Paplašinātā meklēšana
Meklējam re.
Atrasts vārdos (200):
- āre:1
- āre:2
- dore:1
- ādere:1
- bedre:1
- bēres:1
- dredi:1
- drena:1
- adrese:1
- airene:1
- apcere:1
- apdare:1
- apkāre:1
- apkure:1
- aprept:1
- areāls:1
- arests:1
- astere:1
- atcere:1
- atvere:1
- barels:1
- berete:1
- birete:1
- breiks:1
- bremze:1
- brends:1
- cepure:1
- drebēt:1
- dreifs:1
- drenēt:1
- dresēt:1
- adresēt:1
- aizdare:1
- aizgore:1
- aizķere:1
- aizture:1
- apreibt:1
- aprepēt:1
- aptvere:1
- arestēt:1
- atspere:1
- austere:1
- bārenis:1
- breksis:1
- breloks:1
- bremzēt:1
- bretoņi:1
- caureja:1
- ciprese:1
- citreiz:1
- dažreiz:1
- divreiz:1
- drebuļi:1
- dreifēt:1
- dreijāt:1
- drellis:1
- drellis:2
- drenāža:1
- adresāts:1
- agregāts:1
- agresija:1
- agresīvs:1
- agresors:1
- aizezere:1
- aizrepēt:1
- alegreto:1
- apakšīre:1
- apprecēt:1
- apredzēt:1
- atgremot:1
- atkarens:1
- baudkāre:1
- beķereja:1
- breksits:1
- brendijs:1
- breolīns:1
- breviārs:1
- brezents:1
- bumbiere:1
- būvbedre:1
- cigarete:1
- čebureks:1
- četrreiz:1
- dambrete:1
- drebināt:1
- adresants:1
- aizmugure:1
- aizprecēt:1
- aizrestot:1
- aiztrenkt:1
- akreditēt:1
- akvarelis:1
- antrekots:1
- antresols:1
- apskretis:1
- areometrs:1
- arestants:1
- arhierejs:1
- asinskāre:1
- astoņreiz:1
- atreferēt:1
- aunapiere:1
- aunapiere:2
- austrenis:1
- bareljefs:1
- cerebrāls:1
- daudzreiz:1
- depresija:1
- depresīvs:1
- deviņreiz:1
- diference:1
- diferents:1
- direkcija:1
- direktīva:1
- direktīvs:1
- direktors:1
- drebelīgs:1
- drebulīgs:1
- acīmredzot:1
- adrenalīns:1
- aizdreifēt:1
- aizvēsture:1
- akreditīvs:1
- akupresūra:1
- anoreksija:1
- apprecināt:1
- apreibināt:1
- apremdināt:1
- arestētais:1
- bezrecepšu:1
- caurredzēt:1
- ceremonija:1
- citreizējs:1
- depozitāre:1
- depresanti:1
- desmitreiz:1
- diferencēt:1
- direktrise:1
- divreizējs:1
- abreviatūra:1
- acīmredzams:1
- akvarelists:1
- apakškrekls:1
- apgredzenot:1
- apprecēties:1
- ārmreslings:1
- atgremotāji:1
- badastreiks:1
- bruņucepure:1
- bruņukrekls:1
- bulvārprese:1
- caurredzams:1
- ceremoniāls:1
- ceremoniāls:2
- cukurniedre:1
- čarterreiss:1
- četrreizējs:1
- dambretists:1
- diferencēts:1
- direktorāts:1
- direktorijs:1
- diskreditēt:1
- divstobrene:1
- dižkareivis:1
- drebināties:1
- agrārreforma:1
- aizprecēties:1
- akreditācija:1
- akreditēties:1
- atomreaktors:1
- atstreipuļot:1
- autoreferāts:1
- bambusniedre:1
- blīvgredzens:1
- ceremonēties:1
- daudzreizējs:1
- dekompresija:1
- diferenciāls:1
- aizstreipuļot:1
- akreditēšanās:1
- akvareļkrāsas:1
- anakreontisks:1
- antireliģisks:1
- atpakaļadrese:1
- bezprecedenta:1
- centrālapkure:1
- desegregācija:1
- desmitreizējs:1
- diferencēties:1
- diferenciālis:1
- antidepresanti:1
- antreprenieris:1
- augstfrekvence:1
- aizsargreakcija:1
- atkalredzēšanās:1
- autoreksemplārs:1
- agregātstāvoklis:1
- diferenciālrēķini:1
- akvareļglezniecība:1
- diferenciālvienādojums:1
Atrasts etimoloģijās (1320):
- No spāņu toreador (toreo 'vēršu cīņa', toro 'vērsis'). (šķirklī toreadors)
- No franču république, kam pamatā latīņu res publica 'sabiedriska lieta, valsts'. (šķirklī republika)
- No angļu fluorescence. (šķirklī fluorescence)
- No franču manucure, kam pamatā latīņu manus 'roka' un cura 'kopšana'. (šķirklī manikīrs)
- No franču pédicure, kam pamatā latīņu pes, pedis 'kāja' un cura 'rūpes, kopšana'. (šķirklī pedikīrs)
- No latīņu re 'jaun-', 'atkal-' un infectio 'aplipināšana'. (šķirklī reinfekcija)
- Onomatopoētisks darbības vārds. Pirmo reizi minēts Joahima Meierhofa romāna "Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa" tulkojumā (Rīga: Upe tuviem un tāliem, 2024; tulkojis Gundars Āboliņš), (šķirklī gurgulēt)
- No latīņu re 'atpakaļ' un integratio 'atjaunošana'. (šķirklī reintegrācija)
- No viduslejasvācu smeren 'ziest, eļļot, (ie)taukot'. (šķirklī smērēt)
- No latīņu regionalis 'apgabala, novada'. (šķirklī reģionāls)
- Pirmo reizi lietots laikrakstā "Diena" 2004. gada 11. oktobrī, rakstnieka Paula Bankovska rakstā. Vārds "mēstule" 2004. gadā atzīts par gada vārdu. (šķirklī mēstule)
- No itāliešu sgraffito (sgraffire 'skrāpēt'). (šķirklī sgrafito)
- No franču presse, kam pamatā latīņu pressare, premere 'spiest'. (šķirklī prese)
- No spāņu sombrero (sombra 'ēna'). (šķirklī sombrero)
- No franču simultané, kam pamatā latīņu simul 'vienlaikus, reizē, kopā'. (šķirklī simultāns)
- No franču néo-impressionnisme. (šķirklī neoimpresionisms)
- No franču militaire, kam pamatā latīņu militaris 'kara'. (šķirklī militārs)
- No vācu tamburieren. (šķirklī tamborēt)
- No latīņu temperatura 'pareizs sajaukums'. (šķirklī temperatūra)
- No latīņu cerebrum 'smadzenes'. (šķirklī cerebrāls)
- No vācu Forelle. (šķirklī forele)
- No latīņu secretio 'atdalīšana, atdalīšanās'. (šķirklī sekrēcija)
- No vācu pedantisch, kam pamatā itāliešu pedante 'skolotājs' vai pedare 'audzināt'. (šķirklī pedantisks)
- No franču avarie, itāļu avaria, kam pamatā arābu awārīya 'bojātas preces'. (šķirklī avārija)
- No viduslejasvācu rink 'aplis, gredzens'. Minēts 17. un 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī riņķis)
- No latīņu portare 'nest'. (šķirklī portatīvs)
- No spāņu torero. (šķirklī torero)
- No franču ressource. (šķirklī resursi)
- No latīņu radiare 'izstarot' un activus 'aktīvs, darbīgs'. (šķirklī radioaktīvs)
- No franču rédacteur, kam pamatā latīņu redactus 'savests kārtībā, sakārtots'. (šķirklī redaktors)
- No angļu reflective, kam pamatā latīņu reflectere 'liekt atpakaļ; griezt atpakaļ'. (šķirklī reflektīvs)
- No franču artésien (pēc Francijas provinces Artuā latīniskā nosaukuma Artesium, kur pirmo reizi tika ierīkota šāda aka). (šķirklī artēzisks)
- No latīņu legio, ģenitīvā legionis 'izlase' (legere 'lasīt, izvēlēties'). (šķirklī leģions)
- No itāļu conto, kam pamatā latīņu computus (computare 'saskaitīt'). (šķirklī konts)
- No latīņu commissio, committere 'nodot rīcībā, uzticēt'. (šķirklī komisija)
- No latīņu recurrens (reccurrentis) 'tas, kas atgriežas'. (šķirklī rekurents)
- No franču remontant. (šķirklī remontants)
- No franču rédaction, kam pamatā latīņu redactus 'savests kārtībā, sakārtots'. (šķirklī redakcija)
- No angļu green 'zaļš; zāliens'. (šķirklī grīns)
- No latīņu canalis 'caurule, rene, grāvis'. (šķirklī kanāls)
- No latīņu currere 'skriet'. (šķirklī kurjers)
- No vācu rentabel 'ienesīgs, izdevīgs'. (šķirklī rentabls)
- No franču ministre, kam pamatā latīņu minister 'kalpotājs'. (šķirklī ministrs)
- No franču respectable 'tāds, kas pelna cieņu'. (šķirklī respektabls)
- No viduslejasvācu reise 'došanās ceļā'. (šķirklī reize)
- Pēc Romas pāvesta Gregora (Gregorius) vārda. (šķirklī gregorisks)
- No franču aquarelle, itāļu acquerello, kam pamatā latīņu aqua 'ūdens'. (šķirklī akvarelis)
- No franču remonte 'izlabošana, atjaunošana'. (šķirklī remonts)
- No latīņu retro 'atpakaļ'. (šķirklī retro-)
- No latīņu transitus 'pāreja, pāriešana'. (šķirklī tranzīt-)
- No senebreju tōrāh 'priekšraksts'. (šķirklī Tora)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un metrein 'mērīt'. (šķirklī seismometrija)
- No angļu mini- (miniature 'miniatūrs'). (šķirklī mini-)
- No franču visuel, kam pamatā latīņu visuali 'saistīts ar redzi, redzes'. (šķirklī vizuāls)
- No latīņu absorbere 'uzsūkt'. (šķirklī absorbēt)
- No itāliešu ravioli (riavvolgere 'ietīt'). (šķirklī ravioli)
- No grieķu thrombos 'sarecējums'. (šķirklī tromboze)
- No grieķu thrombos 'pika, gabals, sarecējums'. (šķirklī trombs)
- No grieķu stereo 'telpisks' un metrein 'mērīt'. (šķirklī stereometrija)
- No latīņu sidereus (sidus, sideris 'zvaigzne'). (šķirklī siderisks)
- No vācu Komtur, kam pamatā latīņu commendator, commendare 'uzticēt'. (šķirklī komturs)
- No franču front, kam pamatā latīņu frons (frontis) 'piere, priekšpuse'. (šķirklī fronte)
- No krievu супрематизм, kam pamatā latīņu supremus 'augstākais'. (šķirklī supremātisms)
- No angļu greenwashing. (šķirklī zaļmaldināšana)
- No franču accise, kam pamatā latīņu assidere 'uzlikt, noteikt'. (šķirklī akcīze)
- Aizguvums no lībiešu jūom 'dziļums jūrā starp sēkļiem'; nozīme 'darbības joma, nozare' izveidojās 20. gs. 30. gados. (šķirklī joma)
- No franču populaire, kam pamatā latīņu populares (populus 'tauta'). (šķirklī populārs)
- No latīņu praedisponere 'iepriekš sakārtot'. (šķirklī predisponēts)
- No sengrieķu adiabatos 'nepārvarams, necaurejams'. (šķirklī adiabāta)
- Abreviatūra darināta no slimības pilnā nosaukuma coronavirus disease zilbēm co, vi, d. 19 norāda slimības izcelšanās gadu (2019). (šķirklī Covid-19)
- No angļu Brexit, kas angļu valodā veidojies no vārdiem British exit. (šķirklī breksits)
- No franču tremplin, itāļu trampolino (trampolo 'koka kāja'). (šķirklī tramplīns)
- No franču préventif 'tāds, kas novērš', kam pamatā latīņu praevenire 'apsteigt'. (šķirklī preventīvs)
- No latīņu abscessus, abscedere 'nodalīties, atdalīties, atkāpties'. (šķirklī abscess)
- No vācu Arrestant, kam pamatā latīņu arrestans, arrestantis. (šķirklī arestants)
- No franču arrie\re-garde (arrie\re 'aizmugures' un garde 'sardze, apsardze'). (šķirklī arjergards)
- No franču bécarre. (šķirklī bekars)
- No grieķu bios 'dzīve' un opsis 'redze'. (šķirklī biopsija)
- No latīņu cēdere 'atsacīties, atdot'. (šķirklī cedēt)
- No franču different, kam pamatā latīņu differens (differentis) 'atšķirīgs'. (šķirklī diferenciālvienādojums)
- No latīņu dis- (priedēklis, kas apzīmē šķiršanu, atdalīšanu, noliegšanu) un grieķu pepsis 'gremošana'. (šķirklī dispepsija)
- No lejasvācu dreien. (šķirklī dreijāt)
- No angļu directory. (šķirklī direktorijs)
- Pēc Ebolas upes nosaukuma Zairā, kur pirmo reizi tika konstatēts attiecīgais vīruss. (šķirklī ebola)
- No holandiešu vaarwater (varen 'peldēt, kustēties' un water 'ūdens'). (šķirklī fārvaters)
- No 17. gs. viesnīcas "Hotel de St. Fiacre" Parīzē nosaukuma, pie kuras atradās iznomājamo ekipāžu stāvvieta. (šķirklī fiakrs)
- No angļu phosphorescence, kam pamatā grieķu phōsphoros (phōs 'gaisma' un phoros 'nesējs'). (šķirklī fosforescence)
- No franču frire 'cept'. (šķirklī fritēt)
- No krievu губерния, kam pamatā latīņu gubernare 'vadīt, pārvaldīt'. (šķirklī guberņa)
- No latīņu conferentia, kam pamatā conferre 'sanest kopā'. (šķirklī konference)
- No itāļu cadenza, kam pamatā latīņu cadere 'krist'. (šķirklī kadence)
- No krievu каска, kam pamatā franču casque, spāņu casko 'galvaskauss; ķivere'. (šķirklī kaska)
- No latīņu sector, secere 'griezt, atdalīt'. (šķirklī sektors)
- No vācu die Krem 'krēms' un die Schnitte 'šķēle, rieciens'. (šķirklī krēmšnite)
- Jaunvārds, kas radīts no vārdkopas ļauna programmatūra kā analogs angļu malware. (šķirklī ļaunatūra)
- No vācu Puder, franču poudre, kam pamatā latīņu pulvis (pulveris) 'putekļi'. (šķirklī pūderis)
- No latīņu monstrantia (monstrare 'rādīt'). (šķirklī monstrance)
- No franču parachute (parer 'novērst' un chute 'krišana'). (šķirklī parašuts)
- No franču rendez-vous 'satikšanās'. (šķirklī randiņš)
- No jidiša rebbach 'peļņa, labums'. (šķirklī rebes)
- No latīņu rectio 'pārvaldīšana'. (šķirklī rekcija)
- No latīņu sequestrum (sequestrare 'atdalīt, atmest'). (šķirklī sekvestrs)
- No latīņu scrībere 'rakstīt'. (šķirklī skribelēt)
- No latīņu stagnare 'apstādināt' un inflatio 'uzpūšana'. (šķirklī stagflācija)
- No grieķu stereobatēs (stereos 'ciets, masīvs'). (šķirklī stereobats)
- No angļu steuerbord 'stūres borts'. (šķirklī stīrborts)
- No grieķu terebinthos 'sveķu koks jeb terpentīnkoks'. (šķirklī terpēni)
- No itāļu tremolo 'trīcošs'. (šķirklī tremolo)
- No vācu Triller, kam pamatā itāļu trillo (trillare 'šķindēt, vibrēt'). (šķirklī trilleris)
- No krievu (бюро) З(аписи) А(ктов) Г(ражданского) С(остояния) 'civilstāvokļa aktu reģistrācijas birojs'. (šķirklī zagss)
- Pēc Francijas imperatora Napoleona Bonaparta dzīvesbiedres Žozefīnes Boarnē (Joséphine Beuharnais) vārda. (šķirklī žozefīne)
- No franču baraque spāņu barraca 'kareivju telts'. (šķirklī baraka)
- No latīņu rector 'vadītājs'. (šķirklī rektors)
- No latīņu bis 'divreiz'. (šķirklī bis)
- No lejasvācu bulderen 'trokšņot; neskaidri, nepareizi runāt'. (šķirklī buldurēt)
- Latīņu abbreviatur 'lai top saīsināts' no abbreviare 'saīsināt', brevis 'īss'. (šķirklī abreviatūra)
- No latīņu absolvere 'pabeigt'. (šķirklī absolvēt)
- No latīņu abstrahere 'atvilkt, novirzīt'. (šķirklī abstrahēt)
- No angļu adapter, kam pamatā latīņu adaptare 'pielāgot, piemērot'. (šķirklī adapters)
- No latīņu adaptare 'pielāgot, piemērot'. (šķirklī adaptēt)
- No latīņu adoptare. (šķirklī adoptēt)
- No latīņu ad 'pie' un sorbere 'uzsūkt'. (šķirklī adsorbēt)
- No latīņu aggressor 'uzbrucējs, laupītājs'. (šķirklī agresors)
- No franču affaire. (šķirklī afēra)
- No franču adresse. (šķirklī adrese)
- No latīņu advocatus, advocare 'saukt palīgā'. (šķirklī advokāts)
- No angļu agglomeration, kam pamatā latīņu agglomerare 'pievienot, uzkrāt'. (šķirklī aglomerācija)
- No latīņu agglutinare 'pielīmēt'. (šķirklī aglutinīni)
- No latīņu aggregatus 'pievienots'. (šķirklī agregāts)
- No franču agression, kam pamatā latīņu aggressio 'uzbrukums'. (šķirklī agresija)
- Saīsinājums no angļu (a)cquired (i)mmune (d)eficiency (s)yndrome. (šķirklī AIDS)
- No franču actionnaire. (šķirklī akcionārs)
- No latīņu accomodare 'piemēroties'. (šķirklī akomodācija)
- No vācu Akkreditiv, kam pamatā latīņu accreditivus 'pilnvaras'. (šķirklī akreditīvs)
- No angļu acre. (šķirklī akrs)
- No franču accélérateur, kam pamatā latīņu accelerare 'paātrināt'. (šķirklī akselerators)
- No franču accessoire. (šķirklī aksesuārs)
- No vācu Akupressur, kam pamatā latīņu acus 'adata, smaile' un pressura 'uzspiešana, spiediens'. (šķirklī akupresūra)
- No vācu Akupunktur, angļu acupuncture, kam pamatā latīņu acus 'adata, smaile' un punctura 'duršana, dūriens'. (šķirklī akupunktūra)
- No grieķu allēgoria, allēgorein 'citādi pateikt'. (šķirklī alegorija)
- No grieķu allēlouia, senebreju hallūyāh 'lai slavēts Dievs'. (šķirklī aleluja)
- No itāļu allegretto. (šķirklī alegreto)
- No 9. gs. Vidusāzijas matemātiķa Al Horezmī vārda latīniskās formas Algorithmi. (šķirklī algoritms)
- No lejasvācu hāling 'bedre, caurums, āliņģis'. (šķirklī āliņģis)
- No franču ambre, kam pamatā arābu cilmes vārds. (šķirklī ambra)
- No latīņu ambitio 'godkāre'. (šķirklī ambīcijas)
- No franču embrasure. (šķirklī ambrazūra)
- No franču ambulance, kam pamatā latīņu ambulare 'staigāt'. (šķirklī ambulance)
- No latīņu amphora, grieķu amphoreus 'vāze ar divām osām'. (šķirklī amfora)
- No franču fiziķa A. M. Ampēra (Ampere) vārda. (šķirklī ampērs)
- No franču empire 'impērija'. (šķirklī ampīrs)
- No latīņu angere 'smacēt'. (šķirklī angīna)
- No latīņu animatio, animare 'atdzīvināt'. (šķirklī animācija)
- No franču antagonisme, grieķu antagōnismos; anti 'pret' un agōn 'cīņa'. (šķirklī antagonisms)
- No anorexia; an 'bez' un grieķu orexis 'apetīte'. (šķirklī anoreksija)
- No latīņu antarcticus, grieķu antarktikos 'pretējs ziemeļiem'. (šķirklī antarktisks)
- No grieķu anti 'pret'. (šķirklī anti-)
- No angļu antibiotic, franču antibiotique; no anti 'pret' un grieķu biōtikos 'derīgs dzīvei' (bios 'dzīvība'). (šķirklī antibiotikas)
- No angļu antidepressant. (šķirklī antidepresanti)
- No franču antidote, grieķu antidoton 'pretdeva'. (šķirklī antidots)
- No angļu antifreeze (anti 'pret' un to freeze 'sasalt'). (šķirklī antifrīzs)
- No latīņu antichristus, grieķu antichristos 'pret Kristu'. (šķirklī antikrists)
- No grieķu anti 'pret' un pous, podos 'kāja'. (šķirklī antipods)
- No grieķu antithesis 'pretstatīšana'. (šķirklī antitēze)
- No franču entreco^te (entre 'starp' un co^te 'riba'). (šķirklī antrekots)
- No franču entrepreneur. (šķirklī antreprenieris)
- No franču entresol. (šķirklī antresols)
- No latīņu annulare 'iznīcināt'. (šķirklī anulēt)
- No latīņu appellare 'vērsties'. (šķirklī apelēt)
- No franču apéritif, kam pamatā latīņu aperetivus (aperire 'sākt'). (šķirklī aperitīvs)
- No franču applaudir, kam pamatā latīņu ad 'pie' un plaudere 'plaukšķināt'. (šķirklī aplaudēt)
- No franču arbitre. (šķirklī arbitrs)
- No latīņu arealis, area 'laukums, platība'. (šķirklī areāls)
- No latīņu arena 'smiltis, arēna'. (šķirklī arēna)
- No grieķu archiereus 'virspriesteris'. (šķirklī arhierejs)
- No vācu Arrest, kam pamatā viduslaiku latīņu arrestum 'apcietināšana'. (šķirklī arests)
- No franču argumenter, kam pamatā latīņu arguere 'noskaidrot, pierādīt'. (šķirklī argumentēt)
- No franču arithmome\tre, kam pamatā grieķu arithmos 'skaitlis' un metron 'mērs'. (šķirklī aritmometrs)
- No franču armature, kam pamatā latīņu armatura 'bruņojums'. (šķirklī armatūra)
- No angļu arm-wrestling. (šķirklī ārmreslings)
- No latīņu articulatio, articulare 'skaidri izrunāt'. (šķirklī artikulācija)
- Latviešu valodnieku darināts termins, lai aizstātu angļu offshore. (šķirklī ārzona)
- No latīņu associare 'savienot'. (šķirklī asociēt)
- No angļu Airedale terrier (Airedale – novads Jorkšīrā, kur šī suņa šķirne tika radīta). (šķirklī erdelterjers)
- No itāļu (caffe) espresso 'izspiesta (kafija)'. (šķirklī espreso)
- No grieķu autos 'pats' un grieķu dromos 'skrejceļš'. (šķirklī autodroms)
- No franču aventure. (šķirklī avantūra)
- No franču autoritaire 'valdonīgs', kam pamatā latīņu auctoritas 'vara'. (šķirklī autoritārs)
- No senebreju Bābel, kam pamatā akadiešu bāb ili 'dieva vārti'. (šķirklī Bābele)
- No franču bayadère, portugāļu bailadeira. (šķirklī bajadēra)
- Aizguvums no latīņu baccalaureus. (šķirklī bakalaurs)
- No franču ballade, kam pamatā latīņu ballāre 'dejot'. (šķirklī balāde)
- No vācu Baldrian, kam pamatā latīņu valeriāna, valēre 'būt stipram, spēcīgam, veselam; varēt, spēt'. (šķirklī baldriāns)
- No itāļu ballerina, kam pamatā latīņu ballare 'dejot'. (šķirklī balerīna)
- No vācu balsamieren. (šķirklī balzamēt)
- No vācu Barbitursäure, kam pamatā īpašvārds Barbara un lietvārds Säure 'skābe'. (šķirklī barbitūrskābe)
- No latīņu baptismus, grieķu baptismos, baptizein 'gremdēt ūdenī; kristīt'. (šķirklī baptisti)
- No angļu barbecue, spāņu barbacoa, kam pamatā indiāņu valodas vārds ar nozīmi 'koka restes'. (šķirklī barbekjū)
- No franču bas-relief 'zems reljefs'. (šķirklī bareljefs)
- No angļu barrel 'muca'. (šķirklī barels)
- No franču barrière 'barjera, šķērslis'. (šķirklī barjera)
- No itāļu gamba 'kāja' (dare il gambetto 'aizlikt kāju priekšā'). (šķirklī gambīts)
- No itāļu basta, kam pamatā latīņu bastare. (šķirklī basta)
- G. F. Stendera jaunvārds ar nozīmi 'garša'. Pašreizējā nozīme izveidojās 19. gs. 60. gados. (šķirklī bauda)
- No senebreju behēmot. (šķirklī behemots)
- No franču belles-lettres 'skaisti burti'. (šķirklī beletristika)
- No itāļu belvedere 'skaists skats'. (šķirklī belveders)
- No franču béret. (šķirklī berete)
- No itāļu bergamotta, kam pamatā turku begarmûdī 'kunga bumbiere'. (šķirklī bergamote)
- No franču burette. (šķirklī birete)
- No franču bureaucratie, no bureau 'birojs' un grieķu kratos 'vara'. (šķirklī birokrātija)
- No franču bureau. (šķirklī birojs)
- No vācu blamieren. (šķirklī blamēt)
- 19. gs. 70. gadu jaunvārds, ko valodā ieviesis laikraksts "Baltijas Vēstnesis", pirmo reizi vārdnīcā reģistrēts 1880. gadā. (šķirklī greizsirdība)
- No vācu bohren. (šķirklī borēt)
- No franču bravoure 'drosme'. (šķirklī bravūra)
- No angļu break-dancing. (šķirklī breiks)
- No franču breloque. (šķirklī breloks)
- No latīņu brevarum, brevis 'īss'. (šķirklī breviārs)
- No franču brochure. (šķirklī brošūra)
- No vācu bugsieren. (šķirklī buksēt)
- No vācu Bumbeere. (šķirklī bumbieris)
- No itāļu buttare 'sviest' un fuori 'uz āru, ārā'. (šķirklī butaforija)
- Pēc Spānijas pilsētas Heresas (Jerez) nosaukuma, kuras apvidū sākotnēji šis vīns tika ražots. (šķirklī heress)
- No latīņu celebrare. (šķirklī celebrēt)
- No latīņu censere 'novērtēt'. (šķirklī cenzēt)
- No grieķu cholē 'žults' un stereos 'ciets'. (šķirklī holesterīns)
- No vācu Zerehne, kam pamatā latīņu syringa, grieķu syrinx 'niedres stabule, niedre'. (šķirklī ceriņi)
- No vācu Zigarette, franču cigarette (deminutīvs no cigare). (šķirklī cigarete)
- No franču cigare, spāņu cigarro, kas, domājams, cēlies no maiju sik'ar 'smēķēšana'. (šķirklī cigārs)
- No latīņu cichorea. (šķirklī cigoriņš)
- No vācu Zypresse, kam pamatā latīņu cupressus. (šķirklī ciprese)
- No latīņu citatum, citare 'piesaukt, nosaukt'. (šķirklī citāts)
- No franču izgudrotāja L. Ž. M. Dagēra (Daguerre) vārda un grieķu typos 'nospiedums'. (šķirklī dagerotipija)
- Pēc angļu zinātnieka Dž. Daltona (J. Dalton) vārda, kas pirmoreiz aprakstījis šos redzes traucējumus, jo pats ar tiem slimojis. (šķirklī daltonisms)
- No vācu Dambrett 'dāmu galds'. (šķirklī dambrete)
- No ķīniešu dao '(pareizais) ceļš'. (šķirklī dao)
- No latīņu datum 'dotais', dare 'dot'. (šķirklī dati)
- No franču débarcadére. (šķirklī debarkaders)
- No franču debatre 'strīdēties'. (šķirklī debatēt)
- No latīņu debere 'vajadzēt'. (šķirklī debitīvs)
- No latīņu deflare 'nopūst'. (šķirklī deflācija)
- No franču dégustation, kam pamatā latīņu degustare 'nogaršot, nobaudīt'. (šķirklī degustācija)
- No franču déguster, kam pamatā latīņu degustare 'nogaršot'. (šķirklī degustēt)
- No latīņu degeneratus, kam pamatā latīņu degenerare 'izdzimt, izvirst'. (šķirklī deģenerāts)
- No latīņu degenerare 'izdzimt, izvirst'. (šķirklī deģenerēties)
- No de iure 'tiesiski'. (šķirklī de iure)
- No latīņu declamare 'vingrināties daiļrunā'. (šķirklī deklamēt)
- No latīņu declarare 'paziņot'. (šķirklī deklarēt)
- No latīņu decanus 'desmit cilvēku grupas vadītājs' (senās Romas armijā 'desmit kareivju priekšnieks'). (šķirklī dekāns)
- No franču décoration 'izgreznojums', kam pamatā latīņu decorare 'izgreznot, izrotāt'. (šķirklī dekorācija)
- No franču décorer, kam pamatā latīņu decorare 'rotāt'. (šķirklī dekorēt)
- No franču décor, kam pamatā latīņu decorare 'rotāt'. (šķirklī dekors)
- No franču décret, kam pamatā latīņu decretum 'lēmums'. (šķirklī dekrēts)
- No latīņu declinare. (šķirklī deklinēt)
- No latīņu delegare 'uzdot'. (šķirklī deleģēt)
- No franču délimitation, kam pamatā latīņu de- un limitare 'robeža, robežlīnija'. (šķirklī delimitācija)
- No viduslejasvācu delveren 'pļāpāt, kliegt, lamāt', kas latviešu valodā ienācis 17. gs. (šķirklī delverēties)
- No latīņu demonstrare 'vērst uzmanību'. (šķirklī demonstrēt)
- No franču dénaturer. (šķirklī denaturēt)
- No latīņu denuntiare 'paziņot'. (šķirklī denuncēt)
- No franču depilation, kam pamatā latīņu depilare 'izraut matus'. (šķirklī depilācija)
- No latīņu deponere 'nolikt drošībā'. (šķirklī deponēt)
- No latīņu déportare. (šķirklī deportēt)
- No angļu depressant, kam pamatā depressare 'nomākt, nospiest'. (šķirklī depresanti)
- No latīņu depressio 'nospiestība, nomāktība'. (šķirklī depresija)
- No franču détoner, kam pamatā latīņu detonare 'nodārdēt'. (šķirklī detonēt)
- No latīņu distillare, destillare, kam pamatā ir de- 'lejā' un stillare 'pilēt'. (šķirklī destilēt)
- No latīņu determinare 'norobežot, noteikt'. (šķirklī determinēt)
- No latīņu destructivus, kam pamatā destruere 'postīt, ārdīt'. (šķirklī destruktīvs)
- No franču détonation, kam pamatā latīņu detonare 'nodārdēt'. (šķirklī detonācija)
- No vācu devalvieren, kam pamatā franču vārds. (šķirklī devalvēt)
- No latīņu desertare, desertus. (šķirklī dezertēt)
- No krievu дежурить, kam pamatā franču être du jour 'dienas-'. (šķirklī dežurēt)
- No vācu diagnostizieren, kam pamatā latīņu diagnoscere. (šķirklī diagnosticēt)
- No grieķu diaita 'dzīvesveids, uztura režīms'. (šķirklī diēta)
- No vācu Differential, kam pamatā latīņu differentia 'atšķirība'. (šķirklī diferenciālis)
- No franču diphtongue, kam pamatā grieķu diphthoggos (grieķu – di(s) 'divreiz, divkārt' un phthoggos 'skaņa, balss'). (šķirklī diftongizēties)
- No vācu diffundieren, kam pamatā latīņu fundere 'liet'. (šķirklī difundēt)
- No latīņu dictare 'diktēt'. (šķirklī diktēt)
- No vācu Diktaphon, kam pamatā latīņu dictare 'diktēt' un grieķu phōnē 'skaņa, runa'. (šķirklī diktofons)
- No grieķu dilēmma (di(s) 'divreiz' un lēmma 'pieņēmums'). (šķirklī dilemma)
- No grieķu di(s) 'divreiz' un logos 'vārds, jēdziens'. (šķirklī diloģija)
- No franču, itāļu dilettante 'mākslu mīlošs', kam pamatā dilettare 'baudīt, sajūsmināties'. (šķirklī diletants)
- No franču dynamométre, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks' un metron 'mērs'. (šķirklī dinamometrs)
- No franču dioptrie, latīņu dioptra, kam pamatā grieķu di 'cauri' un optos 'redzams'. (šķirklī dioptrija)
- No vācu Dipol, kam pamatā grieķu di(s) 'divreiz' un polos 'pols'. (šķirklī dipols)
- No latīņu directio. (šķirklī direkcija)
- No franču directive, kam pamatā latīņu dirigere 'virzīt'. (šķirklī direktīva)
- No franču directorat. (šķirklī direktorāts)
- No latīņu director 'valdnieks, pārvaldītājs', no dirigere 'vadīt'. (šķirklī direktors)
- No vācu Dirigent, kam pamatā ir latīņu dirigere 'vadīt'. (šķirklī diriģents)
- No vācu diskontieren, kam pamatā itāļu (di)scontare. (šķirklī diskontēt)
- No franču discretio. (šķirklī diskreditēt)
- No franču directrice. (šķirklī direktrise)
- No latīņu dissidens (dissidentis) 'tāds, kas nepiekrīt, runā pretī'. (šķirklī disidents)
- No latīņu discretus 'atdalīts'. (šķirklī diskrēts)
- No latīņu discutere 'aplūkot, izpētīt'. (šķirklī diskusija)
- No latīņu discutere 'aplūkot, izpētīt'. (šķirklī diskutēt)
- No franču dispensaire, dispenser 'izdalīt; atbrīvot, izglābt'. (šķirklī dispansers)
- No latīņu dissimilare 'padarīt nevienādu'. (šķirklī disimilācija)
- No latīņu disputare 'apspriest, strīdēties'. (šķirklī disputs)
- No franču documentaire, kam pamatā latīņu documentum 'pierādījums'. (šķirklī dokumentārs)
- No latīņu docere 'mācīt'. (šķirklī docētājs)
- No latīņu donare 'dāvināt, ziedot'. (šķirklī donors)
- Veidots no grieķu dosis 'deva' un metreō 'mērīju'. (šķirklī dozimetrs)
- No angļu dreads. (šķirklī dredi)
- No lejasvācu drell. (šķirklī drellis)
- No franču dresser. (šķirklī dresēt)
- No angļu dressing. (šķirklī dresings)
- No lejasvācu drelle, zviedru träl 'vergs'. (šķirklī drellis)
- No latviešu redz. (šķirklī edz)
- No grieķu ephēmeros 'viendienas, ātri pārejošs'. (šķirklī efemers)
- No grieķu euphoria (eu 'labi' un pherein 'panest'). (šķirklī eiforija)
- No latīņu excerpere 'izrakstīt'. (šķirklī ekscerpēt)
- No franču existence, kam pamatā latīņu existere 'rasties, izcelties'. (šķirklī eksistence)
- No franču exister, kam pamatā latīņu existere 'rasties, izcelties'. (šķirklī eksistēt)
- No angļu excavator, kam pamatā latīņu excavare 'izdobt'. (šķirklī ekskavators)
- No latīņu excrementum. (šķirklī ekskrementi)
- No franču exorcisme, kam pamatā baznīcas latīņu exorcizare. (šķirklī eksorcisms)
- No latīņu explicare. (šķirklī eksplicēt)
- No vācu explodieren, kam pamatā latīņu explodere 'plaukšķinot padzīt no skatuves'. (šķirklī eksplodēt)
- No franču expert, kam pamatā latīņu expertus 'pieredzējis'. (šķirklī eksperts)
- No vācu Expeditor, kam pamatā latīņu expedire 'nosūtīt'. (šķirklī ekspeditors)
- No latīņu exponere 'parādīt apskatei'. (šķirklī eksponēt)
- No latīņu expressio 'izteiksme'. (šķirklī ekspresija)
- No franču expressionisme, expression 'izteiksme, izpausme'. (šķirklī ekspresionisms)
- No angļu express, kam pamatā latīņu expressus 'pastiprināts'. (šķirklī ekspresis)
- No latīņu exportare. (šķirklī eksportēt)
- No angļu export, kam pamatā latīņu exportare 'izvest'. (šķirklī eksports)
- No latīņu ekstrahere 'izvilkt'. (šķirklī ekstrahēt)
- No latīņu extractio (extrahere 'izvilkt'). (šķirklī ekstrakcija)
- No franču extraversion, kam pamatā extra un latīņu vertere 'pagriezt'. (šķirklī ekstraversija)
- No franču expressioniste. (šķirklī ekspresionists)
- No franču expressif. (šķirklī ekspresīvs)
- No franču extrémisme, kam pamatā latīņu extremus 'galējs'. (šķirklī ekstrēmisms)
- No vācu Extremität, kam pamatā latīņu extremitas (extremitatis) 'gals, galējā robeža'. (šķirklī ekstremitāte)
- No krievu экстремальный, kam pamatā latīņu extremus 'galējs'. (šķirklī ekstremāls)
- No latīņu extremus 'galējs'. (šķirklī ekstrēms)
- No vācu Elektrokarren. (šķirklī elektrokārs)
- No latīņu elevator 'tas, kas paceļ' (elevare 'pacelt'). (šķirklī elevators)
- No latīņu emblema 'ciļņots greznojums', grieķu emblēma 'iestarpinājums'. (šķirklī emblēma)
- No franču émissaire, kam pamatā latīņu emissarius 'sūtītais'. (šķirklī emisārs)
- No latīņu emittere 'izlaist'. (šķirklī emitēt)
- No franču émotion, kam pamatā latīņu emovere 'satraukt, saviļņot'. (šķirklī emocijas)
- No grieķu empeiria 'pieredze'. (šķirklī empīrija)
- No franču empirisme, kam pamatā grieķu empeiria 'pieredze'. (šķirklī empīrisms)
- No vācu emulgator, pamatā latīņu emulgere 'slaukt'. (šķirklī emulgators)
- No zviedru öre. (šķirklī ēra)
- No latīņu erectio. (šķirklī erekcija)
- No latīņu eremita, grieķu erēmitēs, erēmos 'vientuļš'. (šķirklī eremīts)
- No viduslejasvācu trosse, kam pamatā viduslaiku latīņu tortiare 'savīt'. (šķirklī trose)
- No franču éroder, kam pamatā ir latīņu erodere 'izgrauzt, saēst'. (šķirklī erodēt)
- No esperanto valodas izveidotāja L. Zamenhofa pseidonīma Esperanto 'cerošs', kam pamatā latīņu sperare 'cerēt'. (šķirklī esperanto)
- No franču escadre. (šķirklī eskadra)
- No latīņu expandere 'izstiept'. (šķirklī espanders)
- No viduslejasvācu erren 'dusmoties'. (šķirklī erroties)
- No franču étagère. (šķirklī etažere)
- No latīņu evacuare 'iztukšot'. (šķirklī evakuēt)
- No latīņu fabricare. (šķirklī fabricēt)
- No angļu file 'kartotēka, reģistrs'. (šķirklī fails)
- No latīņu falsificare. (šķirklī falsificēt)
- No grieķu phantasma 'spoks' un agoreuo 'runāju'. (šķirklī fantasmagorija)
- No grieķu pharisaioi, kam pamatā senebreju pārūš 'atdalīts, atsevišķs'. (šķirklī farizejs)
- No latīņu fascinare 'apburt, apvārdot'. (šķirklī fascinēt)
- No latīņu foederare 'nostiprināt ar savienību'. (šķirklī federācija)
- No latīņu fermentum (fervēre 'vārīties'). (šķirklī ferments)
- No angļu Federal Bureau of Investigation (FBI). (šķirklī FIB)
- No franču filtre, kam pamatā viduslaiku latīņu filtrum. (šķirklī filtrs)
- No vācu Furnieren. (šķirklī finieris)
- No vācu Führer 'vadonis'. (šķirklī fīrers)
- No itāļu firma, kam pamatā latīņu firmare 'apstiprināt, parakstīt'. (šķirklī firma)
- No vācu Phytonzide, kam pamatā grieķu phyton 'augs' un latīņu caedere 'nokaut'. (šķirklī fitoncīdi)
- No latīņu flexio 'liekšana, pāreja'. (šķirklī fleksija)
- No vācu Florett, franču fleuret. (šķirklī florete)
- No latīņu fluere 'tecēt'. (šķirklī fluors)
- No franču fondue (fondre 'kausēt'). (šķirklī fondī)
- No latīņu formare. (šķirklī formēt)
- No franču frégate, itāļu fregata. (šķirklī fregate)
- No franču frequence, kam pamatā latīņu frequentia 'biežums'. (šķirklī frekvence)
- No angļu tirdzniecības nosaukuma Freon. (šķirklī freons)
- No itāļu fresco 'svaigs'. (šķirklī freska)
- No austriešu zinātnieka Z. Freida (S. Freud, 1856–1939) uzvārda. (šķirklī freidisms)
- No angļu feldmaršala Džona Frenča (J. French, 1952–1925) uzvārda. (šķirklī frencis)
- No angļu freak bike. (šķirklī frīkbaiks)
- No latīņu frictio, fricare 'berzēt'. (šķirklī frikcija)
- No angļu free-style. (šķirklī frīstails)
- No franču frisure. (šķirklī frizūra)
- No grieķu phthisis 'dilonis' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī ftiziatrija)
- No latīņu fungus 'sēne' un caedere 'nonāvēt'. (šķirklī fungicīdi)
- No franču funiculaire, kam pamatā latīņu funiculus 'virve'. (šķirklī funikulieris)
- No franču fourniture (fournir 'piegādāt, gādāt'). (šķirklī furnitūra)
- No itāļu furore, kam pamatā latīņu furor 'trakums'. (šķirklī furors)
- No vācu Fuhre. (šķirklī fūre)
- No itāļu carabiniere. (šķirklī karabinieris)
- 20. gs. 30. gadu jaunvārds, ko lietoja J. Veselis kā sinonīmu vārdam gaiss. Pašreizējā nozīme no 20. gs. 50. gadiem. (šķirklī gaisotne)
- No itāliešu caricatura, caricare 'pārspīlēt'. (šķirklī karikatūra)
- No grieķu gala (galaktos) 'piens' un metreō 'mērīju'. (šķirklī galaktometrs)
- No vācu Gallert, kam pamatā latīņu gelare 'sasaldēt'. (šķirklī galerts)
- No vācu Garnitur, franču garniture. (šķirklī garnitūra)
- J. Alunāna 1857. g. no vārda gars darinātais atvasinājums garinieks 'reliģiskā kulta kalpotājs' valodā neieviesās, tā vietā "Baltijas Vēstnesī" sāka lietot no vārda garīgs atvasināto garīgnieks, ko vēlāk aizstāja forma garīdznieks. (šķirklī garīdznieks)
- Saīsinājums no angļu Great Britain pound. (šķirklī GBP)
- No franču gélatine 'želatīns'. Lietojumā dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar garo patskani ē: gēls, taču no latviešu valodas pareizrakstības viedokļa tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī gels)
- No vācu Genozid, kam pamatā grieķu genos 'dzimta, cilts' un latīņu caedere 'nogalināt'. (šķirklī genocīds)
- No grieķu gēras 'vecums' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī geriatrija)
- No franču guêtres. (šķirklī getras)
- No grieķu glaukōma, no glaukos 'zilganzaļš', jo dažreiz slimnieka acs zīlītei ir zaļgana nokrāsa. (šķirklī glaukoma)
- No vācu glasieren. (šķirklī glazēt)
- No latīņu glorificare. (šķirklī glorificēt)
- No vācu Glutaminsäure, kam pamatā latīņu gluten 'līme' un amīns. (šķirklī glutamīnskābe)
- No franču gaufrer, gaufre 'vafele'. (šķirklī gofrēt)
- No latīņu Goliath, kam pamatā senebreju golyat. (šķirklī Goliāts)
- No itāļu gondoliere. (šķirklī gondoljers)
- No latīņu graduare. (šķirklī graduēt)
- No franču gravure. (šķirklī gravīra)
- No angļu greyhound. LZA Terminoloģijas komisija 25.07.2005. par šīs suņu šķirnes nosaukumu ir apstiprinājusi angļu kurts vai angļu vējasuns, tāpēc anglicismu greihaunds latviešu valodā nevajadzētu lietot. (šķirklī greihaunds)
- No franču grendier (grenade 'granāta'), jo sākotnēji grenadieris bija kareivis, kas apbruņots ar granātām un apmācīts to mešanā. (šķirklī grenadieris)
- No vācu Greif, kam pamatā latīņu gryphus. (šķirklī grifs)
- No latīņu generare 'dzemdēt, radīt'. (šķirklī ģenerēt)
- No grieķu gē 'zeme' un metrein 'mērīt'. (šķirklī ģeometrija)
- No viduslejasvācu, lejasvācu geren. (šķirklī ģērēt)
- No viduslaiku latīņu habilitare 'pierādīt spējas'. (šķirklī habilitēt)
- No grieķu hebraios 'ebrejs'. (šķirklī hebraistika)
- No franču hectare. (šķirklī hektārs)
- No grieķu hēlios 'saule', jo šis elements pirmoreiz tika atklāts Saules spektrā. (šķirklī hēlijs)
- No franču hélicoptère, kam pamatā grieķu helix (helikos) 'virpulis' un pteron 'spārns'. (šķirklī helikopters)
- No grieķu hieroglyphikos 'hieroglifu' (hieros 'svēts' un glyphē 'gravējums, grebums'). (šķirklī hieroglifs)
- No grieķu hippodromos, kura pamatā hippos 'zirgs' un dromos 'skrejceļš; skriešana'. (šķirklī hipodroms)
- No grieķu cheir 'roka' un manteia 'zīlēšana, pareģošana'. (šķirklī hiromantija)
- No grieķu historia 'vēsture' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī historiogrāfija)
- No latīņu historia 'vēsture'. (šķirklī historisms)
- No kādreizējā šīs valsts nosaukuma Holande. (šķirklī holandieši)
- No grieķu choreia 'deja'. (šķirklī horeja)
- No grieķu choreia 'deja' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī horeogrāfija)
- No vācu hospitalisieren. (šķirklī hospitalizēt)
- No vācu chromieren, kam pamatā ķīmiskā elementa nosaukums chromium 'hroms'. (šķirklī hromēt)
- No vācu Humoreske. (šķirklī humoreska)
- No vācu Hut 'cepure'. (šķirklī hūte)
- No grieķu Ibēres 'spānieši'. (šķirklī ibēri)
- No viduslaiku latīņu identificare 'uzskatīt par vienādiem'. (šķirklī identificēt)
- No latīņu correctio. (šķirklī korekcija)
- No latīņu correctivus. (šķirklī korektīva)
- No latīņu ignorare 'nezināt'. (šķirklī ignorēt)
- No franču igrec 'grieķu i'. (šķirklī igreks)
- No latīņu valodas illustrare 'izskaidrot, attēlot'. (šķirklī ilustrēt)
- No angļu import, kam pamatā latīņu importare 'ienest'. (šķirklī imports)
- No latīņu imperare 'pavēlēt'. (šķirklī imperatīvs)
- No angļu to implant, kam pamatā latīņu implantare 'iestādīt'. (šķirklī implantēt)
- No vācu imponieren, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī imponēt)
- No latīņu impregnare. (šķirklī impregnēt)
- No itāļu impresario. (šķirklī impresārijs)
- No franču impression 'iespaids'. (šķirklī impresija)
- No franču impressionisme, impression 'iespaids'. (šķirklī impresionisms)
- No itāļu improvvisazione, latīņu improvisus 'neparedzēts'. (šķirklī improvizācija)
- No itāļu improvvisatore. (šķirklī improvizators)
- No latīņu inaugurare 'iesvētīt, iesākt'. (šķirklī inaugurācija)
- No latīņu inductor, inducare 'ierosināt'. (šķirklī induktors)
- No vācu infizieren, kam pamatā latīņu inficere. (šķirklī inficēt)
- No latīņu in 'iekšā' un filtrare 'izsūkties cauri'. (šķirklī infiltrācija)
- No latīņu informare 'izveidot priekšstatu par kaut ko'. (šķirklī informēt)
- No latīņu ingrediens, ingredientis 'ienākošs'. (šķirklī ingredients)
- No latīņu infarctus 'piebāzts', infarcīre 'bāzt iekšā'. (šķirklī infarkts)
- No latīņu inhalore 'ieelpot'. (šķirklī inhalācija)
- No franču initiative, kam pamatā latīņu initiare 'sākt, sākties'. (šķirklī iniciatīva)
- No latīņu incubare 'perēt'. (šķirklī inkubators)
- No latīņu Iesus Nazarenus Rex Iudacorum. (šķirklī INRI)
- No latīņu insectum 'kukainis' un caedere 'nonāvēt'. (šķirklī insekticīds)
- No latīņu insolare. (šķirklī insolācija)
- No latīņu inspicere 'ieskatīties, novērot'. (šķirklī inspicēt)
- No latīņu inspirare. (šķirklī inspirēt)
- No viduslaiku latīņu installare. (šķirklī instalēt)
- No latīņu injicere 'iemest'. (šķirklī injicēt)
- No latīņu instruere 'celt, mācīt'. (šķirklī instruēt)
- No insultus, latīņu insultare 'ielēkt'. (šķirklī insults)
- No latīņu integrare 'atjaunot, sakārtot'. (šķirklī integrēt)
- No latīņu interesse 'būt klāt, piedalīties'. (šķirklī interese)
- No angļu interference. (šķirklī interference)
- No latīņu interjectio 'iemetums, iespraudums' (intericere 'iemest starpā'). (šķirklī interjekcija)
- No latīņu interpretatio. (šķirklī interpretācija)
- No latīņu interpretari 'izskaidrot, iztulkot'. (šķirklī interpretēt)
- No angļu interview, franču entrevue. (šķirklī intervija)
- No viduslaiku latīņu intoxicare 'saindēt'. (šķirklī intoksikācija)
- No latīņu intonatio, intonare 'skaļi izrunāt'. (šķirklī intonācija)
- No viduslaiku latīņu intonare. (šķirklī intonēt)
- No franču interpréte, kam pamatā latīņu interpres 'tulks, izskaidrotājs'. (šķirklī interprets)
- No latīņu introspectare 'ielūkoties'. (šķirklī introspekcija)
- No franču introversion, kam pamatā latīņu introvertere (intro 'iekšā' un vertere 'pagriezt'). (šķirklī introversija)
- Saīsinājumā no angļu Internet Protocol (Address). (šķirklī IP)
- No latīņu introducere 'ieviest, izplatīt'. (šķirklī introducēt)
- No franču yperite (pēc Beļģijas pilsētas Ipras nosaukuma, kur vācu karaspēks 1917. gadā pirmo reizi lietoja šo kaujasvielu). (šķirklī iprīts)
- No latīņu irradiare 'spīdēt, apstarot'. (šķirklī iradiācija)
- No viduslaiku latīņu irrealis 'nereāls'. (šķirklī ireāls)
- No viduslaiku latīņu irregularis. (šķirklī iregulārs)
- No senebreju ibhrī 'kāds no pretējā krasta, iebraucējs'. (šķirklī ivrits)
- No ebreju Yiśrāʾēl. (šķirklī izraēlieši)
- Aizguvums no viduslejasvācu ja. Reliģiskajos tekstos un ceremonijās lietots jau 16. gs., bet runātajā latviešu valodā īsteni iesakņojās tikai 19. gs. vidū. (šķirklī jā)
- No vācu Johannisbeere. 17. gs. lieto formu jānbēre, bet 18. gs. jau jāņogas, Jāņu ogas. (šķirklī jāņogas)
- No apzīmējuma "Jaunā Latvija", ko kustības pretinieki nicīgi tai piedevēja pēc analoģijas ar Vācijas revolucionāro biedrību "Jaunā Vācija" (1834–1850). (šķirklī jaunlatvieši)
- No senebreju jehowā 'jūdu dievs'. (šķirklī jehovieši)
- No vācu jüdisch 'ebreju'. (šķirklī jidišs)
- No latīņu iubilacus (annus) 'jubilejas gads', kam pamatā senebreju yôvēl 'auna raga taure', ar kuru tika pasludinātas svinības. (šķirklī jubileja)
- No latīņu Judaismus, grieķu Ioudaismos (Ioudaios 'ebrejs'). (šķirklī jūdaisms)
- No seno romiešu dievietes, precēto sieviešu aizbildnes Junonas vārda. (šķirklī jūnijs)
- No latīņu cabala, cabbala, kam pamatā senebreju kabbalah 'tradīcija'. (šķirklī kabala)
- No franču cabaret. (šķirklī kabarē)
- No franču cadastre, itāļu catast(r)o 'nodokļu saraksts', kam pamatā grieķu katastichon 'saraksts, lapa'. (šķirklī kadastrs)
- No franču cadre(s). (šķirklī kadrs)
- No franču cadre, kam pamatā latīņu quadrus 'četrstūrains'. (šķirklī kadrs)
- No franču calandre. (šķirklī kalandrs)
- No viduslaiku latīņu calcinare 'pārvērst par kaļķi'. (šķirklī kalcinēt)
- No franču calendrer 'velmēt, gludināt'. (šķirklī kalandrēt)
- No vietvārda Kalifornija (ASV), kur tas pirmo reizi mākslīgi iegūts. (šķirklī kalifornijs)
- No latīņu calculare 'rēķināt'. (šķirklī kalkulators)
- No franču calibre. (šķirklī kalibrs)
- No latīņu calculare 'rēķināt'. (šķirklī kalkulēt)
- No franču calorifère, kam pamatā latīņu calor 'siltums, karstums' un ferre 'nest'. (šķirklī kalorifers)
- No latīņu camelus, grieķu kamēlos, kam pamatā senebreju gāmāl. (šķirklī kamielis)
- No lejasvācu kamsōl, franču camisole, kam pamatā latīņu camisia 'krekls'. (šķirklī kamzolis)
- No vācu Kanzel, kam pamatā latīņu cancelli 'režģis, nožogojums'. (šķirklī kancele)
- No vācu Kanzlei, kam pamatā latīņu cancelli 'režģis, nožogojums'. (šķirklī kanceleja)
- No franču candélabre, kam pamatā latīņu candela 'svece'. (šķirklī kandelabrs)
- No vācu kandidieren, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kandidēt)
- No franču cannelle, kam pamatā latīņu canna 'caurule, niedre'. (šķirklī kanēlis)
- No latīņu canna 'niedre'. (šķirklī kanna)
- No franču capituler, kam pamatā viduslaiku latīņu capitulare 'vienoties zināmos punktos'. (šķirklī kapitulēt)
- No senebreju qarā'îm 'rakstu pratēji'. (šķirklī karaīmi)
- No vācu Karat, itāļu carato, kam pamatā arābu valodas vārds. Cilme tiek saistīta ar Vidusjūras apgabalā augošās ceretonijas [Ceratonia] pākšu sēklām, kas ilgi saglabā savu svaru un senatnē lietotas par atsvariem. (šķirklī karāts)
- No franču carreau 'četrstūris'. (šķirklī kāravs)
- No franču carburateur, kam pamatā carburer 'sadedzināt'. (šķirklī karburators)
- No itāliešu caricare 'pārspīlēt'. (šķirklī kariķēt)
- No franču carrière 'akmeņlauztuve'. (šķirklī karjers)
- Aizguvums no lietuviešu kareivis – J. Alunāna ieteikts vārds (1860). (šķirklī kareivis)
- No itāliešu carnevale, kam pamatā latīņu carnem levare 'atņemt gaļu'. (šķirklī karnevāls)
- No franču carrière, itāliešu carriera 'skriešana'. (šķirklī karjera)
- No vācu Karotin, kam pamatā latīņu carota 'burkāns' (pirmo reizi atrasts burkānos). (šķirklī karotīns)
- No angļu cart 'ratiņi, mikroautomobilis' un grieķu dromos 'skrejceļš'. (šķirklī kartodroms)
- No vācu Kassier, itāļu cassiere, cassa 'kase'. (šķirklī kasieris)
- No franču cascade, itāļu cascata, cascare 'krist'. (šķirklī kaskāde)
- No franču cavalier, itāļu cavaliere 'jātnieks, bruņinieks'. (šķirklī kavalieris)
- No angļu cybernetics, kam pamatā grieķu kybernētēs 'stūresvīrs, vadītājs'. (šķirklī kibernētika)
- No angļu cyborg, abreviatūra no cyb(er-) un org(anism). (šķirklī kiborgs)
- No ebreju kippāh. (šķirklī kips)
- No vācu klären. (šķirklī klārēt)
- No franču classification, kam pamatā latīņu clasis 'grupa; klase' un facere 'darīt; taisīt'. (šķirklī klasifikācija)
- No latīņu coagulatio 'sarecēšana, sacietēšana'. (šķirklī koagulācija)
- No latīņu codificatio (codex un facere 'darīt, taisīt'). (šķirklī kodificēt)
- No franču coexsistence, kam pamatā latīņu coexsistere 'pastāvēt līdzās'. (šķirklī koeksistence)
- No latīņu cohaerentio 'saistījums, sakars'. (šķirklī koherence)
- No franču mousseline, itāļu musalino, pēc Mosulas pilsētas nosaukuma, kur šis audums pirmoreiz austs. (šķirklī muslīns)
- No grieķu kolon 'resnā zarna'. (šķirklī kolīts)
- No latīņu colorare. (šķirklī kolorēt)
- No itāļu commando 'pavēle', kam pamatā latīņu commandare 'uzticēt, uzdot'. (šķirklī komanda)
- No vācu Kombinatorik, kam pamatā latīņu combinare 'savienot'. (šķirklī kombinatorika)
- No latīņu combinare 'savienot'. (šķirklī kombinēt)
- No latīņu combinare 'savienot'. (šķirklī kombinatorisks)
- No latīņu combinare 'savienot'. (šķirklī kombinators)
- No latīņu comoedia, grieķu kōmōidia (kōmos 'jautra drūzma, dzīres' un ōidē 'dziesma'). (šķirklī komēdija)
- No franču commissaire, kam pamatā latīņu commissarius 'pilnvarotais'. (šķirklī komisārs)
- No franču commissionaire, kam pamatā latīņu commissio 'uzdevums'. (šķirklī komisionārs)
- No angļu committee, kam pamatā latīņu committere 'nodot rīcībā, uzticēt'. (šķirklī komiteja)
- No angļu commodore. (šķirklī komodors)
- No vācu Kompaß, kam pamatā itāļu compasso 'cirkulis' (compassare 'mērīt soļiem'). (šķirklī kompass)
- No franču compensateur, kam pamatā latīņu compensare 'līdzsvarot, atlīdzināt'. (šķirklī kompensators)
- No latīņu compensare. (šķirklī kompensēt)
- No latīņu compilatio, compilare 'laupīt; piesavināties, izmantot'. (šķirklī kompilācija)
- No latīņu compilare 'laupīt, piesavināties'. (šķirklī kompilēt)
- No angļu computer, kam pamatā latīņu computare 'skaitīt, rēķināt'. (šķirklī kompjūters)
- No latīņu complicare 'salocīt'. (šķirklī komplicēt)
- No latīņu componere 'salikt kopā, sastādīt'. (šķirklī komponēt)
- No franču compresse, kam pamatā latīņu compressus 'saspiests'. (šķirklī komprese)
- No latīņu compressio. (šķirklī kompresija)
- No latīņu compressare, comprimere 'saspiest'. (šķirklī kompresors)
- No franču compromettre. (šķirklī kompromitēt)
- No vācu Komturei. (šķirklī komturija)
- No franču complementaire 'papildu', kam pamatā latīņu complementarius 'papildu'. (šķirklī komplementārs)
- No angļu communicate, kam pamatā latīņu communicare 'sarunāties, dalīties domās'. (šķirklī komunicēt)
- No vācu Komponist, kam pamatā latīņu componere 'likt kopā'. (šķirklī komponists)
- No vācu Kommutator, kam pamatā latīņu commutare 'mainīt, pārmainīt'. (šķirklī komutators)
- No latīņu camisia 'krekls'. (šķirklī komža)
- No franču concentrer. (šķirklī koncentrēt)
- No latīņu conceptio 'uztvere'. (šķirklī koncepcija)
- No itāļu concertare. (šķirklī koncertēt)
- No vācu Kondensator, kam pamatā latīņu condensare 'sablīvēt'. (šķirklī kondensators)
- No latīņu condensare. (šķirklī kondensēt)
- No vācu Kondensor, kam pamatā latīņu condensare 'sablīvēt'. (šķirklī kondensors)
- No vācu Konditor, kam pamatā latīņu condire 'pielikt garšvielas, ievārīt'. (šķirklī konditors)
- No vācu Konditorei. (šķirklī konditoreja)
- No vācu Konfekt, itāļu confetto, kam pamatā latīņu conficere 'pagatavot'. (šķirklī konfekte)
- No latīņu confirmare 'apstiprināt'. (šķirklī konfirmēt)
- No latīņu confiscare. (šķirklī konfiscēt)
- No franču confrontation, kam pamatā latīņu con 'kopā' un frons (frontis) 'piere'. (šķirklī konfrontācija)
- No latīņu congregatio 'apvienība; biedrošanās, biedriskums'. (šķirklī kongregācija)
- No latīņu congressus 'satikšanās, sapulce'. (šķirklī kongress)
- No latīņu conjugare 'saistīt, savienot'. (šķirklī konjugēt)
- No franču conférencier 'referents, lektors'. (šķirklī konferansjē)
- No latīņu concretus 'biezs, ciets'. (šķirklī konkrēts)
- No vācu Konjunktur, kam pamatā latīņu conjungere 'savienot, saistīt'. (šķirklī konjunktūra)
- No angļu congressman. (šķirklī kongresmenis)
- No latīņu concordatum (concordare 'būt vienprātīgiem, saskanēt'). (šķirklī konkordāts)
- No latīņu concubina (concubare 'gulēt klāt'). (šķirklī konkubīne)
- No vācu Konkurrent, kam pamatā latīņu concurrere 'skriet kopā uz vienu mērķi'. (šķirklī konkurents)
- No vācu Konkurrenz, kam pamatā latīņu concurrentia (concurrere 'kopā skriet uz vienu mērķi'). (šķirklī konkurence)
- No latīņu concrementum 'saaugums'. (šķirklī konkrementi)
- No angļu, franču connotation, kam pamatā viduslaiku latīņu connotare 'papildus apzīmēt'. (šķirklī konotācija)
- No latīņu consecrāre. (šķirklī konsekrēt)
- No latīņu conservare 'glabāt, sargāt'. (šķirklī konservēt)
- No franču conserves, kam pamatā latīņu conservare 'saglabāt'. (šķirklī konservi)
- No vācu konspektieren, kam pamatā latīņu conspectus. (šķirklī konspektēt)
- No latīņu conspiratio 'saskaņa, vienprātība; sazvērestība'. (šķirklī konspirācija)
- No latīņu constitutio (constituere 'nodibināt, noteikt'). (šķirklī konstitūcija)
- No latīņu constituere 'noteikt'. (šķirklī konstituēt)
- No latīņu construere. (šķirklī konstruēt)
- No latīņu consultare 'apspriesties'. (šķirklī konsultēt)
- No angļu consummation, kam pamtā latīņu consumere 'izlietot'. (šķirklī konsumācija)
- No latīņu constructor (construere 'būvēt, celt'). (šķirklī konstruktors)
- No latīņu contra 'pret'. (šķirklī kontr-)
- No itāļu contrabbando, kam pamatā latīņu contra bandum 'pretēji aizliegumam'. (šķirklī kontrabanda)
- No latīņu contraceptio (contra 'pret' un conceptio 'olšūnas apaugļošanās'). (šķirklī kontracepcija)
- No franču contre-amiral. (šķirklī kontradmirālis)
- No latīņu contrahere. (šķirklī kontrahēt)
- No franču contraste 'krasi izteikts pretstats'. (šķirklī kontrasts)
- No franču contre-révolutionnaire. (šķirklī kontrrevolucionārs)
- No franču contre-révolutionnaire. (šķirklī kontrrevolucionārs)
- No franču contre-révolution. (šķirklī kontrrevolūcija)
- No vācu Kontrapunkt, kam pamatā latīņu punctum contra punctum 'punkts pret punktu'. (šķirklī kontrapunkts)
- No franču contre-force 'pretspēks'. (šķirklī kontrforss)
- No latīņu conventus 'sapulce, sanāksme' (convenire 'sanākt kopā, sapulcēties'). (šķirklī konvents)
- No latīņu convergere 'savstarpēji tuvoties, tiekties'. (šķirklī konverģence)
- No latīņu conversio (convertere 'pārvērst, apgriezt'). (šķirklī konversija)
- No angļu converter, kam pamatā latīņu convertere 'pārvērst, mainīt'. (šķirklī konverters)
- No latīņu convertere 'mainīt, pārvērst'. (šķirklī konvertēt)
- No itāļu convertito, kam pamatā latīņu convertere. (šķirklī konvertīts)
- No latīņu convert(ere) 'pārvērst, mainīt' un planum 'plakne'. (šķirklī konvertoplāns)
- No latīņu convulsiones (convellere 'raustīt'). (šķirklī konvulsijas)
- No latīņu cooptare. (šķirklī kooptēt)
- No latīņu cordinare. (šķirklī koordinēt)
- No vācu Korreferat, kam pamatā latīņu co(n) 'kopā' un refere 'ziņot'. (šķirklī koreferāts)
- No latīņu correctio 'labojums, labošana'. (šķirklī korektūra)
- No latīņu corrector 'labotājs'. (šķirklī korektors)
- No latīņu correctus 'iztaisnots, izlabots'. (šķirklī korekts)
- No latīņu correlatio 'atbilsme, sakarība'. (šķirklī korelācija)
- No vācu Korrespondenz, franču correspondance, kam pamatā latīņu correspondere 'atbildēt, ziņot'. (šķirklī korespondence)
- No franču corridor (latīņu currere 'skriet'). (šķirklī koridors)
- No latīņu corrigere 'izlabot'. (šķirklī koriģēt)
- No latīņu corrodere 'sagrauzt'. (šķirklī korodēt)
- No latīņu corrumpere 'bojāt, kārdināt'. (šķirklī korumpēt)
- No kosmoss un grieķu dromos 'skrejceļš'. (šķirklī kosmodroms)
- No ivrita kāšēr 'tīrs, pareizs'. (šķirklī košers)
- No franču craquelure. (šķirklī kraklē)
- No vācu Kreativität, angļu creativity, kam pamatā latīņu creatio 'radīšana'. (šķirklī kreativitāte)
- No latīņu credo 'ticu'. (šķirklī kredo)
- No latīņu crematio 'sadedzināšana'. (šķirklī kremācija)
- No latīņu crematorium, cremare 'sadedzināt'. (šķirklī krematorija)
- No latīņu cremare 'sadedzināt'. (šķirklī kremēt)
- No vācu kreolisch. (šķirklī kreolisks)
- No franču créosote, kam pamatā grieķu creas 'miesa' un sōtēr 'saglabātājs'. (šķirklī kreozots)
- No franču crepe de Chine 'Ķīnas kreps'. (šķirklī krepdešīns)
- No vācu Kreppapier. (šķirklī kreppapīrs)
- No vācu Kresse. (šķirklī krese)
- No vācu Kresol. (šķirklī krezols)
- No latīņu crepitatio 'čirkstēšana'. (šķirklī krepitācija)
- No grieķu krystallos 'ledus, kalnu kristāli' un grieķu optikē (technē) 'redzēšanas (māksla)'. (šķirklī kristāloptika)
- No vācu kritisieren, kam pamatā franču critiquer. (šķirklī kritizēt)
- No latīņu crucifixus (cruciare 'mocīt, spīdzināt, sist krustā'). (šķirklī krucifikss)
- Angļu xenon, kam pamatā grieķu xenos 'svešs' (pirmo reizi atrasts kā piemaisījums kriptonam). (šķirklī ksenons)
- 17. gs. avoti rāda, ka sākotnēji kukulis bija apaļas formas maize pretstatā klaipam. 18. gs. vidū vārds kukulis ieguva jaunu nozīmi 'ciemos nesama dāvana'. No šās nozīmes vēlāk izveidojās trešā nozīme 'dāvana amatvīra ietekmēšanai'. (K. Karulis). (šķirklī kukulis)
- No franču culinaire, kam pamatā latīņu culinarius 'virtuves-'. (šķirklī kulinārs)
- No latīņu cumulare 'kraut kaudzē; vairot'. (šķirklī kumulatīvs)
- No franču coupure, couper 'griezt, nogriezt'. (šķirklī kupīra)
- No spāņu curare. (šķirklī kurāre)
- No viduslaiku latīņu qualificare, kam pamatā qualis 'kāds, kādas kvalitātes' un facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī kvalificēt)
- No latīņu qualis 'kāds, kādas kvalitātes' un facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī kvalifikācija)
- No vācu Ketzerei. (šķirklī ķecerība)
- No vācu quittieren. (šķirklī kvitēt)
- No vācu Quotient, kam pamatā latīņu quotiens 'cikreiz'. (šķirklī kvocients)
- No vācu Cherub, Kerub, kam pamatā latīņu cherub, senebreju kerûb. (šķirklī ķerubs)
- No lejasvācu kersebere. (šķirklī ķezbere)
- No latīņu laborare 'strādāt'. (šķirklī laboratorija)
- No franču lambrequin. (šķirklī lambrekens)
- No latīņu latens (latentis) 'apslēpts, neredzams'. (šķirklī latents)
- No vācu lavieren. (šķirklī lavierēt)
- No latīņu laureatus 'ar lauru vainagu vainagots'. (šķirklī laureāts)
- No franču lazaret, itāļu lazaretto. (šķirklī lazarete)
- No angļu abreviatūras laser (light amplification by stimulated emission of radiation – gaismas pastiprināšana ar inducēto starojumu). (šķirklī lāzers)
- No Grenlandes eskimosu nunatag. (šķirklī nunataks)
- No latīņu legenda 'lasāmais' (legere 'lasīt'). (šķirklī leģenda)
- No vācu legieren 'sakausēt', kam pamatā latīņu ligare 'saistīt'. (šķirklī leģēt)
- No vācu Legislatur, franču législature, kam pamatā latīņu lex (ģen. legis) 'likums' un latura 'nešana'. (šķirklī leģislatūra)
- No vārda liliputs. Tulkojot pirmoreiz (1813. g.) Dž. Svifta romānu, angļu lilliput latviski atveidots šādi: lillputs – Lillputu zeme. Laika gaitā tas pārveidojies par Leiputru zeme, Leiputrija. (K. Karulis) (šķirklī leiputrija)
- Pamatā apvidvārds leitis, kas ir senāka forma nekā lietuvietis. J. Endzelīns šo vārdu ieteicis lietot literārajā valodā bez stilistiskiem ierobežojumiem, kā, piemēram, folklorā, tomēr mūsdienās tam ir nedaudz nievājoša stilistiski ekspresīva nokrāsa. (šķirklī leiši)
- No vācu Lektüre, kam pamatā viduslaiku latīņu lectura 'lasīšana'. (šķirklī lektīra)
- No latīņu lemures 'mirušo dvēseles'. (šķirklī lemurs)
- No senebreju īpašvārda Lēwī 'Lēvijs'. (šķirklī levīts)
- No itāļu libretto 'grāmatiņa'. (šķirklī librets)
- No grieķu optos 'redzams' un elektronika. (šķirklī optoelektronika)
- No franču ligue, kam pamatā latīņu ligare 'sasiet'. (šķirklī līga)
- No franču liquidation, kam pamatā latīņu liquidare 'padarīt skaidru'. (šķirklī likvidācija)
- No vācu Liquidator, franču liquidateur, kam pamatā latīņu liquidare 'padarīt skaidru'. (šķirklī likvidators)
- No franču liquider, kam pamatā latīņu liquidare 'padarīt skaidru'. (šķirklī likvidēt)
- No latīņu linere 'ziest'. (šķirklī liniments)
- No franču litre, kam pamatā latīņu, grieķu litra. (šķirklī litrs)
- No krievu локатор, kam pamatā latīņu locare. (šķirklī lokators)
- No angļu locomotive, kam pamatā latīņu loco movere 'izkustināt no vietas'. (šķirklī lokomotīve)
- Pēc amerikāņu fiziķa E. Lorensa (Ernest Lawrence, 1901–1958) vārda. (šķirklī lourensijs)
- No latīņu Lucifer 'gaismas nesējs', no lux (lucis) 'gaisma' un ferre 'nest'. (šķirklī Lucifers)
- No vācu Luxus 'greznība, greznums', kam pamatā latīņu luxus 'greznums, izšķērdība, izvirtība'. (šķirklī luksuss)
- No baltvācu lūren 'uzmanīgi raudzīties viegli piemiegtām acīm', vai vācu lauern 'glūnēt'. (šķirklī lūrēt)
- No franču lustre, kam pamatā latīņu lustrare 'apgaismot'. (šķirklī lustra)
- Jaunvārds, kas radīts no vārdkopas ļauna programmatūra kā analogs angļu malware. (šķirklī ļaunprogrammatūra)
- No senebreju mazah 'neraudzēts plācenis'. (šķirklī maca)
- No latīņu magnificat (magnificare 'cildināt'). (šķirklī magnifikāts)
- Pēc franču botāniķa P. Manjola (Pierre Magnol 1638–1715) vārda. (šķirklī magnolija)
- No itāliešu parapetto, kas radies no parare 'aizsargāt' un petto 'krūtis'. (šķirklī parapets)
- No vācu Makrele, holandiešu makreel. (šķirklī makrele)
- No vācu mächtig 'varens'. (šķirklī maktens)
- No franču manoeuvres. (šķirklī manevrs)
- No franču manière. (šķirklī maniere)
- No latīņu manifestus 'atklāts, redzams'. (šķirklī manifests)
- No franču manomètre, kam pamatā grieķu manos 'retināts' un metron 'mērs'. (šķirklī manometrs)
- No vietvārda Marengo Itālijas ziemeļaustrumos. (šķirklī marengo)
- No lietuviešu mārė 'jūra, jūras līcis', kam pamatā latīņu mare 'jūra'. (šķirklī mare)
- No vācu Mareograph, kam pamatā latīņu mare 'jūra' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī mareogrāfs)
- No latīņu (Congregatio clericorum) marianorum, kam pamatā īpašvārds Marija. (šķirklī mariāņi)
- No itāliešu marina, kam pamatā latīņu mare 'jūra'. (šķirklī marīna)
- Pārveidots aizguvums no viduslejasvācu merreddich vai vācu Meerrettich 'jūras redīss'. (šķirklī mārrutks)
- No latīņu masturbatio, masturbari (manus 'roka' un stuprare 'apgānīt)'. (šķirklī masturbācija)
- No krievu мазурка, poļu mazurek, kam pamatā ir Polijas ziemeļaustrumu apgabala Mazūrijas nosaukums. (šķirklī mazurka)
- No franču majeur, itāļu maggiore, kam pamatā latīņu major 'lielāks'. (šķirklī mažors)
- Pēc līkumotās Meandras (tagad Lielās Menderesas) upes nosaukuma Mazāzijā. (šķirklī meandrs)
- No franču majoritaire (majorité 'vairākums'). (šķirklī mažoritārs)
- No franču mémoires, kam pamatā latīņu memoria 'atmiņa'. (šķirklī memuāri)
- No vācu Mendelismus, pēc austriešu dabaszinātnieka Gregora Johana Mendeļa (G. J. Mendel 1822–1884) uzvārda. (šķirklī mendelisms)
- No franču ménestrel, kam pamatā latīņu ministeriales 'kalpotāji valdnieka dienestā'. (šķirklī menestrels)
- No senebreju māšîaḥ 'svaidītais' (grieķu atveidojumā messias). (šķirklī mesija)
- No franču maître d'hotel 'mājas īpašnieks'. (šķirklī metrdotels)
- No franču maîtresse 'kundze'. (šķirklī metrese)
- No franču maître 'meistars, skolotājs'. (šķirklī metrs)
- No vācu Waldhorn tulkojuma 'meža taure'. (šķirklī mežrags)
- No franču micromètre. (šķirklī mikrometrs)
- Vārds mīla pirmo reizi iespiestajā literatūrā minēts izdevumā "Latviešu Ārste" (1768. g.), literārajā valodā šo vārdu ieviesa Rainis. (šķirklī mīla)
- No franču millionnaire. (šķirklī miljonārs)
- No franču ministère, kam pamatā latīņu ministerium 'dienests, amats'. (šķirklī ministrija)
- No franču mineur, itāļu minore, kam pamatā latīņu minor 'mazākais'. (šķirklī minors)
- No grieķu misanthrōpia (misein 'neieredzēt' un anthrōpos 'cilvēks'). (šķirklī mizantropija)
- No itāliešu mozzarella. (šķirklī mocarella)
- No latīņu modificare 'noteikt pareizu mēru'. (šķirklī modificēt)
- No latīņu modulare 'regulēt'. (šķirklī modulēt)
- No vācu Malbrett. (šķirklī molberts)
- No latīņu momentum (movere 'kustināt'). (šķirklī moments)
- No angļu monetary, franču monétaire. (šķirklī monetārs)
- No itāļu monsignore. (šķirklī monsinjors)
- No franču botāniķa de Monbreta (Antoine Franēois Ernest Coquebert de Montbret 1780–1801) uzvārda. (šķirklī montbrēcija)
- No itāļu moresco, spāņu morisco (moro 'maurs'). (šķirklī moreska)
- No vācu Motive, franču motif, kam pamatā latīņu movere 'iedarbināt, kustināt'. (šķirklī motīvs)
- No franču moire. (šķirklī muarē)
- No ebreju Mōšē 'izvilcējs, glābējs'. (šķirklī Mozus)
- No latīņu multiplicare 'pavairot'. (šķirklī multiplicēt)
- No latīņu multiplicare 'pavairot'. (šķirklī multiplikācija)
- No viduslejasvācu mūre. (šķirklī mūris)
- No franču mousquetaire. (šķirklī musketieris)
- No vācu Napalm, kam pamatā Na(phthensäure) 'naftēnskābe' un Palm(itinsäure) 'palmitīnskābe'. (šķirklī napalms)
- Saīsinājums no angļu North Atlantic Treaty Organisation. (šķirklī NATO)
- No vācu Nephrit, kam pamatā grieķu nephros 'niere' (senatnē nefrītam piedēvēja nieru slimību ārstēšanu). (šķirklī nefrīts)
- No grieķu nephros 'niere'. (šķirklī nefrīts)
- No franču nécessaire 'nepieciešams'. (šķirklī nesesers)
- No vācu Niere. (šķirklī nieres)
- No latīņu nominare 'nosaukt'. (šķirklī nominēt)
- No franču nonpareille. (šķirklī nonparelis)
- No latīņu nostras, nostratis 'mūsu', 'vietējais' un facere 'darīt'. (šķirklī nostrificēt)
- Veidots pēc vācu Nukleinsäuren parauga, kam pamatā latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukleīnskābes)
- No latīņu numerare 'skaitīt'. (šķirklī numurēt)
- No latīņu observare 'novērot'. (šķirklī observatorija)
- No latīņu obscurare 'aptumšot'. (šķirklī obskurantisms)
- No vācu Obstipation, kam pamatā latīņu obstipatio (ob 'uz; pret; ceļā' un stipare 'spiest'). (šķirklī obstipācija)
- No latīņu obstructio 'aizsprostojums' (obstruere 'priekšā novietot, aizsprostot'). (šķirklī obstrukcija)
- No latīņu odiosus 'ienīsts, pretīgs'. (šķirklī odiozs)
- No franču offensive, kam pamatā latīņu offendere 'aiztikt, apvainot'. (šķirklī ofensīva)
- No angļu offshore. (šķirklī ofšors)
- No franču oléandre. (šķirklī oleandrs)
- No grieķu oligophrenia (oligos 'mazs; nedaudz' un phrēn 'prāts'). (šķirklī oligofrēnija)
- No latīņu october (mensis) 'astotais (mēnesis)', jo seno romiešu kalendārā līdz Cēzara reformai tas bija astotais mēnesis. (šķirklī oktobris)
- No latīņu opponere 'runāt pretī; pretstatīt'. (šķirklī oponēt)
- No latīņu oppositio 'pretstatīšana'. (šķirklī opozīcija)
- No itāliešu operetta. (šķirklī operete)
- No latīņu opponens (opponentis) 'pretī runājošs'. (šķirklī oponents)
- No viduslaiku latīņu opticus, kam pamatā grieķu optikos 'ar redzi saistīts'. (šķirklī optisks)
- No grieķu optos 'redzams' un metrein 'mērīt'. (šķirklī optometrija)
- No grieķu optikē (technē) 'redzēšanas (māksla)'. (šķirklī optika)
- No latīņu oraculum 'izteiciens, pravietojums' (orare 'runāt'). (šķirklī orākuls)
- No latīņu ordinare. (šķirklī ordinēt)
- No viduslejasvācu vōre 'rati, vezums'. (šķirklī ore)
- No latīņu (corona) aureola 'zelta vainags'. (šķirklī oreols)
- No itāliešu oratorio (orare 'runāt, lūgt'). (šķirklī oratorija)
- No latīņu organizare. (šķirklī organizēt)
- No franču orchestre, kam pamatā grieķu orchēstra 'laukums, uz kura darbojās koris sengrieķu teātrī'. (šķirklī orķestris)
- No grieķu orthodoxos 'tāds, kura uzskati ir pareizi'. (šķirklī ortodoksāls)
- No grieķu orthos 'taisns, pareizs' un odūs, odontos 'zobs'. (šķirklī ortodontija)
- No grieķu orthoepeia 'pareiza runa'. (šķirklī ortoepija)
- No grieķu ortographia (orthos 'taisns, pareizs' un graphia 'rakstīšana'). (šķirklī ortogrāfija)
- No franču orthopédie, kam pamatā grieķu orthos 'taisns, pareizs' un paideia 'audzināšana, pamācīšana'. (šķirklī ortopēdija)
- No latīņu oscillare 'šūpoties' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī oscilogrāfs)
- No krievu sarunvalodas пока 'uz redzēšanos'. (šķirklī pagaidām)
- No ebreju pelištim 'ieceļotāji', t. i., filistieši. (šķirklī palestīnieši)
- No franču palissandre (brazīliešu pao santo 'svētais koks'). (šķirklī palisandrs)
- No angļu pamphlet, kam pamatā 12. gs. latīņu valodā sarakstītajā dzejolī "Pamphilus: seu de Amore" atrodamais personvārds Pamphilus. (šķirklī pamflets)
- No vācu panieren (latīņu panis 'maize'). (šķirklī panēt)
- No latīņu pancreatitis, kam pamatā grieķu pankreas (pankreatos) 'aizkuņģa dziedzeris'. (šķirklī pankreatīts)
- No grieķu pan 'viss' un optikos 'redzams'. (šķirklī panoptiks)
- No angļu papaya, Karību reģiona spāņu papaw, pawpaw. (šķirklī papaija)
- No franču paramètre, kam pamatā grieķu parametrōn 'tāds, kas nomērī'. (šķirklī parametrs)
- No spāņu sangria, kam pamatā sangre 'asinis' (sarkanās krāsas dēļ). (šķirklī sangrija)
- No franču parodie, kam pamatā grieķu parōdia (para 'pret' un ōdiē 'dziedājums, dziedāšana', resp. 'apgriezta dziedāšana'). (šķirklī parodija)
- No franču parterre 'uz zemes'. (šķirklī parters)
- No itāliešu partita 'daļās sadalīta', kam pamatā latīņu partire 'sadalīt'. (šķirklī partita)
- Zilbju abreviatūra no krievu парт(йный) орг(анизатор) 'partijas organizators'. (šķirklī partorgs)
- No franču parvenu, kam pamatā latīņu pervenire. (šķirklī parvēnijs)
- No grieķu pascha, ebreju pesach, pasach. (šķirklī pasha)
- No latīņu saturare 'piesātināt, piepildīt'. (šķirklī saturācija)
- No angļu selfie, angļu self 'sevi, pats'. 2013. gadā vārds pašbilde pasludināts par gada vārdu. Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašbilde)
- No vācu Patent, kam pamatā latīņu patens (patentis) 'atklāts, redzams'. (šķirklī patents)
- No latīņu paedophilia, kam pamatā grieķu pais (paidos) 'zēns, bērns' un philia 'mīlestība'. Vārdu pedofilija pirmo reizi lietoja psihiatrs R. Krafts-Ebings 1886.gadā, šādu uzvedību saistot ar cilvēka garīgo vājumu. (šķirklī pedofilija)
- No franču pédomètre, kam pamatā latīņu pes (pedis) 'kāja' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī pedometrs)
- No grieķu pais (paidos) 'zēns; bērns' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī pediatrija)
- No franču pectine, kam pamatā grieķu pēktos 'sarecējis'. (šķirklī pektīns)
- No grieķu pepsis 'gremošana'. (šķirklī pepsīns)
- Saīsinājums no Starptautiskās dzejnieku, dramaturgu, redaktoru, esejistu un romānistu asociācijas sākotnējā nosaukuma International Association of (P)oets, Playwriters, Editors, (E)ssayists and (N)ovelists. (šķirklī PEN)
- No vācu Peptid, kam pamatā grieķu peptos 'sagremots'. (šķirklī peptīdi)
- No latīņu perceptio 'iztēlošana, uztvere'. (šķirklī percepcija)
- No latīņu perforare 'urbt cauri'. (šķirklī perfokarte)
- No grieķu periphereia 'aploce'. (šķirklī perifērija)
- No grieķu perimetron (perimetreo 'mēru apkārt'). (šķirklī perimetrs)
- No latīņu percutere 'klauvēt, sist'. (šķirklī perkutēt)
- No angļu P(olyethylen)e t(erephthalate). (šķirklī PET)
- No grieķu petros 'akmens, klints' un glyphē 'gravējums, grebums'. (šķirklī petroglifs)
- No grieķu synoptikos 'tāds, kas pārskata visu reizē'. (šķirklī sinoptisks)
- No grieķu pyelos 'sile, bļodiņa' un nephros 'niere'. (šķirklī pielonefrīts)
- No angļu picnic 'ēdienreize zaļumos'. (šķirklī pikniks)
- No angļu pixel, pic(ture) el(ement) 'attēla elements'. (šķirklī pikselis)
- No franču pilastre, kam pamatā latīņu pila 'stabs'. (šķirklī pilastrs)
- No vācu Fingerhut 'pirksta cepure'. (šķirklī piņģerots)
- No franču pingouin, kam pamatā latīņu pinguis 'trekns, brangs'. (šķirklī pingvīns)
- No latīņu planum 'virsma, plakne' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī planimetrija)
- No grieķu plastos 'izveidots, veidojams' un latīņu facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī plastifikators)
- No vācu plombieren. (šķirklī plombēt)
- No franču plombières (pēc Francijas pilsētas Plombjēras nosaukuma, kurā šis saldējums pirmo reizi tika izgatavots). (šķirklī plombīrs)
- No franču polari (sation) 'polarizācija' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī polarimetrija)
- No grieķu polemikos 'kareivīgs, naidīgs' (polemos 'karš'). (šķirklī polemika)
- No poli- un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī polimetrija)
- No latīņu politura 'pulējums, apdare'. (šķirklī politūra)
- No viduslaiku latīņu porphyreum, grieķu porphyreos 'purpurkrāsas'. (šķirklī porfīrs)
- No franču portiére (porte 'durvis'). (šķirklī portjera)
- No franču porte-cigares. (šķirklī portsigārs)
- No latīņu postulare 'prasīt'. (šķirklī postulēt)
- Saīsinājums no angļu public relations. (šķirklī PR)
- No vācu praktizieren. (šķirklī praktizēt)
- No franču préambule 'priekšvārdi', kam pamatā latīņu preambulus 'priekšā ejošs, priekšējs'. (šķirklī preambula)
- No franču préférence. (šķirklī preferanss)
- No préférence, kam pamatā latīņu praeferre 'dot priekšroku'. (šķirklī preference)
- No franču premier ministre. (šķirklī premjerministrs)
- No franču premier 'pirmais'. (šķirklī premjers)
- No franču préparer, kam pamatā latīņu praeparare 'sagatavot'. (šķirklī preparēt)
- No franču stagiaire. (šķirklī stažieris)
- No grieķu presbyteros 'sirmgalvis, vecākais'. (šķirklī presbiterāņi)
- No franču presse, kam pamatā latīņu pressare, premere 'spiest'. (šķirklī prese)
- No franču presser. (šķirklī presēt)
- No franču Pressform. (šķirklī presforma)
- No angļu pressing, kam pamatā to press. (šķirklī presings)
- No franču prestige. (šķirklī prestižs)
- No franču prestigieux. (šķirklī prestižs)
- No latīņu praepositio, praeponere 'nolikt priekšā'. (šķirklī prepozīcija)
- No latīņu praetendere. (šķirklī pretendēt)
- No grieķu stereo 'telpisks', phōs (phōtos) 'gaisma' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī stereofotogrāfija)
- No vācu prätentiös, franču pretentieux. (šķirklī pretenciozs)
- No latīņu praevalere. (šķirklī prevalēt)
- No latīņu presbyterium. (šķirklī prezbiterijs)
- No grieķu presbyteros 'sirmgalvis, vecākais'. (šķirklī prezbiteris)
- No franču presénter, kam pamatā latīņu praesentare 'parādīt'. (šķirklī prezentēt)
- No angļu present 'dāvana'. (šķirklī prezents)
- No franču président, angļu president, kam pamatā latīņu praesidens (praesidentis) 'priekšā sēdošs'. (šķirklī prezidents)
- No latīņu praesumere. (šķirklī prezumēt)
- No franču procédure, kam pamatā latīņu procedere 'virzīties uz priekšu'. (šķirklī procedūra)
- No vācu produzieren, angļu produce, kam pamatā latīņu producere 'vest priekšā; radīt, ražot'. (šķirklī producēt)
- No latīņu producere 'radīt, ražot'. (šķirklī produkcija)
- No grieķu prognōsis 'paredzēšana'. (šķirklī prognoze)
- No franču progresser, kam pamatā latīņu progressus 'kustība uz priekšu'. (šķirklī progresēt)
- No latīņu progressio 'kustība uz priekšu'. (šķirklī progresija)
- No franču progressif. (šķirklī progresīvs)
- No vācu projektieren. (šķirklī projektēt)
- No latīņu proclamare. (šķirklī proklamēt)
- No vācu Prokurist, kam pamatā latīņu procurare 'pārvaldīt, pārzināt'. (šķirklī prokūrists)
- No franču procureur, kam pamatā latīņu procurare 'pārvaldīt, pārzināt'. (šķirklī prokurors)
- No franču propagande, itāļu propaganda, kam pamatā latīņu congregatio de propaganda fide 'institūcija ticības izplatīšanai', propagere 'izplatīt'. (šķirklī propaganda)
- No angļu propeller, kam pamatā latīņu propellere 'dzīt, grūst uz priekšu'. (šķirklī propelleris)
- No latīņu pro 'vietā' un 'rektors'. (šķirklī prorektors)
- No latīņu prostituta, prostituere 'piedāvāt netiklībai, kaunam'. (šķirklī prostitūta)
- No franču protéger, kam pamatā latīņu protegere 'piesegt, aizstāvēt'. (šķirklī protežēt)
- No latīņu provizor 'tāds, kas iepriekš paredz, sagatavo'. (šķirklī provizors)
- No grieķu psychē 'dvēsele' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī psihiatrija)
- No vācu publizieren, kam pamatā latīņu publicare 'darīt zināmu atklātībai'. (šķirklī publicēt)
- No latīņu pulsare 'sist, grūst'. (šķirklī pulsēt)
- No franču poireau, latīņu porrum. (šķirklī puravs)
- No viduslaiku latīņu purgatorium, kam pamatā latīņu purgare 'tīrīt'. (šķirklī purgatorijs)
- No vācu Rabatt, franču rabattre 'atlaist no cenas'. (šķirklī rabats)
- No senebreju rabbi 'mans skolotājs'. (šķirklī rabīns)
- No latīņu radiare 'izstarot'. (šķirklī radiators)
- No angļu radio, kam pamatā latīņu radiare 'izstarot'. (šķirklī radio)
- No radio un latīņu facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī radioficēt)
- No vācu Rapier, franču rapière. (šķirklī rapieris)
- No franču rentier (rente 'rente'). (šķirklī rantjē)
- No viduslaiku latīņu ratificare (ratus 'spēkā esošs' un facere 'darīt'). (šķirklī ratificēt)
- No latīņu 'atpakaļ, atkal; pretim'. (šķirklī re-)
- No viduslaiku latīņu rehabilitatio (latīņu re 'atkal' un habilitas 'derīgums'). (šķirklī reabilitācija)
- No viduslaiku latīņu rehabilitare. (šķirklī reabilitēt)
- No latīņu re 'atkal' un viduslaiku latīņu adaptatio (adaptare 'pielāgot, piemērot'). (šķirklī readaptācija)
- No latīņu re 'pret' un agens (agentis) 'tāds, kas darbojas'. (šķirklī reaģents)
- No viduslaiku latīņu reagere 'darboties pretī, atsaukties'. (šķirklī reaģēt)
- No latīņu reactio. (šķirklī reakcija)
- No franču réactif, kam pamatā latīņu re 'pret' un activus 'darbīgs'. (šķirklī reaktīvs)
- No angļu reactor, kam pamatā latīņu re 'pret' un actor 'darbības veicējs'. (šķirklī reaktors)
- No latīņu daudzskaitļa formas realia. (šķirklī reālija)
- No latīņu realis 'esošs, eksistējošs'. (šķirklī realitāte)
- No latīņu realis 'esošs, eksistējošs' un grieķu psychē 'dvēsele' un logos 'mācība'. (šķirklī reālpsiholoģija)
- No latīņu re 'atpakaļ-, jaun-, atkal-' un animatio 'dzīvības iedvešana'. (šķirklī reanimācija)
- No latīņu re 'atpakaļ-, jaun-, atkal-' un animare 'darīt dzīvu' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī reanimatoloģija)
- No latīņu rebus (dsk. instrumentālis no res 'lieta, priekšmets'). (šķirklī rēbuss)
- No latīņu recensere. (šķirklī recenzēt)
- No latīņu recensio 'novērtējums'. (šķirklī recenzija)
- No latīņu receptio 'pieņemšana' (recipere 'uzņemt'). (šķirklī recepcija)
- No latīņu receptum 'saņemtais'. (šķirklī recepte)
- No latīņu recipere 'saņemt'. (šķirklī receptors)
- No latīņu recessus 'atkāpšanās'. (šķirklī recesija)
- No latīņu recidivus 'atgriešanās' vai 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidivēt)
- No latīņu recidivus 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidīvisms)
- No latīņu recidivus 'atgriešanās' vai 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidīvs)
- No latīņu re 'atpakaļ' un circulatio (circulari 'staigāt apkārt'). (šķirklī recirkulācija)
- No latīņu recitatio 'lasīšana skaļā balsī'. (šķirklī recitācija)
- No itāliešu recitativo, kam pamatā latīņu recitare 'lasīt skaļā balsī'. (šķirklī rečitatīvs)
- No vācu redigieren, kam pamatā latīņu redigere 'ievākt'. (šķirklī rediģēt)
- No franču redingote, kas ir pārveidota angļu riding coat 'svārki jāšanai' izruna. (šķirklī redingots)
- No latīņu reducere 'virzīt atpakaļ'. (šķirklī reducēšanās)
- No latīņu reductio 'virzīšana atpakaļ'. (šķirklī redukcija)
- No latīņu reductor 'tāds, kas virza atpakaļ'. (šķirklī reduktors)
- No vācu Redundanz, kam pamatā latīņu redundare 'būt pārpilnībā'. (šķirklī redundance)
- No latīņu recipiens (recipientis) 'saņēmējs'. (šķirklī recipients)
- No latīņu re 'atpakaļ' un exportare. (šķirklī reeksports)
- No latīņu re 'atpakaļ' un emigratio 'izceļošana'. (šķirklī reemigrācija)
- No latīņu re 'atpakaļ' un evacuare 'iztukšot'. (šķirklī reevakuācija)
- No latīņu referre 'darīt zināmu, ziņot'. (šķirklī referāts)
- No franču référence, kam pamatā latīņu referre 'darīt zināmu, ziņot'. (šķirklī reference)
- No latīņu referendum 'tas, kas jāpaziņo'. (šķirklī referendums)
- No latīņu referre. (šķirklī referēt)
- No latīņu referens (referentis) 'ziņotājs'. (šķirklī referents)
- No latīņu reflexio 'vēršanās atpakaļ'. (šķirklī refleksija)
- No latīņu reflexus 'izliekums; atpakaļkustība' jeb 'griezt atpakaļ'. (šķirklī reflekss)
- No latīņu reflectere 'liekt atpakaļ; griezt atpakaļ'. (šķirklī reflektēt)
- No latīņu reflectere 'liekt atpakaļ; griezt atpakaļ' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī reflektometrs)
- No vācu Reflektor, franču réflecteur, kam pamatā ir latīņu reflectere 'liekt atpakaļ'. (šķirklī reflektors)
- No latīņu reformare 'pārveidot'. (šķirklī reforma)
- No latīņu reformatio 'labošana, atjaunošana'. (šķirklī reformācija)
- No latīņu reformo 'pārveidoju, mainu'. (šķirklī reformāti)
- No latīņu reformare 'pārveidot'. (šķirklī reformēt)
- No franču reformisme. (šķirklī reformisms)
- No latīņu refractio 'laušana'. (šķirklī refrakcija)
- No latīņu refractus 'lauzts' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī refraktometrs)
- No franču refrain. (šķirklī refrēns)
- No latīņu regalia, regalis 'valdniekam piederošs'. (šķirklī regālija)
- No itāliešu regata. (šķirklī regate)
- No vācu Reformator, kam pamatā ir latīņu reformare 'pārveidot'. (šķirklī reformators)
- No franču réglement, kam pamatā latīņu regula 'noteikums'. (šķirklī reglaments)
- No latīņu regressus 'kustība atpakaļ'. (šķirklī regresēt)
- No latīņu regressio 'kustība atpakaļ'. (šķirklī regresija)
- No latīņu regressus 'kustība atpakaļ; atgriešanās'. (šķirklī regress)
- No latīņu regula 'noteikums, norma'. (šķirklī regula)
- No latīņu regularis. (šķirklī regularitāte)
- No latīņu regulare 'sakārtot'. (šķirklī regulators)
- No latīņu regeneratio 'atjaunošana, atjaunošanās, atdzimšana'. (šķirklī reģenerācija)
- No vācu Regenerator, angļu regenerator, kam pamatā latīņu regenerare 'atjaunot'. (šķirklī reģenerators)
- No latīņu regens (regentis) 'valdošais'. (šķirklī reģents)
- No latīņu regio (regionis) 'virziens; apgabals'. (šķirklī reģions)
- No viduslaiku latīņu registratio 'ierakstīšana'. (šķirklī reģistrācija)
- No viduslaiku latīņu registrare 'ierakstīt'. (šķirklī reģistrēt)
- No viduslaiku latīņu rehabilitatio. (šķirklī rehabilitācija)
- No krievu рейд, holandiešu reede. (šķirklī reids)
- No franču réclame, kam pamatā latīņu reclamare 'skaļi saukt, izkliegt'. (šķirklī reklāma)
- No latīņu reclamatio 'protestēšana'. (šķirklī reklamācija)
- No viduslaiku latīņu recollectio 'atjaunošanās'. (šķirklī rekolekcijas)
- No japāņu reiki. (šķirklī reiki)
- No latīņu recreatio '(spēku) atjaunošana'. (šķirklī rekreācija)
- No latīņu re 'jaun-', 'atkal-' un interpretatio. (šķirklī reinterpretācija)
- No latīņu re 'jaun-, atkal-' un investitio 'ietērpšana, ietērps'. (šķirklī reinvestīcija)
- No latīņu re 'jaun-', 'atkal-' un incarnatio 'iemiesošanās'. (šķirklī reinkarnācija)
- No vācu Rekrut, franču recrue. (šķirklī rekrūtis)
- No latīņu rectificare 'izlabot'. (šķirklī rektificēt)
- No latīņu rectoratus. (šķirklī rektorāts)
- No latīņu rectum 'taisnā zarna' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī rektoskopija)
- No latīņu requiem (akuz. no requies 'miers'), ar kuru sākas aizlūguma teksts (Requiem aeternam dona eis, Domine – Mieru mūžīgu dod viņiem, Kungs). (šķirklī rekviēms)
- No latīņu requirere 'meklēt, atprasīt'. (šķirklī rekvizēt)
- No latīņu requisitio 'meklēšana, atprasīšana'. (šķirklī rekvizīcija)
- No latīņu requisitum 'prasītais, nepieciešamais'. (šķirklī rekvizīts)
- No latīņu relatio 'ziņojums'. (šķirklī relācija)
- No latīņu relaxatio 'vājināšana, samazināšana'. (šķirklī relaksācija)
- No vācu Relativismus, kam pamatā latīņu relatio 'attiecība'. (šķirklī relatīvisms)
- No franču relais. (šķirklī relejs)
- No latīņu religio. (šķirklī reliģija)
- No latīņu relativus 'attiecināts, attiecīgs'. (šķirklī relatīvs)
- No angļu (press) release. (šķirklī relīze)
- No franču remarque. (šķirklī remarka)
- No angļu remix. (šķirklī remikss)
- No latīņu reminiscentia 'atcerēšanās'. (šķirklī reminiscence)
- No latīņu remissio 'atslābšana; pārtraukums'. (šķirklī remisija)
- No franču remonter. (šķirklī remontēt)
- No franču renégat, kam pamatā latīņu renegatus, renegare 'noliegt'. (šķirklī renegāts)
- No franču renaissance, itāļu rinascimento 'atdzimšana'. (šķirklī renesanse)
- No franču reinette, kam, domājams, pamatā latīņu rana 'varde' (ābolu formas un grubuļainās miziņas dēļ). (šķirklī renete)
- No latīņu renovatio 'atjaunošana'. (šķirklī renovācija)
- No viduslejasvācu rente, kas savukārt no franču rente. Latviešu valodā vārds minēts 17. gs. (šķirklī rente)
- No lejasvācu rennestēn. (šķirklī renstele)
- No viduslejasvācu renne 'strautiņš, rene' (rennen 'skriet, tecēt'). (šķirklī rene)
- No latīņu reparatio 'atjaunošana'. (šķirklī reparācija)
- No latīņu repatriatio. (šķirklī repatriācija)
- No angļu repellent, kam pamatā latīņu repellens (repellentis) 'tas, kas atgrūž, atgaiņā'. (šķirklī repelents)
- No franču répertoire. (šķirklī repertuārs)
- No latīņu repetitor 'atkārtotājs'. (šķirklī repetitors)
- No franču réplique, kam pamatā latīņu replicare 'atritināt atpakaļ, atliekt' . (šķirklī replika)
- No franču reportage. (šķirklī reportāža)
- No latīņu repressalia. (šķirklī represālijas)
- No latīņu repressio 'apspiešana'. (šķirklī represijas)
- No latīņu representatio. (šķirklī reprezentācija)
- No franču représenter, kam pamatā latīņu repraesentare 'skaidri iztēloties'. (šķirklī reprezentēt)
- No franču reprise. (šķirklī reprīze)
- No uzvārda Repše, jo Einārs Repše bija tā laika Latvijas Bankas prezidents. (šķirklī repši)
- No latīņu reptile (repere 'līst, rāpot'). (šķirklī reptilis)
- No franču réputation, kam pamatā latīņu vārds reputatio 'apdomāšana, pārdomas'. (šķirklī reputācija)
- No latīņu rescriptum 'rakstiska atbilde'. (šķirklī reskripts)
- No angļu wrestling 'cīņa'. (šķirklī reslings)
- No latīņu resorbere 'uzsūkt'. (šķirklī resorbcija)
- No franču ressort 'darbības iecirknis, kompetence'. (šķirklī resors)
- No latīņu respective, respicere 'atskatīties atpakaļ'. (šķirklī respektīvi)
- No franču respect, kam pamatā latīņu respectus 'cieņa, bijība, godāšana, ievērošana'. (šķirklī respekts)
- No latīņu respiratio. (šķirklī respirācija)
- No latīņu respondere 'atbildēt'. (šķirklī respondents)
- No angļu to restart. (šķirklī restartēt)
- No latīņu restauratio 'atjaunošana'. (šķirklī restaurācija)
- No franču restaurant, kam pamatā latīņu restaurare 'atjaunot'. (šķirklī restorāns)
- No latīņu retardatio 'aizkavēšana, aizkavējums'. (šķirklī retardācija)
- No latīņu retro 'atpakaļ'. (šķirklī retro)
- No latīņu retro 'atpakaļ'. (šķirklī retro)
- No latīņu retorta 'atliekta atpakaļ'. (šķirklī retorte)
- No angļu retract. (šķirklī retraks)
- No angļu retriever. (šķirklī retrīvers)
- No franču rétrospection, kam pamatā latīņu retrospicere 'skatīties atpakaļ'. (šķirklī retrospekcija)
- No latīņu retrogradus, retrogradis 'atpakaļejošs'. (šķirklī retrogrāds)
- No franču retouche. (šķirklī retuša)
- No franču revanchisme (revanche 'atriebība'). (šķirklī revanšisms)
- No franču revanche 'atlīdzināšana, atmaksa'. (šķirklī revanšs)
- No franču révérence. (šķirklī reveranss)
- No latīņu reverberare 'atsist, atgrūst'. (šķirklī reverberācija)
- No latīņu reversio 'atgriešanās'. (šķirklī reversija)
- No latīņu reversus 'vērsts atpakaļ, atdots'. (šķirklī reverss)
- No franču revue 'apskats'. (šķirklī revija)
- No vācu Revision, kam pamatā latīņu revisio 'pārskatīšana no jauna'. (šķirklī revīzija)
- No latīņu revisio, revisionis 'pārskatīšana no jauna'. (šķirklī revizionisms)
- No angļu revolver (to revolve 'rotēt, griezties'). (šķirklī revolveris)
- No vācu Reservat, kam pamatā latīņu rezervatio 'saglabāšana'. (šķirklī rezervāts)
- No franču réserve 'krājums', kam pamatā latīņu reservare 'krāt, saglabāt'. (šķirklī rezerve)
- No franču réservoir, kam pamatā latīņu reservare 'saglabāt, krāt'. (šķirklī rezervuārs)
- No latīņu residentia (residere 'palikt uz vietas, uzturēties'). (šķirklī rezidence)
- No franču résistance, kam pamatā latīņu resistentia 'pretošanās'. (šķirklī rezistence)
- No latīņu resolutio 'izšķiršana'. (šķirklī rezolūcija)
- No franču résonance, kam pamatā latīņu resonare 'atbalsoties'. (šķirklī rezonanse)
- No franču révolution, kam pamatā latīņu revolutio 'pagrieziens, apvērsums'. (šķirklī revolūcija)
- No franču régisseur, kam pamatā latīņu regere 'vadīt'. (šķirklī režisors)
- No persiešu, arābu riyāl, kam pamatā spāņu real. (šķirklī riāls)
- Saīsinājums no angļu Riga Interbank Offered Rate. (šķirklī RIGIBOR)
- No angļu remake 'pārtaisīt'. (šķirklī rimeiks)
- No vācu richtig 'pareizs, īsts'. (šķirklī riktīgs)
- No latīņu ritus 'paraža, ceremonija, rituāls'. (šķirklī rits)
- No čehu robota 'klaušas; smags darbs'. Pirmo reizi šo vārdu lietojis Karels Čapeks savā zinātniskās fantastikas lugā "R.U.R." (šķirklī robots)
- No latīņu rotare 'griezt, griezties' un angļu print 'iespiest'. (šķirklī rotaprints)
- No latīņu rotare 'griezt, griezties'. (šķirklī rotēt)
- No vācu Rosenkreuzer (Rose 'roze' un kreuz 'krusts'). (šķirklī rozenkreicieši)
- No latīņu sabbatum, kam pamatā senebreju šabbāt (šāvat 'atpūsties'). (šķirklī sabats)
- No vācu Trigonometrie, kam pamatā grieķu trigōnon 'trijstūris' un metrein 'mērīt'. (šķirklī trigonometrija)
- No latīņu salutare 'novēlēt veselību'. (šķirklī salutēt)
- No krievu мудрить 'rīkoties nevajadzīgi sarežģīti'. (šķirklī samudrīt)
- No vācu sanieren, kam pamatā latīņu sanare 'ārstēt'. (šķirklī sanēt)
- No franču sanctionner, kam pamatā latīņu sancire 'svētīt'. (šķirklī sankcionēt)
- Abreviatūra no angļu Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development. (šķirklī SAPARD)
- No angļu S(evere) A(cute) R(espiratory) S(yndrome) 'smagais akūtais respiratorais sindroms'. (šķirklī SARS)
- No latīņu satan 'pretinieks'. (šķirklī sātans)
- No latīņu sedimentum (sedere 'nosēsties, iegrimt'). (šķirklī sediments)
- No latīņu segregatio 'atdalīšana, norobežošana'. (šķirklī segregācija)
- No jaunlatīņu secretārius, latīņu sēcernere 'atšķirt, atdalīt'. (šķirklī sekretārs)
- No latīņu secretio 'atdalīšana, atdalīšanās'. (šķirklī sekrēts)
- No latīņu secundarius 'otrreizējs'. (šķirklī sekundārs)
- No franču sérénade, itāliešu serenata (sera 'vakars'). (šķirklī serenāde)
- No grieķu sibylla 'pareģe'. (šķirklī sibilla)
- No franču cidre. (šķirklī sidrs)
- No viduslaiku latīņu signatura (signare 'apzīmēt, norādīt'). (šķirklī signatūra)
- No symposium, kam pamatā grieķu simposion 'dzīres'. (šķirklī simpozijs)
- No latīņu simulare. (šķirklī simulēt)
- No grieķu synaisthēsis 'sajūta, uztvere'. (šķirklī sinestēzija)
- No vācu synchronisieren, franču synchroniser. (šķirklī sinhronizēt)
- No itāļu signore 'kungs', kam pamatā latīņu senior 'vecāks; vecāks cilvēks'. (šķirklī sinjors)
- No latīņu syncopare. (šķirklī sinkopēt)
- No grieķu synoptikos 'tāds, kas pārskata visu reizē'. (šķirklī sinoptika)
- No franču synthépon, synthé un -pon, kam pamatā latīņu pōnere '(ie)likt, uzlikt'. (šķirklī sintepons)
- No franču surréalisme 'pārreālisms'. (šķirklī sirreālisms)
- No latīņu Siren, grieķu Seirēn. (šķirklī sirēna)
- No franču scaphandre, kam pamatā grieķu skaphē 'laiva, laiviņa' un anēr (andros) 'vīrs'. (šķirklī skafandrs)
- No angļu screw. (šķirklī skrūve)
- No vācu Schreiber 'rakstītājs, rakstvedis'. (šķirklī skrīveris)
- No angļu screw. (šķirklī skrūve)
- No franču socialisme, kam pamatā latīņu socialis 'sabiedrisks, biedrisks' un latīņu sociare 'dalīties'. (šķirklī sociālisms)
- Angļu software. (šķirklī softs)
- No franču solitaire. (šķirklī solitārs)
- No latīņu sol 'saule' un sistere 'apstāties'. (šķirklī solstīcija)
- No latīņu solvere 'izšķīdināt' un grieķu lysis 'sadalīšana'. Latviešu izcelsmes ķīmiķis P. Valdens (1863–1957) ieviesa solvolīzes jēdzienu. (šķirklī solvolīze)
- Latīņu somnus 'miegs' un ambulare 'pastaigāties'. (šķirklī somnambulisms)
- No itāļu sonanta, kam pamatā latīņu sonare 'skanēt'. (šķirklī sonāte)
- No latīņu sorbere 'uzsūkt'. (šķirklī sorbcija)
- Terminu spēlfilma ir ieviesis režisors Arvīds Krievs, padomju laikā šajā nozīmē lietoja terminu mākslas filma. (šķirklī spēlfilma)
- No viduslejasvācu predikie, prediken, kam pamatā latīņu praedicāre 'publiski sludināt'. (šķirklī sprediķis)
- No latīņu stagnare 'apstādināt'. (šķirklī stagnācija)
- No krievu сталинизм, kam pamatā šā režīma iedibinātāja valstsvīra Josifa Staļina (dzimuša Džugašvili; 1879–1953) uzvārds. (šķirklī staļinisms)
- No grieķu stereos 'telpisks' un latīņu radius 'stars'. (šķirklī steradiāns)
- No grieķu stereo 'telpisks'. (šķirklī stereo)
- No grieķu stereo 'telpisks' un latīņu effectus 'iedarbība'. (šķirklī stereoefekts)
- No grieķu stereo 'telpisks' un angļu film 'plēve'. (šķirklī stereofilma)
- No grieķu stereo 'telpisks' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī stereofonija)
- No grieķu stereo 'telpisks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stereoskopija)
- No grieķu stereos 'kubisks'. (šķirklī sters)
- No grieķu stereos 'ciets' un -in, latīņu -ina 'ķīmisko savienojumu nosaukumu darināšanas izskaņa'. (šķirklī sterīni)
- No angļu stevedore. (šķirklī stividors)
- No jaunlatīņu stratificare. (šķirklī stratificēt)
- No angļu to stretch 'stiepties'. (šķirklī strečings)
- No streptokoki un latīņu caedere 'nogalināt, nonāvēt'. (šķirklī streptocīds)
- No grieķu streptos 'ķēdīte' un kokkos 'grauds'. (šķirklī streptokoki)
- No baktērijas Streptomyces griseus nosaukuma. (šķirklī streptomicīns)
- No angļu stress 'spriegums'. (šķirklī stress)
- No angļu streetball (street 'iela' un ball 'bumba'). (šķirklī strītbols)
- No angļu stressor. (šķirklī stresors)
- No latīņu substituere 'likt kā vietā, aizstāt'. (šķirklī substituēt)
- No latīņu sublimare 'pacelt uz augšu'. (šķirklī sublimācija)
- No latīņu sub 'zem, pie' un arealis (area 'laukums, platība'). (šķirklī subareāls)
- No latīņu sub 'zem, pie' un borealis 'ziemeļu-' (Boreas 'ziemeļvēju dievs'). (šķirklī subboreāls)
- No franču soubrette. (šķirklī subrete)
- No latīņu sub 'zem, pie' un franču titre. (šķirklī subtitrs)
- No latīņu sub 'zem, pie' un tangens (tangentis) 'tāds, kas pieskaras' (tangere 'skart'). (šķirklī subtangente)
- No latīņu suffixus 'piestiprināts' (suffigere 'piestiprināt, piesist'). (šķirklī sufikss)
- No latīņu super 'pār; virs' un franču arbitre. (šķirklī superarbitrs)
- No latīņu super 'pār, virs' un viduslaiku latīņu realis 'priekšmetisks, vielisks'. (šķirklī superreālisms)
- No latīņu supinator (supinare 'apgāzt, atgāzt atpakaļ'). (šķirklī supinators)
- No angļu support 'atbalsts', franču support 'paliktnis', kam pamatā latīņu supportare 'turēt'. (šķirklī suports)
- No latīņu suspendere 'uzkārt'. (šķirklī suspendēt)
- No senebreju šātān. (šķirklī šaitans)
- No arābu šarī'ā 'pareizs ceļš'. (šķirklī šariats)
- No vācu Scharnier, franču charnière. (šķirklī šarnīrs)
- No franču chancre, kam pamatā latīņu cancer 'vēzis'. (šķirklī šankrs)
- No franču chef-d'oeuvre. (šķirklī šedevrs)
- No franču chevreau 'kazlēns'. (šķirklī ševro)
- No senebreju šeqel 'svērt'. (šķirklī šekelis)
- No franču chiffre 'cipars' (šķirklī šifrs)
- No viduslejasvācu schere. (šķirklī šķēres)
- No vācu schmoren. (šķirklī šmorēt)
- No vācu studieren. (šķirklī študierēt)
- No franču tabouret, kam pamatā senfranču tabour 'bungas'. (šķirklī taburete)
- No vācu Taxe, kam pamatā latīņu taxare 'novērtēt'. (šķirklī takse)
- No latīņu taxare 'novērtēt' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī taksofons)
- No latīņu taxare 'novērtēt' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī taksometrs)
- No senebreju talmūd 'mācība'. (šķirklī Talmūds)
- No franču à la tartare 'tatāru gaumē'. (šķirklī tartars)
- No anglu teflon (abreviatūra no poly(te)tra(fl)uorethylene un on). (šķirklī teflons)
- J. Endzelīna jaunvārds (1940. g.), lai aizstātu aizguvumu rene. (šķirklī tekne)
- No angļu taekwondo, kam pamatā korejiešu thekvondo 'kājas un rokas ceļš'. (šķirklī tekvondo)
- No grieķu tele 'tālu' un skopein 'redzēt; skatīties'. (šķirklī teleskops)
- No angļu telpher, kam pamatā grieķu tele 'tālu' un pherein 'nest'. (šķirklī telfers)
- No itāļu tempera, kam pamatā latīņu temperare 'sajaukt pareizās proporcijās'. (šķirklī tempera)
- Latīņu tendere 'virzīt, censties'. (šķirklī tendence)
- No latīņu tendere 'virzīt, censties'. (šķirklī tendēt)
- No latīņu tensus 'saspringts' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī tenzometrija)
- No latīņu tensus 'saspringts' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī tenzometrs)
- Grieķu theōrēma, kur theōrein 'apskatīt, apdomāt'. (šķirklī teorēma)
- No latīņu temperamentum 'īstais, pareizais samērs'. (šķirklī temperaments)
- No viduslejasvācu teren, teeren 'lietot, patērēt; ēst'. (šķirklī tērēt)
- No itāļu terza 'trešā'. (šķirklī terca)
- No latīņu tertiarius 'tāds, kas veido vienu trešdaļu'. (šķirklī terciārs)
- No latīņu terminare 'tas, kas veido robežu'. (šķirklī terminators)
- No grieķu terebinthos 'terpentīnkoks'. (šķirklī terpentīns)
- No grieķu tiára, arī triregnum. (šķirklī tiāra)
- No latīņu tuba 'taure' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī tubafons)
- No franču thyroxine, kam pamatā grieķu thyreos 'vairogs' un oxys 'skābs, kodīgs'. (šķirklī tiroksīns)
- No franču titre. (šķirklī titri)
- No latīņu toga (tegere 'nosegt'). (šķirklī toga)
- No itāļu toccata (toccare 'pieskarties'). (šķirklī tokāta)
- No itāļu traforetto. (šķirklī trafarets)
- No krievu трактир, kam pamatā vācu traktieren 'cienāt' vai itāliešu trattoria 'traktieris, restorāniņš'. (šķirklī traktieris)
- No angļu tranquillizer, kam pamatā latīņu tranquillare 'nomierināt'. (šķirklī trankvilizators)
- No angļu transcendentalism, kam pamatā latīņu transcendentalis, transcendere 'pāriet; pāriet robežu'. (šķirklī transcendentālisms)
- No vācu Transformator, kam pamatā latīņu transformare 'pārveidot'. (šķirklī transformators)
- No vācu Transitivität, kam pamatā latīņu transitivus 'pārejošs'. (šķirklī transitivitāte)
- No latīņu transcribere 'pārrakstīt'. (šķirklī transkribēt)
- No franču transparent, kam pamatā latīņu transparere 'spīdēt cauri'. (šķirklī transparents)
- No latīņu trans 'caur, šķērsām; pāri' un spirare 'elpot'. (šķirklī transpirācija)
- No latīņu transplantare 'pārstādīt'. (šķirklī transplantācija)
- No latīņu transplantare 'pārstādīt'. (šķirklī transplantēt)
- No latīņu transponere. (šķirklī transponēt)
- No latīņu transportare 'pārnest, pārvest, nogādāt'. (šķirklī transportēt)
- No franču transporteur, kam pamatā latīņu transportare 'pārnest, pārvest'. (šķirklī transportieris)
- No franču transport, kam pamatā latīņu transportare 'pārnest, pārvest, nogādāt'. (šķirklī transports)
- No angļu transistor (tran(sfer) 'pārnest' + (re)sistor 'pretestība'). (šķirklī tranzistors)
- No latīņu transitus 'pāreja, pāriešana'. (šķirklī tranzīts)
- No franču transparent, kam pamatā latīņu transparere 'spīdēt cauri'. (šķirklī transparents)
- No vācu trassieren. (šķirklī trasēt)
- No itāļu tremolare, kam pamatā latīņu tremulus 'drebošs'. (šķirklī tremolēt)
- Pēc Tremolas ielejas nosaukuma Šveicē. (šķirklī tremolīts)
- No angļu trench coat. (šķirklī trencis)
- No angļu training (train 'trenēt, trenēties'). (šķirklī treniņš)
- No franču tresse. (šķirklī trese)
- No lejasvācu treppe 'kāpnes'. (šķirklī trepes)
- No latīņu tribus (tribuere 'dalīt'). (šķirklī triba)
- No franču trimestre, kam pamatā latīņu trimestris 'trīsmēnešu-'. (šķirklī trimestris)
- No franču contremarque 'pretzīme'. (šķirklī kontramarka)
- No vācu probieren, kam pamatā latīņu probare 'novērtēt, atzīt par labu'. (šķirklī provēt)
- No latīņu solvere 'izšķīdināt'. Latviešu izcelsmes ķīmiķis P. Valdens (1863–1957) pētīja ap 50 neūdens šķīdinātājus un ieviesa solvatācijas jēdzienu. (šķirklī solvatācija)
- No angļu adrenaline, kam pamatā latīņu ad 'pie' un renalis 'nieru- '. (šķirklī adrenalīns)
- No ebreju āmēn 'patiesi, lai notiek tā!'. (šķirklī āmen)
- No grieķu anabaptizein 'atkārtoti iegremdēt, pārkristīt'. (šķirklī anabaptisti)
- No grieķu anaphora, no ana un pherein 'atnest atpakaļ'. (šķirklī anafora)
- No franču are, kam pamatā latīņu area. (šķirklī ārs)
- No vācu Askorbinsäure; grieķu a (nolieguma partikula) un latīņu scorbutus 'skorbuts'. (šķirklī askorbīnskābe)
- Sākotnējā nozīme šim vārdam bija 'uztūkums, augonis'. Pašreizējā nozīme ar izteikti negatīvu stilistisku nokrāsu radusies padomju laikā. (šķirklī budzis)
- No angļu choke-bore. (šķirklī čoks)
- No latīņu differentia 'atšķirība'. (šķirklī diference)
- No angļu diode, kam pamatā grieķu di(s) 'divreiz' un saīsinājums no (electr)ode. (šķirklī diode)
- No latīņu disponere 'izvietot, sadalīt'. (šķirklī disponēt)
- No angļu folk-lore. (šķirklī folklora)
- Pēc angļu anatoma N. Haimora (Nathaniel Highmore, 1613–1685) uzvārda. (šķirklī haimorīts)
- No latīņu herba 'augs' un caedere 'nonāvēt'. (šķirklī herbicīds)
- No vācu Gefreiter 'atbrīvotais'. (šķirklī jefreitors)
- No vācu sik kliren. (šķirklī klīrēties)
- No franču crevette. (šķirklī krevete)
- No vācu Laktation, kam pamatā latīņu lactare 'dot pienu'. (šķirklī laktācija)
- No latīņu lubricare 'padarīt slidenu'. (šķirklī lubrikators)
- No franču manufacture, itāliešu manifattura, kam pamatā latīņu manufactum 'izgatavots ar rokām'. (šķirklī manufaktūra)
- No franču minaret, kam pamatā turku minare, arābu manāra 'bāka'. (šķirklī minarets)
- No latīņu ministrare 'kalpot'. (šķirklī ministrants)
- No latīņu missio (mittere 'sūtīt'). (šķirklī misija)
- No franču multimillionnaire. (šķirklī multimiljonārs)
- No latīņu perforare 'caurdurt'. (šķirklī perforators)
- No angļu Presbyterianism, kam pamatā grieķu presbyteros 'sirmgalvis, vecākais'. (šķirklī prezbiterisms)
- No angļu presentation, latīņu praesentatio 'priekšā stādīšana'. (šķirklī prezentācija)
- No latīņu progressus 'kustība uz priekšu; attīstība; panākumi'. (šķirklī progress)
- No latīņu proponere. (šķirklī proponēt)
- No franču ravelin, kam pamatā latīņu ravelere 'atdalīt'. (šķirklī ravelīns)
- No vācu Realismus, kam pamata latīņu realis 'patiess'. (šķirklī reālisms)
- Aizguvums no viduslejasvācu reddel. (šķirklī redeles)
- No latīņu re 'jaun-, atkal-' un demarcatio 'norobežošana'. (šķirklī redemarkācija)
- No vācu Reederei, kam pamatā holandiešu reeden 'izrīkot, sagatavot'. (šķirklī rēdereja)
- No franču redoute. (šķirklī redute)
- No angļu reggae. (šķirklī regejs)
- No viduslaiku latīņu recommendatio. (šķirklī rekomendācija)
- No viduslaiku latīņu recommendare. (šķirklī rekomendēt)
- No latīņu relictus 'atlikums'. (šķirklī relikts)
- No latīņu reliquiae 'paliekas, atliekas'. (šķirklī relikvija)
- No franču reproducteur, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī reproduktors)
- No latīņu restitutio 'agrāko tiesību atjaunošana'. (šķirklī restitūcija)
- No latīņu resectio 'atšķelšana'. (šķirklī rezekcija)
- No franču sanitaire 'sanitārs', kam pamatā latīņu sanitas 'veselība'. (šķirklī sanitārija)
- No angļu screening, kam pamatā screen 'sijāt, šķirot'. (šķirklī skrīnings)
- No latīņu spirare 'elpot' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī spirometrs)
- No grieķu stereo 'telpisks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stereoskops)
- No grieķu stereo 'ciets, masīvs' un typos 'nospiedums'. (šķirklī stereotipija)
- No latīņu sublimare 'pacelt uz augšu'. (šķirklī sublimēt)
- No vācu Schären, kam pamatā zviedru skär 'klints'. (šķirklī šēra)
- No itāļu tenore. (šķirklī tenors)
- No latīņu tractare (trahere). (šķirklī traktēt)
- Pēc šīs šķirnes radītāja – šveiciešu botāniķa un franču valodas skolotāja Trebū (Treboux) – uzvārda. (šķirklī trebū)
- No grieķu trēmatodēs 'tāds, kam ir atvere' (trēma 'atvere'). (šķirklī trematodes)
- No itāļu tuba 'taure'. (šķirklī tuba)
- No grieķu tritos 'trešais'. (šķirklī tritijs)
- No vietvārda Tulare (ASV, Kalifornijas štatā) un grieķu haima 'asinis'. (šķirklī tularēmija)
- No latīņu turgere 'būt piebriedušam, uztūkušam'. (šķirklī turgors)
- No angļu under 'zem', resp attiecīgajā izlasē var piedalīties jaunieši, kas vēl nav sasnieguši attiecīgā apzīmējumā norādīto vecumu. (šķirklī U)
- No angļu ufology, kas radies no abreviatūras UFO – unidentified flying object 'neidentificēts lidojošais objekts' (latviešu valodā abreviatūra NLO). (šķirklī ufoloģija)
- No viduslaiku latīņu unificare, kam pamatā latīņu uni 'viens' un facere 'darīt'. (šķirklī unificēt)
- No franču unification, kam pamatā latīņu uni 'viens' un facere 'darīt'. (šķirklī unifikācija)
- No vācu unikal, kam pamatā latīņu unicus 'vienreizējs'. (šķirklī unikāls)
- No franču unitaire, kam pamatā latīņu unitas 'vienība'. (šķirklī unitārs)
- No franču ouverture, kam pamatā latīņu apertura 'atvēršana, atklāšana'. (šķirklī uvertīra)
- No franču vérification, kam pamatā latīņu verus 'patiess, īsts' un facere 'darīt'. (šķirklī verificēšana)
- No angļu verdict, kam pamatā latīņu vere dictum 'pareizi teikts'. (šķirklī verdikts)
- No franču vers libre. (šķirklī verlibrs)
- No latīņu veteranus 'vecs kareivis'. (šķirklī veterāns)
- No latīņu vibrāre 'trīcēt, svārstīties'. (šķirklī vibrēt)
- No latīņu vibrāre 'svārstīties, trīcēt'. (šķirklī vibro-)
- No latīņu videō 'redzu' un grieķu thēkē 'glabātava'. (šķirklī videotēka)
- No latīņu vibrāre 'svārstīties, trīcēt' un grieķu phonē 'skaņa'. (šķirklī vibrofons)
- No latīņu videō 'redzu'. (šķirklī video)
- No franču vinaigrette 'pikanta mērce', vinaigre 'etiķis'. (šķirklī vinegrets)
- No latīņu visus 'redzēts, apskatīts'. (šķirklī vīza)
- No latīņu visio, videre 'redzēt'. (šķirklī vīzija)
- No franču visite, kam pamatā latīņu visitare 'apmeklēt'. (šķirklī vizīte)
- No franču genre 'veids, šķira, stils'. (šķirklī žanrs)
- No franču jalousie 'greizsirdība'. (šķirklī žalūzijas)
- No krievu женьшень, kam pamatā ķīniešu renshēn, jēn shēn. (šķirklī žeņšeņs)
- No itāliešu girare. (šķirklī žirēt)
- No itāliešu girante, girare (una somma) 'pārvest (summu)'. (šķirklī žirants)
- No angļu jury, senfranču jurée 'zvērests; iztaujāšana'. (šķirklī žūrija)
- No latīņu cohaerens, cohaerentis 'savā starpā saistīts'. (šķirklī koherents)
- No franču déjà vu 'jau redzēts'. (šķirklī dežavū)
- No latīņu sculptor, sculpere 'izgriezt, izcirst akmenī'. (šķirklī skulptors)
- No vācu Priester, kam pamatā latīņu presbyter 'vecākais'. (šķirklī priesteris)
- No franču maire, kam pamatā latīņu major 'lielākais, vecākais'. (šķirklī mērs)
- No franču jamais vu 'nekad neredzēts'. (šķirklī žamevū)
- No franču crédit, itāļu credito, kam pamatā latīņu creditum, credere 'ticēt, uzticēties'. (šķirklī kredīts)
- No franču utilitaire, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārs)
- No franču missionnaire. (šķirklī misionārs)
- No vācu Neander Tal 'Neanderas ieleja', kur pirmoreiz 1856. gadā atrastas šī cilvēka atliekas. (šķirklī neandertālietis)
- No angļu non-resident. (šķirklī nerezidents)
Atrasts normatīvajos komentāros (139):
- Vārda nozīmes skaidrojumu 2024. gada 11. jūnija sēdē (prot. Nr. 5/1185; 3. p.) precizējusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Vārdu "briljants" lieto sasaistē ar dārgakmens nosaukumu, izņemot dimantu, ja tam ir šāds slīpējums. (šķirklī briljants)
- Nereti valodas praksē substantīvs sterilizētājs 'cilvēks, kas veic sterilizāciju' tiek lietots substantīva sterilizators 'iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai' nozīmē, tomēr šos divus vārdus nevajadzētu jaukt. (šķirklī sterilizētājs)
- Ilgu laiku latviešu valodniekiem bija negatīva attieksme pret šāda tipa salikteņiem. Tagad pēc vācu valodas parauga darinātie baložpelēks, debeszils, sniegbalts u. tml. tiek uzskatīti par atbilstošiem latviešu literārās valodas normām. (šķirklī baložpelēks)
- Divdabi saprotams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess, kā arī ar nozīmi 'protams; bez šaubām', piemēram: Tev, saprotams, ir taisnība. Tāda attieksme mani, saprotams, pārsteidza. (šķirklī saprotams)
- Vārda lietojums ar nozīmi 'kārtējais' atzīstams par nevēlamu. Jēdziena tekošais remonts apzīmēšanai LZA Terminoloģijas komisija apstiprinājusi vārdkopu uzturēšanas remonts. (šķirklī tekošs)
- Praksē nereti sastopamo apakšsvītra un zemsvītra vietā LZA terminoloģijas komisija kā pareizo pieņēmusi terminu pasvītra. (šķirklī pasvītra)
- Izplatīta kļūda ir pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formu nepareizs lietojums. Aicinot ienākt, ir jāsaka "nāciet", nevis "nākiet" vai "nākat". (šķirklī nākt)
- Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
- Divdabi redzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz ko tādu, ko var pieļaut, pieņemt par iespējamu, arī ar nozīmi 'droši vien', piemēram: Redzams, viņš zina, ko dara. (šķirklī redzams)
- Runā ļoti izplatīta valodas kļūda ir apstākļa vārda kad lietojums saikļa ka vietā, ievadot papildinātāja palīgteikumu, piem.: Es domāju, kad viņš neatnāks. Pareizi būtu: Es domāju, ka viņš neatnāks. (šķirklī kad)
- Vārda pareizrakstību formā konsīlijs (ar garu patskani ī otrā zilbē) 2021. gada 8. septembra sēdē (prot. Nr. 7 4. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Tā kā oriģinālvalodas vārdā consilium otrā zilbe ir uzsvērta, šis patskanis latviešu valodā atveidojams kā garš ī. (šķirklī konsīlijs)
- Kaut arī sarunvalodā un rakstos dažkārt sastopams lietojums patreiz, tas uzskatāms par kļūdainu, jo konkrētais apstākļa vārds ir darināts no vārdu savienojuma pašā reizē, nevis patā reizē. (šķirklī pašreiz)
- Nereti valodas praksē sastopama pēc angļu valodas parauga darināta forma paralimpisks, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai. (šķirklī paraolimpisks)
- Šim darbības vārdam tagadnes 3. personā ir izveidojušās paralēlformas: mežģās – mežģījas. Valodā biežāk lieto īsāko darbības vārda formu mežģās (pirksti mežgās), kas nav fiksēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī mežģīties)
- Nebūtu ieteicams vārdu remonts attiecināt uz apģērbu vai apavu labošanu. (šķirklī remonts)
- Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. Skat. šķirkli tītenis (2). (šķirklī vraps)
- Pēc 2. pasaules kara vārdam žīdi, žīds, žīdiete radās negatīva emocionāli ekspresīva nokrāsa, tāpēc mūsdienu latviešu valodā, runājot par attiecīgo tautu, tautību, ieteicams lietot vārdu ebreji, ebrejs, ebrejiete. (šķirklī žīdi)
- Nereti īpašības vārdu saturisks lieto ar īpašības vārda saturīgs nozīmi 'tāds, kam ir nopietns, vērtīgs saturs; domām, atziņām bagāts', kas nav pareizi. (šķirklī saturisks)
- Apstākļa vārdu tik reizēm lieto pakārtojuma konstrukcijā par tik, par cik, kas ieviesusies krievu valodas ietekmē. Piemēram: mēs esam stipri par tik, par cik esam vienoti. Latviskāk un vienkāršāk: mēs esam tik stipri, cik esam vienoti. (šķirklī tik)
- Tā kā šī īpašības vārda pamatā ir lietvārds partija, par pareizu un vārddarināšanas celmam atbilstošu ir uzskatāms adjektīvs partijisks. (šķirklī partejisks)
- Latvijā šis kafijas dzēriens nereti tiek dēvēts par lati vai lates kafiju, taču tā pareizais nosaukums ir late makjato. (šķirklī late)
- Divdabi zināms nereti lieto kā iespraustu vārdu ar nozīmi 'protams, saprotams, bez šaubām', piemēram: Es, zināms, tev samaksāšu, ko esmu parādā. (šķirklī zināms)
- Praksē nereti tiek jaukti un kļūdaini lietoti vārdi patstāvīgs un pastāvīgs, tomēr to nozīme ir atšķirīga: patstāvīgs ir 'tāds, kas ir neatkarīgs no citiem, iztiek saviem spēkiem', bet pastāvīgs 'nepārtraukts, nemainīgs, regulārs'. (šķirklī patstāvīgs)
- Vārdi zvērīgs un zvērisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan zvērīgs niknums, gan zvērisks niknums). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds zvērīgs (zvērīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt zvērisks niknums. (šķirklī zvērisks)
- Kaut arī praksē nereti sastopams lietojums vīriešu dzimtē advents, atbilstoši LZA Terminoloģijas komisijas lēmumam Nr. 80, par pareizo uzskatāms lietojums sieviešu dzimtē advente. (šķirklī advente)
- Divdabi iespējams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs, piemēram: Vārds, iespējams, ir aizgūts. (šķirklī iespējams)
- Nav vēlams vārdu savienojuma par cik lietojums latviskā tā kā vietā (piem., par cik biju ar to saskāries; pareizi – tā kā biju ar to saskāries). Šāds lietojums radies, burtiski atveidojot krievu valodas поскольку. Vārdu savienojumi par cik un par tik latviešu valodā lietojami, runājot par skaitāmu daudzumu. Piemēram, Kur un par cik var noīrēt istabu? (šķirklī par)
- Termins pieņemts 13.05.2008. ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumu Nr. 73, aizstājot terminu republikas pilsēta. (šķirklī valstspilsēta)
- Vārda formu 2024. gada 11. decembra sēdē precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī mača)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī fotopašportrets)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: "Avots", 1995) blakus tradicionālajai formai mameluks ir dota arī tieši no arābu valodas atveidotā forma – mamlūks, taču praksē to nelieto. (šķirklī mameluks)
- Praksē lieto arī formas noķēzu, noķēzi, noķēza, kuras nav rādītas "Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā", bet ir ievietotas "Latviešu literārās valodas vārdnīcā". (šķirklī noķēzīt)
- Sadzīvē lietotā abreviatūra PVC ir attiecīgā materiāla veida apzīmējums angļu valodā, savukārt latviešu valodā tā pareizi rakstāma PVH. (šķirklī PVC)
- Praksē dažreiz sastopamais vārdu zolīds, zolīda, zolīdi lietojums vairs neatbilst mūsdienu literārās valodas normai. Pareizi jābūt: solīds, solīda, solīdi. (šķirklī zolīds)
- Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija: apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
- Anglismu menedžeris, menedžere vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldnieks, vadītājs, pārzinis, direktors, administrators u. tml. (šķirklī menedžeris)
- Laika gaitā mainījusies šā vārda pareizrakstība. Ja agrāk par pareizu tika atzīta forma ar patskani o (epistolārs – sk. Latviešu literārās valodas vārdnīcu), tad tagad normatīvajās vārdnīcās reģistrēta forma ar patskani u (epistula, epistulārs). (šķirklī epistulārs)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistisks), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistisks)
- Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
- Šā vārda pareizrakstība latviešu valodā vēl nav nostabilizējusies, tas sastopams arī formās kontroversāls, kontraversāls. (šķirklī kontroversiāls)
- Praksē sastopams arī šā vārda rakstījums ar garo patskani ē: ezotērisks, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterisks)
- 20. gs. 80. gadu sākumā tika mainīta šā vārda pareizrakstība, ieviešot patskaņa e pagarinājumu: afēra. (šķirklī afēra)
- Daiļliteratūrā sastopams šā vārda rakstījums ar mazajiem burtiem (aids), bet Terminoloģijas komisijā oficiāli ir apstiprināta abreviatūra AIDS, kā arī valodnieces R. Grīsles ieteiktais nosaukums mērlis. (šķirklī AIDS)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, 1995.) par pareizu atzīts šāds rakstījums: alelujā, allelujā. Tomēr praksē daudz biežāk šo vārdu lieto bez garumzīmes. Tāpēc jaunākajās vārdnīcās dota forma – aleluja. (šķirklī aleluja)
- Kopā ar darbības vārdiem aptrūkties, aptrūkt 'pietrūkt' parasti lietojams lietvārds ģenitīvā: aptrūkst maizes, aptrūkās malkas, taču dažreiz ģenitīva forma ir neiespējama: aptrūkusies nauda. (šķirklī aptrūkties)
- Nevēlams ir krievu valodas ietekmē radies vārda atgriezt lietojums ar nozīmi 'atdot', piem., atgriezt paņemto mantu, atgriezt preci ražotājam, atgriezt grāmatu bibliotēkā. Latviskāks ir vārdu savienojums atdot atpakaļ. (šķirklī atgriezt)
- Krievu valodas ietekmē dažreiz sastopams vārda atlass nepareizs lietojums nozīmē 'karšu krājums'. Krievu valodā šādu krājumu apzīmē ar vārdu атлас, kas veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas Atlas. Turpretim latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu Atlantos. (šķirklī atlass)
- Nav vēlams apstākļa vārdu atpakaļ lietot ar nozīmi 'iepriekš, senāk', piem., trīs gadus atpakaļ, neilgi atpakaļ. Šādā nozīmē pareizāk lietot apstākļa vārdu pirms: pirms trim gadiem, pirms neilga laika. (šķirklī atpakaļ)
- Krievu valodas ietekmē plaši izplatīts vārda atskaite lietojums nozīmē 'pārskats' – sniegt atskaiti, grāmatvedības gada atskaite u. c. Ar attiecīgu nozīmi sastopams arī verbs atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu. (šķirklī atskaite)
- Sastopams nevēlams, krievu valodas ietekmē (no vārda отнестись) radies vārda attiekties lietojums, piem., viņš pret mani attiecas labi; kā viņi attiecas pret šo parādību. Latviski iespējams lietot citus darbības vārdus, piem., viņš pret mani izturas labi; kā viņi vērtē šo parādību. (šķirklī attiekties)
- Darbības vārdu audzināt lieto, runājot par cilvēku, viņa garīgo attīstību, bet augus vai dzīvniekus audzē. Dažreiz šī valodas kļūda izmantota reklāmās uzmanības pievēršanai: "Labi audzinātas vistas." (šķirklī audzināt)
- Terminoloģijas komisija par pareizu ir atzinusi formu barbekjū. (šķirklī barbekjū)
- Vārds bēres ģenitīvā (bēru ceremonija, bēru mielasts) izrunājams ar šauro e. (šķirklī bēres)
- Šā vārda vīriešu dzimtes formu bodijs par pareizāko atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2019. gada 8. maija sēdes protokola Nr. 5). Iepriekš praksē nereti sastopams šī apģērba gabala nosaukums sieviešu dzimtē – bodija. (šķirklī bodijs)
- Agrāk šo vārdu rakstīja ar īso e, tagad pareizā forma ir ar garo ē – cērijs. (šķirklī cērijs)
- Latviešu valodā dažreiz ir sastopams vārda dermatīns nepareizs rakstījums ar lieku n iespraudumu – dermantīns. Pareizā forma – dermatīns. (šķirklī dermatīns)
- Vairākās vārdnīcās reģistrēta arī forma dzelmjains, dzelmjaina, ko mūsdienās lieto reti. (šķirklī dzelmains)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistija), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistija)
- Praksē sastopams arī šo vārdu rakstījums ar garo patskani ē: ezotērija, ezotērika, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterija)
- Mainījusies vārdu hellēnisms, hellēnisks, hellēņi pareizrakstība. Tagad tie jāraksta nevis ar vienu, bet diviem līdzskaņiem l. (šķirklī hellēņi)
- Praksē nereti sastopams saliktenis ilgspējīgs, kas veidots no apstākļa vārda ilgi un īpašības vārda spējīgs, resp., 'ilgi spējīgs', tomēr tā nozīme nav īsti skaidra. Tādēļ, lai apzīmētu procesus, kas ir spējīgi pastāvēt, norisināties ilgāku laiku, ieteicams lietot īpašības vārdu ilgtspējīgs. (šķirklī ilgtspējīgs)
- Pareizrakstības normām atbilstošs ir šā vārda rakstījums ar o – introverts, taču praksē bieži ir sastopama forma intraverts, kas, iespējams, radusies antonīma ekstraverts rakstījuma ietekmē. (šķirklī intraverts)
- Latviešu valodā izplatīts ir saikļa jeb lietojums saikļa vai vietā: brauksim jeb iesim kājām? Šādos gadījumos pareizāk lietot saikli vai: brauksim vai iesim kājām? (šķirklī jeb)
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Diezgan izplatīta kļūda ir vārdu kantri rakstīt ar garo patskani ī (kantrī). Pareizā forma – kantri. (šķirklī kantri)
- Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (R., "Avots", 1995.) šis vārds dots vīriešu dzimtē, lai gan oriģinālvalodai tuvāka būtu sieviešu dzimtes forma. (šķirklī kips)
- Dažreiz tiek nepareizi lietota šī vārda forma ar burtu e saknē (komendants). Pareizā vārda forma ir komandants, komandante. (šķirklī komandants)
- Latviešu valodā darbības vārdu komunicēt dažreiz lieto nepareizi – komunikēt. Pareizā forma: komunicēt. (šķirklī komunicēt)
- Vārdkopas krāsainais televizors vietā pareizāk ir teikt krāsu televizors. (šķirklī krāsains)
- Vārda kreativitāte vietā ieteicams lietot latviskas cilmes vārdu radošums, ko 2000. gadā pieņēmusi un publicējusi LZA Terminoloģijas komisija. (šķirklī kreativitāte)
- Vārda rakstību 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 5. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī kupāti)
- Praksē ir izplatīta arī forma kvadracikls, retāk kvadrocikls. (šķirklī kvadricikls)
- Tagadnes 3. personas formu nereti lieto arī saīsinātā veidā – lās. (šķirklī lāsot)
- Diezgan bieži sastopams vārdu lesbiete, lesbisks, lesbisms lietojums ar z: lezbiete, lezbisks, lezbisms. Mūsdienās par pareizu atzīta forma ar s: lesbiete, lesbisks, lesbisms. (šķirklī lesbisms)
- Praksē dažreiz šo vārdu lieto vīriešu dzimtē (samazināts libido). (šķirklī libido)
- Vārds līgumreiss lietojams salikteņa čarterreiss vietā. (šķirklī līgumreiss)
- Divdabi lūdzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, piemēram: Neskaties, lūdzams, atpakaļ! Lūdzams, bērns, nedari to! (šķirklī lūdzams)
- Praksē lieto arī formu megaommetrs, kas nav akceptēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī megommetrs)
- Mēnesszivi dažreiz kļūdaini sauc arī par saules zivi (acīmredzot angļu valodas iespaidā). Jāatceras, ka angļu valodā par moonfish sauc pilnīgi citas – stavridu dzimtas zivis. (šķirklī mēnesszivs)
- Diezgan bieži vārdu mērķēklis kļūdaini raksta ar īso e (mērķeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēd – sēdeklis. (šķirklī mērķēklis)
- Praksē nereti tiek jaukti jēdzieni metodists 'metodistu konfesijai piederīgais' un metodiķis 'mācību metodikas speciālists; konsultants, padomdevējs', taču tie nav sinonīmi un lietojami katrs ar savu atšķirīgu nozīmi. (šķirklī metodisti)
- Ņujorkas Metropolitēna opera pareizi būtu jāsauc par Ņujorkas Metropoles operu. Pagaidām vairāk izplatīts ir tradicionālais (nepareizais) nosaukums. (šķirklī metropolitēns)
- Praksē ir izplatīta arī paralēlforma miežagrauds, kas vairs nav akceptēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī miežgrauds)
- Auga oficiālais nosaukums ir miežubrālis, bet praksē dažreiz lieto arī iepriekšējo nosaukumu miežabrālis. (šķirklī miežubrālis)
- Runājot par ēdieniem vai dzērieniem, literāri pareizi ir lietot vārdu garšot, nevis mīlēt: man garšo šokolāde, nevis es mīlu šokolādi. (šķirklī mīlēt)
- Praksē bieži šādā nozīmē lieto arī divdabi nekavējoši (piem., man nekavējoši lika noprast). Pareizi jāsaka – man nekavējoties lika noprast. (šķirklī nekavējoties)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
- Praksē sastopama arī forma nopakaļis, kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī nopakaļ)
- Praksē tikpat bieži lieto arī formu nopludināt (nopludināt dzīvokli, nopludināt informāciju), kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī noplūdināt)
- Suņu šķirnes nosaukumiem, kas atvasināti no vietvārdiem, lietojama izskaņa -ietis, līdz ar to pareizā forma ir ņūfaundlendietis, nevis ņūfaundlends, kā dažkārt sastopams valodas praksē. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
- Šī abreviatūra praksē nereti tiek izrunāta ar līdzskani k pēc angļu valodas parauga – okta, taču pareizā izruna ir ar līdzskani c – octa, jo abreviatūra veidota no latviešu valodas vārdiem. (šķirklī OCTA)
- Praksē nereti tiek lietota arī 5. deklinācijas forma ar galotni -e: olīve, tomēr par valodas normai atbilstošu uzskatāma 4. deklinācijas forma ar galotni -a: olīva. (šķirklī olīva)
- Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulība)
- Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulīgs)
- Mūsdienās vārdu orgāns nebūtu vēlams lietot, runājot par iestādi, organizāciju vai preses izdevumu (tātad nevis preses orgāns, bet preses izdevums). (šķirklī orgāns)
- Praksē reizumis lieto lietvārdu padebess gan 6. deklinācijas (melna padebess), gan 1. deklinācijas (tumšs padebess) formā. (šķirklī padebesis)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomjlaika)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
- Pēc pašlaik pastāvošajām pareizrakstības normām vārds panda lietojams vīriešu dzimtē, taču praksē to biežāk lieto kā sieviešu dzimtes vārdu. (šķirklī panda)
- Praksē samērā bieži lieto arī formu pārpilnam, kas nav reģistrēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī pārpilnām)
- Nozīmē 'sporta sacensību norise guļus vai sēdus uz grīdas' lietvārds parters nereti tiek lietots ar galotni -is: parteris, tomēr pareizrakstības normām atbilstošs ir lietojums ar galotni -s: parters. (šķirklī parters)
- Vārdu partizāns dažreiz lieto arī kā 2. deklinācijas lietvārdu ar galotni -is: partizānis. Pareizā forma ir galotni -s: partizāns. (šķirklī partizāns)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašfoto)
- Vārds pašregulēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašregulēšanās), ģenitīvā (pašregulēšanās), akuzatīvā (pašregulēšanos), instrumentālī (ar pašregulēšanos). (šķirklī pašregulēšanās)
- Praksē šo darbības vārdu nereti lieto arī ar izskaņu -āt (piebungāt). (šķirklī piebungot)
- Sastingušo datīva formu piemēram nereti lieto kā iespraudumu, lai norādītu, ka tekstā ir iekļauts piemērs, konkrēts paskaidrojums: Kliņģerīšu ziedus ārstniecībā var izmantot dažādi, piemēram, gatavojot eļļu, uzlējumu, tinktūru. (šķirklī piemērs)
- Sadzīvē bieži šo salātu nosaukums kļūdaini tiek rakstīts un runāts ar pirmo patskani o – rosols, tomēr par literāri pareizo atzīstams lietojums ar pirmo patskani a – rasols. (šķirklī rasols)
- Dažreiz vārda raudze vietā tiek lietots ģermānisms prove. Ieteicams lietot latvisko vārdu raudze. (šķirklī raudze)
- Ja vārds respektīvi lietots šeit minētajā nozīmē, tad teikumā tas atdalāms ar komatiem. Par interpunkciju citā lietojumā sk. A. Blinkena "Latviešu interpunkcija", "Zvaigzne ABC" 2009, 273. lpp. (šķirklī respektīvi)
- Praksē lieto arī formas riģipsis, reģipsis. (šķirklī rīģipsis)
- Praksē lieto arī vēl citus nosaukumus – rozenkreiceri, rožkrustieši. (šķirklī rozenkreicieši)
- Vārds sagarumot parasti tiek lietots mežrūpniecības nozarē, turpretim sagarināt vairāk lieto, runājot par amatniecības, mājsaimniecības darbiem. (šķirklī sagarināt)
- Rakstos un sarunvalodā substantīvs saržs nereti tiek jaukts ar substantīvu šaržs 'satīrisks vai humoristisks portrets (parasti kariķēts zīmējums), kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības, pazīmes'. (šķirklī saržs)
- Latviešu valodā nereti sastopams lietvārda senjors lietojums ar lietvārda seniors nozīmi, tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī senjors)
- Praksē lietvārds sholasts nereti lietots ar nozīmi 'sholastiķis'. No šāda lietojuma būtu vēlams izvairīties, lai novērstu pārpratumus. (šķirklī sholasts)
- Pēc pastāvošajām pareizrakstības normām šis vārds jāraksta bez līdzskaņa j – sovetologs, taču valodas praksē biežāk lieto no angļu valodas pārņemto formu sovjetologs, sovjetoloģe. (šķirklī sovetologs)
- Pēc pastāvošajām pareizrakstības normām šis vārds jāraksta bez līdzskaņa j – sovetoloģija, taču valodas praksē biežāk lieto no angļu valodas pārņemto formu sovjetoloģija. (šķirklī sovetoloģija)
- Dažreiz sarunvalodā un rakstos substantīvs susliks tiek lietots rakstījumā ar ļ: susļiks, šāds lietojums nav pareizs. (šķirklī susliks)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar īso patskani i – štricele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar garo patskani ī. (šķirklī štrīcele)
- Diezgan bieži vārdu tēmēklis kļūdaini raksta ar īso e (tēmeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēž – sēdeklis. (šķirklī tēmēklis)
- Latviešu valodā sastopams divējāds šā vārda rakstījums: kaprolaktams, kaprolaktāms. Terminoloģijas komisijā par pareizu atzīta forma kaprolaktams. (šķirklī kaprolaktams)
- Ir bijuši ieteikumi darbības vārda pārapbedīt vietā lietot pārbedīt, jo tas ir atvasināts tikai ar vienu priedēkli. Tā kā mūsdienās bezpriedēkļa vārds bedīt ir gandrīz pilnīgi izzudis no latviešu valodas aktīvā vārdu krājuma, un to ir aizstājis priedēkļvārds apbedīt, nav pamata vērsties pret vārdu pārapbedīt. (šķirklī pārapbedīt)
- Praksē dažreiz sastopams lietojums vīriešu dzimtē peizāžs, kas neatbilst literārās valodas normai. (šķirklī peizāža)
- Agrākos gados iznākušajā izziņu literatūrā sastopams termins neiznests bērns. Pareizā forma tagad – neiznēsāts bērns. (šķirklī neiznēsāts)
- Vārdu nejūtīgs vēlams lietot, runājot par emocionālo sfēru (resp., tikai 1. nozīmē). (šķirklī nejūtīgs)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmetums; aizskārums, apvainojums' radusies pēc krievu valodas vārda наезд nozīmes kriminālajā žargonā 'uzbrukums kāda interesēm vai mēģinājums tās aizskart'. (šķirklī uzbrauciens)
- Nav vēlams lietot šādus izteikumus: uzstādīt prasības; uzstādīt kandidatūru; uzstādīt jautājumu; uzstādīt diagnozi. Pareizi: izvirzīt prasību, kandidatūru; uzdot jautājumu; noteikt diagnozi. (šķirklī uzstādīt)
- Pareizrakstības normām atbilstošā forma ir zeķbikses. (šķirklī zeķbikses)
- Praksē nereti vārds zemsega tiek lietots ar nozīmi 'zemsedze'. (šķirklī zemsega)
- Praksē lieto arī vārdus zibensnovadītājs, zibeņnovedējs, kas nav akceptēti pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī zibensnovedējs)
- Praksē nereti tiek lietota kļūdaina šī lietvārda forma ar līdzskani n – želantīns. (šķirklī želatīns)
- Šo vārdu ieteicams lietot nevēlamā aizguvuma rīls (no angļu reel) vietā. (šķirklī īsklips)
- Nelokāmā aizguvuma vietā ieteicams lietot vārdu reālijzīme. (šķirklī emodži)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomisks)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar līdzskani s – strūdele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar līdzskani š. (šķirklī štrūdele)
- Vārdi necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. (šķirklī tītenis)
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (no) baltās ķēves trešā augumā
- (savstarpēji) pretēji skaitļi
- (tikpat) kā divreiz divi
- (vaigu) vaigā skatīt (arī redzēties, tikties u. tml.)
- aci pret aci
- aci pret aci, zobu pret zobu
- acīm redzami
- acīm redzams
- acīm redzot
- acis sprāgst no pieres ārā
- acis sprāgst no pieres laukā
- acs pret aci, zobs pret zobu
- agrārā reforma
- aireņu ģints
- aiz (trej)deviņām atslēgām
- aiz (trej)deviņām jūrām
- aiz (trej)deviņām zemēm
- aiz (trej)deviņiem kalniem
- aiz restēm
- aizmēzt (arī izmest, izsviest u. tml.) (vēstures) mēslainē
- aizmugures pozīcija
- aizmugures stāvoklis
- akreditēšanās raksts
- akvareļu krāsas
- apaļš bārenis
- apkures sezona
- apturēt vēstures ratu
- ar pulksteņa precizitāti
- ar pusaci (vērot, skatīties, redzēt u. tml.)
- ar rokām un kājām pretī
- aritmētiskā progresija
- arklu revīzija
- ārpus konkurences
- atdurties kā pret sienu
- atgremotāju apakškārta
- ātrās apkalpošanas restorāns
- ātrās reaģēšanas vienība
- atrasties (kā) redzeslokā
- atsaucamais akreditīvs
- atsitas kā zirņi pret sienu
- atsperes nosēde
- attieksmē pret (ko)
- augsta piere
- auna piere
- autogēnais treniņš
- avotu kreses
- bada streiks
- banānu republika
- bērnu cerebrālā trieka
- beznosacījuma reflekss
- bibliogrāfisks retums
- blanko kredīts
- bremžu kluči
- briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens
- bulvāru prese
- bungot klavieres
- buržuāziskā revolūcija
- būt (kā) redzeslokā
- būt kritiskam (pret ko)
- būt pie stūres
- būt pretī
- būt pretim
- būt varenā dūšā
- ciets agregātstāvoklis
- cik reiz
- cik reižu
- ciprešu dzimta
- cūku bēres
- de iure
- dekompresijas slimības
- dienas prese
- diferenciālais tarifs
- dot prettriecienu
- Dots pret dotu!
- dreb kā apšu lapa
- drebēt par savu ādu
- drebuļi (pār)iet pār kauliem
- drebuļi (pār)iet pār muguru
- drebuļi (pār)skrien pār kauliem
- drebuļi (pār)skrien pār muguru
- dūres varonis
- dvēseļu revīzija
- dzeltenā prese
- Dziesmotā revolūcija
- dzimis laimes krekliņā
- dzīves novakare
- dzīvo kā niere pa taukiem
- dzīvo kā niere taukos
- dzīvosim, redzēsim
- e-pasta adrese
- ejoša prece
- eksogēnā konkurence
- elektriskā pretestība
- elektroniskā pasta adrese
- endogēnā konkurence
- frīģiešu cepure
- gaisa bedre
- galīgais rezultāts
- galva reibst
- galvu reibinošs
- gandreņu dzimta
- gara acīm (ko redzēt, skatīt)
- garantijas remonts
- ģeometriskā progresija
- Ginesa rekordu grāmata
- Gregora kalendārs
- gregoriāņu dziedājumi
- gregoriskie dziedājumi
- greiza sirds
- greizā spogulī
- greizais spogulis
- greizs solis
- gremošanas trakts
- gremzt sirdi
- greznoties ar cita spalvām
- greznoties ar svešām spalvām
- griezt krūti pretī
- griezt krūtis pretī
- griezt zobus pretī
- gultas režīms
- hipokrāta zvērests
- hormonāls preparāts
- iebāzt aiz restēm
- iedzīvotāju reģistrs
- iegarenās smadzenes
- iegriezt pareizās sliedēs
- iet pa mazākās pretestības ceļu
- ietupināt aiz restēm
- indiferenta viela
- insulīna rezistence
- interešu izglītība
- interneta resursi
- īres nams
- īstā reizē
- iziet greizi
- izkāpis no gultas ar kreiso kāju
- izlīdzināt rezultātu
- izlikties neredzam
- izmesties kreklā
- izrādīt pretestību
- izraut aci(s) no pieres
- izturīgs pret veldri
- izvicināt dūres
- izzagt aci(s) no pieres
- jau kuro reizi
- jau kuro reizi (arī dienu, gadu u. tml.)
- kā diena pret nakti
- kā izdreijāts
- kā kuro reizi
- kā niere taukos
- kā preilene
- kā pret mūri
- kā vāvere ritenī
- kāpināt skaitli otrajā (arī trešajā, ceturtajā utt.) pakāpē
- kapitālais remonts
- kārpīties pretī
- kārtējā reize
- kazarmu režīms
- ķēdes reakcija
- ķepuroties pretī
- ķert preciniekus
- klejojošā niere
- kodolreaktora regulators
- konditorejas krāsas
- konditorejas šprice
- konferences zvans
- korāļa prelūdija
- korāļu prelūdija
- korektūras zīmes
- korelācijas koeficients
- kortikosteroīdu preparāti
- kosmētiskais remonts
- kož (vai) acis no pieres laukā
- kredīta apgrozījums
- kredīta izmaksas
- kredīta saldo
- kreimeņu ģints
- kreimuļu ģints
- kreisā prece
- kreisie soļi
- krekšķis kaklā
- kremst sirdi
- kreoliskā valoda
- krešu dzimta
- krešu salāti
- kristāla režģis
- kuģa miglas taure
- Kultūras revolūcija
- Kur tas redzēts?
- laika relejs
- laist pa kreisi
- lapu reņģes
- lasīt korektūras
- lasīt korektūru
- lasīt sprediķi
- lauvu bedre
- lauzt streiku
- līdz (pēdējam) kreklam
- līdz riebumam (pareizs, pieklājīgs, laipns u. tml.)
- lieka greznība
Atrasts skaidrojumos (200):
- otrreizējā pārstrāde (kā) izgatavošana no jau reiz izmantotām izejvielām.
- rādīt zobus (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.
- (ne)turēt naidu (ne)just naidu pret kādu.
- nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- kvatročento 15. gadsimta itāliešu māksla (agrā renesanse).
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
- mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
- Piektais gads 1905. gads, kad norisinājās revolūcija.
- krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
- tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- ūdensdzīsla Ādere.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
- direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
- gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
- tandēms Agregātā uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu mašīnu vai to daļu kopums.
- pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
- katls Agregāts tvaika vai karstā ūdens ražošanai.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
- turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība, amorfums.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
- plosīties Agresīvi, nevaldāmi uzvesties.
- nesaticīgs Agresīvs, nesabiedrisks (par dzīvniekiem).
- nešpetns Agresīvs, nikns; tāds, kura uzvedība traucē (par dzīvniekiem).
- bildinājums Aicinājums precēties.
- bildināt Aicināt precēties (parasti kļūt par sievu).
- pavārte Aile mājas sienā, kas paredzēta nokļūšanai pagalmā.
- kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
- aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
- sūtnis Aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
- piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
- aizkūpināt Aizdedzināt (cigareti, pīpi u. tml.).
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
- sirds astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- kardiālā astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
- aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
- insulīns Aizkuņģa dziedzera izstrādāts hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
- diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
- diskvalifikācija Aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
- aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā.
- pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
- aizlīdzināt Aizpildīt, aizdarīt (piem., bedres), padarot (ko) gludu, līdzenu.
- pavilkt Aizraut, ieinteresēt (kādu).
- pavilkties Aizrauties (ar ko), ieinteresēties (par ko).
- ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
- ķivere Aizsargcepure; bruņucepure.
- ekrāns Aizsargs (piem., plāksnes veidā) pret nevēlamu iedarbību.
- eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
- islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
- homofobija Aizspriedumi, nepatika pret homoseksuālismu, homoseksuālām, arī biseksuālām personām.
- samesties Aizsprostoties, zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi.
- slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
- dublēt Aizstāt lomas tēlotāju (izrādē, kinofilmā); paredzēt vienu lomu (piem., teātra izrādē) diviem izpildītājiem.
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
- ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams; paslēpties (aiz kā).
- attālināties Aizvirzīties tālāk (no kā); kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
- neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- pamatakmens Akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
- kreozots Akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
- atsaucamais akreditīvs akreditīvs, kuru bankai ir tiesības atsaukt.
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
- interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
- pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
- līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
- ofensīva Aktīva kampaņa ar noteiktu mērķi (pret ko).
- pretspars Aktīva pretdarbība, pretestība (kam, pret ko).
- reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
- reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
- izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
- sacelties Aktīvi protestēt (pret ko), paust neapmierinātību (ar ko).
- pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piem., sporta spēlēs).
- uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
- remdenība Aktivitātes, ieinteresētības trūkums; vienaldzīgums.
- sacelšanās Aktīvs, protests (pret ko), neapmierinātība (ar ko).
- ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- ūdens krāsa Akvareļkrāsa.
- ūdenskrāsas Akvareļkrāsas; ūdens krāsas.
- pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
- monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
- žvingulis Alkohola izraisīts reibums.
- metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
- patekas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
- podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
- kokamatniecība Amatniecības nozare – dažādu koka izstrādājumu izgatavošana.
- galdniecība Amatniecības nozare – dažādu priekšmetu izgatavošana no koka.
- daiļamatniecība Amatniecības nozare – priekšmetu izgatavošana ar māksliniecisku vērtību; lietišķā māksla.
- sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
- kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
- revidents Amatpersona, kas ir pilnvarota veikt revīziju (1).
- notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
- vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
- hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
- kolts Amerikāņu parauga revolveris.
- Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
- osteoloģija Anatomijas nozare – mācība par kauliem, to uzbūvi un funkcijām.
- šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
- antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pēta seno ģeoloģisko laikmetu cilvēkveidīgo būtņu atliekas.
- karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
- krekls Apakšveļas gabali, kas sniedzas pāri jostas vietai; apakškrekls.
- tibeteika Apaļa vai četrkantīga plakana ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
- kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
- piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
- berete Apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
- tablete Apaļas ripiņas formā sapresēta ārstnieciska zāļu viela.
- kūka Apaļas vai četrstūrainas formas lielāks konditorejas izstrādājums, kuru pasniedzot sadala gabalos; arī torte.
- medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
- planetārais miglājs apaļš vai gredzenveida miglājs, kas atgādina planētas disku.
- torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
- acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata vai formas atgādina redzes orgānu.
- šķīvis Apaļš, retāk ovāls vai kvadrātveida trauks ar lēzenām malām, uz kura liek ēdienu.
- refraktometrs Aparāts acs refrakcijas noteikšanai.
- magnetogrāfs Aparāts magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
- reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
- rentgenaparāts Aparāts rentgenoloģiskai izmeklēšanai; rentgena aparāts.
- seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- potenciometrs Aparāts sprieguma lieluma mainīšanai un regulēšanai – rezistors ar maināmu pretestību.
- optometrs Aparāts, ar ko pārbauda redzes asumu un redzes lauku.
- siltummainis Aparāts, ar kuru realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
- videomagnetofons Aparāts, iekārta videosignāla un skaņas ierakstīšanai magnetofona lentē un reproducēšanai.
- reaktors Aparāts, kurā realizē ķīmisku reakciju.
- videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai, reproducēšanai un uzglabāšanai.
- zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
- aptaukoties Apaugt ar (pārmērīgu) taukaudu kārtu; kļūt tuklam, resnam.
- pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus; uzvilkt (citas zeķes, apavus).
- vīzes Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm).
- Sarkanā gvarde apbruņotas strādnieku daļas 1917. gada revolūcijas laikā Krievijā.
- meditēt Apcerēt, gremdēties (parasti garīgās) pārdomās.
- paņemt Apcietināt, arestēt.
- ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piem., izstrādājumam, telpai, skatuvei izrādē).
- linkrusts Apdares materiāls – ar īpašu masu pārklāts papīrs vai kartons.
- pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
- iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
- svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
- pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- pataisīt baltu par melnu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- ačgārns Apgriezts otrādi; pretējs parastajam, pieņemtajam.
- rūpes Apgrūtinoša nepieciešamība izdarīt vajadzīgo, risināt kādus sarežģījumus; nomākts psihisks stāvoklis, ko izraisa šāda nepieciešamība.
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
- polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
- kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
- padrēbe Apģērba odere.
- galvassega Apģērba piederums galvas apsegšanai, piem., cepure, lakats.
- kājsargs Apģērba piederums kāju aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs).
- roksargs Apģērba piederums roku aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs); roku sargs (biežāk).
- kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
- kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
- rāmītis Apkāre, medus kāre.
- rāmis Apkāre; rāmītis (3).
- saskaitļot Apkopojot (piem., rezultātus, datus), noskaidrot (ko).
- dotumi Apkopoti, savākti (kādas nozares, tematikas u. tml.) fakti, dati, materiāli.
- summārs Apkopots; rezumēts.
- siltums Apkure.
- centrālapkure Apkures sistēma, kurā no viena apkures centra apsilda vairākus objektus (telpas, ēkas).
- sildķermenis Apkures sistēmas elements (piem., radiators, dvieļu žāvētājs).
- kurtuve Apkures vai tvaika ražošanas iekārtas daļa, kurā sadedzina kurināmo.
- špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs cilvēks; nerātnis.
- maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
- apiet Aplenkt, arī nokļūt pretinieka aizmugurē.
- apzvērēt Apliecināt ar zvērestu.
- applaucēt Apliet ar ļoti karstu, verdošu šķidrumu vai iegremdēt tajā.
- apgredzenot Aplikt ap putna kāju īpašu gredzenu, lai izsekotu (tā) migrācijai.
- (visu) kopā ņemot aplūkojot vienā veselumā, kopumā; arī rezumējot.
- konvertēt Apmainīt kādas valsts valūtu pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
- (iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
Atrasts piemēros (200):
- sārtme .. raugos melnā tumsā, redzu Austras iegareno seju dzīvības un sārtmes pilnām lūpām.
- kinematogrāfs .. vakaros Valentīna gāja uz kinematogrāfiem, jo tai aizvien vajadzēja redzēt visas filmas.
- apdilt .. Zvagūzis ir pavisam parasts vīrelis. Neliela auguma.., īsti nenosakāma vecuma, apbružāts un apdilis kā viņa platmalīte.
- skaidrs ..atskan mācītāja balss, skaidra un dzidra, un pilna varena spēka..
- lai ..baļķu cirtējs iedeva viņam.. žāvētu cūkas pavēderes gabalu lai un teica, tas esot no Auriem par labāmdienām.
- vieds ..bija viedas sievas, kuras, redzot jaundzimušo, varēja jau pateikt, kāds būs bērna liktenis.
- prečinieks ..brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- aizripot ..brīžiem aizripoja kāds viegls, grezns limuzīns..
- parķis ..daudz ko šuva no parķa – tā bija lēta, silta drāna, un papucis pa ziemām valkāja parķa kreklus..
- glisēt ..es pirmo reizi sajutu, ko nozīmē glisēt – dēlis izceļas virs ūdens, tu.. traucies uz priekšu fantastiskā ātrumā.
- pretī ..es tādu mīkstu plaukstiņu padevu [skolotājam] pretī.
- nešķīstenis ..Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šajā dienā paredzēta bluķa vilkšana, ar skaļām dziesmām un uguni dzenot prom tumsu un visādus nešķīsteņus.
- pārkraut ..gājēji .. staigāja gar krāšņiem, dažādām precēm pārkrautiem veikalu skatlogiem.
- skrobe ..gleznas man izstādēs 12 gadus neņēma pretī.. Bija jau skrobe..
- privāts ..īsi pirms ugunsgrēka esot redzēti aizdomīgi cilvēki privātā ar benzīna kannām.
- uzkrist ..izdauzīju klases logu. Taisni tu todien biji dežurants. Direktors uzkrita tev, lai sakot, kas ir vainīgs.
- mūsējais ..Ja tu redzēji jau gulbjus ejam, Tie ir citi, tie nav mūsu, Mūsējie vēl zaļos silezeros mīt..
- tu ..ja tu spēj pasmaidīt par pasauli, tad viņa smaidīs tev pretī.
- skurbums ..ko viņš varēja pretoties tam ziedēšanas skurbumam, kas saulgriežu laikā pārņēma visu latviešu zemi?
- vienveidīgs ..ļoti interesants ir pats vasaras sākums, bet pēc tam viss paliek vienveidīgi zaļš.
- errastība ..man šī noņemšanās ar reizesrēķinu šķita tīrā errastība.
- laboratorija ..muitas laboratorija jau ir veikusi vairāk nekā 800 preču paraugu pārbaudes..
- paģiras ..nekas tāds noticis nebija, kas šodien man palīdzētu tikt vaļā no pretīgās morālo paģiru sajūtas..
- skats ..Nora dziedāja ar milzīgu cepuri galvā, – noteikti to skatu gribēju redzēt.
- jaukties ..pa logu vēl labāk varēja redzēt, kā mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi...
- motors ..paklausījās manu motoru un neņēma pretī [karadienestā].
- ekstrēms ..patiesība nav nekad ekstrēmos, nekad nav labajā vai kreisajā pusē, bet allaž vidū.
- padēklis ..pēc pilsoņu kara Hammers no Krievijas izvedis savas bagātības padēkli ar lētām dārglietām, ikonām, kuras lēti iemainījis pret maizi badā mirstošajiem.
- nostalģija ..pēkšņi sirdi saņēma tāda nostalģija pēc ilgi neredzētās Sēļu puses..
- aizpukšķēt ..pie pārbrauktuves brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- pret ..pret rudeni ūdens metas vēss.
- patšautene ..pret viņu neapbruņotām krūtīm vērsās piecpadsmit lauku žandarmu patšauteņu stobri.
- kamēr ..putns savu dziesmu uzņem ik jaunu pavasari, kamēr meitas, kad apprecas, apklust pavisam..
- nospīdēt ..redzam graciozos dzīvniekus [stirnas] slinkiem lēcieniem pazūdam mežā. Baltie dibeni un sirmie sāni vien nospīd.
- tipoloģisks ..redzams, ka vecākā kolēģa uzzīmētajā tipoloģiskajā portretā paralēles ar Zeltiņu ir tikai vispārējas..
- virsū ..reizēm mugurā dur, vecums nāk virsū.
- ļodzīgs ..saticība Gravelsiņu ģimenē acīm redzot ir visai ļodzīga.
- treji ..sieviete vēro vīru ar trejās bizēs sapītu bārdu..
- izkaldināt ..Sirms kalējs reiz sudraba atslēgu izkaldinās.
- uzklupt ..skaudība, karsta un svilinoša, kas uzklupa kā žņaudzējs ik reizes, kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
- plunkšķēt ..smagi, skaļi vārdi – plunkšķ kā akmeņi, atsizdamies pret ūdeni.
- krustīties ..Sofija, pagriezusies pret svētbildi, krustījās un zemu klanījās.
- ķēkša ..stāvēja liels patvāris, to kurināja resna, baltpriekšautaina ķēkša..
- trakgalvis ..šeit atradīsi idejas trakgalvju un adrenalīna mednieku izklaidēm.
- mode ..šī ir īstā reize slimot pēc Laimdotas modes. Jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
- nabags ..tavs direktors ir nabags. Kas tā par firmu, kam tik vien transporta kā tavs trīsritenis ar kasti priekšā?
- tvīksmains ..Tvīksmains reibums aizņem elpu ciet..
- priekšsacīkstes ..vajadzēja treniņos un priekšsacīkstēs sasniegt labus rezultātus.
- gaumēt ..vakariņas gaumēja vareni..
- introspekcija ..viņa [režisora Ingmara Bergmana] darbos priekšplānā izvirzījās introspekcija: personīgo, nevis sociālo problēmu analīze.
- urbties ..viņa nervi joprojām vibrēja no Gremzdienes raudām, kas urbās viņā kā svārspsts.
- sprikstēt ..Viņai vienmēr sprikstēja acis, kad Matīss stāstīja par ļaudīs pieredzēto!
- prātvēders ..viņi [iedzērušie vīrieši] bija vareni prātvēderi, katrs pieredzējis brīnumu brīnumus, tos tā vien gribējās citiem izstāstīt!
- utubunga ..viņi nav nekādi nabagi un utubungas, kas to nevarētu atļauties, viņiem nav jādreb par katru kapeiku..
- trenēt ..viņš bija sevi trenējis krīžu brīžos savaldīt jūtas, nepārsteigties..
- skopulis ..zaļžubīte – varen nikna un nelabvēlīga, pat savus ciltsbrāļus tā nepielaida pie graudu silītes, izpleta spārnus, pārgrieza acis kā vecs skopulis un neglīti ķērca.
- ēsma ..zemāka cena bija pietiekama ēsma, lai nepieredzējis pircējs atvērtu maku..
- pataisīt "..kad mēs apprecēsimies, es ar šitām divām savām rokām Puišiņus pataisīšu par pusmuižu!"
- noelsties "..Šitais bija kaut kas neredzēts!" aktieris noelšas..
- pačukstēt "Balvas gan varēja būt labākas," skolotāja pačukst direktorei.
- noklaiņot "Cik ilgi tā noklaiņoji?" "Citreiz pat pa pusgadam, kādreiz – dažus mēnešus, kamēr mani noķēra, aizveda uz Alises ielas patversmi.."
- vispārība "Es izplatu pļāpas? .. Nekādā ziņā. Es tikai domāju, ka jūs interesē .. vispārības domas."
- nodārdināt "Gatavais spoks!" viņš nodārdina savā varenajā basā.
- he "He, he," viņš krekšķina.
- labdien "Kāpēc tu nesacīji man labdien? Skolā tu jau ej, tātad tev jāsveicina ik pretimnācējs."
- vidusceļš "Kas nav ar mums, tas ir pret mums" – vidusceļa nav.
- nokrekšķināt "Khm!" nokrekšķināja sieviete.
- spoks "Ko šuj [vecāki] tam bērnam, ko nešuj! Ne cepure, ne lakats. Tīri par spoku iztaisa."
- kristāltīrs "Kristāltīrais cilvēks..." Kas es, sasodīts, par kristāltīro? Nomazgāja baltu, uzspodrināja, uzlika oreolu virs galvas..
- nosmieties "Negribēju taisīt lieku reklāmu," viņš nosmejas.
- nošņākties "Nerunā pretī," tēvs nikni nošņācās.
- tetraloģija "Nībelungu gredzena" tetraloģijas iestudēšana.
- tikpat "Ņem mazāku nastu, tikpat otru reizi jānāk!"
- opā "Opā, opā!" puisēns sauca, pastiepis rociņas pret tēti.
- preteklis "Pa kuru laiku tu tāds preteklis esi palicis..?"
- gruntene "Par gruntenēm sauc tādas makšķeres, kurām āķis ar tārpu guļ uz grunts, tas, ir, ezera dibenā."
- zosāda "Pievakare vēl bija silta, tomēr viņam sala un uzmetās zosāda."
- rādīt „redzi, kur viņš nāk!" Jānis izsaucās un rādīja ar roku uz vīrieti tumšā mētelī.
- sprediķis "Sestdien tu pārbrauci vēlu," – teica Mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
- nokliegties "Stop!" nokliedzās režisors.
- pašauties "Sveicināta!" Liela roka pašaujas man pretim un sagrābj manus pirkstus cietā tvērienā.
- ir "Šitā, brālīt, jāglezno – žļirkt vienreiz pa visu audeklu, žļirkt otru reizi, un tad, ja ir, – tad ir, ja nav, tad nebūs."
- šitā "Šitā, brālīt, jāglezno – žļirkt vienreiz pa visu audeklu, žļirkt otru reizi, un tad, ja ir, – tad ir.."
- rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
- ūnikums "Tas bija ūnikums – treneris ar hokeja nūju sita līdzjutējus!"
- neklapēt "Tas Orests ir viens jocīgs cilvēks. Man ar viņu neklapē."
- plātīzeris "To plātīzeri, plikadīdu un pļāpu kuli savā mājā nē!" Janka vēl ecējas pretī..
- ķērkt "Tu gribi nogremdēt teātri?" uz Nīnu ķērc režisors – pusmūža vīrs.
- jaunekle "Tu trīsi?" viņš jautāja, manīdams, ka jaunekles roka drebēja kā apses lapa.
- tū "Tū, tū," atskanēja taures skaņas. "Tu-tū!" garām aizbrauca vilciens.
- paspēlēt "Un alus kaste, kuru toreiz paspēlējām bocmanim Donim... Atceries?"
- rādīt „Vai manas acis rāda pareizi? Tas tiešām esi tu?"
- nokrekšķēt "Viņa ir dulla," vīrietis nokrekšķēja.
- pret- (Tvaika) pretspiediens.
- sareizināt 1 lats vienam cilvēkam nav daudz, bet, ja sareizina ar katru valsts iedzīvotāju, sanāk ap 2 miljoni.
- nodimdēt 12 reižu nodimd sienas pulkstenis.
- svērtuve 17. gs. celtajā svērtuvē tika turēti precīzi svari tirgotāju vajadzībām.
- tāfelklavieres 19. gadsimtā Rīgā ražotas tāfelklavieres.
- diferencēties 19. gs. beigās latviešu zemniecība strauji diferencējās.
- zīmīgs 19. jūnijs man ir zīmīgs datums, pirms sešiem gadiem šai dienā pirmo reizi ieraudzīju savu nākamo sievu.
- revolūcija 1905. gada revolūcija.
- atplūdi 1905. gada revolūcijas atplūdi.
- upuris 1905. gada revolūcijas upuri.
- cionistisks 1919. gadā Latgalē notika aresti pret cionistiski noskaņotajiem ebrejiem.
- reihskomisariāts 1941. gada septembrī tika izveidoti divi reihskomisariāti – Ostlande un Ukraina.
- streptomicīns 1945. gadā Zelmans Vaksmans atklāja, ka tuberkulozes ārstēšanā var izmantot streptomicīnu.
- šķist 20 rubļi man toreiz šķita liela nauda.
- antidemokrātisks 20. gados izveidoto antidemokrātisko režīmu spektrs bija plašs.
- freidisms 20. gadsimta otrajā pusē freidisms sazarojās virknē daudzveidīgu teoriju.
- romānists 20. gs. latviešu literatūras spožā romāniste regīna Ezera.
- koprezultāts 2006. gada koprezultāti.
- streiks 24 stundas ilgs streiks.
- jefreitors 6. latviešu strēlnieku pulka jefreitors.
- reaktivēt A un E vitamīns reaktivē ādas funkcijas.
- pretstāve Abas planētas atradīsies pretstāvē.
- pazare Ābelei pazares pilnas āboliem.
- apdedzināties Abi jau vienreiz apdedzinājušies.
- pretstats Abiem bērniem ir izteikts raksturu pretstats.
- trejlapis Āboliņa trejlapis.
- nopakšķēt Ābols krītot nopakšķēja pret zemi.
- gremzdi Ābolu gremzdi.
- štrūdele Ābolu štrūdele – pazīstamākā Vīnes virtuves recepte.
- prese Abonēt presi.
- piegāde Abonētās preses izdevumu un korespodences piegāde.
- pārkarens Abpus aizai slējās augstas, pārkarenas klintis.
- abstrakts Abstraktais impresionisms, ekspresionisms.
- vājredzība Abu acu vājredzība.
- saradot Abu režisoru iestudējumus sarado kopīgā tēma.
- tuvs Abus dzejniekus saista tuva pasaules uztvere un tuvi dzīves ideāli.
- grāmatnieks Aceknis un grāmatnieks galvenokārt regulē barības pāriešanu īstajā kuņģī.
- netaisnība Acīmredzama netaisnība.
- acīmredzams Acīmredzami ciest pilnīgu trūkumu.
- acīmredzams Acīmredzams darbinieku trūkums.
- viegls Acīmredzot šādas vieglas, nejaušas attiecības ir Alberta gaumē.
- acīmredzot Acīmredzot tā ir kļūda.
- atdurties Acis atduras pret lieliem burtiem rakstītu sludinājumu.
- redzēt Acis labi redz.
- mantkārība Acīs mirdzēja neredzēta mantkārība un alkas.
- līksme Acīs redzama līksme.
- neizpratne Acīs redzama neizpratne.
- mirdzums Acīs redzams laimes mirdzums.
- sažilbt Acis sažilbst no reklāmām.
- uztaustīt Acis upē bija uztaustījušas tumšu, garenu priekšmetu.
- uzplaiksnīt Acīs uzplaiksnī interese.
- reflektēt Acs reflektē uz gaismu.
- uztvert Acs uztver redzamās gaismas viļņus.
- gredzenmuskulis Acu gredzenmuskuļi.
- atvērties Acu priekšā atvērās neredzēta ainava.
- norēgoties Acu priekšā norēgojās reklāmas stabs.
- ņirbēt Acu priekšā ņirb gaismas reklāmas.
- parādīties Acu priekšā parādās bērnībā redzētais.
- ačgārns Ačgārni uzvilkts krekls.
- receptors Āda ir plašs receptorais lauks, kurā sakopoti dažādi nervu gali.
- sarepēt Āda rētās sarepēja.
- respirācija Ādas elpošana jeb respirācija.
- sarepēt Ādas sēnīte izpaužas kā sarepējis epidermas slānis.
- adekvāts Adekvāta reakcija.
- kārta Adīt divas kārtas labiski, divas kreiliski.
- valdziņš Adīt kreiliskos valdziņus.
- adīt Adīt labiski, kreiliski.
- sviķelis Adīt sviķeli no viena labiska un viena kreiliska valdziņa.
- cepure Adīta cepure.
- vilna Adīta vilnas cepure.
- nojukt Adot nojuku jau trešajā rindiņā.
- adrenalīns Adrenalīna izdalīšanās.
- adresāts Adresāts nav atrodams.
- iesniegums Adresēt iesniegumu direktoram.
- adresēt Adresēt vēstuli redakcijai.
- galds Adresu galds.
- reprezentants Advokāts ir profesionāls un neatkarīgs advokatūras reprezentants.
- aerobika Aerobikas treneris.
- aerodroms Aerodroma skrejceļš.
- rakurss Aerofotogrāfiju neierastais rakurss skatītāju valdzina un ieinteresē.
- ods Aerosols pret odiem.
- sekretārs Āfrikas sekretārs.
- agape Agape ir pilnīgi nesavtīga mīlestība, kurai ir spējas dot un turpināt dot, neko nesagaidot pretī.
- agrāk Agrāk redzēts cilvēks.
- sādžinieks Agrārā reforma sādžiniekus pārvērta viensētu iedzīvotājos.
- agrārreforma Agrārreformu ieviešana.
- agregāts Agregāta jauda.
- agresija Agresija kā dzīvnieku seksualitātes izpausme.
- satracināts Agresijas satracināts jaunietis.
- agresīvs Agresīva ārpolitika.
- agresīvs Agresīva skābe.
- agresīvs Agresīva terapija.
- nenosvērts Agresīva, rupja un nenosvērta sieviete.
- eskalācija Agresīvās politikas eskalācija.
- anarhists Agresīvi noskaņoti anarhisti.
- agresīvs Agresīvi noskaņots.
- agresīvs Agresīvi plāni.
- pretspēlētājs Agresīvi pretspēlētāji hokejā.
- stils Agresīvs braukšanas stils.
- agresīvs Agresīvs cilvēks.
- agresīvs Agresīvs dzīvnieks.
- psihopāts Agresīvs psihopāts.
- šoferis Agresīvs šoferis.
- agresīvs Agresīvs tonis.
- nesaticīgs Agresīvs un nesaticīgs putns.
- agrs Agri apprecēties.
- agrīns Agrīnā renesanse.
re citās vārdnīcās:
MEV