Paplašinātā meklēšana
Meklējam si.
Atrasts vārdos (200):
- āpsis:1
- čipsi:1
- eksis:1
- elsis:1
- apsiet:1
- apsilt:1
- apsist:1
- asināt:1
- asinis:1
- asiņot:1
- atsiet:1
- atsilt:1
- atsist:1
- atsite:1
- bosiks:1
- buksis:1
- busiņš:1
- cesija:1
- cīsiņš:1
- desiņa:1
- dupsis:1
- džinsi:1
- absints:1
- aizsiet:1
- aizsist:1
- aksioma:1
- aplausi:1
- apsilde:1
- apsirgt:1
- ārsiena:1
- asignēt:1
- asistēt:1
- atsijas:1
- atsijāt:1
- basists:1
- beisiks:1
- bosings:1
- breksis:1
- citrusi:1
- divsimt:1
- emisija:1
- abrkasis:1
- agresija:1
- aneksija:1
- apasiņot:1
- apsildīt:1
- apsirmot:1
- asiņains:1
- balsiens:1
- balsināt:1
- biopsija:1
- blisināt:1
- breksits:1
- cūkausis:1
- četrsimt:1
- dansings:1
- demisija:1
- divkosis:1
- dresings:1
- dzesināt:1
- dzisināt:1
- džersijs:1
- eksistēt:1
- emulsija:1
- eskimosi:1
- aprasināt:1
- apsisties:1
- apsusināt:1
- asfiksija:1
- asinsaina:1
- asinsdesa:1
- asinskāre:1
- asinskārs:1
- asinsrade:1
- asinsrite:1
- asinssuns:1
- asinsvads:1
- asinszāle:1
- asistents:1
- astoņsimt:1
- atrisināt:1
- atsisties:1
- atsitiens:1
- atvasināt:1
- atvēsināt:1
- autopsija:1
- badakāsis:1
- bezsirdis:1
- cesionārs:1
- depresija:1
- deviņsimt:1
- dimensija:1
- disidents:1
- diskusija:1
- diversija:1
- ekspresis:1
- esesietis:1
- faksimils:1
- aizsisties:1
- anoreksija:1
- apklusināt:1
- apmulsināt:1
- apsausināt:1
- apsiekalot:1
- apvērsiens:1
- asignācija:1
- asimetrija:1
- asinsbalss:1
- asinsdarbs:1
- asinsgrēks:1
- asinsgrupa:1
- asinspirts:1
- asinssērga:1
- atdzesināt:1
- aukstasiņu:1
- bālasinīgs:1
- bezsirdīgs:1
- biosintēze:1
- caursišana:1
- cēlsirdīgs:1
- civilsieva:1
- demisionēt:1
- dibensiena:1
- diksilends:1
- disleksija:1
- dispepsija:1
- dispersija:1
- divsievība:1
- dzensiksna:1
- ekosistēma:1
- eksistence:1
- ekskursija:1
- ekspansija:1
- ekspresija:1
- ekstensija:1
- epilepsija:1
- falsificēt:1
- apsievoties:1
- apsildītājs:1
- apsildīties:1
- asimetrisks:1
- asimilācija:1
- asinsapgāde:1
- asinskārība:1
- asinskārīgs:1
- asinssūcējs:1
- balansieris:1
- beztiesisks:1
- bortsistēma:1
- cietsirdīgs:1
- drošsirdīgs:1
- falsifikāts:1
- aksiomātisks:1
- antitoksisks:1
- asinssarkans:1
- atrisinājums:1
- atvasinājums:1
- atvēsināties:1
- augstsirdīgs:1
- aukstasinīgs:1
- bezatsitiena:1
- daudzsievība:1
- dekompresija:1
- dimensionāls:1
- disidentisks:1
- disimilācija:1
- divdimensiju:1
- antioksidants:1
- apakškomisija:1
- astoņsimtgade:1
- civiltiesisks:1
- eksistenciāls:1
- ekstraversija:1
- falsifikācija:1
- falsifikators:1
- asinsatriebība:1
- asinsizliešana:1
- asinsizplūdums:1
- asinsķermenīši:1
- asinsradinieks:1
- asinsriņķošana:1
- asinsspiediens:1
- daudzdimensiju:1
- ekspansionisms:1
- ekspresionisms:1
- ekspresionists:1
- asinspārliešana:1
- asinsradniecība:1
- divdimensionāls:1
- diversifikācija:1
- asinssaindēšanās:1
- eksistenciālisms:1
- eksistenciālists:1
- faksimilizdevums:1
- autointoksikācija:1
- daudzdimensionāls:1
- ekspansionistisks:1
- ekspresionistisks:1
- eksistenciālistisks:1
- dezoksiribonukleīnskābe:1
Atrasts etimoloģijās (735):
- No spāņu toreador (toreo 'vēršu cīņa', toro 'vērsis'). (šķirklī toreadors)
- No latīņu musica, grieķu mousikē (technē) 'mūzu māksla'. (šķirklī mūzika)
- No itāļu casino 'mājiņa'. (šķirklī kazino)
- No latīņu pausa, grieķu pausis 'pārtraukums, mitēšanās'. (šķirklī pauze)
- No itāliešu sinfonietta 'maza simfonija'. (šķirklī simfonieta)
- No franču montpensieur. (šķirklī monpansjē)
- No franču simultané, kam pamatā latīņu simul 'vienlaikus, reizē, kopā'. (šķirklī simultāns)
- No franču néo-impressionnisme. (šķirklī neoimpresionisms)
- No angļu sisal (pēc Meksikas ostas Sisalas nosaukuma). (šķirklī sizals)
- No viduslejasvācu smuk, smuck 'lokans, piekļāvīgs, skaists, jauks' vai vidusholandiešu smuc 'skaists, jauks, tīrs'. Vārds minēts 18. gadsimta vārdnīcās. (šķirklī smuks)
- F. Mālberga darināts atvasinājums no aina ar nozīmi 'glezna, dabasskats'. (šķirklī ainava)
- No franču précision, kam pamatā latīņu praecisio 'nošķelšana'. (šķirklī precizitāte)
- No franču artésien (pēc Francijas provinces Artuā latīniskā nosaukuma Artesium, kur pirmo reizi tika ierīkota šāda aka). (šķirklī artēzisks)
- No latīņu commissio, committere 'nodot rīcībā, uzticēt'. (šķirklī komisija)
- No latīņu consilium. (šķirklī konsīlijs)
- No latīņu professio. (šķirklī profesija)
- Vārds darināts 19. gs. beigās no A. Kronvalda jaunvārda gleznot, plašāk ieviesies 20. gs. līdz tam lietotā vārda bilde vietā. (šķirklī glezna)
- No grieķu mītu milža Atlanta vārda Atlas, Atlantos, kuru Zevs sodījis, likdams turēt uz pleciem debess jumu. 16. gadsimtā izdotajā karšu krājuma titullapā bija attēlots Atlants ar zemeslodi uz pleciem. (šķirklī atlants)
- No latīņu transitus 'pāreja, pāriešana'. (šķirklī tranzīt-)
- No grieķu ouron 'urīns' un haima 'asinis'. (šķirklī urēmija)
- No latīņu physica, grieķu physika (physis 'daba'). (šķirklī fizika)
- No grieķu sēmasia 'nozīme' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī semasioloģija)
- 19. gs. 60.–70. gadu jaunvārds, atvasinājums no balss. (šķirklī balsot)
- No viduslaiku latīņu sensitivus. (šķirklī sensitīvs)
- No latīņu sidereus (sidus, sideris 'zvaigzne'). (šķirklī siderisks)
- No grieķu physis 'daba'. (šķirklī fizisks)
- No latīņu classis 'grupa'. (šķirklī klase)
- No franču accise, kam pamatā latīņu assidere 'uzlikt, noteikt'. (šķirklī akcīze)
- No vācu Post, kam pamatā latīņu posita. (šķirklī pasts)
- Vārds vēlbrokastis līdzās aizguvumam brančs svešvārda brunch apzīmēšanai ieteikts Latviešu valodas ekspertu komisijas 2016. gada 12. oktobra sēdē, lēmums Nr. 1-16/1. (šķirklī vēlbrokastis)
- No angļu Covid, kas ir saīsinājums no angļu Coronavirus disease. (šķirklī kovids)
- No latīņu praepositivus 'tāds, ko liek priekšā'. (šķirklī prepozitīvs)
- 2014. gada 8. oktobra sēdē Latviešu valodas ekspertu komisija vārdu makaronbiskvīts un salikteni mandeļu bezē ieteica kā analogu franču macarons, angļu macaroon. (šķirklī makaronbiskvīti)
- No grieķu anaisthēsis 'nejutīgums' un logos 'mācība'. (šķirklī anestezioloģija)
- No grieķu bios 'dzīve' un opsis 'redze'. (šķirklī biopsija)
- No krievu чека, kas veidots kā saīsinājums no Чрезвычайная комиссия 'ārkārtējā komisija'. (šķirklī čeka)
- No latīņu dis- (priedēklis, kas apzīmē šķiršanu, atdalīšanu, noliegšanu) un grieķu pepsis 'gremošana'. (šķirklī dispepsija)
- No grieķu ekleiptikē, ekleipsis 'aptumsums'. (šķirklī ekliptika)
- No saīsināta rūpnīcas nosaukuma krievu valodā – ГАЗ (Горьковский автомобильный завод). (šķirklī gaziks)
- No vācu Gestapo, kas ir saīsinājums no Geheime Staatspolizei 'Slepenā valsts policija' pirmajām zilbēm. (šķirklī gestapo)
- No grieķu katá 'pilnīgi' un mnēsis 'atcerēšanās'. (šķirklī katamnēze)
- No vācu Kürassier, franču cuirassier (cuirasse 'krūšu un muguras bruņas'). (šķirklī kirasietis)
- Saīsinājums no krievu (H)apoдный (к)омисариат (в)нутренных (д)ел. (šķirklī NKVD)
- No krievu охранка (saīsinājums no отделение по охранению общественной безопасности и порядка 'sabiedriskās drošības un kārtības apsardzes nodaļa'). (šķirklī ohranka)
- No franču omnibus, kam pamatā latīņu omnibus 'visiem'. (šķirklī omnibuss)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un genesis 'izcelšanās, rašanās'. (šķirklī patoģenēze)
- Saīsinājums no uzņēmuma Penny Skateboard nosaukuma. (šķirklī penibords)
- No viduslaiku latīņu postpositio. (šķirklī postpozīcija)
- No itāļu risotto (riso 'rīsi'). (šķirklī risoto)
- No grieķu satrapēs, kam pamatā senpersiešu vārds. (šķirklī satraps)
- No latīņu silicosis (silex, silicis 'krams'). (šķirklī silikoze)
- No grieķu synapsis 'savienojums, saite'. (šķirklī sinapse)
- No lejasvācu stikelbēr, kas vēlāk saīsināts. (šķirklī stiķene)
- No latīņu sub 'zem, pie' un fossilis 'izrakts'. (šķirklī subfosils)
- No latīņu suffossio 'rakšana no apakšas'. (šķirklī sufozija)
- No latīņu thermae, grieķu therme 'siltums, karstums'. (šķirklī termas)
- No krievu slenga швабра 'sieviete' (parasti nievājoši). (šķirklī švabraks)
- No krievu ОБХСС, saīsinājums no (O)тдел (б)орьбы с (х)ищениями (с)оциалистической (с)обственности и спекуляцией (sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļa). (šķirklī OBHSS)
- No franču expansif, kam pamatā latīņu expansio 'paplašināšana, izplatīšana'. (šķirklī ekspansīvs)
- No angļu controversial, kam pamatā latīņu controversialis. (šķirklī kontroversiāls)
- No angļu facsimile, kam pamatā latīņu fac simile 'dari līdzīgā veidā'. (šķirklī faksimils)
- No latīņu abrasio 'nokasīšana'. (šķirklī abrāzija)
- Latīņu abbreviatur 'lai top saīsināts' no abbreviare 'saīsināt', brevis 'īss'. (šķirklī abreviatūra)
- No franču abrasif, kam pamatā latīņu abrasio 'nokasīšana'. (šķirklī abrazīvs)
- No franču absinthe, kam pamatā grieķu apsinthion 'vērmeles'. (šķirklī absints)
- No latīņu acidosis, kam pamatā latīņu acidus 'skābs'. (šķirklī acidoze)
- No franču agression, kam pamatā latīņu aggressio 'uzbrukums'. (šķirklī agresija)
- Saīsinājums no curriculum vitae. (šķirklī CV)
- No persiešu valodas. (šķirklī čabans)
- Saīsinājums no angļu (a)cquired (i)mmune (d)eficiency (s)yndrome. (šķirklī AIDS)
- No franču album, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds, ar ko sākotnēji apzīmēja nobalsinātu sienu, uz kuras rakstīja dažādus ziņojumus, vēlāk – grāmatu ar baltām lapām, kur piemiņai ierakstīja savu vārdu ar kādu izteicienu (album amicorum 'draugu albums'). (šķirklī albums)
- No latīņu alveolus 'silīte, dobums'. (šķirklī alveola)
- No grieķu ambrosia 'nemirstība'. (šķirklī ambrozija)
- No grieķu a 'bez' un mnēsis 'atmiņa'. (šķirklī amnēzija)
- No grieķu anabiōsis 'atdzīvošanās'. (šķirklī anabioze)
- No grieķu anacardium (ana 'atkal' un cardium 'sirds'). (šķirklī anakardija)
- No grieķu analysis 'sadalīšana, izjaukšana'. (šķirklī analīze)
- No grieķu anaimia 'mazasinība'. (šķirklī anēmija)
- No grieķu anamnēsis 'atcerēšanās'. (šķirklī anamnēze)
- No grieķu anaisthēsis 'nejutīgums'. (šķirklī anestēzija)
- No grieķu antithesis 'pretstatīšana'. (šķirklī antitēze)
- No latīņu diffusio 'izplūšana'. (šķirklī difūzija)
- No holandiešu appelsina 'Ķīnas ābols'. (šķirklī apelsīns)
- No grieķu apokalypsis 'atklāsme'. (šķirklī apokalipse)
- No grieķu apotheōsis 'pasludināšana par dievu'. (šķirklī apoteoze)
- No vācu Draisine pēc vācu izgudrotāja K. Draiza vārda. (šķirklī drezīna)
- No franču arsenal, kam pamatā arābu dārssinā'a 'darbnīca'. (šķirklī arsenāls)
- No franču assignation 'maksāšanas rīkojums'. (šķirklī asignācija)
- No grieķu askēsis 'vingrināšanās'. (šķirklī askēze)
- No latīņu assistens, assistentis 'tas, kas stāv klāt, kas palīdz'. (šķirklī asistents)
- No franču explosif. (šķirklī eksplozīvs)
- No grieķu athērē 'putra' un sklērōsis 'sacietēšana'. (šķirklī ateroskleroze)
- No franču extensivus 'tāds, kas paplašina, pagarina'. (šķirklī ekstensīvs)
- Saīsinājums no angļu Electrical and Music Indrustries. (šķirklī EMI)
- Atvasinājums no ēst. (šķirklī ēsma)
- No vācu Haube, ieviesies 19. gs. pirmajā pusē, līdz tam šajā nozīmē lietots vārds mice. (šķirklī aube)
- No angļu outsider. (šķirklī autsaiders)
- No franču avers, kam pamatā latīņu adversus 'ar priekšpusi'. (šķirklī averss)
- No vācu apvidvārda awise, kam pamatā franču avis 'paziņojums'. Aizguvums ieviesies latviešu valodā 18. gs. beigās daudzskaitļa formā (K. Karulis). (šķirklī avīze)
- No angļu bike (saīsinājums no angļu bicycle). (šķirklī baiks)
- No krievu балаган, kam pamatā persiešu bālāhāna 'balkons'. (šķirklī balagāns)
- No itāļu balcone, kam pamatā latīņu balcus 'sija'. (šķirklī balkons)
- No krievu боровик vai baltkrievu баравiк, kam pamatā боровый гриб 'sila sēne'. (šķirklī baravika)
- No franču bassin. (šķirklī baseins)
- No itāļu battuta 'sitiens, trieciens'. (šķirklī batuts)
- No persiešu bāzār 'tirgus'. (šķirklī bazārs)
- No latīņu basilica, grieķu basilikē 'valdnieka nams'. (šķirklī bazilika)
- No grieķu basilikos 'karalisks'. (šķirklī baziliks)
- No viduslejasvācu basūne, senfranču buisine, kam pamatā latīņu būcina 'signāla rags'. (šķirklī bazūne)
- No grieķu basis 'pamats'. (šķirklī bāze)
- Saīsinājums no British Broadcasting Corporation. (šķirklī BBC)
- No latīņu benedictini, kam pamatā Nursijas Benedikta (Benedictus de Nursia) vārds. (šķirklī benediktieši)
- Atvasinājums no biedrs, līdz 19. gs. otrajai pusei lietots nozīmē 'sabiedrība'. (šķirklī biedrība)
- No vācu Büffel, kam pamatā grieķu boubalos 'antilope, meža vērsis'. (šķirklī bifelis)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un sintēze. (šķirklī biosintēze)
- No angļu businessman. (šķirklī biznesmenis)
- No lejasvācu bise 'pāri galvai sasieta matu pīne'. (šķirklī bize)
- No angļu business. (šķirklī bizness)
- 19. gs. 70. gadu jaunvārds, ko valodā ieviesis laikraksts "Baltijas Vēstnesis", pirmo reizi vārdnīcā reģistrēts 1880. gadā. (šķirklī greizsirdība)
- No angļu blues 'grūtsirdība, melanholija'. (šķirklī blūzs)
- No angļu blog (saīsinājums no vārdkopas web log). (šķirklī blogs)
- No franču grisette (gris 'pelēks', jo šīs sievietes valkāja pelēka auduma kleitas). (šķirklī grizete)
- No grieķu bradys 'lēns' un kardia 'sirds'. (šķirklī bradikardija)
- No grieķu genesis 'izcelšanās'. (šķirklī ģenēze)
- No vācu bugsieren. (šķirklī buksēt)
- No lejasvācu bulle '(vaislas) vērsis'. (šķirklī bullis)
- No grieķu būs 'vērsis' un līmos 'bads'. (šķirklī bulīmija)
- Literārajā valodā 19. gs. 70. gados ieviesis K. Valdemārs agrāk lietotā zēģele vietā. (šķirklī bura)
- No franču bourgeoisie. (šķirklī buržuāzija)
- No turku burka, arābu burquɁ, persiešu burqa' 'šķidrauts, plīvurs'. (šķirklī burka)
- Saīsinājums no (ce)ntrālā (k)omiteja. (šķirklī ceka)
- No vācu Zentner, kam pamatā latīņu centum 'simts'. (šķirklī centners)
- No latīņu caesius 'zils, pelēkzils'. (šķirklī cēzijs)
- No latīņu cessio 'atkāpšanās, atdošana'. (šķirklī cesija)
- No franču cigare, spāņu cigarro, kas, domājams, cēlies no maiju sik'ar 'smēķēšana'. (šķirklī cigārs)
- Saīsinājums no angļu (C)able (N)ews (N)etwork. (šķirklī CNN)
- No persiešu čādor 'plīvurs'. (šķirklī čadra)
- No persiešu čaihane. (šķirklī čaihana)
- No angļu charleston; pēc ASV pilsētas Čarlstonas nosaukuma, kur šī deja radusies. (šķirklī čarlstons)
- No itāļu cello, saīsinājums no violoncello. (šķirklī čells)
- No persiešu jāmadān, veidots no djame 'drēbes', dan 'kaste'. (šķirklī čemodāns)
- No angļu cheeseburger (cheese 'siers'). (šķirklī čīzburgers)
- Kr. Valdemāra un F. Brīvzemnieka ieviests atvasinājums no dārzs. (šķirklī dārzniecība)
- Kr. Valdemāra un F. Brīvzemnieka veidots atvasinājums no dārzs. (šķirklī dārzkopība)
- No latīņu decem 'desmit', jo romiešiem šis bija desmitais mēnesis. (šķirklī decembris)
- No latīņu divisio 'dalīšana, sadalīšana'. (šķirklī defise)
- No de iure 'tiesiski'. (šķirklī de iure)
- No franču démission, kam pamatā latīņu demissio 'atlaišana'. (šķirklī demisija)
- No franču démissioner. (šķirklī demisionēt)
- No franču dépôt, kam pamatā latīņu depositum. (šķirklī depo)
- No vācu Depositar, kam pamatā latīņu depositarius 'noguldījuma glabātājs'. (šķirklī depozitāre)
- No latīņu depositorium. (šķirklī depozitārijs)
- No latīņu depositum 'noliktais'. (šķirklī depozīts)
- No latīņu depressio 'nospiestība, nomāktība'. (šķirklī depresija)
- No latīņu derivatus 'novadīts, atvasināts'. (šķirklī derivāts)
- No turku dervis, persiešu darvīš 'ubags'. (šķirklī dervišs)
- No franču désinfection, kam pamatā dez un latīņu infectio 'aplipināšana'. (šķirklī dezinfekcija)
- No franču désinfecter, kam pamatā des un infecter 'inficēt'. (šķirklī dezinficēt)
- No grieķu diaphragma 'starpsiena', no dia 'caur' un phragma 'žogs'. (šķirklī diafragma)
- No grieķu diagnōsis 'noteikšana, uzzināšana'. (šķirklī diagnoze)
- No grieķu dialysis 'sadalīšana', 'atdalīšana'. (šķirklī dialīze)
- No latīņu dioecesis, kam pamatā grieķu diokēsis 'pārvalde'. (šķirklī diecēze)
- No grieķu diathesis 'tieksme, nosliece'. (šķirklī diatēze)
- No franču dièse, kam pamatā grieķu dièsis. (šķirklī diēzs)
- No latīņu dimensio 'izmērīšana'. (šķirklī dimensija)
- No angļu disco music. (šķirklī diskomūzika)
- No latīņu dissidens (dissidentis) 'tāds, kas nepiekrīt, runā pretī'. (šķirklī disidents)
- No latīņu dissimilare 'padarīt nevienādu'. (šķirklī disimilācija)
- No latīņu dispositio 'izvietojums'. (šķirklī dispozīcija)
- No persiešu dīvān 'ar paklāju segta paaugstināta grīda'. (šķirklī dīvāns)
- No grieķu diurēsis. (šķirklī diurēze)
- No latīņu diversio 'novirzīšanās, novirze'. (šķirklī diversija)
- No franču division 'dalīšana, iedalījums'. (šķirklī divīzija)
- No angļu design 'zīmējums, projekts'. (šķirklī dizainers)
- No angļu design 'zīmējums, projekts'. (šķirklī dizains)
- Līdz 19. gs. otrajai pusei pazīstams g. k. Kurzemē, vēlāk ieviesies citu novadu valodā. (šķirklī dižs)
- No franču dossier. (šķirklī dosjē)
- Atvasināts no dot (J. Endzelīna jaunvārds 20. gs. 30. gados). (šķirklī dotumi)
- No grieķu dosis 'deva'. (šķirklī doza)
- No grieķu dosis. (šķirklī dozators)
- Veidots no grieķu dosis 'deva' un metreō 'mērīju'. (šķirklī dozimetrs)
- No angļu drain 'nosusināt'. (šķirklī drena)
- No angļu dressing. (šķirklī dresings)
- No zviedru dunk 'sitiens, plaukšķiens' (J. Endzelīns). (šķirklī dunka)
- Saīsinājums no European Broadcasting Union. (šķirklī EBU)
- No latīņu effusio 'izplūšana'. (šķirklī efūzija)
- No latīņu excursio. (šķirklī ekskursija)
- No latīņu expansio 'paplašināšana, izplatīšana'. (šķirklī ekspansija)
- No vācu Explosion, kam pamatā latīņu explosio 'padzīšana plaukšķinot'. (šķirklī eksplozija)
- No angļu exclusive, kam pamatā latīņu exclusivus 'izslēgts'. (šķirklī ekskluzīvs)
- No latīņu expositio 'izklāsts'. (šķirklī ekspozīcija)
- No latīņu expressio 'izteiksme'. (šķirklī ekspresija)
- No franču expressionisme, expression 'izteiksme, izpausme'. (šķirklī ekspresionisms)
- No franču extase, kam pamatā grieķu ekstasis 'atrašanās ārpus sevis'. (šķirklī ekstāze)
- No latīņu extensio 'izstiepšana'. (šķirklī ekstensija)
- No franču extraversion, kam pamatā extra un latīņu vertere 'pagriezt'. (šķirklī ekstraversija)
- No franču expressioniste. (šķirklī ekspresionists)
- No franču expressif. (šķirklī ekspresīvs)
- No grieķu ektos 'ārpus' un parasitos 'tāds, kas ēd pie sveša galda, liekēdis'. (šķirklī ektoparazīts)
- No grieķu kardio 'sirds' un grapho 'rakstu'. (šķirklī elektrokardiogrāfija)
- No angļu electrolysis, no electr(ic) un grieķu lysis 'izšķīšana, sadalīšana'. (šķirklī elektrolīze)
- No latīņu ellipsus, grieķu elleipsis 'trūkums, izlaidums'. (šķirklī elipse)
- No latīņu emissio 'izlaišana'. (šķirklī emisija)
- No franču émulsion, kam pamatā latīņu emulsus 'izslaukts'. (šķirklī emulsija)
- No grieķu endon 'iekšā' un kardia 'sirds'. (šķirklī endokardīts)
- No grieķu endon 'iekšā' un kardia 'sirds'. (šķirklī endokards)
- No grieķu enthousiasmos. (šķirklī entuziasms)
- No vācu Engel, kam pamatā latīņu angelus, grieķu angelos 'vēstnesis, sūtnis'. (šķirklī eņģelis)
- No grieķu epilēpsia. (šķirklī epilepsija)
- No latīņu erosio 'izskalošana, sairšana'. (šķirklī erozija)
- No krievu эсеры, kam pamatā saīsinājums no социалисты – революционеры. (šķirklī eseri)
- No vācu Ester (Essig 'etiķis' un Äther 'ēteris'). (šķirklī esteri)
- No grieķu ethnos 'tauta' un genesis 'izcelšanās'. (šķirklī etnoģenēze)
- 19. gs. 60.–70. gadu jaunvārds, sākumā ar nozīmi 'sajūta'. 20. gs. tas kļuvis par vārda sajūsma sinonīmu. (šķirklī jūsma)
- No latīņu falsificare. (šķirklī falsificēt)
- No grieķu phantasia 'iztēles auglis'. (šķirklī fantāzija)
- No franču faisan, kam pamatā grieķu Phasion ornis 'Fasīdas (pilsēta Kolhīdā) putns'. (šķirklī fazāns)
- No grieķu phasis 'parādīšanās, izpausme'. (šķirklī fāze)
- No franču féminism, kam pamatā latīņu femina 'sieviete'. (šķirklī feminisms)
- No vācu Föhn, kam pamatā latīņu favonius 'silts rietumu vējš'. (šķirklī fēns)
- No vācu Pfirsich. (šķirklī firziķis)
- No grieķu physis 'daba' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī fizioloģija)
- No franču physionomie. (šķirklī fizionomija)
- No grieķu physis 'daba' un therapeia 'rūpes, kopšana, ārstēšana'. (šķirklī fizioterapija)
- No grieķu physis 'daba' un latīņu cultura 'kopšana, apstrādāšana'. (šķirklī fizkultūra)
- No grieķu physikos. (šķirklī fizikāls)
- No latīņu folliculus 'maisiņš'. (šķirklī folikuls)
- No grieķu phōnē 'skaņa', kardia 'sirds' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī fonokardiogramma)
- No franču valodas fossile, kam pamatā latīņu fossilus 'izrakts'. (šķirklī fosils)
- No franču fossile, kam pamatā latīņu fosilis 'izrakts'. (šķirklī fosilija)
- No vācu Phrase, kam pamatā grieķu phrasis 'izteiciens, teiciens'. (šķirklī frāze)
- No grieķu phrasis (phraseōs) 'teiciens' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī frazeoloģija)
- No grieķu phthisis 'dilonis' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī ftiziatrija)
- No gaidīt (kopš 18. gs.), literārajā valodā ieviesis Rainis. (šķirklī gaidas)
- 20. gs. 30. gadu jaunvārds, ko lietoja J. Veselis kā sinonīmu vārdam gaiss. Pašreizējā nozīme no 20. gs. 50. gadiem. (šķirklī gaisotne)
- Atvasinājums no vārda gals, terminu galotne gramatikā ieviesa A. Stērste (1879. g.). (šķirklī galotne)
- Saīsinājums no gana. (šķirklī gan)
- No grieķu gametē 'sieva', gametēs 'vīrs'. (šķirklī gameta)
- J. Alunāna 1857. g. no vārda gars darinātais atvasinājums garinieks 'reliģiskā kulta kalpotājs' valodā neieviesās, tā vietā "Baltijas Vēstnesī" sāka lietot no vārda garīgs atvasināto garīgnieks, ko vēlāk aizstāja forma garīdznieks. (šķirklī garīdznieks)
- Saīsinājums no angļu Great Britain pound. (šķirklī GBP)
- No islandiešu geysir (geysa 'strauji tecēt'). (šķirklī geizers)
- No grieķu gerōn (gerontos) 'sirmgalvis' un logos 'mācība'. (šķirklī gerontoloģija)
- No vācu Gestalt 'forma, veids' un psiholoģija. (šķirklī geštaltpsiholoģija)
- No grieķu gynē, gynaikos 'sieviete' un logos 'mācība'. (šķirklī ginekoloģija)
- No vācu glasieren. (šķirklī glazēt)
- No krievu глей 'māls', šo terminu ieviesis krievu zinātnieks G. Visockis 1905. gadā. (šķirklī glejs)
- Atvasinājums no sena īpašības vārda gliems 'lipīgs, gluds'. (šķirklī gliemene)
- No grieķu glykys 'salds' un lysis 'sairšana, izšķīšana'. (šķirklī glikolīze)
- No vācu Gnoseologie, kam pamatā grieķu gnōsis 'atziņa, izzināšana'. (šķirklī gnozeoloģija)
- No vācu Gnom, latīņu gnomus (Paracelzs to lietojis kā sinonīmu vārdam pigmejs ļoti mazu cilvēku apzīmēšanai). (šķirklī gnoms)
- Saīsinājums no angļu Global Positioning System 'globālā pozicionēšanas sistēma'. (šķirklī GPS)
- No angļu greyhound. LZA Terminoloģijas komisija 25.07.2005. par šīs suņu šķirnes nosaukumu ir apstiprinājusi angļu kurts vai angļu vējasuns, tāpēc anglicismu greihaunds latviešu valodā nevajadzētu lietot. (šķirklī greihaunds)
- No Bībeles leģendas par dzīvnieku (kazu, āzi), kam simboliski tika uzlikti visas tautas grēki. (šķirklī grēkāzis)
- No grieķu geōdaisia 'zemes dalīšana'. (šķirklī ģeodēzija)
- 19. gadsimta 70. gados veidots atvasinājums no vārda ģīmis. (šķirklī ģīmetne)
- No grieķu gymnasion. (šķirklī ģimnāzija)
- No angļu Halloween (saīsinājums no All Hallow Even). (šķirklī Halovīns)
- No grieķu haima, haimatos 'asinis' un genēs 'dzimstošs'. (šķirklī hematogēns)
- No grieķu haima, haimatos 'asinis' un logos 'mācība'. (šķirklī hematoloģija)
- No grieķu haima, haimatos 'asinis' un latīņu globus 'lode'. (šķirklī hemoglobīns)
- No grieķu haimorrhois 'asiņošana'. (šķirklī hemoroīds)
- No grieķu haima, haimatos 'asinis'. (šķirklī hemofilija)
- No grieķu heteroiōsis 'mainīšanās, pārvēršanās'. (šķirklī heteroze)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un lysis 'sadalīšanās, izšķīšana'. (šķirklī hidrolīze)
- No grieķu hypophysis 'izaugums, atvase'. (šķirklī hipofīze)
- No grieķu hypothesis 'pieņēmums'. (šķirklī hipotēze)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un kinēsis 'kustība'. (šķirklī hipokinēzija)
- No angļu hormone, kam pamatā ir grieķu hormaein 'iekustināt, ierosināt'. (šķirklī hormons)
- No vācu hospitalisieren. (šķirklī hospitalizēt)
- Aizguvums no persiešu valodas. (šķirklī hurma)
- Saīsinājums no hum(ānā) pal(īdzīb)a. (šķirklī humpala)
- No vācu Hussiten (pēc J. Husa uzvārda). (šķirklī husīti)
- Saīsinājums no latīņu Jesus Hominum Salvator 'Jēzus cilvēces Pestītājs'. (šķirklī IHS)
- No krievu иконостас, kam pamatā grieķu eikōn 'attēls' un stasis 'stāvēšanas vieta'. (šķirklī ikonostass)
- Vārds ienācis 19. gs. 90. gados senākā apzīmējuma ilgošanās vietā, plašāk ieviesies ar Raiņa dzeju. (šķirklī ilgas)
- No franču illusion, latīņu illusio 'maldi'. (šķirklī ilūzija)
- No franču impression 'iespaids'. (šķirklī impresija)
- No franču impressionisme, impression 'iespaids'. (šķirklī impresionisms)
- No latīņu impulsivus. (šķirklī impulsīvs)
- No latīņu inductio 'uzvedināšana; ierosināšana'. (šķirklī indukcija)
- No latīņu inductor, inducare 'ierosināt'. (šķirklī induktors)
- No latīņu insinuatio. (šķirklī insinuācija)
- No latīņu inquisitio 'izmeklēšana'. (šķirklī inkvizīcija)
- No latīņu inquisitor. (šķirklī inkvizitors)
- No itāļu intarsio. (šķirklī intarsija)
- No franču intensification. (šķirklī intensifikācija)
- No latīņu intensio 'spriegums'. (šķirklī intensitāte)
- No latīņu intransitivus. (šķirklī intransitīvs)
- No franču introversion, kam pamatā latīņu introvertere (intro 'iekšā' un vertere 'pagriezt'). (šķirklī introversija)
- Saīsinājumā no angļu Internet Protocol (Address). (šķirklī IP)
- Saīsinājums no angļu International Protection. (šķirklī IP)
- Saīsinājums no angļu information technology. (šķirklī IT)
- No izo- un grieķu thermē 'siltums, karstums'. (šķirklī izoterma)
- No seno romiešu dievības Janusa vārda, kam bija divas sejas (viena vērsta uz pagātni, otra – uz nākotni, simbolizējot visa sākumu un beigas). (šķirklī janvāris)
- No angļu yuppy saīsinājums no y(oung) u(rban) p(rofessional) 'jauns pilsētas profesionālis'. (šķirklī japijs)
- No vācu Jasmin, franču jasmin, kam pamatā persiešu vārds. (šķirklī jasmīns)
- No adjektīva jauns. Sākotnēji šis atvasinājums lietots ar nozīmi 'jaunība', mūsdienu nozīmes ieviešanos un nostiprināšanos veicinājis A. Kronvalds. (šķirklī jaunatne)
- Kalks no vācu Neusilber. (šķirklī jaunsudrabs)
- Aizguvums no lībiešu jūont 'ieskrējiens, kustība, spars; neliels laiks, brīdis'. Plašāk ieviesies latviešu valodā 19. gs. (šķirklī jonis)
- No Romas imperatora Jūlija Cēzara vārda, kam par godu tika pārsaukts seno romiešu piektais mēnesis (kvintili). (šķirklī jūlijs)
- No seno romiešu dievietes, precēto sieviešu aizbildnes Junonas vārda. (šķirklī jūnijs)
- No latīņu juridicus 'tiesas; tiesisks'. (šķirklī juridisks)
- No angļu cable television. (šķirklī kabeļtelevīzija)
- No krievu кадет (saīsinājums pēc partijas nosaukuma pirmajiem burtiem). (šķirklī kadeti)
- Pēc firmas "Martini & Rossi" nosaukuma. (šķirklī martini)
- Mūsdienu nozīme izveidojusies pēc A. Kronvalda ieteikuma. (šķirklī kaislība)
- No angļu callanetics, kam pamatā šīs sistēmas izstrādātājas Kalanas Pinknijas (Callan Pinckney) vārds. (šķirklī kalanētika)
- No franču calorifère, kam pamatā latīņu calor 'siltums, karstums' un ferre 'nest'. (šķirklī kalorifers)
- No latīņu calor 'siltums'. (šķirklī kalorija)
- Latīņu calor 'siltums, karstums' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī kalorimetrs)
- Latīņu calor 'siltums, karstums'. (šķirklī kaloritāte)
- No itāļu musica da camera 'istabas mūzika', ar šo nosaukumu apzīmējot laicīgo mūziku, atšķirībā no baznīcas mūzikas. (šķirklī kamermūzika)
- No lejasvācu kamsōl, franču camisole, kam pamatā latīņu camisia 'krekls'. (šķirklī kamzolis)
- No personāža Kangara A. Pumpura eposā "Lāčplēsis" un Raiņa lugā "Uguns un nakts". (šķirklī kangars)
- No angļu country music 'lauku mūzika'. (šķirklī kantrimūzika)
- No angļu caplet (saīsinājums no capsule un tablet). (šķirklī kaplete)
- Saīsinājums no pilnā latīņu nosaukuma Ordo Fratrum Minorum Capuccinorum 'Mazāko brāļu kapuciešu ordenis'. (šķirklī kapucieši)
- No grieķu kardia 'sirds' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kardiogrāfs)
- No persiešu kārwān. (šķirklī karavāna)
- No angļu cardigan, kam pamatā lorda Kārdigana (Earl of Cardigan, 1797–1868) vārds (ieviesis šādu jaku Krimas kara laikā). (šķirklī kardigans)
- No grieķu kardia 'sirds' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī kardiogramma)
- No grieķu kardia 'sirds' un logos 'mācība'. (šķirklī kardioloģija)
- No grieķu kardia 'sirds' un sklēros 'ciets, stingrs'. (šķirklī kardioskleroze)
- Z. Skujiņa ieteikts jaunvārds (ieviesies 20. gs. 70.–80. gados). (šķirklī karsējs)
- No franču monsieur 'mans kungs'. (šķirklī mesjē)
- No angļu kart (saīsinājums no go-kart). (šķirklī karts)
- No vācu Kassier, itāļu cassiere, cassa 'kase'. (šķirklī kasieris)
- LZA Terminoloģijas komisijas ieteiktais jaunvārds (anglicisma kārtridžs vietā). (šķirklī kasetne)
- No grieķu kassiteros 'alva'. (šķirklī kasiterīts)
- No grieķu katalēpsis 'saķeršana, sagrābšana'. (šķirklī katalepsija)
- No vācu Katalysator, kam pamatā grieķu katalysis un latīņu izskaņa -ator (apzīmē darbības veicēju). (šķirklī katalizators)
- No grieķu katalysis 'sagraušana'. (šķirklī katalīze)
- No grieķu katharsis 'attīrīšana, šķīstīšana'. (šķirklī katarse)
- No latīņu catechismus, grieķu katēchēsis 'pamācība' (katēchein 'mācīt'). (šķirklī katehisms)
- Apvidvārdu kautrēties literārajā valodā ieviesis A. Kronvalds. (šķirklī kautrēties)
- No angļu cover version. (šķirklī kaverversija)
- No vācu Kasein, kam pamatā latīņu caseus 'siers'. (šķirklī kazeīns)
- Saīsinājums no krievu К(омитет) г(осударственной) б(езопасности). (šķirklī KGB)
- No grieķu kinēsis 'kustība' un skopein 'skatīties'. (šķirklī kineskops)
- No grieķu kyphōsis 'izliekums'. (šķirklī kifoze)
- No grieķu kinēsis 'kustība'. (šķirklī kinēzika)
- No grieķu kinēsis 'kustība'. (šķirklī kinetoze)
- No krievu кишмиш, kam pamatā persiešu kišmiš. (šķirklī kišmišs)
- No vācu klappen 'sist'. (šķirklī klapēt)
- No franču classicisme, kam pamatā latīņu classicus 'parauga, pirmšķirīgs'. (šķirklī klasicisms)
- No franču classification, kam pamatā latīņu clasis 'grupa; klase' un facere 'darīt; taisīt'. (šķirklī klasifikācija)
- No franču classificateur. (šķirklī klasifikators)
- No latīņu classicus 'uz Romas pilsoņu augstāko kārtu attiecīgs; parauga, pirmšķirīgs'. (šķirklī klasika)
- Vārdu ieviesa laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1873. g.) agrākā apzīmējuma klātbūšana vietā. (šķirklī klātbūtne)
- No franču coexsistence, kam pamatā latīņu coexsistere 'pastāvēt līdzās'. (šķirklī koeksistence)
- No latīņu collisio 'sadursme'. (šķirklī kolīzija)
- No grieķu komma (kommatos) 'cirtiens, sitiens; iecirsta zīme'. (šķirklī komats)
- No franču combine (combinaison de femme 'sieviešu kombinācija'). (šķirklī kombinē)
- No franču commissionaire, kam pamatā latīņu commissio 'uzdevums'. (šķirklī komisionārs)
- Saīsinājums no kompjūters. (šķirklī kompis)
- No latīņu compositum 'maisījums'. (šķirklī komposts)
- No latīņu compositio 'sastādīšana, sacerēšana; salikums'. (šķirklī kompozīcija)
- No angļu composite. (šķirklī kompozīts)
- No latīņu compressio. (šķirklī kompresija)
- No krievu компромат, saīsinājums no (компро)митирующие (мат)ериалы 'kompromitējoši materiāli'. (šķirklī kompromats)
- No krievu комсорг, saīsinājums no (комс)омольский (орг)анизатор. (šķirklī komsorgs)
- No latīņu concessio 'atļauja, piekāpšanās'. (šķirklī koncesija)
- No latīņu camisia 'krekls'. (šķirklī komža)
- No latīņu confessionalis. (šķirklī konfesionāls)
- No latīņu confessio 'atzīšanās'. (šķirklī konfesija)
- No franču consistance, kam pamatā latīņu consistentia. (šķirklī konsistence)
- No latīņu consistorium 'sapulce; sapulces vieta'. (šķirklī konsistorija)
- No (kon)teksts un situācija. (šķirklī konsituācija)
- No franču contraste 'krasi izteikts pretstats'. (šķirklī kontrasts)
- No latīņu contusio 'sasitums'. (šķirklī kontūzija)
- No latīņu conversio (convertere 'pārvērst, apgriezt'). (šķirklī konversija)
- No latīņu convulsiones (convellere 'raustīt'). (šķirklī konvulsijas)
- No velsiešu cor 'mazs, zems' un ci 'suns'. (šķirklī korgijs)
- No latīņu corrosio 'saēšana, sagraušana'. (šķirklī korozija)
- No latīņu cosinus (complementi sinus) 'papildinājuma sinuss'. (šķirklī kosinuss)
- No angļu cowboy (cow 'govs' un boy 'puisis'). (šķirklī kovbojs)
- No vācu sich kränken. (šķirklī kreņķēties)
- Saīsinājums no (n)eidentificēts (l)idojošais (o)bjekts, kas tulkots no angļu Unidentified Flying Object (UFO). (šķirklī NLO)
- No grieķu krystallos 'ledus, kalnu kristāli' un latīņu physica, grieķu physika 'dabas lietas'. (šķirklī kristālfizika)
- No vācu kritisieren, kam pamatā franču critiquer. (šķirklī kritizēt)
- No vācu Krise, kam pamatā grieķu krisis 'lēmums, spriedums; izšķirošs iznākums'. (šķirklī krīze)
- No angļu croquet, franču crochet 'āķis, kāsis'. (šķirklī krokets)
- No angļu cross, kas ir saīsinājums no country race 'sacensība šķēršļotā apvidū'. (šķirklī kross)
- No latīņu crucifixus (cruciare 'mocīt, spīdzināt, sist krustā'). (šķirklī krucifikss)
- Vārds kūdra no izloksnēm literārajā valodā ieviesies tikai 20. gs. sākumā (K. Karulis). (šķirklī kūdra)
- No vācu Kursiv, kam pamatā latīņu cursiva littera 'ātrraksts'. (šķirklī kursīvs)
- No vācu kursiv, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī kursīvs)
- No itāliešu quattrocento 'četri simti' (1400. gadā sākas 15. gadsimts). (šķirklī kvatročento)
- No latīņu quasi 'it kā, gandrīz'. (šķirklī kvazi-)
- Apvidvārdu laimēt daiļliteratūrā 20. gs. 20. gados ieviesis J. Janševskis. J. Endzelīns ieteica šo vārdu lietot aizguvuma vinnēt (viduslejasvācu winnen) vietā. (šķirklī laimēt)
- Darināts no saīsinājuma lat 'Latvija' un ols. (šķirklī latols)
- No angļu abreviatūras laser (light amplification by stimulated emission of radiation – gaismas pastiprināšana ar inducēto starojumu). (šķirklī lāzers)
- No krievu лазурит, kam pamatā persiešu lāžward 'zils akmens'. (šķirklī lazurīts)
- No latīņu leucaemia, kam pamatā grieķu leukos 'balts' un haima 'asins'. (šķirklī leikēmija)
- No franču lianes (lier 'sasiet, saistīt'). (šķirklī liāna)
- Atvasinājums no liekt. Mehānikas termina nozīmē fiksēts 1922. gada "Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā". (šķirklī liece)
- No lībiešu lìedig 'plūstošās smiltis'. Literārajā valodā ieviesies 20. gs. 30. gados. (šķirklī liedags)
- Atvasinājums no liegt. J. Alunāns šo vārdu ieteica literārajā valodā ar nozīmi 'aizliegta, saudzējama vieta mežā'. Mūsdienu nozīme – no 20. gs. 60. gadiem. (šķirklī liegums)
- No franču ligue, kam pamatā latīņu ligare 'sasiet'. (šķirklī līga)
- No franču limousine (pēc Francijas provinces Limuzēnas (Limousin) nosaukuma). (šķirklī limuzīns)
- No angļu leasing (to lease 'iznomāt'). (šķirklī līzings)
- No vācu lohnen 'atlīdzināt', sich lohnen 'atmaksāties'. (šķirklī lonēt)
- No angļu lewisite, kam pamatā amerikāņu ķīmiķa V. L. Lūisa (Winford Lee Lewis, 1878–1943) vārds. (šķirklī luizīts)
- No franču magasin, itāļu magazzino, kam pamatā arābu mahzan 'noliktava'. (šķirklī magazīna)
- No latīņu magnesia. (šķirklī magnēzijs)
- No latīņu magnesium. (šķirklī magnijs)
- No sanskrita mahārsi 'lielais skolotājs' (mahā 'lielais' un rsi 'viedais'). (šķirklī mahariši)
- No angļu maxi – saīsinājums no maximum (radies ap 1960. gadu). (šķirklī maksi)
- No latīņu maxima (propositio) 'galvenais princips'. (šķirklī maksima)
- No šā ložmetēja radītāja – amerikāņu izcelsmes britu izgudrotāja Hairama Stīvensa Maksima (Hiram Stevens Maxim 1840–1916) vārda. (šķirklī maksims)
- No angļu Malthusianism, pēc angļu ekonomista T. R. Maltusa (T. R. Malthus, 1766–1834) vārda. (šķirklī maltusisms)
- No vācu Manichäismus, latīņu Manichaeus, kam pamatā persiešu Mānī (dibinātāja vārds). (šķirklī maniheisms)
- No vietvārda Maratona Grieķijā, kur 490. g. p. m. ē. grieķi uzvarēja persiešus un nosūtīja uz Atēnām ziņnesi, kas visu ceļu noskrēja un paziņoja par uzvaru. (šķirklī maratons)
- No latīņu mensis Martius 'dieva Marsa mēnesis'. (šķirklī marts)
- No franču massif 'smags', kam pamatā latīņu massa. (šķirklī masīvs)
- No persiešu māt 'nomira'. (šķirklī mats)
- No angļu maser, saīsinājums no microwave amplification by the stimulated emission of radiation 'mikroviļņu pastiprināšana ar inducēto starojumu'. (šķirklī māzers)
- Atvasinājums ir J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī mazgātava)
- No persiešu madžlis 'sapulce'. (šķirklī medžliss)
- Iespējams, aizguvums no lietuviešu mėgìnti (J. Endzelīns, A. Sabaļausks). Vārds minēts 18. gs. vārdnīcās, plašāk ieviesies 19. gs., latviešu literārajai valodai to ieteicis A. Kronvalds (1869). (šķirklī mēģināt)
- No vācu Meistersinger. (šķirklī meistardziedonis)
- No grieķu meiōsis 'samazināšanās'. (šķirklī mejoze)
- No grieķu mēniskos 'mēness sirpis, pusmēness'. (šķirklī menisks)
- No latīņu menopausis, grieķu mēn (mēnos) 'mēnesis' un pausis 'pārtraukums'. (šķirklī menopauze)
- No senebreju māšîaḥ 'svaidītais' (grieķu atveidojumā messias). (šķirklī mesija)
- No latīņu metaphysica, kam pamatā grieķu meta ta physika 'aiz fizikas'. Nosaukums radās nejauši, Aristoteļa darbu apkopojumā filozofiskos apcerējumus ievietojot nodaļā aiz traktātiem par fiziku. (šķirklī metafizika)
- No grieķu metastasis 'pārvietošanās'. (šķirklī metastāze)
- No grieķu metamorphōsis 'pārvēršanās, pārveidošanās'. (šķirklī metamorfoze)
- No grieķu metaplasis 'pārveidošanās'. (šķirklī metaplāzija)
- No franču métro (saīsinājums no métropolitain). (šķirklī metro)
- Atvasinājums no vārda mest. 20. gs. jaunvārds. (šķirklī mets)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā' un kardia 'sirds'. (šķirklī perikards)
- No vācu Minnesänger, Minnesinger 'mīlas dziedonis'. (šķirklī minnezengers)
- No latīņu myocarditis, kam pamatā grieķu mys (myos) 'muskulis' un kardia 'sirds'. (šķirklī miokardīts)
- No grieķu mys (myos) 'muskulis' un kardia 'sirds'. (šķirklī miokards)
- No viduslejasvācu missing. (šķirklī misiņš)
- No angļu missis. (šķirklī misis)
- No persiešu, arābu muģāhid 'tas, kas cīnās svētajā karā'. (šķirklī modžaheds)
- No angļu moccasin, kam pamatā indiāņu mockasin. (šķirklī mokasīni)
- No itāļu monsignore. (šķirklī monsinjors)
- No grieķu morphē 'veids, forma' un genesis 'rašanās'. (šķirklī morfoģenēze)
- No angļu motel, saīsinājums no mo(tor) (ho)tel. (šķirklī motelis)
- Saīsinājums no angļu music television. (šķirklī MTV)
- No vācu Mulde 'sile'. (šķirklī mulda)
- No persiešu mullā, arābu mawlā 'kungs'. (šķirklī mulla)
- No arābu mūmiyā, kam pamatā persiešu mūm 'vasks'. (šķirklī mūmija)
- No franču mousson, kam pamatā arābu mausim 'gadalaiks'. (šķirklī musons)
- No vācu Musikalität. (šķirklī muzikalitāte)
- No franču musical, kam pamatā latīņu musicalis. (šķirklī muzikāls)
- No angļu music-hall. (šķirklī mūzikhols)
- No angļu musical. (šķirklī mūzikls)
- 19. gadsimtā jaunlatviešu darināts jaunvārds. (šķirklī nākotne)
- No grieķu narkōsis 'sastingums'. (šķirklī narkoze)
- Saīsinājums no angļu (amerikāņu) National Aeronautics and Space Administration. (šķirklī NASA)
- Saīsinājums no angļu North Atlantic Treaty Organisation. (šķirklī NATO)
- Saīsinājums no angļu National Basketball Association 'Nacionālā Basketbola asociācija'. (šķirklī NBA)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un ōsis (izskaņa, ko lieto patoloģisku stāvokļu apzīmētājvārdu darināšanai). (šķirklī neiroze)
- Vārdu latviešu valodā ieviesis J. Endzelīns (agrāk lietotā neklātums vietā). (šķirklī neklātiene)
- No grieķu nekrōsis 'atmiršana'. (šķirklī nekroze)
- No franču néo-classicisme. (šķirklī neoklasicisms)
- Saīsinājums no krievu новая экономическая политика Советского Союза. (šķirklī neps)
- Saīsinājums no angļu National Hockey League. (šķirklī NHL)
- Saīsinājums no (n)acionālais (k)op(p)rodukts. (šķirklī NKP)
- No latīņu november (novem 'deviņi'), jo senajiem romiešiem novembris bija devītais kalendāra mēnesis. (šķirklī novembris)
- No latīņu nuntius 'vēstnesis'. (šķirklī nuncijs)
- No vācu Oase, kam pamatā latīņu, grieķu oasis. (šķirklī oāze)
- No latīņu obsidianus, kam pamatā personvārds Obsijs (Obsius). Vēsturnieks Plīnijs viņu min kā šā akmens atradēju. (šķirklī obsidiāns)
- No franču offensive, kam pamatā latīņu offendere 'aiztikt, apvainot'. (šķirklī ofensīva)
- No latīņu occasio, occasionis 'gadījums, iemesls'. (šķirklī okazionālisms)
- No latīņu october (mensis) 'astotais (mēnesis)', jo seno romiešu kalendārā līdz Cēzara reformai tas bija astotais mēnesis. (šķirklī oktobris)
- No grieķu on (ontos) 'esošais' un genesis 'izcelšanās'. (šķirklī ontoģenēze)
- No latīņu oppositio 'pretstatīšana'. (šķirklī opozīcija)
- No angļu panel discussion. (šķirklī paneļdiskusija)
- No franču parasiter, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī parazitēt)
- No franču paraphrase, kam pamatā grieķu paraphrasis no grieķu para- 'pie; blakus; garām' un phrasis 'teiciens'. (šķirklī parafrāze)
- No grieķu paralysis 'atslābums'. (šķirklī paralīze)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un psiholoģija. (šķirklī parapsiholoģija)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un simpātisks. (šķirklī parasimpātisks)
- No spāņu sangria, kam pamatā sangre 'asinis' (sarkanās krāsas dēļ). (šķirklī sangrija)
- No latīņu Passiflora (passio 'ciešanas' un flos, floris 'puķe, zieds'). (šķirklī pasiflora)
- No latīņu passio 'ciešanas'. (šķirklī pasija)
- No angļu selfie, angļu self 'sevi, pats'. 2013. gadā vārds pašbilde pasludināts par gada vārdu. Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašbilde)
- No latīņu pediculosis (pediculus 'uts'). (šķirklī pedikuloze)
- No latīņu paedophilia, kam pamatā grieķu pais (paidos) 'zēns, bērns' un philia 'mīlestība'. Vārdu pedofilija pirmo reizi lietoja psihiatrs R. Krafts-Ebings 1886.gadā, šādu uzvedību saistot ar cilvēka garīgo vājumu. (šķirklī pedofilija)
- Saīsinājums no Starptautiskās dzejnieku, dramaturgu, redaktoru, esejistu un romānistu asociācijas sākotnējā nosaukuma International Association of (P)oets, Playwriters, Editors, (E)ssayists and (N)ovelists. (šķirklī PEN)
- No latīņu pensio 'maksājums'. (šķirklī pensija)
- No starptautiskas tirdzniecības markas nosaukuma Pepsi-Cola. (šķirklī pepsikola)
- No grieķu pepsis 'gremošana'. (šķirklī pepsīns)
- No grieķu periphrasis (peri 'pie, tuvumā' un phrasis 'izteiciens'). (šķirklī perifrāze)
- No grieķu peripetija 'negaidīts pavērsiens'. (šķirklī peripetija)
- No latīņu percussio 'klauvēšana, sišana'. (šķirklī perkusija)
- No angļu percussionist (percussion 'sitamie instrumenti'). (šķirklī perkusionists)
- No latīņu percutere 'klauvēt, sist'. (šķirklī perkutēt)
- No latīņu pessimus 'vissliktākais'. (šķirklī pesimisms)
- No persiešu valodas. (šķirklī piala)
- No latīņu simulans (simulantis). (šķirklī simulants)
- No grieķu pyelos 'sile, bļodiņa'. (šķirklī pielīts)
- No grieķu pyelos 'sile, bļodiņa' un nephros 'niere'. (šķirklī pielonefrīts)
- No itāļu pistaccio, kam pamatā latīņu pistacium, persiešu pistah. (šķirklī pistācija)
- No grieķu pleusis 'peldēšana'. (šķirklī pleistons)
- No grieķu plēsios 'tuvs' un sauros 'ķirzaka'. (šķirklī pleziozaurs)
- No vācu das Pläsier. (šķirklī plezīrs)
- No grieķu poiēsis 'radīšana, dzeja'. (šķirklī poēzija)
- No latīņu positivus 'pozitīvs'. (šķirklī pozitīvs)
- No krievu политрук (saīsinājums no политический руководитель) 'politiskais vadītājs'. (šķirklī poļitruks)
- No latīņu posit 'pēc' un illa 'teksta vārdiem'. (šķirklī postilla)
- No franču position, kam pamatā latīņu positio 'stāvoklis'. (šķirklī pozīcija)
- No franču positivisme, kam pamatā latīņu positivus 'pozitīvs'. (šķirklī pozitīvisms)
- No franču positif. (šķirklī pozitīvs)
- No latīņu positivus 'pozitīvs' un (elek)tron 'elektrons'. (šķirklī pozitrons)
- Saīsinājums no angļu public relations. (šķirklī PR)
- No lejasvācu pravest, kam pamatā latīņu praepositus 'nolikts priekšā'. (šķirklī prāvests)
- No latīņu positivus 'pozitīvs, atbilstošs'. (šķirklī pozitīvs)
- No viduslaiku latīņu praemissa (proposita) 'priekšā likts' (priekšlikums). (šķirklī premisa)
- No grieķu presbyteros 'sirmgalvis, vecākais'. (šķirklī presbiterāņi)
- No angļu pressing, kam pamatā to press. (šķirklī presings)
- No latīņu praepositio, praeponere 'nolikt priekšā'. (šķirklī prepozīcija)
- No latīņu praepositivus 'tāds, ko liek priekšā'. (šķirklī prepozitīvs)
- No viduslaiku latīņu praetensio. (šķirklī pretenzija)
- No grieķu presbyteros 'sirmgalvis, vecākais'. (šķirklī prezbiteris)
- No franču président, angļu president, kam pamatā latīņu praesidens (praesidentis) 'priekšā sēdošs'. (šķirklī prezidents)
- No franču présider 'sēdēt priekšā'. (šķirklī prezidēt)
- No krievu президиум, kam pamatā latīņu praesidium 'aizsardzība'. (šķirklī prezidijs)
- No vācu Prinzessin, kam pamatā franču princesse. (šķirklī princese)
- No latīņu processio 'gājiens'. (šķirklī procesija)
- No vācu Prozent, kam pamatā latīņu pro centum 'uz simtu'. (šķirklī procents)
- No grieķu prognōsis 'paredzēšana'. (šķirklī prognoze)
- No latīņu progressio 'kustība uz priekšu'. (šķirklī progresija)
- No franču progressif. (šķirklī progresīvs)
- No franču prothèse, grieķu pro(s)thesis 'pielikums'. (šķirklī protēze)
- No grieķu psychē 'dvēsele' un -ōsis, kas ir piedēklis, ko lieto patoloģisku stāvokļu apzīmētājvārdu darināšanai. (šķirklī psihoze)
- No grieķu psōriasis 'nieze'. (šķirklī psoriāze)
- No latīņu pulsatio 'sišana, grūšana'. (šķirklī pulsācija)
- No latīņu pulsare 'sist, grūst'. (šķirklī pulsēt)
- No latīņu suppositorium (suppositorius 'tāds, kas atrodas apakšā'). (šķirklī supozitorijs)
- No angļu radar, saīsinājums no ra(dio) d(etection) a(nd) r(angin)g 'atrašanās vietas un attāluma noteikšana ar radio palīdzību'. (šķirklī radars)
- No franču raccourci 'saīsināts, arī rakurss'. (šķirklī rakurss)
- No latīņu realis 'esošs, eksistējošs'. (šķirklī realitāte)
- No latīņu realis 'esošs, eksistējošs' un grieķu psychē 'dvēsele' un logos 'mācība'. (šķirklī reālpsiholoģija)
- No latīņu recensio 'novērtējums'. (šķirklī recenzija)
- No latīņu regressio 'kustība atpakaļ'. (šķirklī regresija)
- No latīņu requisitio 'meklēšana, atprasīšana'. (šķirklī rekvizīcija)
- No franču réquisiteur, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī rekvizitors)
- No latīņu requisitum 'prasītais, nepieciešamais'. (šķirklī rekvizīts)
- No latīņu remissio 'atslābšana; pārtraukums'. (šķirklī remisija)
- No latīņu repressio 'apspiešana'. (šķirklī represijas)
- No latīņu reverberare 'atsist, atgrūst'. (šķirklī reverberācija)
- No latīņu reversio 'atgriešanās'. (šķirklī reversija)
- No vācu Revision, kam pamatā latīņu revisio 'pārskatīšana no jauna'. (šķirklī revīzija)
- No latīņu revisio, revisionis 'pārskatīšana no jauna'. (šķirklī revizionisms)
- No latīņu residentia (residere 'palikt uz vietas, uzturēties'). (šķirklī rezidence)
- No franču résignation, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī rezignācija)
- No franču résistance, kam pamatā latīņu resistentia 'pretošanās'. (šķirklī rezistence)
- No persiešu, arābu riyāl, kam pamatā spāņu real. (šķirklī riāls)
- Saīsinājums no angļu Riga Interbank Offered Rate. (šķirklī RIGIBOR)
- No japāņu jinrikisia (jin 'cilvēks', riki 'spēks' un sia 'transportlīdzeklis'). (šķirklī rikša)
- Pēc franču valstsvīra un kardināla Armāna Žana Diplesī Rišeljē (Armand Jean du Plessis de Richelieu, 1585–1642) uzvārda, kurš to lika ieviest kā lētu aizvietotāju dārgajām mežģīnēm. (šķirklī rišeljē)
- No franču roquefort, kam pamatā Dienvidfrancijas pilsētas Rokforas (Rokuefort sur Soulzon) nosaukums, kur 1881. gadā sākta šā siera gatavošana. (šķirklī rokfors)
- No itāliešu tifoso (tifosi dsk.) 'fans, līdzjutējs'. (šķirklī tifozi)
- No angļu roll-on 'uzbraukt' un roll of 'nobraukt' (saīsināti ro-ro). (šķirklī rolkeris)
- Saīsinājums no angļu Read Only Memory. (šķirklī ROM)
- No vācu Rosine, franču raisin 'vīnoga'. (šķirklī rozīne)
- Saīsinājums no zviedru Svenska Aeroplan Aktiebolaget (uzņēmums sākotnēji ražoja lidaparātus). (šķirklī SAAB)
- No franču russisme (russe 'krievs'). (šķirklī rusisms)
- Atvasinājums no biedrs, biedrība. Vārds sabiedrība valodā iesakņojies ar rakstu krājumu "Pūrs" (1891) un laikrakstu "Dienas Lapa". (šķirklī sabiedrība)
- No vācu Saffian, kam pamatā persiešu sahtiyān 'kazas āda'. (šķirklī safjāns)
- No angļu site. (šķirklī saits)
- No krievu самбо – saīsinājums no сам(озащита) б(ез) о(ружия) 'pašaizsardzība bez ieroča'. (šķirklī sambo)
- No vācu Sanguiniker, kam pamatā latīņu sanguis 'asinis'. (šķirklī sangviniķis)
- Vārds radies kā saīsinājums no Svētais Nikolajs. (šķirklī Santaklauss)
- Abreviatūra no angļu Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development. (šķirklī SAPARD)
- No krievu сарафан, kam pamatā persiešu sеrāрā 'goda tērps'. (šķirklī sarafāns)
- No angļu S(evere) A(cute) R(espiratory) S(yndrome) 'smagais akūtais respiratorais sindroms'. (šķirklī SARS)
- No angļu satellite television. (šķirklī satelīttelevīzija)
- No angļu sex 'dzimums', sexism (pēc analoģijas ar racism 'rasisms'). (šķirklī seksisms)
- No latīņu secunda (divisio) 'otrā (iedaļa)'. (šķirklī sekunde)
- No portugāļu selva, kam pamatā latīņu silva 'mežs'. (šķirklī selva)
- No latīņu senator (senex 'vecs vīrs, sirmgalvis'). (šķirklī senators)
- No latīņu semestris 'pusgada' (sex 'seši' un mensis 'mēnesis'). (šķirklī semestris)
- No latīņu senilis (senex 'sirmgalvis'). (šķirklī senils)
- No latīņu senatus 'vecajo padome' (senex 'vecs vīrs, sirmgalvis'). (šķirklī senāts)
- No latīņu sensibilis 'ar jutekļiem uztverams'. (šķirklī sensibilitāte)
- No latīņu sensibilis 'jutīgs, ar jutekļiem uztverams'. (šķirklī sensibilizācija)
- No latīņu sensibilis 'jutīgs, ar jutekļiem uztverams'. (šķirklī sensibilizators)
- No latīņu sensibilis 'jutīgs, ar jutekļiem uztverams'. (šķirklī sensibls)
- No latīņu sepsis, grieķu sēpsis 'pūšana'. (šķirklī sepse)
- No grieķu sēptikos 'pūšanas-' un haima 'asinis'. (šķirklī septicēmija)
- No persiešu sarāy 'pils, slēgta apdzīvota vieta'. (šķirklī serāls)
- No latīņu sessio 'sēdēšana'. (šķirklī sesija)
- No grieķu sibylla 'pareģe'. (šķirklī sibilla)
- No latīņu si. (šķirklī si)
- No itāliešu siciliano 'sicīliešu'. (šķirklī siciliāna)
- No grieķu sideros 'dzelzs'. (šķirklī siderīts)
- No grieķu sideros 'dzelzs'. (šķirklī sideroze)
- No grieķu siphōn 'caurule, sūknis'. (šķirklī sifons)
- Vācu Signal, kam pamatā latīņu signum 'zīme, signāls'. (šķirklī signāls)
- No viduslaiku latīņu signatura (signare 'apzīmēt, norādīt'). (šķirklī signatūra)
- No latīņu siccativus 'tāds, kas žāvē'. (šķirklī sikatīvs)
- No latīņu silex (silicis) 'krams'. (šķirklī silikāti)
- No grieķu syllogistikos 'uz siloģismu attiecīgs'. (šķirklī siloģistika)
- No franču silhouette (pēc 18. gs. franču ministra Etjēna de Silueta vārda). (šķirklī siluets)
- No vācu Silumin, kam pamatā latīņu Silicium 'silīcijs' un Aluminium 'alumīnijs'. (šķirklī silumīns)
- Pēc vissenāko Velsas iedzīvotāju silūru nosaukuma. (šķirklī silūrs)
- No grieķu symbiōsis (syn 'kopā' un bios 'dzīve, dzīvošana'). (šķirklī simbioze)
- No symposium, kam pamatā grieķu simposion 'dzīres'. (šķirklī simpozijs)
- No grieķu symptōma 'sagadīšanās; gadījums; simptoms'. (šķirklī simptoms)
- No latīņu simulatio. (šķirklī simulācija)
- No latīņu simulare. (šķirklī simulēt)
- No vācu syndiziert 'sindicēts'. (šķirklī sindicēt)
- No latīņu sine cura 'bez rūpēm'. (šķirklī sinekūra)
- No franču sinologue. (šķirklī sinologs)
- No grieķu synaisthēsis 'sajūta, uztvere'. (šķirklī sinestēzija)
- No angļu single 'viens, atsevišķs'. (šķirklī singls)
- No vācu synchronisieren, franču synchroniser. (šķirklī sinhronizēt)
- No itāļu signora 'kundze'. (šķirklī sinjora)
- No itāļu signorina 'jaunkundze'. (šķirklī sinjorīna)
- No itāļu signore 'kungs', kam pamatā latīņu senior 'vecāks; vecāks cilvēks'. (šķirklī sinjors)
- No grieķu synkopē 'saīsināšana'. (šķirklī sinkope)
- No franču sinologie, kam pamatā latīņu Sina 'Ķīna' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī sinoloģija)
- No grieķu sythesis 'savienošana, sakārtošana'. (šķirklī sintezators)
- No grieķu synthesis 'savienošana, sakārtošana, sakārtojums'. (šķirklī sintēze)
- No grieķu synthesis 'savienošana, sakārtošana, sakārtojums'. (šķirklī sintezēt)
- No latīņu sinus 'izliekums; dobums'. (šķirklī sinuss)
- No viduslejasvācu sipolle. (šķirklī sīpols)
- No latīņu sinus 'izliekums, dobums'. (šķirklī sinusīts)
- No japāņu sinto 'dievu ceļš'. (šķirklī sintoisms)
- No franču sinusoïde. (šķirklī sinusoīda)
- No itāļu scirocco / sirocco, kam pamatā arābu šarqī 'austrumvējš'. (šķirklī siroko)
- No vācu situiert, kam pamatā franču situé, latīņu situs 'stāvoklis, atrašanās'. (šķirklī situēts)
- No grieķu, jaungrieķu sirtákē. (šķirklī sirtaki)
- No franču sirop. (šķirklī sīrups)
- No franču situation. (šķirklī situācija)
- No vācu Skelett, kam pamatā grieķu skeleton 'izžuvusi (miesa)'. (šķirklī skelets)
- No grieķu skepsis 'aplūkošana, pārdomāšana, šaubīšanās'. (šķirklī skepse)
- No grieķu skoliõsis. (šķirklī skolioze)
- No angļu sling 'pārsiet'. (šķirklī slings)
- No angļu snob, kam pamatā latīņu sine nobilitas 'bez dižciltības'. (šķirklī snobs)
- No latīņu sol 'saule' un sistere 'apstāties'. (šķirklī solstīcija)
- No latīņu solvere 'izšķīdināt' un grieķu lysis 'sadalīšana'. Latviešu izcelsmes ķīmiķis P. Valdens (1863–1957) ieviesa solvolīzes jēdzienu. (šķirklī solvolīze)
- No angļu soul music 'dvēseles mūzika'. (šķirklī soulmūzika)
- Saīsinājums no latīņu valodas teiciena sanus per aquam 'veselība caur ūdeni'. (šķirklī spa)
- Terminu spēlfilma ir ieviesis režisors Arvīds Krievs, padomju laikā šajā nozīmē lietoja terminu mākslas filma. (šķirklī spēlfilma)
- Saīsinājums no angļu sun protection factor 'saules aizsardzības faktors'. (šķirklī SPF)
- No vācu spitzen 'asināt'. (šķirklī spicēt)
- No krievu сталинизм, kam pamatā šā režīma iedibinātāja valstsvīra Josifa Staļina (dzimuša Džugašvili; 1879–1953) uzvārds. (šķirklī staļinisms)
- No grieķu stasis 'apstāšanās, sastrēgums'. (šķirklī stāze)
- No grieķu stenos 'šaurs' un kardia 'sirds'. (šķirklī stenokardija)
- No grieķu stenōsis 'sašaurinājums' (stenos 'šaurs'). (šķirklī stenoze)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu pausis 'pārtraukums, mitēšanās'. (šķirklī stratopauze)
- No latīņu sub 'zem, pie' un assistens (assistentis) 'tas, kas stāv klāt, kas palīdz'. (šķirklī subasistents)
- No latīņu subsidium 'palīdzība'. (šķirklī subsidēt)
- No latīņu subsidium 'palīdzība'. (šķirklī subsīdija)
- No latīņu suffixus 'piestiprināts' (suffigere 'piestiprināt, piesist'). (šķirklī sufikss)
- No latīņu successio. (šķirklī sukcesija)
- No franču superposition (superposer 'novietot virsū'). (šķirklī superpozīcija)
- No angļu supervision (to supervise 'uzraudzīt, pārraudzīt uzdevuma u. c. izpildi'). (šķirklī supervīzija)
- No latīņu suspensio 'uzkāršana'. (šķirklī suspensija)
- No persiešu šāh 'karalis'. (šķirklī šahs)
- No persiešu šāh-in-šāh 'karaļu karalis'. (šķirklī šahinšahs)
- No persiešu šāh 'karalis'. (šķirklī šahs)
- No turku šakal, persiešu šagāl. (šķirklī šakālis)
- No franču châssis. (šķirklī šasija)
- No arābu šayk 'vecs vīrs, sirmgalvis'. (šķirklī šeihs)
- No franču chignon 'pakausis'. (šķirklī šinjons)
- No japāņu shiitake (shii 'koka Castanopsis cuspidata nosaukums' un take 'sēne'). (šķirklī šitake)
- No franču choc, angļu shock 'trieciens, sitiens'. (šķirklī šoks)
- No angļu show business. (šķirklī šovbizness)
- No vācu Taft, franču taffetas, kam pamatā persiešu tāfta 'savīts'. (šķirklī tafts)
- Internacionāls aizguvums no persiešu valodas. (šķirklī tahta)
- No grieķu tachys (tacheos) 'ātrs' un kardia 'sirds'. (šķirklī tahikardija)
- Saīsinājums no Телеграфное Агенство Советского Союза. (šķirklī TASS)
- Pēc Tekilas (Tequila) pilsētas Halisko pavalstī Meksikas rietumos, kur atrodas lielākās šī dzēriena ražotnes. (šķirklī tekila)
- No grieķu thermos 'silts; karsts', thermē 'karstums'. (šķirklī termo-)
- No itāļu tessitura 'siešana, aušana, sapīšana'. (šķirklī tesitūra)
- No franču thèse, kam pamatā grieķu thesis 'atzinums'. (šķirklī tēze)
- No latīņu toxoplasmosis. (šķirklī toksoplazmoze)
- No latīņu tonsillitis (tonsilla 'mandele'). (šķirklī tonsilīts)
- No vācu Transitivität, kam pamatā latīņu transitivus 'pārejošs'. (šķirklī transitivitāte)
- No latīņu transmissio 'pārsūtīšana, nodošana'. (šķirklī transmisija)
- No latīņu transpositio 'pārvietošana'. (šķirklī transpozīcija)
- No angļu transistor (tran(sfer) 'pārnest' + (re)sistor 'pretestība'). (šķirklī tranzistors)
- No latīņu transitus 'pāreja, pāriešana'. (šķirklī tranzīts)
- No vācu trassieren. (šķirklī trasēt)
- No angļu trade 'amats, profesija' un union 'savienība, apvienība'. (šķirklī tredjūnija)
- No latīņu trichinellosis, kam pamatā grieķu trichinos 'saistīts ar matiem'. (šķirklī trihineloze)
- J. Langes darināts vārds ar nozīmi 'izsūtījums' (1772. g.), kuru G. F. Stenders ievietojis savā vārdnīcā "Lettisches Lexicon" (1789. g.) un kurš plašāk ieviesies un nostiprinājies valodā kopš 19. gs. 70. gadiem, kad to lietoja "Baltijas Vēstnesis", bet jo īpaši ar Raiņa darbiem. (šķirklī trimda)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un thermē 'siltums, karstums'. (šķirklī hipotermija)
- No vidusaugšvācu sigel 'zīmogs', kam pamatā latīņu sigillum 'zīmoga nospiedums'. (šķirklī zieģelis)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No ebreju āmēn 'patiesi, lai notiek tā!'. (šķirklī āmen)
- No itāļu bella donna 'skaista sieviete'. (šķirklī beladonna)
- Sākotnējā nozīme šim vārdam bija 'uztūkums, augonis'. Pašreizējā nozīme ar izteikti negatīvu stilistisku nokrāsu radusies padomju laikā. (šķirklī budzis)
- No grieķu diabētēs 'sifons', kam pamatā diabainen 'iet cauri'. (šķirklī diabēts)
- No angļu diode, kam pamatā grieķu di(s) 'divreiz' un saīsinājums no (electr)ode. (šķirklī diode)
- No grieķu emphasis 'izteiksmība'. (šķirklī emfāze)
- No grieķu enklisis. (šķirklī enklīze)
- No franču gavotte, provansiešu gavoto 'Alpu kalniešu – gavotu deja'. (šķirklī gavote)
- No vācu sik kliren. (šķirklī klīrēties)
- No poļu ksiądz. (šķirklī ksendzs)
- No vācu Lysin, kam pamatā grieķu lysis 'izšķīšana'. (šķirklī lizīns)
- Saīsinājums no krievu Минский автомобильный завод. (šķirklī MAZ)
- No latīņu missio (mittere 'sūtīt'). (šķirklī misija)
- No grieķu parasitos 'tāds, kas ēd pie sveša galda; liekēdis'. (šķirklī parazīts)
- No latīņu perversio 'ačgārnība'. (šķirklī perversija)
- No itāliešu pianissimo. (šķirklī pianisimo)
- Saīsinājums no angļu personal identification number. (šķirklī PIN)
- No poli- un grieķu gynē 'sieva, sieviete'. (šķirklī poliginija)
- No franču prédisposition. (šķirklī predispozīcija)
- No angļu Presbyterianism, kam pamatā grieķu presbyteros 'sirmgalvis, vecākais'. (šķirklī prezbiterisms)
- No angļu sir. (šķirklī sers)
- No angļu simulator. (šķirklī simulators)
- No angļu screening, kam pamatā screen 'sijāt, šķirot'. (šķirklī skrīnings)
- No vācu Scherbett, kam pamatā turku şerbet, persiešu šerbet. (šķirklī šerbets)
- No angļu toxin (toxic 'toksisks'). (šķirklī toksīni)
- No vietvārda Tulare (ASV, Kalifornijas štatā) un grieķu haima 'asinis'. (šķirklī tularēmija)
- No franču turban, kam pamatā persiešu dulbend 'muslīns'. (šķirklī turbāns)
- No franču tourmaline, kam pamatā singalu toramalli 'porcelāns'. (šķirklī turmalīns)
- No latīņu valodas vārda universitatis 'kopums' sākumdaļas un vārda olimp(iāde) izskaņas. (šķirklī universiāde)
- No vācu Universität, kam pamatā latīņu universitas (universitatis) 'kopums'. (šķirklī universitāte)
- No krievu урла (iespējams, saīsinājums no уголовно разыскиваемое лицо 'kriminālmeklēšanā esoša persona'). (šķirklī urla)
- Jura Alunāna jaunvārds (ap 1860. g.), kas darināts pēc lietuviešu veĩkalas 'darbs, darbība' parauga ar nozīmi 'darbība, darījums, darīšanas'. Mūsdienu nozīmi vārds ieguvis 19. gadsimta beigās. (šķirklī veikals)
- No latīņu visio, videre 'redzēt'. (šķirklī vīzija)
- No franču visite, kam pamatā latīņu visitare 'apmeklēt'. (šķirklī vizīte)
- No vācu Sims, senaugšvācu simizstein 'rievains akmens'. (šķirklī zimze)
- No vācu singen 'dziedāt'. (šķirklī ziņģēt)
- No franču jalousie 'greizsirdība'. (šķirklī žalūzijas)
- Atvasinājums no vārda saime; vārds saimniecība pazīstams jau no 18. gs., bet literārajā valodā to ieviesa Juris Alunāns (1862. g.). (šķirklī saimniecība)
- No franču massif 'smags, blīvs'. (šķirklī masīvs)
- No latīņu passivus 'tāds, kas cieš, neaktīvs'. (šķirklī pasīvs)
- Atvasinājums no J. V. Gētes traģēdijas "Fausts" personāža Mefistofeļa vārda. (šķirklī mefistofelisks)
- No latīņu thermae, grieķu therme 'siltums, karstums'. (šķirklī termāls)
- No viduslejasvācu forke '(siena, mēslu) dakšas'. (šķirklī urķis)
- No franču missionnaire. (šķirklī misionārs)
- No persiešu musulmān, arābu muslim. (šķirklī musulmanis)
- No angļu non-resident. (šķirklī nerezidents)
Atrasts normatīvajos komentāros (90):
- Vārda nozīmes skaidrojumu 2024. gada 11. jūnija sēdē (prot. Nr. 5/1185; 3. p.) precizējusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Vārdu "briljants" lieto sasaistē ar dārgakmens nosaukumu, izņemot dimantu, ja tam ir šāds slīpējums. (šķirklī briljants)
- Lietvārds puika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā lietvārda galotne ir -am (puikam). (šķirklī puika)
- Vārda lietojums ar nozīmi 'kārtējais' atzīstams par nevēlamu. Jēdziena tekošais remonts apzīmēšanai LZA Terminoloģijas komisija apstiprinājusi vārdkopu uzturēšanas remonts. (šķirklī tekošs)
- Praksē nereti sastopamo apakšsvītra un zemsvītra vietā LZA terminoloģijas komisija kā pareizo pieņēmusi terminu pasvītra. (šķirklī pasvītra)
- Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasports)
- Vārda pareizrakstību formā konsīlijs (ar garu patskani ī otrā zilbē) 2021. gada 8. septembra sēdē (prot. Nr. 7 4. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Tā kā oriģinālvalodas vārdā consilium otrā zilbe ir uzsvērta, šis patskanis latviešu valodā atveidojams kā garš ī. (šķirklī konsīlijs)
- Nereti valodas praksē sastopama pēc angļu valodas parauga darināta forma paralimpisks, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai. (šķirklī paraolimpisks)
- Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
- Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. Skat. šķirkli tītenis (2). (šķirklī vraps)
- Šo vārdu par latviešu valodas vārddarināšanas sistēmā iederīgu atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2024. gada 10. aprīļa sēdes protokola Nr. 4 2. §). (šķirklī māsība)
- Apstākļa vārdu tik reizēm lieto pakārtojuma konstrukcijā par tik, par cik, kas ieviesusies krievu valodas ietekmē. Piemēram: mēs esam stipri par tik, par cik esam vienoti. Latviskāk un vienkāršāk: mēs esam tik stipri, cik esam vienoti. (šķirklī tik)
- Kaut arī praksē nereti sastopams lietojums vīriešu dzimtē advents, atbilstoši LZA Terminoloģijas komisijas lēmumam Nr. 80, par pareizo uzskatāms lietojums sieviešu dzimtē advente. (šķirklī advente)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasportists)
- Padomju laikā vārdu Dievs visās nozīmēs rakstīja ar mazo burtu. Tagad atjaunojusies lielā sākumburta rakstības tradīcija. (šķirklī dievs)
- Par prievārda priekš lietojumu skat. D. Nītiņas monogrāfiju "Prievārdu sistēma latviešu rakstu valodā" (Rīga, 1978, 156.–151. lpp.), kā arī Ā. Ozolas rakstu "Kā īsti lietot prievārdus priekš un pirms" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 10. laidiens, Rīga, 1974). (šķirklī priekš)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2017. gada 11. oktobra sēdē nolēma ieteikt lokāmo formu čija. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī čija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 10. februāra sēdē kā angļu vārda highlights atbilsmi latviešu valodā iesaka lietot vārdu spilgtnis. (šķirklī spilgtnis)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: adiabāta, nevis adiabata. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī adiabāta)
- Vārda elektronisks saīsinājumu e raksta ar mazo sākumburtu un, izmantojot defisi, pievieno pamatvārdam (izņemot teikuma sākumā, kad e rakstāms ar lielo sākumburtu – E-pasts). Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=e-pasts&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī e-pasts)
- Termins pieņemts 13.05.2008. ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumu Nr. 73, aizstājot terminu republikas pilsēta. (šķirklī valstspilsēta)
- Vārda formu 2024. gada 11. decembra sēdē precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī mača)
- Vārda lūzt īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes formās piedēkļa -st- priekšā saknes beigu līdzskanis z zūd, tāpēc tagadnē un no tās atvasinātajās formās vārds rakstāms bez z, piem., lūstu, lūsti, jālūst, lūstošs, lūstot, pārējos gadījumos ar z, piem., lūzu, lūzīšu, lūzdams, lūzīšot. (šķirklī lūzt)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī fotopašportrets)
- Lietvārds pienapuika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā galotne ir -am (pienapuikam). (šķirklī pienapuika)
- Ir ieteikumi vārda tusiņš vietā lietot latviskas cilmes sarunvalodas vārdu burziņš, piem., jautrs burziņš; iepirkšanās burziņš; doties uz burziņu. (šķirklī tusiņš)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (protokola Nr. 5 4. §). (šķirklī hrivna)
- Laika gaitā mainījusies šā vārda pareizrakstība. Ja agrāk par pareizu tika atzīta forma ar patskani o (epistolārs – sk. Latviešu literārās valodas vārdnīcu), tad tagad normatīvajās vārdnīcās reģistrēta forma ar patskani u (epistula, epistulārs). (šķirklī epistulārs)
- Šā jēdziena apzīmēšanai lieto arī nosaukumu operacionālā sistēma, tomēr oficiālais termins ir operētājsistēma. (šķirklī operētājsistēma)
- Šā vārda pareizrakstība latviešu valodā vēl nav nostabilizējusies, tas sastopams arī formās kontroversāls, kontraversāls. (šķirklī kontroversiāls)
- LZA Terminoloģijas komisija 2001. gada lēmumā Nr. 5 oficiāli apstiprinājusi, ka komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Vārdam uzņēmējs ir plašāka semantika nekā vārdam komersants. Komersanta darbība parasti ir saistīta ar tirdzniecību, bet uzņēmēja darbība var būt daudz plašāka. (šķirklī komersants)
- Daiļliteratūrā sastopams šā vārda rakstījums ar mazajiem burtiem (aids), bet Terminoloģijas komisijā oficiāli ir apstiprināta abreviatūra AIDS, kā arī valodnieces R. Grīsles ieteiktais nosaukums mērlis. (šķirklī AIDS)
- Kopā ar darbības vārdiem aptrūkties, aptrūkt 'pietrūkt' parasti lietojams lietvārds ģenitīvā: aptrūkst maizes, aptrūkās malkas, taču dažreiz ģenitīva forma ir neiespējama: aptrūkusies nauda. (šķirklī aptrūkties)
- Terminoloģijas komisija par pareizu ir atzinusi formu barbekjū. (šķirklī barbekjū)
- Šā vārda vīriešu dzimtes formu bodijs par pareizāko atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2019. gada 8. maija sēdes protokola Nr. 5). Iepriekš praksē nereti sastopams šī apģērba gabala nosaukums sieviešu dzimtē – bodija. (šķirklī bodijs)
- 2014. gada 8. oktobrā sēdē Latviešu valodas Ekspertu komisija vārdu brūnītis ieteica kā analogu angļu brownie. (šķirklī brūnītis)
- Ir bijušas svārstības patskaņa e garuma apzīmēšanā. Pēdējos gados nostiprinājusies tendence lietot garo e – dēmons, dēmonisks. (šķirklī dēmons)
- Sieviešu dzimtes forma šā auga nosaukumā ieviesta samērā nesen – 20. gs. 80. gados, līdz tam lietoja vīriešu dzimtes formu granāts, ar to apzīmējot gan augu, gan augli. Tomēr praksē sieviešu dzimtes formu nelieto. (šķirklī granāta)
- Mainījusies vārdu hellēnisms, hellēnisks, hellēņi pareizrakstība. Tagad tie jāraksta nevis ar vienu, bet diviem līdzskaņiem l. (šķirklī hellēņi)
- Praksē nereti sastopams saliktenis ilgspējīgs, kas veidots no apstākļa vārda ilgi un īpašības vārda spējīgs, resp., 'ilgi spējīgs', tomēr tā nozīme nav īsti skaidra. Tādēļ, lai apzīmētu procesus, kas ir spējīgi pastāvēt, norisināties ilgāku laiku, ieteicams lietot īpašības vārdu ilgtspējīgs. (šķirklī ilgtspējīgs)
- Pareizrakstības normām atbilstošs ir šā vārda rakstījums ar o – introverts, taču praksē bieži ir sastopama forma intraverts, kas, iespējams, radusies antonīma ekstraverts rakstījuma ietekmē. (šķirklī intraverts)
- Latviešu valodā izplatīts ir saikļa jeb lietojums saikļa vai vietā: brauksim jeb iesim kājām? Šādos gadījumos pareizāk lietot saikli vai: brauksim vai iesim kājām? (šķirklī jeb)
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Bieži deminutīva kartīte vietā tiek lietots vārds kartiņa, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai – no 5. deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārdiem (ar galotni -e, karte) deminutīvus darina ar izskaņu -īte. (šķirklī kartīte)
- Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (R., "Avots", 1995.) šis vārds dots vīriešu dzimtē, lai gan oriģinālvalodai tuvāka būtu sieviešu dzimtes forma. (šķirklī kips)
- Rusicisma komentators vietā labāk lietot vārdu komentētājs. (šķirklī komentators)
- Vārda kreativitāte vietā ieteicams lietot latviskas cilmes vārdu radošums, ko 2000. gadā pieņēmusi un publicējusi LZA Terminoloģijas komisija. (šķirklī kreativitāte)
- Jaunākajā augu sistemātikā krustziežu dzimta ir nomainīta ar kāpostu dzimtu. (šķirklī krustzieži)
- Vārda rakstību 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 5. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī kupāti)
- Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados sastopamā forma kvadrinnāle mūsdienās vairs nav lietojama. (šķirklī kvadriennāle)
- Tagadnes 3. personas formu nereti lieto arī saīsinātā veidā – lās. (šķirklī lāsot)
- Sarunvalodā bieži tiek lietota nelokāmā forma mannā, tomēr par atbilstošu valodas normai uzskatāma lokāmā sieviešu dzimtes forma manna. (šķirklī manna)
- Ja nepieciešams, profesijas nosaukumu medicīnas māsa var attiecināt arī uz vīrieti. Tādā gadījumā nosaukumu "medicīnas māsa" iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, kam datīvā ir galotne -am – medicīnas māsam Kļavam. (Sīkāk par šo jautājumu sk. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. 5. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2010, 95. lpp.) (šķirklī medicīna)
- Praksē nereti tiek jaukti jēdzieni metodists 'metodistu konfesijai piederīgais' un metodiķis 'mācību metodikas speciālists; konsultants, padomdevējs', taču tie nav sinonīmi un lietojami katrs ar savu atšķirīgu nozīmi. (šķirklī metodisti)
- Suņu šķirnes nosaukumiem, kas atvasināti no vietvārdiem, lietojama izskaņa -ietis, līdz ar to pareizā forma ir ņūfaundlendietis, nevis ņūfaundlends, kā dažkārt sastopams valodas praksē. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- Latviešu valodas ekspertu komisija socioloģijas terminam padomisms pieļāvusi paralēlformu sovetisms. (šķirklī padomisms)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomjlaika)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
- Pēc pašlaik pastāvošajām pareizrakstības normām vārds panda lietojams vīriešu dzimtē, taču praksē to biežāk lieto kā sieviešu dzimtes vārdu. (šķirklī panda)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašfoto)
- Vārds pensionēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pensionēšanās), ģenitīvā (pensionēšanās), akuzatīvā (pensionēšanos), instrumentālī (ar pensionēšanos). (šķirklī pensionēšanās)
- Savulaik valodnieks J. Endzelīns ir atzinis šo vārdu un tā atvasinājumus par nevēlamiem aizguvumiem no vācu valodas. Tādēļ vārdu savienojums "pielietojamās zinātnes" latviešu valodā nav vēlams, tā vietā lietojums termins "lietišķās zinātnes". (šķirklī pielietot)
- Šis vārds aizgūts no krievu valodas un īsti neiederas latviešu valodas sistēmā (darināts ar diviem priedēkļiem), tādēļ vēlams izvairīties no tā lietošanas. (šķirklī piepacelt)
- Dažādos avotos atšķiras šīs zivs nosaukuma rakstība. Latviešu valodas ekspertu komisijas 2008. gada 23. janvāra sēdē tika pieņemts atbalstīt izplatītāko formu – piraija. (šķirklī piraija)
- Praksē lieto arī formas riģipsis, reģipsis. (šķirklī rīģipsis)
- Vārds rullis pirmajā nozīmē 'cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums' nav aizstājams ar vārdu rulons (no krievu valodas рулон 'rullis'). Piem., nav jāsaka pārdod sienu rulonos, bet gan pārdod sienu ruļļos. (šķirklī rullis)
- Sarunvalodā lieto frāzes saīsināt algas, saīsināt darbiniekus, kas ir nevēlami. (šķirklī saīsināt)
- Novecojusi forma; biežāk lietots formā sokties (skat.). (šķirklī sekties)
- Lēmums par šā vārda rakstību ar garo patskani ā pieņemts Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdē 2010. gadā. (šķirklī tornādo)
- Ieteicams šo vingrojumu sistēmu dēvēt par stiepšanās vingrojumiem. (šķirklī strečings)
- Sarunvalodā bieži lieto formu špahtele, kas saglabājusies vācu valodas ietekmē. (šķirklī špaktele)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar īso patskani i – štricele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar garo patskani ī. (šķirklī štrīcele)
- Skaitļa vārds trīs lokāms: vīriešu dzimtē ģen. triju, dat. trim, arī trijiem, akuz. trīs, instr. ar trim, arī ar trijiem, lok. trijos, arī trīs; sieviešu dzimtē: ģen. triju, dat. trim, arī trijām, akuz. trīs, instr. ar trim, arī ar trijām, lok. trijās, arī trīs. (šķirklī trīs)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Latviešu valodā sastopams divējāds šā vārda rakstījums: kaprolaktams, kaprolaktāms. Terminoloģijas komisijā par pareizu atzīta forma kaprolaktams. (šķirklī kaprolaktams)
- Ir bijuši ieteikumi darbības vārda pārapbedīt vietā lietot pārbedīt, jo tas ir atvasināts tikai ar vienu priedēkli. Tā kā mūsdienās bezpriedēkļa vārds bedīt ir gandrīz pilnīgi izzudis no latviešu valodas aktīvā vārdu krājuma, un to ir aizstājis priedēkļvārds apbedīt, nav pamata vērsties pret vārdu pārapbedīt. (šķirklī pārapbedīt)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmetums; aizskārums, apvainojums' radusies pēc krievu valodas vārda наезд nozīmes kriminālajā žargonā 'uzbrukums kāda interesēm vai mēģinājums tās aizskart'. (šķirklī uzbrauciens)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu)' radusies pēc krievu valodas vārda наехать nozīmes kriminālajā žargonā 'pakļaut spiedienam, lai piespiestu izpildīt kādas prasības'. (šķirklī uzbraukt)
- Latviešu valodas ekspertu komisija vārdus "uzputenis" un "uzpūtenis" ir atzinusi par paralēlformām. (šķirklī uzpūtenis)
- Vārda vadīties lietojums otrajā nozīmē latviešu valodā ieviesies krievu valodas vārda руководствоваться ietekmē. Tā vietā vēlams lietot citu, latviskāku izteiksmi – piem., ievērot, ņemt vērā, rīkoties: Vienmēr ievērot likumu. Stipendijas piešķirs, ņemot vērā sekmes. Rīkoties pēc savas pārliecības. (šķirklī vadīties)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klases darbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: mājasdarbs – mājās veicams skolas uzdevums; mājas darbs – mājās veicams sadzīves darbs. (šķirklī mājasdarbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klasesdarbs)
- Saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 2019. gada 26. novembra sēdes protokolu Nr. 8/1156 angļu influencer latviešu valodā atveidojams kā ietekmētājs. (šķirklī ietekmētājs)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomisks)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2023. gada 8. martā pieņemts termins (sēdes protokols Nr. 3). (šķirklī bulings)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar līdzskani s – strūdele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar līdzskani š. (šķirklī štrūdele)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. (šķirklī tītenis)
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (ar) vieglu sirdi
- (atrast) dzirdīgas ausis
- (būt) (cieši) pie sirds
- (ir) uz sirds
- (iz)kratīt sirdi
- (kā) ar kāsi velkams
- (sa)spicēt ausis
- (sa)žņaugt sirdi
- (tā, ka) ausis krīt ciet
- (uz)gulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij
- (visi) bez izņēmuma
- (visi) gali ūdenī
- aizmigt kā nosistam
- aizslēgt sirdi
- aklā siena
- apcietināt sirdi
- apgriezt kažoku uz otru pusi
- aplaist riksi
- apmest kažoku uz otru pusi
- apņemt sievu
- apsāpas sirds
- apsildāmā grīda
- apsildīt degunu
- apsviest kažoku uz otru pusi
- aptraipīt rokas ar asinīm
- apzagt valsts kasi
- ar (savas) sirds asinīm
- ar (visu) sirdi
- ar (visu) sirdi un dvēseli
- ar mierīgu sirdi
- ar miesu un asinīm
- ar pieri sienā skriet
- ar pusausi (klausīties, dzirdēt u. tml.)
- ar smagu sirdi
- ar tīru sirdsapziņu
- ar vislabāko sirdsapziņu
- ārējā asiņošana
- ārējā fleksija
- aritmētiskā progresija
- Asiņainā svētdiena
- asināt mēli
- asinis (dzīslās) vārās
- asinis sakāpj galvā
- asinis sakāpj vaigos
- asinis saskrien galvā
- asinis saskrien vaigos
- asinis sastingst dzīslās
- asins aina
- asins grimšana
- asins grupa
- asins saindēšanās
- asins vēzis
- asinszāļu dzimta
- asiņu koagulācija
- aste ir piesieta
- atdurties kā pret sienu
- atklāt sirdi
- atsijāt graudus no pelavām
- atsist apetīti
- atsitas kā zirņi pret sienu
- atskaites sistēma
- atveldzēt sirdi
- atvieglināt sirdi
- atvieglot sirdi
- augu sistemātika
- ausis (arī ausīs) džinkst (arī dun, dūc, rūc, šalc, šņāc, zvana, žvinkst)
- ausis (arī auss) aizkrīt
- ausis kust
- ausis svilst
- ausis vīst
- baltie asinsķermenīši
- bauro kā vērsis
- bērnu sile
- bērnu silīte
- bez sirds
- binārā skaitīšanas sistēma
- bioloģiskā oksidācija
- brīvā profesija
- Būsim pazīstami!
- būt asinīs
- būt pasistam (uz ko)
- būt sistam (uz ko)
- centrālā nervu sistēma
- cieta sirds
- dabūt (ar) siksnu
- dabūt sirmus matus
- dabūt vilka pasi
- decimālā mērvienību sistēma
- decimālā skaitīšanas sistēma
- dekompresijas slimības
- diastoliskais asinsspiediens
- Dievs gausina!
- durties sirdī
- Dusi saldi!
- dzelt sirdi
- dzesināt muti
- dzīvosim, redzēsim
- Eiropas Komisija
- Ej pie visiem velniem!
- eksistences minimums
- eksogēnie procesi
- elementu periodiskā sistēma
- emisijas akcijas
- endogēnie procesi
- Esi vīrs!
- Esiet pazīstami!
- esiet tik laipni
- esiet tik laipns
- ēst sirdi
- fasādes siets
- fosilais kurināmais
- fuksiju ģints
- gadsimta notikums
- gadu simtenis
- gadu simts
- gaisā pasists
- ģenealoģiskā valodu klasifikācija
- ģeometriskā progresija
- glabāt sirdī
- glābt situāciju
- glaust ausis
- grauzt sirdi
- grauzties sirdī
- greiza sirds
- gremzt sirdi
- griež kā ar nazi sirdī
- griež kā nazis sirdī
- griežas (kā nazis) sirdī
- griezt kažoku uz otru pusi
- griezt sarunu uz citu pusi
- griezt valodas uz citu pusi
- griezt valodu uz citu pusi
- guļ kā akmens uz sirds
- guļ kā slogs uz sirds
- gulēt kā nosistam
- gulēt uz (kāda) sirdsapziņas
- ieaugt sirdī
- iedot vilka pasi
- iegūt sirdi un roku
- iegūtais sifiliss
- ieiet asinīs
- iekarot sirdi
- iekarot sirdis
- iekrist sirdī
- iekšējā asiņošana
- iekšējā fleksija
- ielikt sirdi
- iesiet izkapti
- iesist bietē
- iesist galvā
- iesist kā ar āmuru pa galvu
- iesist kā ar āmuru pa pieri
- iesist robu
- iesist roku
- iesist vārtus
- iesisties degunā
- iet pie sirds
- iet uz labo pusi
- iet uz slikto pusi
- īlenu maisā nenoslēpsi
- interneta resursi
- īpatnējā siltumietilpība
- īpatnējais siltums
- īsi sakot
- īsināt laiku
- izdienas pensija
- iziet par sievu
- izlaist riksi
- izliet asinis
- izliet savas asinis
- izlikt sirdi uz delnas
- izraut no sirds
- izsijāt graudus no pelavām
- izsist logu
- izsist no ierindas
- izsist no sliedēm
- izsitumu tīfs
- jāņu siers
- jasmīnu rīsi
- jūtīga sirds
- kā akmens no sirds novēlās
- kā āpsis alā
- kā caur sienu izrauts
- kā caur sienu izvilkts
- kā naža asmens sirdī
- kā naža dūriens (sirdī)
- kā nazis sirdī
- kā noplukusi vista
- kā siļķes mucā
- kā uz mutes sists
- kāda lapsene iekodusi
- kāda muša iekodusi
- kapājamā sile
- karsta sirds
- karstas asinis
- klasiskā cīņa
- klasiskā deja
- Klasiskā ģimnāzija
- klasiskā mehānika
- klasiskā mūzika
Atrasts skaidrojumos (200):
- starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
- neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- kvatročento 15. gadsimta itāliešu māksla (agrā renesanse).
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
- Piektais gads 1905. gads, kad norisinājās revolūcija.
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- varavīksnene Acs asinsvadu apvalka priekšējā daļa.
- apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
- miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
- dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
- lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
- neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- sildītājs Adīts, no kažokādas vai auduma darināts izstrādājums atsevišķu ķermeņa daļu (piem., roku, ausu) sildīšanai.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- advokatūra Advokāta profesija, darbība.
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- dzelzs rumaks agrāk vilciens, tagad arī automašīna, motocikls, velosipēds u. tml.
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
- bildināt Aicināt precēties (parasti kļūt par sievu).
- pavārte Aile mājas sienā, kas paredzēta nokļūšanai pagalmā.
- kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- veca galva aiz vecuma pavājinājusies atmiņa, saprašanas spēja.
- indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
- sirds astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- kardiālā astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku); zaudēt skaļumu (par balsi).
- izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
- atkāpties Aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata; demisionēt.
- aiziet pelnītā atpūtā aiziet pensijā.
- infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
- aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
- aizpildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi).
- vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
- getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
- sasaitēt Aizsaitēt, arī sasiet (piem., ar saiti, auklu).
- aizlikt priekšautu (priekšā) aizsiet priekšautu.
- nosiet Aizsiet, arī apsiet; nosaitēt.
- smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
- eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
- islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
- samesties Aizsprostoties, zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi.
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- alu zīmējumi akmens laikmeta cilvēku zīmējumi uz alu sienām.
- antracīts Akmeņogles ar lielu siltumspēju.
- mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
- pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
- uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
- atplūdi Aktivitātes, intensitātes mazināšanās (sabiedriskās parādībās).
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- mobilizēt Aktivizēt, koncentrēt (psihiskos vai fizioloģiskos procesus).
- dzīvs Aktīvs, viegli ierosināms (par psihiskām norisēm).
- sirēna Akustiska ierīce, ar ko rada jaudīgu skaņas signālu; šīs ierīces radītās skaņas.
- taure Akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
- masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
- mēris Akūta dažādu sugu dzīvnieku infekcijas slimība, ko katras sugas dzīvniekiem ierosina specifisks vīruss.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- kolapss Akūts sirds un asinsrites vājums.
- parabola Alegorisks stāstījums, simboliska līdzība (piem., 20. gs. prozā), ko var traktēt dažādi.
- mīkla Alegorisks, īsi formulēts uzdevums ar jautājumu un tā atrisinājums, atbilde.
- polinoze Alerģiska slimība, ko izraisa siena putekļi un vairāku augu ziedputekšņi; siena drudzis.
- aperitīvs Alkoholisks dzēriens apetītes rosināšanai.
- alksnājs Alkšņiem apaugusi vieta; alkšņu mežs.
- klinšu kāpšana alpīnisma paveids, sacensības kāpšanā stāvās klinšu sienās.
- dzelksnis Alpīnistu inventāra piederums, ar kuru var ieķerties klints sienā.
- silumīns Alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, mangānu, magniju).
- kanclers Amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
- arods Amats; profesija; specialitāte.
- Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
- amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
- anglikāņi Anglijas protestantu baznīcas konfesija.
- šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
- AA Anonīmo alkoholiķu kustības "Alcoholics Anonymous" saīsināts nosaukums.
- penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu augu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
- boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
- kaklauts Ap kaklu sienams lakatiņš.
- linete Apakšā horizontāli norobežota arkveida aila velvē vai sienā.
- rats Apaļa (kādas iekārtas, ierīces) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu.
- naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
- sildaparāts Aparāts (kā) sildīšanai.
- tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
- kalorimetrs Aparāts izdalītā vai absorbētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
- reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
- siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- signālaparāts Aparāts signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- boilers Aparāts ūdens karsēšanai; tvertne ūdens sasildīšanai, kurā ierīkots šāds aparāts.
- siltummainis Aparāts, ar kuru realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
- videomagnetofons Aparāts, iekārta videosignāla un skaņas ierakstīšanai magnetofona lentē un reproducēšanai.
- monitors Aparāts, ko lieto (kā) novērošanai, kontrolei vai sistemātisku pierakstu veikšanai.
- signālaparatūra Aparatūra signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai, reproducēšanai un uzglabāšanai.
- karogs Apbalvojums (padomju iekārtā) ar šādu simbolu (parasti par labu darbu).
- uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
- satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
- datorizācija Apgādāšana ar datoriem un datorsistēmu ieviešana.
- datorizēt Apgādāt ar datoriem un ieviest datorsistēmas.
- nodrošināt Apgādāt pietiekamā daudzumā ar eksistences līdzekļiem.
- dot maizi apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem.
- termofikācija Apgāde ar siltuma enerģiju.
- lukss Apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- lamberts Apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība.
- apvērst Apgriezt (uz otru pusi).
- vandīt Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu).
- rūpes Apgrūtinoša nepieciešamība izdarīt vajadzīgo, risināt kādus sarežģījumus; nomākts psihisks stāvoklis, ko izraisa šāda nepieciešamība.
- mugurpuse Apģērba daļa, kas sedz šo ķermeņa pusi.
- atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piem., spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā).
- apkušināt Apklusināt.
- centrālapkure Apkures sistēma, kurā no viena apkures centra apsilda vairākus objektus (telpas, ēkas).
- sildķermenis Apkures sistēmas elements (piem., radiators, dvieļu žāvētājs).
- vainags Aplī sapīta un sasieta ziedu, lapu, zaru u. tml. vītne.
- apjozt Aplikt, apsiet, apņemt (jostu, siksnu, saiti u. tml. ap ko).
- laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā; arī aploks uz lauka.
- teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
- krēslains Apmācies, satumsis (par debesīm).
- grīdlīste Apmale, ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
- aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
- iziet Apprecēties (ar kādu) – parasti par sievieti.
- iziet tautās apprecēties (par sievieti).
- iziet par sievu apprecēties (par sievieti).
- iziet pie vīra apprecēties (par sievieti).
- nākt par sievu apprecēties (par sievieti).
- iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
- lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- aizķerties Aprauties (par balsi); palikt neizteiktam.
- aiztrūkt Aprauties, aizlūzt (par balsi).
- diferencēt Aprēķināt diferenciāli vai funkcijas atvasinājumu.
- trakts Apriņķis (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).
- čadra Apsegs, ko musulmaņu sievietes apliek sev apkārt, izejot no mājas.
- sasaistīt Apsienot, sasienot (ar ko), savienot (ko).
- sasaistīt Apsienot, sasienot (ķermeni, tā locekļus ar ko), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
- apsildītājs Apsildīšanas ierīce; sildītājs.
- apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
- galvot Apsolīt, apgalvot, ka (kas) notiks, īstenosies.
- novaldīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- diskutēt Apspriest strīdīgu jautājumu, piedalīties diskusijā.
- iemesls Apstāklis, nosacījums, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs; kādas rīcības motīvs, pamatojums.
- romantika Apstākļi, situācija, kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
- tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
- kult Apstrādāt (graudaugus) ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem, lai atdalītu sēklas no vārpām, pākstīm; šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
- dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
- hlorēt Apstrādāt vielu ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu šīs vielas atvasinājumus.
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība (angļu mērvienību sistēmā tai atbilst aptuveni 31,1 g.).
- pārsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
- apsaitēt Aptīt, apsiet ar saiti.
- ierobežot Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību).
- pārsimt Aptuveni divi vai vairāki simti.
- pārsimts Aptuveni divi vai vairāki simti.
- apkampt Aptvert (kādu) rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
- disciplinēt Apvaldīt, ierobežot (psihiskos procesus).
- klusināt Apvaldīt, mazināt (piem., psihisku stāvokli).
- saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piem., psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- izgriezt Apvērst (apģērbu, tā daļu) ar iekšpusi uz āru.
- apgriezt Apvērst ar iekšpusi uz āru (apģērbu, tā daļas).
- apgriezt Apvērst otrādi (ar augšpusi, virspusi uz leju).
- uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
- ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
- vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
- (ar) kopējiem spēkiem apvienojot spēkus, piedaloties visiem.
- grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās (pēc kopējas pazīmes); arī klasificēt.
- sindicēt Apvienot sindikātā.
- apgriezt Apvirzīt (apkārt) pa pilnu apli, ap asi.
- apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- garlaicīgs Apzīmē bezdarbības vai interešu trūkuma izraisītu psihisku stāvokli.
- lupata Apzīmē stāvokli, kad (kas) ir saplīsis, saplēsts.
- bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar bailēm.
- bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
- dzīve Apzināta (cilvēka) eksistence.
- spiediens Apzināta iedarbošanās (uz cilvēku, viņa psihi), lai panāktu savu vēlmju īstenošanu.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
Atrasts piemēros (200):
- pīle , kurā ietilpst pīles, zosis, gulbji, gauras.
- krāsa .. ar tušu un krāsām izdaiļotas sieviešu acis..
- piemērot .. atritinājusi apģērba gabalu, [viņa] izklāja to sev priekšā, it kā augumam piemērodama.
- nost .. gaļai pavasaros pērk pārīti sivēnu, un rudenī kauj nost.
- kramšķināt .. kad viņa uz kūti gājusi, kraukļi bērzā kramšķinājuši.
- kompleksija .. neraugoties uz manu pasmago kompleksiju, biju samērā ritmisks un ātri apķēru dejas soļus.
- itāļi .. V–VI gadsimtā, bēgot no langobardu uzbrukuma, vietējās itāļu ciltis glābās Veneto lagūnas salās.
- trumpa .. viesiem jau no paša agra rīta bija trumpas rokā. Spēlējām līdz pusdienām..
- tukšs ...kur tu tādas [meža ogas] atradīsi, ja tas bija tukšais gads.
- sinkope ..[diriģenta] rokas rāda ritma pamatu, bet ķermenis kustas kā ūdenszāle, uzskatāmi iezīmējot sinkopes..
- trijkājains ..Amalda .. sava trijkājainā galda salikusi pašceptos pīrāgus un gardo biezpiena rausi.
- aptecēt ..aptecējusi vairāk nekā stunda, kopš viņa ieradusies šeit..
- tuša ..ar tušu un krāsām izdaiļotas sieviešu acis..
- pašķiebt ..ausis [sunim] saslietas, galva pašķiebta uz sāniem.
- glumēt ..Bet lodes īd un glumē asins paltis..
- vieds ..bija viedas sievas, kuras, redzot jaundzimušo, varēja jau pateikt, kāds būs bērna liktenis.
- nomanīt ..blakusistabā un ārā pagalmā aiz loga sāku nomanīt troksni. Kāds klauvēja pie rūts.
- parķis ..daudz ko šuva no parķa – tā bija lēta, silta drāna, un papucis pa ziemām valkāja parķa kreklus..
- uguns ..debesis sāk degt saulrieta ugunīs..
- pagriezties ..diena kļuvusi jau garāka un laiks pagriezies uz pavasari.
- apsievoties ..dzirdēju, ka tu apsievojies..
- atsmiet ..es atsmēju, ka informētība ne vienmēr ir sinonīms gudrībai..
- tukšs ..es, tukšu vēderu diendusā aizgājis, klusi pinkšķu..
- pūslis ..esmu sastapusi tādus pūšļus un snobus: nodzied trīs koncertiņus un vairs nesveicinās!
- apziņa ..ilggadējā latviešu valodas skolotāja.. daudzu gadu garumā pratusi iepotēt latvisko apziņu.. bērniem.
- privāts ..īsi pirms ugunsgrēka esot redzēti aizdomīgi cilvēki privātā ar benzīna kannām.
- mičot ..istabā ar smiekliem un gavilēm, un dažām Marijas asarām mičoja jauno sievu, un viņas vainagu pēc tam uzlika jaunākajai māsai.
- mežvīns ..istabas ārsiena noaugusi ar mežvīnu, lapainu stīgu bārkstis aizkārušas logus gandrīz pavisam ciet.
- mūsējais ..Ja tu redzēji jau gulbjus ejam, Tie ir citi, tie nav mūsu, Mūsējie vēl zaļos silezeros mīt..
- ģēģeris ..Jānis uzsita viņam uz pleca un teica, lai tikai draugs gādājot naudu skrotīm, gan viņš Viļumu izmācīšot par īstu ģēģeri.
- krinolīns ..jaunā sieviete parādījās rokoko krinolīnā.
- skrīne ..Jezups gāja sakristejas priekštelpā, kur stāvēja ar dzelzi apkalta, aprūsējusi skrīne..
- ķert ..Juta ķer pie sirds un apsēžas.
- prakse ..jūtos diezgan droša, ka ar savu praksi zīdaiņu kopšanā spēšu palīdzēt Maružai.
- vilkt ..kādā mākslinieku ballē notikusi izloze.. viņai pirmajai ļāva vilkt lozi.
- paspārne ..kāds ģimnāzijas skolotājs pieņēma Urbānu savā paspārnē, deva viņam iespēju turpināt izglītošanos, nobeigt Upsalas universitāti.
- mūlāps ..kas tu, dēls, esi par mūlāpu, ka ļauj, lai deguna priekšā sievu noceļ..
- vien ..kasieris žāvājās vien..
- glūņa ..klusi glūņas [pludmalē] tīksmināja savus skatus ap puskailiem sieviešu augumiem.
- murgi ..kopš esmu prom no Igaunijas zemes, mana dzīve ir gājusi kā milzīgā murgā. Neesmu pazinis ne prieka, ne miera.
- sirdspuķīte ..kungiem jāņem vērā viena patiesība. Jo virtuve būs omulīgāka, jo viņu sirdspuķītes tajā ilgāk uzturēsies.
- pļēgurot ..laikam pie tik vecas sievas [puisis] nekāda prieka neatrada.. Sāka dzert, sāka pļēgurot..
- pasūdzēties ..Ligita kādā vēstulē .. pasūdzējās, ka droši vien esot sastaipījusies..
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- izblamēt ..mana sieva nodarbojas ar kostīmu veidošanu teātrī, un es nevaru staigāt apkārt ģērbies kā tāds ērms. Galu galā sievu izblamēšu!
- paslepšus ..mēs [skolēni] skatījāmies paslepšus sienas pulkstenī aizmugurē – cik vēl līdz zvanam?
- viducis ..Miķelis Māls aplika roku ap Maijas viduci, cenzdamies sievieti sev pievilkt klāt.
- piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
- urbties ..motoru troksnis urbjoties cauri visām sienām..
- laboratorija ..muitas laboratorija jau ir veikusi vairāk nekā 800 preču paraugu pārbaudes..
- tēraudkausētājs ..mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti.
- gals ..no visiem Tālavas galiem devās šurp tauta..
- taisns ..nu atkal ar naudu būs grūti. Būs taisni tāpat kā gadsimta sākumā.
- jaukties ..pa logu vēl labāk varēja redzēt, kā mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi...
- lausks ..pa naktīm no savas ledus migas izlīda ārā lausks un kā mēnessērdzīgs staigāja pa dārzu, gar mājas pakšķiem, un .. uzsita ar savu sudraba cirvīti.
- pliks ..pakausis bija pliks kā ābols..
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- nostalģija ..pēkšņi sirdi saņēma tāda nostalģija pēc ilgi neredzētās Sēļu puses..
- gatve ..pienaglot no jauna sētas kārti, kas atkritusi gatvei, pa kuru govis dzina uz ganībām.
- pumpa ..piespiedusies pie sūnainās zemes pumpas, sieviete gulēja.
- lietussargs ..Plaukst lietussargu daudzkrāsainās puķes, – Vispēdējās no visiem rudens ziediem...
- piegult ..Prīdis vakarā jau agri bija gultā, kad sieva piegūla blakus, tas jau krāca kā jūra niknā laikā.
- nospīdēt ..redzam graciozos dzīvniekus [stirnas] slinkiem lēcieniem pazūdam mežā. Baltie dibeni un sirmie sāni vien nospīd.
- slauktuve ..saimniece viņu pamodinājusi, virtuvē darbojoties ar savām skārda piena slauktuvēm.
- ļodzīgs ..saticība Gravelsiņu ģimenē acīm redzot ir visai ļodzīga.
- aizgrimt ..saule aizgrimusi aiz kalniem, te meta dziļas ēnas.
- mistrains ..sieviete gulēja. Pagari mistraini mati, aiztūkušas acis..
- slapstīties ..sieviete slapstās pie mātes, līdz atrod jaunu dzīvokli..
- treji ..sieviete vēro vīru ar trejās bizēs sapītu bārdu..
- slota ..sievu slota – maiga un pēc medus smaržojoša – ir no liepas. Tā labi sviedrē un noder ādas kopšanai..
- skabarga ..sirdī nav pat niknuma skabargas.
- uzgulties ..sirdij uzgūlusies dīvaina smeldze..
- galvanizēt ..sirds lēkāja pārsteiguma un gaidu trīsās kā galvanizēta vardes kāja.
- izkaldināt ..sirms kalējs reiz sudraba atslēgu izkaldinās.
- uzklupt ..skaudība, karsta un svilinoša, kas uzklupa kā žņaudzējs ik reizes, kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
- plunkšķēt ..smagi, skaļi vārdi – plunkšķ kā akmeņi, atsizdamies pret ūdeni.
- krustīties ..Sofija, pagriezusies pret svētbildi, krustījās un zemu klanījās.
- ķermenis ..starp lepnām dižceltnēm vēl šobaltdien stāv daža laba astoņpadsmitā gadsimta muižiņa, iesprūdusi un palikusi Rīgas augošajā ķermenī kā dīvains kukainis dzintarā.
- sievišķa ..stāsta, ka mežā klejojusi kāda kaila sievišķa un vīlusi visus tur iekšā. Pat putni un zvēri prātu zaudējuši no viņas daiļuma..
- mokasīni ..stāv indiāņu sieviete un meitene. Sievietei kājās mokasīni, meitenei kājas basas.
- stings ..Stingajā gaisā [sniegs] nedzirdami sijājās lejup kā sārti vizoši putekļi..
- terca ..šāds skaņojums rada disonansi tercu skanējumā, kvintas saglabājot akustiski tīras.
- aizsist ..šāviena troksnis bija tik spalgs, ka Priedem aizsita ausis.
- trakgalvis ..šeit atradīsi idejas trakgalvju un adrenalīna mednieku izklaidēm.
- sirds ..Tomēr skaistākais no visiem [ziediem] – Mātes svētums, mātes sirds.
- tūkstošveidis ..Tu citiem tūkstošveidis esi, Sev pašam – viens un nedalāms.
- visgudrs ..tu esi izgaršojusi dzīves sūrumu un tālab vari visgudri raudzīties sarunu biedram acīs..
- tumšs ..tu pēkšņi sajūti viņa tumšos, dārdošos sirdspukstus.
- izmelot ..tu smaidot klausīsies – Kā no plika mieta var zaļu alksni izmelot.
- tuksnesīgs ..tuvumā neviena nebija. Biruta tika brīnījusies, cik tuksnesīgi var būt tādas lielas iestādes gaiteņi..
- noklunkurēt ..vai tad Bille jelkad varējusi soli paspert kā cilvēks? Noklunkurējusi no laipas un grāvī.
- noenkuroties ..Valmierā dzīvoju jau divdesmit divus gadus un varu teikt, ka esmu šai pilsētā noenkurojusies.
- sastrēdzināt ..vārdi sariešas kā rasa zālē. Kāda asara, kas palīdz notecēt vārdam, smieklu elsas, kas sastrēdzina vārdus lavīnā, kas gāzīsies citā mirklī.
- hieroglifs ..vējš iesit vēl kailos liepzaru hieroglifus rūtīs, ir marta beigas..
- aizvelties ..viena kara armija nule aizvēlusies, bet nav parādījusies otrā, neviens nezin, kad tā nāks!
- modinātājs ..viņa .. bija aizgulējusies, nedzirdējusi modinātāju, kas ilgāku laiku dusmīgi bija tarkšķējis..
- sirpis ..viņa milzīgais sirpja deguns raudzījās tieši svērteniski lejup..
- turki ..viņa sēdēja kā turciete, kājas saritinājusi..
- nokārties ..viņas skaistā galva bij nokārusies kā aizšautai dūjai.
- nabagoties ..viņš nabagojās par katru grasi.
- viegliņām ..viņš sievieti skūpsta. Viegli, vieglītiņām..
- nocirpt ..vīrs labsirdīgām acīm un rūpīgi nocirptu sirmu bārdu apkārt visai pazodei.
- nošķirt ..visi mājas sievieši sēdēja apkārt [salasītajām brūklenēm] .. un rūpīgi nošķīra nost gan vecās, gan zaļās, gan kroplīgās.
- skopulis ..zaļžubīte – varen nikna un nelabvēlīga, pat savus ciltsbrāļus tā nepielaida pie graudu silītes, izpleta spārnus, pārgrieza acis kā vecs skopulis un neglīti ķērca.
- krikstēt ..žvadzēja dzelzs ķēdes, krikstēja dzelzs asis..
- nodžumpoties "..Ei, tev mati slapji, tu esi jau nodžumpojusies!"
- nostrādāt "..es nebrīnīšos, ja mūža galā viņš nostrādās vēl kādu numuru, ka visi paliks mēmi."
- pataisīt "..kad mēs apprecēsimies, es ar šitām divām savām rokām Puišiņus pataisīšu par pusmuižu!"
- nomizot "..kas varēja iedomāties, ka man vecumdienās tādu kaunu taisīsi.. Tevi vienkārši nomizot!"
- mežonis "..seržanti dusmās elš un sit kā mežoņi, kā ārprātīgie."
- šaut "..šauj nu vaļā, kas tev īsti ir uz sirds. .. tevī deg kāds mazs noslēpums."
- mīnuss "..tu esi pārāk svaidīgs. Policista darbā tas ir liels mīnuss."
- piesiet "..tu taču veikalu vai kiosku apzagi." "Ne vellos! To piesēja, es ar helsinkiešiem biju."
- tāmnieks "..Vai ta Herbertu vai meklē?" sastaptā [sieviete] tāmnieku vīzē pārjautāja..
- vilināt "..varēsi pamācīties mūziku, to es tev apsolu nokārtot," labais onkulis vilināja.
- godīgs "Apdomā, kas gan tu būsi par mežsargu, ja nemāki godīgi no plintes izšaut!"
- aizmirsties "Ar visām grabažām [prom] es saku!" Podnieks aizmirsies, gandrīz kliedz.
- slaka "Bagātie ir cita slaka. Tie otram no rokas sakaltušu uts ādu izraus un vēl pirkstus nokodīs. Mums [trūcīgajiem] tas nav asinīs."
- lāga "Bez sievas un bērniem ne lāga mežsargs, ne saimnieks savās mājās nebūsi," kalējs sacīja..
- jūsmot "Cik mēs būsim laimīgi!" viņa jūsmoja.
- klausīties "Edgar!" Kristīne sašutusi klusām iesaucās. "Laid vaļā!" Bet Edgars neklausījās..
- virsū "Es tam neģēlim virsū, lai ieliek jaunas rūtis [izsisto vietā].."
- rūpīgs "Esi noguris?" viņa rūpīgi apvaicājas.
- hetmanis "Hetmanis nikni sarāva sirmos uzačus, klausīdamies Poplavska ziņojumu".
- hi "Hi-hi-hi! Ha-ha-ha! – saldā krūšu balsī ķiķināja kāda sievišķīga būtne un.. zibināja baltos zobus".
- ho "Ho-ho-ho!" visi sāka smieties.
- ne "Iesim labāk rīt, vai ne?"
- nē "Iesim peldēties!" – "Nē, negribas."
- kā "Kā? Tu nelasi avīzes?"
- sastostīties "Kad esi zaudējis visu, tu kļūsti brīvs pa īstam. Nu," Anna sastostījās, "es runāju par jūtām."
- iespiegties "Kāpēc lienat bez rindas?" sieviete iespiedzas.
- grabaža "Kas tad nu par auto," rāmi saka Kursis, "tāda grabaža vien ir, bet mēs ar Jēci salabosim."
- ieliesmoties "Kaunies, sieva, pīkstēt!" Laurim acis ieliesmojās.
- nokrekšķināt "Khm!" nokrekšķināja sieviete.
- simbolizēties "Klusa nakts" ir dziesma, kas daudziem simbolizējas ar Ziemassvētkiem.
- pļāpāt "Ko tu te pļāpā," – Jānis spēji atgrūž sievu..
- viņļaudis "Ko tu, viņļaužu veci, še plosies nakts laikā kā nepilnīgs!?"
- noraizēties "Kur tu esi?" noraizējies jautāju.
- atbalsot "Laime..." visiem gribas atbalsot šo vārdu.
- pastalas "Manā bērnībā vīzēs un pastalās vien visi staigāja.."
- liet "Mēs sūtīti no universitātes. Svarīgā pētījumā, kundze," jautri un piemīlīgi runāja Džesa. Un tik turpināja liet. Tā un tā, un tā.
- nošķendēties "Nekur tai [govij] nav miera," nošķendējās Anita, jo Ziedaļa aizdzinusies uz izcirtuma viņu galu.
- nolādēts "Nekur tu nespruksi, nolādētā! Tūlīt gulēt un muti ciet!"
- piebriest "Nevaru tā ēst kā tu. Esmu pārāk piebriedusi."
- lākturis "Ņem līdzi vējlukturi, citādi tu tumsā nomaldīsies," vecā krustmāte sniedza Šteinu mammiņai aizdegtu lākturi.
- nektārs "Ņem šo kausu, Psihe, dzer iz viņa nektāru un esi nemirstama!"
- preteklis "Pa kuru laiku tu tāds preteklis esi palicis..?"
- atsviest "Paklausies, vakar tā gadījās, nejauši..." Ģedimins mēģināja paskaidrot.. – "Taisnība, tīšām jau tu nekad nepiedzeries," Vizbule atsvieda.
- vīrišķis "Pasaule ir tā iekārtota: kur ir vīrišķis, tur vajag būt arī sievišķim.."
- kārdināt "Pavisam tieva esi. Nu vēl to gabaliņu! Raug, kāds labi nocepies," vecāmamma kārdina.
- zosāda "Pievakare vēl bija silta, tomēr viņam sala un uzmetās zosāda."
- ruk "Ruk!" sivēns atkal ierukšķējās.
- izelst "Ruta..." viņš izelsa kā trakā skrējienā aizkusis.
- sasauksme "sidraba šķidrauta" popularitātes pamatā bija lugas nejaušā sasauksme ar sava laika notikumiem.
- līgo "sit, Jānīti, vara bungas, līgo, līgo!" vīrietis iedziedas kā baritonu kvintets..
- populārs "Skroderdienas silmačos" ir pati populārākā Rūdolfa Blaumaņa luga.
- aizrīties "Še, Jurka, aiznes [to mantu] tam badakāsim. Lai viņš ņem un aizrijas."
- rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
- iečiepstēties "Tantīt!" meitēns smalkā balsiņā iečiepstējās.
- ūnikums "Tas bija ūnikums – treneris ar hokeja nūju sita līdzjutējus!"
- nē "Tu esi ļoti noguris?" – "Nē, nemaz."
- ne "Tu to varēsi, vai ne?"
- jaunekle "Tu trīsi?" viņš jautāja, manīdams, ka jaunekles roka drebēja kā apses lapa.
- u "U-ū, Jāni! Kur tu esi?"
- kukainis "Un tu nāci pie briesmīgā Arka atvainoties? Vai zini, tu gan esi viens jokains kukainis!"
- rādīt „Vai manas acis rāda pareizi? Tas tiešām esi tu?"
- peļot "Vai tu iesi peļot! Ko tu te maisies pa kājām..." Runcis nolec no celiņa un atsēstas sniegā. "Ej nu peļo tādā laikā, kad tev nav ne cimdu, ne zeķu!"
- kalibrs "Vai tu proti kādu svešvalodu?" – "Angļu. Drusku vācu – ar vārdnīcu." – "Tu varētu nākt uz Ārlietu ministriju, tur ļoti vajag tava kalibra sievieti, atnāc rīt.."
- plencis "Viņu [suni] atveda divi veči, totālākie plenči, ar uzsistām acīm un uzburbušiem ģīmjiem.."
- metrs 11 metru soda sitiens.
- sods 11 metru soda sitiens.
- siena 11. novembra krastmalā pie Rīgas pils sienas tika aizdegts tūkstošiem svecīšu.
- nodimdēt 12 reižu nodimd sienas pulkstenis.
- ekijs 13. gadsimtā parādījās zelta ekijs.
- zemgaļi 13. gadsimta zemgaļu ķēniņš Namejs.
- garnadzis 15 gadus veca garnadze apzagusi dzīvokli.
- sasniegt 16. gadsimta sākumā Eiropā amatniecības attīstība bija sasniegusi augstu līmeni.
- pusmaska 16. gs. sinjoras, izejot uz ielas, uzlika sejai priekšā melnu pusmasku.
- koktēlnieks 17. gadsimta koktēlnieki.
- krājums 17. gadsimta monētu krājums.
- grāfiene 17. gadsimta sākumā grāfiene
- mineralogs 18. gadsimta mineralogs grāfs fon Borhs.
- absolūtisms 18. gs. ir absolūtisma gadsimts, kad Eiropas valstis kļūst par absolūtu monarhu centralizētām valstīm.
- sīkgruntniecība 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā laukos bija izveidojusies spēcīga latviešu sīkgruntniecība.
- kliperis 19. gadsimta kliperis "Cutty Sark".
- tāfelklavieres 19. gadsimtā Rīgā ražotas tāfelklavieres.
- zīmīgs 19. jūnijs man ir zīmīgs datums, pirms sešiem gadiem šai dienā pirmo reizi ieraudzīju savu nākamo sievu.
- zemessardze 1918. gada vasarā radās ideja organizēt zemessardzi, lai iedzīvotāji paši varētu piedalīties kriminogēnās situācijas samazināšanā.
- satvarstīt 1944. gada oktobra sākumā vairākus simtus Rīgā satvarstīto vīriešu gribēja izvest uz Vāciju.
- grāds 20 grādu silts pēc Celsija.
- avangards 20. gadsimta avangarda mākslas attīstības virzieni.
- intelektuālisms 20. gadsimta intelektuālisms.
- martiroloģijs 20. gadsimta martiroloģijs.
- freidisms 20. gadsimta otrajā pusē freidisms sazarojās virknē daudzveidīgu teoriju.
- simtenis 20. gadu simteņa beigas Latvijas vēsturē.
- urbānistisks 20. gs. beigu urbānistiskā ekspansija.
- amerikāņi 2010. gada pasaules skaistumkonkursā uzvarējusi amerikāniete.
- harēms 400 sievu liels harēms.
- terminologs 60 gados LZA Terminoloģijas komisijas darbā ir mainījušās terminologu paaudzes.
- AAE AAE ir vienīgā no arābu valstīm, kur sievietes var droši justies uz ielas.
si citās vārdnīcās:
LLVV
MEV