Paplašinātā meklēšana
Meklējam mi.
Atrasts vārdos (200):
- āmis:1
- dūmi:1
- amiši:1
- bomis:1
- apmirt:1
- armija:1
- atmiņa:1
- atmirt:1
- cunami:1
- desmit:1
- domino:1
- dotumi:1
- ādminis:1
- aizmigt:1
- anēmija:1
- apmilzt:1
- apmizot:1
- apsmiet:1
- atmiegs:1
- atminēt:1
- atmirkt:1
- atmizot:1
- atsmiet:1
- badmira:1
- birzumi:1
- bramins:1
- ciemiņš:1
- čomisks:1
- desmit-:1
- desmits:1
- dominēt:1
- dumiķis:1
- aizmiegt:1
- aizmirst:1
- aizmizot:1
- alķīmija:1
- amizants:1
- anēmisks:1
- animisms:1
- apmiglot:1
- apžmiegt:1
- aramieši:1
- aritmija:1
- atmirgot:1
- atomisms:1
- austrumi:1
- bālģīmis:1
- bezmiegs:1
- birmieši:1
- bulīmija:1
- demisija:1
- dinamika:1
- admirālis:1
- aizmiglot:1
- aizmirgot:1
- aizžmiegt:1
- akadēmija:1
- alķīmiķis:1
- amizēties:1
- anatomija:1
- apmirdzēt:1
- apsmiekls:1
- aritmisks:1
- atkritumi:1
- atmirdzēt:1
- balzamiko:1
- bioķīmija:1
- bohēmieši:1
- bohēmisks:1
- bohēmists:1
- cilmiezis:1
- dārgumiņš:1
- desmitais:1
- dinamisks:1
- dinamisms:1
- divdesmit:1
- dominance:1
- dominante:1
- dominants:1
- dūmistaba:1
- acumirklis:1
- agroķīmija:1
- agronomija:1
- aizmirsīgs:1
- akadēmiķis:1
- akadēmisks:1
- akadēmisms:1
- aminoskābe:1
- anatomisks:1
- apmierināt:1
- apmizoties:1
- apsmieties:1
- atdalījumi:1
- atmiekšķēt:1
- atminējums:1
- atminēties:1
- atmirdzums:1
- atmurmināt:1
- autonomija:1
- badmintons:1
- beztermiņa:1
- bīdeļmilti:1
- bioķīmiķis:1
- bioķīmisks:1
- četrdesmit:1
- darbatmiņa:1
- deminutīvs:1
- demisionēt:1
- denomināls:1
- desmitcīņa:1
- desmitdaļa:1
- desmitgade:1
- desmitgadu:1
- desmitkārt:1
- desmitlatu:1
- desmitreiz:1
- determinēt:1
- diatermija:1
- divpadsmit:1
- dominikāņi:1
- dominikāņi:2
- acumirklīgs:1
- administrēt:1
- agroķīmisks:1
- agronomisks:1
- aizmidzināt:1
- aizmirstība:1
- aizmirsties:1
- anatomikums:1
- animistisks:1
- apmiegoties:1
- apmierināts:1
- apmierinošs:1
- apmigloties:1
- apsmidzināt:1
- apstādījumi:1
- asimilācija:1
- astoņdesmit:1
- astronomija:1
- atomierocis:1
- augstdzimis:1
- avitaminoze:1
- avitaminozs:1
- četrpadsmit:1
- desmitnieks:1
- desmitnieks:2
- desmitrinde:1
- desmitrubļu:1
- desmitstāvu:1
- deviņdesmit:1
- diskriminēt:1
- admiralitāte:1
- aerodinamika:1
- algoritmisks:1
- arodkomiteja:1
- astoņpadsmit:1
- astronomisks:1
- augšminētais:1
- darbseminārs:1
- daudzmiljonu:1
- delimitācija:1
- denominācija:1
- desmitgadīgs:1
- desmitkāršot:1
- determinisms:1
- determinists:1
- deviņpadsmit:1
- disimilācija:1
- aerodinamisks:1
- aizmirdzēties:1
- antroponīmika:1
- apakškomisija:1
- apmierinājums:1
- apmierinātība:1
- apmierināties:1
- badmintonists:1
- bezkompromisa:1
- demilitarizēt:1
- desmitkārtējs:1
- desmitkārtīgs:1
- desmitreizējs:1
- administrācija:1
- administratīvs:1
- administrators:1
- administrētājs:1
- desmitcīņnieks:1
- desmitskaldnis:1
- dienvidrietumi:1
- diskriminācija:1
- antimilitārisms:1
- antimilitārists:1
- augstākminētais:1
- aukstumizturīgs:1
- centrālkomiteja:1
- dienvidaustrumi:1
- divdesmitgadīgs:1
- desmitprocentīgs:1
- divpadsmitpirkstu:1
- astoņpadsmitgadīgs:1
- deviņpadsmitgadīgs:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (iet) kā pa celmiem
- (iz)kristies miesās
- (kā) par nelaimi
- (Lai viņam) vieglas smiltis!
- (līdz) ar gaismiņu
- (nav) ne miņas
- (no)krist gar zemi
- (viss) mirdz un laistās
- acīm redzami
- administratīvā tiesa
- administratīvais sods
- Admiralitātes lords
- aiz smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt
- aizlaist zemi atmatā
- aizmiglot acis
- aizmigt kā nosistam
- akadēmijas īstenais loceklis
- akadēmiskā airēšana
- akadēmiskā laiva
- akadēmiskā stunda
- akadēmiskais atvaļinājums
- akadēmiskais ceturksnis
- akadēmiskais gads
- akadēmiskais grāds
- akadēmiskais parādnieks
- akadēmiskais parāds
- aktīvā armija
- alu zīmējumi
- apakšējā kulminācija
- apgrozāmie līdzekļi
- aplaist ar miegu
- apmiglot acis
- apvelties miesās
- ar aizmiegtām acīm
- ar katru mirkli
- ar mazu gaismiņu
- ar mierīgu prātu
- ar mierīgu sirdi
- ar miesu un asinīm
- ar miesu un dvēseli
- ar vienu slotu perami
- ārējā migrācija
- arheoloģiskie pieminekļi
- arhitektūras piemineklis
- astronomiskā vienība
- astronomiskais gads
- astronomiskais pavasaris
- astronomiskais pulkstenis
- astronomiskās koordinātas
- astronomisks skaitlis
- atmiņas karte
- atmiņas modulis
- atmosties kā no miega
- atraut sev miegu
- atsaukt atmiņā
- aug griezdamies
- augšējā kulminācija
- Augstu laimi!
- auklas keramika
- baltie plankumi
- Baltijas somi
- Beļģu milzis
- bez piecām minūtēm (kas)
- braucamie zirgi
- brīvā ekonomiskā zona
- Būsim pazīstami!
- būt ar mieru
- būt mierā
- būt nemierā (ar ko)
- būt no viena kaula (un miesas)
- caurs miegs
- celt trauksmi
- cikliskie savienojumi
- čūsku midzenis
- dabas piemineklis
- dabiski atsegumi
- dabūt pa mīkstumiem
- dabūt pa mizu
- debess brīnumi
- Desmit Dieva baušļi
- desmitā tiesa
- desmitais tramvajs, trolejbuss, autobuss
- Dievs un miers
- doties pie miera
- dūša kā miets
- dusēt mūžīgā miegā
- dusēt mūžīgā mierā
- dzimis avīžnieks
- dzimis laimes krekliņā
- dzimis zem laimīgas zvaigznes
- dzirdes atmiņa
- dzīt izmisumā
- dzīvais mironis
- dzīvot Dieva mierā
- dzīvsudraba staba milimetrs
- dzīvsudraba stabiņa milimetrs
- džungļu likumi
- ēd laizīdamies
- ēdamie kastaņi
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena
- Eiropas Komisija
- ekonomiskā bāze
- eksistences minimums
- emisijas akcijas
- ēnu ekonomika
- epidēmiska slimība
- Esiet pazīstami!
- fatāls miers
- fizikālā ķīmija
- flamingu dzimta
- gadu mija
- gaišā piemiņā (paturēt, saglabāt)
- gala pārbaudījumi
- galda piederumi
- galvasnaudas nemieri
- gara milzis
- garkūļu salmi
- garš ģīmis
- ģeogrāfiskie nosaukumi
- glabāt atmiņā
- grauž (kā) ķirmis
- gregoriāņu dziedājumi
- gregoriskie dziedājumi
- grieķu–romiešu cīņa
- grimt aizmirstībā
- gudrais no austrumiem
- gulēt ziemas miegā
- gulēt ziemas miegu
- gumijas termofors
- Habla kosmiskais teleskops
- hidrodinamiskais spiediens
- iebāzt galvu smiltīs
- iekšējā migrācija
- ielikt atzīmi
- iemigt mūža miegā
- iestāju pārbaudījumi
- iet armijā
- iet pie miera
- ieveramā gumija
- ikkatru acumirkli
- ikkatru mirkli
- ilglaicīgā atmiņa
- ilgtermiņa jeb finanšu izpirkumnoma
- īpatnējā siltumietilpība
- īsa atmiņa
- īstermiņa jeb operatīvā izpirkumnoma
- izberzēt miegu no acīm
- izberzt miegu no acīm
- izgaist kā dūmi
- izkūp kā dūmi
- izlaisties miesās
- izlīst (kā kamielim) caur adatas aci
- izmēģināt laimi
- izmircis kā žurka
- izmirkt līdz ādai
- izmirkt līdz kaulam
- izmirkt līdz pēdējai vīlei
- izotermiskais automobilis
- izotermisks process
- izpildu komiteja
- izplūst smieklos
- izšujamie diegi
- iztikas minimums
- izzust no atmiņas
- jaukt mieru
- ka (smiltis, putekļi) nokūp vien
- kā (zemē) iemiets
- kā aizmidzis
- kā aklai vistai (mieža) grauds
- kā ar mietu pa galvu
- kā caur miglu
- kā kāršu namiņš (sabrūk, izjūk u. tml.)
- kā lapseņu midzenis
- kā miesnieks
- kā miets
- kā mietu norijis
- kā miglā
- kā mūmija
- kā no jauna piedzimis
- kā no mātes miesām
- kā no miroņiem augšā (uz)cēlies
- kā pa miglu
- kā pa vienu miglu
- kā rotaļādamies
- kā spēlēdamies
- kā ūdeni mutē ieņēmis
- kājminamā domāšana
- kamieļu dzimta
- kapmiršu ģints
- kara akadēmija
- kara komisariāts
- kara komisārs
- Kara ministrija
- kartupeļu milti
- kauns pa visu ģīmi
- kauties ar miegu
- kautrā mimoza
- kišmišs ar rozīnēm
- klinšu zīmējumi
- klusē kā ūdeni mutē ieņēmis
Atrasts skaidrojumos (200):
- vīties . Būt ar līkumiem (piem., par upi, ceļu).
- (ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
- (pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- stundas ceturksnis 15 minūtes.
- Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
- fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
- saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
- tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- ar vienu (vienīgu) rāvienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- ar vienu (vienīgu) vilcienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- vienā vilcienā acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
- lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
- dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
- prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
- grāfiste Administratīva teritoriāla vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
- direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
- izsacīt Administratīvi apbalvot vai sodīt; izteikt.
- pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
- pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- prefektūra Administratīvi teritoriālā pamatvienība dažās valstīs (piem., Japānā).
- kantons Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
- province Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība (Latvijā līdz 1949. gadam).
- komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
- vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
- iecirknis Administratīvi teritoriāla vienība; nodaļa.
- novads Administratīvi teritoriāla vienība.
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
- centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- menedžeris Administrators; darba vadītājs, organizators.
- spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
- gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
- plosīties Agresīvi, nevaldāmi uzvesties.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- agronoms Agronomijas speciālists.
- pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
- sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
- ieaijāt Aijājot iemidzināt.
- katamarāns Airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
- veca galva aiz vecuma pavājinājusies atmiņa, saprašanas spēja.
- termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
- nolūzt Aizmigt (no liela noguruma vai alkohola lietošanas).
- piemirst Aizmirst (ko izdarīt).
- piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
- izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
- iziet no galvas aizmirst (par ko).
- iziet no prāta aizmirst (par ko).
- izkrist no prāta aizmirst (par ko).
- izkrist no galvas aizmirst (par ko).
- pamest Aizmirst (piem., steigā, aiz paviršības); pazaudēt.
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
- zaudēt Aizmirst, nesaglabāt (ko).
- nebūtība Aizmirstība.
- izkūpēt no galvas aizmirsties.
- aizmirstība Aizmiršanās.
- apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
- konversija Aizņēmuma noteikumu (piem., dzēšanas termiņa) maiņa.
- aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
- aizaugt Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
- nonest Aizraut, aiznest sev līdzi; noraut – par lielu vēju, ūdens straumi u. tml.
- iekarst Aizrauties, iejūsmināties.
- iekalt Aizsaldēt (ūdenstilpni), sasaldēt (zemi).
- ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
- Kara ministrija aizsardzības ministrija.
- aizsargmehānisms Aizsardzības paņēmieni.
- aizplīvurot Aizsedzot (ar miglu, dūmiem u. tml.), padarīt vāji saskatāmu.
- eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
- islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
- homofobija Aizspriedumi, nepatika pret homoseksuālismu, homoseksuālām, arī biseksuālām personām.
- glutamīnskābe Aizstājama aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā.
- dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties (parasti nevēlami).
- internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- iesprausloties Aizturēti iesmieties.
- iespurgties Aizturēti iesmieties.
- paspurgt Aizturēti pasmieties.
- spurgt Aizturēti smieties.
- spurkšķēt Aizturēti smieties.
- piemiegt ar aci aizverot vienu aci, dot kādam zīmi.
- megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
- akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis.
- akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis.
- korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības (bakalaura, maģistra, doktora) ieguves apliecinājums.
- kontrolpakete Akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
- akcijas krīt akciju vērtība pazeminās.
- ieaudzēt Aklimatizēt (augus, dzīvniekus), panākt, ka (tie) kļūst izmantojami (piem., saimniecībā).
- alu zīmējumi akmens laikmeta cilvēku zīmējumi uz alu sienām.
- stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
- karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
- ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
- civilstāvokļa akti akti, kas apliecina personas dzimšanu, adopciju, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu, miršanu.
- komediants Aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
- mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
- reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
- sacelties Aktīvi protestēt (pret ko), paust neapmierinātību (ar ko).
- uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
- sacelšanās Aktīvs, protests (pret ko), neapmierinātība (ar ko).
- masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
- trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
- grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
- hinīns Alkaloīds, ko iegūst no hinīnkoku mizas un ko lieto medicīnā, kā arī dzērienu gatavošanā.
- baltalksnis Alkšņu suga – koks ar gludu, gaišpelēku mizu [Alnus incana].
- kasiterīts Alvu saturošs minerāls, galvenā rūda alvas ieguvei.
- darbs Amata pienākumi, to veikšana; arī ieņemamais amats.
- mantzinis Amatpersona (armijas vienībā), kas pārzina (tās) īpašumu.
- komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām (bijušās PSRS iestādēs).
- instruktors Amatpersona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
- kanclers Amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
- aizstāvis Amatpersona, kas kriminālprocesā aizstāv apsūdzēto.
- virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- ministrs Amatpersona, valdības loceklis, kas vada kādu no šīs valdības ministrijām.
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns mikijs; mikipele.
- mikipele Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns mikijs.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji, to pēcteči mūsdienās.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotājs, tā pēctecis.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu Ārlietu ministrija.
- mikroampērs Ampēra miljonā daļa.
- mikroampērmetrs Ampērmetrs elektriskās strāvas stipruma mērīšanai mikroampēros.
- anatoms Anatomijas (1) speciālists.
- osteoloģija Anatomijas nozare – mācība par kauliem, to uzbūvi un funkcijām.
- uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
- šerifs Anglijā, Īrijā – grāfistes galvenā amatpersona, kas veic administratīvas vai juridiskas funkcijas.
- drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
- idille Antīkās dzejas paveids; lirisks dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, lauku dzīvi.
- stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, miers.
- antimilitārists Antimilitārisma atzinējs, piekritējs.
- apogejs Ap Zemi riņķojoša ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
- karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
- pagleznojums Apakšējais gleznojums, kurā, piem., izstrādātas gaismēnas, priekšmetu apjomi.
- feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- vahmistrs Apakšvirsnieka pakāpe cariskās Krievijas armijā (kavalērijā).
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
- planetārais miglājs apaļš vai gredzenveida miglājs, kas atgādina planētas disku.
- higrometrs Aparāts gaisa mitruma noteikšanai.
- seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- miglotājs Aparāts, ierīce šķidruma izsmidzināšanai sīku pilienu veidā.
- reaktors Aparāts, kurā realizē ķīmisku reakciju.
- prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- godalga Apbalvojums par panākumiem, sasniegumiem (kādā jomā).
- godalgot Apbalvot (kādu) par nopelniem, panākumiem, sasniegumiem; piešķirt godalgu (kādam darbam).
- kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo).
- kremācija Apbedīšanas veids – mirušo sadedzināšana.
- dabūt apakš zemes apbedīt (mirušo).
- dabūt zem zemes apbedīt (mirušo).
- apbērēt Apbedīt; apglabāt, sarīkojot bēru mielastu.
- apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
- terakota Apdedzināts māls; neglazēti apdedzināta māla izstrādājumi.
- pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
- izbarot Apgādājot ar barību, izturēt, izmitināt (mājlopus).
- motorizēt Apgādāt (ko) ar motoru darbināmiem transportlīdzekļiem.
- apbruņot Apgādāt (valsti, armiju) ar militāro apbruņojumu.
- apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni.
Atrasts piemēros (200):
- kuģot .. kopā ar lietusgāzes notrauktajām lapām lejup pa straumi kuģoja arī vairāki sārtvaidži pepiņi.
- komža .. māte šuva ministrantam baltu komžu ar smalkiem tamborējumiem piedurknēs un apmalā..
- mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
- kompleksija .. neraugoties uz manu pasmago kompleksiju, biju samērā ritmisks un ātri apķēru dejas soļus.
- rūsgs .. nomirdz rūsga purva rāva..
- piezīsties .. Talkā nāku es – pilsētas zēns, Ielu smakas un rupjības piezīdies, Nīstot visu, kas mierīgs un lēns.
- Satversme .. vai gribam un spējam dzīvot kā brīvi cilvēki ar savu garīgo satversmi, uz kuras stāvēt?
- pieciest .. viņa pirks divriteni, jo tas nepieciešams miķelītim, gan jau to pārējo nepieciešamo vēl kādu laiku piecietīs.
- sinkope ..[diriģenta] rokas rāda ritma pamatu, bet ķermenis kustas kā ūdenszāle, uzskatāmi iezīmējot sinkopes..
- vieplis ..aiz viepļiem slēpās tuvu un tālu kaimiņu zināmās sejas.
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- slieties ..ap mūsu apmetni slējās asu mietu žogs.
- mitināties ..darbnīca bija iekārtota vecā muižas mājā. Līdz karam tanī mitinājās mežniecība.
- vienprātība ..Dod mums spēku, dod mums drosmi, dod mums vienprātību, Tēvs!
- miesa ..dvēseles noskaņas iespaido visus ķīmiskos procesus mūsu miesā un līdz ar to atver vārtus slimībām.
- iekārtot ..dzīve laikam iekārtota tā, ka neviens savu mūžu nenodzīvo nekļūdīdamies.
- līst ..gribējās gulēt, bet troksnis traucēja, ložņāja pa māju, līda pa atslēgas caurumiem un durvju apakšām no telpas uz telpu..
- mičot ..istabā ar smiekliem un gavilēm, un dažām Marijas asarām mičoja jauno sievu, un viņas vainagu pēc tam uzlika jaunākajai māsai.
- žvakstēt ..istaba mirdz vienos sudrabos, zeltos, dimantos, un pašā vidū dimanta zirgs .. dīžļā pa sudraba grīdu, ka sudraba pakavi vien žvakst..
- lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man minna rakstītāja.."
- mūžība ..jūra šalc svešus mūžības vārdus. Gadu tūkstošiem cilvēks velti mēģinājis tos atminēt..
- vilkties ..karavīri noskranduši vilkās mājup, nosaldētās kājas aptinuši ar salmiem.
- noskaitīt ..Keizijs vilka ārā naudas maku. Noskaitīja divdesmitniekus un ielika tos Čārlija saujā.
- glūņa ..klusi glūņas [pludmalē] tīksmināja savus skatus ap puskailiem sieviešu augumiem.
- skurbums ..ko viņš varēja pretoties tam ziedēšanas skurbumam, kas saulgriežu laikā pārņēma visu latviešu zemi?
- murgi ..kopš esmu prom no Igaunijas zemes, mana dzīve ir gājusi kā milzīgā murgā. Neesmu pazinis ne prieka, ne miera.
- purpurains ..logu rindas apmirdzēja rietošā purpurainā saule..
- paslepšus ..mēs [skolēni] skatījāmies paslepšus sienas pulkstenī aizmugurē – cik vēl līdz zvanam?
- viducis ..miķelis Māls aplika roku ap Maijas viduci, cenzdamies sievieti sev pievilkt klāt.
- piekrišana ..milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
- nesamanīgs ..ministrs .. nesamanīgi salaistījies ar odekolonu.
- nerātnīgs ..mirdzina nerātnīgs mēnestiņš, kā no Šekspīra vasaras nakts sapņa izlēcis..
- tēraudkausētājs ..mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti.
- mirdzeklis ..no griestiem melnā ķēdē nolaidās kroņlukturis, dzintara mirdzekļiem apkārts..
- nokrākties ..nokūpēja un nosmirdēja benzīns, nokrācās motors..
- skats ..Nora dziedāja ar milzīgu cepuri galvā, – noteikti to skatu gribēju redzēt.
- prasts ..ņem sev kādu prastu ļaužu bērnu, kas būs mierā, lai tu kāds būdams.
- jaukties ..pa logu vēl labāk varēja redzēt, kā mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi...
- lausks ..pa naktīm no savas ledus migas izlīda ārā lausks un kā mēnessērdzīgs staigāja pa dārzu, gar mājas pakšķiem, un .. uzsita ar savu sudraba cirvīti.
- pulks ..pamežā zied neizskatāmi lielais zaķkāpostu pulks.
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- padēklis ..pēc pilsoņu kara Hammers no Krievijas izvedis savas bagātības padēkli ar lētām dārglietām, ikonām, kuras lēti iemainījis pret maizi badā mirstošajiem.
- nomīt ..Pie grāvja muklājā ieraka, Zemi līdzenu virsū nomina..
- takts ..pie saviem daudziem netikumiem es negribētu pievienot vēl takta trūkumu.
- patšautene ..pret viņu neapbruņotām krūtīm vērsās piecpadsmit lauku žandarmu patšauteņu stobri.
- nospīdēt ..redzam graciozos dzīvniekus [stirnas] slinkiem lēcieniem pazūdam mežā. Baltie dibeni un sirmie sāni vien nospīd.
- sers ..saimnieks no pirmā miega bija piecēlies un aizgājis uz riju sera aplūkot, vai būs ar beidzamo krāsni diezgan sauss vai arī vēl jāgaida otra rīta.
- tulkot ..sapņiem piešķirām lielu nozīmi – tulkojām tos sakarā ar mūsu likteni..
- mistrains ..sieviete gulēja. Pagari mistraini mati, aiztūkušas acis..
- plunkšķēt ..smagi, skaļi vārdi – plunkšķ kā akmeņi, atsizdamies pret ūdeni.
- ķermenis ..starp lepnām dižceltnēm vēl šobaltdien stāv daža laba astoņpadsmitā gadsimta muižiņa, iesprūdusi un palikusi Rīgas augošajā ķermenī kā dīvains kukainis dzintarā.
- stings ..Stingajā gaisā [sniegs] nedzirdami sijājās lejup kā sārti vizoši putekļi..
- mitrs ..sūnas izrādījās mitras. Kleita mugurpusē sasēdēta slapja.
- mice ..šķiet, ka māte noraus ārstes mici, virsvalku, paķers meitu..
- miglājs ..šodien te rīts ir tik kluss, vieglā miglājā tīts..
- virspuse ..tā [vieglprātība] bija tikai virspuse, bēgšana no tā nomācošā sloga, ko nemitīgi nesu sevī.
- vienlaidu ..tāda vienlaidu atmiņu plūduma man nav..
- miers ..Tavās rokās ir alga un sods, Un es mierīgi eju bez steigas, Jo šī ticība mieru man dod.
- zobenists ..termins zobenists darināts pēc analoģijas ar sportistu nosaukumiem: futbolists, hokejists, šahists u. c.
- žēlastība ..tēva nāve .. bija žēlastība izmocītajām miesām..
- šauracis ..tikai krāsa tam [pūķauglim] ir pārskatāmi balta un izmērs šauracim pūķim piemērots.
- izmelot ..tu smaidot klausīsies – Kā no plika mieta var zaļu alksni izmelot.
- mežainis ..ūdens malā dusēja iesārtā Diāna, bet viņā no biezokņa lūkojās mežainis ar zilas miglas pietūkušām acīm.
- lāma ..upē ūdens nav gandrīz nemaz, ir tikai dažas lāmas, kurās mirst sīkās zivis.
- noenkuroties ..Valmierā dzīvoju jau divdesmit divus gadus un varu teikt, ka esmu šai pilsētā noenkurojusies.
- pieskanēt ..valodas mijās un vijās cita ar citu, kāpa līdz zemajiem griestiem, pieskanēja mazo telpu..
- sastrēdzināt ..vārdi sariešas kā rasa zālē. Kāda asara, kas palīdz notecēt vārdam, smieklu elsas, kas sastrēdzina vārdus lavīnā, kas gāzīsies citā mirklī.
- aizvelties ..viena kara armija nule aizvēlusies, bet nav parādījusies otrā, neviens nezin, kad tā nāks!
- lovelass ..viņa jūtu apliecinājumi atgādina lēta lovelasa tukšo tarkšķēšanu..
- sirpis ..viņa milzīgais sirpja deguns raudzījās tieši svērteniski lejup..
- paskolot ..viņš ne mirkli nešķīrās no domas kaut cik paskolot savus bērnus.
- krimināls ..viņš saņem ciet dažu labu kriminālo, kas te domājas esam drošībā.
- nostrādāt "..es nebrīnīšos, ja mūža galā viņš nostrādās vēl kādu numuru, ka visi paliks mēmi."
- pataisīt "..kad mēs apprecēsimies, es ar šitām divām savām rokām Puišiņus pataisīšu par pusmuižu!"
- nomizot "..kas varēja iedomāties, ka man vecumdienās tādu kaunu taisīsi.. Tevi vienkārši nomizot!"
- vertikāls "..notikumi [sabiedrībā] drūzmējas vertikāli."
- izmantot "..pat mūsu tā saucamie draugi mūs izmanto.."
- atdzelt "..te vis katram nevar uzticēties tādā miljonu pilsētā." – "Latviešiem es uzticos!" atdzeļu un kāpju augšas stāvā.
- aizmirsties "Ar visām grabažām [prom] es saku!" Podnieks aizmirsies, gandrīz kliedz.
- timpa "Bet viņš gribēja tikt par īstu gleznotāju un apmeklēt Pēterpils mākslas akadēmiju (..) Priekš tam vajadzēja timpu; viņš atlicināja un krāja cik varēdams no savas mācekļa uztura naudas.."
- ieminēties "Būs jāiet mājās," ieminas zēns.
- noklaiņot "Cik ilgi tā noklaiņoji?" "Citreiz pat pa pusgadam, kādreiz – dažus mēnešus, kamēr mani noķēra, aizveda uz Alises ielas patversmi.."
- hetmanis "Hetmanis nikni sarāva sirmos uzačus, klausīdamies Poplavska ziņojumu".
- ho "Ho-ho-ho!" visi sāka smieties.
- grabaža "Kas tad nu par auto," rāmi saka Kursis, "tāda grabaža vien ir, bet mēs ar Jēci salabosim."
- zelēt "Krīze" – šis vārds tiek nemitīgi zelēts un lietots.
- labdien "Labdien!" teica kaimiņš.
- līdzināties "Līdzināties! mierā!"
- nošķendēties "Nekur tai [govij] nav miera," nošķendējās Anita, jo Ziedaļa aizdzinusies uz izcirtuma viņu galu.
- novidžināt "Nieki," meitene līksmi novidžina.
- slieties "Nīna, dārgumiņ, slienies sēdus un dzer kafiju."
- noburkšķēt "Nomierinies," viņš īgni noburkšķēja.
- nopīpēties "Nopīpējāmies galīgi zaļi. Nelabums bija tik briesmīgs, ka atceros vēl šodien.."
- nostiept "Nuū, tēv," Ludvigs nostiepa tā gari, ar tādu kā smiekliņu..
- lākturis "Ņem līdzi vējlukturi, citādi tu tumsā nomaldīsies," vecā krustmāte sniedza Šteinu mammiņai aizdegtu lākturi.
- nektārs "Ņem šo kausu, Psihe, dzer iz viņa nektāru un esi nemirstama!"
- atsviest "Paklausies, vakar tā gadījās, nejauši..." Ģedimins mēģināja paskaidrot.. – "Taisnība, tīšām jau tu nekad nepiedzeries," Vizbule atsvieda.
- nomurmināt "Paldies," Nīna nomurmina..
- sasauksme "Sidraba šķidrauta" popularitātes pamatā bija lugas nejaušā sasauksme ar sava laika notikumiem.
- rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
- nosmiet "Tas bija tikai joks," kaimiņš nosmej.
- prātot "Tu domā, ka es tikai guļu, raudu un prātoju par dvēseles nemirstību?"
- kalibrs "Vai tu proti kādu svešvalodu?" – "Angļu. Drusku vācu – ar vārdnīcu." – "Tu varētu nākt uz Ārlietu ministriju, tur ļoti vajag tava kalibra sievieti, atnāc rīt.."
- valdīties "Valdies, paliec mierā!"
- ķēms "Viņš neatbrauks." mijai izkrita vēstule no rokas. Bija dusmas, un modās spītība. "Ķēms! Es viņu gribētu pārmācīt."
- nomierināt "Zila krāsa nomierina," viņa sacīja, dalīdama ziedus.
- slapjš "Zirgs man bija .. slapjš – bija noskrējis kādas divdesmit verstis."
- sareizināt 1 lats vienam cilvēkam nav daudz, bet, ja sareizina ar katru valsts iedzīvotāju, sanāk ap 2 miljoni.
- megabaits 1 megabaita atmiņa.
- feods 11. gs. feods kļuva par feodālās hierahijas ekonomisko pamatu.
- pirmizrādīt 11. novembrī Liepājas teātris pirmizrādīs mūziklu "Pūt, vējiņi!"
- vecums 116 gadu vecumā miris pasaulē vecākais cilvēks.
- radniecīgs 17. gs. darinātais Somijas zemnieku skapis ir radniecīgs.
- mineralogs 18. gadsimta mineralogs grāfs fon Borhs.
- čartists 1848. gadā čartisti sapulcināja pusmiljonu strādnieku un devās iesniegt savas prasības parlamentam.
- struktūrteorija 19. gs. sešdesmitajos gados organiskajā ķīmijā radās un nostabilizējās struktūrteorija.
- zemessardze 1918. gada vasarā radās ideja organizēt zemessardzi, lai iedzīvotāji paši varētu piedalīties kriminogēnās situācijas samazināšanā.
- dekalitrs 1932. gadā pavisam tika saražots pusmiljonu dekalitru alus.
- sastāvs 1940. gadā okupēto Baltijas valstu armijas tika iekļautas Sarkanās armijas sastāvā.
- reihskomisariāts 1941. gada septembrī tika izveidoti divi reihskomisariāti – Ostlande un Ukraina.
- streptomicīns 1945. gadā Zelmans Vaksmans atklāja, ka tuberkulozes ārstēšanā var izmantot streptomicīnu.
- paņemt 2. Pasaules karš paņēma daudzu miljonu cilvēku dzīvības.
- garš 20 minūšu garš raidījums.
- straujš 30. gados modē nāca deju mūzika, kam bija raksturīgi strauji ritmi – rumba, čarlstons, rokenrols.
- īsfilma 38 minūšu īsfilma.
- terminologs 60 gados LZA Terminoloģijas komisijas darbā ir mainījušās terminologu paaudzes.
- sasprāgt 73 minūtes pēc pacelšanās kosmosa kuģis sasprāga gabalos.
- eksaminands Ā, tur nāk gudrā Maija, protams, pēdējā mirklī, mierīga un pašapzinīga, it kā viņa būtu eksaminators un nevis eksaminands.
- komivojažieris A. millera luga "Komivojažiera nāve".
- samierinošs Abas puses samierinošs kompromiss.
- šis Ābele vēl maza, zaķis šai mizu apgrauzis.
- pārkoksnēties Ābeles dzinumi līdz ziemai bija pārkoksnējušies.
- abet Abet mana mammiņa iedeva man Pētera vārdu.
- sadancoties Abi divi dejojām, kamēr sadancojāmies.
- brūns Abi dzinumiņi kļuvuši brūni.
- kaķēties Abi izrādes varoņi kaķējas, negribēdami viens otram piekāpties.
- sagrūsties Abi sagrūdāmies durvīs.
- sasisties Abi vienlaikus liecoties uz priekšu, sasitāmies ar galvām.
- dzīvot Abinieki dzīvo mitrās vietās.
- ābols Ābola serde, sēklas, miza.
- virsmiziņa Ābola virsmiziņa.
- būkšķēt Āboli krita zemē būkšķēdami.
- kilograms Āboli par piecdesmit santīmiem kilogramā.
- mistrs Āboliņa un timotiņa mistrs.
- vaskains Ābols ar vaskainu mizu.
- nopakšķēt Ābols krītot nopakšķēja pret zemi.
- ap Ābolu grozs svēra ap pieciem kilogramiem.
- mizotājs Ābolu mizotājs.
- klāt Ābolus klāj bieza miza.
- sinonīms Absolūtie sinonīmi.
- absolūts Absolūts miers, klusums.
- pavīdēt Absolventu sarakstā pavīd daudzi pazīstami uzvārdi.
- līkopi Abu pārvadātāju iespējamie līkopi.
- mitrumprasīgs Acālijas ir mitrumprasīgas.
- acālija Acāliju krūmiņš.
- acetātšķiedra Acetātšķiedru un dažu citu šķiedru maisījumi.
- acetilēns Acetilēna nozīme ķīmiskajā rūpniecībā pakāpeniski mazinās.
- miežgrauds Acī iemeties miežgrauds.
- acīmredzams Acīmredzami ciest pilnīgu trūkumu.
- apmigloties Acis apmiglojas.
- atgūt Acis atguva mirdzumu.
- atmirdzēt Acīs atmirdz dzirkstošs prieks.
- samigloties Acis brīžam samiglojas.
- kvēlot Acis drūmi kvēlo.
- iedzirkstēties Acīs iedzirkstas savāds mirdzums.
- iekost Acīs iekož ugunskura dūmi.
- iemirdzēties Acīs iemirdzas asaras.
- iemirdzēties Acīs iemirdzas cerība.
- iemirdzēties Acis iemirdzas priekā, laimē.
- iezaigoties Acīs iezaigojās asaru lāses, mirdzums.
- lēkāt Acīs lēkā smieklu velniņi.
- migloties Acis miglojas.
- mirdzēt Acīs mirdz asaras.
- laime Acis mirdz laimē.
- mirdzēt Acīs mirdz prieks un laime.
- mantkārība Acīs mirdzēja neredzēta mantkārība un alkas.
- stars Acīs mirdzēja prieka un sajūsmas stars.
- mirgot Acīs mirgo gaisma, saule.
- paplesties Acis paplešas no brīnumiem.
- mirdzēt Acis priekā mirdzēja.
- mirdzums Acīs redzams laimes mirdzums.
- uzmirdzēt Acīs uzmirdz prieks.
- uzšķilties Acīs uzšķiļas jautras liesmiņas.
- acs Acu dobumi.
- miāze Acu miāze.
- mikroķirurģija Acu mikroķirurģijas centrs.
- stādīties Acu priekšā stādās vakardienas notikumi.
- vērojums Aculiecinieka vērojumi.
- aculiecinieks Aculiecinieku izteikumi.
- acumirklis Acumirklī aizmirsies telefona numurs.
- acumirklis Acumirklī man nav laika.
- acumirklīgs Acumirklīga aizraušanās.
- acumirklīgs Acumirklīgs lēmums.
- ačgārns Ačgārni secinājumi.
- atkritumi Ādas apstrādes atkritumi.
- atgriezums Ādas atgriezumi.
- apavi Ādas, gumijas apavi.
- vienāds Adījums ir vienāds, bez samezglojumiem.
- radīt Adījumus bērniem māmiņa radījusi pati savām rokām.
- mice Adīta mice.
mi citās vārdnīcās:
LLVV