Paplašinātā meklēšana
Meklējam mi.
Atrasts vārdos (200):
- āmis:1
- dūmi:1
- amiši:1
- bomis:1
- apmirt:1
- armija:1
- atmiņa:1
- atmirt:1
- cunami:1
- desmit:1
- domino:1
- dotumi:1
- ādminis:1
- aizmigt:1
- anēmija:1
- apmilzt:1
- apmizot:1
- apsmiet:1
- atmiegs:1
- atminēt:1
- atmirkt:1
- atmizot:1
- atsmiet:1
- badmira:1
- birzumi:1
- bramins:1
- ciemiņš:1
- čomisks:1
- desmit-:1
- desmits:1
- dominēt:1
- dumiķis:1
- aizmiegt:1
- aizmirst:1
- aizmizot:1
- alķīmija:1
- amizants:1
- anēmisks:1
- animisms:1
- apmiglot:1
- apžmiegt:1
- aramieši:1
- aritmija:1
- atmirgot:1
- atomisms:1
- austrumi:1
- bālģīmis:1
- bezmiegs:1
- birmieši:1
- bulīmija:1
- demisija:1
- dinamika:1
- admirālis:1
- aizmiglot:1
- aizmirgot:1
- aizžmiegt:1
- akadēmija:1
- alķīmiķis:1
- amizēties:1
- anatomija:1
- apmirdzēt:1
- apsmiekls:1
- aritmisks:1
- atkritumi:1
- atmirdzēt:1
- balzamiko:1
- bioķīmija:1
- bohēmieši:1
- bohēmisks:1
- bohēmists:1
- cilmiezis:1
- dārgumiņš:1
- desmitais:1
- dinamisks:1
- dinamisms:1
- divdesmit:1
- dominance:1
- dominante:1
- dominants:1
- dūmistaba:1
- acumirklis:1
- agroķīmija:1
- agronomija:1
- aizmirsīgs:1
- akadēmiķis:1
- akadēmisks:1
- akadēmisms:1
- aminoskābe:1
- anatomisks:1
- apmierināt:1
- apmizoties:1
- apsmieties:1
- atdalījumi:1
- atmiekšķēt:1
- atminējums:1
- atminēties:1
- atmirdzums:1
- atmurmināt:1
- autonomija:1
- badmintons:1
- beztermiņa:1
- bīdeļmilti:1
- bioķīmiķis:1
- bioķīmisks:1
- četrdesmit:1
- darbatmiņa:1
- deminutīvs:1
- demisionēt:1
- denomināls:1
- desmitcīņa:1
- desmitdaļa:1
- desmitgade:1
- desmitgadu:1
- desmitkārt:1
- desmitlatu:1
- desmitreiz:1
- determinēt:1
- diatermija:1
- divpadsmit:1
- dominikāņi:1
- dominikāņi:2
- acumirklīgs:1
- administrēt:1
- agroķīmisks:1
- agronomisks:1
- aizmidzināt:1
- aizmirstība:1
- aizmirsties:1
- anatomikums:1
- animistisks:1
- apmiegoties:1
- apmierināts:1
- apmierinošs:1
- apmigloties:1
- apsmidzināt:1
- apstādījumi:1
- asimilācija:1
- astoņdesmit:1
- astronomija:1
- atomierocis:1
- augstdzimis:1
- avitaminoze:1
- avitaminozs:1
- četrpadsmit:1
- desmitnieks:1
- desmitnieks:2
- desmitrinde:1
- desmitrubļu:1
- desmitstāvu:1
- deviņdesmit:1
- diskriminēt:1
- admiralitāte:1
- aerodinamika:1
- algoritmisks:1
- arodkomiteja:1
- astoņpadsmit:1
- astronomisks:1
- augšminētais:1
- darbseminārs:1
- daudzmiljonu:1
- delimitācija:1
- denominācija:1
- desmitgadīgs:1
- desmitkāršot:1
- determinisms:1
- determinists:1
- deviņpadsmit:1
- disimilācija:1
- aerodinamisks:1
- aizmirdzēties:1
- antroponīmika:1
- apakškomisija:1
- apmierinājums:1
- apmierinātība:1
- apmierināties:1
- badmintonists:1
- bezkompromisa:1
- demilitarizēt:1
- desmitkārtējs:1
- desmitkārtīgs:1
- desmitreizējs:1
- administrācija:1
- administratīvs:1
- administrators:1
- administrētājs:1
- desmitcīņnieks:1
- desmitskaldnis:1
- dienvidrietumi:1
- diskriminācija:1
- antimilitārisms:1
- antimilitārists:1
- augstākminētais:1
- aukstumizturīgs:1
- centrālkomiteja:1
- dienvidaustrumi:1
- divdesmitgadīgs:1
- desmitprocentīgs:1
- divpadsmitpirkstu:1
- astoņpadsmitgadīgs:1
- deviņpadsmitgadīgs:1
Atrasts etimoloģijās (523):
- No franču désorienter 'atgriezties no austrumiem'. (šķirklī dezorientēt)
- No grieķu keramikē (technē) 'podnieka māksla' (keramos 'māls'). (šķirklī keramika)
- No franču brillant 'spožs, mirdzošs'. (šķirklī briljants)
- Onomatopoētisks darbības vārds. Pirmo reizi minēts Joahima Meierhofa romāna "Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa" tulkojumā (Rīga: Upe tuviem un tāliem, 2024; tulkojis Gundars Āboliņš), (šķirklī gurgulēt)
- No latīņu pausa, grieķu pausis 'pārtraukums, mitēšanās'. (šķirklī pauze)
- No latīņu banca, bancus 'naudas mijēja sols'. (šķirklī banka)
- No grieķu stochastikos 'tāds, kas min'. (šķirklī stohastisks)
- No franču militaire, kam pamatā latīņu militaris 'kara'. (šķirklī militārs)
- No vācu Chemie (senāka forma Chymie), kam pamatā grieķu chēmia, chēmeia 'metālu sakausēšanas māka'. (šķirklī ķīmija)
- No lībiešu vabā 'kārts, miets tīklu un citu zvejas piederumu žāvēšanai'. (šķirklī vaba)
- No latīņu prominens (prominentis) 'tāds, kas izceļas, paceļas pāri'. (šķirklī prominents)
- No viduslejasvācu smuk, smuck 'lokans, piekļāvīgs, skaists, jauks' vai vidusholandiešu smuc 'skaists, jauks, tīrs'. Vārds minēts 18. gadsimta vārdnīcās. (šķirklī smuks)
- No gas, kas ir 17. gs. beļģu ķīmiķa J. van Helmonta veidots nosaukums no grieķu chaos 'haoss' un holandiešu geest 'gars'. (šķirklī gāze)
- No vācu Groschen, kam pamatā latīņu grossus 'biezs', jo pirmie graši bija biezas monētas. (šķirklī grasis)
- F. Mālberga darināts atvasinājums no aina ar nozīmi 'glezna, dabasskats'. (šķirklī ainava)
- No viduslejasvācu glas 'stikls, glāze'. Aizguvums latviešu valodā minēts 17. gs. vārdnīcās. (šķirklī glāze)
- No vācu Wechsel 'mija, maiņa; vekselis'. (šķirklī vekselis)
- No latīņu commissio, committere 'nodot rīcībā, uzticēt'. (šķirklī komisija)
- No franču ministre, kam pamatā latīņu minister 'kalpotājs'. (šķirklī ministrs)
- No latīņu familiaris 'ģimenei, mājai piederīgs; tuvs'. (šķirklī familiārs)
- No latīņu statutum 'noteikumi'. (šķirklī statūti)
- Deminutīvs no mārka. (šķirklī mārciņa)
- No franču trophée, kam pamatā grieķu tropaion 'piemineklis par godu uzvarai' (par godu ienaidnieka bēgšanai). (šķirklī trofeja)
- No grieķu mītu milža Atlanta vārda Atlas, Atlantos, kuru Zevs sodījis, likdams turēt uz pleciem debess jumu. 16. gadsimtā izdotajā karšu krājuma titullapā bija attēlots Atlants ar zemeslodi uz pleciem. (šķirklī atlants)
- No grieķu golgotha, kam pamatā aramiešu gulgultha 'galvaskauss'. (šķirklī Golgāta)
- No lietuviešu giminė 'dzimta'. (šķirklī ģimene)
- No franču misérable. (šķirklī mizerabls)
- No angļu mini- (miniature 'miniatūrs'). (šķirklī mini-)
- 20. gs. 20. gadu jaunvārds, kas aizstāja šajā nozīmē 20. gs. sākumā lietoto vārdu augtene ar nozīmi 'augšanas vieta'. (šķirklī augsne)
- No latīņu administrator 'pārvaldnieks, vadītājs'. (šķirklī administrators)
- No itāļu allegri 'neskumstiet!' (mierinošs uzraksts uz zaudējušajām loterijas biļetēm). (šķirklī alegri)
- Vārds vēlbrokastis līdzās aizguvumam brančs svešvārda brunch apzīmēšanai ieteikts Latviešu valodas ekspertu komisijas 2016. gada 12. oktobra sēdē, lēmums Nr. 1-16/1. (šķirklī vēlbrokastis)
- Vārda mūsdienu nozīme 'apkārtējā vide' radās 18. gs., tulkojot vācu Natur; šo nozīmi latviešu valodā ieviesa G. F. Stenders (1774. g.). (šķirklī daba)
- 2014. gada 8. oktobra sēdē Latviešu valodas ekspertu komisija vārdu makaronbiskvīts un salikteni mandeļu bezē ieteica kā analogu franču macarons, angļu macaroon. (šķirklī makaronbiskvīti)
- No franču dame 'kundze, pavēlniece', kam pamatā latīņu domina 'kundze'. (šķirklī dāma)
- No franču économie, kam pamatā grieķu oikonomia 'saimniecības vadīšana' (oikos 'māja', nomos 'likums'). (šķirklī ekonomija)
- 20. gs. pirmajos gadu desmitos darināts jaunvārds pēc vārda kupols parauga. (šķirklī jumols)
- No latīņu Cerberus, grieķu Kerberos (sengrieķu mitoloģijā tā sauca suni, kas sargāja ieeju pazemes valstībā). (šķirklī cerbers)
- No krievu чека, kas veidots kā saīsinājums no Чрезвычайная комиссия 'ārkārtējā komisija'. (šķirklī čeka)
- No latīņu deminutivum. (šķirklī deminutīvs)
- No grieķu hygros 'mitrs' un philos 'mīlošs'. (šķirklī higrofils)
- No franču commis. (šķirklī komijs)
- No franču commis voyageur. (šķirklī komivojažieris)
- No latīņu crimen (criminis) 'noziegums' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī kriminoloģija)
- No grieķu lēthargia (lēthē 'aizmirstība' un argia 'bezdarbība'). (šķirklī letarģija)
- No latīņu lumen, luminis 'gaisma' un escence. (šķirklī luminiscence)
- No grieķu mikros 'mazs' un kephalē 'galva'. (šķirklī mikrocefālija)
- No angļu mimicry, kam pamatā grieķu mimikos 'atdarināšana'. (šķirklī mīmikrija)
- No pyodermia, kam pamatā grieķu pyon 'strutas' un derma 'āda'. (šķirklī piodermija)
- No latīņu sorbus 'pīlādzis'. Sorbīnskābi izdalījis vācu ķīmiķis A. V. Hofmanis (A. W. von Hofmann, 1818–1892) no pīlādžogu sulas. (šķirklī sorbīnskābe)
- Darinājums latviešu valodā, latviskojot angļu on-line 'dotajā mirklī pieejams ar datortīkla palīdzību'. (šķirklī tiešsaiste)
- No vācu ķīmiķa J. R. Glaubera (1604.–1670.) uzvārda, kurš bija pirmais, kas šo minerālu ieguva mākslīgā veidā. (šķirklī glaubersāls)
- No angļu facsimile, kam pamatā latīņu fac simile 'dari līdzīgā veidā'. (šķirklī faksimils)
- No latīņu abbas, abbatis, kam pamatā aramiešu abba 'tēvs'. (šķirklī abats)
- No grieķu kedros 'tīkami smaržīgs koks'. (šķirklī ciedrs)
- No itāļu adagio 'lēni, mierīgi, nesteidzīgi'. (šķirklī adadžo)
- No latīņu administratio 'pārvaldīšana, vadīšana'. (šķirklī administrācija)
- No vācu Admiral, franču admirail, admiral, kam pamatā arābu amīr al-bahr 'jūras pavēlnieks'. (šķirklī admirālis)
- No grieķu aēr 'gaiss' un grieķu dynamikos, dynamis 'spēks'. (šķirklī aerodinamika)
- No franču agronomie, kam pamatā grieķu agros 'lauks, tīrums' un nomos 'likums'. (šķirklī agronomija)
- No latīņu albumen, albuminis 'olbaltumviela'. (šķirklī albumīni)
- No franču album, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds, ar ko sākotnēji apzīmēja nobalsinātu sienu, uz kuras rakstīja dažādus ziņojumus, vēlāk – grāmatu ar baltām lapām, kur piemiņai ierakstīja savu vārdu ar kādu izteicienu (album amicorum 'draugu albums'). (šķirklī albums)
- No 9. gs. Vidusāzijas matemātiķa Al Horezmī vārda latīniskās formas Algorithmi. (šķirklī algoritms)
- No viduslaiku latīņu alchemia, alchimia, kam pamatā arābu al-kīmiyā. (šķirklī alķīmija)
- No latīņu aluminium. (šķirklī alumīnijs)
- No grieķu ambrosia 'nemirstība'. (šķirklī ambrozija)
- No angļu amish, kam pamatā 17. gs. Šveiciešu sludinātāja Jakoba Amena (Jakob Amen) vārds. (šķirklī amiši)
- No grieķu amnēstia 'aizmiršana'. (šķirklī amnestija)
- No franču amoralisme, kam pamatā grieķu a 'bez' un latīņu moralis 'tikumisks, tikumīgs'. (šķirklī amorālisms)
- No grieķu a 'bez' un mnēsis 'atmiņa'. (šķirklī amnēzija)
- No latīņu anatomia, grieķu anatomē 'uzšķēršana'. (šķirklī anatomija)
- No grieķu anaimia 'mazasinība'. (šķirklī anēmija)
- No grieķu apatē 'māns, maldi', jo sākotnēji apatītus bija ļoti grūti atšķirt no citiem minerāliem. (šķirklī apatīts)
- No latīņu arena 'smiltis, arēna'. (šķirklī arēna)
- No grieķu arrhythmia 'bez ritma'. (šķirklī aritmija)
- Latviešu valodnieku darināts termins, lai aizstātu angļu offshore. (šķirklī ārzona)
- No grieķu astronomia, no astron 'zvaigzne' un nomos 'likums'. (šķirklī astronomija)
- No franču atomisme, kam pamatā grieķu atomos 'nedalāms'. (šķirklī atomisms)
- No vācu Haube, ieviesies 19. gs. pirmajā pusē, līdz tam šajā nozīmē lietots vārds mice. (šķirklī aube)
- No grieķu autonomia; autos 'pats' un nomos 'likums'. (šķirklī autonomija)
- No apdzīvotas vietas Badmintona nosaukuma (Anglijas dienvidrietumos). (šķirklī badmintons)
- No krievu dziesminieka Bajana (Bojana) vārda. (šķirklī bajāns)
- No vācu Bakelit, kam pamatā ķīmiķa L. H. Bakelanda (L. H. Backeland) vārds. (šķirklī bakelīts)
- No vācu balsamieren. (šķirklī balzamēt)
- No itāliešu aceto balsamico. (šķirklī balzametiķis)
- No itāliešu aceto balsamico. (šķirklī balzamiko)
- No angļu barbecue, spāņu barbacoa, kam pamatā indiāņu valodas vārds ar nozīmi 'koka restes'. (šķirklī barbekjū)
- No itāļu barocco 'samākslots, neparasts' ar sākotnējo nozīmi 'nevienādi apaļas pērles'. (šķirklī baroks)
- G. F. Stendera jaunvārds ar nozīmi 'garša'. Pašreizējā nozīme izveidojās 19. gs. 60. gados. (šķirklī bauda)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un ķīmija. (šķirklī bioķīmija)
- No vācu blamieren. (šķirklī blamēt)
- No franču bohème 'čigānu dzīve', no Bohèmien 'čigāns'. (šķirklī bohēma)
- No angļu box 'kaste, namiņš'. (šķirklī bokss)
- No latīņu gummi 'sveķi'. (šķirklī gumija)
- No grieķu brōmos 'smaka, smirdoņa'. (šķirklī broms)
- Saīsinājums no (ce)ntrālā (k)omiteja. (šķirklī ceka)
- No vācu Zigarette, franču cigarette (deminutīvs no cigare). (šķirklī cigarete)
- No latīņu cyclaminos, grieķu kyklaminos, kam pamatā kyklos 'apaļš', jo šim augam ir apaļa, sīpolveidīga sakne. (šķirklī ciklamena)
- No japāņu tsunami. (šķirklī cunami)
- No kečua indiāņu chirimuya 'aukstās sēklas' (šo augu aukstumizturības dēļ). (šķirklī čerimoija)
- Aizguvums no slāvu valodām, minēts 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī čigāni)
- No franču dadaisme, kam pamatā ir dada 'koka zirdziņš' (bērnu valodā); da-da, bērna pirmās artikulētās skaņas, ko šī virziena pārstāvji uzskatīja par vistiešāko mākslas izpausmi. (šķirklī dadaisms)
- No lejasvācu dāler (vācu Taler), kam pamatā ir lejasvācu dal (vācu Tal) 'ieleja', jo pirmie dālderi kalti no Joahima ielejā iegūtā sudraba. (šķirklī dālderis)
- No latīņu decem 'desmit', jo romiešiem šis bija desmitais mēnesis. (šķirklī decembris)
- No latīņu decimus 'desmit'. (šķirklī deci-)
- No franču décade 'desmit dienas', kam pamatā grieķu dekas (dekados) 'desmits'. (šķirklī dekāde)
- No latīņu decanus 'desmit cilvēku grupas vadītājs' (senās Romas armijā 'desmit kareivju priekšnieks'). (šķirklī dekāns)
- No grieķu dekalogos 'desmitvārdi' (déka 'desmit' un logos 'vārds, jēdziens'). (šķirklī dekalogs)
- No franču délimitation, kam pamatā latīņu de- un limitare 'robeža, robežlīnija'. (šķirklī delimitācija)
- No franču démission, kam pamatā latīņu demissio 'atlaišana'. (šķirklī demisija)
- No franču démissioner. (šķirklī demisionēt)
- No latīņu denominatio 'pārdēvēšana, nosaukšana citā vārdā'. (šķirklī denominācija)
- No latīņu determinare 'norobežot, noteikt'. (šķirklī determinēt)
- Darbības vārds dibināt līdz 19. gs. lietots ar nozīmi 'likt (celt) uz pamata, pamatot'. 19. gs. 60. gados Atis Kronvalds šo vārdu attiecināja arī uz sabiedrisku pasākumu izveidošanu. (šķirklī dibināt)
- No vācu Diathermie, kam pamatā grieķu dia 'caur' un thermē 'karstums'. (šķirklī diatermija)
- No franču, itāļu dilettante 'mākslu mīlošs', kam pamatā dilettare 'baudīt, sajūsmināties'. (šķirklī diletants)
- No franču dynamique, kam pamatā grieķu dynamikos un dynamis 'spēks'. (šķirklī dinamika)
- No zviedru dynamit, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks'. (šķirklī dinamīts)
- No franču dynamométre, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks' un metron 'mērs'. (šķirklī dinamometrs)
- No latīņu discriminatio 'atdalīšana'. (šķirklī diskriminācija)
- No latīņu dissimilare 'padarīt nevienādu'. (šķirklī disimilācija)
- No grieķu dōdeka 'divpadsmit' un fōnē 'skaņa'. (šķirklī dodekafonija)
- No franču dolomi(t)e, pēc franču ģeologa D. de Dolomjē vārda. (šķirklī dolomīts)
- No latīņu dominans (dominantis) 'valdošs'. (šķirklī dominance)
- No latīņu dominans (dominantis) 'valdošs'. (šķirklī dominante)
- No latīņu dominari, dominus 'kungs'. (šķirklī dominēt)
- No latīņu Dominicanus, kam pamatā mūka Dominika (Domingo de Guzmana) vārds. (šķirklī dominikāņi)
- No franču domino, iespējams, latīņu dominus 'kungs'. (šķirklī domino)
- No angļu dominion, kam pamatā latīņu dominium 'valdījums, īpašums'. (šķirklī domīnija)
- No spāņu dona, latīņu domina 'kundze'. (šķirklī donja)
- No latīņu domina 'kundze'. (šķirklī donna)
- No spāņu don, latīņu dominus 'saimnieks, kungs'. (šķirklī dons)
- No drēbe – J. Alunāna jaunvārds ar nozīmi 'audeklu tirgotājs'. Mūsdienu nozīme no 19. gs. beigām. (šķirklī drēbnieks)
- J. Ilstera (1883. g.) ieviests vārds botānikas terminoloģijā. (šķirklī drīksna)
- A. Kronvalda jaunvārds, kas iesakņojies valodā 19. gs. beigās J. Alunāna darinātā dziesminieks (1857. g.) vietā. (šķirklī dzejnieks)
- J. Alunāna jaunvārds (1857. g.) ar nozīmi 'dzejnieks'. (šķirklī dziesminieks)
- No grieķu euphēmismos (euphēmos 'labskanīgs'). (šķirklī eifēmisms)
- No grieķu eunouchos 'guļamistabas sargs'. (šķirklī einuhs)
- No angļu economist, franču économiste. (šķirklī ekonomists)
- No franču extrémisme, kam pamatā latīņu extremus 'galējs'. (šķirklī ekstrēmisms)
- No vācu Extremität, kam pamatā latīņu extremitas (extremitatis) 'gals, galējā robeža'. (šķirklī ekstremitāte)
- No latīņu emigrans (emigrantis) 'kas izceļo, izceļotājs'. (šķirklī emigrants)
- No latīņu emigratio 'izceļošana'. (šķirklī emigrācija)
- No vācu Eminenz, kam pamatā latīņu eminentia 'pārākums'. (šķirklī eminence)
- No franču émir, kam pamatā arābu amīr 'pavēlnieks'. (šķirklī emīrs)
- No franču émissaire, kam pamatā latīņu emissarius 'sūtītais'. (šķirklī emisārs)
- No latīņu emissio 'izlaišana'. (šķirklī emisija)
- No vācu Emittent, kam pamatā latīņu emittens (emittentis) 'kas izlaiž'. (šķirklī emitents)
- No latīņu emittere 'izlaist'. (šķirklī emitēt)
- No franču endémie, kam pamatā grieķu endēmos 'vietējais'. (šķirklī endēmija)
- No grieķu epidēmia 'slimības izplatīšanās', epidēmios 'izplatīts' (epi 'virs', dēmos 'tauta'). (šķirklī epidēmija)
- No grieķu epidēmia 'slimības izplatīšanās' un logos 'mācība'. (šķirklī epidemioloģija)
- No latīņu eremita, grieķu erēmitēs, erēmos 'vientuļš'. (šķirklī eremīts)
- No angļu ergonomics, kam pamatā grieķu ergon 'darbs'. (šķirklī ergonomika)
- 19. gs. 60.–70. gadu jaunvārds, sākumā ar nozīmi 'sajūta'. 20. gs. tas kļuvis par vārda sajūsma sinonīmu. (šķirklī jūsma)
- No latīņu Fauna, seno romiešu mežu un lauku dievietes Faunas vārda. (šķirklī fauna)
- No franču féminism, kam pamatā latīņu femina 'sieviete'. (šķirklī feminisms)
- No franču physionomie. (šķirklī fizionomija)
- No portugāļu flamingo, kam pamatā latīņu flamma 'liesma'. (šķirklī flamings)
- No romiešu dievietes Floras vārda, kam pamatā latīņu flos, flor- 'zieds'. (šķirklī flora)
- Pēc romiešu ārsta Klaudija Galēna vārda. (šķirklī galēnisks)
- Atvasinājums no vārda gals, terminu galotne gramatikā ieviesa A. Stērste (1879. g.). (šķirklī galotne)
- No franču gastronomie. (šķirklī gastronomija)
- No ģermāņu valodām, minēts 18. gs. vārdnīcās, mūsdienu nozīme – no 19. gs. beigām. (šķirklī gaume)
- No latīņu Gentiana (romiešu vēsturnieks Plīnijs stāsta, ka nosaukums veidots pēc Ilīrijas valdnieka Gentiusa vārda, kurš atklājis šā auga ārstnieciskās īpašības). (šķirklī genciāna)
- No grieķu gigas (gigantos) 'milzis'. (šķirklī gigantiskums)
- No grieķu gigas (gigantos) 'milzis'. (šķirklī gigants)
- No krievu глей 'māls', šo terminu ieviesis krievu zinātnieks G. Visockis 1905. gadā. (šķirklī glejs)
- No vācu Glutaminsäure, kam pamatā latīņu gluten 'līme' un amīns. (šķirklī glutamīnskābe)
- No angļu greyhound. LZA Terminoloģijas komisija 25.07.2005. par šīs suņu šķirnes nosaukumu ir apstiprinājusi angļu kurts vai angļu vējasuns, tāpēc anglicismu greihaunds latviešu valodā nevajadzētu lietot. (šķirklī greihaunds)
- No latīņu gummi 'sveķi' un arabicus 'arābu'. (šķirklī gumiarābiks)
- 19. gadsimta 70. gados veidots atvasinājums no vārda ģīmis. (šķirklī ģīmetne)
- Pēc Kopenhāgenas nosaukuma latīņu valodā (Hafnia), kur tika veikti pētījumi. (šķirklī hafnijs)
- No lietuviešu gỹmis. (šķirklī ģīmis)
- No arābu halwā 'saldumi, halva'. (šķirklī halva)
- No grieķu helmins, helminthos 'tārps'. (šķirklī helmintoze)
- No grieķu hygros 'mitrs' un metron 'mērs'. (šķirklī higrometrs)
- No vācu Chinin, kam pamatā peruāņu kina 'miza'. (šķirklī hinīns)
- No grieķu hygros 'mitrs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī higroskopisks)
- No grieķu hypnos 'miegs' un paideia 'audzināšana, mācīšana'. (šķirklī hipnopēdija)
- No grieķu hypnos 'miegs'. (šķirklī hipnoze)
- Vārds veidots pēc tā sastāvdaļu hlora un fosfora nosaukumiem. (šķirklī hlorofoss)
- Pēc Homēra vārda, kurš aprakstījis dievu smieklus poēmā "Iliāda". (šķirklī homērisks)
- No vācu chromieren, kam pamatā ķīmiskā elementa nosaukums chromium 'hroms'. (šķirklī hromēt)
- No angļu quark (termina nozīmē sāka lietot amerikāņu fiziķis M. Gells-Manns, izmantodams īru rakstnieka Dž. Džoisa neoloģismu, kas apzīmē kaut ko nenoteiktu, mistisku). (šķirklī kvarks)
- Saīsinājums no latīņu Jesus Hominum Salvator 'Jēzus cilvēces Pestītājs'. (šķirklī IHS)
- No latīņu valodas illuminatio 'apgaismojums'. (šķirklī iluminācija)
- No latīņu valodas illuminator 'apgaismotājs'. (šķirklī iluminators)
- No latīņu immigratio 'ieceļošana'. (šķirklī imigrācija)
- No latīņu imitatio. (šķirklī imitācija)
- No latīņu incarnatio 'iemiesošanās' (caro 'miesa'). (šķirklī inkarnācija)
- No franču incriminer 'apsūdzēt', kam pamatā latīņu crimen, criminis 'pārkāpums, noziegums'. (šķirklī inkriminēt)
- No latīņu lamina 'plāksne, sloksne'. (šķirklī lamināts)
- No grieķu lithos 'akmens, minerāls'. (šķirklī litijs)
- No seno romiešu dievības Janusa vārda, kam bija divas sejas (viena vērsta uz pagātni, otra – uz nākotni, simbolizējot visa sākumu un beigas). (šķirklī janvāris)
- No vācu Jasmin, franču jasmin, kam pamatā persiešu vārds. (šķirklī jasmīns)
- No adjektīva jauns. Sākotnēji šis atvasinājums lietots ar nozīmi 'jaunība', mūsdienu nozīmes ieviešanos un nostiprināšanos veicinājis A. Kronvalds. (šķirklī jaunatne)
- No Romas imperatora Jūlija Cēzara vārda, kam par godu tika pārsaukts seno romiešu piektais mēnesis (kvintili). (šķirklī jūlijs)
- No seno romiešu dievietes, precēto sieviešu aizbildnes Junonas vārda. (šķirklī jūnijs)
- Aizguvums no lejasvācu kāl vai vācu Kohl, minēts 17. un 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī kālis)
- No franču calque (Š. Balī ieviests termins). (šķirklī kalks)
- No grieķu kaminos 'ceplis, kausējamā krāsns'. (šķirklī kamīns)
- No lejasvācu kamsōl, franču camisole, kam pamatā latīņu camisia 'krekls'. (šķirklī kamzolis)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle' un grieķu phōsphoros 'mirdzošs'. (šķirklī karbofoss)
- No angļu curry, kam pamatā tamilu valodas vārds. (šķirklī karijs)
- No franču karmin, kam pamatā arābu karmes, kermes. (šķirklī karmīns)
- No angļu carting (cart 'ratiņi, mikroautomobilis'). (šķirklī kartings)
- No angļu cart 'ratiņi, mikroautomobilis' un grieķu dromos 'skrejceļš'. (šķirklī kartodroms)
- LZA Terminoloģijas komisijas ieteiktais jaunvārds (anglicisma kārtridžs vietā). (šķirklī kasetne)
- No viduslejasvācu kaste 'noliktava, lāde'. Latviešu valodā vārds sākotnēji lietots ar nozīmi 'cietums'. (šķirklī kaste)
- Pēc Indijas pavalsts Kašmiras nosaukuma. (šķirklī kašmirs)
- No angļu catamaran, kam pamatā tamilu kattumaram 'saistīti baļķi'. (šķirklī katamarāns)
- No franču ceramide. (šķirklī keramīdi)
- No franču minéral, kam pamatā latīņu minera 'rūda'. (šķirklī minerāls)
- No latīņu minusculus 'pavisam mazs'. (šķirklī minuskulis)
- No tjurku valodām ar nozīmi 'ziemas mītne'. (šķirklī kišlaks)
- No krievu кишмиш, kam pamatā persiešu kišmiš. (šķirklī kišmišs)
- No grieķu mithos 'vārds, nostāsts, teika'. (šķirklī mīts)
- 19. gs. beigu jaunvārds, agrāk lietots ar nozīmi 'klausītājs'. (šķirklī klaušinieks)
- No grieķu kōma 'dziļš miegs'. (šķirklī koma)
- No angļu comics (comic strips 'komiskās strēmeles'). (šķirklī komikss)
- No franču commissariat, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī komisariāts)
- No latīņu comicus, grieķu kōmikos. (šķirklī komiķis)
- No latīņu commilito (commilitonis) 'karabiedrs'. (šķirklī komiltonis)
- No franču commissaire, kam pamatā latīņu commissarius 'pilnvarotais'. (šķirklī komisārs)
- No franču commissionaire, kam pamatā latīņu commissio 'uzdevums'. (šķirklī komisionārs)
- No angļu committee, kam pamatā latīņu committere 'nodot rīcībā, uzticēt'. (šķirklī komiteja)
- No latīņu comicus, grieķu kōmikos 'jautrs, smieklīgs' (kōmos 'jautrs gājiens maskās Dionīsa svētkos'). (šķirklī komisks)
- No latīņu committens (committentis) 'uzticētājs'. (šķirklī komitents)
- No krievu компромат, saīsinājums no (компро)митирующие (мат)ериалы 'kompromitējoši materiāli'. (šķirklī kompromats)
- No latīņu compromissum. (šķirklī kompromiss)
- No latīņu camisia 'krekls'. (šķirklī komža)
- No latīņu con 'ar, kopā' un dominatus 'kundzība; kopīga valdīšana'. (šķirklī kondomināts)
- No angļu conformism, kam pamatā latīņu conformis 'līdzīgs, atbilstošs'. (šķirklī konformisms)
- No latīņu contaminatio 'sajaukšana'. (šķirklī kontaminācija)
- No franču contre-amiral. (šķirklī kontradmirālis)
- No latīņu conventionalis 'atbilstošs līgumam, noteikumiem'. (šķirklī konvencionāls)
- No latīņu cortex 'miza' un steroīdi. (šķirklī kortikosteroīdi)
- No grieķu kosmikos 'Visuma; pasaules'. (šķirklī kosmisks)
- No franču créosote, kam pamatā grieķu creas 'miesa' un sōtēr 'saglabātājs'. (šķirklī kreozots)
- No latīņu criminalis 'ar noziegumu saistīts'. (šķirklī krimināl-)
- No vācu Kriminalist, kam pamatā latīņu criminalis 'ar noziegumu saistīts'. (šķirklī kriminālists)
- No latīņu criminalis. (šķirklī krimināls)
- No vācu Kriminalpolizei. (šķirklī kriminālpolicija)
- Poļu zinātnieka A. Dobrovolska 1923. gadā ieviests termins, kam pamatā grieķu kryos 'aukstums, sals' un sphaira 'lode'. (šķirklī kriosfēra)
- Žargonvārds "kruts" latviešu valodā ienācis 20. gs. 90. gados no krievu крутой ar nozīmi 'izcils, dārgs, augstākās kategorijas dzīvesveidam atbilstošs'. (šķirklī kruts)
- 17. gs. avoti rāda, ka sākotnēji kukulis bija apaļas formas maize pretstatā klaipam. 18. gs. vidū vārds kukulis ieguva jaunu nozīmi 'ciemos nesama dāvana'. No šās nozīmes vēlāk izveidojās trešā nozīme 'dāvana amatvīra ietekmēšanai'. (K. Karulis). (šķirklī kukulis)
- No latīņu culmen, culminis 'virsotne'. (šķirklī kulminācija)
- No tjurku kumiz. (šķirklī kumiss)
- No vācu Chemikalien, kam pamatā attiecīgais grieķu valodas vārds. (šķirklī ķimikālijas)
- No vācu Chemiker. (šķirklī ķīmiķis)
- No vācu Chemismus, kam pamatā jaunlatīņu chemismus. (šķirklī ķīmisms)
- No latīņu Laminaria (lamina 'plāksne, sloksne'). (šķirklī laminārijas)
- No angļu abreviatūras laser (light amplification by stimulated emission of radiation – gaismas pastiprināšana ar inducēto starojumu). (šķirklī lāzers)
- No vācu Leibgarde, kur Leib 'miesa' un Garde 'gvarde'. (šķirklī leibgvarde)
- No latīņu leucaemia, kam pamatā grieķu leukos 'balts' un haima 'asins'. (šķirklī leikēmija)
- Pamatā apvidvārds leitis, kas ir senāka forma nekā lietuvietis. J. Endzelīns šo vārdu ieteicis lietot literārajā valodā bez stilistiskiem ierobežojumiem, kā, piemēram, folklorā, tomēr mūsdienās tam ir nedaudz nievājoša stilistiski ekspresīva nokrāsa. (šķirklī leiši)
- No norvēģu lemming. (šķirklī lemings)
- No latīņu lemures 'mirušo dvēseles'. (šķirklī lemurs)
- No latīņu onanismus (pēc Bībelē minētā īpašvārda Onāns). (šķirklī onānisms)
- Atvasinājums no liekt. Mehānikas termina nozīmē fiksēts 1922. gada "Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā". (šķirklī liece)
- No lībiešu lìedig 'plūstošās smiltis'. Literārajā valodā ieviesies 20. gs. 30. gados. (šķirklī liedags)
- Atvasinājums no liegt. J. Alunāns šo vārdu ieteica literārajā valodā ar nozīmi 'aizliegta, saudzējama vieta mežā'. Mūsdienu nozīme – no 20. gs. 60. gadiem. (šķirklī liegums)
- No angļu lilliputian (pēc Dž. Svifta romāna "Gulivera ceļojumi" aprakstītās iedomātās zemes Liliputijas iedzīvotājiem – maziem cilvēciņiem). (šķirklī liliputs)
- No franču limiter, kam pamatā latīņu limes (limitis) 'robeža'. (šķirklī limitēt)
- No angļu limit, kam pamatā latīņu limes (limitis) 'robeža'. (šķirklī limits)
- No vācu Logistik, kam pamatā franču logistique (logis 'miteklis'). (šķirklī loģistika)
- No angļu lewisite, kam pamatā amerikāņu ķīmiķa V. L. Lūisa (Winford Lee Lewis, 1878–1943) vārds. (šķirklī luizīts)
- No angļu luminescence, kam pamatā latīņu lumen, luminis 'gaisma'. (šķirklī luminiscēt)
- No baltvācu lūren 'uzmanīgi raudzīties viegli piemiegtām acīm', vai vācu lauern 'glūnēt'. (šķirklī lūrēt)
- No latīņu maceratio 'izmiekšķēšana'. (šķirklī macerācija)
- No itāļu madrigale, kam pamatā latīņu carmen matricale 'vienkārša dziesmiņa'. (šķirklī madrigāls)
- No latīņu machinatio 'viltība, viltus; veikls paņēmiens'. (šķirklī mahinācija)
- J. Alunāna jaunvārds ar nozīmi 'maizes cepējs un pārdevējs'. (šķirklī maiznieks)
- No angļu mackintosh, kam pamatā ir skotu ķīmiķa, šāda auduma izgudrotāja Čārlza Makintoša (Charles Macintosh, 1766–1843) uzvārds. (šķirklī makintošs)
- Pēc brāļu Makdonaldu vārda, kuriem piederēja ātrās ēdināšanas iestāde Kalifornijā, no kuras tika aizgūta ideja par ātrās ēdināšanas uzņēmumiem. (šķirklī makdonalds)
- No angļu macroeconomics, macroeconomy. (šķirklī makroekonomika)
- No lībiešu maks vai igauņu maks (K. Karulis). Latviešu valodā vārds minēts jau 17. gs. – G. Manceļa vārdnīcā. (šķirklī maksa)
- Kalks no latīņu ignis fatuus. Nosaukums cēlies senu ticējumu dēļ, ka maldugunis klejo no vienas vietas uz otru, maldinādamas vēlus gājējus. Tomēr īstenībā malduguns nepārvietojas. Klejošanas iespaids varēja rasties tādēļ, ka vienā vietā liesmiņa izdziest, bet tūlīt iedegas jauna. (šķirklī malduguns)
- No angļu Malthusianism, pēc angļu ekonomista T. R. Maltusa (T. R. Malthus, 1766–1834) vārda. (šķirklī maltusisms)
- No grieķu mamōnas, aramiešu māmōn 'bagātības'. (šķirklī mamons)
- No Č. Aitmatova romāna "Un garāka par mūžu diena ilgst...", kurā aprakstīta kirgīzu leģenda par mankurtu – cilvēku, kuram vardarbīgā veidā atņemta atmiņa un līdz ar to viņa cilvēciskā būtība. (šķirklī mankurts)
- No latīņu, grieķu manna, kam pamatā aramiešu mannā, arābu mann 'dažu tuksneša augu sula'. (šķirklī manna)
- No persiešu māt 'nomira'. (šķirklī mats)
- No angļu maser, saīsinājums no microwave amplification by the stimulated emission of radiation 'mikroviļņu pastiprināšana ar inducēto starojumu'. (šķirklī māzers)
- Valodnieces R. Grīsles ieteikts termins. (šķirklī mazspēja)
- Iespējams, aizguvums no lietuviešu mėgìnti (J. Endzelīns, A. Sabaļausks). Vārds minēts 18. gs. vārdnīcās, plašāk ieviesies 19. gs., latviešu literārajai valodai to ieteicis A. Kronvalds (1869). (šķirklī mēģināt)
- No latīņu memorialis 'piemiņas cienīgs'. (šķirklī memoriāls)
- No franču mémoires, kam pamatā latīņu memoria 'atmiņa'. (šķirklī memuāri)
- No franču ménage 'mājturības piederumi'. (šķirklī menāža)
- No franču ménestrel, kam pamatā latīņu ministeriales 'kalpotāji valdnieka dienestā'. (šķirklī menestrels)
- No franču messe, itāļu messa, kam pamatā latīņu missa. (šķirklī mesa)
- No vācu Messe, kam pamatā latīņu missa (sākotnēji šādi gadatirgi tika rīkoti saistībā ar lieliem baznīcas svētkiem). (šķirklī mese)
- No grieķu metōnymia 'pārdēvēšana'. (šķirklī metonīmija)
- No angļu midi. (šķirklī midi)
- No latīņu migratio 'pārvietošanās'. (šķirklī migrācija)
- No krievu пельмень, kam pamatā komi vai udmurtu valodas vārds. (šķirklī pelmenis)
- No grieķu mikros 'mazs'. (šķirklī mikro-)
- No franču microbe, kam pamatā grieķu mikros 'mazs' un bios 'dzīve'. (šķirklī mikrobs)
- No grieķu mikros 'mazs' un bios 'dzīve', un logos 'mācība'. (šķirklī mikrobioloģija)
- No angļu microeconomics. (šķirklī mikroekonomika)
- No mikro- un grieķu phonē 'skaņa'. (šķirklī mikrofons)
- No franču microcosme, kam pamatā grieķu mikros kosmos 'maza pasaule'. (šķirklī mikrokosmoss)
- No grieķu mikros 'mazs' un phagos 'ēdājs'. (šķirklī mikrofāgi)
- No mikro- un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī mikrometrs)
- No franču micromètre. (šķirklī mikrometrs)
- No angļu microprocessor. (šķirklī mikroprocesors)
- No grieķu mikros 'mazs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī mikroskops)
- No angļu mixer (to mix 'maisīt'). (šķirklī mikseris)
- No angļu to mix. (šķirklī miksēt)
- No latīņu mixtura 'savienojums, maisījums'. (šķirklī mikstūra)
- No franču milady, kam pamatā angļu my lady 'mana lēdija'. (šķirklī milēdija)
- No latīņu mille 'tūkstotis'. (šķirklī milēniums)
- Vārds mīla pirmo reizi iespiestajā literatūrā minēts izdevumā "Latviešu Ārste" (1768. g.), literārajā valodā šo vārdu ieviesa Rainis. (šķirklī mīla)
- No latīņu militia 'karadienests, karaspēks'. (šķirklī milicija)
- No latīņu mille 'tūkstotis' un grams. (šķirklī miligrams)
- No latīņu mille 'tūkstotis' un litrs. (šķirklī mililitrs)
- No franču militarisme, kam pamatā latīņu militaris 'kara'. (šķirklī militārisms)
- No franču militariser 'militarizēt'. (šķirklī militarizēt)
- No franču militariste. (šķirklī militārists)
- No franču milliard. (šķirklī miljards)
- No franču million. (šķirklī miljons)
- No angļu milord (my lord 'mans kungs'). (šķirklī milords)
- No grieķu mimikos 'atdarinošs'. (šķirklī mīmika)
- No latīņu mimus, grieķu mimos. (šķirklī mimoza)
- No grieķu mimos 'atdarinātājs'. (šķirklī mīms)
- No latīņu minus 'mazāk'. (šķirklī mīnus)
- No latīņu mille 'tūkstotis' un metrs. (šķirklī milimetrs)
- No franču millionnaire. (šķirklī miljonārs)
- No itāliešu minestrone. (šķirklī minestrone)
- No franču minette 'kaķītis'. (šķirklī minets)
- No angļu mini. (šķirklī mini)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar kuru senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūra)
- No franču miniaturisation. (šķirklī miniaturizācija)
- No latīņu minium. (šķirklī mīnijs)
- No angļu minimalism, kam pamatā latīņu minimus 'vismazākais'. (šķirklī minimālisms)
- No latīņu minimum 'vismazākais'. (šķirklī minimums)
- No angļu pesticide, kam pamatā latīņu pestis 'epidēmija, sērga' un caedo 'nonāvēju'. (šķirklī pesticīds)
- No franču ministère, kam pamatā latīņu ministerium 'dienests, amats'. (šķirklī ministrija)
- No angļu minivan. (šķirklī minivens)
- No latīņu minor 'mazāks'. (šķirklī minorāts)
- No vācu Minorität, kam pamatā latīņu minor 'mazāks'. (šķirklī minoritāte)
- No franču mineur, itāļu minore, kam pamatā latīņu minor 'mazākais'. (šķirklī minors)
- No latīņu minimus 'vismazākais'. (šķirklī minimāls)
- No latīņu minus 'mazāk'. (šķirklī mīnuss)
- No vācu Minute, kam pamatā latīņu minutus 'sīks, mazs'. (šķirklī minūte)
- No franču miracle, kam pamatā latīņu miraculum 'brīnums'. (šķirklī mirakls)
- No franču mirage. (šķirklī mirāža)
- No grieķu myrias (myriados) 'desmit tūkstoši'. (šķirklī miriāde)
- No angļu miss. (šķirklī mis)
- No latīņu missa. (šķirklī mise)
- No viduslejasvācu missing. (šķirklī misiņš)
- No angļu missis. (šķirklī misis)
- No angļu mister. (šķirklī misters)
- No grieķu mystikos 'ar mistēriju saistīts, noslēpumains'. (šķirklī mistika)
- No franču mistral. (šķirklī mistrāls)
- No grieķu mitra. (šķirklī mitra)
- No grieķu mystikos 'ar mistēriju saistīts, noslēpumains'. (šķirklī mistisks)
- No franču mise en scène 'likšana uz skatuves'. (šķirklī mizanscēna)
- No grieķu misanthrōpia (misein 'neieredzēt' un anthrōpos 'cilvēks'). (šķirklī mizantropija)
- No grieķu misanthrōpos. (šķirklī mizantrops)
- No vācu Mitose, kam pamatā grieķu mitos 'pavediens'. (šķirklī mitoze)
- No latīņu modulatio 'ritmiskums, vienmērīgums'. (šķirklī modulācija)
- No latīņu monumentum 'piemineklis'. (šķirklī monuments)
- No arābu mūmiyā, kam pamatā persiešu mūm 'vasks'. (šķirklī mūmija)
- Termins apstiprināts 2003. gadā, LZA TK sēdē. (šķirklī namrunis)
- No vācu Napalm, kam pamatā Na(phthensäure) 'naftēnskābe' un Palm(itinsäure) 'palmitīnskābe'. (šķirklī napalms)
- Saīsinājums no angļu (amerikāņu) National Aeronautics and Space Administration. (šķirklī NASA)
- No grieķu pyramis, pyramidos. (šķirklī piramīda)
- No grieķu nekros 'mirušais, līķis' un logos 'vārds'. (šķirklī nekrologs)
- No grieķu nekros 'mirušais, līķis' un polis 'pilsēta'. (šķirklī nekropole)
- No grieķu nekrōsis 'atmiršana'. (šķirklī nekroze)
- No latīņu neos 'jauns', nātus 'dzimis' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī neonatoloģija)
- No latīņu nimbus 'mākonis, migla'. (šķirklī nimbs)
- No grieķu nystagmos 'mirkšķināšana, galvas klanīšana'. (šķirklī nistagms)
- No latīņu nominatio 'nosaukšana'. (šķirklī nominācija)
- No latīņu nominalis 'ar vārdu, nosaukumu saistīts'. (šķirklī nomināls)
- No latīņu (casus) nominativus. (šķirklī nominatīvs)
- No latīņu nominare 'nosaukt'. (šķirklī nominēt)
- No latīņu november (novem 'deviņi'), jo senajiem romiešiem novembris bija devītais kalendāra mēnesis. (šķirklī novembris)
- No latīņu numisma (numismatis) 'monēta'. (šķirklī numismātika)
- No latīņu obsidianus, kam pamatā personvārds Obsijs (Obsius). Vēsturnieks Plīnijs viņu min kā šā akmens atradēju. (šķirklī obsidiāns)
- No grieķu Odysseia – episka sengrieķu poēma par Itakas valdnieka Odiseja (Odysseus) piedzīvojumiem mājupceļā no Trojas. (šķirklī odiseja)
- No grieķu ōkeanos 'ūdeņi, kas apņem Zemi'. (šķirklī okeāns)
- No latīņu october (mensis) 'astotais (mēnesis)', jo seno romiešu kalendārā līdz Cēzara reformai tas bija astotais mēnesis. (šķirklī oktobris)
- No grieķu onomastikos 'ar nosaukumiem saistīts' (onoma 'vārds, nosaukums'). (šķirklī onomastika)
- No franču orientation 'virziens', kam pamatā latīņu oriens, orientis 'austrumi'. (šķirklī orientācija)
- No japāņu ori 'locīt' un kami 'papīrs'. (šķirklī origami)
- No franču pacifisme, kam pamatā latīņu pacificus 'samierinošs'. (šķirklī pacifisms)
- No angļu patchouli, kam pamatā tamilu paccuci 'zaļa lapa'. (šķirklī pačūlija)
- No franču palissade, kam pamatā latīņu pālus 'miets'. (šķirklī palisāde)
- No grieķu pandēmia 'visa tauta'. (šķirklī pandēmija)
- No grieķu pantomimos (pan, pantos 'viss' un mimesthai 'atdarināt'). (šķirklī pantomīma)
- No latīņu izteiciena [Si vis pacem,] para bellum! '(ja gribi mieru,) gatavojies karam'. (šķirklī parabellums)
- No angļu paramilitary. (šķirklī paramilitārs)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un typhos 'dūmi; apziņas aptumšošanās; drudža veids'. (šķirklī paratīfs)
- No angļu pariah, kam pamatā tamilu paraiyan (parai 'bungas'). (šķirklī pārijs)
- No itāliešu parmigiano 'no Parmas'. (šķirklī parmidžāno)
- No latīņu satelles, satellitis 'miesassargs, pavadonis; kalps'. (šķirklī satelīts)
- No angļu selfie, angļu self 'sevi, pats'. 2013. gadā vārds pašbilde pasludināts par gada vārdu. Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašbilde)
- No grieķu Pentēkostē (hēmera) 'piecdesmitā (diena)' (pēc Vasarsvētku dienas, ko svin piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām). (šķirklī pentakosti)
- No latīņu Paeonia, grieķu paiōnia (pēc sengrieķu mitoloģijas personāža – dievu ārsta Paiona – vārda). (šķirklī peonija)
- No vācu Pergamin. (šķirklī pergamīns)
- No angļu percussionist (percussion 'sitamie instrumenti'). (šķirklī perkusionists)
- No franču piquet 'miets, mietiņš; neliela vienība, postenis'. (šķirklī pikets)
- No angļu peeling 'nolobīšana, nomizošana'. (šķirklī pīlings)
- No grieķu Pleiades 'Plejādes' (tā sengrieķu mitoloģijā sauca septiņas titāna Atlanta meitas, kuras pēc nāves Zevs pārvērta zvaigznēs). (šķirklī plejāde)
- No grieķu polemikos 'kareivīgs, naidīgs' (polemos 'karš'). (šķirklī polemika)
- No angļu polyamide. (šķirklī poliamīdi)
- No franču polychromie, kam pamatā grieķu polychrōmos 'daudzkrāsains'. (šķirklī polihromija)
- No latīņu praemium 'balva, apbalvojums'. (šķirklī prēmija)
- No viduslaiku latīņu praemissa (proposita) 'priekšā likts' (priekšlikums). (šķirklī premisa)
- No franču premier ministre. (šķirklī premjerministrs)
- No franču premier 'pirmais'. (šķirklī premjers)
- No latīņu praemixtus 'iepriekš samaisīt'. (šķirklī premikss)
- No latīņu primatus 'tie, kas ir pirmie'. (šķirklī primāti)
- No angļu primitivism, kam pamatā primitivus 'pirmatnējs, sākotnējs'. (šķirklī primitīvisms)
- No angļu programming. (šķirklī programmēšana)
- No latīņu pro mille 'uz tūkstoti'. (šķirklī promile)
- No vācu Prominenz. (šķirklī prominence)
- No latīņu re 'atpakaļ' un emigratio 'izceļošana'. (šķirklī reemigrācija)
- No franču reformisme. (šķirklī reformisms)
- No latīņu re 'jaun-', 'atkal-' un incarnatio 'iemiesošanās'. (šķirklī reinkarnācija)
- No latīņu requiem (akuz. no requies 'miers'), ar kuru sākas aizlūguma teksts (Requiem aeternam dona eis, Domine – Mieru mūžīgu dod viņiem, Kungs). (šķirklī rekviēms)
- No angļu remix. (šķirklī remikss)
- No latīņu reminiscentia 'atcerēšanās'. (šķirklī reminiscence)
- No latīņu remissio 'atslābšana; pārtraukums'. (šķirklī remisija)
- No franču reinette, kam, domājams, pamatā latīņu rana 'varde' (ābolu formas un grubuļainās miziņas dēļ). (šķirklī renete)
- No viduslejasvācu rente, kas savukārt no franču rente. Latviešu valodā vārds minēts 17. gs. (šķirklī rente)
- No lejasvācu riem 'atskaņa'. Aizguvums minēts jau 17. gs. Kad 19. gs. otrajā pusē to aizstāja jaunvārds dzejolis, vārds rīme kļuva par mākslinieciski nevērtīga dzejoļa vai panta apzīmējumu. (šķirklī rīme)
- No grieķu rhythmikos 'ar ritmu saistīts'. (šķirklī ritmika)
- No vācu Riesenschnauzer (riesen 'milzīgs'). (šķirklī rīzenšnaucers)
- No grieķu rhodon 'roze', jo elementa sāļu šķīdumi ir rožaini sarkanā krāsā. (šķirklī rodijs)
- No vācu Romanik, kam pamatā latīņu Romanus 'romiešu'. (šķirklī romānika)
- No krievu ротмистр, poļu rotmistrz. (šķirklī rotmistrs)
- No itāļu salami. (šķirklī salami)
- No angļu summit 'virsotne, galotne'. (šķirklī samits)
- No ņencu saamod vai saamid. (šķirklī samojedi)
- No grieķu sarx, sarkos 'gaļa, miesa' un phagein 'ēst'. (šķirklī sarkofāgs)
- No vācu Seismik, kam pamatā grieķu seismos 'zemestrīce'. (šķirklī seismika)
- No franču sextillion, kam pamatā latīņu sextus 'sestais', pēc analoģijas ar miljons. (šķirklī sekstiljons)
- No vācu Semikolon, kam pamatā latīņu semi 'pus-' un grieķu kōlon 'loceklis; teikuma daļa'. (šķirklī semikols)
- No angļu semiotics, kam pamatā grieķu sēmeiōtikos 'saistīts ar zīmēm'. (šķirklī semiotika)
- No grieķu sēpia 'tinteszivs' (minerālam ir līdzība ar porainām tinteszivs asakām). (šķirklī sepiolīts)
- No latīņu septimus 'septītais', pēc analoģijas ar miljons. (šķirklī septiljons)
- No grieķu sphaleros 'nodevīgs, viltīgs' (minerāla daudzveidīgā izskata dēļ). (šķirklī sfalerīts)
- No franču syénite, kam pamatā grieķu Syēnē (pēc senēģiptiešu pilsētas Sunas (tagad Asuāna) nosaukuma, kur šāds minerāls sākotnēji iegūts). (šķirklī sienīts)
- Pēc amerikāņu zinātnieka Bendžamina Silimena (Benjamin Silliman, 1799–1864) vārda. (šķirklī silimanīts)
- No franču silhouette (pēc 18. gs. franču ministra Etjēna de Silueta vārda). (šķirklī siluets)
- No vācu Silumin, kam pamatā latīņu Silicium 'silīcijs' un Aluminium 'alumīnijs'. (šķirklī silumīns)
- Pēc holandiešu ķīmiķa Fransuā Silviusa de le Boes (François Sylvius de le Boe) vārda. (šķirklī silvīns)
- No grieķu synōnymia 'kopīgs nosaukums'. (šķirklī sinonīmija)
- No vācu synonymisch. (šķirklī sinonīmisks)
- No vācu Skelett, kam pamatā grieķu skeleton 'izžuvusi (miesa)'. (šķirklī skelets)
- No vācu Schmirgel. (šķirklī smirģelis)
- No angļu smoke 'dūmi' un fog 'migla'. (šķirklī smogs)
- No lejasvācu sminke. (šķirklī smiņķis)
- Viduslaiku latīņu sodomia, pēc Bībelē minētās Sodomas pilsētas, kas tās iedzīvotāju grēcīgās un izvirtīgās dzīves dēļ tika nopostīta. (šķirklī sodomija)
- No latīņu sophisma, grieķu sophisma 'gudrs paņēmiens, viltība'. (šķirklī sofisms)
- No itāļu sol un mi. (šķirklī solmizācija)
- No latīņu solvere 'izšķīdināt' un grieķu lysis 'sadalīšana'. Latviešu izcelsmes ķīmiķis P. Valdens (1863–1957) ieviesa solvolīzes jēdzienu. (šķirklī solvolīze)
- Latīņu somnus 'miegs' un ambulare 'pastaigāties'. (šķirklī somnambulisms)
- Terminu spēlfilma ir ieviesis režisors Arvīds Krievs, padomju laikā šajā nozīmē lietoja terminu mākslas filma. (šķirklī spēlfilma)
- No viduslejasvācu spīt 'īgnums, izsmiekls, aizvainojums'. (šķirklī spīts)
- No grieķu stereos 'ciets' un -in, latīņu -ina 'ķīmisko savienojumu nosaukumu darināšanas izskaņa'. (šķirklī sterīni)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu pausis 'pārtraukums, mitēšanās'. (šķirklī stratopauze)
- No latīņu sub 'zem, pie' un dominans (dominantis) 'valdošs'. (šķirklī subdominante)
- No latīņu sub 'zem, pie', grieķu mikros 'mazs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī submikroskopisks)
- No franču chansonnette 'dziesmiņa'. (šķirklī šansonete)
- No vācu schelmisch. (šķirklī šķelmīgs)
- No vācu der Schmutz 'netīrumi'. (šķirklī šmuce)
- No lībiešu taimin. (šķirklī taimiņš)
- No japāņu valodas vārda ar burtisku nozīmi 'salikšana, tas, kas tiek salikts'. (šķirklī tatami)
- No grieķu theos 'dievs' un brōma 'mielasts'. (šķirklī teobromīns)
- No angļu terminal, kam pamatā latīņu terminalis 'gala, beigu'. (šķirklī terminālis)
- No latīņu terminus 'robeža'. (šķirklī termins)
- No latīņu termes, termitis. (šķirklī termīts)
- No latīņu terminare 'tas, kas veido robežu'. (šķirklī terminators)
- Latīņu thesaurus, no grieķu thēsauros 'dārglietu krātuve, krājumi'. (šķirklī tēzaurs)
- No grieķu typhus 'dūmi; apziņas aptumšošanās'. (šķirklī tīfs)
- No vācu Thymian, kam pamatā latīņu thymus, grieķu thymon. (šķirklī timiāns)
- No itāļu tiramisu 'cel mani augšup'. (šķirklī tiramisu)
- No angļu totemism, kam pamatā indiāņu valodas vārds ototeman 'viņa ģints'. (šķirklī totēmisms)
- No angļu tranquillizer, kam pamatā latīņu tranquillare 'nomierināt'. (šķirklī trankvilizators)
- No latīņu transmissio 'pārsūtīšana, nodošana'. (šķirklī transmisija)
- J. Langes darināts vārds ar nozīmi 'izsūtījums' (1772. g.), kuru G. F. Stenders ievietojis savā vārdnīcā "Lettisches Lexicon" (1789. g.) un kurš plašāk ieviesies un nostiprinājies valodā kopš 19. gs. 70. gadiem, kad to lietoja "Baltijas Vēstnesis", bet jo īpaši ar Raiņa darbiem. (šķirklī trimda)
- No latīņu solvere 'izšķīdināt'. Latviešu izcelsmes ķīmiķis P. Valdens (1863–1957) pētīja ap 50 neūdens šķīdinātājus un ieviesa solvatācijas jēdzienu. (šķirklī solvatācija)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No krievu академик, vācu Akademiker. (šķirklī akadēmiķis)
- No latīņu decima 'desmitā'. (šķirklī decima)
- No vācu Dyn, franču dyne, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks'. (šķirklī dins)
- Latviešu valodā sākts lietot 18. gs. ar nozīmi 'lasīt pratējs, kam pieder kāda grāmata' (K. Karulis). (šķirklī grāmatnieks)
- No grieķu hygros 'mitrs' un phyton 'augs'. (šķirklī higrofīts)
- No japāņu kami 'dievs' un kaze 'vējš'. (šķirklī kamikadze)
- No vācu chemisch, kam pamatā viduslaiku latīņu (al)chimius. (šķirklī ķīmisks)
- No franču migraine, kam pamatā grieķu hēmikrania 'sāpes galvas vai sejas vienā pusē'. (šķirklī migrēna)
- No latīņu mille 'tūkstotis' un sekunde. (šķirklī milisekunde)
- No franču mine. (šķirklī mīna)
- No franču minaret, kam pamatā turku minare, arābu manāra 'bāka'. (šķirklī minarets)
- No latīņu ministrare 'kalpot'. (šķirklī ministrants)
- No latīņu missio (mittere 'sūtīt'). (šķirklī misija)
- No franču multimillionnaire. (šķirklī multimiljonārs)
- No latīņu progressus 'kustība uz priekšu; attīstība; panākumi'. (šķirklī progress)
- No vācu Reichskommissariat. (šķirklī reihskomisariāts)
- No vācu Seminar, kam pamatā latīņu seminarium 'dēstu audzētava'. (šķirklī seminārs)
- No franču uniforme, kam pamatā latīņu uniformis 'vienveidīgs'. (šķirklī uniforma)
- No krievu урла (iespējams, saīsinājums no уголовно разыскиваемое лицо 'kriminālmeklēšanā esoša persona'). (šķirklī urla)
- Jura Alunāna jaunvārds (ap 1860. g.), kas darināts pēc lietuviešu veĩkalas 'darbs, darbība' parauga ar nozīmi 'darbība, darījums, darīšanas'. Mūsdienu nozīmi vārds ieguvis 19. gadsimta beigās. (šķirklī veikals)
- No viduslejasvācu vērdink 'ceturtdaļa markas'. Aizguvums minēts 17. gs. literatūrā. (šķirklī vērdiņš)
- No angļu Western, kam pamatā angļu west 'rietumi'. (šķirklī vesterns)
- No latīņu vita 'dzīve, dzīvība' un amīns (sākotnēji uzskatīja, ka vitamīni satur aminoskābes). (šķirklī vitamīns)
- Pēc romiešu uguns un kalējmākslas dieva Vulkāna vārda. (šķirklī vulkāns)
- No krievu замш, vācu Sämisch. (šķirklī zamšs)
- No vācu Sims, senaugšvācu simizstein 'rievains akmens'. (šķirklī zimze)
- No franču mango, kam pamatā malajiešu mangā, tamilu mānkāy (mān 'mango koks' un kāy 'auglis'). (šķirklī mango)
- No latīņu primitivus 'pirmatnējs, sākotnējs'. (šķirklī primitīvs)
- No grieķu oikonomikē (technē) 'saimniecības vadīšanas māksla'. (šķirklī ekonomika)
- Pēc romiešu valsts un literatūras darbinieka Mecenāta (Gaius Cilnio Maecenas) vārda, kurš atbalstīja sava laika ievērojamus dzejniekus un māksliniekus (piem., Vergiliju, Horāciju). (šķirklī mecenāts)
- No latīņu memorialis 'piemiņas cienīgs'. (šķirklī memoriāls)
- No latīņu nominalis 'ar vārdu, nosaukumu saistīts'. (šķirklī nomināls)
- No latīņu migrans (migrantis) 'tāds, kas pārvietojas'. (šķirklī migrants)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar ko senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūrs)
- No franču missionnaire. (šķirklī misionārs)
Atrasts normatīvajos komentāros (172):
- Vārda nozīmes skaidrojumu 2024. gada 11. jūnija sēdē (prot. Nr. 5/1185; 3. p.) precizējusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Vārdu "briljants" lieto sasaistē ar dārgakmens nosaukumu, izņemot dimantu, ja tam ir šāds slīpējums. (šķirklī briljants)
- Vārda izejošs vietā ieteicams lietot darbības vārda nosūtīt formas: nosūtāmie dokumenti, nosūtītās vēstules. (šķirklī izejošs)
- Divdabi saprotams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess, kā arī ar nozīmi 'protams; bez šaubām', piemēram: Tev, saprotams, ir taisnība. Tāda attieksme mani, saprotams, pārsteidza. (šķirklī saprotams)
- Vārda lietojums ar nozīmi 'kārtējais' atzīstams par nevēlamu. Jēdziena tekošais remonts apzīmēšanai LZA Terminoloģijas komisija apstiprinājusi vārdkopu uzturēšanas remonts. (šķirklī tekošs)
- Saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu plašsaziņas auditorijai domātajā informācijā izmantojams termins patentbrīvie medikamenti vai patentbrīvās zāles. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem lieto arī jēdzienus ekonomiskie un savstarpēji aizvietojamie medikamenti. (šķirklī patentbrīvs)
- Praksē nereti sastopamo apakšsvītra un zemsvītra vietā LZA terminoloģijas komisija kā pareizo pieņēmusi terminu pasvītra. (šķirklī pasvītra)
- Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasports)
- Divdabi redzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz ko tādu, ko var pieļaut, pieņemt par iespējamu, arī ar nozīmi 'droši vien', piemēram: Redzams, viņš zina, ko dara. (šķirklī redzams)
- Nav vēlams lietot izteiksmi runa iet (no krievu valodas речь идёт), jāsaka ir runa (par ko). (šķirklī runa)
- Tā kā semantiskās atšķirības starp īpašības vārdiem radniecīgs un radniecisks ir grūti nosakāmas, praksē ar vienu un to pašu nozīmi lieto abus vārdus. (šķirklī radniecisks)
- Vārdu samiksēt (un tā pamatvārdu miksēt) latviešu valodā būtu vēlams lietot tikai terminoloģiski, saistībā ar elektrotehniku. (šķirklī samiksēt)
- Vārda pareizrakstību formā konsīlijs (ar garu patskani ī otrā zilbē) 2021. gada 8. septembra sēdē (prot. Nr. 7 4. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Tā kā oriģinālvalodas vārdā consilium otrā zilbe ir uzsvērta, šis patskanis latviešu valodā atveidojams kā garš ī. (šķirklī konsīlijs)
- Jāievēro, ka 6. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīva forma ir vienāda ar nominatīva formu: dzelzs (kas?), dzelzs (kā?). (šķirklī dzelzs)
- Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
- Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. Skat. šķirkli tītenis (2). (šķirklī vraps)
- Šo vārdu par latviešu valodas vārddarināšanas sistēmā iederīgu atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2024. gada 10. aprīļa sēdes protokola Nr. 4 2. §). (šķirklī māsība)
- Nereti īpašības vārdu saturisks lieto ar īpašības vārda saturīgs nozīmi 'tāds, kam ir nopietns, vērtīgs saturs; domām, atziņām bagāts', kas nav pareizi. (šķirklī saturisks)
- Divdabi zināms nereti lieto kā iespraustu vārdu ar nozīmi 'protams, saprotams, bez šaubām', piemēram: Es, zināms, tev samaksāšu, ko esmu parādā. (šķirklī zināms)
- Vārdi zvērīgs un zvērisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan zvērīgs niknums, gan zvērisks niknums). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds zvērīgs (zvērīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt zvērisks niknums. (šķirklī zvērisks)
- Kaut arī praksē nereti sastopams lietojums vīriešu dzimtē advents, atbilstoši LZA Terminoloģijas komisijas lēmumam Nr. 80, par pareizo uzskatāms lietojums sieviešu dzimtē advente. (šķirklī advente)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasportists)
- Par prievārda priekš lietojumu skat. D. Nītiņas monogrāfiju "Prievārdu sistēma latviešu rakstu valodā" (Rīga, 1978, 156.–151. lpp.), kā arī Ā. Ozolas rakstu "Kā īsti lietot prievārdus priekš un pirms" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 10. laidiens, Rīga, 1974). (šķirklī priekš)
- Nav vēlams vārdu savienojuma par cik lietojums latviskā tā kā vietā (piem., par cik biju ar to saskāries; pareizi – tā kā biju ar to saskāries). Šāds lietojums radies, burtiski atveidojot krievu valodas поскольку. Vārdu savienojumi par cik un par tik latviešu valodā lietojami, runājot par skaitāmu daudzumu. Piemēram, Kur un par cik var noīrēt istabu? (šķirklī par)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2017. gada 11. oktobra sēdē nolēma ieteikt lokāmo formu čija. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī čija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 10. februāra sēdē kā angļu vārda highlights atbilsmi latviešu valodā iesaka lietot vārdu spilgtnis. (šķirklī spilgtnis)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: adiabāta, nevis adiabata. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī adiabāta)
- Termins pieņemts 13.05.2008. ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumu Nr. 73, aizstājot terminu republikas pilsēta. (šķirklī valstspilsēta)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipot)
- Vārda formu 2024. gada 11. decembra sēdē precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī mača)
- Šī cepumu veida dēvēšana par makaroniem, kā dažkārt tas tiek darīts, nebūtu vēlama, jo var radīt pārpratumus homonīmijas dēļ ar vārdu makaroni nozīmē 'pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot'. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Šis termins lietojams salikteņa formā datubāze. (šķirklī datu bāze)
- Kopā ar skaitļa vārdu desmit lietvārds lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā: makā ir desmit eiro, bērnam ir desmit mēneši, nopirkt desmit grāmatas. (šķirklī desmit)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī fotopašportrets)
- Praksē lieto arī vīriešu dzimtes formu pagoni – sarkani pagoni; milicis ar pagoniem. (šķirklī pagona)
- Vārds pašapaugļošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapaugļošanās), ģenitīvā (pašapaugļošanās), akuzatīvā (pašapaugļošanos), instrumentālī (ar pašapaugļošanos). (šķirklī pašapaugļošanās)
- Vārds pašsaindēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaindēšanās), ģenitīvā (pašsaindēšanās), akuzatīvā (pašsaindēšanos), instrumentālī (ar pašsaindēšanos). (šķirklī pašsaindēšanās)
- Ir ieteikumi vārda tusiņš vietā lietot latviskas cilmes sarunvalodas vārdu burziņš, piem., jautrs burziņš; iepirkšanās burziņš; doties uz burziņu. (šķirklī tusiņš)
- Anglisma menedžments vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldība, vadībzinība, administrēšana u. tml. (šķirklī menedžments)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (protokola Nr. 5 4. §). (šķirklī hrivna)
- Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija: apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
- Anglismu menedžeris, menedžere vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldnieks, vadītājs, pārzinis, direktors, administrators u. tml. (šķirklī menedžeris)
- Ļoti bieži vārds uzstādījums tiek lietots atbilstoši krievu valodas vārdu установка, постановка nozīmēm. Piem., politisks uzstādījums; uzstādījums palielināt minimālo algu; mērķa uzstādījums; sportistu uzstādījums – cīņa par medaļām. Šādos gadījumos vēlams izvēlēties citus vārdus – nostādne, izvirzījums u. tml. Piemēram, politiska nostādne; mērķa izvirzījums; sportistu mērķis – cīņa par medaļām. (šķirklī uzstādījums)
- Šā jēdziena apzīmēšanai lieto arī nosaukumu operacionālā sistēma, tomēr oficiālais termins ir operētājsistēma. (šķirklī operētājsistēma)
- LZA Terminoloģijas komisija 2001. gada lēmumā Nr. 5 oficiāli apstiprinājusi, ka komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Vārdam uzņēmējs ir plašāka semantika nekā vārdam komersants. Komersanta darbība parasti ir saistīta ar tirdzniecību, bet uzņēmēja darbība var būt daudz plašāka. (šķirklī komersants)
- Daiļliteratūrā sastopams šā vārda rakstījums ar mazajiem burtiem (aids), bet Terminoloģijas komisijā oficiāli ir apstiprināta abreviatūra AIDS, kā arī valodnieces R. Grīsles ieteiktais nosaukums mērlis. (šķirklī AIDS)
- 6. deklinācijas lietvārdam atbalss dsk. ģen. galotne ir bez līdzskaņu mijas: atbalsu. (šķirklī atbalss)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atbrīvošanās), ģenitīvā (atbrīvošanās), akuzatīvā (atbrīvošanos), instrumentālī (ar atbrīvošanos). (šķirklī atbrīvošanās)
- Nevēlams ir krievu valodas ietekmē radies vārda atgriezt lietojums ar nozīmi 'atdot', piem., atgriezt paņemto mantu, atgriezt preci ražotājam, atgriezt grāmatu bibliotēkā. Latviskāks ir vārdu savienojums atdot atpakaļ. (šķirklī atgriezt)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atkalapvienošanās), ģenitīvā (atkalapvienošanās), akuzatīvā (atkalapvienošanos), instrumentālī (ar atkalapvienošanos). (šķirklī atkalapvienošanās)
- Krievu valodas ietekmē dažreiz sastopams vārda atlass nepareizs lietojums nozīmē 'karšu krājums'. Krievu valodā šādu krājumu apzīmē ar vārdu атлас, kas veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas Atlas. Turpretim latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu Atlantos. (šķirklī atlass)
- Līdz 20. gs. 70. gadiem lietoja terminu "atomsvars". (šķirklī atommasa)
- Nav vēlams apstākļa vārdu atpakaļ lietot ar nozīmi 'iepriekš, senāk', piem., trīs gadus atpakaļ, neilgi atpakaļ. Šādā nozīmē pareizāk lietot apstākļa vārdu pirms: pirms trim gadiem, pirms neilga laika. (šķirklī atpakaļ)
- Krievu valodas ietekmē plaši izplatīts vārda atskaite lietojums nozīmē 'pārskats' – sniegt atskaiti, grāmatvedības gada atskaite u. c. Ar attiecīgu nozīmi sastopams arī verbs atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu. (šķirklī atskaite)
- Vārda atslēgt plašais lietojums 2. nozīmē 'pārtraukt', iespējams, daļēji saistāms ar krievu valodas ietekmi (отключить). Vēlams nelietot vārdu atslēgt tajos gadījumos, kad iespējams lietot izslēgt, piem., izslēgt ielu apgaismojumu; izslēgt mobilo telefonu. (šķirklī atslēgt)
- Terminoloģijas komisija par pareizu ir atzinusi formu barbekjū. (šķirklī barbekjū)
- Vārdam bāze daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī bāze)
- Vārds bēres ģenitīvā (bēru ceremonija, bēru mielasts) izrunājams ar šauro e. (šķirklī bēres)
- Vārdam bise daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī bise)
- Šā vārda vīriešu dzimtes formu bodijs par pareizāko atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2019. gada 8. maija sēdes protokola Nr. 5). Iepriekš praksē nereti sastopams šī apģērba gabala nosaukums sieviešu dzimtē – bodija. (šķirklī bodijs)
- 2014. gada 8. oktobrā sēdē Latviešu valodas Ekspertu komisija vārdu brūnītis ieteica kā analogu angļu brownie. (šķirklī brūnītis)
- Latviešu valodā aiz nelokāmajiem skaitļa vārdiem parasti lieto lietvārda ģenitīva formu (četrdesmit gadu), dažos gadījumos lietojama nominatīva vai akuzatīva forma (bija pagājuši četrdesmit gadi). (šķirklī četrdesmit)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipēt)
- "Ekonomikas terminu skaidrojošajā vārdnīcā" ("Zinātne", 2000. g.) vārda detaļplānojums vietā ieteikts lietot detālplānojums, detālais plānojums. (šķirklī detālplānojums)
- Kopā ar skaitļa vārdu deviņdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos var lietot arī nominatīvā vai akuzatīvā: deviņdesmit hektāru zemes, upe ir deviņdesmit metrus plata. (šķirklī deviņdesmit)
- Kopā ar skaitļa vārdu divdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā (divdesmit gadu ilgs periods, aizritējuši divdesmit gadi, nodzīvot divdesmit gadus). (šķirklī divdesmit)
- 6. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīva forma vienāda ar nominatīva formu: dzirksts (kas?), dzirksts (kā?). (šķirklī dzirksts)
- Anglisma hakeris vietā latviešu terminoloģijas speciālisti iesaka lietot vārdu urķis. (šķirklī hakeris)
- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: ieraša un ieraža. Par literārās valodas normai atbilstošu pieņemta forma ieraža. (šķirklī ieraša)
- Darbības vārda izsmelt 3. nozīmi par nevēlamu ir uzskatījis gan J. Endzelīns, gan vairāki mūsdienu valodnieki. (šķirklī izsmelt)
- Par saikļa jebšu lietojumu jeb nozīmē skat. A. Miķelsones rakstu "Par saikļa jebšu lietošanu latviešu valodā" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 8. laidiens, R., 1972). (šķirklī jebšu)
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Bieži deminutīva kartīte vietā tiek lietots vārds kartiņa, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai – no 5. deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārdiem (ar galotni -e, karte) deminutīvus darina ar izskaņu -īte. (šķirklī kartīte)
- Daudzskaitļa ģenitīvā šim vārdam nav līdzskaņu mijas: kastes – kastu. (šķirklī kaste)
- Vārda kreativitāte vietā ieteicams lietot latviskas cilmes vārdu radošums, ko 2000. gadā pieņēmusi un publicējusi LZA Terminoloģijas komisija. (šķirklī kreativitāte)
- Vārda rakstību 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 5. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī kupāti)
- Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados sastopamā forma kvadrinnāle mūsdienās vairs nav lietojama. (šķirklī kvadriennāle)
- Anglicisma līzings vietā ieteicams lietot latvisko terminu izpirkumnoma. (šķirklī līzings)
- Būtu vēlams šo latvisko terminu lietot patlaban biežāk sastopamā aizguvuma šarnīrs vietā. (šķirklī locīkla)
- Lietvārdam palīgflote daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī palīgflote)
- Latviešu tautas folklorā un mitoloģijā šis vārds ir pārveidojies par Līkcepuri. (šķirklī Lucifers)
- Valodnieciskajā literatūrā ir ieteikumi aizguvuma mārketings vietā lietot tirgvedība vai tirgzinība. (šķirklī mārketings)
- Ja nepieciešams, profesijas nosaukumu medicīnas māsa var attiecināt arī uz vīrieti. Tādā gadījumā nosaukumu "medicīnas māsa" iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, kam datīvā ir galotne -am – medicīnas māsam Kļavam. (Sīkāk par šo jautājumu sk. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. 5. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2010, 95. lpp.) (šķirklī medicīna)
- Tā kā vārds medūza ir svešvārds, tas izrunājams ar šauro e, taču praksē dominē pozicionāli nosacītā forma ar plato e. (šķirklī medūza)
- Anglisma menedžēt vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldīt, vadīt, pārzināt, administrēt u. tml. (šķirklī menedžēt)
- Astronomijas termina nozīmē vārdu mēness raksta ar lielo burtu. (šķirklī mēness)
- Lietvārdu mesa ieteicams lietot tikai vokāli instrumentāla skaņdarba nozīmē. Ar nozīmi 'dievkalpojums' lietojams substantīvs mise. (šķirklī mesa)
- Praksē nereti tiek jaukti jēdzieni metodists 'metodistu konfesijai piederīgais' un metodiķis 'mācību metodikas speciālists; konsultants, padomdevējs', taču tie nav sinonīmi un lietojami katrs ar savu atšķirīgu nozīmi. (šķirklī metodisti)
- Praksē ir izplatīta arī paralēlforma miežagrauds, kas vairs nav akceptēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī miežgrauds)
- Auga oficiālais nosaukums ir miežubrālis, bet praksē dažreiz lieto arī iepriekšējo nosaukumu miežabrālis. (šķirklī miežubrālis)
- Anglicisma miksēt vietā būtu vēlams lietot citus vārdus. (šķirklī miksēt)
- Vārdi nedabīgs un nedabisks mūsdienu latviešu valodā tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (piem., nedabīgi smieties un nedabiski smieties). Tomēr būtu vēlams šo vārdu lietojumā ievērot to atšķirīgās semantiskās nianses, piemēram, nedabisks 'neatbilstošs dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai', bet nedabīgs 'neatbilstošs (cilvēka) dabai mākslots, neīsts'. Atšķirības ir arī lietojuma biežumā – izplatītāks ir vārds nedabisks. (šķirklī nedabisks)
- Vārds neiejaukšanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (neiejaukšanās), ģenitīvā (neiejaukšanās), akuzatīvā (neiejaukšanos), instrumentālī (ar neiejaukšanos). (šķirklī neiejaukšanās)
- Vārds neierašanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (neierašanās), ģenitīvā (neierašanās), akuzatīvā (neierašanos), instrumentālī (ar neierašanos). (šķirklī neierašanās)
- Vārds nepievienošanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nepievienošanās), ģenitīvā (nepievienošanās), akuzatīvā (nepievienošanos), instrumentālī (ar nepievienošanos); daudzskaitļa locījumos: ģenitīvā (nepievienošanos), akuzatīvā (nepievienošanās). (šķirklī nepievienošanās)
- Vārds nesaprašanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nesaprašanās), ģenitīvā (nesaprašanās), akuzatīvā (nesaprašanos), instrumentālī (ar nesaprašanos). (šķirklī nesaprašanās)
- Vārds nodarbošanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nodarbošanās), ģenitīvā (nodarbošanās), akuzatīvā (nodarbošanos), instrumentālī (ar nodarbošanos). (šķirklī nodarbošanās)
- Suņu šķirnes nosaukumiem, kas atvasināti no vietvārdiem, lietojama izskaņa -ietis, līdz ar to pareizā forma ir ņūfaundlendietis, nevis ņūfaundlends, kā dažkārt sastopams valodas praksē. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- Latviešu valodā ieteicams lietot terminus ārzona; ārzonas uzņēmums. (šķirklī ofšors)
- Vārdi ombudsmens vai ombudsmenis lietojami, runājot par citu valstu tiesībsargiem. (šķirklī ombudsmens)
- Vārdkopas pacelt jautājumu vietā, kas pārņemta no krievu valodas (поднять вопрос), ieteicams lietot citu izteiksmi, piem., vārdu savienojumu izvirzīt jautājumu. (šķirklī pacelt)
- Praksē reizumis lieto lietvārdu padebess gan 6. deklinācijas (melna padebess), gan 1. deklinācijas (tumšs padebess) formā. (šķirklī padebesis)
- Latviešu valodas ekspertu komisija socioloģijas terminam padomisms pieļāvusi paralēlformu sovetisms. (šķirklī padomisms)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomjlaika)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
- Šim vārdam daudzskaitļa ģenitīvā līdzskaņu mijas nav. (šķirklī pakraste)
- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: paraša un paraža. Literārās valodas normai atbilstošā forma – paraža. (šķirklī paraša)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (pārskatīšanās), ģenitīvā (pārskatīšanās), akuzatīvā (pārskatīšanos) un instrumentālī (ar pārskatīšanos). (šķirklī pārskatīšanās)
- Vārds pašaizdegšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizdegšanās), ģenitīvā (pašaizdegšanās), akuzatīvā (pašaizdegšanos), instrumentālī (ar pašaizdegšanos). (šķirklī pašaizdegšanās)
- Vārds pašaizsargāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizsargāšanās), ģenitīvā (pašaizsargāšanās), akuzatīvā (pašaizsargāšanos), instrumentālī (ar pašaizsargāšanos). (šķirklī pašaizsargāšanās)
- Vārds pašaizstāvēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizstāvēšanās), ģenitīvā (pašaizstāvēšanās), akuzatīvā (pašaizstāvēšanos), instrumentālī (ar pašaizstāvēšanos). (šķirklī pašaizstāvēšanās)
- Vārds pašapkalpošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapkalpošanās), ģenitīvā (pašapkalpošanās), akuzatīvā (pašapkalpošanos), instrumentālī (ar pašapkalpošanos). (šķirklī pašapkalpošanās)
- Vārds pašapputeksnēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapputeksnēšanās), ģenitīvā (pašapputeksnēšanās), akuzatīvā (pašapputeksnēšanos), instrumentālī (ar pašapputeksnēšanos). (šķirklī pašapputeksnēšanās)
- Vārds pašatjaunošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašatjaunošanās), ģenitīvā (pašatjaunošanās ), akuzatīvā (pašatjaunošanos), instrumentālī (ar pašatjaunošanos). (šķirklī pašatjaunošanās)
- Vārds pašattīrīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašattīrīšanās), ģenitīvā (pašattīrīšanās), akuzatīvā (pašattīrīšanos), instrumentālī (ar pašattīrīšanos). (šķirklī pašattīrīšanās)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašfoto)
- Vārds pašizlādēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizlādēšanās), ģenitīvā (pašizlādēšanās), akuzatīvā (pašizlādēšanos), instrumentālī (ar pašizlādēšanos). (šķirklī pašizlādēšanās)
- Vārds pašiznīcināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašiznīcināšanās), ģenitīvā (pašiznīcināšanās), akuzatīvā (pašiznīcināšanos), instrumentālī (ar pašiznīcināšanos). (šķirklī pašiznīcināšanās)
- Vārds pašizteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizteikšanās), ģenitīvā (pašizteikšanās), akuzatīvā (pašizteikšanos), instrumentālī (ar pašizteikšanos). (šķirklī pašizteikšanās)
- Vārds pašnoteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašnoteikšanās), ģenitīvā (pašnoteikšanās), akuzatīvā (pašnoteikšanos), instrumentālī (ar pašnoteikšanos). (šķirklī pašnoteikšanās)
- Vārds pašregulēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašregulēšanās), ģenitīvā (pašregulēšanās), akuzatīvā (pašregulēšanos), instrumentālī (ar pašregulēšanos). (šķirklī pašregulēšanās)
- Vārds pašsaglabāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaglabāšanās), ģenitīvā (pašsaglabāšanās), akuzatīvā (pašsaglabāšanos), instrumentālī (ar pašsaglabāšanos). (šķirklī pašsaglabāšanās)
- Vārds pašsavaldīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsavaldīšanās), ģenitīvā (pašsavaldīšanās), akuzatīvā (pašsavaldīšanos), instrumentālī (ar pašsavaldīšanos). (šķirklī pašsavaldīšanās)
- Vārds pašslavināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašslavināšanās), ģenitīvā (pašslavināšanās), akuzatīvā (pašslavināšanos), instrumentālī (ar pašslavināšanos). (šķirklī pašslavināšanās)
- Vārds pazīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pazīšanās), ģenitīvā (pazīšanās), akuzatīvā (pazīšanos), instrumentālī (ar pazīšanos). (šķirklī pazīšanās)
- Nav vēlams darbības vārdu pazvanīt lietot ar nozīmi 'piezvanīt'. (šķirklī pazvanīt)
- Vārds pensionēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pensionēšanās), ģenitīvā (pensionēšanās), akuzatīvā (pensionēšanos), instrumentālī (ar pensionēšanos). (šķirklī pensionēšanās)
- Savulaik valodnieks J. Endzelīns ir atzinis šo vārdu un tā atvasinājumus par nevēlamiem aizguvumiem no vācu valodas. Tādēļ vārdu savienojums "pielietojamās zinātnes" latviešu valodā nav vēlams, tā vietā lietojums termins "lietišķās zinātnes". (šķirklī pielietot)
- Reizumis šo vārdu lieto arī vīriešu dzimtē – pievakars. (šķirklī pievakare)
- Dažādos avotos atšķiras šīs zivs nosaukuma rakstība. Latviešu valodas ekspertu komisijas 2008. gada 23. janvāra sēdē tika pieņemts atbalstīt izplatītāko formu – piraija. (šķirklī piraija)
- Ja vārds respektīvi lietots šeit minētajā nozīmē, tad teikumā tas atdalāms ar komatiem. Par interpunkciju citā lietojumā sk. A. Blinkena "Latviešu interpunkcija", "Zvaigzne ABC" 2009, 273. lpp. (šķirklī respektīvi)
- Dažās vārdnīcās šajā nozīmē minēts vārds riestuve, kas praksē tikpat kā netiek lietots. (šķirklī riestava)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (saaukstēšanās), ģenitīvā (saaukstēšanās), akuzatīvā (saaukstēšanos), instrumentālī (ar saaukstēšanos). (šķirklī saaukstēšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (sacelšanās), ģenitīvā (sacelšanās), akuzatīvā (sacelšanos), instrumentālī (ar sacelšanos). (šķirklī sacelšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (vsk. un dsk.) (saderināšanās), vsk. ģenitīvā (saderināšanās), akuzatīvā (saderināšanos), instrumentālī (ar saderināšanos), dsk. ģenitīvā (saderināšanos), akuzatīvā (saderināšanās). (šķirklī saderināšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (sagadīšanās), ģenitīvā (sagadīšanās), akuzatīvā (sagadīšanos), instrumentālī (ar sagadīšanos). (šķirklī sagadīšanās)
- Vārds saindēšanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (saindēšanās), ģenitīvā (saindēšanās), akuzatīvā (saindēšanos), instrumentālī (ar saindēšanos). (šķirklī saindēšanās)
- Sarunvalodā lieto frāzes saīsināt algas, saīsināt darbiniekus, kas ir nevēlami. (šķirklī saīsināt)
- Vārds sazināšanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (sazināšanās), ģenitīvā (sazināšanās), akuzatīvā (sazināšanos), instrumentālī (ar sazināšanos). (šķirklī sazināšanās)
- Latviešu valodā nereti sastopams lietvārda senjors lietojums ar lietvārda seniors nozīmi, tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī senjors)
- Praksē lietvārds sholasts nereti lietots ar nozīmi 'sholastiķis'. No šāda lietojuma būtu vēlams izvairīties, lai novērstu pārpratumus. (šķirklī sholasts)
- Angļu vārda "smogs" latviskojums "smacenis" kļuva par 2005. gada vārdu. Šo vārdu bija iesūtījis kāds interneta lietotājs, minot, ka pirms tam smaceni pamanījis jau Anšlava Eglīša darbos. (šķirklī smogs)
- Lēmums par šā vārda rakstību ar garo patskani ā pieņemts Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdē 2010. gadā. (šķirklī tornādo)
- Ieteicams šo vingrojumu sistēmu dēvēt par stiepšanās vingrojumiem. (šķirklī strečings)
- Lietojumā bieži sastopams apzīmējums šitake sēnes, taču, ņemot vērā vārda cilmi, kā arī latviešu valodas gramatikas likumības, šis lietojums uzskatāms par kļūdainu; vārds šitake lokāms: vienskaitļa nom. šitake, ģen. šitakes, dat. šitakei, akuz. šitaki, instr. ar šitaki, lok. šitakē, daudzskaitļa nom. šitakes, ģen. šitaku, dat. šitakēm, akuz. šitakes, instr. ar šitakēm, lok. šitakēs. (šķirklī šitake)
- Vārds šķiršanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (šķiršanās), ģenitīvā (šķiršanās), akuzatīvā (šķiršanos), instrumentālī (ar šķiršanos). (šķirklī šķiršanās)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar īso patskani i – štricele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar garo patskani ī. (šķirklī štrīcele)
- Vārdam takse daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī takse)
- Vārdam takts daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī takts)
- Valodnieciskajā literatūrā ir ieteikumi šo vārdu lietot aizguvuma mārketings vietā. (šķirklī tirgzinība)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Latviešu valodā sastopams divējāds šā vārda rakstījums: kaprolaktams, kaprolaktāms. Terminoloģijas komisijā par pareizu atzīta forma kaprolaktams. (šķirklī kaprolaktams)
- Ir bijuši ieteikumi darbības vārda pārapbedīt vietā lietot pārbedīt, jo tas ir atvasināts tikai ar vienu priedēkli. Tā kā mūsdienās bezpriedēkļa vārds bedīt ir gandrīz pilnīgi izzudis no latviešu valodas aktīvā vārdu krājuma, un to ir aizstājis priedēkļvārds apbedīt, nav pamata vērsties pret vārdu pārapbedīt. (šķirklī pārapbedīt)
- Agrākos gados iznākušajā izziņu literatūrā sastopams termins neiznests bērns. Pareizā forma tagad – neiznēsāts bērns. (šķirklī neiznēsāts)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmetums; aizskārums, apvainojums' radusies pēc krievu valodas vārda наезд nozīmes kriminālajā žargonā 'uzbrukums kāda interesēm vai mēģinājums tās aizskart'. (šķirklī uzbrauciens)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu)' radusies pēc krievu valodas vārda наехать nozīmes kriminālajā žargonā 'pakļaut spiedienam, lai piespiestu izpildīt kādas prasības'. (šķirklī uzbraukt)
- Latviešu valodas ekspertu komisija vārdus "uzputenis" un "uzpūtenis" ir atzinusi par paralēlformām. (šķirklī uzpūtenis)
- Vārda vadīties lietojums otrajā nozīmē latviešu valodā ieviesies krievu valodas vārda руководствоваться ietekmē. Tā vietā vēlams lietot citu, latviskāku izteiksmi – piem., ievērot, ņemt vērā, rīkoties: Vienmēr ievērot likumu. Stipendijas piešķirs, ņemot vērā sekmes. Rīkoties pēc savas pārliecības. (šķirklī vadīties)
- Praksē nereti vārds zemsega tiek lietots ar nozīmi 'zemsedze'. (šķirklī zemsega)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klases darbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: mājasdarbs – mājās veicams skolas uzdevums; mājas darbs – mājās veicams sadzīves darbs. (šķirklī mājasdarbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klasesdarbs)
- Saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 2019. gada 26. novembra sēdes protokolu Nr. 8/1156 angļu influencer latviešu valodā atveidojams kā ietekmētājs. (šķirklī ietekmētājs)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomisks)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2023. gada 8. martā pieņemts termins (sēdes protokols Nr. 3). (šķirklī bulings)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar līdzskani s – strūdele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar līdzskani š. (šķirklī štrūdele)
- Darbības vārda atņemties lietojums vārdu savienojumos atņēmās balss, kājas sāk atņemties ar nozīmi 'zaudēt spēju normāli darboties' radies pēdējā laikā (iespējams, krievu valodas ietekmē, kurā vārdu savienojumi нога отнялась, голос отнялся ir tradicionāli, valodas likumībām atbilstoši). Latviskāka izteiksme ir kāja kļūst stīva, kāja kļūst nejūtīga, pazuda balss u. tml. (šķirklī atņemties)
- Terminoloģijas speciālisti iesaka lietot vārdu urķis anglicisma hakeris vietā. (šķirklī urķis)
- Vārdi necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. (šķirklī tītenis)
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (iet) kā pa celmiem
- (iz)kristies miesās
- (kā) par nelaimi
- (Lai viņam) vieglas smiltis!
- (līdz) ar gaismiņu
- (nav) ne miņas
- (no)krist gar zemi
- (viss) mirdz un laistās
- acīm redzami
- administratīvā tiesa
- administratīvais sods
- Admiralitātes lords
- aiz smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt
- aizlaist zemi atmatā
- aizmiglot acis
- aizmigt kā nosistam
- akadēmijas īstenais loceklis
- akadēmiskā airēšana
- akadēmiskā laiva
- akadēmiskā stunda
- akadēmiskais atvaļinājums
- akadēmiskais ceturksnis
- akadēmiskais gads
- akadēmiskais grāds
- akadēmiskais parādnieks
- akadēmiskais parāds
- aktīvā armija
- alu zīmējumi
- apakšējā kulminācija
- apgrozāmie līdzekļi
- aplaist ar miegu
- apmiglot acis
- apvelties miesās
- ar aizmiegtām acīm
- ar katru mirkli
- ar mazu gaismiņu
- ar mierīgu prātu
- ar mierīgu sirdi
- ar miesu un asinīm
- ar miesu un dvēseli
- ar vienu slotu perami
- ārējā migrācija
- arheoloģiskie pieminekļi
- arhitektūras piemineklis
- astronomiskā vienība
- astronomiskais gads
- astronomiskais pavasaris
- astronomiskais pulkstenis
- astronomiskās koordinātas
- astronomisks skaitlis
- atmiņas karte
- atmiņas modulis
- atmosties kā no miega
- atraut sev miegu
- atsaukt atmiņā
- aug griezdamies
- augšējā kulminācija
- Augstu laimi!
- auklas keramika
- baltie plankumi
- Baltijas somi
- Beļģu milzis
- bez piecām minūtēm (kas)
- braucamie zirgi
- brīvā ekonomiskā zona
- Būsim pazīstami!
- būt ar mieru
- būt mierā
- būt nemierā (ar ko)
- būt no viena kaula (un miesas)
- caurs miegs
- celt trauksmi
- cikliskie savienojumi
- čūsku midzenis
- dabas piemineklis
- dabiski atsegumi
- dabūt pa mīkstumiem
- dabūt pa mizu
- debess brīnumi
- Desmit Dieva baušļi
- desmitā tiesa
- desmitais tramvajs, trolejbuss, autobuss
- Dievs un miers
- doties pie miera
- dūša kā miets
- dusēt mūžīgā miegā
- dusēt mūžīgā mierā
- dzimis avīžnieks
- dzimis laimes krekliņā
- dzimis zem laimīgas zvaigznes
- dzirdes atmiņa
- dzīt izmisumā
- dzīvais mironis
- dzīvot Dieva mierā
- dzīvsudraba staba milimetrs
- dzīvsudraba stabiņa milimetrs
- džungļu likumi
- ēd laizīdamies
- ēdamie kastaņi
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena
- Eiropas Komisija
- ekonomiskā bāze
- eksistences minimums
- emisijas akcijas
- ēnu ekonomika
- epidēmiska slimība
- Esiet pazīstami!
- fatāls miers
- fizikālā ķīmija
- flamingu dzimta
- gadu mija
- gaišā piemiņā (paturēt, saglabāt)
- gala pārbaudījumi
- galda piederumi
- galvasnaudas nemieri
- gara milzis
- garkūļu salmi
- garš ģīmis
- ģeogrāfiskie nosaukumi
- glabāt atmiņā
- grauž (kā) ķirmis
- gregoriāņu dziedājumi
- gregoriskie dziedājumi
- grieķu–romiešu cīņa
- grimt aizmirstībā
- gudrais no austrumiem
- gulēt ziemas miegā
- gulēt ziemas miegu
- gumijas termofors
- Habla kosmiskais teleskops
- hidrodinamiskais spiediens
- iebāzt galvu smiltīs
- iekšējā migrācija
- ielikt atzīmi
- iemigt mūža miegā
- iestāju pārbaudījumi
- iet armijā
- iet pie miera
- ieveramā gumija
- ikkatru acumirkli
- ikkatru mirkli
- ilglaicīgā atmiņa
- ilgtermiņa jeb finanšu izpirkumnoma
- īpatnējā siltumietilpība
- īsa atmiņa
- īstermiņa jeb operatīvā izpirkumnoma
- izberzēt miegu no acīm
- izberzt miegu no acīm
- izgaist kā dūmi
- izkūp kā dūmi
- izlaisties miesās
- izlīst (kā kamielim) caur adatas aci
- izmēģināt laimi
- izmircis kā žurka
- izmirkt līdz ādai
- izmirkt līdz kaulam
- izmirkt līdz pēdējai vīlei
- izotermiskais automobilis
- izotermisks process
- izpildu komiteja
- izplūst smieklos
- izšujamie diegi
- iztikas minimums
- izzust no atmiņas
- jaukt mieru
- ka (smiltis, putekļi) nokūp vien
- kā (zemē) iemiets
- kā aizmidzis
- kā aklai vistai (mieža) grauds
- kā ar mietu pa galvu
- kā caur miglu
- kā kāršu namiņš (sabrūk, izjūk u. tml.)
- kā lapseņu midzenis
- kā miesnieks
- kā miets
- kā mietu norijis
- kā miglā
- kā mūmija
- kā no jauna piedzimis
- kā no mātes miesām
- kā no miroņiem augšā (uz)cēlies
- kā pa miglu
- kā pa vienu miglu
- kā rotaļādamies
- kā spēlēdamies
- kā ūdeni mutē ieņēmis
- kājminamā domāšana
- kamieļu dzimta
- kapmiršu ģints
- kara akadēmija
- kara komisariāts
- kara komisārs
- Kara ministrija
- kartupeļu milti
- kauns pa visu ģīmi
- kauties ar miegu
- kautrā mimoza
- kišmišs ar rozīnēm
- klinšu zīmējumi
- klusē kā ūdeni mutē ieņēmis
Atrasts skaidrojumos (200):
- vīties . Būt ar līkumiem (piem., par upi, ceļu).
- (ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
- (pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- stundas ceturksnis 15 minūtes.
- Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
- fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
- saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
- tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- ar vienu (vienīgu) rāvienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- ar vienu (vienīgu) vilcienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- vienā vilcienā acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
- lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
- dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
- prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
- grāfiste Administratīva teritoriāla vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
- direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
- izsacīt Administratīvi apbalvot vai sodīt; izteikt.
- pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
- pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- prefektūra Administratīvi teritoriālā pamatvienība dažās valstīs (piem., Japānā).
- kantons Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
- province Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība (Latvijā līdz 1949. gadam).
- komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
- vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
- iecirknis Administratīvi teritoriāla vienība; nodaļa.
- novads Administratīvi teritoriāla vienība.
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
- centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- menedžeris Administrators; darba vadītājs, organizators.
- spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
- gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
- plosīties Agresīvi, nevaldāmi uzvesties.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- agronoms Agronomijas speciālists.
- pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
- sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
- ieaijāt Aijājot iemidzināt.
- katamarāns Airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
- veca galva aiz vecuma pavājinājusies atmiņa, saprašanas spēja.
- termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
- atkāpties Aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata; demisionēt.
- nolūzt Aizmigt (no liela noguruma vai alkohola lietošanas).
- piemirst Aizmirst (ko izdarīt).
- piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
- izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
- iziet no galvas aizmirst (par ko).
- iziet no prāta aizmirst (par ko).
- izkrist no prāta aizmirst (par ko).
- izkrist no galvas aizmirst (par ko).
- pamest Aizmirst (piem., steigā, aiz paviršības); pazaudēt.
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
- zaudēt Aizmirst, nesaglabāt (ko).
- nebūtība Aizmirstība.
- izkūpēt no galvas aizmirsties.
- aizmirstība Aizmiršanās.
- apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
- konversija Aizņēmuma noteikumu (piem., dzēšanas termiņa) maiņa.
- aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
- aizaugt Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
- aiznest Aizraujot sev līdzi, aizvirzīt (par straumi, vēju u. tml.).
- nonest Aizraut, aiznest sev līdzi; noraut – par lielu vēju, ūdens straumi u. tml.
- iekarst Aizrauties, iejūsmināties.
- iekalt Aizsaldēt (ūdenstilpni), sasaldēt (zemi).
- ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
- Kara ministrija aizsardzības ministrija.
- aizsargmehānisms Aizsardzības paņēmieni.
- aizplīvurot Aizsedzot (ar miglu, dūmiem u. tml.), padarīt vāji saskatāmu.
- eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
- islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
- homofobija Aizspriedumi, nepatika pret homoseksuālismu, homoseksuālām, arī biseksuālām personām.
- glutamīnskābe Aizstājama aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā.
- dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties (parasti nevēlami).
- internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- iesprausloties Aizturēti iesmieties.
- iespurgties Aizturēti iesmieties.
- paspurgt Aizturēti pasmieties.
- spurgt Aizturēti smieties.
- spurkšķēt Aizturēti smieties.
- piemiegt ar aci aizverot vienu aci, dot kādam zīmi.
- megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
- akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis.
- akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis.
- korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības (bakalaura, maģistra, doktora) ieguves apliecinājums.
- kontrolpakete Akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
- akcijas krīt akciju vērtība pazeminās.
- ieaudzēt Aklimatizēt (augus, dzīvniekus), panākt, ka (tie) kļūst izmantojami (piem., saimniecībā).
- alu zīmējumi akmens laikmeta cilvēku zīmējumi uz alu sienām.
- stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
- karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
- ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
- civilstāvokļa akti akti, kas apliecina personas dzimšanu, adopciju, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu, miršanu.
- komediants Aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
- mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
- reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
- sacelties Aktīvi protestēt (pret ko), paust neapmierinātību (ar ko).
- uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
- sacelšanās Aktīvs, protests (pret ko), neapmierinātība (ar ko).
- masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
- trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
- grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
- hinīns Alkaloīds, ko iegūst no hinīnkoku mizas un ko lieto medicīnā, kā arī dzērienu gatavošanā.
- baltalksnis Alkšņu suga – koks ar gludu, gaišpelēku mizu [Alnus incana].
- kasiterīts Alvu saturošs minerāls, galvenā rūda alvas ieguvei.
- darbs Amata pienākumi, to veikšana; arī ieņemamais amats.
- mantzinis Amatpersona (armijas vienībā), kas pārzina (tās) īpašumu.
- komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām (bijušās PSRS iestādēs).
- instruktors Amatpersona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
- kanclers Amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
- aizstāvis Amatpersona, kas kriminālprocesā aizstāv apsūdzēto.
- virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- ministrs Amatpersona, valdības loceklis, kas vada kādu no šīs valdības ministrijām.
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns mikijs; mikipele.
- mikipele Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns mikijs.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji, to pēcteči mūsdienās.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotājs, tā pēctecis.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu Ārlietu ministrija.
- mikroampērs Ampēra miljonā daļa.
- mikroampērmetrs Ampērmetrs elektriskās strāvas stipruma mērīšanai mikroampēros.
- anatoms Anatomijas (1) speciālists.
- osteoloģija Anatomijas nozare – mācība par kauliem, to uzbūvi un funkcijām.
- uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
- šerifs Anglijā, Īrijā – grāfistes galvenā amatpersona, kas veic administratīvas vai juridiskas funkcijas.
- drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
- idille Antīkās dzejas paveids; lirisks dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, lauku dzīvi.
- stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, miers.
- antimilitārists Antimilitārisma atzinējs, piekritējs.
- apogejs Ap Zemi riņķojoša ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
- karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
- pagleznojums Apakšējais gleznojums, kurā, piem., izstrādātas gaismēnas, priekšmetu apjomi.
- feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- vahmistrs Apakšvirsnieka pakāpe cariskās Krievijas armijā (kavalērijā).
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
- planetārais miglājs apaļš vai gredzenveida miglājs, kas atgādina planētas disku.
- higrometrs Aparāts gaisa mitruma noteikšanai.
- seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- miglotājs Aparāts, ierīce šķidruma izsmidzināšanai sīku pilienu veidā.
- reaktors Aparāts, kurā realizē ķīmisku reakciju.
- prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- godalga Apbalvojums par panākumiem, sasniegumiem (kādā jomā).
- godalgot Apbalvot (kādu) par nopelniem, panākumiem, sasniegumiem; piešķirt godalgu (kādam darbam).
- kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo).
- kremācija Apbedīšanas veids – mirušo sadedzināšana.
- dabūt apakš zemes apbedīt (mirušo).
- dabūt zem zemes apbedīt (mirušo).
- apbērēt Apbedīt; apglabāt, sarīkojot bēru mielastu.
- apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
- terakota Apdedzināts māls; neglazēti apdedzināta māla izstrādājumi.
- pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
- izbarot Apgādājot ar barību, izturēt, izmitināt (mājlopus).
- motorizēt Apgādāt (ko) ar motoru darbināmiem transportlīdzekļiem.
Atrasts piemēros (200):
- kuģot .. kopā ar lietusgāzes notrauktajām lapām lejup pa straumi kuģoja arī vairāki sārtvaidži pepiņi.
- komža .. māte šuva ministrantam baltu komžu ar smalkiem tamborējumiem piedurknēs un apmalā..
- mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
- kompleksija .. neraugoties uz manu pasmago kompleksiju, biju samērā ritmisks un ātri apķēru dejas soļus.
- rūsgs .. nomirdz rūsga purva rāva..
- piezīsties .. Talkā nāku es – pilsētas zēns, Ielu smakas un rupjības piezīdies, Nīstot visu, kas mierīgs un lēns.
- Satversme .. vai gribam un spējam dzīvot kā brīvi cilvēki ar savu garīgo satversmi, uz kuras stāvēt?
- pieciest .. viņa pirks divriteni, jo tas nepieciešams miķelītim, gan jau to pārējo nepieciešamo vēl kādu laiku piecietīs.
- sinkope ..[diriģenta] rokas rāda ritma pamatu, bet ķermenis kustas kā ūdenszāle, uzskatāmi iezīmējot sinkopes..
- vieplis ..aiz viepļiem slēpās tuvu un tālu kaimiņu zināmās sejas.
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- slieties ..ap mūsu apmetni slējās asu mietu žogs.
- mitināties ..darbnīca bija iekārtota vecā muižas mājā. Līdz karam tanī mitinājās mežniecība.
- vienprātība ..Dod mums spēku, dod mums drosmi, dod mums vienprātību, Tēvs!
- miesa ..dvēseles noskaņas iespaido visus ķīmiskos procesus mūsu miesā un līdz ar to atver vārtus slimībām.
- iekārtot ..dzīve laikam iekārtota tā, ka neviens savu mūžu nenodzīvo nekļūdīdamies.
- līst ..gribējās gulēt, bet troksnis traucēja, ložņāja pa māju, līda pa atslēgas caurumiem un durvju apakšām no telpas uz telpu..
- mičot ..istabā ar smiekliem un gavilēm, un dažām Marijas asarām mičoja jauno sievu, un viņas vainagu pēc tam uzlika jaunākajai māsai.
- žvakstēt ..istaba mirdz vienos sudrabos, zeltos, dimantos, un pašā vidū dimanta zirgs .. dīžļā pa sudraba grīdu, ka sudraba pakavi vien žvakst..
- lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man minna rakstītāja.."
- mūžība ..jūra šalc svešus mūžības vārdus. Gadu tūkstošiem cilvēks velti mēģinājis tos atminēt..
- vilkties ..karavīri noskranduši vilkās mājup, nosaldētās kājas aptinuši ar salmiem.
- noskaitīt ..Keizijs vilka ārā naudas maku. Noskaitīja divdesmitniekus un ielika tos Čārlija saujā.
- glūņa ..klusi glūņas [pludmalē] tīksmināja savus skatus ap puskailiem sieviešu augumiem.
- skurbums ..ko viņš varēja pretoties tam ziedēšanas skurbumam, kas saulgriežu laikā pārņēma visu latviešu zemi?
- murgi ..kopš esmu prom no Igaunijas zemes, mana dzīve ir gājusi kā milzīgā murgā. Neesmu pazinis ne prieka, ne miera.
- purpurains ..logu rindas apmirdzēja rietošā purpurainā saule..
- paslepšus ..mēs [skolēni] skatījāmies paslepšus sienas pulkstenī aizmugurē – cik vēl līdz zvanam?
- viducis ..miķelis Māls aplika roku ap Maijas viduci, cenzdamies sievieti sev pievilkt klāt.
- piekrišana ..milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
- nesamanīgs ..ministrs .. nesamanīgi salaistījies ar odekolonu.
- nerātnīgs ..mirdzina nerātnīgs mēnestiņš, kā no Šekspīra vasaras nakts sapņa izlēcis..
- tēraudkausētājs ..mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti.
- mirdzeklis ..no griestiem melnā ķēdē nolaidās kroņlukturis, dzintara mirdzekļiem apkārts..
- nokrākties ..nokūpēja un nosmirdēja benzīns, nokrācās motors..
- skats ..Nora dziedāja ar milzīgu cepuri galvā, – noteikti to skatu gribēju redzēt.
- prasts ..ņem sev kādu prastu ļaužu bērnu, kas būs mierā, lai tu kāds būdams.
- jaukties ..pa logu vēl labāk varēja redzēt, kā mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi...
- lausks ..pa naktīm no savas ledus migas izlīda ārā lausks un kā mēnessērdzīgs staigāja pa dārzu, gar mājas pakšķiem, un .. uzsita ar savu sudraba cirvīti.
- pulks ..pamežā zied neizskatāmi lielais zaķkāpostu pulks.
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- padēklis ..pēc pilsoņu kara Hammers no Krievijas izvedis savas bagātības padēkli ar lētām dārglietām, ikonām, kuras lēti iemainījis pret maizi badā mirstošajiem.
- nomīt ..Pie grāvja muklājā ieraka, Zemi līdzenu virsū nomina..
- takts ..pie saviem daudziem netikumiem es negribētu pievienot vēl takta trūkumu.
- patšautene ..pret viņu neapbruņotām krūtīm vērsās piecpadsmit lauku žandarmu patšauteņu stobri.
- nospīdēt ..redzam graciozos dzīvniekus [stirnas] slinkiem lēcieniem pazūdam mežā. Baltie dibeni un sirmie sāni vien nospīd.
- sers ..saimnieks no pirmā miega bija piecēlies un aizgājis uz riju sera aplūkot, vai būs ar beidzamo krāsni diezgan sauss vai arī vēl jāgaida otra rīta.
- tulkot ..sapņiem piešķirām lielu nozīmi – tulkojām tos sakarā ar mūsu likteni..
- mistrains ..sieviete gulēja. Pagari mistraini mati, aiztūkušas acis..
- plunkšķēt ..smagi, skaļi vārdi – plunkšķ kā akmeņi, atsizdamies pret ūdeni.
- ķermenis ..starp lepnām dižceltnēm vēl šobaltdien stāv daža laba astoņpadsmitā gadsimta muižiņa, iesprūdusi un palikusi Rīgas augošajā ķermenī kā dīvains kukainis dzintarā.
- stings ..Stingajā gaisā [sniegs] nedzirdami sijājās lejup kā sārti vizoši putekļi..
- mitrs ..sūnas izrādījās mitras. Kleita mugurpusē sasēdēta slapja.
- mice ..šķiet, ka māte noraus ārstes mici, virsvalku, paķers meitu..
- miglājs ..šodien te rīts ir tik kluss, vieglā miglājā tīts..
- virspuse ..tā [vieglprātība] bija tikai virspuse, bēgšana no tā nomācošā sloga, ko nemitīgi nesu sevī.
- vienlaidu ..tāda vienlaidu atmiņu plūduma man nav..
- miers ..Tavās rokās ir alga un sods, Un es mierīgi eju bez steigas, Jo šī ticība mieru man dod.
- zobenists ..termins zobenists darināts pēc analoģijas ar sportistu nosaukumiem: futbolists, hokejists, šahists u. c.
- žēlastība ..tēva nāve .. bija žēlastība izmocītajām miesām..
- šauracis ..tikai krāsa tam [pūķauglim] ir pārskatāmi balta un izmērs šauracim pūķim piemērots.
- izmelot ..tu smaidot klausīsies – Kā no plika mieta var zaļu alksni izmelot.
- mežainis ..ūdens malā dusēja iesārtā Diāna, bet viņā no biezokņa lūkojās mežainis ar zilas miglas pietūkušām acīm.
- lāma ..upē ūdens nav gandrīz nemaz, ir tikai dažas lāmas, kurās mirst sīkās zivis.
- noenkuroties ..Valmierā dzīvoju jau divdesmit divus gadus un varu teikt, ka esmu šai pilsētā noenkurojusies.
- pieskanēt ..valodas mijās un vijās cita ar citu, kāpa līdz zemajiem griestiem, pieskanēja mazo telpu..
- sastrēdzināt ..vārdi sariešas kā rasa zālē. Kāda asara, kas palīdz notecēt vārdam, smieklu elsas, kas sastrēdzina vārdus lavīnā, kas gāzīsies citā mirklī.
- aizvelties ..viena kara armija nule aizvēlusies, bet nav parādījusies otrā, neviens nezin, kad tā nāks!
- lovelass ..viņa jūtu apliecinājumi atgādina lēta lovelasa tukšo tarkšķēšanu..
- sirpis ..viņa milzīgais sirpja deguns raudzījās tieši svērteniski lejup..
- paskolot ..viņš ne mirkli nešķīrās no domas kaut cik paskolot savus bērnus.
- krimināls ..viņš saņem ciet dažu labu kriminālo, kas te domājas esam drošībā.
- nostrādāt "..es nebrīnīšos, ja mūža galā viņš nostrādās vēl kādu numuru, ka visi paliks mēmi."
- pataisīt "..kad mēs apprecēsimies, es ar šitām divām savām rokām Puišiņus pataisīšu par pusmuižu!"
- nomizot "..kas varēja iedomāties, ka man vecumdienās tādu kaunu taisīsi.. Tevi vienkārši nomizot!"
- vertikāls "..notikumi [sabiedrībā] drūzmējas vertikāli."
- izmantot "..pat mūsu tā saucamie draugi mūs izmanto.."
- atdzelt "..te vis katram nevar uzticēties tādā miljonu pilsētā." – "Latviešiem es uzticos!" atdzeļu un kāpju augšas stāvā.
- aizmirsties "Ar visām grabažām [prom] es saku!" Podnieks aizmirsies, gandrīz kliedz.
- timpa "Bet viņš gribēja tikt par īstu gleznotāju un apmeklēt Pēterpils mākslas akadēmiju (..) Priekš tam vajadzēja timpu; viņš atlicināja un krāja cik varēdams no savas mācekļa uztura naudas.."
- ieminēties "Būs jāiet mājās," ieminas zēns.
- noklaiņot "Cik ilgi tā noklaiņoji?" "Citreiz pat pa pusgadam, kādreiz – dažus mēnešus, kamēr mani noķēra, aizveda uz Alises ielas patversmi.."
- hetmanis "Hetmanis nikni sarāva sirmos uzačus, klausīdamies Poplavska ziņojumu".
- ho "Ho-ho-ho!" visi sāka smieties.
- grabaža "Kas tad nu par auto," rāmi saka Kursis, "tāda grabaža vien ir, bet mēs ar Jēci salabosim."
- zelēt "Krīze" – šis vārds tiek nemitīgi zelēts un lietots.
- labdien "Labdien!" teica kaimiņš.
- līdzināties "Līdzināties! mierā!"
- nošķendēties "Nekur tai [govij] nav miera," nošķendējās Anita, jo Ziedaļa aizdzinusies uz izcirtuma viņu galu.
- novidžināt "Nieki," meitene līksmi novidžina.
- slieties "Nīna, dārgumiņ, slienies sēdus un dzer kafiju."
- noburkšķēt "Nomierinies," viņš īgni noburkšķēja.
- nopīpēties "Nopīpējāmies galīgi zaļi. Nelabums bija tik briesmīgs, ka atceros vēl šodien.."
- nostiept "Nuū, tēv," Ludvigs nostiepa tā gari, ar tādu kā smiekliņu..
- lākturis "Ņem līdzi vējlukturi, citādi tu tumsā nomaldīsies," vecā krustmāte sniedza Šteinu mammiņai aizdegtu lākturi.
- nektārs "Ņem šo kausu, Psihe, dzer iz viņa nektāru un esi nemirstama!"
- atsviest "Paklausies, vakar tā gadījās, nejauši..." Ģedimins mēģināja paskaidrot.. – "Taisnība, tīšām jau tu nekad nepiedzeries," Vizbule atsvieda.
- nomurmināt "Paldies," Nīna nomurmina..
- sasauksme "Sidraba šķidrauta" popularitātes pamatā bija lugas nejaušā sasauksme ar sava laika notikumiem.
- rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
- nosmiet "Tas bija tikai joks," kaimiņš nosmej.
- prātot "Tu domā, ka es tikai guļu, raudu un prātoju par dvēseles nemirstību?"
- kalibrs "Vai tu proti kādu svešvalodu?" – "Angļu. Drusku vācu – ar vārdnīcu." – "Tu varētu nākt uz Ārlietu ministriju, tur ļoti vajag tava kalibra sievieti, atnāc rīt.."
- valdīties "Valdies, paliec mierā!"
- ķēms "Viņš neatbrauks." mijai izkrita vēstule no rokas. Bija dusmas, un modās spītība. "Ķēms! Es viņu gribētu pārmācīt."
- nomierināt "Zila krāsa nomierina," viņa sacīja, dalīdama ziedus.
- slapjš "Zirgs man bija .. slapjš – bija noskrējis kādas divdesmit verstis."
- sareizināt 1 lats vienam cilvēkam nav daudz, bet, ja sareizina ar katru valsts iedzīvotāju, sanāk ap 2 miljoni.
- megabaits 1 megabaita atmiņa.
- feods 11. gs. feods kļuva par feodālās hierahijas ekonomisko pamatu.
- pirmizrādīt 11. novembrī Liepājas teātris pirmizrādīs mūziklu "Pūt, vējiņi!"
- vecums 116 gadu vecumā miris pasaulē vecākais cilvēks.
- radniecīgs 17. gs. darinātais Somijas zemnieku skapis ir radniecīgs.
- mineralogs 18. gadsimta mineralogs grāfs fon Borhs.
- čartists 1848. gadā čartisti sapulcināja pusmiljonu strādnieku un devās iesniegt savas prasības parlamentam.
- struktūrteorija 19. gs. sešdesmitajos gados organiskajā ķīmijā radās un nostabilizējās struktūrteorija.
- zemessardze 1918. gada vasarā radās ideja organizēt zemessardzi, lai iedzīvotāji paši varētu piedalīties kriminogēnās situācijas samazināšanā.
- dekalitrs 1932. gadā pavisam tika saražots pusmiljonu dekalitru alus.
- sastāvs 1940. gadā okupēto Baltijas valstu armijas tika iekļautas Sarkanās armijas sastāvā.
- reihskomisariāts 1941. gada septembrī tika izveidoti divi reihskomisariāti – Ostlande un Ukraina.
- streptomicīns 1945. gadā Zelmans Vaksmans atklāja, ka tuberkulozes ārstēšanā var izmantot streptomicīnu.
- paņemt 2. Pasaules karš paņēma daudzu miljonu cilvēku dzīvības.
- garš 20 minūšu garš raidījums.
- straujš 30. gados modē nāca deju mūzika, kam bija raksturīgi strauji ritmi – rumba, čarlstons, rokenrols.
- īsfilma 38 minūšu īsfilma.
- terminologs 60 gados LZA Terminoloģijas komisijas darbā ir mainījušās terminologu paaudzes.
- sasprāgt 73 minūtes pēc pacelšanās kosmosa kuģis sasprāga gabalos.
- eksaminands Ā, tur nāk gudrā Maija, protams, pēdējā mirklī, mierīga un pašapzinīga, it kā viņa būtu eksaminators un nevis eksaminands.
- komivojažieris A. millera luga "Komivojažiera nāve".
- samierinošs Abas puses samierinošs kompromiss.
- šis Ābele vēl maza, zaķis šai mizu apgrauzis.
- pārkoksnēties Ābeles dzinumi līdz ziemai bija pārkoksnējušies.
- abet Abet mana mammiņa iedeva man Pētera vārdu.
- sadancoties Abi divi dejojām, kamēr sadancojāmies.
- brūns Abi dzinumiņi kļuvuši brūni.
- kaķēties Abi izrādes varoņi kaķējas, negribēdami viens otram piekāpties.
- sagrūsties Abi sagrūdāmies durvīs.
- sasisties Abi vienlaikus liecoties uz priekšu, sasitāmies ar galvām.
- dzīvot Abinieki dzīvo mitrās vietās.
- ābols Ābola serde, sēklas, miza.
- virsmiziņa Ābola virsmiziņa.
- būkšķēt Āboli krita zemē būkšķēdami.
- kilograms Āboli par piecdesmit santīmiem kilogramā.
- mistrs Āboliņa un timotiņa mistrs.
- vaskains Ābols ar vaskainu mizu.
- nopakšķēt Ābols krītot nopakšķēja pret zemi.
- ap Ābolu grozs svēra ap pieciem kilogramiem.
- mizotājs Ābolu mizotājs.
- klāt Ābolus klāj bieza miza.
- sinonīms Absolūtie sinonīmi.
- absolūts Absolūts miers, klusums.
- pavīdēt Absolventu sarakstā pavīd daudzi pazīstami uzvārdi.
- līkopi Abu pārvadātāju iespējamie līkopi.
- mitrumprasīgs Acālijas ir mitrumprasīgas.
- acālija Acāliju krūmiņš.
- acetātšķiedra Acetātšķiedru un dažu citu šķiedru maisījumi.
- acetilēns Acetilēna nozīme ķīmiskajā rūpniecībā pakāpeniski mazinās.
- miežgrauds Acī iemeties miežgrauds.
- acīmredzams Acīmredzami ciest pilnīgu trūkumu.
- apmigloties Acis apmiglojas.
- atgūt Acis atguva mirdzumu.
- atmirdzēt Acīs atmirdz dzirkstošs prieks.
- samigloties Acis brīžam samiglojas.
- kvēlot Acis drūmi kvēlo.
- iedzirkstēties Acīs iedzirkstas savāds mirdzums.
- iekost Acīs iekož ugunskura dūmi.
- iemirdzēties Acīs iemirdzas asaras.
- iemirdzēties Acīs iemirdzas cerība.
- iemirdzēties Acis iemirdzas priekā, laimē.
- iezaigoties Acīs iezaigojās asaru lāses, mirdzums.
- lēkāt Acīs lēkā smieklu velniņi.
- migloties Acis miglojas.
- mirdzēt Acīs mirdz asaras.
- laime Acis mirdz laimē.
- mirdzēt Acīs mirdz prieks un laime.
- mantkārība Acīs mirdzēja neredzēta mantkārība un alkas.
- stars Acīs mirdzēja prieka un sajūsmas stars.
- mirgot Acīs mirgo gaisma, saule.
- paplesties Acis paplešas no brīnumiem.
- mirdzēt Acis priekā mirdzēja.
- mirdzums Acīs redzams laimes mirdzums.
- uzmirdzēt Acīs uzmirdz prieks.
- uzšķilties Acīs uzšķiļas jautras liesmiņas.
- acs Acu dobumi.
- miāze Acu miāze.
- mikroķirurģija Acu mikroķirurģijas centrs.
- stādīties Acu priekšā stādās vakardienas notikumi.
- vērojums Aculiecinieka vērojumi.
- aculiecinieks Aculiecinieku izteikumi.
- acumirklis Acumirklī aizmirsies telefona numurs.
- acumirklis Acumirklī man nav laika.
- acumirklīgs Acumirklīga aizraušanās.
- acumirklīgs Acumirklīgs lēmums.
- ačgārns Ačgārni secinājumi.
- atkritumi Ādas apstrādes atkritumi.
- atgriezums Ādas atgriezumi.
- apavi Ādas, gumijas apavi.
- vienāds Adījums ir vienāds, bez samezglojumiem.
- radīt Adījumus bērniem māmiņa radījusi pati savām rokām.
- mice Adīta mice.
mi citās vārdnīcās:
LLVV