Paplašinātā meklēšana
Meklējam it.
Atrasts vārdos (200):
- aita:1
- bite:1
- bits:1
- cits:1
- baits:1
- briti:1
- citēt:1
- cito-:1
- citur:1
- aģitēt:1
- aitāda:1
- aitiņa:1
- aprite:1
- atsite:1
- audits:1
- bitene:1
- bitīte:1
- bļitka:1
- burito:1
- citādi:1
- citāds:1
- citāts:1
- debits:1
- desmit:1
- apgaita:1
- apritēt:1
- arbitrs:1
- atritēt:1
- atsaite:1
- auditēt:1
- bļitkot:1
- bonitēt:1
- citādāk:1
- citkārt:1
- citreiz:1
- citrons:1
- citruna:1
- citrusi:1
- citugad:1
- citviet:1
- debitēt:1
- desmit-:1
- aitkopis:1
- aizķitēt:1
- aizritēt:1
- antitēze:1
- apsaitēt:1
- aritmija:1
- atskaite:1
- auditors:1
- baritons:1
- bitumens:1
- bonitāte:1
- breksits:1
- citadele:1
- citologs:1
- cittautu:1
- citudien:1
- citzemju:1
- debitīvs:1
- debitors:1
- dedveits:1
- abitūrija:1
- aģitācija:1
- aģitators:1
- aitkopība:1
- aizsaitēt:1
- akreditēt:1
- algoritms:1
- amplitūda:1
- aperitīvs:1
- apskaitīt:1
- arbitrāža:1
- arhitekts:1
- aritmisks:1
- asinsrite:1
- atkritējs:1
- atkritumi:1
- atraitnis:1
- ātrgaitas:1
- atritināt:1
- atsitiens:1
- atskaitīt:1
- atskaitot:1
- basģitāra:1
- bezmuitas:1
- bitenieks:1
- bitmonēta:1
- brīvgaita:1
- cituriene:1
- citvalodu:1
- debitants:1
- deitērijs:1
- dekalitrs:1
- desmitais:1
- aģitpunkts:1
- aitasgalva:1
- aizskaitīt:1
- akreditīvs:1
- aktivitāte:1
- apkaitināt:1
- apolitisks:1
- aritmētika:1
- ārpolitika:1
- atraitnība:1
- atraitnīte:1
- auditorija:1
- audžumeita:1
- autoritārs:1
- autoritāte:1
- banalitāte:1
- bļitkotājs:1
- caurkritis:1
- citoloģija:1
- citoplazma:1
- citreizējs:1
- citronkoks:1
- citrusaugi:1
- četrdesmit:1
- debilitāte:1
- depozitāre:1
- desmitcīņa:1
- desmitdaļa:1
- desmitgade:1
- desmitgadu:1
- desmitkārt:1
- abiturients:1
- aģitbrigāde:1
- aizkaitināt:1
- aktualitāte:1
- aliterācija:1
- amfiteātris:1
- amoralitāte:1
- antitoksīns:1
- apakštituls:1
- apgaitnieks:1
- arhitektūra:1
- aritmētisks:1
- aritmometrs:1
- ārpolitisks:1
- astoņdesmit:1
- avitaminoze:1
- avitaminozs:1
- barbiturāti:1
- citoloģisks:1
- citronliāna:1
- citronmētra:1
- citronskābe:1
- citrusaugļi:1
- četrpadsmit:1
- daļskaitlis:1
- admiralitāte:1
- aizkaitināts:1
- akreditācija:1
- akreditēties:1
- algoritmisks:1
- antisanitārs:1
- antitoksisks:1
- arodkomiteja:1
- astoņpadsmit:1
- atpakaļgaita:1
- atskaitījums:1
- atskaitīties:1
- auditorfirma:1
- autoritatīvs:1
- bezatsitiena:1
- citronmelisa:1
- cittautietis:1
- delimitācija:1
- depozitārijs:1
- desmitgadīgs:1
- desmitkāršot:1
- akreditēšanās:1
- arhitektonika:1
- autoimunitāte:1
- autoritārisms:1
- barbitūrskābe:1
- cetānskaitlis:1
- citticībnieks:1
- daudzskaitlis:1
- demilitarizēt:1
- desmitkārtējs:1
- desmitkārtīgs:1
- arhitektonisks:1
- atkritumvielas:1
- biseksualitāte:1
- citrondzeltens:1
- cittautībnieks:1
- daiļliteratūra:1
- daudzskaitlīgs:1
- desmitcīņnieks:1
- antimilitārisms:1
- antimilitārists:1
- centrālkomiteja:1
- decimāllogaritms:1
- daudzskaitlinieks:1
- astoņpadsmitgadīgs:1
- bezprincipialitāte:1
- decimāldaļskaitlis:1
- antikonstitucionāls:1
Atrasts etimoloģijās (940):
- No itāļu incognito 'nepazīstams', kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī inkognito)
- No itāļu virtuoso, latīņu virtus 'teikums, talants'. (šķirklī virtuozs)
- No vācu Utilitarist, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārists)
- No itāliešu mandolino. (šķirklī mandolīna)
- No itāļu capriccio 'kaprīze'. (šķirklī kapričo)
- No grieķu ornis (ornithos) 'putns' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī ornitoloģija)
- No itāļu casino 'mājiņa'. (šķirklī kazino)
- No latīņu pausa, grieķu pausis 'pārtraukums, mitēšanās'. (šķirklī pauze)
- No itāliešu sgraffito (sgraffire 'skrāpēt'). (šķirklī sgrafito)
- No itāliešu sinfonietta 'maza simfonija'. (šķirklī simfonieta)
- No latīņu deficit 'trūkst'. (šķirklī deficīts)
- No itāļu maestro, kam pamatā latīņu magister 'meistars, skolotājs'. (šķirklī maestro)
- No ivrita, arābu hummus. (šķirklī humoss)
- No franču militaire, kam pamatā latīņu militaris 'kara'. (šķirklī militārs)
- No latīņu lit(t)eratura. (šķirklī literatūra)
- No lībiešu vabā 'kārts, miets tīklu un citu zvejas piederumu žāvēšanai'. (šķirklī vaba)
- No vācu pedantisch, kam pamatā itāliešu pedante 'skolotājs' vai pedare 'audzināt'. (šķirklī pedantisks)
- No vācu Kasse, itāļu cassa, kam pamatā latīņu capsa 'lāde, šķirsts'. (šķirklī kase)
- No latīņu critika, grieķu kritikē (technē) 'māksla spriest, vērtēt'. (šķirklī kritika)
- No franču avarie, itāļu avaria, kam pamatā arābu awārīya 'bojātas preces'. (šķirklī avārija)
- No latīņu architectura, grieķu architektonikē. (šķirklī arhitektūra)
- No grieķu politika 'uz valsts lietām attiecīgs'. (šķirklī politika)
- No franču risque, itāļu risco 'briesmas' (senitāļu ris(i)co 'zemūdens klints'). (šķirklī risks)
- No latīņu legio, ģenitīvā legionis 'izlase' (legere 'lasīt, izvēlēties'). (šķirklī leģions)
- No itāļu conto, kam pamatā latīņu computus (computare 'saskaitīt'). (šķirklī konts)
- No latīņu commissio, committere 'nodot rīcībā, uzticēt'. (šķirklī komisija)
- No franču aquarelle, itāļu acquerello, kam pamatā latīņu aqua 'ūdens'. (šķirklī akvarelis)
- No latīņu institutio 'dibināt; sakārtot; mācīt'. (šķirklī institūcija)
- No vācu Elektrizität vai krievu электричество, kam pamatā latīņu electrum, grieķu ēlekhon 'dzintars', jo dzintars pievelk sīkus priekšmetus, ja to paberzē ar audumu. (šķirklī elektrība)
- No latīņu emeritus 'savus pienākumus izpildījis'. (šķirklī emeritēts)
- No vācu Kapital, kam pamatā viduslaiku latīņu capitale 'īpašums', un latīņu capitalis 'galvenais'. (šķirklī kapitāls)
- No itāļu salto 'lēciens'. (šķirklī salto)
- No grieķu mītu milža Atlanta vārda Atlas, Atlantos, kuru Zevs sodījis, likdams turēt uz pleciem debess jumu. 16. gadsimtā izdotajā karšu krājuma titullapā bija attēlots Atlants ar zemeslodi uz pleciem. (šķirklī atlants)
- No latīņu transitus 'pāreja, pāriešana'. (šķirklī tranzīt-)
- No grieķu monolithos 'no viena akmens izgatavots'. (šķirklī monolīts)
- No vācu Identität, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī identitāte)
- No itāliešu ravioli (riavvolgere 'ietīt'). (šķirklī ravioli)
- No viduslaiku latīņu sensitivus. (šķirklī sensitīvs)
- No itāļu trombone. (šķirklī trombons)
- No itāliešu latte macchiato. (šķirklī late)
- No itāliešu pesto (pag. divd. pesta 'spiests, lai sadrupinātu'). (šķirklī pesto)
- No latīņu spiritualis. (šķirklī spirituāls)
- No grieķu autos 'pats' un latīņu immunitas (immunitatis) 'atbrīvošana no kaut kā'. (šķirklī autoimunitāte)
- No latīņu territorium, terra 'zeme'. (šķirklī teritorija)
- No vācu Post, kam pamatā latīņu posita. (šķirklī pasts)
- No itāliešu opera, kam pamatā latīņu opera 'darbs, sacerējums'. (šķirklī opera)
- No vācu politisch. (šķirklī politisks)
- No itāļu allegri 'neskumstiet!' (mierinošs uzraksts uz zaudējušajām loterijas biļetēm). (šķirklī alegri)
- No latīņu alibi 'citur'. (šķirklī alibi)
- No angļu Brexit, kas angļu valodā veidojies no vārdiem British exit. (šķirklī breksits)
- No franču tremplin, itāļu trampolino (trampolo 'koka kāja'). (šķirklī tramplīns)
- No latīņu praepositivus 'tāds, ko liek priekšā'. (šķirklī prepozitīvs)
- Pēc šīs diktatūras nodibinātāja un ideologa Ādolfa Hitlera uzvārda. (šķirklī hitlerisms)
- No latīņu immunitas, immunitatis 'atbrīvošana no kaut kā'. (šķirklī imunitāte)
- 20. gs. pirmajos gadu desmitos darināts jaunvārds pēc vārda kupols parauga. (šķirklī jumols)
- No latīņu bonitas (bonitatis) 'labums, vērtība'. (šķirklī bonitāte)
- No latīņu Cerberus, grieķu Kerberos (sengrieķu mitoloģijā tā sauca suni, kas sargāja ieeju pazemes valstībā). (šķirklī cerbers)
- No franču masque, kam pamatā itāliešu maschera. (šķirklī maska)
- No grieķu diakritikos 'atšķirības-'. (šķirklī diakritisks)
- No grieķu hygros 'mitrs' un philos 'mīlošs'. (šķirklī higrofils)
- No itāļu cadenza, kam pamatā latīņu cadere 'krist'. (šķirklī kadence)
- No itāļu cappuccino (pēc kapucīnu ordeņa Capuccinorum nosaukuma). (šķirklī kapučīno)
- No vācu die Krem 'krēms' un die Schnitte 'šķēle, rieciens'. (šķirklī krēmšnite)
- No latīņu Lithuanus 'lietuvietis; ar Lietuvu saistīts'. (šķirklī lituānisms)
- No latīņu logarithmus, kam pamatā grieķu logos 'attiecība' un arithmos 'skaitlis'. (šķirklī logaritms)
- No franču modalité, kam pamatā latīņu modus 'mērs; veids'. (šķirklī modalitāte)
- No itāliešu pancetta. (šķirklī pančeta)
- No itāliešu pelagra (pelle agra 'raupja āda'). (šķirklī pelagra)
- No viduslaiku latīņu postpositio. (šķirklī postpozīcija)
- No hindi rājā, kam pamatā sanskrita rājan 'valdnieks' (rāj 'spožums'). (šķirklī rādža)
- No itāļu risotto (riso 'rīsi'). (šķirklī risoto)
- No grieķu synapsis 'savienojums, saite'. (šķirklī sinapse)
- No itāļu tremolo 'trīcošs'. (šķirklī tremolo)
- No vācu Triller, kam pamatā itāļu trillo (trillare 'šķindēt, vibrēt'). (šķirklī trilleris)
- Pēc šīs kustības dibinātāja Padomju Krievijas politiķa Ļeva Trocka (1879–1940) uzvārda. (šķirklī trockisms)
- No franču ballet, kam pamatā itāļu balletto kā pamazinājuma forma no ballo. (šķirklī balets)
- No franču vitriol, kam pamatā latīņu vitrum 'mēles' (augs, ko lietoja krāsošanai). (šķirklī vitriols)
- No latīņu finitus 'pabeigts'. (šķirklī finīts)
- No latīņu abolitio 'atcelšana, likvidēšana'. (šķirklī abolīcija)
- No latīņu abituriens, abiturientis 'tāds, kas gatavojas iet projām'. (šķirklī abiturients)
- No itāļu adagio 'lēni, mierīgi, nesteidzīgi'. (šķirklī adadžo)
- No franču agitation, kam pamatā latīņu agitatio 'rosība'. (šķirklī aģitācija)
- Saīsinājums no curriculum vitae. (šķirklī CV)
- No sanskrita āyus 'dzīve' un veda '(svētās) zināšanas'. (šķirklī ājurvēda)
- No itāļu accordo 'saskaņa'. (šķirklī akords)
- No franču accréditer. (šķirklī akreditēt)
- No vācu Akkreditiv, kam pamatā latīņu accreditivus 'pilnvaras'. (šķirklī akreditīvs)
- No franču actualité, kam pamatā latīņu actualis 'darbīgs'. (šķirklī aktualitāte)
- No latīņu aqua 'ūdens' un territorium, terra 'zeme'. (šķirklī akvatorija)
- No grieķu allēgoria, allēgorein 'citādi pateikt'. (šķirklī alegorija)
- No vācu Allergie, kam pamatā grieķu allos 'cits' un ergon 'darbs'. (šķirklī alerģija)
- No itāļu allegretto. (šķirklī alegreto)
- No itāļu allegro. (šķirklī alegro)
- No 9. gs. Vidusāzijas matemātiķa Al Horezmī vārda latīniskās formas Algorithmi. (šķirklī algoritms)
- No latīņu alliteratio; ad 'pie' un littera 'burts'. (šķirklī aliterācija)
- No itāļu alto. (šķirklī alts)
- No latīņu ambitio 'godkāre'. (šķirklī ambīcijas)
- No franču altruisme, kam pamatā latīņu alter 'cits'. (šķirklī altruisms)
- No grieķu amphitheātron. (šķirklī amfiteātris)
- No latīņu amplitudo 'plašums'. (šķirklī amplitūda)
- No grieķu antithesis 'pretstatīšana'. (šķirklī antitēze)
- No grieķu anthrakitis 'ogļu veids'. (šķirklī antracīts)
- No grieķu apatē 'māns, maldi', jo sākotnēji apatītus bija ļoti grūti atšķirt no citiem minerāliem. (šķirklī apatīts)
- No franču apéritif, kam pamatā latīņu aperetivus (aperire 'sākt'). (šķirklī aperitīvs)
- No grieķu a 'bez' un politisks. (šķirklī apolitisks)
- No franču arabesque, itāļu arabesco 'arābu'. (šķirklī arabeska)
- No franču arbitre. (šķirklī arbitrs)
- No franču arbitrage. (šķirklī arbitrāža)
- No grieķu architektonikē 'celtniecības māksla'. (šķirklī arhitektonika)
- No sanskrita ārya 'cienīgs, dižciltīgs'. (šķirklī ārieši)
- No itāļu aria 'dziesma'. (šķirklī ārija)
- No itāļu arioso 'ārijai līdzīgs'. (šķirklī ariozo)
- No franču architecte, kam pamatā grieķu architektōn 'galvenais celtnieks'. (šķirklī arhitekts)
- No latīņu arithmetica, grieķu arithmētikē (technē) 'skaitīšanas māksla'. (šķirklī aritmētika)
- No franču arithmome\tre, kam pamatā grieķu arithmos 'skaitlis' un metron 'mērs'. (šķirklī aritmometrs)
- No grieķu arrhythmia 'bez ritma'. (šķirklī aritmija)
- No vācu Artischocke, itāļu articiocco. (šķirklī artišoks)
- No franču élite 'labākais, izraudzītais'. (šķirklī elite)
- No itāļu (caffe) espresso 'izspiesta (kafija)'. (šķirklī espreso)
- No latīņu auditor 'klausītājs'. (šķirklī auditors)
- No latīņu auditorium. (šķirklī auditorija)
- No angļu audit, kam pamatā latīņu auditus 'klausīšanās, dzirdēšana'. (šķirklī audits)
- No franču autoritarisme. (šķirklī autoritārisms)
- No vācu Autorität, kam pamatā latīņu auctoritas, auctoritatis 'vara'. (šķirklī autoritāte)
- No franču autoritaire 'valdonīgs', kam pamatā latīņu auctoritas 'vara'. (šķirklī autoritārs)
- No vācu apvidvārda awise, kam pamatā franču avis 'paziņojums'. Aizguvums ieviesies latviešu valodā 18. gs. beigās daudzskaitļa formā (K. Karulis). (šķirklī avīze)
- No amerikāņu izgudrotāja I. Babita (I. Babbitt) uzvārda. (šķirklī babīts)
- No vācu Bakelit, kam pamatā ķīmiķa L. H. Bakelanda (L. H. Backeland) vārds. (šķirklī bakelīts)
- No itāļu baldacchino 'aizkars, telts'. (šķirklī baldahīns)
- No itāļu ballerina, kam pamatā latīņu ballare 'dejot'. (šķirklī balerīna)
- No itāļu balcone, kam pamatā latīņu balcus 'sija'. (šķirklī balkons)
- No itāļu ballo 'deja'. (šķirklī balle)
- No itāliešu aceto balsamico. (šķirklī balzametiķis)
- No itāliešu aceto balsamico. (šķirklī balzamiko)
- No vācu Barbitursäure, kam pamatā īpašvārds Barbara un lietvārds Säure 'skābe'. (šķirklī barbitūrskābe)
- No franču bandage 'pārsējs, saite'. (šķirklī bandāža)
- No itāļu bandito 'laupītājs, bandīts'. (šķirklī bandīts)
- No vācu Bankrott, kam pamatā itāļu banca rotta 'salauzts sols, galds'. (šķirklī bankrots)
- No itāļu galera. (šķirklī galera)
- No itāļu baritono, grieķu barytonos 'smagi skanošs'. (šķirklī baritons)
- No itāļu barcarola 'laivinieku dziesma'. (šķirklī barkarola)
- No itāļu barocco 'samākslots, neparasts' ar sākotnējo nozīmi 'nevienādi apaļas pērles'. (šķirklī baroks)
- No itāļu gamba 'kāja' (dare il gambetto 'aizlikt kāju priekšā'). (šķirklī gambīts)
- No franču bastion, itāļu bastione. (šķirklī bastions)
- No itāliešu barista 'bārmenis'. (šķirklī barista)
- No itāļu basso 'zems'. (šķirklī bass)
- No itāļu basta, kam pamatā latīņu bastare. (šķirklī basta)
- No itāļu battuta 'sitiens, trieciens'. (šķirklī batuts)
- Saīsinājums no British Broadcasting Corporation. (šķirklī BBC)
- No itāļu belvedere 'skaists skats'. (šķirklī belveders)
- No vācu Benzol, kas ar latīņu un itāļu valodas starpniecību cēlies no arābu valodas. (šķirklī benzols)
- No itāļu bergamotta, kam pamatā turku begarmûdī 'kunga bumbiere'. (šķirklī bergamote)
- No franču bémol, itāļu bemolle. (šķirklī bemols)
- No itāļu biennale, kam pamatā latīņu biennium 'divgade'. (šķirklī biennāle)
- No itāļu bilancia, kam pamatā latīņu bi 'divi' un lanx 'svaru kauss'. (šķirklī bilance)
- Krievu бирка; cits uzskats – no dāņu vai norvēģu birk 'bērzs'. (šķirklī birka)
- No franču biscuit. (šķirklī biskvīts)
- No latīņu bitumen. (šķirklī bitumens)
- No angļu bit. (šķirklī bits)
- No vācu blanko, kam pamatā itāļu bianco 'balts'. (šķirklī blanko)
- No franču bauxite, pēc vietas nosaukuma Bo (Baux) Dienvidfrancijā. (šķirklī boksīts)
- No itāļu bordello. (šķirklī bordelis)
- No franču grisette (gris 'pelēks', jo šīs sievietes valkāja pelēka auduma kleitas). (šķirklī grizete)
- No sanskrita brahmā 'radītājs'. (šķirklī Brahma)
- No sanskrita brahman 'priesteris'. (šķirklī brahmanis)
- No itāļu bravo 'prasmīgs'. (šķirklī bravo)
- No franču brigade, itāļu brigata 'vienība'. (šķirklī brigāde)
- No itāļu brigantino. (šķirklī brigantīna)
- No vācu Brokat, kam pamatā itāļu broccato 'caurausts'. (šķirklī brokāts)
- No itāļu broccolo. (šķirklī brokolis)
- No itāliešu bruschetta. (šķirklī brusketa)
- No sanskrita Buddha 'apskaidrotais, gudrais'. (šķirklī Buda)
- No itāļu buffonata 'ākstība, izdarība'. (šķirklī bufonāde)
- Literārajā valodā 19. gs. 70. gados ieviesis K. Valdemārs agrāk lietotā zēģele vietā. (šķirklī bura)
- No spāņu burrito. (šķirklī burito)
- No itāļu buttafuori. (šķirklī butafors)
- No itāļu buttare 'sviest' un fuori 'uz āru, ārā'. (šķirklī butaforija)
- Saīsinājums no (ce)ntrālā (k)omiteja. (šķirklī ceka)
- No vācu Zitze 'pups'. (šķirklī cicis)
- No latīņu cyclus, grieķu kyklos 'ritenis, riņķis, riņķojums'. (šķirklī cikls)
- No Francijas ciema Sito (Cîteaux) latīniskā nosaukuma Cistercium. (šķirklī cistercieši)
- No latīņu cystitis, kam pamatā grieķu kystis 'pūslis'. (šķirklī cistīts)
- No franču citadelle, kam pamatā itāļu cittadella 'maza pilsētiņa'. (šķirklī citadele)
- No vācu Zither, kam pamatā grieķu kithara. (šķirklī cītara)
- No latīņu citatum, citare 'piesaukt, nosaukt'. (šķirklī citāts)
- No grieķu cito 'šūna' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī citoloģija)
- No itāļu zoccolo. (šķirklī cokols)
- No itāļu zucchino. (šķirklī cukīni)
- No itāliešu ciabatta 'rītakurpe, čība' (pēc maizei raksturīgās formas). (šķirklī čabata)
- No sanskrita cakra 'riņķis, ritenis'. (šķirklī čakra)
- No itāļu ciao! (šķirklī čau)
- No itāļu celesta, celeste 'debešķīgs'. (šķirklī čelesta)
- No itāļu cello, saīsinājums no violoncello. (šķirklī čells)
- No sanskrita dharma 'likums'. (šķirklī darma)
- No vācu Dattel, itāļu dattilo, kam pamatā grieķu daktylos 'pirksts'. (šķirklī datele)
- No latīņu debitor. (šķirklī debitors)
- No latīņu decem 'desmit', jo romiešiem šis bija desmitais mēnesis. (šķirklī decembris)
- No franču débit 'noiets, patēriņš'. (šķirklī debits)
- No latīņu decimus 'desmit'. (šķirklī deci-)
- No latīņu definitio 'noteikšana'. (šķirklī definīcija)
- No franču décade 'desmit dienas', kam pamatā grieķu dekas (dekados) 'desmits'. (šķirklī dekāde)
- No latīņu decanus 'desmit cilvēku grupas vadītājs' (senās Romas armijā 'desmit kareivju priekšnieks'). (šķirklī dekāns)
- No grieķu dekalogos 'desmitvārdi' (déka 'desmit' un logos 'vārds, jēdziens'). (šķirklī dekalogs)
- No franču délimitation, kam pamatā latīņu de- un limitare 'robeža, robežlīnija'. (šķirklī delimitācija)
- No latīņu denominatio 'pārdēvēšana, nosaukšana citā vārdā'. (šķirklī denominācija)
- No franču dépôt, kam pamatā latīņu depositum. (šķirklī depo)
- No vācu Depositar, kam pamatā latīņu depositarius 'noguldījuma glabātājs'. (šķirklī depozitāre)
- No latīņu depositorium. (šķirklī depozitārijs)
- No latīņu depositum 'noliktais'. (šķirklī depozīts)
- No grieķu diaita 'dzīvesveids, uztura režīms'. (šķirklī diēta)
- No angļu digital 'ciparu', kam pamatā latīņu digitus 'pirksts'. (šķirklī digitāls)
- No franču, itāļu dilettante 'mākslu mīlošs', kam pamatā dilettare 'baudīt, sajūsmināties'. (šķirklī diletants)
- No zviedru dynamit, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks'. (šķirklī dinamīts)
- No vācu diskontieren, kam pamatā itāļu (di)scontare. (šķirklī diskontēt)
- No itāļu disconto 'atskaitījums'. (šķirklī diskonts)
- No latīņu dispositio 'izvietojums'. (šķirklī dispozīcija)
- No itāļu, latīņu diva 'dieviete'. (šķirklī dīva)
- No grieķu dithyrambos. (šķirklī ditirambs)
- No grieķu dōdeka 'divpadsmit' un fōnē 'skaņa'. (šķirklī dodekafonija)
- No itāļu doge, kam pamatā latīņu dux (ducis) 'vadonis'. (šķirklī dodžs)
- No itāliešu do. (šķirklī do)
- Līdz 19. gs. otrajai pusei pazīstams g. k. Kurzemē, vēlāk ieviesies citu novadu valodā. (šķirklī dižs)
- No vācu Domkapitel. (šķirklī domkapituls)
- No spāņu tautas teiku varoņa un literārā tēla dona Huana vārda. (šķirklī donžuāns)
- No itāliešu duetto, kam pamatā latīņu duo 'divi'. (šķirklī duets)
- No itāļu ducato. (šķirklī dukāts)
- No zviedru dunk 'sitiens, plaukšķiens' (J. Endzelīns). (šķirklī dunka)
- No japāņu dzen 'meditācija' un budisms. (šķirklī dzenbudisms)
- No angļu jacuzzi, pēc itāļu izcelsmes izgudrotāja K. Džakuzi (C. Jacuzzi) uzvārda. (šķirklī džakuzi)
- No tjurku džigit 'jauneklis'. (šķirklī džigits)
- No latīņu expeditio 'sarīkošana, sagatavošana, karagājiens'. (šķirklī ekspedīcija)
- No franču exploitation. (šķirklī ekspluatācija)
- No latīņu explicitus. (šķirklī eksplicīts)
- No vācu Expeditor, kam pamatā latīņu expedire 'nosūtīt'. (šķirklī ekspeditors)
- No latīņu expositio 'izklāsts'. (šķirklī ekspozīcija)
- No latīņu ex 'no, ārpus' un territorialis 'uz teritoriju attiecīgs'. (šķirklī eksteritorialitāte)
- No vācu Extremität, kam pamatā latīņu extremitas (extremitatis) 'gals, galējā robeža'. (šķirklī ekstremitāte)
- No grieķu ektos 'ārpus' un parasitos 'tāds, kas ēd pie sveša galda, liekēdis'. (šķirklī ektoparazīts)
- No vācu Emittent, kam pamatā latīņu emittens (emittentis) 'kas izlaiž'. (šķirklī emitents)
- No latīņu emittere 'izlaist'. (šķirklī emitēt)
- No grieķu ēōs 'ausma' un lithos 'akmens'. (šķirklī eolīti)
- No grieķu epitheton 'pielikums'. (šķirklī epitets)
- No latīņu eremita, grieķu erēmitēs, erēmos 'vientuļš'. (šķirklī eremīts)
- No jaunlatīņu epithelium. (šķirklī epitēlijs)
- No latīņu eruditio 'zināšanas, izglītība'. (šķirklī erudīcija)
- No latīņu eruditus 'izglītots, mācīts'. (šķirklī erudīts)
- No grieķu aithēr. (šķirklī ēteris)
- No grieķu aithēr. (šķirklī ēters)
- No grieķu aitiologia (aitia 'cēlonis, iemesls' un logos 'mācība'). (šķirklī etioloģija)
- No latīņu Iupitter. (šķirklī Jupiters)
- No itāļu forte 'spēcīgi, skaļi'. (šķirklī f)
- No itāļu fagotto. (šķirklī fagots)
- No itāļu falsetto (falso 'viltots, neīsts'). (šķirklī falsets)
- No itāļu fanfara. (šķirklī fanfara)
- No Färöer, kam pamatā senislandiešu faer 'aita', öer 'salas'; 'aitu salas'. (šķirklī farēri)
- No itāļu fascismo (fascio 'apvienība'). (šķirklī fašisms)
- No vācu Favorit, franču favori, favorite, kam pamatā latīņu favor 'labvēlība'. (šķirklī favorīts)
- No vācu Ferrit, angļu ferrite, kam pamatā latīņu ferrum 'dzelzs'. (šķirklī ferīts)
- No itāļu fermata 'apstāšanās, pietura'. (šķirklī fermāta)
- No franču fétiche, kam pamatā portugāļu feitiço 'amulets, burvība'. (šķirklī fetišs)
- No franču philharmonique, itāļu filormonica, kam pamatā grieķu phileō 'mīlu' un harmonia 'harmonija'. (šķirklī filharmonija)
- No vācu Filiale, kam pamatā latīņu filialis (filius 'dēls', filia 'meita'). (šķirklī filiāle)
- No franču filigrane, itāļu filigrana. (šķirklī filigrāns)
- No itāļu fiasco. (šķirklī fiasko)
- No itāļu finale, kam pamatā latīņu finalis 'gala-'. (šķirklī fināls)
- No itāļu firma, kam pamatā latīņu firmare 'apstiprināt, parakstīt'. (šķirklī firma)
- No itāļu fioritura 'ziedēšana, uzplaukšana'. (šķirklī fioritūra)
- No angļu fitness. Anglicima fitness vietā ir ieteikts lietot vārdu vingrums. (šķirklī fitness)
- No itāļu flauto, kam pamatā latīņu flatus 'vējš, vēsma'. (šķirklī flauta)
- No phlebitis (grieķu phleps, phlebos 'vēna'). (šķirklī flebīts)
- No vācu Phosphorit. (šķirklī fosforīti)
- No itāļu forte, latīņu fortis 'stiprs'. (šķirklī forte)
- No franču frégate, itāļu fregata. (šķirklī fregate)
- No itāļu fresco 'svaigs'. (šķirklī freska)
- No franču frit. (šķirklī frī)
- No personvārda Fricis (vācu Fritz). (šķirklī fricis)
- No itāļu fuga. (šķirklī fūga)
- No franču fourniture (fournir 'piegādāt, gādāt'). (šķirklī furnitūra)
- No itāļu furore, kam pamatā latīņu furor 'trakums'. (šķirklī furors)
- No franču gabarit. (šķirklī gabarīts)
- No itāļu carabiniere. (šķirklī karabinieris)
- No itāļu gabbra. (šķirklī gabro)
- Latviskojums no angļu (girl)guides 'meitenes vadones' (organizācija radās Anglijā). (šķirklī gaida)
- No gaidīt (kopš 18. gs.), literārajā valodā ieviesis Rainis. (šķirklī gaidas)
- No itāliešu caricatura, caricare 'pārspīlēt'. (šķirklī karikatūra)
- No itāļu galanteria. (šķirklī galantērija)
- Pēc 18. gs. itāliešu zinātnieka L. Galvāni vārda. (šķirklī galvanisks)
- No vācu Garnitur, franču garniture. (šķirklī garnitūra)
- No angļu gaur, sanskrita gaura. (šķirklī gaurs)
- Saīsinājums no angļu Great Britain pound. (šķirklī GBP)
- No itāļu ghetto. (šķirklī geto)
- No latīņu gingivitis (gingiva 'smaganas'). (šķirklī gingivīts)
- No vācu Glaukonit, kam pamatā grieķu glaukos 'zaļgans'. (šķirklī glaukonīts)
- No angļu glitter. (šķirklī gliters)
- No itāļu gondola. (šķirklī gondola)
- No itāļu gondoliere. (šķirklī gondoljers)
- Saīsinājums no angļu Global Positioning System 'globālā pozicionēšanas sistēma'. (šķirklī GPS)
- No itāļu graffiti. (šķirklī grafiti)
- No vācu Graphit, kam pamatā grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī grafīts)
- No itāļu granata. (šķirklī granāta)
- No itāļu granito, kam pamatā latīņu granum 'grauds'. (šķirklī granīts)
- No latīņu gravitas 'smagums'. (šķirklī gravitācija)
- No itāļu grotta. (šķirklī grota)
- No vācu kognitiv, kam pamatā latīņu cognitio 'izziņa'. (šķirklī kognitīvs)
- No hindi, sanskrita guru 'skolotājs'. (šķirklī guru)
- No franču garde, itāļu guardia. (šķirklī gvarde)
- No latīņu (casus) genitivus. (šķirklī ģenitīvs)
- No spāņu guitarra. (šķirklī ģitāra)
- No franču habit, kam pamatā latīņu habitus 'āriene'. (šķirklī habits)
- No viduslaiku latīņu habilitare 'pierādīt spējas'. (šķirklī habilitēt)
- No vācu Haubitze. (šķirklī haubice)
- No grieķu hetaira 'draudzene, prostitūta'. (šķirklī hetēra)
- No grieķu heteros 'cits, citāds' un genos 'ģints'. (šķirklī heterogēns)
- No grieķu hygros 'mitrs' un metron 'mērs'. (šķirklī higrometrs)
- No grieķu hygros 'mitrs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī higroskopisks)
- No angļu hit 'panākums'. (šķirklī hits)
- No vācu Hospital, kura pamatā viduslaiku latīņu hospitale 'nabagu un slimnieku nams'. (šķirklī hospitālis)
- No vācu hospitalisieren. (šķirklī hospitalizēt)
- No latīņu hospitari 'viesoties'. (šķirklī hospitēt)
- No vācu Hussiten (pēc J. Husa uzvārda). (šķirklī husīti)
- No latīņu imitatio. (šķirklī imitācija)
- No itāļu impresario. (šķirklī impresārijs)
- No itāļu improvvisazione, latīņu improvisus 'neparedzēts'. (šķirklī improvizācija)
- No itāļu improvvisatore. (šķirklī improvizators)
- No vācu infinit, kam pamatā latīņu infinitivus. (šķirklī infinitīvs)
- No latīņu initatio 'iesvētīšana'. (šķirklī iniciācija)
- No latīņu initialis 'sākotnējs'. (šķirklī iniciālis)
- No franču initiateur, kam pamatā atbilstošais latīņu valodas vārds. (šķirklī iniciators)
- No franču initiative, kam pamatā latīņu initiare 'sākt, sākties'. (šķirklī iniciatīva)
- No itāļu incasso. (šķirklī inkaso)
- No latīņu inquisitio 'izmeklēšana'. (šķirklī inkvizīcija)
- No latīņu inquisitor. (šķirklī inkvizitors)
- No latīņu institutum 'iekārta, iestādījums'. (šķirklī institūts)
- No itāļu intarsio. (šķirklī intarsija)
- No latīņu integritas. (šķirklī integritāte)
- No itāļu intermezzo 'pārtraukums'. (šķirklī intermeco)
- No latīņu intransitivus. (šķirklī intransitīvs)
- No latīņu intuitio, intueri 'vērīgi skatīties'. (šķirklī intuīcija)
- No vācu Investition, kam pamatā latīņu investitio 'ietērpšana, ietērps'. (šķirklī investīcija)
- No franču yperite (pēc Beļģijas pilsētas Ipras nosaukuma, kur vācu karaspēks 1917. gadā pirmo reizi lietoja šo kaujasvielu). (šķirklī iprīts)
- No franču irrationalité, kam pamatā latīņu irrationalis 'nesaprātīgs'. (šķirklī iracionalitāte)
- No franču isolation, itāļu isolazione, isola 'sala', kam pamatā latīņu insula 'sala'. (šķirklī izolācija)
- No grieķu lithos 'akmens, minerāls'. (šķirklī litijs)
- No itāļu maiolica, pēc Maljorkas salas nosaukuma, no kurienes sākotnēji ieveda šos izstrādājumus. (šķirklī majolika)
- No sanskrita yoga 'saistījums'. (šķirklī joga)
- No franču jovial, kam pamatā latīņu iovialis 'ar Jupiteru saistīts', jo pēc viduslaiku astrologu domām Jupitera zvaigznājā dzimušie ir priecīgi, omulīgi, vēlīgi, laipni. (šķirklī joviāls)
- No vācu Jupiter(lampe), pēc Berlīnes firmas "Jupiterlicht" nosaukuma. (šķirklī jupiters)
- No latīņu justitia 'taisnīgums, tiesas spriešana'. (šķirklī justīcija)
- No franču cadastre, itāļu catast(r)o 'nodokļu saraksts', kam pamatā grieķu katastichon 'saraksts, lapa'. (šķirklī kadastrs)
- Saistīta ar pīlēm neraksturīgo šā putna klaigāšanu (apmēram "kā-o-lit" vai "aa-aulik"). (šķirklī kākaulis)
- No sanskrita Kāmasūtra. (šķirklī kāmasūtra)
- No itāļu cam(m)eo. (šķirklī kameja)
- No itāļu musica da camera 'istabas mūzika', ar šo nosaukumu apzīmējot laicīgo mūziku, atšķirībā no baznīcas mūzikas. (šķirklī kamermūzika)
- No itāļu firmas nosaukuma Campari, kam pamatā šīs firmas dibinātāja G. Kampari (G. Campari) uzvārds. (šķirklī kampari)
- No itāļu canzone 'dziesma'. (šķirklī kancona)
- No itāliešu dsk. formas cannelloni. (šķirklī kannelloni)
- No franču cantine, kam pamatā itāļu cantina. (šķirklī kantīne)
- No latīņu capacitas (capacitatis) 'tilpīgums'. (šķirklī kapacitāte)
- No angļu capitalist. (šķirklī kapitālists)
- No vācu Kapillarität, kam pamatā latīņu capillus 'mats'. (šķirklī kapilaritāte)
- No latīņu capitalis 'galvenais'. (šķirklī kapitāls)
- No angļu capitalism, kam pamatā latīņu capitale 'īpašums'. (šķirklī kapitālisms)
- No angļu capitalization. (šķirklī kapitalizācija)
- No latīņu capitulatio 'vienošanās; dalīšanās nodaļās'. (šķirklī kapitulācija)
- No franču capituler, kam pamatā viduslaiku latīņu capitulare 'vienoties zināmos punktos'. (šķirklī kapitulēt)
- No latīņu capitellum 'galviņa'. (šķirklī kapitelis)
- No latīņu capitulum. (šķirklī kapituls)
- No franču caprice, kam pamatā itāļu valodas vārds. (šķirklī kaprīze)
- No franču capitaine, kam pamatā latīņu caput (capitis) 'galva'. (šķirklī kapteinis)
- No itāļu quarantina '40 dienas' (šādu stāvēšanas laiku pirms ienākšanas Itālijas ostās senāk noteica kuģiem, lai noskaidrotu, vai nav mēra slimnieku). (šķirklī karantīna)
- No vācu Karat, itāļu carato, kam pamatā arābu valodas vārds. Cilme tiek saistīta ar Vidusjūras apgabalā augošās ceretonijas [Ceratonia] pākšu sēklām, kas ilgi saglabā savu svaru un senatnē lietotas par atsvariem. (šķirklī karāts)
- No itāliešu caricare 'pārspīlēt'. (šķirklī kariķēt)
- No sanskrita karman 'darbība; liktenis'. (šķirklī karma)
- No itāliešu carnevale, kam pamatā latīņu carnem levare 'atņemt gaļu'. (šķirklī karnevāls)
- No franču carrière, itāliešu carriera 'skriešana'. (šķirklī karjera)
- No itāliešu carpaccio. (šķirklī karpačo)
- No vācu Kartätsche, kam pamatā itāļu cartoccio 'tūta; šautenes patrona'. (šķirklī karteča)
- No franču cartel, itāliešu cartello, kam pamatā latīņu charta 'aprakstīts papīrs'. (šķirklī kartelis)
- No franču cartouche, itāļu cartoccio 'vīstoklis'. (šķirklī kartuša)
- No franču carrousel, itāļu carosello. (šķirklī karuselis)
- No vācu Kassier, itāļu cassiere, cassa 'kase'. (šķirklī kasieris)
- No grieķu kassiteros 'alva'. (šķirklī kasiterīts)
- No vācu Kassation, kam pamatā itāļu cassazione. (šķirklī kasācija)
- No franču cascade, itāļu cascata, cascare 'krist'. (šķirklī kaskāde)
- No franču catafalque, itāļu catafalco, kam pamatā latīņu catasta 'paaugstinājums' un fala 'augsts paaugstinājums'. (šķirklī katafalks)
- No itāļu catacomba, kam pamatā latīņu catacumba 'pazemes kapenes'. (šķirklī katakombas)
- No grieķu katarrhaktēs 'ūdenskritums'. (šķirklī katarakta)
- Apvidvārdu kautrēties literārajā valodā ieviesis A. Kronvalds. (šķirklī kautrēties)
- No franču cavalerie, itāļu cavalleria, kam pamatā latīņu caballus 'zirgs'. (šķirklī kavalērija)
- No franču cavalcade, itāļu cavalcata. (šķirklī kavalkāde)
- No itāļu cavatina. (šķirklī kavatīne)
- No latīņu cavitas, cavitatis 'tukšums, dobums'. (šķirklī kavitācija)
- No krievu казарма, itāļu caserma, kam pamatā latīņu quaterni 'pa četri'. (šķirklī kazarma)
- No franču cavalier, itāļu cavaliere 'jātnieks, bruņinieks'. (šķirklī kavalieris)
- No franču casemate, itāļu casamatta. (šķirklī kazemāts)
- No krievu кибитка, kam pamatā tjurku kibit, arābu qubbat 'kupols'. (šķirklī kibitka)
- No ivrita qibbūs 'sapulcēšanās'. (šķirklī kibucs)
- No vācu Kitsch. (šķirklī kičs)
- No itāļu Chianti, attiecīgā vietvārda Toskānā. (šķirklī kjanti)
- No kino un itāļu diva 'dieviete'. (šķirklī kinodīva)
- No grieķu kithara. (šķirklī kitāra)
- No franču clarinette, itāļu clarinetto (claro 'gaiši skanošs'). (šķirklī klarnete)
- No grieķu mithos 'vārds, nostāsts, teika'. (šķirklī mīts)
- No vācu Kleid 'apģērbs, kleita'. (šķirklī kleita)
- No itāļu moschea, kam pamatā arābu masģid 'paklanīšanās vieta'. (šķirklī mošeja)
- No latīņu clitoris, grieķu kleitoris. (šķirklī klitors)
- No latīņu coalitio 'savienība'. (šķirklī koalīcija)
- No itāļu coda, kam pamatā latīņu cauda 'aste'. (šķirklī koda)
- No franču mousseline, itāļu musalino, pēc Mosulas pilsētas nosaukuma, kur šis audums pirmoreiz austs. (šķirklī muslīns)
- No itāļu coloratura 'krāsojums, rotājums'. (šķirklī koloratūra)
- No itāļu colorito, kam pamatā latīņu color 'krāsa'. (šķirklī kolorīts)
- No vācu Kohlrabi, kam pamatā itāļu cauliravi. (šķirklī kolrābis)
- No vācu Kolumnentitel. (šķirklī kolumntituls)
- No itāļu commando 'pavēle', kam pamatā latīņu commandare 'uzticēt, uzdot'. (šķirklī komanda)
- No vācu kommanditgesellschaft, franču société en commandite 'biedrība, kuras pamatā ir uzticība'. (šķirklī komanditsabiedrība)
- No grieķu komma (kommatos) 'cirtiens, sitiens; iecirsta zīme'. (šķirklī komats)
- No latīņu commilito (commilitonis) 'karabiedrs'. (šķirklī komiltonis)
- No angļu committee, kam pamatā latīņu committere 'nodot rīcībā, uzticēt'. (šķirklī komiteja)
- No latīņu committens (committentis) 'uzticētājs'. (šķirklī komitents)
- No vācu Kompaß, kam pamatā itāļu compasso 'cirkulis' (compassare 'mērīt soļiem'). (šķirklī kompass)
- No angļu computer, kam pamatā latīņu computare 'skaitīt, rēķināt'. (šķirklī kompjūters)
- No latīņu compositum 'maisījums'. (šķirklī komposts)
- No latīņu compositio 'sastādīšana, sacerēšana; salikums'. (šķirklī kompozīcija)
- No angļu composite. (šķirklī kompozīts)
- No krievu компромат, saīsinājums no (компро)митирующие (мат)ериалы 'kompromitējoši materiāli'. (šķirklī kompromats)
- No itāļu concertare. (šķirklī koncertēt)
- No vācu Konzert, kam pamatā itāļu concerto. (šķirklī koncerts)
- No itāļu concertino. (šķirklī koncertīno)
- No angļu conditioner. (šķirklī kondicionieris)
- No vācu Konditor, kam pamatā latīņu condire 'pielikt garšvielas, ievārīt'. (šķirklī konditors)
- No vācu Konditorei. (šķirklī konditoreja)
- No vācu Konfekt, itāļu confetto, kam pamatā latīņu conficere 'pagatavot'. (šķirklī konfekte)
- No angļu confidentiality. (šķirklī konfidencialitāte)
- No angļu conductivity 'elektrovadītspēja'. (šķirklī konduktivitāte)
- No itāļu confetti. (šķirklī konfeti)
- No itāļu conservatorio. (šķirklī konservatorija)
- No (kon)teksts un situācija. (šķirklī konsituācija)
- No latīņu constitutio (constituere 'nodibināt, noteikt'). (šķirklī konstitūcija)
- No latīņu constitutio 'uzbūve'. (šķirklī konstitūcija)
- No latīņu constituere 'noteikt'. (šķirklī konstituēt)
- No latīņu continuitas (continuitatis). (šķirklī kontinuitāte)
- No itāļu contrabbando, kam pamatā latīņu contra bandum 'pretēji aizliegumam'. (šķirklī kontrabanda)
- No itāļu contrabbasso. (šķirklī kontrabass)
- No itāļu contrafagotto. (šķirklī kontrafagots)
- No latīņu contusio 'sasitums'. (šķirklī kontūzija)
- No itāļu convertito, kam pamatā latīņu convertere. (šķirklī konvertīts)
- No itāļu cornetto 'radziņš', kam pamatā latīņu cornu 'rags'. (šķirklī kornete)
- No itāļu corsaro. (šķirklī korsārs)
- No itāļu corso 'skrējiens, gājiens'. (šķirklī korso)
- No vācu Korund, kam pamatā sanskrita kuruvinda 'rubīns'. (šķirklī korunds)
- No grieķu kosmopolitēs 'pasaules pilsonis'. (šķirklī kosmopolīts)
- No ivrita kāšēr 'tīrs, pareizs'. (šķirklī košers)
- No vācu Kreativität, angļu creativity, kam pamatā latīņu creatio 'radīšana'. (šķirklī kreativitāte)
- No latīņu crepitatio 'čirkstēšana'. (šķirklī krepitācija)
- No grieķu christianos 'kristietis, Kristus piekritējs'. (šķirklī kristiānisms)
- No grieķu christianos 'kristietis, Kristus piekritējs'. (šķirklī kristietība)
- No sanskrita Krsna 'melnais'. (šķirklī Krišna)
- No grieķu kritērion. (šķirklī kritērijs)
- No vācu Kritizismus, kam pamatā latīņu critica, grieķu kritikē 'māksla spriest, vērtēt'. (šķirklī kriticisms)
- No grieķu christianos 'kristietis, Kristus piekritējs'. (šķirklī kristietis)
- No vācu kritisieren, kam pamatā franču critiquer. (šķirklī kritizēt)
- No grieķu kritikos 'kritisks vērtējums'. (šķirklī kritiķis)
- No vācu kritisch, kam pamatā grieķu kritikos 'ar izšķirīgu vērtējumu saistīts'. (šķirklī kritisks)
- No vācu kritisch, kam pamatā grieķu kritikos. (šķirklī kritisks)
- No viduslejasvācu krite. (šķirklī krīts)
- Vārds kūdra no izloksnēm literārajā valodā ieviesies tikai 20. gs. sākumā (K. Karulis). (šķirklī kūdra)
- No krievu копица vai vācu Kupitze. (šķirklī kupica)
- No franču couplet, kam pamatā latīņu copula 'saite, savienojums'. (šķirklī kupleja)
- No itāļu cupola, kam pamatā latīņu cupa, cuppa 'kubls, muca'. (šķirklī kupols)
- No vācu Kuprit, kam pamatā latīņu cuprum 'varš'. (šķirklī kuprīts)
- No vācu Kursiv, kam pamatā latīņu cursiva littera 'ātrraksts'. (šķirklī kursīvs)
- No itāļu quadriennale, kam pamatā latīņu quadriennis 'četrgadīgs'. (šķirklī kvadriennāle)
- No viduslaiku latīņu qualificare, kam pamatā qualis 'kāds, kādas kvalitātes' un facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī kvalificēt)
- No latīņu qualis 'kāds, kādas kvalitātes' un facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī kvalifikācija)
- No latīņu qualitas (qualitatis) 'īpašība, stāvoklis'. (šķirklī kvalitāte)
- No latīņu quantitas (quantitatis) 'daudzums'. (šķirklī kvantitāte)
- No vācu Quarzit (Quarz 'kvarcs'). (šķirklī kvarcīts)
- No itāļu quarta, kam pamatā latīņu quarta (pars) 'ceturtā (daļa)'. (šķirklī kvarta)
- No itāļu quartetto, kam pamatā latīņu quartus 'ceturtais'. (šķirklī kvartets)
- No itāliešu quattrocento 'četri simti' (1400. gadā sākas 15. gadsimts). (šķirklī kvatročento)
- No latīņu quasi 'it kā, gandrīz'. (šķirklī kvazi-)
- No itāliešu quinta 'piektā'. (šķirklī kvinta)
- No vācu quittieren. (šķirklī kvitēt)
- No vācu Quittung. (šķirklī kvīts)
- No itāliešu quintetto, kam pamatā latīņu quintus 'piektais'. (šķirklī kvintets)
- No vācu Kitt. (šķirklī ķite)
- No itāļu lagūna, kam pamatā latīņu lacus 'ezers'. (šķirklī lagūna)
- Apvidvārdu laimēt daiļliteratūrā 20. gs. 20. gados ieviesis J. Janševskis. J. Endzelīns ieteica šo vārdu lietot aizguvuma vinnēt (viduslejasvācu winnen) vietā. (šķirklī laimēt)
- No vācu Lack, kam pamatā jaunlatīņu lacca, sanskrita lāksā 'laka'. (šķirklī laka)
- No vācu Lakritze, kam pamatā latīņu liquiricia, grieķu glyhyrrhiza 'salda sakne'. (šķirklī lakrica)
- No vācu Laute, itāļu liuto, kam pamatā arābu izcelsmes vārds. (šķirklī lauta)
- No itāļu lava. (šķirklī lava)
- No itāļu lasagna. (šķirklī lazanja)
- No franču lazaret, itāļu lazaretto. (šķirklī lazarete)
- No vācu Lezithin, kam pamatā grieķu lekithos 'olas dzeltenums'. (šķirklī lecitīns)
- No latīņu legitimus 'likumīgs'. (šķirklī leģitimācija)
- No vārda liliputs. Tulkojot pirmoreiz (1813. g.) Dž. Svifta romānu, angļu lilliput latviski atveidots šādi: lillputs – Lillputu zeme. Laika gaitā tas pārveidojies par Leiputru zeme, Leiputrija. (K. Karulis) (šķirklī leiputrija)
- Pamatā apvidvārds leitis, kas ir senāka forma nekā lietuvietis. J. Endzelīns šo vārdu ieteicis lietot literārajā valodā bez stilistiskiem ierobežojumiem, kā, piemēram, folklorā, tomēr mūsdienās tam ir nedaudz nievājoša stilistiski ekspresīva nokrāsa. (šķirklī leiši)
- No latīņu leprosus 'spitālīgs'. (šķirklī leprozorijs)
- No itāļu libretto 'grāmatiņa'. (šķirklī librets)
- No itāļu lido 'krasts', kam pamatā latīņu litus. (šķirklī lido)
- No lībiešu lìedig 'plūstošās smiltis'. Literārajā valodā ieviesies 20. gs. 30. gados. (šķirklī liedags)
- Atvasinājums no liegt. J. Alunāns šo vārdu ieteica literārajā valodā ar nozīmi 'aizliegta, saudzējama vieta mežā'. Mūsdienu nozīme – no 20. gs. 60. gadiem. (šķirklī liegums)
- No itāliešu liga 'sakars'. (šķirklī līga)
- No franču limiter, kam pamatā latīņu limes (limitis) 'robeža'. (šķirklī limitēt)
- No angļu limit, kam pamatā latīņu limes (limitis) 'robeža'. (šķirklī limits)
- No franču limonade 'citronu ūdens'. (šķirklī limonāde)
- No itāliešu lira. (šķirklī lira)
- No latīņu lit(t)era. (šķirklī litera)
- No latīņu litania, grieķu litaneia 'lūgšana'. (šķirklī litānija)
- No grieķu lithos 'akmens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī litografēt)
- No grieķu lithos 'akmens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī litogrāfija)
- No grieķu litotēs 'vienkāršība'. (šķirklī litota)
- No franču litrage. (šķirklī litrāža)
- No franču litre, kam pamatā latīņu, grieķu litra. (šķirklī litrs)
- No lietuviešu litas. (šķirklī lits)
- No latīņu Lithuanus 'lietuvietis; ar Lietuvu saistīts'. (šķirklī lituānistika)
- No latīņu liturgia, grieķu leitourgia 'publiska lūgšana' (leitos 'uz tautu attiecīgs' un ergon 'darbs'). (šķirklī liturģija)
- No itāliešu loggia. (šķirklī lodžija)
- No vācu Logistik, kam pamatā franču logistique (logis 'miteklis'). (šķirklī loģistika)
- No itāliešu lotto 'laimes pods'. (šķirklī loto)
- No angļu lewisite, kam pamatā amerikāņu ķīmiķa V. L. Lūisa (Winford Lee Lewis, 1878–1943) vārds. (šķirklī luizīts)
- No itāļu madonna 'mana kundze'. (šķirklī madonna)
- No itāļu madrigale, kam pamatā latīņu carmen matricale 'vienkārša dziesmiņa'. (šķirklī madrigāls)
- No itāļu maf(f)ia 'lielīšanās'. (šķirklī mafija)
- No franču magasin, itāļu magazzino, kam pamatā arābu mahzan 'noliktava'. (šķirklī magazīna)
- No vācu Magnetit, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī magnetīts)
- No vācu Magnet, kam pamatā grieķu Magnētēs lithos 'akmens no Magnēzijas'. (šķirklī magnēts)
- No latīņu magnitudo 'lielums' (šķirklī magnitūda)
- No hindi mahārājā, sanskrita mahārāja (mahā 'liels' un rājā 'valdnieks, radža'). (šķirklī maharādža)
- No sanskrita mahārsi 'lielais skolotājs' (mahā 'lielais' un rsi 'viedais'). (šķirklī mahariši)
- No sanskrita mahātman (mahā 'liels' un ātman 'dvēsele'). (šķirklī mahatma)
- No latīņu maiestas (ģenitīvā maiestatis) 'dižums'. (šķirklī majestāte)
- No latīņu maioritas (ģen. maioritatis 'vairākums'). (šķirklī majoritāte)
- Pēc politiskā darbinieka Nikolo Makjavelli (Niccolo Machiavelli, 1469–1527) uzvārda. (šķirklī makjavellisms)
- No itāliešu parapetto, kas radies no parare 'aizsargāt' un petto 'krūtis'. (šķirklī parapets)
- No latīņu maxima (propositio) 'galvenais princips'. (šķirklī maksima)
- No šā ložmetēja radītāja – amerikāņu izcelsmes britu izgudrotāja Hairama Stīvensa Maksima (Hiram Stevens Maxim 1840–1916) vārda. (šķirklī maksims)
- No itāļu malaria, mala aria 'slikts gaiss', jo senāk domāja, ka slimību rada slikts gaiss purvainās vietās. (šķirklī malārija)
- No sanskrita mandala 'aplis'. (šķirklī mandala)
- No portugāļu mandarim, kam pamatā sanskrita mantrin 'padomdevējs'. (šķirklī mandarīns)
- No itāliešu manierismo. (šķirklī manierisms)
- No Č. Aitmatova romāna "Un garāka par mūžu diena ilgst...", kurā aprakstīta kirgīzu leģenda par mankurtu – cilvēku, kuram vardarbīgā veidā atņemta atmiņa un līdz ar to viņa cilvēciskā būtība. (šķirklī mankurts)
- No franču mansarde, pēc arhitekta F. Mansāra (F. Mansart, 1598–1666) vārda. (šķirklī mansards)
- No sanskrita mantra 'domāšanas līdzeklis' (man 'prāts' un tra 'atbrīvot, vērst uz kaut ko'). (šķirklī mantra)
- No vācu Marzipan, itāļu marzapane, kam pamatā jaunlatīņu Marci panis 'Sv. Marka maize'. (šķirklī marcipāns)
- No itāliešu marina, kam pamatā latīņu mare 'jūra'. (šķirklī marīna)
- No franču marabout, kam pamatā arābu murābit 'svētais cilvēks', jo šis putns tika uzskatīts par svētu. (šķirklī marabu)
- No itāliešu mascarpone. (šķirklī maskarpone)
- No grieķu mastitis (mastos 'krūts, krūtsgals'). (šķirklī mastīts)
- No vācu Maternität, kam pamatā latīņu maternitas (mater 'māte'). (šķirklī maternitāte)
- No franču majeur, itāļu maggiore, kam pamatā latīņu major 'lielāks'. (šķirklī mažors)
- No itāļu mezzotinto (mezzo 'puse' un tinto 'tonis'). (šķirklī mecotinta)
- No franču médaille, itāļu medaglia, kam pamatā viduslaiku latīņu medalia 'pusdenārija monēta'. (šķirklī medaļa)
- No franču majoritaire (majorité 'vairākums'). (šķirklī mažoritārs)
- No latīņu meditatio. (šķirklī meditācija)
- No latīņu meditari. (šķirklī meditēt)
- No grieķu megas (megalou) 'liels' un lithos 'akmens'. (šķirklī megalīts)
- Iespējams, aizguvums no lietuviešu mėgìnti (J. Endzelīns, A. Sabaļausks). Vārds minēts 18. gs. vārdnīcās, plašāk ieviesies 19. gs., latviešu literārajai valodai to ieteicis A. Kronvalds (1869). (šķirklī mēģināt)
- No vācu Melone, itāļu melone, kam pamatā latīņu melo (melonis). (šķirklī melone)
- No franču mercantilisme (itāļu mercante 'tirgotājs'). (šķirklī merkantilisms)
- No 1890. gadā nodibinātās automobiļu rūpnīcas akcionāra Emīla Jelineka meitas Mersedesas vārda. (šķirklī mersedess)
- No franču messe, itāļu messa, kam pamatā latīņu missa. (šķirklī mesa)
- No franču métro (saīsinājums no métropolitain). (šķirklī metro)
- No grieķu mētropolitēs. (šķirklī metropolīts)
- No itāļu mezzanino 'pusstāvs'. (šķirklī mezonīns)
- Vārds mīla pirmo reizi iespiestajā literatūrā minēts izdevumā "Latviešu Ārste" (1768. g.), literārajā valodā šo vārdu ieviesa Rainis. (šķirklī mīla)
- No latīņu militia 'karadienests, karaspēks'. (šķirklī milicija)
- No latīņu mille 'tūkstotis' un litrs. (šķirklī mililitrs)
- No franču militarisme, kam pamatā latīņu militaris 'kara'. (šķirklī militārisms)
- No franču militariser 'militarizēt'. (šķirklī militarizēt)
- No franču militariste. (šķirklī militārists)
- No itāliešu minestrone. (šķirklī minestrone)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar kuru senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūra)
- No vācu Minorität, kam pamatā latīņu minor 'mazāks'. (šķirklī minoritāte)
- No franču mineur, itāļu minore, kam pamatā latīņu minor 'mazākais'. (šķirklī minors)
- No latīņu myocarditis, kam pamatā grieķu mys (myos) 'muskulis' un kardia 'sirds'. (šķirklī miokardīts)
- No grieķu myrias (myriados) 'desmit tūkstoši'. (šķirklī miriāde)
- No grieķu mitra. (šķirklī mitra)
- No vācu Mitose, kam pamatā grieķu mitos 'pavediens'. (šķirklī mitoze)
- No latīņu mobilitas (mobilitatis). (šķirklī mobilitāte)
- No itāliešu mozzarella. (šķirklī mocarella)
- No franču modèle, itāļu modella, kam pamatā latīņu modulus 'mērs, paraugs'. (šķirklī modelis)
- No latīņu modulatio 'ritmiskums, vienmērīgums'. (šķirklī modulācija)
- No spāņu mojito. (šķirklī mohito)
- No angļu monitoring 'uzmanīšana, novērošana'. (šķirklī monitorings)
- No angļu monitor. (šķirklī monitors)
- No grieķu monolithos 'no viena akmens izgatavots'. (šķirklī monolīts)
- No itāļu monsignore. (šķirklī monsinjors)
- No itāļu moresco, spāņu morisco (moro 'maurs'). (šķirklī moreska)
- No spāņu mosquitos, kam pamatā latīņu musca 'muša'. (šķirklī moskīts)
- No itāļu motto 'trāpīgs izteiciens'. (šķirklī moto)
- No franču mosaïque, itāļu mosaico. (šķirklī mozaīka)
- No franču mouflon, itāļu muffione. (šķirklī muflons)
- No franču munition, kam pamatā latīņu munitio 'nocietinājums'. (šķirklī munīcija)
- No vācu Munizipalität, kam pamatā latīņu municipium 'pilsēta ar pašpārvaldes tiesībām'. (šķirklī municipalitāte)
- No vācu Musikalität. (šķirklī muzikalitāte)
- No franču nationalité, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionalitāte)
- No vācu Napalm, kam pamatā Na(phthensäure) 'naftēnskābe' un Palm(itinsäure) 'palmitīnskābe'. (šķirklī napalms)
- No lībiešu nōra. Literārajā valodā ieteicis J. Alunāns. (šķirklī nāra)
- No vācu Nephrit, kam pamatā grieķu nephros 'niere' (senatnē nefrītam piedēvēja nieru slimību ārstēšanu). (šķirklī nefrīts)
- No itāļu neutrino. (šķirklī neitrīno)
- No grieķu neos 'jauns' un itāļu fascismo, fascio 'apvienība'. (šķirklī neofašisms)
- No grieķu neos 'jauns' un lithos 'akmens'. (šķirklī neolīts)
- Pamatā itāļu teologa Akvīnas Toma (Tomaso d' Aquino, 1225–1274) vārds. (šķirklī neotomisms)
- No itāļu netto 'tīrs'. (šķirklī neto)
- No sanskrita nirvāna 'izdzišana'. (šķirklī nirvāna)
- No latīņu nitratum, grieķu nitron 'salpetris'. (šķirklī nitrāti)
- No angļu nitrite. (šķirklī nitrīti)
- No vācu Publizität, kam pamatā franču publicité. (šķirklī publicitāte)
- No itāļu nonetto, kam pamatā latīņu nonus 'devītais'. (šķirklī nonets)
- No itāļu novella 'jaunums', kam pamatā latīņu novellus, novella 'jauns'. (šķirklī novele)
- No itāļu novelletta. (šķirklī novelete)
- No latīņu novitas, novitatis 'jaunums'. (šķirklī novitāte)
- No angļu numerology, kam pamatā latīņu numerus 'skaitlis' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī numeroloģija)
- No latīņu numerare 'skaitīt'. (šķirklī numurēt)
- No latīņu numerus 'skaits, skaitlis'. (šķirklī numurs)
- No latīņu numeralis 'ar skaitli saistīts'. (šķirklī numerālis)
- No itāliešu dsk. formas gnocchi. (šķirklī ņjoki)
- No itāliešu dsk. formas gnocchi. (šķirklī ņoki)
- No franču odalisque, kam pamatā turku odalyk 'istabas meita'. (šķirklī odaliska)
- No vācu Oktett, itāliešu ottetto, kam pamatā latīņu octo 'astoņi'. (šķirklī oktets)
- No latīņu opalus, kam pamatā sanskrita upala (upalah) 'dārgakmens'. (šķirklī opāls)
- No latīņu oppositio 'pretstatīšana'. (šķirklī opozīcija)
- No itāliešu operetta. (šķirklī operete)
- No latīņu orbita 'sliede, ceļš'. (šķirklī orbīta)
- No itāliešu oratorio (orare 'runāt, lūgt'). (šķirklī oratorija)
- No grieķu orgia 'slepens rituāls'. (šķirklī orģijas)
- No grieķu ornis (ornithos) 'putns' un fauna. (šķirklī ornitofauna)
- No grieķu ornis (ornithos) 'putns'. (šķirklī ornitoze)
- No portugāļu pagoda, kam pamatā sanskrita vārds. (šķirklī pagoda)
- No itāļu palazzo. (šķirklī palaco)
- No grieķu palaios 'sens' un lithos 'akmens'. (šķirklī paleolīts)
- No latīņu pancreatitis, kam pamatā grieķu pankreas (pankreatos) 'aizkuņģa dziedzeris'. (šķirklī pankreatīts)
- No F. Felīnī filmas "Saldā dzīve" tēla – fotogrāfa Paparaco vārda (itāliešu paparazzo 'uzmācīgs, sīcošs ods'). (šķirklī paparaci)
- No franču parasiter, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī parazitēt)
- No angļu paramilitary. (šķirklī paramilitārs)
- Latīņu salūs, ģenitīvā salutis 'veselība; veselības novēlējums'. (šķirklī salūts)
- No latīņu paritas (ģen. paritatis) 'vienlīdzība'. (šķirklī paritāte)
- No itāliešu parmigiano 'no Parmas'. (šķirklī parmidžāno)
- No itāliešu partita 'daļās sadalīta', kam pamatā latīņu partire 'sadalīt'. (šķirklī partita)
- No itāliešu partitura 'sadale, sadalīšana'. (šķirklī partitūra)
- No itāliešu perruca, parruca. (šķirklī parūka)
- No itāļu pasquillo. (šķirklī paskvila)
- No itāļu pasta 'mīkla'. (šķirklī pasta)
- No latīņu satelles, satellitis 'miesassargs, pavadonis; kalps'. (šķirklī satelīts)
- No franču pastel, kam pamatā itāļu pastello. (šķirklī pastelis)
- No vācu pastös, itāļu pastoso 'mīksts, maigs'. (šķirklī pastozs)
- No vācu Paternität, kam pamatā latīņu paternitas (pater 'tēvs'). (šķirklī paternitāte)
- No itāļu patina. (šķirklī patina)
- No franču pegmatite, kam pamatā grieķu pēgma, pēgmatos 'sastiprinājums'. (šķirklī pegmatīts)
- Saīsinājums no Starptautiskās dzejnieku, dramaturgu, redaktoru, esejistu un romānistu asociācijas sākotnējā nosaukuma International Association of (P)oets, Playwriters, Editors, (E)ssayists and (N)ovelists. (šķirklī PEN)
- No grieķu Pentēkostē (hēmera) 'piecdesmitā (diena)' (pēc Vasarsvētku dienas, ko svin piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām). (šķirklī pentakosti)
- No latīņu Paeonia, grieķu paiōnia (pēc sengrieķu mitoloģijas personāža – dievu ārsta Paiona – vārda). (šķirklī peonija)
- No itāliešu peperoni (peperone, pepe 'pipars'). (šķirklī peperoni)
- No itāliešu pergola, kam pamatā latīņu pergula 'nojume, piebūve'. (šķirklī pergola)
- No itāliešu sfumato. (šķirklī sfumato)
- No grieķu peritonaion 'vēderplēve'. (šķirklī peritonīts)
- No angļu percussionist (percussion 'sitamie instrumenti'). (šķirklī perkusionists)
- No franču personnalité, kam pamatā latīņu persona. (šķirklī personība)
- No angļu petition, kam pamatā latīņu petitio 'meklēšana, lūgums'. (šķirklī petīcija)
- No itāliešu pianino. (šķirklī pianīns)
- No itāliešu pianista. (šķirklī pianists)
- No itāliešu piastra (d'argento) '(sudraba) plāksne'. (šķirklī piastrs)
- No itāļu pizza 'pīrāgs'. (šķirklī pica)
- No itāļu pizzeria. (šķirklī picērija)
- No itāliešu pizzicato. (šķirklī picikato)
- No itāļu piccolo 'mazs'. (šķirklī pikolo)
- No senaugšvācu piligrim, itāļu pellegrino. (šķirklī piligrims)
- No grieķu pyritēs (lithos) 'uguns akmens'. (šķirklī pirīts)
- No itāļu pistaccio, kam pamatā latīņu pistacium, persiešu pistah. (šķirklī pistācija)
- No grieķu pithēkos 'pērtiķis' un antrōpos 'cilvēks'. (šķirklī pitekantrops)
- No grieķu Pythōn 'Pitons, mītisks pūķis, ko nonāvēja Apollons'. (šķirklī pitons)
- No vācu Plastilin, itāļu plastilina, kam pamatā grieķu plastikos 'tēlniecisks'. (šķirklī plastilīns)
- No franču plébiscite, kam pamatā latīņu plebiscitum, plebs 'vienkāršā tauta' un scitum 'lēmums'. (šķirklī plebiscīts)
- No grieķu Pleiades 'Plejādes' (tā sengrieķu mitoloģijā sauca septiņas titāna Atlanta meitas, kuras pēc nāves Zevs pārvērta zvaigznēs). (šķirklī plejāde)
- No vācu Pokal, kam pamatā itāļu boccale un grieķu baukalis 'trauks'. (šķirklī pokāls)
- No vācu Polarität, kam pamatā viduslaiku latīņu polaris un grieķu polos 'ass; pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī polaritāte)
- No itāliešu polenta. (šķirklī polenta)
- No vācu Polizei, kam pamatā viduslaiku latīņu politia 'valsts iekārta'. (šķirklī policija)
- No krievu политбюро 'politiskais birojs'. (šķirklī politbirojs)
- No franču police, itāļu polizza. (šķirklī polise)
- No grieķu politikos 'valstsvīrs'. (šķirklī politiķis)
- No latīņu politura 'pulējums, apdare'. (šķirklī politūra)
- No latīņu positivus 'pozitīvs'. (šķirklī pozitīvs)
- No krievu политрук (saīsinājums no политический руководитель) 'politiskais vadītājs'. (šķirklī poļitruks)
- No vācu Popularität, kam pamatā latīņu popularis, populus 'tauta'. (šķirklī popularitāte)
- No vācu Porzellan, itāļu porcellana. (šķirklī porcelāns)
- No vācu Pornographie, franču pornographos 'tāds, kurā rakstīts par prostitūtām' (pornē 'netikle, prostitūta' un graphein 'rakstīt'). (šķirklī pornogrāfija)
- Pēc Dienviditālijas ciema Portobello nosaukuma. (šķirklī portobello)
- No franču portrait. (šķirklī portrets)
- No latīņu posit 'pēc' un illa 'teksta vārdiem'. (šķirklī postilla)
- No franču position, kam pamatā latīņu positio 'stāvoklis'. (šķirklī pozīcija)
- No franču positivisme, kam pamatā latīņu positivus 'pozitīvs'. (šķirklī pozitīvisms)
- No franču positif. (šķirklī pozitīvs)
- No latīņu positivus 'pozitīvs' un (elek)tron 'elektrons'. (šķirklī pozitrons)
- No sanskrita prākrta 'dabisks, neattīrīts'. (šķirklī prākrits)
- No lejasvācu pravest, kam pamatā latīņu praepositus 'nolikts priekšā'. (šķirklī prāvests)
- No latīņu positivus 'pozitīvs, atbilstošs'. (šķirklī pozitīvs)
- No latīņu praelatus 'izvirzīts, pāri citiem nostādīts'. (šķirklī prelāts)
- No viduslaiku latīņu praemissa (proposita) 'priekšā likts' (priekšlikums). (šķirklī premisa)
- No latīņu praepositio, praeponere 'nolikt priekšā'. (šķirklī prepozīcija)
- No latīņu praepositivus 'tāds, ko liek priekšā'. (šķirklī prepozitīvs)
- No itāļu prima ballerina 'pirmā balerīna'. (šķirklī primabalerīna)
- No itāļu primadonna 'pirmā dāma'. (šķirklī primadonna)
- No angļu primitivism, kam pamatā primitivus 'pirmatnējs, sākotnējs'. (šķirklī primitīvisms)
- No vācu Priorität, kam pamatā viduslaiku latīņu prioritas (prioritatis) 'priekšroka, vecākums'. (šķirklī prioritāte)
- No franču productivité. (šķirklī produktivitāte)
- No franču profiter. (šķirklī profitēt)
- No franču profit. (šķirklī profīts)
- No angļu prohibition, kam pamatā latīņu prohibitio 'neļaušana, aizliegums'. (šķirklī prohibīcija)
- No franču propagande, itāļu propaganda, kam pamatā latīņu congregatio de propaganda fide 'institūcija ticības izplatīšanai', propagere 'izplatīt'. (šķirklī propaganda)
- No vācu Proportionalität, kam pamatā latīņu proportionalis 'samērīgs'. (šķirklī proporcionalitāte)
- No franču prostitution, kam pamatā latīņu prostitutio 'nodošanās netiklībai'. (šķirklī prostitūcija)
- No latīņu prostituta, prostituere 'piedāvāt netiklībai, kaunam'. (šķirklī prostitūta)
- No itāliešu prosciutto. (šķirklī prošuto)
- No vācu Protest, itāļu protesto, kam pamatā latīņu 'publiski apliecināt'. (šķirklī protests)
- No vācu Proviant, kam pamatā itāļu provianda. (šķirklī proviants)
- No latīņu pro 'vietā' un vitamīns. (šķirklī provitamīns)
- No latīņu super 'pār; virs' un franču élite 'labākais, izraudzītais'. (šķirklī superelite)
- No vācu Pult, kam pamatā latīņu pulpitum 'paaugstinājums'. (šķirklī pults)
- No latīņu suppositorium (suppositorius 'tāds, kas atrodas apakšā'). (šķirklī supozitorijs)
- No angļu puritan, kam pamatā latīņu puritas 'tīrība'. (šķirklī puritāņi)
- No angļu puritanism. (šķirklī puritānisms)
- No latīņu radius 'riteņa spieķis, stars'. (šķirklī rādiuss)
- No latīņu rachitis, grieķu rhachis 'mugurkauls'. (šķirklī rahīts)
- No vācu Rarität, kam pamatā latīņu raritas. (šķirklī raritāte)
- No viduslaiku latīņu rehabilitatio (latīņu re 'atkal' un habilitas 'derīgums'). (šķirklī reabilitācija)
- No viduslaiku latīņu rehabilitare. (šķirklī reabilitēt)
- No latīņu daudzskaitļa formas realia. (šķirklī reālija)
- No vācu Realpolitik. (šķirklī reālpolitika)
- No latīņu recitatio 'lasīšana skaļā balsī'. (šķirklī recitācija)
- No itāliešu recitativo, kam pamatā latīņu recitare 'lasīt skaļā balsī'. (šķirklī rečitatīvs)
- No itāliešu regata. (šķirklī regate)
- No viduslaiku latīņu rehabilitatio. (šķirklī rehabilitācija)
- No latīņu re 'jaun-, atkal-' un investitio 'ietērpšana, ietērps'. (šķirklī reinvestīcija)
- No latīņu requisitio 'meklēšana, atprasīšana'. (šķirklī rekvizīcija)
- No franču réquisiteur, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī rekvizitors)
- No latīņu requisitum 'prasītais, nepieciešamais'. (šķirklī rekvizīts)
- No franču renaissance, itāļu rinascimento 'atdzimšana'. (šķirklī renesanse)
- No vācu Rentabilität. (šķirklī rentabilitāte)
- No latīņu repetitor 'atkārtotājs'. (šķirklī repetitors)
- No franču réplique, kam pamatā latīņu replicare 'atritināt atpakaļ, atliekt' . (šķirklī replika)
- No itāliešu ricotta. (šķirklī rikota)
- No angļu rhythm and blues 'ritms un blūzs'. (šķirklī ritmblūzs)
- No grieķu rhythmikos 'ar ritmu saistīts'. (šķirklī ritmika)
- No latīņu ritus 'paraža, ceremonija, rituāls'. (šķirklī rits)
- No itāļu ritornello (ritorno 'atgriešanās'). (šķirklī ritornele)
- No latīņu ritualis 'uz rituālu attiecīgs'. (šķirklī rituāls)
- No itāliešu tifoso (tifosi dsk.) 'fans, līdzjutējs'. (šķirklī tifozi)
- No franču rondeau, itāļu rondo 'aplis'. (šķirklī rondo)
- No itāļu timpano, kam pamatā tympanon 'bungas'. (šķirklī timpāns)
- No itāļu rubato. (šķirklī rubāto)
- No franču roulette (rouler 'satīt, saritināt'). (šķirklī rulete)
- No latīņu titulus. (šķirklī tituls)
- No hindi rūpiya, kam pamatā sanskrita rūpya 'kalts sudrabs'. (šķirklī rūpija)
- No angļu site. (šķirklī saits)
- No itāļu salami. (šķirklī salami)
- No itāļu (in)salata 'sālījums', kam pamatā latīņu sal 'sāls'. (šķirklī salāti)
- No itāļu saldo 'aprēķins'. (šķirklī saldo)
- No franču salon, kam pamatā itāļu vārds. (šķirklī salons)
- No itāļu salto mortale 'nāves lēciens'. (šķirklī saltomortāle)
- No itāļu salvietta. (šķirklī salvete)
- No angļu summit 'virsotne, galotne'. (šķirklī samits)
- No franču sanatorium, kam pamatā latīņu sanitas 'veselība'. (šķirklī sanatorija)
- No sanskrita samskrta 'smalks, līdz pilnībai izkopts'. (šķirklī sanskrits)
- No itāliešu sargia, franču serge, kam pamatā latīņu sericus 'zīda'. (šķirklī saržs)
- No angļu satellite television. (šķirklī satelīttelevīzija)
- No vācu Satellitenstaat, angļu satellite state. (šķirklī satelītvalsts)
- No itāliešu scenario, kam pamatā latīņu scēna, grieķu skēnē 'telts, skatuve'. (šķirklī scenārijs)
- No spāņu señorita 'jaunkundze'. (šķirklī senjorita)
- No latīņu septimus 'septītais' un itāliešu accordo. (šķirklī septakords)
- No franču sérénade, itāliešu serenata (sera 'vakars'). (šķirklī serenāde)
- No latīņu servitus (servitutis) 'pienākums, saistība, klausība'. (šķirklī servitūts)
- No itāliešu siciliano 'sicīliešu'. (šķirklī siciliāna)
- No franču syénite, kam pamatā grieķu Syēnē (pēc senēģiptiešu pilsētas Sunas (tagad Asuāna) nosaukuma, kur šāds minerāls sākotnēji iegūts). (šķirklī sienīts)
- No sanskrita śişya 'skolnieks' (šķirklī sikhs)
- No itāļu signora 'kundze'. (šķirklī sinjora)
- No itāļu signorina 'jaunkundze'. (šķirklī sinjorīna)
- No itāļu signore 'kungs', kam pamatā latīņu senior 'vecāks; vecāks cilvēks'. (šķirklī sinjors)
- No itāļu scirocco / sirocco, kam pamatā arābu šarqī 'austrumvējš'. (šķirklī siroko)
- No vācu situiert, kam pamatā franču situé, latīņu situs 'stāvoklis, atrašanās'. (šķirklī situēts)
- No franču situation. (šķirklī situācija)
- No angļu skateboard 'skrituļdēlis'. (šķirklī skeitbords)
- No franču vitrine. (šķirklī vitrīna)
- No angļu snob, kam pamatā latīņu sine nobilitas 'bez dižciltības'. (šķirklī snobs)
- No baltu valodām (lituānisms pēc J. Endzelīna uzskata). (šķirklī snuķis)
- No itāļu solfeggio. (šķirklī solfedžo)
- No franču solidarité. (šķirklī solidaritāte)
- No itāļu solista, kam pamatā latīņu solus 'viens'. (šķirklī solists)
- No franču solitaire. (šķirklī solitārs)
- No itāļu solo 'viens, vienīgs'. (šķirklī solo)
- No itāļu sol un mi. (šķirklī solmizācija)
- No itāļu sonanta, kam pamatā latīņu sonare 'skanēt'. (šķirklī sonāte)
- No itāļu sonatina. (šķirklī sonatīne)
- No franču sonnet, itāļu sonetto. (šķirklī sonets)
- No vācu Sortiment, itāļu sortimento, kam pamatā latīņu sortiri 'izvēlēties'. (šķirklī sortiments)
- No itāļu spaghetto, spaghetti, kas ir pamazināmā forma no spago 'tieva, plāna aukla'. (šķirklī spageti)
- No vācu spitzen 'asināt'. (šķirklī spicēt)
- No latīņu spiritualis 'garīgs'. (šķirklī spiričuels)
- No latīņu spiritus 'gars'. (šķirklī spiritisms)
- No latīņu spiritus 'gars'. (šķirklī spirituālisms)
- No viduslaiku latīņu hospitale 'nabagu un slimnieku nams' otrās daļas – spitale. (šķirklī spitālība)
- No itāļu staffage, kam pamatā itāļu staffa 'seglu kāpšļi'. (šķirklī stafete)
- No itāļu stanza 'tērauda forma, istaba'. (šķirklī stance)
- No itāliešu stiletto. (šķirklī stilets)
- No latīņu stomatitis, kam pamatā grieķu stoma (stomatos) 'mute'. (šķirklī stomatīts)
- No itāliešu rittorno 'atgriešanās'. (šķirklī storno)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu pausis 'pārtraukums, mitēšanās'. (šķirklī stratopauze)
- No itāliešu studio. (šķirklī studija)
- No sanskrita stūpa 'virsotne, galotne'. (šķirklī stūpa)
- No latīņu substituere 'likt kā vietā, aizstāt'. (šķirklī substituēt)
- No latīņu substitutio 'aizstāšana, maiņa'. (šķirklī substitūcija)
- No latīņu substitutus 'nolikts kā vietā'. (šķirklī substitūts)
- No latīņu sub 'zem, pie' un franču titre. (šķirklī subtitrs)
- No latīņu sub 'zem, pie' un litoralis (litus (litoris) 'krasts'). (šķirklī sublitorāls)
- No itāliešu succada. (šķirklī sukāde)
- No latīņu super 'pār; virs' un franču arbitre. (šķirklī superarbitrs)
- No franču superposition (superposer 'novietot virsū'). (šķirklī superpozīcija)
- No angļu supertrawler (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un trawler 'traleris'). (šķirklī supertraleris)
- No franču sourdine, itāliešu sordina. (šķirklī surdīne)
- No latīņu surrogatus 'izvēlēts cita vietā'. (šķirklī surogāts)
- No itāliešu sottana 'garīdznieka tērps; brunči'. (šķirklī sutana)
- No sanskrita sūtra 'pavediens'. (šķirklī sūtra)
- No sanskrita svastika (svasti 'labklājība' no su 'labs' un asti 'esamība'). (šķirklī svastika)
- No franču suite. (šķirklī svīta)
- No franču chapiteau 'vāks'. (šķirklī šapito)
- No arābu šī'a 'piekritēju grupa'. (šķirklī šiisms)
- No japāņu shiitake (shii 'koka Castanopsis cuspidata nosaukums' un take 'sēne'). (šķirklī šitake)
- No franču choc, angļu shock 'trieciens, sitiens'. (šķirklī šoks)
- Pēc leģendārā iekarošanas karu veterāna un Napoleona politikas piekritēja Nikolā Šovēna (Nicolas Chauvin) vārda. (šķirklī šovinisms)
- No krievu шпага, itāļu spada. (šķirklī špaga)
- No vācu Spitz. (šķirklī špics)
- No vācu der Spitzbube 'nelietis, blēdis; krāpnieks'. (šķirklī špicbuks)
- No vācu die Spitzen. (šķirklī špices)
- No vācu die Spritze, krievu шприц. (šķirklī šprice)
- No literārā varoņa Švauksta vārda R. un M. Kaudzīšu romānā "Mērnieku laiki". (šķirklī švauksts)
- No franču tambourin, itāļu tamburino. (šķirklī tamburīns)
- No sanskrita tantra 'aužamās stelles; pamats'. (šķirklī tantrisms)
- No itāļu tara 'zudums, noplūde', kam pamatā arābu tarha 'atskaitījums'. (šķirklī tara)
- No itāļu tarantella. (šķirklī tarantella)
- No itāļu taverna, latīņu taberna 'būdiņa'. (šķirklī taverna)
- No itāļu tempera, kam pamatā latīņu temperare 'sajaukt pareizās proporcijās'. (šķirklī tempera)
- No itāliešu terra cotta 'apdedzināta zeme'. (šķirklī terakota)
- No itāļu terzetto. (šķirklī tercets)
- No itāļu terza 'trešā'. (šķirklī terca)
- No itāļu terzina. (šķirklī tercīna)
- No latīņu termes, termitis. (šķirklī termīts)
- No itāļu tessitura 'siešana, aušana, sapīšana'. (šķirklī tesitūra)
- No angļu teenager (-teen 'salikteņa daļa skaitļiem no 13 (thirteen) līdz 19 (nineteen)' un -age 'vecums'). (šķirklī tīneidžers)
- No itāļu tiramisu 'cel mani augšup'. (šķirklī tiramisu)
- No grieķu Titanes. (šķirklī titāns)
- No grieķu Titan. (šķirklī titāns)
- No franču titre. (šķirklī titri)
- No itāļu toccata (toccare 'pieskarties'). (šķirklī tokāta)
- No itāļu tonica, kam pamatā grieķu tonos 'uzsvars, tonis'. (šķirklī tonika)
- No latīņu tonsillitis (tonsilla 'mandele'). (šķirklī tonsilīts)
- No itāliešu torso. (šķirklī torss)
- No franču totalitarisme, kam pamatā latīņu totalis 'viss pilns'. (šķirklī totalitārisms)
- No latīņu traditio 'nodošana tālāk'. (šķirklī tradīcija)
- No itāļu traforetto. (šķirklī trafarets)
- No krievu трактир, kam pamatā vācu traktieren 'cienāt' vai itāliešu trattoria 'traktieris, restorāniņš'. (šķirklī traktieris)
- No vācu Transitivität, kam pamatā latīņu transitivus 'pārejošs'. (šķirklī transitivitāte)
- No latīņu transpositio 'pārvietošana'. (šķirklī transpozīcija)
- No latīņu transitus 'pāreja, pāriešana'. (šķirklī tranzīts)
- No itāļu tratta. (šķirklī trata)
- No itāliešu travertino. (šķirklī travertīns)
- No itāļu tremolare, kam pamatā latīņu tremulus 'drebošs'. (šķirklī tremolēt)
- No itāļu triangolo. (šķirklī triangolo)
- No itāļu trio. (šķirklī trio)
- No itāliešu 16. gs. matemātiķa Dž. Kardāno (G. Cardano, 1501–1576) vārda. (šķirklī kardāns)
- No itāļu risalto 'izcilnis, izvirzījums'. (šķirklī rizalīts)
- No itāļu bella donna 'skaista sieviete'. (šķirklī beladonna)
- No latīņu caerimonia 'godbijība, kulta rituāls'. (šķirklī ceremonija)
- No latīņu decima 'desmitā'. (šķirklī decima)
- No latīņu epitaphium, grieķu epitaphion 'kapa runa', epitaphios (epi 'virs' un taphios 'zārks'). (šķirklī epitāfija)
- No itāļu grandioso. (šķirklī grandiozs)
- No angļu grapefruit. (šķirklī greipfrūts)
- No grieķu hygros 'mitrs' un phyton 'augs'. (šķirklī higrofīts)
- No vācu Gefreiter 'atbrīvotais'. (šķirklī jefreitors)
- No ivrita knĕset 'sapulce'. (šķirklī knesets)
- No itāļu maccaroni (tagad raksta maccheroni). (šķirklī makaroni)
- No franču manufacture, itāliešu manifattura, kam pamatā latīņu manufactum 'izgatavots ar rokām'. (šķirklī manufaktūra)
- No grieķu mesos 'vidējais' un lithos 'akmens'. (šķirklī mezolīts)
- No latīņu missio (mittere 'sūtīt'). (šķirklī misija)
- No grieķu parasitos 'tāds, kas ēd pie sveša galda; liekēdis'. (šķirklī parazīts)
- No itāliešu pianissimo. (šķirklī pianisimo)
- No franču prédisposition. (šķirklī predispozīcija)
- No latīņu restitutio 'agrāko tiesību atjaunošana'. (šķirklī restitūcija)
- No franču sanitaire 'sanitārs', kam pamatā latīņu sanitas 'veselība'. (šķirklī sanitārija)
- No vācu Spitze 'smaile, galotne; priekšgals'. (šķirklī spice)
- No krievu спирт, kam pamatā latīņu spiritus 'elpa, dzīvības spēks, gars'. (šķirklī spirts)
- No angļu superman (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un man 'vīrietis'). (šķirklī supermenis)
- No sanskrita šiva 'labvēlīgais'. (šķirklī šivaisms)
- No vācu der Schwager, daudzskaitlī die Schwäger. (šķirklī švāģeris)
- No itāļu tenore. (šķirklī tenors)
- No angļu, franču transliteration, kam pamatā latīņu trans- 'caur, šķērsām, pāri' un littera 'burts'. (šķirklī transliterācija)
- No itāļu tuba 'taure'. (šķirklī tuba)
- No vācu spitz 'smails; dzēlīgs'. (šķirklī spics)
- No itāļu moderato. (šķirklī moderato)
- No itāļu tufo, kam pamatā latīņu tofus. (šķirklī tufs)
- No grieķu tritos 'trešais'. (šķirklī tritijs)
- No latīņu triti(cum) 'kvieši' un (se)cale 'rudzi'. (šķirklī tritikāle)
- No grieķu tritōn. (šķirklī tritons)
- No franču unitarisme, kam pamatā latīņu unitas 'vienība'. (šķirklī unitārisms)
- No latīņu valodas vārda universitatis 'kopums' sākumdaļas un vārda olimp(iāde) izskaņas. (šķirklī universiāde)
- No vācu Universität, kam pamatā latīņu universitas (universitatis) 'kopums'. (šķirklī universitāte)
- No itāļu unisono, kam pamatā latīņu unisonus 'vienskanīgs'. (šķirklī unisons)
- No sanskrita upaniṣad 'sēdēt blakus'. (šķirklī upanišadas)
- No grieķu ouron 'urīns' un latīņu genitalia 'dzimumorgāni'. (šķirklī uroģenitāls)
- No franču unitaire, kam pamatā latīņu unitas 'vienība'. (šķirklī unitārs)
- No vācu Utilitarismus, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārisms)
- No sanskrita vēda 'zināšanas, zināšanu krātuve'. (šķirklī vēdas)
- No itāļu vendetta. (šķirklī vendeta)
- No viduslejasvācu vērdink 'ceturtdaļa markas'. Aizguvums minēts 17. gs. literatūrā. (šķirklī vērdiņš)
- No itāļu vibrato. (šķirklī vibrato)
- No lejasvācu viole, itāļu viola. (šķirklī vijole)
- No itāļu viola. (šķirklī viola)
- No latīņu vita 'dzīve, dzīvība' un amīns (sākotnēji uzskatīja, ka vitamīni satur aminoskābes). (šķirklī vitamīns)
- No latīņu vitalis. (šķirklī vitāls)
- No franču vitrage 'logu rūts', kam pamatā latīņu vitrum 'stikls'. (šķirklī vitrāža)
- No franču visite, kam pamatā latīņu visitare 'apmeklēt'. (šķirklī vizīte)
- No franču zénith, viduslaiku latīņu cenit, kam pamatā arābu samt (ar-ra's) 'virziens; ceļš (virs galvas)'. (šķirklī zenīts)
- No itāliešu girare. (šķirklī žirēt)
- No vācu Giro, itāliešu giro 'apgrozība, apgrozījums'. (šķirklī žiro)
- No itāliešu girante, girare (una somma) 'pārvest (summu)'. (šķirklī žirants)
- No angļu supermarket (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un market 'tirgus'). (šķirklī supermārkets)
- No franču boussole, itāļu bussola. (šķirklī busole)
- No latīņu primitivus 'pirmatnējs, sākotnējs'. (šķirklī primitīvs)
- Atvasinājums no vārda saime; vārds saimniecība pazīstams jau no 18. gs., bet literārajā valodā to ieviesa Juris Alunāns (1862. g.). (šķirklī saimniecība)
- No itāļu brutto 'slikts, netīrs'. (šķirklī bruto)
- No itāliešu piano. (šķirklī piano)
- No franču crédit, itāļu credito, kam pamatā latīņu creditum, credere 'ticēt, uzticēties'. (šķirklī kredīts)
- No itāļu colorito, kam pamatā latīņu color 'krāsa'. (šķirklī kolorīts)
- No latīņu lit(t)erarius. (šķirklī literārs)
- No latīņu litus (litoris) 'krasts'. (šķirklī litorāls)
- Pēc romiešu valsts un literatūras darbinieka Mecenāta (Gaius Cilnio Maecenas) vārda, kurš atbalstīja sava laika ievērojamus dzejniekus un māksliniekus (piem., Vergiliju, Horāciju). (šķirklī mecenāts)
- No franču utilitaire, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārs)
- No angļu media literacy. (šķirklī medijpratība)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar ko senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūrs)
Atrasts normatīvajos komentāros (125):
- Izteicienu pasaules vadošie baleta teātri; teātra vadošie aktieri; uzticēt aktrisei vadošās lomas; orķestra vadošais saksofonists u.tml. vietā vēlams lietot citus apzīmējumus, piem.: pasaules pazīstamākie baleta teātri; teātra ievērojamākie (izcilākie) aktieri; uzticēt aktrisei lielās lomas; orķestra galvenais saksofonists. (šķirklī vadošs)
- Lietvārds puika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā lietvārda galotne ir -am (puikam). (šķirklī puika)
- Vietniekvārdu tas loka šādi: vienskaitļa nom. tas, ģen. tā, dat. tam, akuz. to, instr. ar to, lok. tajā, tanī, arī tai, daudzskaitļa nom. tie, ģen. to, dat. tiem, akuz. tos, instr. ar tiem, lok. tajos, tanīs, arī tais. Vietniekvārdu tā loka šādi: vienskaitļa nom. tā, ģen. tās, dat. tai, akuz. to, instr. ar to, lok. tajā, tanī, arī tai, daudzskaitļa nom. tās, ģen. to, dat. tām, akuz. tās, instr. ar tām, lok. tajās, tanīs, arī tais. (šķirklī tas)
- Ilgu laiku latviešu valodniekiem bija negatīva attieksme pret šāda tipa salikteņiem. Tagad pēc vācu valodas parauga darinātie baložpelēks, debeszils, sniegbalts u. tml. tiek uzskatīti par atbilstošiem latviešu literārās valodas normām. (šķirklī baložpelēks)
- Vārdu savienojumos ar daudz lietvārds lietojams ģenitīva formā. (šķirklī daudz)
- Saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu plašsaziņas auditorijai domātajā informācijā izmantojams termins patentbrīvie medikamenti vai patentbrīvās zāles. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem lieto arī jēdzienus ekonomiskie un savstarpēji aizvietojamie medikamenti. (šķirklī patentbrīvs)
- Izplatīta kļūda ir pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formu nepareizs lietojums. Aicinot ienākt, ir jāsaka "nāciet", nevis "nākiet" vai "nākat". (šķirklī nākt)
- Sarunvalodā bieži lieto nevēlamo formu – mērs daudzskaitļa formā, piem., iecerēt stingrākus mērus, pieņemt mērus u. tml., kas būtu jāaizstāj ar rīkoties stingrāk, attiecīgi rīkoties u. tml. (šķirklī mērs)
- Vietniekvārdu šis loka šādi: vienskaitļa nom. šis, ģen. šī vai šā, dat. šim, akuz. šo, instr. ar šo, lok. šajā, šinī, arī šai, daudzskaitļa nom. šie, ģen. šo, dat. šiem, akuz. šos, instr. ar šiem, lok. šajos, šinīs, arī šais. Vietniekvārdu šī loka šādi: vienskaitļa nom. šī, ģen. šīs vai šās, dat. šai, akuz. šo, instr. ar šo, lok. šinī, šajā, arī šai, daudzskaitļa nom. šīs, arī šās, ģen. šo, dat. šīm, arī šām, akuz. šīs, arī šās, instr. ar šīm, arī ar šām, lok. šajās, šinīs, arī šais. (šķirklī šis)
- Jāievēro, ka 6. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīva forma ir vienāda ar nominatīva formu: dzelzs (kas?), dzelzs (kā?). (šķirklī dzelzs)
- Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
- Nav vēlams lietot vārdu savienojumu rupji rēķinot, kas radies citu valodu ietekmē, piem., Rupji rēķinot, vidējā alga iznāk 300 latu uz rokas. Vārdu rupji šādā teikumā ieteicams aizstāt ar citu vārdu, piemēram, aptuveni. (šķirklī rupjš)
- Praksē nereti tiek jaukti un kļūdaini lietoti vārdi patstāvīgs un pastāvīgs, tomēr to nozīme ir atšķirīga: patstāvīgs ir 'tāds, kas ir neatkarīgs no citiem, iztiek saviem spēkiem', bet pastāvīgs 'nepārtraukts, nemainīgs, regulārs'. (šķirklī patstāvīgs)
- Nav vēlams vārdu savienojuma par cik lietojums latviskā tā kā vietā (piem., par cik biju ar to saskāries; pareizi – tā kā biju ar to saskāries). Šāds lietojums radies, burtiski atveidojot krievu valodas поскольку. Vārdu savienojumi par cik un par tik latviešu valodā lietojami, runājot par skaitāmu daudzumu. Piemēram, Kur un par cik var noīrēt istabu? (šķirklī par)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
- Skatīt komentāru pie vārda atskaite. (šķirklī atskaitīties)
- Kopā ar skaitļa vārdu desmit lietvārds lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā: makā ir desmit eiro, bērnam ir desmit mēneši, nopirkt desmit grāmatas. (šķirklī desmit)
- Praksē lieto arī formas noķēzu, noķēzi, noķēza, kuras nav rādītas "Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā", bet ir ievietotas "Latviešu literārās valodas vārdnīcā". (šķirklī noķēzīt)
- Vārds pašapaugļošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapaugļošanās), ģenitīvā (pašapaugļošanās), akuzatīvā (pašapaugļošanos), instrumentālī (ar pašapaugļošanos). (šķirklī pašapaugļošanās)
- Vārds pašsaindēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaindēšanās), ģenitīvā (pašsaindēšanās), akuzatīvā (pašsaindēšanos), instrumentālī (ar pašsaindēšanos). (šķirklī pašsaindēšanās)
- Lietvārds pienapuika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā galotne ir -am (pienapuikam). (šķirklī pienapuika)
- Vārds izveidots kā analogs angļu valodas jēdzienam literacy. (šķirklī pratība)
- Praksē dažreiz sastopamais vārdu zolīds, zolīda, zolīdi lietojums vairs neatbilst mūsdienu literārās valodas normai. Pareizi jābūt: solīds, solīda, solīdi. (šķirklī zolīds)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams bezpriedēkļa formā bārties. (šķirklī uzbārties)
- Anglisma menedžments vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldība, vadībzinība, administrēšana u. tml. (šķirklī menedžments)
- Anglismu menedžeris, menedžere vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldnieks, vadītājs, pārzinis, direktors, administrators u. tml. (šķirklī menedžeris)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams vai nu bezpriedēkļa formā, vai ar priedēkli ap-, vai ar priedēkli sa-: ģērbties, apģērbties vai saģērbties. (šķirklī uzģērbties)
- Laika gaitā mainījusies šā vārda pareizrakstība. Ja agrāk par pareizu tika atzīta forma ar patskani o (epistolārs – sk. Latviešu literārās valodas vārdnīcu), tad tagad normatīvajās vārdnīcās reģistrēta forma ar patskani u (epistula, epistulārs). (šķirklī epistulārs)
- Ļoti bieži vārds uzstādījums tiek lietots atbilstoši krievu valodas vārdu установка, постановка nozīmēm. Piem., politisks uzstādījums; uzstādījums palielināt minimālo algu; mērķa uzstādījums; sportistu uzstādījums – cīņa par medaļām. Šādos gadījumos vēlams izvēlēties citus vārdus – nostādne, izvirzījums u. tml. Piemēram, politiska nostādne; mērķa izvirzījums; sportistu mērķis – cīņa par medaļām. (šķirklī uzstādījums)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams vai nu bezpriedēkļa formā, vai ar priedēkli no-, vai ar priedēkli sa-: skaisties, noskaisties vai saskaisties. (šķirklī uzskaisties)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams ar priedēkli aiz-: aizkavēt. (šķirklī uzkavēt)
- Daiļliteratūrā sastopams šā vārda rakstījums ar mazajiem burtiem (aids), bet Terminoloģijas komisijā oficiāli ir apstiprināta abreviatūra AIDS, kā arī valodnieces R. Grīsles ieteiktais nosaukums mērlis. (šķirklī AIDS)
- Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vērojama pozitīva tendence vārdu aizrobežu aizstāt ar ārzemju: Aizrobežu mākslas muzejs – Ārzemju mākslas muzejs, aizrobežu literatūra – ārzemju literatūra. (šķirklī aizrobežu)
- Kopā ar darbības vārdiem aptrūkties, aptrūkt 'pietrūkt' parasti lietojams lietvārds ģenitīvā: aptrūkst maizes, aptrūkās malkas, taču dažreiz ģenitīva forma ir neiespējama: aptrūkusies nauda. (šķirklī aptrūkties)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atbrīvošanās), ģenitīvā (atbrīvošanās), akuzatīvā (atbrīvošanos), instrumentālī (ar atbrīvošanos). (šķirklī atbrīvošanās)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atkalapvienošanās), ģenitīvā (atkalapvienošanās), akuzatīvā (atkalapvienošanos), instrumentālī (ar atkalapvienošanos). (šķirklī atkalapvienošanās)
- Krievu valodas ietekmē dažreiz sastopams vārda atlass nepareizs lietojums nozīmē 'karšu krājums'. Krievu valodā šādu krājumu apzīmē ar vārdu атлас, kas veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas Atlas. Turpretim latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu Atlantos. (šķirklī atlass)
- Krievu valodas ietekmē plaši izplatīts vārda atskaite lietojums nozīmē 'pārskats' – sniegt atskaiti, grāmatvedības gada atskaite u. c. Ar attiecīgu nozīmi sastopams arī verbs atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu. (šķirklī atskaite)
- Sastopams nevēlams, krievu valodas ietekmē (no vārda отнестись) radies vārda attiekties lietojums, piem., viņš pret mani attiecas labi; kā viņi attiecas pret šo parādību. Latviski iespējams lietot citus darbības vārdus, piem., viņš pret mani izturas labi; kā viņi vērtē šo parādību. (šķirklī attiekties)
- Vārdam bāze daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī bāze)
- Vārds bēres ģenitīvā (bēru ceremonija, bēru mielasts) izrunājams ar šauro e. (šķirklī bēres)
- Vārdam bise daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī bise)
- Latviešu valodā aiz nelokāmajiem skaitļa vārdiem parasti lieto lietvārda ģenitīva formu (četrdesmit gadu), dažos gadījumos lietojama nominatīva vai akuzatīva forma (bija pagājuši četrdesmit gadi). (šķirklī četrdesmit)
- Kopā ar skaitļa vārdu deviņdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos var lietot arī nominatīvā vai akuzatīvā: deviņdesmit hektāru zemes, upe ir deviņdesmit metrus plata. (šķirklī deviņdesmit)
- Kopā ar skaitļa vārdu divdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā (divdesmit gadu ilgs periods, aizritējuši divdesmit gadi, nodzīvot divdesmit gadus). (šķirklī divdesmit)
- 6. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīva forma vienāda ar nominatīva formu: dzirksts (kas?), dzirksts (kā?). (šķirklī dzirksts)
- Rakstu valodā iekš izplatījies citvalodu (vācu, latīņu valodas) ietekmē; stilistiski neitrāli lietots līdz 20. gs. 40. gadiem. (šķirklī iekš)
- Iepirkšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. iepirkšanās, ģen. iepirkšanās, akuz. iepirkšanos, instr. ar iepirkšanos. (šķirklī iepirkšanās)
- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: ieraša un ieraža. Par literārās valodas normai atbilstošu pieņemta forma ieraža. (šķirklī ieraša)
- Izturēšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanās, akuz. izturēšanos, instr. ar izturēšanos; daudzskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanos, akuz. izturēšanās. (šķirklī izturēšanās)
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Sākotnēji šis aizguvums bija nelokāms, dažas vienskaitļa locījumu formas iegūtas pavisam nesen. (šķirklī karaoke)
- Daudzskaitļa ģenitīvā šim vārdam nav līdzskaņu mijas: kastes – kastu. (šķirklī kaste)
- Tā kā koala ir vīriešu dzimtes lietvārds, tad vienskaitļa datīva galotne tam ir -am (koalam). (šķirklī koala)
- Vārda kreativitāte vietā ieteicams lietot latviskas cilmes vārdu radošums, ko 2000. gadā pieņēmusi un publicējusi LZA Terminoloģijas komisija. (šķirklī kreativitāte)
- Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados sastopamā forma kvadrinnāle mūsdienās vairs nav lietojama. (šķirklī kvadriennāle)
- Lietvārdam palīgflote daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī palīgflote)
- Latviešu tautas folklorā un mitoloģijā šis vārds ir pārveidojies par Līkcepuri. (šķirklī Lucifers)
- Valodnieciskajā literatūrā ir ieteikumi aizguvuma mārketings vietā lietot tirgvedība vai tirgzinība. (šķirklī mārketings)
- Anglisma menedžēt vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldīt, vadīt, pārzināt, administrēt u. tml. (šķirklī menedžēt)
- Mēnesszivi dažreiz kļūdaini sauc arī par saules zivi (acīmredzot angļu valodas iespaidā). Jāatceras, ka angļu valodā par moonfish sauc pilnīgi citas – stavridu dzimtas zivis. (šķirklī mēnesszivs)
- Ņujorkas Metropolitēna opera pareizi būtu jāsauc par Ņujorkas Metropoles operu. Pagaidām vairāk izplatīts ir tradicionālais (nepareizais) nosaukums. (šķirklī metropolitēns)
- Anglicisma miksēt vietā būtu vēlams lietot citus vārdus. (šķirklī miksēt)
- Runājot par ēdieniem vai dzērieniem, literāri pareizi ir lietot vārdu garšot, nevis mīlēt: man garšo šokolāde, nevis es mīlu šokolādi. (šķirklī mīlēt)
- Vārds neiejaukšanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (neiejaukšanās), ģenitīvā (neiejaukšanās), akuzatīvā (neiejaukšanos), instrumentālī (ar neiejaukšanos). (šķirklī neiejaukšanās)
- Vārds neierašanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (neierašanās), ģenitīvā (neierašanās), akuzatīvā (neierašanos), instrumentālī (ar neierašanos). (šķirklī neierašanās)
- Nav vēlams salīdzinājumā lietot saikli nekā, ja teikumā ir izteikts noliegums. Tādos gadījumos jālieto partikula kā, piemēram: Apavi šeit nav lētāki kā pie mums. (šķirklī nekā)
- Vārds nepievienošanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nepievienošanās), ģenitīvā (nepievienošanās), akuzatīvā (nepievienošanos), instrumentālī (ar nepievienošanos); daudzskaitļa locījumos: ģenitīvā (nepievienošanos), akuzatīvā (nepievienošanās). (šķirklī nepievienošanās)
- Vārds nesaprašanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nesaprašanās), ģenitīvā (nesaprašanās), akuzatīvā (nesaprašanos), instrumentālī (ar nesaprašanos). (šķirklī nesaprašanās)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no: citēt, citēju, citē, citēts utt. (šķirklī nocitēt)
- Vārds nodarbošanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nodarbošanās), ģenitīvā (nodarbošanās), akuzatīvā (nodarbošanos), instrumentālī (ar nodarbošanos). (šķirklī nodarbošanās)
- Valodnieciskajā literatūrā priekšroka tiek dota formai noliektnis, taču praksē lieto abas formas – noliektnis un nolieksnis. (šķirklī noliektnis)
- Reliģiskajā literatūrā sastopams šā auga senākais nosaukums eļļas koks. (šķirklī olīvkoks)
- Vārdi ombudsmens vai ombudsmenis lietojami, runājot par citu valstu tiesībsargiem. (šķirklī ombudsmens)
- Vārdkopas pacelt jautājumu vietā, kas pārņemta no krievu valodas (поднять вопрос), ieteicams lietot citu izteiksmi, piem., vārdu savienojumu izvirzīt jautājumu. (šķirklī pacelt)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
- Šim vārdam daudzskaitļa ģenitīvā līdzskaņu mijas nav. (šķirklī pakraste)
- Par atbilstošu latviešu literārās valodas normām atzīta vienīgi forma paliktnis. (šķirklī paliktnis)
- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: paraša un paraža. Literārās valodas normai atbilstošā forma – paraža. (šķirklī paraša)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (pārskatīšanās), ģenitīvā (pārskatīšanās), akuzatīvā (pārskatīšanos) un instrumentālī (ar pārskatīšanos). (šķirklī pārskatīšanās)
- Vārds pašaizdegšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizdegšanās), ģenitīvā (pašaizdegšanās), akuzatīvā (pašaizdegšanos), instrumentālī (ar pašaizdegšanos). (šķirklī pašaizdegšanās)
- Vārds pašaizsargāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizsargāšanās), ģenitīvā (pašaizsargāšanās), akuzatīvā (pašaizsargāšanos), instrumentālī (ar pašaizsargāšanos). (šķirklī pašaizsargāšanās)
- Vārds pašaizstāvēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizstāvēšanās), ģenitīvā (pašaizstāvēšanās), akuzatīvā (pašaizstāvēšanos), instrumentālī (ar pašaizstāvēšanos). (šķirklī pašaizstāvēšanās)
- Vārds pašapkalpošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapkalpošanās), ģenitīvā (pašapkalpošanās), akuzatīvā (pašapkalpošanos), instrumentālī (ar pašapkalpošanos). (šķirklī pašapkalpošanās)
- Vārds pašapputeksnēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapputeksnēšanās), ģenitīvā (pašapputeksnēšanās), akuzatīvā (pašapputeksnēšanos), instrumentālī (ar pašapputeksnēšanos). (šķirklī pašapputeksnēšanās)
- Vārds pašatjaunošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašatjaunošanās), ģenitīvā (pašatjaunošanās ), akuzatīvā (pašatjaunošanos), instrumentālī (ar pašatjaunošanos). (šķirklī pašatjaunošanās)
- Vārds pašattīrīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašattīrīšanās), ģenitīvā (pašattīrīšanās), akuzatīvā (pašattīrīšanos), instrumentālī (ar pašattīrīšanos). (šķirklī pašattīrīšanās)
- Vārds pašizlādēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizlādēšanās), ģenitīvā (pašizlādēšanās), akuzatīvā (pašizlādēšanos), instrumentālī (ar pašizlādēšanos). (šķirklī pašizlādēšanās)
- Vārds pašiznīcināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašiznīcināšanās), ģenitīvā (pašiznīcināšanās), akuzatīvā (pašiznīcināšanos), instrumentālī (ar pašiznīcināšanos). (šķirklī pašiznīcināšanās)
- Vārds pašizteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizteikšanās), ģenitīvā (pašizteikšanās), akuzatīvā (pašizteikšanos), instrumentālī (ar pašizteikšanos). (šķirklī pašizteikšanās)
- Vārds pašnoteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašnoteikšanās), ģenitīvā (pašnoteikšanās), akuzatīvā (pašnoteikšanos), instrumentālī (ar pašnoteikšanos). (šķirklī pašnoteikšanās)
- Vārds pašregulēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašregulēšanās), ģenitīvā (pašregulēšanās), akuzatīvā (pašregulēšanos), instrumentālī (ar pašregulēšanos). (šķirklī pašregulēšanās)
- Vārds pašsaglabāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaglabāšanās), ģenitīvā (pašsaglabāšanās), akuzatīvā (pašsaglabāšanos), instrumentālī (ar pašsaglabāšanos). (šķirklī pašsaglabāšanās)
- Vārds pašsavaldīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsavaldīšanās), ģenitīvā (pašsavaldīšanās), akuzatīvā (pašsavaldīšanos), instrumentālī (ar pašsavaldīšanos). (šķirklī pašsavaldīšanās)
- Vārds pašslavināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašslavināšanās), ģenitīvā (pašslavināšanās), akuzatīvā (pašslavināšanos), instrumentālī (ar pašslavināšanos). (šķirklī pašslavināšanās)
- Vārds pazīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pazīšanās), ģenitīvā (pazīšanās), akuzatīvā (pazīšanos), instrumentālī (ar pazīšanos). (šķirklī pazīšanās)
- Vārds pensionēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pensionēšanās), ģenitīvā (pensionēšanās), akuzatīvā (pensionēšanos), instrumentālī (ar pensionēšanos). (šķirklī pensionēšanās)
- Dažkārt šis vārds tiek lietots arī daudzskaitļa ģenitīva formā pusotristabu. (šķirklī pusotristabas)
- Sadzīvē bieži šo salātu nosaukums kļūdaini tiek rakstīts un runāts ar pirmo patskani o – rosols, tomēr par literāri pareizo atzīstams lietojums ar pirmo patskani a – rasols. (šķirklī rasols)
- Ja vārds respektīvi lietots šeit minētajā nozīmē, tad teikumā tas atdalāms ar komatiem. Par interpunkciju citā lietojumā sk. A. Blinkena "Latviešu interpunkcija", "Zvaigzne ABC" 2009, 273. lpp. (šķirklī respektīvi)
- Praksē lieto arī vēl citus nosaukumus – rozenkreiceri, rožkrustieši. (šķirklī rozenkreicieši)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (saaukstēšanās), ģenitīvā (saaukstēšanās), akuzatīvā (saaukstēšanos), instrumentālī (ar saaukstēšanos). (šķirklī saaukstēšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (sacelšanās), ģenitīvā (sacelšanās), akuzatīvā (sacelšanos), instrumentālī (ar sacelšanos). (šķirklī sacelšanās)
- Runājot par pasākumu sportā (1. nozīme), biežāk tiek lietota šī vārda daudzskaitļa forma. Vienskaitļa forma parasti tiek lietota otrajā nozīmē. (šķirklī sacīkstes)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (vsk. un dsk.) (saderināšanās), vsk. ģenitīvā (saderināšanās), akuzatīvā (saderināšanos), instrumentālī (ar saderināšanos), dsk. ģenitīvā (saderināšanos), akuzatīvā (saderināšanās). (šķirklī saderināšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (sagadīšanās), ģenitīvā (sagadīšanās), akuzatīvā (sagadīšanos), instrumentālī (ar sagadīšanos). (šķirklī sagadīšanās)
- Vārds saindēšanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (saindēšanās), ģenitīvā (saindēšanās), akuzatīvā (saindēšanos), instrumentālī (ar saindēšanos). (šķirklī saindēšanās)
- Šīs personas apzīmēšanai lieto arī citus nosaukumus: salatētis, salatēvs, salavecītis, salavectēvs, kurus raksta gan ar lielo, gan mazo sākumburtu. (šķirklī salavecis)
- Vārds sazināšanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (sazināšanās), ģenitīvā (sazināšanās), akuzatīvā (sazināšanos), instrumentālī (ar sazināšanos). (šķirklī sazināšanās)
- Lietojumā bieži sastopams apzīmējums šitake sēnes, taču, ņemot vērā vārda cilmi, kā arī latviešu valodas gramatikas likumības, šis lietojums uzskatāms par kļūdainu; vārds šitake lokāms: vienskaitļa nom. šitake, ģen. šitakes, dat. šitakei, akuz. šitaki, instr. ar šitaki, lok. šitakē, daudzskaitļa nom. šitakes, ģen. šitaku, dat. šitakēm, akuz. šitakes, instr. ar šitakēm, lok. šitakēs. (šķirklī šitake)
- Vārds šķiršanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (šķiršanās), ģenitīvā (šķiršanās), akuzatīvā (šķiršanos), instrumentālī (ar šķiršanos). (šķirklī šķiršanās)
- No vācu spritzen. (šķirklī špricēt)
- Vārdam takse daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī takse)
- Vārdam takts daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī takts)
- Valodnieciskajā literatūrā ir ieteikumi šo vārdu lietot aizguvuma mārketings vietā. (šķirklī tirgzinība)
- Skaitļa vārds trīs lokāms: vīriešu dzimtē ģen. triju, dat. trim, arī trijiem, akuz. trīs, instr. ar trim, arī ar trijiem, lok. trijos, arī trīs; sieviešu dzimtē: ģen. triju, dat. trim, arī trijām, akuz. trīs, instr. ar trim, arī ar trijām, lok. trijās, arī trīs. (šķirklī trīs)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Praksē dažreiz sastopams lietojums vīriešu dzimtē peizāžs, kas neatbilst literārās valodas normai. (šķirklī peizāža)
- Agrākos gados iznākušajā izziņu literatūrā sastopams termins neiznests bērns. Pareizā forma tagad – neiznēsāts bērns. (šķirklī neiznēsāts)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmetums; aizskārums, apvainojums' radusies pēc krievu valodas vārda наезд nozīmes kriminālajā žargonā 'uzbrukums kāda interesēm vai mēģinājums tās aizskart'. (šķirklī uzbrauciens)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu)' radusies pēc krievu valodas vārda наехать nozīmes kriminālajā žargonā 'pakļaut spiedienam, lai piespiestu izpildīt kādas prasības'. (šķirklī uzbraukt)
- Vārda vadīties lietojums otrajā nozīmē latviešu valodā ieviesies krievu valodas vārda руководствоваться ietekmē. Tā vietā vēlams lietot citu, latviskāku izteiksmi – piem., ievērot, ņemt vērā, rīkoties: Vienmēr ievērot likumu. Stipendijas piešķirs, ņemot vērā sekmes. Rīkoties pēc savas pārliecības. (šķirklī vadīties)
- Neliterārais aizguvums vot ir uzskatāms par nevēlamu latviešu literārās valodas elementu. (šķirklī vot)
- Dažkārt šis vārds tiek lietots arī daudzskaitļa ģenitīva formā pusotrstāvu. (šķirklī pusotrstāva)
- Norādāmos vietniekvārdus šitas, šitā loka kā norādāmos vietniekvārdus tas, tā. (šķirklī šitas)
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (savstarpēji) pretēji skaitļi
- Admiralitātes lords
- ainavu arhitektūra
- aitu ģints
- aizbilstamās teritorijas
- aiziet citos medību laukos
- aizliegtā literatūra
- akreditēšanās raksts
- apgrieztā proporcionalitāte
- apgriezts skaitlis
- apgrozāmais kapitāls
- apokaliptiskie skaitļi
- ar pilnu gaitu
- ar pulksteņa precizitāti
- ārējā politika
- arhitektūras piemineklis
- aritmētiskā progresija
- aritmētiskais vidējais
- ārpus katras kritikas
- astronomisks skaitlis
- atgriezeniskā saite
- atkritumu kaste
- atkritumu konteiners
- atkritumu šķirošana
- atsaucamais akreditīvs
- atsitas kā zirņi pret sienu
- atskaites sistēma
- balss saites
- bērns izkrita
- bez skaita
- binārā skaitīšanas sistēma
- biteņu ģints
- brīvais kritiens
- budžeta institūcijas
- burtu garnitūra
- būt citos medību laukos
- būt kritiskam (pret ko)
- būt uz riteņiem
- cita lieta
- cita opera
- cita starpā
- citiem vārdiem sakot
- citronliānu ģints
- citrusu ģints
- cits caur citu
- civilā laika skaitīšana
- dabiskā imunitāte
- dabiskā radioaktivitāte
- daļskaitļa saucējs
- daļskaitļa skaitītājs
- darba bite
- dažs labs cits
- decimālā skaitīšanas sistēma
- delamā kaite
- deputāta imunitāte
- Desmit Dieva baušļi
- desmitā tiesa
- desmitais tramvajs, trolejbuss, autobuss
- dienas ir skaitītas
- dienēt zenitartilēristos
- digitālā rakstpratība
- diplomātiskā imunitāte
- doties citos medību laukos
- dzeltenā kaite
- dziedāt citu dziesmu
- elektroniskā skaitļošanas mašīna
- elites klase
- emeritēts profesors
- eskorta meitenes
- gabals (jau) nenokritīs
- gaisa teritorija
- ganu meita
- glābt situāciju
- gliemeža gaitā
- grāmatvedības uzskaites unifikācija
- gravitācijas lauks
- greznoties ar cita spalvām
- griezt sarunu uz citu pusi
- griezt valodas uz citu pusi
- griezt valodu uz citu pusi
- grūst vainu (uz citu)
- habilitētais doktors
- identitātes zādzība
- iekšējā politika
- ielas meita
- iet citu ceļu
- iet savu gaitu
- iet savu parasto gaitu
- Ievas meita
- imaginārs skaitlis
- inducēta radioaktivitāte
- iracionāls skaitlis
- istabas meita
- īstais daļskaitlis
- īsts daļskaitlis
- it kā
- izpildu komiteja
- izsitumu tīfs
- izspiest kā citronu
- izvadīt pēdējā gaitā
- jaukts skaitlis
- kā (bites) (sa)dzelts
- kā akā iekritis
- kā bite
- kā bitīte
- kā citādi
- kā maita (slinks, skops u. tml.)
- kā no gaisa nokritis
- kā no mākoņiem nokritis
- kā no mēness nokritis
- kā no plaukta nokritis
- kā tad citādi
- kā ūdenī iekritis
- kā uz mutes kritis
- kā vāvere ritenī
- kā vēža gaitā
- kaitējuma atlīdzināšana
- kaitēkļu bioloģiskā apkarošana
- kāpināt skaitli kubā
- kāpināt skaitli kvadrātā
- kāpināt skaitli otrajā (arī trešajā, ceturtajā utt.) pakāpē
- kapitālā celtniecība
- kapitālais remonts
- kapitula zāle
- karakula aita
- kārtas skaitļa vārds
- kārtas skaitlis
- kārtot formalitātes
- kas kait
- klaušu gaitas
- kompleksais skaitlis
- komplekss skaitlis
- kondensatora kapacitāte
- konditorejas krāsas
- konditorejas šprice
- konstitucionālā monarhija
- Konstitucionālā tiesa
- konvencijas muita
- konvencionālā muita
- kovalentā saite
- krītamā kaite
- kritiens atpakaļ
- kritiskā masa
- kritiskais stāvoklis
- kritusi sieviete
- kuitalu ģints
- kupls skaits
- kur (tad, vēl) citur
- kvantitatīvā lingvistika
- laika gaitā
- leikocitārā formula
- lepoties ar cita spalvām
- literārā pasaka
- literārā tiesa
- literārā valoda
- literārais mantojums
- literārais varonis
- literārs eposs
- literatūras kritika
- literatūras teorija
- literatūras vēsture
- literatūras zinātne
- logaritma bāze
- logaritmiskais lineāls
- logaritmu bāze
- lopu meita
- lubu literatūra
- lūkoties citādām acīm
- maitas gabals
- maitu lija
- mākoņu aitiņas
- mākslīgā radioaktivitāte
- manta, ko kodes un rūsa maitā
- masas skaitlis
- mātes meita
- mazā vakarkleita
- mažoritārā vēlēšanu sistēma
- meditatīvā lirika
- meitas istaba
- meitas istabiņa
- meitas uzņēmums
- meitas uzvārds
- meiteņu skola
- memmes meitiņa
- mest sprunguļus riteņos
- metāliskā saite
- mežonīgais kapitālisms
- militārā diktatūra
- militārā ekspansija
- milzīgs skaitlis
- mirgošanas aritmija
- mitreņu apakškārta
- mitrs tvaiks
- monetārā politika
- muitas barjera
- muitas savienība
- mūzikas literatūra
- nabas saite
- naturālie skaitļi
- nav uz mutes kritis
Atrasts skaidrojumos (200):
- starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- rādiuss (Kā) izplatības, darbības teritorija, vide.
- spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
- matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
- hektolitrs 100 litru [hl].
- kvatročento 15. gadsimta itāliešu māksla (agrā renesanse).
- moralitāte 15.–16. gs. alegoriska tikumu drāma; moralitē.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
- abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
- dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
- lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- erozija Ādas vai gļotādas epitēlija bojājums.
- grāfiste Administratīva teritoriāla vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
- pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
- pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- prefektūra Administratīvi teritoriālā pamatvienība dažās valstīs (piem., Japānā).
- kantons Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
- province Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība (Latvijā līdz 1949. gadam).
- komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
- vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
- iecirknis Administratīvi teritoriāla vienība; nodaļa.
- novads Administratīvi teritoriāla vienība.
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
- centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
- spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- talibi Afgāņu islāma fundamentālistu kustības "Taliban" piekritēji.
- agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
- pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
- aģitbrigāde Aģitācijas brigāde.
- masu skati ainas (piem., kinofilmā), kurā piedalās liels dalībnieku skaits.
- vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
- avs Aita.
- jērs Aitas mazulis (līdz viena gada vecumam).
- jērgaļa Aitas vai jēra gaļa.
- aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
- čabans Aitu gans (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
- auns Aitu tēviņš.
- teķis Aitu tēviņš.
- aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
- izlikt Aizdot (naudu), samaksājot cita vietā.
- noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
- nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, kavēt, traucēt (citu augu) attīstību.
- paraugs Aizgūstams, atdarināms (kāda cita) veiksmīgas darbības, rīcības veids.
- superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
- aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
- aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
- sasaitēt Aizsaitēt, arī sasiet (piem., ar saiti, auklu).
- ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
- dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
- nosiet Aizsiet, arī apsiet; nosaitēt.
- kacināt Aizskart, kaitināt; ķircināt.
- ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
- mainīt Aizstāt (ko) ar citu, ņemot (kā) vietā citu.
- pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
- mainīties Aizstāt citam citu.
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
- apmainīt Aizstāt viena veida priekšmetu ar citu tādu pašu; paņemt izlietotā, nederīgā vietā citu.
- internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
- pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- evakuēt Aizvest, pārvietot citur, lai atbrīvotu kādu vietu, teritoriju.
- nodalīties Aizvirzīties nost, savrup (no citiem, no kāda kopuma).
- aizķitēt Aizziest, aizpildīt ar ķiti (tepi).
- holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
- karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
- atsaucamais akreditīvs akreditīvs, kuru bankai ir tiesības atsaukt.
- pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
- apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
- uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
- taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri izvirzīties (darbā vai kur citur).
- (uz)taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri virzīties (darbā vai kur citur).
- remdenība Aktivitātes, ieinteresētības trūkums; vienaldzīgums.
- atplūdi Aktivitātes, intensitātes mazināšanās (sabiedriskās parādībās).
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās); uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
- masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
- vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- kolapss Akūts sirds un asinsrites vājums.
- kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
- monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
- vīns Alkoholisks dzēriens, ko gatavo no vīnogu vai citu augļu un ogu sulas.
- traverss Alpīnismā – pārgājiens pa kalnu grēdas kori no vienas virsotnes uz citām virsotnēm; kalna nogāzes, klints u. tml. šķērsošana horizontālā virzienā.
- silumīns Alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, mangānu, magniju).
- komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām (bijušās PSRS iestādēs).
- komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- instruktors Amatpersona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
- asesors Amatpersona tiesās vai citās valsts iestādēs.
- kanclers Amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
- preses sekretārs amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
- virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- arods Amats; profesija; specialitāte.
- Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
- nepotisms Amatu, arī titulu vai īpašumu piešķiršana savējiem (radiniekiem, draugiem u. tml.); radu būšana, draugu būšana.
- amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- anarhists Anarhisma piekritējs.
- lords Angļu aristokrātijas (pēru) tituls; persona, kam ir šāds tituls.
- drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
- stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
- antimilitārists Antimilitārisma atzinējs, piekritējs.
- antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
- kloāka Apakšzemes kanāls kanalizācijas ūdeņu un atkritumu novadīšanai.
- kūka Apaļas vai četrstūrainas formas lielāks konditorejas izstrādājums, kuru pasniedzot sadala gabalos; arī torte.
- rozete Apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozes (2) logs.
- rozes logs apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozete.
- naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
- torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
- higrometrs Aparāts gaisa mitruma noteikšanai.
- skaitītājs Aparāts, ierīce u. tml. (kā) skaita parādīšanai.
- pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus; uzvilkt (citas zeķes, apavus).
- zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
- saistzole Apavu detaļa – ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
- prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- zvejniekciems Apdzīvota teritorija, kurā iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar zvejniecību, zivju apstrādi.
- piepilsēta Apdzīvota vieta, teritorija kādas pilsētas tuvumā.
- satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
- diapazons Apgabals (radioviļņu vai citu elektromagnētisko viļņu skalā).
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piem., augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
- izbarot Apgādājot ar barību, izturēt, izmitināt (mājlopus).
- apbruņot Apgādāt (valsti, armiju) ar militāro apbruņojumu.
- laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
- pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- pataisīt baltu par melnu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
- pārņemt Apgūt, mācoties no citiem.
- virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
- virsapģērbs Apģērbs, ko valkā virs cita tērpa.
- kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
- apkaime Apkārtējā teritorija; apkārtne.
- negods Apkaunojošs stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
- padzirdīt Aplaistīt, apgādāt ar mitrumu (augu).
- padzirdināt Aplaistīt, apgādāt ar mitrumu.
- attaisnot Apliecināt, piem., ar darbību, darbu (pozitīvas attieksmes pamatotību).
- apjozt Aplikt, apsiet, apņemt (jostu, siksnu, saiti u. tml. ap ko).
- pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
- konvertēt Apmainīt kādas valsts valūtu pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
- (iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- vilna Apmatojums, ko veido smalki mati (aitai, kazai, kamielim u. tml. zīdītājdzīvniekiem); no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
- ķemmēt Apmeklēt, izstaigāt (ko kādā teritorijā), lai ko atrastu, nopirktu u. tml.
- kakts Apmešanās vieta, miteklis (parasti ļoti vienkāršs).
- pikoties Apmētāt citam citu ar sniega pikām.
- apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem).
- saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
- apošņāties Apošņāt citam citu (par dzīvniekiem).
- goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
- parafrāze Aprakstoša izteiksme – satura izklāsts citiem vārdiem.
- sasummēt Aprēķināt (kā skaitlisko vērtību) summu; saskaitīt.
- pārrēķināt Aprēķināt (piem., maksājumam) citādu naudas summu.
- palikt Apritēt (piem., par gadu skaitu); sasniegt (noteiktu vecumu).
- lāpīties Aprobežoties (ar nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (trūkstošo ar ko citu).
- faktors Apstāklis, fakts u. tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu.
- alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
- romantika Apstākļi, situācija, kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
- tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
- liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
- ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā, lai tas stātos spēkā.
- pārstrādāt Apstrādājot pārveidot (izejvielas citā produktā).
- kult Apstrādāt (graudaugus) ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem, lai atdalītu sēklas no vārpām, pākstīm; šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
- dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
- pēcapstrāde Apstrāde, kas tiek veikta pēc citas apstrādes pabeigšanas.
- mērķis Apšaudē iznīcināmais objekts; šāda objekta imitācija šaušanas vingrinājumiem.
- apšaudīties Apšaudīt citam citu.
- pārsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
Atrasts piemēros (199):
- piemērot .. atritinājusi apģērba gabalu, [viņa] izklāja to sev priekšā, it kā augumam piemērodama.
- mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
- kompleksija .. neraugoties uz manu pasmago kompleksiju, biju samērā ritmisks un ātri apķēru dejas soļus.
- itāļi .. V–VI gadsimtā, bēgot no langobardu uzbrukuma, vietējās itāļu ciltis glābās Veneto lagūnas salās.
- pieciest .. viņa pirks divriteni, jo tas nepieciešams Miķelītim, gan jau to pārējo nepieciešamo vēl kādu laiku piecietīs.
- raut .. Viņa sajūsma auga un rāva arī citus līdzi.
- sinkope ..[diriģenta] rokas rāda ritma pamatu, bet ķermenis kustas kā ūdenszāle, uzskatāmi iezīmējot sinkopes..
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- aptecēt ..aptecējusi vairāk nekā stunda, kopš viņa ieradusies šeit..
- mitināties ..darbnīca bija iekārtota vecā muižas mājā. Līdz karam tanī mitinājās mežniecība.
- lāsot ..gaišais un zeltainais medus lāsoja it kā saules pielijis..
- mīksts ..ģitāru strinkšķinot, es pēdējos gados esmu kļuvis mazliet mīksts.
- irt ..irst atkal viena saite Ar dzimteni..
- šķērsenisks ..istabā .. Billes gulteli vajadzēja pagriezt šķērseniski, citādi nebija, kur likt.
- uzkrist ..izdauzīju klases logu. Taisni tu todien biji dežurants. Direktors uzkrita tev, lai sakot, kas ir vainīgs.
- mūsējais ..Ja tu redzēji jau gulbjus ejam, Tie ir citi, tie nav mūsu, Mūsējie vēl zaļos silezeros mīt..
- ģēģeris ..Jānis uzsita viņam uz pleca un teica, lai tikai draugs gādājot naudu skrotīm, gan viņš Viļumu izmācīšot par īstu ģēģeri.
- paspārne ..kāds ģimnāzijas skolotājs pieņēma Urbānu savā paspārnē, deva viņam iespēju turpināt izglītošanos, nobeigt Upsalas universitāti.
- noskaitīt ..Keizijs vilka ārā naudas maku. Noskaitīja divdesmitniekus un ielika tos Čārlija saujā.
- pasūdzēties ..Ligita kādā vēstulē .. pasūdzējās, ka droši vien esot sastaipījusies..
- errastība ..man šī noņemšanās ar reizesrēķinu šķita tīrā errastība.
- lāsmot ..meitenes acis lāsmo kā divi meža ezeri.
- laboratorija ..muitas laboratorija jau ir veikusi vairāk nekā 800 preču paraugu pārbaudes..
- mežonis ..nāves tuvuma kolektīva izsaukšana viņai atgādināja mežoņu rituālus..
- priekšvārds ..nosaucu uzvārdu. Man prasa priekšvārdu. Margita.
- lausks ..pa naktīm no savas ledus migas izlīda ārā lausks un kā mēnessērdzīgs staigāja pa dārzu, gar mājas pakšķiem, un .. uzsita ar savu sudraba cirvīti.
- gatve ..pienaglot no jauna sētas kārti, kas atkritusi gatvei, pa kuru govis dzina uz ganībām.
- patšautene ..pret viņu neapbruņotām krūtīm vērsās piecpadsmit lauku žandarmu patšauteņu stobri.
- kamēr ..putns savu dziesmu uzņem ik jaunu pavasari, kamēr meitas, kad apprecas, apklust pavisam..
- pūkains ..sakritis pūkains un tik balts sniegs kā baltākā truša kažociņš.
- uzklupt ..skaudība, karsta un svilinoša, kas uzklupa kā žņaudzējs ik reizes, kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
- ķermenis ..starp lepnām dižceltnēm vēl šobaltdien stāv daža laba astoņpadsmitā gadsimta muižiņa, iesprūdusi un palikusi Rīgas augošajā ķermenī kā dīvains kukainis dzintarā.
- mokasīni ..stāv indiāņu sieviete un meitene. Sievietei kājās mokasīni, meitenei kājas basas.
- mitrs ..sūnas izrādījās mitras. Kleita mugurpusē sasēdēta slapja.
- aizsist ..šāviena troksnis bija tik spalgs, ka Priedem aizsita ausis.
- trakgalvis ..šeit atradīsi idejas trakgalvju un adrenalīna mednieku izklaidēm.
- mice ..šķiet, ka māte noraus ārstes mici, virsvalku, paķers meitu..
- virspuse ..tā [vieglprātība] bija tikai virspuse, bēgšana no tā nomācošā sloga, ko nemitīgi nesu sevī.
- uzkrist ..tad jau melna nakts uzkritīšot, iekams mēs galā aizkļūšot.
- nabags ..tavs direktors ir nabags. Kas tā par firmu, kam tik vien transporta kā tavs trīsritenis ar kasti priekšā?
- tūkstošveidis ..Tu citiem tūkstošveidis esi, Sev pašam – viens un nedalāms.
- ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
- tuksnesīgs ..tuvumā neviena nebija. Biruta tika brīnījusies, cik tuksnesīgi var būt tādas lielas iestādes gaiteņi..
- noenkuroties ..Valmierā dzīvoju jau divdesmit divus gadus un varu teikt, ka esmu šai pilsētā noenkurojusies.
- pieskanēt ..valodas mijās un vijās cita ar citu, kāpa līdz zemajiem griestiem, pieskanēja mazo telpu..
- sastrēdzināt ..vārdi sariešas kā rasa zālē. Kāda asara, kas palīdz notecēt vārdam, smieklu elsas, kas sastrēdzina vārdus lavīnā, kas gāzīsies citā mirklī.
- hieroglifs ..vējš iesit vēl kailos liepzaru hieroglifus rūtīs, ir marta beigas..
- trubiņa ..viņa ierunājās nedabīgi skanīgā un skaidrā balsī, it kā runātu telefona trubiņā..
- turki ..viņa sēdēja kā turciete, kājas saritinājusi..
- prātvēders ..viņi [iedzērušie vīrieši] bija vareni prātvēderi, katrs pieredzējis brīnumu brīnumus, tos tā vien gribējās citiem izstāstīt!
- aplam ".. es Tev liekos kā meitene maza, kurai aplam daudz vaļas ļauts."
- pataisīt "..kad mēs apprecēsimies, es ar šitām divām savām rokām Puišiņus pataisīšu par pusmuižu!"
- kaite "..labi gurķi, bez rūgtuma un citām kaitēm.."
- mežonis "..seržanti dusmās elš un sit kā mežoņi, kā ārprātīgie."
- noelsties "..Šitais bija kaut kas neredzēts!" aktieris noelšas..
- kantēties "..tu viņam klāt nekantējies, citādi Kate.. tev galvu noraus."
- slaka "Bagātie ir cita slaka. Tie otram no rokas sakaltušu uts ādu izraus un vēl pirkstus nokodīs. Mums [trūcīgajiem] tas nav asinīs."
- noklaiņot "Cik ilgi tā noklaiņoji?" "Citreiz pat pa pusgadam, kādreiz – dažus mēnešus, kamēr mani noķēra, aizveda uz Alises ielas patversmi.."
- iepīkstēties "Es arī gribu!" iepīkstējās meitenīte.
- pūce "Esmu pūce – vēlu eju gulēt un ilgi guļu. Vairākas stundas vajadzīgas, lai pamostos un ieietu dienas ritmā."
- kristāls "Glāze konjaka vai kristāla nekaitē, jāzina tikai mērs."
- nopīkstēt "Gribu konfekti," bailīgi nopīkstēja meitene.
- jā "Ieva ir skaista meitene..." – "Jā," zēns piekrita.
- pagriezties "Ja liktenis būtu pagriezies citādi, Kārlis varbūt mācītos augstās skolās.."
- līmenisks "Ja tīk, vari likties līmeniski tanī zvilnī un skaitīt četrstūrus griestos."
- jā "Jā, lūdzu," klausulē atsaucās meitenes balss.
- blogot "Kāpēc sāku blogot? Gribēju izpaust savas izjūtas, kas varbūt palīdzētu arī citiem ieskatīties sevī."
- zelēt "Krīze" – šis vārds tiek nemitīgi zelēts un lietots.
- palīgā "Kur bērni! Kur tad viņi ir? Nav mājā? [..] Ē puiši! Ē meitas! Ē cilvēki, palīgā, palīgā!"
- iekunkstēties "Meitiņ!" viņa iekunkstējās un sāka šņukstēt..
- liet "Mēs sūtīti no universitātes. Svarīgā pētījumā, kundze," jautri un piemīlīgi runāja Džesa. Un tik turpināja liet. Tā un tā, un tā.
- nihilists "Narodovoļci, nihilisti ar savu kaitīgo atmosfēru saģiftē Krieviju."
- nošķendēties "Nekur tai [govij] nav miera," nošķendējās Anita, jo Ziedaļa aizdzinusies uz izcirtuma viņu galu.
- novidžināt "Nieki," meitene līksmi novidžina.
- lākturis "Ņem līdzi vējlukturi, citādi tu tumsā nomaldīsies," vecā krustmāte sniedza Šteinu mammiņai aizdegtu lākturi.
- nočiepstēt "Paldies!" meitene smalkā balstiņā nočiepstēja.
- nopelt "Savāda celtne, pārāk lepna zemniekam," nopēla gaitnieks.. "Nenopel," mācīja Lazda, "nenopel, mājoklis būs labs."
- sasauksme "Sidraba šķidrauta" popularitātes pamatā bija lugas nejaušā sasauksme ar sava laika notikumiem.
- līgo "Sit, Jānīti, vara bungas, līgo, līgo!" vīrietis iedziedas kā baritonu kvintets..
- pamatvārds "Solidaritāte" ir arodbiedrību darbības pamatvārds.
- ir "Šitā, brālīt, jāglezno – žļirkt vienreiz pa visu audeklu, žļirkt otru reizi, un tad, ja ir, – tad ir, ja nav, tad nebūs."
- šitā "Šitā, brālīt, jāglezno – žļirkt vienreiz pa visu audeklu, žļirkt otru reizi, un tad, ja ir, – tad ir.."
- iečiepstēties "Tantīt!" meitēns smalkā balsiņā iečiepstējās.
- ūnikums "Tas bija ūnikums – treneris ar hokeja nūju sita līdzjutējus!"
- noteikt "Tas ir jauki," meitene noteica.
- novēlīgs "Tīrais prieks, cik man laba un novēlīga meita!"
- nošņākt "Tss!" meitene dusmīgi nošņāca.
- tuk "Tuk, tuk!" pie durvīm kāds klauvēja. "Tuk, tuk, tuk", klaudzēja vilciena riteņi.
- ķēms "Viņš neatbrauks." Mijai izkrita vēstule no rokas. Bija dusmas, un modās spītība. "Ķēms! Es viņu gribētu pārmācīt."
- slapjš "Zirgs man bija .. slapjš – bija noskrējis kādas divdesmit verstis."
- megabaits 1 megabaita atmiņa.
- metrs 11 metru soda sitiens.
- sods 11 metru soda sitiens.
- abiturients 12. klases abiturients.
- Covid-19 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju.
- summators 1642. gadā tapa pasaulē pirmā skaitļošanas mašīna – summators jeb paskalīna, ar kuras palīdzību viegli un ātri varēja saskaitīt un atņemt skaitļus.
- struktūrteorija 19. gs. sešdesmitajos gados organiskajā ķīmijā radās un nostabilizējās struktūrteorija.
- zemessardze 1918. gada vasarā radās ideja organizēt zemessardzi, lai iedzīvotāji paši varētu piedalīties kriminogēnās situācijas samazināšanā.
- dekalitrs 1932. gadā pavisam tika saražots pusmiljonu dekalitru alus.
- valūta 1940. gadā, pēc okupācijas Latvijā sākās divu valūtu – lata un PSRS rubļa – vienlaicīga aprite.
- šķist 20 rubļi man toreiz šķita liela nauda.
- romānists 20. gs. latviešu literatūras spožā romāniste Regīna Ezera.
- datubāze 2017. gadā LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūtu izveidoja "Tautas vietvārdu datubāzi".
- straujš 30. gados modē nāca deju mūzika, kam bija raksturīgi strauji ritmi – rumba, čarlstons, rokenrols.
- briti 40 gadus veca britiete.
- jefreitors 6. latviešu strēlnieku pulka jefreitors.
- stīvināt 60. gadu otrajā pusē valkāja kleitiņas ar stīvinātiem apakšsvārkiem.
- magnitūda 7,4 magnitūdu spēcīga zemestrīce.
- hits 80. gadu hitu albums.
- reaktivēt A un E vitamīns reaktivē ādas funkcijas.
- kumulācija A vitamīna kumulācija aknās.
- eksaminands Ā, tur nāk gudrā Maija, protams, pēdējā mirklī, mierīga un pašapzinīga, it kā viņa būtu eksaminators un nevis eksaminands.
- tautumeita Abām bijušas uzpītas bizes gluži kā tautumeitām.
- klačot Abām patīk klačot un aprunāt citus.
- nobaukšķēt Abas mašīnas sasitās, ka nobaukšķēja vien.
- variēt Ābeļu vainaga krāsa variē no baltas līdz dažādas intensitātes sārtai.
- sasisties Abi vienlaikus liecoties uz priekšu, sasitāmies ar galvām.
- dzīvot Abinieki dzīvo mitrās vietās.
- abitūrija Abitūrija Valdemārpils vidusskolā.
- abitūrija Abitūrijas eksāmeni.
- iekrist Āboli iekrituši zālē.
- būkšķēt Āboli krita zemē būkšķēdami.
- kilograms Āboli par piecdesmit santīmiem kilogramā.
- sanitārs Āboliņš ir lauka sanitārs, kas pārmāc nezāles.
- sakupināt Ābolu uzputenis ar sakupinātā piena citronkrēmu.
- antitēze Absolūtais gars ir tēze-antitēze-sintēze.
- absolvēt Absolvēt vidusskolu, universitāti.
- mitrumprasīgs Acālijas ir mitrumprasīgas.
- acetātšķiedra Acetātšķiedru un dažu citu šķiedru maisījumi.
- iesist Acīs iesit spilgta gaisma.
- iesisties Acīs iesitas spilgta gaisma.
- smīnīgs Acis smīnīgi nopēta meitenes.
- kaite Acu kaite.
- atkritumi Ādas apstrādes atkritumi.
- sensibilitāte Ādas sensibilitāte.
- katrs Adīt katru pirkstu citā krāsā.
- teritoriāls Administratīvi teritoriālais iedalījums.
- admiralitāte Admiralitātes kartes un palīglīdzekļi.
- aerobuss Aerobuss ar desmit sēdvietām vienā rindā un diviem pasažieru stāviem.
- stroncijs AES notika divi sprādzieni, kas atmosfērā izmeta desmitiem tonnu radioaktīvo izotopu – urāna, stroncija un citus.
- antitēze Aforisma struktūrā biežāk parādās inversija, antitēze, paralēlisms.
- agars Agaram piemīt neitrāla garša.
- ripa Agrāk viņš bija lietojis ripas, kokaīnu un citas narkotikas.
- agresija Agresija kā dzīvnieku seksualitātes izpausme.
- agresīvs Agresīva ārpolitika.
- eskalācija Agresīvās politikas eskalācija.
- agrobioloģija Agrobioloģijas zinātņu institūts.
- aģitācija Aģitācija presē, radio.
- aģitbrigāde Aģitbrigāde iedvesmo talciniekus ar dziesmām un dejām.
- aģitēt Aģitēt par 1. sarakstu.
- aģitēt Aģitēt par izvirzīto kandidātu.
- aģitēt Aģitēt pret rūpniecības celtniecību.
- akreditēties Aicināt akreditēties pārstāvjus dziesmu konkursa pusfinālam.
- noraidījums Aicinot meiteni uz satikšanos, puisis saņem noraidījumu.
- arhitekts Ainavu arhitekts.
- storveidīgs Airdegune ir vienīgā storveidīgā zivs, kas pārtiek no fitoplanktona un zooplanktona.
- kažoks Aita ar biezu kažoku.
- pluskains Aita ar pluskainu vilnu.
- noblēties Aita noblējās.
- noskurināt Aita noskurina asti.
- aitāda Aitādas kažoks, cepure.
- kažoks Aitādas kažoks.
- puskažoks Aitādas puskažoks.
- aitāda Aitādu ģērēšana.
- jērs Aitai atskrējuši jēri.
- augt Aitai aug sprogaina vilna.
- skruļļains Aitai vilna ļoti skruļļaina.
- sezonveida Aitām raksturīga sezonveida meklēšanās un atnešanās ziemā.
- tukls Aitām tukli nokarājusies pakakle.
- vilnains Aitām vilnainas astes.
- zariņbarība Aitām ziemā izbarojam zariņbarību.
- plūkt Aitas aplokā plūc āboliņu.
- pelnains Aitas ar pelnainu vilnu.
- strautmala Aitas ganās grāvmalās un strautmalās.
- spiesties Aitas grūstījās un spiedās pie aploka vārtiem.
- izmīņāt Aitas izmīņājušas āboliņu.
- mēt Aitas mēj.
- pasprukt Aitas pasprukušas ārā no aploka.
- sasiet Aitas pirms cirpšanas sasien.
- plūkāt Aitas plūkāja āboliņu.
- skriet Aitas skrēja laukā no aploka.
- izdoties Aitas šogad labi izdevušās.
- izturēt Aitas var izturēt aukstumu.
- pārziemot Aitas var pārziemot brīvā dabā.
- arī Aitas, arī kazas ganījās vienuviet.
- aitasgalva Aitasgalva tāds!
- aitasgalva Aitasgalvas! Lai viņi paši tagad tiek galā!
- mēkšķēt Aitiņa tik mīļā balstiņā mēkšķ, ka visiem kļūst viņas žēl.
- redeles Aitu aizgalds ar redelēm barības ielikšanai.
- pabiras Aitu cirpuma pabiras.
- aita Aitu ganības.
- galva Aitu pulciņā būs savas divdesmit galvas.
- spindele Aitu spindele.
- suns Aitu suns.
- bars Aitu, govju bars.
- sagrābt Aiz durvīm meiteni sagrābj putenis.
- tur Aiz ezera augsti kalni, Tur sarkanas ogas auga, Tur raud gauži mātes meita, Kad neņēma smuks puisītis.
- uzraut Aiz rokas uzraut meiteni pa kāpnēm augšā.
- vaukšķēt Aiz sētas nemitīgi vaukšķ suns.
it citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV