trīsuļot
trīsuļot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Trīsēt, viegli drebēt.
PiemēriApšu lapas trīsuļoja vējā.
- Apšu lapas trīsuļoja vējā.
- Sirds bailēs trīsuļo.
2.Trīsēt2.
PiemēriBalss mazliet trīsuļo.
- Balss mazliet trīsuļo.
- Logu rūtīs varēja redzēt sveces gaismiņu trīsuļojam.