Paplašinātā meklēšana
Meklējam parasti.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (4957):
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
- bildināt Aicināt precēties (parasti kļūt par sievu).
- vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
- sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par ēkām).
- atkāpties Aiziet no amata (parasti valdībā).
- piesegt Aizklāt (parasti daļēji, nepilnīgi).
- piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
- sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
- aizaugt Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
- aizstrāvot Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
- maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču) ievietošanai.
- barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
- dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties (parasti nevēlami).
- protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
- pievērt acis aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
- aizvērt acis Aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
- paraut Aizvest, paņemt līdzi (kur, līdz kurienei, parasti automobilī).
- treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
- tacis Aizžogojums, aizsprosts upē, ko ierīko zivju, parasti nēģu, zušu, ķeršanai.
- komediants Aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
- sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
- guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
- killers Algots slepkava (parasti pasūtījuma slepkavības izpildītājs).
- metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
- podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
- virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
- briljantzaļais Antiseptisks līdzeklis – zeltaini zaļš pulveris, kura šķīdumu parasti izmanto nobrāzumu, nelielu brūču dezinficēšanai.
- apakšmala Apakšējā mala (parasti apģērbam).
- spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
- kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
- trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
- piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
- pūslis Apaļš vai ieapaļš izcilnis kādas virsmas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
- terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
- torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
- spidometrs Aparāts, ierīce (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
- karogs Apbalvojums (padomju iekārtā) ar šādu simbolu (parasti par labu darbu).
- meditēt Apcerēt, gremdēties (parasti garīgās) pārdomās.
- apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
- sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
- ietusnīt Apēst (parasti negausīgi).
- sastumties Apēst, parasti pārāk daudz; apēst (ko), parasti pārāk daudz.
- uzturēt Apgādāt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
- uztankoties Apgādāties ar, parasti alkoholiskiem, dzērieniem.
- svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
- laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
- iegaismot Apgaismot (parasti atsevišķu vietu).
- vandīt Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu).
- pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
- dibens Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo ķermeņa daļu.
- veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
- baika Apģērbs (parasti jaka, džemperis) no šāda auduma.
- virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
- paltraks Apģērbs (parasti neizskatīgs).
- saģērbt Apģērbt, parasti pilnīgi.
- apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (parasti ar līkumu, loku).
- tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
- vēriens Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.).
- uzjozt Apjozt; piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
- pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
- skart Aplūkot (parasti bez dziļākas analīzes); ieskicēt.
- teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
- konvertēt Apmainīt kādas valsts valūtu pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
- pamainīties Apmainīties (parasti vairākkārt).
- samākties Apmākties, parasti pilnīgi.
- matojums Apmatojums (parasti dzīvniekiem).
- vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
- piemesties Apmesties (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
- kakts Apmešanās vieta, miteklis (parasti ļoti vienkāršs).
- samīļot Apmīļot, parasti ļoti.
- apdvest Apņemt, pārņemt (parasti par jūtām, noskaņām).
- aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
- nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), parasti savtīgos nolūkos.
- iziet Apprecēties (ar kādu) – parasti par sievieti.
- saprecēties Apprecēties (parasti par pāri).
- iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
- goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
- apbedīt Aprakt (mirušo), parasti ar bēru ceremoniju; apglabāt.
- apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt.
- iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
- sareibt Apreibt (parasti pēkšņi).
- piemesties Apsēsties, novietoties (kur), parasti uz neilgu laiku.
- aplūrēt Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri).
- sasolīt Apsolīt (parasti daudz).
- pasolīt Apsolīt, parasti nepārdomāti, nenopietni.
- apmežot Apstādīt, apsēt ar mežu (parasti lielāku platību).
- situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
- piestāt Apstāties (parasti uz neilgu laiku).
- tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
- glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
- redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
- miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tās) iegūtu vēlamās īpašības.
- sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
- apdarināt Apstrādāt (parasti sakņaugus), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
- kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- izbeicēt Apstrādāt ar beici vai kodīgu šķidrumu (parasti no iekšpuses).
- karakulāda Apstrādāta karakuljēru āda (parasti kažokāda); karakuls.
- vilkāda Apstrādāta vilka āda (parasti kažokāda).
- sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi, uz īsu brīdi.
- denuncēt Apsūdzēt (kādu), slepeni ziņojot, parasti ļaunā, savtīgā nolūkā.
- sašķebināt Apšķebināt (parasti stipri).
- apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
- ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
- kakts Apvidus (parasti nomaļš), nomaļa vieta.
- vilītis Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); bobiks.
- bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis.
- pierobeža Apvidus, teritorija (parasti valsts) robežas tuvumā.
- apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt) parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus.
- silts Apzīmē stāvokli, kas ir saistīts ar samērā augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
- sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus).
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- sažilbt Apžilbt, parasti ļoti.
- atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
- jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt.
- maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piem., vielas, masas) stāvokli.
- sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
- dzeloņains Ar adatveida izvirzījumiem, veidojumiem (parasti par priekšmetu).
- dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas melodiskas skaņas (parasti par putniem).
- dagls Ar baltiem un melniem raibumiem (parasti par cūku).
- atkarot Ar cīņu (parasti bruņotu) atgūt.
- atzīme Ar ciparu vai vārdisku formulējumu izteikts vērtējums (parasti mācību iestādē).
- acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti kartupeļiem).
- divslīpju Ar divām slīpēm (parasti par jumtu).
- dzelzasu Ar dzelzs asīm (parasti par ratiem).
- sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, uztvert (skaņas, kāda teikto).
- elektrokārs Ar elektromotoru darbināms transportlīdzeklis, ko parasti izmanto kravu pārvietošanai noliktavās, ražošanas uzņēmumos u. tml.
- izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
- izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
- dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties kādā vietā un rūpēties par kārtību (parasti skolā).
- pļaut Ar izkapti vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- ielauzties Ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā).
- sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
- kalt Ar knābja cirtieniem, sitieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; šādi veidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
- saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
- leduslaukums Ar ledu klāts laukums (parasti sporta sacensībām) brīvā dabā vai speciāli celtā ēkā; ledus laukums.
- ledus pūslis ar ledu pildāms apaļš (parasti gumijas) priekšmets, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
- ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
- vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
- līmlente Ar līmvielu (parasti no vienas puses) pārklāta lente.
- vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
- sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
- sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, piemērots, derīgs kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, vēlamajā daudzumā.
- virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību censties panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
- saost Ar ožu (ožas analizatoru) uztvert (ko), parasti pilnīgi.
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
- uzstiept Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
- uzstīvēt Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
- uzstūķēt Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
- staipīt Ar pūlēm, grūtībām nest, nēsāt (parasti ko smagu).
- uztusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt.
- šmaukstināt Ar raksturīgām skaņām ēst (ko) – parasti par dzīvniekiem.
- tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
- skatīt Ar redzi uztvert (ko) parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā); iepazītu (to); arī redzēt.
- savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
- mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
- uzkūsāt Ar savu izturēšanos sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, enerģiju u. tml.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
- skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
- iesildīt Ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavot, attiecīgi noskaņot (klausītājus) galvenai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
- ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
- sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
- iegulties Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegult (3).
- iegult Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegulties (4).
- uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
- oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
- triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās (parasti ātri) noteiktā virzienā.
- lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piem., braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
- sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost (parasti sviedrus, asaras).
- ekstrakts Ar šķīdinātājiem iegūts koncentrēts izvilkums (parasti no augu izejvielām).
- iešļircināt Ar šļirci ievadīt (parasti medikamentu).
- iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
- kalt Ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, veidot (ko).
- trīskājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trijkāju.
- trijkājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trīskājains.
- apvārdot Ar vārdošanu padarīt (parasti produktus) spējīgus dziedināt, novērst ļaunumu.
- piesmiet Ar varu vai viltu iesaistīt dzimumaktā (parasti nevainīgu meiteni), laupot (tai) godu.
- vienkausa Ar vienu kausu (parasti smeļamu, beramu materiālu pacelšanai).
- rings Ar virvēm iežogots (parasti kvadrātveida) laukums boksa u. tml. cīņām.
- uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- atmata Aramzeme, ko (parasti vairākus gadus) neapstrādā.
- pārārdīt Ārdīt vēlreiz no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur.
- veids Ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
- slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko).
- metropolīts Arhibīskaps – metropolijas pārvaldnieks (parasti pareizticīgajiem); arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
- piemineklis Arhitektonisks, skulpturāls veidojums (parasti kāda cilvēka vai notikuma atcerei).
- vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
- zili (zaļi) brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
- debess brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
- gigantisks Ārkārtīgi, neparasti liels; milzīgs.
- pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
- atart Arot atsegt (parasti kartupeļus vagā).
- riebšana Ārstēšana (tautas medicīnā), parasti veicot maģiskus rituālus; pūšļošana, vārdošana.
- vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
- mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (parasti dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
- lielgabals Artilērijas ierocis ar (parasti) garu stobru šaušanai pa neaizsegtiem mērķiem.
- ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
- sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
- karstas asaras asaras, ko izraisījis spēcīgs (parasti sāpīgs) pārdzīvojums.
- zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
- atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties); ar mājienu paust noraidījumu dzirdētajam.
- atvaļināt Atbrīvot (parasti no dienesta armijā).
- atindēt Atbrīvot (parasti organismu) no indīgām vielām, toksīniem u. tml.
- nojūgt Atbrīvot no iejūga (parasti zirgu); izjūgt.
- attārpot Atbrīvot no tārpiem (parasti dzīvnieku).
- ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama, negatīva).
- atdabūt Atdalīt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- nodabūt Atdalīt nost (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga.
- drāzt Atdalot skaidas (parasti ar nazi) apstrādāt; apstrādājot, parasti ar nazi, gatavot (priekšmetu).
- nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
- ķēmoties pakaļ atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
- atdabūt Atdarīt, atvērt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti naudu).
- atsviest Atdot atpakaļ (parasti strauji, pēkšņi, negaidīti).
- nolikt savu galvu atdot dzīvību (parasti bruņotā cīņā).
- incidents Atgadījums, notikums (parasti nepatīkams).
- atgādne Atgādinājums (parasti uzraksta veidā).
- stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
- atlikties Atgulties atpūsties (parasti neilgi).
- atmesties Atgulties, atsēsties (parasti uz neilgu laiku).
- atkrist Atgulties, lai atpūstos (parasti neilgi).
- atkāpties Atiet atpakaļ, sānis, nost (parasti atmuguriski).
- atdzemdināt Atjaunot (kādu, parasti sabiedriskās dzīves parādību).
- nākt uz pēdām atklāt (parasti noziedznieku, noziegumu).
- atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas tēlā); izveidot, radīt pēc kāda parauga.
- izvilkt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
- izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
- (iz)celt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
- demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
- atkravāties Atkļūt šurp ar iedzīvi (parasti jaunā dzīves vietā).
- atgāzties Atkrist (parasti atmuguriski); atvirzīties atpakaļ.
- uzblīst Atkūstot, piesūcoties ar mitrumu, uzbriest, kļūt staignam; piesūkties ar mitrumu, palielināties apjomā (parasti biezumā).
- ielauzties Atlaužot (piem., durvis), iekļūt (kur iekšā), parasti, lai zagtu, laupītu; iekļūt ar varu (kur iekšā).
- sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
- drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
- atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērbam).
- dot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- atkāpt Atnākt (parasti ciemos).
- atstaigāt Atnākt (parasti lēnām).
- provinciālisms Atpalicība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra vai galvaspilsētas.
- skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piem., par audumu, papīru).
- atiet Atplūst, ievirzīties atpakaļ (parasti gultnē).
- atstiept kaulus atpūsties (parasti guļus).
- izvēdināt galvu atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
- izvēdināt smadzenes atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
- diendusa Atpūta (parasti miegā) pēc pusdienām.
- atdusa Atpūta (parasti miegā).
- atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā) darbā.
- mežaparks Atpūtai iekārtota meža teritorija (parasti pilsētā vai piepilsētas zonā).
- atšūt Atraidīt, atvairīt (kādu, parasti pasakot ko asu).
- atdot Atraisīt, atsvabināt (piem., trosi, tauvu – parasti kuģniecībā).
- sarakt Atrast (parasti intensīvi meklējot).
- apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) – parasti par ceļu.
- ciemoties Atrasties (pie kāda, kur), parasti kādu laiku.
- apgrozīties Atrasties apgrozībā (parasti par naudu).
- saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piem., uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
- saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
- laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
- autobānis Ātrgaitas automaģistrāle (parasti Vācijā).
- atlaist Ātri atkļūt (parasti atbraukt).
- birt Ātri iznākt, parādīties (no kurienes) – parasti par daudziem cilvēkiem.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- triekties Ātri virzīties (piem., iet, braukt) parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- triekties Ātri virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
- uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; ātri uzzīmēt.
- samest Ātri, parasti ar noteiktām kustībām izveidot (piem., mezglu); arī samudžināt.
- tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
- iegrūst Ātri, steigā, parasti paslepus, iedot.
- nolīkt Atrodoties ilgāku laiku saliektā stāvoklī, kļūt sāpīgam, grūti atliecamam taisni (parasti par muguru, pleciem).
- pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
- lēkši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos; aulekši.
- aulekši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos.
- ekspropriēt Atsavināt īpašumu (parasti piespiedu veidā, neatkarīgi no īpašnieka gribas).
- atņirgt Atsegt (zobus) – parasti aiz niknuma.
- klēts Atsevišķa (parasti koka) ēka labības un dažu citu pārtikas produktu, arī apģērba glabāšanai.
- posms Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; segments.
- piliens Atsevišķa, maza (parasti apaļa vai iegarena) šķidruma daļiņa.
- apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (piem., villainēm).
- kams Atsevišķs (parasti augsnes) gabals, pika.
- posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana; samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
- ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (parasti metāla) posmu virkne.
- važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piem., savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
- atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
- limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (augļu sulām, koncentrāta vai esencēm, cukura u. tml.), kas (rūpnieciski ražojot) parasti ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
- saules zaķītis atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
- piespalvot Atstājot (kur) spalvas lielākā daudzumā, padarīt netīru (ko) – parasti par suni, kaķi.
- atblāzma Atstarota (parasti ne spoža) gaisma.
- iziet Atstāt uzturēšanās vietu (parasti neilgu laiku).
- diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
- strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
- kvēlot Atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu krāsu; būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
- atāķēt Attaisīt (parasti ar āķiem aiztaisāmu apģērba gabalu).
- sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti ieroča, transportlīdzekļa) darbība.
- gavēnis Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
- stilizēt Attēlot (parasti priekšmetu) mākslas darbā, pārveidojot (to) dekoratīvā, ornamentālā veidā.
- uzpumpēt Attīstīt (parasti muskuļu masu, ķermeni) ar fiziskiem vingrinājumiem.
- izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
- abstinence Atturēšanās (parasti no alkoholisko dzērienu lietošanas).
- uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski (piemēram, diakritiski zīmi uz kā); izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
- iecentrēt Atzīmēt, izveidot centru (parasti sagataves gala virsmā).
- uzlielīt Atzinīgi novērtējot, lielīt (kādus, ko), parasti ar īsu izteikumu.
- uzslavēt Atzinīgi, parasti īsiem vārdiem, novērtēt (kādu, ko).
- pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
- rēta Audu bojājuma vieta (parasti kokam).
- audekls Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs).
- velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
- gabardīns Audums (parasti vilnas) ar diagonālu rievojumu.
- mietsakne Auga galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
- šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
- lecekšaugi Augi (parasti agrīni dārzeņi), ko audzē lecektīs.
- sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu).
- pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti nomācot, traucējot tā attīstību.
- savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam (parasti kādā virzienā).
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) – par augiem, to daļām.
- vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) – par augiem, to daļām.
- lapaugs Augs (parasti krāšņumaugs) ar skaistām lapām, skaistu lapojumu.
- vārpaugs Augs, parasti graudaugs, kura ziedkopa ir vārpa.
- mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- diskants Augsta bērnu (parasti zēnu) balss.
- tornis Augsta celtne, parasti ar sašaurinājumu tās smailē.
- kvēle Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai); karstums, ko izstaro stipri sakarsis ķermenis.
- karātavu kalns augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur parasti tika ierīkotas karātavas.
- augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ.
- svīta Augstas personas (parasti valdnieka) pavadoņu kopums.
- triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; arī treļļi.
- treļļi Augstu, dzidru, mainīga augstuma (parasti putna) balss skaņu kopums.
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- kāpums Augšupejošs, slīps (parasti ceļa) posms.
- lapbire Augu slimība (parasti kauleņkokiem), kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
- ataulekšot Aulekšojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zirgu; atjāt aulekšos.
- uzaulekšot Aulekšojot uzskriet (parasti par zirgu).
- drellis Aušanas tehnika, kam raksturīga dažādu rakstu (svītriņu, rombu, kvadrātiņu u. tml.) izveidošana; šādā tehnikā darināts (parasti linu) audums.
- stereotips Automatizēts, parasti reflektors, kustību kopums, poza, runa, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
- vāģis Automobilis (parasti vieglais).
- autorallijs Automobiļu sacensības (parasti vairākos posmos), kurās dalībniekiem jāveic samērā gara distance pa dažādiem ceļiem un bezceļiem.
- vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
- tēvadēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls; tēva dēls.
- nobakstīt Bakstot (parasti vairākkārt) sadurt, nonāvēt.
- pasta balodis balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
- pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
- šūpuļsols Balstam pārlikta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
- kolonna Balsts (parasti apaļa staba veidā) pārsedzošam būvelementam (sijai, pārsegumam u. tml.).
- trekns Barības vielām bagāts (parasti par zemi, augsni).
- barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu) audu audzēšanai laboratorijas apstākļos.
- stumt Bāzt (parasti ar grūtībām, piepūli).
- stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
- uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
- iedobīte Bedrīte (parasti vaigos, zodā).
- stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
- mantinieks Bērns (parasti jaundzimušais); pēcnācējs.
- rakaris Bērns (parasti mazs, arī palaidnīgs).
- kverpis Bērns (parasti zēns).
- zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
- sērdienis Bērns, kam miruši abi vecāki; bārenis (parasti tautasdziesmās, tautas pasakās).
- ābečnieks Bērns, kas mācās lasīt; (parasti) pirmās klases skolēns.
- bļauris Bērns, kas mēdz bieži raudāt (parasti skaļi, nesavaldīgi, bez nopietna iemesla).
- trīt Berzējot (ar ko, pret ko) panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
- uzberzēt termometru berzējot (parasti medicīnisko termometru pret ko) panākt, ka paaugstinās (tā) rādījums.
- izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis).
- linčot Bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot.
- savā vaļā Bez uzraudzības (parasti par bērniem).
- iečivināties Bezbēdīgi ierunāties (parasti par bērniem).
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
- bulta Bīdāms (parasti metāla) stienis aizvērtu durvju, vārtu u. tml. nostiprināšanai; aizbīdnis, aizšaujamais.
- pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
- foliants Bieza, liela formāta (parasti sena) grāmata.
- paklājs Biezs (parasti austs) tekstilizstrādājums telpu grīdu (arī sienu) apklāšanai.
- vamzis Biezs, rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs).
- vaimanas Bieža, parasti pārmērīga, gaušanās, žēlošanās.
- skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko).
- ekspluatēt Bieži izmantot (parasti noteiktā nolūkā).
- vaimanāt Bieži, parasti pārmērīgi, gausties, žēloties.
- padomija Bijusī Padomju Savienība, padomju iekārta (parasti runājot par to kritiski mūsdienās).
- premikss Bioloģiski aktīvu vielu un pildvielas maisījums, ar ko bagātina lopbarību, parasti pievienojot kombinētajai spēkbarībai.
- nobizot Bizojot noskriet – parasti par govīm.
- ūdeņains Blāvs, nespodrs (parasti par acīm).
- šulers Blēdīgs, parasti profesionāls, kāršu spēlmanis.
- siksna Blīva, izturīga materiāla lente, ko izmanto par apģērba piederumu, arī dzīvnieku (parasti suņu) pieturēšanai, vadāšanai.
- porcelāns Blīva, plānās kārtās caurspīdīga, parasti balta saķepusi masa, kas sastāv no kaolīna, kvarca smiltīm un laukšpata un ko izmanto trauku, tehnisku detaļu u. c. keramisku materiālu izgatavošanai.
- zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piem., no ēdiena atliekām, mikroorganismiem.
- kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) augsnes, zemes gabals (piem., uz lauka, ceļa).
- platīnblonds Blonds ar sudrabbaltas krāsas niansi (parasti par matiem, arī cilvēku ar šādas krāsas matiem).
- nobļauties Bļaut un pārstāt bļaut (parasti par dzīvniekiem).
- sarētojums Bojājums, kas (parasti uz koka, tā daļas) radies ievainojuma vai slimības rezultātā.
- remonts Bojājumu, defektu novēršana (parasti kam lielam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
- lūznis Bojāts, lietošanai nederīgs (parasti metāla priekšmets).
- raunds Boksā – laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
- brāļuks Brālis (parasti jaunākais).
- sastāvs Braucienam savienots (parasti sliežu transportlīdzekļu vagonu) kopums.
- velobrauciens Brauciens ar velosipēdu (parasti sacensībās).
- korso Brauciens garā rindā citam aiz cita (parasti svētkos, svinībās).
- ceļojums Brauciens vai gājiens (parasti) tālu prom no pastāvīgās dzīves vietas.
- uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
- piebraukt Braucot (parasti vairākkārt) pieblīvēt.
- klandīties Braucot ritmiski kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem).
- braukalēt Braukāt (parasti bez nopietna iemesla).
- nobraucīt Braukot notīrīt (parasti rokas).
- raftings Braukšana ar plostu, gumijas laivu u. tml. pa (parasti strauju, krāčainu) upi.
- izbraukt Braukšus doties (uz kurieni, parasti noteiktā nolūkā).
- maukt Braukt (parasti ātri).
- stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī.
- ķilavas Brētliņas garšvielu sālījumā (parasti konservos).
- biedēt Brīdināt (parasti draudot).
- briežkopība Briežu (parasti ziemeļbriežu) audzēšana gaļas un ādu ieguvei.
- suņudienas Brīvdienas, brīvlaiks (parasti skolēniem, studentiem).
- plastisks Brīvi krītošs, arī vijīgs (parasti par tērpu, audumu).
- kolekte Brīvprātīgs ziedojums (parasti naudā), ko vāc no vairākiem vai daudziem.
- iedegums Brūngana, tumšāka ādas nokrāsa, kas izveidojas (parasti) saules staru iedarbībā.
- kaparbrūns Brūns ar sarkanīgu nokrāsu (parasti par ādas krāsu).
- bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
- izbrūvēt Brūvējot pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu).
- saburzīt Burzot padarīt negludu; šādā veidā saspiest mazākā apjomā (parasti ko nevajadzīgu, aizmetamu).
- piederēt Būt (ar kādu) intīmās attiecībās (parasti par sievieti).
- uzkrist Būt (kādam) pamanāmam, ievērojamam (parasti pēkšņi, viegli).
- tupēt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- dzīvot (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- būt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- nogriezties Būt ar pagriezienu (kādā virzienā) – parasti par ceļu.
- retināt Būt ar samazinātu blīvumu (parasti par gāzi).
- būt uz riteņiem būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
- likt roku uz sirds būt godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
- vilkties Būt izveidotam, novietotam u. tml. (parasti par ko garu, šauru).
- turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti neraugoties uz bojājumiem, nolietojuma pakāpi).
- turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam.
- plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskoties.
- plīst (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- sprāgt (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- sprāgt (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- plīst (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
- viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti par redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
- svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (2).
- dzīt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, līks (piem., par slimību, vecumu).
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (par parādībām dabā); mētāt (4).
- raidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti parādības dabā) izplatās kādā virzienā.
- saliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks.
- noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
- līdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās.
- žāvēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
- vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
- savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) – parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
- iedzīt Būt par cēloni, ka (kāds, parasti pret paša gribu) ievirzās (kur iekšā).
- sasaldēt Būt par cēloni, ka (parasti ķermeņa daļa) par daudz atdziest.
- skrāpēties Būt paradumam skrāpēt (parasti par dzīvniekiem).
- uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
- zibēt Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
- zibināties Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
- svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē.
- tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē; būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- plosīties Būt spēcīgam, ar ļoti intensīvu, parasti negatīvu, darbību (piem., par jūtām, domām).
- spīdēt Būt spīdīgam; spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – parasti par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
- vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
- mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
- variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
- samigloties Būt tādam, kam, parasti ievērojami, samazinās redzes asums; kļūt neskaidram.
- skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
- rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
- plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
- turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvniekus).
- sviedrēt Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (parasti par zāļu vielām).
- turēt Būt tādam, kas labi saglabā (parasti siltumu).
- ost Būt tādam, kas liecina (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- žņaugt Būt tādam, kas spiežot (parasti kaklu) traucē elpošanu; būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
- zelt Būt tādam, kas veidojas, attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā).
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piem., par tinti, krāsu).
- saistīt Būt tādam, ko savieno audi, to veidojumi (par organisma daļām); savienot (organisma daļas) – parasti par audiem, to veidojumiem.
- velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) (kas) rodas, izplatās, līgojas.
- plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālas vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
- veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) – piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
- smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
- prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
- sīkt Būt tādam, kurā skan samērā augstas, smalkas, nepārtrauktas skaņas (parasti kādu organisma funkciju traucējumu dēļ); atskanēt šādām skaņām.
- plīvot Būt tādam, kurā, arī kam veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
- sulot Būt tādam, no kā (parasti lēni, pamazām) izdalās šķidrums.
- mest Būt tādam, no kā atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
- sulot Būt tādam, no kura (parasti lēni, pamazām) izdalās sula (1) – par augiem, to daļām.
- sviest Būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža.
- laistīties Būt tādam, no kura spīd vai atspīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma.
- skriet Būt tādam, pa ko var, parasti ātri, braukt (par ceļiem).
- svīst Būt tādam, uz kura ķermeņa, ķermeņa daļām izdalās sviedri (parasti lielā daudzumā); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, ķermeņa daļām).
- ceļot Būt vai doties ceļā (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīves vietas).
- slieties Būt vērstam, atrasties, arī celties (kam pāri, virs kā) virzienā uz augšu (parasti par celtnēm, arī augiem).
- austies Būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri.
- vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
- trīties Būt, atrasties (kur, pie kā), parasti kustoties, staigājot u. tml.
- rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami, kādā citiem saskatāmā, redzamā vietā – par cilvēkiem.
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
- vajadzēties Būt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam.
- trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); trīcēt (2).
- valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
- saldais pārītis būtnes (parasti cilvēki) starp kuriem ir liela pieķeršanās, arī mīlestība.
- būvtehniķis Būvdarbu speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību).
- sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
- sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur mīksts, kupls, mazāk blīvs.
- stabiņš Caurspīdīgā caurulē iepildīta viela, kura tiek izmantota par spiediena mērvienības rādītāju (parasti termometros, barometros).
- lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
- skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, dzidrs (parasti par ūdeni).
- tīkliņsaite Cauruļveida saite no elastīgu pavedienu tīkla (parasti pārsēju fiksēšanai).
- šņorcaurums Caurums (parasti apaviem) saites ievēršanai.
- spunde Caurums (parasti mucā), kuru aiztaisa ar šādu aizbāzni.
- slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
- kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
- nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards.
- ķieģelis Celtniecības materiāls – neliels taisnstūrveida veidojums (parasti no māla).
- sturmēt Censties (parasti ar spēku, piepūli) iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- zaurēt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot); kalt (3).
- kalt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot).
- kompostrēt smadzenes censties iestāstīt (parasti ko aplamu).
- urbināt Censties izdabūt, parasti ar ko smailu (ko no kurienes, piemēram, spraugas).
- ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi) parasti, pazemojot sevi.
- palauzīties Censties ko apgūt, iemācīties, parasti neilgu laiku.
- žmiegt Censties nonāvēt (parasti žņaudzot).
- vēdināt galvu censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
- vēdināt smadzenes censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
- flirtēt Censties piesaistīt pretējā dzimuma personas uzmanību (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrinoties).
- uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; klaips.
- panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
- romšteks Cepta (parasti panēta) liellopa gaļas šķēle.
- bifšteks Cepta (parasti vidū vēl sārta) liellopu filejas šķēle.
- rostbifs Cepts liellopu filejas gabals (parasti) ar neizceptu vidu.
- ceriņzars Ceriņu krūma zars (parasti ar ziediem).
- skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko).
- sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
- pueblo Ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (parasti Meksikā, ASV dienvidrietumos).
- sakļautība Cieša (kā, parasti cilvēku, to grupu) vienotība.
- žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) – piem., par apģērba gabalu.
- žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi saspiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas); cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
- samiegt Cieši saspiest (parasti delnā).
- paspiest roku cieši satvert kāda roku, parasti sveicinot.
- kost Cieši spiest zobus (kur) parasti sasprindzinājumā.
- ņurcīt Cieši turēt rokās, spaidīt (parasti dzīvnieku).
- biezums Cietākas daļiņas šķidrumā (parasti dzērienā, ēdienā).
- žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
- akmens Ciets (parasti sāļu) veidojuma gabals organismā.
- nierakmens Ciets (parasti sāļu) veidojums nieru bļodiņā vai urīnizvadceļos.
- metāls Ciets materiāls, kam parasti ir laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
- parafīns Cietu ogļūdeņražu maisījums, ko parasti iegūst no naftas – daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa.
- cik (vien, tik) lien cik gribas (parasti ēst).
- godināt Cildināt, arī sveikt (kādu, parasti publiski); izturēties ar goddevību (pret ko).
- kanna Cilindriskas formas paliels (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidruma, šķidru vielu uzglabāšanai, pārnēsāšanai, transportēšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
- pudele Cilindriskas formas trauks ar šaurāku augšdaļu (parasti šķidrumu glabāšanai).
- krūze Cilindriskas, arī citādas formas (parasti keramikas, stikla) trauks ar osu (šķidrumam).
- rolāde Cilindriski satīts (parasti pildīts) kulinārijas izstrādājums no gaļas; rulete, veltnis.
- spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels trauks ar stīpu – rokturi; šāds trauks kopā ar tā saturu.
- mērcilindrs Cilindrveida laboratorijas trauks ar iedaļām (parasti neliela) šķidruma daudzuma mērīšanai.
- katls Cilindrveida vai puslodes formas (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
- rulete Cilindrveidīgi izveidots, satīts (parasti pildīts) kulinārijas vai konditorejas izstrādājums.
- atcilpot Cilpojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zaķi.
- iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) – parasti par zaķi.
- izcilpot Cilpojot izskriet (parasti par zaķi).
- aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, aizvirzīties (parasti par zaķi).
- jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas (parasti garīgas) vērtības.
- šīpasaule Cilvēka eksistence laicīgajā dzīvē; vieta, vide, kur noris materiālā, laicīgā dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
- kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (parasti augu) šķirne.
- biedēklis Cilvēka stāvam līdzīgs veidojums (parasti no veciem apģērba gabaliem) dzīvnieku atbaidīšanai dārzos, laukos.
- sula Cilvēka vai dzīvnieka orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
- skvoters Cilvēki (bezpajumtnieki), kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (parasti Lielbritānijā).
- spēks Cilvēki, kas veido kādu grupu (parasti ar līdzīgu profesiju, nodarbošanos).
- hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
- blēņdaris Cilvēks (parasti bērns), kas dara nedarbus, blēņojas; nerātnis, palaidnis.
- palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara pārkāpumus, neievēro uzvedības normas.
- puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
- nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas ir gatavs, veicot uzdevumu, iet bojā; pašnāvnieks; kamikadze.
- marionete Cilvēks (parasti politikā), kas paklausīgi izpilda citu gribu, norādījumus.
- demagogs Cilvēks (parasti politiķis), kas cenšas realizēt kādus nodomus ar faktu sagrozīšanu, maldināšanu, meliem u. tml.; cilvēks, kas savtīgos nolūkos runā to, kas neatbilst paša pārliecībai.
- atmīnētājs Cilvēks (parasti sapieris), kas specializējies atmīnēšanā.
- žagata Cilvēks (parasti sieviete), kas mēdz daudz pļāpāt.
- aukle Cilvēks (parasti sieviete), kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu; sieviete, meitene, kas auklē bērnu.
- komentētājs Cilvēks (parasti žurnālists, politologs), kas komentē.
- valdnieks Cilvēks (parasti, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara.
- titāns Cilvēks ar neparasti lielām, izcilām spējam, kas ir paveicis milzīgu darbu.
- pudeles brālis cilvēks, ar ko parasti kopā dzer.
- līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
- lutausis Cilvēks, arī dzīvnieks ar lielām (parasti noļukušām) ausīm.
- lielmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (parasti mākslā).
- mazticīgs Cilvēks, kam ir vāja ticība (kam, parasti Dievam).
- milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
- bandīts Cilvēks, kas (parasti grupā) veic noziedzīgas un brutālas, cietsirdīgas darbības.
- radioklausītājs Cilvēks, kas (parasti regulāri) klausās radioraidījumus.
- leijerkastnieks Cilvēks, kas (parasti uz ielas) spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs.
- dublieris Cilvēks, kas aizstāj (parasti kinofilmas) lomas tēlotāju kādā epizodē.
- iedzīvotājs Cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
- ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina noslēpumus, iegūst ziņas.
- reketieris Cilvēks, kas ar draudiem vai šantāžu veic naudas izspiešanu (parasti no uzņēmējiem).
- stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
- ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties (parasti uz citu rēķina).
- sūdzībkalis Cilvēks, kas daudz, parasti nepamatoti, sūdzas; cilvēks, kas sacer un iesniedz daudzas, parasti nepamatotas, sūdzības.
- rūcējs Cilvēks, kas dzied zemā balsī (parasti nepareizi).
- piedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo pie kāda (parasti uzturot intīmas attiecības ar to).
- pasaules izēdājs cilvēks, kas ēd neparasti daudz.
- sātībnieks Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā, arī alkohola lietošanā.
- izmēģinājuma trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
- vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piem., vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
- kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
- maišelnieks Cilvēks, kas lielos daudzumos (parasti maisos) iepērk preces.
- disidents Cilvēks, kas nepakļaujas valdošajai ideoloģijai, izrāda pretestību pastāvošajam režīmam (parasti autoritārās valstīs).
- bezdievis Cilvēks, kas netic Dievam; cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus (parasti ticīgo cilvēku vērtējumā).
- komersants Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti liela apjoma) tirdzniecību.
- rakstnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļliteratūras darbu (parasti prozas) sacerēšanu.
- spēlmanis Cilvēks, kas nodarbojas ar, parasti azarta, spēli.
- renegāts Cilvēks, kas noliedz savu agrāko, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem; atkritējs, pārbēdzējs.
- īgņa Cilvēks, kas parasti ir īgns.
- rakstpratējs Cilvēks, kas prot (parasti pareizi) rakstīt.
- musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs.
- labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību (parasti trūcīgajiem), gādā par kādu, atbalsta; filantrops.
- tulks Cilvēks, kas spēj (ko) tulkot (2), izprast, nojaust, izskaidrot (parasti pēc kādām zīmēm, notikumiem, sakritībām u. tml.).
- muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu, uzstājas, bet (parasti) nav profesionāls mūziķis.
- strādnieks Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
- vīndaris Cilvēks, kas vada un pārzina vīna gatavošanas procesu (parasti rūpnieciski); cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
- melnstrādnieks Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski smagu darbu.
- baikeris Cilvēks, kura galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls un kuram ir sava noteikta dzīves filozofija, dzīvesveids un ģērbšanās stils (parasti melns ādas apģērbs ar metāla aksesuāriem).
- savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
- metiss Cilvēks, kura priekšteči pieder pie dažādām rasēm (parasti baltās rases piederīgā un indiāņa pēcnācējs).
- personība Cilvēks, kuram piemīt kādas iezīmīgas, parasti pozitīvas, spilgtas īpašības.
- rakstītpratējs Cilvēks, kurš prot (parasti pareizi) rakstīt; rakstpratējs.
- strādātgribētājs Cilvēks, kurš vēlas strādāt; cilvēks, kurš meklē (parasti apmaksātu) darbu.
- sabiedrība Cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko parasti atrodas kopā.
- kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu dēļ), kas, parasti, izpaužas asā, satrauktā sarunā, paceltā balsī.
- uzcīnīties Cīnīties (ar kādu, ko arī par ko) – parasti sportā; cīnoties nokļūt (līdz kādai vietai vērtējumā).
- kapāties Cīnīties (parasti sportā).
- pārvērtība Cita veidola, ārējā izskata (parasti strauja, negaidīta) iegūšana.
- cits Citāds, atšķirīgs (parasti labāks).
- lāsums Citas krāsas vai nokrāsas (parasti ieapaļš) plankums, arī raibums.
- imigrācija Citu valstu pilsoņu ieceļošana kādā valstī (parasti uz pastāvīgu dzīvi).
- cepeškrāsns Četrstūraina ietaise (plītī) ēdienu cepšanai; šādas formas ierīce (parasti elektriska) cepšanai.
- tetraloģija Četru tematiski un kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
- vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
- stāja Dabisks, parasti vertikāls, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas saistīts ar kādas darbības veikšanu.
- iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, lietošanā, rīcībā (parasti kādas darbības rezultātā).
- iegūt Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm.
- raut Dabūt, arī atrast, sameklēt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- sagrābt Dabūt, iegūt savā īpašumā, pakļaut savai ietekmei (parasti, rīkojoties savtīgi).
- sakumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai).
- plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
- lupt Dalīties, krist nost, lobīties (parasti par virskārtu).
- trunēt Dalīties, sairt īpašu parazītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt.
- trupēt Dalīties, sairt, īpašu parazītisko sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
- posms Daļa (parasti auga stumbram, zaram) starp diviem mezgliem.
- posms Daļa (parasti daiļdarbā, tekstā), kam ir samērā nobeigts saturs.
- stumbenis Daļa (parasti kājai vai rokai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās).
- ogle Daļēji sadedzis cietas organiskas vielas (parasti koka) gabals.
- supervīzija Darba (parasti ar cilvēkiem saistīta) uzraudzīšana, konsultāciju un psiholoģiska atbalsta sniegšana darbiniekiem.
- ierīce Darba līdzeklis (parasti tehnoloģiskā iekārtā), kas paredzēts noteiktam uzdevumam.
- kalts Darbarīks – tērauda stienītis, kam parasti vienā galā ir asmens, bet otrā spals.
- slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
- lāpsta Darbarīks rakšanai – pagarā kātā iestiprināta (parasti metāla) plātne.
- robs Darbavieta, amats (parasti labs, ienesīgs).
- transporta darbi darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu.
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
- svinības Darbība, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piem., ar svētkiem, kādu notikumu).
- pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu; šādu darbību, pasākumu kopums.
- galvanizācija Darbība, process --> galvanizēt (1); elektrolītiska pārklāšana ar (parasti cinka) aizsargkārtu.
- salaide Darbība, process --> salaist (3); noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.).
- specifikācija Darbība, process --> specificēt; dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija.
- bezpersonas verbs darbības vārds, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; vienpersonas verbs.
- taurēt Darbināt (transportlīdzekļa) signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
- kadrs Darbinieks (parasti sagatavots, kvalificēts).
- reportieris Darbinieks, kas (plašsaziņas līdzekļiem) piegādā ziņas, ievāc informāciju (parasti no notikuma vietas).
- laborants Darbinieks, kas zinātniskā vai mācību iestādē veic dažādus tehniskus darbus (parasti padomju laikā).
- urbis Darbmašīna (parasti rokas), kurā izmanto šādu instrumentu; instruments, ierīce, ar ko urbj (ko).
- uzdurties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi); saskarties (ar negaidītu šķērsli).
- uzgrūsties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi).
- iet Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni).
- piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
- ķimerēties Darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu).
- čakarēties Darboties, rosīties (parasti ilgi, nemākulīgi).
- ņemties Darboties, rosīties (parasti intensīvi, enerģiski).
- melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- palīgdarbs Darbs (parasti mazkvalificēts), kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu.
- dienests Darbs (parasti valsts iestādē).
- priekšdarbs Darbs, kas veicams pirms cita darba sākšanas, parasti tā sagatavošanai.
- raudze Dārgmetāla (zelta, sudraba, platīna u. tml.) daudzums sakausējumā; skaitlis, kas rāda šo daudzumu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
- vērtslieta Dārgs, vērtīgs, neliels priekšmets (parasti juvelierizstrādājums, piemēram, rotaslieta).
- strādāt Darīt (parasti ko nevēlamu, negaidītu).
- miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
- uzdzīvot Darīt ko tādu, kas parasti vai ilgstoši nav bijis iespējams (piemēram, materiālo apstākļu dēļ).
- blēņoties Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
- sacīties Darīt zināmu (piem., kādu faktu), parasti runājot.
- sludināt Darīt zināmu (piem., kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
- kārt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- likt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- publicēt Darīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
- kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); izplatīt (piem., baumas, ziņas).
- noskraidīties Daudz skraidīt, arī staigāt (parasti līdz nogurumam); daudz skraidot vai staigājot pavadīt (kādu laikposmu).
- vergot Daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu.
- lakt Daudz, negausīgi dzert (parasti alkoholiskus dzērienus).
- sacildināt Daudz, parasti pārmērīgi, cildināt; saslavēt.
- salielīt Daudz, parasti pārmērīgi, lielīt.
- salielīties Daudz, parasti pārmērīgi, lielīties.
- koks Daudzgadīgs augs ar augstu (parasti vienu) stumbru un zariem.
- kaktuss Daudzgadīgs augs ar gaļīgu, ūdeni uzkrājošu dažādas formas stublāju (sukulents), kam parasti ir dzeloņi un (dažām sugām) krāšņi ziedi.
- krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli.
- peonija Daudzgadīgs krāšņumaugs ar lieliem, kupliem, parasti sarkaniem, baltiem vai rozā ziediem.
- rabarbers Daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, sulīgiem (parasti iesarkaniem) lapu kātiem un lielām, mīkstām lapām.
- orhideja Daudzgadīgs lakstaugs ar savdabīgas formas krāšņiem ziediem, kas parasti aug tropos; šā auga zieds.
- muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un (parasti) ziliem ziediem samērā blīvos cilindrveida ķekaros.
- ūdensroze Daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem.
- tulpe Daudzgadīgs, liliju dzimtas sīpolaugs ar (parasti) vienu krāšņu ziedu stublāja galā; šā auga zieds ar stublāju.
- iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes); iekalt.
- iekalt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes).
- somu dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- soma dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- kvantums Daudzums (parasti liels).
- autobuss Daudzvietīgs (parasti slēgts) automobilis pasažieru pārvadāšanai.
- kapināt Dauzīt ar āmuru (parasti izkapts asmeni), lai padarītu (to) plānāku, asāku.
- kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
- priekšauts Dažāda piegriezuma, parasti darba, apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
- ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai.
- pods Dažādas formas un materiāla (parasti stāvs) trauks, piem., pārtikas uzglabāšani, pārvadāšanai.
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
- vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
- sinkrētisms Dažādu elementu organiski nesaistīts kopums (parasti reliģijā, filozofijā).
- polimetrija Dažādu taktsmēru vienlaicīgs apvienojums (parasti daudzbalsu skaņdarbā).
- kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, elementu apvienojums.
- disks Debess spīdeklis (parasti saule, mēness) apaļas ripas formā.
- dedzināt eglīti dedzināt svecītes eglītē (parasti Ziemassvētkos, Vecgadā).
- sūrstēt Dedzinoši, samērā vāji, parasti ilgstoši sāpēt.
- izdegt Degot tikt iznīcinātam (parasti no iekšpuses) – par telpu, ēku u. tml.
- svilt Degt (parasti ar lielu liesmu, strauji).
- zvērot Degt bez liesmām, izstarojot (parasti sarkanu) gaismu.
- vodka Degvīns (parasti bez garšvielām).
- vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
- flamenko Deja, ko izpilda (parasti ģitāras pavadījumā), sitot takti ar kājām, plaukstām vai kastaņetēm.
- drapērija Dekoratīvi sakrokots audums, aizkars (parasti uz skatuves).
- kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
- velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
- roze Dekoratīvs krūmveida augs ar ērkšķainu stumbru un krāšņiem (parasti smaržīgiem) ziediem dažādās krāsās.
- montbrēcija Dekoratīvs skalbju dzimtas sīpolaugs ar šaurām zobenveida lapām un (parasti oranžiem) ziediem vārpā.
- maciņš Dem. --> maks; maza somiņa (kā, parasti naudas) glabāšanai.
- tējkanniņa Dem. --> tējkanna; neliela (parasti fajansa vai porcelāna) tējkanna tējas uzlējuma gatavošanai.
- putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
- asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis.
- zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
- pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti pārkļūstot pāri frontes līnijai).
- plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
- hlorēt Dezinficēt ar hlorkaļķiem vai hlora gāzi (parasti dzeramo ūdeni).
- atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties.
- vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
- vakara junda dienas gaitu beigu signāls; dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
- junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos); ar šo signālu saistīta ceremonija.
- pulkstenis Diennakts laika moments (parasti kopā ar skaitļa vārdu).
- kalendārijs Dienu saraksts mēnešu secībā (kalendārā), parasti kopā ar norādēm par nedēļas dienām, svētkiem, vārdadienām, astronomiskām ziņām.
- baklažāns Dienvidu dārzaugs ar bumbierveidīgiem, parasti violetiem augļiem [Solanum melongena]; šī auga auglis.
- kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par Dievu, arī Jēzu Kristu.
- oblāta Dievmaize (parasti Romas katoļu baznīcā).
- madonna Dievmāte – Jaunava Marija; viņas attēls (parasti kopā ar bērnu).
- vebkamera Digitāla kamera, ar kuras palīdzību attēls tiek pārraidīts (parasti) reālā laikā, izmantojot internetu, tīmekļa kamera.
- pāris Divi (parasti pretēja dzimuma) cilvēki, kas dzīvo kopā un kurus saista dzimumattiecības.
- diloģija Divi saturā savstarpēji saistīti daiļdarbi (parasti romāni, lugas).
- sazobe Divu mehānisma elementu mijiedarbība, parasti griezes, kustības pārnešanai; divu elementu mijiedarbība.
- dipodija Divu pēdu apvienojums vienā ritmiskā vienībā (parasti antīkajā dzejā).
- līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
- konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- ozols Dižskābaržu dzimtas koks ar cietu koksni, (parasti) daivainām lapām un augli – zīli.
- rags Dobs, parasti govs raga formā veidots priekšmets ar paplatinātu galu (piem., trauks).
- trauks Dobs, parasti necaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei.
- sadzirdināt Dodot pietiekami daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt.
- kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (parasti par aktuāliem notikumiem); attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
- biļete Dokuments (parasti neliela lapiņa ar cenas, laika, vietas u. tml. norādēm), kas dod tiesības apmeklēt filmu, izrādi, izstādi u. tml.
- personiskā lieta dokumentu un citu materiālu kopums par kādu personu (parasti darba vietā).
- personīgā lieta dokumentu un citu materiālu kopums par kādu personu (parasti darba vietā).
- piedomāt Domāt, padomāt (par ko), parasti ciešāk nekā citkārt; koncentrēt savas domas (pie kā).
- dialogs Domu apmaiņa, parasti, lai ko izpētītu vai atrisinātu.
- veltīt Dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim).
- mielot Dot (parasti viesiem) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu vai neikdienišķu; cienāt.
- grūst Dot ēst (parasti strauji, nevērīgi).
- samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- zāļot Dot zāles (parasti pārmērīgi daudz vai nepamatoti); indēt.
- dzirdināt Dot, arī ļaut (parasti dzīvniekiem) dzert; dzirdīt.
- apbērt ar zeltu dot, izsniegt lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
- iet Doties (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
- iet ogās doties (parasti uz mežu) lasīt ogas.
- iet Doties (uz kurieni, parasti regulāri), lai ko apmeklētu, darītu u. tml.
- pazust Doties prom (parasti nemanāmi, citiem nezinot).
- sacīt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
- teikt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
- izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, parasti ar visām mantām).
- turpināt ceļu doties tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
- spriņģot Doties, iet bez īpašas vajadzības, parasti labā noskaņojumā (no cita pie cita).
- melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
- brūtēties Draudzēties (parasti, cerot uz apprecēšanos, kāzām).
- drebināties Drebēt (parasti no aukstuma).
- krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
- slieksnis Durvju ailas apakšējais norobežojums (parasti paaugstināts).
- izgrūst caur zobiem dusmīgi, īgni, parasti paklusu izrunāt.
- prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienas valodai.
- rīme Dzejolis, pants (parasti ar primitīvām atskaņām, bez lielākas mākslinieciskas vērtības).
- rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem.
- profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- padzēriens Dzēriens (parasti bezalkoholisks, ar ko labi padzerties, remdēt slāpes).
- iedzert Dzerot norīt; izdzert (šķidrumu, parasti nedaudz).
- strēbt Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā.
- tempt Dzert (ko), parasti lielā daudzumā, arī strauji.
- pļumpēt Dzert (parasti daudz).
- pumpēt Dzert (parasti daudz).
- sūkt Dzert ar gandrīz sakļautām lūpām, parasti lēni; lēni dzert.
- kafijot Dzert kafiju (parasti bieži).
- dungot Dziedāt (dziesmu, melodiju), parasti klusi, bez teksta.
- trallināt Dziedāt bez vārdiem, parasti, atkārtojot zilbes "tra la lā", arī jautri dziedāt.
- lalināt Dziedāt, parasti atkārtojot zilbi "la"; arī trallināt.
- vilkt Dziedāt, parasti lēni, stiepti; izrunāt lēni, stiepti (vārdus, skaņas).
- saucējs Dziedātājs (folkloras žanrā), kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās).
- teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2).
- nopūta Dziļa ieelpa un lēna, spēcīga, sadzirdama izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis; šādā veidā kas pateikts.
- nopūsties Dziļi ieelpot un lēnām spēcīgi, arī sadzirdami izelpot, izpaužot parasti negatīvas emocijas; šādi elpojot, ko pateikt.
- nogrimt Dziļi iestigt (kur); iestigt tā, ka nespēj turpināt ceļu (parasti par transportlīdzekļiem).
- dzīle Dziļš (parasti zemes) slānis; dziļums.
- padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
- padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
- radība Dzīva būtne (parasti dzīvnieks, putns, zivs vai tml.).
- karbonāde Dzīvnieka (parasti cūkas) gaļas gabals, parasti ar kauliem (ribām); cepta vai cepšanai sagatavota šāda gabala šķēle.
- vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citam metodēm.
- ķetna Dzīvnieka pēda (parasti priekškājai) ar spēcīgiem nagiem.
- pelde Dzīvnieka vārtīšanās, ierakšanās (parasti smiltīs).
- maldu viesi dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
- kaitēklis Dzīvnieks (parasti augēdājs kukainis), kas bojā augu.
- migrants Dzīvnieks (parasti putns), kas migrē.
- sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēki izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas vēro izmaiņas apkārtējā vidē un brīdina par tām pārējos.
- kuplaste Dzīvnieks ar kuplu asti (parasti vāvere, arī lapsa).
- plušķis Dzīvnieks ar pinkainu apmatojumu (parasti par suni).
- garausis Dzīvnieks, kam ir garas ausis (parasti zaķis vai trusis).
- mēsli Dzīvnieku izkārnījumi; lauksaimniecības dzīvnieku izkārnījumi (parasti kopā ar pakaišiem), ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli.
- mājot Dzīvot, mitināties (parasti pastāvīgi, ilgāku laiku).
- saecēt Ecējot apstrādāt (parasti visu vai lielāku platību).
- izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (parasti nezāles).
- pusdienas Ēdienreize (parasti) dienas vidū.
- lenčs Ēdienreize dienas vidū (parasti ārpus mājas).
- steiks Ēdiens – cepta (parasti liellopa) gaļas šķēle.
- fondī Ēdiens – karsta (parasti kausēta siera, arī šokolādes) mērce, ko ēd no kopēja trauka, pamērcējot tajā maizi, augļus u. tml; trauks šī ēdiena gatavošanai.
- žuljēns Ēdiens – šaurās strēmelītēs sagrieztas gaļas, zivju, sēņu vai dārzeņu un dažādu piedevu (piem., krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
- viltotais zaķis ēdiens, kas ir maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
- ragū Ēdiens, ko (parasti) pagatavo no nelielos gabaliņos sagrieztas gaļas, to sautējot kopā ar dārzeņiem.
- saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldais ēdiens.
- saldais ēdiens ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas.
- nomizot Ēdot (parasti ko skābu), padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus).
- vadāt Ejot vest (cilvēkus, piem., aicinot nākt līdzi), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
- izmest Ejot, braucot u. tml. veikt (tīši vai negribot), parasti lieku, iepriekš neparedzētu, ceļa gabalu.
- īres nams ēka (parasti daudzstāvu) ar izīrējamiem dzīvokļiem.
- fasāde Ēkas ārējā siena (parasti priekšpuse).
- penthauss Ēkas augšējā stāvā izbūvēts (parasti grezns, dārgs) dzīvoklis, no kura paveras skaists skats.
- frontons Ēkas fasādes, portika, kolonādes augšējais noslēgums (parasti trijstūra formā).
- centralizētais eksāmens eksāmens, kura rezultātus novērtē centralizēti, vienā (parasti augstākstāvošā) iestādē.
- pilotprojekts Eksperimentāls projekts, ko parasti izmēģina pirms kāda liela projekta īstenošanas; izmēģinājuma projekts.
- izsprāgt Eksplodēt (parasti par šāviņiem).
- sars Elastīgs, samērā tievs (dabiska vai sintētiska) materiāla elements (parasti sukā, otā).
- kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus.
- pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
- surogātpasts Elektroniskā pasta vēstule, parasti nevēlama, kas tiek izsūtīta masveidā ar mērķi reklamēt kādu preci vai pakalpojumu; mēstule; spams.
- spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- pieelpoties Elpojot uzņemt sevī (parasti svaigu gaisu) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
- spēlēt uz jūtām emocionāli iedarboties uz kādu, parasti savtīgā nolūkā.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- dzīvīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ķerubs Eņģelis (parasti apaļīga bērna izskatā).
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, neliels tēloto personu skaits un darbība aptver tikai nedaudz notikumu; šā episkās literatūras paveida daiļdarbs.
- ūdensērce Ērču kārtas dzīvnieks, parasti spilgti sarkans un dažus milimetrus garš, kas dzīvo galvenokārt stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, kā arī jūrā.
- strēbt Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
- uzēsties Ēst (parasti daudz, tik, cik gribas); šādi ēdot, palielināt ķermeņa masu.
- leksēt Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).
- žļurkstināt Ēst ar troksni (parasti ko šķidru).
- likt iekšā ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
- likt ribās ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
- iestiprināties Ēst, dzert (parasti pēc kā nogurdinoša, remdējot izsalkumu, slāpes).
- cienāties Ēst, dzert (parasti viesībās, ciemos).
- tiesāt Ēst, parasti ar lielu apetīti.
- stumt vaigos ēst, parasti daudz, negausīgi.
- stūķēt Ēst, parasti negausīgi.
- krimst Ēst; grauzt (parasti ko cietu).
- uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena; ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
- ēdamtelpa Ēšanai iekārtota telpa (parasti sabiedriskā vietā).
- izops Ēteriskās eļļas saturošs daudzgadīgs garšaugs ar lancetiskām lapām un (parasti) tumšziliem ziediem.
- lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
- kovbojfilma Filma, kurā tēlota kovboju dzīve (parasti romantizēti un shematizēti); vesterns.
- subvencija Finansiāls pabalsts, ko (parasti) valsts izsniedz pašvaldībām vai uzņēmumiem noteiktam pasākumam ar nosacījumu, ka pašvaldības vai iestādes šajā pasākumā piedalās ar saviem līdzekļiem.
- deformācija Fizikāla ķermeņa formas maiņa (parasti ārēja spēka iedarbībā).
- tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
- klimakss Fizioloģisks process (parasti sievietēm 45–50 gadu vecumā), kurā izbeidzas dzimumdziedzeru darbība.
- dūša Fiziskā pašsajūta (parasti slikta), piem., kuņģī, sirds apvidū.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
- balle Formāls, grezns sabiedrisks deju pasākums ar noteiktu programmu, kas notiek atbilstošās telpās (parasti plašā zālē) un kur tiek ievērota augsta līmeņa uzvedības kultūra un noteikta apģērbu etiķete.
- ziepene Fotoaparāts (parasti vienkāršs, zemas kvalitātes); ziepju trauks.
- safrēzēt Frēzējot ar frēzi (2), apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību).
- kancis Gabals (parasti kā ēdama); arī dona.
- veģetācijas periods gada periods, kad noris augu augšana un attīstība; laiks, kas nepieciešams auga attīstībai (parasti laiks no kultūrauga sējas līdz tā novākšanai).
- jubileja Gadadiena (parasti atzīmējot nozīmīgu, apaļu gadu skaitu kāda dzīvē, kā pastāvēšanā); attiecīgās svinības.
- locīt pūru gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamai ģimenes dzīvei.
- samisēties Gadīties, parasti pēkšņi, kļūmei, neveiksmei.
- juniors Gados jaunu sportistu vecumgrupa (parasti līdz 21 gada vecumam).
- tēvs Gados vecāks vīrietis (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi); arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
- izgailēt Gailēt un izbeigt gailēt (parasti par oglēm).
- emfizēma Gaisa pārmērīga uzkrāšanās kādā orgānā vai audos, kuros tā parasti nav.
- smogs Gaisa piesārņojums (parasti lielās pilsētās un rūpniecības centros); šāds dūmu, gāzu u. tml. piesārņojums kopā ar miglu.
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties (parasti par telpu, drēbēm), kļūt aukstam.
- dvaša Gaisa strāva, plūsma (parasti viegla).
- guns Gaisma (parasti mākslīga).
- kvēle Gaismas atspīdums (parasti sārts).
- luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kura rodas nevis kā parasti ķermenim sakarstot, bet citu procesu ietekmē.
- saspiests gaiss gaiss (parasti telpā), kurā ir grūti elpot.
- apdārzs Gaišs loks (parasti ap mēnesi).
- kaolīns Gaišs, parasti balts māla iezis, kuru izmanto, piem., papīrrūpniecībā, porcelāna un fajansa ražošanai.
- klejojums Gājiens, pastaiga (parasti bez noteikta mērķa).
- rakstāmgalds Galds (parasti ar atvilktnēm, skapīšiem u. tml.), kas paredzēts garīga darba veikšanai (rakstīšanai, lasīšanai).
- ekstrēmisms Galēju uzskatu un līdzekļu izmantošana savu mērķu sasniegšanai (parasti politikā).
- strīķis Galoda (parasti izkapts asināšanai).
- lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs – parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
- diadēma Galvasrota (parasti no dārgakmeņiem) neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē.
- doms Galvenā (parasti bīskapa) baznīca; katedrāle.
- flagmaņkuģis Galvenais (parasti lielākais, labākais) kuģis (kuģu grupā).
- stroganovs Gaļas ēdiens – strēmelēs sagriezta, apcepta un garšvielās sautēta (parasti liellopu) gaļa.
- fileja Gaļas gabals bez kauliem; gaļas mīkstums, parasti no muguras daļas abpus mugurkaulam.
- buljons Gaļas, kaulu, arī zivju novārījums; šāds ēdiens, ko parasti pasniedz tasēs.
- ganu meita gane (parasti pusaudze).
- saganīt Ganot panākt, ka (parasti mājlopi) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
- ganu zēns gans (parasti pusaudzis).
- galerija Gara telpa (piem., pilī) parasti ar logu rindu vienā garensienā.
- tekne Gara, samērā šaura cauruļveida ierīce, parasti šķidru vai beramu vielu novadīšanai.
- rabate Gara, šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti celiņu malās, gar celtņu sienām).
- vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
- stienis Garens (parasti metāla) veidojums, kam viscaur ir aptuveni vienāds šķērsgriezuma laukums; šāds sporta rīks.
- štrūdele Garens konditorejas izstrādājums no kārtainās mīklas ar pildījumu (parasti ābolu).
- vija Garens kopā savītu puķu, lapu, zaru u. tml. veidojums, virkne (parasti kā izgreznošanai); vītne.
- vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
- lancetisks Garens, ar platāko vietu pie pamata (parasti par lapām).
- mulda Garens, samērā liels trauks (parasti kā jaukšanai, mīcīšanai).
- gāgas Gari stieptas, skaļas (parasti zosīm raksturīgas) balss skaņas.
- krēpes Gari, parasti izspūruši, mati (cilvēkam).
- baznīckungs Garīdznieks (parasti katoļu).
- sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- korālis Garīga rakstura skaņdarbs, baznīcas dziesma (parasti luterāņu baznīcā).
- pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam (parasti labākam).
- džins Gars (arābu folklorā), kas parasti mitinās pudelē vai eļļas lampā un spēj izpildīt dažādas sava saimnieka vēlēšanās.
- līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums (parasti ar profilētu šķērsgriezumu), ko izmanto, piem., apmaļu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
- aukla Garš, parasti tievs šķiedru vai pavedienu vijums.
- talārs Garš, plats amata tērps, parasti līdz potītēm (juristiem, garīdzniekiem, augstskolu docētājiem u. tml.).
- stalts Garš, samērīgs (par augiem, parasti kokiem).
- pagaršot Garšot un pabeigt garšot (parasti ēdienu, dzērienu).
- skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot to galus; rupji malt.
- meistarot Gatavot (ko), parasti neprofesionāli.
- triekt zemē Gāzt (parasti cilvēku).
- žauties Gāzties, krist (parasti par cilvēkiem).
- iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
- nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā.
- pieglaudīt Glaudot pielīdzināt (parasti matus).
- saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot.
- iegleznot Gleznojot iekļaut (mākslas darbā, parasti kādu detaļu).
- pindzelmanis Gleznotājs (parasti vājš).
- vīngliemezis Gliemezis ar ķermeni masīvā, biezā, izturīgā, parasti koniskā čaulā.
- gliemezis Gliemis ar viengabala (parasti) spirālē sagrieztu čaulu, kas dažām sugām var būt reducējusies.
- ūdens spogulis gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
- gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
- apglūnēt Glūnoši aplūkot (parasti no visām pusēm).
- iedzert Godinot ko, (parasti) ar tostu izdzert glāzi alkoholiska dzēriena.
- minigolfs Golfs, ko spēlē ievērojami mazākā laukumā nekā parasti.
- vērsis Govju bullis (parasti kastrēts).
- zīmaļa Govs ar, parasti baltu, zīmi pierē.
- kasīt Grābt (parasti sienu).
- kast Grābt (parasti sienu).
- emodži Grafiska zīme (neliels attēls) valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos; reālijzīme.
- reālijzīme Grafisks attēls valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos.
- apvāks Grāmatas ārējā ietērpa elements – poligrāfiski (parasti no papīra) izgatavots aizsargs grāmatas vākiem.
- konkordance Grāmatas tekstā sastopamo (parasti svarīgāko) vārdu saraksts, ko parasti papildina citējumi ar attiecīgo vārdu.
- aizliegtā literatūra grāmatas, brošūras u. tml., kas (parasti politisku iemeslu dēļ) ir izņemtas no aprites un sabiedrībai nav pieejamas.
- pamatforma Gramatisko formu sistēmā – sintaktiski neatkarīga forma, kuras celms parasti ir formveidošanas celms citām paradigmas formām.
- vārpzāle Graudzāle, parasti vārpata.
- uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļļu.
- deratizācija Grauzēju (parasti žurku, peļu) iznīcināšana.
- iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) – parasti par kāpuriem.
- sagrauzt Graužot sabojāt (parasti pilnīgi); izmantojot barībai, izalot, sacaurumot.
- vadgredzens Gredzens (parasti elastīgs), uzmava (piem., virzulim, arī kā centrēšanai).
- starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
- urbis Griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai ar īpaši uzasinātu griezējdaļu un cilindrisku vadošo daļu, kurā parasti ir spirāliskas rievas skaidu izvadei.
- plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- dzirkles Grieznes (parasti ar atsperi, piem., aitu cirpšanai).
- rupjgrieznis Grieznis (kā, parasti metāla) rupjapstrādei.
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- virpināt Griezt, grozīt (parasti pirkstos).
- izgriezums Griežot izveidots attēls, ornaments (parasti kokā).
- sagraizīt Griežot, graizot sabojāt (parasti viscaur, pilnīgi).
- izgriezt Griežot, spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
- uzgrilēt Grilējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- uzgrimēt Grimēt un pabeigt grimēt, parasti mazliet.
- meldrs Grīšļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) apaļu stublāju un ziediem vārpiņās vai čemurā.
- urbināt Grozot un spiežot (parasti ko smailu irdenā, mīkstā slānī), radīt (tajā) iespiedumu, iedobumu, caurumu.
- bēdu leja grūta, smaga (parasti šīszemes) dzīve.
- sacivi Gruzīnu virtuves ēdiens – putna (parasti vistas) gaļa pikantā valriekstu mērcē; šāda pikanta mērce ar valriekstiem.
- dusēt Gulēt (parasti veselīgā miegā).
- šņākt Gulēt miegā, (parasti) radot šādas skaņas.
- miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
- vārtīties Guļot nemierīgi vāļāties, valstīties (parasti bezmiegā).
- sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
- vārtīties Guļus griezties, velties, parasti no vieniem sāniem uz otriem.
- ozolīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar trīsdaļīgām saliktām lapām, (parasti) ziliem vai violetiem piltuvveida ziediem.
- ķūlis Gurns (parasti nelieliem dzīvniekiem).
- apjaust Gūt (parasti aptuvenu) priekšstatu.
- ieņemt Gūt ienākumus; saņemt (parasti naudu).
- ķēriens Guvums, loms (parasti ievērojams).
- meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztas, retāk liektas līnijas.
- stīvēt Ģērbt, vilkt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
- patriarhs Ģimenes galva, cilts vecākais (parasti patriarhātā); ciltstēvs, sentēvs.
- balons Hermētiski noslēdzams (parasti metāla) trauks gāzes glabāšanai.
- slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
- melnais humors humora paveids, kur smieklīgā objekts ir parādības, par kurām smieties parasti nav pieņemts vai nav pieklājīgi (piem., vardarbība, nāve).
- heroizēt Idealizēti parādīt kā varonīgu (parasti mākslas darbā).
- apaļakmens Ieapaļš vai apaļš akmens (parasti ceļu bruģēšanai).
- pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
- iestūķēt Iebāzt, ievietot (parasti ar grūtībām, arī nevērīgi).
- trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem); kāpnes (1).
- kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem).
- iegremdēt Iebūvēt (piem., celtni, tās daļu) zemāk nekā parasti; izveidot (ko) ievirzāmu zemē.
- iedziļināt Iebūvēt, izveidot (parasti celtni, tās daļu) noteiktā dziļumā.
- sastīvināt Iecietināt (parasti pilnīgi).
- sacukurot Iecukurot, parasti stipri; arī sasaldināt.
- ierādīt Iedalīt, atļaut izmantot (piem., zemi, mājokli – parasti padomju iekārtas laikā).
- ietekme Iedarbība (parasti uz cilvēku, sabiedrisku parādību vai dabu).
- skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami.
- uzspiest kauna zīmi Iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
- pacienāt Iedot (ko, parasti nedaudz) ēst, dzert (piem., viesim).
- ieraut Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu).
- iemalkot Iedzert (parasti nesteidzoties, pa malkam).
- sadzert Iedzert kopā (ar kādu, ar vairākiem, parasti izsakot novēlējumu, saskandinot).
- iebaudīt lāsīti iedzert nelielu daudzumu (parasti stipra) alkoholiska dzēriena.
- urbties Iedziļināties, lai izprastu, apgūtu, parasti cītīgi lasot; šādi izlasīt, izskatīt (kā lielu daudzumu).
- iedzīvotāju blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 km²).
- apdzīvotības blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
- uzēst Ieēst (ko), parasti nedaudz.
- langets Iegarens, cepts (parasti liellopa) gaļas gabals.
- saspeķot Iegriezuma vietās (cepamam, sautējamam gaļas gabalam) ielikt, iespiest (parasti viscaur), speķa, sīpolu, ķiploku, burkānu u. tml. gabaliņus.
- iegrime Iegrimšanas dziļums – attālums no (parasti kuģa) dibena līdz ūdens virspusei.
- sagrimt Iegrimt (ūdenī, mīkstā, staignā vidē u. tml.) – parasti par vairākiem, daudziem.
- investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml., parasti uz ilgāku laiku.
- sagrūst Ieguldīt (kur līdzekļus), parasti daudz.
- saguldīt Ieguldīt (parasti ievērojamus naudas līdzekļus).
- nolasīt Iegūt (informāciju) no kā, parasti no mēraparāta zīmēm, nosacītajiem apzīmējumiem.
- izdabūt Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību.
- tikt Iegūt (parasti ko nevēlamu).
- sasmakt Iegūt (parasti ļoti) nepatīkamu smaku (par gaisu nevēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ u. tml. iegūt (parasti ļoti nepatīkamu) smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
- izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) – parasti par ķermeņa daļām.
- pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti kā iedarbībā) – par parādībām dabā.
- pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti kā ietekmē) – par parādībām, norisēm sabiedrībā.
- iemanīties Iegūt prasmi (ko darīt), parasti ilgākā laikā, vingrinoties.
- sagrābties Iegūt sev (kā lielāku daudzumu), parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi.
- pakampt Iegūt sev, savā īpašumā (ko materiālu, vērtīgu, parasti negodīgi).
- nomakšķerēt Iegūt, dabūt (parasti ar viltīgiem paņēmieniem).
- sadabūt Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā; sagādāt, parasti ar pūlēm.
- iespīlēt Ieģērbt (parasti pārāk šaurā apģērbā).
- iespīlēties Ieģērbties (parasti pārāk šaurā apģērbā).
- ielīst Ieģērbties (parasti šaurā apģērbā); ietilpt (parasti ar grūtībām).
- iekāpt Ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam, neilgi; iegriezties [1] (2).
- iestaigāt Ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam.
- iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā), parasti pa ceļam, neilgi.
- piekāpt Ieiet, ienākt (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku vai garāmejot.
- saintriģēt Ieintriģēt, parasti ļoti.
- iemaukti Iejūga piederums dzīvnieka (parasti zirga) vadīšanai, kas sastāv no savienotām, uz galvas uzmaucamām siksnām un mutē ieliekamas dzelzs.
- sajūgt Iejūgt (parasti vairākus, daudzus).
- poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
- plūsmdalis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas sadalīšanai.
- plūsmvirzis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas virzīšanai.
- ievīt Iekļaut (parasti mākslas darbā, tekstā).
- ieaust Iekļaut (parasti mākslas darbā).
- ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, tekstā).
- ieausties Iekļauties, izpausties (parasti mākslas darbā).
- strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
- ietikt Iekļūt (parasti ar pūlēm).
- iekampt Iekost (kur, parasti par suni).
- ielādēt Iekraut (transportlīdzeklī, parasti daudz, arī ko smagu).
- ķeskas Iekšas (parasti zivīm).
- sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem pirkstiem; arī dūre.
- sabāzt galvā iemācīties (parasti ko nevajadzīgu); iemācīt (parasti ko nevajadzīgu).
- laužņi Iemauktu sastāvdaļa – mutē liekama dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
- ielidināt Iemest (parasti ar slaidu metienu).
- samest Iemest, iebērt (traukā), pievienot (ēdienam), parasti (ko) vairumā.
- ēst Ieņemt (barību) mutē, (parasti) sakošļāt un norīt.
- dzert Ieņemt zāles (parasti ar šķidrumu).
- ievējot Ieplūst (parasti par gaisa strāvu, smaržu).
- ievēdīt Ieplūst (parasti par gaisa strāvu).
- slaidrāde Iepriekš izvēlēta kā (diagrammu, grafiku, fotogrāfiju, tekstu u. tml.) parasti secīga demonstrēšana uz ekrāna.
- randiņš Iepriekš norunāta satikšanās (parasti starp diviem pretēja dzimuma pārstāvjiem).
- nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
- vizēt Ierakstīt vīzu (1) (parasti ārzemju pasē); iesniegt (parasti ārzemju pasi) šādas vīzas saņemšanai.
- starteris Ierīce (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai; arī ierīce zemspiediena luminiscences spuldžu iededzināšanai.
- svērtenis Ierīce (kā, parasti vertikālā virziena) noteikšanai.
- dozators Ierīce (parasti automātiska) noteiktas porcijas, devas atmērīšanai, atdalīšanai (no šķidruma, beramas vielas, mīkstas masas u. tml.).
- slazds Ierīce (parasti savvaļas dzīvnieku) ķeršanai.
- lamatas Ierīce (parasti savvaļas) dzīvnieku ķeršanai; arī slazds.
- lampa Ierīce (parasti spuldzes veidā) ar dažādām funkcijām (piem., starojuma vai siltuma iegūšanai).
- nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) slimnieku, ievainoto vai mirušo pārnešanai guļus stāvoklī.
- akumulators Ierīce enerģijas (parasti elektroenerģijas) uzkrāšanai.
- bremze Ierīce mehānisma (parasti transportlīdzekļa) kustības palēnināšanai vai apstādināšanai.
- ūdensmērītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā); ūdensskaitītājs.
- ūdensskaitītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā).
- saspraudnis Ierīce stacionāri nesaistītu (parasti elektriskās ķēdes) daļu savienošanai un atvienošanai, kas sastāv no spraudņa un ligzdas.
- kamera Ierīce, iekārta (parasti izolētas, slēgtas telpas veidā); ierīces, iekārtas izolēta, slēgta daļa.
- sakabe Ierīce, ietaise u. tml. (parasti) transportlīdzekļu savienošanai.
- katapulta Ierīce, kas (parasti) avārijas situācijā no lidaparāta izsviež sēdekli ar cilvēku.
- gaisa kondicionētājs ierīce, kas (telpā, automašīnā) nodrošina vēlamo gaisa kvalitāti (parasti vēsu gaisu karstumā).
- viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
- žirokompass Ierīce, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu (parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu).
- pastaigu laukums ierobežots laukums (parasti dzīvnieku) pastaigām.
- priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
- uzkurināt Ierosināt (kādu), parasti straujai, spēcīgai, darbībai.
- sakairināt Ierosināt (piem., interesi, iztēli), parasti ļoti.
- sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) – parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā.
- uzmusināt Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, prettiesisku rīcību); uzkūdīt.
- izaicinājums Ierosme izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu, arī grūtu); grūtības.
- iepīkstēties Ierunāties (parasti smalkā balsī, bailīgi).
- iečiepstēties Ierunāties smalkā balsī (parasti par bērniem).
- ieraut Iesaistīt (parasti pret paša gribu).
- iejaukt Iesaistīt, padarīt līdzatbildīgu (kādā, parasti nosodāmā, darbībā).
- mesties starpā iesaistīties (piem., strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
- ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamās attiecībās); nonākt (parasti nevēlamās) attiecībās.
- uzaurot Iesākt aurot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, aurot.
- uzbangot Iesākt bangot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, bangot.
- uzblāzmot Iesākt blāzmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
- uzbrāzmot Iesākt brāzmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzmot.
- uzbrāzt Iesākt brāzt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzt.
- uzbrāzties Iesākt brāzties; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzties.
- uzburbuļot Iesākt burbuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burbuļot.
- uzburzguļot Iesākt burzguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot.
- uzliesmot Iesākt degt ar liesmu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt ar liesmu.
- uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
- iedīkties Iesākt dīkt un pārstāt (parasti par dažiem kukaiņiem).
- iedūdoties Iesākt dūdot un apklust (parasti par baložiem).
- uzdzalkstīt Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt; uzdzirkstīt.
- uzdzirksteļot Iesākt dzirksteļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirksteļot.
- uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstēt; uzdzirkstīt.
- uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstīt.
- uzelsot Iesākt elsot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, elsot.
- uzgailēt Iesākt gailēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, gailēt.
- iegaudoties Iesākt gaudot un apklust (parasti par suni, vilku).
- uzgavilēt Iesākt gavilēt (1); īsu bīdi, parasti spēcīgi. gavilēt.
- uzgaismot Iesākt izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
- uzliesmot Iesākt izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
- uzkvēlot Iesākt kvēlot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, kvēlot.
- ielīt Iesākt līt (parasti ilgstoši).
- uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
- uzmirdzēt Iesākt mirdzēt; īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
- uzmirdzināt Iesākt mirdzināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt.
- uzmirgot Iesākt mirgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirgot.
- uzmutuļot Iesākt mutuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
- uzplaiksnīt Iesākt plaiksnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt.
- uzplandīt Iesākt plandīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīt.
- uzplīvot Iesākt plīvot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plīvot.
- iepukstēties Iesākt pukstēt (parasti straujāk) – par sirdi.
- uzpūst Iesākt pūst; īsu brīdi, parasti spēcīgi, pūst.
- iekliegties Iesākt radīt raksturīgas skaļas balss skaņas un apklust (parasti par putniem).
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas, gaudulīgas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
- uzrūcināt Iesākt rūcināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, rūcināt.
- uzsmaržot Iesākt smaržot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, smaržot.
- uzspīdēt Iesākt spīdēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
- uzspīdināt Iesākt spīdināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdināt.
- uzsprakstēt Iesākt sprakstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakstēt.
- uzsprakšķēt Iesākt sprakšķēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt.
- uzsprēgāt Iesākt sprēgāt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt.
- uzstarot Iesākt starot (piemēram, par skatienu); īsu brīdi, parasti kam spēcīgi izpaužoties, starot.
- uzstarot Iesākt starot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, starot.
- uzšalkot Iesākt šalkot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkot.
- uzšalkt Iesākt šalkt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkt.
- ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savu gribu, savu, parasti neīstenojamu, vēlēšanos.
- uzzibšņot Iesākt zibšņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibšņot.
- niks Iesauka; segvārds (parasti interneta portālu komentāros).
- iegodāt Iesaukt (parasti pagodinošā vārdā).
- ieslīgt Iesēsties, iegulties (parasti mīkstās mēbelēs).
- pasēt Iesēt (parasti zālaugu) zem virsauga (parasti labības auga).
- ievicot Iesist, iepērt (parasti ar vicu).
- uzsist Iesist, parasti spēcīgi (ar ko), virzot sitienu (pa ko, kam, arī kur).
- uzdot Iesist, parasti spēcīgi (kādam, pa ko).
- uzsist Iesist, parasti spēcīgi (kādam).
- saskābēt Ieskābēt (ko), parasti lielākā daudzumā; ieskābēt (kā) lielāku daudzumu.
- iedipēties Ieskanēties (parasti par soļiem).
- iemest Ieskatīties, paraudzīties (parasti ātri, īsu brīdi).
- iestatīt Iesliet, ievietot (parasti stāvus) kur iekšā.
- piesnaust Ieslīgt vieglā snaudā (parasti uz neilgu laiku).
- pēdējā brīža piedāvājums iespēja iegādāties preci (parasti ceļojumu), par kuru jāmaksā un kas jāizmanto ļoti drīzā laikā.
- saspert Iesperot sašķelt, sabojāt (parasti pilnīgi) – par zibeni.
- saspraust Iespiest, parasti cieši (rokas sānos).
- saspītēt Iespītēt (parasti ļoti).
- birojs Iestāde (parasti neliela); nodaļa (iestādē, uzņēmumā).
- kantoris Iestāde, uzņēmums (parasti padomju iekārtā).
- sienas avīze iestādes, uzņēmuma u. tml. iekšējs periodisks izdevums – parasti liela lapa, kas rāda kolektīva dzīvi un kuru izkar pie sienas.
- iemetināt Iestarpināt (kādu vārdu, piebildi, parasti cita runātajā).
- iemest Iestarpināt (kādu vārdu), ierunāties (parasti, kādu pārtraucot).
- iepūst Iestāstīt (parasti ko aplamu).
- iekļūt Iestāties (kur), iegūt tiesības (kur) piedalīties, parasti pārvarot grūtības, šķēršļus.
- ievākot Iestiprināt vākos (parasti iespieddarbu).
- kūdrot Iestrādāt (parasti ieart) augsnē kūdru.
- vatēt Iestrādāt siltinājuma kārtu (piem., vates, vatelīna) (parasti tekstilizstrādājumā).
- mūķene Iesvētīta reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) sieviešu kārtas locekle, kas devusi īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
- priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
- mūks Iesvētīts reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) vīriešu kārtas loceklis, kas devis īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
- ņemt (nelabu) galu iet (aiziet) bojā, parasti traģiski.
- kātot Iet (parasti ātri).
- sukāt Iet (parasti ātri).
- defilēt Iet (parasti lēnām, svinīgi kam garām, gar ko).
- atrast galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
- dabūt galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
- iet soļos iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
- iet soļiem iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
- brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piem., pa ūdeni, staignu pamatu).
- tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- vicot Iet, skriet, parasti ātrā tempā.
- salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) – par šķidrumu.
- izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam), parasti izvēloties no vairākiem.
- lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa rakstura, personības īpašības; mainīt, grozīt (ko).
- spiest Ietekmēt, parasti nelabvēlīgi (kādu) – par psihisku, fizioloģisku stāvokli.
- satērpt Ietērpt (parasti pilnīgi).
- ietiece Ietiekšanās, iekļūšana (kādā citā sfērā, jomā – parasti saistībā ar mākslu).
- satīstīt Ietīstīt (parasti pilnīgi).
- satramdīt Ietramdīt, parasti ļoti; satraukt; sabiedēt.
- ieurbties Ietriekties, iespiesties (kur iekšā) – parasti par asiem, smailiem priekšmetiem.
- kadrēt Ietvert (parasti saskaņā ar māksliniecisku ieceri) kadrā [2].
- aptvert Ietvert sevī, savas darbības sfērā (parasti ko lielu, plašu).
- ieskaņa Ievads, sākuma posms (parasti skaņdarbā, daiļdarbā).
- saviesties Ieviesties lielā daudzumā – parasti par ko nevēlamu.
- iebāzt Ievietot (kādu kur, parasti pret paša gribu).
- iemest Ievietot (kur, parasti pret paša gribu).
- ieslodzīt Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aizžogojumā) tā, ka netiek laukā.
- salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
- iedabūt Ievirzīt (kur iekšā), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti vairoties, arī slēpjoties (no kā).
- iesoļot Ievirzīties (parasti pilsētā) – par karaspēku.
- iekļūt Ievirzīties, parasti nejauši (kur iekšā).
- iestigot Iezīmēt (parasti meža nogabala) robežas (piem., ar stigām, mietiņiem).
- aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai izmitināšanai zem klajas debess).
- starpkārta Iežu kārta, kas atrodas starp, parasti divām, citu iežu kārtām.
- kapāties Ilgāku laiku (parasti daudz) strādāt, darboties.
- cepināt Ilgāku laiku cept (parasti uz nelielas uguns).
- knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
- izņemties Ilgāku laiku darboties, censties ko panākt (parasti veltīgi).
- izklaudzināties Ilgāku laiku daudz klaudzināt (parasti veltīgi).
- izgaidīties Ilgāku laiku gaidīt (parasti veltīgi).
- bārstīt Ilgāku laiku skandināt (parasti dzidras, skanīgas skaņas).
- klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); klaiņot.
- klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām (parasti bez noteikta mērķa); klīst.
- kārpīties Ilgāku laiku, (parasti) intensīvi kārpīt – par dzīvniekiem.
- noadīties Ilgāku laiku, daudz adīt (parasti līdz nogurumam).
- noairēties Ilgāku laiku, daudz airēt (parasti līdz nogurumam).
- izblēņoties Ilgāku laiku, daudz blēņoties (parasti par bērniem).
- izbrēkties Ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu); izkliegties.
- izducināties Ilgāku laiku, daudz ducināt (parasti par pērkonu).
- izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert (zāles), parasti veltīgi.
- izgaudoties Ilgāku laiku, daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
- izgriezties Ilgāku laiku, daudz griezties (parasti dejā).
- izkaulēties Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti ko pērkot, pārdodot).
- izklauvēties Ilgāku laiku, daudz klauvēt (parasti veltīgi).
- izmeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi).
- izpūlēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi).
- izrunāties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi).
- izsaukāties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
- izsaukties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
- iztrakoties Ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem).
- izzvanīties Ilgāku laiku, daudz zvanīt (parasti veltīgi).
- izsmieties Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
- saskrieties Ilgāku laiku, parasti ātri skriet; ilgāku laiku, parasti ātri skriet tā, ka aizelšas, sasarkst, piekūst u. tml.
- sastaigāties Ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt; ilgāku laiku (parasti intensīvi) staigāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- izbļauties Ilgāku laiku, skaļi raudāt (parasti par bērniem).
- nobizoties Ilgāku vai kādu laiku daudz bizot (parasti par govīm).
- sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
- apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
- vilkties Ilgi, parasti lēni, norisināties (par darbību, procesu); ilgt (par laikposmu, laiku).
- odiseja Ilgs ceļojums, brauciens (parasti ar daudziem piedzīvojumiem).
- iegulties Ilgstoši atrasties (veikalā, noliktavā u. tml.) – parasti par preci, ko nepērk, nepieprasa; iegult (4).
- gremzt Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- knibināties Ilgstoši strādāt (parasti ko sīku, smalku).
- savazāt Ilgstoši valkājot, arī lietojot (ko), padarīt (parasti viscaur, ļoti) netīru.
- ekspromts Improvizējot uzrakstīts (parasti humoristisks) dzejolis.
- klaburčūska Indīga čūska, kurai astes galā (parasti) ir ragvielas veidojumi, kas, astei vibrējot, grab.
- vēlziede Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
- aplipt Inficēties (parasti par vairākiem).
- postlūdija Instrumentāls noslēgums, parasti pēc dziedājuma; pēcspēle (2).
- sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
- kurvimetrs Instruments ar skalu un ritenīti līku līniju garuma mērīšanai (parasti kartē, plānā).
- kanonāde Intensīva, ilgstoša (parasti artilērijas) šaušana; tās radītais troksnis.
- sazelt Intensīvi attīstīties, vērsties plašumā (parasti par parādībām sabiedrībā).
- virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis.
- saspriegot Īpašā apstrādē (parasti ievērojami) palielināt (kā) mehānisko spriegumu.
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, ar personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- iezīme Īpaša zīme, ko parasti izmanto (kā) atšķiršanai no citiem līdzīgiem.
- tāfele Īpaša, rakstīšanai (ar krītu, flomāsteru u. tml.) paredzēta taisnstūrveida plāksne, kas parasti novietota telpā pie sienas.
- zizlis Īpašas formas, samērā īss stienis (parasti norādīšanai uz ko, kā simbolizēšanai).
- trollis Īpaši apmācīti, kādas struktūras algoti cilvēki, kuri interneta komentāros un sociālajos medijos, parasti informatīvā kara ietvaros, rada agresoru valstij labvēlīgu fonu.
- krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar baltu, gludu un spīdīgu virsmu (parasti attēlu iespiešanai).
- uzlīme Īpaši izgatavots dažādas formas (parasti neliels) lietišķās grafikas darinājums (piemēram, uzraksts, zīmējums, ko apliecinoša zīme) uzlīmēšanai.
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču paraugi, to reklamēšanai un informēšanai par tiem.
- tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietu, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli u. tml.); tautas skaitīšana.
- mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
- lielums Īpašība (parasti apjoms), ko izsaka, salīdzinot to ar kādu citu priekšmetu, parādību.
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus; arī saistāmība (2).
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms un ko parasti izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības.
- svaru bumba īpašs (parasti lodes vai cilindra veida) priekšmets, kura svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
- priekškars Īpašs aizkars (parasti no smaga auduma) skatuves aizsegšanai un atdalīšanai no skatītāju zāles.
- pods Īpašs podveida trauks, parasti ar osu, dabisko vajadzību kārtošanai; naktspods.
- pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
- rakstāmrīks Irbulis darbam ar skārienjutīgajām iekārtām (parasti datoru).
- uzsaukt Īsi, parasti saucot (kādam), pateikt (ko).
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piem., dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes iejavu.
- plīkšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas (šķidruma lāsēm, priekšmetam) atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- sprēgoņa Īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kas parasti rodas, kam degot, plaisājot.
- skečs Īss humoristisks vai satīrisks dramaturģijas darbs, parasti divām vai trim darbības personām.
- starpsauciens Īss izteikums, arī izsauciens (parasti skaļš), paužot savu reakciju uz kāda runu, darbību, izturēšanos; arī replika.
- katehisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts (parasti) jautājumu un atbilžu veidā.
- epigramma Īss satīrisks dzejolis, parasti ar asprātīgu nobeigumu.
- moto Īss, kodolīgs teiciens (parasti citāts) grāmatas, grāmatas nodaļas vai atsevišķa dzejoļa sākumā, kas raksturo literārā darba, attiecīgās nodaļas tematiku vai emocionālo noskaņu; epigrāfs.
- norāde Īss, parasti saīsināts, vārda gramatiskās nozīmes, stilistiskā u. tml. lietojuma raksturojums (vārdnīcā).
- bagatelle Īss, rotaļīgs skaņdarbs (parasti klavierēm).
- strupulis Īss, strups priekšmets; īss veidojums (parasti kā daļa).
- augšistaba Istaba augšējā stāvā (parasti pusotra vai divu stāvu mājā).
- patēriņa kredīts īstermiņa aizdevums (parasti bez nodrošinājuma), kas paredzēts gadījumiem, kad nepieciešami naudas līdzekļi (piem., kādam pirkumam).
- nokladzināt Īsu brīdi kladzināt un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
- uzdzirkstīt Īsu brīdi, parasti kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
- uzbārties Īsu brīdi, parasti stipri, bārties.
- uzrāties Īsu brīdi, parasti stipri, rāties.
- noraustīt Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīt (parasti ķermeņa daļu).
- prošuto Itāliešu virtuves ēdiens – sausi konservēts šķiņķis, kas parasti tiek pasniegts jēlā veidā, sagriezts plānās šķēlītēs.
- sazelt Izaugt, parasti biezam (parasti par bārdu, apmatojumu).
- dabūt just izbaudīt, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
- izsīkt Izbeigties (parasti pakāpeniski) – par darbību, norisi.
- apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (parasti par sabiedriskām parādībām).
- pārvērsties pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- sadegt pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- dzimums Izcelšanās (parasti šķiriskā nozīmē); kārta.
- pārakcentēt Izcelt, akcentēt ko citu, atšķirīgu no parasti akcentētā.
- izsmērēt Izciest (parasti no iekšpuses).
- krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- sakrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas).
- uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem.
- bezdēt Izdalīt (parasti smakojošas) vēdera gāzes.
- medot Izdalīt nektāru (parasti par augiem, ziediem).
- izriesties Izdalīties (parasti par sviedriem).
- izspiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
- spiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
- tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
- plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem, asinīm).
- degt Izdalīties, atšķirties no apkārtējā fona ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
- svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par gaismu).
- tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (pie debesīm).
- sasveķot Izdalot sveķus, kļūt, parasti ļoti, viscaur, sveķainam.
- sadangāt Izdangāt, parasti stipri; ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi.
- nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu vai negaidītu).
- izstrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
- sastrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
- pastrādāt Izdarīt (parasti ko sliktu, nosodāmu).
- kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties.
- apsteigt Izdarīt, izpildīt (ko) ātrāk nekā paredzēts; noritēt ātrāk, straujāk nekā parasti.
- salikt Izdarot kustību (piem., ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
- sīpolsitenis Izdauzītas, ar sīpoliem saceptas (parasti liellopa) gaļas šķēles.
- speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- izgrūst Izdot, iztērēt naudu (parasti steigā, nepārdomāti).
- iztempt Izdzert (parasti strauji, lielā daudzumā); dzerot iztukšot.
- koksne Izejviela, ko parasti iegūst no nozāģētu koku stumbriem.
- vaidēt Izelpā izdvest stieptas, paklusas balss skaņas (parasti aiz sāpēm).
- vaids Izelpā izdvesta stiepta, paklusa balss skaņa (parasti aiz sāpēm).
- izleksēt Izēst (parasti ko šķidru).
- uzknipelēt Izgatavot (parasti ar grūtībām, sarežģījumiem).
- izmeistarot Izgatavot (parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi).
- nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
- sadarināt Izgatavot, izveidot (parasti lielākā daudzumā).
- tautas augstskolas izglītības iestādes, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem.
- proģimnāzija Izglītības posms pirms ģimnāzijas (parasti no 7. līdz 9. klasei).
- skoloties Izglītoties, mācīties (parasti mācību iestādē).
- izsoļot Iziet, iznākt, parasti raitā, staltā gaitā.
- izvandīt Izjaukt, izsvaidīt, arī izrakņāt (parasti zemi).
- dabūt trūkties izjust (parasti sava nodarījuma) negatīvās sekas.
- atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares.
- trūkties Izjust bailes, parasti pēkšņi.
- iekārot Izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt (ko).
- ķēzīt Izkārnīties (parasti par dzīvniekiem).
- kaņepju sviests izkarsētas, sagrūstas kaņepes ar taukvielām (parasti sviestu).
- izsutināties Izkarsēties (parasti pirtī); izsautēties.
- šovs Izklaidējoša muzikāla (parasti teatralizēta) koncertprogramma vai izrāde.
- kasācija Izklaidējoša rakstura skaņdarbs instrumentālam ansamblim (18. gs. Vācijā un Austrijā), ko parasti atskaņoja brīvā dabā kā serenādi.
- naktsdzīve Izklaides norišu kopums (piem., naktsklubos, naktslokālos) naktī (parasti lielpilsētā).
- izplāt Izklāt, izplest (parasti plānā kārtā).
- birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības).
- lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (celmus, akmeņus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci.
- iztirināt Izkustināt, izpurināt (parasti rokas, kājas).
- pārlabot Izlabot, pārveidot (ko, parasti novēršot kļūdas, defektus); labot (ko) vēlreiz, no jauna.
- salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
- uzmest kūkumu Izliekt muguru uz augšu (parasti par kaķi).
- izlocīties Izliekties (parasti dažādos virzienos).
- tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
- spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
- izraudāt Izlūgt, parasti raudot.
- izlocīt Izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt).
- slaukt Izmantot (kādu) materiāli (parasti finansiāli).
- žestikulēt Izmantot žestus (1), parasti izteikuma papildināšanai.
- izšņakarēt Izmeklēt, izrakāt (parasti, meklējot ko garšīgu).
- biezums Izmērs starp (priekšmeta, materiāla, kārtas) plaknēm (parasti augšējo un apakšējo).
- izrentēt Iznomāt (parasti lauku saimniecību, zemi).
- priekšrocība Izņēmuma tiesības, pirmtiesības; privilēģijas (parasti juridiskas, morālas).
- simptoms Izpausme, pazīme (kādai parādībai, parasti sabiedrībā).
- izpūst Izpaust (parasti ko slēpjamu).
- izstarot Izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
- spulgot Izpausties (acīs, skatienā) – parasti par pozitīvām jūtām.
- izsist Izpelnīt, iegūt (piem., peļņu, kapitālu u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- izlūkot Izpētīt (piem., apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
- sniegums Izpildījums, veikums (parasti izpildītājmākslā).
- ost Izplatīt sajūtamu (parasti nepatīkamu) smaržu vai smaku.
- zalgot Izplatīt spožu, parasti mainīga stipruma, gaismu; zaigot.
- mirdzēt Izplatīt spožu, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- zaigot Izplatīt spožu, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- velties Izplatīties (par, parasti stipru, smaržu).
- svaidīties Izplatīties (parasti vairākkārt, noteiktā virzienā) – par gaismu.
- ložņāt Izplatīties, parasti slēpti, slepeni.
- izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
- izdemolēt Izpostīt, sagraut (parasti no iekšpuses).
- izdot pie vīra izprecināt (parasti meitu).
- sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
- atveldzēt skatienu izraisīt labpatiku, vēlmi vērot (parasti krāšņu ainavu).
- savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu, parasti seksuālu, interesi, arī patiku, labvēlību.
- reibināt Izraisīt reibumu (parasti par alkoholiskiem dzērieniem).
- sasparoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt); saņemties, arī apņemties (ko darīt).
- izplaucēt Izraisīt stipru apdegumu (parasti no iekšpuses).
- kutināt pakrūtē Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
- kutināt sirdi Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
- kutināt pakrūti Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
- iemidzināt Izraisīt vispārēju narkozi; ar medikamentiem panākt, ka (parasti dzīvnieks) letāli iemieg.
- uzšķilt Izraisīt, būt par cēloni, ka izraisās, parasti pēkšņi.
- uzsist Izraisīt, parasti nepatīkamu fizioloģisku, psihisku stāvokli.
- sisties Izraisīties (parasti bieži) par slimībām.
- saviļņoties Izraisīties, parasti pēkšņi (par spēcīgu emocionālu stāvokli).
- saspridzināties Izraisot (parasti nejauši) sprādzienu, tikt savainotam.
- lūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
- lūkoties Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
- salūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
- izkomandēt Izrīkot (parasti kundziski, uzstājīgi).
- izdekorēt Izrotāt, izgreznot (parasti telpu, vietu).
- izsaiņoties Izsaiņot (parasti savas mantas).
- pasniegt Izsakot (kādam), parasti publiski, atzinību, pateicību, iedot (tam apbalvojumu, dāvanu).
- Kur tas dzirdēts! izsaucas, ja uzzina ko neparastu (parasti negatīvu).
- škic Izsauciens, ar kuru dzen prom (parasti kaķi).
- Ak šausmas! izsauciens, ko lieto dažādu (parasti negatīvu) emociju paušanai (nepatīkams pārsteigums, sašutums u. tml.).
- izlaist Izskriet vai ātri izbraukt (parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
- atskaitīt Izslēgt (parasti no mācību iestādes).
- galants Izsmalcināti pieklājīgs, ļoti laipns (parasti pret dāmām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- salonisks Izsmalcināts (parasti par izturēšanos).
- izdauzīties Izstaigāties, izbraukāties (parasti līdz apnikumam, nogurumam).
- kvēlot Izstarot sarkanu gaismu (piem., par ko stipri sakarsētu); degt (parasti bez liesmām), izstarojot sarkanu gaismu.
- gailēt Izstarot sārtu gaismu; kvēlot (parasti par ko degošu).
- izliet Izstarot, izplatīt (parasti gaismu, siltumu).
- izstiepties Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties) – par dzīvniekiem.
- šņukurs Izstiepts, strups purns (parasti cūkām).
- lapsāda Izstrādāta lapsas āda (parasti kažokāda).
- nutrija Izstrādāta šī dzīvnieka āda (parasti kažokāda).
- polārlapsa Izstrādāta šī dzīvnieka āda, parasti kažokāda; izstrādājums no šī dzīvnieka ādas.
- sudrablapsa Izstrādāta šī dzīvnieka āda, parasti kažokāda; izstrādājums no šī dzīvnieka ādas.
- vāverāda Izstrādāta vāveres āda (parasti kažokāda).
- pārlasīt Izšķirot (parasti dārzeņus, augļus) pēc kvalitātes, derīguma.
- izčamdīt Iztaustīt (parasti, ko meklējot).
- divdomība Izteiciens, ko var saprast arī citādi (parasti saistībā ar ko erotisku, nepieklājīgu).
- krāsa Izteiksmes līdzeklis (parasti glezniecībā), kas saistīts ar šādu redzes sajūtu, uztveres izraisīšanu.
- žests Izteiksmīga kustība (parasti ar rokām), kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
- deklamēt Izteiksmīgi runāt literāru darbu (parasti dzejoli).
- skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
- pajautāt Izteikt jautājumu (kādam), parasti īsi.
- izrunāties Izteikt, pateikt (parasti neviļus, negribēti).
- Še tev! izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
- sūdzība Izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (parasti par savu veselības stāvokli).
- supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
- patērēties Iztērēt naudu (parasti lielāku summu).
- pakāst Iztērēt, zaudēt (naudu), parasti bezjēdzīgi, nelietderīgi, arī, tiekot apkrāptam vai tml.
- izdzīvot Iztikt, spēt eksistēt (ar kādiem, parasti niecīgiem, līdzekļiem).
- spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni; ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām).
- izcelt Iztraucēt, piecelt (parasti guļošu, sēdošu cilvēku).
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piem., nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laika posmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piemēram, rotaļājoties).
- niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts, iznīcināts.
- pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
- izgaudoties Izvaimanāties, arī skaļi izraudāties (parasti ilgāku laiku).
- pārstiepties Izveidojoties pārklāt (parasti par kā plānu kārtu).
- sadalīties Izveidot (atsevišķas grupas), parasti kādu darbību veikšanai – par cilvēku kopumu.
- salikt Izveidot (ko) no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- savagot Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
- izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs.
- sasisties Izveidot (parasti nevēlamas) attiecības (ar kādu).
- sastādīt Izveidot (tekstu, datu kopumu u. tml.), apvienojot kādu informāciju, materiālus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādu informāciju, materiālus u. tml.
- sasieties Izveidot ciešu, parasti nevēlamu saikni (ar kādu, ar ko).
- savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
- saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem); izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
- sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas.
- savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
- uzkniebt Izveidoties tādam (parasti tik aukstam), ka atklātās ķermeņa daļas tiek sāpīgi kairinātas.
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai; tikt nokārtotam, atrisinātam.
- noklusējuma izvēle izvēle, ko programma veic automātiski (parasti visiespējamākā izvēle, ko lietotājs būtu izdarījis).
- šņakarēties Izvēlīgi, parasti izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst.
- izmitināt Izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku); dot pajumti.
- nags Izvirzījums pie cepures virs pieres (parasti no stingrāka materiāla).
- prasīt Izvirzīt (parasti kategoriskus) noteikumus.
- izpaunoties Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- jasmīnzars Jasmīna zars (parasti ar ziediem).
- derbijs Jāšanas sacīkstes (parasti 3 gadus veciem auļotājiem 2400 m distancē), kas ik gadu notiek Anglijā.
- iejaukt Jaucot pievienot (kādu vielu parasti šķidrai vielai).
- vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
- postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
- mudžināties Jaukties, šaudīties (parasti haotiski).
- podiņš Jauna sēne (parasti bērzlape), kuras cepurīte vēl nav atvērusies.
- jaunpiedzimis Jaundzimis (parasti par bērnu).
- dzimstība Jaundzimušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
- tautu meita jauniete (parasti no cita novada vai citas dzimtas); tautumeita.
- dēlietis Jauns (parasti spēcīgs) vīrietis, puisis.
- atvase Jauns dzinums (parasti lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm.
- ražošana Jaunu produktu radīšana (parasti no izejvielām) pārdošanai tirgū; šāda tautsaimniecības nozare.
- Kas vainas? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
- Kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
- triekt Jautri, skaļi sarunāties; runāt (parasti daudz).
- birzs Jebkurš neliels (parasti vienas sugas lapu koku) mežs.
- starpjosla Josla, kas atrodas starp, parasti divām, citām joslām.
- jumtveida Jumta (parasti divslīpju) formā, veidā.
- planktons Jūrās un ezeros pasīvi peldošo (parasti mikroskopisko) augu un dzīvnieku kopums.
- izmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana.
- izmeklēt Juridiski izpētīt, noskaidrot (parasti ar noziegumu saistītus apstākļus).
- aizbildnība Juridiski noslēgta vienošanās par rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpi, tiesību aizsardzību utt.; aizbildniecība.
- kā (jau) daždien kā parasti.
- puķu valoda Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
- starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
- tīkls Kāda stāvokļa, procesa attēlojums ar, parasti perpendikulāru, līniju sistēmu.
- runa Kāda temata, satura (parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāds izklāsts rakstveidā.
- intonācija Kādai (parasti garai) zilbei raksturīgais skaņu augstums un spēks.
- koncertlekcija Kādam mūzikas jautājumam veltīta lekcija, kas parasti ir papildināta ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
- ziloņslimība Kādas ķermeņa daļas (parasti kājas) palielināšanās limfas sastrēguma dēļ; elefantiāze.
- recidīvs Kādas parādības (parasti nevēlamas) atkārtošanās.
- konfesija Kādas reliģijas (parasti kristietības) paveids ar tai raksturīgu rituālu; piederība pie noteikta reliģijas paveida.
- tehniķis Kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību); cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē.
- konvertācija Kādas valsts valūtas apmainīšana pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
- dabasskats Kādas vietas (parasti ārpus pilsētas) kopskats; šāda kopskata atainojums mākslas darbā, fotogrāfijā.
- paciesties Kādu laiku (parasti neilgu) paciest (1).
- nogrozīties Kādu laiku pabūt, atrasties (kur), parasti ko darot.
- pakulstīt mēli kādu laiku papļāpāt, parunāt (parasti ko nenozīmīgu); aprunāt.
- pavēdināt Kādu, parasti neilgu, laiku vēdināt.
- pavērot Kādu, parasti neilgu, laiku vērot.
- paiet Kādu, parasti samērā neilgu laiku ierasties (kur, lai mācītos, ar ko nodarbotos).
- kailfigūra Kaila cilvēka figūra (parasti tēlotājā mākslā).
- saldkaisle Kaisle, kas izraisa (parasti seksuālu) patiku, baudu.
- trauma Kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
- tiltiņš Kājāmgājējiem izveidota (parasti samērā vienkārša) pāreja pār nelielu apvidus šķērsli.
- medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls juvelierizstrādājums; kaklā karināma šādas formas plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
- krelles Kaklarota, kas darināta no virknē savērtām, nelielām (parasti apaļām) detaļām; šīs rotas atsevišķās sastāvdaļas.
- kaķu koncerts kaķu gaudošana, brēkšana (parasti pārošanās periodā).
- piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās.
- priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs.
- tēja Kaltētas (parasti ārstniecības) augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
- veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts.
- piekāpt Kāpjot iekšā daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam (parasti par transportlīdzekli).
- kripta Kapliča zem baznīcas grīdas (parasti zem altārdaļas); apakšzemes telpa.
- kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie, kopējais kaps.
- kāpnes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
- trepes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
- rāpties Kāpt kur iekšā, no kurienes laukā (parasti lēni, ar grūtībām).
- karagājiens Karadarbība, karošana (parasti senatnē, dodoties kājām kur tālu).
- karaļdēls Karaļa dēls, princis (parasti folklorā).
- karaļmeita Karaļa meita, princese (parasti folklorā).
- ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
- ārzemju leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
- karapulks Karaspēks (parasti senatnē).
- tetrapaka Kārba, iesaiņojums (parasti šķidrām, pusšķidrām pārtikas vielām), kas ražots, sapresējot papīru, alumīnija foliju un polietilēnu.
- dolomīts Karbonātu grupas minerāls (parasti balts, pelēks, iedzeltens), kas satur kalciju un magniju; nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla.
- kauss Karote smelšanai (parasti liela).
- koksēt Karsējot bez gaisa pieplūdes, pārstrādāt (parasti akmeņogles) koksā.
- uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties.
- cept Karsēt (parasti uz pannas) taukvielās.
- sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piem., gaļu, saknes); sautēt.
- tvīkt Karst (piem., saulē) – parasti par augiem, zemi.
- trumpot Kāršu spēlē – izspēlēt (parasti vairākus) trumpjus.
- žaut Kārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus) žūšanai.
- kārtoties Kārtot (parasti ilgāku laiku, piem., kādā telpā).
- ranžēt Kārtot noteiktā veidā (skaitļus, parasti variantes).
- cita lieta kas citāds, savādāks, parasti labāks.
- skribināt Kasīt, arī skrāpēt (ko); kasot, arī skrāpējot atdalīt (parasti ko sīku).
- uzkasīt Kasot (parasti niezošu ķermeņa daļu), radīt (iekaisumu, ievainojumu).
- urna Kaste ar šauru spraugu virspusē (parasti vēlēšanu biļetenu iemešanai).
- kārba Kaste, trauks (parasti kartona vai skārda, ar vāku).
- uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) – parasti par dzīvniekiem.
- grāpis Katls (parasti no čuguna, ar apaļu izliektu dibenu).
- ornāts Katoļu garīdznieka liturģiskais tērps (parasti grezns, izrotāts).
- paja Katra dalībnieka ieguldījums (parasti naudas summa) kopējā ražošanas, tirdzniecības u. tml. uzņēmumā.
- dolma Kaukāza, Balkānu, Pireneju pussalas u. c. tautu virtuves ēdiens – vīnogu lapu tīteņi ar, parasti, maltās gaļas pildījumu.
- plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piem., aiz drēbēm, matiem).
- stiept laiku kavēties, kavēt (ko), parasti ar nolūku.
- puskažoks Kažoks, kas, parasti sniedzas līdz gurniem vai mazliet augstāk.
- trapers Kažokzvēru mednieks, kas medībās parasti izmanto slazdus.
- podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
- kilometrāža Kilometros izteikts (parasti ceļa) garums.
- kinomūzika Kinofilmas mūzika (parasti īpaši komponēta).
- filmdaris Kinofilmas veidotājs (parasti režisors).
- skolmeistarisks Klaji, uzmācīgi pamācošs, parasti bez radošas pieejas.
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- triept Klāt (kā) virsmu (ar kādu vielu), parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
- saitēt Klāt (kā) virsmu ar saiti, parasti tinot to.
- triept Klāt (kādu vielu) uz (kā, piem., pārtikas produkta) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
- tapsēt Klāt (parasti sienas) ar tapetēm, audumu vai citu materiālu.
- pūderēt Klāt ar pūderi (ķermeņa daļas, parasti seju) kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
- tīklot Klāt, arī saistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
- plāt Klāt, novietot, parasti plānā slānī.
- ziest Klāt, parasti viegli piespiežot un izlīdzinot, (piem., kādu masu) uz kā virsmas.
- saklausīties Klausoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
- uzbungot Klauvējot, zvanot u. tml., panākt, ka (kāds) uzmostas; uzmodināt (parasti ar grūtībām).
- klavieru kvintets klavieru un četru stīgu instrumentu (parasti stīgu kvarteta) ansamblis.
- nomadi Klejotāju tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
- iezis Klintij līdzīgs iežu atsegums (parasti upju ielejās).
- svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (6).
- ieklupt Klūpot iekrist (kur iekšā); strauji (parasti ar lēcienu, klupienu) ievirzīties (kur iekšā).
- purpināt Klusi, neskaidri, arī īgni, neapmierināti runāt (parasti pie sevis).
- atdudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) atbildēt.
- iedudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) ierunāties.
- iedudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) pateikt (parasti ausī).
- dudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt, sarunāties; šādi skanēt (par runātāja balsi).
- atdūdot Klusu (parasti mīlīgi) atbildēt.
- uzmesties Kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju u. tml., parasti savtīgā nolūkā).
- sadilt Kļūt (parasti ievērojami) plānākam, mazākam.
- satraukties Kļūt (parasti ļoti) satrauktam.
- sasmirdēt Kļūt (parasti ļoti) smirdīgam.
- saspuroties Kļūt (parasti ļoti) spītīgam, nepiekāpīgam, iecirtīgam.
- saspringt Kļūt (parasti ļoti) spraigam (par stāvokli, norisi).
- savārgt Kļūt (parasti ļoti) vārgam; arī saslimt (1).
- sapīkt Kļūt (parasti pēkšņi) piktam, īgnam.
- sasilt Kļūt (parasti pilnīgi, viscaur) siltam (kā darbības, arī berzes u. tml. rezultātā) – par priekšmetiem.
- saspuroties Kļūt (parasti viscaur) izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu).
- saslapt Kļūt (parasti viscaur) slapjam.
- piesist kabatu kļūt bagātam (parasti negodīgā veidā).
- iedzīvoties Kļūt bagātam, turīgam; iegūt mantu, peļņu (parasti uz kā vai citu cilvēku rēķina).
- nobālēt Kļūt bālam, parasti pēkšņi (par cilvēku, seju).
- sabrūnēt Kļūt brūnam (parasti karstuma iedarbībā).
- saplīst Kļūt cauram, arī sabojāties, pārstāt funkcionēt (parasti par apģērbu, tā daļām).
- dzeltēt Kļūt dzeltenam, dzeltenīgam, zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu.
- sabiezēt Kļūt intensīvam, spēcīgākam (parasti par ko negatīvu).
- nomizoties Kļūt jutīgam, sāpīgam, parasti kā skāba iedarbībā (par zobiem).
- piekarst Kļūt karstam (parasti par telpu, apkārtni, vidi).
- nokaist Kļūt karstam un sārtam (parasti par seju).
- izblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
- sarukt Kļūt mazākam, īsākam, sakumpt, salīkt (parasti par cilvēku, tā ķermeni).
- atvilgt Kļūt mitram, valgam (parasti par ko sausu).
- burzīties Kļūt negludam, krokainam (parasti par audumu).
- izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (parasti par jūtām).
- pārskābt Kļūt pārāk skābam (parasti par pārtikas produktiem).
- izžūt Kļūt pilnīgi sausam (parasti par izmirkušu dzīvnieku).
- parādīties Kļūt redzamam (parasti par to, kas tuvojas vai kam tuvojas).
- pampt Kļūt resnākam, palielināties apjomā (parasti slimības dēļ); tūkt.
- spiesties Kļūt sajūtamam, parasti kam nepatīkamam.
- sārtot Kļūt sarkanam, sārtam (parasti dabas apstākļu ietekmē) – par augiem, to daļām.
- kalst Kļūt sausākam, zaudēt parasti mitrumu (par mutes gļotādu, lūpām).
- sacirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam (parasti jūtoties apvainotam, skaistoties).
- apaugt ar utīm kļūt tādam, kam ir utis (parasti par cilvēku).
- sazilēt Kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku); kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu).
- plakt Kļūt tādam, kam mazinās apjoms, līmenis (parasti augstums, biezums u. tml.).
- smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piem., gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2).
- sadegt Kļūt tādam, kam zūd spilgts (parasti sārts) apgaismojums, (parasti sārta) krāsa.
- savīst Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanas ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- klāties Kļūt tādam, ko klāj, sedz (parasti kāda viela).
- saskābt Kļūt tādam, kurā (parasti ievērojami) palielinās skābes vai skābju saturs.
- žūt Kļūt tādam, kurā (parasti siltuma iedarbībā) iztvaiko šķidrums – par ūdenstilpi, trauku.
- saspringt Kļūt tādam, kurā izpaužas (parasti psihiska) aktivitāte, koncentrēšanās (par seju, acīm u. tml.).
- svilt Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
- sarētot Kļūt tādam, kurā izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētoties.
- sarētoties Kļūt tādam, kurā izveidojas rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētot.
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas).
- sadzīt Kļūt tādam, kurā, parasti pilnīgi, atjaunojas audi.
- sapārsloties Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu).
- taukoties Kļūt taukainam (parasti par matiem, ādu).
- aptumst Kļūt tumšam vai tumšākam (parasti samazinoties apgaismojumam); arī satumst.
- novecot Kļūt vecam (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir redzamas vecuma izraisītas ārējas pazīmes.
- izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupenam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
- nākt gaismā kļūt zināmam (parasti par ko slēptu).
- spītēties Kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu).
- sanīkt Kļūt, parasti ļoti, vārgam; arī saslimt.
- salēkšķēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur lēkšķainam, netīram.
- savilgt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram, arī slapjam.
- sazilēt Kļūt, parasti ļoti, zilam vai zilganam.
- saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
- samulst Kļūt, parasti pēkšņi, neskaidram, nenoteiktam.
- saniknoties Kļūt, parasti pēkšņi, niknam.
- sagumt sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam.
- sadugt sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam.
- sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenīgam, pārtraucot augšanu, kalstot.
- sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenīgam, zaudējot sākotnējo (parasti balto) krāsu.
- sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta); kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
- saliekties Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piem., aiz slimības, vecuma) – par cilvēku, tā ķermeņa daļām; salīkt.
- salīkt Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piem., aiz slimības, vecuma).
- samelnēt Kļūt, parasti pilnīgi, melnam vai tumšam.
- samelnot Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam; samelnēt.
- sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piem., par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
- sakaist Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam.
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu).
- sačervelēties Kļūt, parasti viscaur, červeļainam.
- saglīzdēt Kļūt, parasti viscaur, glīzdainam.
- saglumēt Kļūt, parasti viscaur, glumam, piem., pārklājoties ar gļotām, saturot gļotvielas.
- sakalst Kļūt, parasti viscaur, sausam.
- samirkt Kļūt, parasti viscaur, slapjam; piesūkties ar mitrumu.
- saknābt Knābjot sabojāt, parasti pilnīgi.
- krija Koka (parasti liepas) miza.
- ķīlis Koka vai metāla darbarīks (parasti garens, galā sašaurināts klucītis) kā šķelšanai; šādas formas detaļa kā nostiprināšanai, nospriegošanai.
- skaida Koka, metāla vai cita materiāla sīka daļiņa, plēksne, kas rodas, apstrādājot šāda materiāla gabalu (parasti ar griezējinstrumentu).
- iecentrēties Koncentrēties, saņemties (kāda, parasti garīga darba veikšanai).
- esence Koncentrēts šķīdums, ko pirms lietošanas (parasti) atšķaida.
- koncentrāts Koncentrēts, parasti sauss (pārtikas) produkts, kas ātri sagatavojams ēšanai.
- klaviervakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena pianista izpildījumā) skaņdarbus klavierēm.
- autorkoncerts Koncerts, kurā atskaņo viena autora skaņdarbus (parasti, piedaloties pašam autoram).
- solokoncerts Koncerts, kurā uzstājas, parasti viens, solists.
- virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo, piem., gredzenu veidā, vārot to verdošā taukvielā.
- beķereja Konditorejas izstrādājumu veikals (kopā ar ceptuvi un, parasti, kafejnīcu), kur pārdod smalkmaizītes, kliņģerus, kūkas u. tml.
- ķilda Konflikts (parasti sadzīviska rakstura), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds.
- skābēt Konservēt, parasti dārzeņus, izmantojot rūgšanu.
- špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, kas tiek neatļauti izmantots zināšanu pārbaudes laikā.
- uzņemt laiku konstatēt kādas darbības, norises ilgumu (parasti sportā).
- vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
- steķis Konstrukcija (kā, piem., zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai – parasti divi, krusteniski sastiprināti balsti, kas savienoti ar horizontālu šķērskoku.
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti neregulējams, bez skalas) (priekšmetu, detaļu) izmēru, formas vai savstarpējā novietojuma pārbaudei.
- kinza Koriandrs (parasti tā zaļās, svaigās lapas).
- kopkoris Koris (parasti Dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
- pieniņš Kosmētikas līdzeklis baltā krāsā, parasti sejas ādas tīrīšanai.
- pomāde Kosmētisks līdzeklis – parasti smaržīga, taukaina matu vai lūpu ziede.
- ķert Kost (kādam) – parasti par suni.
- lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai).
- dzīpars Krāsots (parasti vilnas) dzijas pavediens.
- begonija Krāšņumaugs ar dažāda lieluma un krāsas ziediem un asimetriskām, (parasti) spīdīgām lapām.
- ciklamena Krāšņumaugs ar sarkanīgiem, rozā vai baltiem ziediem, ko parasti audzē puķupodos; Alpu vijolīte.
- krāt santīmu pie santīma krāt naudu (parasti ar grūtībām, ļoti taupot).
- likt santīmu pie santīma krāt naudu (parasti ar grūtībām, ļoti taupot).
- gubot Kraut, mest gubās (parasti, piem., labību).
- kravāties Kravāt savas mantas (parasti, lai kur dotos).
- bakborts Kreisā puse (borts), skatoties no pakaļgala (parasti laivai, kuģim).
- goda krēsls krēsls (parasti appušķots), kurā sēdina godināmo.
- lielkrievi Krievi (parasti kā sakāpinātu nacionālistisku ideju paudēji).
- častuška Krievu folkloras žanrs – īsa (parasti četrrindu) dziesma ar aktuālu saturu.
- sacukuroties Kristalizēties, parasti viscaur (par medu, ievārījumu).
- krustabas Kristības (parasti pēc latviešu tautas senču paražām).
- Vasarsvētki Kristietībā – reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
- krusts Kristīgo reliģiska zīme – (parasti) divas taisnes, kas krustojas; šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
- pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
- pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā).
- recenzija Kritisks (parasti mākslas darba vai zinātniska darba) vērtējums; atsauksme; attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
- sagrūst Krītot, lecot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu (parasti kājā, rokā), padarīt (to) sāpīgu.
- slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (parasti par šķidrumu).
- krokodilāda Krokodila āda (parasti izstrādāta).
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu, pret ko).
- tauriņš Kukainis ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem.
- spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene).
- sūcējkukaiņi Kukaiņi (parasti kaitēkļi), kas izsūc augu sulu.
- sviests Kulinārijas izstrādājums – sviesta un dažādu piedevu (parasti arī garšaugu) maisījums.
- kāposti Kultūraugi (dārzeņi) ar biezām, zaļām vai violetām lapām, kas parasti veido apaļas galviņas un ko lieto uzturā.
- apakšaugs Kultūraugs, ko audzē vienā platībā ar virsaugu un kas parasti ražo pēc virsauga novākšanas.
- virsaugs Kultūraugs, parasti labība, ko audzē vienā platībā ar apakšaugu.
- kumelēns Kumeļš (parasti mazs).
- izkurināt Kurinot izlietot (parasti malku).
- izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
- tupeles Kurpes (parasti lētas, arī novalkātas).
- krizantēma Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem.
- kulstīties Kustēties (parasti strauji, spēcīgi).
- luncināties Kustēties, lēkāt (kā tuvumā), luncinot asti (parasti par suni).
- plivināties Kustēties, pārvietoties, parasti strauji, bieži mainot virzienu.
- staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļ kustībā – par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
- ieskrējiens Kustība no kāda (parasti miera) stāvokļa līdz vajadzīgā ātruma sasniegšanai.
- pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
- virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
- tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
- apļot Kustināt (parasti ķermeņa daļas), veidojot apļveida kustības.
- vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
- nospārdīties Kustoties, spārdoties (parasti guļot) nostumt sev apsegu.
- suseklis Ķemme (parasti) ar retiem zariem; suka ar cietiem sariem.
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu; uzsukāt.
- eksterjers Ķermeņa ārējā forma, tā daļu lielums un samērs (parasti par dzīvnieku).
- vēders Ķermeņa daļa (posmkājiem), kas atrodas aiz krūtīm un (parasti) sastāv no segmentiem.
- dibens Ķermeņa pakaļējā daļa, uz kuras cilvēks, dzīvnieks parasti sēž.
- parmēlija Ķērpis (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopams uz akmeņiem, koku stumbriem.
- ķīviņš Ķilda (parasti neliela).
- ķīvēties Ķildoties (parasti ne sevišķi asi).
- jodīds Ķīmisks savienojums ar jodu (parasti jodūdeņražskābes sāls).
- ketguts Ķiruģiskie diegi no (parasti) aitu zarnām, kurus nevajag ņemt ārā no šuves.
- operācija Ķirurģisku darbību kopums (parasti ārstnieciskā nolūkā).
- sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) galiem, augšas vai apakšas.
- zelta fonds labākā, nozīmīgākā (parasti kultūras vērtību) daļa.
- hrestomātija Labāko literāro darbu vai to fragmentu krājums, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (parasti skolas vajadzībām).
- mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
- maize Labība, labības graudi (parasti rudzi, kvieši).
- salabot Labojot novērst (defektu, bojājumu u. tml.), parasti pilnīgi.
- kolonija Labošanas darbu iestāde (parasti nepilngadīgajiem noziedzniekiem).
- labskaņa Labskanība (parasti valodai).
- pašlabums Labums (parasti materiāls), ko cilvēks iegūst savtīgos nolūkos.
- plūdlīnija Laidena forma (parasti transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību.
- laiks Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām.
- stunda Laika periods (parasti 40 vai 45 minūtes), kad notiek viena mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika periodā.
- gads Laika posms (parasti 12 kalendāra mēneši), kurā noris noteikts (saimnieciskās vai sabiedriskās dzīves) cikls.
- veļu laiks laika posms (parasti rudenī), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
- laika posms laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana; laikposms.
- laikposms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana.
- samta sezona laikposms (parasti rudenī), kad (kādā ģeogrāfiskā reģionā) ir labvēlīgi apstākļi atpūtai pie jūras (piem., samazinājies karstums).
- ulmaņlaiki Laikposms Latvijas vēsturē no Kārļa Ulmaņa veiktā valsts apvērsuma 1934. gadā līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā (parasti neoficiālā saziņā).
- vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma, eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
- sastrēgumu stundas laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
- sastrēgumstunda Laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
- termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
- pusdienlaiks Laiks, kad (parasti) ēd pusdienas.
- slaucamā reize laiks, kad tiek slaukti dzīvnieki (parasti govis).
- slaucamais laiks laiks, kad tiek slaukti dzīvnieki (parasti govis).
- ielūgt Laipni, lūguma formā uzaicināt (kādu) ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās).
- slacīt Laistīt smalkām strūklām, sīkām, šķīstošām lāsēm (parasti ar roku); šādi laistot, mitrināt.
- salaisties Laižoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par putniem, kukaiņiem.
- politūra Laka, dabisko sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
- neaizmirstule Lakstaugs ar stāvu, zarotu stublāju un sīkiem, parasti ziliem ziediem.
- neļķe Lakstaugs ar šaurām pretējām lapām un krāšņiem, parasti smaržīgiem ziediem; šā auga zieds.
- naktslampa Lampa, kas (parasti vāji) apgaismo mazu laukumu un ko izmanto pie guļasvietas naktī.
- slota Lapainu (parasti bērza) zaru vai augu (piem., vībotņu, vīgriežu) saišķis, ar ko peras pirtī; pirtsslota.
- pielapes Lapas pamatnes izaugumi (parasti divi), kas aizsargā jaunās lapas.
- lektīra Lasāmviela (parasti viegla satura).
- ogot Lasīt, vākt (parasti savvaļas) ogas.
- nolasīt Lasot [2] novākt, noņemt (ko, parasti visu).
- smolts Lašu mazuļu attīstības stadija (parasti 1–2 gadu vecums), kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru; šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis.
- ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x); simbolisks apzīmējums pirmajam nezināmajam lielumam (parasti matemātikā).
- ačkups Latviešu tautas deja divdaļīgā taktsmērā ar noteiktu (parasti četru) pāru skaitu.
- trešais tēvadēls latviešu tautas pasakās trešais, jaunākais dēls, kuru vecākie brāļi parasti uzskata par vientiesi un muļķīti; nesavtīgs cilvēks.
- pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas atlīdzībā par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
- graudnieks Laukstrādnieks, kas, apstrādājot viņam ierādīto zemi ar saviem darba līdzekļiem, saņēma atlīdzību graudā (parasti pusi no ražas); pusgraudnieks.
- priekšlaukums Laukums, kas atrodas (kā, parasti celtnes) priekšā.
- izlauzīt Lauzot atdalīt (parasti daļu no veselā).
- uzlauzīt Lauzot, parasti no apakšpuses uz augšu, sašķelt, sasmalcināt.
- salauzt Laužot sabojāt, parasti pilnīgi.
- uzlauzt Laužot, parasti no apakšpuses uz augšu, sašķelt, sasmalcināt.
- klejojošais ledus ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
- uzledojums Ledus veidojums (parasti mūžīgā sasaluma apgabalos) virs zemes no izplūstošā gruntsūdens vai virs ledus segas ar ledu aizsprostotās upēs.
- saliet Lejot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- izliet Lejot iztukšot (parasti trauku).
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū sagatavotam tējas vai kafijas daudzumam, pagatavot (tēju vai kafiju).
- veidlējums Lējums (parasti metāla), kam ir sarežģītāka forma.
- spriņģot Lēkāt, skraidīt (parasti par dzīvniekiem).
- lasījums Lekciju vai referātu cikls (parasti kāda izcila cilvēka piemiņai).
- stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū, ko (parasti) rada sirds vainagartēriju sašaurināšanās un nepietiekama asiņu piegāde.
- nolēkšot Lēkšiem noskriet (kādu attālumu, ceļa gabalu) – parasti par zirgu.
- leļļinieks Leļļu teātra darbinieks, parasti aktieris, arī leļļu izgatavotājs.
- polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī balles deja ¾ taktsmērā (ar ko parasti atklāj balli); šīs dejas mūzika.
- iegrimt Lēnām ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
- pārvilkties Lēnām, parasti ar piepūli atgriezties (piem., mājās); pārrasties.
- atslīgt Lēni atsēsties, atgulties (parasti bezspēkā); lēni, nevarīgi nonākt iepriekšējā stāvoklī.
- sariesties Lēni veidoties, rasties (parasti par asarām, siekalām).
- rāpties Lēni, ar grūtībām virzīties (parasti uz augšu) – par transportlīdzekļiem.
- atlīst Lēni, klusu, parasti paslepus, atnākt.
- svempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli kāpt, rāpties, arī celties.
- mērlente Lente, parasti ar garuma mērvienību iedaļām (kā) mērīšanai.
- trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā); šādai uzšuvei paredzēts veidojums.
- kaklasaite Lentveida apģērba piederums (parasti no rakstaina auduma), ko sien ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles).
- apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai); pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
- sasvere Leņķiska noliece no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
- sasvērt Leņķiski noliekt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
- sekstants Leņķu mērīšanas instruments, kura skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
- stoika Lete, kur pārdod dzērienus un uzkožamos (parasti krogā).
- atols Lēzena, zema gredzenveida koraļļu sala (rifs), parasti ar lagūnu.
- iedobe Lēzens, parasti ieapaļš, padziļinājums (kādā virsmā).
- gaisakuģis Lidaparāts (parasti liels).
- kuģis Lidaparāts (parasti liels).
- balons Lidaparāts bez dzinēja – milzīgs ar gāzi pildīts (parasti apaļš) apvalks ar piestiprinātu grozu pasažieriem.
- plivināties Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani (par putniem, kukaiņiem u. tml.).
- salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par putniem, kukaiņiem.
- skriet Lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
- iet Lidot (parasti prom) – par putniem; peldēt (parasti uz nārstošanas vietām) – par zivīm.
- plīvot Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
- instruments Līdzeklis (kā, parasti kādas personas interešu) sasniegšanai, īstenošanai.
- dotācija Līdzekļi, ko valsts piešķir uzņēmumam, ražošanas nozarei u. tml. kā pabalstu (parasti zaudējumu segšanai).
- līdzīgs Līdzvērtīgs, atbilstošs (parasti savstarpēji).
- saliekt Liecot (kādu materiālu), izveidot (ko no tā), parasti riņķveida.
- noliekt Liecot pavērst uz leju, uz priekšu, uz sāniem (ķermeni, tā daļu); liecot lejup, novietot (parasti galvu kur, uz kā u. tml.).
- noliekt Liecot pavērst uz priekšu, uz leju, arī līdz zemei (parasti augu, tā daļu).
- saliekt Liecot sabojāt, parasti pilnīgi.
- pārliekties Liecoties novietoties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
- žūžot Liegi, maigi šūpot, parasti dziedot.
- pakāpties Liekot soli vai soļus, paiet, pavirzīties (parasti sānis, atpakaļ).
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- kataklizma Liela (parasti dabas) katastrofa.
- vāls Liela (parasti garena) tvaiku, dūmu u. tml. kopa gaisā; mutulis.
- panorāma Liela glezna (parasti uz apaļas celtnes iekšsienas), kas saplūst ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
- blāķis Liela kaudze (parasti nevērīgi sakrauta, samesta).
- birums Lielāks (kā) daudzums (parasti neilgā laikā).
- iniciālis Lielāks (parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts) vārda pirmais burts (teksta vai tā daļas sākumā).
- smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko cep (parasti) veidnē no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām un pasniedzot sadala gabalos.
- apvērsums Lielas, būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī.
- pasha Lieldienu ēdiens, ko gatavo no saldas biezpiena masas, parasti piramīdas formā.
- monumentālā māksla lielformāta tēlotājas mākslas (parasti tēlniecības vai glezniecības) darbi ar sabiedriski nozīmīgu saturu.
- drukātie burti lielie latīņu burti (parasti vienkāršotā rakstībā).
- masīvs Liels (kā, parasti vienveidīgu elementu) daudzums.
- pleds Liels (parasti bārkstains, rūtains) vilnas auduma lakats, ko izmanto par segu vai klāj uz pleciem.
- balons Liels (parasti stikla) trauks šķidruma glabāšanai.
- seģene Liels (parasti vilnas) lakats, arī villaine.
- tēvainis Liels dzīvnieks (parasti tēviņš).
- kubls Liels koka trauks (parasti ar paplašinājumu augšdaļā, vaļējs vai ar vāku).
- trimo Liels spogulis, parasti ar skapīti, kosmētikas piederumu novietošanai.
- labradors Liels suns ar melnu vai zeltainu apmatojumu, ko parasti izmanto medībās vai par aklu cilvēku pavadoni.
- lielais lakats liels, četrstūrains plecu apsegs, parasti no vilnas auduma ar bārkstīm.
- toveris Liels, parasti apaļš vai iegarens koka trauks.
- pelēkā masa liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko neatšķiras.
- orda Liels, parasti postošs, pūlis.
- pantera Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks – leopards (parasti ar melnu apmatojumu) [Panthera pardus].
- lielvara Lielvalsts varas izpausme (parasti agresīva, citas valsts neatkarību apdraudoša).
- ugunsmēle Liesma (parasti gara).
- mīlītis Lieto parasti uzrunā, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu vai ironisku attieksmi.
- tikt Lieto salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā; būt (7).
- virsū Lieto, lai aizstātu, parasti virzības darbības vārdu.
- priekša Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
- tipu-tapu Lieto, lai atdarinātu (parasti mazu bērnu) soļu troksni.
- bē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas.
- plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- ups Lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu.
- marš Lieto, lai izteiktu pavēli sākt kustību, pamudinātu uz (parasti tūlītēju, nekavējošu) darbību.
- ka Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, bažas par kā (parasti nevēlama) iespējamību.
- nū Lieto, lai izteiktu skubinājumu (parasti zirgam).
- sakarā ar (ko) lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību.
- pateicoties Lieto, lai norādītu uz (parasti kā pozitīva) cēloni, iemeslu.
- citiem vārdiem sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- pareizāk sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- vai Lieto, lai norādītu, ka ar vārdu, izteikumu ir pieļauts pārspīlējums (parasti, lai paspilgtinātu izteiksmi).
- vei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību (parasti kam redzamam); lūk.
- jo Lieto, lai pastiprinātu (parasti īpašības vai apstākļa) vārda nozīmi.
- tā vien lieto, lai pastiprinātu (parasti verba), nozīmi.
- labi Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par kā iespējama izvēli, parasti salīdzinājumā ar nevēlamo.
- taču Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas.
- o Lieto, lai paustu dažādas, parasti pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
- pavei Lieto, lai pievērstu uzmanību (parasti kam redzamam); skat, paskat.
- kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (parasti no noteiktas grupas).
- hopā Lieto, pamudinot (kādu) uzsākt strauju, parasti augšup vērstu, darbību.
- hop Lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) uzsākt strauju, parasti augšup vērstu, darbību.
- savalkāt Lietojot padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru (parasti no auduma gatavotu priekšmetu).
- blefot Lietot blefa paņēmienu kāršu spēlē (parasti pokerā).
- mālēties Lietot dekoratīvo kosmētiku, krāsoties, parasti pārāk daudz.
- nomāt Lietot uz laiku par noteiktu maksu (parasti ko tādu, kas var nest peļņu); īrēt.
- lietuvji Lietuvieši (parasti runājot par Lietuvas senatni).
- kantorgrāmata Lietvedībai, speciāliem ierakstiem paredzēta (parasti liela formāta) klade.
- adiabāta Līkne, kas attēlo atgriezenisku termodinamisku procesu un ko parasti ataino vielas stāvokļa termodinamiskajā diagrammā.
- kleins Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām).
- uzdot Likt (darīt, veikt ko), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
- ripināt Likt (kam, parasti apaļas formas priekšmetam) ripot.
- aizsūtīt Likt (kurp) doties (parasti ar kādu uzdevumu).
- strādināt Likt (parasti daudz) strādāt.
- izsūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); likt doties uz vairākām vai daudzām vietām.
- salikt Likt ēdienu (kur) parasti vēlākam laikam, ziemai.
- izsēdināt Likt izkāpt, panākt, ka izkāpj (parasti no satiksmes līdzekļa).
- kraut Likt novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti ko samērā lielu, smagu).
- iekasēt Likt samaksāt un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās).
- stādināt Likt, arī mācīt (parasti bērnu) stāvēt (uz kājām).
- kraut Likt, novietot (parasti lielā daudzumā).
- aiztriekt Likt, pavēlēt doties (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā); aizsūtīt (pēc kā).
- bāzt Likt, virzīt kur iekšā (parasti šaurā vai norobežotā vietā); virzīt kam cauri, ārā, no kurienes.
- meandrēt Līkumot (parasti par upi).
- sīpols Liliju dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stobrveida vai plakanām lapām (lokiem) un parasti apaļu, apaļīgi plakanu, ovālu pazemes vasu, kā arī visam augam raksturīgu specifisku smaržu.
- līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piem., grafikā).
- ugunslīnija Līnija (parasti šautuvē), uz kuras izvietojas šāvēji mērķī.
- snātene Linu plecu lakats, arī, parasti linu, seģene.
- lipināties Lipt (pie kā) – parasti par priekšmetiem.
- romance Liriska, melodiska dziesma (parasti par mīlestību), retāk instrumentāls skaņdarbs.
- romance Lirisks vai liriski dramatisks dzejolis (parasti par mīlestību).
- salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni.
- deklamācija Literāra darba (parasti dzejas) māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana, daiļruna.
- detektīvžanrs Literatūras, kinomākslas žanrs, kam raksturīgs spraigs, intriģējošs sižets (parasti) par kādu nozieguma atklāšanu, izmeklēšanu.
- staipīties Locīties, lokoties virzīties (parasti par tārpiem, kāpuriem).
- klanīties Locīties, šūpoties (parasti vējā) – par augiem, to daļām.
- plastisks Lokans, vijīgs, arī harmonisks (par kustībām); tāds, kam ir raksturīgas šādas kustības (parasti par cilvēku); tāds, kas ir lokans, kustīgs (par ķermeni, tā daļām).
- salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi; saliekt (2).
- bingo Loto spēles paveids (ko parasti spēlē daudzi spēlētāji īpaši tam paredzētā zālē).
- izdiedelēt Lūdzot, prasot (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi) iegūt, dabūt (ko).
- dramatizējums Luga, kas izveidota (parasti) no epikas daiļdarba; paveikta darbība --> dramatizēt.
- rožukronis Lūgšanu krelles (parasti katoļiem) ar noteiktu zīļu skaitu, kas palīdz kontrolēt lūgšanu secību un skaitu.
- lūgt roku lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu); bildināt.
- diedelēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
- kaulēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
- pakaulēt Lūgt, prasīt (parasti kādu laiku), piem., samazināt cenu, iegūt labvēlīgākus nosacījumus u. tml.
- skrubināt Lupināt (ko) no kā cieta (parasti ar zobiem, nagiem); grauzt (ar priekšzobiem).
- uzlūzt Lūstot dalīties gabalos (par ledus segu, parasti upē, ceļoties ūdens līmenim pavasarī).
- melanoma Ļaundabīgs audzējs, kas parasti attīstās no dzimumzīmēm.
- kodiens Ļauni vārdi, dzēlīgs izteikums (parasti, lai kādu sāpinātu, aizvainotu).
- laist Ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
- izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nepaklausīgs, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
- izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst, aiziet bojā (parasti daudzi vai visi).
- uzaudzēt Ļaut, lai (mati, arī nagi) izaug (parasti gari).
- smieklīgs Ļoti (parasti par ko mazu).
- vairumā gadījumu ļoti bieži, parasti.
- apspīlēt Ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par drēbēm, apaviem).
- verga darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.
- vergu darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.
- katorgas darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.
- varens Ļoti ietekmīgs (parasti emocionāli, estētiski) – piem., par dabas ainavu.
- laime Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kas parasti gadās nejauši; veiksme.
- veiksme Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; laime (2).
- kā galds ļoti līdzens, gluds (parasti par ceļu).
- bezdibenis Ļoti liela (parasti negatīva pārdzīvojuma) intensitāte.
- zelta kalni ļoti lielas materiālas vērtības (parasti nauda).
- bads Ļoti liels, arī pilnīgs (parasti ilgstošs) uzturlīdzekļu trūkums.
- punduris Ļoti maza cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
- punkts Ļoti mazs, parasti apaļš, laukums, plankums.
- sirdsdarbs Ļoti patīkams, iemīļots darbs, darbība, ko parasti veic brīvajā laikā.
- liet (rūgtas, gaužas) asaras ļoti raudāt, parasti nožēlā.
- tauklodīte Ļoti resna, parasti maza auguma, sieviete.
- nokaitēt Ļoti sakarsēt (parasti līdz kvēlei).
- faraonskudra Ļoti sīka skudra dzeltenīgā krāsā, kas parasti dzīvo lielā kolonijā siltās telpās un pārtiek no maizes, saldumiem u. c. produktiem [Manomorium pharaonis].
- tripsis Ļoti sīks, tumšs kukainis ar dūrējtipa mutes orgānu, kas parasti dzīvo uz augiem un sūc augu sulas vai pārtiek no citiem sīkiem medījumiem.
- sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
- taurēt Ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu).
- sagrabējis Ļoti slimīgs, vārgs (parasti par pavecu cilvēku).
- versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmains (2).
- versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmīgs (2).
- grandi Ļoti spēcīgs, dobjš; arī spalgs, nevienmērīgs troksnis, ko rada dabas parādības, parasti pērkons, artilērijas šāviņi u. tml.; dārdi.
- nāve Ļoti spēcīgs, intensīvs (parasti par ko nevēlamu, bīstamu).
- tveice Ļoti stiprs (parasti saules) izstarots siltums.
- ņirbēt Ļoti strauji kustēties; tikt ļoti strauji kustinātam (parasti nelielā attālumā).
- svētsvinīgs Ļoti svinīgs, saistīts (parasti) ar ko svētu.
- līdz nāvei ļoti, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- studijas Mācības, parasti augstākajā, mācību iestādē.
- prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti (parasti pedagogu vadībā) nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un darba prasmi.
- diplomands Mācību iestādes (parasti augstskolas) beidzējs, kas gatavojas saņemt vai tikko ir saņēmis šīs mācību iestādes beigšanas diplomu.
- seminārs Mācību nodarbība (parasti augstskolā) par noteiktu tēmu, kurā dalībnieki noklausās un apspriež pastāvīgi sagatavotus referātus vai īsus dalībnieku ziņojumus; teorētiska vai praktiska nodarbība zināšanu papildināšanai.
- lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā docētājs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
- kurss Mācību pakāpe (augstākajā un vidējā speciālajā mācību iestādē), ko parasti apgūst mācību gada laikā; studentu, audzēkņu kopums, kas apgūst šo mācību pakāpi.
- akadēmiskā stunda mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks – parasti 45 minūtes.
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (parasti pilsētas zaļajā zonā); meža skola.
- skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- studija Mācību vieta, iestāde, kurā apgūst (parasti dažādu radošu prasmju) meistarības pamatus.
- skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
- pasniegt Mācīt (kādu mācību priekšmetu, parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē).
- skolot Mācīt, izglītot (parasti mācību iestādē); dot padomu, pamācīt.
- studēt Mācīties (parasti) augstākajā mācību iestādē.
- zubrīt Mācīties, daudzreiz atkārtojot (parasti mehāniski, bez izpratnes).
- zubrīties Mācīties, daudzreiz atkārtojot (parasti mehāniski, bez izpratnes).
- dūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) runāt, sarunāties.
- iedūdot Maigi, mīlīgi pateikt (parasti ausī).
- lalināt Maigi, mīlīgi runāt (parasti ar bērnu).
- smalks Maigs, patīkams, arī izcils (parasti par garšu, smaržu).
- grozīgs Mainīgs (parasti par laika apstākļiem).
- evolucionēt Mainīties, attīstīties, pakāpeniski pārveidoties (parasti par dzīvo organismu sugām).
- čakarēt Maisīt, jaukt (parasti ko meklējot).
- samaisīt Maisot pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisot savienot (piem., vielas).
- soms Maisveida plēšas (parasti mūzikas instrumentam); mūzikas instruments, ko darbina ar šādām plēšām.
- rika Maizes šķēle (parasti nogriezta klaipam visapkārt); rieciens.
- tiesas māja māja, kurā darbojās tiesa (parasti pagastā).
- namdurvis Mājas (parasti galvenās) ārdurvis.
- pašdarināts Mājas apstākļos gatavots (parasti alkoholisks) dzēriens.
- pašdarīts Mājas apstākļos gatavots (parasti alkoholisks) dzēriens.
- vārtu rūme mājas pirmā stāva līmenī izveidota caurbraucama telpa (parasti aiz vārtiem); vārtrūme.
- pļeka Mājdzīvnieka (parasti govs) ekskrementi.
- zīme Mājiens, norādījums (parasti izteikts ar žestu, mīmiku).
- nūdeles Makaronu paveids – parasti īsi vai gari lentveida makaroni, arī sīki, gareni makaroni.
- pirmavots Mākslas darbs (parasti daiļdarbs), ko izmanto par pamatu cita mākslas darba (piem., kinofilmas) radīšanai.
- ūdenskrātuve Mākslīgi (parasti ar aizsprostu) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
- betons Mākslīgs būvmateriāls, kas izveidojas, sacietējot saistvielu (parasti cementa), ūdens un pildvielu (piem., grants, šķembu, izdedžu) maisījumam.
- studija Mākslinieka darbnīca (parasti mācību nodarbībām).
- artists Mākslinieks (parasti cirka, estrādes mākslā).
- virtuozs Mākslinieks (parasti mūziķis) ar tehniski izkoptu, izcilu profesionālo izpildījumu.
- naivists Mākslinieks (parasti neprofesionāls), kura darbiem ir raksturīgs naivisms.
- mālderis Mākslinieks, gleznotājs (parasti neprofesionāls, vājš).
- svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piem., zirga, putna) veidolā.
- demagoģija Maldināšana, melošana, faktu sagrozīšana u. tml., cenšoties realizēt kādus (parasti savtīgus) nodomus.
- šļuka Malks (parasti alkoholiska dzēriena).
- māšele Māsa (parasti jaunākā); māsiņa.
- sarkofāgs Masīvs (akmens) zārks, parasti rotāts ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem u. tml.
- pīlārs Masīvs balsta elements, parasti četrstūra vai daudzstūra formā.
- aizsargkrāsa Maskēšanās krāsa (parasti zaļganos toņos).
- domino Masku tērps – garš apmetnis (parasti ar kapuci un sejas augšdaļas masku); cilvēks, kas tērpies šādā tērpā.
- invāzija Masveidīga kādas (parasti nevēlamas) sugas dzīvnieku vai augu ieviešanās (kādā teritorijā).
- vālotājs Mašīna, arī ierīce, kas savāc (parasti sienu) vālos.
- kokgāzējs Mašīna, kas izgāž kokus, krūmus (parasti sīkmežu).
- mašīnzāle Mašīntelpa (parasti liela).
- starpslānis Materiāla, vielas, arī iežu u. tml. slānis, kas atrodas starp, parasti diviem, citiem (kā) slāņiem.
- ieņēmums Materiālās vērtības (parasti nauda), ko iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā); ienākums.
- ienākums Materiālas vērtības (parasti nauda), ko iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā).
- bohēma Materiāli nenodrošināts, vieglprātīgs, arī izlaidīgs (parasti mākslinieku, aktieru) dzīvesveids; cilvēki (parasti mākslinieki, aktieri), kam ir šāds dzīvesveids.
- saistmateriāls Materiāls, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu) saistīšanai.
- izspiešana Materiālu labumu (parasti naudas) iegūšana no citiem ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem.
- peisaki Mati (parasti gari, nekopti).
- kondicionētājs Matu kopšanas līdzeklis, ko parasti lieto pēc matu mazgāšanas; matu balzams.
- matu mezgls matu savijums, saspraudums (parasti pakausī).
- sproga Matu šķipsna, parasti vijīga, viļņota; cirta.
- lēkšķe Matu, spalvu u. tml. neliels kopums, šķipsna (parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra).
- iemaukt Maucot iedabūt (parasti kājas apavos, biksēs).
- rindkopa Mazākā teksta vienība, kas (parasti) sākas ar atkāpi.
- izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses).
- piezobot Mazliet (parasti bez ļaunuma, ar humoru) izzobot.
- pavēdināt galvu mazliet atpūsties (parasti uzturoties svaigā gaisā).
- pavēdināt smadzenes mazliet atpūsties (parasti uzturoties svaigā gaisā).
- palaupīt Mazliet laupīt (parasti neilgu laiku, nelielā daudzumā).
- kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piem., sveicinoties, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
- grozīties Mazliet mainoties, būt aptuvenam (parasti par skaitu, mēru).
- pavairāk Mazliet vairāk (nekā parasti, pieņemts, vajadzīgs u. tml.); samērā daudz.
- klēpja sunītis Mazs (parasti dekoratīvo šķirņu) suns, ko var nēsāt klēpī.
- skaliņš Mazs koksnes stieņveida veidojums (parasti sērkociņiem).
- trausls Mazs, arī tievs (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); fiziski, garīgi neizturīgs, vārgs.
- ūķis Mazs, neglīts, arī vecs miteklis; neliela, parasti tumša telpa.
- grauds Mazs, parasti apaļš (kādas vielas) veidojums.
- pelmenis Mazs, parasti ar gaļu pildīts neraudzētas mīklas izstrādājums, ko ēd vārītu vai ceptu.
- kokerspaniels Medību suns ar mīkstu, zīdainu apmatojumu (parasti brūnā vai melnā krāsā) un garām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
- laika Medību suns ar smailām, stāvām ausīm, rupju, biezu, parasti pelēku, apspalvojumu.
- bise Medību šaujamierocis (parasti gludstobru).
- medicīnas māsa medicīnas darbinieks, kam ir (parasti) vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- aptieciņa Medikamentu komplekts (parasti pirmās palīdzības sniegšanai).
- diferenciālis Mehānisms, kas nodrošina (parasti automašīnu) asu griešanos ar dažādu ātrumu.
- čiksa Meitene (parasti seksuāli pievilcīga, ar uzkrītošu ārieni).
- zaķis Meitene (parasti skaista, seksuāli pievilcīga).
- spindzele Meitene, jauna sieviete, parasti vieglprātīga.
- peciņa Meitene, parasti maza.
- peka Meitene, parasti maza.
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (parasti noteikta veida, grupas priekšmetu) kopumu.
- vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus); šādā veidā vācot, veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
- maijvabole Melni brūna paliela vabole, kas parasti lido maijā un jūnijā, pārtiek no dzīviem vai trūdošiem augiem.
- dūkans Melns ar rūsganu nokrāsu (parasti par zirgu).
- šlāgeris Melodiska dziesma (parasti vieglās mūzikas žanrā).
- sāts Mēra izjūta (parasti ēšanā, dzeršanā).
- izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
- izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) – parasti par apdzīvotu vietu.
- uzmērīt Mērot (parasti ģeodēziski) iezīmēt plānā, kartē apvidus, arī kādas platības reljefu, profilu, objektu izmērus, to novietojumu u. tml.
- samēslot Mēslojot panākt, ka (augsne, platība, augi) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināti ar vēlamo mēslojumu.
- virsmēslojums Mēslojums, ko izkaisa vai izsmidzina uz augsnes vai augiem (parasti, neiestrādājot to augsnē).
- zaļmēslojums Mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži); zaļmēsli.
- gravīra Metāla (parasti vara) grebums; attēla iegravēšana metāla plātnē ar grebli.
- monēta Metāla naudas gabals (parasti apaļš).
- superfinišs Metāla, parasti apaļu, sagatavju sevišķa gludapstrāde ar vibrējošām smalkgraudainām galodām.
- krāšņvabole Metāliski spīdīga vabole (parasti tropos).
- dārgmetāls Metāls (zelts, sudrabs, platīns), ko parasti izmanto juvelierizstrādājumos.
- harpūna Metamais ierocis dzīvnieku (parasti jūras) medīšanai.
- uzmetināt Metinot (piemēram, ar elektrisko, autogēno metināšanu) piestiprināt (uz kā, kam virsū); metinot radīt materiāla (parasti metāla) kārtu (uz kā virsmas).
- uzmest Metot (spēles kauliņu), panākt (parasti neviļus), ka (tas) nokrīt (kādā stāvoklī).
- samīcīt Mīcot padarīt (ko), parasti pilnīgi, viendabīgu, elastīgu.
- samīdīt Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt, nonāvēt.
- juhtāda Miecēta un ar taukvielām piesūcināta (parasti liellopu) āda apavu virsām.
- šagrēnāda Miecēta, mīksta (parasti kazas) āda ar graudainu, spīdīgu virsmu, ko izmanto, piem., grāmatu iesiešanai.
- maigs Mierīgs, nesaraustīts (parasti par miegu).
- kluss Mierīgs, netraucēts (parasti par stāvokli, norisi).
- nobarojums Miesas stāvoklis (parasti dzīvniekiem); barojums.
- mikrobs Mikroorganisms (parasti baktērija, kas izraisa slimību).
- kolonija Mikroorganismu kopa (parasti barotnē).
- dīvāns Mīksta mēbele sēdēšanai vai gulēšanai (parasti ar atzveltni, roku balstiem).
- pufs Mīksti polsterēta, parasti apaļa taburete.
- baika Mīksts, plūksnots (parasti) kokvilnas audums.
- salutēt Militāri sveicināt; godināt, atzīmēt ar militāru ceremoniju (parasti zalvēm, raķetēm).
- pieslīpnis Minerāla vai ieža paraugs, kura virsma (parasti perpendikulāra slāņojumam) ir pieslīpēta un nopulēta.
- olivīns Minerāls – magnija un dzelzs silikāts, parasti dzeltenzaļā vai olīvzaļā krāsā, kura kristāliskais paveids ir dārgakmens.
- opāls Minerāls, kura daži paveidi ir dārgakmeņi vai pusdārgakmeņi (parasti necaurspīdīgi).
- stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta konusveidīgi, stabveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas uz alas apakšējās daļas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta lāstekveidīgi, bārkšķveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas pie alas augšējās daļas, tās dobumos, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- valkāt Minēt, nosaukt (ko, parasti nevajadzīgi bieži).
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par skatienu, acīm).
- bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
- mirstība Mirušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
- teogonija Mīti par dievu izcelšanos (parasti sengrieķu mitoloģijā).
- vilkacis Mitoloģijā – cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem.
- dievība Mitoloģiska būtne (parasti kāds no dieviem vairāku dievu kultā).
- Lieldienu zaķis mitoloģisks zaķis, kas Lieldienu rītā apdāvina ar krāsotām olām, arī šādas formas konditorejas izstrādājumiem (parasti no šokolādes).
- mitoloģija Mītu kopums (parasti kādai tautai).
- lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piem., no augoša kārkla, jaunas liepas, un ko parasti izmanto pinumiem.
- tronis Monarha varas simbols – grezns sēdeklis (parasti krēsls), uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā.
- ukazs Monarha, arī augstas varas iestādes rīkojums, kam bija likuma spēks (parasti cariskajā Krievijā).
- skaitīt Monotoni runāt (parasti vienu un to pašu).
- kinoepopeja Monumentāla kinofilma vienā vai vairākās daļās (parasti par nozīmīgiem, vēsturiskiem notikumiem).
- svaiga galva možs psihiskais stāvoklis (parasti pēc atpūtas).
- zivs Mugurkaulnieku apakštipa dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām klāts ķermenis un spuras.
- junkurs Muižnieka dēls, dižciltīgs jauneklis (parasti virsnieks).
- lielmāte Muižnieka, piem., barona, sieva (parasti zemnieku runā).
- skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) – sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
- kolāža Mūzikā – dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, skaņdarbu fragmentu savirknējums.
- reminiscence Muzikālas tēmas atgādinājums (parasti skaņdarba beigās).
- klase Mūzikas mācību iestādē – speciālā mācību priekšmeta apguve (parasti viena speciālista vadībā).
- klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kura sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
- tamburīns Mūzikas sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu – apaļa stīpa ar, parasti, tajā iestieptu ādu un malās piestiprinātiem zvārguļiem.
- šķīvis Mūzikas sitaminstruments, kas sastāv no diviem metāla diskiem, ko parasti sit vienu pret otru, radot asu, šķindošu skaņu.
- regtaims Mūzikas stils (radies ASV 19. gs. 90. gados), kam raksturīgs vienmērīgs ritms basā un asi sinkopēta melodiskā līnija; šā stila skaņdarbs, ko (parasti) atkaņo uz klavierēm.
- laurs Mūžzaļš dekoratīvs dienvidu koks ar aromātiskām lapām, kuras parasti izmanto par garšvielu.
- krekings Naftas un tās frakciju pārstrāde, kurā iegūst motordegvielu (parasti benzīnu) un ķīmijas rūpniecības izejvielas.
- vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic (parasti noteiktus, specializētus) šīs amatpersonas pienākumus.
- uznākt Nākot pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, parasti nepatīkami (to) pārsteidzot.
- rītdiena Nākotne (parasti samērā tuva).
- dūlēt Naktī zvejot vai vēžot (parasti kā degoša gaismā).
- nakts šņore nakts zvejas rīks: aukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums.
- zāle Narkotiska viela, kas iegūta no augiem (parasti marihuāna).
- karavāna Nastu nesēju dzīvnieku rinda kopā ar pavadoņiem, ceļotājiem u. tml. (parasti tuksnešos, stepēs).
- žūksnis Nauda (parasti lielā daudzumā).
- kukulis Nauda vai cita materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- dienas nauda nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).
- kredīts Naudas līdzekļu nodošana fiziskai vai juridiskai personai uz noteiktu termiņu un par zināmu atlīdzību (parasti pret attiecīgu nodrošinājumu); šādā veidā nodotie naudas līdzekļi.
- skaidra nauda naudas zīme, to kopums (parasti maksājumos).
- navigators Navigācijas speciālists (parasti kuģa vadīšanā).
- skrīpsts Nazim līdzīgs rīks ar lokveida asmeni (parasti dastošanai, koku apzīmēšanai).
- veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
- tiepties Neatlaidīgi censties īstenot savu gribu, savu, parasti nepamatotu, vēlēšanos.
- vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
- mākties Neatlaidīgi tuvoties, lai dzeltu (parasti par kukaiņiem).
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski, (parasti) slepeni novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
- zādzība Neatļauta, tīša, parasti slepena svešas mantas bezatlīdzības piesavināšanās, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu.
- nedarbs Neatļauts, nosodāms (parasti bērnu) nodarījums.
- nebēdnis Nebēdnīgs cilvēks (parasti bērns); nebēdnieks.
- trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) – par priekšmetu.
- samierināties Necīnīties (parasti pret ko nevēlamu), būt mierā (ar esošo stāvokli).
- iekost Nedaudz (parasti netērējot daudz laika) ieēst.
- nogaršot Nedaudz apēst, iedzert (ko), parasti, lai novērtētu (tā) garšu.
- uzkost Nedaudz ieēst (ko, parasti pēc alkoholiska dzēriena dzeršanas); arī uzēst (2).
- uzstrēbt Nedaudz iestrēbt, arī iedzert (ko, parasti pēc kāda ēdiena).
- noknibināt Nedaudz noēst, apēst (parasti lēnām, pa mazām daļām).
- loža Nedaudziem cilvēkiem paredzēts norobežots nodalījums (parasti teātrī).
- snaudiens Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu; snauda.
- snauda Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
- izlēciens Negaidīta, neparasta (parasti nekaunīga, nosodāma) rīcība.
- notikt Negaidīti norisināties, atgadīties (parasti par ko nevēlamu).
- (kā) par brīnumu negaidīti, neparasti; pretstatā gaidītajam, parastajam.
- vaļa Neierobežota (parasti emocionāla, psihiska stāvokļa) izpausmes iespēja.
- diktatūra Neierobežota (partijas, grupējuma, atsevišķa cilvēka) valsts vara, kas (parasti) iegūta ar prettiesiskiem vai vardarbīgiem līdzekļiem un balstās uz nežēlību un teroru.
- laist pār galvu neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
- laist pāri galvai neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
- padzīt Neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās).
- pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ķermeņa daļu).
- pasauļot Neilgu laiku, mazliet sauļot (parasti kādu ķermeņa daļu).
- paturēt Neilgu laiku, mazliet turēt (ko), parasti noteiktā veidā, stāvoklī.
- ieturēt Neizmaksāt (parasti algas daļu), sedzot zaudējumus, nomaksājot nodokļus u. tml.
- tukšs Neizteiksmīgs, nedzīvs (parasti par acīm, skatienu).
- trūkt Neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties daļās (par ko samērā tievu); neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
- strandēt Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tik izmestam krastā (par kuģi).
- ieskriet Nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
- kā piekalts nekustīgi, parasti ilgāku laiku.
- vajāt Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi.
- turēt Nelaist sev cauri (parasti mitrumu).
- samizdats Nelegāls literatūras (parasti aizliegtas) izdošanas veids padomju iekārtas laikā.
- desiņa Neliela (noteiktas šķirnes) desa, ko parasti ēd ceptu vai vārītu.
- šķēpnesis Neliela (parasti akvārijā turama) zivs, kuras tēviņam ir šķēpveida aste [Xiphophorus hellerii].
- namelis Neliela (parasti veca, koka) dzīvojamā māja.
- flotile Neliela (parasti viena tipa) kuģu kopa.
- punkts Neliela (piem., teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
- sonatīne Neliela apjoma (parasti trīsdaļīga) sonāte.
- lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
- pundurpalma Neliela auguma palmu dzimtas (parasti krūmveida) augs ar starainām lapām.
- brošūra Neliela brošēta grāmata (parasti mīkstos papīra vākos).
- zutnis Neliela formāta priekšmets (parasti) naudas glabāšanai; maks; arī zutenis.
- zutenis Neliela formāta priekšmets (parasti) naudas glabāšanai; maks; arī zutnis.
- maks Neliela formāta priekšmets (parasti) naudas glabāšanai.
- vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piem., iepazīstoties).
- lapiņa Neliela papīra lapa, parasti ar nelegāli izplatītu politisku tekstu; proklamācija.
- izjāde Neliela pastaiga jāšus (parasti uz zirga).
- flakons Neliela pudelīte (parasti smaržām).
- rokassomiņa Neliela soma (parasti sievietēm), piem., naudas, dokumentu, tualetes piederumu ielikšanai.
- pieliekamais Neliela telpa vai norobežota vieta (parasti) pārtikas produktu glabāšanai.
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
- kukuruzņiks Neliela vienmotora lidmašīna (parasti lauksaimniecības aviācijā un citur izmantotais divplāksnis AN–2).
- būda Neliela, neglīta dzīvojamā (parasti koka) ēka, māja.
- sadursme Neliela, neilga kauja (parasti starp nelieliem pretinieku spēkiem karadarbības laikā).
- palete Neliela, parasti ovāla plāksne ar caurumu īkšķa ievietošanai, uz kuras novieto un jauc krāsas.
- planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
- etvija Neliela, plakana kārbiņa (parasti tabakas izstrādājumu glabāšanai).
- sādža Neliela, samērā blīvi rindveidā apbūvēta lauku apdzīvota vieta (parasti cariskajā Krievijā).
- kartīte Neliela, taisnstūrveida (parasti stingra papīra) lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai, nodošanai u. tml.
- cīsiņš Neliela, tieva desiņa, ko parasti lieto vārītā veidā.
- ballīte Nelielas viesības, sarīkojums (parasti šauram personu lokam).
- sviedrene Nelieli izsitumi, kas rodas uz ādas, parasti ilgstošas, svīšanas rezultātā.
- viendienītes Nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi, kuriem ir divi pāri plēvainu, caurspīdīgi dzīslainu spārnu un kuri dzīvo baros virs ūdeņiem, parasti vienu vai dažas dienas.
- bankas Nelieli stikla trauciņi, kurus ārstnieciskos nolūkos karstus liek uz kādas ķermeņa daļas (parasti muguras).
- šūniņa Neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai.
- malks Neliels (parasti alkoholiska dzēriena) daudzums.
- doze Neliels (parasti apaļš) trauks; neliela (parasti apaļa) kārba.
- kvekšķis Neliels (parasti bezšķirnes) suns, kas mēdz riet smalkā balsī.
- kveksis Neliels (parasti bezšķirnes) suns.
- nedaudzi Neliels (parasti cilvēku) skaits.
- priekšdārziņš Neliels (parasti dekoratīvs) dārzs celtnes priekšā.
- saspraude Neliels (parasti no metāla stieples veidots) priekšmets papīru sastiprināšanai.
- pīppauze Neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai.
- kverkšķis Neliels dzīvnieks (parasti suns).
- vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
- bedrīte Neliels iedobums (parasti vaigos, zodā).
- iedobulis Neliels iedobums (parasti zemes virsmā).
- starpspēle Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs; starpposms starp skaņdarbu daļām; arī īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums; intermeco.
- cinis Neliels izcilnis (parasti zemā, purvainā vietā).
- vimpelis Neliels karodziņš, kas parasti piestiprināts vertikāli pie kāta ar pamatni un ko piešķir par nopelniem, uzvaru u. tml.
- kūka Neliels konditorejas izstrādājums no saldas mīklas (parasti ar pildījumu un garnējumu).
- upes tramvajs neliels kuģis pasažieru pārvadāšanai (parasti pa upēm, ezeriem) nelielos attālumos.
- upju tramvajs neliels kuģis pasažieru pārvadāšanai (parasti pa upēm, ezeriem) nelielos attālumos.
- skvērs Neliels laukums ar apstādījumiem (parasti pilsētā).
- pagale Neliels malkas gabals (parasti atzāģēts, atskaldīts no apaļkoka).
- īsais stāsts neliels prozas darbs, kas parasti veltīts kādam atsevišķam notikumam.
- lokāls Neliels restorāns (parasti tāds, kas darbojas vēlu naktī un kurā sniedz izklaidējošus priekšnesumus); naktslokāls.
- naktslokāls Neliels restorāns, kas parasti darbojas vēlu naktī un kurā sniedz izklaidējošus priekšnesumus; lokāls [2].
- bistro Neliels restorāns, krodziņš; ēdināšanas uzņēmums (parasti ar ātru apkalpošanu).
- slotiņa Neliels rīks (piem., kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un, parasti, roktura, kāta.
- svilpe Neliels rīks, arī akustiska signālierīce, kurā skaņu (parasti vienā augstumā) rada gaisa strūkla.
- starpspēle Neliels skats vai aina starp lugas vai operas cēlieniem (parasti ar komisku raksturu); intermēdija.
- intermēdija Neliels skats vai aina starp lugas vai operas cēlieniem (parasti ar komisku raksturu).
- spilventiņš Neliels spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai.
- ratiņi Neliels transportlīdzeklis ar (parasti) četriem riteņiem (kā) pārvadāšanai.
- dobe Neliels uzirdinātas un augu audzēšanai sagatavotas augsnes laukums (parasti paaugstināts); augu stādījums šādā laukumā.
- kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar (parasti) spilgti dzeltenu vai dzeltenzaļganu apspalvojumu [Serinus canaria].
- garastīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar baltu galvu un garu asti, kas parasti uzturas lapkoku audzēs.
- pika Neliels, apaļš (parasti kā mīksta) veidojums; gabals.
- knapsieriņš Neliels, kaltēts (parasti konusveida) biezpiena sieriņš.
- noktirne Neliels, liriska rakstura skaņdarbs (parasti klavierēm).
- sliņķis Neliels, mazkustīgs zīdītājs (Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas mežos), kas uzturas kokos, parasti iekāries zaros ar galvu uz leju un pārtiek no augu barības.
- poga Neliels, parasti apaļas formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
- plācenītis Neliels, parasti apaļš (piem., biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, ko cep uz pannas.
- sīkums Neliels, parasti mazvērtīgs priekšmets.
- smalkmaizīte Neliels, parasti salds, konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām.
- vīkšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piem., zāles, salmu, pakulu) kopums.
- vīšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piem., zāles, salmu) kopums, ko var saņemt saujā; vīkšķis (1).
- olis Neliels, parasti ūdens nogludināts, noapaļots akmens.
- mente Neliels, plakans, parasti koka rīks (kā maisīšanai).
- izsviest Nelietderīgi izdot, iztērēt (parasti naudu).
- notriekt Nelietderīgi notērēt, parasti uzdzīvē.
- žargons Neliterārās valodas paveids, ko, parasti sarunvalodā, lieto noteikta sociālā vai profesionālā grupa.
- turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas, parasti dzīvnieks) nemaina savu iepriekšējo stāvokli vai atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
- spaidīt Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi rīkoties, dzīvot.
- izbungot Nemākulīgi atskaņot (parasti ar klavierēm).
- klimperēt Nemākulīgi spēlēt (parasti klavieres).
- matgalvis Nematožu klases parazīts (parasti cilvēka organismā).
- saknosīties Nemierīgi sakustēties; kļūt, parasti pēkšņi, nemierīgam.
- nekrist Nenonākt (kādā, parasti nevēlamā) psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- vairāki Nenoteikts, samērā neliels (parasti cilvēku) skaits.
- izpalikt Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu).
- jumts Neoficiāla aizsargstruktūra (parasti noziedzīgām organizācijām).
- dīžāties Nepacietīgi, nemierīgi mīdīties (parasti par zirgiem).
- iegriba Nepamatota, untumaina (parasti pēkšņa) vēlēšanās.
- gigants Neparasti liela būtne, neparasti liels cilvēks; milzis.
- titānisks Neparasti liels (pēc apjoma, intensitātes); tāds, kura veikšanai nepieciešams liels spēks, piepūle; neparasti intensīvs.
- ārprātīgs Neparasti liels, spēcīgs; ārkārtīgs.
- pasakains Neparasti skaists, labs; brīnišķīgs.
- burvīgs Neparasti skaists, ļoti jauks, ārkārtīgi patīkams.
- brīnišķīgs Neparasti skaists, valdzinošs, jauks.
- savāds Neparasti, neizprotami; dīvaini.
- brīnumu lietas neparasti, neticami notikumi.
- brīnum Neparasti, pārsteidzoši, ļoti.
- tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
- iegadīties Neparedzēti iznākt, notikt (parasti kāda laika posmā).
- starpgadījums Neparedzēts, parasti nevēlams, gadījums, notikums kādā darbībā, norisē.
- zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, sakņaugu lapas) lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
- plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu stāvokli).
- muļķīgs Nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli).
- ķerstīties Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar rokām (parasti sievieti).
- piparots Nepieklājīgs, rupjš (parasti par vārdiem, izteicieniem).
- puisietis Neprecējies (parasti jauns vīrietis).
- puisis Neprecējies (parasti jauns) vīrietis.
- jaunkundze Neprecējusies (parasti jauna) sieviete.
- amatierisms Neprofesionāla nodarbošanās (parasti ar tehniku, sportu).
- ēverģēlība Nerātnība, draiskulība (parasti ar noslieci uz humoru, jautrību).
- nercāda Nerca kažokāda (parasti izstrādāta).
- vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu.
- dulla galva neskaidra, apreibusi galva (parasti noguruma, slimības, alkohola ietekmē).
- noburkšķēt Neskaidri (ko) pateikt (parasti paužot neapmierinātību).
- burkšķēt Neskaidri runāt, murmināt (parasti izsakot neapmierinātību).
- vervelēt Neskaidri, arī nesaprotami, apnicīgi u. tml., parasti ātri, runāt, stāstīt.
- atņurdēt Neskaidri, paklusu (parasti īgni) atbildēt.
- miglains Neskaidrs, nenoteikts, nekonkrēts (parasti par domām, priekšstatiem).
- panest Nesot pārvietot (ko), parasti neilgu laiku, nelielu attālumu.
- sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz vājuma, pārdzīvojuma u. tml.) nokrist, saļimt.
- gāzties no kājām nespēt nostāvēt kājās (parasti no noguruma).
- izvirtība Netikumība, izlaidība, parasti dzimumattiecībās.
- sprukas Nevēlams, sarežģīts, parasti pēkšņi radies, stāvoklis, situācija, no kura grūti izkļūt.
- nekaunēties ne no kāda darba nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
- nekaunēties ne no viena darba nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
- uzsēdināt Neviļus pieļaut, arī panākt, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
- plēsīgs Nikns (1), apgresīvs (parasti par mājdzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- žakete No auduma šūts apģērba gabals, kas (parasti) sniedzas līdz jostasvietai vai gūžām un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- vējajaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka.
- pollūcija No cilvēka gribas neatkarīga sēklas noplūšana (parasti miegā).
- vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
- būris No dēļiem izgatavots savvaļas putnu miteklis, ko (parasti) piestiprina pie koka stumbra.
- metastāze No jauna izveidojies slimības (parasti ļaundabīgā audzēja) perēklis, kas radies audzēja šūnām vai slimības ierosinātājiem ar asins vai limfas plūsmu pārvietojoties uz citu vietu organismā.
- pāršūt No jauna piešūt (parasti citā vietā).
- dzots No kokmateriāliem zemē iebūvēts (parasti ložmetēju) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujai.
- kardāns No krusteniskiem šarnīriem veidots kustīgs savienojums (parasti rotācijas kustības pārnešanai).
- dzeltenmaize No kviešu miltiem cepta saldā maize dzeltenā krāsā (parasti ar safrāna, olu un rozīņu piedevām).
- kliņģeris No mīklas gatavots konditorejas izstrādājums, parasti divu savienotu apļu formā.
- maize No mīklas krāsnī cepts pārtikas produkts (parasti klaipa, kukuļa formā); šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
- leduspuķe No sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamentiem vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm).
- smiltis No smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumu).
- korķis No šāda vai cita materiāla izgatavots aizbāznis (parasti pudelēm).
- diegs No tekstilšķiedrām (piem., kokvilnas, zīda) izgatavots tievs, garš pavediens (parasti aušanai, šūšanai).
- potvasks No vaska, sveķiem u. c. vielām pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež parasti koku un krūmu potējuma brūces.
- vienkocis No viena koka gabala darināts (parasti sadzīves) priekšmets.
- leikoplasts No vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls (parasti lentes formā), ko izmanto, piem., pārsēja pielīmēšanai.
- apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
- grūdenis No žāvētas cūkgaļas (parasti no galvas ar šņukuru) un grūbām pagatavots ēdiens.
- nobliezt Nobraukt (parasti ātri, strauji).
- cietoksnis Nocietināta, militāra būve (parasti pilsētu) aizsardzībai.
- meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piem., telpu) rotāšanai.
- noķeksēt Nodabūt, novilkt (ko) lejā, nost (parasti ar roku vai tievu, garu priekšmetu).
- aizgalds Nodalījums kūtī (parasti cūkām, aitām).
- sapīties Nodibināt tuvas, intīmas (parasti ārpuslaulības) attiecības.
- atdot Nodot cita īpašumā (parasti bez atlīdzības).
- pārapdrošināt Nodot noslēgtā apdrošināšanas līguma saistību daļu citam apdrošinātājam (parasti par apdrošināšanas kompānijām).
- apgādāt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
- apskaņot Nodrošināt (piem., telpu, sarīkojumu) ar skanējumu (parasti mūzikas ierakstiem).
- nobaurot Nodziedāt (parasti skaļi, nemākulīgi).
- uzdot Nodziedāt, atskaņot (parasti korim) vajadzīgajā augstumā izpildāmā skaņdarba pirmo skaņu (skaņas).
- notiesāt Noēst (ko), parasti ar lielu apetīti.
- nolocīt Noēst (parasti ar lielu apetīti).
- nolikt uz lāpstiņām nogāzt (kādu) uz muguras (parasti cīņas sportā).
- slānis Nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu biezumu, parasti horizontālu novietojumu Zemes garozā un plašu horizontālu izplatību.
- atvilkt Noģērbt, novilkt (parasti virsdrēbes).
- novākties Noiet, nobraukt nost (no kurienes), parasti steidzīgi, nekavējoties.
- novicot Noiet, noskriet, parasti ātrā tempā.
- sakaist Nokaist (2), parasti pilnīgi, viscaur.
- sakaitēt Nokaitēt, parasti pilnīgi, viscaur.
- kūļāties Nokarājoties plandīties (parasti par apģērbu, audumu).
- izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
- nopiķot Noklāt ar piķi, parasti pilnīgi.
- apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku, narkotisku vielu ietekmē); apreibt.
- noķellēt Nokrāsot (parasti pavirši, neglīti).
- sagūstīt Noķert, notvert (parasti savvaļas dzīvnieku).
- nomesties Nolaisties (kur, uz kā u. tml.) – parasti par putniem, kukaiņiem.
- sakrist veldrē noliekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- atliet Noliet (daļu šķidruma) – parasti citā traukā; ieliet atpakaļ.
- vecums Nolietojums, kas radies kādā, parasti ilgākā, laikposmā.
- aiziet citos medību laukos nomirt (parasti par dzīvniekiem).
- doties citos medību laukos nomirt (parasti par dzīvniekiem).
- būt citos medību laukos nomirt (parasti par dzīvniekiem).
- izliet sviedrus nomocīties (parasti darbā).
- krist Nonākt (kādā, parasti nevēlamā) psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- iekļūt Nonākt (parasti nevēlamā stāvoklī).
- sagrēkot Nonākt intīmās attiecībās (parasti neatļautās).
- sasniegt Nonākt līdz kādai (parasti skaitliska lieluma) robežai.
- dabūt mācību nonākt pie pamācošas atziņas (parasti pēc kaut kāda notikuma).
- apreibt Nonākt reibuma stāvoklī; noreibt (parasti alkoholisko vielu ietekmē).
- uzrasties Nonākt saskarē (ar kādu), parasti negaidīti.
- sanākt Nonākt, arī atrasties kādās (parasti nevēlamās) attiecībās (ar kādu).
- iekļūt Nonākt, gadīties, parasti nejauši (kādā vietā, apstākļos).
- nolaist no kājām nonāvēt (parasti nošaujot).
- nolaist no kātiem nonāvēt (parasti nošaujot).
- nopļaut Nonāvēt (parasti šaujot).
- izpelnīt Nopelnīt (parasti kādu noteiktu summu).
- iepelnīt Nopelnīt, sapelnīt (parasti priekšdienām).
- iepērt Nopērt (parasti mazliet).
- sadot Nopērt, iesist, parasti stipri.
- samizot Nopērt, parasti stipri; piekaut.
- nopirkties Nopirkt sev; tikt nopirktam (parasti neplānoti, spontāni).
- kāds Norāda (parasti izsaukuma teikumos), ka īpašība, pazīme izpaužas intensīvi.
- solīties Norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību.
- kā smejies norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
- pret Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad kas notiek, norisinās, eksistē.
- cik ļoti norāda uz darbības intensitāti (parasti izsaukuma teikumos).
- uz- Norāda uz darbības sākumu, arī īslaicīgu, parasti spēcīgu, tās norisi.
- uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu sastapšanos (ar kādu), pietuvošanos (kādam).
- no- Norāda uz darbības virzību (parasti tuvu) gar (ko), garām (kam).
- tik Norāda uz īpašības, pazīmes, parasti augstu, pakāpi.
- pa Norāda uz objektu, uz kuru vērsta darbība (parasti sitiens).
- pret Norāda uz psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa radītu attieksmju objektu.
- uz- Norāda uz spēcīgu, parasti fiziskas, darbības virzību (pret kādu, ko).
- nost Norāda uz stingru prasību (ko) nepieļaut, novērst, likvidēt (parasti lozungos).
- pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kam stājas, aktīvi darbojas pretī, arī ko cenšas atvairīt, nostatīt pretī.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās (parasti no vienas malas vai puses līdz otrai).
- turpat Norāda uz to pašu, līdzšinējo, parasti iepriekš minētu vietu.
- sa- Norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, ķermeņa daļas kļūst, parasti viscaur, netīras, slapjas.
- sa- Norāda, ka (kas, parasti pilnīgi, viscaur) iegūst kādas īpašības.
- tāpat Norāda, ka (kas) notiek, norisinās neatkarīgi no apstākļiem, arī kā parasti, bez nolūka u. tml.
- piespiedu Norāda, ka (kas) notiek, norisinās pret paša gribu, parasti nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek (parasti pilnīgi) sabojāts vai iznīcināts.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, traipains.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek sadalīts, sasmalcināts (parasti vairākās) daļās.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek uztverts, sajusts, parasti pilnīgi, precīzi.
- no- Norāda, ka darbība aptver kādu (parasti noteiktu) attālumu.
- no- Norāda, ka darbība aptver kādu (parasti noteiktu) laikposmu.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, parasti ātri.
- pār- Norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
- virsū Norāda, ka kādam (piem., cilvēkam, dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
- salon- Norāda, ka otrajā daļā nosauktajai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās, arī daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi.
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais skan (parasti oktāvu) zemāk.
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
- uz- Norāda, ka, veicot nosaukto darbību, nejauši ierauga, atrod (ko), parasti vajadzīgu, vēlamu.
- peldceliņš Norobežota josla peldēšanai (parasti peldbaseinā).
- telpa Norobežota, parasti tukša (vielas kopuma, iežu u. tml.) daļa; ar šūnām, audiem norobežota, parasti tukša (organisma) daļa.
- skaitīties Nosaukt savu atrašanās vietas numuru kādā kopumā, parasti ierindā.
- pavārds Nosaukums (parasti neoficiāls), kādā dēvē kādu vietu, priekšmetu u. tml.
- atsēdēt Nosēdēt (parasti pasīvi).
- nopenterēt Noskaitīt (parasti ātri, nesaprotami).
- nolūrēt Noskatīties (ko), parasti slepus.
- sareģistrēties Noslēgt laulību (parasti dzimtsarakstu nodaļā).
- predispozīcija Nosliece (parasti uz kādu slimību).
- nosmiet Nosmieties, parasti klusināti.
- novilkt Nospiest, padarīt sāpīgu (parasti rokas, plecus) – par smagu nesamo.
- nolauzt Nostrādāt, nodzīvot (kādu laikposmu), parasti pārvarot grūtības, piepūloties.
- nogāzt Nošaut (dzīvnieku, parasti medībās).
- svērt Noteikt (kā) masu (parasti ar svariem).
- uzņemt Noteikt (laika momentu), parasti kā sākumā, beigās.
- taksēt Noteikt taksi; vērtēt (ko), parasti naudā.
- pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā; pārcelt.
- specificēt Noteikt, reģistrēt un (parasti) klasificēt (ko) pēc specifiskajām īpašībām.
- posms Noteikta atsevišķa daļa (kāda pasākuma, parasti sporta sacensību) norises secībā.
- naudaszīme Noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību; naudas zīme; banknote.
- naudas zīme noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību.
- rinda Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u. tml.).
- profils Noteikta, raksturīga (piem., priekšmeta, celtnes) ģeometriskā griezuma, šķēluma forma (parasti attiecībā pret vertikālu plakni); šķērsgriezums.
- pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā); rokas vai pirkstu stāvoklis (mūzikas instrumentu spēlē).
- komandanta stunda noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju; komandantstunda.
- komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
- prasība Noteikums (parasti kategorisks).
- atgadīties Notikt (parasti pēkšņi, negaidīti).
- sagadīties Notikt, būt (parasti reizēm, dažkārt).
- iegansts Notikums, apstāklis (parasti nejaušs), kas ir izraisījis (ko); notikums, apstāklis, ko min kā iemeslu (kādai rīcībai, darbībai u. tml.).
- pārbaudījums Notikums, apstākļi (parasti grūti, sarežģīti), kas liek sasprindzināt fiziskos, morālos spēkus, rada iespēju novērtēt izturību, jūtu patiesumu u. tml.
- saspeķot Notraipīt (parasti ļoti, viscaur) ar ko taukainu.
- apķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
- notaisīt Notraipīt, nosmērēt (parasti ar izkārnījumiem).
- noķēzīt Notraipīt, nosmērēt (parasti ar mēsliem, netīrumiem).
- nospeķot Notraipīt, parasti ar ko taukainu.
- sasmulēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ļoti, viscaur).
- iztrūkt Notrūkt (parasti par pogu, āķi).
- noņemt Novākt (kā) ražu, parasti ar rokām.
- savecēt Novecot, parasti ļoti (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām).
- savecot Novecot, parasti ļoti (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām).
- sanēt Novērst slimību vai slimību perēkli (parasti mutes dobumā).
- izskaust Novērst, likvidēt (parasti ko nevēlamu).
- aiztaupīt Novērst, neizraisīt (parasti ko nevēlamu).
- saskare Novietojums (parasti teritorijai, apvidum) tieši līdzās (kam).
- pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- ieziemot Novietot (parasti dārzeņus, saknes) uzglabāšanai ziemā.
- uzlikt Novietot (trauku ar ko) silt, vārīties (parasti uz plīts); novietot (ko traukā) silt, vārīties (parasti uz plīts).
- izsviest Novietot (zvejas rīkus) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
- nolikt Novietot, arī noglabāt (īpašā vietā, īpašos apstākļos) – parasti līdz kādam laikam, arī kādā nolūkā.
- uztupināt Novietot, izvietot (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti ne sevišķi drošā vietā.
- savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
- uzstatīt Novietot, uzcelt, parasti stāvus.
- piesēdēt Novietoties sēdus (parasti uz neilgu laiku, arī kam blakus).
- piesēst Novietoties sēdus (parasti uz neilgu laiku).
- uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma.
- savīties Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām).
- uzmesties Novietoties, parasti strauji, arī uz brīdi, sēdus, guļus, tupus u. tml. virsū (uz kā, kam).
- traucējums Novirzes (parasti aparāta, ierīces) darbībā, darbības procesā.
- slepkavot Noziedzīgi nonāvēt (parasti cilvēku).
- tumšie spēki Noziedzīgu, negodīgu cilvēku (parasti organizēta) grupa.
- gangsteris Noziedznieku bandas loceklis (parasti ASV), kas nodarbojas ar izspiešanu, kontrabandu, kukuļošanu, cilvēku nolaupīšanu un slepkavošanu.
- ūdensartērija Nozīmīgs ūdensceļš, parasti upe.
- slodze Nozīmīgums, ietekmīgums (parasti mākslas darbam, tā elementiem).
- uzlasīt Ņemot augšā, piemēram, no zemes, parasti pa vienam, savākt.
- raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
- lasīt Ņemt un likt (kur iekšā), parasti pa vienam vai nedaudziem.
- rauts Oficiālas svinības ar mielastu, kurās piedalās lūgti viesi; plašas, greznas svinības, parasti ar daudziem ēdieniem un alkoholiskiem dzērieniem.
- demisionēt Oficiāli atkāpties no amata (parasti par valdību, ministru).
- iesniegums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, pieteiktu u. tml.
- petīcija Oficiāls rakstveida iesniegums kādai iestādei (parasti augstākai valsts varas institūcijai) noteiktā jautājumā.
- tvans Oglekļa oksīds – indīga bezkrāsaina gāze bez smakas (parasti kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts).
- dīķis Okeāns (parasti Atlantijas).
- želatīns Olbaltumvielu produkts, ko iegūst parasti no dzīvnieku kauliem, cīpslām, skrimšļiem un ko izmanto, piem., pārtikas rūpniecībā.
- dzintars Organiskas izcelsmes minerāls – pārakmeņojušies terciārā perioda skuju koku (parasti priežu) sveķi.
- trūdi Organisko vielu dalīšanās, sairšanas produkti, kas radušies trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem.
- trupe Organisku vielu (parasti koksnes) sairšana, ko izraisa īpašas parazītiskas sēnes.
- savainojums Organisma audu (parasti stiprs) bojājums, kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
- karš Organizēta bruņota cīņa (parasti starp valstīm vai sociālām grupām valsts iekšienē).
- mafija Organizēta noziedznieku grupa, kas parasti darbojas azartspēļu, narkotiku tirdzniecības, prostitūcijas u. c. jomās (nereti iesaistot arī valsts amatpersonas).
- streikot Organizēti pārtraukt darbu, atteikties strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu (piem., no uzņēmēja, valdības) kādu (parasti ekonomisku vai politisku) prasību izpildi.
- dzegužpuķe Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) violetiem vai sarkaniem ziediem vārpās.
- dzegužkurpīte Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielu, parasti vienu ziedu, kam apakšējā daļa atgādina kurpīti.
- ošņāt Ostīt (parasti par dzīvniekiem).
- saostīt Ostot uztvert (ko), parasti pilnīgi.
- papildvieta Otra sēdvieta autobusā (parasti garākas ekskursijas laikā), par ko tiek prasīta attiecīga samaksa.
- kārtāt Otrreiz art (augsni, parasti melno papuvi).
- uzņemt Pa ceļam apstājoties, ļaut (kādam, parasti iepriekš neparedzētam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
- saskrūvēt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami.
- sacelt Paaugstināt (piem., maksu), parasti ievērojami.
- komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai).
- rampa Paaugstināta uzbrauktuve, platforma (parasti noliktavas priekšā), kam ir vienāds līmenis ar automobiļa kravas platformas vai vagona grīdu.
- sacelties Paaugstināties (parasti ievērojami).
- subsīdija Pabalsts, ko (parasti naudas veidā) piešķir (valsts, iestāde, organizācija) no budžeta līdzekļiem.
- mēteļdrāna Pabiezs audums, no kā parasti šuj mēteļus.
- pairties Pabraukties (parasti laivā) pa ūdeni; paairēties.
- painteresēties Pacensties iegūt, parasti nelielu, informāciju, uzziņu (par ko).
- papīkstēt Pačīkstēt (parasti smalkā, pīkstošā, arī klusā balsī).
- liesināt Padarīt (parasti būvmateriālu) liesāku, piejaucot smiltis.
- sasmērēt Padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru.
- sasmulēt Padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru.
- sablīvēt Padarīt (parasti pilnīgi, viscaur) blīvu, arī cietu, stingru.
- izsausināt Padarīt (parasti viscaur) sausu.
- savandīt Padarīt (piem., zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt (parasti pilnīgi).
- laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veidā atdzist.
- izmērcēt līdz ādai padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- samērcēt līdz ādai padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- izmērcēt līdz kaulam padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- izmērcēt līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- samērcēt līdz kaulam padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- samērcēt līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- atsvabināt Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā); atbrīvot.
- atbrīvot Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā).
- izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piem., ceļu, zemi) – parasti par lietu.
- sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti par ko negatīvu).
- apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt).
- noķēpāties Padarīt netīru sevi, savas drēbes; notraipīties (parasti ar ko mīkstu, lipīgu).
- apgānīt Padarīt netīru, notraipīt; nopostīt, izpostīt, izturēties zaimojoši (parasti aiz ļaunuma).
- pataisīt mīkstu padarīt pakļāvīgu, parasti fiziski ietekmējot.
- kaltēt Padarīt sausu (parasti mutes gļotādu), izraisīt slāpes.
- sasmērēties Padarīt sevi (parasti ļoti, viscaur) netīru.
- pieslapināt Padarīt slapju (ko), parasti urinējot.
- uzfrizēt Padarīt, attēlot labāku, skaistāku (parasti īstenībai neatbilstoši).
- sadārdzināt Padarīt, parasti ievērojami, dārgāku.
- sagānīt Padarīt, parasti pilnīgi, nelietojamu, neizmantojamu (piem., piemēslojot).
- klēpja sunītis Padevīgs, verdziski paklausīgs cilvēks (parasti sievietei padevīgs, paklausīgs vīrietis).
- iedobums Padziļinājums, parasti neliels (kādā virsmā).
- bļoda Padziļš (parasti apaļš) trauks.
- padzīvoties Padzīvot kur, kādā vietā, parasti mierīgi, patīkami.
- sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus).
- paēsties Paēst, parasti tā, ka vairs negribas.
- retromūzika Pagājušo laiku populāri skaņdarbi (parasti vieglās mūzikas žanrā).
- kārts Pagarš, tievs (parasti apdarināts) apaļkoks.
- pagastvalde Pagasta pārvaldes orgāns (parasti, runājot par 19. gs. un 20. gs. sākumu).
- sabrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā daudzumā.
- salūkot Pagatavot, arī sagādāt (ēdienu, parasti ēdienreizei).
- apgrozīt Pagrozīt gan uz vienu, gan uz otru pusi, arī apkārt (parasti aplūkojot).
- pagulēties Pagulēt (miegā, parasti ilgāk nekā parasti).
- samīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā); izmainīties (2).
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā).
- samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā); izmainīties (2).
- pastiept Paildzināt (parasti nevajadzīgi).
- noildzināt Paildzināt; aizkavēt (parasti līdz kādam noteiktam laikam).
- zedenis Paīss, tievs apaļkoks, ko parasti izmanto žogu, zārdu u. tml. veidošanai.
- uzjautāt Pajautāt (kādam ko); uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
- uztaujāt Pajautāt (kādam ko); uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
- pataujāt Pajautāt (parasti vairākiem, daudziem).
- vezumnieks Pajūga, vezuma vadītājs; arī pajūgs, vezums (parasti vezumu rindā).
- lēkts Pakāpeniska (parasti saules) parādīšanās virs horizonta; gaisma, kas rodas, parādoties (saulei) virs horizonta.
- stiepties Pakāpeniski kļūt ilgākam (par laikposmu, parasti diennakts daļu).
- krāties Pakāpeniski kļūt spēcīgākam (par psihisku, parasti negatīvu, stāvokli vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- skaust Pakāpeniski likvidēt, arī iznīcināt (parasti ko nevēlamu).
- mosties Pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā).
- taisīties Pakāpeniski veidoties, būt par topošā pazīmēm (parasti par parādībām dabā).
- raust Pakāpeniski virzīt vienkopus (ko irdenu, izkliedētu), parasti ar rokām vai kādu rīku.
- pasutināties Pakarsēties (parasti pirtī).
- rātns Paklausīgs, kārtīgs; tāds, kas nedara palaidnības, izturas mierīgi, klusu (parasti par bērnu).
- sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
- uzlikt Pakļaut (kādu, parasti negatīvai, ietekmei, piemēram, ar maģisku rituālu).
- turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei, arī panākt, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas, arī, ka (tas) nokļūst kādā (parasti ilgstošā) situācijā, apstākļos.
- saldēt Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai; pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai līdz sasalšanas temperatūrai.
- saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
- uzkarsēties Pakļaut sevi, parasti straujai, karstuma iedarbībai.
- izrēķināties Pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt.
- ietekmēties Pakļauties (kā) ietekmei, iedarbībai (parasti par cilvēku).
- resgalīgs Palaidnīgs, nerātns (parasti par bērniem, pusaudžiem).
- resgalis Palaidnis, nerātnis (parasti bērns, pusaudzis).
- salēnināt Palēnināt, parasti ievērojami.
- pakūtrs Palēnināts, pavājināts (parasti par orgānu darbību).
- izpalīdzēt Palīdzēt (parasti vienreiz).
- pagarināt Palielināt (kā, parasti dokumenta) derīguma laiku.
- savilkt Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piem., kādā karadarbības rajonā).
- sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (kā) skaitlisko vērtību; palielināt, parasti ievērojami, (kā) daudzumu, apjomu.
- trieciendeva Palielināta (parasti medikamentu) deva.
- sacelties Palielināties (parasti ievērojami).
- kormorāns Paliels jūras putns ar (parasti) melnu apspalvojumu un garu knābi; jūras krauklis.
- pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku; šāds trauks kopā ar tā saturu.
- turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties, parasti, kādu laiku.
- sprediķis Pamācība (parasti klaja, uzmācīga, apnicīga).
- didaktika Pamācība, pamācīšana (parasti klaja, uzmācīga).
- didaktisks Pamācošs (parasti klaji, uzbāzīgi) (2).
- krēslot Pamazām kļūt tumšākam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai.
- pīt Pamīšus krustojot (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
- sūtīt Panākt (pamudinot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu mērķi).
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
- izēst Panākt (parasti ar intrigām vai atklātu naidīgu rīcību), ka (kādam) jāatstāj (vieta, amats).
- mest laukā (kādu) panākt (parasti ar spēku), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
- mest ārā (kādu) Panākt (parasti ar spēku), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
- valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veidā.
- uzgrūst Panākt (parasti atvieglojot sev darbu), ka (kādam, kam) jāveic (kas grūts), jāatbild (par ko grūti veicamu, izlemjamu u. tml.).
- iebīdīt Panākt (parasti mudinot, pieskaroties no mugurpuses), ka (kāds) ieiet (kur iekšā).
- ievadīt Panākt (piem., injicējot, iedzerot), ka (parasti zāļu viela) iekļūst organismā.
- sadziedāties Panākt labu saprašanos (parasti saistītu ar kādu savstarpēju izdevīgumu, kopējām interesēm).
- vītināt Panākt, arī būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) vīst, daļēji zaudējot mitrumu (parasti saulē, ēnā).
- pārdalīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sadalīts (parasti divās daļās).
- sadzīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) nonāk, nokļūst (kur, parasti pret savu gribu).
- sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi rodas spars, griba (ko darīt).
- sadūšot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt).
- sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas griba, spars.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (parasti ļoti) sasaistīts, nebrīvs (izturēšanās, rīcības veidā).
- saliekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas, parasti pilnīgi.
- sadusmot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs.
- sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
- samundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst mundrs.
- sanervozēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst nervozs.
- sakrokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam), piem., skaits, daudzums, kļūst, parasti ievērojami, mazāks.
- kutināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kut.
- šķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) strauji virzās uz vairākām pusēm.
- piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekarst.
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., materiāls, viela) kļūst, parasti viscaur, mīksts.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādība, norise, to īpašības) kļūst, parasti ievērojami, vājāks.
- saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti ļoti) spilgts (1).
- saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti ļoti) spilgts (2).
- sataukot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti viscaur) taukains.
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, mazāk spilgts, kontrastains.
- sairdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur irdens.
- uzirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti no virspuses, irdens.
- saplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, plakans, arī plāns.
- saduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, duļķains.
- sabrūnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabrūnē, parasti karstuma iedarbībā.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk (parasti spēcīgi) svārstīties, trīcēt.
- savirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, virpuļot; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi virpuļo.
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
- smaržināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti kādas vielas iedarbībā, kļūst smaržīgs vai smaržīgāks.
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zūd, beidz pastāvēt.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (muskuļi, muskuļaudi) saraujas, savelkas; panākt, būt par cēloni, ka (ķermenī, tā daļās) parasti ievērojami saraujas, savelkas muskuļi, muskuļaudi.
- norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti cilvēks, tā ķermenis) iegūst fizisko izturību, spēju pretoties slimībām.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti negatīvs psihisks stāvoklis) kļūst mazāk spēcīgs, arī beidzas.
- plūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti šķidrums) plūst (piem., pa kādu virsmu).
- izsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti telpā) kļūst auksti.
- vienot Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja (parasti pozitīva) saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības.
- iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
- saspīlēt nervus panākt, būt par cēloni, ka psihiska stāvokļa intensitāte sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu pakāpi.
- sarīkot Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kas, parasti negatīvs).
- remdēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti kas nevēlams).
- remdināt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams fizioloģisks vai psihisks stāvoklis); remdēt.
- sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti stipri, sasveras, arī nogāžas, sagrūst.
- ieaudzēt Panākt, ka (augi) ieaug (parasti jaunā vai neparastā vietā).
- piešūt lietu panākt, ka (kādam) tiek ierosināts tiesas process (parasti nepamatoti).
- savaldīt Panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības.
- velt Panākt, ka (kas, parasti priekšmets) virzās (pa kādu virsmu), griežoties ap savu asi.
- salaist Panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
- sakurt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā; sakurināt (2).
- aizkavēt Panākt, ka (kas) notiek, noris lēnāk nekā parasti; apstādināt (uz kādu laiku).
- ritināt Panākt, ka (kas) pārvietojas, virzās (parasti apļveidā, cirkulāri).
- uzkūpināt Panākt, ka (kas), parasti īsu brīdi, kūp.
- nīdēt Panākt, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, iznīkst.
- novērst Panākt, ka (parasti kas nevēlams) tiek izlabots.
- pāraudzināt Panākt, ka (parasti mājdzīvnieks) atturas no nevēlamiem paradumiem.
- saglābt Panākt, ka atgūst veselību (parasti daļēji).
- apgrozīt Panākt, ka atrodas apgrozībā (parasti nauda).
- uzaudzēt Panākt, ka attīstās (muskuļi); pieļaut, ka attīstās (zemādas tauku kārta, parasti kādā ķermeņa daļā).
- bērt Panākt, ka birst (no sīkām daļām sastāvoša viela vai sīku priekšmetu kopums), parasti no kurienes, kur.
- novest tik tālu panākt, ka kāds nonākt, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- uzdegt Panākt, ka sāk degt, parasti pieliekot uguni; uzdedzināt (1).
- uzdedzināt Panākt, ka sāk degt, parasti pieliekot uguni; uzdegt (1).
- sajaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest, parasti pilnīgi, citādi.
- pārvilkt savā pusē panākt, parasti ar pūlēm, aktīvi darbojoties, ka kāds kļūst par sabiedroto, atbalstītāju, piekritēju.
- uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka pieceļas kājās; panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka uzmostas un pieceļas kājās.
- sadabūt Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) uzņemas ko veikt, kur piedalīties u. tml.
- gambīts Paņēmiens šaha partijas sākumā, kurā upurē kādu figūru (parasti bandinieku), lai iegūtu pozīciju priekšrocības, atbrīvotu ceļu citām figūrām.
- pievākt Paņemt (parasti bez atļaujas) un paturēt pie sevis.
- sadabūt Paņemt (piem., izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
- džokers Papildkārts dažās kāršu spēlēs (parasti vislielākais trumpis vai universāla kārts).
- prēmija Papildu atalgojums par sasniegumiem darbā; atlīdzība, atalgojums par kaut ko (parasti vienreizēji paveiktu).
- zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte.
- platspārnu Par iekārtām, ierīcēm u. tml., parasti lidaparātiem.
- triekties Par parādībām dabā, parasti par vēju, ūdeņiem, nokrišņiem.
- skaistuma karaliene par visskaistāko atzītā sieviete (parasti īpašā konkursā); tituls, ko piešķir šādai sievietei.
- skaistumkaraliene Par visskaistāko atzītā sieviete (speciālā konkursā, arī svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
- uguņot Parādīt (parasti atkārtoti) augstvērtīgu, pārsteidzošu sniegumu (par sportistu, sporta komandu).
- uzrasties Parādīties (parasti par ko nevēlamu).
- lēkt Parādīties virs horizonta (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
- akcelerācija Pāragra attīstība – vecumam neatbilstoša paātrināta bērnu un jauniešu (parasti) fiziskā attīstība.
- pārbrēkties Pārāk daudz brēcot, pārgurt (parasti par bērnu).
- dzīvo (sveiks un) vesels parasti saka atvadoties.
- staigā (sveiks un) vesels parasti saka atvadoties.
- nav kur kāju nolikt parasti saka par ļoti pieblīvētu vai netīru, nekārtīgu vietu, kur ir ļoti grūti vai pat neiespējami paiet.
- trokšņains Parasti savienojumā ar "būt", "kļūt", "tapt" formām: tāds stāvoklis (kādā telpā, vietā, vidē), kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi.
- konvencionālie ieroči parastie ieroči (pretstatā kodolieročiem).
- mazie burti parastie teksta burti.
- sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
- jurģi Pārcelšanās uz citu dzīves un darba vietu, sākot jaunas rentes vai laukstrādnieka (gājēja) saistības, kas parasti notika ap 23. aprīli.
- eņģelis Pārdabiska būtne, Dieva sūtnis, kas parasti tiek attēlots kā cilvēks ar spārniem.
- pūķis Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne.
- versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
- turēt naidu pārdzīvot naidu (pret kādu), parasti ilgāku laiku.
- turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
- izbaudīt uz savas ādas pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
- bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts.
- džemperis Pāri galvai velkams (parasti adīts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostasvietai vai nedaudz zemāk.
- vārīties Pāriet visā (šķidruma) tilpumā no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī attiecīgas (parasti augstas) temperatūras iedarbībā.
- kaparot Pārklāt galvanizācijas procesā (parasti metālu) ar varu.
- galvanizēt Pārklāt metāla virsmu ar (parasti cinka) aizsargkārtu.
- satīklot Pārklāt, arī sasaistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
- piebārstīt Pārklāt, piepildīt (parasti ar ko sīku, smalku).
- sasalt Pārklāties (parasti pilnīgi) ar ledu; pārvērsties ledū (parasti viscaur) – par ūdenstilpi.
- sarūsēt Pārklāties (parasti pilnīgi) ar rūsu; rūsējot sabojāties.
- sasērsnot Pārklāties (parasti pilnīgi) ar sērsnu.
- noglumēt Pārklāties ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
- apsvīst Pārklāties ar sviedriem (parasti nedaudz).
- saledot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar ledu.
- pārlīkt Pārliekties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
- izgrozīt Pārmainīt, parasti sev vēlamā veidā.
- izgrozīties Pārmainīties (parasti par apstākļiem).
- savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
- izstrāvot Pārņemt (ķermeni, tā daļas) – parasti par sajūtām.
- aizgūt Pārņemt (no kā), (parasti) pielāgojot savām vajadzībām.
- salīt Pārņemt, parasti ļoti (piem., par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2).
- satriekt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2).
- sagraut Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā.
- medains Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs (parasti par balsi, runu).
- sūtnis Pārstāvis, ko (piem., valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
- dramatizēt Pārstrādāt (parasti) epikas daiļdarbu, izveidojot lugu.
- desa Pārtikas produkts – īpaši sagatavotā dzīvnieku zarnā vai citā materiālā iepildīta sasmalcinātas gaļas masa, ko parasti ēd aukstu, sagrieztu šķēlēs.
- degustācija Pārtikas produktu, dzērienu nogaršošana (parasti veikalā), ko reklāmas nolūkos organizē attiecīgā pārtikas produktu, dzērienu ražotājs vai izplatītājs.
- saraustīt Pārtraukt (parasti pēkšņi, uz neilgu laiku).
- iejaukties Pārtraukt (parasti sarunu), izsakot savas domas.
- mest pie malas Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē.
- stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību un apstāties (par transportlīdzekļiem, ierīcēm u. tml.).
- brīvstunda Pārtraukums starp mācību stundām (skolā); starpbrīdis (parasti akadēmiskās stundas garumā).
- nolaisties no saviem augstumiem pārvarēt (piem., sociālās atšķirtības plaisu) un spēt pielāgoties, piemēroties citai (parasti zemākai) videi.
- izsisties Pārvarēt materiālas grūtības (parasti ilgākā laikā).
- savaldīties Pārvarēt vai pavājināt (parasti ievērojami) savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- savaldīt Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- saņemties Pārvarēt, parasti uztraukumu, bailes, arī sāpes, nogurumu u. tml.
- dekodēt Pārveidot kodētus (parasti audio vai video signālus) sākotnējā (uztveramā) formā.
- sprīžot Pārveidoties, savirzot ķermeņa galus kopā un pēc tam attālinot tos vienu no otra (parasti par kāpuriem).
- spert Pārvietojoties veidot soli (parasti kādā virzienā).
- maldīties Pārvietoties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nespējot atrast pareizo ceļu, virzienu.
- lidot Pārvietoties gaisā ar spārnu vai lidplēves palīdzību (parasti par putniem, kukaiņiem).
- tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi); arī plūst (1).
- plūst Pārvietoties, parasti ar nemainīgu ātrumu, samērā lielā daudzumā (par šķidrumu, gāzi).
- jāt Pārvietoties, sēžot dzīvniekam (parasti zirgam) mugurā.
- pārkļūt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko), parasti ar grūtībām.
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas) personas, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus.
- Jaunā pasaule pasaules daļa, kas apgūta vēlāk nekā pārējās (parasti Amerikas, retāk – Austrālijas kontinents).
- pablenzt Paskatīties (parasti ar nekustīgu skatienu, nenovēršoties, arī ko novērojot).
- izmanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.); izlavīties.
- mācībspēks Pasniedzējs (parasti augstākajā mācību iestādē).
- paklīst Pastaigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa).
- lektorāts Pastāvīga vai uz laiku izveidota darba vieta lektoram (parasti universitātē).
- sniegt Pastiepjot roku, tuvināt kādam (ko, parasti rokā saņemtu), lai tas (to) paņemtu, saņemtu.
- ieplest Pastiept sānis (parasti kājas, rokas).
- raudas Pastiprināta asaru izdalīšana (piem., sakāpinātu emociju, sāpju dēļ), ko parasti pavada elsas un šņuksti; raudāšana.
- matainība Pastiprināta garo, pigmentēto matu augšana ķermeņa vietās, kur parasti aug tikai pūkveida mati; matainums.
- oriģināldarbs Paša autora radīts (parasti) mākslas darba eksemplārs (pretstatā kopijai, novilkumam, sērijveida ražojumam u. tml.).
- pašmērķis Paša izvēlēts mērķis, uz kuru pārlieku tiecas, parasti neņemot vērā (kā) būtību, nozīmīgumu.
- sameistarot Pašrocīgi izgatavot, parasti pielāgojot dažādus pieejamos materiālus.
- izsviest Pateikt (parasti īsi, starp citu); izmest.
- izmest Pateikt (parasti īsi, starp citu).
- iebilst Pateikt, ieteikties (parasti iestarpinot).
- izdabūt Pateikt, izrunāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); arī panākt, ka (kāds ko) pasaka, izpauž.
- uzbilst Pateikt, pasacīt, parasti īsi; arī pajautāt.
- sadedzināt Patērēt (ar barības vielām uzņemto enerģiju), parasti fiziskā darbā, nodarbē.
- saldkaisls Patīkami (parasti seksuāli) kaisls.
- kaverna Patoloģisks dobums (parasti plaušās), kas izveidojas, sabrūkot audiem (piem., tuberkulozes procesā).
- pants Patstāvīga iedaļa, paragrāfs (parasti numurēts) kādā juridiskā dokumentā.
- nobastot Patvaļīgi neierasties (parasti skolā uz mācībām); patvaļīgi neapmeklēt (piem., mācību stundu).
- strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, parasti satrauktā, asā sarunā.
- sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
- pūst vienā stabulē paust tādus pašus (parasti sev izdevīgus) uzskatus, kādus pauž kāds cits.
- lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā); mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
- uzbrukt Paust, parasti asu, naidīgu kritiku, nosodījumu.
- dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
- dzīvoties Pavadīt laiku (kur), rotaļājoties vai nodarbojoties ar kaut ko (parasti par bērniem).
- padzīvoties Pavadīt samērā neilgu laiku rotaļājoties vai nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
- multiplicēt Pavairot, vairākas reizes atkārtot (parasti ko vienveidīgu).
- saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties.
- sadarīt Paveikt (parasti daudz); izdarīt (parasti daudz nevēlama).
- aizdambējums Paveikta darbība, rezultāts --> aizdambēt; mākslīgi veidots šķērslis (parasti upes) tecējumam; aizsprosts.
- inscenējums Paveikta darbība, rezultāts --> inscenēt (1); uzvedums, izrāde (parasti ar grandioziem masu skatiem).
- pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti (tā) aizsargāšanai.
- sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt (2); sadalīties (parasti par valsti), izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
- tēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1); personu, vides, norišu u. tml. apraksts (parasti daiļdarbā).
- pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai (to) izceltu, padarītu atšķirīgu.
- pamīcīties Pavirzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piem., pa staignu pamatu).
- nozaudēt Pazaudēt (ko, parasti priekšmetu).
- sagumt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu, enerģiju, kļūt nomāktam, drūmam.
- viga Pazeminājums (parasti šaurs, garens) starp osiem.
- uzzīmēt Pazīt, identificēt (kādu, ko pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem); atpazīt.
- atpazīt Pazīt, identificēt (kādu, ko pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem).
- pavilkt uz zoba pazoboties, pasmieties, parasti labsirdīgi (par kādu).
- atklāt Pēc celtniecības, izveides nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu pasākumu).
- paradigma Pēc noteikta principa, noteiktas pazīmes grupēts valodas vienību (parasti gramatisko formu) kopums.
- uzrādīt Pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentu).
- peldmētelis Pēc peldēšanās vai mazgāšanās velkams apģērba gabals ar jostu (parasti bez aizdares).
- kampaņa Pēc plāna un noteiktā termiņā veicamu darbu kopums (parasti par lauksaimniecisko ražošanu padomju iekārtas laikā).
- mācību spēks pedagogs (parasti augstākajā mācību iestādē).
- veidole Pēdas formas atveids (parasti no koka), ko izmanto apavu izgatavošanā; lieste.
- gudrības zobs pēdējais lielais dzeroklis katrā žokļa pusē, kas izaug parasti 18–25 gadu vecumā.
- vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem); arī kolikas.
- katastrofa Pēkšņa, postoša pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (parasti sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
- iesvelt Pēkšņi izraisīt (parasti spēcīgas jūtas).
- iesvelt Pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām); iesvelties.
- iesvelties Pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām).
- sisties Pēkšņi izraisīties (piem., par pietvīkumu); pēkšņi pieplūst (parasti sejā, galvā) – par asinīm.
- savajadzēties Pēkšņi kļūt (parasti ļoti) vajadzīgam, nepieciešamam.
- atkrist Pēkšņi nonākt (parasti aiz nespēka) iepriekšējā stāvoklī.
- sagribēties Pēkšņi sākt gribēt (ko), parasti ļoti.
- apsmieties Pēkšņi sākt smieties (parasti nevaldāmi).
- atklājums Pēkšņi uzzināts, aptverts fakts (parasti pārsteidzošs).
- aura Pēkšņi, īslaicīgi psihiski un veģetatīvi traucējumi, parasti epilepsijas lēkmes sākumā.
- ielēkt Pēkšņi, negaidīti tēlot, spēlēt (lomu), parasti aizvietojot citu aktieri.
- trūkties Pēkšņi, strauji celties (parasti stāvus, sēdus).
- kulstīties Peldēt, parasti intensīvi šķaidot, jaucot (ūdeni).
- ūdens velosipēds peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un kājminamu piedziņu (parasti atpūtai uz ūdens).
- ūdensizspaids Peldoša ķermeņa (parasti kuģa) izspiestais ūdens daudzums.
- debarkaders Peldošs objekts (parasti kuģu piestātne), kas ierīkots uz pontona vai liellaivas.
- žurka Peļu dzimtas grauzējs ar samērā slaidu ķermeni, smailu purnu un garu, parasti kailu, asti.
- numurs Periodiska izdevuma (parasti laikraksta, žurnāla) kārtējā, ar ciparu vai ciparu kopu apzīmētā iespiedvienība.
- biļetens Periodisks izdevums, kurā parasti atspoguļoti kādas iestādes, organizācijas darba rezultāti.
- žurnāls Periodisks izdevums, kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
- iepirkt Pērkot iegādāties (parasti lielākā daudzumā, piem., rezervei, tālākpārdošanai).
- zīle Pērlei līdzīgs veidojums (parasti no krāsaina stikla) rotāšanai.
- pensionārs Persona, kam piešķirta (parasti vecuma) pensija.
- reflektants Persona, kas pretendē (parasti būt par studentu mācību iestādē).
- emisārs Persona, kas sūtīta (parasti uz citu zemi) ar kādu sevišķu uzdevumu.
- kurators Persona, kuras pienākums ir pārraudzīt (parasti kādas iestādes, cilvēku grupas) darbību.
- viesis Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piem., piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
- lobijs Persona, personu grupa, kas mēģina ietekmēt vēlētus politiķus (parasti deputātus), lai panāktu viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- pašbilde Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets; pašfoto.
- pašfoto Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets.
- fotopašportrets Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; pašfoto; pašbilde.
- patronīms Personvārds (parasti uzvārds, iesauka vai tēvvārds), kas darināts no tēva (vai tēva līnijas) senču vārda.
- skatīt Pētīt, iztirzāt, arī vērtēt (parasti izmantojot kādu viedokli, teoriju u. tml.).
- gredzenot Pētnieciskos nolūkos iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju īpašu gredzenu.
- izpētīt Pētot izzināt, iegūt vispusīgu informāciju (parasti zinātnē).
- klaudzeklis Pie ārdurvīm vai vārtiem piekārts neliels (parasti metāla) priekšmets pieklaudzināšanai.
- puzuris Pie griestiem karināms veidojums (parasti no salmiem) telpu rotāšanai.
- gubenis Piebūve pie rijas vai lopu kūts (parasti siena, salmu novietošanai); siena, salmu šķūnis.
- uzķepuroties Piecelties (parasti ar grūtībām).
- uzrausties Piecelties (piemēram, no guļasvietas), parasti ar grūtībām.
- pierausties Piecelties, parasti ar grūtībām.
- uzcelties Piecelties, parasti kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- starts Piedalīšanās, parasti sportā, sacensībās.
- iet kadrā piedalīties, būt redzamam (parasti televīzijas pārraidē).
- būt kadrā piedalīties, būt redzamam (parasti televīzijas pārraidē).
- aizjūgs Piederumu kopums (parasti zirga) iejūgšanai; iejūgs.
- pārdzimt Piedzimt vēlreiz, no jauna (parasti iemiesojoties citā veidolā).
- detektīvliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kurā sižetu parasti veido kāda nozieguma atklāšana, izmeklēšana.
- detektīvromāns Piedzīvojumu romāns, kurā parasti attēlota kāda nozieguma atklāšana, izmeklēšana.
- nolauzt degunu piedzīvot neveiksmi, tikt pārmācītam (parasti par iedomīgu cilvēku).
- atļauties Pieklājības forma, pievēršot klātesošo uzmanību saviem turpmākiem (parasti kritiskiem) izteikumiem un mazinot to kategoriskumu.
- kundze Pieklājības forma, uzrunājot vai nosaucot (parasti precētu) sievieti.
- kavalieris Pieklājīgs, laipns vīrietis (parasti attieksmē pret sievietēm); dāmas pavadonis, aizsargātājs.
- salaist kļūdas pieļaut daudz kļūdu, daudz kļūdīties, parasti ko rakstot.
- ielaist kļūdu pieļaut kļūdu, kļūdīties, parasti, rakstot.
- sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
- samērcēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, slapjš.
- izdzesēt Pieļaut, ka (kas, parasti telpa) kļūst pilnīgi auksts.
- niša Piemērota, relatīvi brīva (parasti uzņēmējdarbības) joma.
- suvenīrs Piemiņas lieta (parasti neliels priekšmets, kas īpaši raksturīgs kādai vietai).
- uzpūsties Piepildīties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā, arī izveidoties ar porām.
- pūsties Piepildoties ar gāzi (parasti fizioloģisku traucējumu, arī atsevišķu pārtikas produktu ietekmē), palielināties apjomā.
- uzpūsties Piepildoties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā (piemēram, par kuņģi).
- uzprasīt Pieprasīt (noteiktu cenu par ko, parasti pārdodot).
- paģērēt Pieprasīt, arī pavēlēt, parasti stingri, kategoriski.
- aprast Pierodot pielāgoties (parasti par maņu orgāniem).
- uzņemt Piesaistīt (parasti mitrumu) – par materiāliem.
- saskandināt Piesist (glāzes, kausus u. tml.) vienu pie otra, citu pie cita (parasti pirms alkoholiska dzēriena dzeršanas).
- piedurties Pieskarties (parasti viegli).
- sasmēķēt Piesmēķēt (ko, parasti gaisu).
- miezeris Piesta (parasti no metāla, keramikas).
- apjozt Piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
- seglot Piestiprināt seglus (parasti zirgam).
- sapiķot Piesūcināt ar piķi, parasti pilnīgi; nopiķot, parasti pilnīgi.
- izrūgt Piesūcoties ar mitrumu (parasti pavasara atkusnī), kļūt viscaur mīkstam, staignam.
- sasvīst Piesūcoties ar sviedriem, kļūt (parasti viscaur) mitram, slapjam.
- sacukuroties Piesūkties ar cukuru (parasti izdalot sulu).
- pieglaust ausis pietuvināt ausis galvai (parasti par suni).
- piekabināt Pievienot, pielikt (parasti lieki, nevajadzīgi).
- iepildīt Pildot ievirzīt (kur iekšā, parasti ko šķidru vai beramu).
- pārdot (savu) dvēseli velnam pilnībā atteikties no morāles principiem (parasti savtīgu interešu dēļ).
- tāpatība Pilnīga (parasti jēdzienu spriedumu) atbilstība, pilnīgs līdzīgums; identitāte, identiskums.
- piegulēt Pilnīgi atbilst (parasti augumam) – par apģērbu, retāk apaviem.
- tāpatīgs Pilnīgi atbilstošs, pilnīgi līdzīgs (parasti par jēdzieniem, spriedumiem); arī identisks.
- izprast Pilnīgi saprast (parasti izziņas procesā).
- līdz kājai vaļā pilnīgi vaļā (parasti par durvīm).
- metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas (parasti) izbūvēts pazemes tuneļos; metro.
- metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas parasti izbūvēts (pazemes tuneļos); metropolitēns.
- uzpirkt Pirkt (ko) vairumā, parasti pārdošanai par augstāku cenu vai pārstrādei.
- pirkties Pirkt sev; iepirkties (parasti lielākā daudzumā).
- melnraksts Pirmais teksta variants (parasti vēl labojams, rediģējams).
- pirmdokuments Pirmais, arī oriģinālais dokuments, ko parasti izmanto turpmāko dokumentu izstrādei.
- pirmsenči Pirmatnējie, sākotnējie (parasti dzīvnieku) senči.
- sasprāgt Plaisājot sadalīties (parasti pēkšņi).
- skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piem., cauruļu nostiprināšanai, koka siju nostiprināšanai u. tml.
- štrauss Plakanas formas ziedu pušķis (parasti likšanai uz kapa).
- plātne Plakans, parasti taisnstūra formas priekšmets, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai, apdarei u. tml.; plāksne (1).
- ciparnīca Plāksne (parasti ar cipariem un iedaļām), pa kuru virzās pulksteņa rādītāji.
- numurzīme Plāksne ar (parasti automašīnas, ēkas) numuru.
- spārns Plākšņveida vai profilēts elements mijiedarbībai ar apkārtējo vidi (parasti gaisu, ūdeni).
- iztriepe Plānā slānī (parasti uz stikla) iztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei; uztriepe.
- perināt Plānot, apdomāt (parasti slepenībā).
- šifons Plāns, viegls, caurspīdīgs (parasti) zīda audums.
- šķidrauts Plāns, viegls, parasti caurspīdīgs audums; izstrādājums no šāda auduma; plīvurs.
- forums Plaša (parasti starptautiska) sanāksme, liela mēroga sarīkojums.
- vestibils Plaša priekštelpa (parasti sabiedriskās ēkās).
- aula Plaša svinību, sarīkojumu zāle (parasti augstākajās mācību iestādēs).
- plātīties Plaši kustināt rokas, parasti pastiprinot izteikuma saturu.
- gadatirgus Plašs tirgus, ko parasti rīko vienu reizi gadā.
- slaids Plašs, arī straujš, veikls (par kustībām); plašs (par, parasti lokveida, kustības virzienu).
- plezna Plata, parasti plakana (mašīnu, ierīču u. tml.) darbīgā daļa.
- atplest muti līdz ausīm plati atvērt muti (parasti žāvājoties un neaizsedzot to ar plaukstu).
- lāpstiņa Plats, plakans lāpstveida (ragu) veidojums (parasti aļņiem).
- izplaucēt Plaucējot izkarsēt, iztīrīt (parasti trauku).
- noplinkšķināt Plinkšķinot nospēlēt (parasti uz klavierēm).
- velties Plūst ūdenstilpē, parasti strauji, viļņojot, mutuļojot (par ūdeni).
- skaloties Plūst, parasti atsitoties pret ko (piem., par ūdeni, viļņiem).
- spiesties Plūst, tecēt, arī izplatīties, parasti mazliet, pa ko šauru, sīku (piem., spraugu) – par ūdeni, dūmiem u. tml.
- virst Plūst, tecēt, parasti spēcīgi, strauji (par šķidrumu); būt tādam, no kura kas plūst, tek.
- uzplūst Plūstot (parasti paaugstinoties ūdenstilpes līmenim) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ūdenstilpi.
- izpļāpāt Pļāpājot izpaust, izstāstīt (parasti ko slēpjamu).
- kulstīt mēli pļāpāt, runāt (parasti ko nenozīmīgu).
- podestūra Podestu kopums, sistēma (parasti uz skatuves, estrādes).
- naktspods Pods (parasti ar osu) dabisko vajadzību kārtošanai.
- gorodovojs Policists, kārtībnieks (parasti cariskās Krievijas pilsētās).
- partijnieks Politiskās (parasti komunistiskās) partijas biedrs.
- sūklis Porains, elastīgs izstrādājums, ko (parasti) izmanto tīrīšanai, mazgāšanai.
- straujtece Posms (ūdenstilpē, parasti upē), kur ir liels straumes ātrums.
- periods Posms sporta (parasti hokeja) spēlē, kurš ilgst 20 minūtes.
- rīt Postīt, iznīcināt (parasti par liesmām, uguni).
- aizsargpote Pote, kas padara organismu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību.
- diapozitīvs Pozitīvs fotoattēls uz fotofilmas (parasti projicēšanai uz ekrāna).
- skaists Pozitīvs, bez negatīvām īpašībām (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, rakstura, personības īpašībām).
- praktikums Praktisko nodarbību kopums kādā mācību priekšmetā (parasti augstskolā).
- pretenzija Prasība (parasti pēc kā tāda, uz ko ir tiesības), arī tīkojums (pēc kā), iebildums (pret ko).
- vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
- rakstītprasme Prasme (parasti pareizi) rakstīt; rakstpratība.
- rakstītprasme Prasme rakstīt (parasti pareizi) kādā svešvalodā.
- runātprasme Prasme runāt (parasti svešvalodā).
- konfrontēt Pratināt divas vai vairākas personas, vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- punktīgs Precīzs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- sīkamatniecība Preču izgatavošana nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
- korāļu prelūdija prelūdija (parasti ērģelēm), kurā izmantota kāda korāļa melodija.
- korāļprelūdija Prelūdija (parasti ērģelēm), kurā izmantota kāda korāļa melodija.
- flirts Pretējā dzimuma personas uzmanības piesaistīšana (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrināšanās pēc).
- konflikts Pretrunu, sadursmju atspoguļojums, kas veido mākslas darba (parasti daiļdarba) pamatu.
- konfrontēt Pretstatīt (ko, parasti krasi atšķirīgu); būt opozīcijā; konfliktēt.
- vīterot Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
- vidžināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, tērzēt (parasti par bērniem, sievietēm).
- skotele Priekšauts (parasti ādas vai bieza auduma).
- ugunslīnija Priekšējo pozīciju līnija (parasti frontē), no kuras šauj.
- portjera Priekškars (parasti no smaga, bieza auduma) durvīm, logiem, nišām.
- pēda Priekšmeta apakšējā, parasti paplatinātā, daļa.
- imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību); šādi darinātais priekšmets.
- vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam).
- numurs Priekšmets (parasti plāksne), uz kā ir šāds cipars vai ciparu kopa.
- pabalsts Priekšmets, veidojums, ko izmanto par balstu (parasti zem kā).
- prezbiterijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis.
- sils Priežu mežs (parasti bez pameža); meža augšanas apstākļu tips sausās, nabadzīgās smilts augsnēs.
- masāža Procedūra, ko veic ārstnieciskos vai kosmētiskos nolūkos, mehāniski (parasti ar rokām) iedarbojoties uz pacienta muskuļiem un audiem.
- glotofāgija Process, kurā dominējošā valoda, ko uzspiež spēcīga politiska grupa, pakāpeniski nomāc vietējās vai minoritāšu valodas (parasti pēc iekarošanas vai kolonizēšanas).
- superpozīcija Process, kurā kādas parādības, norises u. tml. tiek iekļautas vienotā sistēmā (parasti ar rezultējošu efektu).
- tīģeļprocess Process, kurā, parasti metālu, kausē, sakausē vai karsē tīģeļos.
- piketēt Protestēt, paust savu attieksmi (pret ko), grupā vai individuāli nostājoties (parasti ar plakātu) kādā vietā.
- suģestija Psihiska iedarbošanās uz cilvēku, kas izraisa noteiktu (parasti viņa gribai, apziņai pretēju) psihisko stāvokli.
- iztēle Psihiska norise – (kā) radīšana apziņā tēla, priekšstata, idejas veidā (parasti jaunrades procesā).
- izteiksme Psihiska stāvokļa, rakstura, personības īpašību izpausme (parasti sejā, skatienā); attiecīgais izskats (parasti sejai, acīm).
- izbrīns Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa kas negaidīts, neparasts, dīvains.
- perversija Psihisks personības un uzvedības traucējums – slimīga, pretdabiska (parasti seksuāla) tieksme; šādu tieksmju attēlojums, izpausme.
- iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
- mītiņš Publiska masu sapulce par aktuāliem (parasti politiskiem) jautājumiem.
- pūderēties Pūderēt sava ķermeņa daļas (parasti seju).
- zellis Puisis, jauns vīrietis (parasti izdarīgs, apsviedīgs).
- sisties Pukstēt, parasti spēcīgi, strauji (par sirdi); spēcīgi, strauji pulsēt.
- sist Pukstēt, parasti strauji, spēcīgi (par sirdi); strauji, spēcīgi pulsēt.
- modinātājs Pulkstenis (arī mobilais telefons, radioaparāts), kas ar zvanu, melodiju u. tml. noteiktā laikā signalizē (parasti, lai pamodinātu).
- stundenis Pulkstenis (parasti tāds, kas sit ik pēc stundas).
- kuranti Pulkstenis (parasti tornī) ar noteiktā toņu secībā skanošiem zvaniem.
- pērties Purinoties, kustoties, grozoties (piem., smiltīs, ūdenī), tīrīt sevi (parasti par putniem).
- pusmūžs Puse no (parasti cilvēka) mūža.
- puscūka Puse vai aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
- izpūt Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses); pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi).
- sapūt Pūstot sabojāties (parasti pilnīgi).
- āžrags Pūšamais tautas mūzikas instruments, kas darināts no (parasti āža) raga.
- izpūst Pūšot aizvirzīt, aiztraukt (parasti par vēju).
- uzpūst Pūšot, sūknējot piepildīt (ar gāzveida vielu, parasti elastīgu kameru).
- raibsvārcis Putns ar raibiem spārniem (parasti dzenis).
- cālis Putnu (parasti vistas) mazulis; jaunputns.
- zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst salīdzinoši nelieli putni ar (parasti) nelielu knābi un īpatnēju kāju uzbūvi (trīs pirksti vērsti uz priekšu, viens – atpakaļ), piemēram, zvirbuļi, zīlītes, bezdelīgas, cielavas, strazdi, vārnas [Passeriformes].
- radikālisms Radikālu uzskatu (parasti galēji kreisu vai galēji labēju) paušana; šādu principu ievērošana savā darbībā.
- pārraide Radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
- pīkstēt Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
- vidžināt Radīt augstas, smalkas balss skaņas (par putniem, parasti bezdelīgām).
- svilpot Radīt augstas, stieptas balss skaņas (parasti par putniem).
- trillināt Radīt augstu, dzidru mainīga augstuma balss skaņu kopumu (parasti par putniem); treļļot.
- džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
- zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
- zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., plīstošiem stikliem).
- zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., putniem).
- žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piem., par priekšmetiem kustībā); atskanēt šādam troksnim.
- pīkstēt Radīt augstu, parasti stieptu skaņu (piem., par ierīcēm, iekārtām); atskanēt šādai skaņai.
- svilpt Radīt augstu, stieptu balss skaņu (parasti par putniem).
- dunēt Radīt dobju, ļoti zemu troksni, parasti izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piem., par pērkonu, ūdeņiem, arī par sprādzieniem, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atbalsot šādu troksni.
- lirināt Radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli).
- plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piem., par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
- ņerkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piem., par ko tādu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- sabuktēt Radīt iespiedumu, ieliekumu (parasti automobiļa virsbūvē).
- ķaukstēt Radīt īsas, samērā augstas balss skaņas, parasti rejot.
- pukšķēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
- žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- purkšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
- tikšķēt Radīt īslaicīgus, ritmiskus, paklusus trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu).
- murrāt Radīt klusas, ritmiskas, vibrējošas balss skaņas (parasti par kaķi).
- rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
- trokšņot Radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piem., par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm).
- smilkstēt Radīt raksturīgas augstas, paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par suni).
- rukšķēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
- ņurkstēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par kaķi vai suni).
- mekšķināt Radīt raksturīgas īsas, spalgas balss skaņas (parasti par āzi, kazu).
- krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
- ūjināt Radīt raksturīgas pazemas, stieptas balss skaņas (parasti par putniem).
- maut Radīt raksturīgas skaļas balss skaņas (parasti par govīm).
- kladzināt Radīt raksturīgas skaļas balss skaņas (parasti par vistām).
- zāģēt Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā); krākt.
- pēkšķēt Radīt raksturīgas skaņas, kas parasti tiek atdarinātas ar "pēk, pēk" vai "pēkš, pēkš" (par pīlēm).
- kviekt Radīt raksturīgas spalgas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām).
- urināt Radīt raksturīgas zemas, vibrējošas un ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni).
- mēkšķēt Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
- klukstēt Radīt raksturīgas, paklusas balss skaņas (parasti par vistām).
- saukt Radīt raksturīgus, parasti skaļus, balss signālus (par putniem).
- trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, smalku skaņu; atskanēt šādai skaņai.
- žvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (parasti par žagatu).
- uzdomāt Radīt sev, parasti maldīgu, uzskatu, pārliecību.
- uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt), izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
- uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko) darīt, izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
- gāgāt Radīt skaļas, gari stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
- ķērkt Radīt skaļas, griezīgas (parasti mūzikas) skaņas.
- ķērkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (parasti par vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
- sparkšķēt Radīt skarbas, parasti ritmiskas, skaņas; atskanēt šādām skaņām.
- džerkstēt Radīt skarbu griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas darbojas ar traucējumiem, aizķeršanos); atskanēt šādam troksnim.
- žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti, berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- žvadzēt Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas skaras cits gar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- brākšķēt Radīt spēcīgu troksni, kāds rodas, piem., gāžoties lielākiem (parasti koka) priekšmetiem; atskanēt šādam troksnim.
- krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem).
- maurot Radīt stieptas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
- šņakstēt Radīt šādu troksni ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu); atskanēt šādam troksnim.
- izdalīt Radīt un izvadīt no sevis (parasti kādu vielu) – par organismu, orgāniem.
- zuzēt Radīt vienmērīgu šalcošu paklusu skaņu, parasti vibrējot, berzējoties.
- fabricēt Radīt, sacerēt (parasti ko mazvērtīgu lielā daudzumā).
- tuva radniecība radniecība, kuras pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē).
- norādīt Rādot (parasti ar žestu), vērst (kāda) uzmanību (uz ko); rādot sniegt informāciju.
- vārīt Radot attiecīgu (parasti augstu) temperatūru, panākt, ka visā (šķidruma) tilpumā notiek pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī.
- izrist Raisoties izjukt (parasti par matiem).
- šņakarēties Rakāties, parasti ko meklējot, izvēloties.
- uzrakāt Rakņājot (piemēram, augsni), parasti nejauši, atrast (ko).
- bloks Rakstāmpapīra, zīmēšanas papīra u. tml. (parasti noplēšamu) lapu kopums.
- šņāpt Rakstīt, parasti ātri, pavirši; ātri, pavirši vilkt, zīmēt (ko).
- skrīvēt Rakstīt, parasti veikli.
- švīkāt Rakstīt, zīmēt, parasti ātri, nekārtīgi.
- raksts Rakstīti, parasti iespiesti (kāda laikmeta, tautas, autora) darbi, darbu kopums; literatūra.
- komentārs Raksts (parasti neliels), kurā pausts kāds viedoklis, spriedums, secinājums u. tml.
- pretraksts Raksts, kura saturs ir vērsts pret citu, parasti kritisku, rakstu.
- apdruka Raksts, ornaments (parasti uz auduma).
- smilksts Raksturīga augsta, paklusa, stiepta (parasti suņa) balss skaņa.
- izteikt Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izsacīt.
- izsacīt Raksturot, apzīmēt (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izteikt.
- iztēlot Raksturot, parādīt (ko), parasti citādi nekā īstenībā.
- proklamācija Rakstveida (parasti politiska rakstura) uzsaukums, kas paredzēts izplatīšanai atklātībā.
- ielūgums Rakstveida aicinājums ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās).
- rēgoties Rasties iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml. redzes tēlu veidā (parasti par ko nepatīkamu).
- veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā). Siltuma un mitruma ietekmē veidosies gubu mākoņi.
- sacelties Rasties, iestāties (parasti pēkšņi).
- ieviesties Rasties, izveidoties, gadīties (parasti par ko nevēlamu).
- sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur.
- sagulties Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur.
- saķerties Rasties, parasti pēkšņi (par kavēkļiem, traucējumiem darbībā, norisē u. tml.).
- uzšķilties Rasties, parasti pēkšņi.
- sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma.
- ore Rati (parasti divjūgu) ar augstām, slīpām redeļu malām.
- kulba Rati, ragavas ar (parasti auduma) jumtu; ratu, ragavu segtā daļa.
- pinkšķis Raudas (parasti bērniem).
- raudāt pakaļ raudot, sērojot paust skumjas (parasti par mirušo).
- plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā; raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka; arī plūkt (1).
- plūkt Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā); šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
- ieraut Raujot, velkot (parasti aiz rokas) ievirzīt (kur iekšā).
- pluinīt Raustīt, purināt, plivināt (parasti par vēju).
- vaigs Redzamā (mēness, saules), parasti apaļā, ieapaļā daļa.
- rēgs Redzes priekšstats, redzes iztēles parādība, ko (parasti) izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; spoks.
- ieslacīties Refl. --> ieslacīt; tikt ieslacītam (parasti neviļus, negribēti).
- ievērpties Refl. --> ievērpt (1); tikt ievērptam, parasti neviļus.
- piesisties Refl. --> piesist (2); tikt piesistam (parasti neviļus, negribēti).
- tiks Reflektoriska, atkārtota (parasti sejas, kakla) muskuļu saraušanās.
- kalpot Regulāri vadīt reliģiskās ceremonijas un veikt citus ar baznīcu un draudzi saistītus pienākumus (parasti par mācītājiem).
- vadāt Regulāri, bieži vest (kādu, parasti bērnu, uz kurieni).
- recepcija Reģistratūra (parasti viesnīcā, birojā).
- sareģistrēt Reģistrēt laulību (parasti dzimtsarakstu nodaļā) – par šīs iestādes darbinieku.
- svārstreklāma Reklāmas vai preces cenas piestiprināšanai paredzēts lentes (parasti caurspīdīgas) vai atsperes veida priekšmets; svārsteklis; vobleris.
- svārsteklis Reklāmas vai preces cenas piestiprināšanai paredzēts lentes (parasti caurspīdīgas) vai atsperes veida priekšmets; svārstreklāma; vobleris.
- sareklamēt Reklamēt (parasti daudz, arī pārmērīgi); izreklamēt.
- dievkalpojums Reliģiska ceremonija (parasti baznīcā) par godu Dievam garīdznieka vadībā.
- baznīcas dziesmas reliģiskas dziesmas, ko parasti dzied dievkalpojuma laikā.
- misionārisms Reliģisko organizāciju darbība ar nolūku pievērst ticībai (parasti nabadzīgo un mazattīstīto valstu) iedzīvotājus.
- vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa; vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
- resnītis Resns (parasti maza auguma) cilvēks; arī resns dzīvnieks.
- šķidrs Rets, arī kluss (parasti par aplausiem).
- grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un citās barības vielām nabadzīgās un slapjās augsnēs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- samulsums Rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, mērķtiecīgas rīcības, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības sajūta.
- sekas Rezultāts (parasti negatīvs), ko izraisa kādi cēloņi.
- izrīcība Rīcība, rīkošanās (parasti nevēlama).
- aizbildniecība Rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpe, tiesību aizsardzība; rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
- laisties Rietēt (parasti par sauli).
- grumba Rieva (parasti sejas ādā).
- aprīt Rijot apēst; norīt (parasti par dzīvniekiem).
- spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
- izrīkoties Rīkoties (parasti patvaļīgi).
- nolaisties tik zemu Rīkoties neatbilstoši savam (parasti iedomātajam) augstajam stāvoklim.
- uzdarboties Rīkoties, darboties, parasti pārspīlēti aktīvi, arī nevajadzīgi.
- ērmoties Rīkoties, uzvesties savādi, neparasti, jocīgi; arī muļķoties, jokoties.
- atslēga Rīks (parasti metāla), ar kuru aizslēdz vai atslēdz (telpas vai priekšmetus).
- slota Rīks (piem., telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai – vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
- pletne Rīks pēršanai – pie īsa kāta piestiprinātas ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes.
- tīkls Rīks, ierīce, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds noausts materiāls un kas ir paredzēts dzīvnieku (parasti zivju) ķeršanai.
- pātaga Rīks, parasti dzīvnieku skubināšanai, arī pēršanai – kāts ar tam piestiprinātu auklu, siksnu u. tml.
- deguna riņķis riņķis, ko iestiprina dzīvniekam nāsīs (parasti, lai to varētu savaldīt).
- stīpa Riņķveida detaļa, ko uzvelk, parasti no dēlīšiem gatavotiem, koka traukiem.
- osa Riņķveida, lokveida rokturis (parasti traukiem).
- zeimers Ripzāģis (parasti ar divām zāģu ripām) zāģmateriālu (piem., dēļu, planku) malu apzāģēšanai.
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par ko); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par ko); būt tādam, kurā kas norisinās ļoti intensīvi, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem.
- velties Risināties, parasti lēni (piemēram, par sarunām).
- lāpāmais vokālis ritma patskanis (parasti tautas dziesmās).
- klandēt Ritmiski klabēt, klaudzēt (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām).
- dejot Ritmiski kustēties, liekot soļus noteiktā secībā (parasti mūzikas pavadījumā); izpildīt deju.
- rečitatīvs Ritmiski un intonatīvi brīvs dziedājums (parasti operās, oratorijās), kas ir tuvs dabiskai runai; deklamācija.
- ierobs Robs (parasti izveidots noteiktam nolūkam).
- sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt (parasti ievērojami) kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
- uzgult Rodoties, izraisoties nomākt (parasti ilgstoši).
- uzgulties Rodoties, izraisoties nomākt (parasti ilgstoši).
- ķetna Roka (parasti liela, spēcīga).
- zeltnesis Rokas ceturtais pirksts, uz kura parasti nēsā no zelta izgatavotu gredzenu.
- rokas spiediens rokas paspiešana, parasti sveicinot.
- rokasspiediens Rokas tvēriens, parasti sveicinot.
- uzrakt Rokot (piemēram, bedri), parasti nejauši, atrast (ko).
- uzrakties Rokot (piemēram, bedri), rokoties (piemēram, zemē), parasti nejauši, uzdurties (kam tādam, kas izraisa interesi).
- ierakt Rokot ievietot (parasti zemē); rokot iestiprināt, izveidot.
- hostija Romas katoļu baznīcā – dievmaize (parasti apaļas ripiņas), ko dievkalpojuma laikā simboliski pārvērš par Kristus miesu.
- kairināt Rosināt (ēstgribu), izraisīt kāri (pēc kā, parasti ēdiena, dzēriena).
- izaicināt Rosināt izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu, arī grūtu).
- kūdīt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
- musināt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, prettiesisku) rīcību; kūdīt.
- sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
- samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties; sakūdīt.
- lellis Rotaļlieta, parasti lelle.
- kaķene Rotaļu šaujamrīks – zara žāklei piestiprinātas gumijas lentes, ar kurām izšauj sīkus priekšmetus (parasti akmentiņus).
- rotāties Rotāt sevi (parasti ar rotas lietām, ziediem).
- karuselis Rotējoša vizināšanās iekārta (piem., atrakciju parkos), parasti ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem (bieži mašīnu u. tml. veidā).
- avene Rožu dzimtas daudzgadīgs augs ar saldām, aromātiskām, parasti sarkanām ogām un garu, stāvu stublāju.
- henomele Rožu dzimtas krūms ar (parasti) oranži sārtiem ziediem pušķos un aromātiskiem, dzelteniem augļiem; krūmcidonija.
- vilkābele Rožu dzimtas krūms vai koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem vai melniem augļiem, kuriem ir ļoti cieti kauliņi.
- sarkans Ruds; rūsgans (parasti par cilvēka matiem, ūsām, bārdu).
- ievadvārdi Runa (parasti neliela), ar ko atklāj (piem., sapulci, konferenci).
- uzruna Runa, parasti īsa, ar kuru ievada pasākumu (piemēram, sanāksmi, konferenci).
- sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz ko lieku, nepatiesu u. tml.).
- sarunāties Runājot savstarpēji sazināties (parasti par diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
- izrunāt Runājot, stāstot izpaust, pateikt citiem (parasti ko nepatiesu, nepamatotu).
- retorika Runāšana (parasti ārēji iespaidīga, bet bez dziļāka satura).
- žvadzēt Runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
- žvadzināt Runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
- žvarkstēt Runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
- grabēt Runāt (parasti daudz, ilgāku laiku).
- žūžināt Runāt (parasti klusā, liegā, maigā balsī).
- žūžot Runāt (parasti klusā, liegā, maigā balsī).
- runāt aiz muguras runāt (parasti ko negatīvu) par kādu, tam neesot klāt.
- stostīties Runāt ar grūtībām, neveikli (parasti svešā valodā).
- svepstēt Runāt ar pastiprinātiem trokšņa, parasti svilpjošiem, elementiem; neskaidri runāt.
- stomīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; izturēties nedroši, kautrīgi, parasti aiz neziņas, šaubām.
- stostīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; stomīties.
- pakult tukšus salmus runāt par ko nenozīmīgu, sen zināmu; pļāpāt (parasti neilgu laiku).
- pacelt balsi runāt skaļāk nekā parasti.
- vārīties Runāt, parasti daudz, ātri, arī aplam, nevajadzīgi.
- teikt Runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); sacīt (1).
- sacīt Runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); teikt (1).
- svepstēt Runāt, parasti nepārliecināti, nedroši.
- ļurkšķēt Runāt, pļāpāt (parasti ko nevajadzīgu); ļurkstēt.
- ļurkstēt Runāt, pļāpāt (parasti ko nevajadzīgu); ļurkšķēt.
- tērēt vārdus runāt, rakstīt (parasti veltīgi).
- spriedelēt Runāt, spriest (par ko), parasti vispārīgi, bez dziļāka satura vai pamatojuma.
- svaidīties Runāt, teikt daudz (parasti lieku); runāt, teikt neapdomīgi.
- aizbildnība Rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
- apsargāt Rūpēties, gādāt par (parasti oficiālu personu) drošību.
- sakopt Rūpēties, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs.
- tualete Rūpīgi izraudzīts, īpašam gadījumam piemērots tērps, parasti ar atbilstošiem aksesuāriem.
- mīdīt kājām rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piem., tiesības).
- maisaudums Rupjš, izturīgs audums (parasti maisu šūšanai).
- parodēt Saasināti, parasti komiski atdarināt.
- parodija Saasināts, parasti komisks atdarinājums.
- dzīvokļu īpašnieku sabiedrība sabiedrība, kas tiek reģistrēta namīpašuma (parasti privatizētu daudzdzīvokļu ēkas) pārvaldīšanai, kā arī līgumu slēgšanai ar uzņēmumiem, kuri nodrošina ēku ar komunāliem pakalpojumiem.
- vispārība Sabiedrība, sabiedrības aprindas, parasti plašas.
- restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni (parasti) tiek pienesti klāt; šāda sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma telpas.
- sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpašu programmu, tematisku ievirzi).
- sapīties Sabiedroties, sadraudzēties (ar, parasti nevēlamu, cilvēku, cilvēku grupu).
- sarecēt Sabiezējot kļūt (parasti viscaur) biezam, recekļainam.
- satrūkties Sabīties; tikt (parasti pēkšņi) izbiedētam.
- sačakarēt Sabojāt (ko, parasti darbojoties, rīkojoties ar to).
- sagraut Sabojāt, parasti neatgriezeniski.
- saplīst Sabojāties (parasti par mehānismiem, ierīcēm).
- sasmakt Sabojāties tā, ka sāk (parasti ļoti nepatīkami) ost, piem., par pārtikas produktiem.
- nemiers Sacelšanās; aktīvs masu protests (parasti neievērojot sabiedrisko kārtību).
- saspicēt Sacelt ausis, parasti uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem); sasmailēt.
- mačs Sacensība, kas sastāv no vairākām partijām starp diviem dalībniekiem (parasti šahā, dambretē).
- supermaratons Sacensības sevišķi garā distancē (parasti virs 100 km).
- sadzejot Sacerēt (ko, parasti pantu (pantus) ar atskaņām).
- uzdzejot Sacerēt (parasti diletantisku pantu (pantus) ar atskaņām).
- uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu), parasti, uzaicinot klātesošos iedzert (par godu kādam, kam).
- sprediķot Sacīt pamācības, parasti gari, uzmācīgi.
- stāvojums Sadalījums stāvos (parasti celtnei).
- drumstalot Sadalīt (ko veselu) sastāvdaļās (parasti nepamatoti, nevajadzīgi).
- pārdalīt Sadalīt (ko), parasti divos gabalos, divās daļās.
- saskaldīt Sadalīt (ko), parasti nevēlami.
- paklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti virzoties uz dažādām pusēm).
- pārdalīties Sadalīties tā, ka rodas (parasti) divi gabali, divas daļas.
- sašķīst Sadalīties vairākos gabalos, daļās (parasti pēc trieciena, sitiena) – par priekšmetiem, to kopumu.
- izklīst Sadaloties izzust (parasti par mākoņiem, miglu).
- salocīt pūru sagādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
- likt gulēt sagatavot (parasti bērnu) gulēšanai un novietot, lai guļ.
- inscenēt Sagatavot (piem., lugas, operas) izrādi (parasti skatuviski sarežģītu, ar lielu personāžu).
- iestādīt Sagatavot, noregulēt (parasti automātisku iekārtu) noteiktu operāciju veikšanai.
- saspļaut Sagatavoties (kāda, parasti smaga) darba veikšanai; saņemties, sasparoties.
- turēt sirdī saglabāt (psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); saglabāt, parasti emocionālu, attieksmi pret kādu.
- sašķērēt Sagriezt (parasti ar nazi).
- sašķērēt Sagriezt (parasti ar šķērēm).
- savirpināt Sagriezt (parasti nekārtīgā veidojumā).
- savagot Sagrumbot (parasti seju, tās daļas); izvagot (3).
- sadalīt Sagrupēt, parasti domās (pēc kādām pazīmēm).
- spiets Saimes vairošanās gaitā ap māti izveidojies (parasti mājas bišu) kopums, kas meklē citu mitekli.
- paraugsaimniecība Saimniecība (parasti lauksaimniecībā), kurā lieto darba paņēmienus, tehniku, ierīces u. tml., kas var noderēt par paraugu citām saimniecībām, mācību bāzi speciālistiem.
- ķēķa durvis saimnieciskiem mērķiem paredzēta ieeja mājā, dzīvoklī (parasti blakus virtuvei).
- paunoties Saiņot, kravāt mantas (parasti gatavojoties ceļam).
- kupīra Saīsinājums, izlaidums (parasti skaņdarbā).
- ka Saista salikta teikuma daļu ar seku palīgteikumu (parasti, ja palīgteikums attiecas uz visu sastāvdaļā izteikto).
- saite Saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās).
- pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
- pīt Saistīt (piem., kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
- pīties Saistīt sevi (parasti ar ko nevēlamu, nosodāmu).
- vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piem., par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
- pozicionāls Saistīts ar (kā) stāvokli, novietojumu (parasti noteiktās attiecībās pret kādu objektu), šādam stāvoklim, novietojumam raksturīgs.
- galds Saistīts ar (parasti kopīgu) maltīti, viesībām.
- steigpilns Saistīts ar (parasti lielu) steigu, tai raksturīgs.
- patērniecisks Saistīts ar (parasti materiālo labumu) patēriņu.
- ķīmisks Saistīts ar dažādu (parasti mākslīgu) vielu praktisku izmantošanu.
- praktisks Saistīts ar kādu noteiktu (dzīves, sadzīves u. tml.) reālo vajadzību, prasību apmierināšanu, arī ar kādu, parasti ikdienišķu, darbību veikšanu.
- muzejisks Saistīts ar muzeju, tam raksturīgs; tāds, kur ir (parasti senas, paliekošas) kultūras vērtības.
- tautisks Saistīts ar noteiktu tautību (1), tautu (1), nāciju, tai raksturīgs (parasti par parādībām kultūrā).
- turbulents Saistīts ar turbulenci, tai raksturīgs; tāds, kas noris virpuļveidā vai dažādos virzienos (parasti par šķidruma vai gāzes daļiņu kustību).
- vārsmot Saistīts, ritmisks (parasti par dzejas valodu).
- žņaugs Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu (parasti, lai apturētu asiņošanu).
- šņorēt Saitēt, siet, parasti ar auklu, saiti (parasti apavus, arī apģērbu).
- samistrot Sajaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu).
- sapinkot Sajaukt, savelt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu).
- aizslāpt Sajust stipras slāpes (parasti ilgāku laiku); izslāpt.
- pirmā dzirdēšana saka (parasti) pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu.
- sālsstabs Saka par (parasti aiz bailēm, pārsteiguma) nekustīgi stāvošu, sastingušu cilvēku.
- kā laivas saka par apaviem (parasti kurpēm), kas valkātājam ir par lielu.
- ar vienu slotu perami saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
- kā gailis saka par cilvēku (parasti vīrieti), kam patīk lielīties, kas ir iedomīgs, uzpūtīgs.
- strādā kā zirgs saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
- strādā kā zvērs saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
- kā ar mietu pa galvu saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs (parasti nepatīkams).
- kā pērkondārds skaidrās debesīs saka par kaut ko pēkšņu, negaidītu, parasti nepatīkamu.
- viens rāviens saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
- viena vīle saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
- (vai) kūst uz mēles saka par ko ļoti garšīgu, parasti mīkstu, saldu.
- (vai) kūst mutē saka par ko ļoti garšīgu, parasti mīkstu, saldu.
- kā ūdens zāle saka par ļoti kustīgu cilvēku, parasti bērnu.
- kā ūdenszāle saka par ļoti kustīgu cilvēku, parasti bērnu.
- kā dzīvsudrabs saka par ļoti kustīgu, dzīvu cilvēku (parasti bērnu).
- slapjš kā (ūdens) žurka saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
- mīksta mēle Saka par runas traucējumiem, kas parasti rodas dzērumā.
- saule ar zobiem saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti ziemā, agrā pavasarī).
- zied kā roze saka par skaistu, veselīgu cilvēku, parasti sievieti.
- spēcīgs kā lācis saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
- taureņi vēderā saka par stāvokli, kad cilvēks izjūt kutēšanu vēderā (parasti, izjūtot spēcīgas pozitīvas emocijas, piem., iemīlēšanos).
- stiprs kā lācis saka par stipru, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
- slāpst asiņu saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
- gulēt kaulos saka par to, kas ir dziļi iesakņojies, noturīgs, kas ir atstājis jūtamas, parasti negatīvas, sekas.
- tieši tā saka, apstiprinoši atbildot (parasti militāra priekšnieka) izteikumam.
- iet kā pulkstenis saka, ja (parasti mehānisms) darbojas nevainojami.
- iet kā smērēts Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas nevainojami.
- strādā kā pulkstenis saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
- stīvas kājas saka, ja (parasti no bailēm, uztraukuma) kājās rodas nekustīguma sajūta.
- ne savā ģīmī saka, ja cilvēka izskats ir pilnīgi pārmainījies (parasti no kaut kā negatīva).
- zelta rokas saka, ja cilvēkam ļoti labi padodas, parasti ar rokām darāmi, darbi.
- rādīt savu īsto seju saka, ja cilvēks (parasti neviļus) atklāj savu būtību, savas domas, centienus tādus, kādi tie ir patiesībā; paust, atklāt savu būtību.
- seja izplūst smaidā saka, ja cilvēks sāk (parasti plati) smaidīt.
- pāri galvai saka, ja ir ļoti daudz (parasti darba).
- sirds plīst (vai) pušu saka, ja ir ļoti spēcīgi (parasti negatīvi) pārdzīvojumi, ļoti spēcīgas izjūtas.
- spiežas kaklā saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
- spiežas rīklē saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
- vēders kurkst saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma).
- vēders rūc saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma).
- vēders kauc saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma).
- sanāk ziepes saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
- ledus sakustējies saka, ja kāda darbība vai process ir sācies (parasti, pārvarot grūtības).
- ledus sāk kustēties saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti, pārvarot grūtības).
- grūta galva saka, ja kādam nepadodas mācīšanās (parasti skolā), ir grūti ko iegaumēt, izprast.
- nauda turas (kabatā) saka, ja kādam parasti mēdz būt nauda.
- kuļas kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
- peras kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
- sitas kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
- kāda muša iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla uzvedas ne tā kā parasti.
- kāds dundurs iekodis saka, ja kāds bez redzama iemesla uzvedas ne tā kā parasti.
- kā mēms saka, ja kāds brīdi vai ilgāku laiku klusē, nerunā, neatbild (parasti aiz apmulsuma, pārsteiguma, dusmām).
- mute kā laidara vārti saka, ja kāds runā daudz, parasti rupji, nepieklājīgi, bravūrīgi.
- balss raustās saka, ja kāds runā neskaidri, arī ar pārtraukumiem (parasti aiz uztraukuma).
- balss paceļas saka, ja kāds runā skaļāk nekā parasti.
- lauž kaulus saka, ja kas (parasti darbs) ir par grūtu, kaitē veselībai.
- iet no rokas saka, ja kas (parasti darbs) veicas.
- kā iztukšots saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
- Lai dzīvo! Saka, ja novēl kam pastāvēt (parasti uzsaukumos, lozungos u. tml.).
- sirds kūsā saka, ja pārņem spēcīgs emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
- satraukta sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst (parasti no uztraukuma, pārdzīvojuma).
- trauksmaina sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stāvokļa iedarbībā.
- nu, (vai) zini saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret teikto.
- Cik tur vajag! saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis.
- Uz veselību! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
- Uz veselībām! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
- sarindot Sakārtot, novietot rindā (parasti priekšmetus).
- sagrupēt Sakārtot, sadalīt grupās (parasti pēc noteiktām pazīmēm).
- sarindoties Sakārtoties, sastāties rindā (parasti par cilvēkiem).
- sakoncentrēt Sakopot, parasti pilnīgi, sakrāt, arī novietot (piem., vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
- uzkopties Sakopt sevi, savu apģērbu, parasti mazliet.
- sakopties Sakopt, parasti pilnīgi, piem., telpas, celtni, dzīvokli, apkārtni.
- mets Sākotnējais variants (parasti mākslas darbam); uzmetums; skice.
- pirmtēls Sākotnēji iecerētais, izveidotais (kā) tēls (parasti mākslas darbā).
- nostāties Sakrāties, atrasties (parasti ūdens) virspusē un nenogrimt.
- sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni; sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
- piekrokot Sakrokot, parasti mazliet, nedaudz.
- ņemties Sākt (ko, parasti intensīvi) darīt.
- sagrīļoties Sākt (parasti pēkšņi) grīļoties; īsu brīdi grīļoties.
- sagrozīties Sākt (parasti pēkšņi) grozīties; īsu brīdi grozīties.
- satumst Sākt (parasti pēkšņi) izpaust naidu, arī drūmumu (piem., par skatienu, seju).
- sapiktoties Sākt (parasti pēkšņi) piktoties.
- saraustīties Sākt (parasti pēkšņi) raustīties un īsu brīdi raustīties – par ķermeni, tā daļām.
- sasāpēties Sākt (parasti pēkšņi) sāpēt.
- saskaisties Sākt (parasti pēkšņi) skaisties.
- sašaubīties Sākt (parasti pēkšņi) šaubīties; īsu brīdi šaubīties.
- sašūpot Sākt (parasti pēkšņi) šūpot; īsu brīdi šūpot.
- sašūpoties Sākt (parasti pēkšņi) šūpoties; īsu brīdi šūpoties.
- satrīcēt Sākt (parasti pēkšņi) trīcēt; uz brīdi ietrīcēties.
- pieklīst Sākt dzīvot, apmesties (kur, pie kā) – parasti par klīstošiem, klaiņojošiem dzīvniekiem.
- satvert Sākt iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) virzās, pārvietojas (parasti par straumi, vēju).
- startēt Sākt ieskrējienu, pacelšanos gaisā (parasti par lidaparātiem).
- uzpīpināt Sākt pīpināt (parasti ar transportlīdzekļa skaņas signālu); īsu brīdi pīpināt.
- saplivināt Sākt plivināt, raustīt (ko), parasti piepeši, īsu brīdi.
- uzvārīties Sākt vārīties (par šķidrumu, dzērienu, ēdienu u. tml.); vāroties iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi.
- sēsties Sākt veikt (kādu darbu, darbību) parasti sēdus.
- saminstināties Sākt, parasti pēkšņi minstināties; īsu brīdi minstināties.
- samulst Sākt, parasti pēkšņi mulst.
- sadusmoties Sākt, parasti pēkšņi, dusmoties.
- sagāzelēties Sākt, parasti pēkšņi, gāzelēties; īsu brīdi gāzelēties.
- sagrabināt Sākt, parasti pēkšņi, grabināt.
- sagražoties Sākt, parasti pēkšņi, gražoties; īsu brīdi gražoties.
- sakaunēties Sākt, parasti pēkšņi, kaunēties.
- sakautrēties Sākt, parasti pēkšņi, kautrēties.
- sakratīt Sākt, parasti pēkšņi, kratīt (piem., ko satvertu, kur ievietotu); īsu brīdi kratīt.
- salīgoties Sākt, parasti pēkšņi, līgoties; īsu brīdi līgoties.
- samirkšķināt Sākt, parasti pēkšņi, mirkšķināt; īsu brīdi mirkšķināt.
- sastomīties Sākt, parasti pēkšņi, stomīties, mulst.
- sastostīties Sākt, parasti pēkšņi, stostīties; sastomīties.
- sasvārstīties Sākt, parasti pēkšņi, svārstīties; īsu brīdi svārstīties.
- savēcināt Sākt, parasti pēkšņi, vēcināt; īsu brīdi vēcināt.
- savēzēt Sākt, parasti pēkšņi, vēzēt; īsu brīdi vēzēt.
- savicināt Sākt, parasti pēkšņi, vicināt; īsu brīdi vicināt.
- saviļņoties Sākt, parasti pēkšņi, viļņoties; īsu brīdi viļņoties.
- savirpuļot Sākt, parasti pēkšņi, virpuļot; īsu brīdi virpuļot.
- sazvāroties Sākt, parasti pēkšņi, zvāroties; īsu brīdi zvāroties.
- pūcessakta Sakta pūces galvas formā, ko baltu cilšu vīrieši lietojuši virsdrēbju (parasti apmetņa) aizdarei; pūces sakta.
- kumps Sakumpis, salīcis (parasti par cilvēku).
- starts Sākums (parasti darbībai, norisei).
- saķīvēties Saķildoties (parasti mazliet).
- sačabināt Salabot (parasti pavirši, nekvalitatīvi).
- cukurs Salda, kristāliska viela, ko (parasti) iegūst no cukurbietēm vai cukurniedrēm un ko uzturā lieto kā saldinātāju.
- ķīselis Saldais ēdiens, kas parasti gatavots no augļiem, ogām un iebiezināts ar cieti.
- ledusskapis Saldējamā iekārta (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā.
- plombīrs Saldējums, ko gatavo no putukrējuma (parasti pievienojot piedevas).
- piekniebt Saldēt (parasti stipri) – par salu.
- kampari Saldi rūgtens alkoholisks dzēriens, ko parasti lieto kokteiļa veidā.
- pumperniķelis Salds, ciets cepums, parasti ar riekstiem, rozīnēm un kanēli.
- karpa Saldūdens zivs ar lielām zeltainām, tumši plankumotām zvīņām, iezaļganu muguru un garu muguras spuru, ko (parasti) audzē dīķos [Cyprinus carpio].
- priekša Salīdzinājumā (ar kādu, ar ko, parasti ļoti atšķirīgu).
- izlocīties Saliekt un iztaisnot ķermeni, tā daļu (parasti dažādos virzienos).
- sakumpt Saliekties, salīkt (par cilvēku, tā ķermeņa daļām, parasti muguru).
- sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
- salēkšķēt Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
- salmenīca Salmu cepure, parasti ar platām malām.
- pārmaksāt Samaksāt vairāk, nekā parasti līdz šim ir maksāts.
- saīsināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) garumu, piem., atdalot kāda (tā) daļu, detaļu.
- sadeldēt Samazināt, parasti ievērojami (piem., skaitlisko vērtību, apjomu).
- sadilt Samazināties (parasti ievērojami) apjomā, skaitliskajā vērtībā.
- sakrist Samazināties apjomā, parasti augstumā (piem., sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
- tuvoties Samazinoties attālumam, kļūt labāk uztveramam (parasti dzirdamam, redzamam).
- samedīt Sameklēt, iegūt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
- savrup Samērā attālu (no kā cita, parasti līdzīga).
- strinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, smalka skaņa, ko rada, piem., saspriegts metāla priekšmets; skaņa, ko rada strinkšķināmie mūzikas instrumenti.
- pusdulls Samērā azartisks, aizrautīgs, gatavs īstenot dažādas (parasti riskantas) ieceres, nodomus.
- pavediens Samērā garš, tievs (parasti) tekstilšķiedras veidojums, pagarš (diega, dzijas) fragments.
- stobriņš Samērā īsa, tieva (parasti stikla) caurulīte (darbam laboratorijā).
- vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
- forts Samērā liels militārs nocietinājums (parasti kā nocietinājumu sistēmas sastāvdaļa).
- krūze Samērā neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas, stikla, metāla) dzeramais trauks ar osu; tase; krūzīte.
- šķēle Samērā plāns (no kādas vielas, materiāla, parasti augsnes) atdalīts gabals.
- dimdēt Samērā spēcīgi, dobji skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma.
- lente Samērā šaura (parasti) auduma sloksne (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
- rīkste Samērā tievs, lokans koka vai krūma zars, parasti bez lapām.
- pastrups Samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (parasti par vārdiem, izteikumu).
- sastiķēt Samest naudu (parasti kopējai iedzeršanai).
- samurcīt Samīļot (dzīvnieku), parasti saņemot (to) rokās; šādā veidā (dzīvnieku) pārāk nogurdināt.
- sabužināties Samīļoties, samīļot kādu, parasti bužinot matus, apmatojumu u. tml.
- samērcēties Samirkt, izmirkt (parasti par cilvēkiem).
- sagriezt Samudžināt, parasti griežot.
- salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
- sadoties Sanākt kopā, apvienoties, parasti kopīga pasākuma veikšanai.
- sastiept Sanest (ko, parasti lielākā daudzumā).
- profils Sānskats (parasti sejai, tās daļām), aprises (parasti sejai, tās daļām) sānskatā.
- viedi sapņi sapņi, kas parasti piepildās.
- sagremot Saprast (parasti pārdomājot, iedziļinoties).
- safanoties Sapriecāties (par ko, parasti veltīgi).
- sapūderēties Sapūderēt sava ķermeņa daļas (parasti seju).
- salasīties Sapulcēties, parasti pakāpeniski.
- kalendārs Saraksts ar gada mēnešiem, nedēļām, dienām; attiecīgais iespieddarbs (piem., grāmata, tabula), kurā šāds saraksts parasti ir kopā ar astronomiskām ziņām un informāciju par ievērojamiem notikumiem.
- sagrumbot Saraukt grumbās (seju, tās daļu); būt par cēloni, ka izveidojas grumbas (parasti sejā, tās daļās).
- sabozties Sarauties, vairāk ieslēpties apģērbā (piem., ieraujot kaklu apkaklē), parasti aiz aukstuma.
- uzražot Saražot (parasti lielā daudzumā, arī ne visai kvalitatīvi).
- karnevāls Sarīkojums (parasti ar dejām), kurā dalībnieki ir maskās; masku balle.
- viesības Sarīkojums ar lūgtiem viesiem un mielastu (parasti ģimenē svarīgu notikumu, arī svētku svinēšanai).
- sarķe Sarkanbrūns, sarkanīgs, arī ruds mājdzīvnieks, parasti zirgs.
- zaimi Sarkastisks izsmiekls, ļaunas nievas, kas vērstas (parasti) pret ko svētu, godājamu; arī šāds izsmiekls, nievas, kas vērstas pret cilvēku.
- sasarkt Sarkstot kļūt tādam, kam ir (parasti ļoti) sārta seja, tās daļas (par cilvēku); sarkstot kļūt (parasti ļoti) sārtam (par seju, tās daļām); pietvīkt.
- kā magone sārtā, sarkanā krāsā (parasti par sievieti, viņas sejas, vaigu krāsu).
- samuldēt Sarunāt (parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga).
- pļāpāt Sarunāties, runāt (parasti par ko nenozīmīgu, mazsvarīgu).
- sapīt Sasaistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas), ierobežojot (dzīvnieka) kustības.
- savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nepārdomāti, pavirši, arī bezsaturīgi.
- sakalt Sasaldēt (upi, ezeru u. tml.) – parasti par salu.
- kūlītis Sasiets (parasti nelielu augu) saišķis.
- uzskaisties Saskaisties, parasti mazliet.
- satīklot Saslēgt vienotā (parasti sakaru) tīklā.
- uzkāpt Sasniegt (piemēram, sabiedriskā stāvokļa) noteiktu, parasti augstu, pakāpi.
- klipsis Saspiežama (parasti neliela) matu sprādze.
- aprepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī netīram (parasti par rokām, kājām).
- izspīlēt Sasprindzinot izvirzīt (parasti uz priekšu ķermeņa daļu).
- noķert Sastapt (kādu), parasti pēdējā brīdī, nejauši, pēc ilgstošas meklēšanas u. tml.
- piepūst pilnas ausis sastāstīt (parasti ko maz ticamu).
- piepūst pilnu galvu sastāstīt (parasti ko maz ticamu).
- kantēt Sasvērt, sagāzt (parasti ko smagu) uz šķautnes, malas (piem., lai pakāpeniski pārvietotu).
- sagāzties Sasvērties, parasti stipri, arī sagrūt.
- saknapināt Sataupīt (ko), parasti ar grūtībām.
- sačamdīt Sataustīt, sagrābstīt (parasti ko meklējamu).
- atkalredzēšanās Satikšanās pēc (parasti ilgākas) šķiršanās.
- saskrieties Satikties (parasti negaidīti).
- saskrieties Satikties (parasti, lai pavadītu kopā laiku).
- samilzt Satūkt (parasti rodoties sastrutojumam).
- kratīt roku (kādam) satvert (kāda) delnu un to dažas reizes kustināt (parasti sveicinot).
- saņemt Satvert (parasti ar rokām), lai saturētu, pieturētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
- purināt Satvert un bieži, strauji kustināt (parasti cilvēku, tā ķermeņa daļu).
- markīze Saules aizsargs – nolaižama (parasti auduma) nojume (piem., virs loga, āra kafejnīcas).
- sausmaizīte Sausiņveida maizīte, ko gatavo no netreknas, parasti neraudzētas mīklas.
- divizions Sauszemes karaspēka (parasti artilērijas, raķešu karaspēka) taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām baterijām.
- uzlasīt Savākt, piemēram, no zemes, parasti pa vienam, un apēst.
- sapulcēties Savākties (parasti lielā) barā, pulkā.
- renegātisms Savas agrākās, parasti politiskās, pārliecības noliegšana un pievienošanās šīs pārliecības pretiniekiem.
- dzija Savērptas (parasti vilnas) šķiedras kopums.
- stiprināt Savienojot (ar ko), panākt, ka (kas, piem., priekšmets, veidojums) atrodas noteiktā, parasti nekustīgā, stāvoklī.
- sastiķēt Savienojot (vairākus, parasti neviendabīgus, elementus), izveidot (ko vienu).
- kaktiņš Savienojuma vieta (parasti lūpām, plakstiņiem); organisma daļa ar šo vietu.
- līnija Savienojums (parasti ar vadiem, kabeļiem) starp pārraidošajām un uztverošajām ierīcēm (piem., telefoniem, datoriem); vadu un pievadu sistēma.
- saišķis Savienots, sastiprināts (parasti nelielu, garenu priekšmetu, augu, to daļu u. tml.) kopums.
- sadurt Savirzīt ļoti tuvu citu pie cita, arī tā, ka saskaras (ķermeņa daļas, parasti galvas).
- sastumties Savirzīties (kur), parasti cieši kopā, arī ar pūlēm.
- sadzīties Savirzīties, nokļūt (kopā, kādā veidojumā, kur), parasti saspiestībā, šaurībā.
- relācija Savstarpējā attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem).
- saruna Savstarpēja sazināšanās ar vārdiem un žestiem (parasti starp diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
- līkopi Savstarpēja vienošanās par darījumu, ko (parasti) atzīmē ar iedzeršanu.
- pulks Savstarpēji (parasti organizatoriski) saistītu (cilvēku) kopums.
- saķēdēties Savstarpēji sasaistīties virknē, rindā u. tml. (parasti par vielas daļiņām).
- saspēlēties Savstarpēji saskaņot savas darbības (parasti sporta spēlē).
- sametināt Savstarpēji savienot (parasti neizjaucamā veidā).
- saite Savstarpēju (parasti tuvu, vienojošu) attiecību kopums; saistība (2), saikne.
- simtlapu Savvaļas roze ar parastiem vai kupliem ziediem [Rosa centifolia].
- stakle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburains zars, stumbrs.
- sakars Sazināšanās, informācijas signālu raidīšana un saņemšana, kurā parasti izmanto tehniskos līdzekļus; šādi tehniskie līdzekļi, to kopums; attiecīgā tautsaimniecības nozare.
- straume Secīgi izrunātu vārdu, izteikumu u. tml., parasti gara, virkne.
- krēsls Sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās (parasti) uz četrām kājām.
- tupēt Sēdēt (parasti uz kā zema).
- papildvieta Sēdvieta, skatītāju zālē, parasti ar mazākām ērtībām, kas ir ierīkota papildus parastajām sēdvietām, parasti rindu galos.
- vieplis Seja (parasti neglīta), arī tās attēls; maska (1).
- vieplis Sejas izteiksme, parasti neglīta; grimase.
- brasls Sekla vieta (parasti upē), pa kuru var pārbrist, pārbraukt.
- dālderis Sena (parasti sudraba) monēta.
- pilskalns Sena nocietināta dzīvesvieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā).
- mietene Sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām.
- taure Sens pūšaminstruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu.
- rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iekala, iegrieza akmenī, metālā, kokā, kaulā.
- salds Sentimentāls (parasti par skaņdarbu, tā sastāvdaļu); arī lirisks.
- gabana Siena kaudze (parasti iegarena).
- dibensiena Siena, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā (parasti) pretim logam, ārsienai.
- lindraki Sieviešu svārki (parasti gari, kupli); brunči.
- bērnu saņēmēja sieviete (parasti bez speciālas medicīniskas izglītības), kas palīdz dzemdībās.
- krustmeita Sieviete (parasti jauniete), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
- bāba Sieviete, arī sieva (parasti veca).
- zāļu sieva sieviete, kas (parasti tirgū) pārdod zāļu tējas.
- vecmeita Sieviete, kuras vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kura nav apprecējusies.
- vedējmāte Sieviete, parasti precējusies, kas kopā ar vedējtēvu vada kāzu ceremoniju.
- sieviņa Sieviete, parasti veca.
- harēms Sievietes (parasti sievas) musulmaņa mājā, kas dzīvo savā ēkas daļā; šo sieviešu mītne.
- krāšņums Sievietes ķermeņa formas (parasti krūtis).
- stopsignāls Signāls (parasti sarkana gaisma luksoforā, semaforā u. tml.), kas aizliedz transportlīdzekļu kustību.
- signālsvilpe Signāls, ko (parasti tiesnesis), pūšot svilpē dod sporta sacensību laikā.
- vaduguns Signāluguns, pēc kuras vadās, ieturot transportlīdzekļu (parasti peldošu) vēlamo kustības virzienu.
- dražeja Sīka (parasti apaļa) konfekte ar gludu, cietu virskārtu.
- drupata Sīka daļa, kas radusies, kam (parasti pārtikas produktam) drūpot.
- tīklērce Sīka ērce, kas sūc augu sulu, parasti veidojot attiecīgajās vietās tīklojumu.
- sīkplaisa Sīka plaisa (parasti defekts).
- ķirmis Sīka vabole, kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo.
- lapgrauzis Sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, parasti spilgtā, metāliski zaigojošā krāsā, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas.
- kripata Sīka, niecīga (parasti ēdiena) daļa; arī drupata, druska.
- sīkpreces Sīkas (parasti nepārtikas) preces.
- galoda Sīkgraudaina, abrazīva materiāla rīks (parasti garena plāksne), ko lieto asmeņu asināšanai, arī virsmas slīpēšanai.
- krīts Sīkgraudains, parasti balts, organiskas izcelsmes nogulumiezis.
- izšņakarēt Sīki pārmeklēt (parasti cita mantas).
- pūslītis Sīks (parasti ar šķidrumu pildīts) veidojums uz cilvēka ādas.
- virpulis Sīku vielas daļiņu, arī (parasti vieglu) priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
- atkusnis Siltāks laiks (parasti ziemā), kad sasalums, uzkritušais sniegs sāk kust.
- izkust Siltuma iedarbībā deformēties, sabojāties (parasti par priekšmetiem).
- žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kā apliecinājumu par piederību (piem., kādai organizācijai) vai kā apbalvojumu.
- simts grami Simt mililitru (parasti alkoholiska dzēriena).
- simts gramu Simt mililitru (parasti alkoholiska dzēriena).
- simtkāršs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks; simtkārtīgs.
- simtkārtīgs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks.
- sintepons Sintētisks materiāls, kura šķiedras ir ar apjomīgu struktūru un parasti izmanto kā oderi vai formu veidojošu materiālu.
- vairsīpoliņš Sīpoliņš, kas attīstās no tāda žākļu pumpura, kas parasti ieriešas starp sīpola zvīņām.
- samaukt Sist (kādam pa kurieni, parasti vairākkārt).
- dunkāt Sist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem vai muguru).
- pliķēt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa seju); pļaukāt.
- pļaukāt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
- slīpēt Sistemātiskā, parasti ilgstošā, darba procesā pilnīgot (ko, piem., iemaņas, prasmi).
- trenēties Sistemātiski vingrināties (parasti kādā sporta veidā).
- dunka Sitiens ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem vai muguru).
- pliķis Sitiens ar plaukstu (parasti pa seju); pļauka.
- pļauka Sitiens ar plaukstu (parasti pa vaigu).
- sasist Sitot vienu pret otru, strauji, parasti ar troksni, savirzīt kopā (parasti plaukstas, papēžus).
- sasist Sitot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties (parasti pilnīgi) sabojāt, padarīt nelietojamu; negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek (parasti pilnīgi) sabojāts, padarīts nelietojams.
- triekt Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, arī nesaudzīgi; trenkt (1).
- trenkt Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, noteiktā virzienā.
- kaut Sitot, spiežot u. tml. nonāvēt (parasti kukaiņus).
- saskābt Skābstot sabojāties (parasti pilnīgi).
- paradīzes stūrītis skaista, parasti sakopta, arī klusa, mierīga vieta.
- ducis Skaita mērvienība – 12 gabalu; kopa, kurā ir divpadsmit (parasti vienveidīgu) priekšmetu.
- izskaldīt Skaldot izdalīt (parasti no kāda veseluma).
- aurot Skaļi brēkt, kaukt (par dzīvniekiem, parasti pārošanās laikā).
- skandēt Skaļi izrunāt (vārdus, to savienojumus), parasti pa zilbēm.
- skanda Skaļruņu sistēma, kas parasti ir ievietota kastveida konstrukcijā.
- ķērciens Skaļš, griezīgs (parasti putna) kliedziens, sauciens.
- sitiens Skaņa, kas rodas pukstot, pulsējot (parasti par sirdi).
- pēcspēle Skaņdarba instrumentāls noslēgums (parasti pēc dziedājuma).
- serenāde Skaņdarbs (parasti dziesma), ko izpilda vakarā vai naktī pie kādas personas (visbiežāk iemīļotās sievietes) loga.
- simfonija Skaņdarbs simfoniskajam orķestrim, kas komponēts sonātes cikla formā un kam parasti ir četras daļas: ātrā, lēnā, menuets vai skerco un fināls.
- vokalīze Skaņdarbs vokālam atskaņojumam bez teksta (parasti vingrinājums balss tehniskās meistarības izkopšanai).
- oda Skaņdarbs, kurā ietverts svinīgs slavinājums (parasti korim un orķestrim).
- atskaņa Skaņu vai skaņu grupu atkārtojums, kas saista divas vai vairākas dzejoļa rindas (parasti to nobeigumā).
- parkšķis Skarba, mainīga augstuma pazema skaņa, ko parasti rada putni, kukaiņi.
- sparkšķis Skarba, parasti ritmiska, skaņa.
- sūrs Skarbs (parasti ārēji redzami) – par cilvēku.
- berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (parasti par dzīvnieku); trīties.
- durties Skaroties (klāt), radīt sāpes, arī, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piem., par ērkšķiem, zariem).
- mirklis Skatiens (parasti neilgs).
- ieskatīties Skatīties (kur iekšā), parasti īsu brīdi.
- mest Skatīties (kur, uz ko), parasti vairākkārt.
- spoguļoties Skatīties uz savu attēlu (parasti) spogulī.
- saskatīties Skatoties uztvert, arī iegaumēt (parasti lielā apjomā).
- panorāma Skats (parasti no augstāka, attālāka punkta) uz kādu vietu, kas plešas tālumā.
- ārskats Skats dabā (parasti kino mākslā); pretstats: iekšskats.
- izrāde Skatuves mākslas darbs (parasti luga) aktieru izpildījumā.
- varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
- sols Skolas mēbele – sēdeklis kopā ar galdu (parasti diviem skolēniem).
- mājskolotājs Skolotājs, kas pasniedz stundas mājās vai māca un audzina kādas ģimenes bērnus (parasti dzīvodams kopā ar šo ģimeni).
- izskrāpēt Skrāpējot stipri ievainot (parasti acis).
- maratons Skrējiens ļoti garā distancē (parasti 42,195 km); maratonskrējiens.
- maratonskrējiens Skrējiens ļoti garā distancē (parasti 42,195 km).
- smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas sīks kukainis ar garām kājām, kas ne tikai ļoti ātri skrien, bet spēj arī strauji pacelties gaisā un nolidot vairāk nekā 10 metrus un parasti ir sastopams smilšainās vietās.
- diebt Skriet (parasti ātri).
- ļinkāt Skriet (parasti par zaķi).
- ļipot Skriet (parasti par zaķi).
- aulekšot Skriet aulekšos (parasti par zirgu); jāt aulekšos.
- rikšot Skriet vienmērīgi, vidēji ātri (parasti par zirgu).
- bizot Skriet, parasti lēkšiem, gaiņājoties no dunduriem (piem., par govīm).
- lamentācija Skumjas, žēlas, to izpausme (parasti mākslas darbā).
- skūties Skūt sev apmatojumu (parasti bārdu); tikt skūtam.
- smuidrs Slaids, garš, arī lokans (par augiem, parasti kokiem, to daļām); tāds, kur aug slaidi, gari, arī lokani koki (piem., par mežu).
- saslapināt Slapinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti viscaur) slapjš.
- izslaucīt Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru.
- ampula Slēgta (parasti stikla) caurulīte zāļu, ķimikāliju sterilai uzglabāšanai.
- kariete Slēgti četrriteņu rati (parasti uz atsperēm) cilvēku pārvadāšanai.
- kupeja Slēgts nodalījums dzelzceļa vagonā (parasti četriem vai diviem pasažieriem).
- sazvērestība Slepena apvienošanās kopējai darbībai (pret kādu, pret ko) parasti politisku mērķu sasniegšanai.
- intriga Slepena, viltīga rīcība kāda (parasti ļaunprātīga, pret kādu vērsta) mērķa sasniegšanai.
- slapstīties Slēpties, vairīties (no kā), dzīvojot, uzturoties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); bēguļot.
- Trojas zirgs Slēpts, parasti ļauns, nodoms, par kuru iepriekš nav nojausts.
- saperināt Slepus, pakāpeniski un neatlaidīgi izveidot (piem., rīcības plānu), parasti, lai kādam kaitētu.
- sūtīt jūrskolā slīcināt (parasti kaķēnus).
- sānslīde Slīdēšana sānis (parasti braucošam transportlīdzeklim).
- pliekans Slikts, nepatīkams (parasti par fizisko pašsajūtu).
- sanācija Slimības vai slimību perēkļa novēršana (parasti mutes dobumā).
- terapija Slimību ārstēšana (parasti bez ķirurģiskām metodēm).
- jūras slimība slimīgs stāvoklis, ko izraisa šūpošanās (parasti, braucot ar kuģi).
- perverss Slimīgs, pretdabisks (parasti seksuālajā jomā).
- hospitālis Slimnīca (parasti militārpersonām).
- sirgt Slimot (parasti ilgstoši).
- vārguļot Slimot, parasti ilgāku laiku; arī vārgt (1), parasti ilgāku laiku.
- meningīts Smadzeņu apvalku iekaisums, ko parasti izraisa vīrusi vai baktērijas.
- piena trieka smaga, akūta govju (retāk kazu, aitu, cūku) vielmaiņas slimība, parasti pirmajās dienās pēc dzemdībām.
- pūst Smagi dvašot (parasti no piepūles).
- liet sviedrus smagi strādāt (parasti kā labā).
- rauties melnās miesās smagi, intensīvi strādāt (parasti fizisku darbu).
- izrēķināšanās Smags (parasti ārpustiesas, fizisks) sods vai patvaļīga vardarbība, kas nereti saistīta ar nogalināšanu.
- melnais darbs Smags, arī vientuļš (parasti fizisks) darbs.
- veseris Smags, parasti liels, tērauda āmurs.
- žuburs Smails izaugums (dzīvnieka ragam), parasti uz vienas pamatnes ar citiem šādiem izaugumiem.
- urķis Smails, parasti tievs priekšmets (kā) bikstīšanai, rušināšanai u. tml.; arī kruķis.
- nočivināt Smalkā balsī (parasti jautri, priecīgi) noteikt, pateikt.
- rīvmaize Smalki sarīvēta kaltēta maize (parasti baltmaize).
- vīraks Smaržīga viela kvēpināšanai (parasti reliģiskās ceremonijās).
- zīst Smēķēt (cigareti, pīpi u. tml.), parasti lēni.
- sasmēķēties Smēķēt (parasti daudz).
- sūkt Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni.
- kupena Sniega kaudzei līdzīgs (piem., ziedu) kopums; kupls (parasti ziedošs) krūms vai koks.
- sniegputenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja iedarbībā, parasti snigšanas laikā; arī putenis.
- putenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja ietekmē, parasti snigšanas laikā; laikapstākļi, kam raksturīga šāda sniega pārvietošanās; sniegputenis.
- stiept Sniegt kādam (parasti priekšmetu).
- melot Sniegt nepatiesu informāciju (parasti par tekstu, datiem).
- stiepties Sniegties (parasti, lai ko paņemtu, satvertu).
- lēģeris Soda izciešanas vieta, apcietināto nometne (parasti skarbos klimatiskos apstākļos).
- katorga Soda veids (piem., cariskajā Krievijā) – izsūtīšana smagos piespiedu darbos (parasti bargos klimatiskos apstākļos).
- solīt zelta kalnus solīt ļoti lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
- kāpties Soļiem virzīties (parasti atpakaļ).
- iesoļot Soļojot ievirzīties (kur iekšā); ieiet (kur iekšā), parasti raitā, staltā gaitā.
- drasēt Soļot (parasti militārā solī), jāt.
- skujbire Somiņsēnes izraisīta skujkoku, parasti priežu, slimība, kam raksturīga skuju dzeltēšana un nobiršana.
- vīstīt Spaidīt, grozīt, tīstīt (parasti ar pirkstiem, saujā).
- papīrgrozs Spainim līdzīgs trauks, neliela tvertne (parasti) nevajadzīgu papīru ievietošanai.
- putns Spalvām klāts dzīvnieks ar spārniem, kurš (parasti) spēj lidot.
- flamenko Spānijas dienvidos radies ģitāras spēles veids, ko (parasti) pavada dziedāšana un dejošana.
- sperties Spārdīties (parasti par dzīvniekiem).
- sist Sparīgi, aizrautīgi spēlēt (parasti kāršu spēles).
- vārti Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.
- plezna Speciāli peldētāju un ūdenslīdēju, parasti gumijas, apavi ar pagarinātu, paplatinātu apakšdaļu.
- montieris Speciālists, kas montē un uzstāda dažādas (parasti elektrotehniskas) ierīces un iekārtas, ierīko elektrolīnijas u. tml.
- iestādītājs Speciālists, kas sagatavo, noregulē (parasti automātisku) iekārtu noteiktu operāciju veikšanai.
- suvenīrizdevums Speciāls, parasti īpaši noformēts izdevums.
- liesma Spēcīga (parasti postoša) norise, izpausme.
- lietusgāze Spēcīga, brāzmaina (lietus) līšana (parasti kopā ar vēja brāzmām).
- straume Spēcīga, parasti ilgstoša (psihiska stāvokļa, domu, atmiņu u. tml.) izpausme.
- iekāre Spēcīga, parasti savtīga, vēlēšanās ko iegūt.
- trieciens Spēcīga, pēkšņa, parasti kaitīga (fizikālas parādības) iedarbība.
- šalts Spēcīga, spēja (parasti emocionāla stāvokļa) izpausme.
- virpulis Spēcīga, strauja (ūdens), parasti piltuvveida, kustība (ūdenstilpē).
- žņaudzīt Spēcīgi (parasti nervozi) spaidīt, arī burzīt.
- iebelzt Spēcīgi iesist (parasti ar ko smagu).
- smacēt Spēcīgi ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku stāvokli).
- virst Spēcīgi izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- lauzt Spēcīgi liekt (parasti ķermeņa daļas).
- plucināt Spēcīgi raustīt (parasti par vēju).
- plosīt Spēcīgi, parasti negatīvi, ietekmēt (kādu, kāda psihi) – piem., par jūtām, domām.
- vālēt Spēcīgi, smagnēji sist, triekt, parasti ar vāli vai dūrēm.
- spēka zars spēcīgs cilvēks (parasti vīrietis).
- uzbudinājums Spēcīgs, aktīvs, parasti emocionāls, psihisks stāvoklis.
- virpulis Spēcīgs, intensīvs (psihisku, parasti emocionālu, stāvokļu) kopums; spēcīga, intensīva (psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa) izpausme, norise.
- tvirts Spēcīgs, noteikts (par skaņu, parasti par balsi).
- saistspēja Spēja (vielai) saistīt (ko, parasti būvdetaļu).
- dzīvotspēja Spēja bioloģiski eksistēt (parasti par dzīvniekiem, augiem).
- produktivitāte Spēja radīt jaunus atvasinājumus (parasti par vārddarināšanas elementiem, veidiem).
- uzliesmot Spēji izraisīties (par jūtām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzbangot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzmutuļot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzšvirkstēt Spēji izraisīties (piemēram, par negatīvām jūtām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzsprēgāt Spēji izraisīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzbrāzties Spēji izraisīties; īsu brīdi, parasti spēcīgi izpausties.
- uzbrāzmot Spēji izraisīties; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- plaiksnīt Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – par psihisku, parasti emocionālu stāvokli.
- snūkers Spēle diviem (parasti) spēlētājiem ar 22 dažādu krāsu bumbiņām noteiktā secībā uz speciāla galda ar atverēm malā; ar nūju izdara sitienu pa balto bumbiņu; biljarda paveids.
- izspēlēt Spēlējot mūzikas instrumentu, atskaņot (parasti visu skaņdarbu).
- zēvelēt Spēlēt (parasti skaļi).
- zāģēt Spēlēt (parasti stīgu instrumentu).
- čīgāt Spēlēt (parasti vijoli).
- plinkšķināt Spēlēt, parasti neprasmīgi (piem., klavieres); nemākulīgi spēlējot, atskaņot.
- kungs Spēļu kārts ar vecāka vīrieša (parasti valdnieka) attēlu.
- mirgot Spīdēt (parasti par asarām).
- laistīties Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta).
- lāsmot Spīdēt, arī mirdzēt (parasti nevienmērīgi, mainot nokrāsu).
- gailēt Spīdēt, mirdzēt (par acīm); izpausties (acīs, skatienā) – par spēcīgām, parasti negatīvām, jūtām.
- gaile Spīdums (acīs), ko izraisa spēcīgas (parasti negatīvas) jūtas.
- kamols Spiediena sajūta (parasti kaklā, krūtīs).
- uzspiest Spiežot, parasti īsu brīdi (piemēram, ar pirkstu), iedarboties (uz ko), arī iedarbināt (ko).
- sastampāt Spiežot, stumjot ievietot (kur, parasti daudz).
- demonstrācija Spilgti izpausta, parasti izaicinoša, savas attieksmes, nostājas izrādīšana.
- krāšņs Spilgts, niansēm bagāts, arī augstvērtīgs (parasti par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- vērpete Spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) plūsma; spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) veidojums, kas rodas kādā plūsmā.
- lauzties Spontāni izpausties (parasti par emocijām, ko nevēlas izpaust).
- hantele Sporta rīks muskuļu attīstīšanai – īss stienītis ar, parasti čuguna, bumbām vai ripām abos galos.
- skijorings Sporta veids – braukšana ar slēpēm, kad slēpotāju velk motorizēts transportlīdzeklis (parasti motocikls), retāk dzīvnieks.
- soloklase Sportists (parasti riteņbraucējs), kas piedalās sacensībās individuāli.
- komanda Sportistu grupa, vienība (parasti sporta spēlēs).
- uzliesmot Spoži (parasti sārti) atspīdēt; izcelties apkārtējā vidē ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
- laistīt Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot (gaismu).
- laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu, arī gaismu).
- iluminēt Spoži, spilgti, arī krāsaini apgaismot (ielas, ēkas u. tml., parasti svētkos).
- iluminācija Spožs, spilgts, arī krāsains ielu, ēku apgaismojums (parasti svētkos).
- vizulis Spožs, vizuļojošs priekšmets, ko (parasti) izmanto rotāšanai; spoža, vizuļojoša rota.
- megatonna Sprādziena (parasti kodolsprādziena) spēka mērvienība, kas atbilst spēkam, ar kādu sprāgst miljons tonnu trotila [Mt].
- petarde Sprāgstvielu lādiņš, ko, parasti, izmanto uguņošanai.
- sludinātājs Sprediķotājs (parasti kristīgajās sektās).
- saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt; spridzinot sabojāt (parasti pilnīgi), arī iznīcināt (1).
- sašķaidīt Spriežot, sitot u. tml. sasmalcināt (ko) tā, ka rodas (parasti vienveidīga) masa, šķidrums.
- loka Sproga, cirta (parasti ieveidota).
- vijīgs Sprogains, arī pakļāvīgs, viegli veidojams (parasti par matiem).
- krātiņš Sprosts (parasti savvaļas dzīvniekiem, arī sagūstītiem putniem), kas veidots no metāla vai koka režģiem; būris.
- spriesties Sprūst, stāties (parasti iekļūstot šaurā vietā).
- frazeoloģisms Stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
- klejot Staigāt (parasti) dažādos virzienos, bez noteikta mērķa; klīst.
- klimst Staigāt, klīst (parasti bez noteikta mērķa).
- dūņas Staigna masa (parasti ezeru, upju dibenā), kas rodas no dažādu organisku vielu atliekām un minerāldaļiņu nogulumiem.
- žākļstāja Stāja ar izplestām kājām (parasti platāk par plecu platumu).
- sastampāt Stampājot sasmalcināt; stampājot padarīt (parasti pilnīgi) viendabīgu, mīkstu.
- svītru kods standartizēta, ar skeneri nolasāma kodēta informācija par preci (parasti uz iepakojuma) – šaurāku un platāku svītru salikumi; svītrkods.
- svītrkods Standartizēta, ar skeneri nolasāma kodēta informācija par preci (parasti uz iepakojuma), par grāmatu bibliotēkā (parasti uz vāka) u. tml. – šaurāku un platāku svītru salikums.
- interlūdija Starpspēle (parasti starp divām skaņdarba daļām).
- konvencija Starptautiska vienošanās (parasti zinātnē, mākslā).
- simpozijs Starptautiska, parasti zinātniska, sanāksme par kādu speciālu jautājumu.
- IP Starptautiski pieņemts apzīmējums, kas raksturo izstrādājuma (parasti spuldzes, apgaismes ierīces) drošības pakāpi pret cietu ķermeņu un putekļu iekļūšanu apvalkā.
- pakts Starptautisks līgums (parasti ar lielu politisku nozīmi).
- klāstīt Stāstīt (parasti sīki, detalizēti); arī skaidrot.
- sastāstīt Stāstot daudz pateikt, izpaust; stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz ko lieku, nepatiesu).
- molberts Statīvs (parasti ar trim kājām), uz kura novieto rāmi ar audeklu gleznošanai.
- stāvums Stāva [2] vieta (piem., reljefa veidojumā); stāvs [2] (parasti reljefa) veidojums.
- stutēt sienas stāvēt pie sienas, parasti balstoties pret to (par cilvēkiem).
- izstāvēt Stāvēt un pabeigt stāvēt (parasti rindā pēc kā); stāvot (rindā), sagaidīt savu kārtu.
- parāds Stāvoklī, kad (kāds) ir aizņēmies naudu (parasti daudz).
- vecums Stāvoklī, kad kopš mūža, eksistences sākuma ir pagājis noteikts, parasti laika mērvienībās izteikts, laikposms.
- sabiedriskais stāvoklis stāvoklis (sabiedrībā), ko parasti nosaka ieņemamais amats.
- vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirti no citiem; (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pamestības, atstātības izjūta.
- atšķirtība Stāvoklis, kad (kāds) ir atdalīts, atrauts (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga; stāvoklis, kad kas ir izolēts, atdalīts.
- vienatne Stāvoklis, kad (kāds) ir viens; stāvoklis, kad (kādi) ir kopā, parasti divatā, vieni paši, bez citiem.
- atslodze Stāvoklis, kad (parasti uz laiku) tiek samazināta slodze, darbības apjoms u. tml.
- pakļautība Stāvoklis, kad (piem., tauta, valsts) ir pakļauta kādai (parasti svešai) varai.
- sausums Stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami samazināts mitruma daudzums.
- pozīcija Stāvoklis, novietojums (parasti noteiktās attiecībās pret kādu objektu).
- buks Steķis (parasti malkas, baļķu zāģēšanai).
- stanga Stieņveida priekšmets (parasti no metāla); stienis.
- plēst Stiepjot (ko), parasti pretējos virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos; arī raut, dalīt nost (no kā).
- pārstiept Stiepjot (parasti ko smagu), pārvietot (no vienas vietas uz otru).
- žēlabains Stiepts, parasti samērā spalgs (par dzīvnieka radītu skaņu).
- žņaugties Stingri, cieši vilkties kopā (par ķermeņa daļām, parasti pirkstiem, rokām).
- tvirts Stingrs, ciets (parasti par augu daļām, priekšmetiem, vielām).
- gredzens Stīpiņa, ar ko gredzeno dzīvniekus (parasti putnus).
- salīkt Stipri ieliekties uz iekšu (no kāda smaguma) – parasti par priekšmetiem.
- kaitēt Stipri karsēt (parasti tā, ka kvēlo).
- izpūst no mušas ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- izpūst no oda ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- iztaisīt no oda ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- iztaisīt no mušas ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- sakaitināt Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku), parasti pēkšņi.
- svilināt Stipri, parasti nevēlami, ietekmēt (piem., par emocionālu stāvokli).
- spraust Stiprināt (ko) kopā, kam klāt, parasti ar ko tievu, smailu.
- tvīksmains Stiprs, skurbinošs (parasti par smaržu).
- stobrzieds Stobrveida zieds ziedkopā (parasti kurvjziežu jeb asteru dzimtas augiem).
- rukāt Strādāt (parasti centīgi, sparīgi, atdodot spēkus).
- rušināties Strādāt (parasti lēnām, nesteidzīgi).
- piestrādāt Strādāt intensīvi, vairāk nekā parasti, lai ko panāktu, sasniegtu.
- dubļus brist strādāt smagus, netīrus (parasti lauku) darbus.
- praktizēt Strādāt, darboties savā (parasti ārsta, jurista) profesijā.
- sabrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) sanākt, saskriet (kur).
- sašķīst Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu).
- atsist Strauji (parasti ar troksni kam atsitoties) atvērt; atraut vaļā (piem., mēteli).
- atkrist Strauji (parasti ar troksni, atsitienu) atvērties, nolaisties u. tml.
- atsisties Strauji (parasti ar troksni) atvērties, tikt atvērtam.
- kampt Strauji elpot, parasti cīnoties ar elpas trūkumu.
- šaudīt galvu strauji grozīt galvu (parasti par putniem).
- liet laimes strauji ielejot ūdenī izkausētu alvu (vai svinu), pēc sacietējušā veidojuma iztēloties nākotni (parasti Jaungada naktī).
- sašaut Strauji ievirzīt (parasti maizi krāsnī).
- iebrukt Strauji ievirzīties (parasti trokšņaini).
- krist Strauji mainīt stāvokli (parasti no vertikāla stāvokļa horizontālā).
- sakult Strauji maisot (ko), panākt, ka (tas) pārvēršas, parasti pilnīgi, viendabīgā masā, šķidrumā; strauji maisot, sajaukt (vairākas vielas).
- saskrieties Strauji pārvietojoties, saskarties (parasti stipri) vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem).
- piegrūsties Strauji pievirzīties un (kam) pieskarties parasti nevilšus, negribēti.
- sagāzt Strauji sabērt, saliet; salikt, sakraut (parasti nekārtīgi).
- salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
- sakampt Strauji saņemt (mutē) – parasti par dzīvniekiem.
- sist Strauji skarot ko, radīt skaņas (parasti lai ko signalizētu).
- ucināt Strauji šūpot uz ceļiem, rokām, parasti augšup, lejup.
- šļākt Strauji virzīt spēcīgu (kā, parasti ūdens) strūklu, šalti.
- sprauslot Strauji, ar troksni pūst, virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
- izspurgt Strauji, ātri, bieži vēcinot spārnus, izlidot (parasti par putniem).
- sisties Strauji, parasti ar grūtībām, virzīties (cauri kam).
- sist Strauji, parasti ar troksni vērt (piem., durvis, logu, vāku).
- virpuļot Strauji, parasti riņķveidīgi, virzīties.
- urbties Strauji, parasti rotējot, virzīties (kur iekšā).
- atsprāgt Strauji, pēkšņi (parasti ar troksni) atdalīties nost.
- atsprāgt Strauji, pēkšņi (parasti ar troksni) atvērties, attaisīties.
- aizspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) aizvirzīties (par cilvēkiem).
- izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur).
- izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (parasti šķidrumu, tvaikus).
- šaustīt Strauji, spēcīgi un sāpīgi skart (ko), pātagot – parasti par vēju, nokrišņiem.
- kaķēties Strīdēties, runāt kaitinoši (parasti ne īpaši nopietni).
- sastrīdēties Strīdoties nonākt, parasti saspringtās, naidīgās, attiecībās.
- mandolīna Strinkšķināmais mūzikas instruments ar bumbierveida korpusu un (parasti) četriem pāriem stīgu.
- maģistrantūra Studiju otrais posms (parasti divgadīgs), kurā padziļināti apgūst kādu specialitāti un izstrādā maģistra darbu.
- iestumties Stumjoties panākt, ka (parasti ar transportlīdzekli) sāk braukt, ripot, slīdēt u. tml.
- paksis Stūra savienojums (parasti guļbūves ēkai), ēkas stūris.
- kaste Stūrainas formas priekšmets – tilpne kā (parasti sausu priekšmetu) ievietošanai.
- iecirsties Stūrgalvīgi nepiekāpties, iespītēties, arī noslēgties sevī (parasti pēc aizskāruma).
- izsūkt Sūcot panākt, ka (kas, parasti šķidra vai gāzveida viela) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- uzsukāt Sukājot sakārtot (parasti matus) uz augšu.
- ieturējums Summa, ko neizmaksā (parasti no algas), sedzot zaudējumus, nomaksājot nodokļus u. tml.
- krancis Suns (parasti bezšķirnes).
- putnu suns suns (parasti spaniels), ko izmanto putnu (galvenokārt pīļu) medībās.
- dzinējsuns Suns, ko (parasti) izmanto medībās, lai panāktu, ka meža zvēri dodas noteiktā virzienā; suns, ko izmanto pēdu dzīšanai.
- vaukšķis Suns, parasti neliels, kas mēdz ilgstoši, arī apnicīgi riet.
- sūnājs Sūnu audze; sūnām apaugusi vieta (parasti purvs).
- dekoratīvie suņi suņu šķirnes, pie kurām pieder (parasti nelieli) suņi ar īpatnēju, interesantu izskatu.
- štovēt Sutināt (parasti kāpostus).
- iesūtīt Sūtot (parasti pa pastu), nogādāt (piem., redakcijai, raidījuma veidotājiem).
- sasvaidīt Svaidot savirzīt, parasti nekārtīgi (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- misija Svarīgs (parasti starptautisks) uzdevums, noteiktu pienākumu pildīšana (kādā ārvalstī).
- sveķelis Sveķains koksnes gabals, ko parasti izmanto iekuram.
- sānsvere Svēršanās sānis (parasti braucošam transportlīdzeklim).
- fasēt Svērt noteiktās vienībās (parasti pārtikas preces) un iesaiņot.
- vokābuls Svešvalodas vārds ar tulkojumu, parasti dzimtajā valodā.
- sendvičs Sviestmaize (parasti divas apziestas un kopā saliktas maizes šķēles, starp kurām ir uzgriežamie).
- maizīte Sviestmaize (parasti neliela).
- izsvaidīt Sviežot izkliedēt; nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi); izmētāt.
- aizsvilpot Svilpojot aizvirzīties (parasti par vēju, lidojošiem priekšmetiem); aizsvilpt.
- kokteiļvakars Svinības (parasti nelielas), kur tiek piedāvāts kokteilis un vieglas uzkodas.
- akts Svinīga sanāksme (parasti mācību iestādē).
- inaugurācija Svinīga stāšanās augstā (parasti valsts prezidenta) amatā.
- vakartērps Svinīgiem gadījumiem paredzēts, parasti grezns, tērps.
- kortežs Svinīgs brauciens (parasti ar pavadoņiem); transportlīdzekļu rinda svinīgā braucienā.
- ola Šāda olšūna (parasti vistas), ko lieto uzturā.
- pļaut Šādā veidā griezt lakstaugu, parasti zāles, labības virszemes daļas (kādā platībā).
- skriet uz vietas šādā veidā kustināt kājas, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
- saorganizēt Šādā veidā sarīkot (parasti pasākumu).
- medaļa Šāda veida zīme – novērtējums, ko (parasti starptautiskās izstādēs) piešķir kvalitatīviem, augstvērtīgiem rūpniecības, lauksaimniecības ražojumiem.
- vāze Šāds (parasti liela izmēra) trauks, kam galvenokārt ir dekoratīvas funkcijas.
- laiks Šāds (parasti neilgs) posms, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
- piens Šāds dzīvnieku (parasti govju) sekrēts, ko lieto uzturā.
- maiss Šāds priekšmets (parasti pildīts ar salmiem, sienu) gulēšanai vai sēdēšanai.
- kāpa Šādu pauguru virkne, grēda (parasti piekrastēs).
- iešalkt Šalcot ieplūst (kur iekšā) – parasti par vēju.
- šalkot Šalkt, parasti vairākkārt, ilgāku laiku.
- šaujams Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
- izšaut Šaujot iztukšot (parasti ieroci).
- aizšaut Šaujot nenonāvēt, bet ievainot (parasti dzīvnieku).
- pūdelēt Šaujot netrāpīt mērķī (parasti par medniekiem).
- sašaut Šaujot sabojāt (parasti pilnīgi).
- galerija Šaura, gara, segta eja, kuras vienu sānsienu (parasti) veido kolonnas vai balsti.
- svītra Šaura, garena (uzvilkta, krāsota, reljefa u. tml.) josla, kas (parasti mērķtiecīgi) veidota (kā) virsmā.
- strēle Šaura, plāna bultveida detaļa (aparātos, ierīcēs), parasti rādītājs.
- plaisa Šaurs padziļinājums (priekšmetā, materiālā), kas parasti rodas kādas deformācijas rezultātā.
- dvielis Šaurs, pagarš (parasti linu, kokvilnas) auduma izstrādājums (ķermeņa, tā daļu, arī trauku) slaucīšanai.
- atšaudīties Šaut (parasti uz vajātājiem, ielencējiem u. tml.), lai varētu atkāpties, izbēgt.
- šauties Šaut uz sevi (parasti, lai nogalinātos).
- zēvelēt Šaut, parasti intensīvi.
- ķegļi Šīs spēles figūra (parasti ar sašaurinātu augšdaļu).
- traverss Šķērsošana (parasti sportā).
- virca Šķidri organiskie mēsli, parasti kūtsmēsli.
- zampa Šķidri, izmiekšķējušies mēsli (parasti kūstmēsli); vieta, kur ir šādi mēsli.
- šķīsts Šķidrs (parasti par ēdienu).
- slapjums Šķidrums (parasti samērā lielā daudzumā).
- uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām.
- sašķiebt Šķiebjot pārmainīt (kā) stāvokli, parasti uz sāniem, uz leju.
- izslīdēt Šķietamā kustībā izvirzīties (parasti par debess spīdekļiem).
- pūdelis Šķirnes suns ar sprogainu apspalvojumu, ko parasti speciāli jācērp.
- pāršķirt Šķirot pārdalīt uz abām pusēm (parasti matus).
- ieskāt Šķirstīt (matus), parasti meklējot utis.
- iešņākt Šņācoši pateikt (parasti ausī).
- pogcaurums Šujmašīnas detaļa, ar ko, parasti automātiski, tiek veidota sprauga, atvere (audumā) pogas ievietošanai, ievēršanai.
- sašūt Šujot izgatavot (parasti vairākus, daudzus priekšmetus); šujot izgatavot (parasti priekšmetu lielāku daudzumu); pašūt.
- infiltrācija Šūnu elementu un šķidruma uzkrāšanās audos (parasti iekaisuma dēļ).
- aijāt Šūpojot (rokās vai klēpī), midzināt, mierināt (bērnu); šūpot (parasti dziedot).
- auklēt Šūpot, aijāt uz rokām (parasti mazu bērnu).
- uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (piemēram, svītru); pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt.
- izšvirkstēt Švirkstēt un izbeigt švirkstēt (parasti par dzirksteli, uguni); švirkstot sadegt.
- spēcīgs Tā, ka (kas, parasti smarža) izplatās ļoti koncentrēti.
- turpmāk Tā, ka (kas) norisinās, pastāv, veidojas (parasti laika) secībā pēc kā cita.
- krustām šķērsām Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
- kņūpus Tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu, uz leju) – parasti par cilvēkiem.
- savrup Tā, ka nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar ko citu, parasti līdzīgu).
- jaunattīstības Tāda valsts (parasti bijusī kolonija), kas nav vēl pietiekami attīstījusi savu ekonomiku un kultūru.
- galīgs Tāds (cilvēks), kura (parasti negatīvās) īpašības sasniegušas visaugstāko pakāpi.
- ķepains Tāds (dzīvnieks), kam ir (parasti lielas) ķepas.
- dārzs Tāds (kultūraugs), kas audzējams dārzā; tāds (dzīvnieks), kas parasti sastopams dārzos, parkos.
- virtuozs Tāds (mākslinieks, parasti mūziķis), kam ir tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums; tāds, kurā izpaužas tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums.
- piebraucams Tāds (parasti ceļš), pa kuru var piebraukt.
- izejošs Tāds (parasti dokuments, raksts, vēstule), kas tiek sūtīts projām.
- ātrs Tāds (parasti ēdiens), kā pagatavošanai nepieciešams samērā īss laiks; tāds (piem., ēdienreize), kas var norisināties samērā īsā laikā.
- vizlains Tāds (parasti iezis), kura sastāvā ir vizla; arī vizlai līdzīgs.
- virsskaņas Tāds (parasti lidaparāts), kura kustības ātrums pārsniedz skaņas ātrumu.
- sīkrūšu Tāds (parasti logs), kam ir mazas rūtis.
- batāls Tāds (parasti mākslas darbs), kas saistīts ar kara tematiku.
- defektīvs Tāds (parasti priekšmets), kam ir defekts.
- cekulains Tāds (parasti putns), kam ir cekuls.
- bikšains Tāds (parasti putns), kam ir kupls kāju apspalvojums.
- visurgājējs Tāds (parasti transportlīdzeklis), kam ir liela caurgājība.
- šaurkakla Tāds (parasti trauks), kam ir šaurs kakls.
- tievkakla Tāds (parasti trauks), kam ir tievs kakls.
- vispārīgs Tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēta pētījuma pamata noskaidro būtiskas, vispārējas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
- platkakla Tāds (parasti) trauks, kam ir plats kakls.
- biezs Tāds (priekšmets, materiāls, kārta), starp kura plaknēm (parasti augšējo un apakšējo) ir samērā liels izmērs; pretstats: plāns.
- frāžains Tāds (teksts), kas satur bieži lietotus izteicienus, frāzes (parasti) bez dziļāka satura.
- mīksts Tāds (ūdens), kas nesatur vai maz satur (parasti kalcija un magnija) sāļus.
- vienpersonas Tāds verbs, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; bezpersonas verbs.
- mīlināms Tāds, ar ko pauž sirsnību, maigumu (parasti par vārdiem).
- tvaiks Tāds, ar kuru iegūst vielu šādā stāvoklī, maina tās īpašības (par iekārtām, ierīcēm u. tml.); tāds, kura darbināšanai izmanto potenciālo enerģiju, kas piemīt vielai (parasti ūdenim) šādā stāvoklī.
- izstiepts Tāds, kā norise, darbība u. tml. ir (parasti nevajadzīgi) paildzināta.
- tuvs Tāds, kā starpā ir daudz kopēju, parasti no senas cilmes atkarīgu, pazīmju; tāds, kam pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē).
- tāls Tāds, kā starpā ir maz kopēju (parasti senas cilmes nosacītu) pazīmju.
- mazūdens Tāds, kad (parasti upēs) ir zems ūdenslīmenis.
- svinams Tāds, kad ir svētki, svinības (parasti par dienu, datumu).
- tuvs Tāds, kam (ar ko) ir tiešs sakars, tieša saskare, parasti darbībā, norisē (par cilvēkiem).
- stings Tāds, kam (parasti aukstuma iedarbībā) ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- nospuris Tāds, kam atiruši diegu gali; spurains (parasti par apģērbu).
- pilns Tāds, kam ir (kā) piejaukums lielā daudzumā; tāds, kurā (kas) atrodas lielā daudzumā (parasti par vielām).
- sveķains Tāds, kam ir (parasti egļu, priežu) sveķu smarža, garša; tāds, kas ir raksturīgs (parasti egļu, priežu) sveķiem (par smaržu, garšu).
- sauss Tāds, kam ir (parasti ievērojami) samazināts mitruma daudzums (piem., par acīm, muti).
- spurains Tāds, kam ir (parasti lielas, asas) spuras (1).
- sīvs Tāds, kam ir asa, kodīga, parasti nepatīkama garša (rūgti skāba vai rūgti sāļa).
- netīrs Tāds, kam ir citas (parasti tumšas) krāsas vai krāsu toņa piejaukums (par krāsu, tās toni).
- otrāds Tāds, kam ir cits, parasti pretējs, veids, stāvoklis; tāds, kas izpaužas citā, parasti pretējā, veidā.
- zarains Tāds, kam ir daudz zaru (par augiem, parasti kokiem, krūmiem, to daļām).
- divkājains Tāds, kam ir divas kājas (parasti par cilvēku pretstatā dzīvniekiem).
- divpēdu Tāds, kam ir divas pēdas (parasti par dzejas rindu).
- saulains Tāds, kam ir gaišs tonis (par, parasti dzeltenu, oranžu krāsu); tāds, kam ir gaiša, parasti dzeltena, oranža, krāsa.
- krēpjains Tāds, kam ir gari, parasti izspūruši, mati.
- pārejams Tāds, kam ir iespējams tikt pāri (parasti par dabiskiem šķēršļiem).
- augstu stāvošs tāds, kam ir ietekmīgs, nozīmīgs stāvoklis sabiedrībā, parasti ieņemamā amata dēļ.
- krāšņs Tāds, kam ir izcili skaista seja, ķermeņa formas (parasti par sievieti); tāds, kas ir izcili skaisti, arī grezni ģērbies.
- pirkstains Tāds, kam ir izveidoti visi pieci pirksti (parasti par cimdu).
- kvēls Tāds, kam ir koša, parasti sarkana krāsa.
- bikšains Tāds, kam ir kupls kāju apspalvojums kā sugas pazīme (parasti par putnu).
- pieredzējis Tāds, kam ir liela (parasti profesionālā) pieredze.
- svarīgs Tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme; tāds, kas ir būtisks, izšķirošs; nozīmīgs (1).
- plakans Tāds, kam ir mazāks izvirzījums nekā parasti.
- sīkrūtains Tāds, kam ir mazas rūtis (parasti par logu).
- sīkrūtots Tāds, kam ir mazas rūtis (parasti par logu).
- mēlveida Tāds, kam ir mēles forma, veids (parasti par augu daļām).
- lēzens Tāds, kam ir neliels padziļinājums, iedobums (parasti par traukiem).
- grandiozs Tāds, kam ir neparasti liels vērienīgums; varens, dižens.
- predisponēts Tāds, kam ir nosliece (parasti uz kādu slimību); tāds, kas ir uzņēmīgs (parasti pret kādu slimību).
- auksts Tāds, kam ir noteikta temperatūra zem nulles (parasti pēc Celsija skalas).
- dibināts Tāds, kam ir noteikts pamats, ko izraisījis noteikts, parasti vērā ņemams cēlonis; pamatots.
- leņķveida Tāds, kam ir parasti šaura vai taisna leņķa forma, veids.
- spalvains Tāds, kam ir pastiprināts apmatojums (parasti uz rokām, kājām, krūtīm) – par cilvēkiem; tāds, kam ir šāds apmatojums (par cilvēka ķermeņa daļām).
- deklaratīvs Tāds, kam ir paziņojuma, apgalvojuma raksturs; tāds (parasti literārs darbs), kam trūkst tēlainības un emocionalitātes.
- pekains Tāds, kam ir pekas (parasti par lāci).
- plušķains Tāds, kam ir pinkains, savēlies apmatojums (par dzīvniekiem, parasti suņiem).
- pinkains Tāds, kam ir pinkas, arī tāds, kas ir apaudzis ar biezu, parasti cirtainu, apmatojumu (par dzīvnieku).
- platžuburu Tāds, kam ir plati žuburi (parasti par kokiem).
- platzaru Tāds, kam ir plati, kupli zari (parasti par kokiem).
- pupveida Tāds, kam ir pupas (parasti tās sēklas) forma, veids.
- spārnots Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, arī iedvesma, iejūsma (parasti par psihisku stāvokli).
- sniegbalts Tāds, kam ir raksturīga intensīvi balta krāsa, arī gaiša krāsa, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, ģintī (parasti par augiem).
- salonisks Tāds, kam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze (par mākslas darbu).
- tveicīgs Tāds, kam ir raksturīga tveice un (parasti) paaugstināta mitruma pakāpe (par laikposmu, laikapstākļiem).
- mikls Tāds, kam ir raksturīgs (parasti mazliet) paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
- smags Tāds, kam ir raksturīgs veiklības, viegluma trūkums; tāds, kam ir raksturīga, parasti lēna, virzība, piem., lejup, arī tāds, kā rezultātā rodas cieša saskare, piem., ar kā virsmu (par kustību, arī darbību).
- smuks Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība (parasti par naudas summu, algu u. tml.).
- papliks Tāds, kam ir samērā maz apmatojuma (parasti uz galvas).
- blonds Tāds, kam ir samērā zems intelekta līmenis, neattapīgs, aprobežots (parasti par sievieti).
- sarkanādains Tāds, kam ir sarkanīgi brūna ādas krāsa (parasti par indiāņiem).
- sudrabains Tāds, kam ir sudrabam raksturīgā (parasti baltā vai pelēkā) krāsa un spīdums; šāds krāsas tonis.
- tievkaklains Tāds, kam ir tievs kakls (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- trīspēdu Tāds, kam ir trīs pēdas (parasti par dzejas rindu).
- viensērijas Tāds, kam ir viena sērija (parasti par filmu).
- vienslīpes Tāds, kam ir viena slīp(n)e (parasti par jumtu); vienslīps.
- vienslīps Tāds, kam ir viena slīpe (parasti par jumtu); vienslīpes; vienslīpnes.
- stiprs Tāds, kam ir, parasti daudz, spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēku); spēcīgs (1).
- jumtveida Tāds, kam ir, parasti divslīpju, jumta forma, veids.
- zinīgs Tāds, kam ir, parasti lielas, zināšanas (2); tāds, kas labi orientējas kādā nozarē, jomā.
- zinošs Tāds, kam ir, parasti lielas, zināšanas; tāds, kas ir ļoti kompetents, labi orientējas kādā nozarē.
- saspiests Tāds, kam kādas plaknes izmērs ir (parasti ievērojami) samazināts.
- mūžīgs Tāds, kam nav sākuma un beigu (parasti par Dievu kā augstāko esamību).
- bezzvīņains Tāds, kam nav zvīņu vai tās ir sīkas, nemanāmas (parasti par zivīm).
- vārīgs Tāds, kam neliela (kā) iedarbība izraisa nevēlamas sajūtas, parasti sāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- smags Tāds, kam pēc izskata ir šķietami liela masa, liels svars (parasti par mākoņiem, debesīm); zems.
- viegls Tāds, kam pēc izskata ir šķietami maza masa, mazs svars, arī augsts (parasti par mākoņiem, debesīm).
- vienreizīgs Tāds, kam piemīt izcilas, sevišķas (parasti pozitīvas) īpašības; nepārspējams, neparasts.
- dēmonisks Tāds, kam piemīt noslēpumaina, parasti ļauna vara, spējas; tāds, kurā izpaužas noslēpumainība, arī ļauna vara, spējas.
- tilpumains Tāds, kam piemīt samērā liels, parasti īpatnējais, tilpums.
- stiprs Tāds, kam piemīt spēja, parasti ievērojami, pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
- nepārspējams Tāds, kam piemīt tik izcilas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to grūti vai neiespējami pārspēt; tāds, kam nav līdzīgu.
- pasālīts Tāds, kam pievienots (parasti nedaudz) sāls.
- vientuļš Tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli).
- viesmīlīgs Tāds, kam raksturīgas šādas īpašības (parasti par vietu ar tās iedzīvotājiem).
- vulkānisks Tāds, kam raksturīgs liels straujums, dedzīgums (parasti par cilvēku, dzīvnieku tā rakstura īpašībām, to izpausmi).
- mākslots Tāds, kam trūkst emocionāla patiesuma (parasti par mākslas darbu).
- punktains Tāds, kam uz ķermeņa, tā daļām ir raksturīgi punktveida plankumi, punkti (par dažiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, arī par dažiem augiem).
- proporcionāls Tāds, kam vērtību attiecība nemainās (par, parasti diviem, atkarīgiem lielumiem).
- iegarens Tāds, kam viens izmērs (parasti garums) ir mazliet garāks kā otrs (platums).
- strofisks Tāds, kam visām strofām vai pantiem ir viena un tā pati mūzika (parasti par dziesmu, dziesmas formu).
- vasarraibumains Tāds, kam, parasti uz sejas, ir vasaras raibumi.
- josta Tāds, kas (cilvēkam) atrodas vietā, kuru parasti apņem ar šādu sloksni.
- stīvs Tāds, kas (parasti blīvuma, sprieguma dēļ) ir stingrs, grūti lokāms, saspiežams, neelastīgs.
- pirmrindas Tāds, kas (parasti darbā) ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem); tāds, kas atbilst augstām prasībām, normām.
- transnacionāls Tāds, kas (parasti ekonomikā) pastāv, noris vairākās valstīs, ir attiecināms uz vairākām nācijām, tautām; starptautisks.
- krējumains Tāds, kas (parasti lielā daudzumā) satur krējumu; tāds, kam ir (parasti bagātīga) krējuma piedeva.
- spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas pretēji (kāda) gribai, uzskatiem, parasti, lai (tam) nodarītu ko nevēlamu.
- mazs Tāds, kas ar savu skaitlisko vērtību nesasniedz kā cita līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- smalks Tāds, kas atbilst augstām, parasti morāles, prasībām (piem., par izturēšanos, uzvedību).
- apmierinošs Tāds, kas atbilst prasībām, normām (parasti minimālām); pietiekams.
- malējais Tāds, kas atrodas (kā, parasti rindas, grupas) malā; vistālākais.
- vietējs Tāds, kas atrodas noteiktā (parasti citiem tuvā, arī zināmā) vietā, teritorijā.
- savrups Tāds, kas atrodas samērā attālu (no kā cita, parasti līdzīga).
- vientuļš Tāds, kas atrodas samērā attālu no kā cita (parasti līdzīga); savrups.
- aizokeāna Tāds, kas atrodas, arī dzīvo, uzturas aiz (parasti Atlantijas) okeāna.
- sublitorāls Tāds, kas atrodas, noris, pastāv pie ūdenstilpes krasta (parasti līdz 200 m dziļumam).
- municipāls Tāds, kas attiecas uz (parasti pilsētas) pašvaldību vai tās teritoriju, pieder tai.
- stereotipisks Tāds, kas attiecināms uz automatizētām, parasti refelektorām, kustībām, pozu, runu, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
- brēkulīgs Tāds, kas bieži raud (parasti par bērnu).
- pretimnākošs Tāds, kas brauc (kādam, kam) pretī, pretējā virzienā (parasti par transportlīdzekli); pretimbraucošs.
- koķets Tāds, kas cenšas piesaistīt sev citu (parasti pretējā dzimuma) uzmanību; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iela Tāds, kas darbojas, noris ārpus telpām, parasti gājējiem paredzētā joslā.
- trokšņains Tāds, kas darbojoties rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- pilnasiņu Tāds, kas daudzās paaudzēs audzēts un izkopts bez citu šķirņu piejaukuma (parasti par zirgiem).
- slaucams Tāds, kas dod pienu (par dzīvniekiem, parasti par govīm); tāds, ko audzē piena ieguvei.
- vietējs Tāds, kas dzīvo noteiktā, parasti citiem tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā; tāds, kura darbība ir saistīta ar noteiktu vietu, teritoriju (par cilvēkiem).
- vientulīgs Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli); vientuļš (1).
- skaidrs Tāds, kas funkcionē normāli (par maņu orgāniem, parasti par acīm).
- patogēns Tāds, kas ierosina slimību (parasti par mikroorganismiem).
- saskretis Tāds, kas ir (parasti ļoti, viscaur) netīrs, klāts apkaltušiem, sacietējušiem netīrumiem.
- izrētots Tāds, kas ir (parasti viscaur) klāts ar rētām.
- atvaļināts Tāds, kas ir atbrīvots, aizgājis no dienesta (parasti armijā).
- pašdarīts Tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par alkoholisku dzērienu).
- salikts Tāds, kas ir izgatavots no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- slapjš Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par cilvēku, cilvēka ķermeni, tā daļām); tāds, kurš ir tērpies apģērbā, kas ir uzsūcis daudz šķidruma, tvaika.
- slapjš Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par dzīvniekiem, dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- teiksmains Tāds, kas ir līdzīgs teiku, teiksmu tēliem; neparasti skaists, arī ļoti labs, stiprs; pasakains (1); arī fantastisks.
- pastiprināts Tāds, kas ir lielāks, intensīvāks, nekā parasti; palielināts.
- trokšņains Tāds, kas ir ļoti skaļš, ar ievērojamiem trokšņa elementiem (par skaņām, parasti par mūziku).
- pussprādzis Tāds, kas ir ļoti vārgs, tikko dzīvs (parasti par dzīvnieku).
- subfebrils Tāds, kas ir nedaudz paaugstināts (parasti līdz 37,3 Celsija grādiem) – par ķermeņa temperatūru; saistīts ar mazliet paaugstinātu ķermeņa temperatūru; šādam stāvoklim raksturīgs.
- stingrs Tāds, kas ir nemainīgs, drošs, stabils (parasti par parādībām sabiedrībā).
- veldrains Tāds, kas ir noliecies veldrē (parasti par stiebraugu, zālaugu kopumu); tāds, kur ir veldre (par lauku, tīrumu).
- siļķains Tāds, kas ir nosmērēts ar siļķu sālījumu; tāds, kurā ir bijušas (parasti sālītas vai marinētas) siļķes (piem., par trauku); tāds, kam ir (parasti sālītu) siļķu smarža vai garša.
- smagsvara Tāds, kas ir paredzēts smagu kravu pārvadāšanai (parasti par vilcienu).
- smalks Tāds, kas ir pareizi, arī patīkami, glīti veidots (parasti par sejas vaibstiem); tāds, kurā izpaužas inteliģence, arī izsmalcinātība.
- snobisks Tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs; tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lirisks Tāds, kas ir piemērots, lai izpildītu skaņdarbus, kuros pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (parasti par balsi).
- vecs Tāds, kas ir radies, izveidojies, pastāvējis pirms samērā ilga laika pagātnē un (parasti) joprojām pastāv.
- strups Tāds, kas ir samērā īss, paresns, ar, parasti noapaļotu, trulu galu bez smailes (par priekšmetiem, veidojumiem).
- pilns Tāds, kas ir sasniedzis savas attīstības augstāko pakāpi; tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktas attīstības pakāpes prasībām (parasti par augu stāvokli).
- stalts Tāds, kas ir slaids, samērīgs, parasti gara auguma (par cilvēku); arī tāds, kas ir vingrs, samērīgs (par cilvēka kustībām).
- solidārs Tāds, kas ir tiesīgs prasīt šādu izpildījumu (parasti par personu grupas locekli).
- slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums lāšu, pilienu veidā; tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1).
- tuvs Tāds, kas ir veicams, pārvarot samērā mazu attālumu, arī samērā īsā laikposmā (parasti par ceļu, gājienu, braucienu).
- rīts Tāds, kas ir viegls, ērts un (parasti) paredzēts valkāšanai mājās.
- oriģināls Tāds, kas ir vienreizējs; autora paša radīts (parasti par mākslas darbu).
- tauta Tāds, kas ir, parasti kolektīvi, radīts, izplatīts, kļuvis tradicionāls šādā cilvēku kopībā.
- švītīgs Tāds, kas ir, parasti pārspīlēti, moderns (tērpā, izskatā), izsmalcināts (izturēšanās veidā).
- portatīvs Tāds, kas izgatavots tā, lai to varētu pārnēsāt, paņemt līdzi – parasti par iekārtu, ierīci.
- skumjš Tāds, kas izjūt skumjas; tāds, kam ir raksturīga, parasti viegla, nomāktība, aktivitātes mazināšanās (parasti par psihisku stāvokli).
- pseidotautisks Tāds, kas izmanto tautas mākslas motīvus, tēlus, izteiksmes līdzekļus un kas orientējas uz romantizētu tautas pagātni; tāds, kas norobežojas no tagadnes problēmām (parasti par mākslas virzienu, mākslas darbu).
- stiprs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā, parasti ievērojami, pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
- plosīgs Tāds, kas izpaužas ar lielu, parasti postošu, spēku, intensitāti (piem., par parādībām dabā).
- stiprs Tāds, kas izpaužas intensīvi (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); spēcīgs (5).
- spēcīgs Tāds, kas izpaužas intensīvi (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- tuvs Tāds, kas izplatās vai ir uztverams no samērā maza attāluma, arī tāds, kas izplatās samērā mazā attālumā (parasti par skaņu, gaismu).
- solīds Tāds, kas izraisa cienīguma, nopietnības, laba mantiskā stāvokļa iespaidu (parasti par apģērbu, telpas iekārtojumu).
- vaļējs Tāds, kas izraisa ķermeņa virsas audu bojājumu (par traumu, parasti par lūzumu).
- zīdains Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, atgādinot zīdu (parasti par kā īpašību).
- nervozs Tāds, kas izraisa spēcīgu, parasti ilgstošu, satraukumu, nemieru (piem., par apstākļiem).
- spēcīgs Tāds, kas ļoti kairina (parasti ožu); tāds, kas ievērojami ietekmē organismu (parasti par vielu); stiprs (5).
- stiprs Tāds, kas ļoti kairina (parasti ožu).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumu).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasti līmeni, pakāpi; milzīgs.
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu, arī tāds, kuram (parasti) ir izcilas kvalitatīvas īpašības (par skaņu).
- šokējošs Tāds, kas ļoti pārsteidz (parasti nepatīkami).
- tukšs Tāds, kas nav aizņemts, arī izmantots (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) – parasti par telpu, platību, virsmu.
- skrajš Tāds, kas nav blīvs, biezs (parasti par miglu, mākoņiem).
- nedzirdēts Tāds, kas nav dzirdēts, ko nav gadījies dzirdēt (kādu laiku, parasti ilgstoši).
- necerēts Tāds, kas nav gaidīts, uz ko nav cerēts (parasti par ko patīkamu).
- vaļējs Tāds, kas nav iesaiņots tarā, nav safasēts, nav iepildīts pudelēs u. tml. (parasti par pārtikas produktiem).
- vaļējs Tāds, kas nav sadzijis (parasti par brūci).
- savrups Tāds, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar ko citu, parasti līdzīgu).
- vaļīgs Tāds, kas nav stingri piestiprināts, savilkts, nostiepts u. tml. un kas (parasti) var kustēties.
- mīksts Tāds, kas nav stingrs, ciets, ir samērā viegli lokāms (parasti par audumu, izstrādātu ādu); tāds, kas ir izgatavots no šāda auduma, ādas.
- viegls Tāds, kas nav stingrs, nežēlīgs (parasti par spriedumu, sodu).
- vidusmērs Tāds, kas ne ar ko neizceļas, parasts (parasti par cilvēkiem).
- neglīts Tāds, kas neatbilst (parasti sadzīves) morāles normām, nav pieklājīgs.
- nekārtns Tāds, kas neatbilst noteiktām, parasti pastāvošām likumībām; neregulārs.
- ietiepīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas īstenot savu gribu, savu, parasti neīstenojamu, vēlēšanos.
- tiepīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas īstenot savu gribu, savu, parasti nepamatotu, vēlēšanos; ietiepīgs.
- neplīstošs Tāds, kas neplīst (parasti par stiklu, stikla izstrādājumiem).
- dziļš Tāds, kas nodrošina samērā liela gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
- turpmāks Tāds, kas norisinās, pastāv, veidojas (parasti laika) secībā pēc kā cita.
- pagarināts Tāds, kas norisinās, tiek veikts ilgāk nekā parasti.
- aritmisks Tāds, kas notiek ar ritma traucējumiem, kas neiekļaujas ritmā (parasti par sirdsdarbību, pulsu).
- situēts Tāds, kas novietots (parasti attiecībā pret kaut ko).
- pretīgs Tāds, kas parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) stipru nepatiku (par dzīvniekiem).
- darbīgs Tāds, kas parasti atrodas mērķtiecīgā kustībā (par dzīvniekiem).
- lauks Tāds, kas parasti aug laukos, dārzos (par savvaļas augiem, to sugām).
- smiltis Tāds, kas parasti aug smilšainās augsnēs (par augiem, to sugām).
- pļava Tāds, kas parasti aug šādā pļavā, zālājā (par augiem, to sugām).
- ļaunpieminīgs Tāds, kas parasti ilgi, ar ļaunu atceras, piemin (ko).
- gļēvulīgs Tāds, kas parasti ir gļēvs; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- smiltis Tāds, kas parasti ir sastopams smiltājos, smilšainās vietās (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām).
- vaļsirdīgs Tāds, kas parasti pilnībā atklāj savas domas, pārdzīvojumus; atklāts (3).
- lopisks Tāds, kas parasti raksturīgs dzīvniekiem; tāds, kas neatbilst cilvēka cieņai, uzvedībai.
- lauks Tāds, kas parasti sastopams laukos, pļavās, dārzos vai to tuvumā (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām).
- mežs Tāds, kas parasti sastopams mežos (par savvaļas dzīvniekiem, augiem, to sugām).
- upe Tāds, kas parasti sastopams upēs vai to krastos.
- purvs Tāds, kas parasti satopams purvos, purvainās vietās, arī to tuvumā (par savvaļas augiem, dzīvniekiem, to sugām).
- aizmāršīgs Tāds, kas parasti vai bieži aizmirst (ko).
- labdabīgs Tāds, kas parasti veidojas lēni, neieaugot apkārtējos audos un neveidojot metastāzes, pretstats: ļaundabīgs.
- sēdošs Tāds, kas parasti visu dzīves laiku ir piestiprinājies (piem., ar piesūcekņiem) pie viena substrāta (par dzīvniekiem).
- pašdarināts Tāds, kas paša, mājas apstākļos gatavots (parasti par alkoholisku dzērienu); pašdarīts.
- vesels Tāds, kas pēc apjoma, lieluma, arī vērtības u. tml. atbilst attiecīgi lielam daudzumam, arī priekšstatam par šādu daudzumu (par kā, parasti lielu, kopumu).
- svaigs Tāds, kas pēc noplūkšanas, nogriešanas u. tml. nav zaudējis savu dabisko izskatu, nav savītis (parasti par ziediem).
- pilns Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām prasībām (parasti par stāvokli).
- suga Tāds, kas pilnīgi atbilst šīs pamatvienības, arī kādas šķirnes parasti saimnieciski nozīmīgajām, pazīmēm.
- viegls Tāds, kas rada neliela svara iespaidu, tāds, kam ir samērā smalka uzbūve (parasti par priekšmetiem, arī par formu, veidu u. tml.).
- trokšņains Tāds, kas rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par darbību, norisi).
- trokšņains Tāds, kas rada nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
- gaismjutīgs Tāds, kas reaģē uz gaismas iedarbību (parasti par fotomateriāliem).
- stihisks Tāds, kas rodas un noris bez noteikta plāna, vadības (parasti par parādībām sabiedrībā).
- izaicinošs Tāds, kas rosina izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu, arī grūtu).
- posmains Tāds, kas sastāv no posmiem – parasti par priekšmetiem.
- slokšņains Tāds, kas sastāv, ir veidots no (parasti vairākām) sloksnēm vai kārtām; kārtains.
- tauks Tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu); trekns (1).
- trekns Tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu).
- trūdains Tāds, kas satur daudz trūdvielu (parasti par augsni).
- kritisks Tāds, kas satur kritiku; tāds, kurā izpaužas kritika, (parasti negatīvs) vērtējums.
- ūdenīgs Tāds, kas satur, kur ir (parasti) daudz ūdens (parasti par ūdenstilpi).
- savtīgs Tāds, kas savas personiskās, parasti materiālās, intereses izvirza augstāk par citu cilvēku un sabiedrības interesēm.
- dzēlīgs Tāds, kas skarot rada sāpes, apsārtumu, arī ievaino (parasti par augiem).
- dīgtspējīgs Tāds, kas spēj dīgt, augt (parasti par sēklām).
- veikls Tāds, kas spēj kustēties, darboties ātri, precīzi, arī prasmīgi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām, kājām).
- stomīgs Tāds, kas stomās; tāds, kurā izpaužas nedrošība, vilcināšanās, kautrība, ko (parasti) izraisa neziņa, šaubas.
- algots Tāds, kas strādā par atlīdzību (parasti par algu).
- uzklausīgs Tāds, kas uzklausa un parasti cenšas ievērot cita teikto.
- cits Tāds, kas vairākkārt jau bijis; kā parasti, vienmēr.
- piņķerīgs Tāds, kas viegli samudžinās (parasti par diegiem, dziju).
- zaļoksns Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem, to daļām); zaļoksnējs (1).
- zaļoksnējs Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem, to daļām); zaļoksns (1).
- praulains Tāds, kas, parasti vairākās vietās, ir satrupējis, pārvērties praulos.
- ticams Tāds, ko (parasti ar kādu varbūtību) ir iespējams pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai.
- lauks Tāds, ko audzē brīvā dabā (parasti par dārzeņiem).
- salīgs Tāds, ko ietekmē (samērā) zema temperatūra, tāds, kas nav izturīgs pret aukstumu (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- saliekams Tāds, ko izveido no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- veiksmīgs Tāds, ko nosaka ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši.
- vasara Tāds, ko sēj pavasarī un kas nogatavojas šajā pašā gadā (piem., par graudaugiem); viengadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
- ziema Tāds, ko sēj rudenī un kas nogatavojas nākamajā gadā (piem., par graudaugiem); divgadīgs vai daudzgadīgs (par augiem, parasti puķēm).
- atpazīstams Tāds, ko var pazīt, identificēt (pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem).
- kombinēts Tāds, ko veic ar vairākiem dažādiem paņēmieniem (parasti par darbību, procesu).
- pilns Tāds, kur (kas) atrodas, ir izveidojies lielā daudzumā (parasti par parādībām dabā).
- pilns Tāds, kur atrodas daudzi cilvēki, dzīvnieki, augi (parasti par platību); tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
- mazapdzīvots Tāds, kur dzīvo maz cilvēku; tāds, kur ir mazs pastāvīgo iedzīvotāju skaits (parasti par vietu, teritoriju).
- sutīgs Tāds, kur gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi un kur ir grūti elpot (parasti par telpu).
- sauss Tāds, kur ir (parasti ievērojami) pazemināts mitruma daudzums (par zemi, augsni); tāds, kur ir (parasti ievērojami) pazemināts mitruma daudzums augsnē (par dārzu, tīrumu u. tml.).
- vienots Tāds, kur ir (parasti pozitīva) savstarpēja saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības (par cilvēku kopumu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- trokšņains Tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par vietu, telpu, vidi); tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par laikposmu).
- mājīgs Tāds, kur ir patīkami atrasties, uzturēties; tāds, kur var ērti justies (parasti par telpām).
- silts Tāds, kur ir samērā augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra (par telpu, vietu).
- tukšs Tāds, kur nav (kā, parasti pārtikas līdzekļu, preču, naudas) krājumu.
- kluss Tāds, kur nav drūzmas, dzīvas transporta kustības (parasti par vietu); arī nomaļš.
- kluss Tāds, kur nav stipru skaņu (parasti par vietu, telpu); tāds, kad nav dzirdamas stipras skaņas (par laikposmu).
- tukšs Tāds, kur neaug, neattīstās augi, to daļas (parasti par platību).
- pogains Tāds, kura apģērbam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas.
- paplāns Tāds, kura atsevišķās daļas atrodas samērā tālu cita no citas (parasti par apmatojumu).
- izteiksmīgs Tāds, kura būtiskās pazīmes, sastāvdaļas ir viegli uztveramas (parasti par mākslas darbu, runu).
- stingrs Tāds, kura darbība, rīcība, izturēšanās ir (parasti) nemainīga, saskaņota ar noteiktu izpratni, idejām, noteiktiem atzinumiem (par cilvēku).
- elektronisks Tāds, kura darbībai izmantota elektronu plūsma (parasti par ierīci).
- spaidīgs Tāds, kura dēļ ir nepieciešams samazināt, ierobežot savus izdevumus (parasti par materiālajiem apstākļiem); arī trūcīgs.
- regulārs Tāds, kura formu sistēma atbilst vispārējām valodas likumībām (parasti par vārdu); kārtns.
- pagarināts Tāds, kura garums ir lielāks nekā parasti.
- saīsināts Tāds, kura garums ir mazāks nekā parasti.
- cīpslains Tāds, kurā ir daudz cīpslu (parasti par gaļu); tāds, kurā labi saredzamas, sataustāmas cīpslas, dzīslas (par cilvēka ķermeni, ķermeņa daļām).
- sakņains Tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni); tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu).
- pārbagāts Tāds, kurā ir ļoti daudz (parasti nozīmīgu) notikumu.
- priecīgs Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kam ir raksturīgs prieks, jautrība, pacilāts garastāvoklis (parasti par psihisku stāvokli, domām).
- lamentozs Tāds, kurā izpaužas skumjas, žēlas (parasti par mākslas darbu).
- vērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par acīm, skatienu).
- diedelējošs Tāds, kurā izpaužas uzmācīgs lūgums (parasti pēc labvēlības).
- žēlīgs Tāds, kurā izpaužas žēlabas, parasti, lai izraisītu līdzjūtību.
- smaidīgs Tāds, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
- smīnīgs Tāds, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
- trīspirkstu Tāds, kura kājām ir trīs pirksti (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- šķirne Tāds, kura kvalitāte atbilst šādai, parasti augstvērtīgai, grupai.
- saspriegts Tāds, kurā noris spraiga darbība (parasti par laikposmu, situāciju).
- teicams Tāds, kura ritms, intonācija ir tuva runas valodas ritmam, intonācijai (parasti par dziesmu).
- trokšņains Tāds, kura runa, izturēšanās, darbība rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
- sentimentāls Tāds, kura saturs veltīts pārdzīvojumu attēlojumam (parasti izskaistinātā veidā).
- saulains Tāds, kurā saules starojumu ilgu laikposmu neaiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. un kuram (parasti) ir raksturīgs silts, arī karsts klimats (par teritoriju, zemi u. tml.).
- resns Tāds, kura stumbram ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (parasti par kokiem).
- sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem.
- straujš Tāds, kura virziena maiņai ir neliels rādiuss (parasti par ceļu, reljefa veidojumu).
- stacionārs Tāds, kura, parasti fizikālie, raksturojumi nemainās laikā; arī pastāvīgs, nemainīgs.
- diskrēts Tāds, par ko parasti nemēdz atklāti runāt; intīms; slepens.
- tīrs Tāds, starp kura, parasti tuvākajiem, priekštečiem nav citu tautu, sociālu grupu u. tml. pārstāvju.
- līnijots Tāds, uz kura ir taisnas, paralēlas līnijas (parasti par papīru).
- rūts Taisnstūra (parasti kvadrāta) formas veidojums.
- uztaisīt Taisot, parasti ar roku darbu, izveidot (piemēram, priekšmetu vēlamā formā).
- brīnumzeme Tāla, nezināma (parasti fantastiska, īstenībā neesoša) vieta, kur ir daudz neparasta un brīnumaina.
- veltņtārpi Tārpi ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki.
- iesildītājs Tas (dziedātājs, mūziķis, grupa), kurš ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavo, attiecīgi noskaņo klausītājus galvenajai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
- ielaidums Tas (gabals), kas ielaists, iestrādāts (kādā priekšmetā), parasti no atšķirīga materiāla.
- soliteraugs Tas (parasti augs, krūms u. c.), kas aug (ir) viens pats.
- kāpēcītis Tas (parasti bērns), kas nemitīgi uzdod jautājumus.
- dzīvotājs Tas (parasti cilvēks, dzīvnieks), kas dzīvo, spēj dzīvot (1).
- smalce Tas (parasti koksnes gabalu kopums), kas sastāv no sīkām, smalkām daļām.
- ziedojums Tas (parasti materiālas vērtības, nauda), ko (kāds) atdod kā labā, kāda mērķa dēļ.
- parāds Tas (parasti morāls pienākums), kas (kādam) ir atlīdzināms, piem., ar darbu, rīcību; šāda morāla saistība.
- plīva Tas (parasti parādība dabā), kas izplatās plaši, pārklājot, iekļaujot ko.
- spēks Tas (parasti parādība dabā), kas izraisa, veicina (kā) veidošanos, norisi.
- saturs Tas (parasti parādība), kas ir saistīts ar kādu sistēmu.
- spīdeklis Tas (parasti priekšmets), kas izstaro vai atstaro gaismu; arī gaismeklis.
- tiesa Tas (parasti zemes platība), kas kādam pieder, ir kāda rīcībā.
- svētnīca Tas (piem., celtne, vieta, telpa), kam ir īpaša, parasti garīga, nozīme.
- lasāmviela Tas (piem., grāmata, žurnāls), kas paredzēts lasīšanai, ko (kāds) parasti lasa.
- svira Tas (piem., parādība, norise), kas ietekmē vai ar ko ietekmē (parasti parādību sabiedrībā).
- tuvbraucējs Tas (tāds), kas veic braucienus (parasti) vienas jūras robežās (parasti par kuģa virsniekiem).
- tuvbraucējs Tas (tāds), ko izmanto braucieniem (parasti) vienas jūras robežās (par kuģiem).
- strupkājis Tas, kam ir īsas, parasti paresnas, kājas.
- resnvēderis Tas, kam ir resns vēders (parasti par cilvēkiem).
- intervents Tas, kas (parasti militāri) iejaucas citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās.
- halāls Tas, kas atbilst islāma noteikumiem, parasti – produktu kopums, kurus atļauj lietot islāmticīgo uztura likumi.
- tīkls Tas, kas cilvēku, parasti nevēlami, ierobežo, saista, ietekmē.
- vientuļnieks Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, parasti vairoties no sakariem ar citiem; vientulis.
- spēļatkarīgs Tas, kas ir atkarīgs, parasti no azarta, spēlēm.
- atsijas Tas, kas ir atsijāts (parasti no graudiem).
- pauna Tas, kas ir iesaiņots (parasti drānā); sainis.
- piedēklis Tas, kas ir ļoti saistīts, atkarīgs no kā cita (parasti lielāka, ietekmīgāka).
- nerātnis Tas, kas ir nerātns (parasti par bērnu); draiskulis.
- sodība Tas, kas izraisa ko (parasti ļoti) nevēlamu; nelaime.
- spoks Tas, kas izskatās dīvaini, neparasti, ir neglīts, atbaidošs.
- priekšmets Tas, kas kādās (parasti juridiskās, sociālās) attiecībās iegūst noteikta objekta raksturu.
- lasāms Tas, kas paredzēts lasīšanai (parasti grāmata, žurnāls, laikraksts); tas, ko pašreiz lasa.
- verkšķis Tas, kas runā, parasti niekus; pļāpa.
- lidonis Tas, kas spēj lidot (parasti putns, kukainis).
- spēks Tas, kas spēj radīt iespaidu (parasti paužot kādu saturu), ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
- virums Tas, kas tiek vārīts, ir izvārīts (parasti ēdiens, arī vira).
- ziņojums Tas, kas tiek ziņots (1); teksts, kurā (kas) tiek ziņots; oficiāls (parasti rakstveida) dokuments, kurā sniegta informācija (par ko).
- veldze Tas, kas veldzē (1); tas (parasti mitrums, šķidrums), ar ko var veldzēties (1).
- trafarets Tas, ko atdarina (parasti) bez radošas pieejas, oriģinalitātes meklējumiem; šablons (2).
- velte Tas, ko cilvēks iegūst vai saņem (parasti no dabas, piemēram, savvaļas ogas, sēnes).
- smēķis Tas, ko smēķē (parasti papiross, cigarete, cigārs, pīpe).
- baltenis Tauriņš ar (parasti) baltiem spārniem.
- paruna Tautā izplatīts, parasti pārnestā nozīmē saprotams izteiciens.
- uzskatāmā aģitācija tautas masu ietekmēšana ar plakātiem, sienas avīzēm u. tml. (parasti padomju iekārtā).
- promtece Tecēšana projām (parasti no ūdenstilpes).
- rotors Tehniskas sistēmas rotējošā daļa (parasti cilindrs, disks, veltnis).
- spert Teikt, parasti pēkšņi (dusmās, īgnumā u. tml.).
- mest Teikt, runāt, arī rakstīt (ko), parasti nelaipnā, asā tonī.
- bilst Teikt, sacīt (parasti dažus vārdus).
- satecēt Tekot, plūstot savirzīties (kur, kopā, kādā kopumā) – parasti par šķidrumu.
- satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt (parasti viscaur) slapjam, arī tikt sabojātam (parasti pilnīgi).
- vārds Teksts (vokālam skaņdarbam, parasti dziesmai).
- sarunu šovs televīzijas vai radio raidījuma veids, kurā viens vai vairāki vadītāji sarunājas ar vienu vai vairākiem uzaicinātiem dalībniekiem par kādu (parasti iepriekš izvēlētu) tēmu.
- karikatūra Tēlotājas mākslas (parasti grafikas) žanrs, kam raksturīgs smieklīgs pārspīlējums, lai panāktu komisku efektu; šāds mākslas darbs.
- kapitula zāle telpa (parasti baznīcā, katedrālē), kurā pulcējas šāda kolēģija.
- priekšnams Telpa (parasti dzīvojamā mājā, dzīvoklī), kurā iekļūst pa galvenajām ieejas durvīm un no kuras ir ieeja citās telpās.
- datorzāle Telpa (parasti liela), kurā izvietoti datori.
- aktu zāle telpa (parasti mācību iestādē), kurā noris svinīgi pasākumi.
- darbistaba Telpa darbam (parasti garīgam, radošam).
- kopētava Telpa vai norobežota vieta, kur ir (parasti vairāki) kopējamie aparāti un kur var kopēt.
- tilpne Telpa zem kuģa klāja vai klājiem (parasti kravas novietošanai).
- auditorija Telpa, kur lasa lekcijas, referātus, rīko seminārus (parasti augstskolās).
- bufete Telpa, neliela ēdnīca, kur pārdod parasti aukstos uzkožamos un dažādus dzērienus.
- puansetija Telpaugs, kura sīkos ziedus apņem spilgti krāsainas (sarkanas, baltas, sārtas) augšlapas, kas atgādina daudzstarainu zvaigzni un uzzied parasti decembrī; Ziemassvētku zvaigzne [Poinsettia].
- persona Tēls (parasti romānā, lugā u. tml.).
- kolīzija Tēlu pretnostatījums, pretēju tēla interešu, centienu sadursme (parasti daiļdarbā, skaņdarbā).
- telēns Teļš (parasti jauns, mazs).
- sadaļa Tematiski apvienota teksta daļa (parasti ar iekļautām vairākām nodaļām).
- temporitms Tempa un ritma saistījums (parasti skatuves mākslā).
- pētniecība Teorētiska un praktiska darbība (parasti zinātnē), kas vērsta uz informācijas ieguvi, tās izklāstu un izmantošanu.
- skola Teorija, ideju vai metožu kopums (zinātnē, mākslā), ko izvirza kāda persona vai personu grupa un uz kā savā darbībā balstās tā sekotāji; attiecīgā (parasti neformālā) zinātnieku, mākslinieku kopa.
- profiltērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- tērēties Tērēt naudu, parasti nelietderīgi, vieglprātīgi.
- kvartāls Teritoriāla vienība (mežā), kas parasti ir taisnstūrveidīga un ko ierobežo stigas vai dabiskas robežas.
- pārrobeža Teritorija aiz (parasti valsts, apgabala) robežas.
- plūdi Teritorijas pārplūšana, paaugstinoties ūdenslīmenim upju, ezeru vai jūras piekratsē, parasti palu, lietusgāžu, vējuzplūdu rezultātā.
- iecirknis Teritorijas vai joslas (parasti neliela) daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam, noteiktai darbībai.
- siltapstrāde Termiska (parasti pārtikas produktu) apstrāde; siltumapstrāde.
- atlaidināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (parasti rūdītu tēraudu), lai samazinātu tā cietību un trauslumu; pieļaut, ka sakarstot (rūdīts tērauds) zaudē cietību.
- svaigs Termiski neapstrādāts (par pārtikas produktiem, parasti augļiem, dārzeņiem).
- trēns Tērpa (parasti kleitas) mugurdaļas pagarinājums tā, ka tas slīd pa zemi.
- štāte Tērps, apģērbs (parasti smalks, elegants).
- hidrotērps Tērps, kas paredzēts, lai uzturētos (parasti aukstā) ūdenī.
- kostimērija Tērpu, apavu, rotaslietu kopums (parasti skatuves mākslā).
- pamāte Tēva sieva attiecībā pret sava vīra iepriekšējās laulības bērniem (parasti, ja bērnu īstā māte ir mirusi).
- saliekties Tiekot liektam, sabojāties, parasti pilnīgi.
- salocīties Tiekot locītam, sabojāties, parasti pilnīgi.
- sasmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, kļūt tādam, kurā ir sastāvējies gaiss (parasti par telpu).
- saziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, mainīt krāsu (par pārtikas produktiem, parasti par rudzu maizi).
- sašķīst Tiekot vārītam, sadalīties, izjukt, pārvērsties mīkstā masā, parasti pilnīgi.
- vājība Tieksme, nosliece (uz ko, parasti negatīvu, nevēlamu).
- likumdošanas vara tiesības izdot likumus (parasti parlamentārās valstīs).
- likumsargs Tiesībsargājošās iestādes (parasti policijas) darbinieks.
- mednieku desiņa tieva žāvēta desiņa, ko parasti ēd izceptu uz uguns.
- kvēldiegs Tieva, grūti kūstoša metāla spirāle, ko elektriskā strāva var sakarsēt (parasti kvēlspuldzēs).
- zīmulis Tievs grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis, parasti koka ietvarā (rakstīšanai vai zīmēšanai).
- klūga Tievs, lokans (parasti kārkla) dzinums, atvase, ko izmanto pinumiem.
- smaile Tievs, parasti konusveida, trīsstūrveida, gals (priekšmetam, veidojumam u. tml.).
- tīkliņkrekls Tīklauduma krekls (parasti pieguļošs, bez piedurknēm).
- tvīksmains Tīksmīgs (parasti jutekliski); tvīksmīgs.
- saspaidīties Tikt (parasti nejauši) nospiestam, uzspiestam.
- padoties Tikt apgūtam, paveiktam (parasti labi); arī iznākt.
- satīties Tikt apņemtam, parasti pilnīgi, no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.).
- iecirsties Tikt iecirstam (parasti nejauši, negribēti).
- ierakstīties Tikt ierakstītam (parasti neviļus).
- iesisties Tikt iesistam, parasti nejauši.
- iesmelties Tikt iesmeltam kopā ar šķidrumu (parasti neviļus).
- iegulties Tikt ievietotam (kur iekšā, parasti horizontāli).
- ievilkties Tikt ievilktam (parasti neviļus), izveidoties.
- ievīties Tikt ievītam, ietvertam (vijumā), parasti neviļus.
- izdzerties Tikt izdzertam (parasti neviļus, negribēti).
- izēsties Tikt izēstam (parasti neviļus, negribēti).
- izlieties Tikt izlietam (parasti neviļus, negribēti).
- izkūpēt Tikt izšķērdētam, aiziet bojā (parasti par materiālām vērtībām).
- atskanēt Tikt izteiktam, parasti publiski.
- nokosties Tikt nokostam (parasti nevilšus, negribēti).
- paķerties Tikt paķertam, parasti nejauši.
- pārlieties Tikt pārlietam (pāri kam, pār ko), parasti neviļus, negribēti.
- pāršļakstīties Tikt pāršļakstītam (parasti neviļus, negribēti).
- piebērties Tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
- piegružoties Tikt piegružotam, parasti neviļus, negribēti.
- pievārīties Tikt pievārītam lielā daudzumā, parasti neviļus, negribēti.
- rīmēties Tikt sacerētam (parasti par tekstu ar atskaņām); veidot atskaņas, saskanēt.
- sašūties Tikt sašūtam, parasti neviļus, negribēti.
- salasīties Tikt savāktam, parasti pakāpeniski.
- piešauties Tikt strauji pievienotam, parasti neviļus, negribēti.
- uzsisties Tikt uzsistam (1) (uz kā), parasti neviļus.
- kosties Tikt virzītam (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
- litrs Tilpuma mērvienība (parasti šķidruma mērīšanai) – 1000 kubikcentrimetri, 1 kubikdecimetrs [l].
- satīt Tinot (priekšmetu, kādu materiālu), parasti cilindrveidīgi, izveidot (to vēlamajā formā).
- faktorija Tirdzniecības uzņēmuma filiāle ārvalstīs (parasti kolonijā).
- satirgot Tirgojoties, pārdodot, iegūt (ko, parasti naudu) lielākā daudzumā; tirgojoties, pārdodot, iegūt (kā, parasti naudas lielāku daudzumu).
- kupcis Tirgotājs (parasti Krievijā).
- ietīstīt Tīstot ietīt; tīstot iesaiņot (parasti ne visai rūpīgi).
- jampadracis Tracis, kņada (parasti saistībā ar kādu notikumu).
- iztramdīt Tramdot izbaidīt, arī izdzenāt (parasti dzīvniekus).
- uztramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās (kur).
- autoevakuators Transporta līdzeklis, kas evakuē (parasti avārijā iekļuvušos) automobiļus.
- kravnesība Transportlīdzekli raksturojošs lielums – vienā reizē pārvadājamās kravas maksimālā masa (parasti tonnās).
- velosipēds Transportlīdzeklis ar (parasti) diviem riteņiem un pedāļu piedziņu.
- stūresvīrs Transportlīdzekļa (parasti automašīnas) vadītājs.
- riepa Transportlīdzekļa riteņa apvalks (parasti no gumijas, pildīts ar gaisu).
- ietrāpīt Trāpīt (parasti kur iekšā).
- iztramdīt Traucējot saniknot (parasti bites, lapsenes).
- puķu pods trauks (parasti māla, ar caurumu dibenā) puķu audzēšanai; puķupods, puķpods.
- puķupods Trauks (parasti māla, ar caurumu pamatnē) istabas puķu audzēšanai; puķu pods.
- kanna Trauks ar osu vai rokturi un snīpi dzēriena (parasti kafijas vai tējas) pagatavošanai vai pasniegšanai galdā; šāds trauks kopā ar tā saturu.
- termoss Trauks, kam ir dubultas sienas, starp kurām ir radīts vakuums, un ko izmanto (parasti pārtikas produktu) uzturēšanai nemainīgā temperatūrā.
- mototreks Treks motosporta sacensībām (parasti spīdvejam).
- velotreks Treks, kas paredzēts velobraukšanai (parasti apjumts, ar skatītāju tribīnēm).
- uztrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās (kur).
- satrenēties Trenējoties iegūt vēlamo, parasti sportisko formu; uztrenēties.
- uztrenēties Trenējoties, vingrinoties iegūt vēlamo, parasti sportisko formu.
- satrenkāt Trenkājot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt, nodzenāt (to).
- šļakata Trieciena radīta neliela (parasti ūdens) šalts, kas virzās uz augšu, sāniem u. tml.
- attriekt Triecot (parasti dzīvnieku), panākt, ka (tas) atvirzās šurp vai atgriežas atpakaļ iepriekšējā vietā.
- uztriekt Triecot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās (kur).
- sasist Triecoties (pret augiem), sabojāt, salauzīt (tos), parasti pilnīgi (par nokrišņiem).
- sakapāt Triecoties (pret ko), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to) – piem., par krusu, lietu.
- satriept Triepjot (ko), pārklāt (to), parasti pilnīgi.
- trijotne Triju (parasti cilvēku, arī dzīvnieku) kopa.
- triloģija Triju tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
- taifūns Tropiskais ciklons, virpuļviesulis (parasti Austrumāzijas musonu apgabalos).
- žēlastības maize trūcīgs uzturs, paši nepieciešamākie eksistences līdzekļi, ko saņem no kāda, parasti pazemojošā veidā.
- satrūdēt Trūdot sadalīties, sairt; trūdot sabojāties (parasti pilnīgi).
- satrunēt Trunot sabojāties (parasti pilnīgi).
- satrupēt Trupot sabojāties (parasti pilnīgi).
- tūkstoškārtīgs Tūkstoš reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks.
- satūkt Tūkstot ievērojami palielinājies apjomā (parasti par ķermeņa daļu, arī brūci).
- milzt Tūkt, pampt (parasti rodoties zemādas sastrutojumam).
- latviskot Tulkot latviski (parasti daiļdarbu).
- vāciskot Tulkot vāciski (parasti daiļdarbu).
- smags Tumšs, koncentrēts (parasti par krāsu).
- tupstīties Tupties, parasti vairākkārt.
- mačturnīrs Turnīrs (parasti šahā, dambretē), kurā katrs dalībnieks ar visiem pārējiem dalībniekiem izspēlē vairākas (vismaz divas) partijas.
- demokrātisms Tuvība (parasti mākslā) plašiem tautas slāņiem, to interesēm, centieniem.
- tuvplāns Tuvs (objekta) attēlojums (piem., kinolentē, gleznā); optiski tuvs (objekta) novietojums (parasti fotografēšanas procesā).
- iztveicēt Tveicējot padarīt pilnīgi sausu (parasti zemi).
- satvert Tverot, ņemot (ko), panākt, ka (tas) nokļūst, atrodas, parasti rokā.
- ūdeļāda Ūdeles (parasti Amerikas ūdeles) kažokāda.
- rīkstniecība Ūdens āderu, rūdu iegulu u. tml. noteikšana ar īpašu (parasti divžuburu) rīksti vai kādu citu rīku.
- ūdenīgums Ūdens daudzums (parasti upē) noteiktā dekādē, mēnesī u. tml., salīdzinājumā ar attiecīgā perioda vidējo daudzumu; ūdens daudzums (kādā vidē).
- ūdens motocikls ūdens transportlīdzeklis (parasti vienvietīgs, divvietīgs), kas pārvietojas un tiek vadīts ar ūdensmetēju.
- liellaiva Ūdens transportlīdzeklis bez dzinēja (kravu pārvadāšanai), parasti pārvietojams ar velkoni.
- teltene Ūdensnecaurlaidīga auduma gabals, ko var izmantot, piem., telts celšanai; telts (parasti neliela).
- ūdenstilpne Ūdenstilpe (parasti mākslīga).
- ūdensmala Ūdenstilpes mala (parasti sauszemes josla gar ūdenstilpi).
- pretuguns Uguns izraisīšana kādā joslā, lai ierobežotu (parasti meža) ugunsgrēka izplatīšanos.
- jāņuguns Uguns, ko dedzina Jāņu naktī (parasti uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku); Jāņu naktī dedzinātais ugunskurs.
- tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu kausēšanai vai sakausēšanai.
- IP Unikāls kādas ierīces (parasti datora) identifikators, kas ir pieslēgts lokālajam tīklam vai internetam.
- ziedoklis Upurēšanas vieta (parasti paaugstinājuma veidā); altāris.
- altāris Upurēšanas vieta (parasti senajām tautām).
- ledusurbis Urbis, kas paredzēts ledus urbšanai (parasti zemledus makšķerēšanā); ledus urbis.
- ieurbt Urbjot ieveidot (parasti caurumu).
- uzurbt Urbjot, parasti nejauši, atrast (ko).
- uzurbties Urbjoties, parasti nejauši, saskarties (ar ko).
- dziļurbums Urbums zemes dzīlēs (parasti derīgo izrakteņu meklēšanai, ūdens ieguvei).
- slapināt Urinēt (parasti urīna nesaturēšanas gadījumā) – par cilvēkiem.
- kaunuma utis utis, kas parazitē cilvēka ķermeņa apmatojuma daļās, parasti dzimumorgānu rajonā.
- uzpirkstenis Uz (parasti rokas vidējā pirksta) pirkstgala uzmaucams priekšmets pirksta aizsargāšanai, šujot ar adatu.
- pamirt Uz brīdi sastingt (parasti spēcīgu emociju iespaidā).
- pavīdēt Uz īsu brīdi būt saredzamam (parasti neskaidri).
- ietecēt Uz īsu brīdi ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam.
- siluets Uz kontrastējoša fona redzamā (kā, parasti attāla) ārējā, šķietami plakanā forma, kontūru kopums.
- pakrist Uz neilgu laiku atgulties (parasti nespēkā).
- barbekjū Uz restēm, virs atklātas uguns cepts ēdiens (parasti gaļa); mielasts, kurā ēd šādi pagatavotu ēdienu.
- zemē Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
- plēsums Uzarts (piem., neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības.
- uzgriezt Uzasināt (izkapti, parasti ar vīli).
- sturmēt Uzbrukt (kādam objektam), parasti, bruņotā cīņā.
- pretuzbrukums Uzbrukums (piem., sporta spēlēs, cīņā), ko veic reaģējot uz pretinieka, parasti neveiksmīgu, uzbrukumu.
- sasliet Uzcelt, uzsliet (parasti apkakli).
- uzstutēties Uzcelties, piecelties (parasti ar grūtībām).
- amizēties Uzjautrināties, jokoties; jautri pavadīt laiku (parasti ar pretējā dzimuma personu); koķetēt.
- saņemt Uzklausīt un atbildēt (parasti uz sveicienu).
- tūkt Uzkrājoties šķidrumam audos, palielināties apjomā (parasti par ķermeņa daļām, ievainojumu).
- uzmālēt Uzkrāsot ar kosmētikas līdzkļiem (parasti uzkrītoši, pārspīlēti).
- uzmālēt Uzkrāsot, uzgleznot (parasti neprofesionāli).
- apseglot Uzlikt seglus (parasti zirgam).
- iedoma Uzmācīga doma, ideja; vēlēšanās (parasti untumaina), iegriba.
- vandīties Uzmācīgi, atkārtoti izraisīties (parasti par domām).
- uzklausīt Uzmanīgi klausīties (kādu, kāda teikto), parasti pilnībā, cenšoties saprast; attiecīgi reaģēt, ņemt vērā dzirdēto (piemēram, lūgumu, norādījumu).
- vāķēt Uzmanīt, apsargāt (kādu, ko), parasti, paliekot (pie tā) nomodā, neguļot.
- satupt Uzmesties (kur) – parasti par vairākiem, daudziem putniem.
- satupties Uzmesties (kur) – parasti par vairākiem, daudziem putniem.
- uzsēsties Uzmesties (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma.
- samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī savainot, iznīcināt.
- uzlasīt Uzņemt, parasti pa vienam (valdziņus, cilpiņas uz kā).
- suņaudzētava Uzņēmums, kas nodarbojas ar (parasti šķirnes) suņu audzēšanu.
- darbnīca Uzņēmums, kur labo vai izgatavo dažādus (parasti sadzīves) priekšmetus.
- viesnīca Uzņēmums, kur uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem; celtne, kurā atrodas šāds uzņēmums.
- dzīvnieku viesnīca uzņēmums, kurā uz kādu laiku tiek izmitināti un aprūpēti mājdzīvnieki (parasti suņi, kaķi) to saimnieku prombūtnes laikā.
- uzpildīties Uzpildīt (parasti sava automobiļa degvielas tvertni ar degvielu).
- kārties kaklā uzplīties, uzmākties, visiem spēkiem censties iegūt pretējā dzimuma (parasti vīrieša) uzmanību.
- uzmest Uzrakstīt (parasti īsi, ātri, melnrakstā); uzskicēt.
- saskribelēt Uzrakstīt (parasti nemākulīgi, arī daudz).
- sarakstīt Uzrakstīt (parasti nepatiesību).
- uzskrīvēt Uzrakstīt, parasti īsi, ātri, arī nevīžīgi.
- epitāfija Uzraksts (parasti dzejā) uz kapakmens vai pieminekļa.
- ganīt Uzraudzīt (parasti mājlopus), kuri izlaisti ganībās.
- saulīte Uzruna (ar mīļuma, maiguma pieskaņu); vārds, kādā (parasti ar maigumu, ar mīlestību) dēvē kādu personu.
- kundze Uzrunas forma (runājot ar, parasti precētu, sievieti); cieņas izteikšanas forma.
- sacelties Uzsākt aktīvu (parasti bruņotu) masveida darbību pret ko (piem., valdošo režīmu).
- pasildīt Uzsildīt (parasti ēdienu).
- uzcirst Uzsist, parasti spēcīgi (pa ko, kam, kādu).
- aizspriedums Uzskats (parasti iepriekš pieņemts), kas pauž negatīvu attieksmi un traucē objektīvi spriest, pareizi rīkoties.
- slava Uzskats (parasti negatīvs), kas (par kādu) izveidojies, izplatījies; reputācija.
- uzstibīt Uzstīvēt, uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
- uzsvaidzināties Uzsvaidzināt, parasti sejas izskatu, ar kosmētiskiem līdzekļiem.
- zīmotne Uzšuve, emblēma (parasti formas tērpam).
- uzrīkot Uztaisīt, iekārtot u. tml. (ko), parasti ātri, ar pieejamiem līdzekļiem.
- saspolēt Uztīt (piem., dziju), parasti lielākā daudzumā uz spoles; spolējot dziju, piepildīt ar to (spoli).
- apmilzt Uztūkt (parasti par ievainojumu), rodoties zemādas sastrutojumam.
- pīties Uzturēt (parasti tuvas draudzīgas) attiecības (ar kādu).
- tīties Uzturēt, parasti ciešas, attiecības (ar kādu, kādiem).
- dežurēt Uzturēties kādā vietā, parasti ko gaidot, vērojot.
- mitināties Uzturēties, atrasties (kur) – parasti par dzīvniekiem.
- sagaršot Uztvert, konstatēt (kā) garšu (parasti tikai nedaudz izteiktu).
- lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
- salasīt Uztvert, saprast, parasti pilnīgi (rakstveida tekstu, burtus u. tml.).
- Nīke Uzvaras dieviete sengrieķu mitoloģijā, ko mākslā parasti attēlo kā jaunu sievieti ar spārniem.
- svinēt uzvaru uzvarēt (parasti sporta sacensībās) un veikt ar to saistītas neikdienišķas darbības.
- samaukt Uzvarēt (parasti sporta spēlē).
- uzcirst Uzvilkt (apģērbu, apavus), uzlikt (cepuri), parasti uzpošoties.
- uzdabūt Uzvilkt, uzmaukt, parasti ar pūlēm, grūtībām (piemēram, apavus, apģērbu).
- uzcelt Uzvirzīt (parasti ar mehānismu, ierīci) uz augšu (piemēram, transportlīdzekļa aprīkojumu).
- uzdabūt Uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti ar pūlēm, grūtībām; uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- padzirdēt Uzzināt, nejauši (par ko) dzirdot; sadzirdēt (parasti attālāk, nepilnīgi).
- mārīte Vaboļu kārtas mazs, ieapaļš kukainis ar (parasti) sarkaniem segspārniem un melniem punktiņiem uz tiem.
- pētīt Vācot informāciju, veicot novērojumus, eksperimentus, aptaujas u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko).
- vācene Vācu valoda (parasti mācību priekšmets).
- triekt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā, parasti to nesaudzējot.
- dzīt Vadīt (transportlīdzekli), parasti nesaudzīgi, maksimālā ātrumā.
- kavēt Vadīt, izmantot (laiku, parasti nelietderīgi).
- jāt Vadīt, virzīt (dzīvnieku, parasti zirgu), sēžot (tam) mugurā.
- vadonība Vadoņa realizēta vadība (parasti valstī).
- savaibstīt Vaibstoties pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas); vaibstoties izveidot (sejā grimasi).
- vicināt Vairākkārt (ko) ātri kustināt, arī vēzēt (parasti gaisā).
- mētāties Vairākkārt (parasti nenopietni) runāt, teikt (ko).
- kasīt Vairākkārt (piem., ar pirkstiem, nagiem) viegli vilkt (parasti pa niezošu ķermeņa daļu).
- purināt matus vairākkārt bieži, strauji kustināt galvu uz vienu un otru pusi, parasti, lai atbrīvotu matus no kā.
- vadāt Vairākkārt braucot, parasti uz dažādām vietām, ņemt (ko) sev līdzi.
- vēzēt Vairākkārt celt un virzīt (ko), arī kustināt, parasti plašā amplitūdā.
- sadunkāt Vairākkārt iesist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem vai muguru).
- sapātagot Vairākkārt iesist ar pātagu, parasti stipri.
- sagāzt Vairākkārt iesist, parasti stipri.
- kūleņot Vairākkārt klupt, krist, velties (parasti draiskuļojoties).
- kūļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- ķerstīt Vairākkārt ķert, tvert; gūstīt, tvarstīt (parasti vairākus, daudzus).
- tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt (parasti stingri, noteikti, arī nelaipni) darboties, rīkoties, ko veikt.
- skalot Vairākkārt mērcot, kustinot (parasti ūdenī, kādas vielas šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama, kļūst tīrs; tīrīt ar šķidruma strūklu.
- pakšķināt Vairākkārt pakšķēt (parasti par lietus lāsēm).
- bikstīt Vairākkārt piedurties, viegli grūstīt (parasti ar ko smailu).
- strīdēties Vairākkārt radīt skaļas, parasti īslaicīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- plosīt Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, gabalos, radīt (kam) plaisas, caurumus.
- raustīt Vairākkārt raut, vilkt (ko), parasti asām, īsām kustībām.
- velēt Vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu.
- urķēt Vairākkārt skarot (parasti ar ko smailu), bakstīt, jaukt; rušināt.
- sakapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.) vai cērtot (parasti ar zobenu), savainot, arī nonāvēt.
- žņaudzīt dūres vairākkārt spiest pirkstus dūrē, parasti aiz dusmām, bezspēcības.
- žņaudzīt rokas vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
- žņaudzīt pirkstus vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
- snaikstīt Vairākkārt stiept (piem., roku, kaklu), parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
- snaikstīties Vairākkārt stiepties, sniegties, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
- svaidīties Vairākkārt strauji kustēties, pārvietoties (parasti šurpu turpu).
- vēcināt Vairākkārt strauji kustināt (parasti spārnus, asti) augšup lejup, šurp turp (par dzīvniekiem).
- blaukšķināt Vairākkārt šaut, šaudīt (parasti medībās).
- snaikstīties Vairākkārt tikt stieptam, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu (piem., par roku, kaklu).
- urdīties Vairākkārt traucēt, ietekmēt kādu, parasti, neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot.
- nēsāt Vairākkārt vai ilgāku laiku nest (parasti dažādos virzienos).
- uzdarboties Vairākkārt veikt (parasti kādā vietā ko sabiedrībai kaitējošu, arī noziedzīgu).
- plātīties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (parasti par muti).
- trenkāt Vairākkārt virzīt, raidīt (piem., bumbu, ripu) parasti dažādos virzienos.
- izmēģināties Vairākkārt, atkārtoti mēģināt (ko) izdarīt (parasti veltīgi).
- purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piem., segu, apģērba gabalu) šurp turp, parasti, lai (to) atbrīvotu no sīkām vielu daļiņām, piem., putekļiem, gružiem.
- smalstīt Vairākkārt, parasti nelielos daudzumos, smelt.
- kūļāt Vairākkārt, strauji kustināt (parasti asti) no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem), vēcināt.
- majoritāte Vairākums (parasti vēlēšanās).
- bīties Vairīties; negribēt uzņemties (parasti ko grūtu, nepatīkamu).
- savairot Vairojot panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieku, augu) skaits (parasti ievērojami) palielinās.
- savairoties Vairojoties palielināties skaitā, parasti ievērojami.
- spietot Vairošanās gaitā, grupējoties ap māti, atdalīties no saimes un doties meklēt citu mitekli (parasti par mājas bitēm).
- slāpekļpaskābe Vāja skābe, kas parasti pastāv ūdensšķīduma veidā.
- slāpēt Vājināt, palēnināt vai pārtraukt (kā, parasti iekšdedzes motora) darbību.
- klust Vājināties, beigties (parasti par psihisku stāvokli).
- liess Vājš (parasti par dzīvniekiem, to ķermeni).
- mape Vākiem līdzīgs (parasti kartona, plastmasas vai ādas) priekšmets ar atlokāmām malām vai plāns portfelis bez roktura kā (piem., dokumentu, zīmējumu, nošu) ielikšanai, glabāšanai; šāds priekšmets kopā ar tā saturu.
- ņemt Vākt (kā) ražu (parasti ar rokām).
- riekstot Vākt (parasti savvaļas lazdu) riekstus.
- vālot Vākt (parasti sienu) vālā vai vālos.
- diktators Valdnieks ar neierobežotu varu, kas (parasti) iegūta militāra apvērsuma veidā u. tml.
- izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas); būt par cēloni, ka izspiežas.
- savalkāt Valkājot padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
- pavalkāt Valkāt (parasti neilgu laiku).
- vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu personu; arī uzvārds, parasti kopā ar šādu valodas vienību; personvārds.
- ziemeļvalstis Valstis, kas atrodas (parasti) Rietumeiropas ziemeļos.
- dienvidvalstis Valstis, kas atrodas dienvidos (parasti Rietumeiropā).
- rietumvalstis Valstis, kas atrodas rietumos (parasti Rietumeiropā).
- sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas orgāni piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
- bufervalsts Valsts (parasti neliela, militāri un politiski vāji attīstīta), kas atrodas starp naidīgu lielvalstu teritorijām vai to ietekmes sfērām.
- teokrātija Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs.
- režīms Valsts iekārta, pārvaldes forma (parasti nedemokrātiska).
- patvaldība Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai (parasti caram).
- kronis Valsts vara, valdība (parasti monarhistiskā valstī).
- sabiedrotais Valstu apvienība, kas kopīgi cīnās par kādu, parasti militāru, mērķu sasniegšanu; valsts, kas piedalās šādā apvienībā.
- (iz)kratīt sirdi vaļsirdīgi stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- misiņš Vara un cinka sakausējums, kam parasti pievienoti vēl citi elementi.
- sālījums Vārāmā sāls šķīdums (parasti konservēšanai).
- vārdības Vārda došanas (parasti nereliģiskas) svinības.
- monogramma Vārda un uzvārda pirmo burtu (parasti ornamentāls) atveids.
- leksikons Vārdnīca (parasti enciklopēdiska vai skaidrojoša).
- iesauka Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti izceļot vai piedēvējot kādu īpašību, pazīmi).
- vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata.
- izteikums Vārdu savienojums (parasti viens vai vairāki teikumi), kurā izteikta, piem., atziņa, secinājums, paskaidrojums u. tml.
- vārguļot Vārgt (2), parasti ilgāku laiku.
- biezputra Vārīts ēdiens pabiezas masas veidā (parasti no putraimiem, miltiem).
- vareņiks Vārīts mīklas izstrādājums, parasti ar biezpiena pildījumu.
- terors Varmācīga izturēšanās (pret kādu), pakļaušana sev, parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
- terorizēt Varmācīgi izturēties (pret kādu), pakļaut sev (kādu), parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
- uzvārīt Vārot panākt, ka (dzēriens, ēdiens u. tml.), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- savārtīt Vārtot, arī nevīžīgi, neuzmanīgi apejoties, padarīt netīru (parasti viscaur).
- suņu dienas vasaras brīvdienas (parasti skolēniem, studentiem).
- sausserdis Vasarzaļš krūms ar veselām lapām, dzeltenbaltiem ziediem un sarkanām ogām, zari stāvi vai lokveidīgi, dobi, vecākie zari parasti kaili.
- ziednesis Vasas daļa, parasti bez lapām, uz kuras atrodas zieds vai ziedkopa.
- saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves – vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
- uzvaskot Vaskot un pabeigt vaskot, parasti mazliet.
- savāzt Vāžot savienot, iekļaut (parasti kā detaļas, elementus) vienu otrā, citu, citā; salikt.
- kukažiņa Veca (parasti sīka auguma) sieviete.
- uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko, parasti beramu) izkliedēšanai virsū (uz kā, kam).
- pudiņš Veidnē cepts, ar aizdaru bagāts ēdiens, kura sastāvā parasti ir saputotas olas un kuru parasti pārlej ar mērci.
- tūta Veidojums (parasti no papīra, konusa, četrstūra u. tml. formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piem., produktu) daudzuma ievietošanai; arī turza.
- sildītājs Veidojums (parasti no tekstilmateriāla), ko uzliek traukam, lai kavētu tā atdzišanu.
- modelēt Veidot (kā) ārējo izskatu, formu, parasti atbilstoši modes tendencēm.
- trasēt Veidot (kā) trasi, parasti projektā; veidot, iezīmēt, nospraust (kā) trasi apvidū, vidē.
- dzīt Veidot (ko parasti garā, taisnā līnijā).
- stiķēt Veidot (ko), savienojot atsevišķus, parasti pielāgotus, gabalus, elementus u. tml.; veidojot ko, stiprināt, savienot kopā (atsevišķus, parasti pielāgotus, gabalus, elementus u. tml.).
- velt Veidot (parasti ko apaļu) no masas, to valstot, spaidot (piemēram, plaukstām, priekšmetiem); šādi veidot (masu) apaļā formā.
- līčot Veidot līkločus, līkumus (parasti par ceļu, upīti).
- retināt Veidot starp burtiem lielāku attālumu nekā parasti.
- kaldināt Veidot, radīt, parasti ilgās pūlēs, grūtībās.
- universālveikals Veikals (parasti vairākstāvu), kurā ir dažādas nodaļas plaša patēriņa preču (piemēram, apģērbu, apavu, mājturības preču, elektronikas preču, rotaļlietu) pārdošanai un parasti arī pārtikas nodaļa.
- komercveikals Veikals, kurā preces var iegādāties par paaugstinātām cenām (parasti preču deficīta apstākļos).
- teciņus Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet); teciņiem.
- teciņiem Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet); teciņus.
- rediģēt Veikt (parasti preses izdevuma) redaktora pienākumus.
- izpildīt Veikt amata pienākumus kāda cita vietā (parasti uz laiku).
- spēlēties Veikt kādas spēlei (2) raksturīgas darbības (parasti par bērniem); rotāļāties (1).
- forsēt Veikt, darīt (ko) ar lielāku spēku, pastiprinātu enerģiju nekā parasti; mākslīgi paātrināt (procesa norisi).
- strādāt Veikt, parasti ilgāku laiku, šādas darbības (piem., iestādē, uzņēmumā), saņemot par to atlīdzību.
- svinēt Veikt, parasti tradicionālas, neikdienišķas, darbības saistībā ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piem., ar svētkiem, kādu notikumu).
- kāpa Vēja sanests smilšu paugurs (parasti piekrastēs, tuksnešos).
- musons Vējš (parasti ekvatoriālajos apgabalos), kas divreiz gadā maina virzienu – no sauszemes uz okeānu vai otrādi.
- iegribēt Vēlēties (parasti ko nepiepildāmu).
- uzvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- izvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kas) iznāk (ārā).
- uzbraucīt Velkot (parasti vairākkārt) ar plaukstu, uzvirzīt uz augšu (apģērbu gabalu, tā daļu); šādi uzvilkt (apģērba gabalu).
- izstaipīt Velkot izstiept tā, ka aizņem kādu (kā) daļu, šķērso (parasti vairākkārt) ko.
- makšķerēt Velkot, raušot u. tml., censties (ko) dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
- pinkoties Velties pinkās (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
- saveltnēt Veltnējot panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; veltnējot izveidot (ko).
- atvemt Vemjot izvadīt (parasti nedaudz nesagremotas barības).
- velkmes skapis ventilācijas ierīce (parasti skapja formā) indīgu vielu saturoša gaisa aizvadīšanai (piem., ķīmijas laboratorijās).
- noskatīt Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties atbilstoši kādām prasībām, vajadzībām (kādu, ko); nolūkot.
- izvērties Veroties izvirzīties ārā (no kurienes, parasti neviļus, negribēti).
- savērpt Vērpes deformācijā palielināt (kā) spriegumu, parasti ievērojami.
- savērpt Vērpjot pārstrādāt (parasti tekstilšķiedras) dzijā.
- raidīt Vērst (skatienu) parasti uz cilvēku.
- taujāt Vērsties (pie kāda) ar (parasti vairākiem) jautājumiem; jautāt, izprašņāt.
- pretvalstisks Vērsts pret, parasti savu, valsti; tās interesēm.
- dižmedījums Vērtīgs, parasti liels, medījamais dzīvnieks (piem., staltbriedis, alnis, arī mednis).
- statīvs Vertikāla ierīce (kā, parasti aparāta, ierīču) balstīšanai, nostiprināšanai darba stāvoklī; paliktnis ar balstu (kā) novietošanai; arī statnis.
- stāvus Vertikālā stāvoklī, balstā uz, parasti iztaisnotām, kājām.
- kraujš Vertikāls vai ļoti slīps (parasti par nogāzi, krastu).
- žogs Vertikāls veidojums (parasti no kokmateriāliem, mūra, metāla) teritorijas norobežošanai, arī aizsargāšanai.
- ūdensstabs Vertikāls, stabam līdzīgs veidojums no ūdens (parasti virpuļviesulim uz jūras).
- kupīra Vērtspapīrs ar norādītu nominālvērtību (parasti daļa no lielāka vērtspapīra).
- pilnasinīgs Veselīgs (par cilvēkiem); fiziski un garīgi spēcīgi veselīgi sārts (parasti par seju, tās daļām).
- staidzināt Vest (kādu, parasti suni) pastaigāties.
- vadāt Vest ar transportlīdzekli (cilvēkus, kravu), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
- vadāt Vest līdzi (dzīvnieku, piem., turot saitē, pavadā), parasti dažādos virzienos.
- transportēt Vest, pārvietot (ko), parasti oficiālos pārvadājumos, izmantojot attiecīgas iekārtas, ierīces u. tml.
- jundīt Vēstīt (parasti kāda laikposma sākšanos).
- pasaka Vēstītājas folkloras vai daiļliteratūras žanrs, parasti ar fantastikas elementiem; šī žanra darbs.
- zilais krusts Veterinārās palīdzības zīme, emblēma – zila krusta zīme (parasti uz balta fona).
- čakārnis Vēzis (parasti liels).
- ķeselēt Vēžot ar ķeseli; smelt (parasti zivis) ar ķeseli.
- borderkollijs Vidēja lieluma aitu suns ar pagaru, parasti melnbaltu vai brūnbaltu apspalvojumu, smailām stāvām vai pusstāvām ausīm un garenu purnu.
- dalmācietis Vidēja lieluma suns ar īsu, baltu spalvu un tumšiem (parasti melniem) plankumiem; šāda suņu šķirne.
- polārlapsa Vidēja lieluma suņu dzimtas kažokzvērs (parasti polārajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) biezu, mīkstu apmatojumu [Alopex lagopus].
- mērkaķis Vidēja lieluma vai neliels dzīvnieks ar ieapaļu galvu, slaidu ķermeni, (parasti) garu asti, kas dzīvo baros, uzturas kokos, ēd augļus (dažkārt arī sīkus dzīvniekus vai putnu olas).
- pūkpīle Vidēji liels pīļu dzimtas ūdensputns ar spilgtu apspalvojumu un vēderu, kas parasti ir tumšāks par muguru.
- smilšlapsene Vidēji liels sarkanmelns plēvspārņu kārtas kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, pieaugušie kukaiņi galvenokārt barojas ar nektāru, tomēr vienlaikus tie aktīvi medī zirnekļus (parasti vilkzirnekļus), ar kuriem vēlāk barojas kāpuri [Anoplius fuscus].
- prizma Viedoklis, aspekts, kas parasti izriet no kādas situācijas, notikuma u. tml.
- limuzīns Vieglais automobilis ar slēgtu virsbūvi un (parasti caurspīdīgu) šķērssienu aiz šofera sēdekļa.
- kontinentālās brokastis vieglas brokastis, kas parasti sastāv no kafijas, sviestmaizēm, džema u. tml., pretstatā tradicionālajām angļu brokastīm.
- piesegt Viegli apsegt, pārklāt (parasti uz kādu laiku).
- iepūderēt Viegli pārklāt (parasti) ar pūderi (kā) iekšpusi.
- uzsist Viegli pasitot (parasti ar roku kādam uz pleca), paust labvēlīgu, uzmundrinošu attieksmi.
- virmot Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā, strāvot (par ūdeni ūdenstilpē); būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi).
- tecēt Viegli, bez traucējumiem virzīties, parasti kādā ierīcē, iekārtā (piem., par dziju, pavedienu).
- ielocīties Viegli, mazliet ieliekties (uz iekšu); tikt ieliektam, ielocītam (parasti neviļus).
- sandaletes Viegli, parasti eleganti, sieviešu vai bērnu sandalveida apavi (piem., ar vaļēju purngalu).
- svilpaste Vieglprātīga, pavirša, parasti jauna, sieviete.
- šķīdinātājs Viela (parasti šķidrums), kura šķīdina citu vielu.
- sastāvviela Viela, kas (parasti vienlaikus ar citām vielām) ir nepieciešama, lai rastos (kā) sastāvs.
- katalizators Viela, kas (parasti) palielina ķīmiskās reakcijas ātrumu, bet pati paliek sākotnējā daudzumā un ķīmiski nemainās.
- saistviela Viela, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu, arī vielas daļiņu) saistīšanai; viela, kas veicina (piem., citu vielu, materiālu daļiņu) saistīšanu.
- preparāts Viela, vielu kopums, kas ir gatavots no dabiskajām izejvielām vai iegūts sintētiski un parasti paredzēts ārstniecībai; arī zāles.
- smarža Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas orgāniem un kas parasti izraisa patīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
- smaka Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožu un kas parasti izraisa nepatīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
- trūdvielas Vielas, kas ir radušās, trūdot (parasti bojā gājušiem) organismiem, to daļām; humuss.
- saistmaisījums Vielu maisījums, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu) saistīšanai.
- mājsaimniecība Vienā mājoklī dzīvojošo personu (parasti ģimenes) kopīga saimniecība; attiecīgo darbu kopums.
- pakāpe Viena no raķetes (parasti nesējraķetes) sastāvdaļām, kas lidojumā atdalās, izdegot degvielai.
- žuburs Viena no vairākām (parasti vienādām) sazarotas formas priekšmeta daļām uz vienas pamatnes.
- klāsts Viena un tā paša veida, līdzīgu priekšmetu, parādību (parasti liels) kopums.
- ķēde Vienam un tam pašam īpašniekam piederošs vienādu uzņēmumu (parasti viesnīcu vai veikalu) kopums.
- akreditīvs Vienas kredītiestādes rīkojums citai bankai (parasti ārzemēs) par naudas izmaksu; kredītvēstule.
- kolonija Vienas sugas dzīvnieku (parasti putnu) grupa, kas dzīvo kopā; vieta, kur mīt šāda dzīvnieku grupa.
- saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība; mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
- plēne Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm).
- bodijs Viendaļīgs, parasti pieguļošs apģērbs (piem., blūze, krekliņš), kura augšdaļa ir savienota ar biksītēm.
- vasarāji Viengadīga labība, parasti graudaugi.
- prosa Viengadīgs cerains sausumizturīgs graudzāļu dzimtas augs ar garu stiebru, ziedkopām garā skarā un plēkšņainiem, parasti dzelteniem, graudiem [Panicum miliaceum].
- lāčauza Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara.
- puķzirnītis Viengadīgs vai daudzgadīgs krāšņumaugs ar kāpelējošu stublāju un dažādu krāsu, parasti smaržīgiem ziediem.
- krustaine Viengadīgs vai daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs (parasti nezāles, pļavu augs).
- magone Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) sarkaniem ziediem, piensulu auga veģetatīvajās daļās un augļiem – pogaļām, kurās ir daudz sēklu; šā auga zieds.
- genciāna Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām lapām bez pielapēm un parasti ziliem, retāk violetiem, dzelteniem vai baltiem ziediem.
- naivisms Vienkāršotība, primitīvisms (parasti autodidaktu mākslas darbos); šāds mākslas stils.
- drava Vienkopus izvietoto bišu saimju, stropu kopums (parasti viena biškopja pārziņā).
- guba Vienkopus sakrauta, samesta (siena, labības) kopa, parasti ar noapaļotu virsmu.
- plūst Vienmērīgi iet, virzīties (parasti par daudziem cilvēkiem).
- plūstošs Vienmērīgs, arī nepārtraukts (parasti par darbību, kustībām).
- truls Vienmuļš, vienveidīgs, arī bezjēdzīgs (parasti par darbību, norisi).
- darījums Vienošanās, noruna par (parasti komerciālu) rīcību, darbību, komerciāla darbība.
- lodēt Vienot (kopā) sakarsētas (parasti metāla) detaļas ar izkausētu metālu, metālu sakausējumu u. tml.
- saderēt Vienoties par laulību (ar kādu); vienoties par to, ka (parasti meita) apprecēsies ar kādu.
- spļāviens Vienreizēja paveikta darbība --> spļaut; tas (parasti siekalas, krēpas), ko izspļauj vienā reizē.
- brūnaļģes Viens no aļģu veidiem – tumši brūnas aļģes, kuras parasti sastopamas jūrā.
- lapa Viens no augstāko augu pamatorgāniem – dažādas formas un lieluma (parasti zaļa) plātne, kurā norisinās fotosintēze un citi auga dzīvībai svarīgi procesi.
- lirika Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un drāmai plašākā nozīmē), kam raksturīgs cilvēka emocionālu pārdzīvojumu attēlojums, parasti saistītā valodā; šā veida daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- Ziemeļpols Viens no diviem (parasti zemeslodes) poliem (pretējs Dienvidpolam); rotācijas ass ziemeļu gals (debess ķermenim).
- versija Viens no diviem vai vairākiem (kā, parasti teksta, skaņdarba) variantiem.
- dublets Viens no diviem vienādiem priekšmetiem (parasti kolekcijās); otrs eksemplārs (piem., muzejā, bibliotēkā).
- plūsma Viens no paralēlajiem nodalījumiem vai nozarojumiem, kas parasti atšķiras valodas norises ziņā (piem., mācību iestādēs).
- spieķis Viens no stieņiem, kuri savieno rata (parasti riteņa) loku ar rumbu.
- bungalo Vienstāva dzīvojamā māja (parasti tropu zemēs).
- banka Vienuviet apkopots (parasti datorizēts) informācijas, ziņu u. tml. kopums; krātuve.
- pelēks Vienveidīgs, vienmuļš, bez notikumiem, kas izraisa pozitīvu attieksmi (parasti par laikposmu).
- stumbrs Vienveidīgu šūnu sakopojums (organismā), kam parasti ir refleksu, impulsu vadīšanas, arī balsta funkcija.
- unificēt Vienveidot (ko), parasti racionāli samazinot vienādi lietojamu objektu, procedūru u. tml. daudzveidību.
- tamada Viesību vadītājs (parasti Gruzijā).
- nelūgts viesis viesis, kas ieradies neaicināts, parasti nelaikā; arī nepatīkams viesis.
- nelūgts ciemiņš viesis, kas ieradies neaicināts, parasti nelaikā; arī nepatīkams viesis.
- naktsmājas Vieta (parasti ārpus savas dzīves vietas), kur iespējams pārnakšņot.
- miga Vieta (parasti īpaši sagatavota), kur uzturas un guļ dzīvnieks un viņa mazuļi.
- sadure Vieta (parasti kādā teritorijā, apvidū), kur (kas) saskaras.
- malciena Vieta (parasti lauku saimniecībā) malkas zāģēšanai, skaldīšanai, arī glabāšanai.
- skaidiena Vieta (parasti lauku saimniecībā), kur zāģē un skalda malku.
- selga Vieta (ūdenstilpē, parasti jūrā) tālu no krasta.
- telpa Vieta, arī vides daļa, kurai (parasti) ir noteiktas robežas un kurā kas atrodas, noris vai kurai ir kādas funkcijas.
- pagalvis Vieta, guļvietas daļa zem gulētāja galvas; tas (parasti spilvens), kas palikts gulētājam zem galvas.
- postaža Vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās; tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas; graušanas.
- krātuve Vieta, kur (kas) atrodas, ir koncentrēts (parasti lielākā daudzumā).
- būvētava Vieta, kur būvē (parasti transportlīdzekļus).
- lauztuve Vieta, kur iegūst izrakteņus (parasti akmens materiālus).
- džungļi Vieta, kur ir biezs, necaurredzams krūmājs, brikšņi (parasti mežā).
- karstais punkts vieta, kur noris intensīva, spraiga darbība (parasti karadarbība).
- arēna Vieta, kur notiek (parasti plaša mēroga) darbība ar cīņas raksturu.
- pozīcija Vieta, kurā (kas) atrodas, parasti kādas darbības veikšanai; vieta, kas paredzēta kādai darbībai, norisei.
- krautuve Vieta, laukums, kur saved, sakrauj tālākai transportēšanai vai apstrādei (parasti kokmateriālus).
- mala Vieta, novads, apgabals, arī zeme (parasti nomaļa, tāla, nezināma).
- zobstarpa Vieta, sprauga starp diviem blakus esošiem (parasti zobrata) zobiem (3).
- skābētava Vieta, telpa (parasti uzņēmumā), kur ko skābē.
- ievīt Vijot izveidot (kur iekšā, parasti ligzdu).
- ešelons Vilciena sastāvs (parasti karaspēka pārvietošanai).
- minstināties Vilcināties, nesākt, neturpināt (ko darīt), parasti aiz neziņas, šaubām.
- rupjvīle Vīle ar platām, dziļām rievām (parasti rupjapstrādei).
- stūķēties Vilkt, ģērbt (sev mugurā ko), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- stūķēt Vilkt, ģērbt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
- vilnīt Viļņot (1), viļņoties (1), parasti nedaudz.
- plīva Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (plānos, vieglos, parasti vienā galā, malā, piestiprinātos priekšmetos, veidojumos u. tml.) kādas plūsmas iedarbībā.
- volāns Viļņveidīgs drānas krokojums, ko, parasti kā dekoratīvu apmali, izmanto tērpa, arī pārklāja u. tml. rotāšanai.
- ievingrināt Vingrinot, daudzkārt ko darot, panākt, ka (parasti ķermeņa daļa) iegūst veiklību, vingrumu; panākt, ka (kas) tiek izpildīts veikli, ar labām iemaņām.
- vīnakalns Vīnkoku stādījumi; vieta, parasti kalna nogāzē, kur ir šādi stādījumi.
- dzimumakts Vīrieša dzimumlocekļa ievadīšana sievietes makstī, kam parasti seko ejakulācija.
- uzvalks Vīriešu apģērbs (parasti no viena auduma), kas sastāv no žaketes un biksēm, dažkārt arī vestes.
- okstiņš Vīriešu galvassega – cieta platmale ar apaļu dibenu, parasti melnā krāsā; katliņš.
- vizītsvārki Vīriešu žakete, parasti ar pagarinātu, ieapaļu muguras daļu.
- iegātnis Vīrietis (parasti bez nekustama īpašuma), kas apprec lauku māju īpašnieci un kļūst par saimniekotāju šajās mājās.
- krustdēls Vīrietis (parasti jaunietis), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
- vīrelis Vīrietis (parasti neliela auguma).
- zvērināts vecpuisis vīrietis (parasti padzīvojis), ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
- pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
- vedējtēvs Vīrietis, parasti precējies, kas kopā ar vedējmāti vada kāzu ceremoniju.
- virs ūdens virs (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa (parasti to skarot).
- virsa Virsējā kārta, slānis (parasti vielai); virskārta (parasti produktam).
- virsjaka Virsējais apģērba gabals (parasti pusgarš vai garumā līdz viduklim) ar aizdari priekšpusē, ko lieto, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu u. tml.
- virskrāsa Virsmas krāsa (parasti augļiem).
- rapsodija Virtuozs instrumentāls skaņdarbs, kura pamatā parasti ir tautas mūzikas tēmas.
- durt Virzīt (kur) iekšā parasti ko asu, smailu.
- airēt Virzīt (parasti laivu), iegremdējot un vēzējot airus ūdenī.
- pludināt Virzīt (peldošus kokmateriālus) pa ūdenstilpēm; panākt, ka (kas, parasti peldošs priekšmets) virzās pa ūdenstilpēm, to straumi.
- smelt Virzīt laukā, parasti ar īpašu rīku, ierīci no šķidruma (ko cietu).
- spraukt Virzīt, parasti ar grūtībām (ko kur iekšā vai ārā).
- tvert Virzīt, parasti lūpas, žokļus, tā, ka tie tur, pārvieto mutē (ko); virzīties, tikt virzītam tā, ka (kas) tiek turēts, pārvietots mutē (parasti par lūpām, žokļiem).
- grābt Virzīt, raust (parasti ar grābekli) vienkopus.
- urbt Virzīt, spiest kur iekšā (ko smailu), parasti (to) grozot.
- mest Virzīties (kur, parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
- tecēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) – par debess spīdekļiem.
- stiepties Virzīties ar pūlēm, grūtībām (parasti ko smagu nesot, velkot).
- lidot Virzīties lejup, arī kustēties (gaisā) – parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma.
- lidināties Virzīties lejup, pārvietoties (gaisā) – parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma.
- stiepties Virzīties, izplatīties (parasti) garā virknē, joslā, veidojumā.
- mīcīties Virzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piem., pa staignu pamatu).
- peldēt Virzīties, parasti lēni, arī šķietami (par mākoņiem, debess ķermeņiem u. tml.).
- līst Virzīties, parasti lēni; virzīties, parasti pakāpeniski (piem., ūdenī, ārā no ūdens).
- kuģot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm (parasti ar kuģi).
- klidzināt Virzīties, pārvietoties, radot īsu, skanīgu troksni (parasti par zirgu); braukt ar zirgu, radot īsu, skanīgu troksni.
- tīt Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā). Šādā veidā darināt (ko).
- zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (parasti koku, tā daļu); virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
- plebiscīts Visas tautas balsošana, parasti par būtiskiem labojumiem konstitūcijā, valsts un teritorijas piederības jautājumos; referendums.
- ģenerālisimuss Visaugstākā militārā dienesta pakāpe, kuru parasti piešķir par izciliem nopelniem; persona ar šādu dienesta pakāpi.
- izgaismot Viscaur apgaismot; apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkārtnē).
- universālija Vispārīgs jēdziens (parasti viduslaiku filozofijā).
- apcerējums Vispusīgs kāda jautājuma aplūkojums, iztirzājums (parasti garākā rakstā).
- pirmdzimtene Vissenākā, sākotnējā (parasti cilts, cilšu grupas) uzturēšanās vieta, teritorija.
- dziedājums Vokāls (skaņdarba, parasti operas) fragments.
- slidas Zābakiem piestiprināmas, parasti metāla, nelielas, šauras asmenim līdzīgas slieces braukšanai pa ledu, slidošanai.
- zeimerēt Zāģēt zāģmateriālu (piem., dēļu, planku) malas līdzenas (parasti ar ripzāģi).
- zaķāda Zaķa āda (parasti kažokāda).
- polips Zarndobumaiņu tipa (parasti jūras) dzīvnieks ar cilindrisku ķermeni, kura vienā galā tam ir taustekļi, bet ar otru galu tas ir piestiprinājies pie kāda pamata.
- zarotne Zaru kopums (augiem, parasti kokiem, krūmiem).
- padzeltēt Zaudējot sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt iedzeltenam.
- nodzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
- iesīkstēt Zaudēt spēju elastīgi reaģēt uz jauniem apstākļiem, prasībām, metodēm u. tml., paliekot pie saviem (parasti novecojušiem) uzskatiem, paradumiem; palikt nemainīgam (piem., par uzskatiem, paradumiem).
- zaudēt (sa)prātu zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- satumst Zaudēt uztveres spēju, apziņu (parasti kāda fiziska stāvokļa dēļ).
- bronza Zeltaini brūns metāls – vara sakausējums ar citu metālu (parasti alvu).
- zem ūdens zem (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa.
- pagrabs Zem ēkas izveidota telpa, telpu kopums (piem., kā glabāšanai); zemē iedziļināta saimniecības celtne (parasti pārtikas produktu glabāšanai).
- dūkt Zemā balsī, neskaidri dziedāt (parasti bez vārdiem); neskaidri runāt, murmināt.
- basģitāra Zema reģistra ģitāra (parasti elektriskā).
- zila acs zemādas asinsizplūdums pie acs vai ap aci (parasti sitiena rezultātā).
- pusgrauds Zemes apsaimniekošanas forma, pēc kuras laukstrādnieks par viņam lietošanā nodoto zemi zemes īpašniekam atlīdzināja ar daļu (parasti pusi) ražas.
- stūris Zemes gabals (parasti neliels), kas ir kāda īpašumā, lietošanā; arī apmešanās vieta, miteklis (parasti neliels).
- feods Zemes īpašums (parasti kopā ar zemniekiem) vai citāda veida materiāls labums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora; lēnis.
- krasts Zemes josla gar ūdenstilpi (parasti gar upi, ezeru, jūru).
- kapa kopiņa zemes paaugstinājums (parasti apzaļumots) virs apbedījuma vietas.
- lauks Zemes platība, kas ir aizņemta ar vienu un to pašu vai dažu augu (parasti kultūraugu) kopu, kuriem ir līdzīgi augšanas apstākļi.
- kalns Zemes virsas pacēlums (parasti vismaz 100 metru augstumā) virs apkārtnes un ar nogāzēm visapkārt.
- zeperis Zēns (parasti veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs, draiskulīgs), aptuveni līdz 11 gadu vecumam; arī pusaudzis.
- izsūtāmais puika zēns, kas veic, parasti sīkus, kurjera darbus; izsūtāmais zēns.
- kalpa zēns zēns, parasti pusaudzis, kas veic algotu darbu lauku saimniecībā.
- zeņķis Zēns, pusaudzis, arī jaunietis (parasti nekaunīgs, neuzvedīgs).
- jaunpiens Zīdītājdzīvnieka (parasti govs) piens aptuveni pirmajās desmit dienās pēc dzīvnieka atnešanās.
- iedega Ziedaugu slimība, ko izraisa sēnes vai baktērijas un kam parasti raksturīga plankumu izveidošanās uz auga.
- saziedot Ziedojot iedot (ko) lielākā daudzumā (parasti par vairākiem, daudziem); ziedojot iedot (kā lielāku daudzumu).
- puķe Zieds (parasti ar kātu).
- eglīte Ziemassvētkiem vai Jaungada svētkiem izgreznota egle (parasti neliela).
- ķellēt Ziest (parasti nekārtīgi, lielā daudzumā).
- saziest Ziežot (kādu vielu), pārklāt, arī piesūcināt (ar to), parasti pilnīgi.
- ziest Ziežot (ko) virsū, gatavot (parasti sviestmaizi).
- izziest Ziežot pārklāt (ar kādu vielu, parasti no iekšpuses).
- zilinātājs Zila krāsviela (parasti veļas zilināšanai).
- zilais karogs zilas krāsas karogs ar baltu apli un viļņu simbolu centrā, ko piešķir (parasti) peldvietām un kas apliecina ūdens kvalitāti, vides labiekārtotību u. tml.
- bla-bla-bla Zilbju savirknējums, ar kuru aizstāj kādu, parasti garu, tekstu bez nopietna, dzilāka satura.
- laime Zīlēšanā (parasti Ziemassvētkos, Jaungada naktī) – nejaušas formas veidojums, kas rodas, ja izkausētu vielu (piem., alvu) ielej aukstā ūdenī.
- fermāta Zīme nošu rakstā (𝄐), kas pagarina skaņu vai pauzi par nenoteiktu laiku (parasti pusotras, divas reizes).
- kauna zīme zīme, ko iededzināja, parasti pierē, sodītajam.
- valoda Zīmju sistēma (parasti mākslīgi radīta, formāla), ko izmanto, piem., informātikā.
- izglītība Zināšanas, ko iegūst mācoties (parasti mācību iestādē).
- disputs Zinātniska rakstura strīds (parasti mutvārdos, pēc publiskas lekcijas vai referāta).
- docents Zinātniskais nosaukums augstskolas pasniedzējam, kam (parasti) ir zinātņu doktora grāds; pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
- reportāža Ziņojums, apraksts (plašsaziņas līdzekļos) par kādu aktuālu notikumu, parasti no aculiecinieka viedokļa.
- raduraksti Ziņu kopums par (parasti dzīvnieku) īpatņa vai īpatņu grupas izcelšanos.
- zirgāda Zirga āda (parasti izstrādāta).
- kumeļš Zirgs (parasti stalts).
- sazīžļāt Zīžļājot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sazīst Zīžot sabojāt, parasti pilnīgi.
- zobritenis Zobrats (parasti liels).
- naktsšņore Zvejas rīks – ūdenstilpes dibenā nostiprināma gara aukla, kurai piestiprinātas (parasti daudzas) pavadiņas ar āķiem.
- velce Zvejas rīks, kas sastāv no auklas ar vizuli un ko velk pa ūdeni (parasti aiz laivas).
- izzvejot Zvejojot izvilkt, iegūt (parasti zivis).
- izžāvēt Žāvējot (parasti dūmos, karstumā) panākt, ka (piem., gaļa, zivis) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- nožāvēt Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (piem., gaļa, zivs) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izžāvēt (2).
- sažāvēt Žāvējot (piem., siltumā, dūmos) panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; žāvējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- piga Žests, kas pauž nievājošu noraidījumu – roka ar dūrē savilktiem pirkstiem un parasti starp otro un trešo pirkstu izbāztu īkšķi.
- stāvžogs Žogs, kas ir veidots no vertikāliem, parasti koka, elementiem.
- korespondents Žurnālists, kas sūta ziņojumus, aprakstus (parasti no kādas citas vietas).
- pažūžot Žūžojot pašūpot (parasti bērnu, to iemidzinot).
parasti citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV