Paplašinātā meklēšana

Meklējam mi.

Atrasts vārdos (833):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (8463):

vīties . Būt ar līkumiem (piem., par upi, ceļu).
(ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
(pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
stundas ceturksnis 15 minūtes.
Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
ar vienu (vienīgu) rāvienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
ar vienu (vienīgu) vilcienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
vienā vilcienā acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
grāfiste Administratīva teritoriāla vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
izsacīt Administratīvi apbalvot vai sodīt; izteikt.
pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
prefektūra Administratīvi teritoriālā pamatvienība dažās valstīs (piem., Japānā).
kantons Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
province Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība (Latvijā līdz 1949. gadam).
komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
iecirknis Administratīvi teritoriāla vienība; nodaļa.
novads Administratīvi teritoriāla vienība.
triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
menedžeris Administrators; darba vadītājs, organizators.
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
plosīties Agresīvi, nevaldāmi uzvesties.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
agronoms Agronomijas speciālists.
pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
ieaijāt Aijājot iemidzināt.
katamarāns Airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
veca galva aiz vecuma pavājinājusies atmiņa, saprašanas spēja.
termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
nolūzt Aizmigt (no liela noguruma vai alkohola lietošanas).
piemirst Aizmirst (ko izdarīt).
piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
iziet no galvas aizmirst (par ko).
iziet no prāta aizmirst (par ko).
izkrist no prāta aizmirst (par ko).
izkrist no galvas aizmirst (par ko).
pamest Aizmirst (piem., steigā, aiz paviršības); pazaudēt.
izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
zaudēt Aizmirst, nesaglabāt (ko).
nebūtība Aizmirstība.
izkūpēt no galvas aizmirsties.
aizmirstība Aizmiršanās.
apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
konversija Aizņēmuma noteikumu (piem., dzēšanas termiņa) maiņa.
aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
aizaugt Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
nonest Aizraut, aiznest sev līdzi; noraut – par lielu vēju, ūdens straumi u. tml.
iekarst Aizrauties, iejūsmināties.
iekalt Aizsaldēt (ūdenstilpni), sasaldēt (zemi).
ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
Kara ministrija aizsardzības ministrija.
aizsargmehānisms Aizsardzības paņēmieni.
aizplīvurot Aizsedzot (ar miglu, dūmiem u. tml.), padarīt vāji saskatāmu.
eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
homofobija Aizspriedumi, nepatika pret homoseksuālismu, homoseksuālām, arī biseksuālām personām.
glutamīnskābe Aizstājama aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā.
dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties (parasti nevēlami).
internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
iesprausloties Aizturēti iesmieties.
iespurgties Aizturēti iesmieties.
paspurgt Aizturēti pasmieties.
spurgt Aizturēti smieties.
spurkšķēt Aizturēti smieties.
piemiegt ar aci aizverot vienu aci, dot kādam zīmi.
megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis.
akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis.
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības (bakalaura, maģistra, doktora) ieguves apliecinājums.
kontrolpakete Akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
akcijas krīt akciju vērtība pazeminās.
ieaudzēt Aklimatizēt (augus, dzīvniekus), panākt, ka (tie) kļūst izmantojami (piem., saimniecībā).
alu zīmējumi akmens laikmeta cilvēku zīmējumi uz alu sienām.
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
civilstāvokļa akti akti, kas apliecina personas dzimšanu, adopciju, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu, miršanu.
komediants Aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
sacelties Aktīvi protestēt (pret ko), paust neapmierinātību (ar ko).
uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
sacelšanās Aktīvs, protests (pret ko), neapmierinātība (ar ko).
masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
hinīns Alkaloīds, ko iegūst no hinīnkoku mizas un ko lieto medicīnā, kā arī dzērienu gatavošanā.
baltalksnis Alkšņu suga – koks ar gludu, gaišpelēku mizu [Alnus incana].
kasiterīts Alvu saturošs minerāls, galvenā rūda alvas ieguvei.
darbs Amata pienākumi, to veikšana; arī ieņemamais amats.
mantzinis Amatpersona (armijas vienībā), kas pārzina (tās) īpašumu.
komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām (bijušās PSRS iestādēs).
instruktors Amatpersona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
kanclers Amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
aizstāvis Amatpersona, kas kriminālprocesā aizstāv apsūdzēto.
virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
ministrs Amatpersona, valdības loceklis, kas vada kādu no šīs valdības ministrijām.
mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs; mikipele.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji, to pēcteči mūsdienās.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotājs, tā pēctecis.
Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu Ārlietu ministrija.
mikroampērs Ampēra miljonā daļa.
mikroampērmetrs Ampērmetrs elektriskās strāvas stipruma mērīšanai mikroampēros.
anatoms Anatomijas (1) speciālists.
osteoloģija Anatomijas nozare – mācība par kauliem, to uzbūvi un funkcijām.
uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
šerifs Anglijā, Īrijā – grāfistes galvenā amatpersona, kas veic administratīvas vai juridiskas funkcijas.
drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
idille Antīkās dzejas paveids; lirisks dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, lauku dzīvi.
stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, miers.
antimilitārists Antimilitārisma atzinējs, piekritējs.
apogejs Ap Zemi riņķojoša ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
pagleznojums Apakšējais gleznojums, kurā, piem., izstrādātas gaismēnas, priekšmetu apjomi.
feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
vahmistrs Apakšvirsnieka pakāpe cariskās Krievijas armijā (kavalērijā).
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
planetārais miglājs apaļš vai gredzenveida miglājs, kas atgādina planētas disku.
higrometrs Aparāts gaisa mitruma noteikšanai.
seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
miglotājs Aparāts, ierīce šķidruma izsmidzināšanai sīku pilienu veidā.
reaktors Aparāts, kurā realizē ķīmisku reakciju.
prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
godalga Apbalvojums par panākumiem, sasniegumiem (kādā jomā).
godalgot Apbalvot (kādu) par nopelniem, panākumiem, sasniegumiem; piešķirt godalgu (kādam darbam).
kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo).
kremācija Apbedīšanas veids – mirušo sadedzināšana.
dabūt apakš zemes apbedīt (mirušo).
dabūt zem zemes apbedīt (mirušo).
apbērēt Apbedīt; apglabāt, sarīkojot bēru mielastu.
apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
terakota Apdedzināts māls; neglazēti apdedzināta māla izstrādājumi.
pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
izbarot Apgādājot ar barību, izturēt, izmitināt (mājlopus).
motorizēt Apgādāt (ko) ar motoru darbināmiem transportlīdzekļiem.
apbruņot Apgādāt (valsti, armiju) ar militāro apbruņojumu.
apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni.
apadīt Apgādāt ar saviem adījumiem.
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
muduraiņi Apģērba gabals (piem., mētelis, jaka, brunči) ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gs. Latvijā).
zārkot Apkopt un guldīt (mirušo) zārkā.
iezārkot Apkopt un ieguldīt (mirušo) zārkā.
padzirdīt Aplaistīt, apgādāt ar mitrumu (augu).
padzirdināt Aplaistīt, apgādāt ar mitrumu.
apgredzenot Aplikt ap putna kāju īpašu gredzenu, lai izsekotu (tā) migrācijai.
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
izmainīt naudu apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
(iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
vilna Apmatojums, ko veido smalki mati (aitai, kazai, kamielim u. tml. zīdītājdzīvniekiem); no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
kakts Apmešanās vieta, miteklis (parasti ļoti vienkāršs).
atdzerties Apmierināt alkas (pēc kā).
gulēt uz lauriem apmierināties ar sasniegto, netiekties pēc jauniem panākumiem.
atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, netiekties pēc jauniem panākumiem.
ietīt Apņemt tā, ka (kas) ir grūti saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms (par tumsu).
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
appļaustīt Appļaut vietumis vai pavirši.
goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
apbedīt Aprakt (mirušo), parasti ar bēru ceremoniju; apglabāt.
apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt.
budžets Aprēķins par ieņēmumiem un izdevumiem; šādu ieņēmumu un izdevumu apjoms.
lāpīties Aprobežoties (ar nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (trūkstošo ar ko citu).
apmiglot Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām).
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
novaldīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
zaļums Apstādījumi.
liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
konteksts Apstākļu, notikumu faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tās) iegūtu vēlamās īpašības.
dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
ķimizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām.
apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot zarus; apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
apdarināt Apstrādāt (parasti sakņaugus), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
kodināt Apstrādāt (sēklas) ar ķimikālijām, lai novērstu slimību izraisītājus.
sakopt Apstrādāt (zemi, lauku), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
nošļūkt Apstrādāt (zemi) ar šļūci.
apkopt Apstrādāt (zemi); veikt nepieciešamos darbus, lai (augi) labi augtu.
hlorēt Apstrādāt vielu ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu šīs vielas atvasinājumus.
smilšot Apstrādāt, attīrīt (ko) ar smilšu strūklu.
aizstāvība Apsūdzības atspēkošana kriminālprocesā, minot apsūdzētā attaisnojošus vai vainu mīkstinošus pierādījumus.
mērķis Apšaudē iznīcināmais objekts; šāda objekta imitācija šaušanas vingrinājumiem.
aptaisīt Aptraipīt ar izkārnījumiem.
pārdesmit Aptuveni divdesmit.
pārdesmits Aptuveni divi vai vairāki desmiti.
uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
apspiest Apvaldīt (jūtas, to izpausmi).
kapsula Apvalks ap orgāniem, to daļām vai patoloģiskiem veidojumiem organismā.
art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu; apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
saskaņa Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
AAE Apvienotie Arābu Emirāti.
salts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
auksts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātu vai zemas temperatūras sajūtu.
marķējums Apzīmējums (piem., precei, ražojumam, sūtījumam) ar attiecīgu zīmi.
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
marķēt Apzīmēt (piem., preci, ražojumu, sūtījumu), uzliekot attiecīgu zīmi; iezīmēt.
plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
mēdīt Apzināti izkropļoti, pārspīlētā veidā atdarināt (kāda runu, mīmiku, kustības).
iestudēt Apzināti izveidot (piem., noteiktus žestus, mīmiku, izturēšanos).
mēnessērdzība Apziņas traucējumi, kad cilvēks miegā pieceļas un izdara šķietami apzinīgas darbības; somnambulisms.
somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms.
dzeloņains Ar adatveida izvirzījumiem, veidojumiem (parasti par priekšmetu).
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
iegalvot Ar apgalvojumiem censties pārliecināt (par ko).
ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
auklas keramika ar auklas iespiedumu rakstiem vai to atdarinājumiem izrotāta keramika (no neolīta laikmeta).
baltraibs Ar baltiem plankumiem.
dagls Ar baltiem un melniem raibumiem (parasti par cūku).
iznašķēt Ar baudu, tīksminoties izēst.
atdot pēdējo godu ar ceremoniālu izvadīt mirušo.
scepteris Ar dārgakmeņiem un grebumiem rotāts zizlis – viens no monarha varas simboliem.
novilkt Ar datortehnikas paņēmieniem iegūt (kā) kopiju.
acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti kartupeļiem).
izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izostīt (2).
izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt; izostīt.
izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt.
izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (ziņas, datus u. tml.).
zīlēt Ar dažādiem maģiskiem paņēmieniem censties uzzināt (ko, piem., nākotni).
nozvejot Ar dažādiem paņēmieniem iegūt (ko).
manipulēt Ar dažādiem paņēmieniem pakļaut savai gribai.
pielabināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt (kāda, kā) labvēlību, pozitīvu attieksmi.
konservēt Ar dažādiem paņēmieniem panākt vai būt par cēloni tam, ka (kas) nebojājas, saglabājas līdzšinējā stāvoklī.
pielabināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvnieks) kļūst draudzīgs, pieļāvīgs.
piestiprināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (kas) turas (pie kā, kam klāt).
šķobīt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (kas) zaudē stabilitāti, noturību.
nogatavināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (pārtikas produkts) sasniedz lietošanas gatavību.
pielabināties Ar dažādiem paņēmieniem, iztopot censties panākt (kāda) labvēlīgu attieksmi.
desmitstāvu Ar desmit stāviem.
ieekonomēt Ar ekonomiju ietaupīt.
fotoplate Ar gaismjutīgu emulsiju klāta stikla plate fotogrāfiska attēla iegūšanai (plaši lietota 19. un 20. gs. mijā).
purināt galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
garstulmu Ar gariem stulmiem (par apaviem).
pieglaimoties Ar glaimiem censties iegūt (kāda) labvēlību, iztapt (kādam).
plafons Ar gleznojumiem un ciļņiem rotāti griesti vai to daļa.
izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
izvilkt Ar grūtībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka izstāsta, izsaka; aplinkus taujājot, izzināt.
pilnā gaitā ar iespējami lielāko ātrumu, iespējami lielāko jaudu.
pilnā sparā ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
pilnā spēkā ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
ar pilnu sparu ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
ar pilnu gaitu ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
ar pilnu spēku ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
dzīsla Ar iežiem vai minerālvielām aizpildīta plaisa zemes garozā.
stenogramma Ar īpašām zīmēm pierakstīti norādījumi par to, kā izbraucams rallija trases ātrumposms.
aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
noņemt Ar īpašiem paņēmieniem nodalīt, atdalīt nost.
labot Ar īpašiem paņēmieniem novērst, mazināt (bojājumus vai defektus ķermenī, tā funkcijās).
steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) uzzied vai dod ražu pirms parastā laika.
mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanas veids; dresēt (dzīvnieku).
pieaudzēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (kas) pieaug.
pieaudzēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (kas) tiek neatdalāmi pievienots, piesaistīts.
mumificēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka nedzīvs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermenis netrūd.
siet Ar īpašiem paņēmieniem saistīt kopā (kā) lapas un vākus.
uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem uzklāt (piemēram, šķidras masas kārtu) virsū (uz kā, kam).
plisēt Ar īpašiem paņēmieniem veidot sīkas, paralēlas ieloces.
gofrēt Ar īpašiem paņēmieniem viļņveidīgi krokot.
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu, tā sakneni, spraudeni u. tml.) augšanai pastāvīgā vietā.
iemest tīklu (arī makšķeri u. tml.) ar īpašu paņēmienu novietot (rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
gravēt Ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem veidot gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem pieregulēt (šaujamieroci).
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
rakt Ar kājām vai purnu raust (zemi) – par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, censties no tās ko izcelt (par dzīvniekiem).
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, veidot (padziļinājumu, alu) – par dzīvniekiem.
arvien Ar katru mirkli, pakāpeniski, nemitīgi.
aizvien Ar katru nākamo mirkli, laikposmu; arvien.
kinotehnika Ar kinofilmu ražošanu saistīto māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, kā arī tehnisko iemaņu, paņēmienu kopums.
mūmija Ar konservējošām vielām pret trūdēšanu apstrādāts miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermenis.
telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
piešūt Ar ķirurģiskiem paņēmieniem šujot, piestiprināt atpakaļ (atdalīto ķermeņa daļu).
piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
ielabot Ar lauksaimnieciskiem pasākumiem padarīt (augsni) auglīgāku.
piezemēties Ar lēcienu, lēcienā skart zemi.
gastroskops Ar lēcu sistēmu un gaismas avotu aprīkots instruments kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas apskatei.
ledus pūslis ar ledu pildāms apaļš (parasti gumijas) priekšmets, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
lāsumains Ar mainīgu, nevienmērīgu spīdumu, mirdzumu.
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem (slimo cilvēku, orgānu, organisma daļu) darīt veselu.
nosusināt Ar meliorācijas paņēmieniem novadīt lieko ūdeni (kādā teritorijā), padarīt (augsni, zemi) sausāku.
susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
piekalt Ar metāla detaļām, stiprinājumiem, ķēdēm u. tml. nekustīgi piesaistīt (kādu pie kā, kam klāt).
meteoroloģiskā stacija ar meteoroloģiskajiem mērinstrumentiem aprīkota vieta, kur regulāri tiek veikti atmosfēras stāvokļa novērojumi.
izmest Ar metienu vai citu paņēmienu nolaist, novietot ūdenī (ko).
aizsargāt Ar militāriem pasākumiem un līdzekļiem nodrošināt (pret ienaidnieka uzbrukumu u. tml.).
iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (citā valstī, teritorijā).
nosargāt Ar militāru spēku panākt, ka (kas) netiek iekarots, netiek nopostīts.
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes māņu tēls, kas iedveš bailes; arī rēgs.
selva Ar mitriem ekvatoriālajiem mežiem apaugusi teritorija Amazones baseinā.
autiņbiksītes Ar mitrumu uzsūcošu materiālu pildīti (zīdaiņu) autiņi biksīšu formā.
majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
atstumt Ar negatīvu attieksmi, izturēšanos u. tml. nesekmēt, ierobežot, liegt (kāda) dalību sabiedrības, kolektīva dzīvē.
apmēram Ar nelielu novirzi (no minētā); aptuveni.
instruēt Ar norādījumiem, pamācībām sagatavot kādai darbībai.
aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
patronāts Ar noteiktām tiesībām un pienākumiem saistīta aizbildnība pār draudzes baznīcu; šīs aizbildnības realizētājs.
zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, kam pievienoti minerālsāļi.
parādprasība Ar parādsaistību kārtošanu saistīta prasība tiesā; dokuments, kurā izteikta prasība samaksāt parādu noteiktā termiņā.
noriet Ar pārmetumiem, apvainojumiem vērsties (pret kādu, ko).
piekomandēt Ar pavēli pievienot, pieskaitīt (kādu, ko) noteiktai militārai struktūrvienībai, norīkot noteikta uzdevuma veikšani.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
prjaņiki Ar pūdercukura glazūru pārklāti cepumi, kurus cep no mīklas, kurai pievienots medus.
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
trikotāža Ar rokām vai mašīnām adīti gatavi izstrādājumi vai audumi.
izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats; izrotāt, izdekorēt.
pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes), kurā ievietotas smiltis bērnu rotaļām.
saķīmiķot Ar sarežģītiem vai viltīgiem paņēmieniem izdarīt, izveidot (ko).
neitralizēt Ar sārmiem iznīcināt skābes īpašības vai ar skābēm – sārmu īpašības, radot sāļus.
magnētiskā vētra ar Saules aktivitāti saistīti traucējumi Zemes magnētiskajā laukā.
pietaisīt Ar saviem izkārnījumiem padarīt netīru (ko).
rādīt paraugu ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
rādīt priekšzīmi ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
spiest Ar savu ietekmi, rīcību censties ko panākt savā labā.
aplaist ar miegu ar savu izturēšanos izraisīt citos miegu.
atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piem., psihisku stāvokli, attieksmi).
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nevēlami ietekmēt (kādu, ko).
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piem., jubilejā, svētkos.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
aizsargāt Ar savu rīcību, dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret ko ļaunu, nevēlamu).
parādīt Ar savu rīcību, izturēšanos izpaust, padarīt uztveramu (piem., personības, rakstura īpašību, attieksmi).
trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, trokšņus.
raukt degunu ar sejas izteiksmi paust nepatiku, neapmierinātību, pretīgumu.
siltumvads Ar siltumizolāciju pārklāts siltumapgādes cauruļvads.
siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, piem., lai sagatavotu (to) ilgākai glabāšanai.
žāvēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; kaltēt.
izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
apsmaidīt Ar smaidu, humoru izpaust savu attieksmi (pret ko).
raut Ar spēcīgu plūsmu, vilkmi atdalīt, virzīt prom – par parādībām dabā.
uzmodināt no miroņiem ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
kapsele Ar sprāgstvielu pildīts cilindriņš vai vāciņš (piem., šaujamieroča patronā) degļa aizdedzināšanai vai sprādziena radīšanai.
izdresēt Ar stingrību, bardzību, nemitīgām pavēlēm izmācīt (cilvēku).
uzgrūst Ar svarcelšanas tehnikas paņēmienu (grūžot no krūtīm) pacelt un noturēt izstieptās rokās virs galvas; arī pacelt ar vienu roku virs galvas.
sviestmaize Ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda apziesta šķēle ar uzgriežamiem, piem., desu, sieru.
nosvilpt Ar svilpieniem izpaust savu nepatiku, negatīvo attieksmi un neļaut uzstāties.
izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem izpaust savu neapmierinātību, negatīvo attieksmi (pret ko).
dzeltens Ar šādas krāsas ādu (kā rases pazīmi).
karantīna Ar šādiem pasākumiem saistīta izolācija, tās laiks.
novilkums Ar tehniskiem paņēmieniem izgatavota (teksta, attēla) kopija.
uzkausēt Ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka priekšmets, tā daļas neatdalāmi sasaistās.
reabilitēt Ar tiesas vai administratīvu lēmumu atjaunot (personas) tiesības un reputāciju.
statuss Ar tiesību normām noteikts fiziskas vai juridiskas personas vai cita subjekta tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām.
iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
salikt Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu.
krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
apspiest Ar varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt.
vējdzirnavas Ar vēju darbināma ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
miopātija Ar vielmaiņas traucējumiem saistīta muskuļu slimība – muskuļu vājums un atrofija.
izlikt cilpas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
izlikt slazdus ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
zempapēžu Ar zemiem papēžiem (par apaviem).
piezīmēt Ar zīmējumiem pārklāt; sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka piepilda (ko).
apzvanīt Ar zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts.
pārmest krustu ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārmest krusta zīmi ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
krustīties Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
(pār)mest krustu ar žestu veidot šādu zīmi.
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kuru materiālā kultūra atšķir no citiem posmiem.
senpilsēta Arheoloģisks piemineklis – pilsētas tipa apmetne.
memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda vēsturiska notikuma, izcila cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) piemiņai.
restaurācija Arhitektūras pieminekļu, mākslas darbu, seno rokrakstu u. tml. atjaunošana to sākotnējā veidā.
abaks Aritmētiskiem aprēķiniem paredzēts četrstūrains dēlītis ar joslām un pārbīdāmiem kauliņiem; skaitīkļi (Senajā Grieķijā, Romā).
monstrozs Ārkārtīgi liels, milzīgs un neglīts.
zili (zaļi) brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
debess brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
gigantisks Ārkārtīgi, neparasti liels; milzīgs.
bandu bērns ārlaulībā dzimis bērns.
raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
ACSK Armijas centrālais sporta klubs (bijušajā Padomju Savienībā; Krievijā).
ASK Armijas sporta klubs.
fenols Aromātiskie savienojumi, benzola derivāti.
pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
uzvērst Arot apvērst (zemi); arī uzart.
izart Arot apvērst, izvērst uz āru (zemi, zemes kārtu); uzart.
ieart Arot pārklāt ar zemi.
apstrādāt Arot, ecējot, rušinot u. tml., sagatavot (zemi, tīrumu) sējai, stādījumiem, arī apkopt sējumus, stādījumus.
ārlietas Ārpolitikas jautājumi.
speleoterapija Ārstēšana karsta alu un sāls raktuvju mikroklimata apstākļos.
pūšļošana Ārstēšana, izmantojot tautas medicīnas līdzekļus un dažādus maģiskus paņēmienus (piem., vārdošanu).
baldriāns Ārstniecības augs ar specifisku smaržu, kura saknes izmanto nomierinošu līdzekļu pagatavošanai.
dzeltenā genciāna ārstniecības augs, no kura saknes iegūst līdzekli pret gremošanas traucējumiem.
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
sanatorija Ārstniecības iestāde, kurā slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos līdzekļus (piem., klimatu, minerālūdeņus) kopā ar fizioterapiju, diētisko uzturu u. tml.
antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piem., penicilīns, streptomicīns), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
koriģējošā vingrošana ārstnieciskās fizkultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas vai aizkavē to veidošanos.
procedūra Ārstniecisks paņēmiens, ārstniecisku paņēmienu kopums.
konsīlijs Ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piem., slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
izņirgāt Asi izsmiet, izzobot.
asums Asi, naidpilni vārdi; asi, dzēlīgi izteikumi.
nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
adata Asi, smaili izaugumi (augiem vai dzīvniekiem).
išēmija Asins daudzuma samazināšanās audos, ko izraisa asins piegādes traucējumi artēriju spazmu, aizsprostošanās vai sašaurināšanās dēļ.
sepse Asins saindēšanās; slimība, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
imūnviela Asins seruma olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu klātbūtnē un spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; antiviela.
ganībērce Asinssūcēja ērce, kas mitinās mežos, krūmājos un piesūcas cilvēka vai dzīvnieka ķermenim.
pulsācija Asinsvadu ritmiska paplašināšanās un sašaurināšanās.
stigma Asiņojoša brūce, rēta – zīme, kas parādās uz atsevišķu dievbijīgu cilvēku miesas un atgādina Kristus rētas pie krusta (Romas katoļu baznīcas tradīcijā).
asprātība Asprātīgi teicieni, izteikumi.
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kāds rodas, darbojoties ierīcēm, mehānismiem u. tml.
lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās izpaužas ļauna novēlējums.
salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva, pelēkbrūna mugura un piecu pirkstu ekstremitātes.
perturbācija Astronomijā – debess ķermeņa novirze no teorētiski izrēķinātās trajektorijas.
universālinstruments Astronomijā un ģeodēzijā lietojams instruments vertikālu un horizontālu leņķu mērīšanai.
astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar koordinātu sistēmas izveidošanu astronomiskajiem pētījumiem.
kosmogonija Astronomijas nozare, kas pēta kosmisko ķermeņu (komētu, planētas, zvaigžņu) un to sistēmu izcelšanos.
radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēta kosmiskos objektus, izmantojot to elektromagnētisko izstarojumu radioviļņu diapazonā.
neitrīno astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus pēc to neitrīno starojuma.
astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī kosmisko objektu uzbūvi, fizikālās īpašības un ķīmisko sastāvu, lai noskaidrotu, kā radušies un attīstījušies kosmiskie objekti.
astronoms Astronomijas speciālists.
planētu parāde astronomiska parādība – vairāku planētu novietošanās nelielā (ap 30 grādu platā) debess sektorā.
aptumsums Astronomiska parādība, kad uz laiku kļūst tumšs vai tumšāks (debess ķermenim ieejot otra debess ķermeņa ēnā vai tiekot aizsegtam).
kvadrants Astronomisks instruments ar skalu ceturtdaļriņķa loka veidā, ko agrāk lietoja debess spīdekļu augstuma mērīšanai.
teleskops Astronomisks instruments debess objektu novērošanai, fotografēšanai.
zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
padomju sociālistiskā republika atbilstoši PSRS konstitūcijai – suverēna sociālistiska valsts, bet faktiski federācijas subjekts, lielākā administratīvi teritoriālā vienība PSRS.
izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot.
cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu, taciņu).
emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no pakļautības, atkarības, aizspriedumiem.
deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
emancipēt Atbrīvot (kādu) no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem.
atvaļināt Atbrīvot (parasti no dienesta armijā).
izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem).
piemiņa Atcerēšanās; atmiņu kopums (par to, kas ir bijis).
atminēt Atcerēties, atminēties.
pārstaigāt Atcerēties, atsaukt atmiņā.
iedomāt Atcerēties, atveidot atmiņā; iedomāties (2).
iedomāties Atcerēties, atveidot atmiņā.
glabāt atmiņā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
glabāt sirdī atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
glabāt apziņā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
glabāt prātā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
pieminēt Atcerēties; saglabāt atmiņā.
kariķēt Atdarināt (kādu) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
gandarīt Atdarīt, atmaksāt, pēc tam izjūtot apmierinājumu, iegūstot sirdsmieru.
veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
izlikt Atdot (piem., enerģiju, prasmi).
reemigrēt Atgriezties dzimtenē no emigrācijas.
atkopties Atgūt spēkus, veselību (piem., pietiekami ēdot).
atsaukt atmiņā atjaunot atmiņā.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju, pārtraucot darboties, atrodoties mierā vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
atminēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto); atcerēties.
atcerēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto).
atdzīvoties Atjaunoties, atveidoties (atmiņā, priekšstatos).
pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
pārvērtējums Atkārtota (kā) izvērtēšana, nonākot pie citiem atzinumiem, secinājumiem u. tml.
reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
izmērīt Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
rakt augšā atklāt, darīt zināmu (piem., ko aizmirstu).
mēsli Atkritumi; augu un citu organisku vielu atliekas.
izdedži Atkritumprodukti, kas rodas pēc cietā kurināmā sadegšanas; atkritumprodukti metalurģijā un ķīmiskajā rūpniecībā.
apkust Atkust, nokust (daļēji, vietumis).
uzblīst Atkūstot, piesūcoties ar mitrumu, uzbriest, kļūt staignam; piesūkties ar mitrumu, palielināties apjomā (parasti biezumā).
redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus; atcerēties redzes atmiņā.
domāt Atmiņā, iztēlē veidot tēlus, ainas; atcerēties, iztēloties.
atcere Atmiņa.
prāts Atmiņa.
amnēzija Atmiņas zudums galvas smadzeņu saslimšanas gadījumā.
reminiscence Atmiņas, iespaidi.
nostāsts Atmiņu stāstījums.
celties augšā atmosties no miega un piecelties.
nuklīdi Atomi ar atšķirīgu neitronu vai protonu un neitronu skaitu (piem., izotopi).
brīvie radikāļi atomi vai atomu grupas (molekulas, joni), kam ir nesapāroti ķīmiski ļoti aktīvi ārējie elektroni.
kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās process, ko izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām.
gulēt dienvidu atpūsties miegā pēc pusdienām.
diendusa Atpūta (parasti miegā) pēc pusdienām.
atdusa Atpūta (parasti miegā).
uzminēt Atrast atminējumu (mīklai).
karāties Atrasties (gaisā, debesīs) šķietami nekustīgi.
gulēt Atrasties miega stāvoklī; būt aizmigušam.
klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); būt klusam.
saprasties Atrasties miermīlīgās savstarpējās attiecībās (par dzīvniekiem).
snaust Atrasties nedziļā, īslaicīgā miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
gulēt ziemas miegā atrasties pilnīgā miera stāvoklī (par dažiem dzīvniekiem).
gulēt ziemas miegu atrasties pilnīgā miera stāvoklī (par dažiem dzīvniekiem).
plūst Atrasties virzībā, kustībā (par straumi).
saskarties Atrasties, arī šķietami atrasties tieši līdzās.
atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kas bērnībā ticis atrasts un kam vecāki nav zināmi.
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
rotaļa Ātri mainīgu norišu mija.
uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko kvalitatīvu, pārsteidzošu).
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst.
dabiski atsegumi atsegumi upju ielejās, jūras stāvkrastos, kalnos.
kupīra Atsevišķa aizņēmuma obligācija; tās nominālvērtība.
sastāvs Atsevišķo (piem., administratīvas vienības, valsts orgāna, iestādes) daļu kopums.
epizode Atsevišķs noziegums, ko izskata vienā krimināllietā par vairākiem noziegumiem.
apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
kalambūriskas atskaņas atskaņas, kuru fonētiskā līdzībā izpaužas komisks pretstats.
relaksācija Atslābināšanās, nomierināšanās; stresa samazināšana.
kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu, izbraukt ārpus savas zemes robežām; emigrēt.
izbāzt degunu laukā atstāt mitekli, iziet ārā.
izbāzt degunu ārā atstāt mitekli, iziet ārā.
bāzt degunu laukā atstāt mitekli; iet ārā.
uzlikt (savu) zīmogu atstāt noteiktu ietekmi (uz ko), paliekamas pēdas.
bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (piem., no karadarbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
putekļiem klāts atstāts aizmirstībā.
diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
diferencēts Atšķirīgs (pēc kādiem nosacījumiem).
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
parseks Attāluma mērvienība, ko lieto astronomijā – 3,26 gaismas gadi.
solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piem., zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
askētisms Atteikšanās no miesīgām baudām un dzīves labumiem, lai sasniegtu tikumisku pilnību, tuvību Dievam.
fotomontāža Attēla veidošana no atsevišķiem fotouzņēmumiem vai to daļām; šādā veidā iegūts attēls.
kariķēt Attēlot (ko) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
šaržēt Attēlot, atveidot (ko) šaržā, ar šarža paņēmieniem.
atainot Attēlot, atveidot (mākslas darbā); uzskatāmi parādīt.
atspoguļot Attēlot, atveidot (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīt (ko).
negatīvs Attēls (piem., fotofilmā, kinofilmā), kurā gaišie un tumšie laukumi izvietoti pretēji nekā oriģinālā vai kur redzamās krāsas ir oriģināla krāsu papildkrāsas; filma ar šādu attēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai.
fotouzņēmums Attēls, ka iegūts ar fotografēšanas paņēmienu; fotogrāfija.
saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība.
sakars Attiecību kopums, kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
strēlnieks Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
svari Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
nolīst Attīrīt (mežu) no kokiem, krūmiem, izveidojot izcirtumu.
kāst Attīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot cauri sietam, kāstuvei.
tīrīt Attīrīt no piejaukumiem, no kā nevajadzīga.
uzpumpēt Attīstīt (parasti muskuļu masu, ķermeni) ar fiziskiem vingrinājumiem.
briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajiem.
demobilizēt Atvaļināt (karavīrus) no armijas pēc kara dienesta laika izbeigšanās u. tml.
rezerve Atvaļināto karavīru (rezervistu) kopums, kas vajadzības gadījumā var atkal pildīt militārā dienesta pienākumus.
mikrometrs Atvasināta starptautiskās mērvienību sistēmas mērvienība – metra miljondaļa.
reproducēt Atveidot apziņā, aktualizēt psihē (piem., ko atmiņā saglabātu).
notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; izlikties.
uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski (piemēram, diakritiski zīmi uz kā); izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
izspēlēt Atveidot, attēlot; imitēt.
atainoties Atveidoties (piem., atmiņā).
atspoguļoties Atveidoties, parādīties (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīties (kur).
sprausla Atvere (šķidruma, gāzes) noteikta virziena plūsmas regulēšanai (smidzinātājos, miglotājos, iekšdedzes motoros u. c.).
atelpa Atvieglojums, miers (piem., pēc garīgām, fiziskām grūtībām).
labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (4 – piecu ballu sistēmā, 7 – desmit ballu sistēmā).
teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (5 – piecu ballu sistēmā, 9 – desmit ballu sistēmā).
vājš Atzīme sliktu sekmju vērtējumam (2 – piecu ballu sistēmā); atzīme vāju sekmju vērtējumam (3 – desmit ballu sistēmā).
aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem; neapstrīdama patiesība.
legalizēt Atzīt par atbilstošu likumiem, par likumīgu.
izbrāķēt Atzīt par nepietiekami labu; nopelt, noniecināt.
pieņemt Atzīt par pareizu, būt mierā (ar ko).
šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
macerācija Audu atmiekšķēšanās un sadalīšanās mikroorganismu, ūdens, skābju, fermentu u. tml. faktoru iedarbībā.
gangrēna Audu atmiršana, ko izraisa audu asinsapgādes vai barošanās traucējumi.
miza Audu kārta stumbra, zaru un saknes ārējā daļā (kokiem, krūmiem).
līķauts Auduma gabals, ko pārklāj mirušajam.
kolorists Audumu krāsošanas speciālists; krāsu kombināciju veidotājs audumiem.
slimība Auga organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids – sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni).
virsmiziņa Auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
mežastepe Augājs, kur mežs mijas ar pļavu un stepes veģetāciju.
mežatundra Augājs, kurā mijas meža un tundras veģetācija.
endēms Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā.
bumbuļaugi Augi, kam uz pazemes dzinumiem attīstās bumbuļi (1).
mezofīti Augi, kas aug vidēji mitrās augsnēs.
jumis Auglības spēka iemiesojums seno latviešu mitoloģijā – stiebru, lapu vai augļu saaugums (piem., divas kopā saaugušas vārpas).
ērkšķis Augs ar šādiem asiem izaugumiem.
siltummīlis Augs vai dzīvnieks, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi.
augļaugs Augs, kam ir ēdami augļi, ogas, rieksti.
higrofils Augs, kam patīk mitrums.
pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vietā.
kserofīts Augs, kas spēj augt nepietiekama mitruma apstākļos (piem., stepēs, tuksnešos).
lakstaugs Augs, kura stumbrs un zari nepārkoksnējas un kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
mineralizācija Augsnē esošo augu atlieku ķīmiskā un bioķīmiskā pārveidošanās.
bezstruktūras augsne augsne, kuras daļiņas nav salipušas pa vairākām kopā (piem., smilts augsne).
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar ko augsni padara irdenāku.
kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
minerālmēsli Augsnes mēslošanai paredzēti ķīmiski savienojumi, kuros ir augiem nepieciešamās neorganiskās vielas.
mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
sarkanzeme Augsnes tips, kas veidojies mitra subtropu klimata platlapju mežos un tropu savannās.
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
zeme Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums.
trompete Augsta reģistra metāla pūšaminstruments ar puslodes veida iemuti, tievu cauruli, kas saliekta garenā cilpā, piltuvveida galu.
maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
feldmaršals Augstākā dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
universitāte Augstākā mācību un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu.
ģenerālis Augstākā militārā dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža u. tml. dienesta pakāpe.
kara akadēmija augstākā militārā mācību iestāde.
virskomisārs Augstākā ranga komisārs.
pavēlniecība Augstākā virsniecība, kas komandē armiju, tās atsevišķas daļas, militāras vienības, vada militāro iestāžu darbību u. tml.
virspavēlnieks Augstākais pavēlnieks, augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
lūksne Augstāko augu audi starp mizu un kambiju, pa kuriem pārvietojas organiskās vielas.
pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls Osmaņu impērijas laikos Turcijā, Ēģiptē u. c.
jonizējošais starojums augstas enerģijas daļiņu vai elektromagnētiskā starojuma plūsma, kas mijiedarbībā ar vielu izraisa jonizāciju.
terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra.
sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
balzams Augu drogu izvilkums spirtā, ko lieto ārstnieciskos nolūkos; alkoholisks dzēriens, kura sastāvā ir dažādu augu drogu izvilkumi.
kallu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi mitru vietu lakstaugi, piem., kalmes, purva cūkauši.
graudzāļu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst graudaugi, niedres, cukurniedres, smilgas, timotiņš, vārpata un citi augi.
miršu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst kapmirtes, eikalipti u. c.
rūtu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi (piem., citrusi), retāk lakstaugi ar raksturīgiem ēterisko eļļu dziedzeriem.
visteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
verbēnu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi [Theaceae].
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi, kuru ziediem ir īpatnēja, lūpām līdzīga forma; šīs dzimtas augi.
oleandru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder oleandri, kapmirtes, kaučukaugi u. tml.
sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvākie augstākie augi bez saknēm; šī nodalījuma augi [Bryophyte].
nodalījums Augu sistemātikā – taksonomiska vienība, kurā apvienotas radniecīgas klases.
rūsa Augu slimība – parazītisku sēnīšu veidoti rūsgani plankumi uz auga daļām.
raibplankumainība Augu slimība, kam raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
vēzis Augu slimība, kurai raksturīgi dažādi izaugumi uz auga stumbra, saknēm.
puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas vai mikroskopiskas sēnes.
hlorofils Augu un dažu baktēriju zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju organismiem asimilēt no gaisa ogļskābi gāzi.
lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
apaust Aust un apgādāt (daudzus vai visus) ar audumiem.
aborigēni Austrālijas pirmiedzīvotāji.
rīti Austrumi (1).
austrumzemes Austrumi (2).
A Austrumi.
izotermiskais automobilis autofurgons ar siltumizolāciju ātrbojīgu kravu transportēšanai.
kalašņikovs Automātiskais šaujamierocis (sākotnēji M. Kalašņikova konstruēts); automāts, triecienšautene.
datizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru analizē liela apjoma datus digitālā fromātā, lai iegūtu strukturētu informāciju.
tekstizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru var analizēt tekstu un iegūt strukturētu informāciju lielā tekstu apjomā.
vadonis Autoritārs valsts vadītājs; vadītājs (piem., cilvēku grupā) ar spēcīgu ietekmi.
vīķauzas Auzu un vīķu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
zirņauzas Auzu un zirņu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa – taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
tehnogēna avārija avārija (sprādzieni, ugunsgrēki, ražošanas un transporta avārijas, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi), kuru izraisa cilvēku saimnieciskā darbība un kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību.
rulete Azarta spēle, kurā iegriež ratu ar numurētām dažādu krāsu iedaļām un spēlētājam jāuzmin, kurā (vai kuras krāsas) iedaļā iekritīs pretējā virzienā ripojoša bumbiņa.
volāns Badmintona bumbiņa ar spalvām.
samieloties Bagātīgi pamieloties.
kaļķot Bagātināt (augsni) ar kalcija savienojumiem (piem., lai mazinātu augsnes skābumu).
bakteriologs Bakterioloģijas speciālists; mikrobiologs.
silikātu ķieģeļi balti ķieģeļi, ko izgatavo no smilšu un kaļķu maisījuma; silikātķieģeļi.
baltie ķieģeļi balti ķieģeļi, ko izgatavo no smilšu un kaļķu maisījuma; silikātķieģeļi.
landesvērs Baltijas vāciešu brīvprātīgo militārās vienības, kas (1918.–1920. g.) darbojās Latvijas teritorijā.
sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
sudrabbalts Balts ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
miera balodis balts balodis, miera simbols.
veronāls Balts kristālisks miega zāļu pulveris.
talks Balts vai zaļgans, mīksts, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls.
sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mīksts mālains minerāls; jūras putas.
lauma Baltu mitoloģijā – meža gars sievietes izskatā; arī burve, ragana.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
internetbanka Bankas pakalpojumi, kas pieejami elektroniskā vidē (izmantojot internetu).
linčot Bargi nosodīt, kritizēt, apsūdzēt (kādu, ko) bez pietiekamas informācijas, pierādījumiem u. tml.
trekns Barības vielām bagāts (parasti par zemi, augsni).
barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu) audu audzēšanai laboratorijas apstākļos.
distrofija Barošanās traucējumi (organismā, tā audos vai orgānos); novājējums.
mazohisms Baudas, seksuāla apmierinājuma gūšana, izjūtot sāpes vai pazemojumu.
baznīcas grāmatas baznīcā kristīto, iesvētīto, laulāto un mirušo saraksti.
draudze Baznīcas administratīvi teritoriāla pamatvienība; kristīgo kopa.
bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps.
virsbīskapija Baznīcas adminstratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
kanons Baznīcas dogmas, likumi, ceremonijas; reliģisko tekstu kopums, ko atzinusi kāda konfesija.
agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
degunu nodūris bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
degunu nolaidis bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
degunu nokāris bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopiņa virs šīs vietas.
izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
nogrimt Beigt pastāvēt; tikt aizmirstam.
izgāzties Beigties ar neveiksmi, nevēlamu rezultātu.
nelabu galu ņemt Beigties nevēlami.
dzist Beigties, beigt pastāvēt (par dzīvību, tās pazīmēm); mirt (par cilvēku).
Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiska savienība; šīs savienības valstu kopums.
bermontiāde Bermonta armijas iebrukums Latvijā (1919. g. rudenī).
bermontietis Bermonta armijas karavīrs.
sērdienis Bērns, kam miruši abi vecāki; bārenis (parasti tautasdziesmās, tautas pasakās).
apaļš bārenis bērns, kam miruši abi vecāki.
pirmdzimts Bērns, kas ģimenē piedzimis pirmais.
neiznests bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
neiznēsāts bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
parādīt pēdējo godu bēru ceremonijā ar cieņu izvadīt mirušo.
tāss Bērza stumbra mizas ārējā baltā kārta.
pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
dzēst Berzt (ar dzēšgumiju), slaucīt (ar lupatu, roku) u. tml., lai iznīcinātu, padarītu neredzamu (piem., ko uzrakstītu).
melnalksnis Bērzu dzimtas koks ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs [Alnus glutinosa].
dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, tīrs, arī ļoti skaidrs (par krāsu, tās toni, arī mirdzumu, spožumu).
pliekans Bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piem., par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); sekls (3), banāls.
bez atrunām bez iebildumiem.
nevilkt laiku garumā bez kavēšanās, iespējami ātrāk (ko darīt, veikt).
pliks Bez kokiem, krūmiem, augiem; kails (4).
kails Bez kokiem, krūmiem, augiem.
dzidrs Bez mākoņiem, miglas, dūmakas (par debesīm); skaidrs.
dzidrs Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
šablons Bez radošas pieejas pārņemts paņēmiens, patapināts izteiksmes veids u. tml.
svabads Bez saistībām, pienākumiem, rūpēm; brīvs (3).
brīvs Bez saistībām, pienākumiem, rūpēm; neierobežots.
kā pa diedziņu Bez sarežģījumiem; ļoti labi, gludi.
vēsā mierā bez uztraukuma, mierīgi.
pa nullēm Bez zaudējumiem, bet arī negūstot peļņu.
gibons Bezastains pērtiķis ar garām priekšējām ekstremitātēm un ļoti skaļu balsi (dzīvo Dienvidaustrumāzijas un Indonēzijas tropiskajos mežos).
hlorūdeņradis Bezkrāsaina smacējoša gāze ar asu smaku, viens no ķīmiskās rūpniecības pamatproduktiem.
fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska viela, ko izmanto galvenokārt minerālmēslu ražošanai.
leicīts Bezkrāsains vai balts ar pelēcīgu vai dzeltenīgu nokrāsu minerāls, ko izmanto kālija un alumīnija ieguvei.
halīts Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; nātrija hlorīds, akmeņsāls.
benzols Bezkrāsains, gaistošs šķidrums – svarīga ķīmiskās rūpniecības izejviela, arī šķīdinātājs.
posmkāji Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieki, kuriem raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes.
gliemis Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieks ar mīkstu, neposmotu ķermeni, kas vairumam sugu ietverts čaulā; mīkstmiesis; molusks.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
vīruss Bezšūnas mikroorganisms, kas spēj vairoties dzīvā šūnā; infekcijas slimību ierosinātājs.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
Mozus Bībelē – pravietis, kurš Izraēla tautu izveda no Ēģiptes un cauri tuksnesim veda uz Apsolīto zemi, jūdaisma pamatlicējs.
Goliāts Bībeles personāžs – milzis, ko ar lingu divcīņā nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
periodikas rādītājs bibliogrāfijas rādītājs, kurā reģistrēti laikraksti, žurnāli, biļeteni, rakstu krājumi un gada pārskati.
biobibliogrāfija Bibliogrāfijas veids – personas bibliogrāfiskā rādītāja papildinājums ar biogrāfiskām ziņām par autoru un publicējumiem par viņu.
kupena Bieza (piem., lapu, smilšu) kārta, arī kaudze.
džungļi Biezi, necaurejami tropu meži.
Rīgas melnais balzams biezs alkoholisks dzēriens tumši brūnā krāsā ar rūgtenu garšu, kura sastāvā ir dažādu augu uzlējumi.
dziesma Bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, izteicieni.
kultivēt Bieži izmantot (kādu paņēmienu, līdzekli u. tml.).
leģendārs Bieži minēts, daudzināts; plaši pazīstams.
locīt Bieži pieminēt (kādu personu, tās vārdu, uzvārdu).
eksministrs Bijušais ministrs.
dzelzs lēdija Bijušās Lielbritānijas premjerministres M. Tečeres iesauka.
štrumbante Bikšturi no šādas elastīgas gumijas lentes.
e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
bioķīmiķis Bioķīmijas speciālists.
katabolisms Bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas organismā noārdās līdz vienkāršākām vielām un notiek enerģijas atbrīvošanās; pretstats: anabolisms.
fermentācija Bioķīmisks process, kas notiek fermentu iedarbībā (piem., rūgšana, pūšana, skābšana).
radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīvajiem organismiem.
kriobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta zemu temperatūru ietekmi uz dzīvajiem organismiem.
parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus, parazitārās attiecības starp organismiem un izstrādā metodes un ieteikumus parazitāro slimību apkarošanai.
fitoncīdi Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augos un iznīcina mikroorganismus vai nomāc to darbību.
Zobenbrāļu ordenis bīskapa Alberta dibināta militāra un reliģiska vācu bruņinieku apvienība Latvijā un Igaunijā (1202–1237), kuras mērķis bija Baltijas iekarošana.
titulārbīskaps Bīskaps, kam nav savas diecēzes jeb administratīvas teritoriālas vienības, arhibīskapa palīgs.
apdraudētība Bīstami apstākļi.
baismīgs Bīstami liels; ātrs.
sarkanblakts Blakšu dzimtas vidēji liels kukainis ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem.
fons Blakus trokšņi un citi traucējumi, kas parādās elektrisko signālu pārraides un pastiprināšanas sistēmās.
pieblīst Blīstot ievērojami palielināties apjomā; pietūkt.
porcelāns Blīva, plānās kārtās caurspīdīga, parasti balta saķepusi masa, kas sastāv no kaolīna, kvarca smiltīm un laukšpata un ko izmanto trauku, tehnisku detaļu u. c. keramisku materiālu izgatavošanai.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piem., no ēdiena atliekām, mikroorganismiem.
biezs Blīvs, koncentrēts (par miglu, dūmiem u. tml.).
bohēmieši Bohēmijas (Čehijā) iedzīvotājs.
bohēmieši Bohēmijas (Čehijā) pamatiedzīvotāji.
strēgt Bojājuma rezultātā darboties ar traucējumiem.
laikazobs Bojājumi, kas izveidojas, pastāvot (kam) ilgāku laiku.
sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām).
lūzt Bojāties, kļūt nelietojamam (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
raunds Boksā – laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
klandīties Braucot ritmiski kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem).
raftings Braukšana ar plostu, gumijas laivu u. tml. pa (parasti strauju, krāčainu) upi.
neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots (piem., izmircis) ceļš.
uzmīt Braukt (minot divriteņa pedāļus).
kult putas brāžoties veidot putas (par straumi).
nobremzēt Bremzējot apstādināt (transportlīdzekli), arī ievērojami samazināt (tā) kustības ātrumu.
signalizēt Brīdināt, ziņot (par ko) ar noteiktiem simptomiem, pazīmēm, uzvedību u. tml.
klusuma brīdis brīdis, kad pieceļoties kājās un klusējot piemin aizgājēju.
gadumija Brīdis, kad vecais gads beidzas un jaunais sākas; laika posms ap gadu miju.
nobristies Brienot, staigājot (pa ko), samirkt, kļūt netīram.
briesmu darbi briesmīgi notikumi, nežēlīga rīcība.
briesmu lietas briesmīgi notikumi.
dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks, kam raksturīgi lāpstveida paplašinājumi ragu augšdaļā; attiecīgā briežu suga [Cervus dama].
eliksīrs Brīnumains dzēriens, kas spēj pagarināt dzīvi vai padarīt cilvēku nemirstīgu.
ugunsputns Brīnumains putns ar mirdzošām sarkanām spalvām; fēnikss.
neformāls apģērbs brīvāks apģērbs, kas neatbilst etiķetes stingrajiem noteikumiem un paredzēts neoficiāliem pasākumiem.
DOSAAF Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (bijušajā PSRS).
jaunsardze Brīvprātīga jauniešu (12–18 gadus vecu) militāra apvienība.
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
zemessardze Brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kura mērķis ir iesaistīt pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.
švīkātā keramika bronzas laikmeta keramika, kuras virsmu nenogludina ar roku.
umbra Brūna krāsviela, kas satur mālzemi ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa.
zaļibrūns Brūns ar zaļu nokrāsu; tāds, kam ir zaļas un brūnas krāsas laukumi.
sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens vai melns sulfīdu grupas minerāls, cinka sulfīds, galvenā cinka rūda.
aktīvā armija bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās.
mobilizācija Bruņoto spēku un valsts ekonomikas pārkārtošana karalaika apstākļiem.
soda ekspedīcija bruņotu personu grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
nirvāna Budismā – pilnīgs svētlaimes, miera un atbrīvotības stāvoklis, saplūsme ar dievišķo.
budžeta deficīts budžeta gada izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem.
ūdeņraža bumba bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
avokado Bumbierveida auglis ar tumši zaļu mizu un dzeltenīgu, sviestainu mīkstumu.
uguns vārdi buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
ugunsvārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
atdusēties Būt apbedītam (par mirušo).
būt mierā Būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pieņemt.
sūdzēties Būt apmierinātam (par ko).
justies labi būt apmierinātam ar savu fizisko vai emocionālo, psihisko pašsajūtu.
ziedēt Būt ar baltiem raibumiem (par nagiem).
uzdirst Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu).
uzkāst Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu).
uzkakāt Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko).
dumpoties Būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību.
turēt labu prātu (uz kādu) būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
izlīkumot Būt ar līkumiem – par ceļu, upi u. tml.
aizvīties Būt ar līkumiem (par ceļu, upi u. tml.).
līkumot Būt ar līkumiem.
izliekties Būt ar līkumu vai līkumiem (par ceļu, upi u. tml.).
izlocīties Būt ar lokiem, līkumiem (piem., par ceļu, upi).
noraustīties Būt ar mainīgu intensitāti vai īslaicīgiem pārtraukumiem.
nosolīt Būt ar mieru (izsolē) nomaksāt (noteiktu summu); šādā veidā nopirkt izsolē.
nākt pie kāda būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
turēt ļaunu prātu (uz kādu) būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu).
klibot Būt ar nepilnībām, trūkumiem.
turēt Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
nozīmēt Būt ar noteiktu nozīmi, jēgu.
būt kā jukušam (uz ko) būt ar pārmērīgi lielu tieksmi, kaislību (uz ko).
būt sistam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
būt pasistam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
būt (kā) ķertam (uz ko) būt ar sakāpinātu, arī pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
sazarot Būt ar sazarojumiem.
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.), arī mācēt, zināt.
vesties Būt ar tieksmi, noslieci.
slimot Būt ar trūkumiem, nevēlamām īpašībām.
spļaut piķi un zēveli būt ārkārtīgi dusmīgam, neapmierinātam, sašutušam.
stāvēt prātā būt atmiņā.
stāvēt atmiņā būt atmiņā.
sēdēt bez maizes būt bez minimāliem iztikas līdzekļiem, arī bez pārtikas.
gulēt kā nosistam būt cieši aizmigušam.
gulēt kā maisam būt cieši aizmigušam.
gulēt kā beigtam būt cieši aizmigušam.
caurstrāvot Būt galvenajam, dominēt.
kutēt Būt grūti apvaldāmam, izraisoties (arī šķietami) kādā ķermeņa daļā.
darboties Būt ieslēgtam, iedarbinātam; būt darba kārtībā (par mehānismiem, ierīcēm).
īgt Būt īgnam, neapmierinātam; dusmoties.
lauzīt rokas būt izmisumā, ļoti bēdāties.
turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti neraugoties uz bojājumiem, nolietojuma pakāpi).
pīties Būt juceklīgām (par domām, atmiņām u. tml.).
snaust Būt klusam, mierīgam.
nepamirkšķināt (ne) acis būt ļoti mierīgam, aukstasinīgam
būt stāvā sajūsmā būt ļoti sajūsminātam.
dusēt Būt mierīgam, rāmam, arī sastingušam (par parādībām dabā).
mijiedarboties Būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu).
būt zem zemes būt mirušam un apglabātam.
dusēt mūžīgā mierā būt mirušam, apbedītam.
dusēt mūžīgā miegā būt mirušam, apbedītam.
nebūt vairs šajā pasaulē būt mirušam.
piķi un zēveli spļaut būt neapmierinātam, sašutušam.
būt nemierā (ar ko) būt neapmierinātam.
sastingt Būt nemainīgam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.).
dīdīties Būt nemierīgam; nemierīgi kustēties, draiskuļoties.
svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, vairākkārt mainīt attieksmi, uzskatus.
vīdēt Būt neskaidri, mazliet, tikko manāmi redzamam, parādīties, izpausties.
raustīties Būt nevienmērīgam, ar mainīgu stiprumu vai ar īslaicīgiem pārtraukumiem.
gaiņāties Būt noraidošam, protestēt (pret ko), ar žestiem pastiprinot negatīvo attieksmi.
sēdēt kaulos būt noturīgam, ierastam, pastāvīgam (par personības īpašību, rakstura iezīmi, paradumu).
sēdēt asinīs būt noturīgam, ierastam, pastāvīgam (par personības īpašību, rakstura iezīmi, paradumu).
vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
salt Būt pakļautam aukstuma iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra.
saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
apzīmēt Būt par (priekšmeta, parādības) zīmi, simbolu.
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, tieksmi (ko darīt).
līdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās.
žāvēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
purināt Būt par cēloni tam, ka (piem., koki, krūmi, to zari) spēcīgi kustas.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
sakāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
apzeltīt Būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, ka (kas) iegūst zeltainumu.
apžilbināt Būt par cēloni, ka (kas) uz īsu mirkli zaudē spēju redzēt, saskatīt.
kaltēt Būt par cēloni, ka (kas) zaudē mitrumu.
diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam); izraisīt, nosacīt (piem., procesu, darbību, attieksmi).
mudināt Būt par ierosmi (kāda) darbībai; norisei.
vēstīt Būt par pazīmi, zīmi kam gaidāmam, arī kam bijušam.
atšķirt Būt par to (piem., pazīmi, īpašību), kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita).
sieties Būt pārāk prasīgam, pārāk bieži norādīt uz otra sīkajām kļūdām, trūkumiem.
aizēnot Būt pārākam, pārspēt, izvirzīties priekšplānā, neļaujot (kam) izcelties, samazinot (tā) nozīmi.
prevalēt Būt pārsvarā; dominēt.
iedrošināties Būt pietiekami drošam, drosmīgam, lai ko darītu.
miegoties Būt pirmsmiega stāvoklī.
nolemt Būt priekšnoteikumiem, lai realizētos, notiktu (kas); būt tādam, ka realizējas, notiek (kas).
iezīmēt Būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi).
pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) – par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
cauraust Būt saistītam (ar kādām izjūtām, pārdzīvojumiem).
vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) – piem., par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) – piem., par domām.
izmaksāt Būt saistītam ar izdevumiem.
būt kājās Būt satrauktam, nemierīgam.
nezināt, kur likties būt satrauktam, nespēt nomierināties, nezināt, kur iet, ko darīt.
stagnēt Būt tādā ekonomiskā stāvoklī, kam ir zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.
variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
samigloties Būt tādam, kam, parasti ievērojami, samazinās redzes asums; kļūt neskaidram.
izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
streikot Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem; būt tādam, kam ir traucējumi.
valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais.
raustīt Būt tādam, kas funkcionē nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvniekus).
kulminēt Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); būt tādam, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
šokēt Būt tādam, kas nepatīkami pārsteidz.
pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) – piem., par vielām, priekšmetiem.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.).
savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piem., anatomisku, funkcionālu saistību organismā (par organisma daļu).
saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (piem., par teritoriju, reljefu).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piem., par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
palikt labā atmiņā būt tādam, ko patīkami atcerēties.
saistīt Būt tādam, ko savieno audi, to veidojumi (par organisma daļām); savienot (organisma daļas) – parasti par audiem, to veidojumiem.
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
samigloties Būt tādam, kur, arī kad rodas migla.
saturēt Būt tādam, kurā (kas) ir saistīts (piem., par vielas sastāvu, ķīmisku savienojumu).
publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piem., raksts, daiļdarbs) – par preses izdevumiem.
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
nokūpēt Būt tādam, no kura īsu brīdi izdalās kvēpi, dūmi, smiltis, putekļi u. tml.
dūmot Būt tādam, no kura izplūst dūmi.
kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi.
strāvot Būt uztveramam, jūtami izpausties.
kalt Būt veidotam no metāla vai pārklātam ar metālu (metāla stiprinājumiem, rotājumiem u. tml.).
būt uz viļņa būt veiksmei, panākumiem.
staipīties Būt, atrasties (kur) vērstam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem gariem, tieviem priekšmetiem, arī veidojumiem, augiem u. tml.).
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami, kādā citiem saskatāmā, redzamā vietā – par cilvēkiem.
valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
iznākt Būt, rasties ienākumiem.
bērnu rotaļas būtiska bērnības sastāvdaļa, viens no galvenajiem bērna attīstības priekšnoteikumiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piem., ar vietu, vidi, cilvēkiem).
lietuvēns Būtne, kas pēc tautas ticējumiem ir miruša cilvēka gars vai dēmons un naktīs moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
projekts Būves, mašīnas, ierīces u. tml. plāns [1], zīmējumi, apraksts, tehnoloģiskā shēma.
būvgruži Būvēšanas procesā radušies būvmateriālu atkritumi.
kosmodroms Būvju un iekārtu komplekss, kurā kosmisko lidaparātu sagatavo lidojumam un to palaiž.
asfaltbetons Būvmateriāls (ceļu segumam, ražošanas ēku grīdām u. tml.) – bitumena un minerālpulvera maisījums ar smiltīm un šķembām.
būvkoki Būvniecībā izmantojamie kokmateriāli.
stikls Caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
serpentīncaurule Caurule ar izliekumiem uz vienu un otru pusi.
stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izgrūšanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai tā lidojumā.
štamms Celms (mikrobioloģijā).
būvmateriāli Celšanai vai remontam lietojamie materiāli; celtniecības materiāli.
mošeja Celtne musulmaņu dievkalpojumiem.
ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
krematorija Celtne, kurā ir speciāla krāsns un kurā izdara mirušo sadedzināšanu jeb kremāciju.
kapliča Celtne, telpa mirušo novietošanai līdz apbedīšanai un arī bēru ceremonijai.
tilta celtnis celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.
pārceltuve Celtuve, prāmis.
vagants Ceļojošs aktieris, students viduslaiku Rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
rakt Ceļot ārā ar lāpstu vai citu iekārtu zemi, veidot (padziļinājumu, bedri u. tml.).
regulētājs Ceļu policijas darbinieks, kurš regulē satiksmi.
bruto cena cena bez atskaitījumiem.
rabats Cenas pazeminājums, atlaide no kopējās summas (noteiktas kategorijas pircējam).
atlaide Cenas, maksas pazeminājums (piem., pārdodot preci).
skalot smadzenes censties (kādam) uzspiest svešu pārliecību, ideoloģiju u. tml.; censties mainīt (kāda) domas, attieksmi (pret ko).
okšķerēt Censties ar dažādiem slepeniem paņēmieniem izzināt, izdibināt (ko).
minēt Censties atrast atminējumu (mīklai).
mācīties Censties iegaumēt, paturēt atmiņā.
kūdīt Censties izraisīt negatīvu attieksmi (pret kādu).
diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi) parasti, pazemojot sevi.
lavierēt Censties izvairīties no sadursmēm, asumiem, konfliktiem, apiet šķēršļus un grūtības.
muļķot Censties panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; arī mānīt, krāpt.
zīlēt kafijas biezumos censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti; izteikt nepamatotus pieņēmumus, minējumus.
sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, sasniegumiem, darba rezultātiem u. tml.).
kauties ar miegu censties pārvarēt miegu.
spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piem., ar cīņas sporta paņēmieniem).
prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesisks orgāns (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam).
decentralizācija Centralizētas pārvaldes sistēmas sadalīšana, daļu no funkcijām nododot vietējām organizācijām un piešķirot tām zināmu autonomiju.
makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
laime Ceriņu zieds ar vairāk nekā četrām lapiņām vai āboliņa lapa ar vairāk nekā trim lapiņām, kas pēc tautas ticējumiem to atradējam nes veiksmi.
izcirst Cērtot, zāģējot atbrīvot no kokiem un krūmiem.
zemlikas Cienasts mirušo gariem; arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts.
magaričas Cienasts, mielasts (ar iedzeršanu), slēdzot savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
apdedzināt nagus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
iesēsties peļķē ciest neveiksmi; nonākt strupceļā.
bankrotēt Ciest pilnīgu neveiksmi.
saaugums Cieši saistītu minerālu sakopojums.
sažņaugt rokas cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
pesārijs Cietas gumijas vai metāla gredzens dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, ko lieto arī kontracepcijas nolūkā.
žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
žoklis Ciets hitīna veidojums (bezmugurkaulniekiem); galvas skeleta daļa (mugurkaulniekiem), kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
akmens Ciets minerālvielu nogulsnējums.
teflons Ciets polimērs, ko izmanto dažādiem pārklājumiem (piem., virtuves traukiem, lai novērstu piedegšanu).
dārgakmens Ciets vērtīga minerāla gabals ar īpašām optiskām īpašībām (krāsu, caurspīdīgumu, mirdzumu), ko izmanto, piem., rotaslietu izgatavošanai.
ebonīts Ciets, melns materiāls, ko iegūst, vulkanizējot gumijas maisījumus ar sēra piedevu.
kristāls Cietviela, kuras daļiņas (atomi, molekulas, joni) ir izvietotas stingri noteiktā kārtībā, veido kristālrežģi, kristāliskas vielas atsevišķā daļiņa, gabals.
pēc iespējas cik vien spēj, var; iespējami.
izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piem., auga saknes, zemi).
klarnete Cilindriskas formas koka pūšaminstruments.
bungas Cilindriskas formas mūzikas sitaminstruments, ko spēlē ar vienu vai divām vālītēm.
krūze Cilindriskas, arī citādas formas (parasti keramikas, stikla) trauks ar osu (šķidrumam).
tīne Cilindrveida, konusveida vai mucveida tvertne ar vāku graudu, miltu un citu produktu, kā arī tekstiliju glabāšanai.
inkarnācija Cilvēka dvēseles iemiesošanās jaunā ķermenī.
fēces Cilvēka izkārnījumi; fekālijas.
fekālijas Cilvēka izkārnījumi.
pīšļi Cilvēka ķermenis pēc nāves; mirstīgās atliekas.
miršanas diena Cilvēka miršanas piemiņas diena.
nāves diena Cilvēka miršanas piemiņas diena.
joga Cilvēka psihes un organisma fizioloģisko procesu vadīšanas un pilnveidošanas sistēma, kuras daži elementi (piem., elpošanas vingrinājumi, meditācija) tiek plaši lietoti veselības uzlabošanai vai relaksācijai.
leptospiroze Cilvēka un dzīvnieka infekcijas slimība, ko pārnēsā grauzēji un kam raksturīgi asinsvadu, nervu sistēmas, nieru un aknu bojājumi.
statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
mežainis Cilvēkam līdzīga mitoloģiska būtne, kas mīt mežā.
hipnoze Cilvēkam vai dzīvniekam mākslīgi izraisīts daļējs miegs.
bērns Cilvēks (attieksmē, piem., pret zemi, tautu).
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas ir gatavs, veicot uzdevumu, iet bojā; pašnāvnieks; kamikadze.
mistifikators Cilvēks (piem., rakstnieks, režisors), kas spēj piešķirt (kam) noslēpumainību, neizprotamību; cilvēks, kas veic mistifikāciju.
titāns Cilvēks ar neparasti lielām, izcilām spējam, kas ir paveicis milzīgu darbu.
eirooptimists Cilvēks ar pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
privātpersona Cilvēks ārpus saviem dienesta pienākumiem.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
padsmitgadnieks Cilvēks, kam gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
biseksuālists Cilvēks, kam ir dzimumtieksme pret abiem dzimumiem.
izcilnieks Cilvēks, kam ir izcilas sekmes, panākumi (kādā jomā).
lielmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (parasti mākslā).
dižgars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi literatūrā, mākslā vai zinātnē; ģēnijs.
īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
mazturīgs Cilvēks, kam ir mazi, dzīvošanai nepietiekami ienākumi.
nesekmīgs Cilvēks, kam ir neapmierinošas sekmes mācībās.
muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts prāts; cilvēks ar nepietiekamām zināšanām; arī vientiesīgs cilvēks.
ienaidnieks Cilvēks, kam ir principiāli noraidoši iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām.
superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, sevišķi liela popularitāte (kādā jomā).
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
trīsdesmitgadnieks Cilvēks, kam ir trīsdesmit gadu.
kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo saldumi.
bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav savas pajumtes, mitekļa.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga uz prātu balstīta, lietišķa attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka galvenokārt prāta apsvērumi.
stoiķis Cilvēks, kam raksturīgs miers, pašsavaldība, izturība.
optimists Cilvēks, kam raksturīgs optimisms.
respondents Cilvēks, kas (intervijā, aptaujā) atbild uz uzdotajiem jautājumiem; atbildes sniedzējs, aptaujātais.
milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
eksaminators Cilvēks, kas (kādu) eksaminē.
eksaminētājs Cilvēks, kas (kādu) eksaminē.
zombijs Cilvēks, kas (piem., ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu, mehānisku uzvedību) atgādina šādu atdzīvinātu mironi.
iedzīvotājs Cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina noslēpumus, iegūst ziņas.
arājs Cilvēks, kas ar zemi.
dumpinieks Cilvēks, kas atklāti pauž neapmierinātību (ar ko), vēršas (pret ko).
pazudušais dēls cilvēks, kas attālinājies no saviem tuviniekiem, neuztur ar tiem attiecības, nevēlēdamies pakļauties to morāles normām, tradīcijām, prasībām.
ūdensvīrs Cilvēks, kas dzimis šādā Zodiaka zīmē.
svēts Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
kanibāls Cilvēks, kas ēd cilvēka miesu; cilvēkēdājs.
vuārists Cilvēks, kas gūst seksuālu apmierinājumu, novērojot citu cilvēku seksuālās darbības.
gids Cilvēks, kas iepazīstina (piem., tūristus) ar ievērojamām vietām, kultūras pieminekļiem u. tml., sniedz nepieciešamo informāciju.
vēderrunātājs Cilvēks, kas ir apguvis vēderrunāšanas prasmi.
novadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
pārnovadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis pārnovadā.
nomirušais Cilvēks, kas ir nomiris.
rekrūtis Cilvēks, kas ir paņemts armijas dienestā.
prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību vai pievērsies jaunam politiskam, filozofiskam u. tml. virzienam.
militārists Cilvēks, kas īsteno militārisma politiku.
izceļotājs Cilvēks, kas izceļo vai ir izceļojis; emigrants.
jūdass Cilvēks, kas izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus; nodevējs.
mieramika Cilvēks, kas izturas miermīlīgi, nav dusmīgs.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārgalvis, pārdrošnieks.
nerrs Cilvēks, kas kļuvis par apsmiekla objektu; muļķis.
kritiķis Cilvēks, kas kritiski vērtē (ko), mēdz norādīt uz trūkumiem; kritizētājs.
lēcējs Cilvēks, kas lec (ar izpletni, no tramplīna, pāri tramplīnam, ar gumijām u. tml.); sportists, kas nodarbojas ar kādu no lēkšanas sporta veidiem.
smējējs Cilvēks, kas mēdz daudz smieties.
smējējs Cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties; zobgalis.
ņirga Cilvēks, kas mēdz ļauni, aizskaroši izsmiet, nonievāt (citus); cilvēks, kas ņirgājas (par citiem).
izlīdzējs Cilvēks, kas meklē, cenšas rast izlīgumu, kompromisu.
migrants Cilvēks, kas migrē.
patriots Cilvēks, kas mīl savu tēvzemi, tautu, dzimteni un pašaizliedzīgi darbojas to labā.
mirējs Cilvēks, kas mirst vai kam drīz jāmirst.
murkšķis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1).
špikotājs Cilvēks, kas no kāda cita ir ko izmantojis, pārņēmis.
alķīmiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar alķīmiju.
kapracis Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu izrakšanu un mirušo aprakšanu.
veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
polemists Cilvēks, kas piedalās, ir iesaistījies polemikā; polemiķis.
polemiķis Cilvēks, kas piedalās, ir iesaistījies polemikā; polemists.
klēriķis Cilvēks, kas pieder pie garīdzniecības – mācītājs, priesteris, garīgā semināra audzēknis u. tml.
stagnāts Cilvēks, kas pretojas jauninājumiem.
fizkultūrietis Cilvēks, kas regulāri nodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem vai kādu sporta veidu.
bulduris Cilvēks, kas runā neskaidri, nesaprotami.
laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu; cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piem., mākslinieku konkursā).
tulks Cilvēks, kas spēj (ko) tulkot (2), izprast, nojaust, izskaidrot (parasti pēc kādām zīmēm, notikumiem, sakritībām u. tml.).
izpalīgs Cilvēks, kas tika iesaukts vācu armijā samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (Otrā pasaules kara beigās).
recenzents Cilvēks, kas vērtē (ko), sniedz atsauksmi (par ko); recenzijas autors.
mankurts Cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes.
mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks.
multimiljonārs Cilvēks, kura bagātība vērtējama vairākos miljonos.
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
plutokrāts Cilvēks, kuram viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
bohēmists Cilvēks, kurš piekopj bohēmisku dzīvesveidu.
eksaminands Cilvēks, kuru eksaminē.
tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
teicējs Cilvēks, no kura pētnieciskos nolūkos iegūst informāciju par folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
subjekts Cilvēks, persona, kas pret sevi izraisa negatīvu attieksmi.
apvainots Cilvēks, pret kuru vērsti apvainojumi.
kārta Cilvēku grupa ar kādu vienojošu pazīmi.
superelite Cilvēku grupa, kurai ir liela ietekme (piem., politikā, ekonomikā).
kanibālisms Cilvēku miesas ēšana.
elfs Cilvēkveidīga būtne ar smailām ausīm, dabas gars ģermāņu mitoloģijā.
boksēties Cīnīties, sacensties boksā; cīnīties ar tādiem paņēmieniem, kādus lieto boksā.
džudo Cīņas sporta veids, kam raksturīgi specifiski tvērieni, metieni u. c. paņēmieni, lai uzvarētu pretinieku.
klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu un lietot paņēmienus ar kājām.
sambo Cīņas sporta veids, kurā apvienoti dažādu nacionālo cīņu paņēmieni un kurā galvenie ir metieni (ar rokām, kājām, ķermeni) un sāpju paņēmieni.
brīvā cīņa cīņas sporta veids, kurā atļauta lielāka brīvība paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
džiudžitss Cīņas sporta veids, kurā tiek izmantoti metieni, sitieni, spērieni, satvērieni, žņaugšanas tehnika un sāpju paņēmieni.
reslings Cīņas sporta veids, kurā tiek lietoti dažādi cīņas paņēmieni.
akrobātika Cirka mākslas žanrs, kurā tiek izpildīti sarežģīti veiklības un spēka vingrinājumi.
klauns Cirka mākslinieks (neparastā tērpā, ar dīvainu grimu), kas uzstājas ar komiskiem priekšnesumiem.
ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto asi kontrastainus, neparastus paņēmienus, komiskus efektus.
pārējais Citi (no kopuma, kurā ietilpst minētais, zināmais).
viņpagasts Cits, arī kaimiņu pagasts.
pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā kāds ir dzimis, audzis, dzīvojis.
tiesībspēja Civilajās tiesībās noteikta fizisku un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
cūku bēres cūkas kaušana un sekojošais mielasts.
apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
graizījumi Cukurbiešu pārstrādes atkritumi.
evolūcijas teorija Čarlza Darvina mācība par dzīvo būtņu attīstību no citām, tagad jau izmirušām sugām.
zilpodze Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, zobainām lapu malām un sīkiem zilganiem vai baltiem ziediem stublāja un zaru galos.
šankrs Čūla uz dzimumorgāniem dažu seksuāli transmisīvo slimību gadījumos.
resursi Dabas bagātības, enerģijas avoti, izejvielu, materiālu krājumi, naudas līdzekļi, darbaspēks u. tml., ko var izmantot kādam mērķim, darbībai, norisei.
stihiska nelaime dabas stihija, dabas katastrofa, to radītie postījumi, zaudējumi.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
okers Dabiska minerālkrāsa dzeltenīgos vai sarkanīgi brūnos toņos.
šķiedra Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiāla tievs, garš veidojums.
katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
silikāti Dabiskie silīcijskābju sāļi, plašākā minerālu klase, kas kopā veido 80% Zemes garozas masas.
salpetris Dabisks minerāls – slāpekļskābes sāls.
beletristika Daiļliteratūras sacerējumi prozā.
šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu).
trūdēt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām; pūt (1).
pusmilitārs Daļēji militārs.
puspelēks Daļēji pelēks; tāds, kuram viena no dominējošajām krāsām ir pelēkā.
aprast Daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko).
apgraizīt Daļēji, vietumis apgriezt [2].
ieplēst Daļēji, vietumis saplēst; plēšot radīt bojājumu.
atvieglojums Daļējs vai pilnīgs atbrīvojums (piem., no kādiem pienākumiem, nodevām, maksas); prasību, grūtību samazinājums.
mols Dambis, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no jūras viļņiem, ledus, sanesumiem u. tml.
nedzīvais inventārs darbarīki, mašīnas, saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā saimniecībā, uzņēmumā).
slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
lauka darbi darbi, kas veicami, apstrādājot laukus.
dresūra Darbība --> dresēt; dresēšanas paņēmienu kopums; uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem.
sazināšanās Darbība --> sazināties; savstarpēja mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtām, mehānismiem u. tml.).
starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi, saikni (piem., starp cilvēkiem, valstīm).
pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, diversantu darbību.
pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu; šādu darbību, pasākumu kopums.
starpniecība Darbība, paudums, kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (piem., par interneta tīklu).
denunciācija Darbība, process --> denuncēt; slepens ziņojums ar apsūdzošu saturu, bet bez pierādījumiem.
izlūkošana Darbība, process --> izlūkot; slepena militāras, politiskas, ekonomiskas u. tml. informācijas iegūšana.
modernizācija Darbība, process --> modernizēt; (kā) pārveidošana, atbilstoši jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
smējiens Darbība, process --> smieties (1); arī smiekli (1).
zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piem., skrienot, lecot).
industrija Darbības joma, kurā tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi, kur darbība norit vērienīgi, dodot produkciju lielā apjomā.
instruments Darbības paņēmiens; līdzeklis; iespēja.
mirgošana Darbības process --> mirgot.
niķis Darbības traucējumi, īpatnības.
kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
seanss Darbību, norišu kopums, ko veic spiritists ar nolūku izsaukt mirušu cilvēku garus.
referents Darbinieks, kas sagatavo lietas, sniedz ziņas, konsultē par noteiktiem jautājumiem.
mizotājs Darbmašīna mizas noņemšanai no koksnes virsmas; mizošanas mašīna.
miecētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kur miecē jēlādas.
ateljē Darbnīca, kurā izgatavo dažādus izstrādājumus pēc individuāliem pasūtījumiem.
uzņemt Darbojoties kāpināt (kā darbības ātrumu) līdz kādai pakāpei – piemēram, par ierīcēm, mehānismiem.
piestrādāties Darbojoties pieregulēties (par ierīcēm, mehānismiem).
klaudzēt Darbojoties radīt šādu samērā skaļu troksni (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
iet Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni).
rīstīties Darboties ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
noraustīties Darboties neritmiski, ar vienu vai vairākiem īsiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm).
raustīties Darboties nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
mesties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem, tikt traucētam kustībā, ķerties, aizķerties (piem., par kājām).
niķoties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem.
aizķerties Darboties, norisēt ar kavēkļiem, pārtraukumiem.
melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
gaita Darbs, darba pienākumi, kas saistīti ar noteiktu profesiju, amatu vai noteiktu darbības vietu.
ķēpa Darbs, pasākums, kura veikšana prasa laiku, kurā jāpārvar grūtības, sarežģījumi.
pusdārgakmens Dārgakmenim līdzīgs minerāls, ko izmanto rotaslietu izgatavošanai, bet kuru tradicionāli neuzskata par dārgakmeni (piem., ahāts, jašma, tirkīzs, topāzs).
berils Dārgakmens – šī minerāla dažādu paveidu dzidrs kristāls (piem., akvamarīns, smaragds).
gemma Dārgakmens vai pusdārgakmens ar iegravētu vai iegrieztu reljefu miniatūru attēlu.
akmens Dārgakmens, arī tā imitācija.
hiacints Dārgakmens, cirkona paveids – sarkanbrūns vai sarkandzeltens caurspīdīgs minerāls.
karāts Dārgakmeņu masas mērvienība – 0,2 grami.
rebes Darījumi.
darboties Darīt (ko), veikt (kādu darbību), neatrasties miera stāvoklī.
dīdīt Darīt nemierīgu, nelikt mierā.
vārtīt Darīt netīru, vāļājot pa zemi, netīru virsmu vai pieļaujot, ka (kas) skar zemi, netīru virsmu.
miglotājs Darītājs --> miglot.
mizotājs Darītājs --> mizot.
smidzinātājs Darītājs --> smidzināt.
pilsētas zaļā rota dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
gaisa dārzs dārzs uz ēkas jumta, piem., viens no septiņiem pasaules brīnumiem – Semiramīdas ierīkotie jumta dārzi Babilonā.
virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
darbatmiņa Datora atmiņa, kas nodrošina dažādu darbību veikšanu, strādājot ar datoru; operatīvā atmiņa.
tārps Datora kods, kas izplatās bez mijiedarbības ar lietotāju.
mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
uzdevums Datoram izpildāmā darba pamatvienība; datora programma, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursus (piemēram, atmiņu, procesora laiku).
lieldators Dators (ar lielu atmiņas ietilpību), kuru (iestādē, organizācijā u. tml.) izmanto par galveno datoru.
programmatūra Datoru programmas, procedūras un ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai.
izvade Datu pārsūtīšana no pamatatmiņas uz ārējām ierīcēm.
kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas augs ar spilgti dzelteniem ziediem, kas aug mitrās vietās.
dievkociņš Daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām, smaržīgām zaļganpelēkām lapām [Artemisia abrotanum].
topinambūrs Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Helianthus tuberosus].
kosa Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, zarainu vai bezzarainu stublāju ar dobiem posmiem un zvīņveida lapu makstīm.
vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
zeltnātrīte Daudzgadīgs lūpziežu (panātru) dzimtas augs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, oranžiem plankumiņiem izraibinātiem ziediem.
puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstūraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
apdziras Daudzgadīgs mūžzaļš staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos un ir indīgs.
palēcīte Daudzgadīgs neliels lakstaugs ar iegareni ovālām lapām mieturveida pušķos un zaļgani baltiem ziediem ķekarā stublāja galotnē.
sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
maurloks Daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikā izmantojamiem lokiem [Allium schoenoprasum].
estragons Daudzgadīgs vībotņu ģints lakstaugs, ko lieto par garšvielu [Artemisia dracunculus].
ilgs Daudzi (par laika posmiem).
multilaterāls Daudzpusējs (piem., par līgumiem).
prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
dūdas Daudzu tautu pūšaminstruments, ko darina no dzīvnieka ādas (gaisa rezervuārs) un (divām vai vairākām) stabulēm.
pusmiljons Daudzums, skaits – piecsimt tūkstoši, puse no miljona.
padsmit Daudzums, skaits no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
izdauzīt Dauzot, sitot izkratīt (piem., smiltis, putekļus); dauzot, sitot iztīrīt.
dāvanu karte dāvināšanai paredzēta dekoratīvi noformēta karte, kas apliecina jau iemaksātu noteiktu summu iepirkumiem noteiktā veikalā.
brīvā strofika dažāda garuma dzejas panti, kas mijas nenoteiktā kārtībā; brīvais pants.
izsitumi Dažādi ādas un gļotādas pārveidojumi, kas parādās kā atsevišķi, reizēm saplūduši elementi (piem., plankumiņi, mezgliņi, pūslīši).
pasta Dažādi makaronu izstrādājumi; ēdiens, kas gatavots no kāda makaronu veida.
programmatisms Dažādi paņēmieni (virsraksts, epigrāfs, moto, sižeta īss atstāsts) skaņdarba satura izpratnes atvieglošanai.
turmalīns Dažādu krāsu boru saturošs silikātu klases minerāls.
topāzs Dažādu krāsu, arī bezkrāsains minerāls, kura caurspīdīgie kristāli ir dārgakmeņi.
kontracepcija Dažādu paņēmienu un līdzekļu izmantošana, lai izsargātos no grūtniecības.
reizēm Dažreiz; šad un tad; reizumis.
zaļums Dažu augu (piem., diļļu, pētersīļu, seleriju) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus; augi, no kuriem iegūst šādas lapas, lakstus.
apsarme Dažu augu slimību (piem., miltrasas) simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja).
stolons Dažu dzīvnieku (piem., koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi.
ziemas miegs dažu dzīvnieku pilnīga miera stāvoklis ziemā.
ala Dažu dzīvnieku zemē izrakts miteklis ar vienu vai vairākām ejām.
orda Dažu klejotājtautu militāri administratīva apvienība, valstisks veidojums.
sēnalas Dažu labības augu (piem., auzu, miežu) sēklu cietā apvalka daļas, kas apstrādes procesā atdalītas no graudiem.
gutaperča Dažu tropu augu sacietējusī piensula, no kuras gatavo elektroizolācijas materiālus, līmi u. c.; latekss.
Urāns Debess dievs sengrieķu mitoloģijā.
orbīta Debess ķermeņa (planētas, zvaigznes, Zemes mākslīgā pavadoņa u. tml.) trajektorija kosmiskajā telpā.
meridionālais augstums debess ķermeņa augstums virs horizonta kulminācijas brīdī.
debespuse Debess puse, viens no četriem galvenajiem virzieniem (ziemeļi, dienvidi, rietumi vai austrumi).
siloģisms Deduktīvā slēdziena paveids, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
grēmas Dedzinoša sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi (kuņģa skābes atpakaļplūsma).
letkiss Deja (populāra 20. gs. 60.–70. gados), kurā dejotāji sastājas cits aiz cita, veidodami garu virkni.
sadejoties Dejot kopā (ar kādu); dejojot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dejot.
pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, paņēmienu kopums.
akmeņdārzs Dekoratīvi zemo ziemciešu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
sniegoga Dekoratīvs krūms ar baltām, miltainām ogām, kas nenobirst visu ziemu [Symphoricarpos rivularis].
kraklē Dekoratīvs sīku plaisiņu tīkls uz keramikas izstrādājumu glazētās virsmas.
šlepe Dekoratīvs tērpa mugurpuses pagarinājums, kas slīd pa zemi; velce.
maciņš Dem. --> maks; maza somiņa (kā, parasti naudas) glabāšanai.
mietiņš Dem. --> miets.
rāmītis Dem. --> rāmis.
populisms Demagoģiska politika, kuras pārstāvji, izdabājot masām, ar tukšiem solījumiem mēģina gūt masu labvēlību.
taciņa Deminutīvs --> taka.
vējdzirnaviņas Deminutīvs --> vējdzirnavas.
vēzītis Deminutīvs --> vēzis [1].
viegliņām Deminutīvs --> viegli; ļoti viegli.
parādīt klasi demonstrēt izcilas spējas, izcilu prasmi, māku.
sātans Dēmonu valdnieks, kritušais eņģelis, kurš ir sacēlies pret Dievu un ir Dieva ienaidnieks, augstākais ļaunuma spēku iemiesojums, kurš grūž cilvēkus uz garīgu iznīcību; velns.
interpelācija Deputāta vai deputātu grupas oficiāls pieprasījums valdībai vai atsevišķam ministram dot paskaidrojumus (par kādu jautājumu vai vispārējo politisko kursu).
dabas bagātības derīgu izrakteņu vai citu dabisku izejvielu krājumi.
kvalitāte Derīguma, vērtības atbilstība kādiem nosacījumiem, normām.
dekāde Desmit dienu ilgs laika posms.
dekalogs Desmit Dieva baušļi, kas tika doti Mozum Sīnāja kalnā un ir atrodami Bībelē.
desmitgade Desmit gadu ilgs laika posms.
desmitkārt Desmit kārtām, desmitkārtīgi.
mazā septima desmit pustoņu intervāls.
desmitreiz Desmit reizes; daudzas reizes.
desmitkārtīgs Desmit reižu lielāks.
Desmit Dieva baušļi desmit reliģiski ētiskas normas, likumi, ko Dievs atklāja Mozum Sinaja kalnā pēc iziešanas no Ēģiptes; dekalogs.
desmitdaļa Desmitā daļa.
desmitais tramvajs, trolejbuss, autobuss desmitā maršruta tramvajs, trolejbuss, autobuss.
krabis Desmitkāju vēžu grupas dzīvnieks ar lielām galvkrūtīm un īsu vēderiņu.
ožamais spirts desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
desmitkārt Desmitreiz, desmit reižu.
desmitnieks Desmits.
skrāpis Detaļa, elements ar paaugstinājumiem (transporta mehānismā, ierīcē u. tml.) kā savākšanai, saturēšanai.
robusts Detaļās neizstrādāts, nenogludināts; vienkāršs, primitīvs.
determinists Determinisma piekritējs.
samielot Devīgi, bagātīgi, pamielot.
atslodzes diena diena, kad (ievērojot diētu) ievērojami samazina ar uzturu uzņemto kaloriju daudzumu.
miršanas diena Diena, kad (kāds) ir miris.
nāves diena Diena, kad (kāds) ir miris.
dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis.
pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta; pulksteņa laiks ap divpadsmitiem rītā.
jefreitors Dienesta pakāpe (piem., Vācijas, Krievijas armijā) pēc kareivja dienesta pakāpes; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kontradmirālis Dienesta pakāpe (starp kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm) vairāku valstu kara flotēs.
apakšpulkvedis Dienesta pakāpe armijā, kas ir zemāka par pulkvedi; karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
jūras kapteinis dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
dižkareivis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
majors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
krievi Dienests PSRS armijā.
civildienests Dienests valsts iestādē (ministrijā, pārvaldē, inspekcijā u. tml.).
robežsardze Dienests, kas veic valsts robežas apsardzību, rūpējas par valsts robežu neaizskaramību, nelegālās migrācijas novēršanu.
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
kalendārijs Dienu saraksts mēnešu secībā (kalendārā), parasti kopā ar norādēm par nedēļas dienām, svētkiem, vārdadienām, astronomiskām ziņām.
DA Dienvidaustrumi.
dienvidrīti Dienvidaustrumi.
dienvidvakari Dienvidrietumi.
DR Dienvidrietumi.
debess Dieva, mitoloģisku būtņu atrašanās vieta.
Krišna Dievība – hinduisma dieva Višnu iemiesojums.
Meža māte dievība latviešu mitoloģijā – meža, arī putnu un zvēru aizgādne, aizbilde.
Svētais Vakarēdiens dievkalpojuma sastāvdaļa, kurā īpašā veidā tiek pieminēti Jaunās Derības notikumi īsi pirms Jēzus sišanas krustā un Jēzus nāve pie krusta; dievgalds; piemiņas mielasts.
paskābs Diezgan īgns, neapmierināts.
paskops Diezgan neauglīgs (par zemi, augsni).
gana Diezgan, pietiekami.
militārā diktatūra diktatūra (valstī), ko realizē viena militārpersona vai militārpersonu grupa.
radiodiktors Diktors, kas pie radio mikrofona lasa cita sagatavotu tekstu (piem., ziņas).
akreditēšanās Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. tml.).
vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
ne- Divdabjos ar izskaņu "-ams", "-āms": norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
sudrabkāzas Divdesmit piecu gadu kāzu jubileja.
Nāciju salūts divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājus.
rācenis Divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga apaļa vai plakani apaļa sakne ar dzeltenu, zaļu vai violetu mizu un baltu mīkstumu [Brassica ropa].
pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
abi Divi minētie.
dublets Divi viens otram ātri sekojoši šāvieni no šaujamieroča (piem., bises); šāviens no divstobru ieroča abiem stobriem reizē.
gads Divpadsmit mēnešu ilgs laika posms, skaitot no jebkuras dienas.
binārais kods divu ciparu (0 un 1) kods, ko lieto informācijas pierakstam un uzglabāšanai datora atmiņā.
sazobe Divu mehānisma elementu mijiedarbība, parasti griezes, kustības pārnešanai; divu elementu mijiedarbība.
dipodija Divu pēdu apvienojums vienā ritmiskā vienībā (parasti antīkajā dzejā).
summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts; izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
polisēmija Divu vai vairāku nozīmju piemitība (valodas vienībai, piem., vārdam, frazeoloģismam); daudznozīmīgums.
dizains Dizainera radītais konkrēta izstrādājuma ārējais veidols, arī mākslinieciskie risinājumi tā izveidē.
patricietis Dižciltīgs romietis.
taurs Dobradžu dzimtas izmirušas sugas dzīvnieks (mājas govs priekštecis).
sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību (saraušanos un atslābšanu) izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu pa asinsvadiem.
peristaltika Dobu orgānu (piem., kuņģa, zarnu, žultsvadu) gludās muskulatūras ritmiska viļņveida saraušanās, kas pārvieto to saturu uz izejas atverēm.
sadzirdīt Dodot pietiekami daudz dzert, panākt, ka (kāds) pilnīgi padzeras.
sadzirdināt Dodot pietiekami daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt.
sabarot Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks) pilnīgi paēd.
saēdināt Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (kāds) pilnīgi paēd; dot daudz apēst (ko).
kinoapraksts Dokumentāla īsfilma (par reāliem notikumiem, personām).
kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (parasti par aktuāliem notikumiem); attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
hronika Dokumentālu kinokadru kopa vai īsa dokumentāla filma par kādiem notikumiem to norises secībā.
augu pase dokuments, kas apliecina, ka augi ir brīvi no augu karantīnas organismiem (resp. dažādām augu slimībām).
dokumentācija Dokumentu kopums (piem., iestādē, uzņēmumā); nepieciešamie dokumenti.
rast Domās izvēlēties (piemērotāko vārdu, izteiksmi u. tml.).
dogmatisms Domāšanas veids, kas pamatojas uz dogmām, nemainīgu attieksmi pret parādībām, problēmām u. tml.
filozofēt Domāt, spriest, diskutēt par fundamentāli svarīgiem jautājumiem.
pamattonis Dominējošā krāsa, tonis.
pamatkrāsa Dominējošā krāsa.
sadzirdīt Dot daudz iedzert (ko); dodot pietiekami daudz dzert (ko), panākt, ka pilnīgi padzeras (to).
ļaut Dot iespēju, arī netraucēt, neierobežot (kādam ko darīt); neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi, izpausmi).
pamest ar acīm dot norādījumu, zīmi ar acīm (tās pamirkšķinot, piemiedzot u. tml.).
piekrist Dot pozitīvu atbildi, būt ar mieru (ko darīt).
uzmirkšķināt Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus; pamirkšķināt.
mirkšķināt Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus.
uzmirkšķināt Dot zīmi (ar automobiļa gaismām), (tās) ieslēdzot, pārslēdzot u. tml. (piemēram, norādot pagriezienu); šādā veidā sveicināt (pazīstamu pretimbraucēju), arī brīdināt (pretimbraucēju, piemēram, par ceļu policijas patruļu).
pazust Doties prom (parasti nemanāmi, citiem nezinot).
šķirties Doties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu).
traģēdija Dramatiska luga, kurā attēloti asi konflikti, lieli pārdzīvojumi, ciešanas, bieži – varoņa bojāeja; attiecīgais drāmas žanrs.
klusums pirms vētras draudīgs klusums, miers pirms satraucošiem notikumiem.
vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiski principi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) – par instrumentiem, mehānismiem.
jumis Druvu auglības dievība seno latviešu mitoloģijā.
sausmigla Dūmaka, zemo atmosfēras slāņu gaisa duļķošanās, ko rada putekļu, dūmu u. tml. piejaukumi.
kvēpi Dūmu cieto daļiņu nosēdumi.
skurstenis Dūmvada turpinājums – vertikāls izvads, pa kuru dūmi un gāzes izplūst gaisā; dūmenis.
dūmenis Dūmvada turpinājums – vertikāls izvads, pa kuru dūmi un gāzes izplūst gaisā; skurstenis.
tirpoņa Durstoši sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem.
izgāzt žulti dusmās, neapmierinātībā, naidā asiem vārdiem vērsties pret kādu.
bārt Dusmīgi izteikt neapmierinātību, pārmetumus; rāt.
sabārt Dusmīgi izteikt savu neapmierinātību, stingri norāt (kādu).
bārties Dusmīgi teikt pārmetumus, paust neapmierinātību, rāties.
rāt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties pie kāda; teikt pārmetumus, bārt.
žultsbeka Dusmīgs, ļauns, arī ļaunatminīgs cilvēks.
pukoties Dusmojoties, rājoties paust neapmierinātību.
dvēseļu ceļošana dvēseles iemiesošanās jaunā ķermenī; reinkarnācija.
meditatīvā lirika dzeja, kurai raksturīgas pārdomas, miers, koncentrētība, būtisku dzīves problēmu apcerēšana.
rondele Dzejolis, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas ar divām atskaņām.
rīme Dzejolis, pants (parasti ar primitīvām atskaņām, bez lielākas mākslinieciskas vērtības).
graizīt Dzēlīgi izsmiet, pelt.
polenta Dzeltenās kukurūzas putraimi, milti; ēdiens, ko gatavo no šiem putraimiem, miltiem.
zeltactiņa Dzeltenbrūns vai zaļgans kukainis ar vara krāsas acīm, krusteniski dzīslotiem, metāliski spīdošiem, caurspīdīgiem spārniem, kas miera stāvoklī sakļauti jumtveidā virs ķermeņa.
sarkandzeltens Dzeltens ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkanas un dzeltenas krāsas laukumi, svītras u. tml.
sārtdzeltens Dzeltens ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un dzeltenas krāsas laukumi.
zaļdzeltens Dzeltens ar zaļu nokrāsu; tāds, kam ir zaļas un dzeltenas krāsas laukumi.
distance Dzelzceļa administratīvi teritoriālā vai tehniskā iedalījuma vienība.
pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
tērauds Dzelzs un oglekļa sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
melnie metāli dzelzs un tās sakausējumi.
piedzīt Dzenot (sniegu, smiltis u. tml.), piepildīt (ar to ko).
slīcināt bēdas alkoholā dzerot alkoholisku dzērienu, apreibināties, lai aizmirstu bēdas, ko nepatīkamu, nevēlamu.
iedzerties Dzerot alkoholiskus dzērienus, manāmi apreibt.
mest Dzerot vienā paņēmienā, tukšot (trauku ar alkoholisku dzērienu).
dziedātājstrazds Dziedātājputns ar brūnganu apspalvojumu un baltu ar brūnganiem raibumiem klātu vēderpusi [Turdus philomelos].
ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu.
minnezengers Dziedonis, dziesminieks (12.–14. gs. Vācijā).
šūpuļdziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu.
nopūsties Dziļi ieelpot un lēnām spēcīgi, arī sadzirdami izelpot, izpaužot parasti negatīvas emocijas; šādi elpojot, ko pateikt.
koma Dziļš bezsamaņas stāvoklis ar elpošanas un asinsrites traucējumiem, refleksu izzušanu.
salds miegs dziļš miegs.
salds Dziļš, netraucēts, labs (par miegu).
nekatrs Dzimte, kurā nav atšķirību starp dzimumiem.
dzimumdziņa Dzimuminstinkts.
biseksualitāte Dzimumtieksme pret abiem dzimumiem.
netiklas darbības dzimumtieksmes apmierināšana pretdabiskā veidā.
spridzēt Dzirkstēt, mirdzēt.
biopsija Dzīva organisma audu daļiņas izoperēšana mikroskopiskai izmeklēšanai.
metabolisms Dzīvajos organismos norisošas vielu bioķīmiskās pārvērtības; vielmaiņa.
Fauns Dzīvās dabas (galvenokārt dzīvnieku) dievs (seno romiešu mitoloģijā), būtne ar cilvēka ķermeni, bet āža ragiem, kājām un asti.
uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība – spēja reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem un no fizioloģiskā miera stāvokļa pāriet uzbudinājuma stāvoklī.
pīļu dīķis dzīves apstākļi, dzīve, kur valda mietpilsoniskas, seklas intereses.
drāma Dzīves situācija, kas saistīta ar spēcīgiem pārdzīvojumiem.
guļa Dzīvības norišu pazemināšanās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem, piem., lācim).
pelde Dzīvnieka vārtīšanās, ierakšanās (parasti smiltīs).
maldu viesi dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
migrants Dzīvnieks (parasti putns), kas migrē.
tārps Dzīvnieks bez ekstremitātēm, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem; arī kāpurs.
totēms Dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko totēmismā uzskata par kādas cilvēku kopas, arī kāda cilvēka priekšteci, senci.
mieramika Dzīvnieks, kas izturas miermīlīgi, nav nikns.
ieceļotājs Dzīvnieks, kas migrējot ieradies no citurienes; augs, kas ieviesies no citurienes.
kukaiņēdājs Dzīvnieks, kas uzturā lieto galvenokārt kukaiņus (piem., kurmis, ezis, cirslis).
aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, ādas, arī spalvu krāsa, kas pielāgota vides dominējošai krāsai.
smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
reaklimatizācija Dzīvnieku atkal ieviešana teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
kamieļu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst kamieļi un lamas.
plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu, piem., sirds, plaušas, nieres.
mēsli Dzīvnieku izkārnījumi; lauksaimniecības dzīvnieku izkārnījumi (parasti kopā ar pakaišiem), ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli.
sūds Dzīvnieku izkārnījumi.
listerioze Dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un iekšējo orgānu bojājumi.
drogas Dzīvnieku valsts produkti (piem., dzīvnieku orgāni, izdalījumi), ko lieto ārstniecībā un preparātu gatavošanai.
karavāna Dzīvojamā mājiņa uz riteņiem, ko, dodoties ceļojumā, piekabina automašīnai; šāda ceļojumiem paredzēta speciāla automašīna.
mājoklis Dzīvošanai piemērots cilvēku miteklis (piem., māja, dzīvoklis).
vaļoties Dzīvot bez tiešiem darba pienākumiem, atpūsties.
dzīvot Dieva mierā dzīvot ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
mājot Dzīvot, mitināties (parasti pastāvīgi, ilgāku laiku).
uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
bībops Džeza mūzikas stils (radies 20. gs. četrdesmitajos gados), kam raksturīgi izteikti sinkopēti ritmi.
izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
vilnītis Ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu [Lactarius torminosus].
austere Ēdams jūras divvāku gliemis.
cienasts Ēdieni, dzērieni, ar ko cienā ciemiņus.
zīdenis Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem, arī kartupeļiem un žāvētas cūkgaļas; grūdenis.
miltēdiens Ēdiens vai pārtikas produkts, kas ir gatavots galvenokārt no miltiem.
manna Ēdiens, kas izgatavots no šiem putraimiem.
EK Eiropas Komisija.
Eiropas Savienība Eiropas valstu apvienība, kurā pastāv brīva iekšējā tirdzniecība un kopēji ārējās tirdzniecības noteikumi.
Eiropas Padome Eiropas valstu asociācija, kas dibināta 1949. gadā Eiropas valstu kultūras mantojuma aizsargāšanai, ekonomiskās un sociālās sadarbības veicināšanai.
īres nams ēka (parasti daudzstāvu) ar izīrējamiem dzīvokļiem.
baznīca Ēka kristīgo konfesiju dievkalpojumiem; dievnams.
stūra māja Ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju gados atradās LPSR Valsts drošības komiteja.
cirks Ēka šāda veida priekšnesumiem; iestāde, kas organizē šāda veida priekšnesumus.
vēstures piemineklis ēka, būve, arī tās paliekas, piemiņas vietas un priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem tautas dzīvē, valsts attīstību, kultūru u. tml.
automazgātava Ēka, kurā tiek sniegti šie pakalpojumi.
prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
makroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta visā valsts tautsaimniecībā notiekošos procesus un likumsakarības; attiecīgais mācību priekšmets.
mikroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta, piem., atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus; pretstats: makroekonomika.
recesija Ekonomikas palēnināšanās periods, kad notiek uzņēmējdarbības aktivitātes kritums.
ekonomists Ekonomikas speciālists.
monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
loģistika Ekonomikas zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot un regulēt informācijas, materiālu, produkcijas, enerģijas u. c. resursus; atsevišķa uzņēmuma darbībā vajadzīgo resursu pasūtīšanas, transportēšanas, izvietošanas plānošana un regulēšana.
konjunktūra Ekonomikas, saimnieciskās dzīves viļņveidīga kustība, ko nosaka, piemēram, pieprasījuma un piedāvājuma attiecības konkrētajā laika periodā.
konkurence Ekonomiskā sāncensība starp vairākiem brīvā tirgus dalībniekiem viena veida pakalpojumu sniegšanā, preču ražošanā vai pārdošanā.
makroekonomika Ekonomiskā sistēma kopumā; parādības, kas aptver visu tautsaimniecību (piem., nacionālais ienākums, iekšzemes kopprodukts).
merkantilisms Ekonomiska teorija (16.–18. gs.) par tirdzniecību kā labklājības pamatu, kas valstij ir jāatbalsta, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu.
iekārta Ekonomiskā un politiskā sistēma (sabiedrībā, valstī); valsts pārvaldes forma, veids.
stagflācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga inflācija vienlaikus ar preču pieprasījuma samazināšanos un ražošanas sašaurināšanos.
stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir noteicoša loma starptautiskajās attiecībās.
normētājs Ekonomists, kas nosaka normas, normē paveikto darbu.
tautsaimnieks Ekonomists.
akadēmiskais parāds eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
noeksaminēt Eksaminēt un pabeigt eksaminēt.
dzīve Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
sadzīvot Eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu.
ekstrēmists Ekstrēmisma piekritējs; cilvēks ar galējiem politiskiem uzskatiem; cilvēks, kas atzīst galējus līdzekļus savu mērķu sasniegšanā.
ekstensija Ekstremitātes vai mugurkaula stiepšana, ko izmanto, piem., lūzumu, izmežģījumu ārstēšanā.
štrumbante Elastīga gumijas lente.
gumija Elastīgs materiāls, ko iegūst no kaučuka vai ķīmiski sintezējot.
konvekcijas strāva elektriskā strāva, ko pārvietodamies rada elektriskie lādiņi.
megoms Elektriskās pretestības mērvienība, miljons omu.
elektrolīze Elektroķīmisks process, kas rodas, elektriskajai strāvai plūstot caur elektrolītu.
siltumstari Elektromagnētiskais starojums, ko termodinamiska līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstarojums; infrasarkanais starojums.
infrasarkanais starojums elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir aptuveni no 0,74 mikrometriem līdz 2 milimetriem; infrasarkanie stari.
kredītkarte Elektroniskais dokuments, kas dod iespēju norēķināties par pirkumiem un pakalpojumiem, saņemt skaidru naudu bankas automātā, izmantojot bankas piešķirto kredītu.
antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturlielumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
uzelpot Elpot ar dziļu, spēcīgu ieelpu un izelpu, nomierinoties pēc sasprindzinājuma, uzbudinājuma u. tml.; sākt elpot atviegloti.
bronhi Elpvada sazarojumi plaušās, pa kuriem cirkulē gaiss.
klaids Emigrācija, trimda.
reemigrants Emigrants, kas atgriežas dzimtenē.
reemigrācija Emigrantu atgriešanās dzimtenē.
līdzcietība Emocionāls pārdzīvojums par citu bēdām, nelaimi, ciešanām un vēlēšanās palīdzēt; līdzjūtība.
līdzjūtība Emocionāls pārdzīvojums par citu bēdām, nelaimi, paužot izpratni un humānu attieksmi.
tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
gandarījums Emocionāls stāvoklis, apmierinājums, prieks, ko izraisa, piem., labi paveikts darbs, izdevusies iecere.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
tautas medicīna empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu bez ķīmiskajiem medikamentiem un šo zināšanu izmantošana ikdienā.
enciklopēdiska vārdnīca enciklopēdisks izdevums, kurā doti jēdzienu skaidrojumi ar minimālu faktu materiālu.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
siltums Enerģijas veids, ko rada mikrodaļiņu (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotiska kustība; ķermeņa iekšējā enerģija, ko rada šāda kustība.
pandēmija Epidēmija ļoti plašā teritorijā (piem., visā valstī, vairākās valstīs, kontinentos).
epidemiologs Epidemioloģijas speciālists.
burbulis Epidemioloģiski droša vide.
biļina Episka krievu tautas dziesma par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem; krievu folkloras žanrs.
ūdensērce Ērču kārtas dzīvnieks, parasti spilgti sarkans un dažus milimetrus garš, kas dzīvo galvenokārt stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, kā arī jūrā.
mazasinība Eritrocītu skaita un hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; anēmija.
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
redzēt sapnī esot miega stāvoklī uztvert redzes tēlus.
stiprināties Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, ritmiskas melodijas, izmantojot dažādu veidu instrumentus, piem., elektriskās ģitāras, pūšamos un sitamos instrumentus; populāra mūzika.
ētisks Ētikas prasībām atbilstošs; tikumisks, tikumīgs.
utilitārisms Ētikas virziens, kas par pareizāko cilvēka rīcības veidu uzskata tādu, kas veicina iespējami lielākas sabiedrības daļas labklājību, laimīgumu.
konfūcisms Ētiski filozofiska mācība (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija uzskati par cilvēkmīlestību un savstarpēju cieņu, tradīciju ievērošanu, attieksmi pret valsti.
autohtoni Etnoss vai etnogrāfiska grupa, kas no laika gala dzīvo attiecīgajā zemē; pamatiedzīvotāji, pirmiedzīvotāji.
sapropelis Ezeru nogulumi, kas veidojušies no ūdensaugu un ūdens dzīvnieku atliekām, kurām vietumis piejaukušās sauszemes augu atliekas u. c. vielas.
kabala Ezoteriska un mistiska mācība jūdaismā, kuras pamatā ir Vecās Derības vārdu un skaitļu simbolisks iztulkojums.
apsūdzība Fakti un liecības, kas pierāda kādas personas vainu un ļauj saukt (to) pie kriminālatbildības; attiecīgā procesuālā darbība tiesā.
uzziņa Fakti, dati u. tml. (noteiktā sfērā, nozarē), kas iegūstami no to apkopojuma.
kairinātājs Faktors, kas fizikāli vai ķīmiski iedarbojas uz organismu, tā orgāniem, audiem, šūnām.
kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, kas apveltīta ar milzīgām fiziskām spējām – daļēji cilvēks, daļēji mašīna.
psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pēta ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
feministe Feminisma piekritēja; sieviešu tiesību aizstāve un atbalstītāja.
vaka Feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija.
enzīms Ferments – specifiska viela, kas paātrina bioķīmiskus procesus un regulē vielmaiņu.
komēdija Filma vai lugas iestudējums, kurā attēlotie notikumi un raksturi izraisa skatītāju smieklus.
šaurfilma Filma, kuras kadra platums nav lielāks par 16 milimetriem.
filmēt ar slēpto kameru filmēt (kādu, ko) nemanāmi.
metafizika Filozofijas nozare par esamības pirmsākumiem un pirmelementiem, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
pozitīvisms Filozofijas virziens, kas par vienīgo zināšanu avotu uzskata pozitīvas pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
voluntārisms Filozofisks virziens Rietumu filozofijā 19. un 20. gs., kas uzsver cilvēka brīvas gribas nozīmi.
racionālisms Filozofisks virziens, kurā prātu uzskata par galveno vai vienīgo zināšanu avotu, noliedzot jutekliskās pieredzes nozīmi.
subvencija Finansiāls pabalsts, ko (parasti) valsts izsniedz pašvaldībām vai uzņēmumiem noteiktam pasākumam ar nosacījumu, ka pašvaldības vai iestādes šajā pasākumā piedalās ar saviem līdzekļiem.
kinētika Fizikālās ķīmijas daļa, kas pēta ķīmisko reakciju norisi, to ātrumu.
koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pēta dispersas sistēmas, to īpašības un tajās notiekošos procesus.
elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
dialīze Fizikāli ķīmiska šķidruma attīrīšana.
kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju; iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) spēcīgu reakciju.
darbība Fizikālo parādību vai ķīmisku vielu izraisīts process.
spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
enerģija Fizikālu vai ķīmisku procesu rezultātā radies spēks, ko izmanto, piem., siltuma ražošanai, dzinēju darbināšanai.
mehānika Fizikas nozare par ķermeņu kustību un šo ķermeņu mijiedarbību.
kvantu mehānika fizikas nozare, kas kvantu aspektā pēta mikrodaļiņu (atomu kodolu, atomu, molekulu) un to sistēmu uzbūvi, mijiedarbību un kustību.
kodolfizika Fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības, elementārdaļiņas un to mijiedarbību.
elektrostatika Fizikas nozare, kas pētī miera stāvoklī esošu elektrisko lādiņu mijiedarbību.
pirmā signālsistēma fiziologa I. Pavlova termins.
otrā signālsistēma fiziologa I. Pavlova termins.
ziemas guļa fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem).
ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā organisma dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem); ziemas guļa.
pārpūle Fiziskās vai psihiskās darbības spēju krasa samazināšanās, arī veselības traucējumi pārmērīgas piepūles vai nervu sasprindzinājuma dēļ.
vingrošana Fiziski vingrinājumi veselības nostiprināšanai, fizisko spēju attīstīšanai u. tml.
kultūrisms Fizisku un spēka vingrinājumu sistēma ķermeņa muskulatūras attīstīšanai un muskuļu masas palielināšanai; sporta veids – šādu vingrinājumu sistēma un ķermeņa muskulatūras demonstrējumi.
fluorīts Fluorīdu grupas minerāls bezkrāsainu (ja tīrs) vai krāsainu (ja ar piemaisījumiem) kristālu veidā.
vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piem., brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
termofosfāts Fosfora minerālmēsli – putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piem., ar sodu).
paparaci Fotoreportieris, kas izseko slavenības, nolūkā iegūt sensacionālus, kompromitējošus fotoattēlus un tos pārdot par lielu naudas summu.
summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
ekstrēms Funkcijas maksimums vai minimums.
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamie dzīvie organismi un nedzīvā to eksistences vide.
seboreja Funkcionāla tauku dziedzeru slimība, kas izpaužas ar pastiprinātu dziedzeru darbības pārmaiņām tauku ķīmiskajā sastāvā.
neiroze Funkcionāls augstākās nervu sistēmas darbības traucējums, kas radies no psihiskiem pārdzīvojumiem.
akords Gabaldarba noteikumi, kur algu maksā par visu darba kopumu, kāds paredzēts līgumā.
oktobris Gada desmitais mēnesis.
decembris Gada divpadsmitais mēnesis.
Vecgada vakars gada pēdējās dienas – trīsdesmit pirmā decembra – vakars.
novembris Gada vienpadsmitais mēnesis.
rudens Gadalaiks starp vasaru un ziemu, kad nogatavojas augļi un dārzeņi, kokiem krīt lapas, notiek pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
paliatīvā aprūpe gādība par neārstējami slimu pacientu, viņa apkopšana, apkalpošana.
reize Gadījums, arī brīdis (starp citiem līdzīgiem gadījumiem, brīžiem).
precedents Gadījums, kas noticis agrāk un noder par paraugu vai attaisnojumu sekojošiem šāda veida gadījumiem.
māte Gados vecāka sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
tēvs Gados vecāks vīrietis (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi); arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
dzimšanas gads gads, kurā kāds ir dzimis.
gadu mija gadumija.
aspirācija Gaisa attīrīšana no netīrumiem, putekļiem un atlikumiem, kas rodas ražošanas iekārtu darbības procesā.
lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa – grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti.
elpa Gaisa ievilkšana vai izpūšana no elpojamiem orgāniem; ieelpotais vai izelpotais gaiss.
dūmaka Gaisā izkliedēti dūmi, putekļi.
nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
smogs Gaisa piesārņojums (parasti lielās pilsētās un rūpniecības centros); šāds dūmu, gāzu u. tml. piesārņojums kopā ar miglu.
inversija Gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz ar augstuma palielināšanos (parastās pazemināšanās vietā).
gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā).
gaismēna Gaišāku un tumšāku laukumu mija (gleznā, zīmējumā).
kalcīts Gaišas krāsas minerāls, piem., kaļķakmens, krīta, marmora galvenā sastāvdaļa.
smilškrāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi; smilšu krāsa.
korona Gaišs spīdums, mirdzums ap metāla vadiem un smailiem elektrodiem šādā izlādē.
mažors Gaišs, priecīgs, optimistisks; mažorīgs.
maršs Gājiens ierindā ritmiskā, vienmērīgā solī.
izlūkgājiens Gājiens, kurā veic militāro izlūkošanas uzdevumu.
servējums Galda klājums (piem., svētku mielastam), noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus.
kuvērs Galda klājums vienai personai: šķīvji, glāzes, galda piederumi, salvete.
menestrels Galma dziedonis, mūziķis (viduslaiku Francijā un citās Eiropas zemēs), arī ceļojošs dziesminieks.
zārka kājgalis gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas.
kapa kājgalis gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas.
encefalīts Galvas smadzeņu iekaisums, ko izraisa dažādi mikroorganismi.
psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēlē, runā, rīcībā, izturēšanās veidā.
galvaspilsēta Galvenā pilsēta, kurā atrodas valsts augstākās pārvaldes iestādes; valsts administratīvais un politiskais centrs.
pamatnācija Galvenā, dominējošā nācija (kādā valstī); valstsnācija.
pamattonis Galvenā, dominējošā noskaņa.
pamatvaloda Galvenā, dominējošā valoda.
ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (Krievijā līdz 1917. gadam).
pamatstāvoklis Galvenais, dominējošais stāvoklis.
ass Galvenais, svarīgākais ap ko risinās kādi notikumi, darbība.
momentuzņēmums Galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku.
pamatzināšanas Galvenās, būtiskākās zināšanas, arī zināšanu pamati, minimums (kādā jomā).
pamatkodols Galveno, dominējošo cilvēku kopums (piem., kādā grupā).
kalmārs Galvkājis ar desmit taustekļiem, kura gaļu izmanto pārtikā.
garantija Galvojums, ka prece vai pakalpojums būs kvalitatīvs līdz noteiktam termiņam, un apņemšanās bez atlīdzības novērst līdz šim termiņam konstatētos trūkumus.
halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
cauraudzis Gaļas gabals, kur treknums mijas ar liesumu.
piepildījums Gandarījums, apmierinātība.
kangars Gara, šaura kāpa starp purvainiem pazeminājumiem (vigām); oss.
zobiņš Gareni izvirzījumi (priekšmetam).
vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
banāns Garens, mazliet līks, ar biezu, dzeltenu mizu klāts auglis.
grēda Gari izstiepti reljefa pacēlumi; kalnu virkne.
garkūļi Gari, taisni, kūļos izkulti (rudzu vai kviešu) salmi.
meditācija Garīga apcere, gremdēšanās pārdomās; garīga koncentrēšanās, ko praktizē, piem., budismā, lai iegūtu mieru un apskaidrību.
bauda Garīga patika, gandarījums, apmierinājums.
dvēsele Garīgā, nemirstīgā cilvēka būtības daļa.
veldzēt Garīgi spēcināt, bagātināt, arī sniegt prieku, mierinājumu.
psihoterapija Garīgo un uzvedības traucējumu ārstēšana, izmantojot verbālo un neverbālo saskarsmi, pārliecināšanu, izglītošanu, hipnozi u. tml.
krājums Garīgu vērtību, ideju, atmiņu, arī personības īpašību u. tml. kopums.
džins Gars (arābu folklorā), kas parasti mitinās pudelē vai eļļas lampā un spēj izpildīt dažādas sava saimnieka vēlēšanās.
makintošs Garš, gumijota auduma lietusmētelis.
lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (piem., baznīcā).
kanēlis Garšviela ar raksturīgu smaržu un īpatnēju garšu, ko iegūst no kanēļkoka mizas.
angstrēms Garuma mērvienība – 1 desmitmiljardā daļa metra, ko lieto optikā gaismas viļņa garuma mērīšanai, kā arī atomfizikā [Å].
kabeļtauva Garuma mērvienība – 185,2 metri (desmitā daļa no jūras jūdzes).
gaismas gads garuma mērvienība – attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (apmēram 9460 miljardu kilometru).
decimetrs Garuma mērvienība – viena desmitā daļa metra [dm].
gastronoms Gastronomijas (2) speciālists.
gastronoms Gastronomijas veikals.
jaut Gatavot (mīklu), maisot miltus šķidrumā.
maukt stabuli gatavot stabuli, novelkot zaram mizu.
iestaigāts ceļš gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
iestaigāta taka gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
iemīta taka gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
iemīts ceļš Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
iemīts ceļš Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
īdēt Gausties, žēloties, paust neapmierinātību.
flegmatisms Gausums, mierīgums, līdzsvarotība.
atmosfēra Gāzes apvalks ap Zemi, kas griežas kopā ar to; šāds apvalks ap citiem debess ķermeņiem.
gaiss Gāzu maisījums, kas apņem Zemi un veido tās atmosfēru; šāds gāzu maisījums, kas nepieciešams dzīvu būtņu, augu elpošanai.
pieglabāt Glabājot mirušos, piepildīt (kādu vietu).
turēt Glabāt (atmiņā, apziņā).
ķemmēt Glaust, kārtot ar ķemmi (matus); sukāt.
sukāt Glaust, kārtot ar suku, ķemmi (apmatojumu).
sukāt Glaust, kārtot, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apspalvojumu).
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
fajanss Glazēta, balta vai gaiša, no īpašas masas veidota keramika.
stājglezniecība Glezniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgs raksturs un funkcijas atšķirībā no monumentālās glezniecības, kas saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
neoimpresionisms Glezniecības virziens (radās 19. gadsimta 80. gados Francijā), kas attīstīja tālāk impresionismam raksturīgos glezniecības paņēmienus, piem., tīru spektra krāsu uzlikšanu uz audekla punktu veidā, optiski radot krāsu sajaukuma efektu.
gliemene Gliemis ar divvāku čaulu.
gliemezis Gliemis ar viengabala (parasti) spirālē sagrieztu čaulu, kas dažām sugām var būt reducējusies.
molusks Gliemis, mīkstmiesis.
slīdvirsma Gluda, ar iespējami mazu berzi virsma, kas paredzēta slīdes kustībai.
laidens Gluds, noapaļots, bez asumiem.
ofsets Gludspieduma paveids, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā – uz papīra vai cita materiāla.
gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
krēpas Gļotaini atdalījumi no elpošanas ceļiem, plaušām.
minigolfs Golfs, ko spēlē ievērojami mazākā laukumā nekā parasti.
gonokoks Gonorejas ierosinātājs mikroorganisms.
raibaļa Govs ar raibu apspalvojumu vai raibumiem.
zīmaļa Govs ar, parasti baltu, zīmi pierē.
apgrābstīt Grābstoties aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
mecotinta Grafikas iespiedtehnika, dobspieduma paveids, kurā iegūst attēlu ar tumšākiem un gaišākiem krāsu laukumiem, tonālām gradācijām; šādā tehnikā iegūtais attēls.
defise Grafiska zīme (-), ko lieto, piem., pārnesot vārdus jaunā rindā, norādot burtu izlaidumu vai kā savienojuma zīmi.
diagramma Grafisks attēls, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
mikrograms Grama miljonā daļa.
enciklopēdija Grāmata vienā vai vairākos sējumos ar īsiem, koncentrētiem, alfabētiski vai tematiski izkārtotiem apcerējumiem par dažādām tēmām vai vienas tēmas dažādiem jautājumiem.
sapņu grāmata grāmata, kurā uzskaitītas dažādu miegā redzētu tēlu nozīmes (galvenokārt nākotnes paredzēšanas nolūkā).
grāmatzīme Grāmatas īpašumzīme – miniatūrgrafikas mākslas darbs, ko ielīmē grāmatas vāka iekšpusē; ekslibris.
konkordance Grāmatas tekstā sastopamo (parasti svarīgāko) vārdu saraksts, ko parasti papildina citējumi ar attiecīgo vārdu.
morfoloģija Gramatikas daļa, kurā pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu) un funkcijas, gramatiskās kategorijas, gramatisko formu veidošanu.
laiks Gramatikas kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
pieļāvums Gramatikas kategorija, kas norāda uz kā iespējamu, varbūtēju ietekmi, kas nerealizējas.
izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
granāts Granātkoka auglis – apaļš, ar dzeltenīgu vai sārtu mizu klāts auglis, kuram ēdama ir daudzo sēklu ārējā, sarkanā kārta; granātābols.
klijas Graudu malšanas blakusprodukts – saberztas graudu daļiņas, sēnalas, milti u. tml.
rupja maluma milti graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug slapjās, mitrās vietās un kam ir lineāras, plakanas lapas, ložņājošs saknenis un ziedkopa – skara.
stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem (piem., timotiņš, auzene, skarene, kamolzāle, smilgas).
uzgravēt Gravējot izveidot, piem., uzrakstu, zīmi virsū (uz kā, kam).
skriemelis Gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraudamies noslēdz vai sašaurina atveri.
ritināt atmiņu kamolu gremdēties atmiņās, stāstīt atmiņas.
ritināt atmiņu kamolīti gremdēties atmiņās, stāstīt atmiņas.
ritināt atmiņu pavedienu gremdēties atmiņās, stāstīt atmiņas.
kuņģis Gremošanas orgāns starp barības vadu un tievo zarnu, kurā notiek mehāniska un ķīmiska barības pārstrādāšana.
mutes dobums gremošanas trakta sākumdaļa, kur notiek barības mehāniska sasmalcināšana un sākas tās ķīmiskā apstrāde.
pī Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts (Π, π).
Ahilejs Grieķu mitoloģijā – viens no izcilākajiem Trojas kara varoņiem, kura vienīgā ievainojamā vieta bija papēdis.
šķērst Griezt (beigta dzīvnieka, miruša cilvēka ķermeni); atgriezt vaļā (piem., vēderu).
kords Grods, ļoti izturīgs diegs no ķīmiskās šķiedras, ko izmanto zvejas tīklu, virvju, tauvu u. tml. izgatavošanai; audums, ko gatavo no šāda diega.
mazgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai pieder samērā mazi zemes īpašumi.
drenāža Gruntsūdens novadīšana vai tā līmeņa pazemināšana (izmantojot drenas); pazemes cauruļvadu, kanālu sistēma (gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai).
niezulis Grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi.
drausmīgs Grūti paciešams (par sajūtām, pārdzīvojumiem).
nepaklausīgi mati grūti sakārtojami mati.
krusts Grūtības, ciešanas, pārbaudījumi.
nedienas Grūtības, nepatikšanas; smagi, sāpīgi pārdzīvojumi.
problēma Grūtības, sarežģījumi.
dusēt Gulēt (parasti veselīgā miegā).
nogulēt Gulēt miegā (kādu laikposmu).
nogulēties Gulēt miegā (kādu laikposmu).
šņākuļot Gulēt miegā (šņācot).
šņākt Gulēt miegā, (parasti) radot šādas skaņas.
krākt Gulēt miegā.
nošņākties Gulēt, pagulēt miegā, arī nosnausties.
likties slīpi gulties, lai gulētu miegā.
guļ kā zīdainis guļ ļoti ciešā miegā.
izgulēt Guļot apmierināt vajadzību pēc miega, arī atpūtas.
izgulēties Guļot miegā, pilnīgi atpūsties, gulēt, kamēr nenāk miegs.
vārtīties Guļot nemierīgi vāļāties, valstīties (parasti bezmiegā).
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
dzēšgumija Gumija uzrakstītā izdzēšanai.
gumijnieki Gumijas zābaki.
ieveramā gumija gumijota, elastīga lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos.
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
smelt Gūt (piem., spējas, spēku), arī rast (ierosmi, idejas).
tikt Gūt (piem., zināšanas, saprasmi).
kļūt Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piem., mainoties cilvēka attieksmei) – par priekšmetiem, parādībām.
triumfēt Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru; gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara.
rezultēties Gūt izpausmi (kur, kādā veidā), beigties ar kādu rezultātu.
remdēties Gūt mierinājumu, mazināt (kā nevēlama) iedarbību, ietekmi.
mācīties Gūt zināšanas, prasmi vai iemaņas, tiekot mācītam, skolojoties, studējot u. tml.
ĢMO Ģenētiski modificēti organismi.
petrogrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pēta iežu sastāvu, uzbūvi un izcelsmi.
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā ievērojami pārveidojušās, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
iezis Ģeoloģiskos procesos izveidojies noteikta sastāva un uzbūves minerālu sakopojums patstāvīga masīva veidā.
desmitskaldnis Ģeometrisks ķermenis – daudzskaldnis, ko ierobežo desmit skaldnes.
bezstils Ģērbšanās īpatnību kopums, kas neatbilst sabiedrības izpratnei par labu gaumi.
alabastrs Ģipša paveids – baltas krāsas minerāls, no kura gatavo rotaslietas, vāzes u. tml.
bandžo Ģitārai radniecīgs stīgu strinkšķināminstruments ar plakanu, apaļu korpusu un garu kātu.
heliotrops Halcedona paveids – zaļgans minerāls ar sarkaniem lāsumiem.
barokamera Hermētiski noslēgta telpa pazemināta vai paaugstināta gaisa spiediena radīšanai.
hidrostatika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidruma līdzsvara stāvokli, nekustīgu šķidrumu un tajos iegremdētu ķermeņu mijiedarbību.
hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidrumu kustību un to mijiedarbību ar citiem ķermeņiem.
mata higrometrs higrometrs, kura darbības pamatā ir cilvēka mata īpašība mainīt savu garumu atkarībā no gaisa mitruma.
melnais caurums hipotētisks kosmisks objekts, kas var rasties, piem., kādai zvaigznei ārkārtīgi ātri saspiežoties savu gravitācijas spēku ietekmē.
psoriāze Hroniska ādas slimība, kurai raksturīgi sārti, plakani, krasi norobežoti plankumi, kuri klāti ar sudrabaini pelēcīgām zvīņām; zvīņēde.
čūlas slimība hroniska slimība, kam raksturīgi kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sieniņu bojājumi.
melnais humors humora paveids, kur smieklīgā objekts ir parādības, par kurām smieties parasti nav pieņemts vai nav pieklājīgi (piem., vardarbība, nāve).
kupleja Humoristiski satīriska dziesmiņa ar refrēnu par aktuālām sava laika dzīves parādībām.
kategoriskais imperatīvs I. Kanta ētikas pamatjēdziens, obligāts tikumiskais likums, kas neatkarīgi no apstākļiem jāievēro ikvienam cilvēkam.
idille Ideālas, laimīgas cilvēku attiecības, mierīga, laimīga dzīve.
mutulis Ieapaļas formas gāzes, tvaiku, dūmu u. tml. kopums, kas griezdamies pārvietojas uz augšu.
apaļīgs Ieapaļš (par priekšmetiem, veidojumiem).
kupris Ieapaļš izaugums uz (kamieļa) muguras.
sliede Iebraukta, iemīta vai ievilkta līnija, padziļinājums (piem., sniegā, smiltīs).
gubernators Iecelta vai vēlēta augstākā amatpersona ASV, Krievijas un vairāku citu valstu administratīvā iedalījuma teritorijās.
rakt Iecirst lāpstu zemē, sasvērt slīpi un izcelt piem., zemi, smiltis (par cilvēkiem).
sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no veicamā darba, pienākumiem u. tml.).
ierādīt Iedalīt, atļaut izmantot (piem., zemi, mājokli – parasti padomju iekārtas laikā).
stratifikācija Iedarbība (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu; vides iedarbību kopums, kas rada sēklas dīgtspēju.
apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski, ķīmiski u. tml.), panākt, ka (priekšmets, viela) iegūst citu veidu, citas īpašības.
skaldīt Iedarbojoties (piem., uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami.
stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
uzspiest kauna zīmi Iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
stādīties Iedomāties, iztēloties (ko); arī atainoties atmiņā.
gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties, arī aizmirsties.
vilkarīkle Iedzimta anomālija, kas veidojas, nesaaugot aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
debilitāte Iedzimtas garīgas atpalicības vieglākā forma, kurai raksturīgi spriešanas traucējumi.
oligofrēnija Iedzimti vai agrīnā bērnībā iegūti psihiskās attīstības traucējumi, garīga atpalicība.
aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū; iezemieši; pirmiedzīvotāji.
iezemietis Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs.
emigrācija Iedzīvotāju izceļošana uz citu valsti (politisku, ekonomisku u. c. iemeslu dēļ); dzīve, uzturēšanās ārzemēs emigranta statusā.
aparteīds Iedzīvotāju nodalīšana, diskriminācija pēc rases vai citām pazīmēm.
iedzīvotāju mehāniskais pieaugums iedzīvotāju pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
iedzīvotāju dabiskais pieaugums iedzīvotāju skaita palielināšanās, kad dzimstība ir lielāka par mirstību.
iezvēroties Iegailēties (dusmās, naidā u. tml.) – par acīm; spēji parādīties (acīs) – par mirdzumu, spīdumu.
uzglabāt atmiņā iegaumēt, neaizmirst.
atcerēties Iegaumēt, paturēt prātā, neaizmirst.
aizņemts (pats) ar sevi iegrimis savās domās, rūpēs, savrupā darbā u. tml.
aizsapņoties Iegrimt sapņos, fantāzijās; sapņojot aizmirsties.
nolasīt Iegūt (informāciju) no kā, parasti no mēraparāta zīmēm, nosacītajiem apzīmējumiem.
atrast Iegūt (ko); just (kādu attieksmi).
sintezēt Iegūt (ķīmisku savienojumu) sintēzes (3) ceļā.
uzsūkt Iegūt ar uztveri, pieredzi, apkārtējās vides ietekmi.
izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) – parasti par ķermeņa daļām.
folklorizēties Iegūt folkloras darbam raksturīgas pazīmes (piem., anonimitāti, variācijas).
atvieglot sirdi iegūt mierinājumu (izstāstot kādam visu, kas nomāc).
atvieglināt sirdi iegūt mierinājumu (izstāstot kādam visu, kas nomāc).
iemanīties Iegūt prasmi (ko darīt), parasti ilgākā laikā, vingrinoties.
uzkundzēties Iegūt varu, ietekmi (pār kādu); pakļaut savai gribai, ietekmei.
nomakšķerēt Iegūt, dabūt (parasti ar viltīgiem paņēmieniem).
dārgi samaksāt Iegūt, sasniegt (ko) ar lielām grūtībām, zaudējumiem, arī upuriem.
iekvēlināt Iejūsmināt, aizraut.
aizdedzināt Iejūsmināt, saviļņot.
aizdegt Iejūsmināt, saviļņot.
iejūsmot Iejūsmināt.
iekaist Iejūsmināties, aizrauties.
sust Iekaist siltuma, mitruma iedarbībā (par ķermeņa daļām).
spiedne Iekārta mitruma izspiešanai no kāda materiāla vai vielas.
manipulators Iekārta, ierīce dažādu darbību veikšanai no attāluma, imitējot cilvēka roku kustības.
mikroviļņu krāsns iekārta, kurā karstumu ēdiena uzsildīšanai vai pagatavošanai rada mikroviļņu plūsma.
paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
noenkuroties mierīgos ūdeņos iekārtoties tā, ka dzīve ir mierīga, bez uztraukumiem.
iestarpināt Iekļaut (kādu darbību, pasākumu) starp citām darbībām, pasākumiem.
noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos, arī lai (to) neaizmirstu.
līst Iekļūt (kur iekšā), kļūt nepatīkami sajūtamam.
iestrādāt Iekopt (zemi, tīrumu u. tml.).
kultivēt Iekopt, uzlabot (zemi); īpaši ierīkot, izveidot un kopt (piem., ganības).
diskomforts Iekšējs nemiers, labsajūtas trūkums.
botes Ielas apavi, ko valkā virs kurpēm, lai tās aizsargātu no mitruma, aukstuma u. tml.
ielādēt Ielikt, ievirzīt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu; iepildīt (piem., šaujampulveri, sprāgstvielu).
regulējams krustojums ielu krustojums, kurā satiksmi regulē satiksmes regulētājs vai luksofors.
iejaukt Iemaisot miltus (ierauga) šķidrumā, sagatavot (mīklu); iejaut.
iemist Iemājot; piemist.
depozīts Iemaksas tiesu vai administratīvo iestāžu kontā.
tehnika Iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai).
laužņi Iemauktu sastāvdaļa – mutē liekama dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
piegriezt Iemērīt un piešķirt (papildu zemi, teritoriju).
ieaijāt Iemidzināt (piem., par vienmērīgu skaņu, kustību).
inkarnācija Iemiesošanās; Dieva iemiesošanās cilvēka ķermenī.
personificēt Iemiesot sevī, iztēloties sevi kāda cita vietā.
iekvēloties Iemirdzēties pārdzīvojumā (par acīm, skatienu).
iedegties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm); parādīties (acīs).
aizmirdzēties Iemirdzēties.
apsēst Iemitināties lielā daudzumā; uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
papildienākumi Ienākumi, ko gūst papildus iepriekš paredzētajiem, regulārajiem ienākumiem.
pasīvie ienākumi ienākumi, kuru gūšanā ienākumu saņēmējs tiešā veidā nepiedalās (piem., dividendes).
neto Ienākums, no kura ir atskaitīti visi izdevumi.
bruto Ienākums, no kura nav atskaitīti izdevumi.
eksistences minimums ienākumu apjoms, ar ko pietiek pašu nepieciešamāko vajadzību apmierināšanai.
saperināties Ieperināties – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem.
aklais randiņš iepriekš norunāta satikšanās starp cilvēkiem, kuri iepriekš nekad nav redzējuši viens otru, nav personiski pazīstami.
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta rīcība, darbības veids, arī paņēmienu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
izziņa Iepriekšēja izmeklēšana krimināllietā (līdz tiešas izmeklēšanas sākumam).
augstākminētais Iepriekšminētais, iepriekš minētais.
nomitināt Ierādīt dzīvesvietu, ļaut apmesties; izmitināt.
novietot Ierādīt, iekārtot (kam) apmešanās vietu; izmitināt.
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
sagaidīt Ierasties (kur), lai sastaptu, apsveiktu (piem., atbraucēju); sagatavoties (piem., atbraucēja, ciemiņa) uzņemšanai.
ieraugs Ieraudzēta pašķidra masa mīklas raudzēšanai; vielu, mikroorganismu kopums, kas aizsāk (kā) rūgšanu.
starteris Ierīce (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai; arī ierīce zemspiediena luminiscences spuldžu iededzināšanai.
nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) slimnieku, ievainoto vai mirušo pārnešanai guļus stāvoklī.
turnikets Ierīce (piem., rotējoša krustveida šķēršļa veidā), kas griezdamies regulē gājēju plūsmu, ļaujot iet tikai pa vienam.
aizsargs Ierīce (šaujamierocī) patvaļīga šāviena novēršanai.
aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa patronas iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
drošinātājs Ierīce (šaujamierocī), kas novērš nejaušu šāvienu.
psihrometrs Ierīce gaisa relatīvā mitruma un temperatūras noteikšanai pēc divu termometru – sausa un saslapināta – rādījumu starpības.
dzirnavas Ierīce labības pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
putotājs Ierīce putošanai; mikseris.
seismometrs Ierīce seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
pulverizators Ierīce šķidruma izsmidzināšanai ar gaisa strūklu.
mizotājs Ierīce vai darbarīks (kā) mizošanai.
telūrijs Ierīce, ar kuru demonstrē Zemes griešanos ap savu asi un ap Sauli, kā arī Mēness griešanos ap Zemi.
mitrinātājs Ierīce, iekārta (kā) mitrināšanai.
smidzinātājs Ierīce, iekārta (kā) smidzināšanai.
kanāls Ierīce, kas automātiski realizē datu apmaiņu starp operatīvo atmiņu un perifēriskajām iekārtām.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
filtrs Ierīce, mehānisms vai iekārta (šķidruma, gāzes) attīrīšanai no piemaisījumiem.
zemēt Ierīkot nepieciešamos savienojumus starp elektroiekārtas daļām un zemi.
slēgta ierinda ierinda, rinda, kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazas atstarpes.
slēgta rinda ierinda, rinda, kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazas atstarpes.
apbruņojums Ieroču un militārās tehnikas kopums.
indukcija Ierosas un aiztures procesu mijiedarbība.
aktivēt Ierosināt, arī veicināt (fizioloģiska, ķīmiska u. tml.) procesa norisi, palielināt reakcijas spēju.
uzdot Ierosināt, mudināt rast atminējumu, risinājumu.
sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) – parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā.
iečiepstēties Ierunāties, ieminēties (par ko).
ieteikties Ierunāties, ieminēties.
sacelt kājās Iesaistīt nemieros, cīņā.
skriet postā iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
skriet nelaimē iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
iemirdzēties Iesākt mirdzēt; īsu brīdi mirdzēt.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt; īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
uzmirdzināt Iesākt mirdzināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt.
iemirgoties Iesākt mirgot; īsu brīdi mirgot.
uzmirgot Iesākt mirgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirgot.
aizmizot Iesākt mizot, bet nepabeigt; daļēji nomizot.
ieplaisāt Iesākt plaisāt; vietumis saplaisāt.
ieplīst Iesākt plīst, rasties plaisai, bojājumam; vietumis pārplīst.
iepūt Iesākt pūt; mazliet, arī vietumis sapūt.
ieķiķināties Iesākt smieties īsiem, paklusiem smiekliem un pārstāt.
nosmieties Iesākt smieties un beigt smieties.
iesmieties Iesākt smieties un pārstāt.
iesmilkstēties Iesākt smilkstēt un apklust.
uzliesmot Iesākt spoži spīdēt; īsu brīdi spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, kosmiskiem ķermeņiem).
uzmutuļot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
uzkūsāt Iesākt strauji, spraigi risināties (piemēram, par notikumiem).
ierunāties Iesākt šaut (par šaujamieročiem).
ņemt Iesaukt (armijā), likt pildīt karavīra pienākumus.
albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
skābputra Ieskābēta šķidra miežu putraimu putra, kam ēdot piejauc arī rūgušpienu vai biezpienu un lieto aukstu.
blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
rēgs Iespējama, varbūtēja parādība, process, kas atstāj negatīvu iespaidu, ietekmi uz rīcību, emocijām u. tml.
nobruņoties līdz zobiem iespējami pilnīgi nobruņoties.
korpuss Iespiedburti, kuru augstums ir 3,76 milimetri.
pēda Iespiedumi, (kā) nospiedumi.
pārvalde Iestāde, kas nodarbojas ar tās pakļautībā esošo iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; ēka, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
komisariāts Iestāde, kuru vada komisārs.
laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, mērījumus; speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, mērījumiem.
iestāju pārbaudījumi iestājpārbaudījumi.
sastingt Iestāties (par klusumu, mieru).
pienākt Iestāties, iesākties (piem., par notikumiem, parādībām).
iesērēt Iestrēgt, iegrimt (smilts, dūņu u. tml. sanesumos).
kāpt krastā Iet ārā no ūdens uz sauszemi.
atrast galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
dabūt galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka (tas) zaudē pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības, morāli pagrimst.
granulēt Ietvert (sēklas) minerālvielu, balastvielu apvalkā.
čipēt Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu.
čipot Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu.
izlūkot Ievākt slepeni (piem., militāra rakstura) ziņas.
biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē, padomju iekārtā), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
divkāršot Ievērojami palielināt, kāpināt (piem., spēkus, pūles).
sakāpt Ievērojami palielināties.
ārpus konkurences ievērojami pārāks par visiem citiem.
deformēt Ievērojami pārveidot, kropļot (kā formu).
nobremzēt Ievērojami samazināt, vai pilnīgi apturēt (kā) norises, attīstības ātrumu.
sausums Ievērojams ilglaicīgs nokrišņu trūkums, kura dēļ augsnē izbeidzas mitruma rezerves.
ieperināties Ieviesties, iemitināties.
kompostrēt Ievietojot kompostrētājā, iespiest (biļetē) datumu vai cita veida zīmi kontrolei vai reģistrācijai.
uzsēt Ievietot (mikroorganismus) barotnē audzēšanai laboratorijas apstākļos.
salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
pievilkt Ievilkt, iezīmēt (grafisku zīmi), tā papildinot uzrakstīto.
ienest Ievirzīt (kur iekšā) – piem., par vēju, straumi.
iedzimtais Iezemietis.
atzīmēt Iezīmēt (ar zīmi).
iestigot Iezīmēt (parasti meža nogabala) robežas (piem., ar stigām, mietiņiem).
vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai; izvirdumiezis.
rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus.
nogulumieži Ieži, kas radušies no senāku iežu dēdēšanas produktiem vai organiskām atliekām, arī no vulkānu izvirdumiem.
silicītieži Ieži, kas sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda minerāliem.
metamorfie ieži ieži, kas veidojušies no magmatiskiem vai nogulumiežiem.
aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai izmitināšanai zem klajas debess).
morēna Iežu (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs (šļūdonis).
laukšpats Iežus veidojošs minerāls, kas sastāv no alumīnija, silikāta savienojumos ar kāliju, nātriju, kalciju u. tml.
ieburkšķēties Īgni, neapmierināti ierunāties.
uzrūkt Īgni, neapmierināti pateikt (kādam).
rūkt Īgni, zemā balsī paust neapmierinātību.
skābs Īgns, nelaipns, arī neapmierināts; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
skāņš Īgns, nelaipns; arī neapmierināts.
dienišķā maize ikdienas uzturs; katrai dienai nepieciešamie iztikas līdzekļi.
iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma.
sagulēt Ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim).
iekopt Ilgāku laiku kopjot, padarīt auglīgāku (zemi).
žņaugt Ilgāku laiku pastāvot, radīt nemieru, satraukumu u. tml. (par psihisku stāvokli).
izamizēties Ilgāku laiku, daudz amizēties.
izmieloties Ilgāku laiku, daudz mieloties.
izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
izsmieties Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
sapūt Ilgi atrasties, būt aizmirstam (kur).
odiseja Ilgs ceļojums, brauciens (parasti ar daudziem piedzīvojumiem).
bezgalīgs Ilgs, nemitīgs; tāds, kas bieži atkārtojas; apnicīgs.
depresija Ilgstoša stagnācija vai lejupslīde ekonomikā ar saimniecisku sastingumu, bezdarba palielināšanos.
lauzīties Ilgstoši nebūt ar mieru, nepiekrist (kam).
krimst Ilgstoši nomākt, nedot miera; kremst.
smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt.
investīcija Ilgtermiņa finanšu ieguldījums (kādas valsts ekonomikā).
pamatlīdzekļi Ilgtermiņa ieguldījumi, kuri ir paredzēti uzņēmējdarbībai un kurus izmanto ražošanā, pakalpojumu sniegšanā u. tml.
stratēģija Ilgtermiņa plāns vai programma, kurā definēts mērķis, tā sasniegšanas posmi un mehānisms.
dublets Imitēts dārgakmens, kas izveidots no diviem gabaliem, no kuriem īsts ir augšējais.
butaforija Imitēts priekšmets, ko izmanto demonstrēšanai, reklāmai.
klaburčūska Indīga čūska, kurai astes galā (parasti) ir ragvielas veidojumi, kas, astei vibrējot, grab.
tabūns Indīga ķīmiska kaujas viela, nervus paralizējoša gāze.
muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piem., mušmires.
dioksīns Indīgs ķīmisks savienojums, kas rodas kā blakusprodukts, piem., herbicīdu ražošanā, papīra balināšanā un kas piesārņo apkārtējo vidi.
čūskogas Indīgs liliju dzimtas lakstaugs ar vienu zilganmelnu ogu mieturī.
toksicitāte Indīgu vielu iedarbība uz organismiem.
pārliecība Indivīdam izveidojies atziņu kopums, kas nosaka viņa personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmi pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru.
pistole Individuālais šaujamierocis tuvu mērķu iznīcināšanai.
mašīnpistole Individuāls automātiskais strēlnieku šaujamierocis; automāts.
automāts Individuāls automātiskais strēlnieku šaujamierocis; mašīnpistole.
lepra Infekcijas slimība, kam raksturīga ādas, gļotādas un nervu bojājumi; spitālība.
skarlatīna Infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
sēnīšslimība Infekcijas slimība, ko izraisa patogēnās sēnes; mikoze.
kailā ēde infekcioza ādas slimība, kurai raksturīgi bojājumi galvas matainajā daļā.
trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
Covid-19 Infekcioza slimība, kuru izraisa vīruss no koronavīrusu grupas un kurai ir gripai līdzīgi simptomi – drudzis, klepus, kakla sāpes, kaulu sāpes.
ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru (komandierim) sniedz pēc reglamentā noteiktas formas.
kompromats Informācija, fakti u. tml., kas (kādu) kompromitē.
hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā; mācīšana miegā.
vietne Informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
saskarsme Informācijas, domu, jūtu u. tml. apmaiņa, mijiedarbība starp diviem vai vairākiem cilvēkiem runas, žestu, emocionālu kontaktu veidā.
ķermeņa valoda informācijas, emociju paušana ar žestiem, mīmiku, ķermeņa kustībām.
zibatmiņa Informātikā – energoneatkarīga atmiņa, kas operē ar veseliem datu blokiem; ārējais datu nesējs.
ziņot Informēt (komandieri) par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
virspavēlniecība Institūcija (augstākā pavēlniecība), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
subordinācija Institūciju vai amatpersonu izkārtojuma sistēma, kur zemāki posmi padoti augstākiem.
instruktāža Instruēšana, pamācīšana; oficiāla iepazīstināšana ar instrukciju, pastāvošajiem noteikumiem.
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm; persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pastorāle Instrumentāls skaņdarbs vai cikliska skaņdarba daļa, kas attēlo mierīgas lauku dzīves un dabas ainavas.
sociālās zinības integrēts mācību priekšmets, kurā ietverta ētiskā, pilsoniskā, ekonomiskā un veselības izglītība.
aerobika Intensīva, ritmiska vingrošana ar dejas elementiem mūzikas pavadījumā.
vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, piedāvājot atbildes uz jautājumiem, vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
raibs Interesants, neparasts (par notikumiem, piedzīvojumiem).
interneta resursi internetā atrodamie informācijas avoti – mājaslapas, datubāzes u. tml.
decima Intervāls – desmitā pakāpe no pamatskaņas; diatoniskās gammas desmitā pakāpe.
miāze Invāzijas slimība, ko ierosina mušu un dunduru kāpuri, parazitēdami dzīvnieku un cilvēku ķermeņa audos un dobumos.
leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka vienība (hitleriskās Vācijas armijā).
saspriegot Īpašā apstrādē (parasti ievērojami) palielināt (kā) mehānisko spriegumu.
kapenes Īpaša celtne, telpa mirušo apbedīšanai.
nieze Īpaša sajūta, kas rada tieksmi kasīt ādu.
kaps Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai; kapsēta.
kapsēta Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai.
iznīcinātājs Īpašas militāras vienības loceklis, kura uzdevums bija iznīcināt nacionālos partizānus un to atbalstītājus (pēc Otrā pasaules kara).
eksteritorialitāte Īpašas tiesības un privilēģijas, ko valstis savstarpēji piešķir viena otras diplomātiskajām pārstāvniecībām un to darbiniekiem, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
snaiperis Īpaši apmācīts cilvēks, kas ļoti precīzi šauj un apguvis maskēšanās un novērošanas prasmi.
skeitparks Īpaši aprīkota vieta (ar tramplīniem, rampām, paaugstinājumiem), kur nodarboties ar skeitbordu, skrituļslidošanu u. tml.
marmorpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar marmoram raksturīgiem plankumiem.
strops Īpaši darināts miteklis bitēm.
parks Īpaši iekārtota atpūtas teritorija ar apstādījumiem, kokiem, koku grupām, ierīkotiem celiņiem u. tml.
karabāze Īpaši iekārtota teritorija, kur novietots karaspēks, militārās iestādes, ieroči, munīcija, pārtika un citi krājumi lielu armijas vienību apgādei.
kolumbārijs Īpaši ierīkota vieta, kur pēc kremācijas apglabā urnas ar mirušo pelniem.
tīrkultūra Īpaši izaudzēts vienas sugas (baktēriju, mikroskopisku sēņu) kopums.
liels Īpaši nozīmīgs (piem., par piemiņas dienu).
godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā pie kāda objekta) pauž godinājumu (kam).
maģija Īpaši vārdi un noteiktas darbības, ar ko var izraisīt pārdabisku spēku ietekmi par labu vai par ļaunu kādam; buršana.
ligzda Īpaši veidots (piem., kukaiņu, nelielu zīdītāju) miteklis.
zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastes veida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus; arī saistāmība (2).
saistāmība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piem., vielas).
attieksmes adjektīvs īpašības vārds, kas norāda uz nemainīgu vai relatīvu priekšmeta pazīmi un kam nav salīdzināmo pakāpju.
spēks Īpašību kopums, kas nodrošina psihiskas norises, to izpausmi.
mozaīka Īpašs glezniecības veids, kurā sīkus, dažādas krāsas akmentiņus, stikla vai keramikas gabaliņus iespiež ar lēni sacietējošu masu noklātā virsmā.
akcīze Īpašs nodoklis, ko valsts uzliek dažām precēm (piem., degvielai, degvīnam, tabakai) vai pakalpojumiem un kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā.
trauksmes sajūta īpašs psihisks stāvoklis, kam raksturīgs nemiers, satraukums, neizskaidrojams sasprindzinājums un bailes.
maska Īpašs uz sejas liekams vai pie sejas pieliekams priekšmets ar izgrieztiem caurumiem acu vietās.
diēta Īpašs uztura režīms ar noteiktiem ierobežojumiem (piem., liekā svara zaudēšanai).
muskulis Īpašu organisma audu kopojums, kas spēj sarauties un veikt dinamisku vai statisku darbu.
OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienība cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem, kas vēlāk kļuva par represīvu spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību; melnās beretes.
iprīts Īpatnēji smaržojoša indīga viela; ķīmiska kaujasviela – sinepju gāze.
maniere Īpatnēju, individuālu stilistisko un tehnisko paņēmienu kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
kārts šūpulis (kādam) ir dzimis (kādā vietā, laikā).
viegla augsne irdena smilts augsne.
viegla zeme irdena smilts zeme, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
grants Irdens iezis, kas sastāv no noapaļotām iežu (arī minerālu) drumslām; rupja, graudaina smilts.
smilšmāls Irdens nogulumiezis – smilts un māla sajaukums, kurā ir 10–30% māla daļiņu; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis.
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem maziem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, sniega segas u. tml.
less Irdens, dzeltenīgi pelēks nogulumiezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs.
rušināties Irdināt augsni, zemi (dārzā); strādāt dārza darbus.
rakņāt Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā).
piecminūte Īsa, aptuveni piecas minūtes ilga sanāksme, apspriede.
pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu; pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
meteors Īslaicīga gaismas parādība Zemes atmosfērā, kas rodas, kosmiskam ķermenim ar milzīgu ātrumu ieskrienot Zemes atmosfērā; krītošā zvaigzne.
plaucēt Īslaicīgi karsēt (piem., dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes iejavu.
tirkšķis Īslaicīgs troksnis, ko rada mehāniskas ierīces, plīstoši audumi.
halālpārtika Islāma noteikumiem atbilstoša pārtika.
Korāns Islāma svētā grāmata – musulmaņu reliģisko, tiesisko, tikumisko, kā arī sadzīvisko noteikumu un pamācību krājums, ko pravietis Muhameds saņēmis no Allāha.
Sunna Islāma tekstu krājums, kurā ietilpst stāsti par Muhamedu, kā arī Korāna papildinājumi un iztulkojumi.
diagnoze Īss medicīniskajā terminoloģijā formulēts slēdziens par to, kāda slimība vai slimību kopums ir pacientam.
džingls Īss muzikāls fragments, skaņu kopa, ko kā pazīšanās zīmi atskaņo reklāmās, radiostaciju raidījumu starplaikos u. tml.
anekdote Īss stāstījums par kādu komisku notikumu ar negaidītu un asprātīgu nobeigumu.
mietiņš Īss, neliels miets, ko izmanto par (kā) zīmi.
revanšēties Īstenot revanša politiku – nesamierināties ar zaudējumu un centies atgūt zaudēto.
patēriņa kredīts īstermiņa aizdevums (parasti bez nodrošinājuma), kas paredzēts gadījumiem, kad nepieciešami naudas līdzekļi (piem., kādam pirkumam).
bona Īstermiņa saistību raksts, kas dod tiesības saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
nogriezties Īsu brīdi griezties un pārstāt griezties (piem., par dūmiem, smiltīm).
nošausmināties Īsu brīdi izpaust šausmas, arī sašutumu, neapmierinātību (par ko).
pazibēt Īsu brīdi izpausties (par emocijām, emociju izpausmi).
nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (par dūmiem, putekļiem, smiltīm u. tml.).
nomirdzēt Īsu brīdi mirdzēt un pārstāt mirdzēt.
nomirdzināt Īsu brīdi mirdzināt un beigt mirdzināt (ko).
nomirgot Īsu brīdi mirgot un pārstāt mirgot.
pazibēt Īsu brīdi rasties (piem., atmiņā, prātā).
nosmilkstēt Īsu brīdi smilkstēt un pārstāt smilkstēt.
notīksmināties Īsu brīdi tīksmināties un beigt tīksmināties.
pazibēt Īsu brīdi uzmirdzēt, izgaismoties.
nosmirdēt Īsu brīdi, neilgu laiku smirdēt.
varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
ņoki Itāliešu virtuves ēdiens – klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņjoki.
ņjoki Itāliešu virtuves ēdiens – klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņoki.
uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) – par augiem, organisma veidojumiem.
samierināties Izbeigt nesaskaņas, strīdu, atjaunot mierīgas attiecības.
pārstāt Izbeigt, pārtraukt (veikt kādu darbību) – par ierīcēm, mehānismiem.
noslāpt Izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
nozust Izbeigties, izzust (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
pagaist Izbeigties, pāriet (piem., par jūtām); tikt aizmirstam.
izbiras Izbiruši smalkumi.
pārbolīt Izbolīt (acis) tā, ka atsedzas acu baltumi.
līnijdroška Izbraucamie rati ar sēdekli garenvirzienā.
terase Izbūvēts laukumiņš, neliels paaugstinājums (pie ēkas); īpaši ierīkota vieta (piem., uz mājas jumta).
rakt Izcelt (zemi, smiltis u. tml.) ar īpašām iekārtām, ierīcēm, mašīnu lāpstveida daļām.
puņķi Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas.
pūžņi Izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā.
izgarot Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
iztvaikot Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
izkakāt Izdalīt ar izkārnījumiem.
garot Izdalīt mitrumu, kūpēt, iztvaikot.
elpot Izdalīt, izplatīt, piem., mitrumu, gaisu, smaržu.
diskontēt Izdarīt atskaitījumu no vekseļa nominālās summas.
izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā.
pārstatīt kalnus izdarīt to, kas ir šķietami neiespējams.
smērēt rokas izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
smērēt nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
papildizdevumi Izdevumi, kas rodas papildus iepriekš paredzētajiem izdevumiem.
apgrozības izmaksas izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
izmaksa Izdevumi; (kā) ražošanai, iegādei, norisei u. tml. nepieciešamā naudas summa.
deficīts Izdevumu pārsvars pār ienākumiem.
izkombinēt Izdomāt paņēmienu kopumu, kā iegūt, panākt (ko).
sakombinēt Izdomāt paņēmienu kopumu, kā iegūt, panākt (ko).
smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
uzknipelēt Izgatavot (parasti ar grūtībām, sarežģījumiem).
izmeistarot Izgatavot (parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi).
gredzenot Izgriezt apkārt koka stumbram (arī zaram) mizas sloksnīti vai uzmaukt stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu augšanu.
atgulēt Izgulēt (neizgulēto miegu).
izvandīt Izjaukt, izsvaidīt, arī izrakņāt (parasti zemi).
sastapties Izjust (kāda attieksmi, izturēšanos).
atelpot Izjust atvieglojumu, mieru (piem., pēc garīgām, fiziskām grūtībām).
kaifot Izjust baudu; sajūsmināties.
justies gandarītam izjust gandarījumu, apmierinājumu.
kaifot Izjust labsajūtu, baudu, tīksmi.
justies kā (septītajās) debesīs izjust lielu prieku, laimi; būt sajūsmā.
bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ); uztraukties, raizēties (par ko).
bīties Izjust nemieru, bažas; baiļoties.
nejusties savā ādā izjust nemieru, labsajūtas traucējumu; nejusties brīvi.
baidīties Izjust nemieru, satraukumu; uztraukties.
priecāties Izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
nožēlot Izjust sarūgtinājumu, neapmierinātību (par ko).
tiekties Izjust tieksmi, nepieciešamību (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt).
tīksmināties Izjust tīksmi (par ko).
uzsprēgāt Izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust (ko negatīvu, piemēram, neapmierinātību).
klucis Izkārnījumi, fekālijas.
ekskrementi Izkārnījumi.
kaka Izkārnījumi.
iegrozīties Izkārtot (sev ko) tā, lai izveidotos vēlami apstākļi.
izgaisināt Izkliedēt (piem., dūmus, miglu).
uzdzīve Izlaidīga, baudkāra līksmošanās; baudkāra, netikumiska izprieca.
atšifrēt Izlasīt, pārrakstīt salasāmi (piem., ko grūti izlasāmā rokrakstā rakstītu); pārrakstīt parastā rakstībā (piem., audioierakstā rakstīto).
izrauties Izlauzties (piem., par vārdiem, smiekliem, vaidu).
sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotajā.
izlīgums Izlīgšana; samierināšanās; miera noslēgšana.
norakt kara cirvi izlīgt, salīgt mieru.
kredīta izmaksas izmaksas, ko veido kredīta procentu maksājumi par aizņemtā kapitāla saņemšanu, izmantošanu un dzēšanu.
dzēst obligāciju izmaksāt obligācijā minēto summu.
protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu); dāvāt labvēlību.
zondēt Izmantot īpašas metodes (piem., arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
izspēlēt kārti izmantot kādu līdzekli, paņēmienu u. tml., lai iedarbotos uz kādu.
taranēt Izmantot kaujas paņēmienu – ar savu kaujas mašīnu ietriekties pretinieka lidmašīnā, tankā vai kuģa korpusā.
izlīdzēties Izmantot, izlietot (kādu paņēmienu); arī atrast iespējas.
kratīšana Izmeklēšanas darbība – personu, telpu pārmeklēšana, lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
digitālgeita Izmeklēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
izskalot Izmest, izsviest krastā ar straumi, viļņiem.
izģērēt Izmiecēt (ādu).
ihtiozaurs Izmiris Mezozoja ēras jūras rāpulis ar delfīniem vai zivīm līdzīgu ķermeni.
dinozaurs Izmiris mezozoja ēras rāpulis.
mamuts Izmiris ziloņu dzimtas leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem ilkņiem un biezu, brūnganu apmatojumu [Elephas primigenius].
nomirkt Izmirkt (1).
izlīt Izmirkt, samirkt lietū.
izžulgt Izmirkt.
pārakmeņojums Izmiruša dzīvnieka vai sena auga atlieka, kas pārakmeņojusies un saglabājusies nogulumiežos; fosilija.
fosilija Izmiruša dzīvnieka, sena auga atlieka, kas saglabājusies zemes slāņos pārakmeņojuma vai nospieduma veidā.
bruņuzivis Izmirušas zivis, kurām ķermenis bija klāts ar kaula bruņām.
pterozauri Izmiruši fosili lidojoši rāpuļi ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, ar gariem knābjveida žokļiem [Pterosauria].
zauri Izmirušu rāpuļu kopējs apzīmējums.
agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums.
krist izmisumā izmist.
izsamist Izmist.
izmisība Izmisums.
iznest ar kājām pa priekšu iznest mirušu.
izsust Iznīkt (pārmērīga augsnes mitruma, siltuma dēļ).
izslīkt Iznīkt pārmērīga mitruma dēļ (par augiem).
izrentēt Iznomāt (parasti lauku saimniecību, zemi).
termoizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu; siltumizolācija.
ielenkt Izolēt (karaspēka vienību, grupējumu, militāru objektu), lai to iznīcinātu, pārtrauktu pretošanos.
bloķēt Izolēt militāri, politiski vai ekonomiski; pārtraukt (piem., sakarus) piespiedu kārtā.
izoterma Izotermiskā procesa grafisks attēlojums.
izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi, būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko).
izsmiet Izpaust nievīgu, nicīgu attieksmi; asi izzobot, dzēlīgi raksturot.
parādīt dūri izpaust savas dusmas, neapmierinātību, draudēt, parādot (kādam) dūri.
parādīt kulaku izpaust savas dusmas, neapmierinātību, draudēt, parādot (kādam) dūri.
parādīt zobus Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
sadumpoties Izpaust savu neapmierinātību, atteikties paklausīt (kādam), pakļauties (kam).
saraukt degunu izpaust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
repot Izpildīt priekšnesumu repa stilā – uz mūzikas fona ātri, ritmiski izrunāt vārdus.
izpildu komiteja izpildkomiteja.
spraukties Izplatīties (pa ko šauru) – par gaismu, dūmiem u. tml.
velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) – piem., par miglu, mākoņiem, gaismu.
nolaisties Izplatoties lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) – par miglu, dūmiem u. tml.
stendaps Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs; stāvizrāde.
stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
lutināt Izrādīt ļoti saudzīgu, labvēlīgu attieksmi.
dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos, attieksmi) nepatīkamu pārdzīvojumu; aizvainot.
iedvest Izraisīt (attieksmi pret sevi); būt par cēloni, ka izraisās (psihisks stāvoklis, attieksme).
glaimot Izraisīt (kādā) patīkamu apziņu, tīksmi.
pavedināt Izraisīt (kādā) tieksmi, vēlmi stāties dzimumattiecībās; panākt, ka (kādam) rodas šāda tieksme, vēlme.
sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
sacelt Izraisīt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
iedrosmināt Izraisīt drosmi (kādā).
sagrauzt Izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (piem., par pārdzīvojumiem).
inficēt Izraisīt infekciju; aplipināt; pārņemt organismu vai kādu tā daļu (par slimību ierosinātājiem mikroorganismiem).
dzīt izmisumā izraisīt izmisumu.
atveldzēt skatienu izraisīt labpatiku, vēlmi vērot (parasti krāšņu ainavu).
urbties Izraisīt nemieru, mokoši ietekmēt.
atbaidīt Izraisīt nepatiku, piesardzību; neradīt vēlmi lietot, pirkt u. tml.
dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem.
tramdīt Izraisīt satraukumu, nemieru, pārņemt (par domām, negatīvu psihisku stāvokli u. tml.).
sakārdināt Izraisīt seksuālu tieksmi.
kārdināt Izraisīt seksuālu vēlmi.
sadrošināties Izraisīt sev drosmi (ko darīt).
tīksmināt Izraisīt tīksmi (kādam).
iemidzināt Izraisīt vispārēju narkozi; ar medikamentiem panākt, ka (parasti dzīvnieks) letāli iemieg.
iegūt Izraisīt, panākt (noteiktu attieksmi pret sevi).
sagult Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
sagulties Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (piemēram, par psihisku stāvokli).
uzbrukt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt.
pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt (citā vietā); pārbedīt.
pārbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt (citā vietā).
izmargot Izrotāt (ar izšuvumiem, kalumiem, zīmējumiem).
izgleznot Izrotāt, pārklājot ar gleznojumiem (telpas iekšpusi).
pagarināt Izrunāt (skaņu) samērā ilgi, atbilstoši valodas likumiem.
saīsināt Izrunāt (skaņu) samērā īsi, atbilstoši valodas likumiem; pārveidot garo skaņu par īso skaņu.
zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., uzmākties kādam, pieprasīt (ko) no kāda, aizskart (kādu).
piekliegt Izsakot savu neapmierinātību, sašutumu, aizņemt, piepildīt ar šādu informāciju.
sāts Izsalkuma sajūtas pilnīgs apmierinājums; tas, kas rada izsalkuma sajūtas pilnīgu apmierinājumu.
lai jupis (pa)rauj izsaucas lielā neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, vēloties, lai kaut kā nebūtu, arī lādot.
Rauj (viņu) piķis! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
Rauj (viņu) vilks! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
Rauj (viņu) velns! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
Rauj (viņu) jods! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
Posts man (ar kādu)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
Ak tu posts! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
(ak) tu piķis! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Piķis un zēvele! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Ak tu vilks! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
kad tevi piķis izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Piķis viņu (sa)zin(a)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Velns (viņu, to) (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
vilks viņu (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Vilks to (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Velns (viņu, to) (sa)zina! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Piķis parāvis! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Kur tas redzēts? izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Lai velns parauj! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Lai piķis parauj! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
pie velna Izsaucas, paužot neapmierinātību, sašutumu, dusmas.
jupis (pa)rāvis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, arī neizpratni.
kad tevi jupis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību.
Lai jods sasper! izsauciens lielā neapmierinātībā, naidā, dusmās.
Pie joda! izsauciens, paužot neapmierinātību, sašutumu vai vēlēšanos no kaut kā atbrīvoties.
nerādīt dzīvības pazīmes izskatīties pēc miruša, būt mirušam.
pārciest Izslimot (slimību); piedzīvot, pieredzēt (operāciju, slimības lēkmi u. tml.).
elegants Izsmalcināts, ar labu gaumi (par cilvēku); tāds, kura apģērbs ir gaumīgs, izsmalcināts.
nopūst Izsmidzinot, izpūšot vielu (no aparāta, baloniņa u. tml.), pārklāt (ar to ko).
norēkt Izsmiet (kādu).
nosmiet Izsmiet (kādu).
piesmiet Izsmiet, apsmiet.
noņirgt Izsmiet.
izņirgties Izsmieties.
mazāksolīšana Izsole, kurā pakāpeniski pazemina cenu.
spīdēt Izstarot, izplatīt vai šķietami izstarot, izplatīt gaismu (par gaismas avotu).
izsūdzēt Izstāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
dārglietas Izstrādājumi (piem., rotaslietas) no dārgmetāla, dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem.
kartonāža Izstrādājumi no samērā cieta, bieza papīra un kartona (piem., kartona taras kastes, kārbas).
parfimērija Izstrādājumi, ko lieto (kā) aromatizēšanai vai atsvaidzināšanai (piem., smaržas, odekoloni, losjoni, dezodoranti).
silikāti Izstrādājums no šāda minerāla (piem., stikls, keramika).
pārvalks Izstrādājums, ko pārvelk pāri (kam), lai (to) pasargātu no netīrumiem.
solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
klājdūriens Izšūšanas paņēmiens, dūrienus veidojot cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
ķēžu dūriens izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā.
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi cits citam sekojoši pavedieni; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
glaimīgs Iztapīgi laipns, lišķīgs; tāds, kurā izpaužas glaimi.
predikatīvs Izteicēja nominālā daļa.
žests Izteiksmīga kustība (parasti ar rokām), kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
tuvināt Izteikt (kādu lielumu) ar citiem – pazīstamākiem vai vienkāršākiem – lielumiem.
parūkt Izteikt neapmierinātību; pakurnēt.
atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt (ko piedāvātu); atsacīties.
atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt, noraidīt (piem., piedāvājumu, lūgumu); atteikties.
ierosināt Izteikt priekšlikumu; pamudināt, radīt vēlmi (ko darīt).
pieteikties Izteikt savu vēlmi, gribu (ko darīt, veikt).
komentēt Izteikt savu viedokli, spriedumu, attieksmi (par ko).
apliecināt Izteikt vārdos, parādīt ar darbiem (jūtas, attieksmi).
pārmetums Izteikta, arī citādi pausta neapmierinātība ar kāda rīcību, runu, attieksmi.
apsūdzība Izteikumi, kas atmasko, nosoda (ko).
sūdzība Izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (parasti par savu veselības stāvokli).
vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piem., cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
izlīdzēties Iztikt (ar ko mazāk piemērotu), arī apmierināties (ar ko).
izgrozīties Iztikt, izdzīvot ar minimāliem līdzekļiem.
uzvesties Izturēties (piemēram, atbilstoši savas sugas dzīvnieku paradumiem).
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piem., nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); just līdzi (kādam).
niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (par dzīvniekiem).
no acīm nolasīt izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties uzminēt kāda domas, vēlēšanās.
cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni, zemiski.
dulburēt Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas, nesaprotami.
pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem organismiem.
stiprība Izturība (piem., pret slodzi, bojājumiem) – cilvēka orgāniem, ķermeņa daļām.
aizvadīt Izvadīt (mirušo); apbedīt.
pavadīt Izvadīt (mirušo).
izvadīt pēdējā gaitā izvadīt mirušo uz apbedīšanas vietu un apbedīt.
izglābties Izvairīties (no kā), izkļūt (no nevēlamiem apstākļiem, nepatīkama stāvokļa).
kazuistika Izveicība aplamu vai apšaubāmu tēžu pierādīšanā; viltīgu paņēmienu izmantošana.
ieņemt Izveidot (attieksmi pret ko).
uzstumt Izveidot (ko, piemēram, pārvietojot zemi ar buldozeru).
uztaisīt Izveidot (piemēram, sejas izteiksmi).
iztaisīt Izveidot noteiktu sejas izteiksmi, grimasi; pārvērst, izmainīt (piem., balsi).
apzīmēt Izveidot, uzvilkt u. tml. (uz kā) atšķirības zīmi.
ataust Izveidoties (apziņā) – par atziņu; atveidoties (atmiņā) – par pārdzīvoto.
uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) – piemēram, par izsitumiem.
likt uzsvaru Izvēlēties par galveno, būtisko (kā, piem., darbības, parādības) pazīmi, īpatnību.
relācija Izvērsts rakstveida ziņojums (piem., par misijas izpildi, karaspēka darbību).
pārvērtēt Izvērtēt (ko) vēlreiz, atkārtoti, nonākot pie citiem atzinumiem, secinājumiem u. tml.
dislokācija Izvietojums (par bruņotajiem spēkiem, karaspēka daļām, militārām iestādēm).
dispozīcija Izvietojums; plāns (karakuģu, armijas daļu u. tml.) izvietojumam.
dislocēt Izvietot (bruņotos spēkus, karaspēka daļas, militāras iestādes kādā teritorijā, frontē, bāzē u. tml.).
postulēt Izvirzīt (principu, atzinumu, pieņēmumu) postulāta veidā, bez pierādījumiem.
sintēze Izziņas paņēmiens, kurā parādību, objektu aplūko, pētī tā viengabalainībā, tā daļu kopsakarā.
ņemt uz zoba izzobot, izsmiet, apcelt (kādu).
apcelt Izzobot, izsmiet.
izkust Izzust skatienam (tumsā, miglā u. tml.).
apokalipse Jāņa atklāsmes grāmata – Bībeles Jaunās derības grāmata, kurā ir pravietojumi par pasaules galu, pastaro tiesu un mūžīgo Dieva valstību.
teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode – teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām.
megavats Jaudas mērvienība, kurā ir miljons vatu [MW].
rakņāt Jaukt, arī pārvietot, piem., zemi, smiltis.
postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
neps Jauna ekonomiskā politika Krievijā 20. gs. 20.–30. gados, kad ierobežoti tika atļauta privātā uzņēmējdarbība.
pa jaunam jaunā veidā, ar jauniem paņēmieniem; citādi, ne tā kā agrāk.
instruktors Jaunākā komandējošā sastāva karavīrs Latvijas armijā.
kainozojs Jaunākā Zemes ģeoloģiskās vēstures ēra, kas aptver apmēram pēdējos 65 miljonus gadu.
kvartārs Jaunākais (arī pašreizējais) Zemes ģeoloģiskās vēstures periods (sācies aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu).
titulsaraksts Jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātu tāmi.
jaunpiedzimis Jaundzimis (parasti par bērnu).
Ikars Jauneklis sengrieķu mitoloģijā, kas ar vaska spārniem lidoja pār jūru, taču aizgāja bojā, jo pielidoja pārāk tuvu Saulei.
atvase Jauns dzinums (parasti lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm.
papildjautājums Jautājums, ko uzdod papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem vai papildu informācijas iegūšanai.
ekotrauksme Jēdziens, kas apzīmē pastāvīgas, dziļas cilvēka bailes par savu un planētas nākotni; to raksturo bezcerība, bezspēcības apziņa un paralizējošs izmisums.
metavaloda Jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēma, ar ko atspoguļo citas jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēmas īpašības; valoda, ko izmanto pašas valodas aprakstīšanai.
Vissvētākais sakraments Jēzus Kristus miesa un asinis dievmaizes un vīna veidā.
muļķīgs Jocīgs, smieklīgs; arī nevajadzīgs, neiederīgs.
komisks Jocīgs, smieklīgs.
kumēdiņi Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, nerātnības.
Talmūds Jūdaisma reliģisko, ētisko un tiesisko likumu krājums – apmēram 500 gadu laikā tapuši un vēlāk kanonizēti rabīnu komentāri par ebreju reliģiskajiem likumiem, ētiku, paražām un vēsturi.
ruberoīds Jumtu seguma un hidroizolācijas materiāls – ar bitumenu piesūcināts un minerālpulveri pārklāts kartons.
jūras kāposti jūras brūnaļģes laminārijas, ko lieto uzturā un medicīnā.
Neptūns Jūras dievs romiešu mitoloģijā; jūras valdnieks.
tinteszivs Jūras gliemis, sēpija [Sepia officinalis].
flote Jūras karaspēka vienība militāro operāciju veikšanai noteiktā vietā.
abordāža Jūras kaujas paņēmiens (senajos laikos un viduslaikos) – sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kauja noritētu tuvcīņā.
planktons Jūrās un ezeros pasīvi peldošo (parasti mikroskopisko) augu un dzīvnieku kopums.
pliozaurs Juras un krīta perioda milzīgs jūras rāpulis ar lielu galvu un samērā īsu kaklu.
teritoriālie ūdeņi jūras vai okeāna piekrastes josla, kur ir spēkā piekrastes valsts likumi un noteikumi.
roņveidīgie Jūras zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli ūdens dzīvnieki ar vārpstveida ķermeni un peldēšanai pielāgotām ekstremitātēm (piem., roņi, valzirgi).
taukzivs Jūras zivs ar garenu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, garu muguras spuru, gar kuras pamatu ir tumši plankumi ar gaišām apmalēm.
akmeņplekste Jūras zivs ar plakanu ķermeni un palieliem kaula izaugumiem uz tā; āte.
miertiesa Juridiska institūcija (dažās valstīs, arī Latvijā 1918.–1940. gadā), kurā izskata un iztiesā mazsvarīgas civillietas un krimināllietas, kā arī sastāda un apliecina juridiskus aktus.
kriminālprocesa kodekss juridisks dokuments, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
Admiralitātes lords jūrlietu padomes loceklis; jūrlietu ministrs.
reibonis Jūsma, aizmiršanās, laimes sajūta.
reibums Jūsma, aizmiršanās, laimes sajūta.
reibt Jūsmot, aizmirsties, izjust patīkamu pārdzīvojumu.
skurbt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot; reibt (2).
ilgoties Just dziļu, ilgstošu vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml.); vēlēties, tiekties (pēc kā).
vēlēties Just vajadzību, tieksmi (ko darīt).
vēlēties Just vajadzību, tieksmi, lai (kas) būtu, īstenotos.
lepoties Justies apmierinātam, arī pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
atstāt pēdas dvēselē jūtami ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, būtību.
taustāmi rezultāti jūtami, manāmi rezultāti.
juteklisks Juteklīgs; tāds, kas izraisa erotisku tieksmi.
komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
starptermiņš Kā darbība, norise, stāvoklis starp attiecīgā termiņa sākuma un beigu posmu.
gruveši Kā sagruvuša (piem., ēkas) atliekas, drupas; celtniecības materiālu atkritumi.
promile Kāda daudzuma tūkstošdaļa, procenta desmitdaļa (‰).
desmitnieks Kāda desmita (piem., 10 māju, 10 cilvēku) pārzinis.
tetroksīds Kāda elementa atoma savienojums ar četriem skābekļa atomiem.
regresija Kāda lieluma vidējās vērtības funkcionāla atkarība no cita lieluma vai lielumiem.
pārklājs Kāda materiāla izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu.
kombinācija Kāda mērķa sasniegšanai izplānots darbību vai paņēmienu kopums.
momentuzņēmums Kāda mirkļa, kādas situācijas fotouzņēmums.
toreiz Kādā no pagājušajiem laikposmiem.
kara apgabals kādā teritorijā izvietota karaspēka daļa, militāro iestāžu administratīvs apvienojums.
pamatkultūra Kādā teritorijā, valstī dominējošā kultūra.
emigrācija Kādā valstī dzīvojošu emigrantu kopums.
kā velna apsēsts Kādas domas, idejas, nemiera pilnīgi pārņemts.
substitūcija Kādas valodas vienības lietošana citas vietā, saglabājot to pašu nozīmi.
pamata pakāpe kādības īpašības vārdu un īpašības vārdu salīdzinājuma sistēmas pamatformas, kas nesalīdzinot izsaka īpašību vai pazīmi (piem., skaists, klusu).
mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piem., citu īpašību, pazīmi).
nominstināties Kādu brīdi minstināties un beigt minstināties.
pavazāt Kādu laiku valkāt šurpu turpu, vilkt līdzi (pa zemi).
kafijas galds kafija kopā ar, piem., dažādām maizītēm, cepumiem, kūkām, saldumiem.
nāburdze Kaimiņiene.
nāburgs Kaimiņos; netālu.
sābris Kaimiņš, kaimiņiene.
nāburgs Kaimiņš.
sābru tauta kaimiņtauta.
paleogēns Kainozoja ēras pirmais periods (pirms 67–25 milj. gadu), kurā norisinājās kalnu grēdu veidošanās, izmira daudzi rāpuļi, parādījās pirmatnējie zīdītāji.
mest ēnu kaitēt reputācijai; kompromitēt.
plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
diversija Kaitnieciska darbība, lai grautu valsts saimnieciskās, militārās spējas, ietekmētu valsts politiku, kara laikā iznīcinātu pretinieka spēkus un objektus aizmugurē u. tml.
pēda Kājas apakšējā daļa, ar kuru cilvēks (ejot vai stāvot) balstās pret zemi.
pēda Kājas vai dzīvnieka ķepas apakšējās daļas nospiedumi.
ratiņš Kājminama ierīce ar samērā lielu ratu vilnas vai augu šķiedru vērpšanai dzijā vai diegos, arī dzijas sašķetināšanai.
opuncija Kaktusu dzimtas augs ar plakaniem stublāja posmiem un asiem izaugumiem uz tiem.
tabulkalendārs Kalendārs, kurā datumi ir fiksēti tabulā.
potaša Kālija karbonāts – bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ātri saista gaisa mitrumu, labi šķīst ūdenī.
mūmijs Kalnu balzams – bioloģiskas izcelsmes sveķveidīga viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem.
funikulieris Kalnu dzelzceļš ar trošu vilkmi.
izkalpot Kalpojot, strādājot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot ievērojami samazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
iekalt Kaļot (piem., ar kaltu), ieveidot (uzrakstu, zīmi u. tml.).
apkalt Kaļot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu).
tuksneša kuģis kamielis.
kamieļvilna Kamieļa vilna.
lama Kamieļu dzimtas dzīvnieks bez kupra, ar garu apmatojumu (Dienvidamerikā).
lemings Kāmim līdzīgs neliels grauzējs ar biezu, pelēkbrūnu apmatojumu, īsu asti un īsām kājām, kas dzīvo ziemeļos, polārajos apgabalos.
kanēļa standziņas kanēļa mizas gabaliņi.
kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras puspagrabā novietots šķirsts ar mirušo.
kāda vella pēc kāpēc, kādēļ, kālab (jautā dusmās, sašutumā, neapmierinātībā).
lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums (piem., uzņēmumi, vērtspapīri, nauda).
kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie, kopējais kaps.
ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais.
nekropole Kapsēta; mirušo apbedīšanas vieta.
Marss Kara dievs romiešu mitoloģijā.
kara rētas kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
stratēģija Kara, arī atsevišķu militāru operāciju sagatavošana, plānošana, īstenošana.
līnija Karadarbībā iesaistītā, pozīcijās izvietotā karaspēka un militāro objektu kopums.
kapitulācija Karadarbības pārtraukšana vai izbeigšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem; militārs nolīgums par šādiem noteikumiem.
stratēģija Karamākslas nozare, kas pēta kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
garnizons Karaspēka daļas un militāras iestādes, kas (pastāvīgi vai uz laiku) atrodas kādā apdzīvotā vietā vai atsevišķā nocietinājumā.
papildspēki Karaspēka daļas, armijas vai policijas papildu vienības (piem., militāras) darbības pastiprināšanai vai atbalstīšanai.
iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
fortifikācija Karaspēka pozīciju nocietināšanas un aizsargbūvju celtniecības teorija un prakse; nocietinājumu celtniecība; nocietinājumi.
rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., ko norīko kaujā nepieciešamības gadījumā; militāro papildspēku kopums.
sibīrieši Karavīri pirmsrevolūcijas Krievijā armijas daļās, ko formēja no Sibīrijas iedzīvotājiem; Sibīrijas strēlnieki.
sarkanarmietis Karavīrs Padomju Krievijas armijā (no 1918. līdz 1946. gadam).
sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina komandieri par pretinieka tuvošanos; militārs objekts, vieta, ko apsargā sargkareivis.
baltgvards Karavīrs, kas balto armijā cīnījās pret padomju varu.
izlūkgrupa Karavīru grupa, kas veic militārās izlūkošanas uzdevumu.
dolomīts Karbonātu grupas minerāls (parasti balts, pelēks, iedzeltens), kas satur kalciju un magniju; nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla.
valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
dominikāņi Karību valstu Dominikas un Dominikānas pamatiedzīvotāji.
aizkārpīt Kārpot (piem., zemi), aizpildīt, aizdarīt ciet.
izkārpīt Kārpot (zemi, sniegu), izdabūt (ko).
atkārpīt Kārpot nost (piem., sniegu, zemi), atsegt.
pasterizēt Karsēt (produktus) līdz 100ºC temperatūrai, lai iznīcinātu daļu mikroorganismu.
sutināt Karsēt, radot mitrumu (par apģērbu, apaviem).
tvīkt Karst (piem., saulē) – parasti par augiem, zemi.
sutoņa Karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi; telpa, vide, kur ir šāds gaiss.
atomkarš Karš, kurā tiek lietoti atomieroči; kodolkarš.
pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
desmitais Kārtas skait. --> desmit.
perfokarte Karte, kurā informāciju kodē ar caurumiņiem.
viedbiļete Kartona biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; e-talons.
formēt Kārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām.
trijskaitļu Kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi.
gardums Kārumi, našķi, arī delikateses.
uzkasīt Kasot ar ķepu, uzvirzīt (piemēram, zemi) virsū (uz kā, kam); kasīt ar ķepu (piemēram, ap ko).
aizkašņāt Kašņājot (piem., zemi), aizpildīt, aizdarīt ciet.
uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) – parasti par dzīvniekiem.
uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, zemi) virsū (uz kā, kam).
izkāst Kāšot attīrīt no cietas vielas piejaukumiem.
kodolziema Katastrofālas klimatiskas pārmaiņas uz Zemes ar ievērojamu temperatūras pazemināšanos, ko var izraisīt kodolsprādzieni, kodolkarš, sadursme ar asteroīdu u. tml.
komisks Kategorija, kas raksturo smieklīgo, neatbilstību starp būtību un ārējo izpausmi.
timpāns Katla formas sitaminstruments ar noteikta augstuma skaņu.
dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes.
mesa Katoļu dievkalpojums; mise.
gregorisks Katoļu liturģiskie dziedājumi, kas tika iedibināti pāvesta Gregora Lielā laikā.
karmelīti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas dibināts 12. gs. Karmela kalnā Palestīnā un kam raksturīgs īpašs uzsvars uz Marijas pielūgsmi un stingru askēzi.
daļa Katrs no vienlīdzīgiem lielumiem, kuri kopā veido veselo.
latekss Kaučukaugu piensula; sintētisks šķidrums, no kā gatavo, piem., gumijas izstrādājumus.
tarāns Kaujas paņēmiens – ietriekšanās ar savu kaujas mašīnu pretinieka lidmašīnā, tankā vai kuģa korpusā; taranēšana.
sekvestrs Kaula atmirusī, ar demarkācijas līniju norobežotā daļa.
halālkautuve Kautuve, kurā dzīvnieki tiek kauti atbilstoši islāma noteikumiem.
standarts Kavalērijas pulka karogs daudzu valstu armijās no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam.
velnaģīmis Kaza, vella ģīmis.
plikādas kažoks kažoks ar ādas miecēto pusi uz āru un apmatojuma pusi uz iekšu.
svēpētā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
melnā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
krūka Keramikas pudele (alkoholiskajam dzērienam).
kinokomēdija Kinofilma ar komisku saturu.
kostīmfilma Kinofilma, kurā liela vērība veltīta vēsturiski precīziem, krāšņiem kostīmiem, interjeram.
kinoklasika Kinomākslas klasika – filmas, kas saglabājušas savu vērtību, nozīmi.
nora Klajums, kas reizumis ir apaudzis ar retiem kokiem vai krūmiem.
kārpains Klāts ar nelieliem izaugumiem.
rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
pievilkt kāju Klibojot mazliet vilkt kāju gar zemi; pieklibot.
gaiņāt Kliedēt (piem., miglu, mākoņus).
vaginoze Klīnisks sindroms, kam raksturīga makstī esošo mikroorganismu skaita un sastāva izmaiņa.
kā kaķis klusi, nedzirdami; ļoti veikli.
ielīst Klusi, nemanāmi ievirzīties; iezagties, ielavīties.
izlīst Klusi, nemanāmi iziet, iznākt.
purpināt Klusi, neskaidri, arī īgni, neapmierināti runāt (parasti pie sevis).
lēnīgs Klusināts (par skaņām); ar mierīgu, lēnu tempu (par runu).
grudzināt Klusu smieties (apmierinājumā, tīksmē).
sadilt Kļūt (parasti ievērojami) plānākam, mazākam.
sasmirdēt Kļūt (parasti ļoti) smirdīgam.
samiegoties Kļūt (vai vēl būt) miegainam.
nokārt galvu kļūt bēdīgam, noskumt; padoties izmisumam.
nokārt degunu kļūt bēdīgam, noskumt; zaudēt optimismu.
sastingt Kļūt cietam vai biezākam, želejveidīgam (piem., pazeminoties temperatūrai).
panīkt Kļūt ekonomiski vājam.
saerroties Kļūt īgnam, neapmierinātam, saskaisties, sadusmoties.
saīgt Kļūt īgnam, neapmierinātam.
sarūgt Kļūt īgnam, neapmierinātam.
saskābt Kļūt īgnam, nelaipnam, arī neapmierinātam.
skābt Kļūt īgnam, nelaipnam; arī kļūt neapmierinātam.
karst Kļūt karstam (piem., par ko mitru krāvumā).
izlīdzināties Kļūt līdzenam; pakāpeniski izzust (par negludumiem).
pievilgt Kļūt ļoti mitram, smagam.
satrakoties Kļūt ļoti nemierīgam, arī postošam.
sakalst Kļūt ļoti sausam, zaudējot parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.).
iedzeltēt Kļūt mazliet, arī vietumis dzeltenam; iesākt dzeltēt.
nomiegoties Kļūt miegainam; samiegoties.
apmiegoties Kļūt miegainam.
apmierināties Kļūt mierīgākam vai mierīgam; nomierināties (pēc satraukuma, uzbudinājuma).
pierimt Kļūt mierīgākam, rāmākam.
noskaidroties Kļūt mierīgam (piem., pēc satraukuma).
rimties Kļūt mierīgam, nomierināties.
nomierināties Kļūt mierīgam.
migloties Kļūt miglainam (2), neskaidram.
apmiglot Kļūt miglas vai dūmakas apņemtam, apklātam.
sasvīst Kļūt mitram no sviedriem.
svīst Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
atvilgt Kļūt mitram, valgam (parasti par ko sausu).
izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot).
sabozties Kļūt neapmierinātam, saīgušam, justies apvainotam.
saplūst Kļūt neatdalāmam, nenošķiramam (piem., apziņā, atmiņā, uztverē).
zaudēt spēku kļūt nederīgam (par dokumentiem, rīkojumiem u. tml.).
nobīties Kļūt nedrošam, bailīgam; zaudēt drosmi, uzņēmību u. tml.
nocietināties Kļūt neiejūtīgam, nepiekāpīgam; arī nepieļaut, apvaldīt savu jūtu izpausmi.
izzust Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
zust Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
apmigloties Kļūt neskaidram, miglainam, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
sadugt Kļūt neskaidram, miglainam, dūmakainam; apmākties.
apsūbēt Kļūt nespodram, tumšam, pārklājoties (no virspuses) ar netīrumiem, pelējumu u. tml.
saniķoties Kļūt neveselam, arī tādam, kura darbībā ir traucējumi.
ieiet vēsturē kļūt nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
aizkalst Kļūt par daudz sausam, zaudēt mitrumu.
izžūt Kļūt pilnīgi sausam (parasti par izmirkušu dzīvnieku).
kalst Kļūt sausākam, zaudēt parasti mitrumu (par mutes gļotādu, lūpām).
sažūt Kļūt sausam, zaudējot parasto mitrumu (par muti, rīkli u. tml.).
izžūt Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.); izsusēt.
piesmirdēt Kļūt smirdīgam.
žūt Kļūt tādam, kam (piem., gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
žūt Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (piem., par muti, kaklu).
slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi, trūkst gaisa (piem., skābekļa nepietiekamības dēļ, elpvada sašaurinājuma dēļ); smakt (1).
smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piem., gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2).
savīst Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanas ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
saskābt Kļūt tādam, kurā (parasti ievērojami) palielinās skābes vai skābju saturs.
saīgt Kļūt tādam, kurā izpaužas saīgums, neapmierinātība.
sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas, piem., laikapstākļu ietekmē, rodas nogulsnes, putekļi, netīrumi u. tml.
satumst Kļūt tumšam vai ievērojami tumšākam.
vilgt Kļūt valgam, mitram.
izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupenam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
nokrist Kļūt zemākam, samazināties, pazemināties (par ūdeni, ūdenstilpes līmeni); nokristies (1).
savilgt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram, arī slapjam.
sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piem., par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
samirkt Kļūt, parasti viscaur, slapjam; piesūkties ar mitrumu.
nokodināt Kodinot apstrādāt (piem., sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
nokodināt Kodinot, apstrādājot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, noņemt, notīrīt (ko).
neitronu fizika kodolfizikas nozare, kas pēta neitronu īpašības un to mijiedarbību ar vielu.
kodolizmēģinājums Kodolieroču izmēģinājumi.
krija Koka (parasti liepas) miza.
laide Koka daļa, spals (šaujamieročiem).
oboja Koka pūšaminstruments ar vārstuļiem, dubultu mēlīti un kura skanējumam ir mazliet nazāla pieskaņa.
kodols Koka stumbra iekšējā daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
apstādījumi Kokiem, dekoratīviem krūmiem, puķēm apstādīti laukumi, joslas (apdzīvotās vietās, gar ceļiem u. tml.); augu kopums šādās vietās.
bērzs Koks ar baltu mizu, lokaniem zariem un sīki robotām, nelielām lapām.
kastaņa Koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām un brūniem ēdamiem augļiem, ko aptver adatains apvalks; ēdamā kastaņa.
skābardis Koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām krokainām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem – sīkiem rievainiem riekstiem, kam ir lielas seglapas.
platāna Koks ar plankumainu stumbru (miza lobās nost), kura lapas ir līdzīgas kļavu lapām.
kokgrauzis Koksngrauzis; ķirmis.
lamināts Koksni imitējoša sintētiska materiāla loksne, ko izmanto, piem., grīdas segumam.
satīns Kokvilnas kārstās dzijas vai ķemmdzijas, kā arī ķīmisku pavedienu audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
poplīns Kokvilnas, zīda vai puszīda audums audekla pinumā, kurā šķēru pavedieni ir ievērojami tievāki par audu pavedieniem.
joniskais orderis kolonnu rinda, kam raksturīgs kapitelis ar dekoratīviem spirālveida vijumiem, dziļām vertikālām rievām kolonnās, kuras uz augšu pakāpeniski sašaurinās.
polo Komandu sporta spēle, kuras dalībnieki, jādami ar zirgiem, cenšas ar īpašām nūjām bumbu iedzīt pretinieka vārtos.
pose Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi; farss.
farss Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi.
situāciju komēdija komēdija, kur komisko efektu izraisa situācija, kurā nokļūt komēdijas tēli.
varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
raksturkomēdija Komēdija, kuras pamatā ir dažādu raksturu, atsevišķu tipāžu komika.
supermenis Komiksa varonis, sevišķi spēcīgs, ātrs un citām īpašām spējām un pārcilvēciskām īpašībām apveltīts vīrietis, kurš palīdz cīņā pret ļaunumu.
jokdaris Komiķis.
sadales komisija komisija, kas padomju iekārtas laikā lēma par mācību iestādi beigušo speciālistu nosūtīšanu uz noteiktām darba vietām.
apakškomisija Komisija, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komisijai.
mandātu komisija komisija, kas pārbauda deputātu, delegātu u. tml. pilnvaras.
muzikālā komēdija komiska rakstura skatuves darbs ar mūziku, koriem, solo dziedājumiem un dejām; operete.
bufonāde Komisks uzvedums ar spilgtiem efektiem un pārspīlētu aktieru tēlojumu.
arodkomiteja Komiteja, kas vada arodorganizācijas darbu.
pilnmēslojums Komplekss mēslojums, kurā ietilpst visas augiem nepieciešamās minerālvielas un mikroelementi.
25. marts komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.
ceka Komunistiskās partijas centrālā komiteja (Padomju Savienībā).
atminēt Koncentrējot domāšanu, uztveri noteiktam uzdevumam, saprast, konstatēt (ko), rast atbildi; uzminēt.
uztura bagātinātāji koncentrētas uzturvielas parastā uztura papildināšanai (piem., vitamīni, minerālvielas).
savākties Koncentrēties; nomierināties; saņemties.
paradigma Konceptuāla pamatsistēma, problēmu izvirzīšanas un risināšanas modelis, kas dominē noteiktā vēsturiskā periodā.
saldums Konditorejas izstrādājumi ar lielu saldvielu saturu.
biskvīts Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no saputotām olām, cukura, miltiem.
piemērs Konkrēts fakts, ko piemin, lai paskaidrotu, ilustrētu izteikto domu.
atmiņas modulis konstruktīvi izveidota atsevišķa atmiņa, ko var izmantot neatkarīgi vai arī operatīvās atmiņas paplašināšanai.
zosāda Konusveida pacēlumi ādā, kas rodas no aukstuma vai nervu uzbudinājuma dēļ.
tas Kopā ar īpašības vārdu pārākajā pakāpē izsaka vispārākās pakāpes nozīmi.
desmits Kopa, kas sastāv no desmit vienībām.
miera pīpe kopēja pīpe, kuru smēķējot, indiāņi apliecinājuši draudzību un salīguši mieru.
koptirāža Kopējā tirāža (vienam un tam pašam vai vairākiem izdevumiem).
skrubis Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas.
kosmosa raķete kosmiskā raķete.
magnetosfēra Kosmiskā telpa ap debess ķermeni, kurā darbojas šā ķermeņa magnētiskais lauks.
bezgalība Kosmiskā telpa, debesis.
kosmiskā stacija kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši uzturēties un kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem kosmosā.
Saules sistēma kosmiskās telpas daļa, kurā dominē Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas spēka iedarbībā tur pastāvīgi atrodas.
Haleja armāda kosmisko aparātu grupa, kurus nosūtīja pētīt Haleja komētu, kad tā pietuvojās 1986. gadā.
pavadonis Kosmisks objekts, kas pievilkšanas spēka iedarbībā pa orbītu riņķo ap kādu debess ķermeni.
malahīts Koši zaļš minerāls – pusdārgakmens.
košļene Košļājamā gumija.
zālainie spraudeņi košumkrūmu un ziemciešu pavairošanai izmantojami nepārkoksnējušies spraudeņi.
lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai).
uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
patina Krāsojums, kas imitē šādu pārklājumu.
kolorīts Krāsu, krāsu toņu kopums (mākslas darbā); dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids.
revija Krāšņs, teatralizēts uzvedums ar sižetiski nesaistītiem muzikāliem, deju u. tml. priekšnesumiem.
filadelfs Krāšņumkrūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem; jasmīns [Jasminum].
tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
restrukturizācija Kredīta noteikumu vai tā atmaksas termiņa maiņa.
hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
vekseļu diskonts kredītoperācija – vekseļu pirkšana pirms to maksāšanas termiņa iestāšanās.
sirmā stunda krēslas stunda, mijkrēslis.
balalaika Krievu tautas strinkšķināminstruments ar trīsstūrveida korpusu un trim stīgām.
recidīvists Krimināli sodīta persona, kas atkārtoti izdarījusi noziegumu.
odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas nozieguma apstākļu noskaidrošanai izmanto objekta identificēšanu pēc tā atstātās smakas.
trasoloģija Kriminālistikas nozare, kas pēta uz virsmas atstātās pēdas (kāju pēdas, automašīnu riepu pēdas, uzlaušanas rīku pēdas u. tml.).
daktiloskopija Kriminālistikas nozare, kas pētī cilvēka idenficēšanu pēc rokas pirkstu nospiedumiem.
kriminālprocess Krimināllietu tiesāšanas kārtība; krimināllietu izmeklēšana un iztiesāšana.
nozieguma sastāvs krimināllikumā ietverto pazīmju kopums, kas ļauj atzīt attiecīgo nodarījumu par noziegumu.
kriminālists Kriminālnoziedznieks.
koroners Kriminālpolicists (ASV, Lielbritānijā), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus (ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi) un ievada tiesas izmeklēšanu.
iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā vāc pierādījumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
kriminālists Krimināltiesību speciālists; kriminālistikas speciālists.
kriminologs Kriminoloģijas speciālists.
plēst matus krist izmisumā, ļoti uztraukties, nezinot, ko iesākt.
granīts Kristālisks iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir laukšpati, kvarcs, krāsainie minerāli.
kristālķīmija Kristalogrāfijas un mineraloģijas nozare, kas pēta sakarības starp kristālu uzbūvi un to ķīmiskajām īpašībām.
pestīšana Kristietībā – atsevišķa cilvēka un visas cilvēces glābšana, izpirkšana no grēka un tā radītajām sekām, kas iespējama, pateicoties Jēzus Kristus brīvprātīgajai nāvei pie krusta un augšāmcelšanai no mirušajiem.
Vasarsvētki Kristietībā – reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
bīskaps Kristīgās baznīcas augstākais garīdznieks, baznīcas administratīvi teritoriālās pamatvienības galva.
dievgalds Kristīgās baznīcas ceremonija, kas tiek rīkota, pieminot Kristus nāvi un augšāmcelšanos, un kurā ticīgajiem tiek izdalīta maize un vīns.
Mirušo piemiņas diena kristīgās baznīcas noteikta mirušo atceres diena.
hipoglikēmija Kritiska cukura līmeņa pazemināšanās asinīs.
piezemēties Krītot sasniegt zemi (par mestiem priekšmetiem).
slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (parasti par šķidrumu).
pamežs Krūmi un nelieli (krūmveidīgi) koki, kas veido meža apakšējo stāvu.
krūmājs Krūmi.
suņmirte Krūms ar mūžzaļām, šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs; suņu mirte; mūžzaļais buksis [Buxus sempervirens].
irbene Krūms ar platām lapām, baltiem ziediem čemuros un sarkaniem, sulīgiem augļiem, kas sasaluši ir ēdami.
krūms Krūmu audze, krūmu puduris, vieta, kur aug krūmi; krūmājs.
krūmājs Krūmu audze, krūmu puduris; ar krūmiem apaugusi vieta.
krustnesis Krusta karu dalībnieks ar krusta zīmi uz apģērba.
ripsis Krustziežu (kāpostu) dzimtas viengadīgs eļļas un lopbarības, kā arī nektāraugs ar mietveida sakni, zaļām, matotām apakšējām lapām [Brassica campestris; Brassica rapa].
rēderis Kuģa (kuģu) īpašnieks, kas nodarbojas ar jūras transporta darījumiem vai savu kuģu iznomāšanu.
tifons Kuģa signālierīce ar spēcīgu skaņu; šāda signālierīce, piem., bojās, kas skan miglas laikā.
sakņgrauzis Kukainis, kas grauž augu saknes; mizgrauzis, kas perinās skuju koku saknēs.
kult rakstā kult (ar spriguļiem) ritmiski.
bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u. tml.) un izsniedz tos lasītājiem, apmeklētājiem.
pūrs Kultūras vērtību, zināšanu, atmiņu u. tml. kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
muskuļkuņģis Kuņģa nodalījums (piem., putniem), kur ar akmentiņu, smilšu palīdzību tiek saberzta rupjā barība.
gastroskopija Kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas iekšējās virsmas apskate ar speciālu instrumentu – gastroskopu.
piekūpēt Kūpot (par dūmiem, telpu) tikt piepildītam ar tiem.
sodrēji Kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts – melnu vielas daļiņu kopums; šo daļiņu nosēdumi uz krāšņu un katlu sildvirsmām, dūmejās, skursteņos u. tml.
fosilais kurināmais kurināmais, kas veidojies no agrāko ģeoloģisko periodu organismiem.
jebkurš Kurš katrs, ikviens (no visiem iespējamiem).
spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
vībotne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs [Artemisia] ar stāvu, zarainu stublāju, sīkiem ziedu kurvīšiem ķekarā vai skarā un stipru aromātu, rūgtenu garšu.
staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļ kustībā – par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piem., aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties).
ieskrējiens Kustība no kāda (parasti miera) stāvokļa līdz vajadzīgā ātruma sasniegšanai.
plastika Kustību lokanums, vijīgums, arī harmoniskums; arī kustību izveides paņēmienu kopums.
brīvās kustības kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
ritmoplastika Kustību vingrinājumi ritma izjūtas un ķermeņa plastiskuma attīstīšanai.
ritmika Kustību vingrinājumi ritma izjūtas, kustību koordinācijas u. tml. attīstīšanai; attiecīgais mācību priekšmets.
vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piem., durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
mikrofāgi Kustīgi leikocīti, kas iekaisuma gadījumā satver un iznīcina mikrobus.
kondīcija Kvalitāte, kādai pēc līguma noteikumiem vai normatīviem dokumentiem (piem., standarta) jāatbilst produkcijai, precei.
halcedons Kvarca paveids – minerāls, kas sastopams dažādās formās un krāsās.
izkvēpināt Kvēpinot (ko), ar dūmiem izdezinficēt.
silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa gars jaunas, skaistas spārnotas sievietes veidolā.
silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa stihiju personificējošs gars.
kosmētika Ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieni; mācība par cilvēka ķermeņa kopšanas paņēmieniem un līdzekļiem.
plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.
plastika Ķermeņa daļu, formu, funkciju atjaunojums vai uzlabojums ar ķirurģiskiem paņēmieniem.
inerce Ķermeņa īpašība saglabāt miera vai vienmērīgas taisnvirziena kustības stāvokli, ja uz šo ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
translācija Ķermeņa kustība, kurā visiem tā punktiem ir vienādi ātrumi un paātrinājumi.
rumpis Ķermeņa pamatdaļa (neskaitot galvu un ekstremitātes).
katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piem., hipnotizētiem cilvēkiem).
potenciālā enerģija ķermeņu mijiedarbības enerģija, kas atkarīga no savstarpējā novietojuma telpā.
ķīmiķis Ķīmijas (1) speciālists.
alķīmija Ķīmijas agrīnais posms viduslaikos, kad, veicot dažādus eksperimentus, centās parastus metālus pārvērst dārgmetālos.
fizikālā ķīmija ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pēta, piem., vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
koksnes ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pēta molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
neorganiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
organiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta organisko vielu īpašības un pārvērtības.
plazmoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā; plazmas ķīmija.
plazmas ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā; plazmoķīmija.
mežķīmija Ķīmijas nozare, kurā nodarbojas ar meža produktu ķīmisko īpašību izpēti un ķīmisko pārstrādi.
fotoķīmija Ķīmijas nozare, kurā pēta vielu ķīmiskās pārvērtības gaismas ietekmē.
beice Ķimikālija, ar kuru apstrādā koksni; kodne.
ķīmija Ķimikālijas; ķīmiskā ceļā iegūtas pārtikas piedevas.
gramatoms Ķīmiskā elementa daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šā elementa relatīvo atommasu.
reducēšana Ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpes samazināšana ķīmiskā reakcijā.
fluorīds Ķīmiskā elementa un fluora savienojums.
oksīds Ķīmiskā elementa un skābekļa savienojums.
gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šā elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
atomnumurs Ķīmiskā elementa vietas numurs periodiskajā elementu sistēmā.
atoms Ķīmiskā elementa vissīkākā daļiņa, kurai ir visas šī elementa ķīmiskās īpašības.
struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
izēst Ķīmiskā procesā radīt caurumus, robus, sabojāt (priekšmetu) – par rūsu, kodīgām vielām.
pāriet Ķīmiskā reakcijā pārvērsties par ko citu.
ķēdes reakcija ķīmiska reakcija vai kodolreakcija, kurā rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
reducēšanās Ķīmiska reakcija, kurā samazinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe.
metāliskā saite ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
kovalentā saite ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
hidrolīze Ķīmiska savienojuma sašķelšanās reakcija, tam reaģējot ar ūdeni.
mākslīgā šķiedra ķīmiskā šķiedra, ko iegūst no dabiskiem organiskiem savienojumiem (galvenokārt celulozes).
sintētiskā šķiedra ķīmiskā šķiedra, ko iegūst no sintētiskajiem savienojumiem.
insekticīds Ķīmiska viela kaitīgo kukaiņu iznīcināšanai.
patina Ķīmiska viela, ar ko (piem., dekoratīvos nolūkos vai aizsargājot no bojāšanās) pārklāj izstrādājumu.
kodne Ķīmiska viela, ar ko kodina; kodinātājs.
kodinātājs Ķīmiska viela, ar ko kodina; kodne.
indiferenta viela ķīmiska viela, kas vāji reaģē ar citām vielām.
galvaniskais elements ķīmiskais elektriskās enerģijas avots.
antimons Ķīmiskais elements – balts, spīdīgs, trausls metāls [Sb].
ksenons Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko izmanto īpašu spuldžu ražošanā [Xe].
hēlijs Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko izmanto zemas temperatūras radīšanai, medicīnā u. tml. [He].
neons Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko plaši izmanto, piem., gaismas reklāmu spuldzēs [Ne].
sērs Ķīmiskais elements – cieta, trausla, dzeltena viela [S].
silīcijs Ķīmiskais elements – cieta, trausla, kristāliska viela pelēkā krāsā [Si].
hroms Ķīmiskais elements – ciets, gaišs metāls, ko plaši lieto metāla izstrādājumu pārklāšanai [Cr].
platīns Ķīmiskais elements – ciets, sudrabbalts cēlmetāls ar augstu kušanas temperatūru [Pt].
fluors Ķīmiskais elements – dzeltenīga indīga gāze, kas tīrā veidā dabā nepastāv [F].
stroncijs Ķīmiskais elements – dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, kam ir radioaktīvie izotopi.
zelts Ķīmiskais elements – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru [Au].
hlors Ķīmiskais elements – dzeltenzaļa, toksiska, ķīmiski aktīva gāze ar asu smaku; simbols: Cl.
vanādijs Ķīmiskais elements – gaišpelēks, plastisks metāls, periodiskās sistēmas 23. elements [V].
niobijs Ķīmiskais elements – gaišpelēks, spīdīgs metāls, cietāks par dzelzi, mehāniski izturīgs, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā [Nb].
slāpeklis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smakas un garšas [N].
skābeklis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smaržas un garšas, gaisa sastāvdaļa [O].
ūdeņradis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smaržas, garšas, kas savienojumā ar skābekli veido ūdeni [H].
fosfors Ķīmiskais elements – indīgs nemetāls, kas dabā sastopams dažādos savienojumos kā minerālu, kaulu, dzīvnieku un augu audu sastāvdaļa [P].
arsēns Ķīmiskais elements – indīgs pusmetāls zaļgani pelēcīgā krāsā, viela, ko izmanto medicīnā un tehnikā [As].
rubīdijs Ķīmiskais elements – ļoti aktīvs sudrabbalts sārmmetāls [Rb].
irīdijs Ķīmiskais elements – ļoti ciets sudrabaini balts cēlmetāls [Ir].
osmijs Ķīmiskais elements – ļoti ciets un trausls metāls [Os].
cēzijs Ķīmiskais elements – ļoti mīksts sudrabkrāsas metāls. [Cs].
berilijs Ķīmiskais elements – ļoti viegls, ciets, gaiši pelēks metāls, ko izmanto sakausējumos, aviācijā [Be].
litijs Ķīmiskais elements – ļoti viegls, mīksts, sudrabaini balts sārmu metāls [Li].
lourensijs Ķīmiskais elements – mākslīgi iegūts radioaktīvs, sudrabaini balts metāls [Lr].
cirkonijs Ķīmiskais elements – metāls, ko lieto dažādos sakausējumos, lai uzlabotu to īpašības [Zr].
pallādijs Ķīmiskais elements – mīksts sudrabaini balts metāls, ko izmanto elektrotehnikā vai kā katalizatoru [Pd].
tallijs Ķīmiskais elements – mīksts zilgani balts metāls [Tl].
indijs Ķīmiskais elements – mīksts, balts, viegli kūstošs metāls [In].
cērijs Ķīmiskais elements – mīksts, pelēks metāls [Ce].
gallijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabaini balts metāls, kas kūst jau 30° temperatūrā [Ga].
kadmijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., viegli kūstošos sakausējumos, pretkorozijas pārklājumos, kodolreaktoru konstrukcijās [Cd].
bārijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabains metāls [Ba].
mangāns Ķīmiskais elements – pelēcīgs, ciets, trausls metāls, ko izmanto krāsaino metālu sakausējumu, korozijizturīgo pārklājumu iegūšanai [Mn].
bors Ķīmiskais elements – pelēki brūns nemetāls, kuru lieto atomreaktoros un tīrā veidā kā pusvadītāju [B].
jods Ķīmiskais elements – pelēkmelna kristāliska viela ar metālisku spīdumu [J].
selēns Ķīmiskais elements – pelēks nemetāls, pusvadītājs, kas dabā pastāv dažādās formās [Se].
titāns Ķīmiskais elements – plastisks, pelēks metāls [Ti].
radons Ķīmiskais elements – radioaktīva bezkrāsaina inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā [Rn].
tehnēcijs Ķīmiskais elements – radioaktīvs metāls, iegūts mākslīgi kodolreaktoros [Te].
kalifornijs Ķīmiskais elements – radioaktīvs metāls, kas brīvā dabā nav sastopams [Cf].
skandijs Ķīmiskais elements – reti sastopams viegls metāls [Sc].
broms Ķīmiskais elements – sarkanbrūns šķidrums ar asu smaku [Br].
varš Ķīmiskais elements – sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu [Cu].
urāns Ķīmiskais elements – smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls, ko lieto par kodoldegvielas ražošanas izejvielu [U].
sudrabs Ķīmiskais elements – spīdīgs, balts (gaisa iedarbībā melnējošs), samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls [Ag].
magnijs Ķīmiskais elements – spīdīgs, sudrabaini balts metāls, kas deg ar spoži baltu gaismu [Mg].
tūlijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts metāls [Tu].
lantāns Ķīmiskais elements – sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., sakausējumos, optiskajā rūpniecībā [La].
rādijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts radioaktīvs metāls [Ra].
kalcijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, ķīmiski aktīvs sārmzemju metāls [Ca].
kālijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, ļoti mīksts ķīmiski aktīvs metāls, ko izmanto, piem., stikla, ziepju ražošanā [K].
nātrijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, mīksts un ķīmiski aktīvs sārmu metāls [Na].
alva Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, mīksts, viegli kūstošs metāls [Sn].
niķelis Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā, metāla virsmu pārklāšanā u. tml. [Ni].
rutēnijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, trausls metāls, ko izmanto pārklājumiem elektrotehnikā, juvelierizstrādājumos [Ru].
dzelzs Ķīmiskais elements – sudrabaini pelēks metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā [Fe].
bismuts Ķīmiskais elements – sudrabains metāls ar sārtu spīdumu, ko izmanto sakausējumos, farmaceitiskā un stikla rūpniecībā [Bi].
rodijs Ķīmiskais elements – sudrabains, ciets, ķīmiski izturīgs platīna grupas metāls, ko izmanto pārklājumos vai sakausējumos ar citiem metāliem [Rh].
kobalts Ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls ar iesarkanu nokrāsu, ko izmanto sevišķi cietu termiski izturīgu sakausējumu radīšanai, metāla pārklājumos, emaljas, krāsu, stikla rūpniecībā u. tml. [Co].
torijs Ķīmiskais elements – sudrabbalts radioaktīvs metāls [Th].
neodīms Ķīmiskais elements – sudrabpelēks metāls, ko lieto stikla un porcelāna krāsošanai [Nd].
molibdēns Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, ciets metāls ar augstu kušanas temperatūru, ko izmanto izturīgu sakausējumu iegūšanai [Mo].
hafnijs Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, plastisks metāls, ko izmanto, piem., metalurģijā, kodolenerģētikā, elektronikā [Hf].
dzīvsudrabs Ķīmiskais elements – šķidrs metāls sudraba krāsā (Hg).
tantals Ķīmiskais elements – tēraudpelēks plastisks, mehāniski izturīgs metāls [Ta].
volframs Ķīmiskais elements – tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls [W].
svins Ķīmiskais elements – zilganpelēks, smags, mīksts, viegli kūstošs metāls [Pb].
ogleklis Ķīmiskais elements, kas dabā tīrā veidā sastopams kā grafīts un dimants [C].
peroksīds Ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa; pārskābe.
katalīze Ķīmiskās reakcijas ātruma maiņa katalizatora ietekmē (ko plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā).
vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm u. c. pieņemtiem apzīmējumiem.
esteri Ķīmiskas vielas, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābei.
fungicīdi Ķīmiskas vielas, ko lieto augu slimību ierosinātāju sēņu iznīcināšanai vai to attīstības kavēšanai.
izotopiskie indikatori ķīmiskas vielas, kurās daļa atomu aizvietoti ar to izotopiem, ko lieto, lai izpētītu dažādus procesus.
kušņi Ķīmiski aktīvas vielas, ko metināšanā, lodēšanā lieto virsmu attīrīšanai no oksīdiem un metinājuma šuves, lodējuma uzlabošanai.
attīstīt Ķīmiski apstrādāt (piem., apgaismotu negatīvu), lai padarītu attēlu redzamu.
tīrradnis Ķīmiski inertu metālu veidojums, kas ir smagāks par vienu gramu un pēc izmēriem krasi atšķiras no to ietverošās masas.
cēlgāze Ķīmiski neaktīva gāze.
ķimikālijas Ķīmiski produkti, ķīmiskas vielas.
izomēri Ķīmiski savienojumi, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažāda uzbūve.
saistīties Ķīmiski, fizikāli savienoties.
ēst Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties bojāt, arī iznīcināt.
mikroelementi Ķīmiskie elementi (piem., metāli), kas dzīvajos organismos atrodas ļoti nelielā daudzumā, un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
pusmetāli Ķīmiskie elementi, kas pēc savām īpašībām ieņem stāvokli starp metāliem un nemetāliem (piem., silīcijs).
nemetāli Ķīmiskie elementi, vielas, kas nepieder pie metāliem un kam nav metāliem raksturīgo īpašību.
sāļi Ķīmiskie savienojumi, kas rodas, ja ūdeņraža atomus skābēs aizstāj ar metāliem.
kompleksie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kas satur kompleksa veidotāju (centrālo atomu vai jonu) un ap to koordinētas molekulas vai pretēji lādētus jonus.
cikliskie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kuru molekulas veido noslēgtas struktūras.
halogēni Ķīmisko elementu grupa – gāzes vai viegli gaistošas vielas ar asu smaku (fluors, hlors, broms, jods, astats).
sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas I grupas elementi (piem., litijs, nātrijs, kālijs, cēzijs), kuri ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas II grupas elementi (piem., berilijs, magnijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sakārtojums atommasas pieaugšanas secībā.
anhidrīdi Ķīmisko elementu savienojumi ar skābekli (oksīdi), kuri, pievienodami ūdeni, veido skābes.
ķīmisms Ķīmisko īpašību kopums (vielai, procesam); organismā norisoša fizioloģiska procesa ķīmiskais pamats, mehānisms.
alumīnijs Ķīmisks elements – viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību [Al].
cinks Ķīmisks elements – zilganbalts metāls, ar ko pārklāj dzelzs izstrādājumus, lieto sakausējumos, galvaniskajos elementos u. tml. [Zn].
pesticīds Ķīmisks līdzeklis (piem., herbicīds, insekticīds), ko lieto kaitīgu organismu (piem., nezāļu, kukaiņu) apkarošanai.
balinātājs Ķīmisks līdzeklis, ko lieto balināšanai.
stikla šķiedra ķīmisks neorganisks veidojums, ko iegūst no izkausēta stikla.
hidrāts Ķīmisks neorganisku vai organisku vielu savienojums ar ūdeni.
herbicīds Ķīmisks preparāts nezāļu iznīcināšanai.
sāls Ķīmisks savienojums – kristāliska viela, kas rodas skābju un bāzu neitralizēšanā.
jodīds Ķīmisks savienojums ar jodu (parasti jodūdeņražskābes sāls).
monoksīds Ķīmisks savienojums ar vienu skābekļa atomu.
organisks savienojums ķīmisks savienojums, kurā galvenais elements ir ogleklis.
ozons Ķīmisks savienojums, kura molekula sastāv no trim skābekļa atomiem; gāze ar raksturīgu smaržu.
provitamīns Ķīmisks savienojums, no kā organismā var veidoties vitamīns.
sintēze Ķīmisku savienojumu iegūšana no ķīmiskajiem elementiem.
izomērija Ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības.
fiksāža Ķīmisku vielu maisījums (šķīdums), ar kuru uz fotopapīra vai fotofilmas nostiprina attēlu.
attīstītājs Ķīmisku vielu maisījums eksponētu gaismjūtīgu materiālu attīstīšanai.
kivi Ķīnas aktinīdijas auglis ar plānu, sīkiem matiņiem klātu mizu, zaļu mīkstumu un melnām sēklām.
fen šui ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
estētiskā ķirurģija ķirurģijas nozare, kas ir saistīta ar ķermeņa daļu, formu, funkciju atjaunošanu vai uzlabošanu ar ķirurģiskiem paņēmieniem.
labklājība Labi materiālie apstākļi, nodrošinājums ar vajadzīgajiem pakalpojumiem; pārticība, turība.
labums Labi, garšīgi produkti, ēdieni; gardumi.
appļāvības Labības pļaujas nobeigums; tam sekojošais mielasts, svinības.
apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
ar labu (prātu) labprātīgi; arī miermīlīgi, saprašanās ceļā.
normāls Labs; pietiekami kvalificēts.
labs prāts labvēlīgs, miermīlīgs garastāvoklis, labvēlīga attieksme (pret kādu).
koala Lāčsomainis – Austrālijas eikaliptu mežos dzīvojošs lācēnam līdzīgs dzīvnieks ar pelēku vai pelēki brūnu apmatojumu, kas pārtiek tikai no eikaliptu lapām vai tā jaunajiem dzinumiem [Phascolarctos cinereus].
stunda Laika mērvienība – 60 minūtes.
sekunde Laika mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – 1/60 daļa minūtes [s].
stunda Laika periods (parasti 40 vai 45 minūtes), kad notiek viena mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika periodā.
dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
veļu laiks laika posms (parasti rudenī), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
atstarpe Laika posms (starp diviem momentiem, kādiem notikumiem u. tml.).
starplaiks Laika posms starp diviem laikposmiem, divām darbībām, norisēm, arī stāvokļiem; laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts.
periods Laika posms, kurā ir spēkā (līguma, vienošanās u. tml.) nosacījumi.
mēnesis Laika skaitīšanas vienība – aptuveni viena divpadsmitā daļa gada (28–31 diena); šāds laika posms (skaitot no jebkuras dienas).
intervāls Laika sprīdis (starp notikumiem).
sutoņa Laikapstākļi, kuriem raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgi īpaši organizēti pasākumi.
putnu dienas laikposms (pavasarī), kad tiek rīkoti dažādi putniem veltīti pasākumi.
starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
sezona Laikposms, kad sistemātiski notiek kultūras pasākumi (piem., koncerti, izrādes).
nelaiks Laikposms, kas saistīts ar grūtiem apstākļiem, pārdzīvojumiem.
nākotne Laiks un notikumi, kas sekos pašreizējam laikam, pašreizējiem notikumiem.
pēdējā stundiņa laiks, brīdis, kad jāmirst.
zelta laiki laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
zelta laiks laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
pieejas laiks laiks, kas nepieciešams, lai iegūtu datus no (cietā diska, kompaktdiska u. tml.) atmiņas.
pareizs laiks laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar īpašiem pulksteņiem.
precīzs laiks laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar īpašiem pulksteņiem.
izsprukt (sveikā) ar veselu ādu laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.
izsprukt no (kāda) nagiem laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.
tikt cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
izkulties cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
izsprukt cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
slacīt Laistīt smalkām strūklām, sīkām, šķīstošām lāsēm (parasti ar roku); šādi laistot, mitrināt.
izlaistīt Laistot izkliedēt (šķidrumu); laistot (šķidrumu), padarīt (ko) mitru vai slapju.
aplaistīt Laistot padarīt mitru, slapju; apliet.
nolaistīt Laistot samitrināt, padarīt slapju (ko).
salaistīt Laistot ūdeni, panākt, ka (augi, augsne, dārzs u. tml.) saņem nepieciešamo mitrumu.
tilaudas Laivas dibena seguma sastāvdaļas (piem., izņemami dēļi, režģi).
aplaizīt Laizot padarīt mitru, notīrīt.
gludā lakrica lakrica, kuras saknēm un apakšzemes dzinumiem ir salda garša.
donis Lakstaugs ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug mitrās vietās).
latvānis Lakstaugs ar lielām lapām, resnu stublāju, baltiem vai zaļganiem čemurveida ziediem (dažām sugām augu sula var radīt ķīmiskus apdegumus).
pakrēslīte Lakstaugs ar nelieliem, zaļgani dzelteniem ziediem, kas aug mitrās, ēnainās vietās [Chrysosplenium alternifolium].
salāts Lakstaugs ar veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, ko lieto uzturā termiski neapstrādātus [Lactuca sativa].
sīkais huligānisms lamāšanās ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojoša uzmākšanās un citas tamlīdzīgas darbības, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību.
aptaujas lapa lapa ar jautājumiem kādu ziņu iegūšanai.
šķelta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piem., gandrenes lapa).
pielapes Lapas pamatnes izaugumi (parasti divi), kas aizsargā jaunās lapas.
biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā); viens no iepriekš sagatavotiem jautājumu sakopojumiem kāda mācību priekšmeta eksāmenā.
lapotne Lapu kopums (vienam vai vairākiem) kokiem, krūmiem u. tml.
sfagns Lapu sūna ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru.
lapi Lapzemes iedzīvotāji – sāmi.
ROM Lasāmatmiņas apzīmējums.
omulis Lašu dzimtas zivs ar slaidu, sānos nedaudz saplacinātu ķermeni, kas dzīvo Baikāla ezerā Krievijā [Coregonus autumnalis migratorius].
romanizācija Latīņu valodas, romiešu kultūras un tradīciju ieviešana Senās Romas provinču teritorijās.
jods Latviešu mitoloģijā – ļaunais gars, velns.
vecā ortogrāfija latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.–30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
latviešu sarkanie strēlnieki latviešu strēlnieku vienības, kas piedalījās Krievijas Pilsoņu karā Sarkanās armijas sastāvā.
plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, kuru izpilda polkas solī, veidojot saskarsmi ar dejas partnera pirkstiem, auguma daļām un viegli sasitot plaukstas.
LLA Latvijas Lauksaimniecības akadēmija (tagad Latvijas Lauksaimniecības universitāte LLU).
LLU Latvijas Lauksaimniecības universitāte (agrāk Latvijas Lauksaimniecības akadēmija LLA).
LMA Latvijas Mākslas akadēmija.
LMA Latvijas Mūzikas akadēmija.
LOK Latvijas Olimpiskā komiteja (izveidota 1922. gadā un atjaunota 1991. gadā).
nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
LZA Latvijas Zinātņu akadēmija.
skansts Lauka nocietinājums, ko veido zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
elektromagnētiskais lauks lauks, kurā notiek elektrisko un magnētisko spēku mijiedarbība.
ziemāji Lauksaimniecības augi, kurus sēj rudenī, jo to attīstībai nepieciešams pazeminātas temperatūras periods.
kuļmašīna Lauksaimniecības mašīna graudu un augu sēklu izkulšanai un atdalīšanai no salmiem un pelavām.
agrārs Lauksaimniecisks; tāds, kur lauksaimniecība dominē pār rūpniecību.
pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas atlīdzībā par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
graudnieks Laukstrādnieks, kas, apstrādājot viņam ierādīto zemi ar saviem darba līdzekļiem, saņēma atlīdzību graudā (parasti pusi no ražas); pusgraudnieks.
mēnessakmens Laukšpata paveids – daļēji caurspīdīgs minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu, mēnessgaismai līdzīgu nokrāsu.
izpalīgs Lauku darbos nodarbināts skolēns (Otrā pasaules kara laikā vācu armijas okupētajā teritorijā).
piezemēties Lecot ar izpletni vai krītot, sasniegt zemi, pamatu.
asins vēzis leikēmija.
apliet Lejot (ko) kam virsū, pārklāt ar šķidrumu vai samitrināt.
apliet Lejot ūdeni, nodrošināt (augus) ar mitrumu, samitrināt (augsni).
laistīt Lejot, smidzinot ūdeni, panākt, ka (augi, zeme) kļūst slapji.
kinolektorijs Lekciju cikls ar kinofilmu vai to fragmentu demonstrējumiem.
lasījums Lekciju vai referātu cikls (parasti kāda izcila cilvēka piemiņai).
krampji Lēkmjveidīga muskuļu savilkšanās, saraušanās, ko izraisa, piem., nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
slīgt miegā lēnām aizmigt.
izvilkties Lēnām izplūst, izsūkties (piem., par mitrumu).
uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
uzlīst Lēni, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
līgans Lēni, ritmiski vienmērīgi mainīgs.
līņāt Lēni, sīkām, smalkām lāsēm līt; brīžiem, ar pārtraukumiem mazliet līt.
uzpeldēt Lēni, slīdoši (arī šķietami) virzoties, parādīties, kļūt redzamam.
rāms Lēns, vienmērīgs, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību); mierīgs (2).
perfolente Lente, kurā informāciju kodē ar caurumiņiem.
azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
komercpilnvarojums Licence pārdot preces, pakalpojumus u. tml., izmantojot tirdzniecības zīmi un maksājot par to atlīdzību; franšīze.
franšīze Licence pārdot preces, pakalpojumus u. tml., izmantojot tirdzniecības zīmi un maksājot par to atlīdzību; komercpilnvarojums.
balons Lidaparāts bez dzinēja – milzīgs ar gāzi pildīts (parasti apaļš) apvalks ar piestiprinātu grozu pasažieriem.
triecienlidmašīna Lidmašīna, kas ir paredzēta uzbrukumiem no neliela augstuma un attāluma.
šasija Lidmašīnas daļa – balstu sistēma, ko izmanto stāvēšanai, lidmašīnas pārvietošanai pa zemi, ieskrējienam pirms pacelšanās, bremzēšanai pēc nosēšanās, kā arī trieciena samazināšanai nosēžoties.
gaiskuģniecība Lidojumi gaisa telpā ar lidaparātiem; organizācija (dienests), kas vada gaisa satiksmi.
ierocis Līdzeklis, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai).
efekts Līdzekļi, paņēmieni šāda iespaida radīšanai.
izolācija Līdzekļi, pasākumi, ar kuriem panāk, ka (elektriskā strāva, siltums u. tml.) neizplūst ārā vai neieplūst no ārienes.
konservācija Līdzekļu un paņēmienu kopums (kā) saglabāšanai, aizsargāšanai, uzglabāšanai u. tml.
kanāls Līdzekļu, paņēmienu veids, kas saistīts, piem., ar iedibinātu sadarbību, sazināšanos.
savanna Līdzenums ar garu zāli un izklaidus augošiem kokiem un krūmiem (tropu apgabalos).
uzplecis Līdzīgas formas dekoratīva detaļa uz pleca daļas (piemēram, civilam apģērbam ar militāra stila modes iezīmēm).
konverģence Līdzīgu pazīmju rašanās (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
līdzsvarotība Līdzsvara piemitība; stāvoklis, kad (kas) atrodas līdzsvarā.
žūžināt Liegi, lēni šūpojot, arī dziedot, midzināt.
dzesināt muti lieki, arī bez panākumiem runāt.
dzesēt muti lieki, arī bez panākumiem runāt.
glaimi Liekulīgi, lišķīgi cildinājumi, komplimenti, ko saka, lai kādam izpatiktu, arī lai ko panāktu, iegūtu.
monuments Liela apjoma arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; liels piemineklis.
Goliāts Liela auguma cilvēks; milzis.
gorilla Liela auguma, spēcīgas miesas būves cilvēkveidīgs pērtiķis, kas dzīvo Āfrikas tropiskajos mežos [Gorilla gorilla].
Lāčplēsis Liela auguma, spēcīgas miesas būves vīrietis.
artilērija Liela kalibra šaujamieroči (piem., lielgabali, mīnmetēji); karaspēks (tā daļa), kura rīcībā ir šādu ieroču kopums.
masīvs Liela platība ar raksturīgu vienveidīgu teritoriālu pazīmi.
gaviles Liela prieka skaļa izpausme (piem., izsauciens, smieklos); liels prieks, sajūsma.
bunkurs Liela tvertne vai nodalījums beramu materiālu (piem., ogļu, smilšu, labības) uzglabāšanai.
siloss Liela, augsta cilindriskas formas tvertne, ko izmanto beramo vielu (piem., graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
lauvas tiesa lielākā daļa (piem., no ienākumiem, ieguvuma).
smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko cep (parasti) veidnē no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām un pasniedzot sadala gabalos.
makroreljefs Lielas Zemes reljefa formas, kas nosaka plašas Zemes virsas daļas vispārīgo apveidu (piem., kalnu grēdas, lieli līdzenumi).
barka Liellaiva ar plakanu dibenu un seklu iegrimi.
nukleīnskābes Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no noteiktā secībā izvietotu nukleotīdu virknes un nodrošina ģenētiskās informācijas glabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.
polimērs Lielmolekulārs ķīmisks savienojums.
silikons Lielmolekulārs organiskais savienojums, kura sastāvā ir silīcija un oglekļa atomi; no šādiem savienojumiem ražots izstrādājums.
dezoksiribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kas satur ģenētisko informāciju un veido gēna ķīmisko pamatu; DNS.
armija Liels (kā) kopums, daudzums ar kādu vienojošu pazīmi.
omārs Liels desmitkāju kārtas jūras vēzis.
lavīna Liels kopums, masa, kas strauji un neatturami virzās uz leju vai uz priekšu.
eikalipts Liels miršu dzimtas koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas.
pāvacis Liels naktstauriņš ar matainu, druknu ķermeni un platiem spārniem, uz kuriem ir krāšņi, apaļi zīmējumi, kas atgādina acis.
slāņu svīta liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā.
monolīts Liels objekts (piemineklis, kolonna u. tml.), kas veidots no viena vesela akmens vai viengabalainas, cietas masas.
pērtiķis Liels primātu klases dzīvnieks bez astes, ekstremitātēm ar pieciem pirkstiem un labi attīstītām galvas smadzenēm.
ūpis Liels pūču dzimtas putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm [Bubo bubo].
lielforma Liels reljefa veidojums, kas nosaka kādas teritorijas virsas pamatiezīmes (piem., zemiene, augstiene).
šūpotnis Liels tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies.
korpuss Liels tekstu kopums elektroniskā formā, kas izmantojams, piem., valodnieciskiem pētījumiem.
valis Liels ūdens dzīvnieks, zīdītājs ar lielu galvu un milzīgu mutes atveri, biezu zemādas tauku slāni (trānu) un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru.
satraukums Liels uzbudinājums, nemiers.
panda Liels, lācim līdzīgs dzīvnieks, kura apmatojums ir balts ar raksturīgiem melniem plankumiem ap acīm, uz ausīm, deguna, kājām un pleciem; bambuslācis [Ailuropoda melanoleuca].
marka Liels, militāri nocietināts pierobežas novads (Franku valstī, viduslaiku Vācijā).
mega- Liels, milzīgs.
orangutans Liels, sarkanbrūns cilvēkpērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm.
zāle Lielu izmēru telpa (piem., reprezentatīviem, svētku pasākumiem).
ģeogrāfiskās koordinātas lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā.
valence Lielums, kas raksturo ķīmiskā elementa atomu savienošanās spēju.
imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
trofeja Lietisks pierādījums (piemiņas lieta, priekšmets), ko iegūst dzīvnieka medībās, sporta sacensībās u. tml.
urrā Lieto (piemēram, bijušajā padomju armijā), lai uzmudrinātu sava karaspēka karavīrus uzbrukumā.
ne Lieto iepriekš minēta darbības vārda noliegtās formas vietā.
gan Lieto jautājuma teikumos, lai piešķirtu šaubu, nenoteiktības, arī minējuma nokrāsu.
mīlītis Lieto parasti uzrunā, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu vai ironisku attieksmi.
Dievs pieņem lieto runājot par miršanu, nāvi.
ha Lieto smieklu atdarināšanai.
vecais zēns lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
ho Lieto, atdarinot smieklus.
nolādēts Lieto, izpaužot stipras dusmas, asu nosodījumu, lielu neapmierinātību, nepatiku.
(tas) nekas lieto, izsakot mierinājumu vai samierināšanos.
kā Lieto, jautājot par darbības veikšanas veidu, kvalitāti vai stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
kas Lieto, jautājot par nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
kāds Lieto, jautājot par nezināmu, neminētu (priekšmeta, dzīvas būtnes, parādības) īpašību, pazīmi.
kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (darbības) cēloni, iemeslu.
kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
kuriene Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība.
kurp Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, uz kuru kas virzās.
he Lieto, lai atdarinātu klusus smieklus.
klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kāds rodas, piem., kuļot ar spriguli vai koka priekšmetam atsitoties pret ko.
klap Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitot koka priekšmetus.
klip Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitoties koka priekšmetiem.
hi Lieto, lai atdarinātu smieklus.
lielisks Lieto, lai emocionāli izteiktu apmierinājumu, prieku par notikušo, darīto, teikto u. tml.
tik Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (1).
vien Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai, vienīgi.
tikai Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi.
tātad Lieto, lai ievadītu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
ņamm Lieto, lai izpaustu apmierinājumu (par ko ļoti garšīgu) un pamudinātu (piem., bērnu) ēst.
nu Lieto, lai izteiktu dažāda veida emocionāli intelektuālu attieksmi (draudus, šaubas, neticību u. tml.).
ak Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret īstenības parādībām (piem., pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
vai Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret notiekošo, redzamo u. tml.
phē Lieto, lai izteiktu izsmieklu, nicinājumu, riebumu.
lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai izteikumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
urrā Lieto, lai izteiktu prieku, sajūsmu, suminātu kādu; urā.
urā Lieto, lai izteiktu prieku, sajūsmu, suminātu kādu; urrā.
miers Lieto, lai izteiktu rīkojumu ieņemt pamatstāju, pārtraukt (darbību, kustību), kļūt mierīgam.
pats Lieto, lai izteiktu vispārākās pakāpes nozīmi.
tāds un tāds lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
oi Lieto, lai norādītu uz ko ļoti lielu, milzīgu.
vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
vai Lieto, lai norādītu, ka ar vārdu, izteikumu ir pieļauts pārspīlējums (parasti, lai paspilgtinātu izteiksmi).
vai Lieto, lai norādītu, ka no divām minētajām varbūtībām iespējama tikai viena.
jo Lieto, lai pastiprinātu (parasti īpašības vai apstākļa) vārda nozīmi.
tā vien lieto, lai pastiprinātu (parasti verba), nozīmi.
gan Lieto, lai pastiprinātu atsevišķa vārda vai visa izteikuma nozīmi.
jau Lieto, lai pastiprinātu izteikuma nozīmi.
jel Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vēlējuma nozīmi.
gluži Lieto, lai pastiprinātu vai pavājinātu niansējamā vārda nozīmi; itin.
Ak jā! Lieto, lai pastiprinātu vārda "jā" nozīmi.
ak nē Lieto, lai pastiprinātu vārda “nē” nozīmi.
lai Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izceltu to starp pārējiem vārdiem.
tā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikuma domu, arī emocionālu stāvokli.
tāpat Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi; arī [1] (1).
viens Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi.
ta Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteiksmes nozīmi, intensitātes pakāpi; tad [2].
taču Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas.
vis Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; pat; lai [2] (3).
tik Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (2).
nu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
pat Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
reiz Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
te Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
tikai Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
tu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
tur Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
vēl Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
vien Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
e Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, apmierinājumu).
ē Lieto, lai paustu dažādas jūtas, noteiktu attieksmi (piem., nicinājumu, nevērību).
sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
he Lieto, lai paustu nevērību, arī izsmieklu, nicinājumu.
nolāpīts Lieto, lai paustu savas dusmas, neapmierinātību, sašutumu.
uhū Lieto, lai paustu, piemēram, apmierinājumu, prieku.
gan jau nu lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma nozīmi.
nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma, rosinājuma nozīmi.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, piekrišanas nozīmi.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi, arī lai pastiprinātu kādu emocionālā stāvokļa izpausmi.
ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi; kaut.
kaut Lieto, lai piešķirtu vai pastiprinātu izteikumam vēlējuma nozīmi.
sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
kā saka lieto, lai samazinātu izteikuma kategorismu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
jel Lieto, lai teikumā pastiprinātu vārda nozīmi.
brālis Lieto, lai uzrunā paustu tuvu, sirsnīgu attieksmi (pret kādu).
kur Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
kuriene Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp salikta teikuma daļu un palīgteikumu.
kā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
zīlēt Lietojot dažādus maģiskus paņēmienus, censties ko uzzināt.
izlāpīties Lietojot dažādus paņēmienus, iztikt (ar ierobežotiem līdzekļiem), izkļūt (no kādas situācijas).
aizmidzināt Lietojot medikamentus, iemidzināt.
termiņlietošana Lietošana, kam ir noteikts termiņš; terminēta lietošana.
blefot Lietot blefa paņēmienu kāršu spēlē (parasti pokerā).
praktizēt Lietot savā darbībā (piem., paņēmienu, metodi).
makulatūra Lietoti, veci un nevajadzīgi periodiski izdevumi, grāmatas, arī papīra pārstrādes atgriezumi, ko var izmantot par otrreizēju izejvielu.
salīt Lietū samirkt.
derēt Līgt mieru, beigt strīdēties, naidoties.
patapinājuma līgums līgums, ar kuru nodod (ko, piem., zemi, automašīnu) bezmaksas lietošanā, nosakot atdot to pašu lietu atpakaļ.
adiabāta Līkne, kas attēlo atgriezenisku termodinamisku procesu un ko parasti ataino vielas stāvokļa termodinamiskajā diagrammā.
līksmot Līksmi pavadīt laiku.
līksmoties Līksmi, jautri pavadīt laiku.
gavilēt Līksmi, priecīgi dziedāt.
iegavilēties Līksmi, priecīgi iedziedāties.
iegavilēties Līksmi, priecīgi iesaukties.
uzgrūst kaklā likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
uzlaist kaklā likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
uzgrūst uz kakla likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
uzlaist uz kakla likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
spiest Likt (kādam) ko darīt pret tā gribu, vēlmi.
sviest ārā (kādu) likt (kādam) pamest (piem., telpu, iestādījumu, mitekli).
sviest laukā (kādu) likt (kādam) pamest (piem., telpu, iestādījumu, mitekli).
lādēt Likt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu ar dzenošo lādiņu.
Laima Likteņlēmēja dieviete, arī bāreņu, sieviešu aizstāve (latviešu mitoloģijā); Laimes māte.
tiesvedība Likumā noteikta civillietu un krimināllietu izskatīšanas kārtība.
sūdzēt Likumā noteiktā kārtībā vērsties (tiesā) ar prasību civillietā vai sūdzību krimināllietā (pret kādu).
nolīkumot Līkumojot, virzoties ar līkumiem, nonākt lejā, zemē u. tml.
krimināllikums Likums, kas nosaka kriminālatbildības robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus.
distributīvais likums likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
ūdenslīnija Līnija, līdz kurai kuģa korpuss iegrimst mierīga ūdens virsmā.
lāsot Līņāt, smidzināt.
melodija Liriska instrumentāla miniatūra.
eposs Liroepikas paveids – varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē; šā liroepikas paveida daiļdarbs.
balāde Liroepisks sacerējums par neparastu vai traģisku notikumu, kam raksturīgs dramatisks vēstījums, noslēpumainība un misticisms.
nolīt Līstot lietum, samirkt, kļūt slapjam.
mazgāt Līstot, plūstot skalot (ko) – par lietu, straumi u. tml.
fantastika Literāri darbi, kuros aprakstīti reāli neiespējami, pārdabiski, brīnumaini notikumi.
sāga Literārs darbs, filma, datorspēle (piem., vairākās daļās, sērijās), kurā darbojas nereāli, nemirstīgi u. tml. varoņi.
publicistika Literatūras nozare – populārā stilā rakstīti darbi par aktuāliem sabiedriski politiskiem, kultūras, sadzīves u. c. jautājumiem; šīs nozares (kāda autora, tautas daiļrades, laikposma) darbu kopums.
dekadentisms Literatūras un mākslas virziens Eiropā (19. gs. beigās un 20. gs. sākumā), kam raksturīgs simbolisms, pievēršanās mistiskajam.
konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
literatūrteorija Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūras teorija.
literatūras teorija literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūrteorija.
gregoriāņu dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
gregoriskie dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
nolobīt Lobot atbrīvot (ko) no mizas, čaulas u. tml.
zvērināts Loceklis vēlētā tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
sfēra Lodes virsma, t. i., visu to telpas punktu kopa, kuru attālumi līdz kādam fiksētam punktam (centram) ir vienādi ar noteiktu skaitli (rādiusu).
batisfēra Lodveida kamera zemūdens pētījumiem, ko iegremdē no kuģa ar garas troses palīdzību.
slēdziens Loģikā – domāšanas process, kurā no viena vai vairākiem spriedumiem izsecina jaunu spriedumu; šāds spriedums.
pretrunas likums loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
implikācija Loģisks slēdziens, kas izriet no tā, kas nav skaidri, nepārprotami izteikts.
Skotlendjards Londonas galvaspilsētas policijas pārvaldes galvenā mītne; šās pārvaldes kriminālizmeklēšanas nodaļa.
kombinētā lopbarība lopbarības maisījums no dažādiem graudiem un to pārstrādes produktiem; kominētā spēkbarība.
mirakls Luga (viduslaikos), kurā attēlotas epizodes no Svēto dzīves, viņu paveiktajiem brīnumiem.
komēdija Luga, kurā attēlotie notikumi un raksturi izraisa smieklus; attiecīgais drāmas žanrs.
kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, dekorācijām u. tml.).
pātari Lūgšanas un reliģisku tekstu lasījumi mājās, ko vada kāds no ģimenes locekļiem.
kalnu saule Luminiscences spuldze ultravioletā starojuma iegūšanai.
dienas gaismas spuldze luminiscentā spuldze, kura izstaro baltu, dienas gaismai līdzīgu gaismu.
pēcspīdēšana Luminiscentu vielu spīdēšana, kas novērojama pēc tam, kad vairs nedarbojas tās izraisītājs.
nolupināt Lupinot atbrīvot (ko) no čaumalas, mizas u. tml.; nolobīt.
konsistorija Luterāņu baznīcā – administratīva institūcija; virsvalde.
viņļaudis Ļaudis, ar kuriem nedzīvo kopā (piem., vienā un tajā pašā mājā), arī kaimiņi.
ļaunais gars ļauna mitoloģiska būtne.
leikoze Ļaundabīga asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikēmija.
ņirgāties Ļauni, aizskaroši izsmiet; izsmejot pazemot.
ņirgt Ļauni, nekaunīgi smieties; ļauni zoboties.
negantība Ļaunprātīga izturēšanās, rīcība, attieksme; apvainojoši, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
laist Ļaut brīvi, bez ierobežojumiem izpausties (piem., jūtām, spējām).
grīļoties Ļodzīties; (reāli vai šķietami) līgoties, šūpoties.
degošs Ļoti aktuāls, steidzami kārtojams.
nozibēt Ļoti ātri šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā virzienā virzās garām).
izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – piem., par liesmām, dūmiem.
debesskrāpis Ļoti augsta celtne ar vairākiem desmitiem stāvu.
miljardieris Ļoti bagāts cilvēks, kura īpašumus, ienākumus vērtē ar miljardiem.
miljonārs Ļoti bagāts cilvēks, kura īpašumus, ienākumus vērtē ar miljoniem.
mēris Ļoti bīstama infekcijas slimība, ko izraisa specifisks mikroorganisms un kuras raksturīgi simptomi ir drudzis, murgi, strutaini augoņi (buboni).
briesmas Ļoti bīstams stāvoklis; postoši, ar ko ļaunu saistīti notikumi, apstākļi.
šausmas Ļoti bīstams, drausmīgs notikums, norise u. tml., kas izraisa lielas bailes, briesmu izjūtas, arī nemieru, satraukumu.
kā dēle ļoti cieši, neatraujami.
korunds Ļoti ciets minerāls, kura paveidi ir rubīns, safīrs, topāzs.
raibas lietas ļoti dažādi notikumi.
nāves miegs Ļoti dziļš miegs.
nolaizīts Ļoti gludi, kārtīgi sasukāts, arī saziests ar ko mitru, spīdīgu (par matiem, matu sakārtojumu).
mūžs Ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi laikposmi.
bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
mirklis Ļoti īss laika sprīdis, moments; acumirklis.
acumirklis Ļoti īss laika sprīdis; mirklis, moments.
moments Ļoti īss laika sprīdis; mirklis; acumirklis.
zibsnīgs Ļoti īss, acumirklīgs (par laika sprīdi).
kā no mārka izvilkts ļoti izmircis, slapjš.
pārsmieties Ļoti izsmieties.
spiest Ļoti karsēt, būt ļoti spēcīgam un nevēlami iedarboties (uz kādu, tā ķermeņa daļām).
kaķa soļiem ļoti klusi, nedzirdami (pārvietoties).
milzis Ļoti liela auguma cilvēks; milzenis.
milzis Ļoti liela auguma cilvēkveidīga būtne (folklorā un mitoloģijā).
šausmas Ļoti lielas, ārkārtīgas bailes, briesmu izjūta; ārkārtīgi liels nemiers, satraukums (par ko).
milzīgs Ļoti liels (par fizikāliem lielumiem).
varens Ļoti liels (par fizikāliem lielumiem).
pleziozaurs Ļoti liels mezozoja ēras jūras rāpulis ar platu saplacinātu ķermeni, mazu galvu, garu kaklu un peldēšanai pielāgotām pleznveida ekstremitātēm.
varens Ļoti liels pēc izmēriem, apjomiem, formas u. tml.; arī milzīgs (1).
bezgalība Ļoti liels plašums, tālums, ilgums, daudzums, kam šķietami nav robežu.
monumentāls Ļoti liels, apjomīgs, ar lielu sabiedrisku nozīmi.
koloss Ļoti liels, milzīgs priekšmets (piem., piemineklis).
katastrofāls Ļoti liels, milzīgs; ārkārtīgs.
globāls Ļoti liels, milzīgs; visaptverošs.
ārkārtīgs Ļoti liels, milzīgs.
kolosāls Ļoti liels, milzīgs.
milzonīgs Ļoti liels, milzīgs.
bezgalīgs Ļoti liels; milzīgs, nepārredzams, šķietami nebeidzams.
acīm redzot ļoti manāmi; ātri, strauji, intensīvi.
acīm redzami ļoti manāmi; ātri, strauji, intensīvi.
vienā mierā ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
kā dimants ļoti mirdzošs, zaigojošs.
jēls Ļoti mitrs, staigns; ļoti izmircis; apglumējis.
nolūzt Ļoti nogurstot, pārtraukt iesākto un doties atpūsties; no liela noguruma aizmigt.
apkraut Ļoti noslogot (ar uzdevumiem, pienākumiem).
apkrauties Ļoti noslogot sevi (ar darbiem, pienākumiem, saistībām u. tml.).
nozviegties Ļoti nosmieties; izsmieties.
kaulains Ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvnikiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
faraonskudra Ļoti sīka skudra dzeltenīgā krāsā, kas parasti dzīvo lielā kolonijā siltās telpās un pārtiek no maizes, saldumiem u. c. produktiem [Manomorium pharaonis].
putekļu ērcīte ļoti sīks kukainis, kas barojas ar cilvēku un dzīvnieku atlobījušās ādas mikroskopiskiem gabaliņiem.
sīkbūtne Ļoti sīks, mikroskopisks organisms; mikroorganisms.
tripsis Ļoti sīks, tumšs kukainis ar dūrējtipa mutes orgānu, kas parasti dzīvo uz augiem un sūc augu sulas vai pārtiek no citiem sīkiem medījumiem.
rožains Ļoti skaists, ļoti labs, bez trūkumiem.
kā kauts ļoti skaļi, izmisīgi (kliegt, bļaut).
slapjš kā mārks ļoti slapjš, izmircis.
slapjš kā no mārka (izvilkts) ļoti slapjš, izmircis.
pretīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams (par laikapstākļiem); tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
riebīgs Ļoti slikts, nepatīkams (par laika apstākļiem); tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laika apstākļi (par laikposmu).
bīdeļmilti Ļoti smalki milti.
zirdzisks Ļoti smieklīgs; izteikti komisks.
norēkt Ļoti smieties (kādu laiku).
plīst no smiekliem ļoti smieties.
plīst aiz smiekliem ļoti smieties.
norēkties Ļoti smieties.
nosmieties Ļoti smieties.
bangot Ļoti spēcīgi, dinamiski norisēt, izpausties (par jūtām u. tml.).
svelmains Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
svelošs Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
svelmīgs Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizoloģisku stāvokli, tā izpausmi).
atlantisks Ļoti spēcīgs (spēkā līdzīgs grieķu mīta milzim Atlantam).
neremdināms Ļoti spēcīgs, ko grūti vai pat neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
izmirkt līdz ādai ļoti stipri samirkt (lietū).
izmirkt līdz kaulam ļoti stipri samirkt (lietū).
izmirkt līdz pēdējai vīlei ļoti stipri samirkt (lietū).
samirkt līdz kaulam ļoti stipri samirkt (lietū).
samirkt līdz pēdējai vīlei ļoti stipri samirkt (lietū).
būt slapjam līdz ādai ļoti stipri samirkt (lietū).
būt slapjam līdz kaulam ļoti stipri samirkt (lietū).
būt slapjam līdz pēdējai vīlei ļoti stipri samirkt (lietū).
zibēt Ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
dūkanbērs Ļoti tumši brūns, gandrīz melns (zirgs) ar rūsganiem plankumiem ap acīm, nāsīm.
kārot Ļoti vēlēties, just tieksmi (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
kāroties Ļoti vēlēties, just tieksmi (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
vulgārs Ļoti vienkāršots; tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piem., par priekšstatiem, attieksmi, prasībām).
mežonīgs Ļoti, ārkārtīgi; neciešami.
pamatīgi Ļoti, ievērojami.
atomisms Mācība (aizsākusies sengrieķu filozofu darbos) par to, ka matērija sastāv no atomiem.
versifikācija Mācība par dzejas valodas ritma veidiem un valodas ritmisko uzbūvi.
ārstnieciskā kosmētika mācība par ķermeņa ādas, matu, nagu defektu ārstēšanas paņēmieniem un līdzekļiem.
materiālmācība Mācība par materiālu struktūru, īpašībām un apstrādes paņēmieniem.
prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti (parasti pedagogu vadībā) nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un darba prasmi.
diplomands Mācību iestādes (parasti augstskolas) beidzējs, kas gatavojas saņemt vai tikko ir saņēmis šīs mācību iestādes beigšanas diplomu.
izdales materiāls mācību palīglīdzekļi (piem., uzdevumi, tabulas), ko izdala katram audzēknim.
akadēmiskā stunda mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks – parasti 45 minūtes.
palīgsaimniecība Mācību vai zinātniski pētnieciskas iestādes lauku saimniecība, kur notiek pētījumi vai tiek apgūtas praktiskas iemaņas.
apgūt Mācīties un paturēt atmiņā.
iemācīt Mācot panākt, ka iegūst (zināšanas, prasmi, paradumus u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kāds) iegūst (zināšanas, prasmi, paradumus u. tml.).
iemācīties Mācoties iegūt (zināšanas, prasmi, paradumus u. tml.).
papildināt Mācoties, strādājot, iegūstot pieredzi, paplašināt, pilnveidot (savas zināšanas, prasmi).
dūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) runāt, sarunāties.
revidēt Mainīt (piem., attieksmi, uzskatu).
mainīt naudu Mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām vai lielākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
transformācija Maiņstrāvas sprieguma pazemināšana vai paaugstināšana, izmantojot transformatoru.
mistrs Maisījums, sajaukums, apvienojums, kurā ietilpst kas atšķirīgs; mistrojums (2).
melnā maize maize no rudzu miltiem, rupjmaize.
plaucēta maize maize, kas gatavota no plaucētiem miltiem.
konsekrācija Maizes un vīna simboliska pārvēršana Kristus miesā un asinīs, kas notiek dievkalpojuma laikā.
jumts virs galvas mājas, miteklis, pajumte, patvērums.
zīme Mājiens, norādījums (parasti izteikts ar žestu, mīmiku).
sega Mākoņu, miglas, dūmu u. tml. kopums.
kabatas portfelis maks ar vairākiem nodalījumiem papīrnaudas, dokumentu u. tml. ievietošanai.
abonentmaksa Maksa par abonēšanu uz noteiktu termiņu; abonēšanas maksa.
gruntsnoma Maksa par zemi, zemes gabala lietošanu; zemes nodoklis.
termiņmaksājums Maksājums, kam ir noteikts termiņš; terminēts maksājums.
improvizācija Mākslas darba (skaņdarba, izrādes tēla u. tml.) veidošana tā izpildīšanas laikā; ar šādu paņēmienu veidotais mākslas darbs.
baroks Mākslas stils (17.–18. gs.), kam raksturīga monumentalitāte, dekoratīvs krāšņums un dinamisms.
ledus balets Mākslas veids – horeogrāfiski priekšnesumi, ko izpilda, slidojot uz ledus.
lietišķā māksla mākslas veids, kas saistīts ar praktiski izmantojamu mākslas darbu (piem., keramikā, tekstilmākslā, metālmākslā) izgatavošanu.
cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra u. tml.; priekšnesumi šajā mākslas veidā; trupa, kas sniedz šādus priekšnesumus.
tēlotājmāksla Mākslas veids, kurā tiek radīti vizuāli uztverami mākslas darbi (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi – glezniecība, grafika, tēlniecība; tēlotāja māksla.
impresionisms Mākslas virziens (radās 19. gs. 60. gados Francijā, visspilgtāk izpaudās glezniecībā, arī mūzikā, literatūrā), kam raksturīga cenšanās tvert acumirklīgus iespaidus, atspoguļot subjektīvus uztvērumus un sajūtas.
postimpresionisms Mākslas virziens 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums un lielāka tēlojuma vispārinātība, subjektīvā izteiksmība, formāli dekoratīvās puses akcentēšana.
minimālisms Mākslas virziens, kam raksturīgs minimāls izteiksmes līdzekļu izmantojums, vienkāršas formas.
popārts Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 50. gados, kura uzmanības centrā ir ikdienas lietas, situācijas un cilvēki un kurš orientēts uz kultūras priekšmetiem (piem., reklāmu, komiksu) ražošanu plašām sabiedrības masām; popmāksla.
ūdenskrātuve Mākslīgi (parasti ar aizsprostu) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
kultūra Mākslīgi izaudzēts (piem., mikroorganismu) kopums.
sodas ūdens mākslīgi mineralizēts ūdens ar sārmainu reakciju.
plutonijs Mākslīgi radīts radioaktīvs ķīmiskais elements [Pu].
ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums; ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, līdzīgu parādību; ar šādu paņēmienu veidots (literatūras, mākslas) darbs.
personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu u. tml. attēlošana ar cilvēka īpašībām un spējām.
apraksts Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens (literārā darbā).
luba Mākslinieciski mazvērtīgs, primitīvs (par literāru darbu).
stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, arī daiļrades paņēmienu kopums (piem., mākslas darbā, kāda rakstnieka daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
raksturotājs Mākslinieks (piem., rakstnieks, gleznotājs, aktieris), kas spilgti, uztverami atsedz tēla raksturu.
plīties Mākties virsū; nelikt mierā.
māņi Maldīgi, aplami uzskati, ticējumi, kam nav objektīva pamata.
keramika Māls vai mālu saturoša masa; izstrādājumi no šādas masas.
māmulīte Māmiņa.
loriņi Mantas, krāmi; apģērba gabali.
majorāts Mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (piem., zemi) nedalīti manto pirmdzimtais mantinieks; šādā veidā mantotais īpašums.
mārciņa Masas mērvienība – aptuveni 0,4 vai 0,5 kilogrami.
sarkofāgs Masīvs (akmens) zārks, parasti rotāts ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem u. tml.
robusts Masīvs; rupji, primitīvi veidots.
lokauts Masveida atlaišana no darba (piem., slēdzot uzņēmumu, vai arī lai piespiestu piekrist neizdevīgākiem darba nosacījumiem).
kalandrs Mašīna ar karsējamiem veltņiem auduma, papīra, plastmasas u. tml. gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai, spodrināšanai vai velmēšanai.
mest Māt, dot zīmi, mājienu.
plus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem, norādot, ka tie ir savstarpēji saskaitāmi.
algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem (izteiktiem ar burtiem) neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
teksta uzdevums matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
teorēma Matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
formula Matemātisku simbolu kopa; divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi.
patēriņa priekšmeti materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
bāze Materiālie resursi, priekšnoteikumi u. tml., kas nepieciešami (kā) eksistencei, darbības nodrošināšanai.
vate Materiāls – irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piem., medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
kustība Matērijas pastāvēšanas veids – materiālu objektu pārmaiņa, to mijiedarbība.
viela Matērijas veids, kam piemīt miera masa; tas, no kā sastāv fiziski ķermeņi.
patēvs Mātes vīrs attiecībā pret bērniem, kuriem viņš nav miesīgs tēvs.
reģistrs Maza apjoma atmiņa, kas paredzēta datu īslaicīgai glabāšanai.
sviķis Maza tapiņa mucas gaisa caurumiņa aizdarīšanai, arī šis caurumiņš (bez kura šķidrums netek laukā).
ķiņķēziņš Maza, komiska figūriņa; nieciņš.
vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
kumkvats Mazam apelsīnam līdzīgs ovāls citrusauglis ar saldu mizu un skābenu mīkstumu [Citrus japonica].
izmazgāt Mazgājot panākt, ka izzūd (netīrumi).
mikroreljefs Mazi Zemes virsas reljefa veidojumi vai lielāku veidojumu detaļas, piem., pauguru nogāzes, ieplaciņas.
diskreditēt Mazināt uzticību; graut autoritāti, cieņu; mazināt (kā) nozīmi, vērtību.
valgs Mazliet mitrs (par lūpām, acīm); mikls.
paņirgt Mazliet pasmieties.
pievaldīties Mazliet pievaldīt sevi, sava psihiskā vai emocionālā stāvokļa izpausmi.
iesvīst Mazliet sasvīst; kļūt mazliet mitram no sviedriem.
ieburzīt Mazliet, arī vietumis saburzīt.
iegumzīt Mazliet, arī vietumis sagumzīt.
ieņurcīt Mazliet, arī vietumis saņurcīt.
iepelēt Mazliet, arī vietumis sapelēt.
ierūsēt Mazliet, arī vietumis sarūsēt.
iesprēgāt Mazliet, arī vietumis sasprēgāt.
patīksmināties Mazliet, nedaudz tīksmināties.
piekrāsot Mazliet, vietumis krāsojot panākt, ka (kas) ir vienādā krāsā, nav redzami bojājumi.
pielocīt Mazliet, vietumis lokot, pielāgot.
piepūderēt Mazliet, vietumis nopūderēt.
pieslīpēt Mazliet, vietumis noslīpēt.
pielāpīt Mazliet, vietumis pielabot, novērst, likvidēt nelielus defektus.
ieknābāt Mazliet, vietumis saknābāt.
būda Mazs pagaidu miteklis.
zivjdzenītis Mazs putns ar samērā lielu galvu, garu knābi, ļoti īsām kājām, mirdzoši zilu muguru, zilganzaļiem spārniem un rūsganbrūnu vēderu; zivju dzenītis.
būcenis Mazs, neērts miteklis; neliela telpa (piem., priekšmetu glabāšanai).
ūķis Mazs, neglīts, arī vecs miteklis; neliela, parasti tumša telpa.
nieks Mazsvarīgi, nenopietni izteikumi; muļķības, blēņas.
mikrokosmoss Mazu lielumu, sīku matērijas struktūras elementu (atomu u. tml.) pasaule; mikropasaule; pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
melodiskais mažors mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
subdominante Mažora vai minora gammas ceturtā pakāpe; akords, kas veidots uz šīs pakāpes.
dominante Mažora vai minora piektā pakāpe; akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
sekcija Mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piem., traukiem, grāmatām, televizoram).
gulta Mēbele gulēšanai ar paaugstinātiem galiem un rāmi matracim; guļasvieta.
bise Medību šaujamierocis (parasti gludstobru).
semiotika Medicīnā – mācība par slimību pazīmēm jeb simptomiem.
balneoloģija Medicīnas nozare par ārstnieciskiem minerālūdeņiem un dūņām, to lietošanu ārstniecībā.
ķirurģija Medicīnas nozare, kas ārstē slimības un ievainojumus operējot; attiecīgā medicīnas zinātnes nozare, kas izstrādā operāciju paņēmienus, metodes un tehniku.
seksoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka dzimumdzīves un laulības jautājumiem.
kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pēta dabisko dziedniecisko faktoru (piem., labvēlīga klimata, minerālūdeņu) ārstnieciskās īpašības un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pēta sievietes reproduktīvo orgānu anatomiskās un fizioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta, kādi patofizioloģiski, bioķīmiski u. tml. procesi noris organisma terminālajos stāvokļos (piem., nieru mazspēja, agonija, klīniskā nāve), un izstrādā reanimācijas metodes.
alergoloģija Medicīnas nozare, kas pētī alerģisko slimību izcelsmi, norisi un ārstēšanas iespējas.
fizikālā terapija medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā; ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus; fizioterapija.
veneroloģija Medicīnas nozare, kas pētī venerisko slimību izcelsmi, attīstību, ārstēšanu.
karantīna Medicīnisku, sanitāru un administratīvu pasākumu komplekss, kam jānovērš infekcijas slimību izplatīšanās.
depresanti Medikamenti, kas samazina (nervu, motorisko) uzbudinājumu; nomierinošie līdzekļi.
nomierinošs līdzeklis medikaments, kas nomierina centrālo nervu sistēmu.
miega zāles medikaments, kas veicina miega iestāšanos.
validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
izmēdīt Mēdot izsmiet.
pārtīt filmu mēģināt ko atcerēties, atmiņās atgriezties pie kā redzēta, piedzīvota.
pamēģināt roku mēģināt ko izdarīt; pārbaudīt savas spējas, veiksmi.
klasiskā mehānika mehānika, kuras pamatā ir Ņūtona likumi.
aeromehānika Mehānikas nozare, kas pētī gāzu kustību un mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem.
hidromehānika Mehānikas nozare, kurā pētī šķidrumu un gāzu kustību, līdzsvaru un mijiedarbību ar citiem ķermeņiem.
pistole Mehāniskā ierīce, darbarīks, kam ir šāda šaujamieroča forma.
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, arī savainot.
sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt; saēst (3).
prezervatīvs Mehānisks pretapaugļošanās un seksuāli transmisīvo infekciju aizsardzības līdzeklis – īpaši elastīga materiāla uzmava vīrieša dzimumloceklim.
uzošņāt Meklējot atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
uzost Meklējot atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
uzostīt Meklējot atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
burito Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna kviešu miltu maize, plācenis, kurā ietīts pildījums (cepta gaļa, dārzeņi u. tml.).
trilleris Melisma veids – strauja, vairākkārtēja pamatskaņas un blakusskaņas mija.
sarkanmelns Melns ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir melnas un sarkanas krāsas laukumi.
sudrabmelns Melns ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir melni un sudrabaini krāsu laukumi.
zaļganmelns Melns ar zaļganu nokrāsu; tāds, kam ir melnas un zaļganas krāsas laukumi.
magnetīts Melns, dzelzi saturošs minerāls ar magnētiskām īpašībām; magnētiskā dzelsrūda.
karakurts Melns, indīgs zirneklis ar sarkaniem plankumiem uz vēdera, kas sastopams tuksnešos, stepēs [Latrodectus tredecimguttatus].
uraninīts Melns, ļoti radioaktīvs minerāls – urāna rūda, ko izmanto arī iežu vecuma noteikšanai.
ornamentācija Melodijas izgreznojumi, izrotājumi; ornamentika (2).
ornamentika Melodijas izgreznojumi, rotājumi.
solmizācija Melodiju dziedāšana ar skaņu nosaukumiem (pēc skaņu relatīvā vai absolūtā augstuma).
songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā; dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
pikša Mencu dzimtas jūras zivs ar vārpstveida ķermeni un mazu galvu; kurai augšžoklis ievērojami garāks par apakšžokli; šelzivs [Melanogrammus aeglefinus].
atmērcēt Mērcējot, mitrinot dabūt nost.
atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstāku; atmiekšķēt.
alkometrs Mērierīce promiļu noteikšanai organismā.
makaks Mērkaķu dzimtas neliels dzīvnieks ar pelēkbrūnu apmatojumu un sarkanīgiem sēžas mīkstumiem.
metramērs Mērkoks, mērlente ar iedaļām metros, centimetros, milimetros.
grants Mērķfinansējums no valsts budžeta (piem., zinātniskiem pētījumiem).
izmantot Mērķtiecīgi iesaistīt (kādā norisē), piemērot (kādam uzdevumam); lietot (kādu paņēmienu, metodi, līdzekli).
decibels Mērvienība elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā – viena desmitā daļa bela; skaļuma mērvienība [dB].
komposts Mēslojums, kas gatavots no satrūdējušām organiskām vielām (piem., augu atliekām, virtuves atkritumiem).
mikromēslojums Mēslojums, kas satur mikroelementus.
virsmēslojums Mēslojums, ko izkaisa vai izsmidzina uz augsnes vai augiem (parasti, neiestrādājot to augsnē).
bruņas Metāla aizsargkārta, kas klāj karakuģus, militāras mašīnas u. tml.
kornete Metāla pūšamais mūzikas instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
kulise Metāla pūšaminstrumenta izbīdāmā daļa, ar ko maina skaņas augstumu.
eifonijs Metāla pūšaminstruments – tenora tuba.
trombons Metāla pūšaminstruments ar "U" veida izliektu kulisi un samērā zemu skaņu; bazūne.
tenors Metāla pūšaminstruments ar samērā augstu diapazonu.
bazūne Metāla pūšaminstruments ar U veidā izliektu kulisi; trombons.
tamtams Metāla sitaminstruments, liels gongs, pa kuru sit ar vālīti, radot dobju, izskaņā salcošu skaņu.
skrāpis Metāla vai gumijas suka dzīvnieku apmatojuma tīrīšanai un kopšanai.
vieglie metāli metāli (piem., alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
smagie metāli metāli (piem., varš, dzelzs, cinks), kuru blīvums ir lielāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
krāsainie metāli metāli un to sakausējumi, izņemot dzelzi un tās sakausējumus.
metālkeramika Metāliskie kompozītmateriāli, ko iegūst no metāla pulvera un dažiem neorganiskiem, nemetāliskiem savienojumiem, tos lielā spiedienā un augstā temperatūrā presējot un saķepinot; šāda materiāla izstrādājumi.
kosmiskie putekļi meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piem., emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstara juma) spektrus.
mētrājs Meža augšanas tips – priežu audze (nereti ar egļu un bērzu piemistrojumu), kam zemsedzē aug mellenāji, brūklenāji un sūnas.
satīrs Meža dievība, auglības dēmons sengrieķu mitoloģijā.
vējlauze Meža koku lūzumi vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki.
liekņa Meža tips mitrā, purvainā vietā, kur aug melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu.
purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug tīraudzes, retumis ar purva bērza mistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība, kas nodota viena mežsarga uzraudzībā (Latvijā līdz 1959. gadam).
nomičot Mičot un pabeigt mičot.
tanīns Miecviela, ko satur dažādi augi (piem., ozoli, tējasaugi) un ko lieto medicīnā, arī ādu miecēšanā u. tml.
nomidzis Miega stāvoklis, miegs; arī snauda.
Morfejs Miega un sapņu dievs (sengrieķu mitoloģijā).
garas acis miegainas, nogurušas acis.
maigs Mierīgs, nesaraustīts (parasti par miegu).
apmierinājums Mierinājums, miers.
Piena Ceļš miglāja un zvaigžņu sakopojums, kas redzams pie debesīm gaišas joslas veidā.
nomiglot Miglojot nosmidzināt (augus ar ķimikālijām).
ārējā migrācija migrācija uz citām valstīm.
iekšējā migrācija migrācija vienas un tās pašas valsts robežās.
šarāde Mīkla, kur pēc dotā apraksta (piem., noņemt, pielikt vai apmainīt atsevišķus burtus) jāatmin vairāki vārdi.
krustvārdu mīkla mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
gāzes gangrēna mikrobu izraisīta vaļēju brūču komplikācija – audu nekroze, izdaloties gāzes pūslīšiem.
tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par mikrodaļiņas pilno enerģiju.
sterilizācija Mikroogranismu, to sporu iznīcināšana ar fizikālām vai ķīmiskām metodēm.
dīglis Mikroorganismi, kas izraisa (kādu) slimību.
helikobaktērija Mikroorganisms, kas spēj izraisīt kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu.
antiseptika Mikroorganismu iznīcināšana vai to attīstības aizkavēšana ar ķīmiskām (antiseptiskām) vielām.
tējas sēne mikroorganismu kopa, kas saldinātā tējā veido recekļainas plēves un no kā iegūst saldskābu dzērienu.
zarnu flora mikroorganismu kopums zarnās.
bārkstiņas Mikroskopiski gļotādas izaugumi.
mikroorganisms Mikroskopisks organisms (piem., baktērijas, mikroskopiskās sēnes).
zīdeklis Mīksta materiāla (piem., gumijas, silikona) priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm.
mīkla Mīksta vai pašķidra masa no miltiem, ko izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai.
hromāda Mīksta, plāna āda, kas miecēta ar hroma sāļiem.
zamšāda Mīksta, plūksnaina āda, ko izstrādā, jēlādu miecējot ar taukiem vai eļļām.
izgulējums Mīksto audu atmirums, kura cēlonis ir asinsrites traucējumi tajā ķermeņa daļā, uz kuras ilgi, nekustīgi gulēts.
ģipsis Mīksts, balts vai pelēks minerāls, ko izmanto celtniecībā, tēlniecībā, arī medicīnā.
OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu.
intendants Militāra amatpersona, kas pārzina karaspēka daļu un militāro iestāžu saimnieciskos jautājumus; intendantūras priekšnieks.
klausos! militāra atbilde uz rīkojumu, pavēli.
seržants Militāra dienesta pakāpe (armijā, policijā u. tml.); cilvēks, kam ir šāda pakāpe.
lauka kara tiesa militāra tiesa, kas darbojas vietās, kur norisinās karadarbība.
kara tiesa militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militāpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā); karatiesa.
karatiesa Militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, arī lietas par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā).
kara tribunāls militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (padomju iekārtā).
valsts noslēpums militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
blokāde Militāra, politiska vai ekonomiska izolācija, sakaru piespiedu pārtraukšana.
aizsardzība Militāri pasākumi un līdzekļi aizsargāšanai, nodrošināšanai.
salutēt Militāri sveicināt; godināt, atzīmēt ar militāru ceremoniju (parasti zalvēm, raķetēm).
sargkareivis Militārpersona, kas norīkota noteikta militāra vai valsts objekta apsargāšanai vai godasardzē.
kara komisārs Militārpersona, kas Padomju Savienībā vadīja kara komisariātu.
biljons Miljards (krievu, franču, amerikāņu skaitīšanas sistēmā); tūkstoš miljardu (vācu, angļu skaitīšanas sistēmā).
miltenājs Miltene; milteņu audze.
miltums Milti; ēdiens, kas gatavots no miltiem.
konditoreja Miltu un cukurotie izstrādājumi ar lielu uzturvērtību un patīkamu garšu.
elsdams pūzdams milzīgā steigā, ar lielu piepūli.
sarkanais milzis milzu zvaigzne ar samērā zemu virsmas temperatūru.
kautrā mimoza mimoza ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas.
kompleksie mēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
kompleksie minerālmēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
slāpekļa minerālmēsli minerālmēsli, kas satur slāpekli.
mākslīgie mēsli minerālmēsli.
neorganiskais mēslojums minerālmēsli.
barīts Minerāls – bārija sulfāts, ko izmanto krāsu, gumijas, papīra rūpniecībā.
nātrija sulfāta hidrāts minerāls, ko lieto galvenokārt kā caurejas līdzekli; glaubersāls.
uzsūbējums Minerālu agregātu paveids – plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
dabiskie sāļi minerālu grupa, kas veido sāļu nogulumiežu atradnes.
stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta konusveidīgi, stabveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas uz alas apakšējās daļas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta lāstekveidīgi, bārkšķveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas pie alas augšējās daļas, tās dobumos, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
katla akmens minerālvielu nogulsnējums uz katla sienām, kuri rodas, vārot ūdeni.
rezervētā cena minimālā cena, par kādu pārdevējs vēlas pārdot savu preci izsolē.
kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds vajadzīgs ķermenim, lai tas spētu lidot kosmosā.
ministrs bez portfeļa ministrs, kas nevada nevienu ministriju, bet ar balss tiesībām piedalās ministru kabineta sēdēs.
melodiskais minors minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
mirgošanas aritmija mirdzaritmija.
mirguļot Mirgot, mirdzēt, spīdēt.
nelaiķis Miris cilvēks; mirušais.
ar kājām pa priekšu miris; tāds, ko nes zārkā apglabāt.
atmirkt Mirkstot kļūt mīkstākam; izmirkstot atdalīties.
nomirkšķināt Mirkšķināt un pārstāt mirkšķināt – piem., par gaismas ierīcēm.
pamirkšķināt Mirkšķinot padot zīmi; signalizēt (kādam).
letalitāte Mirstība; mirstība no kādas slimības attiecībā pret cilvēku skaitu, kas ar šo slimību ir slimojuši.
laist dzīvību ārā mirt.
slēgt acis uz mūžu mirt.
slēgt acis uz mūžību mirt.
mirstīgās atliekas miruša cilvēka ķermenis.
kapusvētki Mirušo piemiņai veltīts pasākums kapsētā; kapu svētki.
kapu svētki mirušo piemiņai veltīts pasākums kapsētā; kapusvētki.
spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseles pēcnāves eksistencei un iespējai sazināties ar mirušo gariem.
teogonija Mīti par dievu izcelšanos (parasti sengrieķu mitoloģijā).
viņpasaule Mītiskos priekšstatos – mirušo valstība; vieta, kur pēc nāves nonāk mirušie un kas ir saistīta ar spokiem, gariem, rēgiem u. tml.
trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā – mistisks skaitlis: trīsreiz deviņi; ļoti, neizmērojami daudz.
vampīrs Mitoloģiska būtne – atdzīvojies mironis, kas naktīs pieceļas no zārka un sūc dzīvu cilvēku asinis.
zemesmāte Mitoloģiska būtne, kas glabā mirušā augumu, arī sargā zemi.
Lieldienu zaķis mitoloģisks zaķis, kas Lieldienu rītā apdāvina ar krāsotām olām, arī šādas formas konditorejas izstrādājumiem (parasti no šokolādes).
luksts Mitra, arī purvaina pļava; mitra, applūstoša vieta.
mitrājs Mitra, slapja vieta; mitraine.
mitraine Mitra, slapja vieta; mitrājs.
samitrināt Mitrinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mitrs.
sprēgāt Mitruma, temperatūras maiņu u. tml. iedarbībā rasties sīkām plaisām, bojājumiem (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.); plaisāt.
lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piem., no augoša kārkla, jaunas liepas, un ko parasti izmanto pinumiem.
mizu ložņa mizložņa (putns).
nomizot Mizojot atdalīt (kam) mizu.
nomizot Mizojot noņemt (mizu).
reps Modernās mūzikas stils, kam raksturīga ātra, ritmiska runāšana mūzikas pavadījumā.
makromolekula Molekula ar ļoti lielu ķīmiski saistītu atomu skaitu; polimēra molekula.
panteons Monumentāla celtne, kurā glabājas izcilu cilvēku mirstīgās atliekas.
kinoepopeja Monumentāla kinofilma vienā vai vairākās daļās (parasti par nozīmīgiem, vēsturiskiem notikumiem).
vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
pazudis cilvēks morāli pagrimis cilvēks.
paklīdenis Morāli pagrimis, degradējies, izvirtis cilvēks.
pagrimt Morāliski degradēties, zaudēt pozitīvas tikumiskās īpašības.
ētika Morālo principu un tikumisko normu kopums.
ablauts Morfoloģiski nosacīta patskaņu mija vienas saknes vārdos vai viena vārda dažādās formās (ģermāņu valodās).
zemestiesa Muižniecības u. c. priviliģēto kārtu tiesu iestāde (Latvijas teritorijā 16.–19. gs.), kas izskatīja civillietas un krimināllietas; zemes tiesa.
rustika Mūrējums vai noklāšana ar rupji apdarinātiem, nelīdzeniem akmeņiem (rustiem); šādas virsmas imitācija apmetumā.
murmulēt Murmināt.
atmurmināt Murminot atbildēt.
nomurmināt Murminot noteikt, pateikt.
arābu cipari mūsdienās lietojamie skaitļu apzīmējumi.
rokmūzika Mūsdienu mūzikas žanrs, kam raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums, kā arī elektrisko ģitāru, sitaminstrumentu un elektronisko mūzikas instrumentu izmantojums.
parēze Muskuļu vājums, nespēja izdarīt kustību; daļēja, piem., ekstremitātes, paralīze.
slapjā mušiņa mušiņa, kas gatavota tā, lai ūdenī grimtu, atgādinot samirkušu kukaini.
siekalas Mutes dobuma dziedzeru sekrēts, kas paredzēts barības mitrināšanai.
uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par dūmiem.
minimālisms Mūzikā – kompozīcijas veids, kam raksturīga ilgstoša vienas un tās pašas skaņu virknes atkārtošanās ar minimālām variācijām.
salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piem., kafejnīcās, restorānos u. tml. vietās, repertuāru veidojot no vieglāk uztveramiem nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
melodrāma Muzikāla izrāde (18. gs.), kurā dialogi vai monologi mijas ar muzikāliem iestarpinājumiem vai tiek runāti mūzikas pavadījumā.
operete Muzikāls skatuves darbs ar izklaidējošu vai komisku raksturu, kurā dziedāšana orķestra pavadījumā apvienota ar dejām un runātām epizodēm.
perkusija Mūzikas instrumenti, ko spēlē, sitot pa to virsmu ar pirkstiem, plaukstām; sitaminstrumenti.
saksofons Mūzikas pūšaminstruments ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru.
trijstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; triangolo.
trīsstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2); triangolo.
tubafons Mūzikas sitaminstruments ar horizontālām metāla caurulēm, kurām ir zvaniņiem līdzīga skaņa.
tamburīns Mūzikas sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu – apaļa stīpa ar, parasti, tajā iestieptu ādu un malās piestiprinātiem zvārguļiem.
šķīvis Mūzikas sitaminstruments, kas sastāv no diviem metāla diskiem, ko parasti sit vienu pret otru, radot asu, šķindošu skaņu.
džezs Mūzikas žanrs (radies 20. gs. sākumā Amerikā), kam raksturīga mūzika ar specifiski sinkopētiem ritmiem un improvizācijas elementiem.
variācija Mūzikas žanrs, kura skaņdarbus veido vairāki šādi tēmas vai tēmu pārveidojumi; attiecīgais skaņdarbs.
etīde Mūziķa meistarības izkopšanai domāts instrumentāls skaņdarbs, kura pamatā ir kāds noteikts spēles paņēmiens.
perkusionists Mūziķis, kas (ar pirkstiem, plaukstām) spēlē sitaminstrumentus.
pūtējs Mūziķis, kas spēlē kādu no pūšaminstrumentiem.
sitaminstrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas sitaminstrumentu vai sitaminstrumentus.
virši Mūžzaļi krūmi vai puskrūmi ar zarainu stumbru, vienkāršām, sīkām lapām un violetiem ziediem.
paeglis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; kadiķis.
kadiķis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; paeglis.
nagliņkoks Mūžzaļš miršu dzimtas tropu koks, kura izžāvētos ziedpumpurus (krustnagliņas) izmanto par garšvielu.
olīvkoks Mūžzaļš olīvu dzimtas subtropu koks ar pelēkzaļām lapām un plūmei līdzīgiem ēdamiem augļiem.
egle Mūžzaļš priežu dzimtas skujkoks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem.
miltene Mūžzaļš pundurkrūms ar sīkām, iegareni ovālām lapām un sarkanām, miltainām ogām (kauleņiem).
olīva Mūžzaļš subtropu koks ar pelēkzaļām lapām un plūmei līdzīgiem ēdamiem augļiem; olīvkoks.
nacists Nacionālsociālists; nacistiskās Vācijas armijas karavīrs.
fašists Nacistiskās Vācijas armijas karavīrs (Otrā pasaules kara laikā).
krekings Naftas un tās frakciju pārstrāde, kurā iegūst motordegvielu (parasti benzīnu) un ķīmijas rūpniecības izejvielas.
uznākt Nākot pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, parasti nepatīkami (to) pārsteidzot.
kartupelis Nakteņu dzimtas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Solanum tuberosum].
naktsmiers Nakts klusums; miegs, atpūta naktī.
zārka nauda nauda, kas iekrāta bēru izdevumiem.
dienas nauda nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).
zieda nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
ziedu nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piem., keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
noguldījums Naudas līdzekļi, kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem ir noguldīti bankā vai citā finanšu iestādē.
pabalsts Naudas līdzekļi, ko izsniedz (kādai personai) regulāri vai reizumis, lai materiāli palīdzētu.
subordinētais aizdevums naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
subordinētais kredīts naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
kredīts Naudas līdzekļu nodošana fiziskai vai juridiskai personai uz noteiktu termiņu un par zināmu atlīdzību (parasti pret attiecīgu nodrošinājumu); šādā veidā nodotie naudas līdzekļi.
portmonejs Naudas maks ar vairākiem nodalījumiem.
lelle Naudas paciņas imitācija – papīra lapiņu paciņa, kurā īstas banknotes ir tikai virspusē un apakšpusē, bet vidū – viltotas.
dzeramnauda Naudas summa, ko dod virs noteiktās maksas par kādiem pakalpojumiem.
penijs Naudas vienība un monēta Somijā pirms eiro ieviešanas (1 Somijas marka = 100 peniji).
marka Naudas vienība Vācijā un Somijā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudaszīme, monēta.
desmitnieks Naudas zīme desmit vienību vērtībā.
piecdesmitnieks Naudas zīme piecdesmit vienību vērtībā.
denominācija Naudas zīmju nominālās vērtības un cenu mēroga maiņa.
liela nauda naudaszīme ar lielu nominālo vērtību.
bojāeja Nāve, miršana; iznīkšana, izbeigšanās.
pēdējais brīdis nāve, miršana.
beidzamā stunda nāve, miršana.
pēdējā diena nāve, miršana.
pēdējais gals nāve, miršana.
pēdējā stunda nāve, miršana.
pēdējais acumirklis nāve, miršana.
pēdējā elpa nāve; miršana.
viņā saulē nāves valstībā, mirušo pasaulē.
astronavigācija Navigācijas nozare, kurā tiek lietotas astronomijas metodes, par orientieriem izmantojot debess spīdekļus.
galda piederumi naži, dakšiņas, karotes u. c. maltītē nepieciešamie priekšmeti.
leicīns Neaizstājama aminoskābe, kas ietilpst augu un dzīvnieku olbaltumvielā.
nesātīgs Neapmierināms; ļoti intensīvs, spēcīgs.
iepukstēties Neapmierināti ierunāties.
nopukstēt Neapmierināti, dusmīgi noteikt, pateikt (ko).
izburkšķēt Neapmierināti, īgni, nesaprotami pateikt, izrunāt.
urkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt, ko nesaprotami runāt.
pukšķēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukstēt (2).
pukšķināt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3).
pukstēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3).
nemiers Neapmierinātība, nevēlēšanās samierināties (ar ko nevēlamu, piem., smagiem dzīves apstākļiem).
nepietiekams Neapmierinošs.
tabula rasa neaprakstīta lapa; intelekts, pirms tas uzņēmis iespaidus no apkārtējās vides.
aizlaist zemi atmatā neapstrādāt aramzemi, ļaujot tai aizaugt.
beigts un pagalam Neapšaubāmi miris.
nenoliedzams Neapšaubāmi.
trīce Neapzinātas ritmiskas, sīkas svārstības (ķermenī, tā daļās).
tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
kļūda Neatbilstība noteiktām prasībām, normām, nosacījumiem; nepareiza rīcība.
iracionalitāte Neatbilstība saprāta, loģikas likumiem.
urdīt Neatlaidīgi nodarbināt, izraisīt nemieru.
bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi apgrūtināt kādu (ar lūgumiem, jautājumiem, vēstulēm u. tml.); nelikt kādam mieru.
rudiments Neattīstīts orgāns vai orgāns, kas zaudējis savu nozīmi un pilnībā neattīstās.
līst galvā Neatvairāmi uzmākties (par domām, atmiņām u. tml.).
mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nepārvarami ietekmēt.
mākt sirdi neatvairāmi, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
neticēt Neatzīt, noraidīt Dieva esamību, dvēseles nemirstību u. tml.
justies slikti nebūt apmierinātam ar savu fizisko vai emocionālo, psihisko pašsajūtu.
pieklibot Nebūt tādam, kā vajag; būt ar trūkumiem, nepilnībām.
guaša Necaurspīdīga krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentu šķīdinot ūdenī un piejaucot augu līmi, kā arī cinka vai svina balto.
samierināties Necīnīties (parasti pret ko nevēlamu), būt mierā (ar esošo stāvokli).
nebalss Nedabiski pārvērsta, nepatīkami skanoša balss.
zaļžubīte Nedaudz par zvirbuli lielāks putns, kura tēviņiem ir raksturīgs dzeltenīgi olīvzaļš apspalvojums ar uzkrītoši dzelteniem laukumiem uz astes un spārniem [Carduelis chloris].
pazoboties Nedaudz pasmieties, pajokot (par ko, par kādu).
pabērt Nedaudz, arī vietumis uzbērt; nedaudz nobērt.
piecirpt Nedaudz, vietumis apcirpt.
palauzt Nedaudz, vietumis ielauzt.
palauzt Nedaudz, vietumis nolauzt.
kremst Nedot miera, izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
kremsties Nedot miera, izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
jundīt Nedot miera; urdīt.
tirdīt Nedot mieru; mocīt.
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
pierakt Nedziļi ierakt, viegli apbērt ar zemi (auga saknes).
nomiegs Nedziļš miegs, snauda; nomidzis.
snaudiens Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu; snauda.
snauda Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
apžilbināt Negaidīti pārsteigt, sajūsmināt.
puante Negaidīts nobeigums, pārsteiguma efekts, kulminācija (piem., darbībā, norisē).
negācija Negatīva, nosodoša attieksme, rīcība, izteikumi.
raizes Negatīvs emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepatīkami apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst; uztraukums, bažas.
bailes Negatīvs psihiskais stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, nemiers, un ko izraisa iespējamās vai paredzamās briesmas, nelaime.
beigts un pagalam Neglābjami zaudēts, izbeigts.
nelietība Negodīga, nekrietna, arī zemiska rīcība; ļaunprātīga rīcība ar nolūku kādam kaitēt.
nekrietnība Negodīga, zemiska izturēšanās, rīcība.
ļaut Neierobežot (kāda) darbību, rīcību, (kā) izpausmi.
ļaut sirdij vaļu Neierobežot savas emocijas, to izpausmi.
pagulēt Neilgu laiku būt aizmigušam; neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī.
pakaifot Neilgu laiku izjust eiforiju, baudu, tīksmi.
pažāvēt Neilgu laiku žāvēt (piem., ko slapju, mitru).
uzmiglot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (2).
uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (2).
paamizēties Neilgu laiku, mazliet amizēties.
parušināties Neilgu laiku, mazliet rušināties; jaucot zemi, smiltis, padarboties (kur).
paspurgt Neilgu laiku, mazliet skanēt (par smiekliem).
pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt (ko).
pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt (par lietu).
pasmieties Neilgu laiku, mazliet smieties; sākt smieties un pārstāt smieties.
pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties; pasūdzēties, izpaust nelielu neapmierinātību.
zalktis Neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu, brūnpelēku vai melnu muguru un dzelteniem plankumiem (austiņām) galvas sānos.
katatonija Neiropsihiski traucējumi (piem., šizofrēnijas slimniekiem), kas izpaužas ķermeņa kustībās (sastingums, anomālu pozu ieņemšana u. c.) vai uzvedības pārmaiņās (neēd, neatbild, nerunā).
liekuļots Neīsts, mākslots (piem., par jūtu, emociju izpausmi).
iegravēt Neizdzēšami saglabāt.
nelikvīdi Neizmantojami, nevajadzīgi preču, materiālu, izejvielu u. tml. krājumi, pārpalikumi, kurus nevar pārdot vai citādi realizēt.
aizturēt Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā.
zaļa malka neizžāvēta, mitra malka.
nejēdzība Nekārtības, trūkumi; aplamības.
nekas vairāk nekas cits bez minētā, zināmā.
cūka Nekrietns, zemisks cilvēks; nelietis.
nelietīgs Nekrietns, zemisks, ļaunprātīgs.
grūtības Nelabvēlīgi apstākļi, sarežģījumi; nepieciešamā, vajadzīgā trūkums.
īdzīgs Nelaipns, neapmierināts, īgns; tāds, kam ir slikts garastāvoklis.
turēt Nelaist sev cauri (parasti mitrumu).
ķeburains Nelīdzens, ar izvirzījumiem; grūti salasāms.
sēklgrauzis Neliela (līdz pieciem milimetriem gara), drukna vabole, kaitēklis, kas mitinās pākšaugos.
šansonete Neliela apjoma šansons, īsa dziesmiņa.
kapela Neliela baznīca vai telpa dievkalpojumiem; lūgšanu telpa.
flīze Neliela keramikas plāksnīte sienu vai citu virsmu apdarei.
kārniņš Neliela keramiska vai cementa plāksne (jumta segumam).
epizode Neliela mākslas darba daļa ar samērā patstāvīgu nozīmi, kurā izklāstīts kāds notikums.
spradzis Neliela melna, zili vai zaļi mirdzoša lapgraužu dzimtas vabole, kas veikli un augstu lec.
kabatas nauda neliela naudas summa sīkiem izdevumiem.
mailīte Neliela saldūdens zivs ar zaļganbrūnu muguru un zilgani mirdzošiem sāniem, ko izmanto par ēsmu plēsīgu zivju ķeršanai.
mazēka Neliela vienstāva ēka; arī neliela celtne, konstrukcija, piem., mājdzīvnieku izmitināšanai, dārzeņu audzēšanai.
kotedža Neliela vienstāva vai divstāvu māja (piem., viesu izmitināšanai).
skabarga Neliela, asa, smaila (no koksnes, retāk metāla) atlūzusi skaidiņa; šāda skaidiņa, kas iedūrusies miesā.
šmerliņš Neliela, ieapaļa saldūdens zivs ar sešiem taustekļiem pie augšžokļa un tumšiem plankumiem uz ķermeņa [Nemacheilus barbatulus].
sviedrene Nelieli izsitumi, kas rodas uz ādas, parasti ilgstošas, svīšanas rezultātā.
robiņš Nelieli izvirzījumi un padziļinājumi (kā malā).
tektīti Nelieli, ieapaļi, stiklam līdzīgi veidojumi, kas atrodami kvartāra un neogēna nogulumos.
gumijas termofors neliels aizskrūvējams gumijas maiss, kurā iepilda ūdeni ar vajadzīgo temperatūru.
eseja Neliels apcerējums brīvā formā par kādu zinātnes, filozofijas, literatūras vai mākslas problēmu, kurā autors izpauž savus subjektīvos uzskatus un attieksmi.
busiņš Neliels autobuss; mikroautobuss.
aerosols Neliels baloniņš, kurā iepildīta izsmidzināma viela kopā ar saspiestu gāzi.
ormanītis Neliels bridējputns, kas dzīvo aizaugušu ūdenstilpju krastos, purvos, mitrās pļavās.
garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis ar vāji pārkaļķotu čaulu, kura vairākas sugas lieto uzturā; krevete.
krevete Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis; garnele.
somzīlīte Neliels dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu – somu [Remiz pendulinus].
tējnīca Neliels ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama tēja, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
kārpa Neliels izaugums (piem., uz auga mizas, augļiem).
paugurs Neliels izcilnis (anatomisks veidojums) uz (kā) virsmas.
cepums Neliels konditorejas izstrādājums no miltiem, cukura, olām un taukvielām.
ugunskrupis Neliels krupis ar zaļgani pelēku muguru un zilgani melnu vēderu ar spilgtiem oranžsarkaniem plankumiem un baltiem punktiem [Bombina bombina].
skvērs Neliels laukums ar apstādījumiem (parasti pilsētā).
kāpņu platforma neliels laukums starp kāpņu posmiem.
sikspārnis Neliels lidojošs zīdītājs (naktsdzīvnieks) ar lielām ausīm, zīdainu apmatojumu un lidplēvi pie priekšējām ekstremitātēm.
valgums Neliels mitrums, slapjums.
miklums Neliels mitrums.
tēlojums Neliels prozas daiļdarbs, kam sižetā nav ietverta ārēja darbība, notikumi.
apodziņš Neliels pūču dzimtas putns ar brūni pelēkiem raibumiem mugurpusē un balti brūnām gareniskām svītriņām vēderpusē [Glaucidium passerinum].
paleja Neliels reljefa pazeminājums; neliela ieleja.
meteoroīds Neliels Saules sistēmas kosmiskais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā.
ieplaka Neliels sekls iedobums, pazeminājums (piem., ceļa, laukuma virsmā).
starpspēle Neliels skats vai aina starp lugas vai operas cēlieniem (parasti ar komisku raksturu); intermēdija.
intermēdija Neliels skats vai aina starp lugas vai operas cēlieniem (parasti ar komisku raksturu).
raibspārnis Neliels vai vidēji liels tauriņš, kam ir raksturīgi melni spārni ar sarkaniem raibumiem.
tukāns Neliels vai vidēji liels tropu putns ar milzīgu knābi spilgtās krāsās un melnu apspalvojumu ar košiem akcentiem.
murkšķis Neliels, drukns vāveru dzimtas grauzējs ar biezu vienkrāsainu apmatojumu, mazām ausīm, un īsu asti, kas mitinās dziļās alās.
grieze Neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas [Crex crex].
lēkšķe Neliels, neregulāras formas (kā, piem., sniega, mitru netīrumu) kopums.
poga Neliels, parasti apaļas formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
smalkmaizīte Neliels, parasti salds, konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām.
cūcība Nelietīga, zemiska rīcība; nekrietnība, nejēdzība.
cūcīgs Nelietīgs, zemisks, nekrietns, nejēdzīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
aiztikt Nelikt mierā, apvainojot, aizskarot (ar vārdiem).
ortodoksija Nelokāma, konsekventa sekošana kādiem principiem un atzinumiem.
ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļodzīgu pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
gauri Neļķu dzimtas lakstaugi ar stāvu, posmotu stublāju un neīstos mieturos sakopotām šaurām, īsām lapām (aug tīrumos, ceļmalās, dārzos kā nezāle). [Spergula arvensis].
iezagties Nemanāmi iestāties (par laika posmu, parādībām dabā).
piezagties Nemanāmi, negaidot izraisīties (piem., par psihisku stāvokli).
piezagties Nemanāmi, negaidot rasties, izraisīties.
nematodoze Nematožu izraisīta (cilvēku, dzīvnieku, augu) invāzijas slimība; helmintoze.
knosīties Nemierīgi grozīties, kasīties, knibināties; būt nemierīgam.
saknosīties Nemierīgi sakustēties; kļūt, parasti pēkšņi, nemierīgam.
acis šaudās uz visām pusēm nemierīgi skatīties uz visām pusēm.
kā uz adatām nemierīgi, nepacietīgi sēdēt; būt ļoti satrauktam.
nemiera gars nemierīgs, darbīgs cilvēks.
nemiera putns nemierīgs, darbīgs cilvēks.
trausls miegs nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
bažas Nemiers, bailes.
bailes Nemiers, rūpes, bažas (par ko).
nemiernieks Nemieru, sacelšanās dalībnieks.
izlaist Neminēt, nepateikt; neuzrakstīt.
fēnikss Nemirstības, mūžīgās atjaunošanās, atdzimšanas simbols – mitoloģisks putns, kas pēc sadegšanas atdzimst no pelniem.
kā vāvere ritenī nemitīgā kustībā, darbībā.
virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
ēst matu no galvas nost nemitīgi pārmest kādam nebūtiskas lietas.
ēst Nemitīgi pārmest, sagādāt ciešanas (kādam).
vaukšķēt Nemitīgi runāt, izteikt savu vai citu viedokli.
būt nomodā Nemitīgi rūpēties (par ko).
grauzt sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
kremst sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
grauzties sirdī nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
gremzt sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
ēst sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes.
grauzt Nemitīgi teikt, atgādināt ko nepatīkamu, radot (kādā) nemieru.
ar katru mirkli nemitīgi, nepārtraukti; arvien.
damokla zobens nemitīgs apdraudējums (kam, kādam).
izgāzties Nenokārtot pārbaudījumu; izdarot ko slikti, nemākulīgi, piedzīvot neveiksmi, kaunu.
acīmredzot Nenoliedzami, neapšaubāmi.
ņemt par labu nenoniecināt, atzīt par labu; apmierināties (ar ko).
sadisms Nenormāla tieksme uz cietsirdību, tīksmināšanos par citu ciešanām.
jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts (priekšmets, parādība); vienalga kas.
kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, vēl neminēts.
uzklupt Nenovēršami iestāties, iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (piemēram, par apstākļiem).
pelēkā ekonomika neoficiālā jeb nekontrolējamā ekonomika, ienākumi, kas netiek oficiāli uzskaitīti un par kuriem netiek maksāti nodokļi.
minerālviela Neorganisks ķīmisks savienojums.
dīžāties Nepacietīgi, nemierīgi mīdīties (parasti par zirgiem).
spītēties Nepakļauties cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem).
reabilitācija Nepamatoti apsūdzētas vai represētas personas iepriekšējo tiesību un reputācijas atjaunošana (ar tiesas vai administratīvu lēmumu).
piešūt Nepamatoti piedēvēt (kādam ko noziedzīgu, krimināli sodāmu).
atstāt Nepaņemt līdzi (piem., aizmirstot).
knifs Neparasta rīcība, paņēmiens u. tml., lai (ko) panāktu, īstenotu, padarītu interesantu, pievilcīgu u. tml.; šādas rīcības, paņēmiena u. tml. rezultāts.
gigants Neparasti liela būtne, neparasti liels cilvēks; milzis.
savāds Neparasti, neizprotami; dīvaini.
brīnumu lietas neparasti, neticami notikumi.
tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
ienāši Nepārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgi, piem., iztecējumi no nāsīm.
ik brīdi nepārtraukti vai pēc ļoti īsiem pārtraukumiem.
labils Nepastāvīgs, mainīgs (par vielām, ķīmiskiem procesiem).
mākslots Nepatiess, neīsts (par emocionālu stāvokli, tā izpausmi).
mieles Nepatīkamas izjūtas, pārdzīvojumi.
dzelošs Nepatīkami ass, dedzinošs (par sajūtām).
griezties Nepatīkami kairināt; izraisīt nepatīkamas izjūtas, radīt nepatiku.
griezt Nepatīkami kairināt.
šokēt Nepatīkami pārsteigt (kādu).
sašaut Nepatīkami pārsteigt, psihiski satriekt (kādu).
kā ar (aukstu) ūdeni apliets nepatīkami pārsteigts; satriekts.
slikti Nepatīkami, neērti (būt kādos apstākļos, kādā situācijā).
nelabi Nepatīkami, pretīgi.
nelabi Nepatīkami, slikti.
riebīgs Nepatīkams, slikts (piem., par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
žāvas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa ar atvērtu muti (piem., ja nāk miegs, māc garlaicība).
žāvāties Nepatvaļīgi, dziļi ieelpot ar atvērtu muti (piem., ja nāk miegs, māc garlaicība).
trūkt Nepiemist.
ilūzija Nepiepildāmi sapņi, nepamatotas cerības.
ielaist Nepietiekami apsaimniekojot, nekopjot u. tml., pieļaut, ka (kas) nonāk sliktā stāvoklī.
truls Nepietiekami dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām (par psihi, raksturu, personību, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
paknaps Nepietiekami jaudīgs.
knaps Nepietiekami liels; mazs.
neaudzināts Nepietiekami mācīts, dresēts.
novērtēt pretinieku par zemu nepietiekami novērtēt.
nedrošs Nepietiekami stiprs, nepietiekami aizsargājošs.
zems Nepietiekams, neapmierinošs.
slikti Nepilnīgi, ar traucējumiem (funkcionēt).
klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml.).
gaisa pilis nerealizējami nodomi, grūti piepildāmi vai nepiepildāmi sapņi.
neatlaidīgs Nerimstošs, nemitīgs, nepārtraukts.
nerimts Nerimtīgs, nemitīgs.
psihastēnija Nervu sistēmas darbības traucējumi, kas izpaužas gan psihopātijas, gan neirozes formā.
aizmirst Nesaglabāt atmiņā (datus, faktus u. tml.).
ritmiskā proza nesaistītā valodā rakstīti darbi ar noteiktu ritmu, ko veido frāzes un teikumi.
nesamierinātība Nesamierināmība.
antagonists Nesamierināms (uzskatu, kāda sabiedriska virziena u. tml.) pretinieks.
eitanāzija Nesāpīga dzīvības atņemšana nedziedināmi slimam pacientam pēc viņa lūguma.
viena lējuma Nesaraujami saistīts; viengabalains, monolīts.
sakausēties Nesaraujami, cieši savienoties (piem., par īpašībām, parādībām).
likumu kolīzija nesaskaņas vai pretrunas starp atsevišķiem likumiem, kas reglamentē vienas un tās pašas vai radniecīgas sabiedriskās attiecības.
ar vēsu prātu nesatraucoties, apdomīgi, mierīgi.
ar vēsu galvu nesatraucoties, apdomīgi, mierīgi.
ar aukstu prātu nesatraucoties, apdomīgi, mierīgi.
fatāls miers nesatricināms miers.
aizgājējs Nesen mirušais.
noburkšķēt Neskaidri (ko) pateikt (parasti paužot neapmierinātību).
burkšķēt Neskaidri runāt, murmināt (parasti izsakot neapmierinātību).
vervelēt Neskaidri, arī nesaprotami, apnicīgi u. tml., parasti ātri, runāt, stāstīt.
nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami (ko) pateikt.
nomurkšķēt Neskaidri, nesaprotami (ko) pateikt.
iebuldurēties Neskaidri, nesaprotami ierunāties.
vāvuļot Neskaidri, nesaprotami runāt; arī runāt nesaprotamā valodā.
buldurēt Neskaidri, nesaprotami runāt.
murkšķēt Neskaidri, nesaprotami teikt, runāt; runāt, sacīt (ko).
būvkonstrukcija Nesoša būves sastāvdaļa (piem., pamati, sienas, pārsegumi).
bezmiegs Nespēja vai grūtības iemigt un gulēt dziļā, ilgstošā miegā.
nesamierināmība Nespēja, arī neiespējamība samierināties (ar ko).
netikt pāri (kam) nespēt aizmirst, nespēt emocionāli, psihiloģiski pārdzīvot (ko).
noplātīt muti nespēt parunāt (no brīnumiem, pārsteiguma u. tml.).
svārstīties Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties; būt nenoteiktam, nepastāvīgam savā rīcībā, uzskatos u. tml.
pamalkot Nesteidzīgi, ar pārtraukumiem kādu laiku malkot.
nešķīsts Netikumīgs, netikls; tāds, kas ir saistīts ar reliģiskiem pārkāpumiem.
smerdelis Netīrīgs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
žurgains Netīrs (par šķidrumu); izmircis, netīrs (par masu).
žurga Netīrs šķidrums; izmirkusi, netīra masa.
apskretis Netīrs, apbružāts; apkaltis ar netīrumiem.
midzenis Netīrs, nekārtīgs miteklis.
mēsli Netīrumi, sīki gruži.
šmuce Netīrumi; netīrība.
melnums Netīrumi.
sārņi Netīrumi.
atšūties Netraucēt, likt mieru, aiziet u. tml.
ievērot klusumu netrokšņot, skaļi nerunāt, nesmieties u. tml.
stratostats Nevadāms aerostats lidojumiem stratosfērā.
ar glanci nevainojami, eleganti (ko izdarīt).
skaldīt matus nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
nenosmieties Nevarēt beigt smieties.
lamatas Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (kādu) šādā situācijā.
slazds Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā.
ēnas puses nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā); arī trūkumi.
tumšās puses nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā); trūkumi.
kaitēt Nevēlami iedarboties (uz ko).
pieveikt Nevēlami iedarboties, arī iznīcināt (kādu) – par slimību.
traucēt Nevēlami ietekmēt, kavēt (darbību, norisi).
uzmākties Nevēlami izplatīties, traucējot (kam citam) – par parādībām dabā.
nelaiks Nevēlami laikapstākļi (piem., lietus, putenis).
uzblīst Nevēlami palielināties apjomā.
uzkarst Nevēlami sakarst, radot funkcionēšanas traucējumus, apgrūtinājumu.
mirgot Nevienmērīgi, ar pārtraukumiem spīdēt (acīs).
spīguļot Nevienmērīgi, mainīgi spīdēt un mirgot.
spīgot Nevienmērīgi, mainīgi spīdēt, mirdzēt.
nemierīgs Nevienmērīgs, strauji mainīgs (par straumi, ūdens plūsmu); sabangots.
nelīdzens Nevienmērīgs; tāds, kas nav ritmisks.
iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā ko asu, smailu), nodarot sāpes, ievainojot.
pasprukt Neviļus, negribēti izraisīties (par smiekliem, asarām u. tml.).
zagties Neviļus, negribēti rasties (par psihiska stāvokļa izpausmi).
sprukt Neviļus, negribēti rasties (piem., par smiekliem, asarām).
izsprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (piem., par smiekliem, raudām).
nekārtīgs Nevīžīgs, nolaidīgs, paviršs (piem., pret savu ārieni, pienākumiem).
šķīvītis Nezināms lidojošs kosmiskais objekts, kam ir diskam līdzīga forma; NLO.
kaut kāds Nezināms, nenoteikts, arī vēl neminēts (piem., par priekšmetu, parādību).
zākāties Nicīgi, arī nievīgi izsakoties, paust savu attieksmi (pret kādu, pret ko); pelt, nievāt (kādu), ņirgāties (par kādu, par ko).
pupu mizas nieki; sīkumi.
nonievāt Nievājoši novērtēt (kādu, ko); izpaust nievājošu attieksmi.
rezervists No aktīvā militārā dienesta atvaļināta persona; rezerves karavīrs.
narkotiskās vielas no augiem iegūti vai mākslīgi ķīmiskie savienojumi, kas rada minētās sajūtas.
ēteriskās eļļas no augiem iegūti, ūdenī nešķīstoši, viegli gaistoši šķidrumi.
knēdelis No baltmaizes, miltiem vai arī kartupeļu masas gatavota (pildīta) klimpa, ko ēd kā piedevu vai patstāvīgu ēdienu.
saldskābmaize No bīdelētiem rudzu miltiem cepta maize ar saldskābu garšu.
pollūcija No cilvēka gribas neatkarīga sēklas noplūšana (parasti miegā).
piķis No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piem., kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
būris No dēļiem izgatavots savvaļas putnu miteklis, ko (parasti) piestiprina pie koka stumbra.
vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka, dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
mājiņa uz vistas kājas no folkloras pārņemts apzīmējums nelielam, viegli celtam (pagaidu) miteklim.
baltvīns No gaišām vai tumšām (noņemot miziņu) vīnogām gatavots gaišs vīns.
sāgo No īpašu palmu cietes gatavoti putraimi.
minerālvate No izkausētiem iežiem iegūts siltumizolācijas materiāls.
vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
kardānpārvads No kardāna mehānismiem veidots pārvads rotācijas kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darbības laikā kustas.
skals No koka gabala atšķelta, plāna, samērā šaura plāksne (iekuram, pinumiem, senāk – arī apgaismošanai).
vācele No koka mizas, saknēm vai klūgām darināts trauks ar vāku.
dzeltenmaize No kviešu miltiem cepta saldā maize dzeltenā krāsā (parasti ar safrāna, olu un rozīņu piedevām).
smilšu mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdenu, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
miezītis No miežiem darīts alus.
klīsteris No miltiem vai cietes gatavota līme.
piķis No naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta melna viela.
dievmaize No neraudzētas mīklas cepta maizīte, ko pasniedz Svētā Vakarēdiena laikā un kas simbolizē Jēzus Kristus miesu; dievmaizīte.
mineralizēties No organiskas vielas pārvērsties par neorganiskiem savienojumiem.
slīkt No pārmērīga mitruma, slapjuma u. tml. iet bojā (par augiem).
tatami No rīsu salmiem gatavots grīdas pārklājs Japānā.
sklandrausis No rudzu vai rupju kviešu miltiem gatavots rausis ar burkānu un vārītu kartupeļu pildījumu.
karaša No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem cepta apaļas formas maize.
rupjmaize No rupja maluma rudzu miltiem cepta maize.
leduspuķe No sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamentiem vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm).
mozaīka No sīkiem, dažādas krāsas akmentiņiem, stikla vai keramikas gabaliņiem izveidots attēls vai dekoratīvs rotājums.
baltmaize No smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize.
smiltis No smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumu).
žagariņš No stingras mīklas veidoti, eļļā vārīti gareni cepumi.
cinobrs No šāda minerāla iegūta krāsviela; krāsa šāda minerāla tonī.
porcelāns No šādas masas gatavoti izstrādājumi.
tekstilizstrādājumi No tekstilšķiedrām darināti izstrādājumi.
terakotas armija no terakotas izgatavota 8000 karavīru armija dabiskā lielumā, kas atrodas Ķīnas imperatora Ciņa Šihuandi kapenēs.
mufelis No ugunsizturīga vai karstumizturīga materiāla izveidota (krāsns) kamera.
brusa No vairākām pusēm apzāģēts kokmateriāls, kura biezums un platums ir lielāks par 100 milimetriem.
zeltlietas No zelta izgatavoti vai apzeltīti dekoratīvi izstrādājumi.
cietoksnis Nocietināta, militāra būve (parasti pilsētu) aizsardzībai.
apcirknis Nodalījums (klētī vai pagrabā) graudu, miltu, sakņu u. tml. uzglabāšanai.
hronika Nodaļa (periodiskajos izdevumos), kurā ziņo par jaunākajiem, aktuālākajiem notikumiem.
kantoris Nodaļa uzņēmumā, iestādē, kas nodarbojas ar grāmatvedības, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
seminārnodarbība Nodarbība semināra veidā.
noziegums Nodarījums (tīšs vai aiz neuzmanības), par kuru krimināllikumā ir paredzēts sods; sodāms tiesību normas pārkāpums.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) – par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
regresīvais nodoklis nodoklis, kurā cilvēki ar mazākiem ienākumiem maksā lielāku savu ienākumu daļu nekā cilvēki ar lielākiem ienākumiem.
nodot komisijā nodot starpniekam (komisionāram) pārdošanai.
nodrose Nodrošināšanās (pret zaudējumiem, darbības traucējumiem u. tml.).
proporcionāli nogriežņi nogriežņi, kuru garumi ir proporcionāli.
termiņnoguldījums Noguldījums, kam ir noteikts termiņš; terminēts noguldījums.
nokrākt Nogulēt miegā (kādu laiku).
nošņākt Nogulēt miegā, nosnaust (kādu laikposmu).
nopampt Nogulēt miegā.
pārkaļķoties Nogulsnējoties kalcija savienojumiem, kļūt neelastīgam, cietam (par audiem, orgāniem).
katlakmens Nogulsnes, kas veidojas uz katlu, siltumierīču u. tml. iekšējās virsmas no ūdenī esošajiem sāļiem.
aplikums Nogulsnes, plēve, atdalījumi (kas pārklāj, piem., gļotādu).
iesērēt Nogulsnēties (kur iekšā) – par smiltīm, dūņām u. tml.
boksīts Nogulumiezis – alumīnija rūda.
mālsmilts Nogulumiezis – māla un smilts sajaukums; augsne, kurā smiltis ir pārsvarā pār mālu.
jašma Nogulumiezis dažādās krāsās, kas sastāv galvenokārt no kristāliska kvarca (izmanto rotaslietu vai mākslas priekšmetu izgatavošanai).
ogle Nogulumiezis melnā vai brūnā krāsā, kas veidojies pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām; atsevišķi šā ieža gabali.
māls Nogulumiezis, kas mitrumā kļūst mīksts un lipīgs, un ko izmanto būvniecībā, keramikā, arī kosmētikā u. tml.
ģipšakmens Nogulumiezis, kas sastāv galvenokārt no ģipša ar māla, dolomīta u. c. piemaisījumiem.
silvinīts Nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slānīšu mijas.
merģelis Nogulumiezis, kas sastāv no karbonātiem un māla dažādās attiecībās.
degakmens Nogulumiezis, ko izlieto kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
kūdra Nogulumiezis, ko veido nepilnīgi sadalījušās augu atliekas vietās, kur notiek pārpurvošanās.
fosforīti Nogulumieži, kura galvenā sastāvdaļa ir apatītu grupas minerāli.
nogulumu ieži nogulumieži.
sedimentieži Nogulumieži.
slānis Nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu biezumu, parasti horizontālu novietojumu Zemes garozā un plašu horizontālu izplatību.
slāņojums Nogulumiežu uzbūve ar dažādu iežu slāņu miju; dalījums slāņos (1).
pavasara nogurums nogurums pēc ziemas perioda, kad organismam trūkst vitamīnu un minerālvielu.
pieķēpāt Noklāt (no iekšpuses) ar ķēpājumiem.
neminēt Nolieguma darb. --> minēt.
nepamirkšķināt Nolieguma darb. --> pamirkšķināt.
konsorcijs Nolīgums, vienošanās (piem., starp bankām vai uzņēmumiem) kopīgas finansiālas operācijas veikšanai; šāda apvienība komerciālu darījumu veikšanai.
paģiras Nomāktība, pašpārmetumi, ko izraisa apziņa par nepareizu rīcību.
ģenitīvs Nomenu un pronomenu locījums (locījuma forma), kas norāda piem., uz piederību, cilmi, ciešu sakaru un latviešu valodā atbild uz jautājumu: "kā".
kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
kempings Nometne autotūristiem, kurā ir viegla tipa namiņi, vietas telšu uzsliešanai vai ceļojumautobusu (karavānu) novietošanai.
norimt Nomierināties (pēc uztraukuma, uzbudinājuma) – par cilvēku.
uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (piemēram, pēc pārdzīvojuma, apstākļu maiņas).
nervu zāles nomierinošie zāļu līdzekļi.
trankvilizators Nomierinošs ārstniecības līdzeklis.
nomirguļot Nomirgot.
gatavs Nomiris; beigts.
noblisināt Nomirkšķināt.
izmirt Nomirstot (visiem), beigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
izdzist Nomirt (par cilvēku); izbeigties (par dzīvību).
apmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
izmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
aiziet citos medību laukos nomirt (parasti par dzīvniekiem).
doties citos medību laukos nomirt (parasti par dzīvniekiem).
būt citos medību laukos nomirt (parasti par dzīvniekiem).
nomirt (kāda) rokās nomirt kāda cilvēka klātbūtnē.
palikt uz galda nomirt operācijas laikā (par operējamo).
iegulties kapā nomirt un tikt apglabātam.
iegulties zemē nomirt un tikt apglabātam.
iegult kapā nomirt un tikt apglabātam.
iegult zemē nomirt un tikt apglabātam.
palikt Nomirt, arī krist kaujā.
paņemt līdzi kapā nomirt, neizpaužot kādas zināšanas u. tml.
aiznest sev līdzi kapā nomirt, neizpaužot ko, nenododot palicējiem savu pieredzi, māku.
atstiept kājas nomirt, nobeigties.
atstiept pēdas nomirt, nobeigties.
notirināt kājas nomirt; nobeigties.
aizvērt acis uz mūžu nomirt.
iemigt mūža miegā nomirt.
izlaist garu nomirt.
līst kapā nomirt.
nolikt karoti nomirt.
atdot galus nomirt.
atvadīties no dzīves nomirt.
stāties Dieva priekšā nomirt.
aiziet no dzīves nomirt.
aiziet mūžībā nomirt.
aiziet kapā nomirt.
aiziet pie tēviem nomirt.
aiziet pie senčiem nomirt.
aizslēgt acis uz mūžu nomirt.
nolikt ķelli nomirt.
aiziet aizsaulē nomirt.
aiziet Nomirt.
aizmigt Nomirt.
aiziet no šīs pasaules Nomirt.
nobeigties Nomirt.
nosprāgt Nomirt.
pakaļpalicēji Nomirušā cilvēka dzīvie piederīgie, draugi, darbabiedri u. tml.
nomirējs Nomirušais cilvēks, mirušais.
samizot Nomizot (ko) lielākā daudzumā; nomizot (kā lielāku daudzumu).
piemizot Nomizot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
nolaupīt Nomizot.
nomurmulēt Nomurmināt.
ieplūst Nonākt (kur) – piem., par naudu, ienākumiem.
samist Nonākt izmisumā; arī izmist.
iemigt Nonākt miega stāvoklī; aizmigt.
aizmigt Nonākt miega stāvoklī.
jaņi Nonākt zaudētāja, piemānīta cilvēka, neveiksminieka stāvoklī.
nosmādēt Nopelt, noniecināt (kādu, ko); neatzīt par pietiekami labu.
iepirkt par dzimtu nopirkt (zemnieka saimniecību, zemi) dzimtīpašumā.
uz Norāda darbības, norises veidu, pazīmi.
no Norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, pazīmi, veidu, arī intensitātes pakāpi.
par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) nenoteiktu, nezināmu pazīmi, īpašību, par ko jautā.
savs Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens; kāds (4).
kas Norāda uz (kā) lielu daudzumu vai pazīmes, īpašības spilgtu izpausmi.
viss Norāda uz (kā) pilnīgu kopumu, arī izpausmi.
tāds Norāda uz (ko) zināmu vai iepriekš minētu ar nenoteiktām, īpašībām, pazīmēm.
kā smejies norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
bez Norāda uz aptuvenu laiku (pirms minētā laika apzīmējuma); pirms.
katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem vai abiem minētajiem).
ar Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi; norāda attieksmi pret ko.
at- Norāda uz darbības virzību šurp (uz runātāja vai pieminētā objekta pusi).
deci- Norāda uz desmitkārtīgu mērvienības samazinājumu.
viņš Norāda uz dzīvu būtni, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš; tas (1).
kas Norāda uz emocionālu attieksmi vai stāvokli.
tāpēc Norāda uz iepriekš minētas darbības, stāvokļa nolūku, cēloni, iemeslu; tādēļ (1).
pret Norāda uz ko atšķirīgu salīdzinājumā ar minēto.
šis (un) tas norāda uz ko nenoteiktu, arī konkrēti neminētu.
kaut kas norāda uz ko nenoteiktu, nezināmu, arī neminētu.
vēl Norāda uz laika posmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
starp Norāda uz laikposmu, ko ierobežo citi laikposmi, laika moments.
pa Norāda uz laikposmu, kurā darbība notiek, ilgst; norāda uz laikposmiem, kuros (ko) atkārtoti dara, kuros (kas) atkārtoti notiek.
savs Norāda uz lietvārdā minētā priekšmeta, parādības ierobežojumu.
daudz Norāda uz minētās īpašības, pazīmes ievērojamu pastiprinājumu.
pret- Norāda uz neatbilsmi, arī to, ka ir pretrunā ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu laiku, par ko tiek jautāts.
par Norāda uz nosauktās īpašības, pazīmes spēcīgu izpausmi.
tas Norāda uz noteiktu vai iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
tas viss norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, norišu u. c.) pilnīgu kopumu.
viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, norišu u. c.) pilnīgu kopumu.
ļoti Norāda uz palielinātu vai ievērojami samazinātu daudzuma pakāpi.
ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktā pilnīgu vai daļēju noliegumu, darbības vai nozīmes nelielu izpausmi.
turklāt Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam.
pārāk Norāda uz pārmērīgu īpašību, pazīmi.
pēc Norāda uz pazīmi, īpašību, kas ir kāda vērtējuma, iedalījuma pamatā.
veids Norāda uz pazīmi, īpašību, kas raksturo kādu darbību, norisi.
ar Norāda uz pazīmi, īpašību, piederumu.
pie Norāda uz personu, ar kuru kopā (kāds) mitinās.
tikko Norāda uz samērā neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
lāgā Norāda uz stāvokli, kad nav tā, kā vajadzīgs, vēlams; norāda uz stāvokli, kad (kā) nav pietiekami.
turpat Norāda uz to pašu, līdzšinējo, parasti iepriekš minētu vietu.
tā Norāda uz zināmu, noteiktu (arī iepriekš minētu, paredzētu) darbību, norisi, stāvokli, pazīmi u. tml.
priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni; norāda, ka (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
ārpus Norāda, ka (kas) nav saistīts ar noteiktiem apstākļiem, nosacījumiem vai norisi.
tikko Norāda, ka (kas) notiek, (ko) veic pēdējā brīdī, mirklī.
tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
kilo- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir 1000 reižu lielāka par salikteņa otrajā daļā minēto mērvienību.
nano- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir miljardā daļa no salikteņa otrajā daļā nosauktās mērvienības.
mega- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir miljons reižu lielāka par salikteņa otrajā daļā minēto mērvienību.
zemē Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta virzienā pret zemi, lejup.
pa Norāda, ka darbības norisei ir raksturīga minētā īpašība.
viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds.
kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība) ir nezināms, iepriekš neminēts.
pus- Norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā minētajam laikam atlikusi pusstunda – 30 minūtes.
nedaudz Norāda, ka minētā īpašība, pazīme izpaužas mazliet, nelielā mērā.
mazliet Norāda, ka minētā īpašība, pazīme piemīt nelielā mērā.
krietns Norāda, ka minētā pazīme ir samērā palielināta, pastiprināta.
maz Norāda, ka minētā pazīme izpaužas vājāk.
visvairāk Norāda, ka minētā pazīme izpaužas visspēcīgāk (salīdzinājumā ar ko citu).
kāds Norāda, ka minētais (piem., laika posms, attālums, skaits) ir aptuvens.
giga- Norāda, ka pamatvārdā minētā mērvienība miljardu reižu lielāka.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētā īpašība ir daļēja, nav pilnīga.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir puse vai aptuveni puse no kā.
minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir saistīts ar minerāliem.
vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu vai ietekmi.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt desmitkārtīgā apmērā, izpaužas desmitkārtīgi.
ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā militārā dienesta pakāpe ir paaugstināta.
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standartam [1]; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standarta [1] nosacījumiem.
atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atomu vai atomiem, to uzbūvi, īpašībām u. tml.
astro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir desmit.
vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir dzīvojis, pastāvējis kādā no iepriekšējiem laikposmiem.
izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar militāro izlūkošanu.
ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ko dara, spēj vāji, nepietiekami.
agro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar zemi, lauksaimniecību.
minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no minerāliem, ka tā sastāvā ir minerāli.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst desmit sastāvdaļas.
desmit- Norāda, ka skaitleņa otrajā daļā nosaukto vienību ir desmit.
priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
atsaukties Norādīt (uz ko), minēt (ko) pierādījumam.
notēmēt Noregulēt (šaujamieroci) tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu, noteiktu mērķi; nomērķēt.
darbs Norise, gaita (piem., konferencei, semināram).
pusstunda Norise, kuras ilgums ir 30 minūtes vai aptuveni 30 minūtes (piem., radio raidījums).
bauda Norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi.
beigt Norisēt (par kāda procesa pēdējiem mirkļiem).
darboties Norisēt (par sabiedriskiem pasākumiem).
labi Normāli, bez traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem); normāli, bez traucējumiem (norisināties, pastāvēt – par organismu, tā daļu funkcijām).
minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas.
samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (atšķirībā no šāda stāvokļa traucējumiem, piem., slimības, traumas rezultātā).
protokols Normas un noteikumi, kuri regulē diplomātisko formalitāšu norisi.
infarkts Norobežots audu pamirums kādā orgāna daļā, kurā pārtraukta asins pieplūde.
kreņķīgs Norūpējies, noraizējies; neapmierināts.
parametrs Nosacījumi; dotumi.
aizsargāt Nosargāt (noteiktu laukuma daļu) pret pretinieku uzbrukumiem – sporta spēlēs.
uzskaitīt Nosaukt, minēt daudzus vai visus.
piesaukt Nosaukt, minēt.
tautas daiļamata meistars nosaukums, ko padomju laikā piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā.
nopenterēt Noskaitīt (parasti ātri, nesaprotami).
pārkreditēt Noslēgt līgumu ar to pašu vai arī citu banku, lai pagarinātu, piem., parāda atmaksas termiņu, vai arī lai saņemtu izdevīgāku kredītu.
nobrukt Noslīdēt uz leju (piem., par pietiekami nenostiprinātu apģērba gabalu).
nosmiet Nosmieties, parasti klusināti.
noņirgties Nosmieties.
nozviegt Nosmieties.
iegaumēt Nostiprināt, saglabāt atmiņā.
iesēsties Nostiprināties (piem., apziņā, atmiņā).
drenēt Nosusināt (zemi), ierīkojot drenas.
limitēt Noteikt (kam) limitu; ierobežot.
paredzēt Noteikt, nosacīt (ko) – par likumiem, noteikumiem u. tml.
kārtība Noteikta (dzīves, darba) organizācija (kur); uzvedības, darbības noteikumi (kur).
uzturlīdzeklis Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piemēram, aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti.
takse Noteikta cena vai maksa (par darbu, pakalpojumiem).
mājiens ar sētas mietu noteikta izturēšanās, rīcība, nepārprotami izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
kriminālkodekss Noteiktā kārtībā sakopotu krimināltiesību normu krājums.
metode Noteikta mērķa sasniegšanas, konkrēta uzdevuma risināšanas veids; paņēmiens vai paņēmienu sistēma kādas darbības, uzdevuma veikšanai, pētīšanai u. tml.
programma Noteiktā secībā dots (piem., sarīkojumā, koncertā, televīzijā u. tml.) izpildāmo priekšnesumu saraksts; iespieddarbs, kurā sniegta informācija par izrādi un tās dalībniekiem, par koncerta priekšnesumiem; priekšnesumu pasākumu kopums.
spiegot Noteiktā uzdevumā slepeni vākt un sniegt informāciju par ienaidnieka vai sāncenša darbību, rīcību, nodomiem.
piebrauciens Noteikta veida darbība, paņēmiens, lai iegūtu kāda labvēlību.
standarts Noteiktām fizikālo, ķīmisko u. c. īpašību prasībām atbilstošs tipveida paraugs, ražojums, viela u. tml.
šihta Noteiktās attiecībās sajaukts izejmateriālu maisījums, kas paredzēts pārstrādei, piem., metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
celms Noteiktas mikroorganismu sugas tīrkultūra.
Lai velns par mazu puiku paliek! noteikti, katrā ziņā, par spīti visam, lai cik neiespējami kas liktos.
maniere Noteikts, savdabīgs, piem., izpildījuma veids, paņēmiens.
strikts Noteikts, stingrs (piem., par izteikumiem, darbībām, prasībām).
saskare Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām, arī dzīvniekiem); noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); arī saikne.
siltumnīcas efekts noteiktu ķīmisku savienojumu izraisīta temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā.
Saeimas Kārtības rullis noteikumi, kas nosaka Saeimas iekšējās kārtības un darbības jautājumus.
statūti Noteikumi, kas reglamentē kādas organizācijas uzbūvi un darbību, kā arī visu organizācijas locekļu rīcību.
nekārtība Notikumi, fakti, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pieņemto kārtību; trūkumi, nepilnības.
iegansts Notikums, apstāklis (parasti nejaušs), kas ir izraisījis (ko); notikums, apstāklis, ko min kā iemeslu (kādai rīcībai, darbībai u. tml.).
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas saistīts ar lieliem materiāliem zaudējumiem, arī dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem u. tml.
apķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
notaisīt Notraipīt, nosmērēt (parasti ar izkārnījumiem).
noķēzīt Notraipīt, nosmērēt (parasti ar mēsliem, netīrumiem).
apķēzīties Notraipīties (ar mēsliem, netīrumiem).
sešpadsmitdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienas veselas nots sešpadsmitajai daļai.
dzīvs Noturīgs, labi saglabāts atmiņā (par psihiskām norisēm).
nesatricināms Noturīgs, stabils, ko grūti vai neiespējami vājināt (par cilvēku attiecībām, uzskatiem).
nodzīvot Novecot, pazaudēt savu nozīmi, kļūt neizmantojamam.
ugunsnovērošanas tornis novērošanas tornis, kas uzcelts reljefa augstākajā vietā ar aprēķinu, lai dūmi, kas parādās jebkurā meža vietā, būtu saskatāmi vismaz no diviem torņiem.
līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
samierināt Novērst pretrunīgumu, neatbilsmi (piem., starp uzskatiem).
izlīdzināt Novēršot (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), rast izlīgumu, samierināšanos.
ielikt piecnieku (arī četrinieku u. tml.) novērtēt ar atzīmi pieci, četri u. tml. un ierakstīt to.
ielikt pieci (arī četri u. tml.) novērtēt ar atzīmi pieci, četri u. tml. un ierakstīt to.
likt atzīmi novērtēt ar atzīmi un to ierakstīt.
ielikt atzīmi novērtēt ar kādu atzīmi un ierakstīt to.
kritizēt Novērtēt, analizēt (piem., mākslas darbu), izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem.
nobrāķēt Novērtēt, atzīt (ko) par nepietiekami labu, neatbilstošu kādām prasībām, nederīgu.
stādināt Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis; novietot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
uzlikt (kādam) pieminekli novietot pie (kāda) kapa pieminekli, kapakmeni.
uzlikt (kādam) kapakmeni novietot pie (kāda) kapa pieminekli, kapakmeni.
savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
nomaukt stabuli novilkt (zaram) mizu, lai izgatavotu stabuli.
glosārijs Nozarē nozīmīgāko vai konkrētā grāmatā lietoto terminu skaidrojums.
dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā.
tiesekspertīze Nozīmīgu apstākļu un objektu izpēte krimināllietās un civillietās, kuru izdara speciālisti saskaņā ar likumu.
mazisks Nožēlojami sīkumains, niecīgs, arī zemisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nokrist Nožūt (par rasu); izzust, izgaist (piem., par miglu).
rīsu nūdeles nūdeles, kas pagatavotas no rīsu miltiem.
numismāts Numismātikas speciālists; monētu, medaļu u. tml. priekšmetu kolekcionārs.
mizot Ņemt nost, atdalīt mizu.
noņirgt Ņirdzīgi nosmieties.
noņirgāties Ņirgājoties izpaust savu attieksmi (par kādu, ko).
taksons Objektu kopums, kam raksturīgas noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
sekvence Objektu sakārtojums atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
nodeva Obligāts maksājums valsts vai pašvaldības iestādei (piem., par sniegtajiem pakalpojumiem).
demisija Oficiāla (valdības, ministra) atkāpšanās, atteikšanās no amata.
apbalvojums Oficiāla atzinība par sasniegumiem vai nopelniem (piem., balvas, ordeņa, medaļas piešķiršana).
tarifs Oficiāla likme (darba algai, maksai par dažādiem pakalpojumiem, nodokļiem u. tml.).
rauts Oficiālas svinības ar mielastu, kurās piedalās lūgti viesi; plašas, greznas svinības, parasti ar daudziem ēdieniem un alkoholiskiem dzērieniem.
demisionēt Oficiāli atkāpties no amata (parasti par valdību, ministru).
pieteikties Oficiāli darīt zināmu savu vēlmi (kur piedalīties, strādāt, ko saņemt u. tml.) un nokārtot nepieciešamās formalitātes.
miršanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts mirušās personas vārds, uzvārds, miršanas datums un vieta, kā arī nāves cēlonis.
komunikē Oficiāls valsts paziņojums par starptautisku sarunu rezultātiem, valstu vienošanos, militārām operācijām vai citiem svarīgiem notikumiem.
farmakopeja Oficiāls zāļu saraksts ar norādījumiem par to lietošanu, glabāšanu u. tml.
grafīts Oglekļa paveids – melns vai tēraudpelēks, mīksts minerāls, ko izmanto piem., zīmuļu ražošanā vai atomreaktoros.
sērogleklis Oglekļa un sēra savienojums, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem sēra atomiem – bezkrāsains, viegli gaistošs, ļoti toksisks šķidrums.
narzāns Ogļskābs ārstniecisks un atspirdzinošs minerālūdens, ko iegūst Kislovodskā un Centrālajā Kaukāzā.
sapropelīts Ogļu paveids, kas veidojies galvenokārt no zemākajiem augiem un planktona mikroorganismiem.
jūra Okeāna daļa, kas nepilnīgi norobežota ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem.
plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
dioksīds Oksīds, kura molekulā ir divi skābekļa atomi.
pentoksīds Oksīds, kura molekulā ir pieci skābekļa atomi.
antiviela Olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu (antigēnu) klātbūtnē un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; imūnviela.
pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; antiviela; imūnviela.
translācija Olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
oligarhs Oligarhijas pārstāvis – cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos.
osis Olīvu dzimtas koks ar gludu, zaļganpelēku mizu un cietu koksni.
komiskā opera opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
obstrukcija Opozīcijas partiju parlamentārās cīņas paņēmiens (trokšņošana, garu runu teikšana, sēžu zāles atstāšana u. tml.), lai nepieļautu vai aizkavētu sev nevēlama lēmuma pieņemšanu.
optimalizēt Optimizēt.
mikroskops Optisks instruments, ar kuru var redzēt ļoti sīkus objektus milzīgā palielinājumā.
nekroze Orgāna, tā daļas vai šūnu atmiršana dzīvā organismā.
dzintars Organiskas izcelsmes minerāls – pārakmeņojušies terciārā perioda skuju koku (parasti priežu) sveķi.
aldehīdi Organiski savienojumi – skābju, spirtu u. tml. ieguves starpprodukti, kurus plaši izmanto rūpniecībā (piem., polimēru ražošanā).
kofermenti Organiski savienojumi, kas ietilpst salikto fermentu sastāvā, bet paši nav olbaltumvielas.
saponīni Organiski savienojumi, kas pieder pie glikozīdiem un kuru šķīdums ūdenī puto.
peptīdi Organiski savienojumi, kas sastāv no aminoskābju atlikumiem, kurus savā starpā saista šo aminoskābju atlikumu saite.
ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas nodrošina organismu ar enerģiju.
ēteris Organiski savienojumi, kuros ar skābekļa atomu saistās divi ogļūdeņražu radikāļi.
ogļūdeņraži Organiski savienojumi, kuru molekulas sastāv no oglekļa un ūdeņraža.
glikozīdi Organiski savienojumi, kuru sastāvā ietilpst glikoze vai citi ogļhidrāti kopā ar spirtiem, fenoliem u. c. vielām.
steroīdi Organiski savienojumi, pie kuriem pieder, piem., sterīni, D grupas vitamīni, hormoni.
zemsega Organisko atlieku slānis (uz zemes mežā), ko veido nobiras un atmirušie augi.
trūdi Organisko vielu dalīšanās, sairšanas produkti, kas radušies trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem.
rūgšana Organisko vielu noārdīšanās process mikroorganismu (baktēriju, raugu) iedarbībā; ogļhidrātu pārvēršanās par citiem savienojumiem, kas norisinās mikroorganismu darbības rezultātā.
krezols Organisks savienojums, ko izdala no akmeņogļu darvas un ko izmanto par izejvielu daudzu ķīmisku produktu ražošanai.
nomods Organisma aktivitātes stāvoklis; pretstats: miegs.
konstitūcija Organisma fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums, kas nosaka tā funkcionēšanu un reakciju uz vides iedarbību.
fizkultūra Organisma fizisko spēju attīstīšana un nostiprināšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
dekompresijas slimības organisma patoloģiski stāvokļi, ko izraisa apkārtējās vides (ūdens, gaisa) spiediena strauja pazemināšanās.
rezistence Organisma pretestības spējas – izturība pret kā nevēlama (piem., mikroorganismu vai citu slimību izraisītāju) iedarbību.
aktivitāte Organisma spēja reaģēt uz ārējiem kairinājumiem.
karsonis Organisma stāvoklis (piem., slimības dēļ), kad ķermeņa temperatūra ir ievērojami paaugstināta.
alohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā ieceļojuši; pretstats: autohtoni.
autohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā izveidojušies evolūcijas gaitā nevis ieceļojuši; pretstats: alohtoni.
saprofīti Organismi, kas barojas ar organiskām atliekām.
vienēdāji Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem; monofāgi; pretstats – visēdāji.
vecāki Organismi, kas rada, ir radījuši jaunus organismus.
vienšūņi Organismi, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas.
augs Organisms, kas attīstās un barojas ar vielām, kuras uzņem no augsnes, gaisa, ūdens vai arī no citiem organismiem.
sēne Organisms, kuru veido micēlijs un kas uzņem barības vielas no citiem organismiem vai nedzīvu organismu atliekām.
preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piem., anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
nevalstiskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
sabiedriskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
streikot Organizēti pārtraukt darbu, atteikties strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu (piem., no uzņēmēja, valdības) kādu (parasti ekonomisku vai politisku) prasību izpildi.
rudimentārs orgāns orgāns, kas ir zaudējis savu nozīmi un pakāpeniski izzūd; rudiments.
žultsvads Orgāns, pa kuru žults no žultspūšļa nonāk divpadsmitpirkstu zarnā.
zobiņš Ornaments – līnija ar trīsstūrveida vai taisnstūrveida izvirzījumiem.
substitūcija Otra mantinieka norādīšana testamentā gadījumam, ja pirmais mantinieks mantojumu nepieņem vai nomirst līdz tā atklāšanās brīdim.
saspraužamā adata ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā piestiprināšanai, saspraušanai); spraužamadata.
spraužamadata Ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā saspraušanai, piestiprināšanai).
lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost mizu, čaulu u. tml., lobīt (ko); pa daļām ņemt, raut nost (mizu, čaulu u. tml.).
pusmežonīgs Pa pusei mežonīgs, primitīvs.
pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie sporta sacensību uzvarētāji.
vaga Paaugstinājums starp šādiem blakus padziļinājumiem, arī šaura, garena dobe, iesētu, iestādītu augu rinda.
saskrūvēt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami.
sacelt Paaugstināt (piem., maksu), parasti ievērojami.
augstos toņos paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji.
sacelties Paaugstināties (parasti ievērojami).
plato Paaugstināts līdzenums ar lēzenu virsu un ko no apkārtējām zemienēm norobežo izteikts kāpums.
pieciest Paciest (ko), samierināties (ar ko).
nest (savu) krustu paciest grūtības, samierināties ar tām.
atsacīties Paciest, samierināties (ar kā trūkumu), atturēties (no kā).
liesināt Padarīt (parasti būvmateriālu) liesāku, piejaucot smiltis.
savandīt Padarīt (piem., zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt (parasti pilnīgi).
piesārņot Padarīt (vidi) netīru ar sārņiem, atkritumiem, kaitīgām vielām u. tml.
iezīmēt Padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi; norobežot ar atšķirības zīmēm.
atsvabināt Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā); atbrīvot.
atbrīvot Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā).
iedrošināt Padarīt drošu, radīt drosmi; būt par cēloni, ka (kāds) kļūst drošs.
izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piem., ceļu, zemi) – parasti par lietu.
apmirdzēt Padarīt mirdzošu ar savu gaismu.
mitrināt Padarīt mitru.
aizplīvurot Padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis).
apmiglot Padarīt neskaidru, miglainu, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
piemēslot Padarīt netīru ar atkritumiem, mēsliem.
pieķēzīt Padarīt netīru, piemēslot ar izkārnījumiem.
sekularizēt Padarīt par laicīgu, pasaulīgu, samazināt reliģijas ietekmi.
ritmizēt Padarīt ritmisku; piešķirt (kam) noteiktu ritmu.
apskaidrot Padarīt skaidru (apziņu, prātu); radīt iekšēju mieru (cilvēkā).
apslapināt Padarīt slapju, mitru (no virspuses).
sasmirdināt Padarīt smirdīgu.
notīrīt Padarīt tīru (ko), atbrīvojot no gružiem, traipiem, netīrumiem u. tml.
konkretizēt Padarīt uzskatāmu, precizēt; izteikt konkrētākā formā (piem., minot piemērus).
objektivizēt Padarīt, atzīt (ko) par objektīvu, īstenībai, realitātei atbilstošu, bez subjektīvisma un aizspriedumiem.
sadārdzināt Padarīt, parasti ievērojami, dārgāku.
Kurzemes katls padomju literatūrā izplatīts apzīmējums teritorijai, kurā Otrā pasaules kara beigās atradās Kurzemē ielenktās vācu armijas (arī latviešu leģionāru) daļas; Kurzemes cietoksnis.
NKVD Padomju Savienībā – represīvas iestādes Iekšlietu tautas komisariāta nosaukums, kas tautas valodā saglabājās arī tad, kad šo komisariātu 1946. gadā pārveidoja par iekšlietu ministriju.
baltais karogs padošanās vai pamiera zīme (kara laikā).
padsmitnieks Padsmitgadnieks.
padzīvoties Padzīvot kur, kādā vietā, parasti mierīgi, patīkami.
vēsture Pagātne (1); pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā.
izkurtējis Pagrimis (morāli).
salašņa Pagrimis, arī noziedzīgs cilvēks.
pagulēties Pagulēt (miegā, parasti ilgāk nekā parasti).
plūdmaiņas Paisuma un bēguma mija.
sadzīves pakalpojumi pakalpojumi iedzīvotāju sadzīves vajadzību apmierināšanai, ko sniedz, piem., kurpnieku, šuvēju darbnīcas, pirtis, veļas mazgātavas, sadzīves tehnikas remontdarbnīcas.
lejupceļš Pakāpeniska (kā, piem., dzīves kvalitātes) pazemināšanās, pagrimums; lejupeja, lejupslīde.
lejupeja Pakāpeniska (kā, piem., dzīves līmeņa) pazemināšanās, pasliktināšanās; lejupslīde.
lejupslīde Pakāpeniska (kā, piem., ekonomiskās attīstības līmeņa) pazemināšanās, pasliktināšanās; lejupeja.
korozija Pakāpeniska (metāla izstrādājumu) sabrukšana, sairšana apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
izzust Pakāpeniski beigt eksistēt, izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
zust Pakāpeniski beigt eksistēt; izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
izsekot Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību.
virsū Pakāpeniski iestāties, tuvoties, rasties u. tml. (piem., par notikumiem, parādībām, norisēm).
krāties Pakāpeniski kļūt spēcīgākam (par psihisku, parasti negatīvu, stāvokli vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
izspiesties Pakāpeniski kļūt viscaur sajūtamam (piem., par mitrumu).
migt Pakāpeniski nonākt miega stāvoklī.
stigt Pakāpeniski nonākt sliktā stāvoklī, no kura ir grūti vai neiespējami izkļūt; pakāpeniski nonākt slikta paraduma varā.
tumst Pakāpeniski pārstāt izstarot gaismu, pakāpeniski pārstāt spīdēt, mirdzēt, kvēlot.
virsū Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
nākt Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (piem., par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
zagties Pakāpeniski, nemanāmi sākties, kļūt sajūtamam, pamanāmam (piemēram, par laikposmu, parādībām dabā).
pasautēties Pakarsēties (mitrā vidē, tvaikos u. tml.).
atskats Pakavēšanās (domās, runās, rakstos pie pagātnes notikumiem); apraksts (par pagātnes notikumiem).
kājslauķis Paklājs, režģis, plāksne ar sariem, gumijas elementiem u. tml., ko novieto pie ieejas telpā apavu, kāju slaucīšanai.
rātns Paklausīgs, kārtīgs; tāds, kas nedara palaidnības, izturas mierīgi, klusu (parasti par bērnu).
noņerkstēt Paklusu raudāt, čīkstēt, izpaust neapmierinātību (kādu laiku).
purkšķināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt; purkšķēt (2).
purkšķēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt.
raudzēt Pakļaujot (ko) specifisku mikroorganismu, sēņu u. tml. iedarbībai, panākt, ka (tas) sāk rūgt.
nosaldēt Pakļaujot (ķermeņa daļas) aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (tajā) rodas audu bojājumi.
verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
savaldīt Pakļaut (piem., roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem.
militarizēt Pakļaut (piem., valsti, tās ekonomiku, politiku) militāriem mērķiem; realizēt, ieviest militārismu (civilajā dzīvē).
diskriminēt Pakļaut diskriminācijai.
saistīties Pakļauties noteiktiem pienākumiem, juridiskiem nosacījumiem u. tml.
stirāji Pākšaugu, arī dažu labību stublāji, salmi.
salēnināt Palēnināt, parasti ievērojami.
oligocēns Paleogēna perioda vēlā epoha (pirms 37–25 milj. gadu).
paleocēns Paleogēna vissenākā epoha (pirms 67–58 milj. gadu).
paleozooloģija Paleontoloģijas nozare, kas pēta izmirušus pagājušo ģeoloģisko laikmetu dzīvniekus.
devons Paleozoja ēras ceturtais periods (pirms 409–363 milj. gadu); nogulumi, kas radušies šajā periodā.
ordoviks Paleozoja ēras otrais periods (pirms 510–436 miljoniem gadu), kad parādījās pirmie mugurkaulnieki.
kembrijs Paleozoja ēras pirmais periods (pirms 570–500 miljoniem gadu).
pabalstīt Palīdzēt materiāli; sekmēt (ko, piem., ar darbību, attieksmi).
maksimalizēt Palielināt (līdz ļoti lielam, iespējami vislielākajam).
desmitkāršot Palielināt desmit reizes.
mineralizēt Palielināt minerālvielu daudzumu (kā) sastāvā.
savilkt Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piem., kādā karadarbības rajonā).
sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (kā) skaitlisko vērtību; palielināt, parasti ievērojami, (kā) daudzumu, apjomu.
sacelties Palielināties (parasti ievērojami).
pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku; šāds trauks kopā ar tā saturu.
sastatnes Palīgkonstrukcija no saliekamiem vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm būvdarbu, remontdarbu u. tml. darbu veikšanai.
prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu; prepozīcija.
turēties prātā palikt atmiņā.
turēties galvā palikt atmiņā.
pazaudēt Palikt bez (kā), to aizmirstot, nejauši izmetot, nespējot atrast u. tml.
aizķerties Palikt, saglabāties (atmiņā, prātā u. tml.).
dateļpalma Palmu dzimtas augs ar garām lapām stumbra galotnē un ēdamiem saldiem augļiem – datelēm.
nopaļāt Paļājot izpaust negatīvu atieksmi (pret kādu), atzīt (ko) par sliktu; nopelt.
uz labu laimi paļaujoties uz laimīgu nejaušību, labi nezinot, cerot uz veiksmi.
vispārīgos vilcienos pamatos, bez sīkumiem, bez atsevišķām detaļām, uztverot galveno.
īsos vilcienos pamatos, bez sīkumiem, bez atsevišķām detaļām, uztverot galveno.
lielos vilcienos pamatos, bez sīkumiem, bez atsevišķām detaļām, uztverot galveno.
substrāts Pamats (viela vai priekšmets), pie kā piestiprinās augi vai dzīvnieki; mikroorganismu augšanas vide (barotne).
celms Pamatvienība mikroorganismu klasifikācijā.
ābece Pamatzināšanas, elementārie pamatjautājumi (kādā nozarē).
iežūt Pamazām zaudēt mitrumu, kļūt sausākam, sažūt (piem., par augsni, augiem).
paplikšķināt Pamirkšķināt.
pavilkt Pamudināt, radīt tieksmi (uz ko).
izlīgt Panākt samierināšanos; vienoties par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
vītināt Panākt, arī būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) vīst, daļēji zaudējot mitrumu (parasti saulē, ēnā).
saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piem., vidē) nonāk indīgas vai radioaktīvas vielas, kaitīgā, bīstamā koncentrācijā savairojas nevēlami mikroorganismi.
nonāvēt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nomirst, pārstāj eksistēt; nogalināt.
nomierināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst mierīgs.
nobeigt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk līdz pilnīgam spēku izsīkumam, nomirst.
šķelt Panākt, būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas.
savaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) izmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
spārnot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties; iedvesmot (1); iejūsmināt.
gandarīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izjūt apmierinājumu, prieku (par ko).
sadumpot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izpauž savu neapmierinātību, atsakās paklausīt (kādam).
sasmīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk smieties.
sabaidīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk uztraukties, izjust nemieru (par ko).
sabiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk uztraukties, izjust nemieru (par ko).
saminstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) saminstinās.
ņemt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē dzīvību, nomirst.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam), piem., skaits, daudzums, kļūst, parasti ievērojami, mazāks.
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādība, norise, to īpašības) kļūst, parasti ievērojami, vājāks.
savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā, nomirst.
saukt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atveidojas (atmiņā).
kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) degot kūp, ka plūst, ceļas (dūmi).
piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti nemierīgs, spēcīgs, ar spēcīgu iedarbību (par parādībām dabā).
piesmirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst smirdīgs.
veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēlami mitrs.
zeltīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst zeltains, iegūst zeltam raksturīgo krāsu, arī mirdzumu.
samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, mazāk spilgts, kontrastains.
uzburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti izveidojas (iztēlē), atveidojas (atmiņā).
šmiukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmiukst.
iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vājinās, zaudē ietekmi, spēku u. tml.
sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (muskuļi, muskuļaudi) saraujas, savelkas; panākt, būt par cēloni, ka (ķermenī, tā daļās) parasti ievērojami saraujas, savelkas muskuļi, muskuļaudi.
samierināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem, cilvēku grupām u. tml.) izbeidzas nesaskaņas, strīds, atjaunojas mierīgas attiecības.
sadūmot Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, vide) piepildās ar dūmiem.
macerēt Panākt, būt par cēloni, ka audi atmiekšķējas un sadalās.
izsausēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (mitrums).
tracināt Panākt, būt par cēloni, ka kāds kļūst nemierīgs, uzbudināts, satraukts, rīkojas nesavaldīgi.
nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka mirst.
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka sākas (kāda darbība, notikumi u. tml.).
satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piem., klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
dziedēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (piem., nepatīkami pārdzīvojumi).
izgāzt Panākt, darīt tā, ka (kas) beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu; panākt, ka noraida, neatzīst.
sadzirdīt Panākt, ka (augs, auga saknes) uzsūc ūdeni, mitrumu.
iznīcināt Panākt, ka (cilvēks kā personība) zaudē savu nozīmi, ietekmi, kļūst nevērtīgs.
aizkvēpināt Panākt, ka (dūmi) aizklāj, aizsedz (ko).
pievaldīt Panākt, ka (kāds, kas) kļūst rāms, mierīgs, savaldīgs.
iemidzināt Panākt, ka (kāds) iemieg; sekmēt iemigšanu.
samizot Panākt, ka (kāds) ievērojami zaudē (piem., sacensībās).
uzvarēt Panākt, ka (kāds) tiek pārspēts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
nokārtot Panākt, ka (kas, piem., dokuments) tiek izveidots, izpildīts atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
nolaist Panākt, ka (no ūdenstilpes) noplūst ūdens; noplūdinot ūdeni, panākt, ka ūdenstilpē pazeminās (līmenis).
pāraudzināt Panākt, ka (parasti mājdzīvnieks) atturas no nevēlamiem paradumiem.
samiglot Panākt, ka (piem., attēls, tā daļa) kļūst miglains, neskaidrs.
izdalīt Panākt, ka (piem., no ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) atdalās (kāda viela).
iegūt sirdi un roku panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
aizmidzināt Panākt, ka aizmieg.
apkvēpināt Panākt, ka apņem dūmi, gāze u. tml.
apkūpināt Panākt, ka apņem dūmi.
atdzīvināt Panākt, ka atjaunojas, dzīvi atveidojas atmiņā, iztēlē.
apmierināt Panākt, ka kļūst mierīgs; nomierināt.
dzidrināt Panākt, ka kļūst skaidrs, dzidrs (bez duļķēm, nosēdumiem u. tml.).
apklusināt Panākt, ka neraud, nomierināt (bērnu).
mirdināt Panākt, ka nomirst.
decima Pants ar desmit rindām.
desmitrinde Pants, dzejolis, kurā ir desmit rindas.
sāpju paņēmiens paņēmiens (cīņas sportā), ar ko pretiniekam izraisa sāpes.
blefs Paņēmiens kāršu spēlē (piem., pokerā) – spēlētājs ar sliktām kārtīm izliekas, ka var uzvarēt.
gambīts Paņēmiens šaha partijas sākumā, kurā upurē kādu figūru (parasti bandinieku), lai iegūtu pozīciju priekšrocības, atbrīvotu ceļu citām figūrām.
piegājiens Paņēmiens, pieeja.
līdzeklis Paņēmiens, rīcības veids (kā) sasniegšanai, realizēšanai.
recepte Paņēmiens, veids (kā) sasniegšanai.
perspektīva Paņēmienu kopums telpisku ķermeņu attēlošanai plaknē atbilstoši redzes uztverei; telpiska ķermeņa attēlojums ar šādiem paņēmieniem.
darbs Paņēmienu kopums, tehnika kādas darbības veikšanai.
metodika Paņēmienu, metožu kopums (kā) veikšanai.
papildināties Papildināt savas zināšanas, prasmi u. tml.
prēmija Papildu atalgojums par sasniegumiem darbā; atlīdzība, atalgojums par kaut ko (parasti vienreizēji paveiktu).
kešatmiņa Papildu atmiņa, kurai piekļuves laiks ir ievērojami mazāks nekā operatīvai atmiņai.
piepeļņa Papildu peļņa, papildu ienākumi.
milimetru papīrs papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetrpapīrs.
milimetrpapīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetru papīrs.
papjēmašē Papīra masa, kas sajaukta ar līmi, krītu, ģipsi vai citu saistvielu, ko izmanto nelielu priekšmetu (piem., rotaļlietu, butaforiju) izgatavošanai.
vaigu maisi paplašinājumi vaigos barības novietošanai (piem., kāmjiem).
ietiekties Paplašināt (piem., darbību, ietekmi), skarot kādu citu sfēru, jomu.
soda sankciju kumulācija par dažādiem noziegumiem piespriesto sodu apvienošana.
reaklimatizēties Par dzīvniekiem – no jauna ieviesties teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
sacelties Par psihisku stāvokli, tā izpausmi.
pretīgs Par psihisku, fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi.
elektromagnētisms Parādību kopums, ko izraisa elektrības un magnētiskā lauka mijiedarbība.
apstāklis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
attēlot Parādīt, atveidot (atdarinot, ko imitējot).
iznirt Parādīties (apziņā, atmiņā).
rotāties Parādīties, būt uztveramam (sejā, tās daļās) – piem., par psihiska stāvokļa izpausmi.
iestrāvot Parādīties, rast izpausmi (mākslas darbā).
izaugt Parādīties; pēkšņi parādīties, šķietami izveidoties lielam.
parādzīme Parādu apliecinošs dokuments, kuru aizņēmējs izsniedz aizdevējam, minot summas lielumu un atdošanas termiņu; parādraksts.
diskonts Parādzīmes (vekseļa) nominālās vērtības samazināšanas procents, kas atkarīgs no tā, cik maz laika atlicis līdz termiņam (nesamaksātas parādzīmes pirkšanas gadījumā).
pārkodināt Pārāk kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
pārmitrs Pārāk mitrs.
nav kur kāju nolikt parasti saka par ļoti pieblīvētu vai netīru, nekārtīgu vietu, kur ir ļoti grūti vai pat neiespējami paiet.
parotīts Parasti savienojumā "epidēmiskais parotīts": akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; cūciņas.
lūdzams Parasti savienojumā "ne lūdzams": saka par kaut ko, ko nevar sagaidīt notiekam, piepildāmies.
metāls Parasti savienojumā "smagais metāls": rokmūzikas žanrs, kam raksturīgi agresīvi ritmi un spēcīga ģitārspēle.
mitriķis Parasti savienojumā "spēka mitriķis": spēcīgs vīrietis.
tīksmināt Parasti savienojumā ar "acis", "skatiens": uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
trokšņains Parasti savienojumā ar "būt", "kļūt", "tapt" formām: tāds stāvoklis (kādā telpā, vietā, vidē), kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi.
riketsijas Parazītisku mikroorganismu grupa, kas vairojas tikai dzīvās šūnās un izraisa infekcijas slimības.
parazitoze Parazītu izraisīta slimība (piem., augu miltrasa, ērču encefalīts).
gala pārbaudījumi pārbaudījumi, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
eksaminēt Pārbaudīt (kā zināšanas, prasmi).
izmēģināt roku pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
izmēģināt laimi pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
vētīt Pārbaudīt, noskaidrot (kā) piemērotību, atbilstību kādiem nosacījumiem, normai u. tml.
zombijs Pārdabisks spēks vai burvestība, kas, pēc vudū ticējumiem, var iemājot mironī un to atdzīvināt; šādi atdzīvināts mironis.
reinkarnācija Pārdzimšana, dvēseles iemiesošanās jaunā ķermenī pēc vecā ķermeņa nāves.
emocijas Pārdzīvojumi, jūtas, ko izraisa dzīvas būtnes reakcija uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u. tml.
aizvainojums Pārdzīvojums, ko izraisa netaisna rīcība, runa, nepatiesi pārmetumi.
šausmināties Pārdzīvot, izjust vai paust šausmas, arī nepatiku, neapmierinātību, sašutumu.
sibillu grāmatas pareģojumu krājumi.
saprast Pareizi uztvert, izprast (kā) nozīmi, saturu.
konsistorija Pareizticīgajā baznīcā – arhierejam padota iestāde ar administratīvām funkcijām.
eparhija Pareizticīgās baznīcas administratīvi teritoriāla vienība.
steks Paresna gumijas nūja (policistiem).
uzmosties Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī; pamosties.
pamosties Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī.
perestroika Pārkārtojumi Padomju Savienības iekšpolitikā un ārpolitikā, kas sākās 20. gs. 80. gadu otrajā pusē; pārbūve.
demobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus, valsts ekonomiku) mierlaika apstākļiem.
aizsvīst Pārklājoties ar mitrumu, kļūt necaurredzamam (par stiklu).
patina Pārklājums, kas rodas uz vara, bronzas vai misiņa izstrādājumu virsmas, tiem oksidējoties dabiskā veidā vai apstrādājot ar ķīmiskām vielām.
aprasināt Pārklāt ar ūdens pilieniem; apsmidzināt, mazliet aplaistīt.
aizputināt Pārklāt, aizpildīt (ar smiltīm, putekļiem u. tml.).
novilkties Pārklāties (ar mākoņiem, miglu u. tml.), ļoti apmākties.
pārvilkties Pārklāties (ar mākoņiem, miglu, dūmaku u. tml.).
nomesties Pārklāties (piem., ar izsitumiem).
apglumēt Pārklāties ar gļotām, kļūt glumam (mitruma ietekmē).
noglumēt Pārklāties ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
nokvēpt Pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem, arī netīrumiem.
apsvīst Pārklāties ar mitrumu; aprasot.
apzelt Pārklāties ar zaļumu; sazelt (par laukiem, tīrumiem u. tml.).
nolēkšķēt Pārklāties, būt ar lēkšķēm, netīrumiem.
aplikt Pārklāts ar nogulsnēm, plēvi, atdalījumiem (par gļotādu).
uzticības votums parlamenta balsošanā izteikta uzticība vai neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram.
neuzticības votums parlamenta balsošanā izteikta uzticība vai neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram.
dzelžaina loģika pārliecinoši spriedumi, pierādījumi.
dzelzs loģika pārliecinoši spriedumi, pierādījumi.
purvs Pārlieku mitrs zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska veģetācija un kūdras veidošanās process.
savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
laikagrieži Pārmaiņu pagrieziena posmi laika ritumā.
gigantomānija Pārmērīga tieksme pēc kā milzīga, grandioza; lielummānija.
rejas Pārmetumi.
parmezāns Parmidžāno siers, kas tiek ražots noteiktās provincēs Itālijā.
nacionalizēt Pārņemt (privāto īpašumu, piem., zemi, rūpniecības uzņēmumus, namus) valsts īpašumā.
brāga Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā; šķiedenis.
skrandži Pārpalikumi pēc dzīvnieku tauku vai speķa izkausēšanas; dradži.
dradži Pārpalikumi pēc dzīvnieku tauku vai speķa izkausēšanas.
atgriezums Pārpalikumi, kas radušies (ko) atgriežot, izgriežot u. tml.
atkritumi Pārpalikumi, kas radušies apstrādē, pārstrādē un kurus var izmantot citam nolūkam.
slīcināt Pārpludināt, pārklāt ar ūdeni; mitrināt par daudz.
konta izraksts pārskats par bankas klienta ieņēmumiem un izdevumiem kādā laika posmā.
no smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt pārsmieties.
aiz smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt pārsmieties.
hiperbola Pārspīlējums kā tēlains izteiksmes paņēmiens iespaida pastiprināšanai.
sīrups Pārspīlēti glaimi; lišķība.
grotesks Pārspīlēti komisks, kariķēts; arī dīvains, neparasts.
slavas dziesmas pārspīlēti slavinājumi, cildinājumi.
aprimt Pārstāt darboties vai kustēties; kļūt mierīgākam vai mierīgam.
stāties Pārstāt darboties, arī darboties ar traucējumiem (par organismu, tā daļām); kļūt vājākam, arī pakāpeniski beigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
aiztrūkt Pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem).
beigties Pārstāt eksistēt, izpausties (par pārdzīvojumiem, attiecībām).
mosties Pārstāt gulēt miegā.
noklust Pārstāt radīt skaņas, troksni (piem., par ierīcēm, mehānismiem).
apklust Pārstāt runāt, dziedāt, smieties, raudāt u. tml.
aprimt Pārstāt, mitēties.
reģenerēt Pārstrādāt ražošanas procesā vai ķīmiskā reakcijā izlietotos produktus tā, ka (tie) kļūst derīgi atkārtotai izmantošanai.
konservatīvās partijas partijas, kas atbalsta brīva tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas.
putraimi Pārtikas produkts – sasmalcināti (retāk veseli) lobīto graudu izstrādājumi.
pasterizācija Pārtikas produktu karsēšana noteiktā temperatūrā (līdz 100ºC), lai iznīcinātu daļu mikroorganismu.
partnerība Partneru attiecības, sadarbība starp divām vai vairākām personām, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, panākt, būt par cēloni, ka rodas skābekļa trūkums, elpošanas traucējumi.
modināt Pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) mostas.
norimties Pārtraukt (ko darīt); nomierināties.
pauzēt Pārtraukt (skaņdarba) skanējumu, atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
apraut pienu pārtraukt dot pienu vai dot to ievērojami mazāk (par govīm).
kapitulēt Pārtraukt vai izbeigt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
brīvstunda Pārtraukums starp mācību stundām (skolā); starpbrīdis (parasti akadēmiskās stundas garumā).
rektificēt Pārtvaicējot attīrīt no piemaisījumiem.
valdība Pārvaldes iestāde, administrācija.
oligarhija Pārvaldes sistēma, kurā vara pieder nelielai (mūsdienās – ekonomiski un politiski ietekmīgu) cilvēku grupai; šādu cilvēku grupa.
pašpārvalde Pārvaldes sistēma, pēc kuras administratīvi teritoriāla vienība patstāvīgi realizē valsts varu savā teritorija.
komandants Pārvaldnieks, administrators (iestādei vai organizācijai piederošā ēkā).
savaldīties Pārvarēt vai pavājināt (parasti ievērojami) savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
savaldīt Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
pārmākt Pārvarēt, nomākt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
tuvinājums Pārveidojums, kurā kādus lielumus aizstāj ar citiem – pazīstamākiem vai vienkāršākiem – lielumiem.
spīles Pārveidojušies ekstremitāšu gala posmi (dažiem posmkājiem), ar ko (tie) satver medījumu.
sadalīt Pārveidot (piem., kā kustību) tā, ka (tā) noris pa diviem vai vairākiem atzarojumiem.
modernizēt Pārveidot, atjaunot, uzlabot atbilstoši jaunākajiem zinātnes, tehnikas un mākslas sasniegumiem.
sadalīties Pārveidoties (piem., par kā kustību) tā, ka (tā) noris pa diviem vai vairākiem atzarojumiem.
pārakmeņoties Pārveidoties par minerālvielu, akmeni (par organiskām vielām).
lauka virtuve pārvietojama kurināma ierīce ar katlu ēdiena gatavošanai (piem., militāro mācību laikā).
taksija Pārvietoties spējīgu organismu, šūnu vai to daļu kustība kāda kairinātāja (gaismas, siltuma, ūdens, ķīmisko vielu) ietekmē.
peldēt Pārvietoties ūdenī, izmantojot ķermeņa kustības vai ūdens straumi (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
kūņoties Pārvietoties, kustēties (tumsā, miglā u. tml.) tā, ka nav skaidri saskatāms.
sanācija Pasākumi uzņēmuma, bankas vai nozares finansiālā stāvokļa uzlabošanai, bankrota novēršanai.
aktivitāte Pasākumi, aktīvu darbību virkne ar noteiktu mērķi.
aseptika Pasākumi, kas novērš mikrobu iekļūšanu operācijas brūcē (piem., pārsienamā materiāla, instrumentu sterilizācija, roku mazgāšana, cimdu lietošana).
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu ko nevēlamu (sabiedrībā).
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, uzturētu un stiprinātu veselību.
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās; pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
elektrifikācija Pasākumi, kurus veic, lai plaši ieviestu elektriskās enerģijas ražošanu un tās izmantošanu.
darbība Pasākumi, rīcība, ko veic tiesvedībā saskaņā ar likumu.
pikets Pasākums, kurā cilvēks vai cilvēku grupa, atrodoties kādā vietā, pauž savu protestu, negatīvo attieksmi (pret ko).
zemes ierīcība pasākumu kopums, lai lauksaimnieciski nozīmīgu zemi sagatavotu mērķtiecīgai izmantošanai.
valsts drošība pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai.
makropasaule Pasaule lielā, kosmiskā mērogā, Visums; pretstats: mikropasaule.
subjektīvisms Pasaules uzskats, kas īpašu nozīmi piešķir subjektam, tā aktivitātei.
diplomātiskā pase pase, ko izsniedz ārlietu ministrija oficiāliem attiecīgās valsts pārstāvjiem ārvalstīs.
ilustrēt Paskaidrot, papildināt (tematu, domu u. tml.) ar (uzskatāmiem) piemēriem.
pasmiet Pasmieties.
zirgu pasts pasta dienests, kur pasta un cilvēku pārvadājumiem izmantoja zirgu transportu.
aviopasts Pasta sūtījumu pārvadāšana ar lidaparātiem; pasta sūtījumi, kurus pārvadā šādā veidā; gaisa pasts.
promenāde Pastaigai paredzēts ceļš ar dekoratīviem stādījumiem.
klaidonība Pastāvīga pārvietošanās no vienas vietas uz otru; klaiņošana, īslaicīga uzturēšanās (kur) bez noteiktiem ienākumiem.
ieēsties Pastāvīgi būt nemierā (ar kādu), neieredzēt (kādu).
mūžīgs Pastāvīgs, nemitīgs.
vai Pastiprina apstākļa vārda aptuvenības nozīmi.
kopā Pastiprina darbības intensitātes, pabeigtības nozīmi.
nost Pastiprina darbības vārda nozīmi.
reiz Pastiprina izteikumā nosacījuma nozīmi.
vis Pastiprina noliegtā darbības vārda nozīmi.
cits Pastiprina nolieguma nozīmi.
pats Pastiprina piederības vietniekvārda nozīmi; norāda uz piederību minētajai personai vai uz saistību ar to.
augšā Pastiprina priedēkļa "uz-" nozīmi.
ārā Pastiprina priedēkļa iz- nozīmi.
virsū Pastiprina priedēkļa uz- nozīmi.
bēgšus Pastiprina šā darbības vārda nozīmi.
bēgtin Pastiprina šā darbības vārda nozīmi.
pats Pastiprina tā vārda leksisko nozīmi, uz kuru attiecas.
tāds Pastiprina vārda nozīmi izsaukuma teikumos.
vaļā Pastiprina verba priedēkļa at- nozīmi.
zemē Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi; norāda, ka darbības rezultātā (kas, kāds) nonāk uz zemes, uz (kāda) pamata.
nost Pastiprina, arī precizē darbības vārda priedēkļa nozīmi.
tas Pastiprina, uzsver sekojoša vārda nozīmi, norādot uz noteiktu, konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību u. tml.
piesieties Pastiprināti pievērst uzmanību sīkiem, nebūtiskiem trūkumiem; nepamatoti kritizēt (kādu, ko).
paņurdēt Pasūdzēties, paust neapmierinātību.
pasvītra Pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā, ko lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piem., e-pasta adresē, mapju nosaukumos, datora atmiņā; apakšsvītra, zemsvītra (\_).
pakomāts Pašapkalpošanās terminālis pasta sūtījumu nosūtīšanai un saņemšanai.
batiskafs Pašgājēja ierīce zemūdens pētījumiem lielā dziļumā.
mērce Pašķidra vai tumīga ēdiena piedeva, kas samitrina ēdienu un papildina tā garšu.
uzmeistarot Pašrocīgi izgatavot (ko); pašrocīgi izgatavot (ko vienkāršu no pieejamiem materiāliem).
narcisms Paštīksmināšanās, iemīlēšanās sevī.
prozektors Pataloģiskās anatomijas speciālists.
saldkaisls Patīkami (parasti seksuāli) kaisls.
rēns Patīkami silts vai patīkami vēss; rāms, mierīgs.
labi Patīkami, ērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī).
mājīgs Patīkami, omulīgi.
mikrocefālija Patoloģiski maza, neattīstīta galva, arī iedzimti galvas smadzeņu attīstības traucējumi.
fistula Patoloģisks vai ķirurģiski veidots kanāls starp dobumu (dobu orgānu) un ķermeņa virsmu vai starp diviem dobumiem (dobiem orgāniem); caurulīte, kas iešūta šādā kanālā.
unitārā patrona patrona, ko šaujamieročos izmanto mūsdienās (ar jau čaulā ievalcētu kapseli).
salūtpatrona Patrona, kurai nav šāviņa un kura paredzēta šaušanas imitācijai, salutēšanai vai signāla došanai.
teikt Paust (ko) ar savu izteiksmi (par acīm, skatienu).
apjukt Paust apmulsumu (par balsi, sejas izteiksmi).
zobot Paust ironisku, izsmējīgu attieksmi (pret kādu, ko).
kurnēt Paust neapmierinātību (piem., ar īgniem izteikumiem).
kratīt galvu paust neapmierinātību, apšaubīt, noraidīt (ko).
žēloties Paust neapmierinātību, gausties; sūdzēties.
lādēt Paust neapmierinātību, nepatiku.
lādēties Paust neapmierinātību, nepatiku.
sūdzēties Paust neapmierinātību, norādīt uz pārestību, trūkumiem u. tml.
sūroties Paust neapmierinātību, sūdzēties, žēloties.
spļaudīties Paust neapmierinātību, vilšanos.
sūkstīties Paust neapmierinātību; sūdzēties, kurnēt.
atmest ar roku Paust noraidošu, neticīgu attieksmi, pastiprinot to ar žestu.
sodīties Paust noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko; būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko.
gremzties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
kremsties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
reaģēt Paust savu nostāju, attieksmi (pret ko).
prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) – par dzīvniekiem.
pieprasīt Paust vajadzību, vēlmi (ko saņemt, iegūt).
apieties Paust, parādīt savu attieksmi, arī izturēties (pret cilvēku, arī dzīvnieku).
sešpadsmitdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienas veselas pauzes sešpadsmitajai daļai.
dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
neaizvērt acis pavadīt nakti bezmiegā, ne mirkli negulēt.
neaizvērt ne aci pavadīt nakti bezmiegā, ne mirkli negulēt.
ne acu neaizlikt pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt.
ne aci neaizlikt pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt.
neaizdarīt ne aci pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt iemigt.
nobeigt Pavadīt pašu pēdējo mūža posmu un nomirt.
aizmiglot Pavājināt (kā) saskatāmību, arī caurredzamību (par miglu, tvaiku, putekļiem u. tml.).
rūgt Pavasara atkusnī palielināties apjomā, kļūt mīkstam, bezsaturīgam (par zemi, zemes ceļu).
Flora Pavasara dieviete (seno romiešu mitoloģijā), kas lika uzplaukt puķēm un kokiem.
apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (2).
apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (3).
kalums Paveikta darbība, rezultāts --> kalt (1); kalšanas veids, paņēmiens; kaļamais materiāls.
metinājums Paveikta darbība, rezultāts --> metināt; vieta, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes, plaisas, atvērumi.
mistifikācija Paveikta darbība, rezultāts --> mistificēt (1).
panējums Paveikta darbība, rezultāts --> panēt; apceptā (produkta) virskārta no rīvmaizes, miltiem, olas u. tml.
pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt (1); daļa, josla (piem., apģērbam), kur ir izveidotas pogas, arī pogcaurumi.
Rokas nost! pavēle neaiztikt, likt mierā.
kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa (kardinālu komisija), kas pārzina noteiktus jautājumus.
mandrils Paviānu ģints mērkaķis ar iegarenu purnu, spilgti krāsainiem sēžas mīkstumiem un īsu asti [Mandrillus sphinx].
pacelt rokas pavirzīt rokas augšup par zīmi, ka padodas.
atvēst Pazaudēt aizrautību; nomierināties.
nošļukt Pazaudēt možumu, optimismu; kļūt nomāktam, grūtsirdīgam.
drena Pazemes cauruļvads gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai; caurule šāda vada salikšanai.
viga Pazeminājums (parasti šaurs, garens) starp osiem.
izskalojums Pazeminājums vai dobums, kas radies, tekošam ūdenim izgraužot un aiznesot augsni, zemi u. tml.
devalvēt Pazemināt (kā) vērtību, (to) pārāk bieži un bez vajadzības lietojot.
degradēt Pazemināt (kā) vērtību, nozīmīgumu; pakļaut degradācijai.
degradēt Pazemināt (kādu) dienesta pakāpē.
nosist Pazemināt (maksu, cenu).
nocenot Pazemināt iepriekš noteikto cenu.
noslīdēt Pazemināties (par cenu, vērtību).
noplakt Pazemināties (par ūdens līmeni); kļūt tādam, kurā pazemināts ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
nokristies Pazemināties (par ūdens līmeni); nokrist (4).
atplakt Pazemināties (par ūdens līmeni); noplakt.
piesalt Pazemināties zem nulles (pēc Celsija skalas) – par gaisa temperatūru.
kristies Pazemināties, kļūt sliktākam (par parādībām sabiedrībā).
kristies Pazemināties, kļūt zemākam (par šķidrumu, tā līmeni, spiedienu, temperatūru u. tml.); krist (10).
krist Pazemināties, kļūt zemākam (par šķidrumu, tā līmeni); pazemināties, samazināties (piem., par temperatūru, spiedienu); kristies.
noslīdēt Pazemināties, kristies (par temperatūru, arī tās rādītāju).
nokristies Pazemināties, samazināties (par cenu, kā vērtību).
hipotonija Pazemināts asinsspiediens.
stingt Pazeminoties temperatūrai, kļūt (par ko).
sastingt Pazeminoties temperatūrai, pārvērsties par ko.
taisnīgums Pazīme, kas raksturo morālās apziņas noteiktu vērtējumu, attieksmi, izriet no priekšstata par cilvēku, tā tiesībām un izpaužas kā atbilstība īstenībai, patiesībai.
pajokoties Pazoboties, pasmieties (par ko, par kādu).
pavilkt uz zoba pazoboties, pasmieties, parasti labsirdīgi (par kādu).
silūrs Pēc evolūcijas teorijas – paleozoja ēras trešais periods pirms 440–405 miljoniem gadu.
izomorfisms Pēc ķīmiskā sastāva līdzīgu vielu spēja kristalizēties ārēji vienādās formās.
minerāls Pēc ķīmiskā sastāva, fizikālajām īpašībām un struktūras viendabīgs neorganisks savienojums Zemes garozā.
stingt Pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā) stingam (3) – par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām.
sastingt Pēc nāves ķīmisku procesu rezultātā kļūt stingam.
uzrādīt Pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentu).
izziņa Pēc pieprasījuma saņemamie dati, informācija (piem., par vilciena atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu); uzziņa.
kampaņa Pēc plāna un noteiktā termiņā veicamu darbu kopums (parasti par lauksaimniecisko ražošanu padomju iekārtas laikā).
velis Pēc seniem ticējumiem – nomiruša cilvēka gars, kas apciemo dzīvos tuviniekus.
nobrīnīt Pēc tautas ticējumiem – apbrīnojot noskaust, izraisīt kādam ko nevēlamu.
laimes pakavs pēc tautas ticējumiem – atrasts nokritis pakavs, kas nes laimi.
nelaimes skaitlis pēc tautas ticējumiem – skaitlis, kas ir par cēloni nelaimei.
nelaba acs Pēc tautas ticējumiem – skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu.
nelaba zīme pēc tautas ticējumiem – zīme, pazīme, kas vēstī par ko nevēlamu, ļaunu.
apķīlāt Pēc tiesas lēmuma vai administratīva rīkojuma ierobežot īpašnieka brīvu rīcību (ar viņa mantu).
atlantiskais laiks pēcleduslaikmeta klimatiskais laiks pirms 7500–4700 gadiem, kad bija silts un mitrs.
multiplikators Pedagogs, kas iegūtās zināšanas, paņēmienus, metodes izplata tālāk citiem skolotājiem; skolotāju tālākizglītotājs.
metodika Pedagoģijas nozare par (piem., kāda noteikta mācību priekšmeta) mācīšanas paņēmieniem un metodēm.
birokrātija Pedantiski formāla attieksme pret veicamajiem pienākumiem; neelastīgums; birokrātisms.
ģenerālmēģinājums Pēdējais mēģinājums pirms pirmizrādes, kur viss tiek darīts kā īstā izrādē.
lejupkritiens Pēkšņa (kā, piem., ekonomiskās attīstības līmeņa) pazemināšanās, pēkšņs pagrimums.
atcerēties Pēkšņi iedomāties (par ko neizdarītu, aizmirstu u. tml.).
uzkrist Pēkšņi iestāties; iesākties un nelabvēlīgi, neatvairāmi ietekmēt.
sašķīst Pēkšņi izjukt, nerealizēties (piem., par nodomiem, plāniem).
izsisties Pēkšņi izveidoties, rasties (uz ķermeņa, tā daļām); būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
apsmieties Pēkšņi sākt smieties (parasti nevaldāmi).
šauties prātā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
šauties galvā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
šauties atmiņā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (piem., sejā); pēkšņi atveidoties (atmiņā, iztēlē).
aura Pēkšņi, īslaicīgi psihiski un veģetatīvi traucējumi, parasti epilepsijas lēkmes sākumā.
gadīties Pēkšņi, negaidīti, arī reizumis būt, notikt.
uzbrukt Pēkšņi, nenovēršami iestāties un nelabvēlīgi ietekmēt (piemēram, par apstākļiem).
iedegties Pēkšņi, spēcīgi izjust un izpaust (jūtas, vēlmes); sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi nodoties (kam).
ūdens velosipēds peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un kājminamu piedziņu (parasti atpūtai uz ūdens).
dzeltenpelēks Pelēks ar dzeltenu nokrāsu; tāds, kam ir dzelteni un pelēki krāsu laukumi.
sārtpelēks Pelēks ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un pelēkas krāsas laukumi.
sudrabpelēks Pelēks ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir pelēki un sudrabaini krāsu laukumi.
dzelzszāle Pelēkzaļš grīslis ar cietām lapām, kas aug neauglīgās, mitrās pļavās un purvos [Carex stolonifera].
bēgums Periodiska ūdens līmeņa pazemināšanās (jūrās, okeānos).
Saules plankumi periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs.
gadatirgus Periodiski rīkots plašs starptautisks saiets, kur notiek iepazīšanās ar jaunajām precēm, slēgti līgumi par preču pārdošanu un iepirkšanu vairumā; mese.
megahercs Periodisko svārstību frekvences mērvienība, miljons hercu [MHz].
magazīna Periodisks izdevums vācu valodā ("Magazin") par latviešu valodu, literatūru, folkloru, mitoloģiju, poētiku (1828–1913).
daidžests Periodisks izdevums, kurā apkopoti interesantākie raksti no citiem periodiskajiem izdevumiem.
iepirkt Pērkot iegūt savā īpašumā (piem., māju, zemi).
nektarīns Persiku šķirne; šīs šķirnes auglis ar gludu miziņu un stingru, saldu un sulīgu mīkstumu.
misionārs Persona, kas (citā zemē) veic kristīgās ticības izplatīšanas un labdarības darbu; kristīgas reliģiskas organizācijas (piem., misijas) loceklis.
antivakseris Persona, kas apstrīd dažu vai visu vakcīnu efektivitāti, tiesiskumu un nekaitīgumu un pretojas vakcināciju regulējošajiem noteikumiem.
rantjē Persona, kas ienākumus gūst no vērtspapīru dividendēm, noguldītā kapitāla, parādzīmju procentiem, izīrētā īpašuma ienākumiem.
amatpersona Persona, kas iestādē vai organizācijā pilda organizatoriskus vai administratīvus pienākumus un pārstāv savu iestādi vai organizāciju.
komitents Persona, kas komisionāram uzdod veikt tirdzniecības darījumu.
apsūdzētais Persona, kas likumā noteiktā kārtībā tiek saukta pie kriminālatbildības.
grūpija Persona, kas meklē emocionālu un seksuālu intimitāti ar mūziķi vai citu slavenību.
vaukšķis Persona, kas nemitīgi izsaka savu vai cita viedokli.
muedzins Persona, kas no minareta aicina musulmaņus uz lūgšanu.
virsnieks Persona, kas saņēmusi valsts apbalvojumu (piem., ordeni, krusta zīmi) par sevišķiem nopelniem.
emisārs Persona, kas sūtīta (parasti uz citu zemi) ar kādu sevišķu uzdevumu.
manipulators Persona, kas tendenciozi izmanto viltīgus paņēmienus, sagroza faktus u. tml.
Eiropas Parlamenta šveicars persona, kas tērpusies uniformā – melnā frakā un baltā kreklā ar baltu tauriņu un sudraba ķēdi un kas EP frakciju un parlamentāro komiteju sēdēm piegādā vēstules un dokumentus, ierāda deputātiem vietas, kā arī nodod deputātu palīgu vai frakciju sūtītās ziņas.
rentnieks Persona, kas uz noteiktu laiku bija ieguvusi lietošanā zemi, lauku saimniecību vai citu objektu (piem., dzirnavas, krogu), maksājot par to renti (2).
iesaucams Persona, ko iesauc obligātajā militārajā dienestā.
personas identitāte personas atbilstība dokumentos minētajai personai.
filtrācija Personas dokumentu, biogrāfijas, politiskās uzticamības u. tml. pārbaude (piem., 1945. gadā pēc vācu armijas kapitulācijas).
memuāri Personīgo atmiņu pieraksti literāra sacerējuma formā.
operatīvā grupa personu grupa (policijā, armijā u. tml.) speciālu uzdevumu veikšanai.
izpērties Pērties (smiltīs) un pabeigt pērties (par putniem).
paviāns Pērtiķis ar pagaru, kailu purnu, tuvu izvietotām acīm, biezu, pelēku, vilnu un spilgtas krāsas sacietējumiem uz sēžas.
zondāža Pētīšana ar īpašām metodēm (piem., arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
nozīmīte Pie apģērba piespraužama neliela zīme, ko izgatavo par godu kādam notikumam, piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.
nozīme Pie apģērba piespraužama zīme, ko piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.; nozīmīte.
virknes slēgums pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
puzuris Pie griestiem karināms veidojums (parasti no salmiem) telpu rotāšanai.
pusgadsimts Piecdesmit gadu vai aptuveni piecdesmit gadu ilgs laika posms.
piecdesmitnieks Piecdesmit vienību kopa (kādā ranžējumā).
sonetu vainags piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu sonetu pirmo rindu apvienojums.
pentagons Piecstūra formas ēku komplekss, kurā atrodas ASV aizsardzības ministrija; ASV Aizsardzības ministrija.
piecminūte Piecu minūšu ilgs laika posms.
polemizēt Piedalīties polemikā.
piedāvāties Piedāvāt sevi (seksuāla rakstura pakalpojumiem).
skujampiederumi Piederumi, kas izmantojami skūšanai.
pārdzimt Piedzimt vēlreiz, no jauna (parasti iemiesojoties citā veidolā).
raibraibs Piedzīvojumiem, notikumiem ļoti bagāts.
ciest Piedzīvot nelaimes gadījumu, neveiksmi u. tml.
nolauzt degunu piedzīvot neveiksmi, tikt pārmācītam (parasti par iedomīgu cilvēku).
lauzt kaklu Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, stāvokli, attieksmi); izjust.
vagoniņš Piekabes veida pārvietojams miteklis ar darba rīku, apģērbu u. tml. novietni (piem., remontstrādniekiem).
atļauties Pieklājības forma, pievēršot klātesošo uzmanību saviem turpmākiem (parasti kritiskiem) izteikumiem un mazinot to kategoriskumu.
parakstīties Piekrist, būt ar mieru (ko darīt).
Lielā piektdiena piektdiena pirms Lieldienām, Jēzus Kristus krustā sišanas un nāves piemiņas diena.
uzlādēt Pielādēt (šaujamieroci, munīciju).
pārlādēt Pielādēt (šaujamieroci) vēlreiz, no jauna.
smirdināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) smird.
sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
sagumzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst negluds, nevēlami zaudē sākotnējo formu, izskatu.
nokvēpināt Pieļaut, ka (kas) pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem, netīrumiem.
sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpē, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
obelisks Piemineklis – četrskaldņu akmens stabs, kas uz augšu sašaurinās un noslēdzas ar piramidālu smaili.
kolonna Piemineklis, kam ir šāda balsta forma.
atcere Pieminēšana, godināšana (atzīmējot nozīmīgu notikumu).
izvazāt Pieminēt (kādu) daudzos avīžu rakstos, televīzijas raidījumos u. tml.
atcerēties Pieminēt, godināt; apsveikt, apdāvināt u. tml.
aizskart Pieminēt, neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma, temata).
miņa Piemiņa; atmiņas.
kapakmens Piemiņas akmens pie kapa.
suvenīrs Piemiņas lieta (parasti neliels priekšmets, kas īpaši raksturīgs kādai vietai).
vainags Piemiņas vietā (piem., uz kapa) novietojams, ar ziediem, arī lentām greznots skuju vai mūžzaļu augu riņķveida pinums.
mūžīgā uguns piemiņas, godinājuma simbols – nepārtraukti degoša uguns.
būt Piemist (par pazīmēm, īpašībām, spējām, arī jūtām, pārdzīvojumiem).
iemājot Piemist, būt raksturīgam (kādam).
uzkopt Pienācīgi apstrādājot, apkopjot (zemes platību), radīt kultivējamiem augiem nepieciešamos apstākļus.
jēdzīgs Pieņemams, apmierinošs; samērā labs.
ticēt Pieņemt (ko) par patiesu, īstenībai atbilstošu, reāli eksistējošu bez pierādījumiem, pārbaudes; paļauties (uz ko).
brukt Piepeši, neatvairāmi rasties vienam pēc otra (par bēdām, rūpēm u. tml.).
pielādēt Piepildīt (šaujamieroci) ar patronām, skrotīm, šāviņu u. tml.
piedūmot Piepildīt ar dūmiem (ko).
piekūpināt Piepildīt ar dūmiem, iztvaikojumiem u. tml. (telpu, apkārtni).
piesērēt Piepildīties, pārklāties no iekšpuses ar nogulsnējumiem, netīrumiem.
piesērēt Pieplūstot smilts, dūņu u. tml. sanesumiem, kļūt seklam, arī netīram (par ūdenstilpi).
pamatot Pierādīt, argumentēt (piem., kā patiesumu, nepieciešamību), minot konkrētus faktus.
attaisnoties Pierādīt, ka nav vainīgs; noliegt savu vainu (ar kādiem pamatojumiem).
reģistrācija Pierakstīšana, fiksēšana (sarakstā, rādītājā, speciālā žurnālā, grāmatā u. tml.), lai veiktu uzskaiti vai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku.
sanitārais kordons pierobežas postenis, kura uzdevums ir nepieļaut epidēmiju izplatīšanos.
uzņemt Piesaistīt (parasti mitrumu) – par materiāliem.
piekūpināt Piesātināt (gaisu) ar dūmiem, izgarojumiem u. tml.
saķīmiķot Piesātināt ar ķīmiskām vielām.
mineralizēties Piesātināties ar minerālsāļiem.
pieķērkt nelaimi piesaukt nelaimi.
pielāgoties Pieskaņot savu rīcību, izturēšanos atbilstoši otra cilvēka nosacījumiem, vajadzībām u. tml.
iedzelt Pieskaroties ādai, radīt dedzinošu sajūtu; ar dzeloņiem, asiem izaugumiem radīt sāpes (par dažiem augiem).
sadzīt Piespiedu kārtā panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur); piespiedu kārtā nogādāt, nomitināt (kur).
vardarbība Piespiedu metodes (arī militāra darbība) pret kādu, piem., etnisku vai sociālu grupu, tautu.
izraut no sirds piespiest aizmirst kādu.
miezeris Piesta (parasti no metāla, keramikas).
gumijot Piesūcināt ar gumiju; apvilkt ar gumiju.
impregnēt Piesūcināt ar ķīmiskām vielām, lai pasargātu no nelabvēlīgiem vides ietekmes faktoriem, padarītu izturīgāku (pret ko).
izrūgt Piesūcoties ar mitrumu (parasti pavasara atkusnī), kļūt viscaur mīkstam, staignam.
sabriest Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam; šādā veidā kļūt blīvākam, bez spraugām starp (piem., koka priekšmeta) daļām.
uzburbt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt irdenam, porainam.
uzrūgt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt mīkstam, irdenam.
uzbriest Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā.
sasvīst Piesūcoties ar sviedriem, kļūt (parasti viscaur) mitram, slapjam.
izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, mirkstot kļūt viscaur mīkstam vai izmiekšķēties.
pievilgt Piesūkties (ar mitrumu, smaku).
pievilkties Piesūkties (ar smaku, mitrumu).
piemirkt Piesūkties ar mitrumu, slapjumu; samirkt.
apēnot Piešķirt (sejai, acīm) skumju, nopietnu izteiksmi.
apgarot Piešķirt (sejai) cildenu izteiksmi (piem., par jūtām).
apgarot Piešķirt cildenumu, īpašu skaistumu; izraisīt cēlas jūtas, iedvesmot, sajūsmināt.
apzīmogot Piešķirt kādu īpašību, pazīmi.
izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi; sakāpināt.
prēmēt Piešķirt prēmiju; apbalvot ar prēmiju.
sabarot Pietiekami daudz barojot, panākt, ka (dzīvnieks) pilnīgi paēd.
saēsties Pietiekami daudz ēdot, pilnīgi paēst.
atēsties Pietiekami ēdot, vairs neizjust izsalkumu; atkopties.
normāls Pietiekami labs; pieņemams.
godīgs Pietiekami labs.
atraut sev miegu pietiekami negulēt, lai atlicinātu (kam) laiku.
izlaist no acīm pietiekami neuzmanīt; pazaudēt no redzesloka.
diezgan Pietiekami, tik daudz, cik vajag.
rasināt Pievadīt (augiem, augsnei) vai izsmidzināt (ūdeni) sīku pilienu veidā.
sadalīt Pievērst, veltīt (piem., uzmanību, spēkus) vairākiem objektiem, darbībām, pasākumiem u. tml.
aizrādīt Pievēršot kāda uzmanību, izteikt kritiku, brīdinājumu, norādīt uz trūkumiem u. tml.
sālīt Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai, piem., mainītu (tā) īpašības, ķīmisko sastāvu.
leģēt Pievienot (piem., metālam vai metālu sakausējumam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
pārņemt Pilnībā izraisīties (kādā) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi.
tāpatīgs Pilnīgi atbilstošs, pilnīgi līdzīgs (parasti par jēdzieniem, spriedumiem); arī identisks.
aizdomāties Pilnīgi iegrimt domās, aizmirstot visu pārējo.
pašsvars Pilnīgi komplektēta un ekspluatācijas šķidrumiem uzpildīta transportlīdzekļa svars (bez kravas).
ārpus (katras) saprašanas pilnīgi nesaprotami; galīgi nesaprātīgi.
iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), aizmirstot, neievērojot apkārtējo, neatlicinot laiku kam citam.
fascinēt Pilnīgi pārņemt savā varā, neatvairāmi pievilkt; valdzināt.
uzmodināt Pilnīgi pārtraukt kāda miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
salauzt Pilnīgi pārvarēt (piem., kāda tieksmi, īpašību).
tiku tikām Pilnīgi pietiekami, papilnam.
tiku Pilnīgi pietiekami, papilnam.
lēveris Pilnīgi vai daļēji atdalīts (audu, miesas) gabals.
arhitektūras piemineklis pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
pieēsties Pilnīgi vai pietiekami paēst, paēst tā, ka vairs negribas.
no galvas (ko) (mācīties, zināt) pilnīgi visu atceroties, paturot atmiņā.
samirkt līdz ādai pilnīgi, viscaur samirkt (izmirkt).
kosmosa kuģis pilotējams kosmiskais lidaparāts.
Meka Pilsēta Saūda Arābijā, kurā dzimis pravietis Muhameds un ko ik gadu apmeklē tūkstošiem musulmaņu.
brīvpilsēta Pilsēta, kurai ir piešķirtas valsts tiesības vai īpaša autonomija.
rāte Pilsētas pašpārvaldes institūcija (Rīgā ar pārtraukumiem no 1226. līdz 1889. gadam).
deklarācija Pilsoņa vai organizācijas oficiāls paziņojums par kādām vērtībām, ienākumiem u. tml.
izpīt Pinot izgatavot; ar pinumiem izrotāt.
maša Pinums no lūkiem, mizu sloksnēm, niedrēm u. tml. materiāla.
ūdenspīpe Pīpe, kurā dūmi tiek filtrēti caur dzesējamā traukā ielietu ūdeni; ūdens pīpe.
ūdens pīpe pīpe, kurā dūmi tiek filtrēti caur dzesējamā traukā ielietu ūdeni; ūdenspīpe.
čebureks Pīrādziņš no neraudzētas mīklas ar dažādu veidu pildījumiem.
ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe armijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe armijā.
leitnants Pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe Latvijas un daudzu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
bakalaurs Pirmais akadēmiskais grāds; persona, kam piešķirts šis grāds.
sākums Pirmais posms, mirklis (kāda laika intervālā).
sākums Pirmais posms, mirklis (kādā procesā).
draudzes tiesa pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem.
tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piem., Francijā, Itālijā).
piena zobi pirmie zobi, kas bērnam sāk izkrist pēc piecu gadu vecuma.
pirmdati Pirmie, sākotnējie dati.
panēt Pirms cepšanas apviļāt (piem., rīvmaizē vai miltos un olā).
sakne Pirmsākumi, rašanās cēloņu, apstākļu kopums (piem., parādībai, tautai, dzimtai).
zeltplekste Plakana jūras zivs ar sarkaniem vai oranžiem plankumiem izraibinātu ķermeņa vienu, bet baltu – otru pusi [Platessa platessa].
zvīņas Plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem; pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
planšete Plāksne informatīviem ziņojumiem sabiedriskās vietās.
spārns Plākšņveida vai profilēts elements mijiedarbībai ar apkārtējo vidi (parasti gaisu, ūdeni).
čipkarte Plāna plāksnīte, kurā iestrādāta mikroshēma.
iztriepe Plānā slānī (parasti uz stikla) iztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei; uztriepe.
uztriepe Plānā slānī uz stikliņa uztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei.
ieliktnītis Plāna, mitrumu uzsūcoša materiāla plāksnīte, ko ielipina sieviešu biksītēs.
šlifs Plāna, pulēta minerāla, ieža plāksne, kas ir paredzēta mikroskopiskai izpētei.
lāsumains Plankumains, ar raibumiem, lāsumiem.
viedkarte Plastikāta karte ar iestrādātu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto, piemēram, informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai, datu apstrādei un to saglabāšanai, lietotāju identificēšanai, kā arī naudas norēķiniem, pārvedumiem.
ķimizācija Plaša ķīmisko vielu un produktu ieviešana tautas saimniecības nozarēs (Padomju Savienībā 20. gs. 60. gados).
reģions Plaša, ar kopīgām ģeogrāfiskām, ekonomiskām u. tml. pazīmēm raksturīga teritorija (novads, apgabals, valsts, valstu grupa).
priekšizpēte Plašāks ieskats par nozari, kurā problēma tiek risināta, institūciju, ar ko notiek sadarbība, līdzīgiem produktiem vai pakalpojumiem, vai salīdzināmām pieredzēm pirms aktīvas mijiedarbības ar lietotājiem.
dzīres Plašas, bagātas svinības ar mielastu.
dārzs Plaši apstādījumi ar celiņiem pastaigai; parks.
ķimizēt Plaši ieviest tautsaimniecībā ķīmisko vielu un ķīmisko pārstrādes procesu izmantošanu.
kalniene Plašs apgabals, ko aizņem kalni un augsti starpkalnu līdzenumi.
ciklons Plašs gaisa masu virpulis ar pazeminātu gaisa spiedienu centrā.
kāpņu laukums platforma starp kāpņu posmiem.
sausiene Platība, kurā nav dabisku ūdenstilpju un kura saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem.
tautas tribūns plebeju augstākā vēlētā amatpersona, kas aizsargāja plebeju tiesības pret patriciešu mēģinājumiem tās aizskart.
kaķu dzimta plēsēju dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, lokanu ķermeni, noapaļotu galvu ar īsu purnu, asiem, ievelkamiem nagiem (piem., lauva, tīģeris, puma, meža kaķis, mājas kaķis).
bāzties Plīties, mākties virsū; nelikt mierā.
ieplakt Plokot pazemināties, iegrimt, ievirzīties (uz iekšu).
pretējā zīme plusa zīme attiecībā pret mīnusa zīmi vai mīnusa zīme attiecībā pret plusa zīmi.
kūpēt Plūst (no kā degoša) un celties uz augšu (par dūmiem).
kūpēt Plūst (no kā) un celties uz augšu (par tvaiku, miglu u. tml.).
spiesties Plūst, tecēt, arī izplatīties, parasti mazliet, pa ko šauru, sīku (piem., spraugu) – par ūdeni, dūmiem u. tml.
aizpļāpāties Pļāpājot aizrauties, aizmirsties; pļāpāt pārāk ilgi.
gaisa pistole pneimatiskais šaujamierocis, kas lodes izšauj ar saspiestu gaisu.
gaisa šautene Pneimatiskais šaujamierocis, kas lodes izšauj ar saspiestu gaisu.
varoņpoēma Poēma, kas vēstī par izšķirošiem notikumiem tautas dzīvē, par tās varoņu darbiem un cīņām.
kruķis Policists; milicis.
polivinilacetāts Polimērs – dzidrs, bezkrāsains, termoplastisks ar vāju situmizturību, kuru izmanto līmēs, kā piedevu krāsām, sieru aizsardzībai no sēnītēm un mitruma.
bērnu trieka poliomielīts.
polisemantisks Polisēmisks.
politiskā ekonomija politekonomija.
reālpolitika Politika, kas balstās uz praktiskiem apsvērumiem, ņemot vērā reālos politiskos, ekonomiskos u. tml. apstākļus.
koloniālisms Politika, kas vērsta uz koloniju iegūšanu vai paturēšanu; vāji attīstīto zemju (koloniju) ekonomiska izmantošana.
neokoloniālisms Politika, ko, piem., attīstītās valstis realizē savās bijušajās kolonijās vai citās jaunattīstības valstīs, lai saglabātu savu ietekmi un kontroli pār tām.
politika Politiskā dzīve, politiskie notikumi.
Kultūras revolūcija politiska kampaņa Ķīnā (1966–1976), kuras laikā tika iznīcināti vēstures pieminekļi, bibliotēkas, klosteri, represēti inteliģences darbinieki.
Pērkoņkrusts Politiska partija Latvijā (dibināta 1933. gadā), kas pieprasīja atcelt Satversmi un piešķirt politiskās tiesības tikai latviešiem.
sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāveido tāda iekārta, kur ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā.
kapitālisms Politiska un ekonomiska sistēma, kuras pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un kurā preču ražošana atkarīga no privātā uzņēmēja peļņas interesēm.
marksisms Politiska un ekonomiska teorija, kas paredz kapitālisma iekārtas gāšanu, valsts kontroli pār ražošanas līdzekļiem un bezšķiru sabiedrības izveidošanu nākotnē.
politemigrants Politiskais emigrants.
atbrīvošanās Politiskas, ekonomiskas, tiesiskas u. tml. neatkarības iegūšana (pašu spēkiem).
liberālisms Politisks uzskats, kas uzsver indivīda rīcības brīvību visās jomās, atbalsta valsts neiejaukšanos ekonomiskajā dzīvē.
politiskais bēglis politisku, rases piederības, reliģisku u. c. iemeslu dēļ vajāta persona, kas pamet savu zemi un meklē patvērumu citā valstī.
leģenda Populārs, izplatīts stāsts (piem., par kādu notikumu), kurā patiesība mijas ar izdomājumiem, pārspīlējumiem.
šūnakmens Porains kaļķakmens ar daudziem tukšumiem.
krāsainie portlandcementi portlandcementi, ko iegūst, piejaucot baltajam portlandcementam minerālās krāsvielas.
vēžveidīgs Posmkāji (sīki, vidēji lieli vai lieli) ar divzarotām ekstremitātēm un diviem pāriem taustekļu.
kritums Posms (melodijā), kurā pazeminās skaņas vai tiek pakāpeniski klusināta dinamika.
periods Posms sporta (parasti hokeja) spēlē, kurš ilgst 20 minūtes.
starpposms Posms, daļa starp citiem galvenajiem posmiem, arī starp darbības, norises sākumu un beigām.
nodarījums Postījumi, materiāli zaudējumi, ko izraisa, piem., dabas katastrofas.
plosīt Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) – par parādībām sabiedrībā.
acot Potēt, iespraužot pumpurus aiz auga mizas.
aizsardzība Pozīcijas aizsargāšanas veids, paņēmieni, arī attiecīgās figūras novietojums (šahā, dambretē).
prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta un ko izraisa, piem., realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
gaišums Pozitīvu emociju kopums, to izpausme; labvēlība; prieks, optimisms.
socionika Praktiskās psiholoģijas nozare, kas pēta informācijas apmaiņu cilvēka psihē, mijiedarbību ar apkārtējo pasauli un citiem psiholoģiskajiem tipiem.
iemaņas Praktiskas vai intelektuālas darbības paņēmienu kopums, ko iegūst, piem., vingrinoties, mācoties.
laboratorijas darbs praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
civilprasība Prasība civilprocesā; prasība kriminālprocesā atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti noziegumā cietušajam.
kondīcija Prasību kopums, noteikta kvalitāte, kādai jābūt lauksaimniecības dzīvnieka miesas stāvoklim.
kaligrāfija Prasme rakstīt skaisti, ar mākslinieciski izveidotiem burtiem; šāda raksta veidošanas paņēmienu kopums; daiļrakstīšana.
apokalipse Pravietojumi par pasaules galu.
norakstīt vārds vārdā precīzi pārrakstīt tekstu, bez izlaidumiem un iestarpinājumiem.
norakstīt vārdu pa vārdam precīzi pārrakstīt tekstu, bez izlaidumiem un iestarpinājumiem.
dempings Preču pārdošana par mākslīgi pazeminātām cenām.
izpārdošana Preču pārdošana par pazeminātām cenām, ko veic noteiktā laika posmā; preču mantu pārdošana, likvidējot, piem., veikalu, uzņēmumu.
ēnu ekonomika preču ražošana un realizācija, finanšu darījumi u. tml., nemaksājot nodokļus un neievērojot likumus.
bonuss Prēmija; piemaksa, papildatalgojums (par noteiktu darba rezultātu).
valdības vadītājs premjerministrs, ministru prezidents.
zemē Pret zemi vērstā virzienā, tuvāk zemei, uz leju, lejup.
leja Pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei.
lejā Pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei.
pederastija Pretdabiska dzimumdzīve ar bērniem; vīrieša tieksme apmierināt dzimumdziņu ar zēnu vai jaunekli.
par spīti Pretēji kāda gribai, norādījumiem, uzskatiem.
ienaidnieks Pretinieka karaspēks; pretinieks (militārā sadursmē).
pretsoļi Pretpasākumi; pretdarbība.
vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piem., nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu.
valsts pirmā lēdija prezidenta vai premjerministra kundze.
priecāties Priecīgi, līksmi, jautri pavadīt laiku; līksmoties.
a- Priedēklis ar nolieguma nozīmi grieķu cilmes svešvārdos.
anti- Priedēklis ar pretstata nozīmi (svešvārdos).
de- Priedēklis, kas (svešvārdos) apzīmē atdalīšanu, pazemināšanu, atcelšanu u. tml.
apmierinātība Prieka, gandarījuma izjūta; apmierinājums, labpatika.
detonācija Priekšlaicīga degvielas sadegšana iekšdedzes motora cilindrā, kad dzirdami klaudzieni, motors darbojas neritmiski.
lietiskie pierādījumi priekšmeti, kuriem ir pierādījuma nozīme krimināllietā.
rokudzelži Priekšmets roku saslēgšanai – ap rokām apliekami un noslēdzami (dzelzs) apļi, kas savā starpā savienoti ar ķēdi; roku dzelži.
relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai kas ir svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecība.
talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no kā nevēlama, ļauna un nest veiksmi, laimi.
amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām, arī nest laimi.
piemiņa Priekšmets, kas saistās ar kādu mirušu cilvēku, pagātnes notikumu, un tiek glabāti, lai to atcerētos.
gabarīts Priekšmetu, iekārtu u. tml. ārējā apveida izmēri; apmēri, lielumi.
augsne Priekšnoteikumi, labvēlīgi apstākļi (kādas parādības pastāvēšanai, attīstībai).
orākuls Priesteris, kas kādas dievības vārdā pareģo vai sniedz atbildi uz cilvēku jautājumiem; viņa vēstījums.
sils Priežu mežs (parasti bez pameža); meža augšanas apstākļu tips sausās, nabadzīgās smilts augsnēs.
priežu mētrājs priežu tīraudze vai priežu un egļu mistrota audze.
puspērtiķi Primātu apakškārta, kurā ietilpst nelieli dzīvnieki (piem., lemuri); šīs apakškārtas dzīvnieki [Prosimiae].
kvēpeklis Primitīva apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar šķidru (vai viegli kūstošu) dedzināmo vielu, kurā ielikts deglis.
koka kāja primitīva kājas protēze.
patriarhālā saimniecība primitīva saimniecība, kurā saimniekoja patriarhālā ģimene un ražoja sev produktus tiešam patēriņam.
lāva Primitīva, solam vai plauktam līdzīga guļasvieta.
slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievajos galos savienoti stabi, arī kārtis.
oldējēji Primitīvi zīdītāji, kas vairojas, dējot olas (piem., pīļknābji); kloākaiņi.
augļu augļi procenti, ko pēc noteikta termiņa pieskaita kapitālam, lai tie atkal kopā ar kapitālu dotu procentus.
dēdēšana Process --> dēdēt; iežu un minerālu sairšana, iedarbojoties fizikāliem, ķīmiskiem vai bioloģiskiem procesiem.
eksaminācija Process --> eksaminēt; eksāmena kārtošana.
mineralizācija Process --> mineralizēt, mineralizēties.
miršana Process --> mirt.
mācīšana Process, darbība --> mācīt; attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums.
glotofāgija Process, kurā dominējošā valoda, ko uzspiež spēcīga politiska grupa, pakāpeniski nomāc vietējās vai minoritāšu valodas (parasti pēc iekarošanas vai kolonizēšanas).
solarizācija Process, kurā fotoattēla negatīvs saņem gaismu vairāk nekā nepieciešams minimālā nomelnējuma sasniegšanai, tomēr neveidojoties maksimālajam nomelnējumam.
smilšstrūklošana Process, kurā izmanto smilšu strūklu (kā) virsmu tīrīšanai, slīpēšanai.
metamorfisms Process, kurā notiek izmaiņas iežu struktūrā vai sastāvā (piem., paaugstinātas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā).
fotosintēze Process, kurā zaļie augi un daži citi organismi gaismas iedarbībā sintezē organiskās vielas (piem., hlorofilu un skābekli).
elektrība Procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu ķermeņu un daļiņu eksistence, kustība un mijiedarbība.
kopprodukcija Produkcija, ko ir saražojuši vairāki vai daudzi uzņēmumi; bruto produkcija.
raža Produkcija, ko kādā laikposmā iespējams iegūt no augļiem, augiem, kas atrodami brīvā dabā.
geiša Profesionāla viesu izklaidētāja, sarunu biedrene japāņu tējas namiņos, viesībās u. tml.
meistardziedonis Profesionāls viduslaiku pilsētu dzejnieks, dziesminieks.
samurajs Profesionālu karavīru kārtas pārstāvis Japānā (9.–19. gs.) ar īpašiem pienākumiem, privilēģijām un uzvedības kodeksu.
emeritēts profesors profesors, kas ir pensionēts, bet saglabā titulu, akadēmisko nosaukumu u. tml.
higiēna Profilaktiskās medicīnas nozare, kas pētī vides ietekmi uz cilvēka veselību, darbaspējām, mūža ilgumu.
vīruss Programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības, piem., bojā datnes, dzēš vai piesārņo atmiņu u. c. veidā traucē datora darbību; datorvīruss.
simulators Programmatūra, kas imitē reālās dzīves situācijas.
specprojekts Projekts mājām, kam raksturīgi dzīvokļi ar plašām izolētām istabām (atšķirībā no standarta sēriju māju projektiem) un ēku sienu būvniecībā izmantoti dažādi materiāli (piem., silikāta ķieģeļi, gāzbetona, silikāta, keramiskie, keramzītbetona bloki, dzelzsbetona paneļi, monolītbetons).
tiešā proporcionalitāte proporcionalitāte, kurā abi mainīgie lielumi palielinās vai pamazinās.
apgrieztā proporcionalitāte proporcionalitāte, kurā viens no mainīgajiem lielumiem palielinās (pamazinās), bet otrais – pamazinās (palielinās).
nekārtība Protesta izpausmes (sabiedriskās vietās); nemieri.
superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
piketēt Protestēt, paust savu attieksmi (pret ko), grupā vai individuāli nostājoties (parasti ar plakātu) kādā vietā.
izprovocēt Provocējot panākt, ka (kāds) sāk nevēlami rīkoties, runāt.
Dāvida dziesmas psalmi.
iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestija.
progresējošā paralīze psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas, bojājumiem.
maniakāli depresīvā psihoze psihiska slimība, kurai raksturīga ilgākas vai īsākas pacilātības un depresijas mija.
iedvesmot Psihiski iedarboties uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestēt.
psihopāts Psihiski slims cilvēks, kam raksturīga personības disharmonija, kura traucē saskarsmi ar citiem cilvēkiem.
senilās psihozes psihiski traucējumi, kas rodas lielā vecumā patoloģiska procesa, nevis fizioloģiskas novecošanas dēļ.
mokas Psihiski un emocionāli pārdzīvojumi, ciešanas.
daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka izturēšanās veidu, attieksmi pret apkārtni; raksturs.
labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
frustrācija Psihisks stāvoklis (iekšējs spriegums, bezizejas izjūta u. tml.), kas var izveidoties, ja cilvēkam rodas reāli vai šķietami nepārvarami šķēršļi.
trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa, arī satraukums, nemiers.
omulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga apmierinātība, labsajūta un labs garastāvoklis.
neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja pietiekami saprātīgi izturēties, rīkoties; šāda stāvokļa izpausme.
nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties, gūt ko jaunu, arī neapmierinātība ar esošo.
nervozitāte Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs nemiers, pārmērīgs jūtīgums, neiecietība, uzbudināmība.
uztraukums Psihisks stāvoklis, ko izraisa spēcīga emocionālā spriedze un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
voluntārisms Psiholoģijā – mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu; arī attiecīga rīcība, darbība.
psihoprofilakse Psiholoģiski pasākumi, kuru mērķis ir novērst negatīvu psihisko iedarbību un psihosomatisku slimību rašanos.
tautas komisariāts PSRS centrālā nozares pārvaldīšanas institūcija līdz ministriju nodibināšanai 1946. gadā.
kara komisariāts PSRS militārās pārvaldības institūcija, kuras galvenā funkcija bija karadienestam padoto personu uzskaite un iesaukšana armijā.
tautas komisārs PSRS valdības loceklis, kas vadīja tautas komisariātu (no 1917.–1946. gadam).
historiogrāfija Publicētie vēstures pētījumi.
mītiņš Publiska masu sapulce par aktuāliem (parasti politiskiem) jautājumiem.
improvizācija Publiska runa bez iepriekšējas sagatavošanās un uzmetumiem.
blamāža Publisks apkaunojums, sakompromitēšanās; apkaunojošs notikums.
lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts.
nopukoties Pukojoties izpaust neapmierinātību; pukojoties noteikt, pateikt (ko).
smilšu pulkstenis pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc izbirušo smilšu daudzuma.
puspieci Pulksteņa laika moments – četri un trīsdesmit minūtes vai sešpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusnakts Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra datumi – divpadsmit naktī, arī divdesmit četri, arī nulle, nulle.
sešpadsmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc divpadsmitiem, četri pēcpusdienā.
četri Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc pusnakts; četras stundas pēc divpadsmitiem; sešpadsmit.
astoņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem vai četras stundas pirms pusnakts; divdesmit.
četrpadsmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem, divi pēc pusdienas.
divi Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc pusnakts; divas stundas pēc divpadsmitiem; četrpadsmit.
desmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pirms divpadsmitiem; divas stundas pirms pusnakts.
nulle Pulksteņa laika moments: divu diennakšu mija; pusnakts.
septiņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc divpadsmitiem, pieci pēcpusdienā.
pieci Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc pusnakts vai piecas stundas pēc divpadsmitiem.
divpadsmit Pulksteņa laika moments: pusdiena vai pusnakts (divdesmit četri).
septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc pusnakts vai septiņas stundas pēc divpadsmitiem.
seši Pulksteņa laika moments: sešas stundas pēc pusnakts vai sešas stundas pēc divpadsmitiem.
piecpadsmit Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc divpadsmitiem.
trīs Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc pusnakts; trīs stundas pēc divpadsmitiem; piecpadsmit.
deviņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms divpadsmitiem; trīs stundas pirms pusnakts (divpadsmitiem).
trīspadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem; viens pēcpusdienā.
viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc pusnakts; viena stunda pēc divpadsmitiem; trīspadsmit.
vienpadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pirms divpadsmitiem.
pusdeviņi Pulksteņa laiks: astoņi un trīsdesmit minūtes vai divdesmit un trīsdesmit minūtes.
pusvienpadsmit Pulksteņa laiks: desmit un trīsdesmit minūtes vai divdesmit divi un trīsdesmit minūtes.
pusdesmit Pulksteņa laiks: deviņi un trīsdesmit minūtes vai divdesmit viens un trīsdesmit minūtes.
pustrīs Pulksteņa laiks: divi un trīsdesmit minūtes vai četrpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusviens Pulksteņa laiks: divpadsmit un trīsdesmit minūtes vai trīsdesmit minūtes pāri pusnaktij.
pusseši Pulksteņa laiks: pieci un trīsdesmit minūtes vai septiņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusastoņi Pulksteņa laiks: septiņi un trīsdesmit minūtes vai deviņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusseptiņi Pulksteņa laiks: seši un trīsdesmit minūtes vai astoņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusčetri Pulksteņa laiks: trīs un trīsdesmit minūtes vai piecpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusdivpadsmit Pulksteņa laiks: vienpadsmit un trīsdesmit minūtes vai divdesmit trīs un trīsdesmit minūtes.
pusdivi Pulksteņa laiks: viens un trīsdesmit minūtes vai trīspadsmit un trīsdesmit minūtes.
izpurināt Purinot atbrīvot no putekļiem, netīrumiem u. tml.
pērties Purinoties, kustoties, grozoties (piem., smiltīs, ūdenī), tīrīt sevi (parasti par putniem).
purvājs Purvaina, zema, mitra vieta, teritorija.
tīneidžers Pusaudzis, padsmitgadnieks; persona vecumā no 13 līdz 19 gadiem.
saulesakmens Puscaurspīdīgs laukšpata paveids – minerāls, pusdārgakmens ar sarkanīgu vai zeltaini mirdzošu vizmojumu.
puslitrs Puse litra, 500 mililitri.
pusminūte Puse minūtes (1), 30 sekundes (1).
pusstunda Puse stundas – 30 minūtes.
putra Pusšķidrs ēdiens no putraimiem, pārslām vai miltiem, kas vārīti ūdenī, pienā vai ūdenī ar piena piedevu.
koka pūšamie instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās arī no citiem materiāliem (piem., flauta, oboja, klarnete, fagots).
piemutnis Pūšaminstrumenta gals, ko mūziķis liek pie lūpām, lai ar gaisa plūsmu radītu skaņu.
mutes harmonikas pūšaminstruments ar 1–2 mēlīšu rindām, kam gaisu pievada ar muti.
flauta Pūšaminstruments cilindriskas caurules formā.
pūšams Pūšaminstruments.
uzpūst Pūšot ar (aerosolu), uzsmidzināt, uzkrāsot.
izpūst Pūšot izkliedēt, arī izsmidzināt.
ieputināt Putinot apņemt no visām pusēm (ar sniegu, smiltīm).
gājputns Putns, kas ik gadu migrē no ligzdošanas vietas uz ziemošanas vietu un atpakaļ.
perēklis Putnu veidots miteklis, kurā tie dēj un perē olas; ligzda.
alus Putojošs alkoholisks dzēriens, ko gatavo no miežu iesala un apiņiem.
krusttēvs Radinieks (piem., tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
cilts Radinieku kopa ar vienu izcelsmi; dzimta.
polonijs Radioaktīvs ķīmiskais elements – sudrabaini balts, mīksts metāls [Po].
aktīnijs Radioaktīvs ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls, kas sastopams urāna rūdās [Ac].
radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pēta fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos.
radioastronoms Radioastronomijas speciālists.
radioteātris Radioraidījumu veids – aktieru izpildījumā iestudētas raidlugas, radiouzvedumi; darbinieku kolektīvs, kas sagatavo šādus iestudējumus.
radio Radiostacija; šīs radiostacijas ar radioviļņiem pārraidītie raidījumi.
grauzt Radīt (kādā) nemieru, nomākt.
miglot Radīt (miglu).
smieties Radīt (smieklus).
šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, rodoties darbības traucējumiem (piem., par ierīcēm, mehānismiem).
skrapstēt Radīt aprautus, paasus trokšņus, kādi dzirdami, piem., cietiem priekšmetiem saskaroties, beržoties gar ko cietu, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu; atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
tarkšķēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piem., par motoru, ierīci); atskanēt šādam troksnim.
tarkšķināt Radīt asu, samērā ritmisku troksni.
tikšķēt Radīt īslaicīgus, ritmiskus, paklusus trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu).
murrāt Radīt klusas, ritmiskas, vibrējošas balss skaņas (parasti par kaķi).
dārdēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par dabas parādībām, mehānismiem u. tml.).
kveldēt Radīt nemieru, satraukt.
smakot Radīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka; arī smirdēt.
trokšņot Radīt nevēlami skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
trokšņot Radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piem., par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm).
klikšķēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml.
ņurrāt Radīt paklusu, vienmērīgu troksni (par ierīcēm, mehānismiem).
uzspiest zīmogu radīt paliekošu ietekmi, sekas.
kurkstēt Radīt paskarbas, vibrējošas, ritmiskas balss skaņas (piem., par vardēm).
spiegt Radīt raksturīgas augstas, griezīgas skaņas (par dzīvniekiem, arī mehānismiem).
zizināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem); sisināt.
sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem).
ņurrāt Radīt raksturīgas paklusas, ritmiskas, vibrējošas balss skaņas; murrāt.
krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
rubināt Radīt raksturīgas ritmiskas, padobjas balss skaņas (par rubeņiem, medņiem).
šmaukstināt Radīt raksturīgas skaņas (piem., par vāverēm); šmiukstināt.
zāģēt Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā); krākt.
urināt Radīt raksturīgas zemas, vibrējošas un ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni).
vīpsnāt Radīt raksturīgu sejas izteiksmi; kurai raksturīgs noraidošs, nicinošs smaids, arī ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīnēt.
tirkšķēt Radīt ritmiskas, citu citai sekojošas skaņas.
žvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (parasti par žagatu).
urkšķēt Radīt samērā zemas, ritmiskas balss skaņas (piemēram, par cūkām); arī rukšķēt.
smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
smīnēt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
sagatavoties Radīt sevī (gaidāmajam notikumam, situācijai) atbilstošu attieksmi, noskaņojumu.
uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt), izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko) darīt, izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
saukt Radīt skaļas balss skaņas tā, lai būtu pietiekami tālu dzirdams; skaļi izrunāt (ko).
strinkšķēt Radīt skaņas (par strinkšķināmiem stīgu instrumentiem).
sparkšķēt Radīt skarbas, parasti ritmiskas, skaņas; atskanēt šādām skaņām.
džerkstēt Radīt skarbu griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas darbojas ar traucējumiem, aizķeršanos); atskanēt šādam troksnim.
čerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (par priekšmetiem, detaļām, ierīcēm, kas darbojas ar traucējumiem, aizķeršanos u. tml.).
žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
šmīkstēt Radīt smalku, svelpjoši šņācošu troksni, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu; atskanēt šādam troksnim; šmiukstēt.
dimdēt Radīt spēcīgu, dobju troksni (par mehānismiem, braucošiem transportlīdzekļiem).
kaukt Radīt stieptas, spalgas, samērā augstas skaņas (piem., par dabas parādībām, mehānismiem); atskanēt šādām skaņām.
kost Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piem., par dūmiem).
tvaikot Radīt tvaiku (piem., par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu).
motivēt Radīt vēlmi, rosināt, stimulēt.
ņurdēt Radīt vibrējošas rīkles skaņas, piem., paužot neapmierinātību, draudus (par dažiem dzīvniekiem).
tarkšķēt Radīt vienmērīgas, ritmiskas skaņas (par dzīvniekiem).
pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
gulbja dziesma radoša cilvēka pēdējais augstākais sasniegums, pēdējie panākumi.
izgudrot Radošas darbības rezultātā radīt, izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
kratīt dūri rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
kultivēt Radot labvēlīgus (mākslīgos) apstākļus, panākt, ka (mikroorganismi) aug un attīstās.
parādīt Rādot paskaidrot, pamācīt (piem., darbību, paņēmienu).
parūkt Radot rūkoņu, neilgu laiku darboties (par iekārtām, mehānismiem u. tml.)
raibkrāsains Raibi krāsains; ar dažādu krāsu plankumiem, laukumiem.
raidījumu bloks raidījumi (radio, televīzijā) ar vienotu tematiku.
bēdāties Raizēties, nemitīgi domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties.
rakstāmlietas Rakstāmpiederumi.
kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
glītrakstīšana Rakstīšana glītā rokrakstā; mācību priekšmets, kurā attīsta šādu prasmi.
rakstāmpiederumi Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti piederumi (piem., pildspalvas, zīmuļi, dzēšgumijas, korekcijas līdzekļi).
recenzēt Rakstīt recenziju, sniegt atsauksmi (par ko).
kursivēt Rakstīt, salikt (vārdu, teksta daļu) kursīvā (vai rokrakstā norādīt uz šādu rakstību, salikumu ar īpašu zīmi – viļņotu pasvītrojumu).
melns uz balta rakstīts, iespiests ļoti skaidri, nepārprotami.
diploms Raksts, apliecība, ko piešķir kā apbalvojumu par sasniegumiem konkursā, izstādē vai sacensībās.
iezīme Raksturīga īpašība, pazīme (piem., organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) var atšķirt, klasificēt; īpatnība, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
antagonisks Raksturīgs antagonismam; nesamierināmi pretišķīgs.
mironīgs Raksturīgs mirušam cilvēkam.
figūra Raksturīgu skaņu vai ritmisku vienību kopa (skaņdarbā).
atgādinājums Rakstveida aicinājums (piem., ievērot termiņu, norēķināties u. tml.).
dzinējraķete Raķete, ko izmanto par dzinēju (kosmiskajiem kuģiem, mākslīgajiem pavadoņiem).
nesējraķete Raķete, ko izmanto par transportlīdzekli kosmiskā lidaparāta ievadīšanai orbītā ap Zemi vai starpplanētu lidojuma trajektorijā.
lēnīgs Rāms, mierīgs.
lēns Rāms, mierīgs.
rimts Rāms, mierīgs.
saņemt dūšu rast drosmi, apņēmību, pārvarot mazdūšību, bailes, biklumu.
atveldzēt sirdi rast mierinājumu.
veldzēt sirdi rast mierinājumu.
apdult Rasties apziņas traucējumiem (no sitiena, trieciena).
rēgoties Rasties iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml. redzes tēlu veidā (parasti par ko nepatīkamu).
augt Rasties, attīstīties (par augoņiem, izsitumiem); būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām), iekaist.
veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā). Siltuma un mitruma ietekmē veidosies gubu mākoņi.
piemesties Rasties, izraisīties (par slimību, tās simptomiem).
izstrādāties Rasties, izveidoties darba procesā (par iemaņām, prasmi u. tml.).
aust Rasties, parādīties (atmiņā, apziņā).
saķerties Rasties, parasti pēkšņi (par kavēkļiem, traucējumiem darbībā, norisē u. tml.).
raisīties Rasties, veidoties (par domām, atmiņām, vārdiem u. tml.).
sisties Rasties, veidoties (par izsitumiem, vātīm u. tml.).
raisīties Rasties, veidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma.
krampji Raudāšanas vai smiešanās izraisīta muskuļu saraušanās.
apraudāt Raudot, sērojot paust savas sāpes, skumjas (par mirušo).
raudāt pakaļ raudot, sērojot paust skumjas (parasti par mirušo).
raudzīties caur pieri raugoties uz kādu ar pieliektu galvu un augšup vērstu skatienu, paust naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi.
krevele Raupja, atmirusi ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
kraupjains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piem., par koka mizu).
kasīt Raust (piem., zemi), vairākkārt velkot (pa to) ar kāju, nagiem; šādi veidot (bedri), dabūt (ko) ārā.
apraustīt Raustot, plūkājot noraut, aplauzīt (vietumis).
pieraust Raušot pievirzīt (augsni, zemi).
ekstensīva zemkopība ražas iegūšana ar minimāliem izdevumiem, apsaimniekojot lielas platības.
reģenerācija Ražošanas procesā vai ķīmiskā reakcijā izlietoto produktu pārstrādāšana sākuma produktos, otrreizējā izejvielā.
uztvert Reaģēt (piemēram, uz apkārtējās vides kairinājumiem) – par maņu orgāniem, to darbību u. tml.; iegūt (ar maņu orgāniem) apkārtējās vides priekšmetu un parādību atveidojumu.
atsmiet Reaģēt (uz ko) ar smiekliem.
ūdens resursi reāli izmantojamie saldūdeņi, kas ūdens riņķojuma procesā nepārtraukti atjaunojas.
iemiesot Realizēt (piem., radošu ieceri materiālā formā); būt par (kā) materiālo izpausmi.
agars Recekļveida produkts, ko iegūst no dažām jūras aļģēm un ko lieto pārtikas un farmācijas rūpniecībā, mikrobioloģijā (barotnēm).
redaktūra Redakcionāli labojumi (tekstā).
zibens Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.
gara acīm (ko redzēt, skatīt) redzes atmiņā, iztēlē.
sapnis Redzes un dzirdes tēli, arī notikumi, kas parādās miegā.
murgot Redzēt mokošus, nomācošus sapņus; runāt miegā.
sapņot Redzēt sapņus (miegā).
redzēt nāvi (vaigu vaigā) Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
skatīties nāvei vaigā Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
aizmirsties Refl. --> aizmirst; tikt aizmirstam.
iesmidzināties Refl. --> iesmidzināt; iesākt smidzināt; īsu brīdi smidzināt (par lietu).
pazemināties Refl. --> pazemināt (1); tikt pazeminātam, samazinātam.
samirkšķināties Refl. --> samirkšķināt.
smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piem., prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
pārbūve Reformas, kas tika īstenotas PSRS (1985–1991) ar mērķi liberalizēt valsts ekonomisko un politisko sistēmu.
ventilācija Regulējama gaisa apmaiņa (telpā) vēlamā mikroklimata radīšanai.
susinātājgrāvis Regulējošā tīkla būve gruntsūdens līmeņa pazemināšanai augsnē un virszemes ūdeņu uztveršanai un novadīšanai līdz novadgrāvim.
reihskomisārs Reihskomisariāta vadītājs.
pastarpām Reizumis, pa starpām, pa vidu (norisēm, darbībām).
paretam reizumis; retos gadījumos.
galvas rēķini rēķini, kas veicami domās (bez palīglīdzekļiem).
faktūrrēķins Rēķins par izsniegtajām vai nosūtītajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem.
atommasa Relatīvs lielums, kas rāda, cik reižu ķīmiskā elementa atoma masa lielāka par pieņemtu standartvienību.
elle Reliģijā, mitoloģijā – vieta, kur grēcinieku dvēseles pēc nāves izcieš sodu; velnu mājoklis.
iesvētības Reliģiska ceremonija, ar ko uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; sekojošās svinības, mielasts.
garīgās dziesmas reliģiska satura psalmi, himnas un korāļi.
apokaliptika Reliģiskās literatūras veids, kurā simboliskās ainās tēloti nākotnes notikumi un paredzēts pasaules gals.
svētums Reliģiskās norisēs lietojams priekšmets, ar reliģiskām norisēm saistīta darbība; arī ar Dieva atklāsmi saistīta parādība.
tantrisms Reliģiski filozofiska mācība (Indijā, arī citās Austrumu zemēs), kas saistīta ar sievišķo dievību kultu, mistiski ezoteriskiem rituāliem.
teozofija Reliģiski filozofiska mācība par iespēju mistiskas intuīcijas un atklāsmes ceļā nonākt kontaktā ar Dievu.
panteisms Reliģiski filozofiska mācība, kas Dievu identificē ar dabu un dabu, pasauli uzskata par Dieva iemiesojumu.
mormoņi Reliģisks novirziens, amerikāņu kristiešu sekta, ko 1830. gadā nodibināja Džozefs Smits; Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca.
ezerrieksts Relikts ūdensaugs ar peldošu, rombisku lapu rozeti, baltiem ziediem un ēdamiem augļiem – dzeloņainiem riekstiem.
sedliene Reljefa pazeminājums kalnu grēdas korē.
leja Reljefa pazeminājums; ieleja.
noleja Reljefa pazeminājums; ieleja.
fotomehānika Reprodukciju izgatavošanas paņēmienu kopums, kuros izmanto fotogrāfiskus un ķīmiskus procesus.
kimberlīts Reti sastopams magmatisks iezis zilganā krāsā, kur atrodami dimanti (Dienvidāfrikā, Sibīrijā).
rēnijs Rets ķīmiskais elements – gaišpelēks, plastisks, grūti kausējams metāls, ko iegūst no molibdēna rūdām [Re].
izretis Retumis.
revanšisms Revanša politika – nesamierināšanās ar zaudējumu, prasība atgūt zaudēto teritoriju.
sekmes Rezultāti mācībās, ko novērtē ar atzīmi, ballēm, punktiem, ieskaiti u. tml.
vājprātība Rīcība, izturēšanās u. tml., kas ir pretēja prāta apsvērumiem.
žests Rīcība, kas apliecina noteiktu attieksmi (pret ko).
gājiens Rīcība, paņēmiens (piem., kā sasniegšanai); rīcības, uzvedības veids.
aizsardzība Rīcība, pasākumi, lai aizstāvētu vai aizsargātu pret ko, no kā.
terorakts Rīcības epizode, kurā izmanto terorisma paņēmienus.
iespēja Rīcības veids, paņēmiens (kā īstenošanai).
vakara puse rietumi.
R Rietumi.
vakari Rietumi.
rietumzemes Rietumvalstis; rietumi (2).
rafiņš Rīgas autobusu fabrikā izgatavotais mikroautobuss "Latvija".
pildīt Rīkojoties, darbojoties (saskaņā ar noteikumiem, likumu u. tml.), īstenot, realizēt (tos).
ievērot Rīkoties saskaņā (ar noteikumiem, norādījumiem, principiem u. tml.).
kārtot formalitātes rīkoties saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem kāda jautājuma kārtošanā.
ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām, principiem); ievērot (piem., kārtību).
dimants Rīks ar šī minerāla kristālu (kā cieta) griešanai.
arkls Rīks aršanai, ar ko zemi apvērš un irdina.
rakete Rīks bumbiņas raidīšanai un atsišanai galda tenisa spēlē – apaļa, ar gumiju pārklāta koka plāksne ar rokturi.
rakete Rīks bumbiņas raidīšanai un atsišanai tenisa, badmintona vai skvoša spēlē – ovāls koka vai metāla rāmis, kurā iestiprināts tīkls un kuram ir rokturis.
ķesele Rīks zivju uztveršanai makšķerējot, zivju pasmelšanai u. tml. – kāts ar noslēgtu stīpu, rāmi, kam piestiprināts tīkla auduma maisiņš.
siets Rīks, ierīce, arī ierīces daļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) sīkākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
virzīties Risināties, attīstīties (piem., par notikumiem, norisēm).
ķerties Risināties, darboties ar traucējumiem.
aritmija Ritma trūkums; sirdsdarbības ritma traucējumi.
triole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot trijās vienlīdzīgās daļas.
sekstole Ritmiska mūzikas figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot sešās vienlīdzīgās daļās.
cezūra Ritmiska pauze dzejas rindā.
sirdsdarbība Ritmiska, secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu asinsvados.
kazačoks Ritmiski ātra ukraiņu vai krievu tautas deja, kurā solists no tupus stāvokļa pārmaiņus iztaisno vienu, tad otru kāju.
strofika Ritmiski intonatīvās kompozīcijas īpatnību kopums (piem., kāda autora, virziena) daiļdarbos.
klandēt Ritmiski klabēt, klaudzēt (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām).
dejot Ritmiski kustēties, liekot soļus noteiktā secībā (parasti mūzikas pavadījumā); izpildīt deju.
rečitatīvs Ritmiski un intonatīvi brīvs dziedājums (parasti operās, oratorijās), kas ir tuvs dabiskai runai; deklamācija.
sasauksme Ritmisks dialogs, ko (piem., ejot, soļojot) pamīšus runā viena un otra cilvēku grupa.
tarkšķis Ritmisks troksnis, ko rada daži dzīvnieki.
vijīgs Ritmisks, vienmērīgs, elastīgs, arī nesteidzīgs (par kustībām).
klandi Ritmisku klaudzienu kopums, ko rada, piem., sliežu transportlīdzekļi, to daļas.
eiharistija Rituāls (piem., Romas katoļu baznīcā, Pareizticīgajā baznīcā), kad dievkalpojumā iesvēta un izdala Svēto Vakarēdienu; svētītā dievmaize un vīns kā Kristus miesas un asiņu simbols.
konverģence Robežvērtības piemitība (piem., skaitļu rindai).
sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt (parasti ievērojami) kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
cimds Rokas ietērps, kas pasargā rokas no aukstuma, netīrumiem u. tml.
lode Rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas tiek izšauta no stobra.
smagais metāls rokmūzikas žanrs, kam ir raksturīgi agresīvi, brāzmaini ritmi un spēcīga ģitārspēle.
psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlijas kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
aprakt Rokot apstrādāt (zemi); uzrokot zemi, apstrādāt (kokus, krūmus).
aprakt Rokot pārklāt (ar zemi); ierakt (zemē).
bruņinieku romāns romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.–14. gadsimta literatūrā).
hostija Romas katoļu baznīcā – dievmaize (parasti apaļas ripiņas), ko dievkalpojuma laikā simboliski pārvērš par Kristus miesu.
kūrija Romas katoļu baznīcas administratīvā pārvaldes iestāde.
šķīstītava Romas katoļu baznīcas tradīcijā – vieta, kurā tiek šķīstītas mirušo dvēseles; purgatorijs.
C Romiešu cipars 100 (no latīņu centum 'simts').
M Romiešu cipars 1000 (no latīņu mille 'tūkstotis').
MM Romiešu cipars 2000.
MMM Romiešu cipars 3000.
L Romiešu cipars 50.
D Romiešu cipars 500.
pūnieši Romiešu dotais nosaukums feniķiešiem, kas 12. – 7. gs. pirms mūsu ēras bija ieceļoši Ziemeļāfrikā un tur izveidojuši savas kolonijas.
ātrijs Romiešu dzīvojamās mājas vidusdaļa – slēgts iekšējais pagalms, kurā no augšas iekļūst dienasgaisma; šāda veida arhitektonisks elements mūsdienu celtnēs.
Jupiters Romiešu mitoloģijā – debesu dievs un visas pasaules valdnieks (sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs).
Amors Romiešu mitoloģijā – mīlestības dievs, kuru attēlo kā zēnu ar spārniem, stopu un bultām.
fūrija Romiešu mitoloģijā – soda un atriebības dieviete.
dzīvs Rosīgs, intensīvs (par kustību, satiksmi); tāds, kur norit rosīga, intensīva kustība, satiksme (piem., par ceļu).
kairināt Rosināt (kādā) juteklisku tieksmi.
ornaments Rotājums, kam raksturīgs ritmiski izkārtotu elementu salikums, un kam ir ģeometriska vai stilizēta dabas objekta forma.
plakete Rotājums, piemiņas vai atšķirības zīme – maza, taisnstūra formas dekoratīva plāksnīte ar reljefu attēlu vienā pusē.
lelle Rotaļlieta – cilvēka miniatūra figūra.
kaķene Rotaļu šaujamrīks – zara žāklei piestiprinātas gumijas lentes, ar kurām izšauj sīkus priekšmetus (parasti akmentiņus).
ornamentēt Rotāt, izgreznot (melodiju) ar melismiem, pasāžām u. tml.
vīteņroze Roze ar stīgojošiem dzinumiem.
mespils Rožu dzimtas koks vai krūms ar ēdamiem augļiem; šī koka vai krūma auglis.
vilkābele Rožu dzimtas krūms vai koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem vai melniem augļiem, kuriem ir ļoti cieti kauliņi.
rūgt Rūgšanas procesā mikroorganismu iedarbībā iegūt vēlamās īpašības.
urkšķēt Rūkt, radīt samērā zemus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par ierīcēm).
uzruna Runa, parasti īsa, ar kuru ievada pasākumu (piemēram, sanāksmi, konferenci).
pierunāt Runājot (par ko), pieminot (ko), panākt, ka notiek, izraisās (kas nevēlams).
stenēt Runājot paust neapmierinātību, sāpes u. tml.
paļāt Runājot paust noliedzošu, nosodošu attieksmi; pelt.
stiept Runājot, dziedot, arī spēlējot mūzikas instrumentu, palielināt (skaņas, vārda, toņa u. tml.) ilgumu, ievērojami nemainot skaņas augstumu.
pieminēt Runājot, rakstot minēt, nosaukt (ko).
stostīties Runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes.
logopātija Runas traucējumi (piem., stostīšanās, šļupstēšana) cilvēkam ar normālu dzirdi.
pretīrunāšana Runāšana, kurā izpaužas iebildumi, pretējas domas.
skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) ritmiski, izceļot zilbju kvalitāti, runas melodiju; deklamēt.
ironizēt Runāt ar ironiju; smalki izsmiet, zoboties.
aizrunāties Runāt pārāk ilgi, pārāk daudz; runājot aizrauties, aizmirsties.
jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
pīkstēt Runāt vai dziedāt, retāk smieties sīkā, smalkā balsī.
murmuļot Runāt, murmināt.
klukstēt Runāt, stāstīt; arī paklusām paust savu neapmierinātību.
kārtot Rūpēties, gādāt, lai (piem., dokumenti) būtu atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, arī (kur) izmitināts.
uzokšķerēt Rūpīgi meklējot, atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
metalurģija Rūpniecības nozare, kas aptver metālu iegūšanu, ķīmiskā sastāva, struktūras un sakausējumu īpašību mainīšanas procesus.
ķīmiskā rūpniecība rūpniecības nozare, kurā iegūst ķīmiskās izejvielas un ražo dažādas vielas.
izrūsēt Rūsējot izveidoties caurumiem (viscaur vai vietumis).
aprušināt Rušinot (zemi), apraust (krūmu, stādu); apklāt, apsegt (ar ko).
ierušināt Rušinot ievietot (kur iekšā); rušinot pārklāt (piem., ar zemi).
pierušināt Rušinot pievirzīt (zemi, augsni); pieraust.
korķakoks Rūtu dzimtas koks, kura mizai ir biezs korķa slānis.
parodēt Saasināti, parasti komiski atdarināt.
parodija Saasināts, parasti komisks atdarinājums.
uztrūcināt Sabaidīt, satraukt; uztraukt (no miega).
dzīvokļu īpašnieku sabiedrība sabiedrība, kas tiek reģistrēta namīpašuma (parasti privatizētu daudzdzīvokļu ēkas) pārvaldīšanai, kā arī līgumu slēgšanai ar uzņēmumiem, kuri nodrošina ēku ar komunāliem pakalpojumiem.
patērētāju sabiedrība sabiedrība, kurā dominē preču pirkšanas un patērēšanas kults.
spēks Sabiedrības daļa, kas atšķiras ar kādu raksturīgu īpašību, pazīmi, savas darbības, centienu virzienu.
ekonomiskā bāze sabiedrības ekonomiskā iekārta zināmā tās attīstības posmā; ražošanas attiecību kopums.
kārta Sabiedrības grupa (piem., feodālismā), kas apvieno cilvēkus pēc to ekonomiskā un tiesiskā stāvokļa.
šķira Sabiedrības slānis, ļaužu grupa ar kopīgu sociālo vai ekonomisko stāvokli.
sabiedriskā doma sabiedrības vai tās daļas uzskatu kopums, kurā izpaužas attieksme pret notikumiem, sabiedrības grupām, indivīdiem u. tml.
pacifisms Sabiedriska kustība, kas vēršas pret jebkādu karu, noraida militārismu, nosoda ar militārismu saistītu rīcību; šādai kustībai raksturīgie uzskati.
verdzība Sabiedriskās attiecības forma, kurā daļa cilvēku (vergi) tiek uzskatīti par citu īpašumu; sabiedriski ekonomiskā sistēma, kas balstās uz vergu darbu.
ēdnīca Sabiedriskās ēdināšanas iestāde, kur dabūjami silti ēdieni.
skudras Sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu un kuru vēderā ir indes dziedzeris, kas rada kodīgu šķidrumu ar skudrskābi [Formicoidea].
morāle Sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski reglamentē cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem; tikumiskās normas.
savilkties Sabiezēt, sakoncentrēties (par mākoņiem, miglu u. tml.); apmākties (par debesīm); iestāties (par vakaru, nakti u. tml.).
saplīst Sabojāties (parasti par mehānismiem, ierīcēm).
sasmakt Sabojāties tā, ka sāk (parasti ļoti nepatīkami) ost, piem., par pārtikas produktiem.
saniķoties Sabojāties, arī sākt darboties, funkcionēt ar traucējumiem.
sadegt Sabojāties, kļūt nelietojamam (par elektroierīcēm, kurām ir tinumi, sildoši elementi u. tml.).
nobeigties Sabojāties, vairs nedarboties (par mehānismiem, ierīcēm u. tml.).
korodēt Sabrukt, sairt ķīmisko vai fizikālo procesu ietekmē.
dumpis Sacelšanās, nemieri.
divspēle Sacensības (piem., tenisā, badmintonā), kurās katrā pusē spēlē divi spēlētāji; dubultspēle.
dubultspēle Sacensības (piem., tenisā, badmintonā), kurās katrā pusē spēlē divi spēlētāji.
rodeo Sacensības, kurās kovboji demonstrē savu prasmi jāšanā ar mustangu, laso mešanā u. tml.
paskvila Sacerējums, kurā ietverti apvainojoši izdomājumi par kādu personu ar nolūku to sakompromitēt.
sukāde Sacukurots auglis, augļa miza.
saskaldīt Sadalīt (ko), parasti nevēlami.
sairt Sadalīties sastāvdaļās (mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā); šādā veidā sadaloties, pārvērsties par ko.
izklīst Sadaloties izzust (parasti par mākoņiem, miglu).
sabiedriskās attiecības sadarbība ar sabiedrību, veicinot tās labvēlīgu attieksmi (piem., pret kādu uzņēmumu, iestādi).
sadēdēt Sadrupt, sairt fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu ietekmē.
kost kaulā sagādāt ciešanas, arī zaudējumus; kaitēt, būt nepatīkami sajūtamam.
saņemt Sagaidīt, izejot pretī, sasveicinoties, arī sagaidīt un uzņemt (ciemiņu, atnācēju u. tml.).
iesvaidīt Sagatavot (īpašam darbam), iepazīstināt (ar amata noslēpumiem).
iejaut Sagatavot (mīklu), iejaucot miltus (ierauga) šķidrumā.
turēt sirdī saglabāt (psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); saglabāt, parasti emocionālu, attieksmi pret kādu.
dzīvot Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piem., kāda atmiņā, domās, jūtās).
saķemmēt Saglaust, sakārtot ar ķemmi (matus); sasukāt.
sasukāt Saglaust, sakārtot ar ķemmi, suku (matus, arī bārdu, ūsas).
pārraut Sagraut, sašķelt (aizsprostu, dambi u. tml.) – par ūdeņiem, straumi.
mēle Sagūstīts karavīrs, no kura var iegūt militāru informāciju.
spiets Saimes vairošanās gaitā ap māti izveidojies (parasti mājas bišu) kopums, kas meklē citu mitekli.
paraugsaimniecība Saimniecība (parasti lauksaimniecībā), kurā lieto darba paņēmienus, tehniku, ierīces u. tml., kas var noderēt par paraugu citām saimniecībām, mācību bāzi speciālistiem.
kūts Saimniecības ēka mājlopu un mājputnu mitināšanai.
asinssaindēšanās Saindēšanās, ko izraisa asinīs iekļuvušie mikrobi.
dēdēt Sairt, sadrupt fizikālu, ķīmisku vai bioloģisku procesu iedarbībā (par iežiem un minerāliem).
vai Saista ar pakārtojuma saikli "vai" ievadītu palīgteikumu ar otru, norādot, ka iespējams tikai vienā palīgteikumā minētais.
vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta jautājuma teikuma neatkarīgas daļas, norādot, ka jautātājs šaubās par tajās minēto.
jeb Saista divus jautājuma teikumus, vienlīdzīgus teikuma locekļus vai teikuma daļas, tās nošķirot un izceļot vienu no nojēgumiem.
tāpat Saista salikta pakārtota teikuma daļas, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tām.
tāpēc Saista salikta pakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tām; tādēļ ka.
tādēļ Saista salikta pakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tām; tāpēc ka.
vai Saista salikta sakārtota teikuma daļas, norādot, ka iespējams tikai vienā daļā minētais.
tāpēc Saista salikta sakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tām; tādēļ (2).
tādēļ Saista salikta sakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tām; tāpēc (2).
kolīdz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika attieksmi starp tām (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tiklīdz; līdzko.
ka Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
ka Saista salikta teikuma daļu ar cēloņa apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu).
ka Saista salikta teikuma daļu ar izteicēja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu).
ka Saista salikta teikuma daļu ar mēra apstākļa vai veida apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu).
lai Saista salikta teikuma daļu ar nolūka, cēloņa vai veida apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu).
kā Saista salikta teikuma daļu ar palīgteikumu, kurā darbība notiek pirms virsteikumā minētās darbības.
ja Saista salikta teikuma daļu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi.
ka Saista salikta teikuma daļu ar seku palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar citiem vārdiem).
ka Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
vai Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
pirms Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
vai Saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot, ka iespējams tikai vienā palīgteikumā minētais.
vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot, ka no minētajām varbūtībām iespējama tikai viena.
taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta sakārtojuma teikuma komponentus, kā arī patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; tomēr.
taukšūnas Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; lipocīti.
lipocīti Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; taukšūnas.
pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi); ierobežot.
lipt Saistīties pie (kā) virsmas (par ko lipīgu, mitru); saistīties kopā (ar ko lipīgu); būt lipīgam (1).
potenciāls Saistīts ar (kā) mijiedarbību telpā, šādai mijiedarbībai raksturīgs.
administratīvs Saistīts ar administrāciju, (kā) pārvaldi, vadīšanu.
aerodinamisks Saistīts ar aerodinamiku, tai raksturīgs.
agroķīmisks Saistīts ar agroķīmiju, tai raksturīgs.
agronomisks Saistīts ar agronomiju, tai raksturīgs.
lapidārs Saistīts ar akmens apstrādi, raksturīgs tēlniecībai, pieminekļu uzrakstiem.
anatomisks Saistīts ar anatomiju (2), tai raksturīgs.
anēmisks Saistīts ar anēmiju, tai raksturīgs.
animistisks Saistīts ar animismu, tam raksturīgs.
astronomisks Saistīts ar astronomiju, tai raksturīgs.
reproduktīvs Saistīts ar atmiņas procesu, (kā) atveidošanu.
bioķīmisks Saistīts ar bioķīmiju, tai raksturīgs; saistīts ar dzīvās dabas fizikāli ķīmiskajām un ķīmiskajām parādībām.
dievišķs Saistīts ar Dievu, Dieva izpausmi; pārdabisks.
ekonomisks Saistīts ar ekonomiku (3), tai raksturīgs.
galvanisks Saistīts ar elektriskās strāvas rašanos ķīmiskā reakcijā, kas noris starp elektrolītu un elektrodiem.
elektroķīmisks Saistīts ar elektroķīmiju, tai raksturīgs.
fotoķīmisks Saistīts ar fotoķīmiju, tai raksturīgs; saistīts ar ķīmiskām reakcijām, kuras izraisa gaisma, tām raksturīgs.
gastronomisks Saistīts ar gastronomiju.
histērisks Saistīts ar histēriju, tai raksturīgs; arī tāds (cilvēks), kam piemīt kaprīzes, nenosvērtība, untumi.
riskants Saistīts ar iespējamu zaudējumu, neveiksmi; bīstams.
juvelierisks Saistīts ar juveliermākslu, juvelierizstrādājumiem, tiem raksturīgs.
terminoloģisks Saistīts ar kādas nozares terminu kopumu – terminoloģiju (2), tai raksturīgs.
veclaiku Saistīts ar kādu no pagājušajiem laikposmiem, tam raksturīgs.
praktisks Saistīts ar kādu noteiktu (dzīves, sadzīves u. tml.) reālo vajadzību, prasību apmierināšanu, arī ar kādu, parasti ikdienišķu, darbību veikšanu.
keramisks Saistīts ar keramiku, tai raksturīgs.
agroklimatisks Saistīts ar klimatisko apstākļu ietekmi uz lauksaimnieciskās ražošanas iespējām un rezultātiem.
komisks Saistīts ar komēdiju, tai raksturīgs; tāds, kas izraisa smieklus, rada jautrību.
kriminoloģisks Saistīts ar kriminoloģiju, tai raksturīgs.
ķīmisks Saistīts ar ķīmiju (1), tai raksturīgs.
loģisks Saistīts ar loģiku (1), tai raksturīgs; loģikas (1) likumiem atbilstošs.
metonīmisks Saistīts ar metonīmiju, tai raksturīgs.
statisks Saistīts ar miera vai līdzsvara stāvokli, tam raksturīgs; tāds, kas atrodas miera vai līdzsvara stāvoklī.
stoicisks Saistīts ar mieru, izturību, pašsavaldību, ko neietekmē ārējie apstākļi.
stoisks Saistīts ar mieru, izturību, pašsavaldību, ko neietekmē ārējie apstākļi.
mikroklimatisks Saistīts ar mikroklimatu, tam raksturīgs.
mikrobioloģisks Saistīts ar mikroorganismiem, tiem raksturīgs.
minerāls Saistīts ar minerāliem, tiem raksturīgs.
minorīgs Saistīts ar minoru, raksturīgs tam.
molekulārs Saistīts ar molekulu vai molekulām, tām raksturīgs; saistīts ar vielas mikrouzbūvi.
monogāms Saistīts ar monogāmiju (1), tai raksturīgs.
monogāms Saistīts ar monogāmiju (2), tai raksturīgs.
nemierniecisks Saistīts ar nemieriem, nemierniekiem, tiem raksturīgs.
sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
kriminogēns Saistīts ar noziegumiem; noziedzīgs.
numismātisks Saistīts ar numismātiku, tai raksturīgs.
spastisks Saistīts ar pastiprinātiem refleksiem, ar atsevišķu muskuļu vai muskuļu grupu ritmiskām, ātrām kontrakcijām.
auksts Saistīts ar pazeminātas ķermeņa temperatūras sajūtu.
salts Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām; auksts (2).
polemisks Saistīts ar polemiku, tai raksturīgs.
poligāms Saistīts ar poligāmiju, tai raksturīgs.
politekonomisks Saistīts ar politisko ekonomiju, tai raksturīgs.
silts Saistīts ar pozitīvām emocijām, to izpausmi.
purvains Saistīts ar purvu, tam raksturīgs; tāds, kur ir purvi; zems, mitrs, staigns.
sabiedrisks Saistīts ar sabiedrību kādā no tās vēsturiskās attīstības posmiem.
komunikatīvs Saistīts ar saziņu, cilvēku saskarsmi.
noziedzīgs Saistīts ar smagiem tiesību normu pārkāpumiem.
statistisks Saistīts ar statistiku, tai raksturīgs; tāds, ko izstrādā, veic ar statistikas paņēmieniem.
briesmas Saistīts ar šādiem notikumiem, apstākļiem; briesmīgs.
taksonomisks Saistīts ar taksonomiju, tai raksturīgs.
tekstils Saistīts ar tekstilizstrādājumiem, tiem raksturīgs.
termodinamisks Saistīts ar termodinamiku, tai raksturīgs.
termoķīmisks Saistīts ar termoķīmiju, tai raksturīgs.
tīksmīgs Saistīts ar tīksmi, tai raksturīgs.
urēmisks Saistīts ar urēmiju, tai raksturīgs.
terminoloģisks Saistīts ar valodniecības jomu – terminoloģiju (1), tai raksturīgs.
semantisks Saistīts ar vārda nozīmi.
ģeotermāls Saistīts ar Zemes dzīļu siltumu; ģeotermisks.
vārsmot Saistīts, ritmisks (parasti par dzejas valodu).
ierobežot Saistot ar nosacījumiem, prasībām, neļaut brīvi izpausties.
java Saistvielu, pildvielu (piem., smilts, grants) un ūdens maisījums, kas pēc iestrādāšanas sacietē.
pasaules koks saite starp divām pasaules pretējām pusēm – debesīm un zemi, cilvēkiem un dzīvniekiem, labo un ļauno.
žņaugs Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu (parasti, lai apturētu asiņošanu).
aizraut Sajūsmināt, valdzināt.
bis Sajūsminātas publikas sauciens izpildītājam – lūgums atkārtot priekšnesumu.
apskurbt Sajūsmināties, aizmirsties; apreibt.
apreibt Sajūsmināties, aizmirsties; izjust patīkamu pārdzīvojumu.
atpūsties Sajust atvieglojumu, mieru (atbrīvojoties no kā traucējoša).
garša Sajūta, ko (mutē) izraisa vielu ķīmiskās īpašības; vielas ķīmiskā īpašība, ko cilvēks (ēdot, dzerot) uztver kā šādu sajūtu.
vilks ar ārā! saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
kas bijis, izbijis saka mierinot, mudinot (ko) aizmirst.
(kāds) nelabais dīdīja saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
velns saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
(kāds) velns dīdīja Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
jods (viņu) zina saka neziņā, neizpratnē, arī paužot neapmierinātību.
spējīgs uz visu Saka par (ko), kas ir spējīgs izdarīt iespējami labāko.
likteņa ironija saka par apstākļu, notikumu sagadīšanos, kas ir pavisam pretēja domātajam, cerētajam un šķiet kā izsmiekls.
uz dzīvību un nāvi saka par ārkārtīgi grūtu, nežēlīgu cīņu vai smagu konfliktu, kurā tiek izmantoti visi iespējamie līdzekļi.
uz papīra saka par atalgojumu, no kura nav atskaitīti izdevumi; bruto darba alga.
nāve aizsauc saka par cilvēka miršanu.
nav nekāds eņģelis saka par cilvēku, kam ir trūkumi, sliktas īpašības.
asti nolaidis saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
asti ierāvis saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
ar nolaistu asti saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
ar ierautu asti saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
gatavs ņēmējs Saka par cilvēku, kas ir ar mieru ko pirkt, ņemt u. tml.
dīc kā ods saka par cilvēku, kas nemitīgi, apnicīgi kaut ko runā, prasa.
nervi kā striķis saka par cilvēku, kas stresa situācijās spēj palikt mierīgs.
galvā nav viss kārtībā saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
raibs kā dzeņa vēders saka par dažādiem notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
pēc velna saka par īpašību, pazīmi, darbību, stāvokli, kam ir augsta izpausmes pakāpe.
kā velns saka par īpašību, pazīmi, darbību, stāvokli, kam ir augsta izpausmes pakāpe.
kā (pats) nelabais Saka par īpašību, pazīmi, kas piemīt (kam) ļoti lielā mērā.
īsa atmiņa saka par kādu, kurš visu ātri aizmirst.
kaķim jāsmejas saka par ko acīmredzami muļķīgu, nepareizu, nepatiesu.
sunim jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
zirgam jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
viens rāviens saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
viena vīle saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
ciest kā zobu sāpes saka par ko nepatīkamu, ar ko ir jāsamierinās.
uzspraust uz naglas saka par ko tādu, kas kādreiz bija svarīgs (piem., dokuments), bet tagad pilnīgi zaudējis savu nozīmi.
uzspraust uz nagliņas saka par ko tādu, kas kādreiz bija svarīgs (piem., dokuments), bet tagad pilnīgi zaudējis savu nozīmi.
noasa šķirsts saka par lielu, milzīgu, ļaužu pārpildītu telpu; arī par vienīgo patvēruma vietu.
kaķa lāsti debesīs nekāpj saka par ļauna vēlējumiem, kas nevar piepildīties, kaitēt.
kā peklē saka par ļoti nepatīkamiem apstākļiem – lielu karstumu vai tumsu.
nolūkoties no mākoņu maliņas saka par mirušu cilvēku, kas it kā vēro notiekošo.
gaišā piemiņā (paturēt, saglabāt) saka par mirušu cilvēku, veltot viņam labus vārdus.
dzīvam zemē jālien saka par neciešamiem, nepanesamiem apstākļiem.
dzīvam kapā jālien saka par neciešamiem, nepanesamiem apstākļiem.
skābuma ķērne saka par nelaipnu, saīgušu, neapmierinātu cilvēku.
kā no žurnāla vāka nokāpis saka par nevainojami, arī moderni ģērbtu cilvēku.
daudz ūdeņu aiztecējis saka par notikumiem bagātu pagājušo laikposmu.
aiztecējis daudz ūdeņu saka par notikumiem bagātu pagājušo laikposmu.
dzīvosim, redzēsim saka par notikumiem, kas nav iepriekš paredzami.
nelaime nenāk brēkdama saka par pēkšņu nelaimi, bēdām.
raibs metas gar acīm Saka par redzes traucējumiem (piem., no pārpūles).
raibs griežas gar acīm Saka par redzes traucējumiem (piem., no pārpūles).
(zils un) zaļš metas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns metas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)skrien ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)skrien ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)šķīst ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)šķīst ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)griežas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)griežas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns metas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs metas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)skrien priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)skrien priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)šķīst priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)šķīst priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)griežas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)griežas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns metas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs metas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)skrien gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)skrien gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)šķīst gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)šķīst gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)griežas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)griežas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)skrien ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)šķīst ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)griežas ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš metas ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)skrien priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)šķīst priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)griežas priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš metas priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)skrien gar acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)šķīst gar acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)griežas gar acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
acīs ņirb saka par redzes traucējumiem.
mīksta mēle Saka par runas traucējumiem, kas parasti rodas dzērumā.
mati kā salmu guba saka par sabojātiem, "nesavācamiem" matiem.
smirdīgs sesks saka par sasvīdušu, nemazgājušos, smirdīgu cilvēku.
smird kā sesks saka par sasvīdušu, nemazgājušos, smirdīgu cilvēku.
gara seja saka par sejas izteiksmi, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
garš ģīmis saka par sejas izteiksmi, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
pamats zūd zem kājām saka par situāciju, kad zūd garīgais līdzsvars, stabilitāte, kad pārņem izmisums.
vārās kā raganu katls Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
vārās kā elles katls Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
vārās kā raganu katlā Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
vārās kā elles katlā Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
slāpst asiņu saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
smaida kā pilns mēness saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids, kas ir laimīgs, apmierināts.
smaida kā maija mēness saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids, kas ir laimīgs, apmierināts.
kā pielaulāts saka par to, ar ko ir vienmēr kopā, nešķirami saistīts.
noteicošais vārds saka par to, kas izšķir ko, ievērojami ietekmē ko.
mēles galā būt Saka par to, kas tiek nemitīgi pieminēts.
uz mēles būt Saka par to, kas tiek nemitīgi pieminēts.
kā rija saka par tumšu, putekļiem vai dūmiem pilnu telpu.
smiltis birst saka par vecu cilvēku, kam drīz jāmirst.
kā iebraucamajā vietā saka par vietu, kur nav miera, kur nemitīgi nāk un iet prom cilvēki.
gatavs ņēmējs Saka par vīrieti, kas ir ar mieru precēt.
Saldu dusu! Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
(Lai viņam) vieglas smiltis! saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to.
tieši tā saka, apstiprinoši atbildot (parasti militāra priekšnieka) izteikumam.
Veseli ēduši! saka, atbildot kādam, kas pateicas par ēdienu, mielastu.
Ej (tu) dirst! saka, dzenot projām kādu, noraidot kāda teikto, paužot negatīvu attieksmi pret to.
noveļas kā akmens no sirds saka, izjūtot pēkšņu atvieglojumu, mieru.
kā akmens no sirds novēlās saka, izjūtot pēkšņu atvieglojumu, mieru.
tā tik (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
tas tik (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
tā tikai (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
tas tikai (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
nelabais dīda saka, ja (kādu) ir pārņēmis nemiers.
salaist dēlī saka, ja (kas) sarežģījas, ja izjūk nodomi, ieceres.
iet kā pulkstenis saka, ja (parasti mehānisms) darbojas nevainojami.
iet kā smērēts Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas nevainojami.
strādā kā pulkstenis saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
barometrs krīt saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
barometrs krītas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
augsta temperatūra saka, ja cilvēka ķermeņa temperatūra ievērojami pārsniedz normālo temperatūru.
zelta rokas saka, ja cilvēkam ļoti labi padodas, parasti ar rokām darāmi, darbi.
sirds pilna līdz malām saka, ja cilvēks ir sarūgtināts, ja nomāc bēdas, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt saka, ja cilvēks mirst.
acis slēdzas uz mūžu saka, ja cilvēks mirst.
acis slēdzas uz mūžību saka, ja cilvēks mirst.
kā karuselī saka, ja dažādi notikumi strauji seko cits citam, mainās, atkārtojas.
skola maksā naudu saka, ja ieguvums saistīts ar zaudējumiem.
ardievu Saka, ja ir kas aizmirsts, nav ievērots (padoms, solījums u. tml.).
sirds lūst saka, ja ir ļoti smagi pārdzīvojumi.
sirds plīst (vai) pušu saka, ja ir ļoti spēcīgi (parasti negatīvi) pārdzīvojumi, ļoti spēcīgas izjūtas.
sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
(visi) gali ūdenī saka, ja ir noslēpti visi nozieguma, pārkāpuma pierādījumi, dzēstas visas pēdas.
prāts (ir) nemierīgs saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
sirds (ir) nemierīga saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
sirds asiņo saka, ja ir smagi pārdzīvojumi, ciešanas, liels, žēlums, izmisums.
krīt kā mušas saka, ja īsā laikā, piem., epidēmijā, iet bojā daudzi cilvēki vai dzīvnieki.
sirds dreb saka, ja izjūt bailes, nemieru, satraukumu, žēlumu.
sirds trīc saka, ja izjūt bailes, nemieru, satraukumu, žēlumu.
tumši (negaisa) mākoņi savelkas (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
melni (negaisa) mākoņi savelkas (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
tumši (negaisa) mākoņi sabiezē (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
melni (negaisa) mākoņi sabiezē (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
dziesma ir nodziedāta Saka, ja kādam ir jāmirst.
(pats) nelabais dīda saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
(pats) velns dīda Saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
kāda lapsene iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla kļuvis dusmīgs, naidīgs, ja kāds ir ļoti nemierīgs, satraukts.
kā driģenes saēdies saka, ja kāds ir ļoti nemierīgs.
kā noburts saka, ja kāds ir ļoti sajūsmināts, ļoti aizrāvies ar ko.
pārpilna sirds saka, ja kāds ir ļoti sarūgtināts, ja kādu ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
galvu nepacēlis saka, ja kāds ir pilnīgi iegrimis darbā.
kā ēna Saka, ja kāds kustas ļoti klusu, nemanāmi.
sveiks un vesels saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem; saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
maļ kā dzirnavas saka, ja kāds nemitīgi runā.
pēc mums kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
pēc manis kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
pēc tam kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
balss raustās saka, ja kāds runā neskaidri, arī ar pārtraukumiem (parasti aiz uztraukuma).
nemierīga sirds saka, ja kādu ir pārņēmis satraukums, bažas (par ko).
laika jautājums saka, ja kam nenovēršami jānotiek pēc kāda laika.
grauž (kā) ķirmis saka, ja kas (piem., domas, jūtas) nedod miera, nomoka.
ne tuvu saka, ja kas it nemaz neatbilst, nelīdzinās kam minētam; nepavisam.
gulēt uz (kāda) sirdsapziņas saka, ja kas izraisa nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par pārkāpumu, noziegumu, arī ko nepaveiktu).
guļ kā slogs uz sirds saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
guļ kā slogs uz pleciem saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
guļ kā akmens uz sirds saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
guļ kā akmens uz pleciem saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
ne uz priekšu, ne atpakaļ saka, ja kas neveicas, ja rodas sarežģījumi.
iet kā smērēts Saka, ja kas veicas labi, bez sarežģījumiem.
kluss kā kapā saka, ja kaut kur ir pilnīgs klusums, miers.
kā lapseņu pūznis saka, ja kaut kur ir trokšņaini, nemierīgi.
kā lapseņu midzenis saka, ja kaut kur ir trokšņaini, nemierīgi.
(visas) iekšas griežas saka, ja kļūst nelabi, nāk vēmiens.
tagad visi gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
pēc tam visi gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
mugura kūp saka, ja mugura ir sakarsusi, arī mitra (piem., no intensīva darba).
Tas ne pēc kā neizklausās! saka, ja nav apmierināts ar dzirdēto.
ne kauna, ne goda saka, ja nekādā situācijā kādam nav neērti, nepatīkami.
tvaiks krīt saka, ja pazeminās tvaika spiediens.
tvaiks krītas saka, ja pazeminās tvaika spiediens.
nokrīt kā akmens (no sirds, no krūtīm, no pleciem) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers.
nokrīt kā slogs (no sirds, no krūtīm, no pleciem) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers.
sirds nošļūk saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
sagriežas tumšs gar acīm saka, ja pēkšņi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
sametas tumšs gar acīm saka, ja pēkšņi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
jūsu padevīgais kalps saka, ja pieklājīgi vēlas izvairīties publiski pieminēt sevi tiešā veidā.
kaut vai tā saka, ja pieļauj kādu no minētajām iespējām.
(vārās kā) raganu katls saka, ja procesi sabiedrībā vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši.
(vārās kā) elles katls saka, ja procesi sabiedrībā vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši.
nezināt, ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
sirds (ap)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
ausīs žvinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis žvinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs dūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis dūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs dun saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis dun saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs džinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis džinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs rūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis rūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs šalc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis šalc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs šņāc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis šņāc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs zvana saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis zvana saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
kā pa viļņiem saka, ja veiksmes mijas ar neveiksmēm.
nesaprast, ko ķert, ko grābt saka, ja vienlaicīgi veicami vairāki steidzami darbi.
Nu kā? saka, jautājot par kādas darbības vai stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
Karies vai augšā! saka, kad kāds izmisumā nezina vairs, kā rīkoties, ir pārāk nomocījies, bez rezultātiem nopūlējies.
acis aizlipušas saka, kad nevar pārvarēt miegu un ir grūti atvērt acis.
noildzis termiņš saka, kad termiņš ir pārsniegts, beidzies.
par laimi saka, lai izteiktu apmierinājumu, atvieglojumu sakarā ar to, kas ir vai nav noticis.
nu, (vai) zini saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret teikto.
Galvu augšā! saka, mudinot saņemties, nezaudēt drosmi, ticību, nepadoties vājumam.
Daudz laimes! saka, novēlot (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
Uz veselību! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
Uz veselībām! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
Dusi saldi! saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
Saldu dusu! saka, novēlot labu, netraucētu miegu.
ar Dieva palīgu saka, novēlot veiksmi ceļā, darbā.
Labu veiksmi! saka, novēlot veiksmi, panākumus.
kā par sodību saka, paužot negatīvu attieksmi pret ko nevēlamu.
ko iedomājies saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
Ko domā! saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
ko domājies saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
Dieva laime saka, paužot prieku, apmierinājumu.
vilks ar viņu saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, ko.
vilks ar to saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, ko.
Dievs ar to saka, paužot vienaldzīgu attieksmi, samierināšanos.
Dievs ar viņu saka, paužot vienaldzīgu attieksmi, samierināšanos.
miers viņa pīšļiem saka, pieminot mirušo.
mēles galā būt Saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu.
uz mēles būt Saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu.
kādu Dievs devis saka, samierinoties ar to, kas ir.
Dievs palīdz! saka, sveicinot kādu, kas strādā, arī vēlot veiksmi darbā.
līdz kāzām sadzīs saka, uzmundrinot, mierinot kādu, kas guvis nelielu savainojumu.
Augstas laimes! saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
Augstu laimi! saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
ēst neprasa saka, uzsverot, ka pieminētais nav par traucējumu, apgrūtinājumu.
degt Sakarst (mitrumā) – par sieru, zaļbarību, nopļautu zāli u. tml.
baltkvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot baltu gaismu.
sarkankvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu (apmēram 400–450 grādi).
sekvencēt Sakārtot objektus atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
sakompromitēties Sakompromitēt sevi.
dagerotipija Sākotnējais fotografēšanas paņēmiens, ar kuru attēlu ieguva uz apsudrabotas vara plates, to apstrādājot ar jodu.
ziedaļa Sakranraiba govs, arī govs ar sīkiem raibumiem.
satvert Sākt iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) virzās, pārvietojas (parasti par straumi, vēju).
sadraudzēties Sākt lietot (ko); iegūt prasmi izmantot (ko).
atmirdzēt Sākt mirdzēt.
atmirgot Sākt mirgot.
izplūst smieklos sākt stipri smieties.
saminstināties Sākt, parasti pēkšņi minstināties; īsu brīdi minstināties.
samirkšķināt Sākt, parasti pēkšņi, mirkšķināt; īsu brīdi mirkšķināt.
nulle Sākuma punkts (kādā atskaites sistēmā); punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas, stāvoklis, no kura sākas mērinstrumenta rādījumi.
pirmizglītība Sākumizglītība, arī pirmsskolas izglītība.
uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai; sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (piemēram, par zemi).
kā mātes klēpī saldā miegā, netraucēti (gulēt).
ogu maize salda smalko kviešu miltu maize ar rozīnēm.
buberts Saldais ēdiens, ko gatavo no piena, mannas vai kviešu miltiem, cukura un sakultām olām.
kvass Saldskābs raudzēts bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no rupjmaizes, rudzu miltiem vai speciāla iesala.
vispārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
pārākā pakāpe salīdzināmās pakāpes forma, kas izsaka augstāku īpašības vai pazīmes piemitības pakāpi nekā pamata pakāpe (piem., skaistāks, klusāk).
kritika Salīdzinoša analīze, vērtējums, izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem.
salikts pakārtots teikums salikts teikums, kura daļas ir saistītas pakārtojumā (piem., viens virsteikums un viens vai vairāki palīgteikumi).
pakaiši Salmi, kūdra u. tml., ko izkaisa mājdzīvnieku mītnēs.
aploksne Salocīts un salīmēts papīra apvalks vēstuļu, dokumentu u. tml. ievietošanai (pasta sūtījumiem).
akmeņsāls Sāļš, ūdenī viegli šķīstošs minerāls, ko izmanto vārāmā sāls ieguvei.
peļņa Samaksa, ko saņem par padarīto darbu; šādā veidā gūtie ienākumi.
atlīdzināt Samaksāt (piem., par zaudējumiem, pakalpojumu).
stīvs Samākslots, nebrīvs (par sejas izteiksmi).
sadeldēt Samazināt, parasti ievērojami (piem., skaitlisko vērtību, apjomu).
minimizēt Samazināt; minimalizēt.
sadilt Samazināties (parasti ievērojami) apjomā, skaitliskajā vērtībā.
noplakt Samazināties, pavājināties (piem., par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
leikoderma Samazināts vai pilnīgs pigmenta trūkums ādā, kas izpaužas kā gaiši plankumi uz ādas.
strinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, smalka skaņa, ko rada, piem., saspriegts metāla priekšmets; skaņa, ko rada strinkšķināmie mūzikas instrumenti.
slaids Samērā augsts, stāvs (par reljefa veidojumiem); nolaidens.
smilšakmens Samērā ciets nogulumiezis, kas ir izveidojies, sacementējoties smiltīm, to izmanto būvmateriālu, dzirnakmeņu un galodu izgatavošanai.
nūja Samērā garš, no dzinumiem attīrīts zars vai tievs koka stumbrs; šāds priekšmets, ko ejot izmanto atbalstam; spieķis.
laikmets Samērā ilgs laika posms ar tam raksturīgiem notikumiem, parādībām, norisēm sabiedrības attīstībā.
plaudis Samērā liela karpu dzimtas saldūdens zivs ar melnu muguru, tumši zaļām spurām un platu, no sāniem saplacinātu ķermeni [Abramis brama].
pagarinājums Samērā liels (skaņas) izrunas paildzinājums atbilstoši valodas likumiem.
daudz kas Samērā liels daudzums (no esošā, zināmā, minētā u. tml.).
forts Samērā liels militārs nocietinājums (parasti kā nocietinājumu sistēmas sastāvdaļa).
sfings Samērā liels tauriņš ar druknu ķermeni, gariem, slaidiem spārniem (priekšējie spārni ievērojami garāki par pakaļējiem).
kuģis Samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piem., saimniecisku, pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai.
starpbrīdis Samērā neilgs laikposms starp divām mācību nodarbībām vai diviem nodarbības atsevišķiem posmiem.
krūze Samērā neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas, stikla, metāla) dzeramais trauks ar osu; tase; krūzīte.
nacionālais parks samērā plaša teritorija dabiskā stāvoklī (ar ģeoloģiskiem veidojumiem, augiem, dzīvniekiem), ko sargā un saimnieciski neizmanto.
nopietns Samērā smags, spēcīgi izteikts (piem., par slimību, tās simptomiem).
sprauga Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.
starpa Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.; arī atstarpe, sprauga.
pastingrs Samērā, arī pietiekami noteikts, nelokāms (par cilvēku, tā rakstura īpašībām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pastingrs Samērā, arī pietiekami stingrs (piem., par vielu, priekšmetu).
regularitāte Samērīgums, kārtība; atkārtošanās pēc vienāda laika; ritmiskums.
izlīdzinājums Samierinājums, nesaskaņu novērsums.
vidutājs Samierinātājs.
iztikt Samierināties (ar kādu stāvokli, apstākļiem).
paciest Samierināties (ar ko nevēlamu, traucējošu u. tml.).
sadzīvot Samierināties (ar ko), pielāgoties (kam).
ciest Samierināties; paciest.
apmierināties Samierināties.
saminstīties Saminstināties.
aizlīt Samirkt lietū uz lauka (par sienu, nopļautu labību).
samērcēties Samirkt, izmirkt (parasti par cilvēkiem).
sažulgt Samirkt.
apliekamais Samitrināta drāna, komprese, ko uzklāj, apklāj ap (ķermeni, tā daļu).
komprese Samitrināts (retāk sauss) apliekamais, pārsējs, ko uzliek (uz kādas ķermeņa daļas) ārstnieciskā vai kosmētiskā nolūkā.
sadūšoties Saņemt drosmi, izraisīt sevī drosmi (ko darīt).
pieņemt Saņemt, būt ar mieru (ko) saņemt; atzīt par labu.
nojukt Saplīst, sabojāties, pārstāt darboties vai darboties ar traucējumiem.
redzēt sapni sapņot (miegā).
savest Saprecināt; arī panākt, ka (kādi) intīmi tuvinās.
kopsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi; arī šāds administratīvs orgāns.
kalendārs Saraksts ar gada mēnešiem, nedēļām, dienām; attiecīgais iespieddarbs (piem., grāmata, tabula), kurā šāds saraksts parasti ir kopā ar astronomiskām ziņām un informāciju par ievērojamiem notikumiem.
konflikts Sarežģījumi, asas domstarpības (piem., starptautiskajās attiecībās); arī militāra sadursme.
vudū Sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem.
viesības Sarīkojums ar lūgtiem viesiem un mielastu (parasti ģimenē svarīgu notikumu, arī svētku svinēšanai).
bērnurīts Sarīkojums bērniem (ar priekšnesumiem, rotaļām u. tml.), kas notiek priekšpusdienā.
fokstrots Sarīkojumu pāru deja, kam raksturīga garu un īsu soļu mija.
dzeltensarkans Sarkans ar dzeltenu nokrāsu; tāds, kam ir dzelteni un sarkani krāsu laukumi.
cinobrs Sarkans minerāls, kas satur dzīvsudrabu; dzīvsudraba rūda.
zaimot Sarkastiski izsmejot, pulgojot u. tml. izrādīt nievīgu attieksmi (pret ko svētu, neaizskaramu).
zaimi Sarkastisks izsmiekls, ļaunas nievas, kas vērstas (parasti) pret ko svētu, godājamu; arī šāds izsmiekls, nievas, kas vērstas pret cilvēku.
rozeola Sārti izsitumi (nelieli apaļi vai ovālveida plankumi), kas raksturīgi dažām slimībām (tīfam, vējbakām u. tml.).
zaļgansārts Sārts ar zaļganu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un zaļganas krāsas laukumi.
nožēla Sarūgtinājums, neapmierinātība (par ko notikušu, izdarītu).
noformēt Saskaņā ar noteikumiem, prasībām noteiktā procedūrā nokārtot (ko).
savilkt galus kopā Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
saskarsme Saskare, arī saikne (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); saskare, arī saikne (kam ar parādībām sabiedrībā, dabā).
krastmala Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
čužas Saslaukas, gruži, dažādi atkritumi.
gremzdi Sasmalcināti dārzeņu vai augļu pārpalikumi pēc apstrādes (cietes ieguves, sulas izspiešanas u. tml.).
samiglot Sasmidzināt (augus ar ķimikālijām).
iekāpt Sasniegt vecumu (attiecīgu minētajam gadu skaitam).
dekompresija Saspiesto (kompresēto) datu pārveidošana atpakaļ sākotnējā lielumā, lai tie būtu apstrādājami.
sistole Sasprieguma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko atslābuma fāzei.
tāmēt Sastādīt tāmi.
atdurties Sastapties ar pretestību, traucēkli, nevēlamu attieksmi.
sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
iestrādāt Sastrādāt, sagatavot (augsni, zemi) sēšanai, stādīšanai.
hidrolizēt Sašķelt ķīmisku savienojumu daļās, izmantojot hidrolīzi.
dēka Satraucošs notikums, ar dažādiem starpgadījumiem bagāts piedzīvojums.
kā uz ecēšām satraukti, nemierīgi.
kā aizsvilis satraukts, nemiera pilns; ļoti steidzīgs.
kā aizsvilies satraukts, nemiera pilns; ļoti steidzīgs.
taupīt Saudzēt (ko), lai (tā) pietiktu iespējami ilgākam laikam.
Ra Saules dievs (seno ēģiptiešu mitoloģijā).
apollons Saules, zemes auglības un mākslas dievs (grieķu un romiešu mitoloģijā).
ausma Saullēkts; arī spoža, mirdzoša gaisma, kas atspīd, saulei lecot.
sukulents Sausumizturīgs augs, kam ir sulīgas lapas (piem., alvejas, laimiņi) vai stublāji (kaktusi) un kas aug sausās vietās.
krasts Sauszemes mala (ūdenstilpei); saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
dīvains Savādi, neizprotami.
apvaldīts Savaldīgs, līdzsvarots; mierīgs, nesteidzīgs.
apburt Savaldzināt, sajūsmināt.
nožēla Savas vainas atzīšana un tās izraisītie sirdsapziņas pārmetumi.
neatminams Savienojumos "kopš neatminamiem laikiem", "no neatminamiem laikiem", "neatminamos laikos": ļoti sens.
neminams Savienojumos "kopš neminamiem laikiem", "no neminamiem laikiem", "neminamos laikos": ļoti sens.
transmisija Savienojumos "mantošanas tiesību transmisija", "mantojuma transmisija": mantošanas tiesību pāreja uz tādas personas mantiniekiem, kura ir mirusi pirms mantojuma atklāšanas.
retzemju Savienojumos "retzemju elementi", "retzemju metāli": ķīmisko elementu grupa, kas Zemes garozā atrodas nelielos daudzumos.
sniegt Savienojumos "sniegt koncertu", "sniegt priekšnesumus" u. tml.; publiski uzstāties ar koncertu, priekšnesumiem u. tml.
trioksīds Savienojums, kura molekulā kāda elementa atoms saistīts ar trim skābekļa atomiem.
iezemēt Savienot ar zemi (elektriskās iekārtas, aparātus).
līmēt Savienot, piestiprināt, klāt ciet u. tml. (ko) ar līmi.
oksidēties Savienoties ar skābekli; (ķīmiskā reakcijā) zaudēt elektronus.
izolacionisms Savrupība politikā – neiejaukšanās citās valstīs notiekošajos procesos, militārajos konfliktos.
relācija Savstarpējā attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem).
attiecība Savstarpēji sakari, saistība, mijiedarbība (piem., starp cilvēku grupām, valstīm).
salīgt Savstarpēji vienoties par saistībām, noteikumiem, samaksu u. tml.
plūst Secīgi izpausties (piem., runā), arī secīgi risināties (par domām, atmiņām u. tml.).
ieiet Secīgi pāriet, nomainīt vienam otru (par laika posmiem).
apskats Secīgs pārskats (par kādu tēmu, notikumiem u. tml.).
dedukcija Secināšana no vispārīgā uz atsevišķo, no vispārīgiem spriedumiem uz atsevišķiem secinājumiem; pretstats: indukcija.
siltumnīca Segta virszemes būve ar dabisku vai mākslīgu mikroklimatu dārzeņu, ziedu vai to dēstu, sēklas materiāla audzēšanai.
seismogramma Seismisko viļņu izraisīto svārstību pieraksts, ko veic seismogrāfs.
seismometrija Seismoloģijas nozare, kas izstrādā iekārtas seismisko viļņu uztveršanai, kā arī pilnveido seismoloģisko novērojumu metodiku.
šķībs ģīmis Seja, kurā izpaužas neapmierinātība, nicinājums.
apsējības Sējas nobeigums, tam sekojošais mielasts, svinības.
Saturns Sējumu dievs un zemkopju aizbildnis seno romiešu mitoloģijā.
joma Sekla, ar ūdeni pildīta ieplaka, ko no jūras šķir smilšu sanesumu strēle; ieplaka starp piekrastes sēkļiem.
ziedputekšņi Sēklaugu mikrosporas ar vīrišķām dzimumšūnām; putekšņi.
dzīvības spēja sēklu spēja miera periodā saglabāt dzīvu dīgli; dīgšanas potence.
sešinieks Sekmju novērtējums – gandrīz labi (desmit ballu sistēmā).
četrinieks Sekmju vērtējums – gandrīz viduvēji (desmit ballu sistēmā), labi (piecu ballu sistēmā); četri.
četri Sekmju vērtējums – gandrīz viduvēji (desmit ballu sistēmā), labi (piecu ballu sistēmā).
desmitnieks Sekmju vērtējums – izcili; desmit.
divi Sekmju vērtējums – ļoti vāji (desmit ballu sistēmā), neapmierinoši (piecu ballu sistēmā).
vieninieks Sekmju vērtējums – ļoti vāji (desmit ballu sistēmā); ļoti neapmierinoši (piecu ballu sistēmā); viens.
piecnieks Sekmju vērtējums – teicami (piecu ballu sistēmā) vai viduvēji (10 ballu sistēmā).
piecinieks Sekmju vērtējums – teicami (piecu ballu sistēmā), arī viduvēji (10 ballu sistēmā).
deviņnieks Sekmju vērtējums – teicami, deviņi.
deviņi Sekmju vērtējums – teicami; deviņnieks.
trijnieks Sekmju vērtējums – vāji (desmit ballu sistēmā); apmierinoši (piecu ballu sistēmā); trīs.
pieci Sekmju vērtējums – viduvēji (10 ballu sistēmā), teicami (piecu ballu sistēmā).
viens Sekmju vērtējums (ļoti, ļoti vāji) desmit ballu sistēmā; ļoti neapmierinoši (piecu ballu sistēmā).
trīs Sekmju vērtējums (vāji) desmit ballu sistēmā; apmierinoši (piecu ballu sistēmā).
desmit Sekmju vērtējums, atzīme – izcili; desmitnieks.
seksopatoloģija Seksoloģijas nozare, kas pētī slimīgas dzimumdzīves novirzes, dzimumtraucējumu izcelsmi un to ārstēšanu.
orgasms Seksuālā apmierinājuma kulminācija dzimumaktā.
sadisms Seksuāla novirze, kam raksturīga apmierinājuma gūšana, radot partnerim fiziskas vai morālas ciešanas.
sifiliss Seksuāli transmisīva infekcijas slimība, ko izraisa baktērija – bālā treponēma.
prostitūcija Seksuālie pakalpojumi par samaksu.
praids Seksuālo minoritāšu (geju, lesbiešu u. tml.) gājiens.
mikrosekunde Sekundes miljonā daļa.
modalitāte Semantiska kategorija, kas atspoguļo teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu.
seminārists Semināra (2) audzēknis.
seminārists Semināra (2) audzēknis.
darbseminārs Seminārs, kurā notiek praktiskas nodarbības.
semantika Semiotikas nozare, kas pēta zīmju sistēmas kā jēgas izteikšanas līdzekļus.
pragmatika Semiotikas nozare, kurā pēta attieksmes starp zīmju sistēmām un to lietotājiem.
skeletkapi Sena apbedījuma vieta, kur atrodami nesadedzinātie skeleti.
senkaps Sena mirušo apbedījuma vieta.
annāles Sena vēsturisko notikumu apraksta forma, kur notikumi kārtoti pa gadiem; hronika.
pretoriānis Senajā Romā – imperatora miesassargs; gvardes karavīrs.
barbars Senajiem grieķiem un romiešiem – cittautietis; arī zemāk attīstītas tautas piederīgais.
stratēgs Senās Grieķijas polisās – karavadonis ar plašām militārām un politiskām pilnvarām.
celmene Sēne, kas aug uz dzīviem vai atmirušiem kokiem.
piepe Sēne, kas parazitē uz kokiem un celmiem.
psalmi Senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas sakopoti Bībeles Vecās Derības kanoniskajā grāmatā.
stobriņsēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida veidojumi, kuros attīstās sporas; stobriņu sēnes.
epikūrisms Sengrieķu filozofa Epikūra mācība, kuras raksturīgākie elementi ir sensuālisms, materiālisms un savdabīgs hedonisms, atzīstot cilvēka tieksmi pēc laimes un baudām.
Prokrusts Sengrieķu mitoloģijā - laupītājs, kas noķertos ceļotājus guldīja dzelzs gultā, ja tie bija īsāki par gultas garumu, izstiepa, ja bija garāki - nogrieza kājas, lai pielāgotu gultas garumam.
Orions Sengrieķu mitoloģijā – Artemīdas iemīļotais, kuru tā nogalina, bet dievi pārvērš zvaigznājā.
gorgona Sengrieķu mitoloģijā – briesmīga izskata būtne ar čūskām matu vietā, kuras skatiens visu dzīvo pārvērš akmenī.
nimfa Sengrieķu mitoloģijā – dabas dievība jaunas, skaistas sievietes veidolā.
nektārs Sengrieķu mitoloģijā – dievu dzēriens, kas piešķir nemirstību un mūžīgu jaunību.
ambrozija Sengrieķu mitoloģijā – dievu ēdiens, kas tiem devis mūžīgu jaunību un nemirstību.
Eiropa Sengrieķu mitoloģijā – feniķiešu princese, ko Zevs vērša izskatā nolaupīja un aizveda uz Krētas salu.
hidra Sengrieķu mitoloģijā – Hērakla nogalināts nezvērs ar čūskas ķermeni un daudzām galvām.
Orfejs Sengrieķu mitoloģijā – izcils dziedonis, uzticīgs mīlētājs, kas nokāpis pazemes valstībā pēc savas sievas Eiridīkes.
Trītons Sengrieķu mitoloģijā – jūras dievs ar cilvēka rumpi un zivs asti.
amazone Sengrieķu mitoloģijā – kareivīga, spēcīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
ciklops Sengrieķu mitoloģijā – milzis ar vienu aci.
kentaurs Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne – daļēji cilvēks, daļēji zirgs.
sirēna Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne (pa pusei putns, pa pusei sieviete), kas ar savām dziesmām apbūrusi jūrniekus un ievilinājusi bīstamās vietās, kur tie gājuši bojā.
sfinksa Sengrieķu mitoloģijā – sieviete ar lauvas ķermeni un spārniem, kura stāvēja pie Tēbu vārtiem un nogalināja katru, kas nevarēja atminēt viņas mīklu.
haoss Sengrieķu mitoloģijā – tumšs, bezgalīgs miglājs, pirmatnēja viela, no kuras radās pasaule.
Tifons Sengrieķu mitoloģijā – ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām.
himera Sengrieķu mitoloģijā – ugunsspļāvējs nezvērs ar lauvas galvu, kazas ķermeni un čūskas asti.
Melpomene Sengrieķu mitoloģijā – viena no deviņām mūzām, traģēdijas (mūsdienās teātra) aizbildne.
titāns Sengrieķu mitoloģijā – vissenākās dievu cilts pārstāvis.
gigants Sengrieķu mitoloģijā – zemes dievietes Gajas dēli – cilvēkveidīgas būtnes ar apakšdaļu kā čūskai.
argonauti Sengrieķu mitoloģijā: jūrasbraucēji, kuri ar kuģi "Argo" devušies uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
Pirrs Sengrieķu valdnieks, kurš 279. g. p. m. ē. izcīnīja uzvaru pār romiešiem, ciešot smagus zaudējumus.
arheoloģiskie pieminekļi seni priekšmeti, būves vai apbedījumi, kas atrodas zemē vai ūdenī un tiek pētīti.
upanišadas Senindiešu filozofiskie un reliģiskie sacerējumi sanskritā, kas skaidro vēdu jēgu.
bards Seno ķeltu dziesminieks.
vaidelotis Seno latviešu dziesminieks; arī burtnieks.
romiešu cipari seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizēm lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
tunika Seno romiešu kreklveida apģērba gabals no vilnas vai linu auduma, ko valkāja zem togas.
grācija Seno romiešu mitoloģijā – trīs skaistuma dievietes.
bakhanālijas Seno romiešu svētki par godu Bakham.
skalds Seno skandināvu dziesminieks.
kāmasūtra Sens (starp 400 līdz 200 g. p. m. ē.) indiešu teksts – ar praktiskiem padomiem papildinātas pamācības erotiskajā mīlestībā.
kitāra Sens grieķu strinkšķināminstruments, kas sastāv no korpusa un uz tā uzvilktām 7–18 stīgām.
taure Sens pūšaminstruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu.
sēņotne Sēņu veģetatīvais ķermenis – tievu, baltu pavedienu tīkls; micēlijs.
septicēmija Sepses veids – mikrobu toksīnu nokļūšana asinīs un audu deģenerācija.
Lielais septiņnieks septiņu pasaules ekonomiski attīstītāko valstu kopa.
rekviēms Sēru mesa par mirušo dvēselēm; vokāli instrumentāls skaņdarbs mirušo piemiņai.
pašhipnoze Sevis suģestēšana, psihiska ietekmēšana, lai sev izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
kristālstikls Sevišķi caurspīdīgs stikls ar īpašu mirdzumu, dzidru skaņu un lielu spēju lauzt gaismas starus; kristāls (2).
kristāls Sevišķi caurspīdīgs stikls ar īpašu mirdzumu, dzidru skaņu un lielu spēju lauzt gaismas starus; no šāda stikla izgatavoti priekšmeti.
karantīnas nezāles sevišķi kaitīgas un bīstamas nezāles, kuru apkarošanai nepieciešami karantīnas pasākumi.
rupjā barība siens, salmi u. tml.
rupjā lopbarība siens, salmi, arī zariņbarība, skujas.
cisas Siens, salmi, guļasvieta; guļasvieta uz salmu vai siena maisa.
baletkurpes Sieviešu kurpes bez aizdarēm, ar noapaļotu purngalu, uz ļoti zemiem papēžiem.
tante Sieviete attiecībā pret gados ievērojami jaunāku cilvēku; pazīstama vai sveša sieviete attiecībā pret bērnu (bērnu runā, sarunā ar bērnu).
nācējs Sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu.
vecmeita Sieviete, kuras vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kura nav apprecējusies.
mizgrauzis Sīka melna vai brūna vabole, kas dzīvo zem koku mizas, retāk mizā vai koksnē, un kuras kāpuri veido koksnē cilindriskas ejas.
daļiņa Sīka sastāvdaļa (piem., atoma); mikrodaļiņa.
ķirmis Sīka vabole, kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo.
kapilārs Sīkākais asinsvads starp artēriju un vēnu sazarojumiem.
glaukonīts Sīkgraudains zaļgans minerāls [1], kas atrodams jūras izcelsmes nogulumiežos.
krīts Sīkgraudains, parasti balts, organiskas izcelsmes nogulumiezis.
galantērija Sīki apģērba priekšmeti un tualetes piederumi (cimdi, pogas, diegi, ķemmes, sprādzes u. tml.); to kopums.
gruži Sīki atkritumi, pabiras (no kā).
vasaras raibumi sīki iedzelteni, rudi vai brūngani pigmentācijas laukumi, kas rodas uz ādas pavasaros saules staru iedarbībā.
bārkstis Sīki izaugumi (piem., dzīvniekiem, augiem).
zobiņš Sīki izvirzījumi, robiņi (piem., augam).
manna Sīki putraimi, ko iegūst no kviešu graudiem, nolobot tiem biezo apvalku un tos smalki saskaldot.
simfilas Sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini posmkāji bez acīm, kas dzīvo augsnē zem akmeņiem.
čūkslājs Sīkiem, bieziem krūmiem un sūnām apaugusi purvaina vieta.
ūdenszieds Sīks, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, kam stublājs un lapas apvienojušās mazā plātnītē.
sarma Sīku ledus kristālu apledojums (piem., uz koku zariem, vadiem), kas veidojas, sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
kvēpi Sīku melnu oglekļa daļiņu produkts, ko ražo īpašā veidā (piem., gumijas rūpniecībai).
mikrofauna Sīku, mikroskopisku dzīvnieku kopums (kādā vidē).
konvektors Sildāmierīce, kuras darbības pamatā ir konvekcija (1).
rodonīts Silikātu grupas minerāls sārtā krāsā; pusdārgakmens, no kura izgatavo juvelierizstrādājumus.
berils Silikātu grupas minerāls, kas satur beriliju.
granāts Silikātu grupas minerāls, kura caurspīdīgos kristālus izmanto par dārgakmeņiem.
silimanīts Silikātu klases pelēks, gaišbrūns vai zaļgans minerāls.
izotermija Siltasiņu organisma temperatūras pastāvīgums, ko nodrošina fizikālā un ķīmiskā termoregulācija.
hipotermija Siltasiņu organismu ķermeņa temperatūras pazemināšanās zemāk par normālo.
velteņi Silti tūbas apavi (ar stulmiem), ko bez šuvēm saveļ no vilnas šķiedrām, kažokādu ražošanas atkritumiem u. tml.
siltumkapacitāte Siltumietilpība.
fibrolīts Siltumizolācijas materiāls – sapresētas kokskaidu plātnes.
akmensvate Siltumizolācijas materiāls.
siltumizolators Siltumizolācijas materiāls.
citrusi Siltzemju koki vai krūmi (piem., apelsīni, citroni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas; šo koku vai krūmu augļi.
simts grami Simt mililitru (parasti alkoholiska dzēriena).
simts gramu Simt mililitru (parasti alkoholiska dzēriena).
sīpolu mizas sīpolmizas.
sirdstrieka Sirds muskuļu daļas atmiršana nepietiekamas asinsapgādes rezultātā; miokarda infarkts.
mirdzaritmija Sirds ritma traucējums – nekoordinēta atsevišķu sirds muskuļšķiedru raustīšanās; mirgošanas aritmija.
sirdēsti Sirdsapziņas pārmetumi.
sirds neiroze sirdsdarbības traucējumi, kas rodas no negatīviem pārdzīvojumiem, stresa u. tml.
sirmi deniņi sirmi mati pie deniņiem.
ar baltu galvu sirmiem matiem.
zilināt Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; piekaut.
slīpēt Sistemātiskā, parasti ilgstošā, darba procesā pilnīgot (ko, piem., iemaņas, prasmi).
nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost; arī notriekt, nogāzt (zemē, gar zemi).
kauties Sitot, sperot, durot u. tml. cīnīties, nodarīt otram sāpes, miesas bojājumus; sist vienam otru.
paradokss Situācija (piem., loģikā, matemātikā), kurā no šķietami pareiziem spriedumiem izriet pretrunīgs vai nepieņemams galīgais spriedums.
borskābe Skābe, ko iegūst no bora savienojumiem – balta kristāliska viela.
drazas Skaidas, lauskas u. tml. sīkas atliekas; nederīgi, nevajadzīgi sīkumi.
tulkot Skaidrot, izprast (kā jēgu, nozīmi u. tml.).
dzidrs Skaidrs un caurspīdīgs, arī mirdzošs.
paradīzes stūrītis skaista, parasti sakopta, arī klusa, mierīga vieta.
rotakmens Skaists, krāsains minerāls vai iezis, ko izmanto mākslas priekšmetu un rotaslietu izgatavošanai.
ducis Skaita mērvienība – 12 gabalu; kopa, kurā ir divpadsmit (parasti vienveidīgu) priekšmetu.
decimālā skaitīšanas sistēma skaitīšanas sistēma, kurā katra augstākā vienība sastāv no desmit zemākajām vienībām.
apokaliptiskie skaitļi skaitlis 666, kas Jāņa atklāsmes grāmatā simbolizē ļaunuma iemiesojumu.
kārtas skaitlis skaitlis, kas apzīmē ķīmiskā elementa vietu periodiskajā elementu sistēmā.
kārtas skaitļa vārds skaitļa vārds, kas norāda kārtību, kādā priekšmeti atrodas vai seko cits citam, tos minot vai skaitot.
(savstarpēji) pretēji skaitļi skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
savstarpēji pretēji skaitļi skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
logaritmiskais lineāls skaitļošanai izmantojams lineāls ar iezīmētām logaritmiskajām skalām un pārbīdāmu vidējo daļu.
skaitīkļi Skaitļošanas ierīce – uz rāmī iestiprinātiem stienīšiem savērtas apaļas, pārbīdāmas ripiņas; skaitāmie kauliņi.
noskalot Skalojot aizvirzīt, atdalīt nost (par lietu, straumi u. tml.).
pieskalot Skalojot smilts, dūņu u. tml. sanesumus, piepildīt, padarīt seklu (ko).
izrēkties Skaļā balsī izkliegties, izsmieties.
rēkt Skaļā balsī ļoti smieties.
zviegt Skaļā balsī smieties.
zirgoties Skaļi (arī ironiski) smieties, zoboties.
iezviegties Skaļi iesmieties (par cilvēku).
brēkt Skaļi paust sašutumu, neapmierinātību (par ko).
brēka Skaļi pausta neapmierinātība, protests.
sazviegties Skaļi smieties.
šķendēties Skaļi un neiecietīgi izteikt savu nepatiku, neapmierinātību; skaļi dusmoties.
troksnis Skaļi, aktīvi pausts uztraukums, neapmierinātība u. tml.; tracis, skandāls.
kliegt Skaļi, demonstratīvi paust savu viedokli, izteikt neapmierinātību, sašutumu; protestēt.
ierēkties Skaļi, nesavaldīgi iesmieties.
homērisks Skaļš, nevaldāms (par smiekliem).
rēciens Skaļš, skarbs troksnis, ko rada, piem., mehānismi.
skandināvi Skandināvijas valstu pamatiedzīvotāji (piem., zviedri, somi, norvēģi).
velna laivas skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
trollis Skandināvu ticējumos, folklorā – pārdabiska mežu, kalnu būtne (piem., milža, pundura, raganas veidolā), kas kaitē cilvēkiem.
trinkšķēt Skanēt (par strinkšķināmiem stīgu instrumentiem).
birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, bez pauzēm izrunātiem vārdiem, teikumiem).
progresīvā disimilācija skaņas disimilācija iepriekšējās skaņas ietekmē.
interference Skaņas, gaismas u. tml. viļņu savstarpēja pārklāšanās un mijiedarbība.
pasakalja Skaņdarbs variāciju formā ar nemitīgi atkārtotu tēmu basā.
picikato Skaņdarbs, tā daļa, kas rakstīta atskaņošanai ar šādu spēles paņēmienu.
doriskā skaņkārta skaņkārta, kam atbilst dabiskais minors ar paaugstinātu sesto pakāpi.
mažors Skaņkārta, kurai skaņas izkārtotas šādā secībā: tonis, tonis, pustonis, tonis, tonis, tonis, pustonis un pirmā, trešā, piektā pakāpe veido lielo trijskani; pretstats: minors.
hromatisms Skaņkārtas diatoniskās pakāpes paaugstinājums vai pazeminājums ar diēzu vai bemolu par pustoni.
iekšējās atskaņas skaņu atkārtojumi dzejas rindu vidū.
iekšējā fleksija skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piem., dzenu – dzinu).
vibrato Skaņveides paņēmiens, kurā izmanto raksturīgas nelielas augstuma, stipruma un tempa svārstības.
sparkšķis Skarba, parasti ritmiska, skaņa.
sūrs Skarbs (parasti ārēji redzami) – par cilvēku.
grauzt Skaroties klāt, nepatīkami kairināt, izraisīt sāpes; berzt.
raudzīties Skatīties, ar kādu attieksmi aplūkot (ko).
glūnēt Skatīties, paužot nedraudzīgu, arī naidīgu attieksmi.
skatīties (arī raudzīties, lūkoties u. tml.) caur pieri skatoties ar mazliet pieliektu galvu uz augšu, paust naidīgu, nedraudzīgu attieksmi.
butaforija Skatuves iekārtas priekšmets, dekorācija, ar ko imitē īstus priekšmetus.
varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
pantomīma Skatuves mākslas veids, kurā aktieri tēlo bez vārdiem, tikai ar kustībām un mīmiku; šāda veida izrāde.
komiķis Skatuves mākslinieks, kas atveido komiskas lomas.
ļauna acs skaudīgs, nenovīdīgs skatiens; skatiens, kas (pēc tautas ticējumiem) izraisa ko ļaunu, kas var ko noskaust vai noburt.
brīvais temats skolas sacerējuma temats, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
palīgskolotājs Skolotāja palīgs (piem., darbā ar neredzīgiem vai nedzirdīgiem bērniem, bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem specializētajās mācību iestādēs).
pārskrējiens Skrējiens no vienas vietas uz otru ar nogulšanos zemē un slēpšanos, lai izvairītos no pretinieka šaujamieroču uguns.
smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas sīks kukainis ar garām kājām, kas ne tikai ļoti ātri skrien, bet spēj arī strauji pacelties gaisā un nolidot vairāk nekā 10 metrus un parasti ir sastopams smilšainās vietās.
uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot nepatīkami pārsteigtam.
renkulis Skrots (medību ieročiem), kuras diametrs ir lielāks par 5,5 milimetriem.
baltegle Skujkoks ar gludu, baltpelēku mizu, plakanām skujām un uz augšu vērstiem čiekuriem.
skujenis Skuju koki un krūmi; skujaugi.
traģikomēdija Skumjš notikums ar komiska notikuma pazīmēm.
ieslacīt Slakot ievirzīt (šķidrumu); slakot padarīt mitru.
apslacīt Slakot pārklāt (ar šķidrumu visapkārt vai vietumis).
sega Slānis, kārta, kas sedz zemi, ūdenstilpi, priekšmetu virsmu u. tml.
alkaloīdi Slāpekli saturoši organiski savienojumi, ko izmanto, piem., zāļu (morfija, hinīna) ražošanai.
nitrātu minerālmēsli slāpekļa minerālmēsli.
nitrīdi Slāpekļa savienojumi ar elementiem, kas attiecībā pret slāpekli ir elektropozitīvi.
ieslapināt Slapinot panākt, ka kļūst mitrs.
pieslaucīt Slaukot mazliet, vietumis notīrīt.
laurs Slava; panākumi, uzvara.
ampula Slēgta (parasti stikla) caurulīte zāļu, ķimikāliju sterilai uzglabāšanai.
patvertne Slēgta aizsargbūve cilvēku pasargāšanai no uzlidojumiem, kodolsprādzieniem un cita veida iznīcināšanas līdzekļiem.
kara noslēpums slepena militāra informācija.
slepenraksts Slepena rakstība (ar šifru, saīsinājumiem u. tml.); kriptogrāfija.
rozenkreicieši Slepenas biedrības locekļi (17., 18. gs.), kas nodarbojās ar misticisma studijām; šādas biedrības pārstāvji mūsdienās.
šuri muri slepeni, blēdīgi darījumi; slepenas savstarpējās attiecības.
parole Slepens, iepriekš norunāts vārds vai frāze, ko izmanto par pazīšanās zīmi (piem., konspiratīvā, izlūkošanas, militārā darbībā).
nelabi Slikti, nevēlami.
epidēmiska slimība slimība, kas var izraisīt epidēmiju.
rahīts Slimība, ko izraisa D vitamīna trūkums un kurai raksturīgi kaulu attīstības traucējumi.
skorbuts Slimība, ko izraisa ilgstošs C vitamīna trūkums organismā un kurai raksturīga smaganu asiņošana, asinsizplūdumi; cinga.
pelagra Slimība, ko izraisa nikotīnskābes un dažu citu B grupas vitamīnu trūkums organismā un kam raksturīgi ādas izsitumi, gremošanas traucējumi un psihiska disfunkcija.
botulisms Slimība, ko izraisa saindēšanās ar pārtikas produktiem, piem., bojātiem konserviem, desām, šķiņķi, sviestu, kuri satur attiecīgu mikroorganismu toksīnus.
nātrene Slimība, kurai raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas izsitumi un nieze.
infekcija Slimības ierosinātāju mikroorganismu iekļūšana organismā un savairošanās, to darbība.
sieviešu slimības slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām; sieviešu dzimumorgānu slimības.
infekcijas slimības slimības, kuras rodas patogēno mikroorganismu (baktēriju, vīrusu, sēnīšu u. tml.) un makroorganismu mijiedarbības rezultātā.
kolagenozes Slimības, kuru pamatā ir organisma saistaudu sistēmas bojājumi, piem., sarkanā vilkēde, sklerodermija, reimatisms.
ķīmijterapija Slimību ārstēšana ar ķīmiskās vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimību ierosinātājiem; ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām.
bakterioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
bioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji, mikroorganismi u. tml., kurus izmanto, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus; bakterioloģiskais ierocis.
dezinfekcija Slimību izraisošo mikrobu, baktēriju u. tml. iznīcināšana.
iekaisums Slimīgs process organisma bojājuma vai infekcijas vietā, kam raksturīgs apsārtums, uztūkums, sāpīgums un funkciju traucējumi.
letarģija Slimīgs, miegam līdzīgs stāvoklis, kura laikā ievērojami samazinās dzīvības fizioloģiskās izpausmes un pavājinās vielmaiņa.
hospitālis Slimnīca (parasti militārpersonām).
hospiss Slimnīca vai slimnīcas nodaļa nedziedināmi slimiem pacientiem.
puskuitala Sloku dzimtas putns, kam ir garas kājas un ļoti garš, taisns vai mazliet uzliekts knābis un kas uzturas ūdeņu tuvumā vai mitrās pļavās un purvos.
evaņģēlists Sludinātājs, kas izplata evaņģēlija mācību un cenšas pievērst cilvēkus kristīgajai ticībai; arī misionārs.
sirdssāpes Smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, arī liels žēlums.
šlihs Smago minerālu koncentrāts, kuru iegūst, pārskalojot irdenos drupiežus vai mākslīgi sasmalcinātos iežus.
asums Smaili, asi izaugumi, izvirzījumi.
žuburs Smails izaugums (dzīvnieka ragam), parasti uz vienas pamatnes ar citiem šādiem izaugumiem.
bīdelēt Smalki malt; šādā veidā iegūt (īpaši smalkus miltus).
sabīdelēt Smalki samalt un izsijāt; šādā veidā iegūt (smalki samaltus miltus).
dendrīti Smalki, sazaroti kristāliski veidojumi (uz iežiem), kas pēc formas atgādina augus.
smirddziedzeri Smarždziedzeri, kas izdala smirdīgu sekrētu.
dūms Smēķējamais, tā radītie dūmi.
piepīpēt Smēķējot piepildīt (telpu) ar dūmiem.
piesmēķēt Smēķējot piepildīt ar dūmiem (ko).
piepīpēt Smēķējot piesātināt (gaisu) ar dūmiem.
piesmēķēt Smēķējot piesātināt ar dūmiem (ko).
smīlāt Smidzināt (1).
miglot Smidzināt (augus ar ķimikālijām).
miglot Smidzināt (par lietu).
mirgot Smidzināt (par lietu).
sijāt Smidzināt (par lietu).
apsmidzināt Smidzinot (kādu šķidrumu), pārklāt (ko visapkārt vai vietumis).
miglot Smidzinot augus ar ķimikālijām, apstrādāt (kādu platību).
iesmidzināt Smidzinot ievirzīt (kur iekšā).
izsmidzināt Smidzinot izkliedēt (kādu vielu).
sasmidzināt Smidzinot padarīt (ko) viscaur mitru, slapju; smidzinot viscaur pārklāt (ar ko).
uzmiglot Smidzinot uzvirzīt (ko šķidru) virsū (uz kā, kam).
uzsmidzināt Smidzinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
ņirdziens Smiekli.
ņirgas Smiekli.
rēciens Smiekli.
karikatūra Smieklīgi pārspīlēts (kā) attēlojums, atveidojums.
pēc mērkaķa smieklīgi.
komēdija Smieklīgs, jocīgs notikums vai notikumu virkne.
ņirdzīgs Smieklīgs.
rēcīgs Smieklīgs.
ierēkt Smieties (par ko).
ķiķināt Smieties īsiem, paklusiem, arī slēptiem smiekliem; uzjautrināties.
rādīt zobus Smieties, smaidīt.
āzēt Smieties, zoboties (par kādu).
ņirgt Smieties.
pasmīkņāt Smīkņājot izpaust mazliet nicīgu attieksmi.
smilkstiens Smilksts.
smilts augsne smilšaina augsne.
smilšu augsne smilšaina augsne.
lido Smilšaina pludmale (piem., Lido salā pie Venēcijas).
smilts zeme smilšaina zeme.
smilšu zeme smilšaina zeme.
smilškaste Smilšu kaste.
dūdieviņš Smilšu tārtiņš [Charadrius hiaticula].
smilškaļķi Smilšu un kaļķu maisījums.
deflācija Smilšu un sīku iežu daļiņu pārvietošana vēja ārdošas darbības rezultātā.
kvarca smiltis smiltis, kas sevišķi bagātas ar kvarcu.
plūstošās smiltis smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē.
smilšērkšķis Smiltsērkšķis.
smakoņa Smirdoņa.
atmiegs Snauda, miegs (pēc brokastīm, agra rīta darba).
auts Sniega, miglas u. tml. kārta, slānis.
noziedzība Sociāla parādība, ko izraisa kādas sabiedrības daļas nevēlēšanās vai nespēja dzīvot saskaņā ar sabiedrībā pieņemtiem likumiem un ko raksturo noziegumu skaits, struktūra, dinamika u. tml.
kolektīvisms Sociālistiskā sabiedrībā formāli par tiesisku un tikumisku normu izvirzītais dzīvesveida un savstarpējo attiecību princips – cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisku interešu pakļaušana sabiedriskajām.
disciplinārsods Sods par darba vai dienesta pienākumu nepildīšanu, disciplīnas pārkāpšanu, ko darbiniekam uzliek administrācija, bet vadītājam – augstāka institūcija.
godavārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; goda vārds.
goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; godavārds (1).
kāpt Soļiem virzīties (augšup vai lejup pa virsmu, kas paaugstinās vai pazeminās, ir ar pakāpieniem, nelīdzenumiem).
drasēt Soļot (parasti militārā solī), jāt.
rokassoma Soma, kurā ievieto nelielus priekšmetus un kas paredzēta nešanai rokās; arī rokassomiņa.
skujbire Somiņsēnes izraisīta skujkoku, parasti priežu, slimība, kam raksturīga skuju dzeltēšana un nobiršana.
Baltijas somi somugru tautu (arī cilšu) grupa, pie kuras pieder, piem., somi, igauņi, lībieši.
Neuzvaramā armāda Spānijas karaļa flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
sangrija Spāņu dzēriens, ko gatavo no sarkanvīna, minerālūdens un augļiem un garšvielām.
skābekļa spilvens speciāla materiāla maiss (skābekļa iepildīšanai) ar gumijas cauruli, kas noslēdzama ar krānu.
uzšuve Speciāla uzšūta zīme (militāram, organizācijas u. tml. formas tērpam), piemēram, dienesta pakāpes apzīmēšanai.
surdopedagoģija Speciālās pedagoģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar to cilvēku attīstīšanu, mācīšanu un audzināšanu, kam ir dzirdes traucējumi.
virssardze Speciāli iekārtota aresta telpa militārpersonām.
plezna Speciāli peldētāju un ūdenslīdēju, parasti gumijas, apavi ar pagarinātu, paplatinātu apakšdaļu.
finansists Speciālists, kas nodarbojas ar naudas darījumiem; speciālists finanšu jautājumos.
analītiķis Speciālists, kas veic (piem., ekonomisko vai politisko procesu) analīzi.
maņa Specializēti veidojumi, ar kuriem cilvēks vai dzīvnieks uztver dažādus vides kairinājumus un veic to primāro analīzi.
specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana.
dendrārijs Speciāls dārzs vai dārza daļa, kurā iestādīti reti sastopami vai citzemju koki, arī krūmi.
ferments Specifiska viela, kas veicina bioķīmiskos procesus organismā, regulē vielmaiņas procesus; enzīms.
viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies (piem., sniega, ūdens, smilšu) strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
straume Spēcīga, parasti ilgstoša (psihiska stāvokļa, domu, atmiņu u. tml.) izpausme.
smacēt Spēcīgi ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku stāvokli).
iespiesties Spēcīgi ietekmēt (psihi); labi saglabāties (atmiņā).
nolīt Spēcīgi izpausties, spēji atspoguļoties (par psihisku vai emocionālu stāvokli, tā izpausmi).
plosīt Spēcīgi, nevēlami iedarboties (par fizioloģisku stāvokli).
ultramikroskops Spēcīgs mikroskops, ar kuru iespējams saskatīt ļoti sīkus objektus, kas nav saskatāmi ar parasto mikroskopu.
viskozitāte Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; stigrība.
stigrība Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; viskozitāte.
sensibilitāte Spēja ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
humors Spēja dzīvē saskatīt un subjektīvi izteikt dzīves pretrunas un cilvēku trūkumus to komiskajās izpausmēs.
seksualitāte Spēja ierosināt dzimumtieksmi.
izpratne Spēja izprast, saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; šādi izveidojies uzskats, viedoklis, vērtējums u. tml.
dzīvotspēja Spēja pastāvēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
objektivitāte Spēja paust objektīvus uzskatus, spriedumus un rīkoties atbilstoši tiem, bez subjektīvas attieksmes un aizspriedumiem.
dzirdes atmiņa spēja saglabāt atmiņā to, kas uztverts ar dzirdi.
garša Spēja uztvert, sajust vielu ķīmiskās īpašības, piem., sāļumu, rūgtumu, saldumu.
vilcējspēks Spēks, ko izmanto (kā, piem., sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzekļa, kosmiskās raķetes) vilkšanai vai dzīšanai.
pārspēks Spēku pārsvars (militārā cīņā, sporta sacensībās u. tml.).
atpūta Spēku, enerģijas atjaunošana, pārtraucot darboties, atrodoties mierā, vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
vienspēle Spēle (piem., tenisā, golfā, badmintonā), kur katrā pusē spēlē viens spēlētājs.
biljards Spēle uz īpaša galda ar apmalēm un caurumiem, kuros ar kiju jāiesit bumbiņas.
viktorīna Spēle, sacensība, kurā jāatbild uz vairākiem tematiski saistītiem jautājumiem.
sets Spēles daļa (piem., badmintonā, tenisā, volejbolā).
picikato Spēles paņēmiens lociņinstrumentiem – skaņas radīšana, strinkšķinot stīgu ar pirkstu.
sirds Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi.
desmitnieks Spēļu kārts ar desmit acīm.
trumpis Spēļu kārts ar palielinātu vērtību, nozīmi (attiecīgajā spēlē).
sniegties Spēt atveidot apziņā (par atmiņu).
iztikt Spēt rīkoties, darboties (bez kā); rīkojoties, darbojoties spēt samierināties, būt mierā (ar ko).
lāsmot Spīdēt, arī mirdzēt (parasti nevienmērīgi, mainot nokrāsu).
zvīļot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, skatienu).
gailēt Spīdēt, mirdzēt (par acīm); izpausties (acīs, skatienā) – par spēcīgām, parasti negatīvām, jūtām.
lāsmot Spīdēt, mirdzēt (par acīm).
spulgot Spīdēt, mirdzēt, atstarojot skaidru, dzidru gaismu.
zibēt Spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocijas (par acīm, skatienu).
zibeņot Spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocijas (par acīm).
margot Spīdēt, mirdzēt, vizuļot.
gailēt Spīdēt, mirdzēt.
spožs Spīdīgs, mirdzošs.
uguns Spīdums, mirdzums (acīs), ko izraisa emocionāls stāvoklis.
uzspiest Spiežot (ko) virsū (uz kā, kam) izveidot (piemēram, zīmi, tā attēlu).
griezties Spiežoties (ādā, miesā), beržot, ievainot, radīt sāpes.
griezt Spiežoties miesā, beržot ievainot, radīt sāpes.
citrons Spilgti dzeltens, ovāls auglis ar pabiezu mizu un ļoti skābu sulu.
piedzīvojums Spilgts, atmiņā paliekošs, arī satraucošs notikums.
kedas Sporta apavi (piem., ar gumijas zolēm un brezenta virsu, kas sniedzas pāri potītēm).
espanders Sporta rīks (gumijas lentes vai metāla atsperes ar rokturiem), ko lieto muskuļu attīstīšanai.
desmitcīņa Sporta sacensības, kur sportisti sacenšas desmit disciplīnās (100 metru sprintā, tāllēkšanā, šaušanā, augstlēkšanā, 400 metru un 110 metru barjerskrējienā, diska mešanā, kārtslēkšanā, šķēpa mešanā un 1500 metru skrējienā).
memoriāls Sporta sacensības, piem., izcilu sportistu piemiņai.
teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko spēlētāji ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam, cenzdamies to izdarīt tā, lai pretspēlētājam nebūtu iespējams to atsist atpakaļ.
aizsardzība Sporta spēlēs – noteiktas laukuma daļas aizsargāšana no pretinieka uzbrukumiem; arī attiecīgās pozīcijas.
zona Sporta spēles laukuma daļa, kurā jāievēro attiecīgi noteikumi.
stils Sporta veida, arī sporta disciplīnas paveids, kas atšķiras ar kādiem īpašiem paņēmieniem.
cīņas sports sporta veids, kur divcīņā ar noteikumos paredzētajiem paņēmieniem cenšas uzvarēt pretinieku.
šaušana Sporta veids, kurā ar rokas šaujamieroci šauj mērķī.
badmintonists Sportists, kas specializējies badmintonā; cilvēks, kas spēlē badmintonu.
desmitcīņnieks Sportists, kas specializējies desmitcīņā.
megatonna Sprādziena (parasti kodolsprādziena) spēka mērvienība, kas atbilst spēkam, ar kādu sprāgst miljons tonnu trotila [Mt].
šaujampulveris Sprāgstviela, kurai sadegot izdalās gāzes, kas darbojas kā virzošais spēks lodes, skrots izgrūšanai no šaujamieroča.
nosprauslāties Sprauslājot nosmiet, nosmieties.
predikāts Sprieduma elements (loceklis) – jēdziens par subjekta pazīmi.
spekulācija Spriedumi, apgalvojumi, izteikumi, kas nebalstās uz faktiem un ir bez stingriem, noteiktiem pierādījumiem.
slēdziens Spriedums, kas izriet no iepriekšējiem secinājumiem, faktu analīzes u. tml.
hipotētisks spriedums spriedums, kurā apgalvojums ir atkarīgs no noteiktiem nosacījumiem.
nospurgt Spurdzot nosmiet, nosmieties.
nospurgties Spurdzot nosmieties; nospurgt (2).
klausule Stacionārā telefona aparāta daļa, kurā ir neliels mikrofons un skaļrunis.
dūņas Staigna masa (parasti ezeru, upju dibenā), kas rodas no dažādu organisku vielu atliekām un minerāldaļiņu nogulumiem.
brāķis Standartam neatbilstošs, ar defektiem, bojājumiem.
svītru kods standartizēta, ar skeneri nolasāma kodēta informācija par preci (parasti uz iepakojuma) – šaurāku un platāku svītru salikumi; svītrkods.
reiz Starp skaitļu apzīmējumiem norāda, ka šie skaitļi ir jāreizina.
peļņa Starpība starp (kā) ieņēmumiem un izmaksām noteiktā laika periodā.
amplitūda Starpība starp mainīga lieluma minimālo un maksimālo vērtību.
reprīze Starpspēle; īss (cirka mākslinieku) priekšnesums, ko izpilda starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem.
Sarkanais Krusts starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību slimiem un ievainotiem karavīriem un gūstekņiem, palīdz meklēt bezvēsts pazudušos, miera laikā – palīdz dabas katastrofās cietušajiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Pestīšanas armija starptautiska kristīga misionāru labdarības organizācija, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir sociālās palīdzības un atbalsta nodrošināšana trūcīgajiem iedzīvotājiem.
SOK Starptautiskā olimpiskā komiteja.
neitralitāte Starptautiskajās attiecībās – valsts neiejaukšanās citu valstu konfliktā, karā, neiesaistīšanās militāros blokos.
paraolimpisks Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas rīkotas spēles cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem – sportistiem ar kustību traucējumiem, amputētām ķermeņa daļām, aklumu un cerebrālo trieku.
simbols Starptautiski pieņemts ķīmiskā elementa apzīmējums ar vienu vai diviem burtiem.
pakts Starptautisks līgums (parasti ar lielu politisku nozīmi).
sapušķot Stāstīt (ko), patiesiem notikumiem pievienojot izdomājumus, pārspīlējumus.
sūdzēties Stāstīt (par savu neapmierinošo veselības stāvokli, slikto pašsajūtu).
sūdzēt Stāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atbalstu, atvieglojumu.
atkārtoties Stāstīt, runāt (ko) vēlreiz, vairākkārt; izmantot daiļradē (piem., paņēmienu) vēlreiz, vairākkārt.
garais stāsts stāsts, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenā varoņa dzīvē.
korelācija Statiska vai varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs.
molberts Statīvs (parasti ar trim kājām), uz kura novieto rāmi ar audeklu gleznošanai.
parāds Stāvoklī, kad (kāds) ir aizņēmies naudu (parasti daudz).
miers Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamu psihisku ietekmi; stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.
pusmiegs Stāvoklis starp miegu un nomodu; nedziļš miegs.
pusnomods Stāvoklis starp nomodu un miegu.
bezmiegs Stāvoklis, arī laikaposms, kad cilvēkam nākas atturēties no miega, būt nomodā.
pārtrauktība Stāvoklis, kad (kā darbībā, norisē) ir pārtraukumi.
panīkums Stāvoklis, kad (kas) ir kļuvis ekonomiski vājš, kad (kur) nenotiek aktīva darbība.
zemskare Stāvoklis, kad (kas) skar zemi.
kārtība Stāvoklis, kad (piem., sabiedriskā vietā, pasākumā) viss noris pareizi, atbilstoši noteiktumiem; disciplīna.
nāves miegs Stāvoklis, kad cilvēks ir miris.
mūža dusa stāvoklis, kad cilvēks ir nomiris, apbedīts, apglabāts.
komforts Stāvoklis, kad cilvēks jūtas labi, ērti, ir apmierināts.
nemirstība Stāvoklis, kad daudzas paaudzes (ko) saglabā atmiņā.
aizmirstība Stāvoklis, kad daudzi vai visi ir (ko) aizmirsuši, vairs nepiemin.
uzvara Stāvoklis, kad ir labākie panākumi (piemēram, izpildītājmākslas konkursā); stāvoklis, kad ir sasniegts (kas) nozīmīgs (piemēram, radošā darbībā).
reibums Stāvoklis, kad ir līdzsvara traucējumi un zudusi apziņas skaidrība (alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu iedarbībā).
uzvara Stāvoklis, kad ir pārspēts idejisks, politisks pretinieks, ekonomisks konkurents u. tml.
sausums Stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami samazināts mitruma daudzums.
brīvība Stāvoklis, kad nav nacionālas, politiskas, ekonomiskas u. tml. atkarības, arī nav šāda rakstura spaidu un ierobežojumu.
izkliedētība Stāvoklis, kad nav pietiekami koncentrēts, kad nav saistījuma starp ko.
brīvība Stāvoklis, kad var netraucēti, bez ierobežojumiem pārvietoties, izraudzīties sev uzturēšanās vietu.
viensievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē ar vienu sievieti; monogāmija.
apskaidrība Stāvoklis, kam raksturīga skaidrība, arī garīgs, iekšējs miers.
matriarhāts Stāvoklis, kurā sievietei ir dominējošā loma.
invalīdu stāvvieta stāvvieta, kas paredzēta transportlīdzekļiem, ko izmanto personas ar kustību traucējumiem.
skriešana Steigā veicami darbi, pasākumi (dažādās vietās).
stīdzēt Stiepjoties (kur), veidot tievu, garu formu (piem., par dūmiem, šķidrumu).
dzeloņstieple Stieple ar adatveida asumiem.
viskoze Stigra masa, ko iegūst no celulozes; no šādas masas iegūts ķīmiska šķiedra; audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
flažolets Stīgu instrumentu spēles īpašs paņēmiens, ar kuru iegūst flautas skaņai līdzīgu skaņu.
kolba Stikla trauks ar garu kaklu un apaļu vai plakanu dibenu, ko izmanto, piem., ķīmijas laboratorijās.
glazūra Stiklveida kārta, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; vāpe.
vāpe Stiklveida masa, ar ko apdedzināšanas procesā pārklāj keramikas izstrādājumus; glazūra (1).
liekvārdība Stilistiska kļūda – bez vajadzības tekstā lietoti vārdi, vārdu savienojumi.
asonanse Stilistisks paņēmiens – vienādu patskaņu atkārtošana (pantā, frāzē u. tml.).
aliterācija Stilistisks paņēmiens (daiļdarbā) – vienādu līdzskaņu atkārtošanās (strofā, pantā, frāzē u. tml.).
piktogramma Stilizēts attēls vai zīmējums, ko izmanto par rakstzīmi; teksts, kas rakstīts ar šādām zīmēm.
kamerstils Stils, kam raksturīgi neliela apjoma darbi ar smalkām, klusinātām noskaņām un intimitāti.
disciplīna Stingri uzvedības noteikumi, noteikta kārtība, kas jāievēro kāda kolektīva locekļiem; šīs kārtības, noteikumu ievērošana.
stīvs Stings (par mirušu cilvēku, dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
svilināt Stipri, parasti nevēlami, ietekmēt (piem., par emocionālu stāvokli).
kalibrs Stobra kanāla diametrs (šaujamieročiem); diametrs (šāviņam, lodei).
iestrādāties Strādājot iegūt darba prasmi, iemaņas.
ievingrināt roku strādājot iegūt veiklību, prasmi kādā darbā.
mācīt Strādājot mācību iestādē, kursos u. tml., panākt, ka izglītojas, iegūst darba prasmi.
šturmēt Strādāt īpaši daudz (piem., darba pabeigšanas termiņam tuvojoties).
termists Strādnieks, kas nodarbojas ar termisko apstrādi; termiskās apstrādes speciālists.
stratēģis Stratēģijas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar militārām operācijām saistītus jautājumus.
stratotips Stratigrāfiskas vienības (svītas, horizonta) griezums atsegumā vai urbumā, kurā iespējami pilnīgi atspoguļojas šīs vienības nogulumu raksturs.
sadursme Strauja (kustībā esošu transportlīdzekļu, fizikālu ķermeņu, vielu daļiņu u. tml.) saskaršanās, mijiedarbība.
lezginka Strauja, dinamiska kaukāziešu deja, lezgīnu tautasdeja.
sadursme Strauja, traumējoša (sporta spēles dalībnieku) saskriešanās; spēka paņēmiena lietojums (spēlē).
mētāties Strauji mainīt objektu, attieksmi pret to.
skriet Strauji risināties, arī mainīties (piem., par domām, atmiņām); strauji, arī mainīgi norisēt (par psihiskiem stāvokļiem).
lauzt Strauji, pēkšņi pārvarēt, apspiest (piem., kādu tieksmi, īpašību).
spert Strauji, spēcīgi likt kāju (pret zemi, grīdu u. tml.).
mutuļot Strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi risinās.
bums Straujš (ekonomisks) uzplaukums; straujš kāpums.
urbānisms Strāvojums literatūrā un mākslā, kura pārstāvji attēlo lielpilsētas dzīvi, tās dinamiku; šāda strāvojuma, attēlojuma izpausme.
mikrostruktūra Struktūra, kas ir redzama tikai ar mikroskopu; pretstats: makrostruktūra.
makrostruktūra Struktūra, kas redzama bez optiska palielinājuma; pretstats: mikrostruktūra.
pūžņi Strutaini izdalījumi; strutas.
ķerra Stumjami ratiņi (nelielu kravu pārvadāšanai) ar vienu riteni un diviem gariem rokturiem.
zūdīties Sūdzēties, izteikt neapmierinātību, gausties.
pirīts Sulfīdu grupas minerāls, ko izmanto galvenokārt sērskābes ražošanai.
svina spīdums sulfīdu grupas pelēks minerāls ar metālisku spīdumu, svina rūda; galenīts.
galenīts Sulfīdu grupas zilganpelēks minerāls ar metālisku spīdumu, svina rūdas galvenā sastāvdaļa.
monētu standarts summārā nominālā vērtība, par kādu no noteikta metāla daudzuma kaļamas dažādas nominālvērtības monētas.
nosūroties Sūrojoties izpaust neapmierinātību (par ko); sūrojoties noteikt, pateikt (ko).
izsusināt Susinot panākt, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu.
nosusināt Susinot panākt, ka (mitrums) uzsūcas.
valsts iekšējās lietas suverēnas valsts politiskā, ekonomiskā iekārta, tiesiskā kārtība u. tml., ko nosaka šīs valsts augstākā vara; iekšlietas.
iekšlietas Suverēnas valsts politiskā, ekonomiskā iekārta, tiesiskā kārtība u. tml., ko nosaka šīs valsts augstākā vara.
svaigēšana Svaiga (termiski neapstrādāta vai minimāli apstrādāta) uztura lietošana pārtikā.
svaigēdājs Svaigēšanas piekritējs; cilvēks, kurš uzturā lieto pamatā (vai tikai) svaigu (termiski neapstrādātu vai minimāli apstrādātu) uzturu.
organiskie mēsli svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
decimālsvari Svari, kurus līdzsvaro ar atsvariem, kuri ir desmitreiz vieglāki par sveramo priekšmetu.
notikums Svarīga, nozīmīga, atmiņā paliekoša darbība vai norise.
vilnis Svārstīga (kā, piem., garaiņu, miglas) plūsma, izplatīšanās.
apsveikt Sveicot izpaust atzinīgu attieksmi (pret kādu, piem., svētkos, jubilejā).
sasvērt Sverot (ko), sadalīt (to) pa noteiktiem kopumiem.
dominikāņi Svētā Dominika dibinātais katoļu mūku ordenis.
Pūpolsvētdiena Svētdiena (nedēļu pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemē; Palmu svētdiena.
Pūpolu jeb Palmu svētdiena svētdiena (nedēļu pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzālemē; Pūpolsvētdiena.
vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis; arī attiecīgais sakraments; dievgalds.
sendvičs Sviestmaize (parasti divas apziestas un kopā saliktas maizes šķēles, starp kurām ir uzgriežamie).
miglas svilpe svilpe (sirēna, taure), ar ko (piem., kuģniecībā) raida skaņu signālus redzamību traucējošā miglā, nokrišņos.
miglas sirēna Svilpe (sirēna, taure), ar ko (piem., kuģniecībā) raida skaņu signālus redzamību traucējošā miglā, nokrišņos.
miglas taure Svilpe (sirēna, taure), ar ko (piem., kuģniecībā) raida skaņu signālus redzamību traucējošā miglā, nokrišņos.
dzert Svinēt (piem., kāzas, kristības, bēres), lietojot mielastā alkoholiskus dzērienus.
godības Svinības ar mielastu.
vakarkleita Svinīgiem gadījumiem paredzēta grezna kleita.
vakartērps Svinīgiem gadījumiem paredzēts, parasti grezns, tērps.
ditirambs Svinīgs dzejojums, kurā cildināti kāda cilvēka panākumi vai nopelni.
bankets Svinīgs mielasts (par godu kādai personai vai notikumam).
bēres Svinīgs mielasts, ko rīko mirušā tuvinieki.
svinains Svinpelēks, šķietami smags (piem., par debesīm); arī apmācies.
līčija Šā koka auglis – kaulenis ar ļoti cietu, adatainu mizu un bālganu, sulīgu mīkstumu.
kafija Šā koka vai krūma sēklas (pupiņas); no tām gatavots (grauzdēts, malts) pārtikas produkts; šā pārtikas produkta aizstājējs (piem., no cigoriņiem, miežiem).
mušiņa Šā kukaiņa imitācija mušiņmakšķerēšanai.
važa Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piem., apcietinātajiem, sagūstītajiem).
ekslibris Šāda grāmatas īpašumzīme kā miniatūrgrafikas mākslas darbs.
gumija Šāda materiāla neliels gabaliņš, ko lieto ar zīmuli uzrakstītā vai uzzīmētā dzēšanai; dzēšgumija.
apmīļot Šādā veidā paust attieksmi (pret dzīvniekiem, augiem, priekšmetiem).
medaļa Šāda veida zīme – novērtējums, ko (parasti starptautiskās izstādēs) piešķir kvalitatīviem, augstvērtīgiem rūpniecības, lauksaimniecības ražojumiem.
dubļi Šādas slapjas masas pikas, netīrumi, daļiņas (uz kādas virsmas).
tiesa Šādas valsts varas institūcijas darbību kopums civillietu un krimināllietu izskatīšanā.
laiks Šāds posms, vai vairāki posmi, to mija, arī mijas ietekme subjektīvā uztverē, subjektīvās izjūtās.
maiss Šāds priekšmets (parasti pildīts ar salmiem, sienu) gulēšanai vai sēdēšanai.
kaujas sambo šāds sporta veids, kurā, piem., sāpju paņēmiens tiek lietots līdz brīdim, kamēr pretinieks padodas.
koraļļi Šādu dzīvnieku skeleta kaļķu masa; izstrādājumi no šādas masas.
šaujams Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
zenītierocis Šaujamierocis un raķešu ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
šaujamais ierocis šaujamierocis.
stroķis Šaujamierocis.
belzenis Šaujamieroča aizslēga detaļa, kas triecas pret kapseli.
uzstobre Šaujamieroča detaļa, kas piestiprināta stobra virspusē.
atsite Šaujamieroča kustība šāviena brīdī, kuras virziens ir pretējs šāviņa kustības virzienam.
šaušalas Šausminoši notikumi; šausmas (2).
spoku stāsts šausmu nostāsts par spokiem; nostāsts, kurā ir šausmas izraisoši pārspīlējumi.
sprāgt Šaut šāviņu, lodi (par šaujamieroci).
trankvilizatora šautene šautene, no kuras tiek izšauta īpaša šautriņa ar trankvilizatoru un kas paredzēta dzīvnieku iemidzināšanai uz noteiktu laiku.
cukīni Šī auga auglis – neliels, iegarens dārzenis ar zaļu vai dzeltenu mizu.
bergamote Šī koka auglis, no kura mizas iegūst ēterisku eļļu.
deja Šī mākslas veida darbs (ar noteiktu kustību kompozīciju, tempu, dinamiku); attiecīgo kustību kopums.
dzelzs Šī metāla sakausējumi; tērauds.
atslēga Šifra veidošanas sistēma; paņēmienu kopums, lai izlasītu ar nepazīstamām zīmēm rakstītu vai šifrētu tekstu.
biljards Šīs spēles galds kopā ar piederumiem.
dalīties Šķelties bezdzimumu vairošanās procesā (par vienkāršākajiem organismiem).
mulinē Šķeterēti izšujamie diegi.
dubļi Šķidra masa – ūdenī izmirkusi zeme.
zampa Šķidri, izmiekšķējušies mēsli (parasti kūstmēsli); vieta, kur ir šādi mēsli.
slapjums Šķidruma kopums (kādā vidē, arī vietā); arī mitrums.
duļķes Šķidrumā neizšķīduši, nenogulsnējušies piemaisījumi; šādu piemaisījumu nogulsnes.
izkust Šķidruma, arī mitruma iedarbībā izšķīst, sadalīties (par vielu).
šūnsula Šķidrums, ar ko ir pildīti augu šūnu dobumi.
sūkalas Šķidrums, kas rodas, gatavojot biezpienu, sieru, un satur ūdenī šķīstošas vielas (piem., cukuru, minerālvielas, vitamīnus).
hidrodinamika Šķidrumu kustība un mijiedarbība ar citiem ķermeņiem.
ķīmiskā šķiedra šķiedra, ko iegūst ķīmiskajā rūpniecībā no organiskajiem vai sintētiskajiem savienojumiem.
azbests Šķiedrains, nedegošs minerāls, ko lieto ugunsizturīgu celtniecības un izolācijas materiālu izgatavošanai.
dunēt Šķietami dzirdēt dobjas skaņas (piem., dažādu slimību, noguruma, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē) – par ausīm, galvu.
ieiet Šķietami ievirzīties (kur iekšā).
iebrist Šķietami ievirzīties, ieslīdēt (par debess spīdekļiem).
sasniegt Šķietami kustēties – par debess spīdekļiem.
izstiepties Šķietami paildzināties (par laiku, laika posmu).
sarauties Šķietami samazināties (palielinoties attālumam līdz skatītājam vai saliecoties, sakumpstot).
stāvēt Šķietami vai reāli nepārvietoties, arī atrasties kādā vidē (par parādībām dabā).
pseidozinātnisks Šķietami zinātnisks, bez zinātniska pamata.
it kā Šķietami, kā liekas.
buldogs Šķirnes suns ar spēcīgu miesas būvi, platu un strupu purnu, īsu spalvu.
haskijs Šķirnes suns ar spēcīgu miesas būvi, vidēji garu apmatojumu ar pavilnu, visbiežāk zilām acīm.
atvadīties Šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu, piem., atsveicināties, paspiest roku, teikt atvadu vārdus.
kust Šķīst, dalīties, piem., šķidruma, mitruma iedarbībā.
izšķobīt Šķobot pārveidot (seju, tās izteiksmi); šķobot (seju), izveidot (tajā grimases); izvaibstīt.
makrofāgi Šūnas (cilvēku vai dzīvnieku organismā), kas ievelk un sagremo organismam svešas daļiņas (mikroorganismus, toksīnus u. tml.).
fagocīti Šūnas, kas spēj iznīcināt organismā iekļuvušās svešās vielas (piem., mikroorganismus, bojā gājušo šūnu atliekas).
aijāt Šūpojot (rokās vai klēpī), midzināt, mierināt (bērnu); šūpot (parasti dziedot).
iešūpot Šūpojot iemidzināt; iemidzināt (piem., par ritmiskām skaņām).
midzināt Šūpojot, dziedot u. tml. censties panākt, lai (kāds) aizmieg.
šujampiederumi Šūšanai paredzēti piederumi (piem., adatas, kniepadatas, šķēres, diegi).
mašīndūriens Šūšanas paņēmiens, pēc kura dūrienu veido atpakaļejošā virzienā un pēc tam, virzot adatu pa kreiso pusi, izdur to uz priekšu no sākumpunkta.
zigzagdūriens Šūšanas tehnikas paņēmiens – zigzaga veidošana.
dūriens Šūšanas tehnikas paņēmiens.
bojā Tā, ka iznīkst, izbeidzas, arī mirst u. tml.
labi Tā, ka izpaužas samērā pilnīgi, diezgan lielā mērā (par īpašību, pazīmi).
pamīšus Tā, ka mijas viens ar otru, cits ar citu.
slikti Tā, ka nepietiek eksistences līdzekļu; tā, ka nav apmierināts ar dzīvi.
tostarp Tā, ka notiek, noris, pastāv starp kādiem notikumiem, norisēm, parādībām.
zigu Tā, ka veidojas zigzagi; tā, ka ir daudzi līkumi, pagriezieni.
ķīmisko elementu periodiskā tabula tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc elektronu skaita, kuri riņķo ap atoma kodolu.
zelta standarts tāda naudas apgrozības sistēma, kurā par nominālvērtības mēru un pilnvērtīgu apgrozības līdzekli izmanto zeltu un kur banknotes var brīvi mainīt pret zeltu.
dīkā Tādā stāvoklī, kad netiek apstrādāts, izmantots (par zemi).
jaunattīstības Tāda valsts (parasti bijusī kolonija), kas nav vēl pietiekami attīstījusi savu ekonomiku un kultūru.
sārtvaidzis Tāds (auglis, oga), kas ir sārtā krāsā, kam ir sārta vai sarkana miza.
pirmdzimts Tāds (bērns), kas ģimenē piedzimis pirmais.
neiznēsāts Tāds (bērns), kas ir piedzimis laikā starp 28. un 39. grūtniecības nedēļu.
pikts Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; dusmīgs; tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts; tāds, kurā izpaužas dusmas, īgnums (piem., par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem).
dusmīgs Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; tāds, kas viegli saniknojams, aizkaitināms, arī pastāvīgi īgns, neapmierināts.
defektīvs Tāds (cilvēks), kam ir psihiski trūkumi, traucējumi.
sirmmatains Tāds (cilvēks), kam ir sirmi mati.
deklasēts Tāds (cilvēks), kas ir zaudējis savu sociālo stāvokli; morāli pagrimis, arī noziedzīgs.
bezrūpīgs Tāds (cilvēks), kas nepievērš uzmanību grūtībām, sarežģījumiem.
dārgs Tāds (cilvēks), kas prasa lielu maksu (par darbu, pakalpojumiem u. tml.).
impulsīvs Tāds (cilvēks), kas rīkojas pēc acumirklīgas ierosmes, bez rīcības un tās seku apsvēršanas.
neaizstājams Tāds (cilvēks), kas savus pienākumus, amatu u. tml. veic tik ļoti labi, ka ir grūti vai pat neiespējami viņu aizstāt ar citu.
jaunākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar mazāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
vecākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar vairāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
racionāls Tāds (cilvēks), kura rīcību vai attieksmi nosaka galvenokārt prāta apsvērumi, loģika.
tīrs Tāds (darbs), ko veicot nerodas traipi, netīrumi uz apģērba, ķermeņa.
sarkanvēdera Tāds (dzīvnieks), kam vēders ir sarkans, arī ruds, ar sarkaniem, arī rudiem laukumiem.
neto Tāds (ienākums), no kura atskatīti visi izdevumi.
bruto Tāds (ienākums), no kura nav atskaitīti izdevumi.
neass Tāds (instruments, rīks), kas nav pietiekami ass.
daudzvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kas spēj savienoties ar vairākiem (cita elementa) atomiem.
trīsvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura oksidēšanās pakāpe ir trīs.
četrvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura valence ir četri.
vienvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura valence ir viens.
divvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura vērtība ir divi.
anaerobs Tāds (organisms), kas spēj dzīvot bez skābekļa vai kuram nepieciešama bezskābekļa vide; tāds, ko rada šādi organismi.
pērkams Tāds (pakalpojums, prece), kas ir noderīgs, nepieciešams, pietiekami kvalitatīvs iegādei; tāds, kas ir pārdošanā; tāds, kas tiek pirkts.
adatains Tāds (piem., augs, dzīvnieks), kam ir smaili, asi izaugumi, veidojumi.
kriptokristālisks Tāds (piem., iezis), ko veido ar neapbruņotu aci neatšķirami ļoti sīki kristāliņi.
neaizsniedzams Tāds (piem., sportists), kura veikumu, panākto citiem ir grūti vai pat neiespējami sasniegt.
daiļrunīgs Tāds (piem., žests), kas izteiksmīgi, nepārprotami ko izsaka, pauž.
zarains Tāds (priekšmets), uz kura ir zaru izaugumi; tāds (priekšmets), kam ir redzamas bijušo zaru vietas.
četrzīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar četriem ticamiem cipariem.
trīszīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar trim ticamiem cipariem.
daudzzīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar vairākiem ticamiem cipariem.
garstobra Tāds (šaujamierocis), kam ir samērā garš stobrs (stobri).
bezatsitiena Tāds (šaujamierocis), kas darbojas bez atsites.
gludstobra Tāds (šaujamierocis), kura stobra kanālam nav vītņu.
zemgrīdas Tāds (transportlīdzeklis), kam ir pazemināta grīda.
ābolains Tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaišāki plankumi.
dābolains Tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaiši plankumi; ābolains.
platsliežu Tāds dzelceļš, kam attālums starp sliežu galvu iekšmalām ir no 1435 līdz 1520 milimetriem.
šaursliežu Tāds dzelzceļš, kam attālums starp sliežu iekšmalām ir mazāks par 1000 milimetriem.
smidzināms Tāds, ar ko smidzina (par ierīci, iekārtu).
ciešams Tāds, ar ko var samierināties.
nenoteikts Tāds, ar kuru izsaka ko vispārīgu, arī nepazīstamu, iepriekš neminētu, aptuvenu.
noteikts Tāds, ar kuru izsaka ko zināmu, iepriekš minētu.
vajadzīgs Tāds, bez kā grūti vai neiespējami iztikt; tāds, ko vajag.
bruņots Tāds, kā rīcībā ir darbarīki, piederumi.
saraustīts Tāds, kā ritumā ir pārtraukumi, bieža darbības maiņa u. tml.
neoficiāls Tāds, kā veikšanai, norisei nav ar likumu, noteikumiem u. tml. nostiprināta, noteikta pamata.
miglains Tāds, kad ir migla.
mīlīgs Tāds, kad ir patīkami laikapstākļi.
laimīgs Tāds, kad izjūt laimi – par laikposmu.
svētlaimīgs Tāds, kad izjūt svētlaimi (par laikposmu).
skaidrs Tāds, kad nav mākoņu, miglas, dūmakas.
rāms Tāds, kad nav vēja; mierīgs (par laikapstākļiem).
viegls Tāds, kad pastāv patīkami, arī vēlami laikapstākļi (par laikposmu).
trauksmains Tāds, kad pastāv, noris kas straujš, spraigs, arī nemierīgs, satraucošs (par laikposmu, mūžu u. tml.).
murgains Tāds, kad redz murgus – par miegu.
saulains Tāds, kad spīd saule un tās starojumu neaiztur vai samērā maz aiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. (par laikapstākļiem, laikposmu).
šķērssvītrots Tāds, kam anatomiski ir šķērssvītras; šķērssvītrains.
hidrofobs Tāds, kam ar ūdeni ir vāja mijiedarbība, tāds, kas neuzsūc ūdeni, tāds, ko ūdens neslapina (par vielām, materiāliem).
platrindu Tāds, kam atstarpes starp rindām ir no 25 līdz 70 centimetriem (par sējumiem).
ķeburains Tāds, kam dažādos virzienos ir izliekumi, veidojumi, izaugumi.
padsmitgadīgs Tāds, kam gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
sauss Tāds, kam ir (parasti ievērojami) samazināts mitruma daudzums (piem., par acīm, muti).
astoņpadsmitgadīgs Tāds, kam ir astoņpadsmit gadu.
spalvains Tāds, kam ir atstāts apmatojums (par kažokādu, tās izstrādājumiem).
zarots Tāds, kam ir atzarojumi.
rētains Tāds, kam ir audu bojājums vai bojājumi (par koku).
autonoms Tāds, kam ir autonomija.
gaļīgs Tāds, kam ir biezs, sulīgs mīkstums, zemmizas daļa.
cakains Tāds, kam ir cakas, dekoratīvi rotājumi.
caurs Tāds, kam ir caurums vai caurumi.
citrondzeltens Tāds, kam ir citrona mizas krāsa.
četrpakāpju Tāds, kam ir četras pakāpes, četri posmi.
zarains Tāds, kam ir daudz zaru (par augiem, parasti kokiem, krūmiem, to daļām).
raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, raksti.
raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā dzimtā, ģintī.
desmitgadīgs Tāds, kam ir desmit gadu.
decimāls Tāds, kam ir desmit sastāvdaļas.
deviņpadsmitgadīgs Tāds, kam ir deviņpadsmit gadu.
divpakāpju Tāds, kam ir divas pakāpes, divi posmi.
divdesmitgadīgs Tāds, kam ir divdesmit gadu.
dzeltenraibs Tāds, kam ir dzelteni raibumi; dzeltens ar citas krāsas raibumiem.
epidēmisks Tāds, kam ir epidēmijas pazīmes, raksturs.
sporādisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs; tāds, kas parādās, pastāv, noris tikai reizumis.
sekstains Tāds, kam ir gaiļa sekstes forma; tāds, kam ir gaiļa sekstei līdzīgi veidojumi.
nepieejams Tāds, kam ir grūti vai neiespējami piekļūt.
necaurejams Tāds, kam ir grūti vai nepiespējami iziet cauri.
maksimāls Tāds, kam ir iespējami vai pieļaujami vislielākā (skaitliskā) vērtība.
trešais Tāds, kam ir ievērojami zemāka kvalitāte, nozīmīgums (salīdzinājumā ar ko citu tādu pašu).
mezglains Tāds, kam ir izaugumi (par augiem, to daļām).
teleskopisks Tāds, kam ir izbīdāmas detaļas (par mehānismiem, rīkiem u. tml.).
redzams Tāds, kam ir izcili nopelni, sasniegumi kādā jomā; ievērojams.
rievots Tāds, kam ir izciļņi un iedobumi.
negluds Tāds, kam ir izciļņi, nelīdzenumi, krokas u. tml.; nelīdzens.
ornamentāls Tāds, kam ir izgreznojumi, izrotājumi (piem., par melodiju).
serpentīnveida Tāds, kam ir izliekumi uz vienu un otru pusi.
lēngaitas Tāds, kam ir lēna gaita, mazs darbības ātrums (par mašīnām, mehānismiem).
siltumietilpīgs Tāds, kam ir liela siltumietilpība.
caurs Tāds, kam ir lieli bojājumi, spraugas.
ievērojams Tāds, kam ir lieli nopelni, sasniegumi (kādā darbības nozarē); plaši pazīstams.
liess Tāds, kam ir liels smilšu piejaukums.
līčlocis Tāds, kam ir līkumi, līkumains.
līkumains Tāds, kam ir līkumi.
milzu Tāds, kam ir ļoti lieli izmēri; milzīgs.
sīkacains Tāds, kam ir ļoti mazi caurumi (piem., par sietu, tīklu).
marmorveida Tāds, kam ir marmoram raksturīgie plankumi, dzīslojums.
matains Tāds, kam ir matveida izaugumi (par posmkājiem, to ķermeņa daļām).
puskails Tāds, kam ir maz lapu, skuju (par kokiem, krūmiem).
mazturīgs Tāds, kam ir mazi, dzīvošanai nepietiekami ienākumi.
melnbalts Tāds, kam ir melni un balti krāsu laukumi.
melnplankumains Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši plankumi.
melnraibs Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši raibumi.
melnsarkans Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši un sarkani krāsu laukumi; ļoti tumši sarkans, gandrīz melns.
melnzaļš Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši un zaļi, krāsu laukumi; ļoti tumši zaļš, gandrīz melns.
melnzils Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši un zili krāsu laukumi; ļoti tumši zils, gandrīz melns.
lēnprātīgs Tāds, kam ir mierīgs, lēns raksturs; miermīlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mietveida Tāds, kam ir mieta, līdzīga forma, veids.
mieturveida Tāds, kam ir mietura forma, veids.
miglveida Tāds, kam ir miglas veids; tāds, kas ir līdzīgs miglai.
mirdzošs Tāds, kam ir mirdzums, spīdums.
nesekmīgs Tāds, kam ir neapmierinošas sekmes mācībās.
savāds Tāds, kam ir nelieli (piem., slimības, pārdzīvojuma izraisīti) psihiskās dabas traucējumi.
ķerts Tāds, kam ir nelieli psihiski traucējumi; dīvains, nesaprātīgs.
lēzens Tāds, kam ir neliels, pakāpenisks pazeminājums; tāds, kas ir samērā līdzens, nav stāvs.
mitrumprasīgs Tāds, kam ir nepieciešams (samērā) liels mitruma daudzums.
truls Tāds, kam ir nepietiekami attstītas psihes īpašības un norises; tāds, kas nespēj skaidri uztvert, dziļi pārdzīvot; aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
kroplīgs Tāds, kam ir nevēlamas novirzes no normālās formas, uzbūves; tāds, kam ir defekti, bojājumi; kropls.
neadekvāts Tāds, kam ir novirzes, psihiski traucējumi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
noziedzīgs Tāds, kam ir nozieguma raksturs; krimināli sodāms.
slims Tāds, kam ir organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam ir normālas darbības traucējumi (par organismu, tā daļām).
slīps Tāds, kam ir pakāpenisks pazeminājums vai paaugstinājums, kuram ar horizontālu plakni ir šaurs leņķis (par reljefa veidojumiem).
pārslains Tāds, kam ir pārslām līdzīgi veidojumi.
piecdesmitgadīgs Tāds, kam ir piecdesmit gadu.
piecstarains Tāds, kam ir pieci stari vai gareni no viena centra virzīti veidojumi.
piecpadsmitgadīgs Tāds, kam ir piecpadsmit gadu.
uzņēmīgs Tāds, kam ir pietiekami daudz gribas un enerģijas ko uzņemties, veikt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
plankumains Tāds, kam ir plankumi.
ārprātīgs Tāds, kam ir psihiski traucējumi; tāds, kurā izpaužas ārprāts.
nenormāls Tāds, kam ir psihiski traucējumi.
punktains Tāds, kam ir punktveida laukumi, punkti (piem., par audumu, apģērba gabalu).
putraimveidīgs Tāds, kam ir putraimiem līdzīga struktūra, veids.
putraimains Tāds, kam ir putraimiem līdzīga struktūra.
ragains Tāds, kam ir ragi vai arī ragiem līdzīgi izaugumi uz galvas (par dzīvniekiem).
ragains Tāds, kam ir ragiem līdzīgi izaugumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā dzimtā, ģintī (par dzīvniekiem, augiem).
raibumains Tāds, kam ir raibumi.
sarežģīts Tāds, kam ir raksturīga daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
zebrveida Tāds, kam ir raksturīga gaišu un tumšu svītru mija.
rāms Tāds, kam ir raksturīga lēna, mierīga, nesteidzīga izturēšanās, rīcība.
sinonīms Tāds, kam ir raksturīga sinonīmija; sinonīmisks.
sinonīmisks Tāds, kam ir raksturīga sinonīmija; sinonīms [2].
tveicīgs Tāds, kam ir raksturīga tveice un (parasti) paaugstināta mitruma pakāpe (par laikposmu, laikapstākļiem).
līgans Tāds, kam ir raksturīga vienmērīga, neliela šūpošanās bez satricinājumiem, grūdieniem u. tml.
plankumains Tāds, kam ir raksturīgi plankumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtē, šķirnē (par augiem, dzīvniekiem).
plankumots Tāds, kam ir raksturīgi plankumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtē, šķirnē (par augiem, dzīvniekiem).
mikls Tāds, kam ir raksturīgs (parasti mazliet) paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
optimistisks Tāds, kam ir raksturīgs optimisms.
slapjš Tāds, kam ir raksturīgs paaugstināts nokrišņu daudzums; tāds, kam ir raksturīgs paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums; arī mitrs (2).
nervozs Tāds, kam ir raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, neiecietība, nemiers, uzbudinātība.
mietpilsonisks Tāds, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
robots Tāds, kam ir robi vai izvirzījumi un padziļinājumi; robains.
raits Tāds, kam ir samērā ātrs temps; tāds, kas norisinās veikli, bez traucējumiem, kavējumiem.
rupjš Tāds, kam ir samērā lieli caurumi; tāds, kam ir samērā platas, dziļas rievas virsmā.
lielacains Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas; lielacu.
lielacu Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas.
plats Tāds, kam ir samērā liels diametrs (par apaļas, ieapaļas formas priekšmetiem, veidojumiem).
smalks Tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (piem., par sietu, tīklu).
tievs Tāds, kam ir samērā mazs caurmērs (par gareniem, piem., apaļiem priekšmetiem, veidojumiem).
pavājš Tāds, kam ir samērā slikta kvalitāte; diezgan neapmierinošs.
sarkanzaļš Tāds, kam ir sarkanas un zaļas krāsas laukumi.
sarkanbalts Tāds, kam ir sarkani un balti krāsu laukumi.
septiņdesmitgadīgs Tāds, kam ir septiņdesmit gadu.
septiņpadsmitgadīgs Tāds, kam ir septiņpadsmit gadu.
sešdesmitgadīgs Tāds, kam ir sešdesmit gadu.
sešpadsmitgadīgs Tāds, kam ir sešpadsmit gadu.
matains Tāds, kam ir sīki epidermas izaugumi (par augiem).
sīkrakstains Tāds, kam ir sīki ornamentāli raksti, sīki zīmējumi.
sīkplankumains Tāds, kam ir sīki plankumi.
ziedains Tāds, kam ir sīki raibumi (piem., par dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
sīkraibs Tāds, kam ir sīki raibumi.
ass Tāds, kam ir smaili izaugumi, dzeloņi.
robusts Tāds, kam ir spēcīga miesas būve, rupji vaibsti; vienkāršs, primitīvs.
varens Tāds, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara (par cilvēkiem, valstīm, tautām).
suģestējošs Tāds, kam ir spēja iedarboties uz cilvēka psihi, izraisīt noteiktu stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
kvēls Tāds, kam ir spožs mirdzums.
spurains Tāds, kam ir spuras, sīki matiņi, izaugumi u. tml.
regulārs Tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to vienībām).
vājprātīgs Tāds, kam ir stipri psihiski traucējumi; ārprātīgs.
lapa Tāds, kam ir šādi veidojumi.
nepārvarams Tāds, kam ir tik spēcīga iedarbība, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
viennozīmīgs Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību); monosēmisks.
grūts Tāds, kam ir traucējumi, apgrūtinājumi.
trīspakāpju Tāds, kam ir trīs pakāpes, trīs posmi.
trīsdesmitgadīgs Tāds, kam ir trīsdesmit gadu.
trīspadsmitgadīgs Tāds, kam ir trīspadsmit gadu.
daudznozīmīgs Tāds, kam ir vairākas nozīmes (par valodas vienību); polisēmisks.
daudznozīmju Tāds, kam ir vairākas nozīmes; polisēmisks.
daudzpakāpju Tāds, kam ir vairākas pakāpes, posmi.
mazsekmīgs Tāds, kam ir vājas, nenozīmīgas sekmes, panākumi.
vienlīdzīgs Tāds, kam ir vienādas tiesības, pienākumi u. tml. ar citiem.
vienādsānu Tāds, kam ir vienādi sāni (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
vienpadsmitgadīgs Tāds, kam ir vienpadsmit gadu.
virulents Tāds, kam ir virulence (par mikroorganismiem).
zilganbalts Tāds, kam ir zilas un baltas krāsas laukumi.
zilibalts Tāds, kam ir zilas un baltas krāsas laukumi.
zilisarkans Tāds, kam ir zilas un sarkanas krāsas laukumi.
zilsarkans Tāds, kam ir zilas un sarkanas krāsas laukumi.
zilraibs Tāds, kam ir zili raibumi; zils ar citas krāsas raibumiem.
zilbalts Tāds, kam ir zili un balti krāsu laukumi.
zils Tāds, kam ir, piem., skaidras debess, rudzupuķu, neaizmirstulīšu ziedu krāsa.
brūns Tāds, kam ir, piemēram, šokolādes, grauzdētu kafijas pupiņu, gatavu, nolobītu kastaņas augļu, piena karameļu, priežu mizas krāsa.
diplomēts Tāds, kam izsniegts diploms, kas ir saņēmis diplomu par mācību iestādes beigšanu.
bezierunu Tāds, kam jānotiek bez ierunām, iebildumiem, nosacījumiem.
saspiests Tāds, kam kādas plaknes izmērs ir (parasti ievērojami) samazināts.
plikādas Tāds, kam kažokādas miecētā, gludā puse vērsta uz āru (par apģērbu).
miegains Tāds, kam nāk miegs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
snaudulīgs Tāds, kam nāk snauda; tāds, kas bieži snauž; arī miegains (1).
pieticīgs Tāds, kam nav augstu prasību; tāds, kas samierinās ar ko niecīgu.
nedzīvs Tāds, kam nav dzīvības pazīmju; miris.
bezkaislīgs Tāds, kam nav kaislību, kas neaizraujas, neļaujas jūtām; mierīgs, nosvērts, auksts.
nesaistīts Tāds, kam nav mijiedarbības ar citām elementārdaļiņām vai ārējo lauku (par elementārdaļiņām); brīvs.
žulgans Tāds, kam nav mirdzuma, spīduma (par acīm, skatienu); blāvs.
miglains Tāds, kam nav mirdzuma, spožuma (par acīm, skatienu); nespodrs, blāvs.
bāls Tāds, kam nav mirdzuma, spožuma.
pieticīgs Tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi apstākļi, īpaši rūpīga kopšana.
beztermiņa Tāds, kam nav noteikts termiņš.
truls Tāds, kam nav vairs sākotnējā dziļuma, iedarbīguma, bet kas ilgstoši pārņem, ietekmē (par sāpīgiem pārdzīvojumiem).
politkorekts Tāds, kam nepiemīt dzimuma, rasu, cilvēku ar netradicionālu seksuālo orientāciju u. c. minoritāšu diskriminācija; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
necaurredzams Tāds, kam nevar redzēt cauri; tāds, kas ir tik blīvs, ka tam ir grūti vai neiespējami redzēt cauri.
smags Tāds, kam pēc izskata ir šķietami liela masa, liels svars (parasti par mākoņiem, debesīm); zems.
viegls Tāds, kam pēc izskata ir šķietami maza masa, mazs svars, arī augsts (parasti par mākoņiem, debesīm).
kā Krēzs tāds, kam pieder milzu bagātības.
miesaskārīgs Tāds, kam piemīt miesaskārība.
plakātisks Tāds, kam piemīt plakātam raksturīgais primitīvisms, vienpusīgums.
gaišs Tāds, kam piemīt pozitīvas īpašības, piem., optimisms; arī gudrs, izglītots.
jutīgs Tāds, kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
stiprs Tāds, kam piemīt spēja, parasti ievērojami, pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
nepārspējams Tāds, kam piemīt tik izcilas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to grūti vai neiespējami pārspēt; tāds, kam nav līdzīgu.
plūksnains Tāds, kam plātnes šķēlumi atrodas cits citam pretī (par augu lapām).
trauksmains Tāds, kam raksturīga trauksme, arī nemiers, satraukums (par cilvēku, tā raksturu, arī psihisku, fizioloģisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
piedzīvojums Tāds, kam raksturīgs dažādiem spilgtiem, satraucošiem notikumiem bagāts sižets.
vulkānisks Tāds, kam raksturīgs liels straujums, dedzīgums (parasti par cilvēku, dzīvnieku tā rakstura īpašībām, to izpausmi).
sarkanbaltsarkans Tāds, kam starp sarkaniem laukumiem, joslām, ir balts laukums, josla.
bezdibenīgs Tāds, kam šķietami nav pamata, dibena; ļoti dziļš.
vientiesīgs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes un ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere; tāds, kas bez pietiekama pamatojuma uzticas; naivs, lētticīgs.
punktains Tāds, kam uz ķermeņa, tā daļām ir raksturīgi punktveida plankumi, punkti (par dažiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, arī par dažiem augiem).
proporcionāls Tāds, kam vērtību attiecība nemainās (par, parasti diviem, atkarīgiem lielumiem).
vasarraibumains Tāds, kam, parasti uz sejas, ir vasaras raibumi.
vājš Tāds, kas (ko) veic slikti, neapmierinoši, ir nemākulīgs, neizdarīgs, arī ar zemu kvalifikāciju.
nevainojams Tāds, kas (ko) veic, izpilda atbilstoši noteiktām prasībām, bez kļūdām, trūkumiem.
transnacionāls Tāds, kas (parasti ekonomikā) pastāv, noris vairākās valstīs, ir attiecināms uz vairākām nācijām, tautām; starptautisks.
nemierīgs Tāds, kas (piem., no satraukuma) noris nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
īsts Tāds, kas (terminos) norāda uz pamatjēdzienu.
miermīlīgs Tāds, kas aizstāv mieru, cīnās par miera saglabāšanu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nadzīgs Tāds, kas aktīvi īsteno savu vēlēšanos, tieksmi.
uroģenitāls Tāds, kas anatomiski un funkcionāli ir gan izvadorgāns, gan dzimumorgāns.
sātīgs Tāds, kas apmierina izsalkuma sajūtu (par ēdienu).
pietiekams Tāds, kas apmierina kādas prasības, vajadzības.
nopietns Tāds, kas ar atbildību, apzinīgu attieksmi veic savu darbu un ir sasniedzis vērā ņemamus rezultātus.
pārāks Tāds, kas ar kādām īpašībām (piem., talantu, darba prasmi) ir labāks, spējīgāks par citiem, līdzīgiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
savdabīgs Tāds, kas ar kādām īpašībām diezgan ievērojami atšķiras no citiem, sev līdzīgiem.
nevienāds Tāds, kas ar kādu pazīmi, īpašību atšķiras (no kā); dažāds.
smieklīgs Tāds, kas ar ko neparastu, dīvainu, nepamatotu u. tml. izraisa smieklus, arī neizpratni, izsmieklu; arī jocīgs (2).
izcils Tāds, kas ar savām spējām, prasmi u. tml. ļoti atšķiras no citiem līdzīgiem.
mazs Tāds, kas ar savu skaitlisko vērtību nesasniedz kā cita līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
dabīgs Tāds, kas atbilst dabas likumiem, saskan ar (lietu, parādību) dabu, atbilst normālai notikumu attīstības gaitai.
dabisks Tāds, kas atbilst dabas likumiem, saskan ar (lietu, parādību) dabu, atbilst normālai notikumu attīstības gaitai.
pareizs Tāds, kas atbilst kādām normām, noteikumiem, prasībām.
morāls Tāds, kas atbilst morāles normām, tikumisks (par rīcību, nostāju u. tml.).
apmierinošs Tāds, kas atbilst prasībām, normām (parasti minimālām); pietiekams.
neizskaistināts Tāds, kas atbilst realitātei; tāds, kas ir parādīts, attēlots atbilstoši īstenībai, bez izskaistinājumiem.
moderns Tāds, kas atbilst sava laika prasībām, gaumei, arī jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem; mūsdienīgs.
klasisks Tāds, kas atbilst seno grieķu vai romiešu skaistuma ideālam.
labs Tāds, kas atbilst, ir piemērots vispārpieņemtām prasībām, nosacījumiem (par norisi, stāvokli, arī laiku, laika apstākļiem).
desmitreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto desmit, arī daudz reižu; desmitkārtējs.
aizmirsīgs Tāds, kas ātri aizmirst (ko).
iejūsmīgs Tāds, kas ātri iejūsminās, nonāk iejūsmā; tāds, kurā izpaužas iejūsma.
īss Tāds, kas ātri paiet, beidzas; nepietiekami ilgs.
saistīts Tāds, kas atrodas mijiedarbībā ar citām elementārdaļiņām vai ar ārējo lauku (par elementārdaļiņām); tāds, ko ierobežo šāda mijiedarbība (par fizikālām parādībām).
zems Tāds, kas atrodas šķietami tuvu zemei (piemēram, par mākoņiem, debesīm); tāds, kas atrodas tuvu horizontam (par sauli, mēnesi, zvaigznēm).
zemākais Tāds, kas atrodas zemā attīstības stadijā; primitīvs.
orbitāls Tāds, kas atrodas, noris kosmiskajā orbītā, paredzēts kustībai kosmiskajā orbītā.
zemmizas Tāds, kas atrodas, noris zem mizas.
starpatomu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp atomiem.
neaizmirstams Tāds, kas atstāj dziļu, paliekošu iespaidu un ko grūti vai neiespējami aizmirst.
iezīmīgs Tāds, kas atšķiras ar kādu raksturīgu īpašību, pazīmi.
spilgts Tāds, kas atšķiras ar ko īpašu un paliek atmiņā; tāds, kas atstāj lielu iespaidu; emocionāli iedarbīgs.
etnisks Tāds, kas attiecas uz (piem., personas) izcelsmi.
akadēmisks Tāds, kas attiecas uz akadēmiju (1), tai raksturīgs; zinātniski pārbaudīts, precīzs, pilnīgs.
bakterioloģisks Tāds, kas attiecas uz bakterioloģiju, ir ar to saistīts; mikrobioloģisks.
epidemioloģisks Tāds, kas attiecas uz epidemioloģiju, saistīts ar to.
frazeoloģisks Tāds, kas attiecas uz frazeoloģiju; tāds, kas raksturīgs frazeoloģismiem.
veclaicīgs Tāds, kas attiecas uz kādu no pagājušajiem laikposmiem; tāds, kam piemīt kādā no pagājušajiem laikposmiem radušās īpašības, pazīmes.
kriminālistisks Tāds, kas attiecas uz kriminālistiku, saistīts ar to.
kriminālprocesuāls Tāds, kas attiecas uz kriminālprocesu.
krimināltiesisks Tāds, kas attiecas uz krimināltiesībām, saistīts ar tām.
krimināls Tāds, kas attiecas uz krimināltiesībām.
kristālķīmisks Tāds, kas attiecas uz kristālķīmiju, saistīts ar to.
makroekonomisks Tāds, kas attiecas uz makroekonomiku, saistīts ar to.
mehānisks Tāds, kas attiecas uz mehāniku, saistīts ar ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem.
mikoloģisks Tāds, kas attiecas uz mikoloģiju, saistīts ar sēnēm vai sēnītēm.
mikrobioloģisks Tāds, kas attiecas uz mikrobioloģiju, saistīts ar to.
mikroekonomisks Tāds, kas attiecas uz mikroekonomiku, saistīts ar to.
mikroķirurģisks Tāds, kas attiecas uz mikroķirurģiju, saistīts ar to.
mineraloģisks Tāds, kas attiecas uz minerāliem, saistīts ar tiem.
mineraloģisks Tāds, kas attiecas uz mineraloģiju, saistīts ar to.
mistisks Tāds, kas attiecas uz mistiku (1), misticismu, saistīts ar to.
mitoloģisks Tāds, kas attiecas uz mitoloģiju, saistīts ar to.
antīks Tāds, kas attiecas uz seno grieķu vai romiešu kultūru, ir tai raksturīgs.
fiskāls Tāds, kas attiecas uz valsts ieņēmumiem.
pieņemams Tāds, kas atzīstams par pietiekami labu.
ūdens Tāds, kas aug ūdenstilpēs, arī mitrās vietās.
tramīgs Tāds, kas bieži izjūt nedrošību, bailes, arī nemieru (par cilvēkiem).
līgans Tāds, kas cilājas, viļņojas rāmi, vienmērīgi.
kājminams Tāds, kas darbināms ar kāju, minot paminu.
niķīgs Tāds, kas darbojas, funkcionē ar traucējumiem.
liberāls Tāds, kas darbojas, norisinās brīvi, bez ierobežojumiem un valsts iejaukšanās.
trokšņains Tāds, kas darbojoties rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
desmitprocentīgs Tāds, kas dod desmit procentus ienākuma.
ekonomisks Tāds, kas dod ekonomiju; materiāli, saimnieciski izdevīgs.
valdošs Tāds, kas dominē, ir galvenais; tāds, kas (kur) ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
dzīvs Tāds, kas dzīvo (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kas aug un attīstās (par augiem vai to daļām); pretstats: nedzīvs, miris.
svēts Tāds, kas dzīvojis īpaši Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
atomārs Tāds, kas eksistē atsevišķu atomu veidā; raksturīgs atsevišķiem atomiem.
līdzcietīgs Tāds, kas emocionāli pārdzīvo citu bēdas, nelaimi; ciešanas un vēlas palīdzēt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; līdzjūtīgs.
pussprādzis Tāds, kas funkcionē lēni, ar traucējumiem; tāds, kas ir gandrīz pārtraucis darbību.
narkotisks Tāds, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, izraisot, piem., labsajūtu, halucinācijas, miegu, nejutību.
domīgs Tāds, kas iegrimis domās, ir aizņemts ar domām.
sintētisks Tāds, kas iegūts, izveidots ķīmiskās sintēzes ceļā; tāds, kas izgatavots no ķīmiskā sintēzē iegūtām vielām.
patogēns Tāds, kas ierosina slimību (parasti par mikroorganismiem).
beznosacījuma Tāds, kas iestājas, notiek, pastāv bez īpašiem nosacījumiem.
saistīts Tāds, kas ietilpst kādā ķīmiskā savienojumā ar citām vielām.
stiprs Tāds, kas ievērojami ietekmē (ko), iedarbojas (uz ko), pārliecina (par ko), rada (ko); spēcīgs (6).
noteicošs Tāds, kas ievērojami ietekmē (ko), tāds, no kā (kas) ir atkarīgs; galvenais, būtisks.
stiprs Tāds, kas ievērojami ietekmē organismu (par vielu).
rupjš Tāds, kas ievērojami pārsniedz pieņemtās normas, standartus.
desmitgadīgs Tāds, kas ilgst desmit gadu; tāds, kas paredzēts desmit gadiem.
desmitgadu Tāds, kas ilgst desmit gadu; tāds, kas paredzēts desmit gadiem.
piecminūte Tāds, kas ilgst piecas minūtes.
saskretis Tāds, kas ir (parasti ļoti, viscaur) netīrs, klāts apkaltušiem, sacietējušiem netīrumiem.
emeritēts Tāds, kas ir aizgājis pensijā, saglabājot akadēmisko nosaukumu, titulu u. tml.
mazaizsargāts Tāds, kas ir aizsargāts daļēji, nepietiekami.
sarkanvaidzis Tāds, kas ir apaļš un sarkans vai ar sarkanu mizu (par augli).
mehanizēt Tāds, kas ir apgādāts ar mašīnām; tāds, ko veic ar mašīnām, mehānismiem.
motorizēts Tāds, kas ir apgādāts ar motoru darbināmiem transportlīdzekļiem.
smilšains Tāds, kas ir aplipis, klāts ar smiltīm.
pašapmierināts Tāds, kas ir apmierināts pats ar sevi.
rievains Tāds, kas ir ar izciļņiem un iedobumiem.
atvaļināts Tāds, kas ir atbrīvots, aizgājis no dienesta (parasti armijā).
rafinēts Tāds, kas ir attīrīts no piemaisījumiem (par pārtikas produktiem).
skaidrs Tāds, kas ir bez mākoņiem, miglas, dūmakas.
pusaizmirsts Tāds, kas ir daļēji aizmirsts; tāds, ko reti atceras, piemin.
pusizdzisis Tāds, kas ir daļēji izzudis no atmiņas; tāds, kas ir zaudējis spilgtumu, intensitāti.
prestižs Tāds, kas ir dārgs, augstvērtīgs, sabiedrībā atzīts; tāds, kas sabiedrībai liecina par labklājību, augstu dzīves kvalitāti, panākumiem u. tml.
sapņains Tāds, kas ir iegrimis domās, fantāzijās, dzīvo sapņu, iztēles pasaulē.
ultraātrs Tāds, kas ir ievērojami ātrāks par (kā) parasto ātrumu.
ultraīss Tāds, kas ir ievērojami īsāks par (kā) parasto garumu, arī ilgumu.
ultrajutīgs Tāds, kas ir ievērojami jutīgāks par (kā) parasto jutīgumu.
pārliels Tāds, kas ir ievērojami lielāks par parasto.
sīks Tāds, kas ir ievērojami mazāks par parasto, piem., savas dzimtas sugu, šķirņu lielumu.
miniatūrs Tāds, kas ir ievērojami mazāks, salīdzinot ar ko citu tajā pašā grupā.
trešais Tāds, kas ir ievērojami sarežģītāks, bīstamāks, nozīmīgāks u. tml. (salīdzinājumā ar ko citu tādu pašu).
sutīgs Tāds, kas ir intensīvs, ar augstu temperatūru un ir saistīts ar paaugstinātu mitruma pakāpi (piem., par siltumu).
uzsvērts Tāds, kas ir īpaši izcelts – par (kā, piemēram, darbības, parādības) pazīmi, īpatnību.
rags Tāds, kas ir izgatavots no šādiem dzīvnieku ragvielas izaugumiem.
izmisis Tāds, kas ir izmisumā; ļoti satraukts; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
izliekts Tāds, kas ir izveidots vai izveidojies lokveidā, ar izvirzījumiem.
sutīgs Tāds, kas ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par gaisu); tāds, kad gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par laikposmu, laikapstākļiem); tveicīgs, spiedīgs.
rūpīgs Tāds, kas ir kārtīgs, precīzs, ar apzinīgu attieksmi pret darbu, pienākumiem.
nodubļots Tāds, kas ir klāts ar dubļiem, netīrumiem.
mūsains Tāds, kas ir klāts ar vasaras raibumiem.
vilnains Tāds, kas ir klāts ar vilnas apmatojumu (par aitu, kazu, kamieli u. tml. zīdītājdzīvniekiem); tāds, kas ir izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju, audumu, apģērbu).
zemjains Tāds, kas ir klāts, notraipīts ar zemi.
ērts Tāds, kas ir labi, piemēroti izveidots; tāds, ko viegli un patīkami lietot.
skaidrs Tāds, kas ir labi, viegli uztverams, saprotams (piem., par faktu, ideju, tekstu, uzdevumu); tāds, kura uztverei, izpratnei nav nepieciešami precizējumi, paskaidrojumi u. tml.
tamlīdzīgs Tāds, kas ir līdzīgs kam iepriekš notikušam, bijušam vai minētam.
miltveida Tāds, kas ir līdzīgs miltiem; pulverveida.
suņveidīgs Tāds, kas ir līdzīgs sunim; tāds, kas ar kādu savu pazīmi atgādina suni.
nosvērts Tāds, kas ir līdzsvarots, mierīgs, arī noteikts (par cilvēku).
satrakots Tāds, kas ir ļoti nemierīgs, spēcīgs, ar spēcīgu iedarbību (par parādībām dabā).
trokšņains Tāds, kas ir ļoti skaļš, ar ievērojamiem trokšņa elementiem (par skaņām, parasti par mūziku).
svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml.; tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
viltīgs Tāds, kas ir mainīgs, rada nenoteiktu, aplamu priekšstatu (piem., par laika apstākļiem, kā drošumu, ietekmi).
pilngraudu Tāds, kas ir malts no neskrotētiem graudiem (par miltiem); tāds, kas ir pagatavots no miltiem, kuri ir malti no neskrotētiem miltiem.
mikls Tāds, kas ir mazliet klāts ar šķidrumu; mazliet mitrs.
lēns Tāds, kas ir mierīgs, ātri neuztraucas, nedusmojas.
aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts kritiskos brīžos, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
labsirdīgs Tāds, kas ir miermīlīgs, nav nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mirušais Tāds, kas ir miris.
nesekmīgs Tāds, kas ir neapmierinošs (par atzīmi, vērtējumu).
zems Tāds, kas ir negodīgs, cietsirdīgs, zemisks.
dumpīgs Tāds, kas ir nemierā (ar ko), vēršas (pret ko); tāds, kas aicina citus nepakļauties.
miltains Tāds, kas ir nobārstīts vai notraipīts ar miltiem.
nelaiķis Tāds, kas ir nomiris.
nomirušais Tāds, kas ir nomiris.
nopietns Tāds, kas ir noteikts, apvaldīts, izturas nosvērti, nemēdz jokot, smieties.
puņķains Tāds, kas ir notraipījies, notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas.
mēslains Tāds, kas ir notraipīts ar mēsliem, netīrumiem.
netīrs Tāds, kas ir notraipīts, ko klāj vai kurā ir netīrumi, kā paliekas.
obligāts Tāds, kas ir pamatots, noteikts ar likumu, noteikumiem vai rīkojumu un ir noteikti jāpilda, jāievēro; tāds, ko nevar brīvi izvēlēties; pretstats: brīprātīgs, fakultatīvs.
nelaimīgs Tāds, kas ir par cēloni nelaimei, nepatikšanām; tāds, kas vēstī par nelaimi.
vainīgs Tāds, kas ir par cēloni sarežģījumiem, kam nevēlamam; tāds, kam ir bojājums.
pretgaisa Tāds, kas ir paredzēts cīņai pret pretinieka lidaparātu uzbrukumiem.
smidzināms Tāds, kas ir paredzēts smidzināšanai (par vielu).
kosmoss Tāds, kas ir paredzēts, lai lidotu, uzturētos, strādātu šādā telpā; tāds, kas ir saistīts ar lidojumiem, uzturēšanos, darbu šādā telpā.
smalks Tāds, kas ir pareizi, arī patīkami, glīti veidots (parasti par sejas vaibstiem); tāds, kurā izpaužas inteliģence, arī izsmalcinātība.
snobisks Tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs; tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
metamorfizēts Tāds, kas ir pārveidojies, piem., paaugstinātas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
prasmīgs Tāds, kas ir paveikts, izdarīts ar labu prasmi.
kārtīgs Tāds, kas ir pietiekami labs, atbilst kādām prasībām.
pusapaļš Tāds, kas ir puse no veselus desmitus apzīmējoša skaitļa.
makroskopisks Tāds, kas ir redzams bez optiskiem instrumentiem, ierīcēm; pretstats: mikroskopisks.
gatavs Tāds, kas ir sagatavojies, sagatavots (ko veikt); tāds, kas ir ar mieru (ko darīt).
mantots Tāds, kas ir saglabājies no seniem valodas attīstības posmiem.
pilns Tāds, kas ir saistīts ar (kā, piem., kāda stāvokļa, norises, apstākļu) pastiprinātu, spēcīgu izpausmi.
piemiņa Tāds, kas ir saistīts ar (kā) atceri, pieminēšanu un godināšanu.
sovetisks Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisks; padomjlaika.
padomjlaika Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisks.
svešs Tāds, kas ir saistīts ar cilvēkiem, kuri nekad vēl nav redzēti, sastapti, kuri nav pazīstami; tāds, kas piemīt šādiem cilvēkiem.
iesaucams Tāds, kas ir saistīts ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā.
jautrs Tāds, kas ir saistīts ar jokiem, smiekliem.
kļūmīgs Tāds, kas ir saistīts ar kļūmi (1); tāds, ko izraisa kļūme (1).
ļauns Tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu, sliktu (piem., bēdām, nelaimi); tāds, kas izraisa ko ļoti nevēlamu.
plastisks Tāds, kas ir saistīts ar ķermeņa daļu, formu, funkciju atjaunošanu vai uzlabošanu ar ķirurģiskiem paņēmieniem.
smags Tāds, kas ir saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī bīstams dzīvībai; tāds, kas ir saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
sūrs Tāds, kas ir saistīts ar lielām grūtībām, smagiem pārdzīvojumiem (par laikposmu); ļoti grūts, sarežģīts (par darbību, apstākļiem u. tml.).
interaktīvs Tāds, kas ir saistīts ar mijiedarbību; tāds, kas nodrošina atgriezenisko saiti.
smags Tāds, kas ir saistīts ar postu, grūtībām, sarežģījumiem, rūpēm; grūts (3).
pastorāls Tāds, kas ir saistīts ar praktisko teoloģiju, mācītāja pienākumiem.
savs Tāds, kas ir saistīts ar runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz šo personu; tāds, kas izriet no runātāja, uzrunātās vai pieminētās personas.
pagrūts Tāds, kas ir saistīts ar samērā lielu trūkumu, rūpēm, sarežģījumiem.
tranzīts Tāds, kas ir saistīts ar šādiem pārvadājumiem.
sākums Tāds, kas ir saistīts ar šādu posmu, mirkli; tāds, kas pastāv, noris šādā posmā, mirkli.
kauja Tāds, kas ir saistīts ar šādu sadursmi, cīņu; tāds, kas tai paredzēts.
starptautisks Tāds, kas ir saistīts ar vairākām vai visām tautām, valstīm, arī attiecas uz tām, nosaka to attiecības (par sadarbību, sakariem, līgumiem u. tml.).
strups Tāds, kas ir samērā īss, paresns, ar, parasti noapaļotu, trulu galu bez smailes (par priekšmetiem, veidojumiem).
zvērināts Tāds, kas ir saņēmis atļauju (piem., licenci, sertifikātu) nodarboties (ar ko), kontrolēt (ko).
pilnvarots Tāds, kas ir saņēmis pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai.
sertificēts Tāds, kas ir saņēmis sertifikātu.
īgns Tāds, kas ir sapīcis, neapmierināts (ar ko); tāds, kas izturas nelaipni, ar nepatiku.
kašķains Tāds, kas ir saslimis ar kašķi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kura ādā ir kašķis (par ķermeņa daļām).
traks Tāds, kas ir saslimis ar trakumsērgu (par dzīvnieku).
vienkāršots Tāds, kas ir skaidrs, saprotams, arī elementārs, primitīvs; tāds, kam trūkst dziļuma.
bēšs Tāds, kas ir smilšu krāsā, brūnganīgs.
nesalīdzināms Tāds, kas ir tik atšķirīgs, ka to grūti vai neiespējami salīdzināt (ar ko).
nepārkāpjams Tāds, kas ir tik augsts vai liels, ka tam ir ļoti grūti vai neiespējami tikt pāri.
neizdzēšams Tāds, kas ir tik ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami padarīt par nebijušu.
nenovalkājams Tāds, kas ir tik izturīgs, ka to grūti vai neiespējami novalkāt.
nesalaužams Tāds, kas ir tik izturīgs, ka to ir grūti vai neiespējami salauzt, sabojāt.
nepiepildāms Tāds, kas ir tik liels, ka to ir ļoti grūti vai neiespējami piepildīt.
neaptverams Tāds, kas ir tik liels, plašs, milzīgs, ka to grūti vai neiespējami uztvert ar redzi vai izprast, aptvert apziņā.
nepanesams Tāds, kas ir tik nepatīkams, ka tā klātbūtni, saskarsmi ar to ir grūti vai neiespējami paciest.
nesalasāms Tāds, kas ir tik neskaidri uzrakstīts vai nepilnīgi saskatāms, ka to grūti vai neiespējami izlasīt.
neiznīcināms Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ka to grūti vai neiespējami iznīcināt.
nenovērtējams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvērtēt.
nepieejams Tāds, kas ir tik pašapzinīgs, neatsaucīgs, ka nerada citiem saskarsmes vēlmi, iespēju.
nenoliedzams Tāds, kas ir tik patiess, pareizs, ka to grūti vai neiespējami apšaubīt, noliegt.
neciešams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
neizturams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
nevaldāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt, vājināt (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
neatvairāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
nepanesams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
nepārvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
neaprakstāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, spilgts, ka to grūti vai neiespējami aprakstīt, izteikt vārdos.
nesaraujams Tāds, kas ir tik stiprs, noturīgs, ka to ir grūti vai neiespējami saraut, iznīcināt, sadalīt.
neatsverams Tāds, kas ir tik vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami ar ko aizstāt, atlīdzināt.
valgs Tāds, kas ir uzsūcis un satur mazliet šķidruma, tvaika (par priekšmetiem, vielām); mitrs.
mikls Tāds, kas ir uzsūcis, satur mazliet šķidruma; mazliet mitrs.
slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums lāšu, pilienu veidā; tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1).
oficiāls Tāds, kas ir valdības, administrācijas vai amatpersonas noteikts, izstrādāts, apstiprināts, izdots.
vājš Tāds, kas ir vārgs, nespēcīgs, arī, piem., slimības novārdzināts; tāds, kas slikti funkcionē, nav pietiekami labi attīstīts, arī ir vārgs, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām, orgāniem).
smalks Tāds, kas ir veidots ar dziļu izpratni, zināšanām, arī ar labu gaumi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
saistīts Tāds, kas ir veidots pēc dzejas metrikas likumiem.
memoriāls Tāds, kas ir veltīts, piem., izcila sportista piemiņai.
pažūt Tāds, kas ir zaudējis sākotnējo mitruma daudzumu; tāds, kura ūdens līmenis ir krities.
neizmērojams Tāds, kas ir, piem., tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami aptvert, novērtēt.
sirreāls Tāds, kas īstenībā šķietami neeksistē; reāli neizskaidrojams, neizprotams; mistisks, nereāls.
sirreālistisks Tāds, kas īstenībā šķietami neeksistē; šķietami, reāli neizskaidrojams, neizprotams, arī mistisks; sirreāls (1).
pirmšķirīgs Tāds, kas izceļas ar savām spējām, talantu, amata prasmi; arī izcils; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pirmklasīgs Tāds, kas izceļas ar savām spējām, talantu, amata prasmi; arī izcils.
metālkeramisks Tāds, kas izgatavots no metālkeramikas.
jocīgs Tāds, kas izjautrina, izraisa smieklus.
apmierināts Tāds, kas izjūt apmierinājumu, apmierinātību; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
laimīgs Tāds, kas izjūt laimi; tāds, kurā izpaužas laime.
svētlaimīgs Tāds, kas izjūt svētlaimi.
antiseptisks Tāds, kas iznīcina mikroorganismus vai aizkavē to attīstību.
dezinficējošs Tāds, kas iznīcina slimību izraisošos mikroorganismus.
nīcīgs Tāds, kas iznīkst, zūd, nav mūžīgs; arī mirstīgs.
stiprs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā, parasti ievērojami, pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
liels Tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi; tāds, kas izpaužas iespējami pilnīgi vai augstā pakāpē.
postošs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (uz ko); postīgs (1).
postīgs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (uz ko); postošs (1).
simpātisks Tāds, kas izraisa (kādā) emocionāli labvēlīgu attieksmi (par cilvēku, arī par cilvēka izskatu, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.).
simpātisks Tāds, kas izraisa (kādā) emocionāli labvēlīgu attieksmi, patiku, arī tieksmi iegūt to (piem., par priekšmetiem).
glaimojošs Tāds, kas izraisa (kādā) patīkamas izjūtas, tīksmi.
erotisks Tāds, kas izraisa dzimumtieksmi, stimulē to.
vilinošs Tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); tāds, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
urdīgs Tāds, kas izraisa nemieru, neatlaidīgi nodarbina.
trauksmains Tāds, kas izraisa nemieru, satraukumu.
odiozs Tāds, kas izraisa pret sevi negatīvu attieksmi; negatīvi slavens, ekscentrisks.
smieklīgs Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību; jocīgs (1); uzjautrinošs.
amizants Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību; jocīgs, uzjautrinošs.
nervozs Tāds, kas izraisa spēcīgu, parasti ilgstošu, satraukumu, nemieru (piem., par apstākļiem).
šausminošs Tāds, kas izraisa šausmas, šausmina; šausmīgs.
tīksms Tāds, kas izraisa tīksmi; tāds, kurā izpaužas tīksme; tīksmīgs.
tīksmīgs Tāds, kas izraisa tīksmi; tīksms.
sāpīgs Tāds, kas izraisa, piem., ar nelaimi, psihiskām ciešanām saistītu dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli.
iteratīvs Tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas, vai darbību, kas notiek ar pārtraukumiem.
svēts Tāds, kas izteikti pozitīvi pilnīgi atšķiras no ikdienišķā; tāds, kas ir saistīts ar Dieva izpausmi, atklāsmi.
untumains Tāds, kas izturas cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi.
lēnīgs Tāds, kas izturas mierīgi, lēnprātīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lādzīgs Tāds, kas izturas mierīgi, nav nikns (par dzīvniekiem).
lāga Tāds, kas izturas mierīgi, nav nikns (par dzīvniekiem).
lēns Tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvniekiem).
lēnīgs Tāds, kas izturas miermīlīgi, paklausīgi; tāds, kas nav nikns (par dzīvniekiem).
nīgrs Tāds, kas izturas nelaipni, skarbi; tāds, kas ir sapīcis, neapmierināts (ar ko); īgns.
neaprēķināms Tāds, kas izturas, rīkojas impulsīvi, iepriekš neparedzami.
neprātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem, arī pārgalvīgs, pārdrošs.
prātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā saskaņā ar pārdomātiem, apzināti pieņemtiem lēmumiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kreolisks Tāds, kas izveidojies (kā) mijiedarbībā.
pārskatāms Tāds, kas izveidots uzskatāmi; viegli uztverams, saprotams.
neizsīkstošs Tāds, kas jūtami nesamazinās, nebeidz pastāvēt.
padots Tāds, kas kādā (piem., administratīvā, ekonomiskā) sistēmā ir pakārtots augstākam posmam, lielākai varai; pakļauts.
pleķains Tāds, kas klāts ar traipiem, plankumiem.
labs Tāds, kas kvalitatīvi atbilst (kāda) vēlmēm, apmierina (kādu).
slikts Tāds, kas kvalitatīvi neatbilst (kāda) vēlmēm, neapmierina (kādu).
paliekošs Tāds, kas laika gaitā nezaudē savu nozīmi un vērtību; nezūdošs.
paliekams Tāds, kas laika gaitā nezaudē savu nozīmi, vērtību; nezūdošs.
mitrumcaurlaidīgs Tāds, kas laiž (sev) cauri, neaiztur mitrumu.
daudzsološs Tāds, kas liecina par (kā) veiksmīgu attīstību, iespējamiem panākumiem.
nopietns Tāds, kas liecina par atbildīgu, apzinīgu attieksmi; rūpīgs, pamatīgs.
iedzēris Tāds, kas lietojis alkoholiskus dzērienus un ir manāmi apreibis.
luminiscents Tāds, kas luminiscē; tāds, kurā izmantota luminiscence.
spēcīgs Tāds, kas ļoti kairina (parasti ožu); tāds, kas ievērojami ietekmē organismu (parasti par vielu); stiprs (5).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasti līmeni, pakāpi; milzīgs.
šokējošs Tāds, kas ļoti pārsteidz (parasti nepatīkami).
glaudīgs Tāds, kas maigi, patīkami kļaujas, skaras klāt.
rūcīgs Tāds, kas mēdz rūkt (2), paust savu neapmierinātību.
zemsirdīgs Tāds, kas meklē pašlabumu, ir savtīgs, negodīgs, arī zemisks.
dzīvespriecīgs Tāds, kas mīl dzīvi, saskata tajā labo; optimistisks; tāds, kurā izpaužas dzīvesprieks.
mirdzošs Tāds, kas mirdz; ļoti spožs.
mirdzīgs Tāds, kas mirdz; mirdzošs.
sils Tāds, kas mitinās, uzturas silā.
neaptraipīts Tāds, kas nav apkaunots, ir godīgs un tikumiski nevainojams.
neapmierināts Tāds, kas nav apmierināts (ar ko).
neatminams Tāds, kas nav atminams vai izzināms, izskaidrojams.
rets Tāds, kas nav blīvs vai kurā ir caurumi, spraugas.
skrajš Tāds, kas nav blīvs, biezs (parasti par miglu, mākoņiem).
tīrs Tāds, kas nav notraipījies (par dzīvnieku, tā ķermeņa daļām); tāds, kas nav aplipis ar smiltīm, dubļiem (par augiem).
apriors Tāds, kas nav pamatots uz pieredzi, neizriet no pieredzes, novērojumiem; tāds, kas radies teorētiski.
viegls Tāds, kas nav piesātināts, blīvs, nav koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, dūmiem, garaiņiem u. tml.).
mazaktīvs Tāds, kas nav pietiekami aktīvs.
vārgs Tāds, kas nav pietiekami attīstījies, tāds, kas nav stiprs, stingrs (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
nenosvērts Tāds, kas nav pietiekami noteikts, līdzsvarots, mierīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nevērīgs Tāds, kas nav pietiekami rūpīgs, uzmanīgs; arī paviršs, nolaidīgs (pret sevi, savu darbu, pienākumiem u. tml.).
nespēcīgs Tāds, kas nav pietiekami spēcīgs, stiprs; nevarīgs, nespējīgs, vājš.
jēls Tāds, kas nav pietiekami stingrs; vārgs, nevarīgs.
pasauss Tāds, kas nav pietiekami sulīgs.
neuzmanīgs Tāds, kas nav pietiekami uzmanīgs; tāds, kas neizrāda, nepievērš (kam) pietiekamu uzmanību; izklaidīgs, nevērīgs.
nepilnīgs Tāds, kas nav pilnīgi ideāls; tāds, kam ir trūkumi.
neracionāls Tāds, kas nav racionāls, saprātīgs, lietderīgs, ekonomisks.
nerafinēts Tāds, kas nav rafinēts un attīrīts no piemaisījumiem.
civils Tāds, kas nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem vai policiju; pretstats – militārs.
privāts Tāds, kas nav saistīts ar cilvēka dienesta pienākumiem, to pildīšanu.
bezkompromisa Tāds, kas nav saistīts ar kompromisu.
viegls Tāds, kas nav saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī nav bīstams dzīvībai (par slimību, ievainojumu u. tml.); tāds, kas noris bez grūtībām, lielām fiziskām ciešanām, arī tāds, kas noris strauji (par fizioloģisku procesu); tāds, kas nav saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
pieejams Tāds, kas nav saistīts ar lieliem izdevumiem vai sarežģījumiem; tāds, kas ir pieņemams ļaužu vairākumam.
lēts Tāds, kas nav saistīts ar lieliem izdevumiem.
neformāls Tāds, kas nav saistīts ar oficiālām attiecībām, noteikumiem, formalitāšu ievērošanu; neoficiāls, brīvs.
neoficiāls Tāds, kas nav saistīts ar stingri noteiktām attiecībām, noteikumiem, formalitāšu ievērošanu u. tml.; neformāls, brīvs.
kluss Tāds, kas nav saistīts ar straujām kustībām; mierīgs.
vājš Tāds, kas nav spēcīgs, tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā nesasniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā, to izpausmi).
viegls Tāds, kas nav spilgti izteikts (par psihiska stāvokļa izpausmi).
lēns Tāds, kas nav straujš, ar mierīgu tempu.
neizturēts Tāds, kas nav uzglabāts pietiekami ilgi un nav ieguvis vēlamo gatavības pakāpi.
saraustīts Tāds, kas nav viengabalains; tāds, kā veidojumā ir neregulāri pārtraukumi.
neapzinīgs Tāds, kas neapzinās savas rīcības jēgu, nozīmi; tāds, kam nav atbildības, pienākuma izjūtas.
nedabisks Tāds, kas neatbilst dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai; tāds, kas nav parasts, normāls.
neloģisks Tāds, kas neatbilst loģikas likumiem; tāds, kam trūkst pamatojuma, savstarpējas sakarības; nesaprotams.
antisanitārs Tāds, kas neatbilst sanitārijas nosacījumiem, prasībām.
slikts Tāds, kas neatbilst, ir nepiemērots vispārpieņemtām prasībām, nosacījumiem (par norisi, stāvokli, arī laiku, laika apstākļiem).
uzmedots Tāds, kas neatvairāmi tiecas iegūt kādu par sievu (vīru), arī iegūt (kāda) draudzību.
nesaistīts Tāds, kas neietilpst kādā ķīmiskā savienojumā ar citām vielām; brīvs.
brīvs Tāds, kas neietilpst ķīmiskā savienojumā ar citām vielām; nesaistīts.
neizvēlīgs Tāds, kas neizvirza īpašas prasības; tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi apstākļi.
mitrumnecaurlaidīgs Tāds, kas nelaiž (sev) cauri, aiztur mitrumu.
nekustīgs Tāds, kas nemaina savu atrašanās vietu; tāds, kas ir bez plūsmas, strāvojumiem.
nerunīgs Tāds, kas nemēdz daudz runāt; tāds, kas runā vai atbild uz jautājumiem ļoti īsi, nelabprāt.
saticīgs Tāds, kas nemēdz ķildoties, strīdēties, tāds, kas labprāt uztur labas, mierības attiecības (par cilvēku, cilvēku grupu, arī dzīvnieku).
nekustīgs Tāds, kas nemēdz pietiekami kustēties, rosīties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nerimts Tāds, kas nenorimst, ir nemitīgā kustībā, darbībā.
nepiekāpīgs Tāds, kas nepieļauj atkāpšanos (piem., no sava uzskata, viedokļa); tāds, kas nelokāmi, arī stūrgalvīgi paliek pie sava.
nesamierināms Tāds, kas nepieļauj samierināšanos vai kompromisu (ar ko).
neplīstošs Tāds, kas neplīst (parasti par stiklu, stikla izstrādājumiem).
nesaimniecisks Tāds, kas nerīkojas saimnieciski, ekonomiski izdevīgi.
neiepriecinošs Tāds, kas nesagādā prieku, gandarījumu; tāds, par ko nevar būt apmierināts.
sauss Tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti nelielā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., vielu, priekšmetu grupā.
nekāds Tāds, kas nespēj ko veikt pietiekami labi.
nejutīgs Tāds, kas neuztver vai vāji uztver kairinātājus un nereaģē uz tiem (par organismiem, to daļām).
kaitniecisks Tāds, kas nevēlami vai postoši iedarbojas (uz ko), ir kaitīgs.
ļauns Tāds, kas nevēlami, kaitīgi iedarbojas.
mainīgs Tāds, kas nomaina cits citu; tāds, kas mijas ar ko citu.
sedatīvs Tāds, kas nomierina nervu sistēmu.
vieglprātīgs Tāds, kas nopietni nenovērtē savu rīcību, savu attieksmi (pret ko), arī savas rīcības varbūtējās sekas.
draudīgs Tāds, kas norāda uz iespējamām briesmām, nelaimi.
draudošs Tāds, kas norāda uz iespējamām briesmām, nelaimi.
smags Tāds, kas noris ar grūtībām, traucējumiem (par elpu, elpošanu).
smagnējs Tāds, kas noris ar samērā lielām grūtībām, traucējumiem (par elpu, elpošanu).
tekošs Tāds, kas noris bez traucējumiem, pārtraukumiem, raiti.
rāms Tāds, kas noris mierīgi, netraucēti, tāds, kurā nav satraucošu notikumu, sarežģījumu.
saraustīts Tāds, kas noris nevienmērīgi, neritmiski, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem.
posmveida Tāds, kas noris pa posmiem.
pēcgarantijas Tāds, kas noris pēc garantijas termiņa beigām.
maksimāls Tāds, kas noris vai izpaužas iespējami vai pieļaujami visintensīvākajā veidā; vislielākais.
pilnasinīgs Tāds, kas noris, izpaužas aktīvi, pilnvērtīgi; tāds, kas ir saistīts ar šādu norisi, izpausmi.
īss Tāds, kas noris, tiek veikts dažos mirkļos.
kūtrs Tāds, kas norisinās šķietami ilgi.
momentāns Tāds, kas norisinās, notiek ļoti ātri; acumirklīgs.
terminēts Tāds, kas noslēgts uz noteiktu laiku; tāds, kam ir noteikts termiņš.
aritmisks Tāds, kas notiek ar ritma traucējumiem, kas neiekļaujas ritmā (parasti par sirdsdarbību, pulsu).
nevardarbīgs Tāds, kas notiek bez vardarbības, nav saistīts ar vardarbību; miermīlīgs.
gluds Tāds, kas notiek, norit bez aizķeršanās, bez sarežģījumiem, kavējumiem.
spiedīgs Tāds, kas paaugstinātas temperatūras un mitruma piesātinājuma dēļ izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu); arī tāds, kas intensīvi, nepatīkami karsē.
paklausīgs Tāds, kas pakļaujas citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
nopietns Tāds, kas pamatojas uz patiesām jūtām, patiesu vēlēšanos, ieinteresētu attieksmi.
empīrisks Tāds, kas pamatots uz pieredzi, iegūts no novērojumiem un eksperimentiem.
dokumentārs Tāds, kas pamatots, apstiprināts ar dokumentiem, rakstiskiem pierādījumiem.
inerts Tāds, kas parastajos apstākļos ir ķīmiski neaktīvs.
smiltis Tāds, kas parasti aug smilšainās augsnēs (par augiem, to sugām).
ļaunpieminīgs Tāds, kas parasti ilgi, ar ļaunu atceras, piemin (ko).
smiltis Tāds, kas parasti ir sastopams smiltājos, smilšainās vietās (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām).
aizmāršīgs Tāds, kas parasti vai bieži aizmirst (ko).
līdzjūtīgs Tāds, kas pārdzīvo un izprot citu bēdas, nelaimi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
glābšana Tāds, kas paredzēts palīdzībai nelaimes gadījumos, tāds, kas paredzēts pasargāšanai no nelaimes gadījumiem, avārijām.
gods Tāds, kas paredzēts svētkiem, svinībām vai svinīgiem gadījumiem.
izejams Tāds, kas paredzēts viesībām, svētkiem u. tml. gadījumiem.
grēcīgs Tāds, kas pārkāpj reliģiski ētiskās pamatnormas (baušļus); tāds, kam ir trūkumi, vājības.
virslimita Tāds, kas pārsniedz (kā) limitu.
grandiozs Tāds, kas pārsteidz ar savu lielumu, apjomu; milzīgs.
neizsmeļams Tāds, kas pastāv tik lielā apjomā, pārpilnībā, ka to visu ir grūti vai neiespējami izmantot.
neskaitāms Tāds, kas pastāv, ir tik lielā skaitā, daudzumā, ka to grūti vai neiespējami aptvert, saskaitīt.
starpepidēmiju Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp epidēmijām.
kairs Tāds, kas patīkami satrauc, valdzina, rosina juteklisku tieksmi.
mažorīgs Tāds, kas pauž gaišu, pozitīvu noskaņu; jautrs, priecīgs, optimistisks.
lādzīgs Tāds, kas pauž mieru, labestību.
reformistisks Tāds, kas pauž reformisma uzskatus.
piesardzīgs Tāds, kas pauž šādu attieksmi.
oficiāls Tāds, kas pauž, atspoguļo valsts varas administrācijas vai amatpersonas atzītu viedokli; tāds, kas ir atzīts, pieņemts par pareizu.
piesātināts Tāds, kas pavadīts rosīgi, intensīvi, notikumiem bagāts – par laikposmu.
nevainojams Tāds, kas paveikts atbilstoši noteiktām prasībām, bez kļūdām, trūkumiem.
vidējs Tāds, kas pēc lieluma, intensitātes pakāpes ir starp galējiem lielumiem, intensitātes pakāpēm (piemēram, starp lielu un mazu, augstu un zemu, smagu un vieglu).
pirmais Tāds, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir nozīmīgāks, arī visnozīmīgākais (salīdzinājumā ar ko citu).
viņējais Tāds, kas pieder, attiecas uz minēto cilvēku; viņa, viņas.
savs Tāds, kas pieder, piemīt runātājam, uzrunātajai vai pieminētajai personai, ir daļa no tās.
vājš Tāds, kas pietiekami nenodrošina (kā) darbību, eksistenci (par dažādu organisma sistēmu funkcijām, fizioloģisku stāvokli).
sīkmanīgs Tāds, kas pievērš pārmērīgu uzmanību sīkumiem, kam nesvarīgam, nebūtiskam; sīkumains.
sīkumains Tāds, kas pievērš pārmērīgu uzmanību sīkumiem, kam nesvarīgam, nebūtiskam.
neapstrīdams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (piem., par domu, uzskatu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt.
neapgāžams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (piem., par domu, uzskatu); tāds, kura nepatiesumu ir grūti vai neiespējami pierādīt.
ķēpīgs Tāds, kas prasa ilgu laiku, ir saistīts ar ilgstošām grūtībām, sarežģījumiem.
dārgs Tāds, kas prasa lielus materiālus līdzekļus, tāds, kas saistīts ar lieliem izdevumiem.
saimniecisks Tāds, kas prot labi saimniekot; tāds, kas liecina par šādu prasmi.
dzīvespriecīgs Tāds, kas rada dzīvesprieku, optimismu.
griezīgs Tāds, kas rada nepatīkamas, arī sāpīgas sajūtas, nepatīkami kairina.
trokšņains Tāds, kas rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par darbību, norisi).
trokšņains Tāds, kas rada nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
smilšstrūklas Tāds, kas rada smilšu strūklu (par iekārtu, ierīci u. tml.); tāds, kurā izmanto smilšu strūklu (par darbību, procesu).
dzēlīgs Tāds, kas rada sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.).
neizdzēšams Tāds, kas rada tik dziļu, spēcīgu iespaidu, ka to grūti vai neiespējami aizmirst.
vecāki Tāds, kas rada, ir radījis jaunus organismus (par organismiem).
raustīgs Tāds, kas raustās (1), ir nevienmērīgs, ar pārtraukumiem.
mikroskopisks Tāds, kas redzams tikai ar mikroskopu; tāds, ko veic ar mikroskopu; pretstats: makroskopisks.
nekrietns Tāds, kas rīkojas, izturas negodīgi, zemiski; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
acumirklīgs Tāds, kas rodas, noris vienā mirklī, pēkšņi; īslaicīgs, ļoti ātri pārejošs.
rosinošs Tāds, kas rosina, rada ierosmi.
atklāts Tāds, kas runā vaļsirdīgi, neslēpjot savas domas, attieksmi.
kuriozs Tāds, kas saista uzmanību, uzjautrina ar neparastību (piem., kādu ačgārnību); jocīgs, amizants.
pasmags Tāds, kas saistās ar samērā lielām grūtībām, sarežģījumiem (piem., par laikposmu).
pašzemes Tāds, kas saistīts ar dzimto zemi savu dzīvesvietu, mūsu pašu.
hidrodinamisks Tāds, kas saistīts ar hidrodinamiku, tai raksturīgs.
histoloģisks Tāds, kas saistīts ar histoloģiju, tai raksturīgs; tāds, kas saistīts ar audu mikroskopisko struktūru.
bīstams Tāds, kas saistīts ar iespējamu nelaimi, briesmām, risku; tāds, kas var būt par cēloni nelaimei, lielai neveiksmei.
paramilitārs Tāds, kas saistīts ar jauniešu interesi par valsts aizsardzību, militāru ģērbšanās stilu u. tml.
sentimentāls Tāds, kas saistīts ar jūtām, pārdzīvojumiem.
bēdīgs Tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piem., ar nelaimi, zaudējumu); tāds, kas izraisa bēdas, skumjas, sliktu garastāvokli; neiepriecinošs, nepatīkams, slikts.
grūts Tāds, kas saistīts ar nabadzību, postu, dažādiem sarežģījumiem, bēdām u. tml.
nemierīgs Tāds, kas saistīts ar nemieriem, asiem konfliktiem, bruņotu cīņu.
krimināls Tāds, kas saistīts ar noziegumiem; noziedzīgs, sodāms.
ņirdzīgs Tāds, kas saistīts ar ņirgāšanos; tāds, kurā izpaužas ļauns izsmiekls, ņirgāšanās.
sūrs Tāds, kas saistīts ar sāpīgiem, smagiem pārdzīvojumiem; tāds, kas izraisa sāpīgu, smagu pārdzīvojumu.
nopietns Tāds, kas saistīts ar spēcīgām, patiesām jūtām, to izpausmi.
dramatisks Tāds, kas saistīts ar spēcīgiem pārdzīvojumiem.
hidrodinamisks Tāds, kas saistīts ar šķidrumu kustību un mijiedarbību.
toponīmisks Tāds, kas saistīts ar toponīmiju, toponīmiku.
totēmisks Tāds, kas saistīts ar totēmismu.
traģisks Tāds, kas saistīts ar traģēdiju vai lielu nelaimi.
urķīgs Tāds, kas saistīts ar vēlmi sīki izpētīt, iedziļināties, noskaidrot.
ģeocentrisks Tāds, kas saistīts ar Zemi kā centru.
elpu aizraujošs tāds, kas sajūsmina, pārsteidz.
aizrautīgs Tāds, kas sajūsmina, valdzina; aizraujošs.
aizraujošs Tāds, kas sajūsmina, valdzina.
senaizmirsts Tāds, kas samērā ilgu laiku jau ir aizmirsts.
divsējumu Tāds, kas sastāv no diviem sējumiem.
salikts Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem vārdiem, diviem vai vairākiem vārdu savienojumiem (par gramatiskām formām); pretstats: vienkāršs.
milzu Tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu, arī par priekšmetu, vielu u. tml. kopumu); milzīgs.
posmains Tāds, kas sastāv no posmiem – par augiem, to daļām.
posmains Tāds, kas sastāv no posmiem – par dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
posmains Tāds, kas sastāv no posmiem – parasti par priekšmetiem.
posmveida Tāds, kas sastāv no posmiem; tāds, ko veido posmi.
trīssējumu Tāds, kas sastāv no trim sējumiem.
daudzmiljonu Tāds, kas sastāv no vairākiem vai daudziem miljoniem vienību.
daudzsējumu Tāds, kas sastāv no vairākiem vai daudziem sējumiem.
desmitprocentīgs Tāds, kas satur desmit procentus (kādas vielas).
miltains Tāds, kas satur miltus.
organisks Tāds, kas satur oglekli, ķīmiskos savienojumus ar to; tāds, kas ir saistīts ar šādiem savienojumiem, raksturīgs tiem.
problemātisks Tāds, kas satur problēmu; tāds, kas saistīts ar grūtībām, sarežģījumiem.
pasauss Tāds, kas satur samērā maz mitruma.
smilšains Tāds, kas satur smiltis.
zemjains Tāds, kas satur zemi.
mijiedarbīgs Tāds, kas savstarpēji iedarbojas (cits uz citu); tāds, kurā pastāv mijiedarbība.
zemsedze Tāds, kas sedz zemi, augsni.
lielisks Tāds, kas sevišķi izceļas ar augsti vērtējamām cilvēciskām īpašībām, amata, darba u. tml. prasmi.
saldskābs Tāds, kas slēpj neapmierinātības, nepatikas izpausmi (piem., par smaidu, sejas izteiksmi).
kraupjains Tāds, kas slimo ar kraupi – par augiem, to daļām; tāds, kur ir kraupja bojājumi.
smējīgs Tāds, kas smejas; tāds, kas mēdz bieži smieties.
sausumizturīgs Tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem).
spēcīgs Tāds, kas spēj ievērojami ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt (ko) – par cilvēkiem, to grupām.
izturīgs Tāds, kas spēj ilgi darboties bez traucējumiem (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
antibiotisks Tāds, kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
seksuāls Tāds, kas spēj izraisīt dzimumtieksmi; juteklisks (2); tāds, kam ātri izraisās dzimumuzbudinājums.
dzīvotspējīgs Tāds, kas spēj pastāvēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
zibsnīgs Tāds, kas spīd, mirdz, paužot jūtas, emocijas (par acīm, skatienu).
dimants Tāds, kas spoži mirdz, laistās.
neticams Tāds, kas šķiet tik nereāls vai pārspīlēts, ka to grūti vai neiespējami pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai.
nepieēdināms Tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt; tāds, kas vienmēr ir izsalcis.
jaundzimis Tāds, kas tikko vai nesen ir piedzimis.
sasodīts Tāds, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; tāds, kas izraisa nepatiku, neapmierinātību, dusmas.
higroskopisks Tāds, kas uzsūc mitrumu.
vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (piem., slimībām, ievainojumiem) – par organismu, tā daļām, fizioloģisku stāvokli u. tml.
mazjutīgs Tāds, kas vāji uztver kairinātājus un vāji reaģē uz tiem (par organismiem, to daļām).
izturīgs Tāds, kas var izturēt kā ietekmi (par priekšmetu, vielu); tāds, kas ātri nenolietojas.
desmitprocentīgs Tāds, kas veido desmit procentus (no kā).
terigēns Tāds, kas veidojas no sauszemes iežu un minerālu atlūzām un graudiem.
keramisks Tāds, kas veidots no keramikas.
megalītisks Tāds, kas veidots no milzīgiem akmens bluķiem (megalītiem).
gaumīgs Tāds, kas veidots, darināts ar gaumi; tāds, kas atbilst labas gaumes prasībām.
meistarīgs Tāds, kas veikts ar izcilu prasmi, zināšanām, talantu.
tīrs Tāds, kas veikts nevainojami.
pirmējs Tāds, kas vispirms rodas kādas ķīmiskas reakcijas, procesa rezultātā; primārs.
teratogēns Tāds, kas, iedarbodamies uz (cilvēka un dzīvnieka) organismu, rada organismā kroplības, anomālijas.
uzbāzīgs Tāds, kas, izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmē (par psihisku norisi).
neatlaidīgs Tāds, kas, pārvarot grūtības, šķēršļus, nelokāmi cenšas sasniegt mērķi, īstenot iecerēto, nodomāto.
uzmācīgs Tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmē (piemēram, par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
aizņemt Tāds, ko (kāds) ir aizņēmies.
nepārredzams Tāds, ko (piem., šķēršļu vai lieluma, plašuma dēļ) ir grūti vai neiespējami ietvert savā redzes lokā, pārredzēt.
negatīvs Tāds, ko apzīmē ar mīnusa zīmi.
pozitīvs Tāds, ko apzīmē ar plusa zīmi.
nevaldāms Tāds, ko grūti vai neiespējami savaldīt, apvaldīt (par cilvēku).
netverams Tāds, ko grūti, pat neiespējami sajust, uztvert, arī konstatēt.
neaizsniedzams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami (piem., pārvietojoties) sasniegt, arī aizsniegt.
neaizstājams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizstāt ar ko citu.
nesamaksājams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami atlīdzināt.
neizdibināms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami izdibināt, saprast; neizprotams.
neizsakāms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami izpaust, izsacīt vārdos.
nemanāms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami pamanīt, ieraudzīt.
nepārskatāms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami pārskatīt, uztvert, aptvert, izprast.
nenosakāms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami precīzi noteikt, konstatēt.
nesamaksājams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami samaksāt.
nesamērojams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami samērot, salīdzināt ar ko citu; nesalīdzināms.
neuzvarams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami uzvarēt, pārspēt bruņotā cīņā.
nepiepildāms Tāds, ko ir ļoti grūti vai neiespējami īstenot, realizēt.
neizpildāms Tāds, ko ir ļoti grūti vai pat neiespējami izpildīt, īstenot.
neiedomājams Tāds, ko ir neiespējami iedomāties, aptvert, saprast; arī ārkārtīgs.
elegants Tāds, ko izdara glīti, ar lielu prasmi, meistarību.
periodisks Tāds, ko izdod regulāri, noteiktos termiņos (par iespieddarbiem).
eksperimentāls Tāds, ko izmanto eksperimentiem, mēģinājumiem; tāds, kur eksperimentē.
mehānisks Tāds, ko izraisa ķermeņu iedarbība vai ķermeņu mijiedarbība.
relatīvs Tāds, ko izsaka vai aprēķina ar attiecību starp lielumiem, vienu no tiem pieņemot par pamatlielumu; pretstats: absolūts.
milimetrīgs Tāds, ko mērī milimetros.
viegls Tāds, ko nav grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar nelielu fizisku spēku, piepūli, saspridzinājumu; tāds, kas nav saistīts ar grūtībām, sarežģījumiem, kas neprasa lielu psihisku piepūli.
viegls Tāds, ko nav grūti sagremot, asimilēt, arī tāds, kurā ir maz uzturvielu, kas nav sātīgs (par ēdienu, barību).
mežonīgs Tāds, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nepieļaujams Tāds, ko nedrīkst pieļaut, ar ko nedrīkst samierināties.
mitrumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā mitrums.
termoizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra; siltumizturīgs.
paranormāls Tāds, ko nepēta vai nevar izskaidrot oficiālā zinātne (piem., telepātija, ekstrasensu spējas, kontaktēšanās ar mirušo gariem).
submikroskopisks Tāds, ko nevar saskatīt ar mikroskopu.
salizturīgs Tāds, ko nevēlami neietekmē, nebojā (samērā) zema temperatūra.
impulsīvs Tāds, ko nosaka acumirklīga ierosme; tāds, kas veidojas acumirklīgas ierosmes ietekmē.
pirmstermiņa Tāds, ko paveic, īsteno pirms termiņa.
bēdas Tāds, ko piemeklējusi nelaime, posts, tāds, kas saistīts ar nelaimi, postu.
nemirstīgs Tāds, ko saglabā atmiņā, piemin daudzas paaudzes.
tveicīgs Tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi un kas ir arī samērā mitrs (par gaisu).
ezoterisks Tāds, ko spēj uztvert, saprast, izskaidrot tikai daži izredzētie; mistisks.
ērts Tāds, ko var paveikt viegli, bez liekas piepūles (par darbību); tāds, kad var justies labi, patīkami (par stāvokli).
viennozīmīgs Tāds, ko var uztvert, saprast skaidri, nepārprotami, arī tieši.
kombinēts Tāds, ko veic ar vairākiem dažādiem paņēmieniem (parasti par darbību, procesu).
desmitkārtējs Tāds, ko veic desmit reizes; tāds, kas notiek vai atkārtojas desmito reizi.
notariāls Tāds, ko veic notārs; tāds, kas ir saistīts ar notāra darbību, uzdevumiem.
netīrs Tāds, ko veicot rodas traipi, netīrumi u. tml. uz apģērba, ķermeņa.
desmitkārtīgs Tāds, ko veido desmit kārtas.
dzimts Tāds, kur (kāds) ir dzimis un pavadījis bērnību.
pārpilns Tāds, kur (kas) izpaužas ļoti spēcīgi; tāds, kas ir saistīts ar (kā) ļoti spēcīgu izpausmi.
staigns Tāds, kur (kas) samērā viegli grimst, stieg iekšā (piem., par zemi, augu segu, vietu).
maskulīns Tāds, kur dominē vīrieši; tāds, kas raksturīgs vīriešiem.
sutīgs Tāds, kur gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi un kur ir grūti elpot (parasti par telpu).
sauss Tāds, kur ir (parasti ievērojami) pazemināts mitruma daudzums (par zemi, augsni); tāds, kur ir (parasti ievērojami) pazemināts mitruma daudzums augsnē (par dārzu, tīrumu u. tml.).
dūmains Tāds, kur ir daudz dūmu; tāds, kas ir dūmiem piekvēpis.
dobumains Tāds, kur ir dobumi, iedobumi.
omulīgs Tāds, kur ir ērti, patīkami uzturēties; mājīgs.
nelīdzens Tāds, kur ir grumbas, krokas, sīki izaugumi.
nepārejams Tāds, kur ir grūti vai neiespējami pārvietoties; tāds, kam ir grūti vai neiespējami pārkļūt.
iedobumains Tāds, kur ir iedobumi (par virsmu).
krūmains Tāds, kur ir krūmi.
snaudulīgs Tāds, kur ir miers, klusums (piem., par apkārtni, dabu).
miglains Tāds, kur ir migla; tāds, ko klāj migla.
trokšņains Tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par vietu, telpu, vidi); tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par laikposmu).
mājīgs Tāds, kur ir patīkami atrasties, uzturēties; tāds, kur var ērti justies (parasti par telpām).
smilšains Tāds, kur ir smilts pamats, augsne (par apvidu, zemes gabalu u. tml.); tāds, ko klāj smilšu slānis.
vasarraibumains Tāds, kur ir vasaras raibumi.
neomulīgs Tāds, kur nav patīkami uzturēties; nemājīgs.
trauksmains Tāds, kur noris strauja kustība, strauji notikumi.
nebrīvs Tāds, kur pastāv ierobežojumi, aizliegumi.
stacionārs Tāds, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem (par ārstniecības iestādi).
mehānisks Tāds, kur tiek izmantoti mehānismi (1).
cauraudzis Tāds, kur treknums mijas ar liesumu.
mīlīgs Tāds, kur var labi, patīkami justies (par telpu).
antīks Tāds, kurā aizgūti seno grieķu vai romiešu mākslas elementi.
salns Tāds, kura apmatojumā mijas balti un brūni vai rudi laukumi un kuram ir melna vai brūna aste.
pogains Tāds, kura apmatojumā, apspalvojumā ir ieapaļi, gaiši plankumi.
stūrains Tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, izvirzījumi u. tml. (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
kantains Tāds, kura apveidi līdzīgi lauztām līnijām, stūriem, izvirzījumiem u. tml.
kristālisks Tāds, kura atomi, molekulas izvietotas stingri noteiktā regulārā kārtībā un veido kristālrežģi (par vielu).
radioaktīvs Tāds, kura atomu kodoli spontānā sabrukšanas procesā pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa kodolos.
labsirdīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir iejūtīga, labvēlīga, miermīlīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neģēlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir zemiska, ļaunprātīga, nelietīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
labdabīgs Tāds, kura attieksme, izturēšanās pret citiem ir labvēlīga, miermīlīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
siltummīlošs Tāds, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi.
neizprotams Tāds, kura būtību, jēgu, nozīmi ir grūti vai neiespējami izprast.
neizskaidrojams Tāds, kura būtību, jēgu, nozīmi ir grūti vai neiespējami izskaidrot.
stingrs Tāds, kura darbība, rīcība, izturēšanās ir (parasti) nemainīga, saskaņota ar noteiktu izpratni, idejām, noteiktiem atzinumiem (par cilvēku).
hronikāls Tāds, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi (par literāru darbu, kinofilmu).
plakans Tāds, kura garums, platums ir ievērojami lielāks par šķērsgriezumu vai biezumu un kuram ir līdzena virsma.
supletīvs Tāds, kura gramatiskās formas ir datrinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem (piem., es – manis). Supletīva forma – gramatiskā forma, kurā gramatiskā nozīme izteikta ar saknes maiņu.
nepanesams Tāds, kura iedarbība ir tik nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami paciest.
neciešams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
neizturams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
mazbudžeta Tāds, kura iegādei, izveidei, organizēšanai u. tml. nav jāieplāno lieli tēriņi; ekonomisks, lēts.
saskanīgs Tāds, kurā ir apvienotas vairākas skaņas, skaņu kopumi.
samezglot Tāds, kurā ir audu paresninājumi, izaugumi.
caurumains Tāds, kurā ir caurumi.
stiegrains Tāds, kurā ir gari, samērā stingri audu veidojumi (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
viļņveidīgs Tāds, kurā ir kāpumi un kritumi.
krikumains Tāds, kurā ir krikumi.
skops Tāds, kurā ir nepietiekama daudzveidība (piem., par sugām, ģintīm u. tml.); nepietiekami attīstījies, arī vājš, nespēcīgs (par augiem, dzīvniekiem).
slēgts Tāds, kurā ir noteikti piedalīšanās nosacījumi, ierobežojumi (piem., sapulce).
saraustīts Tāds, kurā ir vairākkārtīgi pārtraukumi; nesakarīgs.
propelleris Tāds, kurā izmanto šādu ierīci (par iekārtām, mehānismiem u. tml.).
ekscentrisks Tāds, kurā izmantoti asi kontrastaini, pārsteidzoši paņēmieni, komiski efekti.
apliecinošs Tāds, kurā izpaužas apstiprinoša, labvēlīga attieksme; tāds, kas pauž šādu attieksmi.
autoritatīvs Tāds, kurā izpaužas autoritāte (1); tāds, ko pieņem bez iebildumiem.
pieglaimīgs Tāds, kurā izpaužas glaimi, lišķība, iztapība.
izmisīgs Tāds, kurā izpaužas izmisums; tāds, ko dara izmisumā.
smējīgs Tāds, kurā izpaužas izsmiekls, zobgalība; zobgalīgs.
gards Tāds, kurā izpaužas labsajūta, bauda (par smiekliem).
samtains Tāds, kurā izpaužas maigums, labsirdība; patīkami tembrēts, pievilcīgs.
tramīgs Tāds, kurā izpaužas nedrošība, bailes, arī nemiers.
nemierīgs Tāds, kurā izpaužas nemiers, satraukums, uzbudinājums.
noraidošs Tāds, kurā izpaužas noliedzoša, arī nelabvēlīga attieksme; tāds, kas pauž šādu attieksmi.
optimistisks Tāds, kurā izpaužas optimisms.
uzticīgs Tāds, kurā izpaužas pārliecība par labvēlīgu attieksmi pret sevi.
gaišs Tāds, kurā izpaužas pozitīvas īpašības, piem., optimisms.
neprofesionāls Tāds, kurā izpaužas profesionalitātes trūkums; nepietiekami kvalitatīvs.
samierniecisks Tāds, kurā izpaužas samierināšanās (ar esošo stāvokli), iecietīgums (pret ko nevēlamu).
drūms Tāds, kurā izpaužas smagi pārdzīvojumi, nomāktība.
smejošs Tāds, kurā izpaužas smiekli, jautrība.
saspringts Tāds, kurā izpaužas uztraukums, nemiers, arī konfliktam tuvs stāvoklis; sasprindzināts (2).
sasprindzināts Tāds, kurā izpaužas uztraukums, nemiers, arī konfliktam tuvs stāvoklis.
samierinošs Tāds, kurā izpaužas vēlēšanās samierināt, arī samierināties.
zaimojošs Tāds, kurā izpaužas zaimi.
nejauks Tāds, kura izskats vai izturēšanās izraisa nepatiku, noraidošu attieksmi; tāds, kam piemīt kas nepatīkams.
nemierīgs Tāds, kura izturēšanās, uzvedība nav mierīga, nosvērta; tāds, kas ir pastiprināti kustīgs, satraukts, uzbudināts.
mežonīgs Tāds, kura lielums, intensitāte ievērojami pārsniedz pierastās, parastās robežas.
kārtīgs Tāds, kura lietām, apģērbam, īpašumam u. tml. raksturīga sakārtotība, tīrība; tāds, kas ir disciplinēts, ar apzinīgu attieksmi pret darbu.
robains Tāds, kura mala ir nelīdzena, ar robiem; tāds, kam ir izvirzījumi un iedobumi.
starains Tāds, kura malām, galiem u. tml. ir samērā šauri, tievi, no kāda centra virzīti veidojumi.
nepiesātināts Tāds, kura molekulā starp atomiem ir viena vai vairākas dubultsaites.
silīcijorganisks Tāds, kura molekulās silīcija atomi ir saistīti ar oglekli.
avitaminozs Tāds, kurā nav kāda vitamīna; tāds, kas saistīts ar avitaminozi.
nemīlīgs Tāds, kurā nav mājīguma; tāds, kurā nav patīkami uzturēties.
viegls Tāds, kurā nav rūpju, grūtību (par stāvokli, apstākļiem), tāds, kas noris bez sarežģījumiem, grūtībām (par darbību, norisi).
precīzs Tāds, kura parametra īstā vērtība atbilst tā nominālajai vērtībai; tāds, kurā izpaužas šāda atbilstība.
neapšaubāms Tāds, kura patiesīgums neizraisa nekādas šaubas (piem., par domu, uzskatu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apšaubīt.
skaidrs Tāds, kura pazīmes pilnīgi atbilst kādiem priekšstatiem, nojēgumiem.
zemisks Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir nekrietna, netikumiska, arī ļauna.
lejasvācu Tāds, kurā runā Ziemeļvācijas zemienes vācieši (par izloksnēm, to grupām u. tml.).
trokšņains Tāds, kura runa, izturēšanās, darbība rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
sakarīgs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir sakārtoti sistēmiskā, loģiskā, labi uztveramā secībā (piem., par tekstu, domāšanas procesu, darbību kopumu).
vientiesīgs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere.
zemisks Tāds, kura saturā izpaužas kas nekrietns, netikumisks, arī ļauns. zemiski vārdi.
romantisks Tāds, kura saturs saistās ar mīlestības tēmu, emocionāliem pārdzīvojumiem.
saulains Tāds, kurā saules starojumu ilgu laikposmu neaiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. un kuram (parasti) ir raksturīgs silts, arī karsts klimats (par teritoriju, zemi u. tml.).
traģikomisks Tāds, kurā skumjais saistīts ar komisko.
piesātināts Tāds, kurā starp oglekļa atomiem ir tikai vienkāršās saites.
sātīgs Tāds, kurā tiek pilnīgi apmierināta izsalkuma sajūta.
amorfs Tāds, kura uzbūve nav kristāliska (par vielu, kuras atomi vai molekulas izvietotas haotiski).
šūnains Tāds, kura uzbūvei ir raksturīgas poras ar neregulāriem veidojumiem, iedobumiem.
objektīvs Tāds, kura uzskati, runa un rīcība atbilst īstenībai, ir patiesi, brīvi no aizspriedumiem un subjektīvas attieksmes.
aizspriedumains Tāds, kura uzskatus un rīcību ietekmē aizspriedumi; tāds, kurā izpaužas aizspriedumi.
neķītrs Tāds, kura uzvedība, rīcība vai runa ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu; netikumisks, amorāls.
nepazīstams Tāds, kura vārds, personība nav zināmi; tāds, kas nav tuvāk iepazīts.
desmitlatu Tāds, kura vērtība ir desmit latu (par naudas zīmi Latvijas Republikā).
desmitrubļu Tāds, kura vērtība ir desmit rubļu (par naudas zīmi).
reljefs Tāds, kura virsmā ir izciļņi, padziļinājumi; tāds, kas ir ar izciļņiem un padziļinājumiem.
robains Tāds, kura virsmā ir regulāri padziļinājumi un pacēlumi.
stacionārs Tāds, kura, parasti fizikālie, raksturojumi nemainās laikā; arī pastāvīgs, nemainīgs.
nenogurdināms Tāds, kuru ir grūti vai neiespējami nogurdināt; fiziski izturīgs, aktīvs, enerģijas pilns.
nenomazgājams Tāds, no kā grūti vai neiespējami atbrīvoties.
ienesīgs Tāds, no kura iegūst pietiekami lielu peļņu, ienākumus.
neizbraucams Tāds, pa kuru braucot ir grūti vai neiespējami pārvietoties.
neizbrienams Tāds, pa kuru ejot, brienot ir grūti vai neiespējami pārvietoties.
pēdīgais Tāds, par ko (par kuru) ir tikko runāts, kas ir tikko minēts.
pēdējais Tāds, par ko ir runāts, kas ir minēts tikko (pēc kā cita, iepriekšēja).
skābjizturīgs Tāds, uz ko skābes neiedarbojas nevēlami, tāds, ko skābes nebojā.
netīrs Tāds, uz kura apģērba, ķermeņa ir netīrumi, kā paliekas (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
uzticība Tāds, uz kura attieksmi, rīcību (kādu uzdevumu veikšanā) pilnīgi paļaujas (piemēram, sabiedriskā struktūrā).
sterils Tāds, uz kura virsmas vai kurā nav mikroorganismu.
hiperbola Tādu plaknes punktu ģeometriskā vieta, kuru attālumiem līdz diviem noteiktiem punktiem ir nemainīga starpība.
taksidermists Taksidermijas speciālists.
eskadrons Tanku vienība dažu valstu armijās.
vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu) [Lymnocryptes minimus].
okupants Tas (cilvēks, arī valsts, armija), kas veic okupāciju, piedalās tās īstenošanā.
prieks Tas (notikums, parādība, apstākļi u. tml.), kas izraisa šādu emocionālu stāvokli, arī apmierinājumu, labsajūtu.
kāpēcītis Tas (parasti bērns), kas nemitīgi uzdod jautājumus.
grīste Tas (piem., dūmi, putekļi), kas vēja, gaisa pūsmas ietekmē pārvietojas spirālveidā vai lieliem vāliem.
komforts Tas (piem., ērtības, labi sadzīves apstākļi), kas (cilvēkam) rada labsajūtu, apmierinātību.
saslaukas Tas (piem., gruži, atkritumi, atliekas), kas ir saslaucīts kopā.
noslēpums Tas (piem., paņēmiens, metode), kas ir zināms tikai vienam vai dažiem.
zemsedze Tas (piemēram, kūdra, salmi), ar ko sedz zemi, augsni.
smerdeklis Tas (tāds), kas smird.
smirdoņa Tas (tāds), kas stipri smird.
vajadzīgs Tas, bez kā grūti vai neiespējami iztikt.
līčlocis Tas, kam ir līkumaina forma – izliekumi un ieliekumi; līklocis.
intervents Tas, kas (parasti militāri) iejaucas citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās.
labums Tas, kas apmierina noteiktas cilvēka (materiālās vai garīgās) vajadzības, atbilst cilvēka, sabiedrības interesēm, centieniem.
halāls Tas, kas atbilst islāma noteikumiem, parasti – produktu kopums, kurus atļauj lietot islāmticīgo uztura likumi.
labs Tas, kas atbilst morāles normām, ideālam, šā ideāla iemiesojums; pozitīvo īpašību izpausme.
atminējums Tas, kas atklāts minot; pareizā atbilde, kas atrasta uzminot.
tīkls Tas, kas cilvēku, parasti nevēlami, ierobežo, saista, ietekmē.
dzīvs Tas, kas dzīvo; pretstats: mirušais.
veldze Tas, kas garīgi spēcina, iepriecina, rada mierinājumu.
iekarotājs Tas, kas iekaro, pakļauj citu zemi, tautu.
gigants Tas, kas ir ārkārtīgi liels, milzīgs, nozīmīgs.
tālbraucējs Tas, kas ir ieguvis prasmi, tiesības veikt, vadīt tālus braucienus pa jūras vai sauszemes ceļiem.
grēcinieks Tas, kas ir izdarījis kādu pārkāpumu, rīkojies nosodāmi.
monstrs Tas, kas ir ļoti liels, milzīgs un neglīts.
pirmais Tas, kas ir minēts iepriekš, vispirms (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
nogulas Tas, kas ir nogulsnējies; nogulsnes, nosēdumi.
aloģisms Tas, kas ir pretrunā loģikas likumiem.
netīra lieta tas, kas ir pretrunā pastāvošajiem likumiem; negodīgs, noziedzīgs darījums.
gaumes lieta tas, kas ir saistīts ar gaumi, tas, ko nosaka gaume.
zemisks Tas, kas ir saistīts ar ko nekrietnu, netikumisku, arī ļaunu.
pilnvarots Tas, kas ir saņēmis pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai.
komisms Tas, kas izraisa smieklus, rada jautrību; komiskums.
komika Tas, kas izraisa smieklus, rada jautrību.
pabiras Tas, kas kādā procesā ir nobiris, nokritis; paliekas, pārpalikumi.
medusmaize Tas, kas kādam ir ļoti pa prātam, ļoti patīkami, ar ko var pievilināt.
kārums Tas, kas kādam ļoti garšo (piem., saldumi).
mirdzeklis Tas, kas mirdz, spīd.
nebūšanas Tas, kas nav vēlams, izraisa neapmierinātību; nekārtības.
lāsts Tas, kas nomāc, moka, ļoti apgrūtina, dara (kādu) nelaimīgu, izraisa nelaimi, postu.
gals Tas, kas palicis pāri pēc (kā gara, gareniski veidota) apstrādes, lietošanas; sīki atgriezumi, atliekas.
piedauzības akmens tas, kas rada iemeslu pārmetumiem, neapmierinātībai, nepatikai.
motivācija Tas, kas rada vēlmi, gribu ko darīt; kādas darbības, rīcības stimuls.
kuriozs Tas, kas saista uzmanību, uzjautrina ar neparastību (piem., kādu ačgārnību); tas, kas ir jocīgs, amizants.
sovetisms Tas, kas saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisms.
izdošana Tas, kas saistīts ar naudas tērēšanu; arī izdevumi.
mazohists Tas, kas seksuālu apmierinājumu gūst, izjūtot sāpes vai pazemojumu.
sasodīts Tas, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; tas, kas izraisa nepatiku, neapmierinātību, dusmas.
veldze Tas, kas veldzē (1); tas (parasti mitrums, šķidrums), ar ko var veldzēties (1).
trafarets Tas, ko atdarina (parasti) bez radošas pieejas, oriģinalitātes meklējumiem; šablons (2).
bagāža Tas, ko cilvēks ir uzkrājis, uzņēmis sevī (piem., zināšanas, emocijas).
fanfara Taurei līdzīgs metāla pūšaminstruments bez ventiļiem.
gumiņš Tauriņziežu augu sakņu izaugumi, kuros asimilējas slāpeklis.
harmonijs Taustiņinstruments, kam gaisu ar kājminamām plēšām pievada pats spēlētājs un kas skan līdzīgi ērģelēm.
maori Tauta, Jaunzēlandes pirmiedzīvotāji.
kalmiki Tauta, Kalmikijas pamatiedzīvotāji.
tamili Tauta, kas dzīvo Tamilnadas štatā Indijas dienvidos, kā arī Šrilankā un Malaizijā.
komieši Tauta, Komi Republikas pamatiedzīvotāji.
šumeri Tauta, senās Dienvidmezopotāmijas iedzīvotāji.
somi Tauta, Somijas pamatiedzīvotāji.
pakalpojumu sfēra tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
pakalpojumu joma tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
karnevāls Tautas svētki ar masku gājieniem, dejām, teatralizētiem uzvedumiem un citām izpriecām (sākotnēji pirms gavēņa).
māņi Tautas ticējumi; arī maģijas paņēmieni.
papardes zieds tautas ticējumos – brīnumains zieds, kas Jāņu naktī uzplaukst papardei un nes mīlētājiem laimi.
variācija Tautasdziesmas teksts, kas no pamatvarianta atšķiras ar minimālām valodiskām iezīmēm.
mazākumtautība Tautība, kuras pārstāvji kādā valstī, salīdzinot ar pamatiedzīvotājiem, ir mazākumā; nacionālā minoritāte.
derīgie izrakteņi tautsaimniecībā izmantojami minerāli, ieži.
somugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piem., somi, igauņi, ungāri, udmurti).
salavecis Tautu ticējumos, paražās – vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemassvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
intendants Teātra vai operas administrators.
ritēt Tecēt, plūst (par šķidrumiem).
tehnicisms Tehnikas, tās principu, paņēmienu plašs, arī pārmērīgs izmantojums cilvēku, sabiedrības darbībā.
vulkanizēt Tehnoloģiskā procesā (kaučuku) pārvērst gumijā.
zilais putns teiksmains putns, kas simbolizē laimi.
ķengāties Teikt zemiskus, apvainojošus vārdus, izteicienus; saukt kādu šādos vārdos.
ņemt mutē vārdus teikt, pieminēt, lietot savā runā.
predikativitāte Teikuma pamatnozīme, kas saistīta ar sintaktisko formu izteikto satura attieksmi pret īstenību.
izteicējs Teikuma virsloceklis, kas izsaka teikuma galveno pazīmi (darbību, stāvokli, īpašību, kvalitāti).
teikuma priekšmets teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs; substantīvs.
konteksts Teksta daļa, arī teksts, kas nepieciešams, lai pareizi saprastu (kādas valodas vienības, piem., vārda, teikuma) nozīmi.
paragrāfs Teksta neliela, patstāvīga daļa (numurēta un apzīmēta ar īpašu zīmi §), kas sākas jaunā rindā.
interpolācija Teksta papildināšana ar autoram nepiederošiem vārdiem vai teikumiem; šādi veikti teksta labojumi.
karbonizēt Tekstilrūpniecībā – apstrādāt (vilnu, pusvilnu) ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem.
manufaktūra Tekstilrūpniecības izstrādājumi; audumi.
priekšvārds Teksts (grāmatas, brošūras u. tml. sākumā), kurā izteikti autora vai citas personas iepriekšēji paskaidrojumi, piezīmes (par šo grāmatu, brošūru u. tml.).
redukcija Tekstveides paņēmiens – viena vai vairāku teikuma komponentu izlaidums.
karstais tālrunis telefona numurs, pa kuru var nekavējoties saņemt informāciju, ziņot par pārkāpumiem, paust savu viedokli u. tml.
radioteleskops Teleskops kosmisko objektu radiostarojuma uztveršanai un fiksēšanai.
stājskulptūra Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar arhitektūras veidojumiem; stājtēlniecība.
stājtēlniecība Tēlniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar arhitektūras veidojumiem; stājskulptūra.
groteska Tēlojuma veids literatūrā un mākslā, kuram raksturīgs kariķējums vai komisks pārspīlējums, asi, negaidīti kontrasti.
izteiksmes līdzekļi tēlošanas stilistiskie paņēmieni.
karikatūra Tēlotājas mākslas (parasti grafikas) žanrs, kam raksturīgs smieklīgs pārspīlējums, lai panāktu komisku efektu; šāds mākslas darbs.
stājmāksla Tēlotājas mākslas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīts ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
sakristeja Telpa (baznīcā), kur tiek glabāti dievkalpojumam nepieciešamie piederumi un kur garīdznieki sagatavojas dievkalpojumam.
aktu zāle telpa (parasti mācību iestādē), kurā noris svinīgi pasākumi.
kopētava Telpa vai norobežota vieta, kur ir (parasti vairāki) kopējamie aparāti un kur var kopēt.
šņorbēniņi Telpa virs skatuves, kurā izvietota skatuves aparatūra un dekorāciju pacelšanas mehānismi.
starptelpa Telpa, kas atrodas starp citām (galvenajām) telpām, arī telpa, vieta starp veidojumiem u. tml.
auditorija Telpa, kur lasa lekcijas, referātus, rīko seminārus (parasti augstskolās).
līķu kambaris telpa, kurā novieto mirušos; kapliča.
stāvoklis Telpiskais izkārtojums, novietojums (priekšmetiem, veidojumiem, parādībām dabā u. tml.).
dubultlogs Telpu siltinošas tehnoloģijas logs, kam vienā rāmī blīvi iestiprināti divi stiklojumi.
turēt uz grauda tēmēt šaujamieroci (uz kādu).
sangvinisks temperaments temperaments, kam raksturīga aktivitāte, kustīgums un intensīva, dinamiska psihisko procesu norise.
flegmatiskais temperaments temperaments, kam raksturīgs mierīgums, savaldīgums, lēna darbību veikšana.
kvantu ķīmija teorētiskās ķīmijas nozare, kas pēta ķīmisko savienojumu uzbūvi un īpašības, izmantojot kvantu mehānikas principus un metodes.
kinētika Teorētiskās mehānikas nozare, kas pēta ķermeņu kustību (dinamiku) un stāvokli (statiku) atkarībā no ķermeņiem pieliktajiem spēkiem.
smilšu (spēļu) terapija terapijas veids, kurā cilvēks, izmantojot smiltis, ūdeni un figūriņas, var izteikt to, ko nevar pastāstīt vārdiem, atbrīvoties no spriedzes, dusmām, bailēm u. tml.
ārzona Teritorija (kādā valstī) vai valsts, kurā ir ļoti zemi nodokļi vai to vispār nav.
tieces rajons teritorija, kurā pastāvīgie ekonomiskie un sociālie sakari ir saistīti ar kādu ekonomisku centru.
stacija Terminālmezgls vai starpmezgls, kur izvietotas datu apstrādes vai pārsūtīšanas iekārtas un ar tām saistītā programmatūra (datoru tīklā).
terminologs Terminoloģijas speciālists.
terminoloģija Terminu kopums, sistēma (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē).
siltumapstrāde Termiska (dažādu materiālu, vielu) apstrāde.
siltapstrāde Termiska (parasti pārtikas produktu) apstrāde; siltumapstrāde.
siltumapstrāde Termiska (pārtikas produktu) apstrāde.
atlaidināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (parasti rūdītu tēraudu), lai samazinātu tā cietību un trauslumu; pieļaut, ka sakarstot (rūdīts tērauds) zaudē cietību.
atkvēlināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (piem., tēraudu, čugunu), lai palielinātu (tā) plastiskumu, sastāva viendabīgumu.
tvaicēt Termiski apstrādāt (ko) ar piesātinātu vai pārkarsētu ūdens tvaiku.
bulgurs Termiski apstrādāti, smalcināti kviešu graudi.
uzpūsts perlīts termiski apstrādāts perlīts, porains materiāls, ko izmanto par vieglo pildvielu, ražojot siltumizolējošus materiālus un par sorbentu, īpaši jūrā izplūdušas naftas savākšanai.
rūdītais stikls termiski apstrādāts stikls, kas kļūst vairākkārt izturīgāks par parasto stiklu un plīstot sadrūp sīkos, neasos gabaliņos.
kausēt Termiski iedarbojoties, pārvērst viendabīgā masā, materiālā.
svaigā veidā termiski neapstrādājot.
zaļbarība Termiski neapstrādāti augu valsts uzturlīdzekļi (cilvēka) pārtikā.
svaigs Termiski neapstrādāts (par pārtikas produktiem, parasti augļiem, dārzeņiem).
zaļš Termiski neapstrādāts.
termorezistors Termistors.
termoķīmija Termodinamikas nozare, kas pēta siltuma procesus ķīmiskās reakcijās, vielu agregātstāvokļa maiņās u. tml.
izotermisks process termodinamisks process, kas noris, nemainoties temperatūrai.
kritiskais stāvoklis termodinamisks stāvoklis, kad zūd atšķirība starp vielas gāzveidīgo un šķidro fāzi.
trēns Tērpa (parasti kleitas) mugurdaļas pagarinājums tā, ka tas slīd pa zemi.
ietetovēt Tetovējot ieveidot (ķermeņa daļā attēlu, zīmi).
pamāte Tēva sieva attiecībā pret sava vīra iepriekšējās laulības bērniem (parasti, ja bērnu īstā māte ir mirusi).
vuārisms Tiekšanās gūt seksuālu apmierinājumu, novērojot citu cilvēku seksuālās darbības.
aizstāvēt Tiesas procesā atspēkot apsūdzību, minēt pierādījumus (kā) labā.
aizstāvēties Tiesas procesā atspēkot pret sevi vērsto apsūdzību, minēt pierādījumus sev par labu.
spriedums Tiesas procesuāls akts civiltiesas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā; tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
servitūts Tiesības ar noteiktiem ierobežojumiem lietot cita īpašumu; tiesības ierobežot īpašnieka rīcību viņa īpašumā.
dispozīcija Tiesību normas daļa, kurā izklāstīti normas nosacītie rīcības noteikumi.
krimināltiesības Tiesību normas, kas reglamentē, kāda veida darbība kvalificējama par noziegumu, kādi ir sodi par šādas darbības izdarīšanu un kādā kārtībā šie sodi piespriežami; attiecīgā tiesību nozare.
civiltiesības Tiesību normas, kas regulē ģimenes, īpašuma, mantošanas, līgumiskās un citas attiecības sabiedrībā.
procesuālās tiesības tiesību normu kopums, kas regulē attiecības, kuras rodas, izmeklējot noziegumus, izskatot un iztiesājot krimināllietas un civillietas.
kazuistika Tiesību noteikšana (likumdošanā) pēc konkrētiem gadījumiem, ignorējot vispārējos principus.
kriminālprocesuālās tiesības tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanu, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
miertiesnesis Tiesnesis, kas strādā miertiesā.
skaidri un gaiši tieši, nepārprotami.
skropstiņas Tievi šūnas citoplazmas diegveida vai sarveida izaugumi, kas spēj ritmiski kustēties.
klūga Tievs, lokans (parasti kārkla) dzinums, atvase, ko izmanto pinumiem.
viennozīmība Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai); monosēmija.
monosēmija Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai); viennozīmīgums.
dzeltens kā vasks Tīkami dzeltens; gaiši dzeltens.
rastrs Tīklveida sistēma, kas sastāv no daudziem noteiktā veidā izvietotiem vienāda tipa elementiem (piem., caurumiem, lēcām, spoguļiem) un sadala gaismas staru plūsmu atsevišķos elementos (izmanto, piem., attēla reproducēšanā); tīklaine.
tīklaine Tīklveida sistēma, kurā noteiktā veidā uz virsmas izvietoti vienāda tipa elementi (piem., caurumi, lēcas, pikseļi displeja ekrānā).
grimt aizmirstībā tikt aizmirstam, nepieminētam.
izzust no atmiņas tikt aizmirstam.
izgaist Tikt aizmirstam.
aiziet Tikt aizsūtītam, aizgādātam (par pasta sūtījumiem).
apmigloties Tikt apmiglotam.
ietīties Tikt apņemtam (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms; būt grūti saskatāmam (tumsā).
satīties Tikt apņemtam, parasti pilnīgi, no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.).
atainoties Tikt atainotam (mākslas darbā); tikt uzskatāmi parādītam.
demobilizēties Tikt atvaļinātam no armijas, obligātā karadienesta.
izstrēbt (savārīto) putru tikt galā ar radītajiem sarežģījumiem; novērst izdarīto aplamību.
ienākt prātā tikt iedomātam, atminētam.
nākt prātā tikt iedomātam, atminētam.
nākt galvā tikt iedomātam, atminētam.
uzglabāties atmiņā tikt iegaumētam, netikt aizmirstam.
iemiesoties Tikt iemiesotam.
mesties Tikt izrunātam ar pārtraukumiem (par vārdiem), pa laikam aprauties (par runas, skaņu plūsmu).
figurēt Tikt nosauktam, pieminētam.
saņemt Tikt pakļautam (piem., kāda cilvēka, sabiedrības morālai iedarbībai), izjust (kāda cilvēka, sabiedrības) attieksmi.
pārkārtoties Tikt pārkārtotam, pārveidotam (piem., par ekonomiku).
iešauties prātā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
iešauties galvā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
iekrist galvā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
ieskriet galvā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
iekrist prātā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
ieskriet prātā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
iet Tikt sūtītam, atrasties ceļā (par pasta sūtījumiem).
bezgrēcīgs Tikumiski nevainojams, tāds, kam nav grēku.
morālā seja tikumiski principi, tiem atbilstoša uzvedība.
morāle Tikumisks secinājums (no kā), vispārīga tikumiska atziņa.
daiļš Tikumisks, cildens.
nosēdbaseins Tilpne šķidruma attīrīšanai no piemaisījumiem, kas attiecīgajā šķidrumā grimst vai uzpeld.
pinte Tilpuma mērvienība – 0,568 l (Lielbritānijā), 0,473 l (šķidrumiem) un 0,550 l (beramām vielām ASV).
dekalitrs Tilpuma mērvienība – desmit litru [dl].
kubikmilimetrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens milimetrs [mm [3]].
vortāls Tīmekļa vietne, kas nodrošina informāciju par konkrētas nozares resursiem un pakalpojumiem; vertikālais portāls; nozares portāls.
vietņvedis Tīmekļa vietnes veidotājs un/vai uzturētājs, administrators.
parastais mārsils timiāns.
nesadalītā peļņa tīrās peļņas daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā pēc nodokļu atskaitījumiem, un ko var sadalīt starp uzņēmuma īpašniekiem.
komercija Tirdzniecība, tirdznieciski darījumi.
tirdzniecības preferences tirdzniecības atvieglojumi, kas paredzēti starptautiskos līgumos.
rafinēt Tīrīt no piemaisījumiem (dabas vielas, tehniskus produktus).
ķemmēt Tīrīt, glaust ar ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
satīrīt Tīrot atbrīvot (piem., telpu, apkārtni) no atkritumiem, netīrumiem.
iztīrīt Tīrot pilnīgi atbrīvot (piem., priekšmetu, telpu, platību) no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša.
titultitrs Titrs, kurā minēts filmas, televīzijas pārraides nosaukums.
lielmeistars Tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā un dambretē.
spazma Toniska muskuļu saraušanās, ko izraisa traucējumi nervu impulsu pārvadē un daži vielmaiņas traucējumi.
toponīmists Toponīmijas, toponīmikas speciālists.
kama Tradicionāls igauņu nacionālās virtuves produkts – no rupji samaltiem un grauzdētiem rudzu, kviešu un miežu graudiem un sausajiem zirņiem veidots miltu maisījums.
tiramisu Tradicionāls itāļu deserts, kas sastāv no kafijā un brendijā vai liķierī mērcētiem cepumiem (t. s. dāmu pirkstiņiem) un krēmveida siera kārtojuma.
štamps Trafarets, daudzkārt izmantots paņēmiens, izteiksmes līdzeklis.
apokalipse Traģisks, šausminošs notikums, kas līdzinās Jāņa atklāsmes grāmatā aprakstītajam.
netīrumi Traipi, dažādi nosēdumi, dubļi, gruži u. tml., kas padara ko netīru.
plēsuma arkls traktoram uzkarināms speciāls arkls ar krūmiem apaugušas zemes apstrādāšanai.
krūmāju arkls traktoram uzkarināms speciāls arkls ar krūmiem apaugušas zemes apstrādāšanai.
ratiņkrēsls Transportlīdzeklis krēsla veidā ar rokas vai mehānisko vadību, kas paredzēts personām ar kustību traucējumiem.
ratiņi Transportlīdzeklis krēsla veidā, kas paredzēts personām ar kustību traucējumiem; ratiņkrēsls.
amfībija Transportlīdzeklis, kas var pārvietoties gan pa sauszemi, gan pa ūdeni.
riepa Transportlīdzekļa riteņa apvalks (parasti no gumijas, pildīts ar gaisu).
urna Trauks, kurā glabā kremēta mirušā pelnus.
viesulis Trauksmains notikums, strauja, pārdzīvojumiem bagāta (notikumu) norise.
politrauma Trauma ar ķermeņa daļu, orgānu bojājumiem vairākās vietās.
caurs miegs trausls miegs, kad cilvēks bieži pamostas.
ietrenēties Trenējoties, arī ko darot, iegūt iemaņas, veiklību, prasmi.
trenažieris Treniņa ierīce fiziskiem vingrinājumiem.
paleozojs Trešā ēra Zemes ģeoloģiskajā vēsturē, kurā fauna attīstījās no primitīviem bezmugurkaulniekiem līdz sauszemes dzīvniekiem (abiniekiem, rāpuļiem), flora – no aļģēm līdz paparžu un skujkoku mežiem.
uztriept Triepjot izveidot (piemēram, zīmi) virsū (uz kā, kam, arī kur); ar triepieniem uzgleznot (ko).
delta Trijstūrveidīga zemiene, kas upes grīvā izveidojusies, no sanesām un nogulsnēm; trijstūrveidīgs upes sazarojumu kopums grīvā.
nornes Trīs likteņa dieves skandināvu mitoloģijā.
moiras Trīs likteņa dievietes sengrieķu mitoloģijā, Zeva un Temīdas meitas – māsas Kloto, Lahese, Atropa.
velna ducis trīspadsmit (pēc tautas ticējumiem – nelaimīgs skaitlis).
trihords Trīspakāpju skaņkārta kvartas apjomā, resp., tercas un sekundas (piem., mi-sol-la, sol-la-do).
guava Tropiskais auglis ar muskata aromātu un plānu zaļi dzeltenu mizu.
manioka Tropu augs ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc apstrādes var lietot pārtikā.
jasmīnu ģints tropu augu ģints, pie kuras pieder krūmi, arī liānas ar nelieliem baltiem vai dzelteniem ziediem un kurus izmanto, piem., tējas aromatizēšanai, eļļas ieguvei.
baobabs Tropu koks ar ļoti resnu stumbru un lieliem, ēdamiem augļiem [Adansonia digitata].
palisandrs Tropu koks ar sevišķi cietu, izturīgu koksni [piem., Jacaranda mimosifolia, Dalbergia nigra, Dalbergia latifolia].
ebenu dzimta tropu vai subtropu augu dzimta, kurā ietilpst ebenkoki, hurmas u. c. koki un krūmi.
bada maize trūcīgs uzturs, nepietiekami eksistences līdzekļi.
atklātā plaušu tuberkuloze tuberkulozes forma, kad krēpās atrodami tuberkulozes baciļi.
milēniums Tūkstošgade; gadu tūkstošu mija.
satūkt Tūkstot ievērojami palielinājies apjomā (parasti par ķermeņa daļu, arī brūci).
mutiskais tulks tulks, kas nodrošina tūlītēju iesaistīto pušu saprašanos (piem., sanāksmē, konferencē, seminārā), tulkojot tekstu runas veidā.
vecuma kārpas tumši pacēlumi ādā, kas veidojas vecākiem cilvēkiem.
melanīns Tumšs pigments, kas atrodas cilvēka, dzīvnieka un augu audos un nosaka ādas, kā arī augļu mizas un kukaiņu segaudu krāsu.
nostādināt Turēt (šķidrumu, arī šķidru masu) miera stāvoklī, kamēr (tajā kas) nogulsnējas, noslāņojas.
sūkāt Turēt mutē un lēni šķīdināt, mitrinot ar siekalām.
granātmetējs Tuvcīņas šaujamierocis, kas šauj ar granātām.
sēsties Tuvoties (kādai virsmai) – par miglu, dūmiem u. tml.
uz nāves cisām tuvu miršanai.
nosvīst Tvaikiem atdziestot, pārklāties ar mitrumu.
žūt Tvaikot, garot (par šķidrumu, mitrumu).
garaiņi Tvaiks, izgarojumi, kas paceļas no kā mitra, arī izgarojumi, ko rada aukstumā izelpotais gaiss.
iztveicēt Tveicējot padarīt pilnīgi sausu (parasti zemi).
samums Tveicīgs, sauss tuksneša vējš, kas nes smilšu un putekļu mākoņus.
jādināt Ucināt (bērnu), imitējot jāšanas kustības.
ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens u. tml., kas traucē zvejošanu.
rasa Ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēstas uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
ūdenstece Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni; gultne, zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda plūsma (piemēram, tērce, strauts, upe).
minerālūdens Ūdens, kam ir palielināts minerālvielu daudzums.
miltūdens Ūdens, kurā iejaukti milti.
undīne Ūdensmeita, nāra, kas var iemantot cilvēka dvēseli, iemīlot zemes cilvēku (piemēram, ģermāņu mitoloģijā).
ūdenszābaki Ūdensnecaurlaidīgi zābaki ar gariem stulmiem.
krastmala Ūdenstilpes vai ūdensteces josla gar sauszemi.
vilnis Ūdenstilpes, ūdensteces virsmas svārstības, ko rada, piem., vējš, paisuma un bēguma mija, atmosfēras spiediens, kuģa pārvietošanās.
ūdens Ūdeņraža un skābekļa savienojums – šķidra viela (minerāls), kam nav garšas, smaržas, krāsas (biezākam slānim zila krāsa) un kas plaši izplatīts dabā šķidrā, gāzes un cietā veidā.
šamots Ugunsizturīgs materiāls no māla, ko izmanto betona, javas, ugunsizturīgu ķieģeļu izgatavošanai, kā arī keramikā un tēlniecībā.
bandūra Ukraiņu tautas strinkšķināminstruments ar bumbierveida korpusu.
panaceja Universāls līdzeklis pret visām kaitēm, visiem dzīves gadījumiem.
senāts Universitātes vai akadēmijas padome.
graži Untumi, kaprīzes.
alūvijs Upju straumju sanesti nogulumi.
izsitumu tīfs utu pārnēsāta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
tautība Uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar vienotu valodu, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība.
piemigt Uz īsu brīdi iemigt, iegrimt snaudā.
pasmīnēt Uz īsu brīdi savilkt seju smīnā; smīnot izpaust mazliet nievīgu, noraidošu attieksmi.
apžilbt Uz īsu mirkli zaudēt spēju redzēt, saskatīt (piem., spilgtas gaismas, krāsas ietekmē).
siluets Uz kontrastējoša fona redzamā (kā, parasti attāla) ārējā, šķietami plakanā forma, kontūru kopums.
kolektīvais līgums uz noteiktu laiku noslēgta vienošanās starp arodbiedrībām un darba devējiem par darba noteikumiem un algu.
racionālisms Uz prāta apsvērumiem balstīta attieksme, rīcība.
Dieva tiesa uz reliģiskiem ticējumiem balstīts paņēmiens kāda cilvēka vainas vai nevainības noteikšanai.
barbekjū Uz restēm, virs atklātas uguns cepts ēdiens (parasti gaļa); mielasts, kurā ēd šādi pagatavotu ēdienu.
nominālvērtība Uz vērtspapīriem un naudas zīmēm atzīmētā vērtība jeb cena; nomināla vērtība.
plēsums Uzarts (piem., neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības.
ķīmiskais uzbrukums uzbrukums ar ķīmiskajiem kaujas ieročiem.
uzraut Uzcelt ar īpašu svarcelšanas paņēmienu (raušanas disciplīnā).
iecelt Uzdot (administratīvā kārtā) izpildīt kādu amatu, veikt kādu pienākumu.
lasīt (kāda) domas uzminēt, nojaust (kāda) domas.
lasīt domas uzminēt, nojaust (kāda) domas.
trāpīt Uzminēt; pareizi domāt, teikt.
nomīt Uzminot virsū, padarīt (ko) sāpīgu vai ievainot (to).
nomīt Uzminot virsū, pieplacināt (augus), sabojāt vai iznīcināt (tos).
nomīt Uzminot virsū, saplacināt, nonāvēt (ko).
samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī savainot, iznīcināt.
uzmirkšķināt Uzmirgot (1).
drošināt Uzmundrinot vai nomierinot, censties darīt drošu, panākt, ka nebaidās.
inficēties Uzņemt (organismā) slimības izraisītājus mikroorganismus; saslimt ar infekcijas slimību.
iesūkt Uzņemt sevī (mitrumu, šķidrumu); uzsūkt.
konkurents Uzņēmums, kas konkurē ar citu uzņēmumu; ekonomiskās konkurences dalībnieks.
lidsabiedrība Uzņēmums, kas nodrošina regulāru gaisa satiksmi vienā vai vairākos maršrutos un apkalpo tajos braucošos pasažierus; aviosabiedrība.
veļasmazgātava Uzņēmums, kas piedāvā veļas mazgāšanas, gludināšanas u. tml. pakalpojumus; ēka, telpa, kurā tiek piedāvāti šādi pakalpojumi; veļas mazgātava.
veļas mazgātava uzņēmums, kas piedāvā veļas mazgāšanas, gludināšanas u. tml. pakalpojumus; ēka, telpa, kurā tiek piedāvāti šādi pakalpojumi; veļasmazgātava.
dzīvnieku viesnīca uzņēmums, kurā uz kādu laiku tiek izmitināti un aprūpēti mājdzīvnieki (parasti suņi, kaķi) to saimnieku prombūtnes laikā.
trests Uzņēmumu apvienība, kurā uzņēmumi zaudē savu saimniecisko un juridisko patstāvību, taču saglabā peļņu.
korumpēt Uzpērkot ar naudu vai citiem materiāliem labumiem, savtīgos nolūkos ietekmēt (piem., amatpersonu, politiķi); iesaistīt korupcijā.
grafiti Uzraksti un zīmējumi, kas ar aerosola krāsām uzkrāsoti uz sienām un citām virsmām sabiedriskās vietās.
epitāfija Uzraksts (parasti dzejā) uz kapakmens vai pieminekļa.
rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (amatpersonas) lēmums par dokumentā skartajiem jautājumiem vai dots norādījums to izpildei.
aizmigt kā nosistam uzreiz aizmigt.
titulēt Uzrunāt, minot titulu; piešķirt titulu.
uzdzert laimes uzsaucot tostu, novēlēt laimi, veiksmi, panākumus.
uzdzert laimi uzsaucot tostu, novēlēt laimi, veiksmi, panākumus.
attēlot Uzskatāmi parādīt (piem., shēmā).
uzraksts Uzskatāmi uzrakstīts, īss, informatīvs teksts (piemēram, uz plāksnes).
nosvītrot Uzskatīt par nebijušu; aizmirst.
nosodīt Uzskatīt par nevēlamu, noraidāmu u. tml. (ko); izpaust šādu attieksmi.
sabāzt vienā maisā uzskatīt par vienādi vērtējamiem, neievērot atšķirības.
aizspriedums Uzskats (parasti iepriekš pieņemts), kas pauž negatīvu attieksmi un traucē objektīvi spriest, pareizi rīkoties.
animisms Uzskats par dvēseles piemitību priekšmetiem un dabas parādībām.
antimilitārisms Uzskats vai sabiedriska kustība, kas vērsta pret militārismu, pret karu.
rasisms Uzskats, ka daļa cilvēku ir vērtējami augstāk vai zemāk par citas rases pārstāvjiem; zemāk vērtēto cilvēku grupu diskriminācija.
fatālisms Uzskats, ka visi notikumi ir iepriekš nolemti un neizbēgami; ticība iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim.
māņticība Uzskats, ka zināmi priekšmeti vai izdarības var nest cilvēkam laimi vai nelaimi.
individuālisms Uzskats, kas atzīst indivīda autonomiju un rīcības brīvību, viņa tiesību pārākumu pār sabiedrības interesēm.
ideoloģija Uzskatu un ideju sistēma, kas ir kādas politiskas vai ekonomiskas teorijas pamatā un atspoguļo kādas grupas vai šķiras ideālus un intereses.
uzmirdzināt Uzsmidzināt (2).
sapūsties Uzsmidzināt sev (ko).
uzmargot Uzsmidzināt, uzmirgot (2).
uzsijāt Uzsmidzināt.
uzšpricēt Uzsmidzināt.
briest Uzsūcot mitrumu, kļūt lielākam, izplesties.
piebriest Uzsūcot mitrumu, palielināties apjomā.
pēda Uzsvērto un neuzsvērto vai īso un garo zilbju savienojums pēc noteiktiem likumiem.
uzrīkot Uztaisīt, iekārtot u. tml. (ko), parasti ātri, ar pieejamiem līdzekļiem.
sanervozēties Uztraucoties (par ko), sajust nemieru, kļūt nervozam.
kreņķi Uztraukumi, raizes; nepatikšanas.
subprodukti Uzturā izmantojami dzīvnieku iekšējie orgāni (piem., aknas, nieres, smadzenes); viszemākās kvalitātes gaļas produkti (piem., galvas, kājas).
piemist Uzturēties, mitināties (kur).
māņi Uztveres izkropļojumi, šķitumi; arī vīzijas, rēgi.
uzņemt Uztvert (piemēram, ziņu, notikumu) un paust savu attieksmi (pret to), arī pārdzīvot (to).
lasīt Uztvert, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
Viktorija Uzvaras dieviete romiešu mitoloģijā.
Nīke Uzvaras dieviete sengrieķu mitoloģijā, ko mākslā parasti attēlo kā jaunu sievieti ar spārniem.
trakot Uzvesties uzbudināti, agresīvi, nevaldāmi.
uzskalot Uzvirzīt kur virsū (piemēram, ar straumi, ūdeņiem).
uznākt Uzvirzīties (arī šķietami) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
uzkāpt Uzvirzīties (arī šķietami) augšā (par parādībām dabā); izplatoties uzvirzīties augšā.
mizgraužu dzimta vaboļu dzimta, kurā ietilpst dažādi kaitēkļi, piem., alkšņu matainie mizgrauži, liepu sīkie mizgrauži.
dziesmuspēle Vācu komiskā opera ar runātiem dialogiem un idillisku sadzīves sižetu.
dirižablis Vadāms gaisa kuģis ar dzinēju, kas sastāv no milzīga, ar gāzi pildīta korpusa un gondolas (pasažieriem, apkalpei).
dūmvads Vads, pa kuru dūmi no kurtuves ieplūst dūmenī (skurstenī).
savaibstīt Vaibstoties pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas); vaibstoties izveidot (sejā grimasi).
kampaņa Vairākas noteiktā laikposmā īstenotas militāras operācijas ar kopīgu stratēģisku mērķi.
rallijreids Vairākdienu rallijs, kura dalībniekiem jāveic liela attāluma ātrumposmi un pārbraucieni.
pierast Vairākkārt (ko) atkārtojot, pakāpeniski izjust tieksmi, nepieciešamību (pēc tā).
radināt Vairākkārt iedarbojoties (uz kādu), panākt, ka pakāpeniski izveidojas (vēlamas īpašības, noteikti paradumi, spējas piemēroties kādiem apstākļiem u. tml.).
sazilināt Vairākkārt iesist (pa ķermeņa daļu) tā, ka (tajā) rodas zilumi.
rakņāties Vairākkārt irdināt, jaukt, arī pārvietot zemi ar kādu rīku, rokām vai tml.
raustīties Vairākkārt izdarīt asas, īsas, neritmiskas kustības.
uzplīties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmēt (par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
uzmākties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmēt (piemēram, par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
papukstēt Vairākkārt izteikt nelielu neapmierinātību.
rakņāties Vairākkārt jaukt, arī pārvietot, piem., zemi, smiltis, sūnas, sniegu.
cilāt Vairākkārt minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
klaigāt Vairākkārt publiski paust neapmierinātību, sašutumu (par ko).
tricināt Vairākkārt ritmiski mainīt (skaņas, skaņu kopuma) augstumu, skaļumu.
piekaut Vairākkārt sitot, lietojot fizisku spēku, nodarīt (kādam) miesas bojājumus.
kašņāt Vairākkārt skarot (zemi, smiltis), veidot (ko).
kašņāt Vairākkārt skarot (zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm; šādā veidā jaukt (ko).
kašņāties Vairākkārt skarties klāt zemei, smiltīm, virzot, svaidot (to) uz dažādām pusēm.
žņaudzīt rokas vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
žņaudzīt pirkstus vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
skraidīt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
lēkāt Vairākkārt strauji šķietami kustēties (par ko vāji, neskaidri redzamu, arī par maldīgiem redzes tēliem).
šaudīt Vairākkārt šaut ar šaujamieroci.
laistīt Vairākkārt vai vairākos paņēmienos liet.
uzkasīt Vairākkārt velkot (ar ķemmi, suku) uz augšu un leju pa matu šķipsnām, uzbužināt (matus), izveidot (matu) pacēlumu; šādā veidā izveidot (matu sakārtojumu).
purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piem., smiltis, gružus no apģērba).
zīžļāt Vairākkārt, arī lēni, viegli, ar pārtraukumiem zīst; sūkāt (ko).
urdīties Vairākkārt, ilgstoši izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt.
purināties Vairākkārt, spēcīgi kustēties vēja iedarbībā (par kokiem, krūmiem, to zariem).
rakties Vairākkārt, vairākās vietās rakt; rokot apstrādāt zemi.
pēriens Vairākkārtīgi sitieni (ar roku, rīksti u. tml.); šādi sitieni (ar rīkstēm) kā miesas sods.
parakstāmā literatūra vairāksējumu izdevumi, kuru iegāde tiek nodrošināta pēc pircēja pasūtījuma (raksturīga padomju iekārtā).
fronte Vairāku armiju apvienojums, kas izpilda kopēju stratēģisku uzdevumu.
berberi Vairāku Ziemeļāfrikas iezemiešu tautu grupa.
majoritāte Vairākumtautības pārstāvju kopums kādā teritorijā; pretstats: minoritāte.
savairot Vairojot panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieku, augu) skaits (parasti ievērojami) palielinās.
savairoties Vairojoties palielināties skaitā, parasti ievērojami.
spietot Vairošanās gaitā, grupējoties ap māti, atdalīties no saimes un doties meklēt citu mitekli (parasti par mājas bitēm).
pasludināt ārpus likuma vairs neaizsargāt ar likumiem, oficiāli aizliegt (piem., organizāciju kādā valstī).
izsludināt ārpus likuma vairs neaizsargāt ar likumiem, oficiāli aizliegt (piem., organizāciju kādā valstī).
caura galva vāja atmiņa.
slāpēt Vājināt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī spējas, aktivitāti).
premjers Valdības galva, pirmais ministrs, ministru kabineta priekšsēdētājs; premjerministrs.
Ministru kabinets valdības sastāvā ietilpstošo ministru kopums; valdība.
kabinets Valdības sastāvā ietilpstošo ministru kopums; valdība.
premjerministrs Valdības vadītājs, valdības galva, ministru kabineta vadītājs; ministru prezidents; premjers (1).
turēt Valdīt, aizturēt (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi).
regālija Valdnieka monopoltiesības uz noteiktiem ienākumiem (piem., no monētu kalšanas, tirgus nodevām, dzintara ieguves u. tml.).
diktators Valdnieks ar neierobežotu varu, kas (parasti) iegūta militāra apvērsuma veidā u. tml.
mameluks Valdnieku dinastija, kas ar pārtraukumiem valdīja Ēģiptē līdz 1811. gadam.
dzīvā valoda valoda, ko kāda cilvēku kopa lieto par sazināšanās līdzekli; pretstats: mirusī valoda.
žestu jeb zīmju valoda valoda, kuras zīmju sistēmu veido žesti un mīmika.
morfoloģija Valodas morfoloģisko parādību kopums, morfoloģisko parādību sistēmisks apraksts.
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu mitoloģisku, reliģisku būtni, arī mākslas tēlu.
kontaminācija Valodas vienību mijiedarbība (piem., formu, nozīmju tuvības dēļ), kurā rodas jauna valodas vienība; valodas vienība, kas radusies šādā veidā.
terminoloģija Valodniecības nozare, kas nodarbojas ar terminu izstrādes teoriju un praksi.
paralingvistika Valodniecības nozare, kas pēta izteiksmes līdzekļus, kas pavada runu, papildina izteikumu (piem., balss modulācijas, žestus, mīmiku, pauzes).
mongoļu valodas valodu grupa, pie kuras pieder mongoļu, burjatu, kalmiku u. c. valodas.
Vīnes valsis valsis, kura temps 60 taktis minūtē.
lēnais valsis valsis, kura temps ir 29 taktis minūtē.
kara stāvoklis valstī vai kādā tās daļā noteikts drošības režīms (kara, draudošu briesmu gadījumā), kurā civilā pārvalde pakļauta militārai varai; karastāvoklis.
karastāvoklis Valstī vai kādā tās daļā noteikts drošības režīms (kara, draudošu briesmu gadījumā), kurā civilā pārvalde pakļauta militārai varai.
sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas orgāni piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
bufervalsts Valsts (parasti neliela, militāri un politiski vāji attīstīta), kas atrodas starp naidīgu lielvalstu teritorijām vai to ietekmes sfērām.
žandarmērija Valsts administratīvs izpildorgāns sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai un uzturēšanai (vairākās Eiropas valstīs, senāk – Krievijā); policija; militārā policija.
nepievienošanās politika valsts atteikšanās miera laikā pievienoties jebkādam militāram blokam.
slēgtā ekonomika valsts ekonomika, kura nepiedalās starptautiskajā tirdzniecībā, starptautiskajos finanšu tirgos, kurai nav attiecību ar ārvalstīm.
privātsektors Valsts ekonomikas daļa, kurā nav pārstāvēts valsts vai pašvaldības īpašums.
sankcija Valsts iestādes iedarbības līdzeklis, arī kriminālsods, ko piemēro noteiktu normu un noteikumu pārkāpējiem.
ārējais parāds valsts parāds citai valstij, ārzemju uzņēmumiem vai starptautiskām organizācijām.
militārisms Valsts politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās; politiskais režīms, kurā noteicošā loma ir bruņotajiem spēkiem un militārrūpnieciskajam kompleksam.
robežapsardzība Valsts robežas apsargāšana; militarizēta institūcija valsts robežas apsargāšanai.
Pateicības diena valsts svētki ASV un Kanādā, ko iesāka svinēt pirmie ieceļotāji, kad viņi ar Dieva svētību un vietējo indiāņu palīdzību bija pirmo ziemu izdzīvojuši jaunajā zemē.
brīvā ekonomiskā zona valsts teritorija, kurā tiek īstenota ekonomikas uzlabošanas politika ārvalstu investīciju, muitas atvieglojumu u. tml. ceļā.
ierēdnis Valsts vai pašvaldības iestādes administratīvs darbinieks.
kolonija Valsts vai teritorija, kurai nav politiskas un ekonomiskas patstāvības un kas atrodas citas valsts – metropoles – varā.
tiesa Valsts varas institūcija, kas likumā noteiktā kārtībā izskata civillietas un krimināllietas; celtne, telpas, kur darbojas šāda institūcija.
politiskais režīms valsts varas realizēšanas paņēmienu un metožu kopums, ko izmanto attiecīgās valsts pārvaldīšanā.
agrārvalsts Valsts, kurā dominē lauksaimniecība, kur iedzīvotāju vairākums nodarbojas ar lauksaimniecību.
unitāra valsts valsts, kuras sastāvā nav citu valstisku veidojumu kā tikai administratīvi teritoriālas vienības.
preses konference valsts, politisko, kultūras, sabiedrisko darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai informētu par aktuāliem notikumiem un atbildētu uz žurnālistu jautājumiem.
sabiedrotais Valstu apvienība, kas kopīgi cīnās par kādu, parasti militāru, mērķu sasniegšanu; valsts, kas piedalās šādā apvienībā.
koalīcija Valstu militāra vai politiska savienība kopīgai rīcībai.
līga Valstu, organizāciju vai personu apvienība ar kopīgu mērķi un uzdevumiem.
devalvācija Valūtas (naudas) kursa pazemināšana attiecībā pret zeltu vai citu valūtu kursu.
kāds Vārdā neminēts cilvēks, viens no vairākiem.
morfēma Vārda vismazākā, nedalāmā daļa ar gramatisku vai leksisku nozīmi (piem., sakne, priedēklis, piedēklis, galotne).
joks Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
brīva vārdkopa vārdkopa, kurā ir iespējams mainīt komponentus un tie saglabā savu nozīmi.
skaidrojošā vārdnīca vārdnīca, kurā vārdu, to savienojumu nozīmes, lietojums atspoguļots ar skaidrojumiem tādā pašā valodā, kādā ir šķirkļa vārds.
šķirklis Vārdnīcas teksta daļa, kurā ietilpst skaidrotais vai tulkotais vārds, tā gramatiskās formas, norādes, skaidrojumi vai tulkojumi, vārda lietojuma paraugi, attēli.
iestarpināts vārds vārds (vārdu savienojums), kas izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto un ir sintaktiski neatkarīgs.
iestarpināts vārdu savienojums vārds (vārdu savienojums), kas izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto un ir sintaktiski neatkarīgs.
iestarpinājums Vārds vai vārdu savienojums teikumā, kas izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto un ir sintaktiski neatkarīgs.
apstākļa vārds vārds, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi (darbības vietu, laiku, veidu u. tml.); adverbs.
adverbs Vārds, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi (darbības vietu, laiku, veidu u. tml.); apstākļa vārds.
adjektīvs Vārds, kas izsaka priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi); īpašības vārds.
īpašības vārds vārds, kas nosauc priekšmeta pazīmi; adjektīvs.
profesionālisms Vārds, vārdu savienojums, ko lieto kādas profesijas pārstāvji, bet kas nav termins.
iesauka Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti izceļot vai piedēvējot kādu īpašību, pazīmi).
sveiciens Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, kuru sastop vai no kura šķiras.
verbs Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas apzīmē darbību vai stāvokli; šīs vārdšķiras vārds; darbības vārds.
lietvārds Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka priekšmetiskuma nojēgumu.
darbības vārds vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kuri izsaka darbību vai stāvokli.
saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma daļām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu; šīs vārdšķiras vārds; konjunkcija.
skaitlis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds.
vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata.
vārddarināšana Vārdu krājuma bagātināšana ar jauniem vārdiem, pārveidojot valodā lietojamo vārdu uzbūvi un nozīmi ar valodas sistēmā esošajiem līdzekļiem un paņēmieniem.
izteikums Vārdu savienojums (parasti viens vai vairāki teikumi), kurā izteikta, piem., atziņa, secinājums, paskaidrojums u. tml.
vārdu kārta vārdu secība, kas raksturīga kādas valodas teikumiem.
vārdu kārtība vārdu secība, kas raksturīga kādas valodas teikumiem.
skaitāmpantiņš Vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai; skaitāmais pantiņš.
skaitāmais pantiņš vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai; skaitāmpantiņš.
biezputra Vārīts ēdiens pabiezas masas veidā (parasti no putraimiem, miltiem).
sīlis Vārnu dzimtas putns ar gaiši rūsganu apspalvojumu, melnu, pagaru asti, zili baltiem raibumiem uz spārniem un spēcīgu knābi.
riekstrozis Vārnu dzimtas putns ar tumšbrūnu, baltiem lāsumiem klātu apspalvojumu, kas pārtiek no ciedrupriežu vai egļu sēklām, kukaiņiem.
īsvasa Vasa ar īsiem starpposmiem.
vasarraibumi Vasaras raibumi.
bumbierābele Vasaras šķirnes ābele ar vidēji lieliem, sarkansvītrotiem, saldiem, miltainiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
segliņš Vasarzaļš vai mūžzaļš krūms ar stāviem, ložņājošiem vai kāpelējošiem dzinumiem un nelieliem ziediem.
kutikula Vaskveida plēve, kas klāj auga mizu, aizkavējot ūdens iztvaikošanu.
KGB VDK – Valsts Drošības komiteja (PSRS no 1953. līdz 1991. gadam).
māmiņa Veca sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
mammīte Veca sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
māmuļa Veca sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
gaiņāt Vēcinot censties panākt, ka gaist, kliedējas (piem., dūmi).
omīte Vecmāmiņa.
sirmgalvis Vecs cilvēks ar sirmiem matiem.
peldošais zārks vecs, bojāts ūdens transportlīdzeklis, ar kuru ir bīstami braukt.
pusgadsimts Vecums – piecdesmit gadi.
izvēdināt Vēdinot panākt, ka (piem., dūmi, smaka) izplūst, izzūd (no telpas).
darīšana Veicamie darbi, uzdevumi, pienākumi.
atraisīt Veicināt (kā) brīvu izpausmi, attīstību.
kēkss Veidnē cepts konditorejas izstrādājums no miltiem, sviesta, olām, cukura un rozīnēm vai citām piedevām.
midzenis Veidojums (dzīvniekiem) no vienkopus savilktām lapām, zāles, zariem, sūnām u. tml.; ala, slēptuve, kur uzturas dzīvnieks kopā ar mazuļiem; miga.
sildītājs Veidojums (piem., no gumijas, auduma) ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot karsta ūdens vai elektrības radīto siltumu; termofors.
ģeometrizēt Veidot (piem., mākslas darbu), vienkāršojot dabas formas ar ģeometrijas abstrakcijas paņēmieniem.
čemuroties Veidot čemurus (par kokiem, krūmiem).
virpuļot Veidot virpuļus (par ūdeni, straumi ūdenstilpē); būt tādam, kur ir virpuļi (par ūdenstilpi).
zarot Veidot zarus (par kokiem, krūmiem, to daļām).
raisīties Veidoties (atmiņā, iztēlē).
stiķis Veids, paņēmiens (kā veikšanai); triks.
ceļš Veids, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai).
manevrs Veikla, viltīga rīcība; taktisks paņēmiens kāda mērķa sasniegšanai.
manīties Veikli, arī slepus, nemanāmi virzīties (piem., nost no kā, kādam klāt).
rodeo Veiklības demonstrējumi braukšanā (piem., ar motocikliem).
triks Veikls, efektīgs paņēmiens, kas paredzēts pārsteiguma, izbrīnas u. tml. izraisīšanai; sarežģīts akrobātikas vai iluzionisma numurs.
raisīgs Veikls, raits (par valodu, izteiksmi).
izvadīt Veikt apbedīšanas ceremoniju, pavadīt (mirušo no kurienes, kur u. tml.).
dot Veikt ar lietvārda nozīmi saistīto darbību.
risināt Veikt intelektuālas darbības, lai (ko) izrēķinātu, atminētu u. tml.
piededzināt Veikt īpašas ārstnieciskas manipulācijas, iedarbojoties ar karstumu, gaismas staru, ķīmisku vielu u. tml.
ierakstīt Veikt ko nozīmīgu, neaizmirstamu.
misionēt Veikt misionāra darbu.
mistificēt Veikt mistifikāciju (2).
mežģīties Veikt savas funkcijas nepilnīgi, ar traucējumiem (par orgāniem).
aprobežoties Veikt tikai daļu (no iespējamā, vajadzīgā); apmierināties (ar ko nelielu, nepilnīgu).
kāpa Vēja sanests smilšu paugurs (parasti piekrastēs, tuksnešos).
priekškāpa Vēja sanestu smilšu valnis pludmalē.
dzērvju zābaki vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas.
barhāns Vēja veidots smilšu paugurs (tuksnesī).
sausvējš Vējš (vasarā), kas ir saistīts ar augstu gaisa temperatūru, zemu gaisa mitrumu.
Eols Vēju valdnieks sengrieķu mitoloģijā.
parastais vekselis vekselis, kurā ietverta kādas personas saistība samaksāt vekselī minētajai personai norādīto naudas summu noteiktā termiņā un vietā.
trata Vekselis, kurā ietverts vekseļa devēja rakstisks rīkojums aizņēmējam norādītā termiņā un vietā noteiktu naudas summu vekselī ierakstītajai trešajai personai vai vekseļa uzrādītājam; pārvedu vekselis.
vēlēt laimes vēlēt (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
valde Vēlētu vai ieceltu cilvēku kopums organizācijas, iestādes u. tml. vadīšanai; administratīvs vai pašvaldības institūts.
uzvilkt Velkot (ar rakstāmrīku, krītu u. tml.), izveidot (piemēram, zīmi, burtus).
novilkt Velkot noņemt (mizu, plēvi, ādu u. tml.).
uzvelmēt Velmējot izgatavot, izveidot (ko); velmējot izveidot (piemēram, zīmi) virsū (uz kā, kam).
atkārtot Vēlreiz lasot, pārrunājot u. tml., atjaunot atmiņā (agrāk mācīto).
lāpīt pasauli veltīgi cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, censties darīt, rīkoties tā, lai dzīvot būtu labāk.
vētra ūdens glāzē veltīgs uztraukums par sīkumiem, ko maznozīmīgu.
vētra tējas glāzē veltīgs uztraukums par sīkumiem, ko maznozīmīgu.
apveltīt Veltot (kādam vārdus, skatienu, smaidu u. tml.), paust emocionālu attieksmi (pret to).
termoveļa Veļa, kas izgatavota no īpašām ķīmiskām šķiedrām, kuras neļauj ķermenim atdzist un laiž cauri mitrumu, saglabājot sausu ķermeņa ādu.
apakšveļa Veļa, ko valkā tieši uz miesas.
vēmas Vēmiens.
velkmes skapis ventilācijas ierīce (parasti skapja formā) indīgu vielu saturoša gaisa aizvadīšanai (piem., ķīmijas laboratorijās).
noskatīties Vērīgi, arī ar noteiktu attieksmi skatīties (uz ko, kur u. tml.).
savērpt Vērpes deformācijā palielināt (kā) spriegumu, parasti ievērojami.
metriskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir garo un īso zilbju mija vārsmā.
sillabotoniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā.
toniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir vienāds vai aptuveni vienāds ritmisko akcentu skaits vārsmā.
aptaujāt Vērsties (pie daudziem vai visiem) ar jautājumiem, lai iegūtu informāciju.
taujāt Vērsties (pie kāda) ar (parasti vairākiem) jautājumiem; jautāt, izprašņāt.
sūdzēt Vērsties (pie kāda) ar nosodījumu, pārmetumiem (par kādu).
veltīt Vērsties pie kāda (piemēram, ar vārdiem, runu); vērsties pie kāda, paužot savu attieksmi (piemēram, ar smaidu, skatienu).
pievienotā vērtība vērtība, kas pievienota izejvielām, precēm un pakalpojumiem to ražošanas vai tālākas pārdošanas gaitā.
bagātība Vērtības ar lielu ekonomisku nozīmi.
kupīra Vērtspapīrs ar norādītu nominālvērtību (parasti daļa no lielāka vērtspapīra).
grūbas Veseli no sēnalām attīrīti un noapaļoti miežu graudi.
fiziskā kultūra veselības nostiprināšana un fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem vai sporta nodarbībām.
dusa Veselīgs miegs, gulēšana.
nostāsts Vēstījums par konkrētiem vēsturiskiem faktiem, pagātnes notikumiem, nozīmīgiem cilvēkiem u. tml.; teika.
sūtniecība Vēstniecība; diplomātiskā misija.
korespondence Vēstules, kā arī elektroniskā pasta, faksa un telegrāfa sūtījumi.
diplomātika Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas pētī vēsturiskos dokumentus – to saturu, formu, īstumu. (Šķirklis vārds vārdā no Svešvārdu vārdnīcas un es īsti piemērus neatrodu ar šādu nozīmi.)
mankurtisms Vēsturiskās atmiņas zudums.
tehnika Vēsturiski izveidojies darbības līdzekļu (rīku, iekārtu, ierīču u. tml.) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā, kultūras un sadzīves vajadzību apmierināšanai.
zinātne Vēsturiski izveidojies sistēmisku teorētisko zināšanu kopums, kas aptver dabas, sabiedrības un domāšanas attīstības likumus un to izmantošanas metodes.
tautsaimniecība Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē); ekonomika (2); tautas saimniecība.
hronika Vēsturisku notikumu pieraksts to norises secībā; literārs sacerējums, kurā attēloti vēsturiski notikumi to norises secībā.
smilšu vētra vētra, kas nes līdzi no zemes paceltās smiltis.
mitrene Vēžveidīgais, kas dzīvo uz sauszemes, mitrās vietās.
pelēcība Vide, kurā dominē pelēka vai pelēcīga krāsa.
lauks Vide, kurā norisinās, piem., fizikāli procesi, fizikālu objektu mijiedarbība.
kolorado vabole vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
skunkss Vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, kuplu asti un dziedzeriem, kas izdala smirdīgu sekrētu.
dzenis Vidēja lieluma putns ar raibu apspalvojumu un cietu knābi, ar ko atšķeļ koka mizu (meklējot barību) un kaļ dobumus kokos.
dalmācietis Vidēja lieluma suns ar īsu, baltu spalvu un tumšiem (parasti melniem) plankumiem; šāda suņu šķirne.
abitūrija Vidējās mācību iestādes beigšana; gala pārbaudījumi.
briežvabole Vidēji liela vabole ar augšžokļu izaugumiem, kas atgādina brieža ragus.
perlamutrene Vidēji liels saldūdens gliemis ar biezu divvāku čaulu.
smilšlapsene Vidēji liels sarkanmelns plēvspārņu kārtas kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, pieaugušie kukaiņi galvenokārt barojas ar nektāru, tomēr vienlaikus tie aktīvi medī zirnekļus (parasti vilkzirnekļus), ar kuriem vēlāk barojas kāpuri [Anoplius fuscus].
samtenis Vidēji liels tauriņš, kam uz brūniem, pelēkiem vai dzeltenīgiem spārniem ir apaļi, acij līdzīgi plankumi.
svilnis Vidēji liels tauriņš, kura kāpuri mīt, piem., uz augiem, miltos, vaskā.
videoklips Videominiatūra, kurā skaņdarbs apvienots ar sižetisku vizuālo risinājumu; arī reklāmas rullītis.
vasalis Viduslaikos – feodālis, kas no lielāka feodāļa (senjora) par karadienestu un citiem pienākumiem saņēma valdījumā zemi un citus materiālus labumus.
trubadūrs Viduslaiku ceļojošs dzejnieks un dziesminieks.
feodālisms Viduslaiku sociālā, politiskā un ekonomiskā sistēma, kuras pamatā ir feodālais zemes īpašums un feodāļa tiesības pār saviem dzimtcilvēkiem.
galvasnaudas nemieri Vidzemes zemnieku nemieri 1784. gadā.
skatpunkts Viedoklis, nostāja, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas, notikumi; skatījums; aspekts.
jēgers Vieglais kājnieks, strēlnieks (dažu Eiropas valstu armijās).
kājnieku kaujas mašīna vieglām bruņām klāts kāpurķēžu transportlīdzeklis ar lielgabalu un ložmetēju (piem., padomju armijas bruņojumā).
šūnbetons Vieglbetons, kurā ir vienmērīgi izkliedēti sīki tukšumi.
viegla maize viegli iegūstami eksistences līdzekļi; viegls darbs.
salda maize viegli iegūstami eksistences līdzekļi; viegls darbs.
droška Viegli izbraucamie rati.
atēnoties Viegli izpausties, tikko jaušami parādīties.
uzsist Viegli pasitot (parasti ar roku kādam uz pleca), paust labvēlīgu, uzmundrinošu attieksmi.
pieskandināt Viegli piesist (pie kā), lai radītu skaņu, dotu zīmi, ka vēlas runāt.
pliķēt Viegli sitot, masēt, arī izraisīt labsajūtu, nomierināt u. tml.
tecēt Viegli, bez traucējumiem virzīties, parasti kādā ierīcē, iekārtā (piem., par dziju, pavedienu).
indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kā klātbūtni ķīmiskā savienojumā.
iniciators Viela vai vielas, kas izraisa, aizsāk kādu procesu (piem., ķīmisku reakciju).
eliksīrs Viela, ar kuru metālus var pārvērst zeltā (pēc alķīmiķu uzskatiem).
katalizators Viela, kas (parasti) palielina ķīmiskās reakcijas ātrumu, bet pati paliek sākotnējā daudzumā un ķīmiski nemainās.
reaģents Viela, kas izraisa ķīmisko reakciju.
kodolsprāgstviela Viela, kas noteiktu fizikāli ķīmisku reakciju rezultātā izraisa kodolsprādzienu.
inhibitors Viela, kas palēnina vai aptur kāda procesa (piem., ķīmiskas reakcijas) norisi.
žultsdzinējs Viela, kas pastiprina žults veidošanos aknu šūnās vai veicina žults izvadīšanu no žultspūšļa divpadsmitpirkstu zarnā.
filozofu akmens viela, kas pēc alķīmiķu domām spējusi melnos metālus pārvērst zeltā vai sudrabā, kā arī būt par universālu ārstniecības līdzekli.
kaučuks Viela, ko iegūst no dažu tropu augu (kaučukaugu) pienainās sulas vai mākslīgi un ko izmanto gumijas ražošanai.
pildviela Viela, ko pievieno materiāliem, lai izstrādājumiem būtu vēlamās īpašības un mazākas ražošanas izmaksas.
ķīmiskais elements viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš.
scintilators Viela, kurā jonizējošā starojuma iedarbībā rodas gaismas uzliesmojumi.
savienojums Viela, kura sastāv no dažādiem ķīmiskajiem elementiem vai kuras molekulas sastāv no vairākiem atomiem.
produkts Viela, savienojums, kas rodas, veidojas no citām vielām, savienojumiem.
elements Viela, substance, kas ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma.
izdalījumi Viela, vielu maisījums, ko izdala organismi, orgāni.
sprāgstviela Viela, vielu maisījums, kurā ārējas iedarbības rezultātā noris momentāna ķīmiska reakcija, radot sprādzienu.
stāvoklis Vielas daļiņu telpiskās attiecības, savstarpējā mijiedarbība, kas nosaka (tās) fizikālās un ķīmiskās īpašības.
smarža Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas orgāniem un kas parasti izraisa patīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
smaka Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožu un kas parasti izraisa nepatīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
formula Vielas ķīmiskā sastāva saīsināts apzīmējums.
polimorfisms Vielas spēja kristalizēties dažādās modifikācijās, pastāvot vienam un tam pašam ķīmiskajam sastāvam.
stabilizators Vielas vai to maisījumi, kas palēlina polimēru un plastmasu novecošanu.
molekula Vielas vissīkākā daļiņa, kurai piemīt attiecīgās vielas ķīmiskās īpašības.
keramīdi Vielas, kas ādu aizsargā no mitruma zuduma, stiprina saites starp ādas šūnām.
nogulas Vielas, kas fizikālu, ķīmisku vai bioloģisku procesu rezultātā nogulsnējas uz sauszemes virmas vai ūdenstilpēs un vēl nav pārveidojušās par nogulumiežiem.
trūdvielas Vielas, kas ir radušās, trūdot (parasti bojā gājušiem) organismiem, to daļām; humuss.
modifikators Vielas, ko pievieno, lai mainītu vai pārveidotu (kā) īpašības, būtiski nemainot (tā) ķīmisko sastāvu.
vielmaiņa Vielu ķīmiskās pārvērtības, kas notiek dzīvajās šūnās un nodrošina organismam plastisko materiālu un enerģiju.
reakcija Vielu savstarpēja ķīmiska iedarbība, kā rezultātā rodas viena vai vairākas jaunas vielas.
desmitā tiesa viena desmitā daļa no gada ienākumiem, ko senāk vajadzēja maksāt zemes īpašniekam vai baznīcai; mūsdienās — desmitā daļa no ienākumiem, kas jāziedo baznīcas uzturēšanai (dažās reliģiskās konfesijās).
izotopi Viena ķīmiskā elementa atomi, kuru kodolos ir vienāds protonu, bet dažāds neitronu skaits.
mūza Viena no 9 dievietēm sengrieķu mitoloģijā – kādas zinātnes vai mākslas nozares aizbildne.
lībieši Viena no Baltijas somugru tautām, kas senāk apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un Vidzemes rietumdaļu, bet līdz mūsdienām gandrīz visa ir asimilējusies ar latviešiem.
kurši Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas teritorijas.
vējamāte Viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vēja māte.
vēja māte viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vejamāte; vējmāte.
piesēdētājs Viena no divām personām, kas kopā ar tiesnesi piedalās krimināllietu izskatīšanā.
roka Viena no divām priekšējām ekstremitātēm (dažiem dzīvniekiem).
pārspriedums Viena no domraksta formām (skolā), kurā pauž attieksmi, izsaka vērtējumu un secinājumus.
lizīns Viena no neaizstājamām aminoskābēm, kas nepieciešama cilvēka vai dzīvnieka organismam.
iņ Viena no seno ķīniešu filozofijas īstenības pretrunīgumu atspoguļojošajām kategorijām, kas apzīmē tumsu, zemi, sievišķo un pasīvo.
vienlīdzīgi palīgteikumi viena nosaukuma palīgteikumi, kas pakārtoti vienam un tam pašam virsteikumam un savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
vienā ņēmienā vienā paņēmienā.
monopols Viena ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja dominēšana tirgū, ierobežojot konkurenci un nosakot cenas; šāda veida lieluzņēmums vai uzņēmumu apvienība.
izomēri Viena un tā paša ķīmiskā elementa atomu kodolu paveidi, kas atšķiras ar dažādiem pussabrukšanas periodiem.
plejāde Viena un tā paša ķīmiskā elementa izotopu rinda.
intervence Vienas vai vairāku valstu militāra iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās.
slānis Viendabīgs (audu) kopums, veidojums (organismā), kas klāj kā virsmu vai atrodas starp citiem šādiem kopumiem, veidojumiem.
tume Viendabīgs biezināts šķidrums, ko iegūst, piem., novārot putraimus, pievienojot šķidrumam miltus.
prosa Viengadīgs cerains sausumizturīgs graudzāļu dzimtas augs ar garu stiebru, ziedkopām garā skarā un plēkšņainiem, parasti dzelteniem, graudiem [Panicum miliaceum].
kumīns Viengadīgs čemurziežu dzimtas augs, kura ķimenēm līdzīgās aromātiskās sēklas izmanto gan ēdienu pagatavošanai, gan medicīnā [Cuminum cyminum].
kaņepe Viengadīgs kaņepju dzimtas lakstaugs ar dziļu mietsakni, augstu stublāju un staraini dalītām lapām.
sunītis Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem ziediem un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi.
gurķis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar garu, ložņājošu stublāju, dzelteniem ziediem un zaļiem, iegareniem augļiem [Cucumis Sativus].
ūdenspipars Viengadīgs sūreņu dzimtas augs, kam ir raksturīgi iesārti vai zaļganīgi ziedu ķekari, kodīga, dedzinoša garša un kas aug mitrās vietās un krastmalās [Polygonum hydropiper].
pentoze Vienkāršais ogļhidrāts ar pieciem oglekļa atomiem molekulā.
bengāliskās ugunis vienkāršākie pirotehniskie maisījumi, kas deg ar baltu vai krāsainu liesmu.
naivisms Vienkāršota, primitīva īstenības uztvere; naivums.
naivisms Vienkāršotība, primitīvisms (parasti autodidaktu mākslas darbos); šāds mākslas stils.
stabule Vienkāršs pūšaminstruments – koka vai cita materiāla caurule ar caurumiņiem.
sagadīties Vienlaicīgi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, faktiem).
koris Vienlaicīgi, reizē (piem., runāt, kliegt, smieties).
izmainīties Vienlaikus atrasties ceļā (par savstarpējiem sūtījumiem).
plūst Vienmērīgi virzīties, izplatīties (par miglu, dūmiem u. tml.).
laidens Vienmērīgs, bez pārtraukumiem, rāvieniem, grūdieniem.
mierīgs Vienmērīgs, lēns (par straumi, plūsmu); tāds, kurā ir vienmērīga, lēna straume (piem., par upi).
penterēt Vienmuļi, nesaprotami runāt.
miegains Vienmuļš, klusināts (par skaņu); tāds, kur ir klusums, miers.
viennozīmes Viennozīmīgs (1); monosēmisks.
līgt Vienoties par līguma saistībām, noteikumiem, izpildi u. tml.
(no)slēgt līgumu vienoties par līguma saistībām, noteikumiem, uzņemties to ievērošanu, izpildīšanu.
sist saujā vienoties, būt ar mieru (par kādu darījumu).
bišu saime vienots kopums, kurā ir viena bišu māte, desmiti tūkstošu darba bišu, vairāki simti tranu.
lielā septima vienpadsmit pustoņu intervāls.
konsenss Vienprātīgi pieņemts lēmums, kas tapis, meklējot savstarpēju kompromisu iespējas; vispārēja piekrišana, vienošanās (strīdīgos jautājumos).
mājiens Vienreizēja paveikta darbība --> māt; (rokas, galvas) kustība ar noteiktu nozīmi.
viens pūtiens viens mirklis.
pazare Viens no (koka, krūma u. tml.) apakšējiem zariem; dzinums, kas attīstās no galvenā stublāja vai sānu dzinumiem lapu žāklēs.
krusta karš Viens no astoņiem katoļu baznīcas atbalstītajiem karagājieniem uz Tuvajiem Austrumiem (no 11. līdz 13. gadsimtam).
plaušu mākslīgā ventilācija viens no atdzīvināšanas paņēmieniem, ko izmanto, lai atjaunotu organisma dabisko elpošanu.
zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
trops Viens no diviem iedomātiem riņķiem (uz Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23 grādu un 27 minūšu attālumā.
pustrepes Viens no diviem kāpņu posmiem, kas savieno ēkas stāvus; laukums starp šādiem diviem kāpņu posmiem.
priekškambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas pie tās pamatnes.
kambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas tuvāk sirds galotnei.
koordināta Viens no diviem vai vairākiem lielumiem, kuri nosaka punkta stāvokli plaknē vai telpā.
sleja Viens no diviem vai vairākiem vertikāli sakārtotu rindu kopumiem (laikraksta, žurnāla, vārdnīcas u. tml.) lappusēs.
homofons Viens no diviem vai vairākiem vienādi izrunājamiem vienas valodas vārdiem ar atšķirīgu nozīmi.
zodiaka zvaigznājs viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika.
režīms Viens no iespējamiem datora vai programmatūras darbības stāvokļiem.
kvarcs Viens no izplatītākajiem minerāliem Zemes garozas iežos; silīcija dioksīds.
ģeosfēra Viens no koncentriskiem Zemes apvalkiem ar atšķirīgām fizikālām, ķīmiskām un bioloģiskām īpašībām (piem., atmosfēra, hidrosfēra).
dimensija Viens no mērījumiem, lielumiem (piem., garums, platums, augstums, kas raksturo priekšmetu, telpu, ģeometrisku ķermeni u. tml.)
sinekdoha Viens no metonīmijas paveidiem, kad veselā vietā tiek minēta tā daļa vai daļas vietā veselais, daudzskaitļa vietā vienskaitlis vai otrādi.
plūsma Viens no paralēlajiem nodalījumiem vai nozarojumiem, kas parasti atšķiras valodas norises ziņā (piem., mācību iestādēs).
pirksts Viens no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas locekļiem; viens no ekstremitātes beigu posma locekļiem (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
sabiedriski ekonomiskā formācija viens no posmiem cilvēces attīstības vēsturē, kam raksturīgs noteikts ražošanas veids.
variants Viens no priekšmetiem, veidojumiem, dzīvām būtnēm, parādībām u. tml., kas mazliet atšķiras no kāda to tipa, modeļa.
katolicisms Viens no senākajiem kristietības virzieniem, ko vada Romas pāvests un kas māca, piem., dzīvi pēc nāves, praktizē Marijas un svēto pielūgsmi un lielu uzsvaru liek uz baznīcas tradīciju; šī virziena reliģiskā mācība; katoļticība.
vēdas Viens no senindiešu dažādu žanru mutvārdu sacerējumiem (aptuveni no 15. gadsimta līdz 6. gadsimtam p .m. ē.); hinduisma svētie raksti, kas sarakstīti sanskritā: "Rigvēda", "Sāmavēda", "Jadžūrvēda", "Atharvavēda".
tīkla acs viens no šāda materiāla četrstūrainiem caurumiem.
versija Viens no vairākiem atšķirīgiem (kāda fakta, notikuma u. tml.) aprakstiem, skaidrojumiem.
homonīms Viens no vienādi rakstāmiem un vienādi izrunājamiem vārdiem ar atšķirīgu nozīmi.
baraka Vienstāva celtne liela cilvēku skaita izmitināšanai (armijā, slimnīcā, koncentrācijas nometnē u. tml.).
sporaiņi Vienšūnas organismi – mugurkaulnieku parazīti.
lamblija Vienšūnas parazīts, kas mitinās cilvēka un dažu dzīvnieku zarnās.
patogēnās sēnes vienšūnas vai daudzšūnu organismi, kas ierosina augu, dzīvnieku un cilvēka sēnīšu slimības.
pamirkšķināt Vienu vai vairākas reizes mirkšķināt (ko).
pelēks Vienveidīgs, vienmuļš, bez notikumiem, kas izraisa pozitīvu attieksmi (parasti par laikposmu).
sausums Vieta (piem., cietzeme), arī vide, kur nav mitruma vai tā ir maz.
senvieta Vieta (piem., kapenes, apmetne, pilskalns), kur atrasti vai atrodami priekšmeti, kas liecina par seno cilvēku dzīves veidu un kultūru.
dzimtene Vieta (zeme, valsts), kur (cilvēks) dzimis, arī uzaudzis; tēvzeme.
pazeme Vieta zem zemes virsmas, kur atrodas dažādu mitoloģisku būtņu dzīves vieta.
kūrorts Vieta, apvidus, kur ir dabiski dziednieciskie faktori (piem., labvēlīgs klimats, minerālūdeņi) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
miglājs Vieta, ko klāj migla, miglas vāli.
atradne Vieta, kur atrodas (rūpnieciski izmantojami derīgie izrakteņi); (to) krājums.
bārs Vieta, kur dabūjami dažādi alkoholiskie dzērieni un apmeklētājus apkalpo pie augstas letes.
perēklis Vieta, kur koncentrējušies sabiedrībai kaitīgi cilvēku grupējumi un no kurienes izplatās šādu grupējumu ietekme; vieta, no kuras izplatās kas nevēlams.
čūsku midzenis vieta, kur mīt ļauni, bīstami cilvēki; ļaunu, bīstamu cilvēku kopums.
telpa Vieta, kur notiek organizēti pasākumi.
ziemotava Vieta, kur novieto ziemināšanai paredzētus bišu stropus ar bišu saimēm.
paradīze Vieta, kur pēc nāves nonāk labo un apžēloto cilvēku dvēseles, iegūstot mūžīgu svētlaimi.
bezdibenis Vieta, kur šķietami nav pamata, dibena; ļoti dziļa vieta.
biezoknis Vieta, kur tuvu kopā aug krūmi, koki un kur grūti tikt cauri.
glābējsilīte Vieta, kur vecāki var anonīmi atstāt savus jaundzimušos adopcijai.
anatomikums Vieta, kur, preparējot līķus, tiek pētīta cilvēka ķermeņa anatomija.
pārceltuve Vieta, kurā ierīkota pārcelšanās (pār ūdenstilpi) ar prāmi, laivu u. tml.
ieejas vārti vieta, pa kuru organismā iekļūst mikrobi, izraisot infekciju.
paklēte Vieta, telpa starp zemi un klēts grīdu.
iedzimtais Vietējais iedzīvotājs, kas turpat dzimis un uzaudzis.
kanaks Vietējais iedzīvotājs; iezemietis.
pastarpām Vietumis, arī šaurā joslā (starp ko).
dažuviet Vietumis, dažās vietās.
šur Vietumis, dažviet, arī vairākās vietās.
vazāt Vilkt (ko) līdzi pa zemi.
valkāties Vilkties, vazāties (piem., pa zemi).
manipulācija Viltīga rīcība, paņēmiens, tendencioza faktu sagrozīšana.
triks Viltīga, negodīga rīcība, paņēmiens.
mahinācija Viltīgs, negodīgs paņēmiens, viltīga, negodīga rīcība (kāda mērķa sasniegšanai).
aizviļņot Viļņojot aizplūst (par straumi, skaņām u. tml.).
solfedžo Vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas; attiecīgais mācību priekšmets.
ievingrināties Vingrinoties, daudzkārt ko darot, iegūt veiklību, labas iemaņas, prasmi (piem., kāda darba veikšanā).
spēka vingrojumi vingrojumi, kas attīsta ķermeni fiziski.
spēka vingrinājumi vingrojumi, kas attīsta ķermeni fiziski.
āzis Vingrošanas rīks – polsterēts baļķis uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem; buks.
buks Vingrošanas rīks uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem; āzis.
vīnadārzs Vīnkoku stādījumi; vieta, kur ir šādi stādījumi.
vīnogulājs Vīnkoku stādījumi; vieta, kur ir šādi stādījumi.
vīnakalns Vīnkoku stādījumi; vieta, parasti kalna nogāzē, kur ir šādi stādījumi.
ametists Violets, dzidrs minerāls (kvarca paveids), kura kristālus lieto juvelierizstrādājumos.
dzimumdzīve Vīrieša un sievietes fiziska tuvība, saistīta ar dzimuminstinkta apmierināšanu.
kundziņš Vīrietis (piem., ar pārspīlējumiem apģērbā un uzvedībā).
frants Vīrietis ar tieksmi uz pārspīlējumiem apģērbā un uzvedībā; švīts.
onkulis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
tēvocis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
suteners Vīrietis, kas pakļauj sev prostitūtas, lai iegūtu daļu no viņu ienākumiem.
audžutēvs Vīrietis, kas pieņēmis audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
vecpuisis Vīrietis, kura vecums ievērojami pārsniedz parasto laulību vecumu un kurš nav apprecējies.
kuilis Vīrietis, kuru galvenokārt interesē savu seksuālo vajadzību apmierināšana.
zēns Vīrietis, pret kuru kāds pauž labvēlīgu, draudzīgu attieksmi.
virs- Virslimita (patēriņš).
reljefs Virsmas veidojums (piem., ķermeņa daļai) ar izciļņiem un padziļinājumiem.
komodors Virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi) Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs.
adjutants Virsnieks, kas veic administratīvus pienākumus štābā vai pie valsts vadītāja; augstāka ranga virsnieka palīgs.
virsniecība Virsnieku kopums kādas valsts armijā.
rīve Virtuves piederums – metāla (arī plastmasas) priekšmets ar asiem caurumiem, gar kuriem (ko) virza, lai (to) smalcinātu; ierīce šādu darbību veikšanai.
caurduris Virtuves piederums – trauks ar caurumiem kā izkāšanai.
ornitoze Vīrusu ierosināta infekcijas slimība, ar kuru var saslimt arī cilvēks, kontaktējoties ar slimiem putniem.
herpes Vīrusu ierosināti pūslīšveida izsitumi, piem., uz lūpas.
raibziedainība Vīrusu izraisīta augu slimība, kam raksturīgi raibi plankumi uz ziediem.
bakas Vīrusu izraisīta infekcijas slimība ar drudzi un specifiskiem izsitumiem, kuras sekas ir rētas sejas ādā.
lejup Virzienā uz leju; pretstats: augšup; pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei.
absurda dramaturģija virziens 20. gs. 50.–60. gadu dramaturģijā, kurā, atsakoties no tradicionālās dramaturģijas paņēmieniem, tika paustas cilvēka eksistences bezjēdzīguma, absurduma idejas.
urbānisms Virziens 20. gs. pilsētbūvniecībā, kas akcentēja lielo pilsētu sociālo nozīmi mūsdienu sabiedrībā, milzīgu pilsētbūvniecisku struktūru nepieciešamību.
biheiviorisms Virziens psiholoģijā (radies ASV 19. un 20. gs. mijā), kas par pētīšanas priekšmetu atzīst nevis apziņu, bet izturēšanos.
strukturālisms Virziens sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kura pamatā ir pieņēmums, ka novērojamie objekti pastāv nevis izolēti, bet gan saistībā ar citiem objektiem – struktūrām, kas kā nozīmju ģenerētājas kultūrā un sabiedrībā uzskatāmas par pētniecības pamatobjektiem.
dienvidaustrumi Virziens starp dienvidiem un austrumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
dienvidrietumi Virziens starp dienvidiem un rietumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
ziemeļaustrumi Virziens starp ziemeļiem un austrumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
ziemeļrietumi Virziens starp ziemeļiem un rietumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
pludināt Virzīt (peldošus kokmateriālus) pa ūdenstilpēm; panākt, ka (kas, parasti peldošs priekšmets) virzās pa ūdenstilpēm, to straumi.
pārnest Virzīt, raujot sev līdzi, pārvietot (uz citu vietu) – par straumi, upi, vēju u. tml.
vīties Virzīties ar lokiem, līkumiem (piem., par dūmiem, tvaikiem).
locīties Virzīties ar lokiem, līkumiem; būt ar līkumiem.
vērpties Virzīties riņķveidā, spirālveidā (piemēram, par ūdeni, dūmiem, putekļiem).
līkumot Virzīties, apejot, apbraucot (kam apkārt); virzīties ar līkumiem.
iet Virzīties, arī šķietami kustēties – par parādībām dabā.
līkloču Virzīties, atrasties, būt novietotam tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi.
līst Virzīties, doties un nokļūt (nevēlamos apstākļos); nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi.
peldēt Virzīties, parasti lēni, arī šķietami (par mākoņiem, debess ķermeņiem u. tml.).
vilkties Virzīties, veidoties (pa mākoņiem, miglu).
pavirzīties Virzoties veikt nelielu attālumu – par mehānismiem, transportlīdzekļiem u. tml.
referendums Visas tautas balsošana par sevišķi svarīgiem valsts dzīves jautājumiem, kurā piedalās attiecīgās valsts pilsoņi, kam ir vēlēšanu tiesības.
plebiscīts Visas tautas balsošana, parasti par būtiskiem labojumiem konstitūcijā, valsts un teritorijas piederības jautājumos; referendums.
ģenerālisimuss Visaugstākā militārā dienesta pakāpe, kuru parasti piešķir par izciliem nopelniem; persona ar šādu dienesta pakāpi.
Lielās shīmas mūks visaugstākās kārtas mūks, kurš papildus parastajiem mūku solījumiem uzņemas sevišķi askētisku dzīvesveidu.
dimants Viscietākais minerāls – bezkrāsains oglekļa kristāls (dārgakmens).
sūtība Visnozīmīgākais, visbūtiskākais uzdevums, mērķis, darbību kopums; misija (1).
stāvs Vispārīgās stratigrāfiskās skalas vienība – nogulumi, kas veidojušies kādā ģeoloģiskajā laikmetā.
galvenos vilcienos vispārīgi, bez atsevišķām detaļām, sīkumiem.
kazuistika Vispārīgu tēžu attiecināšana uz atsevišķiem gadījumiem (piem., teoloģijā).
uzskats Vispārināta atziņas pārliecība (par ko) saistībā ar attieksmi (pret to).
nesekmība Vispārināta īpašība --> nesekmīgs (2); stāvoklis kad ir neapmierinošas sekmes mācībās.
precizitāte Vispārināta īpašība --> precīzs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī parametra īstās vērtības atbilstība tās nominālajai vērtībai.
termoizturība Vispārināta īpašība --> termoizturīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; siltumizturība.
pārējais Viss cits (no kāda kopuma), salīdzinājumā ar minēto, zināmo.
komentāri lieki viss ir skaidrs, nekādi paskaidrojumi nav vajadzīgi.
arhajs Vissenākā ģeohronoloģiskā ēra (pirms 2,6 – 3,5 (4,5) miljardiem gadu).
pirmatnējā kopiena vissenākā sabiedriski ekonomiskā formācija cilvēces vēsturē.
kalst Vīst, dzeltēt, nīkt aiz sausuma, mitruma trūkuma.
pērļu vista vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu un baltiem plankumiņiem; pērļvista.
pērļvista Vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu un baltiem plankumiņiem.
molekulmasa Visu molekulā ietilpstošo ķīmisko elementu atomu vidējo atommasu summa.
tuba Viszemākā reģistra metāla pūšaminstruments ar ventiļu mehānismu.
liāna Vīteņaugs vai kokaugs ar garu, vijīgu vai kāpelējošu stumbru, kas galvenokārt sastopams mitrajos tropu mežos.
vīteņsausserdis Vīteņaugs, kas vijas ap balstu un kura ziedu krāsa variē no dzeltenbaltas līdz iesarkanai ar pāreju violetos toņos, ziediem ir garas putekšņlapas un tie patīkami un spēcīgi smaržo [Lonicera caprifolium].
šķetra Vītolu dzimtas krūms vai koks ar spīdīgu, brūnpelēku mizu un ziediem spurdzēs [Salix pentandra].
vojevodiste Vojevodas (1) pārvaldīta administratīva teritorija; vaivadija (1).
seimiks Vojevodistes vai apriņķa muižnieku sanāksme, kurā lēma par iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem, kā arī izvirzīja delegātus uz valsts Seimu (Polijā, arī Vidzemē, Latgalē laikā, kad tās ietilpa Polijā).
koloratūra Vokālajā mākslā – melodijas izrotājums ar pasāžām, melismiem (soprāna balsij); šādu izrotājumu izpildījums.
pludmales volejbols volejbols, kura spēle norisinās smilšainā pludmalē vai smilšainā laukumā.
freidisms Z. Freida iedibinātais virziens psiholoģijā, kas piešķīra universālu nozīmi zemapziņas procesiem un akcentēja seksualitātes nozīmi cilvēka uzvedībā.
stulpiņi Zābaki ar pusgariem stulmiem.
stulma zābaki zābaki ar stulmiem.
septiņjūdžu Zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties, arī acumirklī nokļūt no vienas vietas citā (pasakās).
stulmzābaki Zābaki, kam ir stulmi; stulmu zābaki.
šņorzābaki Zābaki, kas sienami ciet ar auklām (šņorēm).
puszābaki Zābaki, kuru stulmi sniedzas mazliet augstāk par potītēm.
lokzāģis Zāģis, kura plātni savelk lokveida rāmis.
eža Zālaina, nearta zemes josla starp tīrumiem vai ceļmalā.
hloroplasti Zaļie augu šūnu veidojumi, kuros notiek fotosintēze.
dzeltenzaļš Zaļš ar dzeltenu nokrāsu; tāds, kam ir dzelteni un zaļi krāsu laukumi.
sudrabzaļš Zaļš ar sudrabainu spīdumu un nokrāsu; tāds, kam ir zaļi un sudrabaini krāsu laukumi.
barbiturāti Zāļu vielu grupa – barbitūrskābes atvasinājumi, ko lieto par nomierinātājiem, miega vai narkozes līdzekļiem.
dispepsija Zarnu darbības traucējumi.
zarotne Zaru kopums (augiem, parasti kokiem, krūmiem).
beigts Zaudējis dzīvību (par dzīvnieku); miris (par cilvēku).
izkalst Zaudējot mitrumu, kļūt ļoti sausam (par zemi, lauku u. tml.); iznīkt aiz sausuma (par augiem).
nekrotizēties Zaudēt funkcionēšanas spēju dzīvā organismā (par organisma daļām, audiem u. tml.); atmirt.
nolaist spārnus zaudēt garīgos spēkus, drosmi; ļauties mazdūšībai, izmisumam.
atsalt Zaudēt ieinteresētību, labvēlību, vēlmi tuvoties u. tml.
beigties Zaudēt ietekmi, nespēt ietekmēt (piem., par varu).
izsmelt Zaudēt jaunrades, attīstības spējas, ierosmi, idejas turpmākam darbam.
savelties Zaudēt mīkstumu, kļūt blīvam (par vilnas izstrādājumiem).
atmirt Zaudēt nozīmi un pakāpeniski izzust.
izžūt Zaudēt parasto mitruma daudzumu (par muti, kaklu).
aizmirst Zaudēt prasmi, iemaņas, arī atradināties (ko darīt).
nojukt Zaudēt regularitāti, izjukt (par ritmisku, ciklisku darbību vai procesu).
atmaigt Zaudēt skarbumu, kļūt laipnākam, maigākam; iegūt maigāku izteiksmi.
iesīkstēt Zaudēt spēju elastīgi reaģēt uz jauniem apstākļiem, prasībām, metodēm u. tml., paliekot pie saviem (parasti novecojušiem) uzskatiem, paradumiem; palikt nemainīgam (piem., par uzskatiem, paradumiem).
bālēt Zaudēt spožumu, mirdzumu.
izvirst Zaudēt tikumiskās, ētiskās īpašības, arī zaudēt fiziskās, garīgās spējas; demoralizēties.
lūzers Zaudētājs, neveiksminieks.
ģēvele Zelminis.
sarkanzeltains Zeltains ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkanas un zelta krāsas laukumi.
dūkt Zemā balsī, neskaidri dziedāt (parasti bez vārdiem); neskaidri runāt, murmināt.
plakantārpi Zemāk attīstīto tārpu tips, pie kura pieder tārpi ar saplacinātu, lentveidīgu ķermeni [Plathelminthes].
izogāmija Zemāko augu un vienšūnas organismu dzimumvairošanās veids, saplūstot morfoloģiski vienādām, bet bioķīmiski un fizioloģiski atšķirīgām gametām.
brāķis Zemas kvalitātes ražojums, prece (ar defektiem, bojājumiem); ražojums, kas neatbilst noteiktām prasībām, standartiem.
zemnīca Zemē daļēji ierakta, neliela būve ar baļķu, kāršu u. tml. pārsegumu, kas apbērts ar zemi.
mītnes zeme zeme, valsts, kurā dzīvo, ir apmeties emigrants.
pusgrauds Zemes apsaimniekošanas forma, pēc kuras laukstrādnieks par viņam lietošanā nodoto zemi zemes īpašniekam atlīdzināja ar daļu (parasti pusi) ražas.
agrotehnika Zemes apstrādes un kultūraugu audzēšanas paņēmienu kopums.
vietiene Zemes daļa, kas aptver pēc reljefa izcelsmes vienotu grupējumu, kam atbilst noteikts reljefa saposmojums un augsnes cilmiežu izvietojums.
stūris Zemes gabals (parasti neliels), kas ir kāda īpašumā, lietošanā; arī apmešanās vieta, miteklis (parasti neliels).
stratisfēra Zemes garozas augšējā kārta, ko veido galvenokārt nogulumieži.
zemestrīce Zemes garozas svārstības, ko izraisa pēkšņa Zemes dzīļu potenciālās enerģijas atbrīvošanās un kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
sials Zemes garozas virsējā kārta, kas veidota galvenokārt no silīcija un alumīnija minerāliem.
lendlords Zemes īpašnieks (Lielbritānijā), kas iznomā savu zemi vai ēkas uz tās.
sakaru pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, kas retranslē uztvertos radiosignālus, nodrošinot televīzijas, telefona, telefaksa, datora u. c. sakarus starp objektiem uz Zemes virsmas, atmosfērā un tuvējā kosmiskajā telpā.
meliorācija Zemes uzlabošanas pasākumi – augsnes mitruma regulēšana, pārpurvotu vietu nosusināšana, augsnes auglības uzlabošana u. tml.
ieplaka Zemes virsas pazeminājums, ko norobežo nogāzes.
galošas Zemi gumijas apavi, ko valkā virs parastajiem apaviem, lai pasargātu tos no dubļiem un mitruma.
paklājaugi Zemi krāšņumaugi, ko izmanto dekoratīvos stādījumos.
apakša Zemie toņi (par skaņām).
ļauns prieks zemiska priecāšanās par cita nelaimi.
ķengāt Zemiski apvainot, apmelot (kādu).
ķengas Zemisks apvainojums, apmelojums.
ZM Zemkopības ministrija.
piezemēt Zems, pazemināts.
fagots Zemu skanošs koka pūšaminstruments ar divkāršu mēlīšu iemuti.
rifs Zemūdens klinšu grēda, kas atrodas tuvu ūdens virsmai un vietumis izslienas virs ūdens.
iezibēties Zibot parādīties (acīs) – piem., par asarām, mirdzumu, spīdumu.
jaunpiens Zīdītājdzīvnieka (parasti govs) piens aptuveni pirmajās desmit dienās pēc dzīvnieka atnešanās.
ronis Zīdītāju kārtas jūras dzīvnieks ar vārpstveida ķermeni un spurām līdzīgām ekstremitātēm.
siena drudzis ziedputekšņu izraisīta alerģiska slimība, kam raksturīgas iesnas, acu asarošana, konjunktivīts, bronhiālās astmas lēkmes, izsitumi, arī paaugstināta temperatūra.
ikebana Ziedu sakārtošanas māksla Japānā; kompozīcija, kas veidota pēc šīs mākslas likumiem.
biatlons Ziemas sporta veids – divcīņa, kurā slēpošana mijas ar šaušanu.
NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija sadarbībai militārajā un drošības politikas jomā, kurā apvienotas vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis (dibināta 1949. gadā, Latvija uzņemta 2004. gadā).
ZA Ziemeļaustrumi.
ziemeļrīti Ziemeļaustrumi.
normaņi Ziemeļģermāņu ciltis – senie Skandināvijas un Dānijas iedzīvotāji, kas 9.–11. gs. siroja pa Eiropu, iekarodami vairākas teritorijas (piem., Normandiju); vikingi.
ziemeļvakari Ziemeļrietumi.
ZR Ziemeļrietumi.
sarkanzils Zils ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir zilas un sarkanas krāsas laukumi.
sudrabzils Zils ar sudrabainu spīdumu un nokrāsu; tāds, kam ir zili un sudrabaini krāsu laukumi.
lazurīts Zils silikātu grupas minerāls (pusdārgakmens), ko izmanto, piem., rotaslietu pagatavošanai, senāk arī zilās krāsas (ultramarīna) iegūšanai.
bemols Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas pazeminājumu par pustoni.
dubultbemols Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas pazeminājumu par vienu toni; dubultbemols.
ceļazīme Zīme transportlīdzekļa vadītāju un gājēju informēšanai (piem., par ceļa virzienu, satiksmes ierobežojumiem).
ķīmiskais zīmulis zīmulis ar kodolu, kas samitrināts raksta, krāso līdzīgi tintei.
tests Zināšanu, prasmes pārbaude ar standartizētiem uzdevumiem.
bakterioloģija Zinātne par baktērijām – mikrobioloģijas nozare.
tehnoloģija Zinātne par izejvielu, materiālu, pusfabrikātu vai izstrādājumu īpašību pārmaiņām ražošanas procesā; attiecīgo darba metožu, tehnisko paņēmienu kopums.
mikrobioloģija Zinātne par mikroorganismiem.
loģika Zinātne par pareizas domāšanas formām, likumiem un kārtulām.
mikoloģija Zinātne par sēnēm, to īpašībām, taksonomiju, izmantošanu.
matemātika Zinātne par skaitļiem, lielumiem un to attiecībām.
ģeogrāfija Zinātne par Zemi un parādībām, kas saistītas ar Zemes virsmu un atmosfēru, tur atrodamajiem augiem un dzīvniekiem, kā arī cilvēkiem, to izvietojumu un sabiedrības attīstības īpatnībām dažādās zemeslodes vietās.
bioķīmija Zinātne, kas pētī dzīvo organismu ķīmisko sastāvu un ķīmiskos procesus.
biofizika Zinātne, kas pētī fizikālas un fizikāli ķīmiskas parādības dzīvos organismos, fizikālo faktoru ietekmi uz tiem.
okeanogrāfija Zinātne, kurā pēta jūru un okeānu ūdeņu fizikālās un ķīmiskās īpašības, procesus tajos.
radioekoloģija Zinātne, kurā pēta radioaktīvo vielu izplatīšanos biosfērā un to ietekmi uz vidi.
hidroloģija Zinātne, kurā pētī hidrosfēras ūdeņus, to režīmu, fizikālos un bioloģiskos procesus un ķīmisko sastāvu.
agroķīmija Zinātnes nozare par ķīmijas izmantošanu zemkopībā.
zinātniecība Zinātnes nozare, kas pēta zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, tās mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām; scientioloģija.
fizika Zinātnes nozare, kas pētī dabas parādību vispārīgās likumsakarības, matērijas īpašības, kustības un mijiedarbības likumus.
teratoloģija Zinātnes nozare, kas pētī dažādu cilvēka un dzīvnieka organismu kroplību, anomāliju izcelsmi un iedzimtības faktorus.
politekonomija Zinātnes nozare, kas pētī ražošanas, sadales, maiņas un patēriņa likumsakarības; ekonomika (3).
mineraloģija Zinātnes nozare, kurā pēta minerālus, to sastāvu, īpašības un rašanos, kā arī izmantošanas iespējas.
radioķīmija Zinātnes nozare, kurā pēta radioaktīvo elementu un izotopu iegūšanu, to ķīmiskās īpašības.
palīgdisciplīna Zinātnes nozare, kuras pētījumi palīdz nodrošināt vai papildina plašāku nozaru pētniecības darbu.
kosmonautika Zinātnes un tehnikas nozaru komplekss, kas saistīts ar lidojumiem kosmosā.
observatorija Zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir teleskops un kurā veic astronomiskus novērojumus un pētījumus.
komentārs Zinātniskas piezīmes, papildinājumi, paskaidrojumi (kādam tekstam).
ZA Zinātņu akadēmija.
ģermānistika Zinātņu kopums, kurā ietilpst ģermāņu valodniecība, ģermāņu tautu literatūras, folkloras, mitoloģijas, etnogrāfijas, arheoloģijas un vēstures izpēte; ģermāņu (galvenokārt vācu) filoloģija.
dabaszinātnes Zinātņu nozares (piem., bioloģija, botānika, ķīmija, ekoloģija), kas pētī dzīvo un nedzīvo dabu.
eģiptoloģija Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Senās Ēģiptes vēsturi, kultūru, rakstību un arheoloģiskos pieminekļus.
brīdināt Ziņot par draudošām briesmām; norādīt uz iespējamo nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu.
denuncētājs Ziņotājs, kas kādu slepeni, bez pierādījumiem nosūdz; ziņu pienesējs.
zirglietas Zirga iejūga piederumi – priekšmeti (piem., apauši, iemaukti, sakas) zirga iejūgšanai.
kiangs Zirgam līdzīgs kalnu stepju dzīvnieks (Tibetā, Nepālā) ar brūnganu apmatojumu [Equus hemionus kiang].
salnis Zirgs, kura apmatojumā mijas balti un brūni vai rudi laukumi un kuram ir melna vai brūna aste.
kulans Zirgu ģints dzīvnieks ar garām ausīm, īsām stāvām krēpēm un astru pušķi astes galā [Equus hemionus].
krusta zirneklis zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz vēdera.
lašu dzimta zivju dzimta, kurā ietilpst, piem., laši, foreles, taimiņi, repši, sīgas.
zvaigāt Zobgalīgi smieties, apsmiet.
izzobot Zobojot, ar zobgalībām izsmiet, arī nopelt.
nerrot Zobot, izsmiet; arī kaitināt.
irgoties Zoboties; zobgalīgi smieties, jokoties.
žūt Zūdot mitrumam, cietēt (par vielām).
rasoļņiks Zupa no gaļas vai gaļas subproduktiem ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem, kurai vārīšanas beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus gurķus.
nova Zvaigzne, kuras spožums pēkšņi pieaug tūkstošiem un miljoniem reižu un pēc tam pakāpeniski samazinās.
kvazārs Zvaigžņveidīgs kosmiskais objekts, kam raksturīgs ļoti intensīvs starojums radioviļņu diapazonā.
iezvanīt Zvanot bēru ceremonijā, izvadīt (mirušo).
sažāvēt Žāvējot (piem., siltumā, dūmos) panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; žāvējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst spalva, apmatojums, vilna (par slapju, izmirkušu dzīvnieku).
izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst uzvilktais apģērbs (par izmirkušu cilvēku).
ņurkstēt Žēloties, gausties; paust neapmierinātību (par ko).
gausties Žēloties, sūdzēties, paust neapmierinātību (par ko).
okapi Žirafu dzimtas dzīvnieks ar zebrai līdzīgu ķermeni, kas dzīvo mitrajos tropu mežos; punduržirafe [Okapia johnstoni].
dzīvžogs Žogs, kas veidots no ciešā rindā sastādītiem krūmiem vai nelieliem kokiem.
iežūžot Žūžojot panākt, ka iemieg.
pažūžot Žūžojot pašūpot (parasti bērnu, to iemidzinot).

mi citās vārdnīcās:

Tēzaurs

mi¹

mi²

LLVV