Paplašinātā meklēšana
Meklējam si.
Atrasts vārdos (954):
- si:1
- siet:1
- sija:1
- sile:1
- sils:1
- silt:1
- simt:1
- sist:1
- rasi:1
- osis:1
- sials:1
- sidrs:1
- sieks:1
- siena:1
- siens:1
- siers:1
- siets:1
- sieva:1
- sijāt:1
- sikhs:1
- silfs:1
- silts:1
- siļķe:1
- simt-:1
- simts:1
- sirds:1
- sirgt:1
- sirms:1
- sirot:1
- čipsi:1
- fiksi:1
- maksi:1
- āpsis:1
- eksis:1
- elsis:1
- irsis:1
- irsis:2
- kāsis:1
- kūsis:1
- ķīsis:1
- lasis:1
- lūsis:1
- misis:1
- sifons:1
- siksna:1
- silājs:1
- silava:1
- sildīt:1
- silīte:1
- silkss:1
- siloss:1
- siltme:1
- silūrs:1
- sinepe:1
- singls:1
- sinode:1
- sinuss:1
- sirēna:1
- sirmis:1
- sirmot:1
- siroko:1
- sirpis:1
- sitams:1
- sivēns:1
- sizals:1
- sižets:1
- džinsi:1
- zulusi:1
- apsiet:1
- apsilt:1
- apsist:1
- asināt:1
- asinis:1
- asiņot:1
- atsiet:1
- atsilt:1
- atsist:1
- atsite:1
- bosiks:1
- buksis:1
- busiņš:1
- cesija:1
- cīsiņš:1
- desiņa:1
- dupsis:1
- fosils:1
- fuksis:1
- grasis:1
- ģipsis:1
- iesiet:1
- iesilt:1
- iesist:1
- īsināt:1
- izsilt:1
- izsist:1
- ķeksis:1
- ķirsis:1
- laksis:1
- māsiņa:1
- mersis:1
- mesija:1
- misija:1
- misiņš:1
- mopsis:1
- nosiet:1
- nosist:1
- paksis:1
- sibilla:1
- sicista:1
- sidrabs:1
- sieksta:1
- sienams:1
- sienīts:1
- sieriņš:1
- sietava:1
- sieties:1
- sietiņš:1
- sietuve:1
- sievele:1
- sievene:1
- sieviņa:1
- signāl-:1
- signāls:1
- silaine:1
- silfīda:1
- siltens:1
- siltum-:1
- siltums:1
- siluets:1
- silvīns:1
- simbols:1
- simfīze:1
- simtais:1
- simulēt:1
- sinapse:1
- sinjora:1
- sinjors:1
- sinkope:1
- sintēze:1
- sirdīgs:1
- sirmene:1
- sirņiki:1
- sirtaki:1
- sisenis:1
- sisināt:1
- sistava:1
- sistēma:1
- sisties:1
- sistole:1
- sitenis:1
- sitiens:1
- situēts:1
- sižetēt:1
- aplausi:1
- citrusi:1
- papuasi:1
- patiesi:1
- resursi:1
- absints:1
- aizsiet:1
- aizsist:1
- aksioma:1
- apsilde:1
- apsirgt:1
- ārsiena:1
- asignēt:1
- asistēt:1
- atsijas:1
- atsijāt:1
- basists:1
- beisiks:1
- bosings:1
- breksis:1
- divsimt:1
- emisija:1
- floksis:1
- fuksija:1
- iesijāt:1
- iesirms:1
- izmisis:1
- izsijas:1
- izsijāt:1
- izsirot:1
- klasika:1
- kleksis:1
- klipsis:1
- kniksis:1
- kriksis:1
- ksilīts:1
- kveksis:1
- leksika:1
- lemesis:1
- maisiņš:1
- maksima:1
- maksims:1
- mārsils:1
- mēnesis:1
- mesidžs:1
- musināt:1
- nesiens:1
- oksidēt:1
- pansija:1
- pārosis:1
- pārsiet:1
- pārsimt:1
- pārsist:1
- siāmieši:1
- sibarīts:1
- siderīts:1
- sideroze:1
- sidrabot:1
- siekalas:1
- sienāzis:1
- sienmala:1
- siernīca:1
- sieviete:1
- sievišķa:1
- sievišķs:1
- sifiliss:1
- sijātājs:1
- sijātava:1
- sijāties:1
- sikatīvs:1
- sikhisms:1
- silīcijs:1
- silikāti:1
- silikons:1
- silikoze:1
- silksnis:1
- siltalus:1
- siltināt:1
- silumīns:1
- siļķains:1
- simbioze:1
- simfilas:1
- simptoms:1
- simtdaļa:1
- simtenis:1
- simtgade:1
- simtgadu:1
- simtkāji:1
- simtkārt:1
- simtlapu:1
- simtreiz:1
- sinagoga:1
- sindicēt:1
- sindroms:1
- sinekūra:1
- sinerāma:1
- sinhrons:1
- sinkopēt:1
- sinologs:1
- sinonīms:2
- sinonīms:1
- sintagma:1
- sintakse:1
- sintezēt:1
- sinusīts:1
- sirdēsti:1
- sirdzējs:1
- sirmsens:1
- sirojums:1
- sirotājs:1
- sirreāls:1
- sirsenis:1
- sirsnība:1
- sirsnīgs:1
- eskimosi:1
- abrkasis:1
- agresija:1
- aneksija:1
- apasiņot:1
- apsildīt:1
- apsirmot:1
- asiņains:1
- balsiens:1
- balsināt:1
- biopsija:1
- blisināt:1
- breksits:1
- cūkausis:1
- četrsimt:1
- dansings:1
- demisija:1
- divkosis:1
- dresings:1
- dzesināt:1
- dzisināt:1
- džersijs:1
- eksistēt:1
- emulsija:1
- fleksija:1
- fosilija:1
- gadsimts:1
- gaisināt:1
- garausis:1
- gausināt:1
- iesildīt:1
- iesirmot:1
- izsildīt:1
- izsitumi:1
- kamiesis:1
- kasieris:1
- ketlasis:1
- klasiķis:1
- klasisks:1
- klusināt:1
- klusiņām:1
- komisija:1
- kosinuss:1
- kursisks:1
- kursisms:1
- kursivēt:1
- lāpnesis:1
- leksisks:1
- liesināt:1
- lutausis:1
- marsieši:1
- masieris:1
- mēlnesis:1
- misionēt:1
- mulsināt:1
- negausis:1
- noasināt:1
- noasiņot:1
- nosirmot:1
- paasināt:1
- paīsināt:1
- pakausis:1
- pārsijāt:1
- pārsimts:1
- sibīrieši:1
- sibīrisks:1
- siciliāna:1
- sicīlieši:1
- siderisks:1
- sidrabots:1
- sienaugša:1
- siereklis:1
- siernieks:1
- sierotava:1
- sietveida:1
- sievietis:1
- sievišķis:1
- signatūra:1
- sildītājs:1
- sildīties:1
- sildlampa:1
- siloģisks:1
- siloģisms:1
- silpurene:1
- siltasiņu:1
- siltzemju:1
- silvinīts:1
- simbolika:1
- simetrija:1
- simfonija:1
- simpātija:1
- simpozijs:1
- simtējāds:1
- simtkāršs:1
- simtnieks:1
- simulants:1
- simultāns:1
- sindikāts:1
- sinekdoha:1
- singulārs:1
- sinjorīna:1
- sinjorita:1
- sinodisks:1
- sinoptika:1
- sintepons:1
- sintētika:1
- sintoisms:1
- sintoists:1
- sinusoīda:1
- sirdīties:1
- sirdsdāma:1
- sirdslapu:1
- sirdsmīļš:1
- sirdspuķe:1
- sirdstoņi:1
- situācija:1
- situatīvs:1
- sivēnmāte:1
- sižetisks:1
- aprasināt:1
- apsisties:1
- apsusināt:1
- asfiksija:1
- asinsaina:1
- asinsdesa:1
- asinskāre:1
- asinskārs:1
- asinsrade:1
- asinsrite:1
- asinssuns:1
- asinsvads:1
- asinszāle:1
- asistents:1
- astoņsimt:1
- atrisināt:1
- atsisties:1
- atsitiens:1
- atvasināt:1
- atvēsināt:1
- autopsija:1
- badakāsis:1
- bezsirdis:1
- cesionārs:1
- depresija:1
- deviņsimt:1
- dimensija:1
- disidents:1
- diskusija:1
- diversija:1
- ekspresis:1
- esesietis:1
- faksimils:1
- fleksibls:1
- galasiena:1
- hipoksija:1
- iekšsiena:1
- ierosināt:1
- iesieties:1
- iesisties:1
- impresija:1
- intarsija:1
- inversija:1
- izrisināt:1
- izsisties:1
- izsusināt:1
- jāņusiers:1
- klausies!:1
- koncesija:1
- konfesija:1
- korsikāņi:1
- krāsnesis:1
- ksilofons:1
- kuprlasis:1
- ķīļsiksna:1
- Lāčplēsis:1
- leksikons:1
- maksimāls:1
- maksimums:1
- marksisms:1
- marksists:1
- meksikāņi:1
- misionārs:1
- norasināt:1
- nosisties:1
- nosusināt:1
- obsidiāns:1
- oksimetrs:1
- padebesis:1
- pasiflora:1
- sidrabains:1
- sidrabzaļš:1
- siekalains:1
- siekstains:1
- sienalaiks:1
- sienassega:1
- sietstobrs:1
- sievasmāsa:1
- sievasmāte:1
- sievastēvs:1
- sievietība:1
- sievietīgs:1
- sievišķība:1
- sievišķīgs:1
- signālists:1
- signalizēt:1
- signālpoga:1
- signālzīme:1
- sikspārnis:1
- sildierīce:1
- sildvirsma:1
- silesveida:1
- silicēšana:1
- silimanīts:1
- sillabisks:1
- siltumnīca:1
- siltumvads:1
- simbolisks:1
- simbolisms:1
- simbolists:1
- simbolizēt:1
- simetrisks:1
- simfodžezs:1
- simfonieta:1
- simfoniķis:1
- simfonisks:1
- simfonisms:1
- simfonists:1
- simfonizēt:1
- simpātisks:1
- simpātisks:2
- simpatizēt:1
- simtgadīgs:1
- simtkāršot:1
- simulācija:1
- simulators:1
- sinepjains:1
- singulāris:1
- sinhronija:1
- sinoloģija:1
- sinonīmija:1
- sinonīmika:1
- sinoptiķis:1
- sinoptisks:1
- sintētisks:1
- sirdsbalss:1
- sirdsdarbs:1
- sirdsdomas:1
- sirdsgudrs:1
- sirdskaite:1
- sirdslēkme:1
- sirdslieta:1
- sirdsmiers:1
- sirdssāpes:1
- sirdsveida:1
- sirdszāles:1
- sirmbārdis:1
- sirmgalvis:1
- sirpjveida:1
- sistēmisks:1
- sistolisks:1
- aizsisties:1
- anoreksija:1
- apklusināt:1
- apmulsināt:1
- apsausināt:1
- apsiekalot:1
- apvērsiens:1
- asignācija:1
- asimetrija:1
- asinsbalss:1
- asinsdarbs:1
- asinsgrēks:1
- asinsgrupa:1
- asinspirts:1
- asinssērga:1
- atdzesināt:1
- aukstasiņu:1
- bālasinīgs:1
- bezsirdīgs:1
- biosintēze:1
- caursišana:1
- cēlsirdīgs:1
- civilsieva:1
- demisionēt:1
- dibensiena:1
- diksilends:1
- disleksija:1
- dispepsija:1
- dispersija:1
- divsievība:1
- dzensiksna:1
- ekosistēma:1
- eksistence:1
- ekskursija:1
- ekspansija:1
- ekspresija:1
- ekstensija:1
- epilepsija:1
- falsificēt:1
- finansiāls:1
- finansists:1
- fotosesija:1
- gaiļpiesis:1
- grūtsirdis:1
- izbalsināt:1
- izdzesināt:1
- izdzisināt:1
- izgaisināt:1
- izsausināt:1
- izsiroties:1
- kasiterīts:1
- kirasietis:1
- klasicisms:1
- klasicists:1
- klasificēt:1
- koeksistēt:1
- kompresija:1
- konversija:1
- krustnesis:1
- labsirdīgs:1
- lourensijs:1
- maltusisms:1
- mantrausis:1
- masivitāte:1
- mazasinība:1
- mazasinīgs:1
- monsinjors:1
- musinātājs:1
- nobalsināt:1
- noblisināt:1
- noklusināt:1
- nosausināt:1
- nosiekalot:1
- nosiltināt:1
- oksidācija:1
- oksidētājs:1
- oksidēties:1
- oksimorons:1
- pablisināt:1
- pagausināt:1
- pansionāts:1
- pārsienams:1
- pārsisties:1
- pārsitiens:1
- sidrabbalts:1
- siekaloties:1
- sienakaudze:1
- sienasavīze:1
- sierāboliņš:1
- sierniecība:1
- sietiņkauls:1
- sievietisks:1
- sievpaparde:1
- sifilitiķis:1
- sifilitisks:1
- sifonoforas:1
- signālmasts:1
- signāltaure:1
- signāluguns:1
- signālzvans:1
- sildaparāts:1
- sildcaurule:1
- sildiekārta:1
- silicītieži:1
- silikātlīme:1
- siloģistika:1
- siltummīlis:1
- siltumspēja:1
- siltumstari:1
- siltumtīkls:1
- siltumtrase:1
- simbiotisks:1
- simtkārtējs:1
- simtkārtīgs:1
- simtlauciņu:1
- sinestēzija:1
- sinhronisks:1
- sinhronizēt:1
- sinkrētisks:1
- sinkrētisms:1
- sinonīmisks:1
- sintaktisks:1
- sintezators:1
- sinusoidāls:1
- sirdsāķītis:1
- sirdsapziņa:1
- sirdsdegsme:1
- sirdsdraugs:1
- sirdsprieks:1
- sirdspuksts:1
- sirdspuķīte:1
- sirdsšķīsts:1
- sirdstrieka:1
- sirdsvājums:1
- sirmmatains:1
- sirreālisms:1
- sirreālists:1
- sirsniņmāja:1
- sistemātika:1
- apsievoties:1
- apsildītājs:1
- apsildīties:1
- asimetrisks:1
- asimilācija:1
- asinsapgāde:1
- asinskārība:1
- asinskārīgs:1
- asinssūcējs:1
- balansieris:1
- beztiesisks:1
- bortsistēma:1
- cietsirdīgs:1
- drošsirdīgs:1
- falsifikāts:1
- fotosintēze:1
- gadsimtenis:1
- greizsirdis:1
- grūtsirdība:1
- grūtsirdīgs:1
- iesildītājs:1
- iesildīties:1
- imūnsistēma:1
- insinuācija:1
- intensitāte:1
- izsirdīties:1
- kaklasiksna:1
- kāpukviesis:1
- katalepsija:1
- kinoklasika:1
- klusinātājs:1
- knapsieriņš:1
- komisionārs:1
- kompleksija:1
- konsistence:1
- konvulsijas:1
- leksikologs:1
- maztoksisks:1
- mēnessirpis:1
- mīkstmiesis:1
- mīkstsirdis:1
- nosirdīties:1
- ortodoksija:1
- paasināties:1
- sidrabpelēks:1
- sidrabvītols:1
- sietspiedums:1
- sievasbrālis:1
- sievišķīgums:1
- signālgaisma:1
- signālierīce:1
- signālkarogs:1
- signālraķete:1
- signālsvilpe:1
- sildāmierīce:1
- sildelements:1
- sildķermenis:1
- silīcijskābe:1
- silikātkrāsa:1
- siltapstrāde:1
- siltumapgāde:1
- siltumatdeve:1
- siltumfizika:1
- siltummainis:1
- siltummīlošs:1
- siltumnesējs:1
- siltumvadošs:1
- simptomātika:1
- simtgadnieks:1
- sindaktilija:1
- sintagmātika:1
- sirdscilvēks:1
- sirdsdarbība:1
- sirdsgaišums:1
- sirdsklauves:1
- sirdspilieni:1
- sirdssiltums:1
- sirdsskaidrs:1
- sirdstrokšņi:1
- sirmbārdains:1
- sistemātiķis:1
- sistemātisks:1
- sistematizēt:1
- aksiomātisks:1
- antitoksisks:1
- asinssarkans:1
- atrisinājums:1
- atvasinājums:1
- atvēsināties:1
- augstsirdīgs:1
- aukstasinīgs:1
- bezatsitiena:1
- daudzsievība:1
- dekompresija:1
- dimensionāls:1
- disidentisks:1
- disimilācija:1
- divdimensiju:1
- glābējsilīte:1
- greizsirdība:1
- greizsirdīgs:1
- ierosinājums:1
- intensificēt:1
- intransitīvs:1
- introversija:1
- karstasinīgs:1
- kaverversija:1
- kinoklasiķis:1
- koeksistence:1
- konfesionāls:1
- konsistorija:1
- konsituācija:1
- ksilogrāfija:1
- leksikogrāfs:1
- līdztiesisks:1
- maksimālisms:1
- maksimālists:1
- maksimalizēt:1
- marksistisks:1
- medusmēnesis:1
- mikrosistēma:1
- mīkstsirdīgs:1
- misionārisms:1
- motokrosists:1
- nesievišķīgs:1
- nesimetrisks:1
- norisināties:1
- nosusināties:1
- noteksistēma:1
- pamatsistēma:1
- parapsihisks:1
- signālaparāts:1
- signāliekārta:1
- signalizācija:1
- signalizators:1
- signalizētājs:1
- signālkabelis:1
- signālsistēma:1
- signālspuldze:1
- sildāmiekārta:1
- sildmateriāls:1
- silikātbetons:1
- silikātstikls:1
- siltumapmaiņa:1
- siltumdzinējs:1
- siltumfiziķis:1
- siltumpiegāde:1
- siltumprasība:1
- siltumprasīgs:1
- siltumtehnika:1
- simbolistisks:1
- simbolizācija:1
- simbolizēties:1
- simptomātisks:1
- simtkāršoties:1
- simultānspēle:1
- sirdsmīļotais:1
- sirdsšķīstība:1
- sistēmanalīze:1
- antioksidants:1
- apakškomisija:1
- astoņsimtgade:1
- civiltiesisks:1
- eksistenciāls:1
- ekstraversija:1
- falsifikācija:1
- falsifikators:1
- grāmatsiešana:1
- grāmatsietuve:1
- impresionisms:1
- impresionists:1
- impulsivitāte:1
- intoksikācija:1
- klasifikācija:1
- klasifikators:1
- kontrabasists:1
- ksilogrāfisks:1
- leksikoloģija:1
- medniekdesiņa:1
- melnsimtnieks:1
- miertiesnesis:1
- neoklasicisms:1
- nosiekaloties:1
- parapsihologs:1
- pasaulsizjūta:1
- silīcijtērauds:1
- sillabotonisks:1
- siltumapstrāde:1
- siltumcentrāle:1
- siltumenerģija:1
- siltumfizikāls:1
- siltumizturīgs:1
- siltummērītājs:1
- siltumtehniķis:1
- siltumterapija:1
- siltumvadāmība:1
- siltumvadītājs:1
- siluetgriezums:1
- simtprocentīgs:1
- sinhronizācija:1
- sinhronizators:1
- sirdsdraudzene:1
- sirdslīdzeklis:1
- sirdsskaidrība:1
- sirdsslimnieks:1
- sirreālistisks:1
- asinsatriebība:1
- asinsizliešana:1
- asinsizplūdums:1
- asinsķermenīši:1
- asinsradinieks:1
- asinsriņķošana:1
- asinsspiediens:1
- daudzdimensiju:1
- ekspansionisms:1
- ekspresionisms:1
- ekspresionists:1
- ģenerālisimuss:1
- jaunklasicisms:1
- kontroversiāls:1
- kriminālsižets:1
- leksikogrāfija:1
- leksikoloģisks:1
- līnijtiesnesis:1
- maksimumstunda:1
- monosillabisks:1
- neprofesionāls:1
- pamatprofesija:1
- paneļdiskusija:1
- parasimpātisks:1
- signālaparatūra:1
- signālkarodziņš:1
- silikātķieģelis:1
- siltumietilpība:1
- siltumietilpīgs:1
- siltumizolācija:1
- siltumizolators:1
- siltumstarojums:1
- sistematizācija:1
- asinspārliešana:1
- asinsradniecība:1
- divdimensionāls:1
- diversifikācija:1
- intensifikācija:1
- leksikogrāfisks:1
- maksimālistisks:1
- neprofesionālis:1
- operētājsistēma:1
- parapsiholoģija:1
- signāleksemplārs:1
- silīcijorganisks:1
- silīcijūdeņradis:1
- siltumenerģētika:1
- siltumkapacitāte:1
- siltumvadītspēja:1
- sitaminstruments:1
- asinssaindēšanās:1
- eksistenciālisms:1
- eksistenciālists:1
- faksimilizdevums:1
- heterosillabisks:1
- impresionistisks:1
- kompjūtersistēma:1
- krimināltiesisks:1
- melnsimtniecisks:1
- neoimpresionisms:1
- neoimpresionists:1
- oksigenoterapija:1
- parapsiholoģisks:1
- siltumcaurlaidīgs:1
- siltumenerģētiķis:1
- siltumenerģētisks:1
- autointoksikācija:1
- daudzdimensionāls:1
- ekspansionistisks:1
- ekspresionistisks:1
- konfliktsituācija:1
- leksikostilistika:1
- siltumdziedniecība:1
- geštaltpsiholoģija:1
- leksikostilistisks:1
- siltumnecaurlaidīgs:1
- eksistenciālistisks:1
- neoimpresionistisks:1
- siltumelektrostacija:1
- siltumelektrocentrāle:1
- sitaminstrumentālists:1
- dezoksiribonukleīnskābe:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (7581):
- starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
- neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- kvatročento 15. gadsimta itāliešu māksla (agrā renesanse).
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
- Piektais gads 1905. gads, kad norisinājās revolūcija.
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- varavīksnene Acs asinsvadu apvalka priekšējā daļa.
- apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
- miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
- dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
- lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
- neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- sildītājs Adīts, no kažokādas vai auduma darināts izstrādājums atsevišķu ķermeņa daļu (piem., roku, ausu) sildīšanai.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- advokatūra Advokāta profesija, darbība.
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- dzelzs rumaks agrāk vilciens, tagad arī automašīna, motocikls, velosipēds u. tml.
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
- bildināt Aicināt precēties (parasti kļūt par sievu).
- pavārte Aile mājas sienā, kas paredzēta nokļūšanai pagalmā.
- kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- veca galva aiz vecuma pavājinājusies atmiņa, saprašanas spēja.
- indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
- sirds astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- kardiālā astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku); zaudēt skaļumu (par balsi).
- izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
- aiziet pelnītā atpūtā aiziet pensijā.
- infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
- aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
- aizpildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi).
- vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
- getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
- sasaitēt Aizsaitēt, arī sasiet (piem., ar saiti, auklu).
- aizlikt priekšautu (priekšā) aizsiet priekšautu.
- nosiet Aizsiet, arī apsiet; nosaitēt.
- smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
- eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
- islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
- samesties Aizsprostoties, zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi.
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- alu zīmējumi akmens laikmeta cilvēku zīmējumi uz alu sienām.
- antracīts Akmeņogles ar lielu siltumspēju.
- mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
- pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
- uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
- atplūdi Aktivitātes, intensitātes mazināšanās (sabiedriskās parādībās).
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- mobilizēt Aktivizēt, koncentrēt (psihiskos vai fizioloģiskos procesus).
- dzīvs Aktīvs, viegli ierosināms (par psihiskām norisēm).
- sirēna Akustiska ierīce, ar ko rada jaudīgu skaņas signālu; šīs ierīces radītās skaņas.
- taure Akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
- masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
- mēris Akūta dažādu sugu dzīvnieku infekcijas slimība, ko katras sugas dzīvniekiem ierosina specifisks vīruss.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- kolapss Akūts sirds un asinsrites vājums.
- parabola Alegorisks stāstījums, simboliska līdzība (piem., 20. gs. prozā), ko var traktēt dažādi.
- mīkla Alegorisks, īsi formulēts uzdevums ar jautājumu un tā atrisinājums, atbilde.
- polinoze Alerģiska slimība, ko izraisa siena putekļi un vairāku augu ziedputekšņi; siena drudzis.
- aperitīvs Alkoholisks dzēriens apetītes rosināšanai.
- alksnājs Alkšņiem apaugusi vieta; alkšņu mežs.
- klinšu kāpšana alpīnisma paveids, sacensības kāpšanā stāvās klinšu sienās.
- dzelksnis Alpīnistu inventāra piederums, ar kuru var ieķerties klints sienā.
- silumīns Alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, mangānu, magniju).
- kanclers Amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
- arods Amats; profesija; specialitāte.
- Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
- amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
- anglikāņi Anglijas protestantu baznīcas konfesija.
- šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
- AA Anonīmo alkoholiķu kustības "Alcoholics Anonymous" saīsināts nosaukums.
- penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu augu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
- boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
- kaklauts Ap kaklu sienams lakatiņš.
- linete Apakšā horizontāli norobežota arkveida aila velvē vai sienā.
- rats Apaļa (kādas iekārtas, ierīces) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu.
- naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
- sildaparāts Aparāts (kā) sildīšanai.
- tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
- kalorimetrs Aparāts izdalītā vai absorbētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
- reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
- siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- signālaparāts Aparāts signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- boilers Aparāts ūdens karsēšanai; tvertne ūdens sasildīšanai, kurā ierīkots šāds aparāts.
- siltummainis Aparāts, ar kuru realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
- videomagnetofons Aparāts, iekārta videosignāla un skaņas ierakstīšanai magnetofona lentē un reproducēšanai.
- monitors Aparāts, ko lieto (kā) novērošanai, kontrolei vai sistemātisku pierakstu veikšanai.
- signālaparatūra Aparatūra signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai, reproducēšanai un uzglabāšanai.
- karogs Apbalvojums (padomju iekārtā) ar šādu simbolu (parasti par labu darbu).
- uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
- satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
- datorizācija Apgādāšana ar datoriem un datorsistēmu ieviešana.
- datorizēt Apgādāt ar datoriem un ieviest datorsistēmas.
- nodrošināt Apgādāt pietiekamā daudzumā ar eksistences līdzekļiem.
- dot maizi apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem.
- termofikācija Apgāde ar siltuma enerģiju.
- lukss Apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- lamberts Apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība.
- apvērst Apgriezt (uz otru pusi).
- vandīt Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu).
- rūpes Apgrūtinoša nepieciešamība izdarīt vajadzīgo, risināt kādus sarežģījumus; nomākts psihisks stāvoklis, ko izraisa šāda nepieciešamība.
- mugurpuse Apģērba daļa, kas sedz šo ķermeņa pusi.
- atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piem., spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā).
- apkušināt Apklusināt.
- centrālapkure Apkures sistēma, kurā no viena apkures centra apsilda vairākus objektus (telpas, ēkas).
- sildķermenis Apkures sistēmas elements (piem., radiators, dvieļu žāvētājs).
- vainags Aplī sapīta un sasieta ziedu, lapu, zaru u. tml. vītne.
- apjozt Aplikt, apsiet, apņemt (jostu, siksnu, saiti u. tml. ap ko).
- laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā; arī aploks uz lauka.
- teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
- krēslains Apmācies, satumsis (par debesīm).
- grīdlīste Apmale, ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
- aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
- iziet Apprecēties (ar kādu) – parasti par sievieti.
- iziet tautās apprecēties (par sievieti).
- iziet par sievu apprecēties (par sievieti).
- iziet pie vīra apprecēties (par sievieti).
- nākt par sievu apprecēties (par sievieti).
- iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
- lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- aiztrūkt Aprauties, aizlūzt (par balsi).
- diferencēt Aprēķināt diferenciāli vai funkcijas atvasinājumu.
- trakts Apriņķis (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).
- čadra Apsegs, ko musulmaņu sievietes apliek sev apkārt, izejot no mājas.
- sasaistīt Apsienot, sasienot (ar ko), savienot (ko).
- sasaistīt Apsienot, sasienot (ķermeni, tā locekļus ar ko), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
- apsildītājs Apsildīšanas ierīce; sildītājs.
- apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
- galvot Apsolīt, apgalvot, ka (kas) notiks, īstenosies.
- novaldīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- diskutēt Apspriest strīdīgu jautājumu, piedalīties diskusijā.
- iemesls Apstāklis, nosacījums, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs; kādas rīcības motīvs, pamatojums.
- romantika Apstākļi, situācija, kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
- tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
- kult Apstrādāt (graudaugus) ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem, lai atdalītu sēklas no vārpām, pākstīm; šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
- dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
- hlorēt Apstrādāt vielu ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu šīs vielas atvasinājumus.
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība (angļu mērvienību sistēmā tai atbilst aptuveni 31,1 g.).
- pārsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
- apsaitēt Aptīt, apsiet ar saiti.
- ierobežot Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību).
- pārsimt Aptuveni divi vai vairāki simti.
- pārsimts Aptuveni divi vai vairāki simti.
- apkampt Aptvert (kādu) rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
- disciplinēt Apvaldīt, ierobežot (psihiskos procesus).
- klusināt Apvaldīt, mazināt (piem., psihisku stāvokli).
- saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piem., psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- izgriezt Apvērst (apģērbu, tā daļu) ar iekšpusi uz āru.
- apgriezt Apvērst ar iekšpusi uz āru (apģērbu, tā daļas).
- apgriezt Apvērst otrādi (ar augšpusi, virspusi uz leju).
- uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
- ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
- vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
- (ar) kopējiem spēkiem apvienojot spēkus, piedaloties visiem.
- grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās (pēc kopējas pazīmes); arī klasificēt.
- sindicēt Apvienot sindikātā.
- apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- garlaicīgs Apzīmē bezdarbības vai interešu trūkuma izraisītu psihisku stāvokli.
- lupata Apzīmē stāvokli, kad (kas) ir saplīsis, saplēsts.
- bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar bailēm.
- bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
- dzīve Apzināta (cilvēka) eksistence.
- spiediens Apzināta iedarbošanās (uz cilvēku, viņa psihi), lai panāktu savu vēlmju īstenošanu.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- dzīvot Apzināti eksistēt (par cilvēkiem).
- narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
- justies Apzināties, just (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
- iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas.
- spīdzināt Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
- dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
- dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas melodiskas skaņas (parasti par putniem).
- uzblīkšķināt Ar blīkšķi uzsist, arī sasist; radīt blīkšķi (piemēram, šaujot).
- brūklenājs Ar brūklenēm noaugusi vieta; brūkleņu audze.
- ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
- organoleptiskās īpašības ar cilvēka maņu orgāniem uztveramas īpašības (izskats, konsistence, smarža, garša).
- pelnīt maizi ar darbu gādāt eksistences līdzekļus.
- scepteris Ar dārgakmeņiem un grebumiem rotāts zizlis – viens no monarha varas simboliem.
- iedziedāt Ar dziedāšanu ievingrināt (balsi).
- dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts sirdsdarbības pieraksts.
- fotoplate Ar gaismjutīgu emulsiju klāta stikla plate fotogrāfiska attēla iegūšanai (plaši lietota 19. un 20. gs. mijā).
- plate Ar gaismjūtīgu emulsiju klāts stikla gabals fotografēšanai; fotoplate.
- atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, atmudžināt (ko sasietu, sapinušos).
- piņķēt Ar grūtībām ņemt ārā (ko iesietu, iepinušos).
- izsist Ar grūtībām panākt (labvēlīgu risinājumu).
- piņķēt Ar grūtībām raisīt, risināt (ko sasietu, sapinušos).
- ģipša pārsējs ar ģipsi piesūcināts pārsējs, ko izmanto, piem., kaulu lūzumu gadījumos.
- izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
- pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kādas iekārtas, ierīces darbības režīmu).
- atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
- pajumte Ar jumtu segta vieta (piem., zem ārsienai pārvirzītas jumta daļas vai zem pārseguma, kas novietots uz balstiem).
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- izlādēties Ar kādu rīcību, darbību atbrīvoties no (psihiska) sasprindzinājuma, uzbudinājuma, liekās enerģijas.
- pieslēgties Ar kādu tehnisku sistēmu pievienoties (kam), nodrošinot sakaru, dzirdamības u. tml. iespējas.
- spārdīt Ar kājas kustībām vairākkārt sist.
- kalt Ar knābja cirtieniem, sitieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; šādi veidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
- pārkalt Ar knābja sitieniem, cirtieniem pārdalīt.
- prognoze Ar konkrētiem datiem pamatots paredzējums par (kā) norisi, rezultātu.
- gozēt Ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piem., saulē, pie uguns).
- gozēties Ar labpatiku sildīties (piem., saulē, pie uguns).
- gastroskops Ar lēcu sistēmu un gaismas avotu aprīkots instruments kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas apskatei.
- bez elpas Ar lielu interesi, aizturot elpu.
- kārs Ar lielu interesi, uzmanību.
- augsts Ar lielu svārstību skaitu sekundē (par skaņu, balsi).
- polispasts Ar lokanu saiti (trosi) saistīts kustīgu un nekustīgu trīšu mehānisms, ko izmanto celšanas, montāžas, vilkšanas ierīcēs.
- balkons Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā.
- raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā noteiktā, vēlamā virzienā.
- mežaine Ar mežu apaugusi vieta.
- klajs Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija; klajums.
- klajums Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija.
- selva Ar mitriem ekvatoriālajiem mežiem apaugusi teritorija Amazones baseinā.
- pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
- vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
- iešķērsām Ar pavērsienu sānis, slīpi; ne pilnīgi šķērsām.
- pulsēt Ar periodiski mainīgu spiedienu plūst pa asinsvadiem vai izplūst no tiem (par asinīm).
- izsist Ar piesitienu (ierīcē) panākt, ka tiek izdots, izveidots.
- uzsist Ar piesitienu (piemēram, uz mūzikas instrumenta taustiņa) izraisīt skaņu.
- uzsist Ar piesitienu (uz tastatūras) izveidot.
- seksa verdzene ar piespiešanu vai varu pārdota sieviete, kuru izmanto seksuāli pret viņas gribu.
- turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk.
- uzplaukšķināt Ar plaukšķi uzsist (kādam, pa ko).
- priedēkļvārds Ar priedēkli atvasināts vārds.
- paraksts Ar roku uzrakstīts paša vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā un ierastā, nemainīgā veidolā), kas ko apstiprina, apliecina.
- sakramentālija Ar sakramentu saistīts priekšmets, simbols.
- kaut Ar savu (kārts, kauliņa u. tml.) izspēli, gājienu atņemt pretiniekam (piem., izspēlēto kārti, spēles kauliņu); sist.
- mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
- izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piem., psihisku stāvokli, attieksmi).
- izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt (asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu).
- noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, savaldību panākt, ka (psihisks stāvoklis) ārēji neizpaužas, citiem nav pamanāms.
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. aicināt, rosināt, lai (kāds) ko dara.
- ieinteresēt Ar savu saturu, īpašībām u. tml. izraisīt (kādā) interesi.
- koķetēt Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
- siltumvads Ar siltumizolāciju pārklāts siltumapgādes cauruļvads.
- siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
- kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, piem., lai sagatavotu (to) ilgākai glabāšanai.
- žāvēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; kaltēt.
- sinepju plāksteris ar sinepju pulvera maisījumu klāts papīra plāksteris, ko lieto ārstniecībā.
- sist takti ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
- sist ritmu ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
- nosist Ar sitieniem pavēstīt attiecīgā laika stundu (par pulksteni).
- nobungot Ar sitieniem, piesitieniem atskaņot.
- izsist Ar sitieniem, piesitieniem radīt (ritmu, skaņas).
- iedzīt Ar sitieniem, triecieniem ievirzīt (kur iekšā).
- atsist Ar sitienu atvirzīt nost, atpakaļ.
- iesist Ar sitienu ieraidīt (bumbu, ripu).
- iesist Ar sitienu ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā).
- pārsist Ar sitienu pārdalīt; sitot radīt bojājumu, caurumu.
- pārsist Ar sitienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārsist Ar sitienu vai atsitot (pret ko) savainot (ķermeņa daļu).
- uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (piemēram, zilumu, ievainojumu).
- iedauzīt Ar sitienu, grūdienu iebojāt (piem., priekšmetu); radīt (bojājumu).
- salauzt Ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt.
- aizsist Ar sitienu, strauju kustību aizvirzīt.
- atsist Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt; vairākkārt sitot, dauzot atdalīt.
- plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
- šķelt Ar sitienu, triecienu panākt, ka (kas) dalās divās vai vairākās atsevišķās daļās.
- uzsist zilu aci ar sitienu, triecienu radīt zilganu zemādas asinsizplūdumu zem acs.
- iesist Ar sitienu, triecienu radīt.
- ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku).
- iecirst Ar sparu iesist.
- uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
- ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
- sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek salauzts, sapostīts.
- sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu).
- sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
- drumstalot Ar spiedienu, sitot u. tml. dalīt sastāvdaļās, drumstalās.
- uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
- oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
- žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- spļaut Ar straujām mēles un lūpu kustībām virzīt (ko, piem., siekalas) ārā no mutes.
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- pasist Ar strauju kustību, sitienu u. tml. pavirzīt.
- sviestmaize Ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda apziesta šķēle ar uzgriežamiem, piem., desu, sieru.
- nosvilpt Ar svilpienu signalizēt (par ko).
- virmot Ar šādām gaisa strāvām izplatīties (piem., par smaržu, siltumu).
- neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
- braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem.
- statuss Ar tiesību normām noteikts fiziskas vai juridiskas personas vai cita subjekta tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām.
- samocīt Ar traumējošu iedarbību kaitēt (kā dzīva eksistēšanai).
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piem., ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piem., putas, viļņi).
- kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piem., ūdeni).
- iztriekt Ar triecienu izsist.
- atsist Ar triecienu, sitieniem u. tml. ievainot (piem., iekšējos orgānus).
- iedragāt Ar triecienu, spēcīgu sitienu ielauzt.
- daudzkausu Ar vairākiem kausiem.
- atvēzēties Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (gatavojoties sitienam, sviedienam u. tml.).
- uzlaist Ar vēzienu uzsist (kādam, kam, pa ko).
- piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kam), lai radītu skaņu.
- vienlemeša Ar vienu lemesi.
- izlikt cilpas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- izlikt slazdus ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- virsājs Ar viršiem noaugusi vieta; viršu audze.
- ar pilnu jaudu ar visiem spēkiem.
- pilnā jaudā ar visiem spēkiem.
- depeša Ar ziņnesi sūtīta, steidzama vēstule vai ziņa; arī telegramma.
- pārārdīt Ārdīt vēlreiz no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur.
- sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas sāņus no galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (piem., gaiteņa) sānu sienā.
- ārsiena Ārējā siena.
- putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
- iespaids Ārējās vides lietu un parādību iedarbes rezultāts psihē (piem., priekšstats, tēls).
- romānika Arhitektūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
- neoklasicisms Arhitektūras, mākslas, literatūras un mūzikas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga antīkās, renesanses un klasicisma mākslas tradīciju un formu izmantošana.
- smaržviela Aromatizētājs, kas sastāv no augu ekstraktiem vai sintētiski izgatavotiem ekstraktiem.
- ārā Ārpusē (2); virzienā uz ārpusi.
- rads Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērīšanai [rad, rd].
- vainagdzega Ārsienas augšējās daļas noslēdzošā, vainagojošā dzega.
- fizioterapija Ārstēšana ar fizikāliem līdzekļiem, piem., elektrību, siltumu, ūdeni, masāžām.
- diatermija Ārstēšanas metode – organisma audu sildīšana, laižot tiem cauri augstfrekvences strāvu.
- homeopātija Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uzskats, ka slimība jānovērš ar (galvenokārt augu un dzīvnieku valsts) zāļu līdzekļiem, kuri lielākās devās var paši izraisīt ārstējamai slimībai līdzīgus simptomus.
- dispansers Ārstniecības iestāde, kas specializējusies noteikta veida slimību ārstēšanā un profilaksē.
- simptomātiskie līdzekļi ārstniecības līdzekļi, kas novērš vai pavājina slimības simptomus.
- privātārsts Ārsts, kas ir izveidojis savu privāto praksi.
- pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
- ordinatūra Ārstu profesionālās specializācijas forma pēc augstskolas beigšanas (PSRS izglītības sistēmā); rezidentūra.
- vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
- arterīts Artēriju sieniņu iekaisums.
- arterioskleroze Artēriju sieniņu sabiezināšanās.
- skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
- bojeviks Asa sižeta filma, kurā ir daudz cīņas skatu.
- cirst Asi atbildēt.
- izņirgāt Asi izsmiet, izzobot.
- durstīt Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.).
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- brukt Asi pārmest, kritizēt.
- atcirst Asi un īsi atbildēt.
- uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam, par ko).
- uzkrist Asi, kategoriski prasīt, izteikt pārmetumus (kādam).
- asums Asi, naidpilni vārdi; asi, dzēlīgi izteikumi.
- atbāzt Asi, netaktiski atbildēt (uz to, ko uzskata par nepieņemamu, apvainojošu).
- kā ar īlenu asi, sāpīgi.
- nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
- adata Asi, smaili izaugumi (augiem vai dzīvniekiem).
- nocirst kā ar cirvi asi, strupi, ļoti noteikti pateikt, atbildēt.
- tecināt Asināt (ko) ar tecīlu.
- strīķēt Asināt (piem., izkapti) ar strīķi.
- vīlēt zāģi asināt zāģa zobus.
- spicēt Asināt, veidot smailu.
- uzasināt Asinot padarīt smailu.
- uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks ar asmeni, priekšmets ar šķautnēm) iegūst vēlamo asumu; uztrīt.
- noasināt Asinot, drāžot, tēšot u. tml., padarīt asu, arī smailu.
- paternitātes pārbaude asins analīze, pēc kuras nosaka, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs.
- išēmija Asins daudzuma samazināšanās audos, ko izraisa asins piegādes traucējumi artēriju spazmu, aizsprostošanās vai sašaurināšanās dēļ.
- asinsrade Asins formelementu (asinsķermenīšu) veidošanās organismā.
- hemorāģija Asins izplūšana no asinsvadiem; asiņošana; asinsizplūdums.
- gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kas satur antivielas pret dažādu infekciju ierosinātājiem.
- asinsrite Asins plūsma asinsvados.
- imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem.
- embols Asins receklis, taukšūnas, gāzes vai gaisa pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
- sepse Asins saindēšanās; slimība, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
- asinssarkans Asins sarkanā krāsā; spilgti sarkans.
- hemoglobīns Asins sarkanais pigments, dzelzi saturoša olbaltumviela, kas atrodas eritrocītos un piedalās elpošanas procesos.
- asinsķermenīši Asins sastāvdaļas – eritrocīti, leikocīti, trombocīti.
- aglutinīni Asins seruma antivielas, kas izraisa aglutināciju.
- imūnviela Asins seruma olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu klātbūtnē un spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; antiviela.
- imūnglobulīni Asins seruma olbaltumvielas, kas veidojas organismā, kad tajā iekļūst baktērijas, vīrusi u. tml. antigēni.
- serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām sarecot; no šādas asins sastāvdaļas pagatavots medikaments.
- trombocīti Asins šūnas, kas veicina asins recēšanu.
- asinsizplūdums Asins uzkrāšanās (audos, orgānos), tām izplūstot no bojātiem asinsvadiem.
- trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas vai ir izveidojies sirds dobumos, asinsvados un tos pilnīgi vai daļēji nosprosto.
- asins aina asinsaina.
- vendeta Asinsatriebība (piemēram, Korsikā, Sardīnijā).
- asins grupa asinsgrupa.
- zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
- asinskārība Asinskāre.
- asinskārīgs Asinskārs.
- ķermenītis Asinsķermenītis.
- liesa Asinsrades un limfātiskās sistēmas orgāns, kas funkcionē arī kā asins rezervuārs.
- līnija Asinsradniecības saitēm saistīts senču un pēcnācēju secīgs kopums.
- lejupējā līnija asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, sākot no vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
- dzimta Asinsradniecīgu ģimeņu kopa; pēcnācēji.
- ģints Asinsradnieku grupa ar kopīgu senci (pirmatnējās kopienas iekārtā).
- asinsriņķošana Asinsrite.
- limfātiskā sistēma asinsrites sistēmas daļa (kapilāri, limfvadi, limfmezgli), pa kuru plūst limfa.
- asiņains Asinssarkans.
- diastoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds diastolē.
- sistoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds sistolē.
- ganībērce Asinssūcēja ērce, kas mitinās mežos, krūmājos un piesūcas cilvēka vai dzīvnieka ķermenim.
- artērija Asinsvads, pa kuru asinis no sirds plūst uz organisma perifēriju.
- vēna Asinsvads, pa kuru asinis plūst no orgāniem un audiem uz sirdi.
- ādere Asinsvads; vēna.
- dzīsla Asinsvads.
- pulsācija Asinsvadu ritmiska paplašināšanās un sašaurināšanās.
- varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums.
- embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar embolu – asins recekli, gāzes vai gaisa pūslīti, taukšūnām.
- asinssērga Asiņaina caureja (mājlopiem); dizentērija.
- slaktiņš Asiņaina slepkavība, vairāku dzīvību nežēlīga iznīcināšana; asiņains kautiņš.
- stigma Asiņojoša brūce, rēta – zīme, kas parādās uz atsevišķu dievbijīgu cilvēku miesas un atgādina Kristus rētas pie krusta (Romas katoļu baznīcas tradīcijā).
- ārējā asiņošana asiņu izplūšana no brūcēm organisma virspusē.
- iekšējā asiņošana asiņu izplūšana organisma audos vai dobumos.
- asiņu koagulācija asiņu sarecēšana.
- asinsspiediens Asiņu spiediens sirds dobumos un asinsvados.
- plazma Asiņu šķidrā daļa – bezkrāsains, viskozs šķidrums.
- franciskāņi Asīzes Franciska 13. gadsimtā dibinātais katoļu mūku ordenis.
- līmenis Aspekts, viena no savstarpēji saistītām sistēmām (zinātniskā pētniecībā, analīzē).
- acetilsalicilskābe Aspirīns – pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma zāles; saīsināti -- ASS.
- raupjš Ass, sasprēgājis, negluds (par ādu); tāds, kam ir asa, sasprēgājusi, negluda āda (par ķermeņa daļām).
- astoņsimtgade Astoņsimt gadu ilgs laikposms.
- astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar koordinātu sistēmas izveidošanu astronomiskajiem pētījumiem.
- kosmogonija Astronomijas nozare, kas pēta kosmisko ķermeņu (komētu, planētas, zvaigžņu) un to sistēmu izcelšanos.
- NBA ASV profesionālā basketbola organizācija.
- labi Atbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); atbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
- metodisks Atbilstoši metodikai (1) plānveidīgi; arī sistemātiski, regulāri.
- gandarīt Atdarīt, atmaksāt, pēc tam izjūtot apmierinājumu, iegūstot sirdsmieru.
- veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
- atmesties Atdurties, atsisties (pret šķērsli).
- auksts Atdzisis.
- atžilbt Atgūt normālu psihisku vai fizisku stāvokli; atjēgties, atgūties.
- atsilt Atgūt siltumu, no jauna sasilt.
- atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt dzīvības pazīmes; atgūt jušanas, kustību spēju.
- reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, arī pēc intensitātes mazināšanās – par dabas parādībām).
- restaurēt Atjaunot (ko vairs neeksistējošu).
- veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
- rubāto Atkāpe no stingra tempa, piem., lai panāktu izpildījuma ekspresivitāti.
- tū Atkārtojumā "tū tū" vai savienojumā "tu tū" lieto, lai atdarinātu pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas u. tml. radītu skaņu.
- paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem.
- lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei; telpa, ko vienas ārsienas vietā norobežo margas un ko izmanto kā balkonu.
- klāt vaļā atklāti, vaļsirdīgi sākt stāstīt, klāstīt.
- palaist Atlaist (ko savilktu, piesietu u. tml.).
- reņģe Atlantijas siļķes pasuga (Baltijas siļķe) – neliela (līdz 25 cm) zivs ar sudrabainiem sāniem un zilganzaļu muguru, kas dzīvo Baltijas jūrā [Clupea harengus membras].
- atraisīties Atnākt vaļā (piem., par ko sasietu); atvērties (piem., par ko aizsietu).
- noraisīt Atraisīt un noņemt (ko apsietu, piesietu).
- atdot Atraisīt, atsvabināt (piem., trosi, tauvu – parasti kuģniecībā).
- atbildēt Atrast (piem., problēmas atrisinājumu, atbildi).
- būt Atrasties (kā) rīcībā, zināšanā, arī eksistēt (kāda) apziņā.
- dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam.
- palikt Atrasties kādā situācijā, apstākļos; nonākt kādā stāvoklī.
- degt Atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā; spēcīgi izpausties (par psihiskām norisēm).
- stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt.
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši klāt, veidojot kopīgu telpu vai sistēmu.
- bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
- karpu dzimta ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta (pieder karpa, karūsa, plaudis, rauda, sapals u. c.).
- aprīt Ātri izlasīt; ar lielu interesi uztvert.
- pārskriet Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā, visiem).
- ieskriet krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
- sadurties krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) – par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- rīt Ātri, ar lielu interesi (daudz) lasīt.
- izšaut Ātri, arī īsi pateikt.
- izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam.
- atsviest Ātri, nevērīgi, arī asi atbildēt (kādam).
- atribūtika Atribūtu (kādai parādībai raksturīgu simbolu, priekšmetu) kopums.
- atbilde Atrisinājums, iznākums (uzdevumam).
- atšķetināt Atrisināt, noskaidrot (sarežģītu jautājumu, problēmu).
- izrisināt Atrisināt.
- cirknis Atsevišķa ar starpsienu norobežota augļa vai sēklotnes daļa.
- fragments Atsevišķa daļa, gabals; (zuduša darba) saglabājusies daļa, gabals; nepabeigts darbs.
- posms Atsevišķa kādas sistēmas vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
- vienība Atsevišķa sistēmas, iedalījuma sastāvdaļa.
- daļa Atsevišķa vienība (kādā kopumā, sistēmā, organizācijā).
- integrācija Atsevišķu objektu, daļu apvienošana vai apvienošanās vienotā veselumā, vienotā sistēmā; iekļaušanās kādā savienībā, organizācijā, kopumā u. tml.
- kazuistika Atsevišķu, konkrētu gadījumu izskatīšana, atrisināšana saskaņā ar jurisprudences normām.
- attauvoties Atsienot, atkabinot tauvas, troses, atvirzīties no piestātnes (par kuģi, kuteri u. tml.).
- attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
- nosiet Atsiet, atraisīt un noņemt (ko apsietu); noraisīt.
- atšņorēt Atsiet.
- uztvert Atsist (piemēram, servi), saņemt (piemēram, piespēli).
- rikošetēt Atsisties pret ko un sākt kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piem., lodi, šāviņu).
- atsitiens Atsites izraisīts sitiens, grūdiens.
- nodauzīt Atsitot, piesitot nošķelt, nodalīt nost.
- atlēkt Atsitoties (pret ko), strauji atvirzīties atpakaļ.
- apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
- sasisties Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), tikt sabojātam, saplēstam.
- mūzikas centrs atskaņotājsistēma, kurā apvienots radio ar kasešu un kompaktdisku atskaņotāju.
- diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kuras laikā sirds kambari piepildās ar asinīm.
- strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
- aberācija Attēla kropļojums optiskajās sistēmās.
- draudzība Attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja saprašanās, simpātijas, interešu kopība.
- sakars Attiecību kopums, kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
- krekls Attiecīgais (vīriešu vai sieviešu) sporta apģērba gabals.
- aukstums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība.
- saltums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība.
- pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā (kas) tiek risināts, izveidots u. tml.
- kāst Attīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot cauri sietam, kāstuvei.
- risinājums Attīstība (piem., filmas, grāmatas sižetā).
- retardācija Attīstības aizkavēšanās; psihiskās attīstības aizture.
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (piem., norisi, darbību).
- derivāts Atvasinājums; vārds, kas atvasināts no cita vārda.
- mikrometrs Atvasināta starptautiskās mērvienību sistēmas mērvienība – metra miljondaļa.
- deverbāls Atvasināts no darbības vārda (verba) – par lietvārdu vai īpašības vārdu.
- atspoguļot Atveidot (psihē, spriedumos u. tml.).
- reproducēt Atveidot apziņā, aktualizēt psihē (piem., ko atmiņā saglabātu).
- vietkarte Atvērta guļvieta vilciena vagonā (pa 4 katrā nodalījumā un divas vietas gar ejas otru malu paralēli vagona sienai visā garumā augšā un apakšā).
- labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (4 – piecu ballu sistēmā, 7 – desmit ballu sistēmā).
- teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (5 – piecu ballu sistēmā, 9 – desmit ballu sistēmā).
- vājš Atzīme sliktu sekmju vērtējumam (2 – piecu ballu sistēmā); atzīme vāju sekmju vērtējumam (3 – desmit ballu sistēmā).
- uzslava Atzinība, īsi pateikts atzinīgs vērtējums (kādam).
- uzslavēt Atzinīgi, parasti īsiem vārdiem, novērtēt (kādu, ko).
- prātojums Atziņa, kas radusies pārdomu rezultātā.
- nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
- parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas.
- gangrēna Audu atmiršana, ko izraisa audu asinsapgādes vai barošanās traucējumi.
- spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- pārveidne Auga daļa, kas radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
- kaulenis Auglis (piem., ķirsis, plūme), kura sēkla atrodas cietā apvalkā – kauliņā.
- ērkšķis Augs ar šādiem asiem izaugumiem.
- ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos (piemēram, parastā priede, vilks, lapsa).
- siltummīlis Augs vai dzīvnieks, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi.
- nezāle Augs, kas ieviesies ar kultūraugiem apstādītā platībā.
- pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
- hohoba Augs, no kura sēklām iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā un kosmētikā [Simmondsia chinensis].
- saimniekaugs Augs, uz kura vai kurā eksistē kāds parazīts un barojas no tā.
- anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kad ir skaidras debesis un jauks laiks.
- versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
- profesionālisms Augsta līmeņa prasme, zināšanas un pieredze kādā profesijā vai darbības veikšanā; profesionālā meistarība; profesionalitāte.
- kvēle Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai); karstums, ko izstaro stipri sakarsis ķermenis.
- soprāns Augsta sieviešu vai bērnu balss.
- koloratūrsoprāns Augsta soprāna balss, kas piemērota koloratūru izpildīšanai; dziedātāja ar šādu balsi.
- kulminācija Augstākā (emocionālā) kāpinājuma moments (daiļdarbā), izšķirošs brīdis, pēc kura seko atrisinājums.
- ārieši Augstākā (ziemeļu) rase (pēc rasisma teorijas).
- tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā.
- Augstākā tiesa augstākā līmeņa tiesa Latvijas Republikas tiesu trīspakāpju sistēmā (pēc rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām).
- domāšana Augstākā psihiskās darbības forma – pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
- valsts Augstākā sistemātikas vienība bioloģijā.
- koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde daudzās pasaules valstīs, kurā tiek iegūta profesionālā izglītība.
- slieksnis Augstākā vai zemākā (kā, piem., stāvokļa, procesa) pieļaujamā intensitāte, pakāpe; robeža (3).
- paveids Augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota apakšvienība, kurā ietilpst parādības, priekšmeti u. tml. ar nedaudz atšķirīgām pazīmēm.
- grīste Augstākās pilotāžas figūra – lidaparāta laišanās lejup spirālveidā; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
- muca Augstākās pilotāžas figūra, ko lidaparāts veic horizontālā lidojumā ap savu šķērsgriezuma asi.
- virstiesnesis Augstākās tiesas tiesnesis; galvenais tiesnesis (piem., sacensībās).
- lēdija Augstāko aprindu sieviete; dāma.
- termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
- sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- rūtu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi (piem., citrusi), retāk lakstaugi ar raksturīgiem ēterisko eļļu dziedzeriem.
- vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
- gundegu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., vizbulītes, purenes, saulpurenes, silpurenes, peonijas.
- panātru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
- lūpziežu dzimta Augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
- imunitāte Augu izturība pret slimību ierosinātājiem un kaitēkļiem.
- rinda Augu sistemātikā – radniecīgu dzimtu grupa.
- klase Augu sistemātikā – radniecīgu rindu grupa; dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu kārtu grupa.
- nodalījums Augu sistemātikā – taksonomiska vienība, kurā apvienotas radniecīgas klases.
- hlorofils Augu un dažu baktēriju zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju organismiem asimilēt no gaisa ogļskābi gāzi.
- ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu sugu grupa, kurām ir līdzīgas pazīmes.
- varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
- suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
- sienams Aukla, stieple u. tml., ko izmanto (kā) sasiešanai, aptīšanai.
- kastete Aukstais ierocis – dūrē ietverams un uz pirkstiem uzmaucams caurumots metāla veidojums sitiena pastiprināšanai.
- siļķe kažokā aukstie salāti, kurus gatavo, kārtām liekot vārītas bietes, kartupeļus, burkānus, sagrieztu siļķi.
- vidusauss Auss daļa starp ārējo un iekšējo ausi.
- izotermiskais automobilis autofurgons ar siltumizolāciju ātrbojīgu kravu transportēšanai.
- radze Automašīnas riepās iestrādāti asi izciļņi, kas nodrošina labāku saķeri ar ceļa segumu (piem., slidenos braukšanas apstākļos).
- parabellums Automātisko pistoļu sistēma, ko sāka ražot Vācijā 1900. gadā; šādas sistēmas pistole.
- AVS Automatizētā vadības sistēma.
- folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
- folijskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folskābe.
- pantotēnskābe B grupas vitamīns, kas nepieciešams normālai vielmaiņai un nervu sistēmas funkcionēšanai.
- nikotīnskābe B grupas vitamīns, kas organismā veicina gremošanas trakta un nervu sistēmas darbību (arī PP vitamīns).
- buduārs Bagātas sievietes istaba sevis uzkopšanai vai ļoti tuvu cilvēku pieņemšanai.
- BAM Baikāla-Amūras maģistrāle (dzelzceļa līnija Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos).
- bajāriene Bajāra sieva.
- treponēma Baktērija, sifilisa ierosinātājs [Treponema pallidum].
- uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras.
- klasiskais balets balets, kura pamatā ir klasiskā deja.
- maskarāde Balle, kurā viesi ierodas ģērbušies maskās; masku balle.
- zvirbuļvanags Baloža lieluma vanags ar īsiem, strupi noapaļotiem spārniem, garu asti, zilganpelēku muguru un pelēkbrūnu vēderu [Accipiter nisus].
- nobalsināt Balsināt un pabeigt balsināt.
- kaļķot Balsināt, noziest ar ūdenī iejauktiem kaļķiem.
- izbalsināt Balsinot padarīt baltu, tīru.
- nodzerta balss balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
- kolonna Balsts (parasti apaļa staba veidā) pārsedzošam būvelementam (sijai, pārsegumam u. tml.).
- askorbīnskābe Balta sintētiski iegūta viela, kas palielina spēju pretoties infekcijas slimībām; C vitamīns.
- silikātu ķieģeļi balti ķieģeļi, ko izgatavo no smilšu un kaļķu maisījuma; silikātķieģeļi.
- baltie ķieģeļi balti ķieģeļi, ko izgatavo no smilšu un kaļķu maisījuma; silikātķieģeļi.
- kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
- baltsārts Balts ar vieglu sārtas krāsas niansi.
- miera balodis balts balodis, miera simbols.
- talks Balts vai zaļgans, mīksts, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
- tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls.
- feta Balts, sāļš mīkstais siers.
- jātvingi Baltu cilšu grupa, kas dzīvoja tagadējās Lietuvas, Polijas, arī bijušās Prūsijas teritorijā.
- lauma Baltu mitoloģijā – meža gars sievietes izskatā; arī burve, ragana.
- senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
- bandiniece Bandinieka sieva.
- furšets Bankets pie bufetes veida galda, kur viesi ietur maltīti, stāvot kājās.
- novilkt ādu pār acīm Bargi sodīt, pārmācīt, nežēlīgi sist (kādu).
- bārija putriņa bārija sulfāta suspensija, ko pacientam dod pirms gremošanas trakta rentgenoskopijas.
- kanons Baznīcas dogmas, likumi, ceremonijas; reliģisko tekstu kopums, ko atzinusi kāda konfesija.
- primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
- izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
- zust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
- mitēties Beigties, pārstāt (par norisi, stāvokli, parādību).
- prīmuss Benzīna, petrolejas sildaparāts (plītiņa), ko lieto ēdienu gatavošanai u. tml.
- mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos.
- manēža Bērnu sētiņa ar pamatni vai bez pamatnes un sienām no tīkla vai koka redelēm.
- trīt Berzējot (ar ko, pret ko) panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
- trīt Berzējot (pret ko) panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
- silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķu un silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
- izdzist Bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (par acīm, skatienu); kluss (par balsi).
- tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
- gibons Bezastains pērtiķis ar garām priekšējām ekstremitātēm un ļoti skaļu balsi (dzīvo Dienvidaustrumāzijas un Indonēzijas tropiskajos mežos).
- garlaicība Bezdarbības vai interešu trūkuma izraisīts psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums, vienaldzība.
- mūžība Bezgalīgs un nebeidzams laiks; bezgalīga (kā) eksistence.
- fosgēns Bezkrāsaina indīga gāze ar pūstoša siena smaku, ko Pirmā pasaules kara laikā izmantoja kā kaujas vielu.
- urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par dezinfekcijas līdzekli, degvielu.
- skābeņskābe Bezkrāsaina, toksiska skābe, kuras sāļus satur, piem., skābenes, rabarberi.
- leikocīti Bezkrāsainās asins šūnas; baltie asinsķermenīši.
- anilīns Bezkrāsains, eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto krāsvielu un ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
- noklenderēt Bezmērķīgi nodzīvot, eksistēt.
- gliemis Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieks ar mīkstu, neposmotu ķermeni, kas vairumam sugu ietverts čaulā; mīkstmiesis; molusks.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
- bezsirdis Bezsirdīgs cilvēks; cietsirdis.
- klīrings Bezskaidras naudas norēķinu sistēma, kuras pamatā ir norēķinu dalībnieku saistību savstarpēja dzēšana.
- vīruss Bezšūnas mikroorganisms, kas spēj vairoties dzīvā šūnā; infekcijas slimību ierosinātājs.
- Mozus Bībelē – pravietis, kurš Izraēla tautu izveda no Ēģiptes un cauri tuksnesim veda uz Apsolīto zemi, jūdaisma pamatlicējs.
- bibliografēt Bibliogrāfiski reģistrēt, sistematizēt (piem., iespieddarbu).
- korporācija Biedrība, (piem., profesionāla) savienība.
- ķimeņu siers biezpiena siers ar ķimeņu piedevu.
- paklājs Biezs (parasti austs) tekstilizstrādājums telpu grīdu (arī sienu) apklāšanai.
- tūba Biezs, blīvs skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst no vilnas u. c. šķiedrām, tās veļot un blīvējot.
- iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt (mājdzīvnieku) tramīgu.
- dzert Bieži, sistemātiski, arī daudz lietot alkoholiskus dzērienus.
- uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas, pieceļos.
- novuss Biljardam līdzīga galda spēle, ko spēlē ar kiju, kauliņiem un ripu uz īpaša galda ar maisiņiem stūros.
- mēnešbiļete Biļete braukšanai sabiedriskajos transporta līdzekļos vienu mēnesi; braukšanas karte.
- simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pāri.
- dzīvildze Bioloģiskās eksistences ilgums.
- hormons Bioloģiski aktīva viela, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri un dažādu audu šūnas.
- mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par augiem, dzīvniekiem).
- mirt Bioloģiski beigt eksistēt, funkcionēt.
- dzīvot Bioloģiski eksistēt, būt dzīvam (par cilvēkiem un dzīvniekiem); augt un attīstīties (par augiem, to daļām).
- fons Blakus trokšņi un citi traucējumi, kas parādās elektrisko signālu pārraides un pastiprināšanas sistēmās.
- šulers Blēdīgs, parasti profesionāls, kāršu spēlmanis.
- porcelāns Blīva, plānās kārtās caurspīdīga, parasti balta saķepusi masa, kas sastāv no kaolīna, kvarca smiltīm un laukšpata un ko izmanto trauku, tehnisku detaļu u. c. keramisku materiālu izgatavošanai.
- atlass Blīvs (piem., zīda) audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
- platīnblonds Blonds ar sudrabbaltas krāsas niansi (parasti par matiem, arī cilvēku ar šādas krāsas matiem).
- uguns boja boja, kas raida gaismas signālus.
- kaucošā boja boja, kas raida skaņu signālus.
- radioboja Boja, kuras raidītājs raida radiosignālus.
- čūla Bojājums (ādā, gļotādā), no kura sūcas limfa, asinis; lēni dzīstoša, strutojoša brūce.
- brants Bojājums (ēkā, tās konstrukcijā), ko izraisījusi parazītisku sēņu darbība.
- sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām).
- klinčs Boksā – pretinieka aptveršana tuvcīņā, lai viņu kavētu izdarīt sitienus.
- svings Boksā – sānisks sitiens no distances.
- nokautēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
- nokdaunēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju notriekt pretinieku zemē.
- boraks Borskābes nātrija sāls, ko lieto, piem., silikātu rūpniecībā, lodēšanā.
- augu sistemātika botānikas nozare, kas klasificē augus.
- ietaļa Brāļa sieva; vīra brāļa sieva.
- mārša Brāļa sieva.
- streņģe Braucamo ratu sastāvdaļa – metāla stieple, kas savieno ilksi ar riteņa rumbu.
- velobrauciens Brauciens ar velosipēdu (parasti sacensībās).
- turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
- saripot Braucot savirzīties (par automašīnām, motocikliem, velosipēdiem, to kopumu).
- ļodzīties Braucot vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
- apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus).
- riteņbraukšana Braukšana ar velosipēdu.
- stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
- celt trauksmi brīdināt par briesmām, bīstamu situāciju.
- signalizēt Brīdināt, ziņot (par ko) ar noteiktiem simptomiem, pazīmēm, uzvedību u. tml.
- trauksme Briesmas, bīstama situācija; signāls, ar ko brīdina par briesmām, bīstamu situāciju.
- vakars Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija u. tml.
- vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija; beigas.
- manto Brīva piegriezuma sieviešu apmetnis (piem., no zvērādas).
- brīvkundze Brīvkunga sieva.
- vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
- svīre Brūngani melns, bezdelīgai līdzīgs putns ar īsu, platu knābi, garākiem un slaidākiem spārniem, kas lidojumā izliekti kā sirpis.
- circenis Brūngans kukainis, kurš dzīvo telpās, siltā vietā (piem., pie krāsns) un kuru tēviņš rada čirkstošas skaņas.
- braunijs Brūnītis; šokolādes kēksiņš.
- karadarbība Bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.
- kara darbība bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.; karadarbība.
- piederēt Būt (ar kādu) intīmās attiecībās (parasti par sievieti).
- justies labi būt apmierinātam ar savu fizisko vai emocionālo, psihisko pašsajūtu.
- krekšķēt Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
- noraustīties Būt ar mainīgu intensitāti vai īslaicīgiem pārtraukumiem.
- nākt pie kāda būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
- griezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
- pagriezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi.
- būt sistam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
- būt pasistam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
- būt (kā) ķertam (uz ko) būt ar sakāpinātu, arī pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
- piesmakt Būt ar šādu balsi (par cilvēku).
- raudzīties briesmām acīs būt drosmīgam, parādīt aukstasinību briesmu brīdī.
- raudzīties briesmām vaigā būt drosmīgam, parādīt aukstasinību briesmu brīdī.
- (no)kauties ar domām būt grūti atrisināmu, nepatīkamu domu pārņemtam.
- pazīt Būt iepazinušam (emocijas, stāvokli, situāciju u. tml.).
- palikt Būt kādā situācijā, apstākļos.
- atrasties bezdibeņa malā būt ļoti grūtā situācijā.
- būt bezdibeņa malā būt ļoti grūtā situācijā.
- stāvēt bezdibeņa malā būt ļoti grūtā situācijā.
- nepamirkšķināt (ne) acis būt ļoti mierīgam, aukstasinīgam
- turēties pie brunčiem būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties, piem., uz māti, sievu.
- svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piem., par parādību, norisi, stāvokli).
- urdīties Būt neatslābstošam, uzmācīgam (piemēram, par psihisku stāvokli).
- būt murdā (iekšā) būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
- būt bētē būt nepatīkamā, nevēlamā situācijā.
- silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam.
- izplatīt Būt par (gaismas, smaržu, siltuma u. tml.) avotu.
- pārnēsāt Būt par (infekcijas slimību ierosinātāju) izplatītāju.
- signalizēt Būt par (kā) signālu.
- simbolizēt Būt par (kā) simbolu.
- apzīmēt Būt par (priekšmeta, parādības) zīmi, simbolu.
- dzīt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- nogalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt.
- palīdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, mainās uz vēlamo pusi.
- kavēt Būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, norisinās lēnāk, ilgāk.
- sakratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (kas) īsu brīdi dreb, trīc.
- žāvēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
- traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (dabā, kādā sistēmā u. tml.).
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (piem., psihē, organismā).
- samalt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības.
- suģestēt Būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (kādā) psihiskā stāvoklī.
- sārtot Būt par cēloni, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums, un tā kļūst sārta.
- kvēlināt Būt par cēloni, ka izraisās, veidojas (piem., psihisks stāvoklis); stiprināt.
- radīt Būt par cēloni, ka veidojas, izraisās (kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme).
- sasist Būt par cēloni, ka, piem., sitiena, trieciena rezultātā (kas) tiek bojāts, arī padarīts nelietojams.
- dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā vai negatīvā psihiski emocionālā stāvoklī.
- iecirsties Būt pēkšņi spēcīgi, asi sajūtamam.
- iekļauties Būt piemērotam, atbilst (kādam kopumam, sistēmai).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
- pazīt drēbi būt profesionālim (kādā jomā), spēt novērtēt (ko).
- nervi netur būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
- nervi uzdod būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
- pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) – par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
- būt uz sēkļa būt sarežģītā, finansiāli grūtā situācijā.
- svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē.
- tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē; būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- piemākties Būt tādam, kad debesis ir nedaudz apmākušās (par laikapstākļiem, laikposmu).
- turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kādā (tās) posmā.
- veikties Būt tādam, kam klājas labi; būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
- siekaloties Būt tādam, kam pastiprināti izdalās siekalas.
- reducēties Būt tādam, kam samazinās oksidēšanās pakāpe.
- savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piem., par parādībām dabā, mākslas darbiem).
- izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
- izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
- apasiņot Būt tādam, kas apgādā ar asinīm.
- saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piem., vielu, siltumu).
- vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); būt tādam, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
- valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
- interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi, saista uzmanību; pievilkt, valdzināt.
- vilkt Būt tādam, kas izraisa patiku, interesi, piesaistīt (ko).
- nodarbināt Būt tādam, kas izraisa, aktivizē noteiktus psihiskus procesus.
- turēt Būt tādam, kas labi saglabā (parasti siltumu).
- pievilkt Būt tādam, kas piesaista, izraisa interesi.
- saukt Būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, kurp doties u. tml.).
- uzlikt Būt tādam, kas saistīts (piemēram, ar augstu profesionalitāti, spēju pārvarēt grūtības) – par parādībām sabiedrībā.
- dalīties Būt tādam, ko iespējams grupēt, klasificēt pēc kādām pazīmēm.
- pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras, arī asinis) – par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
- niezēt Būt tādam, kur ir radusies nieze (par ķermeni, tā daļām).
- skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
- pulsēt Būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem, sirdi).
- svilpt Būt tādam, kurā signālierīce rada spalgu, stieptu skaņu.
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
- varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī spēt (1).
- spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem).
- asiņot Būt tādam, no kura izplūst asinis (par ķermeņa daļām, brūcēm).
- čūlot Būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis.
- izlikt sirdi uz delnas būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
- uzlikt sirdi uz delnas būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
- durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
- izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai; kļūt viscaur siltam, sasilt.
- viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piem., viesizrādes, vieskoncertus.
- būt spīlēs būt, atrasties ļoti nevēlamos, arī bezizejas apstākļos, situācijā.
- sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
- sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
- sasāpēt Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
- sasāpēties Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
- sakrist Būt, norisināties vienā un tai pašā laikā (ar ko).
- pagrieziens Būtiska pārmaiņa, pavērsiens (kā gaitā, attīstībā).
- nosacījums Būtisks, nepieciešams apstāklis, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai.
- guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
- cariene Cara sieva.
- bekons Cauraugusi, īpaši barotas cūkas gaļa.
- lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
- izvadcaurule Caurule (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas).
- serpentīncaurule Caurule ar izliekumiem uz vienu un otru pusi.
- sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks (kā) sildīšanai.
- drosele Cauruļvadu (hidrauliskā vai pneimatiskā) sistēmā ierīkots vārsts spiediena regulēšanai.
- rektoskops Cauruļveida ierīce ar optisku sistēmu taisnās zarnas izmeklēšanai.
- endoskops Cauruļveida instruments ar optisku sistēmu un apgaismošanas ierīci, ko lieto endoskopijā.
- asinsvads Cauruļveida orgāns, pa kuru plūst asinis.
- palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošana, kas palīdz nodrošināt galvenā ražošanas procesa veikšanu.
- sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
- C Celsija (temperatūras) skala.
- bloks Celšanas ierīces daļa – rats ar rievu trosei, virvei vai ķēdei; trīsis.
- dot Celt ar dakšām (sienu, labību).
- rātsnams Celtne, kurā ir darbojusies rāte vai joprojām darbojas pilsētas pašvaldība.
- aila Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm); aile (1).
- aile Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm).
- sienmala Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
- autoceltnis Celtnis, kas uzmontēts uz automobiļa šasijas.
- komediants Ceļojošs aktieris, cirka mākslinieks, kas uzstājās balagānu uzvedumos (līdz 18. gadsimtam).
- portlandcements Cements, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija silikāts.
- ķert preciniekus censties apprecēties (par sievieti).
- kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
- tīkot pēc (kāda) sirds censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
- likt galvas kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- salikt galvas kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- likt prātus kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- salikt prātus kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- glābt savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
- žēlot savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
- galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (kādā sistēmā).
- muguras smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas mugurkaula kanālā.
- centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
- prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesisks orgāns (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam).
- decentralizācija Centralizētas pārvaldes sistēmas sadalīšana, daļu no funkcijām nododot vietējām organizācijām un piešķirot tām zināmu autonomiju.
- austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā.
- apcirpt Cērpot saīsināt (zarus), aplīdzināt (krūmus, kokus); apgriezt.
- apcirpt Cērpot saīsināt vilnu, spalvu (dzīvniekiem).
- skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko).
- skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (piem., akmeņus) noteiktas formas gabalos.
- atcirsties Cērtoties atsisties, atdurties (pret ko).
- AB Ceturtā asinsgrupa (ABO sistēmā).
- pueblo Ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (parasti Meksikā, ASV dienvidrietumos).
- matrona Cienījama vecāka sieviete, ģimenes māte.
- iekrist Ciest materiālus, finansiālus u. tml. zaudējumus, ja (kas) nav izrādījies drošs, kvalitatīvs, uzticams u. tml.
- bolero veste cieša, līdz pakrūtei saīsināta veste bez aizdares.
- ērkšķu kronis ciešanu simbols – Jēzus Kristus ērkšķu vainags.
- sajozt Cieši apņemt, piem., ar jostu, siksnu (apģērba gabalu).
- sajozt Cieši apņemt, savilkt (piem., jostu, siksnu) kam apkārt.
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties; saskrieties, sasisties.
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
- garoza Cieti sacepusi ārējā kārta (piem., gaļai).
- metāls Ciets materiāls, kam parasti ir laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
- krams Ciets, pelēcīgs silīcija iezis, no kura akmens laikmetā gatavoja ieročus un darbarīkus; šā ieža gabals.
- kā koks Cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
- kā no koka Cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
- riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu noslēgtu sistēmu).
- oklūzija Ciklona silto un auksto gaisa masu saplūšana, siltajam gaisam iespiežoties augšējos slāņos, bet aukstajam – piezemes slānī.
- bungas Cilindriskas formas mūzikas sitaminstruments, ko spēlē ar vienu vai divām vālītēm.
- asinspārliešana Cilvēka asiņu vai to sastāvdaļu ievadīšana otram cilvēkam ārstnieciskos nolūkos.
- šīpasaule Cilvēka eksistence laicīgajā dzīvē; vieta, vide, kur noris materiālā, laicīgā dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
- astrālais ķermenis cilvēka enerģētiskais apvalks, kas spēj atdalīties no fiziskā ķermeņa un eksistēt patstāvīgi.
- darbība Cilvēka gribas izpaudums, rīcība, kam ir tiesiskas sekas.
- pasaule Cilvēka individuālās dzīves sfēra, viņa psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
- ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kam raksturīga sociāla aktivitāte, sabiedriskums.
- joga Cilvēka psihes un organisma fizioloģisko procesu vadīšanas un pilnveidošanas sistēma, kuras daži elementi (piem., elpošanas vingrinājumi, meditācija) tiek plaši lietoti veselības uzlabošanai vai relaksācijai.
- sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme.
- telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem, piem., priekšmetu pārvietošana.
- dvēsele Cilvēka psihiskā un emocionālā būtība; personības īpašību kopums.
- temperaments Cilvēka psihiskās darbības īpatnības, kuru fizioloģiskais pamats ir nervu sistēmas tips.
- raksturs Cilvēka psihisko īpašību kopums, kas nosaka tā intelektuāli emocionālo reakciju un izturēšanos dažādās dzīves situācijās.
- analizators Cilvēka un augstāko dzīvnieku orgānu sistēma, kas analizē kairinājumus.
- leptospiroze Cilvēka un dzīvnieka infekcijas slimība, ko pārnēsā grauzēji un kam raksturīgi asinsvadu, nervu sistēmas, nieru un aknu bojājumi.
- statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
- spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress; arī sasprindzinājums.
- sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo (galvenokārt seksuālo) tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
- amata brāļi cilvēki ar vienādu profesiju.
- spēks Cilvēki, kas veido kādu grupu (parasti ar līdzīgu profesiju, nodarbošanos).
- darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu; strādnieki.
- hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
- žagata Cilvēks (parasti sieviete), kas mēdz daudz pļāpāt.
- aukle Cilvēks (parasti sieviete), kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu; sieviete, meitene, kas auklē bērnu.
- jurists Cilvēks ar juridisko izglītību, speciālists tiesību jautājumos (piem., advokāts, tiesnesis, juriskonsults).
- melanholiķis Cilvēks ar melanholisko temperamentu; noslēgts, bieži grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
- eirooptimists Cilvēks ar pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
- lietaskoks Cilvēks ar profesionālām dotībām, no kura var izveidoties labs sava darba pratējs.
- persona Cilvēks kā tiesisko attiecību dalībnieks, kam piemīt tiesībspēja un (līdz ar noteikta vecuma sasniegšanu) rīcībspēja.
- fiziska persona cilvēks kā tiesisko attiecību subjekts, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja.
- nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji, un kurš var kļūt par infekcijas avotu.
- līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
- iniciators Cilvēks, cilvēku grupa, organizācija, kas ierosina, iesāk (piem., kādu pasākumu).
- virtuozs Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
- meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (kādā profesijā, mākslas nozarē).
- hipertoniķis Cilvēks, kam ir paaugstināts asinsspiediens.
- nopietns precinieks cilvēks, kam ir patiesi precību nolūki.
- toksikomāns Cilvēks, kam ir pieradums lietot vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu.
- maksimālists Cilvēks, kam ir raksturīgs maksimālisms.
- simtgadnieks Cilvēks, kam ir simt gadu.
- sirmbārdis Cilvēks, kam ir sirma bārda.
- eiroskeptiķis Cilvēks, kam ir skeptiska attieksme pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
- profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim); liels speciālists.
- neprofesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās nav viņa profesija; amatieris.
- lajs Cilvēks, kam nav kādā nozarē attiecīgo zināšanu, nespeciālists, neprofesionālis.
- recipients Cilvēks, kam pārlej donora asinis vai pārstāda audus, orgānus.
- greizsirdis Cilvēks, kam raksturīga greizsirdība.
- pesimists Cilvēks, kam raksturīga nomāktība, bezcerība, arī tieksme jebkurā situācijā sagaidīt sliktāko iznākumu.
- trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
- nabadzīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; trūcīgais.
- trūcīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu.
- bandīts Cilvēks, kas (parasti grupā) veic noziedzīgas un brutālas, cietsirdīgas darbības.
- zombijs Cilvēks, kas (piem., ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu, mehānisku uzvedību) atgādina šādu atdzīvinātu mironi.
- fotogrāfs Cilvēks, kas (profesionāli) nodarbojas ar fotografēšanu; cilvēks, kas fotografē.
- nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības vai garīgas atpalicības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs, piem., par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- vietnieks Cilvēks, kas aizstāj vai var aizstāt (kādu), piem., darbā, kādā situācijā.
- nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
- dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskos dzērienus; alkoholiķis.
- represēts Cilvēks, kas bijis pakļauts represijām.
- velosipēdists Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; riteņbraucējs (1).
- velobraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists (1); riteņbraucējs (1).
- riteņbraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists.
- pasaules lāpītājs cilvēks, kas cenšas visiem palīdzēt, mēģina uzlabot sabiedrību.
- trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā (bijušajā PSRS).
- ekskursants Cilvēks, kas devies ekskursijā; ekskursijas dalībnieks.
- donors Cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piem., ārstniecībā.
- hronisks alkoholiķis cilvēks, kas fiziski un psihiski ir atkarīgs no alkohola.
- diversants Cilvēks, kas iesūtīts diversiju veikšanai, nodarbojas ar diversijām.
- pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī; cilvēks, kas profesionāli noper pirts apmeklētājus.
- noklīdusī avs cilvēks, kas ir novērsies no Dieva un neseko reliģiskajiem priekšrakstiem, neievēro pastāvošās morāles normas.
- prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību vai pievērsies jaunam politiskam, filozofiskam u. tml. virzienam.
- virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis savas amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
- labvēlis Cilvēks, kas izturas labvēlīgi, labsirdīgi (pret kādu; ko), atbalsta (kādu, ko), piem., materiāli.
- māceklis Cilvēks, kas mācās (ko), apgūst amatu, profesiju.
- despots Cilvēks, kas neierobežoti izmanto savu varu un izturas pret citiem nežēlīgi, cietsirdīgi.
- diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu u. tml.) bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
- fotoamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar fotografēšanu, nebūdams profesionāls fotogrāfs.
- grāmatsējējs Cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu, grāmatiesiešanas speciālists.
- parapsihologs Cilvēks, kas nodarbojas ar parapsiholoģiju.
- vokālists Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu; dziedonis.
- skribents Cilvēks, kas nodarbojas ar rakstīšanu profesionāli zemā līmenī, pavirši.
- veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
- vēstnesis Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus, arī (ko) vēstī; ziņnesis.
- atkritējs Cilvēks, kas novērsies, izstājies (piem., no kādas grupas, organizācijas).
- radiokomentētājs Cilvēks, kas pa radio komentē, piem., sporta spēli, politisku diskusiju.
- konvertīts Cilvēks, kas pārgājis no vienas konfesijas citā; cilvēks, kas pievērsies citai ticībai.
- seksists Cilvēks, kas pauž seksisma uzskatus.
- rožkopis Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar rožu audzēšanu.
- musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs.
- konjunktūras cilvēks cilvēks, kas savā labā izmanto konkrētos apstākļus, pastāvošo situāciju, stāvokli; konjunktūrists.
- simulants Cilvēks, kas simulē.
- mednieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar medībām vai piedalās medībās.
- zvejnieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar zveju vai piedalās zvejniecībā.
- propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar kā propagandu.
- sportists Cilvēks, kas sistemātiski vai profesionāli nodarbojas ar sportu.
- epileptiķis Cilvēks, kas slimo ar epilepsiju.
- psihastēniķis Cilvēks, kas slimo ar psihastēniju.
- sifilitiķis Cilvēks, kas slimo ar sifilisu.
- sirdsslimnieks Cilvēks, kas slimo ar sirds slimību.
- reālists Cilvēks, kas spēj objektīvi, patiesi uztvert un novērtēt īstenību.
- muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu, uzstājas, bet (parasti) nav profesionāls mūziķis.
- pašnāvnieks Cilvēks, kas tīši sevi nonāvē; cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
- supervizors Cilvēks, kas uzrauga (kā) darba izpildi, sniedz konsultācijas un psiholoģisku atbalstu darbiniekam.
- kolekcionārs Cilvēks, kas vāc un sistematizē noteikta veida priekšmetus, veido kolekciju.
- makans Cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā.
- mankurts Cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes.
- mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks.
- hipohondriķis Cilvēks, ko pārņēmusi hipohondrija.
- bēdu brālis cilvēks, ko skārusi tāda pati nelaime, liksta kā pašu.
- rēzus pozitīvs cilvēks cilvēks, kura asinīs ir rēzus faktors.
- rēzus negatīvs cilvēks cilvēks, kura asinīs nav rēzus faktora.
- mērens Cilvēks, kura politiskie uzskati nav galēji labēji vai kreisi.
- redaktors Cilvēks, kura profesionālajos pienākumos ietilpst (iespieddarba) rediģēšana; speciālists (izdevniecībā, redakcijā), kas sagatavo (piem., iespieddarbu) laišanai klajā.
- zelta cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
- signālists Cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1); signalizētājs (1).
- siltummīlis Cilvēks, kuram patīk silti vai karsti laika apstākļi.
- dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
- signalizētājs Cilvēks, kurš raida un pieņem signālus (1).
- asinsradinieks Cilvēks, kuru ar kādu citu saista asinsradniecība.
- mīļš Cilvēks, kuru mīl; cilvēks, pret kuru jūt simpātijas, draudzību.
- krustbērns Cilvēks, kuru vecāks kolēģis ievadījis savā arodā, profesijā.
- dārgais Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
- dārgumiņš Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
- dārgs Cilvēks, pret kuru jūt dziļu sirsnību, mīlestību; tuvs, mīļš cilvēks.
- apdzīvotība Cilvēku eksistence kādā vietā.
- loks Cilvēku grupa, kas izkārtojusies šādā formā; karaspēks, kas izvietojies šādā formā.
- sabiedrība Cilvēku grupa, ko saista (profesijas, interešu, izcelsmes u. tml.) kopība.
- ģimene Cilvēku grupa, kurus saista asinsradniecība – kāda cilvēka visi pēcnācēji; dzimta.
- aprindas Cilvēku grupa, slānis ar kopīgu sabiedrisko stāvokli, profesionālām u. tml. interesēm.
- trihomoniāze Cilvēku un dzīvnieku parazitāra dzimumorgānu un izvadorgānu slimība, ko ierosina trihomonas.
- pirkstaiņi Cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti.
- kautiņš Cīņa, kur viens otru sit, spārda u. tml.
- karatē Cīņas sporta veids, kam pamatā ir japāņu pašaizsardzības sistēma bez ieroča un kurā tiek izmantoti sitieni ar rokām un spērieni.
- tekvondo Cīņas sporta veids, kas ietver vairākus elementus (piem., sitienus ar dūri vai kāju, spērienus lēcienā) un kam īpaši raksturīga kāju izmantošana gan spērienos, gan bloķējot uzbrukumus.
- brīvā cīņa cīņas sporta veids, kurā atļauta lielāka brīvība paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
- džiudžitss Cīņas sporta veids, kurā tiek izmantoti metieni, sitieni, spērieni, satvērieni, žņaugšanas tehnika un sāpju paņēmieni.
- ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto asi kontrastainus, neparastus paņēmienus, komiskus efektus.
- vieta Cita stāvoklī, situācijā.
- apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
- visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
- citrusaugi Citrusi.
- apelsīns Citrusu ģints augļu koks ar apaļiem, oranžsarkaniem, sulīgiem augļiem [Citrus sinensis].
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
- dāvinājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru viena puse bez atlīdzības piešķir otrai pusei mantisku labumu.
- kaitējuma atlīdzināšana civiltiesisks pienākums, kas rodas sakarā ar personai vai viņas mantai, kā arī organizācijai nodarītu kaitējumu.
- husīti Čehu reformatora, priestera Jana Husa piekritēji 15. gadsimtā.
- četrarpus Četri ar pusi.
- grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēkas sienas (guļbūvēm).
- auts Četrstūrains auduma gabals (kā) apklāšanai, apsiešanai (piem., galdauts, kaklauts, lakats).
- nočukstēt Čukstus īsi pateikt.
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā joslā un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, īss augu veģetācijas periods.
- krājums Dabas bagātību resursi, to kopums.
- pustuksnesis Dabas zona starp stepi vai savannu un tuksnesi.
- sistemātika Dabaszinātņu nozare, kas apraksta, klasificē (objektus), dod tiem nosaukumus.
- promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir taukskābju un dažu augstāku spirtu esteri.
- līme Dabiska vai sintētiska viela, ko lieto dažādu vai vienādu materiālu neizjaucamai savienošanai līmējot.
- atraktants Dabiska vai sintezēta viela, kas pievilina dzīvniekus.
- silikāti Dabiskie silīcijskābju sāļi, plašākā minerālu klase, kas kopā veido 80% Zemes garozas masas.
- balzams Dabisks produkts, kas satur ēteriskas eļļas, sveķus un smaržvielas; līdzvērtīgs sintētiski iegūts lielmolekulārs savienojums.
- fabula Daiļdarba satura īss izklāsts; sižets.
- sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piem., žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- stumbenis Daļa (parasti kājai vai rokai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās).
- lielā puse daļa, kas (nedaudz) pārsniedz pusi.
- mazākā tiesa daļa, kas ir mazāka par pusi.
- lielākā daļa daļa, kas pārsniedz pusi.
- lielākā tiesa daļa, kas pārsniedz pusi.
- plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē atmosfērā, augstu temperatūru procesos un kodolu sintēzes iekārtās.
- pusbads Daļējs bads – situācija, stāvoklis, kad nepietiek ēdiena.
- supervīzija Darba (parasti ar cilvēkiem saistīta) uzraudzīšana, konsultāciju un psiholoģiska atbalsta sniegšana darbiniekiem.
- aste Darba daļa, kas palikusi nepadarīta, nepabeigta.
- bosings Darba vadītāja vai vadības īstenots psiholoģisks terors pret darbinieku (darbiniekiem).
- specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
- kolēģis Darbabiedrs; tā paša aroda, profesijas pārstāvis.
- ķeksis Darbarīks – pagarš kāts ar nosmailinātu metāla kāsi galā.
- skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
- āmurs Darbarīks sišanai – kātam piestiprināts garens dzelzs, retāk koka gabals.
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
- atbilde Darbība, izturēšanās, ko izraisījusi kāda cita darbība vai jautājums; reakcija.
- pretdarbība Darbība, ko izraisījusi kāda cita darbība un kas ir vērsta pret to.
- apsilde Darbība, process --> apsildīt; apsildīšanas sistēma.
- pievade Darbība, process --> pievadīt; (kā) pievadīšanas sistēma.
- sensibilizācija Darbība, process --> sensibilizēt; pastiprināta organisma jutība.
- simbolizācija Darbība, process --> simbolizēt.
- sistematizācija Darbība, process --> sistematizēt.
- specifikācija Darbība, process --> specificēt; dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija.
- pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
- instalācija Darbība, rezultāts --> instalēt (1); elektrības, gāzes, vēdināšanas u. tml. tehniskas sistēmas ierīkošana.
- simulācija Darbība, rezultāts --> simulēt, kā neesoša atdarinājums; izlikšanās.
- uzraudzība Darbība, stāvoklis --> uzraudzīt; sistēma, kas nodrošina kāda procesa, parādības novērošanu un regulēšanu.
- vingrinājums Darbība, uzdevums, ko veic, lai attīstītu kādas iemaņas, spējas, arī iegūtu psihisku vai fizisku īpašību.
- ekspansija Darbības apjoma intensitātes palielināšanās.
- iraid Darbības vārda "būt" novecojusi 3. personas forma; ir [1].
- pagātne Darbības vārda forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta.
- kauzatīvs verbs darbības vārds, kas izsaka darbības vai stāvokļa ierosinājumu (dzirdīt – likt dzert).
- nekārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
- neregulārs darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
- pārejamība Darbības vārdu leksiski gramatiska kategorija, kas izsaka darbības vārda spēju saistīties ar objektu akuzatīvā bez prievārda; transitivitāte.
- kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
- lietvedība Darbību kopums, sistēma (piem., iestādē, organizācijā), kas nodrošina dokumentu sagatavošanu, sistematizāciju un glabāšanu, veic korespondences apstrādi u. tml.
- treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- taurēt Darbināt (transportlīdzekļa) signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
- atestācija Darbinieka kvalifikācijas noteikšana, viņa spēju, prasmes vērtējums profesionālā aspektā.
- velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu.
- sildīt Darbinot (piem., ierīci, iekārtu) panākt, ka (tā) silst, izstaro siltumu.
- zvanīt Darbinot mehānisku ierīci, panākt, ka cita signālierīce rada skaņas; saukt kādu pie telefona.
- zvanīt Darbinot signālierīci, radīt noteiktas frekvences skaņu; atskanēt šādai skaņai.
- sietuve Darbnīca, cehs u. tml., kur iesien grāmatas; grāmatsietuve.
- grāmatsietuve Darbnīca, cehs u. tml., kur iesien grāmatas; sietuve.
- pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
- uzdurties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi); saskarties (ar negaidītu šķērsli).
- uzgrūsties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi).
- noraustīties Darboties neritmiski, ar vienu vai vairākiem īsiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm).
- pieklust Darboties vai izpausties ar vājāku intensitāti.
- strādāt Darboties, funkcionēt (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
- vārīties savā sulā darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
- gaita Darbs, darba pienākumi, kas saistīti ar noteiktu profesiju, amatu vai noteiktu darbības vietu.
- haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakusienākumus.
- maizes darbs darbs, kurā nopelna nepieciešamos eksistences līdzekļus.
- kronis Dārgakmeņiem greznota galvas rota – valdnieka varas simbols.
- norēķins Darījums, kurā notiek dažādu maksājumu un citu finansiālu darbību veikšana; naudas pārskaitījums.
- knipelēt Darināt mežģīnes, diegus savijot un sienot dažāda veida mezglus.
- ielikt sirdi darīt (ko) no visas sirds, pilnīgi nododoties tam.
- izziņot Darīt (ko) zināmu, paziņot (daudziem vai visiem).
- vieglināt Darīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi, arī dzīvi).
- rosinātājs Darītājs --> rosināt; ierosinātājs.
- sējējs Darītājs --> siet (1).
- franču dārzs dārza tips, kas izveidojies Francijā, baroka laikmetā un kam raksturīgas ģeometriski precīzas, simetriskas formas.
- procesors Datora mezgls, kas pēc norādītās programmas veic datu apstrādi un attiecīgajos momentos ierosina pārējo mezglu darbību.
- vadība Datora un tā izpildāmo apstrādes procesu vadīšana, kas nodrošina noteiktu uzdevumu risināšanas un darbību izpildes secību.
- kompjūtersistēma Datorsistēma.
- konfigurācija Datorsistēmas elementu kopums, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
- urķis Datoru izmantošanas entuziasts, kas pēta dažādas datoru sistēmas un atrod piekļuvi tajās uzglabātajai informācijai; hakeris.
- programmatūra Datoru programmas, procedūras un ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai.
- nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim.
- kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
- nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā bloks var strādāt arī tad, ja tas ir atslēgts no sistēmas.
- rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piem., dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
- partija Daudzbalsīga skaņdarba sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai; šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
- citronmelisa Daudzgadīgs garšaugs ar sirdsveida lapām, kurām ir citrona aromāts; citronmētra; ārstniecības melisa [Melissa oficinalis].
- seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu, kas atgādina vārpu [Sesleria coerulea].
- dievkociņš Daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām, smaržīgām zaļganpelēkām lapām [Artemisia abrotanum].
- kanna Daudzgadīgs krāšņumaugs ar lielām lapām un asimetriskiem, spilgtiem ziediem.
- kreimule Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem ar piesi.
- majorāns Daudzgadīgs lakstaugs ar maziem, baltiem vai violeti sārtiem ziediem; šā auga lapas un ziedi, ko lieto par garšaugu [Majorana hortensis].
- lauztā sirds daudzgadīgs lakstaugs ar sarkanīgiem sirdsveida ziediem; sirdpuķe.
- vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
- uzpirkstīte Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju, kam galā ir bāli vai sarkani ziedi un kas satur ārstniecībā izmantojamus indīgus sirds glikozīdus.
- sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem nokarenos ķekaros; lauztā sirds [Dicentra spectabilis].
- vēršmēle Daudzgadīgs skarblapju dzimtas [Boraginaceae] lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām.
- estragons Daudzgadīgs vībotņu ģints lakstaugs, ko lieto par garšvielu [Artemisia dracunculus].
- saulesactiņa Daudzgadīgs, 1,5 m augsts augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos [Heliopsis helianthoides].
- vārda tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju, kam mūsdienu valodā nav tēlaina nozīmes pārnesuma.
- poliginija Daudzsievība.
- masu psihoze daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
- pusmiljons Daudzums, skaits – piecsimt tūkstoši, puse no miljona.
- simts Daudzums, skaits 100; simt (2).
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts – bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piem., par cukura aizstājēju, askorbīnskābes sintēzē.
- nodauzīt Dauzot, sitot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
- izdauzīt Dauzot, sitot izkratīt (piem., smiltis, putekļus); dauzot, sitot iztīrīt.
- izdauzīt Dauzot, sitot izveidot, piešķirt, piem., vēlamo formu, biezumu.
- izdauzīt Dauzot, sitot sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
- redundance Dažāda rakstura papildelementu kopums, ko iestrādā sistēmā tās darbības uzticamības paaugstināšanai.
- programmatisms Dažādi paņēmieni (virsraksts, epigrāfs, moto, sižeta īss atstāsts) skaņdarba satura izpratnes atvieglošanai.
- turmalīns Dažādu krāsu boru saturošs silikātu klases minerāls.
- eklektika Dažādu stilu, uzskatu, sistēmu u. tml. nesaskaņots apvienojums; viengabalainības trūkums.
- simbiotiskās zvaigznes dažas dubultzvaigžņu sistēmas, kuras veido viena liela un vēsa, bet otra maza un karsta zvaigzne – pavadonis.
- apsarme Dažu augu slimību (piem., miltrasas) simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja).
- revizionisms Dažu marksisma principu pārvērtējums (piem., atteikšanās no revolūcijas), ko aizsāka vācu sociāldemokrāti 19. gs. 90. gados.
- planēta Debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni tās gravitācijas ietekmē un no tās saņem gaismu un siltumu.
- pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
- ģeocentriskās koordinātas debesu koordinātu sistēma, kurā noteic spīdekļa stāvokli attiecībā pret Zemes centru.
- kurināt Dedzinot kurināmo (krāsnī, plītī u. tml.), panākt, ka telpā rodas siltums.
- vērpe Deformācija, kas rodas stienī, ja tā galam pielikts spēku pāris, kura spēka moments ir paralēls stieņa asij.
- liece Deformācijas veids, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
- pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
- nāss Deguna dobuma atvere uz ārpusi, caur kuru elpojot plūst gaiss.
- degmaisījums Degvielas maisījums ar gaisu vai citu oksidētāju, lai panāktu pilnīgāku un ātrāku degvielas sadegšanu.
- flamenko Deja, ko izpilda (parasti ģitāras pavadījumā), sitot takti ar kājām, plaukstām vai kastaņetēm.
- līnijdeja Deja, ko mūzikas pavadījumā ar sinhronām kustībām dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
- dāmu deja deja, uz kuru sieviete uzlūdz vīrieti.
- valsēt Dejot valsi.
- kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, piem., ja cilvēku pēc darba kesonā pārāk strauji izceļ virs ūdens.
- frīze Dekoratīva horizontāla josla (piem., uz sienas, pie griestiem).
- karnīze Dekoratīva mala, josla (piem., uz sienas pie griestiem); josla, kas atdala sienu no jumta; dzega.
- gleznu gobelēns dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem.
- pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
- gobelēns Dekoratīvs audums vai sienas sega ar sarežģītu, zīmējumam līdzīgu rakstu; attiecīgā aušanas tehnika.
- sakura Dekoratīvs koks ar baltiem vai sārtiem ziediem; Japānas ķirsis [Prunus serrulata].
- kraklē Dekoratīvs sīku plaisiņu tīkls uz keramikas izstrādājumu glazētās virsmas.
- sienas šķīvis dekoratīvs šķīvis, ko liek pie sienas.
- pušķis Dekoratīvs veidojums no kupli sasietas lentes vai citiem materiāliem.
- vedekla Dēla sieva.
- medicīniskās dēles dēles, kuras izmanto medicīnā, asiņu atsūkšanai asinsrites slimību ārstēšanā.
- auklīte Dem. --> aukle; sieviete, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu.
- klusiņām Dem. --> klusi; ļoti klusi.
- kundzīte Dem. --> kundze; sieviete.
- ķeksītis Dem. --> ķeksis.
- sieriņš Dem. --> siers.
- sietiņš Dem. --> siets; neliels, smalks siets.
- sieviņa Dem. --> sieva.
- silīte Dem. --> sile.
- sirdspuķīte Dem. --> sirdspuķe.
- deputāta imunitāte deputāta neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu, tiesisko vajāšanu.
- putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
- asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis.
- pievads Detaļa vai sistēma, kas nodrošina (kā) pievadi konkrētam objektam.
- bloks Detaļu elementu, sastāvdaļu apvienojums vienā sistēmā, kopumā.
- DNS Dezoksiribonukleīnskābe.
- tiāra Diadēmai līdzīga sieviešu galvasrota.
- veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
- tesitūra Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam).
- reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu un tembru.
- moralitē Didaktiska alegoriska drāma (izplatīta 15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā darbojas personificētas morālas īpašības vai abstrakti jēdzieni, kas cīnās ar ļaunuma spēkiem par cilvēka dvēseli.
- vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
- vakara junda dienas gaitu beigu signāls; dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
- junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos); ar šo signālu saistīta ceremonija.
- telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
- Neatliekamā medicīniskā palīdzība dienests, kura uzdevums ir, izbraucot uz notikuma vietu, nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.
- Svētais Vakarēdiens dievkalpojuma sastāvdaļa, kurā īpašā veidā tiek pieminēti Jaunās Derības notikumi īsi pirms Jēzus sišanas krustā un Jēzus nāve pie krusta; dievgalds; piemiņas mielasts.
- rits Dievkalpojumu sistēma; priekšrakstos paredzēts noteiktu reliģisku darbību kopums.
- asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
- komercdirektors Direktors, kas atbild par preču vai pakalpojumu realizāciju, to noietu, kā arī kārto dažas citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
- koloīdi Dispersas sistēmas ar ļoti augstu sasmalcinājuma pakāpi.
- ērmritenis Dīvains, neparasta izskata velosipēds.
- slēgt darījumu divām vai vairākām pusēm vienoties, paužot gribu par kāda darījuma norisi.
- dvīņu māja divas vienādas mājas, kuras sabūvētas kopā ar vienu kopīgu sānu sienu.
- dūru cīņa divcīņa ar dūrēm, kas nosaitētas ar ādas siksnām.
- bikini Divdaļīgs sieviešu peldkostīms, kas ļoti trūcīgi apsedz ķermeni.
- divdimensionāls Divdimensiju.
- turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
- rācenis Divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga apaļa vai plakani apaļa sakne ar dzeltenu, zaļu vai violetu mizu un baltu mīkstumu [Brassica ropa].
- pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
- elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā – persona, kurai ir dotas pilnvaras ievēlēt amatpersonu; ASV prezidenta vēlēšanu kolēģijas loceklis.
- zelminis Divslīpju jumta noslēdzošā trīsstūrveida ārsiena virs dzegas.
- kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā – lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
- līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
- pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno noteikta atskaņu sistēma vai intonācija.
- monetārā savienība divu vai vairāku valstu naudas sistēmu aizstāšana ar vienu naudas sistēmu.
- tandēms Divvietīgs velosipēds, ko darbina abi braucēji.
- dizains Dizainera radītais konkrēta izstrādājuma ārējais veidols, arī mākslinieciskie risinājumi tā izveidē.
- vēderguļa Dizentērija; arī asiņaina caureja.
- dāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
- kundze Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
- būkšķis Dobjš troksnis, kas rodas kam pasmagam atsitoties (pret ko).
- gnu Dobradžu dzimtas liels pārnadzis, kas izskatās pēc zirga ar vērsim līdzīgu galvu.
- sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību (saraušanos un atslābšanu) izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu pa asinsvadiem.
- rakelis Dobspiedes mašīnās – plāna, uzasināta plāksne, ar kuru noņem lieko krāsu no iespiedformas virsmas.
- kartīte Dokuments, kas dod tiesības ierobežotā daudzumā nopirkt kādu preci (normētas sadales sistēmas apstākļos, piem., kara laikā).
- mātes pase dokuments, ko izsniedz sievietei grūtniecības sākumposmā un kurā tiek fiksēti visi dati par tās norisi.
- portfelis Dokumentu kopums, kuros uzņēmums vai fiziska persona fiksējusi (vai sniegusi) savas darbības biznesa plānus, produktu vai pakalpojumu piedāvājumus, zīmolus u. tml.
- ideja Doma; priekšlikums, ierosinājums.
- izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu); izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
- gudrot Domās (ko) risināt, apcerēt u. tml.
- prātot Domās risināt, apsvērt; daudz un ilgi domāt; gudrot.
- bāzt visu vienā maisā domāt, spriest par visiem vienādi.
- dialogs Domu apmaiņa, parasti, lai ko izpētītu vai atrisinātu.
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
- pensionēšanās Došanās pensijā.
- mielot Dot (parasti viesiem) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu vai neikdienišķu; cienāt.
- cienāt Dot (viesim) ēst, dzert.
- pavēstīt Dot iespēju uzzināt, signalizēt.
- ļaut Dot iespēju, arī netraucēt, neierobežot (kādam ko darīt); neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi, izpausmi).
- samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- ieteikt Dot padomu, ierosināt (ko darīt).
- pensionēties Doties pensijā.
- sacīt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
- teikt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
- traģēdija Dramatiska luga, kurā attēloti asi konflikti, lieli pārdzīvojumi, ciešanas, bieži – varoņa bojāeja; attiecīgais drāmas žanrs.
- izrāde Dramatiska, arī teatrāla situācija.
- ideju drāma dramatisks sacerējums, kurā autors simboliskā veidā risina filozofiskus vai sabiedriski nozīmīgus jautājumus.
- uzdrāzt Drāžot padarīt smailu; uzasināt.
- varonība Drosme, drošsirdība.
- ne aci nepamirkšķināt droši, aukstasinīgi.
- ugunsmūris Drošības sistēma, kurā īpaši programmēts dators ievietots starp iestādes lokālo datoru tīklu un internetu, aizsargājot no nesankcionētas piekļuves; datorā instalēta programmatūra ar šādu funkciju.
- iere Dūmvads (krāsnij); sildoša virsma pie šāda dūmvada (piem., krāsns mūrītis).
- kinžals Duncis ar samērā slaidu, smailu abpusēji asu asmeni un rokturi, kam ir šķērsis.
- šķēps Duramais vai metamais ierocis, ko veido samērā garš kāts ar uzasinātu galu vai asu uzgali.
- tirpoņa Durstoši sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem.
- ārdurvis Durvis (mājas, dzīvokļa u. tml.) ārsienā.
- virpuļdurvis Durvis, kas veroties griežas ap savu asi.
- izgāzt žulti dusmās, neapmierinātībā, naidā asiem vārdiem vērsties pret kādu.
- liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- versifikācija Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma; vārsmojums (1).
- vārsmojums Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma; versifikācija (1).
- rondo Dzejolis, kam (klasiskajā formā) ir 15 rindas ar divām atskaņām un kuram pirmās rindas sākums atkārtojas dzejoļa vai pantu nobeigumā.
- semafors Dzelzceļa signālierīce, ar ko tiek atļauta vai aizliegta vilcienu kustība attiecīgajā ceļa posmā.
- ķīļsiksna Dzensiksna ar ķīļveida šķērsgriezumu.
- dzērvenājs Dzērveņu cers; dzērvenēm apaugusi vieta.
- dzisināt Dzesināt, dzesēt.
- izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu.
- tinkšķis Dzidra skaņa, kas rodas, piem., plīstot stikla priekšmetam, piesitot ar ko cietu pie stikla priekšmeta.
- dungot Dziedāt (dziesmu, melodiju), parasti klusi, bez teksta.
- mecosoprāns Dziedātāja ar šādu balsi.
- dziedātājstrazds Dziedātājputns ar brūnganu apspalvojumu un baltu ar brūnganiem raibumiem klātu vēderpusi [Turdus philomelos].
- oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī).
- tenors Dziedātājs ar šādu balsi.
- iedziedāties Dziedot ievingrināt balsi.
- locīt Dziedot mainīt, variēt (skaņas augstumu, balsi, melodiju).
- iekšējās sekrēcijas dziedzeri dziedzeri, kas izstrādātās vielas ievada tieši limfā vai asinīs.
- galda dziesma dziesma, ko dzied maltītes laikā pie galda sēdošie viesi.
- sirdssiltums Dziļa iejūtība, sirsnība; sirds siltums.
- sirds siltums dziļa iejūtība, sirsnība; sirdssiltums.
- sirdsskaidrība Dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirds skaidrība.
- sirds skaidrība dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirdsskaidrība.
- sirds cilvēks dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirdscilvēks.
- sirdscilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks.
- iezīsties Dziļi skart, pārņemt (piem., psihi).
- koma Dziļš bezsamaņas stāvoklis ar elpošanas un asinsrites traucējumiem, refleksu izzušanu.
- dekoltē Dziļš sievietes tērpa izgriezums, kas atsedz plecus, krūšu vai muguras augšējo daļu.
- sāpes Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piem., nelaime, psihiskas ciešanas.
- skalbju dzimta dzimta, kurā ietilpst, piem., gladiolas, frēzijas, montbrēcijas, krokusi.
- apakšdzimta Dzimtai pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- asinsatriebība Dzimtas tiesības un pienākums atriebt asinsradinieka nonāvēšanu, nogalinot slepkavu vai kādu no viņa (cilts, dzimtas) locekļiem.
- nekatrs Dzimte, kurā ietilpst vārdi (piem., nedzīvus priekšmetus nosaucoši lietvārdi), kas nepieder ne pie vīriešu, ne sieviešu dzimtes.
- incests Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem; asinsgrēks.
- asinsgrēks Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem; incests.
- erekcija Dzimumlocekļa piebriešana un palielināšanās pastiprinātas asins pieplūdes dēļ, ko rada nervu impulsi seksuāla uzbudinājuma laikā.
- mejoze Dzimumšūnu dalīšanās, kuras rezultātā hromosomu skaits samazinās uz pusi.
- lesbisms Dzimumtieksme sievietei pret sievieti.
- siltumdzinējs Dzinējs, kurā siltuma enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- skaļums Dzirdamības pakāpe, kas neobjektīvi raksturo skaņas intensitāti.
- dzīve Dzīva organisma (cilvēku, dzīvnieku, arī augu, to daļu) bioloģiska eksistence.
- šūna Dzīva organisma uzbūves pamatvienība un mazākā dzīvā sistēma, kurā norisinās visi dzīvības procesi.
- temperatūra Dzīvas būtnes ķermeņa sasilšanas pakāpe.
- bioloģiskā oksidācija dzīvās šūnās norisošo oksidēšanās reakciju kopums.
- darma Dzīves likumsakarību sistēma (budismā); mūžīgs morāles likums, tikumīgas dzīves kārtība (hinduismā).
- drāma Dzīves situācija, kas saistīta ar spēcīgiem pārdzīvojumiem.
- esamība Dzīvība kā eksistences izpausmes forma.
- viltība Dzīvnieka īpašība, kas izpaužas kā laba orientēšanās un situācijas izmantošanas spēja dažādos apstākļos savā labā.
- kaklasiksna Dzīvniekam ap kaklu liekama siksna.
- oldējēji Dzīvnieki (piem., daži abinieki, visi putni), kas dēj olas.
- konkurents Dzīvnieks, augs, kas eksistences cīņā sacenšas ar kādu citu dzīvnieku vai augu.
- garausis Dzīvnieks, kam ir garas ausis (parasti zaķis vai trusis).
- ieceļotājs Dzīvnieks, kas migrējot ieradies no citurienes; augs, kas ieviesies no citurienes.
- asinssūcējs Dzīvnieks, kas sūc citu dzīvnieku vai cilvēku asinis.
- sermuļu dzimta dzīvnieku dzimta, pie kuras pieder sermulis, āpsis, cauna, ūdrs, sesks u. c.
- plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu, piem., sirds, plaušas, nieres.
- ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā nav apaugļojusies un nedod pēcnācējus.
- mātīte Dzīvnieku sievišķā dzimuma īpatnis.
- kārta Dzīvnieku sistemātikas vienība, kas apvieno radniecīgas dzimtas.
- pasuga Dzīvnieku un augu sistemātikā – iedalījuma vienība, kas zemāka par sugu.
- protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu; dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
- listerioze Dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un iekšējo orgānu bojājumi.
- dzīvot no zila gaisa un mīlestības dzīvot romantiskas jūsmas pārņemtam, nedomājot par eksistences līdzekļiem.
- simfodžezs Džeza mūzika, kas paredzēta atskaņošanai orķestrim, izmantojot simfoniskā un džeza orķestra instrumentus.
- bībops Džeza mūzikas stils (radies 20. gs. četrdesmitajos gados), kam raksturīgi izteikti sinkopēti ritmi.
- džinsas Džinsi.
- džinsenes Džinsi.
- J Džouls – enerģijas, darba un siltuma daudzuma mērvienība.
- saldūksne Ēdama sēne ar balti dzeltenu gļotainu cepurīti un baltu, sīvu piensulu [Lactarius resimus].
- vistene Ēdama sēne ar dzeltenu, izliektu cepurīti, kas klāta sīkām, aveņsarkanām zvīņām [Tricholomopsis rutilans].
- fondī Ēdiens – karsta (parasti kausēta siera, arī šokolādes) mērce, ko ēd no kopēja trauka, pamērcējot tajā maizi, augļus u. tml; trauks šī ēdiena gatavošanai.
- žuljēns Ēdiens – šaurās strēmelītēs sagrieztas gaļas, zivju, sēņu vai dārzeņu un dažādu piedevu (piem., krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
- čili Ēdiens (sautējums vai zupa), kura būtiska sastāvdaļa ir asie pipari.
- plovs Ēdiens no rīsiem un gaļas, dārzeņiem, augļiem ar dažādu garšvielu piedevām.
- kopgalds Ēdināšanas veids (piem., skolā), kurā visiem izsniedz kopējā katlā gatavotu ēdienu.
- EK Eiropas Komisija.
- apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā); apstaigāt.
- ietriekties Ejot, skrienot, braucot u. tml. ievirzīties (šķērslī), atsisties (pret to).
- baznīca Ēka kristīgo konfesiju dievkalpojumiem; dievnams.
- fasāde Ēkas ārējā siena (parasti priekšpuse).
- aklā siena ēkas ārējā siena bez logiem.
- guļbūve Ēkas pamatu un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
- durvis Ēkas, istabas u. tml. sienā izveidota aile ar kustināmu plāksni (ēkas, telpas) atvēršanai vai noslēgšanai.
- loģistika Ekonomikas zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot un regulēt informācijas, materiālu, produkcijas, enerģijas u. c. resursus; atsevišķa uzņēmuma darbībā vajadzīgo resursu pasūtīšanas, transportēšanas, izvietošanas plānošana un regulēšana.
- makroekonomika Ekonomiskā sistēma kopumā; parādības, kas aptver visu tautsaimniecību (piem., nacionālais ienākums, iekšzemes kopprodukts).
- iekārta Ekonomiskā un politiskā sistēma (sabiedrībā, valstī); valsts pārvaldes forma, veids.
- eksternāts Eksāmenu kārtošanas sistēma personām, kuras attiecīgo mācību vielu apguvušas patstāvīgi, neapmeklējot skolu.
- dzīve Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
- iztika Eksistences līdzekļu kopums; uzturs, pārtika.
- forma Eksistences veids; satura organizācija, struktūra.
- pasaule Eksistences, esamības forma; materiālā realitāte.
- eksistenciālists Eksistenciālisma pārstāvis, eksistenciālisma uzskatu piekritējs.
- sadzīvot Eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu.
- turēties Eksistēt, balstoties (uz ko).
- pastāvēt Eksistēt, būt (kādā laikposmā, kādos apstākļos).
- koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
- mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) – par personības, rakstura, psihes īpašībām u. tml.
- būt Eksistēt, pastāvēt.
- noslodze Ekspluatācijas intensitāte.
- ekspresionists Ekspresionisma pārstāvis.
- siltumizolācija Ēku, dažādu iekārtu, cauruļvadu u. tml. pasargāšana no nevēlamas siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi; īpašu materiālu pārklājums, kas paredzēts šim nolūkam.
- gumija Elastīgs materiāls, ko iegūst no kaučuka vai ķīmiski sintezējot.
- sars Elastīgs, samērā tievs (dabiska vai sintētiska) materiāla elements (parasti sukā, otā).
- kurtizāne Eleganta vieglas uzvedības sieviete augstākās sabiedrības vīriešiem.
- dāma Eleganti ģērbusies, izskatīga sieviete.
- kulons Elektrības daudzuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [C].
- radiators Elektrības tīklam pievienojama ierīce, ko izmanto telpu apsildīšanai.
- konduktivitāte Elektrības vai siltuma vadītspēja.
- kondukcija Elektrības, arī siltuma vadīšana.
- elektriskais kamīns elektriska sildierīce.
- farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [F].
- oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); apzīmējums – Ω.
- elektrizācija Elektrisko lādiņu rašanās vai ierosināšana; elektrizēšanās, elektrizēšana.
- telefons Elektroakustiska ierīce, kas pārvērš elektriskos signālus skaņu signālos.
- kvadrofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana, izmantojot četrus kanālus.
- elektrotīkls Elektroenerģijas piegādes un sadales sistēma, kas sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām.
- siltumstari Elektromagnētiskais starojums, ko termodinamiska līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstarojums; infrasarkanais starojums.
- relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas, reaģējot uz impulsiem, ieslēdz vai pārtrauc elektrisko ķēdi.
- optoelektronika Elektronikas nozare, kas aptver jautājumus par gaismas un elektrisko signālu izmantošanu informācijas apstrādei, pārraidīšanai un glabāšanai.
- dekoders Elektroniska ierīce, kas dekodē signālus.
- vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
- kineskops Elektronstaru lampa videosignāla pārveidošanai optiskajā attēlā.
- tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
- telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
- termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TEC.
- spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- asinsaina Elementārāko asins analīžu rezultāti, to kopums.
- pieelpot Elpojot padarīt smacīgu, siltu (gaisu, telpu).
- noskaņoties Emocionāli ietekmēt sevi, savu psihi, lai kam sagatavotos, lai ko veiktu, panāktu u. tml.
- pārdzīvot Emocionāli spēcīgi reaģēt (piem., uz kādu notikumu, situāciju); saspringti domāt, uztraukties (par to).
- lādiņš Emocionāls ierosinātājs; iekšējais spriegums (piem., psihē).
- gandarījums Emocionāls stāvoklis, apmierinājums, prieks, ko izraisa, piem., labi paveikts darbs, izdevusies iecere.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, sašutums, arī agresivitāte.
- sašutums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piem., par kādu nevēlamu rīcību, norisi).
- izjūta Emocionāls stāvoklis, ko izraisa kāda situācija, attieksme u. tml.
- kodolenerģētika Enerģētikas nozare, kas nodarbojas ar kodolreakcijā atbrīvotās enerģijas pārvēršanu siltuma un elektriskajā enerģijā.
- termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
- kvēle Enerģija, dedzība; spēcīga (piem., psihiska stāvokļa, emociju) izpausme.
- zaļā enerģija enerģija, kas tiek iegūta no dabas resursiem (piem., vēja, saules).
- džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāds ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā [J].
- krītamā kaite epilepsija.
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, neliels tēloto personu skaits un darbība aptver tikai nedaudz notikumu; šā episkās literatūras paveida daiļdarbs.
- ērcīte Ērce, kas parazitē uz cilvēka ādas vai mata maisiņa un tauku dziedzera atverē.
- mazasinība Eritrocītu skaita un hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; anēmija.
- anēmija Eritrocītu skaita un hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; mazasinība.
- Esi vīrs! esi vīrišķīgs, bezbailīgs, arī godīgs!
- uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena; ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, ritmiskas melodijas, izmantojot dažādu veidu instrumentus, piem., elektriskās ģitāras, pūšamos un sitamos instrumentus; populāra mūzika.
- kabala Ezoteriska un mistiska mācība jūdaismā, kuras pamatā ir Vecās Derības vārdu un skaitļu simbolisks iztulkojums.
- nīčisms F. Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu sistēma, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām morāles normām.
- atbilde Fakti, sakarības u. tml., kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
- sensācija Fakts, notikums u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību izpelnījies īpašu sabiedrības ievērību, izraisījis sevišķu interesi.
- psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pēta ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
- federālisms Federācijas principu kopums, to ievērošana; valsts pārvaldes sistēma, kas balstās uz šādiem principiem, to ievērošanu.
- feministe Feminisma piekritēja; sieviešu tiesību aizstāve un atbalstītāja.
- soģis Feodālismā – augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks; arī fogts.
- trilleris Filma vai grāmata, kuras sižetam raksturīgs pieaugošs sasprindzinājums.
- empiriokriticisms Filozofijas virziens 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, pozitīvisma paveids.
- eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību pievērš cilvēka eksistences problēmām, viņa attiecībām ar apkārtējo pasauli.
- intelektuālisms Filozofisks uzskats, kas par galveno izziņas procesā uzskata intelektu, ignorējot praksi.
- revīzija Finansiālās un saimnieciskās darbības pārbaude, ko veic augstākstāvoša vai kontrolējoša institūcija.
- dotēt Finansiāli atbalstīt.
- pievilcīgs Finansiāli izdevīgs.
- aizņēmums Finansiāls darījums – naudas līdzekļu saņemšana, kas pēc noteikta laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
- subvencija Finansiāls pabalsts, ko (parasti) valsts izsniedz pašvaldībām vai uzņēmumiem noteiktam pasākumam ar nosacījumu, ka pašvaldības vai iestādes šajā pasākumā piedalās ar saviem līdzekļiem.
- transakcija Finansiāls, komerciāls darījums darījums.
- finanšu piramīda finanšu pieauguma sistēma, kas balstās uz arvien pieaugošu investoru skaitu.
- perkusija Fizikālās izmeklēšanas metode, ar kuru orgānu stāvokli novērtē, izdarot piesitienus visapkārt tiem.
- kinētika Fizikālās ķīmijas daļa, kas pēta ķīmisko reakciju norisi, to ātrumu.
- koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pēta dispersas sistēmas, to īpašības un tajās notiekošos procesus.
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piem., pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
- tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
- temperatūra Fizikāls lielums, kas raksturo (kā) sasiluma pakāpi.
- darbs Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu.
- gaismasspēja Fizikāls lielums, no kura atkarīgs optiskās sistēmas veidotā attēla apgaismojums.
- enerģija Fizikālu vai ķīmisku procesu rezultātā radies spēks, ko izmanto, piem., siltuma ražošanai, dzinēju darbināšanai.
- kvantu mehānika fizikas nozare, kas kvantu aspektā pēta mikrodaļiņu (atomu kodolu, atomu, molekulu) un to sistēmu uzbūvi, mijiedarbību un kustību.
- siltumfizika Fizikas nozare, kas pēta siltumu.
- termodinamika Fizikas nozare, kas pētī siltuma līdzsvara likumības un siltuma pārvēršanos citos enerģijas veidos.
- sirds trokšņi fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem rodas citas skaņas.
- kvēle Fizioloģiska vai psihiska stāvokļa izraisīts sārtums (piem., sejā), spīdums (piem., acīs).
- slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
- klimakss Fizioloģisks process (parasti sievietēm 45–50 gadu vecumā), kurā izbeidzas dzimumdziedzeru darbība.
- siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā; termoterapija.
- termoterapija Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
- dūša Fiziskā pašsajūta (parasti slikta), piem., kuņģī, sirds apvidū.
- pilnvarnieks Fiziska vai juridiska persona, kas ir saņēmusi pilnvaru.
- deponents Fiziska vai juridiska persona, kas nodevusi naudu vai citas vērtības glabāšanai depozītā.
- fiziskā audzināšana Fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma (bijušajā PSRS);
- pārpūle Fiziskās vai psihiskās darbības spēju krasa samazināšanās, arī veselības traucējumi pārmērīgas piepūles vai nervu sasprindzinājuma dēļ.
- ģērēt ādu fiziski izrēķināties, stipri sist.
- sadot pa galvu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
- sadot pa rīkli fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
- sadot pa sprandu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
- sadot pa purnu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
- sadot pa kaklu Fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
- kalanētika Fizisko vingrinājumu sistēma muskulatūras un locītavu trenēšanai.
- pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā); fizisko, garīgo spēku patēriņš.
- kultūrisms Fizisku un spēka vingrinājumu sistēma ķermeņa muskulatūras attīstīšanai un muskuļu masas palielināšanai; sporta veids – šādu vingrinājumu sistēma un ķermeņa muskulatūras demonstrējumi.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- prosodija Fonētisko parādību kopums – skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
- vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piem., brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
- fotoobjektīvs Fotoaparāta optiskā sistēma attēla iegūšanai.
- fotosesija Fotografēšanas process, kuru veic (profesionāls) fotogrāfs.
- brī Franču deserta siers ar baltu, ēdamu pelējuma kārtiņu.
- moguls Frīstaila disciplīna – nobrauciens pa stāvu, ļoti nelīdzenu trasi.
- ekstrēms Funkcijas maksimums vai minimums.
- blokāde Funkciju izslēgšana uz laiku (kādam orgānam vai orgānu sistēmai).
- doplerogrāfija Funkcionāla asinsvadu izmeklēšanas metode.
- ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamie dzīvie organismi un nedzīvā to eksistences vide.
- neiroze Funkcionāls augstākās nervu sistēmas darbības traucējums, kas radies no psihiskiem pārdzīvojumiem.
- neirastēnija Funkcionāls nervu sistēmas vājums.
- stūra sitiens futbolā – sitiens no laukuma gala un sāna līniju krustpunkta.
- augusts Gada astotais mēnesis.
- aprīlis Gada ceturtais mēnesis.
- oktobris Gada desmitais mēnesis.
- septembris Gada devītais mēnesis.
- decembris Gada divpadsmitais mēnesis.
- februāris Gada otrais mēnesis.
- maijs Gada piektais mēnesis.
- janvāris Gada pirmais mēnesis.
- jūlijs Gada septītais mēnesis.
- jūnijs Gada sestais mēnesis.
- marts Gada trešais mēnesis.
- novembris Gada vienpadsmitais mēnesis.
- troksnis Gadījumrakstura svārstības, kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums.
- māte Gados vecāka sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
- seniors Gados vecāks vai vecs cilvēks; pensionārs.
- tēvs Gados vecāks vīrietis (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi); arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
- neskartās zemes gadsimtiem neapstrādātas lielas zemes platības (piem., Kazahstānas stepēs, kas no 1954. līdz 1960. gadam tika uzplēstas graudaugu audzēšanai).
- gadu simtenis gadsimts.
- gadu simts gadsimts.
- gadsimtenis Gadsimts.
- simtenis Gadsimts.
- ēra Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu svarīgu notikumu; laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma.
- jaunais stils gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 1582. gadā.
- nogaidīt Gaidīt (kamēr rodas, iestājas labvēlīgi apstākļi, izdevīga situācija u. tml.).
- signālgaisma Gaisma, ar kuru raida signālus (1).
- lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- luksofors Gaismas signalizācijas ierīce ielu satiksmes regulēšanai.
- bākuguns Gaismas signāls operatīvajam transportam, piem., policijai, specializētajai ātrajai palīdzībai.
- uguns Gaismas un siltuma starojums, kas rodas, kam degot ar liesmu.
- refleksija Gaismas, skaņas vai siltuma viļņu atstarošana, atstarošanās.
- smilškrāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi; smilšu krāsa.
- smilšu krāsa gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi.
- sēpija Gaiši brūna krāsviela, ko iegūst no šī dzīvnieka vai sintezē.
- lašu krāsa gaiši sārta krāsa ar dzeltenīgu niansi.
- blondīne Gaišmataina sieviete; gaišmate.
- apdārzs Gaišs loks (parasti ap mēnesi).
- attīstība Gaita (piem., notikumam, procesam); risinājums (piem., sižetam).
- strīķis Galoda (parasti izkapts asināšanai).
- pārpieris Galvas apsējs, ko sieviete sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
- deniņi Galvas daļa, kas atrodas virs acīm no pieres sāniem līdz ausij.
- smadzeņu satricinājums galvas smadzeņu bojājums, kas rodas pēc galvas sasituma.
- pamatprofesija Galvenā profesija.
- pamatvienība Galvenā vienība (kādā sistēmā).
- pamatsistēma Galvenā, nozīmīgākā sistēma.
- virsotne Galvenā, vadošā, visietekmīgākā (piem., kādas sociālas grupas, organizācijas) daļa.
- princips Galvenais atzinums, galvenā ideja, pamattēze (kādā uzskatu sistēmā, teorijā u. tml.).
- centrs Galvenais darbības psihiskās norises objekts.
- pamatdarbs Galvenais darbs, kas ir pastāvīgs un nodrošina personas eksistenci.
- pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences satura organizācijas veids.
- ass Galvenais, svarīgākais ap ko risinās kādi notikumi, darbība.
- varonis Galveno lomu tēlotājs traģēdijā (18. un 19. gadsimtā); vēlāk arī galveno lomu tēlotājs drāmā, komēdijā.
- ķesele Garā kātā iestiprināts maisiņš ziedojumu vākšanai baznīcā.
- galerija Gara telpa (piem., pilī) parasti ar logu rindu vienā garensienā.
- rabate Gara, šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti celiņu malās, gar celtņu sienām).
- skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
- vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
- vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
- stirpa Garens (piem., siena, sakņaugu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
- inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociālā grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
- tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
- guru Garīgais audzinātājs (hinduismā); viens no galvenajiem sikhu vadītājiem.
- ūdensmērītājs Garkājaina blakts ar tievu, izstieptu ķermeni, kas dzīvo uz ūdens (izmantojot tā virsmas spraigumu) un pārvietojas īsiem atgrūdieniem.
- dumpis Gārņu dzimtas bridējputns ar garu kaklu, garām kājām, smailu knābi, dzeltenbrūnu apspalvojumu un dobju balsi.
- kamara Garoza, sacietējusi virskārta.
- sliede Garš lineāls ar šķērsi vienā galā leņķa ieturēšanai.
- versts Garuma mērvienība – 1066,8 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- pēda Garuma mērvienība – apmēram 30,48 cm (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- aršīna Garuma mērvienība – aptuveni 0,71 metrs (vecajā krievu mērvienību sistēmā); šāda garuma mērlineāls.
- jūras ass garuma mērvienība – aptuveni 1,83 metri (angļu mērvienību sistēmā).
- ass Garuma mērvienība – aptuveni 2,13 metri (vecajā krievu mērvienības sistēmā).
- colla Garuma mērvienība – aptuveni 2,54 cm (angļu mērvienību sistēmā).
- jūdze Garuma mērvienība (dažādās mērvienību sistēmās).
- jards Garuma mērvienība angļu mēru sistēmā – 0,914 metru.
- metrs Garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – 100 centimetru [m].
- izplānot Gatavojoties (ko) darīt, veikt, iepriekš izdomāt (tā) norisi.
- meistarot Gatavot (ko), parasti neprofesionāli.
- siet jāņusieru gatavot jāņusieru.
- sildīties Gatavoties, iesildīties.
- nomuļļāt Gausi, neprasmīgi strādājot, panākt, ka (kas) nerealizējas vai tiek īstenots sliktā kvalitātē.
- kasīties Gausi, neražīgi strādāt, lēnām, tūļīgi darboties.
- kā aizmidzis gausi; neuzmanīgi.
- formaldehīds Gāze ar asu smaku, ko izmanto sintētisko sveķu, krāsvielu, medicīnas preparātu u. tml. izgatavošanai.
- glāsts Glāstoša rokas kustība, maigs pieskāriens, paužot mīlestību, sirsnību.
- neoimpresionisms Glezniecības virziens (radās 19. gadsimta 80. gados Francijā), kas attīstīja tālāk impresionismam raksturīgos glezniecības paņēmienus, piem., tīru spektra krāsu uzlikšanu uz audekla punktu veidā, optiski radot krāsu sajaukuma efektu.
- smilšgliemene Gliemene, kas dzīvo jūrās, ierakusies gruntī.
- gliemezis Gliemis ar viengabala (parasti) spirālē sagrieztu čaulu, kas dažām sugām var būt reducējusies.
- molusks Gliemis, mīkstmiesis.
- strofantīns Glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku.
- GSM Globālo mobilo komunikāciju sistēma.
- krietna sirds godīgums, labsirdība.
- gonokoks Gonorejas ierosinātājs mikroorganisms.
- pirmpiene Govs, arī kaza u. tml., kas ir pirmo reizi atnesusies.
- vecpiene Govs, kas trīs mēnešus pēc atnešanās nav kļuvusi grūsna.
- kasīt Grābt (parasti sienu).
- kast Grābt (parasti sienu).
- grāfiene Grāfa sieva vai meita.
- serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanai izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla sietu; šādā tehnikā veidots attēls.
- nošu atslēga grafiska zīme, kas norāda noteiktas skaņas (un līdz ar to arī pārējo skaņu) atrašanās vietu nošu sistēmā.
- atslēga Grafiska zīme, kas norāda skaņu atrašanās vietu nošu sistēmā.
- hieroglifs Grafisks simbols, kas senēģiptiešu un dažās citās rakstu sistēmās apzīmē vārdus, zilbes vai atsevišķas skaņas.
- zīme Grafisks simbols.
- raksts Grafisku zīmju sistēma informācijas fiksēšanai; šādā sistēmā izmantoto zīmju kopums; rakstība.
- izgraizīt Graizot saīsināt, atdalot kādas daļas.
- gramatika Grāmata (piem., mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota kādas valodas uzbūves sistēma.
- enciklopēdija Grāmata vienā vai vairākos sējumos ar īsiem, koncentrētiem, alfabētiski vai tematiski izkārtotiem apcerējumiem par dažādām tēmām vai vienas tēmas dažādiem jautājumiem.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
- locījums Gramatiska kategorija, kas izteikta ar lokāma vārda gramatisko formu un rāda tā sintaktiskās attieksmes ar citiem vārdiem vārdkopā vai teikumā.
- pamatforma Gramatisko formu sistēmā – sintaktiski neatkarīga forma, kuras celms parasti ir formveidošanas celms citām paradigmas formām.
- grāmatsiešana Grāmatu iesiešana; attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
- pārskats Grāmatvedībā – dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus par kādu laika posmu.
- konts Grāmatvedības forma finansiālo darbību sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; divdaļīga tabula (ar ieņēmumu un izdevumu daļu), kas atspoguļo šīs finansiālās darbības.
- trīsene Graudzāļu dzimtas augs ar sirdsveidīgām, nokarenām vārpiņām; vizulis [2] [Briza media].
- tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, skābbarības, skābsiena) sagatavošanai un novietošanai.
- slēdzējmuskulis Gredzenveida muskulis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
- greiza sirds greizsirdība.
- peņuārs Grezns sieviešu rīta tērps, kas šūts no viegla auduma.
- apsildāmā grīda grīda, kurā ierīkoti sildelementi.
- linolejs Grīdu segmateriāls, ko senāk izgatavoja no izturīga auduma, linsēklu eļļas un korķa pulvera, bet tagad galvenokārt no sintētiskiem polimēriem.
- bēta Grieķu alfabēta otrais burts (B, β); simbolisks apzīmējums (piem., radioaktīvam starojumam).
- alfa Grieķu alfabēta pirmais burts (A, α); simbolisks apzīmējums (α), piem., starojuma veidam.
- vērbaļķis Griestu sija.
- urbis Griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai ar īpaši uzasinātu griezējdaļu un cilindrisku vadošo daļu, kurā parasti ir spirāliskas rievas skaidu izvadei.
- siluetgriezums Griezums (piem., kokā), kas veido (kā) siltuetu.
- uzgriezt Griežot (ierīces) vadības elementu (ap asi), panākt, ka (ierīce) darbojas.
- pagriezt Griežot izmainīt stāvokli (kam, piem., ap asi grozāmam); šādā veidā (ar to) regulēt (piem., ierīci).
- nogriezt Griežot saīsināt, izveidot noteiktā formā; apgriezt.
- apgriezt Griežot saīsināt, nolīdzināt.
- paragripa Gripai līdzīga augšējo elpošanas ceļu infekcijas slimība, ko ierosina atšķirīgs vīruss.
- drenāža Gruntsūdens novadīšana vai tā līmeņa pazemināšana (izmantojot drenas); pazemes cauruļvadu, kanālu sistēma (gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai).
- niezulis Grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi.
- apakšgrupa Grupai pakārtota vienība (klasifikācijā).
- izšķirt Grupējot, klasificējot izdalīt; izdalīt (pēc kādām pazīmēm).
- sistematizēt Grupējot, klasificējot veidot (kā) sistēmu; kārtot (ko) sistēmā.
- klasifikācija Grupēšana, dalīšana pēc noteiktiem kritērijiem; sistēma, kas izveidojas šādas grupēšanas, dalīšanas rezultātā.
- nolaist rokas grūtā situācijā pakļauties nevarībai, bezspēcībai.
- melanholija Grūtsirdība, nomāktība; skumjš, nomākts garastāvoklis.
- grūtsirdis Grūtsirdīgs cilvēks.
- uzskaitīt Gūt precīzu un savlaicīgu informāciju par finanšu procesiem uzņēmumā, tā mantisko stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem.
- seismika Ģeofizikas nozare, kas pēta Zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
- eksogēnie procesi ģeoloģiski procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (piem., jūras viļņi, vējš).
- endogēnie procesi ģeoloģiskie procesi, kas noris zemeslodes iekšienē.
- stereometrija Ģeometrijas nozare, kas aplūko figūras trīs dimensijās (telpiskas figūras).
- punkts Ģeometrijas objekts, kam ir nulles dimensija.
- lode Ģeometrisks ķermenis, kuram visi virsmas punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta (centra).
- heraldika Ģerboņu vai citu līdzīgu simbolisku zīmju kopums.
- sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu.
- teitoņi Ģermāņu ciltis, kuras 2. gadsimta beigās iebruka Romas valdījumos.
- audžuģimene Ģimene, kas pieņēmusi apgādībā un audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
- jaukta ģimene ģimene, kurā vīrs un sieva pieder pie dažādām tautībām.
- Klasiskā ģimnāzija ģimnāzija, kuras mācību programmā ir iekļautas klasiskās valodas.
- dzimta Ģinšu grupa (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- čīzburgers Hamburgers, kura pildījumā ir siera šķēle.
- antitēze Hēgeļa dialektikā – otrā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze).
- dialīze Hemodialīze, asiņu attīrīšana no vielām, kas tajās uzkrājas palielinātā daudzumā nieru mazspējas vai arī akūtas saindēšanās gadījumā.
- hercogiene Hercoga sieva.
- slūžas Hidrauliska būve, piem., ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
- vārsts Hidrauliskas vai pneimatiskas sistēmas elements darbvielas plūsmas regulēšanai.
- psihohigiēna Higiēnas nozare, kas izstrādā psihisko slimību profilakses pasākumus; pasākumu un metožu kopums cilvēka psihiskās veselības sargāšanai un psihisko slimību profilaksei.
- lesbiete Homoseksuāla sieviete.
- klasiskā deja horeogrāfisko izteiksmes līdzekļu pamatsistēma baletā.
- iks Horizontālā ass koordinātu sistēmā.
- slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
- dzega Horizontāls izvirzījums ēkas ārsienā (piem., starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem vai durvīm); karnīze.
- adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
- psoriāze Hroniska ādas slimība, kurai raksturīgi sārti, plakani, krasi norobežoti plankumi, kuri klāti ar sudrabaini pelēcīgām zvīņām; zvīņēde.
- sūkļveida encefalopātija hroniska centrālās nervu sistēmas saslimšana.
- multiplā skleroze hroniska nervu sistēmas slimība ar izkaisītiem slimības perēkļiem galvas un muguras smadzenēs.
- ateroskleroze Hroniska slimība, kam raksturīga lipīdu nogulsnēšanās uz artēriju sienām, tās sašaurinot.
- čūlas slimība hroniska slimība, kam raksturīgi kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sieniņu bojājumi.
- izkaisītā skleroze hroniska, progresējoša saslimšana, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi centrālās un perifērās nervu sistēmas dažādās daļās; multiplā skleroze.
- propaganda Ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, arī pamudināt cilvēkus uz noteiktu rīcību.
- feminisms Ideoloģisks strāvojums par sieviešu līdztiesību ar vīriešiem; sieviešu kustība par plašāku un aktīvāku iesaistīšanos valsts un sabiedriskajā dzīvē.
- piere Ieapaļa (kalna, paugura) virsotne, kas nav apaugusi ar kokiem.
- iekārtojums Iedalījums noteiktā kārtībā, secībā; ieviesta, nodibinājusies kārtība.
- vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (piem., ierīces, iekārtas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas) darbošanos noteiktā veidā; šāda iedarbību kopuma veids.
- susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; žāvēt.
- suģestēt Iedarboties uz cilvēka psihi tā, ka viņa domas un rīcība risinās pēc ietekmētāja gribas.
- apstrādāt Iedarboties, ietekmēt (kādu) ar fizisku spēku vai psiholoģiski.
- paralēlā pasaule iedomāta (arī hipotētiska) esamība, kas eksistē līdztekus, vienlaikus reālajai pasaulei.
- paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
- pacienāt Iedot (ko, parasti nedaudz) ēst, dzert (piem., viesim).
- inspirēt Iedvesmot; ierosināt.
- inspirators Iedvesmotājs; ierosinātājs.
- hemofilija Iedzimta slimība – asins nesarecēšana.
- oligofrēnija Iedzimti vai agrīnā bērnībā iegūti psihiskās attīstības traucējumi, garīga atpalicība.
- iemiet Iedzīt, iesist (zemē).
- iebukņīt Iegrūst, ne sevišķi stipri iesist.
- atmazgāt naudu ieguldīt (kur) nelikumīgi iegūtus finansiālus līdzekļus, lai tos legalizētu.
- sintezēt Iegūt (ķīmisku savienojumu) sintēzes (3) ceļā.
- ievākt Iegūt (ražu); sagatavot (piem., sienu).
- dabūt Iegūt (slimību, tās simptomus).
- izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) – parasti par ķermeņa daļām.
- nokaut Iegūt pārsvaru (galda spēlē), novācot, noņemot (pretinieka kauliņu, šaha figūru u. tml.); nosist.
- nokaut Iegūt pārsvaru (kāršu spēlē), izspēlējot savu (vērtīgāko) kārti; nosist.
- atsvaidzināties Iegūt svaiguma, možuma sajūtu; iegūt atvēsinājuma sajūtu.
- AIDS Iegūtais imūndeficīta sindroms; infekcijas slimība, ko izraisa vīruss, sagraujot cilvēka imūnsistēmu.
- ietuntuļot Ieģērbt (parāk siltā un biezā apģērbā); vairākām kārtām, arī nekārtīgi ietīt.
- sāga Ieildzis, pretrunīgs (kādas sabiedrībai nozīmīgas problēmas) risinājums.
- ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam nevēlamā situācijā.
- sleja Iejūga daļa – pie sakām pievienotas ādas siksnas, ko stiprina uz zirga muguras, sāniem un gūžām, lai pasargātu zirgu no vezuma spiediena, braucot no kalna.
- groži Iejūga daļa – siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
- iemaukti Iejūga piederums dzīvnieka (parasti zirga) vadīšanai, kas sastāv no savienotām, uz galvas uzmaucamām siksnām un mutē ieliekamas dzelzs.
- sedulka Iejūga sastāvdaļa – ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
- vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa – siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
- bagāts Iejūtīgs, dziļš (par psihi).
- mīkstsirdīgs Iejūtīgs, labsirdīgs; arī jūtīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sust Iekaist siltuma, mitruma iedarbībā (par ķermeņa daļām).
- vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
- mājas kinozāle iekārta (augstas kvalitātes televizors kopā ar īpašu akustisko sistēmu), kas nodrošina tikpat labu attēla un skaņas kvalitāti kā kinoteātrī; mājas kinoteātris.
- izeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) izvadīšanai (no ierīces).
- signāliekārta Iekārta signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- retranslators Iekārta signālu uztveršanai un tālākraidīšanai.
- termoelektroģenerators Iekārta siltuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
- apkure Iekārta telpu apsildīšanai; apsildīšanas sistēma.
- pults Iekārta vai tās daļa ar vadības ierīcēm, signalizācijas, kontroles un mērīšanas aparātiem u. tml. kādas sistēmas, procesa, sarežģītas iekārtas, aparāta darbības vadīšanai.
- poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
- novads Iekārta, ierīce (kā) novadīšanai; ūdenstece, kas uzņem ūdeņus no nosusināšanas iekārtām.
- žāvētājs Iekārta, ierīce (kā) žāvēšanai, piem., ar siltumu, gaisa plūsmu.
- sildiekārta Iekārtā, ierīcē u. tml. ievietojams siltuma avots, kura uzsilšanu izraisa cauri tam plūstošā strāva.
- signalizācija Iekārta, kas brīdina, raida signālus (piem., par ugunsgrēku, nepiederošu personu iekļūšanu neatļautā vietā).
- mikroviļņu krāsns iekārta, kurā karstumu ēdiena uzsildīšanai vai pagatavošanai rada mikroviļņu plūsma.
- tvaika katls iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālo mehānisko vai siltuma enerģiju.
- sildelements Iekārtas, ierīces daļa, arī ierīce (kā) sildīšanai.
- vilkt audeklu iekārtot šķēru diegu sistēmu aušanai.
- uzvilkt audeklu Iekārtot šķēru diegu sistēmu aušanai.
- telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piem., teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
- gongs Iekārts metāla disks, kuru piesitot, rodas noteikta augstuma skaņa; šāda diska radītā skaņa.
- termocentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo; siltumcentrāle.
- siltumcentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai.
- kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas no kontaktvada pievada transportlīdzekļiem elektrisko enerģiju.
- siltumelektrostacija Iekārtu un būvju komplekss, kur siltuma enerģiju, ko iegūst, sadedzinot kurināmo, pārvērš elektroenerģijā; termoelektrostacija.
- reintegrācija Iekļaušana atpakaļ (kur, kādā sistēmā).
- sakārtot Iekļaut (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā.
- sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piem., domas, iespaidus).
- integrēties Iekļauties kopējā, vienotā veselumā, sistēmā.
- dīzeļmotors Iekšdedzes motors ar kompresijas aizdedzi; dīzelis (1).
- dīzelis Iekšdedzes motors ar kompresijas aizdedzi; dīzeļmotors.
- iekšsiena Iekšējā siena (piem., starp celtnes telpām); sienas iekšējā puse (telpā).
- lūmens Iekšējais diametrs (piem., asinsvadiem).
- endokrīnie dziedzeri iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kuri savu sekrētu (hormonus) izdala tieši asinīs vai limfā.
- tapetes Iekšsienu, retāk griestu, apdares materiāls – papīra vai cita plāna materiāla sloksnes.
- strītbols Ielas basketbols, kur katrā komandā spēlē trīs spēlētāji un spēles laukums ir uz pusi mazāks, nekā īstā basketbola laukums.
- apgūt Iemācīties un pilnībā pārzināt (piem., profesiju, specialitāti); mācoties, vingrināties iegūt (māku, iemaņas).
- brūte Iemīļota sieviete; arī mīļākā.
- sirdsdāma Iemīļotā sieviete.
- neto Ienākums, no kura ir atskaitīti visi izdevumi.
- saskatīties Iepazīties un izjust savstarpējas simpātijas; arī iemīlēties.
- ieplīsums Ieplīsusi vieta; plaisa, kas radusies plīstot.
- apaugļot Ieplūdinot vīrišķo dzimumšūnu sievišķajā, radīt jauna organisma dīgli; padarīt (sievišķo organismu) par jauna organisma veidotāju.
- priekšnoteikums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnosacījums.
- priekšnosacījums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums.
- vizēt Ierakstīt vīzu (1) (parasti ārzemju pasē); iesniegt (parasti ārzemju pasi) šādas vīzas saņemšanai.
- panno Ierāmēts gleznojums, ornaments vai dekoratīvs veidojums uz sienas vai griestiem.
- birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma; ierēdņu kopums šādā sistēmā.
- izvadierīce Ierīce (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas); izvads.
- lampa Ierīce (parasti spuldzes veidā) ar dažādām funkcijām (piem., starojuma vai siltuma iegūšanai).
- moderators Ierīce (pianīna) skaņas klusināšanai.
- uztvērējierīce Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai; uztvērējs (1).
- uztvērējs Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai.
- kalorifers Ierīce gaisa sasildīšanai (piem., apkures un ventilācijas sistēmās).
- termofors Ierīce kādas ķermeņa daļas sildīšanai.
- kodolreaktora regulators ierīce kodolu dalīšanās procesa intensitātes regulēšanai, kā arī tā apturēšanai avārijas gadījumā.
- tecīla Ierīce metāla darbarīku asināšanai – abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
- televīzijas kamera ierīce optiskā attēla pārvēršanai elektriskā attēla signālā.
- modulators Ierīce signāla pārveidošanai modulētā signālā.
- signālierīce Ierīce signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.).
- klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai.
- telefons Ierīce skaņas signālu uztveršanai un pārraidei; telefona aparāts.
- blīvslēgs Ierīce spraugas noslēgšanai starp kustīgu detaļu (piem., cilindra, virzuļa kātu) un ejas sienām, lai neizplūstu tvaiks, gāze.
- interfeiss Ierīce vai programma, kas dod iespēju lietotājam komunicēties ar datoru; salāgošanas ierīce vai sistēma; saskarne.
- telūrijs Ierīce, ar kuru demonstrē Zemes griešanos ap savu asi un ap Sauli, kā arī Mēness griešanos ap Zemi.
- sējējs Ierīce, iekārta (kā) siešanai.
- sijātājs Ierīce, iekārta (kā) sijāšanai.
- sildītājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sildīšanai.
- sinhronizators Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sinhronizācijai.
- izvads Ierīce, ietaise (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas); izvadierīce.
- taimeris Ierīce, ietaise, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci, arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
- magazīna Ierīce, ietaise, korpuss u. tml. kā vienveidīga (piem., priekšmetu, elementu, datu) ievietošanai; komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
- katapulta Ierīce, kas (parasti) avārijas situācijā no lidaparāta izsviež sēdekli ar cilvēku.
- viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
- modems Ierīce, kas ciparu signālu formā uzglabāto informāciju pārveido analogajos signālos, kā arī saņemtos analogos signālus – ciparu signālos.
- rūteris Ierīce, kas ienākošo internetu sadala uz visiem tīkla datoriem; datoru tīkla organizētājs.
- oksimetrs Ierīce, kas neinvazīvā veidā mēra kapilāro asiņu skābekļa piesātinājuma līmeni.
- stabilizators Ierīce, kas nodrošina kāda objekta vai sistēmas stabilitāti.
- durvju sensors ierīce, kas noraida signālu brīdī, kad kāds ienāk pa durvīm.
- detektors Ierīce, kas paredzēta dažādu priekšmetu, vielu, elektrisko signālu u. tml. uztveršanai, reaģējot ar attiecīgiem atbildes signāliem.
- devējs Ierīce, kas rada signālus, impulsus.
- elektrokardiogrāfs Ierīce, kas reģistrē sirdsdarbības elektriskos potenciālus.
- savācējprese Ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpās.
- sensors Ierīce, kas uztver impulsu un to novada uz uztvertā signāla apstrādes centru.
- žiroskops Ierīce, kuras galvenā sastāvdaļa ir ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas (simetrijas) ass var mainīt savu virzienu telpā.
- regulators Ierīce, mehānisms (mašīnas, iekārtas vai citas sistēmas) uzturēšanai noteiktā darbības režīmā; automātiskās vadības sistēmas daļa.
- ugunsaizsardzība Ierīce, tehnoloģisks risinājums, kas sekmē šādus pasākumus.
- devējs Ierīces daļa, kas uztver kādus procesus, signālus un pārraida tos citām ierīces daļām.
- sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsma, kas realizē siltuma apmaiņu.
- gremdētava Ierīču sistēma cilvēku un priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
- bortsistēma Ierīču, aparātu sistēma (kuģī, lidaparātā).
- pieskaitīt Ierindot kādā klasifikācijas grupā.
- aukstais ierocis ierocis ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
- kodolierocis Ierocis, kurā eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
- iradiācija Ierosas vai aiztures procesa izplatīšanās centrālajā nervu sistēmā.
- priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
- uzkurināt Ierosināt (kādu), parasti straujai, spēcīgai, darbībai.
- iekustināt Ierosināt (norisi, darbību).
- sakairināt Ierosināt (piem., interesi, iztēli), parasti ļoti.
- uzvest Ierosināt (psihisku norisi).
- elektrizēt Ierosināt elektriskos lādiņus, radīt elektrisko strāvu.
- sarīdīt Ierosināt uz nesaskaņām, strīdu.
- aktivēt Ierosināt, arī veicināt (fizioloģiska, ķīmiska u. tml.) procesa norisi, palielināt reakcijas spēju.
- proponēt Ierosināt, ieteikt, likt priekšā, piedāvāt (ideju, teoriju, rīcības plānu u. tml).
- iekairināt Ierosināt, izraisīt.
- uzdot Ierosināt, mudināt rast atminējumu, risinājumu.
- uzmudināt Ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara; pamudināt.
- sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) – parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā.
- inducēt Ierosināt, radīt (ko) ārēju cēloņu iedarbībā.
- sarosināt Ierosināt, stimulēt.
- uzmusināt Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, prettiesisku rīcību); uzkūdīt.
- iniciēt Ierosināt; iesākt.
- pamodināt Ierosināt.
- iniciators Ierosinātājs.
- sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums; kopā sasietu priekšmetu kopums.
- iepīties Iesaistīties, tikt iesaistītam (piem., nevēlamā pasākumā); iekļūt (nevēlamā situācijā).
- iepukstēties Iesākt pukstēt (parasti straujāk) – par sirdi.
- ierunāties Iesākt runāt; īsi pateikt (ko).
- iesirmot Iesākt sirmot; kļūt mazliet sirmam.
- ieķiķināties Iesākt smieties īsiem, paklusiem smiekliem un pārstāt.
- uzmutuļot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- uzkūsāt Iesākt strauji, spraigi risināties (piemēram, par notikumiem).
- uzbrāzmot Iesākt strauji, spraigi risināties; īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- uzbrāzt Iesākt strauji, spraigi risināties; īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- iešķaudīties Iesākt šķaudīt un apklust; īsi, viegli nošķaudīties.
- iestāties Iesākties (piem., par stāvokli, norisi, laika posmu dabā).
- pamosties Iesākties no jauna (par procesiem dabā).
- uzmest mezglu iesiet mezglu diega, auklas galā; aizmest mezglu.
- aizmest mezglu iesiet mezglu diegā, auklas galā.
- pārsiet Iesiet vēlreiz, no jauna.
- albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
- zilzeķe Iesīkstējusi vecmeita.
- sapliķēt Iesist (kādam) vairākus pliķus; sapļaukāt.
- pacelt roku (pret kādu) iesist (kādam).
- uzšķipelēt Iesist (kādam).
- sasist Iesist (kur iekšā) lielākā daudzumā (piem., naglas).
- iedunkāt Iesist ar dūri vai elkoni.
- sasist Iesist bumbu, ripu vārtos vairākas, daudzas reizes (sporta spēlē).
- uzdot pa purnu iesist pa seju.
- iepliķēt Iesist pliķus.
- iepļaukāt Iesist pļaukas.
- sapliķēt Iesist vairākus pliķus (pa kādu ķermeņa daļu); pliķējot sist (kādu ķermeņa daļu).
- nopliķēt Iesist vienu vai vairākus pliķus.
- ievicot Iesist, iepērt (parasti ar vicu).
- uzsist Iesist, parasti spēcīgi (ar ko), virzot sitienu (pa ko, kam, arī kur).
- uzdot Iesist, parasti spēcīgi (kādam, pa ko).
- uzsist Iesist, parasti spēcīgi (kādam).
- sadot pa pirkstiem iesist; nopērt.
- iedot Iesist.
- ievilkt Iesist.
- uzsist Iesitot naglas, nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko), sastiprinot ar iesistām naglām.
- iegriezt Ieskrūvēt; griežot ko ap asi, iestiprināt.
- dedzināt Ieslēdzot panākt, ka izstaro gaismu, siltumu.
- izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
- izvēlne Iespēju saraksts, ko datu apstrādes sistēma parāda lietotājam un no kura lietotājs var izvēlēties ierosināmu darbību.
- grāmata Iespieddarbs – iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
- atkāpe Iespraudums stāstījumā, kas literārā darbā nav tieši saistīts ar sižeta risinājumu.
- muzejs Iestāde, kas vāc, glabā, sistematizē, izstāda apskatei, kā arī pēta noteikta veida materiālās un garīgās kultūras vērtības.
- bāze Iestāde, noliktava, ēku komplekss u. tml., kas apgādā (ko) ar materiālajiem resursiem vai nodrošina noteikta veida pakalpojumus.
- sienas avīze iestādes, uzņēmuma u. tml. iekšējs periodisks izdevums – parasti liela lapa, kas rāda kolektīva dzīvi un kuru izkar pie sienas.
- iecentrēt Iestādīt, noregulēt (detaļu) atbilstoši centram, rotācijas asij.
- vatēt Iestrādāt siltinājuma kārtu (piem., vates, vatelīna) (parasti tekstilizstrādājumā).
- mūķene Iesvētīta reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) sieviešu kārtas locekle, kas devusi īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
- iet savu ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi.
- iet citu ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi.
- vilkties kā gliemezim iet, braukt ļoti lēni, gausi.
- vilkties kā vēzim iet, braukt ļoti lēni, gausi.
- precināt Ieteikt, palīdzēt izraudzīt (kādam sievu, vīru).
- iedvest Ietekmējot, pārliecinot panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme).
- spiest Ietekmēt, parasti nelabvēlīgi (kādu) – par psihisku, fizioloģisku stāvokli.
- kapacitāte Ietilpība; maksimālais daudzums, ko (kas) spēj uzkrāt vai saražot.
- ieurbties Ietriekties, iespiesties (kur iekšā) – parasti par asiem, smailiem priekšmetiem.
- iebraukt Ietriekties, spēcīgi iesist.
- pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu) citam cilvēkam.
- sasitums Ievainojums, kas radies sitiena rezultātā un kas neizraisa ārēju asiņošanu.
- brūce Ievainota un nesadzijusi audu vieta.
- pašvaldība Ievēlētu pārstāvības un izpildu iestāžu institūcija vietēja mēroga saimniecisko un vietējo iedzīvotāju sociālo jautājumu risināšanai.
- ārpus konkurences ievērojami pārāks par visiem citiem.
- kritisks Ievērojams, liels; tāds, kas var radīt sarežģījumus, bīstamu situāciju.
- augstums Ievērojams, nozīmīgs stāvoklis; situācija, kurā pastāv šāds stāvoklis.
- plejāde Ievērojamu kādas nozares, profesijas u. tml. pārstāvju kopums.
- pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību; pārveidot (1).
- industrializēt Ieviest tautsaimniecībā lielu, mašinizētu ražošanas sistēmu; ieviest šādu ražošanas sistēmu (kādā valstī).
- kodēt Ievirzīt cilvēka apziņu noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu) ar psihoterapijas metodēm.
- slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
- ievājs Ievu audze; ievām apaugusi vieta.
- skābais iezis iezis, kas satur daudz silīcija oksīda.
- silicītieži Ieži, kas sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda minerāliem.
- morēna Iežu (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs (šļūdonis).
- laukšpats Iežus veidojošs minerāls, kas sastāv no alumīnija, silikāta savienojumos ar kāliju, nātriju, kalciju u. tml.
- indivīds Ikviens patstāvīgi eksistējošs dzīvs organisms, īpatnis, kādas bioloģiskas sugas pārstāvis.
- ieraža Ilgā laikā izveidojusies (rīcības, izturēšanās) kārtība.
- nomākt sirdi ilgāku laiku ļoti nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- žņaugt Ilgāku laiku pastāvot, radīt nemieru, satraukumu u. tml. (par psihisku stāvokli).
- izdauzīties Ilgāku laiku skaļi klauvēt, sist, dauzīt.
- ievārīties Ilgāku laiku vāroties, iegūt vajadzīgo konsistenci.
- izgrābties Ilgāku laiku, daudz grābt (piem., sienu, lapas).
- izsirdīties Ilgāku laiku, daudz sirdīties.
- izsiroties Ilgāku laiku, daudz sirot.
- izsmieties Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
- vilkties Ilgi, parasti lēni, norisināties (par darbību, procesu); ilgt (par laikposmu, laiku).
- ovācijas Ilgi, vētraini aplausi, arī ar priekpilniem izsaucieniem.
- gremzt Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- vaukšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet īsiem, retiem rējieniem (par suni).
- muļļāt Ilgstoši, bez jūtama rezultāta strādāt (pie kā), risināt, veidot (ko).
- iemarinēt Ilgstoši, nepamatoti atlikt, aizkavēt (piem., jautājuma atrisināšanu).
- atvasara Ilgstošs sausa, saulaina un samērā silta laika periods rudenī.
- kardiostimulators Implantējams aparāts sirdsdarbības stimulēšanai.
- impresionists Impresionisma pārstāvis.
- autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu – process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
- maiji Indiāņu tauta Centrālamerikā (Meksikā, Jukatanas pussalā u. c.), viena no senākajām civilizācijām, kas pastāvēja līdz 16. gs.
- acteki Indiāņu tauta Meksikā, kas 12.–16. gs. bija izveidojuši savu valsti.
- strihnīns Indīgs alkaloīds, kas mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību, bet lielākās devās ir nāvējošs.
- patība Indivīda būtiskāko (psihes, rakstura, personības) īpašību kopums, kas to atšķir no citiem; personības kodols.
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
- ķeltu valodas indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder, piem., īru, skotu (gēlu), velsiešu, bretoņu valoda.
- pilieninfekcija Infekcija, kas izplatās ar siekalu, krēpu u. tml. pilieniem, kuros ir slimības izraisītāji.
- skarlatīna Infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
- mikoze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēnās sēnes.
- dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs zarnu iekaisums un asiņaina caureja.
- malārija Infekcijas slimība, kuras ierosinātāju pārnēsā īpaši odi un kurai raksturīgas periodiskas drudža lēkmes.
- seksuāli transmisīvās slimības infekcijas slimības, ar kuru ierosinātājiem saslimst galvenokārt dzimumceļā; arī veneriskās slimības.
- transmisīvās slimības infekcijas slimības, ko pārnēsā asinssūcēji kukaiņi, ērces.
- Covid-19 Infekcioza slimība, kuru izraisa vīruss no koronavīrusu grupas un kurai ir gripai līdzīgi simptomi – drudzis, klepus, kakla sāpes, kaulu sāpes.
- reimatisms Infekciozi alerģiska iekaisuma slimība, kas skar galvenokārt sirds un locītavu saistaudus un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
- datubāze Informācijas kopums ar noteiktu struktūru, kas tiek uzglabāts un ir pieejams elektroniskā sistēmā.
- signāls Informācijas materiālais izteicējs un pārnesējs sakaru un vadības sistēmās; zīme (kādas ziņas, informācijas) pārraidīšanai.
- optiskais telegrāfs informācijas pārraides ierīce lielos attālumos, izmantojot speciālus kodētus optiskos signālus.
- signālsistēma Informācijas sistēma (organismā), kas saņem impulsus un signalizē par norisēm ārējā vidē un pašā organismā.
- radio Informācijas, mūzikas u. tml. raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana ar attiecīgas aparatūras palīdzību; attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
- Konstitucionālā tiesa institūcija, kas veic likumu u. c. normatīvo aktu un tiesisko darbību pārbaudi, lai konstatētu to atbilstību konstitūcijai.
- subordinācija Institūciju vai amatpersonu izkārtojuma sistēma, kur zemāki posmi padoti augstākiem.
- skripts Instrukciju kopums, kas vada sarežģītas darbības programmā vai operetājsistēmas vidē.
- mikrometrs Instruments ļoti mazu lielumu (piem., cauruļu sienu biezuma) mērīšanai.
- fonendoskops Instruments sirds un plaušu izklausīšanai, kas sastāv no membrānas, kura uztver skaņu, un divām caurulītēm, kuras ieliek ausīs.
- māneklis Instruments, ar ko atdarina putnu vai dzīvnieku balsis un ko izmanto medījuma pievilināšanai.
- palīginstruments Instruments, kas palīdz nodrošināt veicamās darbības norisi.
- sitaminstrumentu grupa instrumentu grupa simfoniskajā vai citā orķestrī.
- uzplūdi Intensitātes kāpinājums (emocijām, domāšanas procesam u. tml.).
- intensifikācija Intensitātes kāpināšana, palielināšana, pastiprināšana; uzlabošana ar mērķi iegūt lielāku atdevi, labākus rezultātus; ražīguma kāpināšana.
- sprostuguns Intensīva apšaude (kādā joslā), lai kavētu pretinieka pārvietošanos, atsistu uzbrukumu.
- sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, aizvadīt mūžu; šādi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst (visi spēki).
- kaist Intensīvi norisēt psihē; būt tādam, kurā izpaužas intensīvi psihiski procesi.
- rosīties Intensīvi norisināties, funkcionēt.
- izspiest Intensīvi saimniekojot, izmantojot (ko), iegūt maksimālu labumu.
- virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis.
- prāta vētra intensīvs, saspringts (piem., rīcības, viedokļa) optimālā risinājuma, iespēju meklējums, paudums.
- vaicājums Interaktīvās sistēmas lietotāja darbība, kas pieprasa sistēmas atbildi.
- IBM International Business Machines – galvenā datortehnikas ražotāja saīsināts nosaukums.
- tīmeklis Interneta serveru sistēma, kas pārsūta īpaši formatētus dokumentus.
- piegulēt bērnu intīmās attiecībās panākt, ka sieviete nonāk grūtniecības stāvoklī.
- tuvība Intīmas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- mīlestība Intīmas jūtas, kas pauž sirsnību un simpātijas pret konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un juteklīga tieksme (pēc tā).
- miāze Invāzijas slimība, ko ierosina mušu un dunduru kāpuri, parazitēdami dzīvnieku un cilvēku ķermeņa audos un dobumos.
- kanalizācija Inženierbūvju un iekārtu komplekss, kas nodrošina notekūdeņu savākšanu, aizvadīšanu un attīrīšanu; attiecīgo sanitārtehnisko ierīču, novadcauruļu u. tml. sistēma.
- ūdensvads Inženiertehnisko būvju un iekārtu sistēma apgādei ar ūdeni; šādas sistēmas cauruļvads.
- mīna Īpašā apvalkā novietots sprāgstvielu lādiņš ar detonatoru, ko iedarbina ar spiedienu, magnētisko lauku, radiosignālu u. tml.
- žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
- kronēt Īpašā ceremonijā pasludināt par valdnieku, pasniedzot monarha varas simbolus.
- dzīvība Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga vielmaiņa.
- dzēšlapa Īpaša papīra lapa, ko lieto (ar tinti) uzrakstītā nosusināšanai.
- histērija Īpaša psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piem., uzbudinājuma lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanas, šausmu sajūtas.
- tāfele Īpaša, rakstīšanai (ar krītu, flomāsteru u. tml.) paredzēta taisnstūrveida plāksne, kas parasti novietota telpā pie sienas.
- zizlis Īpašas formas, samērā īss stienis (parasti norādīšanai uz ko, kā simbolizēšanai).
- nagans Īpašas sistēmas revolveris.
- siera desa īpašas šķirnes siers desas formā.
- dūla Īpaši apmācīta sieviete, kura atbalsta otru sievieti grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā.
- ebola Īpaši bīstama infekcioza saslimšana, ko izraisa Ebolas vīruss un kas rada aknu un nieru bojājumus, kā arī ārējo un iekšējo asiņošanu; Ebolas slimība.
- kraklē stikls īpaši sagatavota sasprēgājusi stikla masa.
- lakonisms Īpašība izteikties īsi, koncentrēti, kodolīgi, bez liekvārdības.
- spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
- spēja Īpašība, īpašību kopums (organismam, tā daļām, procesiem tajā), kas nodrošina (organisma, tā daļu) bioloģiskās norises.
- iezīme Īpašība, pazīme (piem., cilvēka raksturā, psihē).
- valdzinājums Īpašību kopums (cilvēkā), kas piesaista, rada interesi, vēlēšanos tuvoties.
- vadāmība Īpašību kopums (piem., iekārtai, ierīcei, kādai sistēmai), kas nodrošina iespēju vadīt (tās) darbību.
- spēks Īpašību kopums, kas nodrošina psihiskas norises, to izpausmi.
- drošība Īpašību, pasākumu kopums, kas nodrošina (kā) darbību, norisi bez kļūmēm, avārijām, traumatisma; šāda nodrošinājuma elements.
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā, skaņdarbā, tēlotājas mākslas darbā).
- saimniece Īpašniece, kurai pieder (kas), kurai ir īpašuma tiesības (uz ko); saimnieka sieva.
- limits Īpašos noteikumos, lēmumā paredzētais maksimālais (kā) lielums, skaits u. tml.; ierobežojums.
- trauksmes sajūta īpašs psihisks stāvoklis, kam raksturīgs nemiers, satraukums, neizskaidrojams sasprindzinājums un bailes.
- valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
- pūrs Īpašums, kas pieder līgavai, dodoties laulībā; audumu, apģērbu, veļas krājums, ko sieviete sagatavoja nākamajai ģimenes dzīvei.
- pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
- iprīts Īpatnēji smaržojoša indīga viela; ķīmiska kaujasviela – sinepju gāze.
- hermafrodīts Īpatnis, kam ir abu dzimumu sistēmas.
- mežirbe Irbe ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu, kas dzīvo egļu vai jauktu koku mežos [Tetrastes bonasia].
- novele Īsā stāsta paveids - neliela apjoma prozas darbs, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu un negaidīts atrisinājums.
- rezumēt Īsi apkopot (būtisko, galveno, nozīmīgāko); secināt.
- pieskarties Īsi aplūkot, nedaudz pakavēties (pie kā).
- tēze Īsi formulēts zinātniskā darba (referāta, raksta) atzinums.
- ievaicāties Īsi pajautāt (piem., pārtraucot klusēšanu); iejautāties.
- iejautāties Īsi pajautāt, izteikt jautājumu.
- konspektēt Īsi pierakstīt (piem., no teksta, runas) svarīgāko saturu.
- atzīmēt Īsi pierakstīt; ierakstīt, reģistrēt; attēlot.
- anotēt Īsi raksturot (grāmatu, sacerējumu).
- iesaukties Īsi saukt, iekliegties.
- pasveicināt Īsi sveicināt (kādu, piem., garāmejot).
- nokremšļoties Īsi, aprauti noklepoties.
- krekšķēt Īsi, aprauti, paklusi klepot.
- drebēt Īsi, bieži svārstīties, raustīties; trīcēt.
- pasviest Īsi, impulsīvi pateikt (ko).
- nedaudzos vārdos īsi, īsumā (runāt, rakstīt par ko).
- sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piem., kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu; pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
- atmest Īsi, nevaļīgi, arī nevērīgi atbildēt.
- uzsaukt Īsi, parasti saucot (kādam), pateikt (ko).
- skurināt Īsi, strauji vairākkārt kustināt (ķermeņa daļas).
- ieskicēt Īsi, vispārīgi aplūkot, aprakstīt.
- apkapāt Īsiem izkapts cirtieniem nelīdzeni, pavirši appļaut.
- cīruļputenis Īslaicīgs sniegputenis pavasarī, kad sniegs jau nokusis.
- pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- baukšķis Īslaicīgs, dobjš atsitiena troksnis.
- plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam atsitoties pret ko.
- plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties pret ko.
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
- knaukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu; knakšķis.
- paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piem., viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, arī neliela sprādziena, šāviena troksnis.
- plīkšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas (šķidruma lāsēm, priekšmetam) atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- pakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., šķidruma pilieniem, arī nelieliem priekšmetiem atsitoties pret ko.
- šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- Korāns Islāma svētā grāmata – musulmaņu reliģisko, tiesisko, tikumisko, kā arī sadzīvisko noteikumu un pamācību krājums, ko pravietis Muhameds saņēmis no Allāha.
- CV Īss pārskats par iegūto izglītību, profesiju, darba pieredzi, ko iesniedz darba devējam; dzīves apraksts.
- norāde Īss, parasti saīsināts, vārda gramatiskās nozīmes, stilistiskā u. tml. lietojuma raksturojums (vārdnīcā).
- ticības apliecība īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums.
- turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.).
- pablisināt Īsu brīdi blisināt (ko); blisinot paskatīties (uz ko).
- nosirdīties Īsu brīdi sirdīties un pārstāt sirdīties; nodusmoties.
- uztaurēt Īsu brīdi taurējot, signalizēt.
- nopukstēt Īsu brīdi, vienu reizi pukstēt (par sirdi).
- dažos vārdos īsumā, īsi.
- varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
- ravioli Itāliešu ēdiens – mazi mīklas spilventiņi, kas pildīti ar maltu gaļu, sieru, sēnēm u. tml.
- rikota Itāliešu mājas siers.
- masku teātris itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam) ar tradicionālu sižetu, brīvi improvizētu tekstu un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
- prošuto Itāliešu virtuves ēdiens – sausi konservēts šķiņķis, kas parasti tiek pasniegts jēlā veidā, sagriezts plānās šķēlītēs.
- risoto Itāļu virtuves ēdiens – buljonā vārīti rīsi, kam var būt pievienoti dārzeņi, sēnes, gaļa vai citi produkti.
- provokācija Izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu rīcību), lai kādam kaitētu; nevēlamas situācijas izraisīšana.
- provocēt Izaicināt, kūdīt uz rīcību, lai (kādam) kaitētu; panākt, ka izraisās (nevēlama situācija).
- paņemt priekšā Izbārt, nokaunināt, asi nokritizēt.
- pārstāt Izbeigt, pārtraukt (darbību, norisi).
- noskriet Izbeigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- noslāpt Izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- nodzist Izbeigties (par psihisku stāvokli).
- izsīkt Izbeigties (parasti pakāpeniski) – par darbību, norisi.
- pieklust Izbeigties vai norisēt ar vājāku intensitāti.
- nozust Izbeigties, izzust (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- nomirt Izbeigties, pārstāt eksistēt.
- mūrītis Izbūve krāsns ārsienas apakšdaļā, uz kuras var apsēsties.
- pievadīt Izbūvējot (piem., vadu, cauruļu sistēmu), pievienot (to kādam objektam).
- ievilkt Izbūvēt, ierīkot (kur, pieslēdzot vadu sistēmai).
- plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem, asinīm).
- ieberzties Izdarīt ko aplam; nonākt muļķīgā situācijā.
- norēķināties Izdarīt maksājumus, nokārtot finansiālās saistības.
- izspēlēt joku izdarīt negaidītu, pārsteidzošu pavērsienu.
- izspēlēt numuru izdarīt negaidītu, pārsteidzošu pavērsienu.
- izpotēt Izdarīt potēšanu daudziem vai visiem.
- izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā.
- izdegums Izdegusi vieta (mežā); izdega.
- izdega Izdegusi vieta (mežā).
- degums Izdegusi vieta (piem., mežā); izdega.
- kopoti raksti izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
- kopotie raksti izdevums, kurā ietverti visi vai nozīmīgākie kāda autora darbi.
- tautas augstskolas izglītības iestādes, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem.
- ēnot (kādu) izglītojošā profesionālās orientācijas pasākumā, apmeklējot dažādas darbavietas, kļūt par darbinieku "ēnu".
- Ēnu diena izglītojošs profesionālās orientācijas pasākums, kurā skolēniem ir iespēja apmeklēt dažādas darba vietas un kļūt par darbinieku "ēnām".
- izgruvums Izgruvusi vieta (piem., mūrī, krastā).
- izčibēt Izjukt (par norisi, pasākumu).
- mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
- simpatizēt Izjust simpātijas (pret kādu).
- simpatizēt Izjust simpātijas (pret ko).
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu); izjust interesi, patiku (par ko), nepieciešamību (pēc tā).
- iegrozīt Izkārtot, risināt vēlamā veidā.
- izoderēt Izklāt ar oderējumu (piem., krāsns, cauruļvada) iekšpusi.
- iztapsēt Izklāt ar tapsējumu (kā iekšpusi).
- izķepuroties Izkļūt (no nevēlama stāvokļa, nepatīkamas situācijas u. tml.).
- izgrozīties Izkļūt no nevēlamas situācijas (piem., izvairoties).
- nostādīt balsi izkopt profesionālas dziedāšanas tehniku.
- magma Izkususi, šķidra iežu masa, kas atrodas Zemes dzīlēs un vulkāna izvirduma laikā lavas veidā izplūst Zemes virspusē.
- mauka Izlaidīga sieviete; arī prostitūta.
- nodedzināt Izlietot apgaismošanai, apsildīšanai u. c. sadzīves vajadzībām.
- raidīt Izmantojot radio, televīzijas u. tml. iekārtas, izplatīt (informāciju, signālus u. tml.).
- izlietot Izmantot (gadījumu, apstākļus, situāciju u. tml.).
- slaukt Izmantot (kādu) materiāli (parasti finansiāli).
- utilizēt Izmantot (ražošanas un sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei; izmantot (lieko enerģiju, piemēram, siltumenerģiju) citos tehnoloģiskos procesos.
- digitālgeita Izmeklēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
- pārakmeņojums Izmiruša dzīvnieka vai sena auga atlieka, kas pārakmeņojusies un saglabājusies nogulumiežos; fosilija.
- fosilija Izmiruša dzīvnieka, sena auga atlieka, kas saglabājusies zemes slāņos pārakmeņojuma vai nospieduma veidā.
- pterozauri Izmiruši fosili lidojoši rāpuļi ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, ar gariem knābjveida žokļiem [Pterosauria].
- izsust Iznīkt (pārmērīga augsnes mitruma, siltuma dēļ).
- termoizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu; siltumizolācija.
- surdokamera Izolēta telpa ar skaņu necaurlaidīgām sienām.
- izsmiet Izpaust nievīgu, nicīgu attieksmi; asi izzobot, dzēlīgi raksturot.
- vēsmot Izpausties (par stāvokli, norisi).
- sākties Izpausties pirmajā posmā (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzšķilt Izpildīt spēcīgu metienu, sitienu u. tml. (piemēram, hokejā, futbolā).
- raidīt Izplatīt (piem., informāciju, signālus) – par radio, televīzijas u. tml. iekārtām.
- liet Izplatīt (piem., spožu gaismu, siltumu, smaržu).
- tveicēt Izplatīt ļoti stipru siltumu, arī izplatot ļoti stipru siltumu, spiedīgi karsēt.
- pārraidīt Izplatīt, piem., uz citu organisma daļu (signālus, impulsus u. tml.).
- vēdīt Izplatīties (par smaržu, siltumu u. tml.).
- pludot Izplatīties (plašā vietā, vidē) – par gaisa strāvu, siltumu, smaržu.
- šaudīties Izplatīties, strauji mainot virzienu vai intensitāti.
- svilināt Izplatot siltumu, stipri karsēt (ko); stipri iedarboties (uz ko) – par siltumu.
- izzvanīt Izpļāpāt (daudziem vai visiem).
- prasties Izprast situāciju un saskaņā ar to rīkoties.
- stendaps Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs; stāvizrāde.
- stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
- mest acis (uz kādu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.
- mest aci (uz kādu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.
- atsaukties Izrādīt interesi, pievērst uzmanību, reaģēt; ar savu darbību atbalstīt.
- atsēdināt Izrādīt pretsparu (kādam, piem., pasakot ko asi kritisku).
- piekantēties Izrādot simpātijas, kļūt par draugu (pretējā dzimuma personai), nodibināt attiecības (ar to).
- sūknēt Izraisīt (asins) plūsmu pa asinsrites sistēmu (par sirdi).
- iedvest Izraisīt (attieksmi pret sevi); būt par cēloni, ka izraisās (psihisks stāvoklis, attieksme).
- ieinteresēt Izraisīt (kādā) interesi (par ko).
- iepatikties Izraisīt (kādam) patiku, simpātijas (pret sevi).
- mocīt Izraisīt (kādam) psihiskas ciešanas, nepatīkamus pārdzīvojumus; arī ļoti nogurdināt, apgrūtināt (kādu).
- sacelt Izraisīt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- modināt Izraisīt (psihisku stāvokli).
- iedot Izraisīt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- dot Izraisīt (psihisku vai fizisku stāvokli).
- sniegt Izraisīt (psihisku vai fizisku stāvokli).
- svilināt Izraisīt asi smeldzošas sajūtas (piem., par ko aukstu, kodīgu).
- paņemt savā varā Izraisīt dziļu interesi, aizrautību.
- inficēt Izraisīt infekciju; aplipināt; pārņemt organismu vai kādu tā daļu (par slimību ierosinātājiem mikroorganismiem).
- paralizēt Izraisīt kustību vai psihiskas darbības nespēju.
- smelgt Izraisīt nomācošu, samērā vāju emocionālu stāvokli; būt nomācošam, samērā vājam (par psihisku stāvokli).
- imponēt Izraisīt patiku, simpātijas (pret sevi).
- savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu, parasti seksuālu, interesi, arī patiku, labvēlību.
- žņaugt Izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi).
- sūrstēt Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piem., par psihi, psihisku stāvokli).
- tramdīt Izraisīt satraukumu, nemieru, pārņemt (par domām, negatīvu psihisku stāvokli u. tml.).
- kveldēt Izraisīt sildošu, karsējošu, dedzinošu sajūtu.
- iesildīt Izraisīt siltuma sajūtu (par karstu ēdienu, dzērienu); izraisīt reibumu, arī siltuma sajūtu (par alkoholisku dzērienu).
- sildīt Izraisīt siltuma sajūtu; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) neatdziest, saglabā siltumu.
- iekarot sirdis izraisīt simpātijas, savaldzināt.
- (sa)žņaugt sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piem., par pārdzīvojumu).
- saistīt Izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku.
- kutināt pakrūtē Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
- kutināt sirdi Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
- kutināt pakrūti Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
- intriģēt Izraisīt ziņkāri, interesi, interesēt, piem., ar savu noslēpumainību.
- atmodināt Izraisīt, ierosināt no jauna; atjaunot apziņā.
- uzsist Izraisīt, parasti nepatīkamu fizioloģisku, psihisku stāvokli.
- konfliktēt Izraisīt, radīt konfliktu; būt konfliktsituācijā.
- ieplūst Izraisīties (par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm).
- uzrasties Izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- pamosties Izraisīties (par psihisku stāvokli, emocijām).
- ielīt Izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sanākt Izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sagult Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sagulties Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (piemēram, par psihisku stāvokli).
- lūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
- lūkoties Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
- salūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
- piemērot Izraudzīties (juridisku normu) un noteikt atbilstoši situācijai, konkrētiem apstākļiem u. tml.
- izgleznot Izrotāt, pārklājot ar gleznojumiem (telpas iekšpusi).
- saīsināt Izrunāt (skaņu) samērā īsi, atbilstoši valodas likumiem; pārveidot garo skaņu par īso skaņu.
- lēktin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lēkšus.
- lūgtin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūgšus (1).
- lūztin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūzin.
- augtin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- bāztin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- dietin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- dzīšus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- krišus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- laistīt Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- lūgšus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- mešus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- ņemt Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- sviešus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- vilkšus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- grūšus Izsaka intensitātes pastiprinājumu.
- Žēlīgais Dievs! izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- (ak) tu žēlīgais! Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- sasijāt Izsijāt (ko) lielākā daudzumā; izsijāt (lielāku daudzumu kā).
- izsist logu izsist loga stiklu.
- izmežģīt Izsist, izgriezt locītavas kaulus tā, ka to gali locītavā vairs nesaskaras.
- izdauzīt Izsist.
- eksmatrikulēt Izslēgt personu no universitātē studējošo loka, izslēdzot viņu no studējošo saraksta (matrikulas).
- bloķēt Izslēgt uz laiku (kāda orgāna vai orgānu sistēmas) funkcijas.
- izliet Izstarot, izplatīt (parasti gaismu, siltumu).
- sildīt Izstarot, izplatīt siltumu.
- sildīt Izstarot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) sasilst.
- sienamais vainags izšūta, ap galvu sienama dekoratīva lente ar oderi iekšpusē un saitēm galos.
- pajautāt Izteikt jautājumu (kādam), parasti īsi.
- krustot šķēpus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
- krustot zobenus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
- izskandināt Izteikt, izpaust (daudziem vai visiem).
- izrunāties Izteikt, pateikt asi, arī nepieklājīgi.
- vestāliete Izteikti dievbijīga, svētulīga sieviete.
- Še tev! izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
- tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piem., ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
- izdzīvot Iztikt, spēt eksistēt (ar kādiem, parasti niecīgiem, līdzekļiem).
- atstumt Izturēties vēsi, atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
- turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem organismiem.
- izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- savienot Izveidot (kam, piem., parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
- sacilpot Izveidot (piem., ūdens, siltuma apgādes tīklu) noslēgta apļa, cilpas veidā (piem., apgādes drošībai).
- savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
- sakārtot Izveidot noteiktā novietojumā, sistēmā.
- iztaisīt Izveidot noteiktu sejas izteiksmi, grimasi; pārvērst, izmainīt (piem., balsi).
- pievienoties Izveidot savienojumu (ar kādu tehnisku sistēmu).
- sasaistīt Izveidot savstarpēju savienojumu (piem., ar vadiem vai bezvadu sistēmā).
- saverkšķīt Izveidot sejā (piem., smaidu, grimasi).
- konfigurēt Izveidot tādu datorsistēmas elementu kopumu, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
- uzdot Izveidot, noteikt (piemēram, kādas ierīces programmu, sistēmas stāvokli).
- saverkšķīties Izveidoties sejā (piem., par smaidu, grimasi).
- uzplaukt Izveidoties, attīstīties (piemēram, psihē).
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai; tikt nokārtotam, atrisinātam.
- iekārtoties Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.
- kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko, piem., mācoties, iegūstot profesiju).
- uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) – piemēram, par izsitumiem.
- noklusējuma izvēle izvēle, ko programma veic automātiski (parasti visiespējamākā izvēle, ko lietotājs būtu izdarījis).
- attīstīt Izvērst (piem., darbību); risināt (piem., sižetu).
- attīstīties Izvērsties, kļūt plašākam (piem., par darbību); risināt tālāk (piem., sižetu).
- relācija Izvērsts rakstveida ziņojums (piem., par misijas izpildi, karaspēka darbību).
- kārtot Izvietot (piem., sastāvdaļas) noteiktā sistēmā; veidot (kādu sistēmu) no sastāvdaļām.
- pilastrs Izvirzījums sienas vai staba virsmā.
- ostīt gaisu izzināt apstākļus, situāciju.
- domāt Izziņas darbībā pievērsties (kādam jautājumam); rast (piem., atbildi, atrisinājumu).
- zināšana Izziņas rezultāts, arī sistematizēts ziņu kopums (piem., kādā nozarē).
- izklīst Izzust (par psihisku stāvokli).
- izkūpēt Izzust (par psihisku stāvokli).
- pagaist Izzust, pārstāt eksistēt; nebūt sastopamam.
- izgaist Izzust; pārstāt eksistēt.
- trockisms J. Staļina oponenta Ļeva Trocka pārveidotā marksisma teorija par sociālisma nodibināšanos visā pasaulē (permanentā revolūcija).
- jāņu siers jāņusiers.
- teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode – teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām.
- kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīga nosacīta spēles maniere, kanoniskas pozas un kur visas lomas tēlo vīrieši.
- steks Jātnieku pātaga – tievs spieķis ar siksnas cilpu galā.
- sampls Jau eksistējoša skaņdarba, audiodarba fragments, ko ar samplera palīdzību savieno ar citiem sampliem.
- vats Jaudas un enerģijas plūsmas mērvienība (starptautiskajā SI mērvienību sistēmā) [W].
- podiņš Jauna sēne (parasti bērzlape), kuras cepurīte vēl nav atvērusies.
- grizete Jauna sieviete 19. gs. Francijā, kas pati pelnīja sev iztiku (tajā skaitā ar prostitūciju).
- jaunkundze Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
- jaunuve Jauna sieviete.
- meitšūna Jauna šūna, kas radusies šūnu dalīšanās procesā.
- zeltene Jauna, neprecējusies sieviete, meitene.
- jaunava Jauna, neprecējusies sieviete.
- meiča Jauna, neprecējusies sieviete.
- meita Jauna, neprecējusies sieviete.
- meitene Jauniete; sieviete.
- mamzele Jaunkundze; augstprātīga, kundziska, manierīga sieviete.
- dēlietis Jauns (parasti spēcīgs) vīrietis, puisis.
- vērsēns Jauns, mazs vērsis.
- čalis Jauns, neprecējies vīrietis, puisis.
- neofīts Jauns, no svešas zemes ievests vai ieviesies augs.
- apjautāties Jautājot izrādīt interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
- mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde; tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
- apmetums Javas kārta, ar ko pārklāj (sienas, griestus).
- uz visām (četrām) debess pusēm jebkurā virzienā; uz kuru pusi vēlas.
- amats Jebkurš kvalificēts darbs; profesija, arods.
- karma Jēdziens hinduismā un budismā – cilvēka rīcības un darbības seku kopums šajā un iepriekšējā eksistencē, kas nosaka viņa likteni pēc pārdzimšanas nākamajā dzīvē.
- teorija Jēdzienu, spriedumu, ideju u. tml. sistēma, kas mēģina izskaidrot faktu vai kādu parādību sēriju.
- metavaloda Jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēma, ar ko atspoguļo citas jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēmas īpašības; valoda, ko izmanto pašas valodas aprakstīšanai.
- Vissvētākais sakraments Jēzus Kristus miesa un asinis dievmaizes un vīna veidā.
- vakarēdiens Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
- mainīgā ūdenslīniju josla josla starp apakšējo (balasta) ūdenslīniju un augšējo maksimāli pieļaujamo ūdenslīniju.
- sprādze Jostas, siksnas u. tml. aizdares mehānisms.
- maisīties Juceklīgi norisēt (par psihiskām norisēm).
- Talmūds Jūdaisma reliģisko, ētisko un tiesisko likumu krājums – apmēram 500 gadu laikā tapuši un vēlāk kanonizēti rabīnu komentāri par ebreju reliģiskajiem likumiem, ētiku, paražām un vēsturi.
- rabīns Jūdu (ebreju) garīdznieks, sinagogas vadītājs.
- pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; izvirzījums (kā augšdaļā).
- atklāta jūra Jūras daļa, kas nav ievirzījusies sauszemē.
- kaira Jūras ūdensputns ar melnu mugurpusi un baltu vēderpusi, kas ligzdo klinšainās jūras piekrastēs.
- delfīns Jūras zīdītājdzīvnieks ar smailu purnu un augsti attīstītu nervu sistēmu.
- darījums Juridisks akts, kura rezultātā tiek nodibinātas, grozītas vai izbeigtas civiltiesiskās attiecības.
- kriminālprocesa kodekss juridisks dokuments, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
- autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic (zinātnes, literatūras u. tml.) darbu autoru tiesisko stāvokli.
- interesēties Just, izrādīt interesi (par ko); pievērst uzmanību (kam).
- ķīmija Jūtas, emocijas, simpātijas u. tml., kas piesaista vienu cilvēku pie otra.
- mīlestība Jūtas, kas pauž sirsnību, simpātijas pret kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai parādību; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
- starpsavienojums Kā (energosistēmas, telekomunikāciju u. tml.) tīklu savienojums (kā starpā).
- valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
- signālkabelis Kabelis, pa kuru tiek pārraidīti signāli.
- antagonisms Kādā laika posmā neatrisināmas pretrunas; pretēju tendenču, naidīgu spēku cīņa.
- momentuzņēmums Kāda mirkļa, kādas situācijas fotouzņēmums.
- riketsioze Kāda no infekcijas slimībām, ko var izraisīt riketsijas (piem., izsitumu tīfs).
- iniciācija Kāda procesa ierosināšana, izraisīšana.
- nosvērties Kādā situācijā, norisē ieņemt noteiktu nostāju (par labu kādam, kam).
- tīkls Kāda stāvokļa, procesa attēlojums ar, parasti perpendikulāru, līniju sistēmu.
- tīkls Kādā teritorijā funkcionējoša (vienas nozares iestāžu, uzņēmumu u. tml.) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota (būvju, iekārtu, ierīču u. tml.) sistēma.
- paplatinājums Kāda vieta vai daļa, kas ir kļuvusi vai padarīta platāka.
- pirmā bezdelīga kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
- ikonogrāfija Kādas personas vai sižetiskas ainas attēlošanas sistēma mākslā; šādu mākslas darbu izpēte, aprakstīšana, sistematizācija, skaidrošana u. tml.
- nobīde Kādas sistēmas daļu, elementu novirze (attiecībā pret ko).
- tīkls Kādas teritorijas (reljefa veidojumu, ūdenstilpju u. tml.) sistēma.
- postulāts Kādas zinātniskas teorijas princips, atzinums, sākotnējs pieņēmums, kurš šās teorijas ietvaros nav pierādāms; arī aksioma.
- kurss Kādas zinātņu nozares vai tās atsevišķu daļu sistemātisks izklāsts (piem., lekciju kopums, grāmata).
- salīdzināmā pakāpe kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu salīdzināmās sistēmas elements.
- pamata pakāpe kādības īpašības vārdu un īpašības vārdu salīdzinājuma sistēmas pamatformas, kas nesalīdzinot izsaka īpašību vai pazīmi (piem., skaists, klusu).
- santīms Kādreizējā naudas vienība Latvijas Republikā – lata simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- dažs labs cits kāds (no visiem, daudziem).
- palauzīt galvu kādu laiku sasprindzināti, neatlaidīgi gudrot, domāt (piem., lai ko atrisinātu).
- kajaks Kaiju dzimtas ūdensputns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, dzeltenu knābi un dzeltenīgām kājām [Larus canus].
- paleogēns Kainozoja ēras pirmais periods (pirms 67–25 milj. gadu), kurā norisinājās kalnu grēdu veidošanās, izmira daudzi rāpuļi, parādījās pirmatnējie zīdītāji.
- trauma Kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
- šķēpnieks Kājnieku karavīrs, kas apbruņots ar šķēpu; šķēpnesis (1).
- tauriņš Kaklasaite sasietas lentes veidā, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
- opuncija Kaktusu dzimtas augs ar plakaniem stublāja posmiem un asiem izaugumiem uz tiem.
- žiklers Kalibrēts urbums mašīnas barošanas sistēmā degvielas dozētai padevei.
- Golgāta Kalns netālu no Jeruzalemes, kur, kā norādīts Bībelē, sists krustā Jēzus Kristus.
- nobrauciens Kalnu slēpošanas disciplīna – nobraukšana ar slēpēm no stāva kalna ar mērķi sasniegt maksimālu ātrumu.
- mauntinbaiks Kalnu velosipēds.
- meita Kalpone – jauna, neprecējusies sieviete vai meitene.
- hugenoti Kalvinisma piekritēji Francijā no 16. līdz 18. gadsimtam.
- izkalties Kaļot (piem., sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
- rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
- spoguļkamera Kamera, kuras optiskā sistēma ļauj redzēt attiecīgo objektu caur uzņemšanas objektīvu.
- igla Kanādas eskimosu (inuītu) ziemas mītne – kupolveida celtne, kas būvēta no sniega blokiem un kuras sienas no iekšpuses izklātas ar ādām.
- izvadkanāls Kanāls (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas).
- olvads Kanāls sievišķajos dzimumorgānos, pa kuru olšūnas izkļūst no olnīcas.
- lejkanna Kanna ar snīpi un sietiņu laistīšanai.
- buržuāzija Kapitālistu šķira, kurai pieder ražošanas līdzekļi (pēc marksisma teorijas).
- kolrābis Kāpostu ģints dārzenis ar kālim līdzīgu paresninātu stumbru; šā auga paresninātais stublājs [Brassica caulorapa].
- karaļpāris Karalis un viņa sieva; karaliene un viņas vīrs.
- kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
- armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām.
- vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.–18. gadsimtā); vaivads (1).
- zaldāts brunčos kareivīga, arī vīrišķīga sieviete, kas cenšas visus izrīkot.
- amazone Kareivīga, vīrišķīga sieviete.
- kārklājs Kārklu audze; kārkliem apaugusi vieta.
- sudrabkarūsa Karpu dzimtas zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zaļganpelēku muguru, sudrabainiem sāniem un vēderu [Carassius auratus].
- kaze Karpu dzimtas zivs ar siļķei līdzīgu ķermeni, zilganu, pilnīgi taisnu muguru un sudrabainiem sāniem [Pelecus cultratus].
- pārkarsēt Karsējot, sildot padarīt pārāk karstu; pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst.
- stiķis Kāršu spēlē – vienā sitienā iegūtais kāršu kopums.
- apakškārta Kārtai pakārtota (dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- virsdzimta Kārtai pakārtota (dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- simtais Kārtas skait. --> simt (100).
- samaksa Kārtība, sistēma, kā tiek atlīdzināts par padarīto darbu, darba apstākļiem u. tml.
- videokasete Kasete ar magnētisko lenti videosignāla un skaņas ierakstei un reproducēšanai videomagnetofonā.
- timpāns Katla formas sitaminstruments ar noteikta augstuma skaņu.
- monstrance Katoļu baznīcā – grezns trauks ar dievmaizi (hostiju), ko dievkalpojumos vai procesijās parāda ticīgajiem un godina.
- krusta karš Katoļu baznīcas atbalstīts karagājiens ar mērķi pievērst kristietībai pagānus (piem., uz Baltijas zemēm 12.–13. gadsimtā).
- kapucieši Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
- īpatnējā siltumietilpība katrai vielai raksturīgā spēja saņemt vai atdot siltuma daudzumu.
- kur (nu) kurais katrs uz savu pusi, katrs citā vietā.
- latekss Kaučukaugu piensula; sintētisks šķidrums, no kā gatavo, piem., gumijas izstrādājumus.
- krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) kauliņu spēlē: tiek uzmests noteikts cipars, kas rada attiecīgu situāciju.
- bremzēt Kavēt, traucēt (kā darbību, attīstību, norisi).
- kazaciete Kazaka sieva vai meita; sieviete, kas cēlusies no kazaku kopienas.
- vedējs Kāzu viesi – līgavaiņa radinieki vai draugi.
- panāksnieki Kāzu viesis no līgavas puses.
- kāzinieks Kāzu viesis; kāzu svinību dalībnieks.
- plikādas kažoks kažoks ar ādas miecēto pusi uz āru un apmatojuma pusi uz iekšu.
- podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
- stereofilma Kinofilma ar trīsdimensiju efektu.
- stereokino Kinofilma ar trīsdimensiju efektu.
- kinoklasika Kinomākslas klasika – filmas, kas saglabājušas savu vērtību, nozīmi.
- kinoklasiķis Kinomākslas klasiķis.
- stereokinoteātris Kinoteātris, kurā demonstrē kinofilmas ar trīsdimensiju efektu.
- žurnāls Klade, burtnīca u. tml. sistemātiskiem, periodiskiem (kādu faktu) oficiāliem pierakstiem.
- apakšklase Klasei pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
- klasicists Klasicisma pārstāvis.
- vecklasika Klasicisma sākumposms (17. gadsimtā); šī posma skaņdarbu kopums.
- saklasificēt Klasificējot sakārtot.
- dalīt Klasificēt, grupēt pēc kādām pazīmēm.
- sekstīna Klasiska sešrindu strofa ar noteiktu atskaņu kārtību.
- pakot Klāt (ko) ar kādu materiālu (piem., lai siltinātu).
- tapsēt Klāt (parasti sienas) ar tapetēm, audumu vai citu materiālu.
- krāsot Klāt ar krāsu (ēkas) ārpusi, (telpas) sienas, grīdu, griestus u. tml.
- klausīties ar vaļēju muti klausīties ar lielu interesi.
- izklauvēt Klauvējot piesist (vairākās vietās, piem., lai pārbaudītu).
- huņņi Klejotāju ciltis, kas 4. gadsimtā no Āzijas iebruka Eiropā.
- pārkliegt Kliedzot pārpūlēt (balsi).
- vaginoze Klīnisks sindroms, kam raksturīga makstī esošo mikroorganismu skaita un sastāva izmaiņa.
- svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (6).
- ketlasis Klusā okeāna lasis – rūpnieciski nozīmīga zivs [Oncorhynchus keta].
- dudināt Klusi dziedāt, dungot (kādu melodiju).
- noklakstēt Klusi noklakšķēt.
- kā kaķis klusi, nedzirdami; ļoti veikli.
- ielīst Klusi, nemanāmi ievirzīties; iezagties, ielavīties.
- izlīst Klusi, nemanāmi iziet, iznākt.
- zem deguna (runāt) klusi, neskaidri (runāt).
- nobubināt Klusi, neskaidri pateikt (ko).
- iebubināt Klusi, neskaidri pateikt.
- bubināt Klusi, neskaidri runāt, teikt (ko).
- purpināt Klusi, neskaidri, arī īgni, neapmierināti runāt (parasti pie sevis).
- aizlīst Klusi, slepus aiziet.
- piano Klusi.
- surdinēt Klusināt.
- lēnīgs Klusināts (par skaņām); ar mierīgu, lēnu tempu (par runu).
- fons Klusināts skaņu pavadījums.
- trausls Klusināts, liegs (par skaņu); nepiesātināts (par krāsu, gaismu); ātri gaistošs, arī tikko sajūtams (par smaržu).
- liegs Klusināts, maigs; patīkams.
- dudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt, sarunāties; šādi skanēt (par runātāja balsi).
- sudrabkļava Kļavu dzimtas 27–36 m augsts lapu koks, kura lapas līdzinās kļavu lapām ar gaišzaļu virspusi un sudrabbaltu apakšpusi [Acer saccharinum].
- iespiedkļūda Kļūda tekstā, kas radusies saliekot, sagatavojot tekstu iespiešanai.
- apsirmot Kļūt (no virspuses, vairākās vietās) sirmam.
- saspringt Kļūt (parasti ļoti) spraigam (par stāvokli, norisi).
- sasilt Kļūt (parasti pilnīgi, viscaur) siltam (kā darbības, arī berzes u. tml. rezultātā) – par priekšmetiem.
- pārņemt iniciatīvu Kļūt aktīvākam, ietekmīgāk rosināt darbību (salīdzinot ar kādu citu).
- saspringt Kļūt aktīvam, koncentrētam (par psihisku stāvokli).
- dilt Kļūt ar mazāku redzamo daļu (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
- izpausties Kļūt citiem uztveramam (piem., par psihisko stāvokli, rakstura īpašību); izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
- apnikt Kļūt garlaicīgam, nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās vai ilgstošas lietošanas dēļ); vairs neizraisīt interesi.
- palielināties Kļūt intensīvākam, iedarbīgākam (piem., par parādībām, procesiem sabiedrībā).
- atsilt Kļūt laipnākam, sirsnīgākam.
- zaudēt cilvēka seju kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam pret citiem cilvēkiem.
- izkust Kļūt maigam, sirsnīgam; kļūt ļoti laipnam.
- mākties Kļūt mākoņainam; kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas.
- pārkāpt laulību kļūt neuzticīgam (vīram attiecībā pret sievu vai sievai attiecībā pret vīru).
- simbolizēties Kļūt par (kā) simbolu.
- nosirmot Kļūt pilnīgi sirmam.
- jukt prātā kļūt psihiski slimam.
- jukt Kļūt psihiski slimam.
- samezgloties Kļūt sarežģītam, grūti atrisināmam, grūti nokārtojamam.
- sārtot Kļūt sārtam, palielinoties asiņu pieplūdumam – par seju, tās daļām.
- sārtoties Kļūt sārtam, palielinoties asiņu pieplūdumam – par seju, tās daļām.
- sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piem., par nevēlamu rīcību, norisi).
- pielaisties Kļūt siltākam (par laikapstākļiem).
- atlaisties Kļūt siltākam, iestājoties atkusnim; lēni atkust.
- apsilt Kļūt siltākam.
- silt Kļūt siltam kādas darbības rezultātā.
- sasilt Kļūt siltam, atgūt siltuma sajūtu (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām).
- piesilt Kļūt siltam.
- samākties Kļūt tādam, kad debesis ir apmākušās; mācoties izveidoties.
- nomākties Kļūt tādam, kad debesis ir ļoti mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
- novilkties Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas; apmākties.
- aplupt Kļūt tādam, kam (daudzās vietās) atlupusi virsējā kārta.
- žūt Kļūt tādam, kam (piem., gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
- žūt Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (piem., par muti, kaklu).
- noaugt Kļūt tādam, kam ir izaugusi bārda, izauguši (gari) mati.
- rast Kļūt tādam, kam izraisās (psihisks stāvoklis).
- pārpūlēties Kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas.
- plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu); kļūt tādam, kam rodas atvere, caurums (piem., par tulznu, čūlu).
- slāpt Kļūt tādam, kam pilnīgi vai daļēji mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu).
- sākt Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
- nosalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- atdzīvoties Kļūt tādam, kur atsākusies rosība, kustība.
- mosties Kļūt tādam, kur ir atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība.
- pamirt Kļūt tādam, kur uz laiku zudusi aktivitāte, rosība; kļūt klusākam.
- žūt Kļūt tādam, kurā (parasti siltuma iedarbībā) iztvaiko šķidrums – par ūdenstilpi, trauku.
- saspringt Kļūt tādam, kurā izpaužas (parasti psihiska) aktivitāte, koncentrēšanās (par seju, acīm u. tml.).
- uzvārīties Kļūt tādam, kurā kas sāk vārīties (par trauku, dzesēšanas sistēmu u. tml.).
- izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu); kļūt tādam, kurā (kas) notiek citādi nekā paredzēts.
- sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas rodas oksidēšanās produktu kārta.
- noklust Kļūt vājākam, izpausties vājāk vai izbeigties pavisam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- dzist Kļūt vājākam, nemanāmam (par psihiskiem, emocionāliem stāvokļiem, to izpausmēm).
- atvēst Kļūt vēsākam vai vēsam; atvēsināties.
- krist Kļūt zemākam (par skaņām, balsi).
- apmākties Kļūt, būt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laika apstākļiem, laika posmu).
- kņaziene Kņaza sieva.
- datorprogramma Kodēta instrukciju, norāžu sistēma datora darbības nodrošināšanai.
- zārds Koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka; šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
- panelis Koka plātņu apšuvums gar telpas sienas apakšējo daļu; apdares plāksne.
- apmale Koka vai cita materiāla līste (kas sedz spraugu starp sienu un grīdu, loga vai durvju aplodu).
- kokšķiedras plātnes kokmateriāls, ko izgatavo, presējot koksnes masu ar sintētiskiem sveķiem u. c. piedevām.
- līčija Koks ar nelieliem sarkanīgiem augļiem [Litchi chinesis].
- goba Koks ar zobainām, pie pamata asimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse.
- kokogle Koksnes sausās pārtvaices produkts – pārogļojusies koksne, ko iegūst, karsējot koksni bez gaisa pieejas.
- lamināts Koksni imitējoša sintētiska materiāla loksne, ko izmanto, piem., grīdas segumam.
- satīns Kokvilnas kārstās dzijas vai ķemmdzijas, kā arī ķīmisku pavedienu audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
- līderkomanda Komanda, kas (sacensībās) izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā.
- beisbols Komandu sporta spēle (izplatīta, piem., ASV, Japānā), kurā bumbu atsit ar vāles veida nūju.
- hokejs Komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un ripu, kura jāiesit pretinieka vārtos.
- lauka hokejs komandu sporta spēle zālienā ar speciālām nūjām un bumbiņu, kura jāiesit pretinieka vārtos.
- situāciju komēdija komēdija, kur komisko efektu izraisa situācija, kurā nokļūt komēdijas tēli.
- sadales komisija komisija, kas padomju iekārtas laikā lēma par mācību iestādi beigušo speciālistu nosūtīšanu uz noteiktām darba vietām.
- apakškomisija Komisija, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komisijai.
- mandātu komisija komisija, kas pārbauda deputātu, delegātu u. tml. pilnvaras.
- simfoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus galvenokārt simfoniskajā žanrā.
- centrēties Koncentrēties kādu darbību veikšanai, jautājumu risināšanai.
- perināties Koncentrēties, izplatīties noteiktā organisma daļā (par slimības ierosinātājiem).
- aspiks Koncentrēts un līdz želejveida konsistencei iztvaicēts buljons, ko izmanto kā piedevu zupām un karstajiem ēdieniem.
- ģeopolitika Koncepcija, ka valsts politiku, galvenokārt ārpolitiku, nosaka tās ģeogrāfiskie faktori (ģeogrāfiskais stāvoklis, dabas resursi u. tml.); uz ģeogrāfiskiem faktoriem balstīta ārpolitika.
- paradigma Konceptuāla pamatsistēma, problēmu izvirzīšanas un risināšanas modelis, kas dominē noteiktā vēsturiskā periodā.
- smailā kondiloma kondiloma, ko ierosina vīrusi.
- zvans Konisks, dobs metāla veidojums, kura iekšpusē esošā mēle, sitoties pret tā sienām, rada vibrējošu skaņu.
- konjunktūra Konkrētā laikposma apstākļi, situācija, stāvoklis.
- skaistumkonkurss Konkurss, kurā notiek cīņa par skaistākās sievietes vai skaistākā vīrieša titulu.
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piem., izteikumam, vārdam), kas nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
- substantivācija Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu vai vārdformu pāreja lietvārdos.
- simts Kopā aptuveni pa simt vienībām; arī ļoti daudz.
- simts Kopa, kas sastāv no simt vienībām.
- pie sievas sāniem kopdzīvē ar sievu.
- konkubināts Kopdzīve starp vīrieti un sievieti bez laulībām.
- savienība Kopējai sadarbībai organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) attiecību un savstarpējo sakaru sistēma; attiecīgā organizācija.
- sadraudzība Kopība, kas izveidojusies uz draudzīgu attiecību, vienotu interešu pamata; sadarbība šādā kopībā.
- ieroču brālība kopīgās cīņās izveidojusies karavīru draudzība.
- jauktais koris koris, kurā ir vīriešu un sieviešu balsu grupas.
- skrubis Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas.
- bezgalība Kosmiskā telpa, debesis.
- silikātkrāsa Krāsa, kuras sastāvā ir silikāti.
- krāsa Krāsains (piem., valsts, organizācijas, sportistu komandas) simbols.
- reflekss Krāsas nianse gleznā, kas rodas, uz priekšmetiem krītot gaismai, kura atstarojusies no citiem objektiem.
- izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējiem, arī kontrastēt ar apkārtējo); būt labāk redzamam, uztveramam (uz vispārējā fona).
- polemika Krasi atšķirīgu (politikas, zinātnes, mākslas u. tml.) uzskatu publisks iztirzājums.
- izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā), būt labi saredzamam, sadzirdamam.
- apgriezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
- pārmest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
- apmest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
- apsviest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
- griezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
- pārmest kūleni Krasi pārvērsties, pārmainīties.
- mufeļkrāsns Krāsns ar speciālu kameru (mufeli), kurā apdedzināmais izstrādājums nenonāk tiešā saskarē ar siltuma avotu.
- tīģeļkrāsns Krāsns metālu (arī, piem., stikla) kausēšanai ar iebūvētu ugunsizturīga materiāla tīģeli, ko karsē, piem., elektriski (ar induktoru).
- lūzums Krass pavērsiens, būtiskas pārmaiņas (piem., procesā, parādībā).
- semafors Krastā novietots masts ar rājām signālu nodošanai kuģiem.
- sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piem., gladiolas, hiacintes, tulpes, krokusi, lilijas).
- revija Krāšņs, teatralizēts uzvedums ar sižetiski nesaistītiem muzikāliem, deju u. tml. priekšnesumiem.
- begonija Krāšņumaugs ar dažāda lieluma un krāsas ziediem un asimetriskām, (parasti) spīdīgām lapām.
- pa kreisi kreisajā pusē; uz kreiso pusi.
- kombinē Kreklveidīgs sieviešu veļas gabals bez piedurknēm.
- krēmzupa Krēmveida zupa, kas gatavošanas beigu posmā tiek sablendēta biezenī un izlaista caur sietu.
- boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kreisi noskaņoto marksistu frakcijas biedrs; V. I. Ļeņina uzskatu piekritējs.
- sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs – gara, brīvi krītoša bezpiedurkņu kleita, ko valkāja virs krekla.
- gorodki Krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot nūju, cenšas izsist noteiktā veidā sakārtotas cilindriskas koka figūras.
- recidīvists Krimināli sodīta persona, kas atkārtoti izdarījusi noziegumu.
- kristālrežģis Kristālu veidojošo daļiņu (atomu, jonu, molekulu) ģeometriski regulārs izvietojums, kam raksturīga periodiska atkārtojamība trijās dimensijās.
- kristībnieks Kristību dalībnieks, viesis.
- brāļu draudze kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
- septītās dienas adventisti kristīga konfesija, kas uzsver Kristus drīzu atkalatnākšanu un svin sabatu (septītā dienā pēc jūdu kalendāra, sestā – pēc daļā Rietumu pasaules lietotā kalendāra).
- liturģija Kristīgo dievkalpojums vai tā daļa atbilstoši attiecīgajā konfesijā noteiktajai kārtībai.
- pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
- pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā).
- hipoglikēmija Kritiska cukura līmeņa pazemināšanās asinīs.
- lejupejošs Krītošs (par skaņām, arī balsi).
- lejupslīdošs Krītošs (par skaņām, arī balsi).
- sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu.
- sasisties Krītot, atsitoties (pret ko) u. tml., savainoties, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
- sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu.
- sagrūst Krītot, lecot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu (parasti kājā, rokā), padarīt (to) sāpīgu.
- krodziniece Kroga īpašnieka sieva; viesu apkalpotāja krogā.
- suņmirte Krūms ar mūžzaļām, šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs; suņu mirte; mūžzaļais buksis [Buxus sempervirens].
- krūmājs Krūmu audze, krūmu puduris; ar krūmiem apaugusi vieta.
- krucifikss Krustā sistā Jēzus Kristus skulpturāls attēls.
- ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī (uz labo pusi) saliektiem galiem; svastika.
- kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem – sena zīme, reliģiska rakstura simbols; ugunskrusts; svastika.
- ripsis Krustziežu (kāpostu) dzimtas viengadīgs eļļas un lopbarības, kā arī nektāraugs ar mietveida sakni, zaļām, matotām apakšējām lapām [Brassica campestris; Brassica rapa].
- kālis Krustziežu dzimtas kultūraugs ar plakani apaļu, dzeltenu sakni [Brassica napus].
- pups Krūtis (sievietei).
- marimba Ksilofonam līdzīgs afrikāņu izcelsmes mūzikas instruments.
- kokgriezums Ksilogrāfijas veids – attēla pārnešana uz garšķiedras koka plātnes; šāda veida mākslas darbs.
- kokgrebums Ksilogrāfijas veids – attēla pārnešana uz stāvšķiedras koka plātnes; šāda veida mākslas darbs.
- borts Kuģa ārsienas augšmala; kuģa, lidaparāta sāni.
- takelējums Kuģa augšējā klāja aprīkojuma elementu kopums – apaļkoki (piem., bomji, masti), takelāža, buras, signālugunis u. c.
- tifons Kuģa signālierīce ar spēcīgu skaņu; šāda signālierīce, piem., bojās, kas skan miglas laikā.
- katamarāns Kuģis, jahta ar diviem paralēliem korpusiem, kurus saista kopējs klājs.
- trimarāns Kuģis, jahta, kas sastāv no trim savienotiem korpusiem.
- zemūdene Kuģis, kam ir cilindrveidīgs plūdlīniju korpuss, sadalīts nodalījumos ar hermētiski noslēdzamām starpsienām, un kas spēj ilgstoši peldēt zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
- stāpelis Kuģu būvēšanai, remontēšanai un nolaišanai ūdenī iekārtots laukums ar slīpumu uz ūdenstilpes pusi.
- termīts Kukainis, kas dzīvo galvenokārt tropos lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām un ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
- malārijods Kukaiņi, kas pārnēsā malārijas ierosinātājus.
- lapseņu dzimta kukaiņu dzimta, kurā ietilpst lapsenes, sirseņi.
- taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi, piem., sienāži, circeņi, siseņi [Orthoptera].
- plēvspārņu kārta kukaiņu kārta, pie kuras pieder, piem., bites, kamenes, lapsenes, sirseņi, spāres, skudras.
- rolmopsis Kulinārijas izstrādājums – cilindriski satīta marinētas siļķes fileja.
- kunigaite Kunigaiša sieva.
- kuņģa jēlums kuņģa sienas bojājums; kuņģa čūla.
- čemurs Kupla, blīvi saaugusi augu vai to daļu kopa; cers.
- puduris Kupla, kopā saugusi krūmu grupa.
- kārtaine Kupli, daudzkārtaini, no viegla un plāna auduma darināti ļoti īsi baletdejotājas svārciņi.
- brunči Kupli, krokās krītoši sieviešu svārki.
- kuprainais lasis kuprlasis.
- galva vai acs kur pagadās (sist).
- sodrēji Kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts – melnu vielas daļiņu kopums; šo daļiņu nosēdumi uz krāšņu un katlu sildvirsmām, dūmejās, skursteņos u. tml.
- apkurināt Kurinot (krāsni, plīti u. tml.), apsildīt telpu.
- sakurināt Kurinot krāsni, pavardu u. tml., panākt, ka (kas) kļūst silts.
- izkurināt Kurinot krāsni, pavardu u. tml., sasildīt (telpu).
- izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
- piekurināt Kurinot panākt, ka (kas) piesilst.
- sakurināt Kurinot panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst silts, izstaro siltumu.
- šņorkurpes Kurpes, kas sienamas ciet ar auklām (šņorēm).
- jebkurš Kurš katrs, ikviens (no visiem iespējamiem).
- vībotne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs [Artemisia] ar stāvu, zarainu stublāju, sīkiem ziedu kurvīšiem ķekarā vai skarā un stipru aromātu, rūgtenu garšu.
- rotēt Kustēties apļveidā ap kādu punktu vai asi.
- skaloties Kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu, arī trauku, kurā atrodas šķidrums).
- grieze Kustība – priekšmeta griešanās ap savu asi.
- trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
- ekumenisms Kustība par kristīgo konfesiju un baznīcu vienotību.
- kurss Kustības virziens (transportlīdzeklim); leņķis starp transportlīdzekļa garenisko asi un meridiānu.
- reversija Kustības, darbības virziena maiņa atpakaļ, uz pretējo pusi.
- reverss Kustības, darbības virziena maiņa atpakaļ, uz pretējo pusi.
- psihomotorika Kustību kopums, kuras izraisa psihiskie procesi.
- luncināt Kustināt (asti) uz vienu un otru pusi.
- sijāt Kustinot, kratot sietu, atdalīt (birstošas vielas) sīkākās daļas no rupjākajām.
- meistars Kvalificēts strādnieks, kas nodarbojas ar kādu amatu; profesionāls amatnieks ar kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.
- kultūra Kvalitāte, atbilstība normām (darba nozarē, darba procesā, kādas profesijas pārstāvim).
- skaitīšanas vienība kvantitatīvs (skaitlisks) elements, kas ir pieņemts par skaitīšanas sistēmas pamatu.
- ķeizariene Ķeizara sieva.
- silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa gars jaunas, skaistas spārnotas sievietes veidolā.
- stāvs Ķermenis, augums (cilvēkam), tā apveids, siluets.
- fiziskais svārsts ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap horizontālu asi.
- svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
- strangulācija Ķermeņa daļas, orgāna saspiešana, apturot asinsriti.
- asinsapgāde Ķermeņa daļu, orgānu apgāde ar asinīm.
- punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna pārduršana ar dobu adatu, lai diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā izsūktu šķidrumu vai ievadītu kādu vielu.
- translācija Ķermeņa kustība, kurā visiem tā punktiem ir vienādi ātrumi un paātrinājumi.
- rotācija Ķermeņa kustības veids – griešanās ap kādu punktu vai asi.
- silikātķieģelis Ķieģelis, kura sastāvā ir silikāti.
- ragana Ķildīga, ļauna, arī neglīta sieviete.
- ķīvēties Ķildoties (parasti ne sevišķi asi).
- reducēšana Ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpes samazināšana ķīmiskā reakcijā.
- atomnumurs Ķīmiskā elementa vietas numurs periodiskajā elementu sistēmā.
- struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
- reducēšanās Ķīmiska reakcija, kurā samazinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe.
- sintētiskā šķiedra ķīmiskā šķiedra, ko iegūst no sintētiskajiem savienojumiem.
- hlors Ķīmiskais elements – dzeltenzaļa, toksiska, ķīmiski aktīva gāze ar asu smaku; simbols: Cl.
- vanādijs Ķīmiskais elements – gaišpelēks, plastisks metāls, periodiskās sistēmas 23. elements [V].
- varš Ķīmiskais elements – sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu [Cu].
- vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm u. c. pieņemtiem apzīmējumiem.
- fungicīdi Ķīmiskas vielas, ko lieto augu slimību ierosinātāju sēņu iznīcināšanai vai to attīstības kavēšanai.
- tīrradnis Ķīmiski inertu metālu veidojums, kas ir smagāks par vienu gramu un pēc izmēriem krasi atšķiras no to ietverošās masas.
- pusmetāli Ķīmiskie elementi, kas pēc savām īpašībām ieņem stāvokli starp metāliem un nemetāliem (piem., silīcijs).
- alumīnijs Ķīmisks elements – viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību [Al].
- ķezbere Ķirsis.
- mikroķirurģija Ķirurģijas paveids, kurā operē ļoti sīkus objektus (piem., sīkos asinsvadus), izmantojot optiskas ierīces un īpašus smalkus instrumentus.
- ķeizargrieziens Ķirurģiska operācija – augļa izņemšana no dzemdes, atverot vēdera dobumu un pārgriežot dzemdes sienu.
- sveiciens Laba vēlējums; draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums; šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
- zaļa dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve bez raizēm un grūtībām.
- zelta dzīve laba, viegla, arī pārtikusi dzīve.
- pa labi labajā pusē; uz labo pusi.
- mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
- sekta Labi organizēta, autoritāra un savrupa reliģiska kopa, kas var būt nošķīrusies no oficiālās baznīcas.
- īsts Labi, patiesi.
- labestība Labsirdība, labvēlība.
- šķelmīgs Labsirdīgi draiskulīgs, mazliet nerātns, arī koķets.
- labestīgs Labsirdīgs, labvēlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- saulains Labsirdīgs, sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); gaišs (3).
- veicināt Labvēlīgi ietekmēt (procesa, darbības u. tml. norisi); arī sekmēt.
- lāga Lādzīgs, labsirdīgs.
- diennakts Laika mērvienība – laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu ilgs laika posms, kas sastāv no vienas dienas un nakts.
- sekunde Laika mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – 1/60 daļa minūtes [s].
- inkubācijas periods laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās brīdim.
- Jūlija kalendārs laika skaitīšanas sistēma, ko ieviesa Romas valdnieka Jūlija Cēzara laikā.
- Mēness kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir Mēness fāzes.
- Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku.
- kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir periodiskas dabas parādības un kuras mazākā vienība ir diena.
- gadsimts Laika skaitīšanas vienība – simt gadu ilgs laika posms.
- pirms Laikposmā, kurā vēl nav sākusies kāda darbība, norise, iestājies kāds stāvoklis.
- atomlaikmets Laikposms 20. gadsimtā, kad plaši sāk izmantot kodolenerģiju.
- vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu; laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
- starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
- sezona Laikposms, kad sistemātiski notiek kultūras pasākumi (piem., koncerti, izrādes).
- vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma, eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
- mūžs Laikposms, kurā noris (dzīvnieka, auga) eksistence.
- liela gaisma laiks no rīta, kad ir jau pavisam gaišs, kad saule jau sen uzlēkusi.
- maza gaisma laiks no rīta, kad saule vēl nav pilnīgi uzlēkusi un vēl nav pavisam gaišs.
- maksimumstunda Laiks, kad (kas) norisinās, darbojas ar vislielāko intensitāti.
- pilna loze laimējusi loterijas biļete.
- sildlampa Lampa (kā) sildīšanai.
- sienas lampa lampa, ko piestiprina pie sienas.
- sirsenis Lapseņu dzimtas paliels kukainis, kam raksturīgs brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos vai pažobelēs; irsis [Vespa crabro].
- pekankoks Lapukoks (izplatīts ASV dienvidaustrumos) ar cietu koksni un augļiem – pekanriekstiem [Carya ilinoensis].
- šifrēt Lasīt (piem., ko grūti salasāmu, saprotamu) un pārveidot (to) visiem izlasāmā formā.
- igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y); simbolisks apzīmējums, piem., otrajam nezināmajam lielumam matemātikā.
- ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x); simbolisks apzīmējums pirmajam nezināmajam lielumam (parasti matemātikā).
- bluķa vakars latviešu gadskārtu svētki (īsi pirms ziemas saulgriežiem), kad vilka apkārt bluķi, ko pēc tam sadedzināja.
- daina Latviešu klasiskā tautasdziesma.
- veclatvieši Latviešu kultūras darbinieki (19. gadsimta 50.–60. gados) ar samērā konservatīviem uzskatiem.
- vecā ortogrāfija latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.–30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
- jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
- Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
- plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, kuru izpilda polkas solī, veidojot saskarsmi ar dejas partnera pirkstiem, auguma daļām un viegli sasitot plaukstas.
- Gaismas pils latviešu tautas garīgo vērtību simbols, arī skola, kultūras vai izglītības iestāde, bibliotēka.
- trešais tēvadēls latviešu tautas pasakās trešais, jaunākais dēls, kuru vecākie brāļi parasti uzskata par vientiesi un muļķīti; nesavtīgs cilvēks.
- trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments – uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
- sagša Latviešu tautastērpa daļa – četrstūrains vilnas lakats, ko sieviete apņem ap pleciem; villaine.
- augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši, kuru valodai raksturīgas noteiktas īpatnības (fonētikā, leksikā, gramatikā).
- LLA Latvijas Lauksaimniecības akadēmija (tagad Latvijas Lauksaimniecības universitāte LLU).
- LLU Latvijas Lauksaimniecības universitāte (agrāk Latvijas Lauksaimniecības akadēmija LLA).
- LU Latvijas Universitāte.
- pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas atlīdzībā par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
- graudnieks Laukstrādnieks, kas, apstrādājot viņam ierādīto zemi ar saviem darba līdzekļiem, saņēma atlīdzību graudā (parasti pusi no ražas); pusgraudnieks.
- desetīna Laukuma mērvienība senajā krievu mērvienību sistēmā, kas pastāvēja līdz 20. gs. sākumam – aptuveni 1,09 hektāri.
- kvadrātmetrs Laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs [m²].
- jaukta laulība laulība, kurā vīrs un sieva pieder pie dažādām tautībām.
- monogāmija Laulības un ģimenes forma – viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; seksuālas attiecības tikai ar vienu partneri.
- lazdaine Lazdām apaugusi vieta; lazdājs.
- kondensors Lēca vai lēcu sistēma, kas (optiskā instrumentā) sakopo, koncentrē gaismas avota starus.
- kārtainā lēcējpele lēcējpele ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru; meža sicista (vienīgā suga, kas ir atrodama Latvijas teritorijā).
- limfocīti Leikocīti, kas zīdītāju asins šūnās veic aizsargfunkciju (piem., piedalās imunitātes radīšanā).
- plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
- stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū, ko (parasti) rada sirds vainagartēriju sašaurināšanās un nepietiekama asiņu piegāde.
- krampji Lēkmjveidīga muskuļu savilkšanās, saraušanās, ko izraisa, piem., nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
- leksikons Leksika.
- leksikostilistika Leksikas stilistiskās īpatnības.
- leksikogrāfs Leksikogrāfijas speciālists.
- homonīmika Leksikoloģijas nozare, kurā pētī homonīmus.
- leksikologs Leksikoloģijas speciālists.
- dzimte Leksiski gramatiska (nomenu) kategorija.
- vīriešu dzimte leksiski gramatiska kategorija, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par vīrieti.
- lemess Lemesis.
- menuets Lēna pāru deja ar reveransiem ¾ taktsmērā (populāra, piem., Francijas galmā 17.–18. gs.).
- slīgt Lēnām, pamazām nonākt kādā nevēlamā dzīves situācijā; grimt (4).
- slīkt Lēnām, pamazām nonākt kādā nevēlamā dzīves situācijā; grimt; slīgt.
- slīgt Lēnām, pamazām nonākt kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- sariesties Lēni veidoties, rasties (parasti par asarām, siekalām).
- slinks Lēns, gauss, arī ar mazu intensitāti (piem., par darbību, norisi).
- rāms Lēns, vienmērīgs, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību); mierīgs (2).
- saite Lente, auduma sloksne, ko izmanto, piem., (kā) pārsiešanai, nosaitēšanai.
- saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piem., kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
- kaklasaite Lentveida apģērba piederums (parasti no rakstaina auduma), ko sien ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles).
- apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai); pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
- rumbs Leņķa ārpussistēmas mērvienība – 1/32 no horizonta riņķa līnijas; atbilstoša iedaļa uz kuģa kompasa skalas.
- šasija Lidmašīnas daļa – balstu sistēma, ko izmanto stāvēšanai, lidmašīnas pārvietošanai pa zemi, ieskrējienam pirms pacelšanās, bremzēšanai pēc nosēšanās, kā arī trieciena samazināšanai nosēžoties.
- rikošets Lidojoša priekšmeta (piem., lodes, šāviņa) kustības maiņa pēc atsišanās.
- represālijas Līdzekļi (piem., tirdzniecības sakaru pārtraukšana, vēstnieka atsaukšana), ar kuriem kāda valsts vēršas pret citu valsti, atbildot uz tās prettiesisku vai nepieņemamu rīcību.
- izolācija Līdzekļi, pasākumi, ar kuriem panāk, ka (elektriskā strāva, siltums u. tml.) neizplūst ārā vai neieplūst no ārienes.
- konverģence Līdzīgu pazīmju rašanās (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
- berzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem; spraudzenis (mūsdienās pieņemtajā līdzskaņu klasifikācijā).
- konsonantisms Līdzskaņu sistēma.
- glaust ausis liecot ausis atpakaļ, tuvināt tās galvai (piem., par suni).
- uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm tuvu sirdij, apliecināt savu vārdu patiesumu.
- uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml., novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
- slīgt Liekties lejup, arī svērties uz kādu pusi.
- aorta Lielā asinsrites loka galvenā artērija.
- panorāma Liela glezna (parasti uz apaļas celtnes iekšsienas), kas saplūst ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
- haoss Liela nekārtība, juceklis; pilnīgs sistēmas trūkums.
- portāls Liela tīmekļa vietne, kas nodrošina piekļuvi plašam datorpakalpojumu klāstam, piem., elektroniskajam pastam, meklētājprogrammām, diskusiju un interešu grupām u. c. vajadzībām.
- ezers Liela, dabiska ūdenstilpe, kas izveidojusies sauszemes iedobumā, padziļinājumā.
- tuncis Liela, saimnieciski nozīmīga zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru, kas dzīvo vairāku okeānu tropiskajos un subtropiskajos ūdeņos.
- lauks Lielāka platība, kurā kas atrodas, kurā kas norisinās.
- lielākais kopīgais dalītājs lielākais skaitlis, ar kuru dalās visi dotie skaitļi.
- oratorija Lielas formas skaņdarbs korim, solistiem (vokālistiem) un simfoniskajam orķestrim, kas paredzēts koncertizpildījumam.
- lielkņaze Lielkņaza meita, kas nav precējusies; arī lielkņaziene.
- lielkņaziene Lielkņaza sieva.
- silikons Lielmolekulārs organiskais savienojums, kura sastāvā ir silīcija un oglekļa atomi; no šādiem savienojumiem ražots izstrādājums.
- ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kurai ir galvenā nozīme olbaltumvielu sintēzē un ģenētiskās informācijas realizēšanā; RNS.
- palags Liels dvielis ķermeņa nosusināšanai (piem., pēc vannas).
- lauva Liels kaķu dzimtas plēsīgs zīdītājs ar spēcīgu ķermeni, dzeltenīgu spalvu un garām krēpēm (tēviņiem), ko simboliski uzskata par zvēru karali [Leo leo].
- dundurs Liels mušai līdzīgs asinssūcējs kukainis.
- sumbrs Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu, platu kaklu ar izteiktu kupri un garām krēpēm, platu pieri, īsiem ragiem (abu dzimumu dzīvniekiem) un biezu, brūnu, priekšējā daļā garāku apmatojumu; Eiropas bizons [Bison bonasus].
- rubenis Liels vistveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem, kam atšķirībā no medņa uz spārniem ir gaišas svītras [Tetrao tetrix].
- tītars Liels, brūnganmelns mājputns ar īsiem spārniem, kārpainu ādu klātu galvu un daļu kakla un kārpainu izaugumu virs knābja.
- gaurs Liels, savvaļas vērsis Indijā, Dienvidāzijā, kas mūsdienās ir gandrīz iznīcināts [Bos gaurus].
- imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
- prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība; prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
- koleģialitāte Lietišķi draudzīgas, saticīgas attiecības starp kolēģiem; darba jautājumu kopīga risināšana.
- oficiāls Lietišķs; vēsi pieklājīgs, atturīgs.
- mīlītis Lieto parasti uzrunā, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu vai ironisku attieksmi.
- būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu uz teikuma priekšmeta un izteicēja sintaktisko sakaru.
- iekš Lieto sintaktiskajās konstrukcijās lokatīva locījuma vietā.
- mīļš Lieto uzrunā, lai paustu simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību (pret kādu).
- dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, draudzību.
- vecais zēns lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
- kā Lieto, ievadot izsaukuma teikumu (piem., norādot uz darbības lielu intensitāti).
- kas Lieto, jautājot par nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- būkš Lieto, lai atdarinātu dobju sitiena, kritiena u. tml. troksni.
- zlaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu troksni, kāds rodas, piem., no sitiena, kritiena, šāviena.
- pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- baukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena troksni.
- plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., lūstot sīkiem, sausiem zariem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., saskaroties vai atsitoties nelieliem priekšmetiem; klikt.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu, dobju troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kāds rodas, piem., lietus lāsēm atsitoties pret ko.
- pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko; pakš.
- klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kāds rodas, piem., kuļot ar spriguli vai koka priekšmetam atsitoties pret ko.
- klap Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitot koka priekšmetus.
- klip Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitoties koka priekšmetiem.
- klang Lieto, lai atdarinātu skaņas, kas rodas, sitot pa metāla priekšmetu (piem., zvana skaņas).
- kling Lieto, lai atdarinātu skaņas, kas rodas, sitot pa metāla priekšmetu vai lai atdarinātu zvana skaņas.
- blaukš Lieto, lai atdarinātu smaga kritiena, arī sitiena troksni.
- blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu atsitiena, kritiena u. tml. troksni.
- bums Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
- pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
- pa Lieto, lai izteiktu aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies; pag.
- kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
- Ak (tu) tētīt! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- tss Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusēšanu.
- cst Lieto, lai noklusinātu troksni vai panāktu pilnīgu klusumu.
- tiešām Lieto, lai norādītu uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiešām, patiesi.
- dzimis Lieto, lai norādītu uz (sievietes) pirmslaulības uzvārdu.
- tāds un tāds lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
- tiesa Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi, patiešām.
- patiešām Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi.
- tā sauktais lieto, lai norādītu uz neoficiālu vai mazpazīstamu, arī īsti neatbilstošu nosaukumu, saīsinājums t. s.
- gan jau lieto, lai norādītu, ka kas kaut kad, kaut kā tomēr notiks, īstenosies.
- vien Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
- nu Lieto, lai pastiprinātu pieļāvuma, ierobežojuma vai nosacījuma nozīmes niansi.
- ta Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteiksmes nozīmi, intensitātes pakāpi; tad [2].
- nu Lieto, lai pastiprinātu vēlējuma nozīmes niansi.
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma, rosinājuma nozīmi.
- eu Lieto, lai pievērstu uzmanību, ierosinātu kādu darbību, izteiktu pārsteigumu, izbrīnu, dusmas.
- brālis Lieto, lai uzrunā paustu tuvu, sirsnīgu attieksmi (pret kādu).
- izlāpīties Lietojot dažādus paņēmienus, iztikt (ar ierobežotiem līdzekļiem), izkļūt (no kādas situācijas).
- dedzināt elektrību lietot (apgaismošanai, apsildīšanai) elektrisko strāvu.
- nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
- ļaudava Līgava; jauna sieva.
- koplīgums Līgums, kas tiek noslēgts starp darba devēju un darbinieku arodbiedrību un attiecas uz darba devēju un visiem darbiniekiem.
- punktēt Likt (aiz nots, pauzes zīmes) punktu vai divus punktus, tādējādi to pagarinot par pusi no tās ilguma.
- jozt zobenu likt ap ķermeni un sastiprināt siksnu kopā ar zobena maksti un zobenu.
- iesildīt Likt iesildīties (1); panākt, ka iesildās (1).
- izmantot Likt lietā, lai realizētu savus nodomus, vērst sev par labu (piem., apstākļus, situāciju).
- skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
- izsūkt Likt strādāt tik daudz, ka (cilvēks) zaudē (visus) spēkus; izkalpināt tā, ka (cilvēkam) zūd (visi) spēki.
- jozt Likt, siet (jostu, siksnu) ap vidukli; apjozt (ko) ar jostu.
- Laima Likteņlēmēja dieviete, arī bāreņu, sieviešu aizstāve (latviešu mitoloģijā); Laimes māte.
- delikts Likumpārkāpums; prettiesisks nodarījums, par ko atbildīgs nodarītājs.
- komerclikums Likums, kas sistematizē dažādus uzņēmējdarbību reglamentējošus jautājumus.
- civilkodekss Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesiskās normas, kas ir spēkā attiecīgās valsts teritorijā.
- PVA Līme uz polivinilacetāta ūdens dispersijas bāzes.
- silikātlīme Līme, kuras sastāvā ir sārmu metālu silikāti.
- lineārā izplešanās lineāro izmēru palielināšanās sasilstot.
- psiholingvistika Lingvistikas nozare, kas pēta valodu psiholoģiskā aspektā – tās konkrētajā realizācijā, attiecībās starp runātāju un klausītāju, kopsakarā ar domāšanu u. tml.
- aploce Līnija, kurai visi punkti ir vienādā attālumā no centra; riņķa līnija.
- riņķa līnija līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
- sgrafito Līniju un laukumu iegriezums sienas apmetuma virsējā kārtā, atsedzot apakšējā slāņa krāsu toni.
- kūlīšu sienamais aparāts linu novākšanas mašīnas sastāvdaļa, kas stiebrus sasien kūlīšos.
- plāksteris Lipīga lente brūču pārsiešanai vai pārsēja nostiprināšanai.
- teika Liroepisks sacerējums ar fantastisku sižetu vai vēsturiska notikuma fantastisku izklāstu.
- grīdas līste līste, kas aizsedz grīdas un sienas salaidumu.
- rasot Līt sīkām lāsēm (par lietu); rasināt.
- satīra Literārs sacerējums, kurā asi atmaskotas vai nosodītas personas vai negatīvas parādības sabiedrībā.
- žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; periodisko izdevumu kopums (piem., kādā laikposmā, valstī).
- romantisms Literatūras un mākslas virziens (radies 18. gs. beigās, 19. gs. sākumā kā pretstats klasicismam un racionālismam), kas pievēršas galvenokārt cilvēka jūtu un individuālo pārdzīvojumu attēlojumam.
- verisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma; naturālisms.
- naturālisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma.
- dekadentisms Literatūras un mākslas virziens Eiropā (19. gs. beigās un 20. gs. sākumā), kam raksturīgs simbolisms, pievēršanās mistiskajam.
- detektīvžanrs Literatūras, kinomākslas žanrs, kam raksturīgs spraigs, intriģējošs sižets (parasti) par kādu nozieguma atklāšanu, izmeklēšanu.
- lobisms Lobiju darbība; šāda darbība kā sistēma.
- zvērināts Loceklis vēlētā tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
- deklinācija Locījumu formu sistēma (nomeniem); pēc noteiktām locīšanas pazīmēm izdalītā (nomenu) grupa.
- akls logs loga kontūru iezīmējums uz ēkas sienas.
- aklais logs loga kontūru iezīmējums uz sienas.
- pretrunas likums loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
- spraislis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstu, sienas; arī velve.
- subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete; aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- liela loma loma, kurai ir nozīmīga vieta lugas, operas, baleta u. tml. tēlu sistēmā.
- kacenkāposti Lopbarības kāposti [Brassica oleracea].
- gaučo Lopu gani Argentīnā (galvenokārt spāņu kolonistu un indiāņu sieviešu pēcnācēji).
- tukša loze loterijas biļete, kas nav laimējusi.
- sietstobrs Lūksnes galvenā sastāvdaļa – vertikālas šūnu rindas, pa kurām pārvietojas fotosintēzē radušās organiskās vielas.
- karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar brūnu apspalvojumu un melnām ausīm (tuksnešu un stepju apgabalos – Āfrikā un Āzijas rietumos) [Lynx caracal].
- čūska Ļauna, viltīga sieviete.
- leikoze Ļaundabīga asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikēmija.
- leikēmija Ļaundabīga asins slimība, kurai raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikoze.
- dzesēt Ļaut (kam karstam, siltam) dzist; panākt, ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
- ritināt Ļaut (kam) ritēt, risināties.
- ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nodoties (kam).
- izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst, aiziet bojā (parasti daudzi vai visi).
- nodot asinis ļaut, lai noņem noteiktu daudzumu asiņu.
- atstāt Ļaut, lai paliek (kādā stāvoklī, situācijā).
- pakļauties Ļauties (piem., kādam psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- atdoties Ļauties iesaistīties dzimumaktā (par sievieti).
- sildīties Ļauties, arī pakļaut sevi siltuma iedarbībai.
- atskaldīt kā ar cirvi ļoti asi atbildēt.
- šaustīt Ļoti asi, nesaudzīgi kritizēt, nosodīt (kādu, ko), vērsties (pret kādu, ko).
- nogriezt kā ar nazi Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- kā ar nazi nogriezt Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti strauji vērst (acis, skatienu) dažādos virzienos.
- rekordraža Ļoti augsta raža, kāda vēl nekad nav bijusi.
- mēris Ļoti bīstama infekcijas slimība, ko izraisa specifisks mikroorganisms un kuras raksturīgi simptomi ir drudzis, murgi, strutaini augoņi (buboni).
- tiks Ļoti blīvs, sevišķi izturīgs linu vai kokvilnas audums, ko lieto matraču pārvilkšanai, spilvenu maisiem.
- abrazīvs Ļoti cieta, sīkgraudaina viela, ko lieto, piem., slīpēšanai vai asināšanai.
- bruņniecisks Ļoti drošsirdīgs, pašaizliedzīgs, augstsirdīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kristāldzidrs Ļoti dzidrs (par skaņu, balsi).
- svēts Ļoti dziļš, intensīvs (par psihisku stāvokli).
- iztūļāties Ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt).
- kā gliemezis ļoti gausi, ļoti lēnām.
- kā vēzis ļoti gausi, ļoti lēnām.
- gliemeža gaitā ļoti gausi, ļoti lēnām.
- kā vēža gaitā ļoti gausi, ļoti lēnām.
- minisvārki Ļoti īsi sieviešu svārki.
- vienos caurumos ļoti izplīsis, izdilis.
- kā baznīcā ļoti klusi, godbijīgi.
- kaķa soļiem ļoti klusi, nedzirdami (pārvietoties).
- pianisimo Ļoti klusi.
- bezdibenis Ļoti liela (parasti negatīva pārdzīvojuma) intensitāte.
- antipātija Ļoti liela nepatika, noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme; pretstats: simpātija.
- mēnesszivs Ļoti liela silto jūru zivs ar augstu, apaļu ķermeni un īsu asti.
- milzīgs Ļoti liels (pēc intensitātes, stipruma).
- milzīgs Ļoti liels, plaši izvērsts (piem., par darbību, norisi).
- mikrosistēma Ļoti maza sistēma; sistēma, kas ietilpst citā (lielākā) sistēmā.
- pianisimo Ļoti maza skaņas intensitāte.
- minimums Ļoti maza, arī vismazākā (kā) intensitāte.
- punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (pieaugušam vīrietim mazāks par 130 cm, sievietei – par 120 cm).
- mikroinfarkts Ļoti mazs infarkts, ko izraisa sīko asinsvadu aizsprostojums.
- zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
- spiest nost Ļoti mocīt fiziski vai psihiski.
- antipātisks Ļoti nepatīkams; pretstats: simpātisks.
- briesmonis Ļoti nežēlīgs, cietsirdīgs cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu; necilvēks.
- nomocīt Ļoti nogurdināt, izraisīt psihisku diskomfortu.
- spiest pie zemes ļoti nomākt (kādu), darīt grūtsirdīgu.
- saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piem., apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
- salds Ļoti patīkams (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- tauklodīte Ļoti resna, parasti maza auguma, sieviete.
- ribosoma Ļoti sīka daļiņa, kurā notiek olbaltumvielu sintēze.
- faraonskudra Ļoti sīka skudra dzeltenīgā krāsā, kas parasti dzīvo lielā kolonijā siltās telpās un pārtiek no maizes, saldumiem u. c. produktiem [Manomorium pharaonis].
- sapaunot Ļoti silti saģērbt.
- notuntuļoties Ļoti silti saģērbties.
- tuntuļot Ļoti silti, vairākām kārtām ģērbt.
- silts kā piens ļoti silts (par ūdeni ūdenstilpē).
- dārdēt Ļoti skaļi skanēt (piem., par cilvēka balsi, mūzikas instrumentu).
- kā pērkons ļoti skaļš (skaņu, par balsi).
- pērkonīgs Ļoti skaļš, dobjš (par balsi, skaņu).
- svelmains Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- svelošs Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- svelmīgs Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizoloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- svelme Ļoti spēcīgs psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme.
- versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmains (2).
- versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmīgs (2).
- milzīgs Ļoti spēcīgs, intensīvs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- neremdināms Ļoti spēcīgs, ko grūti vai pat neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
- saspriegts Ļoti spraigs (par norisi, stāvokli).
- traks Ļoti spraigs, intensīvs (piemēram, par darbību, norisi).
- trakums Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis: arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
- sīvs Ļoti spraigs, intensīvs, arī nežēlīgs (piem., par darbību, norisi); tāds, kas darbojas ļoti spraigi, intensīvi, arī nežēlīgi.
- tveice Ļoti stiprs (parasti saules) izstarots siltums.
- dobjš Ļoti zems un ar atbalsi (par skaņu).
- atomisms Mācība (aizsākusies sengrieķu filozofu darbos) par to, ka matērija sastāv no atomiem.
- metodoloģija Mācība par teorētiskās un praktiskās darbības metodēm; metožu sistēma (kādā nozarē).
- okultisms Mācība, kurā atzīst pārdabisku parādību un spēku eksistenci; praktiskas darbības, lai saistītos ar šīm parādībām un spēkiem.
- arodskola Mācību iestāde, kurā sagatavo darbiniekus noteiktām profesijām.
- dabas zinības mācību priekšmets par dabas daudzveidību, procesiem dabā, vides aizsardzību u. tml.
- neklātiene Mācību veids, kas balstās uz studentu patstāvīgu darbu ārpus mācību iestādes pēc atbilstošas programmas un apmeklējot īpašas sesijas.
- gatavot Mācīt (kādu), piem., profesijas iegūšanai; mācīt, trenēt (kādu) noteikta uzdevuma veikšanai.
- izmācīt Mācot sagatavot (darbam kādā profesijā).
- izmācīties Mācoties tikt sagatavotam (kādai profesijai); mācoties kļūt par ko.
- magnētadata Magnēta plāksnīte ar nosmailinātu galu, kas (piem., kompasā), brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsta pret ziemeļiem.
- ersteds Magnētiskā lauka intensitātes mērvienība [Oe].
- tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību (SI) sistēmā [T].
- vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība SI mērvienību sistēmā [Wb].
- polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intesitāti nekā citos punktos.
- rotāt Mainīties (krāsā, intensitātē u. c.); izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- rotāties Mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) – par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli).
- griezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, virzīties uz citu pusi.
- laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, kļūt labākam nekā iepriekš.
- taisīt Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka sejai, tās daļām, arī balsij rodas noteikta izteiksme.
- uzlaboties Mainoties kļūt labākam, piemēram, saulainākam, siltākam.
- sausa maize maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piem., sviests, siers, gaļa).
- konsekrācija Maizes un vīna simboliska pārvēršana Kristus miesā un asinīs, kas notiek dievkalpojuma laikā.
- nams Māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem, viesiem u. tml.
- viesis Māja, vieta, kur (kāds) ir viesis, arī stāvoklis, kad (kāds) ir viesis.
- rindu mājas mājas, kas uzbūvētas vienā līnijā, zem viena jumta, ar kopīgām sānu sienām.
- nūdeles Makaronu paveids – parasti īsi vai gari lentveida makaroni, arī sīki, gareni makaroni.
- nomaksāt Maksājot nokārtot finansiālās saistības; samaksāt.
- izrāviens Maksimālā ātruma strauja sasniegšana; strauja, pēkšņa izvirzīšanās (uz priekšu).
- tolerance Maksimālā pieļaujamā novirze no noteiktajiem rādītājiem; pielaide.
- nestspēja Maksimālā slodze, ko var noturēt konstruktīvs elements.
- celtspēja Maksimālais smagums, ko (mehānisms, ierīce u. tml.) spēj pacelt, pārvietot.
- vilktspēja Maksimālais smagums, ko spēj pavilkt (piem., traktors, zirgs).
- svērtspēja Maksimālais svars, ko spēj uzrādīt noteikti svari.
- piesātināts Maksimāli aizņemts, piepildīts.
- izspiest Maksimāli izmantojot (spēkus, spējas u. tml.), iegūt, sasniegt (ko).
- izspiest kā citronu maksimāli izmantot, likt strādāt tā, ka zūd visi spēki.
- uz pilnu klapi maksimāli.
- lakonisms Maksimāls (mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu) īsums, kodolīgums, vienkāršība.
- pūrisms Mākslas virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgas lakoniskas kompozīcijas, askētiskas, ģeometriski vispārinātas formas.
- postimpresionisms Mākslas virziens 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums un lielāka tēlojuma vispārinātība, subjektīvā izteiksmība, formāli dekoratīvās puses akcentēšana.
- popārts Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 50. gados, kura uzmanības centrā ir ikdienas lietas, situācijas un cilvēki un kurš orientēts uz kultūras priekšmetiem (piem., reklāmu, komiksu) ražošanu plašām sabiedrības masām; popmāksla.
- dermatīns Mākslīgā āda – blīvs audums, pārklāts ar sintētisku materiālu.
- substrāts Mākslīgā augsne siltumnīcās audzējamo kultūru audzēšanai.
- plasts Mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
- provokācija Mākslīga slimības simptomu izraisīšana vai pastiprināšana diagnostikas nolūkā, arī, lai pārliecinātos par terapijas pareizību.
- imitēt Mākslīgi radīt, piem., situāciju, notikumu pēc kāda parauga; tēlot.
- virtuozs Mākslinieks (parasti mūziķis) ar tehniski izkoptu, izcilu profesionālo izpildījumu.
- naivists Mākslinieks (parasti neprofesionāls), kura darbiem ir raksturīgs naivisms.
- mālderis Mākslinieks, gleznotājs (parasti neprofesionāls, vājš).
- kleķis Māla vai kaļķu, dažādu liesinātāju (piem., salmu) un ūdens maisījums, kas izkalstot sacietē.
- plītskatls Malkas plītī iemūrēts katls ūdens sildīšanai.
- memmis Mamma; paveca sieviete.
- izmānīties Mānoties izkļūt no nepatīkamas situācijas.
- rausējs Mantrausis.
- rāvējs Mantrausis.
- redakcijas portfelis manuskripti, ko redakcija pieņēmusi izdošanai.
- marksists Marksisma piekritējs.
- šķira Marksisma teorijā – vēsturiski nosacīta cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kas atšķiras viena no otras pēc to attiecībām pret ražošanas līdzekļiem.
- dialektiskais materiālisms marksisma teorija par cilvēces attīstību kā materiālu cēloņu izraisītu konfliktu virkni, politiskos un vēsturiskos notikumus interpretējot kā šķiru cīņas rezultātu.
- marķīze Marķīza sieva vai meita.
- vecvīrbārdiņa Mārsils.
- velomaršruts Maršruts, pa kuru brauc ar velosipēdu.
- māšele Māsa (parasti jaunākā); māsiņa.
- kilograms Masas (svara) mērvienība starptautiskajā SI mērvienību sistēmā – 1000 gramu [kg].
- birkavs Masas mērvienība – 167,25 kg, krievu mērvienību sistēmā – 163,81 kg.
- mārka Masas mērvienība no 9. līdz 19. gadsimtam.
- puds Masas, svara mērvienība – aptuveni 16,4 kg (vecajā krievu mērvienības sistēmā).
- signālmasts Masts, pie kura stiprina signālkarogus, signālspuldzes u. tml.
- grābeklis Mašīna (piem., siena, zāles) grābšanai.
- ārdītājs Mašīna (siena, mēslu) ārdīšanai.
- vālotājs Mašīna, arī ierīce, kas savāc (parasti sienu) vālos.
- kūlīšu sējējs mašīna, kas labību, linus u. tml. sasien kūlīšos.
- dzinējs Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piem., vēja, siltuma enerģiju, elektroenerģiju) pārvērš mehāniskajā kustības enerģijā.
- kvadrātkods Mašīnlasāms simbols, kas ietver informāciju par tam pievienoto objektu.
- ekscentrs Mašīnu elements (piem., cilindrs, disks), kura rotācijas ass nesakrīt ar simetrijas asi (izmanto rotācijas kustības pārveidošanai virzes kustībā).
- diferenciālrēķini Matemātikas nozare, kas pētī diferenciāļu un atvasinājumu noteikšanu, īpašības un to izmantošanu.
- izteiksme Matemātikas simboli, kas savienoti ar matemātisko darbību zīmēm.
- teorēma Matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
- formula Matemātisku simbolu kopa; divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi.
- vide Materiālā apkārtne, vieta, kurā kas atrodas, eksistē.
- siltumvadītspēja Materiāla īpašība nodrošināt siltuma pārnesi no vietām, kur temperatūra ir augstāka uz vietām, kur temperatūra ir zemāka.
- siltumvadītājs Materiāla vide (piem., ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
- objekts Materiālās pasaules elements, kas eksistē ārpus cilvēka apziņas, neatkarīgi no tās.
- vadītspēja Materiālas vides spēja nodrošināt (kāda veida enerģijas) pārnesi.
- bāze Materiālie resursi, priekšnoteikumi u. tml., kas nepieciešami (kā) eksistencei, darbības nodrošināšanai.
- teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
- atskaites sistēma materiāls ķermenis un ar to saistīta koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru noteic ikviena cita ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
- sildmateriāls Materiāls, kas aizkavē vai novērš siltuma noplūdi; materiāls (kā) sildīšanai.
- kurināmais Materiāls, viela, ko sadedzina, lai iegūtu siltuma enerģiju.
- pasaule Matērijas eksistences formu kopums; Visums.
- telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
- nulles matrica matrica, kuras visi elementi ir nulles.
- zirgaste Matu sakārtojums – pakausī cieši sasieti, nesavīti, samērā gari mati.
- aste Matu sakārtojums – pakausī sasieti, nesavīti mati.
- lēkšķe Matu, spalvu u. tml. neliels kopums, šķipsna (parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra).
- dzirkstele Maza degoša vai kvēlojoša vielas daļiņa, kas atdalījusies no liesmas vai pelniem.
- vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
- mazākais kopīgais dalāmais mazākais skaitlis, kas bez atlikuma dalās ar visiem dotajiem skaitļiem.
- nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
- skrubināt Maziem kumosiem ēst.
- absorbēt Mazināt (kā) intensitāti, koncentrāciju.
- pakust Mazliet izkust (siltuma, kādas vielas iedarbībā).
- apsusināt Mazliet nosusināt (no virspuses).
- piešķiebt Mazliet pašķiebt (sānis, uz vienu pusi).
- pievaldīties Mazliet pievaldīt sevi, sava psihiskā vai emocionālā stāvokļa izpausmi.
- iesāņus Mazliet sānis, ne tieši pretī (būt, atrasties); mazliet uz sāniem, uz vienu pusi.
- apsildīt Mazliet sasildīt; pasildīt.
- apsildīties Mazliet sasildīties, atgūt siltumu; pasildīties.
- pasirms Mazliet sirms; iesirms.
- iesirms Mazliet sirms.
- remdens Mazliet, tik tikko silts.
- paceplītis Mazs dziedātājputns ar brūnganu, šķērssvītrotu mugurpusi un gaišāku pavēderi.
- folikuls Mazs pūslītis; mata maisiņš.
- tabakmaks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai; tabakas maks.
- blakts Mazs, brūngans asinssūcējs kukainis, kuru saspiežot izdalās nepatīkama smaka [Cimex lectularius].
- zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi un stipri saliektiem nagiem.
- svirlītis Mazs, zaļgandzeltens ķauķīšu ģints dziedātājputns ar dzeltenu svītru virs acīm, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei [Phylloscopus sibilatrix].
- plaukts Mēbele dažādu priekšmetu novietošanai – kopā sastiprinātas horizontālas plāksnes; šāda atsevišķa plāksne, kas piestiprināma pie sienas vai ievietojama skapī, bufetē u. tml.
- vitrīna Mēbeļu komplekta daļa ar stiklotu priekšpusi.
- semiotika Medicīnā – mācība par slimību pazīmēm jeb simptomiem.
- feldšeris Medicīnas darbinieks ar vidējo profesionālo izglītību, kas var patstāvīgi sniegt medicīnisko palīdzību.
- dermatoloģija Medicīnas nozare par ādas slimībām, to profilaksi un ārstēšanu.
- stomatoloģija Medicīnas nozare par mutes dobuma, zobu un žokļa slimībām, to ārstēšanu un profilaksi.
- otorinolaringoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar ausu un augšējo elpošanas ceļu orgānu slimību pētīšanu, ārstēšanu un profilaksi.
- ortopēdija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar kustību un balsta orgānu (kāju, roku, mugurkaula) deformāciju pētīšanu, šādu slimību ārstēšanu un profilaksi.
- narkoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar narkomānijas, toksikomānijas un alkoholisma profilaksi un ārstēšanu.
- reimatoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar reimatisko slimību izpēti, šo slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- zobārstniecība Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar zobu un smaganu slimību ārstēšanu un profilaksi; stomatoloģija.
- oftalmoloģija Medicīnas nozare, kas pēta acs uzbūvi un funkcijas, acu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- hematoloģija Medicīnas nozare, kas pēta asinis un asinsrades orgānus, kā arī asins slimības.
- serotoloģiskā hematoloģija medicīnas nozare, kas pēta asins plazmas sastāvu un īpašības.
- klīniskā hematoloģija medicīnas nozare, kas pēta asins slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- onkoloģija Medicīnas nozare, kas pēta audzējus, to rašanās cēloņus, ārstēšanu un profilaksi.
- pediatrija Medicīnas nozare, kas pēta bērnu veselību bērna attīstības procesā, bērna fizioloģiju, kā arī bērnu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- gastroenteroloģija Medicīnas nozare, kas pēta gremošanas orgānu sistēmas uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanas un profilakses iespējas.
- terapija Medicīnas nozare, kas pēta iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
- neiroloģija Medicīnas nozare, kas pēta nervu sistēmas funkcijas, attīstību, kā arī nervu sistēmas slimības un nodarbojas ar šo slimību ārstēšanu.
- neiropatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta nervu sistēmas slimības, to profilaksi un ārstēšanas iespējas.
- reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pēta sievietes reproduktīvo orgānu anatomiskās un fizioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- kardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta sirds slimības, to ārstēšanu, profilaksi un slimnieku rehabilitāciju.
- reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta, kādi patofizioloģiski, bioķīmiski u. tml. procesi noris organisma terminālajos stāvokļos (piem., nieru mazspēja, agonija, klīniskā nāve), un izstrādā reanimācijas metodes.
- alergoloģija Medicīnas nozare, kas pētī alerģisko slimību izcelsmi, norisi un ārstēšanas iespējas.
- tanatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī organisma procesus īsi pirms un pēc nāves, kā arī nāves pazīmes, cēloņus, organisma atdzīvināšanas iespējas u. tml.
- psihiatrija Medicīnas nozare, kas pētī psihiskās slimības, to cēloņus, attīstību, ārstēšanas un profilakses iespējas.
- dzemdniecība Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organismā notiekošos procesus grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā, kā arī izstrādā medicīniskas palīdzības metodes grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
- uroloģija Medicīnas nozare, kas pētī urīna izvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību ārstēšanu un profilaksi.
- traumatoloģija Medicīnas nozare, kurā nodarbojas ar traumu diagnostiku, ārstniecību un profilaksi.
- auskultēt Medicīniski izmeklēt, izklausot plaušas, sirdi un citus iekšējus orgānus; izklausīt.
- refleksu āmuriņš medicīnisks instruments neliela āmura veidā, ar kuru, pasitot pa noteiktu punktu, pārbauda cilvēka refleksus.
- nitroglicerīns Medikaments – asinsvadu paplašinātājs, ko lieto akūtu stenokardijas lēkmju pārtraukšanai.
- nomierinošs līdzeklis medikaments, kas nomierina centrālo nervu sistēmu.
- korvalols Medikaments, ko lieto sirds darbības traucējumu gadījumos, pret nervozitāti u. tml.
- validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
- medniekdesiņa Mednieku desiņa.
- uzbrukums Mēģinājums pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtaukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
- apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem).
- uzbrukt Mēģināt pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtraukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
- dzenskrūve Mehāniska ierīce (kuģos), kas, griežoties ap savu asi, virza (transportlīdzekli) uz priekšu.
- transmisija Mehāniska ierīce, sistēma griezes kustības pārnesei no motora uz mašīnas darba mehānismu vai izpildmehānismu.
- stereotipija Mehāniska vārdu, frāžu, kustību vai pozu atkārtošana, ko novēro psihisku slimību gadījumā.
- ķēdes pārvads mehānisma elements griezes kustības pārnešanai starp paralēlām vārpstām ar ķēžu ratiem un noslēgtu ķēdi (piem., velosipēdos).
- vinča Mehānisms ar spoli un trosi smaguma celšanai un pārvietošanai.
- indeksācija Mehānisms reālās darba algas vai pensijas vērtības saskaņošanai ar cenu indeksu.
- spindzele Meitene, jauna sieviete, parasti vieglprātīga.
- krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu vai krustmāti.
- māsība Meiteņu un sieviešu loks, kas darbojas saliedēti, vienotā kopienā vai ar vienotu mērķi.
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus); šādā veidā vācot, veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
- salsa Meksikāņu mērce – asa mērce, kuras sastāvā ir sīpoli, ķiploki, čili pipari, koriandrs, eļļa un citronu sula.
- enčilada Meksikāņu virtuves ēdiens – krāsnī cepti, pildīti kukurūzas plāceņi.
- burito Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna kviešu miltu maize, plācenis, kurā ietīts pildījums (cepta gaļa, dārzeņi u. tml.).
- tako Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna, neraudzēta kukurūzas maize, kurā ietīts pikants maltās gaļas, dārzeņu u. tml. pildījums.
- meldrājs Meldriem apaugusi vieta; meldru audze.
- nomeliorēt Meliorējot nosusināt (kādu teritoriju).
- melnalksnājs Melnalkšņu audze; melnalkšņiem apaugusi vieta.
- piebalss Melodija (balss), ko atskaņo vai dzied papildus galvenajai melodijai (balsij).
- izmeloties Melojot izkļūt no nevēlamas situācijas; melojot attaisnoties.
- Mēness sirpis mēness apgaismotā daļa, kas redzama kā sirpis.
- vecs mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
- vecs Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz kreiso pusi.
- jauns Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz labo pusi.
- mēnessirpis Mēness sirpis.
- menopauze Menstruāciju izbeigšanās; periods sievietes dzīvē, kad izbeidzas menstruācijas.
- rādītājs Mēraparāts, mērierīce u. tml., kas vizuālā veidā fiksē mērījumu; aparāts, ierīce, kas dod vizuālu signālu (par ko).
- piemīlīgs Mēreni silts, patīkams.
- ģeogrāfiskais grādu tīkls meridiānu un paralēļu sistēma (kartē).
- novirzīt Mērķtiecīgi rīkojoties panākt, ka (kas) notiek, norisinās (citā vietā).
- pakāpe Mērs, salīdzināmais lielums, salīdzināmais līmenis, kas raksturo (kā) kvantitāti, intensitāti, kvalitāti, attīstību.
- balle Mērvienība dabas procesu intensitātes noteikšanai.
- metriskā mēru sistēma mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
- starptautiskā mērvienību sistēma mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, kilograms, sekunde, ampērs u. c.
- virmot Mest sīkus burbuļus (par šķidrumu īsi pirms vārīšanās).
- silicēšana Metāla izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar silīciju.
- kornete Metāla pūšamais mūzikas instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
- trombons Metāla pūšaminstruments ar "U" veida izliektu kulisi un samērā zemu skaņu; bazūne.
- bazūne Metāla pūšaminstruments ar U veidā izliektu kulisi; trombons.
- tamtams Metāla sitaminstruments, liels gongs, pa kuru sit ar vālīti, radot dobju, izskaņā salcošu skaņu.
- sinoptika Metereoloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu; sinoptiskā metereoloģija.
- spektrofotometrija Metode, ar kuru mērī dažādu spektra iecirkņu gaismas intensitāti.
- spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piem., emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstara juma) spektrus.
- centimetrs Metra simtdaļa [cm].
- decimālā mērvienību sistēma metriskā mērvienību sistēma.
- meždega Meža ugunsgrēks; daļēji vai pilnīgi izdegusi vieta mežā.
- kūdrenis Mežs, kas izveidojies nosusinātā kūdras augsnē.
- šagrēnāda Miecēta, mīksta (parasti kazas) āda ar graudainu, spīdīgu virsmu, ko izmanto, piem., grāmatu iesiešanai.
- līdzsvars Mierīgs, nesatraukts (psihiskais) stāvoklis.
- kluss Mierīgs, netraucēts (parasti par stāvokli, norisi).
- rīkste Miesas sods – sitieni, pēršana ar šādu zaru vai zariem, pātagu, pletni u. tml.
- kohēzija Mijiedarbība (piem., starp vielas daļiņām), kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
- pasta Mīklai vai biezputrai līdzīgas konsistences masa.
- spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos, lai saglabātos un turpinātu eksistēt.
- zīdeklis Mīksta materiāla (piem., gumijas, silikona) priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm.
- izgulējums Mīksto audu atmirums, kura cēlonis ir asinsrites traucējumi tajā ķermeņa daļā, uz kuras ilgi, nekustīgi gulēts.
- kamambērs Mīksts baltā pelējuma siers, ko gatavo no nepasterizēta govs piena un kas iekšpusē ir viegli dzeltenīgs, bet no ārpuses klāts ar baltu garoziņu, ko veido pelējuma sēne.
- maskarpone Mīksts krēmveida siers ar ļoti augstu tauku saturu, ko gatavo no trekna saldā krējuma.
- mīkstsirdis Mīkstsirdīgs cilvēks.
- lauka kara tiesa militāra tiesa, kas darbojas vietās, kur norisinās karadarbība.
- hunta Militāra vai politiska organizācija, apvienība, kas sagrābusi varu ar valsts apvērsumu.
- kontingents Militārpersonu grupa, kas pievienojusies kādai lielākai grupai kopīgas operācijas veikšanai.
- uniforma Militārs formas tērps; formas tērps (civilo profesiju dienestu pārstāvjiem).
- biljons Miljards (krievu, franču, amerikāņu skaitīšanas sistēmā); tūkstoš miljardu (vācu, angļu skaitīšanas sistēmā).
- megapole Milzīga pilsēta, kas izveidojusies, augot un saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotām vietām.
- galaktika Milzīga, ar gravitācijas spēkiem kopā saistīta zvaigžņu sistēma.
- olivīns Minerāls – magnija un dzelzs silikāts, parasti dzeltenzaļā vai olīvzaļā krāsā, kura kristāliskais paveids ir dārgakmens.
- cirkons Minerāls, cirkonija silikāts.
- katla akmens minerālvielu nogulsnējums uz katla sienām, kuri rodas, vārot ūdeni.
- aizmīties Minot (velosipēda pedāļus), aizbraukt.
- mīties Minot pedāļus, braukt (ar velosipēdu).
- zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par skatienu, acīm).
- pamirkšķināt Mirkšķinot padot zīmi; signalizēt (kādam).
- spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseles pēcnāves eksistencei un iespējai sazināties ar mirušo gariem.
- vampīrs Mitoloģiska būtne – atdzīvojies mironis, kas naktīs pieceļas no zārka un sūc dzīvu cilvēku asinis.
- ragana Mitoloģiska būtne – sieviete, kurai piemīt pārdabisks, ļauns spēks, kas prot burt un pārvietojas, lidojot uz slotas.
- meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā).
- ūdensmeita Mitoloģiska būtne jaunas sievietes izskatā; nāra; ūdens meita.
- spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura lido pa gaisu un spīdot vilina, maldina cilvēkus; arī ragana.
- ūdensmāte Mitoloģiska būtne sievietes izskatā; ūdens bagātību glabātāja, zvejnieku labvēle; ūdens māte.
- māte Mitoloģiska būtne sievietes veidolā.
- nāra Mitoloģiska ūdeņos mītoša būtne garmatainas sievietes izskatā ar zivs asti.
- minimode Mode, kurai ir raksturīgi ļoti īsi apģērbi.
- mini mode mode, kurai raksturīgi ļoti īsi tērpi.
- imažinisms Modernisma novirziens krievu dzejā 20. gadsimta 20. gadu sākumā, kurā par galveno mākslinieciskās daiļrades mērķi tika izvirzīta tēlainība, metaforu, salīdzinājumu u. tml. savdabība.
- unisekss Modes stils, kurā apģērba modeļos (arī, piemēram, frizūru, saulesbriļļu modeļos, parfimērijā) nivelētas atšķirības starp sieviešu un vīriešu modei tradicionāli raksturīgo.
- smags Mokoši nepatīkams (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis.
- Golgāta Moku vieta; lielu ciešanu simbols.
- monomērs Molekulārs savienojums, polimēru sintēzes izejmateriāls.
- apakšējā kulminācija moments, kurā debess spīdeklis šķērso debess meridiāna pretējo pusi (piem., pusnaktī).
- šahs Monarha tituls (Persijā, Irānā); persona, kam ir šāds tituls.
- tronis Monarha varas simbols – grezns sēdeklis (parasti krēsls), uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā.
- karaliene Monarhijas valdnieka kronēta sieva.
- vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
- gala morēna morēnu grēda, kas izveidojusies kalnu vai kontinentālā apledojuma malā.
- virzuļmotors Motors, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā.
- motokross Motosporta veids – ātrumsacensības braukšanā ar motocikliem pa speciāli izveidotu šķēršļotu trasi.
- svaiga galva možs psihiskais stāvoklis (parasti pēc atpūtas).
- skubināt Mudināt, rosināt; arī steidzināt (ko ātrāk darīt).
- celt Mudināt, rosināt.
- pamudināt Mudinot, rosinot panākt, ka (kāds) ko dara, rīkojas (kādā veidā).
- kifoze Mugurkaula izliekums uz mugurpusi.
- lielmāte Muižnieka, piem., barona, sieva (parasti zemnieku runā).
- junkurs Muižnieks (piem., Prūsijā); muižas pārvaldnieks.
- pirmās nakts tiesības muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
- muižu redukcija muižnieku valdījumā nodoto (valsts) zemju atsavināšana (dažās Eiropas valstīs 16.–17. gadsimtā).
- jaukt galvu Mulsināt.
- pintiķis Muļķis, vientiesis.
- mūris Mūrēta celtnes daļa, siena.
- rokmūzika Mūsdienu mūzikas žanrs, kam raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums, kā arī elektrisko ģitāru, sitaminstrumentu un elektronisko mūzikas instrumentu izmantojums.
- senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam).
- diafragma Muskuļu starpsiena, kas krūšu dobumu šķir no vēdera dobuma.
- Gregora kalendārs mūsu laika skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 1582. gadā, tuvinot laika skaitīšanu Saules gadam.
- ramadāns Musulmaņu (Mēness) kalendāra devītais – svētais – mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam jāievēro gavēnis un atturība.
- hidžābs Musulmaņu sieviešu apģērba gabals – lakats, kas apsedz galvu un kaklu, atstājot redzamu vienīgi sejas ovālu.
- parandža Musulmaņu sieviešu apģērbs – garš, plats, galvā uzmaucams apmetnis, kas nosedz ķermeni un seju.
- nikābs Musulmaņu sieviešu apģērbs ar lakatu, kas nosedz galvu un ķermeņa augšdaļu, atstājot atsegtas tikai acis.
- kaulmuša Muša ar saplacinātu, stingru ķermeni, kas sūc zīdītāju un putnu asinis.
- aukslējas Mutes dobuma augšējā siena, kas to atdala no deguna dobuma.
- diskants Muzikāla partija šādai balsij vai mūzikas instrumentam ar augstu skanējumu.
- perkusija Mūzikas instrumenti, ko spēlē, sitot pa to virsmu ar pirkstiem, plaukstām; sitaminstrumenti.
- cimbala Mūzikas instruments, kam stīgas ir uzvilktas uz taisnstūra vai trapeces veida rāmja un ko spēlē, sitot pa stīgām ar koka nūjiņām.
- taustiņinstruments Mūzikas instruments, kas ir spēlējams ar klaviatūras palīdzību (piem., klavieres, sintezators).
- metalofons Mūzikas instruments, kurā skaņu rada, ar nūjiņām sitot pa noteiktā skaņkārtā sakārtotām metāla plāksnītēm.
- trijstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; triangolo.
- trīsstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2); triangolo.
- tubafons Mūzikas sitaminstruments ar horizontālām metāla caurulēm, kurām ir zvaniņiem līdzīga skaņa.
- tamburīns Mūzikas sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu – apaļa stīpa ar, parasti, tajā iestieptu ādu un malās piestiprinātiem zvārguļiem.
- šķīvis Mūzikas sitaminstruments, kas sastāv no diviem metāla diskiem, ko parasti sit vienu pret otru, radot asu, šķindošu skaņu.
- nošu raksts mūzikas skaņu pierakstīšanas sistēma; notācija.
- skaņkārta Mūzikas skaņu savstarpējas sakarības sistēma, ko nosaka noturīgo un nenoturīgo skaņu attiecības.
- diatonika Mūzikas skaņu sistēma, ko veido tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
- f Mūzikas skaņu stipruma gradāciju sistēmā apzīmē spēcīgu, skaļu intonāciju; forte.
- regtaims Mūzikas stils (radies ASV 19. gs. 90. gados), kam raksturīgs vienmērīgs ritms basā un asi sinkopēta melodiskā līnija; šā stila skaņdarbs, ko (parasti) atkaņo uz klavierēm.
- džezs Mūzikas žanrs (radies 20. gs. sākumā Amerikā), kam raksturīga mūzika ar specifiski sinkopētiem ritmiem un improvizācijas elementiem.
- perkusionists Mūziķis, kas (ar pirkstiem, plaukstām) spēlē sitaminstrumentus.
- bundzinieks Mūziķis, kas spēlē bungas; cilvēks, kas sit bungas.
- sitaminstrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas sitaminstrumentu vai sitaminstrumentus.
- nemirstība Mūžīga eksistence.
- ziepjkoks Mūžzaļš tropu un subtropu augs, kura augļus lieto par mazgāšanas līdzekli [Sapindus mukorossi].
- NHL Nacionālā hokeja līga, kas apvieno 30 profesionālā hokeja komandas Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā.
- nežēlastība Naidīga, cietsirdīga, nežēlīga attieksme.
- karastāvoklis Naidīgas, saasinātas attiecības (starp cilvēkiem).
- aitiņa Naiva, aprobežota sieviete.
- čāča Naiva, vientiesīga sieviete.
- antiņš Naivs, lētticīgs cilvēks; vientiesis.
- futuroloģija Nākotnes pētīšana, prognozēšana, pamatojoties uz eksistējošām tendencēm sabiedrībā.
- fizālis Nakteņu dzimtas augs, kam raksturīgs uzpūsts kausiņš, kurā attīstās uzturā lietojams auglis (oga).
- nakts šņore nakts zvejas rīks: aukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums.
- heroīns Narkotiska viela – morfīna atvasinājums.
- zieda nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
- ziedu nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
- peso Naudas vienība (piem., Argentīnā, Meksikā), attiecīgā naudas zīme, monēta.
- cents Naudas vienība (piem., ASV, Kanādā, eirozonas valstīs) – dolāra simtā daļa; attiecīgā monēta.
- dinārs Naudas vienība (piem., Irākā, Tunisijā); attiecīgā naudaszīme.
- feniņš Naudas vienība (Vācijā līdz eiro ieviešanai) – vienas markas simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- penss Naudas vienība Anglijā un attiecīgā monēta (100 pensi = 1 mārciņa).
- kapeika Naudas vienība Krievijā un bijušajā Padomju Savienībā – rubļa simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- mārciņa Naudas vienība Lielbritānijā, kas līdzvērtīga 100 pensiem; attiecīgā monēta.
- simtnieks Naudas zīme simt vienību vērtībā.
- krusta nāve nāve, piesitot krustā.
- radionavigācija Navigācijas sistēma, kurā izmanto radiosignālus.
- vadlīnija Navigācijas sistēma, kurā kuģim jāvirzās pa taisni, ko veido vismaz divas zīmes, ugunis (piem., izvietotas krastā divās vietās).
- navigators Navigācijas sistēmas ierīce (piem., automobiļos).
- iebukņīt Ne sevišķi stipri sitot, pagrūstot, fiziski ietekmēt.
- pa daļām ne visi uzreiz; ne visu uzreiz; pakāpeniski.
- lāsmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis.
- slikti Neatbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); neatbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
- vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski, (parasti) slepeni novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
- tiešmaksājums Neatmaksājams ikgadējs finansiāls atbalsts Eiropas Savienības lauksaimniekiem par lauksaimniecībā izmantotajām zemes platībām.
- atklāts jautājums neatrisināts, neizlemts jautājums.
- urdīt Neatslābstoši, uzmācīgi ietekmēt (kādu) – par psihisku stāvokli.
- blondīne Neattapīga, aprobežota, ne visai gudra sieviete.
- aita Neattapīga, naiva sieviete.
- zoss Neattapīga, nesaprātīga sieviete.
- mākt sirdi neatvairāmi, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- justies slikti nebūt apmierinātam ar savu fizisko vai emocionālo, psihisko pašsajūtu.
- trūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
- pārgriezt Nedabiski pārvērst (seju, balsi).
- paasināties Nedaudz saasināties.
- ķeza Negadījums, nepatīkama situācija, nelaime.
- notikt Negaidīti norisināties, atgadīties (parasti par ko nevēlamu).
- trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība; stāvoklis, kad (kādam) trūkst nepieciešamo īpašību.
- indēt Negatīvi ietekmēt (cilvēku, cilvēka psihi).
- bailes Negatīvs psihiskais stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, nemiers, un ko izraisa iespējamās vai paredzamās briesmas, nelaime.
- pretīgums Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
- knābāt Negribīgi, arī maziem kumosiņiem ēst (par cilvēkiem).
- vaļa Neierobežota (parasti emocionāla, psihiska stāvokļa) izpausmes iespēja.
- diktatūra Neierobežota (partijas, grupējuma, atsevišķa cilvēka) valsts vara, kas (parasti) iegūta ar prettiesiskiem vai vardarbīgiem līdzekļiem un balstās uz nežēlību un teroru.
- svinīgs Neikdienišķi nopietns, pozitīvi emocionāls (par psihisku stāvokli); tāds, kas ir saistīts ar ko neikdienišķi nopietnu, pozitīvi emocionālu.
- pazvanīt Neilgu laiku zvanīt (piem., signalizējot).
- uzrasināt Neilgu laiku, arī reizēm rasināt (1).
- paasināt Neilgu laiku, mazliet asināt.
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ko ap asi griežamu, rotējošu), lai darbinātu ierīci.
- pamīties Neilgu laiku, mazliet mīt pedāļus, braukt (piem., ar velosipēdu).
- pasildīt Neilgu laiku, mazliet sildīt.
- pasildīties Neilgu laiku, mazliet sildīties.
- pasirot Neilgu laiku, mazliet sirot.
- pasist Neilgu laiku, mazliet sist.
- katatonija Neiropsihiski traucējumi (piem., šizofrēnijas slimniekiem), kas izpaužas ķermeņa kustībās (sastingums, anomālu pozu ieņemšana u. c.) vai uzvedības pārmaiņās (neēd, neatbild, nerunā).
- izdegulis Neizdegusi, apdzisusi pagale; neizdedzis, apdzisis koka gabals.
- nokavēt Neizmantot, palaist garām kā veikšanai, izpildīšanai (paredzēto, noteikto, arī visizdevīgāko laiku).
- noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus); savaldīties.
- pievaldīt mēli neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
- savaldīt mēli neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
- pievaldīt muti neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
- savaldīt muti neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
- kūka Neizskatīga, paveca sieviete.
- salūzt Neizturēt, padoties; psiholoģiski sabrukt.
- ieskriet Nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
- trāpīt Nejauši, negaidīti nokļūt kādos apstākļos, situācijā, stāvoklī, arī gadīties.
- haotisks Nekārtīgs, juceklīgs; tāds, kurā trūkst sistēmas.
- ne pa labi, ne pa kreisi nekur, ne uz vienu pusi.
- dzimtīpašums Nekustams īpašums, kas iegūts mantojumā no asinsradiniekiem un kuru drīkst mantot tikai asinsradinieki.
- traumēt Nelabvēlīgi iespaidot, kaitēt (cilvēka psihei).
- labils Nelīdzsvarots, arī ciklisks (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- simfonieta Neliela apjoma simfonija.
- lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
- skamba Neliela daļa, kas ir atdalījusies (no kā, tam lūstot, drūpot u. tml.).
- pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti [Misgurnus fossilis].
- vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piem., iepazīstoties).
- flīze Neliela keramikas plāksnīte sienu vai citu virsmu apdarei.
- sieriņš Nelielā porcijā fasēts kādas šķirnes siers.
- piano Neliela skaņas intensitāte.
- rokassomiņa Neliela soma (parasti sievietēm), piem., naudas, dokumentu, tualetes piederumu ielikšanai.
- kajaks Neliela, ar ādu apvilkta slēgta laiva, kurai ir cieši nosedzama atvere sēdēšanai (eskimosiem u. c. ziemeļu tautām); šāda tipa laiva (piem., no stiklplasta), ko lieto airēšanas sportā, ūdenstūrismā.
- skabarga Neliela, asa, smaila (no koksnes, retāk metāla) atlūzusi skaidiņa; šāda skaidiņa, kas iedūrusies miesā.
- pompadūra Neliela, grezna maisiņa formas sieviešu rokassoma garā saitē; arī šāds rokdarbu maisiņš.
- brētliņa Neliela, sudrabaini balta siļķu dzimtas zivs ar zilganzaļu muguru.
- cīsiņš Neliela, tieva desiņa, ko parasti lieto vārītā veidā.
- sviedrene Nelieli izsitumi, kas rodas uz ādas, parasti ilgstošas, svīšanas rezultātā.
- skribināt Nelieliem kumosiem ēst (ko cietu); arī atdalot no (kā) cieta.
- signālkarodziņš Neliels karodziņš, kas paredzēts signalizēšanai.
- savrupiene Neliels lokāls ģeogrāfisks komplekss, ģeogrāfiskās ainavas sastāvdaļa, kas aptver veselas izliektas vai ieliektas reljefa formas, piem., atsevišķu pauguru, ieplaku, ielejas nogāzi, terasi vai palieni.
- tabakas maks neliels maisiņš tabakas glabāšanai.
- ķauķis Neliels mušķērāju dzimtas dziedātājputns ar tumšpelēku vai brūnganu mugurpuses apspalvojumu un gaišāku vēderpusi, kas ligzdo tuvu zemei.
- tēlojums Neliels prozas daiļdarbs, kam sižetā nav ietverta ārēja darbība, notikumi.
- svilpe Neliels rīks, arī akustiska signālierīce, kurā skaņu (parasti vienā augstumā) rada gaisa strūkla.
- humoreska Neliels sacerējums prozā vai dzejā, kurā autors labsirdīgi pazobojas par sabiedrības dzīves parādībām vai cilvēka rakstura īpašībām.
- meteoroīds Neliels Saules sistēmas kosmiskais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā.
- špics Neliels vai vidēja lieluma dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
- klitors Neliels veidojums sievietes ārējos dzimumorgānos (starp kaunuma lūpu priekšējiem galiem), kuru kairinot, rodas dzimumuzbudinājums; kuteklis.
- kāmis Neliels, drukns grauzēju kārtas dzīvnieks ar īsām kājām un vaigu maisiem barības vākšanai.
- ķeģis Neliels, drukns žubīšu dzimtas putns ar pelēcīgi brūnu mugurpusi, sarkanu pieri (un sarkanīgām krūtīm tēviņiem).
- knapsieriņš Neliels, kaltēts (parasti konusveida) biezpiena sieriņš.
- lāčsomainis Neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plats purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs; koala.
- sesks Neliels, plēsīgs dzīvnieks ar slaidu, spēcīgu ķermeni, īsām kājām, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala asi smakojošu sekrētu [Mustela putorius].
- nelikumība Nelikumīga, neatļauta, arī prettiesiska darbība, rīcība.
- slengs Neliterāra leksika; žargons.
- žargons Neliterārās valodas paveids, ko, parasti sarunvalodā, lieto noteikta sociālā vai profesionālā grupa.
- aizliegt Neļaut (ko darīt); nepieļaut, ka (kas) notiek, norisinās, tiek izplatīts, demonstrēts.
- nocietināt sirdi neļauties žēlumam, līdzjūtībai, arī kļūt cietsirdīgam, nepiekāpīgam.
- gauri Neļķu dzimtas lakstaugi ar stāvu, posmotu stublāju un neīstos mieturos sakopotām šaurām, īsām lapām (aug tīrumos, ceļmalās, dārzos kā nezāle). [Spergula arvensis].
- smērējums Nemākulīgi, neprofesionāli izpildīts darbs (piem., attēls, teksts).
- piezagties Nemanāmi, negaidot izraisīties (piem., par psihisku stāvokli).
- fēnikss Nemirstības, mūžīgās atjaunošanās, atdzimšanas simbols – mitoloģisks putns, kas pēc sadegšanas atdzimst no pelniem.
- grauzt sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- kremst sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- grauzties sirdī nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- gremzt sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- ēst sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes.
- mocarella Nenogatavināts pusmīkstais siers, kam raksturīga ar maiga garša, slāņveidīga tekstūra un ko gatavo no bifeļmātes, kazas vai govs piena.
- nekrist Nenonākt (kādā, parasti nevēlamā) psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- nekrist Nenonākt (nevēlamā, bīstamā situācijā, apstākļos u. tml.).
- sadisms Nenormāla tieksme uz cietsirdību, tīksmināšanos par citu ciešanām.
- ārprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza darbība.
- hameleons Nenoteikts cilvēks, kas atkarībā no situācijas maina savas domas un uzskatus.
- aizkavēties Nenotikt, nenorisināties paredzētajā laikā.
- nojukt Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu u. tml.).
- izjukt Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu).
- lidināties pa mākoņiem Nenovērtēt reālo situāciju.
- kuluāri Neoficiālas situācijas vai apstākļi, arī neoficiālas tikšanās.
- neoimpresionists Neoimpresionisma pārstāvis.
- jaunklasicisms Neoklasicisms.
- nevilkt garumā nepaildzināt, nepalēnināt (kā norisi, darbību).
- turēties Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); valdīties.
- pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt to.
- titānisks Neparasti liels (pēc apjoma, intensitātes); tāds, kura veikšanai nepieciešams liels spēks, piepūle; neparasti intensīvs.
- laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita, kas izpaužas likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne, nākotne kā veselums.
- ik brīdi nepārtraukti vai pēc ļoti īsiem pārtraukumiem.
- plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu stāvokli).
- kaprīzs Nepastāvīgs, krasi mainīgs (piem., par parādībām dabā).
- labils Nepastāvīgs, mainīgs (par vielām, ķīmiskiem procesiem).
- nomētāt ar dubļiem nepatiesi apvainot, nomelnot (kādu).
- samelot Nepatiesi atspoguļot (piem., par tekstu).
- sagrozīt Nepatiesi atspoguļot (piem., pārveidojot, neaplūkojot pilnībā).
- kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
- šļura Nepatīkama jezga, negatīvi vērtējama situācija.
- sašaut Nepatīkami pārsteigt, psihiski satriekt (kādu).
- slikti Nepatīkami, neērti (būt kādos apstākļos, kādā situācijā).
- šķērms Nepatīkams, slikts (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- riebīgs Nepatīkams, slikts (piem., par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- šmuce Nepatikšanas, apkaunojoša situācija (piem., kad atklājas kas nelikumīgs).
- pauperisms Nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkums plašiem iedzīvotāju slāņiem; masu nabadzība.
- nabadzība Nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkums vai nepietiekamība.
- ķerstīties Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar rokām (parasti sievieti).
- etilēns Nepiesātināts ogļūdeņradis – bezkrāsaina gāze, ko izmanto dažādu vielu sintezēšanai.
- truls Nepietiekami dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām (par psihi, raksturu, personību, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- jaunkundze Neprecējusies (parasti jauna) sieviete.
- kņaze Neprecējusies kņaza meita.
- līgavas māsa neprecēta sieviete, viena no līgavas pavadonēm kāzu ceremonijā.
- mis Neprecētu sieviešu skaistumkonkursā – uzvarētājas titula sastāvdaļa.
- amatierisms Neprofesionāla nodarbošanās (parasti ar tehniku, sportu).
- sadiegt Neprofesionāli pašūt.
- utopija Nerealizējama tagadnes pretrunu atrisināšanas ideja.
- punktraksts Neredzīgo raksts – nelielu izcilnīšu un bedrīšu sistēma lasīšanai ar tausti; Braila raksts.
- nekustināt Nerisināt, nekārtot (piem., kādu jautājumu).
- sensorie nervi nervi, kas vada impulsus no receptoriem uz centrālo nervu sistēmu.
- smadzenes Nervu sistēmas centrālā daļa (galvaskausā, mugurkaula kanālā).
- veģetatīvā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānu un regulē vielmaiņu.
- somatiskā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, kas inervē šķērssvītru muskulatūru, ādu un maņu orgānus.
- psihastēnija Nervu sistēmas darbības traucējumi, kas izpaužas gan psihopātijas, gan neirozes formā.
- ērču encefalīts nervu sistēmas infekcija, kuru izraisa ērču encefalītu vīruss, kuru pārnēsā ērces.
- miegs Nervu sistēmas izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos, lai atjaunotu audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
- tonuss Nervu sistēmas vai muskuļu sasprindzinājums, kas nerada nogurumu.
- sensoriskās nervu šķiedras nervu šķiedras, pa kurām ierosa no orgāniem un audiem nonāk centrālajā nervu sistēmā.
- neķert Nesaņemt (raidītāja informāciju, signālus u. tml.).
- dulla galva neskaidra, apreibusi galva (parasti noguruma, slimības, alkohola ietekmē).
- šizofrēnija Neskaidras izcelsmes psihiska slimība, kas izraisa pārmaiņas personībā, aplamu īstenības uztveri un citus psihisko procesu traucējumus.
- būvkonstrukcija Nesoša būves sastāvdaļa (piem., pamati, sienas, pārsegumi).
- pārsegums Nesošā, arī norobežojošā ēkas konstrukcija, kas uzņem pastāvīgo un mainīgo slodzi un pārnes to uz nesošajām sienām vai kolonnām.
- iznēsāt Nesot nogādāt (daudzās vai visās vietās); nesot nogādāt (daudziem vai visiem).
- tuvredzība Nespēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē.
- netikt pāri (kam) nespēt aizmirst, nespēt emocionāli, psihiloģiski pārdzīvot (ko).
- apmaldīties trijās priedēs nespēt izprast, atrisināt ko ļoti vienkāršu.
- pazaudēt balsi nespēt parunāt, padziedāt (slimības vai psihiska stāvokļa dēļ).
- diskriminācija Netaisna, pazemojoša, arī prettiesiska izturēšanās pret atsevišķiem iedzīvotājiem, piem., rasu, tautības, dzimuma, seksuālās orientācijas, ticības dēļ.
- kritusi sieviete netikla sieviete.
- slampa Netikla, izlaidīga sieviete; padauza.
- padauza Netikla, izlaidīga sieviete.
- žurga Netīrs šķidrums; izmirkusi, netīra masa.
- ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas).
- ļodzīties Neturoties, nespējot noturēties stingri, vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (par ķermeni, tā daļām).
- imūns Neuzņēmīgs (pret infekcijas slimību ierosinātājiem un svešām vielām).
- kaza Nevaldāma, trakulīga, arī vieglprātīga (jauna) meitene, sieviete.
- dirsa Nevēlamā situācijā.
- lamatas Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (kādu) šādā situācijā.
- slazds Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā.
- traucēt Nevēlami ietekmēt, kavēt (darbību, norisi).
- blakne Nevēlams simptoms, blakusparādība, kas rodas, piem., lietojot kādas zāles.
- sprukas Nevēlams, sarežģīts, parasti pēkšņi radies, stāvoklis, situācija, no kura grūti izkļūt.
- sintēze Neviendabīgu elementu saistījums noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
- iezagties Neviļus parādīties (piem., sejā); neviļus izraisīties (par psihisku stāvokli).
- zagties Neviļus, negribēti rasties (par psihiska stāvokļa izpausmi).
- zagties Neviļus, negribēti rasties (piem., par domām); neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
- tīrumu usne nezāle ar attīstītu, stipri zarotu sakņu sistēmu.
- asinspirts Nežēlīga masveida izrēķināšanās, slepkavošana; asinsizliešana.
- niedrājs Niedrēm apaugusi vieta; niedru audze.
- slīpripa No abrazīviem materiāliem izgatavots rotējošs ripveida instruments (kā) slīpēšanai, arī asināšanai.
- brinza No aitu piena gatavots siers.
- akrils No akrilskābes iegūta sintētiska viela.
- sarkt No asins pieplūduma ādā kļūt sārtam, sarkanam (par cilvēku).
- žakete No auduma šūts apģērba gabals, kas (parasti) sniedzas līdz jostasvietai vai gūžām un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- kazaki No brīvajiem cilvēkiem un izbēgušiem dzimtļaudīm veidojusies kopiena cariskās Krievijas nomalēs; īpašs karaspēks, kas sastāv no šīs kopienas pārstāvjiem.
- mistrojums No dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem veidota (vai veidojusies) augu kopa.
- galvenā sakne no dīgļsaknes attīstījusies sakne, no kuras atiet vairāk attīstītās sānsaknes.
- vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka, dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
- smirģelis No īpaša materiāla izgatavots priekšmets vai rīks asināšanai, slīpēšanai u. tml.
- minerālvate No izkausētiem iežiem iegūts siltumizolācijas materiāls.
- šitake No Japānas cēlusies ēdamā sēne, kuru audzē uz īpaši sagatavotiem lapu koku bluķiem silta un vējaina klimata apstākļos.
- atgūt No jauna iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli); no jauna iegūt iepriekšējās īpašības vai stāvokli.
- metastāze No jauna izveidojies slimības (parasti ļaundabīgā audzēja) perēklis, kas radies audzēja šūnām vai slimības ierosinātājiem ar asins vai limfas plūsmu pārvietojoties uz citu vietu organismā.
- kardānpārvads No kardāna mehānismiem veidots pārvads rotācijas kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darbības laikā kustas.
- pica No mīklas cepts apaļš, plakans izstrādājums ar dažādu virskārtas pildījumu (gaļu, tomātiem, gliemenēm u. c.), ko pārklāj ar sieru.
- dievmaize No neraudzētas mīklas cepta maizīte, ko pasniedz Svētā Vakarēdiena laikā un kas simbolizē Jēzus Kristus miesu; dievmaizīte.
- denomināls No nomena atvasināts.
- optiskais kabelis no optiskajām šķiedrām izveidots kabelis, kas informāciju pārsūta ar gaismas impulsiem.
- klinšu zīmējumi no paleolīta laikmeta saglabājušies attēli un zīmes uz klinšu alu sienām vai griestiem.
- šķēle No pārtikas produkta (piem., maizes klaipa, siera, gaļas) atdalīts samērā plāns gabals.
- zorbs No poliuretāna vai polivinilhlorīda izgatavota, ar gaisu pildīta bumba, kurā esošais cilvēks var tikt fiksēts ar īpašām siksnām.
- sakē No rīsiem gatavots alkoholisks dzēriens (Japānā).
- sklandrausis No rudzu vai rupju kviešu miltiem gatavots rausis ar burkānu un vārītu kartupeļu pildījumu.
- širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
- anamnēze No slimnieka vai viņa tuviniekiem iegūtas ziņas par slimības sākumu, norisi un slimnieka dzīves apstākļiem pirms saslimšanas.
- kaprons No šā polimēra ražota sintētiska šķiedra.
- mufelis No ugunsizturīga vai karstumizturīga materiāla izveidota (krāsns) kamera.
- pakete No vairākām kārtām salikts (pārsienamā vai higiēniskā materiāla) veidojums.
- negližē No viegla, mīksta auduma darināts sieviešu rīta tērps.
- čigāni No Ziemeļindijas klejotāju ciltīm cēlusies tauta, kas dzīvo dažādās pasaules zemēs.
- apsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- apbirt Nobirt, nokrist (par daudziem vai visiem).
- sekcija Nodalījums, posms (piem., kādā sistēmā).
- diletantisms Nodarbošanās ar mākslu, zinātni, arodu u. tml. bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
- sieks Nodevas graudā (pa siekam no katra labības veida), ko zemnieki maksāja mācītājam.
- nodot komisijā nodot starpniekam (komisionāram) pārdošanai.
- garantēt Nodrošināt (kā norisi, stāvokli).
- uzturēt Nodrošināt (kādu, ko) ar iztiku, eksistences līdzekļiem.
- inervēt Nodrošināt (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.) saistījumu ar centrālo nervu sistēmu (par nervu šķiedrām).
- iznēsāt Nogādāt (visās organisma daļās) – par asinīm.
- iznēsāt Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas).
- pataisīt aukstu nogalināt, nosist.
- katlakmens Nogulsnes, kas veidojas uz katlu, siltumierīču u. tml. iekšējās virsmas no ūdenī esošajiem sāļiem.
- silvinīts Nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slānīšu mijas.
- lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izspiesta zemes virspusē; šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
- apkalst Nokalst (par daudziem, visiem).
- atrisināt Nokārtot (izlemjot, izšķiroties par pieņemamu risinājumu).
- nokārtot sesiju nokārtot sesijas laikā paredzētās ieskaites un eksāmenus.
- balsināt Noklāt (piem., sienu, griestus) ar baltu (krīta, kaļķu) maisījumu.
- izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
- nopolsterēt Noklāt ar polsteri (piem., durvis, sienas).
- nokušināt Noklusināt; apklusināt.
- uzkosties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
- uzkosties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
- uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- uzķerties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- bankrotēt Nokļūt smagā finansiālā stāvoklī.
- apkrist Nokrist (par daudziem vai visiem).
- nokviekt Nokviekties (par cūku, sivēnu).
- nejusties Nolieguma darb. --> justies; neapzināties, nejust (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
- konsorcijs Nolīgums, vienošanās (piem., starp bankām vai uzņēmumiem) kopīgas finansiālas operācijas veikšanai; šāda apvienība komerciālu darījumu veikšanai.
- aplūzt Nolūzt, atlūzt (par daudziem vai visiem, vairākās vai visās vietās).
- karātavu humors nomācošā, bezizejas situācijā izteikts joks, ironisks teiciens.
- nospiest sirdi nomākt, padarīt grūtsirdīgu kādu.
- lendlīze Nomas un aizdevumu sistēma, pēc kuras Otrā pasaules kara laikā sabiedrotās valstis no ASV saņēma bruņojumu, munīciju, pārtiku, medikamentus u. c. preces.
- izmirt Nomirstot (visiem), beigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
- apmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
- izmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
- nogrimt Nonākt (kādā psihiskā stāvoklī).
- krist Nonākt (kādā, parasti nevēlamā) psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- tikt Nonākt (kādā, piem., sadzīviskā situācijā, stāvoklī).
- krist Nonākt (nevēlamā, bīstamā situācijā, apstākļos u. tml.).
- sabrukt Nonākt fizisko spēku galējā izsīkumā; zaudēt psihisko līdzsvaru.
- pazust Nonākt galējā bezizejas situācijā; pilnīgi pagrimt, degradēties.
- (būt) vīrā nonākt izdevīgā stāvoklī, situācijā, izdevīgos apstākļos.
- ieslīgt Nonākt kādā (psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī.
- uzķerties Nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
- iegāzties Nonākt nepatīkamā situācijā, nelabvēlīgā, bīstamā stāvoklī; iekrist.
- mesties pa karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
- samesties par karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
- iekļūt slazdā nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- iekļūt lamatās nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- iekrist slazdā nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- iekrist lamatās nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- būt zirgā nonākt, nokļūt labā, izdevīgā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
- tikt zirgā nonākt, nokļūt labā, izdevīgā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
- sadot Nopērt, iesist, parasti stipri.
- sadot pa ādu Nopērt; sasist, piekaut.
- sadot pa mizu Nopērt; sasist, piekaut.
- skrandains Noplīsis, ļoti novalkāts (par apģērba gabalu).
- uz Norāda laikposmu, kas norobežo kā norisi, pastāvēšanu.
- iekš Norāda objektu, uz ko vērsta psihiska vai intelektuāla norise.
- uz Norāda runas, arī psihiskas darbības, iedarbības objektu.
- no Norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, pazīmi, veidu, arī intensitātes pakāpi.
- tik vien norāda uz (kā) daudzuma, arī intensitātes samazinājumu.
- viņš Norāda uz (kā) pretējo, attālāko, piem., pusi, malu, galu.
- par Norāda uz (kāda) ieņemto, iegūstamo u. tml. amatu, profesiju, stāvokli.
- pa Norāda uz apstākļiem, stāvokli, kādā norisinās darbība.
- pret Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad kas notiek, norisinās, eksistē.
- zem- Norāda uz atrašanos, norisi zem salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- katrs Norāda uz atsevišķu (dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi) no attiecīgās grupas.
- katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem vai abiem minētajiem).
- katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem).
- stāvus Norāda uz augstu darbības intensitātes pakāpi; ļoti strauji.
- tā Norāda uz darbības intensitātes augstu pakāpi.
- cik ļoti norāda uz darbības intensitāti (parasti izsaukuma teikumos).
- uz- Norāda uz darbības īslaicīgumu, arī nevienmērīgu norisi.
- uz- Norāda uz darbības sākumu, arī īslaicīgu, parasti spēcīgu, tās norisi.
- pie- Norāda uz darbības vājinātu intensitāti.
- ar Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi; norāda attieksmi pret ko.
- at- Norāda uz darbības virzību šurp (uz runātāja vai pieminētā objekta pusi).
- caur Norāda uz darbības, norises ierosinātāju.
- līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes galējo pakāpi.
- līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi; norāda uz pazīmes pakāpi.
- tik tikko Norāda uz darbības, stāvokļa mazo intensitāti.
- pirms Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- priekš Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- tikpat Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, ko konkretizē.
- pēc Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kuram beidzoties, sākas cita darbība, norise, stāvoklis.
- par Norāda uz domu, runas, interešu u. tml. priekšmetu, tematu, objektu; norāda uz parādību, kas ir psihiska, emocionāla stāvokļa cēlonis.
- pār- Norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
- šāds Norāda uz konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi u. tml. ar noteiktām īpašībām vai pazīmēm.
- tas un tas norāda uz konkrētu, bet nenosauktu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- vēl Norāda uz laika posmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
- no- Norāda uz laikposmu, kas ir īsi pirms tā, ko izsaka pamatvārds.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme; pagaidām, arī līdz šim.
- te Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad kas sāk notikt, norisināties; pēkšņi.
- priekš Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; pirms [3] (1).
- pirms Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis.
- kopš Norāda uz laiku, no kura norisinās darbība, ilgst kāds stāvoklis.
- sa- Norāda uz lielu darbības intensitāti, pilnīgumu.
- sa- Norāda uz lielu darbības intensivitāti, pilnīgumu.
- pa- Norāda uz neilgu, vājinātas intensitātes darbību.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- starp Norāda uz norisi, darbību, stāvokli, kura starplaikā kas notiek.
- tas Norāda uz noteiktu vai iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- šis Norāda uz noteiktu, konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi citu vidū.
- pa Norāda uz objektu, uz kuru vērsta darbība (parasti sitiens).
- veids Norāda uz pazīmi, īpašību, kas raksturo kādu darbību, norisi.
- pret Norāda uz psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa radītu attieksmju objektu.
- no Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kas tiek pārtraukts.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos, bezizejas situācijā.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piem., psihisks vai fizisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad kas notiek, norisinās, tiek veikts kāda klātbūtnē.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), virs kura augstāk kas atrodas, norisinās.
- pēc Norāda uz to, saskaņā ar ko, atbilstoši kam (kas) notiek, norisinās.
- visvairāk Norāda uz visilgāko, visproduktīvāko, visintensīvāko darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
- tā Norāda uz zināmu, noteiktu (arī iepriekš minētu, paredzētu) darbību, norisi, stāvokli, pazīmi u. tml.
- klāt Norāda, ka (kas) atrodas vai norisinās, notiek līdzās, ļoti tuvu.
- ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu.
- virsū Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
- pāri Norāda, ka (kas) atrodas, norisinās virs (kā), pār (ko).
- priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- līdzi Norāda, ka (kas) darbojas, norisinās, notiek, arī pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
- ārpus Norāda, ka (kas) nav saistīts ar noteiktiem apstākļiem, nosacījumiem vai norisi.
- tāpat Norāda, ka (kas) notiek, norisinās neatkarīgi no apstākļiem, arī kā parasti, bez nolūka u. tml.
- piespiedu Norāda, ka (kas) notiek, norisinās pret paša gribu, parasti nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
- tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
- tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
- tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
- tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
- pretī Norāda, ka (kas) pārvietojas, virzās, arī tuvojas no pretējās puses uz kā pusi.
- tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
- tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
- iz- Norāda, ka darbība attiecas uz visu objektu, arī uz daudziem vai visiem objektiem.
- aiz- Norāda, ka darbība notiek, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti.
- jau Norāda, ka darbība pašreiz, tagad ir sākusies, stāvoklis tajā brīdī ir iestājies.
- pār- Norāda, ka darbība tiek veikta, noris, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti vai sasniedzot ļoti augstu pakāpi, intensitāti.
- iekšā Norāda, ka darbība virzās, tiek virzīta uz kā iekšpusi, centru.
- iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
- ap- Norāda, ka darbību veic vairāki vai visi, attiecas uz daudziem, visiem, visu.
- vairs Norāda, ka ir pavājinājusies, samazinājusies, arī izbeigusies (kā) īpašība, pazīme.
- vairs Norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija; tagad.
- simt- Norāda, ka jēdziens sastāv no simt vienībām.
- vairs Norāda, ka kāda darbība, process turpmāk neturpināsies, nenotiks.
- vairs Norāda, ka kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
- pus- Norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā minētajam laikam atlikusi pusstunda – 30 minūtes.
- pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika atlikusi puse vai aptuveni puse.
- salon- Norāda, ka otrajā daļā nosauktajai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās, arī daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvības procesiem.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, izmantošanu u. tml.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (kādā sistēmā, kopumā) pastāv, darbojas papildus kam citam, galvenajam.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, norisi, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
- arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodu, profesiju, ir saistīts ar to.
- velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz velosipēdu, braukšanu ar velosipēdu.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz visiem vai daudziem.
- iepriekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijis, norisinājies pirms kā cita.
- vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, noteicošais (kādā struktūrā, sistēmā).
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta meistarība.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai sācies, bet nav paveikts vai norisinājies līdz galam.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša ierosināts, veikts, arī attiecas uz sevi pašu.
- meteo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darba veikšanu ātrākā tempā.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrotehniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, izmantošanu u. tml.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar televīziju, strādā televīzijas sistēmā.
- hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, ūdensbaseiniem, tajos notiekošajiem procesiem, kā arī ar ūdens izmantošanu.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi.
- signāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pārraida vai uztver signālus (1).
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvības procesiem.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko).
- velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ierīcē, mehānismā u. tml. ir izmantots velosipēda uzbūves princips.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst simt sastāvdaļu.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir (kādā sistēmā) zemāka pakāpe.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir maza intensitāte.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir simt.
- ie- Norāda, ka tiek ierosināts darbības, stāvokļa sākums.
- parādīt Norādīt (ko, uz ko) ar žestu, signālu u. tml.
- adresēt Norādīt (sūtījuma) saņēmēju un viņa adresi.
- nocentrēt Noregulēt (ko) noteiktā attiecībā pret centru, rotācijas asi.
- apklust Norimt, pārstāt izpausties (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm).
- beigties Norisēt beigu posmā (par darbību, procesu); pārstāt eksistēt, izpausties.
- viļņot Norisēt spēcīgi, strauji (par parādībām sabiedrībā, arī psihisku, fizioloģisku stāvokli).
- ievilkties Norisināties ilgāk, nekā paredzēts; ieilgt.
- sekot Norisināties laika secībā (pēc kā); atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
- viļņoties Norisināties spēcīgi, strauji (par parādībām sabiedrībā, arī psihisku, fizioloģisku stāvokli).
- iet savu parasto gaitu norisināties tā, kā vienmēr, kā ir pierasts, ierasts.
- izskanēt Norisināties un izbeigties.
- paiet Norisināties un izbeigties.
- pavadīt Norisināties vienlaikus ar ko citu.
- ieilgt Norisināties, pastāvēt ilgāk nekā paredzēts, vēlams.
- sabrukums Normāla, līdzsvarota psihiskā stāvokļa zudums.
- labi Normāli, bez traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem); normāli, bez traucējumiem (norisināties, pastāvēt – par organismu, tā daļu funkcijām).
- minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas.
- samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (atšķirībā no šāda stāvokļa traucējumiem, piem., slimības, traumas rezultātā).
- protokols Normas un noteikumi, kuri regulē diplomātisko formalitāšu norisi.
- noteikums Normatīvs akts, norādījumu kopums, ar kuru noteikta kāda kārtība (piem., kādā jomā, nozarē, situācijā), paskaidrots, kā veikt kādu darbību u. tml.
- tikumība Normu un principu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1).
- hematoma Norobežots asinsizplūdums audos.
- infarkts Norobežots audu pamirums kādā orgāna daļā, kurā pārtraukta asins pieplūde.
- ūdensšķirtne Nosacīta robeža uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstecēm vai to sistēmām (baseiniem).
- signatūra Nosacīta zīme, simbols objektu (piem., mežu, ceļu, baznīcu, kapsētu u. tml.) apzīmēšanai kartogrāfijā; šādu simbolu kopums.
- emblēma Nosacīts, simbolisks kādas idejas, organizācijas, iestādes u. tml. apzīmējums.
- notācija Nosacītu zīmju, simbolu sistēma, ko lieto dažādu jēdzienu saīsinātai izteikšanai.
- nomenklatūra Nosaukumu saraksts, sistematizēts uzskaitījums (kādā nozarē).
- apsist Nosist, nogalināt (daudzus vai visus).
- nolauzt kaklu nosisties.
- lauzt kaklu Nosisties.
- uzlikt punktu uz "i" noskaidrot, precizēt visu līdz pēdējam sīkumam, atrisināt pilnīgi visu.
- nopūst Noskanēt (piem., sirēnas) pūtienam.
- izslaucīt Noslaucīt, nosusināt.
- lūka Noslēdzama atvere (piem., grīdā, sienā, jumtā).
- kontūrs Noslēgta sistēma (piem., iekārtā, ierīcē), kurā cirkulē kāds enerģijas vai informācijas nesējs.
- aizslēgt sirdi noslēgties sevī, arī būt cietsirdīgam.
- apslīkt Noslīkt (par daudziem vai visiem).
- nosmiet Nosmieties, parasti klusināti.
- izsprāgt Nosprāgt, nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- drenēt Nosusināt (zemi), ierīkojot drenas.
- pārsūtīt Nosūtīt (ko atsūtītu) tālāk (kam citam, uz citu adresi).
- pāradresēt Nosūtīt (ko atsūtītu) tālāk uz citu adresi, citu numuru, citam.
- nolaist asinis notecināt asinis (piem., medicīniskos nolūkos).
- kritērijs Noteicošā, būtiskā pazīme, pēc kuras (ko) vērtē, definē vai klasificē.
- taksēt Noteikt taksi; vērtēt (ko), parasti naudā.
- pārcelt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā laikā.
- pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā; pārcelt.
- nodefinēt Noteikt, noformulēt; definēt, īsi raksturot.
- nolikt Noteikt, nolemt, ka notiks, realizēsies (kas, kādā veidā).
- specificēt Noteikt, reģistrēt un (parasti) klasificēt (ko) pēc specifiskajām īpašībām.
- viens vesels noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
- veselums Noteikta (kā savstarpēji cieši saistīta) sistēma, kopa, grupa u. tml.
- vērstība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību u. tml., arī cilvēka darbības) virzība (uz kādu objektu).
- vienots veselums noteikta cieši savstarpēji sasaistītu sastāvdaļu, elementu sistēma, kopa, grupa.
- noskaņa Noteikta emocionāla vai psihiska stāvokļa izpausme (balsī).
- radiobāka Noteiktā ģeogrāfiskā punktā novietota radiotehniska ierīce, kuras izstarotos radiosignālus izmanto kuģu vai lidmašīnu atrašanās vietas noteikšanai.
- sprosts Noteikta lieluma metāla stieņu vai sieta būris dzīvnieku turēšanai.
- metode Noteikta mērķa sasniegšanas, konkrēta uzdevuma risināšanas veids; paņēmiens vai paņēmienu sistēma kādas darbības, uzdevuma veikšanai, pētīšanai u. tml.
- kārtība Noteikta secība, sistēma, kādā (kas) izvietojas.
- režīms Noteikta sistēma, kārtība (kādai darbībai, norisei).
- reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
- šifrs Noteikta zīmju sistēma, pēc kuras pārveido tekstu, veicot slepenu informācijas pārraidi, saraksti u. tml.
- siltumprasība Noteiktai augu grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai.
- šrifts Noteiktai rakstības sistēmai raksturīgā zīmju grafiskā forma; noteikta lieluma un stila rakstu zīmju komplekts; fonts.
- noskaņa Noteikts emocionāls stāvoklis, ko izraisa situācija, apstākļi, pārdzīvojums u. tml.
- velniņš Noteikts psihoemocionāls stāvoklis; šāda stāvokļa izpausme.
- pasaule Noteiktu dabas parādību kopums, to eksistence ar savām raksturīgām iezīmēm.
- selekcija Noteiktu objektu, signālu izdalīšana, atlase (no kāda kopuma).
- pasaules uzskats noteiktu principu, uzskatu sistēma par pasauli un tās likumsakarībām.
- aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (no daudziem vai visiem).
- pareizrakstība Noteikumu sistēma runas vienveidīgai atveidei rakstos; šo noteikumu ievērošana praksē; ortogrāfija.
- noteksistēma Notekcauruļu sistēma šķidruma novadīšanai.
- risināties Notikt (par darbību, norisi); ritēt (3).
- noritēt Notikt, norisināties (par darbību, procesu).
- norisēt Notikt, norisināties; noritēt.
- būt Notikt, norisināties.
- ritēt Notikt, risināties (par darbību, norisi).
- jezga Notikums, situācija, kas saistīta ar ilgstošu rosīšanos, darbošanos, daudziem cilvēkiem u. tml.
- darbība Notikumu, norišu kopums, kas veido (daiļdarba) sižetu.
- noslienāt Notraipīt ar slienām, siekalām, gļotām u. tml.
- nosiekaloties Notraipīt sevi ar siekalām.
- noslienāties Notraipīties ar slienām, siekalām, gļotām u. tml.
- asiņains Notraipīts ar asinīm; klāts ar asinīm.
- vesela nots nots, kas apzīmē relatīvi visilgāko skaņu.
- rāmis Noturīga stieņu sistēma, ko izmanto par kādas konstrukcijas pamatu.
- dzīvs Noturīgs, labi saglabāts atmiņā (par psihiskām norisēm).
- anahronisms Novecojusi parādība, novecojies uzskats; pagātnes palieka.
- arhaisms Novecojusi parādība.
- saglābt Novērst, izlabot (piem., nevēlamu stāvokli, situāciju); panākt, ka neizjūk.
- velonovietne Novietne (piemēram, velostatīvi), kurā iespējams novietot velosipēdu.
- uzlikt Novietot (trauku ar ko) silt, vārīties (parasti uz plīts); novietot (ko traukā) silt, vārīties (parasti uz plīts).
- nošķiebt Novietot šķībi; noliekt (uz vienu pusi).
- savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
- akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās klasiskiem paraugiem, tradicionālām formām, augsts profesionālisms.
- nobīdīt Novirzīt (kādu sistēmas daļu, elementu) attiecībā pret ko.
- noliekties Novirzīties sānis, slīpi, uz kādu pusi u. tml.
- transports Nozare, kas ietver kravu un pasažieru pārvadāšanu; kravu un pasažieru pārvadāšanas sistēma.
- vieta Nozīmīgums, loma (kam kādā sistēmā, parādību kopumā).
- ģenētiskais kods nukleīnskābes molekulās šifrēta iedzimtības informācijas sistēma.
- apņemt Ņemot, liekot apsiet vai aptvert (ap ko, kam apkārt).
- apprecēt Ņemt (kādu) par sievu vai vīru.
- simbolizācija Objektu attēlošana, izmantojot noteiktus simbolus.
- universs Objektu kopa, kas aptverta kādā klasifikācijā.
- OCTA Obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļa apdrošināšana.
- karogs Oficiāla (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) atšķirības zīme, valsts simbols, noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) četrstūrains auduma gabals.
- rauts Oficiālas svinības ar mielastu, kurās piedalās lūgti viesi; plašas, greznas svinības, parasti ar daudziem ēdieniem un alkoholiskiem dzērieniem.
- dineja Oficiālas, svinīgas pusdienas ar lūgtiem viesiem.
- galvot Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds, kas atrodas apcietinājumā) neizvairīsies no izmeklēšanas un tiesas.
- sērogleklis Oglekļa un sēra savienojums, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem sēra atomiem – bezkrāsains, viegli gaistošs, ļoti toksisks šķidrums.
- temperācija Oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai).
- interferons Olbaltumviela, ko šūnas izstrādā pēc saskares ar vīrusiem un kas kavē vīrusu vairošanos.
- translācija Olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
- globulīni Olbaltumvielas, kas šķīst nevis ūdenī, bet sāļu šķīdumos un veido olbaltumu galveno masu asinīs un limfā.
- objektīvs Optisko instrumentu, aparātu sastāvdaļa – lēca vai lēcu sistēma, kas ir vērsta pret novērojamo priekšmetu un veido reālu tā optisko attēlu.
- astigmatisms Optisko sistēmu vai acs defekts, kura dēļ attēls ir izplūdis.
- serotonīns Organiska viela, hormons, kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā.
- kofeīns Organiska viela, ko satur kafijas pupiņas, tējas lapas, kolas sēklas un kas stimulē sirdsdarbību un centrālo nervu sistēmu.
- rūgšana Organisko vielu noārdīšanās process mikroorganismu (baktēriju, raugu) iedarbībā; ogļhidrātu pārvēršanās par citiem savienojumiem, kas norisinās mikroorganismu darbības rezultātā.
- biosintēze Organisko vielu sintēze dzīvos organismos (šūnā) vielmaiņas procesā.
- spirts Organisks savienojums, kura viena vai vairākas hidroksilgrupas ir saistītas pie piesātināta oglekļa atoma.
- reflekss Organisma atbildes reakcija uz kairinājumu, kura realizējas ar centrālās nervu sistēmas starpniecību.
- saistaudi Organisma audi, kas atrodas visos orgānos, kā arī saista tos savā starpā, ietver nervus un asinsvadus.
- perēklis Organisma daļa, kurā koncentrējušies un no kura izplatās slimības ierosinātāji.
- siltumatdeve Organisma dzīvības procesos radītā siltuma pāreja no organisma uz apkārtējo vidi.
- termoregulācija Organisma fizioloģiska funkcija, kas nodrošina vielmaiņas procesiem nepieciešamo ķermeņa temperatūru neatkarīgi no apkārtējās vides temperatūras svārstībām.
- imunitāte Organisma neuzņēmība pret infekcijas ierosinātājiem, arī ģenētiski svešiem audiem un vielām.
- imūnsistēma Organisma pašaizsardzības sistēma pret infekcijas slimību ierosinātājiem vai svešām vielām.
- intoksikācija Organisma saindēšanās ar toksiskām vielām.
- motorika Organisma sistēmu vai atsevišķu orgānu darbība, kustības; smadzeņu garozas regulēto apzināto kustību kopums.
- tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci u. tml.
- veselība Organisma stāvoklis, tā norišu un darbības spēju kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē nodrošina organisma normālu eksistenci.
- ķērpis Organisms, ko simbiozē veido aļģe un sēne.
- sponsors Organizācija, uzņēmums, privātpersona u. tml., kas sniedz finansiālu atbalstu (piem., projektam, pasākumam).
- noorganizēt Organizējot panākt, ka (kas) notiek, norisinās; sarīkot.
- izvadīt Organizēt (piem., skolas absolventu, pensionāru) aiziešanu (no skolas, darba u. tml.).
- pārrunas Organizēta, oficiāla savstarpēju domu apmaiņa, arī diskusija.
- inervācija Orgānu, ķermeņa daļu u. tml. apgāde ar nervu šķiedrām, nodrošinot saistījumu ar centrālo nervu sistēmu.
- simfoniskais orķestris orķestris, kas sastāv no stīgu, pūšamo un sitamo instrumentu grupām.
- A Otrā asinsgrupa (ABO sistēmā).
- papildvieta Otra sēdvieta autobusā (parasti garākas ekskursijas laikā), par ko tiek prasīta attiecīga samaksa.
- igrek Otrais nezināmais lielums algebriskās izteiksmēs; simbols: Y, y.
- ozolājs Ozolu audze; ozoliem apaugusi vieta.
- pasteidzināt Paātrināt (darbību, norisi).
- tahikardija Paātrināta sirdsdarbība.
- ģenerācija Paaudze; visi kādu vienu vecāku pēcnācēji.
- hipertonija Paaugstināts asinsspiediens.
- padot Pacelt (piem., ar dakšām sienu, labību).
- sildīt Padarīt (telpu, vidi u. tml.) siltu vai siltāku.
- paildzināt Padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli).
- paīsināt Padarīt īsāku, mazliet saīsināt.
- latviskot Padarīt latvisku vai latviskāku; padarīt atbilstošu latviešu valodas uzbūvei, sistēmai.
- apgrūtināt Padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību).
- noārdīt visus tiltus padarīt neiespējamu atgriešanos; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- samezglot Padarīt sarežģītu, grūti atrisināmu, grūti nokārtojamu.
- apsausināt Padarīt sausāku (no virspuses); apsusināt.
- nosausināt Padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi.
- strupināt Padarīt strupu vai strupāku; īsināt, apraut.
- tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
- vāciskot Padarīt vācisku vai vāciskāku; padarīt atbilstošu vācu valodas uzbūvei, sistēmai.
- atvieglot Padarīt vieglāku vai vieglu (piem., darbu, kādu norisi).
- izplacināt Padarīt viscaur plānāku (piem., sitot ar āmuru).
- izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt.
- izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par neeksistējošu.
- apsildīt Padarīt, uzturēt siltu (telpu).
- klēpja sunītis Padevīgs, verdziski paklausīgs cilvēks (parasti sievietei padevīgs, paklausīgs vīrietis).
- izgudrot Padomājot atrisināt, izlemt (piem., kādu jautājumu); izdomāt.
- gulags Padomju Savienības cietumu, ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (Sibīrijā, Kazahijā, ziemeļu apgabalos).
- sirpis un āmurs Padomju Savienības emblēma, kas simbolizē darbaļaužu varu, strādnieku un zemnieku savienību.
- gudrība Padoms, ierosinājums, ieteikums.
- aplaist Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem.
- alkovs Padziļinājums istabas sienā, niša (gultas novietošanai).
- niša Padziļinājums telpas sienā.
- paeglājs Paegļu audze; paegļiem apaugusi vieta.
- stārasts Pagasta vecākais (Vidzemē, Latgalē no 16. līdz 20. gadsimtam).
- sasiet sieru pagatavot sieru apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
- robežsituācija Pagrieziena punkts (cilvēka dzīvē); situācija, kurā notiek būtisks pavērsiens, nozīmīga izšķiršanās.
- apgriezt Pagriezt apkārt pilnu apli, pagriezt ap asi.
- apgrozīt Pagrozīt gan uz vienu, gan uz otru pusi, arī apkārt (parasti aplūkojot).
- aizritēt Paiet (par laiku, laikposmu, norisi u. tml.).
- pajume Pajumte (1); uz balstiem (bez sienām) novietots pārsegums.
- instance Pakāpe, posms cita citai pakļautu iestāžu sistēmā.
- dzist Pakāpeniski beigt degt; beigt izstarot gaismu, arī izplatīt siltumu.
- izzust Pakāpeniski beigt eksistēt, izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
- zust Pakāpeniski beigt eksistēt; izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
- rūgt Pakāpeniski izraisīties un pastiprināties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām u. tml.).
- iznīkt Pakāpeniski izzust, pārstāt eksistēt.
- sirmot Pakāpeniski kļūt sirmam.
- krāties Pakāpeniski kļūt spēcīgākam (par psihisku, parasti negatīvu, stāvokli vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- rimt Pakāpeniski kļūt vājākam, beigt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- norimt Pakāpeniski kļūt vājākam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- grimt Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- iegrimt Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- slīdēt Pakāpeniski pasliktināties (par apstākļiem, situāciju); nonākt arvien sliktākā (materiālā, sociālā u. tml.) stāvoklī.
- virsū Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- nākt Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (piem., par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises), lai ko izpētītu, izprastu, izdarītu secinājumus.
- hierarhija Pakārtotība (kādā sistēmā).
- murdēt Paklusu, neskaidri būt dzirdamam, skanēt (piem., par balsi).
- vara Pakļaujošs, (psihiski, emocionāli, morāli u. tml.) ietekmējošs spēks.
- sasildīties Pakļaujot sevi siltuma iedarbībai, pilnīgi atgūt siltuma sajūtu.
- sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piem., ēdiens), kļūst siltāks, silts vai karsts.
- turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei, arī panākt, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas, arī, ka (tas) nokļūst kādā (parasti ilgstošā) situācijā, apstākļos.
- indēt Pakļaut (organismu) sistemātiskai kaitīgu vielu nelabvēlīgai iedarbībai.
- izkarsēt Pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas); izsildīt.
- represēt Pakļaut represijām.
- sildīt Pakļaut siltuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas).
- padoties Pakļauties (piem., tieksmei, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- pakšķis Paksis.
- retardācija Palēninājums (piem., sižeta attīstībā).
- bradikardija Palēnināta sirdsdarbība.
- atbalstīt Palīdzēt (kādam, piem., materiāli, morāli), veicināt (kā) norisi.
- aiz matiem izvilkt palīdzēt (kādam) izkļūt no sarežģītas situācijas, sasniegt (ko).
- izpestīt Palīdzēt atbrīvoties (no kā), palīdzēt izkļūt (no kādas situācijas); izglābt.
- simtkāršot Palielināt (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu.
- intensificēt Palielināt (kā) intensitāti, padarīt intensīvāku, spraigāku; veikt intensifikāciju.
- uzairēt Palielināt airēšanas intensitāti, tempu.
- dozēt Palielināt vai samazināt pēc nepieciešamības (piem., kādu lielumu, norises intensitāti).
- leikocitoze Palielināts leikocītu daudzums asinīs.
- subasistents Palīgasistents.
- konverters Palīgierīce elektriskās strāvas vai signāla pārveidošanai, dodot iespēju, piem., augstākas frekvences radiosignālus uztvert ar zemākas frekvences signālu uztveršanai paredzētu uztvērēju.
- modelis Palīgsistēma (kā pētīšanai); oriģināla objekta aizstājējs.
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu; prepozīcija.
- partikula Palīgvārds, kas vārdam, vārdu savienojumam vai teikumam piešķir īpašu nozīmes niansi.
- karāties gaisā palikt nenokārtotam, neatrisinātam, neīstenotam.
- prognozēt Pamatojoties uz konkrētiem faktiem, paredzēt (kā) tālāko norisi, rezultātu.
- Satversme Pamats (kā) pastāvēšanai, eksistēšanai; satvars (2).
- satvars Pamats (kā) pastāvēšanai, eksistēšanai.
- noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko); nosacījums.
- skelets Pamatstruktūra (kādai sistēmai).
- grafēma Pamatvienība kādas valodas rakstu zīmju sistēmā (piem., burts).
- celms Pamatvienība mikroorganismu klasifikācijā.
- iesilt Pamazām kļūt siltam, siltākam.
- iesilt Pamazām sasildīties.
- ierosme Pamudinājums, rosinājums, arī tieksme darboties.
- iesildīt Panākt (piem., darbinot), ka ierīce iesilst.
- nonāvēt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nomirst, pārstāj eksistēt; nogalināt.
- pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēka psihiskais stāvoklis) uzlabojas.
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēka psihiskam stāvoklim, viņa darbībai) veidojas noteikta, arī citāda virzība (uz ko, pret ko).
- sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd pašapziņa, psihiskais līdzsvars u. tml.
- satriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās ļoti spēcīgs psihisks pārdzīvojums.
- nostādīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nokļūst (kādā stāvoklī, situācijā).
- pensionēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) dodas pensijā.
- (ie)dzīt strupceļā panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk bezizejas stāvoklī, situācijā.
- sasildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasilst.
- sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
- saskaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē, piem., psihes, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd, piem., psihes, personības vienotība.
- sasildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nosalis) kļūst atkal silts.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt; iznīcināt.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
- mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks, fizioloģisks stāvoklis) kļūst mazāk intensīvs.
- uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās uz kādas vietas.
- izvadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izvirzās (no ierīces, sistēmas u. tml.).
- sausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; sausināt.
- piesildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst silts, piesilst.
- sasildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst silts, uzsilst.
- sinhronizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sinhrons (1).
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nezūd, turpina eksistēt, netiek iznīcināts.
- novest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kādā stāvoklī, situācijā).
- regulēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) norisinās vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- šķiebt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosveras, izliecas, sagriežas uz vienu pusi.
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē izpausmes intensitāti, spilgtumu.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļu funkcionēšana, arī fizioloģiskais un psihiskais stāvoklis) kļūst labāks.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti negatīvs psihisks stāvoklis) kļūst mazāk spēcīgs, arī beidzas.
- spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., augiem) uzlabojas eksistences apstākļi.
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., ierīce, iekārta, tehniska, bioloģiska sistēma) darbojas noteiktā veidā.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., psihiskam stāvoklim) zūd stabilitāte, noturība.
- uzjundīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas, domas) izraisās (psihē), uztrauc, nodarbina.
- urdīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, psihiskie procesi) aktivizējas.
- uzasināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst aktīvs, intensīvs.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, spējas u. tml.) saglabājas.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības, cerības u. tml.).
- uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis).
- sagādāt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- uzvedināt Panākt, būt par cēloni, ka kāds tiek ierosināts, pamudināts (uz kādām domām, rīcību u. tml.).
- uzdvest Panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi izraisās (piemēram, psihisks stāvoklis).
- saspīlēt nervus panākt, būt par cēloni, ka psihiska stāvokļa intensitāte sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu pakāpi.
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., noteikta attieksme, situācija).
- veidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (psihes, rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml.).
- sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas papildu grūtības, problēmas (kā) norisē, veikšanā, eksistencē.
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piem., skaņu, svārstības, gaismas) intensitāte, stiprums.
- remdināt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams fizioloģisks vai psihisks stāvoklis); remdēt.
- nogalināt Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt; nonāvēt.
- izolēt Panākt, ka (elektriskā strāva, siltums u. tml.) neizplūst ārā vai neieplūst no ārienes; ierīkot izolāciju.
- palielināt Panākt, ka (kā) daudzums, apjoms, intensitāte kļūst lielāka.
- spīdzināt Panākt, ka (kādam) ir psihiski jācieš, (kas) jāpārdzīvo; mocīt.
- piešūt lietu panākt, ka (kādam) tiek ierosināts tiesas process (parasti nepamatoti).
- izsmīdināt Panākt, ka (kāds) ilgi un sirsnīgi smejas.
- izkustināt Panākt, ka (kāds) izkļūst (no pasīva psihiska stāvokļa).
- velt Panākt, ka (kas, parasti priekšmets) virzās (pa kādu virsmu), griežoties ap savu asi.
- turpināt Panākt, ka (kas, piem., tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
- pārlatviskot Panākt, ka (kas) kļūst atbilstošs latviešu valodai, tās uzbūvei, sistēmai.
- siltināt Panākt, ka (kas) kļūst siltāks, ka (no kā) neaizplūst siltums.
- aizkavēt Panākt, ka (kas) nenotiek, nenorisinās paredzētajā laikā.
- noklusināt Panākt, ka (kas) netiek apspriests, risināts.
- noregulēt Panākt, ka (kas) norisinās vēlamajā veidā.
- noturēt Panākt, ka (kas) notiek, norisinās; sarīkot; novadīt.
- valstīt Panākt, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (piemēram, par vēju, viļņiem).
- nojaukt Panākt, ka (kas) vairs neeksistē, nepastāv.
- noņemt Panākt, ka (kas) vairs nepastāv, neeksistē.
- novelt Panākt, ka (ko) dara, risina kāds cits.
- atgaisot Panākt, ka (piem., no hidrauliskas sistēmas) tiek izvadīts iekļuvušais gaiss.
- paslēpt Panākt, ka (psihisks stāvoklis, domas u. tml.) atklāti, ārēji neizpaužas; apslēpt.
- noklusināt Panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks, izpaužas vājāk vai izbeidzas.
- noturēt Panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis nemainās, nekļūst vājāks.
- iegūt sirdi un roku panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
- uztaisīt bērnu panākt, ka (sieviete) nonāk grūtniecības stāvoklī.
- izdancināt Panākt, ka dejo (daudzi vai visi); panākt, ka (kāds) daudz dejo.
- aizdzīt Panākt, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- izsildīt Panākt, ka izsilst, ļaut, arī panākt, ka kļūst viscaur silts.
- izraut Panākt, ka izzūd (negatīvs psihisks stāvoklis).
- izklīdināt Panākt, ka izzūd, mazinās (piem., negatīvs psihisks stāvoklis).
- novest tik tālu panākt, ka kāds nonākt, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- izjaukt Panākt, ka nenotiek vai sabojāt (kādu norisi, pasākumu).
- izsist Panākt, ka pēkšņi pārmainās (kādam psihiskais stāvoklis).
- iegriezt Panākt, ka sāk rotēt (ap savu asi).
- izdzēst Panākt, ka vairs neeksistē, nav redzams, dzirdams.
- panelis Paneļdiskusija.
- atrofēties Panīkt, notrulināties (piem., par psihiskām īpašībām).
- trohajs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta un otrā neuzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai pirmā zilbe gara un otrā īsa (antīkajā jeb metriskajā vārsmošanas sistēmā).
- spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- pārspēle Papildu, atkārtota sporta spēle, ko rīko, piem., ja iepriekšējā spēle tikusi neparedzēti pārtraukta.
- papjēmašē Papīra masa, kas sajaukta ar līmi, krītu, ģipsi vai citu saistvielu, ko izmanto nelielu priekšmetu (piem., rotaļlietu, butaforiju) izgatavošanai.
- bona Papīrnauda, kas izņemta no apgrozības un kļuvusi par kolekcionēšanas priekšmetu.
- spodrpapīrs Papīrs ar spīdīgu, spodru lakas emulsijas pārklājumu un gludu virsmu.
- vaskpapīrs Papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju; vaska papīrs.
- vaska papīrs papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju.
- tuvoties Par darbību, norisi, stāvokli.
- spēcīgs Par fizioloģiskiem procesiem, norisēm organismā.
- lence Pār plecu pārliekama siksna (kā, piem., mugursomas) nešanai.
- sacelties Par psihisku stāvokli, tā izpausmi.
- traks Par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- pretīgs Par psihisku, fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi.
- spēcīgs Par skaņu, balsi.
- viegls Par skaņu, balsi.
- skaistuma karaliene par visskaistāko atzītā sieviete (parasti īpašā konkursā); tituls, ko piešķir šādai sievietei.
- skaistumkaraliene Par visskaistāko atzītā sieviete (speciālā konkursā, arī svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
- krūts Pāra orgāns piena sekrēcijai (sievietēm).
- svešierosme Parādība, ko kādā sistēmā ierosina, uztur cita sistēma; neatkarīgā ierosme.
- apstāklis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
- pārneses parādības parādību loks, kas sevī ietver masas, momenta vai enerģijas pārnesi.
- rotāties Parādīties, būt uztveramam (sejā, tās daļās) – piem., par psihiska stāvokļa izpausmi.
- pārkliegties Pārāk daudz skaļi kliedzot vai raudot, pārpūlēt balsi.
- pārpūlēt Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (organismu, tā daļas), pieļaut, ka fiziskās vai psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
- taisnstūris Paralelograms, kam visi leņķi ir taisni.
- timiāns Parastais mārsils, daudzgadīgs ārstniecības augs un garšaugs [Thymus vulgaris].
- parotīts Parasti savienojumā "epidēmiskais parotīts": akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; cūciņas.
- komplekts Parasti savienojumā "pilns komplekts": maksimālais paredzēto cilvēku skaits (uzņēmumā, iestādē u. tml.).
- griezt Parasti savienojumā ar "apkārt", "otrādi": vērst (uz pretējo pusi).
- vare Parasti savienojumos "ar varēm", "ar vari", "par varēm", "pa varēm", "par vari": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību.
- varīte Parasti savienojumos "ar varītēm", "ar varīti", "par varītēm", "pa varītēm": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību.
- feja Pārdabiska sieviešu dzimuma būtne, kas spēj darīt brīnumus.
- emocijas Pārdzīvojumi, jūtas, ko izraisa dzīvas būtnes reakcija uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u. tml.
- izmocīta dvēsele pārdzīvojumos ļoti novājināti garīgie spēki, nogurdināta psihe.
- aizkustinājums Pārdzīvojums, ko izraisa (negaidīta) citu cilvēku pozitīvā attieksme, sirsnība, līdzjūtība.
- aizvainojums Pārdzīvojums, ko izraisa netaisna rīcība, runa, nepatiesi pārmetumi.
- versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
- dublēt Paredzēt (divas ierīces, divas iespējas u. tml.) vienas un tās pašas funkcijas veikšanai konstrukcijā, sistēmā u. tml.
- uzdevums Paredzētā funkcija (piemēram, ierīcei, arī parādībai sabiedrībā); dabiski izveidojusies (piemēram, vielas) darbība.
- pareizruna Pareizas, normām atbilstošas izrunas noteikumu sistēma (kādā valodā); šo noteikumu ievērošana; ortoepija.
- konversija Pāreja no vienas reliģijas vai konfesijas citā.
- sniega aklums pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
- žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai); zaraina maiksts, zarains sprungulis.
- čigāni Pārģērbušies neaicināti viesi (piem., kāzās, svinībās), kas ar apdziedāšanos un dejām izklaidē viesus.
- konvertēties Pāriet no vienas konfesijas citā.
- pārslēgties Pāriet uz citu darbību; mainīt savu psihisko vai emocionālo stāvokli.
- patina Pārklājums, kas rodas uz vara, bronzas vai misiņa izstrādājumu virsmas, tiem oksidējoties dabiskā veidā vai apstrādājot ar ķīmiskām vielām.
- pārsiet Pārklāt un apsiet (no virspuses).
- apsūbēt Pārklāties (no virspuses) ar oksidēšanās produktu kārtu.
- nomesties Pārklāties (piem., ar izsitumiem).
- uzsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam).
- noraut ādu pār acīm Pārmācīt, nežēlīgi sodīt, sist, nogalināt.
- savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
- lēkt no biksēm laukā Pārmērīgi censties, ar visiem spēkiem gribēt ko panākt.
- parmezāns Parmidžāno siers, kas tiek ražots noteiktās provincēs Itālijā.
- žirafe Pārnadžu kārtas dzīvnieks (Āfrikā) ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu, garām kājām, nelielu galvu un samērā īsiem, ar apmatojumu klātiem radziņiem.
- patvāris Pārnēsājama tējas vārāmā ierīce – metāla trauks ar ogļu kurtuvi vai elektrisko sildītāju zem tā.
- izplūst Pārņemt (par fizioloģisku vai psihisku norisi).
- ieperināties Pārņemt (piem., par negatīvu psihisku stāvokli).
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (kultūras vērtības, arī, piem., amatu, profesiju).
- apņemt Pārņemt psihi, organismu.
- aizņemt Pārņemt savā varā (par psihisku vai emocionālu stāvokli).
- salīt Pārņemt, parasti ļoti (piem., par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- pārdauzīt Pārsist (1).
- piesist Pārsitot olas čaumalu, pievienot (olu).
- nomākt Pārspēt ar savu intensitāti.
- pārmākt Pārspēt intensitātē (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pārmākt Pārspēt intensitātē, stiprumā (piem., par skaņu, garšu).
- medains Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs (parasti par balsi, runu).
- nomirt Pārstāt bioloģiski eksistēt (par dzīvu būtni).
- stāties Pārstāt darboties, arī darboties ar traucējumiem (par organismu, tā daļām); kļūt vājākam, arī pakāpeniski beigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- beigties Pārstāt eksistēt, izpausties (par pārdzīvojumiem, attiecībām).
- norietēt Pārstāt eksistēt, pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- žilbināt Pārsteigt, mulsināt; būt tādam, kas pārsteidz, mulsina.
- apgriezt Pāršūt (apģērbu), liekot kreiso pusi uz āru.
- valdošā partija partija, kurai daudzpartiju sistēmas apstākļos ir vairākums parlamentā.
- izslēgt Pārtraukt (fizioloģisku vai psiholoģisku stāvokli).
- kupēt Pārtraukt (piem., psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
- atmosties Pārtraukt (piem., psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā).
- mest pie malas Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē.
- slēgt Pārtraukt, arī beigt (kā, piem., iestādes, sanāksmes) darbību, norisi, stāvokli.
- laupīt Pārtraukt, izbeigt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- oligarhija Pārvaldes sistēma, kurā vara pieder nelielai (mūsdienās – ekonomiski un politiski ietekmīgu) cilvēku grupai; šādu cilvēku grupa.
- pašpārvalde Pārvaldes sistēma, pēc kuras administratīvi teritoriāla vienība patstāvīgi realizē valsts varu savā teritorija.
- savaldīties Pārvarēt vai pavājināt (parasti ievērojami) savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- savaldīt Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- noturēt Pārvarēt, neizpaust (piem., psihisku stāvokli).
- pārmākt Pārvarēt, nomākt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- sublimēt Pārveidot (cilvēka zemākās, instinktīvās, galvenokārt seksuālās tieksmes) augstākās psihiskās formās.
- kodēt Pārveidot (informāciju) noteiktā zīmju sistēmā.
- emulģēt Pārveidot (ko) emulsijas, sīku pilienu veidā.
- dekodēt Pārveidot kodētus (parasti audio vai video signālus) sākotnējā (uztveramā) formā.
- kļūt Pārveidoties (pārmainoties personības, rakstura īpašībām, psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim).
- aizslietnis Pārvietojama siena telpas daļas atdalīšanai.
- kursors Pārvietojams simbols, kas monitora ekrānā norāda, kurā vietā parādīsies nākamā ievadītā zīme.
- taksija Pārvietoties spējīgu organismu, šūnu vai to daļu kustība kāda kairinātāja (gaismas, siltuma, ūdens, ķīmisko vielu) ietekmē.
- riņķot Pārvietoties, virzīties pa riņķa līniju, arī ap savu asi (par debess ķermeņiem).
- brīnumu pasakas pasakas ar daudziem fantastiskiem elementiem sižetā.
- literārā pasaka pasakas formā, ar pasakai raksturīgu sižetu veidots daiļdarbs.
- sanācija Pasākumi uzņēmuma, bankas vai nozares finansiālā stāvokļa uzlabošanai, bankrota novēršanai.
- aseptika Pasākumi, kas novērš mikrobu iekļūšanu operācijas brūcē (piem., pārsienamā materiāla, instrumentu sterilizācija, roku mazgāšana, cimdu lietošana).
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas) personas, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus.
- sapulce Pasākums, kurā piedalās noteikta cilvēku grupa, lai kopīgi apspriestu viņiem aktuālus jautājumus, risinātu problēmas, pieņemtu lēmumus u. tml.
- vecmeitu ballīte pasākums, kuru organizē draudzenes topošajai sievai pirms kāzām kā atvadas no vecmeitas dzīves un kurā pulcējas tikai sievietes.
- mežierīcība Pasākumu sistēma meža inventarizācijai, tā apsaimniekošanas plānošanai un kontrolei.
- ugunsdzēsība Pasākumu sistēma ugunsgrēku dzēšanai un to profilaksei.
- valsts drošība pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai.
- karantīna Pasākumu sistēma valsts teritorijas aizsargāšanai pret bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu iekļūšanu un izplatīšanos.
- drošības tehnika pasākumu sistēma veselībai nekaitīgu darba apstākļu radīšanai, ražošanas traumatisma, saslimšanas, saindēšanās u. tml. novēršanai.
- pesimisms Pasaules uztvere, kam raksturīga nomāktība, bezcerība; uzskats, ka ļaunais ir pārsvarā pār labo; tieksme jebkurā situācijā gaidīt sliktāko iznākumu.
- rikša Pasažieru pārvadāšanai paredzēti divriči ar jumtu, ko velk cilvēks (Dienvidaustrumāzijas zemēs); šādu ratu mūsdienu konstrukcija uz velosipēda; šādu ratu vadītājs.
- statists Pasīvs, arī maznozīmīgs cilvēks (kādā situācijā, pasākumā u. tml.).
- kronēt Pasludināt par visizcilāko, vislabāko (kādu, ko).
- esamība Pastāvēšana, eksistence.
- varēt Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci.
- gruzdēt Pastāvēt slēpti, apspiesti (par psihisku stāvokli, jūtām).
- noturēties virs ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
- noturēties uz ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
- subordinācija Pastāvīga centrālās nervu sistēmas ietekme uz perifērisko nervu sistēmu.
- lektorāts Pastāvīga vai uz laiku izveidota darba vieta lektoram (parasti universitātē).
- badakāsis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks; rīma, negausis.
- kopā Pastiprina darbības intensitātes, pabeigtības nozīmi.
- celšus Pastiprina darbības intensitāti.
- pats Pastiprina tā vārda leksisko nozīmi, uz kuru attiecas.
- saasināt Pastiprināt (psihiskas norises, psihiska stāvokļa) intensitāti.
- spazmofilija Pastiprināta nervu sistēmas ierosināmība ar noslieci uz krampjiem.
- psiholoģisms Pastiprināta pievēršanās cilvēka psihei, padziļināta psihes analīze (piem., mākslas darbā).
- sirdsklauves Pastiprināta sirdsdarbība.
- klapēties Pastiprināti sist, pukstēt (par sirdi).
- apšūt Pašūt visu nepieciešamo (daudziem vai visiem).
- pipka Pātaga (no ādas pītām sloksnēm); īpaša nūja, zizlis sišanai.
- izsviest Pateikt (parasti īsi, starp citu); izmest.
- izmest Pateikt (parasti īsi, starp citu).
- uzbilst Pateikt, pasacīt, parasti īsi; arī pajautāt.
- iedot Pateikt, uzrakstīt (adresi, telefona numuru).
- kā pie tiesas patiesi, godīgi (runāt, izturēties u. tml.).
- no tiesas patiesi, īsti.
- par tiesu patiesi, īsti.
- pa īstam patiesi, ļoti.
- nopietns Patiesi.
- rēns Patīkami silts vai patīkami vēss; rāms, mierīgs.
- viegls Patīkams, tāds, kas ir saistīts ar pozitīvām emocijām, arī tāds, kas nav nomācošs (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis.
- nimfomānija Patoloģiski paaugstināta tieksme pēc dzimumsakariem (sievietēm).
- toksikoze Patoloģisks organisma stāvoklis, ko izraisījusi (kādu) kaitīgu vielu iedarbība.
- salūtpatrona Patrona, kurai nav šāviņa un kura paredzēta šaušanas imitācijai, salutēšanai vai signāla došanai.
- vokālisms Patskaņu un divskaņu sistēma (piem., valodā, dialektā).
- arhīvs Patstāvīga iestāde vai nodaļa, kur krāj, sistematizē un glabā dokumentālus materiālus; ēka, kur atrodas šāda iestāde.
- pašnoteikšanās Patstāvīga, brīva (tautas, nācijas) lemšana par savu tiesisko iekārtu.
- īpatnis Patstāvīgi eksistējošs organisms, atsevišķs pārstāvis (kādā sugā, grupā).
- teikuma loceklis patstāvīgs vārds, kurš teikumā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju.
- atkārtot Paust (ko visiem zināmu); aizgūt, pārņemt (ko), neradot nekā jauna.
- apjukt Paust apmulsumu (par balsi, sejas izteiksmi).
- strīdēties Paust atšķirīgus vai pretējus uzskatus (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
- lauzt šķēpus paust krasi atšķirīgus uzskatus.
- padzīt Pavājināt, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- plānprātība Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā.
- tantiņa Paveca sieviete.
- locījums Paveikta darbība --> locīt; redzama, iespiedusies līnija, pa kuru (kas) locīts.
- atrisinājums Paveikta darbība, rezultāts --> atrisināt.
- ierosinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ierosināt; priekšlikums.
- iesējums Paveikta darbība, rezultāts --> iesiet (2); vāki, kuros ietverta grāmata, albums u. tml.
- pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2); materiāls, materiāla kārta, ar ko apņemt, aplikt, lai, piem., siltinātu.
- paresninājums Paveikta darbība, rezultāts --> paresnināt, paresnināties; paresninātā, paresninājusies (kā) daļa, vieta.
- pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (2); pasākums, ar ko ievieš jaunu sistēmu, kārtību.
- rosinājums Paveikta darbība, rezultāts --> rosināt; tas, kas tiek ierosināts; priekšlikums.
- saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (1); samazināt.
- saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (2).
- saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (3).
- saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (4).
- sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (3); saasinājums.
- segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (4); (finansiāls) nodrošinājums.
- uzplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūdināt, uzpludināt; ūdenskrātuve, kas izveidojusies, aizsprostojot ūdensteci.
- pašķirties Paveikties, sekmēties (par darbu, darbību); rasties labvēlīgiem apstākļiem, situācijai.
- krīze Pavērsiens akūtas slimības gaitā – izveseļošanās vai bīstamas pasliktināšanās sākums.
- apvērsiens Pavērsiens pretējā virzienā.
- novērst Pavērst, pagriezt prom, uz citu pusi (piem., skatienu, acis).
- kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa (kardinālu komisija), kas pārzina noteiktus jautājumus.
- īsos vārdos pavisam īsi (sacīt, runāt).
- galva balta kā ābele pavisam sirma galva.
- nošļukt Pazaudēt možumu, optimismu; kļūt nomāktam, grūtsirdīgam.
- kalnraktuve Pazemes iekārtu sistēma (ar virszemes ēku kompleksu) derīgo izrakteņu iegūšanai.
- viga Pazeminājums (parasti šaurs, garens) starp osiem.
- piesalt Pazemināties zem nulles (pēc Celsija skalas) – par gaisa temperatūru.
- hipotonija Pazemināts asinsspiediens.
- parupjš Pazems (par balsi).
- dzimumpazīmes Pazīmes, ar kurām vīrišķie un sievišķie īpatņi atšķiras viens no otra.
- dzimums Pazīmju kopums, kas nosaka organisma iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos.
- apziņot Paziņot, izziņot, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
- pavilkt uz zoba pazoboties, pasmieties, parasti labsirdīgi (par kādu).
- forma Pēc noteikta parauga darināts apģērbs (piem., vienas profesijas pārstāvjiem).
- katalogs Pēc noteikta principa sistematizēts, izveidots (piem., grāmatu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs.
- klase Pēc noteiktām pazīmēm sistematizēta (priekšmetu, parādību) grupa.
- ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (mākslas darbu vai kultūrvēsturisku materiālu) kopums.
- pēc deguniem pēc subjektīviem ieskatiem, savām simpātijām.
- ģeogrāfiskais atlants pēc vienotas programmas sagatavots sistemātisks ģeogrāfisko karšu krājums.
- atlantiskais laiks pēcleduslaikmeta klimatiskais laiks pirms 7500–4700 gadiem, kad bija silts un mitrs.
- atgriezeniskā saite pedagoģiskās sistēmas darbības rezultātu ietekme uz to pašu sistēmu.
- iekritiens Pēkšņa (balss vai instrumenta) pievienošanās (citai balsij vai instrumentam).
- lēkme Pēkšņa (emocionāli izmainīta stāvokļa) rašanās vai straujš (tā) intensitātes pieaugums; krasa, spilgta (emocionāli izmainīta stāvokļa) ārējā izpausme.
- iecirst Pēkšņi asi, sāpīgi sakairināt.
- izsaukties Pēkšņi emocionāli, skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt; iesaukties.
- piesisties Pēkšņi izraisīties (par slimību, psihisku stāvokli u. tml.).
- sisties Pēkšņi izraisīties (piem., par pietvīkumu); pēkšņi pieplūst (parasti sejā, galvā) – par asinīm.
- izsisties Pēkšņi izveidoties, rasties (uz ķermeņa, tā daļām); būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
- kā circenis (karstos) pelnos pēkšņi nokļūt grūtā, sarežģītā situācijā.
- uzrauties Pēkšņi nokļūt nepatīkamā, bīstamā situācijā; tikt pārsteigtam.
- izlēkt no eņģēm pēkšņi notikt, norisināties ne tā, kā parasts, kā gaidīts.
- pieķert sevi pēkšņi pamanīt, apzināties sevi darām (ko) vai savu psihoemocionālo stāvokli.
- aizraut Pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi).
- apraut Pēkšņi pārtraukt vai strauji samazināt (piem., kustību, norisi).
- aura Pēkšņi, īslaicīgi psihiski un veģetatīvi traucējumi, parasti epilepsijas lēkmes sākumā.
- lēkt Pēkšņi, strauji virzīties prom (no kā), piem., pēc atsišanās pret ko (par priekšmetiem).
- lēcienveida Pēkšņi, strauji, krasi pārejot citā kvalitātē.
- sitiens Pēkšņs notikums, situācija, kas ļoti nelabvēlīgi iedarbojas (uz kādu).
- impulss Pēkšņs pamudinājums, ierosinājums (uz kādu darbību, rīcību); stimuls, dzenulis.
- insults Pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, kam raksturīga samaņas zaudēšana un paralīze.
- ēst savu maizi pelnīt sev eksistences līdzekļus.
- izdienas pensija pensija, kas pienākas atsevišķu profesiju pārstāvjiem (piem., baletdejotājiem), kuriem darba specifikas dēļ vairs nav iespējas turpināt darbu.
- kinofilma Perforēta, caurspīdīga materiāla lente, kas klāta ar gaismjūtīgu emulsiju un tiek izmantota attēlu uzņemšanai; kinolente (2).
- menstruācija Periodiska, regulāra asiņu un gļotu izdalīšanās no dzemdes, ko izraisa cikliskas fizioloģiskas pārmaiņas sievietes organismā.
- sārmzemju Periodiskās sistēmas II A grupas elementi (piem., bārijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
- pulsēt Periodiski mainīties, piem., apjomā, tilpumā, intensitātē.
- Saules plankumi periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs.
- pulss Periodisks asinsvadu sienu viļņojums, ko rada tilpuma, spiediena, asins plūsmas svārstības un artēriju sienas elastība.
- klīniskā nāve periods no sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam.
- uzslānīt Perot stipri iesist (kādam, kam, pa ko).
- persieši Persiešu šķirnes kaķis.
- firziķis Persiks.
- nektarīns Persiku šķirne; šīs šķirnes auglis ar gludu miziņu un stingru, saldu un sulīgu mīkstumu.
- pensionārs Persona, kam piešķirta (parasti vecuma) pensija.
- misionārs Persona, kas (citā zemē) veic kristīgās ticības izplatīšanas un labdarības darbu; kristīgas reliģiskas organizācijas (piem., misijas) loceklis.
- konkurents Persona, kas (kādā jomā) cenšas pārspēt citu personu; sāncensis.
- līderis Persona, kas (kolektīvā, sociālā grupā u. tml.) neoficiāli izvirzījusies vadībā.
- oponents Persona, kas (piem., diskusijā) apstrīd kāda izteikto viedokli, uzskatus, iebilst pret ko.
- antivakseris Persona, kas apstrīd dažu vai visu vakcīnu efektivitāti, tiesiskumu un nekaitīgumu un pretojas vakcināciju regulējošajiem noteikumiem.
- hakeris Persona, kas atšifrē datoru drošības sistēmas, nelegāli ielaužas citu datnēs, lai iegūtu, piem., finanšu datus, sabojātu datorus ar vīrusu.
- prototips Persona, kas autoram ir noderējusi par literārā tipa, tēla pirmparaugu; literārs tips, tēls, kas autoram noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
- bakalaurs Persona, kas beigusi vidusskolu (Francijā) un ir ieguvusi tiesības stāties universitātē.
- pašnodarbinātais Persona, kas gūst ienākumus no individuālā darba veikšanas; persona, kura reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja.
- pedagogs Persona, kas ir ieguvusi pedagoģisko izglītību un ir sagatavota mācīšanas un audzināšanas darbam izglītības iestādē; pedagoģijas speciālists, skolotājs, audzinātājs.
- kandidāts Persona, kas ir izraudzīta (vai pieteikusies) iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā), iekļaušanai (piem., sportistu komandā) u. tml.
- nozieguma subjekts persona, kas izdarījusi noziegumu un atbild par to.
- plaģiators Persona, kas izdarījusi plaģiātu.
- tiesībpārkāpējs Persona, kas izdarījusi tiesībpārkāpumu.
- kara noziedznieks persona, kas kara laikā izdarījusi starptautiski atzītu kara likumu pārkāpumu.
- komitents Persona, kas komisionāram uzdod veikt tirdzniecības darījumu.
- labticīgs ieguvējs persona, kas nav zinājusi, ka īpašums, ko tā ir ieguvusi, saņemta no neīpašnieka un patiesībā pieder citai personai.
- producents Persona, kas organizē kinofilmas uzņemšanas finansiālo pusi.
- kurators Persona, kas profesionāli organizē kādu (piem., mākslas) pasākumu un pārrauga tā norisi.
- licenciāts Persona, kas saņēmusi licenci.
- virsnieks Persona, kas saņēmusi valsts apbalvojumu (piem., ordeni, krusta zīmi) par sevišķiem nopelniem.
- koordinators Persona, kas saskaņo kādas kopdarbības atsevišķo darbu norisi, savstarpēji saistītu iestāžu, darba grupu u. tml. darbību.
- Eiropas Parlamenta šveicars persona, kas tērpusies uniformā – melnā frakā un baltā kreklā ar baltu tauriņu un sudraba ķēdi un kas EP frakciju un parlamentāro komiteju sēdēm piegādā vēstules un dokumentus, ierāda deputātiem vietas, kā arī nodod deputātu palīgu vai frakciju sūtītās ziņas.
- rentnieks Persona, kas uz noteiktu laiku bija ieguvusi lietošanā zemi, lauku saimniecību vai citu objektu (piem., dzirnavas, krogu), maksājot par to renti (2).
- pavalstnieks Persona, kurai ir tiesiska saikne ar valsti, kas ir monarhija.
- eksmatrikulācija Personas izslēgšana no universitātes studējošo loka, izslēdzot viņu no studējošo saraksta (matrikulas).
- pašapsūdzība Personas paziņojums par to, ka viņa ir izdarījusi kādu noziedzīgu nodarījumu.
- vaina Personas psihiska attieksme pret savu nodarījumu un tā sekām.
- pavalstniecība Personas tiesiskā saikne ar valsti, kas ir monarhija.
- talismans Personificēta dzīvnieka tēls kā veiksmes nesēja simbols.
- komūna Personu grupa, kas apvienojusies kopīgai dzīvei ar kopēju īpašumu.
- banda Personu grupa, kas apvienojusies noziedzīgai darbībai.
- vicot Pērt, sist ar vicu, siksnu u. tml.
- tēst Pērt; arī sist.
- atrisināt Pētījot, risinot atrast atbildi, risinājumu.
- nodarboties Pētīt, risināt, izzināt (ko).
- grafētika Pētniecības joma, kurā aplūko grafisko zīmju sistēmas.
- parapsiholoģija Pētniecības nozare, kuras interešu lokā ir cilvēka psihes paranormālas parādības (piem., gaišredzība, cilvēka iedarbība uz citiem cilvēkiem, dzīvām būtnēm, priekšmetiem bez muskuļu spēka).
- karodziņš Pie kāta, auklas u. tml. piestiprināts neliels auduma gabals (piem., signalizācijai).
- sienassega Pie sienas piestiprināma dekoratīva sega.
- uzmilzt Pieaugt intensitātē.
- gubenis Piebūve pie rijas vai lopu kūts (parasti siena, salmu novietošanai); siena, salmu šķūnis.
- piedāvāties Piedāvāt sevi (kādam amatam, profesijai) noteiktu pienākumu pildīšanai u. tml.
- nēsāt (ko) apkārt piedāvāt visiem pēc kārtas.
- vācietība Piederība pie vācu tautas, arī vācu tautai piederīgie (piem., Latvijā pagājušos gadsimtos); arī vācisks noskaņojums.
- iejūgs Piederumu kopums (piem., sakas, dažādas siksnas) darba dzīvnieka iejūgšanai.
- vesterns Piedzīvojumu filma, kurā parādīta ASV Rietumu pavalstu kovboju dzīve galvenokārt 19. gadsimta beigās; šādas piedzīvojumu filmas žanrs.
- kriminālfilma Piedzīvojumu filma, kuras sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
- kriminālliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kura darbos sižetu veido nozieguma atklāšana.
- detektīvliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kurā sižetu parasti veido kāda nozieguma atklāšana, izmeklēšana.
- kriminālžanrs Piedzīvojumu literatūras, kinomākslas žanrs, kura darbos sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
- kriminālromāns Piedzīvojumu romāns, kura sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
- kriminālstāsts Piedzīvojumu stāsts, kura sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
- trošu ceļš piekarceļš: trose vai troses, kuras ir izvilktas starp balstiem un kurās ir iekārti vagoni, kausi, krēsli u. tml.
- piesist Piekaut, stipri sasist (kādu).
- jaunkundze Pieklājības forma (uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu).
- pane Pieklājības forma, ko lieto, piem., Polijā, Čehijā, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu.
- milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Lielbritānijā).
- sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu; dižciltīgas sievietes tituls (zemēs, kur runā angļu valodā).
- donna Pieklājības forma, uzrunājot sievieti Itālijā.
- donja Pieklājības forma, uzrunājot sievieti zemēs, kur runā spāņu valodā.
- kundze Pieklājības forma, uzrunājot vai nosaucot (parasti precētu) sievieti.
- etiķete Pieklājīgas uzvedības normas, kuras jāievēro sabiedrībā; stingri reglamentētas uzvedības normas atsevišķu profesiju pārstāvjiem.
- kavalieris Pieklājīgs, laipns vīrietis (parasti attieksmē pret sievietēm); dāmas pavadonis, aizsargātājs.
- pusbalsī Pieklusinātā balsī.
- pusčukstus Pieklusināti, gandrīz čukstus.
- navigācija Piekļuve pie tīmeklī vai citā informācijas sistēmā ievietota dokumenta.
- Lielā piektdiena piektdiena pirms Lieldienām, Jēzus Kristus krustā sišanas un nāves piemiņas diena.
- adaptācija Piemērošanās, pielāgošanās (videi, apstākļiem, situācijai u. tml.).
- piedienīgs Piemērots, atbilstošs (situācijai, apstākļiem u. tml.); pieklājīgs.
- mūžīgā uguns piemiņas, godinājuma simbols – nepārtraukti degoša uguns.
- krejotava Piena pārstrādes uzņēmums vai uzņēmuma daļa, kurā veic piena pirmapstrādi, iegūst krējumu, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
- ticēt Pieņemt (ko) par patiesu, īstenībai atbilstošu, reāli eksistējošu bez pierādījumiem, pārbaudes; paļauties (uz ko).
- šifrs Pieņemta zīmju kopa (burti, cipari) kā apzīmēšanai kādā sistēmā.
- pieliet Piepildīt (ar gaismu, siltumu).
- piestrāvot Piepildīt ar (piem., gaismas, siltuma) plūsmu, strāvām.
- saasiņot Pieplūst, arī piesūkties ar asinīm.
- saasiņojums Pieplūšana, arī piesūkšanās ar asinīm.
- toksikomānija Pieradums lietot kādu vielu, vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu.
- transkripcija Pieraksta sistēma, ko lieto, lai precīzi attēlotu valodas vienības.
- atsiet Piesienot (ko), nostiprināt; sasiet mugurpusē.
- piefiksēt Piesienot, pielīmējot u. tml. padarīt nekustīgu, piestiprināt.
- pārsiet Piesiet (lauksaimniecības dzīvnieku) citā vietā.
- piesieties Piesiet sevi.
- atsiet Piesiet.
- saskandināt Piesist (glāzes, kausus u. tml.) vienu pie otra, citu pie cita (parasti pirms alkoholiska dzēriena dzeršanas).
- saskandināt Piesist (glāzes, kausus u. tml.) vienu pie otra, citu pie cita; viegli piesist savu glāzi, kausu u. tml. pie kāda cita glāzes, kausa u. tml.
- kalt zirgu piesist zirga nagiem pakavus.
- pieklauvēt Piesist, lai signalizētu.
- pienaglot Piesist, piestiprināt ar naglām.
- pieklaudzināt Piesist.
- apsist Piesitot (ko klāt), pārklāt (ko visā platībā vai visapkārt).
- piešķindināt Piesitot (vienu priekšmetu pie otra), šķindināt.
- piešķindināt Piesitot panākt, ka (kas) sāk šķindēt.
- sasist plaukstas piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piem., izbrīnu, pārsteigumu, prieku.
- iedzelt Pieskaroties ādai, radīt dedzinošu sajūtu; ar dzeloņiem, asiem izaugumiem radīt sāpes (par dažiem augiem).
- piedot Piešķirt (kam kādu veidu, niansi u. tml.).
- pieglaust ausis pietuvināt ausis galvai (parasti par suni).
- intraverts Pievērsies sev, savai iekšējai pasaulei; introverts.
- ievērot Pievērst uzmanību (kam), izrādīt interesi (par ko).
- piesist kanti pievērst uzmanību, izrādīt simpātijas pretējā dzimuma personai.
- pieslēgt Pievienot (ko kādai sistēmai).
- harmonizēt Pievienot (melodijai) vienu vai vairākas harmoniskās balsis.
- piebalsot Pievienot savu balsi, savas radītās skaņas.
- pieslēgties Pievienoties (piem., kādai tehniskai sistēmai), nodrošinot noteiktus pakalpojumus.
- apzvanīt Piezvanīt pa telefonu (daudziem vai visiem).
- tabasko Pikanta mērce, ko klasiskajā variantā gatavo no kajennas pipariem, etiķa un sāls un kā garšas piedevu ļoti nelielā daudzumā pievieno mērcēm, gaļas un zivju ēdieniem.
- maksāt Pildīt (finansiālas saistības), dodot naudu.
- pārņemt Pilnībā izraisīties (kādā) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi.
- nodoties Pilnībā ļauties (psihiskam stāvoklim, domām u. tml.).
- zem sievas tupeles pilnīgā sievas pakļautībā.
- genocīds Pilnīga vai daļēja atsevišķu iedzīvotāju grupu vai veselu tautu iznīcināšana rasisku, nacionālu vai reliģisku iemeslu dēļ.
- izvērst Pilnīgi apvērst (ar iekšpusi uz āru, otrādi u. tml.).
- socializēties Pilnīgi iekļauties sabiedrībā, kādā tās grupā, apgūstot attiecīgo priekšstatu, normu, uzvedības stereotipu, zināšanu sistēmu.
- balta diena pilnīgi iestājusies diena.
- salauzt Pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piem., kāda stāvokļa, parādības) eksistenci.
- pārņemt prātu pilnīgi saistīt, ietekmēt cilvēka psihisko norisi.
- sniegbalts Pilnīgi sirms.
- arhitektūras piemineklis pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
- (visi) bez izņēmuma pilnīgi visi.
- piruete Pilns ķermeņa apgrieziens ap savu asi (piem., baletā).
- bāriņtiesa Pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
- municipalitāte Pilsētas vai kāda apgabala pašvaldība; ēka, kur izvietojusies šāda pašvaldība.
- aglomerācija Pilsētkopa, kas izveidojusies, saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotajām vietām.
- pilskundze Pilskunga sieva.
- reintegrācija Pilsonības atjaunošana personai, kura to zaudējusi (piem., apprecoties ar ārzemnieku).
- krīklis Pīļu dzimtas vismazākais putns pelēkbrūnā vai melnbrūnā krāsā ar baltu vēderpusi [Anas crecca].
- O Pirmā asinsgrupa (ABO sistēmā).
- medus mēnesis pirmais laulības mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē.
- medusmēnesis Pirmais mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē.
- iks Pirmais nezināmais lielums algebriskās izteiksmēs; simbols: X, x.
- PMS Pirmsmenstruālais sindroms.
- pēriens Pirts rituāls – vairākkārtēja sišana ar pirtsslotu; pēršanās.
- infrasarkano staru pirts pirts, kurā siltums radīts ar infrasarkanajiem stariem.
- zeltplekste Plakana jūras zivs ar sarkaniem vai oranžiem plankumiem izraibinātu ķermeņa vienu, bet baltu – otru pusi [Platessa platessa].
- skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piem., cauruļu nostiprināšanai, koka siju nostiprināšanai u. tml.
- lizēna Plakans izvirzījums sienā šauras, vertikālas joslas veidā.
- aplis Plaknes daļa, kurai visi ārmalas punkti ir vienādā attālumā no centra un ko ierobežo aploce; riņķis.
- riņķis Plaknes figūra, ko ierobežo aploce un kurai visi ārmalas punkti ir vienādā attālumā no centra; aplis.
- bungādiņa Plāna āda, kas atdala ārējo ausi no vidusauss.
- iztriepe Plānā slānī (parasti uz stikla) iztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei; uztriepe.
- uztriepe Plānā slānī uz stikliņa uztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei.
- kinolente Plāna, caurspīdīga materiāla lente ar gaismjutīgu emulsiju (filmēšanai, filmu kopēšanai).
- ieliktnītis Plāna, mitrumu uzsūcoša materiāla plāksnīte, ko ielipina sieviešu biksītēs.
- viegls Plāns, arī tāds, kam samērā mazs svars, arī tāds, kas maz silda (par audumu, apģērbu u. tml.).
- kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās kādas organizācijas, profesionālās apvienības, partijas u. tml. pārstāvji vai pilnvaroti delegāti svarīgu jautājumu izlemšanai.
- priekšizpēte Plašāks ieskats par nozari, kurā problēma tiek risināta, institūciju, ar ko notiek sadarbība, līdzīgiem produktiem vai pakalpojumiem, vai salīdzināmām pieredzēm pirms aktīvas mijiedarbības ar lietotājiem.
- izlīt Plaši izplatīties (piem., par gaismu, siltumu).
- izvērst Plaši, daudzpusīgi attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.); detalizēti izveidot.
- komentēt Plašsaziņas līdzekļos stāstīt par kādu notikumu, pasākumu u. tml., īsi to analizēt vai novērtēt.
- kravate Plata auduma lente, ko apsien ap kaklu.
- palantīns Plata, gara sieviešu šalle, kas izgatavota no samta vai kažokādas.
- plaukts Plata, pie sienas piestiprināta plāksne (vilciena vagonā) gulēšanai, arī bagāžas novietošanai.
- lazanja Platas, plānas makaronu plāksnītes; ēdiens, ko gatavo no šādām plāksnītēm, tās kārtojot pamīšus ar maltas gaļas vai dārzeņu slāni un pievienojot rīvētu sieru.
- sinerāma Platekrāna (panorāmas) kino sistēma ar stipri izliektu ekrānu.
- aplausi Plaukstu sišana, paužot atzinību, sajūsmu, uzmundrinājumu u. tml.
- silikoze Plaušu slimība, ko izraisa silīciju saturošu putekļu nogulsnēšanās plaušās.
- kaķu dzimta plēsēju dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, lokanu ķermeni, noapaļotu galvu ar īsu purnu, asiem, ievelkamiem nagiem (piem., lauva, tīģeris, puma, meža kaķis, mājas kaķis).
- piraija Plēsīga karpu dzimtas zivs (Dienvidamerikā) ar asiem trīsstūrveida zobiem, kas var uzbrukt pat lieliem zīdītājiem [Serrasalmus piraya].
- vējzivs Plēsīga vidēja lieluma jūras zivs ar garenu ķermeni un stipri izstieptiem žokļiem, kas klāti ar asiem zobiem.
- taukplēve Plēves ietverta noslāņojusies taukaudu kārta.
- katls Plītī iemūrēta (metāla) tvertne (piem., ūdens sildīšanai).
- dvesmot Plūst, izplatīties (piem., par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); izplatīt (piem., siltumu, smaržu).
- dvest Plūst, izplatīties (piem., par gaisa strāvu, siltumu, smaržu); izplatīt (piem., siltumu, smaržu).
- dvašot Plūst, izplatīties (piem., par siltumu, smaržu); izplatīt, piem., siltumu, smaržu.
- skaloties Plūst, parasti atsitoties pret ko (piem., par ūdeni, viļņiem).
- čaukstene Pļāpa (par sievieti).
- pļaut sienu pļaut zāli siena sagatavošanai.
- siena pļava pļava, kurā gatavo sienu.
- podestūra Podestu kopums, sistēma (parasti uz skatuves, estrādes).
- signālpoga Poga, ar ko iedarbina signālierīci, signāliekārtu u. tml.
- reprodukciju mape poligrāfisks izdevums – neiesietu reprodukciju krājums.
- polivinilacetāts Polimērs – dzidrs, bezkrāsains, termoplastisks ar vāju situmizturību, kuru izmanto līmēs, kā piedevu krāsām, sieru aizsardzībai no sēnītēm un mitruma.
- kaprons Polimērs, ko iegūst no kaprolaktama un ko lieto, piem., mašīnu detaļu un sintētisko šķiedru izgatavošanai.
- polimerizācija Polimēru sintēzes process.
- sufražisms Politiska kustība Anglijā un ASV 19. gs. 2. pusē – 20. gs. sākumā, kuras mērķis bija panākt vēlēšanu tiesību piešķiršanu sievietēm.
- Interfronte Politiska organizācija, kas izveidojās Latvijā 20. gadsimta 80. gadu beigās ar mērķi saglabāt sociālismu un Latviju Padomju Savienības sastāvā.
- eseri Politiska partija Krievijā 20. gadsimta pirmajā ceturksnī, kuras programmā bija sociālistiskas idejas.
- kapitālisms Politiska un ekonomiska sistēma, kuras pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un kurā preču ražošana atkarīga no privātā uzņēmēja peļņas interesēm.
- autoritārisms Politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās.
- atbrīvošanās Politiskas, ekonomiskas, tiesiskas u. tml. neatkarības iegūšana (pašu spēkiem).
- krakovjaks Poļu deja divu ceturtdaļu taktsmērā ar sinkopētu ritmu; šīs dejas mūzika.
- rožainā rodiola jeb zeltsakne populārs ārstniecības augs, kas aug Altaja, Sajānu, Austrumsibīrijas un Tālo Austrumu kalnājos, šā auga saknenis ir tradicionāla dāvana jaunajam pārim Altajā uz kāzām.
- daudzkāji Posmkāju tipa apakštips, pie kura pieder tārpveidīgi sauszemes dzīvnieki ar daudziem kāju pāriem (piem., simtkāji) [Myriopoda].
- vecums Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes.
- kritums Posms (melodijā), kurā pazeminās skaņas vai tiek pakāpeniski klusināta dinamika.
- ātrumposms Posms (piem., autorallija trasē), kas jāveic maksimāli ātri.
- laiks Posms šajā eksistences un notikumu gaitā starp diviem momentiem.
- cēliens Posms, kurā (kas) norisinās vai tiek veikts.
- postimpresionists Postimpresionisma pārstāvis.
- skaists Pozitīvs, bez negatīvām īpašībām (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, rakstura, personības īpašībām).
- socionika Praktiskās psiholoģijas nozare, kas pēta informācijas apmaiņu cilvēka psihē, mijiedarbību ar apkārtējo pasauli un citiem psiholoģiskajiem tipiem.
- cesija Prasījuma tiesību nodošana citam kreditoram (cesionāram).
- koloniālprece Prece, kas tika ievesta no kolonijām (piem., kakao, kafija, rīsi, tēja).
- precēts cilvēks precējies vīrietis, retāk precējusies sieviete.
- sieva Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; dzīvesbiedre; laulātā draudzene.
- dzīvesbiedre Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; sieva.
- aube Precētas sievas galvassega.
- dzīvesbiedrs Precēts pāris – vīrs un sieva.
- dzīvesbiedrs Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu; vīrs.
- savedējs Precību starpnieks; arī starpnieks vīrieša un sievietes intīmā tuvināšanā.
- atomlaiks Precīza laika mērīšanas sistēma, kurā laika intervālu nosaka ar atomu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību periodu skaitu.
- uzskaite Precīza un savlaicīga informācija par finanšu procesiem uzņēmumā, tā mantisko stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem.
- hormonāls preparāts preparāts, kas satur (dabiskus vai sintētiski iegūtus) hormonus.
- sirdslīdzeklis Preparāts, zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirds līdzeklis.
- dzeltenā prese prese, kas specializējusies sensacionāla vai intīma rakstura materiālu publicēšanā.
- bulvārprese Prese, kas specializējusies sensacionāla vai intīma rakstura materiālu publicēšanā.
- reformācija Pret katolicismu vērsta reliģiski politiska kustība 16. gs. Eiropā, kas noveda pie protestantisko konfesiju (evaņģēliski luteriskās, reformātu, anglikāņu) izveidošanās.
- polārs Pretējs, krasi atšķirīgs.
- strīds Pretenzijas, prasības, kas izriet no tiesiskajām attiecībām.
- konfrontēt Pretstatīt (ko, parasti krasi atšķirīgu); būt opozīcijā; konfliktēt.
- restitūcija Prettiesiski (piem., karā) iegūta īpašuma atdošana atpakaļ.
- vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piem., nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu.
- prettiesīgs Prettiesisks.
- vīterot Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
- vidžināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, tērzēt (parasti par bērniem, sievietēm).
- priekšsiena Priekšējā siena.
- priekštelpa Priekšējais dobums (organismā) kādā dobumu sistēmā.
- vestibils Priekšējais dobums kādā organisma dobuma sistēmā.
- liecinieks Priekšmets, kas eksistē kāda notikuma laikā.
- regālija Priekšmets, kas simbolizē valdnieka varu (piem., kronis, scepteris).
- sveiciens Priekšmets, ko pasniedzot apliecina draudzību, sirsnību, labvēlību; dāvana.
- sirds Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.
- uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, siksnas, somas, makstis), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas, aizsarglīdzekļu u. tml. nešanai; priekšmetu kopums nešanai ar šādu komplektu.
- sistemātika Priekšmetu, parādību u. tml. klasifikācija, grupēšana.
- klēpis Priekšmetu, vielas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām, piespiežot pie krūtīm u. tml.; siena, salmu u. tml. daudzums, ko var paņemt dakšām.
- priesterība Priesteru konfesionālais stāvoklis, pienākumu kopums; priesteru kopums; arī garīdzniecība.
- silājs Priežu, retāk egļu mežs, audze; sils.
- puspērtiķi Primātu apakškārta, kurā ietilpst nelieli dzīvnieki (piem., lemuri); šīs apakškārtas dzīvnieki [Prosimiae].
- kroņprincese Princese, kurai ir tiesības mantot kroni, kļūt par valdnieci; kroņprinča sieva.
- jautājums Problēma, temats (kas jārisina); tas, ko pārrunā, apspriež, pēta.
- apkure Process --> apkurināt; apkurināšana; apsildīšana.
- dēdēšana Process --> dēdēt; iežu un minerālu sairšana, iedarbojoties fizikāliem, ķīmiskiem vai bioloģiskiem procesiem.
- solarizācija Process, kurā fotoattēla negatīvs saņem gaismu vairāk nekā nepieciešams minimālā nomelnējuma sasniegšanai, tomēr neveidojoties maksimālajam nomelnējumam.
- superpozīcija Process, kurā kādas parādības, norises u. tml. tiek iekļautas vienotā sistēmā (parasti ar rezultējošu efektu).
- fotosintēze Process, kurā zaļie augi un daži citi organismi gaismas iedarbībā sintezē organiskās vielas (piem., hlorofilu un skābekli).
- izsvīdums Process, rezultāts --> izsvīst; viela, kas ir izsvīdusi.
- elektrība Procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu ķermeņu un daļiņu eksistence, kustība un mijiedarbība.
- nodarbošanās Profesija, amats (kādam).
- brīvā profesija profesija, kur par darbu saņem honorāru (nevis regulāru algu).
- profesiju segregācija profesiju dalīšana uz dzimuma pamata noteikta veida un līmeņa profesijās.
- ģilde Profesionāla apvienība.
- vibroslimība Profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu; vibrācijas slimība.
- vibrācijas slimība profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu; vibroslimība.
- geiša Profesionāla viesu izklaidētāja, sarunu biedrene japāņu tējas namiņos, viesībās u. tml.
- dziedonis Profesionāls dziedātājs, arī kora, vokālā ansambļa u. tml. dalībnieks.
- žokejs Profesionāls jātnieks.
- meistardziedonis Profesionāls viduslaiku pilsētu dzejnieks, dziesminieks.
- samurajs Profesionālu karavīru kārtas pārstāvis Japānā (9.–19. gs.) ar īpašiem pienākumiem, privilēģijām un uzvedības kodeksu.
- emeritēts profesors profesors, kas ir pensionēts, bet saglabā titulu, akadēmisko nosaukumu u. tml.
- translators Programma, kas veic kādas citas programmas translēšanu no vienas programmēšanas valodas otrā; iekārta, kas pastiprina, pārveido un pārraida elektriskos sakaru signālus, radot iespēju uztvert dažāda veida informāciju (skaņu, attēlu u. c.).
- simulators Programmatūra, kas imitē reālās dzīves situācijas.
- ļaunprogrammatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piem., traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunatūra.
- ļaunatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piem., traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunprogrammatūra.
- tautiskais romantisms progresīvā romantisma variants (latviešu literatūrā 19. gadsimta 70. un 80. gados), kuram raksturīga sakāpināta interese par pagātni.
- kodoskops Projekcijas aparāts, kas uz caurspīdīgas plēves zīmētus attēlus vai rakstītu tekstu neatkarīgi no apgaismojuma telpā projicē uz baltas sienas vai ekrāna.
- specprojekts Projekts mājām, kam raksturīgi dzīvokļi ar plašām izolētām istabām (atšķirībā no standarta sēriju māju projektiem) un ēku sienu būvniecībā izmantoti dažādi materiāli (piem., silikāta ķieģeļi, gāzbetona, silikāta, keramiskie, keramzītbetona bloki, dzelzsbetona paneļi, monolītbetons).
- presbiterāņi Protestantisma konfesija, kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā, 16. gs. Lielbritānijā un kura īpašā iezīme ir tā, ka draudžu vadība uzticēta mācītājiem un presbiteriem.
- baptisti Protestantisma konfesija, kas atzīst tikai pieaugušu cilvēku kristīšanu, iegremdējot tos ūdenī, un kam raksturīga atsevišķu draudžu neatkarība.
- metodisti Protestantisma konfesija, kas radusies 18. gs. Anglijā, atdaloties no anglikānisma un pulcējot kristiešus, kuri garīgajā dzīvē vadījās pēc noteiktas metodes.
- adventisti Protestantisma konfesija, kas sludina drīzu Kristus otro atnākšanu un svin sabatu (septīto nedēļas dienu pēc jūdu kalendāra, sesto – pēc Rietumu pasaulē lietotā kalendāra).
- kalvinisti Protestantisma konfesija, ko 16. gadsimtā Šveicē nodibināja Ž. Kalvins un kuras raksturīgākā mācība ir iepriekšnolemtības doktrīna – uzskats, ka izredzētās dvēseles tiks glābtas, turpretī citas – lemtas mūžīgām mokām.
- luterāņi Protestantisma konfesija, luterisma piekritēji.
- menonīti Protestantu sekta (izveidojusies 16. gs.), kas atzīst pieaugušo kristīšanu, baznīcas šķiršanu no valsts un ievēro aizliegumu lietot ieročus.
- romāns Prozas daiļdarbs, kam raksturīga izvērsta tēlu sistēma, sarežģīta kompozīcija, detalizēts vēstījums.
- prūši Prūsijas hercogistes vai Prūsijas karalistes pamatiedzīvotāji.
- psiholoģija Psihe; rakstura, domāšanas un izturēšanās īpatnības.
- negatīvisms Psihes attīstības vai patoloģiska procesa izraisīta noraidoša attieksme un pretestība pretdarbība (pret ko).
- sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- uzbudināmība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga strauja uzbudinājuma (1) izraisīšanās.
- psihopatoloģija Psihiatrijas nozare, kas pētī psihisko slimību simptomus.
- psihiatrs Psihiatrijas speciālists, psihisko slimību ārsts.
- trako māja psihiatriskā slimnīca.
- trako nams psihiatriskā slimnīca.
- psihene Psihiatriskā slimnīca.
- trakomāja Psihiatriskā slimnīca.
- nonākt Psihiskā darbībā izveidot, radīt (ko).
- zemapziņa Psihiska darbība, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
- iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestija.
- suģestija Psihiska iedarbošanās uz cilvēku, kas izraisa noteiktu (parasti viņa gribai, apziņai pretēju) psihisko stāvokli.
- nervs Psihiska izturība, pacietība.
- sirdsgaišums Psihiska līdzsvarotība, arī labsirdība, dzīvesprieks.
- iztēle Psihiska norise – (kā) radīšana apziņā tēla, priekšstata, idejas veidā (parasti jaunrades procesā).
- progresējošā paralīze psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas, bojājumiem.
- maniakāli depresīvā psihoze psihiska slimība, kurai raksturīga ilgākas vai īsākas pacilātības un depresijas mija.
- paranoja Psihiska slimība, kurai raksturīgi murgi, dīvainas idejas, bet kas nerada pārmaiņas personībā.
- psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā zūd smadzeņu spēja pareizi uztvert un analizēt ārējos kairinājumus un attiecīgi uz tiem reaģēt, tādējādi mainoties cilvēka uzvedībai, garastāvoklim, apziņai.
- garīga slimība psihiska slimība.
- balss Psihiskā stāvokļa izpausme.
- izteiksme Psihiska stāvokļa, rakstura, personības īpašību izpausme (parasti sejā, skatienā); attiecīgais izskats (parasti sejai, acīm).
- amoks Psihiska traucējuma veids, kad slimnieks pēc lēkmes metas skriet, iznīcinot visu, kas gadās ceļā (konstatēts Malajas arhipelāga iedzīvotājiem).
- psihotrauma Psihiska trauma.
- delīrijs Psihiska uzbudinājuma stāvoklis, kam raksturīgi murgi, redzes halucinācijas.
- spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- kompensācija Psihiska vai psihofizioloģiska procesa daļēja atjaunošanās, bojājuma mazināšanās, izveidojoties pretējos virzības impulsiem vai reakcijām.
- piederība Psihiska, emocionāla saistība.
- stupors Psihiskās aktivitātes nomāktības stāvoklis, kas izpaužas pilnīgā nekustībā, klusēšanā.
- psihiskās attīstības aizture psihiskās attīstības palēninājums.
- uzmanība Psihiskās darbības koncentrētība un virzība uz noteiktu objektu, šīs darbības izpausme (pret kādu, ko).
- iedvesmot Psihiski iedarboties uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestēt.
- vārdzināt Psihiski mākt, gurdināt.
- nomākt Psihiski nelabvēlīgi ietekmēt; nospiest.
- psihopāts Psihiski slims cilvēks, kam raksturīga personības disharmonija, kura traucē saskarsmi ar citiem cilvēkiem.
- vājprātīgs Psihiski slims cilvēks; ārprātīgais.
- ārprātīgs Psihiski slims cilvēks.
- garā vājš psihiski slims, ar vāji attīstītām domāšanas spējām.
- traks Psihiski slims; ārprātīgs; vājprātīgs.
- senilās psihozes psihiski traucējumi, kas rodas lielā vecumā patoloģiska procesa, nevis fizioloģiskas novecošanas dēļ.
- mokas Psihiski un emocionāli pārdzīvojumi, ciešanas.
- normāls Psihiski vesels; tāds, kurā izpaužas šāds stāvoklis.
- daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka izturēšanās veidu, attieksmi pret apkārtni; raksturs.
- gars Psihisko īpašību kopums; psihiskās spējas; prāts, domāšana.
- atmiņa Psihisko norišu kopums, kas saistās ar agrāk iegūto iespaidu, informācijas, pieredzes u. tml. saglabāšanu un atjaunošanu apziņā.
- ilglaicīgā atmiņa psihisko norišu kopums, kas saistīts ar visu vai gandrīz visu saņemto ierosu ilgstošu saglabāšanu.
- tēls Psihisko norišu rezultātā radies (kā) atspoguļojums apziņā (piem., priekšstats).
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.
- lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis vai cilvēka īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī domas, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizumu, iespējamību.
- pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- nospiestība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, grūtsirdība.
- nomāktība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pasivitāte, drūmums, dzīvesprieka trūkums.
- grūtsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas bezcerīgas skumjas, drūmums, nomāktība.
- greizsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas mokošas šaubas par kāda uzticību un mīlestību.
- labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
- vienaldzība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgs gribas, darbības, interešu trūkums.
- laime Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa saskaņa starp cilvēka vēlēšanos, mērķiem un īstenību.
- izbrīns Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa kas negaidīts, neparasts, dīvains.
- uztvere Psihisks izziņas process, kurā īstenības priekšmeti un parādības atveidojas apziņā to pazīmju kopumā, arī šī atveidojuma izpratne.
- perversija Psihisks personības un uzvedības traucējums – slimīga, pretdabiska (parasti seksuāla) tieksme; šādu tieksmju attēlojums, izpausme.
- griba Psihisks process, kas izpaužas spējā apzināti, mērķtiecīgi rīkoties, darboties, pārvarēt grūtības, lai (ko) sasniegtu, panāktu.
- frustrācija Psihisks stāvoklis (iekšējs spriegums, bezizejas izjūta u. tml.), kas var izveidoties, ja cilvēkam rodas reāli vai šķietami nepārvarami šķēršļi.
- izklaidība Psihisks stāvoklis, arī rakstura īpašība, kam piemīt izkliedēta, nenoturīga uzmanība, nespēja koncentrēties.
- nemaņa Psihisks stāvoklis, kad cilvēks neapzinās, ko dara (piem., lielā uztraukumā).
- aptumsums Psihisks stāvoklis, kad daļēji vai pilnīgi zaudēta spēja uztvert, saprast ārējo pasauli.
- trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa, arī satraukums, nemiers.
- sajūsma Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga emocionāla pacilātība, liela patika, dziļš prieks.
- omulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga apmierinātība, labsajūta un labs garastāvoklis.
- iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
- neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja pietiekami saprātīgi izturēties, rīkoties; šāda stāvokļa izpausme.
- sirdsmiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga prāta, emociju un rīcības saskaņa.
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties, gūt ko jaunu, arī neapmierinātība ar esošo.
- mulsums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (daļējs) zudums.
- depresija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs dzīvesprieka zudums, enerģijas trūkums, vājas koncentrēšanās spējas u. tml.
- iejūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs emocionāls pacēlums, saviļņojums, aizrautība.
- apātija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums; vienaldzība.
- nervozitāte Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs nemiers, pārmērīgs jūtīgums, neiecietība, uzbudināmība.
- transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums.
- miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, bažas.
- apnikums Psihisks stāvoklis, kas raksturīgs cilvēkam, kuram viss apnicis.
- uztraukums Psihisks stāvoklis, ko izraisa spēcīga emocionālā spriedze un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
- ciešanas Psihisks stāvoklis, ko rada smags pārdzīvojums.
- mazvērtība Psihisks stāvoklis, kurā cilvēks jūtas mazāk spējīgs, vērtīgs par citiem.
- jūsma Psihisks stāvoklis; noskaņojums, kam raksturīga emocionāla pacilātība, saviļņojums.
- iespaids Psihisks vai emocionāls stāvoklis, ko izraisa ārējās vides lietas un parādības.
- psihotehnika Psihisku un fizisku treniņu sistēma, kas psihes darbību pakļauj apzinātai kontrolei un regulēšanai; kādas darbības, kāda darba veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana.
- ego Psihoanalīzē – viens no psihes komponentiem.
- ilgas Psihoemocionāls stāvoklis, kam raksturīga ilgstoša tieksme, vēlēšanās (pēc kā).
- ego Psiholoģijā – "es" kā centrs, ap kuru notiek visi procesi; personas pašapziņas, pašcieņas izjūta.
- voluntārisms Psiholoģijā – mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu; arī attiecīga rīcība, darbība.
- psihofizika Psiholoģijas nozare, kas pētī kairinājumu un sajūtu sakarus.
- psihofizioloģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sakarus starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem.
- sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija.
- sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
- zoopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kurā pēta dzīvnieku psiholoģiju.
- psihologs Psiholoģijas speciālists.
- geštaltpsiholoģija Psiholoģijas virziens (radies Vācijā, 1912. gadā), kurā psihiskie procesi tiek pētīti pēc veseluma (geštaltu) principa.
- mobings Psiholoģiska terorizēšana (piem., darbavietā, mācību iestādē).
- zombēt Psiholoģiski iespaidot (kādu), mēģinot pakļaut savai ietekmei.
- psihoprofilakse Psiholoģiski pasākumi, kuru mērķis ir novērst negatīvu psihisko iedarbību un psihosomatisku slimību rašanos.
- autisms Psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīga noslēgšanās sevī, ierobežota komunikācija ar ārpasauli.
- psihopātija Psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīga personības disharmonija, kas traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
- kreizene Psihoneiroloģiskā slimnīca.
- psihopatologs Psihopatoloģijas speciālists.
- autogēnais treniņš psihoterapijas metode, kad cilvēks ar pašiedvesmu ietekmē savu iekšējo orgānu, nervu un psihes darbību.
- geštaltterapija Psihoterapijas metode, kurā tiek izmantoti geštaltpsiholoģijas principi (piem., indivīda būtība kā veselums, viņa jūtu un domu nozīmīgums), kā arī psihoanalīze.
- suģestija Psihoterapijas metode, kuras pamatā ir iekšējo orgānu darbības atkarība no augstākās nervu sistēmas darbības.
- psihoanalīze Psihoterapijas metode; mācība par neapzinātiem cilvēka psihes procesiem un to analīze.
- psihoterapeits Psihoterapijas speciālists.
- simptomātiskās psihozes psihozes, kas rodas dažādu somātisku un infekcijas slimību dēļ, intoksikācijas u. tml. gadījumos.
- urālpūce Pūču dzimtas putns (lielāks par biežāk sastopamo mežapūci, ar garāku asti) ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu; garastes pūce [Strix uralensis].
- zellis Puisis, jauns vīrietis (parasti izdarīgs, apsviedīgs).
- džeks Puisis; draugs.
- sisties Pukstēt, parasti spēcīgi, strauji (par sirdi); spēcīgi, strauji pulsēt.
- sist Pukstēt, parasti strauji, spēcīgi (par sirdi); strauji, spēcīgi pulsēt.
- lēkt vai no ādas laukā Pūlēties visiem spēkiem, darīt gandrīz neiespējamo; pārmērīgi censties.
- modinātājs Pulkstenis (arī mobilais telefons, radioaparāts), kas ar zvanu, melodiju u. tml. noteiktā laikā signalizē (parasti, lai pamodinātu).
- stundenis Pulkstenis (parasti tāds, kas sit ik pēc stundas).
- mauči Pulsa sildītāji.
- termīts Pulverveidīgs alumīnija un dzelzs oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma.
- centrs Punkts, kurā krustojas kādas figūras vai ķermeņa asis, līnijas u. tml.
- fokuss Punkts, kurā sakopojas gaismas staru kūlis, izejot caur optisko sistēmu.
- plakne Punktu kopa, kurai ir tikai divas dimensijas (garums un platums) un kurā jebkurus divus tās punktus var savienot ar taisni tā, ka tā atrodas šajā punktu kopā.
- cicis Pups; sievietes krūts.
- puslaiks Puse no (kādai) sporta spēlei paredzētā laika; sporta spēles daļa, kas norisinās šādā laikā.
- noraidījums Puses darbība, tai iebilstot pret noteiktu jautājumu vai tiesvedības procesa norisi.
- pussimt Pussimts.
- izpūt Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses); pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi).
- izpūst Pūšot padarīt (ko) aukstu; izdzisināt (par telpu caurvējā).
- uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (kas izdzisis) sāk uzkvēlot, liesmot.
- vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām un īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piem., tītari, rubeņi, irbes vistas, fazāni) [Galliformes].
- krustmāte Radiniece (piem., tēva vai mātes māsa); sieviete attiecībā pret bērnu vai gados jaunāku cilvēku.
- radiācijas līmenis radioaktīvā starojuma intensitāte radioaktīvā piesārņojuma rajonā.
- translācija Radiofonijā un televīzijā – pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas; signālu, programmu pārraide pa vadu, kabeļu tīklu u. tml.
- tiešraide Radiofonijā, televīzijā – tieša, sinhrona pārraide (no studijas, koncertzāles, stadiona u. tml.), neizmantojot agrāku ierakstu datu nesējā.
- radiotranslācija Radioprogrammu pārraide pa vadu sakaru sistēmu.
- radiotīkls Radiosakaru sistēma, kurā ar sakaru kanāliem savā starpā saistītu radioraidītāju grupa nodrošina radiosakarus noteiktā teritorijā.
- radiooperators Radiosakaru sistēmas operators.
- radiovadība Radiosignālu izmantošana attālinātu objektu vadībai.
- radiolokators Radiotehniska ierīce dažādu objektu atklāšanai un novērošanai, izmantojot radiosignālus; radars.
- šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piem., sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
- gārgt Radīt (elpošanas orgānos) dobju, sēcošu troksni (piem., sāpēs, agonijā); būt ar šādu troksni (piem., par balsi); atskanēt šādam troksnim.
- iedzīt stūrī radīt (kādam) bezizejas situāciju.
- paņemt Radīt (kādam) noteiktus apstākļus, situāciju.
- ņemt Radīt (kam) kādu stāvokli, apstākļus, situāciju.
- pārslogot Radīt (sistēmai, iekārtai u. tml.) pārslodzi, pieļaut, ka (sistēmai, iekārtai u. tml. rodas pārslodze).
- apdullināt Radīt apziņas, samaņas traucējumus (ar sitienu, triecienu u. tml.).
- savilkt cilpu ap kaklu radīt bezizejas situāciju (kādam).
- disonēt Radīt disonansi (par muzikālām skaņām); pieļaut disonansi (par mūzikas izpildījumu).
- blaukšķēt Radīt dobju atsitiena, kritiena, šāviena u. tml. troksni.
- būkšķēt Radīt dobju troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- dunēt Radīt dobju, ļoti zemu troksni, parasti izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piem., par pērkonu, ūdeņiem, arī par sprādzieniem, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atbalsot šādu troksni.
- garot Radīt garaiņus (par siltu gaisa plūsmu aukstumā).
- žvarkstēt Radīt griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko).
- raudāt Radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem).
- pliukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- baukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena troksni; atskanēt šādam troksnim.
- plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- pļekšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- knakšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
- blakšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (par ko pamīkstu, kas tiek sists, pret ko atsitas u. tml.).
- paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piem., par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plīkšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (par šķidruma lāsēm, priekšmetiem) kas atsitas pret ko vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
- knikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par lūstošiem sīkiem, sausiem zariem, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
- klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) – par cietiem priekšmetiem, to daļām.
- klaudzēt Radīt īslaicīgus, samērā skaļus, citu citam sekojošus piesitiena, atsitiena u. tml. trokšņus (piem., braucot, ejot); atskanēt šādam troksnim.
- skrabēt Radīt īsu, citu citam sekojošu troksni, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržoties (gar ko), piem., par asiem, cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
- grabēt Radīt īsus, ne visai skaļus, citu citam sekojošus trokšņus, piem., piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko); atskanēt šādiem trokšņiem.
- čerkstēt Radīt neskaidru, sēcošu troksni (par elpošanas orgāniem); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā); būt ar sēcošiem blakus trokšņiem (par elpu, balsi).
- sapīt Radīt pēkšņu aizturi (piem., rīcībā, kustībās) – par psihisku stāvokli, pārdzīvojumu.
- zizināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem); sisināt.
- saukt Radīt raksturīgus, parasti skaļus, balss signālus (par putniem).
- kliegt Radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus (par dzīvniekiem).
- rezonēt Radīt rezonansi; sākt skanēt līdzi, skanēt pastiprināti.
- izkliegt Radīt samērā skaļus saucienus, balss signālus (par putniem).
- sagatavoties Radīt sevī (gaidāmajam notikumam, situācijai) atbilstošu attieksmi, noskaņojumu.
- blākšķēt Radīt skaļu dobju troksni (piem., par ko smagu, kas pret ko atsitas).
- blarkšķēt Radīt skaļu trokšņu kopumu (piem., kam metāliskam vairākkārt aizķeroties, atsitoties).
- žļarkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žvadzēt Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas skaras cits gar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- blīkšķēt Radīt spēcīgu atsitiena, kritiena u. tml. troksni.
- klauvēt Radīt troksni, atsitoties pret ko.
- rībināt Radīt troksni, vairākkārt sitot (ar ko).
- raidīt Radīt un izplatīt kādā vidē (skaņas, skaņu signālus) – par dzīvniekiem, putniem.
- motivēt Radīt vēlmi, rosināt, stimulēt.
- noskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
- uzskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
- degt Radīt, izstarot siltumu, gaismu.
- irāņu valodas radniecīgu indoeiropiešu valodu grupa, kurā ietilpst persiešu, kurdu, osetīnu, puštu u. c. valodas.
- sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā daļa.
- simfonizēt Radot skaņdarbu, iekļaut tajā simfoniskajam orķestrim raksturīgus izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
- medību rags rags, ko izmanto signalizēšanai medībās.
- piņķēties Raisīties, risināties (par ko sasietu, sapinušos).
- atraisīt Raisot atbrīvot, atlaist vaļā (ko piesietu, sasaistītu).
- atsiet Raisot dabūt vaļā (ko sasietu, aizsietu); atraisot (piem., saiti), atbrīvot (ko piesietu).
- atraisīt Raisot dabūt vaļā (piem., ko sasietu); raisot atvērt (piem., ko aizsietu).
- dzīvs Raits (par norisi, darbību).
- aprāt Rājot apsaukt, apklusināt.
- Svētie raksti Raksti, ko kāds cilvēks (vai cilvēki) ir uzrakstījis kādas atklāsmes iedvesmots un ko kāda reliģiskā kustība atzinusi par autoritatīviem (piem., Korāns).
- ugunsraksts Raksts (ornaments), kas simbolizē uguni.
- vilciens Raksturīga (piem., cilvēka psihes) īpašība, iezīme.
- iezīme Raksturīga īpašība, pazīme (piem., organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) var atšķirt, klasificēt; īpatnība, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
- zīmogs Raksturīga pazīme, iezīme (kas radusies kāda notikuma, procesa u. tml. rezultātā).
- motīvs Raksturīga tēma vai sižeta elements (literāram darbam).
- jaunavīgs Raksturīgs jaunai sievietei.
- kliedziens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) sauciens, balss signāls.
- uts Rāpojošs asinssūcējs kukainis, kas parazitē uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa (galvenokārt tā apmatojumā, apspalvojumā).
- norasināt Rasinot nolīt (par lietu).
- rasists Rasisma piekritējs, cilvēks ar rasistiskiem uzskatiem.
- ienākt Rasties (kādos apstākļos) – par psihisku stāvokli.
- apdult Rasties apziņas traucējumiem (no sitiena, trieciena).
- aptumšoties Rasties psihiskam stāvoklim, kad daļēji vai pilnīgi zūd spēja normāli uztvert, saprast (par apziņu, prātu u. tml.).
- parādīties Rasties un izpausties (par fizioloģiskām norisēm, psihisku stāvokli).
- augt Rasties, attīstīties (par augoņiem, izsitumiem); būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām), iekaist.
- veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā). Siltuma un mitruma ietekmē veidosies gubu mākoņi.
- uznākt Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- piemesties Rasties, izraisīties (par slimību, tās simptomiem).
- uzaust Rasties, izveidoties (psihiskā darbībā).
- mosties Rasties, kļūt intensīvākam, aktivizēties (par psihi, tās īpašībām, arī par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- sisties Rasties, veidoties (par izsitumiem, vātīm u. tml.).
- raisīties Rasties, veidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- izveidoties Rasties, veidoties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piem., par situāciju, attiecībām).
- līķrati Rati zārka vešanai bēru procesijā.
- krevele Raupja, atmirusi ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
- ass Raupjš, negluds, sasprēgājis (par ādu); tāds, kam ir raupja, negluda, sasprēgājusi āda (par ķermeņa daļām).
- speķrausis Rausis ar speķa pildījumu; speķa rausis.
- speķa rausis rausis ar speķa pildījumu.
- kūļāt Raustīt, plivināt (par vēju); sist (pret ko).
- plūsmas līnija ražošanas iekārta, kas nodrošina saskaņotu un efektīvu ražošanas procesa norisi.
- reducētājs Reaģējoša viela, kurā palielinās kāda elementa oksidēšanas pakāpe.
- atsaukties Reaģēt (uz ko), reaģēt ar balsi (par dzīvniekiem).
- objektivitāte Reāla, no cilvēka apziņas neatkarīgi pastāvoša eksistence.
- paskatīties patiesībai acīs reāli, bez ilūzijām novērtēt situāciju.
- reālpsiholoģija Reālistisks cilvēku psihes, raksturu atspoguļojums (teātra mākslā).
- vecmāmiņu recepte recepte, kura saglabājusies no iepriekšējām paaudzēm.
- plenārreferāts Referāts, kas ir paredzēts visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
- iesieties Refl. --> iesiet (1).
- nosusināties Refl. --> nosusināt (1); tikt nosusinātam.
- pasisties Refl. --> pasist (2); tikt pasistam.
- piesisties Refl. --> piesist (2); tikt piesistam (parasti neviļus, negribēti).
- saīsināties Refl. --> saīsināt; kļūt īsākam.
- sieties Refl. --> siet, tikt sietam (vaļā, ciet).
- sijāties Refl. --> sijāt (1); tikt sijātam.
- vēsināties Refleksīvs --> vēsināt; tikt vēsinātam.
- pārbūve Reformas, kas tika īstenotas PSRS (1985–1991) ar mērķi liberalizēt valsts ekonomisko un politisko sistēmu.
- amerikāņu futbols regbijam līdzīga spēle, kurā ovāla bumba jāiesit vārtos vai jānogādā aiz pretinieka vārtu līnijas.
- pašregulācija Regulācija, kas (piem., kādā sistēmā) noris pati no sevis, bez tiešas ārējās iedarbības.
- monitorings Regulāra, sistemātiska (vides stāvokļa, klimata u. tml.) novērošana un kontrole kādā laika posmā; uzraudzība.
- kārtīgs Regulāri, sistemātiski.
- simetrija Regularitāte, proporcionalitāte, vienādu organisma daļu novietojumā attiecībā pret kādu asi vai plakni.
- pašregulēšanās Regulēšanās, kas (piem., kādā sistēmā) noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības.
- stāties uzskaitē reģistrēties kādā uzskaites sistēmā.
- reimokardīts Reimatisks process sirdī, audos.
- aprēķināt Rēķinot atrast (matemātiska uzdevuma atrisinājumu).
- izrēķināt Rēķinot atrisināt.
- dogmatika Reliģijas dogmu sistemātisks izklāsts teoloģijā.
- ticība Reliģijas virziens, arī konfesija.
- laulība Reliģiskā ceremonijā vai valsts iestādē noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
- sholastika Reliģiska filozofija, kurā ar antīkās (it īpaši Aristoteļa) filozofijas palīdzību centās izskaidrot un pierādīt kristīgās ticības dogmas un sistematizēt tās.
- svētbilde Reliģiskā kulta priekšmets – Dieva, svēto vai reliģisku sižetu attēls.
- apokaliptika Reliģiskās literatūras veids, kurā simboliskās ainās tēloti nākotnes notikumi un paredzēts pasaules gals.
- teodiceja Reliģiski filozofiska doktrīna, kas cenšas izskaidrot Dieva žēlsirdību un taisnīgumu pasaulē, kurā pastāv ļaunums un ciešanas.
- tantrisms Reliģiski filozofiska mācība (Indijā, arī citās Austrumu zemēs), kas saistīta ar sievišķo dievību kultu, mistiski ezoteriskiem rituāliem.
- kontrreformācija Reliģiski politiska kustība (16. un 17. gadsimtā), ko vadīja pāvests un kas bija vērsts pret reformāciju un protestantismu.
- valnis Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un uzkrājot nogulumus.
- šķidrs Rets, arī kluss (parasti par aplausiem).
- samtainā revolūcija revolucionāras pārmaiņas sabiedriskajā iekārtā, kas notiek bez vardarbības, asinsizliešanas.
- samta revolūcija revolucionāras pārmaiņas sabiedriskajā iekārtā, kas notiek bez vardarbības, asinsizliešanas.
- aicinājums Rezultāts --> aicināt; laipns, lūguma formā izteikts ierosinājums.
- apmulsums Rezultāts --> apmulst; psihisks stāvoklis, kas raksturīgs apmulsušam cilvēkam.
- atvasinājums Rezultāts --> atvasināt; tas, kas ir atvasināts.
- izstarojums Rezultāts --> izstarot (2); fizioloģisku vai psiholoģisku procesu izpaudums.
- nogulsnējums Rezultāts --> nogulsnēt, nogulsnēties; nogulsnējusies (kā) kārta.
- risinājums Rezultāts --> risināt.
- samulsums Rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, mērķtiecīgas rīcības, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības sajūta.
- sasalums Rezultāts --> sasalt (1); sasalusi zemes kārta.
- solis Rīcība (kādos apstākļos, situācijā).
- sēsties Rietēt (par sauli, mēnesi).
- RSU Rīgas Stradiņa universitāte.
- RTU Rīgas Tehniskā universitāte.
- ģipškartons Rīģipsis.
- nodedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- sadedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- nojaukt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- krāt ogles uz galvas rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
- rūpēties Rīkoties tā, lai nodrošinātu (kā) stāvokli, norisi.
- glābt situāciju rīkoties tā, lai novērstu, kliedētu nepatīkamu, nevēlamu situāciju.
- stampa Rīks (koka, metāla u. tml.) ar paresninātu galu kā sasmalcināšanai, blīvēšanai ar sitieniem, grūdieniem, spiedieniem.
- rakete Rīks bumbiņas raidīšanai un atsišanai galda tenisa spēlē – apaļa, ar gumiju pārklāta koka plāksne ar rokturi.
- rakete Rīks bumbiņas raidīšanai un atsišanai tenisa, badmintona vai skvoša spēlē – ovāls koka vai metāla rāmis, kurā iestiprināts tīkls un kuram ir rokturis.
- ķesele Rīks zivju uztveršanai makšķerējot, zivju pasmelšanai u. tml. – kāts ar noslēgtu stīpu, rāmi, kam piestiprināts tīkla auduma maisiņš.
- trinams Rīks, arī ierīce (kā) asināšanai; asināmais.
- pātaga Rīks, parasti dzīvnieku skubināšanai, arī pēršanai – kāts ar tam piestiprinātu auklu, siksnu u. tml.
- sektors Riņķa daļa, ko ierobežo divi rādiusi un loks; ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, rotējot šādai riņķa daļai ap rādiusu.
- cirkulēt Riņķot, plūst (kādā sistēmā).
- vīt Risināt (domu, sarunu, sižetu u. tml.).
- rēķināt Risināt (matemātisku uzdevumu).
- šķetināt Risināt (piem., sarežģītu situāciju); censties atklāt (ko nezināmu, sarežģītu).
- iet tālāk risināt tālāk, turpināt; ievirzīt jaunā, augstākā stadijā, pakāpē.
- kustināt Risināt, kārtot (piem., kādu ilgāk atliktu jautājumu).
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par ko); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par ko); būt tādam, kurā kas norisinās ļoti intensīvi, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- turpināties Risināties tālāk, netikt pārtrauktam, nepārstāt.
- veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem.
- veikties Risināties vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); būt tādam, kas (piemēram, darbību) spēj veikt vēlamā veidā ar pozitīvu rezultātu.
- sprikstēt Risināties viegli, raiti (piem., par runu); spilgti izpausties (par psihisku stāvokli).
- virzīties Risināties, attīstīties (piem., par notikumiem, norisēm).
- sviesties Risināties, būt (saistībā ar kādiem dzīves apstākļiem); klāties [2].
- klāties Risināties, būt (saistībā ar kādiem dzīves apstākļiem).
- ķerties Risināties, darboties ar traucējumiem.
- velties Risināties, parasti lēni (piemēram, par sarunām).
- atrisināt Risinot atrast pareizo atbildi; risinot, rēķinot atrast pareizo rezultātu.
- izrisināt Risinot panākt, ka (kas satīts) iztinas, izstiepjas.
- aritmija Ritma trūkums; sirdsdarbības ritma traucējumi.
- sirdsdarbība Ritmiska, secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu asinsvados.
- eiharistija Rituāls (piem., Romas katoļu baznīcā, Pareizticīgajā baznīcā), kad dievkalpojumā iesvēta un izdala Svēto Vakarēdienu; svētītā dievmaize un vīns kā Kristus miesas un asiņu simbols.
- atmosfēras fronte robeža starp silto un auksto gaisu.
- roka vecmāmiņa roka dziedātāja, kas ir radījusi izcilus darbus ar paliekošu vērtību un ilgstoši darbojusies savā jomā.
- elektroniskā grāmata rokā turama ierīce, kas izspīdina grāmatu elektronisko versiju.
- dzīvnieku noteicējs rokasgrāmata – dzīvnieku pazīmju apraksts, pēc kurām iespējams noteikt attiecīgā dzīvnieka vietu zooloģiskajā sistēmā.
- psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlijas kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
- uzrakties Rokot (piemēram, bedri), rokoties (piemēram, zemē), parasti nejauši, uzdurties (kam tādam, kas izraisa interesi).
- grāvot Rokot grāvjus, nosusināt.
- grafoloģija Rokraksta pētīšana, piem., lai noteiktu sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
- bruņinieku romāns romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.–14. gadsimta literatūrā).
- hostija Romas katoļu baznīcā – dievmaize (parasti apaļas ripiņas), ko dievkalpojuma laikā simboliski pārvērš par Kristus miesu.
- C Romiešu cipars 100 (no latīņu centum 'simts').
- padoms Rosinājums, ieteikums kā rīkoties, izturēties.
- aktivizācija Rosināšana uz aktīvu darbību, aktivitātes izraisīšana.
- kairināt Rosināt (ēstgribu), izraisīt kāri (pēc kā, parasti ēdiena, dzēriena).
- kairināt Rosināt (kādā) juteklisku tieksmi.
- ieteikt Rosināt (ko) lietot, izvēlēties u. tml., izsakoties atzinīgi (par tā) derīgumu.
- kairināt Rosināt (piem., iztēli, interesi).
- iedvesmot Rosināt (radoša darba darītāju).
- ieteikt Rosināt izvēlēties (kādu), izsakoties atzinīgi (par tā) piemērotību.
- kūdīt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
- musināt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, prettiesisku) rīcību; kūdīt.
- vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
- stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības; panākt, būt par cēloni, ka izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
- stimulēt Rosināt, veicināt (kādu īpašību, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa u. tml.) rašanos, izveidošanos.
- uzlikt (parasti bērnu) uz slidām (arī slēpēm u. tml.) rosinot nodarboties, panākt, ka (bērns) sāk slidot, slēpot u. tml.
- sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
- samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties; sakūdīt.
- sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies rīkoties, darboties.
- kaleidoskops Rotaļlieta – caurule, kurā krāsaini stikliņi spoguļu prizmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
- balons Rotaļlieta – piepūšams plāna, elastīga materiāla maisiņš.
- vilciņš Rotaļlieta – ripa, disks, bumba, kas uzvilkta griežas ap savu asi.
- virpuļlauks Rotējošs elektromagnētiskais vai cita rakstura lauks, kura intensitāte var mainīties telpā un laukā.
- maijrozīte Rožu krūms ar sīkiem dzeloņiem klātiem zariem un kupliem, smaržīgiem, bāli dzelteniem ziediem; šā krūma zieds [Rosa spinossima].
- lāčpurns Rumpuču dzimtas agrīna ēdamā sēne ar krokainu, brūnganu cepurīti, kas saaugusi ar kātu.
- galda runa runa, ko saka kāds no viesiem maltītes laikā.
- aizķert Runā, rakstos īsi skart (piem., kādu jautājumu).
- būt paskopam vārdos runāt samērā īsi, neizvērsti.
- liekuļot Runāt, izturēties nepatiesi, savtīgi slēpjot savas īstās domas, nolūkus.
- teikt Runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); sacīt (1).
- sacīt Runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); teikt (1).
- valodot Runāt, risināt sarunas (par ko).
- stenogrāfija Runātā teksta ātra pieraksta veids, lietojot īpašu zīmju un saīsinājumu sistēmu.
- uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, arī (kur) izmitināts.
- studijas Rūpīga, sistemātiska (kā) iepazīšana, apgūšana, pētīšana.
- studēt Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, apgūt, arī pētīt (ko).
- izstudēt Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, izpētīt (ko).
- rūpnīca Rūpniecības uzņēmums, kurā notiek mehāniski ražošanas procesi.
- rusists Rusistikas speciālists.
- pieliet eļļu ugunī saasināt kādu situāciju (piem., ar izteikumu, rīcību).
- ieliet eļļu ugunī saasināt kādu situāciju (piem., ar izteikumu, rīcību).
- pieliet eļļu ugunij saasināt kādu situāciju (piem., ar izteikumu, rīcību).
- parodēt Saasināti, parasti komiski atdarināt.
- samilzt Saasināties, kļūt grūti atrisināmam.
- parodija Saasināts, parasti komisks atdarinājums.
- pilsoniskā sabiedrība sabiedrība ar demokrātisku valsts pārvaldi un kurā visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā.
- kārta Sabiedrības grupa (piem., feodālismā), kas apvieno cilvēkus pēc to ekonomiskā un tiesiskā stāvokļa.
- matriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā ģimenes galva ir sieviete un kur izcelšanos un radniecību nosaka pēc mātes līnijas.
- savienība Sabiedriska organizācija, kurā apvienojušās personas ar kopējiem politiskās, profesionālās u. tml. darbības mērķiem.
- omnibuss Sabiedriskā transporta līdzeklis – karietei līdzīgi zirgu vilkti rati, ko vēlāk nomainīja autobusi.
- verdzība Sabiedriskās attiecības forma, kurā daļa cilvēku (vergi) tiek uzskatīti par citu īpašumu; sabiedriski ekonomiskā sistēma, kas balstās uz vergu darbu.
- ēdnīca Sabiedriskās ēdināšanas iestāde, kur dabūjami silti ēdieni.
- morāle Sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski reglamentē cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem; tikumiskās normas.
- recēt Sabiezējot iegūt cietu vai cietāku konsistenci, kļūt par recekli, galertu vai želeju.
- receklis Sabiezējusi, sarecējusi masa; šādas masas gabals.
- kunkulis Sabiezējusi, sarecējusi neliela pika (piem., ēdienā).
- sadegt Sabojāties, kļūt nelietojamam (par elektroierīcēm, kurām ir tinumi, sildoši elementi u. tml.).
- pašsabrukšana Sabrukšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- saspicēt Sacelt ausis, parasti uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem); sasmailēt.
- vēršu cīņas sacensības (Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur speciāli apmācīti cilvēki cīnās ar vērsi; korrida.
- autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam); (idejas) ierosinātājs.
- decentralizēt Sadalīt centralizētu sistēmu atsevišķās sīkākās daļās; veikt (kā) decentralizāciju.
- izšķīst Sadalīties gabalos, daļās (piem., atsitoties pret ko).
- sašķīst Sadalīties vairākos gabalos, daļās (parasti pēc trieciena, sitiena) – par priekšmetiem, to kopumu.
- apdegums Sadegusi, pārogļojusies (priekšmeta virsas) kārta.
- notekūdeņi Sadzīvē vai rūpniecībā izmantotais ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs; lietusūdens, kas notek no kādas platības.
- iegāzt Sagādāt (kādam) nepatīkamu, nelabvēlīgu situāciju, būt par cēloni, ka (kādam) rodas nelabvēlīga, nepatīkama situācija.
- savīkšt Sagatavot (norisi, darbību u. tml.); arī sagādāt (1), sarūpēt (ko).
- kvalifikācija Sagatavotība (kādam amatam, profesijai); specialitāte.
- savīstīt dūres sagatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- turēt sirdī saglabāt (psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); saglabāt, parasti emocionālu, attieksmi pret kādu.
- sakasīt Sagrābt (sienu).
- uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, piemēram, desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- pārtuntuļot Saģērbt (kādu) pārāk silti.
- asinsbalss Saikne starp asinsradiniekiem, vienas tautas pārstāvjiem u. tml.
- grāmatvedība Saimnieciskās darbības finanšu uzskaites sistēma (visu darījumu sistemātiska iegrāmatošana un apkopošana).
- pats Saimnieks, saimniece; vīrs, sieva.
- pašsaindēšanās Saindēšanās ar indīgām vielām, kas radušās paša organismā; autointoksikācija.
- asinssaindēšanās Saindēšanās, ko izraisa asinīs iekļuvušie mikrobi.
- abreviatūra Saīsinājums nošu rakstā.
- kupīra Saīsinājums, izlaidums (parasti skaņdarbā).
- kupēt Saīsināt, apgriezt dzīvniekam (asti, ausis).
- apraut Saīsināt.
- īsums Saīsinātā veidā, nedaudzos vārdos; īsi.
- pārstāstīt Saīsināti atstāstīt; izstāstīt.
- pārstāstījums Saīsināts (kā) atstāstījums.
- te Saista salikta teikuma patstāvīgās daļas vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
- te Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
- šajā ziņā saistījumā ar noteiktiem apstākļiem, situāciju u. tml.
- šinī ziņā saistījumā ar noteiktiem apstākļiem, situāciju u. tml.
- šai ziņā saistījumā ar noteiktiem apstākļiem, situāciju u. tml.
- priekšmetiskums Saistījums (parādībai, darbībai, stāvoklim u. tml.) ar priekšmetu; stāvoklis, situācija, kad (kas) kļūst par priekšmetu, tiekot iesaistīts subjekta darbībā.
- savalgot Saistīt (kā) uzmanību, interesi u. tml.
- sintezēt Saistīt (neviendabīgus elementus) noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
- aicināt Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt.
- pozitronijs Saistīta sistēma, kas sastāv no elektrona un pozitrona.
- vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) – piem., par domām, teksta sastāvdaļām; risināties secīgi, arī raiti (par runu).
- agresīvs Saistīts ar agresiju.
- siltzemju Saistīts ar apgabaliem, teritorijām, kurās ir silts klimats.
- apokaliptisks Saistīts ar apokalipsi, tai raksturīgs.
- garīgs Saistīts ar apziņu, domāšanu, arī cilvēka psihi un morāli.
- asiņains Saistīts ar asinsizliešanu, nogalināšanu u. tml.
- meteoroloģisks Saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem.
- karsts Saistīts ar biežu, operatīvu u. tml. lietojuma iespēju datorsistēmā.
- materiāls Saistīts ar cilvēka eksistenci, naudu, īpašumu.
- depresīvs Saistīts ar depresiju (1), tai raksturīgs.
- depresīvs Saistīts ar depresiju (2), tai raksturīgs.
- tumšs Saistīts ar drūmu, nomācošu psihisku stāvokli (piem., par domām, jūtām); tāds, kurā izpaužas šāds psihisks stāvoklis.
- veģetatīvs Saistīts ar dzīvības procesiem, augšanu, šādiem procesiem, augšanai raksturīgs.
- bioloģisks Saistīts ar dzīvību, dzīvības procesiem, dzīvās matērijas organizāciju.
- eksistenciāls Saistīts ar eksistenci.
- eksistenciālistisks Saistīts ar eksistenciālismu, tam raksturīgs.
- ekspansionistisks Saistīts ar ekspansiju, tai raksturīgs.
- ekspresionistisks Saistīts ar ekspresionismu, tam raksturīgs.
- ekumenisks Saistīts ar ekumenismu; tāds, kas pārstāv vairākas kristīgās konfesijas.
- elēģisks Saistīts ar elēģiju, tai raksturīgs; skumjš, grūtsirdīgs.
- epileptisks Saistīts ar epilepsiju, tai raksturīgs.
- gangrenozs Saistīts ar gangrēnu, tai raksturīgs; tāds, ko skārusi gangrēna.
- ģeofizikāls Saistīts ar ģeofiziku, ar zemeslodes fizikālajām īpašībām un procesiem; šīm īpašībām un procesiem raksturīgs.
- heraldisks Saistīts ar ģerboņiem vai citām līdzīgām simboliskām zīmēm, tām raksturīgs.
- impresionistisks Saistīts ar impresionismu, tam raksturīgs.
- konfesionāls Saistīts ar kādu noteiktu konfesiju, tai piederīgs.
- konvulsīvs Saistīts ar konvulsijām, tām raksturīgs, krampjains.
- kosmisks Saistīts ar kosmosu, tam raksturīgs; tāds, kas norisinās kosmosā.
- leksikogrāfisks Saistīts ar leksikogrāfiju, tai raksturīgs.
- maksimālistisks Saistīts ar maksimālismu, tam raksturīgs.
- marksistisks Saistīts ar marksismu, tam atbilstošs.
- melnsimtniecisks Saistīts ar melnsimtniekiem; galēji reakcionārs.
- lunārs Saistīts ar Mēnesi, tam raksturīgs.
- monetārs Saistīts ar naudu, naudas sistēmu.
- neoimpresionistisks Saistīts ar neoimpresionismu, tam raksturīgs.
- karsts Saistīts ar paaugstinātas (ķermeņa) temperatūras sajūtu (ko izraisa, piem., psihisks stāvoklis).
- parapsiholoģisks Saistīts ar parapsiholoģiju, tai raksturīgs.
- spastisks Saistīts ar pastiprinātiem refleksiem, ar atsevišķu muskuļu vai muskuļu grupu ritmiskām, ātrām kontrakcijām.
- šāmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī.
- salts Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām; auksts (2).
- pilsonisks Saistīts ar pilsoni, tā tiesisko stāvokli, pilsonim, tā tiesiskajam stāvoklim raksturīgs.
- postimpresionistisks Saistīts ar postimpresionismu, tam raksturīgs.
- praktisks Saistīts ar praksi, arī ar kādas zinātnes nozares teorētisko atziņu izmantošanu praksē.
- prefiksāls Saistīts ar priedēkli, tam raksturīgs; tāds, kas ir atvasināts ar priedēkli.
- priecīgs Saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību (par pasākumu, norisi, darbību, procesu).
- profesionāls Saistīts ar profesiju, tās iegūšanu; tāds, kurā izpaužas ar attiecīgo profesiju gūtās zināšanas, prasme.
- profilaktisks Saistīts ar profilaksi (1), tai raksturīgs.
- profilaktisks Saistīts ar profilaksi (2), tai raksturīgs.
- profilaktisks Saistīts ar profilaksi (3), tai raksturīgs.
- psihisks Saistīts ar psihi, tai raksturīgs.
- psihiatrisks Saistīts ar psihiatriju, tai raksturīgs.
- psiholingvistisks Saistīts ar psiholingvistiku, tai raksturīgs.
- psiholoģisks Saistīts ar psiholoģiju (1), tai raksturīgs.
- psiholoģisks Saistīts ar psiholoģiju (2), tai raksturīgs.
- psihomotorisks Saistīts ar psihomotoriku, tai raksturīgs.
- psihopātisks Saistīts ar psihopātiju, tai raksturīgs.
- rasistisks Saistīts ar rasismu, tam raksturīgs.
- represīvs Saistīts ar represijām, to veikšanu, īstenošanu.
- sibīrisks Saistīts ar Sibīriju, sibīriešiem, Sibīrijai, sibīriešiem raksturīgs.
- sievietīgs Saistīts ar sievieti, sievietei raksturīgs.
- sievietisks Saistīts ar sievieti, sievietei raksturīgs.
- sifilitisks Saistīts ar sifilistu, tam raksturīgs.
- siloģisks Saistīts ar siloģismu.
- siltumenerģētisks Saistīts ar siltumenerģiju, tās iegūšanu.
- siltumfizikāls Saistīts ar siltumfiziku.
- termisks Saistīts ar siltumu, siltuma enerģiju, temperatūru, tām raksturīgs.
- simbiotisks Saistīts ar simbiozi, tai raksturīgs.
- simbolistisks Saistīts ar simbolismu, tam raksturīgs.
- simbolisks Saistīts ar simbolu, tam raksturīgs.
- simfonisks Saistīts ar simfonismu, tam raksturīgs.
- simptomātisks Saistīts ar simptomu (1), tam raksturīgs; tāds, ko izmanto simptomu (bet ne slimības cēloņu) novēršanai.
- simptomātisks Saistīts ar simptomu (2), tam raksturīgs.
- sinkrētisks Saistīts ar sinkrētismu (1), tam raksturīgs.
- sinkrētisks Saistīts ar sinkrētismu (2), tam raksturīgs.
- sinoptisks Saistīts ar sinoptiku, tai raksturīgs.
- sintaktisks Saistīts ar sintaksi, tai raksturīgs.
- sinusoidāls Saistīts ar sinusoīdu, tai raksturīgs.
- sirreālistisks Saistīts ar sirreālismu, tam raksturīgs.
- lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā); tāds, kurā ir šāds atspoguļojums (par daiļdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
- lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā); tāds, kurā pārsvarā ir šāds atspoguļojums (par skaņdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
- lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā); tāds, kurā pārsvarā ir šāds atspoguļojums (par tēlotājas mākslas darbu).
- termodinamisks Saistīts ar sistēmu stāvokli un īpašībām dažādos siltuma procesos, šādiem sistēmu stāvokļiem un īpašībām raksturīgs.
- sistēmisks Saistīts ar sistēmu, tai raksturīgs; tāds, kura pamatā ir sistēma.
- sistolisks Saistīts ar sistoli.
- situatīvs Saistīts ar situāciju, tai raksturīgs.
- sižetisks Saistīts ar sižetu, tam raksturīgs.
- sociālpsiholoģisks Saistīts ar sociālās vides nosacītajām psihiskajām parādībām, tām raksturīgs.
- sociālpsiholoģisks Saistīts ar sociālpsiholoģiju, tai raksturīgs.
- subjektīvs Saistīts ar subjektu (1), tam raksturīgs; saistīts ar indivīda psihi, personību, uzskatiem, pasaules uztveri.
- šīmēneša Saistīts ar šo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā mēnesī; šāmēneša.
- eiropeīds Saistīts ar šo rasi, tai raksturīgs.
- mongoloīds Saistīts ar šo rasi, tai raksturīgs.
- vazomotors Saistīts ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus; vazomotorisks.
- vazomotorisks Saistīts ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus; vazomotors.
- tuksnesīgs Saistīts ar tuksnesi, tam raksturīgs.
- simpātisks Saistīts ar veģetatīvo nervu sistēmu, tai raksturīgs.
- transmisīvs Saistīts ar virzību, pāreju no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.; šādai virzībai, pārejai raksturīgs.
- ģeotermisks Saistīts ar Zemes dzīļu siltumu; ģeotermāls.
- ģeotermāls Saistīts ar Zemes dzīļu siltumu; ģeotermisks.
- lineārs Saistīts tikai ar vienu dimensiju; tāds, kam ir tikai viena dimensija – garums.
- vērpt Saistot atsevišķus elementus, veidot (piemēram, tekstu, norisi, domu).
- pavada Saite suņa vešanai, piesiešanai.
- žņaugs Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu (parasti, lai apturētu asiņošanu).
- aizsaitēt Saitējot aizsiet.
- šņorēt Saitēt, siet, parasti ar auklu, saiti (parasti apavus, arī apģērbu).
- siltums Sajūta, ka kļūst silti; sajūta, ka (ķermenis, tā daļa) kļūst silts.
- ko nu vairs saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
- uz dzīvību un nāvi saka par ārkārtīgi grūtu, nežēlīgu cīņu vai smagu konfliktu, kurā tiek izmantoti visi iespējamie līdzekļi.
- lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva saka par atrisinājumu, ko panāk savstarpēji piekāpjoties.
- cieta sirds saka par cietsirdīgu cilvēku.
- zelta sirds saka par cilvēku, kam raksturīga liela sirsnība, atsaucība, labsirdība.
- skrien mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- kā no gaisa nokritis Saka par cilvēku, kas neorientējas apstākļos, situācijā.
- krīt kā kaķis uz kājām saka par cilvēku, kas prot izkļūt no jebkuras situācijas.
- kā auns Saka par cilvēku, kas rīkojas muļķīgi, situāciju neizprotot, ir neattapīgs.
- nervi kā striķis saka par cilvēku, kas stresa situācijās spēj palikt mierīgs.
- galvā nav viss kārtībā saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
- kā irbe saka par čaklu, veiklu sievieti ar vieglu, ātru gaitu.
- kā irbīte saka par čaklu, veiklu sievieti ar vieglu, ātru gaitu.
- kā pūce saka par dusmīgu, īgnu, niknu sievieti.
- kā karsts kartupelis (mutē) saka par grūti atrisināmu jautājumu, problēmu.
- kā nazis mugurā saka par izjūtām, ko izraisījusi negaidīta nodevīga rīcība.
- kā naža dūriens mugurā saka par izjūtām, ko izraisījusi negaidīta nodevīga rīcība.
- gluma āda kādam saka par izmanīgu, viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas.
- pieķeras kā dadzis Saka par kādu, kas izjūt lielas simpātijas, mīlestību pret kādu.
- pielīp kā dadzis Saka par kādu, kas izjūt lielas simpātijas, mīlestību pret kādu.
- Ievas kostīmā saka par kailu sievieti.
- kā dēlis Saka par kalsnu, vāju sievieti, par mazākām, plakanām krūtīm.
- būt ar bārdu saka par ko novecojušos, visiem zināmu.
- kā ērģeles saka par ko spēcīgu, varenu (piem., balsi).
- morāli novecojis saka par ko tādu, kas vēl funkcionē, darbojas, bet kam eksistē jaunāks, modernāks, tehniski pilnvērtīgāks modelis.
- visu mutē saka par ko tādu, par ko visi runā.
- visu mutēs saka par ko tādu, par ko visi runā.
- kā diena pret nakti saka par krasiem pretstatiem.
- laba sirds saka par labsirdīgu cilvēku.
- liela diena saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
- ne mušu no deguna nevar nodzīt saka par lēnprātīgu, pārlieku labsirdīgu cilvēku.
- viduklis kā lapsenei saka par ļoti tievu sievietes vidukli.
- kā skaida Saka par ļoti vāju, kalsnu sievieti.
- nazis pie rīkles saka par nāves draudiem vai dzīvībai ļoti bīstamu situāciju.
- ar nazi pie rīkles saka par nāves draudiem vai dzīvībai ļoti bīstamu situāciju.
- nav sirds saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
- bez sirds saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
- uzņemt apgriezienus saka par norisi, procesu, parādību, kas atrodas pieaugošas attīstības posmā.
- bērna prātā saka par psihiski aprobežotu, arī par naivu, ne visai gudru cilvēku.
- atsist apetīti (uz kādu) nodarbi saka par rīcību, kas mazināt interesi.
- kā cielava saka par sievieti ar vieglu un ašu gaitu.
- kā grāfiene saka par sievieti, kurai nekas nav jādara.
- āķis lūpā saka par situāciju, kad kādam ir radusies interese par kaut ko.
- pamats zūd zem kājām saka par situāciju, kad zūd garīgais līdzsvars, stabilitāte, kad pārņem izmisums.
- kā princese saka par skaisti, grezni ģērbušos sievieti.
- kā lelle saka par skaistu, grezni apģērbušos, uzposušos sievieti.
- zied kā roze saka par skaistu, veselīgu cilvēku, parasti sievieti.
- dzelzs nervi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
- tērauda nervi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
- smaida kā pilns mēness saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids, kas ir laimīgs, apmierināts.
- smaida kā maija mēness saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids, kas ir laimīgs, apmierināts.
- kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir izbrīnīts, apjucis, nespēj orientēties kādā situācijā.
- kā no mēness nokritis saka par tādu, kas nespēj orientēties kādā situācijā.
- kā pele slazdā Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
- kā pele lamatās Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
- noskrējies kā suns saka par tādu, kas skrienot, staigājot ir ļoti noguris, piekusis, arī nopūlējies.
- piektais ritenis saka par to, kas (kādā vietā, situācijā) ir lieks, nevajadzīgs, traucējošs.
- minūšu jautājums saka par to, kas paveicams vai atrisināms ļoti īsā laikā.
- dzelzs lēdija Saka par uzņēmīgu, drosmīgu, stipra rakstura sievieti.
- azbesta vecene saka par uzņēmīgu, stipru sievieti.
- sirds kā uz delnas saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku.
- sirds kā uz plaukstas saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku.
- mīksta sirds saka par viegli iežēlināmu, labsirdīgu cilvēku.
- gaisa kaza saka par vieglprātīgu, trakulīgu sievieti.
- pasaule (tāpēc) bojā neies saka, apgalvojot, ka nekas slikts nenotiks, ja kas nerealizēsies.
- laiks visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
- gadi visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
- dzīve visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
- širmis aiziet ciet saka, ja (kādam) zudusi spēja saprātīgi domāt, spriest.
- staigāt pa naža asmeni saka, ja (kāds) atrodas riskantā situācijā, stāvoklī, no kura jāizkļūst.
- jumts aizbraucis saka, ja (kāds) kļuvis nesaprātīgs, psihiski nevesels, garīgi nelīdzsvarots.
- uzsist asinis saka, ja (kas, piem., notikumu pavērsiens) stiprina (kāda) apņēmību ko paveikt.
- laba akustika saka, ja (telpā) ir laba dzirdamība, neradot traucējošu atbalsi.
- sirds (iz)lec no krūtīm (laukā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa kaklu laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa muti laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec no krūtīm (ārā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa kaklu ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa muti ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- rādīt zobus Saka, ja apaviem purngalā ir atplīsusi zole.
- sirds atvilgst saka, ja atbrīvojas no negatīva psihiska stāvokļa.
- galva sāk pampt saka, ja bijusi liela garīga piepūle, slodze.
- prāts reibst saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
- sirds reibst saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
- galva reibst Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai emocionāla stāvokļa iedarbību.
- sirds atsilst saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks; saka, ja cilvēks izjūt cita laipnību, atsaucību.
- mākoņi savelkas pār (kāda) galvu saka, ja draud nepatikšana, rodas bīstama situācija.
- goda vārds Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu; patiesi.
- klāt kā likts saka, ja ieradīsies nekavējoties, īstajā brīdi, noteikti.
- raibi un rūtaini saka, ja ir daudz neparastu, negaidītu pavērsienu, notikumu, apstākļu.
- uznāk melnie saka, ja ir ļoti slikts garastāvoklis, depresija.
- uznāk melnais saka, ja ir ļoti slikts garastāvoklis, depresija.
- (visi) gali ūdenī saka, ja ir noslēpti visi nozieguma, pārkāpuma pierādījumi, dzēstas visas pēdas.
- nekur nepaliks saka, ja ir pārliecība, ka (kas) nepazudīs, notiks, ka (kāds) ieradīsies, pārnāks.
- kur (nu) paliks saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks.
- kā moris Saka, ja kādam āda kļuvusi tumša (iedegot vai nosmērējoties).
- kā pa mākoņiem saka, ja kāds dzīvo savā iedomu pasaulē un neredz reālo situāciju.
- rotaļājas kā kaķis ar peli saka, ja kāds izturas pret kādu ļoti nevērīgi, arī cietsirdīgi, nežēlīgi.
- sveiks un vesels saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem; saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
- smaga roka saka, ja kāds sāpīgi sit, ir bargs, ļoti stingrs.
- uzlikt ragus Saka, ja kāds vīrietis krāpj otru vīrieti, pārkāpjot laulību ar tā sievu.
- (iz)līst vai no ādas (ārā) saka, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt).
- (iz)līst no ādas laukā saka, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt).
- spiež kā nasta (kādu) saka, ja kādu kas ilgi un ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu.
- kā pelavu maisu saka, ja kādu viegli, bez lielas piepūles purina, sit u. tml.
- krekšķis kaklā saka, ja kaklā ir iekaisums, kas izraisa klepu vai čerkstošu balsi.
- gulēt uz (kāda) sirdsapziņas saka, ja kas izraisa nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par pārkāpumu, noziegumu, arī ko nepaveiktu).
- spiež sirdi saka, ja kas ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu.
- tas ir uz labu saka, ja kas nākotnē uzlabosies.
- kā eļļa ugunī saka, ja kas pēkšņi saasina situāciju, izraisa sašutumu, dusmu uzliesmojumu.
- mugura kūp saka, ja mugura ir sakarsusi, arī mitra (piem., no intensīva darba).
- nevar zināt, kuros kapos glabās saka, ja nav zināms, paredzams, kā viss beigsies.
- kas bijis, bijis saka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas nokārtosies.
- ne kauna, ne goda saka, ja nekādā situācijā kādam nav neērti, nepatīkami.
- kā iztukšots saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
- visi striķi trūkst saka, ja nonāk bezizejas situācijā.
- (vārās kā) raganu katls saka, ja procesi sabiedrībā vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši.
- (vārās kā) elles katls saka, ja procesi sabiedrībā vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši.
- dzirkstis šķīst gar acīm saka, ja saņem spēcīgu sitienu, kura rezultātā rodas spilgtas, dzirksteļojošas gaismas sajūta acīs.
- dzirksteles šķīst gar acīm saka, ja saņem spēcīgu sitienu, kura rezultātā rodas spilgtas, dzirksteļojošas gaismas sajūta acīs.
- uzlikt ragus Saka, ja sieva krāpj vīru, pārkāpjot laulību.
- sirds (iz)lec no krūtīm (laukā) Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa kaklu laukā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa muti laukā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec no krūtīm (ārā) Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa kaklu ārā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa muti ārā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (ap)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- sirds nodreb saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- sirds iedrebas saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- satraukta sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst (parasti no uztraukuma, pārdzīvojuma).
- trauksmaina sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stāvokļa iedarbībā.
- sirds palecas saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
- sirds sit (arī klauvē, dun, dauzās, lēkā u. tml.) saka, ja sirds strauji, spēcīgi pukst.
- paliek par karstu saka, ja situācija kļūst saspringta, bīstama.
- gaiss sabiezē saka, ja stāvoklis, situācija pasliktinās.
- ausīs žvinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis žvinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs dūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis dūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs dun saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis dun saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs džinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis džinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs rūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis rūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs šalc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis šalc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs šņāc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis šņāc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs zvana saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis zvana saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- sūdi vagā saka, kad ir nepatikšanas, notikusi nelaime.
- miers un Dievs saka, kad kas ir nokārtots, atrisināts, pabeigts.
- Dievs un miers saka, kad kas ir nokārtots, atrisināts, pabeigts.
- deguns atnācis vaļā saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana.
- deguns ir atnācis vaļā saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana.
- kauls no (mūsu, viņu) kaula saka, norādot uz asinsradniecību, kopīgu izcelšanos vai uzskatu sakritību.
- no viena kaula saka, norādot uz asinsradniecību, kopīgu izcelšanos vai uzskatu sakritību.
- kā dulls saka, norādot uz pārmērīgu darbības intensitāti.
- dari kā gribi, lai dara kā grib saka, norādot, ka neinteresēsies par (kāda) turpmāko rīcību.
- akmens, ne cilvēks saka, par cietsirdīgu, bezjūtīgu cilvēku.
- kā pimberis Saka, uzsverot kaut kā pozitīva augstu pakāpi, intensitāti;
- komunikācija Sakari, sakaru sistēma; vadi, vadu un ierīču sistēma (piem., elektriskās strāvas, ūdens, gāzes) pārvadei.
- siltumstarojums Sakarsētu ķermeņu elektromagnētiskais starojums, kura spektrs un intensitāte ir atkarīga tikai no ķermeņa temperatūras.
- degt Sakarst (mitrumā) – par sieru, zaļbarību, nopļautu zāli u. tml.
- sakopot Sakārtot, sistematizēt (domas, iespaidus u. tml.): pievērst (domas, uzmanību) noteiktam objektam.
- radiotelefonija Sakaru sistēma, kas tiek nodrošināta ar radioviļņu palīdzību.
- vadu sakari sakaru veids, kurā elektriskos signālus pārraida pa vadiem.
- saglaust Sakļaut, pieglaust (ausis) – par dzīvniekiem.
- piesakne Sakne, kas izveidojusies no auga stumbra vai galvenās saknes.
- pārvarēt Sakopojot spēkus, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, nepastāv vai neietekmē.
- sakoncentrēt Sakopot, parasti pilnīgi, sakrāt, arī novietot (piem., vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
- kadastrs Sakopoti dati par zemes platībām, ūdeņiem, dabas resursiem; ar nodokļiem apliekamo objektu (piem., zemes īpašumu) saraksts un novērtējums.
- mandala Sakrāls veidojums apļa formā, kas simbolizē Visumu (budismā, hinduismā).
- sakši Saksijas iedzīvotāji.
- sagriezties Sākt griezties pa apli, ap kādu asi; virzīties ar riņķveida kustībām.
- mesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli); pakāpeniski nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī); pakāpeniski izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- samesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- iemīļot Sākt izjust interesi (par ko), nepieciešamību (pēc kā).
- iemīļot Sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam); iemīlēt (2).
- iemīlēt Sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam).
- iesākt Sākt izpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- iesākt Sākt izpausties, norisināties (par parādībām dabā).
- uzpīpināt Sākt pīpināt (parasti ar transportlīdzekļa skaņas signālu); īsu brīdi pīpināt.
- pieķerties Sākt risināt, sākt darīt (ko).
- uzkāpt uz skatuves dēļiem sākt spēlēt (piem., teātri), kļūt par aktrisi (aktieri).
- saņemt Sākt strauji pārņemt (kādu) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- rasties Sākties, parādīties, būt izjūtamam (par stāvokli, norisi u. tml.).
- nulle Sākuma punkts (kādā atskaites sistēmā); punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas, stāvoklis, no kura sākas mērinstrumenta rādījumi.
- nullpunkts Sākuma punkts (kādā atskaites sistēmā).
- tēze Sākuma stāvoklis attīstības procesā; Hēgeļa dialektikā – pirmā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze).
- apsalt Salā iet bojā, iznīkt (par daudziem vai visiem); nosalt.
- pārsiet Salabot (mīkstās mēbeles, sasienot vēlreiz atsperes, nomainot polsterējumu u. tml.).
- zupa Saldais ēdiens ar zupai līdzīgu konsistenci.
- nerpa Saldūdens ronis, kas dzīvo Baikāla ezerā [Pusa sibirica].
- anšovs Saldūdens zivs, kas pieder pie siļķu dzimtas un dzīvo Vidusjūrā un Anglijas kanālā.
- vispārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
- kazeīns Salikta olbaltumviela, kas veidojas, pienam sarecot (biezpiena un siera galvenā sastāvdaļa).
- paka Salikta, sasieta, pārvietošanai paredzēta (priekšmetu) kopa; sainis.
- kopulatīvie salikteņi salikteņi no sintaktiski neatkarīgiem un vienlīdzīgiem komponentiem (piem., sālsmaize, diennakts).
- pants Salmu, siena krāvums šķūnī, kūtsaugšā u. tml.
- fizioloģiskais šķīdums sāļu šķīdums, kura sastāvs un osmotiskais spiediens ir līdzīgs asins sastāvam.
- atslābināt Samazināt (kā) intensitāti.
- reducēt Samazināt (kā) oksidēšanās pakāpi.
- rimt Samazināties intensitātē un pakāpeniski beigties (par darbību, procesu).
- saplakt Samazināties intensitātē, neturpināties.
- apsīkt Samazināties, izbeigties (par darbību, norisi u. tml.).
- apsīkt Samazināties, izzust, izbeigties (par spēku, interesi, spējām u. tml.).
- noplakt Samazināties, pavājināties (piem., par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- leikopēnija Samazināts leikocītu skaits asinīs.
- tieksme Samērā ilgstošs, bieži par paradumu kļuvis (dzīvnieku) izturēšanās veids, kas ir vērsts uz noteiktu mērķi; eksistences veids (augiem).
- sardele Samērā īsa, paresna vārāmā desiņa.
- paklusām Samērā klusu; arī paslepus; paklusi, paklusu.
- bļauris Samērā lieli, garspalvaini Dienvidamerikas un Centrālamerikas kalnu un lietus mežos mītoši pērtiķi ar raksturīgu skaļu balsi.
- forts Samērā liels militārs nocietinājums (parasti kā nocietinājumu sistēmas sastāvdaļa).
- subkultūra Samērā patstāvīga, zemāka līmeņa garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros.
- mīksts Samērā silts, patīkams.
- siltens Samērā silts; arī remdens.
- nopietns Samērā smags, spēcīgi izteikts (piem., par slimību, tās simptomiem).
- paliels Samērā spēcīgs, intensīvs (par psihisko stāvokli).
- patāls Samērā tāls, arī pasens (par laikposmu, norisi u. tml.).
- paviegls Samērā, arī diezgan viegls (pēc intensitātes, iedarbības, arī izpausmes pakāpes u. tml.).
- pasilts Samērā, diezgan silts.
- aizlīt Samirkt lietū uz lauka (par sienu, nopļautu labību).
- izsist no sliedēm samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
- dezorientēt Samulsināt, radīt nepareizu priekšstatu (par ko).
- sajaukt prātu samulsināt, saviļņot, satraukt.
- salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
- fūrija Saniknota, dusmīga sieviete.
- uztvert Saņemt (raidītāja informāciju, signālus u. tml.).
- dabūt pa bieti saņemt sitienu pa galvu, arī seju.
- sirdssāpes Sāpes sirds apvidū.
- atdauzīt Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu, locekli pret ko).
- apdauzīt Sāpīgi sasist (piem., ķermeņa daļu).
- cirsties Sāpīgi sisties (sejā, acīs).
- kā ar iesmu sāpīgi, asi.
- sasapņoties Sapņojot nonākt kādā (psihiskā, emocionālā) stāvoklī.
- pilnsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedri.
- kopsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi; arī šāds administratīvs orgāns.
- čats Sarakste, kura norisinās, personām vienlaikus atrodoties interneta tiešsaistē.
- želeja Sarecējis gaļas, zivju vai sēņu novārījums; savā novārījumā sarecējusi gaļa, zivs vai sēnes.
- strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
- krīze Sarežģīta situācija, smags stāvoklis; krasa (kā) nepietiekamība.
- bezizeja Sarežģīta situācija, stāvoklis, kurā nav izejas.
- mašinērija Sarežģīta, komplicēta sistēma, kas darbojas ar lielu jaudu (arī birokrātiski, neiejūtīgi, neņemot vērā dažādus apstākļus).
- sistēmanalīze Sarežģītas sistēmas izpēte.
- mudžeklis Sarežģīts (dažādu psiholoģisku norišu) kopums.
- problēma Sarežģīts teorētisks vai praktisks jautājums; uzdevums, kas vēl risināms, pētāms.
- labirints Sarežģītu eju sistēma, kur ir grūti atrast ceļu; vieta, kur ir šāda eju sistēma.
- atvairīt Sargājot vārtus sporta spēlē, nepieļaut, ka iemet, iesit (ripu vai bumbu).
- žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības; rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
- pasodoble Sarīkojuma deja (Latīņamerikas deju grupā), kurā dejotāji attēlo toreadora cīņu ar vērsi; šīs dejas mūzika.
- viesības Sarīkojums ar lūgtiem viesiem un mielastu (parasti ģimenē svarīgu notikumu, arī svētku svinēšanai).
- vakars Sarīkojums, kas notiek aptuveni dienas beigās vai īsi pirms nakts iestāšanās.
- rūsa Sarkanbrūns dzelzs oksidācijas produktu slānis uz dzelzs, čuguna, tērauda virsmas.
- eritrocīti Sarkanie asinsķermenīši – asins šūnas, kas pārnes skābekli un aizvada oglekļa dioksīdu.
- parkšķis Sarkanspārnu sisenis.
- kā magone sārtā, sarkanā krāsā (parasti par sievieti, viņas sejas, vaigu krāsu).
- rozeola Sārti izsitumi (nelieli apaļi vai ovālveida plankumi), kas raksturīgi dažām slimībām (tīfam, vējbakām u. tml.).
- pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā, oficiālā domu apmaiņā, arī diskusijā iztirzāt (noteiktu jautājumu, problēmu sanāksmē, sapulcē u. tml.).
- troksnis Sarunas, runas, dzīva, plaša (kā) apspriešana, ko izraisījusi pastiprināta, arī sakāpināta interese (par to).
- savērpt Sasaistot atsevišķus elementus, izveidot (piem., tekstu, norisi).
- sašņorēt Sasaitēt, sasiet ar auklu, saiti (piem., apavus).
- ledus Sasalusi ūdens, ūdenstilpes augšējā kārta, tās gabals vai gabali.
- savalgot Sasiet, saistīt ar valgu, virvi u. tml.
- mesties Sasieties, sapīties (piem., cilpā, grīstē, mezglā); sienoties, pinoties u. tml., veidot (piem., mezglu, cilpu).
- kūlītis Sasiets (parasti nelielu augu) saišķis.
- kūlis Sasiets (piem., nopļautas labības, noplūktu linu) stiebru klēpis.
- fašīna Sasiets zaru kūlis, ko lieto ceļu ierīkošanai purvainā apvidū u. tml.
- piesildīt Sasildīt (ūdeni) vajadzīgajā daudzumā un temperatūrā.
- iesildīties Sasildīties dzerot vai ēdot (ko siltu).
- lauska Sasista priekšmeta (piem., trauka) gabals.
- salikt (visu) pa plauktiem sasistematizēt.
- salikt (visu) pa plauktiņiem sasistematizēt.
- apsisties Sasisties.
- satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- puns Sasituma rezultātā radies uztūkums (kādā ķermeņa daļā); patoloģisks neliels izcilnis, izaugums (uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļām).
- apvienot Saskaņot, panākt vienlaicīgu vairāku darbību norisi.
- nosiekalot Saslapināt, notraipīt ar siekalām.
- apslimt Saslimt (par daudziem vai visiem).
- sajukt prātā saslimt ar psihisku slimību.
- sistole Sasprieguma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko atslābuma fāzei.
- stāze Sastrēgums, plūsmas apstāšanās vai patoloģiska palēnināšanās (asinsvados, limfvados, zarnās).
- uzkurbulēties Satraukties, uzbudināties; pieaugt (piemēram, par kā intensitāti).
- kaislība Satraukums, saasināta emocionalitāte (cilvēku grupā, sabiedrībā).
- prauli Satrupējis koka gabals; satrupējusi koksne.
- Saules radiācija saules izstarotais siltums.
- Marss Saules sistēmas ceturtā planēta.
- afēlijs Saules sistēmas ķermeņa (piem., planētas, komētas, raķetes) orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Saules centra.
- Jupiters Saules sistēmas lielākā planēta.
- zemeslode Saules sistēmas planēta Zeme.
- zeme Saules sistēmas planēta, ko apdzīvo cilvēki.
- Urāns Saules sistēmas planēta, septītā pēc attāluma no saules.
- Neptūns Saules sistēmas planēta.
- Saturns Saules sistēmas sestā un pēc lieluma otrā planēta, kurai raksturīga ļoti plata un blīva gredzenu sistēma.
- salmi Sausi labības augu stiebri; sausi labības, pākšaugu, zāļu, eļļas augu stiebri, lapas, ziedkopas, kas paliek pēc graudu, sēklu izkulšanas.
- sausmaizīte Sausiņveida maizīte, ko gatavo no netreknas, parasti neraudzētas mīklas.
- sukulents Sausumizturīgs augs, kam ir sulīgas lapas (piem., alvejas, laimiņi) vai stublāji (kaktusi) un kas aug sausās vietās.
- līcis Sauszemē ievirzījusies (okeāna, jūras, ezera, upes) daļa.
- pašsavaldīšanās Sava psihiskā stāvokļa, tā izpausmes pārvarēšana.
- nokantēt Savaldzinot atņemt (kādam draugu vai draudzeni, sievu vai vīru).
- nožēla Savas vainas atzīšana un tās izraisītie sirdsapziņas pārmetumi.
- transmisija Savienojumos "mantošanas tiesību transmisija", "mantojuma transmisija": mantošanas tiesību pāreja uz tādas personas mantiniekiem, kura ir mirusi pirms mantojuma atklāšanas.
- mezgls Savienojums (diegiem, auklām u. tml.), ko veido, (tos) sasienot; ciešs (piem., pavediena) sasējums, savilkta cilpa.
- līnija Savienojums (parasti ar vadiem, kabeļiem) starp pārraidošajām un uztverošajām ierīcēm (piem., telefoniem, datoriem); vadu un pievadu sistēma.
- hloramīns Savienojums, kurā ar slāpekli ir saistīts hlors (spēcīgs oksidētājs, antiseptiska viela).
- saliedēt Savienot, saistīt (piem., parādības, īpašības) noteiktā sistēmā.
- sajūgt Savienot, savstarpēji saistīt vienā sistēmā.
- sauksme Savstarpēja sazināšanās ar iepriekš noteiktiem saucieniem, signāliem.
- komplekss Savstarpēji saistīts (piem., fizioloģisku norišu, psihisku procesu) kopums, kas veido vienu veselumu.
- sižets Savstarpēji saistītu notikumu norise, darbības elementu kopums, kas izkārtots noteiktā sistēmā un veido, piem., literāra darba, filmas, reportāžas saturu.
- bilance Savstarpēji saskaņojamu rādītāju sistēma, kuras abām pusēm optimāli jābūt vienādām, līdzsvarotām.
- organisms Savstarpēji saskaņotu, saistītu elementu sistēma.
- sasaiste Savstarpējs saistījums (piem., ar vadiem vai bezvadu sistēmā).
- mežloks Savvaļas augs ar platām, eliptiski lancetiskām lapām, kuras var lietot uzturā; laksis; meža jeb savvaļas ķiploks.
- sakars Sazināšanās, informācijas signālu raidīšana un saņemšana, kurā parasti izmanto tehniskos līdzekļus; šādi tehniskie līdzekļi, to kopums; attiecīgā tautsaimniecības nozare.
- valoda Saziņas savstarpējo signālu kopums (dzīvniekiem).
- pučs Sazvērnieku grupas mēģinājums izdarīt valsts apvērsumu; valsts apvērsums, ko izdarījusi šī grupa.
- sakarība Secība, saskaņotība, sistēma (piem., tekstā, domāšanā, spriedumu saistījumā).
- plūst Secīgi izpausties (piem., runā), arī secīgi risināties (par domām, atmiņām u. tml.).
- plenārsēde Sēde, kurā piedalās visi (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļi, dalībnieki.
- segli Sēdeklis (velosipēdam, motociklam).
- nodzerta seja seja (piem., trula, satūkusi), kurā atspoguļojas pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana.
- krustsēja Sēja, kurā pusi sēklu sēj lauka garenvirzienā, bet otru pusi – šķērsvirzienā.
- mīmika Sejas muskuļu kustības, kas atspoguļo psihiskos stāvokļus, emocijas.
- kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka garenvirzienā, gan šķērsvirzienā.
- sešinieks Sekmju novērtējums – gandrīz labi (desmit ballu sistēmā).
- četrinieks Sekmju vērtējums – gandrīz viduvēji (desmit ballu sistēmā), labi (piecu ballu sistēmā); četri.
- četri Sekmju vērtējums – gandrīz viduvēji (desmit ballu sistēmā), labi (piecu ballu sistēmā).
- septiņi Sekmju vērtējums – labi (10 ballu sistēmā).
- septiņnieks Sekmju vērtējums – labi (10 ballu sistēmā).
- divi Sekmju vērtējums – ļoti vāji (desmit ballu sistēmā), neapmierinoši (piecu ballu sistēmā).
- vieninieks Sekmju vērtējums – ļoti vāji (desmit ballu sistēmā); ļoti neapmierinoši (piecu ballu sistēmā); viens.
- piecnieks Sekmju vērtējums – teicami (piecu ballu sistēmā) vai viduvēji (10 ballu sistēmā).
- piecinieks Sekmju vērtējums – teicami (piecu ballu sistēmā), arī viduvēji (10 ballu sistēmā).
- trijnieks Sekmju vērtējums – vāji (desmit ballu sistēmā); apmierinoši (piecu ballu sistēmā); trīs.
- pieci Sekmju vērtējums – viduvēji (10 ballu sistēmā), teicami (piecu ballu sistēmā).
- viens Sekmju vērtējums (ļoti, ļoti vāji) desmit ballu sistēmā; ļoti neapmierinoši (piecu ballu sistēmā).
- trīs Sekmju vērtējums (vāji) desmit ballu sistēmā; apmierinoši (piecu ballu sistēmā).
- iekšējā sekrēcija sekrēcija, kurā sekrēts izdalās asinīs vai limfā.
- kanclers Sekretārs baznīcas konsistorijā, kūrijā.
- fetišisms Seksuāla perversija, kur uzbudinājuma objekts ir priekšmets, kas pieder vai ir piederējis kādam cilvēkam.
- frigiditāte Seksuālas dziņas trūkums sievietēm.
- semantika Semiotikas nozare, kas pēta zīmju sistēmas kā jēgas izteikšanas līdzekļus.
- pragmatika Semiotikas nozare, kurā pēta attieksmes starp zīmju sistēmām un to lietotājiem.
- ivrits Semītu valodu grupas valoda, kas izveidota 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, saglabājot senebreju valodas morfoloģiju un pamatleksiku; Izraēlas valsts valoda.
- akupresūra Sena dziedināšanas māksla, alternatīvā medicīna – spiešana ar pirkstiem uz ķermeņa bioloģiski aktīvajiem punktiem, lai, tos stimulējot, uzlabotu organisma funkcijas, imūno sistēmu.
- inki Sena indiāņu cilts, kas tagadējā Peru teritorijā bija nodibinājuši savu valsti, kas pastāvēja līdz 16. gadsimtam.
- unce Sena masas mērvienība vairākās valstīs (piemēram, angļu mērvienību sistēmā vienai uncei atbilst 28,35 g) [oz].
- sarmati Sena nomadu tauta, kas runājusi indoirāņu valodā un līdz 4. gs. pirms mūsu ēras apdzīvojusi Pieurālu, Kazahijas un Pievolgas stepes.
- siciliāna Sena sicīliešu deja, ko dejoja mērenā tempā; šāda rakstura skaņdarbs (izplatīts 17.–18. gs.).
- reāls Sena sudraba monēta (Spānijā, Meksikā, Portugālē).
- etruski Sena tauta, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi tagadējās Itālijas teritorijā.
- komēdija Senajā Grieķijā – izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu vīna un līksmības dievam Dionīsam.
- hetēra Senajā Grieķijā – valdzinoša sieviete ar brīvu dzīves veidu, arī prostitūta.
- matrona Senajā Romā – laulāta augstākās kārtas sieviete.
- pitekantrops Senākais vēl pērtiķveidīgais fosilais cilvēks.
- ājurvēda Senās Indijas dziedniecības sistēma, kurā izmanto dabas līdzekļus, ievēro noteiktus uztura un dzīvesveida principus.
- sofists Sengrieķu filozofu, arī daiļrunas skolotāju grupas pārstāvis (no 5. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras).
- nimfa Sengrieķu mitoloģijā – dabas dievība jaunas, skaistas sievietes veidolā.
- Orfejs Sengrieķu mitoloģijā – izcils dziedonis, uzticīgs mīlētājs, kas nokāpis pazemes valstībā pēc savas sievas Eiridīkes.
- amazone Sengrieķu mitoloģijā – kareivīga, spēcīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
- sirēna Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne (pa pusei putns, pa pusei sieviete), kas ar savām dziesmām apbūrusi jūrniekus un ievilinājusi bīstamās vietās, kur tie gājuši bojā.
- sfinksa Sengrieķu mitoloģijā – sieviete ar lauvas ķermeni un spārniem, kura stāvēja pie Tēbu vārtiem un nogalināja katru, kas nevarēja atminēt viņas mīklu.
- Tifons Sengrieķu mitoloģijā – ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām.
- grafiti Seni uzraksti uz sienām vai priekšmetiem.
- petroglifs Seno cilvēku atstāts zīmējums, iekalums klints sienā.
- Māra Seno latviešu dievība – sieviešu aizstāve, auglības un svētības devēja, govju sargātāja.
- sprigulis Sens darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā auklā piesietas vāles.
- taure Sens pūšaminstruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu.
- rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iekala, iegrieza akmenī, metālā, kokā, kaulā.
- antīks Sens, senlaiku (par agrāko gadsimtu mākslas un amatniecības darbiem vispār).
- melnplauka Sēņu ierosināta graudzāļu slimība, kas pilnīgi iznīcina graudu.
- septicēmija Sepses veids – mikrobu toksīnu nokļūšana asinīs un audu deģenerācija.
- vēderplēve Serozs apvalks, kas aptver vēdera dobuma un daļēji mazā iegurņa orgānu sienas.
- vecmāte Sertificēta ārstniecības persona (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis, ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
- pašierosme Sevī radusies ierosme, ko pašam darīt, veikt.
- pašhipnoze Sevis suģestēšana, psihiska ietekmēšana, lai sev izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
- pašanalīze Sevis, savas darbības, rīcības, psihiskā stāvokļa u. tml. analīze.
- pašapcere Sevis, savas darbības, rīcības, psihisko stāvokļu u. tml. apcere.
- luksuss Sevišķi labs, labvēlīgs (par apstākļiem, situāciju).
- zvērs Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- vadzis Sienā iedzīta koka (arī metāla) tapa (kā) uzkāršanai, arī tapa, āķis pakaramajā, sienai piestiprināts āķis u. tml.
- siena laiks siena pļaujai visizdevīgākais laiks.
- dibensiena Siena, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā (parasti) pretim logam, ārsienai.
- šķērssiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās u. tml.; starpsiena.
- sasiet mezglu sienot (ko), izveidot mezglu.
- aizsiet Sienot aizdarīt ciet; sienot sastiprināt.
- pārsiet Sienot apņemt, apsiet (ko).
- iesiet Sienot iestiprināt; sienot ievietot (kur iekšā, starp ko).
- sasiet Sienot savienot (kā) galus, stūrus u. tml.; sienot savienot (ko).
- raisīt Sienot vaļā, atbrīvot (ko piesietu).
- siet kūli sienot veidot kūli.
- rupjā barība siens, salmi u. tml.
- rupjā lopbarība siens, salmi, arī zariņbarība, skujas.
- cisas Siens, salmi, guļasvieta; guļasvieta uz salmu vai siena maisa.
- zilie sieri sieru šķirnes, kuru tapšanā notiek dabisks pelējuma process, kā rezultātā sierā veidojas zilganzaļas pelējuma dzīslas.
- raisīt Siet vaļā (ko sasietu, sapītu).
- laulātā draudzene sieva.
- tavējā sieva.
- svainis Sievas vai vīra brālis, arī māsas vai sievas māsas vīrs.
- svaine Sievas vai vīra māsa, arī brāļa vai vīra brāļa sieva.
- garie cimdi sieviešu cimdi pāri elkonim.
- zēngalviņa Sieviešu frizūra – īsi apgriezti mati, ko nēsā bez celiņa, uz pieres taisni nogrieztus un gandrīz pilnīgi gludus.
- bikšu kostīms sieviešu kostīms, kas sastāv no žaketes vai blūzveida jakas un garajām biksēm; bikškostīms.
- laiviņa Sieviešu kurpes ar padziļu ovālu izgriezumu bez sprādzēm, siksniņām u. tml.
- uzrocis Sieviešu ziemas apģērba piederums (piemēram, no kažokādas), kurā iebāž un silda rokas.
- bērnu saņēmēja sieviete (parasti bez speciālas medicīniskas izglītības), kas palīdz dzemdībās.
- krustmeita Sieviete (parasti jauniete), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
- tante Sieviete attiecībā pret gados ievērojami jaunāku cilvēku; pazīstama vai sveša sieviete attiecībā pret bērnu (bērnu runā, sarunā ar bērnu).
- Ievas meita sieviete kārdinātāja; sieviete
- bāba Sieviete, arī sieva (parasti veca).
- zāļu sieva sieviete, kas (parasti tirgū) pārdod zāļu tējas.
- bārdāma Sieviete, kas bāros, lokālos kavē viesiem laiku (20. gs. 20.–30. gados).
- krustmāte Sieviete, kas ievada kādu savā arodā, profesijā.
- līgava Sieviete, kas ir devusi piekrišanu vīrietim stāties ar viņu laulībā; sieviete savā kāzu dienā.
- māte Sieviete, kas ir dzemdējusi bērnu vai bērnus.
- saimniece Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību; sieviete, kas uzņem viesus; namamāte.
- surogātmāte Sieviete, kas pēc īpašas vienošanās iznēsā un dzemdē mākslīgās apaugļošanas ceļā ieņemtu citas sievietes un vīrieša bērnu.
- pērkama sieviete sieviete, kas pelna iztiku, par maksu piedāvājot dzimumattiecības.
- vieglas uzvedības sieviete sieviete, kas pelna iztiku, par maksu piedāvājot dzimumattiecības.
- audžumāte Sieviete, kas pieņēmusi audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
- mājsaimniece Sieviete, kas rūpējas par mājsaimniecību; sieviete, kas nestrādā algotu darbu.
- modes dāma sieviete, kas vienmēr ģērbusies pēc jaunākās modes.
- pelēkā pele sieviete, kura uzvedas neuzkrītoši, valkā vienkāršu apģērbu un nepievērš sev citu cilvēku uzmanību.
- baronese Sieviete, kurai ir barona tituls; barona sieva vai meita.
- vecmeita Sieviete, kuras vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kura nav apprecējusies.
- ciltsmāte Sieviete, no kuras cēlusies kāda dzimta.
- vedējmāte Sieviete, parasti precējusies, kas kopā ar vedējtēvu vada kāzu ceremoniju.
- daiļā dzimuma pārstāve sieviete.
- sievieša cilvēks sieviete.
- vīrietis Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda dzimuma būtne.
- sievietība Sievietei raksturīga āriene, izturēšanās u. tml.; to izpausme; sievišķība.
- sievišķība Sievietei raksturīgu āriene, izturēšanās u. tml.; to izpausme; sievietība.
- harēms Sievietes (parasti sievas) musulmaņa mājā, kas dzīvo savā ēkas daļā; šo sieviešu mītne.
- knupis Sievietes krūtsgalam līdzīgs silikona, lateksa u. tml. priekšmets, ko liek uz pudelītes (zīdaiņu, mazu bērnu, arī dzīvnieku mazuļu barošanai).
- meitas uzvārds sievietes uzvārds pirms laulībām.
- vārda māsas sievietes, kam ir vienādi priekšvārdi.
- eskorta meitenes sievietes, kuras par samaksu pavada vīriešus sabiedriskos pasākumos un sniedz seksuāla rakstura pakalpojumus.
- skaistais dzimums sievietes.
- daiļais dzimums sievietes.
- vājais dzimums sievietes.
- iegūtais sifiliss sifiliss, ar ko inficējas dzimumceļā caur bojātu ādu vai gļotādu.
- piedzimtais sifiliss sifiliss, kura gadījumā ierosinātājs no slimās mātes iekļūst augļa organismā caur placentu.
- signālspuldze Signāla raidīšanai paredzēta spuldze (gaismas signalizācijas iekārtās, vadības pultīs, paneļos u. tml.).
- signāluguns Signāla raidīšanai paredzēts gaismas signāls.
- pīpināt Signalizēt (ar automašīnas skaņas signālu).
- videosignāls Signāls attēla ierakstīšanai magnētiskajos nesējos un reproducēšanai; televīzijas signāla sastāvdaļa.
- gaisa trauksme signāls, kas brīdina par pretinieka aviācijas uzlidojumu.
- signālsvilpe Signāls, ko (parasti tiesnesis), pūšot svilpē dod sporta sacensību laikā.
- vadības signāls signāls, kura iedarbības rezultātā vadāmais objekts izpilda noteiktas darbības.
- pasija Sija, uz kuras perpendikulāri balstās garensijas, šķērssijas vai kopnes (piem., ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā).
- izsijāt Sijājot attīrīt, izšķirot; sijājot izlaist cauri (kam), caur (ko).
- drumstala Sīka daļa, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.).
- drupata Sīka daļa, kas radusies, kam (parasti pārtikas produktam) drūpot.
- druska Sīka daļa, kas radusies, kam drūpot, plīstot u. tml.; drupata, drumstala.
- kapilārs Sīkākais asinsvads starp artēriju un vēnu sazarojumiem.
- galoda Sīkgraudaina, abrazīva materiāla rīks (parasti garena plāksne), ko lieto asmeņu asināšanai, arī virsmas slīpēšanai.
- dūrējutis Sīki parazītiski bezspārnu kukaiņi, kuri sūc cilvēka vai dzīvnieka asinis.
- trīcēt Sīki vibrēt, viegli raustīties, arī īsi, bieži svārstīties (par cilvēku, dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); drebēt.
- iekurs Sīki, sausi kokmateriāli, ar ko iekurina.
- čūkslājs Sīkiem, bieziem krūmiem un sūnām apaugusi purvaina vieta.
- vaskulīts Sīko asinsvadu iekaisums.
- miģele Sīks divspārņu asinssūcējs kukainis ar garām kājām.
- moskīts Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis (galvenokārt tropos).
- knislis Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, kas atgādina mušu.
- ods Sīks divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas asinssūcējs kukainis.
- blusa Sīks, bezspārnains asinssūcējs kukainis, kas pārvietojas lecot.
- seglu josta siksna, ar kuru nostiprina seglus ap zirga ķermeni.
- skriemelis Siksnas vai troses pārvada sastāvdaļa – rats, kas pārnes griezes momentu starp vārpstu un siksnu vai trosi, vai arī brīvi griežas ap vārpstu vai asi.
- vampīrs Sikspārņu kārtas dzīvnieks – neliels spārnots zīdītājs (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis uzturam; asinssūcējs sikspārnis.
- kupināt pienu sildīt rūgušpienu, lai iegūtu biezpienu.
- iesildīt Sildot panākt, būt par cēloni, ka kļūst silts, iesilst.
- kapājamā sile sile, kurā kapājot sasmalcina dzīvniekiem paredzēto barību.
- karborunds Silīcija karbīds – cieta kristāliska viela, ko izmanto par abrazīvu materiālu slīpēšanā, instrumentu asināšanā un augstai temperatūrai pakļautu detaļu izgatavošanai.
- silīcijūdeņradis Silīcija savienojums ar ūdeņradi – toksiska gāzveida vai šķidra viela ar nepatīkamu smaku.
- sila purene silpurene.
- uzsilt Silstot sasniegt vēlamo temperatūru; kļūt siltam.
- siltās zemes siltā klimata zemes.
- izotermija Siltasiņu organisma temperatūras pastāvīgums, ko nodrošina fizikālā un ķīmiskā termoregulācija.
- hipotermija Siltasiņu organismu ķermeņa temperatūras pazemināšanās zemāk par normālo.
- siltais galds siltie ēdieni.
- nosiltināt Siltinot panākt, ka tiek samazināta vai novērsta siltuma aizplūšana.
- sēņu lietus silts vasaras vai rudens lietus, kas veicina sēņu augšanu.
- mazā kalorija siltuma daudzums, kas nepieciešams viena grama ūdens sasildīšanai par vienu grādu.
- lielā kalorija siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu; kilokalorija.
- īpatnējais siltums siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai kādas vielas vienas masas vienības temperatūra paceltos par vienu grādu.
- siltumietilpība Siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai kādu ķermeni sasildītu par vienu Celsija grādu (vai vienu kelvinu); siltumkapacitāte.
- siltuma trieka siltuma dūriens.
- karstuma trieka siltuma dūriens.
- tvaika mašīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
- siltumelektrocentrāle Siltumelektostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; termoelektrocentrāle (TEC).
- siltumnesējs Siltummaiņas veicējs – kustīga šķidra vai gāzveida vide, ar ko realizē siltuma apmaiņu (piem., sildīšanas, dzesēšanas sistēmās, termālās apstrādes procesos siltumapgādes, apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanās sistēmās un tehnoloģiskajās iekārtās).
- siltumenerģētika Siltumtehnikas nozare, kas aptver metodes siltuma enerģijas pārvēršanai citu veidu enerģijā.
- sildierīce Siltumtehniska ierīce, ko izmanto vielu, ķermeņu vai vides sasildīšanai, telpu apkurei u. tml.
- parafīna terapija siltumterapijas veids, kurā izmanto izkausētu parafīnu.
- simbolika Simbols un tā nozīme, šādu simbolu un to nozīmju kopums (piem., ģerbonis, logotips, karogs, himna).
- zodiaka zīme simbols vienai no Zodiaka joslas 12 daļām, kas apzīmē Zodiaka zvaigznājus.
- klīniskā aina simptomu kopums, slimības gaita, stāvoklis.
- simtkāršs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks; simtkārtīgs.
- procents Simtā daļa; simtdaļās izteikts daudzums (%).
- sinonīmika Sinonīmu kopums, sistēma.
- paskaidrojoša vārdu grupa sintaktiska konstrukcija, ko veido ievadītājvārds kopā ar vārdu vai vārdu savienojumu, kas paskaidro kādu no teikuma locekļiem.
- līmplēve Sintētiska materiāla plēve ar krāsainu, rakstainu u. tml. virspusi un lipīgu apakšpusi.
- sintētika Sintētiska viela, šo vielu kopums; izstrādājums vai izstrādājumu kopums no sintētiskām izejvielām.
- polistirols Sintētisks polimērs – cieta, trausla, bezkrāsaina viela, ko izmanto, piem., elektrotehnikā, skaņas un siltuma izolācijas materiālu, apgaismes tehnikas, apdares materiālu, mājturības priekšmetu ražošanai.
- sīpolu sitenis sīpolsitenis.
- sīpolklopsis Sīpolsitenis.
- perikards Sirds apvalks – plēve, kas ietver sirdi.
- sirds pamatne sirds augšdaļa, no kuras atiet asinsvadi.
- sirdstrieka Sirds muskuļu daļas atmiršana nepietiekamas asinsapgādes rezultātā; miokarda infarkts.
- pārsitiens Sirds ritma traucējums – ārpuskārtas sirds muskulatūras saraušanās.
- mirdzaritmija Sirds ritma traucējums – nekoordinēta atsevišķu sirds muskuļšķiedru raustīšanās; mirgošanas aritmija.
- endokards Sirds sienas iekšējā kārta.
- endokardīts Sirds sienas iekšējās kārtas (endokarda) iekaisums.
- kardioskleroze Sirds slimība – saistaudu ieaugšana sirds muskulatūrā.
- sirds lēkā sirds strauji, spēcīgi pukst.
- sirds dāma sirdsdāma.
- sirds darbība sirdsdarbība.
- elektrokardiogrāfija Sirdsdarbības izmeklēšanas metode – sirds muskulatūras radīto svārstību reģistrēšana ar speciālu aparātu – elektrokardiogrāfu.
- diennakts elektrokardiogrāfija sirdsdarbības izmeklēšanas metode ar nelielu pārnēsājamu elektrokardiogrāfa iekārtu, kas piestiprināta pacientam, lai kontrolētu viņa sirdsdarbību 24 stundas.
- sirds neiroze sirdsdarbības traucējumi, kas rodas no negatīviem pārdzīvojumiem, stresa u. tml.
- sirds glikozīdi sirdsdarbību ietekmējoša medikamentu grupa.
- sirds draudzene sirdsdraudzene.
- sirds draugs sirdsdraugs.
- sirds gaišums sirdsgaišums.
- sirds kaite sirdskaite.
- sirds lēkme sirdslēkme.
- sirdspilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā; sirds pilieni.
- sirds lieta sirdslieta.
- sirmi deniņi sirmi mati pie deniņiem.
- ar baltu galvu sirmiem matiem.
- lirisms Sirsnība, maigums, jūtīgums (cilvēkam, tā psihei).
- (ar) atplestām rokām sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (saņemt, sagaidīt kādu).
- lirisks Sirsnīgs, maigs, jūtīgs (par cilvēku, tā psihi).
- čirkstēt Sisināt.
- klapēt Sist (par sirdi); pukstēt.
- cirst pliķi sist ar plaukstu pa vaigu.
- sist vai acs vai galva sist, kur pagadās.
- dot vai acs vai galva sist, kur pagadās.
- dauzīt bumbu sist, spert pa bumbu (spēlējot).
- televīzija Sistēma kustīgu vai nekustīgu objektu attēlu un skaņas pārraidei ar elektrisko signālu starpniecību.
- signālsistēma Sistēma signālu (1) pārraidīšanai, uztveršanai un fiksēšanai.
- rezonators Sistēma vai ķermenis, kurā ārējs impulss var ierosināt rezonansi.
- subordinācija Sistēmas elementa, sastāvdaļas u. tml. pakļautība citiem šīs sistēmas elementiem, sastāvdaļām u. tml.
- trenēt Sistemātiski vingrināt, lai iegūtu, attīstītu, saglabātu (kādas spējas, iemaņas, arī kādu psihisku vai fizisku īpašību).
- kodificēt Sistematizēt, apvienot likumus, noteikumus, normas noteiktā sistēmā.
- koncepcija Sistematizētu uzskatu sistēma (kādā jautājumā).
- triangolo Sitamais mūzikas instruments – trīsstūra formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2).
- ksilofons Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no vairākās rindās novietotām koka plāksnītēm, pa kurām sit ar divām koka vālītēm.
- sista brūce sitiena radīta brūce.
- pretsitiens Sitiens, ar kuru reaģē uz citu sitienu.
- klauvēt Sitot (piem., pie durvīm, loga), radīt troksni, lai signalizētu.
- pasist Sitot, ar sitieniem piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost; arī notriekt, nogāzt (zemē, gar zemi).
- izsist Sitot, ar sitienu ievainot, sabojāt (piem., ķermeņa daļu).
- izsist Sitot, ar sitienu izveidot, radīt (caurumu, robu u. tml.).
- izsist Sitot, ar sitienu izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- nosist Sitot, ar sitienu, triecienu nonāvēt.
- sasist Sitot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties (parasti pilnīgi) sabojāt, padarīt nelietojamu; negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek (parasti pilnīgi) sabojāts, padarīts nelietojams.
- pārdauzīt Sitot, sasitoties ievainot (ķermeņa daļu) tā, ka rodas brūce; pārsist.
- kauties Sitot, sperot, durot u. tml. cīnīties, nodarīt otram sāpes, miesas bojājumus; sist vienam otru.
- aizmugures stāvoklis situācija (piem., futbola, hokeja spēlē), kad spēlētājs atrodas pretinieka zonā pirms bumbas vai ripas.
- robežgadījums Situācija vai objekts, ko nevar iedalīt vienā noteiktā kategorijā, sistēmā u. tml.
- valdības krīze situācija valstī, kad agrākā valdība atkāpusies, bet jauna valdība vēl nav sastādīta.
- identitātes zādzība situācija, kad kāds ļaunprātīgos nolūkos bez personas atļaujas lieto tās personīgo informāciju.
- problemātiska situācija situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana vai tās risināšana; problēmsituācija.
- problēmsituācija Situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana vai tās risināšana.
- parlamentārā (arī valdības u. tml.) krīze situācija, kas var izraisīt parlamenta, valdības u. tml. maiņu.
- citronskābe Skābe, ko dabiskā veidā satur piem., citroni, dzērvenes; šī skābe balta, kristāliska pulvera veidā, kas iegūts sintētiski vai no melases.
- paskābe Skābe, kurā skābes veidotājelementa oksidēšanās pakāpe ir mazāka par maksimālo pakāpi.
- decimālā skaitīšanas sistēma skaitīšanas sistēma, kurā katra augstākā vienība sastāv no desmit zemākajām vienībām.
- binārā skaitīšanas sistēma skaitīšanas sistēma, kurā visi skaitļi tiek pierakstīti ar divu ciparu (1 un 0) palīdzību.
- pussimts Skaitlis 50; puse no simta.
- apokaliptiskie skaitļi skaitlis 666, kas Jāņa atklāsmes grāmatā simbolizē ļaunuma iemiesojumu.
- simts Skaitlis, ciparu kopa 100; simt (1).
- divarpus Skaitlis, ciparu kopa 2 ½ – divi ar pusi; šāds daudzums, skaits.
- divsimt Skaitlis, ciparu kopa 200; divi simti.
- trīssimt Skaitlis, ciparu kopa 300; trīs simti.
- četrsimt Skaitlis, ciparu kopa 400; četri simti.
- piecarpus Skaitlis, ciparu kopa 5 ½ – pieci ar pusi; šāds daudzums, skaits.
- piecsimt Skaitlis, ciparu kopa 500; pieci simti.
- sešsimt Skaitlis, ciparu kopa 600; seši simti.
- septiņsimt Skaitlis, ciparu kopa 700; septiņi simti.
- astoņsimt Skaitlis, ciparu kopa 800; astoņi simti.
- deviņsimt Skaitlis, ciparu kopa 900; deviņi simti.
- kārtas skaitlis skaitlis, kas apzīmē ķīmiskā elementa vietu periodiskajā elementu sistēmā.
- skala Skaitlisko vērtību sistēma (kā) lieluma, arī attiecību raksturošanai.
- numerācija Skaitļu apzīmēšanas sistēma.
- pussimts Skaits, daudzums 50; puse vai aptuvena puse no simta.
- uzkliegt Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, pavēli).
- piebungot Skaļi piesist, pieklauvēt.
- dauzīt Skaļi spēlēt (sitamos vai taustiņu mūzikas instrumentus).
- piedauzīt Skaļi, spēcīgi pieklauvēt; skaļi, spēcīgi piesist (pie kā).
- skanda Skaļruņu sistēma, kas parasti ir ievietota kastveida konstrukcijā.
- scēna Skaļš, demonstratīvs strīds, savstarpējo attiecību konflikta risinājums.
- sonors Skanīgs (piem., par balsi, tembru).
- sitiens Skaņa, kas rodas pukstot, pulsējot (parasti par sirdi).
- sitiens Skaņa, troksnis, kas rodas sitot (piem., pa ko cietu).
- b Skaņas si bemol apzīmējums burtu notācijā.
- h Skaņas si apzīmējums burtu notācijā.
- progresīvā disimilācija skaņas disimilācija iepriekšējās skaņas ietekmē.
- klavierizvilkums Skaņdarba (piem., operas, simfonijas) partitūras instrumentālo partiju pārlikums klavierēm vai klavierpavadījumam.
- kaverversija Skaņdarba, dziesmas atšķirīga versija, ko ieskaņo cits mūziķis vai grupa.
- serenāde Skaņdarbs (parasti dziesma), ko izpilda vakarā vai naktī pie kādas personas (visbiežāk iemīļotās sievietes) loga.
- simfonija Skaņdarbs simfoniskajam orķestrim, kas komponēts sonātes cikla formā un kam parasti ir četras daļas: ātrā, lēnā, menuets vai skerco un fināls.
- lirika Skaņdarbu grupa, kuros pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi; šādu elementu kopums (skaņdarbā).
- simetriskās skaņkārtas skaņkārtu sistēma mūzikā.
- valoda Skaņu un leksiski gramatisko līdzekļu sistēma, kas kopīga, piemēram, nācijai, tautībai.
- ass Skarbs (par balsi, skaņu).
- uzsist Skarot (ķermeņa daļu) ar sitienu, triecienu, radīt (piemēram, asinsizplūdumu).
- trāpīt Skart ko, iedarboties uz ko (par sitienu, triecienu u. tml.).
- apēst vai ar acīm Skatīties (uz kādu, ko) ar lielu interesi, patiku.
- aprīt vai ar acīm Skatīties (uz kādu, ko) ar lielu interesi, patiku.
- scenārijs Skatuves darba sižetiskās darbības apraksts; librets.
- apskaut Skaujot apņemt, aptvert (kādu), lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
- konfesionāla skola skola vienas konfesijas bērniem.
- privātskola Skola, ko dibinājusi fiziska vai juridiska persona.
- maģistrs Skolotājs (viduslaiku universitātēs).
- pasniedzējs Skolotājs vidējā profesionālā izglītības iestādē; arī augstskolas mācībspēks (docētājs).
- zemcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; bareljefs, pretstats: augstcilnis.
- augstcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu vairāk par pusi no sava biezuma, pretstats: zemcilnis.
- sērīgs Skumjš, bēdīgs, grūtsirdīgs.
- sērs Skumjš, bēdīgs, grūtsirdīgs.
- melanholisks Skumjš, grūtsirdīgs.
- urēmija Slāpekļa vielmaiņas produktu uzkrāšanās asinīs (nieru mazspējas dēļ).
- paralēlslēgums Slēgums, kurā visi pozitīvie poli ir savienoti vienā punktā, bet negatīvie – otrā.
- aplauzt Slejās saliktu tekstu sadalīt lappusēs; izveidot (iespieddarba) lappusi.
- kukluksklans Slepena (dibināta 1865. gadā ASV) rasistiska organizācija cīņai pret nēģeru līdztiesību, viņu vajāšanai un terorizēšanai.
- slepenraksts Slepena rakstība (ar šifru, saīsinājumiem u. tml.); kriptogrāfija.
- likt ragus slepeni vilt, krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
- kuce Slikta, paklīdusi sieviete.
- kuņa Slikta, paklīdusi sieviete.
- čāča Slikti, vecmodīgi ģērbusies sieviete.
- moskītu drudzis slimība, ko ierosina moskīti.
- parkinsonisms Slimība, ko izraisa galvas smadzeņu bojājums un kuras raksturīgākais simptoms ir locekļu un galvas trīce.
- skorbuts Slimība, ko izraisa ilgstošs C vitamīna trūkums organismā un kurai raksturīga smaganu asiņošana, asinsizplūdumi; cinga.
- cinga Slimība, ko izraisa ilgstošs C vitamīna trūkums organismā un kurai raksturīga smaganu asiņošana; skorbuts.
- pelagra Slimība, ko izraisa nikotīnskābes un dažu citu B grupas vitamīnu trūkums organismā un kam raksturīgi ādas izsitumi, gremošanas traucējumi un psihiska disfunkcija.
- tetānija Slimība, kurai ir raksturīgi toniski krampji, pastiprināti uzbudināta nervu sistēma.
- nātrene Slimība, kurai raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas izsitumi un nieze.
- arodslimība Slimība, kuras cēlonis ir ar noteiktu profesiju saistītie nelabvēlīgie darba apstākļi.
- iedzimta slimība slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
- autoimūns Slimība, saslimšana, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma.
- infekcija Slimības ierosinātāju mikroorganismu iekļūšana organismā un savairošanās, to darbība.
- remisija Slimības simptomu pārejoša mazināšanās vai izzušana.
- patopsiholoģija Slimības vai smadzeņu bojājumu izraisīto psiholoģisko traucējumu pētīšana.
- sieviešu slimības slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām; sieviešu dzimumorgānu slimības.
- nervu slimības slimības, kas saistītas ar nervu, smadzeņu, kā arī ar to apvalku un asinsvadu bojājumu.
- kolagenozes Slimības, kuru pamatā ir organisma saistaudu sistēmas bojājumi, piem., sarkanā vilkēde, sklerodermija, reimatisms.
- ķīmijterapija Slimību ārstēšana ar ķīmiskās vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimību ierosinātājiem; ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām.
- skrīnings Slimību diagnosticēšanas sistēma – iedzīvotāju masveida medicīniskā izmeklēšana, lai atklātu personas, kas saslimušas ar kādu noteiktu slimību.
- bakterioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
- bioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji, mikroorganismi u. tml., kurus izmanto, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus; bakterioloģiskais ierocis.
- lieluma mānija slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga lielīšanās tieksme, nepamatota iedomība.
- piromānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga nepārvarama tieksme dedzināt.
- vajāšana Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepamatotas bailes.
- vājprāts Slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze; ārprāts.
- auskultācija Slimnieka medicīniskās izmeklēšanas metode – plaušu, sirds vai citu iekšēju orgānu izklausīšana.
- slimot ar sirdi slimot ar sirds slimību.
- pārslodze Slodze (sistēmai, konstrukcijai u. tml.), kas pārsniedz normu.
- evaņģēlists Sludinātājs, kas izplata evaņģēlija mācību un cenšas pievērst cilvēkus kristīgajai ticībai; arī misionārs.
- meningīts Smadzeņu apvalku iekaisums, ko parasti izraisa vīrusi vai baktērijas.
- ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā; hidrocefālija; patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šāda šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā.
- imbecilitāte Smaga psihiskās attīstības atpalicība; plānprātības vidējā pakāpe.
- belzt Smagi, spēcīgi sist.
- bliezt Smagi, spēcīgi sist.
- zvelt Smagi, spēcīgi sist.
- asums Smaili, asi izaugumi, izvirzījumi.
- nagla Smails metāla stienītis ar plakanu galviņu, ko iesit materiālā (piem., kokā), lai (ko) sastiprinātu, piestiprinātu.
- košļāt Smalcināt ar zobiem, jaukt ar siekalām mutē, sagatavojot norīšanai.
- ekselēt Smalcināt sīkākos gabalos (piem., salmus, sienu, zāli).
- sīkt Smalkā balsī, klusi dziedāt; dīkt.
- glazē Smalka, mīksta āda ar gludu un spīdīgu virspusi.
- sabīdelēt Smalki samalt un izsijāt; šādā veidā iegūt (smalki samaltus miltus).
- ķiķināt Smieties īsiem, paklusiem, arī slēptiem smiekliem; uzjautrināties.
- kolektīvisms Sociālistiskā sabiedrībā formāli par tiesisku un tikumisku normu izvirzītais dzīvesveida un savstarpējo attiecību princips – cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisku interešu pakļaušana sabiedriskajām.
- institūts Sociālo un tiesisko normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības kādā noteiktā jomā.
- sociometrija Sociālpsiholoģijas nozare, kas pētī attiecības starp indivīdiem sociālās grupās, kolektīvos.
- sociālpsihologs Sociālpsiholoģijas speciālists.
- pendele Soda sitiens (futbola spēlē).
- bullītis Soda sitiens hokejā.
- solipsists Solipsisma piekritējs.
- apsolīt Solīt, ka atdos par sievu.
- solīties Solīt, ka kļūs par sievu (kādam).
- taša Soma; iepirkumu maisiņš.
- tapas Spānijas virtuvei tradicionālas siltas vai aukstas uzkodas, ko pasniedz pie alus vai vīna.
- mantiļa Spāņu sieviešu apģērba gabals – zīda vai mežģīņu šalle, ar ko apsedz galvu un plecus.
- načo Spāņu virtuves ēdiens, ātrā uzkoda – kukurūzas čipsi, ko pasniedz ar mērci (mazie načo) vai garnētus ar sieru, malto gaļu, salātiem u. tml. (lielie načo).
- puante Speciāli baleta apavi ar cietu purngalu, kurus lieto klasiskajās dejās.
- konstruktors Speciālists, kas nodarbojas ar dažādu tehnisko sistēmu konstruēšanu.
- akušieris Speciālists, kas sniedz palīdzību sievietei dzemdībās un pēc dzemdībām.
- profesija Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats; amats, arods.
- nervaudi Specializēti audi, kas veido nervu sistēmu.
- specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana.
- signatūra Speciāls autentifikācijas kods, ko lietotājs ievada pirms sistēmas izmantošanas vai uzdevuma izpildes, lai pierādītu savu identitāti.
- trako krekls speciāls, garš krekls ar garām piedurknēm psihiski slimu cilvēku savaldīšanai, kustību ierobežošanai.
- rēzus Specifisks antigēns, kas atrodams apmēram 85% cilvēku un dažu pērtiķu sarkanajos asins ķermenīšos [Rh].
- straume Spēcīga (gaisa, gaismas, siltuma u. tml.) plūsma.
- vētra Spēcīga psihiska stāvokļa izpausme, arī intensīvs protesta, prasību, viedokļu u. tml. paudums, norise.
- viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies (piem., sniega, ūdens, smilšu) strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
- vilnis Spēcīga, intensīva pozitīva vai negatīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
- straume Spēcīga, parasti ilgstoša (psihiska stāvokļa, domu, atmiņu u. tml.) izpausme.
- apdullināt Spēcīgi (emocionāli, psiholoģiski u. tml.) ietekmēt.
- iebelzt Spēcīgi iesist (parasti ar ko smagu).
- iebliezt Spēcīgi iesist.
- iegāzt Spēcīgi iesist.
- iekrāmēt Spēcīgi iesist.
- iekraut Spēcīgi iesist.
- iezvelt Spēcīgi iesist.
- smacēt Spēcīgi ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku stāvokli).
- iespiesties Spēcīgi ietekmēt (psihi); labi saglabāties (atmiņā).
- virt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli, jūtām, arī gribu, enerģiju u. tml.).
- izlīt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli).
- virst Spēcīgi izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- nolīt Spēcīgi izpausties, spēji atspoguļoties (par psihisku vai emocionālu stāvokli, tā izpausmi).
- sirds iedegas spēcīgi izraisīties (par psihisku stāvokli).
- uzvārīties Spēcīgi izraisīties (piemēram, par psihisku stāvokli).
- kārties Spēcīgi rauties (ap kaklu apņemtajā saitē) – par piesietu dzīvnieku.
- uzlādēt Spēcīgi rosināt, padarīt spēcīgu (piemēram, kāda psihisko stāvokli).
- gremdēt Spēcīgi sist bumbu uz leju.
- drāzt Spēcīgi sist, mest.
- gāzt Spēcīgi sist.
- kraut Spēcīgi sist.
- uzspert Spēcīgi uzsist (ar kāju); iespert.
- uzdrāzt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzgāzt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzvilkt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzbliezt Spēcīgi uzsist (pa ko, kam).
- uztriekt Spēcīgi uzsist (piemēram, priekšmetu) augšā.
- uztriekt dūri galdā spēcīgi uzsist ar dūri pa galdu.
- uzdauzīt Spēcīgi, arī vairākkārt uzsist (kādam, kam, pa ko), lai, piemēram, radītu troksni.
- plosīt Spēcīgi, parasti negatīvi, ietekmēt (kādu, kāda psihi) – piem., par jūtām, domām.
- iesist Spēcīgi, pēkšņi iedarboties; iesisties (2).
- nodauzīt Spēcīgi, sāpīgi sasist.
- vālēt Spēcīgi, smagnēji sist, triekt, parasti ar vāli vai dūrēm.
- cirst Spēcīgi, sparīgi sist.
- kvēlains Spēcīgs (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas spēcīgas emocijas.
- blīkšķis Spēcīgs atsitiena, kritiena u. tml. troksnis.
- šoks Spēcīgs psihisks pārdzīvojums, emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas negatīvi pārsteidzošs.
- gāziens Spēcīgs sitiens.
- uzbudinājums Spēcīgs, aktīvs, parasti emocionāls, psihisks stāvoklis.
- virpulis Spēcīgs, intensīvs (psihisku, parasti emocionālu, stāvokļu) kopums; spēcīga, intensīva (psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa) izpausme, norise.
- tvirts Spēcīgs, noteikts (par skaņu, parasti par balsi).
- dziļš Spēcīgs, noturīgs (par psihisku vai emocionālu stāvokli).
- gremde Spēcīgs, uz leju vērsts bumbas sitiens (piem., volejbolā, tenisā).
- dzīvotspēja Spēja bioloģiski eksistēt (parasti par dzīvniekiem, augiem).
- izdoma Spēja domāšanas procesā radīt ko jaunu; attiecīgais psihiskais process.
- seksualitāte Spēja ierosināt dzimumtieksmi.
- reālisms Spēja objektīvi, patiesi uztvert, arī novērtēt īstenību.
- produktivitāte Spēja radīt jaunus atvasinājumus (parasti par vārddarināšanas elementiem, veidiem).
- darbaspējas Spējas funkcionēt (par iekārtām, sistēmām u. tml.).
- darbaspējas Spējas strādāt; darba veikšanai nepieciešamās fiziskās un psihiskās spējas.
- uzbangot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzmutuļot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzkūsāt Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli).
- uzvirmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli).
- uzviļņot Spēji izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); pēkšņi izveidoties (apziņā).
- uzvirt Spēji izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzvilnīt Spēji izraisīties (piemēram, par psihisku stāvokli).
- uzskriet Spēji rasties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- apdedzināt Spēji satraukt, saviļņot, apmulsināt.
- aizspiesties Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); aizspriesties.
- aizspriesties Spēji tikt pārtrauktam (piem., par elpu, balsi).
- plaiksnīt Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – par psihisku, parasti emocionālu stāvokli.
- sirdslēkme Spējš, krass sirdsdarbības traucējums, tā izpausme.
- dins Spēka mērvienība CGS (centimetrs-grams-sekunde) sistēmā.
- ņūtons Spēka mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [N].
- kilograms Spēka mērvienība tehniskajā mērvienību sistēmā – spēks, kas vienam masas kilogramam piešķir paātrinājumu, kas vienāds ar brīvās krišanas paātrinājumu; spēka kilograms [kG].
- loto Spēle ar īpašām kartēm, kurās ar atbilstošiem kauliņiem jānosedz visi skaitļi vai attēli.
- snūkers Spēle diviem (parasti) spēlētājiem ar 22 dažādu krāsu bumbiņām noteiktā secībā uz speciāla galda ar atverēm malā; ar nūju izdara sitienu pa balto bumbiņu; biljarda paveids.
- biljards Spēle uz īpaša galda ar apmalēm un caurumiem, kuros ar kiju jāiesit bumbiņas.
- sausā spēle spēle, kurā pretinieku komanda nav guvusi nevienus vārtus, punktus u. tml. (par komandu sporta spēlēm).
- vistiņa Spēle, kurā viens no dalībniekiem ar aizsietām acīm ķer pārējos.
- krokets Spēle, kurā, sitot ar koka āmuriem, vada bumbiņu cauri vairākiem noteiktā kārtībā izvietotiem vārtiņiem.
- sist Spēlēt (sitamo mūzikas instrumentu); atskaņot uz sitamā mūzikas instrumenta.
- sirds Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi.
- dāma Spēļu kārts ar sievietes attēlu.
- izspert Sperot (ar kāju) izsist, apgāzt (ko), izliet (ko).
- paciest Spēt pakļauties pielāgoties (nevēlamu apstākļu, sāpju, negatīva psihiska stāvokļa u. tml. iedarbībai) un izturēt (to).
- fosforescence Spīdēšana apgaismojuma ietekmē, kas saglabājas arī tad, kad apgaismošana ir beigusies.
- fosforescēt Spīdēt apgaismojuma ietekmē un arī tad, kad apgaismošana ir beigusies.
- paskāls Spiediena un mehāniskā sprieguma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [Pa].
- pretspiediens Spiediens (piem., gāzei, tvaikam) izplešanās procesa beigās siltuma dzinējā.
- zīst Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu; šādi ēst.
- šķaidīt Spiežot vai sitot, dauzot panākt, ka (kas) sadalās sīkās daļās.
- dzirkstele Spilgtas iezīmes, izpauduma iesākums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.).
- stars Spilgts (piem., psihiskā stāvokļa) izpaudums.
- šķiedenis Spirta rūpniecības blakusprodukts, kas rodas, pārstrādājot graudus, kartupeļus, melasi; brāga.
- treniņš Sportā – vingrinājumu sistēma, kuras mērķis ir attīstīt vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas; attiecīgā nodarbība.
- sporta klubs sporta apvienība; komerciāls uzņēmums, kas nodarbina profesionālus sportistus un ietilpst kādā sporta veida organizācijā.
- autokross Sporta disciplīna – braukšana ar automašīnām pa speciāli būvētu šķēršļotu trasi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
- meistarkandidāts Sporta kvalifikācijas pakāpe starp pirmo sporta klasi un sporta meistaru; sportists, kam ir šāda sporta klase.
- veseris Sporta rīks mešanai tālumā – smaga metāla lode, kas ar tērauda trosi ir piestiprināta rokturim.
- kamaniņas Sporta rīks nobraucienam pa īpaši izveidotu ledus trasi.
- selekcionārs Sporta speciālists, kas no jauniešu un zemāka līmeņa komandām atlasa perspektīvus spēlētājus profesionāliem klubiem.
- kērlings Sporta spēle – speciālu plakanu akmeņu slidināšana pa ledu, cenšoties to maksimāli pietuvināt iezīmētam mērķim.
- teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko spēlētāji ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam, cenzdamies to izdarīt tā, lai pretspēlētājam nebūtu iespējams to atsist atpakaļ.
- skvošs Sporta spēle ar raketēm un bumbiņu, ko sit pret iežogojuma sienām.
- golfs Sporta spēle, kurā dalībniekiem ar speciālām nūjām bumba jāiesit laukuma bedrītēs, izdarot pēc iespējas mazāk sitienu.
- bloks Sporta spēlēs – sistēma, ko spēlētāji veido, lai aizšķērsotu ceļu bumbai vai pretinieka spēlētājam.
- riņķis Sporta spēļu norises sistēma, kurā katrs dalībnieks vai komanda pēc kārtas sacenšas ar visiem pretiniekiem.
- bobslejs Sporta veids – braukšana ar vadāmām kamanām no kalna pa speciālu ledus trasi ar asiem pagriezieniem.
- velosports Sporta veids – braukšana ar velosipēdu; riteņbraukšana.
- slaloms Sporta veids – braukšana no kalna pa līkumotu trasi, kas iezīmēta ar kārtīm.
- slaloms Sporta veids – braukšana pa ūdenstrasi, kas iezīmēta ar peldošām bojām.
- velotriāls Sporta veids – šķēršļu pārvarēšana ar velosipēdu noteiktā trasē, braucējam visērtākajā, izdevīgākajā veidā.
- peldēšana Sporta veids – virzīšanās pa ūdeni, peldot noteiktā stilā un cenšoties sasniegt maksimālu ātrumu.
- slaloms Sporta veids (skeitborda disciplīna) – braukšana ar skrituļdēli vai sniega dēli pa slīpu ceļu, trasi starp mākslīgiem šķēršļiem.
- kikbokss Sporta veids, kurā apvienoti klasiskā boksa un karatē elementi (piem., cīkstēšanās kailām kājām, spērieni augstāk par jostasvietu).
- tautas sports sports visiem; nodarbošanās ar sportu no darba un mācībām brīvajā laikā bez īpaša materiāla stimula.
- kodolsprādziens Sprādziens, ko izraisa smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcija.
- karstums Spraigums, intensitāte.
- sašķaidīt Spriežot, sitot u. tml. sasmalcināt (ko) tā, ka rodas (parasti vienveidīga) masa, šķidrums.
- izteiciens Stabils, raksturīgs vārdu savienojums; vārdu savienojums, kurā īsi izteikta doma.
- krusts Stabs ar šķērskoku augšgalā nāves soda izpildīšanai, pienaglojot vai piesienot pie tā sodīto.
- patrulēt Staigājot vai braucot (pa noteiktu teritoriju), uzturēt kārtību, sargāt, kontrolēt situāciju – par kareivju, policistu u. tml. grupu vai transportlīdzekļiem, ar kuriem tie pārvietojas.
- amplitūda Starpība starp mainīga lieluma minimālo un maksimālo vērtību.
- visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas; šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; kosmoss.
- kosmoss Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas; Visums.
- ikonostass Starpsiena ar svētbildēm (ikonām) pareizticīgo baznīcā, kas norobežo altāra daļu no draudzes telpas.
- semafors Starptautiska koda signālu sistēma kuģu saziņai ar krastu vai savā starpā, ko noraida ar attiecīgu roku stāvokli, izmantojot krāsainus karodziņus.
- Pestīšanas armija starptautiska kristīga misionāru labdarības organizācija, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir sociālās palīdzības un atbalsta nodrošināšana trūcīgajiem iedzīvotājiem.
- joslu laiks starptautiska laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras visa Zemes virsma sadalīta 24 laika joslās un katrā joslā laiks atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
- GPS Starptautiska orientēšanās sistēma, kas, balstoties uz Zemes pavadoņu raidītajiem signāliem, ļauj noteikt kāda objekta atrašanās vietu vai tā pārvietošanos.
- Eiropas Cilvēktiesību tiesa starptautiska tiesa, kas skata personu vai valstu iesniegumus, ja valsts ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību koncencijā noteiktās pilsoniskās un politiskās tiesības.
- pasaules tirgus starptautiska tirdzniecības sistēma, kurā piedalās lielākā daļa valstu.
- SOS Starptautiskais briesmu signāls, ko veido trīs īsi, trīs gari un trīs īsi signāli bez pauzēm.
- optācija Starptautiskajās tiesībās – pilsonības izvēle, piem., personām ar dubultpilsonību vai tādas teritorijas iedzīvotājiem, kas pārgājusi citā valstī.
- starptautiskais delikts starptautisko tiesību normu pārkāpums, kas rodas valsts rīcības (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) rezultātā.
- ūdeņu aizsardzība starptautisku pasākumu sistēma, kas vērsta uz ūdens resursu ilgstošu izmantošanu, saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
- sapušķot Stāstīt (ko), patiesiem notikumiem pievienojot izdomājumus, pārspīlējumus.
- stutēt sienas stāvēt pie sienas, parasti balstoties pret to (par cilvēkiem).
- vecums Stāvoklī, kad kopš mūža, eksistences sākuma ir pagājis noteikts, parasti laika mērvienībās izteikts, laikposms.
- miers Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamu psihisku ietekmi; stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.
- līdzsvars Stāvoklis (piem., priekšmetam), kurā tam pielikto spēku iedarbībā visi tā punkti ir nekustīgi.
- nokauts Stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris pēc spēcīga sitiena vai sitienu sērijas saņemšanas 10 sekunžu laikā nav spējīgs turpināt cīņu.
- pats Stāvoklis šaha spēlē, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, un partija tiek atzīta par neizšķirtu.
- sajukums Stāvoklis, kad (kādā norisē, procesā, arī sistēmā) nav ierastās, paredzētās kārtības.
- sakārtotība Stāvoklis, kad (kam) radīta noteikta kārtība, kad (kas) veido noteiktu sistēmu.
- piesātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir maksimāli aizņemts, piepildīts.
- sakritība Stāvoklis, kad (kas) ir, norisinās vienā un tai pašā laikā (ar ko).
- neesamība Stāvoklis, kad (kas) nepastāv, neeksistē.
- neesība Stāvoklis, kad (kas) nepastāv, neeksistē.
- piesātinātība Stāvoklis, kad (kas) norisinās intensīvi vai spēcīgi izpaužas.
- sasalums Stāvoklis, kad (piem., kādā jomā, nozarē) darbība ir apstājusies, panīkusi u. tml.
- saskaņa Stāvoklis, kad (piem., priekšmetiem, parādībām, norisēm) būtiskākās, raksturīgākās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un veidojas, pastāv vēlamais kopums, sistēma.
- vienvaldība Stāvoklis, kad (valstī, organizācijā) visa vara ir vienai personai; pārvaldes sistēma (valstī, organizācijā), kurā visa vara ir vienai personai.
- aizmirstība Stāvoklis, kad daudzi vai visi ir (ko) aizmirsuši, vairs nepiemin.
- miers Stāvoklis, kad dzīvības procesi (organismā) nenoris vai noris ļoti lēni.
- reibums Stāvoklis, kad ir līdzsvara traucējumi un zudusi apziņas skaidrība (alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu iedarbībā).
- nesamaņa Stāvoklis, kad ir zudusi samaņa; bezsamaņa.
- trūkums Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā.
- neaizskaramība Stāvoklis, kad pastāv tiesisks nodrošinājums, aizsardzība pret represīvu, nevēlamu iedarbību.
- daudzvīrība Stāvoklis, kad sieviete atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaicīgi ar vairākiem vīriešiem.
- divvīrība Stāvoklis, kad sieviete atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar diviem vīriešiem.
- jaunavība Stāvoklis, kad sievietei vēl nav bijušas dzimumattiecības.
- trenētība Stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas.
- pamirums Stāvoklis, kad uz laiku ir zudusi aktivitāte, rosība.
- viensievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē ar vienu sievieti; monogāmija.
- divsievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar divām sievietēm.
- daudzsievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar vairākām sievietēm.
- bezsamaņa Stāvoklis, kad zudusi samaņa; nesamaņa.
- matriarhāts Stāvoklis, kurā sievietei ir dominējošā loma.
- pozīcija Stāvoklis, situācija.
- tampons Sterila materiāla (vates, marles) sloksne, veidojums ievirzīšanai ķermeņa dobumā vai brūcē asiņošanas apturēšanai, arī izdalījumu (strutu, siekalu u. c.) uzsūkšanai.
- progesterons Steroīdu grupas sievišķais dzimumhormons.
- virpuļstienis Stienis, kas griežas ap kādu asi.
- rāja Stieņveida elements perpendikulāri mastam, kas paredzēts taisno buru piesiešanai, signālkarodziņu, antenu izkāršanai.
- vads Stieple (arī, piem., izolēts stiepļu kopums), ko izmanto elektriskās strāvas, arī elektrisko signālu pārvadīšanai.
- stiegrotais stikls stikls, kurā iestrādāts stiegrojums – metāla stiepļu siets.
- silikātstikls Stikls, kura sastāvā ir silikāti.
- leksikostilistika Stilistikas nozare, kurā pēta leksikas stilistiskās īpatnības.
- kamerstils Stils, kam raksturīgi neliela apjoma darbi ar smalkām, klusinātām noskaņām un intimitāti.
- skarbs Stingrs, ass, bez maiguma (par cilvēku, tā psihi, raksturu).
- mazgāt galvu stipri bārt, rāt (kādu); asi pārmest (kādam ko).
- dedzināt Stipri kairināt (par asiem ēdieniem, garšvielām).
- piedauzīt Stipri piekaut, sasit.
- slānīt Stipri, nežēlīgi pērt, sist (kādu).
- stiprināties Stiprināt sevi psihiski, morāli, garīgi.
- karstums Stiprs siltums, ko izstaro kas degošs, sakarsēts u. tml.
- ortodontija Stomatoloģijas nozare, kas pēta zobu rindu, sakodiena, žokļu un sejas anomāliju ārstēšanu un profilaksi.
- nodarboties Strādāt (kādā nozarē, profesijā), būt nodarbinātam.
- piestrādāt Strādāt (pie kā) atkārtoti, papildus, lai ko uzlabotu, noslīpētu, līdz galam atrisinātu u. tml.
- praktizēt Strādāt, darboties savā (parasti ārsta, jurista) profesijā.
- halturēt Strādāt, lai iegūtu blakusienākumus.
- skerco Straujā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa; viena no simfonijas vai sonātes cikla daļām.
- galops Strauja, 19. gadsimtā populāra deja ar palēcieniem; šīs dejas soļi; šīs dejas mūzika.
- lēkme Strauja, krasa (slimības) saasināšanās, pastiprināšanās; īslaicīga, pēkšņa (slimības izpausmju) parādīšanās.
- viesulis Strauja, spēcīga vēja riņķveida kustība ap izteiktu vertikālu asi.
- atsist Strauji (parasti ar troksni kam atsitoties) atvērt; atraut vaļā (piem., mēteli).
- atkrist Strauji (parasti ar troksni, atsitienu) atvērties, nolaisties u. tml.
- apmest Strauji apgriezt, apvērst uz otru pusi, otrādi; apgāzt.
- apsviesties Strauji apgriezties (uz pretējo pusi, otrādi u. tml.).
- pārcirst Gordija mezglu strauji atrisināt kādu grūtu jautājumu, likvidēt kādu sarežģījumu.
- atsviest Strauji atvirzīt (atpakaļ, uz mugurpusi).
- lēkt Strauji kāpt, sēsties (dzīvniekam mugurā vai uz velosipēda, motocikla u. tml.).
- šaudīt Strauji mainīt (kā) izplatības virzienu vai intensitāti.
- putot Strauji maisīt (šķidru vai pusšķidru masu), lai radītu putas vai gaisīgu, putainu konsistenci.
- iekrist Strauji nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī).
- spurtot Strauji palielināt ātrumu (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.).
- izskriet Strauji pārņemt (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- skriet Strauji risināties, arī mainīties (piem., par domām, atmiņām); strauji, arī mainīgi norisēt (par psihiskiem stāvokļiem).
- samesties Strauji sagriezties (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
- šaut Strauji sist.
- sist Strauji skarot ko, radīt skaņas (parasti lai ko signalizētu).
- notraukt Strauji skarot, ar sitienu vai pakratot panākt, ka (kas) atdalās nost un nokrīt, nobirst.
- iesisties Strauji virzoties, atsisties, ietriekties (kur).
- apsviest Strauji, ar sviedienu apgriezt, apgāzt (uz pretējo pusi u. tml.).
- sacirst Strauji, cieši sakļaut; strauji, ar sitienu sakļaut.
- sacirsties Strauji, cieši sakļauties; strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties.
- iešaut Strauji, pēkšņi iesist.
- šļakstēt Strauji, spēcīgi tiekot skartam vai atsitoties pret ko, virzīties uz augšu, sāniem u. tml., radot īslaicīgu, samērā klusu troksni.
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piem., satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
- izgrūst Strauji, spēji, arī ar pūlēm pateikt, izrunāt; īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
- kūsāt Strauji, spraigi norisināties.
- mutuļot Strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi risinās.
- spurts Straujš, īslaicīgs ātruma palielinājums (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.).
- izstrīķēt Strīķējot uzasināt (piem., izkapti).
- uzstrīķēt Strīķējot uzasināt.
- skaldīt Strupi, asi teikt, runāt.
- atskaldīt Strupi, asi, uzsverot vārdus, atbildēt.
- furunkuls Strutojošs matu maisiņa, tauku dziedzera vai apkārtējo audu iekaisums; augonis.
- ziedstublājs Stublājs, uz kura atrodas zieds vai ziedkopa; ziednesis.
- goti Subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras un ko raksturo savdabīgs dzīves stils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko; šī subkultūras paveida pārstāvji.
- greipfrūts Subtropu augļu koks ar lieliem, apaļiem rūgteni skābiem augļiem [Citrus paradisi].
- grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piem., Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam); vēlāk – naudas vienība Krievijā; attiecīgā monēta.
- sabiedrība Sugu kopums, (augu vai dzīvnieku) grupa, kas ir izveidojusies vai pielāgojusies dzīvei kādā vidē.
- ektoderma Sūkļu un zarndobumaiņu ķermeņa sienas ārējais šūnu slānis.
- pārsūknēt Sūknējot pārvirzīt (asinis) – par sirdi.
- sūnājs Sūnu audze; sūnām apaugusi vieta (parasti purvs).
- nosusināt Susinot padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi.
- nosusināties Susinot padarīt sevi, savu ķermeni sausu.
- izsusināt Susinot panākt, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu.
- nosusināt Susinot panākt, ka (mitrums) uzsūcas.
- valsts iekšējās lietas suverēnas valsts politiskā, ekonomiskā iekārta, tiesiskā kārtība u. tml., ko nosaka šīs valsts augstākā vara; iekšlietas.
- iekšlietas Suverēnas valsts politiskā, ekonomiskā iekārta, tiesiskā kārtība u. tml., ko nosaka šīs valsts augstākā vara.
- pods Svara mērvienība – apmēram 8 kg (vecajā latviešu mērvienību sistēmā).
- amplitūda Svārstībā esoša ķermeņa vislielākais atvēziens no līdzsvara punkta; maksimālā vērtība fizikālam lielumam, kas mainās pēc svārstības lieluma.
- uzspiestās svārstības svārstības, kuras nepārtraukti ierosina kāds ārējs spēks.
- nesējfrekvence Svārstību frekvence, kas nodrošina signāla pārraidi.
- pārsvērties Sveroties uz vienu pusi, zaudēt līdzsvaru.
- šķiebties Svērties uz kādu pusi, kļūt šķībam.
- vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis; arī attiecīgais sakraments; dievgalds.
- miglas svilpe svilpe (sirēna, taure), ar ko (piem., kuģniecībā) raida skaņu signālus redzamību traucējošā miglā, nokrišņos.
- miglas sirēna Svilpe (sirēna, taure), ar ko (piem., kuģniecībā) raida skaņu signālus redzamību traucējošā miglā, nokrišņos.
- miglas taure Svilpe (sirēna, taure), ar ko (piem., kuģniecībā) raida skaņu signālus redzamību traucējošā miglā, nokrišņos.
- himna Svinīga dziesma, kas pieņemta par valsts, organizācijas u. tml. simbolu.
- mācība Šāda atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai mācību iestādē.
- darbs Šāda darbība kā cilvēka eksistences līdzekļu ieguves avots.
- stumbrs Šāda koksnaina vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu.
- zinātne Šāda kopuma, sistēmas atsevišķa daļa, nozare.
- urīnviela Šāda sintētiski ražota viela, ko izmanto, piemēram, par slāpekļa mēslojumu; karbamīds.
- uzpīpināt Šādā veidā signalizēt (kādam).
- reibonis Šādas sajūtas un apziņas skaidrības zudums, ko izraisījusi alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu lietošana.
- Eiropas ūdele šāds aizsargājams dzīvnieks, kam apakšlūpa, augšlūpa un zods ir balts, krasi norobežots no tumšās galvas.
- kāškrusts Šāds krusts – nacistiskās partijas emblēma, nacistu simbols.
- maiss Šāds priekšmets (parasti pildīts ar salmiem, sienu) gulēšanai vai sēdēšanai.
- fanfara Šādu mūzikas instrumentu radīts svinīgs signāls.
- nervs Šādu veidojumu kopums, ko cilvēks izjūt par sava psihiskā un fizioloģiskā stāvokļa, kā arī izturēšanās veida noteicēju.
- zirdziņš Šaha figūra zirga galvas formā, kas pārvietojas divus lauciņus uz priekšu vai atpakaļ un tūlīt vienu lauciņu pa labi vai pa kreisi.
- divvilcis Šaha uzdevums, kas atrisināms divos gājienos.
- trīsvilcis Šaha uzdevums, kas atrisināms trijos gājienos.
- četrvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina četros gājienos.
- adventisti Šai konfesijai piederīgais.
- anglikāņi Šai konfesijai piederīgais.
- baptisti Šai konfesijai piederīgais.
- kalvinisti Šai konfesijai piederīgais.
- luterāņi Šai konfesijai piederīgais.
- metodisti Šai konfesijai piederīgais.
- pagaidām Šajā brīdī, līdz šim brīdim; līdz laikam, kad kas mainīsies.
- tilts Šasijas daļa (transportlīdzeklim, piem., automobilim, traktoram), kas savieno pretējo pušu riteņus.
- galerija Šaura, gara, segta eja, kuras vienu sānsienu (parasti) veido kolonnas vai balsti.
- īsstobrene Šautene ar saīsinātu, apgrieztu stobru.
- raķete Šāviņš – ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizēšanai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai.
- krūts Šī ķermeņa daļa kā vieta, kur norisinās psihisku pārdzīvojumu, emociju izpausme.
- atslēga Šifra veidošanas sistēma; paņēmienu kopums, lai izlasītu ar nepazīstamām zīmēm rakstītu vai šifrētu tekstu.
- presbiterāņi Šīs konfesijas piederīgais.
- dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas formas izpausme (augu) organismā vai tā daļās.
- dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas formas izpausme (cilvēku vai dzīvnieku) organismā.
- uzšķaudīt Šķaudot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā).
- uzgriežamais Šķēlēs, gabalos u. tml. sagriezts produkts (piemēram, desa, siers, auglis), ko liek uz sviestmaizes vai pasniedz galdā, ievietotu traukā.
- spraislis Šķērsis.
- traversa Šķērssija, šķērsstienis – dažādu konstrukciju un mašīnu sastāvdaļa.
- šķērssija Šķērsvirzienā novietota sija.
- osmoze Šķīdinātāja pāreja caur puscaurlaidīgu starpsieniņu (piem., asinsvadu) uz augstākas koncentrācijas šķīdumu.
- dubļi Šķidra masa – ūdenī izmirkusi zeme.
- limfa Šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku (arī cilvēka) limfātiskajā sistēmā un pārnēsā šūnu vielmaiņas produktus.
- sūkalas Šķidrums, kas rodas, gatavojot biezpienu, sieru, un satur ūdenī šķīstošas vielas (piem., cukuru, minerālvielas, vitamīnus).
- kvarta Šķidrumu un beramu vielu tilpuma mērs angļu mēru sistēmā – ceturtdaļa galona (piem., šķidruma kvarta Lielbritānijā 1,136 l, ASV 0,946 l).
- šķobīties Šķiebties uz vienu vai otru pusi; kļūt šķībam un nestabilam.
- ķīmiskā šķiedra šķiedra, ko iegūst ķīmiskajā rūpniecībā no organiskajiem vai sintētiskajiem savienojumiem.
- azbests Šķiedrains, nedegošs minerāls, ko lieto ugunsizturīgu celtniecības un izolācijas materiālu izgatavošanai.
- arbitrs Šķīrējtiesnesis.
- pitbulterjers Šķirnes suns ar īsu spalvu, iegarenu purnu un spēcīgiem žokļiem, suns, ko agresivitātes dēļ nereti izmanto suņu cīņās.
- iedalīt Šķirojot, klasificējot, atzīt (ko) par piederīgu (kādai grupai).
- uzšķirt Šķirot atrast (noteiktu vietu, lappusi grāmatā, bloknotā u. tml.).
- vaibstīt Šķobīt (seju, tās daļu), veidot sejā (grimasi).
- brūnītis Šokolādes kēksiņš; braunijs.
- redukcija Šūnu hromosomu skaita samazināšanās par pusi mejozē.
- mašīndūriens Šūšanas paņēmiens, pēc kura dūrienu veido atpakaļejošā virzienā un pēc tam, virzot adatu pa kreiso pusi, izdur to uz priekšu no sākumpunkta.
- turpmāk Tā, ka (kas) norisinās, pastāv, veidojas (parasti laika) secībā pēc kā cita.
- vieta Tā, ka atttiecīgajā situācijā iederas, ir vajadzīgs.
- pušu Tā, ka ir pārplīsis, saplīsis; tā, ka ir radies caurums, bojājums.
- sirpjveida Tā, ka ir sirpja veids, forma.
- starpā Tā, ka ko šķir, norobežo (atrasties, novietoties, norisināties).
- slikti Tā, ka nepietiek eksistences līdzekļu; tā, ka nav apmierināts ar dzīvi.
- gals Tā, ka tiek paveikts, izdarīts, sasniegts (iecerētais, paredzētais, nepieciešamais); tā, ka tiek panākts pozitīvs atrisinājums, pārvarot grūtības.
- starpā Tā, ka traucē, pārtrauc (darbību, norisi u. tml.).
- laukā Tā, ka vairs neatrodas (piem., kādā situācijā, stāvoklī).
- hormonālas tabletes tabletes, kas satur (dabiskus vai sintētiski iegūtus) hormonus.
- divkopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē divas pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
- trīskopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē trīs pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
- grūts Tāda (sieviete), kas ir grūtniecības stāvoklī.
- amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem.
- izslāpis Tāda (zeme, augsne), kas ir izkaltusi.
- tad Tādā gadījumā, tādā situācijā u. tml.
- zelta standarts tāda naudas apgrozības sistēma, kurā par nominālvērtības mēru un pilnvērtīgu apgrozības līdzekli izmanto zeltu un kur banknotes var brīvi mainīt pret zeltu.
- reglamentēta profesija tāda profesija, kurā var darboties tikai pēc īpašas atļaujas saņemšanas.
- uzstādījums Tāda programmatūras un datora konfigurācijas izveidošana, kas var nodrošināt noteikta veida uzdevumu atrisināšanu.
- jaunattīstības Tāda valsts (parasti bijusī kolonija), kas nav vēl pietiekami attīstījusi savu ekonomiku un kultūru.
- dekoltēts Tāda, kas ģērbusies tērpā ar dekoltē (par sievieti).
- uniāts Tādas reliģiskas organizācijas loceklis, kura ir noslēgusi savienību ar katoļu baznīcu.
- brīvās vārsmas tādas sillabotoniskā sistēmā rakstītas vārsmas, kurās pēdu skaits nav noteikts.
- labs Tādi, starp kuriem ir saskaņa, saprašanās, draudzīgas, sirsnīgas attiecības (starp cilvēkiem).
- koronārs Tāds (asinsvads), kas baro sirds muskuli; tāds, kas ir saistīts ar sirds asinsvadiem.
- siltumprasīgs Tāds (augs), kam normālai augšanai un attīstībai nepieciešams siltums.
- vienmājas Tāds (augs), kam uz viena īpatņa ir kā vīrišķie, tā sievišķie ziedi.
- divmāju Tāds (augs), kura vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas atsevišķi uz dažādiem īpatņiem.
- pazīstams Tāds (cilvēks), ar ko ir bijusi ciešāka saskare, kontakts.
- defektīvs Tāds (cilvēks), kam ir psihiski trūkumi, traucējumi.
- sirmbārdains Tāds (cilvēks), kam ir sirma bārda.
- sirmmatains Tāds (cilvēks), kam ir sirmi mati.
- tukšs Tāds (cilvēks), kam nav saiknes ar saturīgu garīgo dzīvi; tāds, kurā nav spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu (par cilvēka psihi).
- grūtsirdīgs Tāds (cilvēks), kas ir ļoti skumjš, nomākts, drūms; tāds, kurā izpaužas šāds psihisks stāvoklis.
- cilvēcīgs Tāds (cilvēks), kas izturas pret citiem ar sapratni, līdzjūtību; labsirdīgs, sirsnīgs.
- bezsirdīgs Tāds (cilvēks), kas nejūt līdzi citiem; cietsirdīgs.
- jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir sācis strādāt kādā amatā, profesijā un ir nepieredzējis; tāds, kas tikko vai nesen ir kļuvis (par ko).
- nepārejošs Tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); intransitīvs.
- pārejošs Tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); transitīvs.
- uzvedīgs Tāds (dzīvnieks, piemēram, suns), kam iemācīta, izveidojusies vēlamā izturēšanās.
- ausains Tāds (dzīvnieks), kam ir (lielas) ausis.
- kareivīgs Tāds (dzīvnieks), kas izrāda agresivitāti (piem., aizstāvot savu teritoriju, ligzdu).
- divtaktu Tāds (iekšdedzes dzinējs), kam pilns darba cikls norisinās divos virzuļa gājienos.
- četrtaktu Tāds (iekšdedzes dzinējs), kura pilns darba cikls norisinās četros virzuļa gājienos.
- neto Tāds (ienākums), no kura atskatīti visi izdevumi.
- trīsvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura oksidēšanās pakāpe ir trīs.
- nemierīgs Tāds (laikposms), kad norisinās daudz dažādu notikumu.
- bezpilota Tāds (lidaparāts, lidojums), ko pilotē ar autonomās vadīšanas un tālvadības sistēmu (bez pilota klātbūtnes).
- kopdzimtes Tāds (lietvārds), kas lietojams gan kā vīriešu, gan kā sieviešu dzimtes vārds.
- virtuozs Tāds (mākslinieks, parasti mūziķis), kam ir tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums; tāds, kurā izpaužas tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums.
- bezšūnu Tāds (organisms, viela), kam nav šūnu, kas nesastāv no šūnām; tāds (organisms), kam nav šūnu sistēmas.
- viendzimuma Tāds (organisms), kam ir tikai sievišķie vai tikai vīrišķie dzimumorgāni; tāds (zieds), kam ir tikai putekšņlapas vai auglenīca.
- divdzimumu Tāds (organisms), kam piemīt gan vīrišķās, gan sievišķās dzimumpazīmes.
- ātrs Tāds (parasti ēdiens), kā pagatavošanai nepieciešams samērā īss laiks; tāds (piem., ēdienreize), kas var norisināties samērā īsā laikā.
- adatains Tāds (piem., augs, dzīvnieks), kam ir smaili, asi izaugumi, veidojumi.
- diskutējams Tāds (piem., jautājums), par ko iespējama vai nepieciešama diskusija.
- kluss Tāds (piem., psihisks stāvoklis), kas nav saistīts ar spilgtām ārējām izpausmēm.
- vienbalsīgs Tāds (skaņdarbs, melodija), kā skanējumu vai atskaņojumu veido viena balss vai vairākas balsis vienlaicīgi.
- aizmotora Tāds (sporta veids), kurā (piem., ar slēpēm, velosipēdu) brauc aiz motocikla.
- bezatsitiena Tāds (šaujamierocis), kas darbojas bez atsites.
- atklāts lūzums tāds lūzums, kad lūzuma vietā radusies vaļēja brūce.
- punktēts ritms tāds ritms, kam ir raksturīgas pagarinātas stiprās un saīsinātas vājās taktsdaļas.
- mazproduktīvs Tāds, ar kā palīdzību maz veido jaunus atvasinājumus.
- nejaušs Tāds, ar ko ir radusies saikne apstākļu sakritības, sagadīšanās dēļ.
- tuvs Tāds, ar ko ir tieša radniecība; tāds, ar ko ir laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, arī labi pazīstams, mīļš (par cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mīlināms Tāds, ar ko pauž sirsnību, maigumu (parasti par vārdiem).
- īsts Tāds, ar ko saista asinsradniecība.
- miesīgs Tāds, ar ko saista asinsradniecība.
- dārgs Tāds, ar ko saistītas dziļas jūtas, sirsnīga draudzība; tuvs, mīļš.
- sitams Tāds, ar ko sit, ko izmanto sišanai (par priekšmetu, rīku).
- termoelektrisks Tāds, kā pamatā ir saistība starp elektriskajiem un siltuma procesiem.
- mākoņains Tāds, kad debesis ir klātas ar mākoņiem (par laikapstākļiem, arī laikposmu).
- tukšs Tāds, kad ir stipri izjūtams (kā) trūkums, arī, kad nav nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, ražas u. tml. (par laikposmu).
- svarīgs Tāds, kad norisinās kas nozīmīgs, arī ievērības cienīgs (par laikposmu).
- neprofesionāls Tāds, kam (attiecīgais amats, nodarbošanās) nav profesija; tāds, kas nav profesionālis.
- traks Tāds, kam (emociju, pārdzīvojumu ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi spriest, pareizi izturēties, rīkoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ekscentrisks Tāds, kam (kas, piem., simetrijas ass) neatrodas centrā.
- nadzīgs Tāds, kam ātri izraisās kāds (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis.
- pikolo Tāds, kam attiecīgā mūzikas instrumenta tipā ir vismazākais apjoms un visaugstākā tesitūra (par mūzikas instrumentu).
- simtgadīgs Tāds, kam ir (aptuveni) simt gadu, arī ļoti vecs.
- asiņains Tāds, kam ir asiņu piejaukums.
- profesionāls Tāds, kam ir attiecīgajai profesijai nepieciešamā izglītība (pretstatā amatierim); tāds, kurā darbojas profesionāļi.
- daudzdimensionāls Tāds, kam ir daudz dimensiju.
- simtējāds Tāds, kam ir daudzi (aptuveni simt) veidi; tāds, kas izpaužas daudzos (aptuveni simt) veidos.
- lokāms Tāds, kam ir deklināciju vai konjugāciju sistēma.
- dekoltēts Tāds, kam ir dekoltē (par sieviešu tērpu).
- divdimensiju Tāds, kam ir divas dimensijas (piem., platums un garums).
- eliptisks Tāds, kam ir elipses (1) forma; tāds, kas ir saistīts ar elipsi (1).
- nepilnvērtīgs Tāds, kam ir fizisks vai psihisks defekts.
- garausains Tāds, kam ir garas ausis.
- spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
- meistarīgs Tāds, kam ir izcila prasme, spējas, arī talants (piem., kādā profesijā, mākslas nozarē).
- krāšņs Tāds, kam ir izcili skaista seja, ķermeņa formas (parasti par sievieti); tāds, kas ir izcili skaisti, arī grezni ģērbies.
- ragains Tāds, kam ir izliektas, izvirzītas detaļas, asi, izvirzīti gali.
- serpentīnveida Tāds, kam ir izliekumi uz vienu un otru pusi.
- pirkstains Tāds, kam ir izveidoti visi pieci pirksti (parasti par cimdu).
- nepilnīgs Tāds, kam ir kādas psihiskas novirzes.
- sasārtis Tāds, kam ir kļuvusi sārta seja (par cilvēku); tāds, kas ir kļuvis sārts (par seju, tās daļām).
- kokasu Tāds, kam ir koka asis.
- krēmīgs Tāds, kam ir krēma (1) konsistence.
- krēmveida Tāds, kam ir krēma konsistence, īpašības.
- spirgts Tāds, kam ir labs fiziskais un psihiskais stāvoklis, lai aktīvi ko veiktu, darītu; tāds, kurā izpaužas šāds stāvoklis.
- rāms Tāds, kam ir lēns, nesteidzīgs temps; klusināts, vienmērīgs (par runu, skaņu).
- saskanīgs Tāds, kam ir līdzīgas, arī kopīgas būtiskās (piem., psihes, rakstura, personības) īpašības, arī intereses, uzskati; tāds, kam ir laba savstarpēja saprašanās, labas, harmoniskas attiecības.
- pieredzējis Tāds, kam ir liela (parasti profesionālā) pieredze.
- siltumietilpīgs Tāds, kam ir liela siltumietilpība.
- nagains Tāds, kam ir lieli, asi nagi (piem., par dzīvniekiem, to ķepām).
- sīkacains Tāds, kam ir ļoti mazi caurumi (piem., par sietu, tīklu).
- nemantīgs Tāds, kam ir maz eksistences līdzekļu; trūcīgs, nabadzīgs.
- vājš Tāds, kam ir maza intensitāte, stiprums (par gaismu, gaismas avotu, skaņu).
- vājš Tāds, kam ir maza jauda, enerģija, zema intensitātes pakāpe, niecīga, nenozīmīga iedarbība.
- mazasinīgs Tāds, kam ir mazasinība; bāls, slimīgs.
- maztoksisks Tāds, kam ir mazs toksiskums.
- sirdsveida Tāds, kam ir mugurkaulnieku sirds forma, veids.
- labils Tāds, kam ir nelīdzsvarots, mainīgs psihiskais stāvoklis.
- viegls Tāds, kam ir neliela intensitāte, samērā vāja izpausme (par parādībām dabā).
- savāds Tāds, kam ir nelieli (piem., slimības, pārdzīvojuma izraisīti) psihiskās dabas traucējumi.
- ķerts Tāds, kam ir nelieli psihiski traucējumi; dīvains, nesaprātīgs.
- zems Tāds, kam ir neliels svārstību skaits sekundē; tāds, kas ietver skaņas no lielās oktāvas uz leju (par skaņu, balsi).
- vienāds Tāds, kam ir nemainīga intensitāte, izpausme (piemēram, par procesu, norisi).
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attstītas psihes īpašības un norises; tāds, kas nespēj skaidri uztvert, dziļi pārdzīvot; aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- prātīgs Tāds, kam ir noteikta jēga, tāds, kurā iegūst vēlamos rezultātus (par darbību, norisi).
- silts Tāds, kam ir noteikta temperatūra virs nulles (pēc Celsija skalas).
- auksts Tāds, kam ir noteikta temperatūra zem nulles (parasti pēc Celsija skalas).
- pārliecināts Tāds, kam ir noteikti uzskati, uzskatu sistēma, par kuru pareizību tas nešaubās un rīkojas saskaņā ar tiem.
- neadekvāts Tāds, kam ir novirzes, psihiski traucējumi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pensionēts Tāds, kam ir piešķirta pensija; tāds, kas ir devies pensijā.
- plānsienu Tāds, kam ir plānas sienas.
- vērienīgs Tāds, kam ir plašs apjoms, daudzveidīgas funkcijas, nozīmīgs, veiksmīgs risinājums (piemēram, par celtni).
- spējīgs Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- retardēt Tāds, kam ir psihiskās attīstības aizture; atpalicis attīstībā, ar palēninātu uztveri.
- ārprātīgs Tāds, kam ir psihiski traucējumi; tāds, kurā izpaužas ārprāts.
- nenormāls Tāds, kam ir psihiski traucējumi.
- putains Tāds, kam ir putām līdzīga konsistence.
- ieinteresēts Tāds, kam ir radusies interese (par ko).
- spārnots Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, arī iedvesma, iejūsma (parasti par psihisku stāvokli).
- žirgts Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, rosīgums (par darbību, norisi).
- salonisks Tāds, kam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze (par mākslas darbu).
- maigs Tāds, kam ir raksturīga labsirdība, mīļums.
- sinonīms Tāds, kam ir raksturīga sinonīmija; sinonīmisks.
- sinonīmisks Tāds, kam ir raksturīga sinonīmija; sinonīms [2].
- savaldīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai (piem., spriedzes brīžos, kritiskās situācijās) mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
- žēlīgs Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība pret citiem; tāds, kas ir saudzīgs pret citiem; tāds, kas parāda (kādam) žēlastību (1).
- žēlīgs Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība, saudzība pret citiem (par psihes, rakstura, personības īpašību kopumu).
- straujš Tāds, kam ir raksturīgas vienību, posmu u. tml. maiņas pēc īsiem laika sprīžiem (par tempu, ritmu).
- sadraudzīgs Tāds, kam ir raksturīgs draudzīgums, tuvība, sirsnība.
- trauksmains Tāds, kam ir raksturīgs straujums, spraigums, arī steiga (par darbību, norisi u. tml.).
- kraupjains Tāds, kam ir raupja, sarepējusi āda; raupjš, sarepējis, grumbuļains (piem., par ķermeņa daļām).
- raits Tāds, kam ir samērā ātrs temps; tāds, kas norisinās veikli, bez traucējumiem, kavējumiem.
- silts Tāds, kam ir samērā augsta temperatūra; tāds, kura temperatūra ir virs nulles (pēc Celsija skalas); pretstats: auksts.
- sinepjains Tāds, kam ir samērā liela sinepju piedeva.
- neliels Tāds, kam ir samērā mazi izmēri, samērā maza skaitliskā vērtība, intensitāte u. tml.
- smalks Tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (piem., par sietu, tīklu).
- auksts Tāds, kam ir samērā zema temperatūra; tāds, kura temperatūra ir zem nulles (pēc Celsija skalas); pretstats: silts.
- blonds Tāds, kam ir samērā zems intelekta līmenis, neattapīgs, aprobežots (parasti par sievieti).
- sausiņveida Tāds, kam ir sausiņa konsistence; tāds, kas ir līdzīgs sausiņam.
- sešasu Tāds, kam ir sešas asis.
- sietveida Tāds, kam ir sieta veids.
- silesveida Tāds, kam ir siles forma, veids.
- sirdslapu Tāds, kam ir sirdsveida lapas (par augiem).
- sirpjveida Tāds, kam ir sirpja forma, veids.
- sižetisks Tāds, kam ir sižets.
- suģestējošs Tāds, kam ir spēja iedarboties uz cilvēka psihi, izraisīt noteiktu stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
- regulārs Tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to vienībām).
- vājprātīgs Tāds, kam ir stipri psihiski traucējumi; ārprātīgs.
- jēls Tāds, kam ir stipri, līdz asinīm bojāta ādas virskārta (par ķermeņa daļām).
- strupausains Tāds, kam ir strupas ausis (par dzīvnieku).
- asinskārs Tāds, kam ir tieksme pēc asinīm; tāds (dzīvnieks), kas kāro pēc medījuma.
- neaizskarams Tāds, kam ir tiesisks nodrošinājums, aizsardzība pret represīvu, nevēlamu iedarbību.
- viendimensijas Tāds, kam ir tikai viena dimensija.
- telpisks Tāds, kam ir trīs dimensijas (garums, platums un augstums).
- trīsdimensiju Tāds, kam ir trīs dimensijas (piem., garums, platums, augstums).
- tumīgs Tāds, kam ir tumei raksturīgā konsistence (par ēdienu, dzērienu); pabiezs.
- daudzdimensiju Tāds, kam ir vairāk par trim dimensijām.
- niecīgs Tāds, kam ir vāja intensitāte.
- skolniecisks Tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis; tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme.
- dimensionāls Tāds, kam ir viena vai vairākas dimensijas.
- kompleksains Tāds, kam ir zems pašnovērtējums un ar to saistītas psiholoģiska rakstura problēmas.
- sarkans Tāds, kam ir, piemēram, asiņu, gatavu zemeņogu krāsa.
- vienkāršs Tāds, kam nav īpašu privilēģiju, izcila stāvokļa, arī samērā slikti situēts; tāds, kas nav augstprātīgs, iedomīgs.
- atklāts Tāds, kam nav jumta, sienu; tāds, kurā nekas neaizsedz, neaizsargā u. tml.
- sīks Tāds, kam nav lielas ietekmes (par notikumu, norisi).
- nelokāms Tāds, kam nav locīšanas formu sistēmas.
- nesimetrisks Tāds, kam nav simetrijas; asimetrisks.
- nesievišķīgs Tāds, kam nepiemīt sievietei raksturīgās pazīmes; tāds, kas nav raksturīgs sievietei.
- asimetrisks Tāds, kam piemīt asimetrija.
- pilnskanīgs Tāds, kam piemīt daudzveidība, visas nepieciešamības, arī iespējamās akustiskās īpašības (par skaņu, balsi).
- sarežģīts Tāds, kam piemīt daudzveidīgas, arī pretrunīgas īpašības (par cilvēku, tā psihi, raksturu u. tml.).
- ievērojams Tāds, kam piemīt kas nozīmīgs; tāds, kas saista uzmanību, izraisa interesi.
- pozitīvs Tāds, kam piemīt labas, vēlamas psihes, rakstura, personības īpašības.
- sievišķīgs Tāds, kam piemīt sievietei raksturīgas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- siltumvadošs Tāds, kam piemīt siltumvadītspēja.
- simetrisks Tāds, kam piemīt simetrija; tāds, kam raksturīga simetrija.
- tālredzīgs Tāds, kam piemīt spēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situāciju nākotnē; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šķirtdzimuma Tāds, kam piemīt vai nu tikai vīrišķās, vai tikai sievišķās dzimumpazīmes.
- ekspresīvs Tāds, kam piemīt, ir raksturīga ekspresija; izteiksmīgs.
- raupjš Tāds, kam raksturīga asa, skarba izturēšanās, bez maiguma, sirsnības, iejūtības.
- ekstraverts Tāds, kam raksturīga ekstraversija; sabiedrisks, aktīvs.
- fleksīvs Tāds, kam raksturīga fleksija.
- greizsirdis Tāds, kam raksturīga greizsirdība.
- introverts Tāds, kam raksturīga introversija; tāds, kas pievērsies savai iekšējai pasaulei; noslēgts, atturīgs, nesabiedrisks; pretstats: ekstraverts.
- ļodzīgs Tāds, kam raksturīga ķermeņa, tā daļu vairākkārtēja svēršanās uz vienu un otru pusi (par kustībām, stāvokli).
- pesimistisks Tāds, kam raksturīga nomāktība, bezcerība, arī tieksme jebkurā situācijā sagaidīt sliktāko iznākumu.
- intīms Tāds, kam raksturīga savstarpēja uzticība, sirsnība; draudzīgs, tuvs.
- trauksmains Tāds, kam raksturīga trauksme, arī nemiers, satraukums (par cilvēku, tā raksturu, arī psihisku, fizioloģisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- cēlsirdīgs Tāds, kam raksturīgas cēlas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; augstsirdīgs.
- skarbs Tāds, kam raksturīgas cietas daļas, cieti, asi matiņi (par lakstaugiem, to daļām).
- piedzīvojums Tāds, kam raksturīgs dažādiem spilgtiem, satraucošiem notikumiem bagāts sižets.
- akadēmisks Tāds, kam raksturīgs klasiskais stils, tradicionālas formas.
- maniakāls Tāds, kam raksturīgs slimīgs psihisks uzbudinājums, patoloģiskas tieksmes, neprognozējama uzvedība.
- dramatisks Tāds, kam raksturīgs spēcīgs skanējums, plašs diapazons (par dziedātāja balsi).
- kurls Tāds, kam trūkst dzirdes vai tā ir ļoti pasliktinājusies.
- sauss Tāds, kam trūkst emocionalitātes, tāds, kas ir atturīgs, nav sirsnīgs.
- nekompetents Tāds, kam trūkst lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes.
- trūcīgs Tāds, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; nabadzīgs.
- nabags Tāds, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; trūcīgs; nabadzīgs (1).
- nabadzīgs Tāds, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; trūcīgs.
- reversīvs Tāds, kam var mainīt kustības, darbības virzienu atpakaļ, uz pretējo pusi.
- plakans Tāds, kam visi punkti atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
- terciārs Tāds, kas (no kāda viedokļa) atrodas (secības, sistēmas u. tml.) trešajā vietā, pakāpē.
- primārs Tāds, kas (no kāda viedokļa) ir pirmais (kādā secībā), arī galvenais (kādā sistēmā, kopumā).
- vārgs Tāds, kas (piem., psihes īpašību, prasmju, zināšanu trūkuma dēļ) nespēj veikt kādas darbības, kādus uzdevumus.
- nepieskaitāms Tāds, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- labisks Tāds, kas adījumā izadīts uz labo pusi (piem., par valdziņu, adījuma kārtu).
- kreilisks Tāds, kas adījuma labajā pusē ir izadīts uz kreiso pusi (piem., par valdziņu, adījuma kārtu).
- nebijis Tāds, kas agrāk nav eksistējis, pastāvējis, ir kaut kas jauns.
- vienpusīgs Tāds, kas aptver tikai kādu vienu parādības pusi, vērsts pret ko vienu, vienā virzienā.
- imperfektīvs Tāds, kas apzīmē darbības norisi, nepabeigtu darbību.
- nepabeigts Tāds, kas apzīmē darbību, darbības norisi vai stāvokli bez attieksmes pret sākuma un beigu momentu (par darbības vārdu, tā veidu); imperfektīvs.
- pabeigts Tāds, kas apzīmē darbību, darbības norisi vai stāvokli, kam ir noteikta robeža vai arī kas izbeidzas, sasniedzas kādu robežu; perfektīvs.
- dzelošs Tāds, kas asi, sāpīgi kairina (par vēju, aukstumu u. tml.).
- asiņains Tāds, kas asiņo.
- labs Tāds, kas atbilst, ir piemērots vispārpieņemtām prasībām, nosacījumiem (par norisi, stāvokli, arī laiku, laika apstākļiem).
- simtkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto (aptuveni) simt reižu; simtreizējs.
- biežs Tāds, kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes ar īsiem starplaikiem.
- attapīgs Tāds, kas ātri izprot, aptver; tāds, kas veikli atrod izeju (grūtā, sarežģītā situācijā).
- apķērīgs Tāds, kas ātri, viegli saprot, aptver, arī ātri orientējas situācijā; atjautīgs, attapīgs.
- ārējs Tāds, kas atrodas ārpusē, uz ārpusi (no kā) vai norobežo (ko) no apkārtnes; tāds, kas notiek ārpusē.
- zems Tāds, kas atrodas šķietami tuvu zemei (piemēram, par mākoņiem, debesīm); tāds, kas atrodas tuvu horizontam (par sauli, mēnesi, zvaigznēm).
- kreiss Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kurā ir sirds (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: labais.
- proksimāls Tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa vidusasij vai kādam orgānam.
- apakšzeme Tāds, kas atrodas vai norisinās dziļos zemes slāņos.
- virsējais Tāds, kas atrodas virs citiem, augstāk par citiem; tāds, kas skar (kā) virspusi; pretstats: apakšējais.
- virspusējs Tāds, kas atrodas, noris (kā) virspusē, daļā, skar (kā) virspusi.
- psiholoģisks Tāds, kas atspoguļo cilvēka psihi (par mākslas darbu).
- sevišķs Tāds, kas atšķiras ar pastiprinātu intensitāti; liels, ārkārtīgs.
- abpusējs Tāds, kas attiecas gan uz vienu, gan otru (pusi); savstarpējs.
- iekšējs Tāds, kas attiecas tikai uz kādu kopumu, vienību, sistēmu.
- civils Tāds, kas attiecas uz civiltiesībām; civiltiesisks.
- vispārējs Tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem, visu, aptver daudzus vai visus, visu.
- ksilogrāfisks Tāds, kas attiecas uz ksilogrāfiju, saistīts ar to.
- leksikoloģisks Tāds, kas attiecas uz leksikoloģiju, saistīts ar to.
- leksikostilistisks Tāds, kas attiecas uz leksikostilistiku, saistīts ar to.
- leksisks Tāds, kas attiecas uz leksiku, saistīts ar to.
- dorsāls Tāds, kas attiecas uz muguru, mugurpusi; tāds, kas atrodas mugurpusē vai vērsts uz mugurpusi.
- psihoprofilaktisks Tāds, kas attiecas uz psihisko slimību profilaksi un negatīvās psihiskās iedarbības novēršanu.
- reālpsiholoģisks Tāds, kas attiecas uz reālpsiholoģiju, saistīts ar to.
- intīms Tāds, kas attiecas uz vīrieša un sievietes dzimumattiecībām, tuvību.
- vispusējs Tāds, kas attiecas, piem., uz visiem dalībniekiem; tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti, piem., visi dalībnieki.
- optimāls Tāds, kas attiecīgajos apstākļos, situācijā ir vislabākais, visizdevīgākais, visatbilstošākais.
- platonisks Tāds, kas balstās tikai uz garīgām simpātijām, bez jutekliskuma.
- hameleonisks Tāds, kas bieži mainās (atkarībā no situācijas, apstākļiem); mainīgs.
- represēts Tāds, kas bijis pakļauts represijām.
- lauks Tāds, kas darbojas, norisinās āra apstākļos; tāds, kas ir piemērots vai paredzēts āra apstākļiem.
- liberāls Tāds, kas darbojas, norisinās brīvi, bez ierobežojumiem un valsts iejaukšanās.
- ražīgs Tāds, kas dod labus rezultātus (par darbību, norisi).
- pārpasaulīgs Tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās pasaules robežām.
- atomārs Tāds, kas eksistē atsevišķu atomu veidā; raksturīgs atsevišķiem atomiem.
- nemirstīgs Tāds, kas eksistē mūžīgi.
- objektīvs Tāds, kas eksistē neatkarīgi no cilvēka apziņas; reāls, īstenībā eksistējošs.
- abstrakts Tāds, kas eksistē tikai domās, teorētiski un reālajā telpā nepastāv.
- mūžīgs Tāds, kas eksistē, pastāv ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi.
- mūžs Tāds, kas eksistē, pastāv visu cilvēka dzīves laiku.
- narkotisks Tāds, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, izraisot, piem., labsajūtu, halucinācijas, miegu, nejutību.
- sintētisks Tāds, kas iegūts, izveidots ķīmiskās sintēzes ceļā; tāds, kas izgatavots no ķīmiskā sintēzē iegūtām vielām.
- patogēns Tāds, kas ierosina slimību (parasti par mikroorganismiem).
- onkogēns Tāds, kas ierosina un veicina audzēja veidošanos.
- nākamais Tāds, kas iestājas, seko, noris tūlīt pēc kā; tāds, kas norisēs, darbosies tuvākajā nākotnē; nākošais.
- nākošais Tāds, kas iestājas, seko, noris tūlīt pēc kā; tāds, kas norisēs, darbosies tuvākajā nākotnē.
- psihotrops Tāds, kas ietekmē psihes funkcijas (par vielām).
- augšējais Tāds, kas ietver augstākas skaņas (balss vai instrumenta diapazonā); augstāks par citu (skaņu, balsi).
- simtgadīgs Tāds, kas ilgst (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu.
- simtgadu Tāds, kas ilgst (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu.
- paliels Tāds, kas intensitātes ziņā pārsniedz ko citu, līdzīgu.
- emeritēts Tāds, kas ir aizgājis pensijā, saglabājot akadēmisko nosaukumu, titulu u. tml.
- siltzemju Tāds, kas ir cēlies, veidojies, piemērojies eksistencei zemēs ar siltu klimatu (par augiem, dzīvniekiem).
- pusizdzisis Tāds, kas ir daļēji izzudis no atmiņas; tāds, kas ir zaudējis spilgtumu, intensitāti.
- vatēts Tāds, kas ir darināts, iešujot siltinājuma kārtu (piem., vati, vatelīnu).
- populārs Tāds, kas ir daudz vai visiem zināms; tāds, kas daudziem vai visiem izraisa interesi, saista uzmanību.
- pārsienams Tāds, kas ir iekārtots, izveidots (kā) pārsiešanai.
- sutīgs Tāds, kas ir intensīvs, ar augstu temperatūru un ir saistīts ar paaugstinātu mitruma pakāpi (piem., par siltumu).
- salmi Tāds, kas ir izgatavots no sausiem labības augu stiebriem.
- sistemātisks Tāds, kas ir izveidots pēc noteiktiem principiem; tāds, kas veido sistēmu.
- steidzams Tāds, kas ir jāveic, jārisina tūlīt, nekavējoties; tāds, kas prasa tūlītēju rīcību.
- omulīgs Tāds, kas ir labā garastāvoklī, labsirdīgi jautrs.
- silts Tāds, kas ir lietojams tad, ja tā temperatūra ir aptuveni cilvēka ķermeņa siltumā vai mazliet virs tā.
- zems Tāds, kas ir lietojams tikai noteiktās situācijās (piem., par vārdiem, izteicieniem, stilu); literārās valodas normām neatbilstošs.
- milzu Tāds, kas ir ļoti plaši izvērsts, arī izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par darbību, norisi).
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nepastāvīgs, nevienmērīgs, arī nenoteikts (piem., par parādību, norisi, stāvokli).
- aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts kritiskos brīžos, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- subfebrils Tāds, kas ir nedaudz paaugstināts (parasti līdz 37,3 Celsija grādiem) – par ķermeņa temperatūru; saistīts ar mazliet paaugstinātu ķermeņa temperatūru; šādam stāvoklim raksturīgs.
- zems Tāds, kas ir negodīgs, cietsirdīgs, zemisks.
- vājš Tāds, kas ir nepietiekams, slikti nodrošina, veicina (kā) darbību, eksistenci (par psihi, tās funkcijām, arī spējām).
- siļķains Tāds, kas ir nosmērēts ar siļķu sālījumu; tāds, kurā ir bijušas (parasti sālītas vai marinētas) siļķes (piem., par trauku); tāds, kam ir (parasti sālītu) siļķu smarža vai garša.
- sens Tāds, kas ir noticis, norisinājies pirms ilga laika.
- vispārnozīmīgs Tāds, kas ir nozīmīgs visiem vai daudziem.
- termāls Tāds, kas ir pakļauts siltuma enerģijas iedarbībai; tāds, kam ir noteikta sasiluma pakāpe.
- iedzimts Tāds, kas ir pārmantots no iepriekšējām paaudzēm, tāds, kas piemīt kopš dzimšanas (par psihiskām īpašībām, spējām).
- vispārākais Tāds, kas ir pats pārākais, labākais, noderīgākais u. tml. no visiem līdzīgiem.
- pagrūts Tāds, kas ir paveicams, īstenojams ar samērā lielu fizisku spēku, piepūli; tāds, kura paveikšana, atrisināšana, izlemšana prasa samērā lielu psihisku piepūli.
- publisks Tāds, kas ir pieejams daudziem vai visiem; tāds, kur var piedalīties daudzi vai visi; tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem.
- lirisks Tāds, kas ir piemērots, lai izpildītu skaņdarbus, kuros pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (parasti par balsi).
- nesalaužams Tāds, kas ir psihiski spēcīgs un nelokāms (savā pārliecībā, savos uzskatos); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mutants Tāds, kas ir radies mutācijas rezultātā; tāds, kurā notikusi mutācija.
- mākslīgs Tāds, kas ir radīts vai tiek veikts pēc dabā eksistējoša parauga.
- tēvišķs Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam; arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs, tēvišķīgs.
- tēvišķīgs Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam; arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs; tēvišķs.
- vispārcilvēcisks Tāds, kas ir raksturīgs visiem cilvēkiem, visai cilvēcei; tāds, kurā izpaužas visiem cilvēkiem, visai cilvēcei raksturīgas īpašības.
- sarkans Tāds, kas ir saistīts ar kreisu politisko orientāciju, šādai politiskai orientācijai raksturīgu ideoloģiju, kreisi revolucionāru darbību.
- somatisks Tāds, kas ir saistīts ar ķermeni, nevis ar psihi; ķermenisks.
- smags Tāds, kas ir saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī bīstams dzīvībai; tāds, kas ir saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
- iekšējs Tāds, kas ir saistīts ar personību, tās psihi; tāds, kas norisinās psihē.
- skumjš Tāds, kas ir saistīts ar skumjām (piem., par vietu, norisi).
- toksikoloģisks Tāds, kas ir saistīts ar toksikoloģiju.
- pretvēža Tāds, kas ir saistīts ar vēža ārstēšanu un profilaksi.
- smeldzošs Tāds, kas ir saistīts, piem., ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu un ir samērā vājš (par psihisku stāvokli); arī smeldzīgs (2).
- smeldzīgs Tāds, kas ir saistīts, piem., ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu un ir samērā vājš (par psihisku stāvokli); arī smeldzošs (2).
- greizs Tāds, kas ir sašķiebies, sasvēries, sagriezies uz vienu pusi; šķībs.
- noskrandis Tāds, kas ir skrandains, ļoti noplīsis vai novalkāts.
- karsts Tāds, kas ir stipri sasilis, kam ir (samērā) augsta temperatūra.
- nevaldāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt, vājināt (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pietiekams Tāds, kas ir vajadzīgajā daudzumā, apjomā, intensitātē u. tml.
- retrogrāds Tāds, kas ir vērsts, pārvietojas atpakaļ, uz pretējo pusi.
- viendabīgs Tāds, kas ir vienveidīgs pēc sastāva, īpašībām; tāds, kurš eksistē, izpaužas vienā veidā.
- pilnizmēra Tāds, kas ir visā lielumā, maksimāli iespējamais.
- vispārzināms Tāds, kas ir zināms visiem vai daudziem.
- sākotnējs Tāds, kas ir, pastāv pirms kādas norises, stāvokļa u. tml. (par psihisku stāvokli).
- straujš Tāds, kas īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm); tāds, kas sekmē pēkšņu, intensīvu psihisko norišu izraisīšanos (par psihes, raksturs, personības īpašībām).
- sirreāls Tāds, kas īstenībā šķietami neeksistē; reāli neizskaidrojams, neizprotams; mistisks, nereāls.
- sirreālistisks Tāds, kas īstenībā šķietami neeksistē; šķietami, reāli neizskaidrojams, neizprotams, arī mistisks; sirreāls (1).
- nereāls Tāds, kas īstenībā, realitātē neeksistē.
- pārpilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) ļoti pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam (kāda īpašība, pazīme) piemīt ļoti izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- pilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) izteikti, spēcīgi (par cilvēku); tāds, kurā spēcīgi izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība, pazīme (piem., par skatienu, balsi).
- skumjš Tāds, kas izjūt skumjas; tāds, kam ir raksturīga, parasti viegla, nomāktība, aktivitātes mazināšanās (parasti par psihisku stāvokli).
- spēcīgs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
- stingrs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
- stiprs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā, parasti ievērojami, pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
- plosīgs Tāds, kas izpaužas ar lielu, parasti postošu, spēku, intensitāti (piem., par parādībām dabā).
- stiprs Tāds, kas izpaužas intensīvi (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); spēcīgs (5).
- spēcīgs Tāds, kas izpaužas intensīvi (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- galējs Tāds, kas izpaužas ļoti krasi; tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi.
- milzu Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- viegls Tāds, kas izpaužas mazā mērā, tāds, kas nav intensīvs, enerģisks (par darbību, norisi).
- vētrains Tāds, kas izpaužas spēcīgi (par psihisku stāvokli); arī tāds, kas noris intensīvi, saspringti (piemēram, par rīcību).
- prāvs Tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi (par darbību, norisi).
- tveicīgs Tāds, kas izplata ļoti stipru siltumu (par sauli).
- visžēlīgs Tāds, kas izrāda lielu žēlsirdību.
- simpātisks Tāds, kas izraisa (kādā) emocionāli labvēlīgu attieksmi (par cilvēku, arī par cilvēka izskatu, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.).
- nospiedošs Tāds, kas izraisa bezcerīgu, nomācošu psihisku stāvokli.
- pasmags Tāds, kas izraisa diezgan nomācošu psihisku stāvokli.
- interesants Tāds, kas izraisa interesi (1), piesaista uzmanību; saistošs.
- vilinošs Tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); tāds, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
- satriecošs Tāds, kas izraisa ļoti spēcīgu psihisku vai emocionālu pārdzīvojumu.
- patīkams Tāds, kas izraisa patiku (1); jauks, simpātisks.
- tuvs Tāds, kas izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī tāds, kas ir labi zināms, saprotams.
- mīlīgs Tāds, kas izraisa pret sevi simpātijas, patiku, mīļumu.
- viegls Tāds, kas izraisa samērā mazu pārdzīvojumu, niecīgas nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.).
- sāpīgs Tāds, kas izraisa, piem., ar nelaimi, psihiskām ciešanām saistītu dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli.
- silts Tāds, kas izstaro siltumu (par iekārtu, ierīci u. tml.).
- silts Tāds, kas izstaro siltumu (par sauli, uguni u. tml.).
- svelmīgs Tāds, kas izstaro stipru siltumu; ļoti karsts; svelmains.
- svelošs Tāds, kas izstaro stipru siltumu; ļoti karsts; svelmains.
- svelmains Tāds, kas izstaro stipru siltumu; ļoti karsts.
- digitāls Tāds, kas izteikts ciparu kodā, operē ar ciparu elektrisko signālu vai veic šā signāla vizuālo indikāciju.
- cipars Tāds, kas izteikts skaitliskā kodā; tāds, kas darbojas šādā kodu sistēmā; digitāls.
- nelaipns Tāds, kas izturas asi, skarbi, bez sirsnības, laipnības, vajadzīgās uzmanības.
- pasauss Tāds, kas izturas diezgan atturīgi, samērā lietišķi, bez sirsnības.
- draudzīgs Tāds, kas izturas pret citiem labvēlīgi, sirsnīgi.
- piesardzīgs Tāds, kas izturas uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, bīstamām situācijām.
- padots Tāds, kas kādā (piem., administratīvā, ekonomiskā) sistēmā ir pakārtots augstākam posmam, lielākai varai; pakļauts.
- trešais Tāds, kas kādā veidā ir saistīts ar divu citu (piem., cilvēku, cilvēku grupu, valstu) attiecību sistēmu.
- izaicinošs Tāds, kas kaitina, izraisa nepatiku, liek asi reaģēt.
- griezīgs Tāds, kas krasi atšķiras, nesader kopā.
- silts Tāds, kas labi aizsargā no aukstuma, tāds, kas palīdz saglabāt siltumu, neļauj tam aizplūst (piem., par apģērbu, ģērbšanos).
- praktisks Tāds, kas labi izprot ikdienas dzīves vajadzības, prot labi atrisināt sadzīves jautājumus (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- viesmīlīgs Tāds, kas labprāt uzņem, cienā viesus, tāds, kas pret viesiem ir laipns, sirsnīgs, tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- siltumcaurlaidīgs Tāds, kas laiž cauri, neaiztur siltumu.
- simpātisks Tāds, kas līdzīgā veidā rodas citā organisma daļā simetriski vai blakus esošā vietā.
- trūcīgs Tāds, kas liecina par nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkumu, nabadzību (1).
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu, arī tāds, kuram (parasti) ir izcilas kvalitatīvas īpašības (par skaņu).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pēc stipruma, intensitātes pārsniedz ko citu, līdzīgu.
- postošs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību; postīgs (2).
- postīgs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību; postošs (2).
- spiedīgs Tāds, kas ļoti nelabvēlīgi, nomācoši ietekmē (cilvēku) – par apstākļiem, arī fizioloģisku, psihisku stāvokli.
- sils Tāds, kas mitinās, uzturas silā.
- sāpīgs Tāds, kas nav atrisināts, sagādā daudz grūtību.
- mīksts Tāds, kas nav griezīgs, skarbs; klusināts, maigs.
- bezvārda Tāds, kas nav izteikts vārdos, norisinās bez vārdiem.
- nelikumīgs Tāds, kas nav likumīgs; neatļauts, prettiesisks.
- maigs Tāds, kas nav pārāk karsts vai pārāk auksts; mēreni silts.
- neuzkrītošs Tāds, kas nav pārāk spilgts; maigs, klusināts.
- mērens Tāds, kas nav pārmērīgi liels vai mazs (pēc apjoma, intensitātes skaitliskās vērtības u. tml.); vidējs; samērā neliels.
- ekskluzīvs Tāds, kas nav pieejams visiem; tāds, kas tiek dots, atļauts u. tml. tikai dažiem; ārkārtējs.
- neatkarīgs Tāds, kas nav saistīts (ar ko citu); tāds, kas eksistē patstāvīgi.
- mierīgs Tāds, kas nav saistīts ar karu, bruņotu cīņu, asiem konfliktiem.
- viegls Tāds, kas nav saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī nav bīstams dzīvībai (par slimību, ievainojumu u. tml.); tāds, kas noris bez grūtībām, lielām fiziskām ciešanām, arī tāds, kas noris strauji (par fizioloģisku procesu); tāds, kas nav saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
- ārpusskolas Tāds, kas nav saistīts ar skolu; tāds, kas notiek vai pastāv ārpus skolu sistēmas.
- vispārlietojams Tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piem., par vārdu, izteikumu).
- nesakārtots Tāds, kas nav sakārtots, kurā nav izveidota, radīta noteikta kārtība vai sistēma.
- nesakarīgs Tāds, kas nav sistemātiski, loģiski sakārtots, izvietots.
- maigs Tāds, kas nav skarbs, griezīgs; kluss, klusināts.
- vājš Tāds, kas nav spēcīgs, tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā nesasniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā, to izpausmi).
- viegls Tāds, kas nav spilgti izteikts (par psihiska stāvokļa izpausmi).
- organizēts Tāds, kas nav stihisks, bet notiek vai noris pēc noteiktas sistēmas un plāna.
- šķībs Tāds, kas nav taisns, bet ir nosvēries, izliecies, sagriezies uz vienu pusi.
- nemateriāls Tāds, kas nav vielisks, priekšmetisks, ķermenisks, bet saistīts ar cilvēka psihi, garīgo kultūru.
- slikts Tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas neiejūtība, cietsirdība, nelabvēlība.
- slikts Tāds, kas neatbilst, ir nepiemērots vispārpieņemtām prasībām, nosacījumiem (par norisi, stāvokli, arī laiku, laika apstākļiem).
- parasts Tāds, kas neatšķiras no bieži sastopamā, līdzīgā pēc intensitātes, daudzuma u. tml.
- uzmedots Tāds, kas neatvairāmi tiecas iegūt kādu par sievu (vīru), arī iegūt (kāda) draudzību.
- rets Tāds, kas neierodas bieži (par viesi).
- nepiederošs Tāds, kas neietilpst kādā kopumā, sistēmā; tāds, kam nav saistības (ar ko).
- indiferents Tāds, kas neizrāda interesi; vienaldzīgs.
- garlaicīgs Tāds, kas neizraisa interesi, patiku; vienmuļš; tāds, kas noris lēni, vienmuļi.
- siltumnecaurlaidīgs Tāds, kas nelaiž cauri, aiztur siltumu.
- nerunīgs Tāds, kas nemēdz daudz runāt; tāds, kas runā vai atbild uz jautājumiem ļoti īsi, nelabprāt.
- neesošs Tāds, kas nepastāv, neeksistē.
- vienaldzīgs Tāds, kas nesaista, neizraisa interesi, tāds, pret kuru ir vienaldzība.
- vaļējs Tāds, kas nesedz vai tikai daļēji sedz pēdas virspusi (par apaviem).
- nesavaldīgs Tāds, kas nespēj atbilstoši situācijai mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
- sasaistīts Tāds, kas nespēj atraisīties, justies brīvi; samulsis, bikls.
- slikts Tāds, kas nespēj nodrošināt, veicināt (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).
- tuvredzīgs Tāds, kas nespēj paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- publisks Tāds, kas netiek slēpts no citiem cilvēkiem (piem., par darbību, norisi).
- neatkārtojams Tāds, kas nevar atkārtoties, norisināties vai izpausties vairākkārt.
- nepateicīgs Tāds, kas neveicina, nesekmē (kā) norisi, attīstību.
- neizsīkstošs Tāds, kas nezaudē spēku, intensitāti.
- vaļējs Tāds, kas no visām pusēm nav norobežots, tāds, kam nav sienu, jumta (par telpu, celtni).
- sedatīvs Tāds, kas nomierina nervu sistēmu.
- aktīvs Tāds, kas noris ātri un spēcīgi (par procesiem, parādībām); tāds, kurā kas noris ātri un spēcīgi.
- adiabātisks Tāds, kas noris bez siltuma pieauguma vai zuduma.
- rāms Tāds, kas noris līdzsvaroti, bez spriedzes, konfliktiem (par psihiskām norisēm, rakstura īpašībām u. tml.).
- maksimāls Tāds, kas noris vai izpaužas iespējami vai pieļaujami visintensīvākajā veidā; vislielākais.
- minimāls Tāds, kas noris, arī darbojas ar ļoti mazu, arī vismazāko intensitāti.
- sinhronisks Tāds, kas noris, darbojas, pastāv vienlaicīgi, saskaņoti laikā (ar ko citu); sinhrons (1).
- pilnasinīgs Tāds, kas noris, izpaužas aktīvi, pilnvērtīgi; tāds, kas ir saistīts ar šādu norisi, izpausmi.
- vērienīgs Tāds, kas noris, izpaužas, tiek veikts plašā apjomā, arī daudzveidīgi (piemēram, par darbību, norisi, pasākumu).
- vientuļš Tāds, kas noris, tiek veikts vienatnē (par procesu, darbību); tāds, kas norisinās, paiet vienatnē (par cilvēka dzīvi, mūžu).
- masveida Tāds, kas norisinās plašā apjomā; tāds, kas skar daudzus.
- palēns Tāds, kas norisinās samērā lēni.
- žigls Tāds, kas norisinās straujā tempā, strauji.
- kūtrs Tāds, kas norisinās šķietami ilgi.
- mutisks Tāds, kas norisinās, izsakot vārdus, runājot.
- lēns Tāds, kas norisinās, notiek ilgākā laika periodā, ar mazu intensitāti.
- momentāns Tāds, kas norisinās, notiek ļoti ātri; acumirklīgs.
- turpmāks Tāds, kas norisinās, pastāv, veidojas (parasti laika) secībā pēc kā cita.
- pagarināts Tāds, kas norisinās, tiek veikts ilgāk nekā parasti.
- vārgs Tāds, kas norit ar vāju intensitāti.
- aritmisks Tāds, kas notiek ar ritma traucējumiem, kas neiekļaujas ritmā (parasti par sirdsdarbību, pulsu).
- ikmēneša Tāds, kas notiek vai ir vērojams katru mēnesi; tāds, kas attiecas uz katru mēnesi.
- atmugurisks Tāds, kas notiek virzienā uz aizmuguri vai ar mugurpusi pa priekšu.
- pastarpināts Tāds, kas notiek, norisinās ar kā starpniecību.
- nepiespiests Tāds, kas notiek, norisinās bez lieka sasprindzinājuma, brīvi, dabiski.
- aizkapa Tāds, kas notiek, norisinās pēc (cilvēka) nāves.
- pēcstundas Tāds, kas notiek, norisinās pēc mācību stundām.
- piecreizējs Tāds, kas notiek, norisinās piecas reizes.
- ritmisks Tāds, kas notiek, norisinās vienmērīgi, noteiktā ritmā.
- selektīvs Tāds, kas pamatojas uz atlasi, izvēli pēc kādas noteiktas pazīmes, iedarbojas uz noteikta veida objektiem (par vielām, procesiem u. tml.).
- aksiomātisks Tāds, kas pamatots, pierādīts ar aksiomu; tai raksturīgs.
- greizsirdīgs Tāds, kas pārdzīvo greizsirdību vai kam raksturīga greizsirdība; tāds, kurā izpaužas greizsirdība.
- dāma Tāds, kas paredzēts sievietēm.
- augsts Tāds, kas pārsniedz parasto līmeni, pakāpi, intensitāti; liels, ievērojams.
- pārmērīgs Tāds, kas pārsniedz pieļaujamo mēru, pakāpi, ir pārāk intensīvs (par darbību, norisi).
- lēnīgs Tāds, kas pārvietojas, virzās ar nelielu ātrumu; tāds, kas norisinās, notiek lēnām, nesteidzīgi.
- reāls Tāds, kas pastāv, eksistē dzīvē; tāds, kas nav izdomāts; patiess, īstens.
- negribēts Tāds, kas pastāv, eksistē neatkarīgi no paša gribas, vēlēšanās.
- iespējams Tāds, kas pastāv, eksistē.
- patstāvīgs Tāds, kas pastāv, funkcionē (kādā sistēmā) atsevišķi, atdalīti no kā cita.
- pirmspensijas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms pensijas vecuma sasniegšanas, arī pirms došanās pensijā.
- starpsesiju Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp kārtējām sesijām.
- starpsistēmu Tāds, kas pastāv, noris starp kādām sistēmām.
- starpkonfesionāls Tāds, kas pastāv, noris starp konfesijām.
- vasara Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, ir raksturīgs šim gadalaikam; tāds, ko izmanto šajā gadalaikā.
- ziema Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai.
- padomju Tāds, kas pastāvēja, norisinājās, darbojās u. tml. bijušajā Padomju Savienībā.
- kairs Tāds, kas patīkami satrauc, valdzina, rosina juteklisku tieksmi.
- sīrupveida Tāds, kas pēc konsistences ir līdzīgs sīrupam, atgādina sīrupu.
- vidējs Tāds, kas pēc lieluma, intensitātes pakāpes ir starp galējiem lielumiem, intensitātes pakāpēm (piemēram, starp lielu un mazu, augstu un zemu, smagu un vieglu).
- svešs Tāds, kas pieder citai sistēmai, atbilst citai kārtībai.
- sākotnējs Tāds, kas piemīt (kam) pastāvēšanas, eksistēšanas sākumā (piem., par izskatu, formu, krāsu).
- pievilcīgs Tāds, kas piesaista, rada interesi.
- vājš Tāds, kas pietiekami nenodrošina (kā) darbību, eksistenci (par dažādu organisma sistēmu funkcijām, fizioloģisku stāvokli).
- viltīgs Tāds, kas prot apstākļus, situāciju izmantot savā labā (par dzīvniekiem).
- trokšņains Tāds, kas rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par darbību, norisi).
- silts Tāds, kas rada siltuma, mājīguma sajūtu.
- naturāls Tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka radītajam).
- serozs Tāds, kas radies no asins seruma, piem., izsvīdums iekaisuma gadījumā; ūdeņains.
- pārdabisks Tāds, kas realitātē neeksistē.
- neizdarīgs Tāds, kas rīkojas, darbojas bez izveicības, gausi, arī nemākulīgi.
- pāragrs Tāds, kas rodas, noris pārāk agri, priekšlaicīgi (par fizioloģiskām norisēm); tāds, kas izraisās pārāk agri, priekšlaicīgi (par psihisku stāvokli).
- rosinošs Tāds, kas rosina, rada ierosmi.
- rotējošs Tāds, kas rotē, griežas, pārvietojas ap kādu punktu vai asi; tāds, ko var pagriezt.
- strups Tāds, kas runā īsi, aprauti, arī nelaipni, skarbi.
- atklāts Tāds, kas runā vaļsirdīgi, neslēpjot savas domas, attieksmi.
- redzams Tāds, kas saista uzmanību, izraisa interesi; tāds, kam piemīt kas nozīmīgs.
- saistīgs Tāds, kas saista, raisa interesi, patiku.
- vokāls Tāds, kas saistīts ar balsi, dziedāšanu.
- paramilitārs Tāds, kas saistīts ar jauniešu interesi par valsts aizsardzību, militāru ģērbšanās stilu u. tml.
- spīvs Tāds, kas saistīts ar lielu spēku, piepūli (par darbību, norisi).
- psihoanalītisks Tāds, kas saistīts ar neapzinātiem cilvēka psihes procesiem un to analīzi.
- nemierīgs Tāds, kas saistīts ar nemieriem, asiem konfliktiem, bruņotu cīņu.
- baigs Tāds, kas saistīts ar nomāktību, drūmumu, bailēm (par psihiskiem stāvokļiem, domām u. tml.).
- slimīgs Tāds, kas saistīts ar pārspīlētu, arī pārmērīgi negatīvu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.); tāds, kam ir raksturīga pārspīlēta, arī negatīva (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku).
- psihofizioloģisks Tāds, kas saistīts ar psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem.
- psihodēlisks Tāds, kas saistīts ar psihotropām vielām.
- šausmas Tāds, kas saistīts ar šādu notikumu, norisi u. tml.
- ultrabāzisks Tāds, kas satur maz silīcija.
- simtprocentīgs Tāds, kas satur simt procentus (kādas vielas).
- sveķains Tāds, kas satur sveķus; tāds, kurā ir sveķi; tāds, kam ir sveķiem raksturīgā konsistence.
- pilns Tāds, kas savā izpausmē ir sasniedzis augstāko pakāpi; arī galējo robežu (par norisi, procesu, parādību).
- lielisks Tāds, kas sevišķi veicina, nodrošina (kāda) darbību, eksistenci.
- siekalains Tāds, kas siekalojas.
- vienpusējs Tāds, kas skar, aptver tikai vienu pusi.
- dzīvotspējīgs Tāds, kas spēj bioloģiski eksistēt.
- termofils Tāds, kas spēj eksistēt un vairoties vidē ar samērā augstu temperatūru (par dzīvniekiem, augiem).
- stiprs Tāds, kas spēj mērķtiecīgi darboties grūtos, sarežģītos apstākļos; arī izturīgs, patstāvīgs; tāds, kas nodrošina spējas darboties šādā veidā (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ilgtspējīgs Tāds, kas spēj pastāvēt, attīstīties, norisināties samērā ilgu laiku, ilgstoši.
- ilgspējīgs Tāds, kas spēj pastāvēt, norisināties samērā ilgu laika posmu.
- ātrs Tāds, kas strauji norisinās, ko strauji veic.
- slepens Tāds, kas tiek slēpts no citiem (piem., par norisi, priekšmetu).
- sievišķīgs Tāds, kas tradicionāli saistās ar sievieti, sievietei raksturīgs.
- pilnasiņu Tāds, kas vairākās paaudzēs pieder noteiktam cilvēku slānim, tautībai u. tml.; tīrasiņu.
- līkločains Tāds, kas vairākkārt virzās uz vienu un otru pusi vai uz augšu un leju; līkumains.
- pēdējais Tāds, kas vairs neatkārtosies, kā nav, nebūs.
- trausls Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par organismu, tā daļām, fizioloģisku, psihisku stāvokli u. tml.).
- oligotrofs Tāds, kas var eksistēt, pastāvēt barības vielām nabadzīgos apstākļos.
- bīstams Tāds, kas var nodarīt ļaunumu, apdraudēt dzīvību, (kā) eksistenci.
- pašpietiekams Tāds, kas var pastāvēt, eksistēt patstāvīgi, neatkarīgi no citiem.
- rosīgs Tāds, kas veicina, rosina intensīvu darbību, procesu (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura un personības īpašībām).
- simtprocentīgs Tāds, kas veido (kā) simt procentus.
- izmanīgs Tāds, kas veikli prot izmantot apstākļus, arī prot veikli izkļūt no sarežģītas situācijas; attapīgs, veikls.
- subfosils Tāds, kas vēl nav pilnībā fosilizējies (pārakmeņojies).
- pusizdzisis Tāds, kas vēl nav pilnībā izdzisis, bet vāji deg, kvēlo.
- frontāls Tāds, kas vērsts ar priekšpusi pret skatītāju (piem., par celtni).
- plakanisks Tāds, kas vērsts pret ko ar (priekšmeta) plakano, platāko pusi.
- vārīgs Tāds, kas viegli, ātri izraisa nevēlamu psihisku stāvokli (piem., par izteikumu, norisi).
- uzbāzīgs Tāds, kas, izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmē (par psihisku norisi).
- uzmācīgs Tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmē (piemēram, par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
- spēcīgs Tāds, ko dara, kas noris ar lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi).
- stiprs Tāds, ko dara, tāds, kas noris ar lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi); spēcīgs (2).
- nesatricināms Tāds, ko grūti izbeigt, pārtraukt (par psihisku stāvokli).
- parazitārs Tāds, ko ierosina, izraisa parazīti.
- smags Tāds, ko ir grūti paveikt, atrisināt, izlemt, apgūt; tāds, kas prasa lielu psihisku piepūli.
- kanonisks Tāds, ko ir ieviesusi un sankcionējusi baznīca; atbilstošs kanoniem [1] (2).
- nospiests Tāds, ko ir pārņēmusi nomāktība, grūtsirdība.
- ziežams Tāds, ko ir samērā viegli ziest (par vielu); tāds, kam ir ziešanai piemērota konsistence.
- pārsienams Tāds, ko izmanto (kā) pārsiešanai.
- viegls Tāds, ko izraisa ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis; tāds, kura saturs atspoguļo ar pozitīvām emocijām saistītu psihisku stāvokli.
- smags Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis, ciešanas; tāds, kura saturs atspoguļo mokoši nepatīkamu psihisku stāvokli, ciešanas.
- svešierosme Tāds, ko kādā sistēmā ierosina, uztur cita sistēma.
- viegls Tāds, ko nav grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar nelielu fizisku spēku, piepūli, saspridzinājumu; tāds, kas nav saistīts ar grūtībām, sarežģījumiem, kas neprasa lielu psihisku piepūli.
- viegls Tāds, ko nav grūti sagremot, asimilēt, arī tāds, kurā ir maz uzturvielu, kas nav sātīgs (par ēdienu, barību).
- mežonīgs Tāds, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pirmatnējs Tāds, ko nav pārveidojusi cilvēka darbība.
- mežonīgs Tāds, ko nav skārusi cilvēka darbība; tāds, kas ir saglabājies savā pirmatnējā izskatā, veidā (par apvidu, vietu u. tml.).
- termoizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra; siltumizturīgs.
- ūdensdrošs Tāds, ko neietekmē, nebojā ūdens; ūdensizturīgs.
- trinams Tāds, ko nepieciešams uztrīt, uzasināt.
- neatliekams Tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic, jārisina tūlīt, nekavējoties.
- parapsihisks Tāds, ko nevar izskaidrot ar zināmo psihofizioloģisko sistēmu darbību.
- apātisks Tāds, ko pārņēmusi apātija; vienaldzīgs; tāds, kurā izpaužas apātija.
- vienaldzīgs Tāds, ko pārņēmusi vienaldzība, tāds, kas neizrāda interesi (par ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bēdas Tāds, ko piemeklējusi nelaime, posts, tāds, kas saistīts ar nelaimi, postu.
- vispārpieņemts Tāds, ko pieņem, atzīst visi vai daudzi.
- tveicīgs Tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi un kas ir arī samērā mitrs (par gaisu).
- sienams Tāds, ko var apsiet, sasiet u. tml.
- grozāms Tāds, ko var grozīt vai griezt ap tā asi.
- abrazīvs Tāds, ko var lietot cietu virsmu apstrādei vai asināšanai.
- kampaņveidīgs Tāds, ko veic nevis regulāri, sistemātiski, bet gan uz laiku sasprindzinātu darbību, pasākumu veidā.
- zigomorfs Tāds, ko viena simetrijas ass dala divās simetriskās daļās (par ziedu).
- ekskluzīvs Tāds, ko visi nevar atļauties, iegādāties; ļoti dārgs.
- siekalains Tāds, kur ir daudz siekalu.
- siekstains Tāds, kur ir daudz siekstu (1).
- tuksnešains Tāds, kur ir tuksnesis vai tuksnesim līdzīgas vietas ar nabadzīgu augu valsti vai bez tās.
- paskops Tāds, kurā (kas) ir pausts samērā īsi, arī nepilnīgi.
- divdabīgs Tāds, kurā apvienotas divējādas (bieži pretējas) īpašības; tāds, kurš eksistē, izpaužas divējādos (bieži pretējos) veidos.
- nežēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu, ko) ir cietsirdīga, vardarbīga, nesaudzīga.
- humāns Tāds, kura attieksmē pret citiem cilvēkiem izpaužas cieņa, atsaucība, iejūtība, sirsnība.
- maigs Tāds, kura attieksme pret citiem ir labsirdīga, mīļa; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- necilvēcīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, nežēlīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kodoltermisks Tāds, kurā augstā temperatūrā noris vieglo elementu atomu kodolu sintēze (par reakciju); tāds, kas saistīts ar šādu sintēzi; tāds, kurā izmantota šāda sintēze.
- siltummīlošs Tāds, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi.
- regulārs Tāds, kura formu sistēma atbilst vispārējām valodas likumībām (parasti par vārdu); kārtns.
- trūcīgs Tāds, kura iedzīvotājiem trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu (par teritoriju).
- neorganisks Tāds, kura iekļaušana vai iekļaušanās (kur, kādā sistēmā) ir neiederīga.
- pavārgs Tāds, kura intensitāte ir vāja, arī nepietiekama.
- asiņains Tāds, kurā ir daudz asiņu; tāds, kas satur daudz asiņu.
- dzīslains Tāds, kurā ir daudz dzīslu; tāds, kurā labi saskatāmas dzīslas, asinsvadi.
- konspektīvs Tāds, kurā ir īsi pausts (kā) saturs.
- raudulīgs Tāds, kurā ir jūtamas, sadzirdamas raudas (par runāšanu, balsi).
- sklerotizēts Tāds, kurā ir radusies skleroze (par orgānu, tā daļu).
- pilns Tāds, kurā ir visi paredzētie dalībnieki, grupas locekļi.
- ekscentrisks Tāds, kurā izmantoti asi kontrastaini, pārsteidzoši paņēmieni, komiski efekti.
- pseidoklasisks Tāds, kurā izmantoti klasikas paraugi.
- slepens Tāds, kura izpausme tiek apzināti slēpta (par psihisku stāvokli).
- naidīgs Tāds, kurā izpaužas (dzīvnieka) niknums, agresivitāte.
- kontrastains Tāds, kurā izpaužas krass pretstats; krasi atšķirīgs.
- kūtrs Tāds, kurā izpaužas lēnums, enerģijas trūkums, arī slinkums, pasivitāte.
- zvērisks Tāds, kura izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
- zvērīgs Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
- samtains Tāds, kurā izpaužas maigums, labsirdība; patīkami tembrēts, pievilcīgs.
- glāstošs Tāds, kurā izpaužas mīļums, sirsnīgums.
- nospiests Tāds, kurā izpaužas nomāktība, grūtsirdība.
- smags Tāds, kurā izpaužas nosodījums, arī cietsirdība, ļaunums.
- priecīgs Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kam ir raksturīgs prieks, jautrība, pacilāts garastāvoklis (parasti par psihisku stāvokli, domām).
- neprofesionāls Tāds, kurā izpaužas profesionalitātes trūkums; nepietiekami kvalitatīvs.
- ieinteresēts Tāds, kurā izpaužas radusies interese (par ko).
- smeldzošs Tāds, kurā izpaužas samērā vājš, piem., ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu saistīts psihisks stāvoklis.
- satraucošs Tāds, kurā izpaužas satraukums (par psihisku stāvokli).
- sērs Tāds, kurā izpaužas skumjas, bēdas, grūtsirdība.
- maniakāls Tāds, kurā izpaužas slimīgs psihisks uzbudinājums.
- talantīgs Tāds, kurā izpaužas talants, arī augsta profesionāla prasme (par darbu, darbību).
- atklāts Tāds, kurā izpaužas vaļsirdība, patiesums, tiešums.
- zvērīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga; necilvēcīgs (1).
- pastīvs Tāds, kurā jūtams saspringums, atraisītības trīkums (piem., par norisi, notikumu).
- regulārs Tāds, kurā kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā; simetrisks.
- šķembains Tāds, kurā kauls, tā daļa ir sadalījusies atsevišķos, šķembām līdzīgos gabalos.
- mežonīgs Tāds, kura lielums, intensitāte ievērojami pārsniedz pierastās, parastās robežas.
- silīcijorganisks Tāds, kura molekulās silīcija atomi ir saistīti ar oglekli.
- stīvs Tāds, kurā nav dzīvīguma, rosības, aktivitātes (piem., par darbību, notikumu, situāciju); arī neveikls, neizdevies.
- nekārtīgs Tāds, kurā nav ievērota noteikta (piem., darbību) secība; tāds, kas nav regulārs, sistemātisks.
- juceklīgs Tāds, kurā nav noteiktas secības, kārtības, sistēmas.
- viegls Tāds, kurā nav rūpju, grūtību (par stāvokli, apstākļiem), tāds, kas noris bez sarežģījumiem, grūtībām (par darbību, norisi).
- saspriegts Tāds, kurā noris spraiga darbība (parasti par laikposmu, situāciju).
- sintētisks Tāds, kurā noteiktā sistēmā, vienotā veselumā ir apvienoti, saistīti neviendabīgi elementi.
- plenārs Tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.); pilns, vispārējs.
- sarežģīts Tāds, kura paveikšanai, atrisināšanai, kā izlemšanai nepieciešama papildu intelektuāla piepūle.
- palielināts Tāds, kura platība ir kļuvusi lielāka.
- vārīgs Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam.
- žirgts Tāds, kura psihiskais un fiziskais stāvoklis nodrošina gatavību aktīvai darbībai; aktīvs, darbīgs; možs, mundrs.
- kutelīgs Tāds, kura risināšanā, apspriešanā u. tml. nepieciešama īpaša uzmanība, piesardzība, iejūtība.
- skanīgs Tāds, kurā rodas labi uztveramas, dzirdei tīkamas skaņas (par norisi, darbību).
- sensomotorisks Tāds, kurā sajūtu impulsi izraisa kustību impulsus.
- pirmatnīgs Tāds, kura sastāvā nav atvasināšanas morfēmu vai salikteņa sastāvdaļu.
- sakarīgs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir sakārtoti sistēmiskā, loģiskā, labi uztveramā secībā (piem., par tekstu, domāšanas procesu, darbību kopumu).
- saskanīgs Tāds, kurā sastāvdaļas, elementi veido vēlamo kopumu, sistēmu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
- smeldzīgs Tāds, kura saturā izpaužas šāds psihiskais stāvoklis.
- smeldzošs Tāds, kura saturā izpaužas šāds psihiskais stāvoklis.
- spraigs Tāds, kura saturs izraisa neatslābstošu interesi.
- saulains Tāds, kurā saules starojumu ilgu laikposmu neaiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. un kuram (parasti) ir raksturīgs silts, arī karsts klimats (par teritoriju, zemi u. tml.).
- sitams Tāds, kurā skaņa rodas no rokas, īpaša rīka, detaļas sitiena (par mūzikas instrumentiem).
- izteiksmīgs Tāds, kurā spilgti izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības.
- objektīvs Tāds, kura uzskati, runa un rīcība atbilst īstenībai, ir patiesi, brīvi no aizspriedumiem un subjektīvas attieksmes.
- tīrasinīgs Tāds, kura vecāki, arī senākie priekšteči pieder pie vienas un tās pašas rases, tautas; tīrasiņu (2).
- simbolisks Tāds, kura vērtība, izpausme, intensitāte u. tml. ir mazāka, nekā nepieciešams, arī parasts.
- vaļējs Tāds, kura virsbūvei nav jumta vai arī nav sienu un jumta (par transportlīdzekļiem, to daļām).
- psihosomatisks Tāds, kuram ir gan psihiski, gan somatiski komponenti.
- labs Tāds, kuram piemīt morāles normām atbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir labsirdīga, labvēlīga.
- slikts Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības; tāds, kurš izturas (pret citiem) neiejūtīgi, cietsirdīgi.
- planetārs Tāds, kurš vienlaikus rotē gan ap savu, gan ap cita elementa asi.
- slēgts Tāds, kuru elementu, sastāvdaļu kopums nav maināms; tāds, kas noris ierobežotā vidē, sistēmā.
- bezizeja Tāds, no kura nav izejas, kam nav labvēlīga atrisinājuma.
- varietāte Tādu algebrisku sistēmu klase, kuras aprakstāmas ar vienām un tām pašām identitātēm.
- trigonometriskās funkcijas taisnleņķa trijstūru malu savstarpējās attiecības (piem., sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss).
- taksidermists Taksidermijas speciālists.
- āpšu suns taksis.
- koptāme Tāme, kurā apvienoti visi izmaksu aprēķini.
- T Tango (sporta deju klasifikācijā).
- kaija Tārtiņveidīgo kārtas vidēji liels ūdensputns ar slaidiem spārniem, baltu vēderpusi un paīsu, noapaļotu asti.
- traucēklis Tas (fakts, apstāklis), kas traucē, kavē (kā) norisi, realizēšanu.
- spēks Tas (parasti parādība dabā), kas izraisa, veicina (kā) veidošanos, norisi.
- saturs Tas (parasti parādība), kas ir saistīts ar kādu sistēmu.
- signāls Tas (piem., darbība, norise, notikums, informācija), kas ierosina vai veicina kādu citu darbību, norisi u. tml.
- pavadonis Tas (piem., psihisks vai fizisks stāvoklis, process), kas ir (kam) raksturīgs, eksistē vienlaikus (ar ko citu).
- sitams Tas (piem., rīks), ar ko sit, ko izmanto sišanai.
- apsējs Tas, ar ko apsien; tas, kas apsiets (ap ko).
- strupausis Tas, kam ir strupas ausis (par dzīvnieku).
- ekstraverts Tas, kam raksturīga ekstraversija.
- pienākums Tas, kas (kādam) ir jādara, atrodoties kādā amatā, strādājot kādā profesijā.
- žņaugs Tas, kas (piem., psiholoģiski, finansiāli) apgrūtina, nomāc.
- aizkadrs Tas, kas atrodas, norisinās aiz (kinofilmas, TV raidījuma u. tml.) kadra un vizuāli nav redzams.
- atstarotājs Tas, kas atstaro; neliels priekšmets vai uzlīme satiksmes dalībnieku (gājēju, velosipēdistu u. tml.) drošībai, kas atstarojot (piem., starmešu gaismu), spoži spīd.
- būtne Tas, kas eksistē kā dzīvs organisms.
- abstrakcija Tas, kas eksistē tikai teorētiski un reālajā dzīvē nav iespējams.
- atsijas Tas, kas ir atsijāts (parasti no graudiem).
- izsijas Tas, kas ir izsijāts; arī atsijas.
- informācija Tas, kas ir izteikts ar šifru, kodu, skaitļu, simbolu u. tml. palīdzību.
- darbs Tas, kas ir jāprot un jāveic noteiktas profesijas, specialitātes pārstāvim.
- spēks Tas, kas ir par cēloni, pamatu (darbībai, norisei u. tml.); tas, kas veicina (darbību, norisi u. tml.).
- punkts Tas, kas ir par pamatu, cēloni, arī saistīts ar noteiktu situāciju (norisē, darbībā, stāvoklī).
- nasta Tas, kas ir saistīts ar ilgstošām grūtībām, rūpēm; tas, kas ir mokošs un ilgstoši nomāc psihi.
- vispārzināms Tas, kas ir zināms visiem vai daudziem.
- sāpes Tas, kas nav atrisināts, sagādā daudz grūtību.
- apakšstrāvojums Tas, kas netiek izpausts vārdos, bet uztverams no teksta kopumā, situācijas, apstākļiem u. tml.; zemstrāva.
- pamats Tas, kas nodrošina (kā) pastāvēšanu, norisi, attīstību; būtisks, nepieciešams (kā) priekšnoteikums.
- ziņnesis Tas, kas nogādā (kur, kādam) vēstis, ziņas; vēstnesis.
- nervs Tas, kas nosaka (kā) būtību, eksistenci.
- palēninātājs Tas, kas palēnina (kā) darbību, norisi, procesu.
- termoizolators Tas, kas pasargā (ko) no nevēlamas siltuma apmaiņas.
- realitāte Tas, kas patiesi pastāv, eksistē; īstenība.
- īstenība Tas, kas patiesi pastāv, eksistē; realitāte.
- rūpju bērns Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām; neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību.
- nolemtība Tas, kas realizējas, norisinās neatkarīgi no cilvēka gribas, rīcības.
- motīvs Tas, kas rosina, pamudina (uz kādu darbību, rīcību); (kādas darbības, rīcības) iemesls, cēlonis.
- dzinulis Tas, kas rosina, veicina vēlēšanos, gribu (ko darīt); cēlonis, kas veicina kādu procesu, norisi.
- sēras Tas, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, skumjas sakarā ar kāda nāvi.
- ikona Tas, kas simbolizē, pārstāv (ko); paraugs, etalons.
- sirotājs Tas, kas siro; laupītājs.
- šķitums Tas, kas šķiet esam, bet neeksistē īstenībā; priekšstats, uzskats par ko īstenībā neesošu.
- sāpju bērns Tas, kas top ar grūtībām, mokām; neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību.
- paliekas Tas, kas vēl eksistē, ir saglabājies nelielā daudzumā.
- veldze Tas, kas vēsina, rada spirgtuma, svaiguma sajūtu.
- zāles Tas, kas, labvēlīgi iedarbojoties uz organismu, palīdz pārvarēt fiziskas vainas, arī negatīvu psihisku, emocionālu stāvokli.
- nesums Tas, ko kāds ir atnesis, tas, kas ir atnests.
- mutants Tas, kurā ir notikusi mutācija; tas, kam ir mutācijas izraisīta jauna ģenētiskā pazīme.
- pirmavots Tas, no kā (kas) ir izveidojies, radies, pastāv, eksistē; sākotne.
- mīļumiņš Tas, pret ko izjūt sirsnību, mīlestību.
- mīļums Tas, pret ko izjūt sirsnību, mīlestību.
- objekts Tas, uz ko ir vērsta cilvēka darbība, psihiskā aktivitāte, emocijas.
- kuģa miglas taure taure, ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- pietaurēt Taurējot radīt skaņas signālu.
- gumiņš Tauriņziežu augu sakņu izaugumi, kuros asimilējas slāpeklis.
- persieši Tauta, Irānas (agrāk Persijas) pamatiedzīvotāji.
- evenki Tauta, kas dzīvo Austrumsibīrijas ziemeļdaļā.
- udehi Tauta, kas dzīvo Krievijas Federācijas Piejūras un Habarovskas novados un tradicionāli ir nodarbojusies ar medniecību un zvejniecību.
- ebreji Tauta, kas vēsturiski cēlusies no senebrejiem.
- korsikāņi Tauta, Korsikas pamatiedzīvotāji.
- meksikāņi Tauta, Meksikas pamatiedzīvotāji.
- tunisieši Tauta, Tunisijas pamatiedzīvotāji.
- uzskatāmā aģitācija tautas masu ietekmēšana ar plakātiem, sienas avīzēm u. tml. (parasti padomju iekārtā).
- veče Tautas sapulce Krievzemē līdz 16. gadsimta sākumam.
- ugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piemēram, ungāri, hanti, mansi).
- stereoskopija Tehnika trīsdimensiju attēla iegūšanai un demonstrēšanai ar īpašu optisku līdzekļu (briļļu vai ekrānu) palīdzību.
- sanitārā tehnika tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir, piem., nodrošināt celtnēs sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma apgādi, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- mākslīgais intelekts tehniska informācijas apstrādes sistēma, kas spēj veikt sarežģītus uzdevumus; cilvēka intelekta datormodelis.
- pārvads Tehniska sistēma kustības pārnešanai no viena elementa uz otru, arī kustības veida, virziena un rotācijas ātruma maiņai.
- pneimatika Tehniska sistēma, kura rada saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
- piedziņa Tehniskas sistēmas daļa, kas izpilddaļai pievada enerģiju vai pārnes to no dzinēja uz izpildelementiem.
- armatūra Tehniskas sistēmas elementi, kas nodrošina tās darbību.
- rotors Tehniskas sistēmas rotējošā daļa (parasti cilindrs, disks, veltnis).
- modulis Tehnoloģiska iekārta, kas var funkcionēt patstāvīgi vai kādas sistēmas sastāvā.
- zilais putns teiksmains putns, kas simbolizē laimi.
- solīt Teikt, apgalvot, ka (kas, piem., noteikta rīcība, darbība) tiks īstenots, īstenosies.
- savrupinājums Teikuma locekļa vai tā grupas sintaktisks nošķīrums teikumā; teikuma loceklis vai tā grupa, kas atrodas šādā nošķīrumā.
- dubultloceklis Teikuma palīgloceklis ar divējām sintaktiskajām attieksmēm.
- predikativitāte Teikuma pamatnozīme, kas saistīta ar sintaktisko formu izteikto satura attieksmi pret īstenību.
- indeksācija Teksta galvenā satura, tēmas izteikšana ar īpašas zīmju sistēmas līdzekļiem.
- kabalistika Teksta satura, domas u. tml. slēpšana (vai meklēšana) iedomātos simbolos, vārdos, skaitļos u. tml.
- SMS Teksta ziņa mobilajā telefonā, kas ļauj cilvēkam uzrakstīt tekstu, kas sastāv līdz 160 simboliem un nosūtīt uz citu mobilo telefonu; īsziņa.
- krīzes telefons telefona numurs, uz kuru zvanot, var saņemt palīdzību (piem., psiholoģisku, juridisku, sociālu).
- ziepju opera televīzijas seriāls ar masu gaumei atbilstošu, vienkārši uztveramu sižetu.
- realitātes šovs televīzijas žanrs, izklaidējoša raidījuma un tiešraides translācijas paveids, par kura sižetu kalpo kādas cilvēku grupas darbība dzīves īstenībai pietuvinātos apstākļos.
- groteska Tēlojuma veids literatūrā un mākslā, kuram raksturīgs kariķējums vai komisks pārspīlējums, asi, negaidīti kontrasti.
- kubisms Tēlotājas mākslas virziens Eiropā (20. gadsimta sākumā), kam raksturīga formu ģeometrizācija, ģeometrisku laukumu un līniju izmantojums.
- sienaugša Telpa (piem., kūtī, klētī) starp griestiem un jumta segumu, ko izmanto siena glabāšanai.
- steradiāns Telpiska leņķa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [sr].
- stereoskopisks Telpisks, trīsdimensiju; tāds, kas saistīts ar telpisku, trīsdimensiju attēlu radīšanu.
- dubultlogs Telpu siltinošas tehnoloģijas logs, kam vienā rāmī blīvi iestiprināti divi stiklojumi.
- Melnais bruņinieks tēls Raiņa lugā "Uguns un nakts", kas simbolizē vācu iekarotājus.
- tele Teļš (sievišķais īpatnis); nepieaugusi govs.
- sangvinisks temperaments temperaments, kam raksturīga aktivitāte, kustīgums un intensīva, dinamiska psihisko procesu norise.
- panteons Templis, kas veltīts visiem dieviem (Senajā Grieķijā un Romā).
- smešs Tenisā – sitiens, ar ko raida pāri galvai lidojošu bumbu uz leju pretinieka laukumā.
- badmintons Tenisam radniecīga sporta spēle, kurā ar raketi sit pāri tīklam nelielu, vieglu bumbiņu ar spalvām.
- pirmā rakete tenisists, kurš Profesionālo tenisistu asociācijas (ATP) reitinga tabulā atrodas pirmajā vietā.
- mācība Teorētisku atziņu kopums, sistēma.
- siloģistika Teorija, kas pēta siloģismu pareizības nosacījumus.
- doktrīna Teorija, mācība, sistēma; politiska nostādne.
- sliede Tērauda sija ar speciālu profilu šķērsgriezumā dažādu kravas ierīču, vilcienu u. tml. kustībai.
- kartogramma Teritoriālā iedalījuma karte, kurā grafiski (ar svītrojumu, krāsojumu) attēlota kādas parādības intensitāte kādā teritorijas vienībā.
- kaujas lauks teritorija, kur risinās kauja.
- terminoloģija Terminu kopums, sistēma (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē).
- siltapstrāde Termiska (parasti pārtikas produktu) apstrāde; siltumapstrāde.
- uzpūsts perlīts termiski apstrādāts perlīts, porains materiāls, ko izmanto par vieglo pildvielu, ražojot siltumizolējošus materiālus un par sorbentu, īpaši jūrā izplūdušas naftas savākšanai.
- termoķīmija Termodinamikas nozare, kas pēta siltuma procesus ķīmiskās reakcijās, vielu agregātstāvokļa maiņās u. tml.
- termoelektrocentrāle Termoelektrostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; siltumelektrocentrāle.
- maska Tērps, ar kuru simboliski atdarina, piem., kādu personu, dzīvnieku; cilvēks šādā tērpā.
- čatbots Tērzēšanas robots, kas rakstiski vai audioformātā var risināt sarunas internetā, analizējot tam adresētos teikumus un sniedzot atbildes no datubāzē sameklētiem atbilstīgiem ierakstiem.
- pamāte Tēva sieva attiecībā pret sava vīra iepriekšējās laulības bērniem (parasti, ja bērnu īstā māte ir mirusi).
- tante Tēvamāsa vai mātesmāsa; tēvabrāļa vai mātesbrāļa sieva.
- misticisms Ticība tam, ka eksistē cita, pārdabiska, noslēpumaina realitāte, ko nevar izzināt ar prātu, bet var uztvert ar jūtām, intuīciju, instinktu u. tml.; centieni šādā veidā nonākt tiešā saskarē ar dievišķo.
- silt Tiekot karsētam, pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetu).
- sasilt Tiekot pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt siltam.
- saiet Tiekot sildītam, izveidoties.
- apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
- asinskāre Tieksme pēc asinīm, tieksme nogalināt.
- sāncensība Tiekšanās pēc tā paša, pēc kā tiecas sāncensis vai sāncenši.
- administratīvā tiesa tiesa, kas izskata amatpersonu vai iestādes pieņemto lēmumu tiesiskumu un pamatotību.
- kasācija Tiesas sprieduma vai lēmuma tiesiskuma pārbaude augstākas instances tiesā.
- kriminālprocesuālās tiesības tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanu, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
- romiešu tiesības tiesību sistēma Senajā Romā.
- subjektīvās tiesības tiesību subjektam no objektīvām tiesībām piešķirts tiesisks pilnvarojums jeb tiesiska iespēja, ko tas var izlietot savās interesēs un aizstāvēt ar tiesiskiem līdzekļiem.
- dubultpilsonība Tiesiska personas piederība pie divām noteiktām valstīm.
- pilsonība Tiesiska personas piederība pie noteiktas valsts.
- aizsardzība Tiesiskais nodrošinājums (kā) aizsargāšanai.
- diplomātiskās attiecības tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kad tās apmainās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
- tiesību subjekts tiesiskās attiecības dalībnieks, kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
- īre Tiesiskas attiecības, kas izveidojas, ja kāds par maksu iegūst lietošanā (uz kādu laiku) telpas vai mantu.
- pārstāvība Tiesiskas attiecības, saskaņā ar kurām viena persona (pārstāvis) pēc īpaša pilnvarojuma uzstājas otras personas (pārstāvamā) vārdā, aizstāvot viņa likumīgās intereses.
- aizsargāt Tiesiski nodrošināt.
- tiesību normu sistematizācija tiesisko normatīvo aktu sakārtošana un pilnveidošana, izklāstot tos noteiktā sistēmā.
- prejudiciāls Tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu.
- ģimenes stāvoklis tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes.
- soģis Tiesnesis (sportā).
- neitrāls tiesnesis tiesnesis no valsts, kuras sportisti nepiedalās sacensībās.
- arbitrs Tiesnesis sporta sacensībās.
- miertiesnesis Tiesnesis, kas strādā miertiesā.
- tieslietas Tiesu iestāžu sistēma, to darbību kopums; justīcija.
- justīcija Tiesu sistēma; to darbība, tiesāšana.
- tiešsaiste Tieša pieslēguma režīms elektroniskajā vidē, kas nodrošina sinhronu, nepārtrauktu informācijas saņemšanu (piem., notiekošā tiešraidi), arī iespējamu apmaiņu ar informāciju.
- jānudien Tiešām, patiesi.
- bitmonēta Tiešsaistes apmaksas sistēma un virtuālā valūta.
- mednieku desiņa tieva žāvēta desiņa, ko parasti ēd izceptu uz uguns.
- stigmiets Tievs, taisns kociņš ar noasinātiem galiem, ko lieto (piem., stigu) nospraušanai.
- rets Tikai kāds (cilvēks) no visiem vai daudziem.
- rets Tikai kāds (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
- aiz slēgtām durvīm tikai oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piem., par sapulci, tiesas sēdi).
- jaundarinājums Tikko vai nesen radīts jauns vārds vai atvasinājums; jaunvārds.
- pie (pirmās) izdevības tiklīdz radīsies labvēlīgi apstākļi.
- rastrs Tīklveida sistēma, kas sastāv no daudziem noteiktā veidā izvietotiem vienāda tipa elementiem (piem., caurumiem, lēcām, spoguļiem) un sadala gaismas staru plūsmu atsevišķos elementos (izmanto, piem., attēla reproducēšanā); tīklaine.
- tīklaine Tīklveida sistēma, kurā noteiktā veidā uz virsmas izvietoti vienāda tipa elementi (piem., caurumi, lēcas, pikseļi displeja ekrānā).
- atbalsoties Tikt atbalsotam (par skaņu); izplatīties, radot atbalsis.
- pavilkt Tikt galā (ar finansiālajām saistībām); veikt (nepieciešamos maksājumus).
- ieiet Tikt iesistam, iespiestam u. tml. (kur iekšā).
- iesisties Tikt iesistam, parasti nejauši.
- ritināties Tikt īstenotam; risināties.
- izsisties Tikt izsistam (nejauši, negribēti).
- sildīties Tikt pakļautam siltuma iedarbībai.
- pāriet Tikt pārceltam (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
- rauties Tikt pārtrauktam, apgrūtinātam (par elpu, balsi).
- nojukt Tikt pārtrauktam, nerealizēties (piem., par domām, psihiskām norisēm).
- notikt Tikt realizētam, īstenotam; norisināties.
- risināties Tikt risinātam (2).
- izvērsties Tikt risinātam plaši, daudzpusīgi, vērsties plašumā (piem., par sarunu, debatēm).
- pienākt Tikt sagaidītam (par situāciju, kad kas ir iespējams, var norisināties).
- saraukties Tikt samazinātam (apjomā); arī saīsinātam, sašaurinātam.
- sasieties Tikt sasietam (kā, kādā veidā).
- simtkāršoties Tikt simtkāršotam.
- pieplūst Tikt sistemātiski piegādātam.
- samest Tikt strauji sagrieztam (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
- sanest Tikt strauji sagrieztam (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
- uzsisties Tikt uzsistam (1) (uz kā), parasti neviļus.
- izkārtoties Tikt veidotam noteiktā sistēmā.
- pietikt Tikt veiktam, darītam līdz tādai pakāpei, ka turpināt (darbību, norisi) vairs nav iespējams.
- notikt Tikt veiktam, organizētam; norisināties.
- galons Tilpuma mērvienība – 4,55 litri (angļu mērvienību sistēmā) vai 3,79 litri (amerikāņu mērvienību sistēmā).
- čarka Tilpuma mērvienība – aptuveni 0,12 litri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- unce Tilpuma mērvienība (angļu mērvienību sistēmā aptuveni 29,57 kubikcentimetri).
- kubikmetrs Tilpuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens metrs [m³].
- bušelis Tilpuma mērvienība, aptuveni 36,37 litri (angļu mērvienību sistēmā).
- vortāls Tīmekļa vietne, kas nodrošina informāciju par konkrētas nozares resursiem un pakalpojumiem; vertikālais portāls; nozares portāls.
- virsklase Tipam pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
- slīpraksts Tipogrāfisks raksts, kas ir slīps (uz labo pusi) un ko izmanto, lai izceltu kādu vārdu vai teksta daļu uz pārējā teksta fona; kursīvs [1].
- kursīvs Tipogrāfisks raksts, kas ir slīps (uz labo pusi) un ko izmanto, lai izceltu kādu vārdu vai teksta daļu uz pārējā teksta fona; slīpraksts.
- melnā papuve tīrā papuve, kuru uztur irdenu, mēslo un kurā sistemātiski iznīcina nezāles.
- komerctiesības Tirdzniecības tiesības – tiesisko normu kopums tirdzniecības jomā.
- veikals Tirdznieciska, arī finansiāla darbība, arī darījums.
- kristāltīrs Tīri skanošs, ļoti dzidrs (par skaņu, balsi).
- slepkavība Tīša prettiesiska cita cilvēka nogalināšana.
- izaicinājums Tīša, apvainojoša izturēšanās, rīcība, runa, kas liek asi reaģēt, pamudina uz pretdarbību.
- donna Tituls augstākās kārtas sievietei Itālijā.
- donja Tituls augstākās kārtas sievietei zemēs, kur runā spāņu valodā.
- tatāri Tjurku, mongoļu un citas ciltis, kas no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam bija apvienotas Zelta ordas sastāvā.
- toksikologs Toksikoloģijas speciālists.
- tonika Tonalitātes centrālais elements, galvenā skaņa, pēc kuras nosaukumu iegūst visa sistēma; galvenais noturīgais akords, uz kura veidota konkrētā skaņkārta.
- pamattonis Tonis, ko rada akustiska sistēma, svārstoties ar vismazāko iespējamo frekvenci.
- pulvertornis Tornis (pils, pilsētas u. tml. nocietinājumu sistēmā), kur tika glabāts šaujampulveris.
- ūdenstornis Torņa veida celtne, konstrukcija ar augstu novietotu ūdenstvertni, kas nodrošina spiedienu ūdensapgādes sistēmā.
- bāka Torņveida būve ar gaismas signalizāciju kuģošanas drošībai.
- sari Tradicionālais sieviešu apģērbs (piem., Indijā) – garš, taisns auduma gabals, kura viens gals tiek divreiz aptīts ap gurniem un nostiprināts, aizbāžot augšmalu aiz apakšsvārku jostas, bet otrs – pārmests pār plecu.
- akadēmisms Tradicionālo, klasisko principu ievērošana.
- tiramisu Tradicionāls itāļu deserts, kas sastāv no kafijā un brendijā vai liķierī mērcētiem cepumiem (t. s. dāmu pirkstiņiem) un krēmveida siera kārtojuma.
- hidrofobija Trakumsērgas simptoms – bailes no ūdens.
- transitīvums Transitivitāte, pārejamība.
- kravnesība Transportlīdzekli raksturojošs lielums – vienā reizē pārvadājamās kravas maksimālā masa (parasti tonnās).
- pārkare Transportlīdzekļa daļa, kas ir izvirzīta pāri riteņu asij.
- apmiglot acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt.
- aizmiglot acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt.
- jaukt Traucēt, kavēt (piem., kā norisi); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek traucēts, kavēts.
- kāstuve Trauks ar sieta dibenu šķidruma kāšanai; ierīce šķidruma kāšanai; auduma gabals šķidruma (piena) kāšanai.
- termoss Trauks, kam ir dubultas sienas, starp kurām ir radīts vakuums, un ko izmanto (parasti pārtikas produktu) uzturēšanai nemainīgā temperatūrā.
- kerings Treka riteņbraukšanas disciplīna, kurā riteņbraucēji sākumā vairākus apļus brauc aiz īpaša motorvelosipēda.
- velotrenažieris Trenažieris, kas pēc uzbūves atgādina velosipēdu.
- uztrenēt Trenējot, vingrinot panākt, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst (kādu fizisku vai psihisku īpašību, spēju).
- uztrenēties Trenējoties, vingrinoties, attīstīt (kādu fizisku vai psihisku īpašību, spēju).
- B Trešā asinsgrupa (ABO sistēmā).
- sadauzīties Trieciena (vai triecienu) rezultātā (piem., atsitoties pret ko) sabojāties, kļūt nelietojamam.
- atsitiens Trieciens, kas rodas, atsitoties pret ko.
- kotangenss Trigonometriska funkcija – leņķa kosinusa attiecība pret šā leņķa sinusu.
- tangenss Trigonometriska funkcija – leņķa sinusa attiecība pret šī leņķa kosinusu.
- delta Trijstūrveidīga zemiene, kas upes grīvā izveidojusies, no sanesām un nogulsnēm; trijstūrveidīgs upes sazarojumu kopums grīvā.
- mīlas trijstūris triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- mīlestības trijstūris Triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- mīlestības trīsstūris Triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- triāde Triju vienību (piem., priekšmetu, jēdzienu) kopums, sistēma no trim elementiem.
- uztrīt Trinot uzasināt (darbarīku, kam ir asmens, griezējdaļa).
- iztrīt Trinot uzasināt.
- trīsarpus Trīs ar pusi.
- trīsdimensionāls Trīsdimensiju.
- tromboze Tromba veidošanās vai atrašanās sirds dobumos, asinsvados.
- dofins Troņmantnieka tituls Francijā (no 14. gadsimta vidus līdz 1830. gadam); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- marakuja Tropu auga pasifloras dažu sugu auglis, kam ir biezs apvalks un aromātisks tumši dzeltens mīkstums ar mazām, cietām sēkliņām.
- palisandrs Tropu koks ar sevišķi cietu, izturīgu koksni [piem., Jacaranda mimosifolia, Dalbergia nigra, Dalbergia latifolia].
- rožkoks Tropu koks, kam ir dekoratīva, sārta vai sarkanīga koksne (reizēm ar rožu smaržu); šī koka koksne, ko izmanto mēbeļu, mūzikas instrumentu izgatavošanai, intarsijām.
- bada maize trūcīgs uzturs, nepietiekami eksistences līdzekļi.
- žēlastības maize trūcīgs uzturs, paši nepieciešamākie eksistences līdzekļi, ko saņem no kāda, parasti pazemojošā veidā.
- šinšilla Trušu šķirne ar sudrabpelēku apmatojumu; šīs šķirnes trusis.
- pa pēdām Tūlīt pēc kā (notikt, norisināties, sākties u. tml.).
- uz pēdām Tūlīt pēc kā (notikt, norisināties, sākties u. tml.).
- govs Tūļīga, dumja, arī neveikla sieviete.
- aveņkrāsa Tumši sarkana krāsa ar violetu niansi.
- notuntuļot Tuntuļojot ļoti silti saģērbt.
- sūkāt Turēt mutē un lēni šķīdināt, mitrinot ar siekalām.
- velotūrisms Tūrisms ar velosipēdu.
- serāls Turku sultāna pils; pils daļa, kurā dzīvoja sievietes.
- mačturnīrs Turnīrs (parasti šahā, dambretē), kurā katrs dalībnieks ar visiem pārējiem dalībniekiem izspēlē vairākas (vismaz divas) partijas.
- zibensturnīrs Turnīrs ar saīsinātu sacensības laiku.
- sniegt Tuvināt kādam (ko), pieļaujot skārienu, sitienu u. tml.
- veidoties Tuvoties noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā; intelektuāli, profesionāli attīstīties.
- utilizācijas katls tvaika katls vai ūdens sildīšanas katls, kam siltumu piegādā no citas iekārtas plūstošās karstās gāzes.
- piesātināts tvaiks tvaiks, kurš ir līdzsvarā ar attiecīgās vielas kondensēto fāzi un kura iztvaikošanas un kondensācijas procesi viens otru kompensē.
- igvāts Tvertne ar koka vai metāla režģa sienām dzīvu zivju uzglabāšanai ūdenī.
- dēle Ūdenī vai uz sauszemes dzīvojošs tārps ar piesūcekņiem katrā ķermeņa galā, kas sūc asinis.
- ūdens krāsa Ūdens dispersijas krāsa (piem., būvniecībai).
- lēcienslānis Ūdens slānis (jūrā, ezeros), kurā līdz ar ūdens dziļuma palielināšanos krasi mainās ūdens temperatūra, sāļums un blīvums.
- acidoze Ūdeņraža jonu (skābes) koncentrācijas palielināšanās asinīs un ķermeņa audos.
- ugunsmūris Ugunsdroša kapitālā siena (piemēram, ēkas sānā, kas pietuvināts blakus ēkai).
- odere Ugunsizturīgs aizsargslānis, ar ko no iekšpuses izklāj krāsnis, kurtuves u. tml.
- šamots Ugunsizturīgs materiāls no māla, ko izmanto betona, javas, ugunsizturīgu ķieģeļu izgatavošanai, kā arī keramikā un tēlniecībā.
- panaceja Universāls līdzeklis pret visām kaitēm, visiem dzīves gadījumiem.
- senāts Universitātes vai akadēmijas padome.
- atteka Upes vecās gultnes daļa, kas palikusi norobežota, upei mainot virzienu.
- triecienurbjmašīna Urbjmašīna, kas vienlaikus gan urbj, gan sitas, triecas materiālā un ko izmanto, piem., urbšanai betonā, ķieģeļu mūrī.
- uzurdīt Urdot pamudināt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas) izraisās psihē.
- izsitumu tīfs utu pārnēsāta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
- tautība Uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar vienotu valodu, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība.
- aizrauties Uz īsu brīdi apstāties, pārtrūkt (par elpu, balsi).
- pārskriet Uz īsu brīdi parādīties, būt viscaur sajūtamam – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- savienība Uz kopīgiem principiem, darbības mērķiem vai idejām balstīta (cilvēku, cilvēku grupu) attiecību sistēma; vienotība; kopība.
- mugursoma Uz muguras nēsājama soma ar siksnām.
- mentāls Uz prātu, domāšanu attiecīgs; psihisks, garīgs.
- apkārt Uz pretējo pusi, pretējā virzienā (apgriezt, apvērst u. tml.).
- hotdogs Uz pusēm pārgriezta garena maizīte ar cīsiņu, ko pasniedz karstu.
- kastaņetes Uz rokas īkšķa uzmaucams un klabināms mūzikas instruments, kas sastāv no diviem vai trim vaļīgi kopā sasietiem koka vāciņiem.
- jidišs Uz vācu valodas pamata veidojusies valoda, ko lieto ebreji Eiropā, Amerikā, Izraēlā; arī idišs.
- visapkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties, lūkoties u. tml.).
- uz mūžiem uz visiem laikiem.
- segli Uz zirga (retāk ēzeļa) muguras ar siksnām piestiprināma ierīce ar ieliektu vidusdaļu sēdēšanai vai kravas novietošanai.
- uzgriezt Uzasināt (izkapti, parasti ar vīli).
- iztecināt Uzasināt, uztrīt (piem., ar tecīlu).
- uztecināt Uzasināt, uztrīt.
- uzslīpēt Uzasināt.
- algoritms Uzdevumu risināšanas kārtība, secība.
- uzmālēt Uzkrāsot, uzgleznot (parasti neprofesionāli).
- sanēt Uzlabot uzņēmuma, bankas vai nozares finansiālo stāvokli, novērst bankrotu.
- (pie)vērst uzmanību Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko).
- veltīt uzmanību Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko).
- (pie)vērst vērību Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko).
- veltīt vērību Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko).
- sienasavīze Uzņēmuma, iestādes u. tml. avīze, ko piestiprina pie sienas.
- sierotava Uzņēmums, arī uzņēmuma daļa, kurā ražo sieru.
- kārties kaklā uzplīties, uzmākties, visiem spēkiem censties iegūt pretējā dzimuma (parasti vīrieša) uzmanību.
- grafiti Uzraksti un zīmējumi, kas ar aerosola krāsām uzkrāsoti uz sienām un citām virsmām sabiedriskās vietās.
- uzmest Uzrakstīt (parasti īsi, ātri, melnrakstā); uzskicēt.
- uzskrīvēt Uzrakstīt, parasti īsi, ātri, arī nevīžīgi.
- kundze Uzrunas forma (runājot ar, parasti precētu, sievieti); cieņas izteikšanas forma.
- pasildīt Uzsildīt (parasti ēdienu).
- uzšaut Uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzsist dūri uz galda uzsist ar dūri (arī delnu) pa galdu (piem., protestējot, ko pieprasot).
- uzsist delnu uz galda uzsist ar dūri (arī delnu) pa galdu (piem., protestējot, ko pieprasot).
- uzsist dūri galdā uzsist ar dūri (arī delnu) pa galdu (piem., protestējot, ko pieprasot).
- uzsist delnu galdā uzsist ar dūri (arī delnu) pa galdu (piem., protestējot, ko pieprasot).
- uzcirst Uzsist, parasti spēcīgi (pa ko, kam, kādu).
- uzklapēt Uzsist.
- solipsisms Uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
- materiālisms Uzskats, ka eksistē tikai tas, kas sastāv no matērijas.
- monoteisms Uzskats, ka eksistē tikai viens dievs, ticība vienam vienīgam dievam; viendievība.
- seksisms Uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otra dzimumu; aizspriedumaina, arī noniecinoša attieksme pret otru dzimumu (galvenokārt sievieti).
- historisms Uzskats, ka sociālie un kultūras procesi un parādības ir vēsturiski nosacīti; vēsturiska pieeja, piem., kādas parādības izskaidrojumā.
- fatālisms Uzskats, ka visi notikumi ir iepriekš nolemti un neizbēgami; ticība iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim.
- naturālisms Uzskatu sistēma par dabu kā visa pastāvošā pamatu un universālu izskaidrošanas līdzekli.
- transformisms Uzskatu sistēma par dzīvnieku un augu formu mainību dabas faktoru ietekmē.
- ateisms Uzskatu sistēma vai teorija, kas noliedz Dieva esamību.
- kosmopolītisms Uzskatu sistēma, kas neatzīst nacionālus valstiskus veidojumus, popularizē vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
- humānisms Uzskatu sistēma, kuras centrā ir cilvēks, tā vērtības u. tml.
- ideoloģija Uzskatu un ideju sistēma, kas ir kādas politiskas vai ekonomiskas teorijas pamatā un atspoguļo kādas grupas vai šķiras ideālus un intereses.
- uzpūst Uzspēlēt (piemēram, melodiju ar pūšamo instrumentu); neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, medību ragu, medību signālu).
- uzsist bumbu (arī futbolu, volejbolu, galda tenisu u. tml.) uzspēlēt sporta spēli, kurā ar sitienu raida bumbu (bumbiņu).
- dzīvot Uzturēties, eksistēt noteiktā vietā, vidē (par dzīvniekiem).
- maize Uzturs, pārtika; eksistences līdzekļi.
- just Uztvert (signālu, informāciju u. tml.) – par ierīcēm, aparātiem.
- sajust Uztvert (signālu, informāciju) – par ierīcēm, aparātiem.
- uzņemt Uztvert un atsist (piemēram, volejbola, tenisa spēlē bumbas servi).
- dramatizēt Uztvert, iztēlot (piem., situāciju, notikušo) nepamatoti dramatiski.
- lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
- sausā uzvara uzvara spēlē, kurā pretinieku komanda nav guvusi nevienus vārtus, punktus u. tml. (par komandu sporta spēlēm).
- Pirra uzvara uzvara, kas prasījusi tik lielus upurus, ka pielīdzināma sakāvei.
- Nīke Uzvaras dieviete sengrieķu mitoloģijā, ko mākslā parasti attēlo kā jaunu sievieti ar spārniem.
- ļeņinisms V. Ļeņina izstrādātais marksisma variants – teorija par sociālistiskās revolūcijas uzvaru visā pasaulē.
- ūdensvabole Vabole, kas pielāgojusies dzīvei ūdenī.
- dziesmuspēle Vācu komiskā opera ar runātiem dialogiem un idillisku sadzīves sižetu.
- skibobs Vadāms velosipēdam līdzīgs sporta rīks ar īsām slēpēm nobraucieniem pa īpaši izveidotu trasi.
- komanda Vadības signāls veikt noteiktu (datora) operāciju.
- dzīt Vadīt (transportlīdzekli), parasti nesaudzīgi, maksimālā ātrumā.
- avangards Vadošā (piem., sociālās, profesionālās grupas) daļa; priekšpulks.
- priekšpulks Vadošā (piem., sociālās, profesionālās grupas) daļa.
- gaisa vads Vads gaisa (piem., sasildīta) pārvadīšanai.
- restorānvagons Vagons (tālsatiksmes vilcienos), kurā var paēst siltos ēdienus.
- savaibstīt Vaibstoties pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas); vaibstoties izveidot (sejā grimasi).
- adventes vainags vainags (piem., no skujām) ar četrām svecēm, kas simbolizē četras nedēļas ilgo adventes laiku.
- adventa vainags vainags (piem., no skujām) ar četrām svecēm, kas simbolizē četras nedēļas ilgo adventes laiku.
- pērt Vairākas reizes sist (piem., ar roku, rīksti, pātagu), lai sodītu (cilvēku vai dzīvnieku).
- kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
- kaustīt Vairākkārt (ne sevišķi stipri) sist.
- dauzīties Vairākkārt atsisties, triekties (pret ko, gar ko).
- purināt matus vairākkārt bieži, strauji kustināt galvu uz vienu un otru pusi, parasti, lai atbrīvotu matus no kā.
- sazilināt Vairākkārt iesist (pa ķermeņa daļu) tā, ka (tajā) rodas zilumi.
- sadunkāt Vairākkārt iesist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem vai muguru).
- sapātagot Vairākkārt iesist ar pātagu, parasti stipri.
- izpliķēt Vairākkārt iesist pliķi.
- izpļaukāt Vairākkārt iesist pļauku.
- sagāzt Vairākkārt iesist, parasti stipri.
- uzplīties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmēt (par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
- uzmākties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmēt (piemēram, par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
- bukņīt Vairākkārt kādu pagrūst, arī viegli (kādam) iesist.
- lēkāt Vairākkārt krasi svārstīties, mainīties.
- ļodzīt Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (piem., apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
- iekaustīt Vairākkārt ne sevišķi stipri iesist; iepērt.
- izgrozīt Vairākkārt pagriezt (transportlīdzekli) uz vienu vai otru pusi.
- izgrozīties Vairākkārt pagriezties uz vienu vai otru pusi (par transportlīdzekli).
- paklapēt Vairākkārt pasist ar roku (pa ko).
- paklapēt Vairākkārt pasist, padauzīt (ko).
- izklaudzināt Vairākkārt piesist (daudzās vai visās vietās).
- kapāt Vairākkārt sist (ar ko asu), lai radītu iedobumu.
- dauzīt Vairākkārt sist (pa kādu priekšmetu), lai notīrītu, atbrīvotu (no kā); sitot atdalīt, dabūt (ko) nost.
- pātagot Vairākkārt sist ar pātagu.
- pērt Vairākkārt sist ar pirtsslotu, mazgājoties, sviedrējoties pirtī.
- bungot Vairākkārt sist pret ko cietu, radot troksni; atsitoties pret ko cietu, radīt troksni.
- nopērt Vairākkārt sitot (Pūpolsvētdienas rītā) ar pūpolzariem, veikt rituālu, lai (kādam) būtu laba veselība.
- piekaut Vairākkārt sitot, lietojot fizisku spēku, nodarīt (kādam) miesas bojājumus.
- velēt Vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu.
- dauzīt Vairākkārt sitot, sašķelt, sadalīt, sadrupināt.
- cirst Vairākkārt sitot, triecot, veidot (piem., caurumu, spraugu).
- zvetēties Vairākkārt spēcīgi sist (vienam otru).
- kapāt Vairākkārt spēcīgi sist, cirst.
- dauzīt Vairākkārt spēcīgi sist, radot stipru troksni; skaļi klauvēt, klaudzināt.
- zvetēt Vairākkārt spēcīgi sist.
- sakapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.) vai cērtot (parasti ar zobenu), savainot, arī nonāvēt.
- dauzīt Vairākkārt stipri sist, arī pērt (kādu).
- ļodzīties Vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par stingri nenostiprinātu priekšmetu).
- vāļāt Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi; valstīt.
- valstīt Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi.
- nopliķēt Vairākkārt viegli sitot (pa ko), nolīdzināt.
- kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko).
- dauzīt Vairākkārt, ilgāku laiku sist (ko, pa ko, pret ko).
- pēriens Vairākkārtīgi sitieni (ar roku, rīksti u. tml.); šādi sitieni (ar rīkstēm) kā miesas sods.
- poliekrāns Vairāku blakus novietotu ekrānu sistēma vai viens ekrāns vairāku savstarpēji saistītu attēlu vienlaicīgai demonstrēšanai.
- koncerns Vairāku juridiski patstāvīgu uzņēmumu apvienība ar kopēju finansiālo vadību.
- harēms Vairāku sieviešu kopums.
- bullis Vaislas vērsis.
- silīcijskābe Vāja, ūdenī nešķīstoša organiska skābe, kas karsējot viegli sadalās silīcija dioksīdā un ūdenī.
- reducēt Vājināt (skaņas artikulāciju) tā, ka mazinās tās ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī rodas tās zudums.
- slāpēt Vājināt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī spējas, aktivitāti).
- plakt Vājināties (par psihisku stāvokli).
- tumst Vājināties, arī zust (par psihisku stāvokli); zaudēt spēju atspoguļot ārējo pasauli (piem., par prātu, apziņu).
- klust Vājināties, beigties (parasti par psihisku stāvokli).
- vālot Vākt (parasti sienu) vālā vai vālos.
- turēt Valdīt, aizturēt (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi).
- tiāra Valdnieka galvassega (Persijā, Asīrijā).
- despotisms Valdonīga, cietsirdīga un nežēlīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem).
- tirāns Valdonīgs, cietsirdīgs cilvēks.
- despotisks Valdonīgs, nežēlīgs, cietsirdīgs (pret citiem cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kreoliskā valoda valoda, kas izveidojusies, sajaucoties, piem., kādai eiropiešu valodai ar vietējo cilšu valodu un kļūstot par kāda etnosa dzimto valodu.
- koptu valoda valoda, kas pieder pie hamītu valodu grupas un kas mūsdienās saglabājusies tikai kā baznīcas valoda.
- žestu jeb zīmju valoda valoda, kuras zīmju sistēmu veido žesti un mīmika.
- leksēma Valodas leksiskās sistēmas pamatvienība – vārds (arī stabila vārdkopa) ar visām tā gramatiskajām formām un nozīmēm.
- morfoloģija Valodas morfoloģisko parādību kopums, morfoloģisko parādību sistēmisks apraksts.
- gramatika Valodas uzbūves sistēma; valodniecības nozare, kas pēta šo sistēmu.
- uzsvars Valodas vienības izcēlums, izrunājot to ar lielāku intensitāti (retāk – izrunājot to augstāk, ar lielāku frekvenci); šī izcēluma grafiskais apzīmējums; akcents (1).
- kontaminācija Valodas vienību mijiedarbība (piem., formu, nozīmju tuvības dēļ), kurā rodas jauna valodas vienība; valodas vienība, kas radusies šādā veidā.
- rakstība Valodas vienību pieraksta sistēma, ievērojot noteiktus atveides principus.
- skaniskā rakstība valodas vienību pieraksta sistēma, kurā ar rakstu zīmēm atveido skaņas vai zilbes.
- fleksīvās valodas valodas, kurās gramatiskās nozīmes izsaka galvenokārt ar ārējo vai iekšējo fleksiju.
- lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā – konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā u. tml.
- terminoloģija Valodniecības nozare, kas nodarbojas ar terminu izstrādes teoriju un praksi.
- semantika Valodniecības nozare, kas pēta valodas vienību nozīmes; arī semasioloģija.
- valodas kultūra Valodniecības nozare, kas pēta, nosaka, sistematizē literārās valodas normas.
- sinonīmika Valodniecības nozare, kas pētī sinonīmus.
- leksikoloģija Valodniecības nozare, kurā pēta valodas leksiku.
- semasioloģija Valodniecības nozare, kurā pēta valodas vienību leksiskās nozīmes.
- ģenealoģiskā valodu klasifikācija valodu klasifikācija pēc to radniecības.
- Vīnes valsis valsis, kura temps 60 taktis minūtē.
- lēnais valsis valsis, kura temps ir 29 taktis minūtē.
- sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas orgāni piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
- pašaizsardzība Valsts aizsardzības pasākumu sistēma.
- Valsts kase valsts finansiālie resursi; institūcija, kur notiek šo finansiālo resursu sadale, izmaksa valsts iestādēm.
- valūta Valsts naudas sistēmas vienība un tips (zelta, sudraba nauda, papīrnauda).
- konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās iekārtu, vēlēšanu sistēmu, likumdošanas, izpildvaras un tiesvaras institūcijas, to darbības principus, pilsoņu galvenās tiesības u. tml.
- totalitārisms Valsts pārvaldes sistēma, kam raksturīga vienas politiskās partijas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma.
- demokrātija Valsts pārvaldes sistēma, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus; šādā veidā pārvaldīta valsts.
- civilā aizsardzība valsts pasākumu sistēma iedzīvotāju aizsargāšanai kara gadījumā vai glābšanai avāriju, stihisku nelaimju u. tml. gadījumos.
- prokuratūra Valsts varas iestāžu sistēma, kuras uzdevums ir saukt pie atbildības likumpārkāpējus, uzraudzīt, kā ievēro likumus un cik vienveidīgi tos piemēro, kā arī pārstāvēt tiesā valsts intereses.
- tiesiska valsts valsts, kurā ir augsta un stabila tiesiskā kārtība.
- atklāt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
- atklāt Vaļsirdīgi izteikt, uzticēt; darīt zināmu.
- ļaut sirdij vaļu Vaļsirdīgi pateikt ko par sevi.
- (iz)kratīt sirdi vaļsirdīgi stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- ķīķis Vanagu dzimtas putns ar garu, noapaļotu, svītrainu asti, brūnganu apspalvojumu mugurpusē un gaišu, plankumainu vēderpusi [Pernis apivorus].
- vannas istaba vannasistaba.
- morfēma Vārda vismazākā, nedalāmā daļa ar gramatisku vai leksisku nozīmi (piem., sakne, priedēklis, piedēklis, galotne).
- tulkojošā vārdnīca vārdnīca, kurā doti kādas valodas vārdiem vai citām leksiskām vienībām atbilstoši ekvivalenti vienā vai vairākās citās valodās.
- salīdzinājums Vārdos izteikts divu priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, satuvinājums, kas pamatojas uz to līdzību; vārdu savienojums, kam ir noteikta sintaktiska forma šāda saistījuma, satuvinājuma izteikšanai.
- blīvējums Vārdrinda, ko veido vairāki leksiski atšķirīgi vārdi.
- iestarpināts vārds vārds (vārdu savienojums), kas izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto un ir sintaktiski neatkarīgs.
- iestarpināts vārdu savienojums vārds (vārdu savienojums), kas izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto un ir sintaktiski neatkarīgs.
- iesprausts vārds vārds (vārdu savienojums), kas niansē teikuma saturu un ir sintaktiski neatkarīgs.
- iesprausts vārdu savienojums vārds (vārdu savienojums), kas niansē teikuma saturu un ir sintaktiski neatkarīgs.
- iestarpinājums Vārds vai vārdu savienojums teikumā, kas izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto un ir sintaktiski neatkarīgs.
- iespraudums Vārds vai vārdu savienojums teikumā, kas niansē teikuma saturu un ir sintaktiski neatkarīgs.
- palindroms Vārds vai vārdu virkne, kas ir vienādi lasāms abos virzienos, piem., "ala", "aka", "sile, putra, kartupelis".
- lietotājvārds Vārds, ar kuru persona ir reģistrējusies un lieto kādu interneta vietni.
- mīļvārdiņš Vārds, kādā sauc cilvēku, pret ko izjūt sirsnību, mīlestību.
- patstāvīgs vārds vārds, kam ir patstāvīga leksiska nozīme un kas teikumā var būt teikuma loceklis.
- palīgvārds Vārds, kam nav patstāvīgas leksiskās nozīmes un kas teikumā nevar būt teikuma loceklis.
- saliktenis Vārds, kas ir darināts, apvienojot vismaz divus patstāvīgus vārdu vai to celmus un kas valodā funkcionē kā viena leksiska vienība.
- de Vārds, ko pievieno (piem., franču, portugāļu, brazīliešu) uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
- di Vārds, ko pievieno (piem., itāliešu, portugāļu, brazīliešu) uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
- fon Vārds, ko pievieno vācu uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
- profesionālisms Vārds, vārdu savienojums, ko lieto kādas profesijas pārstāvji, bet kas nav termins.
- sufiksācija Vārdu atvasināšana ar piedēkļiem.
- prefiksācija Vārdu atvasināšana ar priedēkļiem.
- aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot afiksus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme (piem., somugru valodās).
- derivācija Vārdu atvasināšana.
- vārdu šķira vārdu gramatiskā kategorija, ko raksturo formu, nozīmju un sintaktiskā lietojuma kopīgums; vārdšķira.
- fonētiskā transkripcija vārdu izrunas apzīmējums pēc īpašas zīmju sistēmas.
- vārddarināšana Vārdu krājuma bagātināšana ar jauniem vārdiem, pārveidojot valodā lietojamo vārdu uzbūvi un nozīmi ar valodas sistēmā esošajiem līdzekļiem un paņēmieniem.
- aktīvais vārdu krājums vārdu krājums, kuru runātājs brīvi un regulāri lieto saziņā; aktīvā leksika.
- abreviatūra Vārdu savienojuma saīsinājums.
- konstrukcija Vārdu savienojums, kas veido sintaktisku vienību; (teikuma) uzbūve.
- sausi kartupeļi vārīti kartupeļi, kurus pēc ūdens noliešanas apžāvē tā, ka tie kļūst sausi.
- baltās vārsmas vārsmas bez atskaņām (vārsmošanas sistēmās, kur lieto atskaņas).
- īsvasa Vasa ar īsiem starpposmiem.
- basenes Vasaras apavi, kam virsa veidota no šaurām sloksnītēm, siksniņām.
- kukažiņa Veca (parasti sīka auguma) sieviete.
- māmiņa Veca sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
- mammīte Veca sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
- māmuļa Veca sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
- vecīte Veca sieviete; vecenīte.
- veča Veca sieviete.
- vecene Veca sieviete.
- vecenīte Veca sieviete.
- večiņa Veca sieviete.
- mūžamaize Veca, darba nespējīga u. tml. cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam; šāda veida eksistences līdzekļi.
- manna Vecajā Derībā – ēdiens, ko Dievs deva jūdiem, kad tie klejoja pa tuksnesi.
- meitiņa Vecāka cilvēka uzruna meitenei, jaunākai sievietei.
- benediktieši Vecākais katoļu baznīcas ordenis, ko 6. gs. dibinājis Nursijas Benedikts.
- vecklasiķis Vecklasikas pārstāvis.
- sirmgalvis Vecs cilvēks ar sirmiem matiem.
- kankari Vecs, novalkāts, arī noplīsis apģērbs.
- vecticībnieks Vecticības piekritējs, konfesijas loceklis.
- vecticībnieks Vecticības piekritēju kopums; vecticības konfesija.
- pensijas gadi vecums, kurā ir tiesības saņemt vecuma pensiju.
- parasimpātisks Veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānus un asinsvadus, palēnina to darbību.
- simpātiskā nervu sistēma veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās cilvēka un mugurkaulnieku iekšējo orgānu darbības un vielmaiņas regulācijā.
- nodrenēt Veicot drenāžu, nosusināt.
- nokristīt Veicot kristības ceremoniju, dot vārdu un padarīt (kādu) par noteiktas kristīgās konfesijas piederīgo.
- nervs Veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas sastāv no šķiedru kūlīšiem un saista centrālo nervu sistēmu ar visiem orgāniem un audiem.
- sildītājs Veidojums (piem., no gumijas, auduma) ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot karsta ūdens vai elektrības radīto siltumu; termofors.
- vārstulis Veidojums (piem., sirdī), kas regulē asins plūsmu, noslēdzot tai ceļu pretējā virzienā.
- pusmēness Veidojums vai attēls, kura forma atgādina pusi Mēness diska.
- vērpums Veidojums, risinājums (piemēram, domu, sarunu).
- trasēt Veidot (kā) trasi, parasti projektā; veidot, iezīmēt, nospraust (kā) trasi apvidū, vidē.
- improvizēt Veidot (ko) kā aizstājēju, lai izlīdzētos konkrētajā situācijā.
- mezglot Veidot (mezglus); siet (ko), veidojot (tajā mezglus).
- savrupināt Veidot (teikuma locekļa, teikuma locekļa grupas) sintaktisku nošķīrumu teikumā.
- intarsēt Veidot intarsiju.
- oderēt Veidot īpašu ugunsizturīgu aizsargslāni (krāsns, kurtuves u. tml. iekšpusē).
- sižetēt Veidot sižetu (piem., izmantojot kādus faktus).
- definēt Veidot, formulēt definīciju; īsi raksturot (ko).
- vērpties Veidoties, risināties.
- šaudīkla Veikla, kustīga, strauja rakstura sieviete.
- revidēt Veikt (iestādes, uzņēmuma u. tml.) saimnieciskās un finansiālās darbības pareizuma un likumīguma pārbaudi.
- taisīt Veikt (ko), panākt, ka (kas) notiek, norisinās.
- uzlauzt Veikt darbību, kas saistīta ar ielaušanos datoru sistēmā.
- rotaļāties Veikt kādas darbības (bez īpaša nodoma vai īsinot laiku).
- misionēt Veikt misionāra darbu.
- darboties Veikt noteiktas funkcijas (par dzīvu organismu, tā daļām); norisēt (par psihiskām norisēm).
- perkutēt Veikt perkusiju (1).
- mičot Veikt seno latviešu kāzu rituālu – noņemt līgavas vainagu un uzlikt sievas galvassegu.
- strādāt Veikt šādas darbības sistemātiski, ilgāku laiku (kādā nozarē, specialitātē).
- transliterēt Veikt transliterāciju, atveidot (kādā alfabēta sistēmā rakstītu tekstu) ar citas valodas alfabēta sistēmas līdzekļiem.
- forsēt Veikt, darīt (ko) ar lielāku spēku, pastiprinātu enerģiju nekā parasti; mākslīgi paātrināt (procesa norisi).
- raisīties Veikties, labi izdoties (par darbu, darbību); norisināties spraigi, rosīgi.
- ampīrs Vēlā klasicisma stils Rietumeiropas arhitektūrā un lietišķajā mākslā.
- votums Vēlēšanas, vēlēšanu sistēma, arī vēlēšanu tiesības.
- proporcionālā vēlēšanu sistēma vēlēšanu sistēma valstīs, kur ir vairākas partijas; deputātu mandātu sadalījums starp partijām, kas atbilst partiju sarakstu iegūto balsu sadalījumu.
- mažoritārā vēlēšanu sistēma vēlēšanu sistēma, kur politiskā vara tiek nodota tam kandidātam vai partijai, kas vēlēšanās iegūst balsu vairākumu.
- plurālais votums vēlētāja tiesības nodot vairākas balsis atkarībā no īpašuma, izglītības u. tml. cenza.
- slaucīt Velkot pāri (ko mīkstu, uzsūcošu), beržot (ar ko mīkstu, uzsūcošu) darīt sausu, sausināt.
- BMX Velokross; krosa sacensībām paredzēts velosipēda tips.
- divritenis Velosipēds ar diviem riteņiem.
- trīsritenis Velosipēds ar trim riteņiem.
- baiks Velosipēds.
- ritenis Velosipēds.
- velo Velosipēds.
- veloceliņš Velosipēdu celiņš.
- velodarbnīca Velosipēdu darbnīca.
- pārsijāt Vēlreiz, atkārtoti sijāt.
- virspusējās vēnas vēnas, kas atrodas zem ādas un savāc asinis no ādas un zemādas audiem.
- dziļās vēnas vēnas, kas savāc asinis no muskulatūras, locītavām un skeleta.
- jūga vēnas vēnas, kur saplūst asinis no smadzenēm, sejas un kakla.
- gonoreja Venēriska slimība, ko ierosina gonokoks; triperis.
- odaliska Verdzene, arī blakus sieva harēmā.
- vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli; vārpstiņa (3).
- vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli.
- metriskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir garo un īso zilbju mija vārsmā.
- sillabotoniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā.
- toniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir vienāds vai aptuveni vienāds ritmisko akcentu skaits vārsmā.
- sillabiskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir zilbju skaits vārsmā.
- šķirt Vērst (piem., grāmatas, burtnīcas lapas) uz otru pusi.
- sniegties Vērsties (pagātnē, nākotnē) līdz kādam laikposmam (par stāvokli, norisi, darbību).
- aptaujāt Vērsties (pie daudziem vai visiem) ar jautājumiem, lai iegūtu informāciju.
- nākt Vērsties (pie kāda), ierosināt (ko).
- apprašņāties Vērsties ar jautājumu (pie vairākiem vai visiem).
- pretkomunistisks Vērsts pret komunistisko teoriju un praksi, pret komunistiem; antikomunistisks.
- antikomunistisks Vērsts pret komunistisko teoriju un praksi, pret komunistiem.
- pikadors Vēršu cīņas dalībnieks – jātnieks, kas kaitina vērsi ar pīķa dūrieniem.
- toreadors Vēršu cīņas galvenais dalībnieks, kura uzdevums ir nogalināt vērsi.
- matadors Vēršu cīņu (korridas) galvenais dalībnieks, kura uzdevums ir nogalināt vērsi.
- raisīt Vērt vaļā (ko aizsietu, pārsietu, arī iesaiņotu).
- taisīt Vērt, siet ciet, vaļā.
- novērtēt Vērtējot pēc pieņemtas sistēmas, noteikt (zināšanu, prasmes u. tml.) līmeni, pakāpi.
- taisīties Vērties ciet, vaļā, arī sieties vaļā.
- igrek Vertikālā ass koordinātu sistēmā.
- kontrforss Vertikāls izvirzījums celtnes ārējā sienā vai velvju riba, kas pastiprina sienas stabilitāti.
- veldzēt Vēsināt (ķermeni, ķermeņa daļas), radot spirgtuma, svaiguma sajūtu; arī spirdzināt.
- vēstnieks Vēstnesis (1).
- sūtniecība Vēstniecība; diplomātiskā misija.
- heraldika Vēstures palīgnozare, kas pēta ģerboņus (un citas tiem līdzīgas simboliskas zīmes) un to izveidošanos.
- hronoloģija Vēstures palīgnozare, kas pēta, pēc kādām sistēmām dažādas tautas skaitījušas gadus un kādi tām bijuši kalendāri.
- hellēnisms Vēstures periods Grieķijā (no 4. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras); grieķu tautas un kultūras nacionālā savdabība.
- zinātne Vēsturiski izveidojies sistēmisku teorētisko zināšanu kopums, kas aptver dabas, sabiedrības un domāšanas attīstības likumus un to izmantošanas metodes.
- paraža Vēsturiski izveidojusies (darbības, rīcības, izturēšanās) kārtība (sadzīvē, darbā).
- tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piem., kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
- nācija Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība noteiktā teritorijā ar kopīgu valodu, kultūru un psiholoģiskām īpatnībām; tauta, kurai ir sava valsts.
- tautsaimniecība Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē); ekonomika (2); tautas saimniecība.
- sirds toņi vibrācijas, skaņas, ko rada sirds muskuļu darbība.
- tremolēt Vibrēt, drebēt (par balsi).
- trihomonas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku uroģenitālajā sistēmā.
- lauks Vide, kurā norisinās, piem., fizikāli procesi, fizikālu objektu mijiedarbība.
- zellis Vidējā amata kvalifikācijas pakāpe profesionālā korporācijā; cilvēks, kam ir šāda kvalifikācijas pakāpe.
- arodizglītība Vidējā profesionālā izglītība, kurā tiek sagatavoti kvalificēti darbinieki noteiktām profesijām.
- mecosoprāns Vidēji augsta sieviešu balss (starp soprānu un altu).
- baritons Vidēji augsta vīriešu balss (starp tenoru un basu); dziedātājs ar šādu balsi.
- vanags Vidēji liels, drukns, spēcīgs putns ar samērā īsiem, noapaļotiem spārniem un garu asti.
- videoklips Videominiatūra, kurā skaņdarbs apvienots ar sižetisku vizuālo risinājumu; arī reklāmas rullītis.
- videoieraksts Videosignāla ieraksts magnētiskajā lentē vai diskā.
- svārki Viduklim pieguļošs sieviešu apģērba gabals no jostasvietas uz leju.
- licenciāts Viduslaikos – persona, kas ieguvusi tiesības lasīt lekcijas universitātē.
- fogts Viduslaikos Vācijā, Livonijā – pārvaldnieks, arī tiesnesis.
- feodālisms Viduslaiku sociālā, politiskā un ekonomiskā sistēma, kuras pamatā ir feodālais zemes īpašums un feodāļa tiesības pār saviem dzimtcilvēkiem.
- saviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (sejā grimasi).
- prizma Viedoklis, aspekts, kas parasti izriet no kādas situācijas, notikuma u. tml.
- vagons Vieglā automobiļa virsbūve, kurā bagāžnieks apvienots ar salonu, ir salokāma pēdējo sēdekļu rinda un vertikāla aizmugures siena.
- ziņģe Viegla, sentimentāla dziesma, kas tautā nereti ir folklorizējusies.
- limuzīns Vieglais automobilis ar slēgtu virsbūvi un (parasti caurspīdīgu) šķērssienu aiz šofera sēdekļa.
- huzārs Vieglās kavalērijas karavīrs, kas Ungārijā parādījās 15. gadsimta sākumā.
- nojume Vieglas konstrukcijas būve ar jumtveida pārsegumu, ar sienām vai bez tām; šāda piebūve pie ēkas sienas.
- naktstauriņš Vieglas uzvedības sieviete.
- pastalas Viegli ādas apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu auklu vai siksnu augšmalā.
- sandales Viegli apavi ar zemu papēdi vai bez papēža, kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
- slaucīties Viegli beržot (ar ko mīkstu, uzsūcošu), sausināt, tīrīt sevi, savu ķermeni.
- viegla maize viegli iegūstami eksistences līdzekļi; viegls darbs.
- salda maize viegli iegūstami eksistences līdzekļi; viegls darbs.
- iepūderēt Viegli pārklāt (parasti) ar pūderi (kā) iekšpusi.
- uzsist Viegli pasitot (parasti ar roku kādam uz pleca), paust labvēlīgu, uzmundrinošu attieksmi.
- pieskandināt Viegli piesist (pie kā), lai radītu skaņu, dotu zīmi, ka vēlas runāt.
- pliķēt Viegli sitot, masēt, arī izraisīt labsajūtu, nomierināt u. tml.
- vibrēt Viegli svārstīties, trīcēt (2) – par kā, piemēram, gaismas, skaņas izplatīšanos, stāvokli, arī par balsi.
- populārs Viegli uztverams, saprotams, visiem pieejams.
- sandaletes Viegli, parasti eleganti, sieviešu vai bērnu sandalveida apavi (piem., ar vaļēju purngalu).
- dzirkstēt Viegli, raiti risināties (par runu); spilgti izpausties (par jūtām).
- dzirkstīt Viegli, raiti risināties (par runu); spilgti izpausties (piem., par jūtām).
- vējaslota Vieglprātīga, nenopietna sieviete.
- svilpaste Vieglprātīga, pavirša, parasti jauna, sieviete.
- spēlēties ar dzīvību vieglprātīgi pakļaut sevi situācijai, kas apdraud dzīvību.
- vējīgs Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējains (2).
- vējains Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējīgs.
- stikla vate viegls izolācijas materiāls, kas ražots no īsiem stikla šķiedras pavedieniem.
- tills Viegls, caurspīdīgs tīklveida kokvilnas vai sintētisks audums.
- putuplasts Viegls, porains materiāls, kas sastāv no uzputotas un sacietējušas sintētiskas masas.
- oksidētājs Viela, kas (ko) oksidē, izraisa (kā) oksidēšanos.
- antioksidants Viela, kas novērš vai kavē organisko vielu oksidēšanos.
- antigēns Viela, kas organismā ierosina antivielu rašanos.
- inhibitors Viela, kas palēnina vai aptur kāda procesa (piem., ķīmiskas reakcijas) norisi.
- psihostimulators Viela, kas palielina psihiskās darbības intensitāti, mazina garīgo un fizisko nogurumu.
- filozofu akmens viela, kas pēc alķīmiķu domām spējusi melnos metālus pārvērst zeltā vai sudrabā, kā arī būt par universālu ārstniecības līdzekli.
- emulgators Viela, pārtikas piedeva, kas sīkās daļiņas emulsijā notur stabilā stāvoklī.
- preparāts Viela, vielu kopums, kas ir gatavots no dabiskajām izejvielām vai iegūts sintētiski un parasti paredzēts ārstniecībai; arī zāles.
- mols Vielas daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [mol].
- formula Vielas ķīmiskā sastāva saīsināts apzīmējums.
- antidepresanti Vielas, ko lieto depresijas ārstēšanai.
- asimilācija Vielu uzņemšana un izmantošana nepieciešamo savienojumu sintēzei.
- resorbcija Vielu uzsūkšanās, uzņemšana limfā un asinīs.
- substitūcija Viena (kāda kopuma sistēmas u. tml.) elementa, sastāvdaļas aizstāšana ar citu, ievērojot attiecīgus nosacījumus, likumsakarības.
- desmitā tiesa viena desmitā daļa no gada ienākumiem, ko senāk vajadzēja maksāt zemes īpašniekam vai baznīcai; mūsdienās — desmitā daļa no ienākumiem, kas jāziedo baznīcas uzturēšanai (dažās reliģiskās konfesijās).
- paaudze Vienā laikā eksistējošs (augu, dzīvnieku) kopums; ģenerācija.
- ģenerācija Vienā laikā eksistējošs (augu, dzīvnieku) kopums.
- vendi Viena no Baltijas somugru ciltīm, kas pirms 13. gadsimta dzīvoja Kurzemē Ventas lejtecē, bet pēc tam apmetās Cēsu novadā.
- lībieši Viena no Baltijas somugru tautām, kas senāk apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un Vidzemes rietumdaļu, bet līdz mūsdienām gandrīz visa ir asimilējusies ar latviešiem.
- sēļi Viena no baltu ciltīm, kas līdz 13. gadsimtam apdzīvoja daļu Latvijas teritorijas, galvenokārt Daugavas kreisajā krastā.
- latgaļi Viena no baltu tautībām, kas apdzīvojusi Latvijas austrumdaļu un kurai latviešu tautības veidošanās procesā ir bijusi noteicošā loma.
- asinsgrupa Viena no četrām grupām, kādā iedala asinis.
- piesēdētājs Viena no divām personām, kas kopā ar tiesnesi piedalās krimināllietu izskatīšanā.
- sieviešu dzimte viena no dzimtes kategorijas iedalījuma grupām, kurā ietilpst, piem., lietvārdi, kas nosauc sievišķā dzimuma būtnes.
- joga Viena no hinduisma filozofiskām sistēmām.
- kāršu suga viena no kāršu komplekta grupām, kuras kārtīm ir kopīgs apzīmējums (piem., kāravs, sirds, krusts, pīķis).
- gēli Viena no ķeltu valodām, no kuras ir veidojusies īru, arī skotu valoda, un kurā mūsdienās runā daļa iedzīvotāju Skotijā.
- dao Viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām – dzīves ceļš, pamatprincips – dzīvot saskaņā ar lietu dabisko kārtību.
- šķērslīnija Viena no numurētām (kāda rajona) šķērsielām.
- vinčesters Viena no pirmajām šauteņu sistēmām ar patronu magazīnu; šīs sistēmas šautene.
- prasītājs Viena no pusēm (civilprocesā), kas iesniedz tiesā prasību, kura ir vērsta pret otru pusi – atbildētāju.
- jaņ Viena no seno ķīniešu filozofijas īstenības pretrunīgumu atspoguļojošajām kategorijām, kas apzīmē gaismu, debesis, vīrišķo un aktīvo.
- iņ Viena no seno ķīniešu filozofijas īstenības pretrunīgumu atspoguļojošajām kategorijām, kas apzīmē tumsu, zemi, sievišķo un pasīvo.
- puksts Viena no sirds sistolēm, arī tās radītā vibrācija, skaņa.
- retoromāņu valoda viena no Šveices oficiālajām valodām – romāņu valoda, kas izveidojusies no latīņu un Alpu seniedzīvotāju cilšu valodām.
- veids Viena no vairākām (kā) eksistences izpausmēm.
- kristietība Viena no visplašāk izplatītajām pasaules reliģijām, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum – Dieva Dēlam, viņa mācībai, kas radusies Romas impērijā mūsu ēras 1. gs.; kristiānisms.
- vienlīdzīgi teikuma locekļi viena nosaukuma teikuma locekļi, kam ir vienāda sintaktiskā funkcija, kas teikumā ir saistībā ar vienu un to pašu vārdu un kas savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
- pašapaugļošanās Viena un tā paša dzimuma organisma vīrišķo un sievišķo dzimumšūnu saplūšana.
- elipse Viena vai vairāku vārdu izlaidums tekstā, ja jēga ir saprotama pēc konteksta vai situācijas.
- diferenciālvienādojums Vienādojums, kurā nezināmais ir funkcija vai funkcijas un kurš satur arī šo funkciju atvasinājumus.
- dzimtas koka zars vienas dzimtas asinsradinieku atsevišķa līnija.
- baznīca Vienas konfesijas ticīgo organizācija ar noteiktu dogmatiku un tradīcijām.
- cunfte Vienas profesijas cilvēku kopa.
- kolēģija Vienas profesijas personu apvienība.
- viendimensionāls Viendimensijas.
- sausziedes Viengadīgi augi ar samērā sausiem, salmainiem ziediem, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
- krese Viengadīgs krāšņumaugs ar oranžiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem ar piesi un apaļām lapām.
- paprika Viengadīgs lakstaugs ar pākstveida augļiem [Capsicum annuum].
- veronika Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis – sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- rapsis Viengadīgs vai divgadīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar zilgani pelēcīgu stublāju un koši gaišdzelteniem ziediem ķekaros [Brassica napus].
- aļģes Vieni no zemākajiem augiem (lapoņaugi), kas satur hlorofilu un eksistē galvenokārt ūdenī [Algae].
- nāras Vienkārša guļasvieta – cieta, pie sienas piestiprināta dēļu lāva.
- albumīni Vienkāršākās, ūdenī šķīstošās olbaltumvielas, kas ietilpst asins sastāvā un ko satur, piem., olas baltums, piena sūkalas, augu sēklas.
- jēzenes Vienkāršas sandales ar divām siksniņām, kuras ievelk starp kājas īkšķi un blakus esošo pirkstu.
- guba Vienkopus sakrauta, samesta (siena, labības) kopa, parasti ar noapaļotu virsmu.
- sadzīvot Vienlaicīgi eksistēt kādā saistībā, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu).
- klājiens Vienlaidus izklāta (piem., labības, siena) kārta, slānis.
- mūžam Vienmēr, pastāvīgi, uz visiem laikiem.
- plūst Vienmērīgi izplatīties (par gaismu, smaržu, siltumu); pakāpeniski iestāties (piem., par krēslu).
- mierīgs Vienmērīgs, līdzsvarots, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību).
- miegains Vienmuļš, klusināts (par skaņu); tāds, kur ir klusums, miers.
- truls Vienmuļš, vienveidīgs, arī bezjēdzīgs (parasti par darbību, norisi).
- derības Vienošanās, ka maksās, darīs (ko) tas, kura doma izrādīsies nepareiza.
- iedzīvotāju reģistrs vienotā sistēmā fiksēti dati par visiem valsts iedzīvotājiem.
- datortīkls Vienotā sistēmā saslēgti un funkcionējoši datori.
- saderēt Vienoties par laulību (ar kādu); vienoties par to, ka (parasti meita) apprecēsies ar kādu.
- komplekss Vienots (priekšmetu, parādību, elementu u. tml.) kopums, veselums, arī sistēma.
- bišu saime vienots kopums, kurā ir viena bišu māte, desmiti tūkstošu darba bišu, vairāki simti tranu.
- belziens Vienreizēja paveikta darbība --> belzt; spēcīgs sitiens.
- grūdiens Vienreizēja paveikta darbība --> grūst; straujš, spēcīgs pieskāriens vai sitiens.
- izbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2); atpūtas brauciens, ekskursija.
- piesitiens Vienreizēja paveikta darbība --> piesist.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist; straujš, spēcīgs pieskāriens vai grūdiens.
- spļāviens Vienreizēja paveikta darbība --> spļaut; tas (parasti siekalas, krēpas), ko izspļauj vienā reizē.
- monocikls Vienriteņa velosipēds.
- krusta karš Viens no astoņiem katoļu baznīcas atbalstītajiem karagājieniem uz Tuvajiem Austrumiem (no 11. līdz 13. gadsimtam).
- lapa Viens no augstāko augu pamatorgāniem – dažādas formas un lieluma (parasti zaļa) plātne, kurā norisinās fotosintēze un citi auga dzīvībai svarīgi procesi.
- pols Viens no diviem (kā) krasiem pretstatiem.
- dzimums Viens no diviem pretējiem (vīrišķajiem un sievišķajiem) dzīvo organismu veidiem.
- priekškambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas pie tās pamatnes.
- kambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas tuvāk sirds galotnei.
- kauliņš Viens no elementiem galda spēles komplektā (piem., neliela plāksnīte, klucītis, simbolisks veidojums).
- protestantisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas 16. gs. reformācijas gaitā atzarojās no katolicisma un kura galvenās konfesijas ir luterāņi, baptisti, anglikāņi.
- kristība Viens no galvenajiem sakramentiem kristiešu konfesijās: reliģiska ceremonija, kurā bērnam vai pieaugušajam dod vārdu, iegremdējot ūdenī vai apslakot ar to, un kurā cilvēks kļūst par kristieti.
- kvarcs Viens no izplatītākajiem minerāliem Zemes garozas iežos; silīcija dioksīds.
- spārns Viens no lidošanas pāra orgāniem (putniem, kukaiņiem, sikspārņiem).
- internacionālisms Viens no marksistiskās ideoloģijas pamatprincipiem, kura pamatā ir sociālā taisnīguma prevalēšana pār nacionālajām interesēm.
- žoklis Viens no sejas daļas lielākajiem kauliem, kas veido pusi no virsējās sejas daļas vai kustīgo apakšējo sejas daļu.
- vēdas Viens no senindiešu dažādu žanru mutvārdu sacerējumiem (aptuveni no 15. gadsimta līdz 6. gadsimtam p .m. ē.); hinduisma svētie raksti, kas sarakstīti sanskritā: "Rigvēda", "Sāmavēda", "Jadžūrvēda", "Atharvavēda".
- vijoļkoncerts Viens no simfoniskās mūzikas žanriem; koncerts vijolei un orķestrim.
- pamatsods Viens no sodu sistēmā paredzētajiem galvenajiem soda veidiem.
- vidus dialekts viens no trim latviešu valodas dialektiem, kurā vislabāk saglabājies no baltu pirmvalodas mantotais vokālisms un daļā izlokšņu arī triju zilbju intonāciju sistēma, to runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
- cista Vienšūnas organismu, aļģu u. tml. pagaidu eksistences forma – aizsargapvalks, kas palielina (to) izturību nelabvēlīgos apstākļos.
- leišmanijas Vienšūnas parazīti, kas ierosina leišmaniozi.
- patogēnās sēnes vienšūnas vai daudzšūnu organismi, kas ierosina augu, dzīvnieku un cilvēka sēnīšu slimības.
- nelūgts viesis viesis, kas ieradies neaicināts, parasti nelaikā; arī nepatīkams viesis.
- nelūgts ciemiņš viesis, kas ieradies neaicināts, parasti nelaikā; arī nepatīkams viesis.
- viesu istaba viesistaba.
- kakts Vieta (telpā, celtnē), kur saskaras sienas, veidojot leņķi; (telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā.
- raktuve Vieta derīgo izrakteņu iegūšanai – atklāta vai šahtveida pazemes iekārtu sistēma; attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
- tribīne Vieta goda viesiem, godināmajiem u. tml. (svētkos, svinībās).
- magnētiskā anomālija vieta Zemes garozā, kur magnētiskā lauka intensitāte ir lielāka nekā blakus esošajās vietās.
- centrs Vieta, kur (kas) koncentrēts, kur atrodas (kādas nozares) vadība; galvenā, vadošā daļa (kādā sistēmā).
- jēlums Vieta, kur ir stipri, līdz asinīm bojāta ādas virskārta vai gļotāda; brūce, čūla.
- mērķis Vieta, kur jātrāpa (metot, sitot u. tml.).
- apsolītā zeme vieta, kur kāds ļoti vēlas vai cenšas nokļūt; laimes, pārticības, labklājības simbols.
- perēklis Vieta, kur lielā daudzumā ir ieviesies un no kurienes izplatās (kas nevēlams).
- pekle Vieta, kur norisinās kas briesmīgs, bīstams.
- apsūdzēto sols Vieta, situācija, kur tiek atmaskots nozieguma pārkāpums.
- sijātava Vieta, telpa, kur sijā (ko).
- Meka Vieta, uz kuru dodas ļoti daudz cilvēku; vieta, kas ir izveidojusies par kādas nozares nozīmīgu centru.
- mājinieki Vietējie iedzīvotāji (pretstatā iebraucējiem, viesiem).
- norādāmais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz konkrētām, runas situācijā atpazīstamām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai to pazīmēm.
- vīksnājs Vīksnu audze; vīksnām apaugusi vieta.
- papildvilciens Vilciens, kas veic reisu papildus vilcienu kustības kārtējiem reisiem.
- vilkt garumā Vilcināt, paildzināt (darbību, norisi).
- novilcināties Vilcinoties panākt, ka (kas) notiek, norisinās vēlāk par paredzēto laiku; tikt novilcinātam.
- izvīlēt Vīlējot (ar vīli), uzasināt.
- ķeksēt Vilkt, bīdīt (ko) ar ķeksi.
- sietava Vilnas, pusvilnas vai linu drāna, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim zeķu vietā; aukliņa, ar ko apsien zeķi, lai tā nekristu zemē.
- atlētiskā vingrošana vingrinājumu sistēma muskuļu masas un spēka palielināšanai; kultūrisms.
- strečings Vingrojumu sistēma, kuras pamatā ir auguma un locekļu stiepšana.
- zviedru siena vingrošanas siena.
- dieveris Vīrabrālis, sievasbrālis.
- dzimumakts Vīrieša dzimumlocekļa ievadīšana sievietes makstī, kam parasti seko ejakulācija.
- dzimumdzīve Vīrieša un sievietes fiziska tuvība, saistīta ar dzimuminstinkta apmierināšanu.
- ārlaulība Vīrieša un sievietes kopdzīve, nenodibinot oficiālas laulības attiecības.
- civillaulība Vīrieša un sievietes kopdzīve, nereģistrējot laulību.
- varoņtenors Vīriešu balss – tenors ar baritonam līdzīgu tembru, spēcīgiem visiem reģistriem; dramatiskais tenors.
- ezītis Vīriešu frizūra – ļoti īsi apgriezti mati, kas stāv vertikāli gaisā.
- maskulinizācija Vīriešu sekundāro dzimumpazīmju (piem., bārdas, ūsu, zemas balss) veidošanās sievietēm.
- saronga Vīriešu un sieviešu apģērba gabals (Indonēzijā, Malaizijā, Šrilankā u. c.), kas sastāv no krāsaina vai batikota kokvilnas auduma gabala, kas aptīts ap gurniem garu svārku veidā.
- sieviete Vīrietim pretēja cilvēku dzimuma būtne; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne pretstatā meitenei, pusaudzei.
- krustdēls Vīrietis (parasti jaunietis), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
- bizmanis Vīrietis ar bizi – simbolisks tēls, ar kuru jaunlatvieši izsmēja tos, kas vēlējās latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas un saglabāt visu veco.
- bruņinieks Vīrietis ar staltu, vīrišķīgu stāju, kas izturas pret sievieti cēlsirdīgi, aizstāv un sargā viņu.
- vīrs Vīrietis attiecībā pret sievieti, ar kuru viņš dzīvo laulībā; precējies vīrietis.
- pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
- krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- partneris Vīrietis vai sieviete, ar kuru vieno kopdzīve un intīmas attiecības.
- mīļākais Vīrietis, ar kuru sievietei kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības.
- krusttēvs Vīrietis, kas ievada kādu savā arodā, profesijā.
- pielūdzējs Vīrietis, kas izjūt un izrāda (sievietei) savas simpātijas, patiku.
- siržu lauzējs vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas, mīlestībā vieglprātīgs, bezatbildīgs cilvēks.
- žigolo Vīrietis, kurš par maksu pavada bagātas sievietes, arī sniedz seksuālus pakalpojumus; kompanjons; pavadonis.
- ciltstēvs Vīrietis, no kura cēlusies kāda dzimta.
- hermafrodītisms Vīrišķā un sievišķā dzimuma pazīmju apvienojums vienā organismā.
- salmu atraitnis vīrs (sieva), kura dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
- salmu atraitne vīrs (sieva), kura dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
- laulātie draugi vīrs un sieva; dzīvesbiedri.
- laulāts pāris vīrs un sieva.
- laulāts Vīrs vai sieva (laulības attiecībās).
- otrā puse vīrs vai sieva.
- otra puse vīrs vai sieva.
- labākā puse vīrs vai sieva.
- otra pusīte vīrs vai sieva.
- otrā pusīte vīrs vai sieva.
- labākā pusīte vīrs vai sieva.
- ragnesis Vīrs, kura sieva ir pārkāpusi laulību.
- cienītais Vīrs; sieva.
- līnija Virsmas vai telpas elements, kam ir tikai viena dimensija – garums.
- kortikosteroīdu preparāti virsnieru garozas hormonu un to sintētisko analogu preparāti.
- noradrenalīns Virsnieru hormons, kas sašaurina asinsvadus, paaugstina asinsspiedienu, stimulē ogļhidrātu maiņu.
- tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek, stāvoklis eksistē tik ilgi, līdz sasniegts palīgteikumā nosauktās darbības rezultāts; norāda, ka abas nosauktās darbības notiek vienlaikus.
- sīpolu virtene virtene, kurā ir sasieti sīpoli uzglabāšanai ziemā.
- rīve Virtuves piederums – metāla (arī plastmasas) priekšmets ar asiem caurumiem, gar kuriem (ko) virza, lai (to) smalcinātu; ierīce šādu darbību veikšanai.
- herpesvīruss Vīruss, kas ierosina pūslīšveida izsitumus uz ādas vai gļotādas, kā arī dažas slimības, piem., vējbakas.
- ornitoze Vīrusu ierosināta infekcijas slimība, ar kuru var saslimt arī cilvēks, kontaktējoties ar slimiem putniem.
- herpes Vīrusu ierosināti pūslīšveida izsitumi, piem., uz lūpas.
- bakas Vīrusu izraisīta infekcijas slimība ar drudzi un specifiskiem izsitumiem, kuras sekas ir rētas sejas ādā.
- līklocis Virzība uz vienu un otru pusi vai augšā un lejā.
- transmisija Virzība, pāreja no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.
- sānis Virzienā uz labo vai kreiso pusi (atšķirībā no iepriekšējā virziena vai stāvokļa).
- atpakaļ Virzienā uz mugurpusi, uz aizmuguri; pretēji virzienam uz priekšu.
- absurda dramaturģija virziens 20. gs. 50.–60. gadu dramaturģijā, kurā, atsakoties no tradicionālās dramaturģijas paņēmieniem, tika paustas cilvēka eksistences bezjēdzīguma, absurduma idejas.
- simbolisms Virziens Eiropas literatūrā un mākslā 19. gs. beigās – 20. gadsimta sākumā, kam raksturīga negatīva attieksme pret pozitīvismu un materiālismu.
- biheiviorisms Virziens psiholoģijā (radies ASV 19. un 20. gs. mijā), kas par pētīšanas priekšmetu atzīst nevis apziņu, bet izturēšanos.
- vilkt Virzīt pa (kā) virsmu (ko) sev līdzi, uz savu pusi u. tml., arī šādi panākt, ka (kāds) virzās līdzi.
- griezt Virzīt pa apli, ap kādu asi; panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās ap savu asi.
- vēdināt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu; šādā veidā radīt (gaisa kustības), lai atvēsinātos, atvēsinātu.
- vērst Virzīt, griezt (ko) uz citu pusi, apkārt.
- liekt Virzīt, vērst (ķermeņa daļu ) uz vienu vai otru pusi.
- griezties Virzīties pa apli, ap savu asi.
- balles dejas visā pasaulē populāras improvizācijas tipa dejas – valsis, lēnais valsis, tango, fokstrots, u. c.
- rītakleita Viscaur pogājams un apņemams ar jostu sieviešu rīta apģērbs; halāts.
- sastāvs Visi (kāda cilvēku kopuma) locekļi, kas ir apvienoti pēc noteiktām pazīmēm.
- sastāvs Visi augi vai dzīvnieki, kas pēc noteiktām pazīmēm ir apvienoti kādā kopumā.
- visi kā viens visi vienoti.
- sisties (vai) nost visiem spēkiem pūlēties, censties (ko paveikt, realizēt).
- sprāgt no ādas ārā Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
- lēkt no ādas ārā Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
- sprāgt no ādas laukā Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
- lēkt no ādas laukā Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
- pirmais Visievērojamākais, visizcilākais; pats labākais.
- sezonas nagla visinteresantākais kultūras dzīves notikums sezonā.
- karaliene Visizcilākā pārstāve (kādā grupā, indivīdu kopumā).
- numur viens Vislabākais, visizcilākais, vispopulārākais u. tml. (kādā kopumā).
- numurs viens Vislabākais, visizcilākais, vispopulārākais u. tml. (kādā kopumā).
- optimums Vislabākais, visizdevīgākais (optimālais) apstākļu kopums, daudzums, skaits u. tml.; vislabākais (optimālais) stāvoklis.
- iztikas minimums visnepieciešamākais līdzekļu daudzums normālai cilvēka eksistencei.
- sūtība Visnozīmīgākais, visbūtiskākais uzdevums, mērķis, darbību kopums; misija (1).
- visādā ziņā Visos veidos; no visiem viedokļiem.
- pašsajūta Vispārējs apzināts cilvēka fiziskais un psihiskais stāvoklis.
- marasms Vispārējs progresējošs spēku izsīkums un gandrīz pilnīga psihiskās darbības izbeigšanās.
- atklātība Vispārināta īpašība --> atklāts (3); vaļsirdība.
- ekspansionisms Vispārināta īpašība --> ekspansionistisks; ekspansijas politikas īstenošana.
- nepārejamība Vispārināta īpašība --> nepārejošs; intransivitāte, intransitīvums.
- sievišķīgums Vispārināta īpašība --> sievišķīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; sievišķība.
- siltums Vispārināta īpašība --> silts (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- termoizturība Vispārināta īpašība --> termoizturīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; siltumizturība.
- transitivitāte Vispārināta īpašība --> transitīvs; šīs īpašības konkrēta izpausme; pārejamība.
- tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir attālināts sakars.
- tas Vispārināti norāda uz priekšmetu, parādību, arī norisi, kas saprotams no situācijas vai konteksta.
- ortogrāfija Vispārpieņemta rakstības noteikumu sistēma runas vienveidīgai atveidei rakstos; pareizrakstība.
- apdoma Vispusīga situācijas, rīcības un iespējamu seku apsvēršana.
- spektrs Visu vērtību kopums, kas piemīt kādu sistēmu vai procesu raksturojošam lielumam.
- bass Viszemākā vīriešu balss; dziedātājs ar šādu balsi.
- Edisona vītne vītnes sistēma spuldzes piestiprināšanai, kuru 1909. gadā izveidoja Tomass Edisons savai izgudrotajai kvēlspuldzei.
- tranzītvīza Vīza, kas atļauj šķērsot tās valsts teritoriju, kura vīzu izdevusi.
- signālzīme Vizuāli redzama zīme, kas paredzēta vai ko izmanto signāla raidīšanai, informācijas sniegšanai.
- koloratūra Vokālajā mākslā – melodijas izrotājums ar pasāžām, melismiem (soprāna balsij); šādu izrotājumu izpildījums.
- pludmales volejbols volejbols, kura spēle norisinās smilšainā pludmalē vai smilšainā laukumā.
- freidisms Z. Freida iedibinātais virziens psiholoģijā, kas piešķīra universālu nozīmi zemapziņas procesiem un akcentēja seksualitātes nozīmi cilvēka uzvedībā.
- šņorzābaki Zābaki, kas sienami ciet ar auklām (šņorēm).
- trusis Zaķu dzimtas zālēdājs, mājas vai savvaļas dzīvnieks, kuram ir garas ausis, īsa aste (ļipa), biezs, mīksts apspalvojums un kurš pārvietojas lecot.
- atāls Zāle, kas ataugusi tajā pašā gadā pēc nopļaušanas.
- sirdszāles Zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirds zāles.
- sinepju krāsa zaļgani dzeltena krāsa, kāda ir sinepju pulverim.
- sisenis Zaļgans vai brūngans augēdājs kukainis ar taustekļiem, kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem.
- hloroplasti Zaļie augu šūnu veidojumi, kuros notiek fotosintēze.
- efedrīns Zāļu viela, kas sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes.
- barbiturāti Zāļu vielu grupa – barbitūrskābes atvasinājumi, ko lieto par nomierinātājiem, miega vai narkozes līdzekļiem.
- noasiņot Zaudēt daudz asiņu; zaudējot daudz asiņu, iet bojā.
- nosisties Zaudēt dzīvību, atsitoties, triecoties pret ko.
- atslābt Zaudēt intensitāti, spraigumu.
- apdzist Zaudēt izteiksmību, spraigumu, intensitāti (par seju, acīm, balsi u. tml.).
- aizsmakt Zaudēt skanīgumu (par balsi).
- piesmakt Zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
- zaudēt (sa)prātu zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- nozelēt Zelējot apsūkāt, nosiekalot.
- parapets Zema akmens, betona aizsargjosla, kas norobežo terasi, krastmalu, kāpnes u. tml.
- alts Zema sieviešu vai bērnu balss; dziedātājs ar šādu balsi.
- zila acs zemādas asinsizplūdums pie acs vai ap aci (parasti sitiena rezultātā).
- kontralts Zemākā sieviešu balss.
- pusgrauds Zemes apsaimniekošanas forma, pēc kuras laukstrādnieks par viņam lietošanā nodoto zemi zemes īpašniekam atlīdzināja ar daļu (parasti pusi) ražas.
- uzmats Zemes garozas slāņu tektoniska struktūra, kas veidojusies, iežu slānim lūzuma vietā pārbīdoties uz augšu.
- sials Zemes garozas virsējā kārta, kas veidota galvenokārt no silīcija un alumīnija minerāliem.
- sakaru pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, kas retranslē uztvertos radiosignālus, nodrošinot televīzijas, telefona, telefaksa, datora u. c. sakarus starp objektiem uz Zemes virsmas, atmosfērā un tuvējā kosmiskajā telpā.
- akrs Zemes platības mērvienība – aptuveni 0,4 hektāru (angļu mērvienību sistēmā).
- meliorācija Zemes uzlabošanas pasākumi – augsnes mitruma regulēšana, pārpurvotu vietu nosusināšana, augsnes auglības uzlabošana u. tml.
- grādu tīkls Zemes vai debess meridiānu un paralēļu sistēma (ģeogrāfiskajās vai debess kartēs, uz globusiem).
- zemnieksieva Zemnieka sieva; zemniece.
- pušelnieks Zemnieks, kas uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja saimniecību un maksāja pusi rentes.
- piensaimniecība Zemnieku saimniecība, kas specializējusies piena lopkopībā piena iegūšanai.
- vārpskara Ziedkopa (graudzālēm), kurā vārpiņas novietotas ļoti tuvu ziedkopas asij uz īsa kātiņa.
- vārpa Ziedkopa ar pagarinātu galveno asi, uz kuras atrodas sēdoši ziedi; graudaugu (labības) ziedkopa.
- čemurs Ziedkopa ar vienu galveno asi, no kuras starveidīgi atiet vienāda garuma sānasis – ziedkāti.
- ritulis Ziedkopa, kam sānu asis attīstās tikai vienā pusē un zarojas pamīšus pa kreisi un pa labi.
- ziedgalviņa Ziedkopa, kurā uz īsas ass cieši cits pie cita ir sēdoši ziedi ar īsiem kātiņiem; ziedu galviņa.
- siena drudzis ziedputekšņu izraisīta alerģiska slimība, kam raksturīgas iesnas, acu asarošana, konjunktivīts, bronhiālās astmas lēkmes, izsitumi, arī paaugstināta temperatūra.
- ziedķekars Ziedu ķekars – ziedkopa ar attīstītu galveno asi, uz kuras spirāliski sakārtoti ziedi ar kātiņiem.
- normaņi Ziemeļģermāņu ciltis – senie Skandināvijas un Dānijas iedzīvotāji, kas 9.–11. gs. siroja pa Eiropu, iekarodami vairākas teritorijas (piem., Normandiju); vikingi.
- zilais karogs zilas krāsas karogs ar baltu apli un viļņu simbolu centrā, ko piešķir (parasti) peldvietām un kas apliecina ūdens kvalitāti, vides labiekārtotību u. tml.
- zilā lampa zilas krāsas spuldze, ko izmanto siltuma terapijā.
- cianoze Zilgana ādas un gļotādas nokrāsa, kas rodas, ja ir skābekļa trūkums asinīs.
- lazurīts Zils silikātu grupas minerāls (pusdārgakmens), ko izmanto, piem., rotaslietu pagatavošanai, senāk arī zilās krāsas (ultramarīna) iegūšanai.
- punkts Zīme (.), kas aiz nots vai pauzes zīmes norāda, ka to ilgums ir palielināts par pusi no to vērtības.
- valoda Zīmju sistēma – cilvēku sazināšanās, domu formulēšanas un izteikšanas līdzeklis runas un rakstu formā.
- valoda Zīmju sistēma (parasti mākslīgi radīta, formāla), ko izmanto, piem., informātikā.
- kods Zīmju sistēma, ko īsuma vai slepenības dēļ lieto informācijas pārraidei, glabāšanai, piekļuvei, kā arī šifrēšanai.
- priekšmets Zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas.
- gaidīt Zināt, paredzēt, ka (kas) būs, notiks, norisināsies.
- taksonomija Zinātne par augu un dzīvnieku klasifikāciju un identifikāciju.
- veterinārmedicīna Zinātne par dzīvnieku slimībām, to ārstēšanu un profilaksi; veterinārija.
- kibernētika Zinātne par sakariem un automātiskām vadības un kontroles sistēmām.
- planetoloģija Zinātne par Saules sistēmas planētām un pavadoņiem.
- medicīna Zinātne par slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi; attiecīgo praktisko pasākumu kopums.
- semiotika Zinātne par zīmēm, simboliem un to lietojumu.
- bionika Zinātne, kas pētī iespējas izmantot dzīvu sistēmu darbības principus un bioloģiskos procesus tehnikas attīstībā.
- inženierzinātnes Zinātnes nozare, kas apvieno fizikas, materiālu pretestības, celtniecības un ģeodēzijas atziņas tehnisku problēmu risināšanai.
- paleontoloģija Zinātnes nozare, kas pēc fosilijām pēta pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus un to evolūciju.
- sociālantropoloģija Zinātnes nozare, kas pēta dažādas kultūras un sabiedrības sistēmas salīdzinošā aspektā.
- imunoloģija Zinātnes nozare, kas pētī aizsargreakcijas, kuras nodrošina organisma neuzņēmību pret infekcijas ierosinātājiem, svešiem audiem un vielām.
- psiholoģija Zinātnes nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku psihi un psihiskās parādības, to rašanos, attīstību; psihisko norišu likumsakarības.
- datorzinātne Zinātnes nozare, kas pētī datoru un datu apstrādes sistēmu uzbūves principus, to izmantošanu.
- tiesību zinātne zinātnes nozare, kas pētī tiesības, sabiedrības politisko sistēmu un valsts tiesiskās formas.
- teoloģija Zinātnes nozare, kas pētī un interpretē kādas reliģijas svētos rakstus, veido sistemātisku šīs reliģijas mācību.
- starpdisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm; arī starpzinātne.
- starpzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm.
- sovetoloģija Zinātnes nozare, kas specializējusies bijušās PSRS un pārējo sociālistisko valstu pētīšanā.
- paleogrāfija Zinātnes nozare, kurā pēta senās rakstu sistēmas, šifrē senos rokrakstus, nosaka to rašanās vietu un laiku.
- apgaismība Zinātnes un kultūras izplatīšana feodālisma apstākļos 17.–18. gadsimtā.
- siltumtehnika Zinātnes un tehnikas nozare, kas atpver siltuma enerģijas iegūšanas metodes, tās pārvēršanu citos enerģijas veidos, sadali, transportēšanu un izmantošanu.
- automātika Zinātnes un tehnikas nozare, kas izstrādā principus, pēc kuriem konstruējamas sistēmas, kas bez cilvēka tiešas līdzdalības regulē kādu tehnisko procesu norisi.
- starpnozare Zinātnes, tehnikas, mākslas u. tml. nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām nozarēm.
- habilitētais doktors zinātniskais grāds (doktora grāda augstākā pakāpe), ko (Latvijā) piešķir personai, kas aizstāvējusi habilitācijas darbu; persona, kam piešķirts šis grāds.
- maģistrs Zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kas aizstāvējusi atbilstošu pētniecisku darbu.
- doktors Zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kas aizstāvējusi atbilstošu promocijas darbu; persona, kam piešķirts šis grāds.
- sinhronija Zinātniski pētniecisks skatījums uz valodu kā vienotu sistēmu kādā noteiktā laikposmā.
- doktorantūra Zinātņu doktoru sagatavošanas sistēma (zinātniskās pētniecības iestādēs, augstskolās).
- veterinārija Zinātņu sistēma, kas pētī dzīvnieku slimības un nodarbojas ar dzīvnieku slimību ārstēšanu, profilaksi un uzraudzīšanu.
- bibliogrāfija Zinātņu un praktiskas darbības nozare, kurā ietilpst grāmatu un citu iespieddarbu reģistrēšana, sistematizēšana un mērķtiecīga lasītāju informēšana.
- elektroniskais pasts ziņojumu pārsūtīšanas sistēma datoru tīklos; e-pasts.
- e-pasts Ziņojumu pārsūtīšanas sistēma datoru tīklos; īpašs pasta pakalpojumu veids, kas nodrošina, ka tīklam pievienoto datoru lietotāji var nosūtīt un saņemt ziņojumus.
- signalizēt Ziņot ar noteiktiem signāliem (1).
- ēzelis Zirgu dzimtas dzīvnieks ar garām ausīm, īsām un stāvām krēpēm un astriem tikai astes galā [Equus asinus].
- ērce Zirnekļveidīgo klases sīks dzīvnieks, kuram daudzas sugas ir parazītiskas, sūc augu sulas vai cilvēku un dzīvnieku asinis.
- siļķu dzimta zivju dzimta, pie kuras pieder, piem., siļķes, brētliņas, sardīnes.
- piezīsties Zīžot piesaistīties (pie sievietes krūtsgala, dzīvnieka mātītes pupa).
- nozombēt Zombējot panākt, ka (kāds) tiek psihiski un psiholoģiski iespaidots, ietekmēts.
- zoopsihologs Zoopsiholoģijas speciālists, kas pētī dzīvnieku psihi.
- mēle Zvana sastāvdaļa kustīgi piestiprināts, garens metāla priekšmets, kas, sitoties pret zvana sienām, rada skaņas.
- izzvanīt Zvanot signalizēt par (kā) beigām.
- iezvanīt Zvanot signalizēt par (kā) sākumu.
- žaunu lapiņas žaunu plātņveida sastāvdaļas, caur kuru sienām notiek gāzu maiņa.
- sažāvēt Žāvējot (piem., siltumā, dūmos) panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; žāvējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- žēlsirdīgais samarietis žēlsirdīgs, nesavtīgi palīdzīgs cilvēks.
- izžūt Žūstot kļūt pilnīgi sausam (piem., par drēbēm, sienu, malku).
si citās vārdnīcās:
LLVV
MEV