Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pīpis sarunvaloda
pīpis -pja, dsk. ģen. -pju vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tas, ko pīpē (pīpe, cigarete u. tml.); smēķis.
PiemēriPīpis zobos.
1.1.Viena pīpēšanas, smēķēšanas reize.
PiemēriRīta pīpis.
Stabili vārdu savienojumiViens pīpis.