Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 217 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam ak.

Atrasts vārdos (1000):

Atrasts etimoloģijās (505):

Atrasts normatīvajos komentāros (188):

Atrasts vārdu savienojumos (400):

Atrasts skaidrojumos (400):

NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze" (laikraksts).
rādīt zobus (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.
akustiķis [akustikas]{s:5} speciālists.
bakteriologs [bakterioloģijas]{s:19} speciālists; mikrobiologs.
farmakologs [Farmakoloģijas]{s:74} speciālists.
pusnakts [pus!nakts] Puse nakts.
šamanis [Šamanisma]{s:201} speciālists, kas spēj nonākt transa stāvoklī un stāties sakaros ar gariem; arī dziednieks, pareģis.
taksidermists [Taksidermijas]{s:202} speciālists.
taktiķis [Taktikas]{s:203} speciālists.
neotomisms 13. gadsimta teologa akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
Līgo vakars 23. jūnija vakars, Jāņu svētku ievadījums.
Ziemassvētku vakars 24. decembra vakars.
relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
telefona grāmata abonentu telefona numuru sakopojums.
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
abstrakcionists Abstrakcionisma pārstāvis.
apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
ienadzis Āda, kas sedz naga sakni.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
varžacs Ādas ragvielas sacietējums (uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas).
neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
adatterapija Adatu terapija; akupunktūra.
pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
mežģīņadījums Adījums ar sīki caurumotu rakstu.
kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
ieadīt Adot ieveidot (piem., rakstu).
izadīt Adot izveidot (rakstu, ornamentu).
gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
infikss Afikss, kas iesprausts vārda saknē.
pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība, amorfums.
māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
izsaukt Aicinot (mutvārdos, rakstveidā u. tml.) panākt, ka (kāds) ierodas, piedalās.
galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
apspraust Aizbāžot, pabāžot apakšā, (visapkārt) nostiprināt.
aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
aizvilkties Aizdarīties, sakļauties.
termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
izlikt Aizdot (naudu), samaksājot cita vietā.
noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
grāmatniecisks Aizgūts no grāmatām, grāmatām raksturīgs.
pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
norakstīt Aizrakstīt (vēstuli).
smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
aizvakardien Aizvakar.
aizviņdien Aizvakar.
samiegt Aizvērt, cieši saspiežot plakstiņus, arī sašaurināt (acis), pieverot plakstiņus.
megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
vindas aka aka, no kuras ūdens spaini izceļ ar īpašu sviru.
nosēdaka aka, tvertne notekūdeņu novadīšanai vai uzkrāšanai.
akadēmiķis akadēmijas (1) īstenais loceklis.
akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis.
korespondētājloceklis akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības (bakalaura, maģistra, doktora) ieguves apliecinājums.
grodi akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
iet akcentē nosauktās darbības nelietderību, neiespējamību u. tml.
palīgakcents akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (attiecīgajā vārdā).
akcionārs akciju [1] īpašnieks.
akciju kurss akciju cena vērtspapīru tirgū.
akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
kontrolpakete akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
holdings akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
akcijas ceļas akciju vērtība paaugstinās.
akcijas krīt akciju vērtība pazeminās.
apendicīts aklās zarnas piedēkļa iekaisums.
ieaudzēt aklimatizēt (augus, dzīvniekus), panākt, ka (tie) kļūst izmantojami (piem., saimniecībā).
neredzīgs akls cilvēks.
stulbs akls.
rūnakmens akmens (piem., kapakmens), kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
rusts akmens ar rupju, nelīdzenu virsmu.
alu zīmējumi akmens laikmeta cilvēku zīmējumi uz alu sienām.
neandertālietis akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
paleolīts akmens laikmeta senākais periods, kam raksturīga akmens darbarīku izgatavošana.
akmeņlauztuve akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
stēla akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
robežakmens akmens, ar ko iezīmē (piem., zemes īpašuma) robežu.
pamatakmens akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
rūnu akmens akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnakmens.
upurakmens akmens, uz kura senatnē veica upurēšanas darbības.
stūrakmens akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
alpinārijs akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
akmensdārzs akmeņdārzs.
pamatakmens akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
bruģakmeņi akmeņi, no kuriem veido bruģi.
svītrenis akmeņkaļa kalts svītru veidošanai.
antracīts akmeņogles ar lielu siltumspēju.
melnais zelts akmeņogles.
karbons akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
ogļraktuve akmeņogļu šahta, karjers.
kreozots akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
āte akmeņplekste.
sālsakmens akmeņsāls.
hepatīts aknu iekaisums.
pamatskaņa akorda apakšējā skaņa (prīma).
prīma akorda pamatskaņas.
strādāt uz akorda akorddarbs.
septakords akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
atsaucamais akreditīvs akreditīvs, kuru bankai ir tiesības atsaukt.
akrils akrilšķiedra.
špagats akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
gaisa vingrotājs akrobāts, kas savus vingrojumus izpilda augstu virs skatītājiem.
ugunsspļāvējs akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
civilstāvokļa akti akti, kas apliecina personas dzimšanu, adopciju, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu, miršanu.
skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
kinoprove aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
kostīms aktiera tērps (izrādē, kinofilmā u. tml.).
komediants aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
teicējs aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
dublieris aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
mīms aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
statists aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
mizanscēna aktieru izvietojums uz skatuves vai kinofilmas kadrā.
pulss aktīva (kā) norise, izpausme.
sacelšanās aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
interese aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
pretestība aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
aktivitāte aktīva darbošanās, rosība; aktīva norise.
līdzdalība aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
ofensīva aktīva kampaņa ar noteiktu mērķi (pret ko).
pretspars aktīva pretdarbība, pretestība (kam, pret ko).
reakcija aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
apgrieziens aktīva, enerģiska rīcība, darbošanās.
civilpersona aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistīta persona.
civiliedzīvotāji aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistītie iedzīvotāji; iedzīvotāji, kas nav iesaistīti karadarbībā.
nūjošana aktīvās atpūtas veids – soļošana brīvā dabā ar speciālām nūjām.
aktivizēt aktivēt.
kalpot aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
pretoties aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
apkarot aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
maisīties aktīvi iesaistīties (kur).
celties un krist (par ko) aktīvi iestāties par kāda idejām, rīcību.
reaģēt aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
izcīnīties aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
sacelties aktīvi protestēt (pret ko), paust neapmierinātību (ar ko).
pulsēt aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
ierinda aktīvi strādājošu cilvēku kopums; izmantojams, darbam derīgs (piem., mašīnu, ierīču) kopums.
pārņemt iniciatīvu aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piem., sporta spēlēs).
uzbrukt aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri izvirzīties (darbā vai kur citur).
(uz)taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri virzīties (darbā vai kur citur).
remdenība aktivitātes, ieinteresētības trūkums; vienaldzīgums.
atplūdi aktivitātes, intensitātes mazināšanās (sabiedriskās parādībās).
uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
mobilizēt aktivizēt, koncentrēt (psihiskos vai fizioloģiskos procesus).
tonizēt aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās); uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
pretspars aktīvs atspēkojums (kam).
ietekmētājs aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
enerģisks aktīvs, darbīgs, uzņēmīgs.
mundrs aktīvs, darbīgs; možs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sangvinisks aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs (par cilvēku).
sacelšanās aktīvs, protests (pret ko), neapmierinātība (ar ko).
žirgts aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mundrs aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
dzīvs aktīvs, viegli ierosināms (par psihiskām norisēm).
aktualitāte aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
ass aktuāls, svarīgs.
ultraakustika akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
sirēna akustiska ierīce, ar ko rada jaudīgu skaņas signālu; šīs ierīces radītās skaņas.
taure akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
starptonis akustisko svārstību tonis starp diviem blakustoņiem.
virstonis akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
masaliņas akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
masalas akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
holera akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
vīrushepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
trakumsērga akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
tularēmija akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
mēris akūta dažādu sugu dzīvnieku infekcijas slimība, ko katras sugas dzīvniekiem ierosina specifisks vīruss.
cūciņa akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
vējbakas akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
gripa akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums, sāpes.
difterija akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
angīna akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir mīksto aukslēju un kakla mandeļu iekaisums.
sarkanguļa akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
vēdertīfs akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
paratīfs akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
krēslas stāvoklis akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
kolapss akūts sirds un asinsrites vājums.
ūdens krāsa akvareļkrāsa.
ūdenskrāsas akvareļkrāsas; ūdens krāsas.
saāķēt Āķējot savienot, sakabināt.
soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piem., dziedātājs, instrumentālists.
atsauksmju grāmata albums, žurnāls u. tml. atsauksmju ierakstīšanai (piem., izstādēs).
parabola Alegorisks stāstījums, simboliska līdzība (piem., 20. gs. prozā), ko var traktēt dažādi.
kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
silumīns Alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, mangānu, magniju).
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts – iesala atliekas (pēc alus notecināšanas).
lodalva Alvas sakausējums (piem., ar svinu), ko izmanto lodēšanai.
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
inspektors Amatpersona, kas uzrauga un kontrolē likumu, noteikumu, priekšrakstu u. tml. ievērošanu un izpildi.
preses sekretārs amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
tiesas sekretārs amatpersona, kuras pienākums ir rakstīt tiesas sēžu protokolus.
virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
protokols Amatpersonas sastādīts dokuments, akts, kurā apliecināts kāds fakts.
hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
kešjukoks Anakardija.
kešjurieksts Anakardijas koka auglis, ko izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
jiti Anglosakšu cilts.
koturnas Antīkā teātra aktieru sandales ar ļoti biezu zoli, kas pagarināja cilvēka augumu.
elēģiskais distihs antīkās dzejas panta forma, divrinde, kuras pirmā rinda rakstīta heksametrā, bet otrā – pentametrā.
stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, miers.
boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
kaklauts Ap kaklu sienams lakatiņš.
linete Apakšā horizontāli norobežota arkveida aila velvē vai sienā.
apenes Apakšbikses; biksītes.
trusenes Apakšbikses.
spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu.
rādiuss Apakšdelma spieķa kauls.
dilbs Apakšdelms.
stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
priekšplāns Apakšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tuvākais attēlojamais objekts.
dibens Apakšējā daļā, apakšā; pie pamatnes.
lejasdaļa Apakšējā daļa; apakšdaļa.
apakšdaļa Apakšējā daļa.
pamatne Apakšējā kārta, uz kuras (kas) izveidots.
apakškārta Apakšējā kārta.
apakšlūpa Apakšējā lūpa.
apakšmala Apakšējā mala (parasti apģērbam).
apakšpuse Apakšējā puse, apakšējā daļa.
pamatne Apakšējā, arī balsta daļa (priekšmetam).
pavilna Apakšējais (biezākais un īsākais) apmatojums zem akota.
apakšgals Apakšējais gals.
lejasgals Apakšējais gals.
hipofīze Apakšējais galvas smadzeņu piedēklis.
pagleznojums Apakšējais gleznojums, kurā, piem., izstrādātas gaismēnas, priekšmetu apjomi.
pamattonis Apakšējais krāsas slānis.
apakšžoklis Apakšējais žoklis.
homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi aptuveni līdz 100 kilometru augstumam.
spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
apakšbrunči Apakšsvārki.
krekls Apakšveļas gabali, kas sniedzas pāri jostas vietai; apakškrekls.
feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
vahmistrs Apakšvirsnieka pakāpe cariskās Krievijas armijā (kavalērijā).
tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
kolektors Apakšzemes galerija dažādu cauruļu, kabeļu u. tml. izvietošanai.
gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava.
kloāka Apakšzemes kanāls kanalizācijas ūdeņu un atkritumu novadīšanai.
bunkurs Apakšzemes patvertne (kara laikā); blindāža.
krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
tibeteika Apaļa vai četrkantīga plakana ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
berete Apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
pita Apaļa, plakana maize, kas iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
fonogrāfs Aparāts (ar rotējošu veltnīti) skaņu pierakstīšanai un atskaņošanai.
refraktometrs Aparāts acs refrakcijas noteikšanai.
magnetometrs Aparāts magnētiskā lauka un vielas magnētisko īpašību raksturlielumu mērīšanai.
skrubers Aparāts mehāniskai sīku daļiņu (piem., putekļu, pelnu, kvēpu) un atsevišķu gāzu (sērūdeņraža, amonjaka) atdalīšanai no gāzu maisījuma ar šķidrumu.
kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
magnetofons Aparāts skaņu ierakstīšanai magnētiskā lentē un šāda ieraksta atskaņošanai.
videomagnetofons Aparāts, iekārta videosignāla un skaņas ierakstīšanai magnetofona lentē un reproducēšanai.
mareogrāfs Aparāts, ierīce, kas automātiski pieraksta ūdens līmeņa svārstības jūrā.
atskaņotājs Aparāts, kas atskaņo skaņu ierakstus.
lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
monitors Aparāts, ko lieto (kā) novērošanai, kontrolei vai sistemātisku pierakstu veikšanai.
reaktors Aparāts, kurā realizē ķīmisku reakciju.
radiomezgls Aparatūra radio programmu translēšanai un (vietējo) radiosakaru uzturēšanai.
videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai, reproducēšanai un uzglabāšanai.
zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
papēdis Apava detaļa – zoles apakšas pakaļējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
pasitnis Apava detaļa, ko piestiprina (kam) apakšā, lai pasargātu no nodilšanas.
radze Apavu apakšējā daļā iestrādāti adatveida izciļņi.
prēmija Apdrošināšanās ņēmēja kārtējā iemaksa apdrošināšanas sabiedrībai.
dzīvu apēst apēst veselu, nesakošļātu.
apvidus Apgabals, kam ir kādas noteiktas raksturīgas pazīmes.
baseins Apgabals, kurā atrodas viena veida derīgu izrakteņu, iežu iegulas.
baseins Apgabals, no kura upē, ezerā vai jūrā satek apakšzemes vai virszemes ūdeņi.
areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piem., augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām radio sakaru nodrošināšanai.
svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
piegult Apgulties (blakus, pie kā, kam klāt).
muduraiņi Apģērba gabals (piem., mētelis, jaka, brunči) ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gs. Latvijā).
veste Apģērba gabals ķermeņa augšdaļai bez apkakles un piedurknēm.
galvassega Apģērba piederums galvas apsegšanai, piem., cepure, lakats.
safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
pakaramais Apģērbam, dvielim u. tml. piešūta cilpa (piem., iekšpusē zem apkakles) tā pakāršanai.
baika Apģērbs (parasti jaka, džemperis) no šāda auduma.
krāga Apkakle.
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
cirkulārs Apkārtraksts.
kauns Apkaunojums, negods; morāli negatīvi vērtējams fakts, rīcība.
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
dotumi Apkopoti, savākti (kādas nozares, tematikas u. tml.) fakti, dati, materiāli.
safrizēt Apkopt, apcirpt, sakārtot kādā formā u. tml. (dzīvnieka apspalvojumu).
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt (važās).
maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
kvadrants Apļa sektors ar 90 grādu centra leņķi – apļa ceturtā daļa; ikviens no četriem apgabaliem, kuros plakni sadala divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
rozete Apļveida lapu sakārtojums (dažiem augiem).
konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem slāņiem (ūdenstilpēs, atmosfērā).
segt Apmaksāt, atlīdzināt (piem., izdevumus, zaudējumus).
atmaksāt Apmaksāt, segt izdevumus (par ko iegādātu, veiktu u. tml.).
nosegt Apmaksāt.
bārda Apmatojuma kušķis pie apakšžokļa (dzīvniekiem).
vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
kārt Apmest (kādam) ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un atstāt bez balsta zem kājām.
nomētāt Apmētājot (ar akmeņiem), nonāvēt.
apolonisks Apolonam raksturīgs; ļoti skaists, harmonisks.
saziedināt Apputeksnējot sakrustot.
saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties.
deskripcija Aprakstīšana.
parafrāze Aprakstoša izteiksme – satura izklāsts citiem vārdiem.
perifrāze Aprakstošs izteiciens (nereti tēlains).
deskriptīvs Aprakstošs.
apbedīt Aprakt (mirušo), parasti ar bēru ceremoniju; apglabāt.
apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt.
kalkulēt Aprēķināt (izmaksas) naudā (atsevišķos izmaksu veidos).
pārrēķināt Aprēķināt (piem., maksājumam) citādu naudas summu.
uztakelēt Aprīkot (piemēram, jahtu) ar takelāžu; veicot nepieciešamās darbības, pacelt buru.
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
sasaistīt Apsienot, sasienot (ķermeni, tā locekļus ar ko), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
stopkadrs Apstādināts (kinofilmas, videoieraksta) kadrs.
faktors Apstāklis, fakts u. tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu.
tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
konteksts Apstākļu, notikumu faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
parakstīt Apstiprināt, apliecināt (ko) ar savu parakstu (1).
izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai.
dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
dedzināt Apstrādāt (ko), pakļaujot (to) uguns iedarbībai.
apdarināt Apstrādāt (parasti sakņaugus), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
nodarināt Apstrādāt (piem., sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
darināt Apstrādāt (sakņaugus), nogriežot lapas, sīkās saknes.
karakulāda Apstrādāta karakuljēru āda (parasti kažokāda); karakuls.
pārdedzināt Apstrādes procesā pakļaut pārāk lielai karstuma iedarbībai.
tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
dežūraptieka Aptieka, kas darbojas visu diennakti bez pārtraukuma.
stunda Aptuvens, samērā neilgs laikposms (diennaktī).
mata maisiņš apvalks, kurā ietverts mata sīpols un sakne.
smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
unifikācija Apvienošana, pakļaušana vienai normai.
unificēt Apvienot, pakļaut vienai normai.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai, atbilst kādām prasībām.
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piem., faktus, jūtas).
baltie plankumi Apzināti noklusēti vai objektīvi neizpētīti vēstures fakti.
falsificēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus, datus).
fabricēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu).
viltot Apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu.
safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; sacerējums, dokuments u. tml., kas satur šādas nepatiesas ziņas, faktus.
pētīt Apzinot faktus, novērojot u. tml., gūt informāciju (par ko).
somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms.
krusas grauds ar acs plakstiņa ādu nesaistīts norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē.
atkarot Ar aktīvu darbību iegūt, atņemt (kam).

Atrasts piemēros (199):

mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
piezīsties .. Talkā nāku es – pilsētas zēns, Ielu smakas un rupjības piezīdies, Nīstot visu, kas mierīgs un lēns.
kinematogrāfs .. vakaros Valentīna gāja uz kinematogrāfiem, jo tai aizvien vajadzēja redzēt visas filmas.
apdilt .. Zvagūzis ir pavisam parasts vīrelis. Neliela auguma.., īsti nenosakāma vecuma, apbružāts un apdilis kā viņa platmalīte.
trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
eksaltācija ..aktieris iekrīt romantiskā eksaltācijā.
nomanīt ..blakusistabā un ārā pagalmā aiz loga sāku nomanīt troksni. Kāds klauvēja pie rūts.
vienveidīgs ..dienas un naktis saplūdušas vienveidīgā sāpju vilnī..
līst ..gribējās gulēt, bet troksnis traucēja, ložņāja pa māju, līda pa atslēgas caurumiem un durvju apakšām no telpas uz telpu..
aizmūžs ..ir nepieciešams.., lai mēs ar lietu vai cilvēku būtu saistīti aizmūža saknēm.
žvakstēt ..istaba mirdz vienos sudrabos, zeltos, dimantos, un pašā vidū dimanta zirgs .. dīžļā pa sudraba grīdu, ka sudraba pakavi vien žvakst..
uzkrist ..izdauzīju klases logu. Taisni tu todien biji dežurants. Direktors uzkrita tev, lai sakot, kas ir vainīgs.
lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
skrīne ..Jezups gāja sakristejas priekštelpā, kur stāvēja ar dzelzi apkalta, aprūsējusi skrīne..
prakse ..jūtos diezgan droša, ka ar savu praksi zīdaiņu kopšanā spēšu palīdzēt Maružai.
piecilpot ..kaķis piecilpoja pie akas, uzmetās uz groda stūrakmens un raudzījās apkārt.
noskaitīt ..Keizijs vilka ārā naudas maku. Noskaitīja divdesmitniekus un ielika tos Čārlija saujā.
mandeļkoks ..klinšainākos pauguros iesakņojušies mandeļkoki, kas pavasarī priecē ar sniegbaltu ziedu plīvuru..
nerātnīgs ..mirdzina nerātnīgs mēnestiņš, kā no Šekspīra vasaras nakts sapņa izlēcis..
tuvība ..naktī starp viņu un Sandru bija tuvība..
vilkties ..no satumstošajiem kaktiem glūnēdamas vilkās laukā bailes..
vīraks ..no zemes gaisā ceļas zilgans auglības vīraks..
lausks ..pa naktīm no savas ledus migas izlīda ārā lausks un kā mēnessērdzīgs staigāja pa dārzu, gar mājas pakšķiem, un .. uzsita ar savu sudraba cirvīti.
pliks ..pakausis bija pliks kā ābols..
motors ..paklausījās manu motoru un neņēma pretī [karadienestā].
pārplēst ..paklūpu uz kāpnēm un pārplēšu zeķi.
pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
prusaki ..pie Birēņietes viņš [dēls] dzīvoja kā prusaks aizkrāsnē..
nomīt ..Pie grāvja muklājā ieraka, Zemi līdzenu virsū nomina..
takts ..pie saviem daudziem netikumiem es negribētu pievienot vēl takta trūkumu.
piegult ..Prīdis vakarā jau agri bija gultā, kad sieva piegūla blakus, tas jau krāca kā jūra niknā laikā.
pūkains ..sakritis pūkains un tik balts sniegs kā baltākā truša kažociņš.
tulkot ..sapņiem piešķirām lielu nozīmi – tulkojām tos sakarā ar mūsu likteni..
plunkšķēt ..smagi, skaļi vārdi – plunkšķ kā akmeņi, atsizdamies pret ūdeni.
terca ..šāds skaņojums rada disonansi tercu skanējumā, kvintas saglabājot akustiski tīras.
trakgalvis ..šeit atradīsi idejas trakgalvju un adrenalīna mednieku izklaidēm.
mode ..šī ir īstā reize slimot pēc Laimdotas modes. Jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
uzkrist ..tad jau melna nakts uzkritīšot, iekams mēs galā aizkļūšot.
raibsvārcis ..taka .. aizlocījās tālāk, pazuzdama tuvējā meža pudurī, kur mundrā rakstā lietišķi strādāja raibsvārcis dzenis.
ugunsrati ..te [uz ceļiem] nu katrs no saviem ārzemju ugunsratiem spiež ārā ko spēj, aplam otru apdzen, traki triecas..
tupēt ..tēvs tup bibliotēkās, raksta un mokās ar galvassāpēm..
pasvīst ..Toma lomā [aktierim] nācās diezgan pasvīst ..
ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
zarot ..un .. baltas skaidas man plakstos, acīm asarojot, dzīs – par to, cik sīksti mīlestība zaro caur dienām īsajām, caur mūžu garo.
gaumēt ..vakariņas gaumēja vareni..
nolasīt ..var visu nakti negulēt, līksmot un no rīta to visu var nolasīt sejā.
trohajisks ..Vecajā pantmērā sacerētās latviešu tautasdziesmas lielākoties ir četrrindes – divas trohajiskas vai viena daktiliska dipodija vienā rindā..
goddevīgs ..vienā laidā atskanēja goddevīgas uzrunas: Majora kungs! Daktera kundze! Mīļo pulkvedi! Agronoma kungs!
saulesakmens ..vikingi ceļojumos pāri svešām jūrām .. kompasa vietā izmantojuši īpašu kristālu, ko dēvē par saulesakmeni.
apstaiga ..viņa [bērnu nama priekšniece] vakara apstaigā gāja no istabas istabā..
pateikties ..viņi apstājās. Jāatvadās. "Pateicos, Švemberga kungs, par patīkamo vakaru.."
izaurot ..viņi pilnās balsīs izauro kulšanas laika negulēto nakšu grūtumu..
ēsma ..zemāka cena bija pietiekama ēsma, lai nepieredzējis pircējs atvērtu maku..
tak ..ziemeļnieki tak pat lepojas ar savu intraverto raksturu.
noelsties "..Šitais bija kaut kas neredzēts!" aktieris noelšas..
pukšķināt "ak tu palaidnis!" pukšķina māte.
pagāns "ak tu, pagāna puika!"
karot "ak..." Valda gari novelk. "Kādam tikpat jāiet [atvaļinājumā] rudenī. ..Ko es tur iešu karot."
aizmirsties "Ar visām grabažām [prom] es saku!" Podnieks aizmirsies, gandrīz kliedz.
slaka "Bagātie ir cita slaka. Tie otram no rokas sakaltušu uts ādu izraus un vēl pirkstus nokodīs. Mums [trūcīgajiem] tas nav asinīs."
timpa "Bet viņš gribēja tikt par īstu gleznotāju un apmeklēt Pēterpils mākslas akadēmiju (..) Priekš tam vajadzēja timpu; viņš atlicināja un krāja cik varēdams no savas mācekļa uztura naudas.."
memoriālmuzejs "Braki" ir Rūdolfa Blaumaņa memoriālmuzejs.
mest "Būs jāsāk segas mest," māte cilāja rudenī sakrāsotos dzīparu saiņus. "Kad upe iet ciet, tad tā labākā aušana."
izlaist "Cik maksā?" pirtnieks prasīja. "Par vērdiņu divi," maiznieks atteica un izlaida kliņģerīšus uz galda.
tīrums "Es ļoti mīlu latviešu vārdu "tīrums" – ne ūdens, ne sniegs manī neizraisa tādu tīrības priekšstatu kā pavasarī dīgstošs vai arī rudenī sakopts tīrums".
pag "Es nu iešu." – "Pag, man tev vēl kas jāsaka."
izmaksāt "Es tev izmaksāšu!"
papildināt "Es tevi gaidīšu pie "Laimas" pulksteņa," draudzene saka un papildina: "ja līs, ieiešu kafejnīcā turpat blakus."
nosacīt "Es tiešām nezinu," māte nosaka.
kristāls "Glāze konjaka vai kristāla nekaitē, jāzina tikai mērs."
atvainot "Ir gan viņiem [skolotājiem] izdoma," mamma saka, atvainodama savu neprašanu tādās lietās [rēķināšanā]..
grabaža "Kas tad nu par auto," rāmi saka Kursis, "tāda grabaža vien ir, bet mēs ar Jēci salabosim."
simbolizēties "Klusa nakts" ir dziesma, kas daudziem simbolizējas ar Ziemassvētkiem.
spoks "Ko šuj [vecāki] tam bērnam, ko nešuj! Ne cepure, ne lakats. Tīri par spoku iztaisa."
viņļaudis "Ko tu, viņļaužu veci, še plosies nakts laikā kā nepilnīgs!?"
lielums "Ko vēlaties?" – "Kurpes, melnas ielas kurpes," laimīgi saku.. "Devīto lielumu, lūdzu."
lauķis "Labrīt!" Nīna uzsvērti saka, lai norādītu uz lauķa nepieklājību.
atjokot "Man nav pasaku prinča, kas kavētu laiku," es atjokoju.
piederīgais "Mani piederīgie ir Rīgā. Vācijā saņēmu tēva rakstītu kartīti. "Esam dzīvi," viņš rakstīja un vairāk neko."
mīlītis "Mīlīši, ne soli atpakaļ!"
žņaugties "Nav ko žņaugties! Firma maksā!"
jūs "Neesmu Jums ilgi rakstījis."
vakars "Nu ir vakars! Nezinu vairs, ko lai iesāk!"
atsviest "Paklausies, vakar tā gadījās, nejauši..." Ģedimins mēģināja paskaidrot.. – "Taisnība, tīšām jau tu nekad nepiedzeries," Vizbule atsvieda.
gruntene "Par gruntenēm sauc tādas makšķeres, kurām āķis ar tārpu guļ uz grunts, tas, ir, ezera dibenā."
zosāda "Pievakare vēl bija silta, tomēr viņam sala un uzmetās zosāda."
ūnikums "Radiosakari ar amatieri – klostera mūku. Vai tas nav ūnikums?"
izelst "Ruta..." viņš izelsa kā trakā skrējienā aizkusis.
aizrīties "Še, Jurka, aiznes [to mantu] tam badakāsim. Lai viņš ņem un aizrijas."
sacīt "Šis lietus tagad sapurina visus, cilvēkus, kustoņus un augus, un saka: vasara ir vēl tikai pašā sākumā, skatieties un priecājieties.."
rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
spindzele "Un tā trakā Rīgas spindzele!" nokliedzas puika pie ugunskura.
uzjautāt "Vai ķeras ar?" uzjautāju makšķernieku.
eksponents 10 pakāpes rādītājs jeb eksponents.
mārka 16. gs. sākumā zirgs vidēji maksāja 3 mārkas.
trakts 1632. gadā ierīko starptautisko pasta traktu Rīga-Jelgava-Liepāja-Kēnigsberga.
vācbalti 1822. gadā vācbalti sāka latviešiem izdot "Latviešu Avīzes ", dibināja Latviešu draugu biedrību, izveidoja otru laikrakstu " Tas Latviešu Ļaužu Draugs".
patentēt 1846. gadā Ādolfs Sakss patentē saksofonu.
streptomicīns 1945. gadā Zelmans Vaksmans atklāja, ka tuberkulozes ārstēšanā var izmantot streptomicīnu.
sturmēt 1991. gada 13. janvāra naktī Viļņā padomju desantnieki sāka sturmēt televīzijas torni.
pārstāt 1993. gadā Latvijas rublis pārstāja būt maksāšanas līdzeklis.
senraksts 22. septembris ir diena, kad saskaņā ar senrakstu ziņām 1236. gadā notika Saules kauja.
straujš 30. gados modē nāca deju mūzika, kam bija raksturīgi strauji ritmi – rumba, čarlstons, rokenrols.
makšķerkāts 4,20 m garš makšķerkāts.
stīvināt 60. gadu otrajā pusē valkāja kleitiņas ar stīvinātiem apakšsvārkiem.
reaktivēt A un E vitamīns reaktivē ādas funkcijas.
kumulācija A vitamīna kumulācija aknās.
aprakt Ābelītes apraka un samēsloja.
raksturs Abesīnietis ir kaķis ar maigu raksturu.
vienlīdz Abi bērni bija vienlīdz čakli.
pretstats Abiem bērniem ir izteikts raksturu pretstats.
dzīve Abinieku aktīvais dzīves periods.
apakšaugs Āboliņš ir labības apakšaugs.
nopakšķēt Ābols krītot nopakšķēja pret zemi.
sakupināt Ābolu uzputenis ar sakupinātā piena citronkrēmu.
abonēt Abonēt laikrakstu "Diena".
absolūts Absolūta paklausība.
vakuums Absolūtais vakuums.
pavīdēt Absolventu sarakstā pavīd daudzi pazīstami uzvārdi.
abstrahēt Abstrahēt būtiskāko, raksturīgāko.
abstrahēties Abstrahēties no blakus parādībām, mazsvarīgā.
abstrakcionisms Abstrakcionisma novirzieni.
abstrakcionists Abstrakcionistu darbi.
abstrakts Abstraktā domāšana.
abstrakts Abstraktā māksla.
abstrakts Abstraktais impresionisms, ekspresionisms.
abstrakts Abstraktas idejas.
abstrakts Abstrakti diskutēt.
abstrakts Abstrakts jēdziens.
acetilēns Acetilēna nozīme ķīmiskajā rūpniecībā pakāpeniski mazinās.
acidofils Acidofilās baktērijas.
atdurties Acis atduras pret lieliem burtiem rakstītu sludinājumu.
parakstīt Acis sāp, nevaru vairs parakstīt.
maniakāls Acīs spīd maniakāls prieks.
trakums Acīs zvēro naida trakums.
apsārtums Acs ābola, plakstiņu apsārtums.
akomodēt Acs akomodē dažādā stiprumā.
kaktiņš Acs kaktiņā iekļuvis gruzis.
mediāls Acs mediālais kaktiņš.
tiks Acs plakstiņa tiks.
sarētojums Acs tīklenes sarētojums jeb katarakta.
plaksts Acu plaksti.
raustīties Acu plakstiņi raustās.
kontūrzīmulis Acu plakstiņu kontūrzīmulis.
tūska Acu plakstiņu tūska.
stādīties Acu priekšā stādās vakardienas notikumi.
zibināties Acu priekšā zibinās kliedzošie ziņu virsraksti.
stulms Ada divas līdz trīs kārtas labiski un tālāk stulma daļu turpina rakstā.
receptors Āda ir plašs receptorais lauks, kurā sakopoti dažādi nervu gali.
jājamzābaki Ādas jājamzābaki.
kniede Ādas jaka ar kniedēm.
jaka Ādas jaka.
maks Ādas maks.
pusjaka Ādas pusjaka.
puszābaki Ādas puszābaki.
šņorzābaki Ādas šņorzābaki ar kažokādas oderi.
ūdenszābaki Ādas ūdenszābaki zvejniecības muzejā.
virsjaka Ādas virsjaka.
adatains Adatains kaktuss.
kaktuss Adatains kaktuss.
adekvāts Adekvāta reakcija.
adekvāts Adekvāta samaksa.
nojukt Adījuma raksts nojuka.
slīpināt Adītāja sāka slīpināt kakla izgriezumu vestei.
adjektīvs Adjektīvu salīdzināmās pakāpes.
pakļautība Administratīvā pakļautība.
iedziedāt Ādolfa Kaktiņa iedziedātās tautasdziesmas.
adresēt Adresēt vēstuli redakcijai.
prakse Advokātam ir privātā prakse.
aerobs Aerobās baktērijas.
rakurss Aerofotogrāfiju neierastais rakurss skatītāju valdzina un ieinteresē.
stroncijs AES notika divi sprādzieni, kas atmosfērā izmeta desmitiem tonnu radioaktīvo izotopu – urāna, stroncija un citus.
tupēt Agrāk skolēniem par nepaklausību lika tupēt uz zirņiem.
valdīt Agrāk valdīja uzskats, ka Zeme ir plakana un balstās uz trim vaļiem.
agrs Agri iemācīties lasīt, rakstīt.
sējums Agri sētie lauki, kur sējumi bija dabūjuši labi sazelt un spēcīgi saaugt un sakuplot, .. gan vēl turējās pietiekoši, bet pavēlu sētie .. nīka ārā..
agronomisks Agronomiskais raksturojums, vērtējums.
aģitēt Aģitēt par 1. sarakstu.
monstrance Ai tēvu novads – pāri novadiem! Kā monstrance uz rokām priesteriem Uz saviem cēliem pakalniem tu stāvi.
sakopt Aicina sakopt kapu vietas.
akreditēties Aicināt akreditēties pārstāvjus dziesmu konkursa pusfinālam.
groziņvakars Aicināt uz groziņvakaru.
pilsonisks Aicināt uz pilsonisku nepakļaušanos.
pakustēties Aicinu pakustēties svaigā gaisā – piedalīties talkā.
šļirce AIDS profilakses centra šļirču apmaiņas punkts.
raksturdejotājs Aija Baumane ir spožākā latviešu raksturdejotāja.
saksauls Ainavā dominē saksauli.
piegleznot Ainavai klāt piegleznoti kombaini un traktori.
pakārtot Ainavās cilvēku figūrām bijusi pakārtota nozīme.
iešļakstīt Airējot iešļakstīt laivā ūdeni.
vilkties Airējot spēcīgi vilkties ar airiem uz priekšu un atpakaļ.
kajaks Airēt kajaku.
klakšķēt Airi klakšķ duļļos.
airkāji Airkāju ķermeņiem ir raksturīgas pludlīniju formas.
saulesakmens Aistu salas akmeņainajā piekrastē izklaidus stāvēja vairāki simti ļaužu – vīri, sievas, bērni.. Sievām ģērbi bija bagātīgi izrotāti ar saulesakmeni – dzintaru.
sezonveida Aitām raksturīga sezonveida meklēšanās un atnešanās ziemā.
tukls Aitām tukli nokarājusies pakakle.
tarkšķēt Aiz alkšņiem aizaugušās upītes vakaros kliedza ķīvīte, tarkšķēja zemes vēzis.
manīt Aiz bailēm viņš [kaķītis] nemanīja, ka no sakostās kājas tam tecēja asinis.

ak citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV