Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pīpis sarunvaloda
pīpis -pja, dsk. ģen. -pju lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tas, ko pīpē (pīpe, cigarete u. tml.); smēķis.
PiemēriPīpis zobos.
  • Pīpis zobos.
  • Uzsmēķēšu vienu pīpi un tad iešu.
1.1.Viena pīpēšanas, smēķēšanas reize.
PiemēriRīta pīpis.
  • Rīta pīpis.
Stabili vārdu savienojumiViens pīpis.