pīpe
pīpe dsk. ģen. -pju lietvārds; sieviešu dzimte
Rīks smēķēšanai, kas sastāv no galviņas, kur sadedzina tabaku, un kāta ar iemuti, pa kuru iesūc dūmus mutē.
PiemēriPiebāzt pīpi ar tabaku.
Stabili vārdu savienojumiMiera pīpe. Ūdens pīpe.
Stabili vārdu savienojumiIetaisīt pīpi. Nebūt pirmo reizi ar pīpi uz jumta.
Cilme:No viduslejasvācu pipe.