Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pīpe
pīpe dsk. ģen. -pju lietvārds; sieviešu dzimte
Rīks smēķēšanai, kas sastāv no galviņas, kur sadedzina tabaku, un kāta ar iemuti, pa kuru iesūc dūmus mutē.
PiemēriPiebāzt pīpi ar tabaku.
  • Piebāzt pīpi ar tabaku.
  • Aizdedzināt, smēķēt pīpi.
Stabili vārdu savienojumiMiera pīpe. Ūdens pīpe.
  • Miera pīpe kopēja pīpe, kuru smēķējot, indiāņi apliecinājuši draudzību un salīguši mieru.
  • Ūdens pīpe pīpe, kurā dūmi tiek filtrēti caur dzesējamā traukā ielietu ūdeni; ūdenspīpe.
Stabili vārdu savienojumiIetaisīt pīpi. Nebūt pirmo reizi ar pīpi uz jumta.
Cilme:No viduslejasvācu pipe.