līčlocis
līčlocis [lìčlùocis] -ča, dsk. ģen. -ču lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tas, kam ir līkumaina forma – izliekumi un ieliekumi; līklocis.
PiemēriTranšeju līčloči.
- Tranšeju līčloči.
- pārnestā nozīmē Dzīve izmetusi neparedzētu līčloci.
2.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kam ir līkumi, līkumains.
PiemēriLīčloču ieliņa, upīte.
- Līčloču ieliņa, upīte.