pirmreizējs
pirmreizējs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
pirmreizēja -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
pirmreizēji apstākļa vārds
1.Tāds, ko veic, kas notiek, noris, ir radies pirmo reizi.
PiemēriPirmreizējs notikums Latvijā.
1.1.Vēl nebijis.
PiemēriPirmreizējs darbs latviešu rakstniecībā.