Paplašinātā meklēšana
Meklējam ak.
Atrasts vārdos (200):
- ak:1
- ak:2
- aka:1
- akls:1
- akrs:1
- akts:1
- akts:2
- abaks:1
- aknas:1
- akots:1
- aktis:1
- akūts:1
- akūts:2
- apakš:1
- akacis:1
- akants:1
- akcija:1
- akcija:2
- akcīze:1
- aklums:1
- akmens:1
- akords:1
- akords:2
- akrils:1
- aksels:1
- aktīvs:1
- aktīvs:2
- akurāt:1
- alpaks:1
- apakš-:1
- apakša:1
- aprakt:1
- aizrakt:1
- akācija:1
- akcents:1
- akcepts:1
- aksioma:1
- aktivēt:1
- aktuāls:1
- akurāts:1
- apkakāt:1
- apkakle:1
- apmaksa:1
- aizkakāt:1
- aizlakot:1
- aizmaksa:1
- aizsmakt:1
- aizvakar:1
- akačains:1
- akcentēt:1
- akceptēt:1
- akmeisms:1
- akomodēt:1
- akotains:1
- akotmati:1
- akrobāts:1
- akronīms:1
- akropole:1
- aktieris:1
- aktīnija:1
- aktīnijs:1
- akumulēt:1
- akustika:1
- akvārijs:1
- amonjaks:1
- anakonda:1
- apakšīre:1
- apmaksāt:1
- aprakste:1
- apraksts:1
- apsakņot:1
- abstrakts:1
- aizmaksāt:1
- akadēmija:1
- akcionārs:1
- akmeņains:1
- akmeņsāls:1
- akompanēt:1
- akordeons:1
- akreditēt:1
- aksesuārs:1
- aktīvists:1
- aktivizēt:1
- akustiķis:1
- akustisks:1
- akušieris:1
- akuzatīvs:1
- akvalangs:1
- akvanauts:1
- akvaparks:1
- akvarelis:1
- akvedukts:1
- apakšaugs:1
- apakšdaļa:1
- apakšgals:1
- apakšlūpa:1
- apakšmala:1
- apakšnams:1
- apakšpuse:1
- apakštase:1
- apakšveļa:1
- apakšzeme:1
- apakšzobs:1
- apčakarēt:1
- aprakstīt:1
- aprakties:1
- aizrakstīt:1
- aizrakties:1
- akadēmiķis:1
- akadēmisks:1
- akadēmisms:1
- akcelerāts:1
- akmensvate:1
- akmeņdārzs:1
- akmeņkalis:1
- akmeņogles:1
- akorddarbs:1
- akreditīvs:1
- akrilskābe:1
- akrobātika:1
- aktierisks:1
- aktinīdija:1
- aktivitāte:1
- aktualizēt:1
- akupresūra:1
- akvamarīns:1
- akvatorija:1
- anakardija:1
- anglosakši:1
- apakšdelms:1
- apakšējais:1
- apakšgrupa:1
- apakškārta:1
- apakšklase:1
- apakšnieks:1
- apakšstāvs:1
- apaļakmens:1
- abrakadabra:1
- abstrakcija:1
- aklimatizēt:1
- akmensdārzs:1
- akomodācija:1
- akrobātisks:1
- aktualitāte:1
- akumulācija:1
- akumulators:1
- akupunktūra:1
- akvanautika:1
- akvarelists:1
- apakšbikses:1
- apakšbrunči:1
- apakšdzimta:1
- apakšgaroza:1
- apakškrekls:1
- apakšnodaļa:1
- apakšpalāta:1
- apakšstilbs:1
- apakšstrāva:1
- apakšsvārki:1
- apakštituls:1
- apakšžoklis:1
- abonentmaksa:1
- aizšpaktelēt:1
- aizvakardien:1
- akcelerācija:1
- akmeņgrauzis:1
- akmeņlauzīte:1
- akmeņplekste:1
- akordeonists:1
- akreditācija:1
- akreditēties:1
- akrilšķiedra:1
- akselerators:1
- aksiomātisks:1
- aktivizācija:1
- akvalangisms:1
- akvalangists:1
- antivakseris:1
- apakšīrnieks:1
- apakšstacija:1
- apakšstraume:1
- apakšvienība:1
- apkārtraksts:1
- aprakstnieks:1
- aizvakardiena:1
- akmeņlauztuve:1
- akreditēšanās:1
- akvareļkrāsas:1
- anakreontisks:1
- apakškomisija:1
- apakšuzņēmējs:1
- aklimatizēties:1
- antibakteriāls:1
- apakšpulkvedis:1
- abstrakcionisms:1
- abstrakcionists:1
- aizsargreakcija:1
- apakšstrāvojums:1
- apakšvirsraksts:1
- akvareļglezniecība:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (ak) tu piķis!
- (ak) tu žēlīgais!
- (ie)griezt makā (robu)
- (kā) krusts kaklā
- (kā) krusts uz kakla
- (kā) nelaime kaklā
- (kā) nelaime uz kakla
- (kā) posts kaklā
- (kā) posts uz kakla
- (kā) slogs kaklā
- (kā) slogs uz kakla
- (kā) uguns pakulās
- (naudas)maka biezums
- (pa)rādīt kulaku
- (tur jau) pat akmeņiem jābrēc
- (tur jau) pat akmeņiem jākliedz
- (tur jau) pat akmenim jābrēc
- (tur jau) pat akmenim jākliedz
- (uz)gulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij
- ak (tu) kungs
- ak (tu) kungs un dievs
- ak nē
- akāciju ģints
- akadēmijas īstenais loceklis
- akadēmiskā airēšana
- akadēmiskā laiva
- akadēmiskā stunda
- akadēmiskais atvaļinājums
- akadēmiskais ceturksnis
- akadēmiskais gads
- akadēmiskais grāds
- akadēmiskais parādnieks
- akadēmiskais parāds
- akantu dzimta
- akcijas ceļas
- akcijas krīt
- akciju kontrolpakete
- akciju kurss
- akciju sabiedrība
- akcīzes nodokļa marka
- aklā siena
- aklā zarna
- aklais dundurs
- aklais logs
- aklais randiņš
- aklas dusmas
- akls ierocis (kā rokās)
- akls logs
- akmeņgraužu dzimta
- akmeņlauzīšu dzimta
- akmeņplekstu dzimta
- akmens laikmets
- akmens metiena attālumā
- akmens nav uz galvas uzlikts
- akmens sviediena attālumā
- akmens, ne cilvēks
- aknas ir (kādam)
- akreditēšanās raksts
- aktinīdiju dzimta
- aktīniju kārta
- aktīvā armija
- aktīvā ogle
- aktīvā smēķēšana
- aktīvais logs
- aktīvais tūrisms
- aktīvais vārdu krājums
- aktu zāle
- akvareļu krāsas
- apakšējā kulminācija
- apakšzemes dzelzceļš
- apgriezt kaklu
- apgrozības izmaksas
- apkrist ap kaklu
- apnikt līdz kaklam
- aprakt sevi darbā
- apriebties līdz kaklam
- ar aknām
- ar atpakaļejošu datumu
- Ar labu nakti!
- Ar labu vakaru!
- ar pirkstiem nobakstīt
- ar vārdu sakot
- ar vienu vārdu sakot
- artēziskā aka
- asinis sakāpj galvā
- asinis sakāpj vaigos
- atgremotāju apakškārta
- atklāti sakot
- atsaucamais akreditīvs
- atzinības raksts
- bakstīt zobus
- bakterioloģiskais ierocis
- bakterioloģiskais karš
- bakterioloģiskie ieroči
- baltais saraksts
- baltās naktis
- bārkšu saknes
- bezkāju ķirzaka
- bezmaksas zvans
- biezs maks (kādam)
- blakšu kārta
- blakus atskaņas
- blakus lēmums
- bļauru apakšdzimta
- bluķa vakars
- braila raksts
- brēkt pēc atmaksas
- brīnumu pasakas
- burvju paklājs
- būt (kādam) uz kakla
- būt līdz kaklam (kādam)
- būt priekšā un pakaļā
- būt starp diviem dzirnakmeņiem
- būt uz kakla
- čakarēt smadzenes
- čakstīšu ģints
- čakstu dzimta
- ciets kā akmens
- ciklopu apakškārta
- cilpa kaklā
- cirvi var pakārt
- citiem vārdiem sakot
- civilstāvokļa akti
- čūsku apakškārta
- dabiskā radioaktivitāte
- dabūt apakš zemes
- dabūt pa kaklu
- daglā čakstīte
- daktiliskā klauzula
- daktiliskās atskaņas
- darba līdz kaklam
- dārgi samaksāt
- darīt pakaļ
- derīgie izrakteņi
- dienām un naktīm
- dienas laikraksts
- diennakts elektrokardiogrāfija
- dienu un nakti
- digitālā rakstpratība
- divrindu žakete
- dot parakstu
- drakonu ģints
- dumjš kā zābaks
- dzelzs rumaks
- dzērvju zābaki
- dziedātājputnu apakškārta
- dziļa nakts
- dzīves apraksts
- dzīves novakare
- dzīves novakars
- dzīvnieku pasakas
- dzīvot (kādam) uz kakla
- eksaktās zinātnes
- elektroniskais paraksts
- emisijas akcijas
- filozofu akmens
- gaisa saknes
- galvenā sakne
- glīts rokraksts
- gludā lakrica
- goda raksts
- gotu raksts
- gremošanas trakts
- groziņu vakars
- guļ kā akmens uz pleciem
- guļ kā akmens uz sirds
- gulbja kakls
- ieaugt ar (visām) saknēm
- iecirst makā robu
- iekrist kā akā
- iemest tīklu (arī makšķeri u. tml.)
- iemīta taka
- iepotēt bakas
- ierakstīt skurstenī
- ierakstīt vēstuli
- ierakstīt zelta burtiem (vēsturē)
- ierakstīts gēnos
- iestaigāta taka
- inducēta radioaktivitāte
- interaktīvā tāfele
- īsi sakot
- izmeklēt visus kaktus
- izmest makšķeri
- izraut ar (visām) saknēm
- izvilkt sakni
- izžuvis kā asaka
- Jāņu nakts
- kā akā iekritis
- kā aklai vistai (mieža) grauds
- kā akls
- kā akmens kaklā
- kā akmens no sirds novēlās
- kā cūku rakums
- kā diena pret nakti
- kā kulaks uz acs
- kā līdaka
- kā makans
- kā nolakots
- kā pasaka
- kā saka
Atrasts skaidrojumos (200):
- NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze" (laikraksts).
- rādīt zobus (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.
- pusnakts [pus!nakts] Puse nakts.
- neotomisms 13. gadsimta teologa akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- Līgo vakars 23. jūnija vakars, Jāņu svētku ievadījums.
- Ziemassvētku vakars 24. decembra vakars.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- telefona grāmata abonentu telefona numuru sakopojums.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- abstrakcionists Abstrakcionisma pārstāvis.
- apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
- miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- ienadzis Āda, kas sedz naga sakni.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
- dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
- lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- varžacs Ādas ragvielas sacietējums (uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas).
- neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- adatterapija Adatu terapija; akupunktūra.
- pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
- mežģīņadījums Adījums ar sīki caurumotu rakstu.
- kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
- dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- ieadīt Adot ieveidot (piem., rakstu).
- izadīt Adot izveidot (rakstu, ornamentu).
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
- infikss Afikss, kas iesprausts vārda saknē.
- pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība, amorfums.
- māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
- izsaukt Aicinot (mutvārdos, rakstveidā u. tml.) panākt, ka (kāds) ierodas, piedalās.
- galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
- ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
- vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
- apspraust Aizbāžot, pabāžot apakšā, (visapkārt) nostiprināt.
- aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
- aizvilkties Aizdarīties, sakļauties.
- termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
- izlikt Aizdot (naudu), samaksājot cita vietā.
- noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
- grāmatniecisks Aizgūts no grāmatām, grāmatām raksturīgs.
- pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
- norakstīt Aizrakstīt (vēstuli).
- smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
- ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- aizvakardien Aizvakar.
- aizviņdien Aizvakar.
- samiegt Aizvērt, cieši saspiežot plakstiņus, arī sašaurināt (acis), pieverot plakstiņus.
- megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
- vindas aka aka, no kuras ūdens spaini izceļ ar īpašu sviru.
- nosēdaka aka, tvertne notekūdeņu novadīšanai vai uzkrāšanai.
- akadēmiķis akadēmijas (1) īstenais loceklis.
- akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis.
- korespondētājloceklis akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības (bakalaura, maģistra, doktora) ieguves apliecinājums.
- grodi akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- iet akcentē nosauktās darbības nelietderību, neiespējamību u. tml.
- palīgakcents akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (attiecīgajā vārdā).
- akcionārs akciju [1] īpašnieks.
- akciju kurss akciju cena vērtspapīru tirgū.
- akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
- kontrolpakete akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
- holdings akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
- akcijas ceļas akciju vērtība paaugstinās.
- akcijas krīt akciju vērtība pazeminās.
- apendicīts aklās zarnas piedēkļa iekaisums.
- ieaudzēt aklimatizēt (augus, dzīvniekus), panākt, ka (tie) kļūst izmantojami (piem., saimniecībā).
- neredzīgs akls cilvēks.
- stulbs akls.
- rūnakmens akmens (piem., kapakmens), kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
- rusts akmens ar rupju, nelīdzenu virsmu.
- alu zīmējumi akmens laikmeta cilvēku zīmējumi uz alu sienām.
- neandertālietis akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
- paleolīts akmens laikmeta senākais periods, kam raksturīga akmens darbarīku izgatavošana.
- akmeņlauztuve akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
- stēla akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- robežakmens akmens, ar ko iezīmē (piem., zemes īpašuma) robežu.
- pamatakmens akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
- rūnu akmens akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnakmens.
- upurakmens akmens, uz kura senatnē veica upurēšanas darbības.
- stūrakmens akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
- alpinārijs akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
- akmensdārzs akmeņdārzs.
- pamatakmens akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
- bruģakmeņi akmeņi, no kuriem veido bruģi.
- svītrenis akmeņkaļa kalts svītru veidošanai.
- antracīts akmeņogles ar lielu siltumspēju.
- melnais zelts akmeņogles.
- karbons akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
- ogļraktuve akmeņogļu šahta, karjers.
- kreozots akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
- āte akmeņplekste.
- sālsakmens akmeņsāls.
- hepatīts aknu iekaisums.
- pamatskaņa akorda apakšējā skaņa (prīma).
- prīma akorda pamatskaņas.
- strādāt uz akorda akorddarbs.
- septakords akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- trijskanis akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- atsaucamais akreditīvs akreditīvs, kuru bankai ir tiesības atsaukt.
- akrils akrilšķiedra.
- špagats akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
- gaisa vingrotājs akrobāts, kas savus vingrojumus izpilda augstu virs skatītājiem.
- ugunsspļāvējs akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
- civilstāvokļa akti akti, kas apliecina personas dzimšanu, adopciju, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu, miršanu.
- skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
- kinoprove aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
- portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
- kostīms aktiera tērps (izrādē, kinofilmā u. tml.).
- komediants aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
- teicējs aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
- dublieris aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
- mīms aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
- statists aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
- mizanscēna aktieru izvietojums uz skatuves vai kinofilmas kadrā.
- pulss aktīva (kā) norise, izpausme.
- sacelšanās aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
- interese aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
- pretestība aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
- aktivitāte aktīva darbošanās, rosība; aktīva norise.
- līdzdalība aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
- ofensīva aktīva kampaņa ar noteiktu mērķi (pret ko).
- pretspars aktīva pretdarbība, pretestība (kam, pret ko).
- reakcija aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
- apgrieziens aktīva, enerģiska rīcība, darbošanās.
- civilpersona aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistīta persona.
- civiliedzīvotāji aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistītie iedzīvotāji; iedzīvotāji, kas nav iesaistīti karadarbībā.
- nūjošana aktīvās atpūtas veids – soļošana brīvā dabā ar speciālām nūjām.
- aktivizēt aktivēt.
- kalpot aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
- pretoties aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
- apkarot aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
- maisīties aktīvi iesaistīties (kur).
- celties un krist (par ko) aktīvi iestāties par kāda idejām, rīcību.
- reaģēt aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
- izcīnīties aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
- sacelties aktīvi protestēt (pret ko), paust neapmierinātību (ar ko).
- pulsēt aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
- ierinda aktīvi strādājošu cilvēku kopums; izmantojams, darbam derīgs (piem., mašīnu, ierīču) kopums.
- pārņemt iniciatīvu aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piem., sporta spēlēs).
- uzbrukt aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
- taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri izvirzīties (darbā vai kur citur).
- (uz)taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri virzīties (darbā vai kur citur).
- remdenība aktivitātes, ieinteresētības trūkums; vienaldzīgums.
- atplūdi aktivitātes, intensitātes mazināšanās (sabiedriskās parādībās).
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- mobilizēt aktivizēt, koncentrēt (psihiskos vai fizioloģiskos procesus).
- tonizēt aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās); uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
- pretspars aktīvs atspēkojums (kam).
- ietekmētājs aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
- enerģisks aktīvs, darbīgs, uzņēmīgs.
- mundrs aktīvs, darbīgs; možs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sangvinisks aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs (par cilvēku).
- sacelšanās aktīvs, protests (pret ko), neapmierinātība (ar ko).
- žirgts aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mundrs aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
- dzīvs aktīvs, viegli ierosināms (par psihiskām norisēm).
- aktualitāte aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
- ass aktuāls, svarīgs.
- ultraakustika akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
- akustiķis akustikas speciālists.
- sirēna akustiska ierīce, ar ko rada jaudīgu skaņas signālu; šīs ierīces radītās skaņas.
- taure akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
- starptonis akustisko svārstību tonis starp diviem blakustoņiem.
- virstonis akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- masaliņas akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
- masalas akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- holera akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
- vīrushepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
- vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
- trakumsērga akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
- tularēmija akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
- mēris akūta dažādu sugu dzīvnieku infekcijas slimība, ko katras sugas dzīvniekiem ierosina specifisks vīruss.
- cūciņa akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- vējbakas akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- gripa akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums, sāpes.
- difterija akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
- atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
Atrasts piemēros (199):
- mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
- piezīsties .. Talkā nāku es – pilsētas zēns, Ielu smakas un rupjības piezīdies, Nīstot visu, kas mierīgs un lēns.
- kinematogrāfs .. vakaros Valentīna gāja uz kinematogrāfiem, jo tai aizvien vajadzēja redzēt visas filmas.
- apdilt .. Zvagūzis ir pavisam parasts vīrelis. Neliela auguma.., īsti nenosakāma vecuma, apbružāts un apdilis kā viņa platmalīte.
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- eksaltācija ..aktieris iekrīt romantiskā eksaltācijā.
- nomanīt ..blakusistabā un ārā pagalmā aiz loga sāku nomanīt troksni. Kāds klauvēja pie rūts.
- vienveidīgs ..dienas un naktis saplūdušas vienveidīgā sāpju vilnī..
- līst ..gribējās gulēt, bet troksnis traucēja, ložņāja pa māju, līda pa atslēgas caurumiem un durvju apakšām no telpas uz telpu..
- aizmūžs ..ir nepieciešams.., lai mēs ar lietu vai cilvēku būtu saistīti aizmūža saknēm.
- žvakstēt ..istaba mirdz vienos sudrabos, zeltos, dimantos, un pašā vidū dimanta zirgs .. dīžļā pa sudraba grīdu, ka sudraba pakavi vien žvakst..
- uzkrist ..izdauzīju klases logu. Taisni tu todien biji dežurants. Direktors uzkrita tev, lai sakot, kas ir vainīgs.
- lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
- skrīne ..Jezups gāja sakristejas priekštelpā, kur stāvēja ar dzelzi apkalta, aprūsējusi skrīne..
- prakse ..jūtos diezgan droša, ka ar savu praksi zīdaiņu kopšanā spēšu palīdzēt Maružai.
- piecilpot ..kaķis piecilpoja pie akas, uzmetās uz groda stūrakmens un raudzījās apkārt.
- noskaitīt ..Keizijs vilka ārā naudas maku. Noskaitīja divdesmitniekus un ielika tos Čārlija saujā.
- mandeļkoks ..klinšainākos pauguros iesakņojušies mandeļkoki, kas pavasarī priecē ar sniegbaltu ziedu plīvuru..
- nerātnīgs ..mirdzina nerātnīgs mēnestiņš, kā no Šekspīra vasaras nakts sapņa izlēcis..
- tuvība ..naktī starp viņu un Sandru bija tuvība..
- vilkties ..no satumstošajiem kaktiem glūnēdamas vilkās laukā bailes..
- vīraks ..no zemes gaisā ceļas zilgans auglības vīraks..
- lausks ..pa naktīm no savas ledus migas izlīda ārā lausks un kā mēnessērdzīgs staigāja pa dārzu, gar mājas pakšķiem, un .. uzsita ar savu sudraba cirvīti.
- pliks ..pakausis bija pliks kā ābols..
- motors ..paklausījās manu motoru un neņēma pretī [karadienestā].
- pārplēst ..paklūpu uz kāpnēm un pārplēšu zeķi.
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- prusaki ..pie Birēņietes viņš [dēls] dzīvoja kā prusaks aizkrāsnē..
- nomīt ..Pie grāvja muklājā ieraka, Zemi līdzenu virsū nomina..
- takts ..pie saviem daudziem netikumiem es negribētu pievienot vēl takta trūkumu.
- piegult ..Prīdis vakarā jau agri bija gultā, kad sieva piegūla blakus, tas jau krāca kā jūra niknā laikā.
- pūkains ..sakritis pūkains un tik balts sniegs kā baltākā truša kažociņš.
- tulkot ..sapņiem piešķirām lielu nozīmi – tulkojām tos sakarā ar mūsu likteni..
- plunkšķēt ..smagi, skaļi vārdi – plunkšķ kā akmeņi, atsizdamies pret ūdeni.
- terca ..šāds skaņojums rada disonansi tercu skanējumā, kvintas saglabājot akustiski tīras.
- trakgalvis ..šeit atradīsi idejas trakgalvju un adrenalīna mednieku izklaidēm.
- mode ..šī ir īstā reize slimot pēc Laimdotas modes. Jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
- uzkrist ..tad jau melna nakts uzkritīšot, iekams mēs galā aizkļūšot.
- raibsvārcis ..taka .. aizlocījās tālāk, pazuzdama tuvējā meža pudurī, kur mundrā rakstā lietišķi strādāja raibsvārcis dzenis.
- ugunsrati ..te [uz ceļiem] nu katrs no saviem ārzemju ugunsratiem spiež ārā ko spēj, aplam otru apdzen, traki triecas..
- tupēt ..tēvs tup bibliotēkās, raksta un mokās ar galvassāpēm..
- pasvīst ..Toma lomā [aktierim] nācās diezgan pasvīst ..
- ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
- zarot ..un .. baltas skaidas man plakstos, acīm asarojot, dzīs – par to, cik sīksti mīlestība zaro caur dienām īsajām, caur mūžu garo.
- gaumēt ..vakariņas gaumēja vareni..
- nolasīt ..var visu nakti negulēt, līksmot un no rīta to visu var nolasīt sejā.
- trohajisks ..Vecajā pantmērā sacerētās latviešu tautasdziesmas lielākoties ir četrrindes – divas trohajiskas vai viena daktiliska dipodija vienā rindā..
- goddevīgs ..vienā laidā atskanēja goddevīgas uzrunas: Majora kungs! Daktera kundze! Mīļo pulkvedi! Agronoma kungs!
- saulesakmens ..vikingi ceļojumos pāri svešām jūrām .. kompasa vietā izmantojuši īpašu kristālu, ko dēvē par saulesakmeni.
- apstaiga ..viņa [bērnu nama priekšniece] vakara apstaigā gāja no istabas istabā..
- pateikties ..viņi apstājās. Jāatvadās. "Pateicos, Švemberga kungs, par patīkamo vakaru.."
- izaurot ..viņi pilnās balsīs izauro kulšanas laika negulēto nakšu grūtumu..
- ēsma ..zemāka cena bija pietiekama ēsma, lai nepieredzējis pircējs atvērtu maku..
- tak ..ziemeļnieki tak pat lepojas ar savu intraverto raksturu.
- noelsties "..Šitais bija kaut kas neredzēts!" aktieris noelšas..
- pukšķināt "ak tu palaidnis!" pukšķina māte.
- pagāns "ak tu, pagāna puika!"
- karot "ak..." Valda gari novelk. "Kādam tikpat jāiet [atvaļinājumā] rudenī. ..Ko es tur iešu karot."
- aizmirsties "Ar visām grabažām [prom] es saku!" Podnieks aizmirsies, gandrīz kliedz.
- slaka "Bagātie ir cita slaka. Tie otram no rokas sakaltušu uts ādu izraus un vēl pirkstus nokodīs. Mums [trūcīgajiem] tas nav asinīs."
- timpa "Bet viņš gribēja tikt par īstu gleznotāju un apmeklēt Pēterpils mākslas akadēmiju (..) Priekš tam vajadzēja timpu; viņš atlicināja un krāja cik varēdams no savas mācekļa uztura naudas.."
- memoriālmuzejs "Braki" ir Rūdolfa Blaumaņa memoriālmuzejs.
- mest "Būs jāsāk segas mest," māte cilāja rudenī sakrāsotos dzīparu saiņus. "Kad upe iet ciet, tad tā labākā aušana."
- izlaist "Cik maksā?" pirtnieks prasīja. "Par vērdiņu divi," maiznieks atteica un izlaida kliņģerīšus uz galda.
- tīrums "Es ļoti mīlu latviešu vārdu "tīrums" – ne ūdens, ne sniegs manī neizraisa tādu tīrības priekšstatu kā pavasarī dīgstošs vai arī rudenī sakopts tīrums".
- pag "Es nu iešu." – "Pag, man tev vēl kas jāsaka."
- izmaksāt "Es tev izmaksāšu!"
- papildināt "Es tevi gaidīšu pie "Laimas" pulksteņa," draudzene saka un papildina: "ja līs, ieiešu kafejnīcā turpat blakus."
- nosacīt "Es tiešām nezinu," māte nosaka.
- kristāls "Glāze konjaka vai kristāla nekaitē, jāzina tikai mērs."
- atvainot "Ir gan viņiem [skolotājiem] izdoma," mamma saka, atvainodama savu neprašanu tādās lietās [rēķināšanā]..
- grabaža "Kas tad nu par auto," rāmi saka Kursis, "tāda grabaža vien ir, bet mēs ar Jēci salabosim."
- simbolizēties "Klusa nakts" ir dziesma, kas daudziem simbolizējas ar Ziemassvētkiem.
- spoks "Ko šuj [vecāki] tam bērnam, ko nešuj! Ne cepure, ne lakats. Tīri par spoku iztaisa."
- viņļaudis "Ko tu, viņļaužu veci, še plosies nakts laikā kā nepilnīgs!?"
- lielums "Ko vēlaties?" – "Kurpes, melnas ielas kurpes," laimīgi saku.. "Devīto lielumu, lūdzu."
- lauķis "Labrīt!" Nīna uzsvērti saka, lai norādītu uz lauķa nepieklājību.
- atjokot "Man nav pasaku prinča, kas kavētu laiku," es atjokoju.
- piederīgais "Mani piederīgie ir Rīgā. Vācijā saņēmu tēva rakstītu kartīti. "Esam dzīvi," viņš rakstīja un vairāk neko."
- mīlītis "Mīlīši, ne soli atpakaļ!"
- žņaugties "Nav ko žņaugties! Firma maksā!"
- jūs "Neesmu Jums ilgi rakstījis."
- vakars "Nu ir vakars! Nezinu vairs, ko lai iesāk!"
- atsviest "Paklausies, vakar tā gadījās, nejauši..." Ģedimins mēģināja paskaidrot.. – "Taisnība, tīšām jau tu nekad nepiedzeries," Vizbule atsvieda.
- gruntene "Par gruntenēm sauc tādas makšķeres, kurām āķis ar tārpu guļ uz grunts, tas, ir, ezera dibenā."
- zosāda "Pievakare vēl bija silta, tomēr viņam sala un uzmetās zosāda."
- ūnikums "Radiosakari ar amatieri – klostera mūku. Vai tas nav ūnikums?"
- izelst "Ruta..." viņš izelsa kā trakā skrējienā aizkusis.
- aizrīties "Še, Jurka, aiznes [to mantu] tam badakāsim. Lai viņš ņem un aizrijas."
- sacīt "Šis lietus tagad sapurina visus, cilvēkus, kustoņus un augus, un saka: vasara ir vēl tikai pašā sākumā, skatieties un priecājieties.."
- rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
- spindzele "Un tā trakā Rīgas spindzele!" nokliedzas puika pie ugunskura.
- uzjautāt "Vai ķeras ar?" uzjautāju makšķernieku.
- eksponents 10 pakāpes rādītājs jeb eksponents.
- mārka 16. gs. sākumā zirgs vidēji maksāja 3 mārkas.
- trakts 1632. gadā ierīko starptautisko pasta traktu Rīga-Jelgava-Liepāja-Kēnigsberga.
- vācbalti 1822. gadā vācbalti sāka latviešiem izdot "Latviešu Avīzes ", dibināja Latviešu draugu biedrību, izveidoja otru laikrakstu " Tas Latviešu Ļaužu Draugs".
- patentēt 1846. gadā Ādolfs Sakss patentē saksofonu.
- streptomicīns 1945. gadā Zelmans Vaksmans atklāja, ka tuberkulozes ārstēšanā var izmantot streptomicīnu.
- sturmēt 1991. gada 13. janvāra naktī Viļņā padomju desantnieki sāka sturmēt televīzijas torni.
- pārstāt 1993. gadā Latvijas rublis pārstāja būt maksāšanas līdzeklis.
- senraksts 22. septembris ir diena, kad saskaņā ar senrakstu ziņām 1236. gadā notika Saules kauja.
- straujš 30. gados modē nāca deju mūzika, kam bija raksturīgi strauji ritmi – rumba, čarlstons, rokenrols.
- makšķerkāts 4,20 m garš makšķerkāts.
- stīvināt 60. gadu otrajā pusē valkāja kleitiņas ar stīvinātiem apakšsvārkiem.
- reaktivēt A un E vitamīns reaktivē ādas funkcijas.
- kumulācija A vitamīna kumulācija aknās.
- aprakt Ābelītes apraka un samēsloja.
- raksturs Abesīnietis ir kaķis ar maigu raksturu.
- vienlīdz Abi bērni bija vienlīdz čakli.
- pretstats Abiem bērniem ir izteikts raksturu pretstats.
- dzīve Abinieku aktīvais dzīves periods.
- apakšaugs Āboliņš ir labības apakšaugs.
- nopakšķēt Ābols krītot nopakšķēja pret zemi.
- sakupināt Ābolu uzputenis ar sakupinātā piena citronkrēmu.
- abonēt Abonēt laikrakstu "Diena".
- absolūts Absolūta paklausība.
- vakuums Absolūtais vakuums.
- pavīdēt Absolventu sarakstā pavīd daudzi pazīstami uzvārdi.
- abstrahēt Abstrahēt būtiskāko, raksturīgāko.
- abstrahēties Abstrahēties no blakus parādībām, mazsvarīgā.
- abstrakcionisms Abstrakcionisma novirzieni.
- abstrakcionists Abstrakcionistu darbi.
- abstrakts Abstraktā domāšana.
- abstrakts Abstraktā māksla.
- abstrakts Abstraktais impresionisms, ekspresionisms.
- abstrakts Abstraktas idejas.
- abstrakts Abstrakti diskutēt.
- abstrakts Abstrakts jēdziens.
- acetilēns Acetilēna nozīme ķīmiskajā rūpniecībā pakāpeniski mazinās.
- acidofils Acidofilās baktērijas.
- atdurties Acis atduras pret lieliem burtiem rakstītu sludinājumu.
- parakstīt Acis sāp, nevaru vairs parakstīt.
- maniakāls Acīs spīd maniakāls prieks.
- trakums Acīs zvēro naida trakums.
- apsārtums Acs ābola, plakstiņu apsārtums.
- akomodēt Acs akomodē dažādā stiprumā.
- kaktiņš Acs kaktiņā iekļuvis gruzis.
- mediāls Acs mediālais kaktiņš.
- tiks Acs plakstiņa tiks.
- sarētojums Acs tīklenes sarētojums jeb katarakta.
- plaksts Acu plaksti.
- raustīties Acu plakstiņi raustās.
- kontūrzīmulis Acu plakstiņu kontūrzīmulis.
- tūska Acu plakstiņu tūska.
- stādīties Acu priekšā stādās vakardienas notikumi.
- zibināties Acu priekšā zibinās kliedzošie ziņu virsraksti.
- stulms Ada divas līdz trīs kārtas labiski un tālāk stulma daļu turpina rakstā.
- receptors Āda ir plašs receptorais lauks, kurā sakopoti dažādi nervu gali.
- jājamzābaki Ādas jājamzābaki.
- kniede Ādas jaka ar kniedēm.
- jaka Ādas jaka.
- maks Ādas maks.
- pusjaka Ādas pusjaka.
- puszābaki Ādas puszābaki.
- šņorzābaki Ādas šņorzābaki ar kažokādas oderi.
- ūdenszābaki Ādas ūdenszābaki zvejniecības muzejā.
- virsjaka Ādas virsjaka.
- adatains Adatains kaktuss.
- kaktuss Adatains kaktuss.
- adekvāts Adekvāta reakcija.
- adekvāts Adekvāta samaksa.
- nojukt Adījuma raksts nojuka.
- slīpināt Adītāja sāka slīpināt kakla izgriezumu vestei.
- adjektīvs Adjektīvu salīdzināmās pakāpes.
- pakļautība Administratīvā pakļautība.
- iedziedāt Ādolfa Kaktiņa iedziedātās tautasdziesmas.
- adresēt Adresēt vēstuli redakcijai.
- prakse Advokātam ir privātā prakse.
- aerobs Aerobās baktērijas.
- rakurss Aerofotogrāfiju neierastais rakurss skatītāju valdzina un ieinteresē.
- stroncijs AES notika divi sprādzieni, kas atmosfērā izmeta desmitiem tonnu radioaktīvo izotopu – urāna, stroncija un citus.
- tupēt Agrāk skolēniem par nepaklausību lika tupēt uz zirņiem.
- valdīt Agrāk valdīja uzskats, ka Zeme ir plakana un balstās uz trim vaļiem.
- agrs Agri iemācīties lasīt, rakstīt.
- sējums Agri sētie lauki, kur sējumi bija dabūjuši labi sazelt un spēcīgi saaugt un sakuplot, .. gan vēl turējās pietiekoši, bet pavēlu sētie .. nīka ārā..
- agronomisks Agronomiskais raksturojums, vērtējums.
- aģitēt Aģitēt par 1. sarakstu.
- monstrance Ai tēvu novads – pāri novadiem! Kā monstrance uz rokām priesteriem Uz saviem cēliem pakalniem tu stāvi.
- sakopt Aicina sakopt kapu vietas.
- akreditēties Aicināt akreditēties pārstāvjus dziesmu konkursa pusfinālam.
- groziņvakars Aicināt uz groziņvakaru.
- pilsonisks Aicināt uz pilsonisku nepakļaušanos.
- pakustēties Aicinu pakustēties svaigā gaisā – piedalīties talkā.
- šļirce AIDS profilakses centra šļirču apmaiņas punkts.
- raksturdejotājs Aija Baumane ir spožākā latviešu raksturdejotāja.
- saksauls Ainavā dominē saksauli.
- piegleznot Ainavai klāt piegleznoti kombaini un traktori.
- pakārtot Ainavās cilvēku figūrām bijusi pakārtota nozīme.
- iešļakstīt Airējot iešļakstīt laivā ūdeni.
- vilkties Airējot spēcīgi vilkties ar airiem uz priekšu un atpakaļ.
- kajaks Airēt kajaku.
- klakšķēt Airi klakšķ duļļos.
- airkāji Airkāju ķermeņiem ir raksturīgas pludlīniju formas.
- saulesakmens Aistu salas akmeņainajā piekrastē izklaidus stāvēja vairāki simti ļaužu – vīri, sievas, bērni.. Sievām ģērbi bija bagātīgi izrotāti ar saulesakmeni – dzintaru.
- sezonveida Aitām raksturīga sezonveida meklēšanās un atnešanās ziemā.
- tukls Aitām tukli nokarājusies pakakle.
- tarkšķēt Aiz alkšņiem aizaugušās upītes vakaros kliedza ķīvīte, tarkšķēja zemes vēzis.
- manīt Aiz bailēm viņš [kaķītis] nemanīja, ka no sakostās kājas tam tecēja asinis.
ak citās vārdnīcās:
MEV