pīpis sarunvaloda
pīpis -pja, dsk. ģen. -pju lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tas, ko pīpē (pīpe, cigarete u. tml.); smēķis.
PiemēriPīpis zobos.
- Pīpis zobos.
- Uzsmēķēšu vienu pīpi un tad iešu.
1.1.Viena pīpēšanas, smēķēšanas reize.
PiemēriRīta pīpis.
- Rīta pīpis.
Stabili vārdu savienojumiViens pīpis.
- Viens pīpis sarunvaloda, idioma — vienalga.