Paplašinātā meklēšana
Meklējam si.
Atrasts vārdos (200):
- āpsis:1
- čipsi:1
- eksis:1
- elsis:1
- apsiet:1
- apsilt:1
- apsist:1
- asināt:1
- asinis:1
- asiņot:1
- atsiet:1
- atsilt:1
- atsist:1
- atsite:1
- bosiks:1
- buksis:1
- busiņš:1
- cesija:1
- cīsiņš:1
- desiņa:1
- dupsis:1
- džinsi:1
- absints:1
- aizsiet:1
- aizsist:1
- aksioma:1
- aplausi:1
- apsilde:1
- apsirgt:1
- ārsiena:1
- asignēt:1
- asistēt:1
- atsijas:1
- atsijāt:1
- basists:1
- beisiks:1
- bosings:1
- breksis:1
- citrusi:1
- divsimt:1
- emisija:1
- abrkasis:1
- agresija:1
- aneksija:1
- apasiņot:1
- apsildīt:1
- apsirmot:1
- asiņains:1
- balsiens:1
- balsināt:1
- biopsija:1
- blisināt:1
- breksits:1
- cūkausis:1
- četrsimt:1
- dansings:1
- demisija:1
- divkosis:1
- dresings:1
- dzesināt:1
- dzisināt:1
- džersijs:1
- eksistēt:1
- emulsija:1
- eskimosi:1
- aprasināt:1
- apsisties:1
- apsusināt:1
- asfiksija:1
- asinsaina:1
- asinsdesa:1
- asinskāre:1
- asinskārs:1
- asinsrade:1
- asinsrite:1
- asinssuns:1
- asinsvads:1
- asinszāle:1
- asistents:1
- astoņsimt:1
- atrisināt:1
- atsisties:1
- atsitiens:1
- atvasināt:1
- atvēsināt:1
- autopsija:1
- badakāsis:1
- bezsirdis:1
- cesionārs:1
- depresija:1
- deviņsimt:1
- dimensija:1
- disidents:1
- diskusija:1
- diversija:1
- ekspresis:1
- esesietis:1
- faksimils:1
- aizsisties:1
- anoreksija:1
- apklusināt:1
- apmulsināt:1
- apsausināt:1
- apsiekalot:1
- apvērsiens:1
- asignācija:1
- asimetrija:1
- asinsbalss:1
- asinsdarbs:1
- asinsgrēks:1
- asinsgrupa:1
- asinspirts:1
- asinssērga:1
- atdzesināt:1
- aukstasiņu:1
- bālasinīgs:1
- bezsirdīgs:1
- biosintēze:1
- caursišana:1
- cēlsirdīgs:1
- civilsieva:1
- demisionēt:1
- dibensiena:1
- diksilends:1
- disleksija:1
- dispepsija:1
- dispersija:1
- divsievība:1
- dzensiksna:1
- ekosistēma:1
- eksistence:1
- ekskursija:1
- ekspansija:1
- ekspresija:1
- ekstensija:1
- epilepsija:1
- falsificēt:1
- apsievoties:1
- apsildītājs:1
- apsildīties:1
- asimetrisks:1
- asimilācija:1
- asinsapgāde:1
- asinskārība:1
- asinskārīgs:1
- asinssūcējs:1
- balansieris:1
- beztiesisks:1
- bortsistēma:1
- cietsirdīgs:1
- drošsirdīgs:1
- falsifikāts:1
- aksiomātisks:1
- antitoksisks:1
- asinssarkans:1
- atrisinājums:1
- atvasinājums:1
- atvēsināties:1
- augstsirdīgs:1
- aukstasinīgs:1
- bezatsitiena:1
- daudzsievība:1
- dekompresija:1
- dimensionāls:1
- disidentisks:1
- disimilācija:1
- divdimensiju:1
- antioksidants:1
- apakškomisija:1
- astoņsimtgade:1
- civiltiesisks:1
- eksistenciāls:1
- ekstraversija:1
- falsifikācija:1
- falsifikators:1
- asinsatriebība:1
- asinsizliešana:1
- asinsizplūdums:1
- asinsķermenīši:1
- asinsradinieks:1
- asinsriņķošana:1
- asinsspiediens:1
- daudzdimensiju:1
- ekspansionisms:1
- ekspresionisms:1
- ekspresionists:1
- asinspārliešana:1
- asinsradniecība:1
- divdimensionāls:1
- diversifikācija:1
- asinssaindēšanās:1
- eksistenciālisms:1
- eksistenciālists:1
- faksimilizdevums:1
- autointoksikācija:1
- daudzdimensionāls:1
- ekspansionistisks:1
- ekspresionistisks:1
- eksistenciālistisks:1
- dezoksiribonukleīnskābe:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (ar) vieglu sirdi
- (atrast) dzirdīgas ausis
- (būt) (cieši) pie sirds
- (ir) uz sirds
- (iz)kratīt sirdi
- (kā) ar kāsi velkams
- (sa)spicēt ausis
- (sa)žņaugt sirdi
- (tā, ka) ausis krīt ciet
- (uz)gulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij
- (visi) bez izņēmuma
- (visi) gali ūdenī
- aizmigt kā nosistam
- aizslēgt sirdi
- aklā siena
- apcietināt sirdi
- apgriezt kažoku uz otru pusi
- aplaist riksi
- apmest kažoku uz otru pusi
- apņemt sievu
- apsāpas sirds
- apsildāmā grīda
- apsildīt degunu
- apsviest kažoku uz otru pusi
- aptraipīt rokas ar asinīm
- apzagt valsts kasi
- ar (savas) sirds asinīm
- ar (visu) sirdi
- ar (visu) sirdi un dvēseli
- ar mierīgu sirdi
- ar miesu un asinīm
- ar pieri sienā skriet
- ar pusausi (klausīties, dzirdēt u. tml.)
- ar smagu sirdi
- ar tīru sirdsapziņu
- ar vislabāko sirdsapziņu
- ārējā asiņošana
- ārējā fleksija
- aritmētiskā progresija
- Asiņainā svētdiena
- asināt mēli
- asinis (dzīslās) vārās
- asinis sakāpj galvā
- asinis sakāpj vaigos
- asinis saskrien galvā
- asinis saskrien vaigos
- asinis sastingst dzīslās
- asins aina
- asins grimšana
- asins grupa
- asins saindēšanās
- asins vēzis
- asinszāļu dzimta
- asiņu koagulācija
- aste ir piesieta
- atdurties kā pret sienu
- atklāt sirdi
- atsijāt graudus no pelavām
- atsist apetīti
- atsist apetīti (uz kādu) nodarbi
- atsitas kā zirņi pret sienu
- atskaites sistēma
- atveldzēt sirdi
- atvieglināt sirdi
- atvieglot sirdi
- augu sistemātika
- ausis aizkrīt
- ausis dūc
- ausis dun
- ausis džinkst
- ausis kust
- ausis rūc
- ausis šalc
- ausis šņāc
- ausis svilst
- ausis vīst
- ausis zvana
- ausis žvinkst
- baltie asinsķermenīši
- bauro kā vērsis
- bērnu sile
- bērnu silīte
- bez sirds
- binārā skaitīšanas sistēma
- bioloģiskā oksidācija
- brīvā profesija
- Būsim pazīstami!
- būt asinīs
- būt pasistam (uz ko)
- būt sistam (uz ko)
- centrālā nervu sistēma
- cieta sirds
- dabūt (ar) siksnu
- dabūt sirmus matus
- dabūt vilka pasi
- decimālā mērvienību sistēma
- decimālā skaitīšanas sistēma
- dekompresijas slimības
- diastoliskais asinsspiediens
- Dievs gausina!
- durties sirdī
- Dusi saldi!
- dzelt sirdi
- dzesināt muti
- dzīvosim, redzēsim
- Eiropas Komisija
- Ej pie visiem velniem!
- eksistences minimums
- eksogēnie procesi
- elementu periodiskā sistēma
- emisijas akcijas
- endogēnie procesi
- Esi vīrs!
- Esiet pazīstami!
- esiet tik laipni
- esiet tik laipns
- ēst sirdi
- fasādes siets
- fosilais kurināmais
- fuksiju ģints
- gadsimta notikums
- gadu simtenis
- gadu simts
- gaisā pasists
- ģenealoģiskā valodu klasifikācija
- ģeometriskā progresija
- glabāt sirdī
- glābt situāciju
- glaust ausis
- grauzt sirdi
- grauzties sirdī
- greiza sirds
- gremzt sirdi
- griež kā ar nazi sirdī
- griež kā nazis sirdī
- griežas (kā nazis) sirdī
- griezt kažoku uz otru pusi
- griezt sarunu uz citu pusi
- griezt valodas uz citu pusi
- griezt valodu uz citu pusi
- guļ kā akmens uz sirds
- guļ kā slogs uz sirds
- gulēt kā nosistam
- gulēt uz (kāda) sirdsapziņas
- ieaugt sirdī
- iedot vilka pasi
- iegūt sirdi un roku
- iegūtais sifiliss
- ieiet asinīs
- iekarot sirdi
- iekarot sirdis
- iekrist sirdī
- iekšējā asiņošana
- iekšējā fleksija
- ielikt sirdi
- iesiet izkapti
- iesist bietē
- iesist galvā
- iesist kā ar āmuru pa galvu
- iesist kā ar āmuru pa pieri
- iesist robu
- iesist roku
- iesist vārtus
- iesisties degunā
- iet pie sirds
- iet uz labo pusi
- iet uz slikto pusi
- īlenu maisā nenoslēpsi
- interneta resursi
- īpatnējā siltumietilpība
- īpatnējais siltums
- īsi sakot
- īsināt laiku
- izdienas pensija
- iziet par sievu
- izlaist riksi
- izliet asinis
- izliet savas asinis
- izlikt sirdi uz delnas
- izraut no sirds
- izsijāt graudus no pelavām
- izsist logu
- izsist no ierindas
- izsist no sliedēm
- izsitumu tīfs
- jāņu siers
- jasmīnu rīsi
- jūtīga sirds
- kā akmens no sirds novēlās
- kā āpsis alā
- kā caur sienu izrauts
- kā caur sienu izvilkts
- kā naža asmens sirdī
- kā naža dūriens (sirdī)
- kā nazis sirdī
- kā noplukusi vista
- kā siļķes mucā
- kā uz mutes sists
- kāda lapsene iekodusi
- kāda muša iekodusi
Atrasts skaidrojumos (200):
- starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
- neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- kvatročento 15. gadsimta itāliešu māksla (agrā renesanse).
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
- Piektais gads 1905. gads, kad norisinājās revolūcija.
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- varavīksnene Acs asinsvadu apvalka priekšējā daļa.
- apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
- miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
- dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
- lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
- neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- sildītājs Adīts, no kažokādas vai auduma darināts izstrādājums atsevišķu ķermeņa daļu (piem., roku, ausu) sildīšanai.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- advokatūra Advokāta profesija, darbība.
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- dzelzs rumaks agrāk vilciens, tagad arī automašīna, motocikls, velosipēds u. tml.
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
- bildināt Aicināt precēties (parasti kļūt par sievu).
- pavārte Aile mājas sienā, kas paredzēta nokļūšanai pagalmā.
- kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- veca galva aiz vecuma pavājinājusies atmiņa, saprašanas spēja.
- indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
- sirds astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- kardiālā astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku); zaudēt skaļumu (par balsi).
- izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
- aiziet pelnītā atpūtā aiziet pensijā.
- infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
- aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
- aizpildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi).
- vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
- getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
- sasaitēt Aizsaitēt, arī sasiet (piem., ar saiti, auklu).
- aizlikt priekšautu (priekšā) aizsiet priekšautu.
- nosiet Aizsiet, arī apsiet; nosaitēt.
- smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
- eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
- islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
- samesties Aizsprostoties, zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi.
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- alu zīmējumi akmens laikmeta cilvēku zīmējumi uz alu sienām.
- antracīts Akmeņogles ar lielu siltumspēju.
- mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
- pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
- uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
- atplūdi Aktivitātes, intensitātes mazināšanās (sabiedriskās parādībās).
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- mobilizēt Aktivizēt, koncentrēt (psihiskos vai fizioloģiskos procesus).
- dzīvs Aktīvs, viegli ierosināms (par psihiskām norisēm).
- sirēna Akustiska ierīce, ar ko rada jaudīgu skaņas signālu; šīs ierīces radītās skaņas.
- taure Akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
- masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
- mēris Akūta dažādu sugu dzīvnieku infekcijas slimība, ko katras sugas dzīvniekiem ierosina specifisks vīruss.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- kolapss Akūts sirds un asinsrites vājums.
- parabola Alegorisks stāstījums, simboliska līdzība (piem., 20. gs. prozā), ko var traktēt dažādi.
- mīkla Alegorisks, īsi formulēts uzdevums ar jautājumu un tā atrisinājums, atbilde.
- polinoze Alerģiska slimība, ko izraisa siena putekļi un vairāku augu ziedputekšņi; siena drudzis.
- aperitīvs Alkoholisks dzēriens apetītes rosināšanai.
- alksnājs Alkšņiem apaugusi vieta; alkšņu mežs.
- klinšu kāpšana alpīnisma paveids, sacensības kāpšanā stāvās klinšu sienās.
- dzelksnis Alpīnistu inventāra piederums, ar kuru var ieķerties klints sienā.
- silumīns Alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, mangānu, magniju).
- kanclers Amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
- arods Amats; profesija; specialitāte.
- Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
- amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
- anglikāņi Anglijas protestantu baznīcas konfesija.
- šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
- AA Anonīmo alkoholiķu kustības "Alcoholics Anonymous" saīsināts nosaukums.
- penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu augu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
- boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
- kaklauts Ap kaklu sienams lakatiņš.
- linete Apakšā horizontāli norobežota arkveida aila velvē vai sienā.
- rats Apaļa (kādas iekārtas, ierīces) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu.
- naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
- sildaparāts Aparāts (kā) sildīšanai.
- tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
- kalorimetrs Aparāts izdalītā vai absorbētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
- reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
- siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- signālaparāts Aparāts signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- boilers Aparāts ūdens karsēšanai; tvertne ūdens sasildīšanai, kurā ierīkots šāds aparāts.
- siltummainis Aparāts, ar kuru realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
- videomagnetofons Aparāts, iekārta videosignāla un skaņas ierakstīšanai magnetofona lentē un reproducēšanai.
- monitors Aparāts, ko lieto (kā) novērošanai, kontrolei vai sistemātisku pierakstu veikšanai.
- signālaparatūra Aparatūra signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai, reproducēšanai un uzglabāšanai.
- karogs Apbalvojums (padomju iekārtā) ar šādu simbolu (parasti par labu darbu).
- uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
- satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
- datorizācija Apgādāšana ar datoriem un datorsistēmu ieviešana.
- datorizēt Apgādāt ar datoriem un ieviest datorsistēmas.
- nodrošināt Apgādāt pietiekamā daudzumā ar eksistences līdzekļiem.
- dot maizi apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem.
- termofikācija Apgāde ar siltuma enerģiju.
- lukss Apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- lamberts Apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība.
- apvērst Apgriezt (uz otru pusi).
- vandīt Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu).
- rūpes Apgrūtinoša nepieciešamība izdarīt vajadzīgo, risināt kādus sarežģījumus; nomākts psihisks stāvoklis, ko izraisa šāda nepieciešamība.
- mugurpuse Apģērba daļa, kas sedz šo ķermeņa pusi.
- atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piem., spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā).
- apkušināt Apklusināt.
- centrālapkure Apkures sistēma, kurā no viena apkures centra apsilda vairākus objektus (telpas, ēkas).
- sildķermenis Apkures sistēmas elements (piem., radiators, dvieļu žāvētājs).
- vainags Aplī sapīta un sasieta ziedu, lapu, zaru u. tml. vītne.
- apjozt Aplikt, apsiet, apņemt (jostu, siksnu, saiti u. tml. ap ko).
- laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā; arī aploks uz lauka.
- teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
- krēslains Apmācies, satumsis (par debesīm).
- grīdlīste Apmale, ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
- aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
- iziet Apprecēties (ar kādu) – parasti par sievieti.
- iziet tautās apprecēties (par sievieti).
- iziet par sievu apprecēties (par sievieti).
- iziet pie vīra apprecēties (par sievieti).
- nākt par sievu apprecēties (par sievieti).
- iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
- lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- aiztrūkt Aprauties, aizlūzt (par balsi).
- diferencēt Aprēķināt diferenciāli vai funkcijas atvasinājumu.
- trakts Apriņķis (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).
- čadra Apsegs, ko musulmaņu sievietes apliek sev apkārt, izejot no mājas.
- sasaistīt Apsienot, sasienot (ar ko), savienot (ko).
- sasaistīt Apsienot, sasienot (ķermeni, tā locekļus ar ko), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
- apsildītājs Apsildīšanas ierīce; sildītājs.
- apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
- galvot Apsolīt, apgalvot, ka (kas) notiks, īstenosies.
- novaldīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- diskutēt Apspriest strīdīgu jautājumu, piedalīties diskusijā.
- iemesls Apstāklis, nosacījums, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs; kādas rīcības motīvs, pamatojums.
- romantika Apstākļi, situācija, kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
- tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
- kult Apstrādāt (graudaugus) ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem, lai atdalītu sēklas no vārpām, pākstīm; šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
- dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
- hlorēt Apstrādāt vielu ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu šīs vielas atvasinājumus.
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība (angļu mērvienību sistēmā tai atbilst aptuveni 31,1 g.).
- pārsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
- apsaitēt Aptīt, apsiet ar saiti.
- ierobežot Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību).
- pārsimt Aptuveni divi vai vairāki simti.
- pārsimts Aptuveni divi vai vairāki simti.
- apkampt Aptvert (kādu) rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
- disciplinēt Apvaldīt, ierobežot (psihiskos procesus).
- klusināt Apvaldīt, mazināt (piem., psihisku stāvokli).
- saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piem., psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- izgriezt Apvērst (apģērbu, tā daļu) ar iekšpusi uz āru.
- apgriezt Apvērst ar iekšpusi uz āru (apģērbu, tā daļas).
- apgriezt Apvērst otrādi (ar augšpusi, virspusi uz leju).
- uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
- ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
- vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
- (ar) kopējiem spēkiem apvienojot spēkus, piedaloties visiem.
- grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās (pēc kopējas pazīmes); arī klasificēt.
- sindicēt Apvienot sindikātā.
- apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- garlaicīgs Apzīmē bezdarbības vai interešu trūkuma izraisītu psihisku stāvokli.
- lupata Apzīmē stāvokli, kad (kas) ir saplīsis, saplēsts.
- bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar bailēm.
- bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
- dzīve Apzināta (cilvēka) eksistence.
- spiediens Apzināta iedarbošanās (uz cilvēku, viņa psihi), lai panāktu savu vēlmju īstenošanu.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- dzīvot Apzināti eksistēt (par cilvēkiem).
- narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
- justies Apzināties, just (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
Atrasts piemēros (200):
- pīle , kurā ietilpst pīles, zosis, gulbji, gauras.
- krāsa .. ar tušu un krāsām izdaiļotas sieviešu acis..
- piemērot .. atritinājusi apģērba gabalu, [viņa] izklāja to sev priekšā, it kā augumam piemērodama.
- nost .. gaļai pavasaros pērk pārīti sivēnu, un rudenī kauj nost.
- kramšķināt .. kad viņa uz kūti gājusi, kraukļi bērzā kramšķinājuši.
- kompleksija .. neraugoties uz manu pasmago kompleksiju, biju samērā ritmisks un ātri apķēru dejas soļus.
- itāļi .. V–VI gadsimtā, bēgot no langobardu uzbrukuma, vietējās itāļu ciltis glābās Veneto lagūnas salās.
- trumpa .. viesiem jau no paša agra rīta bija trumpas rokā. Spēlējām līdz pusdienām..
- tukšs ...kur tu tādas [meža ogas] atradīsi, ja tas bija tukšais gads.
- sinkope ..[diriģenta] rokas rāda ritma pamatu, bet ķermenis kustas kā ūdenszāle, uzskatāmi iezīmējot sinkopes..
- trijkājains ..Amalda .. sava trijkājainā galda salikusi pašceptos pīrāgus un gardo biezpiena rausi.
- aptecēt ..aptecējusi vairāk nekā stunda, kopš viņa ieradusies šeit..
- tuša ..ar tušu un krāsām izdaiļotas sieviešu acis..
- pašķiebt ..ausis [sunim] saslietas, galva pašķiebta uz sāniem.
- glumēt ..Bet lodes īd un glumē asins paltis..
- vieds ..bija viedas sievas, kuras, redzot jaundzimušo, varēja jau pateikt, kāds būs bērna liktenis.
- nomanīt ..blakusistabā un ārā pagalmā aiz loga sāku nomanīt troksni. Kāds klauvēja pie rūts.
- parķis ..daudz ko šuva no parķa – tā bija lēta, silta drāna, un papucis pa ziemām valkāja parķa kreklus..
- uguns ..debesis sāk degt saulrieta ugunīs..
- pagriezties ..diena kļuvusi jau garāka un laiks pagriezies uz pavasari.
- apsievoties ..dzirdēju, ka tu apsievojies..
- atsmiet ..es atsmēju, ka informētība ne vienmēr ir sinonīms gudrībai..
- tukšs ..es, tukšu vēderu diendusā aizgājis, klusi pinkšķu..
- pūslis ..esmu sastapusi tādus pūšļus un snobus: nodzied trīs koncertiņus un vairs nesveicinās!
- apziņa ..ilggadējā latviešu valodas skolotāja.. daudzu gadu garumā pratusi iepotēt latvisko apziņu.. bērniem.
- privāts ..īsi pirms ugunsgrēka esot redzēti aizdomīgi cilvēki privātā ar benzīna kannām.
- mičot ..istabā ar smiekliem un gavilēm, un dažām Marijas asarām mičoja jauno sievu, un viņas vainagu pēc tam uzlika jaunākajai māsai.
- mežvīns ..istabas ārsiena noaugusi ar mežvīnu, lapainu stīgu bārkstis aizkārušas logus gandrīz pavisam ciet.
- mūsējais ..Ja tu redzēji jau gulbjus ejam, Tie ir citi, tie nav mūsu, Mūsējie vēl zaļos silezeros mīt..
- ģēģeris ..Jānis uzsita viņam uz pleca un teica, lai tikai draugs gādājot naudu skrotīm, gan viņš Viļumu izmācīšot par īstu ģēģeri.
- krinolīns ..jaunā sieviete parādījās rokoko krinolīnā.
- skrīne ..Jezups gāja sakristejas priekštelpā, kur stāvēja ar dzelzi apkalta, aprūsējusi skrīne..
- ķert ..Juta ķer pie sirds un apsēžas.
- prakse ..jūtos diezgan droša, ka ar savu praksi zīdaiņu kopšanā spēšu palīdzēt Maružai.
- vilkt ..kādā mākslinieku ballē notikusi izloze.. viņai pirmajai ļāva vilkt lozi.
- paspārne ..kāds ģimnāzijas skolotājs pieņēma Urbānu savā paspārnē, deva viņam iespēju turpināt izglītošanos, nobeigt Upsalas universitāti.
- mūlāps ..kas tu, dēls, esi par mūlāpu, ka ļauj, lai deguna priekšā sievu noceļ..
- vien ..kasieris žāvājās vien..
- glūņa ..klusi glūņas [pludmalē] tīksmināja savus skatus ap puskailiem sieviešu augumiem.
- murgi ..kopš esmu prom no Igaunijas zemes, mana dzīve ir gājusi kā milzīgā murgā. Neesmu pazinis ne prieka, ne miera.
- sirdspuķīte ..kungiem jāņem vērā viena patiesība. Jo virtuve būs omulīgāka, jo viņu sirdspuķītes tajā ilgāk uzturēsies.
- pļēgurot ..laikam pie tik vecas sievas [puisis] nekāda prieka neatrada.. Sāka dzert, sāka pļēgurot..
- pasūdzēties ..Ligita kādā vēstulē .. pasūdzējās, ka droši vien esot sastaipījusies..
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- izblamēt ..mana sieva nodarbojas ar kostīmu veidošanu teātrī, un es nevaru staigāt apkārt ģērbies kā tāds ērms. Galu galā sievu izblamēšu!
- paslepšus ..mēs [skolēni] skatījāmies paslepšus sienas pulkstenī aizmugurē – cik vēl līdz zvanam?
- viducis ..Miķelis Māls aplika roku ap Maijas viduci, cenzdamies sievieti sev pievilkt klāt.
- piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
- urbties ..motoru troksnis urbjoties cauri visām sienām..
- laboratorija ..muitas laboratorija jau ir veikusi vairāk nekā 800 preču paraugu pārbaudes..
- tēraudkausētājs ..mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti.
- gals ..no visiem Tālavas galiem devās šurp tauta..
- taisns ..nu atkal ar naudu būs grūti. Būs taisni tāpat kā gadsimta sākumā.
- jaukties ..pa logu vēl labāk varēja redzēt, kā mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi...
- lausks ..pa naktīm no savas ledus migas izlīda ārā lausks un kā mēnessērdzīgs staigāja pa dārzu, gar mājas pakšķiem, un .. uzsita ar savu sudraba cirvīti.
- pliks ..pakausis bija pliks kā ābols..
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- nostalģija ..pēkšņi sirdi saņēma tāda nostalģija pēc ilgi neredzētās Sēļu puses..
- gatve ..pienaglot no jauna sētas kārti, kas atkritusi gatvei, pa kuru govis dzina uz ganībām.
- pumpa ..piespiedusies pie sūnainās zemes pumpas, sieviete gulēja.
- lietussargs ..Plaukst lietussargu daudzkrāsainās puķes, – Vispēdējās no visiem rudens ziediem...
- piegult ..Prīdis vakarā jau agri bija gultā, kad sieva piegūla blakus, tas jau krāca kā jūra niknā laikā.
- nospīdēt ..redzam graciozos dzīvniekus [stirnas] slinkiem lēcieniem pazūdam mežā. Baltie dibeni un sirmie sāni vien nospīd.
- slauktuve ..saimniece viņu pamodinājusi, virtuvē darbojoties ar savām skārda piena slauktuvēm.
- ļodzīgs ..saticība Gravelsiņu ģimenē acīm redzot ir visai ļodzīga.
- aizgrimt ..saule aizgrimusi aiz kalniem, te meta dziļas ēnas.
- mistrains ..sieviete gulēja. Pagari mistraini mati, aiztūkušas acis..
- slapstīties ..sieviete slapstās pie mātes, līdz atrod jaunu dzīvokli..
- treji ..sieviete vēro vīru ar trejās bizēs sapītu bārdu..
- slota ..sievu slota – maiga un pēc medus smaržojoša – ir no liepas. Tā labi sviedrē un noder ādas kopšanai..
- skabarga ..sirdī nav pat niknuma skabargas.
- uzgulties ..sirdij uzgūlusies dīvaina smeldze..
- galvanizēt ..sirds lēkāja pārsteiguma un gaidu trīsās kā galvanizēta vardes kāja.
- izkaldināt ..sirms kalējs reiz sudraba atslēgu izkaldinās.
- uzklupt ..skaudība, karsta un svilinoša, kas uzklupa kā žņaudzējs ik reizes, kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
- plunkšķēt ..smagi, skaļi vārdi – plunkšķ kā akmeņi, atsizdamies pret ūdeni.
- krustīties ..Sofija, pagriezusies pret svētbildi, krustījās un zemu klanījās.
- ķermenis ..starp lepnām dižceltnēm vēl šobaltdien stāv daža laba astoņpadsmitā gadsimta muižiņa, iesprūdusi un palikusi Rīgas augošajā ķermenī kā dīvains kukainis dzintarā.
- sievišķa ..stāsta, ka mežā klejojusi kāda kaila sievišķa un vīlusi visus tur iekšā. Pat putni un zvēri prātu zaudējuši no viņas daiļuma..
- mokasīni ..stāv indiāņu sieviete un meitene. Sievietei kājās mokasīni, meitenei kājas basas.
- stings ..Stingajā gaisā [sniegs] nedzirdami sijājās lejup kā sārti vizoši putekļi..
- terca ..šāds skaņojums rada disonansi tercu skanējumā, kvintas saglabājot akustiski tīras.
- aizsist ..šāviena troksnis bija tik spalgs, ka Priedem aizsita ausis.
- trakgalvis ..šeit atradīsi idejas trakgalvju un adrenalīna mednieku izklaidēm.
- sirds ..Tomēr skaistākais no visiem [ziediem] – Mātes svētums, mātes sirds.
- tūkstošveidis ..Tu citiem tūkstošveidis esi, Sev pašam – viens un nedalāms.
- visgudrs ..tu esi izgaršojusi dzīves sūrumu un tālab vari visgudri raudzīties sarunu biedram acīs..
- tumšs ..tu pēkšņi sajūti viņa tumšos, dārdošos sirdspukstus.
- izmelot ..tu smaidot klausīsies – Kā no plika mieta var zaļu alksni izmelot.
- tuksnesīgs ..tuvumā neviena nebija. Biruta tika brīnījusies, cik tuksnesīgi var būt tādas lielas iestādes gaiteņi..
- noklunkurēt ..vai tad Bille jelkad varējusi soli paspert kā cilvēks? Noklunkurējusi no laipas un grāvī.
- noenkuroties ..Valmierā dzīvoju jau divdesmit divus gadus un varu teikt, ka esmu šai pilsētā noenkurojusies.
- sastrēdzināt ..vārdi sariešas kā rasa zālē. Kāda asara, kas palīdz notecēt vārdam, smieklu elsas, kas sastrēdzina vārdus lavīnā, kas gāzīsies citā mirklī.
- hieroglifs ..vējš iesit vēl kailos liepzaru hieroglifus rūtīs, ir marta beigas..
- aizvelties ..viena kara armija nule aizvēlusies, bet nav parādījusies otrā, neviens nezin, kad tā nāks!
- modinātājs ..viņa .. bija aizgulējusies, nedzirdējusi modinātāju, kas ilgāku laiku dusmīgi bija tarkšķējis..
- sirpis ..viņa milzīgais sirpja deguns raudzījās tieši svērteniski lejup..
- turki ..viņa sēdēja kā turciete, kājas saritinājusi..
- nokārties ..viņas skaistā galva bij nokārusies kā aizšautai dūjai.
- nabagoties ..viņš nabagojās par katru grasi.
- viegliņām ..viņš sievieti skūpsta. Viegli, vieglītiņām..
- nocirpt ..vīrs labsirdīgām acīm un rūpīgi nocirptu sirmu bārdu apkārt visai pazodei.
- nošķirt ..visi mājas sievieši sēdēja apkārt [salasītajām brūklenēm] .. un rūpīgi nošķīra nost gan vecās, gan zaļās, gan kroplīgās.
- skopulis ..zaļžubīte – varen nikna un nelabvēlīga, pat savus ciltsbrāļus tā nepielaida pie graudu silītes, izpleta spārnus, pārgrieza acis kā vecs skopulis un neglīti ķērca.
- krikstēt ..žvadzēja dzelzs ķēdes, krikstēja dzelzs asis..
- nodžumpoties "..Ei, tev mati slapji, tu esi jau nodžumpojusies!"
- nostrādāt "..es nebrīnīšos, ja mūža galā viņš nostrādās vēl kādu numuru, ka visi paliks mēmi."
- pataisīt "..kad mēs apprecēsimies, es ar šitām divām savām rokām Puišiņus pataisīšu par pusmuižu!"
- nomizot "..kas varēja iedomāties, ka man vecumdienās tādu kaunu taisīsi.. Tevi vienkārši nomizot!"
- mežonis "..seržanti dusmās elš un sit kā mežoņi, kā ārprātīgie."
- šaut "..šauj nu vaļā, kas tev īsti ir uz sirds. .. tevī deg kāds mazs noslēpums."
- mīnuss "..tu esi pārāk svaidīgs. Policista darbā tas ir liels mīnuss."
- piesiet "..tu taču veikalu vai kiosku apzagi." "Ne vellos! To piesēja, es ar helsinkiešiem biju."
- tāmnieks "..Vai ta Herbertu vai meklē?" sastaptā [sieviete] tāmnieku vīzē pārjautāja..
- vilināt "..varēsi pamācīties mūziku, to es tev apsolu nokārtot," labais onkulis vilināja.
- godīgs "Apdomā, kas gan tu būsi par mežsargu, ja nemāki godīgi no plintes izšaut!"
- aizmirsties "Ar visām grabažām [prom] es saku!" Podnieks aizmirsies, gandrīz kliedz.
- slaka "Bagātie ir cita slaka. Tie otram no rokas sakaltušu uts ādu izraus un vēl pirkstus nokodīs. Mums [trūcīgajiem] tas nav asinīs."
- lāga "Bez sievas un bērniem ne lāga mežsargs, ne saimnieks savās mājās nebūsi," kalējs sacīja..
- jūsmot "Cik mēs būsim laimīgi!" viņa jūsmoja.
- klausīties "Edgar!" Kristīne sašutusi klusām iesaucās. "Laid vaļā!" Bet Edgars neklausījās..
- virsū "Es tam neģēlim virsū, lai ieliek jaunas rūtis [izsisto vietā].."
- rūpīgs "Esi noguris?" viņa rūpīgi apvaicājas.
- hetmanis "Hetmanis nikni sarāva sirmos uzačus, klausīdamies Poplavska ziņojumu".
- hi "Hi-hi-hi! Ha-ha-ha! – saldā krūšu balsī ķiķināja kāda sievišķīga būtne un.. zibināja baltos zobus".
- ho "Ho-ho-ho!" visi sāka smieties.
- ne "Iesim labāk rīt, vai ne?"
- nē "Iesim peldēties!" – "Nē, negribas."
- kā "Kā? Tu nelasi avīzes?"
- sastostīties "Kad esi zaudējis visu, tu kļūsti brīvs pa īstam. Nu," Anna sastostījās, "es runāju par jūtām."
- iespiegties "Kāpēc lienat bez rindas?" sieviete iespiedzas.
- grabaža "Kas tad nu par auto," rāmi saka Kursis, "tāda grabaža vien ir, bet mēs ar Jēci salabosim."
- ieliesmoties "Kaunies, sieva, pīkstēt!" Laurim acis ieliesmojās.
- nokrekšķināt "Khm!" nokrekšķināja sieviete.
- simbolizēties "Klusa nakts" ir dziesma, kas daudziem simbolizējas ar Ziemassvētkiem.
- pļāpāt "Ko tu te pļāpā," – Jānis spēji atgrūž sievu..
- viņļaudis "Ko tu, viņļaužu veci, še plosies nakts laikā kā nepilnīgs!?"
- noraizēties "Kur tu esi?" noraizējies jautāju.
- atbalsot "Laime..." visiem gribas atbalsot šo vārdu.
- pastalas "Manā bērnībā vīzēs un pastalās vien visi staigāja.."
- liet "Mēs sūtīti no universitātes. Svarīgā pētījumā, kundze," jautri un piemīlīgi runāja Džesa. Un tik turpināja liet. Tā un tā, un tā.
- nošķendēties "Nekur tai [govij] nav miera," nošķendējās Anita, jo Ziedaļa aizdzinusies uz izcirtuma viņu galu.
- nolādēts "Nekur tu nespruksi, nolādētā! Tūlīt gulēt un muti ciet!"
- piebriest "Nevaru tā ēst kā tu. Esmu pārāk piebriedusi."
- lākturis "Ņem līdzi vējlukturi, citādi tu tumsā nomaldīsies," vecā krustmāte sniedza Šteinu mammiņai aizdegtu lākturi.
- nektārs "Ņem šo kausu, Psihe, dzer iz viņa nektāru un esi nemirstama!"
- preteklis "Pa kuru laiku tu tāds preteklis esi palicis..?"
- atsviest "Paklausies, vakar tā gadījās, nejauši..." Ģedimins mēģināja paskaidrot.. – "Taisnība, tīšām jau tu nekad nepiedzeries," Vizbule atsvieda.
- vīrišķis "Pasaule ir tā iekārtota: kur ir vīrišķis, tur vajag būt arī sievišķim.."
- kārdināt "Pavisam tieva esi. Nu vēl to gabaliņu! Raug, kāds labi nocepies," vecāmamma kārdina.
- zosāda "Pievakare vēl bija silta, tomēr viņam sala un uzmetās zosāda."
- ruk "Ruk!" sivēns atkal ierukšķējās.
- izelst "Ruta..." viņš izelsa kā trakā skrējienā aizkusis.
- sasauksme "sidraba šķidrauta" popularitātes pamatā bija lugas nejaušā sasauksme ar sava laika notikumiem.
- līgo "sit, Jānīti, vara bungas, līgo, līgo!" vīrietis iedziedas kā baritonu kvintets..
- populārs "Skroderdienas silmačos" ir pati populārākā Rūdolfa Blaumaņa luga.
- aizrīties "Še, Jurka, aiznes [to mantu] tam badakāsim. Lai viņš ņem un aizrijas."
- rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
- iečiepstēties "Tantīt!" meitēns smalkā balsiņā iečiepstējās.
- ūnikums "Tas bija ūnikums – treneris ar hokeja nūju sita līdzjutējus!"
- nē "Tu esi ļoti noguris?" – "Nē, nemaz."
- ne "Tu to varēsi, vai ne?"
- jaunekle "Tu trīsi?" viņš jautāja, manīdams, ka jaunekles roka drebēja kā apses lapa.
- u "U-ū, Jāni! Kur tu esi?"
- kukainis "Un tu nāci pie briesmīgā Arka atvainoties? Vai zini, tu gan esi viens jokains kukainis!"
- rādīt „Vai manas acis rāda pareizi? Tas tiešām esi tu?"
- peļot "Vai tu iesi peļot! Ko tu te maisies pa kājām..." Runcis nolec no celiņa un atsēstas sniegā. "Ej nu peļo tādā laikā, kad tev nav ne cimdu, ne zeķu!"
- kalibrs "Vai tu proti kādu svešvalodu?" – "Angļu. Drusku vācu – ar vārdnīcu." – "Tu varētu nākt uz Ārlietu ministriju, tur ļoti vajag tava kalibra sievieti, atnāc rīt.."
- plencis "Viņu [suni] atveda divi veči, totālākie plenči, ar uzsistām acīm un uzburbušiem ģīmjiem.."
- metrs 11 metru soda sitiens.
- sods 11 metru soda sitiens.
- siena 11. novembra krastmalā pie Rīgas pils sienas tika aizdegts tūkstošiem svecīšu.
- nodimdēt 12 reižu nodimd sienas pulkstenis.
- ekijs 13. gadsimtā parādījās zelta ekijs.
- zemgaļi 13. gadsimta zemgaļu ķēniņš Namejs.
- garnadzis 15 gadus veca garnadze apzagusi dzīvokli.
- sasniegt 16. gadsimta sākumā Eiropā amatniecības attīstība bija sasniegusi augstu līmeni.
- pusmaska 16. gs. sinjoras, izejot uz ielas, uzlika sejai priekšā melnu pusmasku.
- koktēlnieks 17. gadsimta koktēlnieki.
- krājums 17. gadsimta monētu krājums.
- grāfiene 17. gadsimta sākumā grāfiene
- mineralogs 18. gadsimta mineralogs grāfs fon Borhs.
- absolūtisms 18. gs. ir absolūtisma gadsimts, kad Eiropas valstis kļūst par absolūtu monarhu centralizētām valstīm.
- sīkgruntniecība 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā laukos bija izveidojusies spēcīga latviešu sīkgruntniecība.
- kliperis 19. gadsimta kliperis "Cutty Sark".
- tāfelklavieres 19. gadsimtā Rīgā ražotas tāfelklavieres.
- zīmīgs 19. jūnijs man ir zīmīgs datums, pirms sešiem gadiem šai dienā pirmo reizi ieraudzīju savu nākamo sievu.
- zemessardze 1918. gada vasarā radās ideja organizēt zemessardzi, lai iedzīvotāji paši varētu piedalīties kriminogēnās situācijas samazināšanā.
- satvarstīt 1944. gada oktobra sākumā vairākus simtus Rīgā satvarstīto vīriešu gribēja izvest uz Vāciju.
- grāds 20 grādu silts pēc Celsija.
- avangards 20. gadsimta avangarda mākslas attīstības virzieni.
- intelektuālisms 20. gadsimta intelektuālisms.
- martiroloģijs 20. gadsimta martiroloģijs.
- freidisms 20. gadsimta otrajā pusē freidisms sazarojās virknē daudzveidīgu teoriju.
- simtenis 20. gadu simteņa beigas Latvijas vēsturē.
- urbānistisks 20. gs. beigu urbānistiskā ekspansija.
- amerikāņi 2010. gada pasaules skaistumkonkursā uzvarējusi amerikāniete.
- harēms 400 sievu liels harēms.
- terminologs 60 gados LZA Terminoloģijas komisijas darbā ir mainījušās terminologu paaudzes.
- AAE AAE ir vienīgā no arābu valstīm, kur sievietes var droši justies uz ielas.
si citās vārdnīcās:
LLVV
MEV