Paplašinātā meklēšana

Meklējam it.

Atrasts vārdos (517):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (8051):

starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
rādiuss (Kā) izplatības, darbības teritorija, vide.
spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
hektolitrs 100 litru [hl].
kvatročento 15. gadsimta itāliešu māksla (agrā renesanse).
moralitāte 15.–16. gs. alegoriska tikumu drāma; moralitē.
Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
erozija Ādas vai gļotādas epitēlija bojājums.
grāfiste Administratīva teritoriāla vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
prefektūra Administratīvi teritoriālā pamatvienība dažās valstīs (piem., Japānā).
kantons Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
province Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība (Latvijā līdz 1949. gadam).
komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
iecirknis Administratīvi teritoriāla vienība; nodaļa.
novads Administratīvi teritoriāla vienība.
triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
talibi Afgāņu islāma fundamentālistu kustības "Taliban" piekritēji.
agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
aģitbrigāde Aģitācijas brigāde.
masu skati ainas (piem., kinofilmā), kurā piedalās liels dalībnieku skaits.
vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
avs Aita.
jērs Aitas mazulis (līdz viena gada vecumam).
jērgaļa Aitas vai jēra gaļa.
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
čabans Aitu gans (Kaukāzā, Vidusāzijā).
taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
auns Aitu tēviņš.
teķis Aitu tēviņš.
aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
izlikt Aizdot (naudu), samaksājot cita vietā.
noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, kavēt, traucēt (citu augu) attīstību.
paraugs Aizgūstams, atdarināms (kāda cita) veiksmīgas darbības, rīcības veids.
superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
sasaitēt Aizsaitēt, arī sasiet (piem., ar saiti, auklu).
ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
nosiet Aizsiet, arī apsiet; nosaitēt.
kacināt Aizskart, kaitināt; ķircināt.
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
mainīt Aizstāt (ko) ar citu, ņemot (kā) vietā citu.
pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
mainīties Aizstāt citam citu.
noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
apmainīt Aizstāt viena veida priekšmetu ar citu tādu pašu; paņemt izlietotā, nederīgā vietā citu.
internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
evakuēt Aizvest, pārvietot citur, lai atbrīvotu kādu vietu, teritoriju.
nodalīties Aizvirzīties nost, savrup (no citiem, no kāda kopuma).
aizķitēt Aizziest, aizpildīt ar ķiti (tepi).
holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
atsaucamais akreditīvs akreditīvs, kuru bankai ir tiesības atsaukt.
pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri izvirzīties (darbā vai kur citur).
(uz)taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri virzīties (darbā vai kur citur).
remdenība Aktivitātes, ieinteresētības trūkums; vienaldzīgums.
atplūdi Aktivitātes, intensitātes mazināšanās (sabiedriskās parādībās).
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās); uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
kolapss Akūts sirds un asinsrites vājums.
kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
vīns Alkoholisks dzēriens, ko gatavo no vīnogu vai citu augļu un ogu sulas.
traverss Alpīnismā – pārgājiens pa kalnu grēdas kori no vienas virsotnes uz citām virsotnēm; kalna nogāzes, klints u. tml. šķērsošana horizontālā virzienā.
silumīns Alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, mangānu, magniju).
komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām (bijušās PSRS iestādēs).
komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
instruktors Amatpersona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
asesors Amatpersona tiesās vai citās valsts iestādēs.
kanclers Amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
preses sekretārs amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
arods Amats; profesija; specialitāte.
Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
nepotisms Amatu, arī titulu vai īpašumu piešķiršana savējiem (radiniekiem, draugiem u. tml.); radu būšana, draugu būšana.
amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
anarhists Anarhisma piekritējs.
lords Angļu aristokrātijas (pēru) tituls; persona, kam ir šāds tituls.
drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
antimilitārists Antimilitārisma atzinējs, piekritējs.
antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
kloāka Apakšzemes kanāls kanalizācijas ūdeņu un atkritumu novadīšanai.
kūka Apaļas vai četrstūrainas formas lielāks konditorejas izstrādājums, kuru pasniedzot sadala gabalos; arī torte.
rozete Apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozes (2) logs.
rozes logs apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozete.
naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
higrometrs Aparāts gaisa mitruma noteikšanai.
skaitītājs Aparāts, ierīce u. tml. (kā) skaita parādīšanai.
pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus; uzvilkt (citas zeķes, apavus).
zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
saistzole Apavu detaļa – ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
zvejniekciems Apdzīvota teritorija, kurā iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar zvejniecību, zivju apstrādi.
piepilsēta Apdzīvota vieta, teritorija kādas pilsētas tuvumā.
satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
diapazons Apgabals (radioviļņu vai citu elektromagnētisko viļņu skalā).
areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piem., augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
izbarot Apgādājot ar barību, izturēt, izmitināt (mājlopus).
apbruņot Apgādāt (valsti, armiju) ar militāro apbruņojumu.
laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
pataisīt baltu par melnu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
pārņemt Apgūt, mācoties no citiem.
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
virsapģērbs Apģērbs, ko valkā virs cita tērpa.
kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
apkaime Apkārtējā teritorija; apkārtne.
negods Apkaunojošs stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
padzirdīt Aplaistīt, apgādāt ar mitrumu (augu).
padzirdināt Aplaistīt, apgādāt ar mitrumu.
attaisnot Apliecināt, piem., ar darbību, darbu (pozitīvas attieksmes pamatotību).
apjozt Aplikt, apsiet, apņemt (jostu, siksnu, saiti u. tml. ap ko).
pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
konvertēt Apmainīt kādas valsts valūtu pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
(iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
vilna Apmatojums, ko veido smalki mati (aitai, kazai, kamielim u. tml. zīdītājdzīvniekiem); no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
ķemmēt Apmeklēt, izstaigāt (ko kādā teritorijā), lai ko atrastu, nopirktu u. tml.
kakts Apmešanās vieta, miteklis (parasti ļoti vienkāršs).
pikoties Apmētāt citam citu ar sniega pikām.
apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem).
saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
apošņāties Apošņāt citam citu (par dzīvniekiem).
goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
parafrāze Aprakstoša izteiksme – satura izklāsts citiem vārdiem.
sasummēt Aprēķināt (kā skaitlisko vērtību) summu; saskaitīt.
pārrēķināt Aprēķināt (piem., maksājumam) citādu naudas summu.
palikt Apritēt (piem., par gadu skaitu); sasniegt (noteiktu vecumu).
lāpīties Aprobežoties (ar nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (trūkstošo ar ko citu).
faktors Apstāklis, fakts u. tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu.
alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
romantika Apstākļi, situācija, kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā, lai tas stātos spēkā.
pārstrādāt Apstrādājot pārveidot (izejvielas citā produktā).
kult Apstrādāt (graudaugus) ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem, lai atdalītu sēklas no vārpām, pākstīm; šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
pēcapstrāde Apstrāde, kas tiek veikta pēc citas apstrādes pabeigšanas.
mērķis Apšaudē iznīcināmais objekts; šāda objekta imitācija šaušanas vingrinājumiem.
apšaudīties Apšaudīt citam citu.
pārsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
apsaitēt Aptīt, apsiet ar saiti.
nosaitēt Aptīt, notīt (ar saiti).
sauszemes jūdze aptuveni 1609 metri (lieto Lielbritānijā, ASV).
pārdesmit Aptuveni divdesmit.
pārdesmits Aptuveni divi vai vairāki desmiti.
kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu).
pierobeža Apvidus, teritorija (parasti valsts) robežas tuvumā.
vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
izlikties Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu, tam kaitētu).
parazitēt Apzināti nestrādāt un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem.
sabotāža Apzināti veikta kaitniecība; apzināta rīcība, lai izjauktu (ko).
sastapt Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita acis, skatienu).
sastapties Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita skatienu).
gluds Ar atbilstošiem izteiksmes līdzekļiem; raits, viegli plūstošs.
iedzīt Ar ātrāku, spraigāku darbību atgūt (nokavēto), panākt darbā (citus).
pārvadīt Ar attiecīgu iekārtu palīdzību pārvietot (vielu, enerģiju u. tml.) no vienas vietas uz citu.
ķekatas Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uz māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
zints Ar buršanos, rituālām darbībām saistīta tautas gudrība.
ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni), arī izgatavot (koka priekšmetu).
kopsolis Ar citiem gājējiem saskaņots solis.
solidarizēties Ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti.
pielabināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt (kāda, kā) labvēlību, pozitīvu attieksmi.
šķobīt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (kas) zaudē stabilitāti, noturību.
desmitstāvu Ar desmit stāviem.
dūlēt Ar dūmekli (dūli) dūmot bites.
palocīt galvu ar galvas kustību (no augšas uz leju) paust pozitīvu atbildi, pievienošanos kam.
lauzīties Ar grūtībām, kļūdaini runāt (citā valodā).
aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
zvejot Ar īpašiem rīkiem ķert zivis un citus ūdensdzīvniekus.
kanonizēt Ar īpašu lēmumu pieskaitīt pie svētajiem.
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
kabalistika Ar kabalu saistītie priekšstati un rituāli.
arvien Ar katru mirkli, pakāpeniski, nemitīgi.
ielauzties Ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā).
kalt Ar knābja cirtieniem, sitieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; šādi veidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
pārkalt Ar knābja sitieniem, cirtieniem pārdalīt.
saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
gastroskops Ar lēcu sistēmu un gaismas avotu aprīkots instruments kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas apskatei.
augsts Ar lielu svārstību skaitu sekundē (par skaņu, balsi).
polispasts Ar lokanu saiti (trosi) saistīts kustīgu un nekustīgu trīšu mehānisms, ko izmanto celšanas, montāžas, vilkšanas ierīcēs.
vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
nosusināt Ar meliorācijas paņēmieniem novadīt lieko ūdeni (kādā teritorijā), padarīt (augsni, zemi) sausāku.
susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
izmest Ar metienu vai citu paņēmienu nolaist, novietot ūdenī (ko).
raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā noteiktā, vēlamā virzienā.
klajs Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija; klajums.
klajums Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija.
aizsargāt Ar militāriem pasākumiem un līdzekļiem nodrošināt (pret ienaidnieka uzbrukumu u. tml.).
iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (citā valstī, teritorijā).
nosargāt Ar militāru spēku panākt, ka (kas) netiek iekarots, netiek nopostīts.
selva Ar mitriem ekvatoriālajiem mežiem apaugusi teritorija Amazones baseinā.
autiņbiksītes Ar mitrumu uzsūcošu materiālu pildīti (zīdaiņu) autiņi biksīšu formā.
piekomandēt Ar pavēli pievienot, pieskaitīt (kādu, ko) noteiktai militārai struktūrvienībai, norīkot noteikta uzdevuma veikšani.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
izsist Ar piesitienu (ierīcē) panākt, ka tiek izdots, izveidots.
uzsist Ar piesitienu (piemēram, uz mūzikas instrumenta taustiņa) izraisīt skaņu.
uzsist Ar piesitienu (uz tastatūras) izveidot.
apolitisks Ar politiku nesaistīts, vienaldzīgs pret to; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
apsvētīt Ar reliģisku rituālu dot, piešķirt (kam) svētību.
iejaukties Ar rīcību, padomu u. tml. censties pārmainīt (notikuma, norises u. tml.) gaitu, attīstību.
izraidīt Ar rīkojumu, pavēli likt doties prom (no kurienes); likt atstāt (telpu, teritoriju).
pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
magnētiskā vētra ar Saules aktivitāti saistīti traucējumi Zemes magnētiskajā laukā.
rādīt paraugu ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
rādīt priekšzīmi ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
aplaist ar miegu ar savu izturēšanos izraisīt citos miegu.
noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, savaldību panākt, ka (psihisks stāvoklis) ārēji neizpaužas, citiem nav pamanāms.
taranēt Ar savu transportlīdzekli ietriekties (citā transportlīdzeklī, kādā priekšmetā), sabojājot (to).
kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, piem., lai sagatavotu (to) ilgākai glabāšanai.
žāvēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; kaltēt.
sist takti ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
sist ritmu ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
nosist Ar sitieniem pavēstīt attiecīgā laika stundu (par pulksteni).
nobungot Ar sitieniem, piesitieniem atskaņot.
izsist Ar sitieniem, piesitieniem radīt (ritmu, skaņas).
iedzīt Ar sitieniem, triecieniem ievirzīt (kur iekšā).
atsist Ar sitienu atvirzīt nost, atpakaļ.
iesist Ar sitienu ieraidīt (bumbu, ripu).
iesist Ar sitienu ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā).
pārsist Ar sitienu pārdalīt; sitot radīt bojājumu, caurumu.
pārsist Ar sitienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārsist Ar sitienu vai atsitot (pret ko) savainot (ķermeņa daļu).
uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (piemēram, zilumu, ievainojumu).
iedauzīt Ar sitienu, grūdienu iebojāt (piem., priekšmetu); radīt (bojājumu).
salauzt Ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt.
aizsist Ar sitienu, strauju kustību aizvirzīt.
atsist Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt; vairākkārt sitot, dauzot atdalīt.
plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
šķelt Ar sitienu, triecienu panākt, ka (kas) dalās divās vai vairākās atsevišķās daļās.
uzsist zilu aci ar sitienu, triecienu radīt zilganu zemādas asinsizplūdumu zem acs.
iesist Ar sitienu, triecienu radīt.
tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
ieskaitīt Ar skaitu iedalīt (kādam), ievietot (kur iekšā).
ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek salauzts, sapostīts.
sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu).
sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
drumstalot Ar spiedienu, sitot u. tml. dalīt sastāvdaļās, drumstalās.
izdresēt Ar stingrību, bardzību, nemitīgām pavēlēm izmācīt (cilvēku).
pasist Ar strauju kustību, sitienu u. tml. pavirzīt.
virtuālā realitāte ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: caur redzi, dzirdi, smaržu un citām.
statuss Ar tiesību normām noteikts fiziskas vai juridiskas personas vai cita subjekta tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām.
samocīt Ar traumējošu iedarbību kaitēt (kā dzīva eksistēšanai).
sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piem., ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piem., putas, viļņi).
kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piem., ūdeni).
atsist Ar triecienu, sitieniem u. tml. ievainot (piem., iekšējos orgānus).
iedragāt Ar triecienu, spēcīgu sitienu ielauzt.
pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
anektēt Ar varu sagrābt (citas valsts teritoriju vai tās daļu).
piesmiet Ar varu vai viltu iesaistīt dzimumaktā (parasti nevainīgu meiteni), laupot (tai) godu.
apspiest Ar varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt.
nocelt Ar veiklību, viltību, atņemot citam, iegūt sev.
atvēzēties Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (gatavojoties sitienam, sviedienam u. tml.).
piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kam), lai radītu skaņu.
izlikt cilpas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
izlikt slazdus ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
bišu ganības ar ziedaugiem bagāts lauks, kur bites ievāc nektāru, ziedputekšņus.
sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas sāņus no galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (piem., gaiteņa) sānu sienā.
pretarguments Arguments, kas vērsts pret citu argumentu.
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kuru materiālā kultūra atšķir no citiem posmiem.
metropolīts Arhibīskaps – metropolijas pārvaldnieks (parasti pareizticīgajiem); arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
tektonika Arhitektonika.
sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona izskatā.
arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai).
memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda vēsturiska notikuma, izcila cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) piemiņai.
portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
kesons Arhitektonisks veidojums – padziļinājums griestos, arī arku un velvju iekšējās virsmās.
orderis Arhitektonisks veidojums – vertikālu atbalsta elementu (kolonnu) apvienojums ar horizontālu nesošo konstrukciju.
piemineklis Arhitektonisks, skulpturāls veidojums (parasti kāda cilvēka vai notikuma atcerei).
belveders Arhitektūras ansamblis (piem., Vatikānā, Prāgā, Varšavā).
ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas nodarbojas ar dabas teritoriju, dārzu un parku estētisku pielāgošanu cilvēku vajadzībām.
restaurācija Arhitektūras pieminekļu, mākslas darbu, seno rokrakstu u. tml. atjaunošana to sākotnējā veidā.
arhitekts Arhitektūras speciālists.
mauru stils arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
jūgendstils Arhitektūras un mākslas stils 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā, kam raksturīga dekoratīva stilizācija, viļņveida līnijas, vijīgi stilizētu augu motīvi.
romānika Arhitektūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kura pamatprincips ir celtnes atbilstība tajā veicamajām funkcijām.
gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
neoklasicisms Arhitektūras, mākslas, literatūras un mūzikas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga antīkās, renesanses un klasicisma mākslas tradīciju un formu izmantošana.
pērs Aristokrātu tituls; persona, kam ir šāds tituls.
saskaitīšana Aritmētiska darbība, kurā iegūst divu vai vairāku skaitļu summu.
dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
abaks Aritmētiskiem aprēķiniem paredzēts četrstūrains dēlītis ar joslām un pārbīdāmiem kauliņiem; skaitīkļi (Senajā Grieķijā, Romā).
skaitļošana Aritmētisku vai loģisku darbību izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta.
tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs).
boss Arodbiedrības, politiskas organizācijas vadītājs.
citrusaugļi Aromātiski citrusaugu augļi (citroni, apelsīni, mandarīni, greipfrūti u. tml.).
ārējā politika ārpolitika.
ārlietas Ārpolitikas jautājumi.
riebšana Ārstēšana (tautas medicīnā), parasti veicot maģiskus rituālus; pūšļošana, vārdošana.
vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
riebt Ārstēt, izmantojot maģiskus rituālus; pūšļot, vārdot.
polivitamīni Ārstniecības preparāts, kas sabalansētā devā satur vairākus vitamīnus.
izraidīšana Ārvalstnieka piespiedu izraidījums no valsts teritorijas.
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
brukt Asi pārmest, kritizēt.
hemoglobīns Asins sarkanais pigments, dzelzi saturoša olbaltumviela, kas atrodas eritrocītos un piedalās elpošanas procesos.
asinsķermenīši Asins sastāvdaļas – eritrocīti, leikocīti, trombocīti.
imūnviela Asins seruma olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu klātbūtnē un spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; antiviela.
zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
līnija Asinsradniecības saitēm saistīts senču un pēcnācēju secīgs kopums.
lejupējā līnija asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, sākot no vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
asinsriņķošana Asinsrite.
limfātiskā sistēma asinsrites sistēmas daļa (kapilāri, limfvadi, limfmezgli), pa kuru plūst limfa.
ganībērce Asinssūcēja ērce, kas mitinās mežos, krūmājos un piesūcas cilvēka vai dzīvnieka ķermenim.
pulsācija Asinsvadu ritmiska paplašināšanās un sašaurināšanās.
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kāds rodas, darbojoties ierīcēm, mehānismiem u. tml.
dzelonis Ass, smails orgāns (bites, lapsenes u. tml.) ķermeņa galā, ar kuru dzeļ.
salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva, pelēkbrūna mugura un piecu pirkstu ekstremitātes.
neitrīno astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus pēc to neitrīno starojuma.
uzkārt roku kaklā atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
teikt jāvārdu atbildēt (uz bildinājumu) pozitīvi, apstiprinoši.
līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu citu.
padomju sociālistiskā republika atbilstoši PSRS konstitūcijai – suverēna sociālistiska valsts, bet faktiski federācijas subjekts, lielākā administratīvi teritoriālā vienība PSRS.
novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama, panākt, ka to uzņemas cits.
deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
dot Atbrīvot (vietu), piedāvājot (citam).
atmīnēt Atbrīvot no mīnām, spridzekļiem u. tml.; padarīt nekaitīgu (piem., lādiņu).
mērkaķoties pakaļ atdarināt (kādu), rīkoties tāpat kā kāds cits.
veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
atdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu.
samainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita); apmainīt.
apmainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita).
ateists Ateisma piekritējs.
garšot Atgādināt (citas vielas, produkta) garšu.
reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, arī pēc intensitātes mazināšanās – par dabas parādībām).
reaktivēt Atjaunot (kā) aktivitāti.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju, pārtraucot darboties, atrodoties mierā vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
rubāto Atkāpe no stingra tempa, piem., lai panāktu izpildījuma ekspresivitāti.
atgremot Atkārtot (jau zināmas citu domas), nedodot ko jaunu.
pārvērtējums Atkārtota (kā) izvērtēšana, nonākot pie citiem atzinumiem, secinājumiem u. tml.
rekapitalizācija Atkārtota kapitāla piesaistīšana.
bakstīties Atkārtoti skart; atkārtoti skart citam citu.
pārvēlēt Atkārtoti vēlējot, izraudzīties (ko citu).
darīt zināmu atklāt, paziņot (ko) citiem.
atmaskot Atklāt, pierādīt (kāda kaitīgu, noziedzīgu darbību, ko negatīvu, slēptu).
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
publicitāte Atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; plaša atpazīstamība, popularitāte sabiedrībā, arī reklāma.
paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piem., ar kāda nozieguma bīstamību; šāds politiski inscenēts tiesas process noteiktu politisku mērķu sasniegšanai.
mēsli Atkritumi; augu un citu organisku vielu atliekas.
izdedži Atkritumprodukti, kas rodas pēc cietā kurināmā sadegšanas; atkritumprodukti metalurģijā un ķīmiskajā rūpniecībā.
mēslu bedre Atkritumu bedre.
šmucspainis Atkritumu spainis.
urna Atkritumu trauks.
miskaste Atkritumu tvertne, arī tās saturs.
mēslu kaste atkritumu tvertne.
uzblīst Atkūstot, piesūcoties ar mitrumu, uzbriest, kļūt staignam; piesūkties ar mitrumu, palielināties apjomā (parasti biezumā).
sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
pārcelt Atļaut mācīties, ieskaitīt (citā – augstākā klasē).
atdeve Atmaksāšanās, efektivitāte, rezultāts (darbībai, pasākumam u. tml.).
arestēt Atņemt personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju); apcietināt.
nuklīdi Atomi ar atšķirīgu neitronu vai protonu un neitronu skaitu (piem., izotopi).
nukloni Atomu kodolu veidojošās elementārdaļiņas – protoni un neitroni.
vārds Atpazīstamība, popularitāte.
izklaidēties Atpūsties, gūt pozitīvas emocijas, atbrīvoties no sasprindzinājuma.
izklaidēšanās Atpūšanās, nodarbošanās ar ko patīkamu, kas rada pozitīvas izjūtas, novērš sasprindzinājumu.
mežaparks Atpūtai iekārtota meža teritorija (parasti pilsētā vai piepilsētas zonā).
skrituļslēpošana Atpūtas un sporta veids – braukšana ar skrituļslēpēm.
skrituļslidošana Atpūtas un sporta veids – braukšana ar skrituļslidām.
skriet Ātrā gaitā virzīties (par dzīvniekiem).
žiglas kājas Ātra gaita.
atraitnība Atraitņa (atraitnes) stāvoklis.
piekasīties Atrast (kam) ko kritizējamu.
pieķerties Atrast iemeslu, par ko runāt, kritizēt, aizrādīt u. tml.
izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam.
palikt Atrasties kādā situācijā, apstākļos; nonākt kādā stāvoklī.
mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita).
stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt.
saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā).
klāties Atrasties, būt (kur), aizņemt plašu teritoriju.
autobānis Ātrgaitas automaģistrāle (parasti Vācijā).
kliperis Ātrgaitas buru kuģis.
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
kārta Ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis.
pārskriet Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā, visiem).
aizaulekšot Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizskriet.
aizskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties.
aizsteigties Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu).
aiztraukt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
aiztraukties Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
zibēt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
lecīgs Ātri sakaitināms, ķildīgs.
lidot Ātri skriet, ritēt (par laiku, laikposmu).
nitrokrāsa Ātri žūstoša krāsa, ko izgatavo, iemaisot krāsu pigmentus nitrolakā.
uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
aizkātot Ātri, raitā solī aiziet.
uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko kvalitatīvu, pārsteidzošu).
ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ieskriet (kur iekšā).
lidot Ātri, vieglā gaitā iet, skriet; ātri braukt.
izlidot Ātri, vieglā gaitā iziet, izskriet.
uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet; arī ātri uzbraukt.
izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
atritēt Atritināties.
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
mezgls Ātruma mērvienība – jūras jūdžu skaits, ko kuģis nobrauc vienā stundā, aptuveni 1852,2 metri stundā.
vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
reference Atsauce (uz citu publikāciju), tekstā ievietotā norāde.
klēts Atsevišķa (parasti koka) ēka labības un dažu citu pārtikas produktu, arī apģērba glabāšanai.
rezervāts Atsevišķa teritorija, kurā nometināta kāda iedzīvotāju grupa (piem., indiāņi Amerikā, Kanādā, Brazīlijā).
viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām.
gabals Atsevišķs cilvēks, dzīva būtne (kā skaitīšanas vienība).
gabals Atsevišķs literārs, muzikāls vai teātra mākslas darbs.
ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, māksliniecisks saskaņojums.
vispārināt Atsevišķu objektu konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem.
rikošetēt Atsisties pret ko un sākt kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piem., lodi, šāviņu).
atsitiens Atsites izraisīts sitiens, grūdiens.
nodauzīt Atsitot, piesitot nošķelt, nodalīt nost.
atlēkt Atsitoties (pret ko), strauji atvirzīties atpakaļ.
apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
sasisties Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), tikt sabojātam, saplēstam.
jūras līmenis atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes – jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
noņemt Atskaitīt; noskaitot (noteiktu daudzumu), paņemt.
uzkačāties Atspiesties (guļus stāvoklī) ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
balss sprauga atstarpe starp balss saitēm.
izbāzt degunu laukā atstāt mitekli, iziet ārā.
izbāzt degunu ārā atstāt mitekli, iziet ārā.
bāzt degunu laukā atstāt mitekli; iet ārā.
nomaļus Atstatu no citiem; savrup.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), sašķelt (kādu cilvēku kopumu).
atdalīt Atšķirt, nošķirt (citu no cita).
atsevišķi Atšķirti no citiem, savrup.
izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
gavēnis Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
atraut Atteikties (no kā, piem., cita labā); neizlietot savām vajadzībām.
izšķirtspēja Attēla kvalitātes rādītājs (videotehnikai un printeriem).
projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
negatīvs Attēls (piem., fotofilmā, kinofilmā), kurā gaišie un tumšie laukumi izvietoti pretēji nekā oriģinālā vai kur redzamās krāsas ir oriģināla krāsu papildkrāsas; filma ar šādu attēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai.
pazīšanās Attiecības, saskarsme, kontaktu uzturēšana ar cilvēkiem, kas pazīst cits citu.
pāradresēt Attiecināt (uz ko citu).
ietiekties Attiekties arī uz citu (nākotnes vai pagātnes) laika posmu.
dezaktivēt Attīrīt no radioaktīvajām vielām (teritoriju, priekšmetu u. tml.).
dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
dinamika Attīstības gaita, izmaiņas dažādu faktoru ietekmē.
vēsture Attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) – piemēram, par kaitēkļiem.
ieiet Attīstoties, mainoties pāriet (citā kvalitātē).
atturēties Atturēt sevi (piem., no kaitīga ieraduma, iegribas); izvairīties (ko darīt).
rezerve Atvaļināto karavīru (rezervistu) kopums, kas vajadzības gadījumā var atkal pildīt militārā dienesta pienākumus.
derivāts Atvasinājums; vārds, kas atvasināts no cita vārda.
ritmizēt Atveidot (skaņdarba) ritmu.
notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; izlikties.
uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski (piemēram, diakritiski zīmi uz kā); izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
izspēlēt Atveidot, attēlot; imitēt.
tulkot Atveidot, izteikt (piem., tekstu, vārdu) citā valodā.
ievest Atvest un ieviest (valstī, teritorijā u. tml. augus vai dzīvniekus no citurienes).
konvencijas muita atvieglotas muitas nodevas, kas noteiktas ar līgumu.
labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (4 – piecu ballu sistēmā, 7 – desmit ballu sistēmā).
teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (5 – piecu ballu sistēmā, 9 – desmit ballu sistēmā).
vājš Atzīme sliktu sekmju vērtējumam (2 – piecu ballu sistēmā); atzīme vāju sekmju vērtējumam (3 – desmit ballu sistēmā).
piefiksēt Atzīmēt, pierakstīt vai kā citādi saglabāt.
uzlūkot Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
piekāpties Atzīt, pieņemt (piem., kāda cita viedokli) un (tam) pakļauties.
klausītava Auditorija.
metaplāzija Audu pārveidošanās citādos, morfoloģiski un funkcionāli atšķirīgos audos.
autoplastika Audu transplantācija no vienas organisma daļas citā.
pārstādīšana Audu vai orgānu pārvietošana ķirurģiskā operācijā, lai tie ieaugtu citā vietā vai citā organismā; transplantēšana.
aizkari Auduma vai cita materiāla gabals, ko piekarina, lai aizsegtu (ko).
transparents Auduma vai kāda cita materiāla izstrādājums ar tekstu vai attēlu, kas iestiprināts ietvarā.
velūrs Audums, līdzīgs samtam, kas darināts no pieciem vītiem diegiem, no kuriem četri veido augšējo un apakšējo daļu, bet piektais (kas atšķiras no citiem un ir samtains) veido plūksnu.
izmēģināt Audzējot pārbaudīt (kā kvalitāti, īpašības, piemērotību).
audžumeita Audžubērns – meitene.
potzars Auga dzinums, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
metamorfoze Auga veģetatīvo orgānu (piem., lapu, sakņu) formas un funkcijas pārveidošanās auga attīstības gaitā.
potpumpurs Auga zara daļa ar spēcīgu pumpuru, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
mezofīti Augi, kas aug vidēji mitrās augsnēs.
sēklkopība Augkopības nozare, kurā nodarbojas ar kultūraugu sēklu ieguvi un sēklas kvalitātes uzlabošanu.
jumis Auglības spēka iemiesojums seno latviešu mitoloģijā – stiebru, lapu vai augļu saaugums (piem., divas kopā saaugušas vārpas).
mandarīns Augļu koks ar nelieliem oranžiem, aromātiskiem augļiem [Citrus reticulata].
pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi, kļūt nekvalitatīvam.
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā, daudzumā (par augiem, to daļām).
higrofils Augs, kam patīk mitrums.
svešapputes augs augs, kam ziedi apptuteksnējas ar cita zieda putekšņiem.
pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vietā.
parazītaugs Augs, kas pilnīgi vai daļēji pārtiek no citu dzīvo organismu barības vielām.
kserofīts Augs, kas spēj augt nepietiekama mitruma apstākļos (piem., stepēs, tuksnešos).
mātesaugs Augs, kas šķirņu krustošanā tiek apputeksnēts ar cita auga putekšņiem.
priekšaugs Augs, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms cita auga.
mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
sarkanzeme Augsnes tips, kas veidojies mitra subtropu klimata platlapju mežos un tropu savannās.
muitas barjera augsta ievedmuita, kas noteikta, lai aizkavētu ārzemju preču ievešanu.
versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
profesionālisms Augsta līmeņa prasme, zināšanas un pieredze kādā profesijā vai darbības veikšanā; profesionālā meistarība; profesionalitāte.
tīrelis Augstais purvs; klaja, purvaina teritorija.
ģenerāldirektorāts Augstākā institūcija.
ģenerālis Augstākā militārā dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža u. tml. dienesta pakāpe.
kara akadēmija augstākā militārā mācību iestāde.
slieksnis Augstākā vai zemākā (kā, piem., stāvokļa, procesa) pieļaujamā intensitāte, pakāpe; robeža (3).
parlaments Augstākā valsts pārstāvniecības institūcija.
Augstākā Padome augstākā valsts varas likumdevēja institūcija.
pavēlniecība Augstākā virsniecība, kas komandē armiju, tās atsevišķas daļas, militāras vienības, vada militāro iestāžu darbību u. tml.
virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piem., kādu tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
kalifs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; halīfs.
halīfs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; kalifs.
virspavēlnieks Augstākais pavēlnieks, augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
valdība Augstākais valsts varas izpildu un rīcības institūts.
ekstra klases augstākās klases, labuma, kvalitātes u. tml.
gjokuro Augstākās kvalitātes Japānas zaļā tēja, ko ražo no ēnā audzētām tējas augu lapām.
Vatmaņa papīrs augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
vatmaņpapīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
grīste Augstākās pilotāžas figūra – lidaparāta laišanās lejup spirālveidā; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
dekrēts Augstākās valsts varas institūcijas vai valsts galvas lēmums, kam ir likuma spēks.
pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls Osmaņu impērijas laikos Turcijā, Ēģiptē u. c.
augstība Augstāko muižnieku, aristokrātu tituls; attiecīgā uzrunas forma.
bostons Augstas kvalitātes vilnas uzvalku audums.
astronomiskais pulkstenis augstas precizitātes pulkstenis, ko izmanto observatorijās.
hercogs Augsts dižciltīgās muižniecības tituls Rietumeiropā; muižnieks, kam ir šāds tituls.
hercogiene Augsts dižciltīgo muižnieku tituls Rietumeiropā; muižniece, kam ir šāds tituls.
labdzimtība Augstu amatpersonu (piem., valsts padomnieku) tituls.
augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu tituls; attiecīgā uzrunas forma (cariskajā Krievijā).
ekselence Augstu valsts amatpersonu, diplomātu, garīdznieku u. tml. tituls; attiecīgā uzrunas forma.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
augšstāvs Augšējais stāvs; stāvs, kas atrodas augstāk par citiem.
kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra.
pārklāt Augt (uz kādas virsmas) kādā teritorijā, platībā.
sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
kallu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi mitru vietu lakstaugi, piem., kalmes, purva cūkauši.
graudzāļu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst graudaugi, niedres, cukurniedres, smilgas, timotiņš, vārpata un citi augi.
rūtu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi (piem., citrusi), retāk lakstaugi ar raksturīgiem ēterisko eļļu dziedzeriem.
visteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
pārstādīšana Augu iestādīšana citā vietā.
migrācija Augu izplatīšanās (citā teritorijā, vietā).
imunitāte Augu izturība pret slimību ierosinātājiem un kaitēkļiem.
fitocenoze Augu kopums kādā noteiktā teritorijā.
sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvākie augstākie augi bez saknēm; šī nodalījuma augi [Bryophyte].
lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
okroška Aukstā zupa, ko gatavo no rupjmaizes maizes kvasa, arī no rūgušpiena vai kefīra, pievienojot olas, gaļu, zaļumus un citas piedevas.
rasols Aukstais ēdiens – salāti, ko gatavo no sagrieztiem vārītiem dārzeņiem (kartupeļiem, burkāniem), gaļas vai desas, skābētiem vai marinētiem gurķiem, olām un citām piedevām.
kastete Aukstais ierocis – dūrē ietverams un uz pirkstiem uzmaucams caurumots metāla veidojums sitiena pastiprināšanai.
erchercogs Austrijas prinču tituls.
klamburs Automašīnas riteņa bloķētājs.
datizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru analizē liela apjoma datus digitālā fromātā, lai iegūtu strukturētu informāciju.
virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma); teksts šādas vienības apjomā.
vadonis Autoritārs valsts vadītājs; vadītājs (piem., cilvēku grupā) ar spēcīgu ietekmi.
prestižs Autoritāte, reputācija, arī cieņa, ietekme.
intelektuālais īpašums autortiesības uz intelektuālā darba rezultātu (literatūras, mākslas, zinātnes darbiem, skaņu ierakstiem u. tml.).
futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
avīžnieks Avīžu un citu preses izdevumu pārdevējs.
rulete Azarta spēle, kurā iegriež ratu ar numurētām dažādu krāsu iedaļām un spēlētājam jāuzmin, kurā (vai kuras krāsas) iedaļā iekritīs pretējā virzienā ripojoša bumbiņa.
folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
folijskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folskābe.
lopbarības raugs B grupas vitamīniem un olbaltumvielām bagātināta barības piedeva lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
pantotēnskābe B grupas vitamīns, kas nepieciešams normālai vielmaiņai un nervu sistēmas funkcionēšanai.
nikotīnskābe B grupas vitamīns, kas organismā veicina gremošanas trakta un nervu sistēmas darbību (arī PP vitamīns).
piridoksīns B₆ vitamīns, kas organismā piedalās galvenokārt olbaltumvielu maiņā.
badīties Badīt citam citu.
piesātināt Bagātīgi piepildīt (ar ko); izšķīdināt (kādā vielā) lielu (citas vielas) daudzumu.
vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
mecenāts Bagāts cilvēks, kas lielu daļu savu ienākumu ziedo zinātnes, literatūras, mākslas u. tml. materiālai atbalstīšanai un veicināšanai.
mātes meita bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei; mātesmeita.
mātesmeita Bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei.
zvirbuļvanags Baloža lieluma vanags ar īsiem, strupi noapaļotiem spārniem, garu asti, zilganpelēku muguru un pelēkbrūnu vēderu [Accipiter nisus].
pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
atklāta balsošana balsošana, citiem redzot (piem., paceļot roku).
starpbalsts Balsts, kas kādā posmā atrodas starp citiem (galvenajiem) balstiem.
kontrapunkts Balsu kopskaņa, kur katrai pamatbalss skaņai atbilst skaņa citās balsīs.
askorbīnskābe Balta sintētiski iegūta viela, kas palielina spēju pretoties infekcijas slimībām; C vitamīns.
landesvērs Baltijas vāciešu brīvprātīgo militārās vienības, kas (1918.–1920. g.) darbojās Latvijas teritorijā.
jātvingi Baltu cilšu grupa, kas dzīvoja tagadējās Lietuvas, Polijas, arī bijušās Prūsijas teritorijā.
lauma Baltu mitoloģijā – meža gars sievietes izskatā; arī burve, ragana.
senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
bonuss Balva, arī kāds cits labums, kas tiek piedāvāts klientam.
komercbanka Banka, kas pieņem noguldījumus, kreditē uzņēmumus un privātpersonas, kā arī veic operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
maksātājbanka Banka, kura, saņemot rīkojumu par maksājumu, pārskaita naudu uz saņēmējbanku.
čeku grāmatiņa bankas izsniegtas stingrās uzskaites veidlapas šādu rīkojumu došanai.
linčot Bargi nosodīt, kritizēt, apsūdzēt (kādu, ko) bez pietiekamas informācijas, pierādījumiem u. tml.
izkārnījumi Barības pārstrādes atkritumprodukti, kas sakrājas resnās zarnas apakšējā daļā; fekālijas.
sers Baroneta vai bruņinieka tituls Anglijā, ko lieto kopā ar vārdu.
bārties Bārt (citam citu).
ņemt priekšā Bārt, izteikt pārmetumus, kritizēt.
sadot pa cepuri bārt, kritizēt, pārmācīt.
draudze Baznīcas administratīvi teritoriāla pamatvienība; kristīgo kopa.
bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps.
virsbīskapija Baznīcas adminstratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas palīdz mācītājam dievkalpojumā, rituālu izpildē, glabā baznīcas lietas u. tml.
vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar pozitīvu rezultātu.
Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiska savienība; šīs savienības valstu kopums.
barels Beramu vielu (Lielbritānijā, ASV) un šķidruma (ASV) tilpuma mērs.
krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu vai arī piepogā pie apģērba.
uzbērt Berot virsū (piemēram, zemes slāni), paaugstināt (kādu teritoriju).
pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
viens Bez citiem, bez citu līdzdalības, palīdzības.
dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, tīrs, arī ļoti skaidrs (par krāsu, tās toni, arī mirdzumu, spožumu).
pliekans Bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piem., par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); sekls (3), banāls.
tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
pa gaisu (vien) bez realitātes izjūtas, bez apdoma un izpratnes; vieglprātīgi.
pa gaisiem (vien) bez realitātes izjūtas, bez apdoma un izpratnes; vieglprātīgi.
jaukties Bez uzaicinājuma, pret citu gribu iesaistīties, piedalīties (kur), cenšoties ietekmēt (ko).
gibons Bezastains pērtiķis ar garām priekšējām ekstremitātēm un ļoti skaļu balsi (dzīvo Dienvidaustrumāzijas un Indonēzijas tropiskajos mežos).
posmkāji Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieki, kuriem raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu.
sabīdīt Bīdot (kā) īpašas detaļas citu citā, samazināt (tā) apjomu.
marcipāns Bieza, salda masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
pirē Biezenis, kas pagatavots no kartupeļiem vai citiem dārzeņiem, arī augļu masa.
brikšņi Biezi saaudzis krūmājs; vieta, kur ir sakrituši zari, nelieli koku stumbri.
dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā veido otru zodu.
iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt (mājdzīvnieku) tramīgu.
penijs Bijusī naudas vienība (1/12 šiliņa) un monēta (Lielbritānijā); penss.
padomija Bijusī Padomju Savienība, padomju iekārta (parasti runājot par to kritiski mūsdienās).
nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
dzelzs lēdija Bijušās Lielbritānijas premjerministres M. Tečeres iesauka.
uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas, pieceļos.
parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus, parazitārās attiecības starp organismiem un izstrādā metodes un ieteikumus parazitāro slimību apkarošanai.
morfoloģija Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvo organismu veidu, uzbūvi un to pārmaiņas attīstības gaitā.
sasniegt Bioloģiskās attīstības gaitā nonākt (jaunā stadijā).
Zobenbrāļu ordenis bīskapa Alberta dibināta militāra un reliģiska vācu bruņinieku apvienība Latvijā un Igaunijā (1202–1237), kuras mērķis bija Baltijas iekarošana.
titulārbīskaps Bīskaps, kam nav savas diecēzes jeb administratīvas teritoriālas vienības, arhibīskapa palīgs.
krīze Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis (tautsaimniecībā, politikā).
biškopība Bišu audzēšana un kopšana medus, vaska un citu produktu iegūšanai; attiecīgā lauksaimniecības palīgnozare.
bišu peri bites cirmeņa, kūniņas u. tml. attīstības stadijā.
peri Bites olas cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
fons Blakus trokšņi un citi traucējumi, kas parādās elektrisko signālu pārraides un pastiprināšanas sistēmās.
kutikula Blīvs, aizsargājošs veidojums uz epitēlijaudu virsmas.
ēst Bojāt, arī iznīcināt (par kaitēkļiem).
sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām).
klinčs Boksā – pretinieka aptveršana tuvcīņā, lai viņu kavētu izdarīt sitienus.
svings Boksā – sānisks sitiens no distances.
nokautēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
nokdaunēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju notriekt pretinieku zemē.
bonapartists Bonapartu dinastijas atjaunošanas piekritējs.
streņģe Braucamo ratu sastāvdaļa – metāla stieple, kas savieno ilksi ar riteņa rumbu.
komandējums Brauciens dienesta uzdevumā; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
korso Brauciens garā rindā citam aiz cita (parasti svētkos, svinībās).
pārbraukt Braucot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
klandīties Braucot ritmiski kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem).
apbraukāt Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās).
izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot aptvert (kādu teritoriju).
pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
pārbraukāt Braukājot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vietu u. tml.).
uzmīt Braukt (minot divriteņa pedāļus).
skrituļot Braukt ar skrituļdēli vai skrituļslidām.
bremžu kluči bremžu iekārtas sastāvdaļa – īpašas detaļas, kas piespiežoties ritenim, rada berzi.
celt trauksmi brīdināt par briesmām, bīstamu situāciju.
trauksme Briesmas, bīstama situācija; signāls, ar ko brīdina par briesmām, bīstamu situāciju.
vakars Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija u. tml.
vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija; beigas.
domīnija Britu impērijas zeme, kurai piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
Skotlendjards Britu policija.
BBC Britu raidstacija.
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
kā kungs Brīvi, neatkarīgi no citiem.
jaunsardze Brīvprātīga jauniešu (12–18 gadus vecu) militāra apvienība.
zemessardze Brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kura mērķis ir iesaistīt pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.
brīvsolis Brīvs gājiena solis ierindā (piem., bez vienota ritma).
reinvestīcija Brīvu līdzekļu atkārtota ieguldīšana uzņēmuma kapitāla papildināšanai.
bruņutransportieris Bruņām segta kaujas mašīna (ar riteņiem vai kāpurķēdēm) motorizēto strēlnieku pārvadāšanai un kaujas darbībām.
komturija Bruņinieku ordeņa pārvaldītās teritorijas iecirknis, ko vadīja komturs.
partizāns Bruņotas vienības dalībnieks, kas slepeni cīnās pret ienaidnieku tā okupētajā teritorijā.
aktīvā armija bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās.
karadarbība Bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.
kara darbība bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.; karadarbība.
agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
invāzija Bruņots iebrukums (citā valstī).
budists Budisma piekritējs.
dzenbudisms Budisma virziens, kura mācība pamatojas uz meditācijām un intuīcijas attīstīšanu.
pārburt Burot pārvērst (par ko citu).
pārvērsties Buršanas, maģisku darbību rezultātā kļūt par ko citu.
sildīties Būt (kāda) pozitīvo emociju, to izpausmju iespaidā.
pārstāvēt Būt (personu grupas, organizācijas, valsts institūcijas u. tml.) izraudzītam, pilnvarotam (kur) atrasties, piedalīties, darboties.
pārsniegt Būt (piem., skaitliski, apjoma, daudzuma ziņā) lielākam par (ko) citu.
atšķirties Būt ar īpašībām, pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); arī izcelties.
noraustīties Būt ar mainīgu intensitāti vai īslaicīgiem pārtraukumiem.
griezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
pagriezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi.
beigties Būt beigu posmā (par mūžu, dzīves gaitām u. tml.); vairs neturpināties.
kotēties Būt biržā tādā vai citādā cenā (par vērtspapīriem, ārzemju valūtu, precēm).
caurvīt Būt cieši saistītam (ar ko citu).
meklēties Būt dzimumaktivitātes periodā (par dzīvniekiem).
vadīt Būt galvenajam, noteicošajam (piem., lēmumu pieņemšanā, rīkojumu, norādījumu došanā) sabiedriskā institūcijā, iestādē, uzņēmumā, darba kolektīvā u. tml., nodrošinot (tā) darbību vēlamajā veidā.
pazīt Būt iepazinušam (emocijas, stāvokli, situāciju u. tml.).
pārklāt Būt izvietotam (kādā teritorijā).
grupēties Būt izvietotam (kur), atrodoties tuvu cits citam.
palikt Būt kādā situācijā, apstākļos.
pārsniegt Būt lielākam par kādu konkrētu skaitlisku vai pieļaujamu lielumu.
atrasties bezdibeņa malā būt ļoti grūtā situācijā.
būt bezdibeņa malā būt ļoti grūtā situācijā.
stāvēt bezdibeņa malā būt ļoti grūtā situācijā.
griezt zobus būt ļoti sadusmotam, naidīgi noskaņotam, censties kaitēt, atriebties.
mijiedarboties Būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu).
uzēsties Būt negatīvi noskaņotam, pārmērīgi prasīgam (pret kādu); neieredzēt (kādu) un censties kaitēt.
jukt Būt nepareizi, neprecīzi (kādam) zināmam, tikt samainītam (piem., nosaucot) ar (ko, kādu) citu.
būt murdā (iekšā) būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
būt bētē būt nepatīkamā, nevēlamā situācijā.
vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (2).
noteikt toni būt noteicējam, ietekmēt citu izturēšanos, rīcību.
nākt pāri Būt novietotam tā, ka atrodas pāri (kam citam).
kāpt galvā Būt par cēloni paškritikas zudumam, iedomībai, pārākuma apziņai.
pārmainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas.
kratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nelielā amplitūdā strauji kustas dažādos virzienos.
žāvēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
lauzt gaismu būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
sakāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
kaltēt Būt par cēloni, ka (kas) zaudē mitrumu.
sasist Būt par cēloni, ka, piem., sitiena, trieciena rezultātā (kas) tiek bojāts, arī padarīts nelietojams.
dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā vai negatīvā psihiski emocionālā stāvoklī.
atšķirt Būt par to (piem., pazīmi, īpašību), kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita).
pārspēt Būt pārākam (par kādu citu); spēt izdarīt ko labāk, vairāk (par kādu citu).
izcelties Būt pārākam, pievērst sev uzmanību, atšķirties no citiem (ar ko īpašu).
pazīties Būt pazīstamam (ar kādu); pazīt vienam otru, citam citu.
saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
karāties Būt piestiprinātam bez atbalsta apakšā (saitē, ķēdē, kātiņā u. tml.).
vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) – piem., par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) – piem., par domām.
būt uz sēkļa būt sarežģītā, finansiāli grūtā situācijā.
iesākties Būt savā pirmajā posmā (piem., par mūžu, darba gaitām).
attiekties Būt skaitliskā attiecībā (pret ko).
spīdēt Būt spīdīgam; spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – parasti par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
apšaubīt Būt šaubām (par kā īstumu, pareizību, kvalitāti u. tml.); šaubīties (par ko).
stagnēt Būt tādā ekonomiskā stāvoklī, kam ir zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.
durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds durtu ar ko asu.
dalīties Būt tādam (skaitlim), ko var bez atlikuma izdalīt ar citu skaitli.
ņemt Būt tādam, kas griež, šķeļ vai citādi apstrādā (ko) – par darbarīkiem, ierīcēm u. tml.
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, veiksmīgāks u. tml. par ko citu, līdzīgu.
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) – piem., par celtnes daļu, ceļu.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.).
uzlikt Būt tādam, kas saistīts (piemēram, ar augstu profesionalitāti, spēju pārvarēt grūtības) – par parādībām sabiedrībā.
saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (piem., par teritoriju, reljefu).
trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
pārblīvēt Būt tādam, kurā (kas) atrodas pārāk lielā skaitā.
sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
starot Būt tādam, kurš pauž vai kurā izpaužas pozitīvas jūtas (par cilvēku).
mest Būt tādam, no kā atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
nest Būt tādam, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
valdīt Būt valsts vadībā; īstenot savu varu (kādā teritorijā).
sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
valdījums Būt, atrasties kāda monarha, citas valsts pārvaldībā.
būt spīlēs būt, atrasties ļoti nevēlamos, arī bezizejas apstākļos, situācijā.
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami, kādā citiem saskatāmā, redzamā vietā – par cilvēkiem.
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
krustoties Būt, tikt novietotam, vērstam krustām pāri (vienam pār otru, citam pār citu); krustot (vienam otru, citam citu).
pagrieziens Būtiska pārmaiņa, pavērsiens (kā gaitā, attīstībā).
kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība; būtisku pazīmju, īpašību kopums, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām.
patība Būtiska, raksturīga īpašība vai to kopums, kas padara (ko) unikālu, atšķirīgu no citiem.
īpašība Būtiska, raksturīga pazīme, kas nosaka (kā) atšķirību no citiem vai līdzību ar tiem.
pārvērsties Būtiski pārmainīties, iegūt citu veidu.
šahta Būve dziļi pazemē derīgo izrakteņu iegūšanai vai citiem darbiem; uzņēmums, uzņēmuma daļa, kur iegūst izrakteņus pazemē.
aizbūvēt Būvējot aizpildīt ar ēkām (kādu teritoriju).
apbūvēt Būvējot celtni vai celtnes, aizņemt (zemes gabalu, teritoriju).
pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
būvgruži Būvēšanas procesā radušies būvmateriālu atkritumi.
asfaltbetons Būvmateriāls (ceļu segumam, ražošanas ēku grīdām u. tml.) – bitumena un minerālpulvera maisījums ar smiltīm un šķembām.
šņorgrāmata Caurauklota liela klade (kā) uzskaitei, reģistrācijai u. tml.
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
tīkliņsaite Cauruļveida saite no elastīgu pavedienu tīkla (parasti pārsēju fiksēšanai).
šņorcaurums Caurums (parasti apaviem) saites ievēršanai.
atkarība Cēloniska sakarība (ar citu parādību, faktoru u. tml.).
rakt Celt ar lāpstu vai citu ierīci (ko) ārā no zemes.
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, uzkodu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve.
ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
interjers Celtnes iekštelpas vai iekštelpu arhitektoniskais un mākslinieciskais izveidojums.
virspamats Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa; cokols (1).
cokols Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa.
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
vagants Ceļojošs aktieris, students viduslaiku Rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
rakt Ceļot ārā ar lāpstu vai citu iekārtu zemi, veidot (padziļinājumu, bedri u. tml.).
robežceļš Ceļš, kas ved pāri (kādas teritorijas) robežai.
klinkers Cementa pusfabrikāts – apdedzināts un saķepis kaļķakmens kopā ar dažām citām izejvielām.
bruto cena cena bez atskaitījumiem.
kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
mūķēt Censties dabūt vaļā (ko aizslēgtu) ar mūķi vai citu rīku.
glābt savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
žēlot savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast; slēpt.
rauties Censties norobežoties no citiem, noslēgties.
jaukt galvu Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, sasniegumiem, darba rezultātiem u. tml.).
sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piem., teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
refinansēšanas likme centrālās bankas noteikta procentu likme, pēc kuras tā izsniedz aizdevumus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
centrists Centrisma piekritējs.
sacept Cepot pagatavot (ko sajauktu kopā ar citu produktu, citām sastāvdaļām).
piparkūka Cepums, kura mīklai pievieno piparus un citas asas garšvielas.
skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko).
skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (piem., akmeņus) noteiktas formas gabalos.
sālsmaize Ciemakukulis (sāls un maize vai arī cits cienasts), ko pasniedz tam, kuru, apciemo pirmo reizi viņa jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
respektabls Cienīgs, iespaidīgs (par kā ārējo veidolu, izskatu); tāds, kas izceļas ar savu vērtību, kvalitāti.
pašcieņa Cieņas pilna attieksme pašam pret sevi, kurā izpaužas savu spēju, zināšanu, morāles u. tml. pozitīvs apliecinājums.
iekrist Ciest materiālus, finansiālus u. tml. zaudējumus, ja (kas) nav izrādījies drošs, kvalitatīvs, uzticams u. tml.
saķerties Cieši aptvert, apņemt (vienam otru, citam citu).
saķerties Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) – par augiem, to daļām.
saspiest Cieši savienot, piespiest vienu pie otra, citu pie cita.
žoklis Ciets hitīna veidojums (bezmugurkaulniekiem); galvas skeleta daļa (mugurkaulniekiem), kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
kasīda Cildinoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās, turpmāk – ik pēc rindas.
bungas Cilindriskas formas mūzikas sitaminstruments, ko spēlē ar vienu vai divām vālītēm.
krūze Cilindriskas, arī citādas formas (parasti keramikas, stikla) trauks ar osu (šķidrumam).
tīne Cilindrveida, konusveida vai mucveida tvertne ar vāku graudu, miltu un citu produktu, kā arī tekstiliju glabāšanai.
rulete Cilindrveidīgi izveidots, satīts (parasti pildīts) kulinārijas vai konditorejas izstrādājums.
jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas (parasti garīgas) vērtības.
ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kam raksturīga sociāla aktivitāte, sabiedriskums.
joga Cilvēka psihes un organisma fizioloģisko procesu vadīšanas un pilnveidošanas sistēma, kuras daži elementi (piem., elpošanas vingrinājumi, meditācija) tiek plaši lietoti veselības uzlabošanai vai relaksācijai.
raksturs Cilvēka psihisko īpašību kopums, kas nosaka tā intelektuāli emocionālo reakciju un izturēšanos dažādās dzīves situācijās.
literārais varonis cilvēka tēls daiļliteratūrā; galvenais personāžs.
statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress; arī sasprindzinājums.
profils Cilvēka virtuālā identitāte.
portrets Cilvēka, literārā tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
taka Cilvēka, tautas, arī valsts darbības virziens, gaita.
mežainis Cilvēkam līdzīga mitoloģiska būtne, kas mīt mežā.
skvoters Cilvēki (bezpajumtnieki), kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (parasti Lielbritānijā).
mirušās dvēseles cilvēki, kas fiktīvi skaitās (kaut kur).
humānisms Cilvēkmīlestība, cieņa pret cilvēkiem; humanitāte.
marionete Cilvēks (parasti politikā), kas paklausīgi izpilda citu gribu, norādījumus.
demagogs Cilvēks (parasti politiķis), kas cenšas realizēt kādus nodomus ar faktu sagrozīšanu, maldināšanu, meliem u. tml.; cilvēks, kas savtīgos nolūkos runā to, kas neatbilst paša pārliecībai.
aukle Cilvēks (parasti sieviete), kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu; sieviete, meitene, kas auklē bērnu.
komentētājs Cilvēks (parasti žurnālists, politologs), kas komentē.
valdnieks Cilvēks (parasti, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara.
eirooptimists Cilvēks ar pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
aizdevējs Cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piem., naudu); kreditors.
galva Cilvēks vai mājlops kā skaitīšanas vienība.
terorists Cilvēks, arī dzīvnieks, kurš izturas varmācīgi, pakļauj citus savām vēlmēm, iegribām.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
padsmitgadnieks Cilvēks, kam gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, ir sabiedrībā pazīstams, populārs.
dižgars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi literatūrā, mākslā vai zinātnē; ģēnijs.
liels Cilvēks, kam ir noteicošā loma, autoritāte (kādā sfērā); spēcīgākais, agresīvākais.
superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, sevišķi liela popularitāte (kādā jomā).
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
trīsdesmitgadnieks Cilvēks, kam ir trīsdesmit gadu.
bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav savas pajumtes, mitekļa.
cietušais Cilvēks, kam nozieguma rezultātā izdarīts fizisks, materiāls vai morāls kaitējums.
pesimists Cilvēks, kam raksturīga nomāktība, bezcerība, arī tieksme jebkurā situācijā sagaidīt sliktāko iznākumu.
pātarnieks Cilvēks, kas (ārpus baznīcas) vada reliģisku tekstu lasīšanu, lūgšanu skaitīšanu u. tml.
spīdeklis Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
zombijs Cilvēks, kas (piem., ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu, mehānisku uzvedību) atgādina šādu atdzīvinātu mironi.
diktors Cilvēks, kas (radio, televīzijā) lasa cita sagatavotu tekstu (ziņas, sludinājumus u. tml.).
aģitators Cilvēks, kas aģitē, nodarbojas ar aģitāciju.
vietnieks Cilvēks, kas aizstāj vai var aizstāt (kādu), piem., darbā, kādā situācijā.
iedzīvotājs Cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
rīkstnieks Cilvēks, kas ar rīksti vai citu instrumentu spēj noteikt ūdens āderes, metāla dzīslas u. tml. atrašanās vietu.
izspiedējs Cilvēks, kas ar varu, spēku, draudiem u. tml. cenšas iegūt no citiem (piem., naudu).
filantrops Cilvēks, kas bez savtīgiem nolūkiem darbojas citu labā, sniedzot materiālu palīdzību.
skrituļotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļdēli vai skrituļslidām.
skrituļslēpotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļslēpēm, arī sportists, kas specializējies skrituļslēpošanā.
skrituļslidotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļslidām, arī sportists, kas specializējies skrituļslidošanā.
velosipēdists Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; riteņbraucējs (1).
velobraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists (1); riteņbraucējs (1).
ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties (parasti uz citu rēķina).
izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā (bijušajā PSRS).
sekotājs Cilvēks, kas dara, rīkojas tāpat kā kāds cits; kādas personas domu, ideju atbalstītājs un turpinātājs.
politiķis Cilvēks, kas darbojas politikā.
ekspluatators Cilvēks, kas gūst peļņu, iedzīvojas no citu cilvēku darba.
vuārists Cilvēks, kas gūst seksuālu apmierinājumu, novērojot citu cilvēku seksuālās darbības.
iebraucējs Cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes.
ieceļotājs Cilvēks, kas ieceļo vai ir ieceļojis no citurienes.
ieklīdenis Cilvēks, kas ieklīdis, ieradies no citurienes.
izredzētais Cilvēks, kas iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
kombinators Cilvēks, kas iepriekš izplāno iespējamo notikumu gaitu un cenšas to ietekmēt, lai sasniegtu sev vēlamo mērķi.
pauninieks Cilvēks, kas individuāli iepērk preces vienā vietā un ved pārdot citur.
priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā jomā) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
ienācējs Cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes.
prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību vai pievērsies jaunam politiskam, filozofiskam u. tml. virzienam.
militārists Cilvēks, kas īsteno militārisma politiku.
politisks Cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību.
mizantrops Cilvēks, kas izjūt nepatiku pret citiem cilvēkiem un vairās no tiem.
izsūcējs Cilvēks, kas izmanto citu darbu savā labā; ekspluatators.
kaklakungs Cilvēks, kas izmanto savu varu, lai apspiestu, izkalpinātu citus; apspiedējs.
partneris Cilvēks, kas kaut ko vienlaicīgi dara pārī ar citu (piem., sporta spēlē, dejā).
klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto, lekciju, koncertu u. tml.).
savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, nerēķinoties ar citiem.
filatēlists Cilvēks, kas kolekcionē pastmarkas un citus pasta dokumentus.
līdzzinātājs Cilvēks, kas kopā ar kādu citu zina, ir informēts (piem., par noziedzīgu nodomu vai rīcību).
kritiķis Cilvēks, kas kritiski vērtē (ko), mēdz norādīt uz trūkumiem; kritizētājs.
psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus.
bende Cilvēks, kas ļoti nežēlīgi izturas pret cilvēkiem (arī dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
jokdaris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, cilvēks, kam patīk jokoties.
jokupēteris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, kam patīk jokoties.
ņirga Cilvēks, kas mēdz ļauni, aizskaroši izsmiet, nonievāt (citus); cilvēks, kas ņirgājas (par citiem).
savrupnieks Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar citiem cilvēkiem).
despots Cilvēks, kas neierobežoti izmanto savu varu un izturas pret citiem nežēlīgi, cietsirdīgi.
vienpatis Cilvēks, kas nemīl kontaktēties ar citiem cilvēkiem; cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
disidents Cilvēks, kas nepakļaujas valdošajai ideoloģijai, izrāda pretestību pastāvošajam režīmam (parasti autoritārās valstīs).
špikotājs Cilvēks, kas no kāda cita ir ko izmantojis, pārņēmis.
aitkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar aitkopību.
rakstnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļliteratūras darbu (parasti prozas) sacerēšanu.
tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar nelegālu, arī nekvalitatīvu preču tirdzniecību.
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu agrāko, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem; atkritējs, pārbēdzējs.
individuālists Cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības, nesadarbojas ar citiem.
radiokomentētājs Cilvēks, kas pa radio komentē, piem., sporta spēli, politisku diskusiju.
pārceļotājs Cilvēks, kas pārceļo vai ir pārceļojis uz citu dzīves vai uzturēšanās vietu.
līdzjutējs Cilvēks, kas pārdzīvo (ko) līdz (ar kādu citu).
konvertīts Cilvēks, kas pārgājis no vienas konfesijas citā; cilvēks, kas pievērsies citai ticībai.
izdzinējs Cilvēks, kas pārmērīgi nostrādina, izkalpina (citus) darbā.
pārtraucējs Cilvēks, kas pārtrauc (kāda cita darbību).
marodieris Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piem., neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma, slimības vai citu cēloņu dēļ).
oponents Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē (piem., promocijas darbu).
eremīts Cilvēks, kas reliģisku iemeslu dēļ norobežojies no citiem cilvēkiem un dzīvo vientulībā.
literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus, rakstnieks, publicists; cilvēks, kas nodarbojas ar literatūras pētīšanu.
krusts un bēdas Cilvēks, kas sagādā citam daudz rūpju, raižu.
konjunktūras cilvēks cilvēks, kas savā labā izmanto konkrētos apstākļus, pastāvošo situāciju, stāvokli; konjunktūrists.
egoists Cilvēks, kas savas personiskās intereses izvirza augstāk par citu interesēm.
karjerists Cilvēks, kas savtīgi tiecas izvirzīties, gūt popularitāti, slavu.
diplomāts Cilvēks, kas savu mērķi prot sasniegt ar prasmīgu, labi apsvērtu izturēšanos pret citiem cilvēkiem.
spitālīgs Cilvēks, kas slimo ar spitālību.
tulks Cilvēks, kas spēj (ko) tulkot (2), izprast, nojaust, izskaidrot (parasti pēc kādām zīmēm, notikumiem, sakritībām u. tml.).
palīgs Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
haltūrists Cilvēks, kas strādā pavirši, nekvalitatīvi.
pirmgadnieks Cilvēks, kas strādā, ir iesaistījies, darbojas (kaut kur) pirmo gadu; debitants (sporta spēļu komandā).
pašnāvnieks Cilvēks, kas tīši sevi nonāvē; cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
tulkotājs Cilvēks, kas tulko tekstu, vārdus no vienas valodas citā valodā; speciālists rakstīta teksta tulkošanā.
viltvārdis Cilvēks, kas uzdodas par kādu citu, ir piesavinājies cita vārdu.
diktators Cilvēks, kas uzspiež citiem savu gribu.
veģetārietis Cilvēks, kas uzturā lieto galvenokārt augu produktus un pilnībā atsakās no gaļas; veģetārisma piekritējs.
vegāns Cilvēks, kas uzturā nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus); vegānisma piekritējs.
makans Cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā.
vērtētājs Cilvēks, kas vērtē, nosaka (kā) vērtību, kvalitāti.
dublieris Cilvēks, kas vienlaikus dara to pašu, ko dara cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
bļitkotājs Cilvēks, kas zvejo zivis ar bļitku.
līdzskrējējs Cilvēks, kas, piem., pašlabuma, karjeras dēļ (uz kādu laiku vai tikai ārēji) atbalsta kādu politisku virzienu, grupējumu.
mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks.
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
mērens Cilvēks, kura politiskie uzskati nav galēji labēji vai kreisi.
gaviļnieks Cilvēks, kuram ir jubileja vai cita svinību diena; cilvēks, kura dēļ notiek svinības un kuru godina, apsveic.
personība Cilvēks, kuram piemīt kādas iezīmīgas, parasti pozitīvas, spilgtas īpašības.
plutokrāts Cilvēks, kuram viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
zemcilvēks Cilvēks, kurš (piemēram, kādu pazīmju, īpašību dēļ) tiek uzskatīts par sliktāku, nepilnvērtīgāku nekā citi.
tranzītpasažieris Cilvēks, kurš brauc uz citu teritoriju, šķērsojot kādu citu vietu, valsti u. tml.
emigrants Cilvēks, kurš ir izceļojis uz kādu citu valsti.
asinsradinieks Cilvēks, kuru ar kādu citu saista asinsradniecība.
kaimiņš Cilvēku grupa (piem., tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
kopiena Cilvēku grupa, kas apdzīvoja noteiktu teritoriju un kuriem bija kopīgi ražošanas līdzekļi.
kliķe Cilvēku grupa, kas savtīgos nolūkos cenšas iegūt vai saglabāt politisko varu.
maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc šāda laikposma izbeigšanās.
superelite Cilvēku grupa, kurai ir liela ietekme (piem., politikā, ekonomikā).
sadzīve Cilvēku ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas, politiskas darbības u. tml.) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā.
sabiedrība Cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u. tml.
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
opozīcija Cilvēku kopums, sabiedrības daļa, kas kritizē un vēršas pret valdošo varu.
zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids – zivju un citu ūdensdzīvnieku ieguve ar īpašiem rīkiem.
trihomoniāze Cilvēku un dzīvnieku parazitāra dzimumorgānu un izvadorgānu slimība, ko ierosina trihomonas.
medijs Cilvēku un garu starpnieks spiritisma seansos.
elfs Cilvēkveidīga būtne ar smailām ausīm, dabas gars ģermāņu mitoloģijā.
kautiņš Cīņa, kur viens otru sit, spārda u. tml.
karatē Cīņas sporta veids, kam pamatā ir japāņu pašaizsardzības sistēma bez ieroča un kurā tiek izmantoti sitieni ar rokām un spērieni.
tekvondo Cīņas sporta veids, kas ietver vairākus elementus (piem., sitienus ar dūri vai kāju, spērienus lēcienā) un kam īpaši raksturīga kāju izmantošana gan spērienos, gan bloķējot uzbrukumus.
džiudžitss Cīņas sporta veids, kurā tiek izmantoti metieni, sitieni, spērieni, satvērieni, žņaugšanas tehnika un sāpju paņēmieni.
cionists Cionisma kustības darbinieks vai piekritējs.
nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
decimālcipars Cipars, kas decimālskaitļu pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
septiljons Ciparu kopa, skaitlis, ko raksta ar viens un 24 nullēm; šāds daudzums, skaits.
plaģiātisms Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu, publicēšana ar savu vārdu.
plaģiāts Cita autora darbs (vai tā daļa), kas tiek uzdots par savu, publicēts ar savu vārdu.
tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji; svešinieki; arī precinieki.
vieta Cita stāvoklī, situācijā.
ārvalsts Cita valsts.
pārvērtība Cita veidola, ārējā izskata (parasti strauja, negaidīta) iegūšana.
regresa prasība cita vietā mantiskās saistības izpildījušas personas prasība atlīdzināt samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
citviet Citā vietā, citur.
cituriene Cita vieta.
citur Citā vietā.
tāljūra Cita, tālāka jūra, okeāns; tālāka vieta jūrā.
citādi Citādā veidā, atšķirīgi.
kā citādi citādā veidā, ne tā.
savādāk Citādi (1).
citādāk Citādi.
cits Citāds, atšķirīgs (parasti labāks).
savāds Citāds.
apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
lāsums Citas krāsas vai nokrāsas (parasti ieapaļš) plankums, arī raibums.
citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas (daiļdarbā).
sveštautietis Citas tautas piederīgais; cittautietis.
cittautietis Citas tautas piederīgais; sveštautietis.
militārā ekspansija citas valsts pakļaušana ar bruņotu spēku palīdzību.
ārzemnieks Citas valsts pilsonis vai iedzīvotājs; cilvēks, kas dzīvo ārzemēs.
okupācija Citas valsts teritorijas sagrābšana ar bruņotu spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā.
svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs; ārzemnieks.
restrukturizācija Citas, jaunas struktūras izveidošana; (kā) pārveidošana, pārkārtošana.
nocitēt Citēt un pabeigt citēt.
pārējais Citi (no kopuma, kurā ietilpst minētais, zināmais).
vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
aizmanīties Citiem nemanot, nogaidot izdevīgu brīdi, aiziet, aizskriet.
kluss Citiem nezinot, neievērojot; paslepus.
klusiņām Citiem nezinot, paslepus.
klusībā Citiem nezinot, slepeni.
citologs Citoloģijas speciālists.
citrons Citronkoks [Citrus limon].
citronmētra Citronmelisa, ārstniecības melisa.
citrusaugi Citrusi.
pomelo Citrusu ģints augļu koks ar apaļiem, nedaudz saplacinātiem vai bumbierveida, gaiši dzelteniem, sulīgiem augļiem [Citrus maxima, Citrus grandis].
apelsīns Citrusu ģints augļu koks ar apaļiem, oranžsarkaniem, sulīgiem augļiem [Citrus sinensis].
bergamote Citrusu ģints augļu koks.
laims Citrusu ģints koks ar nelieliem, skābiem, zaļganiem, citronam līdzīgiem augļiem [Citrus aurantifolia].
otrs Cits (cilvēks).
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums (piem., akrobātikā).
virkne Cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums.
virkne Cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums.
ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas un ziedi; šī auga sēkla.
viņpagasts Cits, arī kaimiņu pagasts.
jauns Cits, atšķirīgs; ne tāds kā iepriekš.
pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā kāds ir dzimis, audzis, dzīvojis.
cittautībnieks Cittautietis.
kompilācija Citu autoru radīto darbu mehānisks sakopojums, apkopojums; šādi veidots darbs.
ekspluatācija Citu cilvēku darba rezultātu izmantošana savā labā.
nevācieši Citu tautību iedzīvotāji Vācijā vai Vācijas okupētajās zemēs.
cittautu Citu tautu; ārzemju.
citvalodu Citu valodu; svešvalodu.
imigrācija Citu valstu pilsoņu ieceļošana kādā valstī (parasti uz pastāvīgu dzīvi).
svešzemnieks Citu zemju augs, dzīvnieks.
citzemju Citu zemju, citu valstu; ārzemju.
svešzeme Citu zemju, citu valstu; ārzemju.
kaitējuma atlīdzināšana civiltiesisks pienākums, kas rodas sakarā ar personai vai viņas mantai, kā arī organizācijai nodarītu kaitējumu.
pralinē Cukura, sasmalcinātu riekstu un kauleņaugu kodolu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šāda maisījuma pildījumu.
graizījumi Cukurbiešu pārstrādes atkritumi.
aizčāpot Čāpojot, lēnā gaitā aiziet; lēnām aizvirzīties.
evolūcijas teorija Čarlza Darvina mācība par dzīvo būtņu attīstību no citām, tagad jau izmirušām sugām.
husīti Čehu reformatora, priestera Jana Husa piekritēji 15. gadsimtā.
lando Četrriteņu kariete ar nolaižamu augšdaļu.
abaks Četrstūraina plāksne – kapiteļa augšdaļa.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
dabiskā radioaktivitāte dabisko izotopu (rādija, polonija, urāna, torija u. c.) radioaktivitāte.
faktoriāls Dabisko skaitļu rindas secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam noteiktam skaitlim.
rakstniecība Daiļdarbu sacerēšana; literārā darbība.
vārda māksla daiļliteratūra.
literatūra Daiļliteratūra.
beletristika Daiļliteratūras sacerējumi prozā.
daiļdarbs Daiļliteratūras sacerējums.
dzeja Daiļliteratūras veids – saistītā valodā sacerēti daiļdarbi; šādā veidā uzrakstītu daiļdarbu kopums.
šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc lieluma, kvalitātes, noteiktām īpašībām u. tml.
pārnest Dalot (tekstu), novietot (tā daļu) citā vietā.
izdalīt Dalot (vienu skaitli ar otru), iegūt dalījumu.
puskreiss Daļēji kreiss (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem u. tml.).
pusmilitārs Daļēji militārs.
pusbads Daļējs bads – situācija, stāvoklis, kad nepietiek ēdiena.
hipovitaminoze Daļējs kāda vitamīna trūkums organismā.
neīsts daļskaitlis daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju vai lielāks par to.
īsts daļskaitlis daļskaitlis, kas nesatur veselo skaitli.
decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kura saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas pierakstā no veselā skaitļa ir atdalīts ar komatu.
īstais daļskaitlis daļskaitlis, kura skaitītājs ir mazāks par saucēju.
daļa Daļskaitlis; matemātisks uzdevums ar daļskaitļiem.
atpūta Darba gaitu izbeigšana vecuma dēļ.
cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā dienā.
cilvēkstunda Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
ražošanas līdzekļi darba rīku un citu priekšmetu kopums, ko izmanto ražošanas procesā.
izstrādes diena darba uzskaites vienība kolhozos (līdz 1960. gadam).
darbadiena Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības uzņēmumos padomju varas laikā).
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
saskaitīšana Darbība --> saskaitīt.
skaitīšana Darbība --> skaitīt; kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas citas darbības, norises ietekme.
atbilde Darbība, izturēšanās, ko izraisījusi kāda cita darbība vai jautājums; reakcija.
pēcdarbība Darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, arī citas darbības ietekmē.
pretdarbība Darbība, ko izraisījusi kāda cita darbība un kas ir vērsta pret to.
akreditācija Darbība, process --> akreditēt (2); valsts institūcijas pilnvarojums, atļauja darboties (kādai mācību iestādei), īstenot (noteiktu mācību programmu).
digitalizācija Darbība, process --> digitalizēt.
izlūkošana Darbība, process --> izlūkot; slepena militāras, politiskas, ekonomiskas u. tml. informācijas iegūšana.
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (1), pārvērsties (1); kļūšana par ko citu.
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts, kurā (kas) virzās vai tiek virzīts no vienas vietas uz citu.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek apstrādāts, pārveidojot par ko citu.
pārveide Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots citāds, būtiski izmainīts.
pārveide Darbība, process, kurā (viela, enerģija u. tml.) iegūst citu veidu.
pārvade Darbība, process, kurā notiek (kā) plūsma no vienas vietas uz citu.
ieskaite Darbība, rezultāts --> ieskaitīt (1).
saskare Darbība, stāvoklis (piem., priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu, iedarbojas cits uz citu.
ekspansija Darbības apjoma intensitātes palielināšanās.
industrija Darbības joma, kurā tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi, kur darbība norit vērienīgi, dodot produkciju lielā apjomā.
specializācija Darbības organizēšana noteiktā veidā (kādā nozarē, specialitātē).
atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka runātājs atstāsta cita teikto, par kā patiesību nav pārliecinājies.
saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
pārejamība Darbības vārdu leksiski gramatiska kategorija, kas izsaka darbības vārda spēju saistīties ar objektu akuzatīvā bez prievārda; transitivitāte.
uzplūdi Darbības, norises aktivitātes kāpinājums (parādībām sabiedrībā).
pa starpām Darbības, norises gaitā.
vadība Darbību (piem., lēmumu pieņemšanas, rīkojumu, norādījumu došanas) kopums, kas nodrošina sabiedriskas institūcijas, iestādes, uzņēmuma, darba kolektīva u. tml. darbību vēlamajā veidā.
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
diplomātija Darbību kopums valsts ārpolitikas realizēšanai, starpvalstu attiecību uzturēšanai.
sacensība Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu (piem., sasniegumu, darba rezultātu ziņā).
sacīkstes Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu; sacensība (1).
seanss Darbību, norišu kopums, ko veic spiritists ar nolūku izsaukt mirušu cilvēku garus.
apkopējs Darbinieks, kas apkopj (piem., telpas, teritoriju).
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
kasieris Darbinieks, kas pieņem skaidras naudas maksājumus, pārdod biļetes vai veic citas ar skaidru naudu saistītas operācijas.
laborants Darbinieks, kas strādā laboratorijā un veic analīzes vai citus tehniskus darbus.
uzskaitvedis Darbinieks, kas uzņēmumā veic, piemēram, darba un darbalaika uzskaiti, pārbauda preču piegādes dokumentus.
štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē ar noteiktiem amatiem un algām).
zvanīt Darbinot mehānisku ierīci, panākt, ka cita signālierīce rada skaņas; saukt kādu pie telefona.
izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (kā kvalitāti, īpašības, piemērotību).
šarlatānisms Darbošanās kādā nozarē (piem., medicīnā), uzdodoties par lietpratēju; peļņas gūšana, blēdoties un apkrāpjot citus cilvēkus.
līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem.
līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem.
noraustīties Darboties neritmiski, ar vienu vai vairākiem īsiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm).
pieklust Darboties vai izpausties ar vājāku intensitāti.
reaģēt Darboties, izturēties noteiktā veidā citas darbības, norises ietekmē.
pretdarboties Darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
vārīties savā sulā darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
priekšdarbs Darbs, kas veicams pirms cita darba sākšanas, parasti tā sagatavošanai.
liekēdis Darbspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
plūsmas metode darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
akmens Dārgakmens, arī tā imitācija.
raudze Dārgmetāla (zelta, sudraba, platīna u. tml.) daudzums sakausējumā; skaitlis, kas rāda šo daudzumu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
norēķins Darījums, kurā notiek dažādu maksājumu un citu finansiālu darbību veikšana; naudas pārskaitījums.
iepazīstināt Darīt pazīstamu (ar kādu, citu ar citu) klātbūtnē nosaucot (personas) vārdu.
graut Darīt sliktu, ļoti kaitēt.
mazgāt Darīt tīru (ko) ar ūdeni un dažādiem citiem līdzekļiem.
likt trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
sviest trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
skaitītājs Darītājs --> skaitīt.
skaitļotājs Darītājs --> skaitļot.
gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta un izmanto bitumena ražošanā.
pilsētas zaļā rota dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
puķkopība Dārzkopības nozare – ziedaugu un citu nelielu krāšņumaugu audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti.
atmiņas karte datora vai citu digitālu ierīču detaļa, kas nodrošina teksta, attēla, skaņas un citas informācijas saglabāšnu.
klons Dators, kas ir izveidots, lai veiktu identiski tādas pašas funkcijas, kādas veic cits dators.
mašīnkods Datoru programmēšanas valoda, kas sastāv no bināro skaitļu kodiem.
kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
nepārdatums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli; nepāra datums.
pārdatums Datums, ko apzīmē ar pārskaitli; pāra datums.
(par) galvas tiesu Daudz pārāks (salīdzinājumā ar kādu citu).
rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piem., dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
nosmēķēt Daudz smēķējot, sabojāt (ko), nodarīt kaitējumu (organismam, veselībai).
mesa Daudzbalsīgs vokāli instrumentāls skaņdarbs ar katoļu liturģijas tekstu.
dievs Daudzdievībā – viena no šīm pārdabiskajām būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā); dievība.
citronmelisa Daudzgadīgs garšaugs ar sirdsveida lapām, kurām ir citrona aromāts; citronmētra; ārstniecības melisa [Melissa oficinalis].
purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas augs ar spilgti dzelteniem ziediem, kas aug mitrās vietās.
piparmētra Daudzgadīgs lakstaugs, ārstniecības augs ar zili violetiem ziediem un stipri smaržojošām lapām; no šā auga lapām gatavota droga [Mentha piperita].
puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstūraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
apdziras Daudzgadīgs mūžzaļš staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos un ir indīgs.
pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes, arī citas pamatnes).
polihromija Daudzkrāsainība (lietišķajā mākslā, arhitektūrā, tēlniecībā u. tml.), ko panāk, lietojot dažādu krāsu materiālus.
puspasaule Daudzu valstu, zemju kopums; aptuveni puse no pasaules teritorijas.
apmērs Daudzums skaitliskā izteiksmē.
kvantitāte Daudzums, apjoms, skaits u. tml.
pusmiljons Daudzums, skaits – piecsimt tūkstoši, puse no miljona.
pusotrs Daudzums, skaits – viens un viena puse.
triljons Daudzums, skaits 1 000 000 000 000; kopa, kas sastāv no 1 000 000 000 000 vienībām.
miljards Daudzums, skaits 1 000 000 000; kopa, kas sastāv no 1 000 000 000 vienībām.
miljons Daudzums, skaits 1 000 000; kopa, kas sastāv no 1 000 000 vienībām.
viens Daudzums, skaits 1.
desmit Daudzums, skaits 10.
simts Daudzums, skaits 100; simt (2).
simt Daudzums, skaits 100.
tūkstotis Daudzums, skaits 1000; kopa, kas sastāv no 1000 vienībām.
tūkstoš Daudzums, skaits 1000.
vienpadsmit Daudzums, skaits 11.
divpadsmit Daudzums, skaits 12.
trīspadsmit Daudzums, skaits 13.
četrpadsmit Daudzums, skaits 14.
piecpadsmit Daudzums, skaits 15.
sešpadsmit Daudzums, skaits 16.
septiņpadsmit Daudzums, skaits 17.
astoņpadsmit Daudzums, skaits 18.
deviņpadsmit Daudzums, skaits 19.
divi Daudzums, skaits 2.
divdesmit Daudzums, skaits 20.
divsimt Daudzums, skaits 200.
trīs Daudzums, skaits 3.
trīsdesmit Daudzums, skaits 30.
trīssimt Daudzums, skaits 300.
četri Daudzums, skaits 4.
četrdesmit Daudzums, skaits 40.
četrsimt Daudzums, skaits 400.
pieci Daudzums, skaits 5.
piecdesmit Daudzums, skaits 50.
piecsimt Daudzums, skaits 50.
seši Daudzums, skaits 6.
sešdesmit Daudzums, skaits 60.
sešsimt Daudzums, skaits 600.
septiņi Daudzums, skaits 7.
septiņdesmit Daudzums, skaits 70.
septiņsimt Daudzums, skaits 700.
astoņi Daudzums, skaits 8.
astoņdesmit Daudzums, skaits 80.
astoņsimt Daudzums, skaits 800.
deviņi Daudzums, skaits 9.
deviņdesmit Daudzums, skaits 90.
deviņsimt Daudzums, skaits 900.
padsmit Daudzums, skaits no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
nodauzīt Dauzot, sitot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
izdauzīt Dauzot, sitot izkratīt (piem., smiltis, putekļus); dauzot, sitot iztīrīt.
izdauzīt Dauzot, sitot izveidot, piešķirt, piem., vēlamo formu, biezumu.
izdauzīt Dauzot, sitot sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
diferents Dažāds, atšķirīgs, citāds.
avangardisms Dažādu 20. gs. literatūras un mākslas virzienu kopums, kurā izpaužas formālistiska jaunu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu meklēšana.
vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi ar augstu vitamīnu saturu, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu ieguvei vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
dezinsekcija Dažādu kaitīgu kukaiņu (mušu, odu, blusu, utu u. tml.) iznīcināšana.
mākslīgā radioaktivitāte dažādu kodolreakciju rezultātā mākslīgi iegūto izotopu radioaktivitāte.
raibums Dažādu krāsu laukumu, plankumu sakopojums; pēc krāsas atšķirīgu laukumu, plankumu sakopojums uz citas krāsas fona.
poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
poliritmija Dažādu ritmu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
koalīcijas valdība dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība.
eklektika Dažādu stilu elementu apvienojums (piem., arhitektūrā).
eklektisms Dažādu stilu izmantošana, apvienošana vai atdarināšana 19. gs.–20. gs. arhitektūrā un tēlotājā mākslā.
kupāža Dažādu vīna šķirņu (arī citu dzērienu) sajaukšana, lai uzlabotu to garšu vai izskatu.
karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
pupa Dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augu sēkla, auglis.
ala Dažu dzīvnieku zemē izrakts miteklis ar vienu vai vairākām ejām.
orda Dažu klejotājtautu militāri administratīva apvienība, valstisks veidojums.
Urāns Debess dievs sengrieķu mitoloģijā.
planēta Debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni tās gravitācijas ietekmē un no tās saņem gaismu un siltumu.
mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
decimāldaļa Decimāldaļskaitlis.
mantisa Decimāllogaritma daļa aiz komata.
temperamentīgs Dedzīgs, arī vitāls (par cilvēku).
temperaments Dedzīgums, arī vitalitāte.
dīzeļdegviela Degviela dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru darbināšanai, kura sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma un kuras kvalitāti raksturo cetānskaitlis.
degmaisījums Degvielas maisījums ar gaisu vai citu oksidētāju, lai panāktu pilnīgāku un ātrāku degvielas sadegšanu.
deists Deisma piekritējs.
letkiss Deja (populāra 20. gs. 60.–70. gados), kurā dejotāji sastājas cits aiz cita, veidodami garu virkni.
kadriļa Deja, kas sastāv no vairākām figūrām ar dažāda taktsmēra mūziku un ko dejo pāra skaits dejotāju pāru; šīs dejas mūzika.
flamenko Deja, ko izpilda (parasti ģitāras pavadījumā), sitot takti ar kājām, plaukstām vai kastaņetēm.
deja Deju mūzika; skaņdarbs šādas mūzikas ritmā, tempā, stilā.
deklaratīvisms Deklarācijai raksturīgo pazīmju kopums; tēlainības, emocionalitātes trūkums (daiļdarbā).
nomens Deklinējamas vārdšķiras vārds (piem., lietvārds, īpašības vārds, skaitļa vārds).
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
pušķis Dekoratīvs veidojums no kupli sasietas lentes vai citiem materiāliem.
bērnubērni Dēla vai meitas bērni; mazbērni; tiešie pēcnācēji tālākās paaudzēs.
mazbērns Dēla vai meitas bērns.
mazdēls Dēla vai meitas dēls.
mazmeita Dēla vai meitas meita.
medicīniskās dēles dēles, kuras izmanto medicīnā, asiņu atsūkšanai asinsrites slimību ārstēšanā.
bērns Dēls vai meita (neatkarīgi no vecuma) attiecībā pret saviem vecākiem.
aitiņa Dem. --> aita.
bitīte Dem. --> bite.
meitiņa Dem. --> meita (1).
meitiņa Dem. --> meitene (1).
saitīte Dem. --> saite (1).
populisms Demagoģiska politika, kuras pārstāvji, izdabājot masām, ar tukšiem solījumiem mēģina gūt masu labvēlību.
demokrāts Demokrātijas atzinējs, piekritējs.
sātana izdzīšana dēmonu izdzīšana no apsēsta cilvēka ar lūgšanu un īpašu rituālu palīdzību.
sātans Dēmonu valdnieks, kritušais eņģelis, kurš ir sacēlies pret Dievu un ir Dieva ienaidnieks, augstākais ļaunuma spēku iemiesojums, kurš grūž cilvēkus uz garīgu iznīcību; velns.
interpelācija Deputāta vai deputātu grupas oficiāls pieprasījums valdībai vai atsevišķam ministram dot paskaidrojumus (par kādu jautājumu vai vispārējo politisko kursu).
dabas bagātības derīgu izrakteņu vai citu dabisku izejvielu krājumi.
dekāde Desmit dienu ilgs laika posms.
dekalogs Desmit Dieva baušļi, kas tika doti Mozum Sīnāja kalnā un ir atrodami Bībelē.
desmitgade Desmit gadu ilgs laika posms.
desmitkārt Desmit kārtām, desmitkārtīgi.
mazā septima desmit pustoņu intervāls.
desmitreiz Desmit reizes; daudzas reizes.
desmitkārtīgs Desmit reižu lielāks.
Desmit Dieva baušļi desmit reliģiski ētiskas normas, likumi, ko Dievs atklāja Mozum Sinaja kalnā pēc iziešanas no Ēģiptes; dekalogs.
desmitdaļa Desmitā daļa.
desmitais tramvajs, trolejbuss, autobuss desmitā maršruta tramvajs, trolejbuss, autobuss.
krabis Desmitkāju vēžu grupas dzīvnieks ar lielām galvkrūtīm un īsu vēderiņu.
ožamais spirts desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
desmitkārt Desmitreiz, desmit reižu.
desmitnieks Desmits.
izkritizēt Detalizētā izvērtējumā nokritizēt.
plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piem., darba, darbības, arī norises, pasākuma) nākamā norise, gaita; attiecīgais teksts, dokuments.
reglamentēt Detalizēti noteikt (piem., darba gaitu, darbības kārtību).
pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz (automašīnas) dzenošajiem riteņiem.
robusts Detaļās neizstrādāts, nenogludināts; vienkāršs, primitīvs.
determinists Determinisma piekritējs.
garumzīme Diakritiska zīme – horizontāla svītriņa virs burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
gravis Diakritiska zīme ( ` ), ar ko apzīmē zilbes intonāciju, akcentu jeb uzsvaru, arī skaņas izrunas veidu.
jumtiņš Diakritiska zīme (^).
tilde Diakritiska zīme (~), piem., atkārtota vārda vai vārda daļas apzīmēšanai vārdnīcās; tehniska rakstu zīme.
umlauts Diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa, piemēram, ä), kas rāda patskaņa palatalizāciju.
mīkstinājuma zīme diakritiska zīme, retāk burts, kas norāda, ka līdzskanis ir mīksts.
gadadiena Diena, kad aprit noteikts pilnu gadu skaits kopš kāda nozīmīga notikuma; diena, kad tiek atzīmēts (kā) pastāvēšanas pilnu gadu skaits.
vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
vakara junda dienas gaitu beigu signāls; dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos); ar šo signālu saistīta ceremonija.
pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta; pulksteņa laiks ap divpadsmitiem rītā.
mičmanis Dienesta pakāpe (piem., Krievijas, Lielbritānijas) kara flotē; karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
majors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
apgaita Dienesta pienākumos ietilpstošās teritorijas apstaigāšana.
korupcija Dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u. tml. uzpirkšana, piekukuļošana.
dežūra Dienesta vai citu pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība dienests, kura uzdevums ir, izbraucot uz notikuma vietu, nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.
pulkstenis Diennakts laika moments (parasti kopā ar skaitļa vārdu).
svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
debess Dieva, mitoloģisku būtņu atrašanās vieta.
Meža māte dievība latviešu mitoloģijā – meža, arī putnu un zvēru aizgādne, aizbilde.
sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa – mācītāja svētruna, kurā iztirzā kādu Bībeles teksta fragmentu vai pievēršas kādai citai reliģiskai vai morāles tēmai; šādas runas rakstveida teksts.
dievturis Dievturības piekritējs.
vebkamera Digitāla kamera, ar kuras palīdzību attēls tiek pārraidīts (parasti) reālā laikā, izmantojot internetu, tīmekļa kamera.
DVD Digitālais video.
digitalizācija Digitālas tehnoloģijas ieviešana.
militārā diktatūra diktatūra (valstī), ko realizē viena militārpersona vai militārpersonu grupa.
radiodiktors Diktors, kas pie radio mikrofona lasa cita sagatavotu tekstu (piem., ziņas).
nota Diplomātiskās sarakstes dokuments, ko vienas valsts valdība iesniedz citai valstij.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
memorands Diplomātisks dokuments ar oficiālu izklāstu kādā jautājumā; oficiāls iesniegums citai valstij.
komercdirektors Direktors, kas atbild par preču vai pakalpojumu realizāciju, to noietu, kā arī kārto dažas citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piem., orķestri, kori).
dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; divkāršā zvaigzne.
divkāršā zvaigzne divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; dubultzvaigzne.
zem četrām acīm divatā, bez citu klātbūtnes.
dūru cīņa divcīņa ar dūrēm, kas nosaitētas ar ādas siksnām.
kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, apakšējā – svārki; kleita ar virsū valkājamu jaku.
sudrabkāzas Divdesmit piecu gadu kāzu jubileja.
Nāciju salūts divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājus.
suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs laukstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
savstarpēji pirmskaitļi divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju 1 (piem., 8 un 5).
pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
gads Divpadsmit mēnešu ilgs laika posms, skaitot no jebkuras dienas.
pēdiņa Divpusēja pieturzīme, ko lieto tiešās runas un citātu atdalīšanai, dažādu nosaukumu apzīmēšanai, kā arī stilistiskos nolūkos.
rats Divritenis.
ričuks Divritenis.
vellapēds Divritenis.
mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir mazāks par 50 cm³ un kuram ir pedāļu mehānisms motora iedarbināšanai, bremzēšanai un kāju atbalstīšanai.
motocikls Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums pārsniedz 50 cm³.
dipodija Divu pēdu apvienojums vienā ritmiskā vienībā (parasti antīkajā dzejā).
summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts; izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
polisēmija Divu vai vairāku nozīmju piemitība (valodas vienībai, piem., vārdam, frazeoloģismam); daudznozīmīgums.
vidējais aritmētiskais lielums divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
vidējais aritmētiskais (lielums) divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
aritmētiskais vidējais divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
muitas savienība divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
kvadrāts Divu vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa otrā pakāpe.
būkšķis Dobjš troksnis, kas rodas kam pasmagam atsitoties (pret ko).
sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību (saraušanos un atslābšanu) izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu pa asinsvadiem.
peristaltika Dobu orgānu (piem., kuņģa, zarnu, žultsvadu) gludās muskulatūras ritmiska viļņveida saraušanās, kas pārvieto to saturu uz izejas atverēm.
talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj čeku, orderu un citu grāmatiņu pasaknī.
kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
pārrakstīt Dokumentāri nokārtot īpašuma tiesību piešķiršanu (citai personai).
karte Dokuments (piem., apliecība vāciņos), kas apliecina (personas) identitāti, piederību (kādai organizācijai, apvienībai u. tml.).
maksājuma uzdevums dokuments, ar kuru bankai tiek dots rīkojums izdarīt naudas pārskaitījumu uz tajā norādīto kontu.
sertifikāts Dokuments, kas apliecina atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām.
pavadraksts Dokuments, ko pievieno (kam, piem., kādam sūtījumam) un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
slimības vēsture dokuments, kurā ārsts regulāri ieraksta datus par slimnieka veselības stāvokli un ārstēšanas gaitu.
protokols Dokuments, kurā ietverts (kā) gaitas secīgs pieraksts.
personiskā lieta dokumentu un citu materiālu kopums par kādu personu (parasti darba vietā).
personīgā lieta dokumentu un citu materiālu kopums par kādu personu (parasti darba vietā).
lieta Dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu.
lieta Dokumentu un citu materiālu kopums, kas attiecas uz kādu jautājumu, ko izskata vai izskatīs tiesā; tiesas process attiecīgajā jautājumā.
iedomāties Domās izvēlēties (piem., skaitli, vārdu).
deklarācija Domas, faktu u. tml. izklāsts daiļdarbā bez tēlainības, bez emocionalitātes.
uzskatīt Domāt (par ko); atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
piedomāt Domāt, padomāt (par ko), parasti ciešāk nekā citkārt; koncentrēt savas domas (pie kā).
saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
funktieris Domu gaita.
telepātija Domu pārraidīšana, spēja no attāluma uztvert cita cilvēka domas.
mainīt Dot (ko savu) un ņemt pretī (ko citu).
dalīt Dot citam vai citiem daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot.
dalīties Dot daļu (no kā sava) citam vai citiem; kopīgi lietot, izmantot.
samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
piekrist Dot pozitīvu atbildi, būt ar mieru (ko darīt).
pazust Doties prom (parasti nemanāmi, citiem nezinot).
spriņģot Doties, iet bez īpašas vajadzības, parasti labā noskaņojumā (no cita pie cita).
izrāde Dramatiska, arī teatrāla situācija.
melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
māsa Draudzes locekle attiecībā pret citiem draudzes locekļiem kristīgajā baznīcā.
pieejamība Draudzīgums, vienkāršība attieksmē pret citiem cilvēkiem.
susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
jumis Druvu auglības dievība seno latviešu mitoloģijā.
tirpoņa Durstoši sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem.
errīgs Dusmīgs; arī aizkaitināts.
errastība Dusmu izraisīšana, kaitināšana.
brīvā dzeja dzeja bez stingri noteikta ritma, bez pantmēra un atskaņām.
liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
versifikācija Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma; vārsmojums (1).
vārsmojums Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma; versifikācija (1).
rondele Dzejolis, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas ar divām atskaņām.
rīme Dzejolis, pants (parasti ar primitīvām atskaņām, bez lielākas mākslinieciskas vērtības).
dīvāns Dzejoļu krājums (Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā), kurā dzejoļi sakārtoti noteiktā secībā, ievērojot vai nu lirikas žanru, vai atskaņotos vārdus.
riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas piedalās organisma vielmaiņas procesos; B₂ vitamīns.
distance Dzelzceļa administratīvi teritoriālā vai tehniskā iedalījuma vienība.
apgaitnieks Dzelzceļa vai ceļa darbinieks, kas pārbauda noteiktu posmu (apgaitu) un atbild par kārtību tajā.
tērauds Dzelzs un oglekļa sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
šokolāde Dzēriens, kas ir pagatavots no šī konditorejas izstrādājuma, piena, cukura.
šņabot Dzert degvīnu vai citu alkoholisku dzērienu.
tinkšķis Dzidra skaņa, kas rodas, piem., plīstot stikla priekšmetam, piesitot ar ko cietu pie stikla priekšmeta.
pārdziedāt Dziedot atkārtoti, izveidot (citu dziesmas interpretāciju).
apdziedāties Dziesmās savstarpēji izzobot, izjokot; arī cildināt citam citu (piem., kāzās).
dziedājums Dziesmas vai cita vokālā skaņdarba izpildījums (dziedot).
koma Dziļš bezsamaņas stāvoklis ar elpošanas un asinsrites traucējumiem, refleksu izzušanu.
mejoze Dzimumšūnu dalīšanās, kuras rezultātā hromosomu skaits samazinās uz pusi.
dzinēja tilpums dzinēja cilindru kopējais tilpums (kubikcentimetros, arī litros).
skaļums Dzirdamības pakāpe, kas neobjektīvi raksturo skaņas intensitāti.
izdzenāt Dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu.
Fauns Dzīvās dabas (galvenokārt dzīvnieku) dievs (seno romiešu mitoloģijā), būtne ar cilvēka ķermeni, bet āža ragiem, kājām un asti.
kurkulis Dzīves gājuma apraksts (Curriculum vitae).
ceļš Dzīves laiks; dzīves gaita.
drāma Dzīves situācija, kas saistīta ar spēcīgiem pārdzīvojumiem.
viltība Dzīvnieka īpašība, kas izpaužas kā laba orientēšanās un situācijas izmantošanas spēja dažādos apstākļos savā labā.
vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citam metodēm.
tārps Dzīvnieks bez ekstremitātēm, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem; arī kāpurs.
konkurents Dzīvnieks, augs, kas eksistences cīņā sacenšas ar kādu citu dzīvnieku vai augu.
vadonis Dzīvnieks, kam barā seko, pakļaujas citi dzīvnieki.
ieklīdenis Dzīvnieks, kas ieklejojis no citurienes.
viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
mednieks Dzīvnieks, kas medī citus dzīvniekus.
ieceļotājs Dzīvnieks, kas migrējot ieradies no citurienes; augs, kas ieviesies no citurienes.
plēsējs Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem; plēsīgs dzīvnieks.
asinssūcējs Dzīvnieks, kas sūc citu dzīvnieku vai cilvēku asinis.
laupījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks ir nomedījis vai medī barībai.
krēslas dzīvnieks dzīvnieks, kura aktivitāte palielinās krēslas laikā.
gaļēdājs Dzīvnieks, kura galvenā vai vienīgā barība ir citi dzīvnieki, to gaļa.
reaklimatizācija Dzīvnieku atkal ieviešana teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
vitamīnbarība Dzīvnieku barība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu.
salamandru dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mazais tritons un lielais tritons.
migrācija Dzīvnieku pārvietošanās (uz citu teritoriju, vietu).
sirojums Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu.
apdzīvotība Dzīvnieku skaits kādā teritorijā.
protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu; dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
bioloģiskais pulkstenis dzīvo organismu spēja izjust laika ritumu, reaģēt uz to.
karavāna Dzīvojamā mājiņa uz riteņiem, ko, dodoties ceļojumā, piekabina automašīnai; šāda ceļojumiem paredzēta speciāla automašīna.
sadzīve Dzīvošana kopā, ciešā saistībā vienam ar otru, citam ar citu.
mājoklis Dzīvošanai piemērots cilvēku miteklis (piem., māja, dzīvoklis).
dzīvot svešā maizē dzīvot no kāda cita dotiem līdzekļiem.
būt svešā maizē dzīvot no kāda cita dotiem līdzekļiem.
parazitēt Dzīvot uz cita organisma vai citā organismā un izmantot tā barības vielas.
sākt Dzīvot, būt (mūža, darba gaitu u. tml.) pirmajā posmā.
mājot Dzīvot, mitināties (parasti pastāvīgi, ilgāku laiku).
svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis – pastāvīgas novirzes no pamatritma; džeza stils, kam raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis, ritma šūpošanās.
bībops Džeza mūzikas stils (radies 20. gs. četrdesmitajos gados), kam raksturīgi izteikti sinkopēti ritmi.
kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
kafejnīca Ēdināšanas uzņēmums, kurā pasniedz kafiju, konditorejas izstrādājumus, citus dzērienus un uzkožamos.
faraons Ēģiptes valdnieks; šā valdnieka tituls.
Eiropas Savienības Padome Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju pārstāvības institūcija.
Eiropas Komisija Eiropas Savienības izpildvaras institūcija.
apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā); apstaigāt.
ieturēt soli ejot pielāgoties cita gaitai, ātrumam, virzienam.
noklīst Ejot, staigājot nodalīties, nošķirties (no citiem).
stūra māja Ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju gados atradās LPSR Valsts drošības komiteja.
policija Ēka, telpa, kur šī institūcija darbojas.
pildrežģis Ēkas konstrukcija, kurā koka karkasu aizpilda ar ķieģeļu mūrējumu vai citu materiālu.
recesija Ekonomikas palēnināšanās periods, kad notiek uzņēmējdarbības aktivitātes kritums.
iekārta Ekonomiskā un politiskā sistēma (sabiedrībā, valstī); valsts pārvaldes forma, veids.
stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir noteicoša loma starptautiskajās attiecībās.
akadēmiskais parāds eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
tirāža Eksemplāru kopskaits (iespieddarba).
metiens Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam); tirāža.
pasaule Eksistences, esamības forma; materiālā realitāte.
eksistenciālists Eksistenciālisma pārstāvis, eksistenciālisma uzskatu piekritējs.
sadzīvot Eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu.
koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
soļojošais ekskavators ekskavators, kura ritošā daļa sastāv no kustīgiem balstiem un kura pārvietošanās atgādina soļošanu.
augstā mode ekskluzīvi, ļoti dārgi apģērbi, kas pēc slavenu modelētāju skicēm izgatavoti ļoti ierobežotā skaitā (nereti vienā eksemplārā).
noslodze Ekspluatācijas intensitāte.
reeksportēt Eksportēt no ārzemēm ievestās preces uz citu valsti bez to pārstrādes.
ekstrēmists Ekstrēmisma piekritējs; cilvēks ar galējiem politiskiem uzskatiem; cilvēks, kas atzīst galējus līdzekļus savu mērķu sasniegšanā.
ekstensija Ekstremitātes vai mugurkaula stiepšana, ko izmanto, piem., lūzumu, izmežģījumu ārstēšanā.
kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus.
taisngriezis Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas maiņstrāvu pārveido vienas polaritātes pulsējošā līdzstrāvā.
farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [F].
anods Elektriskās strāvas avota pozitīvais pols; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota pozitīvo polu.
neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar pavisam mazu masu, kas rodas, piem., elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
neitrons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, atoma kodola sastāvdaļa.
segvejs Elektrisks divriteņu pārvietošanās līdzeklis, kura riteņi izvietoti abās pusēs kāpslim, uz kura stāv braucējs, un kas automātiski līdzsvarojas, pielāgojoties braucēja ķermeņa stāvoklim.
vilces elektrodzinējs elektrodzinējs ritošā sastāva riteņu pāru iedarbināšanai (elektrotransportā u. tml.).
tabulators Elektromehāniskā skaitļošanas mašīna, kas rezultātus fiksē papīra lentē vai īpašā veidlapā.
tehno Elektroniskās mūzikas stils, intensīva deju mūzika ar hipnotisku ritmu un strauju tempu (kopš 20. gs. 80. gadiem); tehniskā mūzika.
elektroniskais paraksts elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam, lai nodrošinātu tā autentiskumu un apstiprinātu parakstītāja identitāti.
autonoma elektrostacija elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
barioni Elementārdaļiņas, kuras ir smagākas par citām elementārdaļiņām.
nesējelements Elements, uz kuru darbojas galvenā slodze un kurš nodrošina (kā) stabilitāti.
oficiālais stils emocionāli neitrāls stils, ko lieto lietišķos un zinātniskos rakstos, oficiālās runās u. tml.
pārdzīvot Emocionāli spēcīgi reaģēt (piem., uz kādu notikumu, situāciju); saspringti domāt, uztraukties (par to).
sentimentalitāte Emocionalitāte, jūtīgums (piem., jūtu izpausmē); sentimentāla attieksme.
līdzcietība Emocionāls pārdzīvojums par citu bēdām, nelaimi, ciešanām un vēlēšanās palīdzēt; līdzjūtība.
līdzjūtība Emocionāls pārdzīvojums par citu bēdām, nelaimi, paužot izpratni un humānu attieksmi.
patika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko), prieks, labsajūta.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, sašutums, arī agresivitāte.
nolemtība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas nespējā pozitīvi ietekmēt savu dzīvi; padošanās bezcerībai, negatīvam iznākumam.
žēlastība Emocionāls stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
izjūta Emocionāls stāvoklis, ko izraisa kāda situācija, attieksme u. tml.
empīriķis Empīrisma piekritējs.
pandēmija Epidēmija ļoti plašā teritorijā (piem., visā valstī, vairākās valstīs, kontinentos).
epikūrietis Epikūrisma piekritējs.
stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, neliels tēloto personu skaits un darbība aptver tikai nedaudz notikumu; šā episkās literatūras paveida daiļdarbs.
skropstiņepitēlijs Epitēlijs, kam ir skropstiņas.
epopeja Eposs (antīkajā literatūrā).
ērcīte Ērce, kas parazitē uz cilvēka ādas vai mata maisiņa un tauku dziedzera atverē.
sarkanie asinsķermenīši eritrocīti.
asins grimšana eritrocītu grimšanas reakcija.
mazasinība Eritrocītu skaita un hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; anēmija.
anēmija Eritrocītu skaita un hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; mazasinība.
frīkbaiks Ērmritenis.
klātesamība Esamība, pastāvēšana; atrašanās līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātbūtne.
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, ritmiskas melodijas, izmantojot dažādu veidu instrumentus, piem., elektriskās ģitāras, pūšamos un sitamos instrumentus; populāra mūzika.
žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 15. gs. iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
kabala Ezoteriska un mistiska mācība jūdaismā, kuras pamatā ir Vecās Derības vārdu un skaitļu simbolisks iztulkojums.
nīčisms F. Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu sistēma, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām morāles normām.
reģistrācija Faktu vai parādību pierakstīšana, uzskaite; uzskaitījuma saraksta sastādīšana.
F Fārenheita (temperatūras) skala.
fašists Fašisma piekritējs.
unionisti Federālās valdības piekritēji ASV Pilsoņu kara laikā (1861–1865).
federālists Federālisma piekritējs.
kantons Federatīva teritoriāla vienība (Šveicē).
feministe Feminisma piekritēja; sieviešu tiesību aizstāve un atbalstītāja.
vaka Feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija.
soģis Feodālismā – augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks; arī fogts.
uzskaitīt Fiksēt nozīmīgus tautsaimniecības objektus, resursus, to skaitu, apjomu, patēriņu u. tml. atbilstošā informācijas apkopojumā.
dubls Filmas epizodes filmējums ar kameru (pirmo vai kādu citu, atkārtotu reizi).
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gs. 30.–50. gados), kurā uzskatīja, ka Dievs pastāvīgi mājo dabā un cilvēka dvēselē.
empiriokriticisms Filozofijas virziens 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, pozitīvisma paveids.
pozitīvisms Filozofijas virziens, kas par vienīgo zināšanu avotu uzskata pozitīvas pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
monisms Filozofiska doktrīna, kas noliedz duālismu (piem., matērijas un gara esamību) un atzīst, ka realitāte sastāv tikai no vienas substances vai ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
dialektiķis Filozofs, kas lieto dialektiskās izziņas metodes; dialektikas piekritējs.
līdzfinansējums Finansējums, kas tiek piešķirts kopā ar kādu citu finansētāju.
revīzija Finansiālās un saimnieciskās darbības pārbaude, ko veic augstākstāvoša vai kontrolējoša institūcija.
finanšu piramīda finanšu pieauguma sistēma, kas balstās uz arvien pieaugošu investoru skaitu.
auditorfirma Firma, kas veic auditu.
firstiste Firsta pārvaldītā teritorija (valsts).
perkusija Fizikālās izmeklēšanas metode, ar kuru orgānu stāvokli novērtē, izdarot piesitienus visapkārt tiem.
elementārdaļiņas Fizikālās matērijas vissīkākās zināmās daļiņas – elektrons, neitrons, fotons u. tml.
mikroklimats Fizikālo faktoru kopums ļoti nelielā teritorijā.
potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo, kāda attiecīgajā telpas punktā ir gravitācija vai elektrostatiskais lauks.
īpatnējais svars fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar tāda ķermeņa svaru, kura tilpums ir vienu tilpuma vienību liels.
blīvums Fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ķermeņa masas dalījumam ar ķermeņa tilpumu.
termodinamika Fizikas nozare, kas pētī siltuma līdzsvara likumības un siltuma pārvēršanos citos enerģijas veidos.
sirds trokšņi fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem rodas citas skaņas.
slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
matērija Fiziskā realitāte kā pretstats apziņai; viela, no kuras sastāv fiziskie ķermeņi.
deponents Fiziska vai juridiska persona, kas nodevusi naudu vai citas vērtības glabāšanai depozītā.
pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā); fizisko, garīgo spēku patēriņš.
sabiedrība Fizisku vai juridisku personu apvienība uzņēmējdarbības vai citu uzdevumu veikšanai.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
prosodija Fonētisko parādību kopums – skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības; arī (kā) pārejas forma.
apdare Formas izveidojums (literārā darbā).
pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna, pārveidojot par ko citu.
ziepene Fotoaparāts (parasti vienkāršs, zemas kvalitātes); ziepju trauks.
pārgaismot Fotografējot pieļaut pārāk intensīvu gaismas iedarbību un iegūt sliktas kvalitātes attēlu.
uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru), arī fiksēt attēlu ar digitālo tehniku (piemēram, digitālo videokameru); šādi iegūt kadrus, materiālu (piemēram, kinofilmas izveidei).
paparaci Fotoreportieris, kas izseko slavenības, nolūkā iegūt sensacionālus, kompromitējošus fotoattēlus un tos pārdot par lielu naudas summu.
konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) – tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara; persona, kam bija šāds tituls.
enciklopēdists Franču domātāji, zinātnieki, literāti, kuri 18. gs. otrajā pusē veidoja "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu".
summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
epigrāfs Frāze vai īss citāts, literāra darba vai atsevišķas tā daļas sākumā, kas raksturo darba tematiku, ideju vai emocionālo noskaņu.
fundamentālists Fundamentālisma piekritējs, atbalstītājs.
ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamie dzīvie organismi un nedzīvā to eksistences vide.
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
stūra sitiens futbolā – sitiens no laukuma gala un sāna līniju krustpunkta.
minifutbols Futbols, ko spēlē mazākā laukumā un ar mazāku spēlētāju skaitu katrā komandā (salīdzinājumā ar tradicionālo futbolu).
oktobris Gada desmitais mēnesis.
decembris Gada divpadsmitais mēnesis.
lasāmība Gada laikā vidēji katram bibliotēkas lasītājam izsniegto iespieddarbu skaits.
Vecgada vakars gada pēdējās dienas – trīsdesmit pirmā decembra – vakars.
novembris Gada vienpadsmitais mēnesis.
jubileja Gadadiena (parasti atzīmējot nozīmīgu, apaļu gadu skaitu kāda dzīvē, kā pastāvēšanā); attiecīgās svinības.
reize Gadījums, arī brīdis (starp citiem līdzīgiem gadījumiem, brīžiem).
ēra Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu svarīgu notikumu; laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma.
jaunais stils gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 1582. gadā.
nogaidīt Gaidīt (kamēr rodas, iestājas labvēlīgi apstākļi, izdevīga situācija u. tml.).
burbulis Gaisa (gāzes) pūslītis, ko aptver ūdens vai cita šķidruma kārtiņa.
nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kura rodas nevis kā parasti ķermenim sakarstot, bet citu procesu ietekmē.
refrakcija Gaismas, arī skaņu viļņu virziena maiņa, tiem pārejot no vienas vides citā; staru laušana.
solis Gaita (1).
attīstība Gaita (piem., notikumam, procesam); risinājums (piem., sižetam).
maršs Gājiens ierindā ritmiskā, vienmērīgā solī.
izlūkgājiens Gājiens, kurā veic militāro izlūkošanas uzdevumu.
gaita Gājums, ritums (laikposmam, mūžam).
fašisms Galēji nacionālistiskas kustības principi un ideoloģija; uz šādiem principiem balstīts totalitārs politiskais režīms (piem., Itālijā 1922–1943, Vācijā 1933–1945).
šovinisms Galējs nacionālisms, kas izpaužas vienas nācijas izcelšanā pār citām un citu tautu interešu ignorēšanā un apspiešanā.
ekstremāls Galējs; tāds, kas sasniedzis augstāko pakāpi; kritisks [2], bīstams.
ekstrēmisms Galēju uzskatu un līdzekļu izmantošana savu mērķu sasniegšanai (parasti politikā).
menestrels Galma dziedonis, mūziķis (viduslaiku Francijā un citās Eiropas zemēs), arī ceļojošs dziesminieks.
pliks pauris galva, tās daļa, kurā ir izkrituši mati.
smadzeņu satricinājums galvas smadzeņu bojājums, kas rodas pēc galvas sasituma.
starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēlē, runā, rīcībā, izturēšanās veidā.
galvaspilsēta Galvenā pilsēta, kurā atrodas valsts augstākās pārvaldes iestādes; valsts administratīvais un politiskais centrs.
pamatspecialitāte Galvenā specialitāte, arī galvenā darbības joma.
ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (Krievijā līdz 1917. gadam).
virsdežurants Galvenais dežurants; dežurants, kam pakļauti citi dežuranti.
virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji; mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
varonis Galvenais tēls, viens no galvenajiem tēliem (literārā darbā).
mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
mātesuzņēmums Galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku.
pamatkurss Galvenais virziens politikā.
pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piem., dejā).
pamatkritērijs Galvenais, būtiskākais kritērijs.
kalmārs Galvkājis ar desmit taustekļiem, kura gaļu izmanto pārtikā.
garantija Galvojums, ka prece vai pakalpojums būs kvalitatīvs līdz noteiktam termiņam, un apņemšanās bez atlīdzības novērst līdz šim termiņam konstatētos trūkumus.
noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki noēd augus (kādā teritorijā).
arkāns Gara virve ar cilpu galā zirgu un citu dzīvnieku ķeršanai, ko lieto turki, kazahi u. c.
stola Gara, plata lenta, ko mācītājs apliek ap kaklu virs liturģiskā tērpa (piem., Romas katoļu, arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas tradīcijā).
sloksne Gara, samērā šaura (piem., virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus.
koridors Gara, šaura josla (starp divām teritorijām), kas paredzēta nokļūšanai (kur, kādā vietā).
koridors Gara, šaura telpa, pa kuru var nokļūt citās telpās vai iziet ārā; gaitenis.
josta Garena (ādas, auduma vai cita materiāla) sloksne, ko apņem ap vidukli.
josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkārtnes vai stiepjas gar ko.
strēmele Garena, samērā šaura (piem., teritorijas, virsmas) daļa.
štrūdele Garens konditorejas izstrādājums no kārtainās mīklas ar pildījumu (parasti ābolu).
rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam (parasti labākam).
džins Gars (arābu folklorā), kas parasti mitinās pudelē vai eļļas lampā un spēj izpildīt dažādas sava saimnieka vēlēšanās.
enduro Garš izturības brauciens ar motociklu pa dabiski šķēršļotu teritoriju.
mantija Garš, plats, apmetņveida tērps, ko valkā virs cita apģērba.
skāba garša garšas sajūta, ko izraisa, piem., citrons, dzērvenes.
avotu kreses garšaugi, kurus audzē tekošos ūdeņos un kuru dzinumos daudz vitamīnu un joda.
angstrēms Garuma mērvienība – 1 desmitmiljardā daļa metra, ko lieto optikā gaismas viļņa garuma mērīšanai, kā arī atomfizikā [Å].
kabeļtauva Garuma mērvienība – 185,2 metri (desmitā daļa no jūras jūdzes).
decimetrs Garuma mērvienība – viena desmitā daļa metra [dm].
nomuļļāt Gausi, neprasmīgi strādājot, panākt, ka (kas) nerealizējas vai tiek īstenots sliktā kvalitātē.
aizgāzelēties Gāzelējoties, gāzelīgā gaitā aiziet, aizbraukt.
atmosfēra Gāzes apvalks ap Zemi, kas griežas kopā ar to; šāds apvalks ap citiem debess ķermeņiem.
GB Gigabaits.
aiz septiņiem zieģeļiem glabāt tā, ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā.
aiz septiņām atslēgām glabāt tā, ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā.
stājglezniecība Glezniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgs raksturs un funkcijas atšķirībā no monumentālās glezniecības, kas saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
pārgleznot Gleznot virsū ko citu.
ofsets Gludspieduma paveids, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā – uz papīra vai cita materiāla.
gnostiķis Gnosticisma piekritējs.
gods Godājams stāvoklis (sabiedrībā, attiecībā pret citiem).
grāfiene Grāfa sieva vai meita.
komtese Grāfiene; grāfa meita.
plakāts Grafikas darbs ar īsu, pieskaņotu tekstu, ko izlīmē publiskajā telpā un izmanto informācijai vai aģitācijai.
cipars Grafiska zīme skaitļa apzīmēšanai.
hieroglifs Grafisks simbols, kas senēģiptiešu un dažās citās rakstu sistēmās apzīmē vārdus, zilbes vai atsevišķas skaņas.
pasīte Grāmatā ieliekama bibliotēkas uzskaites kartīte ar datiem par grāmatu un tās lasītājiem.
sapņu grāmata grāmata, kurā uzskaitītas dažādu miegā redzētu tēlu nozīmes (galvenokārt nākotnes paredzēšanas nolūkā).
apakštituls Grāmatas papildvirsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
konkordance Grāmatas tekstā sastopamo (parasti svarīgāko) vārdu saraksts, ko parasti papildina citējumi ar attiecīgo vārdu.
aizliegtā literatūra grāmatas, brošūras u. tml., kas (parasti politisku iemeslu dēļ) ir izņemtas no aprites un sabiedrībai nav pieejamas.
locījums Gramatiska kategorija, kas izteikta ar lokāma vārda gramatisko formu un rāda tā sintaktiskās attieksmes ar citiem vārdiem vārdkopā vai teikumā.
pamatforma Gramatisko formu sistēmā – sintaktiski neatkarīga forma, kuras celms parasti ir formveidošanas celms citām paradigmas formām.
bibliogrāfija Grāmatu vai citu izdevumu saraksts ar galvenajiem izdošanas datiem; literatūras rādītājs (piem., zinātniskā darbā); grāmata vai cits izdevums ar šāda veida sarakstu.
pārskats Grāmatvedībā – dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus par kādu laika posmu.
pasīvs Grāmatvedības bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma līdzekļu avotus – pašu kapitālu, uzkrājumus un kreditorus.
konts Grāmatvedības forma finansiālo darbību sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; divdaļīga tabula (ar ieņēmumu un izdevumu daļu), kas atspoguļo šīs finansiālās darbības.
grāmatvedis Grāmatvedības speciālists; darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības uzskaiti.
starpība kasē grāmatvedības uzskaites un kases atlikuma faktiskās summas atšķirība.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug slapjās, mitrās vietās un kam ir lineāras, plakanas lapas, ložņājošs saknenis un ziedkopa – skara.
robežgrāvis Grāvis, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu un iezīmē to.
smagums Gravitācijas spēka, arī inerces spēka izpausme, arī iedarbība.
pī Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts (Π, π).
Ahilejs Grieķu mitoloģijā – viens no izcilākajiem Trojas kara varoņiem, kura vienīgā ievainojamā vieta bija papēdis.
sirtaki Grieķu tautas deja, kuras ritms pakāpeniski paātrinās no lēna un svinīga līdz ļoti straujam un kuru dejo vienā rindā; šīs dejas mūzika.
dzirkles Grieznes (parasti ar atsperi, piem., aitu cirpšanai).
aizklunkurot Grīļīgā gaitā, klūpot, krītot aiziet.
atmeimurot Grīļīgā gaitā, streipuļojot atkļūt šurp.
atmeimurot Grīļīgā gaitā, streipuļojot atvirzīties nost.
meimurot Grīļīgā gaitā, streipuļojot iet, doties.
sagrozīt Grozot novietot citādi, citā vietā vai stāvoklī.
pārgrozīt Grozot padarīt mazliet citādu; pārmainīt, pārveidot.
pālis Gruntī iedzīts stabs kuģu un citu ūdens transportlīdzekļu pietauvošanai piestātnē.
niezulis Grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi.
klase Grupa, šķira, kategorija, kurā ieskaita (piem., ražojumus, produkciju) pēc (tās) kvalitātes.
spārns Grupējums (politiķu, zinātnieku u. tml. kopumā).
strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros.
klasifikācija Grupēšana, dalīšana pēc noteiktiem kritērijiem; sistēma, kas izveidojas šādas grupēšanas, dalīšanas rezultātā.
klasificēt Grupēt, dalīt (ko) pēc noteiktiem kritērijiem.
izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml.; grūstot izjaukt kārtību.
nolaist rokas grūtā situācijā pakļauties nevarībai, bezspēcībai.
sagrūsties Grūžoties cits citam virsū, sablīvēties.
galvgalis Gultas gals – no koka vai cita materiāla veidota plāksne.
spilvendrāna Gultas veļas piederums – no kokvilnas vai cita auduma pašūts spilvena pārvalks.
augt (kāda) acīs gūt arvien lielāku autoritāti (kāda vērtējumā).
kļūt Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piem., mainoties cilvēka attieksmei) – par priekšmetiem, parādībām.
triumfēt Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru; gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara.
rast Gūt, saņemt (no citiem izpratni, palīdzību u. tml.).
seismika Ģeofizikas nozare, kas pēta Zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
dienvidu platums ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz dienvidiem.
ziemeļu platums ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz ziemeļiem.
desmitskaldnis Ģeometrisks ķermenis – daudzskaldnis, ko ierobežo desmit skaldnes.
vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
heraldika Ģerboņu vai citu līdzīgu simbolisku zīmju kopums.
anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību.
tuvinieks Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; piederīgais, arī radinieks.
soloģitāra Ģitāra, ar kuru izpilda solopartijas, iezīmē melodiju; augsta reģistra ģitāra.
bandžo Ģitārai radniecīgs stīgu strinkšķināminstruments ar plakanu, apaļu korpusu un garu kātu.
ritms Harmonisks mākslas darba detaļu, arhitektūras elementu u. tml. izkārtojums.
hēdonists Hēdonisma piekritējs.
antitēze Hēgeļa dialektikā – otrā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze).
hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidrumu kustību un to mijiedarbību ar citiem ķermeņiem.
dambis Hidrotehniska būve – mākslīgs uzbērums, lai aizsargātu teritoriju pret applūšanu.
mata higrometrs higrometrs, kura darbības pamatā ir cilvēka mata īpašība mainīt savu garumu atkarībā no gaisa mitruma.
hinduists Hinduisma piekritējs.
melnais caurums hipotētisks kosmisks objekts, kas var rasties, piem., kādai zvaigznei ārkārtīgi ātri saspiežoties savu gravitācijas spēku ietekmē.
hitlerisms Hitlera fašistiskās diktatūras režīms un šīs diktatūras ideoloģija.
hitlerietis Hitlerisma piekritējs; fašistiskās Vācijas karavīrs.
tabula Horizontālās vai vertikālās ailēs izkārtots skaitļu vai citādi izteiktu datu kopums.
epilepsija Hroniska galvas smadzeņu slimība ar pēkšņām krampju lēkmēm un samaņas zaudēšanu; krītamā kaite.
čūlas slimība hroniska slimība, kam raksturīgi kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sieniņu bojājumi.
humānists Humānisma piekritējs; cilvēks, kas dzīvo pēc humānisma principiem.
pilnība Ideāls pozitīvo īpašību kopums; (kā pozitīva) augstākā pakāpe.
doma Ideja, atziņa (piem., literārā darbā).
propaganda Ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, arī pamudināt cilvēkus uz noteiktu rīcību.
nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piem., mūsdienu Krievijā).
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
jaunā strāva ideoloģisks virziens latviešu literatūrā un mākslā, sabiedriskā kustība 19. gs. 90. gados, kas atbalstīja un popularizēja sociālisma idejas.
rampa Ieapaļi slīpa konstrukcija skeitborda, skrituļslidotāju, BMX braucēju u. c. treniņiem un sacensībām.
gubernators Iecelta vai vēlēta augstākā amatpersona ASV, Krievijas un vairāku citu valstu administratīvā iedalījuma teritorijās.
tolerance Iecietība, cieņa pret cita uzskatiem, viedokli.
rajonēt Iedalīt (ko) rajonos, atbilstoši noteiktiem kritērijiem.
stratifikācija Iedarbība (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu; vides iedarbību kopums, kas rada sēklas dīgtspēju.
piepīpēt Iedarbināt automašīnu, izmantojot citas mašīnas akumulatoru.
apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski, ķīmiski u. tml.), panākt, ka (priekšmets, viela) iegūst citu veidu, citas īpašības.
stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
pārdēstīt Iedēstīt citā vietā; pārstādīt (1).
maldi Iedoma, ilūzija, arī nerealitāte.
atdot Iedot citam, nepaturēt; nodot (kam pienākas).
ieskapēt Iedot, pārdot u. tml. (kādam, piem., ko nekvalitatīvu, nelietderīgu).
apdalīt Iedot, piešķirt (kādam) mazāk nekā citiem vai neiedot, nepiešķirt nemaz.
dabiskā imunitāte iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
pamatiedzīvotājs Iedzīvotāji, kas (kādā valstī, teritorijā) veido iedzīvotāju lielāko daļu; arī (kādas valsts, teritorijas) senākie iedzīvotāji.
vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
emigrācija Iedzīvotāju izceļošana uz citu valsti (politisku, ekonomisku u. c. iemeslu dēļ); dzīve, uzturēšanās ārzemēs emigranta statusā.
sabiedrība Iedzīvotāju kopums (kādā teritorijā).
tauta Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
aparteīds Iedzīvotāju nodalīšana, diskriminācija pēc rases vai citām pazīmēm.
kolonizācija Iedzīvotāju nometināšana, apmetņu dibināšana kādā teritorijā.
migrācija Iedzīvotāju pārvietošanās, pārcelšanās (uz citu teritoriju, vietu).
iedzīvotāju blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 km²).
apdzīvotības blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
iedzīvotāju dabiskais pieaugums iedzīvotāju skaita palielināšanās, kad dzimstība ir lielāka par mirstību.
dabiskais iedzīvotāju pieaugums iedzīvotāju skaita pieaugums uz dzimstības rēķina.
apdzīvotība Iedzīvotāju skaits kādā teritorijā.
urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās (piemēram, samazinoties ar lauksaimniecību saistīto iedzīvotāju skaitam).
saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokli raksturojošs statistiskais rādītājs – gada laikā reģistrētais saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
smēķēt Ieelpot tabakas vai citu narkotisku vielu dūmus (piem., no cigaretes, pīpes).
cepešbļoda Iegarens trauks cepeša vai cita ēdiena cepšanai vai pasniegšanai.
iegriezums Iegriežot (vai citādi) izveidots šķēlums, robs u. tml.
investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml., parasti uz ilgāku laiku.
robežoties Iegūt (kā cita) pazīmes, īpašības, sākt līdzināties (kam).
ieņemt Iegūt (piem., teritoriju, objektu karadarbības rezultātā).
izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) – parasti par ķermeņa daļām.
pārkrāsoties Iegūt citu krāsu (kādas darbības vai procesa rezultātā).
pārkvalificēties Iegūt citu specialitāti, kvalifikāciju.
pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti kā iedarbībā) – par parādībām dabā.
pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti kā ietekmē) – par parādībām, norisēm sabiedrībā.
nodzeltēt Iegūt dzeltenīgu nokrāsu (par vietu, teritoriju, kur ir šādi augi).
folklorizēties Iegūt folkloras darbam raksturīgas pazīmes (piem., anonimitāti, variācijas).
latviskoties Iegūt latviešu tautai piederīgā iezīmes (piem., dzimtās valodas vietā lietojot latviešu valodu) – par cittautiešiem.
savākt Iegūt noteiktu (kā) skaitu, daudzumu.
pārņemt savās rokās Iegūt skaitlisku pārsvaru (kādā darbības jomā).
pārņemt varu iegūt varu, vadošo politisko stāvokli, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
sagrābt Iegūt, pārņemt (varu) politiskā, bruņotā cīņā.
ievandīt Iejaukt (kādu priekšmetu starp citiem).
meklēt blusas svešā kažokā iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam nevēlamā situācijā.
būt kāda ādā iejusties cita cilvēka stāvoklī.
ielīst kāda ādā iejusties cita cilvēka stāvoklī.
sust Iekaist siltuma, mitruma iedarbībā (par ķermeņa daļām).
sagrābt Iekarot, okupēt (kādu teritoriju).
vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
mājas kinozāle iekārta (augstas kvalitātes televizors kopā ar īpašu akustisko sistēmu), kas nodrošina tikpat labu attēla un skaņas kvalitāti kā kinoteātrī; mājas kinoteātris.
spiedne Iekārta mitruma izspiešanai no kāda materiāla vai vielas.
monitors Iekārta televīzijas studijā, ar kuru kontrolē pārraidāmā attēla kvalitāti vai izvēlas raidīšanai noteiktas kameras fiksētu attēlu.
manipulators Iekārta, ierīce dažādu darbību veikšanai no attāluma, imitējot cilvēka roku kustības.
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piem., teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
gongs Iekārts metāla disks, kuru piesitot, rodas noteikta augstuma skaņa; šāda diska radītā skaņa.
elektrostacija Iekārtu un būvju komplekss elektriskās enerģijas ražošanai no cita enerģijas veida.
internacionalizācija Iekļaušanās starptautiskajā apritē, starptautiskajā tirgū; starptautiska statusa piešķiršana.
iestarpināt Iekļaut (kādu darbību, pasākumu) starp citām darbībām, pasākumiem.
ierēķināt Iekļaut aprēķinā, rēķinā, skaitā, daudzumā; ieskaitīt.
nekrist Iekļauties; neatpalikt no citiem.
iebrukt Iekļūt ar varu (cita īpašumā, mājā).
iedubis Iekritis (par acīm, vaigiem).
iekšējā politika iekšpolitika.
tapetes Iekšsienu, retāk griestu, apdares materiāls – papīra vai cita plāna materiāla sloksnes.
sarkano lukturu iela iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
sarkano lukturu rajons iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
botes Ielas apavi, ko valkā virs kurpēm, lai tās aizsargātu no mitruma, aukstuma u. tml.
ielas meita ielasmeita.
ielene Ielasmeita.
apgūt Iemācīties un pilnībā pārzināt (piem., profesiju, specialitāti); mācoties, vingrināties iegūt (māku, iemaņas).
piegriezt Iemērīt un piešķirt (papildu zemi, teritoriju).
personificēt Iemiesot sevī, iztēloties sevi kāda cita vietā.
apsēst Iemitināties lielā daudzumā; uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
auglis Ienākums, ko saņem par aizdoto vai noguldīto kapitālu; procenti.
neto Ienākums, no kura ir atskaitīti visi izdevumi.
bruto Ienākums, no kura nav atskaitīti izdevumi.
ievazāt Ienest, izplatīt līdz ar sevi vai ko citu (ko nevēlamu, kaitīgu).
tikt Ieņemt (citādu ķermeņa stāvokli).
okupēt Ieņemt (citas valsts teritoriju) ar bruņotu spēku un ieviest tajā savu pārvaldību.
ienākt Ieņemt (kādu teritoriju) – par karaspēku.
sapazīstināt Iepazīstināt (ar kādu, citu ar citu).
sapazīties Iepazīties (ar kādu, citam ar citu).
apskatīt Iepazīties; iztirzāt, kritiski izvērtēt.
likme Iepriekš (piem., ar likumu) noteikta nodokļa, kredīta, algas vai cita maksājuma norma.
restaurācija Iepriekšējās valsts iekārtas, politiskās varas atjaunošana.
nomitināt Ierādīt dzīvesvietu, ļaut apmesties; izmitināt.
novietot Ierādīt, iekārtot (kam) apmešanās vietu; izmitināt.
pārvietot Ierādot (citas telpas), pārcelt (ko) uz citu vietu.
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
uzrasties Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt).
ieceļot Ierasties uz dzīvi, pārceļojot no citurienes.
vizitēt Ierasties vizitācijā.
pieplūst Ierasties, pienākt klāt lielā skaitā.
iekalkulēt Ierēķināt, ieskaitīt (kalkulācijā, aprēķinos).
sajūgs Ierīce (automašīnā, traktorā), kas savieno dzinēju ar pārnesuma kārbu un dzenošajiem riteņiem.
staigulis Ierīce ar riteņiem, kas ļauj stāvus pārvietoties bērniem, kuri vēl neprot staigāt.
psihrometrs Ierīce gaisa relatīvā mitruma un temperatūras noteikšanai pēc divu termometru – sausa un saslapināta – rādījumu starpības.
gaļasmašīna Ierīce gaļas (arī citu produktu) samalšanai mājas apstākļos; gaļas maļamā mašīna.
kodolreaktora regulators ierīce kodolu dalīšanās procesa intensitātes regulēšanai, kā arī tā apturēšanai avārijas gadījumā.
balansieris Ierīce līdzsvara attīstīšanai – uz atsperes vai cita kustīga elementa fiksēta platforma.
ūdensmērītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā); ūdensskaitītājs.
skaitāmmašīna Ierīce skaitļošanas uzdevumu veikšanai; skaitļošanas mašīna; skaitļotājs.
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.).
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai.
ģenerators Ierīce vai iekārta, kas ražo (piem., elektroenerģiju, gāzi) vai viena veida enerģiju pārveido citā.
radiometrs Ierīce vielas radioaktivitātes vai radioaktīvā starojuma mērīšanai.
mitrinātājs Ierīce, iekārta (kā) mitrināšanai.
katapulta Ierīce, kas (parasti) avārijas situācijā no lidaparāta izsviež sēdekli ar cilvēku.
gaisa kondicionētājs ierīce, kas (telpā, automašīnā) nodrošina vēlamo gaisa kvalitāti (parasti vēsu gaisu karstumā).
metālmeklētājs Ierīce, kas (zemē, ūdenī vai kādā citā vidē) uzrāda metāla priekšmetu, kā arī strāvu vadošus elementus.
viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
dublieris Ierīce, kas dublē citu ierīci.
stabilizators Ierīce, kas nodrošina kāda objekta vai sistēmas stabilitāti.
papildierīce Ierīce, kas papildina kādu citu ierīci, iekārtu u. tml.
vagona bukse ierīce, kas vagona svaru pārnes uz riteņpāra ass kakliņiem, kā arī ierobežo vagona sānnovirzi.
regulators Ierīce, mehānisms (mašīnas, iekārtas vai citas sistēmas) uzturēšanai noteiktā darbības režīmā; automātiskās vadības sistēmas daļa.
devējs Ierīces daļa, kas uztver kādus procesus, signālus un pārraida tos citām ierīces daļām.
atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā; arī atpakaļgaita.
labierīcības Ierīces, ietaises, kas rada ērtības (piem., sanitārais mezgls, tualete).
konstebls Ierindas policists (Lielbritānijā, ASV).
lokalizēt Ierobežot (kā) izplatīšanos ārpus noteiktas teritorijas, vietas.
aukstais ierocis ierocis ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
apbruņojums Ieroču un militārās tehnikas kopums.
mēģinājums Iesācēja darbs (piem., literatūrā, mākslā).
iepīties Iesaistīties, tikt iesaistītam (piem., nevēlamā pasākumā); iekļūt (nevēlamā situācijā).
iegriezties Iesākt pūst no citas puses (par vēju).
sagriezties Iesākt pūst no citas puses; kļūt pilnīgi citādam.
pārsēsties Iesēsties (citā transporta līdzeklī).
zilzeķe Iesīkstējusi vecmeita.
uzsist Iesist, parasti spēcīgi (ar ko), virzot sitienu (pa ko, kam, arī kur).
uzsist Iesitot naglas, nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko), sastiprinot ar iesistām naglām.
pārskaitīt Ieskaitīt naudu kontā.
iedalīt Ieskaitīt, iekļaut (kādā vienībā, grupā).
iedublēt Ieskaņot (filmas, filmas lomas tekstu) citā valodā.
dublēt Ieskaņot (kinofilmas) tekstu citā valodā.
zona Ieslodzījuma vietas teritorija.
akreditēties Iesniegt akreditācijas vēstuli (akreditēšanās rakstu).
plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā u. c. jomās.
blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa; sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
pārdrukāt Iespiest (tekstu) vēlreiz no cita izdevuma.
skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa ar aģitējoši informatīvu saturu.
atkāpe Iespraudums stāstījumā, kas literārā darbā nav tieši saistīts ar sižeta risinājumu.
pārspraust Iespraust vēlreiz, iespraust citā vietā.
pārstāvniecība Iestāde, institūcija, kas pārstāv (valsts, uzņēmuma u. tml.) intereses citā valstī vai starptautiskā organizācijā.
dienests Iestāde, institūcija, kas veic kādus speciālus uzdevumus, pienākumus.
pārstāvniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kas pārstāv kādas teritorijas iedzīvotāju intereses citā iestādē, institūcijā, organizācijā; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
vēstniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kuras pamatmērķis ir kādas vērtības popularizēšana; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
radiokomiteja Iestāde, kas (padomju laikā) organizēja un vadīja radioraidījumu sagatavošanu, kontrolēja to saturu, kvalitāti, nodrošināja radioraidījumu pārraidi.
pārvalde Iestāde, kas nodarbojas ar tās pakļautībā esošo iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; ēka, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
kinodirekcija Iestāde, kas organizē kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piem., padomju laikā).
filharmonija Iestāde, kas rīko koncertus un citus mūzikas sarīkojumus; ēka, kurā atrodas šāda iestāde.
publiskais nams iestāde, kas sniedz prostitūcijas pakalpojumus.
bordelis Iestāde, kur prostitūtas sniedz pakalpojumus klientiem.
izstādīt Iestādīt (augus) citu no cita kādā attālumā.
pārstādīt Iestādīt citā vietā.
iemetināt Iestarpināt (kādu vārdu, piebildi, parasti cita runātajā).
pāriet Iestāties, sākt strādāt vai mācīties (citā darbavietā, citā mācību iestādē).
priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
soļot Iet ierindā noteiktā ritmā.
iet soļos iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
iet soļiem iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
šļūkāt Iet šļūcošā gaitā.
iet savu ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi.
iet citu ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi.
tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
maršēt Iet, soļot vienmērīgā, noteiktā ritmā; arī staigāt.
lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka (tas) zaudē pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības, morāli pagrimst.
sildīt Ietekmēt (kādu) labvēlīgi, uzmundrinoši; izraisīt (kādā) pozitīvas emocijas.
ietiece Ietiekšanās, iekļūšana (kādā citā sfērā, jomā – parasti saistībā ar mākslu).
atvilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no algas); atskaitīt.
skaitāmie kauliņi ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām skaitīšanai vai atņemšanai; skaitīkļi.
implikācija Ietveršana, iekļaušana (līdz ar ko citu).
implicēt Ietvert, iekļaut (līdz ar ko citu).
pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu) citam cilvēkam.
sasitums Ievainojums, kas radies sitiena rezultātā un kas neizraisa ārēju asiņošanu.
izlūkot Ievākt slepeni (piem., militāra rakstura) ziņas.
vietniekpulks Ievēlēta pagasta pašvaldības institūcija.
biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē, padomju iekārtā), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
leģislatūra Ievēlētās pārstāvnieciskas institūcijas (piem., parlamenta) vai vēlētas amatpersonas (piem., prezidenta) pilnvaru laiks, ar likumu noteiktais darbības periods.
prezbiteris Ievēlēts Baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiterisma draudzēs).
pašvaldība Ievēlētu pārstāvības un izpildu iestāžu institūcija vietēja mēroga saimniecisko un vietējo iedzīvotāju sociālo jautājumu risināšanai.
pavērsiens Ievērojama, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piem., kā norisē, gaitā, attīstībā).
ārpus konkurences ievērojami pārāks par visiem citiem.
sausums Ievērojams ilglaicīgs nokrišņu trūkums, kura dēļ augsnē izbeidzas mitruma rezerves.
kritisks Ievērojams, liels; tāds, kas var radīt sarežģījumus, bīstamu situāciju.
augstums Ievērojams, nozīmīgs stāvoklis; situācija, kurā pastāv šāds stāvoklis.
importēt Ievest (preces, arī kapitālu, pakalpojumus) no ārzemēm.
pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību; pārveidot (1).
ienākt Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem, augiem).
ieperināties Ieviesties, iemitināties.
kompostrēt Ievietojot kompostrētājā, iespiest (biļetē) datumu vai cita veida zīmi kontrolei vai reģistrācijai.
pildīt Ievietot, iestrādāt (ko citu) gatavojamā produkta iekšienē.
ievilkt Iezīmēt (ģeometrisku figūru kādā citā ģeometriskā figūrā).
cilmiezis Iezis, kas sastāv no citu iežu dēdēšanas materiāliem un no kā veidojas augsne.
aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai izmitināšanai zem klajas debess).
starpkārta Iežu kārta, kas atrodas starp, parasti divām, citu iežu kārtām.
triviāls Ikdienišķs, parasts, bez oriģinalitātes.
kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija ievietota populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
uzglabāt Ilgāku (arī noteiktu) laiku glabāt (tā, ka, piemēram, nebojājas, nezaudē kvalitāti).
uzglabāties Ilgāku (arī noteiktu) laiku tiekot turētam (kur, kādos apstākļos), nezaudēt kvalitāti.
iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma.
klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām (parasti bez noteikta mērķa); klīst.
bezgalīgs Ilgs, nemitīgs; tāds, kas bieži atkārtojas; apnicīgs.
bestiārijs Ilustrēta fabulu un pasaku grāmata (viduslaiku literatūrā), kurā, tēlojot dzīvniekus, alegoriskā veidā iztirzāta cilvēku morāle.
dublets Imitēts dārgakmens, kas izveidots no diviem gabaliem, no kuriem īsts ir augšējais.
butaforija Imitēts priekšmets, ko izmanto demonstrēšanai, reklāmai.
imperiālists Imperiālistiskās politikas īstenotājs.
ķeizariene Impērijas valdniece; šādas valdnieces tituls.
ķeizars Impērijas valdnieks; šī valdnieka tituls.
autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu – process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
degazācija Indīgo vielu neitralizācija; šo vielu notīrīšana no saindēto objektu virsmas.
patība Indivīda būtiskāko (psihes, rakstura, personības) īpašību kopums, kas to atšķir no citiem; personības kodols.
respirators Individuāla ierīce elpošanas ceļu aizsargāšanai no kaitīgu vielu iedarbības.
itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē apdzīvoja tagadējās Itālijas teritoriju.
ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda, literārā un kulta valoda senajā un viduslaiku Indijā.
drosele Induktivitātes spole, ko ieslēdz maiņstrāvas ķēdē, lai regulētu strāvas stiprumu.
lepra Infekcijas slimība, kam raksturīga ādas, gļotādas un nervu bojājumi; spitālība.
skarlatīna Infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
tuberkuloze Infekcijas slimība, ko izraisa īpašas baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, arī citus orgānus.
reimatisms Infekciozi alerģiska iekaisuma slimība, kas skar galvenokārt sirds un locītavu saistaudus un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
kompromats Informācija, fakti u. tml., kas (kādu) kompromitē.
megabaits Informācijas daudzuma (datu ietilpības) mērvienība, kurā ir 1048 576 baiti [MB].
kilobaits Informācijas vienība, kurā ir 1024 (2¹°) baiti; kB.
intarsija Inkrustācijas veids – koka priekšmetu izrotāšana, to pamatvirsmā iestrādājot citas tekstūras un krāsas koka plāksnītes.
medības Instinktu nosacīts darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai.
virspavēlniecība Institūcija (augstākā pavēlniecība), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
policija Institūcija sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības sargāšanai.
čeka Institūcija, kas tika izveidota cīņai ar padomju varas pretiniekiem (pēc 1917. gada Krievijā, vēlāk – Padomju Savienībā).
Konstitucionālā tiesa institūcija, kas veic likumu u. c. normatīvo aktu un tiesisko darbību pārbaudi, lai konstatētu to atbilstību konstitūcijai.
Tiesībsarga birojs institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.
ombuds Institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.; Tiesībsarga birojs.
subordinācija Institūciju vai amatpersonu izkārtojuma sistēma, kur zemāki posmi padoti augstākiem.
kurvimetrs Instruments ar skalu un ritenīti līku līniju garuma mērīšanai (parasti kartē, plānā).
sitaminstrumentu grupa instrumentu grupa simfoniskajā vai citā orķestrī.
intelektuālists Intelektuālisma (1) piekritējs.
uzplūdi Intensitātes kāpinājums (emocijām, domāšanas procesam u. tml.).
intensifikācija Intensitātes kāpināšana, palielināšana, pastiprināšana; uzlabošana ar mērķi iegūt lielāku atdevi, labākus rezultātus; ražīguma kāpināšana.
aerobika Intensīva, ritmiska vingrošana ar dejas elementiem mūzikas pavadījumā.
decima Intervāls – desmitā pakāpe no pamatskaņas; diatoniskās gammas desmitā pakāpe.
izjust Intuitīvi uztvert, saprast, novērtēt.
pēc izjūtas intuitīvi, pamatojoties uz izraisītajām jūtām.
intuitīvists Intuitīvisma pārstāvis, piekritējs.
miāze Invāzijas slimība, ko ierosina mušu un dunduru kāpuri, parazitēdami dzīvnieku un cilvēku ķermeņa audos un dobumos.
kanalizācija Inženierbūvju un iekārtu komplekss, kas nodrošina notekūdeņu savākšanu, aizvadīšanu un attīrīšanu; attiecīgo sanitārtehnisko ierīču, novadcauruļu u. tml. sistēma.
leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka vienība (hitleriskās Vācijas armijā).
poligons Īpaša atklāta teritorija saliekamo būvkonstrukciju izgatavošanai.
nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piem., banknote, monēta).
sankcija Īpaša rīcība, attieksme, ko viena valsts lieto pret citu, lai (ko) ietekmētu.
kapsēta Īpaša teritorija dzīvnieku apbedīšanai; sanitāra teritorija, kurā aprok kritušus dzīvniekus, dzīvnieku ķermeņu atliekas.
kaps Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai; kapsēta.
kapsēta Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai.
žetons Īpaša zīme (parasti metāla, ar personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
iezīme Īpaša zīme, ko parasti izmanto (kā) atšķiršanai no citiem līdzīgiem.
veidgabals Īpašas formas būvdetaļa, elements, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
veidķieģelis Īpašas formas ķieģelis, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
iznīcinātājs Īpašas militāras vienības loceklis, kura uzdevums bija iznīcināt nacionālos partizānus un to atbalstītājus (pēc Otrā pasaules kara).
skeitparks Īpaši aprīkota vieta (ar tramplīniem, rampām, paaugstinājumiem), kur nodarboties ar skeitbordu, skrituļslidošanu u. tml.
pergaments Īpaši apstrādāta dzīvnieka (piem., aitas, kazas, teļa) āda, ko lietoja rakstīšanai.
strops Īpaši darināts miteklis bitēm.
parks Īpaši iekārtota atpūtas teritorija ar apstādījumiem, kokiem, koku grupām, ierīkotiem celiņiem u. tml.
karabāze Īpaši iekārtota teritorija, kur novietots karaspēks, militārās iestādes, ieroči, munīcija, pārtika un citi krājumi lielu armijas vienību apgādei.
bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija ar ēkām u. tml., kur novietots karaspēks.
indigo bērns īpaši jutīgs bērns, kas pasauli uztver citādāk nekā pārējie.
nopelns Īpaši nozīmīgs paveiktais darbs, pozitīvs darba rezultāts.
tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par valsts iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietu, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli u. tml.); tautas skaitīšana.
sviestpapīrs Īpaši pagatavots papīrs sviesta un citu pārtikas produktu (piem., marmelādes) iesaiņošanai; arī pergamentpapīrs.
ligzda Īpaši veidots (piem., kukaiņu, nelielu zīdītāju) miteklis.
lielums Īpašība (parasti apjoms), ko izsaka, salīdzinot to ar kādu citu priekšmetu, parādību.
spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
priekšrocība Īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem; pārākums, pārsvars.
lielums Īpašība, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
atšķirība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara atšķirīgu (no citiem).
starpība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara ko atšķirīgu (no citiem); arī atšķirība.
kādība Īpašība; kvalitāte.
tulkojamība Īpašību kopums (piem., tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā.
individualitāte Īpašību kopums, ar ko (kāds) atšķiras no citiem.
stāvoklis Īpašību, kopums (piem., priekšmetiem), kas ietekmē (to) funkcionēšanu, kvalitāti.
limits Īpašos noteikumos, lēmumā paredzētais maksimālais (kā) lielums, skaits u. tml.; ierobežojums.
sekvence Īpašs dziedājums (katoļu liturģijā), kas izveidojās agrajos viduslaikos.
pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
akcents Īpatnības skaņu izrunā, dzimtās valodas pieskaņa (runājot citā valodā).
uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, sniega segas u. tml.
taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
mazā vakarkleita īsā vakarkleita.
rējiens Īsa, aprauta cita dzīvnieka radīta skaņa.
pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
baukšķis Īslaicīgs, dobjš atsitiena troksnis.
plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam atsitoties pret ko.
plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties pret ko.
knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
knaukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu; knakšķis.
paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piem., viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, arī neliela sprādziena, šāviena troksnis.
plīkšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas (šķidruma lāsēm, priekšmetam) atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
pakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., šķidruma pilieniem, arī nelieliem priekšmetiem atsitoties pret ko.
šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
musulmanis Islāma piekritējs; islāmticīgais.
moto Īss, kodolīgs teiciens (parasti citāts) grāmatas, grāmatas nodaļas vai atsevišķa dzejoļa sākumā, kas raksturo literārā darba, attiecīgās nodaļas tematiku vai emocionālo noskaņu; epigrāfs.
dibenistaba Istaba, kas atrodas aiz kādas citas telpas.
priekšistaba Istaba, kas atrodas priekšā citām istabām; priekšējā istaba.
teatrālisms Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatralitāte (1).
objektīvisms Īstenības parādību aplūkošanas princips, kura pamatā ir, piem., politiskas neitralitātes ievērošana.
revanšēties Īstenot revanša politiku – nesamierināties ar zaudējumu un centies atgūt zaudēto.
maurs Īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu teritoriju (piem., pagalmu).
pēc līdakas pavēles it kā pats no sevis, bez iejaukšanās, ietekmēšanas, kāda brīnumaina spēka ietekmē.
ne uz to pusi it nemaz; ne mazākajā mērā.
varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
masku teātris itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam) ar tradicionālu sižetu, brīvi improvizētu tekstu un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
delartiskā jeb masku komēdija itāļu teātra veids (no 16.–18. gs.), kurā darbojas noteikti tipveida personāži ar brīvi improvizētu tekstu.
risoto Itāļu virtuves ēdiens – buljonā vārīti rīsi, kam var būt pievienoti dārzeņi, sēnes, gaļa vai citi produkti.
provokācija Izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu rīcību), lai kādam kaitētu; nevēlamas situācijas izraisīšana.
provocēt Izaicināt, kūdīt uz rīcību, lai (kādam) kaitētu; panākt, ka izraisās (nevēlama situācija).
paņemt priekšā Izbārt, nokaunināt, asi nokritizēt.
paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pabadītam (kur, kādā veidā); aizritēt.
pieklust Izbeigties vai norisēt ar vājāku intensitāti.
izsēdināt Izcelt (karaspēku) pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
pārakcentēt Izcelt, akcentēt ko citu, atšķirīgu no parasti akcentētā.
izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
paspīdēt Izcelties, izrādīt savu pārākumu citu vidū.
emigrēt Izceļot no savas dzimtās zemes un pārcelties uz dzīvi citā valstī.
mahatma Izcilas, sevišķi godājamas personas tituls (galvenokārt Indijā); persona, kam ir šāds tituls.
klasika Izcili (literatūras, mākslas u. tml.) darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
krāšņs Izcili kvalitatīvs, bagātīgs.
triumfs Izcils panākums, izcila uzvara; pozitīva sabiedrības attieksme, arī gods, ko rada šāds panākums, uzvara.
prominents Izcils, nozīmīgs, ievērojams; tāds, kam ir liela autoritāte.
stiga Izcirsta josla mežā, kas atdala kvartālus, audzes u. tml. citu no citas.
izgarot Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
iztvaikot Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
raudāt Izdalīt asaras reizē ar elsām, šņukstiem vai citām neartikulētām skaņām (piem., sakāpinātu emociju, sāpju dēļ).
saīsināt Izdalīt daļskaitļa skaitītāju un saucēju ar vienu un to pašu naturālu skaitli.
garot Izdalīt mitrumu, kūpēt, iztvaikot.
elpot Izdalīt, izplatīt, piem., mitrumu, gaisu, smaržu.
varoņdarbs Izdarība, dēka, ar kuru (kāds) izceļas, pievērš sev citu uzmanību.
diskontēt Izdarīt atskaitījumu no vekseļa nominālās summas.
ieberzties Izdarīt ko aplam; nonākt muļķīgā situācijā.
izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā.
smērēt rokas izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
smērēt nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
apsteigt Izdarīt, izpildīt (ko) ātrāk nekā paredzēts; noritēt ātrāk, straujāk nekā parasti.
atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai cita izdarīto, pateikto).
smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
izmeistarot Izgatavot (parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi).
tiražēt Izgatavot pēc parauga noteiktu skaitu eksemplāru; pavairot.
litografēt Izgatavot, pavairot litogrāfiski.
izsoļot Iziet, iznākt, parasti raitā, staltā gaitā.
apakšīre Izīrēšana citam īrniekam.
melodrāma Izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms (piem., aktiera tēlojumā).
pārkārtot Izkārtot citā laikā.
samainīties Izkārtot sev (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) cita vietā.
dispersija Izkliede; skaitlis, kas raksturo vērtību izkliedi ap vidējo vērtību.
izķepuroties Izkļūt (no nevēlama stāvokļa, nepatīkamas situācijas u. tml.).
izgrozīties Izkļūt no nevēlamas situācijas (piem., izvairoties).
mauka Izlaidīga sieviete; arī prostitūta.
kohēzija Izlīdzināšana, attīstības līmeņa vienādošana (dažādām teritoriālām vienībām).
rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas un darbojas citā valstī.
memmesmeitiņa Izlutināta, gļēva meitene, jauniete; memmes meitiņa.
memmes meitiņa izlutināta, gļēva meitene, jauniete.
pagriezties Izmainīties un norisēt, veidoties (citādi).
kredīta izmaksas izmaksas, ko veido kredīta procentu maksājumi par aizņemtā kapitāla saņemšanu, izmantošanu un dzēšanu.
uz (kāda) rēķina izmantojot (cita cilvēka) līdzekļus, darbu u. tml.
uz (kā) rēķina izmantojot cita līdzekļus, resursus un ietaupot savējos.
aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo); aizgūt.
izlietot Izmantot (gadījumu, apstākļus, situāciju u. tml.).
ieguldīt Izmantot (kapitālu) peļņas gūšanai, ienākumu saņemšanai.
utilizēt Izmantot (ražošanas un sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei; izmantot (lieko enerģiju, piemēram, siltumenerģiju) citos tehnoloģiskos procesos.
zondēt Izmantot īpašas metodes (piem., arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
apiet likumu ar līkumu izmantot kādu likuma nepilnību, neprecizitāti, arī citu likumu, lai paliktu nesodīts.
špikot Izmantot špikeri vai citus līdzekļus zināšanu pārbaudes gaitā.
ieguldīt Izmantot, izlietot (naudas līdzekļus, kapitālu kur, kādam mērķim).
aprobācija Izmēģināšana, lai noteiktu (kā) kvalitāti, derīgumu, piemērotību.
aprobēt Izmēģināt, lai noteiktu (kā) kvalitāti, derīgumu, piemērotību.
digitālgeita Izmeklēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
pterozauri Izmiruši fosili lidojoši rāpuļi ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, ar gariem knābjveida žokļiem [Pterosauria].
atrisinājums Iznākums, rezultāts (konfliktam, darbībai) literāra darba kompozīcijā.
izsust Iznīkt (pārmērīga augsnes mitruma, siltuma dēļ).
izslīkt Iznīkt pārmērīga mitruma dēļ (par augiem).
prerogatīva Izņēmuma tiesības, priekšrocība (kādai valsts institūcijai, arī amatpersonai).
ielenkt Izolēt (karaspēka vienību, grupējumu, militāru objektu), lai to iznīcinātu, pārtrauktu pretošanos.
bloķēt Izolēt militāri, politiski vai ekonomiski; pārtraukt (piem., sakarus) piespiedu kārtā.
izolators Izolēta telpa, kurā ievieto slimnieku, kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
kastrēt Izoperēt dzimumdziedzerus vai citādā veidā pārtraukt to darbību.
izstarot Izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
laistīties Izpausties (acīs, sejā) – par pozitīvu emocionālu stāvokli.
mirdzēt Izpausties (acīs, skatienā) – par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
spulgot Izpausties (acīs, skatienā) – parasti par pozitīvām jūtām.
izlādēt Izpaužot (pret citiem negatīvās emocijas), atbrīvoties (no tām).
izsist Izpelnīt, iegūt (piem., peļņu, kapitālu u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
dalīt Izpildīt (skaitļa) dalīšanas darbību.
repot Izpildīt priekšnesumu repa stilā – uz mūzikas fona ātri, ritmiski izrunāt vārdus.
uzšķilt Izpildīt spēcīgu metienu, sitienu u. tml. (piemēram, hokejā, futbolā).
izpildu komiteja izpildkomiteja.
zemes ierīcības komiteja izpildu institūcija zemes reformas realizēšanai.
ievazāt Izplatīt, ieviest (ko sabiedrībai nevēlamu, kaitīgu).
pārraidīt Izplatīt, piem., uz citu organisma daļu (signālus, impulsus u. tml.).
migrēt Izplatīties (citā teritorijā, vietā) – par augiem.
pāriet Izplatīties citā vietā, citā vidē; mainīt atrašanās vidi.
pārsniegt Izplatīties pāri (kādai teritorijai, robežai).
pārņemt Izplatīties, aptvert (visu teritoriju).
pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu arī citā vietā (par liesmām, uguni); pārsviesties (2).
pārsviesties Izplatīties, izraisot degšanu arī citā vietā (par uguni, liesmām); pārmesties (2).
šaudīties Izplatīties, strauji mainot virzienu vai intensitāti.
pārskanēt Izplatoties kļūt zināmam visā teritorijā.
saprasties Izprast (vienam otru, citam citu).
prasties Izprast situāciju un saskaņā ar to rīkoties.
vadīt tautās izprecināt (meitu, māsu).
izdot pie vīra izprecināt (parasti meitu).
stendaps Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs; stāvizrāde.
stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
atsēdināt Izrādīt pretsparu (kādam, piem., pasakot ko asi kritisku).
sūknēt Izraisīt (asins) plūsmu pa asinsrites sistēmu (par sirdi).
salikties Izraisīt avāriju, saduroties ar citu transportlīdzekli, šķērsli.
sasildīt Izraisīt pozitīvu emocionālu un fizisku stāvokli.
konfliktēt Izraisīt, radīt konfliktu; būt konfliktsituācijā.
pielipt Izraisīties organismā no kāda cita cilvēka (par slimību).
noreibt Izraisīties spēcīgām pozitīvām emocijām, pārdzīvojumam (no kā).
pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt (citā vietā); pārbedīt.
pārbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt (citā vietā).
izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
piemērot Izraudzīties (juridisku normu) un noteikt atbilstoši situācijai, konkrētiem apstākļiem u. tml.
iztīt Izritināt, atritināt (ko saritinātu).
lēktin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lēkšus.
lūgtin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūgšus (1).
lūztin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūzin.
augtin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
bāztin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
dietin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
dzīšus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
krišus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
laistīt Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
lūgšus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
mešus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
ņemt Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
sviešus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
vilkšus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
grūšus Izsaka intensitātes pastiprinājumu.
Lai Dievs žēlīgs! Izsaucas lielā uztraukumā, izbailēs (no kā nevēlama, kaitīga, bīstama).
apgriezt Izskaidrot pilnīgi citādi (piem., kāda teikto).
eksmatrikulēt Izslēgt personu no universitātē studējošo loka, izslēdzot viņu no studējošo saraksta (matrikulas).
sertificēt Izsniedzot sertifikātu, apliecināt (kāda) kvalifikāciju, (kā) atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām.
apstaigāt Izstaigāt, apiet (kādu platību, teritoriju).
izplest Izstiept sānis (piem., rokas, kājas, spārnus); izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
apģērbs Izstrādājums vai izstrādājumu kopums (piem., jaka, kleita, uzvalks, mētelis), kas paredzēti ķermeņa apģērbšanai.
aitāda Izstrādāta aitas āda (kažokāda).
cigeika Izstrādāta īpašas šķirnes aitāda.
marginalizācija Izstumšana (piem., politiskā, sociālā) perifērijā, nostumšana malā, padarīšana par maznozīmīgu.
pārlasīt Izšķirot (parasti dārzeņus, augļus) pēc kvalitātes, derīguma.
klājdūriens Izšūšanas paņēmiens, dūrienus veidojot cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi cits citam sekojoši pavedieni; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
sienamais vainags izšūta, ap galvu sienama dekoratīva lente ar oderi iekšpusē un saitēm galos.
sastata izteicējs izteicējs, kas sastāv no saitiņas un pilnnozīmes vārda.
divdomība Izteiciens, ko var saprast arī citādi (parasti saistībā ar ko erotisku, nepieklājīgu).
deklamēt Izteiksmīgi runāt literāru darbu (parasti dzejoli).
tuvināt Izteikt (kādu lielumu) ar citiem – pazīstamākiem vai vienkāršākiem – lielumiem.
pārfrāzēt Izteikt citiem vārdiem (kāda) teikto, pausto.
sadalīt skaitli pirmreizinātājos izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
pārmetums Izteikta, arī citādi pausta neapmierinātība ar kāda rīcību, runu, attieksmi.
aizrādījums Izteikums, ar ko kādam norāda (uz ko), pievērš uzmanību (kam); kritiska piezīme.
Še tev! izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
komentārs Izteikums, paskaidrojums, papildinājums (piem., par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku notikumu).
vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piem., cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni; ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām).
aplūkot Iztirzāt, kritiski novērtēt.
tiranizēt Izturēties pret citiem nežēlīgi, despotiski, varmācīgi uzspiežot savu gribu, mokot (tos).
nelikties traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa daļa, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību.
pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem organismiem.
printeris Izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz papīra vai citā datu vidē.
uzplaukt Izveidojoties īpašos sabiedriskos apstākļos, pieaugt apjomā, skaitā u. tml.
uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu; sakārtot, arī izrotāt (piemēram, telpu, teritoriju) kādam pasākumam.
pārveidot Izveidot (ko) citā formā; pārmainīt, pārgrozīt.
pārveidot Izveidot (ko) citādu; būtiski pārmainīt.
atvedināt Izveidot (ko), saistot ar ko citu kā pamatu.
sastādīt Izveidot (piem., skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
nostiprināties Izveidot sev drošu, vadošu stāvokli (kur, kādā teritorijā).
polderēt Izveidot, ierīkot polderus (kādā platībā, teritorijā).
iegūt Izveidoties (ar jaunām īpašībām), pārveidoties (jaunā kvalitātē).
tapt Izveidoties, pārveidoties (par kādu, par ko), iegūstot citu kvalitāti; kļūt (1).
kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko), tapt citādākam – par dzīvniekiem, augiem.
uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) – piemēram, par izsitumiem.
uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs izvēlas kādu objektu (piem., tekstu, ritjoslu).
pārvērtēt Izvērtēt (ko) vēlreiz, atkārtoti, nonākot pie citiem atzinumiem, secinājumiem u. tml.
eksports Izvesto preču (kapitāla u. tml.) kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
dislokācija Izvietojums (par bruņotajiem spēkiem, karaspēka daļām, militārām iestādēm).
dislocēt Izvietot (bruņotos spēkus, karaspēka daļas, militāras iestādes kādā teritorijā, frontē, bāzē u. tml.).
izkliedēt Izvietot izklaidus; attālināt citu no cita.
izklāt Izvietot, izlikt (ko citu pie cita vai izklaidus).
pārkārtoties Izvietoties citādā kārtībā, secībā, veidā.
ostīt gaisu izzināt apstākļus, situāciju.
staļinisms J. Staļina iedibinātais totalitārais režīms Padomju Savienībā, tā atsevišķa izpausme; ar šo režīmu saistītā ideoloģija.
izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās, arī kādā teritorijā).
ķīļjahta Jahta ar smagu, dziļi iegrimstošu ķīli, kas nodrošina jahtas stabilitāti.
regejs Jamaikā radies mūzikas stils, kam raksturīgs ritmu papildinošo vienību akcentējums.
sampls Jau eksistējoša skaņdarba, audiodarba fragments, ko ar samplera palīdzību savieno ar citiem sampliem.
neps Jauna ekonomiskā politika Krievijā 20. gs. 20.–30. gados, kad ierobežoti tika atļauta privātā uzņēmējdarbība.
grizete Jauna sieviete 19. gs. Francijā, kas pati pelnīja sev iztiku (tajā skaitā ar prostitūciju).
pa jaunam jaunā veidā, ar jauniem paņēmieniem; citādi, ne tā kā agrāk.
Pelnrušķīte Jauna, nabadzīga, neievērojama meitene.
zeltene Jauna, neprecējusies sieviete, meitene.
juniors Jaunākais (pievieno aiz uzvārda, runājot par dēliem vai meitām, lai atšķirtu no viņu vecākiem ar tādu pašu uzvārdu).
kaprālis Jaunāko komandieru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
emisijas akcijas jaunas akcijas, kuras izlaiž akciju sabiedrība sava pamatkapitāla palielināšanai.
dzimstība Jaundzimušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
Ikars Jauneklis sengrieķu mitoloģijā, kas ar vaska spārniem lidoja pār jūru, taču aizgāja bojā, jo pielidoja pārāk tuvu Saulei.
tautu meita jauniete (parasti no cita novada vai citas dzimtas); tautumeita.
tautu dēls jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes; arī precinieks; tautietis.
tautietis Jaunietis, jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes.
kreativitāte Jaunrades spēja, radoša aktivitāte.
neofīts Jauns (piem., kādas reliģijas vai mācības) piekritējs.
dēsts Jauns augs, ko speciāli audzē pārstādīšanai citā vietā.
pārrēķins Jauns, citāds aprēķins (1).
selekcija Jaunu lauksaimniecības kuktūru, mājdzīvnieku un citu organismu izveidošana vai jau esošo formu saimniecisko īpašību uzlabošana.
prozelītisms Jaunu piekritēju vervēšana.
tuvākais Jebkurš cilvēks attieksmē pret citu cilvēku.
metavaloda Jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēma, ar ko atspoguļo citas jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēmas īpašības; valoda, ko izmanto pašas valodas aprakstīšanai.
jogs Jogas piekritējs un tās praktizētājs (piem., Indijā).
mala Josla, kas atrodas pie (kādas teritorijas, platības) robežas; krasts (ūdenstilpei).
starpjosla Josla, kas atrodas starp, parasti divām, citām joslām.
šindelis Jumta segmateriāls – neliela koka (mūsdienās – bitumena) plāksnīte.
pergamīns Jumta seguma materiāls, ko iegūst, jumta kartonu piesūcinot ar sakarsētu naftas bitumu.
ruberoīds Jumtu seguma un hidroizolācijas materiāls – ar bitumenu piesūcināts un minerālpulveri pārklāts kartons.
Eiropa Jupitera pavadonis, ko 1610. gadā atklāja G. Galilejs.
teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
Neptūns Jūras dievs romiešu mitoloģijā; jūras valdnieks.
admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (piem., Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.).
flote Jūras karaspēka vienība militāro operāciju veikšanai noteiktā vietā.
abordāža Jūras kaujas paņēmiens (senajos laikos un viduslaikos) – sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kauja noritētu tuvcīņā.
roņveidīgie Jūras zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli ūdens dzīvnieki ar vārpstveida ķermeni un peldēšanai pielāgotām ekstremitātēm (piem., roņi, valzirgi).
miertiesa Juridiska institūcija (dažās valstīs, arī Latvijā 1918.–1940. gadā), kurā izskata un iztiesā mazsvarīgas civillietas un krimināllietas, kā arī sastāda un apliecina juridiskus aktus.
meitasuzņēmums Juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitas uzņēmums.
meitas uzņēmums juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitasuzņēmums.
autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic (zinātnes, literatūras u. tml.) darbu autoru tiesisko stāvokli.
patētika Jūsmīgums, pacilātība, sakāpināta emocionalitāte.
lepoties Justies apmierinātam, arī pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
lielīties Justies pārākam par citiem (ar ko) un lepni stāstīt (par to).
identificēties Justies piederīgam pie kaut kā; iejusties kādā tēlā, iedomāties sevi kāda cita vietā.
komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
likvidācija Kā (piem., kaitīgu apstākļu) pastāvēšanas novēršana.
gruveši Kā sagruvuša (piem., ēkas) atliekas, drupas; celtniecības materiālu atkritumi.
kā (tad) savādāk kā tad citādi.
augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
oriģināldarbs Kāda autora patstāvīgi radīts literārs vai mākslas darbs (pretstatā tulkojumam, cittautu autora darbam).
promile Kāda daudzuma tūkstošdaļa, procenta desmitdaļa (‰).
desmitnieks Kāda desmita (piem., 10 māju, 10 cilvēku) pārzinis.
slēpties zem cita vārda kāda iemesla dēļ, kādā nolūkā saukties citā vārdā, uzvārdā.
grupa Kāda kopuma daļa, iedalījums pēc noteiktām pazīmēm, kritērijiem.
regresija Kāda lieluma vidējās vērtības funkcionāla atkarība no cita lieluma vai lielumiem.
pārklājs Kāda materiāla izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu.
starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
momentuzņēmums Kāda mirkļa, kādas situācijas fotouzņēmums.
riketsioze Kāda no infekcijas slimībām, ko var izraisīt riketsijas (piem., izsitumu tīfs).
novadniecība Kāda novada, teritorijas cilvēku apvienība (piem., studentu biedrība).
nosvērties Kādā situācijā, norisē ieņemt noteiktu nostāju (par labu kādam, kam).
iekšā Kādā telpā, teritorijā, platībā u. tml.; pretstats: ārā.
tīkls Kādā teritorijā funkcionējoša (vienas nozares iestāžu, uzņēmumu u. tml.) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota (būvju, iekārtu, ierīču u. tml.) sistēma.
kara apgabals kādā teritorijā izvietota karaspēka daļa, militāro iestāžu administratīvs apvienojums.
pamatkultūra Kādā teritorijā, valstī dominējošā kultūra.
zeme Kāda valsts, teritorija, apgabals.
noģiedamā runa kādas citas personas (ne daiļdarba autora) iespējamās runas vai domu satura izklāsts.
verbalizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja darbības vārdos.
ideologs Kādas ideoloģijas vadītājs vai aktīvs paudējs; politisks darbinieks, kas veic ideoloģisko darbu.
palāta Kādas institūcijas (piem., parlamenta) sastāvdaļa.
starpprodukts Kādas norises laikā radies produkts, no kura tālākā procesā rodas, tiek iegūts cits produkts.
konfesija Kādas reliģijas (parasti kristietības) paveids ar tai raksturīgu rituālu; piederība pie noteikta reliģijas paveida.
autonomija Kādas sabiedriskas organizācijas vai institūcijas tiesības patstāvīgi lemt par šās organizācijas dzīvi, tās locekļu attiecībām.
plēnums Kādas sabiedriskas organizācijas, partijas u. tml. vadošās institūcijas locekļu pilnsapulce.
tīkls Kādas teritorijas (reljefa veidojumu, ūdenstilpju u. tml.) sistēma.
topogrāfija Kādas teritorijas ģeogrāfisko pazīmju kopums.
mantāgs Kādas teritorijas vasaļu sanāksme, kas nodarbojās galvenokārt ar tiesas spriešanu (14.–16. gs.).
infrastruktūra Kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u. tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas.
grafētika Kādas valodas burtu un citu grafisko zīmju kopums, kas rakstos atspoguļo attiecīgās valodas skaņas.
substitūcija Kādas valodas vienības lietošana citas vietā, saglabājot to pašu nozīmi.
vēstnieks Kādas valsts augstākā ranga diplomātisks pārstāvis citā valstī.
rezidentūra Kādas valsts izlūkošanas dienesta pārstāvniecība citas valsts teritorijā; šī dienesta darbinieku kopums.
konsulāts Kādas valsts teritorijā atvērta citas valsts pārstāvniecība, kuras uzdevums ir sargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses.
aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un pievienošana citai valstij.
kolonizācija Kādas valsts vai teritorijas varmācīga pārvēršana par koloniju.
konvertācija Kādas valsts valūtas apmainīšana pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
viens Kāds no (līdzīgu personu, priekšmetu, parādību u. tml.) skaita, kopas, grupas.
mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piem., citu īpašību, pazīmi).
pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citas īpašības.
iepriekš Kādu laiku pirms kā cita.
piekritējs Kādu uzskatu, kustības, politiska virziena u. tml. atzinējs, atbalstītājs.
erotika Kaila ķermeņa, juteklīgu attiecību attēlojums (literatūrā, mākslā); šādu darbu kopums.
indeve Kaite, vaina.
skāde Kaitējums (1), zaudējums; sliktums.
kaitēkļu bioloģiskā apkarošana kaitēkļu iznīcināšana ar to dabiskajiem ienaidniekiem.
gremdēt Kaitēt (kādam), nomācot, neļaujot gūt panākumus.
skādēt Kaitēt [1] (1).
zāģēt zaru, uz kura pats sēž kaitēt pašam sev.
mest ēnu kaitēt reputācijai; kompromitēt.
Trojas zirgs Kaitīga programma, kas izplatās, maskējoties par lietojumprogrammu vai datni.
trauma Kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
krist Kaitīgi iedarboties.
mošķis Kaitīgs dzīvnieks; kukainis.
skādīgs Kaitīgs.
ģenētiskais slogs kaitīgu mutāciju kopums cilvēku populācijā.
zāģēt nervus (kādam) kaitināt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē.
besīt Kaitināt, sadusmot.
ērcināt Kaitināt.
(pa)rādīt garu degunu kaitinot, ķircinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
diversija Kaitnieciska darbība, lai grautu valsts saimnieciskās, militārās spējas, ietekmētu valsts politiku, kara laikā iznīcinātu pretinieka spēkus un objektus aizmugurē u. tml.
tauriņš Kaklasaite sasietas lentes veidā, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
šlipse Kaklasaite.
potaša Kālija karbonāts – bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ātri saista gaisa mitrumu, labi šķīst ūdenī.
meita Kalpone – jauna, neprecējusies sieviete vai meitene.
kambarsulainis Kalpotājs dzīvojamās telpās, kas rūpējas par (augstmaņa) apģērbu un citām personiskajām vajadzībām.
pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna; kaļot pārveidot par ko citu.
sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot ievērojami samazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā 16. gs.; šī novirziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
reformāti Kalvinisma novirziena piekritēji; kalvinisti.
hugenoti Kalvinisma piekritēji Francijā no 16. līdz 18. gadsimtam.
rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
kamerizrāde Kamerstila izrāde (piem., ar nelielu aktieru skaitu).
kapitalizācija Kapitāla summas aprēķināšana pēc ienākuma no tā.
investors Kapitāla, finanšu līdzekļu ieguldītājs.
kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu īpašnieks; persona, kas iegulda savu kapitālu uzņēmējdarbībā un gūst peļņu no tā.
lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums (piem., uzņēmumi, vērtspapīri, nauda).
buržujs Kapitālists, kapitāla īpašnieks.
buržuāzija Kapitālistu šķira, kurai pieder ražošanas līdzekļi (pēc marksisma teorijas).
nedzīvais kapitāls kapitāls, kas nedod ienākumus, peļņu.
privātkapitāls Kapitāls, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai.
kanoniķis Kapitula (1) loceklis.
ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais.
Marss Kara dievs romiešu mitoloģijā.
uzbrukums Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
stratēģija Kara, arī atsevišķu militāru operāciju sagatavošana, plānošana, īstenošana.
līnija Karadarbībā iesaistītā, pozīcijās izvietotā karaspēka un militāro objektu kopums.
kapitulācija Karadarbības pārtraukšana vai izbeigšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem; militārs nolīgums par šādiem noteikumiem.
neuzbrukšana Karadarbības vai agresīvu akciju neuzsākšana (pret citu valsti).
koncentrācijas nometne karagūstekņu vai citu ieslodzīto masveida nometināšanas un izolēšanas vieta.
sargkuģis Karakuģis, kas paredzēts patruļdienestam un citu kuģu aizsardzībai (piem., pret pretinieka kaujas kuģu uzbrukumu).
karakulaita Karakulādu ieguvei izveidotas aitu šķirnes aita.
karakula aita karakulaita.
karakuljērs Karakulaitas jērs.
karaļvalsts Karalim piederošā teritorija.
infants Karaliskās dzimtas prinču un princešu tituls (Spānijā, Portugālē).
konstebls Karaliskās pils vai cietokšņa komandants (Lielbritānijā).
karaļmeita Karaļa meita, princese (parasti folklorā).
stratēģija Karamākslas nozare, kas pēta kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
garnizons Karaspēka daļas un militāras iestādes, kas (pastāvīgi vai uz laiku) atrodas kādā apdzīvotā vietā vai atsevišķā nocietinājumā.
papildspēki Karaspēka daļas, armijas vai policijas papildu vienības (piem., militāras) darbības pastiprināšanai vai atbalstīšanai.
iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā īpaša kaujas uzdevuma izpildīšanai; karaspēka vienība, kas veic šādu uzdevumu.
štābs Karaspēka un tā struktūrvienību vadības institūcija.
kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
ārzemju leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., ko norīko kaujā nepieciešamības gadījumā; militāro papildspēku kopums.
leģionārs Karavīrs hitleriskās Vācijas īpašās karaspēka vienībās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem (Otrā pasaules kara laikā).
sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina komandieri par pretinieka tuvošanos; militārs objekts, vieta, ko apsargā sargkareivis.
raitnieks Karavīrs, kas nodod tālāk komandiera vai štāba pavēles un ziņojumus, kā arī izpilda citus dienesta uzdevumus.
izlūkgrupa Karavīru grupa, kas veic militārās izlūkošanas uzdevumu.
eminence Kardināla tituls; garīdznieks ar šādu titulu.
valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
sutināt Karsēt, radot mitrumu (par apģērbu, apaviem).
siltumapgāde Karstā ūdens vai tvaika piegāde apkures, karstā ūdens apgādes vai citām vajadzībām.
sutoņa Karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi; telpa, vide, kur ir šāds gaiss.
stiķis Kāršu spēlē – vienā sitienā iegūtais kāršu kopums.
ceturtais Kārtas skait. --> četri.
desmitais Kārtas skait. --> desmit.
devītais Kārtas skait. --> deviņi (9).
otrais Kārtas skait. --> divi.
simtais Kārtas skait. --> simt (100).
trešais Kārtas skait. --> trīs.
pirmais Kārtas skait. --> viens (1); tāds, pirms kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais.
piektais Kārtas skaitlis --> pieci (5).
septītais Kārtas skaitlis --> septiņi (7).
sestais Kārtas skaitlis --> seši (6.).
šucmanis Kārtības policists (Vācijā, arī dažās tās okupētajās teritorijās Otrā pasaules kara laikā).
nokārtot Kārtot (eksāmenu, ieskaiti u. tml.) un saņemt pozitīvu vērtējumu.
nokārtot Kārtot eksāmenu, ieskaiti u. tml. (kādā mācību priekšmetā) un saņemt pozitīvu vērtējumu.
ranžēt Kārtot noteiktā veidā (skaitļus, parasti variantes).
cita lieta kas citāds, savādāks, parasti labāks.
ultimāts Kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
timpāns Katla formas sitaminstruments ar noteikta augstuma skaņu.
kardināls Katoļu baznīcā – augstākā garīgā amatpersona pēc Romas pāvesta; šādas amatpersonas tituls.
inkvizīcija Katoļu baznīcas institūcija cīņai pret ķecerību (13.–19. gs.).
ornāts Katoļu garīdznieka liturģiskais tērps (parasti grezns, izrotāts).
monsinjors Katoļu garīdznieka tituls, ko piešķir par īpašiem nopelniem.
gregorisks Katoļu liturģiskie dziedājumi, kas tika iedibināti pāvesta Gregora Lielā laikā.
kur (nu) kurais katrs uz savu pusi, katrs citā vietā.
uzlidojums Kaujas operācija, kurā no lidaparātiem bombardē, apšauda pretinieka karaspēka, pretinieka teritorijas objektus.
kaukāzietis Kaukāza aitu suns.
krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) kauliņu spēlē: tiek uzmests noteikts cipars, kas rada attiecīgu situāciju.
pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni vai pārstrādāt (tos) citā priekšmetā.
sakauties Kauties vienam ar otru, citam ar citu.
plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piem., aiz drēbēm, matiem).
kavēt pagastu kavēt citus, likt gaidīt citiem.
kazaciete Kazaka sieva vai meita; sieviete, kas cēlusies no kazaku kopienas.
jērāda Kažokāda no jēra vai jaunas aitas.
kinokritika Kinomākslas darbu kritika; recenzija par kinomākslas darbu.
kinokritiķis Kinomākslas darbu kritiķi.
esplanāde Klaja teritorija ap cietoksni.
lēkt gaisā Klaji izpaust pozitīvas emocijas (prieku, sajūsmu).
saitēt Klāt (kā) virsmu ar saiti, parasti tinot to.
tapsēt Klāt (parasti sienas) ar tapetēm, audumu vai citu materiālu.
izklaudzināt Klaudzinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms).
klausīties ar vienu ausi klausīties pavirši, piem., darot vai domājot ko citu.
pārklausīties Klausoties kļūdīties (saklausot, piem., citus vārdus).
koncertklavieres Klavieres, kas ir paredzētas koncertu sniegšanai, ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
sarafānkleita Kleita ar sarafānam raksturīgu piegriezumu.
pārskaitījums Klienta dots uzdevums bankai pārskaitīt naudas summu uz kādu kontu; šāda uzdevuma izpildījums.
kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
vaginoze Klīnisks sindroms, kam raksturīga makstī esošo mikroorganismu skaita un sastāva izmaiņa.
svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (6).
loģiska kļūda kļūda, ko rada nepareiza domu gaita spriedumā.
pārskatīšanās Kļūdīšanās (pārskatoties, noturot ko par citu u. tml.).
samainīt Kļūdoties uzskatīt (kādu) par citu.
samainīt Kļūdoties uzskatīt (ko) par citu; kļūdoties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
storno Kļūdu labošanas veids grāmatvedības uzskaitē.
pārņemt iniciatīvu Kļūt aktīvākam, ietekmīgāk rosināt darbību (salīdzinot ar kādu citu).
iedzīvoties Kļūt bagātam, turīgam; iegūt mantu, peļņu (parasti uz kā vai citu cilvēku rēķina).
pārveidoties Kļūt citādam, iegūt citas īpašības.
pārvērsties Kļūt citādam, iegūt citas īpašības.
izmainīties Kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties.
mainīties Kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties.
izpausties Kļūt citiem uztveramam (piem., par psihisko stāvokli, rakstura īpašību); izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
noskaidroties Kļūt dzidram (par ūdeni vai citu šķidrumu).
karst Kļūt karstam (piem., par ko mitru krāvumā).
kaist Kļūt karstam, nokaitētam.
palielināties Kļūt lielākam, pieaugt (par kā skaitlisko vērtību).
palielināties Kļūt lielākam, tikt palielinātam (par kāda kopuma sastāvdaļu skaitu).
pievilgt Kļūt ļoti mitram, smagam.
zaudēt cilvēka seju kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam pret citiem cilvēkiem.
sakalst Kļūt ļoti sausam, zaudējot parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.).
sasvīst Kļūt mitram no sviedriem.
svīst Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
atvilgt Kļūt mitram, valgam (parasti par ko sausu).
izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot).
apcietināt sirdi kļūt neatsaucīgam, nepieejamam, nejūtīgam (attieksmē pret citiem).
noslēgties Kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus; norobežoties (no citiem).
pazust Kļūt nesadzirdamam, citu trokšņu pārmāktam (par skaņu).
ieiet vēsturē kļūt nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
pārtautoties Kļūt par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
aizkalst Kļūt par daudz sausam, zaudēt mitrumu.
pārvērsties Kļūt par ko citu (kā ietekmē, iedarbībā).
iepazīties Kļūt pazīstamam (ar kādu, citam ar citu).
sašūties Kļūt sadusmotam, sakaitinātam, sašutušam.
kalst Kļūt sausākam, zaudēt parasti mitrumu (par mutes gļotādu, lūpām).
sažūt Kļūt sausam, zaudējot parasto mitrumu (par muti, rīkli u. tml.).
izžūt Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.); izsusēt.
žūt Kļūt tādam, kam (piem., gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
žūt Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (piem., par muti, kaklu).
sadzīvoties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saistība, labas attiecības (vienam ar otru, citam ar citu).
slāpt Kļūt tādam, kam pilnīgi vai daļēji mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu).
zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piem., īpašība, skaitliskā vērtība).
pamirt Kļūt tādam, kur uz laiku zudusi aktivitāte, rosība; kļūt klusākam.
saspringt Kļūt tādam, kurā izpaužas (parasti psihiska) aktivitāte, koncentrēšanās (par seju, acīm u. tml.).
izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu); kļūt tādam, kurā (kas) notiek citādi nekā paredzēts.
uzstarot Kļūt tādam, kurā spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas).
uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas).
vilgt Kļūt valgam, mitram.
savilgt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram, arī slapjam.
sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piem., par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
samirkt Kļūt, parasti viscaur, slapjam; piesūkties ar mitrumu.
pārtapt Kļūt, tapt citādam, iegūt citādas īpašības; kļūt, tapt par ko citu.
neitronu fizika kodolfizikas nozare, kas pēta neitronu īpašības un to mijiedarbību ar vielu.
dēlis Koka vai cita cieta materiāla plāksne.
apmale Koka vai cita materiāla līste (kas sedz spraugu starp sienu un grīdu, loga vai durvju aplodu).
skaida Koka, metāla vai cita materiāla sīka daļiņa, plēksne, kas rodas, apstrādājot šāda materiāla gabalu (parasti ar griezējinstrumentu).
līčija Koks ar nelieliem sarkanīgiem augļiem [Litchi chinesis].
lamināts Koksni imitējoša sintētiska materiāla loksne, ko izmanto, piem., grīdas segumam.
komiteja Koleģiāla institūcija vai vēlētu cilvēku grupa, kas vada kādu darbības jomu; personu grupa, kas pilnvarota veikt kādu uzdevumu.
joniskais orderis kolonnu rinda, kam raksturīgs kapitelis ar dekoratīviem spirālveida vijumiem, dziļām vertikālām rievām kolonnās, kuras uz augšu pakāpeniski sašaurinās.
beisbols Komandu sporta spēle (izplatīta, piem., ASV, Japānā), kurā bumbu atsit ar vāles veida nūju.
hokejs Komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un ripu, kura jāiesit pretinieka vārtos.
lauka hokejs komandu sporta spēle zālienā ar speciālām nūjām un bumbiņu, kura jāiesit pretinieka vārtos.
situāciju komēdija komēdija, kur komisko efektu izraisa situācija, kurā nokļūt komēdijas tēli.
komercaģents Komersants, kas pilnvarots citas personas vārdā un labā slēgt darījumus ar trešām personām.
supermenis Komiksa varonis, sevišķi spēcīgs, ātrs un citām īpašām spējām un pārcilvēciskām īpašībām apveltīts vīrietis, kurš palīdz cīņā pret ļaunumu.
arodkomiteja Komiteja, kas vada arodorganizācijas darbu.
spraits Kompānijā "Coca-Cola" ražots gāzēts bezalkoholisks dzēriens ar laima un citrona garšu; šā dzēriena tirdzniecības nosaukums.
komunists Komunistiskās partijas biedrs; komunisma ideju piekritējs un paudējs.
ceka Komunistiskās partijas centrālā komiteja (Padomju Savienībā).
komunisms Komunistiskās partijas politika un ideoloģija; politisks režīms, kurā valda šāda ideoloģija.
uztura bagātinātāji koncentrētas uzturvielas parastā uztura papildināšanai (piem., vitamīni, minerālvielas).
ģeopolitika Koncepcija, ka valsts politiku, galvenokārt ārpolitiku, nosaka tās ģeogrāfiskie faktori (ģeogrāfiskais stāvoklis, dabas resursi u. tml.); uz ģeogrāfiskiem faktoriem balstīta ārpolitika.
lielkoncerts Koncerts ļoti lielam skatītāju, klausītāju skaitam.
vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
maiņkondensators Kondensators ar maināmu kapacitāti.
saldums Konditorejas izstrādājumi ar lielu saldvielu saturu.
pomāde Konditorejas izstrādājums – aromatizēta no cukura un cietes sīrupa, augļu un ogu sulas savārījuma iegūta staipīga želejveida masa, ko pilda konfektēs.
īriss Konditorejas izstrādājums – cieta konfekte, ko iegūst no sabiezināta piena, cukura un dažādām piedevām.
žozefīne Konditorejas izstrādājums – lapu mīklas un vārītā krēma kūka ar dažādu veidu pildījumu un garnējumu; šīs kūkas gabaliņš.
halva Konditorejas izstrādājums – salda masa, kas gatavota no smalki saberztām, grauzdētām eļļas augu sēklām vai riekstiem un saldvielām.
cukurgailītis Konditorejas izstrādājums – uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili.
virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo, piem., gredzenu veidā, vārot to verdošā taukvielā.
šerbets Konditorejas izstrādājums no cukura, riekstiem u. tml. izejvielām.
pastila Konditorejas izstrādājums no saputota ogu vai augļu biezeņa.
košļājamā gumija konditorejas izstrādājums no staipīgas masas ilgstošai košļāšanai.
riekstiņš Konditorejas izstrādājums rieksta formā.
šokolāde Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no kakao pupiņām, cukura, aromātiskām vielām.
biskvīts Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no saputotām olām, cukura, miltiem.
karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, karsējot cukura šķīduma un cietes sīrupa maisījumu.
zefīrs Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, karsējot saputotus olas baltumus ar augļu vai ogu sīrupu un garšvielām.
beķereja Konditorejas izstrādājumu veikals (kopā ar ceptuvi un, parasti, kafejnīcu), kur pārdod smalkmaizītes, kliņģerus, kūkas u. tml.
bezē Konditorejas masa, ko pagatavo no saputota olas baltuma un cukura; izstrādājums no šādas masas.
konfūcietis Konfūcisma piekritējs.
zvans Konisks, dobs metāla veidojums, kura iekšpusē esošā mēle, sitoties pret tā sienām, rada vibrējošu skaņu.
konjunktūra Konkrētā laikposma apstākļi, situācija, stāvoklis.
skaistumkonkurss Konkurss, kurā notiek cīņa par skaistākās sievietes vai skaistākā vīrieša titulu.
konservatīvs Konservatīvās partijas biedrs; politiķis ar konservatīviem uzskatiem; labējais.
labējs Konservatīvs (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml.).
pagrīde Konspiratīvi apstākļi, kuros noris nelegāla politiska darbība; darbība šādos apstākļos.
vērtēt Konstatēt (kā materiālo, skaitlisko vērtību).
vilkt kvadrātsakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
logaritmēt Konstatēt skaitļa logaritmu.
pamatlikums Konstitūcija.
kadeti Konstitucionāli demokrātiskā partija Krievijā.
nesējkonstrukcija Konstrukcija, uz kuru darbojas galvenā slodze un kura nodrošina (kā) stabilitāti.
konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piem., izteikumam, vārdam), kas nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml. ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
kontrrevolucionārs Kontrrevolūcijas dalībnieks, aktīvs tās piekritējs.
konvencionālā muita konvencijas muita.
kompānijas pēc kopā ar citiem, tikai tāpēc, ka citi tā dara.
U Kopā ar skaitli lieto, lai apzīmētu jauniešu komandu vecumposmu.
A Kopā ar skaitļa vārdu apzīmē papīra lapas attiecīgo standartlielumu.
desmits Kopa, kas sastāv no desmit vienībām.
pavisam Kopā, kopumā, kopskaitā.
pārkopēt Kopējot pārnest (zīmējumu, attēlu u. tml.) uz citas pamatnes, citā vidē.
kopsēde Kopīga sēde, kurā piedalās pārstāvji no vairākām institūcijām.
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus pārdzīvojumus).
dalīties Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus uzskatus, domas).
kopā Kopīgi, līdz ar kādu citu; savstarpēji saistīti, vienoti (par cilvēkiem).
vidus Kopums, grupa (ko veido cilvēki, arī citas dzīvas būtnes, līdzīgi priekšmeti, parādības).
Saules sistēma kosmiskās telpas daļa, kurā dominē Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas spēka iedarbībā tur pastāvīgi atrodas.
kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs; cilvēks, kas vienaldzīgi izturas pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
kostīmjaka Kostīma (1) augšējā daļa, žakete; kostīmkleitas augšējā daļa – jaka bez oderes.
eolīti Krama, retāk cita akmens šķembas ar asām šķautnēm, kas, iespējams, ir vissenākie darba rīki.
čakarēt Krāpt, mānīt; kaitināt.
kontrastkrāsa Krāsa, kas kopā ar citu krāsu rada kontrastu.
reflekss Krāsas nianse gleznā, kas rodas, uz priekšmetiem krītot gaismai, kura atstarojusies no citiem objektiem.
starptonis Krāsas tonis, kas krāsu spektrā atrodas starp diviem citiem toņiem.
konditorejas krāsas krāsas, kuras izmanto konfekšu u. c. konditorejas izstrādājumu iekrāsošanai.
polemika Krasi atšķirīgu (politikas, zinātnes, mākslas u. tml.) uzskatu publisks iztirzājums.
ēze Krāsns kaļamās dzelzs nokaitēšanai.
patina Krāsojums, kas imitē šādu pārklājumu.
pārkraut Kraujot pārvietot; novietot (kur citur).
tranzītkrava Krava, kas tiek vesta tranzītā caur kādu citu valsti, teritoriju.
pārkravāt Kravājot pārlikt (ko citā vietā); pārkārtot.
tranzītpārvadājums Kravas, preces, kas uz galamērķi tiek pārvadātas caur citu teritoriju.
tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
blanko kredīts kredīts bez materiāla nodrošinājuma, kreditoram uzticoties kreditējamai personai.
leiboristi Kreisa strādnieku partija (Lielbritānijā, arī Austrālijā, Jaunzēlandē).
kreisums Kreisais novirziens sabiedriski politiskajos uzskatos.
sarkans Kreisu politisko uzskatu atbalstītājs.
lūgšanu krelles krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi; rožukronis.
lielkrievi Krievi (galvenokārt no Krievijas Eiropas daļas ziemeļiem pretstatā citām slāvu tautām, piem., ukraiņiem).
boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kreisi noskaņoto marksistu frakcijas biedrs; V. I. Ļeņina uzskatu piekritējs.
kremlis Krievijas valdība, tās politika.
sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs – gara, brīvi krītoša bezpiedurkņu kleita, ko valkāja virs krekla.
koroners Kriminālpolicists (ASV, Lielbritānijā), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus (ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi) un ievada tiesas izmeklēšanu.
birt Krist vienlaidus plūsmā, citam aiz cita (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, arī par sīkiem priekšmetiem).
kristāmkleita Kristības ceremonijai šūta kleita, kristību tērps.
brāļu draudze kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
Vasarsvētki Kristietībā – reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
sakraments Kristietībā – rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu Dieva žēlastību.
velns Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
dievs Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – pasaules radītājs un valdnieks; augstākā esamība.
bīskaps Kristīgās baznīcas augstākais garīdznieks, baznīcas administratīvi teritoriālās pamatvienības galva.
pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā).
kritenis Kritala.
brīvais kritiens kritiens lēcienā ar izpletni līdz izpletņa atvēršanās momentam.
lejupkritiens Kritiens lejup.
kūlenis Kritiens, velšanās ar galvu uz leju.
kriticisms Kritikas (1) izteikšana; kritiskums.
kritiķis Kritikas (2) speciālists.
hipoglikēmija Kritiska cukura līmeņa pazemināšanās asinīs.
tirzāt Kritiski apspriest, analizēt, vērtēt.
recenzija Kritisks (parasti mākslas darba vai zinātniska darba) vērtējums; atsauksme; attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
nokritizēt Kritizējot nonākt pie negatīva vērtējuma, atzinuma.
sadot Kritizēt, izteikt pārmetumus.
lamāt Kritizēt, rāt, nosodīt.
sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu.
sasisties Krītot, atsitoties (pret ko) u. tml., savainoties, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu.
sagrūst Krītot, lecot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu (parasti kājā, rokā), padarīt (to) sāpīgu.
slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (parasti par šķidrumu).
majestāte Kronētas personas (piem., karaļa) tituls; attiecīgā uzrunas forma.
krustnesis Krusta karu dalībnieks, kas iebruka Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gs.).
krustbērns Krustdēls vai krustmeita attiecībā pret savu krusttēvu vai krustmāti.
vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piem., kontrabandas apkarošanai).
dedveits Kuģa pilna kravnesība, ieskaitot visus braucienam nepieciešamos (kurināmā, ūdens u. c.) krājumus.
navigācija Kuģošana; kuģu, lidaparātu un citu kustīgu objektu vadīšana (piem., ar attiecīgām ierīcēm nosakot to atrašanās vietu, optimālo maršrutu).
palīgflote Kuģu kopums, kas palīdz nodrošināt citu kuģu darbību.
osta Kuģu stāvēšanai paredzēta ūdenstilpes piekrastes josla ar kuģu apkopei, kravas iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai un tamlīdzīgiem mērķiem iekārtotu teritoriju.
lietuvainis Kuitalai līdzīgs sloku dzimtas brūnraibs bridējputns ar garām kājām, noliektu knābi un tumšām, garenām joslām uz galvas [Numenius phaeopus].
jātnieciņš Kukainis, kura kāpuri parazitē tauriņu, vaboļu vai citu kukaiņu kāpuros.
ezis Kukaiņēdāju kārtas nakts dzīvnieks ar asām adatām klātu ķermeņa virsdaļu un kas briesmu brīžos spēj saritināties kamolā.
sūcējkukaiņi Kukaiņi (parasti kaitēkļi), kas izsūc augu sulu.
bišu dzimta kukaiņu dzimta, kurā ietilpst mājas bites, kamenes u. tml.
plēvspārņu kārta kukaiņu kārta, pie kuras pieder, piem., bites, kamenes, lapsenes, sirseņi, spāres, skudras.
kult rakstā kult (ar spriguļiem) ritmiski.
bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u. tml.) un izsniedz tos lasītājiem, apmeklētājiem.
nemateriālais kultūras mantojums kultūras mantojums, kas ietver mutvārdu izpausmes formas, paražas, rituālus, svētkus u. tml.
kultūrpolitika Kultūras politika.
kultūrvēsture Kultūras vēsture – kādas kultūras attīstības gaita; šādas gaitas izpēte, apraksts.
postmodernisms Kultūras, ideoloģijas, politikas u. tml. virziens, kas radies kā reakcija uz modernismu un modernajām sabiedrības attīstības tendencēm.
KKF Kultūrkapitāla fonds.
gastroskopija Kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas iekšējās virsmas apskate ar speciālu instrumentu – gastroskopu.
skaloties Kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu, arī trauku, kurā atrodas šķidrums).
darbība Kustība, pāreja no kāda stāvokļa citā.
solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru.
brīvās kustības kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
ritmoplastika Kustību vingrinājumi ritma izjūtas un ķermeņa plastiskuma attīstīšanai.
ritmika Kustību vingrinājumi ritma izjūtas, kustību koordinācijas u. tml. attīstīšanai; attiecīgais mācību priekšmets.
tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
pārkvalificēt Kvalificēt (ko) vēlreiz, no jauna; kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
smadzeņu aizplūšana kvalificētu speciālistu došanās prom (piem., uz citu valsti).
kultūra Kvalitāte, atbilstība normām (darba nozarē, darba procesā, kādas profesijas pārstāvim).
kondīcija Kvalitāte, kādai pēc līguma noteikumiem vai normatīviem dokumentiem (piem., standarta) jāatbilst produkcijai, precei.
raudze Kvalitātes pakāpe.
krāšņs Kvalitatīvs, ar vērtīgu, bagātu saturu.
solīds Kvalitatīvs, izturīgs; arī liels, apjomīgs.
riktīgs Kvalitatīvs, labs.
attiecība Kvantitatīvais samērs; divu lielumu dalījums.
volumetrija Kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir šķidras vai gāzveida vielas tilpuma mērīšana; tilpumanalīze.
skaitīšanas vienība kvantitatīvs (skaitlisks) elements, kas ir pieņemts par skaitīšanas sistēmas pamatu.
skaitīšanas sistēma kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtojums pa vienībām tā, ka no katras zemākās vienības iegūst nākamo augstāko vienību.
galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa gars jaunas, skaistas spārnotas sievietes veidolā.
silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa stihiju personificējošs gars.
plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.
strangulācija Ķermeņa daļas, orgāna saspiešana, apturot asinsriti.
rumpis Ķermeņa pamatdaļa (neskaitot galvu un ekstremitātes).
krūts Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai citiem mugurkaulniekiem).
ērcīgs Ķildīgs, ātri sakaitināms.
gramatoms Ķīmiskā elementa daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šā elementa relatīvo atommasu.
gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šā elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
pāriet Ķīmiskā reakcijā pārvērsties par ko citu.
metāliskā saite ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
kovalentā saite ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
insekticīds Ķīmiska viela kaitīgo kukaiņu iznīcināšanai.
indiferenta viela ķīmiska viela, kas vāji reaģē ar citām vielām.
bismuts Ķīmiskais elements – sudrabains metāls ar sārtu spīdumu, ko izmanto sakausējumos, farmaceitiskā un stikla rūpniecībā [Bi].
rodijs Ķīmiskais elements – sudrabains, ciets, ķīmiski izturīgs platīna grupas metāls, ko izmanto pārklājumos vai sakausējumos ar citiem metāliem [Rh].
sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas I grupas elementi (piem., litijs, nātrijs, kālijs, cēzijs), kuri ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
pesticīds Ķīmisks līdzeklis (piem., herbicīds, insekticīds), ko lieto kaitīgu organismu (piem., nezāļu, kukaiņu) apkarošanai.
sāls Ķīmisks savienojums – kristāliska viela, kas rodas skābju un bāzu neitralizēšanā.
provitamīns Ķīmisks savienojums, no kā organismā var veidoties vitamīns.
daoisms Ķīniešu filozofijas virziens, mācība par dao, kas aicināja respektēt pasaulē pastāvošo kārtību un ritmu; viena no ķīniešu reliģijām, kas pauž šādus uzskatus.
rādīt garu degunu (kādam) Ķircinot, kaitinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
ketguts Ķiruģiskie diegi no (parasti) aitu zarnām, kurus nevajag ņemt ārā no šuves.
pārstādīt Ķirurģiskā operācijā pārvietot audus vai orgānus ieaugšanai citā vietā vai citā organismā; transplantēt.
sveiciens Laba vēlējums; draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums; šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
dabiskā izlase labāk pielāgoto, veselīgāko īpatņu saglabāšanās un vājāko īpatņu skaita samazināšanās.
pluskoks Labākais starp pārējiem audzes kokiem, kas atšķiras, piem., ar stumbra taisnumu, mazzarojumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām.
hrestomātija Labāko literāro darbu vai to fragmentu krājums, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (parasti skolas vajadzībām).
tartars Labas kvalitātes samalta vai sīki sakapāta jēlas gaļas vai zivs fileja ar nedaudz garšvielām.
adenoma Labdabīgs audzējs dziedzera epitēlija audos.
sekta Labi organizēta, autoritāra un savrupa reliģiska kopa, kas var būt nošķīrusies no oficiālās baznīcas.
kokalis Labības nezāle – lakstaugs ar stāvu, matainu stublāju, violeti sārtiem ziediem un indīgām sēklām [Agrostemma githago].
rekombinācija Lādiņu apvienošanās, veidojot neitrālus pārus.
iziet Laika gaitā attīstoties, sasniegt (noteiktu pakāpi, stadiju, stāvokli u. tml.).
sadēdēt Laika gaitā kļūt nestipram, sabojāties.
ar gadiem laika gaitā.
ar laiku laika gaitā.
ar dienām laika gaitā.
dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
finanšu gads laika posms gada garumā, ko izmanto kā atskaites punktu finanšu norēķinos.
gads Laika posms, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu ap Sauli; šāds laika posms kā laika skaitīšanas vienība.
laikarats Laika ritums, plūsma; laika rats.
laika upe laika ritums, plūsma.
hronoloģija Laika secība; notikumu uzskaitījums, attēlojums laika secībā.
Jūlija kalendārs laika skaitīšanas sistēma, ko ieviesa Romas valdnieka Jūlija Cēzara laikā.
Mēness kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir Mēness fāzes.
Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku.
kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir periodiskas dabas parādības un kuras mazākā vienība ir diena.
mēnesis Laika skaitīšanas vienība – aptuveni viena divpadsmitā daļa gada (28–31 diena); šāds laika posms (skaitot no jebkuras dienas).
gadsimts Laika skaitīšanas vienība – simt gadu ilgs laika posms.
sutoņa Laikapstākļi, kuriem raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
konkista Laikmets (15. gs. beigās un 16. gs.), kad spāņi un portugāļi iekaroja plašas teritorijas Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
vācu laiks laikposms, kad Latvijas teritorija nonāca nacistiskās Vācijas okupācijā (1941–1945).
maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piem., darbā, mācību iestādē).
garantijas laiks laikposms, kurā ražotājs bez atlīdzības novērš atklātos izstrādājuma trūkumus vai apmaina nekvalitatīvo preci.
robežposms Laikposms, pēc kura sākas cits, atšķirīgs laika posms, periods.
maksimumstunda Laiks, kad (kas) norisinās, darbojas ar vislielāko intensitāti.
pussabrukšana Laiks, kurā sabrūk puse no radioaktīvā elementa kodolu sākotnējā skaita.
slacīt Laistīt smalkām strūklām, sīkām, šķīstošām lāsēm (parasti ar roku); šādi laistot, mitrināt.
izlaistīt Laistot izkliedēt (šķidrumu); laistot (šķidrumu), padarīt (ko) mitru vai slapju.
aplaistīt Laistot padarīt mitru, slapju; apliet.
nolaistīt Laistot samitrināt, padarīt slapju (ko).
salaistīt Laistot ūdeni, panākt, ka (augi, augsne, dārzs u. tml.) saņem nepieciešamo mitrumu.
aplaizīt Laizot padarīt mitru, notīrīt.
pārlaisties Laižoties pārvietoties (uz citu vietu).
nitrolaka Laka, kas izgatavota no celulozes nitrāta.
kressalāti Lakstaugi ar plūksnaini šķeltām lapām, kuros daudz vitamīnu [Lepidium sativum].
donis Lakstaugs ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug mitrās vietās).
pakrēslīte Lakstaugs ar nelieliem, zaļgani dzelteniem ziediem, kas aug mitrās, ēnainās vietās [Chrysosplenium alternifolium].
sīkais huligānisms lamāšanās ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojoša uzmākšanās un citas tamlīdzīgas darbības, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību.
priekšlapa Lapa (grāmatā) starp vāku un titullapu.
romanizācija Latīņu valodas, romiešu kultūras un tradīciju ieviešana Senās Romas provinču teritorijās.
jods Latviešu mitoloģijā – ļaunais gars, velns.
jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
ačkups Latviešu tautas deja divdaļīgā taktsmērā ar noteiktu (parasti četru) pāru skaitu.
plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, kuru izpilda polkas solī, veidojot saskarsmi ar dejas partnera pirkstiem, auguma daļām un viegli sasitot plaukstas.
trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments – uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
letika Latviešu valodā izdoto grāmatu, periodikas un citu iespieddarbu kopums; viss, kas izdots par Latviju un latviešiem.
letonika Latviešu valodā sarakstīto materiālu kopums (daiļliteratūra, periodika) un viss, kas izdots par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu.
letistika Latviešu valodas, folkloras un literatūras pētniecība.
nelatvieši Latvijā dzīvojošie cittautieši.
Latvijas Banka Latvijas centrālā banka, kurai piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības, kā arī tiesības kontrolēt naudas apgrozību un pārraudzīt citas bankas.
čiuļi Latvijas citu novadu iedzīvotāji pretstatā latgaliešiem.
čiuļi Latvijas citu novadu iedzīvotājs pretstatā latgalietim.
nepilsonis Latvijas iedzīvotājs, bijušās PSRS pilsonis, kam nav Latvijas vai kādas citas valsts pilsonības.
sēļi Latvijas kultūrvēsturiskās teritorijas – Sēlijas iedzīvotāji.
LLA Latvijas Lauksaimniecības akadēmija (tagad Latvijas Lauksaimniecības universitāte LLU).
LLU Latvijas Lauksaimniecības universitāte (agrāk Latvijas Lauksaimniecības akadēmija LLA).
LOK Latvijas Olimpiskā komiteja (izveidota 1922. gadā un atjaunota 1991. gadā).
nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
saeima Latvijas Republikas augstākā valsts varas institūcija, kurai pieder likumdošanas tiesības.
LU Latvijas Universitāte.
virsmežniecība Latvijas valsts mežu pārvaldes lielākā teritoriālā vienība, kurā ietilpst vairākas mežniecības.
priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
izpalīgs Lauku darbos nodarbināts skolēns (Otrā pasaules kara laikā vācu armijas okupētajā teritorijā).
kārtainā lēcējpele lēcējpele ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru; meža sicista (vienīgā suga, kas ir atrodama Latvijas teritorijā).
limfocīti Leikocīti, kas zīdītāju asins šūnās veic aizsargfunkciju (piem., piedalās imunitātes radīšanā).
apliet Lejot (ko) kam virsū, pārklāt ar šķidrumu vai samitrināt.
pārliet Lejot pārvietot (citā traukā, tilpnē).
apliet Lejot ūdeni, nodrošināt (augus) ar mitrumu, samitrināt (augsni).
vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piem., citā augstskolā).
pārlemt Lemt vēlreiz, no jauna; izlemt citādi.
aizvilkties Lēnā gaitā aiziet.
apvilkties Lēnā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
ievilkties Lēnā gaitā ieiet, ienākt, lēnām ievirzīties (kur iekšā).
izvilkties Lēnā gaitā iziet, iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
novilkties Lēnā gaitā noiet, nonākt.
pievilkties Lēnā gaitā pienākt, pievirzīties.
uzvilkties Lēnā gaitā uziet, uzrāpties u. tml.
vilkties Lēnā gaitā, arī ar piepūli, negribīgi u. tml. iet, doties (kur, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem; lēni kādā apgrūtinājumā braukt (par transportlīdzekļiem).
izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā iziet, iznākt.
pārkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
kūņoties Lēnā, neveiklā gaitā virzīties.
izvilkties Lēnām izplūst, izsūkties (piem., par mitrumu).
slīgt Lēnām, pamazām nonākt kādā nevēlamā dzīves situācijā; grimt (4).
slīkt Lēnām, pamazām nonākt kādā nevēlamā dzīves situācijā; grimt; slīgt.
kapsula Lēni šķīstošā (piem., želatīna) apvalkā ietverta zāļu, vitamīnu u. tml. deva.
līgans Lēni, ritmiski vienmērīgi mainīgs.
slinks Lēns, gauss, arī ar mazu intensitāti (piem., par darbību, norisi).
saite Lente, auduma sloksne, ko izmanto, piem., (kā) pārsiešanai, nosaitēšanai.
apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai); pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
lentenis Lentveidīgs tārps, kas parazitē dzīvnieka, arī cilvēku zarnās.
pretleņķis Leņķis, kas daudzstūrī atrodas pretī citam šī daudzstūra leņķim vai malai.
trīsplāksnis Lidaparāts ar trim nesošiem spārniem, kas atrodas cits virs cita; triplāns.
triplāns Lidmašīna ar trim nesošiem spārniem, kas atrodas cits virs cita; trīsplāksnis.
uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta citu lidaparātu uzpildīšanai ar degvielu lidojuma laikā.
strupvabole Līdz 10 mm gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem.
aizsarglīdzeklis Līdzeklis, kas aizsargā (pret ko kaitīgu, nevēlamu).
pretlīdzeklis Līdzeklis, kas neitralizē, novērš (kā nevēlama) iedarbību, sekas.
represālijas Līdzekļi (piem., tirdzniecības sakaru pārtraukšana, vēstnieka atsaukšana), ar kuriem kāda valsts vēršas pret citu valsti, atbildot uz tās prettiesisku vai nepieņemamu rīcību.
uzplecis Līdzīgas formas dekoratīva detaļa uz pleca daļas (piemēram, civilam apģērbam ar militāra stila modes iezīmēm).
analogs Līdzīgs, atbilstošs (citam priekšmetam, parādībai); analoģisks.
līdzsvarotība Līdzsvara piemitība; stāvoklis, kad (kas) atrodas līdzsvarā.
kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piem., kaudzi, krautni).
monuments Liela apjoma arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; liels piemineklis.
aorta Lielā asinsrites loka galvenā artērija.
cik (tik) uziet Lielā daudzumā, skaitā, apjomā; ļoti daudz.
kā ziedi lielā daudzumā; nepārtrauktā virknē (cits aiz cita).
ksenofobija Liela nepatika, naidīgums pret citas tautības piederīgajiem, citādiem cilvēkiem.
masīvs Liela platība ar raksturīgu vienveidīgu teritoriālu pazīmi.
sauja Lielā skaitā, daudzumā.
lielākais kopīgais dalītājs lielākais skaitlis, ar kuru dalās visi dotie skaitļi.
diriģents Lielākam izpildītāju skaitam rakstītu skaņdarbu, muzikāli dramatisku sacerējumu iestudētājs un atskaņojuma vadītājs.
smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko cep (parasti) veidnē no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām un pasniedzot sadala gabalos.
sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses.
imperators Lielas monarhijas valdnieks; šā valdnieka tituls; ķeizars.
GB Lielbritānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējums).
GBP Lielbritānijas naudas vienības – britu mārciņas – starptautiski pieņemts apzīmējums.
Velsas princis Lielbritānijas troņmantinieks; Lielbritānijas troņmantinieka tituls.
lielkņaze Lielkņaza meita, kas nav precējusies; arī lielkņaziene.
lielkņazs Lielkņazistes valdnieka tituls (piem., feodālajā Krievijā); Krievijas cara ģimenes locekļu tituls; persona, kam ir šāds tituls.
daudzi Liels (cilvēku) skaits.
krusa Liels (kā) daudzums, kas seko cits citam.
kaudze Liels (kā) daudzums, skaits.
virkne Liels (kā) daudzums, skaits.
laineris Liels ātrgaitas pasažieru kuģis.
tauta Liels cilvēku kopums, skaits; ļaudis.
masa Liels cilvēku kopums, skaits; plašas iedzīvotāju aprindas.
guba Liels daudzums, liels skaits.
vairums Liels daudzums, liels skaits.
omārs Liels desmitkāju kārtas jūras vēzis.
aknas Liels dziedzeris (cilvēkam, dzīvniekam), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
grifs Liels piekūnveidīgo kārtas maitasputns.
pērtiķis Liels primātu klases dzīvnieks bez astes, ekstremitātēm ar pieciem pirkstiem un labi attīstītām galvas smadzenēm.
lielforma Liels reljefa veidojums, kas nosaka kādas teritorijas virsas pamatiezīmes (piem., zemiene, augstiene).
panorāmas ritenis liels rotējošs ritenis, kurā braucot var aplūkot plašu apkārtni.
baķis Liels saritināta vai satīta auduma gabals.
daudzums Liels skaits, liels apjoms.
kollijs Liels suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, brūni baltu vai melnbaltu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne; Skotijas aitusuns.
alus vēders liels vēders, kas it kā rodas no lielas alus dzeršanas.
kupls skaits liels, ievērojams skaits.
leduslācis Liels, masīvs lāču dzimtas dzīvnieks ar baltu apmatojumu, kas dzīvo Ziemeļu ledus okeāna piekrastē [Thalarctos maritimus].
marka Liels, militāri nocietināts pierobežas novads (Franku valstī, viduslaiku Vācijā).
pelēkā masa liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko neatšķiras.
ievērojams Liels, plašs (piem., pēc skaita, apjoma).
kondors Liels, plēsīgs grifu dzimtas maitasputns, kas dzīvo kalnos Dienvidamerikā [Vultur gryphus].
orangutans Liels, sarkanbrūns cilvēkpērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm.
makans Liels, smags dzīvnieks, arī priekšmets (atšķirībā no citiem līdzīgiem).
koris Liels, tembrāli un skaitliski līdzsvarots dziedātāju ansamblis.
fizikālais lielums lielums, ar ko raksturo fizikālas parādības vai īpašības skaitlisko vērtību.
berzes koeficients lielums, ar kuru kvantitatīvi raksturo berzi.
vienība Lielums, ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko).
paātrinājums Lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu laika vienībā.
dīgšanas spars lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
mainīgs lielums lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā mainās.
lielvara Lielvalsts varas izpausme (parasti agresīva, citas valsts neatkarību apdraudoša).
imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
laistīties Liet sev virsū; arī vienam uz otru, citam uz citu.
mest garu liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
labs Lieto pozitīva vēlējuma izteikšanai.
būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu uz teikuma priekšmeta un izteicēja sintaktisko sakaru.
vecais zēns lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
plus Lieto, apzīmējot pozitīvus lielumus; lieto pirms temperatūras apzīmējuma, norādot, ka temperatūra ir virs nulles.
kā Lieto, ievadot izsaukuma teikumu (piem., norādot uz darbības lielu intensitāti).
kā Lieto, jautājot par darbības veikšanas veidu, kvalitāti vai stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
sevišķs Lieto, lai ar nosaukumu izceltu attiecīgo produktu citu vidū.
žviukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu kritiena troksni.
bē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas.
mē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (piem., aitas, kazas) balss skaņas.
būkš Lieto, lai atdarinātu dobju sitiena, kritiena u. tml. troksni.
zlaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu troksni, kāds rodas, piem., no sitiena, kritiena, šāviena.
pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
baukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena troksni.
plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., saskaroties vai atsitoties nelieliem priekšmetiem; klikt.
plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu, dobju troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kāds rodas, piem., lietus lāsēm atsitoties pret ko.
pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko; pakš.
klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kāds rodas, piem., kuļot ar spriguli vai koka priekšmetam atsitoties pret ko.
klap Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitot koka priekšmetus.
klip Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitoties koka priekšmetiem.
klang Lieto, lai atdarinātu skaņas, kas rodas, sitot pa metāla priekšmetu (piem., zvana skaņas).
kling Lieto, lai atdarinātu skaņas, kas rodas, sitot pa metāla priekšmetu vai lai atdarinātu zvana skaņas.
blaukš Lieto, lai atdarinātu smaga kritiena, arī sitiena troksni.
blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu atsitiena, kritiena u. tml. troksni.
bums Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
jā Lieto, lai izteiktu pozitīvu, piekrītošu atbildi (piem., uz priekšlikumu, bildinājumu).
pateicoties Lieto, lai norādītu uz (parasti kā pozitīva) cēloni, iemeslu.
tik un tik lieto, lai norādītu uz daudzumu, skaitļus konkrēti nenosaucot.
citiem vārdiem sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
pareizāk sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
tāds un tāds lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
sava veida lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek aptuveni salīdzināts (ar ko citu).
salīdzinājums Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek pamatots saistībā ar ko citu.
salīdzināt Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek pamatots saistībā ar ko citu.
un tā tālāk lieto, lai norādītu, ka uzskaitījums ir pārtraukts, nav pabeigts.
āre Lieto, lai pamudinātu citus pievērst uzmanību tam, ko redz; lūk; re.
nu Lieto, lai pastiprinātu vai citādi niansētu izteikto apgalvojumu vai noliegumu.
gluži Lieto, lai pastiprinātu vai pavājinātu niansējamā vārda nozīmi; itin.
ta Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteiksmes nozīmi, intensitātes pakāpi; tad [2].
oh Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
oho Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., sajūsmu, pārsteigumu).
o Lieto, lai paustu dažādas, parasti pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
jaunākais Lieto, runājot par dēliem vai meitām, pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu.
vecākais Lieto, runājot par vecākiem atšķirībā no viņu dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
izlāpīties Lietojot dažādus paņēmienus, iztikt (ar ierobežotiem līdzekļiem), izkļūt (no kādas situācijas).
refleksīvais lietvārds lietvārds, kam ir atgriezeniskas skaitļa, dzimtes, locījuma galotnes.
daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī.
vienskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt vienskaitlī.
aizpeldēt Līganā, slīdošā gaitā aiziet.
iepeldēt Līganā, slīdošā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzīties, kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pārpeldēt Līganā, slīdošā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
pārslīdēt Līganā, vienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem.
konkordāts Līgums starp Vatikānu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā.
sviest ārā (kādu) likt (kādam) pamest (piem., telpu, iestādījumu, mitekli).
sviest laukā (kādu) likt (kādam) pamest (piem., telpu, iestādījumu, mitekli).
izvest Likt (karaspēkam) iziet (no kādas teritorijas).
siet Likt (ko) ap ķermeņa daļu un saistīt (tā) stūrus, malas, saites mezglā.
aiztrenkt Likt aiziet (prom, uz citurieni); padzīt.
nogrūst uz citu likt citam veikt (ko) savā vietā.
raidīt Likt doties (projām); likt atstāt (piem., telpu, teritoriju).
pārvietot Likt doties vai pārvest (kādu, ko) uz citu vietu.
pārsēdināt Likt kādam pārvietoties ar citu transporta līdzekli.
izmantot Likt lietā, lai realizētu savus nodomus, vērst sev par labu (piem., apstākļus, situāciju).
kraut Likt novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti ko samērā lielu, smagu).
slēpt Likt, glabāt (ko) tā, lai citi to nevarētu ieraudzīt, atrast.
krustot Likt, novietot (ko) krustām pāri (vienu otram, citu citam).
Laima Likteņlēmēja dieviete, arī bāreņu, sieviešu aizstāve (latviešu mitoloģijā); Laimes māte.
likumprojekts Likuma (1) projekts, ko iesniedz likumdošanas institūcijai izskatīšanai.
pilngadība Likumā noteikts vecums, kādā persona iegūst pilnas juridiskas un politiskas tiesības.
likumdošana Likuma vai tā grozījumu sagatavošana, apspriešana un pieņemšana noteiktā valsts institūcijā.
leģislatūra Likumdevēju institūciju kopums (dažās valstīs).
kongress Likumdošanas institūcija (parlaments) ASV un vairākās Latīņamerikas valstīs.
Valsts dome likumdošanas institūcija Krievijā no 1906. līdz 1917. gadam un pēc 1991. gada.
dome Likumdošanas vai pašvaldības institūcija.
distributīvais likums likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
civilkodekss Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesiskās normas, kas ir spēkā attiecīgās valsts teritorijā.
kapračvabole Līķvaboļu dzimtas vabole, kas barojas ar sīkiem kritušiem dzīvniekiem un ierok tos augsnē.
ķeizarkronis Liliju dzimtas sīpolaugs ar stāvu stublāju un lieliem zvanveida oranži sarkaniem ziediem [Fritillaria imperialis].
nolīt Līstot, ritot nonākt lejā, zemē – par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
deklamācija Literāra darba (parasti dzejas) māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana, daiļruna.
radiolasījums Literāra darba lasījums radio.
daiļlasīšana Literāra darba māksliniecisks priekšnesums.
epilogs Literāra darba nobeigums, kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
ekranizācija Literāra vai mākslas darba pārveidošana, piemērojot (to) uzņemšanai kinofilmā; šādi pārveidota darba uzņemšana kinofilmā.
fantastika Literāri darbi, kuros aprakstīti reāli neiespējami, pārdabiski, brīnumaini notikumi.
sāga Literārs darbs, filma, datorspēle (piem., vairākās daļās, sērijās), kurā darbojas nereāli, nemirstīgi u. tml. varoņi.
scenārijs Literārs darbs, kas paredzēts uzņemšanai kinofilmā.
dialogs Literārs darbs, kas sarakstīts sarunas formā.
varoņeposs Literārs eposs, kura vēstīts par izšķirošu, varonīgu cīņu tautas vai atsevišķu cilvēku dzīvē.
meklējums Literārs mēģinājums, eksperiments.
satīra Literārs sacerējums, kurā asi atmaskotas vai nosodītas personas vai negatīvas parādības sabiedrībā.
librets Literārs scenārijs (baletam).
almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums, ko apvieno kopīgs temats, žanrs u. tml.
septima Literatūrā – pants, kas sastāv no septiņām rindām.
oriģinālliteratūra Literatūra, kas sarakstīta savas tautas valodā, pretstatā tulkotai literatūrai.
publicistika Literatūras nozare – populārā stilā rakstīti darbi par aktuāliem sabiedriski politiskiem, kultūras, sadzīves u. c. jautājumiem; šīs nozares (kāda autora, tautas daiļrades, laikposma) darbu kopums.
žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; periodisko izdevumu kopums (piem., kādā laikposmā, valstī).
prosodija Literatūras teorijas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
dadaisms Literatūras un mākslas virziens (radās 1916. g.), kam raksturīga tradicionālo estētisko vērtību noliegšana un patvaļas, neloģiskuma absolutizēšana daiļradē.
romantisms Literatūras un mākslas virziens (radies 18. gs. beigās, 19. gs. sākumā kā pretstats klasicismam un racionālismam), kas pievēršas galvenokārt cilvēka jūtu un individuālo pārdzīvojumu attēlojumam.
verisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma; naturālisms.
naturālisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma.
dekadentisms Literatūras un mākslas virziens Eiropā (19. gs. beigās un 20. gs. sākumā), kam raksturīgs simbolisms, pievēršanās mistiskajam.
reālisms Literatūras un mākslas virziens, kura pamatā ir patiess, objektīvs dzīves īstenības attēlojums.
konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
detektīvžanrs Literatūras, kinomākslas žanrs, kam raksturīgs spraigs, intriģējošs sižets (parasti) par kādu nozieguma atklāšanu, izmeklēšanu.
mecenātisms Literatūras, mākslas, izglītības, arī dažādu sporta, kultūras un labdarības pasākumu materiāla atbalstīšana.
literatūrkritiķis Literatūrkritikas speciālists; literatūras kritiķis.
literatūrteorētiķis Literatūrteorijas speciālists; literatūras teorētiķis.
literatūrvēsturnieks Literatūrvēstures speciālists; literatūras vēsturnieks.
literatūrkritika Literatūrzinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu un literārā procesa vērtēšanu; literatūras kritika.
literatūras kritika literatūrzinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu un literārā procesa vērtēšanu; literatūrkritika.
literatūrteorija Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūras teorija.
literatūras teorija literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūrteorija.
literatūrvēsture Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūras vēsture.
literatūras vēsture literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūrvēsture.
literatūrzinātnieks Literatūrzinātnes speciālists; literatūras zinātnieks.
fotolitogrāfija Litogrāfijas tehnika, kurā iespiedformu iegūst, uz litogrāfiskā akmens iestrādājot fotoattēlu.
mililitrs Litra tūkstošā daļa – 0,001 litrs [ml].
litrāža Litros izteikts (kā) tilpums.
l Litrs (tilpuma mērvienība).
lituānists Lituānistikas speciālists.
gregoriāņu dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
gregoriskie dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
landtāgs Livonijā valdošo kārtu kopīga pārstāvības institūcija.
ablatīvs Locījums (latīņu valodā), kas apzīmē darbības izejpunktu, līdzekli, instrumentu un kam latviešu valodā daļēji atbilst instrumentālis un ģenitīvs.
izlodāt Lodājot izstaigāt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
sfēra Lodes virsma, t. i., visu to telpas punktu kopa, kuru attālumi līdz kādam fiksētam punktam (centram) ir vienādi ar noteiktu skaitli (rādiusu).
loģiskais aplis loģiska kļūda: kādas tēzes pierādīšana ar citu tēzi, kas pati vēl pierādāma.
ganāmpulka atražošana lopu skaita un sastāva pastāvīga atjaunošana.
izložņāt Ložņājot izstaigāt, pārmeklēt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
lubene Lubu literatūras darbs, piem., lubu romāns.
rožukronis Lūgšanu krelles (parasti katoļiem) ar noteiktu zīļu skaitu, kas palīdz kontrolēt lūgšanu secību un skaitu.
lūgt roku lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu); bildināt.
dramaturģija Lugu kopums (piem., kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
konsistorija Luterāņu baznīcā – administratīva institūcija; virsvalde.
ļaunais gars ļauna mitoloģiska būtne.
vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
karcinoma Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem; vēzis.
ritināt Ļaut (kam) ritēt, risināties.
atdot Ļaut iegūt, izmantot citam (piem., zaudējot, piekāpjoties).
atstāt Ļaut, lai paliek (kādā stāvoklī, situācijā).
ļeņinietis Ļeņinisma piekritējs.
šaustīt Ļoti asi, nesaudzīgi kritizēt, nosodīt (kādu, ko), vērsties (pret kādu, ko).
aizjoņot Ļoti ātri paiet, aizritēt.
debesskrāpis Ļoti augsta celtne ar vairākiem desmitiem stāvu.
slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts vērtējums, atzinība, popularitāte par (kāda cilvēka, cilvēku grupas u. tml.) nopelniem, veikumu.
kā siļķes mucā ļoti cieši, tuvu cits pie cita (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
nolaizīts Ļoti gludi, kārtīgi sasukāts, arī saziests ar ko mitru, spīdīgu (par matiem, matu sakārtojumu).
mini Ļoti īss (par svārkiem, kleitu u. tml.).
kā izlasīti ļoti kvalitatīvi, augstvērtīgi.
bezdibenis Ļoti liela (parasti negatīva pārdzīvojuma) intensitāte.
milzis Ļoti liela auguma cilvēkveidīga būtne (folklorā un mitoloģijā).
puspasaule Ļoti liela teritorija.
leģions Ļoti liels (kā) skaits, daudzums.
milzīgs Ļoti liels (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības u. tml.).
milzīgs Ļoti liels (pēc intensitātes, stipruma).
milzīgs Ļoti liels (pēc skaita, apjoma u. tml.).
bagātīgs Ļoti liels (skaitā, apjomā); bagāts.
pleziozaurs Ļoti liels mezozoja ēras jūras rāpulis ar platu saplacinātu ķermeni, mazu galvu, garu kaklu un peldēšanai pielāgotām pleznveida ekstremitātēm.
astronomisks skaitlis ļoti liels skaitlis.
rekordskaits Ļoti liels skaits, daudzums, kāds vēl nekad nav bijis.
mikrosistēma Ļoti maza sistēma; sistēma, kas ietilpst citā (lielākā) sistēmā.
pianisimo Ļoti maza skaņas intensitāte.
minimums Ļoti maza, arī vismazākā (kā) intensitāte.
minimums Ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība; ļoti mazs, arī vismazākais (kā) daudzums.
jēls Ļoti mitrs, staigns; ļoti izmircis; apglumējis.
sunisks Ļoti nevēlams, kaitīgs.
kā āpsis alā ļoti noslēgti, netiekoties ar citiem.
saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piem., apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
saulains Ļoti pozitīvs, līdzsvarots (par emocionālo stāvokli).
tripsis Ļoti sīks, tumšs kukainis ar dūrējtipa mutes orgānu, kas parasti dzīvo uz augiem un sūc augu sulas vai pārtiek no citiem sīkiem medījumiem.
nožēlojams Ļoti slikts, nekvalitatīvs, nederīgs.
aizskriet Ļoti straujā gaitā, steidzīgi aiziet.
rekordliels Ļoti, ārkārtīgi liels; tāds, kas lieluma, skaita, apjoma u. tml. ziņā vēl nav bijis.
ultrakreiss Ļoti, galēji kreiss politiskais darbinieks.
ultralabējs Ļoti, galēji labējs politiskais darbinieks.
versifikācija Mācība par dzejas valodas ritma veidiem un valodas ritmisko uzbūvi.
metrika Mācība par pantmēra likumībām un dzejas ritmu.
aritmētika Mācība par skaitļiem un darbībām ar tiem.
numeroloģija Mācība, kurā skaitļiem piedēvēta maģiska nozīme.
rēķināšana Mācību priekšmets, kurā ietverti aritmētikas pamati.
atklātā stunda mācību stunda skolā, kuru klausās un vērtē citi pedagogi.
brīvlaiks Mācību, arī citu nodarbību pārtraukuma laiks (mācību iestādēs).
pārmācīt Mācīt vēlreiz, no jauna; apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
viesmācītājs Mācītājs, kas ieradies no citurienes un notur dievkalpojumu citā draudzē.
pārmācīties Mācīties (ko) vēlreiz; mācoties iegūt citu arodu, specialitāti.
apmācīt Mācot sagatavot (kādam uzdevumam, arodam, specialitātei).
ersteds Magnētiskā lauka intensitātes mērvienība [Oe].
polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intesitāti nekā citos punktos.
pirts vārdi maģiskas formulas, kuras skaitīja, pirtī ejot, peroties un iznākot no pirts.
šamanisms Maģisku darbību un rituālu kopums, ko praktizē, lai stātos sakaros ar garu pasauli, dziedinātu u. tml.
lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no vienas vides citā) – piem., par gaismu, gaismas staru.
mainīt naudu Mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
vērst valodu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
griezt valodu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
vērst valodas uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
griezt valodas uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
vērst sarunu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
griezt sarunu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
pārdomāt Mainīt savu nodomu, izlemt citādi.
vērst Mainīt, veidot citādu.
rotāt Mainīties (krāsā, intensitātē u. c.); izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
rotāties Mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) – par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
vērsties Mainīties, veidoties, arī kļūt citādam.
nomainīt Mainot aizstāt ar citu (tāda paša veida priekšmetu).
nomainīt Mainot iegūt ko citu (tāda paša veida vai līdzīgu).
sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli).
griezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, virzīties uz citu pusi.
nomainīt Mainot ieviest, sākt lietot ko citu (tāda paša veida vai līdzīgu).
pārsēsties Mainot sēdvietu, apsēsties (citā vietā).
grozīties Mainoties kļūt citādam (par vēju, laiku).
pārmijus Mainoties vienam ar otru, citam ar citu; arī pārmaiņus.
pašuzliesmošana Maisījuma aizdegšanās motora cilindrā, kad temperatūra vai spiediens pārsniedz kritisko robežu.
maitasputns Maita [2].
ēka Māja, celtne; atsevišķa celtne arhitektoniskā kompleksā.
mūsmājas Mājas, kurās dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
viņmājas Mājas, kurās nedzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar saviem ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
jumts virs galvas mājas, miteklis, pajumte, patvērums.
mājlops Mājdzīvnieks (piem., govs, cūka, aita, kaza), ko audzē un izmanto saimnieciskiem nolūkiem.
honorārs Maksa par darbu literātiem, žurnālistiem, māksliniekiem, zinātniekiem.
procents Maksa, ko kreditors no aizņēmēja saņem par aizdoto naudu vai materiālo vērtību izmantošanu.
aizdevumprocents Maksa, ko kreditors saņem par izsniegto aizdevumu un kas tiek aprēķināta procentos no aizdevuma summas.
paputēt Maksātnespējas vai citu iemeslu dēļ kļūt nevērtīgam, neizmantojamam, izbeigt pastāvēt.
tips Mākslā, literatūrā – tēls, kurā ietvertas kādai cilvēku grupai tipiskas īpašības.
reminiscence Mākslas darbā (galvenokārt literatūrā un mūzikā) – apzināta vai neapzināta atsauce uz citu darbu, iekļaujot no tā īsus fragmentus, motīvus, stilistiskus elementus u. tml.
pirmavots Mākslas darbs (parasti daiļdarbs), ko izmanto par pamatu cita mākslas darba (piem., kinofilmas) radīšanai.
montāža Mākslas darbs, uzvedums, kas sastāv no mākslinieciski savienotiem literāru un muzikālu darbu fragmentiem.
baroks Mākslas stils (17.–18. gs.), kam raksturīga monumentalitāte, dekoratīvs krāšņums un dinamisms.
neogotika Mākslas stils (19. gs.), kam raksturīgs gotikas un citu viduslaikiem raksturīgo formu atdarinājums.
klasicisms Mākslas stils, arī literatūras virziens (no 17. gs. līdz 19. gs. sākumam), kas par paraugu izvirzīja antīko mākslu, tās formu stingrību un harmoniju.
impresionisms Mākslas virziens (radās 19. gs. 60. gados Francijā, visspilgtāk izpaudās glezniecībā, arī mūzikā, literatūrā), kam raksturīga cenšanās tvert acumirklīgus iespaidus, atspoguļot subjektīvus uztvērumus un sajūtas.
popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kad raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā).
popārts Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 50. gados, kura uzmanības centrā ir ikdienas lietas, situācijas un cilvēki un kurš orientēts uz kultūras priekšmetiem (piem., reklāmu, komiksu) ražošanu plašām sabiedrības masām; popmāksla.
rokoko Mākslas, arhitektūras un modes stils (18. gs. Eiropā), kam raksturīga dekoratīva bagātība, rotaļība, izsmalcinātība, liektas līnijas un pasteļtoņi.
pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gs.), kurā izmantoja gotikas paraugus.
imunizācija Mākslīgas imunitātes radīšana (cilvēkiem un dzīvniekiem), tos vakcinējot vai ievadot organismā serumu.
imitēt Mākslīgi radīt, piem., situāciju, notikumu pēc kāda parauga; tēlot.
alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, līdzīgu parādību; ar šādu paņēmienu veidots (literatūras, mākslas) darbs.
apraksts Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens (literārā darbā).
sēnalu literatūra mākslinieciski mazvērtīga, laika kavēklim domāta viegla literatūra.
luba Mākslinieciski mazvērtīgs, primitīvs (par literāru darbu).
sēnalliteratūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra; sēnalu literatūra.
darbs Mākslinieka radošās darbības rezultāts (literārs vai muzikāls sacerējums, kinofilma u. tml.).
litogrāfs Mākslinieks, kas strādā litogrāfijas tehnikā; litogrāfijas speciālists.
vitrāžists Mākslinieks, kas strādā vitrāžas tehnikā.
zaļvārnietis Mākslinieku un literātu biedrības "Zaļā vārna" (dibināta 1925. g.) biedrs.
uztaisīties Maldinot censties izturēties, izskatīties u. tml. (par kam citam, piemēram, labākam līdzīgu).
izmānīties Mānoties izkļūt no nepatīkamas situācijas.
mantojums Manta, īpašums, kas pēc īpašnieka nāves pāriet citas personas īpašumā.
kņazs Mantojams augstākās muižniecības tituls Krievijā no 18. gs. līdz 1917. gadam.
marķīzs Mantojams muižnieku tituls starp grāfu un hercogu (piem., Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls.
maoisms Mao Dzeduna komunistiskā doktrīna un tai atbilstošā politiskā kustība Ķīnā XX gs. 60.–70. gados.
marksists Marksisma piekritējs.
dialektiskais materiālisms marksisma teorija par cilvēces attīstību kā materiālu cēloņu izraisītu konfliktu virkni, politiskos un vēsturiskos notikumus interpretējot kā šķiru cīņas rezultātu.
marķīze Marķīza sieva vai meita.
ķitējums Masa, ar ko ķitē.
māsasmeita Māsas meita.
robusts Masīvs; rupji, primitīvi veidots.
invāzija Masveidīga kādas (parasti nevēlamas) sugas dzīvnieku vai augu ieviešanās (kādā teritorijā).
atņemt Matemātikā – atrast vienu saskaitāmo, ja ir zināma summa un otrs saskaitāmais.
atņemšana Matemātikā – darbība, kurā no summas un viena saskaitāmā atrod otru.
mīnus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem norādot, ka otrais skaitlis atņemams no pirmā.
plus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem, norādot, ka tie ir savstarpēji saskaitāmi.
viens Matemātikā – veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
kombinatorika Matemātikas nozare, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo savienojumu skaitu.
skaitļošanas matemātika matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem (izteiktiem ar burtiem) neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
ģeometrija Matemātikas nozare, kurā pēta figūru telpiskās attiecības un formas, abstrahējoties no citām reālu priekšmetu īpašībām, piem., masas, blīvuma.
varbūtiskā loģika matemātiskās loģikas nozare, kas pētī skaitļu patiesās vērtības izteiksmēs.
matrica Matemātisks objekts – taisnstūrveida tabulā sakārtotu skaitļu kopums.
starpslānis Materiāla, vielas, arī iežu u. tml. slānis, kas atrodas starp, parasti diviem, citiem (kā) slāņiem.
materiālists Materiālisma filozofijas, uzskatu piekritējs.
inventarizācija Materiālo vērtību un naudas līdzekļu faktiskā stāvokļa pārbaude un salīdzināšana ar grāmatvedības datiem un citiem dokumentiem.
teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
pārsējs Materiāls (piem., marles saite) brūču vai atsevišķu ķermeņa daļu pasargāšanai no ārējās vides.
atskaites sistēma materiāls ķermenis un ar to saistīta koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru noteic ikviena cita ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
izspiešana Materiālu labumu (parasti naudas) iegūšana no citiem ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem.
skritulis Maza diametra cilindrisks ritenis.
knīpa Maza meitene, retāk mazs zēns.
skuķēns Maza meitene.
asteroīds Maza planēta, neliels debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītu.
baits Mazākā adresējamā informācijas vienība, kas aptver 8 bitus.
mazākais kopīgais dalāmais mazākais skaitlis, kas bez atlikuma dalās ar visiem dotajiem skaitļiem.
kumkvats Mazam apelsīnam līdzīgs ovāls citrusauglis ar saldu mizu un skābenu mīkstumu [Citrus japonica].
trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos.
konfeti Mazas, dažādu krāsu ripiņas, ar kurām cits citu apber karnevālos, ballēs.
mazmazbērns Mazdēla vai mazmeitas bērns.
mazmazdēls Mazdēla vai mazmeitas dēls.
mazmazmeita Mazdēla vai mazmeitas meita.
absorbēt Mazināt (kā) intensitāti, koncentrāciju.
diskreditēt Mazināt uzticību; graut autoritāti, cieņu; mazināt (kā) nozīmi, vērtību.
rukt Mazināties (tilpumā, izmērā, skaitliskajā vērtībā u. tml.).
panerrot Mazliet iznerrot (kādu); pakaitināt.
kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piem., sveicinoties, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
grozīties Mazliet mainoties, būt aptuvenam (parasti par skaitu, mēru).
valgs Mazliet mitrs (par lūpām, acīm); mikls.
iesvīst Mazliet sasvīst; kļūt mazliet mitram no sviedriem.
pakritizēt Mazliet, nedaudz kritizēt.
mazums Mazs (kā) skaits; neliels (kā) daudzums.
būda Mazs pagaidu miteklis.
būcenis Mazs, neērts miteklis; neliela telpa (piem., priekšmetu glabāšanai).
ūķis Mazs, neglīts, arī vecs miteklis; neliela, parasti tumša telpa.
šūna Mazs, regulāras formas veidojums, kurā bites novieto barību, audzē perus.
šaurs Mazskaitlīgs, samērā neliels.
makulatūra Mazvērtīga literatūra.
iekārta Mēbeļu komplekts, kas paredzēts (kādai telpai); mēbeles un citi priekšmeti, kas atrodas (kādā telpā).
procedūru māsa medicīnas māsa, kas izdara injekcijas un veic citas procedūras.
kardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta sirds slimības, to ārstēšanu, profilaksi un slimnieku rehabilitāciju.
auskultēt Medicīniski izmeklēt, izklausot plaušas, sirdi un citus iekšējus orgānus; izklausīt.
refleksu āmuriņš medicīnisks instruments neliela āmura veidā, ar kuru, pasitot pa noteiktu punktu, pārbauda cilvēka refleksus.
karantīna Medicīnisku, sanitāru un administratīvu pasākumu komplekss, kam jānovērš infekcijas slimību izplatīšanās.
korvalols Medikaments, ko lieto sirds darbības traucējumu gadījumos, pret nervozitāti u. tml.
ienesums Medus, ko bites saražo noteiktā periodā.
uzbrukums Mēģinājums pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtaukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
konkurēt Mēģināt pārspēt, būt pārākam par ko citu.
uzbrukt Mēģināt pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtraukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
hidromehānika Mehānikas nozare, kurā pētī šķidrumu un gāzu kustību, līdzsvaru un mijiedarbību ar citiem ķermeņiem.
aritmometrs Mehāniska ierīce aritmētisko darbību izpildei.
zobpārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas griezes kustību pārveido citā griezes kustībā vai taisnvirziena kustībā.
tukšgaita Mehānisma darbība bez slodzes; brīvgaita.
brīvgaita Mehānisma darbība bez slodzes; tukšgaita.
kulise Mehānisma elements – kustīgs stienis, kas atrodas virzes, rotācijas vai svārstību kustībā un pa kuru slīd cita elementa detaļa.
brīvgājiens Mehānisma kustība, kas neizraisa cita mehānisma kustību; attālums, kādā notiek šāda veida kustība.
māsa Meita attiecībā pret citiem bērniem ģimenē.
pameita Meita attiecībā pret pamāti, patēvu.
znots Meitas vīrs.
meitēns Meitene (1); meita (1), meitiņa.
čiksa Meitene (parasti seksuāli pievilcīga, ar uzkrītošu ārieni).
zaķis Meitene (parasti skaista, seksuāli pievilcīga).
spindzele Meitene, jauna sieviete, parasti vieglprātīga.
krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu vai krustmāti.
džude Meitene, jauniete.
caca Meitene, kas pārlieku lielu uzmanību pievērš ārējam izskatam.
sieviete Meitene, kurai ir bijušas dzimumattiecības.
peciņa Meitene, parasti maza.
peka Meitene, parasti maza.
meitēns Meitene; jauniete.
skuķis Meitene; skuķe.
skuķe Meitene.
skuķene Meitene.
māsība Meiteņu un sieviešu loks, kas darbojas saliedēti, vienotā kopienā vai ar vienotu mērķi.
izmeklēt Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas, piem., kādā teritorijā, telpā).
rakties Meklēt (ko) starp citiem priekšmetiem, sajaucot, radot nekārtību.
salsa Meksikāņu mērce – asa mērce, kuras sastāvā ir sīpoli, ķiploki, čili pipari, koriandrs, eļļa un citronu sula.
nomeliorēt Meliorējot nosusināt (kādu teritoriju).
melodramatisms Melodrāmai (1) raksturīgs dramatisms; sakāpināta emocionalitāte.
izmeloties Melojot izkļūt no nevēlamas situācijas; melojot attaisnoties.
mērs Mēraukla; arī kritērijs.
atmērcēt Mērcējot, mitrinot dabūt nost.
atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstāku; atmiekšķēt.
merkantilists Merkantilisma (1) piekritējs vai realizētājs.
kurss Mērķtiecīga virzīšanās uz noteiktu politisku, sabiedrisku u. tml. mērķi.
veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
novirzīt Mērķtiecīgi rīkojoties panākt, ka (kas) notiek, norisinās (citā vietā).
pakāpe Mērs, salīdzināmais lielums, salīdzināmais līmenis, kas raksturo (kā) kvantitāti, intensitāti, kvalitāti, attīstību.
pusstops Mērvienība – puse stopa vai apmēram 0,6 litri; šāda tilpuma trauks.
balle Mērvienība dabas procesu intensitātes noteikšanai.
decibels Mērvienība elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā – viena desmitā daļa bela; skaļuma mērvienība [dB].
kirī Mērvienība, kas lietota nuklīda aktivitātes mērīšanai radioaktīvā starojuma avotā [Ci].
metriskā mēru sistēma mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
komposts Mēslojums, kas gatavots no satrūdējušām organiskām vielām (piem., augu atliekām, virtuves atkritumiem).
pārmesties Mesties darīt (ko citu).
bruņas Metāla aizsargkārta, kas klāj karakuģus, militāras mašīnas u. tml.
toņdakša Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni un ko izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedātāju intonācijas precizitātes noteikšanai; kamertonis.
tamtams Metāla sitaminstruments, liels gongs, pa kuru sit ar vālīti, radot dobju, izskaņā salcošu skaņu.
stīpdzelzs Metāla sloksne, no kā izgatavo stīpas vai citus priekšmetus.
restes Metāla vai cita materiāla režģis.
pārmetināt Metināt vēlreiz, no jauna; piemetināt citā vietā.
spektrofotometrija Metode, ar kuru mērī dažādu spektra iecirkņu gaismas intensitāti.
mežkopība Meža audzēšana un kopšana, lai iegūtu koksni un izmantotu citus meža produktus.
satīrs Meža dievība, auglības dēmons sengrieķu mitoloģijā.
vējgāze Meža koku izgāšanās vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja izgāzti koki.
vējlauze Meža koku lūzumi vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki.
skrajcirte Meža kopšanas cirte, lai uzlabotu mežaudzes kvalitāti un iegūtu koksni.
dūkņa Meža meita; lauma.
liekņa Meža tips mitrā, purvainā vietā, kur aug melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu.
sanitārā cirte meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto un citādi bojāto koku izciršana mežaudzē.
mežsargs Mežniecības darbinieks, kas apsargā noteiktu meža apgaitu, kā arī pārzina un uzrauga mežu stādīšanu, kopšanu, ciršanu un dažādu tehnisku mežsaimniecības darbu izpildīšanu.
reindžers Mežu un dabas rezervātu uzraugs (Ziemeļamerikā); mežu, parku, lauku teritorijas uzraugs (Lielbritānijā).
Morfejs Miega un sapņu dievs (sengrieķu mitoloģijā).
rīkste Miesas sods – sitieni, pēršana ar šādu zaru vai zariem, pātagu, pletni u. tml.
vaba Miets, kārts tīklu un citu zvejas piederumu žāvēšanai.
ārējā migrācija migrācija uz citām valstīm.
ieceļot Migrējot ierasties no citurienes (par dzīvniekiem); ieviesties no citurienes (par augiem).
karts Mikrolitrāžas sporta automobilis bez virsbūves; gokarts.
gokarts Mikrolitrāžas sporta automobilis bez virsbūves.
helikobaktērija Mikroorganisms, kas spēj izraisīt kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu.
aglutinācija Mikroorganismu, eritrocītu u. c. šūnu salipšana.
infuzorijas Mikroskopiski vienšūnas dzīvnieki ar skropstām klātu ķermeni (mīt jūrās, saldūdeņos, augsnē, arī parazitē); skropstaiņi.
mīkla Mīksta vai pašķidra masa no miltiem, ko izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai.
smalkāda Mīksta, īpaši apstrādāta, elastīga āda, no kā izgatavo augstas kvalitātes izstrādājumus.
izgulējums Mīksto audu atmirums, kura cēlonis ir asinsrites traucējumi tajā ķermeņa daļā, uz kuras ilgi, nekustīgi gulēts.
intendants Militāra amatpersona, kas pārzina karaspēka daļu un militāro iestāžu saimnieciskos jautājumus; intendantūras priekšnieks.
rota Militāra apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
klausos! militāra atbilde uz rīkojumu, pavēli.
nocietinājums Militāra būve (piem., tranšeja, mūris, cietoksnis) aizsardzībai pret ienaidnieka uzbrukumu.
graut Militārā darbībā iznīcināt (pretinieku), nodarīt zaudējumus (pretiniekam).
seržants Militāra dienesta pakāpe (armijā, policijā u. tml.); cilvēks, kam ir šāda pakāpe.
pulkvežleitnants Militārā dienesta pakāpe starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pulkvedis Militārā dienesta pakāpe starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
bonapartisms Militāra diktatūra Francijā, ko ieviesa Napoleons I Bonaparts un atjaunoja Napoleons III Bonaparts.
šinelis Militāra formas tērpa mētelis.
komandantūra Militārā iestāde, ko pārzina komandants, un kuras galvenais uzdevums ir uzturēt kārtību un drošību noteiktā teritorijā; šīs iestādes ēkas telpas.
aizsargs Militāra rakstura organizācijas biedrs.
intendantūra Militārā resora iestāde, kuras uzdevums ir apgādāt karaspēku ar pārtiku, ietērpu, saimniecības priekšmetiem u. tml.
trencis Militāra stila putekļu mētelis vai lietusmētelis ar jostu un uzplečiem.
lauka kara tiesa militāra tiesa, kas darbojas vietās, kur norisinās karadarbība.
kara tiesa militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militāpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā); karatiesa.
karatiesa Militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, arī lietas par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā).
kara tribunāls militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (padomju iekārtā).
frencis Militāra tipa žakete vai blūze ar sašaurinātu vidu un uzšūtām kabatām; formas tērpa svārki.
hunta Militāra vai politiska organizācija, apvienība, kas sagrābusi varu ar valsts apvērsumu.
kohorta Militāra vienība Senās Romas karaspēkā.
formējums Militāra vienība.
valsts noslēpums militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
blokāde Militāra, politiska vai ekonomiska izolācija, sakaru piespiedu pārtraukšana.
aizsardzība Militāri pasākumi un līdzekļi aizsargāšanai, nodrošināšanai.
salutēt Militāri sveicināt; godināt, atzīmēt ar militāru ceremoniju (parasti zalvēm, raķetēm).
atdot godu Militāri sveicināt.
sargkareivis Militārpersona, kas norīkota noteikta militāra vai valsts objekta apsargāšanai vai godasardzē.
kara komisārs Militārpersona, kas Padomju Savienībā vadīja kara komisariātu.
militārists Militārpersona.
kontingents Militārpersonu grupa, kas pievienojusies kādai lielākai grupai kopīgas operācijas veikšanai.
uniforma Militārs formas tērps; formas tērps (civilo profesiju dienestu pārstāvjiem).
kauja Militāru spēku bruņota sadursme, īpaši organizēta cīņa.
biljons Miljards (krievu, franču, amerikāņu skaitīšanas sistēmā); tūkstoš miljardu (vācu, angļu skaitīšanas sistēmā).
megapole Milzīga pilsēta, kas izveidojusies, augot un saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotām vietām.
galaktika Milzīga, ar gravitācijas spēkiem kopā saistīta zvaigžņu sistēma.
miriāde Milzīgs, neskaitāms (kā) daudzums.
sufozija Minerāldaļiņu, irdeno iežu daļiņu izskalošanās ar pazemes ūdens plūsmām, pazemes alu, virszemes iegruvumu (kriteņu) un piltuvju veidošanās.
mīnu lauks mīnēta teritorija.
vezīrs Ministru un augstāku ierēdņu tituls daudzās musulmaņu valstīs.
mirgošanas aritmija mirdzaritmija.
spulgot Mirdzēt, paužot pozitīvu emocionālo stāvokli.
letalitāte Mirstība; mirstība no kādas slimības attiecībā pret cilvēku skaitu, kas ar šo slimību ir slimojuši.
mirstība Mirušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
mistiķis Misticisma piekritējs un praktizētājs; cilvēks, kas spēj nonākt tiešā saskarsmē ar dievišķo.
būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no koka vai stiepļu režģiem; sprosts; krātiņš.
mājoklis Miteklis (piem., dzīvniekiem).
ligzda Miteklis (putniem), kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus.
būda Miteklis nelieliem dzīvniekiem.
teogonija Mīti par dievu izcelšanos (parasti sengrieķu mitoloģijā).
pusdievs Mitoloģijā – cilvēks, kam viens no vecākiem bijis dievs; valdnieks, kura ciltstēvs bijis kāds no dieviem.
vilkacis Mitoloģijā – cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem.
trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā – mistisks skaitlis: trīsreiz deviņi; ļoti, neizmērojami daudz.
trīsgalvains Mitoloģijā, folklorā – tāds, kam ir trīs galvas; trejgalvains.
trejgalvains Mitoloģijā, folklorā – tāds, kam ir trīs galvas; trīsgalvains.
trejgalvu Mitoloģijā, folklorā – tāds, kam ir trīs galvas.
mitologs Mitoloģijas speciālists.
vampīrs Mitoloģiska būtne – atdzīvojies mironis, kas naktīs pieceļas no zārka un sūc dzīvu cilvēku asinis.
ragana Mitoloģiska būtne – sieviete, kurai piemīt pārdabisks, ļauns spēks, kas prot burt un pārvietojas, lidojot uz slotas.
meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā).
dievība Mitoloģiska būtne (parasti kāds no dieviem vairāku dievu kultā).
sfinksa Mitoloģiska būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka galvu; šādas būtnes skulpturāls atveidojums.
ūdensmeita Mitoloģiska būtne jaunas sievietes izskatā; nāra; ūdens meita.
spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura lido pa gaisu un spīdot vilina, maldina cilvēkus; arī ragana.
ūdensmāte Mitoloģiska būtne sievietes izskatā; ūdens bagātību glabātāja, zvejnieku labvēle; ūdens māte.
māte Mitoloģiska būtne sievietes veidolā.
zemesmāte Mitoloģiska būtne, kas glabā mirušā augumu, arī sargā zemi.
vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek maldīties gājējiem, braucējiem, vadā tos apkārt.
nāra Mitoloģiska ūdeņos mītoša būtne garmatainas sievietes izskatā ar zivs asti.
Lieldienu zaķis mitoloģisks zaķis, kas Lieldienu rītā apdāvina ar krāsotām olām, arī šādas formas konditorejas izstrādājumiem (parasti no šokolādes).
luksts Mitra, arī purvaina pļava; mitra, applūstoša vieta.
liekņa Mitra, purvaina vieta.
mitrājs Mitra, slapja vieta; mitraine.
mitraine Mitra, slapja vieta; mitrājs.
dzēst Mitrināt (dedzinātus kaļķus).
samitrināt Mitrinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mitrs.
drēgns Mitrs un vēss.
plukt Mitruma iedarbībā zaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
plukt Mitruma iedarbībā zaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
sutināt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
piemirkt Mitrumā kļūt ļoti slapjam, staignam.
izmirkt Mitrumā kļūt viscaur dubļainam, staignam.
sprēgāt Mitruma, temperatūras maiņu u. tml. iedarbībā rasties sīkām plaisām, bojājumiem (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.); plaisāt.
izsvīdums Mitrums, kas rodas, parādās uz kādas virsmas.
valgme Mitrums.
viedtālrunis Mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti un kurā vēl ir ietverta fotokamera, e-pasts, plānotājs, iespēja uzstādīt trešās puses lietojumprogrammas.
midi mode mode, kurai ir raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
reps Modernās mūzikas stils, kam raksturīga ātra, ritmiska runāšana mūzikas pavadījumā.
nomocīt Mokot, spīdzinot, nonāvēt vai novest līdz kritiskam veselības stāvoklim.
makromolekula Molekula ar ļoti lielu ķīmiski saistītu atomu skaitu; polimēra molekula.
šahinšahs Monarha augstākais tituls (Irānā); persona, kam ir šāds tituls.
šahs Monarha tituls (Persijā, Irānā); persona, kam ir šāds tituls.
sultanāts Monarhija, kuras priekšgalā ir sultāns; teritorija, kurā valda sultāns; sultāna valdīšana, tās laiks.
karaliene Monarhijas valdniece; šādas valdnieces tituls.
karalis Monarhijas valdnieks; šāda valdnieka tituls.
monarhists Monarhisma piekritējs.
sultāns Monarhs dažās musulmaņu zemēs; šī monarha tituls.
sīknauda Monētas; arī monētas ar samērā mazu skaitlisko vērtību.
vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, tās pozitīvs vērtējums; arī šādas vērtības, vērtējuma izpausme.
dekadence Morāles un kultūras krīze, pagrimums, kas sevišķi spilgti izpaudās 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūrā un mākslā; dekadentisms.
bālais zēns morāli tīra, bet praktiski nevarīga jaunieša tēls latviešu literatūrā (romantisma virziena rakstnieku darbos).
pagrimt Morāliski degradēties, zaudēt pozitīvas tikumiskās īpašības.
kvadricikls Motocikla un apvidus automašīnas hibrīds – paaugstinātas pārgājības transportlīdzeklis ar četriem riteņiem.
motorollers Motociklam līdzīgs transportlīdzeklis ar mazākiem riteņiem, slēgtu motora pārsegu un īpašu kāju atbalsta platformu.
muitnīca Muita (2).
ievedmuita Muita, ko valsts uzliek precēm, kuras ieved no ārzemēm.
muitnieks Muitas (2) darbinieks.
karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
zemestiesa Muižniecības u. c. priviliģēto kārtu tiesu iestāde (Latvijas teritorijā 16.–19. gs.), kas izskatīja civillietas un krimināllietas; zemes tiesa.
brīvkungs Muižnieka tituls (Vācijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
barons Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks.
baronets Muižnieka tituls Anglijā; cilvēks, kam ir šāds tituls.
grāfs Muižnieka tituls; persona, kam ir šāds tituls.
klosteris Mūku vai mūķeņu kopienas ēka vai ēku komplekss; teritorija, kur atrodas šādas ēkas.
rustika Mūrējums vai noklāšana ar rupji apdarinātiem, nelīdzeniem akmeņiem (rustiem); šādas virsmas imitācija apmetumā.
arābu cipari mūsdienās lietojamie skaitļu apzīmējumi.
tehno Mūsdienu interjera un arhitektūras stils ar ģeometriskiem elementiem, kvadrātveida vai apaļām formām, kur telpā tiek izmantots stikls, metāls un betons.
neoromantisms Mūsdienu mūzikas stilistisks novirziens, kurā tiek izmantoti romantismam raksturīgie elementi (pastiprināta emocionalitāte, īpaša noskaņa, dabisks melodiskums u. tml.).
rokmūzika Mūsdienu mūzikas žanrs, kam raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums, kā arī elektrisko ģitāru, sitaminstrumentu un elektronisko mūzikas instrumentu izmantojums.
parēze Muskuļu vājums, nespēja izdarīt kustību; daļēja, piem., ekstremitātes, paralīze.
sausās brokastis muslis vai cita veida graudaugu izstrādājums, ko ēd ar pienu, jogurtu vai tml.
Gregora kalendārs mūsu laika skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 1582. gadā, tuvinot laika skaitīšanu Saules gadam.
imāms Musulmaņu vadoņu (īpaši šiītu) tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
raibspārnmuša Muša, kam raksturīgi raibi spārni un kuras kāpuri ir augļu kaitēkļi [Myoleja lucida].
siekalas Mutes dobuma dziedzeru sekrēts, kas paredzēts barības mitrināšanai.
intonācija Mūzikas instrumenta vai cilvēka balss skaņu augstuma precizitāte skaņdarba izpildījumā.
strinkšķināmie stīgu instrumenti mūzikas instrumenti (piem., arfa, ģitāra, kokle), kam skaņu rada, skarot stīgas ar pirkstiem, plektru vai mediatoru.
perkusija Mūzikas instrumenti, ko spēlē, sitot pa to virsmu ar pirkstiem, plaukstām; sitaminstrumenti.
marakass Mūzikas instruments – ar sīku, grabošu materiālu pildītas ieapaļas vālītes, ko izmanto ritma pastiprināšanai.
cimbala Mūzikas instruments, kam stīgas ir uzvilktas uz taisnstūra vai trapeces veida rāmja un ko spēlē, sitot pa stīgām ar koka nūjiņām.
metalofons Mūzikas instruments, kurā skaņu rada, ar nūjiņām sitot pa noteiktā skaņkārtā sakārtotām metāla plāksnītēm.
soulmūzika Mūzikas paveids, kurā apvienojušies ritmblūza un gospeļu elementi.
trijstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; triangolo.
trīsstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2); triangolo.
tubafons Mūzikas sitaminstruments ar horizontālām metāla caurulēm, kurām ir zvaniņiem līdzīga skaņa.
tamburīns Mūzikas sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu – apaļa stīpa ar, parasti, tajā iestieptu ādu un malās piestiprinātiem zvārguļiem.
šķīvis Mūzikas sitaminstruments, kas sastāv no diviem metāla diskiem, ko parasti sit vienu pret otru, radot asu, šķindošu skaņu.
kantri Mūzikas stils (radies 20. gs. 20. gados ASV), kam pamatā amerikāņu fermeru tautas mūzika ar tai raksturīgiem instrumentiem – vijoli, bandžo, ģitāru; šāda stila mūzika.
regtaims Mūzikas stils (radies ASV 19. gs. 90. gados), kam raksturīgs vienmērīgs ritms basā un asi sinkopēta melodiskā līnija; šā stila skaņdarbs, ko (parasti) atkaņo uz klavierēm.
muzikoloģija Mūzikas zinātne (mūzikas teorija, vēsture un kritika).
muzikologs Mūzikas zinātnieks; mūzikas kritiķis.
džezs Mūzikas žanrs (radies 20. gs. sākumā Amerikā), kam raksturīga mūzika ar specifiski sinkopētiem ritmiem un improvizācijas elementiem.
perkusionists Mūziķis, kas (ar pirkstiem, plaukstām) spēlē sitaminstrumentus.
soloģitārists Mūziķis, kas spēlē augsta reģistra ģitāru.
bundzinieks Mūziķis, kas spēlē bungas; cilvēks, kas sit bungas.
ģitārists Mūziķis, kas spēlē ģitāru; ģitāras spēlētājs.
sitaminstrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas sitaminstrumentu vai sitaminstrumentus.
taurētājs Mūziķis, kas spēlē tauri vai kādu citu metāla pūšamo instrumentu.
citronkoks Mūžzaļš augļu koks ar koši dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem; citrons.
āmulis Mūžzaļš krūmveida augs, kas parazitē uz kokiem.
brūklene Mūžzaļš puskrūms ar tumšzaļām lapām un ķekaros augošām sarkanām, rūgteni skābām ogām [Rhodococcum vitis-idea].
konference Nacionālas vai starptautiskas organizācijas vadošā institūcija.
nacionālboļševiks Nacionālboļševisma piekritējs; nacionālboļševiku partijas biedrs.
nacionālists Nacionālisma piekritējs.
nacionālsociālists Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas biedrs; nacionālsociālisma piekritējs.
neonacisms Nacisma ideoloģijas un politikas restaurācija, īstenošana mūsu dienās.
citudien Nākamajā dienā; citā dienā.
citugad Nākamajā gadā; citā gadā.
mesli Naturālās vai naudas nodevas, ko ievāca, piem., no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
naturālists Naturālisma (1) pārstāvis literatūrā, mākslā; rakstnieks, mākslinieks, kura darbos izpaužas naturālistiskas tendences.
pirmskaitlis Naturāls skaitlis, kas ir lielāks par 1 un dalās tikai ar 1 un pats ar sevi.
kontribūcija Nauda un citas materiālās vērtības, ko uzvarētā valsts pēc kara maksā uzvarētājai valstij.
pamatkapitāls Nauda un citas vērtības naudas izteiksmē, kas ir ieguldītas uzņēmumā nepieciešamo ražošanas līdzekļu iegādei, lai uzsāktu vai turpinātu uzņēmējdarbību.
kukulis Nauda vai cita materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
maks Nauda, kapitāls (kas ir kāda rīcībā).
līdzeklis Nauda, kapitāls.
kapitāls Nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u. tml., dod pelņu.
noguldījums Naudas līdzekļi, kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem ir noguldīti bankā vai citā finanšu iestādē.
subordinētais aizdevums naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
subordinētais kredīts naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
lelle Naudas paciņas imitācija – papīra lapiņu paciņa, kurā īstas banknotes ir tikai virspusē un apakšpusē, bet vidū – viltotas.
parāds Naudas summa vai citas materiālas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam.
dolārs Naudas vienība (ASV, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs), kas vienāda ar 100 centiem; attiecīgā naudaszīme.
santīms Naudas vienība dažās citās valstīs (piem., Francijā, Beļģijā pirms eiro ieviešanas).
mārciņa Naudas vienība Lielbritānijā, kas līdzvērtīga 100 pensiem; attiecīgā monēta.
šiliņš Naudas vienība Lielbritānijā, kas pastāvēja līdz 1971. gadam; attiecīgā naudas zīme, monēta
desmitnieks Naudas zīme desmit vienību vērtībā.
piecdesmitnieks Naudas zīme piecdesmit vienību vērtībā.
ne par kapeiku labāks nav it nemaz labāks.
ne par kapeiku sliktāks nav it nemaz labāks.
krusta nāve nāve, piesitot krustā.
ne par sprīdi ne mazākā mērā, it nemaz.
iebukņīt Ne sevišķi stipri sitot, pagrūstot, fiziski ietekmēt.
citreiz Ne tagad, ne šajā reizē; citā reizē.
inerts Neaktīvs, kūtrs; tāds, kam ir raksturīgs kūtrums, bezdarbīgums, aktivitātes trūkums.
laukums Neapbūvēta, arhitektoniski iekārtota zemes platība pilsētā.
pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš, arī neaizņemts, brīvs (par vietu, teritoriju).
trīce Neapzinātas ritmiskas, sīkas svārstības (ķermenī, tā daļās).
brīvība Neatkarība, patstāvība, suverenitāte, pašnoteikšanās tiesības (tautai, valstij).
ieslēpties Nebūt redzamam vai būt grūti saskatāmam, kam citam atrodoties apkārt, priekšā u. tml.
kokains Nedabisks, samākslots; tāds, kam trūkst emocionalitātes.
buldurēt Nedaudz un kļūdaini runāt (citā valodā).
piektdiena Nedēļas piektā diena, skaitot no pirmdienas.
autoritārisms Nedemokrātisks politiskais režīms, kas neņem vērā sabiedrisko domu, bet var nebūt diktatorisks vai totalitārs.
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
kumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet; arī klumburot.
ķeza Negadījums, nepatīkama situācija, nelaime.
sagrozīties Negaidīti pavērsties, citādi izmainīties.
žurga Negaršīgs, arī nekvalitatīvs dzēriens; susla.
nelietība Negodīga, nekrietna, arī zemiska rīcība; ļaunprātīga rīcība ar nolūku kādam kaitēt.
nēģeri Negroīdās rases pārstāvji – Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji; melnādainie citu valstu iedzīvotāji, kuri senatnē cēlušies no šiem iedzīvotājiem.
intolerance Neiecietība pret citu uzskatiem.
neitralitāte Neiejaukšanās citu cilvēku attiecībās, strīdos; atturēšanās nostāties kāda pusē.
neskaitot Neiekļaujot (kāda) skaitā, kopumā.
izkrist Neiekļauties; atpalikt no citiem.
tūdaliņ, tagadiņ neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
svinīgs Neikdienišķi nopietns, pozitīvi emocionāls (par psihisku stāvokli); tāds, kas ir saistīts ar ko neikdienišķi nopietnu, pozitīvi emocionālu.
pauze Neilga norise, darbība kādas citas norises, darbības pārtraukumā, starplaikā.
paķemmēt Neilgu laiku ķemmēt (kādu teritoriju, piem., ko meklējot).
pamaisīties Neilgu laiku maisīties (starp citiem, citu vidū).
pažāvēt Neilgu laiku žāvēt (piem., ko slapju, mitru).
pakaitināt Neilgu laiku, mazliet kaitināt; arī paķircināt.
paskaitīt Neilgu laiku, mazliet skaitīt.
jonizācija Neitrālu atomu vai molekulu pārvēršana par pozitīvi vai negatīvi lādētām daļiņām – joniem.
nelikvīdi Neizmantojami, nevajadzīgi preču, materiālu, izejvielu u. tml. krājumi, pārpalikumi, kurus nevar pārdot vai citādi realizēt.
glabāt sveci zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
turēt sveci zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
baltie plankumi Neizpētītas teritorijas.
apslēpt Neizrādīt citiem, apzināti neļaut (kam) izpausties.
naturālisms Neizskaistinātas realitātes elements mākslas darbā.
zaļa malka neizžāvēta, mitra malka.
nejaušība Nejauša sagadīšanās, sakritība; neparedzēts notikums, gadījums.
uzminēt Nejauši izvēlēties, nosaukt u. tml. (ko tādu, kas zināms, izlemjams tikai citiem vai arī nevar būt zināms nevienam).
ieskriet Nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
sajaukt Nejauši samainīt, aizstāt (ko) ar citu.
trāpīt Nejauši, negaidīti nokļūt kādos apstākļos, situācijā, stāvoklī, arī gadīties.
nenieka Nekā (vietniekvārda nekas ģenitīvs); necik.
nevainīgs Nekaitīgs, bez nevēlamas iedarbības.
nekas vairāk nekas cits bez minētā, zināmā.
bāzt (savu) degunu nekautrīgi, netaktiski jaukties citu darīšanās; ziņkārīgi interesēties par cita dzīvi.
maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maita [2].
maitas gabals nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maitasgabals.
fetišisms Nekritiska, pārspīlēta (kā) izcelšana, godināšana, neesošu īpašību piedēvēšana.
šļura Nekvalitatīvs dzēriens, nepatīkams šķidrums.
traumēt Nelabvēlīgi iespaidot, kaitēt (cilvēka psihei).
gandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt, arī bojāt.
sagandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt; padarīt nepievilcīgu, nepieņemamu.
turēt Nelaist sev cauri (parasti mitrumu).
samizdats Nelegāls literatūras (parasti aizliegtas) izdošanas veids padomju iekārtas laikā.
paraugs Neliela (kā, piem., vielas, materiāla) daļa sastāva, kvalitātes noteikšanai; neliela (kā) daļa identitātes noteikšanai.
sēklgrauzis Neliela (līdz pieciem milimetriem gara), drukna vabole, kaitēklis, kas mitinās pākšaugos.
mazauto Neliela (mazlitrāžas) automašīna.
epifānija Neliela apjoma literārs darbs, kurā emocionāli izteikta doma, pēkšņa atklāsme par kādu parādību vai notikumu.
čirka Neliela auguma, sīka meitene.
stūris Neliela daļa no kādas teritorijas.
soļu skaitītājs neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas; pedometrs.
soļu mērītājs neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas; pedometrs.
flīze Neliela keramikas plāksnīte sienu vai citu virsmu apdarei.
lapiņa Neliela papīra lapa, parasti ar nelegāli izplatītu politisku tekstu; proklamācija.
treilers Neliela piekabes veida kempinga mājiņa uz riteņiem, ko var pārvietot ar automobili.
piano Neliela skaņas intensitāte.
kukuruzņiks Neliela vienmotora lidmašīna (parasti lauksaimniecības aviācijā un citur izmantotais divplāksnis AN–2).
mazēka Neliela vienstāva ēka; arī neliela celtne, konstrukcija, piem., mājdzīvnieku izmitināšanai, dārzeņu audzēšanai.
kotedža Neliela vienstāva vai divstāvu māja (piem., viesu izmitināšanai).
kantīne Neliela, darbiniekiem, personālam paredzēta ēdnīca, arī neliels veikals (organizācijas, iestādes u. tml. teritorijā, telpās).
pompadūra Neliela, grezna maisiņa formas sieviešu rokassoma garā saitē; arī šāds rokdarbu maisiņš.
planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
konfekte Nelielas formas konditorejas izstrādājums, ko gatavo no dažādām masām (piem., šokolādes, marcipāna, želejveida augļu un ogu masas).
sviedrene Nelieli izsitumi, kas rodas uz ādas, parasti ilgstošas, svīšanas rezultātā.
nedaudzi Neliels (parasti cilvēku) skaits.
eseja Neliels apcerējums brīvā formā par kādu zinātnes, filozofijas, literatūras vai mākslas problēmu, kurā autors izpauž savus subjektīvos uzskatus un attieksmi.
kompaktdisks Neliels ar lāzerierīci nolasāms disks, kurā digitāli var ierakstīt liela apjoma audiālo vai vizuālo informāciju; šāds disks ar ierakstīto mūziku.
feļetons Neliels asprātīgs, kritisks raksts; attiecīgais publicistikas žanrs.
ormanītis Neliels bridējputns, kas dzīvo aizaugušu ūdenstilpju krastos, purvos, mitrās pļavās.
maizīte Neliels cepts konditorejas izstrādājums ar dažādām piedevām; smalkmaizīte.
garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis ar vāji pārkaļķotu čaulu, kura vairākas sugas lieto uzturā; krevete.
krevete Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis; garnele.
tējnīca Neliels ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama tēja, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
puļķis Neliels garens koka (retāk cita materiāla) priekšmets, ko lieto, piem., kā aizbāšanai.
vinjete Neliels grafisks rotājums grāmatā (piem., uz vāka, titullapā, tekstā).
raudze Neliels kādas vielas daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
cepums Neliels konditorejas izstrādājums no miltiem, cukura, olām un taukvielām.
kūka Neliels konditorejas izstrādājums no saldas mīklas (parasti ar pildījumu un garnējumu).
sikspārnis Neliels lidojošs zīdītājs (naktsdzīvnieks) ar lielām ausīm, zīdainu apmatojumu un lidplēvi pie priekšējām ekstremitātēm.
skūteris Neliels mazlitrāžas motorollers.
valgums Neliels mitrums, slapjums.
miklums Neliels mitrums.
pabs Neliels restorāns, kurā ir alkoholisko dzērienu bārs; krogs (Lielbritānijā, Īrijā).
ratiņi Neliels transportlīdzeklis ar (parasti) četriem riteņiem (kā) pārvadāšanai.
rumba Neliels ūdenskritums; krāce ar strauju ūdenslīmeņa kritumu.
špics Neliels vai vidēja lieluma dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
piedēklis Neliels veidojums (organismā), kas atzarojas vai ir atkarīgs no kāda cita orgāna.
pleķis Neliels zemes gabals; neliela teritorija, vieta.
sarkanrīklīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kam raksturīgs oranžs galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums [Erithacus rubecula].
murkšķis Neliels, drukns vāveru dzimtas grauzējs ar biezu vienkrāsainu apmatojumu, mazām ausīm, un īsu asti, kas mitinās dziļās alās.
čuņčiņš Neliels, īpaši kustīgs, veikls zaļganpelēks dziedātājputns, ligzdo biezos krūmos, mazās eglītēs [Phyloscopus collybita].
grieze Neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas [Crex crex].
kāds Neliels, nenoteikts skaits; nedaudz.
lēkšķe Neliels, neregulāras formas (kā, piem., sniega, mitru netīrumu) kopums.
smalkmaizīte Neliels, parasti salds, konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām.
ratiņi Neliels, stumjams transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai.
šķērdēt Nelietderīgi, nevajadzīgitērēt.
uzurpācija Nelikumīga (kā) varas sagrābšana vai cita tiesību piesavināšanās.
kontrabanda Nelikumīga, slepena preču vai citu vērtību pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātās preces vai citas vērtības.
uzurpēt Nelikumīgi sagrābt (varu) vai piesavināties (cita tiesības).
slengs Neliterāra leksika; žargons.
žargons Neliterārās valodas paveids, ko, parasti sarunvalodā, lieto noteikta sociālā vai profesionālā grupa.
ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļodzīgu pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
balagāns Nemāksliniecisks, zemas kvalitātes priekšnesums.
trihinella Nematožu klases veltņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā.
fēnikss Nemirstības, mūžīgās atjaunošanās, atdzimšanas simbols – mitoloģisks putns, kas pēc sadegšanas atdzimst no pelniem.
kā vāvere ritenī nemitīgā kustībā, darbībā.
virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
ēst matu no galvas nost nemitīgi pārmest kādam nebūtiskas lietas.
ēst Nemitīgi pārmest, sagādāt ciešanas (kādam).
vaukšķēt Nemitīgi runāt, izteikt savu vai citu viedokli.
būt nomodā Nemitīgi rūpēties (par ko).
grauzt sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
kremst sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
grauzties sirdī nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
gremzt sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
ēst sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes.
grauzt Nemitīgi teikt, atgādināt ko nepatīkamu, radot (kādā) nemieru.
ar katru mirkli nemitīgi, nepārtraukti; arvien.
damokla zobens nemitīgs apdraudējums (kam, kādam).
nekrist Nenonākt (nevēlamā, bīstamā situācijā, apstākļos u. tml.).
sadisms Nenormāla tieksme uz cietsirdību, tīksmināšanos par citu ciešanām.
hameleons Nenoteikts cilvēks, kas atkarībā no situācijas maina savas domas un uzskatus.
dažs Nenoteikts, neliels skaits; nedaudz.
vairāki Nenoteikts, samērā neliels (parasti cilvēku) skaits.
lidināties pa mākoņiem Nenovērtēt reālo situāciju.
neofašists Neofašisma piekritējs.
pelēkā ekonomika neoficiālā jeb nekontrolējamā ekonomika, ienākumi, kas netiek oficiāli uzskaitīti un par kuriem netiek maksāti nodokļi.
kuluāri Neoficiālas situācijas vai apstākļi, arī neoficiālas tikšanās.
neonacists Neonacisma piekritējs.
titānisks Neparasti liels (pēc apjoma, intensitātes); tāds, kura veikšanai nepieciešams liels spēks, piepūle; neparasti intensīvs.
lauzīt Nepareizi, kļūdaini runāt (citā valodā).
laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita, kas izpaužas likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne, nākotne kā veselums.
lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
pierakstījums Nepatiesu (skaitliski lielāku) datu uzrādījums.
kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
šļura Nepatīkama jezga, negatīvi vērtējama situācija.
slikti Nepatīkami, neērti (būt kādos apstākļos, kādā situācijā).
mūdzis Nepatīkams vai kaitīgs dzīvnieks (piem., kukainis, tārps, rāpulis).
nešķīstenis Nepatīkams, atbaidošs, arī kaitīgs dzīvnieks.
šmuce Nepatikšanas, apkaunojoša situācija (piem., kad atklājas kas nelikumīgs).
kvorums Nepieciešamais (piem., sapulces, sēdes) dalībnieku skaits, lai (tā) būtu tiesīga lemt.
kņaze Neprecējusies kņaza meita.
mis Neprecētu sieviešu skaistumkonkursā – uzvarētājas titula sastāvdaļa.
jaukt Neprecīzi zinot, uztverot, atceroties, samainīt (ko) ar citu.
neatlaidīgs Nerimstošs, nemitīgs, nepārtraukts.
nerimts Nerimtīgs, nemitīgs.
ritmiskā proza nesaistītā valodā rakstīti darbi ar noteiktu ritmu, ko veido frāzes un teikumi.
dzejolis prozā nesaistītā valodā uzrakstīts daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
burvja nešļava nesamais, ko ienes un noliek otra cilvēka mājā, lai viņam kaitētu.
raganas nešļava nesamais, ko ienes un noliek otra cilvēka mājā, lai viņam kaitētu.
iepakaļ Nesasniedzot tādu līmeni, stāvokli, kādā ir citi.
ģērbties Nēsāt, valkāt (piem., noteikta veida, kvalitātes apģērbu).
vārsmojums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums.
vārstījums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums.
atkailināt Nesaudzīgi padarīt citiem atklātu, neslēptu.
cietsirdīgs Nesaudzīgs, bezjūtīgs (pret citiem), arī nežēlīgs, ļauns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
šizofrēnija Neskaidras izcelsmes psihiska slimība, kas izraisa pārmaiņas personībā, aplamu īstenības uztveri un citus psihisko procesu traucējumus.
ntais Neskaitāms.
ratiņi Nesošā ritošā daļa (dažām tehniskām iekārtām).
pārstiepties Nesot, ceļot (ko smagu), pārslogot ķermeni, nodarīt sev kaitējumu.
psiholoģiskā valodas barjera nespēja iedrošināties runāt citā valodā.
tuvredzība Nespēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē.
nojukt Nespēt turpināt darbību vai nespēt ko darīt vajadzīgajā kvalitātē (par cilvēku).
aizkavēties Netikt līdzi citiem; būt vēlākam par citiem.
nojukt Netikt veiktam pareizi, vajadzīgajā kvalitātē.
kloāka Netīra, piemēslota vieta, kur sakrājušies daudz atkritumu.
midzenis Netīrs, nekārtīgs miteklis.
neķert muļķus neuzskatīt citus par muļķiem.
neķert muļķi neuzskatīt citus par muļķiem.
skepse Neuzticēšanās kādām idejām, teorijām, dogmām u. tml.; šaubas (par ko), neticība (kam); pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko).
formālisms Nevajadzīgi sīkumaina formalitāšu ievērošana, pārmērīga sekošana priekšrakstiem.
krāms Nevajadzīgs, mazvērtīgs, sliktas kvalitātes priekšmets, lieta.
kaza Nevaldāma, trakulīga, arī vieglprātīga (jauna) meitene, sieviete.
šķīrējtiesa Nevalstiska jurisdikcijas institūcija, kas izskata un izspriež tai pakļautās civillietas.
nevar izlēkt no savas ādas nevar mainīt savu raksturu, pēkšņi kļūt citādam.
noklumburot Neveiklā gaitā, klūpot, krītot noiet, nonākt.
noklunkurēt Neveiklā gaitā, klūpot, krītot noiet, nonākt.
aizvelties Neveiklā gaitā, smagnēji aizvirzīties.
uzļepatot Neveiklā gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet.
pielāčot Neveiklā smagnējā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt).
aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā aiziet (par cilvēkiem).
ļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet (par cilvēku).
pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
aizļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem aiziet (par dzīvniekiem).
aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem aiziet, aizskriet (par dzīvniekiem).
ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet (par dzīvniekiem).
aizklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā aiziet.
apklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
ieklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
ietenterēt Neveiklā, grīļīgā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
izklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā iziet, iznākt.
izklunkurot Neveiklā, grīļīgā gaitā iziet, iznākt.
uzklumburēt Neveiklā, grīļīgā gaitā uziet, uznākt.
uzvelties Neveiklā, ļodzīgā gaitā uziet, uzrāpties u. tml.
klunkurot Neveiklā, nevienmērīgā gaitā, klūpot, krītot iet; klunkurēt.
klunkurēt Neveiklā, nevienmērīgā gaitā, klūpot, krītot iet; klunkurot.
aizlāčot Neveiklā, smagā gaitā aiziet.
ielāčot Neveiklā, smagā gaitā ieiet (kur iekšā).
izlāčot Neveiklā, smagā gaitā iziet, iznākt.
pārvelties Neveiklā, smagnējā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
lāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā iet.
nolāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā noiet, nonākt.
pārlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
pārtuntuļot Neveikli, lēni, smagā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
krusts un bēdas Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
dirsa Nevēlamā situācijā.
lamatas Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (kādu) šādā situācijā.
slazds Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā.
neradība Nevēlama, kaitīga, arī pretīga radība.
uzmākties Nevēlami izplatīties, traucējot (kam citam) – par parādībām dabā.
barbarisms Nevēlams, nevajadzīgs aizguvums, kas neiederas literārajā valodā.
sprukas Nevēlams, sarežģīts, parasti pēkšņi radies, stāvoklis, situācija, no kura grūti izkļūt.
pārskatīties Nevērīgi, neuzmanīgi skatoties, saredzēt ko citu, nepareizi.
kūleņot Nevienādā gaitā, klūpot un krītot, virzīties.
kūleņoties Nevienādā gaitā, klūpot un krītot, virzīties.
kūlenis Nevienādā gaitā, klūpot, krītot (iet, skriet u. tml.).
klumburiem Nevienādā, neveiklā gaitā, klūpot, krītot.
klunkuriem Nevienādā, neveiklā gaitā, klūpot, krītot.
nelīdzens Nevienmērīgs; tāds, kas nav ritmisks.
pārcilvēks Nīčes filozofijā – cilvēka ideāls; cilvēks, kas ar savām īpašībām ir pārāks par citiem.
kolodijs Nitrocelulozes šķīdums spirta un etilētera maisījumā.
brinza No aitu piena gatavots siers.
rezervists No aktīvā militārā dienesta atvaļināta persona; rezerves karavīrs.
reeksports No ārzemēm ievestu preču eksports uz citu valsti bez to pārstrādes; materiālu ievešana pārstrādei, lai pēc tam gatavos izstrādājumus vestu atpakaļ.
pārcēlums No citas valodas paņemts vārds vai teiciens oriģinālrakstībā; nepārveidots aizguvums.
aizgūts vārds no citas valodas pārņemts vārds.
šellaka No dabīgiem sveķiem iegūta viela, ko izmanto, piem., mēbeļu politūras izgatavošanai.
piķis No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piem., kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
būris No dēļiem izgatavots savvaļas putnu miteklis, ko (parasti) piestiprina pie koka stumbra.
džinsi No džinsa auduma šūtas bikses ar akcentētām nošuvēm, uzšūtām kabatām, metāla furnitūru.
mājiņa uz vistas kājas no folkloras pārņemts apzīmējums nelielam, viegli celtam (pagaidu) miteklim.
novirziens No galvenā virziena, pamatvirziena mazliet atšķirīgs virziens, kustība (piem., mākslā, reliģijā, politikā).
krinolīns No īpaša stīva auduma vai ar speciālām stīpām gatavoti apakšsvārki kleitas kupluma veidošanai; dāmu tērps (18.–19. gs.) ar šādu kuplu, platu zvanveida svārku daļu.
metastāze No jauna izveidojies slimības (parasti ļaundabīgā audzēja) perēklis, kas radies audzēja šūnām vai slimības ierosinātājiem ar asins vai limfas plūsmu pārvietojoties uz citu vietu organismā.
pāršūt No jauna piešūt (parasti citā vietā).
kolonija No kādas zemes vai kāda novada izceļojušu iedzīvotāju apmetne citā zemē; kādas tautas izceļotāji, kas dzīvo vienkopus citā zemē.
firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs valdnieks (viduslaikos); augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
kliņģeris No mīklas gatavots konditorejas izstrādājums, parasti divu savienotu apļu formā.
slīkt No pārmērīga mitruma, slapjuma u. tml. iet bojā (par augiem).
saitējums No saitēm veidots pārsējs.
sniega vīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās); sniegavīrs.
dibenplāns No skatītāja attālākā (kā, piem., telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: priekšplāns.
ķemmdzija No smalkas, garas vilnas vērpta gluda augstas kvalitātes dzija; gublāns.
gublāns No smalkas, garas vilnas vērpta gluda augstas kvalitātes dzija; ķemmdzija.
smiltis No smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumu).
meteorīts No starpplanētu telpas uz Zemes nokritis akmens vai dzelzs gabals.
korķis No šāda vai cita materiāla izgatavots aizbāznis (parasti pudelēm).
tauki No šādiem esteriem, arī no citām organiskām vai neorganiskām izejvielām iegūts produkts, ko izmanto tehniskām vajadzībām.
apkārt No vienas vietas uz citu; no viena pie otra.
visapkārt No vienas vietas uz citu; no viena pie otra.
atbērt Nobērt (kādu daļu) citur; atlikt (kādam nolūkam).
sabučoties Nobučot vienam otru, citam citu.
cietoksnis Nocietināta, militāra būve (parasti pilsētu) aizsardzībai.
aizgalds Nodalījums kūtī (parasti cūkām, aitām).
nomaldīties Nodalīties (no citiem) un pazaudēt (tos).
atšķirties Nodalīties, nošķirties savrup (no citiem).
grāmatvedība Nodaļa (uzņēmumā, iestādē), kas veic šādu uzskaiti.
apakšnodaļa Nodaļa, kas ietilpst citas, lielākas nodaļas sastāvā; pakļautā nodaļa.
apskādēt Nodarīt kaitējumu; sabojāt.
klišeja Nodeldēta frāze, bieži lietots izteiciens bez oriģinalitātes.
plāns Nodoms, iecere, (kā) realizēšanas gaita.
realizēt Nodot (ko) cita rīcībā, īpašumā un saņemt pretī naudu vai ekvivalentu preci.
izdot Nodot (personu) citas valsts vai personas rīcībā.
atdot Nodot cita īpašumā (parasti bez atlīdzības).
cedēt Nodot citam (savas prasījuma tiesības).
sekularizēt Nodot laicīgās varas pārziņā un pārvaldīšanā reliģiskajām institūcijām piederošus īpašumus.
pārapdrošināt Nodot noslēgtā apdrošināšanas līguma saistību daļu citam apdrošinātājam (parasti par apdrošināšanas kompānijām).
pasveicināt Nodot sveicienu (kādam) ar cita starpniecību.
pārdzīvot Nodzīvot ilgāk (salīdzinājumā ar kādu citu).
māls Nogulumiezis, kas mitrumā kļūst mīksts un lipīgs, un ko izmanto būvniecībā, keramikā, arī kosmētikā u. tml.
pavasara nogurums nogurums pēc ziemas perioda, kad organismam trūkst vitamīnu un minerālvielu.
novākt Nojaukt, izjaukt un novietot (kur citur).
sakaitēt Nokaitēt, parasti pilnīgi, viscaur.
lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izspiesta zemes virspusē; šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
izvirdums Nokaitētu cietu, šķidru vai gāzveida vulkānisko produktu izplūdums.
nokārtot sesiju nokārtot sesijas laikā paredzētās ieskaites un eksāmenus.
nopūst Noklāt (ko) ar grafiti.
izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
uzkosties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
uzkosties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
uzķerties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
pārkrāsot Nokrāsot vēlreiz; nokrāsot citā krāsā.
nerādīt Nolieguma darb. --> rādīt; novietot, turēt (ko) tā, lai cits to nevar uztvert ar redzi.
atliet Noliet (daļu šķidruma) – parasti citā traukā; ieliet atpakaļ.
noslēpt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevarētu atrast, ieraudzīt, pamanīt.
karātavu humors nomācošā, bezizejas situācijā izteikts joks, ironisks teiciens.
rotēt Nomainīt (kādu), piem., norīkojot šajā amatā kādu citu.
rotēt Nomainīties, tikt nomainītam ar kādu citu.
province Nomaļa valsts teritorija, kas atrodas tālu no centra vai galvaspilsētas.
aiziet Nonākt (citos apstākļos).
tikt Nonākt (kādā, piem., sadzīviskā situācijā, stāvoklī).
krist Nonākt (nevēlamā, bīstamā situācijā, apstākļos u. tml.).
noplūst Nonākt atklātībā, kļūt zināmam citiem.
pāriet Nonākt cita īpašumā, rīcībā.
aizplūst Nonākt citur, citu rīcībā (par naudu, vērtībām).
pazust Nonākt galējā bezizejas situācijā; pilnīgi pagrimt, degradēties.
(būt) vīrā nonākt izdevīgā stāvoklī, situācijā, izdevīgos apstākļos.
uzķerties Nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
sasniegt Nonākt līdz kādai (parasti skaitliska lieluma) robežai.
iegāzties Nonākt nepatīkamā situācijā, nelabvēlīgā, bīstamā stāvoklī; iekrist.
mesties pa karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
samesties par karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
iekļūt slazdā nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
iekļūt lamatās nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
iekrist slazdā nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
iekrist lamatās nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
satikties Nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu; sastapties (2).
sastapties Nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu; satikties (2).
būt zirgā nonākt, nokļūt labā, izdevīgā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
tikt zirgā nonākt, nokļūt labā, izdevīgā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
novākt Noņemt nost un novietot (kur citur).
stingri ņemot nopietni, kritiski vērtējot.
izmaksāt Nopirkt (ko) citam par saviem līdzekļiem.
no Norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, pazīmi, veidu, arī intensitātes pakāpi.
savs Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens; kāds (4).
tuvu Norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta.
tikreiz Norāda uz (kā) atkārtošanās skaitu; tik reižu.
pirmais Norāda uz (kā) augstāku kvalitāti (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
tik vien norāda uz (kā) daudzuma, arī intensitātes samazinājumu.
tikpat Norāda uz (kā) līdzīgumu (kam citam).
tāds pats norāda uz (kā) pilnīgu identitāti.
no Norāda uz (kā) pozitīvu vai negatīvu guvumu vai iespēju (ko) gūt, saņemt.
tā Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika) aptuvenību, nenoteiktību.
līdz Norāda uz aptuvenu skaita, daudzuma, lieluma robežu.
par Norāda uz attiecībām, kas (kādam, kādu laulību rezultātā) izveidojas ar citiem.
stāvus Norāda uz augstu darbības intensitātes pakāpi; ļoti strauji.
tā Norāda uz darbības intensitātes augstu pakāpi.
cik ļoti norāda uz darbības intensitāti (parasti izsaukuma teikumos).
ie- Norāda uz darbības īslaicīgumu, nejaušumu, tās iekļaušanos citā darbībā, procesā.
pie- Norāda uz darbības vājinātu intensitāti.
ar Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi; norāda attieksmi pret ko.
pār- Norāda uz darbības virzību uz citu vietu.
līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes galējo pakāpi.
līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi; norāda uz pazīmes pakāpi.
tik tikko Norāda uz darbības, stāvokļa mazo intensitāti.
pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai ko apmainītu pret ko citu.
pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, reaģējot, atbildot uz kāda cita iepriekšējo darbību.
pirms Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
priekš Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
pēc Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kuram beidzoties, sākas cita darbība, norise, stāvoklis.
pēc Norāda uz darbību, norišu secību saistībā ar citu iepriekšēju darbību, arī darbības rezultātu.
par Norāda uz daudzumu, skaitu, mēru, kas ir saistīts ar kādu darbību.
deci- Norāda uz desmitkārtīgu mērvienības samazinājumu.
vairāk Norāda uz ilgāku, produktīvāku, intensīvāku darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
tikai Norāda uz kā cita iespējamību.
pār- Norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
starp Norāda uz laikposmu, ko ierobežo citi laikposmi, laika moments.
sa- Norāda uz lielu darbības intensitāti, pilnīgumu.
sa- Norāda uz lielu darbības intensivitāti, pilnīgumu.
pa- Norāda uz neilgu, vājinātas intensitātes darbību.
te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1).
daudz Norāda uz nenoteiktu, (samērā) lielu skaitu, daudzumu.
mazliet Norāda uz nenoteiktu, nelielu skaitu, daudzumu; nedaudz.
maz Norāda uz nenoteiktu, samērā nelielu skaitu, daudzumu.
nedaudz Norāda uz nenoteiktu, samērā nelielu skaitu, daudzumu.
cik Norāda uz nezināmu skaitu, daudzumu.
reize Norāda uz noteiktu secību, skaitu.
šis Norāda uz noteiktu, konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi citu vidū.
pa Norāda uz objektu, uz kuru vērsta darbība (parasti sitiens).
pie Norāda uz personu, ar kuru kopā (kāds) mitinās.
liel- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo lielumu, apjomu, skaitlisko vērtību, arī mazo skaitu, daudzumu.
padaudz Norāda uz samērā lielu (kā) skaitu, daudzumu.
līdz Norāda uz skaita, daudzuma, lieluma robežu.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos, bezizejas situācijā.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) atrodas, ir ieradies u. tml. (kur) pirms (kāda, kā) cita, agrāk (par kādu, ko).
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālāk par citiem (noteiktā attālumā) no kā.
vairs Norāda uz stāvokli, kad kas var nenotikt, nepiepildīties (pēc kādas citas darbības, norises, kāda stāvokļa).
par Norāda uz stāvokli, kvalitāti, kādā (kas) pārveidojas.
ap- Norāda uz teritoriālu norobežojumu.
bez Norāda uz to, kas nav ietverts kopējā skaitā, daudzumā.
pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam; norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
kas Norāda uz turpmāk paužamo saturu, uzskaitījumu.
pie- Norāda uz vietu, teritoriju, kas atrodas blakus, klāt tam, ko izsaka pamatvārds.
visvairāk Norāda uz visilgāko, visproduktīvāko, visintensīvāko darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
sub- Norāda, ka (kāds) ir padots, kādam citam; norāda uz pakārtotības, padotības attiecībām.
līdzi Norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits).
ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu.
ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.); norāda, ka (kas) virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
šaipus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek šajā pusē, salīdzinot ar ko citu.
vienpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek vienā pusē, salīdzinot ar ko citu.
sub- Norāda, ka (kas) ir otršķirīgs, zemāks (par ko citu tai pašā parādībā, grupā).
tik tikko Norāda, ka (kas) ir sasniedzis kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
tikko Norāda, ka (kas) ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
sub- Norāda, ka (kas) ir tuvs (kam citam).
lejpus Norāda, ka (kas) ir uz leju (no kā), zemāk par ko (citu).
virspus Norāda, ka (kas) ir virs (kā cita), augstāk par (ko citu).
zem Norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, rādītāju, daudzumu, skaitu).
priekšā Norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem; norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem, arī pārspēj citus, ir pārāks (par ko).
tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piem., rādītāju, daudzumu, skaitu).
vairāk Norāda, ka attiecīgā īpašība kam piemīt lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu).
tikai Norāda, ka citas iespējamības nav.
aiz- Norāda, ka darbība notiek, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti.
at- Norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
priekšā Norāda, ka darbība tiek veikta, lai citi iegūtu informāciju, varētu atkārtot darbību.
pār- Norāda, ka darbība tiek veikta, noris, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti vai sasniedzot ļoti augstu pakāpi, intensitāti.
ie- Norāda, ka darbības gaitā tiek iegūtas iemaņas, prasme.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) pārmainās, iegūst kādu kvalitāti.
pār- Norāda, ka darbības rezultātā kas iegūst citu veidu, kvalitāti, kļūst par ko citu.
at- Norāda, ka darbības rezultātā objekts tiek atspoguļots, atkārtots (citā veidā).
pār- Norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
samērā Norāda, ka īpašība, pazīme salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu tuvojas vidējai pakāpei, bet nesasniedz to.
visai Norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
pāri Norāda, ka ir pagājis kāds laika sprīdis pēc kāda cita pulksteņa laika momenta.
vairs Norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija; tagad.
pietikt Norāda, ka kādas darbības, stāvokļa sākšanās tūlīt izraisa citu darbību, stāvokli.
visvairāk Norāda, ka minētā pazīme izpaužas visspēcīgāk (salīdzinājumā ar ko citu).
kāds Norāda, ka minētais (piem., laika posms, attālums, skaits) ir aptuvens.
vairāk Norāda, ka pārsniedz nosaukto skaitu.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir pēc kādas citas darbības, parādības.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir tāda pati kā citam.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt desmitkārtīgā apmērā, izpaužas desmitkārtīgi.
ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā militārā dienesta pakāpe ir paaugstināta.
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie (valsts) robežas.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā viela, materiāls izmantots daļēji, kopā ar citu vielu, materiālu.
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (kādā sistēmā, kopumā) pastāv, darbojas papildus kam citam, galvenajam.
tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (krava, pasažieri utt.) attiecīgajā vietā, teritorijā vai valstī atrodas tikai to caurvedot uz kādu citu vietu, teritoriju vai valsti.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, norisi, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
iepriekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijis, norisinājies pirms kā cita.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir desmit.
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, aizņem nelielu teritoriju.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darba veikšanu ātrākā tempā.
izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar militāro izlūkošanu.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiāciju, radioaktivitāti, to radīšanu, izmantošanu.
priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris pirms cita, līdzīga; arī pirms- (1).
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst desmit sastāvdaļas.
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lielāks šķērsgriezums nekā citiem līdzīgiem.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir maza intensitāte.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
desmit- Norāda, ka skaitleņa otrajā daļā nosaukto vienību ir desmit.
pulksten Norāda, ka skaitļa vārds apzīmē pulksteņa laiku.
virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (rādītājs, daudzums, skaits).
atsauce Norāde tekstā (piem., uz citu darbu, autoru).
aizrādīt Norādīt uz kādām neprecizitātēm, neatbilsmēm, paviršību.
apstrīdēt Noraidīt, nepieņemt (kādu izteikumu, apgalvojumu u. tml.), izsakot citādas domas.
apraut Noraukt (par adījumu, valdziņu skaitu).
pārcelt Norīkot, iecelt (citā darbā, citā darbavietā).
attīstība Norise (piem., dabā, sabiedrībā, personībā), kurā veidojas, rodas kvalitatīvas pārmaiņas, notiek pilnveidošanās.
darbs Norise, gaita (piem., konferencei, semināram).
tīrais laiks norises, darbības ilgums, kurā nav ieskaitīts pārtraukumu ilgums.
pavadīt Norisināties vienlaikus ar ko citu.
ieēst Norīt ar barību (ko neēdamu); apēst (ko) bojātu, kaitīgu.
apbirt Noritēt (par asarām, kas īsu brīdi strauji plūst).
nobirt Noritēt (par asarām).
noripot Noritēt (par asarām).
aiziet Noritēt, attīstīties (par parādībām sabiedrībā).
iet Noritēt, notikt (piem., par parādībām, norisēm).
iet savu gaitu noritēt, notikt neatkarīgi ne no kā.
ilgt Noritēt, pastāvēt noteiktu vai aptuveni noteiktu laika posmu.
sliede Normāla, parasta norišu gaita.
minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas.
protokols Normas un noteikumi, kuri regulē diplomātisko formalitāšu norisi.
noteikums Normatīvs akts, norādījumu kopums, ar kuru noteikta kāda kārtība (piem., kādā jomā, nozarē, situācijā), paskaidrots, kā veikt kādu darbību u. tml.
tikumība Normu un principu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1).
iežogot Norobežot (kādu vietu, teritoriju, piem., ar žogu).
safari parks norobežota teritorija, kurā apmeklētāji, braucot ar automobili, var dabiskos apstākļos vērot savvaļas dzīvniekus (arī plēsīgus).
noslēgts Norobežots, savrups; tāds, kurā izpaužas norobežošanās no citiem.
robeža Nosacīta līnija, kas nodala kādas valsts teritoriju; tas, kas veido šādu līniju.
robeža Nosacīta līnija, kas šķir kādu teritoriju.
relativitāte Nosacītība, atkarība (no citiem faktoriem); arī ierobežotība.
relatīvs Nosacīts, atkarīgs (no citiem faktoriem).
sasaitēt Nosaitēt.
nosargāties Nosargāt, pasargāt sevi (pret ko nevēlamu, kaitīgu).
nomenklatūra Nosaukumu saraksts, sistematizēts uzskaitījums (kādā nozarē).
pārsēdināt Nosēdināt (kādu) citā vietā; panākt, ka (kāds) pārsēžas.
izsēsties Nosēsties atstatu citam no cita; nosēsties dažādās vietās.
pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (piem., darba gaitu, paveikto).
nopenterēt Noskaitīt (parasti ātri, nesaprotami).
iesildīt Noskaņot emocionāli pozitīvi, labvēlīgi, uzmundrinoši.
pārskaņoties Noskaņot sevi (uz ko citu).
špikot Noskatīties (ko no kāda cita) un izmantot, pārņemt.
saskūpstīties Noskūpstīt vienam otru, citam citu.
pārkreditēt Noslēgt līgumu ar to pašu vai arī citu banku, lai pagarinātu, piem., parāda atmaksas termiņu, vai arī lai saņemtu izdevīgāku kredītu.
ievilkties sevī noslēgties sevī, norobežoties no citiem.
ierauties Noslēgties, norobežoties no citiem.
stāžs Nostrādātais laiks (kādā nozarē, specialitātē, arī darbavietā).
pārsūtīt Nosūtīt (ko atsūtītu) tālāk (kam citam, uz citu adresi).
pāradresēt Nosūtīt (ko atsūtītu) tālāk uz citu adresi, citu numuru, citam.
nojāņot Nosvinēt Jāņus vai citus svētkus.
atšaut Nošaut, nomedīt (no dzīvnieku kopuma noteiktu skaitu).
sadalīt Nošķirt, norobežot (kādu daļu no citas šajā pārveidotajā veselumā).
nožogoties Nošķirt, norobežot savu teritoriju ar žogu.
skaitīt Noteikt (kā) daudzumu, skaitu ar ierīci, iekārtu u. tml.
pārcenot Noteikt (kam) citu cenu.
limitēt Noteikt (kam) limitu; ierobežot.
skaitīt Noteikt (priekšmetu, zīmju, parādību) skaitu, daudzumu, pakāpeniski to palielinot.
uzlikt muitu noteikt muitu.
nospraust dzīves ceļu noteikt turpmāko darbības virzienu, dzīves gaitu.
pārcelt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā laikā.
pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā; pārcelt.
atšķirt Noteikt, pazīt starp citiem (pēc kādām pazīmēm).
šķirne Noteikta (izstrādājumu) grupa, kas ar savām īpašībām atšķiras no citām (tā paša veida izstrādājumu) grupām.
platforma Noteikta darbības programma (piem., politiskai partijai).
pārņemt Noteiktā kārtībā nomainot kādu, sākt pildīt (kādus pienākumus); sākt cita vietā (kādu darbību, funkcijas u. tml.).
kursa darbs noteikta kursa ietvaros izstrādājams studenta patstāvīgs darbs savā specialitātē.
traumatisms Noteiktā laika posmā traumas ieguvušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu; traumu ieguve, to veids pēc struktūras.
rinda Noteikta secība, kādā cilvēki seko cits citam (kādā sarakstā); vieta šajā secībā.
biocenoze Noteiktā teritorijā sastopamo augu un dzīvnieku kopums, kurus savstarpēji saista līdzīgas prasības pēc vides apstākļiem.
apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
gals Noteikta teritorija, tās daļa.
puse Noteikta vietas, teritorijas daļa.
platība Noteikta zemes virsas daļa; noteikta teritorija, kas ir aizņemta (ar ko) vai paredzēta (kam).
servīze Noteiktam cilvēku skaitam paredzēts (tējas, kafijas, pusdienu u. tml.) trauku komplekts ar vienotu apdari.
skaits Noteikts (kā) skaitlisks kopums.
koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (piem., maisījumā); kvantitatīvais samērs (piem., šķīdumā).
noskaņa Noteikts emocionāls stāvoklis, ko izraisa situācija, apstākļi, pārdzīvojums u. tml.
pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to izkārtojums vārsmās.
spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
rutīna Noteiktu nemainīgu darbību, notikumu virkne; vienveidīgs, monotons (dzīves) ritums.
aģitācija Noteiktu politisko ideju izplatīšana, kuras mērķis ir ietekmēt sabiedrību, lai iegūtu piekritējus (piem., kādai kustībai, partijai).
risināties Notikt (par darbību, norisi); ritēt (3).
norisēt Notikt, norisināties; noritēt.
zibēt Notikt, noritēt ātri, nomainot vienam otru, citam citu.
izdoties Notikt, noritēt, arī tikt paveiktam, izdarītam labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams.
jezga Notikums, situācija, kas saistīta ar ilgstošu rosīšanos, darbošanos, daudziem cilvēkiem u. tml.
nosaitēt Notīt nost (saiti).
sešpadsmitdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienas veselas nots sešpadsmitajai daļai.
izmesties kreklā novelkot citus apģērba gabalus (piem., žaketi, džemperi), palikt tikai kreklā.
hospitēt Novērot pieredzes apmaiņas nolūkā cita skolotāja stundu vai augstskolas mācībspēka lekciju.
izlīdzināt Novērst (samēra, līdzsvara) traucējumus (piem., aizstājot ar ko citu, pastiprinot ar ko citu).
sanēt Novērst piesārņojumu, uzlabot vidi (kādā vietā, teritorijā).
saglābt Novērst, izlabot (piem., nevēlamu stāvokli, situāciju); panākt, ka neizjūk.
pārvērtēt Novērtēt (ko) pārāk augstu, pārāk pozitīvi.
degustēt Novērtēt (pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus), pēc garšas, smaržas un izskata, lai noteiktu (to) kvalitāti.
kritizēt Novērtēt, analizēt (piem., mākslas darbu), izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem.
saskare Novietojums (parasti teritorijai, apvidum) tieši līdzās (kam).
izolēt Novietot (cilvēku) atsevišķā telpā, nepieļaujot saskari ar citiem.
noslēpt Novietot (kādu, ko) tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt.
sablīvēt Novietot (ko) blīvi citu pie cita.
pārkrustot Novietot krustām (vienu pāri otram, citu pāri citam).
savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
nobēdzināt Novietot, noglabāt (ko) citiem nepieejamā vietā; noslēpt, paslēpt.
sabāzt Novietot, savirzīt ļoti tuvu citu pie cita.
rādīt Novietot, turēt (ko) tā, lai cits to var uztvert ar redzi.
paslēpties Novietoties (kādā vietā) tā, lai citi nevar saskatīt, atrast.
noslēpties Novietoties (kur) tā, lai citi nevarētu atrast, ieraudzīt, pamanīt; paslēpties.
slēpties Novietoties tā, lai citi neredzētu, nepamanītu, arī lai patvertos, izsargātos no kā nevēlama.
savīties Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām).
sentimentālisms Novirziens Eiropas literatūrā un mākslā 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, kam raksturīga pastiprināta pievēršanās cilvēka jūtu pasaules tēlojumam.
virziens Novirziens, strāvojums, grupējums (piem., literatūrā, mākslā).
pārvirzīt Novirzīt (uz ko citu).
medniecība Nozare, kas aptver savvaļas dzīvnieku ieguvi un to optimāla skaita uzturēšanu.
terorisms Noziedzīga darbība – plānota vardarbība (piem., spridzināšana, slepkavības, lidmašīnu un cilvēku nolaupīšana, ķīlnieku sagrābšana), ko lieto kā politiskās ietekmēšanas līdzekli.
metonīmija Nozīmes pārnesums – viena vārda aizstāšana ar citu uz to savstarpējās sakarības pamata.
portfelis Nozīmīgs politisks amats, piem., valdībā.
uzskaite Nozīmīgu tautsaimniecības objektu, resursu, to skaita, apjoma, patēriņa u. tml. fiksējums atbilstošā informācijas apkopojumā.
svars Nozīmīgums; ietekme, autoritāte.
nūdists Nūdisma piekritējs un praktizētājs.
vidējs Ņemot par normu lielumu, ko iegūst, dalot divu vai vairāku lielumu summu ar to skaitu; caurmērā.
vākt Ņemt un virzīt (piemēram, priekšmetu), lai (to) pārvietotu kur citur.
substance Objektīvā realitāte, matērija savu formu vienotībā; tas, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (kādā norisē, parādībā u. tml.).
esamība Objektīvā realitāte.
priekšmets Objektīvās realitātes daļa, kas tiek īpaši izdalīta no realitātes.
lieta Objekts, uz ko var vērsties doma, atšķirot to no cita.
diploms Oficiāla apliecība par mācību iestādes beigšanu un noteiktas specialitātes iegūšanu.
licence Oficiāla atļauja (pret atlīdzību) izmantot patentētu izgudrojumu, literatūras vai mākslas darbu.
reklamācija Oficiāla sūdzība par nekvalitatīvu preci vai pakalpojumu; prasība atlīdzināt zaudējumus par šādu preci vai pakalpojumu.
pieteikties Oficiāli darīt zināmu savu vēlmi (kur piedalīties, strādāt, ko saņemt u. tml.) un nokārtot nepieciešamās formalitātes.
mandāts Oficiāli izdota atļauja konkrētas politikas realizēšanai.
proklamēt Oficiāli un publiski paziņot (piem., par kādu nozīmīgu politisku notikumu), pasludināt.
pateicības raksts oficiāls dokuments, kurā izteikta pateicība, pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība.
atzinības raksts oficiāls dokuments, kurā izteikta pateicība, pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība.
proklamācija Oficiāls publisks paziņojums (piem., par kādu nozīmīgu politisku notikumu).
petīcija Oficiāls rakstveida iesniegums kādai iestādei (parasti augstākai valsts varas institūcijai) noteiktā jautājumā.
komunikē Oficiāls valsts paziņojums par starptautisku sarunu rezultātiem, valstu vienošanos, militārām operācijām vai citiem svarīgiem notikumiem.
aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna.
kontribūcija Okupētās teritorijas iedzīvotāju piespiedu nodevas (kara laikā).
antiviela Olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu (antigēnu) klātbūtnē un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; imūnviela.
pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; antiviela; imūnviela.
oligarhs Oligarhijas pārstāvis – cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos.
oriģinālopera Opera, ko sacerējis savas tautas komponists, pretstatā cittautu operām.
operliteratūra Operu partitūru kopums.
halo Optiska parādība, loks ap Sauli vai kādu citu debess ķermeni.
karotīns Oranždzeltens augu pigments, kas cilvēka vai dzīvnieka organismā pārvēršas A vitamīnā.
volūta Ordera kapiteļa spirālveida ievijuma formas dekoratīva sastāvdaļa, arī šādas formas karnīžu, portā.
korintiskais orderis orderis, kam raksturīgs vieglums kolonnu kārtojumā un sarežģīts kapiteļu rotājums.
līdzsvara orgāni orgāni, kas uztver ķermeņa stāvokļa maiņas, kā arī gravitācijas spēka iedarbību.
vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā.
retinols Organiska viela, ko satur dārzeņi, olas dzeltenums, zivju eļļa un kas nepieciešama normālai redzei, normālai organisma augšanai un attīstībai; A vitamīns.
peptīdi Organiski savienojumi, kas sastāv no aminoskābju atlikumiem, kurus savā starpā saista šo aminoskābju atlikumu saite.
glikozīdi Organiski savienojumi, kuru sastāvā ietilpst glikoze vai citi ogļhidrāti kopā ar spirtiem, fenoliem u. c. vielām.
steroīdi Organiski savienojumi, pie kuriem pieder, piem., sterīni, D grupas vitamīni, hormoni.
rūgšana Organisko vielu noārdīšanās process mikroorganismu (baktēriju, raugu) iedarbībā; ogļhidrātu pārvēršanās par citiem savienojumiem, kas norisinās mikroorganismu darbības rezultātā.
nomods Organisma aktivitātes stāvoklis; pretstats: miegs.
imūndeficīts Organisma imunitātes pavājināšanās vai pilnīgs zudums; nepietiekama organisma imunitāte.
rezistence Organisma pretestības spējas – izturība pret kā nevēlama (piem., mikroorganismu vai citu slimību izraisītāju) iedarbību.
autohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā izveidojušies evolūcijas gaitā nevis ieceļojuši; pretstats: alohtoni.
augs Organisms, kas attīstās un barojas ar vielām, kuras uzņem no augsnes, gaisa, ūdens vai arī no citiem organismiem.
ektoparazīts Organisms, kas mīt uz cita organisma virsmas un no tā barojas; ārējais parazīts, piem., blusa, ērce, uts.
anaerobs Organisms, kura dzīvības norisēm nav nepieciešams (vai pat ir kaitīgs) skābeklis.
sēne Organisms, kuru veido micēlijs un kas uzņem barības vielas no citiem organismiem vai nedzīvu organismu atliekām.
zaļais punkts organizācija, kas organizē izlietotā iepakojuma, elektropreču un videi kaitīgu preču atkritumu pārstrādi.
Aizbildnības padome organizācija, kas realizē ANO funkcijas aizbilstamajās teritorijās.
veidot Organizējot, dibinot panākt, ka rodas (piemēram, kolektīvs, sabiedrisks institūts).
izveidot Organizējot, nodibinot panākt, ka rodas (piem., kolektīvs, sabiedriska institūcija).
pārorganizēt Organizēt vēlreiz, no jauna; organizējot pārveidot citādu.
evakuācija Organizēta iedzīvotāju, uzņēmumu, materiālo vērtību, karaspēka izvešana no kādas teritorijas (piem., no paredzamā karadarbības rajona).
mafija Organizēta noziedznieku grupa, kas parasti darbojas azartspēļu, narkotiku tirdzniecības, prostitūcijas u. c. jomās (nereti iesaistot arī valsts amatpersonas).
evakuēt Organizēti izvest iedzīvotājus, uzņēmumus, materiālās vērtības, karaspēku no kādas teritorijas.
streikot Organizēti pārtraukt darbu, atteikties strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu (piem., no uzņēmēja, valdības) kādu (parasti ekonomisku vai politisku) prasību izpildi.
kompensators Orgāns, kas aizstāj, līdzsvaro cita orgāna darbību, ja tā ir traucēta.
placenta Orgāns, kas caur nabas saiti saista augli ar mātes organismu un regulē augļa dzīvības un vielmaiņas procesus.
žultsvads Orgāns, pa kuru žults no žultspūšļa nonāk divpadsmitpirkstu zarnā.
transplantācija Orgānu, audu u. tml. pārvietošana no organisma ieaugšanai tajā pašā vai citā organismā.
navigācijas orientieris orientieris (reljefa elements, debess spīdeklis, Zemes mākslīgais pavadonis u. tml.), ko izmanto kuģu, lidmašīnu un citu kustīgu objektu atrašanās vietas noteikšanai.
simfoniskais orķestris orķestris, kas sastāv no stīgu, pūšamo un sitamo instrumentu grupām.
ornitologs Ornitoloģijas speciālists.
brīvosta Osta, kur atļauta preču ievešana un izvešana bez muitas.
kvadrātsakne Otrās pakāpes sakne no skaitļa.
pluči Otrreizēja izejviela, ko iegūst, plucinot nolietotus audumus, austuvju un vērptuvju atkritumus.
treks Ovāla sporta būve, kurā izveidots slīps ceļš riteņbraukšanas sacensībām, autotransportam un motosportam, arī transportlīdzekļu izmēģināšanai.
ozona caurums ozona daudzuma kritiska samazināšanās (kādā Zemeslodes atmosfēras vietā).
pusmežonīgs Pa pusei mežonīgs, primitīvs.
pielikt soli paātrināt gaitu.
pacifists Pacifisma piekritējs.
pārveidot Padarīt (ko) citādu; pārmainīt (ārējo izskatu).
piesārņot Padarīt (vidi) netīru ar sārņiem, atkritumiem, kaitīgām vielām u. tml.
noplicināt Padarīt (vietu, teritoriju) nabadzīgu, nepievilcīgu, neizskatīgu.
sabiezināt Padarīt blīvāku, novietojot (kā) elementus tuvāk citu pie cita; panākt, ka (kas) atrodas, novietojas tuvu cits pie cita.
atsvabināt Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā); atbrīvot.
atbrīvot Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā).
aizkaitināt Padarīt dusmīgu, niknu; sakaitināt.
apkaitināt Padarīt dusmīgu; aizkaitināt.
atjaunināt Padarīt jaunāku, citādu (piem., darba grupu, kolektīvu), nomainot darbiniekus, dalībniekus u. tml.
mitrināt Padarīt mitru.
piemēslot Padarīt netīru ar atkritumiem, mēsliem.
aktualizēt Padarīt par aktualitāti.
ritmizēt Padarīt ritmisku; piešķirt (kam) noteiktu ritmu.
apslapināt Padarīt slapju, mitru (no virspuses).
spodrināt Padarīt tīru, spožu, pozitīvi vērtējamu.
izlīdzināt Padarīt vienmērīgu (gaitu, darbību u. tml.).
izplacināt Padarīt viscaur plānāku (piem., sitot ar āmuru).
izpaust Padarīt zināmu, ļaut uztvert citiem.
objektivizēt Padarīt, atzīt (ko) par objektīvu, īstenībai, realitātei atbilstošu, bez subjektīvisma un aizspriedumiem.
pazemība Padevīga, bijīga, cieņas pilna attieksme pret citiem; sava nepilnīguma apzināšanās, savu nopelnu, panākumu u. tml. neizrādīšana, neuzsvēršana.
Kurzemes katls padomju literatūrā izplatīts apzīmējums teritorijai, kurā Otrā pasaules kara beigās atradās Kurzemē ielenktās vācu armijas (arī latviešu leģionāru) daļas; Kurzemes cietoksnis.
PSKP Padomju Savienības Komunistiskā partija (vadošā politiskā organizācija bijušajā Padomju Savienībā).
politbirojs Padomju Savienības komunistiskās partijas augstākā politisko u. c. lēmumu pieņemšanas institūcija.
politinformācija Padomju Savienības komunistiskās partijas propagandas un ideoloģijas līdzeklis – aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana darbaļaudīm atbilstoši partijas interpretācijai un mērķiem.
kapitulācija Padošanās, atteikšanās no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
kapitulēt Padoties, atteikties no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
padsmitnieks Padsmitgadnieks.
gramba Padziļinājums, izbraukta vai izskalota vieta (ceļa virskārtā); riteņu iebraukta sliede.
pagāns Pagānisma piekritējs.
robežsituācija Pagrieziena punkts (cilvēka dzīvē); situācija, kurā notiek būtisks pavērsiens, nozīmīga izšķiršanās.
aizgriezt Pagriezt citā virzienā (ķermeni, tā daļu).
novērsties Pagriezt galvu, pavērst skatienu prom, citā virzienā; pagriezties prom.
aizgriezties Pagriezt savu ķermeni citā virzienā; novērsties.
aizgriezties Pagriežoties aizvirzīties citā virzienā, attālināties.
iegriezties Pagriežoties ieņemt citādu stāvokli.
aiziet Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu, notikumu).
aiztecēt Paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko citi runā, saka (par ko).
spa Pakalpojumu kopums, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai; iestāde, kura piedāvā tradicionālos spa pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
vidusmērs Pakāpe (kā kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga vidēja, arī bieža sastopamība, izplatība; tas, kas pēc kvalitātes, daudzuma atbilst šādai pakāpei.
līmenis Pakāpe, kas raksturo (kā) kvalitāti, kvantitāti.
līmenis Pakāpe, kas raksturo (parādību sabiedrībā) no attīstības, kvalitātes vai kvantitātes viedokļa.
instance Pakāpe, posms cita citai pakļautu iestāžu sistēmā.
lejupceļš Pakāpeniska (kā, piem., dzīves kvalitātes) pazemināšanās, pagrimums; lejupeja, lejupslīde.
uzaudzēt Pakāpeniski (ko) palielinot, sasniegt (piemēram, lielu tā skaitlisko vērtību).
pāriet Pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu.
izspiesties Pakāpeniski kļūt viscaur sajūtamam (piem., par mitrumu).
pāraugt Pakāpeniski mainoties, sasniegt citu pakāpi, kļūt par ko citu.
slīdēt Pakāpeniski mazināties (par fizisku lielumu, skaitlisko vērtību u. tml.).
pāriet Pakāpeniski pārmainīties, kļūt citādam.
slīdēt Pakāpeniski pasliktināties (par apstākļiem, situāciju); nonākt arvien sliktākā (materiālā, sociālā u. tml.) stāvoklī.
bojāties Pakāpeniski zaudēt kvalitāti, vērtību, arī kļūt nelietojamam.
pasautēties Pakarsēties (mitrā vidē, tvaikos u. tml.).
saskaņojums Pakārtojuma veids, kurā vārdkopas atkarīgais komponents pielīdzinās neatkarīgajam dzimtē, skaitlī un locījumā.
verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
uzlikt Pakļaut (kādu, parasti negatīvai, ietekmei, piemēram, ar maģisku rituālu).
turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei, arī panākt, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas, arī, ka (tas) nokļūst kādā (parasti ilgstošā) situācijā, apstākļos.
indēt Pakļaut (organismu) sistemātiskai kaitīgu vielu nelabvēlīgai iedarbībai.
vitaminizēt Pakļaut (organismu) vitamīnu terapijai.
militarizēt Pakļaut (piem., valsti, tās ekonomiku, politiku) militāriem mērķiem; realizēt, ieviest militārismu (civilajā dzīvē).
indēties Pakļaut (savu organismu) indīgu vai kaitīgu vielu iedarbībai.
dispanserizēt Pakļaut regulārai veselības pārbaudei, arī uzskaitei un ārstēšanai dispanseros.
saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
pakļauties Pakļaut sevi (kam); pakārtot savas vēlmes, rīcību u. tml. saskaņā ar ko citu.
iet (kāda) pavadā pakļauties (kādam); nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
paknābāt Pakritizēt.
aiz matiem izvilkt palīdzēt (kādam) izkļūt no sarežģītas situācijas, sasniegt (ko).
izpestīt Palīdzēt atbrīvoties (no kā), palīdzēt izkļūt (no kādas situācijas); izglābt.
gaļasmuša Paliela muša, kuras kāpuri attīstās gaļā, kritušos dzīvniekos, mēslos.
intensificēt Palielināt (kā) intensitāti, padarīt intensīvāku, spraigāku; veikt intensifikāciju.
paaugstināt Palielināt (piem., kā skaitlisko vērtību).
pieaudzēt Palielināt (valdziņu skaitu) adījumā.
uzairēt Palielināt airēšanas intensitāti, tempu.
desmitkāršot Palielināt desmit reizes.
dozēt Palielināt vai samazināt pēc nepieciešamības (piem., kādu lielumu, norises intensitāti).
savilkt Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piem., kādā karadarbības rajonā).
sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (kā) skaitlisko vērtību; palielināt, parasti ievērojami, (kā) daudzumu, apjomu.
pavairoties Palielināties (piem., par kā skaitu, daudzumu).
augt Palielināties (skaitā, apjomā); pieaugt; vērsties plašumā.
uzmilzt Palielināties apjomā, skaitā u. tml.
vairoties Palielināties skaitā, daudzumā, apjomā.
savairoties Palielināties skaitā, daudzumā.
lemma Palīgteorēma citas teorēmas pierādīšanai.
artikuls Palīgvārds, ko dažās valodās lieto kopā ar lietvārdu noteiktības vai nenoteiktības, arī dzimtes, skaitļa, locījuma gramatiskās kategorijas izteikšanai.
bāze Pamatelements; skaitlis, ko reizina pašu ar sevi.
piekāje Pamatne, pakāje (piem., augstai celtnei); vieta, teritorija pie šādas pamatnes.
iežūt Pamazām zaudēt mitrumu, kļūt sausākam, sažūt (piem., par augsni, augiem).
aktivizēt Pamudināt uz aktīvu darbību, izraisīt aktivitāti.
vītināt Panākt, arī būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) vīst, daļēji zaudējot mitrumu (parasti saulē, ēnā).
laist Panākt, arī ļaut, ka (dzīvnieks) virzās (noteiktā gaitā, kustībā).
saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piem., vidē) nonāk indīgas vai radioaktīvas vielas, kaitīgā, bīstamā koncentrācijā savairojas nevēlami mikroorganismi.
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēka psihiskam stāvoklim, viņa darbībai) veidojas noteikta, arī citāda virzība (uz ko, pret ko).
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka, auga īpašības, šķirne u. tml.) kļūst kvalitatīvāka, piemērotāka noteiktām prasībām.
pārorientēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) darbība, norise kļūst citāda; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., darbība, norise) kļūst citāds.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādā nozarē, jomā) zūd stabilitāte.
šķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) šķīst citā vielā, veidojot šķīdumu.
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, izraisās (interese, pozitīva attieksme u. tml.).
nostādīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nokļūst (kādā stāvoklī, situācijā).
novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pievēršas kam citam.
(ie)dzīt strupceļā panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk bezizejas stāvoklī, situācijā.
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam), piem., skaits, daudzums, kļūst, parasti ievērojami, mazāks.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., celtnes, teritorija, arī vide, vieta) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās, arī vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., domas, uzskati, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, teritorija) kļūst kvalitatīvāks, piemērots noteiktām prasībām.
novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aizvirzās (nost, prom), novietojas (citā vietā), tiek vērsts (citā virzienā).
uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās uz kādas vietas.
satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas tuvu kopā viens pie otra, cits pie cita.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) būtiski pārmainās, iegūst citu veidu.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst citāds; pārveidot.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst par ko citu.
paretināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst skaitā mazāks, arī retāks.
veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēlami mitrs.
novest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kādā stāvoklī, situācijā).
pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnveidojas, uzlabojas kvalitatīvi.
klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē izpausmes intensitāti, spilgtumu.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, ietekme.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., psihiskam stāvoklim) zūd stabilitāte, noturība.
vienot Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja (parasti pozitīva) saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības.
pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (viela, enerģija u. tml.) iegūst citu veidu, kvalitāti.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības, cerības u. tml.).
izsausēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (mitrums).
saspīlēt nervus panākt, būt par cēloni, ka psihiska stāvokļa intensitāte sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu pakāpi.
izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., noteikta attieksme, situācija).
slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piem., skaņu, svārstības, gaismas) intensitāte, stiprums.
sadzirdīt Panākt, ka (augs, auga saknes) uzsūc ūdeni, mitrumu.
paslēpt Panākt, ka (citi) nevar saskatīt, redzēt (piem., kādu ķermeņa daļu).
aizvirzīt Panākt, ka (domas, saruna u. tml.) pievēršas kam citam; novirzīt.
labot Panākt, ka (iepriekšējais rezultāts, sekmes) kvalitatīvi mainās, uzlabojas.
vairot Panākt, ka (kā skaits, daudzums, apjoms) palielinās.
palielināt Panākt, ka (kā) daudzums, apjoms, intensitāte kļūst lielāka.
retināt Panākt, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazāks.
pārdabūt savā pusē panākt, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
pārmānīt Panākt, ka (kāds) pārnāk strādāt, darboties (citā darba vietā, kolektīvā u. tml.).
sagrozīt galvu Panākt, ka (kāds) sāk domāt, spriest citādi.
pārsūtīt Panākt, ka (kāds) tiek nogādāts citā vietā.
uzvarēt Panākt, ka (kāds) tiek pārspēts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
uzturēt Panākt, ka (kas uzbūvēts, izveidots) saglabājas izmantošanai vēlamā kvalitātē.
pārtautot Panākt, ka (kas, kāds) kļūst par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
noņemt no uzskaites panākt, ka (kas, kāds) vairs nav uzskaitē.
izklaidēt Panākt, ka (kas) atpūšas, rada pozitīvas izjūtas, novērš sasprindzinājumu.
pavērst Panākt, ka (kas) iegūst citu virzību.
pilnīgot Panākt, ka (kas) kļūst atbilstošāks kādām prasībām, iegūst labāku kvalitāti.
pārveidot Panākt, ka (kas) kļūst citāds, būtiski pārmainās.
pilnveidot Panākt, ka (kas) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām; uzlabot, pilnīgot.
mazināt Panākt, ka (kas) kļūst mazāks skaitā, daudzumā.
noturēt Panākt, ka (kas) neaiziet prom, nesamazinās (kā) skaits.
novērst Panākt, ka (kas) pievēršas (kam citam), novirzīt (uz ko citu).
palielināt Panākt, ka (kas) skaitliskā izteiksmē kļūst lielāks.
palielināt Panākt, ka (kas) skaitliski kļūst lielāks.
novadīt Panākt, ka (kas) tiek izplatīts, nodots (kādam citam).
pārvirzīt Panākt, ka (kas) virzās (pa citu vietu, uz citu vietu).
novelt Panākt, ka (ko) dara, risina kāds cits.
uzlabot Panākt, ka (priekšmets, viela, to īpašības u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām.
pielaist Panākt, ka (slimība) no saslimušā pāriet pie cita.
nomainīt Panākt, ka noteiktā amatā, darbā, pienākumu pildīšanā u. tml. stājas kāds cits.
sajaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest, parasti pilnīgi, citādi.
sapludināt Panākt, ka savienojas, veidojot ko citu, citādu.
pārvilkt savā pusē panākt, parasti ar pūlēm, aktīvi darbojoties, ka kāds kļūst par sabiedroto, atbalstītāju, piekritēju.
melisa Panātru dzimtas lakstaugs ar olveida lapām, gaiši violetiem ziediem un raksturīgu citrona smaržu.
brīvais pants pants ar dažādu pēdu skaitu dzejas vārsmās.
decima Pants ar desmit rindām.
desmitrinde Pants, dzejolis, kurā ir desmit rindas.
gambīts Paņēmiens šaha partijas sākumā, kurā upurē kādu figūru (parasti bandinieku), lai iegūtu pozīciju priekšrocības, atbrīvotu ceļu citām figūrām.
indekss Papildapzīmējums, lai atšķirtu viendabīgus objektus citu no cita.
papjēmašē Papīra masa, kas sajaukta ar līmi, krītu, ģipsi vai citu saistvielu, ko izmanto nelielu priekšmetu (piem., rotaļlietu, butaforiju) izgatavošanai.
ietiekties Paplašināt (piem., darbību, ietekmi), skarot kādu citu sfēru, jomu.
papildināt Paplašināt (tekstu), pievienojot (tam) citu tekstu, papildu informāciju, attēlu u. tml.
reaklimatizēties Par dzīvniekiem – no jauna ieviesties teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
iet pāri līķiem par katru cenu realizēt savtīgus nolūkus, nevairoties kaitēt citiem.
sauss Par vietu, teritoriju.
skaistuma karaliene par visskaistāko atzītā sieviete (parasti īpašā konkursā); tituls, ko piešķir šādai sievietei.
skaistumkaraliene Par visskaistāko atzītā sieviete (speciālā konkursā, arī svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
inducēta radioaktivitāte parādība, kad radioaktīvi neaktīva viela, atrazdamās radioaktīvas vielas tuvumā, iegūst aktivitāti.
apstāklis Parādība, kas pastāv līdztekus citām parādībām vai ir saistīta ar tām.
svešierosme Parādība, ko kādā sistēmā ierosina, uztur cita sistēma; neatkarīgā ierosme.
skaņu mija parādība, kurā kādas vārda, morfēmas skaņas vietā rodas cita skaņa.
atbilstība Parādība, stāvoklis, kad kas saskan ar ko citu, der kam citam.
statistika Parādību, faktu u. tml. skaitliska uzskaite, arī interpretācija.
pasniegt sevi parādīt sevi citiem, izpaust sevi no kāda viedokļa.
attēlot Parādīt, atveidot (atdarinot, ko imitējot).
parādu kapitalizācija parādu ieskaitīšana (piem., uzņēmuma) kapitālā, kreditorus pārvēršot par līdzīpašniekiem.
individuālisms Paradums vai princips turēties savrup, nesadarboties ar citiem; egocentrisms; pretstats: kolektīvisms.
pārgatavoties Pārāk daudz gatavojoties (kam), nespēt kvalitatīvi (to) realizēt.
pārskrieties Pārāk daudz skrienot, nodarīt sev kaitējumu.
pārrūgt Pārāk ilgi rūgstot, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
pārstāvēties Pārāk ilgi stāvot, glabājoties, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
pārkodināt Pārāk kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
pārmitrs Pārāk mitrs.
pārgatavoties Pārāk nogatavojoties, pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi, kļūt nekvalitatīvam.
pārkaitināt Pārāk nokaitināt.
vairāk Pārākā pakāpe --> daudz; lielākā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinājumā ar ko citu).
jaunākais Pārākā pakāpe --> jauns (1); tāds, kam nav tik liels vecums (kā kādam citam); pretstats: vecākais.
vecākais Pārākā pakāpe --> vecs (1); tāds, kam ir lielāks vecums (nekā kādam citam); pretstats: jaunākais.
ikdiena Parastā darba diena; parastās dzīves gaitas.
štrīcele Parasti iegarens konditorejas izstrādājums ar pildījumu.
komplekts Parasti savienojumā "pilns komplekts": maksimālais paredzēto cilvēku skaits (uzņēmumā, iestādē u. tml.).
metāls Parasti savienojumā "smagais metāls": rokmūzikas žanrs, kam raksturīgi agresīvi ritmi un spēcīga ģitārspēle.
mitriķis Parasti savienojumā "spēka mitriķis": spēcīgs vīrietis.
sterliņš Parasti savienojumā "sterliņu mārciņa": naudas vienība Lielbritānijā; attiecīgā naudas zīme, monēta.
pārmākt Pāraugot, aizēnojot, aizņemot platību, nomākt (citus augus).
mēraukla Paraugs, pēc kura (ko) novērtē vai ar kuru (ko) salīdzina; kritērijs.
veidne Paraugs, pēc kura masveidā izgatavo ko vienādu, citu citam līdzīgu; šablons.
patogēnie parazīti parazīti, kas ir kaitīgi savam saimniekam un izraisa tā saslimšanu.
parazitologs Parazitoloģijas speciālists.
apgaita Pārbaude, ko veic, apstaigājot kādu vietu, teritoriju.
inventarizēt Pārbaudīt (inventāra, īpašuma) faktisko stāvokli un veidot attiecīgu sarakstu vai aprakstu; pārbaudīt (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) faktisko stāvokli un salīdzināt ar grāmatvedības datiem vai citiem dokumentiem.
pārceļot Pārbraukt, pārcelties (uz citu dzīves vietu).
jurģi Pārcelšanās (uz citu dzīves vietu); pāriešana uz citām (darba, mācību) telpām.
jurģi Pārcelšanās uz citu dzīves un darba vietu, sākot jaunas rentes vai laukstrādnieka (gājēja) saistības, kas parasti notika ap 23. aprīli.
atlikt Pārcelt (uz citu reizi, vēlāku laiku).
aizmest Pārcelt, pārvietot (uz citu vietu).
pāriet Pārcelties (uz citu dzīvesvietu).
pārkravāties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.).
pārvietot Pārceļot, pārnesot, pārvedot u. tml. novietot (ko) citā vietā.
pārkrustīt Pārdēvēt (citā vārdā).
pārkristīt Pārdēvēt citā vārdā.
emocijas Pārdzīvojumi, jūtas, ko izraisa dzīvas būtnes reakcija uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u. tml.
aizkustinājums Pārdzīvojums, ko izraisa (negaidīta) citu cilvēku pozitīvā attieksme, sirsnība, līdzjūtība.
just līdzi (kam) pārdzīvot par kādu citu.
eparhija Pareizticīgās baznīcas administratīvi teritoriāla vienība.
pareizticīgs Pareizticīgās baznīcas loceklis; pareizticības piekritējs.
pareizticīgs Pareizticīgās baznīcas locekļi, pareizticības piekritēji.
konversija Pāreja no vienas reliģijas vai konfesijas citā.
modulācija Pāreja no vienas tonalitātes citā.
pieņemt Pāriet (citā ticībā).
krist galējībās pāriet (savā rīcībā, uzskatos) no viena viedokļa uz citu – pilnīgi pretēju viedokli.
pārcelties Pāriet (uz citu uzturēšanās, atrašanās vai darba vietu).
aiziet Pāriet (uz citu vietu, citā darbā u. tml.).
pārvākties Pāriet ar visu iedzīvi uz citu dzīvesvietu; pārcelties.
substantivēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos.
mesties no vienas galējības otrā pāriet no viena viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
konvertēties Pāriet no vienas konfesijas citā.
pārslēgties Pāriet uz citu darbību; mainīt savu psihisko vai emocionālo stāvokli.
robežpārkāpums Pārkāpums, kas ir saistīts ar valsts robežas šķērsošanu, iekļūšanu citā valstī.
pārvietot Pārkārtojot (piem., tekstu), ievietot (rindkopu, teikumu, tabulu u. tml.) citā vietā.
perestroika Pārkārtojumi Padomju Savienības iekšpolitikā un ārpolitikā, kas sākās 20. gs. 80. gadu otrajā pusē; pārbūve.
reorganizācija Pārkārtošana, pārveidošana; (kā) izveidošana no jauna, pēc citiem principiem.
aizsvīst Pārklājoties ar mitrumu, kļūt necaurredzamam (par stiklu).
nomesties Pārklāties (piem., ar izsitumiem).
apglumēt Pārklāties ar gļotām, kļūt glumam (mitruma ietekmē).
noglumēt Pārklāties ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
apsvīst Pārklāties ar mitrumu; aprasot.
refinansēt Pārkreditēt (piem., saņemto kredītu uz citu kredītiestādi).
opozīcija Parlamenta partija vai partiju grupa, kas neietilpst valdībā un kritizē valdošo partiju un valdības darbību.
purvs Pārlieku mitrs zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska veģetācija un kūdras veidošanās process.
paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete.
transponēt Pārlikt skaņdarbu citā tonalitātē, aranžēt.
pāriet Pārmainīt, ieviest (ko citu).
grieži Pārmaiņas, pārvērtības (stāvoklī, attīstības gaitā).
laikagrieži Pārmaiņu pagrieziena posmi laika ritumā.
teatrālisms Pārmērīga samākslotība, uzmācīgs izskaistinājums; teatralitāte (2).
pūrisms Pārmērīga tieksme attīrīt valodu no citu valodu elementiem, svešvārdiem.
samocīt Pārmērīgi nodarbinot, noslogojot, pieļaut, ka (kāds) tiek ļoti nogurdināts, pārpūlas, kaitē savai veselībai.
sausiņš Pārmērīgi racionāls, stingru principu cilvēks, kurš neatzīst jūtīgumu, emocionalitāti.
uz pjedestāla (uz)celt pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
uz pjedestāla pacelt pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
uzcelt uz pjedestāla pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt tā nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
sīkstuļoties Pārmērīgi taupīt, krāt mantu, naudu, nevēloties dalīties ar citiem; skopuļoties.
māte pārn. Galvenais, vadošais (attiecībā pret citiem tā paša veida objektiem).
lukturis Pārnēsājama vai stacionāra apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu; laterna.
lejupielādēt Pārnest (ko) no galvenā datora uz atsevišķu datoru vai citu digitālu ierīci.
ātrumkārba Pārnesumkārba (automašīnās, traktoros u. tml.) kustības ātruma maiņas un atpakaļgaitas nodrošināšanai.
reorganizēt Pārorganizēt; arī pārkārtot, pārveidot (ko) pēc citiem principiem.
atkritumi Pārpalikumi, kas radušies apstrādē, pārstrādē un kurus var izmantot citam nolūkam.
slīcināt Pārpludināt, pārklāt ar ūdeni; mitrināt par daudz.
norakstīt Pārrakstīt (no cita darba), lai uzrādītu (to) par savu.
pārstatīt Pārregulēt; pārlikt citā stāvoklī.
piesist Pārsitot olas čaumalu, pievienot (olu).
pārvētīt Pārskatīt, kritiski izvērtēt.
pārskaņoties Pārslēgties uz citu funkciju veikšanu (par organismu, tā norisēm).
pārspēt Pārsniegt (piem., citu, agrāku rezultātu).
dominēt Pārsniegt citu (piem., apkārtējo, līdzīgo) ar nozīmību, izmēriem u. tml.
izkonkurēt Pārspējot (piem., kvalitātē), aizstāt (ko), ieņemt galveno vietu.
nomākt Pārspēt ar savu intensitāti.
pārmākt Pārspēt intensitātē (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
pārmākt Pārspēt intensitātē, stiprumā (piem., par skaņu, garšu).
pārskanēt Pārspēt skaļumā citas skaņas.
afektācija Pārspīlēta emocionalitāte; mākslota, nedabiska uzvedība, pārlieku emocionāls, mākslots runas veids.
potēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) cita, radniecīga auga veģetatīvos orgānus (dzinumu, pumpurus), lai mainītu (šī auga) īpašības.
sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) tā paša auga citas šķirnes veģetatīvos orgānus.
pārgremot Pārstāstīt vēlreiz (ko zināmu, citu teikto u. tml.); atgremot.
aprimt Pārstāt, mitēties.
konvents Pārstāvju sapulce (piem., konstitūcijas izstrādāšanai).
landtāgs Pārstāvju sapulce vai pārstāvības institūcija (piem., Vācijā).
pārspēlēt Pārsūtīt, nodot (ko) citam.
kongress Partija vai kāda cita politiska organizācija (dažās valstīs).
desa Pārtikas produkts – īpaši sagatavotā dzīvnieku zarnā vai citā materiālā iepildīta sasmalcinātas gaļas masa, ko parasti ēd aukstu, sagrieztu šķēlēs.
slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, panākt, būt par cēloni, ka rodas skābekļa trūkums, elpošanas traucējumi.
pāriet Pārtraukt iepriekšējo (darbības, rīcības veidu) un sākt darīt citādi.
pārķert Pārtvert, iegūt (ko citam sūtītu, paredzētu).
reduktors Pārvads, kas samazina apgriezienu skaitu un palielina griezes momentu.
oligarhija Pārvaldes sistēma, kurā vara pieder nelielai (mūsdienās – ekonomiski un politiski ietekmīgu) cilvēku grupai; šādu cilvēku grupa.
pašpārvalde Pārvaldes sistēma, pēc kuras administratīvi teritoriāla vienība patstāvīgi realizē valsts varu savā teritorija.
nolaisties no saviem augstumiem pārvarēt (piem., sociālās atšķirtības plaisu) un spēt pielāgoties, piemēroties citai (parasti zemākai) videi.
pārtapt Pārveides procesā kļūt par ko citu; radošā procesā tapt par ko citu.
pārcēlums Pārveidojums (piem., citā formā); pārlikums.
tuvinājums Pārveidojums, kurā kādus lielumus aizstāj ar citiem – pazīstamākiem vai vienkāršākiem – lielumiem.
spīles Pārveidojušies ekstremitāšu gala posmi (dažiem posmkājiem), ar ko (tie) satver medījumu.
beletrizācija Pārveidošana daiļliteratūras stilā.
modifikācija Pārveidošana vai pārveidošanās, nepārtopot par ko citu; jaunu pazīmju, īpašību radīšana vai rašanās.
digitalizēt Pārveidot (attēlu, skaņu) digitālā formā.
pārlikt Pārveidot (skaņdarbu) citam instrumentam vai citam instrumentālam sastāvam.
parafrāzēt Pārveidot citādi, izteikt citiem vārdiem.
pārmainīt Pārveidot citādu.
kartēt Pārveidot vienā formātā kodētus datus citā formātā; pārsūtīt objektu kopu uz citu vietu.
modulēt Pārveidot vienu vai vairākus svārstību kustības parametrus (piem., frekvenci, amplitūdu, fāzi).
pārtaisīt Pārveidot, padarīt citādu.
aranžēt Pārveidot, pārlikt (skaņdarbu) citādam atskaņojuma veidam vai citam izpildītāju sastāvam.
pārkārtot Pārveidot, pielāgot (ko) citiem apstākļiem.
kļūt Pārveidoties, iegūt citu kvalitāti (par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
pāraugt Pārveidoties, kļūt citādam, labākam, sabiedrībai derīgākam.
pārtapt Pārveidoties, mainoties iegūt citu veidu, kvalitāti.
kapitalizēt Pārvērst kapitālā; veikt kapitalizāciju.
jonizēt Pārvērst neitrālus vielas atomus vai molekulas jonos.
kapitalizācija Pārvēršana kapitālā.
lauka virtuve pārvietojama kurināma ierīce ar katlu ēdiena gatavošanai (piem., militāro mācību laikā).
kursors Pārvietojams simbols, kas monitora ekrānā norāda, kurā vietā parādīsies nākamā ievadītā zīme.
ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kādā teritorijā) – par karaspēku.
satikties Pārvietojoties nonākt pie kāda cita transportlīdzekļa (par transportlīdzekli).
sagrūsties Pārvietojoties spēcīgi saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
uzripot Pārvietojoties uzvirzīties (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekļiem ar riteņiem, arī braucējiem tajos.
jaukties Pārvietojoties virzīties starp citiem, citu vidū.
maisīties Pārvietojoties virzīties, kustēties starp citiem, citu vidū; atkārtoti būt, parādīties (kur).
pārdislokācija Pārvietošana uz citu vietu.
desantēt Pārvietot (atsevišķas personas, vienības, tehniku) ienaidnieka teritorijā.
pārdislocēt Pārvietot (bruņotos spēkus) uz citu vietu.
pārdzīt Pārvietot (datus no vienas ierīces uz citu); pārveidot (citā formātā).
pārvirzīt Pārvietot, pārcelt (uz citu vietu).
migrēt Pārvietoties (uz citu teritoriju, vietu) – par dzīvniekiem.
klumburot Pārvietoties neveiklā, nevienmērīgā gaitā; klūpot, krītot iet; klumburēt.
klumburēt Pārvietoties neveiklā, nevienmērīgā gaitā; klūpot, krītot iet; klumburot.
sirot Pārvietoties no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu (par dzīvniekiem).
migrēt Pārvietoties, pārcelties (uz citu teritoriju, vietu) – par iedzīvotājiem.
pārcelties Pārvietoties, pārvākties (uz citu dzīvesvietu).
pāriet Pārvietoties, tikt pārvietotam (uz citu atrašanās vietu).
izņemt vārdus no mutes pasacīt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
Pelnrušķīte Pasaku tēls – skaista, grūtā darbā izkalpināta pameita, kuru beigās apprec princis.
izmēģinājums Pasākums vai pasākumu kopums, kura mērķis ir pārbaudīt (kā) kvalitāti, īpašības, piemērotību (kam).
vecmeitu ballīte pasākums, kuru organizē draudzenes topošajai sievai pirms kāzām kā atvadas no vecmeitas dzīves un kurā pulcējas tikai sievietes.
valsts drošība pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai.
karantīna Pasākumu sistēma valsts teritorijas aizsargāšanai pret bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu iekļūšanu un izplatīšanos.
drošības tehnika pasākumu sistēma veselībai nekaitīgu darba apstākļu radīšanai, ražošanas traumatisma, saslimšanas, saindēšanās u. tml. novēršanai.
subjektīvisms Pasaules uzskats, kas īpašu nozīmi piešķir subjektam, tā aktivitātei.
romantika Pasaules uztvere, kam raksturīga īstenības idealizācija, pastiprināta emocionalitāte un skaistuma izjūta.
pesimisms Pasaules uztvere, kam raksturīga nomāktība, bezcerība; uzskats, ka ļaunais ir pārsvarā pār labo; tieksme jebkurā situācijā gaidīt sliktāko iznākumu.
statists Pasīvs, arī maznozīmīgs cilvēks (kādā situācijā, pasākumā u. tml.).
būt Pastāvēt (par ģimenes vai sabiedrības locekli attiecībā pret citu šīs ģimenes vai sabiedrības locekli).
varēt Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci.
lektorāts Pastāvīga vai uz laiku izveidota darba vieta lektoram (parasti universitātē).
apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, (kur) uzturoties, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.).
mūžīgs Pastāvīgs, nemitīgs.
kopā Pastiprina darbības intensitātes, pabeigtības nozīmi.
celšus Pastiprina darbības intensitāti.
saasināt Pastiprināt (psihiskas norises, psihiska stāvokļa) intensitāti.
aktivizēt Pastiprināt aktivitāti; padarīt rosīgu (darbību).
piesieties Pastiprināti pievērst uzmanību sīkiem, nebūtiskiem trūkumiem; nepamatoti kritizēt (kādu, ko).
filatēlija Pastmarku un citu pasta dokumentu kolekcionēšana.
paštēls Paša radītais vēlamais priekšstats citiem par sevi.
altruisms Pašaizliedzīga, nesavtīga gādība par citiem, gatavība uzupurēties citu labā; pretstats: egoisms.
mērce Pašķidra vai tumīga ēdiena piedeva, kas samitrina ēdienu un papildina tā garšu.
autonomija Pašpārvalde, pašpārvaldes tiesības, ko nācija realizē noteiktā valsts teritorijas daļā.
izpildkomiteja Pašvaldības institūcija bijušajā PSRS, kas savas kompetences ietvaros īstenoja valsts pārvaldi.
nobuldurēt Pateikt (ko citā valodā).
izsviest Pateikt (parasti īsi, starp citu); izmest.
izmest Pateikt (parasti īsi, starp citu).
apmainīt Pateikt savu un uzklausīt cita (domu).
uzkakāt Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
uzkāst Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
uzdirst Pateikt, uzrakstīt kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu.
patēriņa grozs patērētājam nepieciešamo preču, pakalpojumu un to apjomu uzskaitījums.
viegls Patīkams, tāds, kas ir saistīts ar pozitīvām emocijām, arī tāds, kas nav nomācošs (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis.
iet pie sirds Patikt, izraisīt pozitīvas emocijas.
toksikoze Patoloģisks organisma stāvoklis, ko izraisījusi (kādu) kaitīgu vielu iedarbība.
fibroze Patoloģisks process, kura gaitā kādā orgānā attīstās saistaudi.
nacionālisms Patriotiskas jūtas, nacionālais pašlepnums; savas nācijas identitātes un vērtību aizsargāšana; centieni pēc savas neatkarīgas valsts.
nacionālpatriotisms Patriotisms, kam ir etniskas iezīmes – saistība ar savas nācijas dzīvi, identitāti un vērtību aizsardzību.
salūtpatrona Patrona, kurai nav šāviņa un kura paredzēta šaušanas imitācijai, salutēšanai vai signāla došanai.
ritma patskanis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
ritma vokālis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
apglabāt Paturēt sevī, neizpaužot citiem.
tirānija Patvaļīga, nežēlīga izturēšanās, varmācīga, despotiska rīcība (attiecībā pret citiem cilvēkiem).
priekškalne Pauguraina, kalnaina teritorija lielu kalnu priekšā.
pauguraine Pauguru kopums plašākā teritorijā; paugurains apvidus.
uzklupt Paust asu, arī naidīgu kritiku, nosodījumu.
laistīties Paust pozitīvu, emocionālu stāvokli (par acīm, seju).
balsot Paust savu izvēli vai viedokli (piem., paceļot roku, nododot vēlēšanu biļetenu) un izšķirt jautājumu ar balsu skaita pārsvaru.
pūst vienā stabulē paust tādus pašus (parasti sev izdevīgus) uzskatus, kādus pauž kāds cits.
uzbrukt Paust, parasti asu, naidīgu kritiku, nosodījumu.
sešpadsmitdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienas veselas pauzes sešpadsmitajai daļai.
plānprātība Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā.
Flora Pavasara dieviete (seno romiešu mitoloģijā), kas lika uzplaukt puķēm un kokiem.
iesniegt Paveikt juridisku, diplomātisku, politisku u. tml. aktu, nododot attiecīgu dokumentu.
maksājums Paveikta darbība --> maksāt (1); naudas summa, ko maksā, pārskaita.
kaitējums Paveikta darbība, rezultāts --> kaitēt [1] (1).
ķitējums Paveikta darbība, rezultāts --> ķitēt.
mērījums Paveikta darbība, rezultāts --> mērīt; šīs darbības rezultātā iegūtais skaitlis.
nopēlums Paveikta darbība, rezultāts --> nopelt; kritisks novērtējums, izteikums, ar kuru (ko) nopeļ.
pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (1); tas, kas ir pārveidots par ko citu.
piesārņojums Paveikta darbība, rezultāts --> piesārņot; kaitīgu vielu kopums, kas ir piesārņojis (ko).
potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt (2); vieta (augam), kur ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
reizinājums Paveikta darbība, rezultāts --> reizināt; skaitlis, kas rodas reizināšanas rezultātā.
saitējums Paveikta darbība, rezultāts --> saitēt (1).
pašķirties Paveikties, sekmēties (par darbu, darbību); rasties labvēlīgiem apstākļiem, situācijai.
krīze Pavērsiens akūtas slimības gaitā – izveseļošanās vai bīstamas pasliktināšanās sākums.
novērst Pavērst, pagriezt prom, uz citu pusi (piem., skatienu, acis).
iejaukt Pavirši ielikt (starp citiem priekšmetiem) tā, ka grūti atrast.
haltūra Pavirši, neprasmīgi veikts zemas kvalitātes darbs.
neviens Pavisam ne tā, kā citi.
diverģence Pazīmju diferencēšanās (augiem un dzīvniekiem) evolūcijas gaitā.
aplaist ziņu paziņot (daudziem, citam pēc cita).
šķira Pēc kvalitātes vai nozīmīguma pakāpes veidota (vienveidīgu priekšmetu, vielu u. tml.) grupa.
dīdīt pādi pēc sena vārda došanas rituāla šūpot bērnu, celt to pretī saulei.
gaida Pēc skautu parauga veidotas starptautiskas meiteņu organizācijas biedre.
laimes pakavs pēc tautas ticējumiem – atrasts nokritis pakavs, kas nes laimi.
nelaimes skaitlis pēc tautas ticējumiem – skaitlis, kas ir par cēloni nelaimei.
rezidentūra Pēcdiploma teorētiska un praktiska apmācība izraudzītajā specialitātē pieredzējuša ārsta vadībā (medicīnas augstskolu absolventiem).
atlantiskais laiks pēcleduslaikmeta klimatiskais laiks pirms 7500–4700 gadiem, kad bija silts un mitrs.
multiplikators Pedagogs, kas iegūtās zināšanas, paņēmienus, metodes izplata tālāk citiem skolotājiem; skolotāju tālākizglītotājs.
iekritiens Pēkšņa (balss vai instrumenta) pievienošanās (citai balsij vai instrumentam).
lēkme Pēkšņa (emocionāli izmainīta stāvokļa) rašanās vai straujš (tā) intensitātes pieaugums; krasa, spilgta (emocionāli izmainīta stāvokļa) ārējā izpausme.
sprādziens Pēkšņa pozitīvu vai negatīvu emociju, arī attieksmes spēcīga izpausme.
iekrist Pēkšņi iejaukties, pārtraucot citu runātāju.
izsisties Pēkšņi izveidoties, rasties (uz ķermeņa, tā daļām); būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
kā circenis (karstos) pelnos pēkšņi nokļūt grūtā, sarežģītā situācijā.
uzrauties Pēkšņi nokļūt nepatīkamā, bīstamā situācijā; tikt pārsteigtam.
apsviest Pēkšņi novirzīt (runu, sarunu) uz ko citu.
pārmesties Pēkšņi pāriet (uz ko citu).
sastingt Pēkšņi pārstāt ritēt (par laiku subjektīvā uztverē).
izjoņot caur smadzenēm pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām).
ielēkt Pēkšņi, negaidīti tēlot, spēlēt (lomu), parasti aizvietojot citu aktieri.
lēcienveida Pēkšņi, strauji, krasi pārejot citā kvalitātē.
sitiens Pēkšņs notikums, situācija, kas ļoti nelabvēlīgi iedarbojas (uz kādu).
insults Pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, kam raksturīga samaņas zaudēšana un paralīze.
dzelzszāle Pelēkzaļš grīslis ar cietām lapām, kas aug neauglīgās, mitrās pļavās un purvos [Carex stolonifera].
neto peļņa peļņa pēc nodokļu un ražošanas izdevumu atskaitīšanas; tīrā peļņa.
bruto peļņa peļņa pirms nodokļu un ražošanas izdevumu atskaitīšanas.
nopelt Peļot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nederīgu; nokritizēt.
periods Periodiskā decimāldaļskaitļa ciparu grupa, kas atkārtojas.
frekvence Periodiska procesa atkārtošanās biežums; svārstību skaits laika vienībā (sekundē), ko mērī hercos.
nerimstošas svārstības periodiskas svārstības, kuru amplitūda nemainās.
pulsēt Periodiski mainīties, piem., apjomā, tilpumā, intensitātē.
magazīna Periodisks izdevums vācu valodā ("Magazin") par latviešu valodu, literatūru, folkloru, mitoloģiju, poētiku (1828–1913).
daidžests Periodisks izdevums, kurā apkopoti interesantākie raksti no citiem periodiskajiem izdevumiem.
leduslaikmets Periods zemes vēsturē, kam raksturīga vairākkārtīga ledāju izveidošanās plašā teritorijā; pēdējais apledojuma periods; ledus laikmets.
misionārs Persona, kas (citā zemē) veic kristīgās ticības izplatīšanas un labdarības darbu; kristīgas reliģiskas organizācijas (piem., misijas) loceklis.
konkurents Persona, kas (kādā jomā) cenšas pārspēt citu personu; sāncensis.
antivakseris Persona, kas apstrīd dažu vai visu vakcīnu efektivitāti, tiesiskumu un nekaitīgumu un pretojas vakcināciju regulējošajiem noteikumiem.
politiskais ieslodzītais persona, kas atrodas ieslodzījumā likumā aizliegtas politiskas darbības dēļ.
cedents Persona, kas atsakās no pieprasījuma tiesībām par labu citai personai.
hakeris Persona, kas atšifrē datoru drošības sistēmas, nelegāli ielaužas citu datnēs, lai iegūtu, piem., finanšu datus, sabojātu datorus ar vīrusu.
prototips Persona, kas autoram ir noderējusi par literārā tipa, tēla pirmparaugu; literārs tips, tēls, kas autoram noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
bakalaurs Persona, kas beigusi vidusskolu (Francijā) un ir ieguvusi tiesības stāties universitātē.
sūtnis Persona, kas citā valstī, zemē veic diplomātiskus uzdevumus.
rantjē Persona, kas ienākumus gūst no vērtspapīru dividendēm, noguldītā kapitāla, parādzīmju procentiem, izīrētā īpašuma ienākumiem.
deputāts Persona, kas ievēlēta kādā tautas pārstāvības institūcijā (piem., Saeimā, pašvaldībā).
kandidāts Persona, kas ir pieteikta iespējamai ievēlēšanai (piem., likumdošanas institūcijā).
grūpija Persona, kas meklē emocionālu un seksuālu intimitāti ar mūziķi vai citu slavenību.
labticīgs ieguvējs persona, kas nav zinājusi, ka īpašums, ko tā ir ieguvusi, saņemta no neīpašnieka un patiesībā pieder citai personai.
vaukšķis Persona, kas nemitīgi izsaka savu vai cita viedokli.
guru Persona, kas savā nozarē ir autoritāte; izcils lietpratējs.
emisārs Persona, kas sūtīta (parasti uz citu zemi) ar kādu sevišķu uzdevumu.
Eiropas Parlamenta šveicars persona, kas tērpusies uniformā – melnā frakā un baltā kreklā ar baltu tauriņu un sudraba ķēdi un kas EP frakciju un parlamentāro komiteju sēdēm piegādā vēstules un dokumentus, ierāda deputātiem vietas, kā arī nodod deputātu palīgu vai frakciju sūtītās ziņas.
rentnieks Persona, kas uz noteiktu laiku bija ieguvusi lietošanā zemi, lauku saimniecību vai citu objektu (piem., dzirnavas, krogu), maksājot par to renti (2).
iesaucams Persona, ko iesauc obligātajā militārajā dienestā.
kontaktpersona Persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas citas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām.
viesis Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piem., piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
lobijs Persona, personu grupa, kas mēģina ietekmēt vēlētus politiķus (parasti deputātus), lai panāktu viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
filtrācija Personas dokumentu, biogrāfijas, politiskās uzticamības u. tml. pārbaude (piem., 1945. gadā pēc vācu armijas kapitulācijas).
eksmatrikulācija Personas izslēgšana no universitātes studējošo loka, izslēdzot viņu no studējošo saraksta (matrikulas).
balss Personas viedokļa vai izvēles izpausme (piem., vēlēšanās); attiecīgā skaitīšanas vienība.
memuāri Personīgo atmiņu pieraksti literāra sacerējuma formā.
arests Personiskās brīvības atņemšana piespiedu kārtā ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju.
kolēģija Personu grupa, kas veido vadošo rīcības institūciju.
rast Pētījumu, meklējumu gaitā gūt (ko jaunu, arī vēlamu, vajadzīgu).
zondāža Pētīšana ar īpašām metodēm (piem., arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
parapsiholoģija Pētniecības nozare, kuras interešu lokā ir cilvēka psihes paranormālas parādības (piem., gaišredzība, cilvēka iedarbība uz citiem cilvēkiem, dzīvām būtnēm, priekšmetiem bez muskuļu spēka).
citticībnieks Pie citām ticībām piederīgie.
uzmilzt Pieaugt intensitātē.
sabikstīties Piebikstīt vienam otru, citam citu.
piekuģot Piebraukt (ar kuģi vai citu ūdens transportlīdzekli).
pusgadsimts Piecdesmit gadu vai aptuveni piecdesmit gadu ilgs laika posms.
piecdesmitnieks Piecdesmit vienību kopa (kādā ranžējumā).
sonetu vainags piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu sonetu pirmo rindu apvienojums.
kārtot Piedalīties (eksāmenā, ieskaitē u. tml.).
kārtot Piedalīties (mācību priekšmeta) eksāmenā, ieskaitē u. tml.
greznoties ar svešām spalvām piedēvēt sev cita nopelnus, lielīties ar tiem.
greznoties ar cita spalvām piedēvēt sev cita nopelnus, lielīties ar tiem.
lepoties ar svešām spalvām piedēvēt sev cita nopelnus.
lepoties ar cita spalvām piedēvēt sev cita nopelnus.
pārdzimt Piedzimt vēlreiz, no jauna (parasti iemiesojoties citā veidolā).
kriminālliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kura darbos sižetu veido nozieguma atklāšana.
detektīvliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kurā sižetu parasti veido kāda nozieguma atklāšana, izmeklēšana.
kriminālžanrs Piedzīvojumu literatūras, kinomākslas žanrs, kura darbos sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
izvest Piegādāt, transportēt (preces uz citām valstīm); eksportēt.
sagrūstīties Piegrūst viens otram, cits citam; sagrūstīties (2).
sagrūsties Piegrūst viens otram, cits citam.
blakusvāģis Piekabe (ar vienu riteni) motocikla sānos.
vagoniņš Piekabes veida pārvietojams miteklis ar darba rīku, apģērbu u. tml. novietni (piem., remontstrādniekiem).
uzkarināt Piekārt (piemēram, ierīci) citai ierīcei (piemēram, spēkratam) tādā veidā, ka tā pilnīgi uzņem piekārtās ierīces masu.
milords Pieklājības forma (Lielbritānijā), ko lieto, uzrunājot lordu vai augstu amatpersonu.
milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Lielbritānijā).
atļauties Pieklājības forma, pievēršot klātesošo uzmanību saviem turpmākiem (parasti kritiskiem) izteikumiem un mazinot to kategoriskumu.
lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu; dižciltīgas sievietes tituls (zemēs, kur runā angļu valodā).
navigācija Piekļuve pie tīmeklī vai citā informācijas sistēmā ievietota dokumenta.
maukoties Piekopt netiklu dzīvesveidu, piem., dzīvojot dzimumdzīvi ar gadījuma partneriem, pārkāpjot laulību; arī nodarboties ar prostitūciju.
jāvārds Piekrišana, pozitīva atbilde (piem., uz kādu priekšlikumu, bildinājumu).
piekrītošs Piekritīgs.
atļauja Piekrītoša, pozitīva atbilde uz lūgumu, prasību; apstiprinātas tiesības (ko darīt); dokuments par šādām tiesībām.
oportūnisms Pielāgošanās politika, izdevīguma meklēšana, arī bezprincipialitāte.
aklimatizēt Pielāgot, pieradināt (augus un dzīvniekus) pie citiem klimatiskiem, ģeogrāfiskiem apstākļiem.
pārkārtoties Pielāgoties (piem., citiem apstākļiem).
nobirdināt Pieļaut vai panākt, ka nobirst, norit (asaras).
sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
izcūkot Piemānīt; nodarīt kaitējumu.
adaptācija Piemērošanās, pielāgošanās (videi, apstākļiem, situācijai u. tml.).
piedienīgs Piemērots, atbilstošs (situācijai, apstākļiem u. tml.); pieklājīgs.
piedrazot Piemētājot drazas, atkritumus, padarīt (ko) netīru, nekārtīgu.
piegružot Piemētājot, atstājot aiz sevis gružus un atkritumus, padarīt netīru, nekārtīgu (ko).
vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
specpiens Piens, ko bez maksas saņem kaitīgos apstākļos strādājošais.
piestarot Piepildīt (ar ko gaišu, pozitīvu).
pretpierādījums Pierādījums, ar ko atspēko kādu citu pierādījumu.
piejaucēt Pieradināt (piem., augus) pie citiem apstākļiem.
reģistrācija Pierakstīšana, fiksēšana (sarakstā, rādītājā, speciālā žurnālā, grāmatā u. tml.), lai veiktu uzskaiti vai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku.
sarast Pierast (vienam pie otra, citam pie cita).
uzņemt Piesaistīt (parasti mitrumu) – par materiāliem.
paņemt tauvā piesaistīt ar virvi (transportlīdzekli) pie cita transportlīdzekļa, lai (to) vilktu.
sanācija Piesārņojuma novēršana, vides uzlabošana (kādā vietā, teritorijā).
marodēt Piesavināties, laupīt kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
pārsiet Piesiet (lauksaimniecības dzīvnieku) citā vietā.
saskandināt Piesist (glāzes, kausus u. tml.) vienu pie otra, citu pie cita (parasti pirms alkoholiska dzēriena dzeršanas).
saskandināt Piesist (glāzes, kausus u. tml.) vienu pie otra, citu pie cita; viegli piesist savu glāzi, kausu u. tml. pie kāda cita glāzes, kausa u. tml.
apsist Piesitot (ko klāt), pārklāt (ko visā platībā vai visapkārt).
piešķindināt Piesitot (vienu priekšmetu pie otra), šķindināt.
piešķindināt Piesitot panākt, ka (kas) sāk šķindēt.
sasist plaukstas piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piem., izbrīnu, pārsteigumu, prieku.
pieplusot Pieskaitīt.
sabiedroties Pieslieties, pievienoties (kādam, piem., politiskam, spēkam).
sadzīt Piespiedu kārtā panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur); piespiedu kārtā nogādāt, nomitināt (kur).
vardarbība Piespiedu metodes (arī militāra darbība) pret kādu, piem., etnisku vai sociālu grupu, tautu.
izrūgt Piesūcoties ar mitrumu (parasti pavasara atkusnī), kļūt viscaur mīkstam, staignam.
sabriest Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam; šādā veidā kļūt blīvākam, bez spraugām starp (piem., koka priekšmeta) daļām.
uzburbt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt irdenam, porainam.
uzrūgt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt mīkstam, irdenam.
uzbriest Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā.
sasvīst Piesūcoties ar sviedriem, kļūt (parasti viscaur) mitram, slapjam.
pievilgt Piesūkties (ar mitrumu, smaku).
pievilkties Piesūkties (ar smaku, mitrumu).
piemirkt Piesūkties ar mitrumu, slapjumu; samirkt.
politizēt Piešķirt (kam) politisku raksturu; saistīt (ko) ar politiku.
pārsaukt Piešķirt citu nosaukumu, nosaukt citā vārdā; pārdēvēt.
pārdēvēt Piešķirt citu nosaukumu, nosaukt citā vārdā; pārsaukt.
habilitēt Piešķirt habilitētā zinātņu doktora grādu.
piesaitēt Pietīt, piestiprināt ar saiti.
punkts Pieturzīme (.); arī diakritiska zīme – dažu burtu sastāvdaļa.
pāriet Pievērsties (kam citam).
aizklīst Pievērsties citam, tālākam objektam (par domām, skatienu).
aizrādīt Pievēršot kāda uzmanību, izteikt kritiku, brīdinājumu, norādīt uz trūkumiem u. tml.
leģēt Pievienot (piem., metālam vai metālu sakausējumam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
uzkrāt peļņu pievienot peļņas daļu esošajam uzņēmuma kapitālam (piem., uzņēmuma paplašināšanai).
pāriet Pievienoties (kam citam); pieņemt (citu ticību, uzvārdu).
tāpatība Pilnīga (parasti jēdzienu spriedumu) atbilstība, pilnīgs līdzīgums; identitāte, identiskums.
iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), aizmirstot, neievērojot apkārtējo, neatlicinot laiku kam citam.
demilitarizēt Pilnīgi vai daļēji atbruņot (valsti, teritoriju), piem., izvedot karaspēku.
pašā pamatā pilnīgi, pašā būtībā (citāds, atšķirīgs u. tml.).
pašos pamatos pilnīgi, pašā būtībā (citāds, atšķirīgs u. tml.).
atornejs Pilnvarotais vai advokāts (Lielbritānijā un ASV).
sasniegt Pilnveidojot savas spējas, zināšanas u. tml., iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
dārzu pilsēta pilsēta (arī pilsētas daļa), kas izvietota plašā apzaļumotā teritorijā, kur ir daudz apstādījumu, parku.
mazpilsēta Pilsēta ar samērā nelielu iedzīvotāju skaitu.
sadraudzības pilsēta pilsēta, ar kuru kādai citai pilsētai ir sadraudzības līgums.
metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas parasti izbūvēts (pazemes tuneļos); metropolitēns.
rāte Pilsētas pašpārvaldes institūcija (Rīgā ar pārtraukumiem no 1226. līdz 1889. gadam).
lordmērs Pilsētas pašvaldības galva (piem., Londonā un dažās citās Apvienotās Karalistes pilsētās).
tramvajs Pilsētas sabiedriskā transporta veids, kurā izmanto vagonus, kas rit pa ielās izbūvētiem sliežu ceļiem; šādā transporta veidā izmantojamais transportlīdzeklis.
aglomerācija Pilsētkopa, kas izveidojusies, saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotajām vietām.
leitnants Pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe Latvijas un daudzu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
čartisms Pirmā masveida politiskā un sociālā kustība Anglijā (19. gs. 30.–50. gados) par tautas hartas īstenošanu.
pirmuzskaite Pirmā, sākotnējā uzskaite.
pēriens Pirts rituāls – vairākkārtēja sišana ar pirtsslotu; pēršanās.
spārns Plākšņveida detaļa, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā pret šļakatām, dubļiem.
glazūra Plāna cukurota kārta, ar kuru pārklāj konditorejas izstrādājumus.
mediators Plāna trīsstūrveida plāksnīte, piem., ģitāras strinkšķināšanai.
planšete Plāna virsma, pie kuras piestiprina papīru (piem., datu) atzīmēšanai; digitāla virsma zīmējumu skicēšanai.
safjāns Plāna, mīksta krāsota kazāda vai aitāda.
safjānāda Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda; safjāns.
ieliktnītis Plāna, mitrumu uzsūcoša materiāla plāksnīte, ko ielipina sieviešu biksītēs.
reljefs Planētas vai kādas teritorijas virsas formu kopums.
epitēlijs Plāns audu slānis, kas klāj ķermeņa virsmu un dobumus; epitēlijaudi.
žilete Plāns, divpusējs asmens sejas (bārdas), arī citu ķermeņa daļu apmatojuma skūšanai; šāds asmens kopā ar turekli.
vafele Plāns, porains un trausls konditorejas izstrādājums plāksnes, satītas plāksnes u. tml. veidā ar reljefu (piem., rūtiņu, šūnveida) rakstu.
apgabals Plaša teritorija, apvidus; ģeogrāfiskā josla.
reģions Plaša, ar kopīgām ģeogrāfiskām, ekonomiskām u. tml. pazīmēm raksturīga teritorija (novads, apgabals, valsts, valstu grupa).
priekšizpēte Plašāks ieskats par nozari, kurā problēma tiek risināta, institūciju, ar ko notiek sadarbība, līdzīgiem produktiem vai pakalpojumiem, vai salīdzināmām pieredzēm pirms aktīvas mijiedarbības ar lietotājiem.
stepe Plašs bezmežu līdzenums, kurā aug graudzāles un citi lakstaugi.
avēnija Plata iela, kam abās pusēs iestādīti koki (Francijā, ASV un dažās citās valstīs).
trapece Plata, bieza kaitbordam paredzēta josta ar āķi priekšā, pie kura tiek piestiprināta vadības stūre.
kāpurķēde Plata, kustīgi savienotu plātņu vienlaidus ķēde (piem., traktoru, tanku ritošajās daļās).
sausiene Platība, kurā nav dabisku ūdenstilpju un kura saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem.
zemesgabals Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā īpašumā.
zeme Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam; lauksaimniecībā izmantojamā platība.
šakālis Plēsīgs suņu dzimtas dzīvnieks, kas medī naktīs un pārtiek galvenokārt no sīkiem dzīvniekiem un dzīvnieku maitām.
jaukties Plūst kopā, apvienoties (ar ko), izpaužoties citam caur citu.
skaloties Plūst, parasti atsitoties pret ko (piem., par ūdeni, viļņiem).
navigācijas josla pogu vai grafisku attēlu kopa, ko izmanto, lai veidotu saites ar tīmekļa vietnes tēmām.
tikumības policija policijas nodaļa, kuras uzdevums ir sekmēt sabiedrības tikumību (piem., ierobežojot prostitūciju, cīnoties pret sutenerismu, pedofiliju).
superintendents Policijas pārvaldes vadītājs (ASV); policijas virsnieks, kas ir vienu pakāpi augstāks par inspektoru (Lielbritānijā).
augstspiedums Poligrāfijā – iespieduma tehnika, kurā papīra vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
polivinilacetāts Polimērs – dzidrs, bezkrāsains, termoplastisks ar vāju situmizturību, kuru izmanto līmēs, kā piedevu krāsām, sieru aizsardzībai no sēnītēm un mitruma.
omega 3 taukskābes polinepiesātinātās taukskābes, ko satur zivju eļļa un kas ir vitāli nepieciešamas organisma funkcionēšanai.
politeists Politeisma piekritējs.
politiskā ekonomija politekonomija.
reālpolitika Politika, kas balstās uz praktiskiem apsvērumiem, ņemot vērā reālos politiskos, ekonomiskos u. tml. apstākļus.
koloniālisms Politika, kas vērsta uz koloniju iegūšanu vai paturēšanu; vāji attīstīto zemju (koloniju) ekonomiska izmantošana.
neokoloniālisms Politika, ko, piem., attīstītās valstis realizē savās bijušajās kolonijās vai citās jaunattīstības valstīs, lai saglabātu savu ietekmi un kontroli pār tām.
oportūnists Politiķis, kam raksturīgs oportūnisms.
labējs Politiķis, kas aizstāv konservatīvas idejas, uzskatus.
politikānis Politiķis, kas izmanto politiku savtīgu mērķu īstenošanai; demagogs.
reālpolitiķis Politiķis, kas realizē reālpolitikas principus.
politinformators Politinformācijas vadītājs.
politika Politiskā dzīve, politiskie notikumi.
Kultūras revolūcija politiska kampaņa Ķīnā (1966–1976), kuras laikā tika iznīcināti vēstures pieminekļi, bibliotēkas, klosteri, represēti inteliģences darbinieki.
sufražisms Politiska kustība Anglijā un ASV 19. gs. 2. pusē – 20. gs. sākumā, kuras mērķis bija panākt vēlēšanu tiesību piešķiršanu sievietēm.
valsts Politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana; zeme, teritorija, kurā pastāv šāda organizācija.
Interfronte Politiska organizācija, kas izveidojās Latvijā 20. gadsimta 80. gadu beigās ar mērķi saglabāt sociālismu un Latviju Padomju Savienības sastāvā.
partija Politiska organizācija, kurā apvienojušies kādas sociālās grupas vai noteiktu politisko uzskatu pārstāvji, lai aizstāvētu šīs sociālās grupas vai politiskā novirziena uzskatus, intereses.
LZS Politiska partija – Latvijas Zemnieku savienība.
eseri Politiska partija Krievijā 20. gadsimta pirmajā ceturksnī, kuras programmā bija sociālistiskas idejas.
Pērkoņkrusts Politiska partija Latvijā (dibināta 1933. gadā), kas pieprasīja atcelt Satversmi un piešķirt politiskās tiesības tikai latviešiem.
Latviešu zemnieku savienība politiska partija Latvijā.
toriji Politiskā partija Lielbritānijā.
politpārvalde Politiskā pārvalde.
sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāveido tāda iekārta, kur ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā.
kapitālisms Politiska un ekonomiska sistēma, kuras pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un kurā preču ražošana atkarīga no privātā uzņēmēja peļņas interesēm.
marksisms Politiska un ekonomiska teorija, kas paredz kapitālisma iekārtas gāšanu, valsts kontroli pār ražošanas līdzekļiem un bezšķiru sabiedrības izveidošanu nākotnē.
politemigrants Politiskais emigrants.
politieslodzītais Politiskais ieslodzītais.
poļitruks Politiskais propagandists (PSRS).
partijnieks Politiskās (parasti komunistiskās) partijas biedrs.
reformisms Politiskās domas virziens, kas par sabiedrības attīstības ceļu atzīst reformas un noliedz apvērsumus; attiecīga politiskā darbība.
politiskā pārvalde politiskās drošības iestāde Latvijas brīvvalsts laikā no 1920.–1940. gadam.
frakcija Politiskās partijas daļa, kuras uzskati nesaskan ar partijas kopīgo līniju.
frakcija Politiskas partijas vai apvienības deputātu grupa parlamentā.
programma Politiskas partijas, organizācijas, atsevišķa politiķa galveno principu, uzdevumu, mērķu izklāsts.
loža Politiskas vai reliģiskas biedrības nodaļa vai slepenu sanāksmju vieta.
autoritārisms Politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās.
atbrīvošanās Politiskas, ekonomiskas, tiesiskas u. tml. neatkarības iegūšana (pašu spēkiem).
pilsētvalsts Politiski suverēna pilsēta, kurai ir valsts statuss.
harta Politiski vai juridiski nozīmīgs dokuments.
politiskā diskriminācija politisko tiesību ierobežošana vai pilnīgs aizliegums.
žirondisti Politisks grupējums (18. gs. Lielās franču revolūcijas laikā).
neofašisms Politisks strāvojums (pēc 2. pasaules kara), kam raksturīga fašisma ideju atjaunošana un pielāgošana mūsdienu apstākļiem.
liberālisms Politisks uzskats, kas uzsver indivīda rīcības brīvību visās jomās, atbalsta valsts neiejaukšanos ekonomiskajā dzīvē.
monarhisms Politisks virziens un kustība, kas atzīst un atbalsta monarhijas pastāvēšanu.
rojālisms Politisks virziens, kas atbalsta karaļa varas institūtu.
anarhisms Politisks virziens, kas noraida jebkādu valsts varu.
sociāldemokrātija Politisks virziens, kas radās 19. gs. otrajā pusē kā strādnieku kustība un kas aizstāv ideju par pakāpeniskas evolūcijas ceļā sasniedzamu demokrātisko sociālismu.
atentāts Politisku iemeslu dēļ izdarīts uzbrukums ar nolūku nogalināt.
kartelis Politisku partiju apvienība vai vienošanās par saskaņotu darbību.
klerikālisms Politisku uzskatu virziens, kas atbalsta baznīcas un garīdzniecības ietekmes palielināšanos valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
politiskais bēglis politisku, rases piederības, reliģisku u. c. iemeslu dēļ vajāta persona, kas pamet savu zemi un meklē patvērumu citā valstī.
politologs Politoloģijas speciālists.
krakovjaks Poļu deja divu ceturtdaļu taktsmērā ar sinkopētu ritmu; šīs dejas mūzika.
ritmblūzs Populārās mūzikas žanrs, kurā apvienoti džeza un blūza elementi – mainīgs ritms un interesanta melodija.
atpazīstamība Popularitāte.
vēžveidīgs Posmkāji (sīki, vidēji lieli vai lieli) ar divzarotām ekstremitātēm un diviem pāriem taustekļu.
kukainis Posmkāju tipa dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni (galva, krūtis, vēders), ko klāj hitīna apvalks, ar taustekļiem un trim pāriem kāju.
laiks Posms šajā eksistences un notikumu gaitā starp diviem momentiem.
starpposms Posms, daļa starp citiem galvenajiem posmiem, arī starp darbības, norises sākumu un beigām.
piepotēt Potējot pievienot (piem., citas šķirnes potzaru).
pārpotēt Potēt vēlreiz, no jauna; uzpotēt (uz kāda auga cita auga potzaru).
piekrišana Pozitīva atbilde, atļauja, kas rada iespēju kam notikt.
rekomendācija Pozitīva atsauksme; ieteikums.
pluss Pozitīvā puse, priekšrocība, arī labums.
optimisms Pozitīva, dzīvespriecīga pasaules uztvere, kad cilvēks dzīvē vispirms saskata labo, tic nākotnei un veiksmei.
siltums Pozitīvas emocijas, to izpausme.
katjons Pozitīvi lādēts jons, kas elektriskā laukā pārvietojas negatīvā elektroda – katoda – virzienā.
baltais saraksts pozitīvi vērtējamu faktu, notikumu u. tml. apkopojums.
pozitīvists Pozitīvisma piekritējs.
vērtība Pozitīvo īpašību kopums, to nozīmīgums, vērtējums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam, kas saistīts ar kultūru, morāli u. tml.)
regress Pozitīvo īpašību zaudēšana pārmaiņu procesā; atgriešanās zemākā attīstības līmenī; pasliktināšanās.
sasniegums Pozitīvs (darbības, rīcības u. tml.) rezultāts.
nopelns Pozitīvs darbības vai rīcības rezultāts.
prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta un ko izraisa, piem., realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
diapozitīvs Pozitīvs fotoattēls uz fotofilmas (parasti projicēšanai uz ekrāna).
pateicība Pozitīvs novērtējums, atzinība (tam, kas izdarījis ko labu); šo jūtu, atzinības izpaudums.
atzinība Pozitīvs novērtējums.
panākums Pozitīvs rezultāts; sasniegums.
relatīvais skaitlis pozitīvs vai negatīvs skaitlis.
relatīvs skaitlis pozitīvs vai negatīvs skaitlis.
gaišs Pozitīvs, bez negatīvām iezīmēm.
skaists Pozitīvs, bez negatīvām īpašībām (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, rakstura, personības īpašībām).
gaišums Pozitīvu emociju kopums, to izpausme; labvēlība; prieks, optimisms.
socionika Praktiskās psiholoģijas nozare, kas pēta informācijas apmaiņu cilvēka psihē, mijiedarbību ar apkārtējo pasauli un citiem psiholoģiskajiem tipiem.
sanitārija Praktisku pasākumu kopums higiēnas prasību īstenošanai (piem., pārtikas sagatavošanā, uzglabāšanā, telpu sanitārā stāvokļa kontrolē).
meditēt Praktizēt meditāciju.
kondīcija Prasību kopums, noteikta kvalitāte, kādai jābūt lauksaimniecības dzīvnieka miesas stāvoklim.
cesija Prasījuma tiesību nodošana citam kreditoram (cesionāram).
veiksme Prasme, veiklība (darbībā, darbā), kas rada pozitīvu rezultātu.
atomlaiks Precīza laika mērīšanas sistēma, kurā laika intervālu nosaka ar atomu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību periodu skaitu.
neprecizitāte Precizitātes trūkums; sīka kļūda, paviršība.
eksports Preču (kapitāla u. tml.) izvešana uz ārzemēm.
bordo karotīte preču apzīmēšanas veids, ko var iegūt produkti, kuri atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā.
imports Preču, arī kapitāla, pakalpojumu ievešana no ārzemēm.
reformācija Pret katolicismu vērsta reliģiski politiska kustība 16. gs. Eiropā, kas noveda pie protestantisko konfesiju (evaņģēliski luteriskās, reformātu, anglikāņu) izveidošanās.
opozīcija Pretējā, kritizējošā puse.
ienaidnieks Pretinieka karaspēks; pretinieks (militārā sadursmē).
vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piem., nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu.
sapriecāties Priecāties, gaidot kādu pozitīvu notikumu, kas nenotiek vai var nenotikt.
mirdzums Prieks, pozitīvas emocijas, to izpausme.
priekšgals Priekšā (citiem).
priekštelpa Priekšējā telpa, aiz kuras atrodas cita telpa vai citas telpas.
detonācija Priekšlaicīga degvielas sadegšana iekšdedzes motora cilindrā, kad dzirdami klaudzieni, motors darbojas neritmiski.
kūlenis Priekšmeta kritiens, gāšanās ar augšdaļu uz leju; priekšmeta kritiens, tam vairākkārt griežoties apkārt.
kvalitāte Priekšmeta, būtnes, parādības būtiska noteiktība, kas padara to tieši par šo un nevis kādu citu priekšmetu, būtni, parādību.
tīkls Priekšmets, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds noausts vai citādi veidots materiāls (piem., kā norobežošanai).
parametrs Priekšmetu vai parādību raksturojošs skaitliski izteikts lielums.
kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties (piem., pēc apjoma, skaita) attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros.
vaidelote Priesteriene, reliģisko rituālu izpildītāja svētnīcā (senajām baltu tautām).
kvēpeklis Primitīva apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar šķidru (vai viegli kūstošu) dedzināmo vielu, kurā ielikts deglis.
koka kāja primitīva kājas protēze.
patriarhālā saimniecība primitīva saimniecība, kurā saimniekoja patriarhālā ģimene un ražoja sev produktus tiešam patēriņam.
lāva Primitīva, solam vai plauktam līdzīga guļasvieta.
slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievajos galos savienoti stabi, arī kārtis.
oldējēji Primitīvi zīdītāji, kas vairojas, dējot olas (piem., pīļknābji); kloākaiņi.
privātprakse Privāta uzņēmējdarbība (piem., juristiem, ārstiem, arhitektiem).
pārkreditēšana Procedūra, kad klients pārslēdz kredīta līgumu citā bankā; refinansēšana.
augļu augļi procenti, ko pēc noteikta termiņa pieskaita kapitālam, lai tie atkal kopā ar kapitālu dotu procentus.
procentu barjera procentos izteikts nobalsojušo skaits, kāds nepieciešams, lai partija iekļūtu parlamentā.
aizplūde Process --> nonākšana citur, citu rīcībā.
aprēķins Process, arī rezultāts --> aprēķināt (1); šādi iegūta skaitliska izteiksme.
glotofāgija Process, kurā dominējošā valoda, ko uzspiež spēcīga politiska grupa, pakāpeniski nomāc vietējās vai minoritāšu valodas (parasti pēc iekarošanas vai kolonizēšanas).
absorbcija Process, kurā kāda viela (absorbents) ar savu tilpumu uzsūc kādu citu vielu.
fotosintēze Process, kurā zaļie augi un daži citi organismi gaismas iedarbībā sintezē organiskās vielas (piem., hlorofilu un skābekli).
viesprofesors Profesors, kas ieradies no citurienes un strādā (piem., lasa lekcijas, veic zinātnisku darbu) citā vietā.
emeritēts profesors profesors, kas ir pensionēts, bet saglabā titulu, akadēmisko nosaukumu u. tml.
draiveris Programma, kas apkalpo noteiktu perifērijas ierīci (piem., printeri, monitoru).
vīruss Programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības, piem., bojā datnes, dzēš vai piesārņo atmiņu u. c. veidā traucē datora darbību; datorvīruss.
translators Programma, kas veic kādas citas programmas translēšanu no vienas programmēšanas valodas otrā; iekārta, kas pastiprina, pārveido un pārraida elektriskos sakaru signālus, radot iespēju uztvert dažāda veida informāciju (skaņu, attēlu u. c.).
simulators Programmatūra, kas imitē reālās dzīves situācijas.
reklāmprogrammatūra Programmatūra, kas programmas izpildes gaitā automātiski atskaņo, attēlo vai lejuplādē reklāmas materiālus lietotāja datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē.
bloks Programmēšanā – algoritma daļa, kurā notiek funkcionāli vienota darbība ar noteiktu uzdevumu.
tautiskais romantisms progresīvā romantisma variants (latviešu literatūrā 19. gadsimta 70. un 80. gados), kuram raksturīga sakāpināta interese par pagātni.
diaprojektors Projekcijas aparāts diapozitīvu demonstrēšanai.
tiešā proporcionalitāte proporcionalitāte, kurā abi mainīgie lielumi palielinās vai pamazinās.
apgrieztā proporcionalitāte proporcionalitāte, kurā viens no mainīgajiem lielumiem palielinās (pamazinās), bet otrais – pamazinās (palielinās).
disproporcija Proporcionalitātes trūkums, daļu savstarpējā nesamērība, neatbilstība.
prieka meita prostitūta.
mīlas priesteriene prostitūta.
ielasmeita Prostitūta.
priekameita Prostitūta.
staigulis Prostitūta.
presbiterāņi Protestantisma konfesija, kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā, 16. gs. Lielbritānijā un kura īpašā iezīme ir tā, ka draudžu vadība uzticēta mācītājiem un presbiteriem.
kalvinisti Protestantisma konfesija, ko 16. gadsimtā Šveicē nodibināja Ž. Kalvins un kuras raksturīgākā mācība ir iepriekšnolemtības doktrīna – uzskats, ka izredzētās dvēseles tiks glābtas, turpretī citas – lemtas mūžīgām mokām.
luterāņi Protestantisma konfesija, luterisma piekritēji.
protestants Protestantisma piekritējs; attiecīgās kristīgās draudzes loceklis.
superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
apraksts Prozas žanrs, kam raksturīga dokumentalitāte, konkrētu faktu un personu attēlojums; šī žanra sacerējums.
sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
stupors Psihiskās aktivitātes nomāktības stāvoklis, kas izpaužas pilnīgā nekustībā, klusēšanā.
psihopāts Psihiski slims cilvēks, kam raksturīga personības disharmonija, kura traucē saskarsmi ar citiem cilvēkiem.
nomāktība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pasivitāte, drūmums, dzīvesprieka trūkums.
trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa, arī satraukums, nemiers.
mazvērtība Psihisks stāvoklis, kurā cilvēks jūtas mazāk spējīgs, vērtīgs par citiem.
psihopātija Psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīga personības disharmonija, kas traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
tautas komisariāts PSRS centrālā nozares pārvaldīšanas institūcija līdz ministriju nodibināšanai 1946. gadā.
kara komisariāts PSRS militārās pārvaldības institūcija, kuras galvenā funkcija bija karadienestam padoto personu uzskaite un iesaukšana armijā.
prezidijs PSRS valsts varas institūcija.
pārpublicēt Publicēt vēlreiz, no jauna (citā izdevumā).
žurnālistika Publicistiska literārā darbība (laikrakstos, žurnālos, radio, televīzijā u. c.).
mītiņš Publiska masu sapulce par aktuāliem (parasti politiskiem) jautājumiem.
oponēt Publiski vērtēt, kritizēt (piem., promocijas darbu).
blamāža Publisks apkaunojums, sakompromitēšanās; apkaunojošs notikums.
lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts.
stundenis Pulkstenis (parasti tāds, kas sit ik pēc stundas).
kvarca pulkstenis pulkstenis, kura gaitu regulē kvarca kristāla plāksnītes svārstības elektriskajā laukā.
puspieci Pulksteņa laika moments – četri un trīsdesmit minūtes vai sešpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusnakts Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra datumi – divpadsmit naktī, arī divdesmit četri, arī nulle, nulle.
sešpadsmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc divpadsmitiem, četri pēcpusdienā.
četri Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc pusnakts; četras stundas pēc divpadsmitiem; sešpadsmit.
astoņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem vai četras stundas pirms pusnakts; divdesmit.
četrpadsmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem, divi pēc pusdienas.
divi Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc pusnakts; divas stundas pēc divpadsmitiem; četrpadsmit.
desmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pirms divpadsmitiem; divas stundas pirms pusnakts.
septiņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc divpadsmitiem, pieci pēcpusdienā.
pieci Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc pusnakts vai piecas stundas pēc divpadsmitiem.
divpadsmit Pulksteņa laika moments: pusdiena vai pusnakts (divdesmit četri).
septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc pusnakts vai septiņas stundas pēc divpadsmitiem.
seši Pulksteņa laika moments: sešas stundas pēc pusnakts vai sešas stundas pēc divpadsmitiem.
piecpadsmit Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc divpadsmitiem.
trīs Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc pusnakts; trīs stundas pēc divpadsmitiem; piecpadsmit.
deviņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms divpadsmitiem; trīs stundas pirms pusnakts (divpadsmitiem).
trīspadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem; viens pēcpusdienā.
viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc pusnakts; viena stunda pēc divpadsmitiem; trīspadsmit.
vienpadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pirms divpadsmitiem.
pusdeviņi Pulksteņa laiks: astoņi un trīsdesmit minūtes vai divdesmit un trīsdesmit minūtes.
pusvienpadsmit Pulksteņa laiks: desmit un trīsdesmit minūtes vai divdesmit divi un trīsdesmit minūtes.
pusdesmit Pulksteņa laiks: deviņi un trīsdesmit minūtes vai divdesmit viens un trīsdesmit minūtes.
pustrīs Pulksteņa laiks: divi un trīsdesmit minūtes vai četrpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusviens Pulksteņa laiks: divpadsmit un trīsdesmit minūtes vai trīsdesmit minūtes pāri pusnaktij.
pusseši Pulksteņa laiks: pieci un trīsdesmit minūtes vai septiņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusastoņi Pulksteņa laiks: septiņi un trīsdesmit minūtes vai deviņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusseptiņi Pulksteņa laiks: seši un trīsdesmit minūtes vai astoņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusčetri Pulksteņa laiks: trīs un trīsdesmit minūtes vai piecpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusdivpadsmit Pulksteņa laiks: vienpadsmit un trīsdesmit minūtes vai divdesmit trīs un trīsdesmit minūtes.
pusdivi Pulksteņa laiks: viens un trīsdesmit minūtes vai trīspadsmit un trīsdesmit minūtes.
nullpunkts Punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas; robeža starp pozitīvo un negatīvo vērtību iedaļu rindām.
pūrists Pūrisma piekritējs, atbalstītājs.
purvaine Purvaina vieta, teritorija; arī purvaina augsne.
purvājs Purvaina, zema, mitra vieta, teritorija.
tīneidžers Pusaudzis, padsmitgadnieks; persona vecumā no 13 līdz 19 gadiem.
puslitrs Puse litra, 500 mililitri.
pusrats Puse no (transportlīdzekļa) riteņa (rata).
midi Pusgarš (par kleitu, svārkiem, mēteli).
pusstops Puslitra pudele ar degvīnu; puslitrs degvīna.
koka pūšamie instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās arī no citiem materiāliem (piem., flauta, oboja, klarnete, fagots).
nometnieks Putns, kam viss dzīves cikls – ligzdošana, barošanās un ziemošana – noris vienā noteiktā teritorijā; pretstats: gājputns.
ziemotājs Putns, kas ziemo attiecīgajā teritorijā; ziemotājputns.
ziemotājputns Putns, kas ziemo attiecīgajā teritorijā.
sloku dzimta putnu dzimta, kurā ietilpst slokas, tilbītes, mērkaziņas, kuitalas, šņibīši, ķikuti u. tml.
ornitofauna Putnu sugu kopums (piem., noteiktā teritorijā); faunas daļa, ko veido putni.
pointers Putnu suns, kas ir augumā slaids, ar kalsnu ķermeņa uzbūvi, elastīgu gaitu, smailām, nokarenām ausīm, taisnu asti un gludu, īsu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
perēklis Putnu veidots miteklis, kurā tie dēj un perē olas; ligzda.
reālie skaitļi racionālie un iracionālie skaitļi, ieskaitot arī nulli.
reāli skaitļi racionālie un iracionālie skaitļi.
racionālists Racionālisma (1) piekritējs.
jakobīņi Radikālākais politiskais grupējums Lielās franču revolūcijas laikā.
radikālis Radikālisma, galēju uzskatu paudējs, galējas rīcības piekritējs.
radiācijas līmenis radioaktīvā starojuma intensitāte radioaktīvā piesārņojuma rajonā.
tritijs Radioaktīvs ūdeņraža izotops ar masas skaitli 3 [T].
radiotīkls Radiosakaru sistēma, kurā ar sakaru kanāliem savā starpā saistītu radioraidītāju grupa nodrošina radiosakarus noteiktā teritorijā.
demonstrēt Rādīt (citiem savas spējas).
šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piem., sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
portretēt Radīt (kāda) portretu (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
iedzīt stūrī radīt (kādam) bezizejas situāciju.
paņemt Radīt (kādam) noteiktus apstākļus, situāciju.
ņemt Radīt (kam) kādu stāvokli, apstākļus, situāciju.
apdullināt Radīt apziņas, samaņas traucējumus (ar sitienu, triecienu u. tml.).
tarkšķēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piem., par motoru, ierīci); atskanēt šādam troksnim.
tarkšķināt Radīt asu, samērā ritmisku troksni.
savilkt cilpu ap kaklu radīt bezizejas situāciju (kādam).
uzbrukt Radīt bojājumus (augiem) – piemēram, par kaitēkļiem.
mēdīties Rādīt dažādas grimases; mēdīt kādu vai citam citu.
blaukšķēt Radīt dobju atsitiena, kritiena, šāviena u. tml. troksni.
būkšķēt Radīt dobju troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
dunēt Radīt dobju, ļoti zemu troksni, parasti izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piem., par pērkonu, ūdeņiem, arī par sprādzieniem, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atbalsot šādu troksni.
žvarkstēt Radīt griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko).
blēt Radīt īpatnējas, stieptas balss skaņas (par aitām, kazām).
pukšķēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
pliukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
baukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena troksni; atskanēt šādam troksnim.
plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
pļekšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
knakšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
blakšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (par ko pamīkstu, kas tiek sists, pret ko atsitas u. tml.).
paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piem., par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
plīkšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (par šķidruma lāsēm, priekšmetiem) kas atsitas pret ko vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) – par cietiem priekšmetiem, to daļām.
spurkšķēt Radīt īslaicīgus, paasus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (piem., par motoriem, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
purkšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
pukšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piem., par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
takšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
tikšķēt Radīt īslaicīgus, ritmiskus, paklusus trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu).
klaudzēt Radīt īslaicīgus, samērā skaļus, citu citam sekojošus piesitiena, atsitiena u. tml. trokšņus (piem., braucot, ejot); atskanēt šādam troksnim.
skrabēt Radīt īsu, citu citam sekojošu troksni, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržoties (gar ko), piem., par asiem, cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
grabēt Radīt īsus, ne visai skaļus, citu citam sekojošus trokšņus, piem., piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko); atskanēt šādiem trokšņiem.
murrāt Radīt klusas, ritmiskas, vibrējošas balss skaņas (parasti par kaķi).
bojāt Radīt pakāpenisku kvalitātes zudumu, daļēji iznīcināt.
klikšķēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml.
kārtot Radīt parasto vai citādu kārtību, izskatu (telpai, priekšmetam u. tml.); izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā.
kurkstēt Radīt paskarbas, vibrējošas, ritmiskas balss skaņas (piem., par vardēm).
zizināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem); sisināt.
sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem).
ņurrāt Radīt raksturīgas paklusas, ritmiskas, vibrējošas balss skaņas; murrāt.
rubināt Radīt raksturīgas ritmiskas, padobjas balss skaņas (par rubeņiem, medņiem).
urināt Radīt raksturīgas zemas, vibrējošas un ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni).
mēkšķēt Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
tirkšķēt Radīt ritmiskas, citu citai sekojošas skaņas.
žvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (parasti par žagatu).
urkšķēt Radīt samērā zemas, ritmiskas balss skaņas (piemēram, par cūkām); arī rukšķēt.
sagatavoties Radīt sevī (gaidāmajam notikumam, situācijai) atbilstošu attieksmi, noskaņojumu.
blākšķēt Radīt skaļu dobju troksni (piem., par ko smagu, kas pret ko atsitas).
blarkšķēt Radīt skaļu trokšņu kopumu (piem., kam metāliskam vairākkārt aizķeroties, atsitoties).
sparkšķēt Radīt skarbas, parasti ritmiskas, skaņas; atskanēt šādām skaņām.
žļarkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žvadzēt Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas skaras cits gar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
blīkšķēt Radīt spēcīgu atsitiena, kritiena u. tml. troksni.
klauvēt Radīt troksni, atsitoties pret ko.
rībināt Radīt troksni, vairākkārt sitot (ar ko).
tvaikot Radīt tvaiku (piem., par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu).
tarkšķēt Radīt vienmērīgas, ritmiskas skaņas (par dzīvniekiem).
pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
bērt pērles cūkām priekšā rādīt, stāstīt u. tml. ko tādu, ko citi nespēj novērtēt.
pārradīt Radošā procesā pārveidot citādu, par ko citu.
šķetināt Raisīt, ritināt vaļā (ko savītu, satītu, savērptu).
atsiet Raisot dabūt vaļā (ko sasietu, aizsietu); atraisot (piem., saiti), atbrīvot (ko piesietu).
veikla mēle raita, arī asprātīga runa.
veikla valoda raita, arī pārliecinoša runa.
veikla runa raita, arī pārliecinoša runa.
dzīvs Raits (par norisi, darbību).
bēdāties Raizēties, nemitīgi domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties.
Svētie raksti Raksti, ko kāds cilvēks (vai cilvēki) ir uzrakstījis kādas atklāsmes iedvesmots un ko kāda reliģiskā kustība atzinusi par autoritatīviem (piem., Korāns).
saraksts Rakstisks (kā) uzskaitījums.
pilnvara Rakstisks dokuments, kas piešķir tiesības rīkoties kādas citas personas vietā.
čeks Rakstisks rīkojums bankai izmaksāt vai pārskaitīt noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja norēķinu konta.
raksts Rakstīti, parasti iespiesti (kāda laikmeta, tautas, autora) darbi, darbu kopums; literatūra.
literārs eposs rakstnieka veidots literārs darbs.
pretraksts Raksts, kura saturs ir vērsts pret citu, parasti kritisku, rakstu.
īpatnība Raksturīga īpašība, iezīme, kas atšķir (ko) no citiem; savdabība.
iezīme Raksturīga īpašība, pazīme (piem., organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) var atšķirt, klasificēt; īpatnība, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
motīvs Raksturīga tēma vai sižeta elements (literāram darbam).
itālisks Raksturīgs itāliešiem, itāliešu valodai.
figūra Raksturīgu skaņu vai ritmisku vienību kopa (skaņdarbā).
izteikt Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izsacīt.
izsacīt Raksturot, apzīmēt (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izteikt.
iztēlot Raksturot, parādīt (ko), parasti citādi nekā īstenībā.
proklamācija Rakstveida (parasti politiska rakstura) uzsaukums, kas paredzēts izplatīšanai atklātībā.
slaids Rāmītī iestiprināts diapozitīvs.
veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
uts Rāpojošs asinssūcējs kukainis, kas parazitē uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa (galvenokārt tā apmatojumā, apspalvojumā).
rasists Rasisma piekritējs, cilvēks ar rasistiskiem uzskatiem.
apdult Rasties apziņas traucējumiem (no sitiena, trieciena).
mīties Rasties citas skaņas, fonēmas vietā.
augt Rasties, attīstīties (par augoņiem, izsitumiem); būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām), iekaist.
veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā). Siltuma un mitruma ietekmē veidosies gubu mākoņi.
sisties Rasties, veidoties (par izsitumiem, vātīm u. tml.).
izveidoties Rasties, veidoties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piem., par situāciju, attiecībām).
divriči Rati ar diviem riteņiem.
sarāties Rāties (vienam ar otru, citam ar citu); sastrīdēties.
trīsis Rats ar profilētu rievu lokanās saites (troses, ķēdes, virves, stieples) ievietošanai kustības virziena maiņai.
lasīt Raujot, plūcot, griežot u. tml. pa vienam, nelielā skaitā, vākt (piem., ogas, sēnes).
absolūtā vērtība reāla skaitļa vērtība neatkarīgi no plusa vai mīnusa zīmes.
paskatīties patiesībai acīs reāli, bez ilūzijām novērtēt situāciju.
dzīve Realitāte, īstenība.
tiešamība Realitāte; īstenība.
tirgot Realizēt nelegālas, arī nekvalitatīvas preces.
saritināties Refl. --> saritināt; tikt saritinātam.
smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piem., prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
pārbūve Reformas, kas tika īstenotas PSRS (1985–1991) ar mērķi liberalizēt valsts ekonomisko un politisko sistēmu.
amerikāņu futbols regbijam līdzīga spēle, kurā ovāla bumba jāiesit vārtos vai jānogādā aiz pretinieka vārtu līnijas.
kalpot Regulāri vadīt reliģiskās ceremonijas un veikt citus ar baznīcu un draudzi saistītus pienākumus (parasti par mācītājiem).
simetrija Regularitāte, proporcionalitāte, vienādu organisma daļu novietojumā attiecībā pret kādu asi vai plakni.
pārregulēt Regulēt vēlreiz, no jauna; regulējot pārveidot, pielāgot citādu darbību veikšanai.
stāties uzskaitē reģistrēties kādā uzskaites sistēmā.
kāpināt Reizināt (skaitli) ar sevi vienu vai vairākas reizes.
kāpināt skaitli kubā reizināt skaitli ar sevi divas reizes.
kāpināt skaitli otrajā (arī trešajā, ceturtajā utt.) pakāpē reizināt skaitli ar sevi vienu (divas, trīs utt.) reizes.
kāpināt skaitli kvadrātā reizināt skaitli ar sevi vienu reizi.
pareizināt Reizināt un pabeigt reizināt (piem., ar kādu skaitli).
atrēķināt Rēķinot atņemt (daļu no kāda skaitliska lieluma); atvilkt.
pārrēķināt Rēķinot izteikt (citās mērvienībās, citā vērtībā).
pierēķināt Rēķinot pieskaitīt.
izrēķināt Rēķinot, skaitot izplānot.
elle Reliģijā, mitoloģijā – vieta, kur grēcinieku dvēseles pēc nāves izcieš sodu; velnu mājoklis.
kults Reliģiska (kā) pielūgšana, godāšana; šīs pielūgšanas, godāšanas izpausme noteiktos rituālos un ceremonijās.
sholastika Reliģiska filozofija, kurā ar antīkās (it īpaši Aristoteļa) filozofijas palīdzību centās izskaidrot un pierādīt kristīgās ticības dogmas un sistematizēt tās.
upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos labvēlību, pateiktos; ziedot.
apokaliptika Reliģiskās literatūras veids, kurā simboliskās ainās tēloti nākotnes notikumi un paredzēts pasaules gals.
māceklis Reliģiskas mācības, tās izveidotāja piekritējs un sekotājs.
tantrisms Reliģiski filozofiska mācība (Indijā, arī citās Austrumu zemēs), kas saistīta ar sievišķo dievību kultu, mistiski ezoteriskiem rituāliem.
kontrreformācija Reliģiski politiska kustība (16. un 17. gadsimtā), ko vadīja pāvests un kas bija vērsts pret reformāciju un protestantismu.
puritānisms Reliģiski politiska protestantu kustība (16. un 17. gs. Anglijā).
puritāņi Reliģiski politiska protestantu kustība 16., 17. gs. Anglijā, kalvinisma sekotāji, kas centās attīrīt kristīgo ticību no katolicisma elementiem un nosodīja ārējo greznību.
farizejs Reliģiski politiskas kustības pārstāvis (Senajā Jūdejā), kas pievērsa lielu uzmanību tradīcijām un ārišķīgi demonstrēja dievbijību, precīzi ievērojot bauslības priekšrakstus.
vahābisms Reliģiski politisks virziens, kas atbalsta islama reliģijas tīrību; oficiālā reliģija Saūda Arābijā.
mūnisti Reliģisks novirziens (dibināts 1954. g.), kura mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati, kā arī liela nozīme piešķirta laulības institūtam; Unifikātu (Apvienošanās) baznīca.
mormoņi Reliģisks novirziens, amerikāņu kristiešu sekta, ko 1830. gadā nodibināja Džozefs Smits; Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca.
vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gs.) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas, rituālus un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
piekāje Reljefa paaugstinājuma, pacēluma apakšējā daļa; vieta, teritorija pie šāda paaugstinājuma, pacēluma.
republikānis Republikāniskas valsts iekārtas atzinējs, piekritējs; pretstats: monarhists.
reģenerēt Restaurējot atjaunot (vēsturisku arhitektūras objektu, ansambli u. tml.) tā sākotnējā izskatā.
grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un citās barības vielām nabadzīgās un slapjās augsnēs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
revanšisms Revanša politika – nesamierināšanās ar zaudējumu, prasība atgūt zaudēto teritoriju.
revanšists Revanšisma piekritējs.
revolucionārisms Revolucionārā (1) aktivitāte, revolucionārās (1) darbības izpausme.
sekmes Rezultāti mācībās, ko novērtē ar atzīmi, ballēm, punktiem, ieskaiti u. tml.
atskaitījums Rezultāts --> atskaitīt; atskaitītā naudas summa.
viesrežisors Režisors, kas ieradies no citurienes un veic režiju citā vietā, citā mākslinieciskā vienībā.
solis Rīcība (kādos apstākļos, situācijā).
demaršs Rīcība, pasākums (diplomātijā, politikā), arī pretrīcība kāda notikuma sakarā.
padome Rīcības vai padomdevēja institūcija (piem., iestādē).
sarīdīt Rīdot panākt, ka uzbrūk (viens otram, cits citam).
RSU Rīgas Stradiņa universitāte.
RTU Rīgas Tehniskā universitāte.
direktīva Rīkojums, norādījums, ko augstākā institūcija dod zemākām institūcijām, vadītājs padotajiem.
patvaļa Rīkošanās pēc paša gribas, pēc saviem uzskatiem, ignorējot likumību, pastāvošos noteikumus; nerēķināšanās ar citiem.
raut acis no pieres laukā Rīkoties alkatīgi, nerēķinoties ar citiem.
raut aci no pieres laukā Rīkoties alkatīgi, nerēķinoties ar citiem.
uz savu galvu rīkoties patstāvīgi, neprasot citiem padomu, atļauju.
darīt savu rīkoties pēc saviem ieskatiem, neuzklausīt citu iebildumus.
krāt ogles uz galvas rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
glābt situāciju rīkoties tā, lai novērstu, kliedētu nepatīkamu, nevēlamu situāciju.
stampa Rīks (koka, metāla u. tml.) ar paresninātu galu kā sasmalcināšanai, blīvēšanai ar sitieniem, grūdieniem, spiedieniem.
refrēns Rinda vai rindas daļa, kas atkārtojas citos (dzejoļa) pantos.
ķēde Rindā, cits citam blakus izvietojušies cilvēki (piem., kopīgai rīcībai, uzdevumam).
kolonna Rinda, ierinda, ko veido cits aiz cita novietojušies cilvēki vai transportlīdzekļi.
šķetināt Risināt (piem., sarežģītu situāciju); censties atklāt (ko nezināmu, sarežģītu).
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par ko); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par ko); būt tādam, kurā kas norisinās ļoti intensīvi, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
veikties Risināties vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); būt tādam, kas (piemēram, darbību) spēj veikt vēlamā veidā ar pozitīvu rezultātu.
sprikstēt Risināties viegli, raiti (piem., par runu); spilgti izpausties (par psihisku stāvokli).
rīta kleita rītakleita.
ritums Ritējums; gaita, norise.
velosportists Riteņbraucējs (2).
hīts Riteņbraukšanā — sacensības par labāko laiku, kad dalībnieki veic distanci pa vienam (startējot no vietas vai gaitā).
velobraukšana Riteņbraukšana.
buksēt Riteņiem griežoties uz vietas, nespēt virzīties uz priekšu (par transportlīdzekli); griezties uz vietas, nevirzot transportlīdzekli (par riteņiem).
ritēt Riteņiem griežoties, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
birt Ritēt (par asarām).
virzīties Ritēt (par laiku, laikposmu).
iet savu ceļu Ritēt savā dabiskajā gaitā, bez citu iejaukšanās.
iet citu ceļu Ritēt savā dabiskajā gaitā, bez citu iejaukšanās.
iet Ritēt, paiet (par laiku, laika posmu, arī par mūžu, mūža posmu).
plest Ritināt, arī locīt vaļā, klāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
satīt Ritinot (ko), izveidot (no tā).
atritināt Ritinot attīt (ko saritinātu, satītu).
ieritināt Ritinot ielocīt, arī ieveidot (uz iekšu).
paritināt Ritinot mazliet, nedaudz attīt.
izritināt Ritinot panākt, ka (kas satīts) iztinas, izstiepjas.
pārritināt Ritinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
uzritināt Ritinot uzvirzīt augšā vai uz kādas vietas.
ritmika Ritma izpausmju kopums (daiļdarbā, mūzikā u. tml.).
lāpāmais vokālis ritma patskanis (parasti tautas dziesmās).
aritmija Ritma trūkums; sirdsdarbības ritma traucējumi.
triole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot trijās vienlīdzīgās daļas.
sekstole Ritmiska mūzikas figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot sešās vienlīdzīgās daļās.
cezūra Ritmiska pauze dzejas rindā.
sirdsdarbība Ritmiska, secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu asinsvados.
kazačoks Ritmiski ātra ukraiņu vai krievu tautas deja, kurā solists no tupus stāvokļa pārmaiņus iztaisno vienu, tad otru kāju.
strofika Ritmiski intonatīvās kompozīcijas īpatnību kopums (piem., kāda autora, virziena) daiļdarbos.
klandēt Ritmiski klabēt, klaudzēt (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām).
dejot Ritmiski kustēties, liekot soļus noteiktā secībā (parasti mūzikas pavadījumā); izpildīt deju.
rečitatīvs Ritmiski un intonatīvi brīvs dziedājums (parasti operās, oratorijās), kas ir tuvs dabiskai runai; deklamācija.
sasauksme Ritmisks dialogs, ko (piem., ejot, soļojot) pamīšus runā viena un otra cilvēku grupa.
tarkšķis Ritmisks troksnis, ko rada daži dzīvnieki.
vijīgs Ritmisks, vienmērīgs, elastīgs, arī nesteidzīgs (par kustībām).
klandi Ritmisku klaudzienu kopums, ko rada, piem., sliežu transportlīdzekļi, to daļas.
takts Ritms (piem., kustībai, darbībai).
ratiņi Ritošā sastāva elements.
aizritēt Ritot aizvirzīties, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
atritēt Ritot atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
ieritēt Ritot ievirzīties (kur iekšā).
izritēt Ritot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
noritēt Ritot notecēt, nopilēt (uz kā, pāri kam u. tml.).
pārritēt Ritot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
saritēt Ritot savirzīties (kopā, kādā kopumā, kur).
melnā maģija rituāli, kuru mērķis ir izraisīt ļaunu pārdabisko spēku darbību.
eiharistija Rituāls (piem., Romas katoļu baznīcā, Pareizticīgajā baznīcā), kad dievkalpojumā iesvēta un izdala Svēto Vakarēdienu; svētītā dievmaize un vīns kā Kristus miesas un asiņu simbols.
rits Rituāls.
marka Robeža, robežas zīme (kādai teritorijai, joslai u. tml.).
diapazons Robežas (mainīgam lielumam); amplitūda.
izoglosa Robežlīnija, kas kartē atspoguļo valodas parādības teritoriālo izplatību.
nulle Robežpunkts starp pozitīvu un negatīvu temperatūru.
konverģence Robežvērtības piemitība (piem., skaitļu rindai).
rojālists Rojālisma piekritējs.
smagais metāls rokmūzikas žanrs, kam ir raksturīgi agresīvi, brāzmaini ritmi un spēcīga ģitārspēle.
psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlijas kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
bruņinieku romāns romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.–14. gadsimta literatūrā).
svētais tēvs Romas katoļu baznīcā – Romas pāvesta tituls.
baznīcas ūnija Romas pāvesta varai pakļauta katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas daļas apvienība, kurā katra baznīca saglabā savus dievkalpojuma rituālus.
ātrijs Romiešu dzīvojamās mājas vidusdaļa – slēgts iekšējais pagalms, kurā no augšas iekļūst dienasgaisma; šāda veida arhitektonisks elements mūsdienu celtnēs.
Jupiters Romiešu mitoloģijā – debesu dievs un visas pasaules valdnieks (sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs).
Amors Romiešu mitoloģijā – mīlestības dievs, kuru attēlo kā zēnu ar spārniem, stopu un bultām.
fūrija Romiešu mitoloģijā – soda un atriebības dieviete.
dzīvs Rosīgs, intensīvs (par kustību, satiksmi); tāds, kur norit rosīga, intensīva kustība, satiksme (piem., par ceļu).
aktivizācija Rosināšana uz aktīvu darbību, aktivitātes izraisīšana.
grabināties Rosīties, darboties, radot īsus, ne visai skaļus, citus citam sekojošus trokšņus.
ornaments Rotājums, kam raksturīgs ritmiski izkārtotu elementu salikums, un kam ir ģeometriska vai stilizēta dabas objekta forma.
amora pasts rotaļa, kurā pretējā dzimuma dalībnieki sūta cits citam vēstules.
virpuļlauks Rotējošs elektromagnētiskais vai cita rakstura lauks, kura intensitāte var mainīties telpā un laukā.
pārrūgt Rūgstot pārveidoties (par ko citu).
urkšķēt Rūkt, radīt samērā zemus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par ierīcēm).
novirzīties Runā, rakstos vai darbībā novērsties (no galvenā) un pievērsties kam citam.
runāties Runājot vienam ar otru, citam ar citu, apmainīties domām.
izrunāt Runājot, stāstot izpaust, pateikt citiem (parasti ko nepatiesu, nepamatotu).
sinhronā tulkošana runas mutvārdu tulkošana, kas norit vienlaicīgi ar runu, kuru tulko.
valodas kultūra Runas, rakstu atbilstība literārās valodas normām.
pelt Runāt (par kādu, arī par ko) nievīgi, neatzinīgi, to nosodot, kritizējot.
skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) ritmiski, izceļot zilbju kvalitāti, runas melodiju; deklamēt.
(no)bērt kā pupas runāt ātri, bez apstājas, raiti atbildēt ko labi zināmu.
bērt kā zirņus runāt ātri, bez apstājas, raiti atbildēt ko labi zināmu.
runāt citādu valodu runāt ko citu nekā iepriekš.
jaukties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
maisīties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
dziedāt savu dziesmu runāt, neuzklausot citu iebildumus.
vilkt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
sākt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
dziedāt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
burties Runāt, skaitīt maģiskus vārdus, veikt maģiskas darbības.
es Runātājs (rakstītājs) attiecībā pret citiem.
mēs Runātājs (rakstītājs) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, arī (kur) izmitināts.
ķemmēt Rūpīgi (piem., ejot ķēdē) pārmeklēt (kādu teritoriju).
barbarisms Rupjība, brutalitāte, arī kultūras trūkums.
pieliet eļļu ugunī saasināt kādu situāciju (piem., ar izteikumu, rīcību).
ieliet eļļu ugunī saasināt kādu situāciju (piem., ar izteikumu, rīcību).
pieliet eļļu ugunij saasināt kādu situāciju (piem., ar izteikumu, rīcību).
sabārties Sabārt vienam otru, citam citu.
antisociāls Sabiedrībai naidīgs vai kaitīgs.
starpslānis Sabiedrības daļa, kas atšķiras citu sabiedrības daļu, šķiru vidū ar savu stāvokli, rīcību, uzskatiem u. tml.
zemniecība Sabiedrības kārta, kuras pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība; arī zemnieku kopums (kādā zemē, valstī, teritorijā).
zaļmaldināšana Sabiedrības maldināšana reklāmas nolūkos, apgalvojot, ka uzņēmuma produkti, mērķi, politika ir videi draudzīgi.
demonstrācija Sabiedrības noskaņojuma, politisko prasību vai protesta izpausme masveida gājienā, mītiņā u. tml.
smalkās aprindas sabiedrības vai kādas daļas izcilākie pārstāvji, augstākais, ietekmīgākais slānis; elite.
pacifisms Sabiedriska kustība, kas vēršas pret jebkādu karu, noraida militārismu, nosoda ar militārismu saistītu rīcību; šādai kustībai raksturīgie uzskati.
savienība Sabiedriska organizācija, kurā apvienojušās personas ar kopējiem politiskās, profesionālās u. tml. darbības mērķiem.
verdzība Sabiedriskās attiecības forma, kurā daļa cilvēku (vergi) tiek uzskatīti par citu īpašumu; sabiedriski ekonomiskā sistēma, kas balstās uz vergu darbu.
nometne Sabiedriski politisks grupējums, arī sabiedriski politisks virziens.
slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gs. vidū Krievijā), kā pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
morāle Sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski reglamentē cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem; tikumiskās normas.
paskvila Sacerējums, kurā ietverti apvainojoši izdomājumi par kādu personu ar nolūku to sakompromitēt.
autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam); (idejas) ierosinātājs.
sašķelt Sadalīt (teritoriju) atsevišķās daļās.
saskaldīt Sadalīt (teritoriju) vairākās daļās; sašķelt (2).
zonēt Sadalīt teritoriju, telpu pēc noteiktiem kritērijiem.
izšķīst Sadalīties gabalos, daļās (piem., atsitoties pret ko).
sašķīst Sadalīties vairākos gabalos, daļās (parasti pēc trieciena, sitiena) – par priekšmetiem, to kopumu.
turēties kopā Sadarboties, atbalstīt citam citu.
sadzirdēties Sadzirdēt vienam otra, citam cita izteikumus.
iegāzt Sagādāt (kādam) nepatīkamu, nelabvēlīgu situāciju, būt par cēloni, ka (kādam) rodas nelabvēlīga, nepatīkama situācija.
kost kaulā sagādāt ciešanas, arī zaudējumus; kaitēt, būt nepatīkami sajūtamam.
apgrūtināt Sagādāt neērtības, grūtības (citiem).
kvalifikācija Sagatavotība (kādam amatam, profesijai); specialitāte.
sagāzties kaudzē sagāzties citam uz cita, arī cieši citam pie cita.
sakrist kaudzē sagāzties citam uz cita, arī cieši citam pie cita.
sagāzt kaudzē sagāzties citam uz cita, arī cieši citam pie cita.
atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam); nodot citu lietošanā, īpašumā; sakrāt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
pārgrupēt Sagrupēt, izvietot (ko) citādi.
mēle Sagūstīts karavīrs, no kura var iegūt militāru informāciju.
pārģērbt Saģērbt (kādu) tā, ka (tas) izskatās pēc kā cita.
pārģērbties Saģērbties tā, ka izskatās pēc kā cita (piem., karnevālā, masku gājienā).
spiets Saimes vairošanās gaitā ap māti izveidojies (parasti mājas bišu) kopums, kas meklē citu mitekli.
paraugsaimniecība Saimniecība (parasti lauksaimniecībā), kurā lieto darba paņēmienus, tehniku, ierīces u. tml., kas var noderēt par paraugu citām saimniecībām, mācību bāzi speciālistiem.
kūts Saimniecības ēka mājlopu un mājputnu mitināšanai.
grāmatvedība Saimnieciskās darbības finanšu uzskaites sistēma (visu darījumu sistemātiska iegrāmatošana un apkopošana).
rēķinvedība Saimniecisko darījumu reģistrēšana, iegrāmatošana, norēķinu operāciju uzskaite.
medību saimniecība saimniecisku pasākumu kopums, lai nodrošinātu optimālu savvaļas dzīvnieku skaitu populācijā.
ka Saista salikta teikuma daļu ar seku palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar citiem vārdiem).
lokālisms Saistība, (kā) saistīšana, ierobežošana ar noteiktu teritoriju, vietu.
solidāra saistība saistība, kurā ir vairāki kreditori un vairāki parādnieki.
šajā ziņā saistījumā ar noteiktiem apstākļiem, situāciju u. tml.
šinī ziņā saistījumā ar noteiktiem apstākļiem, situāciju u. tml.
šai ziņā saistījumā ar noteiktiem apstākļiem, situāciju u. tml.
priekšmetiskums Saistījums (parādībai, darbībai, stāvoklim u. tml.) ar priekšmetu; stāvoklis, situācija, kad (kas) kļūst par priekšmetu, tiekot iesaistīts subjekta darbībā.
turēt Saistīt (piem., cilvēkus, parādības, citu ar citu).
lokalizēt Saistīt ar noteiktu teritoriju, vietu.
pakārtot Saistīt valodas vienību (vārdu vai teikuma daļu) ar citu valodas vienību pakārtojumā.
vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piem., par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
pozitronijs Saistīta sistēma, kas sastāv no elektrona un pozitrona.
lipt Saistīties pie (kā) virsmas (par ko lipīgu, mitru); saistīties kopā (ar ko lipīgu); būt lipīgam (1).
vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) – piem., par domām, teksta sastāvdaļām; risināties secīgi, arī raiti (par runu).
algoritmisks Saistīts ar algoritmu, tam raksturīgs.
siltzemju Saistīts ar apgabaliem, teritorijām, kurās ir silts klimats.
aritmētisks Saistīts ar aritmētiku, tai raksturīgs.
ārpolitisks Saistīts ar ārpolitiku.
citoloģisks Saistīts ar citoloģiju, tai raksturīgs.
eksteritoriāls Saistīts ar eksteritorialitāti.
ģeopolitisks Saistīts ar ģeopolitiku, tai raksturīgs.
heraldisks Saistīts ar ģerboņiem vai citām līdzīgām simboliskām zīmēm, tām raksturīgs.
iekšpolitisks Saistīts ar iekšpolitiku.
institucionāls Saistīts ar institūciju vai institūtu, tam raksturīgs.
kapitālistisks Saistīts ar kapitālismu, tam raksturīgs.
konstitucionāls Saistīts ar konstitūciju [1]; tai atbilstošs.
konstitucionāls Saistīts ar konstitūciju [2], tai raksturīgs.
kultūrpolitisks Saistīts ar kultūras politiku, tai raksturīgs.
kvalitatīvs Saistīts ar kvalitāti (1, 3), tai raksturīgs.
kvantitatīvs Saistīts ar kvantitāti (1), tai raksturīgs.
lielvalstisks Saistīts ar lielvalsti, raksturīgs tās politikai, ideoloģijai.
literatūrkritisks Saistīts ar literatūrkritiku, tai raksturīgs.
literatūrteorētisks Saistīts ar literatūrteoriju, tai raksturīgs.
literatūrvēsturisks Saistīts ar literatūrvēsturi, tai raksturīgs.
literatūrzinātnisks Saistīts ar literatūrzinātni, tai raksturīgs.
meditatīvs Saistīts ar meditāciju, meditēšanu.
modāls Saistīts ar modalitāti, tai raksturīgs.
sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
sillabisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā.
metrisks Saistīts ar noteiktu pantmēru, (dzejas) ritmu.
lokāls Saistīts ar noteiktu teritoriju, vietu, tai raksturīgs; vietējs.
spastisks Saistīts ar pastiprinātiem refleksiem, ar atsevišķu muskuļu vai muskuļu grupu ritmiskām, ātrām kontrakcijām.
politmasu Saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu Komunistiskās partijas ideoloģijas garā (bijušajā Padomju Savienībā).
politeistisks Saistīts ar politeismu, tam raksturīgs.
politisks Saistīts ar politiku (1), tai raksturīgs.
politekonomisks Saistīts ar politisko ekonomiju, tai raksturīgs.
silts Saistīts ar pozitīvām emocijām, to izpausmi.
purvains Saistīts ar purvu, tam raksturīgs; tāds, kur ir purvi; zems, mitrs, staigns.
radioaktīvs Saistīts ar radioaktivitāti, tai raksturīgs; tāds, ko izraisa radioaktivitāte.
materiāls Saistīts ar realitāti, matēriju, tai raksturīgs.
rečitatīvs Saistīts ar rečitatīvu [1], tam raksturīgs.
sociālpolitisks Saistīts ar sabiedrības politisko dzīvi, tai raksturīgs.
sanitārtehnisks Saistīts ar sanitāro tehniku, tai raksturīgs.
korintisks Saistīts ar sengrieķu Korintas pilsētu, ar arhitektūras stilu, kas veidojies šajā pilsētā.
situatīvs Saistīts ar situāciju, tai raksturīgs.
skaitlisks Saistīts ar skaitli (1), tam raksturīgs; tāds, ko izsaka, kas izpaužas skaitļos.
kubisks Saistīts ar skaitļa trešo pakāpi.
numerāls Saistīts ar skaitļiem, cipariem; skaitlisks.
solidārs Saistīts ar solidaritāti, tai raksturīgs.
spiritisks Saistīts ar spiritismu, tam raksturīgs.
tiesa Saistīts ar šādas valsts varas institūcijas darbību, tai raksturīgs.
temporitmisks Saistīts ar temporitmu, tam raksturīgs.
pozicionāls Saistīts ar valodas vienību novietojumu attiecībā pret citām valodas vienībām (piem., vārdā, teikumā, tekstā), šādam novietojumam raksturīgs.
valstisks Saistīts ar valsti; raksturīgs tās politikai, ideoloģijai.
šīspuses Saistīts ar vietu, teritoriju, kurā atrodas, dzīvo runātājs, vērotājs.
transmisīvs Saistīts ar virzību, pāreju no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.; šādai virzībai, pārejai raksturīgs.
vārsmot Saistīts, ritmisks (parasti par dzejas valodu).
pasaules koks saite starp divām pasaules pretējām pusēm – debesīm un zemi, cilvēkiem un dzīvniekiem, labo un ļauno.
pavada Saite suņa vešanai, piesiešanai.
žņaugs Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu (parasti, lai apturētu asiņošanu).
links Saite, kas nodrošina datorprogrammu savienošanu.
štripe Saite, lente.
josta Saite, šaura sloksne, ko apliek ap koku stumbriem kaitēkļu apkarošanai.
aizsaitēt Saitējot aizsiet.
piesaitēt Saitējot piesaistīt, padarīt nekustīgu (ko).
stiegra Saites vai stieples veida elements, ko saspriedz, lai izšautu (piem., bultu).
šņorēt Saitēt, siet, parasti ar auklu, saiti (parasti apavus, arī apģērbu).
sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piem., krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu).
kā (nu) kurš saka norādot, ka katrs var rīkoties, darīt citādāk.
ko nu vairs saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
uz papīra saka par atalgojumu, no kura nav atskaitīti izdevumi; bruto darba alga.
spējīgs uz visu Saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
dīc kā ods saka par cilvēku, kas nemitīgi, apnicīgi kaut ko runā, prasa.
kā no gaisa nokritis Saka par cilvēku, kas neorientējas apstākļos, situācijā.
krīt kā kaķis uz kājām saka par cilvēku, kas prot izkļūt no jebkuras situācijas.
kā auns Saka par cilvēku, kas rīkojas muļķīgi, situāciju neizprotot, ir neattapīgs.
nervi kā striķis saka par cilvēku, kas stresa situācijās spēj palikt mierīgs.
kā pīle uz ledus saka par cilvēku, kuram ir nedroša, gāzelīga gaita.
kā irbe saka par čaklu, veiklu sievieti ar vieglu, ātru gaitu.
kā irbīte saka par čaklu, veiklu sievieti ar vieglu, ātru gaitu.
durvis iet saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
durvis ved saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
gluma āda kādam saka par izmanīgu, viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas.
kā izspļauts saka par kādu, kas ārēji ļoti līdzīgs kādam citam.
mežonīgais kapitālisms saka par kapitāla uzkrāšanas sākumposmu, kam raksturīga nerēķināšanās ar ētikas normām, sabiedrības interesēm.
godājams vecums saka par lielu gadu skaitu (cilvēkam).
cienījams vecums saka par lielu gadu skaitu.
kaķa lāsti debesīs nekāpj saka par ļauna vēlējumiem, kas nevar piepildīties, kaitēt.
nolūkoties no mākoņu maliņas saka par mirušu cilvēku, kas it kā vēro notiekošo.
tek kā smiltis caur pirkstiem saka par naudu, kas viegli tiek izdota, par laiku, kas nemanot aizrit.
nazis pie rīkles saka par nāves draudiem vai dzīvībai ļoti bīstamu situāciju.
ar nazi pie rīkles saka par nāves draudiem vai dzīvībai ļoti bīstamu situāciju.
būt uz muguras saka par nodzīvoto gadu skaitu.
kronis visam saka par pēkšņu, neparedzētu pozitīvu vai negatīvu rīcību, atgadījumu u. tml.
kā cielava saka par sievieti ar vieglu un ašu gaitu.
āķis lūpā saka par situāciju, kad kādam ir radusies interese par kaut ko.
pamats zūd zem kājām saka par situāciju, kad zūd garīgais līdzsvars, stabilitāte, kad pārņem izmisums.
taureņi vēderā saka par stāvokli, kad cilvēks izjūt kutēšanu vēderā (parasti, izjūtot spēcīgas pozitīvas emocijas, piem., iemīlēšanos).
kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir izbrīnīts, apjucis, nespēj orientēties kādā situācijā.
kā no mēness nokritis saka par tādu, kas nespēj orientēties kādā situācijā.
kā pele slazdā Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
kā pele lamatās Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
piektais ritenis saka par to, kas (kādā vietā, situācijā) ir lieks, nevajadzīgs, traucējošs.
pasaules klase saka par to, kas ir ļoti augstā, izcilā kvalitātē.
uz vienas rokas pirkstiem (sa)skaitīt saka par to, kas ir nelielā skaitā.
mēles galā būt Saka par to, kas tiek nemitīgi pieminēts.
uz mēles būt Saka par to, kas tiek nemitīgi pieminēts.
likteņa pirksts saka par to, ko it kā var uzskatīt par likumsakarīgu un nenovēršamu pārdabisku spēku iedarbību.
medaļas otra puse saka par to, ko var aplūkot no cita (atšķirīga, pretēja) viedokļa.
uzvaras garša saka par uzvarētāja pozitīvajām izjūtām.
kā iebraucamajā vietā saka par vietu, kur nav miera, kur nemitīgi nāk un iet prom cilvēki.
tieši tā saka, apstiprinoši atbildot (parasti militāra priekšnieka) izteikumam.
dzelzs aizkars saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
dzelzs priekškars Saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
staigāt pa naža asmeni saka, ja (kāds) atrodas riskantā situācijā, stāvoklī, no kura jāizkļūst.
ceļi krustojas saka, ja cilvēki dzīves gaitā sastopas.
sirds pilna līdz malām saka, ja cilvēks ir sarūgtināts, ja nomāc bēdas, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
liela galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, pašpaļāvīgs, neuzklausa citus.
sirds atsilst saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks; saka, ja cilvēks izjūt cita laipnību, atsaucību.
runāt visi ir gudri saka, ja citi dod tikai padomus.
mazgāt netīro veļu saka, ja citiem tiek izklāstītas ģimenes vai kāda kolektīva iekšējās nesaskaņas.
kā karuselī saka, ja dažādi notikumi strauji seko cits citam, mainās, atkārtojas.
mākoņi savelkas pār (kāda) galvu saka, ja draud nepatikšana, rodas bīstama situācija.
ausis vīst saka, ja dzird kādu ko rupji runājam; saka, ja kāds ko dara nekvalitatīvi.
sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
vilka kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
kā pa mākoņiem saka, ja kāds dzīvo savā iedomu pasaulē un neredz reālo situāciju.
pārpilna sirds saka, ja kāds ir ļoti sarūgtināts, ja kādu ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
sēdēt uz savas mantas saka, ja kāds ko nelabprāt dod citam.
sveiks un vesels saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem; saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
maļ kā dzirnavas saka, ja kāds nemitīgi runā.
smaga roka saka, ja kāds sāpīgi sit, ir bargs, ļoti stingrs.
čakarēt smadzenes saka, ja kāds uzmācīgi cenšas ievirzīt (kāda) domas citā virzienā, panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
kā pelavu maisu saka, ja kādu viegli, bez lielas piepūles purina, sit u. tml.
lauž kaulus saka, ja kas (parasti darbs) ir par grūtu, kaitē veselībai.
kā mežs Saka, ja kas ir lielā skaitā.
ne tuvu saka, ja kas it nemaz neatbilst, nelīdzinās kam minētam; nepavisam.
kā eļļa ugunī saka, ja kas pēkšņi saasina situāciju, izraisa sašutumu, dusmu uzliesmojumu.
īlenu maisā nenoslēpsi saka, ja ko no citiem nevar noslēpt.
pārmaiņas dēļ saka, ja ko vienveidīgu, arī pierastu, apnikušu aizstāj ar ko citu.
pārmaiņas pēc saka, ja ko vienveidīgu, arī pierastu, apnikušu aizstāj ar ko citu.
pulkstenis skrien Saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
mugura kūp saka, ja mugura ir sakarsusi, arī mitra (piem., no intensīva darba).
ne kauna, ne goda saka, ja nekādā situācijā kādam nav neērti, nepatīkami.
nelaime nenāk viena saka, ja nelaimes seko cita citai.
skaits nojūk saka, ja nespēj ko saskaitīt.
visi striķi trūkst saka, ja nonāk bezizejas situācijā.
sirds pielīst saka, ja pārņem pozitīvas, arī negatīvas jūtas.
dzirkstis šķīst gar acīm saka, ja saņem spēcīgu sitienu, kura rezultātā rodas spilgtas, dzirksteļojošas gaismas sajūta acīs.
dzirksteles šķīst gar acīm saka, ja saņem spēcīgu sitienu, kura rezultātā rodas spilgtas, dzirksteļojošas gaismas sajūta acīs.
sirds (ap)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
paliek par karstu saka, ja situācija kļūst saspringta, bīstama.
gaiss sabiezē saka, ja stāvoklis, situācija pasliktinās.
kur ir, tur rodas saka, ja tiem, kas jau ir sapulcējušies (kur), piebiedrojas vēl citi.
zeme pazūd zem kājām Saka, ja zūd realitātes izjūta.
Nu kā? saka, jautājot par kādas darbības vai stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
Stāvi pie ratiem! saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot neiejaukties citu darīšanās.
kauls no (mūsu, viņu) kaula saka, norādot uz asinsradniecību, kopīgu izcelšanos vai uzskatu sakritību.
no viena kaula saka, norādot uz asinsradniecību, kopīgu izcelšanos vai uzskatu sakritību.
kā dulls saka, norādot uz pārmērīgu darbības intensitāti.
Turi muti! saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
kā pimberis Saka, uzsverot kaut kā pozitīva augstu pakāpi, intensitāti;
ieērcināt Sakaitināt.
spārnots izteiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
spārnots teiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
spārnota frāze sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
nacionālisms Sakāpināta nacionālā pašapziņa, izceļot savu nāciju pāri citām; šāda etniski politiska ideoloģija.
siltumstarojums Sakarsētu ķermeņu elektromagnētiskais starojums, kura spektrs un intensitāte ir atkarīga tikai no ķermeņa temperatūras.
degt Sakarst (mitrumā) – par sieru, zaļbarību, nopļautu zāli u. tml.
sapost Sakārtot, izgreznot (piem., telpu, teritoriju).
tvērējsakne Sakne, ar ko augs pieķeras, piesaistās pie cita auga vai balsta.
umlauts Saknes patskaņa palatalizācija (piemēram, vācu valodā, veidojot lietvārda daudzskaitļa formu).
sakompromitēties Sakompromitēt sevi.
kompilēt Sakopot (materiālus) no citu autoru darbiem, tos radoši nepārstrādājot; šādi veidot (ko).
pārteikties Sakot, runājot (ko) kļūdīties, pasakot ko citu iecerētā vietā.
pirmmantinieks Sākotnējais mantinieks, kam mantojuma atstājējs uzliek par pienākumu izsniegt mantojumu (vai tā daļu) kādai citai personai.
templis Sakrāla celtne reliģiskajiem rituāliem un kulta piederumu glabāšanai.
saskanība Sakritība, identiskums.
pārnest uguni sākt apšaudīt citu mērķi.
pārdēvēties Sākt dēvēt sevi citādi (citā vārdā, uzvārdā u. tml.).
apgūt Sākt izmantot un ietvert savas darbības lokā (piem., kādu teritoriju).
sajukt Sākt norisēt citādi, nerealizēties.
iegriezties vecajās sliedēs sākt ritēt parastajā gaitā.
iegriezties parastajās sliedēs sākt ritēt parastajā gaitā.
iegriezties normālajās sliedēs sākt ritēt parastajā gaitā.
nulle Sākuma punkts (kādā atskaites sistēmā); punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas, stāvoklis, no kura sākas mērinstrumenta rādījumi.
nullpunkts Sākuma punkts (kādā atskaites sistēmā).
tēze Sākuma stāvoklis attīstības procesā; Hēgeļa dialektikā – pirmā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze).
sačabināt Salabot (parasti pavirši, nekvalitatīvi).
salamāties Salamāt vienam otru, citam citu.
medus Salda, aromātiska, sīrupveidīga viela, ko no ziedu nektāra pārstrādā bites, kamenes.
par Salīdzinājumā norāda uz to, kam nosauktā īpašība, pazīme piemīt citādā pakāpē.
vispārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
komparatīvistika Salīdzināmā pētniecība (humanitārajās zinātnēs).
pārākā pakāpe salīdzināmās pakāpes forma, kas izsaka augstāku īpašības vai pazīmes piemitības pakāpi nekā pamata pakāpe (piem., skaistāks, klusāk).
kritika Salīdzinoša analīze, vērtējums, izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem.
sakrustot Salikt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
aizlikt Samaksāt cita vietā.
redukcija Samazināšana, samazināšanās vai samazinājums (līdz noteiktai skaitliskai vērtībai).
ierobežot Samazināt (daudzumu, skaitu u. tml.) līdz kādai normai.
atslābināt Samazināt (kā) intensitāti.
saīsināt Samazināt skaņu (burtu) skaitu (vārdā, vārdu savienojumā).
sadeldēt Samazināt, parasti ievērojami (piem., skaitlisko vērtību, apjomu).
sarukt Samazināties (par kā skaitu, daudzumu).
sadilt Samazināties (parasti ievērojami) apjomā, skaitliskajā vērtībā.
rimt Samazināties intensitātē un pakāpeniski beigties (par darbību, procesu).
saplakt Samazināties intensitātē, neturpināties.
sarukt Samazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu).
leikopēnija Samazināts leikocītu skaits asinīs.
savrup Samērā attālu (no kā cita, parasti līdzīga).
forts Samērā liels militārs nocietinājums (parasti kā nocietinājumu sistēmas sastāvdaļa).
kuģis Samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piem., saimniecisku, pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai.
paaugsts Samērā liels, ievērojams (piem., pēc skaitliskās vērtības).
pazems Samērā neliels (salīdzinājumā ar ko citu); mazliet mazāks par normu.
zona Samērā plaša teritorija ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem.
nacionālais parks samērā plaša teritorija dabiskā stāvoklī (ar ģeoloģiskiem veidojumiem, augiem, dzīvniekiem), ko sargā un saimnieciski neizmanto.
paslepens Samērā slepens; tāds, ko mazliet slēpj no citiem.
paslepus Samērā slepus, tā, ka citi nepamana.
paviegls Samērā, arī diezgan viegls (pēc intensitātes, iedarbības, arī izpausmes pakāpes u. tml.).
regularitāte Samērīgums, kārtība; atkārtošanās pēc vienāda laika; ritmiskums.
apliekamais Samitrināta drāna, komprese, ko uzklāj, apklāj ap (ķermeni, tā daļu).
komprese Samitrināts (retāk sauss) apliekamais, pārsējs, ko uzliek (uz kādas ķermeņa daļas) ārstnieciskā vai kosmētiskā nolūkā.
konference Sanāksme, politisku, zinātnisku u. tml. jautājumu apspriešanai.
sanitārtehnika Sanitārā tehnika.
santehnika Sanitārā tehnika.
sanitārvilciens Sanitārais vilciens.
sanitārtehniķis Sanitārās tehnikas speciālists.
santehniķis Sanitārtehniķis.
santehnisks Sanitārtehnisks.
sanskritologs Sanskritoloģijas speciālists.
dabūt pa galvu Saņemt rājienu, bargu kritiku.
dabūt pa kaklu Saņemt rājienu, bargu kritiku.
dabūt pa bieti saņemt sitienu pa galvu, arī seju.
saprasties Saprast (vienam otru, citam citu).
sapulces darba kārtība sapulces darba gaita, apspriežamo jautājumu secība.
sanest Saražot (medu) – par bitēm.
uzražot Saražot (parasti lielā daudzumā, arī ne visai kvalitatīvi).
konflikts Sarežģījumi, asas domstarpības (piem., starptautiskajās attiecībās); arī militāra sadursme.
strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
krīze Sarežģīta situācija, smags stāvoklis; krasa (kā) nepietiekamība.
bezizeja Sarežģīta situācija, stāvoklis, kurā nav izejas.
atvairīt Sargājot vārtus sporta spēlē, nepieļaut, ka iemet, iesit (ripu vai bumbu).
žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības; rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
salocīt Saritināt, satīt (piem., auklu, vadu) lokveidā, gredzenveidā.
satīties Saritināties (2).
ieritināties Saritināties (kur iekšā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pieritināties Saritināties (pie kā, kam klāt) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
sagriezties Saritināties, sačokuroties.
rozeola Sārti izsitumi (nelieli apaļi vai ovālveida plankumi), kas raksturīgi dažām slimībām (tīfam, vējbakām u. tml.).
vienkāršruna Sarunvalodas stila paveids, kam raksturīgas novirzes no literārās valodas normām.
sašņorēt Sasaitēt, sasiet ar auklu, saiti (piem., apavus).
sorbets Sasaldēta sula vai kāds cits saldināts dzēriens.
satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
puns Sasituma rezultātā radies uztūkums (kādā ķermeņa daļā); patoloģisks neliels izcilnis, izaugums (uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļām).
izskaitīt Saskaitīt (daudz vai visu).
summēt Saskaitīt (divus vai vairākus lielumus); aprēķināt summu (1).
pārskaitīt Saskaitīt vēlreiz, no jauna; skaitīt visu (kā) kopumu.
koordinēt Saskaņot darbības, norises u. tml., radīt (starp tām) atbilstību, arī pakārtot (tās) citu citai.
izlīdzināt soli saskaņot soļus ar citiem, piem., ejot ierindā.
čužas Saslaukas, gruži, dažādi atkritumi.
avitaminoze Saslimšana, ko izraisa kāda vitamīna pilnīgs trūkums organismā.
pārstaigāt Saslimšanas laikā neievērot gultas režīmu, bet turpināt ierastās dienas gaitas.
iesniegties Sasniegt (kādu daudzumu, skaitu).
iekāpt Sasniegt vecumu (attiecīgu minētajam gadu skaitam).
sistole Sasprieguma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko atslābuma fāzei.
sastapties Sastapt vienam otru, citam citu; satikties (1).
rekombinācija Sastāvdaļu savienošanās citā kārtībā.
sažmauga Sašaurinājums (kādā vietā, teritorijā).
kakls Sašaurināta vieta priekšmeta (piem., trauka) augšdaļā; sašaurināta (orgāna) daļa (pie citas daļas, orgāna).
satikties Satikt (1) vienam otru, citam citu; sastapties (1).
saritināt Satīt ritulī, kamolā u. tml.
ritināt ciet satīt, saritināt.
ritulis Satīts vai saritināts priekšmets, veidojums.
uzkurbulēties Satraukties, uzbudināties; pieaugt (piemēram, par kā intensitāti).
kaislība Satraukums, saasināta emocionalitāte (cilvēku grupā, sabiedrībā).
kratīt Satvert un spēcīgi kustināt nelielā amplitūdā (cilvēku, tā ķermeņa daļu).
sakratīt Satvert un spēcīgi sakustināt nelielā amplitūdā.
liegums Saudzējama teritorija, kurā ir aizliegta vai ierobežota cilvēka saimnieciskā darbība, lai saglabātu dabas bagātības to pirmatnējā veidā.
rezervāts Saudzējama teritorija, kurā ir noteikts dabas aizsardzības režīms.
saukties Saukt vienam otru, citam citu (par ko).
Ra Saules dievs (seno ēģiptiešu mitoloģijā).
apollons Saules, zemes auglības un mākslas dievs (grieķu un romiešu mitoloģijā).
muslis Sauso brokastu veids – auzu pārslu vai citu graudaugu pārslu maisījums ar riekstiem, rozīnēm, žāvētiem augļiem u. tml.
piekraste Sauszemes josla, kas atrodas gar (kā) krastu; vieta, teritorija, kas atrodas pie ūdenstilpes, tās tuvumā.
piekraste Sauszemes teritorija gar ūdenstilpi kopā ar ūdenstilpes joslu sauszemes tuvumā.
sala Sauszemes teritorija, ko no visām pusēm norobežo ūdenstilpe.
kritika Sava laika mākslas un literatūras darbu, virzienu, procesu analīze un vērtēšana.
ekscentrisks Savāds, dīvains, no citiem atšķirīgs.
pārvākt Savākt (mantas, iedzīvi) un pārvietot uz citu vietu; pārcelt.
uzvākt Savākt (piemēram, ko nokritušu, izlijušu).
renegātisms Savas agrākās, parasti politiskās, pārliecības noliegšana un pievienošanās šīs pārliecības pretiniekiem.
autobiogrāfija Savas dzīves apraksts, paša rakstīta biogrāfija; arī literārs darbs, kurā rakstnieks apraksta savu dzīvi.
noraukt Savienojot adījuma valdziņus, samazināt (valdziņu) skaitu.
lēkšana Savienojumos "izpletņu lēkšana" vai "izpletņa lēkšana": kritiens lejup no lidaparāta, samazinot kritiena ātrumu ar izpletni; izpletņlēkšana.
pavadīt Savienot (kādu darbību ar citu darbību).
uzgriezties Savienoties ar cita virziena ceļu, taku.
sadurt Savirzīt ļoti tuvu citu pie cita, arī tā, ka saskaras (ķermeņa daļas, parasti galvas).
sadrūzmēt Savirzīt, savietot (vairākus, daudzus) cieši citu pie cita.
sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā), novietoties cieši cits pie cita – par vairākiem, daudziem.
izolacionisms Savrupība politikā – neiejaukšanās citās valstīs notiekošajos procesos, militārajos konfliktos.
mijiedarbība Savstarpēja iedarbība (citam uz citu).
sazināties Savstarpēji apmainīties ar informāciju, savstarpēji reaģēt vienam uz otra, citam uz cita darbību, stāvokli (piem., par cilvēkiem, dzīvniekiem, ierīcēm).
samainīt Savstarpēji izkārtot (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) vienam otra, citam cita paredzētajā laikā.
nīsties Savstarpēji neieredzēt vienam otru (citam citu); naidoties.
sižets Savstarpēji saistītu notikumu norise, darbības elementu kopums, kas izkārtots noteiktā sistēmā un veido, piem., literāra darba, filmas, reportāžas saturu.
saķerties Savstarpēji satvert (vienam otra, citam cita roku).
sadoties Savstarpēji satvert vienam otra, citam cita roku (piem., atbalstam, arī lai apliecinātu tuvību).
karjerisms Savtīga tieksme izvirzīties (darbā vai, piem., sabiedriskajā dzīvē), gūt popularitāti, slavu.
egoisms Savu personisko interešu izcelšana pāri citu cilvēku un sabiedrības interesēm; patmīlība.
muflons Savvaļas kalnu aita, kas dzīvo, piem., Vidusjūras salās [Ovis ammon].
mežroze Savvaļas roze ar vienkāršiem sārtiem (retāk baltiem) ziediem un sarkaniem augļiem [Rosa canina un citas sugas].
sačivināties Sazināties (piem., tviterī).
scientologs Scientoloģijas piekritējs, sekotājs.
mija Secīga (kā) nomaiņa, aizstāšana (ar ko citu); secīga (kā) rašanās, veidošanās (kā cita vietā).
mija Secīga atrašanās (citam aiz cita).
process Secīga stāvokļu maiņa (kā) attīstības gaitā; ciešā sakarībā esošu attīstības stadiju nepārtraukta kustība.
norise Secīga, pakāpeniska (kā) stāvokļa, stadiju maiņa, arī darbības ritums, gaita.
mīties Secīgi nomainīt (citam citu); rasties, veidoties (kā cita vietā).
skaitīt Secīgi saukt skaitļus.
Saturns Sējumu dievs un zemkopju aizbildnis seno romiešu mitoloģijā.
sešinieks Sekmju novērtējums – gandrīz labi (desmit ballu sistēmā).
četrinieks Sekmju vērtējums – gandrīz viduvēji (desmit ballu sistēmā), labi (piecu ballu sistēmā); četri.
četri Sekmju vērtējums – gandrīz viduvēji (desmit ballu sistēmā), labi (piecu ballu sistēmā).
desmitnieks Sekmju vērtējums – izcili; desmit.
divi Sekmju vērtējums – ļoti vāji (desmit ballu sistēmā), neapmierinoši (piecu ballu sistēmā).
vieninieks Sekmju vērtējums – ļoti vāji (desmit ballu sistēmā); ļoti neapmierinoši (piecu ballu sistēmā); viens.
trijnieks Sekmju vērtējums – vāji (desmit ballu sistēmā); apmierinoši (piecu ballu sistēmā); trīs.
viens Sekmju vērtējums (ļoti, ļoti vāji) desmit ballu sistēmā; ļoti neapmierinoši (piecu ballu sistēmā).
trīs Sekmju vērtējums (vāji) desmit ballu sistēmā; apmierinoši (piecu ballu sistēmā).
desmit Sekmju vērtējums, atzīme – izcili; desmitnieks.
zosu gājienā sekojot citam aiz cita (pārvietoties).
priekšspēle Seksuālās aktivitātes pirms dzimumsakariem.
nimfete Seksuāli pievilcīga jauna meitene.
praids Seksuālo minoritāšu (geju, lesbiešu u. tml.) gājiens.
aramieši Semītu tauta, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja tagadējo Sīrijas, Irākas un Izraēlas teritoriju.
inki Sena indiāņu cilts, kas tagadējā Peru teritorijā bija nodibinājuši savu valsti, kas pastāvēja līdz 16. gadsimtam.
ķelti Sena indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā un dažos Centrāleiropas apgabalos, kuru pēcteči mūsdienās dzīvo dažos Īrijas, Lielbritānijas un Francijas apvidos.
Bābele Sena pilsēta Divupes ziemeļos pie Eifratas, tagadējā Irākas teritorijā; Babilona.
etruski Sena tauta, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi tagadējās Itālijas teritorijā.
mīts Sena teika, nostāsts par cilvēces vēstures vissenāko posmu, aizvēsturiskiem laikiem (piem., par debesu un zemes objektu rašanos) un kurā darbojas dievi vai citas pārdabiskas būtnes.
stops Sena tilpuma mērvienība – aptuveni 1,3 litri; šāda tilpuma trauks.
hetēra Senajā Grieķijā – valdzinoša sieviete ar brīvu dzīves veidu, arī prostitūta.
mistērija Senajā Grieķijā un Romā – slepena reliģiska ceremonija, rituāls, kurā drīkstēja piedalīties tikai īpaši iesvētītie.
gladiators Senajā Romā – cīņas izrādēm apmācīts cīkstonis (vergs vai karagūsteknis), kas cīnījās cirka arēnā ar citiem šādiem cīkstoņiem vai plēsīgiem zvēriem.
imperators Senajā Romā – karavadoņa goda tituls, vēlāk – valdnieks.
podijs Senajā Romā – paaugstinājums ar sēdvietām cirkā vai amfiteātrī priviliģētiem skatītājiem.
legāts Senajā Romā – senāta sūtnis vai pārstāvis, kas pilnvarots veikt politiskus uzdevumus.
konsuls Senajā Romā – viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā); goda tituls (impērijas laikā).
barbars Senajiem grieķiem un romiešiem – cittautietis; arī zemāk attīstītas tautas piederīgais.
ibēri Senas ciltis, kas apdzīvoja tagadējo Spānijas un Portugāles teritoriju.
stratēgs Senās Grieķijas polisās – karavadonis ar plašām militārām un politiskām pilnvarām.
latīņi Senās itāļu ciltis, kas dzīvoja tagadējās Itālijas vidusdaļā.
arēna Senās Romas amfiteātra vidusdaļa, sacensību laukums.
mietene Sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām.
piepe Sēne, kas parazitē uz kokiem un celmiem.
doriskais stils sengrieķu arhitektūras stils, kam raksturīga smagnējība, vienkāršība.
joniskais stils sengrieķu arhitektūras stils, kam raksturīgas greznas kolonnas ar smalkiem ornamentiem.
Prokrusts Sengrieķu mitoloģijā - laupītājs, kas noķertos ceļotājus guldīja dzelzs gultā, ja tie bija īsāki par gultas garumu, izstiepa, ja bija garāki - nogrieza kājas, lai pielāgotu gultas garumam.
Orions Sengrieķu mitoloģijā – Artemīdas iemīļotais, kuru tā nogalina, bet dievi pārvērš zvaigznājā.
gorgona Sengrieķu mitoloģijā – briesmīga izskata būtne ar čūskām matu vietā, kuras skatiens visu dzīvo pārvērš akmenī.
nimfa Sengrieķu mitoloģijā – dabas dievība jaunas, skaistas sievietes veidolā.
nektārs Sengrieķu mitoloģijā – dievu dzēriens, kas piešķir nemirstību un mūžīgu jaunību.
ambrozija Sengrieķu mitoloģijā – dievu ēdiens, kas tiem devis mūžīgu jaunību un nemirstību.
Eiropa Sengrieķu mitoloģijā – feniķiešu princese, ko Zevs vērša izskatā nolaupīja un aizveda uz Krētas salu.
hidra Sengrieķu mitoloģijā – Hērakla nogalināts nezvērs ar čūskas ķermeni un daudzām galvām.
Orfejs Sengrieķu mitoloģijā – izcils dziedonis, uzticīgs mīlētājs, kas nokāpis pazemes valstībā pēc savas sievas Eiridīkes.
Trītons Sengrieķu mitoloģijā – jūras dievs ar cilvēka rumpi un zivs asti.
amazone Sengrieķu mitoloģijā – kareivīga, spēcīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
ciklops Sengrieķu mitoloģijā – milzis ar vienu aci.
kentaurs Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne – daļēji cilvēks, daļēji zirgs.
sirēna Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne (pa pusei putns, pa pusei sieviete), kas ar savām dziesmām apbūrusi jūrniekus un ievilinājusi bīstamās vietās, kur tie gājuši bojā.
sfinksa Sengrieķu mitoloģijā – sieviete ar lauvas ķermeni un spārniem, kura stāvēja pie Tēbu vārtiem un nogalināja katru, kas nevarēja atminēt viņas mīklu.
haoss Sengrieķu mitoloģijā – tumšs, bezgalīgs miglājs, pirmatnēja viela, no kuras radās pasaule.
Tifons Sengrieķu mitoloģijā – ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām.
himera Sengrieķu mitoloģijā – ugunsspļāvējs nezvērs ar lauvas galvu, kazas ķermeni un čūskas asti.
Melpomene Sengrieķu mitoloģijā – viena no deviņām mūzām, traģēdijas (mūsdienās teātra) aizbildne.
titāns Sengrieķu mitoloģijā – vissenākās dievu cilts pārstāvis.
gigants Sengrieķu mitoloģijā – zemes dievietes Gajas dēli – cilvēkveidīgas būtnes ar apakšdaļu kā čūskai.
argonauti Sengrieķu mitoloģijā: jūrasbraucēji, kuri ar kuģi "Argo" devušies uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
upanišadas Senindiešu filozofiskie un reliģiskie sacerējumi sanskritā, kas skaidro vēdu jēgu.
sūtra Senindiešu literatūras žanrs – šādu tēžu veidā rakstīti dažāda satura darbi.
romiešu cipari seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizēm lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
grācija Seno romiešu mitoloģijā – trīs skaistuma dievietes.
rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iekala, iegrieza akmenī, metālā, kokā, kaulā.
sentimentālisms Sentimentālitāte.
separātists Separātisma piekritējs.
nedēļa Septiņu diennakšu ilgs laikposms (skaitot no jebkuras dienas).
zaļais sertifikāts sertifikāts, ko izsniedz tūrisma mītnēm un kas apliecina vides kvalitātes atbilstību noteiktām normām.
egocentrisms Sevis izvirzīšana dzīves un pasaules centrā; domāšana tikai par sevi, nerēķinoties ar citiem.
superskaitļotājs Sevišķi ātras darbības skaitļotājs.
superelite Sevišķi augstas kvalitātes (kultūraugu, lauksaimniecības dzīvnieku) grupa.
karantīnas nezāles sevišķi kaitīgas un bīstamas nezāles, kuru apkarošanai nepieciešami karantīnas pasākumi.
luksuss Sevišķi labs, labvēlīgs (par apstākļiem, situāciju).
sesija Sēžu periods (piem., pārstāvības institūcijām, kurām sēdes notiek periodiski un regulāri).
sasiet Sienot (kā) saites, aiztaisīt, sastiprināt (to).
sasieties Sienot (ko), izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu).
mēteļkleita Sieviešu apģērba gabals, ko var valkāt gan kā kleitu, gan kā mēteli.
prostitūta Sieviete, kas nodarbojas ar prostitūciju.
surogātmāte Sieviete, kas pēc īpašas vienošanās iznēsā un dzemdē mākslīgās apaugļošanas ceļā ieņemtu citas sievietes un vīrieša bērnu.
zīdītāja Sieviete, kas zīda cita bērnu.
pelēkā pele sieviete, kura uzvedas neuzkrītoši, valkā vienkāršu apģērbu un nepievērš sev citu cilvēku uzmanību.
baronese Sieviete, kurai ir barona tituls; barona sieva vai meita.
draudzene Sieviete, meitene, ar ko saista draudzība.
lapgrauzis Sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, parasti spilgtā, metāliski zaigojošā krāsā, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas.
sikhs Sikhisma piekritējs.
gruži Sīki atkritumi, pabiras (no kā).
detālplānojums Sīki izstrādāts (kādas teritorijas, apbūves) plānojums.
izšņakarēt Sīki pārmeklēt (parasti cita mantas).
spožlapsene Sīks plēvspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) kāpuros un kūniņās.
ūdensblusa Sīks vēžveidīgo klases dzīvnieks (garumā līdz 10 mm), kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem.
atkusnis Siltāks laiks (parasti ziemā), kad sasalums, uzkritušais sniegs sāk kust.
velteņi Silti tūbas apavi (ar stulmiem), ko bez šuvēm saveļ no vilnas šķiedrām, kažokādu ražošanas atkritumiem u. tml.
lielā kalorija siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu; kilokalorija.
siltumietilpība Siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai kādu ķermeni sasildītu par vienu Celsija grādu (vai vienu kelvinu); siltumkapacitāte.
siltumenerģētika Siltumtehnikas nozare, kas aptver metodes siltuma enerģijas pārvēršanai citu veidu enerģijā.
citrusi Siltzemju koki vai krūmi (piem., apelsīni, citroni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas; šo koku vai krūmu augļi.
klīniskā aina simptomu kopums, slimības gaita, stāvoklis.
gadsimts Simt gadu ilgs laika posms (skaitot no jebkura gada).
simts grami Simt mililitru (parasti alkoholiska dzēriena).
simts gramu Simt mililitru (parasti alkoholiska dzēriena).
barbitūrskābe Sintētiska organiskā skābe, ko izmanto barbiturātu ražošanai.
sintoists Sintoisma piekritējs.
sīpolu sitenis sīpolsitenis.
sīpolklopsis Sīpolsitenis.
pārsitiens Sirds ritma traucējums – ārpuskārtas sirds muskulatūras saraušanās.
mirdzaritmija Sirds ritma traucējums – nekoordinēta atsevišķu sirds muskuļšķiedru raustīšanās; mirgošanas aritmija.
sirds kaite sirdskaite.
izsirot Sirojot pabūt (daudzās vai visās vietās) kādā teritorijā.
sisties Sist vienam otru, citam citu; kauties (1).
subordinācija Sistēmas elementa, sastāvdaļas u. tml. pakļautība citiem šīs sistēmas elementiem, sastāvdaļām u. tml.
asenizācija Sistemātiska atkritumu, mēslu aizvākšana (apdzīvotā vietā).
propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
atlants Sistemātisks ģeogrāfijas vai citu karšu krājums (piem., grāmata, mape).
politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos (bijušajā Padomju Savienībā).
triangolo Sitamais mūzikas instruments – trīsstūra formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2).
ksilofons Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no vairākās rindās novietotām koka plāksnītēm, pa kurām sit ar divām koka vālītēm.
zvans Sitamais mūzikas instruments, kuru veido skaņotas metāla caurules, kas iekārtas metāla vai koka rāmī.
sista brūce sitiena radīta brūce.
kāviens Sitieni; stiprs pēriens.
dunka Sitiens ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem vai muguru).
pliķis Sitiens ar plaukstu (parasti pa seju); pļauka.
pļauka Sitiens ar plaukstu (parasti pa vaigu).
pretsitiens Sitiens, ar kuru reaģē uz citu sitienu.
knābiens Sitiens, cirtiens ar knābi.
knipis Sitiens, ko rada strauji, spēcīgi iztaisnojot ar īkšķi saliektu vidējo pirkstu vai rādītājpirkstu.
spēriens Sitiens; trieciens.
izšķaidīt Sitienu, triecienu rezultātā tikt sadragātam, iznīcinātam.
skaldīt Sitot (ar asu priekšmetu) dalīt, drupināt nost.
piesist Sitot (ar naglām) piestiprināt.
izsist Sitot (kādu), panākt vēlamo rezultātu.
piesist Sitot (piem., ar kāju), atveidot (ritmu).
klauvēt Sitot (piem., pie durvīm, loga), radīt troksni, lai signalizētu.
aizsist Sitot aizdarīt.
kalt Sitot ar āmuru, apstrādāt (metālu); šādā veidā strādāt.
izkapināt Sitot ar āmuru, iztaisnot, padarīt plānāku, asāku (izkapti).
cirst Sitot ar cirvi, dalīt nost, šķelt pušu (ko); šādā veidā gatavot (kokmateriālus, malku).
izkalt Sitot ar knābi, izdabūt (no kurienes barību).
izkalt Sitot ar knābi, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
spert Sitot ar strauju kājas kustību, virzīt (ko).
nobungot Sitot bungas, nospēlēt.
sašķindināt Sitot kopā, radīt šķindoņu.
sasist Sitot saplēst.
sadauzīt Sitot savainot (cilvēku, ķermeņa daļu).
sasist Sitot savainot, sakropļot (cilvēku, dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
iesist Sitot skart, dot triecienu.
sasist Sitot vienu pret otru, strauji, parasti ar troksni, savirzīt kopā (parasti plaukstas, papēžus).
pasist Sitot, ar sitieniem piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā.
nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost; arī notriekt, nogāzt (zemē, gar zemi).
izsist Sitot, ar sitienu ievainot, sabojāt (piem., ķermeņa daļu).
izsist Sitot, ar sitienu izveidot, radīt (caurumu, robu u. tml.).
izsist Sitot, ar sitienu izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
nosist Sitot, ar sitienu, triecienu nonāvēt.
sasist Sitot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties (parasti pilnīgi) sabojāt, padarīt nelietojamu; negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek (parasti pilnīgi) sabojāts, padarīts nelietojams.
triekt Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, arī nesaudzīgi; trenkt (1).
trenkt Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, noteiktā virzienā.
nokapāt Sitot, cērtot notriekt zemē (augus, to daļas); pavirši, nemākulīgi nopļaut.
atdauzīt Sitot, dauzot (pa ko, ar ko), pamazām nolietot, sabojāt.
izdzīt Sitot, dzenot izvirzīt (cauri kam, caur ko).
samīcīt Sitot, grūžot u. tml. savainot, piekaut.
pārdauzīt Sitot, sasitoties ievainot (ķermeņa daļu) tā, ka rodas brūce; pārsist.
kauties Sitot, sperot, durot u. tml. cīnīties, nodarīt otram sāpes, miesas bojājumus; sist vienam otru.
kaut Sitot, spiežot u. tml. nonāvēt (parasti kukaiņus).
blietēt Sitot, stampājot blīvēt, līdzināt.
cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu) radīt (ievainojumu).
lauzt Sitot, triecot (piem., ar smagu priekšmetu), atdalīt, dalīt, šķelt.
aizmugures stāvoklis situācija (piem., futbola, hokeja spēlē), kad spēlētājs atrodas pretinieka zonā pirms bumbas vai ripas.
aizmugures pozīcija Situācija (piem., futbola, hokeja spēlē), kad spēlētājs atrodas pretinieka zonā pirms bumbas vai ripas.
paradokss Situācija (piem., loģikā, matemātikā), kurā no šķietami pareiziem spriedumiem izriet pretrunīgs vai nepieņemams galīgais spriedums.
robežsituācija Situācija uz (valsts) robežas.
robežgadījums Situācija vai objekts, ko nevar iedalīt vienā noteiktā kategorijā, sistēmā u. tml.
valdības krīze situācija valstī, kad agrākā valdība atkāpusies, bet jauna valdība vēl nav sastādīta.
gadījums Situācija, apstākļi.
signāls Situācija, arī darbība, kas liecina (par ko).
identitātes zādzība situācija, kad kāds ļaunprātīgos nolūkos bez personas atļaujas lieto tās personīgo informāciju.
problemātiska situācija situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana vai tās risināšana; problēmsituācija.
problēmsituācija Situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana vai tās risināšana.
parlamentārā (arī valdības u. tml.) krīze situācija, kas var izraisīt parlamenta, valdības u. tml. maiņu.
konfliktsituācija Situācija, kuras pamatā ir konflikts; konflikta stāvoklis.
štelle Situācija, stāvoklis.
priekšvēsture Situācijas, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piem., notikumu).
vodeviļa Situāciju komēdija ar kuplejām 18. un 19. gs.
citronskābe Skābe, ko dabiskā veidā satur piem., citroni, dzērvenes; šī skābe balta, kristāliska pulvera veidā, kas iegūts sintētiski vai no melases.
gross Skaita mērvienība – 12 duču jeb 144 gabali.
ducis Skaita mērvienība – 12 gabalu; kopa, kurā ir divpadsmit (parasti vienveidīgu) priekšmetu.
kāls Skaita mērvienība – 30 gabalu.
pieplūdums Skaita palielinājums, pieaugums.
decimālā skaitīšanas sistēma skaitīšanas sistēma, kurā katra augstākā vienība sastāv no desmit zemākajām vienībām.
binārā skaitīšanas sistēma skaitīšanas sistēma, kurā visi skaitļi tiek pierakstīti ar divu ciparu (1 un 0) palīdzību.
pussimts Skaitlis 50; puse no simta.
apokaliptiskie skaitļi skaitlis 666, kas Jāņa atklāsmes grāmatā simbolizē ļaunuma iemiesojumu.
komplekss skaitlis skaitlis algebriskā formā, kas sastāv no reāliem skaitļiem un imaginārās daļas.
kompleksais skaitlis skaitlis algebriskā formā, kas sastāv no reāliem skaitļiem un imaginārās daļas.
zemsaknes Skaitlis vai izteiksme, kas atrodas zem saknes (6).
dalītājs Skaitlis, ar kuru dala.
viens Skaitlis, cipars 1.
divi Skaitlis, cipars 2.
trīs Skaitlis, cipars 3.
četri Skaitlis, cipars 4.
pieci Skaitlis, cipars 5.
seši Skaitlis, cipars 6.
septiņi Skaitlis, cipars 7.
astoņi Skaitlis, cipars 8.
deviņi Skaitlis, cipars 9.
triljons Skaitlis, ciparu kopa 1 000 000 000 000.
miljards Skaitlis, ciparu kopa 1 000 000 000.
miljons Skaitlis, ciparu kopa 1 000 000.
desmit Skaitlis, ciparu kopa 10.
simts Skaitlis, ciparu kopa 100; simt (1).
simt Skaitlis, ciparu kopa 100.
tūkstoš Skaitlis, ciparu kopa 1000.
tūkstotis Skaitlis, ciparu kopa 1000.
vienpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 11.
pusotrs Skaitlis, ciparu kopa 1½, 1,5.
divpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 12.
trīspadsmit Skaitlis, ciparu kopa 13.
četrpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 14.
piecpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 15.
sešpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 16.
septiņpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 17.
astoņpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 18.
deviņpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 19.
divarpus Skaitlis, ciparu kopa 2 ½ – divi ar pusi; šāds daudzums, skaits.
divdesmit Skaitlis, ciparu kopa 20.
divsimt Skaitlis, ciparu kopa 200; divi simti.
trīsdesmit Skaitlis, ciparu kopa 30.
trīssimt Skaitlis, ciparu kopa 300; trīs simti.
četrdesmit Skaitlis, ciparu kopa 40.
četrsimt Skaitlis, ciparu kopa 400; četri simti.
piecarpus Skaitlis, ciparu kopa 5 ½ – pieci ar pusi; šāds daudzums, skaits.
piecdesmit Skaitlis, ciparu kopa 50.
pusmiljons Skaitlis, ciparu kopa 500 000.
piecsimt Skaitlis, ciparu kopa 500; pieci simti.
sešdesmit Skaitlis, ciparu kopa 60.
sešsimt Skaitlis, ciparu kopa 600; seši simti.
septiņdesmit Skaitlis, ciparu kopa 70.
septiņsimt Skaitlis, ciparu kopa 700; septiņi simti.
astoņdesmit Skaitlis, ciparu kopa 80.
astoņsimt Skaitlis, ciparu kopa 800; astoņi simti.
deviņdesmit Skaitlis, ciparu kopa 90.
deviņsimt Skaitlis, ciparu kopa 900; deviņi simti.
cipars Skaitlis, daudzums.
rezultāts Skaitlis, izteiksme, ko iegūst aprēķinos.
gadskaitlis Skaitlis, kas apzīmē attiecīgo kalendāra gadu.
daļskaitlis Skaitlis, kas apzīmē daļu vai vairākas vienādas daļas no skaitļa viens.
kārtas skaitlis skaitlis, kas apzīmē ķīmiskā elementa vietu periodiskajā elementu sistēmā.
milzīgs skaitlis skaitlis, kas atrodas ļoti tālu no skaitļu ass sākuma punkta.
masas skaitlis skaitlis, kas atspoguļo protonu un neitronu kopskaitu atoma kodolā.
pārskaitlis Skaitlis, kas bez atlikuma dalās ar divi.
radikālis Skaitlis, kas ir iegūts, izvelkot sakni; izteiksme, kurā ir saknes zīme.
pī Skaitlis, kas izsaka riņķa līnijas garuma attiecību pret diametra garumu.
logaritma bāze skaitlis, kas jākāpina ar logaritmu, lai iegūtu logaritmējamo skaitli.
logaritmu bāze skaitlis, kas jākāpina ar logaritmu, lai iegūtu logaritmējamo skaitli.
pozitīvs skaitlis skaitlis, kas lielāks par nulli.
negatīvs skaitlis skaitlis, kas mazāks par nulli.
iracionāls skaitlis skaitlis, kas nav izsakāms kā vienkāršs daļskaitlis; bezgalīgs neperiodisks decimāldaļskaitlis.
vesels skaitlis skaitlis, kas nav izteikts daļskaitļa veidā.
nepārskaitlis Skaitlis, kas nedalās ar divi bez atlikuma; nepāra skaitlis.
gradients Skaitlis, kas rāda (fizikāla lieluma) pieaugumu vai samazināšanos (kādā vidē).
korelācijas koeficients skaitlis, kas rāda korelācijas pakāpi.
lietderības koeficients Skaitlis, kas rāda pievadītās un izmantotās enerģijas, spēka u. tml. attiecības.
daļskaitļa skaitītājs skaitlis, kas rāda, cik ir vienādo daļu, kādās sadalīts skaitlis viens.
drošības koeficients skaitlis, kas rāda, cik reižu izturības robeža pārsniedz pieļaujamo spriegumu.
saucējs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīta kāda vienība.
skaitītājs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīts veselais, un ko daļskaitlī raksta virs svītras.
daļskaitļa saucējs skaitlis, kas rāda, kādās vienādas daļās ir sadalīts skaitlis viens.
varbūtība Skaitlis, kas raksturo gadījuma rakstura parādības realizēšanās iespējas.
laukums Skaitlis, kas raksturo lielumu plaknes daļai, ko ierobežo slēgta līnija.
ordināta Skaitlis, kas raksturo punkta attālumu no horizontālās koordinātu (abscisu) ass.
abscisa Skaitlis, kas raksturo punkta attālumu no vertikālās koordinātu ass.
jaukts skaitlis skaitlis, kas sastāv no vesela skaitļa un daļskaitļa.
imaginārs skaitlis skaitlis, kas satur no nulles atšķirīga reāla skaitļa reizinājumu ar kvadrātsakni no mīnus viena.
mazinātājs Skaitlis, ko atņem no cita skaitļa.
dalījums Skaitlis, ko iegūst matemātikas darbības – dalīšanas rezultātā.
apgriezts skaitlis skaitlis, ko iegūst, dalot vieninieku ar doto skaitli.
pamatskaitlis Skaitlis, ko kāpina.
sekstiljons Skaitlis, ko raksta ar vieninieku un 21 nulli.
dalāms Skaitlis, kuru dala.
mazināms Skaitlis, no kā atņem citu skaitli.
vairākums Skaitliski lielākā (kā) daļa.
mazākums Skaitliski mazākā (kāda kopuma) daļa.
samērot Skaitliski salīdzināt (ko), izmantojot kopēju mēru.
skala Skaitlisko vērtību sistēma (kā) lieluma, arī attiecību raksturošanai.
starpība Skaitlisks (kā) rezultāts, raksturojums par kādu viens lielums ir lielāks vai mazāks par otru.
koeficients Skaitlisks (kādas parādības) raksturojums.
kopsavilkums Skaitlisks apkopojums; summējums, kopējā summa.
indekss Skaitlisks rādītājs (kā) relatīvo pārmaiņu raksturošanai un analīzei.
oktānskaitlis Skaitlisks rādītājs, kas raksturo degvielas noturību pret denotāciju iekšdedzes motoros.
koeficients Skaitlisks reizinātājs burtveida matemātiskajā izteiksmē (piem., polinomā); zināmais reizinātājs pie nezināmā; pastāvīgais reizinātājs pie mainīga lieluma.
mīnus Skaitļa apzīmējuma priekšā norāda uz negatīvu lielumu.
pamata skaitļa vārds skaitļa vārds, kas izsaka skaitu.
kārtas skaitļa vārds skaitļa vārds, kas norāda kārtību, kādā priekšmeti atrodas vai seko cits citam, tos minot vai skaitot.
deklinācija Skaitļi (koordinātas), kas raksturo (debess ķermeņa) leņķisko attālumu no ekvatora.
(savstarpēji) pretēji skaitļi skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
savstarpēji pretēji skaitļi skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
saskaitļot Skaitļojot iegūt (kā) skaitlisko vērtību; izskaitļot.
rezultāts Skaitļos izteikts (sporta spēles) stāvokļa rādītājs; iznākums.
vērtība Skaitļos, mērvienībās izteiktais (kā) kvantitatīvais raksturojums.
logaritmiskais lineāls skaitļošanai izmantojams lineāls ar iezīmētām logaritmiskajām skalām un pārbīdāmu vidējo daļu.
skaitīkļi Skaitļošanas ierīce – uz rāmī iestiprinātiem stienīšiem savērtas apaļas, pārbīdāmas ripiņas; skaitāmie kauliņi.
elektroniskā skaitļošanas mašīna skaitļošanas mašīna, kurā izmanto elektroniskās shēmas.
kalkulators Skaitļotājs, kas izpilda atsevišķas matemātiskas operācijas ar manuāli ievadītiem skaitļiem.
numerācija Skaitļu apzīmēšanas sistēma.
funkcija Skaitļu attiecības vai matemātiska izteiksme, kur viens lielums ir atkarīgs no otra.
šifrs Skaitļu un burtu kombinācija atslēgā; kods.
intervāls Skaitļu vai punktu kopa, kuras elementi atrodas starp diviem dotajiem skaitļiem vai punktiem.
aritmētiskā progresija skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā par konstantu lielumu.
progresija Skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā pēc noteiktas likumības.
ģeometriskā progresija skaitļu virkne, kurā katru nākamo locekli (sākot ar otro) iegūst, reizinot iepriekšējo ar kādu noteiktu skaitli (piem., 1, 3, 9, 27, kur koeficients ir 3).
rinda Skaitļu, funkciju vai citu elementu virkne, kas sakārtota pēc noteiktas shēmas.
noskaitīt Skaitot atdalīt vai iedalīt (noteiktu naudas summu, arī kā daudzumu).
saskaitīt Skaitot iegūt, uzzināt (kā) skaitu.
aizskaitīt Skaitot nonākt (līdz kādam skaitlim).
izskaitīt Skaitot nosaukt (balsī vai domās) skaitļus kādā secībā.
pieskaitīt Skaitot pievienot, pielikt klāt; pierēķināt.
atskaitīt Skaitot, rēķinot atņemt.
ieskaitīt Skaitot, rēķinot iekļaut (kādā kopumā).
daudzums Skaits, apjoms, masa.
pussimts Skaits, daudzums 50; puse vai aptuvena puse no simta.
īpatsvars Skaits, daudzums, biežums vai nozīmīgums kādā kopumā.
kopskaits Skaits, kas iegūts, summējot vairākus vai daudzus lielumus.
dauzīt Skaļi spēlēt (sitamos vai taustiņu mūzikas instrumentus).
trollis Skandināvu ticējumos, folklorā – pārdabiska mežu, kalnu būtne (piem., milža, pundura, raganas veidolā), kas kaitē cilvēkiem.
sabalsoties Skanēt saskanīgi (ar ko citu skanošu).
mantra Skaņa vai vārds, ko atkārto, lai veicinātu koncentrēšanos meditācijā (sākotnēji hinduismā un budismā).
sitiens Skaņa, troksnis, kas rodas sitot (piem., pa ko cietu).
runas skaņu oscilogramma skaņas izraisīto gaisa spiediena svārstību attēls, ko raksturo svārstību biežums (frekvence), amplitūda un ilgums.
rezonanse Skaņas kvalitātes maiņa, skaņas pastiprināšanās vai paildzināšanās, tai atbalsojoties vai citu vibrāciju ietekmē.
klavierizvilkums Skaņdarba (piem., operas, simfonijas) partitūras instrumentālo partiju pārlikums klavierēm vai klavierpavadījumam.
transkripcija Skaņdarba pārlikšana citā tonalitātē, piemērošana citam instrumentam.
transpozīcija Skaņdarba pārlikšana citā tonalitātē.
kaverversija Skaņdarba, dziesmas atšķirīga versija, ko ieskaņo cits mūziķis vai grupa.
maršs Skaņdarbs ar vienmērīgu ritmu gājiena tempā; attiecīgais mūzikas žanrs.
pasakalja Skaņdarbs variāciju formā ar nemitīgi atkārtotu tēmu basā.
ekspromts Skaņdarbs, kas radies it kā pēkšņi, improvizējot.
popurijs Skaņdarbs, kas savirknēts no tematiski savstarpēji nesaistītiem dažādu citu skaņdarbu fragmentiem.
garums Skaņu kvantitāte, skaņu izrunas veids, kad runas orgāni ilgāk atrodas artikulācijas stāvoklī.
pakāpe Skaņurindas skaņa attiecībā pret kādu citu skaņu šajā skaņurindā.
sparkšķis Skarba, parasti ritmiska, skaņa.
uzsist Skarot (ķermeņa daļu) ar sitienu, triecienu, radīt (piemēram, asinsizplūdumu).
iesniegties Skart (citu jomu, nozari u. tml.).
trāpīt Skart ko, iedarboties uz ko (par sitienu, triecienu u. tml.).
saskarties Skart vienam otru, citam citu (par dzīvām būtnēm, to ķermeņu daļām).
saskarties Skart vienam otru, citam citu (par priekšmetiem).
priekšplāns Skatītājam tuvākā (kā, piem., telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: dibenplāns.
uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt; skatoties, vērojot nepieļaut, ka (piemēram, darbība, process) noritētu neatbilstoši kādām prasībām.
portāls Skatuves arhitektoniskais ietvars.
butaforija Skatuves iekārtas priekšmets, dekorācija, ar ko imitē īstus priekšmetus.
dekorācija Skatuves noformējums ar gleznieciskiem vai citiem tēlotājmākslas līdzekļiem; skatuves noformējums.
penibords Skeitborda dēļa paveids ar plastmasas virsmu.
mugurkauls Skeleta galvenā daļa, skeleta ass, kas ir balsta orgāns citām ķermeņa daļām un aizsargā muguras smadzenes.
kauls Skeleta sastāvdaļa – ciets, izturīgs veidojums (cilvēkam un citiem mugurkaulniekiem), kas kopā ar locītavām un muskuļiem veido ķermeņa balsta un kustību aparātu.
meiteņu skola skola, kurā mācās tikai meitenes.
brīvais temats skolas sacerējuma temats, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
maģistrs Skolotājs (viduslaiku universitātēs).
izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
ieskrējiens Skrējienā sasniegtais ātrums, gaita.
samokats Skrejritenis.
iesildīties Skrienot, vingrojot u. tml. panākt, ka muskulatūra, saites, locītavas u. tml. kļūst elastīgākas, spējīgas bez traumām darboties ar palielinātu slodzi.
skeitbords Skrituļdēlis.
skrituļu slidas skrituļslidas.
skritulenes Skrituļslidas.
kokskrūve Skrūve, ko lieto koka vai cita samērā mīksta materiāla detaļu sastiprināšanai.
pārskrūvēt Skrūvēt vēlreiz, no jauna, citā vietā.
ieslacīt Slakot ievirzīt (šķidrumu); slakot padarīt mitru.
nitrīdi Slāpekļa savienojumi ar elementiem, kas attiecībā pret slāpekli ir elektropozitīvi.
ieslapināt Slapinot panākt, ka kļūst mitrs.
slavofils Slavofilisma piekritējs.
patvertne Slēgta aizsargbūve cilvēku pasargāšanai no uzlidojumiem, kodolsprādzieniem un cita veida iznīcināšanas līdzekļiem.
kariete Slēgti četrriteņu rati (parasti uz atsperēm) cilvēku pārvadāšanai.
paralēlslēgums Slēgums, kurā visi pozitīvie poli ir savienoti vienā punktā, bet negatīvie – otrā.
sazvērestība Slepena apvienošanās kopējai darbībai (pret kādu, pret ko) parasti politisku mērķu sasniegšanai.
kara noslēpums slepena militāra informācija.
sazvērēties Slepeni apvienoties kopējai darbībai (pret kādu, pret ko) politisku mērķu sasniegšanai.
pa kluso slepeni, citiem nezinot.
izperināt Slepenībā, citiem nemanot, radīt, izveidot (ko sliktu).
parole Slepens, iepriekš norunāts vārds vai frāze, ko izmanto par pazīšanās zīmi (piem., konspiratīvā, izlūkošanas, militārā darbībā).
skrituļslēpes Slēpes uz skrituļiem.
noklausīties Slepus klausoties, uzzināt (citam teiktā saturu).
aizlavīties Slepus, citiem neredzot, aiziet, aizskriet.
saperināt Slepus, pakāpeniski un neatlaidīgi izveidot (piem., rīcības plānu), parasti, lai kādam kaitētu.
paslīdēt Slīdošā gaitā pavirzīties garām (kam), gar (ko).
ieslīdēt Slīdot, slīdošā gaitā pārvietojoties, ievirzīties (kur iekšā).
skrituļslidas Slidzābaki, kuriem pie īpaši izveidotas pamatnes piestiprināti četri vai vairāki skrituļi.
kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
pārmija Sliežu ceļa konstrukcija ritošā sastāva novirzīšanai pa citu sliežu ceļu.
krutka Sliktas kvalitātes nelegāli gatavots degvīns.
mēslains Slikts, nekvalitatīvs, nederīgs.
sviestains Slikts, nekvalitatīvs; stulbs, aplams.
rahīts Slimība, ko izraisa D vitamīna trūkums un kurai raksturīgi kaulu attīstības traucējumi.
skorbuts Slimība, ko izraisa ilgstošs C vitamīna trūkums organismā un kurai raksturīga smaganu asiņošana, asinsizplūdumi; cinga.
cinga Slimība, ko izraisa ilgstošs C vitamīna trūkums organismā un kurai raksturīga smaganu asiņošana; skorbuts.
pelagra Slimība, ko izraisa nikotīnskābes un dažu citu B grupas vitamīnu trūkums organismā un kam raksturīgi ādas izsitumi, gremošanas traucējumi un psihiska disfunkcija.
nātrene Slimība, kurai raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas izsitumi un nieze.
hospitālis Slimnīca (parasti militārpersonām).
auskultācija Slimnieka medicīniskās izmeklēšanas metode – plaušu, sirds vai citu iekšēju orgānu izklausīšana.
puskuitala Sloku dzimtas putns, kam ir garas kājas un ļoti garš, taisns vai mazliet uzliekts knābis un kas uzturas ūdeņu tuvumā vai mitrās pļavās un purvos.
piena trieka smaga, akūta govju (retāk kazu, aitu, cūku) vielmaiņas slimība, parasti pirmajās dienās pēc dzemdībām.
iezvelties Smagā, neveiklā gaitā ieiet (kur iekšā).
lumpačot Smagiem soļiem, arī neveiklā gaitā iet.
aizvelties Smagnējā gaitā aizvirzīties (par transportlīdzekļiem).
stampāt Smagnējā gaitā, arī ar grūtībām, neveikli virzīties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
pārsvempties Smagnēji, ar grūtībām pārvietoties (uz citu vietu).
pretsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs u. tml.); smagums (kā) līdzsvarošanai, stabilitātes nodrošināšanai.
balasts Smagums, saimnieciski neizmantojama krava, ko novieto transportlīdzeklī (piem., kuģī) stabilitātes nodrošināšanai.
žuburs Smails izaugums (dzīvnieka ragam), parasti uz vienas pamatnes ar citiem šādiem izaugumiem.
nagla Smails metāla stienītis ar plakanu galviņu, ko iesit materiālā (piem., kokā), lai (ko) sastiprinātu, piestiprinātu.
takts Smalkjūtība, pieklājība, arī citu cilvēku cienīšana, respektēšana.
merīnaita Smalkvilnas aitu šķirnes aita.
sasmidzināt Smidzinot padarīt (ko) viscaur mitru, slapju; smidzinot viscaur pārklāt (ar ko).
noziedzība Sociāla parādība, ko izraisa kādas sabiedrības daļas nevēlēšanās vai nespēja dzīvot saskaņā ar sabiedrībā pieņemtiem likumiem un ko raksturo noziegumu skaits, struktūra, dinamika u. tml.
sociāldemokrāts Sociāldemokrātijas piekritējs; sociāldemokrātiskas partijas biedrs.
sociālists Sociālisma piekritējs.
kolektīvisms Sociālistiskā sabiedrībā formāli par tiesisku un tikumisku normu izvirzītais dzīvesveida un savstarpējo attiecību princips – cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisku interešu pakļaušana sabiedriskajām.
kreiss Sociālistiski vai komunistiski orientēts; tāds, kas pauž šādus uzskatus, viedokli (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml.).
atlaidas Soda atlaišana par grēkiem uz Jēzus Kristus un citu svēto nopelnu pamata (katoļu baznīcā).
pendele Soda sitiens (futbola spēlē).
bullītis Soda sitiens hokejā.
nometinājums Soda veids – izsūtīšana no pastāvīgās dzīvesvietas un piespiedu nometināšana noteiktā vietā citur.
disciplinārsods Sods par darba vai dienesta pienākumu nepildīšanu, disciplīnas pārkāpšanu, ko darbiniekam uzliek administrācija, bet vadītājam – augstāka institūcija.
solipsists Solipsisma piekritējs.
aizsoļot Soļojot aizvirzīties; raitā, staltā gaitā aiziet.
iesoļot Soļojot ievirzīties (kur iekšā); ieiet (kur iekšā), parasti raitā, staltā gaitā.
drasēt Soļot (parasti militārā solī), jāt.
pedometrs Soļu mērītājs – neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas.
grands Spānijā – augstākais muižnieka tituls; persona, kam ir šāds tituls.
flamenko Spānijas dienvidos radies ģitāras spēles veids, ko (parasti) pavada dziedāšana un dejošana.
tortilja Spāņu virtuves ēdiens – omlete ar sīpoliem, kartupeļiem un citām piedevām.
uzšuve Speciāla uzšūta zīme (militāram, organizācijas u. tml. formas tērpam), piemēram, dienesta pakāpes apzīmēšanai.
virssardze Speciāli iekārtota aresta telpa militārpersonām.
depo Speciāli iekārtota ēka, teritorija transportlīdzekļu novietošanai un remontam.
parks Speciāli iekārtota teritorija (transportlīdzekļu, vagonu u. tml.) novietošanai, tehniskai apkopei, remontam; attiecīgais uzņēmums.
pitstops Speciāli ierīkota vieta trases malā, kur sacīkšu laikā apstājas automobiļi, lai uzpildītu degvielu, nomainītu riteņus.
provizors Speciālists ar augstāko farmaceitisko izglītību.
burtlicis Speciālists tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju salikšanā.
konditors Speciālists, kas gatavo konditorejas izstrādājumus.
redaktors Speciālists, kas vada kāda literāra darba, plašsaziņas līdzekļa u. tml. sagatavošanu laišanai klajā un atbild par tā saturu.
analītiķis Speciālists, kas veic (piem., ekonomisko vai politisko procesu) analīzi.
auditors Speciālists, kas veic auditu.
profesija Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats; amats, arods.
specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana.
signatūra Speciāls autentifikācijas kods, ko lietotājs ievada pirms sistēmas izmantošanas vai uzdevuma izpildes, lai pierādītu savu identitāti.
dendrārijs Speciāls dārzs vai dārza daļa, kurā iestādīti reti sastopami vai citzemju koki, arī krūmi.
suverenitāte Specifiska valsts varas kvalitāte, tās neatkarība savu funkciju realizēšanā gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā.
vilnis Spēcīga, intensīva pozitīva vai negatīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
trieciens Spēcīga, pēkšņa, parasti kaitīga (fizikālas parādības) iedarbība.
varoņtēls Spēcīgas, arī cildenas personības tēls (literatūrā, mākslā).
kārties Spēcīgi rauties (ap kaklu apņemtajā saitē) – par piesietu dzīvnieku.
blīkšķis Spēcīgs atsitiena, kritiena u. tml. troksnis.
gāziens Spēcīgs sitiens.
gremde Spēcīgs, uz leju vērsts bumbas sitiens (piem., volejbolā, tenisā).
stigrība Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; viskozitāte.
vestspēja Spēja (transportlīdzeklim) pārvadāt normētu kravas masu vai pasažieru skaitu; arī kravnesība.
absolūtā dzirde spēja ar dzirdi precīzi noteikt skaņu augstumu, tonalitāti u. tml.
dējība Spēja dēt, ko raksturo ar gada laikā izdēto olu skaitu.
dīgtspēja Spēja dīgt, ko raksturo ar sēklu skaitu (procentos), kuras sadīgst noteiktā laikā dīgšanai piemērotos apstākļos.
empātija Spēja iejusties cita cilvēka emocionālajā stāvoklī, izjust to pašu pārdzīvojumu.
izjūta Spēja intuitīvi uztvert, saprast, emocionāli novērtēt.
svars Spēks, ar kuru ķermenis Zemes gravitācijas lauka ietekmē iedarbojas uz balstu vai piekari.
enerģija Spēks, možums, ko cilvēks saņem no kosmosa, apkārtējās vides vai citiem cilvēkiem.
pārspēks Spēku pārsvars (militārā cīņā, sporta sacensībās u. tml.).
atpūta Spēku, enerģijas atjaunošana, pārtraucot darboties, atrodoties mierā, vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
loto Spēle ar īpašām kartēm, kurās ar atbilstošiem kauliņiem jānosedz visi skaitļi vai attēli.
domino Spēle ar plāksnītēm, kurā tās savieno rindā pēc punktu skaita (retāk attēliem) plāksnīšu galos; plāksnīšu komplekts šādai spēlei.
snūkers Spēle diviem (parasti) spēlētājiem ar 22 dažādu krāsu bumbiņām noteiktā secībā uz speciāla galda ar atverēm malā; ar nūju izdara sitienu pa balto bumbiņu; biljarda paveids.
biljards Spēle uz īpaša galda ar apmalēm un caurumiem, kuros ar kiju jāiesit bumbiņas.
krokets Spēle, kurā, sitot ar koka āmuriem, vada bumbiņu cauri vairākiem noteiktā kārtībā izvietotiem vārtiņiem.
sist Spēlēt (sitamo mūzikas instrumentu); atskaņot uz sitamā mūzikas instrumenta.
kava Spēļu kāršu komplekts ar noteiktu kāršu skaitu.
desmitnieks Spēļu kārts ar desmit acīm.
paspēt Spēt, varēt (piem., ko izdarīt, paveikt) pirms kādas citas sekojošas darbības.
mirdzēt Spīdēt, paužot pozitīvu emocionālu stāvokli (par acīm).
blīvēties Spiesties tuvu, cieši citam pie cita; drūzmēties.
grūsties Spiesties, virzīties (viens otram, cits citam virsū).
šķaidīt Spiežot vai sitot, dauzot panākt, ka (kas) sadalās sīkās daļās.
spīdēt Spilgti izcelties (citu vidū ar ko).
mirdzēt Spilgti izcelties citu vidū; spilgti izpausties.
dzīvs Spilgts; līdzīgs īstenībai, realitātei (par to, ko atceras, iedomājas u. tml.).
spiritists Spiritisma piekritējs un praktizētājs.
sīveļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem un ar citu vielu (piem., skābju) piemaisījumu.
skrituļdēlis Sporta rīks – garena, ovāla plāksne uz skrituļiem.
desmitcīņa Sporta sacensības, kur sportisti sacenšas desmit disciplīnās (100 metru sprintā, tāllēkšanā, šaušanā, augstlēkšanā, 400 metru un 110 metru barjerskrējienā, diska mešanā, kārtslēkšanā, šķēpa mešanā un 1500 metru skrējienā).
teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko spēlētāji ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam, cenzdamies to izdarīt tā, lai pretspēlētājam nebūtu iespējams to atsist atpakaļ.
skvošs Sporta spēle ar raketēm un bumbiņu, ko sit pret iežogojuma sienām.
golfs Sporta spēle, kurā dalībniekiem ar speciālām nūjām bumba jāiesit laukuma bedrītēs, izdarot pēc iespējas mazāk sitienu.
skeitbords Sporta veids – braukšana ar skrituļdēli.
velosports Sporta veids – braukšana ar velosipēdu; riteņbraukšana.
triatlons Sporta veids – trīscīņa, kurā ietilpst peldēšana, riteņbraukšana un skriešana.
slaloms Sporta veids (skeitborda disciplīna) – braukšana ar skrituļdēli vai sniega dēli pa slīpu ceļu, trasi starp mākslīgiem šķēršļiem.
orientēšanās Sporta veids, kurā sportistam noteiktā teritorijā, izmantojot karti un kompasu, ir jāatrod vairāki kontrolpunkti.
soloklase Sportists (parasti riteņbraucējs), kas piedalās sacensībās individuāli.
šosejnieks Sportists (piem., motobraucējs, autobraucējs, riteņbraucējs), kas specializējies braukšanā pa šoseju.
parasportists Sportists ar invaliditāti, kurš gatavojas un piedalās sporta sacensībās, t. sk. Paraolimpiskajās spēlēs.
skeiters Sportists, kas nodarbojas ar skeitbordu.
skeitbordists Sportists, kas specializējas skeitbordā; cilvēks, kas nodarbojas ar skeitbordu.
desmitcīņnieks Sportists, kas specializējies desmitcīņā.
sprinteris Sportists, kas specializējies īsās distancēs (ātrslidošanā, vieglatlētikā, peldēšanā, riteņbraukšanā u. c.).
velobraucējs Sportists, kas specializējies riteņbraukšanā; riteņbraucējs (2).
riteņbraucējs Sportists, kas specializējies riteņbraukšanā.
rezervists Sportists, kas vajadzības gadījumā aizstāj citu sportistu.
parasports Sports personām ar invaliditāti sporta veidos, kas ir iekļauti Paraolimpisko spēļu programmā.
dinamīts Sprāgstviela, kuras galvenā sastāvdaļa ir nitroglicerīns.
karstums Spraigums, intensitāte.
sašķaidīt Spriežot, sitot u. tml. sasmalcināt (ko) tā, ka rodas (parasti vienveidīga) masa, šķidrums.
protons Stabila elementārdaļiņa, kam masa vienāda ar 1836 elektronu masām un kam ir pozitīvs elektriskais lādiņš.
izstaigāt Staigājot pabūt (daudzās vai visās vietās); staigājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
patrulēt Staigājot vai braucot (pa noteiktu teritoriju), uzturēt kārtību, sargāt, kontrolēt situāciju – par kareivju, policistu u. tml. grupu vai transportlīdzekļiem, ar kuriem tie pārvietojas.
estamps Stājgrafikas darbs – novilkums no mākslinieka darinātas koka, metāla vai cita materiāla plātnes (klišejas).
staļinietis Staļinisma piekritējs; staļinists.
staļinists Staļinisma piekritējs.
tūnings Standarta automobiļa vai cita standartveidā izgatavota priekšmeta pārveidošana, uzlabošana.
mērs Standartizēta vienība, ko izmanto (kā) lieluma, daudzuma, apjoma u. tml. skaitliskai raksturošanai; arī mērvienība.
mērvienība Standartizēta vienība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu (kā) lielumu, daudzumu, apjomu u. tml.
garāmiet Starp citu; nedaudz, mazliet.
cita starpā starp citu.
reiz Starp skaitļu apzīmējumiem norāda, ka šie skaitļi ir jāreizina.
joslu laiks starptautiska laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras visa Zemes virsma sadalīta 24 laika joslās un katrā joslā laiks atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
penklubs Starptautiska literātu apvienība; PEN klubs.
PEN Starptautiska literātu apvienība.
SOK Starptautiskā olimpiskā komiteja.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa starptautiska tiesa, kas skata personu vai valstu iesniegumus, ja valsts ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību koncencijā noteiktās pilsoniskās un politiskās tiesības.
neitralitāte Starptautiskajās attiecībās – valsts neiejaukšanās citu valstu konfliktā, karā, neiesaistīšanās militāros blokos.
kondomināts Starptautiskajās tiesībās – divu vai vairāku valstu kopīpašums, kopīga valdīšana vienā un tajā pašā teritorijā.
optācija Starptautiskajās tiesībās – pilsonības izvēle, piem., personām ar dubultpilsonību vai tādas teritorijas iedzīvotājiem, kas pārgājusi citā valstī.
servitūts Starptautiskajās tiesībās – vienas valsts teritoriālās suverenitātes ierobežošana par labu citai valstij vai valstīm.
paraolimpisks Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas rīkotas spēles cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem – sportistiem ar kustību traucējumiem, amputētām ķermeņa daļām, aklumu un cerebrālo trieku.
jehovietis Starptautiskas reliģiskas organizācijas "Jehovas liecinieki" loceklis, kas sludina Kristus otrreizēju atnākšanu un noraida Svēto Trīsvienību, kā arī citas kristietības doktrīnas.
teritoriālā integritāte starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru ir aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana.
pakts Starptautisks līgums (parasti ar lielu politisku nozīmi).
stāstniecība Stāstu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
nomainīt Stāties cita vietā, turpinot veikt to pašu darbu, uzdevumu u. tml.
nomainīt Stāties cita vietā; sekot.
mainīties Stāties citam kāda vietā.
mediāna Statistikā – vidējā (centrālā) skaitliskā vērtība.
pārsvars Stāvoklis (sporta spēlē), kad ir pārsniegts (pretinieka) punktu skaits.
pārsvars Stāvoklis (sporta spēlē), kad spēles gaitā vienā komandā ir vairāk sportistu nekā otrā.
parādu verdzība stāvoklis (verdzības iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ; stāvoklis, kad cilvēks neatlīdzinātā parāda dēļ nokļūst kreditora pilnīgā atkarībā.
nokauts Stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris pēc spēcīga sitiena vai sitienu sērijas saņemšanas 10 sekunžu laikā nav spējīgs turpināt cīņu.
pats Stāvoklis šaha spēlē, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, un partija tiek atzīta par neizšķirtu.
saskaņa Stāvoklis, kad (kā) sastāvdaļas sader viena ar otru, cita ar citu.
nelīdztiesība Stāvoklis, kad (kādam, kam) ir liegtas līdzīgas tiesības (ar citiem).
vienpatnība Stāvoklis, kad (kāds, kas) dzīvo, darbojas viens pats, nekontaktējoties ar citiem; vienpatība.
vienpatība Stāvoklis, kad (kāds, kas) dzīvo, darbojas viens pats, nekontaktējoties ar citiem.
vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirti no citiem; (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pamestības, atstātības izjūta.
vienatne Stāvoklis, kad (kāds) ir viens; stāvoklis, kad (kādi) ir kopā, parasti divatā, vieni paši, bez citiem.
samocītība Stāvoklis, kad (kas, piem., teksts, mākslas darbs) izveidots nemākulīgi, nekvalitatīvi, nevajadzīgi sarežģīti u. tml.
pārsvars Stāvoklis, kad (kas) (piem., skaita, apjoma ziņā) ir lielāks par ko citu.
palielinājums Stāvoklis, kad (kas) ir kļuvis lielāks, aizņem vairāk vietas, plašāku teritoriju.
pārmērs Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
palielinājums Stāvoklis, kad (kas) ir skaitliski palielinājies vai palielināts.
sakritība Stāvoklis, kad (kas) ir vienāds, līdzīgs (ar ko); stāvoklis, kad (kas) atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
neatkarība Stāvoklis, kad (tauta, valsts) nav pakļauta kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
parādu kalpība stāvoklis, kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ (vergturu un feodālajā iekārtā).
parazītisms Stāvoklis, kad darbaspējīgs cilvēks apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
liekēdība Stāvoklis, kad darbspējīgs cilvēks nestrādā un pārtiek no citu līdzekļiem.
divvientulība Stāvoklis, kad divi cilvēki ir nošķīrušies (nošķirti) no citiem un netiek traucēti.
uzvara Stāvoklis, kad ir pārspēts idejisks, politisks pretinieks, ekonomisks konkurents u. tml.
sausums Stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami samazināts mitruma daudzums.
pretruna Stāvoklis, kad kas (piem., izteikums, doma, rīcība) padara neiespējamu ko citu, ir nesavienojams ar ko citu.
brīvība Stāvoklis, kad nav nacionālas, politiskas, ekonomiskas u. tml. atkarības, arī nav šāda rakstura spaidu un ierobežojumu.
dubultā grāmatvedība stāvoklis, kad pastāv divas atšķirīgas uzskaites, no kurām viena ir fiktīva.
pamirums Stāvoklis, kad uz laiku ir zudusi aktivitāte, rosība.
pozīcija Stāvoklis, situācija.
aizsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā aiziet.
atsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā atnākt, atkļūt šurp.
izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
raut darbu no rokām ārā Steigties padarīt cita darbu.
burtstabiņš Stienītis ar reljefu burta vai citas zīmes spoguļattēlu tipogrāfiskam iespiedumam; litera.
litera Stienītis, kura augšdaļā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls tipogrāfiskam iespiedumam; arī burtstabiņš; burts.
plest Stiept sānis (piem., rokas, kājas, spārnus); stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus).
kamerstils Stils, kam raksturīgi neliela apjoma darbi ar smalkām, klusinātām noskaņām un intimitāti.
trenkt Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām; likt atstāt kādu telpu, teritoriju.
piedauzīt Stipri piekaut, sasit.
stoiķis Stoicisma filozofijas piekritējs.
stažēties Strādāt (kādā citā vietā) pieredzes apgūšanai, kvalifikācijas paaugstināšanai.
turēties strīpā strādāt, darboties vienlīdz veiksmīgi ar citiem.
viesstrādnieks Strādnieks no citas valsts.
metāllējējs Strādnieks, kura specialitāte ir metālliešana.
stratēģis Stratēģijas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar militārām operācijām saistītus jautājumus.
sabrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) sanākt, saskriet (kur).
atbrāzties Straujā gaitā atsteigties, ātri atbraukt; brāžoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
izbrāzties Straujā gaitā izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
uzgrūsties Straujā gaitā pārvietojoties, saskarties (ar kādu, ko).
pārbrāzties Straujā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sabrukt Straujā gaitā savirzīties, iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uzbrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, uz kā u. tml.).
uznesties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt.
uzbrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
uztriekties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
lēciens Strauja pāreja citā kvalitātē.
segidilja Strauja spāņu tautas deja, ko dejo dziesmas, ģitāras un kastaņešu pavadījumā; šīs dejas mūzika.
tarantella Strauja un temperamentīga dienviditāliešu tautas deja 3/8 vai 6/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
atsist Strauji (parasti ar troksni kam atsitoties) atvērt; atraut vaļā (piem., mēteli).
atkrist Strauji (parasti ar troksni, atsitienu) atvērties, nolaisties u. tml.
aizlidot Strauji aizritēt, paiet.
pāršalkt Strauji izplatīties (visā teritorijā), ietekmēt.
pārmesties Strauji izplatīties, pāriet (no vienas vietas uz citu).
pārsviesties Strauji izplatīties, pāriet (no vienas vietas uz citu).
kratīt Strauji kustināt nelielā amplitūdā (savu ķermeni, tā daļu).
sadurties Strauji kustoties, saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
šaudīt Strauji mainīt (kā) izplatības virzienu vai intensitāti.
saskrieties Strauji pārvietojoties, saskarties (parasti stipri) vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem).
steigt Strauji ritēt (par laiku, laikposmu).
steigties Strauji ritēt (par laiku, laikposmu).
skriet Strauji ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu).
līt Strauji ritēt, pilēt.
samesties Strauji sagriezties (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
notraukt Strauji skarot, ar sitienu vai pakratot panākt, ka (kas) atdalās nost un nokrīt, nobirst.
sacirst Strauji, cieši sakļaut; strauji, ar sitienu sakļaut.
sacirsties Strauji, cieši sakļauties; strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties.
aizspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) aizvirzīties (par cilvēkiem).
izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur).
izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) – par vulkānu.
šļakstēt Strauji, spēcīgi tiekot skartam vai atsitoties pret ko, virzīties uz augšu, sāniem u. tml., radot īslaicīgu, samērā klusu troksni.
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piem., satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
iespurgt Strauji, vieglā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
piespurgt Strauji, vieglā gaitā piesteigties.
spurgt Strauji, vieglā gaitā virzīties (par cilvēkiem).
steidzīgs Straujš (par tempu, ritmu).
pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilu virspusējo straumju virzienam.
urbānisms Strāvojums literatūrā un mākslā, kura pārstāvji attēlo lielpilsētas dzīvi, tās dinamiku; šāda strāvojuma, attēlojuma izpausme.
kaķēties Strīdēties, runāt kaitinoši (parasti ne īpaši nopietni).
strukturālists Strukturālisma piekritējs.
akadēmiskais parādnieks students, kas nav nokārtojis noteiktajā laikā paredzētos eksāmenus un ieskaites.
maģistrantūra Studiju otrais posms (parasti divgadīgs), kurā padziļināti apgūst kādu specialitāti un izstrādā maģistra darbu.
stumdīties Stumdīt, grūstīt vienam otru, citam citu.
ķerra Stumjami ratiņi (nelielu kravu pārvadāšanai) ar vienu riteni un diviem gariem rokturiem.
rati Stumjams transportlīdzeklis uz četriem, retāk – trijiem riteņiem un rokturi, kas paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu vadāšanai; ratiņi.
civilā laika skaitīšana stundu skaitīšana diennaktī no 0 līdz 24.
skrejritenis Stūrējams braukšanas rīks uz diviem riteņiem, kuru darbina, ar vienu kāju atstumjoties.
subjektīvists Subjektīvisma (1) piekritējs.
goti Subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras un ko raksturo savdabīgs dzīves stils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko; šī subkultūras paveida pārstāvji.
greipfrūts Subtropu augļu koks ar lieliem, apaļiem rūgteni skābiem augļiem [Citrus paradisi].
sūfists Sūfisma piekritējs.
starpsuga Suga, kuras īpatņus apvieno pazīmes, kas raksturīgas divām vai vairākām citām sugām.
suiti Suitu novada (Alsungas pagastā) iedzīvotāji, kuriem vēsturiski izveidojušās no pārējās Kurzemes daļas atšķirīgas tradīcijas, izloksne un kultūras mantojums.
pārsūknēt Sūknējot pārvietot (piem., no vienas tvertnes citā).
paauglis Sulīgs auglis, kas veidojas ne tikai no auglenīcas, bet arī no citām zieda daļām.
overdrafts Summa, kuras robežās banka kreditē konta īpašnieku virs kontā esošā līdzekļu atlikuma.
uzcenojums Summa, par kādu tiek paaugstināta produkta pārdošanas cena, pievienojot tai pievienotās vērtības nodokli un citas papildu izmaksas.
kopā Summārā skaitā, daudzumā.
sunnīts Sunnisma piekritējs.
svecīte Supozitorijs, kam ir mazas sveces forma.
izsusināt Susinot panākt, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu.
nosusināt Susinot panākt, ka (mitrums) uzsūcas.
sveicināt Sūtīt (kādam) sveicienu (2) ar cita starpniecību; nodot (kādam) sveicienu no cita.
izdzenāt Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.
polisa Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); pilsētvalsts.
pilsētvalsts Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); polisa.
valsts iekšējās lietas suverēnas valsts politiskā, ekonomiskā iekārta, tiesiskā kārtība u. tml., ko nosaka šīs valsts augstākā vara; iekšlietas.
iekšlietas Suverēnas valsts politiskā, ekonomiskā iekārta, tiesiskā kārtība u. tml., ko nosaka šīs valsts augstākā vara.
legācijas tiesības suverēnas valsts tiesības sūtīt uz citām valstīm savus diplomātiskos pārstāvjus un pieņemt tos no citām valstīm.
svaigēdājs Svaigēšanas piekritējs; cilvēks, kurš uzturā lieto pamatā (vai tikai) svaigu (termiski neapstrādātu vai minimāli apstrādātu) uzturu.
decimālsvari Svari, kurus līdzsvaro ar atsvariem, kuri ir desmitreiz vieglāki par sveramo priekšmetu.
nerimstošās svārstības svārstības, kuru amplitūda laikā neizmainās.
rimstošās svārstības svārstības, kuru amplitūda laikā pakāpeniski samazinās.
rezonanse Svārstību amplitūdas pieaugums ārēja spēka iedarbībā.
vēzēties Svārstīties, kustēties noteiktā amplitūdā.
sveicināties Sveicināt (1) vienam otru, citam citu; sasveicināties.
sūtīt sveicienus sveicināt (kādu) ar cita starpniecību.
sasveicināties Sveicināt vienam otru, citam citu.
propoliss Sveķaina, aromātiska viela, ko ražo medus bites no koku pumpuru un jauno dzinumu izsvīduma; bišu līme.
svētrīts Svētdienas rīts; reliģiska darbība svētdienas, arī citas dienas rītā.
sviesties Sviest viens otram, cits citam.
vakarkleita Svinīgiem gadījumiem paredzēta grezna kleita.
manifests Svinīgs vēstījums; sabiedriskas organizācijas, politiskas partijas u. tml. oficiāls paziņojums (piem., par saviem uzskatiem).
mandele Šā koka auglis – sēkla, ko izmanto, piem., eļļas ieguvei, konditorejas izstrādājumos, kosmētikā.
mušiņa Šā kukaiņa imitācija mušiņmakšķerēšanai.
mahagonijs Šā vai dažu citu līdzīgu tropu koku koksne sarkanbrūnā krāsā ar cietu koksni un skaistu tekstūru; sarkankoks.
kols Šāda grafiska zīme citās nozarēs (piem., matemātikā – dalīšanas zīme).
iela Šāda josla kopā ar namu rindām un citu apbūvi gar to.
medaļa Šāda veida zīme – novērtējums, ko (parasti starptautiskās izstādēs) piešķir kvalitatīviem, augstvērtīgiem rūpniecības, lauksaimniecības ražojumiem.
policija Šādas institūcijas darbinieku grupa, nodaļa u. tml.
platība Šādas teritorijas lielums.
tiesa Šādas valsts varas institūcijas darbību kopums civillietu un krimināllietu izskatīšanā.
tiesa Šādas valsts varas institūcijas locekļi, kas spriež tiesu.
kurss Šāds vienas specialitātes studentu, audzēkņu kopums, kas mācību iestādē iestājušies vienā gadā.
metāls Šādu vielu sakausējums (arī ar citas vielas piejaukumu); priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma.
glikoze Šādus ogļhidrātus saturošs šķidrums, ko izmanto konditorejā un medicīnā.
laidnis Šaha figūra, kas pārvietojama pa diagonāli pāri neierobežotam lauciņu skaitam.
tornis Šaha figūra, kas pārvietojama pa vertikālēm un horizontālēm pāri neierobežotam lauciņu skaitam.
tilts Šasijas daļa (transportlīdzeklim, piem., automobilim, traktoram), kas savieno pretējo pušu riteņus.
sašaut Šaujot mērķī, iegūt (noteiktu punktu skaitu).
apmale Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (piem., apģērba, cepures, apavu) malai.
grope Šaura, gara (kādā priekšmetā izveidota) rieva, kurā iestiprina (citu priekšmetu, detaļu u. tml.).
strēle Šaura, garena teritorija; kādas teritorijas daļa.
šauties Šaut vienam uz otru, citam uz citu.
še Šeit.
šeitan Šeit.
šepat Šeit.
renesanse Šī perioda arhitektūras un mākslas stils, kas nomainīja gotiku.
šiīts Šiisma (šiītisma) piekritējs.
anabaptisti Šīs kustības piekritējs, sekotājs.
kornišoni Šīs šķirnes marinēti gurķi; šāda lieluma citu šķirņu marinēti gurķi.
sēļi Šīs teritorijas iedzīvotājs.
cirst Šķelt sīkākās daļās (ar cirvi vai citu asu priekšmetu); skaldīt.
šķērsoties Šķērsot vienam otru, citam citu; būt novietotam, atrasties vienam pret otru, citam pret citu; krustoties.
izšķetināt Šķetinot atdalīt, izritināt vaļā (ko sašķetinātu, savītu, satītu, arī samudžinātu).
piliens Šķidrā zāļu forma, kuras devu nosaka pēc šādu daļiņu skaita.
slapjums Šķidruma kopums (kādā vidē, arī vietā); arī mitrums.
izkust Šķidruma, arī mitruma iedarbībā izšķīst, sadalīties (par vielu).
sūkalas Šķidrums, kas rodas, gatavojot biezpienu, sieru, un satur ūdenī šķīstošas vielas (piem., cukuru, minerālvielas, vitamīnus).
emulsija Šķidrums, kurā izkliedēti sīki cita šķidruma pilieni.
hidrodinamika Šķidrumu kustība un mijiedarbība ar citiem ķermeņiem.
kvarta Šķidrumu un beramu vielu tilpuma mērs angļu mēru sistēmā – ceturtdaļa galona (piem., šķidruma kvarta Lielbritānijā 1,136 l, ASV 0,946 l).
normalitāte Šķīdumu normālas koncentrācijas mērs, ko izsaka ar vielas gramekvivalentu skaitu litrā.
superarbitrs Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas šķīrējtiesnešu nevienprātības gadījumā galīgi izšķir strīdu; galvenais arbitrs.
ciltsgrāmata Šķirnes standartam atbilstošu, vaislai derīgu dzīvnieku reģistrs, kurā doti dati par dzīvnieka izcelšanos, šķirnes produktivitāti u. tml.
pitbulterjers Šķirnes suns ar īsu spalvu, iegarenu purnu un spēcīgiem žokļiem, suns, ko agresivitātes dēļ nereti izmanto suņu cīņās.
atlasīt Šķirojot atdalīt, atlikt nost, savrup; izraudzīties, izvēlēties (no kopuma) pēc noteikta kritērija.
brāķēt Šķirot pēc kvalitātes; atlasīt kā mazvērtīgu vai nederīgu.
kust Šķīst, dalīties, piem., šķidruma, mitruma iedarbībā.
šļakstīties Šļakstīt (ūdeni) sev virsū, vienam uz otru, citam uz citu.
pašļūkt Šļūcošā gaitā paiet, pavirzīties (garām).
pāršļūkt Šļūcošā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
piešļūkt Šļūcošā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aizšļūkt Šļūcot aizvirzīties; šļūcot, šļūcošā gaitā aiziet.
apšļūkt Šļūcot vai šļūcošā gaitā apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā atnākt, atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
iešļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
izšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā iznākt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
uzšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties uz kādas vietas.
šovinists Šovinisma piekritējs.
pigmentšūna Šūna, kuras citoplazma satur pigmentu.
redukcija Šūnu hromosomu skaita samazināšanās par pusi mejozē.
iešūpot Šūpojot iemidzināt; iemidzināt (piem., par ritmiskām skaņām).
aiz (trej)deviņām atslēgām tā glabāt, ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā glabāt.
turpmāk Tā, ka (kas) norisinās, pastāv, veidojas (parasti laika) secībā pēc kā cita.
priekšplāns Tā, ka (kas) tiek uzskatīts par nozīmīgāko, svarīgāko, galveno (starp citiem līdzīgiem); pirmajā, galvenajā vietā.
vieta Tā, ka aizstāj (kādu, ko), atlīdzinājumam pretī dodot, saņemot ko citu.
par nastu (kādam) tā, ka apgrūtina citus cilvēkus.
vieta Tā, ka atttiecīgajā situācijā iederas, ir vajadzīgs.
slepus Tā, ka citi neredz, nepamana, nenojauš; slepeni.
krustu Tā, ka iet pāri cits citam, dažādos virzienos.
šķērsu Tā, ka iet pāri cits citam, dažādos virzienos.
gals Tā, ka ir ļoti daudz, cits aiz cita.
krustām šķērsām Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
čokurs Tā, ka ir saliecies, saritinājies, pievelkot kājas sev klāt.
pamīšus Tā, ka mijas viens ar otru, cits ar citu.
savrup Tā, ka nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar ko citu, parasti līdzīgu).
izklaidus Tā, ka neatrodas cieši blakus cits citam; ar atstarpēm.
gals Tā, ka tiek paveikts, izdarīts, sasniegts (iecerētais, paredzētais, nepieciešamais); tā, ka tiek panākts pozitīvs atrisinājums, pārvarot grūtības.
laukā Tā, ka vairs neatrodas (piem., kādā situācijā, stāvoklī).
rezerve Tā, ka vajadzības gadījumā var aizstāt kādu citu.
reitings Tabulā sarindots (kā) darbības kvalitātes vai popularitātes novērtējums; vieta šādā novērtējuma tabulā.
ķīmisko elementu periodiskā tabula tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc elektronu skaita, kuri riņķo ap atoma kodolu.
politiskā korupcija tāda (kādas partijas vai politiska grupējuma) darbība parlamentā un valdībā, kas kalpo šauru aprindu interesēm.
augstums Tāda (skaņas) īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits noteiktā laika vienībā.
tad Tādā gadījumā, tādā situācijā u. tml.
decimāllogaritms Tāda skaitļa logaritms, kura bāze ir 10.
brīvās vārsmas tādas sillabotoniskā sistēmā rakstītas vārsmas, kurās pēdu skaits nav noteikts.
autonoms Tāds (aparāts, ierīce u. tml.), kura darbība nav saistīta ar cita (aparāta, ierīces u. tml.) darbību.
pusvilnas Tāds (audums), kura sastāvā daļēji ir vilnas dzija, daļēji – citas šķiedras; tāds, kas izgatavots no šāda materiāla.
puszīda Tāds (audums), kura sastāvā daļēji ir zīda diegi, daļēji – citas šķiedras; tāds, kas izgatavots no šāda materiāla.
mīksts Tāds (augs), kam kāda daļa (piem., stumbrs) ir samērā viegli saliecama, saspiežama (salīdzinot ar citas tās pašas ģints, sugas augiem).
autoritatīvs Tāds (cilvēks, kolektīvs), kam ir autoritāte (1); ietekmīgs.
dusmīgs Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; tāds, kas viegli saniknojams, aizkaitināms, arī pastāvīgi īgns, neapmierināts.
biseksuāls Tāds (cilvēks), kam piemīt biseksualitāte; saistīts ar biseksualitāti.
romantisks Tāds (cilvēks), kam raksturīgs ideālisms, pastiprināta emocionalitāte, jūtīgums.
cilvēcīgs Tāds (cilvēks), kas izturas pret citiem ar sapratni, līdzjūtību; labsirdīgs, sirsnīgs.
devīgs Tāds (cilvēks), kas labprāt citam dod (ko savu); tāds (cilvēks), kas labprāt dalās ar citiem.
bezsirdīgs Tāds (cilvēks), kas nejūt līdzi citiem; cietsirdīgs.
neaizstājams Tāds (cilvēks), kas savus pienākumus, amatu u. tml. veic tik ļoti labi, ka ir grūti vai pat neiespējami viņu aizstāt ar citu.
jaunākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar mazāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
vecākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar vairāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
augstsirdīgs Tāds (cilvēku), kas atsakās no sava labuma, upurē savas intereses citu labā; pašaizliedzīgs, nesavtīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nepārejošs Tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); intransitīvs.
pārejošs Tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); transitīvs.
jaunākais Tāds (dēls, meita, brālis, māsa), kam ir vismazāk gadu salīdzinājumā ar pārējiem (dēliem, meitām, brāļiem, māsām).
vecākais Tāds (dēls, meita, brālis, māsa), kam ir visvairāk gadu salīdzinājumā ar pārējiem (dēliem, meitām, brāļiem, māsām).
kareivīgs Tāds (dzīvnieks), kas izrāda agresivitāti (piem., aizstāvot savu teritoriju, ligzdu).
pārdrošs Tāds (dzīvnieks), kas nebaidās, nevairās no cilvēkiem vai citiem dzīvniekiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
plēsīgs Tāds (dzīvnieks), kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, tos medījot barībai.
tīrasiņu Tāds (dzīvnieks), kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukuma.
galēnisks Tāds (farmaceitisks preparāts), ko iegūst no augu un dzīvnieku izcelsmes izejvielām.
katarāls Tāds (iekaisums), kas veidojas gļotādā un kam raksturīga pastiprināta gļotu vai citu atdalījumu veidošanās.
bruto Tāds (ienākums), no kura nav atskaitīti izdevumi.
daudzvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kas spēj savienoties ar vairākiem (cita elementa) atomiem.
pēdējais Tāds (laikposms), kas noris pašās beigās, pirms kāda cita notikuma, darbības u. tml.
vidējs Tāds (lielums), ko iegūst, dalot divu vai vairāku lielumu summu ar to skaitu.
samērojams Tāds (lielums), ko ir viegli samērot, salīdzināt ar ko citu; salīdzināms.
beidzamais Tāds (no kā vienveidīga virknes, kopuma), kam cits neseko; pēdējais; pretstats: pirmais.
pērkams Tāds (pakalpojums, prece), kas ir noderīgs, nepieciešams, pietiekami kvalitatīvs iegādei; tāds, kas ir pārdošanā; tāds, kas tiek pirkts.
jērs Tāds (pārtikas produkts, ēdiens), kas iegūts no jaunas aitas vai jēra kautķermeņa.
darbīgs Tāds (piem., cilvēka dzīves posms), kam raksturīgs spraigs darbs, aktivitāte.
oficiāls Tāds (piem., pasākums, norise), kas ir saistīts ar noteiktu formalitāšu ievērošanu.
vienpartijas Tāds (piem., pasākums), ko īsteno vai kurā piedalās viena (politiskā) partija.
pārāks Tāds (piem., priekšmets, ierīce), kas ir labāks, noderīgāks par ko citu, līdzīgu.
iepriekšējs Tāds (piem., priekšmets, parādība), kas atrodas pirms (kā) cita, līdzīga.
iedomāts Tāds (piem., skaitlis, vārds), ko izvēlas domās.
neaizsniedzams Tāds (piem., sportists), kura veikumu, panākto citiem ir grūti vai pat neiespējami sasniegt.
beztiesisks Tāds (piem., stāvoklis, politisks režīms), kad trūkst tiesību (piem., civilo, politisko) vai tās ir ļoti ierobežotas.
nemelnzemes Tāds (rajons, apvidus, teritorija u. tml.), kur nav auglīgu melnzemes augšņu.
bezatomu Tāds (reģions, teritorija u. tml.), kur nav izvietoti kodolieroči; kodolbrīvs.
trīsciparu Tāds (skaitlis, numurs u. tml.), kas sastāv no trim cipariem.
viencipara Tāds (skaitlis, numurs u. tml.), kas sastāv no viena cipara.
apaļš Tāds (skaitlis), kas beidzas ar nulli; vesels skaitlis.
četrzīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar četriem ticamiem cipariem.
divzīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar diviem cipariem.
sešzīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar sešiem cipariem.
trīszīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar trim ticamiem cipariem.
daudzzīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar vairākiem ticamiem cipariem.
vienzīmes Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar vienu ticamu ciparu.
rezerve Tāds (sportists), kura uzdevums ir vajadzības gadījumā aizstāt citu sportistu.
bezatsitiena Tāds (šaujamierocis), kas darbojas bez atsites.
apbūve Tāds (zemes gabals, teritorija), ko paredzēts apbūvēt.
vaučers Tāds akreditīvs, kas dod iespēju naudu saņemt ārzemēs.
dotais lielums tāds lielums, kas ir iepriekš zināms un vajadzīgs citu lielumu noteikšanai.
punktēts ritms tāds ritms, kam ir raksturīgas pagarinātas stiprās un saīsinātas vājās taktsdaļas.
septiņzīmju Tāds skaitlis, kas rakstāms ar septiņiem cipariem.
septiņciparu Tāds skaitlis, kas sastāv no septiņiem cipariem.
sešciparu Tāds skaitlis, kas sastāv no sešiem cipariem.
nejaušs Tāds, ar ko ir radusies saikne apstākļu sakritības, sagadīšanās dēļ.
sitams Tāds, ar ko sit, ko izmanto sišanai (par priekšmetu, rīku).
saraustīts Tāds, kā ritumā ir pārtraukumi, bieža darbības maiņa u. tml.
pikolo Tāds, kam attiecīgā mūzikas instrumenta tipā ir vismazākais apjoms un visaugstākā tesitūra (par mūzikas instrumentu).
vienāds Tāds, kam forma, izmēri, sastāvs u. tml. nav atšķirīgs salīdzinājumā ar ko citu.
padsmitgadīgs Tāds, kam gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
analītisks Tāds, kam gramatiskās attieksmes izsaka nevis ar vārda formu, bet ar cita vārda pievienojumu, vārdu kārtu u. tml.
sauss Tāds, kam ir (parasti ievērojami) samazināts mitruma daudzums (piem., par acīm, muti).
līdzīgs Tāds, kam ir aptuveni tādas pašas īpašības, pazīmes kā (kam) citam.
astoņpadsmitgadīgs Tāds, kam ir astoņpadsmit gadu.
ātrgaitas Tāds, kam ir ātra gaita, liels darbības ātrums.
analogs Tāds, kam ir atšķirīga uzbūve, darbības principi, bet veic to pašu funkciju; pretstats: digitāls.
augstvērtīgs Tāds, kam ir augsta kvalitāte, teicamas īpašības; ļoti vērtīgs.
prestižs Tāds, kam ir autoritāte, cieņa, ietekme (sabiedrībā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
netīrs Tāds, kam ir citas (parasti tumšas) krāsas vai krāsu toņa piejaukums (par krāsu, tās toni).
citrondzeltens Tāds, kam ir citrona mizas krāsa.
otrāds Tāds, kam ir cits, parasti pretējs, veids, stāvoklis; tāds, kas izpaužas citā, parasti pretējā, veidā.
pilnpiedziņas Tāds, kam ir četru riteņu piedziņa.
noplucis Tāds, kam ir daļēji izkritis un kļuvis neizskatīgs apmatojums, apspalvojums.
raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā dzimtā, ģintī.
desmitgadīgs Tāds, kam ir desmit gadu.
decimāls Tāds, kam ir desmit sastāvdaļas.
deviņpadsmitgadīgs Tāds, kam ir deviņpadsmit gadu.
divdesmitgadīgs Tāds, kam ir divdesmit gadu.
dzeltenrūtains Tāds, kam ir dzeltenas rūtis (piem., par audumu, apģērba gabalu); dzeltens ar citas krāsas rūtīm.
dzeltenraibs Tāds, kam ir dzelteni raibumi; dzeltens ar citas krāsas raibumiem.
maksimāls Tāds, kam ir iespējami vai pieļaujami vislielākā (skaitliskā) vērtība.
trešais Tāds, kam ir ievērojami zemāka kvalitāte, nozīmīgums (salīdzinājumā ar ko citu tādu pašu).
imbecils Tāds, kam ir imbecilitāte; garīgi slims.
spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
kvalitatīvs Tāds, kam ir laba kvalitāte (2).
lēngaitas Tāds, kam ir lēna gaita, mazs darbības ātrums (par mašīnām, mehānismiem).
stiprs Tāds, kam ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (par ierīcēm, mašīnām, to daļām).
smags Tāds, kam ir liela masa, liels svars, tāds, kas pēc masas, svara pārsniedz ko citu, līdzīgu; pretstats: viegls (1).
pamatīgs Tāds, kam ir liela skaitliskā vērtība (garums, ilgums u. tml.).
svarīgs Tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme; tāds, kas ir būtisks, izšķirošs; nozīmīgs (1).
vecākais Tāds, kam ir lielāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
vērtīgs Tāds, kam ir liels pozitīvo īpašību kopums, to nozīmīgums, vērtējums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam, kas saistīts ar kultūru, morāli u. tml.); tāds, kam ir liela vērtība (2).
vērts Tāds, kam ir liels pozitīvo īpašību kopums; vērtīgs (2).
minimāls Tāds, kam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
maršveida Tāds, kam ir marša (1) temps, ritms.
vājš Tāds, kam ir maza intensitāte, stiprums (par gaismu, gaismas avotu, skaņu).
vājš Tāds, kam ir maza jauda, enerģija, zema intensitātes pakāpe, niecīga, nenozīmīga iedarbība.
mazlitrāžas Tāds, kam ir maza litrāža.
viegls Tāds, kam ir maza masa, mazs svars, tāds, kas pēc masas, svara nesasniedz ko citu, līdzīgu; pretstats: smags (1).
jaunākais Tāds, kam ir mazāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
viegls Tāds, kam ir neliela intensitāte, samērā vāja izpausme (par parādībām dabā).
zems Tāds, kam ir neliels svārstību skaits sekundē; tāds, kas ietver skaņas no lielās oktāvas uz leju (par skaņu, balsi).
vienāds Tāds, kam ir nemainīga intensitāte, izpausme (piemēram, par procesu, norisi).
mitrumprasīgs Tāds, kam ir nepieciešams (samērā) liels mitruma daudzums.
finīts Tāds, kam ir noteikta laika, skaitļa un personas forma (par darbības vārda formām).
liels Tāds, kam ir noteikta skaitliskā vērtība.
deklaratīvs Tāds, kam ir paziņojuma, apgalvojuma raksturs; tāds (parasti literārs darbs), kam trūkst tēlainības un emocionalitātes.
piecdesmitgadīgs Tāds, kam ir piecdesmit gadu.
piecpadsmitgadīgs Tāds, kam ir piecpadsmit gadu.
kompetents Tāds, kam ir piekritība, tiesības, noteikta apjoma pilnvaras.
veiksmīgs Tāds, kam ir pozitīvs rezultāts, tāds, kas ir paveikts labā kvalitātē, atbilstoši noteiktām prasībām.
sekmīgs Tāds, kam ir pozitīvs rezultāts.
ragains Tāds, kam ir ragiem līdzīgi izaugumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā dzimtā, ģintī (par dzīvniekiem, augiem).
spārnots Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, arī iedvesma, iejūsma (parasti par psihisku stāvokli).
žirgts Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, rosīgums (par darbību, norisi).
priekšniecisks Tāds, kam ir raksturīga augstprātība, pavēlnieciska attieksme pret citiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sniegbalts Tāds, kam ir raksturīga intensīvi balta krāsa, arī gaiša krāsa, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, ģintī (parasti par augiem).
kundzisks Tāds, kam ir raksturīga pārākuma apziņa, nevērīga, arī nievājoša attieksme pret citiem cilvēkiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
savaldīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai (piem., spriedzes brīžos, kritiskās situācijās) mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
žēlsirdīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja citus saprast, just līdzi, gatavība palīdzēt.
tveicīgs Tāds, kam ir raksturīga tveice un (parasti) paaugstināta mitruma pakāpe (par laikposmu, laikapstākļiem).
viegls Tāds, kam ir raksturīga veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas nav smagnējs (par kustībām).
žēlīgs Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība pret citiem; tāds, kas ir saudzīgs pret citiem; tāds, kas parāda (kādam) žēlastību (1).
žēlīgs Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība, saudzība pret citiem (par psihes, rakstura, personības īpašību kopumu).
svītrains Tāds, kam ir raksturīgas svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā (par dzīvniekiem, augiem).
straujš Tāds, kam ir raksturīgas vienību, posmu u. tml. maiņas pēc īsiem laika sprīžiem (par tempu, ritmu).
plankumains Tāds, kam ir raksturīgi plankumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtē, šķirnē (par augiem, dzīvniekiem).
plankumots Tāds, kam ir raksturīgi plankumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtē, šķirnē (par augiem, dzīvniekiem).
mikls Tāds, kam ir raksturīgs (parasti mazliet) paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
slapjš Tāds, kam ir raksturīgs paaugstināts nokrišņu daudzums; tāds, kam ir raksturīgs paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums; arī mitrs (2).
riteņveida Tāds, kam ir riteņa (3) forma, veids; riņķveida.
smuks Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība (parasti par naudas summu, algu u. tml.).
solīds Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība, samērā liels apjoms.
paliels Tāds, kam ir samērā liels skaits sastāvdaļu.
neliels Tāds, kam ir samērā mazi izmēri, samērā maza skaitliskā vērtība, intensitāte u. tml.
pavājš Tāds, kam ir samērā slikta kvalitāte; diezgan neapmierinošs.
pavārgs Tāds, kam ir samērā, diezgan zema kvalitāte; pavājš.
septiņdesmitgadīgs Tāds, kam ir septiņdesmit gadu.
septiņpadsmitgadīgs Tāds, kam ir septiņpadsmit gadu.
sešdesmitgadīgs Tāds, kam ir sešdesmit gadu.
sešpadsmitgadīgs Tāds, kam ir sešpadsmit gadu.
superaugsts Tāds, kam ir sevišķi liela skaitliskā vērtība; sevišķi kvalitatīvs.
superzems Tāds, kam ir sevišķi zema skaitliskā vērtība.
vājš Tāds, kam ir slikta, piem., saturiskā kvalitāte, tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, normām, arī neizraisa patiku.
smalkvilnas Tāds, kam ir smalka vilna (par aitām, to šķirnēm).
robusts Tāds, kam ir spēcīga miesas būve, rupji vaibsti; vienkāršs, primitīvs.
varens Tāds, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara (par cilvēkiem, valstīm, tautām).
regulārs Tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to vienībām).
suverēns Tāds, kam ir suverenitāte (1) (par valsti, tautu, nāciju u. tml.).
trīsdesmitgadīgs Tāds, kam ir trīsdesmit gadu.
trīspadsmitgadīgs Tāds, kam ir trīspadsmit gadu.
niecīgs Tāds, kam ir vāja intensitāte.
gaitīgs Tāds, kam ir veikla, raita gaita.
vienlīdzīgs Tāds, kam ir vienādas tiesības, pienākumi u. tml. ar citiem.
neitrāls Tāds, kam ir vienāds pozitīvo un negatīvo lādiņu skaits; tāds, kam nepiemīt elektriskās īpašības.
līdztiesisks Tāds, kam ir vienlīdzīgas vai vienādas tiesības (ar kādu citu); līdztiesīgs.
līdztiesīgs Tāds, kam ir vienlīdzīgas vai vienādas tiesības (ar kādu citu).
vienpadsmitgadīgs Tāds, kam ir vienpadsmit gadu.
nekvalitatīvs Tāds, kam ir zema, slikta kvalitāte.
zilraibs Tāds, kam ir zili raibumi; zils ar citas krāsas raibumiem.
skābs Tāds, kam ir, piem., citronam, dzērvenēm raksturīgā garša.
skābs Tāds, kam ir, piem., citronam, etiķim raksturīgā smarža.
dzeltens Tāds, kam ir, piem., pieneņu ziedu, citrona, zelta krāsa.
bagāts Tāds, kam kas piemīt lielā daudzumā, lielā skaitā, apjomā.
tīrs Tāds, kam nav citas krāsas vai krāsu toņa piejaukuma; dzidrs.
vienkāršs Tāds, kam nav īpašu privilēģiju, izcila stāvokļa, arī samērā slikti situēts; tāds, kas nav augstprātīgs, iedomīgs.
ikdienišķs Tāds, kam nav izcilu, neparastu īpašību; tāds, kam nav oriģinalitātes.
sēdošs Tāds, kam nav kāta un kas ir piestiprināts tieši pie kāda cita augu orgāna (par lapām, ziediem, augļiem).
nesaistīts Tāds, kam nav mijiedarbības ar citām elementārdaļiņām vai ārējo lauku (par elementārdaļiņām); brīvs.
izolēts Tāds, kam nav saistības ar citiem.
nulle Tāds, kam nav skaitliskas vērtības; bezvērtīgs, nenozīmīgs.
bezrakstura Tāds, kam nav stingra rakstura, tāds, kas viegli padodas citu ietekmei, savām iegribām.
štrunts Tāds, kam nav vērtības; tāds, kam nav vajadzīgās kvalitātes.
nevienāds Tāds, kam nav vienāda forma, vienādi izmēri salīdzinājumā ar ko citu.
nevienāds Tāds, kam nav vienāda skaitliskā vērtība ar ko citu.
nevienlīdzīgs Tāds, kam nav vienādu tiesību (ar citiem).
politkorekts Tāds, kam nepiemīt dzimuma, rasu, cilvēku ar netradicionālu seksuālo orientāciju u. c. minoritāšu diskriminācija; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
remdens Tāds, kam nepiemīt liela aktivitāte, dedzīgums, kaisle.
sabiedrisks Tāds, kam patīk bieža saskarsme ar citiem cilvēkiem; tāds, kas jūtas labi plašākā sabiedrībā.
lecīgs Tāds, kam patīk izcelties citu starpā; augstprātīgs, iedomīgs.
hiperaktīvs Tāds, kam piemīt hiperaktivitāte.
vienreizīgs Tāds, kam piemīt izcilas, sevišķas (parasti pozitīvas) īpašības; nepārspējams, neparasts.
komunikabls Tāds, kam piemīt komunikabilitāte.
ritmisks Tāds, kam piemīt noteikts ritms; tāds, ko raksturo noteikts ritms.
plakātisks Tāds, kam piemīt plakātam raksturīgais primitīvisms, vienpusīgums.
gaišs Tāds, kam piemīt pozitīvas īpašības, piem., optimisms; arī gudrs, izglītots.
krietns Tāds, kam piemīt pozitīvas morālās īpašības, kas labi, apzinīgi veic savu darbu, izpilda savu pienākumu; godīgs.
antitoksisks Tāds, kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
tālredzīgs Tāds, kam piemīt spēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situāciju nākotnē; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nepārspējams Tāds, kam piemīt tik izcilas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to grūti vai neiespējami pārspēt; tāds, kam nav līdzīgu.
viskozs Tāds, kam piemīt viskozitāte; stigrs.
viegls Tāds, kam piemīt, arī ir raksturīga veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas ar savām kustībām rada neliela svara iespaidu (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
titulēts Tāds, kam piešķirts tituls.
plūksnains Tāds, kam plātnes šķēlumi atrodas cits citam pretī (par augu lapām).
toksisks Tāds, kam raksturīga kaitīga iedarbība uz organismu.
ekstensīvs Tāds, kam raksturīga kvantitatīva palielināšanās; ļoti plašs.
pesimistisks Tāds, kam raksturīga nomāktība, bezcerība, arī tieksme jebkurā situācijā sagaidīt sliktāko iznākumu.
pazemīgs Tāds, kam raksturīga padevīga, bijīga, cieņas pilna attieksme pret citiem, sava nepilnīguma apzināšanās; tāds, kas neizrāda, neuzsver savus nopelnus, panākumus u. tml.
šļūcenisks Tāds, kam raksturīga šļūkšana, kāju necelšana uz augšu; tāds, kas notiek šļūcot (par kustībām, gaitu u. tml.).
vēzienveida Tāds, kam raksturīgas kustības noteiktā amplitūdā.
pretenciozs Tāds, kam raksturīgs pārspīlēta oriģinalitāte, manierīgums, samākslotība.
pielaidīgs Tāds, kam raksturīgs principialitātes, prasīguma trūkums; piekāpīgs, iecietīgs.
smags Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir lieli izmēri, liela jauda, masa, arī liels nozīmīgums.
viegls Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir mazi izmēri, maza jauda, masa, arī mazs nozīmīgums.
vienāds Tāds, kam skaitliskā vērtība nav atšķirīga salīdzinājumā ar ko citu.
vientiesīgs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes un ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere; tāds, kas bez pietiekama pamatojuma uzticas; naivs, lētticīgs.
sauss Tāds, kam trūkst emocionalitātes, tāds, kas ir atturīgs, nav sirsnīgs.
šaursirdīgs Tāds, kam trūkst iejūtības, labvēlības (pret citiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nemāksliniecisks Tāds, kam trūkst mākslinieciskuma; tāds, kas neatbilst mākslas darba kritērijiem.
banāls Tāds, kam trūkst oriģinalitātes; nodrāzts, pliekans, bezgaumīgs.
skops Tāds, kam žēl dot (ko) citam; tāds, kam žēl tērēt, lietot materiālās vērtības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgs, nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena krāsas toņa citā.
nekritisks Tāds, kas (ko) vērtē bez kritiskas attieksmes, neizvērtējot trūkumus; tāds, kurā izpaužas kritikas, kritiska vērtējuma trūkums.
pirmrindas Tāds, kas (parasti darbā) ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem); tāds, kas atbilst augstām prasībām, normām.
nestandarta Tāds, kas (piem., pēc savas kvalitātes, izmēriem) neatbilst standartam.
viltīgs Tāds, kas apzināti, mērķtiecīgi maldina citus, lai īstenotu savus savtīgos nodomus (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
atšķirīgs Tāds, kas ar īpašībām, pazīmēm nav līdzīgs (citam).
pārāks Tāds, kas ar kādām īpašībām (piem., talantu, darba prasmi) ir labāks, spējīgāks par citiem, līdzīgiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
savdabīgs Tāds, kas ar kādām īpašībām diezgan ievērojami atšķiras no citiem, sev līdzīgiem.
izcils Tāds, kas ar savām spējām, prasmi u. tml. ļoti atšķiras no citiem līdzīgiem.
parasts Tāds, kas ar savu izskatu, raksturu, spējām u. tml. īpaši neatšķiras no citiem.
paliels Tāds, kas ar savu skaitlisko vērtību nedaudz pārsniedz kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību.
mazs Tāds, kas ar savu skaitlisko vērtību nesasniedz kā cita līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
pirmklasīgs Tāds, kas atbilst augstām prasībām; tāds, kam ir augsta kvalitāte; pirmšķirīgs.
pirmšķirīgs Tāds, kas atbilst augstām prasībām; tāds, kam ir augsta kvalitāte.
dabīgs Tāds, kas atbilst dabas likumiem, saskan ar (lietu, parādību) dabu, atbilst normālai notikumu attīstības gaitai.
dabisks Tāds, kas atbilst dabas likumiem, saskan ar (lietu, parādību) dabu, atbilst normālai notikumu attīstības gaitai.
patiess Tāds, kas atbilst īstenībai, realitātei; īstens, īsts.
neizskaistināts Tāds, kas atbilst realitātei; tāds, kas ir parādīts, attēlots atbilstoši īstenībai, bez izskaistinājumiem.
desmitreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto desmit, arī daudz reižu; desmitkārtējs.
attapīgs Tāds, kas ātri izprot, aptver; tāds, kas veikli atrod izeju (grūtā, sarežģītā situācijā).
apķērīgs Tāds, kas ātri, viegli saprot, aptver, arī ātri orientējas situācijā; atjautīgs, attapīgs.
iekšējs Tāds, kas atrodas (piem., valsts, kontinenta) teritorijā.
pakaļējs Tāds, kas atrodas aizmugurē (citiem līdzīgiem); pēdējais.
saistīts Tāds, kas atrodas mijiedarbībā ar citām elementārdaļiņām vai ar ārējo lauku (par elementārdaļiņām); tāds, ko ierobežo šāda mijiedarbība (par fizikālām parādībām).
vietējs Tāds, kas atrodas noteiktā (parasti citiem tuvā, arī zināmā) vietā, teritorijā.
ekvatoriāls Tāds, kas atrodas pie ekvatora; tāds, kas raksturīgs teritorijām ap ekvatoru.
piejūra Tāds, kas atrodas pie jūras, jūras piekrastē; tāds, kas ir raksturīgs šai teritorijai.
polārs Tāds, kas atrodas pie Ziemeļpola vai Dienvidpola; tāds, kas ir raksturīgs teritorijām ap Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
iepriekšējs Tāds, kas atrodas priekšā (kam) citam.
savrups Tāds, kas atrodas samērā attālu (no kā cita, parasti līdzīga).
vientuļš Tāds, kas atrodas samērā attālu no kā cita (parasti līdzīga); savrups.
parets Tāds, kas atrodas samērā tālu cits no cita; tāds, kurā (kas) atrodas samērā tālu cits no cita; samērā rets; pretstats: pabiezs (1).
nomaļš Tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas centra vai lieliem ceļiem.
virsējais Tāds, kas atrodas virs citiem, augstāk par citiem; tāds, kas skar (kā) virspusi; pretstats: apakšējais.
apakšējais Tāds, kas atrodas zem citiem, zemāk par citiem; pretstats: augšējais.
zemākais Tāds, kas atrodas zemā attīstības stadijā; primitīvs.
nomaļš Tāds, kas atrodas, ir novietots atstatu no citiem, savrup.
zonāls Tāds, kas atrodas, noris kādā teritorijā; tāds, kas funkcionē, aptverot kādu noteiktu teritoriju.
ārējs Tāds, kas atrodas, pastāv ārpus (kā) un iedarbojas no ārpuses, citurienes.
pašaizliedzīgs Tāds, kas atsakās no savām personiskajām prasībām vai ierobežo tās citu cilvēku vai sabiedrības labā.
izcils Tāds, kas atšķiras ar īpašu, sevišķu kvalitāti.
sevišķs Tāds, kas atšķiras ar pastiprinātu intensitāti; liels, ārkārtīgs.
teksturēts Tāds, kas atšķiras no citiem ar savu tekstūru; tāds, kam ir izteikta tekstūra.
oriģināls Tāds, kas atšķiras no citiem; neparasts; savdabīgs.
municipāls Tāds, kas attiecas uz (parasti pilsētas) pašvaldību vai tās teritoriju, pieder tai.
literārs Tāds, kas attiecas uz daiļliteratūru, rakstniecību, saistīts ar to.
masveidīgs Tāds, kas attiecas uz lielu (kā) skaitu, kopumu, ir ar to saistīts.
litogrāfisks Tāds, kas attiecas uz litogrāfiju, saistīts ar to.
logaritmisks Tāds, kas attiecas uz logaritmu, saistīts ar to.
mitoloģisks Tāds, kas attiecas uz mitoloģiju, saistīts ar to.
teritoriāls Tāds, kas attiecas uz noteiktu teritoriju.
ornitoloģisks Tāds, kas attiecas uz ornitoloģiju vai putniem, saistīts ar tiem.
reālpolitisks Tāds, kas attiecas uz reālpolitiku, saistīts ar to.
rituāls Tāds, kas attiecas uz rituālu, tam raksturīgs.
klasisks Tāds, kas attiecas uz Senās Grieķijas vai Senās Romas kultūru, literatūru, mākslu, ir saistīts ar to.
optimāls Tāds, kas attiecīgajos apstākļos, situācijā ir vislabākais, visizdevīgākais, visatbilstošākais.
ūdens Tāds, kas aug ūdenstilpēs, arī mitrās vietās.
kāpelējošs Tāds, kas aug, paceļoties, vijoties gar citiem augiem vai balstu.
stepe Tāds, kas aug, uzturas šādā teritorijā (par savvaļas augiem, dzīvniekiem).
patiess Tāds, kas balstās uz īstenību, atspoguļo (ko) pareizi, atbilstoši realitātei.
hameleonisks Tāds, kas bieži mainās (atkarībā no situācijas, apstākļiem); mainīgs.
citreizējs Tāds, kas bijis, noticis citreiz; kādreizējs.
saudzīgs Tāds, kas cenšas nedarīt pāri, nekaitēt (kam), ir rūpīgs, uzmanīgs.
koķets Tāds, kas cenšas piesaistīt sev citu (parasti pretējā dzimuma) uzmanību; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pilnasiņu Tāds, kas daudzās paaudzēs audzēts un izkopts bez citu šķirņu piejaukuma (parasti par zirgiem).
desmitprocentīgs Tāds, kas dod desmit procentus ienākuma.
valdošs Tāds, kas dominē, ir galvenais; tāds, kas (kur) ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
vietējs Tāds, kas dzīvo noteiktā, parasti citiem tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā; tāds, kura darbība ir saistīta ar noteiktu vietu, teritoriju (par cilvēkiem).
vientulīgs Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli); vientuļš (1).
vientuļš Tāds, kas dzīvo, darbojas, veic (ko) viens pats, atšķirti no citiem; tāds, kam nav ģimenes, piederīgo, draugu (par cilvēkiem).
līdzcietīgs Tāds, kas emocionāli pārdzīvo citu bēdas, nelaimi; ciešanas un vēlas palīdzēt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; līdzjūtīgs.
iecienīts Tāds, kas gūst popularitāti, piekrišanu plašā (vai kādā) sabiedrības daļā; tāds, kam izvēlē dod priekšroku.
iedomīgs Tāds, kas iedomājas sevi pārāku par citiem un to izrāda.
vietējs Tāds, kas iegūts, ražots u. tml. noteiktā vietā, teritorijā; tāds, kas sastopams noteiktā vietā, teritorijā vai ir raksturīgs noteiktai vietai, teritorijai.
piekritīgs Tāds, kas ietilpst (kā) piekritībā.
saistīts Tāds, kas ietilpst kādā ķīmiskā savienojumā ar citām vielām.
augšējais Tāds, kas ietver augstākas skaņas (balss vai instrumenta diapazonā); augstāks par citu (skaņu, balsi).
neitrāls Tāds, kas ievēro neitralitāti (1).
desmitgadīgs Tāds, kas ilgst desmit gadu; tāds, kas paredzēts desmit gadiem.
desmitgadu Tāds, kas ilgst desmit gadu; tāds, kas paredzēts desmit gadiem.
paliels Tāds, kas ilguma ziņā pārsniedz ko citu, līdzīgu.
paliels Tāds, kas intensitātes ziņā pārsniedz ko citu, līdzīgu.
neuzkrītošs Tāds, kas īpaši neatšķiras no citiem, nepiesaista uzmanību; vienkāršs.
vienkāršs Tāds, kas īpaši neizceļas no cita līdzīga; parasts, pieticīgs.
emeritēts Tāds, kas ir aizgājis pensijā, saglabājot akadēmisko nosaukumu, titulu u. tml.
summārs Tāds, kas ir aprēķināts, saskaitot kādus lielumus.
īpašs Tāds, kas ir atšķirīgs no citiem, no parastā; īpatnējs, savdabīgs.
sevišķs Tāds, kas ir atšķirīgs no citiem; īpašs (2); neparasts.
tendenciozs Tāds, kas ir cieši saistīts ar kādu tendenci, pakļauts tai un kam piemīt vienpusība, trūkst objektivitātes.
heterosillabisks Tāds, kas ir citā zilbē.
pusizdzisis Tāds, kas ir daļēji izzudis no atmiņas; tāds, kas ir zaudējis spilgtumu, intensitāti.
prestižs Tāds, kas ir dārgs, augstvērtīgs, sabiedrībā atzīts; tāds, kas sabiedrībai liecina par labklājību, augstu dzīves kvalitāti, panākumiem u. tml.
praktisks Tāds, kas ir ērts, atbilstošs noteiktām vajadzībām; tāds, kam izmantošanā ir priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu.
parāde Tāds, kas ir galvenais (citu, līdzīgu kopumā).
tipoloģisks Tāds, kas ir grupēts pēc noteiktiem kritērijiem, vispārinātiem modeļiem.
visgudrs Tāds, kas ir gudrs, arī gudrāks par citiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
miniatūrs Tāds, kas ir ievērojami mazāks, salīdzinot ar ko citu tajā pašā grupā.
trešais Tāds, kas ir ievērojami sarežģītāks, bīstamāks, nozīmīgāks u. tml. (salīdzinājumā ar ko citu tādu pašu).
sutīgs Tāds, kas ir intensīvs, ar augstu temperatūru un ir saistīts ar paaugstinātu mitruma pakāpi (piem., par siltumu).
smalks Tāds, kas ir izgatavots no augstvērtīga materiāla, tāds, kam ir augsta kvalitāte.
šablonisks Tāds, kas ir izveidojies, tiek izmantots bez radošas pieejas, oriģinalitātes.
reģionāls Tāds, kas ir izveidots pēc teritoriālās piederības (par iestādi, iestādes struktūrvienību).
izolēts Tāds, kas ir izvietots atsevišķi, norobežoti no citiem.
sutīgs Tāds, kas ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par gaisu); tāds, kad gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par laikposmu, laikapstākļiem); tveicīgs, spiedīgs.
vilnains Tāds, kas ir klāts ar vilnas apmatojumu (par aitu, kazu, kamieli u. tml. zīdītājdzīvniekiem); tāds, kas ir izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju, audumu, apģērbu).
riteņveida Tāds, kas ir līdzīgs ritenim (2).
vienāds Tāds, kas ir līdzvērtīgs kam citam.
masa Tāds, kas ir lielā daudzumā, skaitā, apjomā.
pamatīgs Tāds, kas ir lielā skaitā, daudzumā; skaitliski liels.
karalisks Tāds, kas ir lielāks, krāšņāks, kvalitatīvāks par pārējām (augu, dzīvnieku) sugām, šķirnēm u. tml.
zems Tāds, kas ir lietojams tikai noteiktās situācijās (piem., par vārdiem, izteicieniem, stilu); literārās valodas normām neatbilstošs.
otršķirīgs Tāds, kas ir mazāk nozīmīgs par ko citu.
otrais Tāds, kas ir mazāk nozīmīgs vai zemākas kvalitātes par ko citu tādu pašu.
mikls Tāds, kas ir mazliet klāts ar šķidrumu; mazliet mitrs.
aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts kritiskos brīžos, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pārlaicīgs Tāds, kas ir mūžīgs, nezūdošs; tāds, ko neskar laika ritums.
kontrabanda Tāds, kas ir nelikumīgi, slepeni pārgādāts pāri valsts robežai (par preci vai citu vērtību).
dumpīgs Tāds, kas ir nemierā (ar ko), vēršas (pret ko); tāds, kas aicina citus nepakļauties.
daudzi Tāds, kas ir nenoteiktā, (samērā) lielā skaitā, daudzumā.
nedaudzi Tāds, kas ir nenoteiktā, samērā nelielā skaitā.
vairāki Tāds, kas ir nenoteiktā, samērā nelielā skaitā.
norobežots Tāds, kas ir nodalīts no citiem, atsevišķs.
izdevies Tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi; tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi.
otrais Tāds, kas ir nozīmīgāks par ko citu tādu pašu.
pārāks Tāds, kas ir nozīmīgāks, būtiskāks u. tml. par ko citu, līdzīgu.
saspringts Tāds, kas ir padarīts spraigs; tāds, kurā izpaužas aktivitāte, koncentrēšanās; tāds, kas ir saistīts ar aktivitāti, koncentrēšanos; sasprindzināts (1).
pārlieks Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
pārmērīgs Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
dominants Tāds, kas ir pārāks par citiem.
smalks Tāds, kas ir paredzēts precīziem darbiem (piem., par ierīcēm, iekārtām); tāds, kā veikšanai nepieciešama uzmanība, precizitāte; arī precīzs.
pēdējais Tāds, kas ir pašās beigās; tāds, kam nekas cits neseko; pretstats: pirmais.
sākotnējs Tāds, kas ir pats pirmais, pirms cita vai citiem, kuri tam seko.
elitārs Tāds, kas ir pieejams, saprotams tikai sabiedrības elitei; izsmalcināts.
saderīgs Tāds, kas ir piemērots, atbilstošs (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
tīrskanīgs Tāds, kas ir precīzs intonācijā, tonalitātē u. tml.
antikonstitucionāls Tāds, kas ir pretrunā ar konstitūciju.
pusapaļš Tāds, kas ir puse no veselus desmitus apzīmējoša skaitļa.
meitenīgs Tāds, kas ir raksturīgs meitenei, jaunietei; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina meiteni, jaunieti.
starpžanrs Tāds, kas ir saistīts ar diviem vai vairākiem citiem žanriem.
iesaucams Tāds, kas ir saistīts ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā.
sarkans Tāds, kas ir saistīts ar kreisu politisko orientāciju, šādai politiskai orientācijai raksturīgu ideoloģiju, kreisi revolucionāru darbību.
masa Tāds, kas ir saistīts ar lielu cilvēku kopumu, skaitu.
interaktīvs Tāds, kas ir saistīts ar mijiedarbību; tāds, kas nodrošina atgriezenisko saiti.
vietējs Tāds, kas ir saistīts ar noteiktu vietu, teritoriju; tāds, kas ir nozīmīgs tikai noteiktai vietai, teritorijai.
sasprindzināts Tāds, kas ir saistīts ar palielinātu aktivitāti, koncentrēšanos; spraigs (1).
nemierīgs Tāds, kas ir saistīts ar pastiprinātu kustīgumu, aktivitāti, ko izraisa satraukums, uzbudinājums.
tālejošs Tāds, kas ir saistīts ar pozitīvu vai negatīvu attīstību, virzību, īstenošanos u. tml. tālākā nākotnē.
totalitārs Tāds, kas ir saistīts ar totalitārismu.
tieši proporcionāls tāds, kas ir saistīts tiešā proporcionalitātē.
pašķidrs Tāds, kas ir samērā mazā daudzumā, skaitā.
vienkāršots Tāds, kas ir skaidrs, saprotams, arī elementārs, primitīvs; tāds, kam trūkst dziļuma.
nomināls Tāds, kas ir skaitliski izteikts un norādīts uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes u. tml.
nomināls Tāds, kas ir skaitliski izteikts; tāds, kam ir noteikts skaitliskais raksturojums.
neizdevīgs Tāds, kas ir sliktāks salīdzinājumā ar ko citu.
pirmšķirīgs Tāds, kas ir svarīgāks, nozīmīgāks, arī vērtīgāks par ko citu līdzīgu; galvenais.
dzeltens Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
pelēks Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
sarkans Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
zils Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, notiktā priekšmetu, vielu grupā.
zaļš Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šāds krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā u. tml.
balts Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti gaišs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā grupā, dzimtē, šķirnē.
melns Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti tumšs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
rūsgans Tāds, kas ir šādā krāsā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, sugā.
brūns Tāds, kas ir šādā krāsā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
smalks Tāds, kas ir tievāks, šaurāks, plānāks salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa, augu daļām); tāds, kam ir samērā tievas, šauras, plānas ķermeņa daļas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nesavienojams Tāds, kas ir tik atšķirīgs, arī tik pretrunīgs, kas tas nevar pastāvēt kopā, ka to nevar saistīt, savienot (ar ko citu).
nepieejams Tāds, kas ir tik pašapzinīgs, neatsaucīgs, ka nerada citiem saskarsmes vēlmi, iespēju.
pirmreizīgs Tāds, kas ir tikko atklāts, radīts u. tml. un izceļas ar savu kvalitāti, savdabīgumu, neikdienišķumu.
smalks Tāds, kas ir tikko izjūtams, uztverams; tāds, kas ir grūti atšķirams salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu.
smalkjūtīgs Tāds, kas ir uzmanīgs, iejūtīgs pret citiem, arī izturas tā, lai kādu neapvainotu.
valgs Tāds, kas ir uzsūcis un satur mazliet šķidruma, tvaika (par priekšmetiem, vielām); mitrs.
mikls Tāds, kas ir uzsūcis, satur mazliet šķidruma; mazliet mitrs.
slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums lāšu, pilienu veidā; tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1).
masveida Tāds, kas ir vai ko izgatavo ļoti lielā skaitā.
lieks Tāds, kas ir vairāk par nepieciešamo, vajadzīgo daudzumu, lielumu, skaitu.
pietiekams Tāds, kas ir vajadzīgajā daudzumā, apjomā, intensitātē u. tml.
trafarets Tāds, kas ir veidots, radies bez radošas pieejas, oriģinalitātes; tāds, kas ir parasts, apnicīgs; šablonisks (2).
prettautisks Tāds, kas ir vērsts pret kādu tautu; tāds, kas ir pretrunā ar kādas tautas politiskajām interesēm, raksturu būtību.
pažūt Tāds, kas ir zaudējis sākotnējo mitruma daudzumu; tāds, kura ūdens līmenis ir krities.
pirmais Tāds, kas ir zemākas pakāpes (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
straujš Tāds, kas īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm); tāds, kas sekmē pēkšņu, intensīvu psihisko norišu izraisīšanos (par psihes, raksturs, personības īpašībām).
nereāls Tāds, kas īstenībā, realitātē neeksistē.
spožs Tāds, kas izceļas ar augstu kvalitāti (par cilvēka darbību, norisēm u. tml.).
pārnēsājams Tāds, kas izgatavots tā, lai to varētu nesot pārvietot (uz citu vietu).
skumjš Tāds, kas izjūt skumjas; tāds, kam ir raksturīga, parasti viegla, nomāktība, aktivitātes mazināšanās (parasti par psihisku stāvokli).
visgudrs Tāds, kas izliekas gudrs, arī gudrāks par citiem; pārgudrs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
spēcīgs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
stingrs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
stiprs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā, parasti ievērojami, pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
plosīgs Tāds, kas izpaužas ar lielu, parasti postošu, spēku, intensitāti (piem., par parādībām dabā).
pilnīgs Tāds, kas izpaužas pilnā mērā; tāds, kas ir sasniedzis augstāko pakāpi, kvalitāti.
tiešs Tāds, kas izpaužas, iedarbojas, ir konstatējams bez kā cita starpniecības; tāds, kura attieksmēs, saiknēs nepastāv kā cita starpniecība.
saulains Tāds, kas izraisa ļoti pozitīvu, līdzsvarotu emocionālo stāvokli (piem., par mākslas darbiem).
tuvs Tāds, kas izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī tāds, kas ir labi zināms, saprotams.
viegls Tāds, kas izraisa samērā mazu pārdzīvojumu, niecīgas nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.).
tīrvilnas Tāds, kas izstrādāts tikai no vilnas, bez citu šķiedru piejaukuma.
svēts Tāds, kas izteikti pozitīvi pilnīgi atšķiras no ikdienišķā; tāds, kas ir saistīts ar Dieva izpausmi, atklāsmi.
cipars Tāds, kas izteikts skaitliskā kodā; tāds, kas darbojas šādā kodu sistēmā; digitāls.
draudzīgs Tāds, kas izturas pret citiem labvēlīgi, sirsnīgi.
neiecietīgs Tāds, kas izturas pret citiem skarbi, īgni, neuzklausot, necenšoties izprast viņus.
piesardzīgs Tāds, kas izturas uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, bīstamām situācijām.
šķirts Tāds, kas juridiski vairs nepastāv (par laulību); tāds, kas vairs nav saistīts ar laulības saitēm.
trešais Tāds, kas kādā veidā ir saistīts ar divu citu (piem., cilvēku, cilvēku grupu, valstu) attiecību sistēmu.
izaicinošs Tāds, kas kaitina, izraisa nepatiku, liek asi reaģēt.
mainīgs Tāds, kas kļūst citāds; tāds, kas pārveidojas.
ieinteresēts Tāds, kas ko dara savās vai cita interesēs (arī vēlas, lai kas būtu, notiktu).
kontrastkrāsa Tāds, kas kopā ar citu krāsu veido kontrastu.
līdzvainīgs Tāds, kas kopā, vienlaikus (ar kādu citu) ir vainīgs, piem., kādā pārkāpumā.
līdzatbildīgs Tāds, kas kopā, vienlaikus ar kādu citu ir atbildīgs (par ko).
labs Tāds, kas kvalitatīvi atbilst (kāda) vēlmēm, apmierina (kādu).
labs Tāds, kas kvalitatīvi ir pārāks par citiem.
slikts Tāds, kas kvalitatīvi neatbilst (kāda) vēlmēm, neapmierina (kādu).
lielisks Tāds, kas kvantitatīvi vai kvalitatīvi pārsniedz vidusmēru; ļoti (sevišķi) labs.
nedziestošs Tāds, kas laika gaitā neizzūd, saglabājas.
nevīstošs Tāds, kas laika gaitā nemazinās, nezūd.
paliekošs Tāds, kas laika gaitā nezaudē savu nozīmi un vērtību; nezūdošs.
paliekams Tāds, kas laika gaitā nezaudē savu nozīmi, vērtību; nezūdošs.
mitrumcaurlaidīgs Tāds, kas laiž (sev) cauri, neaiztur mitrumu.
simpātisks Tāds, kas līdzīgā veidā rodas citā organisma daļā simetriski vai blakus esošā vietā.
spilgts Tāds, kas ļoti atšķiras no citiem līdzīgiem; izcils, vienreizējs.
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumu).
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu, arī tāds, kuram (parasti) ir izcilas kvalitatīvas īpašības (par skaņu).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pēc stipruma, intensitātes pārsniedz ko citu, līdzīgu.
kauslīgs Tāds, kas mēdz uzbrukt, plūkties ar citiem (par dzīvniekiem).
sils Tāds, kas mitinās, uzturas silā.
bezmuitas Tāds, kas nav apliekams ar muitas nodokli.
neizteikts Tāds, kas nav izpausts, nav darīts zināms citiem.
caurkritis Tāds, kas nav izturējis pārbaudījumu, nav guvis vēlamos rezultātus; tāds, kas ir izkritis no aprites.
īpatnējs Tāds, kas nav līdzīgs citiem, atšķiras no tiem; savdabīgs.
oficiozs Tāds, kas nav neitrāls, bet pauž, aizstāv (kā) viedokli.
neatkarīgs Tāds, kas nav pakļauts kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
mērens Tāds, kas nav pārmērīgi liels vai mazs (pēc apjoma, intensitātes skaitliskās vērtības u. tml.); vidējs; samērā neliels.
pagaidu Tāds, kas nav pastāvīgs, ir uz zināmu laiku; tāds, ko paredzēts aizstāt ar citu, ilgākam laikam paredzētu.
svešs Tāds, kas nav pazīstams (par vietu, teritoriju u. tml.); tāds, kas (kādam) nav dzimtā vieta, arī pastāvīga dzīvesvieta.
nelabvēlīgs Tāds, kas nav piemērots (kam), nesekmē (to); tāds, kam ir nevēlama, kaitīga ietekme, iedarbība.
nesaderīgs Tāds, kas nav piemērots, atbilstošs viens otram, cits citam (pēc rakstura īpašībām, dzīvesveida u. tml.).
nejēdzīgs Tāds, kas nav pieņemams, izraisa nepatiku (piem., sava satura, sliktās kvalitātes dēļ).
nepilns Tāds, kas nav pilns; tāds, kurā kādas daļas (no daudzuma, skaita, lieluma u. tml.) trūkst.
neatkarīgs Tāds, kas nav saistīts (ar ko citu); tāds, kas eksistē patstāvīgi.
civils Tāds, kas nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem vai policiju; pretstats – militārs.
neformāls Tāds, kas nav saistīts ar oficiālām attiecībām, noteikumiem, formalitāšu ievērošanu; neoficiāls, brīvs.
vispārlietojams Tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piem., par vārdu, izteikumu).
neoficiāls Tāds, kas nav saistīts ar stingri noteiktām attiecībām, noteikumiem, formalitāšu ievērošanu u. tml.; neformāls, brīvs.
savrups Tāds, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar ko citu, parasti līdzīgu).
vājš Tāds, kas nav spēcīgs, tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā nesasniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā, to izpausmi).
oriģināls Tāds, kas nav tulkots no citas valodas.
kroplīgs Tāds, kas neatbilst kādām vispārpieņemtām normām, kritērijiem.
kropls Tāds, kas neatbilst kādām vispārpieņemtām normām, kritērijiem.
neliterārs Tāds, kas neatbilst literārās valodas normām.
pārdabisks Tāds, kas neatbilst realitātei; neparasts, ārkārtīgs.
antisanitārs Tāds, kas neatbilst sanitārijas nosacījumiem, prasībām.
parasts Tāds, kas neatšķiras no bieži sastopamā, līdzīgā pēc intensitātes, daudzuma u. tml.
ordinārs Tāds, kas neatšķiras no kā cita; parasts.
brīvdomīgs Tāds, kas nebaidās brīvi paust savus uzskatus, nostāju, kritizēt pastāvošos, valdošos uzskatus.
nepāra Tāds, kas nedalās ar divi bez atlikuma; tāds, ko izsaka ar skaitli, kurš nedalās ar divi bez atlikuma.
netiešs Tāds, kas nedarbojas, nenotiek, neizpaužas tiešā veidā; tāds, kas konstatējams, secināms ar kā cita starpniecību.
neitrāls Tāds, kas neiejaucas citu cilvēku attiecībās, strīdos; tāds, kas atturas nostāties kāda pusē.
nesaistīts Tāds, kas neietilpst kādā ķīmiskā savienojumā ar citām vielām; brīvs.
brīvs Tāds, kas neietilpst ķīmiskā savienojumā ar citām vielām; nesaistīts.
nemanāms Tāds, kas neizceļas pārējo vidū; tāds, kas nepievērš sev citu uzmanību.
nemainīgs Tāds, kas nekļūst citāds, tāds, kas nepārveidojas.
mitrumnecaurlaidīgs Tāds, kas nelaiž (sev) cauri, aiztur mitrumu.
vienpatnīgs Tāds, kas nemīl kontaktēties ar citiem; tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats; vienpatīgs.
vienpatīgs Tāds, kas nemīl kontaktēties ar citiem; tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats.
nerimts Tāds, kas nenorimst, ir nemitīgā kustībā, darbībā.
nekaitīgs Tāds, kas nerada kaitējumu, neizraisa ko nevēlamu.
mazs Tāds, kas nesasniedz citu šāda paša nosaukuma objektu lielumu, apmērus.
sauss Tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti nelielā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., vielu, priekšmetu grupā.
nesavaldīgs Tāds, kas nespēj atbilstoši situācijai mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi.
bezjūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt līdzi citiem.
tuvredzīgs Tāds, kas nespēj paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nemainīgs Tāds, kas netiek nomainīts ar ko citu.
publisks Tāds, kas netiek slēpts no citiem cilvēkiem (piem., par darbību, norisi).
kaitniecisks Tāds, kas nevēlami vai postoši iedarbojas (uz ko), ir kaitīgs.
ļauns Tāds, kas nevēlami, kaitīgi iedarbojas.
neizsīkstošs Tāds, kas nezaudē spēku, intensitāti.
priekšzīmīgs Tāds, kas noder par pozitīvu paraugu (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam); arī ļoti labs, teicams, nevainojams.
vēlīns Tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. vēlāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem); vēls (3).
mainīgs Tāds, kas nomaina cits citu; tāds, kas mijas ar ko citu.
tekošs Tāds, kas noris bez traucējumiem, pārtraukumiem, raiti.
saraustīts Tāds, kas noris nevienmērīgi, neritmiski, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem.
minimāls Tāds, kas noris, arī darbojas ar ļoti mazu, arī vismazāko intensitāti.
vienlaicīgs Tāds, kas noris, darbojas, pastāv vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu).
sinhronisks Tāds, kas noris, darbojas, pastāv vienlaicīgi, saskaņoti laikā (ar ko citu); sinhrons (1).
sinhrons Tāds, kas noris, darbojas, pastāv vienlaicīgi, saskaņoti laikā (ar ko citu).
vēls Tāds, kas noris, iestājas, sāk pastāvēt pēc kā cita, arī pēc kāda laikposma.
lēns Tāds, kas norisinās, notiek ilgākā laika periodā, ar mazu intensitāti.
turpmāks Tāds, kas norisinās, pastāv, veidojas (parasti laika) secībā pēc kā cita.
vārgs Tāds, kas norit ar vāju intensitāti.
intensīvs Tāds, kas norit, tiek veikts ļoti spraigi, ar lielu atdevi.
aritmisks Tāds, kas notiek ar ritma traucējumiem, kas neiekļaujas ritmā (parasti par sirdsdarbību, pulsu).
nekritisks Tāds, kas notiek, noris bez kritiska izvērtējuma.
ritmisks Tāds, kas notiek, norisinās vienmērīgi, noteiktā ritmā.
gluds Tāds, kas notiek, norit bez aizķeršanās, bez sarežģījumiem, kavējumiem.
iepriekšējs Tāds, kas notiek, tiek darīts pirms (kā) cita, atšķirīga.
spiedīgs Tāds, kas paaugstinātas temperatūras un mitruma piesātinājuma dēļ izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu); arī tāds, kas intensīvi, nepatīkami karsē.
paklausīgs Tāds, kas pakļaujas citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
kristīgs Tāds, kas pamatojas uz kristietības idejām, izmanto tās (piem., par politisku partiju).
vēlīns Tāds, kas parādās pēc citiem līdzīgiem; tāds, kas ir, pastāv tad, kad citu līdzīgu vairs nav.
vēls Tāds, kas parādās pēc citiem līdzīgiem; tāds, kas ir, pastāv tad, kad citu līdzīgu vairs nav.
agrīns Tāds, kas parādās pirms citiem līdzīgiem; tāds, kas ir, pastāv tad, kad citu līdzīgu vēl nav; agrs (3).
agrs Tāds, kas parādās pirms citiem līdzīgiem; tāds, kas ir, pastāv tad, kad citu līdzīgu vēl nav.
parazītisks Tāds, kas parazitē (1).
parazītisks Tāds, kas parazitē (2); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
parazitārs Tāds, kas parazitē.
līdzjūtīgs Tāds, kas pārdzīvo un izprot citu bēdas, nelaimi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
izmēģinājums Tāds, kas paredzēts izmēģināšanai, (kā) kvalitātes īpašību, piemērotības noteikšanai.
sterils Tāds, kas pārmērīgi cenšas atbilst kādam standartam, kritērijiem; tāds, kam pietrūkst individuālu, atšķirīgu iezīmju.
virslimita Tāds, kas pārsniedz (kā) limitu.
liels Tāds, kas pārsniedz citu šāda paša nosaukuma priekšmetu vai veidojumu izmērus.
augsts Tāds, kas pārsniedz parasto līmeni, pakāpi, intensitāti; liels, ievērojams.
pretenciozs Tāds, kas pārspīlē savu nozīmību, oriģinalitāti u. tml.; pārāk pašapzinīgs, iedomīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
rets Tāds, kas pastāv nelielā skaitā, daudzumā; tāds, kas nav bieži sastopams, novērojams.
fiktīvs Tāds, kas pastāv tikai formāli, bet ne realitātē; neīsts.
ilggadējs Tāds, kas pastāv, darbojas, noris vairākus, daudzus gadus; tāds, kas radies, uzkrājies vairāku, daudzu gadu gaitā.
patstāvīgs Tāds, kas pastāv, funkcionē (kādā sistēmā) atsevišķi, atdalīti no kā cita.
neskaitāms Tāds, kas pastāv, ir tik lielā skaitā, daudzumā, ka to grūti vai neiespējami aptvert, saskaitīt.
nesavtīgs Tāds, kas pašaizliedzīgi rūpējas, gādā par citiem, tāds, kas ir gatavs uzupurēties citu labā.
mažorīgs Tāds, kas pauž gaišu, pozitīvu noskaņu; jautrs, priecīgs, optimistisks.
mirdzošs Tāds, kas pauž prieku, pozitīvu emocionālo stāvokli.
parasts Tāds, kas pēc izmēra, formas, veida neatšķiras no citiem, līdzīgiem.
liels Tāds, kas pēc izmēriem, apjoma, skaita, stipruma pārsniedz ko citu līdzīgu; pretstats: mazs.
paliels Tāds, kas pēc lieluma nedaudz pārsniedz ko citu, līdzīgu (par priekšmetu, dzīvu būtni u. tml.).
mazs Tāds, kas pēc lieluma, apjoma, skaita, vērtības u. tml. nesasniedz ko citu līdzīgu; pretstats: liels.
pamazs Tāds, kas pēc lieluma, daudzuma, skaitliskās vērtības u. tml. ir mazāks par ko citu, līdzīgu; neliels.
vidējs Tāds, kas pēc lieluma, intensitātes pakāpes ir starp galējiem lielumiem, intensitātes pakāpēm (piemēram, starp lielu un mazu, augstu un zemu, smagu un vieglu).
četrzvaigžņu Tāds, kas pēc sava labuma, kvalitātes pakāpes ir novērtēts ar četrām zvaigznītēm (piem., par viesnīcām, kempingiem).
pirmais Tāds, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir nozīmīgāks, arī visnozīmīgākais (salīdzinājumā ar ko citu).
apgrozāms Tāds, kas piedalās aprites procesā.
svešs Tāds, kas pieder citai sistēmai, atbilst citai kārtībai.
svešs Tāds, kas pieder kādam citam, ir saistīts ar kādu citu; tāds, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
elitārs Tāds, kas pieder pie sabiedrības elites, saistīts ar to.
mēs Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība runātājam (rakstītājam) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
graujošs Tāds, kas posta, dara sliktu, ļoti kaitē.
viltīgs Tāds, kas prot apstākļus, situāciju izmantot savā labā (par dzīvniekiem).
smaržīgs Tāds, kas rada stipru smaržu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, ģintī (par augiem).
rezultatīvs Tāds, kas rada, sasniedz pozitīvu rezultātu; sekmīgs.
mažorīgs Tāds, kas rakstīts mažora toņkārtā un pauž gaišu, pozitīvu noskaņu.
pārdabisks Tāds, kas realitātē neeksistē.
arhitektonisks Tāds, kas saistīts ar arhitektūru vai arhitektoniku.
tāljūra Tāds, kas saistīts ar citām, tālākām jūrām, okeāniem.
hitlerisks Tāds, kas saistīts ar hitlerismu, hitleriešiem, tiem raksturīgs.
paramilitārs Tāds, kas saistīts ar jauniešu interesi par valsts aizsardzību, militāru ģērbšanās stilu u. tml.
kvantitatīvs Tāds, kas saistīts ar kā daudzumu, apjomu, skaitu u. tml.
partijisks Tāds, kas saistīts ar kādu politisko partiju; tāds, kas atbilst politisko partiju darbības principiem.
tonāls Tāds, kas saistīts ar tonalitāti.
postpadomju Tāds, kas sākas, pastāv, notiek pēc padomju varas likvidēšanas bijušās Padomju Savienības teritorijā.
milzu Tāds, kas sastāv no ļoti daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
desmitprocentīgs Tāds, kas satur desmit procentus (kādas vielas).
kritisks Tāds, kas satur kritiku; tāds, kurā izpaužas kritika, (parasti negatīvs) vērtējums.
salds Tāds, kas satur samērā daudz cukura, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
sāļš Tāds, kas satur samērā daudz vārāmā sāls, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
pasauss Tāds, kas satur samērā maz mitruma.
sociālkritisks Tāds, kas satur sociālo parādību kritiku; tāds, kurā izpaužas sociālo parādību kritika.
savtīgs Tāds, kas savas personiskās, parasti materiālās, intereses izvirza augstāk par citu cilvēku un sabiedrības interesēm.
mijiedarbīgs Tāds, kas savstarpēji iedarbojas (cits uz citu); tāds, kurā pastāv mijiedarbība.
palielināts Tāds, kas skaitliski ir kļuvis lielāks.
spitālīgs Tāds, kas slimo ar spitālību.
maksi Tāds, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm (par kleitu, svārkiem, mēteli).
sausumizturīgs Tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem).
patstāvīgs Tāds, kas spēj dzīvot sabiedrībā bez citu palīdzības, vadības.
iejūtīgs Tāds, kas spēj iejusties citu pārdzīvojumos, jūtās, ir uzmanīgs, atsaucīgs.
varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
streipulīgs Tāds, kas streipuļo; tāds, kam ir raksturīga nestabilitāte, līgošanās (par kustībām, stāvokli).
klišejisks Tāds, kas tiek bieži atkārtots; tāds, kam nav oriģinalitātes.
slepens Tāds, kas tiek slēpts no citiem (piem., par norisi, priekšmetu).
patstāvīgs Tāds, kas tiek veikts bez citu palīdzības, saviem spēkiem.
uzklausīgs Tāds, kas uzklausa un parasti cenšas ievērot cita teikto.
higroskopisks Tāds, kas uzsūc mitrumu.
pašpietiekams Tāds, kas var pastāvēt, eksistēt patstāvīgi, neatkarīgi no citiem.
desmitprocentīgs Tāds, kas veido desmit procentus (no kā).
konstruktīvs Tāds, kas veido pozitīvu pamatu (kam), tāds, kurā veidojas pozitīvs pamats (kam).
izmanīgs Tāds, kas veikli prot izmantot apstākļus, arī prot veikli izkļūt no sarežģītas situācijas; attapīgs, veikls.
paralēls Tāds, kas visā garumā atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu.
paralēls Tāds, kas visā garumā atrodas vienādā attālumā cits no cita, līdztekus cits citam.
tauta Tāds, ko (piem., vēlēšanās) ir izveidojuši (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji; tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
absolūts Tāds, ko attiecina uz noteiktu sākumpunktu vai skaita no tā.
plašs Tāds, ko atzīst, arī veicina, atbalsta daudzi (par kā slavu, popularitāti u. tml.).
pneimatisks Tāds, ko darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi, tāds, kurā izmanto saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
pazīstams Tāds, ko daudzi zina; tāds, kas ir iemantojis popularitāti.
neaizstājams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizstāt ar ko citu.
nesamērojams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami samērot, salīdzināt ar ko citu; nesalīdzināms.
savstarpējs Tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piem., par darbību, stāvokli).
solo Tāds, ko izpilda (dzied, spēlē, dejo u. tml.) viens pats bez citu līdzdalības.
viegls Tāds, ko izraisa ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis; tāds, kura saturs atspoguļo ar pozitīvām emocijām saistītu psihisku stāvokli.
absolūts Tāds, ko izsaka vai aprēķina tieši (ne procentos vai citā attiecībā); pretstats; relatīvs.
svešierosme Tāds, ko kādā sistēmā ierosina, uztur cita sistēma.
postpozitīvs Tāds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu (pa vārdu).
prepozitīvs Tāds, ko lieto cita vārda priekšā, ar kuru tas veido savienojumu.
mežonīgs Tāds, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
relatīvs Tāds, ko neattiecina uz noteiktu sākuma punktu vai neskaita no tā.
ziemcietīgs Tāds, ko neietekmē samērā zema temperatūra un citi nelabvēlīgi ziemošanas laika apstākļi (par augiem).
mitrumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā mitrums.
ekskluzīvs Tāds, ko nepublicē, nerāda, neraida citur.
atkarīgs Tāds, ko nosaka cita parādība, faktors u. tml.
tveicīgs Tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi un kas ir arī samērā mitrs (par gaisu).
konvertēt Tāds, ko var mainīt pret citas valsts valūtu.
saskaitāms Tāds, ko var saskaitīt.
desmitkārtējs Tāds, ko veic desmit reizes; tāds, kas notiek vai atkārtojas desmito reizi.
desmitkārtīgs Tāds, ko veido desmit kārtas.
pabiezs Tāds, ko veido samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti; pretstats: parets.
skrajš Tāds, kur augi neatrodas cieši blakus cits citam (par augu kopumu); tāds, kas neatrodas cieši blakus cits citam (par augu daļām).
mazapdzīvots Tāds, kur dzīvo maz cilvēku; tāds, kur ir mazs pastāvīgo iedzīvotāju skaits (parasti par vietu, teritoriju).
sutīgs Tāds, kur gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi un kur ir grūti elpot (parasti par telpu).
sauss Tāds, kur ir (parasti ievērojami) pazemināts mitruma daudzums (par zemi, augsni); tāds, kur ir (parasti ievērojami) pazemināts mitruma daudzums augsnē (par dārzu, tīrumu u. tml.).
vienots Tāds, kur ir (parasti pozitīva) savstarpēja saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības (par cilvēku kopumu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pārapdzīvots Tāds, kur ir pārāk liels dzīvnieku blīvums (par vietu, teritoriju).
pārapdzīvots Tāds, kur ir pārāk liels iedzīvotāju blīvums (par vietu, teritoriju).
silts Tāds, kur klimatiskajiem apstākļiem ir raksturīga samērā augsta temperatūra (par teritoriju).
nelīdztiesīgs Tāds, kur nepastāv līdztiesība; tāds, kam ir liegtas līdzīgas tiesības (ar citiem).
vējains Tāds, kur pūš vējš (par vietu, teritoriju).
radioaktīvs Tāds, kura atomu kodoli spontānā sabrukšanas procesā pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa kodolos.
paplāns Tāds, kura atsevišķās daļas atrodas samērā tālu cita no citas (parasti par apmatojumu).
humāns Tāds, kura attieksmē pret citiem cilvēkiem izpaužas cieņa, atsaucība, iejūtība, sirsnība.
špetns Tāds, kura attieksme pret citiem ir barga, naidīga; nejauks, nešpetns.
labsirdīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir iejūtīga, labvēlīga, miermīlīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
maigs Tāds, kura attieksme pret citiem ir labsirdīga, mīļa; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
necilvēcīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, nežēlīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
negants Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļoti nepatīkama, naidīga, ļauna.
neģēlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir zemiska, ļaunprātīga, nelietīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
labdabīgs Tāds, kura attieksme, izturēšanās pret citiem ir labvēlīga, miermīlīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ciešs Tāds, kura daļas atrodas ļoti tuvu cita pie citas, tāds, kur nav spraugu, atstarpju.
saskanīgs Tāds, kura detaļas labi sader cita ar citu.
savāžams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piem., pārnēsāšanai, glabāšanai); saliekams (2).
hronikāls Tāds, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi (par literāru darbu, kinofilmu).
blīvs Tāds, kurā dzīvas būtnes atrodas cieši cita pie citas.
trūcīgs Tāds, kura iedzīvotājiem trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu (par teritoriju).
pavārgs Tāds, kura intensitāte ir vāja, arī nepietiekama.
viļņveidīgs Tāds, kurā ir kāpumi un kritumi.
daudzskaitlīgs Tāds, kurā ir liels skaits vienību.
negluds Tāds, kurā ir nepilnības, neizstrādātas vietas; tāds, kas nav raits, plūstošs.
tīršķirnes Tāds, kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukums.
naidīgs Tāds, kurā izpaužas (dzīvnieka) niknums, agresivitāte.
rosīgs Tāds, kurā izpaužas aktivitāte, darbīgums; spraigs, intensīvs.
sasprindzināts Tāds, kurā izpaužas aktivitāte, koncentrēšanās.
autoritatīvs Tāds, kurā izpaužas autoritāte (1); tāds, ko pieņem bez iebildumiem.
žirgts Tāds, kurā izpaužas gatavība aktīvai darbībai, arī aktivitāte, darbīgums.
kūtrs Tāds, kurā izpaužas lēnums, enerģijas trūkums, arī slinkums, pasivitāte.
verdzisks Tāds, kurā izpaužas nekritiska attieksme.
gaišs Tāds, kurā izpaužas pozitīvas īpašības, piem., optimisms.
neprofesionāls Tāds, kurā izpaužas profesionalitātes trūkums; nepietiekami kvalitatīvs.
īpatnējs Tāds, kurā izpaužas šāda atšķirība no citiem, savdabīgums.
neveikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības, arī precizitātes, ātruma trūkums.
zvērīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga; necilvēcīgs (1).
rets Tāds, kurā kas atrodas tālu, atstatu cits no cita.
šķirne Tāds, kura kvalitāte atbilst šādai, parasti augstvērtīgai, grupai.
sertificēts Tāds, kura kvalitāte, atbilstība noteiktām prasībām ir apliecināta ar sertifikātu.
nepietiekams Tāds, kura kvalitāte, kvantitāte nav pietiekama.
mežonīgs Tāds, kura lielums, intensitāte ievērojami pārsniedz pierastās, parastās robežas.
nepiesātināts Tāds, kura molekulā starp atomiem ir viena vai vairākas dubultsaites.
stīvs Tāds, kurā nav dzīvīguma, rosības, aktivitātes (piem., par darbību, notikumu, situāciju); arī neveikls, neizdevies.
pusmiris Tāds, kurā nav gandrīz nekādas dzīvības, rosības (par vietu, teritoriju).
avitaminozs Tāds, kurā nav kāda vitamīna; tāds, kas saistīts ar avitaminozi.
skaidrs Tāds, kurā nav kļūdu, tāds, kas veidojas raiti (par runu).
ikdienišķs Tāds, kurā neizpaužas izcilas, neparastas īpašības; tāds, kurā neizpaužas oriģinalitāte.
neapdzīvots Tāds, kurā neviens nav apmeties uz pastāvīgu dzīvi (piem., par celtni); tāds, kurā nav pastāvīgu iedzīvotāju (par teritoriju).
saspriegts Tāds, kurā noris spraiga darbība (parasti par laikposmu, situāciju).
masveidīgs Tāds, kurā piedalās, darbojas vai kuru veic liels (kā) skaits, kopums.
masveida Tāds, kurā piedalās, darbojas, kuru veic liels (cilvēku, dzīvnieku) skaits, kopums.
ļaunprātīgs Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna, nenovīdīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ļauns Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir naidīga, nekrietna, nežēlīga, arī noziedzīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
zemisks Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir nekrietna, netikumiska, arī ļauna.
slepens Tāds, kura rīcība, darbība ir slēpjama no citiem (par cilvēku, cilvēku grupu).
tikumīgs Tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst tikumības normām un principiem, tāds, kam ir raksturīgas pozitīvas, morāles normām atbilstošas īpašības.
teicams Tāds, kura ritms, intonācija ir tuva runas valodas ritmam, intonācijai (parasti par dziesmu).
plašs Tāds, kura robežas atrodas tālu uz visām pusēm (par platību); tāds, kas aptver, aizņem lielu teritoriju, lielu vietu, lielu platību.
puslina Tāds, kura sastāvā daļēji ir linu šķiedra, daļēji – citas šķiedras.
rets Tāds, kura sastāvdaļas, elementi u. tml. nav cieši cits pie cita, atrodas atstatu; pretstats: biezs.
vientiesīgs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere.
labs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, arī pozitīvs, labvēlīgs; tāds, kas izraisa patiku.
labvēlīgs Tāds, kura saturs ir pozitīvs.
saulains Tāds, kurā saules starojumu ilgu laikposmu neaiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. un kuram (parasti) ir raksturīgs silts, arī karsts klimats (par teritoriju, zemi u. tml.).
sitams Tāds, kurā skaņa rodas no rokas, īpaša rīka, detaļas sitiena (par mūzikas instrumentiem).
piesātināts Tāds, kurā starp oglekļa atomiem ir tikai vienkāršās saites.
litrīgs Tāds, kura tilpums ir viens litrs.
kvalificēts Tāds, kura veikšanai nepieciešama noteikta kvalifikācija (1), zināšanas, prasme; tāds, kam ir augsta kvalitāte.
vērts Tāds, kura vērtība atbilst kā cita vērtībai; vērtīgs (1).
desmitlatu Tāds, kura vērtība ir desmit latu (par naudas zīmi Latvijas Republikā).
desmitrubļu Tāds, kura vērtība ir desmit rubļu (par naudas zīmi).
vienvērtīgs Tāds, kura vērtība ir tāda pati kā (kam) citam; līdzvērtīgs.
simbolisks Tāds, kura vērtība, izpausme, intensitāte u. tml. ir mazāka, nekā nepieciešams, arī parasts.
līdzvērtīgs Tāds, kura vērtība, nozīme ir tāda pati kā (kam) citam.
spēcīgs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piem., par mašīnām, ierīcēm, to daļām).
labs Tāds, kuram piemīt morāles normām atbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir labsirdīga, labvēlīga.
slikts Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības; tāds, kurš izturas (pret citiem) neiejūtīgi, cietsirdīgi.
paškritisks Tāds, kuram piemīt paškritika; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
lepns Tāds, kurš jūtas pārāks par citiem; augstprātīgs, iedomīgs.
planetārs Tāds, kurš vienlaikus rotē gan ap savu, gan ap cita elementa asi.
tiešs Tāds, kuru attiecībās (ar kādu, ar ko) nepastāv kāda cita starpniecība (par cilvēkiem).
vecs Tāds, kuru ir nomainījis kas jauns, tāds, kura vietā nācis kas cits.
nebalsīgs Tāds, kuru izrunājot balss saites nevibrē (par valodas skaņu).
balsīgs Tāds, kuru izrunājot, vibrē balss saites (par valodas skaņām).
izdevīgs Tāds, no kā gūst ienākumus, peļņu; tāds, kas dod kādu labumu, priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu.
pēdējais Tāds, par ko ir runāts, kas ir minēts tikko (pēc kā cita, iepriekšēja).
erotisks Tāds, piem., literatūras vai mākslas darbs, kurā attēlota erotika.
tīrs Tāds, starp kura, parasti tuvākajiem, priekštečiem nav citu tautu, sociālu grupu u. tml. pārstāvju.
nesošs Tāds, uz kura darbojas galvenā slodze un kurš nodrošina (kā) stabilitāti.
varietāte Tādu algebrisku sistēmu klase, kuras aprakstāmas ar vienām un tām pašām identitātēm.
martiroloģijs Tādu personu saraksts, uzskaitījums, kuras ir vajātas vai kurām ir sagādātas ciešanas.
slīpne Taisne, kas ar citu taisni vai arī ar plakni veido šauru vai platu leņķi.
koordinātu ass taisne, uz kuras izvēlēts pozitīvais virziens, sākuma punkts un mērvienība.
pārtaisīt Taisot izveidot (ko) citādi, pārveidot (par ko).
pie reizes tajā pašā reizē; vienlaicīgi ar ko citu.
taktsmērs Taktsdaļu skaits un to ilgums; attiecīgais apzīmējums nošraksta sākumā (pie nošatslēgas).
kļūt Tapt citādākam, iegūt citu kvalitāti.
sējas putns tārtiņš, kuitala, lakstīgala.
upuris Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos labvēlību, pateiktos.
maksātājs Tas (fiziska vai juridiska persona), kas maksā, veic naudas pārskaitījumu.
nemaksātājs Tas (fiziska vai juridiska persona), kas nemaksā, neveic naudas pārskaitījumu.
kāpēcītis Tas (parasti bērns), kas nemitīgi uzdod jautājumus.
garīgā maize tas (piem., daiļliteratūra), kas garīgi bagātina cilvēku.
gara maize tas (piem., daiļliteratūra), kas garīgi bagātina cilvēku.
signāls Tas (piem., darbība, norise, notikums, informācija), kas ierosina vai veicina kādu citu darbību, norisi u. tml.
saslaukas Tas (piem., gruži, atkritumi, atliekas), kas ir saslaucīts kopā.
satelīts Tas (piem., iestāde, organizācija), kas ir pilnībā atkarīgs no kāda cita, kalpo tā interesēm.
iebrucējs Tas (piem., karaspēks, šāda karaspēka karavīrs), kas iebrūk kādā valstī, teritorijā.
robežšķirtne Tas (piem., laikposms, notikums), pēc kura sākas kas cits, atšķirīgs.
priekštecis Tas (piem., priekšmets, parādība, notikums), kas bijis pirms kā cita, ir ietekmējis to.
konkurents Tas (piem., priekšmets), kas kvalitātes vai citu īpašību dēļ var pārspēt citus.
kroņa numurs tas (piem., priekšnesums), ar ko gūst panākumus, ar ko izceļas starp citiem.
pavadonis Tas (piem., psihisks vai fizisks stāvoklis, process), kas ir (kam) raksturīgs, eksistē vienlaikus (ar ko citu).
sitams Tas (piem., rīks), ar ko sit, ko izmanto sišanai.
uzbrucējs Tas (piemēram, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības, lai, pārvarot pretinieka aizstāvēšanos, ieņemtu kādu teritoriju, objektu.
virsnorma Tas (skaits, daudzums), kas pārsniedz (kā) normu.
logaritms Tās pakāpes rādītājs, kurā jākāpina skaitlis (bāze), lai iegūtu doto skaitli.
substitūts Tas, ar kuru aizstāj (ko) substitūcijā.
pirmrindniece Tas, kas (kādā nozarē, kur) ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
intervents Tas, kas (parasti militāri) iejaucas citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās.
dominante Tas, kas (piem., ar nozīmību, izmēriem) pārsniedz citu (apkārtējo, līdzīgo); ievērojamākā daļa, pazīme.
taisnība Tas, kas atbilst īstenībai, realitātei; patiesība.
labs Tas, kas atbilst morāles normām, ideālam, šā ideāla iemiesojums; pozitīvo īpašību izpausme.
izņēmums Tas, kas atšķiras no citiem līdzīgiem, tas, kas nepakļaujas vispārējai likumībai.
handikaps Tas, kas dod priekšrocības (salīdzinot ar citiem).
vientuļnieks Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, parasti vairoties no sakariem ar citiem; vientulis.
iekarotājs Tas, kas iekaro, pakļauj citu zemi, tautu.
iebrucējs Tas, kas iekļūst ar varu (piem., cita īpašumā).
ilgdzīvotājs Tas, kas ilgi dzīvo, kam ir garš mūžs (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
informācija Tas, kas ir izteikts ar šifru, kodu, skaitļu, simbolu u. tml. palīdzību.
darbs Tas, kas ir jāprot un jāveic noteiktas profesijas, specialitātes pārstāvim.
līdzinieks Tas, kas ir līdzīgs (kam citam), atgādina (ko).
analogs Tas, kas ir līdzīgs, atbilstošs kam citam.
dubultnieks Tas, kas ir ļoti līdzīgs kādam citam.
sūds Tas, kas ir ļoti mazvērtīgs, nekvalitatīvs.
piedēklis Tas, kas ir ļoti saistīts, atkarīgs no kā cita (parasti lielāka, ietekmīgāka).
pirmais Tas, kas ir minēts iepriekš, vispirms (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
modifikācija Tas, kas ir nedaudz pārveidots, pielāgots, ar citām īpašībām; arī paveids, variācija.
sviests Tas, kas ir neveiksmīgs, nekvalitatīvs, nesakārtots; arī stulbums.
punkts Tas, kas ir par pamatu, cēloni, arī saistīts ar noteiktu situāciju (norisē, darbībā, stāvoklī).
nerātnība Tas, kas ir saistīts ar seksu, seksualitāti.
rakstniecība Tas, kas ir sarakstīts – daiļliteratūras darbu kopums; literatūra (2).
mēsli Tas, kas ir slikts, nekvalitatīvs, nederīgs.
vieninieks Tas, kas ir viens, nevis kopā ar citiem vai kas dzīvo bez ģimenes, tuviniekiem; vientuļnieks.
irealitāte Tas, kas īstenībā nav un nevar būt; tas, kas pastāv iedomās, fantāzijā; nerealitāte.
pabiras Tas, kas kādā procesā ir nobiris, nokritis; paliekas, pārpalikumi.
ienaidnieks Tas, kas kaitē (kādiem dzīvniekiem), iznīcina (tos).
līdzatbildētājs Tas, kas kopā, vienlaikus ar kādu citu atbild par nodarījumu, likuma pārkāpumu (civilprocesā).
zemstrāva Tas, kas nav vārdos izsacīts vai citādi klaji pausts.
apakšstrāvojums Tas, kas netiek izpausts vārdos, bet uztverams no teksta kopumā, situācijas, apstākļiem u. tml.; zemstrāva.
robežšķirtne Tas, kas nošķir (vienu teritoriju no otras).
īstenība Tas, kas patiesi pastāv, eksistē; realitāte.
svešs Tas, kas pieder kādam citam, ir saistīts ar kādu citu; tas, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
palīdzība Tas, kas pozitīvi, labvēlīgi ietekmē darbības, procesa rezultātu.
derivāts Tas, kas radies no kaut kā cita, primāra.
veldze Tas, kas veldzē (1); tas (parasti mitrums, šķidrums), ar ko var veldzēties (1).
ekvivalents Tas, kas vērtības, daudzuma, īpašību, darbības funkciju u. tml. ziņā ir pilnīgi līdzvērtīgs, atbilstošs (kam citam).
trafarets Tas, ko atdarina (parasti) bez radošas pieejas, oriģinalitātes meklējumiem; šablons (2).
bāze Tas, ko izmanto par pamatu, veidojot ko citu.
mīlulis Tas, ko mīl, arī lolo; lutina; cilvēks, kuru mīl vairāk nekā citus.
dvesma Tas, ko var intuitīvi uztvert, apjaust.
objekts Tas, uz ko ir vērsta cilvēka darbība, psihiskā aktivitāte, emocijas.
lanolīns Taukviela, ko dabīgā veidā iegūst no aitu vilnas.
ņenci Tauta, kas apdzīvo Ņencu autonomo apvidu un dažus citus Krievijas ziemeļu rajonus.
gagauzi Tauta, kas dzīvo galvenokārt Moldāvijas un Ukrainas teritorijā.
pamattauta Tauta, kas ir galvenā, nozīmīgākā (kādā teritorijā).
briti Tauta, Lielbritānijas pamatiedzīvotāji; angļi.
angļi Tauta, Lielbritānijas pamatiedzīvotāji.
palestīnieši Tauta, Palestīnas autonomās teritorijas pamatiedzīvotāji; Palestīnas arābi.
velsieši Tauta, Velsas (Lielbritānijā) pamatiedzīvotāji.
dvēseļu revīzija tautas skaitīšana, ko ieviesa cars Pēteris I, lai noteiktu nodokļu maksātāju skaitu, vienmērīgi sadalītu karaspēka uzturēšanu u. tml.
karnevāls Tautas svētki ar masku gājieniem, dejām, teatralizētiem uzvedumiem un citām izpriecām (sākotnēji pirms gavēņa).
variants Tautasdziesmas, arī cita folkloras žanra teksts, kas no pamatvarianta neatšķiras vai atšķiras ar nenozīmīgām fonētiskām un morfoloģiskām iezīmēm.
mazākumtautība Tautība, kuras pārstāvji kādā valstī, salīdzinot ar pamatiedzīvotājiem, ir mazākumā; nacionālā minoritāte.
romāņi Tautu grupa Eiropā (piem., franči, itālieši, rumāņi, spāņi), kas runā valodās, kuras izveidojušās no dažādiem latīņu valodas dialektiem.
tautumeita Tautu meita.
pārtecināt Tecinot panākt, ka (kas) pārtek (citā traukā, tilpnē).
aiztecēt Teciņus, veikli, vieglā gaitā aiziet.
pneimatika Tehnikas nozare, kas ietver saspiesta gaisa, retāk citu gāzu maisījuma vai gāzes izmantošanu.
sanitārā tehnika tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir, piem., nodrošināt celtnēs sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma apgādi, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
pneimatika Tehniska sistēma, kura rada saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
jauda Tehniskas iekārtas ražotspēja, darbības efektivitāte.
automatizācija Tehnisku, organizatorisku un citu pasākumu komplekss, kas dod iespēju ražošanas procesus vadīt bez tiešas cilvēka līdzdalības.
leģenda Teiksmains, fantastisks, arī reliģiska satura nostāsts par kādu vēsturisku notikumu, personu, vietu; literārs sacerējums ar šādu raksturu.
izteicējs Teikuma virsloceklis, kas izsaka teikuma galveno pazīmi (darbību, stāvokli, īpašību, kvalitāti).
kabalistika Teksta satura, domas u. tml. slēpšana (vai meklēšana) iedomātos simbolos, vārdos, skaitļos u. tml.
SMS Teksta ziņa mobilajā telefonā, kas ļauj cilvēkam uzrakstīt tekstu, kas sastāv līdz 160 simboliem un nosūtīt uz citu mobilo telefonu; īsziņa.
virtene Tekstā, rindā sakārtots (burtu, skaitļu) kopums.
priekšvārds Teksts (grāmatas, brošūras u. tml. sākumā), kurā izteikti autora vai citas personas iepriekšēji paskaidrojumi, piezīmes (par šo grāmatu, brošūru u. tml.).
novilkums Teksts, attēls, kas izgatavots, pārnesot to no iespiedformas uz papīra vai cita materiāla.
glezna Tēlains (kā) atspoguļojums, tēlojums (literārā darbā).
stājskulptūra Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar arhitektūras veidojumiem; stājtēlniecība.
stājtēlniecība Tēlniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar arhitektūras veidojumiem; stājskulptūra.
groteska Tēlojuma veids literatūrā un mākslā, kuram raksturīgs kariķējums vai komisks pārspīlējums, asi, negaidīti kontrasti.
stājmāksla Tēlotājas mākslas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīts ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
batālais žanrs tēlotājmākslas žanrs, kas veltīts kara tematikai, it īpaši kauju skatiem.
sirreālisms Tēlotājmākslas, literatūras un kinomākslas virziens (pēc 1. pasaules kara), kam raksturīga dažādu nereālu, fantastisku motīvu tēlošana.
gaitenis Telpa (dzīvoklī), cauri kurai iespējams nokļūt citās telpās, istabās.
priekšnams Telpa (parasti dzīvojamā mājā, dzīvoklī), kurā iekļūst pa galvenajām ieejas durvīm un no kuras ir ieeja citās telpās.
dibentelpa Telpa, kas atrodas aiz kādas citas telpas.
starptelpa Telpa, kas atrodas starp citām (galvenajām) telpām, arī telpa, vieta starp veidojumiem u. tml.
kuluāri Telpas (piem., pie parlamenta sēžu zāles, skatītāju zāles teātrī), kur var uzturēties oficiālo pasākumu starplaikos; gaitenis; koridors.
projekcija Telpisku ķermeņu attēlojums uz plaknes vai kādas citas virsmas.
anfilāde Telpu rinda, kas savienota ar durvīm (vārtiem, arkām) un atrodas taisnā līnijā cita aiz citas.
temporitms Tempa un ritma saistījums (parasti skatuves mākslā).
sangvinisks temperaments temperaments, kam raksturīga aktivitāte, kustīgums un intensīva, dinamiska psihisko procesu norise.
absolūtā temperatūra temperatūra, ko skaita no absolūtās nulles.
smešs Tenisā – sitiens, ar ko raida pāri galvai lidojošu bumbu uz leju pretinieka laukumā.
badmintons Tenisam radniecīga sporta spēle, kurā ar raketi sit pāri tīklam nelielu, vieglu bumbiņu ar spalvām.
pirmā rakete tenisists, kurš Profesionālo tenisistu asociācijas (ATP) reitinga tabulā atrodas pirmajā vietā.
teokrāts Teokrātijas piekritējs, atbalstītājs.
konverģences teorija teorija par kapitālisma un sociālisma atšķirību izlīdzināšanos.
metateorija Teorija, kuras pētīšanas objekts ir kāda cita teorija.
doktrīna Teorija, mācība, sistēma; politiska nostādne.
teozofs Teozofijas piekritējs.
kartogramma Teritoriālā iedalījuma karte, kurā grafiski (ar svītrojumu, krāsojumu) attēlota kādas parādības intensitāte kādā teritorijas vienībā.
departaments Teritoriāla pārvaldes vienība dažās valstīs (piem., Francijā).
kvartāls Teritoriāla vienība (mežā), kas parasti ir taisnstūrveidīga un ko ierobežo stigas vai dabiskas robežas.
mežniecība Teritoriāla vienība valsts mežu apsaimniekošanai.
ģeogrāfija Teritoriālais izvietojums (kādai noteiktai nozarei); teritoriālā pārstāvība.
ledus lauks teritorija (jūrā vai okeānā), ko klāj ledus.
ārzona Teritorija (kādā valstī) vai valsts, kurā ir ļoti zemi nodokļi vai to vispār nav.
pārrobeža Teritorija aiz (parasti valsts, apgabala) robežas.
province Teritorija ar kādām, piem., ģeoloģiskām īpatnībām.
vagonu parks Teritorija ar sliežu ceļiem, kurā atrodas vagonu depo.
lauki Teritorija ārpus pilsētu vai pilsētciematu robežām.
gaisa teritorija teritorija atmosfērā virs kādas valsts sauszemes un ūdens teritorijas, pa kuru kursē lidmašīnas.
gaisa telpa teritorija atmosfērā virs kādas valsts sauszemes un ūdens teritorijas, pa kuru kursē lidmašīnas.
piejūra Teritorija pie jūras; jūras piekraste.
paliene Teritorija pie upes vai ezera, kas palu laikā pārplūst.
neitrālā josla Teritorija starp divu valstu robežām, kurā nevienai no tām nav tiesības turēt karaspēku.
neitrālā josla Teritorija starp pretinieku frontes līnijām.
mērenā josla teritorija starp subtropiem un subarktisko joslu, kur nav pārāk karsts vai auksts klimats.
zona Teritorija, apgabals ar noteiktu specifiku.
mandātteritorija Teritorija, apgabals, ko pēc Pirmā pasaules kara piešķīra uzvarētājām valstīm.
aizjūra Teritorija, apvidus aiz jūras.
novads Teritorija, apvidus ar kopīgām etnogrāfiskām, arī valodas iezīmēm.
ietekmes sfēra teritorija, kas atrodas (kā) ietekmē.
aizmugure Teritorija, kas atrodas aiz frontes līnijas.
austrumi Teritorija, kas atrodas saules lēkta pusē, virzienā.
šaujamlauks Teritorija, kas ir iekārtota šaušanas mācībām, treniņiem vai sacensībām; teritorija, kurā (piem., kara laikā) notiek šaušana.
nožogojums Teritorija, ko ierobežo šāds veidojums.
aizliegtā zona teritorija, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties bez īpašas atļaujas.
fronte Teritorija, kur noris karadarbība; karaspēka saskares līnija ar pretinieku.
priekšējā līnija teritorija, kur noris karadarbība.
pirmā līnija teritorija, kur noris karadarbība.
kaujas lauks teritorija, kur risinās kauja.
apbedījums Teritorija, kurā atrodas senas kapu vietas.
placdarms Teritorija, kurā kāda valsts koncentrē savu karaspēku, sagatavodama uzbrukumu citai valstij.
zona Teritorija, kurā notiek kāda meteoroloģisko parādību izpausme.
tieces rajons teritorija, kurā pastāvīgie ekonomiskie un sociālie sakari ir saistīti ar kādu ekonomisku centru.
kņaziste Teritorija, kurā valda kņazs.
Eirozona teritorija, kurā valstu oficiālā valūta ir eiro.
rajons Teritorija, kurai ir kādas īpašas, no citām teritorijām atšķirīgas pazīmes, īpatnības.
būvlaukums Teritorija, laukums, kur notiek būvdarbi.
kara lauks teritorija, vieta, kur notiek karadarbība; karalauks.
karalauks Teritorija, vieta, kur notiek karadarbība.
rietumdaļa Teritorijas daļa, kas atrodas rietumu virzienā; rietumu daļa.
ziemeļdaļa Teritorijas daļa, kas atrodas ziemeļu virzienā.
plūdi Teritorijas pārplūšana, paaugstinoties ūdenslīmenim upju, ezeru vai jūras piekratsē, parasti palu, lietusgāžu, vējuzplūdu rezultātā.
iecirknis Teritorijas vai joslas (parasti neliela) daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam, noteiktai darbībai.
aizbilstamās teritorijas teritorijas, kas atrodas kādas citas valsts pārvaldībā saskaņā ar ANO statūtiem.
terorists Terorisma piekritējs, terora akta veicējs.
trēns Tērpa (parasti kleitas) mugurdaļas pagarinājums tā, ka tas slīd pa zemi.
virstērps Tērps, ko valkā virs cita tērpa; arī virsvalks.
māsīca Tēva vai mātes brāļa (māsas) meita.
pātari Tēvreize un citas lūgšanas.
aksioma Tēze, ko pieņem bez pierādījuma un izmanto citu tēžu pierādīšanai.
misticisms Ticība tam, ka eksistē cita, pārdabiska, noslēpumaina realitāte, ko nevar izzināt ar prātu, bet var uztvert ar jūtām, intuīciju, instinktu u. tml.; centieni šādā veidā nonākt tiešā saskarē ar dievišķo.
dogmats Ticības mācības neapšaubāma un nekritizējama pamattēze; reliģijas dogma.
veidoties Tiekot organizētam, dibinātam, rasties, attīstīties (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu); rasties sabiedrībā, cilvēku grupā.
izveidoties Tiekot organizētam, nodibinātam, rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piem., par kolektīvu, sabiedrisku institūciju).
sasniegt Tiekot pilnveidotam, attīstītam, arī attīstoties iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
lokālpatriotisms Tieksme nekritiski atzīt par labu, vērtīgu, izvirzīt pirmajā vietā to, kas saistīts ar pašu (piem., savu valsti, pagastu, dzīves vai darba vietu).
avantūrisms Tieksme uz avantūrām; atbildības, arī apdomības trūkums (politiskajā un sabiedriskajā dzīvē).
inerce Tieksme, tendence saglabāt iepriekšējo stāvokli, nepieļaut izmaiņas, rīkoties pa vecam vai tā kā citi.
vuārisms Tiekšanās gūt seksuālu apmierinājumu, novērojot citu cilvēku seksuālās darbības.
Satversmes tiesa tiesa, kas izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas; konstitucionālā tiesa.
līdztiesājamais Tiesājamais, ko par kopīgi izdarītu noziegumu tiesā vienlaikus ar citu.
veto Tiesības aizliegt vai apturēt likumdošanas iestādes vai koleģiālas institūcijas lēmuma stāšanos spēkā; šādu tiesību īstenošana.
servitūts Tiesības ar noteiktiem ierobežojumiem lietot cita īpašumu; tiesības ierobežot īpašnieka rīcību viņa īpašumā.
likumdošanas iniciatīva tiesības iesniegt likumprojektus likumdošanas institūcijai.
mandāts Tiesības pārvaldīt kādu teritoriju.
vara Tiesības un iespēja pārvaldīt (valsti), valdošs politisks stāvoklis; pārvaldes forma, pārvaldes institūti, kas ieguvuši tiesības un iespēju pārvaldīt (valsti).
tiesībsargs Tiesībsargājošo institūciju (piem., policijas) darbinieki.
civiltiesības Tiesību normas, kas regulē ģimenes, īpašuma, mantošanas, līgumiskās un citas attiecības sabiedrībā.
publiskās tiesības tiesību nozaru kopums, kas regulē valsts institūciju darbību, attiecības starp pilsoņiem un valsts institūcijām.
kā tad citādi tieši tā, tikai tā, ne citādi.
kur (tad, vēl) citur tieši tur; nekur citur.
skropstiņas Tievi šūnas citoplazmas diegveida vai sarveida izaugumi, kas spēj ritmiski kustēties.
kociņš Tievs, neliels no koka vai cita materiāla veidots stienītis.
viennozīmība Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai); monosēmija.
monosēmija Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai); viennozīmīgums.
aiztikšķēt Tikšķot pulkstenim, paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
staigāt Tikt dotam tālāk citam.
konstituēties Tikt konstituētam; izveidoties, nodibināties (par organizatorisku veidojumu).
nonākt kritikas krustugunīs tikt ļoti kritizētam.
palielināties Tikt palielinātam, kļūt lielākam (par laukumu, teritoriju u. tml.).
pārdzimt Tikt pārveidotam par ko citu, jaunā kvalitātē.
novērsties Tikt pavērstam citā virzienā (par acīm, skatienu).
iejukt Tikt pavirši ieliktam (starp citiem priekšmetiem) tā, ka grūti atrast.
saspiesties Tikt piespiestam vienam pie otra, citam pie cita.
pienākt Tikt sagaidītam (par situāciju, kad kas ir iespējams, var norisināties).
pārstrādāties Tikt sagremotam, pārveidotam citās vielās.
savākties Tikt savāktam (par kā skaitu, daudzumu).
samest Tikt strauji sagrieztam (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
sanest Tikt strauji sagrieztam (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
šķilties Tikt veikli, raiti teiktam, runātam.
tikums Tikumība; laba, pozitīva īpašība, to kopums.
pinte Tilpuma mērvienība – 0,568 l (Lielbritānijā), 0,473 l (šķidrumiem) un 0,550 l (beramām vielām ASV).
galons Tilpuma mērvienība – 4,55 litri (angļu mērvienību sistēmā) vai 3,79 litri (amerikāņu mērvienību sistēmā).
čarka Tilpuma mērvienība – aptuveni 0,12 litri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
dekalitrs Tilpuma mērvienība – desmit litru [dl].
bušelis Tilpuma mērvienība, aptuveni 36,37 litri (angļu mērvienību sistēmā).
sociālie tīkli tīmekļa vietnes, kur, reģistrējoties un izveidojot savu individuālo profilu, ir iespējams sazināties ar citiem cilvēkiem.
attīt Tinot atsegt (ko ietītu); tinot dabūt vaļā (to, ar ko satīts); arī atritināt.
nesadalītā peļņa tīrās peļņas daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā pēc nodokļu atskaitījumiem, un ko var sadalīt starp uzņēmuma īpašniekiem.
prečzinis Tirdzniecības darbinieks, kas veic preču uzskaiti, kontroli.
grāmattirdzniecība Tirdzniecības nozare, kas aptver grāmatu, reprodukciju, plakātu un citu iespieddarbu izplatīšanu.
protekcionisms Tirdzniecības politika, ar ko valdība aizstāv iekšzemes ražotājus no ārzemju konkurentiem.
komisija Tirdzniecisks darījums, kuru fiziska vai juridiska persona par atlīdzību veic citas personas uzdevumā.
satīrīt Tīrot atbrīvot (piem., telpu, apkārtni) no atkritumiem, netīrumiem.
satīrīt Tīrot savākt, aizvākt (piem., atkritumus, netīrumus).
slepkavība Tīša prettiesiska cita cilvēka nogalināšana.
cūkot Tīšuprāt kaitēt (kādam); tīšuprāt bojāt.
šķērēt Tīt uz veltņa noteiktu skaitu nepieciešamā garuma pavedienu (auduma pamatnei).
ritināt Tīt vaļā (ko satītu, saritinātu); tīt, likt (ko lokveidā, apļveidā).
sfēns Titanīts.
titultitrs Titrs, kurā minēts filmas, televīzijas pārraides nosaukums.
titulēties Titulēt sevi.
donna Tituls augstākās kārtas sievietei Itālijā.
donja Tituls augstākās kārtas sievietei zemēs, kur runā spāņu valodā.
dons Tituls augstākās kārtas vīrietim Spānijā.
nosaukums Tituls, goda apzīmējums.
lords Tituls, kas saistīts ar augstu amatu Lielbritānijā; persona, kam ir šāds tituls.
lielmeistars Tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā un dambretē.
tatāri Tjurku, mongoļu un citas ciltis, kas no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam bija apvienotas Zelta ordas sastāvā.
toņkārta Tonalitāte.
tonika Tonalitātes centrālais elements, galvenā skaņa, pēc kuras nosaukumu iegūst visa sistēma; galvenais noturīgais akords, uz kura veidota konkrētā skaņkārta.
rezidents Topošais ārsts, kas pēc augstskolas beigšanas pieredzējuša kolēģa vadībā papildina savas zināšanas un praktisko pieredzi izraudzītajā specialitātē.
atkusnis Totalitāras varas represīvā režīma atslābums, mazināšanās.
matrjoška Tradicionāla krievu rotaļlieta – dažāda lieluma koka lellītes, kas ieliekamas cita citā.
rituāls Tradicionāli izveidojies vai speciāli radīts noteiktu darbību kopums (piem., lai atzīmētu kāda procesa sākumu, noslēgumu vai pāriešanu jaunā kvalitātē).
tiramisu Tradicionāls itāļu deserts, kas sastāv no kafijā un brendijā vai liķierī mērcētiem cepumiem (t. s. dāmu pirkstiņiem) un krēmveida siera kārtojuma.
riteņtraktors Traktors ar riteņiem (pretstatā kāpurķēžu traktoram).
transitīvums Transitivitāte, pārejamība.
velosipēds Transportlīdzeklis ar (parasti) diviem riteņiem un pedāļu piedziņu.
piekabe Transportlīdzeklis bez dzinēja (piem., kravas kaste uz riteņiem, platforma, smagās automašīnas aizmugurējā daļa), ko piekabina velkošajam transportlīdzeklim.
rati Transportlīdzeklis uz diviem vai četriem riteņiem, ko velk zirgi vai citi darba dzīvnieki.
pārkare Transportlīdzekļa daļa, kas ir izvirzīta pāri riteņu asij.
riepa Transportlīdzekļa riteņa apvalks (parasti no gumijas, pildīts ar gaisu).
līzings Transportlīdzekļu un citu preču noma ar izpirkuma tiesībām, pakāpeniski bankā nomaksājot preces vērtību un noteiktus procentus; izpirkumnoma.
izpirkumnoma Transportlīdzekļu un citu preču noma ar izpirkuma tiesībām, pakāpeniski bankā nomaksājot preces vērtību un noteiktus procentus; līzings.
mezgls Transportlīniju, maģistrāļu u. tml. krustošanās vieta; vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība.
iztramdīt Traucējot saniknot (parasti bites, lapsenes).
divlitru Trauks, kurā var uzglabāt divus litrus (kā).
kerings Treka riteņbraukšanas disciplīna, kurā riteņbraucēji sākumā vairākus apļus brauc aiz īpaša motorvelosipēda.
paleozojs Trešā ēra Zemes ģeoloģiskajā vēsturē, kurā fauna attīstījās no primitīviem bezmugurkaulniekiem līdz sauszemes dzīvniekiem (abiniekiem, rāpuļiem), flora – no aļģēm līdz paparžu un skujkoku mežiem.
kuba sakne trešās pakāpes sakne no skaitļa.
Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls tribunāls, kurā tiesā personas, kuras tiek uzskatītas par atbildīgām smagu starptautisko tiesību pārkāpumu izdarīšanā konkrētā teritorijā.
sadauzīties Trieciena (vai triecienu) rezultātā (piem., atsitoties pret ko) sabojāties, kļūt nelietojamam.
atsitiens Trieciens, kas rodas, atsitoties pret ko.
kubs Triju vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa trešā pakāpe.
nornes Trīs likteņa dieves skandināvu mitoloģijā.
moiras Trīs likteņa dievietes sengrieķu mitoloģijā, Zeva un Temīdas meitas – māsas Kloto, Lahese, Atropa.
nullvads Trīsfāžu maiņstrāvas elektrotīkla vads, kas savieno strāvas avota un patērētāja neitrālos punktus.
velna ducis trīspadsmit (pēc tautas ticējumiem – nelaimīgs skaitlis).
ferīts Trīsvērtīgs dzelzs oksīda savienojums ar citu metālu oksīdiem.
T Tritijs (ūdeņraža izotops).
trockists Trockisma piekritējs.
troņprincis Troņmantinieka vai troņmantnieces tituls (dažās monarhijās); troņmantnieks vai troņmantniece, kam ir šāds tituls.
dofins Troņmantnieka tituls Francijā (no 14. gadsimta vidus līdz 1830. gadam); cilvēks, kam ir šāds tituls.
baobabs Tropu koks ar ļoti resnu stumbru un lieliem, ēdamiem augļiem [Adansonia digitata].
iebūvietis Trūcīgs lauku iedzīvotājs, kas ierīkojis savu saimniecību uz citam piederošas zemes un ir no viņa atkarīgs.
bidē Tualetes podam līdzīga ierīce ģenitāliju un anālās atveres apmazgāšanai.
lokalizēt Tulkojot pielāgot (citas tautas daiļdarbu) savas tautas, zemes īpatnībām.
lokalizēt Tulkojot pielāgot (piem., datorprogrammu) citas valodas lietotājiem.
tulks Tulkotājs, kas mutiski tulko tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists runāta teksta tulkošanā mutvārdos.
mazuts Tumši brūns šķidrums – naftas pārtvaices atlikums pēc benzīna, petrolejas un citu vielu atdalīšanas un ko izmanto par kurināmo vai ziežu un bituma ražošanas izejvielu.
turēt aiz atslēgas turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
turēt aiz trim atslēgām turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
turēt aiz septiņām atslēgām turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
turēt aiz deviņām atslēgām turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
sūkāt Turēt mutē un lēni šķīdināt, mitrinot ar siekalām.
sniegt Tuvināt kādam (ko), pieļaujot skārienu, sitienu u. tml.
piezemēt Tuvināt realitātei, ikdienas dzīvei.
pietuvināties Tuvinoties gandrīz sasniegt (kādu līmeni, skaitlisku vērtību u. tml.).
pietuvoties Tuvojoties gandrīz sasniegt (kādu līmeni, skaitlisku vērtību u. tml.).
blakus Tuvu klāt, tā, ka starpā nav neviena cita; līdzās.
utilizācijas katls tvaika katls vai ūdens sildīšanas katls, kam siltumu piegādā no citas iekārtas plūstošās karstās gāzes.
nosvīst Tvaikiem atdziestot, pārklāties ar mitrumu.
žūt Tvaikot, garot (par šķidrumu, mitrumu).
garaiņi Tvaiks, izgarojumi, kas paceļas no kā mitra, arī izgarojumi, ko rada aukstumā izelpotais gaiss.
turēties Tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu; nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
atkritumu kaste tvertne atkritumu ievietošanai.
atkritumu konteiners tvertne atkritumu savākšanai un aizvešanai.
jādināt Ucināt (bērnu), imitējot jāšanas kustības.
rīkstniecība Ūdens āderu, rūdu iegulu u. tml. noteikšana ar īpašu (parasti divžuburu) rīksti vai kādu citu rīku.
tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā; ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
smagais ūdens ūdens, kurā parastais ūdeņraža izotops ir aizstāts ar deitēriju.
undīne Ūdensmeita, nāra, kas var iemantot cilvēka dvēseli, iemīlot zemes cilvēku (piemēram, ģermāņu mitoloģijā).
deitērijs Ūdeņraža izotops ar masas skaitli 2; smagais ūdeņradis.
hidrīds Ūdeņraža savienojums ar citiem elementiem.
ugunsmūris Ugunsdroša kapitālā siena (piemēram, ēkas sānā, kas pietuvināts blakus ēkai).
ultramodernists Ultramodernisma piekritējs.
unitārists Unitārisma (1) piekritējs.
unitārists Unitārisma (2) piekritējs, Unitāristu baznīcas loceklis.
panaceja Universāls līdzeklis pret visām kaitēm, visiem dzīves gadījumiem.
senāts Universitātes vai akadēmijas padome.
pieteka Upe, kas ietek citā upē vai ezerā.
robežupe Upe, kas tek gar (valsts, retāk kādas teritorijas) robežu un iezīmē to.
upes kritums upes iztekas un ietekas ūdens līmeņa augstuma starpība (pilns kritums); arī augstuma starpība starp diviem punktiem kādā upes posmā.
hidrogrāfiskais tīkls upju un citu pastāvīgo un nepastāvīgo ūdensteču, kā arī ezeru un purvu kopums kādā teritorijā.
triecienurbjmašīna Urbjmašīna, kas vienlaikus gan urbj, gan sitas, triecas materiālā un ko izmanto, piem., urbšanai betonā, ķieģeļu mūrī.
piekraste Ūtenstilpes josla vai plašāka teritorija, kas atrodas pie krasta, tā tuvumā.
utilitārists Utilitārisma piekritējs.
kaunuma utis utis, kas parazitē cilvēka ķermeņa apmatojuma daļās, parasti dzimumorgānu rajonā.
utopists Utopijas (1) paudējs, piekritējs, arī īstenotājs.
izsitumu tīfs utu pārnēsāta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
tautība Uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar vienotu valodu, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība.
vāks Uz pusēm pārlocīta (kartona vai cita materiāla) loksne dokumentu, rakstveida izziņu, lietišķo rakstu u. tml. glabāšanai.
kompozīcija Uzbūve, struktūra; atsevišķu (piem., literāra darba) daļu vai elementu izkārtojums un to savstarpējā saistība.
iebūvēties Uzcelt sev ēku, mājas (kādā apvidū, teritorijā, arī starp citām ēkām).
plaģiēt Uzdot (cita autora darbu vai tā daļu) par savu, publicēt ar savu vārdu.
pārģērbt Uzģērbt citu (apģērbu, apģērba gabalu), nomainot iepriekšējo.
pārģērbties Uzģērbt sev citu (apģērbu, apģērba gabalu).
apriepot Uzlikt (ritenim) riepu kopā ar kameru.
nomuitot Uzlikt muitu (1).
muitot Uzlikt, iekasēt muitas maksu.
rentabilitāte Uzņēmējdarbības efektivitātes rādītājs; ienesīgums.
lieluzņēmējs Uzņēmējs, kas nodarbojas ar liela apjoma uzņēmējdarbību, ieguldot tajā lielu kapitālu.
kooptēt Uzņemt (kādu) vēlētā institūcijā, nerīkojot vēlēšanas, bet ieceļot ar pašas institūcijas lēmumu.
ekranizēt Uzņemt kinofilmā (literāru vai mākslas darbu).
iesūkt Uzņemt sevī (mitrumu, šķidrumu); uzsūkt.
uzkraut Uzņemties (darbu, pienākumu, atbildību u. tml.); panākt, ka (darbu, pienākumu, atbildību u. tml.) uzņemas cits.
kraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.); panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu vainu u. tml.) uz citu.
sabiedrība ar ierobežotu atbildību uzņēmuma juridiskā forma, kuras pamatkapitālu veido tās dalībnieku ieguldītais īpašums [SIA].
apgrozāmais kapitāls uzņēmuma kapitāla daļa, kura ieguldīta apgrozāmo līdzekļu veidošanai.
statūtkapitāls Uzņēmuma, akciju sabiedrības vai citas organizācijas statūtos vai dibināšanas līgumā paredzētā darbības uzsākšanas kapitāla summa.
akciju sabiedrība uzņēmums, kas darbojas atbilstoši saviem statūtiem un kura pamatu veido akcionāru ieguldīts kapitāls.
konkurents Uzņēmums, kas konkurē ar citu uzņēmumu; ekonomiskās konkurences dalībnieks.
dzīvnieku viesnīca uzņēmums, kurā uz kādu laiku tiek izmitināti un aprūpēti mājdzīvnieki (parasti suņi, kaķi) to saimnieku prombūtnes laikā.
dārzkopības sabiedrība uzņēmumu, iestāžu u. tml. darbinieku apvienība, kas izveidota, lai nodarbotos ar dārzkopību sabiedrības biedriem iedalītā teritorijā.
korumpēt Uzpērkot ar naudu vai citiem materiāliem labumiem, savtīgos nolūkos ietekmēt (piem., amatpersonu, politiķi); iesaistīt korupcijā.
grafiti Uzraksti un zīmējumi, kas ar aerosola krāsām uzkrāsoti uz sienām un citām virsmām sabiedriskās vietās.
žiro Uzraksts uz vekseļa vai čeka, kas apstiprina tā nodošanu citai personai un dod rīkojumu vekseļa saņēmējam samaksāt norādīto summu vekseļa uzrādītājam.
titulēt Uzrunāt, minot titulu; piešķirt titulu.
lozungs Uzsaukums, aicinājums, kurā izteikta ideja, doma, politiska prasība.
apstrīdēt Uzskatīt par nepamatotu, nepareizu (piem., kādu lēmumu) un oficiāli vērsties attiecīgajā institūcijā, lai to neatzītu.
animisms Uzskats par dvēseles piemitību priekšmetiem un dabas parādībām.
antimilitārisms Uzskats vai sabiedriska kustība, kas vērsta pret militārismu, pret karu.
rasisms Uzskats, ka daļa cilvēku ir vērtējami augstāk vai zemāk par citas rases pārstāvjiem; zemāk vērtēto cilvēku grupu diskriminācija.
makjavellisms Uzskats, ka politikā savu mērķu sasniegšanai ir pieļaujama arī neētiska rīcība, morāles normu ignorēšana.
ideoloģija Uzskatu un ideju sistēma, kas ir kādas politiskas vai ekonomiskas teorijas pamatā un atspoguļo kādas grupas vai šķiras ideālus un intereses.
vērtīborientācija Uzskatu, nostājas un ar to saistītās rīcības, darbības vērstība, virzība uz noteiktām vērtībām, kvalitātēm, kuru izpratnes pamatā ir zināšanas.
uzsist bumbu (arī futbolu, volejbolu, galda tenisu u. tml.) uzspēlēt sporta spēli, kurā ar sitienu raida bumbu (bumbiņu).
briest Uzsūcot mitrumu, kļūt lielākam, izplesties.
piebriest Uzsūcot mitrumu, palielināties apjomā.
subprodukti Uzturā izmantojami dzīvnieku iekšējie orgāni (piem., aknas, nieres, smadzenes); viszemākās kvalitātes gaļas produkti (piem., galvas, kājas).
vegānisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus) pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem; mācība par šādu uztura veidu un dzīvesveidu.
rezidēt Uzturēties citā valstī, veicot kādus amata, dienesta pienākumus.
piemist Uzturēties, mitināties (kur).
māņi Uztveres izkropļojumi, šķitumi; arī vīzijas, rēgi.
māns Uztveres izkropļojums; vīzija; šķitums.
ievērot Uztvert (ar redzi), ieraudzīt; uztvert, atšķirt no citiem (pēc kādām pazīmēm); iegaumēt.
dramatizēt Uztvert, iztēlot (piem., situāciju, notikušo) nepamatoti dramatiski.
Viktorija Uzvaras dieviete romiešu mitoloģijā.
Nīke Uzvaras dieviete sengrieķu mitoloģijā, ko mākslā parasti attēlo kā jaunu sievieti ar spārniem.
uzkacināt Uzvedināt, piemēram, kaitinot (uz kādu darbību); arī pavedināt.
pārvilkt Uzvilkt (citu apģērba gabalu, apavus).
pārzīmēt Uzzīmēt (tādu pašu attēlu) citā vietā.
boļševisms V. I. Ļeņina izstrādātā strādnieku šķiras revolucionārās cīņas teorija un taktika pārejai no kapitālisma uz sociālismu.
līķvabole Vabole, kas barojas ar sīkiem kritušiem dzīvniekiem, nereti tos aprokot.
mizgraužu dzimta vaboļu dzimta, kurā ietilpst dažādi kaitēkļi, piem., alkšņu matainie mizgrauži, liepu sīkie mizgrauži.
skrejvabole Vaboļu dzimta, kurā ietilpst sīkas, vidēji lielas, lielas vaboles, kas galvenokārt pārvietojas ejot vai skrienot un pārtiek no citiem kukaiņiem, sliekām un gliemežiem.
ostmarka Vācijas impērijas laikā izdotā naudas vienība okupētajām austrumu teritorijām; attiecīgā naudaszīme.
vilku suns vācu aitu šķirnes suns.
izvadāt Vadājot (dzīvnieku) panākt, ka (tas) izstaigā (kādu vietu, teritoriju).
izvadāt Vadājot panākt, ka nokļūst (kādas teritorijas vairākās vai visās vietās).
līderis Vadītājs (piem., politiskā partijā, sabiedriskā organizācijā); neoficiāli arī valsts vadītājs.
fīrers Vadonis (Vācijas diktatora Ādolfa Hitlera pašpieņemtais tituls).
vahābīts Vahābisma piekritējs.
grūst vainu (uz citu) vainot (citu).
nogrūst vainu uz citu vainot citu.
visvairāk Vairāk par visu citu; galvenokārt.
kārtu kārtām vairākās kārtās, citu uz cita.
kampaņa Vairākas noteiktā laikposmā īstenotas militāras operācijas ar kopīgu stratēģisku mērķi.
kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
grupa Vairāki, piem., cilvēki, dzīvnieki, priekšmeti, kas atrodas tuvu kopā, cits pie cita.
vēzēt Vairākkārt celt un virzīt (ko), arī kustināt, parasti plašā amplitūdā.
grūstīties Vairākkārt grūstīt vienam otru, citam citu.
raustīties Vairākkārt izdarīt asas, īsas, neritmiskas kustības.
knaibīties Vairākkārt kniebt (vienam otru, citam citu).
kosties Vairākkārt kost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
mētāties Vairākkārt mest, mētāt viens otram, cits citam; svaidīties.
pārcilāt Vairākkārt ņemt rokās un nedaudz pārkārtot, pārlikt citā secībā (piem., ko aplūkojot, meklējot).
lēkāt Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu); vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) – par domām, runu u. tml.
tricināt Vairākkārt ritmiski mainīt (skaņas, skaņu kopuma) augstumu, skaļumu.
dauzīt Vairākkārt sist (pa kādu priekšmetu), lai notīrītu, atbrīvotu (no kā); sitot atdalīt, dabūt (ko) nost.
bungot Vairākkārt sist pret ko cietu, radot troksni; atsitoties pret ko cietu, radīt troksni.
nopērt Vairākkārt sitot (Pūpolsvētdienas rītā) ar pūpolzariem, veikt rituālu, lai (kādam) būtu laba veselība.
piekaut Vairākkārt sitot, lietojot fizisku spēku, nodarīt (kādam) miesas bojājumus.
velēt Vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu.
dauzīt Vairākkārt sitot, sašķelt, sadalīt, sadrupināt.
cirst Vairākkārt sitot, triecot, veidot (piem., caurumu, spraugu).
sakapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.) vai cērtot (parasti ar zobenu), savainot, arī nonāvēt.
sperties Vairākkārt spert vienam otru, citam citu.
spaidīties Vairākkārt spiest vienam otru, citam citu.
mētāties Vairākkārt strauji pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
izraustīt Vairākkārt strauji, nervozi vilkt (ko) vaļā; vilkt strauji vaļā (citu pēc cita).
kratīties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties nelielā amplitūdā augšup, lejup (par transportlīdzekli); braukt transportlīdzeklī, kas krata.
uzdarboties Vairākkārt veikt (parasti kādā vietā ko sabiedrībai kaitējošu, arī noziedzīgu).
nopliķēt Vairākkārt viegli sitot (pa ko), nolīdzināt.
pēriens Vairākkārtīgi sitieni (ar roku, rīksti u. tml.); šādi sitieni (ar rīkstēm) kā miesas sods.
kopsaucējs Vairāku daļskaitļu kopīgais saucējs.
majoritāte Vairākumtautības pārstāvju kopums kādā teritorijā; pretstats: minoritāte.
savairot Vairojot panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieku, augu) skaits (parasti ievērojami) palielinās.
savairoties Vairojoties palielināties skaitā, parasti ievērojami.
spietot Vairošanās gaitā, grupējoties ap māti, atdalīties no saimes un doties meklēt citu mitekli (parasti par mājas bitēm).
galvenokārt Vairumā gadījumu, visvairāk; it īpaši; sevišķi.
reducēt Vājināt (skaņas artikulāciju) tā, ka mazinās tās ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī rodas tās zudums.
slāpēt Vājināt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī spējas, aktivitāti).
bezzobains Vājš, neprincipiāls (piem., par kritiku).
marionešu valdība valdība, kas atrodas kādas ārvalsts politiskajā ietekmē.
monetārā politika valdības politika finanšu sfērā, naudas daudzuma kontrole, regulējot nodokļus, aizņēmuma iespējas u. tml.
pārvaldīt Valdīt (pār noteiktu teritoriju); valdot (pār ko), vadīt, pārzināt (tā) darbību.
cariene Valdniece (Krievijā līdz 1917. gadam); šīs valdnieces tituls.
princese Valdnieka dinastijas locekle, kas neieņem troni; šādas locekles tituls.
princis Valdnieka dinastijas loceklis, kas neieņem troni; šāda locekļa tituls.
maharādža Valdnieks (Indijā); šā valdnieka tituls.
diktators Valdnieks ar neierobežotu varu, kas (parasti) iegūta militāra apvērsuma veidā u. tml.
rādža Valdnieks Indijā; šī valdnieka tituls.
emīrs Valdnieks; valdnieka tituls (arābu valstīs).
despotisms Valdonīga, cietsirdīga un nežēlīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem).
despotisks Valdonīgs, nežēlīgs, cietsirdīgs (pret citiem cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
raukums Valdziņu, cilpiņu skaita mazināšana adījumā, tamborējumā (adot, tamborējot).
starpniekvaloda Valoda, ar kuras starpniecību aizgūst vārdus vai citas valodas vienības vai kuru izmanto starpniecībai tekstu tulkošanā.
zinātnes valoda valoda, ko izmanto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā, piem., monogrāfijās, rakstos, kvalifikācijas darbos.
ūzuss Valodas līdzekļa lietojuma ieradums tautas valodā (literārās valodas normu izstrādes avotā).
semantiskais kalks valodas vārda nozīme, kas veidota atbilstoši citas valodas vārda nozīmei.
leksika Valodas vārdu krājums; vārdu krājums, kas raksturīgs kādai sociālai grupai, izloksnei, indivīdam vai, piem., literāram darbam.
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu dzīvnieku, teritorijas, vides objektu u. tml.
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu mitoloģisku, reliģisku būtni, arī mākslas tēlu.
uzsvars Valodas vienības izcēlums, izrunājot to ar lielāku intensitāti (retāk – izrunājot to augstāk, ar lielāku frekvenci); šī izcēluma grafiskais apzīmējums; akcents (1).
pozīcija Valodas vienības novietojums attiecībā pret citām valodas vienībām.
lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā – konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā u. tml.
lingvistiskā ģeogrāfija valodniecības nozare, kas pēta valodas parādību teritoriālo izplatību.
valodas kultūra Valodniecības nozare, kas pēta, nosaka, sistematizē literārās valodas normas.
sanskritoloģija Valodniecības un literatūrzinātnes nozare, kas pētī sanskritu un tajā uzrakstītos tekstus.
baznīca Valstī pastāvošo reliģisko institūtu kopums.
kara stāvoklis valstī vai kādā tās daļā noteikts drošības režīms (kara, draudošu briesmu gadījumā), kurā civilā pārvalde pakļauta militārai varai; karastāvoklis.
karastāvoklis Valstī vai kādā tās daļā noteikts drošības režīms (kara, draudošu briesmu gadījumā), kurā civilā pārvalde pakļauta militārai varai.
bufervalsts Valsts (parasti neliela, militāri un politiski vāji attīstīta), kas atrodas starp naidīgu lielvalstu teritorijām vai to ietekmes sfērām.
žandarmērija Valsts administratīvs izpildorgāns sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai un uzturēšanai (vairākās Eiropas valstīs, senāk – Krievijā); policija; militārā policija.
konsuls Valsts amatpersona, kam uzdots citas valsts pilsētā vai apgabalā aizstāvēt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
nepievienošanās politika valsts atteikšanās miera laikā pievienoties jebkādam militāram blokam.
ministrija Valsts centrālā izpildvaras institūcija atsevišķas nozares darba koordinēšanai; ēka, telpa, kurā šī institūcija darbojas.
Valsts kase valsts finansiālie resursi; institūcija, kur notiek šo finansiālo resursu sadale, izmaksa valsts iestādēm.
konstitucionālā monarhija valsts iekārta, kurā monarha varu ierobežo konstitūcija.
Uzņēmumu reģistrs valsts iestāde, kas reģistrē uzņēmumus, to filiāles un pārstāvniecības, individuālos komersantus, izmaiņas uzņēmumu darbības pamatdokumentos, kā arī veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības.
akcīzes nodokļa marka valsts institūcijas izdota speciāla zīme, kas tiek uzlīmēta uz preces vai fasējuma (piem., uz alkoholiskā dzēriena pudeles) un apliecina akcīzes nodokļa nomaksu.
valodas politika valsts nacionālās politikas sastāvdaļa, kas nosaka valstī lietoto valodu statusu, funkciju sadalījumu starp tām, nosaka konkrētu valodu lietotāju lingvistiskās tiesības, kā arī sekmē valodu izpēti.
ģenerālkonsuls Valsts oficiāli pilnvarota persona, kas norīkota darbā kādā no citas valsts lielākajām pilsētām; konsulāta vadītājs.
konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās iekārtu, vēlēšanu sistēmu, likumdošanas, izpildvaras un tiesvaras institūcijas, to darbības principus, pilsoņu galvenās tiesības u. tml.
ārējais parāds valsts parāds citai valstij, ārzemju uzņēmumiem vai starptautiskām organizācijām.
draudze Valsts pārvaldes iecirknis, kura robežas pieskaņotas baznīcas teritoriālās pamatvienības robežām.
administrācija Valsts pārvaldes institūcijas; valdība (piem., ASV).
totalitārisms Valsts pārvaldes sistēma, kam raksturīga vienas politiskās partijas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma.
patvēruma tiesības valsts piešķirtas tiesības iebraukt un uzturēties tās teritorijā personai, ko citā valstī vajā politisku motīvu dēļ.
ārpolitika Valsts politika attiecībās ar citām valstīm.
iekšpolitika Valsts politika, kas saistīta ar valsts iekšējām lietām (piem., attieksmēm starp sabiedrības grupām valstī).
militārisms Valsts politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās; politiskais režīms, kurā noteicošā loma ir bruņotajiem spēkiem un militārrūpnieciskajam kompleksam.
pārkrievošana Valsts politika, šīs politikas noteikta mērķtiecīga darbība, lai (kas, kāds) pārkrievotos.
robežapsardzība Valsts robežas apsargāšana; militarizēta institūcija valsts robežas apsargāšanai.
valsts apvērsums valsts sabiedriski politiskās iekārtas, valdības maiņa.
apgabals Valsts teritoriālā vienība, ko izveido speciālā nolūkā.
anklāvs Valsts teritorija vai tās daļa, kuru no visām pusēm aptver citas valsts teritorija.
brīvā ekonomiskā zona valsts teritorija, kurā tiek īstenota ekonomikas uzlabošanas politika ārvalstu investīciju, muitas atvieglojumu u. tml. ceļā.
ekspansija Valsts teritorijas vai ietekmes sfēras paplašināšana.
kolonija Valsts vai teritorija, kurai nav politiskas un ekonomiskas patstāvības un kas atrodas citas valsts – metropoles – varā.
likums Valsts varas augstākās institūcijas apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības (kādā jomā, nozarē).
tiesa Valsts varas institūcija, kas likumā noteiktā kārtībā izskata civillietas un krimināllietas; celtne, telpas, kur darbojas šāda institūcija.
puskolonija Valsts, kas ir formāli patstāvīga, bet faktiski atkarīga no kādas citas valsts.
vasaļvalsts Valsts, kurai ir ierobežota suverenitāte un kas ir atkarīga no citas stiprākas valsts.
unitāra valsts valsts, kuras sastāvā nav citu valstisku veidojumu kā tikai administratīvi teritoriālas vienības.
preses konference valsts, politisko, kultūras, sabiedrisko darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai informētu par aktuāliem notikumiem un atbildētu uz žurnālistu jautājumiem.
pavaldonis Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs, monarha pienākumu izpildītājs.
robežposms Valsts, teritorijas robežas posms.
sabiedrotais Valstu apvienība, kas kopīgi cīnās par kādu, parasti militāru, mērķu sasniegšanu; valsts, kas piedalās šādā apvienībā.
nāciju sadraudzība valstu apvienība, kurā ietilpst Lielbritānija un tās bijušās kolonijas, kas ieguvušas neatkarību.
koalīcija Valstu militāra vai politiska savienība kopīgai rīcībai.
devalvācija Valūtas (naudas) kursa pazemināšana attiecībā pret zeltu vai citu valūtu kursu.
misiņš Vara un cinka sakausējums, kam parasti pievienoti vēl citi elementi.
jaunzelts Vara un citu metālu sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
valence Vārda (teikuma locekļa) spēja piesaistīt sev citus vārdus (teikuma locekļus).
laupīt Vardarbīgi nodarot postījumus, piesavināties (svešas materiālās vērtības); postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
neatkarīgais vārds vārdkopas komponents, kam pakārtots cits (atkarīgais) vārds.
tulkojošā vārdnīca vārdnīca, kurā doti kādas valodas vārdiem vai citām leksiskām vienībām atbilstoši ekvivalenti vienā vai vairākās citās valodās.
eifēmisms Vārds vai teiciens, ko lieto kāda cita vārda vietā.
biblisms Vārds vai vārdu savienojums, kas aizgūts no Bībeles vai citiem kristietības rakstiem.
saīsinājums Vārds, burtu savienojums u. tml., kas veidots, samazinot skaņu (burtu) skaitu vārdā, vārdu savienojumā; arī abreviatūra.
svešvārds Vārds, kas ir aizgūts no citas valodas.
modāls vārds vārds, kas izsaka modalitāti.
saistītājvārds Vārds, ko izmanto, lai norādītu uz vārdformu saistījumu (verbs saitiņas nozīmē, prievārds, saiklis, partikula).
postpozīcija Vārds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu; šāds vārda novietojums.
di Vārds, ko pievieno (piem., itāliešu, portugāļu, brazīliešu) uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
pamatvārds Vārds, no kura (ar priedēkļiem vai piedēkļiem) darināti citi vārdi.
kalks Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārda, vārdu savienojuma sastāvdaļas.
skaitlis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds.
numerālis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas izsaka priekšmetu skaitu vai secību; skaitļa vārds.
vietniekvārds Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas norāda uz priekšmetiem, parādībām, to īpašībām vai skaitu.
vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata.
skaitāmpantiņš Vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai; skaitāmais pantiņš.
skaitāmais pantiņš vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai; skaitāmpantiņš.
pagūt Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, sekojošas darbības.
kolonizēt Varmācīgi pārvērst (kādu valsti, teritoriju) par koloniju.
terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
gatavot Vārot, cepot vai citādi apstrādājot pārtikas produktus, veidot (uzturā lietojamu ēdienu).
kāre Vaska šūnu kopa, ko darina bites u. tml. kukaiņi.
savāzt Vāžot savienot, iekļaut (parasti kā detaļas, elementus) vienu otrā, citu, citā; salikt.
KGB VDK – Valsts Drošības komiteja (PSRS no 1953. līdz 1991. gadam).
meitiņa Vecāka cilvēka uzruna meitenei, jaunākai sievietei.
veca meita vecmeita.
vecticībnieks Vecticības piekritējs, konfesijas loceklis.
vecticībnieks Vecticības piekritēju kopums; vecticības konfesija.
gads Vecuma skaitīšanas vienība – 12 kalendāra mēneši.
pusgadsimts Vecums – piecdesmit gadi.
vēdisms Vēdās ietverto senindiešu reliģisko ticējumu un rituālu kopums.
pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kādu, ko) citā vietā, pārvietot uz citu vietu.
pārvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko) no vienas vietas uz citu.
attīstīt Veicināt jaunu kvalitatīvu pārmaiņu rašanos (piem., sabiedrībā); panākt, ka izveidojas, pilnveidojas.
pārceļot Veicot garāku ceļu, pārvietoties (uz citu atrašanās, uzturēšanās vietu).
kēkss Veidnē cepts konditorejas izstrādājums no miltiem, sviesta, olām, cukura un rozīnēm vai citām piedevām.
subtitrēt Veidot (kā) subtitrus.
improvizēt Veidot (ko) kā aizstājēju, lai izlīdzētos konkrētajā situācijā.
nokrist Veidot kritumu (par upi).
modulēt Veidot pāreju uz citu tonalitāti.
profilēt Veidot savu virtuālo identitāti.
titrēt Veidot titrus.
mainīt Veidot, darīt citādu; pārveidot, pārmainīt.
adjektivēties Veidoties adjektīvam no citu vārdšķiru vārdiem.
adverbēties Veidoties adverbam no citu vārdšķiru vārdiem.
attīstīties Veidoties, rasties kvalitatīvām pārmaiņām (dabā, sabiedrībā, personībā); rasties, izveidoties, pilnveidoties.
raksturs Veids, attīstības gaita.
darbība Veids, kādā (ko) aprēķina, skaitļo.
salonveikals Veikals ar modernu iekārtu un paaugstinātas kvalitātes precēm, uzlabotu apkalpošanu.
teciņus Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet); teciņiem.
teciņiem Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet); teciņus.
nocelt no deguna (priekšas) veikli, negaidīti, aizsteidzoties kādam priekšā, iegūt sev ko cita iecerētu, arī citam piederošu.
nocelt no degungala veikli, negaidīti, aizsteidzoties kādam priekšā, iegūt sev ko cita iecerētu, arī citam piederošu.
raisīgs Veikls, raits (par valodu, izteiksmi).
vingrs Veikls, viegls, arī drošs (par kustībām, gaitu).
substituēt Veikt (kā) substitūciju.
uzdarboties Veikt (kādā laikposmā, vietā) dzīvnieku sugai raksturīgas darbības, kas var kaitēt cilvēkiem (par dzīvniekiem).
reizināt Veikt (kāda skaitļa) reizināšanu.
aizsteigties Veikt (ko) ātrāk par citiem; pārspējot citus, izvirzīties priekšgalā.
saskaitīt Veikt (skaitļu) saskaitīšanu.
aģitēt Veikt aģitāciju.
izpildīt Veikt amata pienākumus kāda cita vietā (parasti uz laiku).
skaitļot Veikt aprēķinus ar skaitļiem.
auditēt Veikt auditu.
uzbrukt Veikt kara un kaujas darbības, lai, pārvarot pretinieka aizstāvēšanos, ieņemtu kādu teritoriju, objektu.
burt Veikt maģisku darbību ar nolūku iegūt sev vai citam kādu labumu, atvairīt no sevis vai uzsūtīt citam kādu ļaunumu u. tml.
mičot Veikt seno latviešu kāzu rituālu – noņemt līgavas vainagu un uzlikt sievas galvassegu.
strādāt Veikt šādas darbības sistemātiski, ilgāku laiku (kādā nozarē, specialitātē).
turēt līdzi veikt tādu pašu (piem., darba) apjomu kā citi, neatpalikt no citiem; darīt to pašu, ko citi.
transliterēt Veikt transliterāciju, atveidot (kādā alfabēta sistēmā rakstītu tekstu) ar citas valodas alfabēta sistēmas līdzekļiem.
dzērvju zābaki vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas.
sausvējš Vējš (vasarā), kas ir saistīts ar augstu gaisa temperatūru, zemu gaisa mitrumu.
Eols Vēju valdnieks sengrieķu mitoloģijā.
ampīrs Vēlā klasicisma stils Rietumeiropas arhitektūrā un lietišķajā mākslā.
neolīts Vēlais akmens laikmets (Latvijas teritorijā no 4. līdz 2. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras), kad sākās pāreja uz zemkopību un lopkopību.
kondīcija Vēlamā (kā) kvalitāte.
mažoritārā vēlēšanu sistēma vēlēšanu sistēma, kur politiskā vara tiek nodota tam kandidātam vai partijai, kas vēlēšanās iegūst balsu vairākumu.
Satversmes sapulce vēlēta institūcija Satversmes jeb konstitūcijas izstrādei.
padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija (pagastā, rajonā līdz 2009. gada teritoriālajai reformai).
padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija bijušajā Padomju Savienībā, arī Latvijas Republikā pārejas periodā.
valde Vēlētu vai ieceltu cilvēku kopums organizācijas, iestādes u. tml. vadīšanai; administratīvs vai pašvaldības institūts.
ievilkt Velkot (kur iekšā), ritinot kopā u. tml., pārtraukt (ierīces) darbību.
stiept Velkot, ritinot u. tml. panākt, ka (kas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, klāj ko.
divritenis Velosipēds ar diviem riteņiem.
trīsritenis Velosipēds ar trim riteņiem.
pārstrādāt Vēlreiz strādājot, izveidot (piem., daiļdarbu) citādu.
skrituļveltnis Veltnis uz skrituļiem.
termoveļa Veļa, kas izgatavota no īpašām ķīmiskām šķiedrām, kuras neļauj ķermenim atdzist un laiž cauri mitrumu, saglabājot sausu ķermeņa ādu.
pārvelt Veļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko), pārvietot (uz citu vietu).
uzvelt sniegavīru veļot, gatavojot sniega bumbas, rituļus, izveidot sniegavīru.
verists Verisma pārstāvis literatūrā, mūzikā, tēlotājā mākslā.
metriskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir garo un īso zilbju mija vārsmā.
sillabotoniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā.
toniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir vienāds vai aptuveni vienāds ritmisko akcentu skaits vārsmā.
sillabiskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir zilbju skaits vārsmā.
antiamerikānisks Vērsts pret ASV ideoloģiju, politiku; pretamerikānisks.
pikadors Vēršu cīņas dalībnieks – jātnieks, kas kaitina vērsi ar pīķa dūrieniem.
izvērtēt Vērtējot dot detalizētu atzinumu (piem., par kā īpašībām, kvalitāti).
izvērtēt Vērtējot dot detalizētu atzinumu, pārskatu (piem., par kā kvalitāti, nozīmīgumu).
novērtēt Vērtējot noteikt (kā vērtību skaitliskā izteiksmē).
novērtēt Vērtējot noteikt (kāda, kā) kvalitāti, atbilstību noteiktām prasībām.
atsauksme Vērtējums, domas, kritisks apskats (par ko); oficiāls (piem., darba) novērtējums.
būt kritiskam (pret ko) vērtēt (ko) kritiski.
lūkoties citādām acīm vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
raudzīties citām acīm vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
raudzīties citādām acīm vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
pievienotā vērtība vērtība, kas pievienota izejvielām, precēm un pakalpojumiem to ražošanas vai tālākas pārdošanas gaitā.
starpvērtība Vērtība, ko iegūst kādā skaitļošanas starpposmā.
ķīlis Vertikāla plāksne lidmašīnas astes daļā, kas nodrošina stabilitāti un vadāmību.
kontrforss Vertikāls izvirzījums celtnes ārējā sienā vai velvju riba, kas pastiprina sienas stabilitāti.
žogs Vertikāls veidojums (parasti no kokmateriāliem, mūra, metāla) teritorijas norobežošanai, arī aizsargāšanai.
dalāmība Vesela skaitļa īpašība dalīties bez atlikuma ar kādu citu skaitli.
naturālie skaitļi veselie pozitīvie skaitļi.
smūtijs Veselīgs kokteilis ar sasmalcinātiem augļiem vai ogām, kam var pievienot pienu, jogurtu, sojas pienu, vitamīnus un garšvielas.
racionāls skaitlis vesels skaitlis, daļskaitlis vai nulle.
vadāt Vest līdzi (dzīvnieku, piem., turot saitē, pavadā), parasti dažādos virzienos.
pasaka Vēstītājas folkloras vai daiļliteratūras žanrs, parasti ar fantastikas elementiem; šī žanra darbs.
ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks vēstnieks, kas pārstāv savu valsti un valsts galvu personīgi pie citas [ārvalsts] valsts galvas.
heraldika Vēstures palīgnozare, kas pēta ģerboņus (un citas tiem līdzīgas simboliskas zīmes) un to izveidošanos.
hronoloģija Vēstures palīgnozare, kas pēta, pēc kādām sistēmām dažādas tautas skaitījušas gadus un kādi tām bijuši kalendāri.
etnogrāfija Vēstures zinātnes nozare, kurā pēta tautu vai etnisko grupu materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās saites.
reģenerācija Vēsturiska arhitektūras objekta, ansambļa, tā zudušās daļas atjaunošana.
sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, dzejā (īslandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā).
veģetācija Vēsturiski izveidojies augu kopums (kādā teritorijā); augu sega; augājs.
flora Vēsturiski izveidojies augu sugu kopums (kādā noteiktā teritorijā); augu valsts.
fauna Vēsturiski izveidojies dzīvnieku sugu kopums (noteiktā teritorijā); dzīvnieku valsts.
tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piem., kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
nācija Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība noteiktā teritorijā ar kopīgu valodu, kultūru un psiholoģiskām īpatnībām; tauta, kurai ir sava valsts.
hronika Vēsturisku notikumu pieraksts to norises secībā; literārs sacerējums, kurā attēloti vēsturiski notikumi to norises secībā.
veterinārā ķirurģija veterinārijas nozare, kas pētī traumas un citas dzīvnieku slimības, kuras ārstējamas ar operatīvām metodēm.
mitrene Vēžveidīgais, kas dzīvo uz sauszemes, mitrās vietās.
trihomonas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku uroģenitālajā sistēmā.
ekoloģisks Videi vai dzīvajam organismam nekaitīgs.
borderkollijs Vidēja lieluma aitu suns ar pagaru, parasti melnbaltu vai brūnbaltu apspalvojumu, smailām stāvām vai pusstāvām ausīm un garenu purnu.
kolorado vabole vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
dzeguze Vidēja lieluma putns, kas savu ligzdu nevij, bet olas dēj citu putnu ligzdās.
vidējais proporcionālais skaitlis vidējais ģeometriskais skaitlis.
sīklopi Vidēji lieli lauksaimniecības dzīvnieki (piem., aitas, cūkas, kazas).
sprīžotājs Vidēji liels tauriņš, tā kāpurs (kaitēklis), kas pārvietojas sprīžojot un pārtiek galvenokārt no augu lapām.
mērens Vidējs starp galēji karstu un galēji aukstu (par klimatu vai teritoriju, kur ir šāds klimats).
vidiene Vidusdaļa, vidusjosla (teritorijā).
vasalis Viduslaikos – feodālis, kas no lielāka feodāļa (senjora) par karadienestu un citiem pienākumiem saņēma valdījumā zemi un citus materiālus labumus.
licenciāts Viduslaikos – persona, kas ieguvusi tiesības lasīt lekcijas universitātē.
konceptuālisms Viduslaiku filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni nav realitāte, bet gan īpaša apziņas forma – pirmspieredzes koncepti.
virsmestrs Viduslaiku mūku vai bruņinieku ordeņa galvas tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
feodālisms Viduslaiku sociālā, politiskā un ekonomiskā sistēma, kuras pamatā ir feodālais zemes īpašums un feodāļa tiesības pār saviem dzimtcilvēkiem.
prizma Viedoklis, aspekts, kas parasti izriet no kādas situācijas, notikuma u. tml.
lubu literatūra viegla satura, mākslinieciski mazvērtīgi literāri darbi.
ieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā iznākt, iziet (no kurienes, kur u. tml.).
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izvirzīties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
trīssoļlēkšana Vieglatlētikas disciplīna – lēkšana tālumā pēc triju, citu citam sekojošu ieskrējiena soļu veikšanas.
uzpūderēt Viegli pārklāt (ar pūderi vai citu pulverveidīgu vielu).
uzsist Viegli pasitot (parasti ar roku kādam uz pleca), paust labvēlīgu, uzmundrinošu attieksmi.
pieskandināt Viegli pieskarties (ar savu glāzi pie cita glāzes), lai radītu skaņu (pirms alkoholiska dzēriena iedzeršanas).
pliķēt Viegli sitot, masēt, arī izraisīt labsajūtu, nomierināt u. tml.
kabriolets Viegli, augsti vienjūga rati ar diviem riteņiem.
dzirkstēt Viegli, raiti risināties (par runu); spilgti izpausties (par jūtām).
dzirkstīt Viegli, raiti risināties (par runu); spilgti izpausties (piem., par jūtām).
spēlēties ar dzīvību vieglprātīgi pakļaut sevi situācijai, kas apdraud dzīvību.
gaisīgs Viegls, graciozs; tāds, kurā izpaužas vieglums, graciozitāte.
šķīdinātājs Viela (parasti šķidrums), kura šķīdina citu vielu.
kodoldegviela Viela (piem., bagātināts urāns), ko izmanto kodolreaktoros, lai var noritēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa liela enerģijas daudzuma izdalīšanos.
sastāvviela Viela, kas (parasti vienlaikus ar citām vielām) ir nepieciešama, lai rastos (kā) sastāvs.
aizsargviela Viela, kas aizsargā (no kā kaitīga).
antihistamīns Viela, kas neitralizē vai pavājina histamīna iedarbību.
psihostimulators Viela, kas palielina psihiskās darbības intensitāti, mazina garīgo un fizisko nogurumu.
žultsdzinējs Viela, kas pastiprina žults veidošanos aknu šūnās vai veicina žults izvadīšanu no žultspūšļa divpadsmitpirkstu zarnā.
holīns Viela, kas pieder pie B grupas vitamīniem.
saistviela Viela, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu, arī vielas daļiņu) saistīšanai; viela, kas veicina (piem., citu vielu, materiālu daļiņu) saistīšanu.
grims Viela, ko klāj, ziež uz sejas; šāda viela un citi līdzekļi, kurus lieto, lai pārveidotu izskatu, nomaskētu sīkas nepilnības u. tml.
plastifikators Viela, ko pievieno citai vielai, materiālam, lai palielinātu tā plastiskumu.
absorbents Viela, kurai piemīt spēja uzsūkt citas vielas.
koncentrāts Viela, pārtikas produkts, no kura iztvaicēts ūdens vai cits šķidrums, viela koncentrētā veidā.
produkts Viela, savienojums, kas rodas, veidojas no citām vielām, savienojumiem.
grammolekula Vielas daudzums gramos, kas skaitliski vienāds ar šīs vielas relatīvo molekulmasu.
šķīdība Vielas spēja veidot šķīdumu ar citu vielu.
keramīdi Vielas, kas ādu aizsargā no mitruma zuduma, stiprina saites starp ādas šūnām.
nosēdumi Vielas, to daļiņas, kas, atrazdamās gaisā, ūdenī vai citā šķidrumā, nosēžas (uz kā, kur u. tml.).
substitūcija Viena (kāda kopuma sistēmas u. tml.) elementa, sastāvdaļas aizstāšana ar citu, ievērojot attiecīgus nosacījumus, likumsakarības.
kortelītis Viena ceturtā daļa litra; šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu.
desmitā tiesa viena desmitā daļa no gada ienākumiem, ko senāk vajadzēja maksāt zemes īpašniekam vai baznīcai; mūsdienās — desmitā daļa no ienākumiem, kas jāziedo baznīcas uzturēšanai (dažās reliģiskās konfesijās).
izotopi Viena ķīmiskā elementa atomi, kuru kodolos ir vienāds protonu, bet dažāds neitronu skaits.
vienlaikus Vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu).
virkne Vienā līnijā izkārtots vai izkārtojies cits citam sekojošu (cilvēku, dzīvnieku, priekšmetu u. tml.) kopums; rinda.
mūza Viena no 9 dievietēm sengrieķu mitoloģijā – kādas zinātnes vai mākslas nozares aizbildne.
sēļi Viena no baltu ciltīm, kas līdz 13. gadsimtam apdzīvoja daļu Latvijas teritorijas, galvenokārt Daugavas kreisajā krastā.
kurši Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas teritorijas.
reizināšana Viena no četrām aritmētiskajām darbībām – kāda skaitļa (pirmā reizinātāja) saskaitīšana tik reizes, cik norādīts ar otro reizinātāju.
ziemeļi Viena no četrām debespusēm (pretēja dienvidiem); teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
dienvidi Viena no četrām debespusēm (pretēja ziemeļiem); teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
austrumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur lec saule; teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
rietumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur riet saule; teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
Habla kosmiskais teleskops viena no četrām NASA orbitālajām observatorijām, kas nosaukta Edvīna Habla vārdā un kuras teleskops darbojas redzamās gaismas, ultravioletajā un infrasarkanajā spektrā.
vējamāte Viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vēja māte.
vēja māte viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vejamāte; vējmāte.
Republikāņu partija viena no divām galvenajām politiskajām partijām ASV.
roka Viena no divām priekšējām ekstremitātēm (dažiem dzīvniekiem).
starpcirte Viena no noturīgu un kvalitatīvu vēlamā sastāva mežaudžu izaudzēšanas cirtēm.
translācija Vienā programmēšanas valodā izstrādātas programmas pārveidošana citā valodā.
spārns Viena puse, daļa, arī gals (telpai, teritorijai).
elipse Viena vai vairāku vārdu izlaidums tekstā, ja jēga ir saprotama pēc konteksta vai situācijas.
uz galviņām vienādās daļās pēc dalībnieku skaita (ko sadalīt).
kongruence Vienādība, sakritība (piem., ģeometriskām figūrām).
vienlīdzīgs Vienāds (ar ko), tāds pats, arī līdzvērtīgs kam citam.
instrumentācija Vienam atskaņotājam vai citam izpildījumam komponēta darba pārveidošana kolektīvam instrumentālam atskaņojumam; aranžējums.
dinastija Vienas dzimtas monarhi, kas troņa mantošanas kārtībā nomaina cits citu.
akreditīvs Vienas kredītiestādes rīkojums citai bankai (parasti ārzemēs) par naudas izmaksu; kredītvēstule.
dominance Vienas ķermeņa daļas pārsvars pār citu.
populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība; mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
intervence Vienas vai vairāku valstu militāra iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās.
transliterācija Vienas valodas alfabēta burtu un burtkopu rakstījuma atveidošana ar atbilstošiem citas valodas alfabēta burtiem un burtkopām.
inkorporācija Vienas valsts iekļaušana citas valsts sastāvā.
valūtas kurss vienas valsts nauda, kas izteikta citas valsts naudas vienībās.
slānis Viendabīgs (audu) kopums, veidojums (organismā), kas klāj kā virsmu vai atrodas starp citiem šādiem kopumiem, veidojumiem.
kārta Viendabīgs (kā) slānis, kas klāj kā virsmu vai atrodas virs vai zem cita slāņa.
šķīdums Viendabīgs divu vai vairāku vielu maisījums, kas rodas, šķīstot kādai vielai citā vielā.
kabacis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar lieliem, gareniem augļiem zaļā vai dzeltenā krāsā [Cucurbita pepo].
ūdenspipars Viengadīgs sūreņu dzimtas augs, kam ir raksturīgi iesārti vai zaļganīgi ziedu ķekari, kodīga, dedzinoša garša un kas aug mitrās vietās un krastmalās [Polygonum hydropiper].
seradella Viengadīgs, tauriņziežu dzimtas lakstaugs, kam ir plūksnainas lapas un sīki, baltsārti ziedi ķekaros un ko audzē lopbarībai vai zaļmēslojumam [Ornithops sativus].
bišu māte vienīgā auglīgā bite saimē.
unikāls Vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm) starp sev līdzīgiem; tāds, kam piemīt izcilas, sevišķi pozitīvas īpašības.
naivisms Vienkāršota, primitīva īstenības uztvere; naivums.
naivisms Vienkāršotība, primitīvisms (parasti autodidaktu mākslas darbos); šāds mākslas stils.
stabule Vienkāršs pūšaminstruments – koka vai cita materiāla caurule ar caurumiņiem.
sadzīvot Vienlaicīgi eksistēt kādā saistībā, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu).
aizslīdēt Vienmērīgā gaitā aizbraukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
aizslīdēt Vienmērīgā gaitā aizvirzīties (par ūdens transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
slīdēt Vienmērīgā gaitā pārvietoties, virzīties.
pieslīdēt Vienmērīgā, klusā gaitā pieiet, pienākt.
pieslīdēt Vienmērīgā, klusā gaitā pievirzīties, piebraukt.
aizslīdēt Vienmērīgā, slīdošā gaitā pārvietoties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
tubrālības Vienošanās uzrunāt vienam otru ar "tu", ko apstiprina, iedzerot pa glāzei alkoholiska dzēriena un (reizēm) veicot īpašu rituālu.
saderēt Vienoties par laulību (ar kādu); vienoties par to, ka (parasti meita) apprecēsies ar kādu.
bišu saime vienots kopums, kurā ir viena bišu māte, desmiti tūkstošu darba bišu, vairāki simti tranu.
grāmatvedības uzskaites unifikācija vienotu noteikumu radīšana darījumu, materiālu resursu u. tml. uzskaitei.
lielā septima vienpadsmit pustoņu intervāls.
belziens Vienreizēja paveikta darbība --> belzt; spēcīgs sitiens.
grūdiens Vienreizēja paveikta darbība --> grūst; straujš, spēcīgs pieskāriens vai sitiens.
oriģināls Vienreizējs, paša autora radīts literārs darbs, arī teksts (pretstatā tulkojumam).
monocikls Vienriteņa velosipēds.
bītls Viens no angļu ansambļa "The Beatles" dalībniekiem; daudzskaitlī – ansambļa sastāvs.
lapa Viens no augstāko augu pamatorgāniem – dažādas formas un lieluma (parasti zaļa) plātne, kurā norisinās fotosintēze un citi auga dzīvībai svarīgi procesi.
pastorāle Viens no bukoliskās literatūras žanriem – dzejolis vai dramatiska ainiņa, kurā tēlota idilliska, bezrūpīga ganu dzīve vai vispār lauku dzīve.
sāncensis Viens no cilvēkiem, kuri tiecas pēc viena un tā paša, cenšoties cits citu pārspēt.
asfalts Viens no dabiskajiem bitumeniem – tumši brūna, gandrīz melna, sveķiem līdzīga organiska viela.
lirika Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un drāmai plašākā nozīmē), kam raksturīgs cilvēka emocionālu pārdzīvojumu attēlojums, parasti saistītā valodā; šā veida daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
drāma Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un lirikai), kam raksturīgi daiļdarbi personu sarunu vai monologu formā bez autora stāstījuma.
pols Viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomāta rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu; apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu.
saskaitāms Viens no diviem vai vairākiem skaitļiem, ko saskaita.
zodiaka zvaigznājs viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika.
protestantisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas 16. gs. reformācijas gaitā atzarojās no katolicisma un kura galvenās konfesijas ir luterāņi, baptisti, anglikāņi.
sinekdoha Viens no metonīmijas paveidiem, kad veselā vietā tiek minēta tā daļa vai daļas vietā veselais, daudzskaitļa vietā vienskaitlis vai otrādi.
pirksts Viens no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas locekļiem; viens no ekstremitātes beigu posma locekļiem (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
vēdas Viens no senindiešu dažādu žanru mutvārdu sacerējumiem (aptuveni no 15. gadsimta līdz 6. gadsimtam p .m. ē.); hinduisma svētie raksti, kas sarakstīti sanskritā: "Rigvēda", "Sāmavēda", "Jadžūrvēda", "Atharvavēda".
reizinātājs Viens no skaitļiem, kurus reizina.
spieķis Viens no stieņiem, kuri savieno rata (parasti riteņa) loku ar rumbu.
epika Viens no trim daiļliteratūras pamatveidiem (līdzās lirikai un drāmai), kam raksturīgs vēstījošs notikumu un personu attēlojums.
līdzpilsonis Viens no vairākiem (kādas valsts) pilsoņiem, kas dzīvo vienlaikus, kopā ar citiem.
tvīts Viens ziņojums (teksta ieraksts) tviterī, ar kura palīdzību notiek komunikācija starp tvitera lietotājiem.
singulāris Vienskaitlis.
baraka Vienstāva celtne liela cilvēku skaita izmitināšanai (armijā, slimnīcā, koncentrācijas nometnē u. tml.).
lamblija Vienšūnas parazīts, kas mitinās cilvēka un dažu dzīvnieku zarnās.
brālis Vienu vecāku dēls attiecībā pret citiem viņu bērniem.
pelēks Vienveidīgs, vienmuļš, bez notikumiem, kas izraisa pozitīvu attieksmi (parasti par laikposmu).
skuters Vienvietīga ātrgaitas sporta laiva ar plakanu dibenu un piekarināmu iekšdedzes motoru.
sadure Vieta (parasti kādā teritorijā, apvidū), kur (kas) saskaras.
sausums Vieta (piem., cietzeme), arī vide, kur nav mitruma vai tā ir maz.
mala Vieta (piem., kādā telpā, teritorijā), kas ir attālināta no (tās) centra.
iekšiene Vieta (teritorijā), kas atrodas tālāk no malas, robežas.
mēslaine Vieta atkritumu, kā nevajadzīga novietošanai, glabāšanai.
pazeme Vieta zem zemes virsmas, kur atrodas dažādu mitoloģisku būtņu dzīves vieta.
magnētiskā anomālija vieta Zemes garozā, kur magnētiskā lauka intensitāte ir lielāka nekā blakus esošajās vietās.
viņpuse Vieta, kas atrodas otrā, pretējā pusē, arī cita puse.
aģitpunkts Vieta, kur (padomju laikā) pirms vēlēšanām veica politisko aģitāciju.
sateka Vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi.
ieteka Vieta, kur (upe, strauts) ietek citā ūdenstilpē.
gaisa bedre vieta, kur ir citāds gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
mēslaine Vieta, kur ir daudz (samestu, atstātu) atkritumu.
mērķis Vieta, kur jātrāpa (metot, sitot u. tml.).
perēklis Vieta, kur koncentrējušies sabiedrībai kaitīgi cilvēku grupējumi un no kurienes izplatās šādu grupējumu ietekme; vieta, no kuras izplatās kas nevēlams.
mauku māja vieta, kur nodarbojas ar prostitūciju; publiskais nams.
izgāztuve Vieta, kur saved un izgāž atkritumus.
meitumāja Vieta, kur var saņemt prostitūtu pakalpojumus; publiskais nams.
priekamāja Vieta, kur var saņemt prostitūtu pakalpojumus; publiskais nams.
pārtece Vieta, pa kuru ūdens pārtek no vienas ūdenstilpes citā.
apsūdzēto sols Vieta, situācija, kur tiek atmaskots nozieguma pārkāpums.
sētmala Vieta, teritorija gar sētas, žoga malu.
pieosta Vieta, teritorija pie ostas vai ostas tuvumā.
zeme Vieta, teritorija, kas (kādam) saistās ar ko (piemēram, ar kādu dzīves posmu, ar kādu stāvokli).
pievārte Vieta, teritorija, kas atrodas (kādas lielas apdzīvotas vietas) tuvumā.
apkārtne Vieta, teritorija, kas atrodas (kam) apkārt, (kā) tuvumā.
nomale Vieta, teritorija, kas atrodas samērā tālu no centra; nomaļa vieta.
puse Vieta, teritorija, kas atrodas virzienā no vidus uz malu.
poligons Vieta, teritorija, kas speciāli iekārtota atkritumu noglabāšanai.
poligons Vieta, teritorija, kas speciāli iekārtota tehnisko līdzekļu, kaujas līdzekļu un ieroču izmēģināšanai, kā arī karaspēka apmācībām.
šejiene Vieta, teritorija, kurā atrodas runātājs.
norādāmais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz konkrētām, runas situācijā atpazīstamām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai to pazīmēm.
pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. pie kāda cita, kur citur.
solfedžo Vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas; attiecīgais mācību priekšmets.
varoņtenors Vīriešu balss – tenors ar baritonam līdzīgu tembru, spēcīgiem visiem reģistriem; dramatiskais tenors.
misters Vīriešu skaistumkonkursā – uzvarētāja titula sastāvdaļa.
sieviete Vīrietim pretēja cilvēku dzimuma būtne; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne pretstatā meitenei, pusaudzei.
mačo Vīrietis, kas demonstratīvi uzsver savu vīrišķību un brutalitāti.
suteners Vīrietis, kas pakļauj sev prostitūtas, lai iegūtu daļu no viņu ienākumiem.
oberleitnants Virsleitnants.
virs- Virslimita (patēriņš).
kapteiņleitnants Virsnieka dienesta pakāpe (Latvijas un citu valstu kara flotē) starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteinis Virsnieka dienesta pakāpe (Latvijas un daudzu citu valstu bruņotajos spēkos); virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
komodors Virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi) Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs.
komandants Virsnieks, kas ir atbildīgs par noteiktu teritoriju vai objektu.
herpesvīruss Vīruss, kas ierosina pūslīšveida izsitumus uz ādas vai gļotādas, kā arī dažas slimības, piem., vējbakas.
bakteriofāgs Vīruss, kas parazitē baktērijās un iznīcina tās.
herpes Vīrusu ierosināti pūslīšveida izsitumi, piem., uz lūpas.
bakas Vīrusu izraisīta infekcijas slimība ar drudzi un specifiskiem izsitumiem, kuras sekas ir rētas sejas ādā.
valgs Virve, aukla; saite ar cilpu.
transmisija Virzība, pāreja no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.
konstruktīvisms Virziens (20. gs. 20. gadu arhitektūrā), kurā tika izcelti ēku konstruktīvie pamatelementi, izstrādāti jauni, vienkāršoti ēku tipi, ieviesta standartizācija.
neoromantisms Virziens Eiropas literatūrā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīga emociju un indivīda iekšējo pārdzīvojumu akcentēšana, pretstatot to reālismam un naturālismam.
simbolisms Virziens Eiropas literatūrā un mākslā 19. gs. beigās – 20. gadsimta sākumā, kam raksturīga negatīva attieksme pret pozitīvismu un materiālismu.
centrisms Virziens politikā, kam raksturīga vidusceļa meklēšana, pretrunīgu interešu saskaņošana, norobežošanās no radikālisma.
strukturālisms Virziens sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kura pamatā ir pieņēmums, ka novērojamie objekti pastāv nevis izolēti, bet gan saistībā ar citiem objektiem – struktūrām, kas kā nozīmju ģenerētājas kultūrā un sabiedrībā uzskatāmas par pētniecības pamatobjektiem.
dienvidaustrumi Virziens starp dienvidiem un austrumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
dienvidrietumi Virziens starp dienvidiem un rietumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
ziemeļaustrumi Virziens starp ziemeļiem un austrumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
ziemeļrietumi Virziens starp ziemeļiem un rietumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
superreālisms Virziens tēlotājā mākslā (20. gs. 60.–70. gados), kura pārstāvji precīzi un detalizēti fiksē vizuālo realitāti.
vērst Virzīt, griezt (ko) uz citu pusi, apkārt.
sliet Virzīt, novietot (ko) vertikāli vai slīpi, balstot (kur, pie kā, citu pie cita u. tml.).
mainīt Virzīt, pārveidot (ko) no vienas vietas uz citu.
pārnest Virzīt, raujot sev līdzi, pārvietot (uz citu vietu) – par straumi, upi, vēju u. tml.
turēties solī virzīties ar noteiktu gaitas ātrumu, arī pielāgoties cita gaitai, ātrumam.
šļūcināties Virzīties šļūcošā gaitā.
krauties Virzoties novietoties citam uz cita vai citam pie cita.
plebiscīts Visas tautas balsošana, parasti par būtiskiem labojumiem konstitūcijā, valsts un teritorijas piederības jautājumos; referendums.
ģenerālisimuss Visaugstākā militārā dienesta pakāpe, kuru parasti piešķir par izciliem nopelniem; persona ar šādu dienesta pakāpi.
optimums Vislabākais, visizdevīgākais (optimālais) apstākļu kopums, daudzums, skaits u. tml.; vislabākais (optimālais) stāvoklis.
autoritāte Vispāratzīta nozīme, ietekme uz citiem (piem., prasmes, zināšanu dēļ).
reputācija Vispārējs pozitīvs priekšstats (par ko).
ekspansionisms Vispārināta īpašība --> ekspansionistisks; ekspansijas politikas īstenošana.
krietnums Vispārināta īpašība --> krietns (1), pozitīvo morālo īpašību konkrēta izpausme.
labums Vispārināta īpašība --> labs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kvalitāte.
leģitimitāte Vispārināta īpašība --> leģitīms, šīs īpašības konkrēta izpausme; likumīgums.
ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns; šīs īpašības konkrēta izpausme; viss, kas slikts vai kaitīgs.
nepabeigtība Vispārināta īpašība --> nepabeigts (2); imperfektivitāte.
nepārejamība Vispārināta īpašība --> nepārejošs; intransivitāte, intransitīvums.
objektīvisms Vispārināta īpašība --> objektīvs [2] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; objektivitāte (2).
pabeigtība Vispārināta īpašība --> pabeigts (2); perfektivitāte.
pasivitāte Vispārināta īpašība --> pasīvs [1] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; aktivitātes trūkums, arī bezdarbība, vienaldzība.
plašums Vispārināta īpašība --> plašs; šīs īpašības konkrēta izpausme; liela platība, teritorija.
savstarpība Vispārināta īpašība --> savstarpējs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tas, kas īstenojas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu.
smalkjūtība Vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; uzmanība, iejūtība attieksmē pret citiem cilvēkiem.
transitivitāte Vispārināta īpašība --> transitīvs; šīs īpašības konkrēta izpausme; pārejamība.
elitārisms Vispārināta īpatnība --> elitārs, šīs īpašības konkrēta izpausme; augstprātīga, snobiska attieksme.
tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir attālināts sakars.
tas Vispārināti norāda uz priekšmetu, parādību, arī norisi, kas saprotams no situācijas vai konteksta.
apdoma Vispusīga situācijas, rīcības un iespējamu seku apsvēršana.
pārējais Viss cits (no kāda kopuma), salīdzinājumā ar minēto, zināmo.
pirmdzimtene Vissenākā, sākotnējā (parasti cilts, cilšu grupas) uzturēšanās vieta, teritorija.
kalst Vīst, dzeltēt, nīkt aiz sausuma, mitruma trūkuma.
diplomātiskais korpuss visu kādā valstī akreditēto ārvalstu diplomātu kopums.
tiamīns Vitamīns – bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā; B1 vitamīns.
zivju eļļa vitamīnu preparāts, ko iegūst no mencu aknām un kas satur A un D vitamīnu.
liāna Vīteņaugs vai kokaugs ar garu, vijīgu vai kāpelējošu stumbru, kas galvenokārt sastopams mitrajos tropu mežos.
tranzītvīza Vīza, kas atļauj šķērsot tās valsts teritoriju, kura vīzu izdevusi.
vojevodiste Vojevodas (1) pārvaldīta administratīva teritorija; vaivadija (1).
freidisms Z. Freida iedibinātais virziens psiholoģijā, kas piešķīra universālu nozīmi zemapziņas procesiem un akcentēja seksualitātes nozīmi cilvēka uzvedībā.
septiņjūdžu Zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties, arī acumirklī nokļūt no vienas vietas citā (pasakās).
kamerzāle Zāle nelielam skatītāju vai klausītāju skaitam.
barbiturāti Zāļu vielu grupa – barbitūrskābes atvasinājumi, ko lieto par nomierinātājiem, miega vai narkozes līdzekļiem.
dražeja Zāļu, vitamīnu u. tml. lodveida graudiņš ar kūstošu, gludu apvalku.
zirnītis Zāļu, vitamīnu u. tml. lodveida graudiņš ar kūstošu, gludu apvalku.; dražeja.
izkalst Zaudējot mitrumu, kļūt ļoti sausam (par zemi, lauku u. tml.); iznīkt aiz sausuma (par augiem).
nosisties Zaudēt dzīvību, atsitoties, triecoties pret ko.
atslābt Zaudēt intensitāti, spraigumu.
apdzist Zaudēt izteiksmību, spraigumu, intensitāti (par seju, acīm, balsi u. tml.).
ciest Zaudēt kvalitāti; pasliktināties.
izžūt Zaudēt parasto mitruma daudzumu (par muti, kaklu).
noiet no skatuves zaudēt popularitāti, sabiedrisko nozīmību; pārtraukt darboties, beigt pastāvēt.
regresēt Zaudēt pozitīvās īpašības, pasliktināties, kļūt sliktākam.
nojukt Zaudēt regularitāti, izjukt (par ritmisku, ciklisku darbību vai procesu).
bronza Zeltaini brūns metāls – vara sakausējums ar citu metālu (parasti alvu).
basģitāra Zema reģistra ģitāra (parasti elektriskā).
zila acs zemādas asinsizplūdums pie acs vai ap aci (parasti sitiena rezultātā).
brāķis Zemas kvalitātes ražojums, prece (ar defektiem, bojājumiem); ražojums, kas neatbilst noteiktām prasībām, standartiem.
ziepju trauks zemas kvalitātes, vienkāršs fotoaparāts.
ne šāds, ne tāds Zemas, nenosakāmas kvalitātes.
kritala Zemē nokritis nokaltis, arī satrupējis koks, koka daļa.
šīzeme Zeme, vieta, teritorija, kurā atrodas, dzīvo runātājs.
stūris Zemes gabals (parasti neliels), kas ir kāda īpašumā, lietošanā; arī apmešanās vieta, miteklis (parasti neliels).
lendlords Zemes īpašnieks (Lielbritānijā), kas iznomā savu zemi vai ēkas uz tās.
feods Zemes īpašums (parasti kopā ar zemniekiem) vai citāda veida materiāls labums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora; lēnis.
meliorācija Zemes uzlabošanas pasākumi – augsnes mitruma regulēšana, pārpurvotu vietu nosusināšana, augsnes auglības uzlabošana u. tml.
līdzenums Zemes virsas daļa, kurā ir mazas augstuma svārstības (mazākas par 200 metriem); līdzena teritorija.
kriosfēra Zemeslodes apvalks ar nepastāvīgu konfigurāciju atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras robežzonās, kur ūdens un ieži ir vai var būt sasalušā stāvoklī.
josla Zemeslodes virsmas daļa ar atšķirīgu klimatu, kas atkarīgs no attāluma līdz polam vai ekvatoram; teritorija, kurā ir savdabīgi dabas apstākļi.
galošas Zemi gumijas apavi, ko valkā virs parastajiem apaviem, lai pasargātu tos no dubļiem un mitruma.
ļauns prieks zemiska priecāšanās par cita nelaimi.
pušelnieks Zemnieks, kas uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja saimniecību un maksāja pusi rentes.
dzimtbūšana Zemnieku feodālās atkarības forma, kurai raksturīgs feodāļa privātīpašums attiecībā pret zemnieku un tiesības ierobežot viņa brīvību savas sētas vai muižas teritorijas ietvaros.
saimniekmeita Zemnieku saimniecības, lauku māju saimnieka meita.
arklu revīzija zemnieku saimniecību skaitīšana (piem., Vidzemē 17., 18. gs.).
zemiene Zems līdzenums, kas attiecībā pret apkārtējo teritoriju atrodas ne augstāk par 200 metriem virs jūras līmeņa.
bērns Zēns vai meitene (aptuveni līdz 14 gadu vecumam).
jaunpiens Zīdītājdzīvnieka (parasti govs) piens aptuveni pirmajās desmit dienās pēc dzīvnieka atnešanās.
dobradžu dzimta zīdītāju dzimta, kurā ietilpst pārnadži ar dobiem ragiem (piem., vērši, aitas, kazas, antilopes).
grauzēju kārta zīdītāju kārta, pie kuras pieder vāveres, bebri, kāmji, peles, žurkas, zaķi, truši un citi dzīvnieki.
ronis Zīdītāju kārtas jūras dzīvnieks ar vārpstveida ķermeni un spurām līdzīgām ekstremitātēm.
svešappute Zieda appute ar cita zieda putekšņiem.
pašappute Zieda apputeksnēšanās ar paša putekšņiem vai arī tā paša auga citu ziedu putekšņiem
ziedgalviņa Ziedkopa, kurā uz īsas ass cieši cits pie cita ir sēdoši ziedi ar īsiem kātiņiem; ziedu galviņa.
siena drudzis ziedputekšņu izraisīta alerģiska slimība, kam raksturīgas iesnas, acu asarošana, konjunktivīts, bronhiālās astmas lēkmes, izsitumi, arī paaugstināta temperatūra.
NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija sadarbībai militārajā un drošības politikas jomā, kurā apvienotas vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis (dibināta 1949. gadā, Latvija uzņemta 2004. gadā).
normaņi Ziemeļģermāņu ciltis – senie Skandināvijas un Dānijas iedzīvotāji, kas 9.–11. gs. siroja pa Eiropu, iekarodami vairākas teritorijas (piem., Normandiju); vikingi.
unionisti Ziemeļīrijas unionistu partija, kas aizstāv ūniju ar Lielbritāniju; šīs partijas biedri.
zilumzāles Zila krāsviela (ko nelielā daudzumā pievieno citām vielām, gatavojot zilinātāju).
zilais karogs zilas krāsas karogs ar baltu apli un viļņu simbolu centrā, ko piešķir (parasti) peldvietām un kas apliecina ūdens kvalitāti, vides labiekārtotību u. tml.
akūts Zīme (´), ko latviešu tradicionālajā fonētiskajā transkripcijā lieto kāpjošās zilbes intonācijas apzīmēšanai; zīme, ar kuru apzīmē atšķirīgu skaņas kvalitāti.
pluss Zīme (+), ar ko apzīmē saskaitīšanu vai pozitīvu lielumu.
robežzīme Zīme, ar ko norāda (kādas teritorijas) robežu.
komats Zīme, ar kuru decimāldaļskaitlī veselo skaitli atdala no decimālcipariem.
grafiks Zīmējums, kurā attēlota kādu lielumu skaitliskā sakarība.
ķīmiskais zīmulis zīmulis ar kodolu, kas samitrināts raksta, krāso līdzīgi tintei.
tabele Zināmā secībā veidots saraksts, kurā iekļautas dažādas ziņas, skaitļi, dati u. tml.; tabula.
vēsture Zinātne par kā attīstības gaitu, procesu un likumsakarībām cilvēku sabiedrībā; attiecīgais mācību priekšmets.
navigācija Zinātne par kuģu, lidaparātu un citu kustīgu objektu vadīšanu.
poētika Zinātne par literāra darba izveidi un tajā izmantotajiem mākslinieciskajiem izteiksmes līdzekļiem; dzejas teorija.
matemātika Zinātne par skaitļiem, lielumiem un to attiecībām.
tirkoloģija Zinātne par tirku valodām un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru, kultūru.
indoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums par Indijas vēsturi, literatūru, filozofiju un kultūru.
ģeodēzija Zinātne, kas pēta zemeslodes formu, lielumu, gravitācijas lauku un kuras galvenais praktiskais uzdevums ir Zemes virsmas, tās daļu mērīšana, attēlošana plānos un kartēs.
literatūrzinātne Zinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru; literatūras zinātne.
literatūras zinātne zinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru; literatūrzinātne.
politoloģija Zinātnes nozare, kas pēta politikas jautājumus, iztirzā un analizē valstu iekšpolitiku un ārpolitiku.
zinātniecība Zinātnes nozare, kas pēta zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, tās mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām; scientioloģija.
scientioloģija Zinātnes nozare, kas pēta zinātnes struktūru, zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, kā arī zinātnes sakarus ar citām sabiedriskajām parādībām.
ergonomika Zinātnes nozare, kas pētī cilvēku darba efektivitāti saistībā ar darba apstākļiem.
statistika Zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības, dabas parādību u. tml. kvantitatīvās pārmaiņas.
politikas zinātne zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus; politoloģija.
slāvistika Zinātnes nozare, kas pētī slāvu valodas, literatūru, kultūru un vēsturi.
tiesību zinātne zinātnes nozare, kas pētī tiesības, sabiedrības politisko sistēmu un valsts tiesiskās formas.
starpdisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm; arī starpzinātne.
starpzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm.
siltumtehnika Zinātnes un tehnikas nozare, kas atpver siltuma enerģijas iegūšanas metodes, tās pārvēršanu citos enerģijas veidos, sadali, transportēšanu un izmantošanu.
biotehnoloģija Zinātnes un tehnikas nozare, kas pētī un izstrādā metodes dzīvu šūnu un audu audzēšanai un savairošanai (piem., fermentu, vitamīnu ražošanā).
hidrotehnika Zinātnes un tehnikas nozare, kurā nodarbojas ar ūdens resursu izmantošanu un ūdens kaitīgās iedarbības novēršanu.
starpnozare Zinātnes, tehnikas, mākslas u. tml. nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām nozarēm.
habilitētais doktors zinātniskais grāds (doktora grāda augstākā pakāpe), ko (Latvijā) piešķir personai, kas aizstāvējusi habilitācijas darbu; persona, kam piešķirts šis grāds.
aspirantūra Zinātnisko darbinieku un augstskolu mācībspēku gatavošanas forma; attiecīgā institūta vai augstskolas nodaļa.
ģeofizika Zinātņu komplekss (seismoloģija, vulkanoloģija, meteoroloģija u. tml.), kas pēta Zemes fizikālās īpašības un fizikālos procesus, kas norit Zemes garozā, ūdeņos un gaisā.
filoloģija Zinātņu kopums par kādas tautas vai tautu grupas valodu un literatūru.
ģermānistika Zinātņu kopums, kurā ietilpst ģermāņu valodniecība, ģermāņu tautu literatūras, folkloras, mitoloģijas, etnogrāfijas, arheoloģijas un vēstures izpēte; ģermāņu (galvenokārt vācu) filoloģija.
rusistika Zinātņu kopums, kurā pēta krievu valodu, literatūru, kultūru; krievu filoloģija.
romānistika Zinātņu kopums, kurā pēta romāņu valodas, kultūru, literatūru; romāņu filoloģija.
lituānistika Zinātņu nozaru kopums, kas pēta Lietuvu, lietuviešus, to kultūru, vēsturi, valodu, literatūru, folkloru; šaurākā nozīmē – lietuviešu filoloģija (valodniecība, literatūrzinātne, folkloristika).
bibliogrāfija Zinātņu un praktiskas darbības nozare, kurā ietilpst grāmatu un citu iespieddarbu reģistrēšana, sistematizēšana un mērķtiecīga lasītāju informēšana.
informācija Ziņas, dati u. tml., ko cilvēki vāc, apstrādā, glabā, tiražē un nodod cits citam.
šifrēšana Ziņojuma apstrādes process, ko veic tā sagatavotājs vai nosūtītājs, lai padarītu ziņojuma saturu citiem nesaprotamu, izņemot adresātu, kam tas paredzēts.
autentificēšana Ziņojuma, datu avota un datu saņēmēja autentiskuma apstiprināšana; lietotāja identitātes pārbaudes procedūra.
pārskats Ziņojums par paveikto kādā noteiktā laika posmā; atskaite.
tīmeklis Zirnekļu un dažu citu posmkāju darināts tīkls.
zveja Zivju un citu ūdensdzīvnieku ieguve ar īpašiem rīkiem.
nerrot Zobot, izsmiet; arī kaitināt.
starpzona Zona, kas atrodas starp citām (galvenajām) zonām.
žūt Zūdot mitrumam, cietēt (par vielām).
pundurzvaigzne Zvaigzne, kam salīdzinājumā ar citām tādas pašas temperatūras zvaigznēm ir mazs diametrs, blīva atmosfēra un maza starjauda.
mēle Zvana sastāvdaļa kustīgi piestiprināts, garens metāla priekšmets, kas, sitoties pret zvana sienām, rada skaņas.
piezveja Zvejas rīkos nokļuvušās citu sugu zivis un jūras dzīvnieki, ko nebija paredzēts zvejot.
naktsāķis Zvejas rīks – pie maiksts vai citādi nostiprināta aukla ar vienu vai dažiem āķiem, ko atstāj upē pa nakti.
bļitkot Zvejot zivis ar bļitku.
starpžanrs Žanrs, kas ir saistīts ar diviem vai vairākiem citiem žanriem.
sažāvēt Žāvējot (piem., siltumā, dūmos) panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; žāvējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
žiglas (arī veiklas u. tml.) kājas žigla, veikla u. tml. gaita.
okapi Žirafu dzimtas dzīvnieks ar zebrai līdzīgu ķermeni, kas dzīvo mitrajos tropu mežos; punduržirafe [Okapia johnstoni].
korespondents Žurnālists, kas sūta ziņojumus, aprakstus (parasti no kādas citas vietas).

it citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV