Paplašinātā meklēšana
Meklējam parasti.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts etimoloģijās (2):
Atrasts normatīvajos komentāros (13):
- Vārdi zvērīgs un zvērisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan zvērīgs niknums, gan zvērisks niknums). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds zvērīgs (zvērīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt zvērisks niknums. (šķirklī zvērisks)
- LZA Terminoloģijas komisija 2001. gada lēmumā Nr. 5 oficiāli apstiprinājusi, ka komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Vārdam uzņēmējs ir plašāka semantika nekā vārdam komersants. Komersanta darbība parasti ir saistīta ar tirdzniecību, bet uzņēmēja darbība var būt daudz plašāka. (šķirklī komersants)
- Kopā ar darbības vārdiem aptrūkties, aptrūkt 'pietrūkt' parasti lietojams lietvārds ģenitīvā: aptrūkst maizes, aptrūkās malkas, taču dažreiz ģenitīva forma ir neiespējama: aptrūkusies nauda. (šķirklī aptrūkties)
- Latviešu valodā aiz nelokāmajiem skaitļa vārdiem parasti lieto lietvārda ģenitīva formu (četrdesmit gadu), dažos gadījumos lietojama nominatīva vai akuzatīva forma (bija pagājuši četrdesmit gadi). (šķirklī četrdesmit)
- Kopā ar skaitļa vārdu deviņdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos var lietot arī nominatīvā vai akuzatīvā: deviņdesmit hektāru zemes, upe ir deviņdesmit metrus plata. (šķirklī deviņdesmit)
- Kopā ar skaitļa vārdu divdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā (divdesmit gadu ilgs periods, aizritējuši divdesmit gadi, nodzīvot divdesmit gadus). (šķirklī divdesmit)
- Krievu valodas ietekmē izplatījies nevēlams vārdu savienojums kā likums (как правило). Latviskā izteiksmē no šāda vārdu savienojuma būtu jāizvairās, tā vietā lietojot vārdus noteikti, katrā ziņā, parasti, vienmēr u.tml. (šķirklī likums)
- Divdabi lūdzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, piemēram: Neskaties, lūdzams, atpakaļ! Lūdzams, bērns, nedari to! (šķirklī lūdzams)
- Vārdu pateikt vienkāršās tagadnes formās parasti nelieto. (šķirklī pateikt)
- Runājot par pasākumu sportā (1. nozīme), biežāk tiek lietota šī vārda daudzskaitļa forma. Vienskaitļa forma parasti tiek lietota otrajā nozīmē. (šķirklī sacīkstes)
- Vārds sagarumot parasti tiek lietots mežrūpniecības nozarē, turpretim sagarināt vairāk lieto, runājot par amatniecības, mājsaimniecības darbiem. (šķirklī sagarināt)
- Rakstos un sarunvalodā substantīvs saržs nereti tiek jaukts ar substantīvu šaržs 'satīrisks vai humoristisks portrets (parasti kariķēts zīmējums), kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības, pazīmes'. (šķirklī saržs)
- Vārdi necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs)
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (200):
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
- bildināt Aicināt precēties (parasti kļūt par sievu).
- vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
- sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par ēkām).
- atkāpties Aiziet no amata (parasti valdībā).
- piesegt Aizklāt (parasti daļēji, nepilnīgi).
- piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
- sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
- aizaugt Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
- aizstrāvot Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
- maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču) ievietošanai.
- barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
- dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties (parasti nevēlami).
- protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
- pievērt acis aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
- aizvērt acis Aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
- paraut Aizvest, paņemt līdzi (kur, līdz kurienei, parasti automobilī).
- treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
- tacis Aizžogojums, aizsprosts upē, ko ierīko zivju, parasti nēģu, zušu, ķeršanai.
- komediants Aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
- sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
- guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
- killers Algots slepkava (parasti pasūtījuma slepkavības izpildītājs).
- metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
- podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
- virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
- briljantzaļais Antiseptisks līdzeklis – zeltaini zaļš pulveris, kura šķīdumu parasti izmanto nobrāzumu, nelielu brūču dezinficēšanai.
- apakšmala Apakšējā mala (parasti apģērbam).
- spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
- kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
- trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
- piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
- pūslis Apaļš vai ieapaļš izcilnis kādas virsmas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
- terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
- torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
- spidometrs Aparāts, ierīce (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
- karogs Apbalvojums (padomju iekārtā) ar šādu simbolu (parasti par labu darbu).
- meditēt Apcerēt, gremdēties (parasti garīgās) pārdomās.
- apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
- sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
- ietusnīt Apēst (parasti negausīgi).
- sastumties Apēst, parasti pārāk daudz; apēst (ko), parasti pārāk daudz.
- uzturēt Apgādāt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
- uztankoties Apgādāties ar, parasti alkoholiskiem, dzērieniem.
- svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
- laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
- iegaismot Apgaismot (parasti atsevišķu vietu).
- vandīt Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu).
- pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
- dibens Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo ķermeņa daļu.
- veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
- baika Apģērbs (parasti jaka, džemperis) no šāda auduma.
- virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
- paltraks Apģērbs (parasti neizskatīgs).
- saģērbt Apģērbt, parasti pilnīgi.
- apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (parasti ar līkumu, loku).
- tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
- vēriens Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.).
- uzjozt Apjozt; piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
- pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
- skart Aplūkot (parasti bez dziļākas analīzes); ieskicēt.
- teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
- konvertēt Apmainīt kādas valsts valūtu pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
- pamainīties Apmainīties (parasti vairākkārt).
- samākties Apmākties, parasti pilnīgi.
- matojums Apmatojums (parasti dzīvniekiem).
- vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
- piemesties Apmesties (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
- kakts Apmešanās vieta, miteklis (parasti ļoti vienkāršs).
- samīļot Apmīļot, parasti ļoti.
- apdvest Apņemt, pārņemt (parasti par jūtām, noskaņām).
- aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
- nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), parasti savtīgos nolūkos.
- iziet Apprecēties (ar kādu) – parasti par sievieti.
- saprecēties Apprecēties (parasti par pāri).
- iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
- goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
- apbedīt Aprakt (mirušo), parasti ar bēru ceremoniju; apglabāt.
- apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt.
- iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
- sareibt Apreibt (parasti pēkšņi).
- piemesties Apsēsties, novietoties (kur), parasti uz neilgu laiku.
- aplūrēt Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri).
- sasolīt Apsolīt (parasti daudz).
- pasolīt Apsolīt, parasti nepārdomāti, nenopietni.
- apmežot Apstādīt, apsēt ar mežu (parasti lielāku platību).
- situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
- piestāt Apstāties (parasti uz neilgu laiku).
- tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
- glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
- redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
- miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tās) iegūtu vēlamās īpašības.
- sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
- apdarināt Apstrādāt (parasti sakņaugus), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
- kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- izbeicēt Apstrādāt ar beici vai kodīgu šķidrumu (parasti no iekšpuses).
- karakulāda Apstrādāta karakuljēru āda (parasti kažokāda); karakuls.
- vilkāda Apstrādāta vilka āda (parasti kažokāda).
- sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi, uz īsu brīdi.
- denuncēt Apsūdzēt (kādu), slepeni ziņojot, parasti ļaunā, savtīgā nolūkā.
- sašķebināt Apšķebināt (parasti stipri).
- apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
- ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
- kakts Apvidus (parasti nomaļš), nomaļa vieta.
- vilītis Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); bobiks.
- bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis.
- pierobeža Apvidus, teritorija (parasti valsts) robežas tuvumā.
- apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt) parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus.
- silts Apzīmē stāvokli, kas ir saistīts ar samērā augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
- sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus).
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- sažilbt Apžilbt, parasti ļoti.
- atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
- jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt.
- maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piem., vielas, masas) stāvokli.
- sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
- dzeloņains Ar adatveida izvirzījumiem, veidojumiem (parasti par priekšmetu).
- dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas melodiskas skaņas (parasti par putniem).
- dagls Ar baltiem un melniem raibumiem (parasti par cūku).
- atkarot Ar cīņu (parasti bruņotu) atgūt.
- atzīme Ar ciparu vai vārdisku formulējumu izteikts vērtējums (parasti mācību iestādē).
- acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti kartupeļiem).
- divslīpju Ar divām slīpēm (parasti par jumtu).
- dzelzasu Ar dzelzs asīm (parasti par ratiem).
- sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, uztvert (skaņas, kāda teikto).
- elektrokārs Ar elektromotoru darbināms transportlīdzeklis, ko parasti izmanto kravu pārvietošanai noliktavās, ražošanas uzņēmumos u. tml.
- izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
- izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
- dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties kādā vietā un rūpēties par kārtību (parasti skolā).
- pļaut Ar izkapti vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- ielauzties Ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā).
- sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
- kalt Ar knābja cirtieniem, sitieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; šādi veidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
- saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
- leduslaukums Ar ledu klāts laukums (parasti sporta sacensībām) brīvā dabā vai speciāli celtā ēkā; ledus laukums.
- ledus pūslis ar ledu pildāms apaļš (parasti gumijas) priekšmets, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
- ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
- vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
- līmlente Ar līmvielu (parasti no vienas puses) pārklāta lente.
- vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
- sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
- sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, piemērots, derīgs kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, vēlamajā daudzumā.
- virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību censties panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
- saost Ar ožu (ožas analizatoru) uztvert (ko), parasti pilnīgi.
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
- uzstiept Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
- uzstīvēt Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
- uzstūķēt Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
- staipīt Ar pūlēm, grūtībām nest, nēsāt (parasti ko smagu).
- uztusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt.
- šmaukstināt Ar raksturīgām skaņām ēst (ko) – parasti par dzīvniekiem.
- tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
- skatīt Ar redzi uztvert (ko) parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā); iepazītu (to); arī redzēt.
- savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
- mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
- uzkūsāt Ar savu izturēšanos sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, enerģiju u. tml.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
- skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
- iesildīt Ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavot, attiecīgi noskaņot (klausītājus) galvenai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
- ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
- sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
- iegulties Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegult (3).
- iegult Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegulties (4).
- uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
- oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
- triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās (parasti ātri) noteiktā virzienā.
- lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piem., braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
- sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost (parasti sviedrus, asaras).
- ekstrakts Ar šķīdinātājiem iegūts koncentrēts izvilkums (parasti no augu izejvielām).
- iešļircināt Ar šļirci ievadīt (parasti medikamentu).
- iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
- kalt Ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, veidot (ko).
- trīskājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trijkāju.
- trijkājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trīskājains.
- apvārdot Ar vārdošanu padarīt (parasti produktus) spējīgus dziedināt, novērst ļaunumu.
- piesmiet Ar varu vai viltu iesaistīt dzimumaktā (parasti nevainīgu meiteni), laupot (tai) godu.
Atrasts piemēros (97):
- šķērdība ..parasti vecāmāte tramvajā braukšanu sauca par tukšu šķērdību.
- pašpaļāvīgs ..tās [acis] parasti raudzījās pasaulē ar maigu izbrīnu un pašpaļāvīgu prieku par to, ka tā visa pieder viņam vienam.
- atbērt "Jā gan, .. man ļoti patīk mežs", kā parasti ātri runādams, atbēra Pēteris.
- drabiņas Alus drabiņas, kas parasti zināmas kā alus ražošanas blakusprodukts, savas dziedinošās un pozitīvās iedarbības ziņā varētu ieņemt centrālo vietu.
- anšovs Anšovi parasti nav garāki par 15 cm.
- superzvaigzne Astronomiem izdevies atrast neparasti spožu superzvaigzni, kas ir aptuveni 3 miljonus reižu spožāka nekā Saule.
- aura Aura slimniekam parasti ir vienveidīga, ilgst dažas sekundes.
- baits Baitu kā mērvienību parasti izmanto datoros.
- radio Braucot automašīnā, parasti klausos radio.
- caca Cacas parasti izskatās drusku pēc lellītēm.
- citādāk Citādāk nekā parasti.
- pamatalga Darba algu parasti veido pamatalga un papildu atalgojums, piemēram, prēmijas.
- vairogs Dekoratīvās ābeles ziedi parasti novietoti čemuros vai vairogos.
- fizālis Fizālis parasti ir dzelteni zaļā vai dzelteni oranžā krāsā.
- goti Gotu apģērbs parasti ir melns un atgādina viduslaikos valkāto.
- halo Halo parasti parādās ap Sauli un Mēnesi.
- rateļi Iepērkoties veikalā, parasti ņemu nevis grozu, bet stumjamos rateļus.
- saspīlēt Ja ir cilvēki, kas attiecības cenšas saspīlēt, es parasti visu izlīdzinu.
- nobēgt Jenotsuns parasti cenšas kaut kur nobēgt.
- čabans Kad ciemā ieradās grupa zoologu, tie parasti aprunājās ar vietējiem iedzīvotājiem vai čabaniem.
- vieninieks Kaķi parasti ir vieninieki.
- kama Kamas miltus parasti ēd kopā ar rūgušpienu.
- kannelloni Kaneloni parasti pilda ar malto gaļu un gatavo cepamtraukā, pārlietus ar mērci.
- lieltirgotājs Konkurencē parasti uzvar lieltirgotāji.
- sašķīst Krītošais meteors, saskaroties ar zemes virsmu, parasti sašķīst neskaitāmos fragmentos.
- izkraut Kuģus parasti izkrāva pa nakti.
- ieklaiņot Lāči Latvijas mežos parasti ieklaiņo no citurienes.
- pelnītājs Lai arī vīrieši parasti tiek uzskatīti par galvenajiem pelnītājiem, lielāko daļu ģimeņu tomēr uztur divi pelnītāji – sieviete un vīrietis.
- grafēma Latviešu valodas grafēma [ķ] parasti atbilst skaņai, kas starptautiskajā fonētiskajā alfabētā tiek apzīmēta kā [c].
- ziemeļniecisks Latvietis parasti ir ziemeļnieciski atturīgs.
- stratificēt Lielražošanā sēklas parasti stratificē, sajaucot ar mitru pakaišu kūdru un glabājot pagrabā +3 grādu temperatūrā.
- ceplis Maizes cepļa ārpusei izmantoti parastie sarkanie ķieģeļi, bet pamati aplikti ar flīzēm.
- vaļā Māju parasti turu vaļā, kurš svešs te nāks?
- i-banka Maksājumus parasti kārtoju, izmantojot i-banku.
- krūmaugs Mazdārziņos parasti aug tādi krūmaugi kā jāņogas, upenes, ērkšķogas.
- ekscentriķis Meistars bija neparasti ražīgs līdz pat mūža novakarei, atļāvās būt ekscentriķis, kritizētājs, asās patiesības teicējs un brīvdomātājs.
- pielīgt Meitas parasti pielīga algai kādu podu linu un dažas mārciņas vilnas.
- nokopt Miķeļos visa labība parasti bija jau nokopta.
- notrallināt Nākamās paaudzes parasti mēdzot notrallināt tēvu uzkrāto.
- neparasts Neparasti agra ziema.
- neparasts Neparasti apdāvināts zēns.
- kustīgs Neparasti kustīgi sejas vaibsti.
- vēriens Neparasti plaša vēriena darbs.
- pārvaicāt Notāri, kas apliecina pilnvaras, parasti pārvaicā, vai pilnvaras izsniedzējs apzinās savas rīcības sekas.
- sastērķelēt Oficiālie valsts svētki un visādas atceres dienas parasti ir tādi nopietni un sastērķelēti.
- oregano Oregano lapas parasti izmanto kā garšvielu, taču tas ir arī iedarbīgs ārstniecības augs.
- parasti Par to parasti nemēdz runāt.
- noripot parasti automašīna gadā noripo ap 20 000 kilometru.
- asinssuns parasti bulterjerus uzskata par nikniem asinssuņiem.
- parasti parasti iepērkos lielveikalos.
- sastingt parasti muzeju uzskata par sastingušu vidi, kuru pārrauga zāļu uzraudzes.
- vanckars parasti perējumā dzīvu cālēnu ir vairāk nekā vanckaru.
- saspiesties parasti plakstiņi saspiežas reflektori, cenšoties aizsargāt aci.
- cilmiezis parasti zem šiem purviem atrodas kaļķakmens cilmiezis.
- parasts parastie dienas darbi.
- vakardiena parastie mobilie tālruņi jau ir vakardiena, tagad visiem ir viedtālruņi.
- vizulis parastie vizuļi.
- apgrozīties Parkā parasti apgrozās jaunieši.
- pūdele Pati dižākā no jāņugunīm ir pūdele.. To parasti pacēla kalna virsotnē līdz ar saules rietu, tad pūdele vislabāk apgaismoja apkārtni.
- pavilna Pavilna dzīvniekiem parasti izaug rudenī un ziemā, pavasarī tā izkrīt.
- raibums Pēc ielas raibuma un trokšņa vestibilā šķita neparasti kluss.
- apklust Pēc svētkiem tirdzniecība parasti apklust.
- peldsezona Peldsezona Latvijā parasti ilgst no 15. maija līdz 15. septembrim.
- pelēns Pelēm parasti piedzimst 10–12 pelēni.
- suņusēne Piltuvenes parasti sēņotāju grozos nenokļūst, jo izskatās pēc suņusēnēm.
- prošuto Prošuto parasti gatavo no cūkas kājas vai savvaļas zirga augšstilba.
- palēninātājs Reaktora kameras iekšienē ir palēninātājs – parasti grafīts vai ūdens.
- reģistrs Reģistra ietilpība parasti ir viens bits, baits vai vārds.
- iebuldurēties Rītos līdz ar gaiļa dziedāšanu arī tītartēviņš parasti iebuldurējās.
- silvīns Sāls, ko pilsētās, sajauktu ar smiltīm, parasti izmanto ielu kaisīšanai, ir kālija hlorīds jeb silvīns.
- efekts Sasniegt vēlamo efektu ar neparastiem paņēmieniem.
- parasti Sestdienās parasti braucu uz mājām.
- sestdiena Sestdienās parasti dodamies pastaigās.
- seglapa Sīkie, dzeltenie kallas ziediņi sakārtoti kompaktā vālītē, ko apņem liela seglapa, to tautā parasti dēvē par ziedu.
- sporaugi Sporaugi parasti nezied.
- strēķis Strādāt uz labības strēķa parasti norīkoja jaunus un spēcīgus puišus.
- strauss Strauss ir vislielākais un smagākais putns pasaulē, tas parasti sver no 63 līdz 130 kg.
- strautene Strautenes parasti novērojamas uz augiem tekošu ūdeņu tuvumā.
- savākties Stress mani parasti mobilizē un liek savākties.
- paviesoties Svētkos parasti esmu viena, retumis paviesojas kāds kaimiņš vai paziņa.
- gardēnija Telpā jasmīnveida gardēnija parasti izaug par apmēram metru augstu krūmu, zied ar smaržīgiem un noturīgiem, griešanai piemērotiem ziediem.
- sarokoties Tiekoties parasti sarokojos.
- autobānis Uz autobāņiem parasti nav fotoradaru.
- rafiņš Uz daudziem lauku ciemiem nebrauca lielie autobusi, bet parastie rafiņi.
- uzmanīgs Uz ielas parasti esmu uzmanīgs.
- iziet Uz nedēļu parasti iziet kilograms cukura.
- strāvmainis Vairākseržu strāvmaiņiem parasti ir dažāda šķērsgriezuma serdes.
- uzkrāt Vielu rezerves augi parasti uzkrāj ogļhidrātu veidā.
- viens Vieni kolektīvā parasti būs līderi.
- ieskaitīt Vilku parasti ieskaita kaitīgo dzīvnieku kategorijā.
- mazrunīgs Viņa parasti ir mazrunīga.
- runīgs Viņš bija neparasti runīgs.
- līksms Viņš šodien ir neparasti līksms.
- unce Zelta un citu dārgmetālu masu pasaulē parasti mēra Trojas uncēs.
- iziet Zēni parasti izgāja uz kaušanos.
- stils Zinātniskās valodas stilu parasti lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā.
- zivjdzenītis Zivjdzenīšu dzimtai pieder nelieli un vidēji lieli putni, kam ir košs apspalvojums un kas parasti dzīvo tropos.
parasti citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV