plankumains
plankumains -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
plankumaina -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
plankumaini apstākļa vārds
plankumainums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kam ir plankumi.
PiemēriKrupītis ir brūngani plankumains.
1.1.formā: noteiktā galotne Tāds, kam ir raksturīgi plankumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtē, šķirnē (par augiem, dzīvniekiem).
PiemēriPlankumainā bērzlape.