norībināt
norībināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Kādu brīdi rībināt un pārstāt rībināt.
PiemēriNorībināt bungas.
- Norībināt bungas.
- Vilcieni laiku pa laikam norībina sliedes.
2.intransitīvs Norībēt.
PiemēriTālumā pāris reizes norībināja pērkons.
- Tālumā pāris reizes norībināja pērkons.