urķīgs
urķīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
urķīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
urķīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas mēdz sīki izpētīt, iedziļināties, noskaidrot.
PiemēriUrķīgs vēstures pētnieks.
- Urķīgs vēstures pētnieks.
- Urķīgs žurnālists.
- Urķīgs izmeklētājs.
- Urķīga pārbaudes komisija.
1.1.Tāds, kas saistīts ar vēlmi sīki izpētīt, iedziļināties, noskaidrot.
PiemēriUzdot urķīgus jautājumus.
- Uzdot urķīgus jautājumus.
- Urķīgi iztaujāt.