Paplašinātā meklēšana
Meklējam un.
Atrasts vārdos (728):
- un:1
- auns:1
- guns:1
- puns:1
- runa:1
- suns:1
- unce:1
- uni-:1
- bunte:1
- cauna:1
- dunēt:1
- dunka:1
- fauna:1
- Fauns:1
- hunta:1
- jaun-:1
- jauns:1
- junda:1
- junga:1
- kauns:1
- kunde:1
- kungs:1
- lunka:1
- ļauns:1
- pauna:1
- punšs:1
- runāt:1
- runga:1
- sauna:1
- sunīt:1
- Sunna:1
- uguns:1
- untas:1
- alauns:1
- atruna:1
- brunči:1
- bundža:1
- bungas:1
- bungot:1
- ciguns:1
- cunami:1
- cunfte:1
- čuguns:1
- deguns:1
- duncis:1
- dungot:1
- dunīts:1
- dunkāt:1
- glauns:1
- grunte:1
- grunts:1
- ieruna:1
- izruna:1
- jundīt:1
- klauns:1
- krunka:1
- kundze:1
- kungfu:1
- lunārs:1
- mundrs:1
- noruna:1
- paruna:1
- plunkš:1
- puncis:1
- punkts:1
- raunds:1
- runcis:1
- runīgs:1
- saruna:1
- spunde:1
- stunda:1
- sunene:1
- sunēns:1
- švunka:1
- trunēt:1
- tuncis:1
- tundra:1
- tunika:1
- undīne:1
- ungāri:1
- ungurs:1
- uniāts:1
- unītis:1
- untums:1
- uzruna:1
- žaunas:1
- aprunāt:1
- atdunēt:1
- atrunāt:1
- brunets:1
- brunets:2
- bungalo:1
- bunkurs:1
- buntīte:1
- caunāda:1
- citruna:1
- čičunča:1
- dundurs:1
- džungļi:1
- gruntēt:1
- gundega:1
- iedunēt:1
- ierunāt:1
- izrunāt:1
- izsunīt:1
- jaunava:1
- jaunība:1
- jaunots:1
- jaunums:1
- jaunuve:1
- juniors:1
- junkurs:1
- kapauns:1
- kaunīgs:1
- kaunums:1
- korunds:1
- kunksts:1
- launags:1
- lozungs:1
- lunkans:1
- ļaunums:1
- nodunēt:1
- norunāt:1
- nosunīt:1
- nuncijs:1
- pajauns:1
- parunāt:1
- punains:1
- pundur-:1
- punktēt:1
- sarunāt:1
- sekunda:1
- sekunde:1
- skunkss:1
- sprauns:1
- spundēt:1
- sunisks:1
- sunītis:1
- sunnīts:1
- štrunts:1
- šunelis:1
- tunelis:1
- tunzivs:1
- ugunīgs:1
- unikāls:1
- unisons:1
- unitārs:1
- uzrunāt:1
- aizdunēt:1
- aizrunāt:1
- apkaunot:1
- aptrunēt:1
- atjaunot:1
- bākuguns:1
- braunijs:1
- brauniņš:1
- bundulis:1
- čunčināt:1
- dažunakt:1
- denuncēt:1
- difundēt:1
- dungriņi:1
- funkcija:1
- gruntene:1
- gruntīgs:1
- gunskurs:1
- iedunkāt:1
- iejundīt:1
- ieļaunot:1
- ietrunēt:1
- izbungot:1
- izdungot:1
- izpaunot:1
- iztrunēt:1
- jāņuguns:1
- jaunatne:1
- jaunbūve:1
- jaunekle:1
- jaungads:1
- jaunlops:1
- jaunrade:1
- jaunulis:1
- kaunināt:1
- klaunāde:1
- komunāls:1
- komunārs:1
- komunikē:1
- krunkots:1
- kundzene:1
- kundzēns:1
- kundzība:1
- kundzīgs:1
- kundziņš:1
- kundzīte:1
- kunkstēt:1
- kunkulis:1
- luncināt:1
- mežkungs:1
- munīcija:1
- namrunis:1
- nerunīgs:1
- nestunda:1
- nobungot:1
- nodungot:1
- nokdauns:1
- notrunēt:1
- nunataks:1
- opuncija:1
- padegune:1
- pārrunas:1
- pārrunāt:1
- pičpauna:1
- pierunāt:1
- pretruna:1
- punduris:1
- punkcija:1
- punktīgs:1
- punktots:1
- punveida:1
- raundaps:1
- runājošs:1
- runāšana:1
- runātājs:1
- runāties:1
- runātīgs:1
- rungulis:1
- runkulis:1
- sabuntot:1
- sadunkāt:1
- sajundīt:1
- sapaunot:1
- sargsuns:1
- satrunēt:1
- stundiņa:1
- sunnisms:1
- svētruna:1
- španungs:1
- švuncīgs:1
- tālrunis:1
- tuntulēt:1
- tuntulis:1
- tuntuļot:1
- uguntiņa:1
- unificēt:1
- uniforma:1
- unisekss:1
- universs:1
- utubunga:1
- uzbungot:1
- uzdungot:1
- uzjundīt:1
- vaduguns:1
- vējasuns:1
- aizdegune:1
- aiztrunēt:1
- asinssuns:1
- aunapiere:1
- aunapiere:2
- bērnunams:1
- bezierunu:1
- brīvkungs:1
- bungādiņa:1
- burunduks:1
- būvgrunts:1
- degpunkts:1
- degungalā:1
- degungals:1
- divpunkte:1
- fungicīdi:1
- furunkuls:1
- grundulis:1
- iespundēt:1
- igaunisks:1
- imunitāte:1
- imunologs:1
- jaunākais:1
- jaunaudze:1
- jaunavība:1
- jaunavīgs:1
- jauneklis:1
- jaunietis:1
- jauniņais:1
- jaunkungs:1
- jaunlaiku:1
- jaunnedēļ:1
- jaunpiens:1
- jaunputns:1
- jaunsargs:1
- jaunvārds:1
- jaunzelts:1
- jaunzirgs:1
- jenotsuns:1
- kaunēties:1
- kaunpilns:1
- klunkšķēt:1
- klunkšķis:1
- klunkurēt:1
- klunkurot:1
- komunicēt:1
- komunisms:1
- komunists:1
- krunkains:1
- kundzisks:1
- kunigaite:1
- lunaparks:1
- lunātisms:1
- ļaunatūra:1
- ļaundaris:1
- ļaunoties:1
- malduguns:1
- mazrunīgs:1
- muižkungs:1
- mundieris:1
- nekaunība:1
- nekaunīgs:1
- nogruntēt:1
- nokdaunēt:1
- paunoties:1
- piebungot:1
- piedungot:1
- pilskungs:1
- plunkšķēt:1
- plunkšķis:1
- pretuguns:1
- pretuguns:2
- pundurība:1
- punktains:1
- punktuāls:1
- puspunkts:1
- pusstunda:1
- radioruna:1
- rātskungs:1
- runasvīrs:1
- sakrunkot:1
- sekundārs:1
- sešstundu:1
- skaļrunis:1
- stāvuguns:1
- stundenis:1
- štruntīgs:1
- tālsaruna:1
- tribunāls:1
- tunisieši:1
- ugunskaps:1
- ugunskurs:1
- ugunsmēle:1
- ugunspuķe:1
- ugunsrati:1
- ugunsvīrs:1
- ugunszīme:1
- unionisti:1
- unipolārs:1
- untumains:1
- voluntārs:1
- aģitpunkts:1
- aizspundēt:1
- apkaunināt:1
- aprunāties:1
- atjaunināt:1
- atjaunotne:1
- atrunāties:1
- bezkaunība:1
- bezkaunīgs:1
- brīvkundze:1
- brīvstunda:1
- Bundestāgs:1
- bundesvērs:1
- daiļrunīgs:1
- dzimtkungs:1
- dzinējsuns:1
- fundaments:1
- funkcionēt:1
- funktierēt:1
- funktieris:1
- galapunkts:1
- gardegunis:1
- greihaunds:1
- gruntnieks:1
- gruntsnoma:1
- iedunēties:1
- ierunāties:1
- ietuntuļot:1
- ihtiofauna:1
- izkaunināt:1
- izkunkstēt:1
- izrunāties:1
- iztuntuļot:1
- jaunapgūts:1
- jauncelsme:1
- jaunceltne:1
- jaundzimis:1
- jauneklīgs:1
- jauniegūts:1
- jaunkundze:1
- jaunmodīgs:1
- jaunsardze:1
- jaunšķirne:1
- kaklakungs:1
- karborunds:1
- karbunkuls:1
- klunkuriem:1
- krunkoties:1
- krustuguns:1
- kunigaitis:1
- kunkuļains:1
- lielskungs:1
- līkdegunis:1
- ļaundabīgs:1
- ļaundarīgs:1
- ļaunprātis:1
- medaunieks:1
- mežatundra:1
- mikrofauna:1
- municipāls:1
- nokaunināt:1
- nokunkstēt:1
- noluncināt:1
- norunāties:1
- notuntulēt:1
- notuntuļot:1
- nullpunkts:1
- pakunkstēt:1
- paluncināt:1
- pareizruna:1
- pārgruntēt:1
- pārstundas:1
- parunāties:1
- pauninieks:1
- pēcstundas:1
- pilskundze:1
- plunčāties:1
- pretrunīgs:1
- pundurisms:1
- pundurkoks:1
- punktsitis:1
- punktveida:1
- pussekunde:1
- redundance:1
- sakaunināt:1
- sarunāties:1
- satuntulēt:1
- sekundants:1
- skatpunkts:1
- skrejuguns:1
- sprungulis:1
- stāvpunkts:1
- švunkāties:1
- teriofauna:1
- tuneļveida:1
- tunikveida:1
- ugunsdrošs:1
- ugunsdzira:1
- ugunsgrēks:1
- ugunskuģis:1
- ugunsmūris:1
- ugunspūķis:1
- ugunsputns:1
- ugunssargs:1
- ugunssārts:1
- ugunssārts:2
- ugunsstabs:1
- ugunsūdens:1
- ugunsvārdi:1
- uniformēts:1
- unitārisms:1
- unitārists:1
- universāls:1
- untumnieks:1
- untumoties:1
- vakarjunda:1
- vāraunieks:1
- virsdegune:1
- vīzdegunis:1
- zenītuguns:1
- zildegunis:1
- aizrunāties:1
- aiztuntuļot:1
- akupunktūra:1
- apakšbrunči:1
- apkaunēties:1
- apkaunojošs:1
- arlabunakti:1
- astoņstundu:1
- basethaunds:1
- baznīckungs:1
- bundzinieks:1
- daudzpunkte:1
- degunradzis:1
- denuncētājs:1
- disfunkcija:1
- ērģeļpunkts:1
- funkcionāls:1
- funkcionārs:1
- furunkuloze:1
- gruntsūdens:1
- iedungoties:1
- ieļaunoties:1
- imunizācija:1
- imunoloģija:1
- inkunābulas:1
- izklunkurot:1
- izpaunoties:1
- jaunatklāts:1
- jauniecelts:1
- jauninājums:1
- jaunizcepts:1
- jauniznācis:1
- jaunlaulāts:1
- jaunsudrabs:1
- komjaunatne:1
- komunikabls:1
- komunikants:1
- konjunkcija:1
- konjunktīva:1
- konjunktīvs:1
- konjunktūra:1
- krustpunkts:1
- latifundija:1
- luncināties:1
- lunomobilis:1
- ļaunprātīgs:1
- milisekunde:1
- motorstunda:1
- nanosekunde:1
- nokaunēties:1
- noklunkšķēt:1
- noklunkurēt:1
- noplunkšķēt:1
- ornitofauna:1
- palaunadzis:1
- pārtuntuļot:1
- pierunāties:1
- plunkšķināt:1
- pundurābele:1
- pundurbērzs:1
- pundurforma:1
- pundurkrūms:1
- pundurpalma:1
- pundurtruši:1
- punktlīnija:1
- punktraksts:1
- robežpunkts:1
- runātprasme:1
- sabuntoties:1
- sakaunēties:1
- sākumpunkts:1
- samundrināt:1
- samunsturēt:1
- sarunbiedrs:1
- sarunvaloda:1
- signāluguns:1
- sprostuguns:1
- stundinieks:1
- šņabdegunis:1
- traumpunkts:1
- tuneļefekts:1
- tuneļkrāsns:1
- ugunsgailis:1
- ugunskrupis:1
- ugunskrusts:1
- ugunslīnija:1
- ugunspunkts:1
- ugunsraksts:1
- ugunsrijējs:1
- ugunsvēmējs:1
- unifikācija:1
- uniformists:1
- universālis:1
- universiāde:1
- uzmundrināt:1
- uzmunsturēt:1
- vainaguguns:1
- viesuļuguns:1
- virsstundas:1
- vīzdegunīgs:1
- aizklunkurot:1
- burgundietis:1
- cilvēkstunda:1
- degunkniebis:1
- denunciācija:1
- fundamentāls:1
- funikulieris:1
- gruntniecība:1
- gruntsgabals:1
- izfunktierēt:1
- izplunčāties:1
- jaunatklāsme:1
- jaunatnācējs:1
- jauniesaukts:1
- jaunievedums:1
- jaunievēlēts:1
- jaunizdevums:1
- jaunkareivis:1
- jaunlatvieši:1
- jaunpilsonis:1
- jaunuzņēmums:1
- jaunuzvedums:1
- komandpunkts:1
- komjaunietis:1
- komunikācija:1
- komunikatīvs:1
- komunistisks:1
- kontrapunkts:1
- latifundists:1
- mauntinbaiks:1
- mikrosekunde:1
- nogruntēties:1
- noplunčāties:1
- paplunčāties:1
- pieturpunkts:1
- privātstunda:1
- punduraugums:1
- pundurgailis:1
- pundurpriede:1
- pundurvistas:1
- punduržubīte:1
- redzespunkts:1
- septiņstundu:1
- strupdegunis:1
- svilpaunieks:1
- ūdensgundega:1
- ugunsbīstams:1
- ugunsdrošība:1
- ugunsdzēsējs:1
- ugunsdzēsība:1
- ugunsdzēšams:1
- ugunsnedrošs:1
- ugunsnelaime:1
- ugunssarkans:1
- universālija:1
- universitāte:1
- uzkundzēties:1
- viedtālrunis:1
- vienkāršruna:1
- virskundzība:1
- voluntārisms:1
- aizspundēties:1
- antikomunists:1
- autoimunitāte:1
- iekunkstēties:1
- interpunkcija:1
- izkunkstēties:1
- jaunapgūstams:1
- jaunatklājums:1
- jauniesaucams:1
- jaunpiedzimis:1
- jaunsaimnieks:1
- jaunveidojums:1
- kilovatstunda:1
- klavierstunda:1
- konjunktivīts:1
- ļaunpieminīgs:1
- mazgruntnieks:1
- noklunkšķināt:1
- noplunkšķināt:1
- notuntuļoties:1
- pamatfunkcija:1
- postkomunisma:1
- pretīrunāšana:1
- pussatrunējis:1
- sarunvārdnīca:1
- satuntulēties:1
- sīkgruntnieks:1
- telefonsaruna:1
- ugunsdzēriens:1
- ugunsizturīgs:1
- ugunsperēklis:1
- ugunspozīcija:1
- ugunsspļāvējs:1
- universālisms:1
- vēderrunāšana:1
- vēderrunātājs:1
- funkcionālisms:1
- gruntsmakšķere:1
- ieklunkšķēties:1
- ieplunkšķēties:1
- jaunattīstības:1
- jaunbagātnieks:1
- jaundarinājums:1
- jaunklasicisms:1
- jaunstrāvnieks:1
- jūrasgrundulis:1
- konjunktūrisms:1
- konjunktūrists:1
- lielgruntnieks:1
- lielkunigaitis:1
- lumbālpunkcija:1
- maksimumstunda:1
- municipalitāte:1
- pundurpotcelms:1
- pundurzvaigzne:1
- strupdegunains:1
- ugunsbīstamība:1
- ugunskristības:1
- universālvirpa:1
- uzmundrināties:1
- uzmunsturēties:1
- baronlielskungs:1
- degunradžvabole:1
- fundamentālisms:1
- fundamentālists:1
- jauniestudējums:1
- jaunizgudrojums:1
- jaunsaimniecība:1
- komandantstunda:1
- kontrapunktisks:1
- mazgruntniecība:1
- pašatjaunošanās:1
- polifunkcionāls:1
- sastrēgumstunda:1
- sīkgruntniecība:1
- ugunsnovērošana:1
- ugunspielūdzējs:1
- antikomunistisks:1
- daudzfunkcionāls:1
- komunikabilitāte:1
- lielgruntniecība:1
- multifunkcionāls:1
- ņūfaundlendietis:1
- postkomunistisks:1
- pretkomunistisks:1
- ugunsaizsardzība:1
- universālveikals:1
- eksponentfunkcija:1
- jaunstrāvniecisks:1
- ļaunprogrammatūra:1
- nacionālkomunists:1
- universālinstruments:1
Atrasts etimoloģijās (1534):
- No latīņu voluntarius 'brīvprātīgs'. (šķirklī volontieris)
- No angļu bungalow. (šķirklī bungalo)
- No vācu Europoide, kam pamatā Europa un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī eiropeīdi)
- No grieķu ophthalmos 'acs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī oftalmoskopija)
- No franču manucure, kam pamatā latīņu manus 'roka' un cura 'kopšana'. (šķirklī manikīrs)
- No franču pédicure, kam pamatā latīņu pes, pedis 'kāja' un cura 'rūpes, kopšana'. (šķirklī pedikīrs)
- No latīņu re 'jaun-', 'atkal-' un infectio 'aplipināšana'. (šķirklī reinfekcija)
- Onomatopoētisks darbības vārds. Pirmo reizi minēts Joahima Meierhofa romāna "Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa" tulkojumā (Rīga: Upe tuviem un tāliem, 2024; tulkojis Gundars Āboliņš), (šķirklī gurgulēt)
- No franču automobile, kam pamatā grieķu autos 'pats' un latīņu mobilis 'kustīgs'. (šķirklī automobilis)
- No latīņu re 'atpakaļ' un integratio 'atjaunošana'. (šķirklī reintegrācija)
- No grieķu psychē 'dvēsele' un tropē 'pagrieziens'. (šķirklī psihotrops)
- No grieķu ornis (ornithos) 'putns' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī ornitoloģija)
- Tulkojums no vācu Handball, angļu handball (hand 'roka' un ball 'bumba'). (šķirklī rokasbumba)
- No grieķu hierarchia (hieros 'svēts' un archē 'vara'). (šķirklī hierarhija)
- No latīņu ovum 'ola' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī ovoskops)
- Sens aizguvums no viduslejasvācu kunig (kuning 'valdnieks') vai zviedru kung 'karalis'. (šķirklī kungs)
- No ko- [3] un latīņu efficiens (efficientis) 'tāds, kas izdara'. (šķirklī koeficients)
- No latīņu chirurgia, grieķu cheirourgia (cheir 'roka' un ergon 'darbs'). (šķirklī ķirurģija)
- No grieķu spora 'sēja, sēkla' un angeion 'tvertne'. (šķirklī sporangijs)
- No grieķu hals (halos) 'sāls' un genos 'izcelsme'. (šķirklī halogēni)
- No angļu brunch 'vēlās brokastis'. (šķirklī brančs)
- Ata Kronvalda darināts jaunvārds. (šķirklī vēstule)
- No latīņu sub 'zem, pie' un acutus 'ass'. (šķirklī subakūts)
- No franču gyroscope, kam pamatā grieķu gyros 'riņķis, aplis' un skopein 'skatīties, vērot'. (šķirklī žiroskops)
- No jaunlatīņu palātālis, latīņu palātum 'aukslējas'. (šķirklī palatāls)
- A. Kronvalda jaunvārds, darināts no burts. (šķirklī burtnīca)
- No lībiešu vabā 'kārts, miets tīklu un citu zvejas piederumu žāvēšanai'. (šķirklī vaba)
- No latīņu super 'pār, virs' un franču moderne 'mūsdienīgs, jauns'. (šķirklī supermoderns)
- No latīņu super 'pār, virs' un radicalis (radix (radicis) 'sakne; pamats'). (šķirklī superradikāls)
- No grieķu baros 'smagums' un metron 'mērs'. (šķirklī barometrs)
- No gas, kas ir 17. gs. beļģu ķīmiķa J. van Helmonta veidots nosaukums no grieķu chaos 'haoss' un holandiešu geest 'gars'. (šķirklī gāze)
- No latīņu intra 'iekšpus' un vena 'dzīsla'. (šķirklī intravenozs)
- No latīņu radiare 'izstarot' un activus 'aktīvs, darbīgs'. (šķirklī radioaktīvs)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī eja)
- J. Alunāna darināts jaunvārds. (šķirklī vienība)
- 19. gs. beigās darināts jaunvārds. (šķirklī viedoklis)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī galdnieks)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un olimpisks. (šķirklī paraolimpisks)
- Vārds darināts 19. gs. beigās no A. Kronvalda jaunvārda gleznot, plašāk ieviesies 20. gs. līdz tam lietotā vārda bilde vietā. (šķirklī glezna)
- No franču remonte 'izlabošana, atjaunošana'. (šķirklī remonts)
- Senāk par burtu sauca kokā grieztas zīmes. J. Alunāns ieteica vārdu burts lietot agrākā bokstāba (no vācu Buchstabe) vietā. (šķirklī burts)
- Ārzemju latviešu 20. gs. 90. gadu sākumā radīts jaunvārds no angļu dat(a) (process)or 'datu apstrādātājs'. (šķirklī dators)
- No grieķu pyr 'uguns' (šķirklī piro-)
- No vācu Kapital, kam pamatā viduslaiku latīņu capitale 'īpašums', un latīņu capitalis 'galvenais'. (šķirklī kapitāls)
- No vācu Thrombozyten, kam pamatā grieķu thrombos 'trombs' un kytos 'šūna'. (šķirklī trombocīti)
- No grieķu thrombos 'trombs' un phleps (phleos) 'vēna'. (šķirklī tromboflebīts)
- No angļu tunnel. (šķirklī tunelis)
- No latīņu sub 'zem, pie' un viduslaiku latīņu polaris (polus), grieķu polos 'pols'. (šķirklī subpolārs)
- No grieķu meta 'pār' un tonos 'balss, skaņa'. (šķirklī metatonija)
- J. Ilstera darināts jaunvārds no auglis (19. gs.). (šķirklī auglenīca)
- No angļu tramway (tram 'vagons' un way 'ceļš'). (šķirklī tramvajs)
- No grieķu ouron 'urīns' un haima 'asinis'. (šķirklī urēmija)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un metrein 'mērīt'. (šķirklī seismometrija)
- No vācu Parlament, franču parlement (parler 'runāt'). (šķirklī parlaments)
- No latīņu sexus 'dzimums' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī seksoloģija)
- No grieķu neos 'jauns'. (šķirklī neo-)
- No grieķu sēmasia 'nozīme' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī semasioloģija)
- No latīņu sericus 'zīds' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī serigrāfija)
- 19. gs. 60.–70. gadu jaunvārds, atvasinājums no balss. (šķirklī balsot)
- 20. gs. 20. gadu jaunvārds, kas aizstāja šajā nozīmē 20. gs. sākumā lietoto vārdu augtene ar nozīmi 'augšanas vieta'. (šķirklī augsne)
- No grieķu stereo 'telpisks' un metrein 'mērīt'. (šķirklī stereometrija)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī karbīds)
- No latīņu functio 'izpilde, darbība'. (šķirklī funkcija)
- No latīņu sub 'zem, pie' un aqua 'ūdens'. (šķirklī subakvāls)
- No latīņu sub 'zem, pie' un Antarktika. (šķirklī subantarktisks)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un genos 'izcelsme'. (šķirklī patogēns)
- No latīņu sub 'zem, pie' un grieķu atomos 'nedalāms'. (šķirklī subatomārs)
- No grieķu autos 'pats' un latīņu immunitas (immunitatis) 'atbrīvošana no kaut kā'. (šķirklī autoimunitāte)
- No latīņu sub 'zem, pie' un glacialis 'saistīts ar ledu, ledains'. (šķirklī subglaciāls)
- No viduslaiku latīņu polaris, kam pamatā latīņu polus 'ass, pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī polārs)
- Vārds vēlbrokastis līdzās aizguvumam brančs svešvārda brunch apzīmēšanai ieteikts Latviešu valodas ekspertu komisijas 2016. gada 12. oktobra sēdē, lēmums Nr. 1-16/1. (šķirklī vēlbrokastis)
- 2014. gada 8. oktobra sēdē Latviešu valodas ekspertu komisija vārdu makaronbiskvīts un salikteni mandeļu bezē ieteica kā analogu franču macarons, angļu macaroon. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Pēc šīs diktatūras nodibinātāja un ideologa Ādolfa Hitlera uzvārda. (šķirklī hitlerisms)
- No latīņu immunitas, immunitatis 'atbrīvošana no kaut kā'. (šķirklī imunitāte)
- No franču dame 'kundze, pavēlniece', kam pamatā latīņu domina 'kundze'. (šķirklī dāma)
- No vācu Ablaut (ab 'nost' un Laut 'skaņa'). (šķirklī ablauts)
- No franču arrie\re-garde (arrie\re 'aizmugures' un garde 'sardze, apsardze'). (šķirklī arjergards)
- 20. gs. pirmajos gadu desmitos darināts jaunvārds pēc vārda kupols parauga. (šķirklī jumols)
- No grieķu bios 'dzīve' un opsis 'redze'. (šķirklī biopsija)
- No latīņu Cerberus, grieķu Kerberos (sengrieķu mitoloģijā tā sauca suni, kas sargāja ieeju pazemes valstībā). (šķirklī cerbers)
- No franču dioxyde, kam pamatā grieķu di(s) 'divkārt' un oxys 'skābs'. (šķirklī dioksīds)
- No grieķu a (nolieguma partikula) un grieķu stigma, stigmatos 'punkts'. (šķirklī astigmatisms)
- No latīņu dis- (priedēklis, kas apzīmē šķiršanu, atdalīšanu, noliegšanu) un grieķu pepsis 'gremošana'. (šķirklī dispepsija)
- No Duna kalna nosaukuma Jaunzēlandē. (šķirklī dunīts)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī dzimte)
- No grieķu ektos 'ārpus' un derma 'āda'. (šķirklī ektoderma)
- No angļu Eocene, kam pamatā grieķu ēōs 'ausma' un kainos 'jauns'. (šķirklī eocēns)
- No holandiešu vaarwater (varen 'peldēt, kustēties' un water 'ūdens'). (šķirklī fārvaters)
- No latīņu energia, grieķu energeia (en 'iekšā' un ergon 'darbs'). (šķirklī enerģija)
- No angļu phosphorescence, kam pamatā grieķu phōsphoros (phōs 'gaisma' un phoros 'nesējs'). (šķirklī fosforescence)
- No grieķu hygros 'mitrs' un philos 'mīlošs'. (šķirklī higrofils)
- No holandiešu groot 'liels' un bura. (šķirklī grotbura)
- No grieķu hexametron (hexa 'seš-' un metron 'mērs'). (šķirklī heksametrs)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un phyton 'augs'. (šķirklī hidrofīts)
- No latīņu in 'iekšā' un nervus 'nervs'. (šķirklī inervēt)
- No latīņu interludium (inter 'starp' un ludus 'spēle'). (šķirklī interlūdija)
- No izo- un grieķu baros 'smagums, svars'. (šķirklī izobāra)
- 2016. gada jaunvārds, kas veidots kā analogs angļu start-up company. (šķirklī jaunuzņēmums)
- No vācu ģeogrāfa, dabas pētnieka un ceļotāja Johana Gotlība Georgi (1729–1802) uzvārda. (šķirklī jorģīne)
- No grieķu dis 'divkārt' un oxyden. (šķirklī dioksīns)
- No grieķu katá 'pilnīgi' un mnēsis 'atcerēšanās'. (šķirklī katamnēze)
- No vācu Kürassier, franču cuirassier (cuirasse 'krūšu un muguras bruņas'). (šķirklī kirasietis)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī klausītava)
- No vācu die Krem 'krēms' un die Schnitte 'šķēle, rieciens'. (šķirklī krēmšnite)
- No grieķu krystallos 'ledus; kalnu kristāli' un hydōr 'ūdens'. (šķirklī kristālhidrāts)
- No grieķu xanthos 'dzeltens' un phyllon 'lapa'. (šķirklī ksantofils)
- No grieķu laparē 'vēders' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laparoskopija)
- No latīņu leucoderma, kam pamatā grieķu leukos 'balts' un derma 'āda'. (šķirklī leikoderma)
- No franču lexeme, kam pamatā grieķu lexis 'vārds, teiciens' un franču -eme (valodas vienību nosaukumu izskaņa). (šķirklī leksēma)
- No grieķu lēthargia (lēthē 'aizmirstība' un argia 'bezdarbība'). (šķirklī letarģija)
- No latīņu logarithmus, kam pamatā grieķu logos 'attiecība' un arithmos 'skaitlis'. (šķirklī logaritms)
- No latīņu lumen, luminis 'gaisma' un escence. (šķirklī luminiscence)
- Jaunvārds, kas radīts no vārdkopas ļauna programmatūra kā analogs angļu malware. (šķirklī ļaunatūra)
- No lejasvācu mantag (man 'vasalis' un tag 'diena'). (šķirklī mantāgs)
- No grieķu mikros 'mazs' un kephalē 'galva'. (šķirklī mikrocefālija)
- No mono- un grieķu typos 'nospiedums'. (šķirklī monotips)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un algos 'sāpes'. (šķirklī neiralģija)
- No krievu охранка (saīsinājums no отделение по охранению общественной безопасности и порядка 'sabiedriskās drošības un kārtības apsardzes nodaļa'). (šķirklī ohranka)
- No grieķu osteon 'kauls' un chondros 'skrimslis'. (šķirklī osteohondroze)
- No franču parachute (parer 'novērst' un chute 'krišana'). (šķirklī parašuts)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un phobeō 'baidīties'. (šķirklī patofobija)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un genesis 'izcelšanās, rašanās'. (šķirklī patoģenēze)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā, ap' un odous (odontos) 'zobs'. (šķirklī periodontīts)
- No pyodermia, kam pamatā grieķu pyon 'strutas' un derma 'āda'. (šķirklī piodermija)
- No poli- un grieķu hedra 'pamats, skaldne'. (šķirklī poliedrs)
- No latīņu praefixum, kam pamatā prae 'priekšā' un fixus 'piestiprināts'. (šķirklī prefikss)
- No latīņu punicus, poenus, kam pamatā grieķu phoinix. (šķirklī pūnieši)
- No grieķu rhis, rhinos 'deguns'. (šķirklī rinīts)
- No grieķu syn 'kopā' un daktylos 'pirksts'. (šķirklī sindaktilija)
- No latīņu stagnare 'apstādināt' un inflatio 'uzpūšana'. (šķirklī stagflācija)
- No latīņu sub 'zem, pie' un febris 'drudzis'. (šķirklī subfebrils)
- No latīņu sub 'zem, pie' un fossilis 'izrakts'. (šķirklī subfosils)
- No latīņu super 'pār, virs' un nova (stella) 'jauna (zvaigzne)'. (šķirklī supernova)
- No vācu Superstrat, kam pamatā latīņu super 'pār, virs' un stratum 'slānis'. (šķirklī superstrāts)
- No vācu die Stimme, die Stimmung. (šķirklī štīme)
- No vācu der Schwung 'šūpošanās, vēziens; spars, enerģija; temperaments; sajūsma, aizrautība'. (šķirklī švunka)
- No vācu Takelung. (šķirklī takelējums)
- No franču triphtongue, kam pamatā tri- un grieķu phthongos 'balss'. (šķirklī triftongs)
- No angļu trimaran, kam pamatā tri- un (cata)maran 'katamarāns'. (šķirklī trimarāns)
- J. Neikena darināts jaunvārds. (šķirklī vienskaitlis)
- No krievu тунец, kam pamatā latīņu thunnus. (šķirklī tuncis)
- No krievu ОБХСС, saīsinājums no (O)тдел (б)орьбы с (х)ищениями (с)оциалистической (с)обственности и спекуляцией (sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļa). (šķirklī OBHSS)
- No angļu extralinguistic (extra 'ārpus' un linguistic 'valodisks'). (šķirklī ekstralingvistisks)
- No latīņu labium 'lūpa' un dens (dentis) 'zobs'. (šķirklī labiodentāls)
- No latīņu Faunus. (šķirklī Fauns)
- No lejasvācu bulderen 'trokšņot; neskaidri, nepareizi runāt'. (šķirklī buldurēt)
- 19. gs. 60.–70. g. darināts jaunvārds. (šķirklī abinieki)
- No grieķu adēn 'dziedzeris' un eidos 'veids'. (šķirklī adenoīdi)
- No latīņu ad 'pie' un sorbere 'uzsūkt'. (šķirklī adsorbēt)
- No angļu aerobics, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un bios 'dzīve, dzīvība'. (šķirklī aerobika)
- No grieķu aēr 'gaiss' un angļu bus 'autobuss'. (šķirklī aerobuss)
- No vācu Aerodrom, franču aérodrome, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un dromos 'skriešanas vieta'. (šķirklī aerodroms)
- No franču aérostat, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un statos 'stāvošs'. (šķirklī aerostats)
- No franču aéroplane, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un latīņu planum 'plāksne'. (šķirklī aeroplāns)
- No grieķu aphēlios; apo 'tālu no' un hēlios 'saule'. (šķirklī afēlijs)
- Saīsinājums no angļu (a)cquired (i)mmune (d)eficiency (s)yndrome. (šķirklī AIDS)
- 19. gs. otrās puses jaunvārds, ko ieviesa F. Mālbergs. (šķirklī aina)
- A. Kronvalda darināts jaunvārds (1872. g.). (šķirklī aizbildnis)
- Latviešu valodnieku darināts jaunvārds. (šķirklī darbseminārs)
- No sanskrita āyus 'dzīve' un veda '(svētās) zināšanas'. (šķirklī ājurvēda)
- No angļu tuner. (šķirklī tūners)
- No franču acclimater, kam pamatā latīņu ad 'pie' un climat 'klimats'. (šķirklī aklimatizēt)
- No franču accord 'nolīgums, noruna'. (šķirklī akorddarbs)
- No franču accord 'noruna'. (šķirklī akords)
- No vācu (Akr)olein un grieķu izskaņas yl. (šķirklī akrils)
- No angļu acronym, vācu Akronym, kam pamatā grieķu akros 'augšējs, ārmalā esošs' un onyma 'vārds, nosaukums'. (šķirklī akronīms)
- No grieķu akropolis; akros 'augšējais' un polis 'pilsēta'. (šķirklī akropole)
- No latīņu tunica. (šķirklī tunika)
- No grieķu aktis, aktinos 'stars' un eidos 'veids'. (šķirklī aktinīdija)
- No vācu Akupressur, kam pamatā latīņu acus 'adata, smaile' un pressura 'uzspiešana, spiediens'. (šķirklī akupresūra)
- No vācu Akupunktur, angļu acupuncture, kam pamatā latīņu acus 'adata, smaile' un punctura 'duršana, dūriens'. (šķirklī akupunktūra)
- Latīņu aqua 'ūdens' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī akvanautika)
- No angļu aqualung; latīņu aqua 'ūdens' un angļu lung 'plauša'. (šķirklī akvalangs)
- No latīņu aqua 'ūdens' un territorium, terra 'zeme'. (šķirklī akvatorija)
- Latīņu aqua 'ūdens' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī akvanauts)
- No vācu Alaun, kam pamatā latīņu alumen. (šķirklī alauns)
- No angļu album, kam pamatā attiecīgais franču un latīņu vārds. (šķirklī albums)
- No vācu Alogismus, kam pamatā grieķu nolieguma priedēklis a un logos 'prāts'. (šķirklī aloģisms)
- No latīņu alliteratio; ad 'pie' un littera 'burts'. (šķirklī aliterācija)
- No arābu al-qāli 'sārms' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī alkaloīdi)
- No vācu ambivalent, kam pamatā latīņu ambo 'abi' un valens, valentis 'stiprs'. (šķirklī ambivalents)
- No franču amoralisme, kam pamatā grieķu a 'bez' un latīņu moralis 'tikumisks, tikumīgs'. (šķirklī amorālisms)
- No grieķu a 'bez' un mnēsis 'atmiņa'. (šķirklī amnēzija)
- No jaunlatīņu ammonium. (šķirklī amonijs)
- No grieķu an 'bez', aēr 'gaiss' un bios 'dzīvība' – dzīvība bez gaisa. (šķirklī anaerobs)
- No grieķu ana 'atpakaļ' un chronos 'laiks'. (šķirklī anahronisms)
- No grieķu anacardium (ana 'atkal' un cardium 'sirds'). (šķirklī anakardija)
- No grieķu anemos 'vējš' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī anemometrs)
- No grieķu anarchia 'bezvaldība'; an 'bez' un archē 'valdīšana'. (šķirklī anarhija)
- No franču antagonisme, grieķu antagōnismos; anti 'pret' un agōn 'cīņa'. (šķirklī antagonisms)
- No grieķu an 'bez' un hydōr 'ūdens'. (šķirklī anhidrīdi)
- No grieķu ana 'augšup' un iōn 'ejošs'. (šķirklī anjons)
- No anorexia; an 'bez' un grieķu orexis 'apetīte'. (šķirklī anoreksija)
- No angļu antibiotic, franču antibiotique; no anti 'pret' un grieķu biōtikos 'derīgs dzīvei' (bios 'dzīvība'). (šķirklī antibiotikas)
- No angļu antifreeze (anti 'pret' un to freeze 'sasalt'). (šķirklī antifrīzs)
- No grieķu anti 'pret' un pous, podos 'kāja'. (šķirklī antipods)
- No grieķu anthologia (anthos 'zieds' un legein 'lasīt'). (šķirklī antoloģija)
- No franču entreco^te (entre 'starp' un co^te 'riba'). (šķirklī antrekots)
- No franču apatride, kam pamatā grieķu a 'bez' un patris, patridos 'dzimtene'. (šķirklī apatrīds)
- No franču applaudir, kam pamatā latīņu ad 'pie' un plaudere 'plaukšķināt'. (šķirklī aplaudēt)
- No angļu tuning. (šķirklī tūnings)
- No grieķu a 'bez' un politisks. (šķirklī apolitisks)
- No grieķu araios 'irdens, šķidrs' un metron 'mērs'. (šķirklī areometrs)
- No latīņu archetypum, grieķu archetypon (archē 'sākums' un typos 'forma, paraugs'). (šķirklī arhetips)
- No arhi- un grieķu pelagos 'jūra'. (šķirklī arhipelāgs)
- No franču aristocratie, kam pamatā grieķu aristokratia (aristos 'labākais' un kratia 'valdīšana, vara'). (šķirklī aristokrātija)
- No franču arithmome\tre, kam pamatā grieķu arithmos 'skaitlis' un metron 'mērs'. (šķirklī aritmometrs)
- No latīņu articulatio, articulare 'skaidri izrunāt'. (šķirklī artikulācija)
- No grieķu a 'bez' un sēptikos 'puvumu izraisošs'. (šķirklī aseptika)
- No grieķu astēr 'zvaigzne' un eidos 'veids'. (šķirklī asteroīds)
- No astro un grieķu nautikē 'kuģa vadīšana'. (šķirklī astronautika)
- No grieķu astronomia, no astron 'zvaigzne' un nomos 'likums'. (šķirklī astronomija)
- No angļu astronaut, kam pamatā astro un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī astronauts)
- No grieķu a 'bez' un theos 'dievs'. (šķirklī ateisms)
- No grieķu athērē 'putra' un sklērōsis 'sacietēšana'. (šķirklī ateroskleroze)
- No grieķu a 'priedēklis, kas izsaka noliegumu vai tālāk norādītās īpašības trūkumu' un tipisks. (šķirklī atipisks)
- No grieķu atmos 'tvaiks' un sphaira 'lode'. (šķirklī atmosfēra)
- No franču atonal, kam pamatā grieķu nolieguma partikula a un tonāls. (šķirklī atonāls)
- No grieķu epi 'virs' un derma 'āda'. (šķirklī epiderma)
- No grieķu nolieguma partikulas a un trophē 'barība'. (šķirklī atrofija)
- Raiņa darināts jaunvārds. (šķirklī augsme)
- Sens vārds, ko 19. gs. ieviesa J. Alunāns, lai aizstātu pēc vācu valodas parauga darināto aizguvumu oriņi (Ohrringe). (šķirklī auskars)
- Raiņa darināts jaunvārds. (šķirklī ausma)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī austuve)
- No grieķu autos 'pats' un grieķu didaktos 'mācīts'. (šķirklī autodidakts)
- No grieķu autos 'pats' un grieķu dromos 'skrejceļš'. (šķirklī autodroms)
- No grieķu autos 'pats' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī autogrāfs)
- No grieķu auto 'pats' un latīņu clavis 'atslēga'. (šķirklī autoklāvs)
- No krievu автомагистраль, kam pamatā grieķu auto 'pats' un maģistrāle. (šķirklī automaģistrāle)
- No grieķu autonomia; autos 'pats' un nomos 'likums'. (šķirklī autonomija)
- No angļu autogenic, franču autoge\ne, kam pamatā grieķu autos 'pats' un genos 'cilme'. (šķirklī autogēns)
- No grieķu baktērion 'nūj(iņ)a' un phagein 'ēst, rīt'. (šķirklī bakteriofāgs)
- No vācu Barbitursäure, kam pamatā īpašvārds Barbara un lietvārds Säure 'skābe'. (šķirklī barbitūrskābe)
- No franču galerie, jaunlatīņu galeria. (šķirklī galerija)
- No grieķu baros 'smagums' un kamera. (šķirklī barokamera)
- No angļu bas 'zems' un hound 'dzinējs'. (šķirklī basethaunds)
- No angļu basket-ball (basket 'grozs' un ball 'bumba'). (šķirklī basketbols)
- No grieķu bathýs 'dziļš' un spháira 'lode'. (šķirklī batisfēra)
- Aizguvums no grieķu bathýs 'dziļš' un skaphos 'kuģa korpuss'. (šķirklī batiskafs)
- No grieķu bathos 'dziļums' un métron 'mērs'. (šķirklī batometrs)
- G. F. Stendera jaunvārds ar nozīmi 'garša'. Pašreizējā nozīme izveidojās 19. gs. 60. gados. (šķirklī bauda)
- 20. gs. 40. gadu jaunvārds. (šķirklī baumot)
- No franču boeuf 'liellopu gaļa' un īpašvārda Stroganovs. (šķirklī befstroganovs)
- No franču botāniķa M. Begona (M. Bégon) vārda, kas šo augu atklāja un ieviesa Eiropā. (šķirklī begonija)
- No vācu Benzol, kas ar latīņu un itāļu valodas starpniecību cēlies no arābu valodas. (šķirklī benzols)
- No vācu Benz(ol) un grieķu pyr 'uguns'. (šķirklī benzpirēns)
- No itāļu bergamotta, kam pamatā turku begarmûdī 'kunga bumbiere'. (šķirklī bergamote)
- No grieķu bibliothēkē (biblion 'grāmata' un thēkē 'krātuve, noliktava'). (šķirklī bibliotēka)
- No grieķu biblion 'grāmata' un philein 'mīlēt'. (šķirklī bibliofils)
- No latīņu bi 'no divām daļām' un labialis 'lūpu'. (šķirklī bilabiāls)
- No itāļu bilancia, kam pamatā latīņu bi 'divi' un lanx 'svaru kauss'. (šķirklī bilance)
- No latīņu bi 'divi' un lingua 'valoda'. (šķirklī bilingvisms)
- No franču binocle, kam pamatā latīņu bini 'par divi' un oculus 'acs'. (šķirklī binoklis)
- No latīņu bi 'divi' un grieķu nomē 'dalījums, sadalīšana'. (šķirklī binoms)
- No latīņu bi 'divi' un metāls. (šķirklī bimetālisks)
- No grieķu bios 'dzīve, dzīvība' un bibliographia 'grāmatu rakstīšana'. (šķirklī biobibliogrāfija)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un kionos 'kopīgs'. (šķirklī biocenoze)
- No grieķu bio un graphō 'rakstu'. (šķirklī biogrāfija)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un elektrisks. (šķirklī bioelektrisks)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un logos 'mācība'. (šķirklī bioloģija)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un masa. (šķirklī biomasa)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un elektro(nika). (šķirklī bionika)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un sphaira 'lode'. (šķirklī biosfēra)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un sintēze. (šķirklī biosintēze)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un strāva. (šķirklī biostrāva)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un tehnika. (šķirklī biotehnika)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un tehnoloģija. (šķirklī biotehnoloģija)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un tips. (šķirklī biotips)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un topos 'vieta'. (šķirklī biotops)
- No franču bureaucratie, no bureau 'birojs' un grieķu kratos 'vara'. (šķirklī birokrātija)
- No latīņu bi 'divi' un seksuāls. (šķirklī biseksuāls)
- 19. gs. beigu jaunvārds. (šķirklī grāmatniecība)
- Valodnieces R. Grīsles jaunvārds. (šķirklī blakne)
- No vācu Bootsmann (Boot 'laiva' un Mann 'vīrs, cilvēks'). (šķirklī bocmanis)
- 19. gs. 70. gadu jaunvārds, ko valodā ieviesis laikraksts "Baltijas Vēstnesis", pirmo reizi vārdnīcā reģistrēts 1880. gadā. (šķirklī greizsirdība)
- No valsts nosaukuma Bolivia, kam pamatā šīs valsts dibinātāja un atbrīvotāja no spāņu kundzības Simona Bolivara uzvārds. (šķirklī bolīvieši)
- No grieķu brachys 'īss' un logos 'vārds'. (šķirklī brahiloģisms)
- No grieķu bradys 'lēns' un kardia 'sirds'. (šķirklī bradikardija)
- No amerikāņu konstruktora R. Brauninga uzvārda. (šķirklī brauniņš)
- No vācu Brander, Brand 'degšana, ugunsgrēks' un mūris. (šķirklī brandmūris)
- No ungāru gulyás-hús. (šķirklī gulašs)
- No grieķu būs 'vērsis' un līmos 'bads'. (šķirklī bulīmija)
- No vācu Bundestag. (šķirklī Bundestāgs)
- No vācu Bundeswehr. (šķirklī bundesvērs)
- No lejasvācu bunge. (šķirklī bungas)
- No angļu bunker. (šķirklī bunkurs)
- Pēc Francijas novada Burgundijas nosaukuma. (šķirklī burgundietis)
- No itāļu buttare 'sviest' un fuori 'uz āru, ārā'. (šķirklī butaforija)
- A. Kronvalda jaunvārds, darināts no būt. (šķirklī būtība)
- No latīņu cellula 'šūna' un grieķu phanos 'gaišs'. (šķirklī celofāns)
- Ata Kronvalda jaunvārds. (šķirklī cēlonis)
- No latīņu cellula 'šūna' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī celuloīds)
- No vācu Zentrifuge, kam pamatā latīņu centrum 'centrs' un fuga 'bēgšana'. (šķirklī centrifūga)
- No latīņu centrum 'viduspunkts'. (šķirklī centrs)
- No vācu ģenerāļa un šādu gaisa kuģu būvētāja F. Cepelīna (F. Zeppelin) vārda. (šķirklī cepelīns)
- No grieķu cholē 'žults' un stereos 'ciets'. (šķirklī holesterīns)
- No ķīniešu ci 'enerģija' un gun 'darbs'. (šķirklī ciguns)
- Valodnieces E. Hauzenbergas-Šturmas jaunvārds (1940. g.). (šķirklī cilme)
- No latīņu cynicus, grieķu kynikos, kam pamatā kyōn (kunos) 'suns' (sengrieķu ciniķu iesauka). (šķirklī cinisms)
- No latīņu circus 'riņķis' un grieķu horama 'skats'. (šķirklī cirkorāma)
- Krievu чобот 'zābaks ar papēdi un uzliektu purnu', kas savukārt aizgūts no tirku valodām. (šķirklī čabatas)
- No japāņu tsunami. (šķirklī cunami)
- No ungāru csárdás, csárda 'krogs'. (šķirklī čardašs)
- No franču izgudrotāja L. Ž. M. Dagēra (Daguerre) vārda un grieķu typos 'nospiedums'. (šķirklī dagerotipija)
- No grieķu daktylos 'pirksts' un logos 'mācība'. (šķirklī daktiloģija)
- No grieķu daktylos 'pirksts' un skopeo 'skatos'. (šķirklī daktiloskopija)
- No mongoļu dalai 'jūra' un tibetiešu lama 'garīdznieks, mūks'. (šķirklī dalailama)
- J. Alunāna jaunvārds (1862. g.). (šķirklī dalāmība)
- J. Alunāna jaunvārds (1860. g.). (šķirklī dārzāji)
- Kr. Valdemāra un F. Brīvzemnieka ieviests atvasinājums no dārzs. (šķirklī dārzniecība)
- No krievu грузин, kam pamatā osetīnu gurdziag un turku gurdži, girdži. (šķirklī gruzīni)
- No jaunlatīņu dēcentrālisātio. (šķirklī decentralizācija)
- No latīņu defectus 'trūkums, vaina' un grieķu skopien 'skatīties'. (šķirklī defektoskopija)
- No grieķu tropos 'pagrieziens' un 'sfēra'. (šķirklī troposfēra)
- No jaunlatīņu deuterium, kam pamatā grieķu deuteros 'otrais'. (šķirklī deitērijs)
- No latīņu declamare 'vingrināties daiļrunā'. (šķirklī deklamēt)
- No grieķu dekalogos 'desmitvārdi' (déka 'desmit' un logos 'vārds, jēdziens'). (šķirklī dekalogs)
- No franču délimitation, kam pamatā latīņu de- un limitare 'robeža, robežlīnija'. (šķirklī delimitācija)
- No delta un franču planer 'planēt', kam pamatā latīņu planum 'plāksne'. (šķirklī deltaplāns)
- No grieķu dēmagōgia (dēmos 'tauta' un agōgē 'vadīšana'). (šķirklī demagoģija)
- No franču démobiliser (dé- 'atpakaļ' un mobiliser 'mobilizēt'). (šķirklī demobilizēt)
- No franču démocratie, kam pamatā grieķu dēmokratia (dēmos 'tauta' un kratos 'vara'.) (šķirklī demokrātija)
- No franču démoraliser, kam pamatā latīņu de- un moral 'morāle'. (šķirklī demoralizēt)
- No franču dénationaliser, kam pamatā de- un nationaliser 'nacionalizēt'. (šķirklī denacionalizēt)
- No jaunlatīņu denaturatus 'tāds, kas zaudējis dabiskās īpašības'. (šķirklī denaturāts)
- No viduslejasvācu dunninge, kam pamatā dunne 'plāns, tievs'. (šķirklī deniņi)
- No franču démocrate, kam pamatā grieķu dēmos 'tauta' un kratein 'valdīt'. (šķirklī demokrāts)
- No latīņu denuntiare 'paziņot'. (šķirklī denuncēt)
- No latīņu denuntiatio 'paziņošana'. (šķirklī denunciācija)
- No de un okupācija. (šķirklī deokupācija)
- No franču dessert, kam pamatā ir desservir 'tīrs galds' (des- 'prom' un servir 'servēt'). (šķirklī deserts)
- No latīņu distillare, destillare, kam pamatā ir de- 'lejā' un stillare 'pilēt'. (šķirklī destilēt)
- No dez un latīņu activus 'darbīgs'. (šķirklī dezaktivēt)
- No franču désinfection, kam pamatā dez un latīņu infectio 'aplipināšana'. (šķirklī dezinfekcija)
- No franču désinfecter, kam pamatā des un infecter 'inficēt'. (šķirklī dezinficēt)
- No dez un latīņu insectum 'kukainis'. (šķirklī dezinsekcija)
- No krievu дезодорант, vācu Desodorant, kam pamatā ir franču dés 'priedēklis, kas norāda uz kā noņemšanu, novēršanu' un latīņu odor 'smarža, smaka'. (šķirklī dezodorants)
- No grieķu diaphragma 'starpsiena', no dia 'caur' un phragma 'žogs'. (šķirklī diafragma)
- No grieķu dia 'caur' un chronos 'laiks'. (šķirklī diahronija)
- No grieķu dialektikē 'debatēšanas māksla', kam pamatā dialegesthai 'sarunāties ar'. (šķirklī dialektika)
- No grieķu dialektos 'runāšanas veids', dialegesthai 'sarunāties ar'. (šķirklī dialekts)
- No grieķu dialogos 'saruna'. (šķirklī dialogs)
- No vācu Diathermie, kam pamatā grieķu dia 'caur' un thermē 'karstums'. (šķirklī diatermija)
- No franču diphtongue, kam pamatā grieķu diphthoggos (grieķu – di(s) 'divreiz, divkārt' un phthoggos 'skaņa, balss'). (šķirklī diftongizēties)
- No vācu diffundieren, kam pamatā latīņu fundere 'liet'. (šķirklī difundēt)
- No vācu Diktaphon, kam pamatā latīņu dictare 'diktēt' un grieķu phōnē 'skaņa, runa'. (šķirklī diktofons)
- No grieķu dilēmma (di(s) 'divreiz' un lēmma 'pieņēmums'). (šķirklī dilemma)
- No grieķu di(s) 'divreiz' un logos 'vārds, jēdziens'. (šķirklī diloģija)
- No krievu диктор, kam pamatā latīņu dictor 'runātājs'. (šķirklī diktors)
- No franču dynamique, kam pamatā grieķu dynamikos un dynamis 'spēks'. (šķirklī dinamika)
- No franču dynamométre, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks' un metron 'mērs'. (šķirklī dinamometrs)
- No franču dioptrie, latīņu dioptra, kam pamatā grieķu di 'cauri' un optos 'redzams'. (šķirklī dioptrija)
- No franču, angļu diorama, kam pamatā grieķu dia 'caur' un horama 'skats'. (šķirklī diorāma)
- No vācu Dipol, kam pamatā grieķu di(s) 'divreiz' un polos 'pols'. (šķirklī dipols)
- No dis un grieķu harmonia 'saskaņa'. (šķirklī disharmonija)
- No franču discotheque 'skaņuplašu krātuve', kam pamatā disque 'skaņuplate' un grieķu thēkē 'krātuve, glabātava'. (šķirklī diskotēka)
- No latīņu dissidens (dissidentis) 'tāds, kas nepiekrīt, runā pretī'. (šķirklī disidents)
- No latīņu dis- un kvalifikācija. (šķirklī diskvalifikācija)
- No dis- un grieķu trophē 'barība'. (šķirklī distrofija)
- K. Mīlenbaha darināts jaunvārds (1895. g.). (šķirklī divdabis)
- No grieķu dōdeka 'divpadsmit' un fōnē 'skaņa'. (šķirklī dodekafonija)
- No angļu dog 'suns'. (šķirklī dogs)
- No angļu Global System for Mobile Communications. (šķirklī GSM)
- No latīņu dominari, dominus 'kungs'. (šķirklī dominēt)
- No franču domino, iespējams, latīņu dominus 'kungs'. (šķirklī domino)
- No spāņu dona, latīņu domina 'kundze'. (šķirklī donja)
- No latīņu domina 'kundze'. (šķirklī donna)
- No spāņu don, latīņu dominus 'saimnieks, kungs'. (šķirklī dons)
- No spāņu tautas teiku varoņa un literārā tēla dona Huana vārda. (šķirklī donžuāns)
- Atvasināts no dot (J. Endzelīna jaunvārds 20. gs. 30. gados). (šķirklī dotumi)
- Veidots no grieķu dosis 'deva' un metreō 'mērīju'. (šķirklī dozimetrs)
- No drēbe – J. Alunāna jaunvārds ar nozīmi 'audeklu tirgotājs'. Mūsdienu nozīme no 19. gs. beigām. (šķirklī drēbnieks)
- No latīņu durus 'ciets' un alumīnijs. (šķirklī dūralumīnijs)
- No zviedru dunk 'sitiens, plaukšķiens' (J. Endzelīns). (šķirklī dunka)
- A. Kronvalda jaunvārds, kas iesakņojies valodā 19. gs. beigās J. Alunāna darinātā dziesminieks (1857. g.) vietā. (šķirklī dzejnieks)
- A. Kronvalda jaunvārds (1868. g.). (šķirklī dzeja)
- No japāņu dzen 'meditācija' un budisms. (šķirklī dzenbudisms)
- J. Alunāna jaunvārds (1857. g.) ar nozīmi 'dzejnieks'. (šķirklī dziesminieks)
- No tjurku džigit 'jauneklis'. (šķirklī džigits)
- No angļu jazz-band, pēc pirmā džezbenda organizētāja un vadītāja Amerikā Džozbo Brauna vārda. (šķirklī džezbends)
- No japāņu jū 'maigums, mīkstums' un dō 'ceļš'. (šķirklī džudo)
- No angļu jungle. (šķirklī džungļi)
- No vācu Edelweiβ (edel 'cēls' un weiss 'balts'). (šķirklī ēdelveiss)
- No franču égocentrisme, kam pamatā latīņu ego 'es' un centrum 'centrs'. (šķirklī egocentrisms)
- No grieķu euphoria (eu 'labi' un pherein 'panest'). (šķirklī eiforija)
- No grieķu eunouchos 'guļamistabas sargs'. (šķirklī einuhs)
- Darinājums no vārdiem Eiropa un birokrāts. (šķirklī eirokrāts)
- No grieķu eu 'labs' un thonatos 'nāve'. (šķirklī eitanāzija)
- No latīņu ex 'no, ārpus' un centrum 'centrs'. (šķirklī ekscentrs)
- No franču excentrique, kam pamatā latīņu ex 'no, ārpus' un centrum 'centrs'. (šķirklī ekscentriķis)
- No latīņu ex 'no, ārpus' un centrum 'centrs'. (šķirklī ekscentrisks)
- No grieķu exō 'ārā, ārpus' un ganos 'laulība'. (šķirklī eksogāmija)
- No grieķu exō 'ārā, ārpus' un genos 'cilts, izcelšanās'. (šķirklī eksogēns)
- No franču extraversion, kam pamatā extra un latīņu vertere 'pagriezt'. (šķirklī ekstraversija)
- No latīņu ex 'no, ārpus' un territorialis 'uz teritoriju attiecīgs'. (šķirklī eksteritorialitāte)
- No latīņu extraordinarus (extra 'ārpus' un ordo (ordinis) 'rinda, kārtība'). (šķirklī ekstraordinārs)
- No latīņu extra 'ārpus; bez tam' un sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī ekstrasenss)
- No grieķu ektos 'ārpus' un parasitos 'tāds, kas ēd pie sveša galda, liekēdis'. (šķirklī ektoparazīts)
- No latīņu aequinoctium (aequus 'vienāds' un nox (noctis) 'nakts'). (šķirklī ekvinokcija)
- No grieķu kardio 'sirds' un grapho 'rakstu'. (šķirklī elektrokardiogrāfija)
- No angļu electrolysis, no electr(ic) un grieķu lysis 'izšķīšana, sadalīšana'. (šķirklī elektrolīze)
- No grieķu embryon 'dīglis' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī embrioloģija)
- No grieķu endon 'iekšā' un kardia 'sirds'. (šķirklī endokardīts)
- No grieķu endon 'iekšā' un kardia 'sirds'. (šķirklī endokards)
- No grieķu endon 'iekšā' un skopein 'skatīties'. (šķirklī endoskopija)
- No grieķu endon 'iekšā' un sperma 'sēkla'. (šķirklī endosperma)
- No grieķu endon 'iekšā' un krinein 'atdalīt, izdalīt'. (šķirklī endokrīns)
- No grieķu en 'iekšā' un harmonia 'saskaņa'. (šķirklī enharmonisms)
- No grieķu endon 'iekšā' un genos 'izcelsme'. (šķirklī endogēns)
- No vācu Enzyme, kam pamatā grieķu en 'iekšā' un zymē 'raugs'. (šķirklī enzīms)
- No grieķu epikentros (epi 'virs', kentron 'viduspunkts'). (šķirklī epicentrs)
- No grieķu epidēmia 'slimības izplatīšanās' un logos 'mācība'. (šķirklī epidemioloģija)
- No grieķu epilogos (epi 'pēc' un logos 'vārds, runa'). (šķirklī epilogs)
- No grieķu erythros 'sarkans' un kytos 'šūna'. (šķirklī eritrocīti)
- No grieķu ēōs 'ausma' un lithos 'akmens'. (šķirklī eolīti)
- No grieķu epiphora (epi 'pēc' un phoros 'nesošs'). (šķirklī epifora)
- No grieķu epi 'virs' un zōon 'dzīvnieks'. (šķirklī epizootija)
- No jaunlatīņu epithelium. (šķirklī epitēlijs)
- No grieķu erōs (erōtos) 'dzimummīlestība' un mania 'neprāts'. (šķirklī erotomānija)
- 19. gs. beigās darināts jaunvārds no esams, kam pamatā darbības vārds būt. (šķirklī esamība)
- 20. gs. vidū darināts jaunvārds. (šķirklī esība)
- No grieķu aitiologia (aitia 'cēlonis, iemesls' un logos 'mācība'). (šķirklī etioloģija)
- No vācu Ester (Essig 'etiķis' un Äther 'ēteris'). (šķirklī esteri)
- No grieķu ethnos 'tauta' un genesis 'izcelšanās'. (šķirklī etnoģenēze)
- No grieķu ethnos 'cilts, tauta' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī etnoloģija)
- 19. gs. 60.–70. gadu jaunvārds, sākumā ar nozīmi 'sajūta'. 20. gs. tas kļuvis par vārda sajūsma sinonīmu. (šķirklī jūsma)
- No grieķu phagein 'ēst' un kytos 'šūna'. (šķirklī fagocīti)
- No grieķu phantasma 'spoks' un agoreuo 'runāju'. (šķirklī fantasmagorija)
- No latīņu Fauna, seno romiešu mežu un lauku dievietes Faunas vārda. (šķirklī fauna)
- No grieķu phainō 'rādu' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī fenoloģija)
- No ķīniešu feng 'vējš' un shui 'ūdens'. (šķirklī fen šui)
- No latīņu fibra 'šķiedra' un grieķu lihtos 'akmens'. (šķirklī fibrolīts)
- No grieķu phileō 'mīlu' un telos 'nodeva'. (šķirklī filatēlija)
- No franču philharmonique, itāļu filormonica, kam pamatā grieķu phileō 'mīlu' un harmonia 'harmonija'. (šķirklī filharmonija)
- No filma un grieķu thēkē 'glabātava, kaste'. (šķirklī filmotēka)
- No vācu Philokartie, kam pamatā grieķu philein 'mīlēt' un franču carte (postale) 'atklātne'. (šķirklī filokartija)
- No grieķu phylē 'cilts, ģints, suga' un ǵenēze. (šķirklī filoģenēze)
- No vācu Phytonzide, kam pamatā grieķu phyton 'augs' un latīņu caedere 'nokaut'. (šķirklī fitoncīdi)
- No grieķu phyton 'augs' un plankton 'klejojošs'. (šķirklī fitoplanktons)
- No grieķu physis 'daba' un latīņu cultura 'kopšana, apstrādāšana'. (šķirklī fizkultūra)
- No grieķu flebos 'vēna' un logos 'mācība'. (šķirklī fleboloģija)
- No grieķu physis 'daba' un therapeia 'rūpes, kopšana, ārstēšana'. (šķirklī fizioterapija)
- No latīņu fluor 'plūsma' un grieķu graphō 'rakstu'. (šķirklī fluorogrāfija)
- No angļu foxtrot (fox 'lapsa' un trot 'rikši, steidzīgi soļi'). (šķirklī fokstrots)
- No franču fond, kam pamatā latīņu fundus 'pamats'. (šķirklī fonds)
- No grieķu phōnē 'skaņa', endon 'iekšā' un skopeō 'skatos'. (šķirklī fonendoskops)
- No grieķu phōnē 'skaņa' un graphō 'rakstu'. (šķirklī fonogrāfs)
- No grieķu phōnē 'skaņa ' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī fonogramma)
- No grieķu phōnē 'skaņa' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī fonoloģija)
- No grieķu phōnē 'skaņa' un thēkē 'glabātava'. (šķirklī fonotēka)
- No franču fond, kam pamatā latīņu fundus 'pamats'. (šķirklī fons)
- No angļu font, fount, kam pamatā franču fonte 'tipogrāfijas burti'. (šķirklī fonts)
- No latīņu form(ica) 'skudra' un aldehīds. (šķirklī formaldehīds)
- No grieķu phōnē 'skaņa', kardia 'sirds' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī fonokardiogramma)
- No latīņu fortuna 'liktenis, nejaušība, veiksme'. (šķirklī fortūna)
- No grieķu phōsphoros (phōs 'gaisma' un phoros 'nesošs'). (šķirklī fosfors)
- No grieķu phrasis (phraseōs) 'teiciens' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī frazeoloģija)
- No latīņu fundamentum 'pamats'. (šķirklī fundamentālisms)
- No latīņu fundamentum 'pamats'. (šķirklī fundaments)
- No latīņu fungus 'sēne' un caedere 'nonāvēt'. (šķirklī fungicīdi)
- No franču funiculaire, kam pamatā latīņu funiculus 'virve'. (šķirklī funikulieris)
- No latīņu valodas fundamentalis (fundamentum 'pamats'). (šķirklī fundamentāls)
- No vācu Funktionär. (šķirklī funkcionārs)
- No latīņu valodas furunculus. (šķirklī furunkuls)
- 20. gs. 30. gadu jaunvārds, ko lietoja J. Veselis kā sinonīmu vārdam gaiss. Pašreizējā nozīme no 20. gs. 50. gadiem. (šķirklī gaisotne)
- No grieķu gala (galaktos) 'piens' un metreō 'mērīju'. (šķirklī galaktometrs)
- 19. gs. otrajā pusē darināts jaunvārds no vārda pagalms. (šķirklī galms)
- J. Alunāna 1857. g. no vārda gars darinātais atvasinājums garinieks 'reliģiskā kulta kalpotājs' valodā neieviesās, tā vietā "Baltijas Vēstnesī" sāka lietot no vārda garīgs atvasināto garīgnieks, ko vēlāk aizstāja forma garīdznieks. (šķirklī garīdznieks)
- No gastro un grieķu enteron 'zarna'. (šķirklī gastroenterīts)
- No grieķu gastēr 'kuņģis' un skopein 'skatīties'. (šķirklī gastroskopija)
- Saīsinājums no angļu Great Britain pound. (šķirklī GBP)
- No japāņu geisha, kam pamatā gei 'māksla' un sha 'cilvēks'. (šķirklī geiša)
- No vācu Genozid, kam pamatā grieķu genos 'dzimta, cilts' un latīņu caedere 'nogalināt'. (šķirklī genocīds)
- No grieķu gēras 'vecums' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī geriatrija)
- No vācu Gestalt 'forma, veids' un psiholoģija. (šķirklī geštaltpsiholoģija)
- No vācu Gestalt 'forma, veids' un terapija. (šķirklī geštaltterapija)
- No grieķu gynē, gynaikos 'sieviete' un logos 'mācība'. (šķirklī ginekoloģija)
- No latīņu glacies 'ledus' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī glacioloģija)
- A. Kronvalda darinātā jaunvārda gleznība pārveidojums. (šķirklī glezniecība)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī gleznot)
- No grieķu glykys 'salds' un lysis 'sairšana, izšķīšana'. (šķirklī glikolīze)
- No vācu Glutaminsäure, kam pamatā latīņu gluten 'līme' un amīns. (šķirklī glutamīnskābe)
- No franču tekstilražotāju Gobelēnu dzimtas (Gobelin) vārda. Vārdā gobelēns abas e skaņas izrunājamas šauri, jo tas ir svešvārds. (šķirklī gobelēns)
- No malajiešu gong, gung. (šķirklī gongs)
- No grieķu gonos 'sēkla' un kokkos 'grauds'. (šķirklī gonokoks)
- No latīņu gonorrhoea (grieķu gonos 'sēkla' un rhoē 'tecēšana'). (šķirklī gonoreja)
- No grieķu graphein 'rakstīt' un mania 'kaisle'. (šķirklī grafomānija)
- No vācu Grammolekul, kam pamatā grieķu gramma 'sīka svara vienība' un latīņu moles 'masa'. (šķirklī grammolekula)
- No grieķu gramma 'pieraksts' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī gramofons)
- No angļu greyhound. LZA Terminoloģijas komisija 25.07.2005. par šīs suņu šķirnes nosaukumu ir apstiprinājusi angļu kurts vai angļu vējasuns, tāpēc anglicismu greihaunds latviešu valodā nevajadzētu lietot. (šķirklī greihaunds)
- 19. gs. 70. gadu jaunvārds. (šķirklī greizsirdīgs)
- No franču grendier (grenade 'granāta'), jo sākotnēji grenadieris bija kareivis, kas apbruņots ar granātām un apmācīts to mešanā. (šķirklī grenadieris)
- No viduslejasvācu Grunt 'zemes gabals, zemes īpašums', arī '(jūras, upes, ezera) dibens', vācu Grund 'pamats'. (šķirklī grunts)
- No holandiešu groot 'liels' un masts. (šķirklī grotmasts)
- No viduslejasvācu Grunt 'zemes gabals, zemes īpašums'. (šķirklī grunte)
- No malajiešu getah 'sveķi' un percha 'koks, kas izdala sveķus'. (šķirklī gutaperča)
- No latīņu gummi 'sveķi' un arabicus 'arābu'. (šķirklī gumiarābiks)
- No grieķu gē 'zeme' un metrein 'mērīt'. (šķirklī ģeometrija)
- J. Alunāna darināts jaunvārds pēc krievu герб parauga. (šķirklī ģerbonis)
- No japāņu hara 'vēders' un kiri 'griezt'. (šķirklī harakiri)
- No grieķu hēgemonia 'kundzība, pārākums'. (šķirklī hegemonija)
- No grieķu haplos 'vienkāršs' un eidos 'veids'. (šķirklī haploidāls)
- No franču hélicoptère, kam pamatā grieķu helix (helikos) 'virpulis' un pteron 'spārns'. (šķirklī helikopters)
- No grieķu haima, haimatos 'asinis' un genēs 'dzimstošs'. (šķirklī hematogēns)
- No grieķu haima, haimatos 'asinis' un latīņu globus 'lode'. (šķirklī hemoglobīns)
- No grieķu chainein 'skaldīt' un melon 'ābols'. (šķirklī henomele)
- No grieķu hēlios 'saule' un tropē 'pagrieziens'. (šķirklī heliotrops)
- No grieķu herpēs 'ēde' un latīņu virus 'inde'. (šķirklī herpesvīruss)
- No grieķu hyakinthos, no personvārda Hyakinthos 'Hiakints' (jauneklis, ko Apollons nonāvēja, kļūmīgi mezdams disku). (šķirklī hiacints)
- No grieķu hydraulikos (hudōr 'ūdens' un aulos 'caurule'). (šķirklī hidraulika)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un kephalē 'galva'. (šķirklī hidrocefālija)
- No grieķu heteros 'cits, citāds' un genos 'ģints'. (šķirklī heterogēns)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī hidrofons)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un lysis 'sadalīšanās, izšķīšana'. (šķirklī hidrolīze)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un ponos 'darbs'. (šķirklī hidroponika)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un statos 'stāvošs'. (šķirklī hidrostats)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un zōion 'dzīvnieks'. (šķirklī hidrozoji)
- No grieķu hieroglyphikos 'hieroglifu' (hieros 'svēts' un glyphē 'gravējums, grebums'). (šķirklī hieroglifs)
- No grieķu hygros 'mitrs' un metron 'mērs'. (šķirklī higrometrs)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un phobos 'bailes'. (šķirklī hidrofobija)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un logos 'mācība'. (šķirklī hidroloģija)
- No grieķu hyper 'pāri, virs' un angļu market 'tirgus'. (šķirklī hipermārkets)
- No grieķu hygros 'mitrs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī higroskopisks)
- No grieķu hyper 'pāri, virs' un trophē 'barošana'. (šķirklī hipertrofija)
- No grieķu hypnos 'miegs' un paideia 'audzināšana, mācīšana'. (šķirklī hipnopēdija)
- No grieķu hippodromos, kura pamatā hippos 'zirgs' un dromos 'skrejceļš; skriešana'. (šķirklī hipodroms)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un kinēsis 'kustība'. (šķirklī hipokinēzija)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un latīņu ox(ygenium) 'skābeklis'. (šķirklī hipoksija)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un tonos 'sasprindzinājums'. (šķirklī hipotonija)
- No grieķu cheir 'roka' un manteia 'zīlēšana, pareģošana'. (šķirklī hiromantija)
- No angļu H(uman) I(mmunodeficiency) V(irus). (šķirklī HIV)
- Vārds veidots pēc tā sastāvdaļu hlora un fosfora nosaukumiem. (šķirklī hlorofoss)
- No krievu sarunvalodas vārda хохма. (šķirklī hohma)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un trophē 'barība'. (šķirklī hipotrofija)
- No grieķu chlōros 'zaļgans' un phyllon 'lapa'. (šķirklī hlorofils)
- No grieķu chlōros 'zaļgans' un plastos 'veidots'. (šķirklī hloroplasti)
- No grieķu holos 'viss, pilnīgs' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī hologrāfija)
- No grieķu holos 'viss, pilnīgs' un kaustos 'nodedzināts'. (šķirklī holokausts)
- No grieķu historia 'vēsture' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī historiogrāfija)
- No angļu homophoby, kam pamatā grieķu homos 'tāds pats, vienāds, līdzīgs' un phobos 'bailes'. (šķirklī homofobija)
- No grieķu homos 'tāds pats, vienāds, līdzīgs' un genos 'ģints'. (šķirklī homogēns)
- No grieķu homos 'tāds pats, vienāds, līdzīgs' un latīņu sexus 'dzimums'. (šķirklī homoseksuālisms)
- No grieķu homos 'vienāds, līdzīgs' un sphaira 'lode'. (šķirklī homosfēra)
- No grieķu hōroskopos, kura pamatā hōra 'laiks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī horoskops)
- No vācu Hospital, kura pamatā viduslaiku latīņu hospitale 'nabagu un slimnieku nams'. (šķirklī hospitālis)
- No grieķu choreia 'deja' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī horeogrāfija)
- No latīņu chronologia, no grieķu chronos 'laiks' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī hronoloģija)
- No grieķu chronos 'laiks' un metron 'mērs'. (šķirklī hronometrs)
- No spāņu junta 'apvienība, kolēģija'. (šķirklī hunta)
- No grieķu chrōma 'krāsa' un sphaira 'lode'. (šķirklī hromosfēra)
- No grieķu chrōma 'krāsa' un sōma 'ķermenis'. (šķirklī hromosoma)
- No ungāru huszár. (šķirklī huzārs)
- No grieķu idea 'jēdziens' un logos 'mācība'. (šķirklī ideoloģija)
- No grieķu idea 'jēdziens' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī ideogramma)
- No kāda Igaunijas novada (latīniski Ugaunia) nosaukuma (J. Endzelīns); no latinizēta cilts nosaukuma Inguaeones (O. Trubačovs u. c.). (šķirklī igauņi)
- No vācu Ichthyol, kam pamatā grieķu ichtys 'zivs' un latīņu ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī ihtiols)
- No grieķu ichtys 'zivs' un grieķu sauros 'ķirzaka'. (šķirklī ihtiozaurs)
- No grieķu eikōn 'attēls' un graphō 'rakstu'. (šķirklī ikonogrāfija)
- No krievu иконостас, kam pamatā grieķu eikōn 'attēls' un stasis 'stāvēšanas vieta'. (šķirklī ikonostass)
- No grieķu ichtys 'zivs' un fauna. (šķirklī ihtiofauna)
- No franču illégal, kam pamatā latīņu illegalis; in(il) 'ne' un legalis 'likumīgs'. (šķirklī ilegāls)
- No latīņu in (im) 'iekš' un matricula 'saraksts'. (šķirklī imatrikulācija)
- No angļu immunodeficiency. (šķirklī imūndeficīts)
- 20. gs. 20. gadu jaunvārds, kas darināts no apvidvārda indeve. (šķirklī inde)
- No latīņu in 'iekšā' un filtrare 'izsūkties cauri'. (šķirklī infiltrācija)
- No latīņu innovatio 'jauninājums, pārmaiņa'. (šķirklī inovācija)
- No latīņu in 'uz' un scaena 'skatuve'. (šķirklī inscenēt)
- No latīņu insectum 'kukainis' un caedere 'nonāvēt'. (šķirklī insekticīds)
- No latīņu integratio 'atjaunošana' (integer 'vesels, neskarts'). (šķirklī integrācija)
- No latīņu integrare 'atjaunot, sakārtot'. (šķirklī integrēt)
- No vācu Internationalismus, kam pamatā latīņu inter 'starp' un natio, nationis 'tauta'. (šķirklī internacionālisms)
- No latīņu interpunctio 'vārdu atdalīšana ar punktiem'. (šķirklī interpunkcija)
- No latīņu intonatio, intonare 'skaļi izrunāt'. (šķirklī intonācija)
- No franču introversion, kam pamatā latīņu introvertere (intro 'iekšā' un vertere 'pagriezt'). (šķirklī introversija)
- No vācu Isomer, kam pamatā grieķu isos 'vienāds' un meros 'daļa'. (šķirklī izomēri)
- No izo- un grieķu thermē 'siltums, karstums'. (šķirklī izoterma)
- No izo- un grieķu glōssa 'valoda, runa'. (šķirklī izoglosa)
- No izo- un grieķu morphē 'veids, forma'. (šķirklī izomorfs)
- No angļu isotope, kam pamatā grieķu isos 'vienāds' un topos 'vieta'. (šķirklī izotopi)
- No izo- un grieķu tropos 'virziens'. (šķirklī izotropija)
- No angļu linoleum, kam pamatā latīņu linum 'linu audekls' un oleum 'eļļa'. (šķirklī linolejs)
- Aizguvums no viduslejasvācu ja. Reliģiskajos tekstos un ceremonijās lietots jau 16. gs., bet runātajā latviešu valodā īsteni iesakņojās tikai 19. gs. vidū. (šķirklī jā)
- No seno romiešu dievības Janusa vārda, kam bija divas sejas (viena vērsta uz pagātni, otra – uz nākotni, simbolizējot visa sākumu un beigas). (šķirklī janvāris)
- No turku yeni çeri 'jauns karaspēks'. (šķirklī janičārs)
- No angļu yuppy saīsinājums no y(oung) u(rban) p(rofessional) 'jauns pilsētas profesionālis'. (šķirklī japijs)
- No adjektīva jauns. Sākotnēji šis atvasinājums lietots ar nozīmi 'jaunība', mūsdienu nozīmes ieviešanos un nostiprināšanos veicinājis A. Kronvalds. (šķirklī jaunatne)
- No apzīmējuma "Jaunā Latvija", ko kustības pretinieki nicīgi tai piedevēja pēc analoģijas ar Vācijas revolucionāro biedrību "Jaunā Vācija" (1834–1850). (šķirklī jaunlatvieši)
- No latīņu iubilacus (annus) 'jubilejas gads', kam pamatā senebreju yôvēl 'auna raga taure', ar kuru tika pasludinātas svinības. (šķirklī jubileja)
- No latīņu iunior 'jaunākais'. (šķirklī juniors)
- No seno romiešu dievietes, precēto sieviešu aizbildnes Junonas vārda. (šķirklī jūnijs)
- No vācu Junker. (šķirklī junkurs)
- No vācu Junge 'zēns'. (šķirklī junga)
- No latīņu jurisdictio (jus, jur – 'likums' un dictio 'teikšana'). (šķirklī jurisdikcija)
- No latīņu jurisprudentia (jus, jur – 'likums' un prudentia 'zināšanas'). (šķirklī jurisprudence)
- Ata Kronvalda jaunvārds. (šķirklī jutekļi)
- Jāņa Endzelīna jaunvārds 20. gs. 30. gados. (šķirklī jutoņa)
- No japāņu ka 'dziesma', bu 'deja' un ki 'māksla'. (šķirklī kabuki)
- No franču cadet 'jaunākais; kursants'. (šķirklī kadets)
- No vācu Kabeltau, holandiešu kabeltoun. (šķirklī kabeļtauva)
- No grieķu kainos 'jauns' un zōē 'dzīvība'. (šķirklī kainozojs)
- Raiņa jaunvārds (1897). (šķirklī kaisle)
- No grieķu kalos 'skaists', eidos 'veids' un skopein 'skatīties'. (šķirklī kaleidoskops)
- Aizguvums no lejasvācu kāl vai vācu Kohl, minēts 17. un 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī kālis)
- No franču calorifère, kam pamatā latīņu calor 'siltums, karstums' un ferre 'nest'. (šķirklī kalorifers)
- Latīņu calor 'siltums, karstums' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī kalorimetrs)
- No latīņu cancer 'vēzis' un grieķu genos 'izcelsme'. (šķirklī kancerogēns)
- No personāža Kangara A. Pumpura eposā "Lāčplēsis" un Raiņa lugā "Uguns un nakts". (šķirklī kangars)
- No latīņu cancer 'vēzis' un grieķu genos 'izcelsme'. (šķirklī kancerogēns)
- No angļu country 'lauki'. (šķirklī kantri)
- No angļu country music 'lauku mūzika'. (šķirklī kantrimūzika)
- No vācu Kapaun, kam pamatā latīņu caponem 'kastrēts gailis'. (šķirklī kapauns)
- No franču capituler, kam pamatā viduslaiku latīņu capitulare 'vienoties zināmos punktos'. (šķirklī kapitulēt)
- No angļu caplet (saīsinājums no capsule un tablet). (šķirklī kaplete)
- No lietuviešu karãlius un baltkrievu король (pamatā 8. gs. franku valdnieka Kārļa Lielā vārds – latīņu Carolus); vārdu latviešu valodā ieviesa A. Kronvalds (vārda ķēniņš vietā). (šķirklī karalis)
- No japāņu (kara)ppo 'tukšs' un (oke)sutura 'orķestris'. (šķirklī karaoke)
- No vācu Karat, itāļu carato, kam pamatā arābu valodas vārds. Cilme tiek saistīta ar Vidusjūras apgabalā augošās ceretonijas [Ceratonia] pākšu sēklām, kas ilgi saglabā savu svaru un senatnē lietotas par atsvariem. (šķirklī karāts)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle' un grieķu phōsphoros 'mirdzošs'. (šķirklī karbofoss)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle' un grieķu oleum 'eļļa'. (šķirklī karbolinejs)
- No japāņu kara 'tukšs' un te 'roka'. (šķirklī karatē)
- No vācu Menthol, kam pamatā latīņu menth (a) 'mētra' un ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī mentols)
- No angļu carborundum (carbon 'ogleklis' un (co)rundum 'korunds'). (šķirklī karborunds)
- No latīņu carbunkulus 'oglīte'. (šķirklī karbunkuls)
- No grieķu kardia 'sirds' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kardiogrāfs)
- No grieķu kardia 'sirds' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī kardiogramma)
- No grieķu karyatides 'Kārijas (vietvārds) jaunavas'. (šķirklī kariatīde)
- No grieķu kardia 'sirds' un sklēros 'ciets, stingrs'. (šķirklī kardioskleroze)
- Aizguvums no lietuviešu kareivis – J. Alunāna ieteikts vārds (1860). (šķirklī kareivis)
- Z. Skujiņa ieteikts jaunvārds (ieviesies 20. gs. 70.–80. gados). (šķirklī karsējs)
- No franču monsieur 'mans kungs'. (šķirklī mesjē)
- No angļu cart 'ratiņi, mikroautomobilis' un grieķu dromos 'skrejceļš'. (šķirklī kartodroms)
- No vācu Kartothek (Karte un grieķu thēkē 'glabātava'). (šķirklī kartotēka)
- LZA Terminoloģijas komisijas ieteiktais jaunvārds (anglicisma kārtridžs vietā). (šķirklī kasetne)
- No franču casse-tête (casser 'salauzt' un tête 'galva'). (šķirklī kastete)
- No franču catafalque, itāļu catafalco, kam pamatā latīņu catasta 'paaugstinājums' un fala 'augsts paaugstinājums'. (šķirklī katafalks)
- No vācu Katalysator, kam pamatā grieķu katalysis un latīņu izskaņa -ator (apzīmē darbības veicēju). (šķirklī katalizators)
- No krievu каторга, kam pamatā jaungrieķu katergon 'galēra'. (šķirklī katorga)
- No angļu cation, kam pamatā grieķu kata 'lejup' un iōn 'ejošs'. (šķirklī katjons)
- No angļu catode, kam pamatā grieķu kata 'lejup' un hodos 'ceļš'. (šķirklī katods)
- No vācu Kattun, kam pamatā arābu kutun 'kokvilna'. (šķirklī katūns)
- No angļu cyborg, abreviatūra no cyb(er-) un org(anism). (šķirklī kiborgs)
- No franču cinematographe, kam pamatā grieķu kinēma, kinēmatos 'kustība' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kinematogrāfs)
- No grieķu kinēsis 'kustība' un skopein 'skatīties'. (šķirklī kineskops)
- No grieķu kynikoi 'sunim līdzīgs'. (šķirklī kiniķi)
- No kino un itāļu diva 'dieviete'. (šķirklī kinodīva)
- No grieķu kyōn, kynos 'suns' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī kinoloģija)
- Pēc franču zinātnieku Pjēra Kirī un Marijas Sklodovskas-Kirī (Curie) vārda. (šķirklī kirī)
- No franču classification, kam pamatā latīņu clasis 'grupa; klase' un facere 'darīt; taisīt'. (šķirklī klasifikācija)
- No latīņu claustrum 'glabātava; slēgta vieta' un fobija (grieķu phobos 'bailes'). (šķirklī klaustrofobija)
- 19. gs. beigu jaunvārds, agrāk lietots ar nozīmi 'klausītājs'. (šķirklī klaušinieks)
- No latīņu clavichordium (latīņu clavis 'atslēga' un grieķu chordē 'stīga'). (šķirklī klavihords)
- No grieķu kleistos 'ieslēgts' un gamos 'laulība'. (šķirklī kleistogāmija)
- Latviešu valodnieku jaunvārds, kas darināts, lai aizstātu anglicismu laptops (laptop). (šķirklī klēpjdators)
- No grieķu kleptein 'zagt' un mānija. (šķirklī kleptomānija)
- Aizguvums no baltvācu klümpe, klimpe 'pika, kunkulis, klimpa', kas ieviests latviešu valodā 19. gs. (šķirklī klimpa)
- No vācu kneifen 'kniebt' un Stange 'stienis'. (šķirklī knīpstangas)
- No latīņu codificatio (codex un facere 'darīt, taisīt'). (šķirklī kodificēt)
- No latīņu codex (codicis) 'grāmata' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī kodoskops)
- No franču collage\ne, kam pamatā grieķu kolla 'līme' un genos 'ģints'. (šķirklī kolagēns)
- No grieķu kolla 'līme' un genes 'radies'. (šķirklī kolagenozes)
- No angļu collie (dog) 'derīgs suns', kam pamatā ķeltu vārds. (šķirklī kollijs)
- No latīņu colloquim 'saruna'. (šķirklī kolokvijs)
- No vācu Kolloid, kam pamatā grieķu kolla 'līme' un eidos 'veids'. (šķirklī koloīdi)
- No latīņu comoedia, grieķu kōmōidia (kōmos 'jautra drūzma, dzīres' un ōidē 'dziesma'). (šķirklī komēdija)
- No franču commune 'kopiena', kam pamatā latīņu communis 'kopīgs'. (šķirklī komūna)
- No angļu communicate, kam pamatā latīņu communicare 'sarunāties, dalīties domās'. (šķirklī komunicēt)
- No latīņu communicabilis 'savienojošs'. (šķirklī komunikabilitāte)
- No latīņu communicatio. (šķirklī komunikācija)
- No latīņu communio, communis 'kopīgs'. (šķirklī komūnija)
- No franču communal 'kopienas'. (šķirklī komunāls)
- No franču communard. (šķirklī komunārs)
- No latīņu communicabilis. (šķirklī komunikabls)
- No latīņu communicans (communicantis). (šķirklī komunikants)
- No franču communiqué. (šķirklī komunikē)
- No latīņu communis 'kopīgs'. (šķirklī komunisms)
- No franču concentration, kam pamatā latīņu con 'ar' un centrum 'centrs'. (šķirklī koncentrācija)
- No latīņu con 'ar, kopā' un dominatus 'kundzība; kopīga valdīšana'. (šķirklī kondomināts)
- No spāņu condor, kam pamatā kečvu cuntur. (šķirklī kondors)
- No franču confrontation, kam pamatā latīņu con 'kopā' un frons (frontis) 'piere'. (šķirklī konfrontācija)
- No latīņu conjunctio 'savienojums, saiklis'. (šķirklī konjunkcija)
- No latīņu (membrana) conjunctiva 'savienojoša plēve'. (šķirklī konjunktīva)
- No latīņu conjunctivus 'savienojošs'. (šķirklī konjunktivīts)
- No vācu Konjunktur, kam pamatā latīņu conjungere 'savienot, saistīt'. (šķirklī konjunktūra)
- No latīņu con 'ar, kopā' un genius 'gars'. (šķirklī konģeniāls)
- No (kon)teksts un situācija. (šķirklī konsituācija)
- No latīņu contraceptio (contra 'pret' un conceptio 'olšūnas apaugļošanās'). (šķirklī kontracepcija)
- No angļu country dance 'lauku deja'. (šķirklī kontradanss)
- No vācu Kontrapunkt, kam pamatā latīņu punctum contra punctum 'punkts pret punktu'. (šķirklī kontrapunkts)
- No latīņu convert(ere) 'pārvērst, mainīt' un planum 'plakne'. (šķirklī konvertoplāns)
- No latīņu co(n) 'ar, kopā' un ordinatus 'sakārtots'. (šķirklī koordināta)
- No grieķu neos 'jauns' un logos 'vārds'. (šķirklī neoloģisms)
- No franču corps de ballet (corps 'personālsastāvs' un ballet 'balets'). (šķirklī kordebalets)
- No vācu Korreferat, kam pamatā latīņu co(n) 'kopā' un refere 'ziņot'. (šķirklī koreferāts)
- No velsiešu cor 'mazs, zems' un ci 'suns'. (šķirklī korgijs)
- No latīņu cortex 'miza' un steroīdi. (šķirklī kortikosteroīdi)
- No vācu Korund, kam pamatā sanskrita kuruvinda 'rubīns'. (šķirklī korunds)
- No kosmoss un grieķu dromos 'skrejceļš'. (šķirklī kosmodroms)
- No kosmoss un grieķu nautikē 'kuģu vadīšana'. (šķirklī kosmonautika)
- No angļu cowboy (cow 'govs' un boy 'puisis'). (šķirklī kovbojs)
- No franču créosote, kam pamatā grieķu creas 'miesa' un sōtēr 'saglabātājs'. (šķirklī kreozots)
- No grieķu kryos 'aukstums, sals' un genos 'dzimšana, izcelšanās'. (šķirklī kriogēns)
- No grieķu kryos 'aukstums, sals' un latīņu chirurgia, grieķu cheirourgia. (šķirklī krioķirurģija)
- Poļu zinātnieka A. Dobrovolska 1923. gadā ieviests termins, kam pamatā grieķu kryos 'aukstums, sals' un sphaira 'lode'. (šķirklī kriosfēra)
- No grieķu kryos 'aukstums, sals' un statos 'stāvošs'. (šķirklī kriostats)
- No grieķu kryos 'aukstums, sals' un therapeia 'rūpes, kopšana, ārstēšana'. (šķirklī krioterapija)
- No grieķu kryptos 'slepens, apslēpts' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kriptogrāfija)
- No grieķu kryptos 'slepens, apslēpts' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī kriptogramma)
- No grieķu krystallos 'ledus, kalnu kristāli' un latīņu physica, grieķu physika 'dabas lietas'. (šķirklī kristālfizika)
- No grieķu krystallos 'ledus, kalnu kristāli' un grieķu optikē (technē) 'redzēšanas (māksla)'. (šķirklī kristāloptika)
- No angļu cross, kas ir saīsinājums no country race 'sacensība šķēršļotā apvidū'. (šķirklī kross)
- No viduslejasvācu krunke. (šķirklī krunka)
- No grieķu xenos 'svešs' un phobos 'bailes'. (šķirklī ksenofobija)
- No grieķu xēros 'sauss' un phyton 'augs'. (šķirklī kserofīts)
- No angļu xerography, kam pamatā grieķu xēros 'sauss' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kserogrāfija)
- No grieķu xylon '(nozāģēts) koks' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī ksilofons)
- No grieķu xylon '(nozāģēts) koks' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī ksilogrāfija)
- No Kukersas (tagad Kukruzes) ciema nosaukuma Igaunijā. (šķirklī kukersīts)
- No angļu Ku Klux Klan, kam pamatā grieķu kýklos 'aplis' un clan 'klans'. (šķirklī kukluksklans)
- 17. gs. avoti rāda, ka sākotnēji kukulis bija apaļas formas maize pretstatā klaipam. 18. gs. vidū vārds kukulis ieguva jaunu nozīmi 'ciemos nesama dāvana'. No šās nozīmes vēlāk izveidojās trešā nozīme 'dāvana amatvīra ietekmēšanai'. (K. Karulis). (šķirklī kukulis)
- No krievu культурология, kam pamatā kultūra un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī kulturoloģija)
- No vācu der Kunde. (šķirklī kunde)
- No vācu Kurort (Kur 'ārstēšana' un Ort 'vieta'). (šķirklī kūrorts)
- No krievu курсограф, kam pamatā latīņu cursus 'virziens' un grieķu graphein 'rakstīts'. (šķirklī kursogrāfs)
- No latīņu quattuor 'četri' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī kvadrofonija)
- No viduslaiku latīņu qualificare, kam pamatā qualis 'kāds, kādas kvalitātes' un facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī kvalificēt)
- No latīņu qualis 'kāds, kādas kvalitātes' un facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī kvalifikācija)
- No franču quintessence, kam pamatā viduslaiku latīņu quinta essentia 'piektā būtība' (antīkajā filozofijā piektais elements bija ēters – blakus četriem zemes elementiem – ūdenim, zemei, ugunij, gaisam). (šķirklī kvintesence)
- No vācu Quittung. (šķirklī kvīts)
- No vācu Chemismus, kam pamatā jaunlatīņu chemismus. (šķirklī ķīmisms)
- J. Endzelīna jaunvārds, kas lietojams aizguvuma vinnests (viduslejasvācu winst) vietā. (šķirklī laimests)
- No vācu Lack, kam pamatā jaunlatīņu lacca, sanskrita lāksā 'laka'. (šķirklī laka)
- No latīņu lacuna 'padziļinājums; iebrukums'. (šķirklī lakūna)
- No vācu Landrat (Land 'zeme, valsts' un Rat 'padome, padomnieks'). (šķirklī landrāts)
- No vācu Landtag (Land 'zeme' un Tag '(sapulces) diena'). (šķirklī landtāgs)
- No latīņu lana 'vilna' un ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī lanolīns)
- No grieķu laparē 'vēders' un tomē 'griezums'. (šķirklī laparotomija)
- No grieķu laparē 'vēders' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laparoskops)
- No grieķu larynx (laryngos) 'balsene' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laringoskopija)
- No latīņu la(n)terna, kam pamatā grieķu lamptēr 'gaismeklis, laterna' un lampein 'spīdēt'. (šķirklī laterna)
- No latīņu latifundium (latus 'plašs' un fundus 'zeme, muiža'). (šķirklī latifundija)
- Darināts no saīsinājuma lat 'Latvija' un ols. (šķirklī latols)
- No Grenlandes eskimosu nunatag. (šķirklī nunataks)
- No ungāru lecso. (šķirklī lečo)
- No vācu Leibgarde, kur Leib 'miesa' un Garde 'gvarde'. (šķirklī leibgvarde)
- No vācu Legislatur, franču législature, kam pamatā latīņu lex (ģen. legis) 'likums' un latura 'nešana'. (šķirklī leģislatūra)
- No latīņu leucaemia, kam pamatā grieķu leukos 'balts' un haima 'asins'. (šķirklī leikēmija)
- No grieķu leukos 'balts' un kystos 'šūna'. (šķirklī leikocīti)
- No grieķu leukos 'balts' un penia 'nabadzība'. (šķirklī leikopēnija)
- No angļu lunch, sākotnēji 'kumoss, drupata'. (šķirklī lenčs)
- No angļu lend-lease, kur to lend 'aizdot' un to lease 'iznomāt'. (šķirklī lendlīze)
- No angļu landlord (land 'zeme' un lord 'kungs'). (šķirklī lendlords)
- No latīņu leo 'lauva' un pardus 'pantera'. (šķirklī leopards)
- No grieķu leptos 'viegls' un speira 'savijums'. (šķirklī leptospiroze)
- No grieķu optos 'redzams' un elektronika. (šķirklī optoelektronika)
- Atvasinājums no liegt. J. Alunāns šo vārdu ieteica literārajā valodā ar nozīmi 'aizliegta, saudzējama vieta mežā'. Mūsdienu nozīme – no 20. gs. 60. gadiem. (šķirklī liegums)
- No vācu Lichenologie, kam pamatā grieķu leichēn 'ķērpis' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī lihenoloģija)
- No latīņu lympha 'skaidrs ūdens' un grieķu kytos 'šūna'. (šķirklī limfocīti)
- No franču lunette 'mēnestiņš'. (šķirklī linete)
- No latīņu linum 'audums' un crusta 'garoza'. (šķirklī linkrusts)
- No latīņu linearis un linea 'līnija'. (šķirklī lineārs)
- No grieķu lipos 'tauki' un kystos 'šūna'. (šķirklī lipocīti)
- No grieķu lithos 'akmens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī litografēt)
- No grieķu lithos 'akmens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī litogrāfija)
- No latīņu liturgia, grieķu leitourgia 'publiska lūgšana' (leitos 'uz tautu attiecīgs' un ergon 'darbs'). (šķirklī liturģija)
- No grieķu logos 'vārds, runa' un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī logopātija)
- No angļu logotype, kam pamatā grieķu logos 'vārds' un typos 'nospiedums'. (šķirklī logotips)
- No latīņu localis 'vietējs' un patriotisks. (šķirklī lokālpatriotisks)
- No franču locomobile, kam pamatā latīņu locus 'vieta' un mobilis 'kustīgs'. (šķirklī lokomobile)
- No vācu Losung. (šķirklī lozungs)
- No latīņu Lucifer 'gaismas nesējs', no lux (lucis) 'gaisma' un ferre 'nest'. (šķirklī Lucifers)
- No latīņu lux 'gaisma' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī luksmetrs)
- No latīņu lux 'gaisma' un grieķu phoros 'nesējs'. (šķirklī luksofors)
- No latīņu lumbus 'jostasvieta' un punctio 'duršana'. (šķirklī lumbālpunkcija)
- No vācu Lunapark (atpūtas un izklaides vietas nosaukums Berlīnē). (šķirklī lunaparks)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī pamatīgs)
- No latīņu luna 'mēness' un mobilis 'kustīgs'. (šķirklī lunomobilis)
- No latīņu lunaticus 'mēnessēdzīgs'. (šķirklī lunātisms)
- Jaunvārds, kas radīts no vārdkopas ļauna programmatūra kā analogs angļu malware. (šķirklī ļaunprogrammatūra)
- No grieķu pan 'viss' un theos 'Dievs'. (šķirklī panteisms)
- No franču madame 'mana kundze, dāma'. (šķirklī madāma)
- No itāļu madonna 'mana kundze'. (šķirklī madonna)
- No ungāru magyar. (šķirklī maģāri)
- No hindi mahārājā, sanskrita mahārāja (mahā 'liels' un rājā 'valdnieks, radža'). (šķirklī maharādža)
- No sanskrita mahārsi 'lielais skolotājs' (mahā 'lielais' un rsi 'viedais'). (šķirklī mahariši)
- No sanskrita mahātman (mahā 'liels' un ātman 'dvēsele'). (šķirklī mahatma)
- J. Alunāna jaunvārds ar nozīmi 'maizes cepējs un pārdevējs'. (šķirklī maiznieks)
- No vācu Paraffin, kam pamatā latīņu parum 'mazs' un affinis 'saistīts'. (šķirklī parafīns)
- No itāliešu parapetto, kas radies no parare 'aizsargāt' un petto 'krūtis'. (šķirklī parapets)
- No latīņu major domus 'mājas pārvaldnieks' (maior 'galvenais' un domus 'nams'). (šķirklī majordoms)
- No grieķu makros un phagein 'ēst'. (šķirklī makrofāgi)
- No vācu Makulatur, kam pamatā jaunlatīņu maculatūra 'aptraipīts papīrs' (latīņu macula 'traips'). (šķirklī makulatūra)
- Kalks no latīņu ignis fatuus. Nosaukums cēlies senu ticējumu dēļ, ka maldugunis klejo no vienas vietas uz otru, maldinādamas vēlus gājējus. Tomēr īstenībā malduguns nepārvietojas. Klejošanas iespaids varēja rasties tādēļ, ka vienā vietā liesmiņa izdziest, bet tūlīt iedegas jauna. (šķirklī malduguns)
- No angļu mammography, kam pamatā latīņu mamma 'krūts, piena dziedzeris' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī mamogrāfija)
- No Č. Aitmatova romāna "Un garāka par mūžu diena ilgst...", kurā aprakstīta kirgīzu leģenda par mankurtu – cilvēku, kuram vardarbīgā veidā atņemta atmiņa un līdz ar to viņa cilvēciskā būtība. (šķirklī mankurts)
- No franču manomètre, kam pamatā grieķu manos 'retināts' un metron 'mērs'. (šķirklī manometrs)
- No sanskrita mantra 'domāšanas līdzeklis' (man 'prāts' un tra 'atbrīvot, vērst uz kaut ko'). (šķirklī mantra)
- No latīņu manuscriptum (manus 'roka' un scriptum 'raksts; rakstītais'). (šķirklī manuskripts)
- Pēc Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja Mao Dzeduna (1893–1976) vārda. (šķirklī maoisms)
- No vietvārda Maratona Grieķijā, kur 490. g. p. m. ē. grieķi uzvarēja persiešus un nosūtīja uz Atēnām ziņnesi, kas visu ceļu noskrēja un paziņoja par uzvaru. (šķirklī maratons)
- No vācu Marzipan, itāļu marzapane, kam pamatā jaunlatīņu Marci panis 'Sv. Marka maize'. (šķirklī marcipāns)
- No vācu Mareograph, kam pamatā latīņu mare 'jūra' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī mareogrāfs)
- No franču marionnette, kam pamatā īpašvārds Marion, Marie 'Marija' (sākotnēji – Jaunavas Marijas tēls viduslaiku leļļu teātra izrādē). (šķirklī marionete)
- No franču marche 'gājiens' un route 'ceļš'. (šķirklī maršruts)
- No grieķu martyrologion (martyr, martyros 'liecinieks; moceklis' un logos 'vārds'). (šķirklī martiroloģijs)
- No grieķu mastos 'krūts, krūtsgals' un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī mastopātija)
- No latīņu masturbatio, masturbari (manus 'roka' un stuprare 'apgānīt)'. (šķirklī masturbācija)
- No angļu mountain bike. (šķirklī mauntinbaiks)
- Pēc vācu izgudrotāju brāļu Paula un Vilhelma Mauzeru vārda. (šķirklī mauzeris)
- Atvasinājums ir J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī mazgātava)
- No itāļu mezzotinto (mezzo 'puse' un tinto 'tonis'). (šķirklī mecotinta)
- No grieķu megas (megalou) 'liels' un lithos 'akmens'. (šķirklī megalīts)
- No angļu megaphone, kam pamatā grieķu megas 'liels' un grieķu phōnē 'skaņa; balss'. (šķirklī megafons)
- No grieķu megas (megalou) 'liels' un polis 'pilsēta'. (šķirklī megapole)
- No jaunlatīņu mechanismus (grieķu mechanē 'darbarīks, ierīce'). (šķirklī mehānisms)
- No latīņu, grieķu melancholia (grieķu melas, melanos 'melns' un cholē 'žults'). (šķirklī melanholija)
- No vācu Melchior, kam pamatā franču maillechort, pēc franču izgudrotāju Maijo (Maillot) un Šorjē (Chorier) vārda. (šķirklī melhiors)
- No latīņu melodia, grieķu melōidia (melos 'dziesma' un ōidē 'dziedāšana'). (šķirklī melodija)
- No franču mélodrame, kam pamatā grieķu melos 'dziesma' un drama 'darbība'. (šķirklī melodrāma)
- No franču mélomanie, kam pamatā grieķu melos 'dziesma' un mania 'trakums, sajūsma'. (šķirklī melomānija)
- No latīņu menopausis, grieķu mēn (mēnos) 'mēnesis' un pausis 'pārtraukums'. (šķirklī menopauze)
- No grieķu meteōrologiā (meteōra 'debess parādība' un logos 'mācība'). (šķirklī meteoroloģija)
- No franču maîtresse 'kundze'. (šķirklī metrese)
- No grieķu metron 'mērs' un loģija. (šķirklī metroloģija)
- No grieķu metron 'mērs' un nomos 'sadalījums'. (šķirklī metronoms)
- No grieķu metropolis (mētēr 'māte' un polis 'pilsēta'). (šķirklī metropole)
- Atvasinājums no vārda mest. 20. gs. jaunvārds. (šķirklī mets)
- No grieķu mesos 'vidējais' un sphaira 'lode'. (šķirklī mezosfēra)
- No grieķu mesos 'vidējais' un zoē 'dzīvība'. (šķirklī mezozojs)
- No franču microbe, kam pamatā grieķu mikros 'mazs' un bios 'dzīve'. (šķirklī mikrobs)
- No mikro- un grieķu phonē 'skaņa'. (šķirklī mikrofons)
- No grieķu mikros 'mazs' un bios 'dzīve', un logos 'mācība'. (šķirklī mikrobioloģija)
- No grieķu mikros 'mazs' un phagos 'ēdājs'. (šķirklī mikrofāgi)
- No mikro- un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī mikrometrs)
- No grieķu pente 'pieci' un gramma 'svītra, līnija'. (šķirklī pentagramma)
- No grieķu mikros 'mazs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī mikroskops)
- No latīņu mille 'tūkstotis' un grams. (šķirklī miligrams)
- No latīņu mille 'tūkstotis' un litrs. (šķirklī mililitrs)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā' un kardia 'sirds'. (šķirklī perikards)
- No angļu milord (my lord 'mans kungs'). (šķirklī milords)
- No latīņu mille 'tūkstotis' un metrs. (šķirklī milimetrs)
- No latīņu myopathia, kam pamatā grieķu mys (myos) un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī miopātija)
- No angļu pesticide, kam pamatā latīņu pestis 'epidēmija, sērga' un caedo 'nonāvēju'. (šķirklī pesticīds)
- No latīņu myocarditis, kam pamatā grieķu mys (myos) 'muskulis' un kardia 'sirds'. (šķirklī miokardīts)
- No grieķu mys (myos) 'muskulis' un kardia 'sirds'. (šķirklī miokards)
- No vācu Mist 'mēsli' un kaste. (šķirklī miskaste)
- No grieķu misanthrōpia (misein 'neieredzēt' un anthrōpos 'cilvēks'). (šķirklī mizantropija)
- No franču modernisme (moderne 'mūsdienīgs, jauns'). (šķirklī modernisms)
- No angļu modem, no mo(dulator) un dem(odulator). (šķirklī modems)
- No mo(ped) un angļu kick 'spert'. (šķirklī mokiks)
- No franču moderne 'mūsdienīgs, jauns'. (šķirklī moderns)
- No grieķu monos un phagein 'ēst'. (šķirklī monofāgi)
- No grieķu monologos (monos 'viens' un logos 'runa'). (šķirklī monologs)
- No mono- un grieķu gamos 'laulība'. (šķirklī monogāmija)
- No mono- un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī monogrāfija)
- No latīņu monogramma (grieķu monos 'viens' un gramma 'burts'). (šķirklī monogramma)
- No grieķu monos 'viens' un kultūra. (šķirklī monokultūra)
- No grieķu monos 'viens' un nomē 'dalījums, daļa'. (šķirklī monoms)
- No mono- un latīņu planum 'virsma, plāksne'. (šķirklī monoplāns)
- No vācu Monopol, kam pamatā grieķu monopōlion (monos 'viens' un pōlein 'pārdot'). (šķirklī monopols)
- No mono- un grieķu sakchar 'cukurs'. (šķirklī monosaharīdi)
- No mono- un theos 'dievs'. (šķirklī monoteisms)
- No mono- un grieķu typos 'nospiedums'. (šķirklī monotipija)
- No grieķu monos 'viens' un meros 'daļa'. (šķirklī monomērs)
- No mono- un grieķu sēma 'zīme'. (šķirklī monosēmija)
- No mono- un grieķu karpos 'auglis'. (šķirklī monokarps)
- No zviedru moped, kam pamatā mo(tor) un ped(al). (šķirklī mopēds)
- No vācu Morphin, jaunlatīņu morphium (pamatā grieķu Morpheus 'Morfejs'). (šķirklī morfijs)
- No grieķu morphē 'veids, forma' un genesis 'rašanās'. (šķirklī morfoģenēze)
- No grieķu morphē 'veids, forma' un logos 'mācība'. (šķirklī morfoloģija)
- No franču motocycle, kam pamatā latīņu motor 'kustinātājs' un grieķu kyklos 'riņķis'. (šķirklī motocikls)
- No zviedru vai dāņu munk, kam pamatā latīņu monachus, grieķu monachos 'vientuļnieks'. (šķirklī mūks)
- No persiešu mullā, arābu mawlā 'kungs'. (šķirklī mulla)
- No franču munition, kam pamatā latīņu munitio 'nocietinājums'. (šķirklī munīcija)
- No vācu Munizipalität, kam pamatā latīņu municipium 'pilsēta ar pašpārvaldes tiesībām'. (šķirklī municipalitāte)
- Pēc sektas dibinātāja un garīgā vadītāja Sun Mjung Mūna (dz. 1920. g.) vārda. (šķirklī mūnisti)
- No krievu мундир 'uniforma, formas uzvalks'. (šķirklī mundieris)
- 19. gadsimtā jaunlatviešu darināts jaunvārds. (šķirklī nākotne)
- No grieķu nanos 'rūķītis, punduris'. (šķirklī nano-)
- No vācu Napalm, kam pamatā Na(phthensäure) 'naftēnskābe' un Palm(itinsäure) 'palmitīnskābe'. (šķirklī napalms)
- No lībiešu nōra. Literārajā valodā ieteicis J. Alunāns. (šķirklī nāra)
- No grieķu narko(tikos) 'apdullinošs, stingumu radošs' un mania 'ārprāts'. (šķirklī narkomānija)
- Ata Kronvalda jaunvārds (1872. g.) (šķirklī pilnvara)
- J. Endzelīna jaunvārds 20.gs. 30. gados. (šķirklī necils)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un asthenēs 'vājš'. (šķirklī neirastēnija)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs', pathos 'ciešanas' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī neiropatoloģija)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī neiroloģija)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un ōsis (izskaņa, ko lieto patoloģisku stāvokļu apzīmētājvārdu darināšanai). (šķirklī neiroze)
- No grieķu nekros 'mirušais, līķis' un logos 'vārds'. (šķirklī nekrologs)
- No grieķu nekros 'mirušais, līķis' un polis 'pilsēta'. (šķirklī nekropole)
- No grieķu neos 'jauns' un grieķu (di)dyos 'divkāršs'. (šķirklī neodīms)
- No grieķu neos 'jauns' un itāļu fascismo, fascio 'apvienība'. (šķirklī neofašisms)
- No grieķu neos 'jauns' un lithos 'akmens'. (šķirklī neolīts)
- No latīņu neos 'jauns', nātus 'dzimis' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī neonatoloģija)
- No angļu neon, kam pamatā grieķu neos 'jauns'. (šķirklī neons)
- No ne- un latīņu ordinarius 'parasts, kārtībā esošs'. (šķirklī neordinārs)
- No latīņu Neptunus. (šķirklī Neptūns)
- No grieķu pneuma 'vēsma, gaiss' un thorax 'krūtis'. (šķirklī pneimotorakss)
- Pēc vācu filozofa un rakstnieka F. Nīčes (Fridrich Nietzsche, 1844–1900) vārda. (šķirklī nīčisms)
- No latīņu niger 'melns' un oleum 'eļļa'. (šķirklī nigrols)
- Aizguvums no vācu Nücke 'untums'. (šķirklī niķis)
- No grieķu nymphē 'jaunava'. (šķirklī nimfa)
- No grieķu nymphē 'jaunava' un mania 'trakums'. (šķirklī nimfomānija)
- A. Stērstes jaunvārds 19. gs. 90. gados. (šķirklī noilgt)
- A. Stērstes jaunvārds 19. gs. 90. gados. (šķirklī noilgums)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī nolūks)
- No grieķu nostos 'atgriešanās' un algos 'ciešanas, sāpes'. (šķirklī nostalģija)
- No latīņu nostras, nostratis 'mūsu', 'vietējais' un facere 'darīt'. (šķirklī nostrificēt)
- No latīņu nova [stella] 'jauna [zvaigzne]'. (šķirklī nova)
- No latīņu novatio 'atjaunošana, pārveidošana'. (šķirklī novācija)
- No latīņu novator 'jaunradītājs, atjaunotājs'. (šķirklī novators)
- No itāļu novella 'jaunums', kam pamatā latīņu novellus, novella 'jauns'. (šķirklī novele)
- No latīņu novicius (novus 'jauns'). (šķirklī novicis)
- No latīņu novitas, novitatis 'jaunums'. (šķirklī novitāte)
- No angļu Novocaine (tirdzniecības nosaukums), kam pamatā latīņu novus 'jaunums' un (co)caine 'kokaīns'. (šķirklī novokaīns)
- 20. gs. 20.–30. gadu jaunvārds, darināts no latīņu novus 'jaunums'. (šķirklī novuss)
- No latīņu nucleus 'kodols' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī nuklīdi)
- No latīņu nuntius 'vēstnesis'. (šķirklī nuncijs)
- Pēc Ņūfaundlendas salas Kanādā, kur šī suņu šķirne tika izveidota. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- No vācu Obstipation, kam pamatā latīņu obstipatio (ob 'uz; pret; ceļā' un stipare 'spiest'). (šķirklī obstipācija)
- No grieķu odous (odontos) 'zobs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī odontoloģija)
- No grieķu ophthalmos 'acs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī oftalmoloģija)
- No grieķu oxys 'skābs' un hals (halos) 'sāls'. (šķirklī oksalāts)
- No grieķu oktaedron (oktō 'astoņi' un hedra 'pamats, skaldne'). (šķirklī oktaedrs)
- No grieķu oikos 'māja' un onyma 'vārds'. (šķirklī oikonīms)
- No grieķu oxymōron (oxys 'ass' un mōros 'muļķīgs'). (šķirklī oksimorons)
- No latīņu oleum 'eļļa' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī oleogrāfija)
- No vācu Oligozän, kam pamatā grieķu oligos 'mazs; nedaudz' un kainos 'jauns'. (šķirklī oligocēns)
- No grieķu oligophrenia (oligos 'mazs; nedaudz' un phrēn 'prāts'). (šķirklī oligofrēnija)
- No angļu ombudsman, zviedru ombudsman 'likuma pārstāvis' (ombud 'pilnvarotais' un man 'vīrs'). (šķirklī ombudsmens)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī omulība)
- No grieķu on (ontos) 'esošais' un genesis 'izcelšanās'. (šķirklī ontoģenēze)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī omulīgs)
- No oms un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī ommetrs)
- No vācu Onkel, kam pamatā latīņu avunculus 'mātes brālis'. (šķirklī onkulis)
- No grieķu on (ontos) 'esošais' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī ontoloģija)
- No angļu op art (optical 'optisks' un art 'māksla'). (šķirklī opārts)
- No angļu (O)rganisation of (P)etroleum (E)xporting (C)ountries. (šķirklī OPEC)
- No latīņu opponere 'runāt pretī; pretstatīt'. (šķirklī oponēt)
- No franču opportunisme, kam pamatā latīņu opportunus 'ērts, izdevīgs'. (šķirklī oportūnisms)
- No latīņu opponens (opponentis) 'pretī runājošs'. (šķirklī oponents)
- No latīņu oraculum 'izteiciens, pravietojums' (orare 'runāt'). (šķirklī orākuls)
- No itāliešu oratorio (orare 'runāt, lūgt'). (šķirklī oratorija)
- No latīņu oro 'es runāju'. (šķirklī orators)
- No grieķu ornis (ornithos) 'putns' un fauna. (šķirklī ornitofauna)
- No grieķu organon un lēptikos 'noskaņots ņemt'. (šķirklī organoleptisks)
- No japāņu ori 'locīt' un kami 'papīrs'. (šķirklī origami)
- No grieķu orthoepeia 'pareiza runa'. (šķirklī ortoepija)
- No grieķu ortographia (orthos 'taisns, pareizs' un graphia 'rakstīšana'). (šķirklī ortogrāfija)
- No latīņu oscillare 'šūpoties' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī oscilogrāfs)
- No grieķu orthos 'taisns, pareizs' un odūs, odontos 'zobs'. (šķirklī ortodontija)
- No franču orthopédie, kam pamatā grieķu orthos 'taisns, pareizs' un paideia 'audzināšana, pamācīšana'. (šķirklī ortopēdija)
- No grieķu osteon 'kauls' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī osteoloģija)
- No grieķu osteon 'kauls' un myelos 'kaulu smadzenes'. (šķirklī osteomielīts)
- No grieķu osteon 'kauls' un poros 'eja, ceļš'. (šķirklī osteoporoze)
- No krievu sarunvalodas пока 'uz redzēšanos'. (šķirklī pagaidām)
- No grieķu palaios 'sens' un botānika. (šķirklī paleobotānika)
- No vācu Paläozän, kam pamatā grieķu palaios 'sens' un kainos 'jauns'. (šķirklī paleocēns)
- No vācu Paläogen, kam pamatā grieķu palaios 'sens' un genos 'izcelsme'. (šķirklī paleogēns)
- No grieķu palaios 'sens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī paleogrāfija)
- No grieķu palaios 'sens' un geōgraphia 'zemes apraksts'. (šķirklī paleoģeogrāfija)
- No grieķu palaios 'sens' un lithos 'akmens'. (šķirklī paleolīts)
- No grieķu palaios 'sens' un zōē 'dzīvība'. (šķirklī paleozojs)
- No grieķu palaios 'sens' un zooloģija. (šķirklī paleozooloģija)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī pamatne)
- Raiņa jaundarinājums. (šķirklī pamatšķira)
- No angļu punk. (šķirklī panks)
- No grieķu pan 'viss' un optikos 'redzams'. (šķirklī panoptiks)
- No grieķu pan 'viss' un horama 'skats'. (šķirklī panorāma)
- No grieķu pantheon (pan 'viss' un theos 'dievs'). (šķirklī panteons)
- No grieķu pantomimos (pan, pantos 'viss' un mimesthai 'atdarināt'). (šķirklī pantomīma)
- No franču paraphrase, kam pamatā grieķu paraphrasis no grieķu para- 'pie; blakus; garām' un phrasis 'teiciens'. (šķirklī parafrāze)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un gripa. (šķirklī paragripa)
- No grieķu parallēlogrammon (parallēlos 'blakus ejošs' un gramma 'rakstu zīme'). (šķirklī paralelograms)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un lingvistika. (šķirklī paralingvistika)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un normāls. (šķirklī paranormāls)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un psiholoģija. (šķirklī parapsiholoģija)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un simpātisks. (šķirklī parasimpātisks)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un typhos 'dūmi; apziņas aptumšošanās; drudža veids'. (šķirklī paratīfs)
- No angļu pariah, kam pamatā tamilu paraiyan (parai 'bungas'). (šķirklī pārijs)
- No franču parodie, kam pamatā grieķu parōdia (para 'pret' un ōdiē 'dziedājums, dziedāšana', resp. 'apgriezta dziedāšana'). (šķirklī parodija)
- No vācu Parodont, kam pamatā grieķu para 'pie' un odous (odontos) 'zobs'. (šķirklī parodonts)
- No franču parole 'vārds, runa'. (šķirklī parole)
- No par(a)- un grieķu ous(ōtos) 'auss'. (šķirklī parotīts)
- No spāņu pasacalle, pasar 'paiet garām' un calle 'iela'. (šķirklī pasakalja)
- No latīņu Passiflora (passio 'ciešanas' un flos, floris 'puķe, zieds'). (šķirklī pasiflora)
- No angļu selfie, angļu self 'sevi, pats'. 2013. gadā vārds pašbilde pasludināts par gada vārdu. Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašbilde)
- No franču Pathé (firmas nosaukums) un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī patafons)
- Raiņa jaunvārds. (šķirklī patmīlība)
- Raiņa jaunvārds. (šķirklī patnis)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība', psychē 'dvēsele' un logos 'mācība'. (šķirklī patopsiholoģija)
- No grieķu skēnē 'telts, skatuve' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī scenogrāfija)
- No grieķu patriarchēs (pater, patros 'tēvs' un archē 'vara'). (šķirklī patriarhāts)
- No grieķu pater (patros) 'tēvs' un onyma 'vārds, nosaukums'. (šķirklī patronīms)
- No grieķu paidagōgos (pais, paidos 'zēns, bērns' un agōgos 'vadītājs'). (šķirklī pedagogs)
- No grieķu pais (ģen. paidos) 'zēns, bērns' un erastēs 'mīlošais, mīlētājs'. (šķirklī pederastija)
- No grieķu pais (ģen. paidos) 'zēns, bērns' un erastēs 'mīlošais, mīlētājs'. (šķirklī pederasts)
- No latīņu paedophilia, kam pamatā grieķu pais (paidos) 'zēns, bērns' un philia 'mīlestība'. Vārdu pedofilija pirmo reizi lietoja psihiatrs R. Krafts-Ebings 1886.gadā, šādu uzvedību saistot ar cilvēka garīgo vājumu. (šķirklī pedofilija)
- No franču pédomètre, kam pamatā latīņu pes (pedis) 'kāja' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī pedometrs)
- Saīsinājums no Starptautiskās dzejnieku, dramaturgu, redaktoru, esejistu un romānistu asociācijas sākotnējā nosaukuma International Association of (P)oets, Playwriters, Editors, (E)ssayists and (N)ovelists. (šķirklī PEN)
- No franču pince-nez (pincer 'sakniebt' un nez 'deguns'). (šķirklī pensnejs)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā' un latīņu natalis 'ar dzimšanu saistīts'. (šķirklī perinatāls)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā, ap' un derma 'āda'. (šķirklī periderma)
- No grieķu periphrasis (peri 'pie, tuvumā' un phrasis 'izteiciens'). (šķirklī perifrāze)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā, ap' un osteon 'kauls'. (šķirklī periostīts)
- No vācu Perlmutter (Perle 'pērle' un Mutter 'māte'). (šķirklī perlamutrs)
- No vācu Permanganat, kam pamatā latīņu per 'pāri, virs' un Manganat (Mangan 'mangāns'). (šķirklī permanganāts)
- No lejasvācu vormunder 'aizbildnis'. (šķirklī pērminderis)
- No vācu Peroxid, kam pamatā latīņu per 'pāri, virs' un oxys 'ass, sūrs, skābs'. (šķirklī peroksīds)
- No latīņu per 'caur, pa' un os (oris) 'mute'. (šķirklī perorāls)
- J. Alunāna ieviests vārds. (šķirklī pētīt)
- No grieķu petros 'akmens, klints' un glyphē 'gravējums, grebums'. (šķirklī petroglifs)
- No grieķu petros 'akmens, klints' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī petrogrāfija)
- No vācu Petroleum, kam pamatā grieķu petros 'akmens, klints' un latīņu ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī petroleja)
- No grieķu pyelos 'sile, bļodiņa' un nephros 'niere'. (šķirklī pielonefrīts)
- No grieķu pygmaios 'punduris'. (šķirklī pigmeji)
- No grieķu pyknos 'biezs, blīvs' un metron 'mērs'. (šķirklī piknometrs)
- No latīņu pictus 'ar krāsām gleznots' un grieķu gramma 'burts, ieraksts'. (šķirklī piktogramma)
- Ata Kronvalda jaunvārds (1869. g.) (šķirklī pilsonis)
- No angļu pioneer 'celmlauzis; jaunu ideju iniciators'. (šķirklī pionieris)
- No grieķu pinakothēkē (pinax, pinakos 'tāfelīte, glezna' un thēkē 'glabātava'). (šķirklī pinakotēka)
- No latīņu piper. Latviešu valodā šis vārds sastopams 15. un 16. gs. uzvārdos un māju nosaukumos. (šķirklī pipars)
- No portugāļu piranha, kam pamatā Dienvidamerikas indiāņu tupu valodas vārds (pirá 'zivs' un sanha 'zobi'). (šķirklī piraija)
- No grieķu pyritēs (lithos) 'uguns akmens'. (šķirklī pirīts)
- No grieķu pithēkos 'pērtiķis' un antrōpos 'cilvēks'. (šķirklī pitekantrops)
- No latīņu planum 'virsma, plakne' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī planimetrija)
- No grieķu plastos 'izveidots, veidojams' un latīņu facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī plastifikators)
- No latīņu plasmodium, kam pamatā grieķu plasma 'veidojums' un -ōdēs. (šķirklī plazmodijs)
- No franču plébiscite, kam pamatā latīņu plebiscitum, plebs 'vienkāršā tauta' un scitum 'lēmums'. (šķirklī plebiscīts)
- No grieķu plēsios 'tuvs' un sauros 'ķirzaka'. (šķirklī pleziozaurs)
- No grieķu pleiōn 'vairāk' un sauros 'ķirzaka'. (šķirklī pliozaurs)
- No grieķu plutokratis, kam pamatā ploutus 'bagātība' un kratos 'vara'. (šķirklī plutokrātija)
- Raiņa jaunvārds. (šķirklī plūsma)
- No vācu Pokal, kam pamatā itāļu boccale un grieķu baukalis 'trauks'. (šķirklī pokāls)
- No franču polari (sation) 'polarizācija' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī polarimetrija)
- No franču polari (sation) 'polarizācija' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī polarimetrs)
- No franču polari (sation) 'polarizācija' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī polariskops)
- No vācu Polarität, kam pamatā viduslaiku latīņu polaris un grieķu polos 'ass; pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī polaritāte)
- No poli- un grieķu anēr (andros) 'vīrietis'. (šķirklī poliandrija)
- No poli- un grieķu phagos, phagein 'ēst'. (šķirklī polifāgs)
- No franču poygone, kam pamatā latīņu poygonum un grieķu polygōnos 'daudzstūru'. (šķirklī poligons)
- No poli- un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī polimetrija)
- No grieķu polios 'pelēks' un myelos 'muguras smadzenes'. (šķirklī poliomielīts)
- No grieķu polypous (poly 'daudz' un pous 'kāja'). (šķirklī polips)
- No poli un grieķu nomē 'daļa, loceklis'. (šķirklī polinoms)
- No grieķu polys 'daudz' un sēma 'zīme'. (šķirklī polisēmija)
- No poli un grieķu theos 'dievs'. (šķirklī politeisms)
- No vācu Poltergeist (poltern 'radīt kņadu' un Geist 'spoks'). (šķirklī poltergeists)
- No lejasvācu spunt. (šķirklī spunde)
- No latīņu polus, grieķu polos 'pagrieziena punkts; ass; pols'. (šķirklī pols)
- No vācu Pornographie, franču pornographos 'tāds, kurā rakstīts par prostitūtām' (pornē 'netikle, prostitūta' un graphein 'rakstīt'). (šķirklī pornogrāfija)
- No franču portefeuille (porter 'nest, nēsāt' un feuille 'lapa'). (šķirklī portfelis)
- No latīņu postludum (post 'pēc' un ludus 'spēle'). (šķirklī postlūdija)
- No latīņu posit 'pēc' un illa 'teksta vārdiem'. (šķirklī postilla)
- No vācu Potentiometer, kam pamatā latīņu potentia 'spēks; spēja' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī potenciometrs)
- No latīņu positivus 'pozitīvs' un (elek)tron 'elektrons'. (šķirklī pozitrons)
- No grieķu prophētēs 'runasvīrs'. (šķirklī pravietis)
- No grieķu stereo 'telpisks', phōs (phōtos) 'gaisma' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī stereofotogrāfija)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu typos 'nospiedums, forma'. (šķirklī stratotips)
- No grieķu prologos, kam pamatā pro 'priekšā' un logos 'vārds, runa'. (šķirklī prologs)
- No latīņu pro 'vietā' un 'rektors'. (šķirklī prorektors)
- No latīņu prostituta, prostituere 'piedāvāt netiklībai, kaunam'. (šķirklī prostitūta)
- No latīņu pro 'vietā' un vitamīns. (šķirklī provitamīns)
- No grieķu prosēlytos 'jaunpienācējs'. (šķirklī prozelīts)
- No latīņu psychopathia, kam pamatā grieķu psychē 'dvēsele' un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī psihopātija)
- No grieķu psychē 'dvēsele' un -ōsis, kas ir piedēklis, ko lieto patoloģisku stāvokļu apzīmētājvārdu darināšanai. (šķirklī psihoze)
- No grieķu psychros 'auksts' un metron 'mērs'. (šķirklī psihrometrs)
- No grieķu pteron 'spārns' un sauros 'ķirzaka'. (šķirklī pterozauri)
- No franču pointiller 'punktēt, likt punktu'. (šķirklī puantilisms)
- No latīņu super 'pār; virs' un franču élite 'labākais, izraudzītais'. (šķirklī superelite)
- No latīņu punctio 'dūriens'. (šķirklī punkcija)
- No angļu punch. (šķirklī punšs)
- No latīņu punctum 'dūriens; punkts'. (šķirklī punkts)
- Raiņa jaunvārds. (šķirklī pūsma)
- No angļu radar, saīsinājums no ra(dio) d(etection) a(nd) r(angin)g 'atrašanās vietas un attāluma noteikšana ar radio palīdzību'. (šķirklī radars)
- No radio un latīņu facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī radioficēt)
- No radio un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī radiofonija)
- No radio un grieķu gramma 'burts; ieraksts'. (šķirklī radiogramma)
- No radio un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī radiometrs)
- J. Endzelīna jaunvārds (1922), darināts pēc lietuviešu rašýti 'rakstīt' parauga. (šķirklī rasēt)
- No viduslaiku latīņu ratificare (ratus 'spēkā esošs' un facere 'darīt'). (šķirklī ratificēt)
- No viduslaiku latīņu rehabilitatio (latīņu re 'atkal' un habilitas 'derīgums'). (šķirklī reabilitācija)
- No latīņu re 'atkal' un viduslaiku latīņu adaptatio (adaptare 'pielāgot, piemērot'). (šķirklī readaptācija)
- No latīņu re 'pret' un agens (agentis) 'tāds, kas darbojas'. (šķirklī reaģents)
- No franču réactif, kam pamatā latīņu re 'pret' un activus 'darbīgs'. (šķirklī reaktīvs)
- No angļu reactor, kam pamatā latīņu re 'pret' un actor 'darbības veicējs'. (šķirklī reaktors)
- No latīņu realis 'esošs, eksistējošs' un grieķu psychē 'dvēsele' un logos 'mācība'. (šķirklī reālpsiholoģija)
- No latīņu re 'atpakaļ-, jaun-, atkal-' un animatio 'dzīvības iedvešana'. (šķirklī reanimācija)
- No latīņu recidivus 'atgriešanās' vai 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidivēt)
- No latīņu recidivus 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidīvisms)
- No latīņu recidivus 'atgriešanās' vai 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidīvs)
- No latīņu re 'atpakaļ' un circulatio (circulari 'staigāt apkārt'). (šķirklī recirkulācija)
- No franču redingote, kas ir pārveidota angļu riding coat 'svārki jāšanai' izruna. (šķirklī redingots)
- No vācu Redundanz, kam pamatā latīņu redundare 'būt pārpilnībā'. (šķirklī redundance)
- No latīņu re 'atpakaļ' un exportare. (šķirklī reeksports)
- No latīņu re 'atpakaļ' un emigratio 'izceļošana'. (šķirklī reemigrācija)
- No latīņu re 'atpakaļ' un evacuare 'iztukšot'. (šķirklī reevakuācija)
- No latīņu reflectere 'liekt atpakaļ; griezt atpakaļ' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī reflektometrs)
- No latīņu reformatio 'labošana, atjaunošana'. (šķirklī reformācija)
- No latīņu refractus 'lauzts' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī refraktometrs)
- No angļu ragtime (rag 'noplēsts gabals' un time 'takts'). (šķirklī regtaims)
- No latīņu regeneratio 'atjaunošana, atjaunošanās, atdzimšana'. (šķirklī reģenerācija)
- No vācu Regenerator, angļu regenerator, kam pamatā latīņu regenerare 'atjaunot'. (šķirklī reģenerators)
- No vācu Reichstag (Reich 'valsts' un Tag 'sanāksme'). (šķirklī reihstāgs)
- No viduslaiku latīņu recollectio 'atjaunošanās'. (šķirklī rekolekcijas)
- No latīņu recreatio '(spēku) atjaunošana'. (šķirklī rekreācija)
- No latīņu re 'jaun-', 'atkal-' un interpretatio. (šķirklī reinterpretācija)
- No latīņu re 'jaun-, atkal-' un investitio 'ietērpšana, ietērps'. (šķirklī reinvestīcija)
- No latīņu re 'jaun-', 'atkal-' un incarnatio 'iemiesošanās'. (šķirklī reinkarnācija)
- Rakstnieka Z. Skujiņa jaunvārds. (šķirklī tālrunis)
- No latīņu rectum 'taisnā zarna' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī rektoskopija)
- No latīņu requiem (akuz. no requies 'miers'), ar kuru sākas aizlūguma teksts (Requiem aeternam dona eis, Domine – Mieru mūžīgu dod viņiem, Kungs). (šķirklī rekviēms)
- No franču reinette, kam, domājams, pamatā latīņu rana 'varde' (ābolu formas un grubuļainās miziņas dēļ). (šķirklī renete)
- Pēc Reinas upes nosaukuma latīniskās formas Rheunus. (šķirklī rēnijs)
- No latīņu renovatio 'atjaunošana'. (šķirklī renovācija)
- No grieķu rheos 'plūsma' un statos 'stāvošs'. (šķirklī reostats)
- No latīņu reparatio 'atjaunošana'. (šķirklī reparācija)
- No amerikāņu angļu to rap 'runāt, pļāpāt'. (šķirklī repot)
- No franču restaurant, kam pamatā latīņu restaurare 'atjaunot'. (šķirklī restorāns)
- No vācu Revision, kam pamatā latīņu revisio 'pārskatīšana no jauna'. (šķirklī revīzija)
- No latīņu revisio, revisionis 'pārskatīšana no jauna'. (šķirklī revizionisms)
- No latīņu ribes 'plūsma' un flavus 'dzeltens'. (šķirklī riboflavīns)
- No japāņu jinrikisia (jin 'cilvēks', riki 'spēks' un sia 'transportlīdzeklis'). (šķirklī rikša)
- No lejasvācu riem 'atskaņa'. Aizguvums minēts jau 17. gs. Kad 19. gs. otrajā pusē to aizstāja jaunvārds dzejolis, vārds rīme kļuva par mākslinieciski nevērtīga dzejoļa vai panta apzīmējumu. (šķirklī rīme)
- Pēc franču valstsvīra un kardināla Armāna Žana Diplesī Rišeljē (Armand Jean du Plessis de Richelieu, 1585–1642) uzvārda, kurš to lika ieviest kā lētu aizvietotāju dārgajām mežģīnēm. (šķirklī rišeljē)
- No angļu rhythm and blues 'ritms un blūzs'. (šķirklī ritmblūzs)
- No angļu roll-on 'uzbraukt' un roll of 'nobraukt' (saīsināti ro-ro). (šķirklī rolkeris)
- No grieķu rhombos 'rombs' un (h)edra 'skaldne'. (šķirklī romboedrs)
- No latīņu rotare 'griezt, griezties' un angļu print 'iespiest'. (šķirklī rotaprints)
- No vācu Rosenkreuzer (Rose 'roze' un kreuz 'krusts'). (šķirklī rozenkreicieši)
- No itāļu timpano, kam pamatā tympanon 'bungas'. (šķirklī timpāns)
- No somu runo 'dziesma, dzejolis'. (šķirklī rūna)
- No viduslejasvācu runge. (šķirklī runga)
- No baltvācu Runkel. (šķirklī runkulis)
- No viduslejasvācu runen. (šķirklī rūnīt)
- Atvasinājums no biedrs, biedrība. Vārds sabiedrība valodā iesakņojies ar rakstu krājumu "Pūrs" (1891) un laikrakstu "Dienas Lapa". (šķirklī sabiedrība)
- No vācu Trigonometrie, kam pamatā grieķu trigōnon 'trijstūris' un metrein 'mērīt'. (šķirklī trigonometrija)
- No J. Alunāna jaunvārda saeims 'valsts padome, zemes padome', kas vēlāk lietots formā saeima ar nozīmes paplašinājumu 'sanāksme, sapulce, apspriede'. (šķirklī saeima)
- No beļģu mūzikas instrumentu meistara Ādolfa Saksa uzvārda, kurš 1841. gadā izgudroja saksofonu un to patentēja. (šķirklī saksofons)
- No latīņu sal 'sāls' un grieķu ammōniakon 'koka sveķi'. (šķirklī salmiaks)
- No latīņu sal 'sāls' un grieķu petros 'akmens, klints'. (šķirklī salpetris)
- No latīņu unicum. (šķirklī ūnikums)
- No latīņu uni 'viens' un sexus 'dzimums'. (šķirklī unisekss)
- No grieķu ouron 'urīns' un metron 'mērs'. (šķirklī urometrs)
- No grieķu sapros 'pūstošs' un pēlos 'māls, dubļi'. (šķirklī sapropelis)
- No grieķu sapros 'pūstošs' un phyton 'augs'. (šķirklī saprofīti)
- No grieķu sarx, sarkos 'gaļa, miesa' un phagein 'ēst'. (šķirklī sarkofāgs)
- No lejasvācu trummel 'bungas'. (šķirklī trumulis)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī Satversme)
- No somu sauna. (šķirklī sauna)
- No latīņu sebum 'tauki, speķis' un grieķu rhoē 'tecēšana'. (šķirklī seboreja)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī seismogrāfs)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī seismogramma)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un metron 'mērs'. (šķirklī seismometrs)
- No jaunlatīņu secretārius, latīņu sēcernere 'atšķirt, atdalīt'. (šķirklī sekretārs)
- No latīņu sexus 'dzimums' un patoloģija. (šķirklī seksopatoloģija)
- No latīņu secunda (divisio) 'otrā (iedaļa)'. (šķirklī sekunde)
- No grieķu sēma 'zīme' un phoros 'nesējs'. (šķirklī semafors)
- No vācu Sekundant, kam pamatā latīņu secundans (secundantis) 'veicinātājs'. (šķirklī sekundants)
- No latīņu secundarius 'otrreizējs'. (šķirklī sekundārs)
- No latīņu semestris 'pusgada' (sex 'seši' un mensis 'mēnesis'). (šķirklī semestris)
- No vācu Semikolon, kam pamatā latīņu semi 'pus-' un grieķu kōlon 'loceklis; teikuma daļa'. (šķirklī semikols)
- No spāņu señora 'kundze'. (šķirklī senjora)
- No spāņu señorita 'jaunkundze'. (šķirklī senjorita)
- No spāņu señor 'kungs'. (šķirklī senjors)
- No latīņu septimus 'septītais' un itāliešu accordo. (šķirklī septakords)
- No grieķu sēptikos 'pūšanas-' un haima 'asinis'. (šķirklī septicēmija)
- No latīņu serum 'sūkalas' un grieķu tonos 'saspringums'. (šķirklī serotonīns)
- No latīņu serum 'sūkalas' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī seroloģija)
- No latīņu vassus 'karavīrs', jaunlatīņu vassallus. (šķirklī vasalis)
- No franču syénite, kam pamatā grieķu Syēnē (pēc senēģiptiešu pilsētas Sunas (tagad Asuāna) nosaukuma, kur šāds minerāls sākotnēji iegūts). (šķirklī sienīts)
- Pēc Veronas mediķa Dž. Frakastoro 1530. gadā publicētās poēmas "Sifiliss jeb franču slimība" galvenā varoņa Sifila vārda, kam pamatā grieķu sys 'cūka' un philos 'draugs'. (šķirklī sifiliss)
- No grieķu syllogismos (syn 'kopā' un logizesthai 'apsvērt, rēķināt'). (šķirklī siloģisms)
- No grieķu syllabē 'zilbe' un tonos 'uzsvars'. (šķirklī sillabotonisks)
- No vācu Silumin, kam pamatā latīņu Silicium 'silīcijs' un Aluminium 'alumīnijs'. (šķirklī silumīns)
- No grieķu symbiōsis (syn 'kopā' un bios 'dzīve, dzīvošana'). (šķirklī simbioze)
- Pēc vācu elektrotehniķa un uzņēmēja V. Zīmensa (W. Siemens) vārda. (šķirklī sīmenss)
- No latīņu sympathia, kam pamatā grieķu sympatheia no syn 'kopā' un pathos 'jūtas; ciešanas'. (šķirklī simpātija)
- No itāļu signora 'kundze'. (šķirklī sinjora)
- No itāļu signorina 'jaunkundze'. (šķirklī sinjorīna)
- No itāļu signore 'kungs', kam pamatā latīņu senior 'vecāks; vecāks cilvēks'. (šķirklī sinjors)
- No grieķu synchronos, kam pamatā syn 'kopā' un chronos 'laiks'. (šķirklī sinhrons)
- No franču synthépon, synthé un -pon, kam pamatā latīņu pōnere '(ie)likt, uzlikt'. (šķirklī sintepons)
- No grieķu, jaungrieķu sirtákē. (šķirklī sirtaki)
- No franču scaphandre, kam pamatā grieķu skaphē 'laiva, laiviņa' un anēr (andros) 'vīrs'. (šķirklī skafandrs)
- No krievu скумбрия, kam pamatā jaungrieķu skumbri (dsk. skumbriá). (šķirklī skumbrija)
- No vidusfranču slave 'slāvu' un grieķu philos 'mīlošs'. (šķirklī slavofils)
- No angļu smoke 'dūmi' un fog 'migla'. (šķirklī smogs)
- No franču socialisme, kam pamatā latīņu socialis 'sabiedrisks, biedrisks' un latīņu sociare 'dalīties'. (šķirklī sociālisms)
- Viduslaiku latīņu sodomia, pēc Bībelē minētās Sodomas pilsētas, kas tās iedzīvotāju grēcīgās un izvirtīgās dzīves dēļ tika nopostīta. (šķirklī sodomija)
- No latīņu solid(us) 'blīvs, biezs' un ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī solidols)
- No itāļu sol un mi. (šķirklī solmizācija)
- No latīņu sol 'saule' un sistere 'apstāties'. (šķirklī solstīcija)
- No latīņu solvere 'izšķīdināt' un grieķu lysis 'sadalīšana'. Latviešu izcelsmes ķīmiķis P. Valdens (1863–1957) ieviesa solvolīzes jēdzienu. (šķirklī solvolīze)
- Latīņu somnus 'miegs' un ambulare 'pastaigāties'. (šķirklī somnambulisms)
- No angļu speaker 'runātājs'. (šķirklī spīkers)
- No latīņu spectrum 'aina, parādība' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī spektroskopija)
- No latīņu spectrum 'aina, parādība' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī spektrometrs)
- Saīsinājums no angļu sun protection factor 'saules aizsardzības faktors'. (šķirklī SPF)
- No viduslaiku latīņu hospitale 'nabagu un slimnieku nams' otrās daļas – spitale. (šķirklī spitālība)
- Ata Kronvalda jaunvārds, kas ieviests ģermānisma spieģelis vietā. (šķirklī spogulis)
- No latīņu stadium un grieķu stadion. (šķirklī stadija)
- No latīņu staphylococcus, kam pamatā grieķu staphylē 'ķekars' un kokkos 'lodīte'. (šķirklī stafilokoki)
- No grieķu statikos 'stāvošs' un grieķu statikē 'mācība par svaru, līdzsvaru'. (šķirklī statika)
- No grieķu stenos 'šaurs' un gramma 'raksts, burts'. (šķirklī stenogramma)
- No grieķu stenos 'šaurs' un kardia 'sirds'. (šķirklī stenokardija)
- No grieķu stereos 'telpisks' un latīņu radius 'stars'. (šķirklī steradiāns)
- No grieķu stereo 'telpisks' un latīņu effectus 'iedarbība'. (šķirklī stereoefekts)
- No grieķu stereo 'telpisks' un angļu film 'plēve'. (šķirklī stereofilma)
- No grieķu stereo 'telpisks' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī stereofonija)
- No grieķu stereo 'telpisks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stereoskopija)
- No grieķu stenos 'šaurs' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī stenogrāfija)
- No angļu Pound sterling. (šķirklī sterliņš)
- No grieķu stēthos 'krūtis' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stetoskops)
- No grieķu stereos 'ciets' un -in, latīņu -ina 'ķīmisko savienojumu nosaukumu darināšanas izskaņa'. (šķirklī sterīni)
- No latīņu stilus 'runas veids, izklāsts, stils'. (šķirklī stilistika)
- No norvēģu storting (stor 'liels' un ting 'padome'). (šķirklī stortings)
- No jaunlatīņu stratificare. (šķirklī stratificēt)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī stratisfēra)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī stratonauts)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu pausis 'pārtraukums, mitēšanās'. (šķirklī stratopauze)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī stratosfēra)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu statos 'stāvošs'. (šķirklī stratostats)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un vulkāns. (šķirklī stratovulkāns)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī stratigrāfija)
- No streptokoki un latīņu caedere 'nogalināt, nonāvēt'. (šķirklī streptocīds)
- No grieķu streptos 'ķēdīte' un kokkos 'grauds'. (šķirklī streptokoki)
- No angļu striptease (to strip 'noģērbt' un to tease 'kairināt'). (šķirklī striptīzs)
- No angļu streetball (street 'iela' un ball 'bumba'). (šķirklī strītbols)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un elementum 'stihija, pirmviela'. (šķirklī struktūrelements)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un formula. (šķirklī struktūrformula)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums', grieķu geō- (gē 'zeme') un logos 'mācība'. (šķirklī struktūrģeoloģija)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un grieķu schēma 'izskats, veids'. (šķirklī struktūrshēma)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un grieķu theōria 'aplūkošana, vērošana'. (šķirklī struktūrteorija)
- No latīņu sub 'zem, pie' un assistens (assistentis) 'tas, kas stāv klāt, kas palīdz'. (šķirklī subasistents)
- No latīņu sub 'zem, pie' un dominans (dominantis) 'valdošs'. (šķirklī subdominante)
- No latīņu sub 'zem, pie' un cutis 'āda'. (šķirklī subkutāns)
- No latīņu sub 'zem, pie' un franču moléculair, kam pamatā latīņu moles 'masa'. (šķirklī submolekulārs)
- No latīņu sub 'zem, pie' un continens (continentis). (šķirklī subkontinents)
- No latīņu sub 'zem, pie' un kultūra. (šķirklī subkultūra)
- No latīņu sub 'zem, pie' un arealis (area 'laukums, platība'). (šķirklī subareāls)
- No latīņu sub 'zem, pie' un Arktika. (šķirklī subarktisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un atlantisks. (šķirklī subatlantisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un borealis 'ziemeļu-' (Boreas 'ziemeļvēju dievs'). (šķirklī subboreāls)
- No latīņu sub 'zem, pie' un Alpinus 'Alpu'. (šķirklī subalpīns)
- No latīņu sub 'zem, pie' un ekvatoriāls. (šķirklī subekvatoriāls)
- No latīņu sub 'zem, pie' un krievu ординатура, kam pamatā latīņu ordinator 'rīkotājs, kārtotājs'. (šķirklī subordinatūra)
- No latīņu sub 'zem, pie' un productus 'radīts, ražots'. (šķirklī subprodukti)
- No latīņu sub 'zem, pie' un compensatio 'līdzsvarošana, atlīdzināšana'. (šķirklī subkompensācija)
- No latīņu sub 'zem, pie' un octava (vox) 'astotā (skaņa)'. (šķirklī subkontroktāva)
- No latīņu sub 'zem, pie', stratum 'segums, slānis' un grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī substratosfēra)
- No latīņu sub 'zem, pie' un stratum 'slānis'. (šķirklī substrāts)
- No latīņu sub 'zem, pie' un franču titre. (šķirklī subtitrs)
- No latīņu sub 'zem, pie' un grieķu chronikos. (šķirklī subhronisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un grieķu klinikos (klinē 'gulta'). (šķirklī subklīnisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un continens (continentis). (šķirklī subkontinentāls)
- No latīņu sub 'zem, pie' un litoralis (litus (litoris) 'krasts'). (šķirklī sublitorāls)
- No latīņu sub 'zem, pie', grieķu mikros 'mazs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī submikroskopisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un normalis 'taisnvirziens'. (šķirklī subnormāls)
- No latīņu sub 'zem, pie' un tangens (tangentis) 'tāds, kas pieskaras' (tangere 'skart'). (šķirklī subtangente)
- No latīņu sulphur 'sērs' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī sulfīds)
- No latīņu super 'pār; virs' un franču arbitre. (šķirklī superarbitrs)
- No arābu sunna 'izturēšanās, paradums'. (šķirklī Sunna)
- No latīņu super 'pār; virs' un finalis (finis 'nobeigums'). (šķirklī superfināls)
- No latīņu super 'pār; virs' un angļu finish. (šķirklī superfinišs)
- No latīņu super 'pār; virs' un grieķu phōsphoros (phōs 'gaisma' un phoros 'nesošs'). (šķirklī superfosfāts)
- No latīņu super 'pār, virs' un viduslaiku latīņu realis 'priekšmetisks, vielisks'. (šķirklī superreālisms)
- No angļu supertrawler (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un trawler 'traleris'). (šķirklī supertraleris)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un vadāmība. (šķirklī supravadāmība)
- No latīņu surdus 'kurls' un camera 'velve; istaba'. (šķirklī surdokamera)
- No latīņu surdus 'kurls' un grieķu technikos 'prasmīgs' (technē 'māksla, meistarība'). (šķirklī surdotehnika)
- No latīņu surdus 'kurls' un tulkojums. (šķirklī surdotulkojums)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un plūstamība. (šķirklī supraplūstamība)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un vadītājs. (šķirklī supravadītājs)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un vadītspēja. (šķirklī supravadītspēja)
- No itāliešu sottana 'garīdznieka tērps; brunči'. (šķirklī sutana)
- No ungāru valodas vārda. (šķirklī sutašs)
- No latīņu surdus 'kurls' un pedagoģija. (šķirklī surdopedagoģija)
- No sanskrita svastika (svasti 'labklājība' no su 'labs' un asti 'esamība'). (šķirklī svastika)
- No vācu Schattier(ung) 'krāsas nianse'. (šķirklī šatieris)
- No japāņu shiitake (shii 'koka Castanopsis cuspidata nosaukums' un take 'sēne'). (šķirklī šitake)
- Pēc leģendārā iekarošanas karu veterāna un Napoleona politikas piekritēja Nikolā Šovēna (Nicolas Chauvin) vārda. (šķirklī šovinisms)
- No vācu die Sprotte 'brētliņa'. Latviešu valodā vārds aizgūts 19. gs. beigās, attiecinot uz žāvētām un eļļā sagatavotām brētliņām. (šķirklī šprote)
- No lejasvācu strunt 'nieks, blēņas'. (šķirklī štrunts)
- No literārā varoņa Švauksta vārda R. un M. Kaudzīšu romānā "Mērnieku laiki". (šķirklī švauksts)
- No vācu Tabun. (šķirklī tabūns)
- No franču tabouret, kam pamatā senfranču tabour 'bungas'. (šķirklī taburete)
- No grieķu tachys 'ātrs' un metron 'mērs'. (šķirklī tahimetrs)
- No grieķu tachos 'ātrums' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī tahogrāfs)
- No grieķu tachos 'ātrums' un metron 'mērs'. (šķirklī tahometrs)
- No vācu Taifun, kam pamatā ķīniešu tai fung 'liels vējš'. (šķirklī taifūns)
- No grieķu tachys (tacheos) 'ātrs' un kardia 'sirds'. (šķirklī tahikardija)
- No latīņu taxare 'novērtēt' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī taksofons)
- No latīņu taxare 'novērtēt' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī taksometrs)
- No grieķu taxis 'izvietojums noteiktā kārtībā' un nomos 'likums'. (šķirklī taksonomija)
- Rakstnieka Z. Skujiņa ieteikts jaunvārds. (šķirklī tālrāde)
- No grieķu thanatos 'nāve' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī tanatoloģija)
- No anglu teflon (abreviatūra no poly(te)tra(fl)uorethylene un on). (šķirklī teflons)
- Grieķu technē 'māksla' un kratos 'vara'. (šķirklī tehnokrātija)
- J. Endzelīna jaunvārds (1940. g.), lai aizstātu aizguvumu rene. (šķirklī tekne)
- No angļu taekwondo, kam pamatā korejiešu thekvondo 'kājas un rokas ceļš'. (šķirklī tekvondo)
- No grieķu tēle 'no attāluma' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī telefons)
- No grieķu tele 'tālu' un skopein 'redzēt; skatīties'. (šķirklī teleskops)
- No grieķu tele 'tālu' un angļu type 'rakstīt ar rakstāmmašīnu'. (šķirklī teletaips)
- No grieķu tele 'tālu' un visor 'skatītājs'. (šķirklī televizors)
- No angļu telpher, kam pamatā grieķu tele 'tālu' un pherein 'nest'. (šķirklī telfers)
- No latīņu tensus 'saspringts' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī tenzometrija)
- No latīņu tensus 'saspringts' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī tenzometrs)
- No grieķu theos 'dievs' un brōma 'mielasts'. (šķirklī teobromīns)
- No grieķu theos 'theos' un dikē 'tiesības, taisnīgums'. (šķirklī teodiceja)
- No grieķu theos 'dievs' un gonē 'dzimšana'. (šķirklī teogonija)
- No grieķu theos 'dievs' un kratos 'vara'. (šķirklī teokrātija)
- No grieķu theos 'dievs' un sophia 'gudrība'. (šķirklī teozofija)
- No grieķu teras, teratos 'briesmonis, kroplis' un genos 'rašanās'. (šķirklī teratogēns)
- No grieķu teras, teratos 'briesmonis, kroplis' un logos 'mācība'. (šķirklī teratoloģija)
- No vācu Terrainkur (franču terrain 'zemes gabals' un vācu Kur 'ārstēšana'). (šķirklī terenkūrs)
- No grieķu thērion 'zvērs' un logos 'mācība'. (šķirklī terioloģija)
- No grieķu typhlos 'akls' un tehnika. (šķirklī tiflotehnika)
- No angļu teenager (-teen 'salikteņa daļa skaitļiem no 13 (thirteen) līdz 19 (nineteen)' un -age 'vecums'). (šķirklī tīneidžers)
- No latīņu tympania, grieķu tympanon 'bungas'. (šķirklī timpānija)
- No grieķu typos 'nospiedums' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī tipogrāfija)
- No grieķu typos 'forma, paraugs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī tipoloģija)
- No latīņu tuba 'taure' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī tubafons)
- No franču thyroxine, kam pamatā grieķu thyreos 'vairogs' un oxys 'skābs, kodīgs'. (šķirklī tiroksīns)
- No sengrieķu topos 'vieta, apvidus' un onyma 'vārds, nosaukums'. (šķirklī toponīms)
- No grieķu tragōidia (tragos 'āzis' un ōidē 'dziesma'). (šķirklī traģēdija)
- No grieķu tracheia (artēria) 'elpvads' un tomē 'griezums'. (šķirklī traheotomija)
- No latīņu trans 'caur, šķērsām; pāri' un spirare 'elpot'. (šķirklī transpirācija)
- No franču trace 'pēdas' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī trasoloģija)
- No angļu trade 'amats, profesija' un union 'savienība, apvienība'. (šķirklī tredjūnija)
- No angļu trade-unionism. (šķirklī tredjūnisms)
- No franču tribune, kam pamatā latīņu tribunal. (šķirklī tribīne)
- No franču tribunal, kam pamatā latīņu tribunal 'paaugstinājums tiesneša, karavadoņa u.tml. krēslam'. (šķirklī tribunāls)
- No latīņu tribunus. (šķirklī tribūns)
- No jaunlatīņu trichinella, kam pamatā grieķu trichinos 'saistīts ar matiem'. (šķirklī trihinella)
- No grieķu trix (trichos) 'mats' un phyton 'augs'. (šķirklī trihofītija)
- J. Langes darināts vārds ar nozīmi 'izsūtījums' (1772. g.), kuru G. F. Stenders ievietojis savā vārdnīcā "Lettisches Lexicon" (1789. g.) un kurš plašāk ieviesies un nostiprinājies valodā kopš 19. gs. 70. gadiem, kad to lietoja "Baltijas Vēstnesis", bet jo īpaši ar Raiņa darbiem. (šķirklī trimda)
- No angļu triode, kam pamatā tri- un (electr)ode 'elektrods'. (šķirklī triode)
- No grieķu, latīņu tri- 'trīs' un latīņu planum 'plakne'. (šķirklī triplāns)
- No grieķu tri- un nomē 'daļa'. (šķirklī trinoms)
- No vācu Zunft. (šķirklī cunfte)
- No latīņu de un nomen 'nomens'. (šķirklī denomināls)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un thermē 'siltums, karstums'. (šķirklī hipotermija)
- No grieķu homos 'tāds pats, vienāds, līdzīgs' un onyma 'vārds'. (šķirklī homonīms)
- No latīņu solus 'viens, vienīgais' un ipse 'pats'. (šķirklī solipsisms)
- No latīņu solvere 'izšķīdināt'. Latviešu izcelsmes ķīmiķis P. Valdens (1863–1957) pētīja ap 50 neūdens šķīdinātājus un ieviesa solvatācijas jēdzienu. (šķirklī solvatācija)
- No grieķu tauto 'tas pats' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī tautoloģija)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No angļu adrenaline, kam pamatā latīņu ad 'pie' un renalis 'nieru- '. (šķirklī adrenalīns)
- No grieķu anaphora, no ana un pherein 'atnest atpakaļ'. (šķirklī anafora)
- No vācu Askorbinsäure; grieķu a (nolieguma partikula) un latīņu scorbutus 'skorbuts'. (šķirklī askorbīnskābe)
- No latīņu dictio 'izruna'. (šķirklī dikcija)
- No angļu dinosaur, kam pamatā ir grieķu deinos 'briesmīgs' un sauros 'ķirzaka'. (šķirklī dinozaurs)
- No angļu diode, kam pamatā grieķu di(s) 'divreiz' un saīsinājums no (electr)ode. (šķirklī diode)
- No dis- un proporcija. (šķirklī disproporcija)
- No grieķu eu 'labi' un kalyptos 'apsegts'. (šķirklī eikalipts)
- No latīņu epitaphium, grieķu epitaphion 'kapa runa', epitaphios (epi 'virs' un taphios 'zārks'). (šķirklī epitāfija)
- No vācu Genom; Gen 'gēns' un (Chromos)om 'hromosoma'. (šķirklī genoms)
- No latīņu herba 'augs' un caedere 'nonāvēt'. (šķirklī herbicīds)
- No grieķu hygros 'mitrs' un phyton 'augs'. (šķirklī higrofīts)
- No angļu hot dog 'karsts suns'. (šķirklī hotdogs)
- No japāņu kami 'dievs' un kaze 'vējš'. (šķirklī kamikadze)
- No franču cache-pot (cacher 'slēpt' un pot 'pods'). (šķirklī kašpo)
- No vācu Kommandierung. (šķirklī komandējums)
- Pēc ķīniešu filozofa Kuna Fudzi (551–479. p.m.ē.) latinizētā vārda Confucius. (šķirklī konfūcisms)
- No angļu kung fu, kam pamatā ķīniešu gongfu (gong 'laba īpašība' un fu 'apgūt'). (šķirklī kungfu)
- No latīņu lunaris (luna 'mēness'). (šķirklī lunārs)
- No latīņu mater, matris 'māte' un grieķu archē 'vara'. (šķirklī matriarhāts)
- No vācu Mergel, kam pamatā jaunlatīņu margila. (šķirklī merģelis)
- No grieķu mesos 'vidējais' un phyton 'augs'. (šķirklī mezofīti)
- No grieķu mesos 'vidējais' un lithos 'akmens'. (šķirklī mezolīts)
- No latīņu mille 'tūkstotis' un sekunde. (šķirklī milisekunde)
- No grieķu monarchos (monos 'vienīgi' un archein 'valdīt'). (šķirklī monarhs)
- No grieķu monotonos 'vienveidīgs' (mono- un tonos 'tonis'). (šķirklī monotons)
- No grieķu topos 'vieta, apvidus' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī topogrāfija)
- No pilsētas Opus (Opuntos) nosaukuma Senajā Grieķijā. (šķirklī opuncija)
- No poli- un grieķu gamos 'laulība'. (šķirklī poligāmija)
- No poli- un grieķu gynē 'sieva, sieviete'. (šķirklī poliginija)
- No angļu pot 'pods' un ash 'pelni'. Nosaukums radās no sākotnējās ieguves tehnoloģijas – potašu sākumā ieguva no lapu koku pelniem, tos podā aplejot ar ūdeni un iegūto sārmu iztvaicējot. (šķirklī potaša)
- No latīņu praeludium, kam pamatā prae 'pirms' un ludus 'spēle'. (šķirklī prelūdija)
- No latīņu re 'jaun-, atkal-' un demarcatio 'norobežošana'. (šķirklī redemarkācija)
- No latīņu restitutio 'agrāko tiesību atjaunošana'. (šķirklī restitūcija)
- No latīņu spirare 'elpot' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī spirometrs)
- No grieķu stereo 'telpisks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stereoskops)
- No grieķu stereo 'ciets, masīvs' un typos 'nospiedums'. (šķirklī stereotipija)
- No grieķu strobos 'virpulis' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stroboskops)
- No angļu superman (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un man 'vīrietis'). (šķirklī supermenis)
- No angļu, franču transliteration, kam pamatā latīņu trans- 'caur, šķērsām, pāri' un littera 'burts'. (šķirklī transliterācija)
- Pēc šīs šķirnes radītāja – šveiciešu botāniķa un franču valodas skolotāja Trebū (Treboux) – uzvārda. (šķirklī trebū)
- No latīņu via 'ceļš' un ductus 'novadīšana'. (šķirklī viadukts)
- No sengrieķu zōon 'dzīvnieks' un grieķu benthos 'dziļums'. (šķirklī zoobentoss)
- No latīņu triti(cum) 'kvieši' un (se)cale 'rudzi'. (šķirklī tritikāle)
- No vietvārda Tulare (ASV, Kalifornijas štatā) un grieķu haima 'asinis'. (šķirklī tularēmija)
- No vācu Thunfisch, kam pamatā latīņu thunnus, grieķu thynnos. (šķirklī tunzivs)
- No krievu тундра, kam pamatā somu tunturi 'plakankalne bez meža'. (šķirklī tundra)
- No angļu under 'zem', resp attiecīgajā izlasē var piedalīties jaunieši, kas vēl nav sasnieguši attiecīgā apzīmējumā norādīto vecumu. (šķirklī U)
- No angļu ufology, kas radies no abreviatūras UFO – unidentified flying object 'neidentificēts lidojošais objekts' (latviešu valodā abreviatūra NLO). (šķirklī ufoloģija)
- No latīņu ultra 'aiz, pāri, viņpus', latīņu sonus 'skaņa' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī ultrasonogrāfija)
- No latīņu ultra 'aiz, pāri, viņpus', latīņu sonus 'skaņa' un grieķu gramma 'pieraksts'. (šķirklī ultrasonogramma)
- No vācu Hunger 'bads' un Kummer 'bēdas; raizes; rūpes'. (šķirklī umurkumurs)
- No vācu Unze, kam pamatā latīņu uncia. (šķirklī unce)
- Viduslaiku mediķa Paracelza (1493–1541) darināts vārds no latīņu unda 'vilnis'. (šķirklī undīne)
- No viduslaiku latīņu unificare, kam pamatā latīņu uni 'viens' un facere 'darīt'. (šķirklī unificēt)
- No franču unification, kam pamatā latīņu uni 'viens' un facere 'darīt'. (šķirklī unifikācija)
- No franču uniforme, kam pamatā latīņu uniformis 'vienveidīgs'. (šķirklī uniforma)
- No latīņu unio 'vienība, apvienība'. (šķirklī ūnija)
- No latīņu ultra 'aiz, pāri, viņpus', latīņu sonus 'skaņa' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī ultrasonogrāfisks)
- No angļu Unionist, kam pamatā union 'vienība, savienība'. (šķirklī unionisti)
- No latīņu uni, kam pamatā unus 'viens'. (šķirklī uni-)
- No franču unitarisme, kam pamatā latīņu unitas 'vienība'. (šķirklī unitārisms)
- No latīņu unio 'vienība'. (šķirklī uniāts)
- No vācu Universalien, kam pamatā latīņu universalis 'vispārīgs'. (šķirklī universālija)
- No franču universalisme, kam pamatā latīņu universalis 'vispārīgs'. (šķirklī universālisms)
- No latīņu valodas vārda universitatis 'kopums' sākumdaļas un vārda olimp(iāde) izskaņas. (šķirklī universiāde)
- No vācu Universität, kam pamatā latīņu universitas (universitatis) 'kopums'. (šķirklī universitāte)
- No latīņu universum. (šķirklī universs)
- No itāļu unisono, kam pamatā latīņu unisonus 'vienskanīgs'. (šķirklī unisons)
- No vācu unikal, kam pamatā latīņu unicus 'vienreizējs'. (šķirklī unikāls)
- No grieķu ouron 'urīns' un latīņu genitalia 'dzimumorgāni'. (šķirklī uroģenitāls)
- No latīņu uni 'viens' un viduslaiku latīņu polaris, kam pamatā grieķu polos 'ass; pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī unipolārs)
- No franču unitaire, kam pamatā latīņu unitas 'vienība'. (šķirklī unitārs)
- No grieķu ouro 'urīns' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī urogrāfija)
- No angļu Utopia, kam pamatā grieķu u 'ne, nē' un topos 'vieta' ('vieta, kuras nav') vai arī grieķu eu 'labi' un topos 'vieta' (t. i., labklājības zeme) – pēc 16. gs. angļu domātāja T. Mora grāmatas nosaukuma. (šķirklī utopija)
- Pēc skotu izgudrotāja un inženiera Džeimsa Vata (James Watt, 1736–1819) uzvārda. (šķirklī vats)
- No angļu vegetarian, kam pamatā latīņu vegetus 'ziedošs, veselīgs, saprātīgs, svaigs, mundrs'. (šķirklī veģetārietis)
- Jura Alunāna jaunvārds (ap 1860. g.), kas darināts pēc lietuviešu veĩkalas 'darbs, darbība' parauga ar nozīmi 'darbība, darījums, darīšanas'. Mūsdienu nozīmi vārds ieguvis 19. gadsimta beigās. (šķirklī veikals)
- No angļu vārda wakeboard, kur wake 'ķīlis' un board 'dēlis'. (šķirklī veikbords)
- No franču vélocipède, kam pamatā latīņu velox 'ātrs' un pes 'kāja, pēda'. (šķirklī velosipēds)
- No franču vérification, kam pamatā latīņu verus 'patiess, īsts' un facere 'darīt'. (šķirklī verificēšana)
- No vācu Wehrmacht, Wehr 'aizstāvēšanās; ieroči' un Macht 'spēks, vara; bruņotie spēki'. (šķirklī vērmahts)
- No latīņu versus 'vārsma' un facio 'veidoju'. (šķirklī versifikācija)
- Ata Kronvalda darināts jaunvārds. (šķirklī vēsture)
- No latīņu videō 'redzu' un grieķu thēkē 'glabātava'. (šķirklī videotēka)
- No latīņu vibrāre 'svārstīties, trīcēt' un grieķu phonē 'skaņa'. (šķirklī vibrofons)
- No angļu weekend, kam pamatā week 'nedēļa' un end 'beigas, noslēgums'. (šķirklī vīkends)
- Interneta projektu izstrādātāja Lerija Sangera (Larry Sanger) radīts vārds, saliktenis no wiki (kam pamatā havajiešu wikiwiki 'ātri') un angļu enciklopedia 'enciklopēdija'. (šķirklī Vikipēdija)
- No viduslejasvācu winst, kura vietā J. Endzelīns ieviesa jaunvārdu laimests. (šķirklī vinnests)
- No latīņu vita 'dzīve, dzīvība' un amīns (sākotnēji uzskatīja, ka vitamīni satur aminoskābes). (šķirklī vitamīns)
- Iespējams, ka sausseržu latīniskais nosaukums radies par godu Ādamam Loniceram – ārstam un dabas pētniekam, kā arī traktāta 'Naturalis Historae Opus Novum' autoram. (šķirklī vīteņsausserdis)
- No latīņu vivus 'dzīvs' un sectio 'uzšķēršana'. (šķirklī vivisekcija)
- No latīņu voluntas 'griba'. (šķirklī voluntārisms)
- Pēc romiešu uguns un kalējmākslas dieva Vulkāna vārda. (šķirklī vulkāns)
- Pēc amerikāņu izgudrotāja un rūpnieka K. K. Džileta (K. C. Gillette) uzvārda. (šķirklī žilete)
- No grieķu gyros 'riņķis, aplis' un kompass. (šķirklī žirokompass)
- No itāliešu girante, girare (una somma) 'pārvest (summu)'. (šķirklī žirants)
- No angļu supermarket (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un market 'tirgus'). (šķirklī supermārkets)
- No franču mango, kam pamatā malajiešu mangā, tamilu mānkāy (mān 'mango koks' un kāy 'auglis'). (šķirklī mango)
- No grieķu hyper 'pāri, virs' un tonos 'sasprindzinājums'. (šķirklī hipertonija)
- No ne- un latīņu adaequatus 'pielīdzināts'. (šķirklī neadekvāts)
- Atvasinājums no vārda saime; vārds saimniecība pazīstams jau no 18. gs., bet literārajā valodā to ieviesa Juris Alunāns (1862. g.). (šķirklī saimniecība)
- No angļu football (foot 'pēda' un ball 'bumba'). (šķirklī futbols)
- No grieķu typhlos 'akls' un pedagoģija. (šķirklī tiflopedagoģija)
- 20. gs. sākuma jaunvārds. (šķirklī līmenisks)
- No vācu die Spannung 'spriegums'. (šķirklī španungs)
- No krievu vārda меньшенство 'mazākums', jo 1903. gadā Krievijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija sadalījās, izveidojot meņševiku (mazinieku) un boļševiku (lielinieku) virzienus. (šķirklī mazinieks)
- Pēc romiešu valsts un literatūras darbinieka Mecenāta (Gaius Cilnio Maecenas) vārda, kurš atbalstīja sava laika ievērojamus dzejniekus un māksliniekus (piem., Vergiliju, Horāciju). (šķirklī mecenāts)
- No A. Gaidara grāmatas "Timurs un viņa komanda" galvenā varoņa vārda. (šķirklī timurietis)
- Jaunvārds veidots no angļu stand-up (comedy). (šķirklī stāvizrāde)
- No grieķu monos un phagein 'ēst '. (šķirklī monofāgs)
- No mono- un grieķu syllabē 'zilbe'. (šķirklī monosillabisks)
- no angļu: glamorous ‘krāšņs' un camping ‘kempings’. (šķirklī glempings)
- No grieķu traùma (traùmatos) 'bojājums; ievainojums; brūce' un logos 'mācība'. (šķirklī traumatoloģija)
- No viduslejasvācu rink 'aplis, gredzens'. Minēts 17. un 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī riņķis)
- No grieķu aēr 'gaiss' un grieķu dynamikos, dynamis 'spēks'. (šķirklī aerodinamika)
- No grieķu anaisthēsis 'nejutīgums' un logos 'mācība'. (šķirklī anestezioloģija)
- No diēta un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī dietoloģija)
- No franču agronomie, kam pamatā grieķu agros 'lauks, tīrums' un nomos 'likums'. (šķirklī agronomija)
- No vācu Akrobatik, kam pamatā grieķu akrobatikos 'spējīgs kāpt uz augšu'; akron 'virsotne' un bainen 'iet'. (šķirklī akrobātika)
- No vācu Allergie, kam pamatā grieķu allos 'cits' un ergon 'darbs'. (šķirklī alerģija)
- No franču entomologie, kam pamatā grieķu entomon 'kukainis' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī entomoloģija)
- No latīņu defectus 'trūkums, vaina' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī defektoloģija)
- No grieķu physis 'daba' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī fizioloģija)
- No grieķu pharmakon 'zāles' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī farmakoloģija)
- No grieķu phthisis 'dilonis' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī ftiziatrija)
- No latīņu felinus (feles) 'kaķis' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī felinoloģija)
- No grieķu ethnos 'tauta' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī etnogrāfija)
- No grieķu gerōn (gerontos) 'sirmgalvis' un logos 'mācība'. (šķirklī gerontoloģija)
- No grieķu graphein 'rakstīt' un logos 'mācība'. (šķirklī grafoloģija)
- No grieķu endon 'iekšā', krinein 'atdalīt, izdalīt' un logos 'jēdziens'. (šķirklī endokrinoloģija)
- No grieķu etymologia (etymon 'patiesība', burtiski 'vārda īstā nozīme' un logos 'mācība'). (šķirklī etimoloģija)
- No baktērija un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī bakterioloģija)
- No grieķu dendron 'koks' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī dendroloģija)
- No franču démographie, kam pamatā grieķu dēmos 'tauta' un graphō 'rakstu'. (šķirklī demogrāfija)
- No grieķu gē 'zeme' un logos 'mācība'. (šķirklī ģeoloģija)
- No grieķu haima, haimatos 'asinis' un logos 'mācība'. (šķirklī hematoloģija)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī hidrogrāfija)
- No latīņu balneum 'vanna, pelde' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī balneoloģija)
- No grieķu cito 'šūna' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī citoloģija)
- No grieķu histos 'audi' un logos 'mācība'. (šķirklī histoloģija)
- No grieķu homoios 'līdzīgs' un pathos 'slimība, ciešanas'. (šķirklī homeopātija)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un fizika. (šķirklī biofizika)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un ķīmija. (šķirklī bioķīmija)
- No grieķu ichtys 'zivs' un logos 'mācība'. (šķirklī ihtioloģija)
- No grieķu kardia 'sirds' un logos 'mācība'. (šķirklī kardioloģija)
- No franču cinematographie, kam pamatā grieķu kinēma, kinēmatos 'kustība' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kinematogrāfija)
- No franču cosmétique un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī kosmetoloģija)
- No latīņu crimen (criminis) 'noziegums' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī kriminoloģija)
- No grieķu krystallos 'ledus; kalnu kristāli' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kristalogrāfija)
- No grieķu lexikon 'vārdnīca' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī leksikogrāfija)
- No grieķu lexikos 'ar vārdu saistīts' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī leksikoloģija)
- No grieķu limnē 'ezers' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī limnoloģija)
- Kr. Valdemāra un F. Brīvzemnieka veidots atvasinājums no dārzs. (šķirklī dārzkopība)
- No grieķu logos 'vārds, runa' un paideia 'audzināšana, mācīšana'. (šķirklī logopēdija)
- No grieķu mykēs 'sēne' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī mikoloģija)
- No grieķu narko(tikos) 'apdullinošs, stingumu radošs' un logos 'mācība'. (šķirklī narkoloģija)
- No angļu numerology, kam pamatā latīņu numerus 'skaitlis' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī numeroloģija)
- No grieķu ōkeanos un graphein 'rakstīt'. (šķirklī okeanogrāfija)
- No grieķu ōkeanos un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī okeanoloģija)
- No grieķu onkos 'pampums, audzējs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī onkoloģija)
- No grieķu optos 'redzams' un metrein 'mērīt'. (šķirklī optometrija)
- No grieķu ous (ōtos) 'auss', rhis (rhinos) 'deguns', larynx (laringos) 'balsene'. (šķirklī otorinolaringoloģija)
- No grieķu palaios 'sens' un antropoloģija. (šķirklī paleoantropoloģija)
- No grieķu palaios 'sens', on (ontos) 'esošais' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī paleontoloģija)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un logos 'mācība'. (šķirklī patoloģija)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī patologs)
- No grieķu pais (paidos) 'zēns; bērns' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī pediatrija)
- No grieķu psychē 'dvēsele' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī psihiatrija)
- No grieķu psychē 'dvēsele' un logos 'mācība'. (šķirklī psiholoģija)
- No latīņu pulmo (pulmonis) 'plauša' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī pulmonoloģija)
- No radio un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī radioloģija)
- No latīņu re 'atpakaļ-, jaun-, atkal-' un animare 'darīt dzīvu' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī reanimatoloģija)
- No latīņu restauratio 'atjaunošana'. (šķirklī restaurācija)
- No latīņu scientia 'zināšanas, zinātne' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī scientioloģija)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī seismoloģija)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī seismologs)
- No franču sinologie, kam pamatā latīņu Sina 'Ķīna' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī sinoloģija)
- No krievu дегазация, franču dégazer, kam pamatā latīņu de- 'atdalīt' un nīderlandiešu gas 'gāze'. (šķirklī degazācija)
- No grieķu spēlaion 'ala' un logos 'mācība'. (šķirklī speleoloģija)
- No grieķu stoma (stomatos) 'mute' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī stomatoloģija)
- No latīņu surdus 'kurls', grieķu logos 'vārds, runa' un paideia 'audzināšana, mācīšana'. (šķirklī surdologopēdija)
- No latīņu surdus 'kurls' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī surdoloģija)
- No latīņu surdus 'kurls' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī surdologs)
- No grieķu taxis 'kārtība' un derma 'āda'. (šķirklī taksidermija)
- No grieķu theos 'dievs' un logos 'mācība, prāts'. (šķirklī teoloģija)
- No vācu Urologie, kam pamatā grieķu ouron 'urīns' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī uroloģija)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un kheirourgía (kheír 'roka' un érgon 'darbs'). (šķirklī neiroķirurģija)
Atrasts normatīvajos komentāros (98):
- Lietvārds puika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā lietvārda galotne ir -am (puikam). (šķirklī puika)
- Saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu plašsaziņas auditorijai domātajā informācijā izmantojams termins patentbrīvie medikamenti vai patentbrīvās zāles. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem lieto arī jēdzienus ekonomiskie un savstarpēji aizvietojamie medikamenti. (šķirklī patentbrīvs)
- Praksē nereti sastopamo apakšsvītra un zemsvītra vietā LZA terminoloģijas komisija kā pareizo pieņēmusi terminu pasvītra. (šķirklī pasvītra)
- Sarunvalodā bieži lieto nevēlamo formu – mērs daudzskaitļa formā, piem., iecerēt stingrākus mērus, pieņemt mērus u. tml., kas būtu jāaizstāj ar rīkoties stingrāk, attiecīgi rīkoties u. tml. (šķirklī mērs)
- Nav vēlams lietot izteiksmi runa iet (no krievu valodas речь идёт), jāsaka ir runa (par ko). (šķirklī runa)
- Tā kā semantiskās atšķirības starp īpašības vārdiem radniecīgs un radniecisks ir grūti nosakāmas, praksē ar vienu un to pašu nozīmi lieto abus vārdus. (šķirklī radniecisks)
- Runā ļoti izplatīta valodas kļūda ir apstākļa vārda kad lietojums saikļa ka vietā, ievadot papildinātāja palīgteikumu, piem.: Es domāju, kad viņš neatnāks. Pareizi būtu: Es domāju, ka viņš neatnāks. (šķirklī kad)
- Vārdu samiksēt (un tā pamatvārdu miksēt) latviešu valodā būtu vēlams lietot tikai terminoloģiski, saistībā ar elektrotehniku. (šķirklī samiksēt)
- Kaut arī sarunvalodā un rakstos dažkārt sastopams lietojums patreiz, tas uzskatāms par kļūdainu, jo konkrētais apstākļa vārds ir darināts no vārdu savienojuma pašā reizē, nevis patā reizē. (šķirklī pašreiz)
- Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
- Pēc 2. pasaules kara vārdam žīdi, žīds, žīdiete radās negatīva emocionāli ekspresīva nokrāsa, tāpēc mūsdienu latviešu valodā, runājot par attiecīgo tautu, tautību, ieteicams lietot vārdu ebreji, ebrejs, ebrejiete. (šķirklī žīdi)
- Praksē vārdi scientioloģija un scientoloģija dažkārt tiek jaukti, ar vārdu scientoloģija apzīmējot gan vienu, gan otru jēdzienu. (šķirklī scientoloģija)
- Apstākļa vārdu tik reizēm lieto pakārtojuma konstrukcijā par tik, par cik, kas ieviesusies krievu valodas ietekmē. Piemēram: mēs esam stipri par tik, par cik esam vienoti. Latviskāk un vienkāršāk: mēs esam tik stipri, cik esam vienoti. (šķirklī tik)
- Tā kā šī īpašības vārda pamatā ir lietvārds partija, par pareizu un vārddarināšanas celmam atbilstošu ir uzskatāms adjektīvs partijisks. (šķirklī partejisks)
- Praksē nereti tiek jaukti un kļūdaini lietoti vārdi patstāvīgs un pastāvīgs, tomēr to nozīme ir atšķirīga: patstāvīgs ir 'tāds, kas ir neatkarīgs no citiem, iztiek saviem spēkiem', bet pastāvīgs 'nepārtraukts, nemainīgs, regulārs'. (šķirklī patstāvīgs)
- Vārdi zvērīgs un zvērisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan zvērīgs niknums, gan zvērisks niknums). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds zvērīgs (zvērīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt zvērisks niknums. (šķirklī zvērisks)
- Padomju laikā vārdu Dievs visās nozīmēs rakstīja ar mazo burtu. Tagad atjaunojusies lielā sākumburta rakstības tradīcija. (šķirklī dievs)
- Par prievārda priekš lietojumu skat. D. Nītiņas monogrāfiju "Prievārdu sistēma latviešu rakstu valodā" (Rīga, 1978, 156.–151. lpp.), kā arī Ā. Ozolas rakstu "Kā īsti lietot prievārdus priekš un pirms" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 10. laidiens, Rīga, 1974). (šķirklī priekš)
- Nav vēlams vārdu savienojuma par cik lietojums latviskā tā kā vietā (piem., par cik biju ar to saskāries; pareizi – tā kā biju ar to saskāries). Šāds lietojums radies, burtiski atveidojot krievu valodas поскольку. Vārdu savienojumi par cik un par tik latviešu valodā lietojami, runājot par skaitāmu daudzumu. Piemēram, Kur un par cik var noīrēt istabu? (šķirklī par)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: adiabāta, nevis adiabata. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī adiabāta)
- Vārda elektronisks saīsinājumu e raksta ar mazo sākumburtu un, izmantojot defisi, pievieno pamatvārdam (izņemot teikuma sākumā, kad e rakstāms ar lielo sākumburtu – E-pasts). Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=e-pasts&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī e-pasts)
- Šī cepumu veida dēvēšana par makaroniem, kā dažkārt tas tiek darīts, nebūtu vēlama, jo var radīt pārpratumus homonīmijas dēļ ar vārdu makaroni nozīmē 'pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot'. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Vārda lūzt īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes formās piedēkļa -st- priekšā saknes beigu līdzskanis z zūd, tāpēc tagadnē un no tās atvasinātajās formās vārds rakstāms bez z, piem., lūstu, lūsti, jālūst, lūstošs, lūstot, pārējos gadījumos ar z, piem., lūzu, lūzīšu, lūzdams, lūzīšot. (šķirklī lūzt)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī fotopašportrets)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: "Avots", 1995) blakus tradicionālajai formai mameluks ir dota arī tieši no arābu valodas atveidotā forma – mamlūks, taču praksē to nelieto. (šķirklī mameluks)
- Praksē lieto arī formas noķēzu, noķēzi, noķēza, kuras nav rādītas "Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā", bet ir ievietotas "Latviešu literārās valodas vārdnīcā". (šķirklī noķēzīt)
- Lietvārds pienapuika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā galotne ir -am (pienapuikam). (šķirklī pienapuika)
- Ir ieteikumi vārda tusiņš vietā lietot latviskas cilmes sarunvalodas vārdu burziņš, piem., jautrs burziņš; iepirkšanās burziņš; doties uz burziņu. (šķirklī tusiņš)
- Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
- LZA Terminoloģijas komisija 2001. gada lēmumā Nr. 5 oficiāli apstiprinājusi, ka komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Vārdam uzņēmējs ir plašāka semantika nekā vārdam komersants. Komersanta darbība parasti ir saistīta ar tirdzniecību, bet uzņēmēja darbība var būt daudz plašāka. (šķirklī komersants)
- Vēlams vārdu līderis attiecināt tikai uz dzīvām būtnēm (cilvēkiem). Nav ieteicams šo vārdu lietot, runājot, piemēram, par parādībām, kas kādā statistikā ieņem pirmo vietu (vēzis ir līderis, zādzības no dzīvokļiem kļuvušas par līderi u. tml.). (šķirklī līderis)
- Visās šā vārda formās e skaņa izrunājama šauri. (šķirklī aizdzert)
- Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vērojama pozitīva tendence vārdu aizrobežu aizstāt ar ārzemju: Aizrobežu mākslas muzejs – Ārzemju mākslas muzejs, aizrobežu literatūra – ārzemju literatūra. (šķirklī aizrobežu)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, 1995.) par pareizu atzīts šāds rakstījums: alelujā, allelujā. Tomēr praksē daudz biežāk šo vārdu lieto bez garumzīmes. Tāpēc jaunākajās vārdnīcās dota forma – aleluja. (šķirklī aleluja)
- Krievu valodas ietekmē plaši izplatīts vārda atskaite lietojums nozīmē 'pārskats' – sniegt atskaiti, grāmatvedības gada atskaite u. c. Ar attiecīgu nozīmi sastopams arī verbs atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu. (šķirklī atskaite)
- Darbības vārdu audzināt lieto, runājot par cilvēku, viņa garīgo attīstību, bet augus vai dzīvniekus audzē. Dažreiz šī valodas kļūda izmantota reklāmās uzmanības pievēršanai: "Labi audzinātas vistas." (šķirklī audzināt)
- Krievu valodas ietekmē dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar patskani e starp līdzskaņiem d un r: banderole, taču šāds rakstījums ir kļūdains. (šķirklī bandrole)
- Vārds bēres ģenitīvā (bēru ceremonija, bēru mielasts) izrunājams ar šauro e. (šķirklī bēres)
- Jāievēro, ka darbības vārdu birzt nenoteiksmē un no tās darinātajās formās, kā arī pagātnē raksta ar burtu z (birzt, birztu, birzdams, birza), bet tagadnē un no tagadnes celma darinātajās formās raksta burtu s (birst, lai birst!, jābirst, birstot, birstošs). (šķirklī birzt)
- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: ieraša un ieraža. Par literārās valodas normai atbilstošu pieņemta forma ieraža. (šķirklī ieraša)
- Praksē nereti sastopams saliktenis ilgspējīgs, kas veidots no apstākļa vārda ilgi un īpašības vārda spējīgs, resp., 'ilgi spējīgs', tomēr tā nozīme nav īsti skaidra. Tādēļ, lai apzīmētu procesus, kas ir spējīgi pastāvēt, norisināties ilgāku laiku, ieteicams lietot īpašības vārdu ilgtspējīgs. (šķirklī ilgtspējīgs)
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Dažkārt sastopamais darbības vārda kalpot lietojums savienojumā ar "par", "kā" un lietvārdu (nozīmē 'noderēt, būt piemērotam') radies krievu valodas ietekmē un nav vēlams. Izteiksmes telpa kalpo par deju zāli; kūdra kalpo kā izejviela vietā var teikt telpu var izmantot dejošanai; kūdra ir izejviela. (šķirklī kalpot)
- Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (R., "Avots", 1995.) šis vārds dots vīriešu dzimtē, lai gan oriģinālvalodai tuvāka būtu sieviešu dzimtes forma. (šķirklī kips)
- Latviešu valodā darbības vārdu komunicēt dažreiz lieto nepareizi – komunikēt. Pareizā forma: komunicēt. (šķirklī komunicēt)
- Vārda kreativitāte vietā ieteicams lietot latviskas cilmes vārdu radošums, ko 2000. gadā pieņēmusi un publicējusi LZA Terminoloģijas komisija. (šķirklī kreativitāte)
- Jaunākajā augu sistemātikā krustziežu dzimta ir nomainīta ar kāpostu dzimtu. (šķirklī krustzieži)
- Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados sastopamā forma kvadrinnāle mūsdienās vairs nav lietojama. (šķirklī kvadriennāle)
- Latviešu tautas folklorā un mitoloģijā šis vārds ir pārveidojies par Līkcepuri. (šķirklī Lucifers)
- Sarunvalodā bieži tiek lietota nelokāmā forma mannā, tomēr par atbilstošu valodas normai uzskatāma lokāmā sieviešu dzimtes forma manna. (šķirklī manna)
- Ja nepieciešams, profesijas nosaukumu medicīnas māsa var attiecināt arī uz vīrieti. Tādā gadījumā nosaukumu "medicīnas māsa" iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, kam datīvā ir galotne -am – medicīnas māsam Kļavam. (Sīkāk par šo jautājumu sk. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. 5. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2010, 95. lpp.) (šķirklī medicīna)
- Tā kā vārds medūza ir svešvārds, tas izrunājams ar šauro e, taču praksē dominē pozicionāli nosacītā forma ar plato e. (šķirklī medūza)
- Praksē nereti tiek jaukti jēdzieni metodists 'metodistu konfesijai piederīgais' un metodiķis 'mācību metodikas speciālists; konsultants, padomdevējs', taču tie nav sinonīmi un lietojami katrs ar savu atšķirīgu nozīmi. (šķirklī metodisti)
- Runājot par ēdieniem vai dzērieniem, literāri pareizi ir lietot vārdu garšot, nevis mīlēt: man garšo šokolāde, nevis es mīlu šokolādi. (šķirklī mīlēt)
- Vārdi nedabīgs un nedabisks mūsdienu latviešu valodā tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (piem., nedabīgi smieties un nedabiski smieties). Tomēr būtu vēlams šo vārdu lietojumā ievērot to atšķirīgās semantiskās nianses, piemēram, nedabisks 'neatbilstošs dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai', bet nedabīgs 'neatbilstošs (cilvēka) dabai mākslots, neīsts'. Atšķirības ir arī lietojuma biežumā – izplatītāks ir vārds nedabisks. (šķirklī nedabisks)
- Valodnieciskajā literatūrā priekšroka tiek dota formai noliektnis, taču praksē lieto abas formas – noliektnis un nolieksnis. (šķirklī noliektnis)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
- Burts o izrunājams kā patskanis o. (šķirklī noradrenalīns)
- Suņu šķirnes nosaukumiem, kas atvasināti no vietvārdiem, lietojama izskaņa -ietis, līdz ar to pareizā forma ir ņūfaundlendietis, nevis ņūfaundlends, kā dažkārt sastopams valodas praksē. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
- Šī abreviatūra praksē nereti tiek izrunāta ar līdzskani k pēc angļu valodas parauga – okta, taču pareizā izruna ir ar līdzskani c – octa, jo abreviatūra veidota no latviešu valodas vārdiem. (šķirklī OCTA)
- No botānikas viedokļa jebkurš auglis ar vairākām sēklām tiek uzskatīts par ogu (piem., apelsīns, tomāts, ķirbis, melone ir ogas, bet zemenes un avenes nav ogas), tomēr vārdnīcā sniegtais skaidrojums ietver ikdienas valodā lietoto šī jēdziena izpratni. (šķirklī oga)
- Vārdi ombudsmens vai ombudsmenis lietojami, runājot par citu valstu tiesībsargiem. (šķirklī ombudsmens)
- Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulība)
- Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulīgs)
- Mūsdienās vārdu orgāns nebūtu vēlams lietot, runājot par iestādi, organizāciju vai preses izdevumu (tātad nevis preses orgāns, bet preses izdevums). (šķirklī orgāns)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomjlaika)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: paraša un paraža. Literārās valodas normai atbilstošā forma – paraža. (šķirklī paraša)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (pārskatīšanās), ģenitīvā (pārskatīšanās), akuzatīvā (pārskatīšanos) un instrumentālī (ar pārskatīšanos). (šķirklī pārskatīšanās)
- Vārds pašatjaunošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašatjaunošanās), ģenitīvā (pašatjaunošanās ), akuzatīvā (pašatjaunošanos), instrumentālī (ar pašatjaunošanos). (šķirklī pašatjaunošanās)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašfoto)
- Praksē šo darbības vārdu nereti lieto arī ar izskaņu -āt (piebungāt). (šķirklī piebungot)
- Savulaik valodnieks J. Endzelīns ir atzinis šo vārdu un tā atvasinājumus par nevēlamiem aizguvumiem no vācu valodas. Tādēļ vārdu savienojums "pielietojamās zinātnes" latviešu valodā nav vēlams, tā vietā lietojums termins "lietišķās zinātnes". (šķirklī pielietot)
- Šis vārds aizgūts no krievu valodas un īsti neiederas latviešu valodas sistēmā (darināts ar diviem priedēkļiem), tādēļ vēlams izvairīties no tā lietošanas. (šķirklī piepacelt)
- Sadzīvē bieži šo salātu nosaukums kļūdaini tiek rakstīts un runāts ar pirmo patskani o – rosols, tomēr par literāri pareizo atzīstams lietojums ar pirmo patskani a – rasols. (šķirklī rasols)
- Ja vārds respektīvi lietots šeit minētajā nozīmē, tad teikumā tas atdalāms ar komatiem. Par interpunkciju citā lietojumā sk. A. Blinkena "Latviešu interpunkcija", "Zvaigzne ABC" 2009, 273. lpp. (šķirklī respektīvi)
- Runājot par pasākumu sportā (1. nozīme), biežāk tiek lietota šī vārda daudzskaitļa forma. Vienskaitļa forma parasti tiek lietota otrajā nozīmē. (šķirklī sacīkstes)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (vsk. un dsk.) (saderināšanās), vsk. ģenitīvā (saderināšanās), akuzatīvā (saderināšanos), instrumentālī (ar saderināšanos), dsk. ģenitīvā (saderināšanos), akuzatīvā (saderināšanās). (šķirklī saderināšanās)
- Vārds sagarumot parasti tiek lietots mežrūpniecības nozarē, turpretim sagarināt vairāk lieto, runājot par amatniecības, mājsaimniecības darbiem. (šķirklī sagarināt)
- Sarunvalodā lieto frāzes saīsināt algas, saīsināt darbiniekus, kas ir nevēlami. (šķirklī saīsināt)
- Rakstos un sarunvalodā substantīvs saržs nereti tiek jaukts ar substantīvu šaržs 'satīrisks vai humoristisks portrets (parasti kariķēts zīmējums), kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības, pazīmes'. (šķirklī saržs)
- Dažreiz sarunvalodā un rakstos substantīvs susliks tiek lietots rakstījumā ar ļ: susļiks, šāds lietojums nav pareizs. (šķirklī susliks)
- Sarunvalodā bieži lieto formu špahtele, kas saglabājusies vācu valodas ietekmē. (šķirklī špaktele)
- Ir bijuši ieteikumi darbības vārda pārapbedīt vietā lietot pārbedīt, jo tas ir atvasināts tikai ar vienu priedēkli. Tā kā mūsdienās bezpriedēkļa vārds bedīt ir gandrīz pilnīgi izzudis no latviešu valodas aktīvā vārdu krājuma, un to ir aizstājis priedēkļvārds apbedīt, nav pamata vērsties pret vārdu pārapbedīt. (šķirklī pārapbedīt)
- Vārdu nejūtīgs vēlams lietot, runājot par emocionālo sfēru (resp., tikai 1. nozīmē). (šķirklī nejūtīgs)
- Jāievēro, ka vārdu uzaudzināt lieto tikai saistībā ar cilvēku. Par augiem un dzīvniekiem sakām uzaudzēt. (šķirklī uzaudzināt)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmetums; aizskārums, apvainojums' radusies pēc krievu valodas vārda наезд nozīmes kriminālajā žargonā 'uzbrukums kāda interesēm vai mēģinājums tās aizskart'. (šķirklī uzbrauciens)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu)' radusies pēc krievu valodas vārda наехать nozīmes kriminālajā žargonā 'pakļaut spiedienam, lai piespiestu izpildīt kādas prasības'. (šķirklī uzbraukt)
- Latviešu valodas ekspertu komisija vārdus "uzputenis" un "uzpūtenis" ir atzinusi par paralēlformām. (šķirklī uzpūtenis)
- Sarunvalodā tiek lietota arī šī vārda forma bez patskaņa a – zaķpastala. (šķirklī zaķapastala)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klases darbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: mājasdarbs – mājās veicams skolas uzdevums; mājas darbs – mājās veicams sadzīves darbs. (šķirklī mājasdarbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klasesdarbs)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomisks)
- Vārdi necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs)
- Praksē šo vārdu izrunā divējādi: ar patskani o vai divskani uo. (šķirklī neomulīgs)
Atrasts vārdu savienojumos (400):
- (kā) uguns pakulās
- (nu) un tad?
- (pa)darīt kaunu
- (pa)rādīt garu degunu
- (un) cauri!
- (viss) mirdz un laistās
- (viss) spīd un laistās
- (zils un) zaļš (no)griežas ap acīm
- (zils un) zaļš (no)griežas gar acīm
- (zils un) zaļš (no)griežas priekš acīm
- (zils un) zaļš (no)šķīst ap acīm
- (zils un) zaļš (no)šķīst gar acīm
- (zils un) zaļš (no)šķīst priekš acīm
- (zils un) zaļš (no)skrien ap acīm
- (zils un) zaļš (no)skrien gar acīm
- (zils un) zaļš (no)skrien priekš acīm
- (zils un) zaļš metas ap acīm
- (zils un) zaļš metas gar acīm
- (zils un) zaļš metas priekš acīm
- agra (rīta) stunda
- aiz kauna (vai) zemē ielīst
- aiziet gar degunu
- aizlaist gar degunu
- ak (tu) kungs
- ak (tu) kungs un dievs
- akadēmiskā stunda
- aklais dundurs
- alfa un omega
- apsildīt degunu
- āpšu suns
- apturēt uguni
- ar (visu) sirdi un dvēseli
- ar degunu mākoņus stumdīt
- ar degunu mākoņus stumt
- ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.)
- ar ļaunu
- ar miesu un asinīm
- ar miesu un dvēseli
- ar rokām un kājām pretī
- ar švunku
- ar uguni un zobenu
- ar zobiem un nagiem
- ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks
- ārpus laika un telpas
- artikulēta runa
- atgūt runas spējas
- atjaunot darbā
- atklāt uguni
- atklātā stunda
- atstāt ar garu degunu
- atstāt pēc stundām
- augstākā līmeņa sarunas
- auna galva
- auna piere
- ausis (arī ausīs) džinkst (arī dun, dūc, rūc, šalc, šņāc, zvana, žvinkst)
- bāzt (savu) degunu
- bāzt degunā
- bāzt degunu laukā
- beidzamā stunda
- beigts un pagalam
- bengāliskās ugunis
- bez atrunām
- bez gala un (bez) malas
- bez vārda runas
- bija un izbija
- bīties kā no uguns
- brunču mednieks
- bungot klavieres
- burunduku ģintis
- būt kungam un valdniekam
- būt no viena kaula (un miesas)
- būt priekšā un pakaļā
- caunu ģints
- caur degunu
- caur un cauri
- celt degunu debesīs
- celt degunu gaisā
- celt degunu mākoņos
- celt ierunas
- celties un krist (par ko)
- dabiskā imunitāte
- dabūt garu degunu
- Dāmas un kungi!
- darīt kaunu
- Debesu Kungs
- deguna galā
- deguna gals
- deguna riņķis
- degunradžu dzimta
- degunradžvaboļu ģints
- deguns
- deguns atnācis vaļā
- deguns gaisā (mākoņos)
- deguns ir atnācis vaļā
- deguns ir ciet
- deguns kā gurķis
- degunu nodūris
- degunu nokāris
- degunu nolaidis
- deputāta imunitāte
- dienām un naktīm
- dienu un nakti
- Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars
- Dievs un miers
- diplomātiskā imunitāte
- dokumentu unifikācija
- dunduru dzimta
- dziedāt (vienu un) to pašu dziesmu
- dzīvo (sveiks un) vesels
- dzīvo kā suns ar kaķi
- dzīvot no zila gaisa un mīlestības
- džungļu likumi
- elektronu un jonu optika
- ērgļa deguns
- funkcijas grafiks
- gājēju tunelis
- galda runa
- ganu suns
- gar degungalu
- gar degunu
- gatavot stundas
- gatavot stundu
- grāmatvedības uzskaites unifikācija
- griezt sarunu uz citu pusi
- grunduļu ģints
- grūst dunku
- gundegu dzimta
- iebāzt degunā
- iebāzt degunu
- iededzināt uguni
- iedegt uguni
- iedegt zaļo uguni
- iegrūst dunku
- iegūt sirdi un roku
- iekšējā runa
- ielaist uguni
- ieliet eļļu ugunī
- iesisties degunā
- iks stunda
- izbāzt degunu ārā
- izbāzt degunu laukā
- iziet caur uguni un ūdeni
- iziet ugunskristības
- iztikt no zila gaisa un mīlestības
- izvazāt aiz deguna
- Jaunā Derība
- jaunā druka
- jaunā maiņa
- jaunā ortogrāfija
- Jaunā pasaule
- jaunā stila kalendārs
- jaunā strāva
- jaunais gads
- jaunais pāris
- jaunais stils
- jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks
- jaunavības plēve
- Jaungada diena
- jaunie laiki
- jaunie ļeņinieši
- jaunie naturālisti
- jauns Mēness
- jautājumu krustugunis
- jūrasgrunduļu dzimta
- kā atjaunots
- kā auns
- kā auns pie jauniem vārtiem
- kā eļļa ugunī
- kā jaunkundze
- kā jauns Dievs
- kā kungs
- kā nav kauna
- kā no jauna piedzimis
- kā suns
- kā uguns
- kā uz ugunsgrēku
- kāds dundurs iekodis
- kapa runa
- kara tribunāls
- karstais punkts
- karstais tālrunis
- Kas jauns?
- kauli un āda
- kauna darbs
- kauna lieta
- kauna stabs
- kauna traips
- kauna zīme
- kauns pa visu ģīmi
- kauns un negods
- kaunu maizē apēdis
- kaunuma utis
- klēpja sunītis
- klusā stunda
- komandanta stunda
- komunālais dzīvoklis
- komunistiskā sestdienas talka
- konjunktūras cilvēks
- krusts un bēdas
- kunga dūšā
- kunga prātā
- kunga tiesa
- kungs un ķeizars
- kungs un pavēlnieks
- kur deguns rāda
- kur piens un medus tek
- kur tas suns aprakts
- labs deguns
- lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva
- laist klāt uguni
- laist suni virsū
- laist uguni klāt
- laistīties zeltā un sudrabā
- ļauna acs
- ļauna mēle
- ļauna sirds
- ļaunais gars
- ļaunākajā gadījumā
- ļauns prāts
- ļauns prieks
- ļaunuma sakne
- lēna uguns
- līdz jaunai maizei
- lielacu tunzivs
- liet čugunu
- liet eļļu ugunī
- likt klāt uguni
- likt punktu uz "i"
- likt roku ugunī (par ko)
- likteņa stunda
- lineāra funkcija
- lunkana mēle
- lunkans kā zutis
- manta, ko kodes un rūsa maitā
- meklēt (kā) ar uguni
- melns un maziņš
- mest sprunguļus ceļā
- mest sprunguļus kājās
- mest sprunguļus riteņos
- mest sprunguļus starp kājām
- mest sprunguļus zem kājām
- meža tundra
- mezgla punkts
- miers un Dievs
- miesā un asinīs
- Mīļā stundiņ!
- Mīļā stundiņa!
- Mīļo stundiņ!
- mobilais tālrunis
- mucā audzis, pa spundi barots
- mundiera gods
- murmināt zem deguna
- mutes un nagu sērga
- mūžīgā uguns
- nāk par ļaunu
- nav ko runāt
- nav ne degunu lāgā apsildījis
- nāve deguna galā
- ne kauna, ne goda
- ne mušu no deguna nevar nodzīt
- ne štrunta
- nebūtu par ļaunu
- nekaunēties ne no kā
- nekaunēties ne no kāda darba
- nekaunēties ne no viena darba
- nelaime un posts
- ņemt ļaunā
- ņemt stundas
- neredzēt tālāk par savu deguna galu
- neredzēt tālāk par savu degungalu
- netiešā runa
- nevar ne ar uguni atrast
- ni un ni
- niķi un stiķi
- no jauna
- no jaunām dienām
- no kauna (vai) zemē ielīst
- noburkšķēt zem deguna
- nocelt no deguna (priekšas)
- nocelt no degungala
- noģiedamā runa
- noiet uz grunti
- nokārt degunu
- nolauzt degunu
- nonākt kritikas krustugunīs
- noņurdēt (ko) zem deguna
- nopurpināt kaut ko zem deguna
- nošķirt avis no auniem
- noskrējies kā suns
- nosunīt līdz pēdējam
- Nu un tad?
- Nu un?
- nulles punkts
- olimpiskā uguns
- opunciju ģints
- otrā jaunība
- pa jaunam
- pa labi (un) pa kreisi
- pabāzt degunu
- pabāzt zem deguna
- padot launagu
- pagrūst zem deguna
- palaunadža laiks
- palikt ar garu degunu
- parādīt garu degunu
- pārnest uguni
- pārnest vārdu (jaunā rindā)
- pāršķirt jaunu lappusi
- pārtikt no svaiga gaisa un mīlestības
- pārtikt no zila gaisa un mīlestības
- pasniegt launagu
- pasniegt stundas
- pastorālā saruna
- pavazāt aiz deguna
- pazīt kā raibu suni
- pēc deguniem
- pēc jaunas šnites
- pēc sava ģīmja un līdzības
- pēdējā stunda
- pēdējā stundiņa
- personāža runa
- personu runa
- pie deguna
- pie maizes un ūdens
- pie ūdens un maizes
- piebāzt degunu
- pielaist uguni
- pieliet eļļu ugunī
- pieliet eļļu ugunij
- pielikt punktu
- pielikt uguni
- pienaglot pie kauna staba
- piens un asinis
- piešaut uguni
- piespert uguni
- Piever žaunas!
- piķi un zēveli spļaut
- Piķis un zēvele!
- pilnā balsī (runāt, dziedāt, kliegt)
- pirmās ugunskristības
- pliks un nabags
- prast kaunu
- prasties kaunu
- pretrunas likums
- pretuguns josla
- pundurpalmu ģints
- punktēts ritms
- punkts punktā
- punkts uz "i"
- pusnakts stunda
- putnu suns
- rādīt garu degunu (kādam)
- rādīt uguni
- raibi un rūtaini
- raukt degunu
- retoriska uzruna
- riņķī (un) apkārt
- risināt sarunas
- rīvēt degunā
- rotaļāties ar uguni
- rūc kā dundurs
- rūkt bārdā zem deguna
- runa iet (par ko)
- runā kā karstu kartupeli mutē ieņēmis
- runas dāvanas
- runas orgāni
- runas plūdi
- runas situācija
- runas skaņu oscilogramma
- runāt (kā) pa gaisu
- runāt (kā) pa mākoņiem
- runāt (pašam) ar sevi
- runāt aiz muguras
- runāt atklātu valodu
- runāt basā
- runāt caur degunu
- runāt caur puķēm
- runāt caur zobiem
- runāt citādu valodu
- runāt dažādās valodās
- runāt nepatiesību
- runāt par deviņiem mēmiem
- runāt par septiņiem mēmiem
- runāt pašam ar sevi
- runāt pie sevis
- runāt pilnā mutē
- runāt pusteikumos
- runāt skaidru valodu
- runāt visi ir gudri
- runāties (pašam) ar sevi
- runāties zem četrām acīm
- sagatavot stundas
- sagatavot stundu
- saimnieks savu suni tādā laikā nedzen ārā
- saimnieks savu suni tādā laikā nedzen laukā
- saistīt rokas (un kājas)
- sākuma punkts
- samojedu suns
- saraukt degunu
- sargāt kā no uguns
Atrasts skaidrojumos (400):
- apvārdoties (Ne)ļaut sevi apvārdot, pierunāt.
- ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.) (palikt) tukšā, neiegūstot cerēto; (palikt) kaunā.
- dārznieks [Dārzkopības]{s:69} speciālists, kas pārzina dārza kultūras un vada darbus dārzā vai dārzniecībā.
- imunologs [Imunoloģijas]{s:106} speciālists.
- pusdiena [pus!diena] Puse vai aptuvena puse no dienas – aptuveni sešas stundas.
- šamanis [Šamanisma]{s:201} speciālists, kas spēj nonākt transa stāvoklī un stāties sakaros ar gariem; arī dziednieks, pareģis.
- Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- kāpt uz kakla 1.Censties uzkundzēties.
- Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
- kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs, kas attīstās un dzīvo ūdenī.
- saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
- mierizlīgums Abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
- uzacot Acot un pabeigt acot.
- sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
- cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
- dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- readaptācija Adaptācijas (1) atjaunošana.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- noberzums Ādas iekaisums, ko izraisījis mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
- derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
- neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
- lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
- adatterapija Adatu terapija; akupunktūra.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
- kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- grāfiste Administratīva teritoriāla vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
- pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
- centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- pieadīt Adot izveidot un pievienot klāt.
- pieadīt Adot izveidot un pievienot, papildināt.
- spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
- gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
- talibi Afgāņu islāma fundamentālistu kustības "Taliban" piekritēji.
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
- māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
- uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
- ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
- aizspundēt Aizbāzt (mucu) ar spundi.
- patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
- piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
- laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
- ugunsperēklis Aizdegšanās vieta, no kuras izceļas (vai var izcelties) lielāks ugunsgrēks.
- izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā.
- pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
- infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
- uzkārties Aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
- sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (piem., boksā) – straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus.
- bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis.
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms izstrādā toksīnu ietekmē un kas pasargā organismu no saindēšanas ar tiem.
- eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
- pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
- mainīt Aizstāt (piem., ko nederīgu, netīru, nolietotu) ar ko tādu pašu, derīgu, tīru, jaunu u. tml.
- ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
- pārtvert Aizturēt (ko kustībā esošu) un neļaut turpināt pārvietošanos.
- internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
- nogrimt Aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam.
- akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
- holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
- neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
- karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
- ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
- civilstāvokļa akti akti, kas apliecina personas dzimšanu, adopciju, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu, miršanu.
- portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
- teicējs Aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
- dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
- mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
- reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
- uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
- ietekmētājs Aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
- vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
- vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
- trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
- angīna Akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir mīksto aukslēju un kakla mandeļu iekaisums.
- sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- kolapss Akūts sirds un asinsrites vājums.
- mīkla Alegorisks, īsi formulēts uzdevums ar jautājumu un tā atrisinājums, atbilde.
- bronhiālā astma alerģiska slimība ar lēkmjveidīgu elpas trūkumu, ko izraisa bronhu gļotādas tūska un spazmas.
- polinoze Alerģiska slimība, ko izraisa siena putekļi un vairāku augu ziedputekšņi; siena drudzis.
- kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
- hinīns Alkaloīds, ko iegūst no hinīnkoku mizas un ko lieto medicīnā, kā arī dzērienu gatavošanā.
- karstvīns Alkoholisks dzēriens no sarkanvīna ar cukuru un garšvielām, ko pasniedz karstu.
- vīns Alkoholisks dzēriens, ko gatavo no vīnogu vai citu augļu un ogu sulas.
- martini Alkoholisks kokteilis, kura pagatavošanai tiek izmantots džins, vermuts un degvīns.
- alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
- silumīns Alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, mangānu, magniju).
- zilaļģes Aļģes, kam šūnu kodols nav norobežots no pārējā šūnas satura, un kas galvenokārt ir zilganā vai zilganzaļā krāsā.
- klīvija Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un oranžsarkaniem ziediem.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
- skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra dūmeņus un krāsnis.
- amats Amatnieku organizācija; cunfte, brālība.
- ģilde Amatnieku un tirgotāju apvienība (viduslaiku pilsētās).
- komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām (bijušās PSRS iestādēs).
- instruktors Amatpersona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
- kanclers Amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
- padomnieks Amatpersona, kam ir konsultanta funkcijas valsts iestādē.
- notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
- inspektors Amatpersona, kas uzrauga un kontrolē likumu, noteikumu, priekšrakstu u. tml. ievērošanu un izpildi.
- preses sekretārs amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
- virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- silta vieta amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
- silta vietiņa amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
- Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
- ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība.
- amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- osteoloģija Anatomijas nozare – mācība par kauliem, to uzbūvi un funkcijām.
- uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
- šerifs Anglijā, Īrijā – grāfistes galvenā amatpersona, kas veic administratīvas vai juridiskas funkcijas.
- simtgadu karš Anglijas un Francijas karš no 1337. gada līdz 1453. gadam.
- greihaunds Angļu kurts, angļu vējasuns.
- drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piem., tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
- stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
- apogejs Ap Zemi riņķojoša ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
- karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
- pavilna Apakšējais (biezākais un īsākais) apmatojums zem akota.
- tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- kloāka Apakšzemes kanāls kanalizācijas ūdeņu un atkritumu novadīšanai.
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
- berete Apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
- pita Apaļa, plakana maize, kas iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, (tās) izvirzot uz priekšu.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- rozete Apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozes (2) logs.
- rozes logs apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozete.
- trumulis Apaļš metāla trauks (ar snīpi un rokturi) ūdens vārīšanai.
- medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
- torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
- fonogrāfs Aparāts (ar rotējošu veltnīti) skaņu pierakstīšanai un atskaņošanai.
- tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
- magnetometrs Aparāts magnētiskā lauka un vielas magnētisko īpašību raksturlielumu mērīšanai.
- skrubers Aparāts mehāniskai sīku daļiņu (piem., putekļu, pelnu, kvēpu) un atsevišķu gāzu (sērūdeņraža, amonjaka) atdalīšanai no gāzu maisījuma ar šķidrumu.
- spirometrs Aparāts plaušu funkcionālo spēju mērīšanai.
- radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs; radioaparāts.
- radioaparāts Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs.
- seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- signālaparāts Aparāts signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- magnetofons Aparāts skaņu ierakstīšanai magnētiskā lentē un šāda ieraksta atskaņošanai.
- potenciometrs Aparāts sprieguma lieluma mainīšanai un regulēšanai – rezistors ar maināmu pretestību.
- telegrāfs Aparāts telegrammu raidīšanai un uztveršanai; telegrāfa aparāts.
- televizors Aparāts televīzijas raidījumu uztveršanai un demonstrēšanai.
- optometrs Aparāts, ar ko pārbauda redzes asumu un redzes lauku.
- ugunsdzēsības aparāts aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas.
- videomagnetofons Aparāts, iekārta videosignāla un skaņas ierakstīšanai magnetofona lentē un reproducēšanai.
- magnetola Aparāts, kurā apvienots magnetofons un radiouztvērējs.
- radiomezgls Aparatūra radio programmu translēšanai un (vietējo) radiosakaru uzturēšanai.
- radioaparatūra Aparatūra radioviļņu raidīšanai, pārveidošanai un uztveršanai.
- signālaparatūra Aparatūra signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai, reproducēšanai un uzglabāšanai.
- noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus; uzvilkt (citas zeķes, apavus).
- tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes.
- sabo Apavi ar vienlaidu (sākotnēji koka) zoli, slēgtu purngalu un vaļēju papēdi.
- saistzole Apavu detaļa – ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
- mikrorajons Apbūves vienība pilsētā, kas sastāv no dzīvojamo ēku grupām un apkalpošanas iestāžu (piem., veikalu, skolu) ēkām.
- saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību.
- pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
- apgabaltiesa Apgabala tiesa; svarīgāko lietu pirmās instances tiesa un sīkāku lietu otrās instances tiesa.
- polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals.
- polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
- datorizācija Apgādāšana ar datoriem un datorsistēmu ieviešana.
- iekārtot Apgādāt (telpu, ēku) ar mēbelēm un priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
- datorizēt Apgādāt ar datoriem un ieviest datorsistēmas.
- lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes ar kupolu.
- pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- pataisīt baltu par melnu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
- muduraiņi Apģērba gabals (piem., mētelis, jaka, brunči) ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gs. Latvijā).
- veste Apģērba gabals ķermeņa augšdaļai bez apkakles un piedurknēm.
- safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
- ietērps Apģērba un tam atbilstošu piederumu komplekts (piem., darbam, dienestam, nodarbei ar kādu sporta veidu); apģērbs, tērps.
- kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
- kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
- nedzīvā daba apkārtējā vide bez dzīvniekiem un augiem.
- atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
- negods Apkaunojošs stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
- kauns Apkaunojums, negods; morāli negatīvi vērtējams fakts, rīcība.
- darīt negodu apkaunot (kādu).
- darīt kaunu apkaunot (kādu).
- aptraipīt Apkaunot (vārdu, godu u. tml.).
- apgānīt Apkaunot, noniecināt (ko cēlu, labu); aptraipīt.
- (pa)darīt kaunu apkaunot.
- uzspiest kauna zīmi Apkaunot.
- zārkot Apkopt un guldīt (mirušo) zārkā.
- iezārkot Apkopt un ieguldīt (mirušo) zārkā.
- maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
- atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
- vainags Aplī sapīta un sasieta ziedu, lapu, zaru u. tml. vītne.
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
- iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt (važās).
- caur puķēm aplinkus (runāt).
- riņķī (un) apkārt aplinkus, lieki, nepaužot galveno (runāt, skaidrot).
- ar līkumu Aplinkus, neizpaužot tieši (runāt, teikt).
- paralakse Aplūkojamā objekta (piem., zvaigznes) šķietamā nobīde, pārvietošanās, ja novērotājs maina novērošanas punktu; šādas nobīdes leņķis.
- apļa segments apļa daļa, ko ierobežo loks un tā horda.
- konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem slāņiem (ūdenstilpēs, atmosfērā).
- grīdlīste Apmale, ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
- kārt Apmest (kādam) ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un atstāt bez balsta zem kājām.
- gulēt uz lauriem apmierināties ar sasniegto, netiekties pēc jauniem panākumiem.
- atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, netiekties pēc jauniem panākumiem.
- sākt veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
- sākt veco meldiņu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
- siet Apņemot ar auklu, lenti u. tml. un veidojot tinumu, savienot (ko) vienā kopumā; šādā veidā veidot (ko).
- aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
- aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
- goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
- lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu, sarunu u. tml.).
- diferencēt Aprēķināt diferenciāli vai funkcijas atvasinājumu.
- budžets Aprēķins par ieņēmumiem un izdevumiem; šādu ieņēmumu un izdevumu apjoms.
- sariet Apriet (par suni).
- trakts Apriņķis (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).
- sīkpilsonis Aprobežots cilvēks ar seklām, savtīgām interesēm un šauru redzesloku.
- aplēkāt Aprūpēt, izdabājot un apkalpojot.
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- apriet Apsaukāt, arī aprunāt.
- apdzēst Apslāpēt (liesmas, uguni); nodzēst.
- defektoskopija Apslēptu defektu konstatēšana materiālos un izstrādājumos no tiem.
- runas situācija apstākļu kopums, kas ietekmē runas procesu.
- parafēt Apstiprināt (sagatavota starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem.
- redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar koncentrētu sārmu šķīdumu, lai iegūtu spīdumu un palielinātu izturību.
- pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to gludu un spīdīgu.
- dedzināt Apstrādāt (ko), pakļaujot (to) uguns iedarbībai.
- denuncēt Apsūdzēt (kādu), slepeni ziņojot, parasti ļaunā, savtīgā nolūkā.
- receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība (angļu mērvienību sistēmā tai atbilst aptuveni 31,1 g.).
- aptrupt Aptrupēt; aptrunēt.
- pārstundas Aptuveni pēc pāris stundām.
- sēklapvalks Apvalks, kas attīstās no sēklaizmetņa un apņem sēklu.
- mata maisiņš apvalks, kurā ietverts mata sīpols un sakne.
- sēža Apvidus ķermeņa mugurpusē starp vidukli un augšstilbiem; dibens.
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- artelis Apvienība kopēja darba veikšanai, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem.
- atkalapvienošanās Apvienošanās, kuras rezultātā atjaunojas iepriekšējais kopums.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
- preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
- leģenda Apzīmējumu un paskaidrojumu kopums (kartei, plānam, attēlam).
- patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
- rakt kapu (kādam) apzināti darīt ļaunu, censties pazudināt.
- atriebt Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- atriebties Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- mēdīt Apzināti izkropļoti, pārspīlētā veidā atdarināt (kāda runu, mīmiku, kustības).
- parazitēt Apzināti nestrādāt un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem.
- iegriezt Apzināti nodarīt (kādam) ko sliktu, ļaunu.
- izjust Apzināties, izprast (ko) un (to) pārdzīvot.
- mēnessērdzība Apziņas traucējumi, kad cilvēks miegā pieceļas un izdara šķietami apzinīgas darbības; somnambulisms.
- somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms.
- tavējais Ar "tu" uzrunātā cilvēka ģimenes, retāk kolektīva loceklis, piederīgais.
- adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā.
- šrapnelis Ar apaļām lodēm pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, leju, sānis, atpakaļ u. tml.).
- norakstīt Ar attiecīgu dokumentu atzīt, ka (kas) vairs nav lietojams, izmantojams un ir likvidējams.
- gludināmais dēlis ar audumu pārvilkts un uz augstām kājām uzstatīts dēlis, uz kura gludina.
- ugunskuģis Ar bākai līdzīgu konstrukciju aprīkots kuģis, kas noenkurojas noteiktā vietā un pilda bākas funkcijas.
- dagls Ar baltiem un melniem raibumiem (parasti par cūku).
- ar smagu sirdi ar bažām, nelabprāt (ko darīt), nojaušot ko ļaunu.
- bērs Ar brūnu apspalvojumu, līdz pusei melnām kājām, melnu asti un melnām krēpēm (par zirgu).
- sēta Ar celtnēm un žogu norobežots laukums; pagalms.
- pagalms Ar celtnēm un žogu norobežots laukums.
- ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
- ultraviolets Ar cilvēka redzi neuztverams starojums, kas elektromagnētisko viļņu skalā atrodas starp redzamās violetās gaismas joslu un rentgenstarojumu.
- scepteris Ar dārgakmeņiem un grebumiem rotāts zizlis – viens no monarha varas simboliem.
- datorcentrs Ar datoru iekārtām un interneta pieslēgumu aprīkota telpa, telpas vai atsevišķa iestāde.
- dziedināt Ar dažādiem līdzekļiem padarīt veselu, atjaunot veselību.
- izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
- dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un nonākt (kur).
- fotoplate Ar gaismjutīgu emulsiju klāta stikla plate fotogrāfiska attēla iegūšanai (plaši lietota 19. un 20. gs. mijā).
- izgārgt Ar gārdzienu izdvest (skaņu); gārdzot pateikt, izrunāt.
- plafons Ar gleznojumiem un ciļņiem rotāti griesti vai to daļa.
- grāmatniecība Ar grāmatu ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu un lietošanu saistītu darbību kopums (grāmatu izdošana, tirdzniecība, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija u. tml.).
- izmocīt Ar grūtībām pateikt, izrunāt.
- pielauzt Ar grūtībām pierunāt, panākt, ka piekrīt (kādai rīcībai).
- mežģīt mēli ar grūtībām runāt.
- lauzīties Ar grūtībām, kļūdaini runāt (citā valodā).
- izvelties Ar grūtībām, negribīgi tikt izrunātam.
- izvelt Ar grūtībām, negribīgi, lēnām izrunāt.
- izlauzīt Ar grūtībām, nepareizi izrunājot, izteikt.
- velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
- iekravāties Ar iedzīvi ierasties (jaunā dzīvesvietā).
- šņaukt Ar ieelpu virzīt degunā (pulverveida vielu).
- automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis kravas un pasažieru pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem.
- kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
- dresēt Ar īpašām metodēm izstrādāt un nostiprināt dzīvniekos vēlamus nosacījuma refleksus un iemaņas.
- pareģot Ar īpašām spējām noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to).
- aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
- labot Ar īpašiem paņēmieniem novērst, mazināt (bojājumus vai defektus ķermenī, tā funkcijās).
- siet Ar īpašiem paņēmieniem saistīt kopā (kā) lapas un vākus.
- zvejot Ar īpašiem rīkiem ķert zivis un citus ūdensdzīvniekus.
- urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
- dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
- dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties kādā vietā un rūpēties par kārtību (parasti skolā).
- celibāts Ar īpašu solījumu saistīta (mūku, garīdznieku u. tml.) atteikšanās no laulības dzīves un seksuālajām attiecībām; šāda dzīvesveida ievērošana.
- šņaukt Ar izelpu virzīt ārā vai ar ieelpu vilkt iekšā izdalījumus no deguna.
- rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu atklāt, darīt zināmu (ko).
- nerādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu nepaust, nedarīt uztveramu (ko).
- rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu paust, darīt uztveramu (ko).
- likt saprast ar izturēšanos, rīcību, runu u. tml. panākt, ka (kāds) var (ko) iedomāties, nojaust.
- kārdināt Ar izturēšanos, runu u. tml. censties izraisīt kādā vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt); būt par cēloni, ka kādam rodas vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt).
- kabalistika Ar kabalu saistītie priekšstati un rituāli.
- nokult Ar labības kombainu novākt un apstrādāt.
- gozēt Ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piem., saulē, pie uguns).
- gozēties Ar labpatiku sildīties (piem., saulē, pie uguns).
- gastroskops Ar lēcu sistēmu un gaismas avotu aprīkots instruments kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas apskatei.
- augsts Ar lielu svārstību skaitu sekundē (par skaņu, balsi).
- rīcības spēja ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību; rīcībspēja.
- rīcībspēja Ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību.
- ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
- vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
- lakūna Ar limfu pildīta starptelpa starp audu elementiem un orgāniem.
- polispasts Ar lokanu saiti (trosi) saistīts kustīgu un nekustīgu trīšu mehānisms, ko izmanto celšanas, montāžas, vilkšanas ierīcēs.
- vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
- nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko).
- aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt prom; mānot, pierunājot panākt, ka aiziet.
- sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
- aizsargāt Ar militāriem pasākumiem un līdzekļiem nodrošināt (pret ienaidnieka uzbrukumu u. tml.).
- caur degunu ar nazālu pieskaņu (piem., runāt, dziedāt).
- vadīt Ar noteiktām darbībām un attiecīgām ierīcēm panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
- patronāts Ar noteiktām tiesībām un pienākumiem saistīta aizbildnība pār draudzes baznīcu; šīs aizbildnības realizētājs.
- sagrābt Ar plūsmu, spiedienu u. tml. sākt strauji un spēcīgi iedarboties.
- pārdabūt pār lūpām ar pūlēm, nedroši ko izrunāt.
- pārdabūt pāri lūpām ar pūlēm, nedroši ko izrunāt.
- dabūt pār lūpām ar pūlēm, nedroši ko izrunāt.
- ieriebt Ar rīcību, runu, izturēšanos sagādāt (kādam) nepatikšanas, izdarīt ko ļaunu.
- savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
- paraksts Ar roku uzrakstīts paša vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā un ierastā, nemainīgā veidolā), kas ko apstiprina, apliecina.
- atrūkt Ar rūkšanu atsaukties (piem., par suni).
- runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
- likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
- vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
- izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piem., psihisku stāvokli, attieksmi).
- sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
- izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt (asi) reaģēt, pamudināt (uz pretdarbību, cīņu).
- traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nevēlami ietekmēt (kādu, ko).
- uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
- nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) kļūst ļoti dusmīgs.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī).
- labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
- sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piem., jubilejā, svētkos.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
- aizsargāt Ar savu rīcību, dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret ko ļaunu, nevēlamu).
- kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
- piesaukt nelaimi ar savu runāšanu panākt, ka notiek nelaime.
- sarunāties Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
- trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, trokšņus.
- mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. aicināt, rosināt, lai (kāds) ko dara.
- mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- koķetēt Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
- nosist Ar sitieniem pavēstīt attiecīgā laika stundu (par pulksteni).
- grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta akcija (pret kādu iedzīvotāju grupu).
- izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
- granāta Ar sprāgstvielām pildīts munīcijas priekšmets pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā; arī artilērijas šāviņš.
- spļaut Ar straujām mēles un lūpu kustībām virzīt (ko, piem., siekalas) ārā no mutes.
Atrasts piemēros (199):
- sasaistīt .. [tas bija] liels papīrs – divas vai vairākas avīzes, uzklīsterētas dažādiem skalu spraišļiem, kas atkal bija sasaistīti un samargoti dažādām aukliņām.
- krāsa .. ar tušu un krāsām izdaiļotas sieviešu acis..
- nost .. gaļai pavasaros pērk pārīti sivēnu, un rudenī kauj nost.
- komža .. māte šuva ministrantam baltu komžu ar smalkiem tamborējumiem piedurknēs un apmalā..
- mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
- kompleksija .. neraugoties uz manu pasmago kompleksiju, biju samērā ritmisks un ātri apķēru dejas soļus.
- sārtme .. raugos melnā tumsā, redzu Austras iegareno seju dzīvības un sārtmes pilnām lūpām.
- piezīsties .. Talkā nāku es – pilsētas zēns, Ielu smakas un rupjības piezīdies, Nīstot visu, kas mierīgs un lēns.
- Satversme .. vai gribam un spējam dzīvot kā brīvi cilvēki ar savu garīgo satversmi, uz kuras stāvēt?
- vīdēt .. viņa gaišbrūnajās, gandrīz dzintara krāsas acīs vīdēja jautra un jauneklīga uguntiņa.
- raut .. Viņa sajūsma auga un rāva arī citus līdzi.
- kustonis .. viņš nekliedza kā cilvēks, bet rēca kā meža kustonis, ievainots un bīstams.
- apdilt .. Zvagūzis ir pavisam parasts vīrelis. Neliela auguma.., īsti nenosakāma vecuma, apbružāts un apdilis kā viņa platmalīte.
- ļumēt ..[vīrietis] smējās un tā trīskāršā pazode ļumēja..
- glīzda ..[zvēri] atsperas šķeltajiem nagiem zilajā glīzdā un, kad nogulušās duļķes, ilgi dzer no klusās, tumšās upes.
- virmot ..aiz loga dun mašīnas, visapkārt virmo lielpilsēta..
- vieplis ..aiz viepļiem slēpās tuvu un tālu kaimiņu zināmās sejas.
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- patafons ..Alīde metas pie patafona, uzliek plati, sagriež kloķi, un sāk skanēt viņas mīļais: "Neķer man' ar pliku rok'!"
- trijkājains ..Amalda .. sava trijkājainā galda salikusi pašceptos pīrāgus un gardo biezpiena rausi.
- aptecēt ..aptecējusi vairāk nekā stunda, kopš viņa ieradusies šeit..
- izčākstēt ..ar puķēm ir tāpat kā ar cilvēkiem un dzīvniekiem – bez aprūpes un lološanas tie sanīks un izčākstēs.
- tuša ..ar tušu un krāsām izdaiļotas sieviešu acis..
- laisties ..ārā bija pavasaris un zeme tikko laidās vaļā.
- skaidrs ..atskan mācītāja balss, skaidra un dzidra, un pilna varena spēka..
- pašķiebt ..ausis [sunim] saslietas, galva pašķiebta uz sāniem.
- tupties ..avīžu fotogrāfi tupstas un gorās, lai tiktu pie labākiem kadriem.
- lai ..baļķu cirtējs iedeva viņam.. žāvētu cūkas pavēderes gabalu lai un teica, tas esot no Auriem par labāmdienām.
- glumēt ..Bet lodes īd un glumē asins paltis..
- slaukt ..bija daudz govju, un arī es gāju palīgā slaukt.
- vieds ..bija viedas sievas, kuras, redzot jaundzimušo, varēja jau pateikt, kāds būs bērna liktenis.
- nomanīt ..blakusistabā un ārā pagalmā aiz loga sāku nomanīt troksni. Kāds klauvēja pie rūts.
- vībotne ..ceļā viņus appūta smaržīga vībotņu vēsma, vībotnes slēpās grāvja tuvumā un stipri smaržoja.
- ekrāns ..cilvēki uz ekrāna staigāja, ēda, dejoja, braukāja apkārt, runāja un ķildojās nesaprotamās valodās.
- parķis ..daudz ko šuva no parķa – tā bija lēta, silta drāna, un papucis pa ziemām valkāja parķa kreklus..
- uguns ..debesis sāk degt saulrieta ugunīs..
- pagriezties ..diena kļuvusi jau garāka un laiks pagriezies uz pavasari.
- vienveidīgs ..dienas un naktis saplūdušas vienveidīgā sāpju vilnī..
- miesa ..dvēseles noskaņas iespaido visus ķīmiskos procesus mūsu miesā un līdz ar to atver vārtus slimībām.
- guļava ..es biju tāds guļava un nevarēju nekad pamosties.
- pūslis ..esmu sastapusi tādus pūšļus un snobus: nodzied trīs koncertiņus un vairs nesveicinās!
- nešķīstenis ..Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šajā dienā paredzēta bluķa vilkšana, ar skaļām dziesmām un uguni dzenot prom tumsu un visādus nešķīsteņus.
- lāsot ..gaišais un zeltainais medus lāsoja it kā saules pielijis..
- iebūvietis ..glabājams taču Brīviņu kunga tēvs, nevis kaut kāds iebūvietis.
- veterinārs ..gosniņa Kamolīte pārēdās rasainu āboliņu .. uzpūtās un nobeidzās.. Nelīdzēja ne veterināra dūrieni sānos, ne kausēts sviests..
- līst ..gribējās gulēt, bet troksnis traucēja, ložņāja pa māju, līda pa atslēgas caurumiem un durvju apakšām no telpas uz telpu..
- skauties ..Grietiņa pati skāvās cieši klāt un čukstēja: "Cik tas labi, ka tu mani pamodināji!"
- trīties ..Haralds burkšķ, slapjš un nosalis trinoties pie ugunskura.
- gaismeklis ..ielu ugunis augstajos gaismekļos likās esam vāras..
- pastrups ..iepazīšanās iznāca tāda pastrupa un Džemma nepaguva nosaukt pat savu vārdu, kā tas šobrīd pieklātos.
- pieteikt ..iet no ugunskura prom nedrīkst, tas pieteikts stingri.
- murgot ..Ilze .. raudāja, kad vīrs murgoja, karstuma vajāts un mocīts.
- privāts ..īsi pirms ugunsgrēka esot redzēti aizdomīgi cilvēki privātā ar benzīna kannām.
- mičot ..istabā ar smiekliem un gavilēm, un dažām Marijas asarām mičoja jauno sievu, un viņas vainagu pēc tam uzlika jaunākajai māsai.
- žvakstēt ..istaba mirdz vienos sudrabos, zeltos, dimantos, un pašā vidū dimanta zirgs .. dīžļā pa sudraba grīdu, ka sudraba pakavi vien žvakst..
- pārpirkt ..izjūtam to, ka labākie darbinieki tiek vienkārši pārvilināti un pārpirkti ar daudz, daudz augstākām algām.
- ģēģeris ..Jānis uzsita viņam uz pleca un teica, lai tikai draugs gādājot naudu skrotīm, gan viņš Viļumu izmācīšot par īstu ģēģeri.
- krinolīns ..jaunā sieviete parādījās rokoko krinolīnā.
- lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
- ķert ..Juta ķer pie sirds un apsēžas.
- paspārne ..kāds ģimnāzijas skolotājs pieņēma Urbānu savā paspārnē, deva viņam iespēju turpināt izglītošanos, nobeigt Upsalas universitāti.
- piecilpot ..kaķis piecilpoja pie akas, uzmetās uz groda stūrakmens un raudzījās apkārt.
- slīmests ..kapteinis strādāja ar cirvi un slīmestu, kamēr koks bija izdrāzts apaļš un gluds.
- mūlāps ..kas tu, dēls, esi par mūlāpu, ka ļauj, lai deguna priekšā sievu noceļ..
- noskaitīt ..Keizijs vilka ārā naudas maku. Noskaitīja divdesmitniekus un ielika tos Čārlija saujā.
- murgi ..kopš esmu prom no Igaunijas zemes, mana dzīve ir gājusi kā milzīgā murgā. Neesmu pazinis ne prieka, ne miera.
- sirdspuķīte ..kungiem jāņem vērā viena patiesība. Jo virtuve būs omulīgāka, jo viņu sirdspuķītes tajā ilgāk uzturēsies.
- piecilpot ..Kurcums viņu jau bija ieraudzījis un lieliem, dejojošiem soļiem piecilpoja klāt.
- aiziet ..laime nāk un atkal aiziet; atsaukt viņu nevar.
- ķibele ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- prātula ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
- izblamēt ..mana sieva nodarbojas ar kostīmu veidošanu teātrī, un es nevaru staigāt apkārt ģērbies kā tāds ērms. Galu galā sievu izblamēšu!
- godināt ..mani agrāk vienkārši sauca par Ezernieku Elzu, tagad mani godināja par Ezernieku jaunkundzi..
- saulesriets ..mans mežs, kā izmainījies tavs vaigs kopš prieka, ko bērnībā devi. un tomēr – vēl galotnēs saulesriets kūp un ciņi deg brūkleņu sārtos..
- uguns ..Meļķis dzēra. Patīkama uguns izskrēja caur dzīslām..
- tēraudkausētājs ..mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti.
- mundrs ..mundri iedžinkstas durvju zvans.
- tuvība ..naktī starp viņu un Sandru bija tuvība..
- tukšā ..nauda būs vējā, un jūs abi tukšā.
- nokrākties ..nokūpēja un nosmirdēja benzīns, nokrācās motors..
- jaukties ..pa logu vēl labāk varēja redzēt, kā mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi...
- lausks ..pa naktīm no savas ledus migas izlīda ārā lausks un kā mēnessērdzīgs staigāja pa dārzu, gar mājas pakšķiem, un .. uzsita ar savu sudraba cirvīti.
- motors ..paklausījās manu motoru un neņēma pretī [karadienestā].
- pārplēst ..paklūpu uz kāpnēm un pārplēšu zeķi.
- protams ..par .. nākotnes plāniem, protams, neviens nerunāja.
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- ārdīt ..Pērkons un zibens Debešus ārda.
- gatve ..pienaglot no jauna sētas kārti, kas atkritusi gatvei, pa kuru govis dzina uz ganībām.
- mošķis ..pusdienas laikā pa mežiem klīst visādi mošķi un māna cilvēkus.
- kamēr ..putns savu dziesmu uzņem ik jaunu pavasari, kamēr meitas, kad apprecas, apklust pavisam..
- nospīdēt ..redzam graciozos dzīvniekus [stirnas] slinkiem lēcieniem pazūdam mežā. Baltie dibeni un sirmie sāni vien nospīd.
- sers ..saimnieks no pirmā miega bija piecēlies un aizgājis uz riju sera aplūkot, vai būs ar beidzamo krāsni diezgan sauss vai arī vēl jāgaida otra rīta.
- pūkains ..sakritis pūkains un tik balts sniegs kā baltākā truša kažociņš.
- vesties ..sarunas ne vienmēr vedās, kā patika valdniekam.
- apkampt ..saule un debess tos apkampj ar savām vasaras rokām.
- slapstīties ..sieviete slapstās pie mātes, līdz atrod jaunu dzīvokli..
- slota ..sievu slota – maiga un pēc medus smaržojoša – ir no liepas. Tā labi sviedrē un noder ādas kopšanai..
- galvanizēt ..sirds lēkāja pārsteiguma un gaidu trīsās kā galvanizēta vardes kāja.
- uzklupt ..skaudība, karsta un svilinoša, kas uzklupa kā žņaudzējs ik reizes, kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
- plunkšķēt ..smagi, skaļi vārdi – plunkšķ kā akmeņi, atsizdamies pret ūdeni.
- kutēt ..smaršas tvīks un skurbi kutēs nāsīs manās.
- krustīties ..Sofija, pagriezusies pret svētbildi, krustījās un zemu klanījās.
- ķermenis ..starp lepnām dižceltnēm vēl šobaltdien stāv daža laba astoņpadsmitā gadsimta muižiņa, iesprūdusi un palikusi Rīgas augošajā ķermenī kā dīvains kukainis dzintarā.
- sievišķa ..stāsta, ka mežā klejojusi kāda kaila sievišķa un vīlusi visus tur iekšā. Pat putni un zvēri prātu zaudējuši no viņas daiļuma..
- mokasīni ..stāv indiāņu sieviete un meitene. Sievietei kājās mokasīni, meitenei kājas basas.
- trakgalvis ..šeit atradīsi idejas trakgalvju un adrenalīna mednieku izklaidēm.
- mode ..šī ir īstā reize slimot pēc Laimdotas modes. Jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
- liesmot ..šur tur vēl ziedēja kartupeļu lauki, un viņu tumšā, rupjā zaļuma vidū liesmoja saulespuķes.
- raibsvārcis ..taka .. aizlocījās tālāk, pazuzdama tuvējā meža pudurī, kur mundrā rakstā lietišķi strādāja raibsvārcis dzenis.
- pašpaļāvīgs ..tās [acis] parasti raudzījās pasaulē ar maigu izbrīnu un pašpaļāvīgu prieku par to, ka tā visa pieder viņam vienam.
- miers ..Tavās rokās ir alga un sods, Un es mierīgi eju bez steigas, Jo šī ticība mieru man dod.
- ugunsrati ..te [uz ceļiem] nu katrs no saviem ārzemju ugunsratiem spiež ārā ko spēj, aplam otru apdzen, traki triecas..
- tupēt ..tēvs tup bibliotēkās, raksta un mokās ar galvassāpēm..
- šauracis ..tikai krāsa tam [pūķauglim] ir pārskatāmi balta un izmērs šauracim pūķim piemērots.
- tūkstošveidis ..Tu citiem tūkstošveidis esi, Sev pašam – viens un nedalāms.
- visgudrs ..tu esi izgaršojusi dzīves sūrumu un tālab vari visgudri raudzīties sarunu biedram acīs..
- ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
- tvanot ..tvanoja krāsns un petrolejas spuldze..
- zarot ..un .. baltas skaidas man plakstos, acīm asarojot, dzīs – par to, cik sīksti mīlestība zaro caur dienām īsajām, caur mūžu garo.
- kārtoties ..un pamazām domas kārtojas Kā vēja sajauktas lilijas.
- tūkstoškārt ..un tūkstoškārt lai ir šis brīdis slavēts, Kad rudzu grauds top melnā zemē sēts..
- augstākais ..un zini: augstākā ideja, Tā nepazīst cilvēka žēluma..
- puc ..Vai mums gan ko dot? Vēl rīda [suni]: puc! kod!
- noklunkurēt ..vai tad Bille jelkad varējusi soli paspert kā cilvēks? Noklunkurējusi no laipas un grāvī.
- priekšsacīkstes ..vajadzēja treniņos un priekšsacīkstēs sasniegt labus rezultātus.
- noenkuroties ..Valmierā dzīvoju jau divdesmit divus gadus un varu teikt, ka esmu šai pilsētā noenkurojusies.
- pieskanēt ..valodas mijās un vijās cita ar citu, kāpa līdz zemajiem griestiem, pieskanēja mazo telpu..
- nolasīt ..var visu nakti negulēt, līksmot un no rīta to visu var nolasīt sejā.
- pļava ..vējā viļņoja pļava. Āboliņš, timotiņš, pļavas ziedi un zāle, vēl pilna smagas rasas.
- patvaldnieks ..vēl valdīja lielās Krievijas ķeizars un patvaldnieks Nikolajs Otrais..
- goddevīgs ..vienā laidā atskanēja goddevīgas uzrunas: Majora kungs! Daktera kundze! Mīļo pulkvedi! Agronoma kungs!
- trubiņa ..viņa ierunājās nedabīgi skanīgā un skaidrā balsī, it kā runātu telefona trubiņā..
- sirpis ..viņa milzīgais sirpja deguns raudzījās tieši svērteniski lejup..
- lācene ..viņai bija.. augums kā kādai ledus lācenei, mīksts un spēcīgs..
- pateikties ..viņi apstājās. Jāatvadās. "Pateicos, Švemberga kungs, par patīkamo vakaru.."
- utubunga ..viņi nav nekādi nabagi un utubungas, kas to nevarētu atļauties, viņiem nav jādreb par katru kapeiku..
- sklanda ..viņš [suns] laida ļekas vaļā un gaidīja aiz aploka sklandām..
- skaidiena ..viņš žigli aizskrēja uz skaidienu un atnesa klēpīti [malkas].
- krūteža ..viņš.. uztaustīja [putna] gludo krūtežu un pabužināja.
- nocirpt ..vīrs labsirdīgām acīm un rūpīgi nocirptu sirmu bārdu apkārt visai pazodei.
- nošķirt ..visi mājas sievieši sēdēja apkārt [salasītajām brūklenēm] .. un rūpīgi nošķīra nost gan vecās, gan zaļās, gan kroplīgās.
- vienvērtīgs ..viss pasaulē līdzīgs un vienvērtīgs man.
- skopulis ..zaļžubīte – varen nikna un nelabvēlīga, pat savus ciltsbrāļus tā nepielaida pie graudu silītes, izpleta spārnus, pārgrieza acis kā vecs skopulis un neglīti ķērca.
- lunka ..zēni devās uz lunku – tā vietējie iedzīvotāji sauca zvejnieku ostu..
- skotele ..Zūze atkal smējās un diedama devās uz klēti paraudzīt sev rītam tīru skoteli un galvas autu..
- nomizot "..kas varēja iedomāties, ka man vecumdienās tādu kaunu taisīsi.. Tevi vienkārši nomizot!"
- kalst "..ko tādi jauni cilvēki te kalta tajā mušu pilnajā istabā.."
- kaite "..labi gurķi, bez rūgtuma un citām kaitēm.."
- apžēloties "..lai Dievs tev piedod un apžēlojas par tevi."
- mežonis "..seržanti dusmās elš un sit kā mežoņi, kā ārprātīgie."
- atdzelt "..te vis katram nevar uzticēties tādā miljonu pilsētā." – "Latviešiem es uzticos!" atdzeļu un kāpju augšas stāvā.
- slaka "Bagātie ir cita slaka. Tie otram no rokas sakaltušu uts ādu izraus un vēl pirkstus nokodīs. Mums [trūcīgajiem] tas nav asinīs."
- timpa "Bet viņš gribēja tikt par īstu gleznotāju un apmeklēt Pēterpils mākslas akadēmiju (..) Priekš tam vajadzēja timpu; viņš atlicināja un krāja cik varēdams no savas mācekļa uztura naudas.."
- lāga "Bez sievas un bērniem ne lāga mežsargs, ne saimnieks savās mājās nebūsi," kalējs sacīja..
- izlaist "Cik maksā?" pirtnieks prasīja. "Par vērdiņu divi," maiznieks atteica un izlaida kliņģerīšus uz galda.
- skaists "Cik skaists šis svētdienas rīts.. Cik spodri un svaigi izskatās ābeļu plaukstošie pumpuri!"
- virsū "Es tam neģēlim virsū, lai ieliek jaunas rūtis [izsisto vietā].."
- papildināt "Es tevi gaidīšu pie "Laimas" pulksteņa," draudzene saka un papildina: "ja līs, ieiešu kafejnīcā turpat blakus."
- pūce "Esmu pūce – vēlu eju gulēt un ilgi guļu. Vairākas stundas vajadzīgas, lai pamostos un ieietu dienas ritmā."
- hi "Hi-hi-hi! Ha-ha-ha! – saldā krūšu balsī ķiķināja kāda sievišķīga būtne un.. zibināja baltos zobus".
- atbērt "Jā gan, .. man ļoti patīk mežs", kā parasti ātri runādams, atbēra Pēteris.
- līmenisks "Ja tīk, vari likties līmeniski tanī zvilnī un skaitīt četrstūrus griestos."
- karsts "Jūsējais apvainojās? .. Karsts pārlieku un lepns laikam?"
- sastostīties "Kad esi zaudējis visu, tu kļūsti brīvs pa īstam. Nu," Anna sastostījās, "es runāju par jūtām."
- ieliesmoties "Kaunies, sieva, pīkstēt!" Laurim acis ieliesmojās.
- nokunkstēt "Ko es, cienītais, lai daru, kad man nav labu draugu," Tītenis nokunkstēja.
- zelēt "Krīze" – šis vārds tiek nemitīgi zelēts un lietots.
- glaimot "Man tā vien liekas, ka vīrieši tikai lišķē un glaimo, lai mūs piemānītu."
- pastalas "Manā bērnībā vīzēs un pastalās vien visi staigāja.."
- nervozēt "Mani ļoti nomāc un nervozē šis laiks."
- piederīgais "Mani piederīgie ir Rīgā. Vācijā saņēmu tēva rakstītu kartīti. "Esam dzīvi," viņš rakstīja un vairāk neko."
- iekunkstēties "Meitiņ!" viņa iekunkstējās un sāka šņukstēt..
- liet "Mēs sūtīti no universitātes. Svarīgā pētījumā, kundze," jautri un piemīlīgi runāja Džesa. Un tik turpināja liet. Tā un tā, un tā.
- nolādēts "Nekur tu nespruksi, nolādētā! Tūlīt gulēt un muti ciet!"
- nošņākties "Nerunā pretī," tēvs nikni nošņācās.
- tetraloģija "Nībelungu gredzena" tetraloģijas iestudēšana.
- slieties "Nīna, dārgumiņ, slienies sēdus un dzer kafiju."
- ņemt "Ņem ciet!" saucu sunim.
- nektārs "Ņem šo kausu, Psihe, dzer iz viņa nektāru un esi nemirstama!"
- pasvilpt "Paņem svilpi, Jurka, un pasvilp Arturu mājās," māte mani norīkoja.
- gruntene "Par gruntenēm sauc tādas makšķeres, kurām āķis ar tārpu guļ uz grunts, tas, ir, ezera dibenā."
- nosaukt "Pasveicini mājiniekus," krustmāte nosauca un vēcināja ar roku.
- zosāda "Pievakare vēl bija silta, tomēr viņam sala un uzmetās zosāda."
- rādīt „Redzi, kur viņš nāk!" Jānis izsaucās un rādīja ar roku uz vīrieti tumšā mētelī.
- līgo "Sit, Jānīti, vara bungas, līgo, līgo!" vīrietis iedziedas kā baritonu kvintets..
- pašauties "Sveicināta!" Liela roka pašaujas man pretim un sagrābj manus pirkstus cietā tvērienā.
- še "Še ņem un ēd šokolādi!" sacīja tēvs.
- aizrīties "Še, Jurka, aiznes [to mantu] tam badakāsim. Lai viņš ņem un aizrijas."
- sacīt "Šis lietus tagad sapurina visus, cilvēkus, kustoņus un augus, un saka: vasara ir vēl tikai pašā sākumā, skatieties un priecājieties.."
- ir "Šitā, brālīt, jāglezno – žļirkt vienreiz pa visu audeklu, žļirkt otru reizi, un tad, ja ir, – tad ir, ja nav, tad nebūs."
- šitā "Šitā, brālīt, jāglezno – žļirkt vienreiz pa visu audeklu, žļirkt otru reizi, un tad, ja ir, – tad ir.."
- novēlīgs "Tīrais prieks, cik man laba un novēlīga meita!"
- plātīzeris "To plātīzeri, plikadīdu un pļāpu kuli savā mājā nē!" Janka vēl ecējas pretī..
- prātot "Tu domā, ka es tikai guļu, raudu un prātoju par dvēseles nemirstību?"
- jaunekle "Tu trīsi?" viņš jautāja, manīdams, ka jaunekles roka drebēja kā apses lapa.
- paspēlēt "un alus kaste, kuru toreiz paspēlējām bocmanim Donim... Atceries?"
- noņirgt "un ko tad tu gaidīji?" viņa noņirdza.
- puika "un šodien tu arī izturējies kā muļķis! .. Puika, vairāk nekas!"
un citās vārdnīcās:
LLVV