
- palīgsaimniecība Lauku saimniecība (piem., padomju laikā – kādam uzņēmumam, karaspēka daļai), kas palīdz nodrošināt ar pārtikas produktiem attiecīgā kolektīva locekļus.
- lauku mājas lauku saimniecība, kas atrodas privātīpašumā.
- palīgsaimniecība Lauku saimniecība, kas nav tās īpašnieka galvenais ienākumu avots, bet dod papildienākumus.
- desetīna Laukuma mērvienība senajā krievu mērvienību sistēmā, kas pastāvēja līdz 20. gs. sākumam – aptuveni 1,09 hektāri.
- priekšlaukums Laukums, kas atrodas (kā, parasti celtnes) priekšā.
- stāvlaukums Laukums, kas paredzēts transportlīdzekļu novietošanai.
- audžuvecāki Laulātie, kas pieņēmuši audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
- civillaulība Laulība, kas noslēgta valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē (pretstatā baznīcas laulībai).
- eksogāmija Laulību ierobežojums, kas nepieļauj radinieku savstarpējas laulības.
- guļamlāva Lāva, kas paredzēta, izmantojama gulēšanai.
- vulkāniskās bumbas lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
- lāzera rādāmkoks lāzera ierīce, kas paredzēta kādu objektu norādīšanai uz ekrāna vai tāfeles.
- kondensors Lēca vai lēcu sistēma, kas (optiskā instrumentā) sakopo, koncentrē gaismas avota starus.
- savācējlēca Lēca, kas fokusē tajā ieejošo paralēlo staru kūli.
- kārtainā lēcējpele lēcējpele ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru; meža sicista (vienīgā suga, kas ir atrodama Latvijas teritorijā).
- nolēkt Lecot, ar lēcienu nonākt (no augstākas vietas zemākā).
- kontinentālais ledājs ledājs, kas aizņem ievērojamu daļu sauszemes neatkarīgi no tās reljefa (piem., Grenlandē).
- klejojošais ledus ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
- apledojums Ledus kārta, kas apklāj kādu virsmu; atkala.
- ledussega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu; ledus sega.
- ledus sega ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu.
- limfocīti Leikocīti, kas zīdītāju asins šūnās veic aizsargfunkciju (piem., piedalās imunitātes radīšanā).
- saliet Lejot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- noliet Lejot pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- salaistīt Lejot savienot, samaisīt (divas vai vairākas vielas).
- pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. panākt, ka (kas) virzās, plūst iekšā.
- plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
- leksikostilistika Leksikas stilistiskās īpatnības.
- vīriešu dzimte leksiski gramatiska kategorija, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par vīrieti.
- vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piem., citā augstskolā).
- lupatu lelle lelle, kas izgatavota no auduma.
- nolaisties Lēni pārvietojoties ar gaisa plūsmu, nonākt no augstākas vietas zemākā.
- ložņāt Lēni virzoties, skart vairākas vietas; iespiesties vairākās vietās.
- finna Lenteņa kāpurs, kas izskatās kā apaļš pūslītis.
- apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai); pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
- lentenis Lentveidīgs tārps, kas parazitē dzīvnieka, arī cilvēku zarnās.
- šķērsleņķi Leņķi, kas rodas, ja divas taisnes krusto trešā taisne.
- pretleņķis Leņķis, kas daudzstūrī atrodas pretī citam šī daudzstūra leņķim vai malai.
- plats leņķis leņķis, kas ir lielāks par 90 grādiem un mazāks par 180 grādiem.
- grāds Leņķu un loku mērvienība, kas vienāda ar 1/360 no riņķa.
- trīsplāksnis Lidaparāts ar trim nesošiem spārniem, kas atrodas cits virs cita; triplāns.
- planieris Lidaparāts bez dzinēja, kas lido, izmantojot gaisa strāvas.
- divplāksnis Lidaparāts, kam ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra.
- raķete Lidaparāts, kas kustas reaktīvā spēka iedarbībā, izsviežot daļu no savas masas.
- kosmiskais lidaparāts lidaparāts, kas spēj lidot kosmosā.
- aerostats Lidaparāts, kas vieglāks par gaisu (piem., dirižablis, gaisa balons).
- triplāns Lidmašīna ar trim nesošiem spārniem, kas atrodas cits virs cita; trīsplāksnis.
- triecienlidmašīna Lidmašīna, kas ir paredzēta uzbrukumiem no neliela augstuma un attāluma.
- uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta citu lidaparātu uzpildīšanai ar degvielu lidojuma laikā.
- hidroplāns Lidmašīna, kas var pacelties un nolaisties uz ūdens.
- bite Lidojošs kukainis, kas vāc ziedu nektāru un to pārstrādā medū.
- pikēt Lidojot strauji laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
- gaiskuģniecība Lidojumi gaisa telpā ar lidaparātiem; organizācija (dienests), kas vada gaisa satiksmi.
- aviācija Lidošanas teorija un prakse (lietojot lidaparātus, kas smagāki par gaisu).
- šimpanze Līdz 1,7 m garš, augsti attīstīts cilvēkveidīgais pērtiķis ar tumšu apmatojumu, kas dzīvo ekvatoriālās Āfrikas tropu mežos [Chimpansee troglodytes].
- strupvabole Līdz 10 mm gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem.
- aizsarglīdzeklis Līdzeklis, kas aizsargā (pret ko kaitīgu, nevēlamu).
- pretlīdzeklis Līdzeklis, kas neitralizē, novērš (kā nevēlama) iedarbību, sekas.
- palīglīdzeklis Līdzeklis, kas palīdz nodrošināt vai papildina darbības veikšanu, procesa īstenošanu.
- ārstniecības līdzekļi līdzekļi, kas sekmē slimības likvidēšanu un slimnieka izveseļošanos.
- kanāls Līdzekļu, paņēmienu veids, kas saistīts, piem., ar iedibinātu sadarbību, sazināšanos.
- prērija Līdzens stepes klajums (Ziemeļamerikas vidienē) ar biezu augsto graudzāļu zelmeni.
- meandrs Līdzenuma upes gultnes izliekums (līkums), kas izveidojies, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai – uz ieliekto krastu.
- milzis uz māla kājām līdzības tēls no Vecās Derības, apzīmējums tam, kas ārēji ir varens, grandiozs, bet būtībā nestiprs, vājš.
- līdzsvarotība Līdzsvara piemitība; stāvoklis, kad (kas) atrodas līdzsvarā.
- atliekt Liecot iztaisnot; iztaisnot (to, kas bijis saliekts).
- noliekties Liecoties tuvināt ķermeņa augšdaļu (kam tādam, kas atrodas zemāk, pie zemes).
- iedūdoties Liegi ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
- uzlaide Liekais materiāla slānis, ko sagatavei noņem apstrādes procesā; daļa, kas pārsniedz (kā) lielāko izmēru.
- locīt Liekot kopā, sakļaujot (kā) malas, galus u. tml., veidot (no tā) divas vai vairākas kārtas.
- anakonda Liela (5–6 m gara) žņaudzējčūska, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu joslā [Eunectes murinus].
- armāda Liela (kara tehnikas, kuģu u. tml.) vienība kopējas darbības veikšanai.
- korporācija Liela akciju sabiedrība; saimniecisku uzņēmumu apvienība, kas darbojas kā viena juridiska persona.
- monuments Liela apjoma arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; liels piemineklis.
- gorilla Liela auguma, spēcīgas miesas būves cilvēkveidīgs pērtiķis, kas dzīvo Āfrikas tropiskajos mežos [Gorilla gorilla].
- panorāma Liela glezna (parasti uz apaļas celtnes iekšsienas), kas saplūst ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
- saida Liela mencveidīgo kārtas zivs, kas izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos [Pollachius virens].
- kontinentālā sala liela sala, kas atrodas tuvu kontinentam (piem., Grenlande).
- portāls Liela tīmekļa vietne, kas nodrošina piekļuvi plašam datorpakalpojumu klāstam, piem., elektroniskajam pastam, meklētājprogrammām, diskusiju un interešu grupām u. c. vajadzībām.
- filiāle Liela uzņēmuma vai iestādes nodaļa, kas darbojas atsevišķi.
- siloss Liela, augsta cilindriskas formas tvertne, ko izmanto beramo vielu (piem., graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
- ezers Liela, dabiska ūdenstilpe, kas izveidojusies sauszemes iedobumā, padziļinājumā.
- tuncis Liela, saimnieciski nozīmīga zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru, kas dzīvo vairāku okeānu tropiskajos un subtropiskajos ūdeņos.
- jūrasasaris Lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas un Klusā okeāna ziemeļu daļā.
- Āzija Lielākā pasaules daļa, kas kopā ar Eiropu veido Eirāzijas kontinentu.
- lauks Lielāka platība, kurā kas atrodas, kurā kas norisinās.
- klājs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; klajums, plašums.
- klajs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; plašums.
- klajums Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; plašums.
- ūdensklajs Lielāka ūdens platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
- viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem baltiem ziediem, kas vēlāk kļūst sarkani un zied aptuveni līdz divām diennaktīm.
- olimpisks Lielākās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc četriem gadiem.
- oratorija Lielas formas skaņdarbs korim, solistiem (vokālistiem) un simfoniskajam orķestrim, kas paredzēts koncertizpildījumam.
- sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses.
- lidspalvas Lielās spalvas (putna spārnā), kas nodrošina (tā) lidspēju.
- makroreljefs Lielas Zemes reljefa formas, kas nosaka plašas Zemes virsas daļas vispārīgo apveidu (piem., kalnu grēdas, lieli līdzenumi).
- apvērsums Lielas, būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī.
- lielkņaze Lielkņaza meita, kas nav precējusies; arī lielkņaziene.
- barža Liellaiva, kas pārvietojama ar velkoņa palīdzību un paredzēta dažādu liela izmēra kravu pārvadāšanai.
- nukleīnskābes Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no noteiktā secībā izvietotu nukleotīdu virknes un nodrošina ģenētiskās informācijas glabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.
- sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
- dezoksiribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kas satur ģenētisko informāciju un veido gēna ķīmisko pamatu; DNS.
- imperatora pingvīni lielo pingvīnu suga, kas dzīvo Antarktīdā.
- straume Liels (cilvēku, dzīvnieku) kopums, kas virzās, kustas.
- krusa Liels (kā) daudzums, kas seko cits citam.
- straume Liels (kā) kopums, kas atrodas kustībā, virzībā.
- lavīna Liels (kā) kopums, kas vērsts pret kādu.
- solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
- aknas Liels dziedzeris (cilvēkam, dzīvniekam), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
- orķestris Liels instrumentāls ansamblis kopīgai muzicēšanai, kas sastāv no dažādu instrumentu grupām.
- lavīna Liels kopums, masa, kas strauji un neatturami virzās uz leju vai uz priekšu.
- šļūdonis Liels ledus sakopojums (kalnu un polārajos apgabalos), kas lēnām pārvietojas.
- ērģeles Liels mūzikas instruments, kas sastāv no vairākām dažāda lieluma stabuļu rindām, vienas vai vairākām klaviatūrām – manuāļiem, kā arī pedāļiem.
- pāvacis Liels naktstauriņš ar matainu, druknu ķermeni un platiem spārniem, uz kuriem ir krāšņi, apaļi zīmējumi, kas atgādina acis.
- slāņu svīta liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā.
- monolīts Liels objekts (piemineklis, kolonna u. tml.), kas veidots no viena vesela akmens vai viengabalainas, cietas masas.
- kamielis Liels pārnadžu kārtas dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, kas dzīvo tuksnešos un stepēs.
- latifundija Liels privāts zemes īpašums (Senajā Romā, mūsdienās – Latīņamerikas valstīs, Indijā, Pakistānā u. c.).
- vārna Liels putns ar pelēkmelnām vai melnām spalvām, kas ietilpst vārnu dzimtā.
- lielforma Liels reljefa veidojums, kas nosaka kādas teritorijas virsas pamatiezīmes (piem., zemiene, augstiene).
- trimo Liels spogulis, parasti ar skapīti, kosmētikas piederumu novietošanai.
- šūpotnis Liels tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies.
- korpuss Liels tekstu kopums elektroniskā formā, kas izmantojams, piem., valodnieciskiem pētījumiem.
- valis Liels ūdens dzīvnieks, zīdītājs ar lielu galvu un milzīgu mutes atveri, biezu zemādas tauku slāni (trānu) un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru.
- kreiseris Liels un ātrs karakuģis, kas paredzēts jūras kaujām, piejūras karaspēka un desanta atbalstīšanai, patrulēšanai u. tml.
- alus vēders liels vēders, kas it kā rodas no lielas alus dzeršanas.
- tarantuls Liels, indīgs zirneklis, kas savvaļā mīt stepēs un tukstešos, dienas pavadot alā, bet naktis – medījot kukaiņus.
- leduslācis Liels, masīvs lāču dzimtas dzīvnieks ar baltu apmatojumu, kas dzīvo Ziemeļu ledus okeāna piekrastē [Thalarctos maritimus].
- polārlācis Liels, masīvs lāču dzimtas dzīvnieks ar baltu apmatojumu, kas dzīvo Ziemeļu ledus okeāna piekrastē; leduslācis.
- pingvīns Liels, nelidojošs jūras putns, kas pārvietojas stāvus.
- leduskalns Liels, no ledāja atlūzis ledus blāķis, kas peld okeānā un kam lielākā daļa atrodas zem ūdens; aisbergs.
- aisbergs Liels, peldošs ledus gabals, kas atšķēlies no piekrastes ledāja un kura lielākā daļa atrodas zem ūdens; leduskalns.
- kondors Liels, plēsīgs grifu dzimtas maitasputns, kas dzīvo kalnos Dienvidamerikā [Vultur gryphus].
- gaurs Liels, savvaļas vērsis Indijā, Dienvidāzijā, kas mūsdienās ir gandrīz iznīcināts [Bos gaurus].
- ģeogrāfiskās koordinātas lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
- astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā.
- galīgs lielums lielums, kas atrodas noteiktās robežās.
- stohastisks lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- gadījuma lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- invariants Lielums, kas nemainās, ja pārveido kādus ar to saistītus lielumus.
- moments Lielums, kas raksturo kādu kustībā esoša ķermeņa īpašību.
- kondensatora kapacitāte lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
- paātrinājums Lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu laika vienībā.
- valence Lielums, kas raksturo ķīmiskā elementa atomu savienošanās spēju.
- kapacitāte Lielums, kas raksturo strāvas vadītāju spēju uzkrāt elektriskos lādiņus.
- gaistamība Lielums, kas raksturo vielas spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielas īpašības tajā.
- hidrodinamiskais spiediens lielums, kas raksturo, kā šķidruma plūsmas ātruma maiņa palielina vai samazina spiedienu šķidrumā.
- raksturlielums Lielums, parametri, kas raksturo (piem., kādu iekārtu, ierīci).
- reference Lielums, pēc kura (kas) tiek aprēķināts, noteikts, vērtēts u. tml.
- imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
- valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
- saturīgs Lietderīgs, vērtīgs, tāds, kas dod vēlamo rezultātu (par darbību, rīcību).
- rotdaris Lietišķās mākslas meistars, kas darina rotas lietas.
- reāls Lietišķs, praktisks; tāds, kas izriet no īstenības pareizas novērtēšanas.
- viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
- kuriene Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība.
- kurp Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, uz kuru kas virzās.
- kāds Lieto, jautājot par vienu no tiem, kas ir noteiktā secībā; kurš.
- klāt Lieto, lai aizstātu darbības vārdu, kas izsaka virzību.
- nē Lieto, lai apstiprinoši atbildētu uz jautājumu, kas izteikts ar noliegumu.
- ruk Lieto, lai atdarinātu cūkas rukšķēšanu.
- švirks Lieto, lai atdarinātu griezīgu troksni, kas rodas, piem., ja kas strauji deg.
- plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
- skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni, kas rodas, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī, ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piem., kam plaisājot, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piem., kokam, ledum lūstot vai plaisājot.
- kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, lūstot vai plīstot kam plānam, cietam, trauslam.
- puk Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., darbojoties motoram, mehānismam.
- knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., lūstot sīkiem, sausiem zariem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., saskaroties vai atsitoties nelieliem priekšmetiem; klikt.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piem., ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
- plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu, dobju troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko; pakš.
- plunkš Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī.
- švīks Lieto, lai atdarinātu samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piem., ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- klap Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitot koka priekšmetus.
- klip Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitoties koka priekšmetiem.
- klang Lieto, lai atdarinātu skaņas, kas rodas, sitot pa metāla priekšmetu (piem., zvana skaņas).
- kling Lieto, lai atdarinātu skaņas, kas rodas, sitot pa metāla priekšmetu vai lai atdarinātu zvana skaņas.
- tinkš Lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, kam (piem., stikla priekšmetiem) plīstot.
- dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni, kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot.
- brīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas (kam) lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
- bums Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
- bradāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot.
- knipu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piem., klauvējot.
- dipada Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, skrienot zirgam, kumeļam u. tml.
- pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
- Vai tam! lieto, lai brīdinātu, ka (kādam) notiks kas nevēlams.
- tātad Lieto, lai ievadītu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
- ā Lieto, lai izteiktu apliecinājumu, ka kaut kas ir saprasts.
- tāds un tāds lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
- tikpat Lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks.
- vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
- pāri par lieto, lai norādītu, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
- sava veida lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek aptuveni salīdzināts (ar ko citu).
- salīdzinājums Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek pamatots saistībā ar ko citu.
- salīdzināt Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek pamatots saistībā ar ko citu.
- ik Lieto, lai norādītu, ka kas attiecas uz katru nosaukto priekšmetu, parādību, būtni.
- gan jau lieto, lai norādītu, ka kas kaut kad, kaut kā tomēr notiks, īstenosies.
- vien Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
- sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
- uš Lieto, lai sauktu vai dzītu cūkas.
- kuriene Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
- pārlūkprogramma Lietojuma programma, kas ļauj lietotājam aplūkot uz tīmekļa serveriem esošus dokumentus.
- mobilā aplikācija lietojumprogrammatūra, kas darbojas viedtālruņos, planšetdatoros u. tml.
- mobilā lietotne lietojumprogrammatūra, kas darbojas viedtālruņos, planšetdatoros u. tml.
- atkritumi Lietošanai nederīgas atliekas.
- rīt narkotikas lietot narkotikas tablešu vai pulveru veidā.
- nomāt Lietot uz laiku par noteiktu maksu (parasti ko tādu, kas var nest peļņu); īrēt.
- skābais lietus lietus, kas piesārņots ar lielu daudzumu sēra oksīda un slāpekļa oksīda.
- saulessargs Lietussargam līdzīgs priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no tieša saules starojuma.
- refleksīvais lietvārds lietvārds, kam ir atgriezeniskas skaitļa, dzimtes, locījuma galotnes.
- darītājvārds Lietvārds, kas apzīmē darbības veicēju.
- daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī.
- vienskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt vienskaitlī.
- vedējs Līgavaiņa radi, arī draugi, kas aizved līgavu no tēva mājām.
- panāksnieki Līgavas radi, kas (pēc senām kāzu tradīcijām) dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenšoties līgavu atņemt un atvest atpakaļ.
- nolīgot Līgojoties, līgani virzoties, nonākt (no augstākas vietas zemākā).
- jāņabērni Līgotāji, kas Jāņos iet no mājas uz māju; līgotāji, kas svin Jāņus.
- koplīgums Līgums, kas tiek noslēgts starp darba devēju un darbinieku arodbiedrību un attiecas uz darba devēju un visiem darbiniekiem.
- vienošanās Līgums, oficiāls akts, kas nosaka savstarpējas saistības.
- adiabāta Līkne, kas attēlo atgriezenisku termodinamisku procesu un ko parasti ataino vielas stāvokļa termodinamiskajā diagrammā.
- funkcijas grafiks līkne, kas attēlo funkcijas atkarību no argumenta.
- skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
- iekasēt Likt samaksāt un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās).
- norma Likumā formulēts, arī tradicionāli izveidojies noteikums, kas regulē un nosaka savstarpējās attiecības, darbības principus, standartus u. tml.
- pilngadība Likumā noteikts vecums, kādā persona iegūst pilnas juridiskas un politiskas tiesības.
- garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
- kongress Likumdošanas institūcija (parlaments) ASV un vairākās Latīņamerikas valstīs.
- krimināllikums Likums, kas nosaka kriminālatbildības robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus.
- Patērētāju tiesību aizsardzības likums likums, kas nosaka patērētāju tiesības attiecībās ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju.
- distributīvais likums likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
- komerclikums Likums, kas sistematizē dažādus uzņēmējdarbību reglamentējošus jautājumus.
- civilkodekss Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesiskās normas, kas ir spēkā attiecīgās valsts teritorijā.
- kapračvabole Līķvaboļu dzimtas vabole, kas barojas ar sīkiem kritušiem dzīvniekiem un ierok tos augsnē.
- dienziede Liliju dzimtas augs ar dzelteniem vai rūsganiem ziediem, kas zied tikai vienu dienu.
- tīģerlilija Liliju dzimtas krāšņumaugs ar oranžiem ziediem, kas klāti ar melniem vai sarkaniem punktiem [Lilium lancifolium].
- saplāksnis Līmēta slāņaina koksne, kas sastāv no lobītā finiera loksnēm, kuras saliek savstarpēji perpendikulārā šķiedru virzienā.
- psiholingvistika Lingvistikas nozare, kas pēta valodu psiholoģiskā aspektā – tās konkrētajā realizācijā, attiecībās starp runātāju un klausītāju, kopsakarā ar domāšanu u. tml.
- lingvists Lingvistikas speciālists; valodnieks.
- līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piem., grafikā).
- svītrlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām; arī pārtraukta līnija.
- punktlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem; punktēta līnija.
- spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
- trase Līnija, kas dabā vai plānā apzīmē ceļa, kanāla, ūdensvada elektropārvades vai sakaru līnijas atrašanās vietu un virzienu.
- mala Līnija, kas ierobežo plaknes figūru, virsmu.
- pamatlīnija Līnija, kas iezīmē (kā) apveidu, kontūras.
- kontūrlīnija Līnija, kas iezīmē (kā) kontūras.
- robežlīnija Līnija, kas iezīmē (kā) robežu.
- šķērslīnija Līnija, kas ir izveidota šķērsām (kam).
- izoterma Līnija, kas kartē savieno punktus ar vienādu temperatūru noteiktā laika momentā vai laika posmā.
- izobāra Līnija, kas kartē savieno punktus, kuros noteiktā laika momentā vai laika posmā ir vienāds atmosfēras spiediens.
- horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
- lauzta līnija līnija, kas sastāv no vairākiem taisnes nogriežņiem, kam virzieni ir dažādi.
- garā linšķiedra linšķiedra, kas iegūta, pilnībā atdalot šķiedras no stiebra koksnes daļām, un kas pēc kulstīšanas ir vidēji 50 cm gara.
- kūlīšu sienamais aparāts linu novākšanas mašīnas sastāvdaļa, kas stiebrus sasien kūlīšos.
- sērga Lipīga, postoša slimība, kas ātri izplatās.
- blūzs Liriska, melanholiska, lēnā tempā dziedama Amerikas nēģeru dziesma; džeza skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
- sonets Lirisks 14 rindu dzejolis, kas sastāv no diviem četrrindu pantiem ar pāros sakārtotām atskaņām un diviem trīsrindu pantiem ar brīvu atskaņu sakārtojumu.
- tercīna Lirisks dzejolis, kas sastāv no trīsrindēm ar noteiktā veidā kārtotām atskaņām.
- liroepiķis Liroepikas daiļdarbu autors.
- eposs Liroepikas paveids – varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē; šā liroepikas paveida daiļdarbs.
- poēma Liroepikas žanra darbs – dzejisks vēstījums; šī žanra daiļdarbs.
- grīdas līste līste, kas aizsedz grīdas un sienas salaidumu.
- scenārijs Literārs darbs, kas paredzēts uzņemšanai kinofilmā.
- dialogs Literārs darbs, kas sarakstīts sarunas formā.
- septima Literatūrā – pants, kas sastāv no septiņām rindām.
- oriģinālliteratūra Literatūra, kas sarakstīta savas tautas valodā, pretstatā tulkotai literatūrai.
- žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; periodisko izdevumu kopums (piem., kādā laikposmā, valstī).
- prosodija Literatūras teorijas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
- romantisms Literatūras un mākslas virziens (radies 18. gs. beigās, 19. gs. sākumā kā pretstats klasicismam un racionālismam), kas pievēršas galvenokārt cilvēka jūtu un individuālo pārdzīvojumu attēlojumam.
- verisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma; naturālisms.
- naturālisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma.
- konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
- literatūrkritiķis Literatūrkritikas speciālists; literatūras kritiķis.
- literatūrkritika Literatūrzinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu un literārā procesa vērtēšanu; literatūras kritika.
- literatūras kritika literatūrzinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu un literārā procesa vērtēšanu; literatūrkritika.
- literatūrteorija Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūras teorija.
- literatūras teorija literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūrteorija.
- literatūrvēsture Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūras vēsture.
- literatūras vēsture literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūrvēsture.
- lituānists Lituānistikas speciālists.
- ablatīvs Locījums (latīņu valodā), kas apzīmē darbības izejpunktu, līdzekli, instrumentu un kam latviešu valodā daļēji atbilst instrumentālis un ģenitīvs.
- celis Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu; ceļgals.
- acs ābols lodveida ķermenis, kas atrodas acs dobumā.
- streptokoki Lodveidīgas baktērijas, kas daloties veido raksturīgus grupējumus – ķēdītes.
- žalūzijas Loga ailē vai virs tās nostiprināts loga aizklājs, kas paceļams un nolaižams vai aizvelkams un atvelkams ar īpašu mehānismu.
- akls logs loga kontūru iezīmējums uz ēkas sienas.
- surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pēta runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
- loģiķis Loģikas (1) speciālists.
- pretrunas likums loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
- matemātiskā loģika loģikas nozare, kas izmanto matemātikas formālās metodes.
- loģiskais aplis loģiska kļūda: kādas tēzes pierādīšana ar citu tēzi, kas pati vēl pierādāma.
- implikācija Loģisks slēdziens, kas izriet no tā, kas nav skaidri, nepārprotami izteikts.
- plastisks Lokans, vijīgs, arī harmonisks (par kustībām); tāds, kam ir raksturīgas šādas kustības (parasti par cilvēku); tāds, kas ir lokans, kustīgs (par ķermeni, tā daļām).
- manevru lokomotīve lokomotīve, kas īpaši paredzēta vilcienu sastāvu formēšanai stacijās.
- līkne Lokveidā liekta līnija; šāda iedomāta līnija, kas atbilst kāda veidojuma daļai, priekšmeta virzīšanās ceļam u. tml.
- spraislis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstu, sienas; arī velve.
- varoņloma Loma, kurā attēlots cildens, varonīgs cilvēks, spēcīga personība, kas cīnās par kādiem ideāliem; arī galvenā loma.
- mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- ampluā Lomu tips ar noteiktām mākslinieciskām īpatnībām; aktiera spējas, kas ļauj spēlēt kāda noteikta tipa lomas.
- spraukumi Lopbarībai izmantojams eļļas rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pēc eļļas izspiešanas no eļļas augu sēklām.
- laimes aka loterija, kurā laimestus izvelk no butaforiskas akas.
- tukša loze loterijas biļete, kas nav laimējusi.
- zenītložmetējs Ložmetējs, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
- apložņāt Ložņājot pārmeklēt (vairākas vai visas vietas).
- dramatizējums Luga, kas izveidota (parasti) no epikas daiļdarba; paveikta darbība --> dramatizēt.
- raidluga Luga, kas pielāgota vai rakstīta tieši radioteātrim.
- rožukronis Lūgšanu krelles (parasti katoļiem) ar noteiktu zīļu skaitu, kas palīdz kontrolēt lūgšanu secību un skaitu.
- pēcspīdēšana Luminiscentu vielu spīdēšana, kas novērojama pēc tam, kad vairs nedarbojas tās izraisītājs.
- virslūpa Lūpa, kas sedz augšējo zobu rindu; augšlūpa.
- velns Ļauna, pārdabiska būtne, kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota (piemēram, tautas pasakās).
- vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
- karcinoma Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem; vēzis.
- melanoma Ļaundabīgs audzējs, kas parasti attīstās no dzimumzīmēm.
- dzesēt Ļaut (kam karstam, siltam) dzist; panākt, ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
- aizaudzēt Ļaut, lai (kas) aizaug.
- sasaldēt kramā ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets.
- pamest Ļaut, lai (kas) paliek (kādā stāvoklī).
- svelošs Ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm); tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piem., par ievainojumu).
- šausmas Ļoti bīstams, drausmīgs notikums, norise u. tml., kas izraisa lielas bailes, briesmu izjūtas, arī nemieru, satraukumu.
- sacerēties Ļoti cerēt, paļauties (uz ko tādu, kas vēlāk nenotiek, neīstenojas u. tml.).
- spilgts Ļoti gaišs, spēcīgs (par gaismu); tāds, kas izstaro stipru gaismu.
- spoguļains Ļoti gluds, līdzens; tāds, kurā (kas) var atspoguļoties.
- kobra Ļoti indīga čūska, kas var izplest un piepūst ķermeņa priekšējo daļu (izplatīta Dienvidāzijā un Āfrikā).
- īsziņa Ļoti īsa, konspektīva ziņa, kas publicēta periodiskā izdevumā.
- laime Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kas parasti gadās nejauši; veiksme.
- bijība Ļoti liela cieņa (pret kādu, ko), kas saistīta ar apziņu par savu niecīgumu, nezināšanu u. tml.
- riebums Ļoti liela nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko).
- mokas Ļoti lielas, neciešamas sāpes, fiziskas ciešanas.
- punduris Ļoti maza cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
- mikrosistēma Ļoti maza sistēma; sistēma, kas ietilpst citā (lielākā) sistēmā.
- sīkzivis Ļoti mazas, sīkas zivis.
- zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
- nomocīties Ļoti mocīties (kādu laiku); izjust fiziskas mokas, ciešanas.
- briesmonis Ļoti nežēlīgs, cietsirdīgs cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu; necilvēks.
- gadsimta notikums ļoti nozīmīgs notikums, kas notiek ļoti reti.
- pārdzerties Ļoti piedzerties; piedzerties tā, ka rodas bīstamas sekas.
- plēne Ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis.
- starpgalaktiku vide ļoti retināta vide, kas atrodas telpā starp galaktikām.
- faraonskudra Ļoti sīka skudra dzeltenīgā krāsā, kas parasti dzīvo lielā kolonijā siltās telpās un pārtiek no maizes, saldumiem u. c. produktiem [Manomorium pharaonis].
- putekļi Ļoti sīkas kādas vielas daļiņas, kas atrodas gaisā vai uz kādas virsmas.
- putekļu ērcīte ļoti sīks kukainis, kas barojas ar cilvēku un dzīvnieku atlobījušās ādas mikroskopiskiem gabaliņiem.
- kolibri Ļoti sīks putns ar spilgtām spalvām un garu knābi, kas pārtiek no ziedu nektāra un kukaiņiem.
- tripsis Ļoti sīks, tumšs kukainis ar dūrējtipa mutes orgānu, kas parasti dzīvo uz augiem un sūc augu sulas vai pārtiek no citiem sīkiem medījumiem.
- dārdēt Ļoti skaļi skanēt (piem., par cilvēka balsi, mūzikas instrumentu).
- dārdi Ļoti skaļš troksnis, ko rada, piem., cilvēka balss, mūzikas instrumenta skanējums.
- spalgs Ļoti skaļš, spēcīgs, arī ass, griezīgs (par skaņu); tāds, kas rada ļoti skaļas, spēcīgas, arī asas, griezīgas skaņas.
- skarbs Ļoti spēcīgs, auksts; tāds, kas var nodarīt postu.
- spožs Ļoti spēcīgs, žilbinošs; tāds, kas izstaro spēcīgu gaismu.
- sīvs Ļoti spraigs, intensīvs, arī nežēlīgs (piem., par darbību, norisi); tāds, kas darbojas ļoti spraigi, intensīvi, arī nežēlīgi.
- vētra Ļoti stiprs vējš, kas rada spēcīgu postījumu uz sauszemes, stipru jūras ūdens viļņošanos.
- rekordliels Ļoti, ārkārtīgi liels; tāds, kas lieluma, skaita, apjoma u. tml. ziņā vēl nav bijis.
- eigēnika Mācība par ģenētikas atziņu izmantošanu cilvēka iedzimto īpašību uzlabošanā.
- instrumentācija Mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā.
- okultisms Mācība, kurā atzīst pārdabisku parādību un spēku eksistenci; praktiskas darbības, lai saistītos ar šīm parādībām un spēkiem.
- klātiene Mācības, kas saistītas ar lekciju un nodarbību pastāvīgu apmeklēšanu; pilna mācību laika studijas.
- jūrskola Mācību iestāde, kas gatavo jūrniecības speciālistus.
- politehnikums Mācību iestāde, kurā ir dažādu tehnikas nozaru nodaļas.
- diplomands Mācību iestādes (parasti augstskolas) beidzējs, kas gatavojas saņemt vai tikko ir saņēmis šīs mācību iestādes beigšanas diplomu.
- metodiķis Mācību metodikas speciālists, kas izstrādā konkrēta mācību priekšmeta mācīšanas un pārbaudes metodiku, sniedz konsultācijas šajos jautājumos.
- kurss Mācību pakāpe (augstākajā un vidējā speciālajā mācību iestādē), ko parasti apgūst mācību gada laikā; studentu, audzēkņu kopums, kas apgūst šo mācību pakāpi.
- klase Mācību posms (skolā), kurā skolēni vienā mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu; skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
- programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts; mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
- dziedāšana Mācību priekšmets – vokālo dotību izkopšana, vokālo skaņdarbu iestudēšana, kā arī mūzikas vēstures un teorijas pamatu apgūšana.
- dabas mācība mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par dabas parādībām un to likumsakarībām.
- mūzikas literatūra Mācību priekšmets, kurā aplūko komponistu daiļradi, mūzikas virzienus u. tml.
- rēķināšana Mācību priekšmets, kurā ietverti aritmētikas pamati.
- mājas uzdevums mācību uzdevums, kas veicams ārpus mācību nodarbībām.
- palīgsaimniecība Mācību vai zinātniski pētnieciskas iestādes lauku saimniecība, kur notiek pētījumi vai tiek apgūtas praktiskas iemaņas.
- neklātiene Mācību veids, kas balstās uz studentu patstāvīgu darbu ārpus mācību iestādes pēc atbilstošas programmas un apmeklējot īpašas sesijas.
- viesmācītājs Mācītājs, kas ieradies no citurienes un notur dievkalpojumu citā draudzē.
- palīgmācītājs Mācītājs, kas palīdz draudzes prāvestam pildīt mācītāja amata pienākumus.
- magnētadata Magnēta plāksnīte ar nosmailinātu galu, kas (piem., kompasā), brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsta pret ziemeļiem.
- ģeomagnētisms Magnētiskie spēki, kas darbojas uz Zemes, tās dzīlēs, kā arī ārpus tās; Zemes magnētisms.
- cīrulītis Magoņu dzimtas lakstaugs, kas zied agri pavasarī sārti violetiem ziedu ķekariem.
- pirts vārdi maģiskas formulas, kuras skaitīja, pirtī ejot, peroties un iznākot no pirts.
- burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu; maģiska izdarība.
- mirdzums Mainīga stipruma gaisma, spīdums, ko (kas) izstaro vai atstaro.
- piemēroties Mainīt savu izturēšanos, uzvedību atbilstoši (kam); kļūt tādam, kas iederas, atbilst (kam).
- naktsmaiņa Maiņa, kas jāstrādā naktī.
- kokteilis Maisījums, kas sastāv no dažādām vielām.
- suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
- mistrs Maisījums, sajaukums, apvienojums, kurā ietilpst kas atšķirīgs; mistrojums (2).
- soms Maisveida plēšas (parasti mūzikas instrumentam); mūzikas instruments, ko darbina ar šādām plēšām.
- neraudzēta maize maize, kas cepta no neraudzētas mīklas.
- plaucēta maize maize, kas gatavota no plaucētiem miltiem.
- piecepums Maizes svara palielinājums, kas rodas (tās) cepšanas procesā.
- konsekrācija Maizes un vīna simboliska pārvēršana Kristus miesā un asinīs, kas notiek dievkalpojuma laikā.
- stūra māja Māja, kas atrodas divu ielu krustojuma malā.
- privātmāja Māja, kas pieder atsevišķam cilvēkam.
- rindu mājas mājas, kas uzbūvētas vienā līnijā, zem viena jumta, ar kopīgām sānu sienām.
- savvaļnieks Mājdzīvnieks, kas kļuvis par savvaļas dzīvnieku.
- ganāmpulks Mājlopu kopums, kas ganās vienkopus kādā vietā.
- spalvmākoņi Mākoņi, kas sastāv no atsevišķiem plāniem spalvveida elementiem.
- lietus mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā.
- sniega mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
- kosmētikas maks maks, kas paredzēts kosmētikas līdzekļu un piederumu glabāšanai.
- virsmaksa Maksa, kas pārsniedz iepriekš paredzēto maksu; papildu maksa.
- aizdevumprocents Maksa, ko kreditors saņem par izsniegto aizdevumu un kas tiek aprēķināta procentos no aizdevuma summas.
- piedziņa Maksājuma piespiedu iekasēšana.
- tips Mākslā, literatūrā – tēls, kurā ietvertas kādai cilvēku grupai tipiskas īpašības.
- ļeņiniāna Mākslas darbi, kas veltīti V. Ļeņinam, attēlo viņa personību (padomju laikā).
- himna Mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu.
- montāža Mākslas darbs, uzvedums, kas sastāv no mākslinieciski savienotiem literāru un muzikālu darbu fragmentiem.
- teātris Mākslas iestāde, uzņēmums, kas rīko izrādes šajā mākslas veidā.
- kvadriennāle Mākslas izstāde, kas notiek reizi četros gados.
- videomāksla Mākslas nozare, kas pamatojas uz videotehnikas izmantošanu.
- dekoratīvā māksla mākslas nozare, kurā rada mākslas darbus, kas izdaiļo, izgrezno apkārtējo vidi.
- biennāle Mākslas sarīkojums (piem., izstāde), kas notiek ik pēc diviem gadiem.
- neogotika Mākslas stils (19. gs.), kam raksturīgs gotikas un citu viduslaikiem raksturīgo formu atdarinājums.
- klasicisms Mākslas stils, arī literatūras virziens (no 17. gs. līdz 19. gs. sākumam), kas par paraugu izvirzīja antīko mākslu, tās formu stingrību un harmoniju.
- manierisms Mākslas stils, kas radās 16. gs. Itālijā un kam raksturīgas izstieptas tēlu proporcijas, iezīmēta perspektīva, spožas krāsas.
- menedžeris Mākslas vai sporta pasākumu organizētājs, arī vadītājs; persona, kas vada, organizē (grupas, komandas u. tml.) darbu.
- izpildītājmāksla Mākslas veids, kas pastāv izpildījuma, priekšnesuma formā (dziedāšana, dejošana, skatuves māksla u. tml.).
- lietišķā māksla mākslas veids, kas saistīts ar praktiski izmantojamu mākslas darbu (piem., keramikā, tekstilmākslā, metālmākslā) izgatavošanu.
- deja Mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā.
- cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra u. tml.; priekšnesumi šajā mākslas veidā; trupa, kas sniedz šādus priekšnesumus.
- pūrisms Mākslas virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgas lakoniskas kompozīcijas, askētiskas, ģeometriski vispārinātas formas.
- popārts Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 50. gados, kura uzmanības centrā ir ikdienas lietas, situācijas un cilvēki un kurš orientēts uz kultūras priekšmetiem (piem., reklāmu, komiksu) ražošanu plašām sabiedrības masām; popmāksla.
- abstrakcionisms Mākslas virziens, kas reālu formu vietā attēlo abstraktus elementus (piem., krāsu laukumus, līnijas, apjomus); abstraktā māksla.
- kinozinātne Mākslas zinātnes nozare, kas pēta kinomākslu.
- pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gs.), kurā izmantoja gotikas paraugus.
- protēze Mākslīga ķermeņa daļa, kas funkcionāli vai kosmētiski aizstāj trūkstošo.
- provokācija Mākslīga slimības simptomu izraisīšana vai pastiprināšana diagnostikas nolūkā, arī, lai pārliecinātos par terapijas pareizību.
- betons Mākslīgs būvmateriāls, kas izveidojas, sacietējot saistvielu (parasti cementa), ūdens un pildvielu (piem., grants, šķembu, izdedžu) maisījumam.
- aizsprosts Mākslīgs vai dabisks šķērslis, kas aiztur (kādu kustību, plūsmu).
- pastkarte Mākslinieciski noformēta kartīte, kas paredzēta nosūtīšanai pa pastu.
- raksturotājs Mākslinieks (piem., rakstnieks, gleznotājs, aktieris), kas spilgti, uztverami atsedz tēla raksturu.
- stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
- tekstilmākslinieks Mākslinieks, kas darbus darina no tekstilšķiedrām.
- zeltkalis Mākslinieks, kas darina dekoratīvus zelta izstrādājumus; rotkalis.
- sudrabkalis Mākslinieks, kas darina izstrādājumus no sudraba.
- keramiķis Mākslinieks, kas darina priekšmetus no māla vai mālu saturošas masas.
- sīkplastiķis Mākslinieks, kas darina sīkplastikas darbus.
- kupletists Mākslinieks, kas dzied kuplejas.
- metālmākslinieks Mākslinieks, kas izgatavo mākslas darbus no metāla.
- konferansjē Mākslinieks, kas koncertā, sarīkojumā vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
- gobelēnists Mākslinieks, kas nodarbojas ar gobelēnu veidošanu.
- metālkalējs Mākslinieks, kas nodarbojas ar metālkalšanu.
- interprets Mākslinieks, kas radoši, savdabīgi atklāj, izpilda (mākslas darbu).
- figurālists Mākslinieks, kas savos darbos attēlo cilvēkus vai dzīvniekus.
- akvarelists Mākslinieks, kas specializējies akvareļu glezniecībā.
- ekslibrists Mākslinieks, kas specializējies ekslibris darināšanā.
- ilustrators Mākslinieks, kas specializējies ilustrāciju veidošanā.
- plakātists Mākslinieks, kas specializējies plakātu mākslā.
- ainavists Mākslinieks, kas strādā ainavas žanrā; peizāžists.
- animālists Mākslinieks, kas strādā animālistiskajā žanrā.
- batālists Mākslinieks, kas strādā batālajā žanrā.
- gleznotājs Mākslinieks, kas strādā glezniecībā.
- grafiķis Mākslinieks, kas strādā grafikas tehnikā.
- karikatūrists Mākslinieks, kas strādā karikatūras žanrā.
- kokdzelējs Mākslinieks, kas strādā kokdzeluma žanrā.
- kokgrebējs Mākslinieks, kas strādā kokgrebuma tehnikā.
- koktēlnieks Mākslinieks, kas strādā koktēlniecībā.
- litogrāfs Mākslinieks, kas strādā litogrāfijas tehnikā; litogrāfijas speciālists.
- marīnists Mākslinieks, kas strādā marīnas žanrā.
- monumentālists Mākslinieks, kas strādā monumentālās mākslas nozarē.
- ofortists Mākslinieks, kas strādā oforta tehnikā.
- peizāžists Mākslinieks, kas strādā peizāžas žanrā; ainavists.
- portretists Mākslinieks, kas strādā portretu žanrā; portretu gleznotājs.
- scenogrāfs Mākslinieks, kas strādā scenogrāfijā.
- stājgleznotājs Mākslinieks, kas strādā stājglezniecībā.
- stājgrafiķis Mākslinieks, kas strādā stājgrafikā.
- stājmākslinieks Mākslinieks, kas strādā stājmākslā.
- stājtēlnieks Mākslinieks, kas strādā stājtēlniecībā; stājskulptors.
- skulptors Mākslinieks, kas strādā tēlniecībā; tēlnieks.
- tēlnieks Mākslinieks, kas strādā tēlniecībā.
- vitrāžists Mākslinieks, kas strādā vitrāžas tehnikā.
- zīmētājs Mākslinieks, kas strādā zīmējuma tehnikā.
- animators Mākslinieks, kas veido animācijas filmas; animācijas speciālists.
- dekorators Mākslinieks, kas veido izrādes dekorācijas; scenogrāfs.
- multiplikators Mākslinieks, kas veido kadrus multiplikācijas filmām.
- šaržists Mākslinieks, kas veido šaržus.
- ansamblis Mākslinieku kolektīvs (neliels), kas sniedz priekšnesumu.
- ledus balets Mākslinieku kolektīvs, kas izpilda šādus priekšnesumus.
- gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos.
- tadžina Māla sautējamais trauks, kas sastāv no dziļa šķīvja un konusveida vāka.
- kleķis Māla vai kaļķu, dažādu liesinātāju (piem., salmu) un ūdens maisījums, kas izkalstot sacietē.
- sānmala Mala, kas atrodas (kā) sānu daļā.
- apgriezums Mala, kas izveidojas, ko apgriežot.
- plītskatls Malkas plītī iemūrēts katls ūdens sildīšanai.
- mantojums Manta, īpašums, kas pēc īpašnieka nāves pāriet citas personas īpašumā.
- neatraidāmais mantinieks mantinieks, kuram pienākas mantojuma daļa, neatkarīgi no mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma.
- rokvadība Manuālā jeb rokas vadība.
- šķira Marksisma teorijā – vēsturiski nosacīta cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kas atšķiras viena no otras pēc to attiecībām pret ražošanas līdzekļiem.
- klints Masīvs cietu iežu kopums, kas izceļas pāri apkārtnei; ļoti liels, ciets iezis ar stāvām malām.
- spararats Masīvs rats, kas nodrošina (ierīces, mehānisma u. tml.) vienmērīgu kustību.
- pusmaska Maska (piem., karnevālā, masku gājienā), kas aizsedz tikai daļu sejas.
- domino Masku tērps – garš apmetnis (parasti ar kapuci un sejas augšdaļas masku); cilvēks, kas tērpies šādā tērpā.
- konveijers Masveida produkcijas ražošanas līdzeklis – plūsmas līnija, kas montējamos izstrādājumus secīgā virknē pārvieto no strādnieka pie strādnieka.
- vālotājs Mašīna, arī ierīce, kas savāc (parasti sienu) vālos.
- kokgāzējs Mašīna, kas izgāž kokus, krūmus (parasti sīkmežu).
- kūlīšu sējējs mašīna, kas labību, linus u. tml. sasien kūlīšos.
- dzinējs Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piem., vēja, siltuma enerģiju, elektroenerģiju) pārvērš mehāniskajā kustības enerģijā.
- izkaisītājs Mašīna, mehānisms, kas paredzēts (kā) izkaisīšanai.
- agregāts Mašīnas, aparāta vai iekārtas daļa, kas veic noteiktas funkcijas.
- vagonbūve Mašīnbūves nozare, kas saistīta ar vagonu ražošanu.
- mašīnbūvētājs Mašīnbūves speciālists; cilvēks, kas ir nodarbināts mašīnbūvē.
- kvadrātkods Mašīnlasāms simbols, kas ietver informāciju par tam pievienoto objektu.
- viens Matemātikā – veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
- kombinatorika Matemātikas nozare, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo savienojumu skaitu.
- skaitļošanas matemātika matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
- algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem (izteiktiem ar burtiem) neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
- diferenciālrēķini Matemātikas nozare, kas pētī diferenciāļu un atvasinājumu noteikšanu, īpašības un to izmantošanu.
- varbūtību teorija matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
- ģeometrija Matemātikas nozare, kurā pēta figūru telpiskās attiecības un formas, abstrahējoties no citām reālu priekšmetu īpašībām, piem., masas, blīvuma.
- izteiksme Matemātikas simboli, kas savienoti ar matemātisko darbību zīmēm.
- matemātiķis Matemātikas speciālists.
- teksta uzdevums matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
- varbūtiskā loģika matemātiskās loģikas nozare, kas pētī skaitļu patiesās vērtības izteiksmēs.
- bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīts vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
- formula Matemātisku simbolu kopa; divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi.
- sagatave Materiāla (piem., metāla, koksnes, plastmasas) gabals, kas sagatavots (nepieciešamajos izmēros, formā u. tml.) kādas detaļas, izstrādājuma izgatavošanai.
- vide Materiālā apkārtne, vieta, kurā kas atrodas, eksistē.
- pārmala Materiāla mala, kas sniedzas pāri priekšmetam.
- starpslānis Materiāla, vielas, arī iežu u. tml. slānis, kas atrodas starp, parasti diviem, citiem (kā) slāņiem.
- objekts Materiālās pasaules elements, kas eksistē ārpus cilvēka apziņas, neatkarīgi no tās.
- patēriņa priekšmeti materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
- atspaids Materiālie līdzekļi, kas palīdz dzīvot; tas, kas palīdz, atbalsta.
- bāze Materiālie resursi, priekšnoteikumi u. tml., kas nepieciešami (kā) eksistencei, darbības nodrošināšanai.
- inventārs Materiālo vērtību (priekšmetu, rīku, lopu u. tml.) kopums, kas ir nepieciešams kādas darbības veikšanai.
- matemātiskais svārsts materiāls punkts, kas iekārts bezsvara diegā un pielikto spēku iedarbībā izdara harmoniskas svārstības.
- sildmateriāls Materiāls, kas aizkavē vai novērš siltuma noplūdi; materiāls (kā) sildīšanai.
- odere Materiāls, kas ir iestrādāts apģērba, arī apavu iekšpusē.
- vizuļzelts Materiāls, kas līdzīgs zeltam.
- palīgmateriāls Materiāls, kas palīdz (ko) nodrošināt vai (ko) papildina.
- izejmateriāls Materiāls, kas paredzēts tālākai apstrādei, (kā) izgatavošanai.
- stiklplasts Materiāls, kas sastāv no stiklveida pildījuma un polimēru saistvielas.
- papildmateriāls Materiāls, ko var izmantot papildus parastajiem materiāliem vai kas papildina galveno materiālu.
- spiedapstrāde Materiālu apstrādes veids, kas pamatojas uz ārējo spēku iedarbības radīto plastisko deformāciju.
- telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
- lidpūka Matiņš (piem., sēklai), kas veicina (tās) izplatīšanos.
- apmatojums Matu kopums, kas klāj (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeni.
- nomaukt Maucot noņemt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
- reģistrs Maza apjoma atmiņa, kas paredzēta datu īslaicīgai glabāšanai.
- dzirkstele Maza degoša vai kvēlojoša vielas daļiņa, kas atdalījusies no liesmas vai pelniem.
- asteroīds Maza planēta, neliels debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītu.
- pirmorganizācija Mazākā (kā, piem., nevalstiskas organizācijas, partijas) organizatoriskā vienība.
- baits Mazākā adresējamā informācijas vienība, kas aptver 8 bitus.
- vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
- fonēma Mazākā skaniskā vienība, kas diferencē vārda vai morfēmas skanējumu.
- rindkopa Mazākā teksta vienība, kas (parasti) sākas ar atkāpi.
- mazākais kopīgais dalāmais mazākais skaitlis, kas bez atlikuma dalās ar visiem dotajiem skaitļiem.
- trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos.
- atelpot Mazliet atpūsties (pēc fiziskas piepūles, spraiga darba).
- pieregulēt Mazliet regulējot panākt, ka (kas) darbojas vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- pieregulēt Mazliet regulējot, panākt, ka (kas) ir vēlamajā, vajadzīgajā stiprumā, skaļumā u. tml.
- piekrāsot Mazliet, vietumis krāsojot panākt, ka (kas) ir vienādā krāsā, nav redzami bojājumi.
- kluss Mazrunīgs; arī noslēgts; tāds, kas maz runā, netrokšņo.
- loris Mazs bezastes puspērtiķis ar lielām acīm, kas izplatīts Āzijas un Āfrikas tropos (nakts dzīvnieks).
- tabakmaks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai; tabakas maks.
- slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
- svirlītis Mazs, zaļgandzeltens ķauķīšu ģints dziedātājputns ar dzeltenu svītru virs acīm, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei [Phylloscopus sibilatrix].
- melodiskais mažors mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
- subdominante Mažora vai minora gammas ceturtā pakāpe; akords, kas veidots uz šīs pakāpes.
- dominante Mažora vai minora piektā pakāpe; akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
- galds Mēbele – horizontāla plāksne, kas balstās uz kājām vai statīva un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piem., ēdot, strādājot).
- bufete Mēbele ar plauktiem trauku un dažu pārtikas produktu novietošanai.
- plaukts Mēbele dažādu priekšmetu novietošanai – kopā sastiprinātas horizontālas plāksnes; šāda atsevišķa plāksne, kas piestiprināma pie sienas vai ievietojama skapī, bufetē u. tml.
- mīkstās mēbeles mēbeles ar atsperu blokiem un polsteriem, kas paredzētas sēdēšanai vai gulēšanai.
- iekārta Mēbeļu komplekts, kas paredzēts (kādai telpai); mēbeles un citi priekšmeti, kas atrodas (kādā telpā).
- kurts Medību suns ar slaidu vidukli, garām kājām un platām krūtīm, kas spējīgs ļoti ātri skriet.
- feldšeris Medicīnas darbinieks ar vidējo profesionālo izglītību, kas var patstāvīgi sniegt medicīnisko palīdzību.
- medicīnas māsa medicīnas darbinieks, kam ir (parasti) vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas slimnīcā kopj slimniekus un telpas.
- dežūrmāsa Medicīnas māsa, kas ir norīkota strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika.
- procedūru māsa medicīnas māsa, kas izdara injekcijas un veic citas procedūras.
- ķirurģija Medicīnas nozare, kas ārstē slimības un ievainojumus operējot; attiecīgā medicīnas zinātnes nozare, kas izstrādā operāciju paņēmienus, metodes un tehniku.
- neiroķirurģija Medicīnas nozare, kas izstrādā nervu bojājumu diagnostikas un to ķirurģiskās ārstēšanas metodes.
- otorinolaringoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar ausu un augšējo elpošanas ceļu orgānu slimību pētīšanu, ārstēšanu un profilaksi.
- seksoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka dzimumdzīves un laulības jautājumiem.
- ortopēdija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar kustību un balsta orgānu (kāju, roku, mugurkaula) deformāciju pētīšanu, šādu slimību ārstēšanu un profilaksi.
- narkoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar narkomānijas, toksikomānijas un alkoholisma profilaksi un ārstēšanu.
- reimatoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar reimatisko slimību izpēti, šo slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- zobārstniecība Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar zobu un smaganu slimību ārstēšanu un profilaksi; stomatoloģija.
- oftalmoloģija Medicīnas nozare, kas pēta acs uzbūvi un funkcijas, acu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- hepatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta aknu un žultsceļu slimību cēloņus, diagnostiku un ārstēšanu.
- seroloģija Medicīnas nozare, kas pēta antigēna un antivielu reakcijas serumā.
- hematoloģija Medicīnas nozare, kas pēta asinis un asinsrades orgānus, kā arī asins slimības.
- serotoloģiskā hematoloģija medicīnas nozare, kas pēta asins plazmas sastāvu un īpašības.
- klīniskā hematoloģija medicīnas nozare, kas pēta asins slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- transplantoloģija Medicīnas nozare, kas pēta audu un orgānu transplantācijas problēmas.
- onkoloģija Medicīnas nozare, kas pēta audzējus, to rašanās cēloņus, ārstēšanu un profilaksi.
- perinatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta bērna dzimšanas procesu un bērna attīstību 10 dienu periodā pēc dzimšanas.
- pediatrija Medicīnas nozare, kas pēta bērnu veselību bērna attīstības procesā, bērna fizioloģiju, kā arī bērnu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pēta dabisko dziedniecisko faktoru (piem., labvēlīga klimata, minerālūdeņu) ārstnieciskās īpašības un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
- surdoloģija Medicīnas nozare, kas pēta dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai.
- gastroenteroloģija Medicīnas nozare, kas pēta gremošanas orgānu sistēmas uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanas un profilakses iespējas.
- terapija Medicīnas nozare, kas pēta iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
- neiroloģija Medicīnas nozare, kas pēta nervu sistēmas funkcijas, attīstību, kā arī nervu sistēmas slimības un nodarbojas ar šo slimību ārstēšanu.
- neiropatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta nervu sistēmas slimības, to profilaksi un ārstēšanas iespējas.
- reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pēta sievietes reproduktīvo orgānu anatomiskās un fizioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- kardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta sirds slimības, to ārstēšanu, profilaksi un slimnieku rehabilitāciju.
- patoloģiskā anatomija medicīnas nozare, kas pēta slimības ietekmē radušās pārmaiņas orgānos.
- geriatrija Medicīnas nozare, kas pēta vecu cilvēku slimības un to ārstēšanu.
- fleboloģija Medicīnas nozare, kas pēta vēnu uzbūvi un funkcijas, kā arī izstrādā vēnu saslimšanu profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes.
- reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta, kādi patofizioloģiski, bioķīmiski u. tml. procesi noris organisma terminālajos stāvokļos (piem., nieru mazspēja, agonija, klīniskā nāve), un izstrādā reanimācijas metodes.
- alergoloģija Medicīnas nozare, kas pētī alerģisko slimību izcelsmi, norisi un ārstēšanas iespējas.
- fizikālā terapija medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā; ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus; fizioterapija.
- tanatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī organisma procesus īsi pirms un pēc nāves, kā arī nāves pazīmes, cēloņus, organisma atdzīvināšanas iespējas u. tml.
- pulmonoloģija Medicīnas nozare, kas pētī plaušas, plaušu un bronhu slimības, to ārstēšanas un profilakses iespējas.
- psihiatrija Medicīnas nozare, kas pētī psihiskās slimības, to cēloņus, attīstību, ārstēšanas un profilakses iespējas.
- dzemdniecība Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organismā notiekošos procesus grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā, kā arī izstrādā medicīniskas palīdzības metodes grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
- etioloģija Medicīnas nozare, kas pētī slimību cēloņus.
- uroloģija Medicīnas nozare, kas pētī urīna izvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību ārstēšanu un profilaksi.
- veneroloģija Medicīnas nozare, kas pētī venerisko slimību izcelsmi, attīstību, ārstēšanu.
- ātrā palīdzība medicīnas organizācija, kas sniedz steidzamu, neatliekamu medicīnisko palīdzību.
- depresanti Medikamenti, kas samazina (nervu, motorisko) uzbudinājumu; nomierinošie līdzekļi.
- nomierinošs līdzeklis medikaments, kas nomierina centrālo nervu sistēmu.
- miega zāles medikaments, kas veicina miega iestāšanos.
- validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
- bušmeņi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji.
- samēģināt Mēģinot panākt, ka (kas, piem., izpildītājmākslā) noris saskaņoti.
- būvmehānika Mehānikas nozare par būvkonstrukciju noturību.
- aeromehānika Mehānikas nozare, kas pētī gāzu kustību un mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem.
- dinamika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē.
- statika Mehānikas nozare, kurā aplūko un pētī spēku iedarbībai pakļauto ķermeņu līdzsvara nosacījumus.
- hidromehānika Mehānikas nozare, kurā pētī šķidrumu un gāzu kustību, līdzsvaru un mijiedarbību ar citiem ķermeņiem.
- slīdes berze mehāniska berze, kas rodas, ķermeņiem slīdot vienam gar otru.
- dzenskrūve Mehāniska ierīce (kuģos), kas, griežoties ap savu asi, virza (transportlīdzekli) uz priekšu.
- berze Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru; ārējā berze.
- saķere Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru.
- vilce Mehāniskais spēks, kas izraisa kustību; vilcējspēks.
- vibrācija Mehāniskas svārstības (piemēram, priekšmetā, konstrukcijā).
- maisījums Mehāniski sajaukts kopums no dažādām vielām vai sīkiem priekšmetiem; viela, kas veidota, samaisot dažādas sastāvdaļas.
- zobpārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas griezes kustību pārveido citā griezes kustībā vai taisnvirziena kustībā.
- kloķvārpsta Mehānisma daļa (piem., automašīnas dzinējā), kas nodrošina rotācijas kustības pāreju taisnvirziena kustībā.
- kulise Mehānisma elements – kustīgs stienis, kas atrodas virzes, rotācijas vai svārstību kustībā un pa kuru slīd cita elementa detaļa.
- brīvgājiens Mehānisma kustība, kas neizraisa cita mehānisma kustību; attālums, kādā notiek šāda veida kustība.
- mašīna Mehānisms vai mehānismu komplekss, kas veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.
- diferenciālis Mehānisms, kas nodrošina (parasti automašīnu) asu griešanos ar dažādu ātrumu.
- palīgmehānisms Mehānisms, kas palīdz nodrošināt vai papildina galvenā mehānisma, iekārtas u. tml. darbību.
- kloķa klaņa mehānisms mehānisms, kas pārveido griezes kustību virzes kustībā vai otrādi.
- rotators Mehānisms, kas rotē vai kas darbojas rotējot.
- atspere Mehānismu un mašīnu elements, kas tā galos pielikta spēka ietekmē elastīgi deformējas un pēc tam viegli atjauno iepriekšējo stāvokli.
- automātika Mehānismu, ierīču un aparātu kopums, kas darbojas automātiski.
- transportlīdzeklis Mehanizēta ierīce (piem., automašīna, kuģis, lidmašīna), kas paredzēta (kā) pārvadāšanai, pārvietošanai.
- rotkalis Meistars, kas gatavo rotas; juvelieris.
- maiņas meistars meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu.
- caca Meitene, kas pārlieku lielu uzmanību pievērš ārējam izskatam.
- māsība Meiteņu un sieviešu loks, kas darbojas saliedēti, vienotā kopienā vai ar vienotu mērķi.
- rast Meklējot panākt, ka (kas vēlams, vajadzīgs) nonāk kāda rīcībā, lietošanā.
- melnulis Melna vabole, kas pārtiek no augu un dzīvnieku atliekām vai graudu produktiem.
- maijvabole Melni brūna paliela vabole, kas parasti lido maijā un jūnijā, pārtiek no dzīviem vai trūdošiem augiem.
- akmeņogles Melns vai pelēki melns blīvs iezis, kas veidojies, pārakmeņojoties organisko vielu (augu) daļām; atsevišķi šī ieža gabali.
- karakurts Melns, indīgs zirneklis ar sarkaniem plankumiem uz vēdera, kas sastopams tuksnešos, stepēs [Latrodectus tredecimguttatus].
- kontrapunkts Melodija, kas skan vienlaikus ar doto tēmu.
- šlāgeris Melodiska dziesma (parasti vieglās mūzikas žanrā).
- sekvence Melodiska vai harmoniska skaņu secība, kas vairākas reizes atkārtojas, ikreiz par noteiktu intervālu pārvietodamās uz augšu vai leju.
- dziedāt Melodiski skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā; dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
- tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
- Mēness sirpis mēness apgaismotā daļa, kas redzama kā sirpis.
- rādītājs Mēraparāts, mērierīce u. tml., kas vizuālā veidā fiksē mērījumu; aparāts, ierīce, kas dod vizuālu signālu (par ko).
- nomērcēt Mērcējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības.
- nomērdēt Mērdējot (badā), panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā.
- nulles meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
- Griničas meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
- grauds Mērķēšanas ierīces daļa, kas novietota uz stobra tievgala.
- salietoties Mērķtiecīgi izmantot (ko, piem., alkoholu, narkotikas), lai apreibtu.
- novirzīt Mērķtiecīgi rīkojoties panākt, ka (kas) notiek, norisinās (citā vietā).
- lemt Mērķtiecīgi, rīkojoties, panākt, ka (kas) notiek vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- pakāpe Mērs, salīdzināmais lielums, salīdzināmais līmenis, kas raksturo (kā) kvantitāti, intensitāti, kvalitāti, attīstību.
- kirī Mērvienība, kas lietota nuklīda aktivitātes mērīšanai radioaktīvā starojuma avotā [Ci].
- komposts Mēslojums, kas gatavots no satrūdējušām organiskām vielām (piem., augu atliekām, virtuves atkritumiem).
- mikromēslojums Mēslojums, kas satur mikroelementus.
- metafiziķis Metafizikas pārstāvis; cilvēks, kam raksturīgs metafizisks domāšanas veids.
- bruņas Metāla aizsargkārta, kas klāj karakuģus, militāras mašīnas u. tml.
- balongāze Metāla balonos sapildīta gāze, kas paredzēta sadzīves lietošanai.
- apkalums Metāla detaļa, kas paredzēta kāda priekšmeta apkalšanai, rotāšanai.
- kamertonis Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni (izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedāšanai).
- toņdakša Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni un ko izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedātāju intonācijas precizitātes noteikšanai; kamertonis.
- enkurs Metāla konstrukcija ēkas elementu sastiprināšanai.
- zvārgulis Metāla piekars, kas kustoties rada skaņu.
- tīģelis Metāla plātne, kas piespiež papīru pie iespiedformas (piem., rokas iespiedmašīnās); arī iespiedmašīna.
- dzelzs aizkars metāla priekškars, kas atdala skatuvi no skatītāju zāles.
- dzelzs priekškars Metāla priekškars, kas atdala skatuvi no skatītāju zāles.
- kornete Metāla pūšamais mūzikas instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
- žetons Metāla zīme, kas apliecina (ko).
- cēlmetāls Metāls (piem., zelts, platīns), kas nerūsē.
- sārņi Metalurģijā – kausējums, kas metalurģiskajos procesos klāj šķidrā metāla virsmu un veidojas no krāsnī ievadītajiem kušņiem, tukšajiem iežiem, kurināmā pelniem u. tml.
- krāsainā metalurģija metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
- redingots Mētelis vai žakete jāšanai – garš, no augšas līdz viduklim pogājams virsapģērbs ar jostu un divām apkaklēm, kas auguma augšdaļā ir pieguļošs, bet uz leju – zvanveida piegriezumā; šādam mētelim vai žaketei līdzīgs apģērba gabals valkāšanai ikdienā.
- sinoptiskā metereoloģija meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu.
- kosmiskie putekļi meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
- sinoptika Metereoloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu; sinoptiskā metereoloģija.
- nomest Metot (no lidaparāta), panākt, ka (kas) nonāk lejā, zemē u. tml.
- nomest Metot, ar metienu novirzīt (ko) lejā, zemē vai pieļaut, ka (kas) nokrīt; nosviest.
- bērzājs Meža tips ar bērzu audzēm, kas vēlāk pāriet priežu vai egļu audzēs.
- masts Meža vai lauka gabals, kas izraudzīts medībām ar dzinējiem.
- mežsargs Mežniecības darbinieks, kas apsargā noteiktu meža apgaitu, kā arī pārzina un uzrauga mežu stādīšanu, kopšanu, ciršanu un dažādu tehnisku mežsaimniecības darbu izpildīšanu.
- svētmežs Mežs, kas izmantots par pagāniska kulta vietu.
- kūdrenis Mežs, kas izveidojies nosusinātā kūdras augsnē.
- purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug tīraudzes, retumis ar purva bērza mistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- dumbrājs Mežs, kas izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, arī kārkli; šāds meža augšanas apstākļu tips.
- apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība, kas nodota viena mežsarga uzraudzībā (Latvijā līdz 1959. gadam).
- meža tehniķis mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
- rātns Mierīgs, pieklājīgs; tāds, kas nav pārgalvīgs.
- Piena Ceļš miglāja un zvaigžņu sakopojums, kas redzams pie debesīm gaišas joslas veidā.
- saite Mijiedarbība, kas satur atomus molekulā vai molekulas savā starpā.
- krustvārdu mīkla mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- sakasnis Mīklas atlikums, kas ir savākts, (to) sakasot sagrābjot u. tml.
- dīglis Mikroorganismi, kas izraisa (kādu) slimību.
- mikrobs Mikroorganisms (parasti baktērija, kas izraisa slimību).
- helikobaktērija Mikroorganisms, kas spēj izraisīt kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu.
- tējas sēne mikroorganismu kopa, kas saldinātā tējā veido recekļainas plēves un no kā iegūst saldskābu dzērienu.
- pelējumsēne Mikroskopiska sēne, kas rada pelējumu.
- tupelīte Mikroskopisks vienšūnas dzīvnieks (infuzorija), ko sedz skropstiņas un kas pēc formas atgādina kurpi [Paramaecium].
- baktērija Mikroskopisks vienšūnas organisms, kam ir šūnas apvalks, bet nav hlorofila, plastīdu un kas vairojas daloties.
- pelējums Mikroskopisku sēņu kopums, kas rada pelēcīgu, arī iezilganu kārtu (uz kā).
- vadgredzens Mīksta metāla (piem., vara) gredzens uz šāviņa korpusa, lodes, kas iegriežas stobra vītnēs.
- hromāda Mīksta, plāna āda, kas miecēta ar hroma sāļiem.
- dūnas Mīkstas putna spalvas, kas klāj tā ķermeni zem segspalvām.
- starpene Mīksto audu kopums, kas klāj mazā iegurņa apakšējo daļu.
- kamambērs Mīksts baltā pelējuma siers, ko gatavo no nepasterizēta govs piena un kas iekšpusē ir viegli dzeltenīgs, bet no ārpuses klāts ar baltu garoziņu, ko veido pelējuma sēne.
- lāpāmdiegs Mīksts diegs, kas ir paredzēts lāpīšanai; lāpāmais diegs.
- pretmīla Mīla, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl; pretmīlestība.
- pretmīlestība Mīlestība, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl.
- nelaimīga mīlestība mīlestība, kas neizraisa pretmīlestību; mīlestība pret cilvēku, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- mīla no pirmā acu uzmetiena mīlestība, kas sākas tūlīt pēc iepazīšanās.
- mīlestība no pirmā acu uzmetiena mīlestība, kas sākas tūlīt pēc iepazīšanās.
- OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu.
- intendants Militāra amatpersona, kas pārzina karaspēka daļu un militāro iestāžu saimnieciskos jautājumus; intendantūras priekšnieks.
- rota Militāra apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
- komandantūra Militārā iestāde, ko pārzina komandants, un kuras galvenais uzdevums ir uzturēt kārtību un drošību noteiktā teritorijā; šīs iestādes ēkas telpas.
- lauka kara tiesa militāra tiesa, kas darbojas vietās, kur norisinās karadarbība.
- kara tiesa militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militāpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā); karatiesa.
- karatiesa Militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, arī lietas par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā).
- kara tribunāls militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (padomju iekārtā).
- hunta Militāra vai politiska organizācija, apvienība, kas sagrābusi varu ar valsts apvērsumu.
- sargkareivis Militārpersona, kas norīkota noteikta militāra vai valsts objekta apsargāšanai vai godasardzē.
- kara komisārs Militārpersona, kas Padomju Savienībā vadīja kara komisariātu.
- kontingents Militārpersonu grupa, kas pievienojusies kādai lielākai grupai kopīgas operācijas veikšanai.
- miltums Milti; ēdiens, kas gatavots no miltiem.
- megapole Milzīga pilsēta, kas izveidojusies, augot un saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotām vietām.
- pitons Milzu žņaudzējčūska, kas savu upuri nonāvē, apvijoties ap to un nožņaudzot.
- kautrā mimoza mimoza ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas.
- kājnieku mīna mīna, kas paredzēta pretinieka kājnieku iznīcināšanai.
- minerālsāļi Minerāli, kas veido sāļu nogulumus.
- kompleksie mēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- kompleksie minerālmēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- slāpekļa minerālmēsli minerālmēsli, kas satur slāpekli.
- superfosfāts Minerālmēsli, kas satur ūdenī šķīstošus fosforskābes savienojumus.
- karbonāts Minerāls un noguluma iezis, kas veidojas no ogļskābes sālīm (piem., kalcīts, dolomīts).
- apatīts Minerāls, kas sastāv no kalcija fosfāta, hlora vai fluora un ko izmanto kā izejvielu superfosfāta ražošanai.
- dabiskie sāļi minerālu grupa, kas veido sāļu nogulumiežu atradnes.
- zīlēt Minēt (kas notiks); censties (ko) paredzēt; pareģot.
- ministrs bez portfeļa ministrs, kas nevada nevienu ministriju, bet ar balss tiesībām piedalās ministru kabineta sēdēs.
- melodiskais minors minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
- korona Mirdzizlāde, kas rodas neviendabīgā elektriskā laukā, ja gāzes spiediens ir aptuveni viena atmosfēra.
- letalitāte Mirstība; mirstība no kādas slimības attiecībā pret cilvēku skaitu, kas ar šo slimību ir slimojuši.
- mistiķis Misticisma piekritējs un praktizētājs; cilvēks, kas spēj nonākt tiešā saskarsmē ar dievišķo.
- būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no koka vai stiepļu režģiem; sprosts; krātiņš.
- viņpasaule Mītiskos priekšstatos – mirušo valstība; vieta, kur pēc nāves nonāk mirušie un kas ir saistīta ar spokiem, gariem, rēgiem u. tml.
- vilkacis Mitoloģijā – cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem.
- vampīrs Mitoloģiska būtne – atdzīvojies mironis, kas naktīs pieceļas no zārka un sūc dzīvu cilvēku asinis.
- ragana Mitoloģiska būtne – sieviete, kurai piemīt pārdabisks, ļauns spēks, kas prot burt un pārvietojas, lidojot uz slotas.
- zemesmāte Mitoloģiska būtne, kas glabā mirušā augumu, arī sargā zemi.
- vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek maldīties gājējiem, braucējiem, vadā tos apkārt.
- Lieldienu zaķis mitoloģisks zaķis, kas Lieldienu rītā apdāvina ar krāsotām olām, arī šādas formas konditorejas izstrādājumiem (parasti no šokolādes).
- samitrināt Mitrinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mitrs.
- izsvīdums Mitrums, kas rodas, parādās uz kādas virsmas.
- lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piem., no augoša kārkla, jaunas liepas, un ko parasti izmanto pinumiem.
- pašgājējs Mobila mašīna, kas pārvietojas ar savu vilcējspēku.
- viedtālrunis Mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti un kurā vēl ir ietverta fotokamera, e-pasts, plānotājs, iespēja uzstādīt trešās puses lietojumprogrammas.
- puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2–3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
- reps Modernās mūzikas stils, kam raksturīga ātra, ritmiska runāšana mūzikas pavadījumā.
- ekspresionisms Modernisma virziens 20. gs. pirmajā pusē, kas daiļrades centrā izvirzīja mākslinieka iekšējos pārdzīvojumus, izpaužot tos galēji sakāpinātās, deformētās formās.
- mocības Mokas, ciešanas; arī spīdzināšana.
- izmocīt Mokot panākt, ka (kādam) rodas lielas fiziskas ciešanas; mocīt, līdz (kādam) pilnīgi izzūd spēki.
- sindikāts Monopolistiska uzņēmēju apvienība, kas radīta, lai ierobežotu konkurenci, paaugstinātu cenas un palielinātu peļņu.
- panteons Monumentāla celtne, kurā glabājas izcilu cilvēku mirstīgās atliekas.
- mauzolejs Monumentālas kapenes, kas veidotas ēkas formā.
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, kas saistīta ar sabiedrībā ieņemamo stāvokli, amatu.
- kautrība Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piem., atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
- kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piem., par savu nodarījumu, rīcību.
- goda jūtas morālas, ētiskas jūtas.
- dekadence Morāles un kultūras krīze, pagrimums, kas sevišķi spilgti izpaudās 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūrā un mākslā; dekadentisms.
- gala morēna morēnu grēda, kas izveidojusies kalnu vai kontinentālā apledojuma malā.
- postfikss Morfēma, kas atrodas aiz vārda saknes (piem., piedēklis, galotne).
- virzuļmotors Motors, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā.
- līdzbraucējs Motosportā – sacīkšu dalībnieks, kas brauc blakusvāģī.
- soloklase Motosportists, kas piedalās sacensībās ar motociklu bez blakusvāģa.
- abinieki Mugurkaulnieki, kas piemēroti dzīvei gan ūdenī, gan uz sauszemes.
- zivs Mugurkaulnieku apakštipa dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām klāts ķermenis un spuras.
- dzimtmuiža Muiža, kas ir kāda dzimtīpašumā.
- zemestiesa Muižniecības u. c. priviliģēto kārtu tiesu iestāde (Latvijas teritorijā 16.–19. gs.), kas izskatīja civillietas un krimināllietas; zemes tiesa.
- muižas ļaudis muižnieku mājkalpotāji, kučieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja un strādāja muižā.
- klosteris Mūku vai mūķeņu kopiena, kas dzīvo kopīgi īpašās telpās un ievēro askētisku dzīves veidu.
- klosteris Mūku vai mūķeņu kopienas ēka vai ēku komplekss; teritorija, kur atrodas šādas ēkas.
- šāviņš Munīcija, kas tiek izšauta no artilērijas ieročiem vai palaišanas iekārtām; izšautās munīcijas sprādziens.
- neoromantisms Mūsdienu mūzikas stilistisks novirziens, kurā tiek izmantoti romantismam raksturīgie elementi (pastiprināta emocionalitāte, īpaša noskaņa, dabisks melodiskums u. tml.).
- konkrētā mūzika mūsdienu mūzikas virziens, kurā izmanto reālās vides skaņas, tās pārveidojot un kombinējot ar instrumentālo un vokālo mūziku.
- rokmūzika Mūsdienu mūzikas žanrs, kam raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums, kā arī elektrisko ģitāru, sitaminstrumentu un elektronisko mūzikas instrumentu izmantojums.
- liecējmuskulis Muskulis, kas locītavās rada saliekšanas un atliekšanas kustības.
- mēle Muskuļains ar gļotām klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās barības sasmalcināšanā, norīšanā; svarīgs cilvēka runas orgāns.
- barības vads muskuļains cauruļveida vads, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi.
- diafragma Muskuļu starpsiena, kas krūšu dobumu šķir no vēdera dobuma.
- burka Musulmaņu apģērbs – vienlaidu auduma gabals, kas nosedz visu ķermeni un arī acis.
- dervišs Musulmaņu mūks, kas ir devis solījumu dzīvot nabadzībā un klejo ubagodams.
- hidžābs Musulmaņu sieviešu apģērba gabals – lakats, kas apsedz galvu un kaklu, atstājot redzamu vienīgi sejas ovālu.
- parandža Musulmaņu sieviešu apģērbs – garš, plats, galvā uzmaucams apmetnis, kas nosedz ķermeni un seju.
- nikābs Musulmaņu sieviešu apģērbs ar lakatu, kas nosedz galvu un ķermeņa augšdaļu, atstājot atsegtas tikai acis.
- kaulmuša Muša ar saplacinātu, stingru ķermeni, kas sūc zīdītāju un putnu asinis.
- sausā mušiņa mušiņa, kas gatavota tā, lai peldētu ūdens virspusē.
- slapjā mušiņa mušiņa, kas gatavota tā, lai ūdenī grimtu, atgādinot samirkušu kukaini.
- aukslējas Mutes dobuma augšējā siena, kas to atdala no deguna dobuma.
- siekalas Mutes dobuma dziedzeru sekrēts, kas paredzēts barības mitrināšanai.
- sinhronisks (runas) tulkojums mutisks (runas) tulkojums, kas noris vienlaicīgi ar runu.
- sinhronais (runas) tulkojums mutisks (runas) tulkojums, kas noris vienlaicīgi ar runu.
- memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam ievērojamam, izcilam cilvēkam vai vēsturiskam notikumam; memoriālais muzejs.
- brīvdabas muzejs muzejs, kura eksponāti (ēkas) izvietoti brīvā dabā.
- instrumentālā mūzika mūzika, kas komponēta atskaņošanai ar mūzikas instrumentiem.
- deju mūzika mūzika, kas paredzēta deju pavadījumam.
- elektromūzika Mūzika, ko atskaņo ar elektriskajiem mūzikas instrumentiem.
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piem., kafejnīcās, restorānos u. tml. vietās, repertuāru veidojot no vieglāk uztveramiem nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
- melodrāma Muzikāla izrāde (18. gs.), kurā dialogi vai monologi mijas ar muzikāliem iestarpinājumiem vai tiek runāti mūzikas pavadījumā.
- mūzikls Muzikāla izrāde vai kinofilma, kurā apvienoti dramaturģiskie, horeogrāfiskie, operetes un estrādes mūzikas izteiksmes līdzekļi.
- bekvokālists Muzikāla kolektīva dalībnieks, kurš fonā izpilda papildus harmoniskas partijas.
- diskants Muzikāla partija šādai balsij vai mūzikas instrumentam ar augstu skanējumu.
- mūzikhols Muzikāla teātra veids, kurā izpilda mūzikas, baleta, akrobātikas, rēviju u. tml. priekšnesumus (īpaši populārs 19. gs. otrajā pusē); zāle vai teātris, kur sniedz šādus priekšnesumus.
- konservatorija Mūzikas augstskola (piem., Latvijā līdz 1991. gadam), arī vidējā mūzikas mācību iestāde (dažās valstīs).
- ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) vienmērīga maiņa un noteikts izkārtojums (skaņdarbā).
- EMI Mūzikas ierakstu kompānijas nosaukums.
- stīga Mūzikas instrumenta stiepļveida detaļa, kas vibrējot rada skaņas.
- intonācija Mūzikas instrumenta vai cilvēka balss skaņu augstuma precizitāte skaņdarba izpildījumā.
- strinkšķināmie stīgu instrumenti mūzikas instrumenti (piem., arfa, ģitāra, kokle), kam skaņu rada, skarot stīgas ar pirkstiem, plektru vai mediatoru.
- perkusija Mūzikas instrumenti, ko spēlē, sitot pa to virsmu ar pirkstiem, plaukstām; sitaminstrumenti.
- marakass Mūzikas instruments – ar sīku, grabošu materiālu pildītas ieapaļas vālītes, ko izmanto ritma pastiprināšanai.
- akordeons Mūzikas instruments ar plēšām un taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai.
- soloinstruments Mūzikas instruments, ar ko atskaņo solo skaņdarbus, solopartijas.
- cimbala Mūzikas instruments, kam stīgas ir uzvilktas uz taisnstūra vai trapeces veida rāmja un ko spēlē, sitot pa stīgām ar koka nūjiņām.
- cītara Mūzikas instruments, kam uz koka korpusa ir uzvilktas 27–37 stīgas, ko spēlē ar īpašu plāksnīti.
- taustiņinstruments Mūzikas instruments, kas ir spēlējams ar klaviatūras palīdzību (piem., klavieres, sintezators).
- metalofons Mūzikas instruments, kurā skaņu rada, ar nūjiņām sitot pa noteiktā skaņkārtā sakārtotām metāla plāksnītēm.
- sitaminstruments Mūzikas instruments, kuram skaņa rodas pašā instrumentā, ja uz to iedarbojas mehāniski.
- zvagulis Mūzikas instruments; dzelzs ietvara grabekļi.
- štruments Mūzikas instruments.
- manuālis Mūzikas instrumentu klaviatūra, uz kuras spēlē ar rokām (atšķirībā no pedāļa klaviatūras).
- tenors Mūzikas instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar samērā augstu diapazonu.
- skaņotājs Mūzikas instrumentu skaņošanas speciālists.
- signāleksemplārs Mūzikas izdevuma (piem., kompaktdiska) pirmais eksemplārs, kas izdots pirms masveida ražošanas.
- klase Mūzikas mācību iestādē – speciālā mācību priekšmeta apguve (parasti viena speciālista vadībā).
- klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kura sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
- skaņdarbs Mūzikas mākslas darbs.
- mūziķis Mūzikas mākslinieks (izpildītājs, arī komponists).
- soulmūzika Mūzikas paveids, kurā apvienojušies ritmblūza un gospeļu elementi.
- saksofons Mūzikas pūšaminstruments ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru.
- trijstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; triangolo.
- trīsstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2); triangolo.
- tubafons Mūzikas sitaminstruments ar horizontālām metāla caurulēm, kurām ir zvaniņiem līdzīga skaņa.
- tamburīns Mūzikas sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu – apaļa stīpa ar, parasti, tajā iestieptu ādu un malās piestiprinātiem zvārguļiem.
- šķīvis Mūzikas sitaminstruments, kas sastāv no diviem metāla diskiem, ko parasti sit vienu pret otru, radot asu, šķindošu skaņu.
- nots Mūzikas skaņa, kas atbilst attiecīgajam nosaukumam un grafiskajam apzīmējumam.
- nošu raksts mūzikas skaņu pierakstīšanas sistēma; notācija.
- skaņkārta Mūzikas skaņu savstarpējas sakarības sistēma, ko nosaka noturīgo un nenoturīgo skaņu attiecības.
- diatonika Mūzikas skaņu sistēma, ko veido tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
- f Mūzikas skaņu stipruma gradāciju sistēmā apzīmē spēcīgu, skaļu intonāciju; forte.
- kantri Mūzikas stils (radies 20. gs. 20. gados ASV), kam pamatā amerikāņu fermeru tautas mūzika ar tai raksturīgiem instrumentiem – vijoli, bandžo, ģitāru; šāda stila mūzika.
- regtaims Mūzikas stils (radies ASV 19. gs. 90. gados), kam raksturīgs vienmērīgs ritms basā un asi sinkopēta melodiskā līnija; šā stila skaņdarbs, ko (parasti) atkaņo uz klavierēm.
- muzikoloģija Mūzikas zinātne (mūzikas teorija, vēsture un kritika).
- muzikologs Mūzikas zinātnieks; mūzikas kritiķis.
- džezs Mūzikas žanrs (radies 20. gs. sākumā Amerikā), kam raksturīga mūzika ar specifiski sinkopētiem ritmiem un improvizācijas elementiem.
- etnomūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums; folkmūzika.
- folkmūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums.
- variācija Mūzikas žanrs, kura skaņdarbus veido vairāki šādi tēmas vai tēmu pārveidojumi; attiecīgais skaņdarbs.
- perkusionists Mūziķis, kas (ar pirkstiem, plaukstām) spēlē sitaminstrumentus.
- pavadītājs Mūziķis, kas atskaņo pavadījumu.
- brīvmākslinieks Mūziķis, kas beidzis pilnu konservatorijas kursu (piem., cariskajā Krievijā); šādam mūziķim piešķirtais nosaukums.
- reperis Mūziķis, kas izpilda repu, ir specializējies repošanā.
- multiinstrumentālists Mūziķis, kas prot spēlēt vairākus instrumentus.
- šlāgermūziķis Mūziķis, kas sacer vai izpilda šlāgermūziku.
- koncertants Mūziķis, kas sniedz koncertu, koncertē.
- obojists Mūziķis, kas specializējies obojas spēlē.
- akordeonists Mūziķis, kas spēlē akordeonu, akordeona spēlētājs.
- altists Mūziķis, kas spēlē altu (2).
- arfists Mūziķis, kas spēlē arfu.
- soloģitārists Mūziķis, kas spēlē augsta reģistra ģitāru.
- bajānists Mūziķis, kas spēlē bajānu; bajāna spēlētājs.
- basists Mūziķis, kas spēlē basa instrumentu.
- bazūnists Mūziķis, kas spēlē bazūni.
- bundzinieks Mūziķis, kas spēlē bungas; cilvēks, kas sit bungas.
- čellists Mūziķis, kas spēlē čellu.
- ērģelnieks Mūziķis, kas spēlē ērģeles.
- fagotists Mūziķis, kas spēlē fagotu.
- flautists Mūziķis, kas spēlē flautu.
- ģitārists Mūziķis, kas spēlē ģitāru; ģitāras spēlētājs.
- pūtējs Mūziķis, kas spēlē kādu no pūšaminstrumentiem.
- klarnetists Mūziķis, kas spēlē klarneti.
- klavesīnists Mūziķis, kas spēlē klavesīnu.
- pianists Mūziķis, kas spēlē klavieres.
- koklētājs Mūziķis, kas spēlē kokli; kokles spēlētājs.
- kontrabasists Mūziķis, kas spēlē kontrabasu.
- kornetists Mūziķis, kas spēlē korneti.
- lautists Mūziķis, kas spēlē lautu.
- mandolīnists Mūziķis, kas spēlē mandolīnu; mandolīnas spēlētājs.
- marimbists Mūziķis, kas spēlē marimbu; marimbas spēlētājs.
- mežradznieks Mūziķis, kas spēlē mežragu.
- instrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas instrumentu.
- sitaminstrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas sitaminstrumentu vai sitaminstrumentus.
- tapers Mūziķis, kas spēlē pavadījumus mēmajām filmām.
- saksofonists Mūziķis, kas spēlē saksofonu.
- stīdzinieks Mūziķis, kas spēlē stīgu instrumentu.
- taurētājs Mūziķis, kas spēlē tauri vai kādu citu metāla pūšamo instrumentu.
- taustiņinstrumentālists Mūziķis, kas spēlē taustiņinstrumentu.
- trombonists Mūziķis, kas spēlē trombonu.
- trompetists Mūziķis, kas spēlē trompeti.
- tubists Mūziķis, kas spēlē tubu.
- vijolnieks Mūziķis, kas spēlē vijoli.
- atskaņotājs Mūziķis, mūziķu kolektīvs, kas atskaņo skaņdarbu.
- popgrupa Mūziķu grupa, ansamblis, kas izpilda popmūziku.
- rokgrupa Mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku.
- ansamblis Mūziķu grupa, kas izpilda skaņdarbus.
- vaskapuķe Mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaska puķe [Hoya cornosa].
- vaska puķe mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaskapuķe.
- monstera Mūžzaļš kāpelējošs tropu augs ar gaisa saknēm un platām dalītām, caurumainām lapām, kas bieži tiek audzēts kā istabas augs.
- āmulis Mūžzaļš krūmveida augs, kas parazitē uz kokiem.
- sekvoja Mūžzaļš vienmājas skuju koks (Ziemeļamerikā), kas izceļas ar stumbra augstumu, ilgmūžību un augstvērtīgu koksni.
- NHL Nacionālā hokeja līga, kas apvieno 30 profesionālā hokeja komandas Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā.
- tautas fronte nacionālā opozīcijas kustība 1991. gadā, kas veicināja PSRS sabrukumu.
- konference Nacionālas vai starptautiskas organizācijas vadošā institūcija.
- neonacisms Nacisma ideoloģijas un politikas restaurācija, īstenošana mūsu dienās.
- naga sakne naga daļa, kas atrodas ādā, tā augšanas zonā.
- atsvēte Nākamā svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta; neliela (nesen pagājušu svētku) atkārtota svinēšana.
- vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic (parasti noteiktus, specializētus) šīs amatpersonas pienākumus.
- tabaka Nakteņu dzimtas lakstaugs ar lielām lapām, kas satur nikotīnu.
- zāle Narkotiska viela, kas iegūta no augiem (parasti marihuāna).
- kokaīns Narkotiska viela, ko iegūst no kokas lapām vai mākslīgi un ko lieto kā apreibināšanās līdzekli vai medicīnā anestēzijai.
- vārāmais sāls nātrija hlorīds, pārtikas sāls.
- vārāmā sāls nātrija hlorīds, pārtikas sāls.
- naturālists Naturālisma (1) pārstāvis literatūrā, mākslā; rakstnieks, mākslinieks, kura darbos izpaužas naturālistiskas tendences.
- pirmskaitlis Naturāls skaitlis, kas ir lielāks par 1 un dalās tikai ar 1 un pats ar sevi.
- kalims Nauda (arī manta, piem., lopi), kas līgavainim jādod līgavas tēvam (dažām Āzijas tautām).
- pamatkapitāls Nauda un citas vērtības naudas izteiksmē, kas ir ieguldītas uzņēmumā nepieciešamo ražošanas līdzekļu iegādei, lai uzsāktu vai turpinātu uzņēmējdarbību.
- netīrā nauda nauda, finanšu līdzekļi, kas iegūti nelikumīgi, negodīgi.
- maks Nauda, kapitāls (kas ir kāda rīcībā).
- zārka nauda nauda, kas iekrāta bēru izdevumiem.
- papīrnauda Nauda, kas iespiesta uz īpaša, šim nolūkam paredzēta papīra; papīra nauda, banknotes.
- dienas nauda nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).
- uztura līdzekļi nauda, kas paredzēta uztura iegādei, iztikai.
- kapitāls Nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u. tml., dod pelņu.
- depozīts Nauda, vērtspapīri, vērtīgi priekšmeti, kas nodoti glabāšanā (piem., bankā); noguldījuma, arī glabāšanas veids.
- krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piem., keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
- noguldījums Naudas līdzekļi, kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem ir noguldīti bankā vai citā finanšu iestādē.
- migrācija Naudas līdzekļu virzīšanās no valsts uz valsti, no nozares uz nozari, no bankas uz banku.
- parāds Naudas summa vai citas materiālas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam.
- pārmaksa Naudas summa, kas ir pārmaksāta.
- izdevums Naudas summa, kas jāizdod, jāsamaksā (par ko).
- starta kapitāls naudas summa, kas nepieciešama, lai uzsāktu kādu biznesu, uzņēmējdarbību u. tml.
- līdzīga nauda naudas summa, kas precīzi atbilst maksājuma vērtībai.
- pareiza nauda naudas summa, kas precīzi atbilst maksājuma vērtībai.
- dolārs Naudas vienība (ASV, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs), kas vienāda ar 100 centiem; attiecīgā naudaszīme.
- sentavo Naudas vienība (piem., vairākās Latīņamerikas zemēs); attiecīgā monēta.
- feniņš Naudas vienība (Vācijā līdz eiro ieviešanai) – vienas markas simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- mārciņa Naudas vienība Lielbritānijā, kas līdzvērtīga 100 pensiem; attiecīgā monēta.
- šiliņš Naudas vienība Lielbritānijā, kas pastāvēja līdz 1971. gadam; attiecīgā naudas zīme, monēta
- šiliņš Naudas vienība vairākās Austrumāfrikas zemēs (piem., Kenijā, Tanzānijā, Ugandā).
- Latvijas rublis naudas vienība, kas Latvijā pastāvēja pirms lata ieviešanas.
- nav mazais bērns nav tāds, kas nesaprot, nezina (ko).
- diezin kas nav zināms, kas.
- gals Nāve, bojāeja; arī stāvoklis, kad (kas) ir beidzies.
- dabiskā nāve nāve, kas iestājas fizioloģiskās novecošanās rezultātā.
- kursogrāfs Navigācijas ierīce, kas automātiski pieraksta kuģa kursu.
- leicīns Neaizstājama aminoskābe, kas ietilpst augu un dzīvnieku olbaltumvielā.
- trīce Neapzinātas ritmiskas, sīkas svārstības (ķermenī, tā daļās).
- iracionalitāte Neatbilstība saprāta, loģikas likumiem.
- tiesu vara neatkarīga vara Latvijas Republikā, kas pastāv līdzās likumdošanas varai un izpildvarai.
- NVS Neatkarīgo valstu savienība – valstu apvienība, kas izveidojās 1991. gadā pēc PSRS sabrukuma, un kurā ietilpst 12 bijušās padomju republikas.
- darba skudra neattīstītā bezspārnu skudru mātīte, kas veic pūžņa būvi un aizsardzību, gādā barību, kopj kāpurus un kūniņas.
- rudiments Neattīstīts orgāns vai orgāns, kas zaudējis savu nozīmi un pilnībā neattīstās.
- pārstāt Nebūt vairs tam, kas bija, vai tādam, kāds bija.
- paplest Nedaudz izplest (rokas, kājas, spārnus u. tml.).
- cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
- darbdiena Nedēļas diena, kas nav svētdiena, sestdiena vai svētku diena.
- autoritārisms Nedemokrātisks politiskais režīms, kas neņem vērā sabiedrisko domu, bet var nebūt diktatorisks vai totalitārs.
- kaunīgs Nedrošs, tramīgs; tāds, kas izjūt savu pārkāpumu (par dzīvniekiem).
- nepaklausība Negatīva īpašība, kas bērnam izpaužas kā pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
- negods Negodīga rīcība, kas var izraisīt šādu stāvokli.
- afroamerikāņi Negroīdās rases ASV iedzīvotāji, kuru senči cēlušies no Āfrikas.
- nēģeri Negroīdās rases pārstāvji – Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji; melnādainie citu valstu iedzīvotāji, kuri senatnē cēlušies no šiem iedzīvotājiem.
- zaudēt Negūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.); nelietderīgi, bezmērķīgi tērēt (ko).
- noskaust Neiedot, nepiešķirt (to, kas pienākas) vai iedot, piešķirt (ko) mazāk, nekā nepieciešams.
- diktatūra Neierobežota (partijas, grupējuma, atsevišķa cilvēka) valsts vara, kas (parasti) iegūta ar prettiesiskiem vai vardarbīgiem līdzekļiem un balstās uz nežēlību un teroru.
- pelēcīgs Neievērojams, ikdienišķs; tāds, kas neizceļas ne ar ko īpašu (par cilvēku).
- svinīgs Neikdienišķi nopietns, pozitīvi emocionāls (par psihisku stāvokli); tāds, kas ir saistīts ar ko neikdienišķi nopietnu, pozitīvi emocionālu.
- atņemt elpu Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- papūst Neilgu laiku spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, skaņdarbu, mūzikas instrumentu).
- uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (piemēram, mūzikas instrumentu).
- pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ķermeņa daļu).
- pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (piem., ar ko asu).
- pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties (piem., braucot transportlīdzeklī, kas kratās).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (skaņdarbu, mūzikas instrumentu); neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņdarbu).
- pakūkot Neilgu laiku, vairākas reizes kūkot (par dzeguzi).
- pamaisīt Neilgu laiku, vairākas reizes maisīt.
- disleksija Neirobioloģiskas izcelsmes specifisks mācīšanās traucējums, ko raksturo grūtības precīzi un tekoši izlasīt vārdus un vājas pareizrakstības prasmes.
- katatonija Neiropsihiski traucējumi (piem., šizofrēnijas slimniekiem), kas izpaužas ķermeņa kustībās (sastingums, anomālu pozu ieņemšana u. c.) vai uzvedības pārmaiņās (neēd, neatbild, nerunā).
- pseidoartroze Neīstā locītava – anormāls kaula kustīgums, kas radies lūzuma nepilnīga saauguma dēļ.
- tiltiņš Neizņemama zobu protēze, kas atbalstās uz dabiskajiem zobiem.
- NLO Neizprotams, neizpētīts lidojošs objekts, kas debesīs parādās spoža, iegareni apaļa objekta veidā; lidojošais šķīvītis.
- nogulsnes Neizšķīdušas vielas daļiņas, kas nogulsnējušās šķidrumā.
- uzminēt Nejauši izvēlēties, nosaukt u. tml. (ko tādu, kas zināms, izlemjams tikai citiem vai arī nevar būt zināms nevienam).
- negadījums Nejaušs gadījums, kas rada materiālus zaudējumus, apdraud (kāda) veselību; traģisks nelaimes gadījums.
- nenieka Nekā (vietniekvārda nekas ģenitīvs); necik.
- nekāda nelaime (nebūs, nenotiks u. tml.) nekas briesmīgs, nekas ļauns (nebūs, nenotiks u. tml.).
- nekas vairāk nekas cits bez minētā, zināmā.
- zils gaiss nekas, pavisam nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
- tukša vieta nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs, arī vienaldzīgs.
- tukšs gaiss nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
- ērzelis Nekastrēts, pieaudzis zirgu tēviņš.
- ugunsgrēks Nekontrolējama degšana, kas saistīta ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns.
- hipotēka Nekustamā īpašuma ķīla, kas ir aizņēmuma garantija.
- dzimtīpašums Nekustams īpašums, kas iegūts mantojumā no asinsradiniekiem un kuru drīkst mantot tikai asinsradinieki.
- koraļļi Nekustīgi jūras dzīvnieki (zarndobumaiņi), kas dzīvo kolonijās; nogulumslānis, kas radies no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas.
- lauzīta līnija nelīdzena līnija, kas sastāv no vairākiem dažādos virzienos vērstiem nogriežņiem.
- sēklgrauzis Neliela (līdz pieciem milimetriem gara), drukna vabole, kaitēklis, kas mitinās pākšaugos.
- tāfele Neliela (pārtikas produkta) taisnstūrveida plāksne.
- punkts Neliela (piem., teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
- dziesma Neliela apjoma vokāls skaņdarbs ar dzejas tekstu; attiecīgais mūzikas žanrs.
- skaiterjers Neliela auguma medību suns ar garu, cietu un taisnu zilganpelēku vai rudu apmatojumu, kas krīt pāri acīm, stāvām vai nokarenām ausīm un īsām kājām; attiecīgā suņu šķirne.
- pusbēda Neliela bēda; arī daļa no lielākas problēmas, sarežģījuma.
- skamba Neliela daļa, kas ir atdalījusies (no kā, tam lūstot, drūpot u. tml.).
- tabloīds Neliela formāta laikraksts, kas publicē populārus materiālus, sensācijas, izmanto lielus virsrakstus, daudz fotoattēlu u. tml.
- šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, uzšķiļot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
- soļu skaitītājs neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas; pedometrs.
- soļu mērītājs neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas; pedometrs.
- jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība, kas tika izveidota Latvijā 1920. gada agrārās reformas rezultātā.
- meitas istabiņa neliela istaba, kas paredzēta kalponei.
- atlaižu karte neliela karte, kas dod tiesības konkrētā veikalā iepirkties ar atlaidi.
- šķirstiņš Neliela kaste ar vāku.
- nesesers Neliela kastīte vai soma noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai.
- flīze Neliela keramikas plāksnīte sienu vai citu virsmu apdarei.
- taupības krāsniņa neliela krāsns, kas patērē samērā maz kurināmā.
- sapieru lāpsta neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
- sapieru lāpstiņa neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
- spradzis Neliela melna, zili vai zaļi mirdzoša lapgraužu dzimtas vabole, kas veikli un augstu lec.
- roka grupa neliela mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku; rokgrupa.
- tējas maisiņš neliela papīra paciņa ar tēju, kas paredzēta vienas dzēriena porcijas pagatavošanai.
- maksājumu karte neliela plastikāta karte, kurā ar elektroniskiem elementiem ierakstīta informācija par personas bankas kontu.
- simfīze Neliela skrimšļa plātne, kas savieno abus kaunuma kaulus.
- pieliekamais Neliela telpa vai norobežota vieta (parasti) pārtikas produktu glabāšanai.
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
- ūziņa Neliela ūdenstece, kas savieno ezerus vai upi ar ezeru; šaurs ezera līcis pie šādas ūdensteces.
- strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
- smecernieks Neliela vabole ar snuķi, kas dzīvo uz augiem un ēd augu virszemes daļas.
- skabarga Neliela, asa, smaila (no koksnes, retāk metāla) atlūzusi skaidiņa; šāda skaidiņa, kas iedūrusies miesā.
- lapene Neliela, atpūtai paredzēta nojume (piem., dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
- malduguns Neliela, bāli zilgana liesma (purvainās vietās, degot purva gāzēm), kas naktī spīd nelielā augstumā virs zemes.
- pompadūra Neliela, grezna maisiņa formas sieviešu rokassoma garā saitē; arī šāds rokdarbu maisiņš.
- etvija Neliela, plakana kārbiņa (parasti tabakas izstrādājumu glabāšanai).
- kartīte Neliela, taisnstūrveida (parasti stingra papīra) lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai, nodošanai u. tml.
- pundurābele Neliela, uz pundurpotcelma izaudzēta ābele, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu.
- ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas bērnu vizināšanai, nobraukšanai no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
- sviedrene Nelieli izsitumi, kas rodas uz ādas, parasti ilgstošas, svīšanas rezultātā.
- tektīti Nelieli, ieapaļi, stiklam līdzīgi veidojumi, kas atrodami kvartāra un neogēna nogulumos.
- kameransamblis Neliels (instrumentālistu, vokālistu) kolektīvs, kas izpilda kamermūziku.
- kvekšķis Neliels (parasti bezšķirnes) suns, kas mēdz riet smalkā balsī.
- teftelis Neliels apaļš vai iegarens maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.
- raudze Neliels ārstnieciskas vielas daudzums, ko ievada organismā zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- feļetons Neliels asprātīgs, kritisks raksts; attiecīgais publicistikas žanrs.
- ormanītis Neliels bridējputns, kas dzīvo aizaugušu ūdenstilpju krastos, purvos, mitrās pļavās.
- tomahauks Neliels cirvītis ar rokturi, ko Amerikas indiāņi lietoja kā darbarīku vai ieroci.
- mazdārziņš Neliels dārzs, kas ierīkots uz atsevišķa personas rīcībā piešķirta zemes gabala; ģimenes dārziņš.
- garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis ar vāji pārkaļķotu čaulu, kura vairākas sugas lieto uzturā; krevete.
- mārks Neliels dīķis, kas paredzēts šķiedraugu (piem., linu) mērcēšanai.
- somzīlīte Neliels dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu – somu [Remiz pendulinus].
- dūmaka Neliels gaisa necaurspīdīgums, kas rodas, gaismai izkliedējoties no sīkiem ūdens pilieniem zemei tuvā gaisa slānī.
- galdiņš Neliels galds restorānā, kafejnīcā u. tml., kas paredzēts apmeklētāju apkalpošanai.
- uzmetums Neliels grafikas, glezniecības vai tēlniecības darbs ātrā izpildījuma manierē; arī skice.
- vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
- lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam pakaļkājas daudz garākas nekā priekškājas un kas pārvietojas lēcieniem.
- limfmezgls Neliels ieapaļš veidojums, kas producē limfocītus, antivielas un filtrē limfu.
- prelūdija Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem).
- dziesma bez vārdiem neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
- plaukstdators Neliels kabatas formāta dators, ko var novietot uz vienas rokas plaukstas.
- vimpelis Neliels karodziņš, kas parasti piestiprināts vertikāli pie kāta ar pamatni un ko piešķir par nopelniem, uzvaru u. tml.
- signālkarodziņš Neliels karodziņš, kas paredzēts signalizēšanai.
- pistācija Neliels koks vai krūms, kas satur sveķus un ēteriskās eļļas un kam ir riekstiem līdzīgi augļi.
- traleris Neliels kuģis ar trali, kas paredzēts zivju zvejniecībai.
- savrupiene Neliels lokāls ģeogrāfisks komplekss, ģeogrāfiskās ainavas sastāvdaļa, kas aptver veselas izliektas vai ieliektas reljefa formas, piem., atsevišķu pauguru, ieplaku, ielejas nogāzi, terasi vai palieni.
- tabakas maks neliels maisiņš tabakas glabāšanai.
- pagale Neliels malkas gabals (parasti atzāģēts, atskaldīts no apaļkoka).
- ķauķis Neliels mušķērāju dzimtas dziedātājputns ar tumšpelēku vai brūnganu mugurpuses apspalvojumu un gaišāku vēderpusi, kas ligzdo tuvu zemei.
- lauku kapela Neliels muzikantu ansamblis (kas spēlē svinībās, sarīkojumos).
- lauku kapela Neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti.
- sētiņa Neliels pārnēsājams nožogojums bērnam, kas sāk rāpot, staigāt; manēža.
- kapucīns Neliels pērtiķis ar platu degunu, īsu purnu un galvas apmatojumu, kas atgādina kapuci.
- kaķis Neliels plēsēju kārtas mājdzīvnieks, kas medī peles, žurkas, putnus.
- spīgulis Neliels priekšmets, veidojums, kas spīguļo.
- īsais stāsts neliels prozas darbs, kas parasti veltīts kādam atsevišķam notikumam.
- lokāls Neliels restorāns (parasti tāds, kas darbojas vēlu naktī un kurā sniedz izklaidējošus priekšnesumus); naktslokāls.
- naktslokāls Neliels restorāns, kas parasti darbojas vēlu naktī un kurā sniedz izklaidējošus priekšnesumus; lokāls [2].
- slotiņa Neliels rīks (piem., kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un, parasti, roktura, kāta.
- vālīte Neliels rīks, kas pēc formas atgādina vāli.
- meteoroīds Neliels Saules sistēmas kosmiskais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā.
- impresija Neliels skaņdarbs, kas attēlo šādus iespaidus, noskaņas.
- mājas apogs neliels šīs dzimtas putns, kas apmetas apdzīvotu vietu tuvumā.
- laputs Neliels vai sīks kukainis ar mīkstu ķermeni, kas dzīvo uz augu lapām un sūc to sulu.
- tārtiņš Neliels vai vidēja lieluma putns, kas uzturas ūdenstilpju tuvumā.
- šņibītis Neliels vai vidēja lieluma sloku dzimtas putns ar pagaru, mazliet uz leju liektu knābi, kas ligzdo galvenokārt tundrā.
- cikāde Neliels vai vidēji liels augu sūcēju kukainis, kas spēj radīt spēcīgas, čirkstošas skaņas.
- piedēklis Neliels veidojums (organismā), kas atzarojas vai ir atkarīgs no kāda cita orgāna.
- rokzāģis Neliels zāģis ar vienu rokturi; rokas zāģis.
- mangusts Neliels zīdītājs, kas pārtiek no žurkām, čūskām, ķirzakām un ir izplatīts Āfrikā, Dienvidāzijā.
- garastīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar baltu galvu un garu asti, kas parasti uzturas lapkoku audzēs.
- kaņepītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar brūngani pelēku apspalvojumu, kas pārtiek no augu sēklām, pumpuriem [Acanthis cannabina].
- murkšķis Neliels, drukns vāveru dzimtas grauzējs ar biezu vienkrāsainu apmatojumu, mazām ausīm, un īsu asti, kas mitinās dziļās alās.
- grieze Neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas [Crex crex].
- lāčsomainis Neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plats purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs; koala.
- sliņķis Neliels, mazkustīgs zīdītājs (Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas mežos), kas uzturas kokos, parasti iekāries zaros ar galvu uz leju un pārtiek no augu barības.
- sesks Neliels, plēsīgs dzīvnieks ar slaidu, spēcīgu ķermeni, īsām kājām, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala asi smakojošu sekrētu [Mustela putorius].
- pundurkoks Neliels, uz pundurpotcelma izaudzēts augļu koks, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu.
- neizteikts Neliels; tāds, kas izpaužas, iezīmējas samērā nedaudz.
- skaidiņa Nelielu skaidu formā sasmalcināti pārtikas produkti.
- mala Nelikumīgs (par darbību, nodarbošanos, kam nav nepieciešamās atļaujas); tāds, kas nelikumīgi nodarbojas (ar ko tādu, kam nepieciešama atļauja).
- turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas, parasti dzīvnieks) nemaina savu iepriekšējo stāvokli vai atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
- aizliegt Neļaut (ko darīt); nepieļaut, ka (kas) notiek, norisinās, tiek izplatīts, demonstrēts.
- proletariāts Nemantīgo iedzīvotāju slānis, kam iztikas avots ir algots darbs; strādniecība, strādnieku šķira.
- trihinella Nematožu klases veltņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā.
- ne kumosa nemaz (ēdiena, pārtikas).
- nevienu kumosu nemaz (ēdiena, pārtikas).
- knosīties Nemierīgi grozīties, kasīties, knibināties; būt nemierīgam.
- fēnikss Nemirstības, mūžīgās atjaunošanās, atdzimšanas simbols – mitoloģisks putns, kas pēc sadegšanas atdzimst no pelniem.
- ēst matu no galvas nost nemitīgi pārmest kādam nebūtiskas lietas.
- pļāpas Nenopietna, nenozīmīga saruna; tenkas.
- puskoka lēcējs nenopietns, nenosvērts cilvēks, kas visu dara pa pusei (nepabeidz iesākto, neizdara apsolīto u. tml.).
- hameleons Nenoteikts cilvēks, kas atkarībā no situācijas maina savas domas un uzskatus.
- jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts (priekšmets, parādība); vienalga kas.
- vājš Nenozīmīgs, nepietiekams; tāds, kas ir samērā nepārliecinošs.
- lūst vai plīst neņemot vērā nekādus šķēršļus; lai notiek, kas notikdams.
- pelēkā ekonomika neoficiālā jeb nekontrolējamā ekonomika, ienākumi, kas netiek oficiāli uzskaitīti un par kuriem netiek maksāti nodokļi.
- baumas Neoficiālas ziņas, kas izplatās sabiedrībā.
- sērskābe Neorganiska skābe – bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas.
- noslēpumains Neparasts, neizpētīts, savāds; tāds, kas valdzina ar savu neparastumu, savādumu.
- dīvains Neparasts, neizprotams, tāds, kas izraisa izbrīnu.
- laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita, kas izpaužas likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne, nākotne kā veselums.
- lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
- cirsmojums Nepārtrauktu cirsmu rinda, kas stiepjas noteiktā virzienā.
- rusofobija Nepatika pret krieviem, krievu tautu; šīs nepatikas paušana.
- pliekana dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piem., daudz ēdot ko saldu.
- šķebīga dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piem., daudz ēdot ko saldu.
- šmuce Nepatikšanas, apkaunojoša situācija (piem., kad atklājas kas nelikumīgs).
- ielaist Nepietiekami apsaimniekojot, nekopjot u. tml., pieļaut, ka (kas) nonāk sliktā stāvoklī.
- fluīds Neredzams strāvojums, enerģijas plūsma, kas nāk no cilvēka.
- sensorie nervi nervi, kas vada impulsus no receptoriem uz centrālo nervu sistēmu.
- trofiskais nervs nervs, kas regulē vielmaiņu un audu barošanu.
- saules pinums nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
- veģetatīvā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānu un regulē vielmaiņu.
- somatiskā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, kas inervē šķērssvītru muskulatūru, ādu un maņu orgānus.
- psihastēnija Nervu sistēmas darbības traucējumi, kas izpaužas gan psihopātijas, gan neirozes formā.
- tonuss Nervu sistēmas vai muskuļu sasprindzinājums, kas nerada nogurumu.
- sensors Nervu šķiedras gals, šūna, kas uztver kairinājumu (impulsu) un to novada uz smadzenēm.
- dzejolis prozā nesaistītā valodā uzrakstīts daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
- likumu kolīzija nesaskaņas vai pretrunas starp atsevišķiem likumiem, kas reglamentē vienas un tās pašas vai radniecīgas sabiedriskās attiecības.
- šizofrēnija Neskaidras izcelsmes psihiska slimība, kas izraisa pārmaiņas personībā, aplamu īstenības uztveri un citus psihisko procesu traucējumus.
- pārsegums Nesošā, arī norobežojošā ēkas konstrukcija, kas uzņem pastāvīgo un mainīgo slodzi un pārnes to uz nesošajām sienām vai kolonnām.
- tuvums Netāla apkārtne, vieta, kas atrodas tuvu (kam), arī neliels attālums.
- nešķīsts Netikumīgs, netikls; tāds, kas ir saistīts ar reliģiskiem pārkāpumiem.
- bez vainas vainīgais nevainīgs cilvēks, kas tiek uzskatīts par vainīgu.
- šķīrējtiesa Nevalstiska jurisdikcijas institūcija, kas izskata un izspriež tai pakļautās civillietas.
- Zemnieku saeima nevalstiska organizācija, kas pārstāv Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju intereses.
- krusts un bēdas Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
- sārņi Nevēlamas vielas, kas (dažādu procesu rezultātā) uzkrājas (organismā, tā daļās).
- blakne Nevēlams simptoms, blakusparādība, kas rodas, piem., lietojot kādas zāles.
- barbarisms Nevēlams, nevajadzīgs aizguvums, kas neiederas literārajā valodā.
- samudžināt Nevērīgi, pavirši rīkojoties (ar ko vijīgu), pieļaut, ka (tas) savelkas cilpās, mezglos, kļūst grūti atšķetināms.
- nelīdzens Nevienmērīgs; tāds, kas nav ritmisks.
- saplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) saplīst, sabojājas; būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, sabojāts.
- uzraut Neviļus pieļaut, ka (kas) tiek bojāts ar ko asu.
- uzmest Neviļus pieļaut, ka (kas) uzkrīt virsū (uz kā, kam).
- uzplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) uzplīst, tiek bojāts (piemēram, saskarē ar ko asu); šādi pieļaut, ka rodas (bojājums).
- nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka (kas) nokrīt, nogāžas lejā, zemē.
- lidojošais šķīvītis Nezināms lidojošs objekts, kas parādās atmosfērā kā ieapaļš disks.
- pārcilvēks Nīčes filozofijā – cilvēka ideāls; cilvēks, kas ar savām īpašībām ir pārāks par citiem.
- klejojošā niere niere, kas noslīd un pārvietojas atkarībā no ķermeņa stāvokļa.
- žakete No auduma šūts apģērba gabals, kas (parasti) sniedzas līdz jostasvietai vai gūžām un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- narkotiskās vielas no augiem iegūti vai mākslīgi ķīmiskie savienojumi, kas rada minētās sajūtas.
- jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- blūze No biezāka, blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai.
- kazaki No brīvajiem cilvēkiem un izbēgušiem dzimtļaudīm veidojusies kopiena cariskās Krievijas nomalēs; īpašs karaspēks, kas sastāv no šīs kopienas pārstāvjiem.
- dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (piem., koferim, kastei).
- metastāze No jauna izveidojies slimības (parasti ļaundabīgā audzēja) perēklis, kas radies audzēja šūnām vai slimības ierosinātājiem ar asins vai limfas plūsmu pārvietojoties uz citu vietu organismā.
- vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
- kolonija No kādas zemes vai kāda novada izceļojušu iedzīvotāju apmetne citā zemē; kādas tautas izceļotāji, kas dzīvo vienkopus citā zemē.
- sieksta No koka veidots soda rīks, kurā ieslēdza sodītā kājas, rokas, retāk – kaklu.
- notālēm No lielāka attāluma, no attālākas vietas; iztālēm.
- maize No mīklas krāsnī cepts pārtikas produkts (parasti klaipa, kukuļa formā); šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
- vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; parafīneļļa.
- dievmaize No neraudzētas mīklas cepta maizīte, ko pasniedz Svētā Vakarēdiena laikā un kas simbolizē Jēzus Kristus miesu; dievmaizīte.
- optiskais kabelis no optiskajām šķiedrām izveidots kabelis, kas informāciju pārsūta ar gaismas impulsiem.
- mineralizēties No organiskas vielas pārvērsties par neorganiskiem savienojumiem.
- šķēle No pārtikas produkta (piem., maizes klaipa, siera, gaļas) atdalīts samērā plāns gabals.
- mozaīka No sīkiem, dažādas krāsas akmentiņiem, stikla vai keramikas gabaliņiem izveidots attēls vai dekoratīvs rotājums.
- ķemmdzija No smalkas, garas vilnas vērpta gluda augstas kvalitātes dzija; gublāns.
- gublāns No smalkas, garas vilnas vērpta gluda augstas kvalitātes dzija; ķemmdzija.
- nunataks No sniega un ledus brīvs klinšu atsegums, kas paceļas pār ledāju (piem., Grenlandē, Antarktīdā).
- tauki No šādiem esteriem iegūta uzturviela, pārtikas produkts.
- terakotas armija no terakotas izgatavota 8000 karavīru armija dabiskā lielumā, kas atrodas Ķīnas imperatora Ciņa Šihuandi kapenēs.
- tuša No vaska, taukvielām, krāsvielām gatavots kosmētikas līdzeklis skropstu, uzacu krāsošanai.
- parvēnijs No zemākiem sabiedrības slāņiem cēlies cilvēks, kas ir kļuvis bagāts, ietekmīgs vai slavens.
- čigāni No Ziemeļindijas klejotāju ciltīm cēlusies tauta, kas dzīvo dažādās pasaules zemēs.
- ikri No zivju olām gatavots pārtikas produkts.
- steliņģis Nodalījums (piem., kūtī, stallī), kas paredzēts vienam dzīvniekam.
- atsevišķs Nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām).
- sekretariāts Nodaļa (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko darbu un izpilddarbu; šādas nodaļas darbinieku kopums.; telpa, celtne, kurā darbojas šāda nodaļa.
- ekspedīcija Nodaļa (iestādē, uzņēmumā), kas pieņem vai nosūta dokumentus, periodiskos izdevumus, preces u. tml.
- grāmatvedība Nodaļa (uzņēmumā, iestādē), kas veic šādu uzskaiti.
- kantoris Nodaļa uzņēmumā, iestādē, kas nodarbojas ar grāmatvedības, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
- apakšnodaļa Nodaļa, kas ietilpst citas, lielākas nodaļas sastāvā; pakļautā nodaļa.
- pāridarījums Nodarījums, kas aizskar (kādu), sagādā (kādam) ciešanas; pārestība.
- izvedmuita Nodeva, kas jāmaksā, izvedot preces uz ārzemēm.
- uzņemt Nodibināt (sakarus ar sakaru tehnikas līdzekļiem).
- apskaņot Nodrošināt (piem., telpu, sarīkojumu) ar skanējumu (parasti mūzikas ierakstiem).
- sargāt Nodrošināt, ka (kam) nenotiek kas nevēlams.
- stodere Noenkurota vai gruntī nostiprināta navigācijas zīme garas kārts veidā, kas norāda, piem., kuģu ceļu, izliktus tīklus.
- sūtīt Nogādāt (ziņu, vēstuli u. tml.) ar elektroniskas ierīces (piem., mobilā telefona, datora) starpniecību.
- pārgaidīt Nogaidīt, kamēr (kas nelabvēlīgs, slikts) pāriet, izbeidzas; pārlaist (5).
- nags Nogāzta koka stumbra gala izvirzījums, kas rodas, ja šķērszāģējums nav visā koka diametrā, ir augstāk par aizzāģējumu.
- veidule Nogrieznis, kas savieno konusa virsotni ar konusa pamata riņķa līnijas kādu punktu.
- mediāna Nogrieznis, kas savieno trijstūra virsotni ar pretējas malas viduspunktu.
- partijas (iekšējā) opozīcija nogrupējums, kas regulāri pauž partijas oficiālai nostājai pretēju viedokli.
- likt naudu krājkasē noguldīt naudu krājkasē.
- koagulāts Nogulsnes, kas veidojas koagulācijas rezultātā.
- katlakmens Nogulsnes, kas veidojas uz katlu, siltumierīču u. tml. iekšējās virsmas no ūdenī esošajiem sāļiem.
- aplikums Nogulsnes, plēve, atdalījumi (kas pārklāj, piem., gļotādu).
- jašma Nogulumiezis dažādās krāsās, kas sastāv galvenokārt no kristāliska kvarca (izmanto rotaslietu vai mākslas priekšmetu izgatavošanai).
- ogle Nogulumiezis melnā vai brūnā krāsā, kas veidojies pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām; atsevišķi šā ieža gabali.
- māls Nogulumiezis, kas mitrumā kļūst mīksts un lipīgs, un ko izmanto būvniecībā, keramikā, arī kosmētikā u. tml.
- ģipšakmens Nogulumiezis, kas sastāv galvenokārt no ģipša ar māla, dolomīta u. c. piemaisījumiem.
- silvinīts Nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slānīšu mijas.
- merģelis Nogulumiezis, kas sastāv no karbonātiem un māla dažādās attiecībās.
- kūdra Nogulumiezis, ko veido nepilnīgi sadalījušās augu atliekas vietās, kur notiek pārpurvošanās.
- sensoriskais nogurums nogurums, kas rodas, ilgstoši sasprindzinot maņu orgānus.
- intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstīta uz neapzinātu pieredzi.
- lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izspiesta zemes virspusē; šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
- krist Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā); nokarājoties veidot (piem., krokas).
- sniegs Nokrišņi – balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos.
- sagūstīt Noķert, notvert (kādu, kas bēg, vairās).
- neķert Nolieguma darb. --> ķert; necensties netvert, neņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- vecums Nolietojums, kas radies kādā, parasti ilgākā, laikposmā.
- šrots Nolietots metāla priekšmets, kas ir nododams lūžņos.
- smeldze Nomācošs, samērā vājš emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piem., vilšanās, aizvainojums).
- province Nomaļa valsts teritorija, kas atrodas tālu no centra vai galvaspilsētas.
- nominatīvs Nomenu un pronomenu (vietniekvārdu) locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: kas?
- akuzatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kam ir tiešā papildinātāja funkcija un kas latviešu valodā atbild uz jautājumu: "ko".
- lokatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu "kur?".
- ģenitīvs Nomenu un pronomenu locījums (locījuma forma), kas norāda piem., uz piederību, cilmi, ciešu sakaru un latviešu valodā atbild uz jautājumu: "kā".
- datīvs Nomenu un pronomenu locījums (locījuma forma), kas norāda uz adresātu un latviešu valodā atbild uz jautājumu: "kam".
- instrumentālis Nomenu un pronomenu locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: ar ko?
- 3×3 nometne nometne, kas tiek rīkota triju paaudžu latviešiem (bērniem, vecākiem un vecvecākiem) no visas pasaules.
- noindēt Nonāvēt ar indi vai vielu, kas var izraisīt nāvi.
- atpirkt Nopirkt (no kāda, kas to pats ieguvis, pircis).
- siens Nopļauta, izkaltēta zāle, kas izmantojama lopbarībai.
- uz Norāda ar ko aizņemtu platību, platības vietu, kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, arī notiek, noris.
- uz Norāda daļas, kurās kas tiek sadalīts.
- -grāfs Norāda instrumentu, kas raksta, pieraksta, grafiski attēlo.
- uz Norāda ķermeņa daļu, ko izmanto par balstu vai kas saskaras ar kādu virsmu, pamatni.
- uz Norāda laikposmu, kas nomainīs iepriekšējo (uz beigām ejošo) laikposmu.
- uz Norāda laikposmu, kas norobežo kā norisi, pastāvēšanu.
- pēc- Norāda laiku, kas ir pēc tā, kurš izteikts salikteņa otrajā daļā.
- uz Norāda laiku, laikposmu, kad kas notiek, noris, pastāv.
- uz Norāda priekšmetu, kura virspusē kas notiek, noris; norāda ķermeņa daļu, kuras virspusē kas notiek, noris.
- uz Norāda runas, arī psihiskas darbības, iedarbības objektu.
- uz Norāda to, kam virsū (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
- tuvu Norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta.
- kā smejies norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
- tuvu Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts.
- pret Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad kas notiek, norisinās, eksistē.
- pēc Norāda uz attālumu, aiz kura (kas) atrodas vai notiek.
- par Norāda uz attiecībām, kas (kādam, kādu laulību rezultātā) izveidojas ar citiem.
- pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai ko apmainītu pret ko citu.
- pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, reaģējot, atbildot uz kāda cita iepriekšējo darbību.
- no- Norāda uz darbību, kuras rezultātā kāds zaudē dzīvību vai kas tiek iznīcināts, izpostīts.
- no- Norāda uz darbību, kuras rezultātā ko nolieto, kas nolietojas, tiek nolietots, patērēts.
- pēc Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kuram beidzoties, sākas cita darbība, norise, stāvoklis.
- par Norāda uz daudzumu, skaitu, mēru, kas ir saistīts ar kādu darbību.
- par Norāda uz domu, runas, interešu u. tml. priekšmetu, tematu, objektu; norāda uz parādību, kas ir psihiska, emocionāla stāvokļa cēlonis.
- ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kas piederīgs pie kādas kopas, grupas.
- priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts; norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
- viņš Norāda uz dzīvu būtni, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš; tas (1).
- pie Norāda uz grupu, kopumu, kurā (kas) ietilpst.
- neo- Norāda uz jaunu posmu tajā, kas nosaukts salikteņa otrajā daļā.
- nekas Norāda uz ko nenozīmīgu, kas nav ņemams vērā, vai uz pilnīgu (kā) neesamību.
- nulle Norāda uz laika momentu, kad sākas attiecīgā diennakts stunda.
- priekš Norāda uz laikposmu, kam kas paredzēts, gatavots.
- no- Norāda uz laikposmu, kas ir īsi pirms tā, ko izsaka pamatvārds.
- vēl Norāda uz laikposmu, kopš kura kas pastāv, atrodas (kur).
- pa Norāda uz laikposmu, kurā darbība notiek, ilgst; norāda uz laikposmiem, kuros (ko) atkārtoti dara, kuros (kas) atkārtoti notiek.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā kas turpina pastāvēt, atrasties.
- te Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad kas sāk notikt, norisināties; pēkšņi.
- priekš Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; pirms [3] (1).
- pirms Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis.
- labad Norāda uz nolūku, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
- starp Norāda uz norisi, darbību, stāvokli, kura starplaikā kas notiek.
- tur Norāda uz noteiktu vietu, kur kas atrodas, notiek.
- zem Norāda uz objektu, kam apakšā (kas) virzās, novietojas, tiek virzīts, novietots.
- priekš Norāda uz objektu, kura priekšā (kas) atrodas.
- pēc Norāda uz pazīmi, īpašību, kas ir kāda vērtējuma, iedalījuma pamatā.
- veids Norāda uz pazīmi, īpašību, kas raksturo kādu darbību, norisi.
- no Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kas tiek pārtraukts.
- par Norāda uz samaksas veidu, vērtību, cenu; norāda uz to (piem., mēru, daudzumu), kas saistīts ar kādu samaksas veidu, cenu.
- uz- Norāda uz spēcīgu, parasti fiziskas, darbības virzību (pret kādu, ko).
- zem Norāda uz stāvokli, apstākļiem, kādos (kas, kāds) atrodas.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) atrodas, ir ieradies u. tml. (kur) pirms (kāda, kā) cita, agrāk (par kādu, ko).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies, atnācis, atbraucis, (kas) ir atsūtīts, atgādāts.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (kas kādam) ir līdzi, atrodas (pie viņa).
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piem., psihisks vai fizisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
- pretī Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas (kam) tieši priekšējā pusē.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālāk par citiem (noteiktā attālumā) no kā.
- projām Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālu (no kā), ir attālinājies, attālināts (no kā).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (kas) iestājas, sākas.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizsalis, sasalis.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts; aizstājot priedēkli aiz-, norāda, ka (kas) tiek aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atvērts, darbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
- pretī Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu).
- garām Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir pagājis, beidzies.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, sakropļots, iznīcis; norāda uz stāvokli, kad (cilvēks, dzīvnieks) ir zaudējis dzīvību.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts, sasaistīts; aizstājot priedēkli sa-, norāda, ka (kas) tiek tverts, ķerts, saistīts, turēts.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir slēgts, nedarbojas.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir zaudēts, nav vairs atgūstams.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) nav aizvilcies ciet (piem., nav sadzijis, aizsalis, aizaudzis).
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad kas notiek, norisinās, tiek veikts kāda klātbūtnē.
- vairs Norāda uz stāvokli, kad kas var nenotikt, nepiepildīties (pēc kādas citas darbības, norises, kāda stāvokļa).
- par Norāda uz stāvokli, kvalitāti, kādā (kas) pārveidojas.
- vēss Norāda uz tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
- priekš Norāda uz to (objektu, darbību, stāvokli), kam kas ir noderīgs, piemērots, paredzēts.
- pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas puses uz otru).
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kuram (kas) virzās pāri.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās (parasti no vienas malas vai puses līdz otrai).
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas vai kam pāri, skarot tā virsmu, (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), virs kura augstāk kas atrodas, norisinās.
- dēļ Norāda uz to, kā labā, interesēs, kas notiek vai tiek darīts.
- labs Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts; labad.
- zem Norāda uz to, kas atrodas kam apakšā, aiz kā.
- pēc Norāda uz to, kas ir kam līdzīgs.
- pēc Norāda uz to, kas ir pamatā kādam secinājumam, spriedumam.
- pirms Norāda uz to, kas laika un telpas secībā vēl nav sasniegts, paveikts u. tml.
- bez Norāda uz to, kas nav ietverts kopējā skaitā, daudzumā.
- pie- Norāda uz to, kas papildina.
- pār Norāda uz to, kas tiek pakļauts kādai darbībai, ietekmei.
- pie Norāda uz to, kas tiek papildināts.
- pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam; norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
- pēc Norāda uz to, saskaņā ar ko, atbilstoši kam (kas) notiek, norisinās.
- virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, attiecībā pret kuru kas virzās, novietojas, ko virza, novieto.
- virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras vai augstāk par kuru kas atrodas, ir novietots, noris.
- zem Norāda uz vietu, apakš kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris.
- pret Norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, arī pret ko (kas) kustībā atduras.
- pa Norāda uz vietu, caur kuru (kas) virzās, izkļūst, notiek.
- aiz- Norāda uz vietu, kas atrodas aiz tā vai otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
- no- Norāda uz vietu, kas plešas lejup vai atrodas kā lejas daļā, zem kā.
- zem Norāda uz vietu, lejpus kuras (kas) atrodas, noris.
- no Norāda uz vietu, objektu, kas neatrodas (kā) tuvumā.
- no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas attālināšanās, izplatīšanās.
- no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas virzība, kustība lejā, zemē, ārā, prom, nost.
- pie Norāda uz vietu, priekšmetu u. tml., kam klāt vai kam tuvāk (kas) virzās, tiek virzīts.
- pie Norāda uz vietu, priekšmetu u. tml., kam klāt, blakus vai tuvumā (kas) atrodas, ir novietots vai novietojas.
- pret Norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī vai tuvu (kas) atrodas, noris, arī kam pretī (kas) vēršas, virzās.
- pa Norāda uz vietu, telpu, vidi, kur (kas) virzās, tiek darīts.
- pie- Norāda uz vietu, teritoriju, kas atrodas blakus, klāt tam, ko izsaka pamatvārds.
- līdz Norāda uz vietu, uz kuru kas virzās, tiek virzīts, kuru kas sasniedz.
- apakš Norāda uz vietu, zem kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris; zem.
- aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas atrodas vai noris.
- aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas virzās vai tiek virzīts, novietots.
- -māns Norāda, ka (kādam) ir nepārvarama, patoloģiska tieksme, pārlieku liela aizraušanās ar to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā.
- sa- Norāda, ka (kas, parasti pilnīgi, viscaur) iegūst kādas īpašības.
- nostāk Norāda, ka (kas) atrodas kur attālāk, nost (no kā), arī aizvirzās attālāk, nost (no kā).
- nost Norāda, ka (kas) atrodas kur tālāk, ne tieši līdzās, blakus.
- virspus Norāda, ka (kas) atrodas uz augšu (no kā), virs (kā), arī pirms (kā).
- lejpus Norāda, ka (kas) atrodas uz leju (no kā), tālāk (aiz kā).
- pāri Norāda, ka (kas) atrodas vai (ko) novieto virs (kā), uz (kā).
- ārpus- Norāda, ka (kas) atrodas vai noris salikteņa otrajā daļā nosauktajam ārpusē.
- klāt Norāda, ka (kas) atrodas vai norisinās, notiek līdzās, ļoti tuvu.
- ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu.
- virsū Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
- augšpus Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots, noris, virs (kā).
- pāri Norāda, ka (kas) atrodas, norisinās virs (kā), pār (ko).
- ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.); norāda, ka (kas) virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
- taipus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek otrā pusē (no kā), tālāk no runātāja.
- otrpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek otrā pusē.
- viņpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek otrā pusē.
- šaipus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek šajā pusē, salīdzinot ar ko citu.
- vienpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek vienā pusē, salīdzinot ar ko citu.
- priekš Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, ir novietots cilvēka acu priekšā, cilvēka priekšā.
- priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, tiek novietots (cilvēka, dzīvnieka) priekšējā pusē, tā (redzeslokā).
- priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās u. tml. kā, piem., rindas, gājiena, grupas priekšgalā, priekšpusē.
- ap Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās vai tiek novietots apkārt.
- starp Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, arī virzās kam vidū, ir apņemts, ietverts no abām vai visām pusēm.
- virs- Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris virs salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- projām Norāda, ka (kas) atvirzās, attālinās (no kā).
- priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- piespiedu Norāda, ka (kas) darbojas ārēju spēku ietekmē.
- līdzi Norāda, ka (kas) darbojas, norisinās, notiek, arī pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
- klāt Norāda, ka (kas) ir (kā) daļa, sastāvdaļa vai papildinājums.
- atšķirība Norāda, ka (kas) ir atšķirīgs.
- cauri Norāda, ka (kas) ir beidzies, pabeigts vai izlietots.
- līdzi Norāda, ka (kas) ir kopā (ar kādu).
- tikko Norāda, ka (kas) ir noticis, veikts tuvā pagājušā laikposmā, laika momentā.
- sub- Norāda, ka (kas) ir otršķirīgs, zemāks (par ko citu tai pašā parādībā, grupā).
- pāri Norāda, ka (kas) ir pagājis, izbeidzies.
- tik tikko Norāda, ka (kas) ir sasniedzis kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
- tikko Norāda, ka (kas) ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
- sub- Norāda, ka (kas) ir tuvs (kam citam).
- lejpus Norāda, ka (kas) ir uz leju (no kā), zemāk par ko (citu).
- -grāfs Norāda, ka (kas) ir uzrakstīts vai uzzīmēts.
- -gramma Norāda, ka (kas) ir uzrakstīts, pierakstīts, ierakstīts vai attēlots.
- virsū Norāda, ka (kas) ir vērsts tieši uz ko (piem., kādu objektu), ietverot to redzeslokā.
- priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni; norāda, ka (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
- pāri Norāda, ka (kas) ir vērsts virs (kā), prom, tālumā.
- virspus Norāda, ka (kas) ir virs (kā cita), augstāk par (ko citu).
- uz- Norāda, ka (kas) izveidojas virsū (uz kā, kam).
- laukā Norāda, ka (kas) izzūd, beidz pastāvēt līdzšinējā veidā.
- pār- Norāda, ka (kas) kļūst par lietvārdā nosaukto.
- sa- Norāda, ka (kas) kļūst, pārvēršas par ko.
- priekšā Norāda, ka (kas) ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.; norāda, ka (kas) novietojas, (ko) novieto tā, ka ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.
- ārpus Norāda, ka (kas) nav saistīts ar noteiktiem apstākļiem, nosacījumiem vai norisi.
- pāri Norāda, ka (kas) neietilpst (kur), pārsniedz (kā) robežu.
- piespiedu Norāda, ka (kas) nenotiek brīvprātīgi, bet izpildot kādu lēmumu, rīkojumu, pavēli u. tml.
- zem Norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, rādītāju, daudzumu, skaitu).
- priekšā Norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem; norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem, arī pārspēj citus, ir pārāks (par ko).
- ārpus Norāda, ka (kas) notiek papildus (noteiktajam, paredzētajam).
- ārpus Norāda, ka (kas) notiek pirms vai pēc kāda laika posma.
- tikko Norāda, ka (kas) notiek, (ko) veic pēdējā brīdī, mirklī.
- tāpat Norāda, ka (kas) notiek, norisinās neatkarīgi no apstākļiem, arī kā parasti, bez nolūka u. tml.
- piespiedu Norāda, ka (kas) notiek, norisinās pret paša gribu, parasti nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
- tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
- tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
- tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
- tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
- pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, augstumu, lielumu u. tml.).
- virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piem., rādītāju, daudzumu, skaitu).
- līdzi Norāda, ka (kas) pārvietojas, virzās kopā, vienlaikus (ar ko).
- pretī Norāda, ka (kas) pārvietojas, virzās, arī tuvojas no pretējās puses uz kā pusi.
- klāt Norāda, ka (kas) pieaug, palielinās, pavairojas.
- sa- Norāda, ka (kas) savienojas, sasaistās.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek (parasti pilnīgi) sabojāts vai iznīcināts.
- projām Norāda, ka (kas) tiek atvirzīts, attālināts (no kā).
- līdzi Norāda, ka (kas) tiek iesaistīts vietas maiņā, pārvietots (kopā ar kādu).
- papildu Norāda, ka (kas) tiek izmantots, lietots, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
- nost Norāda, ka (kas) tiek noņemts, atdalīts, arī atdalās (no kā).
- sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, traipains.
- līdzi Norāda, ka (kas) tiek pievienots, piesaistīts (kam).
- nost Norāda, ka (kas) tiek pilnīgi iznīcināts, nogalināts.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek sadalīts, sasmalcināts (parasti vairākās) daļās.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek sasaistīts, savienots, sastiprināts.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek savirzīts, novietots kur kopā, kādā veidojumā.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek uztverts, sajusts, parasti pilnīgi, precīzi.
- uz- Norāda, ka (kas) tiek uzvirzīts, novietots virsū (uz kā, kam).
- ap- Norāda, ka (kas) tiek vērsts vai pavēršas pretējā virzienā.
- virsū Norāda, ka (kas) tiek virzīts, novietots vai virzās, novietojas (virs kā).
- klāt Norāda, ka (kas) tiek virzīts, saistīts (pie kā), vienots, papildināts (ar ko).
- pretī Norāda, ka (kas) tiek virzīts, virzās uz ko, piem., noteiktu objektu, arī mērķi.
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piem., iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
- uz- Norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur).
- tūlīt Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūliņ (2).
- tūliņ Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūlīt (2).
- klāt Norāda, ka (kas) virzās (pie kā), tuvojas ļoti tuvu (kam).
- pāri Norāda, ka (kas) virzās vai (ko) virza virs (kā) no vienas puses uz otru, no vienas malas uz otru.
- caur Norāda, ka (kas) virzās vai tiek virzīts (kam) cauri.
- nost Norāda, ka (kas) virzās, attālinās prom (no kā).
- tālāk Norāda, ka (kas) virzās, tiek virzīts, novietots kādā attālumā (no kā).
- tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
- tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
- ie- Norāda, ka ar darbību (kas) tiek padarīts derīgs kādam nolūkam.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, parasti ātri.
- iz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) kļūst pilnīgi gatavs.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) pārmainās, iegūst kādu kvalitāti.
- aiz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek aizdarīts (ciet).
- aiz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek aizpildīts.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek izgatavots, izveidots.
- iz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek iznīcināts, likvidēts, sabojāts.
- iz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek iztukšots, atbrīvots (no kā).
- pie- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek padarīts netīrs, nekārtīgs.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, arī ievainots.
- no- Norāda, ka darbības rezultātā kas atdalās vai tiek atdalīts nost.
- pār- Norāda, ka darbības rezultātā kas iegūst citu veidu, kvalitāti, kļūst par ko citu.
- at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atdalīts, atšķirts nost.
- at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā.
- pār- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek sadalīts, sadalās divos gabalos, divās daļās.
- viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds.
- kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība) ir nezināms, iepriekš neminēts.
- iekšpus Norāda, ka kas atrodas, notiek (kā) iekšpusē.
- gar Norāda, ka kas atrodas, tiek novietots līdztekus, blakus (kam).
- vairs Norāda, ka kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
- zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
- projām Norāda, ka kas notiek, noris tālu (no kā, no kurienes).
- no Norāda, ka kas pārvietojas starp divām vietām, diviem objektiem.
- pirms- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- priekš- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- uz- Norāda, ka kas tiek nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī izveidots virsū (uz kā, kam).
- pie- Norāda, ka kas tiek pievienots vai pievienojas pie kā, kam klāt.
- sa- Norāda, ka kas tiek sagādāts, sagatavots.
- pie- Norāda, ka kas tiek saistīts vai saistās pie kā, kam klāt.
- gar Norāda, ka kas virzās līdztekus, blakus, garām (kam).
- sub- Norāda, ka kaut kas atrodas apakšā (kam), zem (kā).
- ne- Norāda, ka pamatvārdā nosauktajam piemīt kas nevēlams.
- at- Norāda, ka priedēkļvārds apzīmē to, kas vērsts atpakaļ.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns vai tikko vai nesen kļuvis par to, kas ir pašlaik.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kas vispārējs.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pastāvīgs (pretstatā tam, kas ir mainīgs).
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas apzinās sevi, savas spējas, stāvokli u. tml.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir vairākas vai daudzas sastāvdaļas.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas, izcilas spējas, arī īpašības, kas izraisa apbrīnu.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki; norāda, ka salikteņa otrajā daļā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
- starp- Norāda, ka starp salikteņa otrajā daļā nosaukto kas atrodas, pastāv, noris telpā vai laikā.
- aiz- Norāda, kas ar izteikto darbību pārspēj kādu.
- piebilde Norāde (tekstā) par to, kas izsaka tiešo runu.
- nozīmēt Norādīt, parakstīt (ārstnieciskas procedūras, zāles).
- debetkarte Norēķinu karte, kas dod tiesības no attiecīgā bankas konta izņemt tur iemaksāto naudu.
- kritiens atpakaļ norise, kurā (kas) pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
- plūdi Norise, kurā (kas) rodas ļoti lielā daudzumā; ļoti intensīva (kā) norise.
- mehānisms Norises veids; veids, kādā (kas) funkcionē, iedarbojas.
- bauda Norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi.
- stāvoklis Norišu, procesu kopums (organismā), kas ietekmē tā funkcionēšanas spējas.
- apbirt Noritēt (par asarām, kas īsu brīdi strauji plūst).
- tikumība Normu un principu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1).
- lodziņš Norobežots laukums, kas parādās displeja ekrānā (piem., pieprasot kādu informāciju) un ko (atšķirībā no loga) nevar pārvietot, palielināt vai samazināt.
- robeža Nosacīta līnija, kas nodala kādas valsts teritoriju; tas, kas veido šādu līniju.
- robeža Nosacīta līnija, kas šķir kādu teritoriju.
- magnitūda Nosacīta mērvienība, kas rāda zemestrīces laikā izdalītās enerģijas daudzumu uz platības vienību.
- bazalta slānis nosacīts apzīmējums Zemes garozas apakšējai daļai, kas sastāv no bazaltam līdzīgiem iežiem.
- pārskaņot Noskaņot vēlreiz, no jauna (mūzikas instrumentu).
- rāmis Noslēgta līnija, arī kontūras, kas norobežo (ko, piem., tekstu, attēlu); ielogojums (2).
- zīmogs Nospiedums, kas veidots ar šo priekšmetu (attēls, teksts).
- spiedogs Nospiedums, kas veidots ar šo priekšmetu.
- novilkt Nospiest, padarīt sāpīgu (parasti rokas, plecus) – par smagu nesamo.
- sasvītrot Nosvītrot vairākas, daudzas (teksta) daļas.
- šķila Nošķelts (malkas) gabals; pagale.
- līga Nošu raksta grafiska zīme pusloka veidā, kas saista vienāda augstuma notis vai norāda, ka dažāda augstuma notis jāizpilda saistīti (legato).
- cirkulārā nota nota, kas adresēta vienlaikus vairākām valstīm.
- notariāts Notāra birojs (kantoris); šādu iestāžu kopums, kas veic notariālās funkcijas.
- pārcelt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā laikā.
- pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā; pārcelt.
- nolikt Noteikt, nolemt, ka notiks, realizēsies (kas, kādā veidā).
- šķirne Noteikta (izstrādājumu) grupa, kas ar savām īpašībām atšķiras no citām (tā paša veida izstrādājumu) grupām.
- tonis Noteikta augstuma mūzikas skaņa.
- tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; paraža; ieradums.
- klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
- ceremonija Noteikta kārtība, forma, kādā (kas) notiek; svinības, ko rīko pēc šādas kārtības.
- secība Noteikta kārtība, noteikts veids, kādā (kas) seko viens otram.
- grozs Noteiktā laikaposmā cilvēkam nepieciešamais pārtikas, preču u. tml. daudzums; šāds nepieciešamais daudzums naudas izteiksmē.
- datums Noteikta mēneša diena, kad ir (kas) noticis vai ir (kam) jānotiek.
- blanka Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām; veidlapa.
- veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
- princips Noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
- formalitāte Noteikta prasība, noteikums, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
- gals Noteikta sabiedrības daļa, cilvēku grupa, kas sociālajā hierarhijā ieņem vai nu augstāko vai zemāko vietu.
- kārtība Noteikta secība, sistēma, kādā (kas) izvietojas.
- gastronomija Noteikta sortimenta pārtikas preču kopums.
- apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
- repertuārs Noteikta veida, žanra darbu kopums, kas tiek (kur) izrādīts, atskaņots, demonstrēts u. tml.
- punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam, arī kurā veic speciālus darbus.
- valdošais vējš noteikta virziena vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
- platība Noteikta zemes virsas daļa; noteikta teritorija, kas ir aizņemta (ar ko) vai paredzēta (kam).
- siltumprasība Noteiktai augu grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai.
- komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums; celtnes, telpas, kas veido vienu veselumu.
- šihta Noteiktās attiecībās sajaukts izejmateriālu maisījums, kas paredzēts pārstrādei, piem., metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
- personālsastāvs Noteiktas personas, kas ietilpst iestādes, organizācijas, uzņēmuma u. tml. personālā.
- veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums; parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
- Lai velns par mazu puiku paliek! noteikti, katrā ziņā, par spīti visam, lai cik neiespējami kas liktos.
- fāze Noteikts (debess ķermeņa) stāvoklis, kas periodiski atkārtojas.
- porcija Noteikts (ēdiena, dzēriena) daudzums, kas paredzēts lietošanai vienā reizē, vienai personai.
- norma Noteikts (kā) mērs, daudzums, apjoms, lielums, kas atbilst noteiktām prasībām, arī tiek uzskatīts par lietderīgāko vai pieļaujamu.
- cikls Noteikts (norišu, procesu u. tml.) kopums, kas periodiski atkārtojas.
- cikls Noteikts (norišu, procesu u. tml.) kopums, kas veido atsevišķu posmu (norišu, procesu u. tml.) virknē, ķēdē.
- deva Noteikts (piem., barības, zāļu) daudzums, kas paredzēts vienai reizei vai noteiktam laika posmam.
- pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā); rokas vai pirkstu stāvoklis (mūzikas instrumentu spēlē).
- mērķauditorija Noteikts personu loks, kam kas (piem., prece, pakalpojums) paredzēts.
- redzesleņķis Noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek vērtēts, aplūkots.
- kārtība Noteikts veids, kādā (kas) notiek, tiek īstenots.
- Saeimas Kārtības rullis noteikumi, kas nosaka Saeimas iekšējās kārtības un darbības jautājumus.
- statūti Noteikumi, kas reglamentē kādas organizācijas uzbūvi un darbību, kā arī visu organizācijas locekļu rīcību.
- reglaments Noteikumu kopums, kas reglamentē (kā) darbību, nosaka tiesības, pienākumus u. tml.
- sodāmība Notiesāšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā vainīgajam pēc soda izciešanas.
- atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
- nekārtība Notikumi, fakti, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pieņemto kārtību; trūkumi, nepilnības.
- iegansts Notikums, apstāklis (parasti nejaušs), kas ir izraisījis (ko); notikums, apstāklis, ko min kā iemeslu (kādai rīcībai, darbībai u. tml.).
- nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, kas saistīts, piem., ar smagu slimību vai bojāeju.
- posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas.
- posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas saistīts ar lieliem materiāliem zaudējumiem, arī dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem u. tml.
- pārbaudījums Notikums, apstākļi (parasti grūti, sarežģīti), kas liek sasprindzināt fiziskos, morālos spēkus, rada iespēju novērtēt izturību, jūtu patiesumu u. tml.
- nelaimes gadījums notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai sakropļojumu, smagu ievainojumu.
- nepatikšanas Notikums, notikumu kopums, kas sagādā daudz raižu, nepatīkamus pārdzīvojumus.
- jezga Notikums, situācija, kas saistīta ar ilgstošu rosīšanos, darbošanos, daudziem cilvēkiem u. tml.
- darbība Notikumu, norišu kopums, kas veido (daiļdarba) sižetu.
- vesela nots nots, kas apzīmē relatīvi visilgāko skaņu.
- noķert Notvert vai atklāt, atmaskot (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
- saķert Notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- laika zobs novecošanās cēloņu kopums, ilgstoši nelabvēlīgi apstākļi, kas veicina (kā) bojāšanos, sabrukšanu u. tml.
- ugunsnovērošanas tornis novērošanas tornis, kas uzcelts reljefa augstākajā vietā ar aprēķinu, lai dūmi, kas parādās jebkurā meža vietā, būtu saskatāmi vismaz no diviem torņiem.
- likvidēt Novērst; panākt, ka (kas, piem., domstarpības) zūd.
- remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
- labot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas) kļūst derīgs izmantošanai; novērst (bojājumu, defektu, trūkumus u. tml.).
- degustēt Novērtēt (pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus), pēc garšas, smaržas un izskata, lai noteiktu (to) kvalitāti.
- savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
- atbalstīties Novietoties vai novietot ķermeņa daļu tā, lai kas balstītu.
- medniecība Nozare, kas aptver savvaļas dzīvnieku ieguvi un to optimāla skaita uzturēšanu.
- zivsaimniecība Nozare, kas aptver zivju ieguvi, pārstrādi, audzēšanu un to resursu palielināšanu; šāds uzņēmums.
- transports Nozare, kas ietver kravu un pasažieru pārvadāšanu; kravu un pasažieru pārvadāšanas sistēma.
- palīgnozare Nozare, kas, piem., kādā uzņēmumā, saimniecībā ir izveidota līdztekus galvenajai nozarei.
- jūrniecība Nozaru kopums, kas saistīts ar kuģu pārvietošanos jūrās un okeānos, to vadīšanu, izmantošanu u. tml.
- nodevība Noziedzīga rīcība (piem., slepena sadarbība ar ienaidnieku), kas ir vērsta pret valsts interesēm, apdraud tās drošību.
- nodarījums Noziedzīgas vai nevēlamas rīcības sekas.
- gangsteris Noziedznieku bandas loceklis (parasti ASV), kas nodarbojas ar izspiešanu, kontrabandu, kukuļošanu, cilvēku nolaupīšanu un slepkavošanu.
- dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā.
- vārda leksiskā nozīme nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
- semantiskais lauks nozīmes apjoms, kas sadalās starp vairākiem vārdiem.
- metafora Nozīmes pārnesums, kas balstās uz divu jēdzienu līdzību; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- nabags Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks, kas pelna līdzjūtību.
- nabags Nožēlojams, nelaimīgs; tāds, kas pelna līdzjūtību.
- rīsu nūdeles nūdeles, kas pagatavotas no rīsu miltiem.
- kūja Nūja, kas pielāgota (vai ko izmanto) atbalstam (ejot, stāvot); spieķis.
- bacilis Nūjiņveida baktērija, kas veido sporas.
- numismāts Numismātikas speciālists; monētu, medaļu u. tml. priekšmetu kolekcionārs.
- substance Objektīvā realitāte, matērija savu formu vienotībā; tas, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (kādā norisē, parādībā u. tml.).
- priekšmets Objektīvās realitātes daļa, kas tiek īpaši izdalīta no realitātes.
- cēlonība Objektīvi pastāvošs sakars starp parādībām, no kurām viena (cēlonis) rada un nosaka otru (sekas).
- teleobjektīvs Objektīvs (fotoaparātam, kinoaparātam), kas dod iespēju iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
- galamērķis Objekts, kas jāsasniedz, kur jānokļūst.
- universs Objektu kopa, kas aptverta kādā klasifikācijā.
- taksons Objektu kopums, kam raksturīgas noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
- paziņojums Oficiāla ziņa; dokuments, kas satur ziņu, informē (par ko).
- galvot Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds, kas atrodas apcietinājumā) neizvairīsies no izmeklēšanas un tiesas.
- nolikums Oficiāli apstiprināts dokuments – noteikumu kopums, kas regulē (kā) darbību, nosaka (piem., kādas procedūras kārtību).
- metrese Oficiāli atzīta augstas personas mīļākā, kas sabiedrībā ieņem cienījamu stāvokli.
- standarts Oficiāli atzīta, apstiprināta, noteiktām prasībām atbilstoša norma, paraugs, arī attiecīgs normatīvs dokuments u. tml., kas reglamentē (kādu darbību, tehnoloģiju, procesu u. tml.).
- mandāts Oficiāli izdota atļauja konkrētas politikas realizēšanai.
- deklarācija Oficiāls (valsts, valdības, starptautiskas organizācijas u. tml.) paziņojums; dokuments, kurā ietverts šāds paziņojums.
- tvans Oglekļa oksīds – indīga bezkrāsaina gāze bez smakas (parasti kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts).
- sērogleklis Oglekļa un sēra savienojums, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem sēra atomiem – bezkrāsains, viegli gaistošs, ļoti toksisks šķidrums.
- brūnogles Ogles brūnā vai melnā krāsā, kas veidojušās, daļēji pārogļojoties augu atliekām.
- glikoze Ogļhidrāts, kas atrodas galvenokārt augos un ir dzīvo organismu enerģijas avots.
- laktoze Ogļhidrāts, kas veidojas zīdītāju organismā un ko satur piens; piencukurs.
- sapropelīts Ogļu paveids, kas veidojies galvenokārt no zemākajiem augiem un planktona mikroorganismiem.
- aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna.
- jūra Okeāna daļa, kas nepilnīgi norobežota ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem.
- plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
- padēklis Ola, kas atstāta mājputna ligzdā, lai tas tur dētu vienmēr.
- antiviela Olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu (antigēnu) klātbūtnē un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; imūnviela.
- pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; antiviela; imūnviela.
- ragviela Olbaltumviela, kas veidojas ādas šūnās un ko satur mati, spalvas, ragi, nagi un zvīņas.
- interferons Olbaltumviela, ko šūnas izstrādā pēc saskares ar vīrusiem un kas kavē vīrusu vairošanos.
- translācija Olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
- globulīni Olbaltumvielas, kas šķīst nevis ūdenī, bet sāļu šķīdumos un veido olbaltumu galveno masu asinīs un limfā.
- želatīns Olbaltumvielu produkts, ko iegūst parasti no dzīvnieku kauliem, cīpslām, skrimšļiem un ko izmanto, piem., pārtikas rūpniecībā.
- antroponīmika Onomastikas nozare, kas pētī antroponīmus jeb personvārdus.
- rokopera Opera rokmūzikas stilā; šādas operas uzvedums.
- kredītoperācija Operācija (bankā), kas saistīta ar kredīta izsniegšanu, dzēšanu u. tml.
- magnetooptika Optikas nozare, kas pēta magnētiskā lauka iedarbību uz gaismas izstarošanu, izplatīšanos un absorbciju.
- spektroskopija Optikas nozare, kas pētī vielas struktūru, izmantojot atomu un molekulu spektrus.
- optiķis Optikas speciālists; speciālists, kas izgatavo optiskus instrumentus, nodarbojas ar redzes korekcijas līdzekļu izgatavošanu, to pielāgošanu, piemērošanu konkrētajam lietotājam.
- kristāloptika Optikas un kristālfizikas starpnozare, kas pēta gaismas izplatīšanos kristālos (piem., gaismas laušanu, polarizāciju).
- varavīksne Optiska parādība atmosfērā – daudzkrāsains loks, kas novērojams, saules stariem lūstot ūdens pilienos.
- videodisks Optiskais disks, kas paredzēts ierakstīto datu nolasīšanai, uzglabāšanai un reproducēšanai.
- okulārs Optiskas ierīces vai instrumenta daļa (lēca vai lēcas), caur kuru var aplūkot šīs ierīces vai intrumenta izveidoto attēlu.
- objektīvs Optisko instrumentu, aparātu sastāvdaļa – lēca vai lēcu sistēma, kas ir vērsta pret novērojamo priekšmetu un veido reālu tā optisko attēlu.
- binoklis Optisks instruments ar diviem kopā sastiprinātiem tālskatiem, kas dod iespēju ar abām acīm aplūkot tālus priekšmetus.
- karotīns Oranždzeltens augu pigments, kas cilvēka vai dzīvnieka organismā pārvēršas A vitamīnā.
- retors Orators; arī retorikas skolotājs (Senajā Grieķijā, Romā).
- krusts Ordenis, kas pēc formas līdzīgs šādai reliģiskai zīmei.
- runas orgāni orgāni, kas līdztekus bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju.
- līdzsvara orgāni orgāni, kas uztver ķermeņa stāvokļa maiņas, kā arī gravitācijas spēka iedarbību.
- elpošanas orgāni orgāni, kas veic gāzu apmaiņu starp organismu un ārējo vidi.
- dzimumorgāni Orgāni, kas veic vairošanās funkciju.
- vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā.
- pienskābe Organiska skābe, kas rodas ogļhidrātu rūgšanā dažu baktēriju klātbūtnē.
- pienskābe Organiska skābe, kas veidojas muskuļu šūnās.
- vitamīns Organiska viela, kas nepieciešama normālam organisma vielmaiņas procesam.
- retinols Organiska viela, ko satur dārzeņi, olas dzeltenums, zivju eļļa un kas nepieciešama normālai redzei, normālai organisma augšanai un attīstībai; A vitamīns.
- kofeīns Organiska viela, ko satur kafijas pupiņas, tējas lapas, kolas sēklas un kas stimulē sirdsdarbību un centrālo nervu sistēmu.
- pektīns Organiska viela, polisaharīds, kas sastopams sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā, kā arī dažās aļģēs un kā recinātājs izmantojams medicīnā un pārtikas ražošanā.
- iedzintarojums Organiskās dabas atliekas, kas ieslēgtas dzintara gabalā.
- dzintars Organiskas izcelsmes minerāls – pārakmeņojušies terciārā perioda skuju koku (parasti priežu) sveķi.
- taukskābes Organiskas skābes – viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos.
- ekstraktvielas Organiskas vielas, kuras satur augi vai dzīvnieku audi un kuras var ekstrahēt.
- kofermenti Organiski savienojumi, kas ietilpst salikto fermentu sastāvā, bet paši nav olbaltumvielas.
- saponīni Organiski savienojumi, kas pieder pie glikozīdiem un kuru šķīdums ūdenī puto.
- peptīdi Organiski savienojumi, kas sastāv no aminoskābju atlikumiem, kurus savā starpā saista šo aminoskābju atlikumu saite.
- ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas nodrošina organismu ar enerģiju.
- nogulumi Organisko un neorganisko vielu slānis, kas dažādu procesu rezultātā ir izveidojies uz sauszemes vai ūdenstilpēs.
- trūdi Organisko vielu dalīšanās, sairšanas produkti, kas radušies trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem.
- rūgšana Organisko vielu noārdīšanās process mikroorganismu (baktēriju, raugu) iedarbībā; ogļhidrātu pārvēršanās par citiem savienojumiem, kas norisinās mikroorganismu darbības rezultātā.
- kumarīns Organisks savienojums – aromātiska viela, ko satur daži augi (piem., tabakas zāle, dažas orhideju sugas, dateles).
- holesterīns Organisks savienojums, kas atrodas visu dzīvnieku un cilvēka audos un kam ir svarīga nozīme organisma dzīvības funkciju norisē.
- spirts Organisks savienojums, kura viena vai vairākas hidroksilgrupas ir saistītas pie piesātināta oglekļa atoma.
- glicerīns Organisks savienojums, trīsvērtīgs piesātinātais spirts – biezs, bezkrāsains, salds šķidrums, ko izmanto par izejvielu pārtikas, parfimērijas, zāļu ražošanā, kā arī sprāgstvielu izgatavošanā.
- trupe Organisku vielu (parasti koksnes) sairšana, ko izraisa īpašas parazītiskas sēnes.
- saistaudi Organisma audi, kas atrodas visos orgānos, kā arī saista tos savā starpā, ietver nervus un asinsvadus.
- savainojums Organisma audu (parasti stiprs) bojājums, kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
- termoregulācija Organisma fizioloģiska funkcija, kas nodrošina vielmaiņas procesiem nepieciešamo ķermeņa temperatūru neatkarīgi no apkārtējās vides temperatūras svārstībām.
- konstitūcija Organisma fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums, kas nosaka tā funkcionēšanu un reakciju uz vides iedarbību.
- tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piem., saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
- fenotips Organisma pazīmju kopums, kas veidojies ģenētisku faktoru un ārējās vides iedarbības rezultātā.
- šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi spēcīgu kairinātāju (piem., smagu traumu), kas izpaužas vispārējos organisma funkciju traucējumos.
- veselība Organisma stāvoklis, tā norišu un darbības spēju kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē nodrošina organisma normālu eksistenci.
- kodols Organisma šūnas sastāvdaļa, kas atrodas protoplazmā.
- alohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā ieceļojuši; pretstats: autohtoni.
- autohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā izveidojušies evolūcijas gaitā nevis ieceļojuši; pretstats: alohtoni.
- saprofīti Organismi, kas barojas ar organiskām atliekām.
- vienēdāji Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem; monofāgi; pretstats – visēdāji.
- vecāki Organismi, kas rada, ir radījuši jaunus organismus.
- augs Organisms, kas attīstās un barojas ar vielām, kuras uzņem no augsnes, gaisa, ūdens vai arī no citiem organismiem.
- parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- ektoparazīts Organisms, kas mīt uz cita organisma virsmas un no tā barojas; ārējais parazīts, piem., blusa, ērce, uts.
- polifāgs Organisms, kas pārtiek no dažādu sugu augiem un dzīvniekiem.
- producents Organisms, kas spēj radīt organiskas vielas.
- sēne Organisms, kuru veido micēlijs un kas uzņem barības vielas no citiem organismiem vai nedzīvu organismu atliekām.
- preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piem., anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
- bentoss Organismu kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu.
- iestāde Organizācija (ar darbiniekiem, darba telpām, darbalaiku u. tml.), kas izveidota noteiktu funkciju veikšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda organizācija.
- patronāts Organizācija, arī persona, kas aizstāv, atbalsta (kā) intereses, darbību; patrons.
- apvienība Organizācija, kas apvieno cilvēkus, biedrības vai sīkākas organizācijas.
- samarieši Organizācija, kas nodrošina pirmās palīdzības un sociālās aprūpes pakalpojumus (nosaukums izvēlēts pēc Bībeles stāsta par samarieti, kurš nesavtīgi palīdzēja laupītāju savainotam, ceļa malā guļošam cilvēkam); šīs organizācijas biedri.
- zaļais punkts organizācija, kas organizē izlietotā iepakojuma, elektropreču un videi kaitīgu preču atkritumu pārstrādi.
- Aizbildnības padome organizācija, kas realizē ANO funkcijas aizbilstamajās teritorijās.
- kamera Organizācija, kas vada un sekmē kādas nozares darbu.
- kreditors Organizācija, uzņēmums, atsevišķa persona, kas dod kredītu (1); tas, kam (kāds) ir parādā.
- aviokompānija Organizācija, uzņēmums, kas veic regulārus gaisa pārvadājumus vienā vai vairākos maršrutos; aviosabiedrība, lidsabiedrība.
- sponsors Organizācija, uzņēmums, privātpersona u. tml., kas sniedz finansiālu atbalstu (piem., projektam, pasākumam).
- nevalstiskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
- sabiedriskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
- uzņēmums Organizatoriski saimnieciska vienība, kas paredzēta uzņēmējdarbības veikšanai.
- noorganizēt Organizējot panākt, ka (kas) notiek, norisinās; sarīkot.
- ekspedīcija Organizēta cilvēku grupa, kas veic šādu braucienu.
- mafija Organizēta noziedznieku grupa, kas parasti darbojas azartspēļu, narkotiku tirdzniecības, prostitūcijas u. c. jomās (nereti iesaistot arī valsts amatpersonas).
- nodarbība Organizēts pasākums, kurā var iegūt (kādas) zināšanas, praktiskas iemaņas.
- dziedzeris Orgāns, kas (cilvēka vai dzīvnieka organismā) izstrādā un izdala īpašas, specifiskas vielas – sekrētus.
- izvadorgāns Orgāns, kas (ko) izvada (no kurienes, kur u. tml.).
- kompensators Orgāns, kas aizstāj, līdzsvaro cita orgāna darbību, ja tā ir traucēta.
- placenta Orgāns, kas caur nabas saiti saista augli ar mātes organismu un regulē augļa dzīvības un vielmaiņas procesus.
- rudimentārs orgāns orgāns, kas ir zaudējis savu nozīmi un pakāpeniski izzūd; rudiments.
- regulators Orgāns, kas organismā regulē kādas funkcijas.
- nabas saite orgāns, kas savieno augli ar mātes organismu.
- aparāts Orgānu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju organismā.
- trakts Orgānu, veidojumu u. tml. kopums (organismā), pa kuru (kas) tiek pārvadīts.
- sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs, sīks sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar šķautņainu stublāju, kam pie pamata aug trīs vai četras eliptiskas lapas, un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem blīvā ķekarā [Hammarbya paludosa].
- ligzdene Orhideju dzimtas dzeltenbrūns lakstaugs bez hlorofila, kas aug ēnainos mežos.
- orientālists Orientālistikas speciālists.
- simfoniskais orķestris orķestris, kas sastāv no stīgu, pūšamo un sitamo instrumentu grupām.
- pūtēju orķestris orķestris, kura dalībnieki spēlē pūšamos mūzikas instrumentus.
- vieglais ormanis ormanis, kas pārvadā cilvēkus.
- smagais ormanis ormanis, kas pārvadā kravu.
- jumtiņš Ornamenta elements – divi dažāda virziena stari, kas jumtveidā iziet no viena punkta.
- raksts Ornamentāls zīmējums, kas regulāri atkārtojas.
- kruķis Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija.
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas piemērota kuģu enkurvietai, to iekraušanai un izkraušanai; ostas akvatorijas ārējā daļa, kas no jūras viļņošanās ierobežota ar dabisku aizsegu.
- re Otrā nots diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
- papildvieta Otra sēdvieta autobusā (parasti garākas ekskursijas laikā), par ko tiek prasīta attiecīga samaksa.
- dublikāts Otrais dokumenta eksemplārs, kas juridiski aizstāj oriģinālu; dublets (1).
- vidējs Otrais pēc vecuma no trijiem (bērniem, brāļiem, māsām); arī tāds (cilvēks, paaudze), kas pēc saviem gadiem ir starp jaunāko un vecāko paaudzi.
- katedra Paaugstinājums ar pulti, arī speciāla mēbele, kas paredzēta publiskam runātājam, lektoram u. tml.
- uzmala Paaugstinājums, kas izveidots (kā) malā; detaļa, kas veido paaugstinājumu (kā) malā.
- dēstījums Pabeigta darbība, rezultāts --> dēstīt; tas, kas ir iedēstīts.
- liesināt Padarīt (pārtikas produktu) liesāku, saturošu mazāk taukvielu, (ko) piejaucot.
- sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, patērējamu; pagatavot (ēdienu, dzērienu).
- uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtu.
- noslāpēt Padarīt (skaņu) klusu, nedzirdamu; būt tādam, kas nomāc (skaņu).
- sabiezināt Padarīt blīvāku, novietojot (kā) elementus tuvāk citu pie cita; panākt, ka (kas) atrodas, novietojas tuvu cits pie cita.
- atklāt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
- atsegt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
- pasliktināt Padarīt sliktāku; būt par cēloni, ka (kas) kļūst sliktāks.
- novecināt Padarīt tādu, kas izskatās vecs vai vecāks nekā īstenībā.
- tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
- savstarpējās palīdzības kase padomju laika arodbiedrības biedru organizācija, kas izsniedza nelielus aizdevumus tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
- pašpalīdzības kase padomju laika arodbiedrības biedru organizācija, kas izsniedza nelielus aizdevumus tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
- NKVD Padomju Savienībā – represīvas iestādes Iekšlietu tautas komisariāta nosaukums, kas tautas valodā saglabājās arī tad, kad šo komisariātu 1946. gadā pārveidoja par iekšlietu ministriju.
- sirpis un āmurs Padomju Savienības emblēma, kas simbolizē darbaļaužu varu, strādnieku un zemnieku savienību.
- sarkankarogots Padomju Savienības laikā – tāds, kas apbalvots ar sarkano karogu vai ordeni, uz kura attēlots sarkans karogs.
- Padomju Savienība Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) – lielvalsts, kas pastāvēja no 1922. gada līdz 1991. gadam.
- palaist apkārt padot (ko) apkārt, no rokas rokā.
- pabrokastot Paēst brokastis.
- balagāns Pagaidu celtne cirka vai teātra izrādēm (piem., tirgus laukumā); trupa, kas tajā uzstājas; izrāde, kas tajā notiek.
- slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saliktām kārtīm, zariem.
- retromūzika Pagājušo laiku populāri skaņdarbi (parasti vieglās mūzikas žanrā).
- vēsture Pagātne (1); pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā.
- atavisms Pagātnes (ideju, dzīves parādību u. tml.) paliekas.
- leduspagrabs Pagrabs ar ledu pārtikas produktu uzglabāšanai; ledus pagrabs.
- puspagrabs Pagrabs, kas daļēji atrodas virs, daļēji – zem grunts līmeņa.
- uzgriezt Pagriežot slēdzi, iedarbināt (ierīci), noregulēt (tās) darbību; šādi panākt, ka (kas) tiek atskaņots, rādīts u. tml.
- trijjūgs Pajūgs, kurā iejūgti trīs zirgi; trīs zirgi, kas iejūgti vienā pajūgā.
- sadzīves pakalpojumi pakalpojumi iedzīvotāju sadzīves vajadzību apmierināšanai, ko sniedz, piem., kurpnieku, šuvēju darbnīcas, pirtis, veļas mazgātavas, sadzīves tehnikas remontdarbnīcas.
- serviss Pakalpojumu kopums, to sniegšana; arī iestāde, uzņēmums, kas sniedz šādus pakalpojumus.
- vidusmērs Pakāpe (kā kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga vidēja, arī bieža sastopamība, izplatība; tas, kas pēc kvalitātes, daudzuma atbilst šādai pakāpei.
- līmenis Pakāpe, kas raksturo (kā) kvalitāti, kvantitāti.
- līmenis Pakāpe, kas raksturo (parādību sabiedrībā) no attīstības, kvalitātes vai kvantitātes viedokļa.
- lēkts Pakāpeniska (parasti saules) parādīšanās virs horizonta; gaisma, kas rodas, parādoties (saulei) virs horizonta.
- nosēde Pakāpeniska neliela (ēkas, celtnes) iegrime, nosēšanās.
- hromatiskā gamma pakāpeniski augšupejošu vai lejupejošu mūzikas skaņu virkne, kurā atstatums starp skaņām nepārsniedz pustoni.
- pildiņš Pakāpiena elements, kas nosedz telpu starp diviem kāpšļiem.
- pakasīties Pakasīt sev ķermeņa daļu.
- burvju paklājs paklājs, kam piemīt pārdabiskas spējas (pasakās).
- rātns Paklausīgs, kārtīgs; tāds, kas nedara palaidnības, izturas mierīgi, klusu (parasti par bērnu).
- nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
- uztiept Pakļaujot savai gribai (kādu), panākt, ka (tam) kas jāpieņem, jāatzīst, pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
- uzmākt Pakļaujot savai gribai, panākt, ka (kādam) pretēji (savām) vēlmēm, vajadzībai jāpieņem, jāatzīst (kas).
- uzplīt Pakļaujot savai ietekmei, panākt, ka (kādam kas) jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
- sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piem., ēdiens), kļūst siltāks, silts vai karsts.
- sist Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst.
- vecināt Pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- saldēt Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai; pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai līdz sasalšanas temperatūrai.
- bendēt Pakļaut apstākļiem, kas bojā (ko), sagādā sāpes, ciešanas.
- paleozooloģija Paleontoloģijas nozare, kas pēta izmirušus pagājušo ģeoloģisko laikmetu dzīvniekus.
- devons Paleozoja ēras ceturtais periods (pirms 409–363 milj. gadu); nogulumi, kas radušies šajā periodā.
- ēna Palieka (no tā, kas kādreiz bijis).
- daudzkāršot Palielināt vairākas vai daudzas reizes.
- ondatra Paliels grauzējs ar biezu, mīkstu apspalvojumu, kas uzturas ūdenstilpju tuvumā; bizamžurka [Ondatra zibethicus].
- konverters Palīgierīce elektriskās strāvas vai signāla pārveidošanai, dodot iespēju, piem., augstākas frekvences radiosignālus uztvert ar zemākas frekvences signālu uztveršanai paredzētu uztvērēju.
- furnitūra Palīgmateriāli, sīki priekšmeti, kas papildina ražojumu gan funkcionāli, gan dekoratīvi.
- nolūka apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka darbības nolūku, mērķi.
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu; prepozīcija.
- partikula Palīgvārds, kas vārdam, vārdu savienojumam vai teikumam piešķir īpašu nozīmes niansi.
- pakārt zobus vadzī palikt bez pārtikas, uztura; badoties.
- korpuss Pamatkonstrukcija (mehānisma, ierīces, mašīnas u. tml.), galvenā daļa; karkass.
- noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko); nosacījums.
- režģogs Pamatu konstrukcija, kas apvieno pāļu augšgalus un kalpo par balsta veidojumu ēkām vai inženierbūvēm.
- uzgrūst Panākt (parasti atvieglojot sev darbu), ka (kādam, kam) jāveic (kas grūts), jāatbild (par ko grūti veicamu, izlemjamu u. tml.).
- atvairīt Panākt (piem., ar rokas kustību), ka nepiekļūst.
- zilināt Panākt (piem., krāsojot), ka (kas) kļūst zils, iegūst zilganu nokrāsu.
- svilināt Panākt (piem., liekot klāt ko degošu, karstu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses.
- sprakšķināt Panākt būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sprakšķ.
- uzpilināt Panākt vai pieļaut, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam).
- vītināt Panākt, arī būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) vīst, daļēji zaudējot mitrumu (parasti saulē, ēnā).
- izlaist Panākt, arī ļaut, ka (kas) izplūst, iztek u. tml.
- savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
- satrūdināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) satrūd.
- izsmērēt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs.
- uztecināt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) uztek [1] virsū (uz kā, kam).
- nonāvēt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nomirst, pārstāj eksistēt; nogalināt.
- pārdzīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piem., dzīvnieki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- noņemt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piem., vielas kārta) atdalās nost, izzūd.
- notriekt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost, nokrīt.
- pārgāzt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un novietojas pāri (kam), pār (ko).
- kausēt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) gurst.
- slapināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (1).
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst vājāks, mazāk intensīvs.
- dārdināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti skaļi skan.
- izveidot Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) rodas.
- raut Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) savelkas, saraujas.
- pārdalīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sadalīts (parasti divās daļās).
- dārdināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt dārd.
- šķelt Panākt, būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas.
- smērēt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; traipīt.
- novītināt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) novīst.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā īpašības) kļūst labākas.
- pārorientēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) darbība, norise kļūst citāda; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., darbība, norise) kļūst citāds.
- sajaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds stāvoklis) izbeidzas; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., nodoms, iecere) kļūst nerealizējams.
- padarīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) iegūst (jaunu īpašību).
- padarīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
- šķīstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) morāli attīrās, kļūst tīrs.
- nostādīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nokļūst (kādā stāvoklī, situācijā).
- novest Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nonāk (galējā stāvoklī).
- pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nonāk galēji sliktā stāvoklī, aiziet bojā, zudībā.
- nogremdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas vēlamajā virzienā.
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pievēršas kam citam.
- nomocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) cieš mokas, zaudē spēkus, izjūt fizisku diskomfortu.
- sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piem., sprostā, iežogojumā), kas ierobežo pārvietošanos.
- krokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) veidojas, rodas krokas.
- sakrokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas.
- novērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) nenotiek, nerodas, neizraisās.
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts, zūd.
- uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts, zūd.
- pieveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts.
- sasildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nosalis) kļūst atkal silts.
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls, sīks) virzās uz augšu.
- lidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls), gaisa plūsmas nests, virzās, arī kustas.
- noklusēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, kāds) nav zināms, pazīstams.
- kutināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kut.
- šķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) strauji virzās uz vairākām pusēm.
- piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekarst.
- vulgarizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., celtnes, teritorija, arī vide, vieta) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās, arī vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., cilvēka organisms, cilvēka ķermenis, tā daļas) kļūst stiprāks, izturīgāks.
- sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., domas, uzskati, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., emocijas, jūtas) kļūst intensīvāks.
- tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., krāsa) kļūst blāvs vai blāvāks, mazāk spilgts.
- sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., materiāls, viela) kļūst, parasti viscaur, mīksts.
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādība, norise, to īpašības) kļūst, parasti ievērojami, vājāks.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt; iznīcināt.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
- mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks, fizioloģisks stāvoklis) kļūst mazāk intensīvs.
- savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
- nomierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., uzbudinājums) samazinās, pāriet.
- uzzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts) kļūst (kādam) zināms; gūt iespēju (ko) zināt (par ko).
- uzlādēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gāze jonizējas).
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, teritorija) kļūst kvalitatīvāks, piemērots noteiktām prasībām.
- nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā, nomirst.
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aizvirzās (nost, prom), novietojas (citā vietā), tiek vērsts (citā virzienā).
- uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās uz kādas vietas.
- kraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti kraukšķ.
- skrapstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti skrapst; skrapšķināt.
- skraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti skraukšķ; kraukšķināt.
- noraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ātri novirzās (lejā, zemē u. tml.).
- līdzsvarot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas līdzsvarā (1).
- satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas tuvu kopā viens pie otra, cits pie cita.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas, uzturas noteiktā vietā.
- saukt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atveidojas (atmiņā).
- burkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) burkšķ (1).
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) būtiski pārmainās, iegūst citu veidu.
- čabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) čab.
- normalizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) darbojas, noris, pastāv u. tml. atbilstoši noteiktām prasībām, normām.
- kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) degot kūp, ka plūst, ceļas (dūmi).
- deldēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dilst.
- nodimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dimd.
- dzesināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dziest.
- nodarbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) funkcionē noteiktā veidā; vingrināt.
- virpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) griežas, virzās lokā, aplī, spirālē.
- ievilcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ieilgst, netiek paveikts laikā.
- nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iet bojā, zūd, vairs nepastāv; nīdēt.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir bagātīgi piepildīts, apgādāts (ar ko).
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir ciešā saistībā (ar ko).
- sakausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir cieši sasaistīts, savienots.
- piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
- noņemt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izbeidzas, izzūd vai kļūst vājāks.
- nokaut Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izbeidzas, izzūd, tiek iznīcināts.
- nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izbeidzas, izzūd.
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu spožumu, arī krāsas spilgtumu.
- nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iznīkst, aiziet bojā.
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kas izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaismu (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
- izšķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izšķīst.
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izveidojas un virzās uz augšu.
- izvadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izvirzās (no ierīces, sistēmas u. tml.).
- klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) klaudz; vairākkārt, ilgāku laiku klaudzēt.
- klikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) klikšķ.
- saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti ļoti) spilgts (1).
- saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti ļoti) spilgts (2).
- sataukot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti viscaur) taukains.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst aktīvs, koncentrēts.
- balināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst balts, gaišs vai gaišāks.
- sabiezināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst biezāks, sabiezē (1).
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst citāds; pārveidot.
- padārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst dārgāks.
- raibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst daudzveidīgs, dažāds (sastāva ziņā).
- piedūņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst dūņains.
- paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst intensīvāks.
- nokarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst karsts, nokarst.
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst klusāks vai kluss.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst klusāks vai noklust pavisam.
- kropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst kropls, kroplīgs.
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst kropls.
- lēnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lēnāks, samazina ātrumu.
- palētināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lētāks, ka (kam) samazinās cena.
- nolīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst līdzens, gluds.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks par vidējo, parasto, normu.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti nemierīgs, spēcīgs, ar spēcīgu iedarbību (par parādībām dabā).
- svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti noderīgs, arī labvēlīgs.
- svārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mainīgs, nepastāvīgs.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ass, bargs.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, apgrūtinošs u. tml.
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk intensīvs.
- pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk izteikts, intensīvs.
- kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk koncentrēts, samazinās, gaist.
- notušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, ievērojams.
- tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, jūtams.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk spilgts, kontrastains.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mērenāks, ne tik stingrs, bargs.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mīkstāks vai mīksts, arī mazāk raupjš.
- sabojāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neatbilstošs (piem., morāles) normām.
- samaitāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neatbilstošs (piem., morāles) normām.
- sašūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nedrošs, nestabils.
- sabojāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neglīts.
- dzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
- sasvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nestabils, svārstīgs.
- normalizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst normāls, atbilst vispārpieņemtām normām.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst par ko citu.
- piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pilns.
- placināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plakans.
- raibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst raibs.
- saraibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst raibs.
- paresnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst resnāks.
- saldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst salds (1) vai saldāks.
- saldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst salds (2) vai saldāks.
- sasārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sārts.
- sausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; sausināt.
- sausināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks.
- susināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks.
- savrupināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst savrups.
- piesildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst silts, piesilst.
- sasildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst silts, uzsilst.
- sinhronizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sinhrons (1).
- skābināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst skābs vai skābāks.
- paretināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst skaitā mazāks, arī retāks.
- sasmaržot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst smaržīgs.
- piesmirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst smirdīgs.
- paspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks.
- spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (1) vai spilgtāks.
- spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (2) vai spilgtāks.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabilāks, noturīgāks.
- stabilizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabils vai stabilāks.
- nocietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stingrs, ciets, arī nepiekāpīgs, nelokāms.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprāks, spēcīgāks.
- sidrabot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sudrabains.
- sašķidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrs vai šķidrāks.
- šķidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrs vai šķidrāks.
- taisnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst taisns (1) vai taisnāks.
- tievināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tievs (2) vai tievāks.
- notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls, neass.
- notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls, nespēj pilnvērtīgi funkcionēt.
- patukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšāks.
- tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (1), tukšāks vai (kā) kļūst mazāk.
- tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (3) vai tukšāks.
- satumsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs vai tumšāks.
- novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vājš, nespēcīgs, vārgs.
- novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vājš, nespēcīgs, zaudē spēju pilnvērtīgi funkcionēt.
- novārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vārgs, nespēcīgs.
- veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēlami mitrs.
- vēsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēss (1) vai vēsāks.
- vienādot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds (1).
- vienādot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds (2).
- vienādot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds (3).
- zeltīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst zeltains, iegūst zeltam raksturīgo krāsu, arī mirdzumu.
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst zemāks (par ko iepriekšēju).
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, mazāk spilgts, kontrastains.
- sairdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur irdens.
- uzirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti no virspuses, irdens.
- saplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, plakans, arī plāns.
- saduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, duļķains.
- knaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) knaukšķ; knakšķināt.
- knikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) knikšķ.
- kviecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kviec.
- liekt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) liecas, iegūst lokveida formu.
- sadzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) lielākā daudzumā nonāk (kur), izveido (ko).
- pulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nāk kopā, vienuviet; pulcēt.
- piebremzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nav tik straujš, attīstās lēnāk.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nebojājas, nezaudē vēlamās īpašības.
- paralizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj funkcionēt.
- stindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj kustēties, veikt kādas darbības.
- sargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek aizskarts, saglabājas.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nezūd, turpina eksistēt, netiek iznīcināts.
- nobriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nobriest, nogatavojas.
- nobrucināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nobrūk, tiek iznīcināts.
- nogremdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogrimst.
- nogulsnēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogulsnējas.
- nolidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nolido, nokrīt (lejā, zemē); nomest.
- novest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kādā stāvoklī, situācijā).
- noplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noplūst (2).
- novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noplūst, notek, tiek novirzīts (prom uz kurieni).
- sekmēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noris vēlamā veidā un rada vēlamo rezultātu; veicināt.
- steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noris, tiek veikts ātri vai ātrāk.
- regulēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) norisinās vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- noskandināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noskan.
- noslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noslāpst; nosmacēt.
- šķiebt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosveras, izliecas, sagriežas uz vienu pusi.
- paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, iestājas drīzāk.
- uzslāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas slāņveidā virsū (uz kā, kam).
- nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nožūst.
- ņirbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ņirb.
- vairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
- kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pamazām zūd.
- paputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) paput (3).
- nogāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī, nokrīt (zemē).
- pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklājas ar ūdeni.
- parkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) parkšķ.
- pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārplūst.
- pārsprādzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārsprāgst.
- nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārstāj degt; dzēšot likvidēt degšanu.
- ducināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pastipri, dobji, samērā ilgstoši skan, dūc.
- piebriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piebriest.
- piekvēpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piekvēpst.
- pieķepināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pieķep vai pieķepē.
- piesaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piesalst.
- piesūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas (ar ko).
- nogatavināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnībā nogatavojas.
- pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnveidojas, uzlabojas kvalitatīvi.
- plandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pland.
- plivināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) plīvo, plivinās.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rada klusākas skaņas.
- rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rīb, ka atskan troksnis.
- svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas lielā daudzumā, arī bagātīgi.
- sēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izraisās, izplatās.
- radīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
- izraisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, sākas.
- rūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rūc.
- rucināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rūk.
- sabriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabriest (1).
- sabrūnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabrūnē, parasti karstuma iedarbībā.
- sacietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sacietē.
- sačokurot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sačokurojas.
- sadiedzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadīgst.
- sadrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadreb.
- sadziedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadzīst.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk (parasti spēcīgi) svārstīties, trīcēt.
- sakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk kustēties; īsu brīdi kustināt, izraisīt kustību.
- iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk kustēties.
- samutuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk mutuļot.
- iesvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk svārstīties.
- iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk šūpoties.
- savirmot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk virmot.
- ziedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk ziedēt.
- savirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, virpuļot; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi virpuļo.
- sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (1).
- sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (2).
- sakņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakņojas (2).
- sakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakustas.
- saķepināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saķep, saķepē.
- saļodzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saļogās (1).
- sapulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sanāk kopā, sapulcējas; sapulcināt.
- saplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplaukst.
- sarecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sarec.
- sasaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasalst.
- pievadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz (organismu, tā daļu).
- pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstāku pakāpi, atbilst augstākām prasībām; uzlabot, pilnīgot.
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
- sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (1).
- sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (2).
- sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (4).
- sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (6).
- stindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst.
- sasvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasvārstās, sāk svārstīties.
- sapūdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satrupē.
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
- saviļņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saviļņojas (1).
- saaust Panākt, būt par cēloni, ka (kas) savstarpēji cieši saistās.
- saziedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sazied (1).
- sazvārot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sazvārojas.
- slīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) slīd kur iekšā, virzās pa slidenu virsmu, ūdeni u. tml.; slidināt.
- slidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) slīd kur iekšā, virzās pa slidenu virsmu; slīdināt.
- spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spīd.
- uzburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti izveidojas (iztēlē), atveidojas (atmiņā).
- spurkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spurkšķ.
- sūbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūb.
- sūrstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūrst.
- svārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) svārstās (1).
- šļakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šļakst.
- šņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šņirkst.
- šūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šūpojas.
- švirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) švirkst.
- tecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek [1] (1).
- pakārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pakļauts (kam svarīgākam, plašākam).
- piepludināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek piesātināts (ar ko).
- pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek piesātināts (ar ko).
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek sajaukts, uzvēršot virspusē (tā) dziļāku slāni.
- pārsvītrot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek zaudēts, iznīcināts, vairs nepastāv u. tml.
- trīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) trīs (1).
- trīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) trīs (2).
- uzbriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzbriest (1).
- briedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzbriest.
- sildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzlabojas.
- uzputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzput virsū (uz kā, kam), izveidojot (piemēram, slāni).
- baukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt baukšķ.
- blīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt blīkšķ.
- brikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt brikšķ.
- čaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čaukst.
- čīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čīkst (1).
- čirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čirkst (1).
- dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt dimd; vairākkārt dimdēt.
- klabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klab (1).
- klakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ.
- klinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klinkšķ.
- knakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ.
- pakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pakšķ.
- pīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pīkst.
- plaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plaukšķ.
- plīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plīkšķ, arī plikšķ.
- plirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plirkšķ.
- pliukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pliukšķ.
- plunkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plunkšķ.
- pukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pukšķ (1).
- purkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt purkšķ (1).
- rēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rēc.
- skandināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skan.
- skrabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrab.
- skrapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ.
- skripstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skripst.
- strinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt strinkšķ.
- šmīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmīkst.
- šmiukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmiukst.
- šņakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņakst.
- švīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švīkst.
- trinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt trinkšķ; strinkšķināt.
- žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (1).
- žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (2).
- žļurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļurkst.
- žņerkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žņerkst.
- žvakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvakst.
- žvarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvarkst.
- tarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt, ilgāku laiku tarkšķ (1).
- šķindināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārtīgi šķind.
- nocelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairs neatrodas (uz kā, kam virsū).
- izpostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairs nepastāv, tiek iznīcināts, aiziet bojā.
- iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vājinās, zaudē ietekmi, spēku u. tml.
- izplatīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vēršas plašumā, vairojas.
- uzvirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virpuļojot uzvirzās augšā.
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās, pārvietojas, tiek vērsts (vēlamajā virzienā).
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē izpausmes intensitāti, spilgtumu.
- neitralizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē nevēlamas, arī bīstamas īpašības.
- nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zūd, beidz pastāvēt; pakāpeniski iznīcināt.
- žvadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) žvadz.
- smaržināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti kādas vielas iedarbībā, kļūst smaržīgs vai smaržīgāks.
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zūd, beidz pastāvēt.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (muskuļi, muskuļaudi) saraujas, savelkas; panākt, būt par cēloni, ka (ķermenī, tā daļās) parasti ievērojami saraujas, savelkas muskuļi, muskuļaudi.
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- uzduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās augšā, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst duļķains.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, kas irdens) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
- uzberzt Panākt, būt par cēloni, ka berzes rezultātā izveidojas (kas).
- sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka daļēji zūd (kas iepriekš sasniegts, panākts).
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka jaucot, saviļņojot, (kas) uzvirzās virsējos slāņos.
- grabināt Panākt, būt par cēloni, ka kas grab.
- pagausināt Panākt, būt par cēloni, ka kas kļūst gausāks.
- vienveidot Panākt, būt par cēloni, ka kas kļūst vienāds, arī vienāda veida.
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kas kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (1).
- jaukt Panākt, būt par cēloni, ka kas vairs nepastāv vai tiek sabojāts.
- sarīkot Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kas, parasti negatīvs).
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka sākas (kāda darbība, notikumi u. tml.).
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piem., klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
- blarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blarkšķ.
- blaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blaukšķ.
- brakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brakšķ.
- remdēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti kas nevēlams).
- šķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka vielas iedarbībā (kas) izzūd, vairs nepastāv.
- sārtināt Panākt, būt par cēloni, kas (kas) kļūst sārts.
- izgāzt Panākt, darīt tā, ka (kas) beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu; panākt, ka noraida, neatzīst.
- uzvelt Panākt, ka (kādam, kam) jāveic (kas grūts, arī nepatīkams), jāatbild (par ko grūti veicamu, izlemjamu u. tml.).
- spīdzināt Panākt, ka (kādam) ir psihiski jācieš, (kas) jāpārdzīvo; mocīt.
- pievaldīt Panākt, ka (kāds, kas) kļūst rāms, mierīgs, savaldīgs.
- nodot Panākt, ka (kāds, kas) nonāk (noteiktu amatpersonu, iestāžu pārziņā); pakļaut (kādai rīcībai, darbībai).
- pakļaut Panākt, ka (kāds, kas) tiek pakārtots (kam), ir atkarīgs (no kā).
- nostādīt uz kājām panākt, ka (kāds) kļūst patstāvīgs; panākt, ka (kas) spēj sekmīgi darboties, funkcionēt.
- nostatīt uz kājām panākt, ka (kāds) kļūst patstāvīgs; panākt, ka (kas) spēj sekmīgi darboties, funkcionēt.
- mērcēties Panākt, ka (kas atrodas ūdenī); tikt mērcētam.
- pārtvert Panākt, ka (kas kādam adresēts, sūtīts u. tml.) nenonāk līdz adresātam.
- turēt Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piem., rokās, klēpī, uz muguras).
- uzplūdināt Panākt, ka (kas šķidrs) uzvirzās (kam) virsū.
- uzturēt Panākt, ka (kas uzbūvēts, izveidots) saglabājas izmantošanai vēlamā kvalitātē.
- pārkrievot Panākt, ka (kas, kāds) kļūst krievisks, pārkrievojas.
- pārtautot Panākt, ka (kas, kāds) kļūst par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
- noņemt no uzskaites panākt, ka (kas, kāds) vairs nav uzskaitē.
- savaldīt Panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības.
- velt Panākt, ka (kas, parasti priekšmets) virzās (pa kādu virsmu), griežoties ap savu asi.
- salaist Panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
- sakurt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā; sakurināt (2).
- nokārtot Panākt, ka (kas, piem., dokuments) tiek izveidots, izpildīts atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
- turpināt Panākt, ka (kas, piem., tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
- apkvēpināt Panākt, ka (kas) apkvēpst, pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
- izklaidēt Panākt, ka (kas) atpūšas, rada pozitīvas izjūtas, novērš sasprindzinājumu.
- noturēt Panākt, ka (kas) atrodas (noteiktu laiku kādos apstākļos).
- sadabūt Panākt, ka (kas) atrodas kopā, vienkopus.
- dedzināt Panākt, ka (kas) deg, izstarojot gaismu.
- pavirzīt Panākt, ka (kas) gūst attīstību, progresē.
- pavērst Panākt, ka (kas) iegūst citu virzību.
- nobriedināt Panākt, ka (kas) iegūst vēlamo, vajadzīgo gatavības pakāpi.
- izraudināt Panākt, ka (kas) ilgāku laiku, daudz raud.
- sakārtot Panākt, ka (kas) ir lietošanas kārtībā.
- nozibināt Panākt, ka (kas) īsu brīdi zibina un pārstāj zibināt.
- izgaisināt Panākt, ka (kas) izbeidzas, izzūd.
- izdiedzēt Panākt, ka (kas) izdīgst.
- pieklusināt Panākt, ka (kas) izpaužas vājāk.
- pilnīgot Panākt, ka (kas) kļūst atbilstošāks kādām prasībām, iegūst labāku kvalitāti.
- pārlatviskot Panākt, ka (kas) kļūst atbilstošs latviešu valodai, tās uzbūvei, sistēmai.
- cietināt Panākt, ka (kas) kļūst cietāks vai ciets.
- pārveidot Panākt, ka (kas) kļūst citāds, būtiski pārmainās.
- dažādot Panākt, ka (kas) kļūst dažāds, daudzveidīgs.
- līdzināt Panākt, ka (kas) kļūst gluds, līdzens, vienādā biezumā.
- irdināt Panākt, ka (kas) kļūst irdens.
- pilnveidot Panākt, ka (kas) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām; uzlabot, pilnīgot.
- notušēt Panākt, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, jūtams.
- mazināt Panākt, ka (kas) kļūst mazāks skaitā, daudzumā.
- mūsdienīgot Panākt, ka (kas) kļūst mūsdienīgāks.
- optimizēt Panākt, ka (kas) kļūst optimāls, atbilstošs iespējām, apstākļiem u. tml.
- vainagot Panākt, ka (kas) kļūst par (kā) augstāko sasniegumu; būt par (kā) augstāko sasniegumu.
- pievienot Panākt, ka (kas) kļūst par (kā) sastāvdaļu.
- realizēt Panākt, ka (kas) kļūst par īstenību; īstenot.
- iztukšot Panākt, ka (kas) kļūst pilnīgi tukšs.
- precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piem., datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
- samērot Panākt, ka (kas) kļūst samērīgs.
- izkaltēt Panākt, ka (kas) kļūst sauss; izžāvēt.
- siltināt Panākt, ka (kas) kļūst siltāks, ka (no kā) neaizplūst siltums.
- saskābināt Panākt, ka (kas) kļūst skābs, saskābst.
- iesmaržot Panākt, ka (kas) kļūst smaržīgs.
- nostabilizēt Panākt, ka (kas) kļūst stabils.
- melnināt Panākt, ka (kas) kļūst tumšs vai melns.
- tumšināt Panākt, ka (kas) kļūst tumšs vai tumšāks.
- sabāzt Panākt, ka (kas) lielākā daudzumā saiet, satilpst (kur).
- piepulcēt Panākt, ka (kas) nāk klāt, pievienojas; piepulcināt.
- saglābt Panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams.
- noturēt Panākt, ka (kas) neaiziet prom, nesamazinās (kā) skaits.
- nobrucināt Panākt, ka (kas) nedarbojas, nefunkcionē.
- izglābt Panākt, ka (kas) nenonāk (nevēlamos apstākļos), panākt, ka (kas) izkļūst (no nepatīkama stāvokļa).
- aizkavēt Panākt, ka (kas) nenotiek, nenorisinās paredzētajā laikā.
- noklusināt Panākt, ka (kas) netiek apspriests, risināts.
- norakt Panākt, ka (kas) netiek realizēts, īstenots.
- noaudzēt Panākt, ka (kas) noaug ar augiem.
- noklaudzināt Panākt, ka (kas) noklaudz.
- noklunkšķināt Panākt, ka (kas) noklunkšķ.
- nokrakšķināt Panākt, ka (kas) nokrakšķ.
- piekļūt Panākt, ka (kas) nonāk (kāda) rīcībā.
- nopīkstināt Panākt, ka (kas) nopīkst.
- noplīkšķināt Panākt, ka (kas) noplīkšķ.
- noregulēt Panākt, ka (kas) norisinās vēlamajā veidā.
- nolaist Panākt, ka (kas) noslīd (uz leju), ievirzās (kur iekšā).
- nobrucināt Panākt, ka (kas) noslīd uz leju, sakrokojas.
- nospīdināt Panākt, ka (kas) nospīd.
- notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē, nost u. tml.
- iegriezt pareizās sliedēs panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
- ievadīt (kādās) sliedēs panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
- ievirzīt (kādās) sliedēs panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
- nodrošināt Panākt, ka (kas) notiek, īstenot, realizēt (ko).
- aizkavēt Panākt, ka (kas) notiek, noris lēnāk nekā parasti; apstādināt (uz kādu laiku).
- noturēt Panākt, ka (kas) notiek, norisinās; sarīkot; novadīt.
- notikšķināt Panākt, ka (kas) notikšķ.
- novēlināt Panākt, ka (kas) novēlojas, aizkavējas.
- noguldīt Panākt, ka (kas) novietojas guļus.
- nodot Panākt, ka (kas) oficiāli tiek atzīts par pabeigtu, derīgu izmantošanai, lietošanai.
- ritināt Panākt, ka (kas) pārvietojas, virzās (parasti apļveidā, cirkulāri).
- paturēt Panākt, ka (kas) pastāv, saglabājas noteiktā veidā.
- piesvilināt Panākt, ka (kas) piedeg.
- pieripināt Panākt, ka (kas) pieripo; piebraukt (transportlīdzekli).
- novērst Panākt, ka (kas) pievēršas (kam citam), novirzīt (uz ko citu).
- piepulcināt Panākt, ka (kas) pievienojas, piepulcējas; piepulcēt.
- pilināt Panākt, ka (kas) pil.
- pieēdināt Panākt, ka (kas) pilnīgi paēd vai pieēdas.
- saputot Panākt, ka (kas) rada daudz putu.
- sataisīt Panākt, ka (kas) rodas, izraisās.
- piešķilt Panākt, ka (kas) rodas; piešķirt (2).
- saaudzēt Panākt, ka (kas) saaug (1).
- saaudzēt Panākt, ka (kas) saaug (2).
- nosargāt Panākt, ka (kas) saglabājas, nezūd.
- degt Panākt, ka (kas) sāk degt, izstarot gaismu; dedzināt.
- sakurināt Panākt, ka (kas) sāk kurēties, kuras.
- palaist Panākt, ka (kas) sāk virzīties, plūst.
- izkliedēt Panākt, ka (kas) samazinās, izzūd.
- pazemināt Panākt, ka (kas) samazinās; padarīt (ko) zemāku, mazāku.
- saskābēt Panākt, ka (kas) saskābst; saskābināt.
- sadzīt Panākt, ka (kas) savirzās (kopā).
- palielināt Panākt, ka (kas) skaitliskā izteiksmē kļūst lielāks.
- palielināt Panākt, ka (kas) skaitliski kļūst lielāks.
- šļurkstināt Panākt, ka (kas) šļurkst.
- novadīt Panākt, ka (kas) tiek izplatīts, nodots (kādam citam).
- novadīt Panākt, ka (kas) tiek novirzīts (nost no kurienes).
- pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests, pārsūtīts (pāri kam, pār ko).
- piesaistīt Panākt, ka (kas) tiek pievienots, ieguldīts (piem., kādā projektā).
- tinkšķināt Panākt, ka (kas) tinkšķ.
- uzdiedzēt Panākt, ka (kas) uzdīgst, izdīgst.
- uzsaukt Panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- šmakstināt Panākt, ka (kas) vairākkārt šmakst.
- šmaukstināt Panākt, ka (kas) vairākkārt šmaukst.
- valstīt Panākt, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (piemēram, par vēju, viļņiem).
- izņemt Panākt, ka (kas) vairs neatrodas līdzšinējā vietā.
- nojaukt Panākt, ka (kas) vairs neeksistē, nepastāv.
- noņemt Panākt, ka (kas) vairs nepastāv, neeksistē.
- novārīties Panākt, ka (kas) vāroties iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- pārvirzīt Panākt, ka (kas) virzās (pa citu vietu, uz citu vietu).
- tievināt Panākt, ka (kas) viscaur vai kādā daļā kļūst tievs (1) vai tievāks.
- noārdīt Panākt, ka (kas) zūd, vairs nepastāv.
- uzkūpināt Panākt, ka (kas), parasti īsu brīdi, kūp.
- nīdēt Panākt, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, iznīkst.
- novērst Panākt, ka (parasti kas nevēlams) tiek izlabots.
- atgaisot Panākt, ka (piem., no hidrauliskas sistēmas) tiek izvadīts iekļuvušais gaiss.
- izvilināt Panākt, ka atskan (skaņas, melodija no mūzikas instrumenta).
- vilcināt Panākt, ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml., arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
- iznīdēt Panākt, ka izzūd (kas nevēlams); izskaust.
- izvairīties Panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams).
- dalīt Panākt, ka no veselā rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības.
- pieslēgt Panākt, ka sākas (kā) piegāde, nodrošināt (ko).
- pakļaut Panākt, ka tiek veikts, izdarīts (kas).
- apklusināt Panākt, ka vairs neturpinās (darbība, norise, kas rada skaņas).
- pūdēt Panākt, pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) pūst.
- kaucināt Panākt, pieļaut, ka (kas) kauc, rada nepatīkamas, griezīgas skaņas.
- traipīt Panākt, pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; radīt traipus.
- pārraut Panākt, piem., velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- grebene Pankiem raksturīga frizūra – matu veidojums, kas atgādina seksti.
- blefs Paņēmiens kāršu spēlē (piem., pokerā) – spēlētājs ar sliktām kārtīm izliekas, ka var uzvarēt.
- sīkpaparde Paparde ar īsu sakneni, sīkām, plūksnainām lapām, daudzgadīgs lakstaugs, kas bieži aug uz kokiem, akmeņiem, dažādiem iežiem, klinšu spraugās u. tml.
- sievpaparde Paparde ar īsu, resnu sakneni un plūksnaini dalītām lapām, kas veido piltuvveida cerus.
- balstvakcīna Papildu vakcīna pēc agrākas (primārās) vakcīnas imūnaizsardzības stiprināšanai.
- apakšvirsraksts Papildu virsraksts, kas dod informāciju par darba saturu.
- milimetru papīrs papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetrpapīrs.
- milimetrpapīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetru papīrs.
- zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte.
- papjēmašē Papīra masa, kas sajaukta ar līmi, krītu, ģipsi vai citu saistvielu, ko izmanto nelielu priekšmetu (piem., rotaļlietu, butaforiju) izgatavošanai.
- bona Papīrnauda, kas izņemta no apgrozības un kļuvusi par kolekcionēšanas priekšmetu.
- čaulīte Papirosa apvalks – papīra stobriņš tabakas iepildīšanai.
- spodrpapīrs Papīrs ar spīdīgu, spodru lakas emulsijas pārklājumu un gludu virsmu.
- vēstuļpapīrs Papīrs, kas paredzēts vēstuļu rakstīšanai.
- pārgudrs Par daudz gudrs, pārlieku gudrs; tāds, kas mēdz demonstrēt, savu gudrību, zināšanas.
- čurkstēt Par gaļu, taukiem, kas cepas.
- žigolo Par maksu nolīgts dejotājs, kas izklaides pasākumos uzstājas ar erotiska rakstura priekšnesumu.
- iekaukties Par mūzikas instrumentiem.
- nieres Pāra izvadorgāns (cilvēkiem un dzīvniekiem), kas izstrādā urīnu.
- stimuls Parādība, apstākļu kopums, līdzeklis u. tml., kas stimulē (ko).
- poliginija Parādība, kad vienā ziedā ir vairākas auglenīcas.
- apstāklis Parādība, kas pastāv līdztekus citām parādībām vai ir saistīta ar tām.
- universālija Parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās (piemēram, visās valodās ir lietvārdi, darbības vārdi un vietniekvārdi).
- atbilstība Parādība, stāvoklis, kad kas saskan ar ko citu, der kam citam.
- pretspēks Parādību kopums, kas aktīvi darbojas pretī (kādai darbībai).
- apstāklis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
- pārneses parādības parādību loks, kas sevī ietver masas, momenta vai enerģijas pārnesi.
- Ēdene Paradīze, dārzs zemes virsū, ko ierīkoja Dievs un kas bija pirmo cilvēku dzīvesvieta pirms krišanas grēkā.
- valsts parāds parāds, kas radies valsts aizņēmuma dēļ.
- ūzuss Paradums; ierastā prakse, kā (kas) tiek darīts (piemēram, studentu korporācijās).
- diskonts Parādzīmes (vekseļa) nominālās vērtības samazināšanas procents, kas atkarīgs no tā, cik maz laika atlicis līdz termiņam (nesamaksātas parādzīmes pirkšanas gadījumā).
- pārdzert Pārāk daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), izraisīt bīstamas sekas, sabojāt (ko).
- pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pieļaut, ka (kas) pārēdas.
- pārsutināt Pārāk ilgi sutinot, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- priekšroka Pārākums, pārsvars, arī nozīmīgums (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju kopuma u. tml.
- stiebrs Parasti savienojumā "mata stiebrs": mata daļa, kas atrodas virs ādas.
- rokasstiepiens Parasti savienojumā "rokasstiepiena attālumā": norāda uz ļoti nelielu attālumu.
- metāls Parasti savienojumā "smagais metāls": rokmūzikas žanrs, kam raksturīgi agresīvi ritmi un spēcīga ģitārspēle.
- tik Parasti savienojumā "tik, tak": lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piem., darbojoties pulksteņa mehānismam.
- patogēnie parazīti parazīti, kas ir kaitīgi savam saimniekam un izraisa tā saslimšanu.
- riketsijas Parazītisku mikroorganismu grupa, kas vairojas tikai dzīvās šūnās un izraisa infekcijas slimības.
- pēcpārbaude Pārbaude, kas tiek veikta pēc kādas darbības vai procesa beigām.
- verificēt Pārbaudīt, vai (kas) ir korekts; pierādīt vai konstatēt, ka (kas) ir korekts.
- jurģi Pārcelšanās uz citu dzīves un darba vietu, sākot jaunas rentes vai laukstrādnieka (gājēja) saistības, kas parasti notika ap 23. aprīli.
- eņģelis Pārdabiska būtne, Dieva sūtnis, kas parasti tiek attēlots kā cilvēks ar spārniem.
- feja Pārdabiska sieviešu dzimuma būtne, kas spēj darīt brīnumus.
- zombijs Pārdabisks spēks vai burvestība, kas, pēc vudū ticējumiem, var iemājot mironī un to atdzīvināt; šādi atdzīvināts mironis.
- čeks Pārdevēja izsniegtā kvīts kasei, kurā norādīta par preci maksājamā summa.
- līdzpārdzīvojums Pārdzīvojums, kas izraisās (kam) līdzi, kopā, vienlaikus (ar ko).
- mocīties Pārdzīvot, izjust fiziskas mokas, ciešanas.
- virspriesteris Pareizticīgo baznīcas augstākā garīgā amatpersona, kas ir atbildīga par savu baznīcu un draudzi.
- čigāni Pārģērbušies neaicināti viesi (piem., kāzās, svinībās), kas ar apdziedāšanos un dejām izklaidē viesus.
- džemperis Pāri galvai velkams (parasti adīts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostasvietai vai nedaudz zemāk.
- robežpārkāpums Pārkāpums, kas ir saistīts ar valsts robežas šķērsošanu, iekļūšanu citā valstī.
- perestroika Pārkārtojumi Padomju Savienības iekšpolitikā un ārpolitikā, kas sākās 20. gs. 80. gadu otrajā pusē; pārbūve.
- patina Pārklājums, kas rodas uz vara, bronzas vai misiņa izstrādājumu virsmas, tiem oksidējoties dabiskā veidā vai apstrādājot ar ķīmiskām vielām.
- apputināt Pārklāt (ar ko tādu, kas put).
- nolipt Pārklāties (ar ko lipīgu, arī ar ko tādu, kas pieķeras) – par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu.
- noputēt Pārklāties ar putekļiem vai ko tādu, kas put.
- apputēt Pārklāties ar putekļiem, ar ko tādu, kas put.
- notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tādu, kas tek).
- opozīcija Parlamenta partija vai partiju grupa, kas neietilpst valdībā un kritizē valdošo partiju un valdības darbību.
- pārmaiņa Pārmainīšanās; tas, kas ir pārmainījies.
- apokšķerēt Pārmeklēt, sīki apskatīt (vairākas vai visas vietas).
- parmezāns Parmidžāno siers, kas tiek ražots noteiktās provincēs Itālijā.
- atgremotāji Pārnadžu kārtas dzīvnieki, augēdāji, kas barību atgremo.
- klēpjdators Pārnēsājams dators ar atvāžamu plakanu displeju, kas paredzēts darbam jebkurā vietā, arī ceļojumā, novietojot to klēpī.
- leijerkaste Pārnēsājams mehānisks mūzikas instruments, ko darbina, griežot kloķi.
- brāga Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā; šķiedenis.
- atgriezums Pārpalikumi, kas radušies (ko) atgriežot, izgriežot u. tml.
- atkritumi Pārpalikumi, kas radušies apstrādē, pārstrādē un kurus var izmantot citam nolūkam.
- blaugznas Pārragojušās (galvas) ādas daļiņas, kas atlobās zvīņu veidā.
- konta izraksts pārskats par bankas klienta ieņēmumiem un izdevumiem kādā laika posmā.
- apklust Pārstāt radīt skaņas (par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.).
- pamest likteņa ziņā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- atstāt likteņa ziņā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- pamest likteņa žēlastībai pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- atstāt likteņa žēlastībai pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- pamest likteņa varā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu varā.
- atlaist Pārstāt turēt; atņemt rokas (no kā).
- līgumiskā pārstāvība pārstāvniecība, kas noteikta līgumā.
- aizkūkot Pārsteigt (kādu neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc tautas ticējuma vēstī sliktu (par dzeguzi).
- žilbināt Pārsteigt, mulsināt; būt tādam, kas pārsteidz, mulsina.
- dramatizēt Pārstrādāt (parasti) epikas daiļdarbu, izveidojot lugu.
- centrs Partija, partiju grupējums, kas parlamentā ieņem vietu starp labējām un kreisajām partijām.
- konservatīvās partijas partijas, kas atbalsta brīva tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas.
- proviants Pārtika, pārtikas krājums.
- konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti ilgstošai uzglabāšanai.
- ēdamlietas Pārtikas produkti.
- pārsla Pārtikas produkts – īpaši apstrādāti, saplacināti graudi.
- desa Pārtikas produkts – īpaši sagatavotā dzīvnieku zarnā vai citā materiālā iepildīta sasmalcinātas gaļas masa, ko parasti ēd aukstu, sagrieztu šķēlēs.
- sausiņš Pārtikas produkts – kaltētas maizes vai īpaša maizes izstrādājuma šķēle ar vai bez piedevām.
- putraimi Pārtikas produkts – sasmalcināti (retāk veseli) lobīto graudu izstrādājumi.
- piedeva Pārtikas produkts vai ēdiens, kas papildina pamatēdienu.
- ingredients Pārtikas produkts vai viela, ko pievieno, liek kopā, gatavojot ēdienu.
- pupiņu kafija pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām; dzēriens, kas pagatavots no šā pārtikas produkta.
- makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot; šāds pārtikas produkts caurules formā.
- gaļa Pārtikas produkts, ko iegūst no kautiem dzīvniekiem.
- siers Pārtikas produkts, ko iegūst no piena, to sarecinot.
- biezpiens Pārtikas produkts, ko iegūst, saraudzētu pienu paaugstinātā temperatūrā sarecinot un atdalot no sūkalām.
- pasterizācija Pārtikas produktu karsēšana noteiktā temperatūrā (līdz 100ºC), lai iznīcinātu daļu mikroorganismu.
- ledus pagrabs pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu.
- degustācija Pārtikas produktu, dzērienu nogaršošana (parasti veikalā), ko reklāmas nolūkos organizē attiecīgā pārtikas produktu, dzērienu ražotājs vai izplatītājs.
- zivrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas aptver zivju nozveju un pārstrādi.
- vīnrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kura nodarbojas ar vīna ražošanu.
- PVD Pārtikas un veterinārais dienests.
- pusdienu pārtraukums pārtraukums darba dienas vidū, kas paredzēts pusdienošanai.
- skrūves pārvads pārvads, kas griezes kustību pārveido virzes kustībā, izmantojot vītnes pāri.
- reduktors Pārvads, kas samazina apgriezienu skaitu un palielina griezes momentu.
- tikt uz strīpas pārvarot sarežģījumus, panākt, ka (kas) uzlabojas, normalizējas.
- regresīvā metamorfoze pārveidošanās, kas izraisa organisma vienkāršošanos.
- sadalīt Pārveidot (veselo) tā, ka rodas divas vai vairākas atsevišķas daļas, vienības.
- modernizēt Pārveidot, atjaunot, uzlabot atbilstoši jaunākajiem zinātnes, tehnikas un mākslas sasniegumiem.
- kursors Pārvietojams simbols, kas monitora ekrānā norāda, kurā vietā parādīsies nākamā ievadītā zīme.
- virzīt Pārvietot (ko) noteiktā virzienā; norādīt (kam) noteiktu virzienu, ievirzi (piem., ar vārdiem, žestiem); būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas noteiktā virzienā.
- brīnumu pasakas pasakas ar daudziem fantastiskiem elementiem sižetā.
- literārā pasaka pasakas formā, ar pasakai raksturīgu sižetu veidots daiļdarbs.
- sadzīves pasakas pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli (ne pārdabiskas būtnes).
- sanācija Pasākumi uzņēmuma, bankas vai nozares finansiālā stāvokļa uzlabošanai, bankrota novēršanai.
- aseptika Pasākumi, kas novērš mikrobu iekļūšanu operācijas brūcē (piem., pārsienamā materiāla, instrumentu sterilizācija, roku mazgāšana, cimdu lietošana).
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās; pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
- triennāle Pasākums (piem., izstāde, konkurss), kas notiek reizi trīs gados.
- pretpasākums Pasākums, kas ir vērsts (pret ko).
- pēcpusdiena Pasākums, kas noris šajā laika posmā.
- muzeju nakts pasākums, kas tiek organizēts reizi gadā, kad vēlās vakara stundās var apmeklēt muzejus.
- šovs Pasākums, kurā kaut kas tiek demonstrēts.
- izstāde Pasākums, kurā publiskai apskatei parāda kādu (piem., mākslas darbu, dzīvnieku) kopumu; vieta, kur (kas) izstādīts.
- darbs Pasākumu kopums, kas raksturīgs kādas iestādes, uzņēmuma, organizācijas u. tml. darbībai.
- higiēna Pasākumu kopums, kas veicina cilvēka veselības saglabāšanos.
- Amerika Pasaules daļa rietumu puslodē, kas sastāv no diviem kontinentiem.
- Eiropa Pasaules daļa ziemeļu puslodē, kas kopā ar Āziju veido Eirāzijas kontinentu.
- Jaunā pasaule pasaules daļa, kas apgūta vēlāk nekā pārējās (parasti Amerikas, retāk – Austrālijas kontinents).
- subjektīvisms Pasaules uzskats, kas īpašu nozīmi piešķir subjektam, tā aktivitātei.
- ātrvilciens Pasažieru vilciens, kas brauc ar lielu ātrumu un pietur tikai lielākajās stacijās.
- venteris Pasīvais zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
- zooplanktons Pasīvu, sīku dzīvnieku kopums, kas dzīvo ūdenstilpēs.
- pārbaudīt Paskatīties, pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
- pastnieks Pasta darbinieks, kas piegādā pasta sūtījumus adresātiem.
- varēt Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci.
- upe Pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.
- pasāts Pastāvīga virziena pret ekvatoru vērsts tropu vējš, kas ziemeļu puslodē pūš ziemeļaustrumu, bet dienvidu puslodē – dienvidaustrumu virzienā.
- nuncijs Pastāvīgs Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis valstīs, ar kurām Vatikānam ir diplomātiskas attiecības.
- ieplest Pastiept sānis (parasti kājas, rokas).
- zemē Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi; norāda, ka darbības rezultātā (kas, kāds) nonāk uz zemes, uz (kāda) pamata.
- saasināt Pastiprināt (psihiskas norises, psihiska stāvokļa) intensitāti.
- pasta kastīte pastkaste.
- vēstuļkastīte Pastkastīte.
- nedzēsta pastmarka pastmarka, kas nav apzīmogota.
- lauka pasts pasts, kas kara laikā nodrošina sūtījumu piegādi karavīriem un atpakaļ.
- pašdarbnieks Pašdarbības kolektīva loceklis; cilvēks, kas nodarbojas ar pašdarbību.
- mērce Pašķidra vai tumīga ēdiena piedeva, kas samitrina ēdienu un papildina tā garšu.
- izpildkomiteja Pašvaldības institūcija bijušajā PSRS, kas savas kompetences ietvaros īstenoja valsts pārvaldi.
- dzīves standarts patēriņa apjoms un dzīvesveids, kas sabiedrībā, sociālā grupā ir izveidojies tradicionāli un tiek pieņemts par nepieciešamu.
- autonomais patēriņš patēriņa daļa, kas nav atkarīga no ienākuma izmaiņām.
- viegls Patīkams, tāds, kas ir saistīts ar pozitīvām emocijām, arī tāds, kas nav nomācošs (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis.
- hlamīdija Patogēna baktērija, kas vairojas gļotādā.
- kaverna Patoloģisks dobums (parasti plaušās), kas izveidojas, sabrūkot audiem (piem., tuberkulozes procesā).
- kontūzija Patoloģisks stāvoklis, kas rodas no spēcīga satricinājuma (piem., eksplozijā).
- fistula Patoloģisks vai ķirurģiski veidots kanāls starp dobumu (dobu orgānu) un ķermeņa virsmu vai starp diviem dobumiem (dobiem orgāniem); caurulīte, kas iešūta šādā kanālā.
- nacionālisms Patriotiskas jūtas, nacionālais pašlepnums; savas nācijas identitātes un vērtību aizsargāšana; centieni pēc savas neatkarīgas valsts.
- nacionālpatriots Patriotiski noskaņots cilvēks, kas, aktīvi darbojoties, pauž savas nācijas, tautas dzīvei nozīmīgus uzskatus.
- nacionālpatriotisms Patriotisms, kam ir etniskas iezīmes – saistība ar savas nācijas dzīvi, identitāti un vērtību aizsardzību.
- mājasdarbs Patstāvīgi veicams mācību vingrinājums, kas skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundas laika.
- sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
- meteoroloģiskais pavadonis pavadonis, kas novēro laikapstākļus no kosmosa un piegādā informāciju par atmosfēras stāvokli.
- izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni); aizvadīt.
- multiplicēt Pavairot, vairākas reizes atkārtot (parasti ko vienveidīgu).
- Flora Pavasara dieviete (seno romiešu mitoloģijā), kas lika uzplaukt puķēm un kokiem.
- pārstaips Pavediena daļa (rokdarbā), kas stiepjas no vienas dūriena vai raksta vietas līdz nākamajai.
- šķēri Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā (perpendikulāri audiem); velki.
- atgūt nokavēto paveikt to, kas nav laikā izdarīts.
- sarīkot Paveikt visu nepieciešamo, lai (kas) varētu notikt.
- izrotājums Paveikta darbība --> izrotāt; priekšmets, ornaments u. tml., kas izgrezno, izdaiļo.
- locījums Paveikta darbība --> locīt; redzama, iespiedusies līnija, pa kuru (kas) locīts.
- pārdevums Paveikta darbība --> pārdot [1]; tas, kas pārdots.
- apkalums Paveikta darbība, rezultāts --> apkalt; metāla kārta, ar ko (kas) ir apkalts.
- apvākojums Paveikta darbība, rezultāts --> apvākot; tas, kas ir aplikts ap (grāmatas, burtnīcas) vākiem.
- iesaukums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaukt (2); pilsoņi, kas vienā laikā iesaukti karadienestā.
- iespiedums Paveikta darbība, rezultāts --> iespiest [1] (2); iedobums, rieva u. tml., kas radies kam iespiežoties.
- iežogojums Paveikta darbība, rezultāts --> iežogot; iežogota vieta; būve, konstrukcija, kas iežogo.
- izmeklējums Paveikta darbība, rezultāts --> izmeklēt (3); medicīniskas pārbaudes, izpētes rezultāts.
- izslaukums Paveikta darbība, rezultāts --> izslaukt; piena daudzums, kas iegūts slaucot.
- izsviedums Paveikta darbība, rezultāts --> izsviest; tas, kas ir izsviests.
- krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (2); krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz sejas vai kādas tās daļas).
- lakojums Paveikta darbība, rezultāts --> lakot; lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai.
- lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet; izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- lūzums Paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (2); būtiskas pārmaiņas.
- noklusējums Paveikta darbība, rezultāts --> noklusēt; tas, kas netiek darīts zināms, izpausts.
- nolēmums Paveikta darbība, rezultāts --> nolemt; tas, kas ir nolemts (lēmums vai spriedums).
- nožogojums Paveikta darbība, rezultāts --> nožogot; veidojums (žogs, barjera u. tml.), ar kuru (kas) ir atdalīts, norobežots.
- nožuvums Paveikta darbība, rezultāts --> nožūt; masas zudums, kas rodas (kam) uzglabājoties un žūstot.
- pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (1); daļa (piem., priekšmetam), kas padara (to) garāku.
- pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (1); tas, kas ir iepakots, sapakots.
- paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt; tas, kas ir kļuvis vai padarīts plašāks, apjomā lielāks.
- pārspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspīlēt; tas, kas ir pārmērīgi sakāpināts, parādīts neatbilstoši tam, kas ir īstenībā.
- pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (1); tas, kas ir pārveidots par ko citu.
- paskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> paskaidrot; teksts, kurā kas ir paskaidrots.
- pielikums Paveikta darbība, rezultāts --> pielikt (3); tas, kas ir pielikts, pievienots (piem., darba algai, to palielinot).
- pieplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pieplūst (1); tas, kas ir pieplūdis.
- piesārņojums Paveikta darbība, rezultāts --> piesārņot; kaitīgu vielu kopums, kas ir piesārņojis (ko).
- pievedums Paveikta darbība, rezultāts --> pievest (1); tas, kas ir pievests, piegādāts.
- pirkums Paveikta darbība, rezultāts --> pirkt; tas, kas ir nopirkts.
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (1); tas, kas ir izpostīts.
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (2); tas, kas ir izpostīts.
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (3); tas, kas ir izpostīts.
- rakums Paveikta darbība, rezultāts --> rakt (2); tas, kas rokot iegūts.
- reizinājums Paveikta darbība, rezultāts --> reizināt; skaitlis, kas rodas reizināšanas rezultātā.
- rosinājums Paveikta darbība, rezultāts --> rosināt; tas, kas tiek ierosināts; priekšlikums.
- sabraukums Paveikta darbība, rezultāts --> sabraukt (1); sacensību posms (kādā sporta spēlē), uz kuru sapulcējas (vairākas, daudzas) komandas.
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (1); tas, kas savieno (divus vai vairākus) priekšmetus.
- sakausējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
- sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (1); kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
- saskalojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskalot (2); tas, kas ir saskalots, sanests.
- saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, uzskatu atšķirība, arī naidīgums un kas var pāraugt sadursmē.
- segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (1); materiāls vai tā kārta, kas sedz (kā) virsmu.
- stādījums Paveikta darbība, rezultāts --> stādīt (1); tas, kas ir iestādīts.
- šķērsojums Paveikta darbība, rezultāts --> šķērsot; izbūve, kas šķērso (ko).
- tinums Paveikta darbība, rezultāts --> tīt; priekšmets, kas radies tinot kādu materiālu.
- urbums Paveikta darbība, rezultāts --> urbt; caurums, dobums, kas izveidots urbjot.
- uzdruka Paveikta darbība, rezultāts --> uzdrukāt; tas, kas ir uzdrukāts (uz kā, kam) virsū.
- uzlikums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlikt (1); tas, kas ir uzlikts (piemēram, uz sāpošas vietas).
- uzplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūdināt, uzpludināt; ūdenskrātuve, kas izveidojusies, aizsprostojot ūdensteci.
- vērojums Paveikta darbība, rezultāts --> vērot; informācija, kas iegūta vērojot.
- vispārinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt; spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts.
- Rokas augšā! pavēle pacelt rokas un padoties.
- imperatīvs Pavēlošs, kategorisks; tāds, kas noteikti jāievēro, nepieciešams.
- kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa (kardinālu komisija), kas pārzina noteiktus jautājumus.
- pacelt rokas pavirzīt rokas augšup par zīmi, ka padodas.
- draņķis Pavisam slikts, nederīgs priekšmets; tas, kas ir slikts, nederīgs, nejauks.
- apdult Pazaudēt skaidru apziņu (piem., no stipra trokšņa, spēcīgas smakas, smaržas).
- gruntsūdens Pazemes ūdens, kas uzkrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā grunts slāņa.
- izskalojums Pazeminājums vai dobums, kas radies, tekošam ūdenim izgraužot un aiznesot augsni, zemi u. tml.
- zīme Pazīme, kas apliecina (ko), vēsta (par ko).
- priekšvēstnesis Pazīme, kas iepriekš norāda uz (kā) tuvošanos, iestāšanos.
- taisnīgums Pazīme, kas raksturo morālās apziņas noteiktu vērtējumu, attieksmi, izriet no priekšstata par cilvēku, tā tiesībām un izpaužas kā atbilstība īstenībai, patiesībai.
- dzīvības zīmes Pazīmes, kas norāda, ka kādā vietā kāds atrodas.
- dzīvības zīmes Pazīmes, kas rāda, ka kāds ir dzīvs.
- pēda Pazīmes, sekas, kas palikušas pēc kāda notikuma, darbības, procesa u. tml.
- dzimums Pazīmju kopums, kas nosaka organisma iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos.
- signatūra Pazīšanas zīme (piem., autora monogramma uz mākslas darba, manuskripta, mūzikas instrumenta).
- piekust Pēc fiziskas piepūles kļūt nespēcīgam (par ķermeņa daļām).
- piekust Pēc fiziskas piepūles sajust nespēku un nogurumu.
- pēclaiks Pēc kāda laika, kad kas iepriekšējs ir beidzies.
- vaina Pēc likuma sodāms pārkāpums; personas rīcība, kuras dēļ rodas kas nevēlams.
- rādītājs Pēc noteiktām pazīmēm sakārtotu dokumentu, objektu u. c. uzskatījums, kas palīdz atrast šos dokumentus, objektus u. c. kādā kopumā.
- velis Pēc seniem ticējumiem – nomiruša cilvēka gars, kas apciemo dzīvos tuviniekus.
- gaida Pēc skautu parauga veidotas starptautiskas meiteņu organizācijas biedre.
- laimes pakavs pēc tautas ticējumiem – atrasts nokritis pakavs, kas nes laimi.
- nelaimes skaitlis pēc tautas ticējumiem – skaitlis, kas ir par cēloni nelaimei.
- nelaba acs Pēc tautas ticējumiem – skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu.
- nelaba zīme pēc tautas ticējumiem – zīme, pazīme, kas vēstī par ko nevēlamu, ļaunu.
- subatlantisks Pēcleduslaikmeta tagadējais klimatiskais periods, kas sācies pirms 2800 gadiem.
- vivipārija Pēcnācēju radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
- audzinātājs Pedagogs, kas (mācību iestādē) veic īpašus audzināšanas pienākumus; tas, kas audzina.
- multiplikators Pedagogs, kas iegūtās zināšanas, paņēmienus, metodes izplata tālāk citiem skolotājiem; skolotāju tālākizglītotājs.
- repetitors Pedagogs, kas individuāli strādā ar baletdejotājiem, mūziķiem u. tml., vada mēģinājumus.
- didaktika Pedagoģijas sastāvdaļa, kas aptver jautājumus par mācību saturu un mācīšanas metodēm.
- gudrības zobs pēdējais lielais dzeroklis katrā žokļa pusē, kas izaug parasti 18–25 gadu vecumā.
- finālskrējiens Pēdējais, izšķirošais skrējiens (vieglatlētikas sacensībās).
- neonatoloģija Pediatrijas nozare, kas pētī jaundzimušo veselības stāvokli, viņu slimības un ārstēšanu.
- mutācija Pēkšņa iedzimtības faktoru pārmaiņa, kas reproducējas nākamajās paaudzēs un izraisa atbilstoši pārmainītu organisma pazīmju attīstību.
- vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem); arī kolikas.
- sitiens Pēkšņs notikums, situācija, kas ļoti nelabvēlīgi iedarbojas (uz kādu).
- tauriņstils Peldēšanas stils – peldēšana uz krūtīm, rokas vēzienā uz priekšu izceļot no ūdens un izdarot viļņveida kustības ar kājām.
- krauls Peldēšanas veids – peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot uz priekšu no ūdens.
- boja Peldoša zīme, kas novietota atklātā jūrā, jūras līcī u. tml., kas norāda kuģošanai bīstamas vietas u. c. objektus.
- debarkaders Peldošs objekts (parasti kuģu piestātne), kas ierīkots uz pontona vai liellaivas.
- pelēcis Pelēkas krāsas dzīvnieks.
- krasta čurkste pelēki brūns putns, kas ligzdo kolonijās stāvos ūdenstilpju krastos pašraktās alās.
- sārtpelēks Pelēks ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un pelēkas krāsas laukumi.
- dzelzszāle Pelēkzaļš grīslis ar cietām lapām, kas aug neauglīgās, mitrās pļavās un purvos [Carex stolonifera].
- grauzējs Peles un žurkas.
- klaidoņpele Peļu dzimtas neliels grauzējs, kas maina barošanās un dzīves vietu.
- izdienas pensija pensija, kas pienākas atsevišķu profesiju pārstāvjiem (piem., baletdejotājiem), kuriem darba specifikas dēļ vairs nav iespējas turpināt darbu.
- kinofilma Perforēta, caurspīdīga materiāla lente, kas klāta ar gaismjūtīgu emulsiju un tiek izmantota attēlu uzņemšanai; kinolente (2).
- periods Periodiskā decimāldaļskaitļa ciparu grupa, kas atkārtojas.
- speciālnumurs Periodiska izdevuma iespiedvienība, kas veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- menstruācija Periodiska, regulāra asiņu un gļotu izdalīšanās no dzemdes, ko izraisa cikliskas fizioloģiskas pārmaiņas sievietes organismā.
- nerimstošas svārstības periodiskas svārstības, kuru amplitūda nemainās.
- vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
- elektromagnētiskie viļņi periodiski mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas izplatās vidē (piem., radioviļņi, infrasarkanais starojums, ultravioletais starojums, rentgenstari).
- Saules plankumi periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs.
- mēnešraksts Periodisks izdevums, kas iznāk reizi mēnesī.
- kinožurnāls Periodisks kinohronikas materiālu apkopojums demonstrēšanai skatītājiem; kinohronika.
- gadagrāmata Periodisks tematisks izdevums, kas iznāk reizi gadā.
- bioloģiskā nāve periods, kad izbeidzas normāla vielmaiņa un sākas audu sairšana.
- augstums Perpendikuls, kas novilkts no figūras, ķermeņa virsotnes uz tās pamatu; šī perpendikula garums.
- praktikants Persona (piem., skolas audzēknis, augstskolas students), kas ko apgūst praksē (2).
- ekspeditors Persona vai iestāde, kas nodarbojas ar (piem., preču) izsūtīšanu, nogādāšanu.
- kontrole Persona vai personas, kas pārbauda, uzrauga (ko).
- adresants Persona, iestāde, kas nosūta kādu sūtījumu; nosūtītājs.
- juridiska persona persona, iestāde, uzņēmums vai organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
- misionārs Persona, kas (citā zemē) veic kristīgās ticības izplatīšanas un labdarības darbu; kristīgas reliģiskas organizācijas (piem., misijas) loceklis.
- konkurents Persona, kas (kādā jomā) cenšas pārspēt citu personu; sāncensis.
- pavadītājs Persona, kas (kādu, ko) pavada; pavadonis.
- līderis Persona, kas (kolektīvā, sociālā grupā u. tml.) neoficiāli izvirzījusies vadībā.
- oponents Persona, kas (piem., diskusijā) apstrīd kāda izteikto viedokli, uzskatus, iebilst pret ko.
- aizbildnis Persona, kas aizstāv kāda intereses.
- antivakseris Persona, kas apstrīd dažu vai visu vakcīnu efektivitāti, tiesiskumu un nekaitīgumu un pretojas vakcināciju regulējošajiem noteikumiem.
- repatriants Persona, kas atgriežas uz pastāvīgu dzīvi savas pilsonības vai etniskās izcelsmes valstī.
- karavīrs Persona, kas atrodas bruņoto spēku dienestā.
- politiskais ieslodzītais persona, kas atrodas ieslodzījumā likumā aizliegtas politiskas darbības dēļ.
- cedents Persona, kas atsakās no pieprasījuma tiesībām par labu citai personai.
- hakeris Persona, kas atšifrē datoru drošības sistēmas, nelegāli ielaužas citu datnēs, lai iegūtu, piem., finanšu datus, sabojātu datorus ar vīrusu.
- prototips Persona, kas autoram ir noderējusi par literārā tipa, tēla pirmparaugu; literārs tips, tēls, kas autoram noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
- bakalaurs Persona, kas beigusi vidusskolu (Francijā) un ir ieguvusi tiesības stāties universitātē.
- sūtnis Persona, kas citā valstī, zemē veic diplomātiskus uzdevumus.
- apakšnieks Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta amatpersonai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu; padotais.
- padots Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta personai ar plašākām pilnvarām.
- kukuļdevējs Persona, kas dod kukuli (3).
- pašnodarbinātais Persona, kas gūst ienākumus no individuālā darba veikšanas; persona, kura reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja.
- rantjē Persona, kas ienākumus gūst no vērtspapīru dividendēm, noguldītā kapitāla, parādzīmju procentiem, izīrētā īpašuma ienākumiem.
- valstsvīrs Persona, kas ieņem amatu augstākajās valsts varas un pārvaldes iestādēs.
- amatpersona Persona, kas iestādē vai organizācijā pilda organizatoriskus vai administratīvus pienākumus un pārstāv savu iestādi vai organizāciju.
- deputāts Persona, kas ievēlēta kādā tautas pārstāvības institūcijā (piem., Saeimā, pašvaldībā).
- pedagogs Persona, kas ir ieguvusi pedagoģisko izglītību un ir sagatavota mācīšanas un audzināšanas darbam izglītības iestādē; pedagoģijas speciālists, skolotājs, audzinātājs.
- kandidāts Persona, kas ir izraudzīta (vai pieteikusies) iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā), iekļaušanai (piem., sportistu komandā) u. tml.
- protežē Persona, kas ir kāda aizbildnībā, aizstāvībā.
- kandidāts Persona, kas ir pieteikta iespējamai ievēlēšanai (piem., likumdošanas institūcijā).
- kolonists Persona, kas izcieš sodu kolonijā (3).
- nozieguma subjekts persona, kas izdarījusi noziegumu un atbild par to.
- plaģiators Persona, kas izdarījusi plaģiātu.
- tiesībpārkāpējs Persona, kas izdarījusi tiesībpārkāpumu.
- izplatītājs Persona, kas izplata (piem., preces), reklamējot, demonstrējot u. tml.
- doktorands Persona, kas izstrādā un gatavojas aizstāvēt doktora disertāciju.
- kara noziedznieks persona, kas kara laikā izdarījusi starptautiski atzītu kara likumu pārkāpumu.
- komitents Persona, kas komisionāram uzdod veikt tirdzniecības darījumu.
- liecinieks Persona, kas likumā noteiktā kārtībā aicināta liecināt izmeklēšanā, tiesā.
- apsūdzētais Persona, kas likumā noteiktā kārtībā tiek saukta pie kriminālatbildības.
- students Persona, kas mācās augstākajā mācību iestādē.
- studists Persona, kas mācās studijā (1).
- mantinieks Persona, kas manto vai kurai ir tiesības uz mantojumu.
- grūpija Persona, kas meklē emocionālu un seksuālu intimitāti ar mūziķi vai citu slavenību.
- apatrīds Persona, kas nav nevienas valsts pilsonis; bezvalstnieks.
- labticīgs ieguvējs persona, kas nav zinājusi, ka īpašums, ko tā ir ieguvusi, saņemta no neīpašnieka un patiesībā pieder citai personai.
- robežpārkāpējs Persona, kas nelikumīgi dodas pāri kādas valsts robežai.
- uzurpators Persona, kas nelikumīgi sagrābj varu, pilnvaras vai tiesības.
- robežas pārkāpējs persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai.
- vaukšķis Persona, kas nemitīgi izsaka savu vai cita viedokli.
- inkasents Persona, kas no iestādēm savāc naudu un nodod bankā.
- muedzins Persona, kas no minareta aicina musulmaņus uz lūgšanu.
- ormanis Persona, kas nodarbojas ar cilvēku vai kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos; zirgu pajūgs, ko vada šāds cilvēks.
- spermas donors persona, kas nodod savu spermu, lai to varētu izmantot ģimenes gadījumos, kad kāda iemesla dēļ vīrieša sēkliniekos neveidojas sperma.
- producents Persona, kas organizē kinofilmas uzņemšanas finansiālo pusi.
- impresārijs Persona, kas organizē un bieži arī finansē koncertus, izrādes u. tml.
- saimnieks Persona, kas organizē, vada (kā) saimniecisko darbību.
- repetitors Persona, kas palīdz skolēnam sagatavot uzdevumus, sagatavoties eksāmenam u. tml.; mājskolotājs.
- muižas pārvaldnieks persona, kas pārzina, vada muižas saimniecību.
- muižnieks Persona, kas pieder pie muižniecības; muižas īpašnieks.
- pilsonis Persona, kas pieder pie noteiktas valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
- kukuļņēmējs Persona, kas pieņem kukuli (3).
- apdrošinātājs Persona, kas pilnvarota izdarīt apdrošināšanu.
- debitants Persona, kas pirmoreiz uzstājas publikas priekšā, piedalās sacensībās vai publicē, nodod publikas vērtējumam savu darbu.
- reflektants Persona, kas pretendē (parasti būt par studentu mācību iestādē).
- kurators Persona, kas profesionāli organizē kādu (piem., mākslas) pasākumu un pārrauga tā norisi.
- kolaboracionists Persona, kas sadarbojas ar okupācijas varu vai atbalsta šādu sadarbību.
- stipendiāts Persona, kas saņem stipendiju.
- licenciāts Persona, kas saņēmusi licenci.
- virsnieks Persona, kas saņēmusi valsts apbalvojumu (piem., ordeni, krusta zīmi) par sevišķiem nopelniem.
- koordinators Persona, kas saskaņo kādas kopdarbības atsevišķo darbu norisi, savstarpēji saistītu iestāžu, darba grupu u. tml. darbību.
- guru Persona, kas savā nozarē ir autoritāte; izcils lietpratējs.
- prokurators Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto tiesas lietas un pārzina viņa īpašumu.
- maģistrants Persona, kas studē maģistrantūrā.
- emisārs Persona, kas sūtīta (parasti uz citu zemi) ar kādu sevišķu uzdevumu.
- manipulators Persona, kas tendenciozi izmanto viltīgus paņēmienus, sagroza faktus u. tml.
- Eiropas Parlamenta šveicars persona, kas tērpusies uniformā – melnā frakā un baltā kreklā ar baltu tauriņu un sudraba ķēdi un kas EP frakciju un parlamentāro komiteju sēdēm piegādā vēstules un dokumentus, ierāda deputātiem vietas, kā arī nodod deputātu palīgu vai frakciju sūtītās ziņas.
- rentnieks Persona, kas uz noteiktu laiku bija ieguvusi lietošanā zemi, lauku saimniecību vai citu objektu (piem., dzirnavas, krogu), maksājot par to renti (2).
- autovadītājs Persona, kas vada automobili un kurai ir tā vadīšanas tiesības; automobiļa vadītājs.
- sarunu vedējs persona, kas vada sarunas.
- monarhs Persona, kas valda monarhijā (piem., karalis, cars, ķeizars).
- taksators Persona, kas veic (kā) taksāciju, novērtēšanu.
- vietas izpildītājs persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā (v. i.); pienākumu izpildītājs (p. i.).
- brokeris Persona, kas veic starpniecības darījumus (finanšu, vērtspapīru, apdrošināšanas, nekustamā īpašuma u. tml. jomā).
- uzņēmējs Persona, kas veic uzņēmējdarbību, vada sev piederošu uzņēmumu.
- žirants Persona, kas žirē vekseli.
- pavalstnieks Persona, kurai ir tiesiska saikne ar valsti, kas ir monarhija.
- viesis Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piem., piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
- lobijs Persona, personu grupa, kas mēģina ietekmēt vēlētus politiķus (parasti deputātus), lai panāktu viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- galvasnauda Personas nodoklis, kas jāmaksā katram nodokļu maksātājam vienādi, neatkarīgi no viņa ienākumu lieluma vai īpašuma apjoma.
- pašbilde Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets; pašfoto.
- pašfoto Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets.
- fotopašportrets Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; pašfoto; pašbilde.
- pavalstniecība Personas tiesiskā saikne ar valsti, kas ir monarhija.
- PIN Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, ko izmanto (banku automātos u. c.), lai identificētu kartes īpašnieku.
- pinkods Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, lai identificētu kartes īpašnieku.
- privātvēstule Personiska vēstule, kas nav saistīta ar darba pienākumu pildīšanu.
- harisma Personisko īpašību kopums, kas piesaista, suģestē, aizrauj pārējos cilvēkus.
- komūna Personu grupa, kas apvienojusies kopīgai dzīvei ar kopēju īpašumu.
- banda Personu grupa, kas apvienojusies noziedzīgai darbībai.
- prezidijs Personu grupa, kas ir ievēlēta (kongresa, sapulces, sēdes) vadīšanai; vieta, kas ir paredzēta šādai personu grupai.
- komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai apspriest un izlemt noteikta rakstura jautājumus.
- kolēģija Personu grupa, kas veido vadošo rīcības institūciju.
- korpuss Personu grupa, kopums, kas darbojas noteiktā jomā.
- patronīms Personvārds (parasti uzvārds, iesauka vai tēvvārds), kas darināts no tēva (vai tēva līnijas) senču vārda.
- uzvārds Personvārds, kas norāda piederību pie noteiktas ģimenes, dzimtas.
- vadošais pētnieks pētnieks, kas vada zinātniskās pētniecības struktūrvienību, projektu, pētījumu, pētījumu tēmu u. tml.
- koncertmeistars Pianists, kas palīdz solistam (vokālistam vai instrumentālistam) iestudēt partijas un koncertos atskaņo pavadījumu.
- saulessargs Pie automašīnas stikla piestiprināms priekšmets, kas rada ēnu un sargā no tiešiem saules stariem.
- piebūve Pie ēkas klāt piebūvēta papildu celtne vai tās daļa.
- virknes slēgums pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
- lustra Pie griestiem piekarama apgaismošanas ierīce, kas sastāv no vairākiem gaismas ķermeņiem.
- slēpes Pie kājām piestiprināmas plāksnes veida (koka, plastmasas u. tml.) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu, braucot, slīdot pa sniegu, ūdeni.
- starp citu piebilde, ar kuru runātājs norāda uz to, kas nav galvenais.
- piecīši Pieci bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- sonetu vainags piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu sonetu pirmo rindu apvienojums.
- pārsolīt Piedāvāt (izsolē) maksu, kas ir lielāka par iepriekš nosaukto.
- skujampiederumi Piederumi, kas izmantojami skūšanai.
- aksesuārs Piederums, blakuslieta, kas papildina kādu priekšmetu vai parādību.
- iejūgs Piederumu kopums (piem., sakas, dažādas siksnas) darba dzīvnieka iejūgšanai.
- pavalgs Piedeva (ēdienam), kas padara (to) sātīgāku; aizdars.
- puspiekabe Piekabe, kas ar priekšējo daļu balstās uz velkošā transportlīdzekļa.
- Dievs svētī pieklājības teiciens kādam, kas ēd.
- sol Piektās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
- stumt Pieliekot spēku, panākt, ka (kas) virzās pa priekšu vai līdzās.
- blēdīties Pieļaut zināmas atkāpes no īstenības, dabiskas kārtības, priekšrakstiem u. tml.
- ieildzināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) ieilgst.
- sajaukt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst, atrodas (kopā, kādā kopumā, veidojumā ar ko).
- smirdināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) smird.
- salaist Pieļaut, arī panākt, ka (kas) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
- iesaldēt Pieļaut, arī panākt, ka (kas) iesalst; sasaldēt.
- nobirdināt Pieļaut, būt par cēloni tam, ka (kas) nobirst zemē.
- samērcēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, slapjš.
- nopūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) nopūst, sapūst.
- sapūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst.
- sarūsināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sarūsē.
- sastrēdzināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sastrēgst.
- pakļaut Pieļaut, ka (kāds, kas) nonāk (piem., kādu apstākļu) iedarbībā.
- izdzesēt Pieļaut, ka (kas, parasti telpa) kļūst pilnīgi auksts.
- aizlaist Pieļaut, ka (kas) aizaug, kļūst neizmantojams.
- aizlaist bojā pieļaut, ka (kas) iznīkst, nav vairs lietojams, izmantojams.
- aizlaist postā Pieļaut, ka (kas) iznīkst, nav vairs lietojams, izmantojams.
- sagumzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst negluds, nevēlami zaudē sākotnējo formu, izskatu.
- saburzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst negluds.
- nokaltēt Pieļaut, ka (kas) nokalst.
- nosviest Pieļaut, ka (kas) nokrīt.
- nolaist Pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
- aizlaist Pieļaut, ka (kas) nonāk sliktā stāvoklī, kļūst neizmantojams.
- nopilināt Pieļaut, ka (kas) nopil.
- pārcepināt Pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst, apdeg, sadeg.
- nokvēpināt Pieļaut, ka (kas) pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem, netīrumiem.
- sasviedrēt Pieļaut, ka (kas) pārklājas ar sviedriem.
- nobārstīt Pieļaut, ka (kas) tiek pārklāts, apbārstīts (ar ko).
- piededzināt Pieļaut, ka ēdiena gatavošanas procesā (kas) pārklājas ar piedegušas vielas kārtu.
- piededzināt Pieļaut, ka gatavošanas procesā (kas) piedeg.
- sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpē, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
- obelisks Piemineklis – četrskaldņu akmens stabs, kas uz augšu sašaurinās un noslēdzas ar piramidālu smaili.
- suvenīrs Piemiņas lieta (parasti neliels priekšmets, kas īpaši raksturīgs kādai vietai).
- slaukums Piena daudzums, kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē.
- krējums Piena tauku koncentrāts, kas nostājas piena virspusē.
- lauku piens piens, kas iegūts lauku saimniecībā un nav apstrādāts pienotavā vai piena kombinātā.
- pirmpiens Piens, kas izdalās no krūšu galiem grūtniecības pēdējos mēnešos un tūlīt pēc bērna piedzimšanas.
- vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
- pūst Piepildīt ar gāzi (piem., kuņģi, zarnas) – par atsevišķiem pārtikas produktiem.
- pūsties Piepildoties ar gāzi (parasti fizioloģisku traucējumu, arī atsevišķu pārtikas produktu ietekmē), palielināties apjomā.
- peldveste Piepūšama, arī no korķa vai putuplasta izgatavota veste, kas paredzēta cilvēka noturēšanai virs ūdens.
- toksikomānija Pieradums lietot kādu vielu, vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu.
- narkomānija Pieradums pastāvīgi lietot narkotiskas vielas.
- butāns Piesātināts ogļūdeņradis – bezkrāsaina gāze, kas ir viena no galvenajām sadzīvē lietojamās šķidrās gāzes sastāvdaļām.
- piešķindināt Piesitot panākt, ka (kas) sāk šķindēt.
- (pie)grūst pie sāniem pieskarties kāda sāniem ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko.
- piedzīt Piespiedu kārtā panākt, ka tiek iekasēts.
- miezeris Piesta (parasti no metāla, keramikas).
- domuzīme Pieturzīme (–), ko lieto teikuma daļu atdalīšanai vai izdalīšanai, izlaista vārda parādīšanai, savienojuma vai nosacītas grafiskas zīmes funkcijā.
- komats Pieturzīme (,), kas atdala teikuma daļas, vienlīdzīgus teikuma locekļus u. tml.
- harmonizēt Pievienot (melodijai) vienu vai vairākas harmoniskās balsis.
- atraktīvs Pievilcīgs; tāds, kas piesaista.
- ieruna Piezīme, kas papildina (piem., rakstītu tekstu) ar kādu nosacījumu; iebildums.
- atzvanīt Piezvanīt pa tālruni (tam, kas ir zvanījis).
- bez kumosa (maizes, pārtikas) pilnīgi bez (maizes, pārtikas).
- džips Pilnpiedziņas vieglais vai neliels kravas automobilis, kas paredzēts braukšanai bezceļa apstākļos.
- mandāts Pilnvarojums, uzdevums; dokuments, kas apliecina uzrādītāja pilnvaras, uzdevumus.
- piedzinējs Pilnvarota persona vai iestāde, kurai ir dotas tiesības nodarboties ar (piem., kavētu) maksājumu piespiedu iekasēšanu.
- kastelāns Pils uzraugs; ēkas pārvaldnieks.
- dārzu pilsēta pilsēta (arī pilsētas daļa), kas izvietota plašā apzaļumotā teritorijā, kur ir daudz apstādījumu, parku.
- Republikas pakļautības pilsēta pilsēta, kas (padomju laikā), bija tiešā veidā, nepastarpināti pakļauta centrālajai varai.
- robežpilsēta Pilsēta, kas atrodas pie (valsts) robežas.
- vecpilsēta Pilsētas daļa, kas ir celta senatnē.
- metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas (parasti) izbūvēts pazemes tuneļos; metro.
- metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas parasti izbūvēts (pazemes tuneļos); metropolitēns.
- bāriņtiesa Pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
- tramvajs Pilsētas sabiedriskā transporta veids, kurā izmanto vagonus, kas rit pa ielās izbūvētiem sliežu ceļiem; šādā transporta veidā izmantojamais transportlīdzeklis.
- urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī pilsētas veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
- aglomerācija Pilsētkopa, kas izveidojusies, saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotajām vietām.
- pilngadīgs Pilsonis, kas ir sasniedzis pilngadību.
- gaigala Pīļu dzimtas ūdensputns ar melni baltu apspalvojumu (tēviņiem), kas lidojot rada īpatnējas, svilpojošas skaņas.
- siets Pinums, ko iestrādā kādā materiālā un kas nodrošina šī materiāla vienmērīgu izklāšanos un noturību.
- timurietis Pionieris, kas palīdz vecākiem, nespējīgiem cilvēkiem vai ģimenēm bez apgādnieka.
- klients Pircējs, pasūtītājs; cilvēks, kas izmanto (piem., kādas iestādes, uzņēmuma) pakalpojumus.
- vidējais pirksts pirksts, kas atrodas vidū starp otro un ceturto pirkstu; trešais pirksts.
- viduspirksts Pirksts, kas atrodas vidū starp otro un ceturto pirkstu; trešais pirksts.
- aplikatūra Pirkstu izkārtojums mūzikas instrumenta spēlē, šāda pirkstu izkārtojuma apzīmējums nošu rakstā (ar arābu cipariem).
- dīgļlapa Pirmā lapa, kas redzama pēc sēklas uzdīgšanas.
- īkšķis Pirmais (rokas vai kājas) pirksts.
- galvene Pirmais ieraksts, kas identificē datni (failu).
- atlants Pirmais kakla skriemelis, kas savienots ar pakauša kaulu.
- pirmviela Pirmais, sākotnējais faktu, iztēles u. tml. materiāls, kas ir pamatā (kam), ko izmanto (kā) radīšanai, veidošanai.
- piena zobi pirmie zobi, kas bērnam sāk izkrist pēc piecu gadu vecuma.
- plaukšķene Pirotehnikas izstrādājums, kas izšaujot rada troksni.
- pirotehniķis Pirotehnikas speciālists.
- grozs Pīts (no klūgām, skaliem u. tml.) priekšmets (kā) glabāšanai, nešanai u. tml.; (kā) daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā.
- kasete Plakana plastmasas kastīte, kurā ievietota uz divām spolēm uztīta magnētiskā lente.
- piets Plakanā, paplatinātā (piem., cirvja uzgaļa) daļa, kas atrodas pretī asmenim.
- rakurss Plaknē attēlota objekta krass perspektīvs samazinājums, kas ir atkarīgs no skata punkta; šāds skatījums uz kādu objektu.
- griezums Plakne, kas atdala (ģeometriska ķermeņa, priekšmeta attēla) daļu; šķēlums.
- šķēlējplakne Plakne, kas šķeļ, dala ģeometrisku ķermeni.
- leņķis Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kas iziet no viena un tā paša punkta.
- spirāle Plaknes līkne, kas tinas ap kādu punktu, tam tuvodamās vai no tā attālinādamās.
- virsma Plaknes, tās daļas ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi.
- numurzīme Plāksne ar (parasti automašīnas, ēkas) numuru.
- filtrs Plāksne, ekrāns, vielas slānis u. tml., kas pilnīgi vai daļēji absorbē gaismu vai noteikta veida starus.
- galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam, piem., galda spēlēm; neliels galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne.
- diafragma Plāksnīte ar atveri, kas optiskajā ierīcē (piem., fotoaparātā) regulē gaismas staru kūļa lielumu; šīs plāksnītes noteikts atvērums.
- spārns Plākšņveida detaļa, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā pret šļakatām, dubļiem.
- bungādiņa Plāna āda, kas atdala ārējo ausi no vidusauss.
- putekļmētelis Plāna auduma mētelis, kas aizsargā pret vēju; putekļu mētelis.
- putekļu mētelis plāna materiāla mētelis, kas aizsargā pret vēju, putekļiem.
- kutikula Plāna plēvīte, kas no cilvēka naga valnīša uzgulst nagam.
- stikls Plāna šāda materiāla loksne; priekšmets, kas ir izgatavots no šāda materiāla.
- membrāna Plāna, elastīga plēve vai plāksne (iekārtās, ierīcēs u. tml.), kas norobežo divas vides.
- membrāna Plāna, elastīga plēve, kas atdala organisma dobumus, audus, šūnas.
- šlifs Plāna, pulēta minerāla, ieža plāksne, kas ir paredzēta mikroskopiskai izpētei.
- salmiņš Plāna, šaura (pārtikas produkta) sloksne.
- spalvu mākoņi plāni mākoņi, kas pēc formas atgādina putna spalvas.
- epitēlijs Plāns audu slānis, kas klāj ķermeņa virsmu un dobumus; epitēlijaudi.
- viegls Plāns, arī tāds, kam samērā mazs svars, arī tāds, kas maz silda (par audumu, apģērbu u. tml.).
- uzbalsenis Plāns, elastīgs skrimslis, kas veido balsenes augšējo daļu un rīšanas brīdī to aizklāj.
- pergamīns Plāns, izturīgs ietinamais papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas.
- špaktele Plastiska masa, ko izmanto sagatavojamu virsmu nogludināšanai, spraugu aizziešanai; šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
- lidojošais šķīvītis Plastmasas disks, kuru met un kas spēles pretiniekam ir jānoķer.
- portiks Plaša, ar kolonnām rotāta piebūve ēkas ieejas daļā; segta kolonāde.
- dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
- regate Plašas burāšanas, arī airēšanas sacensības, kas sastāv no vairākiem braucieniem.
- mīts Plaši izplatīts uzskats, kas neatbilst patiesībai.
- plātīties Plaši kustināt rokas, parasti pastiprinot izteikuma saturu.
- subkontinents Plašs sauszemes masīvs, kas ir daudz mazāks par kontinentu (piem., Grenlande).
- oficiozs Plašsaziņas līdzeklis, kas pauž (kā) viedokli.
- palantīns Plata, gara sieviešu šalle, kas izgatavota no samta vai kažokādas.
- pilnbārda Plata, gara, kupla bārda un ūsas, kas sedz lielu sejas daļu.
- vieta Platība, telpa, arī platības, telpas daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam.
- zemesgabals Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā īpašumā.
- zeme Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam; lauksaimniecībā izmantojamā platība.
- uzplaukšķināt Plaukšķinot rokas, uzmundrināt.
- tautas tribūns plebeju augstākā vēlētā amatpersona, kas aizsargāja plebeju tiesības pret patriciešu mēģinājumiem tās aizskart.
- atslēgas kauls plecu joslas kauls, kas savieno lāpstiņu ar krūšu kaulu.
- divgalvainais muskulis plecu joslas muskulis, kas saliec roku elkoņa locītavā; gūžu joslas muskulis, kas saliec kāju ceļa locītavā.
- piraija Plēsīga karpu dzimtas zivs (Dienvidamerikā) ar asiem trīsstūrveida zobiem, kas var uzbrukt pat lieliem zīdītājiem [Serrasalmus piraya].
- vējzivs Plēsīga vidēja lieluma jūras zivs ar garenu ķermeni un stipri izstieptiem žokļiem, kas klāti ar asiem zobiem.
- šakālis Plēsīgs suņu dzimtas dzīvnieks, kas medī naktīs un pārtiek galvenokārt no sīkiem dzīvniekiem un dzīvnieku maitām.
- izplēst Plēšot izdabūt (no kurienes, kur, u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplīst.
- zāģlapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis, kas pielāgots olu dēšanai augu audos.
- plītskrāsns Plīts, kas ir savienota ar krāsni.
- zilā karoga pludmale pludmale, kas tīrības un drošības ziņā atbilst Eiropas standartiem.
- virst Plūst, tecēt, parasti spēcīgi, strauji (par šķidrumu); būt tādam, no kura kas plūst, tek.
- urgt Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem); urdzēt.
- urdzēt Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem).
- tērgas Pļāpas; arī tenkas.
- pļāpa Pļāpīgs cilvēks, arī cilvēks, kas neprot glabāt noslēpumus.
- izkapts Pļaujmašīnas vai kombaina daļa – asmens, kas paredzēts zāles, labības u. tml. pļaušanai.
- gaisa pistole pneimatiskais šaujamierocis, kas lodes izšauj ar saspiestu gaisu.
- gaisa šautene Pneimatiskais šaujamierocis, kas lodes izšauj ar saspiestu gaisu.
- riepas protektors pneimatiskas riepas ārējā, izturīgākā kārta ar īpašu rievojumu, kas saskaras ar ceļa segumu.
- varoņpoēma Poēma, kas vēstī par izšķirošiem notikumiem tautas dzīvē, par tās varoņu darbiem un cīņām.
- strofika Poētikas nozare, kas pēta panta formas.
- superintendents Policijas pārvaldes vadītājs (ASV); policijas virsnieks, kas ir vienu pakāpi augstāks par inspektoru (Lielbritānijā).
- sargpostenis Policijas, arī apsardzes vienība, kas patrulē (kādā vietā) un nodrošina sabiedrisko kārtību, nepieļauj nepiederošu, arī nevēlamu personu iekļūšanu (kur).
- spiestuve Poligrāfijas uzņēmums, kas gatavo dažādu veidu iespieddarbus; arī tipogrāfija.
- sveķi Polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā.
- metālplasts Polimēru kompozītmateriāls – metāla loksne, kas no vienas vai abām pusēm pārklāta ar polimēru slāni.
- omega 3 taukskābes polinepiesātinātās taukskābes, ko satur zivju eļļa un kas ir vitāli nepieciešamas organisma funkcionēšanai.
- glikogēns Polisaharīds, kas kā ogļhidrātu rezerve uzkrājas organismā (galvenokārt aknās).
- ciete Polisaharīds, kas rodas un uzkrājas augos.
- reālpolitika Politika, kas balstās uz praktiskiem apsvērumiem, ņemot vērā reālos politiskos, ekonomiskos u. tml. apstākļus.
- koloniālisms Politika, kas vērsta uz koloniju iegūšanu vai paturēšanu; vāji attīstīto zemju (koloniju) ekonomiska izmantošana.
- labējs Politiķis, kas aizstāv konservatīvas idejas, uzskatus.
- politikānis Politiķis, kas izmanto politiku savtīgu mērķu īstenošanai; demagogs.
- reālpolitiķis Politiķis, kas realizē reālpolitikas principus.
- Kultūras revolūcija politiska kampaņa Ķīnā (1966–1976), kuras laikā tika iznīcināti vēstures pieminekļi, bibliotēkas, klosteri, represēti inteliģences darbinieki.
- Interfronte Politiska organizācija, kas izveidojās Latvijā 20. gadsimta 80. gadu beigās ar mērķi saglabāt sociālismu un Latviju Padomju Savienības sastāvā.
- eseri Politiska partija Krievijā 20. gadsimta pirmajā ceturksnī, kuras programmā bija sociālistiskas idejas.
- Pērkoņkrusts Politiska partija Latvijā (dibināta 1933. gadā), kas pieprasīja atcelt Satversmi un piešķirt politiskās tiesības tikai latviešiem.
- marksisms Politiska un ekonomiska teorija, kas paredz kapitālisma iekārtas gāšanu, valsts kontroli pār ražošanas līdzekļiem un bezšķiru sabiedrības izveidošanu nākotnē.
- reformisms Politiskās domas virziens, kas par sabiedrības attīstības ceļu atzīst reformas un noliedz apvērsumus; attiecīga politiskā darbība.
- frakcija Politiskas partijas vai apvienības deputātu grupa parlamentā.
- programma Politiskas partijas, organizācijas, atsevišķa politiķa galveno principu, uzdevumu, mērķu izklāsts.
- loža Politiskas vai reliģiskas biedrības nodaļa vai slepenu sanāksmju vieta.
- autoritārisms Politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās.
- atbrīvošanās Politiskas, ekonomiskas, tiesiskas u. tml. neatkarības iegūšana (pašu spēkiem).
- liberālisms Politisks uzskats, kas uzsver indivīda rīcības brīvību visās jomās, atbalsta valsts neiejaukšanos ekonomiskajā dzīvē.
- monarhisms Politisks virziens un kustība, kas atzīst un atbalsta monarhijas pastāvēšanu.
- rojālisms Politisks virziens, kas atbalsta karaļa varas institūtu.
- anarhisms Politisks virziens, kas noraida jebkādu valsts varu.
- sociāldemokrātija Politisks virziens, kas radās 19. gs. otrajā pusē kā strādnieku kustība un kas aizstāv ideju par pakāpeniskas evolūcijas ceļā sasniedzamu demokrātisko sociālismu.
- klerikālisms Politisku uzskatu virziens, kas atbalsta baznīcas un garīdzniecības ietekmes palielināšanos valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
- politiskais bēglis politisku, rases piederības, reliģisku u. c. iemeslu dēļ vajāta persona, kas pamet savu zemi un meklē patvērumu citā valstī.
- pretpols Pols, kas ir pretējs dotajam polam.
- mazurka Poļu tautas deja ¾ taktsmērā, kas 19. gs. sākumā bija populāra balles deja; šīs dejas mūzika.
- grupa Popmūzikas, rokmūzikas u. tml. ansamblis.
- ritmblūzs Populārās mūzikas žanrs, kurā apvienoti džeza un blūza elementi – mainīgs ritms un interesanta melodija.
- rožainā rodiola jeb zeltsakne populārs ārstniecības augs, kas aug Altaja, Sajānu, Austrumsibīrijas un Tālo Austrumu kalnājos, šā auga saknenis ir tradicionāla dāvana jaunajam pārim Altajā uz kāzām.
- breiks Populārs ielu dejošanas stils ar akrobātikas elementiem, kas radies Ņujorkā afroamerikāņu iespaidā.
- tufs Porains iezis, kas sastāv no sacementētiem irdenajiem vulkānisko izvirdumu produktiem; saistīti saldūdens kaļķi.
- travertīns Porains kaļķakmens, kas izgulsnējies no ogļskābu avotu ūdeņiem.
- upesvēzis Posmkāju tipa vēžu klases dzīvnieks ar čaulas klātu ķermeni un garenu posmotu vēderu, kas dzīvo lēni tekošās upēs, ezeros.
- ātrumposms Posms (piem., autorallija trasē), kas jāveic maksimāli ātri.
- ceļš Posms, attālums, kas jānoiet vai jānobrauc.
- cēliens Posms, kurā (kas) norisinās vai tiek veikts.
- aizsargpote Pote, kas padara organismu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību.
- piekrišana Pozitīva atbilde, atļauja, kas rada iespēju kam notikt.
- katjons Pozitīvi lādēts jons, kas elektriskā laukā pārvietojas negatīvā elektroda – katoda – virzienā.
- vērtība Pozitīvo īpašību kopums, to nozīmīgums, vērtējums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam, kas saistīts ar kultūru, morāli u. tml.)
- pateicība Pozitīvs novērtējums, atzinība (tam, kas izdarījis ko labu); šo jūtu, atzinības izpaudums.
- smalkmehānika Praktiskās mehānikas nozare, kas nodarbojas ar precīzo aparātu un instrumentu būvi un remontu.
- socionika Praktiskās psiholoģijas nozare, kas pēta informācijas apmaiņu cilvēka psihē, mijiedarbību ar apkārtējo pasauli un citiem psiholoģiskajiem tipiem.
- iemaņas Praktiskas vai intelektuālas darbības paņēmienu kopums, ko iegūst, piem., vingrinoties, mācoties.
- sanitārija Praktisku pasākumu kopums higiēnas prasību īstenošanai (piem., pārtikas sagatavošanā, uzglabāšanā, telpu sanitārā stāvokļa kontrolē).
- civilprasība Prasība civilprocesā; prasība kriminālprocesā atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti noziegumā cietušajam.
- laika pārbaude prasības, kurām (kas) atbilst attiecīgajā laikposmā.
- raiders Prasību saraksts, kas saistīts ar viesmākslinieka uzņemšanas servisu.
- mācītprasme Prasme mācīt, sniegt zināšanas, praktiskas iemaņas u. tml.
- veiksme Prasme, veiklība (darbībā, darbā), kas rada pozitīvu rezultātu.
- konfrontēt Pratināt divas vai vairākas personas, vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- koloniālprece Prece, kas tika ievesta no kolonijām (piem., kakao, kafija, rīsi, tēja).
- apgrozāmie līdzekļi preces naudas līdzekļi utt., kas paredzēti tūlītējai izmantošanai uzņēmumā vai realizēšanā ārpus tā.
- hormonāls preparāts preparāts, kas satur (dabiskus vai sintētiski iegūtus) hormonus.
- bulvāru prese prese, kas cenšas lasītājus saistīt ar sensacionāla satura materiāliem; dzeltenā prese.
- dzeltenā prese prese, kas specializējusies sensacionāla vai intīma rakstura materiālu publicēšanā.
- bulvārprese Prese, kas specializējusies sensacionāla vai intīma rakstura materiālu publicēšanā.
- Lucifers Pret Dievu sacēlušos eņģeļu vadonis, kas kļuvis par elles valdnieku; velns.
- reformācija Pret katolicismu vērsta reliģiski politiska kustība 16. gs. Eiropā, kas noveda pie protestantisko konfesiju (evaņģēliski luteriskās, reformātu, anglikāņu) izveidošanās.
- strīds Pretenzijas, prasības, kas izriet no tiesiskajām attiecībām.
- kontaktpretestība Pretestība, kas rodas elektriskā ķēdes kontakta vietā.
- munīcija Pretinieka dzīvā spēka un kaujas tehnikas iznīcināšanas līdzekļi (patronas, šāviņi, mīnas, torpēdas, granātas u. tml.).
- mežabrālis Pretošanās vai partizānu kustības dalībnieks, kas ilgāku laiku uzturas mežos (piem., Otrā pasaules kara laikā un vēlāk).
- konflikts Pretrunu, sadursmju atspoguļojums, kas veido mākslas darba (parasti daiļdarba) pamatu.
- centrbēdzes spēks pretspēks tam spēkam, kas liek ķermenim kustēties pa līkni.
- sapriecāties Priecāties, gaidot kādu pozitīvu notikumu, kas nenotiek vai var nenotikt.
- dez- Priedēklis, kas (svešvārdos) apzīmē (kā) likvidēšanu, atcelšanu; (kā) trūkumu, neesamību u. tml.
- de- Priedēklis, kas (svešvārdos) apzīmē atdalīšanu, pazemināšanu, atcelšanu u. tml.
- dis- Priedēklis, kas (svešvārdos) apzīmē sadalīšanu, nošķiršanu vai norāda uz pretstatu.
- ko- Priedēklis, kas (svešvārdos) norāda uz (kā) savstarpējo saistību, kopību, līdzdalību.
- di- Priedēklis, kas (svešvārdos) norāda uz divkāršojumu vai sastāvēšanu no divām daļām.
- dia- Priedēklis, kas (svešvārdos) norāda uz virzību caur, cauri.
- re- Priedēklis, kas svešvārdos norāda uz (kā) atkārtošanos, atjaunošanos vai pretēju darbību.
- galvgals Priekšgals; tas, kas atrodas priekšgalā, ir vadībā.
- augša Priekšmeta augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri); pretstats: apakša.
- apakša Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu; apakšējā daļa; pretstats: augša.
- rokturis Priekšmeta detaļa, kas paredzēta satveršanai, lai ar roku veiktu kādu darbību vai (priekšmetu) pārvietotu.
- kvalitāte Priekšmeta, būtnes, parādības būtiska noteiktība, kas padara to tieši par šo un nevis kādu citu priekšmetu, būtni, parādību.
- zars Priekšmeta, darbarīka elements – tievs, garens veidojums, kas atdalās no priekšmeta pamatnes.
- aplikators Priekšmets (neliels stienītis ar sūklīšiem galos) dekoratīvās kosmētikas uzklāšanai.
- spogulis Priekšmets ar īpaši apstrādātu virsmu, kas labi atstaro gaismu un rāda attēlu.
- instruments Priekšmets mūzikas skaņu radīšanai.
- rokudzelži Priekšmets roku saslēgšanai – ap rokām apliekami un noslēdzami (dzelzs) apļi, kas savā starpā savienoti ar ķēdi; roku dzelži.
- piramīda Priekšmets vai veidojums, kas ir šāda daudzskaldņa formā.
- relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai kas ir svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecība.
- sejsegs Priekšmets, detaļa, kas aizsedz seju.
- aizsargs Priekšmets, ierīce, iekārtojums, kas aizsargā (pret ko).
- talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no kā nevēlama, ļauna un nest veiksmi, laimi.
- amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām, arī nest laimi.
- fetišs Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas, maģiskas spējas; dievināšanas, pielūgsmes objekts.
- magnēts Priekšmets, kas ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzs, niķeļa u. tml. izstrādājumus.
- liecinieks Priekšmets, kas eksistē kāda notikuma laikā.
- svešķermenis Priekšmets, kas ir iekļuvis vai ievadīts organismā un tur palicis.
- dzelzs Priekšmets, kas izgatavots no šī metāla sakausējuma.
- spilvens Priekšmets, kas izmantojams, piem., trieciena iedarbības mazināšanai.
- nodegulis Priekšmets, kas nav pilnīgi sadedzis, izdedzis.
- pults Priekšmets, kas paredzēts (kā, piem., nošu) novietošanai.
- piemiņa Priekšmets, kas saistās ar kādu mirušu cilvēku, pagātnes notikumu, un tiek glabāti, lai to atcerētos.
- vāks Priekšmets, kas sedz, aizsargā (piemēram, mehānismu, ierīci, tās daļu).
- regālija Priekšmets, kas simbolizē valdnieka varu (piem., kronis, scepteris).
- redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem metāla stieņiem, koka līstēm u. tml., kuras ar atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja.
- restes Priekšmets, konstrukcija, kas sastāv no paralēliem stieņiem, latām u. tml.
- sēdeklis Priekšmets, mēbele, kas ir paredzēta sēdēšanai; vieta, kas ir paredzēta sēdēšanai.
- atgādinājums Priekšmets, parādība u. tml., kas atgādina, liek atcerēties (ko).
- nasta Priekšmets, priekšmetu kopums (savākts vienkopus, sastiprināts u. tml.), kas nesot jāpārvieto.
- nasta Priekšmets, šāds kopums, kas jāpārvieto, uzkraujot (to) darba dzīvniekam.
- spirāle Priekšmets, veidojums, kam ir šādas līknes forma vai kas atgādina šādu līkni.
- režģis Priekšmets, veidojums, kas izgatavots no krusteniski sastiprinātām sloksnēm, stieplēm, latām u. tml.
- balsts Priekšmets, veidojums, kas notur uz tā novietotās konstrukcijas svaru.
- konuss Priekšmets, veidojums, kas pēc formas ir līdzīgs šādam ģeometriskam ķermenim.
- uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, siksnas, somas, makstis), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas, aizsarglīdzekļu u. tml. nešanai; priekšmetu kopums nešanai ar šādu komplektu.
- kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties (piem., pēc apjoma, skaita) attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros.
- atslēga Priekšnosacījums, lai ko iegūtu, sasniegtu; pareizā pieeja, veids, kas ļauj piekļūt (kam).
- ievads Priekšspēle, sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko skaņdarba galvenā tēma.
- orākuls Priesteris, kas kādas dievības vārdā pareģo vai sniedz atbildi uz cilvēku jautājumiem; viņa vēstījums.
- lapegle Priežu dzimtas koks ar ļoti mīkstām skujām, kas rudenī nobirst.
- kvēpeklis Primitīva apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar šķidru (vai viegli kūstošu) dedzināmo vielu, kurā ielikts deglis.
- slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievajos galos savienoti stabi, arī kārtis.
- oldējēji Primitīvi zīdītāji, kas vairojas, dējot olas (piem., pīļknābji); kloākaiņi.
- bezdelīgactiņa Prīmulu dzimtas augs, kas zied pavasarī ar daudziem, čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem [Primula farinosa].
- demokrātija Princips, kas nodrošina sabiedrības, kolektīva locekļiem vienādas tiesības un iespējas.
- krāsu printeris printeris, kas veido krāsainus attēlus.
- rēdereja Privāts kuģniecības uzņēmums, kas nodarbojas ar kravas vai pasažieru pārvadāšanu ar jūras kuģiem.
- antreprenieris Privātuzņēmējs, kas organizē teātra izrādes, koncertus.
- jautājums Problēma, temats (kas jārisina); tas, ko pārrunā, apspriež, pēta.
- pigmentācija Process, arī rezultāts --> pigmentēt; krāsojums, kas rodas, pigmentiem uzkrājoties audos.
- rēķins Process, arī rezultāts --> rēķināt (1); matemātikas uzdevums.
- detonācija Process, kas izraisa eksploziju, sprādzienu; troksnis, kas rodas (kam) detonējot.
- aizsargreakcija Process, kas noris organismā, lai to pasargātu no kā nevēlama (piem., inficēšanās, saslimšanas).
- mācība Process, kurā cilvēks gūst noteikta veida zināšanas vai praktiskas iemaņas.
- globalizācija Process, kurā tiek iesaistīta visa pasaule, process, kas aptver visu pasauli.
- iedarbība Process, norise, darbība, kas (ko) ietekmē, pārveido; šāda procesa, norises, darbības rezultāts.
- ieraksts Process, rezultāts --> ierakstīt (2), tas, kas ir ierakstīts (lentē, kasetē u. tml.).
- izsvīdums Process, rezultāts --> izsvīst; viela, kas ir izsvīdusi.
- nogruvums Process, rezultāts --> nogrūt; tas, kas ir nogruvis, vieta, kur kas ir nogruvis.
- elpošana Procesu kopums, kas nodrošina organismu ar skābekli un ogļskābās gāzes izvadīšanu no tā.
- vulkānisms Procesu un parādību kopums, kas saistīts ar magmas, magmatiskas izcelsmes ūdeņu un gāzu pacelšanos no Zemes dzīlēm un izplūšanu virszemē.
- izlaidums Produkcija, kas tiek izlaista pēc viena parauga; attiecīgais paraugs, modelis.
- raža Produkcija, ko kādā laikposmā iespējams iegūt no augļiem, augiem, kas atrodami brīvā dabā.
- kontrolpartija Produkcijas kopums, kas paredzēts pārbaudei, izmēģināšanai.
- izspaidas Produkta (piem., augļu) atliekas, kas palikušas pāri pēc sulas izspiešanas.
- ūdens pelde produkta karsēšana, vārīšana traukā, kas ielikts katlā ar verdošu ūdeni.
- uzturprodukts Produkts, kas ir izmantojams cilvēka uzturā.
- paniņas Produkts, kas paliek pāri pēc krējuma pārstrādāšanas sviestā.
- izejprodukts Produkts, kas paredzēts tālākai apstrādei, kā izgatavošanai.
- blakusprodukts Produkts, kas ražošanas procesā rodas blakus galvenajam produktam.
- galaprodukts Produkts, kas rodas kāda (piem., fizioloģiska) procesa beigās.
- kondensāts Produkts, kas rodas, vielai pārejot no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
- sausā uzturdeva produktu komplekts karavīriem (piem., konservi, koncentrāti, galetes), kas piemērots uzglabāšanai un lietošanai lauka apstākļos.
- viesprofesors Profesors, kas ieradies no citurienes un strādā (piem., lasa lekcijas, veic zinātnisku darbu) citā vietā.
- emeritēts profesors profesors, kas ir pensionēts, bet saglabā titulu, akadēmisko nosaukumu u. tml.
- higiēna Profilaktiskās medicīnas nozare, kas pētī vides ietekmi uz cilvēka veselību, darbaspējām, mūža ilgumu.
- draiveris Programma, kas apkalpo noteiktu perifērijas ierīci (piem., printeri, monitoru).
- kompilators Programma, kas pārveido programmēšanas valodu par mašīnvalodu.
- vīruss Programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības, piem., bojā datnes, dzēš vai piesārņo atmiņu u. c. veidā traucē datora darbību; datorvīruss.
- drukas pārraugs programma, kas seko drukas uzdevumu darbībai.
- nesaistes pārlūkprogramma programma, kas veic interneta lappušu lejupielādi un to kopēšanu, lai tās būtu skatāmas bez pievienošanās internetam.
- translators Programma, kas veic kādas citas programmas translēšanu no vienas programmēšanas valodas otrā; iekārta, kas pastiprina, pārveido un pārraida elektriskos sakaru signālus, radot iespēju uztvert dažāda veida informāciju (skaņu, attēlu u. c.).
- neformālā izglītība programmas, kas rada iespēju apgūt prasmes, attīstīt personību, socializēties u. tml. ārpus formālās izglītības.
- simulators Programmatūra, kas imitē reālās dzīves situācijas.
- reklāmprogrammatūra Programmatūra, kas programmas izpildes gaitā automātiski atskaņo, attēlo vai lejuplādē reklāmas materiālus lietotāja datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē.
- spiegprogrammatūra Programmatūra, kas var pati sevi instalēt vai darboties datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē, nesniedzot attiecīgu brīdinājumu un bez lietotāja piekrišanas un kontroles.
- uzturamība Programmatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina iespēju tos modificēt, lai, piemēram, izlabotu kļūdas, uzlabotu veiktspēju.
- operētājsistēma Programmu kopums, kas tiek instalēts datorā, lai vadītu un kontrolētu tā darbu.
- kodoskops Projekcijas aparāts, kas uz caurspīdīgas plēves zīmētus attēlus vai rakstītu tekstu neatkarīgi no apgaismojuma telpā projicē uz baltas sienas vai ekrāna.
- luterisms Protestantiskās kristietības pamatvirziens, kas balstās uz Mārtiņa Lutera un viņa skolnieku mācības.
- presbiterāņi Protestantisma konfesija, kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā, 16. gs. Lielbritānijā un kura īpašā iezīme ir tā, ka draudžu vadība uzticēta mācītājiem un presbiteriem.
- baptisti Protestantisma konfesija, kas atzīst tikai pieaugušu cilvēku kristīšanu, iegremdējot tos ūdenī, un kam raksturīga atsevišķu draudžu neatkarība.
- metodisti Protestantisma konfesija, kas radusies 18. gs. Anglijā, atdaloties no anglikānisma un pulcējot kristiešus, kuri garīgajā dzīvē vadījās pēc noteiktas metodes.
- adventisti Protestantisma konfesija, kas sludina drīzu Kristus otro atnākšanu un svin sabatu (septīto nedēļas dienu pēc jūdu kalendāra, sesto – pēc Rietumu pasaulē lietotā kalendāra).
- unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu.
- menonīti Protestantu sekta (izveidojusies 16. gs.), kas atzīst pieaugušo kristīšanu, baznīcas šķiršanu no valsts un ievēro aizliegumu lietot ieročus.
- psihopatoloģija Psihiatrijas nozare, kas pētī psihisko slimību simptomus.
- zemapziņa Psihiska darbība, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
- suģestija Psihiska iedarbošanās uz cilvēku, kas izraisa noteiktu (parasti viņa gribai, apziņai pretēju) psihisko stāvokli.
- progresējošā paralīze psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas, bojājumiem.
- maniakāli depresīvā psihoze psihiska slimība, kurai raksturīga ilgākas vai īsākas pacilātības un depresijas mija.
- paranoja Psihiska slimība, kurai raksturīgi murgi, dīvainas idejas, bet kas nerada pārmaiņas personībā.
- amoks Psihiska traucējuma veids, kad slimnieks pēc lēkmes metas skriet, iznīcinot visu, kas gadās ceļā (konstatēts Malajas arhipelāga iedzīvotājiem).
- spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- stupors Psihiskās aktivitātes nomāktības stāvoklis, kas izpaužas pilnīgā nekustībā, klusēšanā.
- senilās psihozes psihiski traucējumi, kas rodas lielā vecumā patoloģiska procesa, nevis fizioloģiskas novecošanas dēļ.
- daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka izturēšanās veidu, attieksmi pret apkārtni; raksturs.
- atmiņa Psihisko norišu kopums, kas saistās ar agrāk iegūto iespaidu, informācijas, pieredzes u. tml. saglabāšanu un atjaunošanu apziņā.
- ilglaicīgā atmiņa psihisko norišu kopums, kas saistīts ar visu vai gandrīz visu saņemto ierosu ilgstošu saglabāšanu.
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.
- izbrīns Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa kas negaidīts, neparasts, dīvains.
- griba Psihisks process, kas izpaužas spējā apzināti, mērķtiecīgi rīkoties, darboties, pārvarēt grūtības, lai (ko) sasniegtu, panāktu.
- frustrācija Psihisks stāvoklis (iekšējs spriegums, bezizejas izjūta u. tml.), kas var izveidoties, ja cilvēkam rodas reāli vai šķietami nepārvarami šķēršļi.
- apnikums Psihisks stāvoklis, kas raksturīgs cilvēkam, kuram viss apnicis.
- psihotehnika Psihisku un fizisku treniņu sistēma, kas psihes darbību pakļauj apzinātai kontrolei un regulēšanai; kādas darbības, kāda darba veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana.
- voluntārisms Psiholoģijā – mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu; arī attiecīga rīcība, darbība.
- psihofizika Psiholoģijas nozare, kas pētī kairinājumu un sajūtu sakarus.
- psihofizioloģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sakarus starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem.
- sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija.
- sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
- psihopātija Psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīga personības disharmonija, kas traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
- simptomātiskās psihozes psihozes, kas rodas dažādu somātisku un infekcijas slimību dēļ, intoksikācijas u. tml. gadījumos.
- TASS PSRS oficiālā telegrāfa aģentūra, kas dibināta 1925. gadā un 1991. gadā pārveidota par Krievijas Federācijas informācijas aģentūru ITAR-TASS.
- tautas komisārs PSRS valdības loceklis, kas vadīja tautas komisariātu (no 1917.–1946. gadam).
- speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- izsole Publiska (darba veicēja tiesību) piešķiršana, kurā (tiesības) iegūst tas, kas sola darbu veikt par viszemāko maksu.
- priekšnesums Publisks (piem., skaņdarba, daiļdarba, dejas) izpildījums; uzstāšanās publikas priekšā.
- manifestācija Publisks masveida gājiens, mītiņš; masveidīga uzstāšanās, kas pauž plašas sabiedrības noskaņojumu.
- izsole Publisks pārdošanas veids, kurā (preci) pārdod tam, kas sola maksāt visvairāk.
- lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
- priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts.
- ugunspūķis Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus; drakons.
- drakons Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus.
- uzpulēt Pulējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo spīdumu, gludumu.
- modinātājs Pulkstenis (arī mobilais telefons, radioaparāts), kas ar zvanu, melodiju u. tml. noteiktā laikā signalizē (parasti, lai pamodinātu).
- stundenis Pulkstenis (parasti tāds, kas sit ik pēc stundas).
- saules pulkstenis pulkstenis, ar kuru saules gaismā mērī laiku pēc ēnas, kas no vertikālas plāksnes, stieņa krīt uz ciparnīcu.
- stāvpulkstenis Pulkstenis, kas ir iemontēts paaugstā korpusā un ir novietojams uz grīdas.
- ātrs pulkstenis pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- ātrāks pulkstenis pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- vēls pulkstenis pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- vēlāks pulkstenis pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- milti Pulverveida pārtikas produkts, ko iegūst, samaļot labības graudus.
- cements Pulverveida viela, kas sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē akmenim līdzīgā masā.
- termīts Pulverveidīgs alumīnija un dzelzs oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma.
- sapumpēt Pumpējot panākt, ka tiek iegūts, iepildīts (kas).
- gnoms Pundurveidīga būtne, kas sargā pazemes dārgumus; rūķis.
- robežpunkts Punkts, kas iezīmē (kā) robežu.
- nullpunkts Punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas; robeža starp pozitīvo un negatīvo vērtību iedaļu rindām.
- krustpunkts Punkts, vieta, kurā kas krustojas.
- šķīstošā kafija pupiņu kafijas izžāvēts ekstrakts; dzēriens, kas no tā pagatavots.
- sviesta pupiņas pupiņu šķirne, kas vārītā veidā ir ēdamas ar visu pāksti.
- nopurināt Purinot panākt, ka (kas) nokrīt, nobirst.
- uzbužināt Purinot, sabikstot, cilājot u. tml., panākt, ka (kas) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- pārejas purvs purvs, kas atrodas pārejas stadijā no zāļu purva uz sūnu purvu.
- junga Pusaudzis, kas uz kuģa veic dažādus darbus un mācās par matrozi; kuģapuika.
- kuģapuika Pusaudzis, kas uz kuģa veic dažādus palīgdarbus; junga.
- puslaiks Puse no (kādai) sporta spēlei paredzētā laika; sporta spēles daļa, kas norisinās šādā laikā.
- puscūka Puse vai aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
- ziemeļu puslode puslode, kas veidojas, nosacīti sadalot Zemeslodi pa ekvatoru.
- dienvidu puslode puslode, kas veidojas, nosacīti sadalot Zemeslodi pa ekvatoru.
- Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa ekvatora līniju.
- Zemes austrumu un rietumu puslodes puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa Griničas meridiānu.
- putra Pusšķidrs ēdiens no putraimiem, pārslām vai miltiem, kas vārīti ūdenī, pienā vai ūdenī ar piena piedevu.
- tranzistors Pusvadītāju ierīce, kas ir paredzēta elektrisko svārstību ģenerēšanai, pastiprināšanai, strāvas komutācijai.
- pūšaminstruments Pūšamais mūzikas instruments (piem., trompete, stabule, flauta).
- mežrags Pūšamais mūzikas instruments, kas izveidojies no mednieku raga – spirālveida taure ar platu atveri.
- āžrags Pūšamais tautas mūzikas instruments, kas darināts no (parasti āža) raga.
- koka pūšamie instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās arī no citiem materiāliem (piem., flauta, oboja, klarnete, fagots).
- flauta Pūšaminstruments cilindriskas caurules formā.
- iemutnis Pūšamo mūzikas instrumentu daļa, ko spēlējot tur mutē vai pie lūpām.
- uzpušķot Pušķojot panākt, ka (kas) kļūst skaistāks, krāšņāks.
- uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (kas izdzisis) sāk uzkvēlot, liesmot.
- uzpūst Pūšot panākt, ka (kas) izveidojas.
- klejotāji putni putni, kas neaizceļo uz pārziemošanas vietām, bet barības meklējumos uzturas dažādās vietās.
- zoskopība Putnkopības nozare, kas nodarbojas ar zosu audzēšanu gaļas un olu ieguvei.
- kukaiņdzenis Putns ar spilgtu (zaļu, dzeltenu, zilu) apspalvojumu, kas pārtiek no lieliem, lidojošiem kukaiņiem.
- gājputns Putns, kas ik gadu migrē no ligzdošanas vietas uz ziemošanas vietu un atpakaļ.
- naktsputns Putns, kas lido, medī krēslā, naktī.
- ziemotājs Putns, kas ziemo attiecīgajā teritorijā; ziemotājputns.
- ziemotājputns Putns, kas ziemo attiecīgajā teritorijā.
- ūdensputns Putns, kura ķermenis ir pielāgots dzīvei ūdenī un kas spēj labi peldēt, nirt un iegūt ūdenī barību.
- sloku dzimta putnu dzimta, kurā ietilpst slokas, tilbītes, mērkaziņas, kuitalas, šņibīši, ķikuti u. tml.
- vētrasputnveidīgie Putnu kārta [Procellariformes], pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā; šīs kārtas putns.
- pointers Putnu suns, kas ir augumā slaids, ar kalsnu ķermeņa uzbūvi, elastīgu gaitu, smailām, nokarenām ausīm, taisnu asti un gludu, īsu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
- puvekļi Puvušas vielas, sapuvušas atliekas.
- fotoradars Radars (2) ar automātisku fotografēšanas iekārtu, kas fiksē braukšanas ātruma pārsniegšanu.
- attāli radi radi, kas nav tuvā radniecības pakāpē.
- revolūcija Radikālas, straujas un būtiskas izmaiņas (sabiedrības dzīvē, kādā nozarē u. tml.).
- aktīnijs Radioaktīvs ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls, kas sastopams urāna rūdās [Ac].
- radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pēta fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos.
- translācija Radiofonijā un televīzijā – pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas; signālu, programmu pārraide pa vadu, kabeļu tīklu u. tml.
- radiokanāls Radiofrekvenču josla, kas paredzēta attiecīgai raidstacijai.
- radioteātris Radioraidījumu veids – aktieru izpildījumā iestudētas raidlugas, radiouzvedumi; darbinieku kolektīvs, kas sagatavo šādus iestudējumus.
- radiotehniķis Radiotehnikas speciālists.
- magnetizēt Radīt (kam) magnētiskas īpašības.
- producēt Radīt (organiskas vielas).
- pārsātināt Radīt (piem., šķīdumā) vielas koncentrāciju, kas ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju.
- skrapstēt Radīt aprautus, paasus trokšņus, kādi dzirdami, piem., cietiem priekšmetiem saskaroties, beržoties gar ko cietu, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu; atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
- stirkšķēt Radīt asu troksni, kas rodas, piem., plīstot audumam; atskanēt šādam troksnim.
- vidžināt Radīt augstas, smalkas balss skaņas (par putniem, parasti bezdelīgām).
- disonēt Radīt disonansi (par muzikālām skaņām); pieļaut disonansi (par mūzikas izpildījumu).
- būkšķēt Radīt dobju troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- dunēt Radīt dobju, ļoti zemu troksni, parasti izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piem., par pērkonu, ūdeņiem, arī par sprādzieniem, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atbalsot šādu troksni.
- šķindēt Radīt dzidru, samērā skaļu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- švirkstēt Radīt griezīgu troksni (piem., par ko tādu, kas strauji deg, par priekšmetiem, kas beržas, tiek berzti); atskanēt šādam troksnim.
- žvarkstēt Radīt griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko).
- plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piem., par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
- ņerkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piem., par ko tādu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- raudāt Radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem).
- klonēt Radīt ģenētiski identiskas šūnas vai organismus bezdzimumvairošanās ceļā.
- kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
- pliukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- skrapšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- pļekšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- knakšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
- strikšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (kas rodas, piem., kam plīstot, arī kam cietam beržoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piem., par priekšmetiem, kuros veidojas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- blakšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (par ko pamīkstu, kas tiek sists, pret ko atsitas u. tml.).
- paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piem., par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plīkšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (par šķidruma lāsēm, priekšmetiem) kas atsitas pret ko vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
- šņakstēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
- krikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas tiek spiests, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- knikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par lūstošiem sīkiem, sausiem zariem, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
- klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- murrāt Radīt klusas, ritmiskas, vibrējošas balss skaņas (parasti par kaķi).
- dziedāt Radīt melodiskas skaņas (par priekšmetiem).
- kaukt Radīt nepatīkamas, spalgas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
- lūlot Radīt paklusas, liegas skaņas (par cilvēkiem); paklusu, liegi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- klinkšķēt Radīt paklusu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
- čaukstēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, plānu, sausu, kas tiek locīts, burzīts u. tml.).
- čakstēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, sakaltušu, kas saskaras ar ko).
- atstāt pēdas radīt paliekamas sekas.
- uzspiest zīmogu radīt paliekošu ietekmi, sekas.
- žvaukstēt Radīt paskaļu, švīkstošu troksni (piem., par priekšmetu, kas vilkšanas kustībā saskaras ar ko).
- kurkstēt Radīt paskarbas, vibrējošas, ritmiskas balss skaņas (piem., par vardēm).
- žvīkstēt Radīt paskarbu, švīkstošu troksni (piem., par priekšmetiem, kas kustībā saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
- zizināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem); sisināt.
- sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem).
- ņurrāt Radīt raksturīgas paklusas, ritmiskas, vibrējošas balss skaņas; murrāt.
- rubināt Radīt raksturīgas ritmiskas, padobjas balss skaņas (par rubeņiem, medņiem).
- pēkšķēt Radīt raksturīgas skaņas, kas parasti tiek atdarinātas ar "pēk, pēk" vai "pēkš, pēkš" (par pīlēm).
- urināt Radīt raksturīgas zemas, vibrējošas un ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni).
- šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piem., par ko slapju, kas tiek virzīts); atskanēt šādam troksnim.
- plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī, arī par ūdeni, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
- tirkšķēt Radīt ritmiskas, citu citai sekojošas skaņas.
- sīkt Radīt samērā augstas, smalkas, svilpjošas skaņas; atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā augstas, smalkas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā augstas, smalkas, vienmērīgas skaņas (piem., par priekšmetiem, ierīcēm); atskanēt šādām skaņām.
- trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- žvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (parasti par žagatu).
- švīkstēt Radīt samērā klusu troksni (piem., par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu); atskanēt šādam troksnim.
- dīkt Radīt samērā smalkas, augstas stieptas skaņas; atskanēt tādām skaņām.
- urkšķēt Radīt samērā zemas, ritmiskas balss skaņas (piemēram, par cūkām); arī rukšķēt.
- čiepstēt Radīt sīkas, smalkas balss skaņas (par putnu mazuļiem, sīkiem putniem).
- ķērkt Radīt skaļas, griezīgas (parasti mūzikas) skaņas.
- blākšķēt Radīt skaļu dobju troksni (piem., par ko smagu, kas pret ko atsitas).
- sparkšķēt Radīt skarbas, parasti ritmiskas, skaņas; atskanēt šādām skaņām.
- džerkstēt Radīt skarbu griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas darbojas ar traucējumiem, aizķeršanos); atskanēt šādam troksnim.
- pļerkšķēt Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piem., par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai.
- čerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (par priekšmetiem, detaļām, ierīcēm, kas darbojas ar traucējumiem, aizķeršanos u. tml.).
- žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti, berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļarkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žņerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (piem., par priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- žvadzēt Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas skaras cits gar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piem., par izšautu lodi, iedarbinātu ierīci); atskanēt šādam troksnim.
- dimdēt Radīt spēcīgas, skaļas samērā zemas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
- tarkšķēt Radīt vienmērīgas, ritmiskas skaņas (par dzīvniekiem).
- ienest Radīt, izraisīt, arī ieviest; būt par cēloni, ka (kas) rodas, izraisās.
- pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
- darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu vai veiktu noteiktā veida darbības.
- materiālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērētā materiāla daudzumu.
- radu būšana radnieciskas attiecības, no kurām iegūstams kāds labums; attiecības, kas kārtojamas radu starpā.
- uzplaucēt Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka (kas) uzplaukst; izplaucēt [2].
- dīdžejs Raidījumu vai programmas vadītājs un ierakstu komentētājs (radio); diskotēkas vadītājs.
- robežrajons Rajons, kas atrodas pie (valsts) robežas.
- raports Raksta, zīmējuma vismazākā daļa, motīvs, kas periodiski atkārtojas.
- pilnvara Rakstisks dokuments, kas piešķir tiesības rīkoties kādas citas personas vietā.
- kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
- pārrakstīt Rakstīt (piem., mūzikas ierakstu, videoierakstu) vēlreiz, no jauna.
- vēstures avoti rakstītie dokumenti un lietiskie priekšmeti, kas atspoguļo sabiedrības pagātni.
- aprakstnieks Rakstnieks vai žurnālists, kas strādā galvenokārt apraksta žanrā.
- dokumentālists Rakstnieks, kas raksta dokumentālo prozu.
- dzejnieks Rakstnieks, kas sacer dzejas darbus.
- prozaiķis Rakstnieks, kas savus daiļdarbus raksta prozā.
- klasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks u. tml., kas radījis izcilus darbus ar paliekošu vērtību.
- vecklasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks u. tml., kas radījis izcilus darbus ar paliekošu vērtību.
- ugunsraksts Raksts (ornaments), kas simbolizē uguni.
- apkārtraksts Raksts (paziņojums, rīkojums u. tml.), kas attiecas uz vairākām personām vai iestādēm; cirkulārs [2].
- dokuments Raksts, kas juridiski apliecina kādu faktu (piem., personas dzimšanu, iegūto izglītību, darbiniekiem izmaksāto algu).
- ideogramma Rakstu zīme, kas apzīmē veselu jēdzienu; teksts, kas veidots ar šādām rakstu zīmēm.
- īpatnība Raksturīga īpašība, iezīme, kas atšķir (ko) no citiem; savdabība.
- iezīme Raksturīga īpašība, pazīme (piem., organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) var atšķirt, klasificēt; īpatnība, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
- zīmogs Raksturīga pazīme, iezīme (kas radusies kāda notikuma, procesa u. tml. rezultātā).
- elpa Raksturīga pazīme, kas izjūtama, sajūtama.
- smaids Raksturīga sejas izteiksme, grimase, kas rodas, piem., aiz prieka, laimes, labsajūtas.
- šekspīrisks Raksturīgs 16. gs. angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra daiļradei; tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti būtisku, nozīmīgu.
- steidzīgs Raksturīgs tādam, kas steidzas; ātrs, straujš.
- plunkšķis Raksturīgs troksnis, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī.
- zīmīgs Raksturīgs; tāds, kas dod, veido priekšstatu (kādam par ko).
- darbs Raksturīgu darbību kopums, kas jāveic., piem., noteiktā gadalaikā, nozarē.
- proklamācija Rakstveida (parasti politiska rakstura) uzsaukums, kas paredzēts izplatīšanai atklātībā.
- parole Rakstzīmju virkne, kas dod iespēju identificēt datortīkla lietotāju.
- e-pasta adrese rakstzīmju virkne, kas precīzi identificē personas pastkastītes atrašanās vietu.
- izrakumi Rakšanas darbi, ko veic arheologi zinātniskos nolūkos; tas, ko atrod, kas atklājas šādu rakšanas darbu rezultātā.
- raķešu ierocis raķete, kas nes kaujas lādiņu, tās palaišanas un vadīšanas ierīces, attiecīgie transportlīdzekļi.
- kosmiskā raķete raķete, kas spēj pārvarēt Zemes pievilkšanas spēku.
- veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
- uts Rāpojošs asinssūcējs kukainis, kas parazitē uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa (galvenokārt tā apmatojumā, apspalvojumā).
- ķirzaka Rāpulis ar slaidu ķermeni, kas klāts ragveida zvīņām, ar diviem pāriem kāju un garu asti.
- negroīds Rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; tāds, kas pieder pie šīs rases.
- mets Rasējums, zīmējums, kas sniedz priekšstatu par celtni.
- rasetne Rasēšanai nepieciešamo rīku komplekts speciālā plakanā kastē.
- velce Rasēšanas instruments – līniju vilkšanai ar tušu, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
- cirkulis Rasēšanas un mērīšanas instruments, kas sastāv no divām kājiņām, kuras galā savienotas kopā.
- sviedējrats Rats ar elementiem, kas ir paredzēti (kā) pārvietošanai ar sviedienu.
- saraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) sarūgst; raudzējot pagatavot (ko).
- noraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- pārraudzēt Raudzējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- jēlspirts Raudzēšanas procesā iegūtais spirts, kas vēl nav attīrīts un pārtvaicēts.
- medalus Raudzēts dzēriens, kas gatavots ar medu, iesalu un apiņiem.
- turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piem., priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- (uz)turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piem., priekšmets, telpa, vieta) būtu sakārtots.
- saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārtrūkst; pārraut.
- noraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek atdalīts nost.
- ieraut Raujot, velkot (parasti aiz rokas) ievirzīt (kur iekšā).
- plūsmas līnija ražošanas iekārta, kas nodrošina saskaņotu un efektīvu ražošanas procesa norisi.
- līnija Ražošanas iekārta, kas sastāv no secīgi izvietotām tehnoloģiskajām vienībām.
- grāmatrūpniecība Ražošanas nozare, kas saistīta ar grāmatu tehnisko izgatavošanu.
- ūdenszīme Ražošanas procesā papīrā ieveidota zīme, kas ir redzama, turot papīru pret gaismu.
- galaprodukts Ražošanas procesa rezultāts – produkts, kas vairs netiek tālāk pārveidots vai apstrādāts.
- kombināts Ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes; vienas nozares uzņēmumu apvienība.
- kapitālā celtniecība ražošanas uzņēmumu, dzīvokļu u. tml. celtniecība, kas nodrošina pamatfondu paplašināšanu (padomju iekārtā).
- firma Ražošanas vai tirdzniecības uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kam ir juridiskas personas tiesības un savs nosaukums.
- atlikums Ražošanas, pārstrādes u. tml. procesa atliekas.
- zīmols Ražotāja marka; fabrikas zīme; firmas zīme, kas nodrošina izstrādājumu atpazīstamību tirgū.
- palīgražotne Ražotne, kas palīdz sagatavot produkciju (galvenajam uzņēmumam); ražotne, kurā tiek veikti dažādi palīgdarbi.
- aktīvs Reaģētspējīgs, tāds, kas spēj reaģēt; tāds, kas iedarbojas uz ko; tāds, kurā notiek kāds process, reakcija.
- melnsimtnieks Reakcionāras organizācijas loceklis (20. gs. sākumā Krievijā), kas piedalījās dažādu terora aktu un ebreju grautiņu rīkošanā.
- ūdens resursi reāli izmantojamie saldūdeņi, kas ūdens riņķojuma procesā nepārtraukti atjaunojas.
- neoreālisms Reālisma virziens mākslā, kas pēc 2. pasaules kara radās Itālijā, Francijā un spilgti izpaudās kinomākslā, attēlojot vienkāršo ļaužu dzīvi.
- fakts Reāls notikums, lieta, parādība u. tml.; tas, kas patiešām ir, bija vai būs.
- agars Recekļveida produkts, ko iegūst no dažām jūras aļģēm un ko lieto pārtikas un farmācijas rūpniecībā, mikrobioloģijā (barotnēm).
- zibens Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.
- tuvredzība Redzes defekts, kas rada grūtības tālu priekšmetu saskatīšanā.
- rēgs Redzes priekšstats, redzes iztēles parādība, ko (parasti) izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; spoks.
- sapnis Redzes un dzirdes tēli, arī notikumi, kas parādās miegā.
- redzēt elpu redzēt garaiņus, kas, aukstā laikā izelpojot, plūst no mutes.
- plenārreferāts Referāts, kas ir paredzēts visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
- smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piem., prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- nosacījuma reflekss reflekss, kas izveidojies organisma dzīves laikā līdz ar pieredzi.
- šķavas Reflektoriska norise, kurā gaiss spēcīgā, īsā izelpā ar troksni izplūst caur degunu un muti; troksnis, kas rodas šādā norisē.
- anabaptisti Reformācijas laika (16. gs.) zemnieku un plebeju kustība, kas prasīja baznīcas reformas, sociālo vienlīdzību un praktizēja otrreizēju (pieauguša cilvēka) kristīšanu.
- pārbūve Reformas, kas tika īstenotas PSRS (1985–1991) ar mērķi liberalizēt valsts ekonomisko un politisko sistēmu.
- pašregulācija Regulācija, kas (piem., kādā sistēmā) noris pati no sevis, bez tiešas ārējās iedarbības.
- pavadiņa Regulējama jostiņa, kas apņem bērna vidukli un plecus un palīdz noturēt mazuli, tam staigājot.
- noregulēt Regulējot (piem., ierīci, aparatūru) panākt, ka (kas) darbojas, funkcionē vēlamajā režīmā, atrodas vajadzīgajā stāvoklī.
- skaņot Regulējot panākt, ka (mūzikas instruments) rada noteikta augstuma skaņas.
- noskaņot Regulējot, skaņojot panākt, ka (kas) rada svārstības ar noteiktu frekvenci vai reaģē uz šādām svārstībām.
- pašregulēšanās Regulēšanās, kas (piem., kādā sistēmā) noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības.
- policijas reģistrs reģistrs, kas satur informāciju par personām, kas izdarījušas noziegumu vai turētas aizdomās par to.
- lāgu lāgiem reizēm, vairākas reizes.
- kāpināt Reizināt (skaitli) ar sevi vienu vai vairākas reizes.
- galvas rēķini rēķini, kas veicami domās (bez palīglīdzekļiem).
- atommasa Relatīvs lielums, kas rāda, cik reižu ķīmiskā elementa atoma masa lielāka par pieņemtu standartvienību.
- laika relejs relejs, kas automātiski pēc noteikta laika izslēdz agregātu.
- budisms Reliģija, Budas mācība (radās Senajā Indijā 6.–5. gs. p.m.ē.), kurā nav dieva, bet kas balstās uz atziņām par karmu un atbrīvošanos no ciešanām, ieejot nirvānā.
- viendievība Reliģija, kas atzīst tikai vienu Dievu; monoteisms.
- laulība Reliģiskā ceremonijā vai valsts iestādē noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
- baznīcas dziesmas reliģiskas dziesmas, ko parasti dzied dievkalpojuma laikā.
- relikvija Reliģiskas godināšanas priekšmets (piem., svēto pīšļi), kas, pēc ticīgo uzskatiem, dod svētību.
- māceklis Reliģiskas mācības, tās izveidotāja piekritējs un sekotājs.
- teodiceja Reliģiski filozofiska doktrīna, kas cenšas izskaidrot Dieva žēlsirdību un taisnīgumu pasaulē, kurā pastāv ļaunums un ciešanas.
- tantrisms Reliģiski filozofiska mācība (Indijā, arī citās Austrumu zemēs), kas saistīta ar sievišķo dievību kultu, mistiski ezoteriskiem rituāliem.
- teozofija Reliģiski filozofiska mācība par iespēju mistiskas intuīcijas un atklāsmes ceļā nonākt kontaktā ar Dievu.
- panteisms Reliģiski filozofiska mācība, kas Dievu identificē ar dabu un dabu, pasauli uzskata par Dieva iemiesojumu.
- kontrreformācija Reliģiski politiska kustība (16. un 17. gadsimtā), ko vadīja pāvests un kas bija vērsts pret reformāciju un protestantismu.
- puritāņi Reliģiski politiska protestantu kustība 16., 17. gs. Anglijā, kalvinisma sekotāji, kas centās attīrīt kristīgo ticību no katolicisma elementiem un nosodīja ārējo greznību.
- farizejs Reliģiski politiskas kustības pārstāvis (Senajā Jūdejā), kas pievērsa lielu uzmanību tradīcijām un ārišķīgi demonstrēja dievbijību, precīzi ievērojot bauslības priekšrakstus.
- vahābisms Reliģiski politisks virziens, kas atbalsta islama reliģijas tīrību; oficiālā reliģija Saūda Arābijā.
- vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gs.) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas, rituālus un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
- valnis Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un uzkrājot nogulumus.
- kompjūtertomogrāfija Rentgendiagnostikas metode, ar kuru iegūst ķermeņa vai tā daļu attēlus šķērsgriezumā; datortomogrāfija.
- fluorogrāfija Rentgenoloģiskas izmeklēšanas metode, kurā iegūst kaulu, iekšējo orgānu u. tml. attēlus.
- lapu reņģes reņģes, kas tiek zvejotas laikā, kad plaukst lapas.
- Prezidentāla republika republika, kurā izpildvara pieder tautas vēlētam prezidentam, kas izveido valdību.
- republikānis Republikāniskas valsts iekārtas atzinējs, piekritējs; pretstats: monarhists.
- vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa; vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
- izretušēt Retušējot izlabot (attēlu), padarīt skaidrākas kontūras (attēlā).
- samtainā revolūcija revolucionāras pārmaiņas sabiedriskajā iekārtā, kas notiek bez vardarbības, asinsizliešanas.
- samta revolūcija revolucionāras pārmaiņas sabiedriskajā iekārtā, kas notiek bez vardarbības, asinsizliešanas.
- apgrūtinājums Rezultāts --> apgrūtināt; tas, kas apgrūtina, sagādā neērtības.
- apmulsums Rezultāts --> apmulst; psihisks stāvoklis, kas raksturīgs apmulsušam cilvēkam.
- apstiprinājums Rezultāts --> apstiprināt; tas, kas apstiprina (ko).
- atstāstījums Rezultāts --> atstāstīt; tas, kas tiek atstāstīts.
- atvasinājums Rezultāts --> atvasināt; tas, kas ir atvasināts.
- blīvējums Rezultāts --> blīvēt; priekšmets, viela, kas novērš vai samazina (kā) noplūdi pa spraugām.
- dāvinājums Rezultāts --> dāvināt; tas, kas ir uzdāvināts.
- ieguvums Rezultāts --> iegūt (1); tas, kas iegūts īpašumā, rīcībā, lietošanā.
- ieraksts Rezultāts --> ierakstīt (1); tas, kas ir pierakstīts, atzīmēts.
- izraksts Rezultāts --> izrakstīt (1); tas, kas ir izrakstīts (no kāda teksta).
- sadegums Rezultāts --> sadegt [1] (2); pārtikas produkta sadegusī daļa.
- spirdzinājums Rezultāts --> spirdzināt, spirdzināties; tas, kas spirdzina.
- kopdarbs Rezultāts, kas ir radies vairāku vai daudzu kopīgā darbā, sadarbībā.
- auglis Rezultāts, sekas (darbībai, rīcībai, attieksmei).
- viesrežisors Režisors, kas ieradies no citurienes un veic režiju citā vietā, citā mākslinieciskā vienībā.
- orientācija Rīcība, darbība u. tml., lai (kas) tiktu vērsts noteiktā virzienā.
- palīdzība Rīcība, darbība, lai palīdzētu (kādam), sniegtu atbalstu, arī lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
- vājprātība Rīcība, izturēšanās u. tml., kas ir pretēja prāta apsvērumiem.
- zelta vidusceļš rīcība, izturēšanās, kas pasargā no galējībām, riska.
- žests Rīcība, kas apliecina noteiktu attieksmi (pret ko).
- pārestība Rīcība, kas izraisa ciešanas, aizskarot (kāda, piem., sociāli zemākstāvoša, arī fiziski vājāka) pašcieņu, intereses u. tml.
- sānsolis Rīcība, kas saistīta ar neuzticību, laulības pārkāpšanu.
- ziemas riepas riepas, kas piemērotas apstākļiem, braukšanai pa sniegu, ledu.
- franki Rietumģermāņu ciltis, kas 6. gs. iekaroja Galliju un nodibināja savu valsti.
- sorbi Rietumslāvu tauta, kas dzīvo Vācijas dienvidaustrumu daļā.
- aizdegune Rīkles dobuma augšējā daļa, kas atrodas aiz deguna dobuma virs mīkstajām aukslējām.
- izrīkot Rīkojot panākt, ka (kas) tiek izdarīts.
- nosargāt Rīkojoties, darbojoties panākt, ka (kam) nenotiek kas slikts; pasargāt (no kā nevēlama).
- disponēt Rīkoties (ar brīvām summām, kas ir bankas kontos).
- taisīt Rīkoties tā, ka (kas) izveidojas.
- vairīties Rīkoties tā, lai (kas) netiek skarts, nesaskaras.
- kārtot Rīkoties, lai (kas) būtu lietošanas kārtībā.
- slota Rīks (piem., telpu grīdu uzkopšanai), kas sastāv no plāksnes, skavas u. tml. ar tajā iestiprinātiem vairākiem sīkiem vai atsevišķu lielu (dabiskas vai mākslīgas) šķiedras saišķi, kas savienots ar kātu.
- suka Rīks (tīrīšanai, mazgāšanai, sukāšanai u. tml.) ar vai bez roktura, kas sastāv no plāksnītes, kurā iestiprināti (piem., plastmasas, metāla, dabiska materiāla) sari.
- pīpe Rīks smēķēšanai, kas sastāv no galviņas, kur sadedzina tabaku, un kāta ar iemuti, pa kuru iesūc dūmus mutē.
- abrkasis Rīks, ar ko sakasa mīklas paliekas abrā.
- tīkls Rīks, ierīce, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds noausts materiāls un kas ir paredzēts dzīvnieku (parasti zivju) ķeršanai.
- kasīklis Rīks, priekšmets (kā) virsmas notīrīšanai, kasot šo virsmu.
- darbarīks Rīks, priekšmets, kas paredzēts kāda darba, kādas darbības veikšanai.
- refrēns Rinda vai rindas daļa, kas atkārtojas citos (dzejoļa) pantos.
- sektors Riņķa daļa, ko ierobežo divi rādiusi un loks; ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, rotējot šādai riņķa daļai ap rādiusu.
- noripināt Ripinot panākt, ka (kas) nonāk lejā, zemē u. tml.
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par ko); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par ko); būt tādam, kurā kas norisinās ļoti intensīvi, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- veikties Risināties vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); būt tādam, kas (piemēram, darbību) spēj veikt vēlamā veidā ar pozitīvu rezultātu.
- izrisināt Risinot panākt, ka (kas satīts) iztinas, izstiepjas.
- izritināt Ritinot panākt, ka (kas satīts) iztinas, izstiepjas.
- triole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot trijās vienlīdzīgās daļas.
- sekstole Ritmiska mūzikas figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot sešās vienlīdzīgās daļās.
- sirdsdarbība Ritmiska, secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu asinsvados.
- dejot Ritmiski kustēties, liekot soļus noteiktā secībā (parasti mūzikas pavadījumā); izpildīt deju.
- rečitatīvs Ritmiski un intonatīvi brīvs dziedājums (parasti operās, oratorijās), kas ir tuvs dabiskai runai; deklamācija.
- mūžības vārti robeža starp zemes dzīvi un aizsauli, robeža, aiz kuras sākas aizsaule.
- izoglosa Robežlīnija, kas kartē atspoguļo valodas parādības teritoriālo izplatību.
- roka vecmāmiņa roka dziedātāja, kas ir radījusi izcilus darbus ar paliekošu vērtību un ilgstoši darbojusies savā jomā.
- elektroniskā grāmata rokā turama ierīce, kas izspīdina grāmatu elektronisko versiju.
- plauksta Rokas apakšējā, noslēdzošā, satverošā daļa, kas sastāv no pamata, delnas un pirkstiem.
- zeltnesis Rokas ceturtais pirksts, uz kura parasti nēsā no zelta izgatavotu gredzenu.
- apakšdelms Rokas daļa no elkoņa līdz plaukstai.
- augšdelms Rokas daļa no pleca līdz elkonim.
- delms Rokas daļa no pleca līdz plaukstai.
- svārpsts Rokas darbarīks caurumu urbšanai.
- svīķurbis Rokas darbarīks noteikta diametra caurumu urbšanai koksnē.
- stops Rokas ierocis šaušanai ar bultām – uz laides nostiprināts loks.
- cimds Rokas ietērps, kas pasargā rokas no aukstuma, netīrumiem u. tml.
- zemes urbis rokas instruments vai ierīce, ar kuru gruntī, augsnē iespējams izveidot noteikta diametra bedri.
- mājiens Rokas kustība gaisā; žests.
- žests Rokas kustība, ar ko (diriģents) vada skaņdarba izpildītājus.
- elkonis Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus; rokas daļa ap šo locītavu.
- patšautene Rokas ložmetējs.
- rokas spiediens rokas paspiešana, parasti sveicinot.
- bezmēns Rokas svari – svira ar maināmu atbalsta punktu.
- lode Rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas tiek izšauta no stobra.
- harmonikas Rokās turams taustiņinstruments, kuram pogu klaviatūra ir korpusa abās pusēs un skaņu rada vibrējošas metāla mēlītes; ermoņikas.
- rokasspiediens Rokas tvēriens, parasti sveicinot.
- garais pirksts rokas vidējais pirksts.
- fuksītis Rokas zāģis ar vienu rokturi.
- nags Rokas.
- handbols Rokasbumba.
- dzīvnieku noteicējs rokasgrāmata – dzīvnieku pazīmju apraksts, pēc kurām iespējams noteikt attiecīgā dzīvnieka vietu zooloģiskajā sistēmā.
- augu noteicējs rokasgrāmata ar augu pazīmju aprakstu, tabulām, pēc kurām var noteikt attiecīgā auga dzimtu, ģinti, sugu.
- vadonis Rokasgrāmata; ceļvedis.
- manuālis Rokasgrāmata; instrukciju kopums.
- rokas soma rokassoma.
- rokeris Rokmūzikas izpildītājs; tās cienītājs.
- pankroks Rokmūzikas paveids (radās 20. gs. 70. gados), kam raksturīgs skaļš, ātrs un agresīvs izpildījums.
- hārdroks Rokmūzikas paveids, kam raksturīgs skaļš, spēcīgs bungu skanējums.
- ārtroks Rokmūzikas paveids.
- smagais metāls rokmūzikas žanrs, kam ir raksturīgi agresīvi, brāzmaini ritmi un spēcīga ģitārspēle.
- psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlijas kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
- metālists Rokmūziķis, kas muzicē smagā metāla mūzikas stilā; šī stila cienītājs.
- uzrakties Rokot (piemēram, bedri), rokoties (piemēram, zemē), parasti nejauši, uzdurties (kam tādam, kas izraisa interesi).
- palimpsests Rokraksts uz materiāla, kas rakstīšanai izmantots atkārtoti, iepriekšējo tekstu nokasot vai nomazgājot.
- epopeja Romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
- cistercieši Romas katoļu baznīcas mūku un mūķeņu ordenis, kas dibināts 1098. gadā.
- pūnieši Romiešu dotais nosaukums feniķiešiem, kas 12. – 7. gs. pirms mūsu ēras bija ieceļoši Ziemeļāfrikā un tur izveidojuši savas kolonijas.
- sīkronis Roņu suga, kas dzīvo Baltijas jūrā [Pusa hispida].
- vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
- paslēpes Rotaļa, kurā viens no dalībniekiem meklē pārējos, kas ir paslēpušies.
- kaleidoskops Rotaļlieta – caurule, kurā krāsaini stikliņi spoguļu prizmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
- vējdzirnaviņas Rotaļlieta – kātam piestiprināts viegla materiāla veidojums, kas vējā griežas.
- grabulis Rotaļlieta – priekšmets ar tukšu vidu, kur ievietotas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab.
- vilciņš Rotaļlieta – ripa, disks, bumba, kas uzvilkta griežas ap savu asi.
- pokemons Rotaļlieta (dažādu dzīvnieku, nedzīvu priekšmetu krustojuma veidā u. tml.), kas pēc īpašas programmas ir lietotāja vēlmju izpildītāja un kurai pamatā ir 1997. gadā Japānā demonstrētās animācijas filmu sērijas varoņi.
- bumba Rotaļu vai sporta piederums – apaļš, elastīga materiāla priekšmets, kas pildīts ar gaisu.
- juvelierizstrādājums Rotas lieta vai priekšmets, kas izgatavots no dārgmetāla vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem u. tml.
- sakta Rotas lieta, kas lietota tērpa, tā daļu saspraušanai.
- bižutērija Rotaslietas, kas nav izgatavotas no dārgmetāliem un dārgakmeņiem.
- turbīna Rotējošs dzinējs, kas tvaika, gāzes vai ūdens enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- kazene Rožu dzimtas krūms ar ložņājošu, sīkiem dzeloņiem klātu stumbru un zili melnām, paskābām ogām, kas pēc formas atgādina aveni.
- dzelzsrūda Rūda, kas satur dzelzi; dzelzs rūda.
- dzelzs rūda rūda, kas satur dzelzi; dzelzsrūda.
- pārrūgt Rūgstot pārplūst (pāri trauka malām); kļūt tādam, kuram (kas) rūgstot pārplūst pāri malām (par trauku).
- lāčpurns Rumpuču dzimtas agrīna ēdamā sēne ar krokainu, brūnganu cepurīti, kas saaugusi ar kātu.
- bezkaunība Runa, rīcība, kas aizskar, apvaino.
- pierunāt Runājot (par ko), pieminot (ko), panākt, ka notiek, izraisās (kas nevēlams).
- stiept Runājot, dziedot, arī spēlējot mūzikas instrumentu, palielināt (skaņas, vārda, toņa u. tml.) ilgumu, ievērojami nemainot skaņas augstumu.
- sinhronā tulkošana runas mutvārdu tulkošana, kas norit vienlaicīgi ar runu, kuru tulko.
- zilbe Runas vienība, ko veido viena vai vairākas valodas skaņas noteiktā secībā un ko izrunā ar vienu elpas izdvesumu.
- burties Runāt, skaitīt maģiskus vārdus, veikt maģiskas darbības.
- orators Runātājs (sanāksmē, sapulcē u. tml.); cilvēks, kas pārvalda runas mākslu.
- teksts Runātu vai rakstītu izteikumu virkne, kas veido sakarīgu veselumu.
- runātājs Runīgs cilvēks; cilvēks, kas spēj labi runāt.
- kopt Rūpēties (par ķermeni, tā daļām), veicot dažādas higiēnas, kosmētikas procedūras.
- sargāt Rūpēties, būt par cēloni, ka (ar ko) nenotiek kas nevēlams.
- skatīties Rūpēties, gādāt (piem., par kārtību); uzmanīt, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts.
- piesargāt Rūpēties, gādāt, lai (ar ko) nenotiek kas nevēlams, slikts.
- nodrošināt Rūpēties, gādāt, lai (kas) būtu iespējams.
- apsargāt Rūpēties, gādāt, lai nenotiek kas nevēlams.
- pegmatīts Rupjgraudains iezis, kas veidojies no magmas.
- metalurģija Rūpniecības nozare, kas aptver metālu iegūšanu, ķīmiskā sastāva, struktūras un sakausējumu īpašību mainīšanas procesus.
- metālrūpniecība Rūpniecības nozare, kas aptver metālu ieguvi, apstrādi un pārstrādi.
- mežrūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietver kokmateriālu sagatavošanu, koksnes pārstrādāšanu zāģmateriālos u. tml.
- mašīnbūve Rūpniecības nozare, kas nodarbojas ar mašīnu, iekārtu ražošanu.
- būvindustrija Rūpniecības nozare, kas ražo būvmateriālus, ēku daļas, arī ēkas.
- vieglā rūpniecība rūpniecības nozare, kas ražo plaša patēriņa priekšmetus.
- smagā rūpniecība rūpniecības nozare, kas ražo ražošanas līdzekļus.
- dizainparaugs Rūpnieciski intelektuālā īpašuma veids – mākslinieciskas konstruēšanas rezultātā radīts izstrādājuma ārējais veidols, ko patentē attiecīgā valstī.
- rusists Rusistikas speciālists.
- kilti Rūtaini skotu vīriešu svārki, kas sniedzas no jostasvietas līdz ceļgaliem.
- vienvirziena izvilkumi rūtiņas, kas audumā veidojas, izvelkot auduma diegus vienā virzienā.
- patronese Sabiedrībā pazīstama dāma, kas publiski atbalsta kādus svētkus, pasākumu u. tml.
- patrons Sabiedrībā pazīstams cilvēks, kas publiski atbalsta, piem., kādu pasākumu; atbalstītājs.
- patērētājsabiedrība Sabiedrība, kas galvenokārt orientēta uz materiālo labumu patērēšanu.
- dzīvokļu īpašnieku sabiedrība sabiedrība, kas tiek reģistrēta namīpašuma (parasti privatizētu daudzdzīvokļu ēkas) pārvaldīšanai, kā arī līgumu slēgšanai ar uzņēmumiem, kuri nodrošina ēku ar komunāliem pakalpojumiem.
- ārpasaule Sabiedrība, vide, kas atrodas (kā) ārpusē.
- atklātība Sabiedrība; apstākļi, kuros kas var kļūt zināms, pieejams sabiedrībai.
- spēks Sabiedrības daļa, kas atšķiras ar kādu raksturīgu īpašību, pazīmi, savas darbības, centienu virzienu.
- starpslānis Sabiedrības daļa, kas atšķiras citu sabiedrības daļu, šķiru vidū ar savu stāvokli, rīcību, uzskatiem u. tml.
- kārta Sabiedrības grupa (piem., feodālismā), kas apvieno cilvēkus pēc to ekonomiskā un tiesiskā stāvokļa.
- nacionālais ienākums sabiedrības kopprodukta daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
- statūtu fonds sabiedrības nauda u. c. mantiskās vērtības, kas nepieciešamas sabiedrības darbības sākšanai un turpmākajai darbībai.
- spēja Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt.
- kultūra Sabiedrības un cilvēka radītais materiālo un garīgo vērtību kopums; šo vērtību kopums, kas saistīts ar kādu laikmetu, tautu.
- sociālisms Sabiedriskā iekārta, kas izveidota saskaņā ar šādu mācību.
- pacifisms Sabiedriska kustība, kas vēršas pret jebkādu karu, noraida militārismu, nosoda ar militārismu saistītu rīcību; šādai kustībai raksturīgie uzskati.
- arodbiedrība Sabiedriska organizācija, kas apvieno darba ņēmējus; šīs organizācijas vienība.
- verdzība Sabiedriskās attiecības forma, kurā daļa cilvēku (vergi) tiek uzskatīti par citu īpašumu; sabiedriski ekonomiskā sistēma, kas balstās uz vergu darbu.
- politika Sabiedriskās darbības nozare, kas ietver līdzdalību sabiedrības un valsts vadīšanā un valsts lietu kārtošanā; attiecības starp dažādiem sabiedrības slāņiem, dažādām tautām un valstīm.
- uzsaukums Sabiedriski aktuāla satura aicinājums, kas ir paredzēts izplatīšanai.
- skudras Sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu un kuru vēderā ir indes dziedzeris, kas rada kodīgu šķidrumu ar skudrskābi [Formicoidea].
- morāle Sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski reglamentē cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem; tikumiskās normas.
- birzumi Sabirzušas (kā) sīkas daļiņas.
- klons Sablietēts (māla, zemes u. tml.) slānis; grīda, kas veidota no šāda slāņa.
- sasmakt Sabojāties tā, ka sāk (parasti ļoti nepatīkami) ost, piem., par pārtikas produktiem.
- sakrunkot Saburzīt, sagumzīt (ko), tā ka (tajā) izveidojas krunkas.
- sabūvēties Sabūvēt, uzbūvēt sev ēkas, celtnes u. tml. – par vairākiem, daudziem.
- mačs Sacensība, kas sastāv no vairākām partijām starp diviem dalībniekiem (parasti šahā, dambretē).
- vēršu cīņas sacensības (Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur speciāli apmācīti cilvēki cīnās ar vērsi; korrida.
- autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam); (idejas) ierosinātājs.
- akadēmiskā laiva sacīkšu laiva ar kustīgu soliņu un duļļiem, kas izvirzīti ārpus borta.
- sacīt priekšā sacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž; ieteikt kādam, piem., ideju, darbību, rīcību.
- sairt Sadalīties sastāvdaļās (mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā); šādā veidā sadaloties, pārvērsties par ko.
- notekūdeņi Sadzīvē vai rūpniecībā izmantotais ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs; lietusūdens, kas notek no kādas platības.
- Latvijas Republikas komerclikums Saeimas pieņemts likums, kas stājās spēkā 2002. g. 1. janvārī, aizstājot likumu "Par uzņēmējdarbību".
- sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) (piem., smalcinot, mīcot); šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
- piemineklis Saglabājams objekts, kas atspoguļo kāda laikmeta kultūru, vēsturi.
- atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam); nodot citu lietošanā, īpašumā; sakrāt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
- saturēt Saglabāt, nepieļaut, ka (kas) tiek izmantots, pazaudēts.
- uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, piemēram, desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- spiets Saimes vairošanās gaitā ap māti izveidojies (parasti mājas bišu) kopums, kas meklē citu mitekli.
- paraugsaimniecība Saimniecība (parasti lauksaimniecībā), kurā lieto darba paņēmienus, tehniku, ierīces u. tml., kas var noderēt par paraugu citām saimniecībām, mācību bāzi speciālistiem.
- šķūnis Saimniecības celtne lopbarības, malkas, darbarīku u. tml. glabāšanai.
- uzņēmējdarbība Saimnieciska darbība (preču ražošana, pakalpojumu sniegšana, tirdzniecība u. tml.), kas tiek veikta peļņas gūšanai.
- tehnogēns Saimnieciskas darbības rezultāts.
- pašsaindēšanās Saindēšanās ar indīgām vielām, kas radušās paša organismā; autointoksikācija.
- autointoksikācija Saindēšanās ar indīgām vielām, kas radušās pašā organismā; pašsaindēšanās.
- saite Saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās).
- parādsaistības Saistības, kas rodas, saņemot aizdevumu un parakstot attiecīgu dokumentu (piem., līgumu).
- priekšmetiskums Saistījums (parādībai, darbībai, stāvoklim u. tml.) ar priekšmetu; stāvoklis, situācija, kad (kas) kļūst par priekšmetu, tiekot iesaistīts subjekta darbībā.
- sasaite Saistījums ar virvēm starp diviem alpīnistiem; alpīnistu pāris, kas atrodas šādā saistījumā.
- pozitronijs Saistīta sistēma, kas sastāv no elektrona un pozitrona.
- formāls Saistīts ar (piem., lietas, parādības) ārējo formu; tāds, kas neskar būtību.
- akrobātisks Saistīts ar akrobātiku, ar akrobātikas elementiem.
- altruistisks Saistīts ar altruismu; tāds, kas pauž altruismu; pašaizliedzīgs, nesavtīgs; pretstats: egoistisks.
- analītisks Saistīts ar analīzi (1); tāds, kas pamatojās uz analīzi (1).
- serozs Saistīts ar apvalku, kas izklāj mugurkaulnieku (arī cilvēku) ķermeņa dobumus un apņem iekšējos orgānus.
- botānisks Saistīts ar botāniku; tāds, kas attiecas uz augiem, augu valsti.
- verbāls Saistīts ar darbības vārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir izteikts ar darbības vārdu.
- politehnisks Saistīts ar dažādām tehnikas, ražošanas nozarēm, tām raksturīgs.
- dogmatisks Saistīts ar dogmatismu, tam raksturīgs; tāds, kas pamatojas uz dogmu (1).
- eiroatlantisks Saistīts ar Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm, to attiecībām, sadarbību u. tml.
- eksperimentāls Saistīts ar eksperimentiem, pamatots ar eksperimentiem; tāds, kas iegūts, izdarot eksperimentus.
- ekumenisks Saistīts ar ekumenismu; tāds, kas pārstāv vairākas kristīgās konfesijas.
- galvanisks Saistīts ar elektriskās strāvas rašanos ķīmiskā reakcijā, kas noris starp elektrolītu un elektrodiem.
- folkloristisks Saistīts ar folkloru vai folkloristiku; tāds, kas raksturīgs folklorai vai folkloristikai.
- idiomātisks Saistīts ar idiomu (idiomām), tai (tām) raksturīgs; tāds, kas satur idiomu.
- vakarējs Saistīts ar iepriekšējo laikposmu, tāds, kas bijis, noticis samērā nesenā pagātnē.
- infekciozs Saistīts ar infekciju; tāds, kas izraisa infekciju.
- karalisks Saistīts ar karali, tā varu; tāds, kas raksturīgs karalim, tā varai.
- komisks Saistīts ar komēdiju, tai raksturīgs; tāds, kas izraisa smieklus, rada jautrību.
- kompilatīvs Saistīts ar kompilāciju, tai raksturīgs; tāds, kas radies kompilējot.
- kosmisks Saistīts ar kosmosu, tam raksturīgs; tāds, kas norisinās kosmosā.
- dinamisks Saistīts ar kustību, attīstību; tāds, kas atrodas kustībā, attīstībā.
- ķeizarisks Saistīts ar ķeizaru, tā varu; tāds, kas raksturīgs ķeizaram, tā varai.
- glaciāls Saistīts ar ledus laikmetu; tāds, kas radies, veidojies ledāju iedarbībā.
- leikozs Saistīts ar leikozi; tāds (dzīvnieks), kas slimo ar leikozi.
- loģisks Saistīts ar loģiku (1), tai raksturīgs; loģikas (1) likumiem atbilstošs.
- statisks Saistīts ar miera vai līdzsvara stāvokli, tam raksturīgs; tāds, kas atrodas miera vai līdzsvara stāvoklī.
- motorisks Saistīts ar motoriku, tai raksturīgs; tāds, kas liek kustēties, darbina.
- nomināls Saistīts ar nomenu, tam raksturīgs; tāds, kas ir izteikts ar nomenu.
- konditoreja Saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kura šādus izstrādājumus ražo, arī šai nozarei raksturīgs.
- šāgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā.
- šodienīgs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs; tāds, kas atbilst pašreizējā laikposma, tagadnes, mūsdienu prasībām.
- šāmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī.
- prefiksāls Saistīts ar priedēkli, tam raksturīgs; tāds, kas ir atvasināts ar priedēkli.
- prievārdisks Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir veidots ar prievārdu; prepozicionāls.
- prepozicionāls Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir veidots ar prievārdu; prievārdisks.
- rēgains Saistīts ar rēgiem, tiem raksturīgs, tāds, kas iedveš bailes, baisas izjūtas; savāds, spocīgs.
- korintisks Saistīts ar sengrieķu Korintas pilsētu, ar arhitektūras stilu, kas veidojies šajā pilsētā.
- sezonāls Saistīts ar sezonu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris konkrētā sezonā.
- skaitlisks Saistīts ar skaitli (1), tam raksturīgs; tāds, ko izsaka, kas izpaužas skaitļos.
- potenciāls Saistīts ar spēku, spēju, līdzekļu kopumu, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
- statistisks Saistīts ar statistiku, tai raksturīgs; tāds, ko izstrādā, veic ar statistikas paņēmieniem.
- suģestīvs Saistīts ar suģestiju; tāds, kas iedveš, rada kādu priekšstatu.
- šāpavasara Saistīts ar šā gada pavasari, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šā gada pavasarī.
- šārudens Saistīts ar šā gada rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šā gada rudenī; šīrudens.
- šāsvasaras Saistīts ar šā gada vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šā gada vasarā; šīsvasaras.
- šāsziemas Saistīts ar šā gada ziemu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šā gada ziemā; šīsziemas.
- mūsdienas Saistīts ar šādu laikposmu, laikmetu; tāds, kas pastāv šajā laikposmā, laikmetā.
- šīrīta Saistīts ar šīs dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šīs dienas rītā; šārīta.
- šīsdienas Saistīts ar šo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā dienā; šāsdienas.
- šāsdienas Saistīts ar šo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā dienā; šīsdienas (1).
- šīgada Saistīts ar šo gadu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā gadā; šāgada.
- šīmēneša Saistīts ar šo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā mēnesī; šāmēneša.
- šīsnakts Saistīts ar šo nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī; šāsnakts.
- šāsnakts Saistīts ar šo nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā naktī; šīsnakts.
- šārīta Saistīts ar šo rītu, šīs dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā, šīs dienas rītā; šārīta.
- šīrudens Saistīts ar šo rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā rudenī; šārudens.
- šīvakara Saistīts ar šo vakaru, šīs dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šājā vakarā, pašreizējās dienas vakarā; šāvakara.
- šīsvasaras Saistīts ar šo vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā vasarā; šāsvasaras.
- šīsziemas Saistīts ar šo ziemu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā ziemā; šāsziemas.
- šāvakara Saistīts ar šo, šīs dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šās dienas vakarā; šīvakara.
- teleskopisks Saistīts ar teleskopu, tam raksturīgs; tāds, kura attēls ir iegūts ar teleskopu; tāds, kas ir konstatējams tikai ar teleskopu.
- vazomotors Saistīts ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus; vazomotorisks.
- vazomotorisks Saistīts ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus; vazomotors.
- turbulents Saistīts ar turbulenci, tai raksturīgs; tāds, kas noris virpuļveidā vai dažādos virzienos (parasti par šķidruma vai gāzes daļiņu kustību).
- sanitārs Saistīts ar veselības aizsardzību, higiēnu; tāds, kas ir paredzēts veselības aizsardzībai, higiēnai.
- humanitārs Saistīts ar zinātnēm, kas pētī kultūru, valodu, vēsturi, šīm zinātnēm raksturīgs.
- zonāls Saistīts ar zonu (1), tai raksturīgs; tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
- java Saistvielu, pildvielu (piem., smilts, grants) un ūdens maisījums, kas pēc iestrādāšanas sacietē.
- links Saite, kas nodrošina datorprogrammu savienošanu.
- bis Sajūsminātas publikas sauciens izpildītājam – lūgums atkārtot priekšnesumu.
- aizkust Sajust elpas trūkumu (pēc fiziskas piepūles); nogurt.
- dežavū Sajūta, ka tas, kas šobrīd notiek, ir noticis, piedzīvots jau iepriekš; pretstats: žamevū.
- žamevū Sajūta, kad kaut kas pazīstams pēkšņi šķiet svešs vai jauns; pretstats: dežavū.
- izsalkums Sajūta, kas rodas, ja kādu laiku nav uzņemta barība.
- sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piem., krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu).
- spējīgs uz visu Saka par (ko), kas ir spējīgs izdarīt iespējami labāko.
- kā laivas saka par apaviem (parasti kurpēm), kas valkātājam ir par lielu.
- par šauru saka par apģērbu, arī apaviem, ko nav iespējams uzvilkt, vai kas pārāk cieši apņem ķermeni, tā daļas.
- likteņa ironija saka par apstākļu, notikumu sagadīšanos, kas ir pavisam pretēja domātajam, cerētajam un šķiet kā izsmiekls.
- noripo no konveijera saka par automašīnām, kas tiek izlaistas no rūpnīcas.
- aug buciņš, aug radziņi saka par bērnu, kas kļūst arvien nerātnāks, stūrgalvīgāks.
- būt matos saka par cilvēkiem, kas ir sastrīdējušies, naidojas.
- kā gailis saka par cilvēku (parasti vīrieti), kam patīk lielīties, kas ir iedomīgs, uzpūtīgs.
- asti nolaidis saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
- asti ierāvis saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
- ar nolaistu asti saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
- ar ierautu asti saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
- kā suns saka par cilvēku, kas dara ko grūtu, smagu, arī sajūt ko nevēlamu, ir pakļauts kam nevēlamam.
- skrien mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- kāja paslīd (kādam) saka par cilvēku, kas dara ko neatļautu.
- zobi vaļā vien stāv saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.
- mute līdz ausīm Saka par cilvēku, kas daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- gatavs ņēmējs Saka par cilvēku, kas ir ar mieru ko pirkt, ņemt u. tml.
- skrien mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- kā mietu norijis saka par cilvēku, kas ir nekustīgs, stīvs.
- gatavais putnu biedēklis saka par cilvēku, kas ir nepiemēroti ģērbies, izskatās neglīti, arī dīvaini.
- galva ir uz pleciem saka par cilvēku, kas ir spējīgs domāt, spriest patstāvīgi.
- spējīgs uz visu Saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
- sekste aug saka par cilvēku, kas kļūst iedomīgs.
- pati uzmanība saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas laipni, pakalpīgi (pret kādu).
- ļauna mēle saka par cilvēku, kas ļauni, skaudīgi aprunā, tenko.
- kā pulvera muca saka par cilvēku, kas ļoti ātri dusmojas.
- strādā kā zirgs saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
- strādā kā zvērs saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
- kā lauva saka par cilvēku, kas ļoti drosmīgi, bezbailīgi, arī enerģiski ko dara.
- (kādam) līp pie pirkstiem saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
- (kādam) līp pie nagiem saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
- nav riktīgs saka par cilvēku, kas nav pie pilna prāta.
- akls ierocis (kā rokās) saka par cilvēku, kas neapzināti palīdz īstenot kāda savtīgus nolūkus.
- klusē kā partizāns saka par cilvēku, kas neko neizpauž, visu patur pie sevis.
- kā pieaudzis Saka par cilvēku, kas nekustīgi ilgāku laiku atrodas vienā un tajā pašā vietā.
- dīc kā ods saka par cilvēku, kas nemitīgi, apnicīgi kaut ko runā, prasa.
- kā no gaisa nokritis Saka par cilvēku, kas neorientējas apstākļos, situācijā.
- vārās kā (putras) katls saka par cilvēku, kas nevajadzīgi daudz un ātri runā.
- piepūšas kā pāvs saka par cilvēku, kas par kaut ko ļoti lepojas.
- piepūšas kā tītars saka par cilvēku, kas par kaut ko ļoti lepojas.
- ciema slota saka par cilvēku, kas pārāk bieži un ilgi ciemojas.
- spuras gaisā saka par cilvēku, kas pēkšņi ir sadusmojies, apvainojies.
- kā no miroņiem augšā (uz)cēlies Saka par cilvēku, kas pēkšņi, negaidīti kur parādās.
- krīt kā kaķis uz kājām saka par cilvēku, kas prot izkļūt no jebkuras situācijas.
- kā auns Saka par cilvēku, kas rīkojas muļķīgi, situāciju neizprotot, ir neattapīgs.
- trūkst (kādas, vienas) skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
- muld kā pa ķešu saka par cilvēku, kas runā daudz un bezjēdzīgi, nesakarīgi.
- vilks avju drānās saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
- vilks avju drēbēs saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
- nav uz mutes kritis saka par cilvēku, kas spēj veikli runāt, kam vienmēr ir ko atbildēt.
- kājas iet krusteniski saka par cilvēku, kas streipuļo.
- nervi kā striķis saka par cilvēku, kas stresa situācijās spēj palikt mierīgs.
- kā jaunkundze saka par cilvēku, kas uzvedas nedabiski, pārspīlēti smalki.
- ne dzīvs, ne miris Saka par cilvēku, kas zaudējis spējas darboties, reaģēt.
- prātu maizē apēdis saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
- kā no ķēdes pasprucis saka par cilvēku, kas, neviena neierobežots, uzvedas skaļi, neapvaldīti.
- mirdams var ēst saka par ēdienu, kas ļoti garšo.
- mājas dvēsele saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
- sekste gaisā saka par iedomīgu cilvēku; saka par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
- kā ar mietu pa galvu saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs (parasti nepatīkams).
- kā (pats) nelabais Saka par īpašību, pazīmi, kas piemīt (kam) ļoti lielā mērā.
- gluma āda kādam saka par izmanīgu, viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas.
- kā izspļauts saka par kādu, kas ārēji ļoti līdzīgs kādam citam.
- kā pielipis Saka par kādu, kas cieši, neatlaidīgi turas (kā) tuvumā, uzmācīgi seko līdzi.
- klāt kā saukts saka par kādu, kas ierodas īstajā reizē, tieši tad, kad ir nepieciešams, vēlams, katrā ziņā.
- kā noplukusi vista saka par kādu, kas ir ģērbies novalkātā, neizskatīgā apģērbā, ir nožēlojamā, nevīžīgā izskatā.
- būt aiz ādas saka par kādu, kas ir kaut ko nodomājis un to slēpj.
- līdz (baltajām) pelītēm saka par kādu, kas ir pārmērīgi lietojis alkoholiskos dzērienus.
- pieķeras kā dadzis Saka par kādu, kas izjūt lielas simpātijas, mīlestību pret kādu.
- pielīp kā dadzis Saka par kādu, kas izjūt lielas simpātijas, mīlestību pret kādu.
- jūtas kā zivs ūdenī saka par kādu, kas jūtas ļoti labi, brīvi, atraisīti.
- kā negudrs Saka par kādu, kas ko dara ļoti intensīvi.
- bēg kā velns no krusta saka par kādu, kas ļoti vairās, baidās (no kā).
- sargās kā velns no krusta saka par kādu, kas ļoti vairās, baidās (no kā).
- mūk kā velns no krusta saka par kādu, kas ļoti vairās, baidās (no kā).
- stāv kā bilde saka par kādu, kas neko nedara, ir bezdarbīgs.
- mūk kā žurka no grimstoša kuģa saka par kādu, kas pamet, atstāj ko bojā ejai nolemtu.
- stāv kā stabs saka par kādu, kas stāv nekustīgi, neko nerunājot.
- kā stabs (stāv) saka par kādu, kas stāv nekustīgi, neko nerunājot.
- mežonīgais kapitālisms saka par kapitāla uzkrāšanas sākumposmu, kam raksturīga nerēķināšanās ar ētikas normām, sabiedrības interesēm.
- uz kārā zoba saka par ko garšīgu, kārojamu, kas kādam paredzēts, tiek iedots u. tml.
- būt uz kakla saka par ko grūtu, kas jāveic, par ko jābūt atbildīgam.
- tie ir tikai ziediņi saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties.
- ne gala, ne malas Saka par ko tādu, kas aizņem ļoti lielu platību.
- nedz gala, nedz malas Saka par ko tādu, kas aizņem ļoti lielu platību.
- kā kulaks uz acs saka par ko tādu, kas ir savā vietā, īsti piemērots.
- uzspraust uz naglas saka par ko tādu, kas kādreiz bija svarīgs (piem., dokuments), bet tagad pilnīgi zaudējis savu nozīmi.
- uzspraust uz nagliņas saka par ko tādu, kas kādreiz bija svarīgs (piem., dokuments), bet tagad pilnīgi zaudējis savu nozīmi.
- kā ziepju burbulis saka par ko tādu, kas ļoti ātri izzūd, izgaist.
- nav ko sapņot saka par ko tādu, kas nav iespējams, kas nekad nevar notikt.
- kaķim uz astes saka par ko tādu, kas nav ņemams vērā.
- tas nav tas saka par ko tādu, kas neatbilst, neder (vajadzīgajam, gaidītajam u. tml.).
- kā no zemes izaudzis saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti parādās.
- kā no zemes izlīdis saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti parādās.
- Tavu brīnumu! saka par ko tādu, kas rada lielu izbrīnu, pārsteigumu.
- daudz netrūka saka par ko tādu, kas varēja notikt, bet tomēr nenotika.
- ir ko padomāt saka par ko tādu, kas veicams ar samērā lielām grūtībām.
- morāli novecojis saka par ko tādu, kas vēl funkcionē, darbojas, bet kam eksistē jaunāks, modernāks, tehniski pilnvērtīgāks modelis.
- kā velna plēsts saka par ko tādu, kas virzās ļoti ātri.
- no Mozus laikiem saka par ko, kas ir ļoti sens, arī vecs.
- saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem saka par ko, kas ir nelielā daudzumā.
- ne silts, ne auksts saka par ko, kas ir vienaldzīgs, atstāj vienaldzīgu.
- tā kā tā saka par ko, kas noteikti būs, notiks.
- tā vai tā saka par ko, kas noteikti būs, notiks.
- kaķa lāsti debesīs nekāpj saka par ļauna vēlējumiem, kas nevar piepildīties, kaitēt.
- kā no laivas izmests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- nolūkoties no mākoņu maliņas saka par mirušu cilvēku, kas it kā vēro notiekošo.
- tek kā smiltis caur pirkstiem saka par naudu, kas viegli tiek izdota, par laiku, kas nemanot aizrit.
- mucā audzis, pa spundi barots saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
- kā mucā audzis saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
- uzņemt apgriezienus saka par norisi, procesu, parādību, kas atrodas pieaugošas attīstības posmā.
- dzīvosim, redzēsim saka par notikumiem, kas nav iepriekš paredzami.
- (zils un) zaļš metas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- melns metas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- melns (no)skrien ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- raibs (no)skrien ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- melns (no)šķīst ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- raibs (no)šķīst ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- melns (no)griežas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- raibs (no)griežas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- melns metas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- raibs metas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- melns (no)skrien priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- raibs (no)skrien priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- melns (no)šķīst priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- raibs (no)šķīst priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- melns (no)griežas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- raibs (no)griežas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- melns metas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- raibs metas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- melns (no)skrien gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- raibs (no)skrien gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- melns (no)šķīst gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- raibs (no)šķīst gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- melns (no)griežas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- raibs (no)griežas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš (no)skrien ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš (no)šķīst ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš (no)griežas ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš metas ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš (no)skrien priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš (no)šķīst priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš (no)griežas priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš metas priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš (no)skrien gar acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš (no)šķīst gar acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš (no)griežas gar acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- atsist apetīti (uz kādu) nodarbi saka par rīcību, kas mazināt interesi.
- atsist apetīti saka par rīcību, kas sabojā apetīti.
- mīksta mēle Saka par runas traucējumiem, kas parasti rodas dzērumā.
- gara seja saka par sejas izteiksmi, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
- garš ģīmis saka par sejas izteiksmi, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
- kā grāfiene saka par sievieti, kurai nekas nav jādara.
- uguns trako saka par spēcīgu uguni, kas strauji izplatās.
- kāds (nu) kurš saka par tādiem, kas atšķiras (piem., pēc īpašībām, pazīmēm).
- smaida kā pilns mēness saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids, kas ir laimīgs, apmierināts.
- smaida kā maija mēness saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids, kas ir laimīgs, apmierināts.
- kā (ieeļļota) mašīna saka par tādu, kas darbojas bez apstājas, nepārtraukti.
- guļ kā lācis saka par tādu, kas daudz, ilgi guļ.
- peld kā niere pa taukiem saka par tādu, kas dzīvo ļoti pārticīgi, ir dzīvē labi iekārtojies.
- guļ kā murkšķis saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ.
- kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir izbrīnīts, apjucis, nespēj orientēties kādā situācijā.
- kā pele slazdā Saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
- kā pele lamatās Saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
- kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir negaidīti ieradies.
- nav nekur (vairs) liekams saka par tādu, kas nav (vairs) nekam derīgs, nav nekur izmantojams.
- kā no mēness nokritis saka par tādu, kas nespēj orientēties kādā situācijā.
- kā pele slazdā Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
- kā pele lamatās Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
- kā sadedzis saka par tādu, kas rīkojas ļoti strauji, dedzīgi; saka par tādu, kas ko dedzīgi vēlas, ko ļoti iekāro, ir aizrāvies ar ko.
- noskrējies kā suns saka par tādu, kas skrienot, staigājot ir ļoti noguris, piekusis, arī nopūlējies.
- izsprāgst kā korķis saka par tādu, kas strauji izvirzās (no kurienes), arī par tādu, kas tiek izstumts, izmests (no kurienes).
- kurš kuru saka par tiem, kas cīnās, līdz viens uzvar.
- aiziet gar degunu Saka par tikko nokavētu satiksmes līdzekli, kas vēl redzams nelielā attālumā.
- (nav) ne ziņas saka par to, kā nav nemaz, kas ir pilnīgi izzudis.
- ne ziņas, ne miņas saka par to, kā nav nemaz, kas ir pilnīgi izzudis.
- (nav) ne miņas saka par to, kā nav nemaz, kas ir pilnīgi izzudis.
- nepaliek ne smakas saka par to, kā nav, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- nav ne smakas saka par to, kā nav, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- piektais ritenis saka par to, kas (kādā vietā, situācijā) ir lieks, nevajadzīgs, traucējošs.
- aiziet gar degunu Saka par to, kas aiziet secen.
- kā fēnikss no pelniem saka par to, kas atjaunojas, atdzimst.
- kā pielipis Saka par to, kas atrodas (kam) cieši klāt.
- gulēt kaulos saka par to, kas ir dziļi iesakņojies, noturīgs, kas ir atstājis jūtamas, parasti negatīvas, sekas.
- taciņa ir iestaigāta saka par to, kas ir jau uzsākts vai iesācies.
- ne gala, ne malas Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
- nedz gala, nedz malas Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
- pasaules klase saka par to, kas ir ļoti augstā, izcilā kvalitātē.
- uz vienas rokas pirkstiem (sa)skaitīt saka par to, kas ir nelielā skaitā.
- viens kuiļa rūciens saka par to, kas ir padarāms, veicams īsā laikā, ļoti ātri.
- nav (nekāda, liela) māksla saka par to, kas ir veicams viegli, bez grūtībām.
- noteicošais vārds saka par to, kas izšķir ko, ievērojami ietekmē ko.
- (kā) uguns pakulās saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu.
- ielikts šūpulī saka par to, kas kādam piemīt no dzimšanas.
- bija un izbija saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts.
- vārīga vieta saka par to, kas kādu aizvaino, sāpina, sadusmo.
- ka nograb vien saka par to, kas ļoti ātri aizvirzās, pazūd u. tml.
- nav pielaulāts saka par to, kas nav uz mūžu saistīts (ar ko).
- tas vēl ir jautājums saka par to, kas nav vēl droši zināms.
- izgaist kā dūmi saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
- izkūp kā dūmi saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
- pagaist kā dūmi saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
- tik un tā saka par to, kas noteikti būs, notiks.
- tik vai tā saka par to, kas noteikti būs, notiks.
- birst kā no maisa saka par to, kas parādās lielā daudzumā.
- (birst) kā no (pār)pilnības raga Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
- minūšu jautājums saka par to, kas paveicams vai atrisināms ļoti īsā laikā.
- kā kāršu namiņš (sabrūk, izjūk u. tml.) saka par to, kas pēkšņi beidz pastāvēt, ātri izjūk, jo tam nav bijis reāls pamats.
- agri vai vēlu saka par to, kas reiz noteikti būs, notiks.
- nelaime un posts saka par to, kas sagādā daudz rūpju un raižu.
- (ir) uz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
- mēles galā būt Saka par to, kas tiek nemitīgi pieminēts.
- uz mēles būt Saka par to, kas tiek nemitīgi pieminēts.
- ne gala, ne malas Saka par to, kas turpinās ļoti ilgi.
- nedz gala, nedz malas Saka par to, kas turpinās ļoti ilgi.
- lausks sper saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
- atsitas kā zirņi pret sienu saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni.
- izdzīvojis prātu saka par vecu cilvēku, kas muļķīgi, nesaprātīgi rīkojas.
- glums kā zutis saka par viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
- gatavs ņēmējs Saka par vīrieti, kas ir ar mieru precēt.
- uzšaut gaisā saka sašutumā par kādu, ko, kas pelnījis ļoti lielu nosodījumu.
- pa galvu neviens nesitīs saka uzmundrinot, ka nekas ļauns nenotiks (ko darot).
- pasaule (tāpēc) bojā neies saka, apgalvojot, ka nekas slikts nenotiks, ja kas nerealizēsies.
- gudrais no austrumiem saka, apšaubot tāda cilvēka teikto, kas sevi uzskata par gudru.
- dzelzs aizkars saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
- dzelzs priekškars Saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
- Veseli ēduši! saka, atbildot kādam, kas pateicas par ēdienu, mielastu.
- ka spalvas vien put saka, ja (kāds) tiek pilnīgi uzveikts (piem., cīņā), ja kaujoties, plēšoties, cīnoties nekas netiek saudzēts.
- ka spalvas vien pajūk saka, ja (kāds) tiek pilnīgi uzveikts (piem., cīņā), ja kaujoties, plēšoties, cīnoties nekas netiek saudzēts.
- kā velna apsēsts Saka, ja (kāds) vienmēr cieš neveiksmes, ja bieži atgadās (kas) nevēlams, ja nevar atbrīvoties (no kā).
- kā nolēmēts saka, ja (kas, kāds) ir kļuvis nekustīgs, darboties nespējīgs.
- uzsist asinis saka, ja (kas, piem., notikumu pavērsiens) stiprina (kāda) apņēmību ko paveikt.
- kājas pieaug saka, ja (kas, piem., priekšmets) pazūd, tiek nozagts.
- švaki ar (ko) saka, ja (kas) ir nepietiekamā daudzumā.
- ne čiku, ne grabu saka, ja (kas) ir pazudis, ja (kā) vairs nav.
- nav divu domu saka, ja (kas) nav apstrīdams, ja (par ko) nav šaubu.
- ko (tas) līdz saka, ja (kas) nepalīdz, arī neietekmē.
- iet kā pa ciņiem saka, ja (kas) neveicas vai ko dara ar grūtībām.
- (iet) kā pa celmiem saka, ja (kas) neveicas vai ko dara ar grūtībām.
- salaist dēlī saka, ja (kas) sarežģījas, ja izjūk nodomi, ieceres.
- (var) uzkrist uz galvas saka, ja (kas), krītot, grūstot no augšas, var traumēt, nogalināt cilvēku.
- (dūc) kā bišu stropā saka, ja (kur) ir liels troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem sarunājoties, arī ja ir liela kustība, rosība.
- sirds (iz)lec no krūtīm (laukā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa kaklu laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa muti laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec no krūtīm (ārā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa kaklu ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa muti ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- būt kaulos saka, ja cilvēkā kaut kas ir dziļi iesakņojies.
- ceļi pašķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja starp viņiem radušās domstarpības.
- ceļi šķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja starp viņiem radušās domstarpības.
- galva griežas riņķī Saka, ja cilvēks ir apjucis no daudzajiem darbiem, kas jāpaveic.
- galva iet riņķī Saka, ja cilvēks ir apjucis no daudzajiem darbiem, kas jāpaveic.
- dienas ir skaitītas saka, ja gaidāma drīza nāve; saka, ja kas drīz beigs pastāvēt.
- ardievu Saka, ja ir kas aizmirsts, nav ievērots (padoms, solījums u. tml.).
- gaiss (ir) tīrs saka, ja ir novērsts kas traucējošs un var justies drošībā.
- nekur nepaliks saka, ja ir pārliecība, ka (kas) nepazudīs, notiks, ka (kāds) ieradīsies, pārnāks.
- stunda ir situsi Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, darbībai.
- strīpa pāri saka, ja izbeidz (ko), ja izbeidzas, arī tiek pārtraukts (kas).
- svītra pāri saka, ja izbeidz (ko), ja izbeidzas, arī tiek pārtraukts (kas).
- kā uz iesma (uzdurts) Saka, ja jāpārdzīvo kas ļoti nepatīkams.
- ledus sāk kustēties saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti, pārvarot grūtības).
- (ir) pirmā roka saka, ja kādam ir priekšroka, ja kas jāsāk pirmajam.
- ataust gaisma saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams.
- uzaust gaisma saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams.
- acis atveras saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams.
- acis atdarās Saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams.
- ēna krīt uz kādu saka, ja kādam tiek pārmests kas negatīvs.
- kā mednis riestā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
- kā mednis dziesmā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
- pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
- pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
- būt uz lūpām (kādam) saka, ja kāds grib ko teikt, bet kaut kas kavē to darīt.
- nonākt tik tālu saka, ja kāds vai kas ir nonācis galēji nepieņemamā stāvoklī.
- spiež kā nasta (kādu) saka, ja kādu kas ilgi un ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu.
- krekšķis kaklā saka, ja kaklā ir iekaisums, kas izraisa klepu vai čerkstošu balsi.
- svaru kausi nosveras saka, ja kas (kāds) iegūst pārsvaru, kļūst par galveno.
- lauž kaulus saka, ja kas (parasti darbs) ir par grūtu, kaitē veselībai.
- iet no rokas saka, ja kas (parasti darbs) veicas.
- grauž (kā) ķirmis saka, ja kas (piem., domas, jūtas) nedod miera, nomoka.
- no mutes mutē saka, ja kas (ziņas, vēstis, baumas) ātri izplatās no viena pie otra.
- ņem elpu ciet saka, ja kas apgrūtina elpošanu.
- rauj elpu ciet saka, ja kas apgrūtina elpošanu.
- sit elpu ciet saka, ja kas apgrūtina elpošanu.
- kā īlens no maisa (lien, nāk ārā) saka, ja kas atklājas, cilvēkam pašam negribot, ja ko nevar noslēpt.
- ar vienu spalvas vilcienu saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piem., dokumentu) u. tml.
- lai būtu, kur būdams saka, ja kas attiecināms uz kādu neatkarīgi no tā atrašanās vietas, prombūtnes u. tml.
- maisam gals ir vaļā saka, ja kas iesākts veiksmīgi turpinās, strauji attīstās.
- lieta beigta saka, ja kas ir izbeigts, ja nekas vairs nav maināms.
- kauliņi ir mesti saka, ja kas ir izlemts, negrozāms, neapturams.
- kā mežs Saka, ja kas ir lielā skaitā.
- kā spogulī saka, ja kas ir ļoti skaidri saskatāms, uztverams, izprotams.
- dziedi vai raudi saka, ja kas ir neizbēgams, nenovēršams, ja ko vairs nav iespējams mainīt.
- vilciens (jau, ir) aizgājis Saka, ja kas ir nokavēts, arī nav laikus izdarīts.
- vilciens (jau, ir) aizgājis Saka, ja kas ir pagājis un nav vairs atgriežams.
- kā akmens kaklā saka, ja kas ir par lielu apgrūtinājumu.
- kā nebijis saka, ja kas ir pārdzīvots, izjusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
- nav nekādas vainas saka, ja kas ir samērā labs.
- kā mežs Saka, ja kas ir spēcīgi, raženi audzis.
- par nāvi (jau) nebūtu saka, ja kas ir vēlams, derīgs.
- cik garš, tik plats saka, ja kas ir vienlīdz labi vai slikti, ja, rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts nemainās.
- ne tuvu saka, ja kas it nemaz neatbilst, nelīdzinās kam minētam; nepavisam.
- gulēt uz (kāda) sirdsapziņas saka, ja kas izraisa nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par pārkāpumu, noziegumu, arī ko nepaveiktu).
- sirds (vai) pamirst saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
- sirds (vai) stājas saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
- sirds (vai) (no)tirpst saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
- griež kā nazis sirdī saka, ja kas izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- griež kā ar nazi sirdī saka, ja kas izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- griežas (kā nazis) sirdī saka, ja kas izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- kā vējš saka, ja kas ļoti ātri pārvietojas, ja kas ir ļoti straujš.
- spiež sirdi saka, ja kas ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu.
- guļ kā slogs uz sirds saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
- guļ kā slogs uz pleciem saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
- guļ kā akmens uz sirds saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
- guļ kā akmens uz pleciem saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
- piesiet sirdi saka, ja kas ļoti patīk, interesē, ja kam ļoti pieķeras.
- pievelk kā magnēts saka, ja kas ļoti stipri piesaista.
- tie paši vēži, tikai citā kulītē saka, ja kas mainās tikai ārēji, pēc formas, nevis būtībā.
- tas ir uz labu saka, ja kas nākotnē uzlabosies.
- Še tev nu bija! saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā gribēts.
- Te tev nu bija! saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts.
- līst pa visām vīlēm ārā saka, ja kas nav noslēpjams, izpaužas skaidri.
- Dievs vien (to) zina saka, ja kas nav zināms vai skaidrs.
- ar diegiem nav aršana saka, ja kas neatbilst, nav noderīgs, piemērots kādam mērķim, vajadzībai.
- izlaužas uz āru saka, ja kas neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts.
- līdz mielēm saka, ja kas nepatīkams ir izjusts, pārdzīvots pilnībā, līdz galam.
- palikt pusceļā saka, ja kas netiek izdarīts, paveikts līdz galam.
- palikt pusratā saka, ja kas netiek izdarīts, paveikts līdz galam.
- ne uz priekšu, ne atpakaļ saka, ja kas neveicas, ja rodas sarežģījumi.
- nekādā jēgā saka, ja kas neveicas, neizdodas.
- ne čiku, ne grabu saka, ja kas noticis nevienam nezinot, nemanot.
- kā uz pasūtījumu saka, ja kas notiek īstajā reizē, tad, kad vajag.
- kā divi deviņi saka, ja kas notiek lielā steigā.
- kā pimberis Saka, ja kas notiek ļoti ātri, bez kavēšanās.
- nepaspēj ne aci nomirkšķināt saka, ja kas notiek ļoti ātri.
- nepaspēj ne acis nomirkšķināt saka, ja kas notiek ļoti ātri.
- (kā) no gaisa (krīt, birst u. tml.) saka, ja kas notiek pēkšņi, negaidīti, arī viegli, bez darba, piepūles.
- saki, ko gribi saka, ja kas notiek pretēji tam, kā varētu domāt.
- kā (pats) nelabais Saka, ja kas notiek spēcīgi, trokšņaini.
- par labu kādam saka, ja kas notiek vai tiek darīts kāda interesēs.
- kā (paša) nelabā triekts saka, ja kas notiek, noris ļoti strauji, lielā steigā.
- kā (sētin) apsēts saka, ja kas pārklāts ar ko lielā daudzumā.
- elpa aizraujas saka, ja kas pārsteidz, aizrauj.
- kā ar cirvi pa pieri saka, ja kas pēkšņi pārsteidz.
- kā akā iekritis saka, ja kas pēkšņi pazudis, nav nekur atrodams, ja par kādu nav nekādu ziņu.
- kā eļļa ugunī saka, ja kas pēkšņi saasina situāciju, izraisa sašutumu, dusmu uzliesmojumu.
- kā ar roku atņemt saka, ja kas pēkšņi, strauji pazūd, tiek likvidēts.
- kā ar roku noņemt saka, ja kas pēkšņi, strauji pazūd, tiek likvidēts.
- Cepuri nost! saka, ja kas rada cieņu, apbrīnu.
- aug kā sēnes pēc lietus saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
- iet vaļā saka, ja kas sākas, arī ja kas strauji noris.
- kā skaida Saka, ja kas šķiet ļoti viegls.
- par zīmi saka, ja kas tiek darīts kā apstiprinājums (kam), norādījums (uz ko).
- ķeksīša dēļ saka, ja kas tiek darīts, tikai lai ievērotu formālas prasības.
- nāk kā pa reni saka, ja kas tiek iegūts lielā daudzumā, arī bez pūlēm.
- iet kā smērēts Saka, ja kas veicas labi, bez sarežģījumiem.
- tā lieta iet Saka, ja kas veicas.
- iet kā pa diegu saka, ja kas viegli, bez grūtībām veicas.
- (iet) kā pa sviestu saka, ja kas viegli, bez grūtībām veicas.
- (iet) kā pa dēli saka, ja kas viegli, bez grūtībām veicas.
- miesā un asinīs saka, ja kaut kas cilvēkā ir dziļi iesakņojies, kļuvis par neatņemamu viņa būtības daļu.
- rokas par īsām saka, ja kaut kas nav pa spēkam, ja kāds ko nespēj izdarīt.
- mērs ir pilns saka, ja kaut kas nav vairs ilgāk paciešams, ja kaut kas (visbiežāk pacietība) sasniedzis galējo robežu
- sirds sažņaudzas saka, ja kaut kas pēkšņi rada nepatīkamas izjūtas, dziļi sāpina, nomāc.
- viens redzējiens saka, ja ko paveic ļoti ātri; saka, ja kas noris ļoti ātri.
- viens redzējums saka, ja ko paveic ļoti ātri; saka, ja kas noris ļoti ātri.
- pudu sāls apēdis saka, ja kopā (kas) darīts ilgāku laiku.
- (uzkrīt) kā sniegs uz galvas saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
- liktenis uzsmaida saka, ja nejauši, negaidīti (kāda dzīvē) notiek kas labs.
- apetīte aug ar ēšanu saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts.
- (nav) ne zīmes Saka, ja no kā vairs nekas nav palicis pāri.
- kā par spīti saka, ja notiek kas nevēlams (pretēji vajadzīgam, gribētajam u. tml.).
- (nav) ne zīmes Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu, tā atrašanās vietu nekas nav zināms.
- dabūt sirmus matus saka, ja par kaut ko daudz jāraizējas, ja kas sagādā lielas bēdas, nepatikšanas.
- pie visa gatava saka, ja pašam nav nekas jādara, viss ir sagādāts, sarūpēts, sagatavots.
- nokrist kā zvīņas no acīm saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs.
- nokrist kā migla no acīm saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs.
- nāk par ļaunu saka, ja rodas kas ļauns, nevēlams.
- nāk par sliktu saka, ja rodas kas ļauns, nevēlams.
- drebuļi (pār)iet pār kauliem saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
- drebuļi (pār)skrien pār muguru saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
- drebuļi (pār)iet pār muguru saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
- drebuļi (pār)skrien pār kauliem saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
- kur ir, tur rodas saka, ja tiem, kas jau ir sapulcējušies (kur), piebiedrojas vēl citi.
- vakars uz ezera saka, ja tuvojas kas slikts, draud briesmas.
- kad vadzis pilns, tas lūst saka, ja vairāk netiek paciests kas apgrūtinošs, grūti panesams.
- vadzis lūst saka, ja vairāk netiek paciests kas apgrūtinošs, grūti panesams.
- elle vaļā Saka, ka notiek kas ļoti slikts, nepatīkams.
- miers un Dievs saka, kad kas ir nokārtots, atrisināts, pabeigts.
- Dievs un miers saka, kad kas ir nokārtots, atrisināts, pabeigts.
- par laimi saka, lai izteiktu apmierinājumu, atvieglojumu sakarā ar to, kas ir vai nav noticis.
- lai nesacītu vairāk saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
- kas (tev, jums, viņam, viņai u. tml.) par daļu saka, norādot, ka (kas) neattiecas uz viņu.
- Cik tur vajag! saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis.
- gabals (jau) nenokritīs saka, norādot, ka nekas slikts nenotiks (piem., veicot kādu darbu).
- lai tur vai kas saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
- drošs paliek drošs saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
- kas raus (kādu) saka, paredzot, ka (kādam) nekas slikts nenotiks.
- kādu Dievs devis saka, samierinoties ar to, kas ir.
- Dievs palīdz! saka, sveicinot kādu, kas strādā, arī vēlot veiksmi darbā.
- līdz kāzām sadzīs saka, uzmundrinot, mierinot kādu, kas guvis nelielu savainojumu.
- lai Dievs dod saka, vēloties vai novēlot, lai kas notiktu, piepildītos.
- Nedod Dievs! saka, vēloties vai novēlot, lai nenotiktu kas ļauns.
- lielība naudu nemaksā saka, vēršoties pret cilvēku, kas lielās.
- spārnots izteiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- spārnots teiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- spārnota frāze sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- asociācija Sakarība, kas veidojas starp priekšstatiem uz saskares, līdzības vai pretstata pamata.
- telefonists Sakarnieks, kas iekārto un pārrauga telefona līnijas.
- telegrāfists Sakaru darbinieks, kas pieņem un noraida telegrammas.
- teletaipists Sakaru darbinieks, kas strādā ar teletaipu.
- pasts Sakaru iestāde, kas nosūta un piegādā dažādus sūtījumus (vēstules, banderoles, preses izdevumus u. tml.); celtne, telpa, kur darbojas šāda iestāde vai šīs iestādes nodaļa.
- telegrāfs Sakaru iestāde, kas raida, uztver un piegādā telegrammas.
- radiotelefonija Sakaru sistēma, kas tiek nodrošināta ar radioviļņu palīdzību.
- sakasīties Sakasīt (1) sevi.
- sānsakne Sakne, kas atzarojas no galvenās, lielākās saknes.
- piesakne Sakne, kas izveidojusies no auga stumbra vai galvenās saknes.
- gaisa saknes saknes, kas augam attīstās papildus tā virszemes daļā.
- plikas saknes saknes, kas nav segtas ar augsni.
- pirmais Sākotnējais; tāds, kas ir noris pašā sākumā, iesākumā.
- indoeiropieši Sākotnēji Eiropā un Āzijā izplatītu valodu saime; tāds, kas attiecas uz šīs saimes valodām.
- bazilika Sakrāla taisnstūrveida celtne, kas ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai vairākās daļās (jomos), no kurām vidējā daļa ir augstāka par pārējām.
- mandala Sakrāls veidojums apļa formā, kas simbolizē Visumu (budismā, hinduismā).
- sagriezt Sākt griezt pa apli, apkārt; būt par cēloni tam, ka (kas) sāk griezties pa apli, apkārt.
- nokļūt uz slidena ceļa sākt tādu dzīvesveidu, kam var būt nevēlamas sekas.
- piesēsties Sākt veikt darbu, kas darāms sēžot.
- priekšspēle Sākuma epizode, kas ievada kādu skaņdarbu; ievads.
- nulle Sākuma punkts (kādā atskaites sistēmā); punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas, stāvoklis, no kura sākas mērinstrumenta rādījumi.
- gals Sākums vai nobeigums (garenam priekšmetam, gareniskam veidojumam); daļa, kas veido šo sākumu vai nobeigumu.
- uzputenis Saldais ēdiens, kas gatavots no mannas un augļiem, ogām vai sulas, uzputojot to.
- ķīselis Saldais ēdiens, kas parasti gatavots no augļiem, ogām un iebiezināts ar cieti.
- ledusskapis Saldējamā iekārta (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā.
- saldējums Salds, uzputots un sasaldēts pārtikas produkts, ko gatavo no piena, krējuma vai no augļu sulām vai biezeņiem (ar piedevām).
- vēdzele Saldūdens mencu dzimtas ieapaļa zivs ar sīkām zvīņām, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura, pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam tausteklim un kas barību aktīvi meklē naktīs [Lota lota].
- nerpa Saldūdens ronis, kas dzīvo Baikāla ezerā [Pusa sibirica].
- zutis Saldūdens zivs ar garu, čūskai līdzīgu ķermeni, kas klāts ar sīkām zvīņām.
- anšovs Saldūdens zivs, kas pieder pie siļķu dzimtas un dzīvo Vidusjūrā un Anglijas kanālā.
- salīdzinātājdaļa Salīdzinājuma daļa, kurā ir nosaukts nojēgums, ar ko kas tiek salīdzināts.
- pārākā pakāpe salīdzināmās pakāpes forma, kas izsaka augstāku īpašības vai pazīmes piemitības pakāpi nekā pamata pakāpe (piem., skaistāks, klusāk).
- piepumpēties Saliecot un iztaisnojot rokas, balstā uz grīdas nolaist un celt uz augšu savu ķermeni.
- nomenklatūras vārds saliktā nosaukumā ietilpstošais sugas vārds, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību.
- kazeīns Salikta olbaltumviela, kas veidojas, pienam sarecot (biezpiena un siera galvenā sastāvdaļa).
- neatkarīga teikuma daļa salikta teikuma daļa, kam nav pakārtots neviens palīgteikums un kas pati nav pakārtota nevienai teikuma daļai.
- polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru – monosaharīdu – molekulas (piem., ciete, celuloze, glikogēns).
- nodegums Samazinājums (vielai, priekšmetam), kas rodas apdedzināšanas, kausēšanas procesā.
- savilkt jostu (ciešāk, stingrāk) samazināt pārtikas lietošanu; arī būt taupīgākam, ierobežot izdevumus.
- leikoderma Samazināts vai pilnīgs pigmenta trūkums ādā, kas izpaužas kā gaiši plankumi uz ādas.
- strinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, smalka skaņa, ko rada, piem., saspriegts metāla priekšmets; skaņa, ko rada strinkšķināmie mūzikas instrumenti.
- smilšakmens Samērā ciets nogulumiezis, kas ir izveidojies, sacementējoties smiltīm, to izmanto būvmateriālu, dzirnakmeņu un galodu izgatavošanai.
- pagarš Samērā garš; tāds, kas mazliet pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu; pretstats: paīss.
- tieksme Samērā ilgstošs, bieži par paradumu kļuvis (dzīvnieku) izturēšanās veids, kas ir vērsts uz noteiktu mērķi; eksistences veids (augiem).
- švīksts Samērā kluss, troksnis, kas rodas, piem., ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu.
- nams Samērā liela ēka, kurai ir sabiedriskas funkcijas; attiecīgā iestāde, uzņēmums.
- vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
- naktstārps Samērā liela, sarkanīga slieka, kas naktīs mēdz izlīst augsnes virspusē.
- bļauris Samērā lieli, garspalvaini Dienvidamerikas un Centrālamerikas kalnu un lietus mežos mītoši pērtiķi ar raksturīgu skaļu balsi.
- daudzkas Samērā liels daudzums, apjoms (no kā); daudz kas.
- komanda Samērā neliela (personu) grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai.
- krūze Samērā neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas, stikla, metāla) dzeramais trauks ar osu; tase; krūzīte.
- pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas; tāla, plaša apkārtne.
- josla Samērā šaura (organisma) daļa, kas veic noteiktas funkcijas.
- svītra Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
- josla Samērā šaura, garena priekšmeta daļa, kas (piem., ar krāsu, formu) atšķiras no pārējās priekšmeta daļas.
- stars Samērā šaurs, tievs veidojums, elements u. tml., kas ir vērsts prom no kāda centra.
- paritāte Samērs; attiecība starp divu valstu papīrnaudas vienībām pēc zelta daudzuma, kuru tās pārstāv; ārvalstu valūtas iepirkšanas cena, kas izteikta iekšzemes valūtā.
- sanitārtehniķis Sanitārās tehnikas speciālists.
- zars Sānu dzinums, kas attīstās no stumbra; šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
- dabūt Saņemt (to, kas pienākas, kas nopelnīts).
- viedi sapņi sapņi, kas parasti piepildās.
- vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
- sakrunkot Saraukt krunkās (seju, tās daļas); būt par cēloni tam, ka izveidojas krunkas (sejā, tās daļās); sagrumbot.
- sargmatrozis Sardzes matrozis, kas norīkots, piem., jūras novērošanai, sardzei uz klāja, kuģim atrodoties stāvvietā pie krasta.
- mašinērija Sarežģīta, komplicēta sistēma, kas darbojas ar lielu jaudu (arī birokrātiski, neiejūtīgi, neņemot vērā dažādus apstākļus).
- arabeska Sarežģīts stilizētu augu motīvu un ģeometrisku formu ornaments, kas raksturīgs Tuvo Austrumu tautām.
- problēma Sarežģīts teorētisks vai praktisks jautājums; uzdevums, kas vēl risināms, pētāms.
- pasargāt Sargājot (no kā) panākt, ka nenotiek kas nevēlams, slikts.
- nosargāt Sargājot panākt, ka (kas vai kas tajā) netiek paņemts, aiznests prom.
- žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības; rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
- pasodoble Sarīkojuma deja (Latīņamerikas deju grupā), kurā dejotāji attēlo toreadora cīņu ar vērsi; šīs dejas mūzika.
- bērnurīts Sarīkojums bērniem (ar priekšnesumiem, rotaļām u. tml.), kas notiek priekšpusdienā.
- vakars Sarīkojums, kas notiek aptuveni dienas beigās vai īsi pirms nakts iestāšanās.
- bērnu rīts sarīkojums, koncerts (bērniem), kas notiek dienas sākumā (līdz pusdienai).
- čačača Sarīkojumu deja ar Latīņamerikas tautu dejas elementiem; šīs dejas mūzika.
- eritrocīti Sarkanie asinsķermenīši – asins šūnas, kas pārnes skābekli un aizvada oglekļa dioksīdu.
- slieka Sarkanīgs, gluds posmtārps, kas dzīvo galvenokārt augsnē.
- cinobrs Sarkans minerāls, kas satur dzīvsudrabu; dzīvsudraba rūda.
- asinis Sarkans šķidrums, kas cirkulē organismā un veic dažādas dzīvībai svarīgas funkcijas.
- zaimot Sarkastiski izsmejot, pulgojot u. tml. izrādīt nievīgu attieksmi (pret ko svētu, neaizskaramu).
- zaimi Sarkastisks izsmiekls, ļaunas nievas, kas vērstas (parasti) pret ko svētu, godājamu; arī šāds izsmiekls, nievas, kas vērstas pret cilvēku.
- rozeola Sārti izsitumi (nelieli apaļi vai ovālveida plankumi), kas raksturīgi dažām slimībām (tīfam, vējbakām u. tml.).
- apsārtums Sārtums, kas radies iekaisuma rezultātā.
- kruveši Sasaluši vai sacietējuši nelieli zemes gabali, pikas (piem., uz ceļa, tīruma).
- čužas Saslaukas, gruži, dažādi atkritumi.
- aukstais karš saspīlētas valstu attiecības, kas tomēr nav pāraugušas karā.
- sistole Sasprieguma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko atslābuma fāzei.
- atrast Sastapt (kur); ieraudzīt, ka (kāds, kas) atrodas (kur, kādā stāvoklī).
- sacirst malkā sastrādāt (ko) tā, kas tas var tikt izmantots par kurināmo.
- rokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar rokas spiedienu.
- sarokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar savstarpēju rokas spiedienu.
- sastiķēt Sašujot (vairākas daļas), izveidot (piem., apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
- tuvsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas nelielā attālumā.
- tālsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas samērā lielā attālumā.
- ekspresis Satiksmes līdzeklis (vilciens, autobuss), kas brauc ar palielinātu ātrumu, bez pieturām vai ar dažām pieturām.
- atkalredzēšanās Satikšanās pēc (parasti ilgākas) šķiršanās.
- pasaudzēt Saudzējot panākt, ka (kas) netiek bojāts, saglabājas.
- SPF Saules aizsardzības faktors ir mērvienība, kas raksturo saules staru filtru spēju pasargāt no UVB stariem.
- afēlijs Saules sistēmas ķermeņa (piem., planētas, komētas, raķetes) orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Saules centra.
- ausma Saullēkts; arī spoža, mirdzoša gaisma, kas atspīd, saulei lecot.
- salmi Sausi labības augu stiebri; sausi labības, pākšaugu, zāļu, eļļas augu stiebri, lapas, ziedkopas, kas paliek pēc graudu, sēklu izkulšanas.
- muslis Sauso brokastu veids – auzu pārslu vai citu graudaugu pārslu maisījums ar riekstiem, rozīnēm, žāvētiem augļiem u. tml.
- skaldauglis Sauss auglis, kas ir attīstījies no vienas auglenīcas, bet nogatavojies sadalās vairākās daļās.
- veronis Sauss auglis, kas, sēklām nogatavojoties, atveras.
- pogaļa Sauss daudzsēklu auglis, kas attīstās no augšējās sēklotnes un nogatavojies atveras.
- sēklenis Sauss vienas sēklas auglis, kas nogatavojies neatveras.
- sukulents Sausumizturīgs augs, kam ir sulīgas lapas (piem., alvejas, laimiņi) vai stublāji (kaktusi) un kas aug sausās vietās.
- pussala Sauszemes daļa, kas iestiepjas ūdenstilpē un ko no trim pusēm apņem ūdens.
- piekraste Sauszemes josla, kas atrodas gar (kā) krastu; vieta, teritorija, kas atrodas pie ūdenstilpes, tās tuvumā.
- divizions Sauszemes karaspēka (parasti artilērijas, raķešu karaspēka) taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām baterijām.
- divīzija Sauszemes karaspēka vienība, kas sastāv no vairākiem pulkiem, dažkārt arī brigādēm.
- zeme Sauszemes virsa kā pamats, uz kura (kas) atrodas, pa kuru (kas) virzās vai tiek virzīts; segums, grīda u. tml. kā šāds pamats.
- sasautēt Sautējot pagatavot (ko); sautējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsautēt.
- izsautēt Sautējot panākt, ka (pārtikas produkts, ēdiens) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- oriģinalitāte Savdabīgums, kaut kas jauns, neredzēts.
- stiprināt Savienojot (ar ko), panākt, ka (kas, piem., priekšmets, veidojums) atrodas noteiktā, parasti nekustīgā, stāvoklī.
- retzemju Savienojumos "retzemju elementi", "retzemju metāli": ķīmisko elementu grupa, kas Zemes garozā atrodas nelielos daudzumos.
- hidroksīds Savienojums, kas satur metāla jonu ar skābekļa un ūdeņraža atomu grupu vai grupām.
- saistīt Savienot (valodas vienības), veidojot, piem., izteikumu, tā daļu; būt tādam, kas savieno (valodas vienības), piem., izteikumā, tā daļā.
- sašvīkāt Savilkt (kur) vairākas, daudzas švīkas.
- grupējums Savrupa cilvēku grupa apvienībā, kolektīvā u. tml.; vairāki cilvēki, kas apvienojušies kādai kopējai sadarbībai, uzdevumam, mērķim.
- relācija Savstarpējā attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem).
- saskaņot Savstarpējā sadarbībā panākt, vienoties, ka (kas) kļūst pieņemams, akceptējams.
- saskanība Savstarpēja saprašanās, labas attiecības, kas veidojas uzskatu, interešu u. tml. kopības rezultātā.
- komplekss Savstarpēji saistīts (piem., fizioloģisku norišu, psihisku procesu) kopums, kas veido vienu veselumu.
- sižets Savstarpēji saistītu notikumu norise, darbības elementu kopums, kas izkārtots noteiktā sistēmā un veido, piem., literāra darba, filmas, reportāžas saturu.
- mezgls Savstarpēji saistītu objektu kopums, kas atrodas vienā vietā.
- shēma Savstarpēji savienotu elektronisku komponentu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju.
- jumstiņu gladiola savvaļas gladiola, kas Latvijā ir aizsargājams augs.
- muflons Savvaļas kalnu aita, kas dzīvo, piem., Vidusjūras salās [Ovis ammon].
- lauku puķes savvaļas puķes, kas aug pļavās, laukos vai to tuvumā.
- mustangs Savvaļas zirgs (Amerikas prērijās).
- pavediens Secīga (kā) virkne; tas, kas saista (ko) secīgā virknē.
- krēsls Sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās (parasti) uz četrām kājām.
- sols Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā.
- papildvieta Sēdvieta, skatītāju zālē, parasti ar mazākām ērtībām, kas ir ierīkota papildus parastajām sēdvietām, parasti rindu galos.
- periderma Segaudi, kas uz augu stumbriem, saknēm, bumbuļiem un sakneņiem nomaina primāros segaudus – epidermu.
- apvalks Segslānis, ārējā kārta, kas aptver iekšējo daļu.
- seismometrija Seismoloģijas nozare, kas izstrādā iekārtas seismisko viļņu uztveršanai, kā arī pilnveido seismoloģisko novērojumu metodiku.
- mīmika Sejas muskuļu kustības, kas atspoguļo psihiskos stāvokļus, emocijas.
- kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka garenvirzienā, gan šķērsvirzienā.
- kontinenta sēklis sekla jūras josla, kas stiepjas gar kontinenta malām.
- izsējas norma sēklas daudzums, kas izsējams noteiktā platībā.
- sperma Sēklas šķidrums, kas satur spermatozoīdus; sēklinieku sekrēts.
- zieds Sēklaugu vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas.
- šķērsnis Sēklis upē, kas izveidojies ieslīpi šķērsām upes gultnei (piem., no viena upes līkuma līdz otram).
- sēre Sēklis, kas sākas tieši no ūdenstilpes krasta.
- panākt Sekojot kādam, kas pārvietojas, sasniegt (to).
- privātsekretārs Sekretārs, kas kārto kādas personas sevišķus uzdevumus.
- piens Sekrēts, ko izdala īpaši dziedzeri un kas paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
- seksopatoloģija Seksoloģijas nozare, kas pētī slimīgas dzimumdzīves novirzes, dzimumtraucējumu izcelsmi un to ārstēšanu.
- sadisms Seksuāla novirze, kam raksturīga apmierinājuma gūšana, radot partnerim fiziskas vai morālas ciešanas.
- fetišisms Seksuāla perversija, kur uzbudinājuma objekts ir priekšmets, kas pieder vai ir piederējis kādam cilvēkam.
- modalitāte Semantiska kategorija, kas atspoguļo teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu.
- darbseminārs Seminārs, kurā notiek praktiskas nodarbības.
- semantika Semiotikas nozare, kas pēta zīmju sistēmas kā jēgas izteikšanas līdzekļus.
- pragmatika Semiotikas nozare, kurā pēta attieksmes starp zīmju sistēmām un to lietotājiem.
- izraēlieši Semītu tauta, ciltstēva Jēkaba (jeb Izraēļa) pēcteči, kas dzīvo Izraēlā; ebreji.
- aramieši Semītu tauta, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja tagadējo Sīrijas, Irākas un Izraēlas teritoriju.
- ivrits Semītu valodu grupas valoda, kas izveidota 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, saglabājot senebreju valodas morfoloģiju un pamatleksiku; Izraēlas valsts valoda.
- inki Sena indiāņu cilts, kas tagadējā Peru teritorijā bija nodibinājuši savu valsti, kas pastāvēja līdz 16. gadsimtam.
- trāķieši Sena indoeiropiešu cilšu grupa, kas apdzīvoja Eiropas dienvidaustrumu zemes – Trāķiju, kā arī Balkānu pussalas ziemeļaustrumus un Mazāzijas ziemeļrietumu daļu.
- sarmati Sena nomadu tauta, kas runājusi indoirāņu valodā un līdz 4. gs. pirms mūsu ēras apdzīvojusi Pieurālu, Kazahijas un Pievolgas stepes.
- Bābele Sena pilsēta Divupes ziemeļos pie Eifratas, tagadējā Irākas teritorijā; Babilona.
- sarabanda Sena spāņu tautas deja, kas 17.–18. gs. kļuva par galma deju; šīs dejas mūzika.
- talants Sena svara mērvienība Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā, kas tika lietota arī kā norēķinu vienība Senajā Grieķijā un Senajā Romā; talents.
- frīģieši Sena tauta, kas apdzīvoja Mazāzijas augstienes centrālo un rietumu daļu.
- etruski Sena tauta, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi tagadējās Itālijas teritorijā.
- mīts Sena teika, nostāsts par cilvēces vēstures vissenāko posmu, aizvēsturiskiem laikiem (piem., par debesu un zemes objektu rašanos) un kurā darbojas dievi vai citas pārdabiskas būtnes.
- pretors Senajā Romā – amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību; arī provinces pārvaldnieks.
- satelīts Senajā Romā – bruņots algotnis, kas pavadīja savu kungu.
- gladiators Senajā Romā – cīņas izrādēm apmācīts cīkstonis (vergs vai karagūsteknis), kas cīnījās cirka arēnā ar citiem šādiem cīkstoņiem vai plēsīgiem zvēriem.
- triumfators Senajā Romā – karavadonis, kas bija uzvarējis karā un triumfa gājienā ieradās galvaspilsētā.
- legāts Senajā Romā – senāta sūtnis vai pārstāvis, kas pilnvarots veikt politiskus uzdevumus.
- konsuls Senajā Romā – viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā); goda tituls (impērijas laikā).
- nobilis Senajā Romā –patriciešu un plebeju aristokrātijas pārstāvis, kas ieņēma kādu no augstākajiem valsts amatiem.
- ibēri Senas ciltis, kas apdzīvoja tagadējo Spānijas un Portugāles teritoriju.
- latīņi Senās itāļu ciltis, kas dzīvoja tagadējās Itālijas vidusdaļā.
- semīti Senās tautas Āzijas dienvidrietumu daļā un Āfrikas ziemeļaustrumos (piem., ebreji, arābi, asīrieši, feniķieši).
- zemestauki Sēne ar baltu, recekļainu masu pildītu augļķermeni, kas sākumā attīstās zemē, un brūnu cepurīti, kura izdala nepatīkamu smaku [Phallus impudicus].
- celmene Sēne, kas aug uz dzīviem vai atmirušiem kokiem.
- piepe Sēne, kas parazitē uz kokiem un celmiem.
- levīts Senebreju priesteris un tempļa kalpotājs, kas pēc Vecās derības cēlies no Jēkaba dēla Levija cilts.
- psalmi Senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas sakopoti Bībeles Vecās Derības kanoniskajā grāmatā.
- senegālieši Senegālas Republikas iedzīvotāji.
- kāts Sēnes daļa, kas savieno cepurīti ar sēņotni.
- platonisms Sengrieķu filozofa Platona mācība un uz tās pamata radušies filozofijas virzieni, kas ideju pasauli pretstata reālo lietu pasaulei.
- kiniķi Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvji (4. gs. p. m. ē.), kas aicināja atteikties no mantas, ģimenes, baudas, lai iegūtu garīgu neatkarību.
- Prokrusts Sengrieķu mitoloģijā - laupītājs, kas noķertos ceļotājus guldīja dzelzs gultā, ja tie bija īsāki par gultas garumu, izstiepa, ja bija garāki - nogrieza kājas, lai pielāgotu gultas garumam.
- nektārs Sengrieķu mitoloģijā – dievu dzēriens, kas piešķir nemirstību un mūžīgu jaunību.
- ambrozija Sengrieķu mitoloģijā – dievu ēdiens, kas tiem devis mūžīgu jaunību un nemirstību.
- hidra Sengrieķu mitoloģijā – Hērakla nogalināts nezvērs ar čūskas ķermeni un daudzām galvām.
- Orfejs Sengrieķu mitoloģijā – izcils dziedonis, uzticīgs mīlētājs, kas nokāpis pazemes valstībā pēc savas sievas Eiridīkes.
- sirēna Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne (pa pusei putns, pa pusei sieviete), kas ar savām dziesmām apbūrusi jūrniekus un ievilinājusi bīstamās vietās, kur tie gājuši bojā.
- sfinksa Sengrieķu mitoloģijā – sieviete ar lauvas ķermeni un spārniem, kura stāvēja pie Tēbu vārtiem un nogalināja katru, kas nevarēja atminēt viņas mīklu.
- himera Sengrieķu mitoloģijā – ugunsspļāvējs nezvērs ar lauvas galvu, kazas ķermeni un čūskas asti.
- lira Sengrieķu strinkšķināmais mūzikas instruments ar izliektām rāmja daļām un 7–11 stīgām; vēlāki tā paveidi.
- koris Sengrieķu traģēdijā vai komēdijā – izpildītāju grupa, kas vienlaikus runā vai dzied.
- arheoloģiskie pieminekļi seni priekšmeti, būves vai apbedījumi, kas atrodas zemē vai ūdenī un tiek pētīti.
- upanišadas Senindiešu filozofiskie un reliģiskie sacerējumi sanskritā, kas skaidro vēdu jēgu.
- kitāra Sens grieķu strinkšķināminstruments, kas sastāv no korpusa un uz tā uzvilktām 7–18 stīgām.
- ģīga Sens latviešu tautas mūzikas instruments garenas kastes veidā ar vienu, divām vai trim stīgām.
- kodekss Sens rokraksts, rakstu kopums, kas nav satīts rullī.
- vargāns Sens tautas mūzikas instruments, kas sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū.
- apokrifs Sens, reliģiska satura sacerējums, kas nav iekļauts Bībelē.
- izsens Sens; tāds, kas pastāv ilgi, kopš seniem laikiem.
- melnplauka Sēņu ierosināta graudzāļu slimība, kas pilnīgi iznīcina graudu.
- ūdele Sermuļu dzimtas dzīvnieks ar tumšbrūnu vai melnbrūnu apspalvojumu, kas dzīvo ūdenstilpju krastos.
- vēderplēve Serozs apvalks, kas aptver vēdera dobuma un daļēji mazā iegurņa orgānu sienas.
- alauns Sērskābes dubultsāls, kas satur vienvērtīga un trīsvērtīga metāla jonus.
- vecmāte Sertificēta ārstniecības persona (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis, ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
- zaļais sertifikāts sertifikāts, ko izsniedz tūrisma mītnēm un kas apliecina vides kvalitātes atbilstību noteiktām normām.
- drukas serveris serveris, kas vada vairākus printerus.
- la Sestā nots diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
- aura Sevišķa gaisotne, ko izstaro vai kas raksturīga (vietai, cilvēkam u. tml.).
- superātrvilciens Sevišķi augstas klases ātrvilciens; ātrvilciens, kas spēj attīstīt sevišķi lielu ātrumu.
- struktūrshēma Shēma, kas atspoguļo (kā, piem., iestādes, arī noteikta procesa, norises) struktūru.
- dibensiena Siena, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā (parasti) pretim logam, ārsienai.
- sānsiena Siena, kas atrodas (kā) sānu daļā.
- spoguļsiena Siena, kas ir klāta ar spoguļiem vai spoguli.
- galasiena Siena, kas norobežo (ēku, telpu) garenvirzienā.
- šķērssiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās u. tml.; starpsiena.
- starpsiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās.
- rievsiena Siena, kas veidota no zemē iedzītiem metāla, dzelzsbetona vai koka elementiem.
- ņieburs Sieviešu apģērba gabals bez piedurknēm (sākotnēji tautas tērpa sastāvdaļa), kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz viduklim.
- blūze Sieviešu apģērba gabals ķermeņa augšdaļai, kas šūts no samērā plāna auduma.
- augšiņa Sieviešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu; tops.
- korsete Sieviešu apģērba gabals, kas stingri apņem krūtis un vidukli.
- kleita Sieviešu apģērbs no viena gabala, kas aptver augumu no pleciem līdz kājām.
- bikšu kostīms sieviešu kostīms, kas sastāv no žaketes vai blūzveida jakas un garajām biksēm; bikškostīms.
- kostīms Sieviešu tērps, kas sastāv no žaketes un svārkiem.
- krūšturis Sieviešu veļas gabals, kas apņem un satur krūtis.
- uzrocis Sieviešu ziemas apģērba piederums (piemēram, no kažokādas), kurā iebāž un silda rokas.
- bērnu saņēmēja sieviete (parasti bez speciālas medicīniskas izglītības), kas palīdz dzemdībās.
- viešņa Sieviete, kas (kādu) apciemo, arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
- zāļu sieva sieviete, kas (parasti tirgū) pārdod zāļu tējas.
- koķete Sieviete, kas ar savu izturēšanos cenšas patikt vīriešiem, pievērst viņu uzmanību.
- bārdāma Sieviete, kas bāros, lokālos kavē viesiem laiku (20. gs. 20.–30. gados).
- pirmdzemdētāja Sieviete, kas dzemdē pirmo reizi.
- dzemdētāja Sieviete, kas dzemdē.
- civilsieva Sieviete, kas dzīvo civillaulībā.
- krustmāte Sieviete, kas ievada kādu savā arodā, profesijā.
- nācējs Sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu.
- līgava Sieviete, kas ir devusi piekrišanu vīrietim stāties ar viņu laulībā; sieviete savā kāzu dienā.
- māte Sieviete, kas ir dzemdējusi bērnu vai bērnus.
- krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- konkubīne Sieviete, kas nelaulāta dzīvo kopā ar vīrieti; piedzīvotāja, mīļākā.
- sieva Sieviete, kas nodarbojas (ar ko), tirgo (ko).
- saimniece Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību; sieviete, kas uzņem viesus; namamāte.
- prostitūta Sieviete, kas nodarbojas ar prostitūciju.
- surogātmāte Sieviete, kas pēc īpašas vienošanās iznēsā un dzemdē mākslīgās apaugļošanas ceļā ieņemtu citas sievietes un vīrieša bērnu.
- pērkama sieviete sieviete, kas pelna iztiku, par maksu piedāvājot dzimumattiecības.
- vieglas uzvedības sieviete sieviete, kas pelna iztiku, par maksu piedāvājot dzimumattiecības.
- audžumāte Sieviete, kas pieņēmusi audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
- mājsaimniece Sieviete, kas rūpējas par mājsaimniecību; sieviete, kas nestrādā algotu darbu.
- namamāte Sieviete, kas savā ģimenē nodarbojas ar mājsaimniecību.
- namamāte Sieviete, kas savā mājā uzņem viesus; mājasmāte.
- mājasmāte Sieviete, kas uzņem viesus savā mājā; namamāte.
- mājstrādniece Sieviete, kas veic mājsaimniecības darbus; mājkalpotāja.
- modes dāma sieviete, kas vienmēr ģērbusies pēc jaunākās modes.
- zīdītāja Sieviete, kas zīda cita bērnu.
- zīdītāja Sieviete, kas zīda savu bērnu.
- vedējmāte Sieviete, parasti precējusies, kas kopā ar vedējtēvu vada kāzu ceremoniju.
- harēms Sievietes (parasti sievas) musulmaņa mājā, kas dzīvo savā ēkas daļā; šo sieviešu mītne.
- kariatīde Sievietes statuja, kas balsta (kādu ēkas daļu).
- signālraķete Signāla raidīšanai paredzēta raķete ar lādiņu, kas deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus.
- stopsignāls Signāls (parasti sarkana gaisma luksoforā, semaforā u. tml.), kas aizliedz transportlīdzekļu kustību.
- gaisa trauksme signāls, kas brīdina par pretinieka aviācijas uzlidojumu.
- pasija Sija, uz kuras perpendikulāri balstās garensijas, šķērssijas vai kopnes (piem., ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā).
- drumstala Sīka daļa, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.).
- drupata Sīka daļa, kas radusies, kam (parasti pārtikas produktam) drūpot.
- druska Sīka daļa, kas radusies, kam drūpot, plīstot u. tml.; drupata, drumstala.
- tīklērce Sīka ērce, kas sūc augu sulu, parasti veidojot attiecīgajās vietās tīklojumu.
- plūksna Sīka kāda materiāla šķiedra; sīka daļa, kas rodas, saplucinot, sadriskājot kādu materiālu.
- mizgrauzis Sīka melna vai brūna vabole, kas dzīvo zem koku mizas, retāk mizā vai koksnē, un kuras kāpuri veido koksnē cilindriskas ejas.
- ķirmis Sīka vabole, kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo.
- lapgrauzis Sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, parasti spilgtā, metāliski zaigojošā krāsā, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas.
- sīkpreces Sīkas (parasti nepārtikas) preces.
- gramšļi Sīkas atliekas, pabiras.
- sabirzumi Sīkas daļas, kas radušās (kam) birstot, drūpot.
- zāģu skaidas sīkas koksnes daļiņas, kas rodas (to) zāģējot.
- zāģskaidas Sīkas koksnes daļiņas, kas rodas, (to) zāģējot; zāģu skaidas.
- kruzuļi Sīkas krokas; sīki volāni.
- virpuļotājvaboles Sīkas ovālas, tumšas, spīdīgas ūdensvaboles.
- blēņas Sīkas palaidnības, nerātnības.
- smalkumi Sīkas sadrupušas, sabirzušas (kā) daļas.
- burzguļi Sīkas šļakatas, putas, burbuļi (ūdenī).
- vizulis Sīkas, vizuļojošas apaļas formas plāksnītes, ko piešuj tērpam rotāšanai.
- glaukonīts Sīkgraudains zaļgans minerāls [1], kas atrodams jūras izcelsmes nogulumiežos.
- krīts Sīkgraudains, parasti balts, organiskas izcelsmes nogulumiezis.
- rasa Sīki (ūdens) pilieni, sīkas (sviedru, asaru) lāses.
- sūneņi Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips [Bryozoa].
- vasaras raibumi sīki iedzelteni, rudi vai brūngani pigmentācijas laukumi, kas rodas uz ādas pavasaros saules staru iedarbībā.
- ņirbu vilnīši sīki vilnīši, kas parādās, pūšot vieglam vējiņam.
- simfilas Sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini posmkāji bez acīm, kas dzīvo augsnē zem akmeņiem.
- zoobentoss Sīkie dzīvnieki, kas dzīvo ūdenstilpes gruntī un uz tās.
- duša Sīkos pilienos izkliedēta mazgājamā ūdens strūkla; ierīce, kas rada šādu strūklu; mazgāšanās ar šādu ierīci.
- knislis Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, kas atgādina mušu.
- racējlapsene Sīks vai vidēji liels kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs.
- lemurs Sīks vai vidēji liels puspērtiķis ar smailu purniņu un garu, kuplu asti, kas dzīvo mežos Madagaskarā un Komoru salās.
- ūdensblusa Sīks vēžveidīgo klases dzīvnieks (garumā līdz 10 mm), kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem.
- blusa Sīks, bezspārnains asinssūcējs kukainis, kas pārvietojas lecot.
- dzensiksna Siksna, kas pārnes kustību no enerģijas avota uz patērētāju (mašīnu, darbgaldu u. tml.).
- skriemelis Siksnas vai troses pārvada sastāvdaļa – rats, kas pārnes griezes momentu starp vārpstu un siksnu vai trosi, vai arī brīvi griežas ap vārpstu vai asi.
- vampīrs Sikspārņu kārtas dzīvnieks – neliels spārnots zīdītājs (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis uzturam; asinssūcējs sikspārnis.
- sīktirgotava Sīktirgotāja veikals; vieta, kur pārdod dažādas sīkas preces.
- ūdenszieds Sīku augu kopums, kas masveidā savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas.
- fitoplanktons Sīku augu kopums, kas peld ūdeņu augšējos slāņos; augu planktons.
- sarma Sīku ledus kristālu apledojums (piem., uz koku zariem, vadiem), kas veidojas, sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
- virpulis Sīku vielas daļiņu, arī (parasti vieglu) priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
- uzsildīt Sildot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo temperatūru.
- berils Silikātu grupas minerāls, kas satur beriliju.
- fēns Silts un sauss vējš, kas pūš no kalniem ielejās.
- sēņu lietus silts vasaras vai rudens lietus, kas veicina sēņu augšanu.
- siltumatdeve Siltuma apmaiņa starp (kā) virsmu un vidi, kas ar to saskaras.
- mazā kalorija siltuma daudzums, kas nepieciešams viena grama ūdens sasildīšanai par vienu grādu.
- lielā kalorija siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu; kilokalorija.
- siltumspēja Siltuma daudzums, kas rodas, pilnīgi sadegot noteiktam kādas vielas daudzumam.
- īpatnējais siltums siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai kādas vielas vienas masas vienības temperatūra paceltos par vienu grādu.
- siltumietilpība Siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai kādu ķermeni sasildītu par vienu Celsija grādu (vai vienu kelvinu); siltumkapacitāte.
- tvaika mašīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
- tvaikmašīna Siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
- siltumelektrocentrāle Siltumelektostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; termoelektrocentrāle (TEC).
- siltumenerģētiķis Siltumenerģētikas speciālists.
- siltumfiziķis Siltumfizikas speciālists.
- siltumenerģētika Siltumtehnikas nozare, kas aptver metodes siltuma enerģijas pārvēršanai citu veidu enerģijā.
- siltumtehniķis Siltumtehnikas speciālists.
- zodiaka zīme simbols vienai no Zodiaka joslas 12 daļām, kas apzīmē Zodiaka zvaigznājus.
- kinetoze Simptomu kopums (piem., slikta dūša, vemšana), kas rodas dažiem cilvēkiem ļoti jutīgā vestibulārā aparāta dēļ, kad brauc ar kuģi, automobili u. tml.; jūras slimība.
- sinoptiķis Sinoptikas speciālists.
- paskaidrojoša vārdu grupa sintaktiska konstrukcija, ko veido ievadītājvārds kopā ar vārdu vai vārdu savienojumu, kas paskaidro kādu no teikuma locekļiem.
- siksna Sintētiska, elastīga materiāla lente, kas nostiprināma ap (cilvēka) ķermeni un ko lieto drošībai automašīnā; drošības josta.
- plastmasa Sintētiski radīts polimēru materiāls, kas viegli pakļaujas plastiskai apstrādei.
- polistirols Sintētisks polimērs – cieta, trausla, bezkrāsaina viela, ko izmanto, piem., elektrotehnikā, skaņas un siltuma izolācijas materiālu, apgaismes tehnikas, apdares materiālu, mājturības priekšmetu ražošanai.
- poliesteris Sintētisks polimērs, no kā iegūst sevišķi izturīgas līmes, lakas, sveķus u. c.
- vairsīpoliņš Sīpoliņš, kas attīstās no tāda žākļu pumpura, kas parasti ieriešas starp sīpola zvīņām.
- perikards Sirds apvalks – plēve, kas ietver sirdi.
- diennakts elektrokardiogrāfija sirdsdarbības izmeklēšanas metode ar nelielu pārnēsājamu elektrokardiogrāfa iekārtu, kas piestiprināta pacientam, lai kontrolētu viņa sirdsdarbību 24 stundas.
- sirds neiroze sirdsdarbības traucējumi, kas rodas no negatīviem pārdzīvojumiem, stresa u. tml.
- apdrošināšana Sistēma, kas dod iespēju saņemt materiālu kompensāciju (piem., īpašuma zaudēšanas vai bojājuma gadījumā), iepriekš izdarot attiecīgas iemaksas.
- slēgums Sistēma, kas izveidojas, savienojot, saslēdzot noteiktā kārtībā (piem., elektriskos vadus); savienojums.
- dipols Sistēma, kas sastāv no diviem vienāda lieluma, bet pretējas zīmes elektriskajiem lādiņiem, kuri atrodas noteiktā attālumā viens no otra.
- multivide Sistēma, kurā var izmantot vairākas informācijas vides (skaņu, attēlu, video, animāciju u. tml.).
- lietojamība Sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var iemācīties tās izmantošanu; strādāt ar to.
- sistemātiķis Sistemātikas speciālists.
- politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos (bijušajā Padomju Savienībā).
- triangolo Sitamais mūzikas instruments – trīsstūra formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2).
- ksilofons Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no vairākās rindās novietotām koka plāksnītēm, pa kurām sit ar divām koka vālītēm.
- zvans Sitamais mūzikas instruments, kuru veido skaņotas metāla caurules, kas iekārtas metāla vai koka rāmī.
- sasist Sitot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties (parasti pilnīgi) sabojāt, padarīt nelietojamu; negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek (parasti pilnīgi) sabojāts, padarīts nelietojams.
- signāls Situācija, arī darbība, kas liecina (par ko).
- problemātiska situācija situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana vai tās risināšana; problēmsituācija.
- problēmsituācija Situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana vai tās risināšana.
- parlamentārā (arī valdības u. tml.) krīze situācija, kas var izraisīt parlamenta, valdības u. tml. maiņu.
- priekšvēsture Situācijas, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piem., notikumu).
- permangānskābe Skābe, kas rodas no mangāna oksīda.
- ogļskābe Skābe, kas veidojas, oglekļa dioksīdam reaģējot ar ūdeni.
- citronskābe Skābe, ko dabiskā veidā satur piem., citroni, dzērvenes; šī skābe balta, kristāliska pulvera veidā, kas iegūts sintētiski vai no melases.
- jogurts Skābpiena produkts, kas raudzēts ar īpašu baktēriju ieraugu.
- ēveļskaidas Skaidas, kas rodas ēvelējot.
- drazas Skaidas, lauskas u. tml. sīkas atliekas; nederīgi, nevajadzīgi sīkumi.
- apokaliptiskie skaitļi skaitlis 666, kas Jāņa atklāsmes grāmatā simbolizē ļaunuma iemiesojumu.
- komplekss skaitlis skaitlis algebriskā formā, kas sastāv no reāliem skaitļiem un imaginārās daļas.
- kompleksais skaitlis skaitlis algebriskā formā, kas sastāv no reāliem skaitļiem un imaginārās daļas.
- zemsaknes Skaitlis vai izteiksme, kas atrodas zem saknes (6).
- gadskaitlis Skaitlis, kas apzīmē attiecīgo kalendāra gadu.
- daļskaitlis Skaitlis, kas apzīmē daļu vai vairākas vienādas daļas no skaitļa viens.
- kārtas skaitlis skaitlis, kas apzīmē ķīmiskā elementa vietu periodiskajā elementu sistēmā.
- milzīgs skaitlis skaitlis, kas atrodas ļoti tālu no skaitļu ass sākuma punkta.
- masas skaitlis skaitlis, kas atspoguļo protonu un neitronu kopskaitu atoma kodolā.
- pārskaitlis Skaitlis, kas bez atlikuma dalās ar divi.
- radikālis Skaitlis, kas ir iegūts, izvelkot sakni; izteiksme, kurā ir saknes zīme.
- pī Skaitlis, kas izsaka riņķa līnijas garuma attiecību pret diametra garumu.
- logaritma bāze skaitlis, kas jākāpina ar logaritmu, lai iegūtu logaritmējamo skaitli.
- logaritmu bāze skaitlis, kas jākāpina ar logaritmu, lai iegūtu logaritmējamo skaitli.
- pozitīvs skaitlis skaitlis, kas lielāks par nulli.
- negatīvs skaitlis skaitlis, kas mazāks par nulli.
- iracionāls skaitlis skaitlis, kas nav izsakāms kā vienkāršs daļskaitlis; bezgalīgs neperiodisks decimāldaļskaitlis.
- vesels skaitlis skaitlis, kas nav izteikts daļskaitļa veidā.
- nepārskaitlis Skaitlis, kas nedalās ar divi bez atlikuma; nepāra skaitlis.
- gradients Skaitlis, kas rāda (fizikāla lieluma) pieaugumu vai samazināšanos (kādā vidē).
- korelācijas koeficients skaitlis, kas rāda korelācijas pakāpi.
- lietderības koeficients Skaitlis, kas rāda pievadītās un izmantotās enerģijas, spēka u. tml. attiecības.
- daļskaitļa skaitītājs skaitlis, kas rāda, cik ir vienādo daļu, kādās sadalīts skaitlis viens.
- drošības koeficients skaitlis, kas rāda, cik reižu izturības robeža pārsniedz pieļaujamo spriegumu.
- saucējs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīta kāda vienība.
- skaitītājs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīts veselais, un ko daļskaitlī raksta virs svītras.
- daļskaitļa saucējs skaitlis, kas rāda, kādās vienādas daļās ir sadalīts skaitlis viens.
- varbūtība Skaitlis, kas raksturo gadījuma rakstura parādības realizēšanās iespējas.
- laukums Skaitlis, kas raksturo lielumu plaknes daļai, ko ierobežo slēgta līnija.
- ordināta Skaitlis, kas raksturo punkta attālumu no horizontālās koordinātu (abscisu) ass.
- abscisa Skaitlis, kas raksturo punkta attālumu no vertikālās koordinātu ass.
- jaukts skaitlis skaitlis, kas sastāv no vesela skaitļa un daļskaitļa.
- imaginārs skaitlis skaitlis, kas satur no nulles atšķirīga reāla skaitļa reizinājumu ar kvadrātsakni no mīnus viena.
- dalījums Skaitlis, ko iegūst matemātikas darbības – dalīšanas rezultātā.
- oktānskaitlis Skaitlisks rādītājs, kas raksturo degvielas noturību pret denotāciju iekšdedzes motoros.
- pamata skaitļa vārds skaitļa vārds, kas izsaka skaitu.
- kārtas skaitļa vārds skaitļa vārds, kas norāda kārtību, kādā priekšmeti atrodas vai seko cits citam, tos minot vai skaitot.
- deklinācija Skaitļi (koordinātas), kas raksturo (debess ķermeņa) leņķisko attālumu no ekvatora.
- (savstarpēji) pretēji skaitļi skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
- savstarpēji pretēji skaitļi skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
- kalkulators Skaitļotājs, kas izpilda atsevišķas matemātiskas operācijas ar manuāli ievadītiem skaitļiem.
- rinda Skaitļu, funkciju vai citu elementu virkne, kas sakārtota pēc noteiktas shēmas.
- kopskaits Skaits, kas iegūts, summējot vairākus vai daudzus lielumus.
- dauzīt Skaļi spēlēt (sitamos vai taustiņu mūzikas instrumentus).
- skanda Skaļruņu sistēma, kas parasti ir ievietota kastveida konstrukcijā.
- velna laivas skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
- trollis Skandināvu ticējumos, folklorā – pārdabiska mežu, kalnu būtne (piem., milža, pundura, raganas veidolā), kas kaitē cilvēkiem.
- pēcskaņa Skaņa, kas ir dzirdama pēc skaņas avota darbības beigām.
- sitiens Skaņa, kas rodas pukstot, pulsējot (parasti par sirdi).
- zilbiska skaņa skaņa, kas spēj veidot zilbes kodolu.
- troksnis Skaņa, ko rada neperiodiskas svārstības.
- sitiens Skaņa, troksnis, kas rodas sitot (piem., pa ko cietu).
- pērkons Skaņas parādība, kas negaisa laikā pavada elektrisko izlādi (zibeni).
- vibrācija Skaņas svārstības (stīgu instrumentu, arī vokālā izpildījumā), kas izpaužas nelielās novirzēs no pamattoņa; vibrato.
- faktūra Skaņdarba izteiksmes līdzekļu kopums, mūzikas materiāla izklāsts.
- skaņradis Skaņdarba sacerētājs; cilvēks, kas nodarbojas ar skaņdarbu sacerēšanu; komponists.
- komponists Skaņdarba sacerētājs; cilvēks, kas nodarbojas ar skaņdarbu sacerēšanu.
- pavadījums Skaņdarba sastāvdaļa, kas papildina dziedātāja vai instrumentālista partiju.
- spēle Skaņdarba, tā sastāvdaļu atskaņošana (ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem); lomas tēlošana, tēlojums.
- maršs Skaņdarbs ar vienmērīgu ritmu gājiena tempā; attiecīgais mūzikas žanrs.
- simfonija Skaņdarbs simfoniskajam orķestrim, kas komponēts sonātes cikla formā un kam parasti ir četras daļas: ātrā, lēnā, menuets vai skerco un fināls.
- ekspromts Skaņdarbs, kas radies it kā pēkšņi, improvizējot.
- popurijs Skaņdarbs, kas savirknēts no tematiski savstarpēji nesaistītiem dažādu citu skaņdarbu fragmentiem.
- picikato Skaņdarbs, tā daļa, kas rakstīta atskaņošanai ar šādu spēles paņēmienu.
- koncertrepertuārs Skaņdarbu kopums, kas rakstīti kādam mūzikas instrumentam.
- koncertprogramma Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu (1).
- koncertrepertuārs Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu vai kas ietilpst mākslinieku repertuārā.
- diapazons Skaņu apjoms mūzikas instrumenta vai balss iespēju robežās.
- melodija Skaņu rinda, kas izsaka muzikālu domu; šādu skaņu rindu kopums.
- valoda Skaņu un leksiski gramatisko līdzekļu sistēma, kas kopīga, piemēram, nācijai, tautībai.
- atskaņa Skaņu vai skaņu grupu atkārtojums, kas saista divas vai vairākas dzejoļa rindas (parasti to nobeigumā).
- pļerkšķis Skarba, griezīga skaņa, ko rada, piem., mašīnas, mūzikas instrumenti.
- glaust Skart ar slīdošu (rokas) kustību; glāstīt.
- ķert Skart, izraisot (negatīvas) sekas.
- balkons Skatītāju vietas (teātrī, kino), kas atrodas īpašā izbūvē virs partera.
- noskatīties Skatoties iegūt sapratni, māku u. tml. (kā kas ir darāms, pareizi veicams).
- izskatīt Skatoties, aplūkojot sīki iepazīties (piem., ar kādu priekšmetu kopumu, vietu, kur kas atrodas).
- panorāma Skats (parasti no augstāka, attālāka punkta) uz kādu vietu, kas plešas tālumā.
- rampa Skatuves apgaismošanas aparatūra, kas atrodas skatuves grīdas priekšējā malā un ir aizsegta skatītāju zāles pusē.
- varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
- komiķis Skatuves mākslinieks, kas atveido komiskas lomas.
- traģiķis Skatuves mākslinieks, kas atveido traģiskas lomas.
- ļauna acs skaudīgs, nenovīdīgs skatiens; skatiens, kas (pēc tautas ticējumiem) izraisa ko ļaunu, kas var ko noskaust vai noburt.
- noskaust Skaužot izraisīt to, ka (kādam) notiek kas nevēlams, ļauns, ka (kāds) neiegūst, zaudē (ko).
- mugurkauls Skeleta galvenā daļa, skeleta ass, kas ir balsta orgāns citām ķermeņa daļām un aizsargā muguras smadzenes.
- kauls Skeleta sastāvdaļa – ciets, izturīgs veidojums (cilvēkam un citiem mugurkaulniekiem), kas kopā ar locītavām un muskuļiem veido ķermeņa balsta un kustību aparātu.
- jaunie naturālisti skolēni (padomju iekārtā), kas ārpusklases darbā nodarbojās ar dabas pētīšanu, lauksaimniecību, dārzkopību u. tml.
- sestais Skolēni, kas mācās sestajā klasē.
- sanitārs Skolēns (padomju iekārtas laikā), kas seko higiēnas prasību ievērošanai klasē.
- pāraudzis Skolēns, kas dažādu apstākļu (piem., nesekmības) dēļ mācās zemākā, savam vecumam neatbilstošā klasē.
- privātskolēns Skolēns, kas ņem privātstundas.
- otrziemnieks Skolēns, kas otro ziemu apmeklē skolu.
- otrgadnieks Skolēns, kas otru gadu mācās tajā pašā klasē.
- pagarinātās dienas grupa skolēnu grupa, kas sagatavo uzdoto mācību vielu skolā skolotāja uzraudzībā pēc mācību stundām.
- vakarskolnieks Skolnieks, kas apmeklē vakarskolu.
- privātskolotājs Skolotājs, kas par atsevišķu samaksu māca kādu mājās individuāli.
- mājskolotājs Skolotājs, kas pasniedz stundas mājās vai māca un audzina kādas ģimenes bērnus (parasti dzīvodams kopā ar šo ģimeni).
- saskrambāt Skrambājot radīt (vairākas, arī daudzas) rievas, švīkas (kā) virsmā; skrambājot sabojāt (ko).
- lanckari Skrandas, driskas, lupatas.
- lanckas Skrandas, driskas.
- izskrāpēt Skrāpējot iztīrīt, kasot izdabūt (ārā).
- saskrāpēt Skrāpējot radīt rievas, švīkas, līnijas (kā) virsmā; skrāpējot sabojāt (ko).
- ultramaratons Skrējiens distancē, kas garāka par maratona distanci (42,195 km).
- smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas sīks kukainis ar garām kājām, kas ne tikai ļoti ātri skrien, bet spēj arī strauji pacelties gaisā un nolidot vairāk nekā 10 metrus un parasti ir sastopams smilšainās vietās.
- izskribināt Skribinot izkasīt, iztīrīt.
- iesildīties Skrienot, vingrojot u. tml. panākt, ka muskulatūra, saites, locītavas u. tml. kļūst elastīgākas, spējīgas bez traumām darboties ar palielinātu slodzi.
- zemcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; bareljefs, pretstats: augstcilnis.
- augstcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu vairāk par pusi no sava biezuma, pretstats: zemcilnis.
- sēras Skumjas, bēdas, kas ir saistītas ar kāda nāvi; šāda emocionāla stāvokļa izpausme.
- dabīgais šīferis slāneklis, kas šķeļas plānās, gludās plāksnēs un ko izmanto galvenokārt jumtu segumam.
- vāks Slānis, blīvs veidojums, kas (ko) pārklāj, aizsedz.
- sega Slānis, kārta, kas sedz zemi, ūdenstilpi, priekšmetu virsmu u. tml.
- aizsargslānis Slānis, kas aizsargā (no kaut kā).
- sagula Slānis, kas izveidojies, (kam) sagulstoties, sablīvējoties.
- segslānis Slānis, kas pārsedz (ko).
- nitrīdi Slāpekļa savienojumi ar elementiem, kas attiecībā pret slāpekli ir elektropozitīvi.
- amonijs Slāpekļa un ūdeņraža savienojums, kas brīvā veidā nepastāv, bet ietilpst daudzos savienojumos.
- saslapināt Slapinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti viscaur) slapjš.
- noslaucīt Slaukot panākt, ka (kas) kļūst tīrs, arī sauss.
- popzvaigzne Slavens, pazīstams popmūzikas izpildītājs.
- slāvists Slāvistikas speciālists.
- dienvidslāvi Slāvu tautas, kas dzīvo Eiropas dienvidos; dienvidu slāvi.
- bulta Slēdzenes sastāvdaļa, kas pavirzās, (ko) aizslēdzot vai atslēdzot.
- tumblers Slēdzis vai pārslēgs elektrotehnikas vai elektrotehniskas aparatūras vadīšanai.
- vākot Slēgt, segt ar vāku (piemēram, trauku, kasti).
- rozenkreicieši Slepenas biedrības locekļi (17., 18. gs.), kas nodarbojās ar misticisma studijām; šādas biedrības pārstāvji mūsdienās.
- provokators Slepens aģents, kas iesūtīts kādā organizācijā.
- kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
- vigvams Slieteņveidīgs Ziemeļamerikas indiāņu mājoklis.
- sideroze Slimība, kas saistīta ar dzelzs putekļu nogulsnēšanās plaušās.
- podagra Slimība, kas saistīta ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to izgulsnēšanos locītavās.
- epidēmiska slimība slimība, kas var izraisīt epidēmiju.
- botulisms Slimība, ko izraisa saindēšanās ar pārtikas produktiem, piem., bojātiem konserviem, desām, šķiņķi, sviestu, kuri satur attiecīgu mikroorganismu toksīnus.
- autoimūns Slimība, saslimšana, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma.
- vējslotas Slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
- sieviešu slimības slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām; sieviešu dzimumorgānu slimības.
- nervu slimības slimības, kas saistītas ar nervu, smadzeņu, kā arī ar to apvalku un asinsvadu bojājumu.
- ķīmijterapija Slimību ārstēšana ar ķīmiskās vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimību ierosinātājiem; ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām.
- skrīnings Slimību diagnosticēšanas sistēma – iedzīvotāju masveida medicīniskā izmeklēšana, lai atklātu personas, kas saslimušas ar kādu noteiktu slimību.
- karstuma dūriens slimīgs stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot.
- rampa Slīpa uzbrauktuve (ēkām, transportlīdzekļiem), kas paredzēta iebraukšanai ar ratiņkrēsliem, bērnu ratiņiem u. tml.
- pārslodze Slodze (sistēmai, konstrukcijai u. tml.), kas pārsniedz normu.
- puskuitala Sloku dzimtas putns, kam ir garas kājas un ļoti garš, taisns vai mazliet uzliekts knābis un kas uzturas ūdeņu tuvumā vai mitrās pļavās un purvos.
- evaņģēlists Sludinātājs, kas izplata evaņģēlija mācību un cenšas pievērst cilvēkus kristīgajai ticībai; arī misionārs.
- bērnu cerebrālā trieka smadzeņu bojājuma sekas ar dažādu klīnisku izpausmju kopumu.
- halucinācija Smadzeņu darbības traucējumu vai narkotiku radīti redzes, dzirdes u. tml. tēli, kas cilvēkam pašam liekas īstenības atspoguļojums.
- ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā; hidrocefālija; patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šāda šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā.
- abrocīgs Smagatlētikā – tāds, kas veicams ar abām rokām.
- dārgi samaksāt Smagi izjust savas rīcības negatīvās sekas.
- klamzīgs Smagnējs, neveikls; tāds, kas padara (ko) neveiklu, smagnēju.
- izrēķināšanās Smags (parasti ārpustiesas, fizisks) sods vai patvaļīga vardarbība, kas nereti saistīta ar nogalināšanu.
- dvaka Smaka, smakas piesātināts gaiss.
- dendrīti Smalki, sazaroti kristāliski veidojumi (uz iežiem), kas pēc formas atgādina augus.
- smalkmehāniķis Smalkmehānikas speciālists.
- mīksts Smalks, tievs, sīks (par matiem, spalvām); tāds, kam ir smalki, tievi mati, smalkas, tievas, sīkas spalvas (par dzīvniekiem).
- smirddziedzeri Smarždziedzeri, kas izdala smirdīgu sekrētu.
- muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piem., muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu (piem., dižzirdzenes) saknēs.
- virces Smaržīgie pipari; asas, aromātiskas garšvielas.
- aktīvā smēķēšana smēķēšana, kurā smēķētājs tieši ieelpo tabakas dūmus, piem., no cigaretes, pīpes.
- kazas kāja smēķis no avīžu papīrā ietītas tabakas; kazaskāja.
- kņudoņa Smeldzoša sajūta, kas saistīta ar kutēšanu vai niezēšanu.
- smilškaste Smilšu kaste.
- kvarca smiltis smiltis, kas sevišķi bagātas ar kvarcu.
- plūstošās smiltis smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē.
- atmiegs Snauda, miegs (pēc brokastīm, agra rīta darba).
- lavīna Sniega nobrukums (kalnos), kas virzoties lejup pa kalnu nogāzēm, palielinās apjomā; arī liels (zemes, akmeņu u. tml.) kopums, kas, virzoties lejup pa nogāzi, palielinās apjomā.
- sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega.
- mācīt Sniegt (kādam) zināšanas, informāciju vai praktiskas iemaņas; panākt, ka (kāds) apgūst (ko).
- liecināt Sniegt informāciju, ziņas, kas var noderēt par pierādījumu, liecību (izmeklēšanā, tiesā).
- sociāldemokrātisms Sociāldemokrātijas ideoloģija un darbība sociālistiskas sabiedrības pakāpeniskai izveidošanai; šādi izveidota sociālistiskā iekārta.
- sociāldemokrāts Sociāldemokrātijas piekritējs; sociāldemokrātiskas partijas biedrs.
- kreiss Sociālistiski vai komunistiski orientēts; tāds, kas pauž šādus uzskatus, viedokli (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml.).
- institūts Sociālo un tiesisko normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības kādā noteiktā jomā.
- sociometrija Sociālpsiholoģijas nozare, kas pētī attiecības starp indivīdiem sociālās grupās, kolektīvos.
- stāvoklis Sociālu apstākļu, savstarpējo attiecību kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēka) izturēšanos, rīcību.
- sociolingvists Sociolingvistikas speciālists.
- moku sols solam līdzīgs veidojums, kas ir paredzēts spīdzināšanai.
- kāpt Soļiem virzīties (augšup vai lejup pa virsmu, kas paaugstinās vai pazeminās, ir ar pakāpieniem, nelīdzenumiem).
- pedometrs Soļu mērītājs – neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas.
- rokassoma Soma, kurā ievieto nelielus priekšmetus un kas paredzēta nešanai rokās; arī rokassomiņa.
- ķengurs Somaiņu kārtas zālēdājs (Austrālijā), kas pārvietojas, lecot uz garajām pakaļkājām.
- baškīri Somugru tauta, kas dzīvo ap Urāliem; Baškīrijas pamatiedzīvotāji.
- voti Somugru tauta, kas dzīvo Somu jūras līča piekrastē Sanktpēterburgas apgabalā.
- izspaidīt Spaidot panākt, ka (kas) izirst, sadalās.
- kontūrspalvas Spalvas, kas sedz (putna) ķermeni un veido tā ārējo formu.
- akotmati Spalvas, kas veido akotu (2).
- apspalvojums Spalvu kopums, kas klāj (putna) ķermeni.
- Neuzvaramā armāda Spānijas karaļa flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
- konkistadors Spāņu vai portugāļu iekarotājs, kas 15. gs. beigās un 16. gs. piedalījās Centrālamerikas un Dienvidamerikas kolonizācijā.
- ķerubs Spārnota būtne, kas sargā paradīzi (Vecajā Derībā).
- aizsargmaska Speciāla maska, kas aizsargā seju.
- skābekļa spilvens speciāla materiāla maiss (skābekļa iepildīšanai) ar gumijas cauruli, kas noslēdzama ar krānu.
- aizsargbrilles Speciālas brilles, kas aizsargā acis (piem., no spilgtas gaismas, svešķermeņiem u. tml.).
- surdopedagoģija Speciālās pedagoģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar to cilvēku attīstīšanu, mācīšanu un audzināšanu, kam ir dzirdes traucējumi.
- konservēt Speciāli gatavot (piem., marinējot, sālot, skābējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus).
- treneris Speciālists (kādā sporta veidā), kas trenē sportistu, vada treniņus.
- skaņu operators speciālists (piem., ierakstu studijā), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi.
- ugunsdzēsējs Speciālists, īpaši apmācīts cilvēks, kas nodarbojas ar ugunsgrēku dzēšanu un ugunsdrošības kontroli.
- kinomehāniķis Speciālists, kas apkalpo kinoiekārtu, demonstrē kinofilmas.
- konditors Speciālists, kas gatavo konditorejas izstrādājumus.
- režisors Speciālists, kas iestudē izrādes, uzvedumus u. tml., veic (kā) režiju.
- juvelieris Speciālists, kas izgatavo juvelierizstrādājumus.
- zobu tehniķis speciālists, kas izgatavo zobu protēzes.
- locis Speciālists, kas labi pārzina noteikta rajona kuģošanas apstākļus un palīdz vadīt kuģi, tam iebraucot ostās, kanālos u. tml. vietās.
- montāžists Speciālists, kas montē filmu, radioraidījumu, videoraidījumu.
- montieris Speciālists, kas montē un uzstāda dažādas (parasti elektrotehniskas) ierīces un iekārtas, ierīko elektrolīnijas u. tml.
- apskatnieks Speciālists, kas nodarbojas ar apskatu veidošanu.
- konstruktors Speciālists, kas nodarbojas ar dažādu tehnisko sistēmu konstruēšanu.
- finansists Speciālists, kas nodarbojas ar naudas darījumiem; speciālists finanšu jautājumos.
- sovetologs Speciālists, kas nodarbojas ar sovetoloģiju.
- kokkopis Speciālists, kas nodarbojas ar stādīto koku un krūmu kopšanu, vainaga veidošanu, zaru izzāģēšanu u. tml.
- degustators Speciālists, kas nogaršojot novērtē (pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus).
- instruktors Speciālists, kas pamāca kādā nozarē, darbā.
- datorspeciālists Speciālists, kas pārzina datoru uzbūvi un to darbību.
- tehnologs Speciālists, kas pārzina kādas nozares tehnoloģiju.
- dizainers Speciālists, kas projektē un konstruē (priekšmetu, iekārtu u. tml.) māksliniecisku ārējo veidolu.
- iestādītājs Speciālists, kas sagatavo, noregulē (parasti automātisku) iekārtu noteiktu operāciju veikšanai.
- konsultants Speciālists, kas sniedz padomus, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
- akušieris Speciālists, kas sniedz palīdzību sievietei dzemdībās un pēc dzemdībām.
- datoroperators Speciālists, kas strādā ar datoru, ievadot tajā informāciju.
- radiotelegrāfists Speciālists, kas strādā ar radiotelegrāfu.
- radists Speciālists, kas strādā ar radiotelegrāfu.
- mašīnists Speciālists, kas strādā pie mašīnas vai apkalpo mašīnu.
- mehāniķis Speciālists, kas uzrauga dažādu mehānismu darbu.
- redaktors Speciālists, kas vada kāda literāra darba, plašsaziņas līdzekļa u. tml. sagatavošanu laišanai klajā un atbild par tā saturu.
- mehanizators Speciālists, kas vada un apkalpo mašīnas, mehānismus.
- analītiķis Speciālists, kas veic (piem., ekonomisko vai politisko procesu) analīzi.
- kinologs Speciālists, kas veic (piem., noziedznieka) meklēšanu ar īpaši apmācīta suņa palīdzību.
- auditors Speciālists, kas veic auditu.
- degazētājs Speciālists, kas veic degazāciju.
- praktiķis Speciālists, kas veic praktisku darbību.
- higiēnists Speciālists, kas veic zobu un smaganu higiēnisko apkopi.
- rasētājs Speciālists, kas veido rasējumus.
- darbaudzinātājs Speciālists, pieredzējis darbinieks, kas apmāca jaunos darbiniekus (Padomju Savienībā XX gs. 70. un 80. gados).
- ekspertīze Speciālistu grupa (arī organizācija), kas veic šādu izpēti, pārbaudi.
- žūrija Speciālistu grupa, kas vērtē dalībnieku sniegumu un nosaka uzvarētāju (piem., konkursā, sacensībās, izstādē).
- profesija Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats; amats, arods.
- nervaudi Specializēti audi, kas veido nervu sistēmu.
- spiedogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas; zīmogs.
- zīmogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas.
- putnu gripa specifiska gripas vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas skar galvenokārt putnus.
- ferments Specifiska viela, kas veicina bioķīmiskos procesus organismā, regulē vielmaiņas procesus; enzīms.
- parenhīma Specifiski, irdenie (orgāna) audi, kas veic (tā) pamatfunkcijas.
- rēzus Specifisks antigēns, kas atrodams apmēram 85% cilvēku un dažu pērtiķu sarkanajos asins ķermenīšos [Rh].
- kurāre Spēcīga inde, ko iegūst no dažiem Dienvidamerikas augiem.
- uguns viesulis spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
- uguns auka Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
- uguns krusa Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
- viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies (piem., sniega, ūdens, smilšu) strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
- drausmas Spēcīgas baiļu, briesmu izjūtas; stāvoklis; apstākļi, kas izraisa šādas izjūtas.
- ultramikroskops Spēcīgs mikroskops, ar kuru iespējams saskatīt ļoti sīkus objektus, kas nav saskatāmi ar parasto mikroskopu.
- šoks Spēcīgs psihisks pārdzīvojums, emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas negatīvi pārsteidzošs.
- spēks Spēja (cilvēkam vai dzīvniekam) veikt fiziskas darbības, kustības; fiziska spēja (cilvēkam) veikt kādu darbību, uzdevumu.
- gaišredzība Spēja paredzēt, kas notiks nākotnē.
- dzirdes atmiņa spēja saglabāt atmiņā to, kas uztverts ar dzirdi.
- redzes atmiņa spēja saglabāt to, kas uztverts ar redzi.
- bilingvāls Spējīgs brīvi runāt divās valodās; tāds, kas kādu valodu prot tikpat labi kā savu dzimto valodu.
- kilograms Spēka mērvienība tehniskajā mērvienību sistēmā – spēks, kas vienam masas kilogramam piešķir paātrinājumu, kas vienāds ar brīvās krišanas paātrinājumu; spēka kilograms [kG].
- kodolspēki Spēki, kas darbojas starp nukloniem atoma kodolā.
- sūcējspēks Spēks, ar kādu (kas) tiek sūkts, sūknēts.
- cēlējspēks Spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni, kas tajā atrodas.
- dzinējspēks Spēks, kas darbina (mašīnu, mehānismu).
- pretestība Spēks, kas darbojas kam pretī.
- osmotiskais spiediens spēks, kas spiež šķīdinātāju no mazāk koncentrēta šķīduma caur puscaurlaidīgu membrānu pāriet uz koncentrētāku šķīdumu.
- prizmatiskais spektrs spektrs, kas iegūts, prizmai sadalot saliktu gaismu tās komponentos.
- pēcspēle Spēle, kas noris pēc sporta spēles pamatlaika beigām (piem., gadījumā, ja spēles rezultāts ir neizšķirts).
- kuģu lādēšana spēle, kuras dalībnieki pēc kārtas nosauc vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu skaņu.
- lūlināt Spēlējot (mūzikas instrumentu), radīt liegas, maigas skaņas.
- izspēlēt Spēlējot mūzikas instrumentu, atskaņot (parasti visu skaņdarbu).
- piespēlēt Spēlējot mūzikas instrumentu, papildināt (priekšnesumu), pievienoties (kopējam izpildījumam).
- skandināt Spēlēt (mūzikas instrumentu).
- sist Spēlēt (sitamo mūzikas instrumentu); atskaņot uz sitamā mūzikas instrumenta.
- spēlēt uz visu banku Spēlēt uz visu naudu, kas figurē konkrētajā spēlē.
- krupjē Spēļu namos – persona, kas uzrauga spēli, izsniedz laimēto un iekasē zaudēto naudu.
- spermatoģenēze Spermatozoīdu veidošanās process, kas noris sēklinieku kanālos.
- fosforescence Spīdēšana apgaismojuma ietekmē, kas saglabājas arī tad, kad apgaismošana ir beigusies.
- spīdums Spīdīgs neliels priekšmets, veidojums, kas spīd, spīguļo; spīgulis.
- pārspiediens Spiediens, kas pārsniedz atļauto normu.
- uzspiest Spiežot no apakšas uz augšu, pacelt (svaru stieni), iztaisnojot rokas.
- šķaidīt Spiežot vai sitot, dauzot panākt, ka (kas) sadalās sīkās daļās.
- ziedmuša Spilgti raiba, retāk vienkrāsaina metāliski spīdīga muša, kas pārtiek no nektāra un ziedputekšņiem.
- vērpete Spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) plūsma; spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) veidojums, kas rodas kādā plūsmā.
- vītne Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piem., detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
- sīveļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem un ar citu vielu (piem., skābju) piemaisījumu.
- šķiedenis Spirta rūpniecības blakusprodukts, kas rodas, pārstrādājot graudus, kartupeļus, melasi; brāga.
- denaturāts Spirts, kas ar kādu piedevu padarīts nederīgs dzeršanai.
- etilspirts Spirts, kas dabiskā veidā rodas cukura rūgšanas procesā – bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un asu garšu.
- uzspodrināt Spodrinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo spodrumu (piemēram, tīrības pakāpi, spīdumu).
- nospodrināt Spodrinot panākt, ka (kas) kļūst tīrs, spodrs.
- greizais spogulis spogulis, kas rāda izkropļotu attēlu.
- sporangijs Sporauga orgāns, kurā attīstās sporas, kas nodrošina auga bezdzimuma vairošanos.
- kedas Sporta apavi (piem., ar gumijas zolēm un brezenta virsu, kas sniedzas pāri potītēm).
- sporta klubs sporta apvienība; komerciāls uzņēmums, kas nodarbina profesionālus sportistus un ietilpst kādā sporta veida organizācijā.
- rīdzinieks Sporta komanda, sportisti, kas pārstāv Rīgu.
- stadions Sporta laukums, vieglatlētikas sektoru, skatītāju tribīņu un palīgceltņu komplekss.
- veseris Sporta rīks mešanai tālumā – smaga metāla lode, kas ar tērauda trosi ir piestiprināta rokturim.
- tikt astoņniekā sporta sacensībās iegūt vietu, kas nav zemāka par astoto.
- meistarsacīkstes Sporta sacensības, kas noteiktā sporta veidā notiek reizi gadā un kurās uzvarētājs iegūst čempiona nosaukumu.
- aplis Sporta sacensību norises kārtība, kad katra vienība pēc kārtas tiekas ar visām pārējām vienībām.
- selekcionārs Sporta speciālists, kas no jauniešu un zemāka līmeņa komandām atlasa perspektīvus spēlētājus profesionāliem klubiem.
- aizsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kas veic aizsardzības funkciju.
- stils Sporta veida, arī sporta disciplīnas paveids, kas atšķiras ar kādiem īpašiem paņēmieniem.
- tehniskie sporta veidi sporta veidi, kas ir saistīti ar mašīnu, ierīču u. tml. izmantošanu (piem., autobraukšana, aviomodelisms).
- slaloms Sporta veids – braukšana no kalna pa līkumotu trasi, kas iezīmēta ar kārtīm.
- slaloms Sporta veids – braukšana pa ūdenstrasi, kas iezīmēta ar peldošām bojām.
- daiļslidošana Sporta veids – slidošana uz ledus mūzikas pavadījumā, izpildot dažādas kustības.
- voltižēšana Sporta veids – vingrošana uz skrejoša vai lēkājoša zirga; arī specifisks akrobātikas veids.
- vingrošana Sporta veids, kas ietver vingrojumus speciālos rīkos un brīvās kustības.
- šaušana Sporta veids, kurā ar rokas šaujamieroci šauj mērķī.
- ūdenssports Sporta veidu kopums, kas ir saistīts ar pārvietošanos pa ūdeni, ūdens virsu (piemēram, peldēšana, airēšana, burāšana).
- soloklase Sportists (parasti riteņbraucējs), kas piedalās sacensībās individuāli.
- šosejnieks Sportists (piem., motobraucējs, autobraucējs, riteņbraucējs), kas specializējies braukšanā pa šoseju.
- supersmagsvars Sportists, kas cīnās šai kategorijā.
- rekordists Sportists, kas ir sasniedzis rekordu.
- alpīnists Sportists, kas nodarbojas ar alpīnismu.
- florbolists Sportists, kas nodarbojas ar florbolu.
- motosportists Sportists, kas nodarbojas ar kādu no motosporta veidiem.
- kērlingists Sportists, kas nodarbojas ar kērlingu.
- orientierists Sportists, kas nodarbojas ar orientēšanās sportu.
- skeiters Sportists, kas nodarbojas ar skeitbordu.
- atlēts Sportists, kas nodarbojas ar vieglatlētiku vai smagatlētiku.
- sporta meistars sportists, kas sasniedzis attiecīgajai sporta klasei atbilstošus rezultātus, izpildījis attiecīgā līmeņa prasības.
- konkūrists Sportists, kas specializējas konkūrā.
- maratonskrējējs Sportists, kas specializējas maratonskrējienā.
- skeitbordists Sportists, kas specializējas skeitbordā; cilvēks, kas nodarbojas ar skeitbordu.
- tramplīnlēcējs Sportists, kas specializējas tramplīnlēkšanā.
- ātrslidotājs Sportists, kas specializējies ātrslidošanā.
- augstlēcējs Sportists, kas specializējies augstlēkšanā.
- automodelists Sportists, kas specializējies automodelismā.
- autosportists Sportists, kas specializējies autosportā.
- aviomodelists Sportists, kas specializējies aviomodelismā.
- badmintonists Sportists, kas specializējies badmintonā; cilvēks, kas spēlē badmintonu.
- basketbolists Sportists, kas specializējies basketbolā.
- biatlonists Sportists, kas specializējies biatlonā.
- bobslejists Sportists, kas specializējies bobslejā.
- bokseris Sportists, kas specializējies boksā.
- bagijists Sportists, kas specializējies braukšanā ar bagiju.
- gokartists Sportists, kas specializējies braukšanā ar gokartu; kartingists.
- cīkstonis Sportists, kas specializējies cīņas sportā.
- daiļlēcējs Sportists, kas specializējies daiļlēkšanā.
- daiļslidotājs Sportists, kas specializējies daiļslidošanā.
- dambretists Sportists, kas specializējies dambretes spēlē.
- deltaplanierists Sportists, kas specializējies deltaplanierismā.
- desmitcīņnieks Sportists, kas specializējies desmitcīņā.
- divcīņnieks Sportists, kas specializējies divcīņā (2).
- džudists Sportists, kas specializējies džudo cīņā.
- futbolists Sportists, kas specializējies futbolā.
- gargabalnieks Sportists, kas specializējies garajās distancēs.
- handbolists Sportists, kas specializējies handbolā.
- hokejists Sportists, kas specializējies hokejā.
- sprinteris Sportists, kas specializējies īsās distancēs (ātrslidošanā, vieglatlētikā, peldēšanā, riteņbraukšanā u. c.).
- izpletņlēcējs Sportists, kas specializējies izpletņlēkšanā.
- jātnieks Sportists, kas specializējies jāšanas sportā; jāšanas sporta speciālists.
- trekists Sportists, kas specializējies kādā no treka disciplīnām.
- ūdenssportists Sportists, kas specializējies kādā no ūdenssporta veidiem.
- kanoists Sportists, kas specializējies kanoe airēšanā; kanoe airētājs.
- kanoe airētājs sportists, kas specializējies kanoe airēšanā.
- karatists Sportists, kas specializējies karatē.
- kartingists Sportists, kas specializējies kartingā; gokartists.
- kārtslēcējs Sportists, kas specializējies kārtslēkšanā.
- kikbokseris Sportists, kas specializējies kikboksā.
- klinšu kāpējs sportists, kas specializējies klinšu kāpšanā.
- ledusburātājs Sportists, kas specializējies ledusburāšanā.
- tramplīna lēcējs sportists, kas specializējies lēkšanā ar slēpēm no tramplīna.
- lidmodelists Sportists, kas specializējies lidmodelismā; aviomodelists.
- grūdējs Sportists, kas specializējies lodes grūšanā.
- loka šāvējs sportists, kas specializējies loka šaušanā.
- pieccīņnieks Sportists, kas specializējies modernajā vai vieglatlētikas pieccīņā.
- motobolists Sportists, kas specializējies motobolā.
- motokrosists Sportists, kas specializējies motokrosā.
- floretists Sportists, kas specializējies paukošanā ar floreti.
- špagists Sportists, kas specializējies paukošanā ar špagu.
- zobenists Sportists, kas specializējies paukošanā ar zobenu.
- paukotājs Sportists, kas specializējies paukošanā.
- peldētājs Sportists, kas specializējies peldēšanā.
- rallists Sportists, kas specializējies rallijā; rallija dalībnieks.
- velobraucējs Sportists, kas specializējies riteņbraukšanā; riteņbraucējs (2).
- riteņbraucējs Sportists, kas specializējies riteņbraukšanā.
- sambists Sportists, kas specializējies sambo.
- skeletonists Sportists, kas specializējies skeletonā; cilvēks, kas nodarbojas ar skeletonu.
- skibobists Sportists, kas specializējies skibobā.
- skijoringists Sportists, kas specializējies skijoringā; cilvēks, kas nodarbojas ar skijoringu.
- slalomists Sportists, kas specializējies slalomā.
- slēpotājs Sportists, kas specializējies slēpošanā.
- slidotājs Sportists, kas specializējies slidošanā.
- smagatlēts Sportists, kas specializējies smagatlētikā.
- smaiļotājs Sportists, kas specializējies smaiļošanā.
- soļotājs Sportists, kas specializējies soļošanā (2).
- spīdvejists Sportists, kas specializējies spīdvejā.
- vingrotājs Sportists, kas specializējies sporta vingrošanā; mākslinieks, kas demonstrē vingrojumus (piem., cirkā).
- svarcēlājs Sportists, kas specializējies svarcelšanā.
- šahists Sportists, kas specializējies šaha spēlē; cilvēks, kas (bieži, aizrautīgi) spēlē šahu.
- šāvējs Sportists, kas specializējies šaušanā.
- snaiperis Sportists, kas specializējies šaušanas sportā.
- šorttrekists Sportists, kas specializējies šorttrekā.
- tāllēcējs Sportists, kas specializējies tāllēkšanā.
- tenisists Sportists, kas specializējies tenisā.
- triatlonists Sportists, kas specializējies triatlonā.
- trīscīņnieks Sportists, kas specializējies trīscīņā.
- trīssoļlēcējs Sportists, kas specializējies trīssoļlēkšanā.
- ūdensmotosportists Sportists, kas specializējies ūdensmotosportā; ūdens motosportists.
- ūdens motosportists sportists, kas specializējies ūdensmotosportā.
- ūdenspolists Sportists, kas specializējies ūdenspolo.
- ūdensslalomists Sportists, kas specializējies ūdensslalomā.
- ūdensslēpotājs Sportists, kas specializējies ūdensslēpošanā.
- ultramaratonists Sportists, kas specializējies ultramaratonā.
- vieglatlēts Sportists, kas specializējies vieglatlētikā.
- volejbolists Sportists, kas specializējies volejbolā.
- voltižētājs Sportists, kas specializējies voltižēšana.
- malējais uzbrucējs sportists, kas spēlē laukuma labajā (vai kreisajā) malā.
- malējais aizsargs Sportists, kas spēlē laukuma labajā (vai kreisajā) malā.
- malējais pussargs Sportists, kas spēlē laukuma labajā (vai kreisajā) malā.
- rezervists Sportists, kas vajadzības gadījumā aizstāj citu sportistu.
- ekipāža Sportistu grupa, kas piedalās sacensībās ar kopīgu transportlīdzekli.
- parasports Sports personām ar invaliditāti sporta veidos, kas ir iekļauti Paraolimpisko spēļu programmā.
- iluminēt Spoži, spilgti, arī krāsaini apgaismot (ielas, ēkas u. tml., parasti svētkos).
- megatonna Sprādziena (parasti kodolsprādziena) spēka mērvienība, kas atbilst spēkam, ar kādu sprāgst miljons tonnu trotila [Mt].
- kilotonna Sprādziena jaudas mērvienība, kas atbilst 1000 tonnu trotila sprādziena jaudai.
- pulveris Sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
- trotils Sprāgstviela, kas sastāv no dzelteniem kristāliem, ko iespējams sakausēt vai sapresēt un ko lieto granātās, bumbās, mīnās u. tml.
- šaujampulveris Sprāgstviela, kurai sadegot izdalās gāzes, kas darbojas kā virzošais spēks lodes, skrots izgrūšanai no šaujamieroča.
- kaujas lādiņš sprāgstvielas, kas iepildītas šāviņā.
- subjekts Sprieduma daļa, kas nosauc domu priekšmetu, par kuru ir runa spriedumā.
- apelācija Sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā.
- spekulācija Spriedumi, apgalvojumi, izteikumi, kas nebalstās uz faktiem un ir bez stingriem, noteiktiem pierādījumiem.
- antitēze Spriedums, kas ir pretrunā dotajam spriedumam (tēzei).
- slēdziens Spriedums, kas izriet no iepriekšējiem secinājumiem, faktu analīzes u. tml.
- pārspriegums Spriegums, kas pārsniedz elektroiekārtas pieļaujamo lielāko spriegumu.
- krātiņš Sprosts (parasti savvaļas dzīvniekiem, arī sagūstītiem putniem), kas veidots no metāla vai koka režģiem; būris.
- dienasgaismas spuldze spuldze, kas izstaro dabiskajai gaismai līdzīgu baltu gaismu.
- teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai izteikums, kas ietver kādu dzīves gudrību; paruna, sakāmvārds, aforisms.
- robežstacija Stacija, kas atrodas pie (valsts) robežas.
- radiotelefons Stacionārā telefona aparāta modifikācija ar pārvietojamu klausuli, kas ļauj sazināties no attāluma.
- dūņas Staigna masa (parasti ezeru, upju dibenā), kas rodas no dažādu organisku vielu atliekām un minerāldaļiņu nogulumiem.
- estamps Stājgrafikas darbs – novilkums no mākslinieka darinātas koka, metāla vai cita materiāla plātnes (klišejas).
- komisionārs Starpnieks tirdznieciskos darījumos, persona, kas par zināmu atlīdzību veic tirdznieciskus darījumus (piem., pieņem preci pārdošanai).
- visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas; šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; kosmoss.
- kosmoss Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas; Visums.
- ikonostass Starpsiena ar svētbildēm (ikonām) pareizticīgo baznīcā, kas norobežo altāra daļu no draudzes telpas.
- Sarkanais Krusts starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību slimiem un ievainotiem karavīriem un gūstekņiem, palīdz meklēt bezvēsts pazudušos, miera laikā – palīdz dabas katastrofās cietušajiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanais krusts starptautiska organizācija palīdzības sniegšanai karā un stihiskas nelaimes gadījumā cietušajiem.
- brīvmūrnieki Starptautiska organizācija, kas balstās uz brālības un savstarpējas palīdzības principiem un kuras darbība noris atsevišķās organizācijās (ložās); masoni.
- GPS Starptautiska orientēšanās sistēma, kas, balstoties uz Zemes pavadoņu raidītajiem signāliem, ļauj noteikt kāda objekta atrašanās vietu vai tā pārvietošanos.
- Internacionāle Starptautiska strādnieku apvienība, kas tika nodibināta 1864. gadā un pastāvēja līdz 1876. gadam.
- Eiropas Cilvēktiesību tiesa starptautiska tiesa, kas skata personu vai valstu iesniegumus, ja valsts ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību koncencijā noteiktās pilsoniskās un politiskās tiesības.
- Apvienoto Nāciju Organizācija starptautiska valstu apvienība, kas dibināta pēc Otrā pasaules kara starptautiskas drošības uzturēšanai.
- satelīts Starptautiskajās tiesībās – formāli suverēna valsts, kas faktiski ir pilnīgi pakļauta kādai lielvalstij.
- satelītvalsts Starptautiskajās tiesībās – formāli suverēna valsts, kas faktiski ir pilnīgi pakļauta kādai lielvalstij.
- optācija Starptautiskajās tiesībās – pilsonības izvēle, piem., personām ar dubultpilsonību vai tādas teritorijas iedzīvotājiem, kas pārgājusi citā valstī.
- rotarietis Starptautiskas organizācijas "Rotary International", rotari kluba biedrs.
- jehovietis Starptautiskas reliģiskas organizācijas "Jehovas liecinieki" loceklis, kas sludina Kristus otrreizēju atnākšanu un noraida Svēto Trīsvienību, kā arī citas kristietības doktrīnas.
- skauts Starptautiskas zēnu organizācijas biedrs.
- IP Starptautiski pieņemts apzīmējums, kas raksturo izstrādājuma (parasti spuldzes, apgaismes ierīces) drošības pakāpi pret cietu ķermeņu un putekļu iekļūšanu apvalkā.
- starptautiskais delikts starptautisko tiesību normu pārkāpums, kas rodas valsts rīcības (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) rezultātā.
- konsulārās tiesības starptautisko tiesību nozare, kas reglamentē starpvalstu attiecības tādos jautājums kā konsulu darbība, viņu iecelšana un atsaukšana, funkcijas, privilēģijas u. tml.
- ūdeņu aizsardzība starptautisku pasākumu sistēma, kas vērsta uz ūdens resursu ilgstošu izmantošanu, saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
- bisektrise Stars, kas iziet no leņķa virsotnes un dala šo leņķi uz pusēm.
- skaidrot Stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams.
- statistiķis Statistikas speciālists; statistikas darba veicējs.
- miers Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamu psihisku ietekmi; stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.
- bezmiegs Stāvoklis, arī laikaposms, kad cilvēkam nākas atturēties no miega, būt nomodā.
- nogurums Stāvoklis, arī sajūta, kad ir ievērojams spēka, kādu spēju samazinājums, izsīkums (pēc piepūles, fiziskas vai garīgas slodzes).
- piederība Stāvoklis, kad (kādam kas) pieder, kad (kas) ir (kāda, kā) īpašumā, valdījumā.
- vienpatnība Stāvoklis, kad (kāds, kas) dzīvo, darbojas viens pats, nekontaktējoties ar citiem; vienpatība.
- vienpatība Stāvoklis, kad (kāds, kas) dzīvo, darbojas viens pats, nekontaktējoties ar citiem.
- neatkarība Stāvoklis, kad (kāds, kas) neatrodas (kā) varā, ietekmē, pakļautībā.
- piederība Stāvoklis, kad (kāds, kas) pieder (kādai grupai, kategorijai u. tml.), ietilpst (kādā grupā, kategorijā u. tml.).
- atšķirtība Stāvoklis, kad (kāds) ir atdalīts, atrauts (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga; stāvoklis, kad kas ir izolēts, atdalīts.
- nesakārtotība Stāvoklis, kad (kam) nav radīta noteikta kārtība, kad (kas) nav sakārtots.
- sakārtotība Stāvoklis, kad (kam) radīta noteikta kārtība, kad (kas) veido noteiktu sistēmu.
- samaitātība Stāvoklis, kad (kas, arī kāds) ir kļuvis slikts, negatīvi vērtējams, arī neatbilstošs (piem., morāles) normām.
- neizpilde Stāvoklis, kad (kas, piem., saistības, pienākums) netiek izpildīts.
- samocītība Stāvoklis, kad (kas, piem., teksts, mākslas darbs) izveidots nemākulīgi, nekvalitatīvi, nevajadzīgi sarežģīti u. tml.
- pārsvars Stāvoklis, kad (kas) (piem., skaita, apjoma ziņā) ir lielāks par ko citu.
- piepildījums Stāvoklis, kad (kas) ir aizņemts, piepildīts ar cilvēkiem.
- pakļautība Stāvoklis, kad (kas) ir atkarīgs (no kā), no nācis (kā) ietekmē, iedarbībā.
- sastopamība Stāvoklis, kad (kas) ir atrodams, konstatējams (piem., kādā vietā, vidē).
- pieblīvētība Stāvoklis, kad (kas) ir blīvi piepildīts vai atrodas pārāk lielā daudzumā.
- ieslēgums Stāvoklis, kad (kas) ir ietverts, iekļauts (kur iekšā); tas, kas ir šādi ietverts, iekļauts.
- piepildījums Stāvoklis, kad (kas) ir īstenojies, realizējies.
- izkoptība Stāvoklis, kad (kas) ir izkopts.
- panīkums Stāvoklis, kad (kas) ir kļuvis ekonomiski vājš, kad (kur) nenotiek aktīva darbība.
- palielinājums Stāvoklis, kad (kas) ir kļuvis intensīvāks.
- palielinājums Stāvoklis, kad (kas) ir kļuvis lielāks, aizņem vairāk vietas, plašāku teritoriju.
- pārpilnība Stāvoklis, kad (kas) ir ļoti lielā vai pārāk lielā daudzumā.
- piesātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir maksimāli aizņemts, piepildīts.
- nolaistība Stāvoklis, kad (kas) ir nolaists (3).
- nošķirtība Stāvoklis, kad (kas) ir nošķirts (no kā).
- pārmērs Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- pārkairinātība Stāvoklis, kad (kas) ir pārkairināts.
- pārstāvība Stāvoklis, kad (kas) ir pārstāvēts (kur), darbojas (kā) vārdā, aizstāv (kā) intereses; pārstāvniecība.
- piesārņotība Stāvoklis, kad (kas) ir piesārņots.
- piesātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir piesātināts (1), satur lielu (kādas vielas) daudzumu.
- sablīvētība Stāvoklis, kad (kas) ir sablīvēts, atrodas, ir novietots cieši kopā.
- nekārtība Stāvoklis, kad (kas) ir sajaukts; noteiktas secības, kārtības trūkums.
- sakoptība Stāvoklis, kad (kas) ir sakopts (1).
- sakoptība Stāvoklis, kad (kas) ir sakopts.
- samērs Stāvoklis, kad (kas) ir samērīgs; savstarpēja (kā) atbilstība.
- izplatība Stāvoklis, kad (kas) ir sastopams, atrodas (piem., telpā, vidē); izplatīšanās.
- palielinājums Stāvoklis, kad (kas) ir skaitliski palielinājies vai palielināts.
- šķirtība Stāvoklis, kad (kas) ir šķirts, pastāv atsevišķi.
- sakritība Stāvoklis, kad (kas) ir vienāds, līdzīgs (ar ko); stāvoklis, kad (kas) atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- zudība Stāvoklis, kad (kas) ir zudis.
- sakritība Stāvoklis, kad (kas) ir, norisinās vienā un tai pašā laikā (ar ko).
- izplatība Stāvoklis, kad (kas) kļūst zināms, pazīstams; izplatīšanās.
- neesamība Stāvoklis, kad (kas) nepastāv, neeksistē.
- neesība Stāvoklis, kad (kas) nepastāv, neeksistē.
- dīkstāve Stāvoklis, kad (kas) netiek nodarbināts; piespiedu nenodarbinātība, stāvēšana dīkā darba laikā.
- sinhronija Stāvoklis, kad (kas) noris, darbojas, pastāv vienlaicīgi, saskaņoti laikā.
- piesātinātība Stāvoklis, kad (kas) norisinās intensīvi vai spēcīgi izpaužas.
- saskaņa Stāvoklis, kad (kas) notiek atbilstoši kam iepriekš pieņemtam, norunātam.
- ņudzoņa Stāvoklis, kad (kas) ņudz, atrodas (kur) vienkopus lielā daudzumā.
- zemskare Stāvoklis, kad (kas) skar zemi.
- pārņemtība Stāvoklis, kad (kas) spēcīgi ietekmē (kādu).
- pārvaldība Stāvoklis, kad (kas) tiek pārvaldīts; pārvaldīšana.
- noslogotība Stāvoklis, kad (kas) tiek pilnā mērā nodarbināts, izmantots.
- iespējamība Stāvoklis, kad (ko) var veikt vai (kas) var īstenoties.
- daudzvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas vairākas valodas.
- pakļautība Stāvoklis, kad augstākai iestādei vai amatpersonai ir padotas zemākas iestādes vai amatpersonas.
- uzvara Stāvoklis, kad ir labākie panākumi (piemēram, izpildītājmākslas konkursā); stāvoklis, kad ir sasniegts (kas) nozīmīgs (piemēram, radošā darbībā).
- uzvara Stāvoklis, kad ir pārvarēts, zudis (kas) nevēlams.
- kandidatūra Stāvoklis, kad kāds ir kandidāts (1); persona, kas ir kandidāts (1).
- pretruna Stāvoklis, kad kas (piem., izteikums, doma, rīcība) padara neiespējamu ko citu, ir nesavienojams ar ko citu.
- izkliedētība Stāvoklis, kad kas ir izvietots izklaidus.
- nepieciešamība Stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
- nepabeigtība Stāvoklis, kad kas nav līdz galam paveikts, izstrādāts, izveidots.
- bezdarbība Stāvoklis, kad nav lietderīga darba; stāvoklis, kad (kas) netiek likts lietā.
- brīvība Stāvoklis, kad nav nacionālas, politiskas, ekonomiskas u. tml. atkarības, arī nav šāda rakstura spaidu un ierobežojumu.
- sastrēgums Stāvoklis, kad, kustībā sastopot šķēršļus, (kas) sablīvējas, sakrājas.
- taisnība Stāvoklis, kārtība, kas atbilst cilvēka tiesībām; taisnīgums.
- pamestība Stāvoklis, kas rodas kādā vietā, kad cilvēki to ir pametuši, atstājuši un tur neuzturas, neveic nekādas darbības.
- miega bads stāvoklis, kas rodas, ja nav iespējams izgulēties.
- invalīdu stāvvieta stāvvieta, kas paredzēta transportlīdzekļiem, ko izmanto personas ar kustību traucējumiem.
- pārsteigties Steigā, neapdomājot izdarīt ko tādu, ko nākas nožēlot.
- buks Steķis (parasti malkas, baļķu zāģēšanai).
- stereoaustiņas Stereofoniskas austiņas.
- veldre Stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums, kas aiz sava smaguma, vēja, nokrišņu iedarbībā ir noliecies pie zemes; vieta, kur atrodas šāds noliecies stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums.
- pieturstienis Stienis (sabiedriskā transporta līdzeklī), kas paredzēts, lai pie tā turētos.
- virzuļa pirksts stienis virzulī, kas veido kustīgu savienojumu ar klani.
- virpuļstienis Stienis, kas griežas ap kādu asi.
- kontaktstienis Stienis, kas savieno elektrisko transportlīdzekli (motorvagonu, trolejbusu, tramvaju) ar kontaktvadu.
- rāja Stieņveida elements perpendikulāri mastam, kas paredzēts taisno buru piesiešanai, signālkarodziņu, antenu izkāršanai.
- stiegra Stieņveida, stiepļveida u. tml. elements, ko iestrādā konstrukcijā un kas nodrošina tās struktūras noturīgumu.
- staipīt Stiepjot, virzot, panākt, ka (kas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai.
- plest Stiept sānis (piem., rokas, kājas, spārnus); stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus).
- vaids Stiepta, mainīga augstuma skaņa, kas rodas, kam darbojoties, pārvietojoties.
- vitrīna Stiklota plāksne, kaste, stiklots skapis u. tml., kas paredzēts priekšmetu novietošanai apskatei; arī skatlogs.
- ledusstikls Stikls ar vienā pusē mākslīgi veidotu rakstu, kas padara stiklu necaurredzamu; ledus stikls.
- glazūra Stiklveida kārta, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; vāpe.
- vāpe Stiklveida masa, ar ko apdedzināšanas procesā pārklāj keramikas izstrādājumus; glazūra (1).
- leksikostilistika Stilistikas nozare, kurā pēta leksikas stilistiskās īpatnības.
- retoriska uzruna stilistiska figūra, vēršanās pie objekta (visbiežāk lietas vai parādības), kas nevar atbildēt.
- oksimorons Stilistisks izteiksmes līdzeklis – kontrastainu, loģiski nesavienojamu vārdu apvienojums (piem., saldas mokas, skanīgs klusums).
- piktogramma Stilizēts attēls vai zīmējums, ko izmanto par rakstzīmi; teksts, kas rakstīts ar šādām zīmēm.
- spartiskā audzināšana Stingra audzināšana, kas veido izturību, spēju pārciest grūtības.
- morālists Stingras tikumības aizstāvis un sludinātājs, arī cilvēks, kas mēdz moralizēt.
- sakrampēt Stingri sakļaut (rokas, arī to pirkstus); stingri apņemt (rokas, arī pirkstus ap ko).
- ciešs Stingri savilkts, sastiprināts; tāds, kas stingi apņem (ko), piekļaujas (kam).
- disciplīna Stingri uzvedības noteikumi, noteikta kārtība, kas jāievēro kāda kolektīva locekļiem; šīs kārtības, noteikumu ievērošana.
- ciets Stingrs, grūti sakožams (par pārtikas produktiem).
- ciets Stingrs, samērā grūti lokāms (piem., par audumu, ādu); tāds, kas izgatavots no šāda auduma, ādas.
- slāpes Stipra tieksme, vēlēšanās, ilgas (pēc kā); alkas.
- madeira Stiprināts vīns, kas ražots Madeiras salās.
- sastiprināt Stiprinot, savienojot (ar ko) panākt, ka (kas) turas kopā, ir savienots.
- karstums Stiprs siltums, ko izstaro kas degošs, sakarsēts u. tml.
- siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš, kas pūš pāri Vidusjūrai no Ziemeļāfrikas.
- stetoskops Stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- ortodontija Stomatoloģijas nozare, kas pēta zobu rindu, sakodiena, žokļu un sejas anomāliju ārstēšanu un profilaksi.
- store Storveidīgo kārtas zivs ar smailu purnu, taustekļiem pie mutes un lielu, slaidu vārpstveida ķermeni, kas klāts 5 kaula vairogu rindām un sīkām kaula plātnītēm.
- locīties Strādāt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos.
- gludinātājs Strādnieks (mazgātavā, tīrītavā), kas veic izmazgātās veļas, iztīrītā apģērba gludināšanu.
- strūdzinieks Strādnieks, kas gar krastu tauvā vilka upju kuģus.
- lējējs Strādnieks, kas lej (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē un gatavo, veido (ko); speciālists šādā darbā.
- metālists Strādnieks, kas nodarbināts metālrūpniecībā.
- tēraudkausētājs Strādnieks, kas nodarbojas ar tēraudkausēšanu; tēraudkausēšanas speciālists.
- tēraudlējējs Strādnieks, kas nodarbojas ar tēraudliešanu; tēraudliešanas speciālists.
- termists Strādnieks, kas nodarbojas ar termisko apstrādi; termiskās apstrādes speciālists.
- gaļas izcirtējs strādnieks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos pārdošanai.
- frēzētājs Strādnieks, kas strādā ar frēzi (1), frēzmašīnu; frēzēšanas speciālists.
- algādzis Strādnieks, kas strādā muižā vai pie zemnieka par dienas algu.
- mašīnstrādnieks Strādnieks, kas strādā pie darbmašīnas, apkalpo darbmašīnu.
- palīgstrādnieks Strādnieks, kas veic palīgdarbus.
- remontstrādnieks Strādnieks, kas veic remontdarbus.
- sezonas strādnieks strādnieks, kas veic sezonas darbu.
- priekšstrādnieks Strādnieks, kas, pats strādājot, vada kādas strādnieku grupas darbu.
- stratēģis Stratēģijas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar militārām operācijām saistītus jautājumus.
- stratotips Stratigrāfiskas vienības (svītas, horizonta) griezums atsegumā vai urbumā, kurā iespējami pilnīgi atspoguļojas šīs vienības nogulumu raksturs.
- segidilja Strauja spāņu tautas deja, ko dejo dziesmas, ģitāras un kastaņešu pavadījumā; šīs dejas mūzika.
- izrauties Strauji (ar spēku) atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
- apcirst Strauji aplikt (rokas).
- mesties ap kaklu strauji apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
- krist ap kaklu strauji apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
- iegrābt Strauji ievirzīt (rokas kur iekšā) un satvert.
- iegrābties Strauji ievirzīt rokas (kur iekšā) un satvert.
- ķepuroties Strauji kustināt rokas, kājas, lai, piem., izkļūtu, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
- sakult Strauji maisot (ko), panākt, ka (tas) pārvēršas, parasti pilnīgi, viendabīgā masā, šķidrumā; strauji maisot, sajaukt (vairākas vielas).
- notraukt Strauji skarot, ar sitienu vai pakratot panākt, ka (kas) atdalās nost un nokrīt, nobirst.
- mest zemē Strauji virzīt (ko) lejup, panākt, ka (kas) krīt lejup.
- mest Strauji virzīt (ko), panākt, ka (kas) krīt (kur iekšā, kur).
- mest Strauji virzīt prom (ārā, nost); būt par cēloni tam, ka (kas) strauji virzās prom (ārā, nost).
- traukt Strauji, samērā spēcīgi iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (kas) atdalās, virzās nost (no kā).
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka tas nonāk (kur iekšā), radot, piem., plaisu, ievainojumu; strauji, spēcīgi iedarbojoties (piem., ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā).
- mutuļot Strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi risinās.
- zemstraume Straume, kas plūst zem ūdens virsējās straumes, kārtas.
- tenteri Streipuļojošas kustības, kādas raksturīgas tam, kas tenterē.
- mandolīna Strinkšķināmais mūzikas instruments ar bumbierveida korpusu un (parasti) četriem pāriem stīgu.
- mikrostruktūra Struktūra, kas ir redzama tikai ar mikroskopu; pretstats: makrostruktūra.
- makrostruktūra Struktūra, kas redzama bez optiska palielinājuma; pretstats: mikrostruktūra.
- akadēmiskais parādnieks students, kas nav nokārtojis noteiktajā laikā paredzētos eksāmenus un ieskaites.
- stublājs Stumbrs (lakstaugiem), kas nepārkoksnējas.
- rati Stumjams transportlīdzeklis uz četriem, retāk – trijiem riteņiem un rokturi, kas paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu vadāšanai; ratiņi.
- iestumt Stumjot (transportlīdzekli) panākt, kas (tas) sāk braukt, ripot, slīdēt u. tml.
- nostumt Stumjot panākt, ka (kas) atvirzās nost.
- izstumt Stumjot panākt, ka (kas) izvirzās, iznāk ārā.
- paksis Stūra savienojums (parasti guļbūves ēkai), ēkas stūris.
- goti Subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras un ko raksturo savdabīgs dzīves stils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko; šī subkultūras paveida pārstāvji.
- izsūkt Sūcot panākt, ka (kas, parasti šķidra vai gāzveida viela) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piem., Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam); vēlāk – naudas vienība Krievijā; attiecīgā monēta.
- starpsuga Suga, kuras īpatņus apvieno pazīmes, kas raksturīgas divām vai vairākām citām sugām.
- sabiedrība Sugu kopums, (augu vai dzīvnieku) grupa, kas ir izveidojusies vai pielāgojusies dzīvei kādā vidē.
- izsūknēt Sūknējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- virzuļsūknis Sūknis, kura darbīgā daļa ir virzulis, kas pārvietojas sūkņa cilindrā.
- paauglis Sulīgs auglis, kas veidojas ne tikai no auglenīcas, bet arī no citām zieda daļām.
- pamatsumma Summa, kas ir galvenā, nozīmīgākā, arī lielākā.
- ņūfaundlendietis Suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un kas lieliski peld; attiecīgā suņu šķirne.
- pēddzinis Suns, kas apmācīts pēdu dzīšanai.
- asinssuns Suns, kas apmācīts uzbrukt cilvēkam.
- vaukšķis Suns, parasti neliels, kas mēdz ilgstoši, arī apnicīgi riet.
- izsusināt Susinot panākt, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu.
- sasutināt Sutinot pagatavot (ko), sutinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsutināt.
- nosutināt Sutinot panākt, ka (kas) iegūst noteiktu gatavības pakāpi; izsutināt.
- izsutināt Sutinot panākt, ka (kas) kļūst mīksts, lokans.
- izsutināt Sutinot panākt, ka (pārtikas produkts, ēdiens u. tml.) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsautēt.
- nogādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. panākt, ka (kas) tiek pārvietots (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgādāt.
- klasiskā trīscīņa svarcelšana, kas sastāv no abrocīgas spiešanas, abrocīgas raušanas un abrocīgas grūšanas.
- amplitūda Svārstībā esoša ķermeņa vislielākais atvēziens no līdzsvara punkta; maksimālā vērtība fizikālam lielumam, kas mainās pēc svārstības lieluma.
- seismiskie viļņi svārstības, kas izplatās Zemes slāņos.
- skaņa Svārstības, kas viļņu veidā izplatās vidē (piem., gaisā) un ko iespējams dzirdēt.
- harmoniskas svārstības svārstības, kurās spēks, kas cenšas svārstošos ķermeni atgriezt atpakaļ līdzsvara stāvoklī, ir tieši proporcionāls izvirzījumam no šī stāvokļa.
- nesējfrekvence Svārstību frekvence, kas nodrošina signāla pārraidi.
- fasēt Svērt noteiktās vienībās (parasti pārtikas preces) un iesaiņot.
- vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis; arī attiecīgais sakraments; dievgalds.
- saulgrieži Svētki, ieražu kopums, kas saistīts ar noteiktu gada laiku, arī Saules stāvokli.
- nosvilināt Svilinot panākt, ka (kas) nodeg.
- himna Svinīga dziesma, kas pieņemta par valsts, organizācijas u. tml. simbolu.
- hipokrāta zvērests svinīgos apstākļos izteikta ārsta apņemšanās savā darbā ievērot ētikas normas.
- manifests Svinīgs vēstījums; sabiedriskas organizācijas, politiskas partijas u. tml. oficiāls paziņojums (piem., par saviem uzskatiem).
- vinda Svira ūdens spaiņa izcelšanai no akas.
- roksvira Svira, ko darbina ar roku; rokas svira.
- šķērssvītra Svītra, kas ir izveidota taisni vai slīpi šķērsām (kam).
- viduslīnija Svītra, šaura josla, kas atrodas (kā) vidū.
- kaņepe Šā auga sēklas; pārtikas produkts, kas gatavots no šīm sēklām.
- kakao Šā koka sēklas (pupiņas); pulverveida pārtikas produkts, kas apstrādē iegūts no šīm sēklām.
- kafija Šā koka vai krūma sēklas (pupiņas); no tām gatavots (grauzdēts, malts) pārtikas produkts; šā pārtikas produkta aizstājējs (piem., no cigoriņiem, miežiem).
- mācība Šāda atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai mācību iestādē.
- ekslibris Šāda grāmatas īpašumzīme kā miniatūrgrafikas mākslas darbs.
- staigulis Šāda ierīce, kas ļauj stāvus pārvietoties invalīdiem, slimniekiem.
- pūra lāde šāda kaste, kurā glabā līgavas pūru (audumus, apģērbus u. tml.).
- stumbrs Šāda koksnaina vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu.
- ziede Šāda masa, kas paredzēta, piem., koku zaru vietu apstrādei pēc zaru apgriešanas.
- galds Šāda mēbele kopā ar ēdieniem un dzērieniem uz tās; ēdienu, dzērienu kopums, kas paredzēts vienai reizei.
- krāsa Šāda redzes sajūta, uztvere, kas tradicionāli saistīta ar kādu priekšmetu, vielu izskatu.
- troksnis Šāda skaņa, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos, uztverē.
- kanna Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- kanna Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- pudele Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- nosargāt Šādā veidā panākt, ka (kas) pastāv, saglabājas.
- bulta Šāda veida rādītājs aparātos, kas norāda uz skalas iedaļām.
- gāze Šāda viela, kas spēj degt un ko izmanto sadzīvē, piem., ēdiena pagatavošanai, apkurei; deggāze.
- sfēra Šādas formas telpa, vide, kurā (kas) izplatās, uz kuru (kas) iedarbojas.
- dubļi Šādas slapjas masas pikas, netīrumi, daļiņas (uz kādas virsmas).
- skaņa Šādas svārstības, svārstību kopums, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos.
- tiesa Šādas valsts varas institūcijas locekļi, kas spriež tiesu.
- vāle Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis.
- Amerikas ūdele šāds dzīvnieks, kas Eiropā savvaļā nonācis no kažokzvēru fermām un kam balts ir tikai zods un apakšlūpa.
- moto Šāds izteiciens, kas pauž kādu domu vai atziņu, ko cenšas ievērot, kam seko; devīze.
- paaudze Šāds kopums, kas saistīts ar ko kopēju (piem., darbībā).
- gads Šāds laika posms, kas izceļas ar ko īpašu.
- mēnesis Šāds laika sprīdis, kam raksturīgs kas īpašs.
- nakts Šāds laikposms, kas saistīts ar kādu notikumu.
- sēne Šāds organisms, kas lietojams uzturā.
- laiks Šāds posms, kas saistīts ar (kāda cilvēka) dzīves periodu.
- mēriņš Šāds trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- valnis Šāds uzbērums, uz kura ir ierīkots, atrodas (kas).
- kurss Šāds vienas specialitātes studentu, audzēkņu kopums, kas mācību iestādē iestājušies vienā gadā.
- fanfara Šādu mūzikas instrumentu radīts svinīgs signāls.
- metāls Šādu vielu sakausējums (arī ar citas vielas piejaukumu); priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma.
- dubultbandinieks Šahā – viens no diviem vienas un tās pašas krāsas bandiniekiem, kas nokļuvuši uz vienas vertikāles.
- zirdziņš Šaha figūra zirga galvas formā, kas pārvietojas divus lauciņus uz priekšu vai atpakaļ un tūlīt vienu lauciņu pa labi vai pa kreisi.
- laidnis Šaha figūra, kas pārvietojama pa diagonāli pāri neierobežotam lauciņu skaitam.
- tornis Šaha figūra, kas pārvietojama pa vertikālēm un horizontālēm pāri neierobežotam lauciņu skaitam.
- divvilcis Šaha uzdevums, kas atrisināms divos gājienos.
- trīsvilcis Šaha uzdevums, kas atrisināms trijos gājienos.
- četrvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina četros gājienos.
- pagaidām Šajā brīdī, līdz šim brīdim; līdz laikam, kad kas mainīsies.
- šamanis Šamanisma speciālists, kas spēj nonākt transa stāvoklī un stāties sakaros ar gariem; arī dziednieks, pareģis.
- tilts Šasijas daļa (transportlīdzeklim, piem., automobilim, traktoram), kas savieno pretējo pušu riteņus.
- zenītierocis Šaujamierocis un raķešu ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
- belzenis Šaujamieroča aizslēga detaļa, kas triecas pret kapseli.
- uzstobre Šaujamieroča detaļa, kas piestiprināta stobra virspusē.
- trāpīt Šaujot, arī metot, virzot, panākt, ka (kas) skar objektu, ievirzās objektā.
- apmale Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (piem., apģērba, cepures, apavu) malai.
- zemesšaurums Šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas.
- jūras šaurums šaura ūdens josla, kas savieno jūru vai jūras ar okeānu.
- zemes šaurums šaura zemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas.
- piroga Šaura, gara koka laiva (Dienvidamerikas indiāņiem).
- svītra Šaura, garena (uzvilkta, krāsota, reljefa u. tml.) josla, kas (parasti mērķtiecīgi) veidota (kā) virsmā.
- švīka Šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
- plaisa Šaurs padziļinājums (priekšmetā, materiālā), kas parasti rodas kādas deformācijas rezultātā.
- mazbānītis Šaursliežu dzelzceļa vilciens, kas brauc pa īpaši šaurām sliedēm; bānītis.
- Tantala mokas šausmīgas mokas.
- trankvilizatora šautene šautene, no kuras tiek izšauta īpaša šautriņa ar trankvilizatoru un kas paredzēta dzīvnieku iemidzināšanai uz noteiktu laiku.
- raķete Šāviņš – ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizēšanai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai.
- salāts Šī auga lapas; ēdiens, kas gatavots no šī auga lapām.
- maura retējs šī auga savvaļas sugas, kas plaši izplatītas Latvijā.
- sezams Šī auga sēklas, kuras izmanto pārtikas ražošanā, eļļas ieguvei.
- tēja Šī krūma jauno dzinumu lapas, ko pēc ievākšanas apstrādā, lai no tām pagatavotu attiecīgo pārtikas produktu.
- renesanse Šī perioda arhitektūras un mākslas stils, kas nomainīja gotiku.
- sēra korķis šī sekrēta sastrēgums, kas aizsprosto ārējo auss eju.
- signatūra Šifrēta atzīme (piem., uz grāmatas, dokumenta), kas norāda tā atrašanās vietu (piem., bibliotēkā, katalogā, arhīvā).
- aknas Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
- nieres Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
- plaušas Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
- smadzenes Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
- pārnadži Šīs kārtas dzīvnieki, piem., meža cūkas, brieži, aļņi, stirnas.
- barjera Šķērslis, kas jāpārvar skrējējam vai jātniekam.
- barjera Šķērslis, kas kavē brīvu pieeju (kam).
- osmoze Šķīdinātāja pāreja caur puscaurlaidīgu starpsieniņu (piem., asinsvadu) uz augstākas koncentrācijas šķīdumu.
- mikstūra Šķidra zāļu forma, kurā izšķīdinātas vairākas ārstnieciskas vielas.
- toniks Šķidrs kosmētisks līdzeklis, kas tonizē ādu.
- pludiņš Šķidrumā peldoša detaļa, elements, kas uztver un pārraida uz mērierīci vai regulējošo iekārtu šķidruma līmeņa maiņas.
- frakcija Šķidruma sastāvdaļa, kas īpašā pārtvaices procesā kļūst par atsevišķu vielu ar atšķirīgām īpašībām.
- šalts Šķidruma vai šķidras masas kopums, kas strauji, spēcīgi plūst vai tiek raidīts (kādā virzienā).
- šļāce Šķidruma vai šķidras masas plūsma, kas šļācas (kur).
- marināde Šķidrums ar garšvielu un garšaugu piedevu, ko izmanto atsevišķu pārtikas produktu (piem., gaļas) sagatavošanai un garšas uzlabošanai.
- marināde Šķidrums ar skābes, garšvielu un garšaugu piedevu, ko izmanto pārtikas produktu (piem., dārzeņu, sēņu) konservēšanai.
- augļūdeņi Šķidrums, kas apņem augli augļa apvalkā.
- limfa Šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku (arī cilvēka) limfātiskajā sistēmā un pārnēsā šūnu vielmaiņas produktus.
- novārījums Šķidrums, kas ir iegūts, vārot (ko) tajā.
- sūkalas Šķidrums, kas rodas, gatavojot biezpienu, sieru, un satur ūdenī šķīstošas vielas (piem., cukuru, minerālvielas, vitamīnus).
- uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām.
- urīns Šķidrums, kas veidojas nierēs un pa urīnceļiem tiek izvadīts no organisma.
- žults Šķidrums, ko izdala aknas un kas palīdz sašķelt un uzsūkt taukvielas.
- dabiskā šķiedra šķiedra, kas iegūta no augiem vai dzīvniekiem.
- linšķiedra Šķiedra, kas iegūta no liniem.
- lini Šķiedra, kas iegūta no šī auga stiebriem.
- rāmija Šķiedra, kas iegūta no šī auga stiebriem.
- vedas domāt šķiet, liekas.
- nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un nonākt no augstākas vietas zemākā – par debess spīdekļiem.
- it kā Šķietami, kā liekas.
- piešķilt Šķiļot panākt, ka rodas (dzirkstele, liesma); šķiļot panākt, ka (kas) rada dzirksteli, liesmu.
- superarbitrs Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas šķīrējtiesnešu nevienprātības gadījumā galīgi izšķir strīdu; galvenais arbitrs.
- pēdiņa Šujmašīnas detaļa, kas piespiež audumu pie šujmašīnas.
- kuģītis Šujmašīnas elements, kas krusto augšējo un apakšējo diegu.
- makrofāgi Šūnas (cilvēku vai dzīvnieku organismā), kas ievelk un sagremo organismam svešas daļiņas (mikroorganismus, toksīnus u. tml.).
- hromosoma Šūnas kodola veidojums, kas sastāv no nukleīnskābēm un olbaltumvielām un kurā glabājas ģenētiskā informācija.
- dziedzeris Šūnas vai šūnu grupas (augiem), kas izdala dažādas vielas (piem., nektāru, sveķus, gļotvielas).
- fagocīti Šūnas, kas spēj iznīcināt organismā iekļuvušās svešās vielas (piem., mikroorganismus, bojā gājušo šūnu atliekas).
- mirušās šūnas šūnas, kas vairs nepiedalās dzīvības procesu norisē.
- kambijs Šūnu kārta, audi, kas atrodas starp koksni un lūksni.
- zigzagdūriens Šūšanas tehnikas paņēmiens – zigzaga veidošana.
- dūriens Šūšanas tehnikas paņēmiens.
- spēcīgs Tā, ka (kas, parasti smarža) izplatās ļoti koncentrēti.
- zems Tā, ka (kas) ir noliekts, novilkts virzienā uz leju.
- visapkārt Tā, ka (kas) ir, atrodas, noris pilnīgi apkārt, visā apkārtnē.
- vējš Tā, ka (kas) izzūd, vairs nepastāv.
- turpmāk Tā, ka (kas) norisinās, pastāv, veidojas (parasti laika) secībā pēc kā cita.
- priekšplāns Tā, ka (kas) tiek uzskatīts par nozīmīgāko, svarīgāko, galveno (starp citiem līdzīgiem); pirmajā, galvenajā vietā.
- tuvu Tā, ka (ko) šķir samērā īss laikposms; tā, ka ir jāpaiet samērā īsam laikposmam, līdz kas notiek, iestājas.
- par sliktu tā, ka ir, rodas kas slikts, nevēlams.
- sveikā Tā, ka kādos nelabvēlīgos apstākļos cilvēkam nav noticis kas nevēlams.
- dziļš Tā, ka kas ir par daudz (uzlikts, uzvirzīts) kam virsū.
- priekša Tā, ka kas tiek veikts, darīts (kāda, kā) klātbūtnē; arī atklāti.
- gods godam tā, kā pienākas, kā vajag.
- gods Tā, kā pienākas, kā vajag.
- pareizajās sliedēs tā, kā pienākas, tā, kā vajag.
- pakaļ Tā, ka seko kādam (kas pārvietojas) no aizmugures.
- placebo Tablete, kas pēc formas līdzinās kādām zālēm, taču tā nesatur ārstnieciskās vielas.
- hormonālas tabletes tabletes, kas satur (dabiskus vai sintētiski iegūtus) hormonus.
- ālava Tāda (dzīvnieku mātīte), kas nedod pēcnācējus; neauglīga.
- politiskā korupcija tāda (kādas partijas vai politiska grupējuma) darbība parlamentā un valdībā, kas kalpo šauru aprindu interesēm.
- grūts Tāda (sieviete), kas ir grūtniecības stāvoklī.
- zems Tāda (skaņa), kas ietilpst lielajā oktāvā.
- izslāpis Tāda (zeme, augsne), kas ir izkaltusi.
- diferenciālais tarifs tāda maksa par satiksmes līdzekļu izmantošanu, kas relatīvi samazinās, pieaugot pārvadājuma attālumam.
- uzstādījums Tāda programmatūras un datora konfigurācijas izveidošana, kas var nodrošināt noteikta veida uzdevumu atrisināšanu.
- jaunattīstības Tāda valsts (parasti bijusī kolonija), kas nav vēl pietiekami attīstījusi savu ekonomiku un kultūru.
- dekoltēts Tāda, kas ģērbusies tērpā ar dekoltē (par sievieti).
- uniāts Tādas reliģiskas organizācijas loceklis, kura ir noslēgusi savienību ar katoļu baznīcu.
- aizsegs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā).
- garš Tāds (apģērbs, apģērba gabals), kas sniedzas attiecīgās ķermeņa daļas visā vai gandrīz visā garumā.
- ziema Tāds (apmatojums, apspalvojums), kas ir dzīvniekam ziemā.
- koronārs Tāds (asinsvads), kas baro sirds muskuli; tāds, kas ir saistīts ar sirds asinsvadiem.
- palielināts Tāds (attēls), kas ar tehnisku vai optisku līdzekļu palīdzību ir pietuvināts, padarīts lielāks.
- krāsains Tāds (attēls), kas ir dažādās krāsās; tāds, kam ir šāds vai šādi attēli; pretstats: melnbalts.
- ass Tāds (audums, dzija), kas nav mīksts, piekļāvīgs; stingrs, ciets.
- pusvilnas Tāds (audums), kura sastāvā daļēji ir vilnas dzija, daļēji – citas šķiedras; tāds, kas izgatavots no šāda materiāla.
- puszīda Tāds (audums), kura sastāvā daļēji ir zīda diegi, daļēji – citas šķiedras; tāds, kas izgatavots no šāda materiāla.
- sārtvaidzis Tāds (auglis, oga), kas ir sārtā krāsā, kam ir sārta vai sarkana miza.
- hibrīds Tāds (augs vai dzīvnieks), kas iegūts ar hibridizāciju.
- augstražīgs Tāds (augs, dzīvnieks), kas dod bagātīgu ražu, produkciju; produktīvs, ražīgs.
- sīksēklu Tāds (augs), kam ir sīkas sēklas.
- ēncietīgs Tāds (augs), kas aug ēnā, labi panes ēnu.
- peldošs Tāds (augs), kas aug ūdenstilpē un brīvi peld uz ūdens virsmas.
- ilggadīgs Tāds (augs), kas aug vairākus gadus bez pārstādīšanas; daudzgadīgs.
- ražojošs Tāds (augs), kas dod ražu.
- izvēlīgs Tāds (augs), kas labi aug, attīstās tikai īpašos apstākļos.
- bezhlorofila Tāds (augs), kas nesatur hlorofilu.
- indīgs Tāds (augs), kas satur indi.
- audzelīgs Tāds (augs), kas spēj ātri augt, dot labu ražu; tāds, kas spēj ātri vairoties.
- ražīgs Tāds (augs), kas spēj dot bagātīgu ražu, ātri augt, zelt, kuplot; auglīgs (1).
- auglīgs Tāds (augs), kas spēj dot bagātīgu ražu; ātri augt; ražīgs.
- bezaugsnes Tāds (augs), ko audzē bez augsnes; tāds, kas saistīts ar šādu audzēšanu.
- pirmdzimts Tāds (bērns), kas ģimenē piedzimis pirmais.
- neiznēsāts Tāds (bērns), kas ir piedzimis laikā starp 28. un 39. grūtniecības nedēļu.
- mazgadīgs Tāds (bērns), kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu.
- viengadnieks Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kas ir vienu gadu vecs.
- dzirdīgs Tāds (cilvēks, dzīvnieks), kam ir dzirde; tāds, kas ļoti labi dzird.
- gudrs Tāds (cilvēks), kam ir attīstīts prāts, plašas zināšanas, liela pieredze; tāds, kas ātri uztver, saprot, iegaumē; arī attapīgs.
- pikts Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; dusmīgs; tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts; tāds, kurā izpaužas dusmas, īgnums (piem., par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem).
- dusmīgs Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; tāds, kas viegli saniknojams, aizkaitināms, arī pastāvīgi īgns, neapmierināts.
- bezprincipiāls Tāds (cilvēks), kam nav noteiktu principu; tāds, kas neievēro noteiktus principus.
- dzēlīgs Tāds (cilvēks), kas (ar vārdiem, izturēšanos) sāpīgi aizvaino, aizskar; tāds, kurā izpaužas nicinājums, arī ironija, zobgalība.
- asinskārs Tāds (cilvēks), kas alkst, kāro nogalināt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iecienīts Tāds (cilvēks), kas iemantojis cieņu, guvis piekrišanu plašā (vai kādā) sabiedrības daļā.
- ģeniāls Tāds (cilvēks), kas ir apveltīts ar izcilām radošajām spējām; ļoti talantīgs.
- grūtsirdīgs Tāds (cilvēks), kas ir ļoti skumjš, nomākts, drūms; tāds, kurā izpaužas šāds psihisks stāvoklis.
- raudulīgs Tāds (cilvēks), kas ir pārmērīgi jūtīgs, bieži gaužas, žēlojas.
- luterticīgs Tāds (cilvēks), kas ir saistīts ar luterismu, luterticību, arī piederīgs luteriskajai baznīcai.
- tievs Tāds (cilvēks), kas ir vājš, slaids.
- deklasēts Tāds (cilvēks), kas ir zaudējis savu sociālo stāvokli; morāli pagrimis, arī noziedzīgs.
- cilvēcīgs Tāds (cilvēks), kas izturas pret citiem ar sapratni, līdzjūtību; labsirdīgs, sirsnīgs.
- virspusīgs Tāds (cilvēks), kas ko dara pavirši, neiedziļinoties (kā) būtībā.
- devīgs Tāds (cilvēks), kas labprāt citam dod (ko savu); tāds (cilvēks), kas labprāt dalās ar citiem.
- nebrīvs Tāds (cilvēks), kas nav brīvs, kam ir juridiskas saistības.
- bezsirdīgs Tāds (cilvēks), kas nejūt līdzi citiem; cietsirdīgs.
- nepazīstams Tāds (cilvēks), kas nekad vēl nav redzēts, sastapts; svešs.
- kaut kāds Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību; mazsvarīgs.
kas citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV