Paplašinātā meklēšana
Meklējam A.
Atrasts vārdos (56):
- A:1
- AA:1
- AB:1
- CA:1
- DA:1
- PA:1
- RA:1
- ZA:1
- AAE:1
- AAK:1
- AES:1
- ALA:1
- ANO:1
- ASK:1
- ASV:1
- AVS:1
- LLA:1
- LMA:1
- LZA:1
- NBA:1
- NRA:1
- NVA:1
- PVA:1
- ZVA:1
- BAM:1
- CAD:1
- MAZ:1
- RAF:1
- SAB:1
- SAS:1
- ACSK:1
- AIDS:1
- ALJA:1
- ELJA:1
- FIBA:1
- FIFA:1
- LETA:1
- NASA:1
- OCTA:1
- KNAB:1
- LAMB:1
- NATO:1
- ONAB:1
- SAAB:1
- SARS:1
- TASS:1
- Amors:1
- Allāhs:1
- DOSAAF:1
- SAPARD:1
- Ahilejs:1
- Amerika:1
- Arktika:1
- AKKA/LAA:1
- Antarktīda:1
- Austrālija:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (5618):
- NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze" (laikraksts).
- dīkā (Atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
- neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
- krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
- hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
- amfībija Abinieks.
- kurkulis Abinieku (varžu, krupju) iznērstā olu kopa (ūdenī).
- kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs, kas attīstās un dzīvo ūdenī.
- abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
- abpusīgs Abpusējs.
- slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
- pilnīgs Absolūts (par cilvēku).
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- abstrakcionists Abstrakcionisma pārstāvis.
- farss Absurdu, bezjēdzīgu notikumu virkne.
- mierizlīgums Abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
- uzacot Acot un pabeigt acot.
- sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
- cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
- dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- varavīksnene Acs asinsvadu apvalka priekšējā daļa.
- apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
- oftalmoskopija Acs dibena izmeklēšana ar oftalmoskopu.
- plakstiņš Acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
- miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- keratīts Acs radzenes iekaisums.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
- lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
- akomodācija Acs spēja izmainīt optisko stiprumu.
- okulists Acu ārsts; oftalmologs.
- katarakta Acu slimība – acs lēcas apduļķošanās.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- adata Adāmadata.
- irbs Adāmadata.
- readaptācija Adaptācijas (1) atjaunošana.
- kniepadata Adata ar apaļu galviņu (kā saspraušanai, piespraušanai, arī rotāšanai).
- adatterapija Adatu terapija; akupunktūra.
- dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetam).
- pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
- mežģīņadījums Adījums ar sīki caurumotu rakstu.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- mašīnadījums Adījums, kas darināts, izmantojot adāmmašīnu.
- patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas.
- adāmais Adīklis.
- pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
- tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
- kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- adījums Adīts priekšmets.
- sildītājs Adīts, no kažokādas vai auduma darināts izstrādājums atsevišķu ķermeņa daļu (piem., roku, ausu) sildīšanai.
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
- dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
- prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
- grāfiste Administratīva teritoriāla vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
- direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
- izsacīt Administratīvi apbalvot vai sodīt; izteikt.
- pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
- pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- prefektūra Administratīvi teritoriālā pamatvienība dažās valstīs (piem., Japānā).
- kantons Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
- province Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība (Latvijā līdz 1949. gadam).
- komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
- vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
- iecirknis Administratīvi teritoriāla vienība; nodaļa.
- novads Administratīvi teritoriāla vienība.
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
- centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- menedžeris Administrators; darba vadītājs, organizators.
- ieadīt Adot ieveidot (piem., rakstu).
- saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
- noadīt Adot izgatavot.
- izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
- izadīt Adot izveidot (rakstu, ornamentu).
- pieadīt Adot izveidot un pievienot klāt.
- pieadīt Adot izveidot un pievienot, papildināt.
- izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko); noadīt.
- saadīt Adot sasaistīt.
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
- advokatūra Advokāta profesija, darbība.
- advokatūra Advokātu apvienība; advokāti kā kopums.
- spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
- gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
- talibi Afgāņu islāma fundamentālistu kustības "Taliban" piekritēji.
- infikss Afikss, kas iesprausts vārda saknē.
- prātula Aforisms, sentence.
- konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
- ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
- laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
- priekšlaikus Agrāk nekā vajag; arī priekšlaicīgi.
- sendienas Agrākie, pagājušie laiki; tāla pagātne; senatne.
- tandēms Agregātā uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu mašīnu vai to daļu kopums.
- pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
- katls Agregāts tvaika vai karstā ūdens ražošanai.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
- turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
- plosīties Agresīvi, nevaldāmi uzvesties.
- nesaticīgs Agresīvs, nesabiedrisks (par dzīvniekiem).
- nešpetns Agresīvs, nikns; tāds, kura uzvedība traucē (par dzīvniekiem).
- māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- ātri Agri.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
- ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
- ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, krokotu cepurīti; bisīte.
- agrs Agrīns (3).
- agronoms Agronomijas speciālists.
- agrotehniķis Agrotehnikas speciālists.
- pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
- aģentūra Aģentu kopums.
- aģentūra Aģentu tīkls, ko organizē valsts drošības iestādes.
- sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
- aģitbrigāde Aģitācijas brigāde.
- bildinājums Aicinājums precēties.
- rau Aicinājums uzlūkot (ko), pievērst skatienu (kam).
- saucēja balss tuksnesī Aicinājums, lūgums, priekšlikums, kas negūst atsaucību.
- saukt Aicināt (ar vārdiem, balss skaņām u. tml.).
- lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
- sēdināt Aicināt kādu sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
- ņemt palīgā Aicināt palīgā, talkā (kādu).
- ņemt talkā Aicināt palīgā, talkā (kādu).
- bildināt Aicināt precēties (parasti kļūt par sievu).
- uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
- aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
- ņemt Aicināt, ļaut (kādam) doties kopā ar sevi.
- saucēja balss tuksnesī Aicinātājs, kas negūst atsaucību.
- izsaukt Aicinot (mutvārdos, rakstveidā u. tml.) panākt, ka (kāds) ierodas, piedalās.
- sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (ko).
- ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ienāk (kur iekšā).
- pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pietuvojas.
- saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
- ataicināt Aicinot panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- atsaukt Aicinot panākt, ka ierodas.
- piesēdināt Aicinot, palīdzot u. tml. panākt, ka (kāds) piesēžas (pie kā, kam klāt).
- ieaijāt Aijājot iemidzināt.
- pavārte Aile mājas sienā, kas paredzēta nokļūšanai pagalmā.
- scēna Aina, skats.
- kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
- katamarāns Airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
- uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
- apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt); airējot apbraukt.
- ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā); airējot iebraukt.
- ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
- izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, caur ko u. tml. laivu).
- izirt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- airēties Airējot laivu, virzīties; irties.
- noairēt Airējot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piem., laivu).
- pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.); pieairēties.
- pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.).
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
- aizairēties Airējoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- noairēties Airējoties nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
- ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
- irt Airēt.
- vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
- irties Airēties.
- irklis Airis.
- dullis Airu piestiprinājums – tapa laivas malā vai airī iestiprināta kustīga tapa, ko ieliek ligzdā pie laivas malas.
- avs Aita.
- jērs Aitas mazulis (līdz viena gada vecumam).
- jērgaļa Aitas vai jēra gaļa.
- aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
- čabans Aitu gans (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
- auns Aitu tēviņš.
- teķis Aitu tēviņš.
- apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā.
- zem sevis Aiz sevis.
- nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
- sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par ēkām).
- sūtnis Aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
- aizirties Aizairēties (kur, līdz kādai vietai).
- aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtas durvis, logu u. tml.)
- aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
- aizmetināt Aizāķēt, aizkabināt; aizpogāt.
- aizzelt Aizaugt.
- izbaidīt Aizbaidīt.
- aizspundēt Aizbāzt (mucu) ar spundi.
- apspraust Aizbāžot, pabāžot apakšā, (visapkārt) nostiprināt.
- aizlaisties Aizbēgt.
- aizmukt Aizbēgt.
- aizmest Aizbērt, aizpildīt.
- šīberis Aizbīdnis (krāsns, plīts u. tml. dūmvadam).
- atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
- patronese Aizbildne, aizstāve.
- patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
- patrons Aizbildnis, aizstāvis.
- aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem, cilvēkiem tajos).
- nobraukt Aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
- aizkuģot Aizbraukt ar kuģi.
- aiziet Aizbraukt, atiet (par transportlīdzekļiem).
- aizlidot Aizbraukt.
- aizbrāzt Aizbrāzties.
- aizzēģelēt Aizburāt.
- aizvākt Aizdabūt projām (kādu).
- aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
- korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi; atdarīt (ko) aizkorķētu.
- aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
- aizbultēt Aizdarīt ar bultu, aizbīdni.
- aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām.
- aizvākot Aizdarīt ar vāku.
- aizvaskot Aizdarīt ar vaska kārtu.
- aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
- blīvēt Aizdarīt, aizpildīt (plaisas, spraugas u. tml.); pildīt ko (plaisās, spraugās u. tml.).
- aiztaisīt Aizdarīt, taisīt ciet (ar vāku, aizbāzni u. tml.).
- aizvilkties Aizdarīties, sakļauties.
- aizlāpīt Aizdarot (piem., caurumu), izlabot.
- piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
- aizkūpināt Aizdedzināt (cigareti, pīpi u. tml.).
- sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
- uzšķilt Aizdedzināt, uzdedzināt.
- pašaizdegšanās Aizdegšanās pašam no sevis bez ārējas iedarbības.
- ugunsperēklis Aizdegšanās vieta, no kuras izceļas (vai var izcelties) lielāks ugunsgrēks.
- termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
- izlikt Aizdot (naudu), samaksājot cita vietā.
- augļot Aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus.
- aizlienēt Aizdot.
- aiztapināt Aizdot.
- palienēt Aizdot.
- tapināt Aizdot.
- aizdrāzt Aizdrāzties.
- aiznesties Aizdrāzties.
- aizgaiņāt Aizdzīt, izkliedēt.
- aizgainīt Aizdzīt, izkliedēt.
- atstāt Aizejot pamest; pamest vientulībā, arī bez apgādības.
- noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
- aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku); zaudēt skaļumu (par balsi).
- nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, kavēt, traucēt (citu augu) attīstību.
- aizēna Aizēnota vieta; paēna.
- aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to; aizgādāt (ko) – par transportlīdzekli.
- aiznest Aizgādāt, aizvest (par transportlīdzekļiem).
- paspārne Aizgādība, aizbildniecība.
- aizgāzelēt Aizgāzelēties.
- eksaltācija Aizgrābtība; pārspīlēta jūsma.
- eksaltēts Aizgrābts; pārspīlēti jūsmīgs.
- nogriezt ūdeni Aizgriezt ūdens krānu.
- paraugs Aizgūstams, atdarināms (kāda cita) veiksmīgas darbības, rīcības veids.
- ķert Aizgūtnēm ieelpot.
- grāmatniecisks Aizgūts no grāmatām, grāmatām raksturīgs.
- aizguvums Aizgūts vārds vai vārdu savienojums.
- anglisms Aizguvums no angļu valodas.
- baltisms Aizguvums no baltu valodām.
- gallicisms Aizguvums no franču valodas.
- slāvisms Aizguvums no kādas slāvu valodas.
- somugrisms Aizguvums no kādas somugru valodas.
- rusisms Aizguvums no krievu valodas.
- kursisms Aizguvums no kuršu valodas.
- lituānisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
- polonisms Aizguvums no poļu valodas.
- ģermānisms Aizguvums no vācu valodas.
- superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
- aizvākties Aiziet (par karaspēku).
- noiet Aiziet (uz kurieni).
- izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
- izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā.
- nobeigties Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
- izmirt Aiziet bojā, iznīkt (par dzīvniekiem, to kopumu).
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām).
- nobeigties Aiziet bojā; zaudēt dzīvību.
- atkāpties Aiziet no amata (parasti valdībā).
- pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
- notīties Aiziet prom; nozust.
- aizdoties Aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni).
- aizbēgt Aiziet, aizbraukt prom.
- atiet Aiziet, atkāpties (no kā).
- aiztīties Aiziet, iziet.
- aizkājot Aiziet.
- aizkāpt Aiziet.
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
- zveņģele Aizjūga piederums.
- aizāķēt Aizkabināt; uzkarināt.
- aizkarināt Aizkārt (kam priekšā); karinot (ko) aizsegt.
- aizture Aizkavējums, pārtraukums (piem., attīstībā).
- aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
- uzkavēt Aizkavēt (kādu).
- ievilkt Aizkavēt, nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ievilcināt.
- infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
- aizķerties Aizkavēties; palikt (kādā vietā).
- piesegt Aizklāt (parasti daļēji, nepilnīgi).
- aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aptumšot.
- aizvilkt Aizklāt, aizsegt.
- aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (piem., par domām, iztēli).
- aizdauzīties Aizklīst; klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- aizblandīties Aizklīst.
- aizvazāties Aizklīst.
- aiztikt Aizkļūt.
- aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
- aizgore Aizkrāsne.
- aizmālēt Aizkrāsot.
- aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
- aizkrāmēt Aizkraut (ar priekšmetiem).
- tīmuss Aizkrūts dziedzeris.
- maltāze Aizkuņģa dziedzera ferments, kas šķeļ ogļhidrātus.
- pankreatīts Aizkuņģa dziedzera iekaisums.
- insulīns Aizkuņģa dziedzera izstrādāts hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
- aizkūpēt Aizkvēpt.
- aizlipināt Aizķepināt.
- aizķepēt Aizķept.
- aizķere Aizķeršanās; kavēšanās.
- aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
- uzķert Aizķert.
- uzkārties Aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- aizmesties Aizķerties (aiz kā).
- ieķerties Aizķerties, iesprūst u. tml.
- uzķerties Aizķerties; saskaroties pielipt.
- aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
- aiztīties Aizlavīties, aizbēgt.
- aizskriet Aizlidot (par putniem, kukaiņiem).
- aiziet Aizlidot; aizpeldēt.
- aizlaisties Aizlidot.
- diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
- arestēt Aizliegt rīkoties, lietot.
- tabu Aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
- diskvalifikācija Aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
- prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
- noliegums Aizliegums.
- aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
- aizkabināt Aizlikt (aiz kā).
- aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā.
- aizmest Aizlikt, aizkabināt (aiz kā).
- aizlocīties Aizlīkumot (piem., par ceļu, upi).
- aizvilt Aizmānīt, aizvilināt.
- aizmārša Aizmāršīgs cilvēks.
- aizlidināt Aizmest, aizsviest.
- aizsviest Aizmest, nomest (kā nederīgu, neizmantojamu).
- aizlaist Aizmest; aizvirzīt.
- nolūzt Aizmigt (no liela noguruma vai alkohola lietošanas).
- piemirst Aizmirst (ko izdarīt).
- piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
- izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
- pamest Aizmirst (piem., steigā, aiz paviršības); pazaudēt.
- zaudēt Aizmirst, nesaglabāt (ko).
- nebūtība Aizmirstība.
- aizmirstība Aizmiršanās.
- pakaļā Aizmugurē (kādam, kam).
- pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
- aiznākošais Aiznākamais.
- aizgādāt Aiznest, aizvest (kur, uz kurieni); nogādāt.
- iestiepties Aizņemot kādu platību, būt ievirzītam (kur iekšā); iesniegties.
- izstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (šaurā, garā joslā).
- aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
- iesniegties Aizņemot platību, telpu, sniegties, ievirzīties (kur iekšā).
- aizsniegties Aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
- apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
- aizpildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi).
- noslogot Aizņemt (laikposmu) ar intensīvu darbību.
- aizpildīt Aizņemt (telpu, platību).
- aizstiepties Aizņemt lielu platību, garu joslu.
- piepildīt Aizņemt, aizpildīt (laikposmu).
- piepildīt Aizņemt, aizpildīt (piem., telpu) – par cilvēkiem.
- aizlienēt Aizņemties.
- aiztapināt Aizņemties.
- lienēt Aizņemties.
- palienēt Aizņemties.
- tapināt Aizņemties.
- konversija Aizņēmuma noteikumu (piem., dzēšanas termiņa) maiņa.
- aizpērn Aizpagājušajā gadā.
- vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
- aizviņgad Aizpērn.
- aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
- aizcementēt Aizpildīt ar cementa maisījumu (piem., spraugas, plaisas).
- aizplombēt Aizpildīt ar plombu (caurumu zobā); plombējot salabot.
- aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
- aizdrīvēt Aizpildīt, aizbāzt (plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas u. tml.) aizdarīt.
- aizliet Aizpildīt, aizdarīt (ar šķidru, cietējošu masu).
- aizlīdzināt Aizpildīt, aizdarīt (piem., bedres), padarot (ko) gludu, līdzenu.
- aizaugt Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
- aizstrāvot Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
- aizvelties Aizplūst (viļņveida kustībā).
- noplūst Aizplūst projām (piem., no bojātas caurules, vada, ierīces).
- atplūst Aizplūst.
- getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
- nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt.
- sapogāt Aizpogāt (apģērbu).
- sapogāt Aizpogāt (pogas).
- sapogāties Aizpogāt sev apģērbu; aizpogāt sava apģērba pogas.
- aiztaisīt Aizpogāt, aizsprādzēt.
- aizdzīt Aizpūst (par vēju); izkliedēt.
- aiztrenkt Aizpūst, aizdzīt.
- aiztriekt Aizpūst, aizdzīt.
- aizvilkt Aizputināt (par vēju, puteni u. tml.).
- aiznest Aizputināt.
- aizpūst Aizputināt.
- atgādinājums Aizrādījums atcerēties, izdarīt, ievērot (ko).
- rājiens Aizrādījums, arī nosodījums (piem., par slikti paveiktu vai nepaveiktu darbu, neatbilstošu uzvedību).
- piekasīties Aizrādīt (kādam) par ko sīku, nenozīmīgu.
- aizdzīt Aizraidīt; padzīt.
- norakstīt Aizrakstīt (vēstuli).
- aiznest Aizraujot sev līdz, aizvirzīt (kur, uz kurieni).
- nonest Aizraut, aiznest sev līdzi; noraut – par lielu vēju, ūdens straumi u. tml.
- pavilkt Aizraut, ieinteresēt (kādu).
- krist Aizrauties (ar kādu), iemīlēties (kādā).
- kaist Aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
- pavilkties Aizrauties (ar ko), ieinteresēties (par ko).
- saslimt Aizrauties (ar ko), pilnīgi nodoties (kam).
- iekarst Aizrauties, iejūsmināties.
- iesilt Aizrauties, ļauties sajūsmai.
- kvēls Aizrautīgs, dedzīgs.
- celmlauzis Aizsācējs (lielam, arī ar grūtībām saistītam darbam); pamatlicējs.
- sasaitēt Aizsaitēt, arī sasiet (piem., ar saiti, auklu).
- rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (kam).
- atausma Aizsākums.
- iekalt Aizsaldēt (ūdenstilpni), sasaldēt (zemi).
- ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
- aizsargmehānisms Aizsardzības paņēmieni.
- mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
- maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču) ievietošanai.
- maksts Aizsargapvalks (piem., dažiem dzīvniekiem, augiem).
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (piem., boksā) – straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus.
- pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
- ķivere Aizsargcepure; bruņucepure.
- bruņas Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
- protektors Aizsargkārta, aizsargslānis.
- ekrāns Aizsargs (piem., plāksnes veidā) pret nevēlamu iedarbību.
- bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis.
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms izstrādā toksīnu ietekmē un kas pasargā organismu no saindēšanas ar tiem.
- aizplīvurot Aizsedzot (ar miglu, dūmiem u. tml.), padarīt vāji saskatāmu.
- noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
- izkārtne Aizsegs (kaut kā slēpšanai).
- aizplīvurot Aizsegt (seju, arī ķermeni) ar plīvuru.
- aizsegties Aizsegt sevi pilnīgi vai daļēji (ar ko).
- aizēnot Aizsegt; apēnot.
- nosiet Aizsiet, arī apsiet; nosaitēt.
- aizpludināt Aizskalot.
- aizlīgot Aizskanēt, aizplūst (par skaņām).
- aiztikt Aizskart (ar rokām).
- palaist nagus Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
- palaist rokas Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
- kacināt Aizskart, kaitināt; ķircināt.
- aizaulekšot Aizskriet (par cilvēku).
- aizbizot Aizskriet (par cilvēku).
- aizļinkāt Aizskriet (par zaķi).
- aizdiebt Aizskriet.
- aizjozt Aizskriet.
- aizlobt Aizskriet.
- ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, aizžogojumu) panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
- ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
- noslēgt Aizslēgt.
- širmis Aizslietnis; aizsegs.
- smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
- uzkūpināt Aizsmēķēt; uzsmēķēt.
- aizpīpēt Aizsmēķēt.
- iekūpināt Aizsmēķēt.
- aizsmelgt Aizsmelgties.
- eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
- islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
- homofobija Aizspriedumi, nepatika pret homoseksuālismu, homoseksuālām, arī biseksuālām personām.
- barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
- obstrukcija Aizsprostojums, nosprostojums.
- uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
- noštopēt Aizsprostot, nosprostot.
- aizsērēt Aizsprostoties, aizķept.
- samesties Aizsprostoties, zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi.
- aizspundēties Aizsprostoties.
- ragata Aizsprosts pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
- slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
- augšā Aizstāj priedēkli "uz-".
- glutamīnskābe Aizstājama aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā.
- aizvietotājs Aizstājējs (1).
- aizvietotājs Aizstājējs (2).
- vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
- kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
- mainīt Aizstāt (ko) ar citu, ņemot (kā) vietā citu.
- pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
- mainīt Aizstāt (piem., ko nederīgu, netīru, nolietotu) ar ko tādu pašu, derīgu, tīru, jaunu u. tml.
- protezēt Aizstāt (trūkstošu ķermeņa daļu) ar protēzi; izgatavot (kā) protēzi.
- mainīties Aizstāt citam citu.
- dublēt Aizstāt lomas tēlotāju (izrādē, kinofilmā); paredzēt vienu lomu (piem., teātra izrādē) diviem izpildītājiem.
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
- apmainīt Aizstāt viena veida priekšmetu ar citu tādu pašu; paņemt izlietotā, nederīgā vietā citu.
- dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties (parasti nevēlami).
- atsvērt Aizstāt, būt līdzvērtīgam.
- aizvietot Aizstāt.
- atvietot Aizstāt.
- aizstāvība Aizstāvēšana.
- ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
- pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
- sardze Aizstāvēt (ko), rūpēties (par ko).
- aizstāvēties Aizstāvēt sevi, pamatojot, attaisnojot savus uzskatus, rīcību u. tml.
- aizstāvība Aizstāvis vai aizstāvji (tiesas procesā).
- protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
- aizsteigt Aizsteigties.
- aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
- nolaisties Aizstiepties, virzīties lejup; atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
- aizdzīt Aizstumt, aizgrūst; aizvest.
- uzmeilot Aizsūtīt elektroniskā pasta vēstuli.
- aizsvelpt Aizsvilpt.
- aizsvilt Aizsvilties.
- aizšalkot Aizšalkt.
- stāvēt ceļā Aizšķērsot ceļu.
- aizkrustot Aizšķērsot.
- aizvāzt Aiztaisīt (nazi), ieliecot asmeni spalā.
- aizkorķēt Aiztaisīt, noslēgt ar korķi.
- aizvāzt Aiztaisīt, uzliekot aizveramu vāku.
- aiztrīsēt Aiztrīsēties.
- pārtvert Aizturēt (ko kustībā esošu) un neļaut turpināt pārvietošanos.
- aizkavēt Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku).
- internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- iesaldēt Aizturēt, uz kādu laiku atlikt (kā) īstenošanu.
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (piem., aiz sāpēm radīta) īsa skaņa.
- iesprausloties Aizturēti iesmieties.
- iespurgties Aizturēti iesmieties.
- paspurgt Aizturēti pasmieties.
- spurgt Aizturēti smieties.
- spurkšķēt Aizturēti smieties.
- kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (piem., aiz sāpēm).
- nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
- nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās attiecībās.
- nodzīvot Aizvadīt (kādu laikposmu) no mūža.
- pārlaist Aizvadīt (kādu laikposmu); pārciest (nelabvēlīgos apstākļus).
- pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- aiznest Aizvadīt, aizvirzīt.
- pavadīt Aizvadīt, atrasties (kādu laiku) kur, kādā veidā.
- aizskart Aizvainot, arī pazemot.
- aizvakardien Aizvakar.
- aizviņdien Aizvakar.
- aizvēnis Aizvējš.
- ievērt Aizverot (piem., durvis), iespiest (ko starpā).
- aizvars Aizvēršanas ierīce, mehānisms (piem., slūžām).
- sakļaut Aizvērt (ziedus) – par augiem.
- aizvērt acis Aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
- samiegt Aizvērt, cieši saspiežot plakstiņus, arī sašaurināt (acis), pieverot plakstiņus.
- aizdarīt Aizvērt.
- aizšķūtēt Aizvest (piespiedu kārtā).
- aizdzīt Aizvest, nozagt (transportlīdzekli).
- paņemt Aizvest, ņemt (kādu, ko) sev līdzi.
- paraut Aizvest, paņemt līdzi (kur, līdz kurienei, parasti automobilī).
- paķert Aizvest, paņemt līdzi.
- evakuēt Aizvest, pārvietot citur, lai atbrīvotu kādu vietu, teritoriju.
- novest Aizvest.
- megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
- treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
- aizvērtņi Aizvirtņi (1).
- aizvērtņi Aizvirtņi (2).
- noriets Aizvirzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) – par vēju; izkaisīt, izkliedēt.
- nogrimt Aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam.
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams; paslēpties (aiz kā).
- aiziet Aizvirzīties (par kustībā esošiem priekšmetiem).
- nodalīties Aizvirzīties nost, savrup (no citiem, no kāda kopuma).
- noskriet Aizvirzīties prom, izklīst.
- attālināties Aizvirzīties tālāk (no kā); kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
- aiziet Aizvirzīties, aizslīdēt (par parādībām dabā).
- aizlīst Aizvirzīties, aizslīdēt, piem., par debess spīdekļiem.
- aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (piem., par cilvēku, vagonu rindu).
- aizgrimt Aizvirzoties (aiz kā), iegrimstot (kur), pamazām kļūt nesaskatāmam.
- sliepnēt Aizziest ar tepi nelīdzenumus, plaisas u. c. negludumus, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas.
- aizķepēt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- aizķepināt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- aizķitēt Aizziest, aizpildīt ar ķiti (tepi).
- aizsmērēt Aizziest.
- aizžmiegt Aizžņaugt.
- tacis Aizžogojums, aizsprosts upē, ko ierīko zivju, parasti nēģu, zušu, ķeršanai.
- nosēdaka Aka, tvertne notekūdeņu novadīšanai vai uzkrāšanai.
- akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis.
- korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- iet Akcentē nosauktās darbības nelietderību, neiespējamību u. tml.
- palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (attiecīgajā vārdā).
- akcionārs Akciju [1] īpašnieks.
- kontrolpakete Akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
- holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
- apendicīts Aklās zarnas piedēkļa iekaisums.
- ieaudzēt Aklimatizēt (augus, dzīvniekus), panākt, ka (tie) kļūst izmantojami (piem., saimniecībā).
- neredzīgs Akls cilvēks.
- stulbs Akls.
- rūnakmens Akmens (piem., kapakmens), kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
- rusts Akmens ar rupju, nelīdzenu virsmu.
- neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
- paleolīts Akmens laikmeta senākais periods, kam raksturīga akmens darbarīku izgatavošana.
- akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- robežakmens Akmens, ar ko iezīmē (piem., zemes īpašuma) robežu.
- pamatakmens Akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
- upurakmens Akmens, uz kura senatnē veica upurēšanas darbības.
- stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
- alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
- akmensdārzs Akmeņdārzs.
- pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
- bruģakmeņi Akmeņi, no kuriem veido bruģi.
- svītrenis Akmeņkaļa kalts svītru veidošanai.
- antracīts Akmeņogles ar lielu siltumspēju.
- melnais zelts Akmeņogles.
- karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
- ogļraktuve Akmeņogļu šahta, karjers.
- kreozots Akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
- āte Akmeņplekste.
- sālsakmens Akmeņsāls.
- hepatīts Aknu iekaisums.
- pamatskaņa Akorda apakšējā skaņa (prīma).
- prīma Akorda pamatskaņas.
- septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- akrils Akrilšķiedra.
- špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
- ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
- kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
- kostīms Aktiera tērps (izrādē, kinofilmā u. tml.).
- komediants Aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
- teicējs Aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
- dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
- mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
- statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
- mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves vai kinofilmas kadrā.
- pulss Aktīva (kā) norise, izpausme.
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
- interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
- pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
- aktivitāte Aktīva darbošanās, rosība; aktīva norise.
- līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
- ofensīva Aktīva kampaņa ar noteiktu mērķi (pret ko).
- pretspars Aktīva pretdarbība, pretestība (kam, pret ko).
- reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
- apgrieziens Aktīva, enerģiska rīcība, darbošanās.
- civilpersona Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistīta persona.
- civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistītie iedzīvotāji; iedzīvotāji, kas nav iesaistīti karadarbībā.
- nūjošana Aktīvās atpūtas veids – soļošana brīvā dabā ar speciālām nūjām.
- aktivizēt Aktivēt.
- kalpot Aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
- apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
- maisīties Aktīvi iesaistīties (kur).
- reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
- izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
- sacelties Aktīvi protestēt (pret ko), paust neapmierinātību (ar ko).
- pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
- ierinda Aktīvi strādājošu cilvēku kopums; izmantojams, darbam derīgs (piem., mašīnu, ierīču) kopums.
- pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piem., sporta spēlēs).
- uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
- remdenība Aktivitātes, ieinteresētības trūkums; vienaldzīgums.
- atplūdi Aktivitātes, intensitātes mazināšanās (sabiedriskās parādībās).
- mobilizēt Aktivizēt, koncentrēt (psihiskos vai fizioloģiskos procesus).
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās); uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
- pretspars Aktīvs atspēkojums (kam).
- ietekmētājs Aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
- enerģisks Aktīvs, darbīgs, uzņēmīgs.
- mundrs Aktīvs, darbīgs; možs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs (par cilvēku).
- sacelšanās Aktīvs, protests (pret ko), neapmierinātība (ar ko).
- žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mundrs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
- dzīvs Aktīvs, viegli ierosināms (par psihiskām norisēm).
- aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
- ass Aktuāls, svarīgs.
- ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
- akustiķis Akustikas speciālists.
- sirēna Akustiska ierīce, ar ko rada jaudīgu skaņas signālu; šīs ierīces radītās skaņas.
- taure Akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
- starptonis Akustisko svārstību tonis starp diviem blakustoņiem.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
- vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
- trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
- mēris Akūta dažādu sugu dzīvnieku infekcijas slimība, ko katras sugas dzīvniekiem ierosina specifisks vīruss.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums, sāpes.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
- angīna Akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir mīksto aukslēju un kakla mandeļu iekaisums.
- sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
- kolapss Akūts sirds un asinsrites vājums.
- ūdens krāsa Akvareļkrāsa.
- ūdenskrāsas Akvareļkrāsas; ūdens krāsas.
- upurala Ala, kur senatnē veica upurēšanas darbības.
- soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piem., dziedātājs, instrumentālists.
- brūveris Aldaris.
- līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
- parabola Alegorisks stāstījums, simboliska līdzība (piem., 20. gs. prozā), ko var traktēt dažādi.
- mīkla Alegorisks, īsi formulēts uzdevums ar jautājumu un tā atrisinājums, atbilde.
- alergologs Alergoloģijas speciālists.
- polinoze Alerģiska slimība, ko izraisa siena putekļi un vairāku augu ziedputekšņi; siena drudzis.
- serumslimība Alerģiskas parādības, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
- minuskulis Alfabēta mazais burts.
- kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
- mēnešalga Alga par viena mēneša darbu.
- grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
- lone Alga.
- trinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no trim locekļiem.
- monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
- turēt Algot (kādu) savām vajadzībām, savā saimniecībā.
- kalpone Algota laukstrādniece.
- guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
- algādzis Algotnis.
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
- kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
- kalps Algots laukstrādnieks; cilvēks, ko algo personisku uzdevumu veikšanai.
- killers Algots slepkava (parasti pasūtījuma slepkavības izpildītājs).
- laukstrādnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā.
- kaimans Aligatoru dzimtas rāpulis (līdz 4,5 m garš – Dienvidamerikā, Centrālamerikā).
- alkans Alkains.
- hinīns Alkaloīds, ko iegūst no hinīnkoku mizas un ko lieto medicīnā, kā arī dzērienu gatavošanā.
- raust Alkatīgi censties iegūt lielā daudzumā (mantu, naudu).
- saraust Alkatīgi vācot, krājot, iegūt (mantu, naudu u. tml.) lielā daudzumā.
- uzklupt Alkatīgi, ar lielu kāri ķerties klāt (ēdamajam), iesākt ēst.
- uzkrist Alkatīgi, ar lielu kāri ķerties klāt (ēdamajam), iesākt ēst.
- kārs Alkatīgs, mantkārīgs.
- badīgs Alkatīgs; mantrausīgs.
- nepiepildāms Alkatīgs; negausīgs (2).
- žvingulis Alkohola izraisīts reibums.
- zildegunis Alkoholiķis; dzērājs.
- zilītis Alkoholiķis.
- ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer uz atvadām, pirms došanās ceļā.
- metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
- metiens Alkoholisko dzērienu kopīga iedzeršana.
- aperitīvs Alkoholisks dzēriens apetītes rosināšanai.
- rūgts Alkoholisks dzēriens ar šādu garšu.
- karstvīns Alkoholisks dzēriens no sarkanvīna ar cukuru un garšvielām, ko pasniedz karstu.
- vīns Alkoholisks dzēriens, ko gatavo no vīnogu vai citu augļu un ogu sulas.
- dzerams Alkoholisks dzēriens.
- šmiga Alkoholisks dzēriens.
- skrūve Alkoholisks kokteilis – degvīns ar apelsīnu sulu.
- martini Alkoholisks kokteilis, kura pagatavošanai tiek izmantots džins, vermuts un degvīns.
- alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
- kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām.
- dzēriens Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai.
- elksnis Alksnis.
- alkšņains Alkšņiem apaudzis.
- alksnājs Alkšņiem apaugusi vieta; alkšņu mežs.
- baltalksnis Alkšņu suga – koks ar gludu, gaišpelēku mizu [Alnus incana].
- salkt Alkt.
- allažiņ Allaž.
- traverss Alpīnismā – pārgājiens pa kalnu grēdas kori no vienas virsotnes uz citām virsotnēm; kalna nogāzes, klints u. tml. šķērsošana horizontālā virzienā.
- dzelksnis Alpīnistu inventāra piederums, ar kuru var ieķerties klints sienā.
- leduscirtnis Alpīnistu rīks – kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piem., kāpienu izciršanai klintī, ledū).
- alpīns Alpu.
- brača Alta vijole.
- tabernākuls Altāra niša hostijas jeb dievmaizes glabāšanai (katoļu baznīcā).
- aluzinis Alu pētnieks jeb speleologs.
- mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums, ko lieto, piem., brūču dezinficēšanai.
- silumīns Alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, mangānu, magniju).
- brūzis Alus darītava, arī spirta dedzinātava.
- drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts – iesala atliekas (pēc alus notecināšanas).
- žigulis Alus šķirne "Žiguļi"; šīs šķirnes alus.
- patekas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
- lodalva Alvas sakausējums (piem., ar svinu), ko izmanto lodēšanai.
- aloje Alveja.
- kasiterīts Alvu saturošs minerāls, galvenā rūda alvas ieguvei.
- zilaļģes Aļģes, kam šūnu kodols nav norobežots no pārējā šūnas satura, un kas galvenokārt ir zilganā vai zilganzaļā krāsā.
- punduržubīte Amadīna.
- klīvija Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un oranžsarkaniem ziediem.
- tuberoze Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem [Polyanthes tuberos].
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
- darbs Amata pienākumi, to veikšana; arī ieņemamais amats.
- mājamatniecība Amatniecības izstrādājumu izgatavošana mājas apstākļos.
- podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
- kokamatniecība Amatniecības nozare – dažādu koka izstrādājumu izgatavošana.
- galdniecība Amatniecības nozare – dažādu priekšmetu izgatavošana no koka.
- daiļamatniecība Amatniecības nozare – priekšmetu izgatavošana ar māksliniecisku vērtību; lietišķā māksla.
- būvgaldnieks Amatnieks – būvgaldniecības speciālists.
- mucinieks Amatnieks – speciālists mucu izgatavošanā.
- gravieris Amatnieks vai mākslinieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
- ādminis Amatnieks, kas apstrādā jēlādas.
- namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
- kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
- pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
- zārcinieks Amatnieks, kas gatavo zārkus.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem (arkliem, ecēšām u. tml.).
- skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo no skārda dažādus priekšmetus.
- sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
- seglinieks Amatnieks, kas izgatavo vai labo iejūga piederumus, seglus.
- jumiķis Amatnieks, kas jumj jumtus.
- galdnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar dažādu priekšmetu izgatavošanu no koka.
- kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
- būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
- drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
- skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra dūmeņus un krāsnis.
- stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- mūrnieks Amatnieks, mūrēšanas darbu speciālists.
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
- amats Amatnieku organizācija; cunfte, brālība.
- brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (viduslaiku Rīgā).
- ģilde Amatnieku un tirgotāju apvienība (viduslaiku pilsētās).
- mantzinis Amatpersona (armijas vienībā), kas pārzina (tās) īpašumu.
- komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām (bijušās PSRS iestādēs).
- komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- instruktors Amatpersona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
- tribūns Amatpersona Senajā Romā.
- asesors Amatpersona tiesās vai citās valsts iestādēs.
- kanclers Amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
- padomnieks Amatpersona, kam ir konsultanta funkcijas valsts iestādē.
- cenzors Amatpersona, kas cenzē.
- priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; amatpersona, kas vada, pārzina (ko).
- revidents Amatpersona, kas ir pilnvarota veikt revīziju (1).
- aizstāvis Amatpersona, kas kriminālprocesā aizstāv apsūdzēto.
- notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
- inspektors Amatpersona, kas uzrauga un kontrolē likumu, noteikumu, priekšrakstu u. tml. ievērošanu un izpildi.
- priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piem., valsts iestādi, organizāciju, uzņēmumu).
- pavēlnieks Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru vai bruņoto spēku veidu.
- pārvaldnieks Amatpersona, kas vada, organizē (kā) darbību, apsaimnieko (ko).
- administrators Amatpersona, kuras pienākumos ietilpst (kā, piem., iestādes) darbības nodrošināšana.
- virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- ministrs Amatpersona, valdības loceklis, kas vada kādu no šīs valdības ministrijām.
- runasvīrs Amatpersona; ievēlēts pārstāvis (piem., kādā sabiedriskā organizācijā).
- vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
- protokols Amatpersonas sastādīts dokuments, akts, kurā apliecināts kāds fakts.
- arods Amats; profesija; specialitāte.
- postenis Amats.
- hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
- nepotisms Amatu, arī titulu vai īpašumu piešķiršana savējiem (radiniekiem, draugiem u. tml.); radu būšana, draugu būšana.
- jeņķis Amerikānis.
- amīši Amerikāņi.
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs; mikipele.
- mikipele Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs.
- kolts Amerikāņu parauga revolveris.
- čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja; ātrā fokstrota paveids; šīs dejas mūzika.
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
- ALA Amerikas latviešu apvienība.
- ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji, to pēcteči mūsdienās.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotājs, tā pēctecis.
- amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
- aiz okeāna Amerikas Savienotajās Valstīs; Amerikā.
- Amerika Amerikas Savienotās Valstis.
- ASV Amerikas Savienotās Valstis.
- štati Amerikas Savienotās Valstis.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu Ārlietu ministrija.
- amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
- Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
- amortizators Amortizācijas [2] ierīce (mašīnās, mehānismos).
- mikroampērs Ampēra miljonā daļa.
- mikroampērmetrs Ampērmetrs elektriskās strāvas stipruma mērīšanai mikroampēros.
- A Ampērs.
- noņemt Amputēt.
- kešjukoks Anakardija.
- kešjurieksts Anakardijas koka auglis, ko izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
- struktūranalīze Analīze, kuras objekts ir (kā) struktūra.
- izanalizēt Analizējot noteikt (sastāvu, uzbūvi), izvērtēt (saturu).
- skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- anarhists Anarhisma piekritējs.
- anatoms Anatomijas (1) speciālists.
- osteoloģija Anatomijas nozare – mācība par kauliem, to uzbūvi un funkcijām.
- anesteziologs Anestezioloģijas speciālists.
- šautriņas Anglijā 19. gs. beigās radies bultu mešanas veids; šādas spēles bultas.
- šerifs Anglijā, Īrijā – grāfistes galvenā amatpersona, kas veic administratīvas vai juridiskas funkcijas.
- anglikāņi Anglijas protestantu baznīcas konfesija.
- simtgadu karš Anglijas un Francijas karš no 1337. gada līdz 1453. gadam.
- jiti Anglosakšu cilts.
- lords Angļu aristokrātijas (pēru) tituls; persona, kam ir šāds tituls.
- greihaunds Angļu kurts, angļu vējasuns.
- anglisks Angļu valodā.
- mohēra Angoras kazas vilna; izstrādājums no šādas vilnas.
- drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
- šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
- AA Anonīmo alkoholiķu kustības "Alcoholics Anonymous" saīsināts nosaukums.
- dubultkvartets Ansamblis ar astoņiem izpildītājiem (dziedātājiem vai instrumentālistiem); oktets.
- pops Ansamblis, kas izpilda šāda stila mūziku, dziesmas.
- sekstets Ansamblis, kas sastāv no sešiem mūziķiem.
- oktets Ansamblis, kura sastāvā ir astoņi izpildītāji.
- kvartets Ansamblis, kura sastāvā ir četri izpildītāji.
- nonets Ansamblis, kura sastāvā ir deviņi izpildītāji.
- kvintets Ansamblis, kura sastāvā ir pieci izpildītāji.
- septets Ansamblis, kura sastāvā ir septiņi izpildītāji.
- trio Ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji; skaņdarbs trim instrumentiem; vokāls skaņdarbs trim balsīm.
- antagonistisks Antagonisks.
- uztvērējantena Antena radioviļņu uztveršanai.
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piem., tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
- antibiotiķi Antibiotikas.
- penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu augu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
- levomicetīns Antibiotiska zāļu viela ar plašu darbības spektru, ko lieto dažādu infekcijas slimību ārstēšanā.
- koturnas Antīkā teātra aktieru sandales ar ļoti biezu zoli, kas pagarināja cilvēka augumu.
- stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
- stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
- idille Antīkās dzejas paveids; lirisks dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, lauku dzīvi.
- bukolika Antīkās dzejas žanrs, kurā tēlota ganu dzīve; šī žanra dzejolis.
- stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, miers.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
- AAK Antīko automobiļu klubs.
- latīņu burti Antīkva.
- antimilitārists Antimilitārisma atzinējs, piekritējs.
- antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
- briljantzaļais Antiseptisks līdzeklis – zeltaini zaļš pulveris, kura šķīdumu parasti izmanto nobrāzumu, nelielu brūču dezinficēšanai.
- rivanols Antiseptisks līdzeklis dzeltenā krāsā, ko lieto, piem., brūču apstrādei.
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pēta seno ģeoloģisko laikmetu cilvēkveidīgo būtņu atliekas.
- antropologs Antropoloģijas speciālists.
- turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
- boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
- kaklauts Ap kaklu sienams lakatiņš.
- apmetnis Ap pleciem apņemams apģērba gabals bez piedurknēm.
- sprādze Ap roku liekama rotaslieta, rokasprādze.
- rokauts Ap roku nēsājams izrotāts apsējs.
- aproce Ap roku valkājama rota; rokassprādze.
- rokassprādze Ap roku valkājama rotaslieta.
- apogejs Ap Zemi riņķojoša ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
- linete Apakšā horizontāli norobežota arkveida aila velvē vai sienā.
- apenes Apakšbikses; biksītes.
- trusenes Apakšbikses.
- supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu.
- rādiuss Apakšdelma spieķa kauls.
- dilbs Apakšdelms.
- stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
- karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
- priekšplāns Apakšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tuvākais attēlojamais objekts.
- dibens Apakšējā daļā, apakšā; pie pamatnes.
- lejasdaļa Apakšējā daļa; apakšdaļa.
- apakšdaļa Apakšējā daļa.
- pamatne Apakšējā kārta, uz kuras (kas) izveidots.
- apakškārta Apakšējā kārta.
- apakšlūpa Apakšējā lūpa.
- apakšmala Apakšējā mala (parasti apģērbam).
- apakšpuse Apakšējā puse, apakšējā daļa.
- pamatne Apakšējā, arī balsta daļa (priekšmetam).
- pavilna Apakšējais (biezākais un īsākais) apmatojums zem akota.
- apakšgals Apakšējais gals.
- lejasgals Apakšējais gals.
- hipofīze Apakšējais galvas smadzeņu piedēklis.
- pagleznojums Apakšējais gleznojums, kurā, piem., izstrādātas gaismēnas, priekšmetu apjomi.
- pamattonis Apakšējais krāsas slānis.
- apakšžoklis Apakšējais žoklis.
- homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi aptuveni līdz 100 kilometru augstumam.
- spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
- apakšbrunči Apakšsvārki.
- krekls Apakšveļas gabali, kas sniedzas pāri jostas vietai; apakškrekls.
- feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- vahmistrs Apakšvirsnieka pakāpe cariskās Krievijas armijā (kavalērijā).
- tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- kolektors Apakšzemes galerija dažādu cauruļu, kabeļu u. tml. izvietošanai.
- kloāka Apakšzemes kanāls kanalizācijas ūdeņu un atkritumu novadīšanai.
- bunkurs Apakšzemes patvertne (kara laikā); blindāža.
- krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
- zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
- rats Apaļa (kādas iekārtas, ierīces) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu.
- burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
- rotonda Apaļa būve (piem., paviljons ar kolonām), ko pārsedz kupols.
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- galviņa Apaļa neliela ziedkopa.
- ķimeņmaizīte Apaļa smalkmaizīte, kas pārkaisīta ar ķimenēm.
- tibeteika Apaļa vai četrkantīga plakana ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
- rene Apaļa vai pusapaļa konstrukcija, pa kuru var pārvietoties lejup.
- ratene Apaļa vīriešu platmale.
- kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
- trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
- piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
- berete Apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
- pita Apaļa, plakana maize, kas iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- ķesele Apaļai stīpai piestiprināts vaļējs tīkliņš (vēžošanai); krītiņš.
- galva Apaļas formas priekšmets, veidojums.
- apalītis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
- apaļums Apaļas formas veidojums.
- tablete Apaļas ripiņas formā sapresēta ārstnieciska zāļu viela.
- kūka Apaļas vai četrstūrainas formas lielāks konditorejas izstrādājums, kuru pasniedzot sadala gabalos; arī torte.
- medaljons Apaļas vai ovālas formas gleznojums vai cilnis.
- lietkoksne Apaļie kokmateriāli (piem., zāģbaļķi), izņemot malku.
- apalītis Apaļīgs cilvēks.
- urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, (tās) izvirzot uz priekšu.
- kupls Apaļīgs, plaši izpleties.
- mīksts Apaļīgs, tukls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- apaļkoksne Apaļkoki kā izejviela tālākai pārstrādei vai eksportam.
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvēja labību; apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- seja Apaļš debess ķermenis.
- ripa Apaļš diskveidīgs debess spīdeklis.
- belašs Apaļš eļļā vārīts virtulis ar gaļas pildījumu.
- bumbulis Apaļš izcilnis, uztūkums.
- manēža Apaļš izrāžu laukums cirkā.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- rozete Apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozes (2) logs.
- trumulis Apaļš metāla trauks (ar snīpi un rokturi) ūdens vārīšanai.
- naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
- bumba Apaļš priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
- rimbulis Apaļš priekšmets, veidojums.
- medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
- ritulis Apaļš vai cilindriskas formas priekšmets.
- taburete Apaļš vai četrstūrains krēsls bez atzveltnes; ķeblis.
- pūslis Apaļš vai ieapaļš izcilnis kādas virsmas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
- bundulis Apaļš vai ieapaļš trauks ar vāku.
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piem., dziju, diegu).
- aploce Apaļš vai ovāls ietvars, apmale.
- terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
- torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
- kunkulis Apaļš veidojums, bumbulis, nelīdzenums.
- acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata vai formas atgādina redzes orgānu.
- pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
- mēness Apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā.
- šķīvis Apaļš, retāk ovāls vai kvadrātveida trauks ar lēzenām malām, uz kura liek ēdienu.
- fonogrāfs Aparāts (ar rotējošu veltnīti) skaņu pierakstīšanai un atskaņošanai.
- mēraparāts Aparāts (kā) mērīšanai.
- testers Aparāts (kā) mērīšanai.
- sildaparāts Aparāts (kā) sildīšanai.
- spektrālaparāts Aparāts (kā) spektra iegūšanai.
- oftalmoskops Aparāts acs dibena apskatei.
- refraktometrs Aparāts acs refrakcijas noteikšanai.
- defektoskops Aparāts apslēpto defektu atklāšanai, ko lieto, piem., metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē.
- gramofons Aparāts ar tauri skaņuplašu atskaņošanai, ko vēlāk aizstāja patafons.
- tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
- barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
- autogēns Aparāts autogēnai metināšanai.
- refraktometrs Aparāts dažādu vielu gaismas laušanas koeficienta noteikšanai.
- tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
- audiometrs Aparāts dzirdes asuma noteikšanai.
- akvalangs Aparāts elpošanai zem ūdens.
- kinematogrāfs Aparāts filmu demonstrēšanai.
- filmaparāts Aparāts filmu uzņemšanai; kamera.
- fotopalielinātājs Aparāts fotogrāfisko attēlu kopēšanai ar optiskās projekcijas metodi.
- higrometrs Aparāts gaisa mitruma noteikšanai.
- manometrs Aparāts gāzes, tvaika vai šķidruma spiediena mērīšanai.
- kalorimetrs Aparāts izdalītā vai absorbētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- kinoprojektors Aparāts kinofilmu demonstrēšanai uz ekrāna.
- magnetogrāfs Aparāts magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
- magnetometrs Aparāts magnētiskā lauka un vielas magnētisko īpašību raksturlielumu mērīšanai.
- oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu lielumu (piem., elektrisku svārstību) grafiska attēla iegūšanai.
- skrubers Aparāts mehāniskai sīku daļiņu (piem., putekļu, pelnu, kvēpu) un atsevišķu gāzu (sērūdeņraža, amonjaka) atdalīšanai no gāzu maisījuma ar šķidrumu.
- kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
- spirometrs Aparāts plaušu funkcionālo spēju mērīšanai.
- radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs; radioaparāts.
- radioaparāts Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs.
- reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
- rentgenaparāts Aparāts rentgenoloģiskai izmeklēšanai; rentgena aparāts.
- siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- signālaparāts Aparāts signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- magnetofons Aparāts skaņu ierakstīšanai magnētiskā lentē un šāda ieraksta atskaņošanai.
- potenciometrs Aparāts sprieguma lieluma mainīšanai un regulēšanai – rezistors ar maināmu pretestību.
- saturators Aparāts šķidrumu piesātināšanai ar gāzi.
- telegrāfs Aparāts telegrammu raidīšanai un uztveršanai; telegrāfa aparāts.
- televizors Aparāts televīzijas raidījumu uztveršanai un demonstrēšanai.
- boilers Aparāts ūdens karsēšanai; tvertne ūdens sasildīšanai, kurā ierīkots šāds aparāts.
- urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
- optometrs Aparāts, ar ko pārbauda redzes asumu un redzes lauku.
- kompjūtertomogrāfs Aparāts, ar ko veic kompjūtertomogrāfiju; datortomogrāfs.
- griezējaparāts Aparāts, ar kuru griež [2] (1).
- siltummainis Aparāts, ar kuru realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
- projektors Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē attēlus; projekcijas aparāts.
- videomagnetofons Aparāts, iekārta videosignāla un skaņas ierakstīšanai magnetofona lentē un reproducēšanai.
- spidometrs Aparāts, ierīce (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
- miglotājs Aparāts, ierīce šķidruma izsmidzināšanai sīku pilienu veidā.
- skaitītājs Aparāts, ierīce u. tml. (kā) skaita parādīšanai.
- mareogrāfs Aparāts, ierīce, kas automātiski pieraksta ūdens līmeņa svārstības jūrā.
- atskaņotājs Aparāts, kas atskaņo skaņu ierakstus.
- lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
- monitors Aparāts, ko lieto (kā) novērošanai, kontrolei vai sistemātisku pierakstu veikšanai.
- magnetola Aparāts, kurā apvienots magnetofons un radiouztvērējs.
- reaktors Aparāts, kurā realizē ķīmisku reakciju.
- inkubators Aparāts, kurā tiek pastāvīgi nodrošināta augsta temperatūra, priekšlaicīgi dzimušu bērnu novietošanai.
- kaste Aparāts; mašīna.
- aparatūra Aparātu, ierīču kopums.
- mēraparatūra Aparatūra (kā) mērīšanai.
- radiomezgls Aparatūra radio programmu translēšanai un (vietējo) radiosakaru uzturēšanai.
- radioaparatūra Aparatūra radioviļņu raidīšanai, pārveidošanai un uztveršanai.
- signālaparatūra Aparatūra signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- observatorija Aparatūra šādu novērojumu veikšanai.
- videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai, reproducēšanai un uzglabāšanai.
- bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta lidaparātā.
- noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- apzaļumot Apaudzēt (ar augiem).
- zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
- aptaukoties Apaugt ar (pārmērīgu) taukaudu kārtu; kļūt tuklam, resnam.
- apspalvoties Apaugt ar spalvām.
- apsūnot Apaugt, pārklāties (no virspuses) ar sūnu.
- apsaldēties Apaukstēties.
- pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus; uzvilkt (citas zeķes, apavus).
- kāja Apauti apavi.
- zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
- papēdis Apava detaļa – zoles apakšas pakaļējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
- pasitnis Apava detaļa, ko piestiprina (kam) apakšā, lai pasargātu no nodilšanas.
- pazole Apava detaļa, ko piestiprina zem zoles.
- kurpes Apavi (piem., no ādas), kuri ietērpj kāju ne augstāk par potīti.
- tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes.
- sabo Apavi ar vienlaidu (sākotnēji koka) zoli, slēgtu purngalu un vaļēju papēdi.
- vīzes Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm).
- pēdiņa Apavos ievelkams papildu ieliktnis pēdas formā.
- zābaki Apavs, kas ietērpj kāju augstāk par potīti.
- radze Apavu apakšējā daļā iestrādāti adatveida izciļņi.
- kape Apavu cietā daļa, kas ietver kājas papēdi.
- saistzole Apavu detaļa – ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
- zābaksmērs Apavu krēms.
- zābakziede Apavu krēms.
- karogs Apbalvojums (padomju iekārtā) ar šādu simbolu (parasti par labu darbu).
- prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- godalga Apbalvojums par panākumiem, sasniegumiem (kādā jomā).
- godalgot Apbalvot (kādu) par nopelniem, panākumiem, sasniegumiem; piešķirt godalgu (kādam darbam).
- kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo).
- kapenes Apbedījuma vieta; kapavieta.
- sabēdināt Apbēdināt.
- kremācija Apbedīšanas veids – mirušo sadedzināšana.
- aprakt Apbedīt (ierokot zemē).
- apguldīt Apbedīt, apglabāt.
- guldīt Apbedīt, apglabāt.
- saguldīt Apbedīt, apglabāt.
- vadīt Apbedīt, piedalīties apbedīšanā.
- apbērēt Apbedīt; apglabāt, sarīkojot bēru mielastu.
- glabāt Apbedīt.
- paglabāt Apbedīt.
- aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) – par lidaparātiem, arī par cilvēkiem tajos.
- bruņojums Apbruņojums.
- mikrorajons Apbūves vienība pilsētā, kas sastāv no dzīvojamo ēku grupām un apkalpošanas iestāžu (piem., veikalu, skolu) ēkām.
- apcelties Apcelt.
- apgrilēt Apcept (piem., gaļu) grilā.
- apcere Apcerējums.
- meditēt Apcerēt, gremdēties (parasti garīgās) pārdomās.
- apraudzīt Apciemot, apmeklēt.
- aplūkot Apciemot, apraudzīt.
- apmeklēt Apciemot.
- paņemt Apcietināt, arestēt.
- saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
- saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību.
- arods Apcirknis.
- ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piem., izstrādājumam, telpai, skatuvei izrādē).
- linkrusts Apdares materiāls – ar īpašu masu pārklāts papīrs vai kartons.
- apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
- finierēt Apdarināt ar finieri.
- apbalvot Apdāvināt.
- apveltīt Apdāvināt.
- terakota Apdedzināts māls; neglazēti apdedzināta māla izstrādājumi.
- apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no virspuses).
- apdedzinājums Apdegums.
- uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
- aizskart Apdraudēt, ierobežot.
- apskrandis Apdriskājies, skrandains (par apģērbu).
- nedzīvība Apdrošināšana, kurā neietilpst dzīvības apdrošināšana.
- prēmija Apdrošināšanās ņēmēja kārtējā iemaksa apdrošināšanas sabiedrībai.
- pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
- aplīgot Apdziedāt ar līgo dziesmām.
- apdainot Apdziedāt, cildināt.
- zvejniekciems Apdzīvota teritorija, kurā iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar zvejniecību, zivju apstrādi.
- ciems Apdzīvota vieta laukos.
- zvejniekciems Apdzīvota vieta Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- piepilsēta Apdzīvota vieta, teritorija kādas pilsētas tuvumā.
- pārēsties Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), justies slikti.
- izēst Apēst (kā iekšējo, arī labāko daļu).
- ievicot Apēst (kādu daudzumu).
- ietusnīt Apēst (parasti negausīgi).
- izēst Apēst (visu ēdienu); ēdot iztukšot (trauku).
- noēst Apēst (visu vai kādu daļu).
- ielocīt Apēst ar lielu ēstgribu.
- piebeigt Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (ko).
- sastumties Apēst, parasti pārāk daudz; apēst (ko), parasti pārāk daudz.
- saēst Apēst.
- apgabaltiesa Apgabala tiesa; svarīgāko lietu pirmās instances tiesa un sīkāku lietu otrās instances tiesa.
- landstings Apgabala vietējā pašvaldība (Zviedrijā).
- satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
- diapazons Apgabals (radioviļņu vai citu elektromagnētisko viļņu skalā).
- polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals.
- apvidus Apgabals, kam ir kādas noteiktas raksturīgas pazīmes.
- baseins Apgabals, kurā atrodas viena veida derīgu izrakteņu, iežu iegulas.
- tuksnesis Apgabals, kurā nelabvēlīga klimata dēļ nav vai gandrīz nav augu valsts.
- baseins Apgabals, no kura upē, ezerā vai jūrā satek apakšzemes vai virszemes ūdeņi.
- satrapija Apgabals, province, ko pārvalda satraps.
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piem., augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
- izbarot Apgādājot ar barību, izturēt, izmitināt (mājlopus).
- iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
- datorizācija Apgādāšana ar datoriem un datorsistēmu ieviešana.
- apgāde Apgādāšana, apgādība.
- barot Apgādāt (aparātu, mašīnu) ar enerģiju.
- radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām radio sakaru nodrošināšanai.
- motorizēt Apgādāt (ko) ar motoru darbināmiem transportlīdzekļiem.
- uzturēt Apgādāt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
- piebarot Apgādāt (piem., meža dzīvnieku) ar papildbarību.
- iekārtot Apgādāt (telpu, ēku) ar mēbelēm un priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
- apbruņot Apgādāt (valsti, armiju) ar militāro apbruņojumu.
- apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni.
- apaut Apgādāt ar apaviem.
- uzturēt Apgādāt ar barību, apkopt.
- datorizēt Apgādāt ar datoriem un ieviest datorsistēmas.
- apģērbt Apgādāt ar drēbēm.
- bruņoties Apgādāt ar ieročiem, piem., valsti, tās bruņotos spēkus.
- bruņot Apgādāt ar ieročiem; apbruņot.
- mehanizēt Apgādāt ar mašīnām, aizstāt roku darbu ar mašīnu, mehānismu darbu.
- motorizēt Apgādāt ar motoru (ierīci, mehānismu).
- finansēt Apgādāt ar naudas līdzekļiem; segt izdevumus.
- apbruņot Apgādāt ar nepieciešamajām iekārtām, instrumentiem, rīkiem u. tml.
- ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
- apadīt Apgādāt ar saviem adījumiem.
- izmitināt Apgādāt ar telpām, arī barību (dzīvniekus).
- paēdināt Apgādāt ar uzturu.
- nodrošināt Apgādāt nepieciešamajā daudzumā, apjomā (ar ko).
- nodrošināt Apgādāt pietiekamā daudzumā ar eksistences līdzekļiem.
- apģērbties Apgādāt sevi ar drēbēm.
- uzturēt Apgādāt, aprūpēt (piemēram, bērnu).
- aerēt Apgādāt, piesātināt ar gaisu.
- informētība Apgādātība ar informāciju.
- nodrošināties Apgādāties (ar ko) nepieciešamajā daudzumā; sagādāt sev to, kas nepieciešams, noder, aizsargā u. tml.
- uztankoties Apgādāties ar, parasti alkoholiskiem, dzērieniem.
- bruņots Apgādāts ar ieročiem, nepieciešamajiem rīkiem u. tml.
- termofikācija Apgāde ar siltuma enerģiju.
- maizes devējs Apgādnieks.
- plafons Apgaismes armatūras elements, kas pārsedz spuldzi.
- apgaisme Apgaismība.
- apgaismotājs Apgaismības ideju izplatītājs.
- fluorescēt Apgaismojuma ietekmē spīdēt (par vielām, priekšmetiem).
- luksmetrs Apgaismojuma mērīšanas ierīce.
- fots Apgaismojuma mērvienība – apgaismojums, ko rada vienu lūmenu stipra gaisma uz vienu kvadrātcentimetru [ph].
- lukss Apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- noriets Apgaismojums laikā, kad saule noriet.
- papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus dabiskajam vai mākslīgajam jau esošajam apgaismojumam.
- gaisma Apgaismojums.
- apgaisme Apgaismošana, apgaismojums.
- svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
- prožektors Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors; starmetis.
- starmetis Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors.
- lākturis Apgaismošanas ierīce – metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
- laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
- lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes ar kupolu.
- iegaismot Apgaismot (parasti atsevišķu vietu).
- rādīt Apgaismot ceļu, virzienu (par gaismas avotu).
- gaismot Apgaismot.
- lamberts Apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība.
- dievoties Apgalvot, apzvērēt.
- dzejisks Apgarots, lirisks.
- pagāzt Apgāzt, nogāzt (zemē).
- norakt Apglabāt, apbedīt.
- apgramstīt Apgrābstīt.
- apcirpt Apgriezt (matus, bārdu).
- apvērst Apgriezt (uz otru pusi).
- apšķibīt Apgriezt [2]; aplauzt, apraut; noplēst.
- apšķērēt Apgriezt ar šķērēm.
- apcirpties Apgriezt sev matus.
- vandīt Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu).
- cirpt Apgriezt.
- ačgārns Apgriezts otrādi; pretējs parastajam, pieņemtajam.
- inverss Apgriezts, apvērsts, otrāds.
- grūtums Apgrūtinājums; grūtības.
- aizcietējums Apgrūtināta zarnu iztukšošanās.
- rūpes Apgrūtinoša nepieciešamība izdarīt vajadzīgo, risināt kādus sarežģījumus; nomākts psihisks stāvoklis, ko izraisa šāda nepieciešamība.
- pieguldīt Apguldināt (vairākus, daudzus).
- saguldīt Apguldīt (vairākus, daudzus).
- piegult Apgulties (blakus, pie kā, kam klāt).
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
- pārņemt Apgūt, mācoties no citiem.
- pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
- dibens Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo ķermeņa daļu.
- ārkabata Apģērba ārējā kabata.
- piedurkne Apģērba daļa, kas aptver roku.
- sāns Apģērba daļa, kas sedz šo (cilvēka) ķermeņa daļu.
- plecs Apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa vietu.
- mugurpuse Apģērba daļa, kas sedz šo ķermeņa pusi.
- polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
- kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
- veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
- panckas Apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
- lanckari Apģērba gabali.
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
- muduraiņi Apģērba gabals (piem., mētelis, jaka, brunči) ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gs. Latvijā).
- bikses Apģērba gabals ar divām garām vai īsām starām.
- veste Apģērba gabals ķermeņa augšdaļai bez apkakles un piedurknēm.
- tops Apģērba gabals ķermeņa augšdaļai.
- zeķes Apģērba gabals, kas sedz kājas.
- kombinezons Apģērba gabals, kurā augšdaļa ir savienota ar biksēm.
- krūteža Apģērba krūšu daļa.
- padrēbe Apģērba odere.
- galvassega Apģērba piederums galvas apsegšanai, piem., cepure, lakats.
- cepure Apģērba piederums galvas virsējās daļas apsegšanai.
- kājsargs Apģērba piederums kāju aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs).
- roksargs Apģērba piederums roku aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs); roku sargs (biežāk).
- ietērps Apģērba un tam atbilstošu piederumu komplekts (piem., darbam, dienestam, nodarbei ar kādu sporta veidu); apģērbs, tērps.
- pakaramais Apģērbam, dvielim u. tml. piešūta cilpa (piem., iekšpusē zem apkakles) tā pakāršanai.
- baika Apģērbs (parasti jaka, džemperis) no šāda auduma.
- virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
- paltraks Apģērbs (parasti neizskatīgs).
- humpala Apģērbs, apavi u. tml., kas iegādāts šādā veikalā vai saņemts humānās palīdzības veidā.
- tērps Apģērbs, apģērba gabalu komplekts valkāšanai īpašos, noteiktos apstākļos.
- privātapģērbs Apģērbs, kas nav formas tērps.
- kostīms Apģērbs, kas piemērots noteiktai nodarbībai.
- virsapģērbs Apģērbs, ko valkā virs cita tērpa.
- ģērbs Apģērbs, tērps.
- drāna Apģērbs.
- drēbe Apģērbs.
- kankari Apģērbs.
- saģērbt Apģērbt, parasti pilnīgi.
- apvilkties Apģērbties.
- manekens Apģērbu demonstrētājs; modelis (4).
- piegriezējs Apģērbu vai apavu piegriešanas speciālists.
- apeja Apiešana; arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
- apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (parasti ar līkumu, loku).
- lupulīns Apiņu ziedu rūgtviela, ko izmanto alus gatavošanā.
- apjauta Apjausma.
- atausma Apjausma.
- uztaustīt Apjaust, pētījot atrast.
- apklaušināt Apjautāt.
- apvaicāt Apjautāt.
- pataujāt Apjautāties (par ko).
- apprasīties Apjautāties.
- apvaicāties Apjautāties.
- apģist Apjēgt, aptvert.
- atskārst Apjēgt; nojaust.
- kapitāls Apjomīgs (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem).
- kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
- tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
- garums Apjoms (piem., tekstam).
- mērogs Apjoms, arī vēriens, plašums.
- vēriens Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.).
- loks Apjoms, sfēra (piem., parādības izplatībai).
- dimensija Apjoms; lielums.
- uzjozt Apjozt; piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
- pazaudēt galvu Apjukt.
- zaudēt galvu Apjukt.
- apbārstīt Apkaisīt (kam apkārt, ap ko).
- apsālīt Apkaisīt ar sāli (visapkārt, no virspuses).
- apmēslot Apkaisīt vai apliet ar mēslojumu.
- apcukurot Apkaisīt, pārklāt ar cukuru.
- krāga Apkakle.
- ekipāža Apkalpe (piem., lidmašīnā); kuģa komanda.
- apkalpe Apkalpošana.
- serviss Apkalpošana.
- appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
- sulainis Apkalpotājs.
- apkampties Apkampt vienam otru; apskauties.
- rāmītis Apkāre, medus kāre.
- rāmis Apkāre; rāmītis (3).
- apkarināt Apkārt (ar daudziem priekšmetiem).
- riņķis Apkārt, visapkārt.
- apvedceļš Apkārtceļš; apbraucamais ceļš.
- apkaime Apkārtējā teritorija; apkārtne.
- fons Apkārtējā vide, apstākļu kopums.
- daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
- atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
- cits Apkārtējie, pārējie.
- vide Apkārtējo apstākļu kopums (daba, apkārtne, sabiedrība), kurā noris cilvēka dzīve.
- kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
- ārpasaule Apkārtējo priekšmetu, parādību kopums; apkārtne.
- pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
- daba Apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piem., grafisks, fotogrāfisks).
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piem., spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā).
- cirkulārs Apkārtraksts.
- negods Apkaunojošs stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
- kauns Apkaunojums, negods; morāli negatīvi vērtējams fakts, rīcība.
- aptraipīt Apkaunot (vārdu, godu u. tml.).
- apgānīt Apkaunot, noniecināt (ko cēlu, labu); aptraipīt.
- uzspiest kauna zīmi Apkaunot.
- apbērt Apklāt (ar ko) lielā daudzumā.
- apklāties Apklāt sevi; apsegties.
- aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko lipīgu).
- apkušināt Apklusināt.
- aprimt Apklust (par skaņām).
- pieklust Apklust (uz neilgu laiku); kļūt klusākam.
- iemigt Apklust, norimt.
- apkalpe Apkope.
- pārskats Apkopojoša informācija, kas sniedz vispārīgu priekšstatu (par ko).
- saskaitļot Apkopojot (piem., rezultātus, datus), noskaidrot (ko).
- izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
- summēt Apkopot (informāciju, iespaidus u. tml.).
- sasummēt Apkopot (ko paveiktu, padarītu u. tml.).
- apstrādāt Apkopot, analizēt.
- dotumi Apkopoti, savākti (kādas nozares, tematikas u. tml.) fakti, dati, materiāli.
- summārs Apkopots; rezumēts.
- apkopties Apkopt sevi.
- zārkot Apkopt un guldīt (mirušo) zārkā.
- iezārkot Apkopt un ieguldīt (mirušo) zārkā.
- safrizēt Apkopt, apcirpt, sakārtot kādā formā u. tml. (dzīvnieka apspalvojumu).
- apčakarēt Apkrāpt, apmānīt.
- apkāst Apkrāpt, apmānīt.
- apkrāpties Apkrāpt, piekrāpt sevi.
- apšmaukt Apkrāpt, piekrāpt.
- apkrāmēt Apkraut.
- nokrauties Apkrauties (2).
- siltums Apkure.
- centrālapkure Apkures sistēma, kurā no viena apkures centra apsilda vairākus objektus (telpas, ēkas).
- sildķermenis Apkures sistēmas elements (piem., radiators, dvieļu žāvētājs).
- kurtuve Apkures vai tvaika ražošanas iekārtas daļa, kurā sadedzina kurināmo.
- apķepēt Apķept.
- špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs cilvēks; nerātnis.
- padzirdīt Aplaistīt, apgādāt ar mitrumu (augu).
- padzirdināt Aplaistīt, apgādāt ar mitrumu.
- nejēdzība Aplamības, muļķības.
- maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
- plaudēt Aplaudēt.
- aplauzums Aplauzts salikums.
- atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
- apiet Aplenkt, arī nokļūt pretinieka aizmugurē.
- apsēst Aplenkt.
- vainags Aplī sapīta un sasieta ziedu, lapu, zaru u. tml. vītne.
- diploms Apliecība par zinātniskā grāda, nosaukuma piešķiršanu.
- atestāts Apliecība, ko izdod par vispārējās vidējās izglītības iestādes beigšanu.
- apzvērēt Apliecināt ar zvērestu.
- pašapliecināties Apliecināt, izpaust sevi, savas spējas.
- attaisnot Apliecināt, piem., ar darbību, darbu (pozitīvas attieksmes pamatotību).
- pierādīt Apliecināt.
- applaucēt Apliet ar ļoti karstu, verdošu šķidrumu vai iegremdēt tajā.
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
- aplīgoties Aplīgot vienam otru.
- apsprādzēt Aplikt (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
- iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt (važās).
- pārsiet Aplikt (brūci, ievainoto ķermeņa daļu) ar pārsēju.
- ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku; apvākot.
- apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku.
- apvīt Aplikt (ko savītu) ap ko, kam apkārt.
- apkraut Aplikt (piem., ar nodokļiem).
- apgredzenot Aplikt ap putna kāju īpašu gredzenu, lai izsekotu (tā) migrācijai.
- aplikties Aplikt sev (ko apkārt).
- apkārties Aplikt sev apkārt, uzkārt sev vairākus priekšmetus.
- apkārties Aplikt sev pārāk daudz rotu.
- apjozt Aplikt, apsiet, apņemt (jostu, siksnu, saiti u. tml. ap ko).
- ar līkumu Aplinkus, neizpaužot tieši (runāt, teikt).
- nospalvot Aplipināt ar spalvām.
- aplaist Aplipināt, būt par cēloni, ka izplatās (piem., slimība).
- nopūkoties Aplipt ar pūkām; pārklāties ar pūkojumu.
- apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (ar ko lipīgu).
- dārziņš Aplis, ko, sadaloties rokās, veido rotaļas vai dejas dalībnieki.
- cilpa Aplis, loks.
- rimbulis Aplis, riņķis.
- ripulis Aplis; ripa.
- ielodze Aploda.
- laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā; arī aploks uz lauka.
- zirgaploks Aploks zirgu turēšanai vai ganīšanai.
- konverts Aploksne.
- kuvērs Aploksne.
- paralakse Aplūkojamā objekta (piem., zvaigznes) šķietamā nobīde, pārvietošanās, ja novērotājs maina novērošanas punktu; šādas nobīdes leņķis.
- pārlūkot Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko).
- skart Aplūkot (parasti bez dziļākas analīzes); ieskicēt.
- teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
- pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piem., vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
- pārlūkot Aplūkot, pārskatīt.
- kvadrants Apļa sektors ar 90 grādu centra leņķi – apļa ceturtā daļa; ikviens no četriem apgabaliem, kuros plakni sadala divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
- rozete Apļveida lapu sakārtojums (dažiem augiem).
- šķīvis Apļveida satelīttelevīzijas uztveršanas ierīce.
- krēslains Apmācies, satumsis (par debesīm).
- pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
- iebraukt Apmācīt, pieradināt pie braukšanas (zirgu).
- trenēt Apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
- konvertēt Apmainīt kādas valsts valūtu pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
- (iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- (iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- apmīt Apmainīt.
- pamainīties Apmainīties (parasti vairākkārt).
- sasmaidīties Apmainīties ar smaidiem; smaidot sazināties.
- sasmīnēties Apmainīties ar smīniem.
- aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
- konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem slāņiem (ūdenstilpēs, atmosfērā).
- izmaiņa Apmaiņa, apmainīšanās.
- segt Apmaksāt, atlīdzināt (piem., izdevumus, zaudējumus).
- atmaksāt Apmaksāt, segt izdevumus (par ko iegādātu, veiktu u. tml.).
- nosegt Apmaksāt.
- samākties Apmākties, parasti pilnīgi.
- grīdlīste Apmale, ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
- manšete Apmale.
- apkrāpt Apmānīt, lai iegūtu materiālu labumu.
- bārda Apmatojuma kušķis pie apakšžokļa (dzīvniekiem).
- uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma.
- sega Apmatojuma, audu veidojumu kopums uz ķermeņa vai tā daļas.
- spalva Apmatojums (kažokādai, tās izstrādājumam).
- matojums Apmatojums (parasti dzīvniekiem).
- spalva Apmatojums (zīdītājdzīvniekiem).
- vilna Apmatojums, ko veido smalki mati (aitai, kazai, kamielim u. tml. zīdītājdzīvniekiem); no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
- apspalvojums Apmatojums.
- spalvojums Apmatojums.
- klausīties Apmeklējot lekcijas, studēt, mācīties (ko).
- vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
- apciemot Apmeklēt (ko); ierasties ciemos (kur, pie kā).
- sērfot Apmeklēt dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
- mācīties Apmeklēt izglītības iestādi, lai kļūtu (par ko).
- ķemmēt Apmeklēt, izstaigāt (ko kādā teritorijā), lai ko atrastu, nopirktu u. tml.
- nomelnot Apmelojot, nepamatoti nopeļot, nopulgojot, noniecinot, radīt negatīvu priekšstatu (par kādu, ko).
- apsviest Apmest (ar ko).
- kārt Apmest (kādam) ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un atstāt bez balsta zem kājām.
- nogruntēties Apmesties (kur uz kādu laiku); iekārtoties (kur uz pastāvīgu dzīvi).
- piemesties Apmesties (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
- ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (kādās telpās).
- ieperināties Apmesties uz dzīvi, iekārtoties.
- palikt Apmesties, dzīvot (kur, pie kāda).
- iemesties Apmesties, iesākt dzīvot; ieviesties.
- noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku (kur).
- apsēsties Apmesties, uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
- nomesties Apmesties; palikt (kur) pastāvīgi vai uz kādu laiku.
- pansija Apmešanās vieta, kurā tiek nodrošināts arī uzturs.
- kakts Apmešanās vieta, miteklis (parasti ļoti vienkāršs).
- nomētāt Apmētājot (ar akmeņiem), nonāvēt.
- sapikot Apmētāt (kādu, ko) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
- nomētāt Apmētāt (kādu, ko).
- pikoties Apmētāt citam citu ar sniega pikām.
- apmētāties Apmētāt vienam otru.
- rīvdēlis Apmetēja darbarīks – četrstūraina plāksne ar rokturi apmetuma izlīdzināšanai.
- peņuārs Apmetnis, ko klāj uz pleciem (klientam frizētavā).
- paltraks Apmetnis; pārklājs.
- uzmetnis Apmetnis.
- štukatūra Apmetums.
- atdzerties Apmierināt alkas (pēc kā).
- samīļot Apmīļot, parasti ļoti.
- piegriezties Apnikt, apriebties.
- apņemties Apņēmīgi nolemt, apsolīties (ko izdarīt); paziņot šādu lēmumu, solījumu.
- siet Apņemot ar auklu, lenti u. tml. un veidojot tinumu, savienot (ko) vienā kopumā; šādā veidā veidot (ko).
- apdvest Apņemt (ar gaisu, smaržu u. tml.).
- aptvert Apņemt (ar rokām, kājām); apņemt (rokas, kājas ap ko, kam apkārt).
- iežogot Apņemt (kādu vietu).
- satvert Apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
- ietīties Apņemt sev (ko) cieši apkārt, ietīt sevi.
- ietīt Apņemt tā, ka (kas) ir grūti saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms (par tumsu).
- apķerties Apņemt, aptvert (ar rokām).
- apvīt Apņemt, aptvert.
- sapakot Apņemt, arī piepildīt (ko) ar kāda materiāla kārtu.
- ietvert Apņemt, ieskaut.
- apstīpot Apņemt, nostiprināt ar stīpu.
- apdvest Apņemt, pārņemt (parasti par jūtām, noskaņām).
- apskaut Apņemt, pārņemt.
- ieskaut Apņemt, pārņemt.
- ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
- noņemties Apņemties; sevī nolemt.
- apolonisks Apolonam raksturīgs; ļoti skaists, harmonisks.
- apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem).
- saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
- apošņāties Apošņāt citam citu (par dzīvniekiem).
- blanšēt Applaucējot (ar karstu ūdeni, tvaiku) apstrādāt pārtikas produktus.
- apbrucināt Applaucēt.
- uzplūst Applūst, pārplūst (par vietu).
- appļaustīt Appļaut vietumis vai pavirši.
- aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
- nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), parasti savtīgos nolūkos.
- apņemt Apprecēt.
- noprecēt Apprecēt.
- paņemt Apprecēt.
- iziet Apprecēties (ar kādu) – parasti par sievieti.
- apsievoties Apprecēties (par vīrieti).
- saprecēties Apprecēties (parasti par pāri).
- aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
- aizdot Apprecināt, izdot pie vīra.
- nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni).
- ieprecēties Apprecoties nonākt (piem., kādās mājās, ģimenē).
- saziedināt Apputeksnējot sakrustot.
- saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties.
- saziedēt Apputeksnēt.
- apkūpēt Apputēt.
- deskripcija Aprakstīšana.
- parafrāze Aprakstoša izteiksme – satura izklāsts citiem vārdiem.
- perifrāze Aprakstošs izteiciens (nereti tēlains).
- deskriptīvs Aprakstošs.
- apbedīt Aprakt (mirušo), parasti ar bēru ceremoniju; apglabāt.
- apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt.
- noraudāties Apraudāties.
- lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- aiztrūkt Aprauties, aizlūzt (par balsi).
- pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu, sarunu u. tml.).
- aizķerties Aprauties; palikt neizteiktam.
- aptrūkt Aprauties.
- sakāpt galvā Apreibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
- zālīte Apreibinoša narkotiska viela, piem., marihuāna.
- iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
- sareibt Apreibt (parasti pēkšņi).
- kalkulēt Aprēķināt (izmaksas) naudā (atsevišķos izmaksu veidos).
- sasummēt Aprēķināt (kā skaitlisko vērtību) summu; saskaitīt.
- izrēķināt Aprēķināt (kādu daudzumu, vērtību).
- pārrēķināt Aprēķināt (piem., maksājumam) citādu naudas summu.
- diferencēt Aprēķināt diferenciāli vai funkcijas atvasinājumu.
- integrēt Aprēķināt integrāli.
- aplēst Aprēķināt, arī aptuveni novērtēt.
- norēķināt Aprēķināt, izrēķināt.
- izcenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu.
- veikalnieks Aprēķinātājs.
- budžets Aprēķins par ieņēmumiem un izdevumiem; šādu ieņēmumu un izdevumu apjoms.
- aplēse Aprēķins, arī aptuvens novērtējums.
- aprept Aprepēt.
- sariet Apriet (par suni).
- uztakelēt Aprīkot (piemēram, jahtu) ar takelāžu; veicot nepieciešamās darbības, pacelt buru.
- aizslēģot Aprīkot ar slēģiem.
- aizmigt Aprimt, sastingt.
- trakts Apriņķis (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).
- aplidot Apriņķot (ko) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- palikt Apritēt (piem., par gadu skaitu); sasniegt (noteiktu vecumu).
- lāpīties Aprobežoties (ar nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (trūkstošo ar ko citu).
- sīkpilsonis Aprobežots cilvēks ar seklām, savtīgām interesēm un šauru redzesloku.
- urla Aprobežots huligāns.
- cietpauris Aprobežots, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks.
- cietpaurains Aprobežots, stūrgalvīgs, ietiepīgs.
- manšete Aproce (blūzei, kreklam).
- ziņa Aprūpē, gādībā; pārziņā; atbildībā.
- kopt Aprūpēt (kādu), gādājot par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanu u. tml.
- aplēkāt Aprūpēt, izdabājot un apkalpojot.
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- eskorts Apsardze, transportlīdzekļi u. tml., kas drošības apsvērumu dēļ vai goda parādīšanai pavada kādu personu, personu grupu vai transportlīdzekli.
- sardze Apsardzība.
- apsarme Apsarmojums.
- apsaukāties Apsaukāt (par ko); apsaukāt vienam otru.
- apriet Apsaukāt, nolamāt; norāt.
- kušināt Apsaukt, mudināt (kādu) neteikt ko lieku, nevajadzīgu.
- piesēdināt Apsēdinot likt (kādam) darīt ko tādu, kas veicams sēžot.
- čadra Apsegs, ko musulmaņu sievietes apliek sev apkārt, izejot no mājas.
- sasegties Apsegt sevi.
- sasēdēt Apsēsties (kur).
- piemesties Apsēsties, novietoties (kur), parasti uz neilgu laiku.
- nosēt Apsēt (kādu platību).
- sējums Apsēta platība; kultūraugu kopums šādā platībā.
- sasaistīt Apsienot, sasienot (ar ko), savienot (ko).
- sasaistīt Apsienot, sasienot (ķermeni, tā locekļus ar ko), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
- panīkt Apsīkt (par darbību, procesu).
- apsildītājs Apsildīšanas ierīce; sildītājs.
- apgaismība Apskaidrība; apstākļu, lietas u. tml. būtības izpratne.
- apstaiga Apskate, pārbaude, ko veic apstaigājot (ko).
- apskate Apskatīšana.
- aplūrēt Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri).
- apraudzīt Apskatīt, aplūkot.
- izlūkot Apskatīt, izskatīt.
- apskatīties Apskatīt.
- apraudzīt Apskatīties, pavērot (laiku pa laikam); pārbaudīt, uzmanīt (ko).
- apskauties Apskaut vienam otru.
- apķert Apskaut, apkampt.
- apķerties Apskauties, apkampties.
- saskauties Apskauties.
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (loku).
- apdzēst Apslāpēt (liesmas, uguni); nodzēst.
- nošņākties Apslāpētā balsī noteikt, pateikt (ko); nošņākt (1).
- nošņākt Apslāpētā balsī, šņācot noteikt, pateikt (ko).
- šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kāda rodas raudot.
- apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
- āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
- defektoskopija Apslēptu defektu konstatēšana materiālos un izstrādājumos no tiem.
- apsirgt Apslimt.
- apmiglot Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām).
- apšmulēt Apsmulēt.
- piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt); apsolīt (ko izdarīt).
- sasolīt Apsolīt (parasti daudz).
- galvot Apsolīt, apgalvot, ka (kas) notiks, īstenosies.
- pasolīt Apsolīt, parasti nepārdomāti, nenopietni.
- piesolīties Apsolīties (ko izdarīt).
- tērps Apspalvojums, apmatojums.
- spalvojums Apspalvojums.
- sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu, oranžīgu gaismu.
- apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu.
- apvizēt Apspīdēt ar vizošu gaismu.
- apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
- apklusināt Apspiest, apslāpēt; arī apremdināt.
- aprakt Apspiest, neļaut attīstīties (piem., jūtām); pazudināt.
- novaldīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- nospiestība Apspiestība, nebrīve.
- debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
- diskutēt Apspriest strīdīgu jautājumu, piedalīties diskusijā.
- zaļums Apstādījumi.
- pieturēt Apstādināt, apturēt (transportlīdzekli).
- nogrābt Apstādināt, neļaut turpināt ceļu.
- stopkadrs Apstādināts (kinofilmas, videoieraksta) kadrs.
- apmežot Apstādīt, apsēt ar mežu (parasti lielāku platību).
- pārstaigāt Apstaigāt, izstaigāt (ar noteiktu uzdevumu).
- stāja Apstāja.
- sīkums Apstāklis, darbība, parādība u. tml., kam nav būtiskas nozīmes.
- faktors Apstāklis, fakts u. tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu.
- alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
- iemesls Apstāklis, nosacījums, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs; kādas rīcības motīvs, pamatojums.
- sarežģījums Apstāklis, notikums, kas apgrūtina, sarežģī (ko).
- romantika Apstākļi, situācija, kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
- izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, sasniegšanai.
- klimats Apstākļu kopums, gaisotne (kādā vidē, sabiedrībā).
- tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
- situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
- barjera Apstākļu kopums, kas aptur vai kavē (ko).
- garlaicība Apstākļu kopums, kas izraisa šādu stāvokli.
- mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
- miers Apstākļu kopums, stāvoklis, kad nav (lielas) kustības, (stipru) skaņu.
- gaisotne Apstākļu kopums, vide; cilvēku noskaņojums, atmosfēra.
- liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
- stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
- konteksts Apstākļu, notikumu faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
- pieturpunkts Apstāšanās vieta.
- pieturvieta Apstāšanās vieta.
- ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
- pieturēt Apstāties (par transportlīdzekli).
- piestāt Apstāties (parasti uz neilgu laiku).
- palikt Apstāties kādā darbībā, stāvoklī.
- iestrēgt Apstāties, neturpināties (piem., rodoties šķēršļiem).
- nostāt Apstāties, nostāties (3).
- apstāt Apstāties; pārstāt (ko darīt).
- nostāties Apstāties.
- apliecinājums Apstiprinājums, pierādījums.
- liecinājums Apstiprinājums, pierādījums.
- konfirmācija Apstiprināšana.
- apliecināt Apstiprināt (kā esamību, patiesumu); arī apgalvot.
- parafēt Apstiprināt (sagatavota starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem.
- ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā, lai tas stātos spēkā.
- parakstīt Apstiprināt, apliecināt (ko) ar savu parakstu (1).
- pieņemt Apstiprināt.
- tīrums Apstrādājams lauks lauksaimniecības kultūru audzēšanai.
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas pūkainu, mīkstu šķiedru galu virsslāni.
- rušināt Apstrādājot (augsni), panākt, ka (tā) kļūst irdena.
- izgatavot Apstrādājot (materiālu) izveidot (priekšmetu).
- iestīvināt Apstrādājot ar cieti panākt, ka (apģērbs, veļas gabals, tā daļa u. tml.) kļūst stīvāks, neburzīgs; iecietināt.
- pierullēt Apstrādājot ar rulli, pieblietēt, pielīdzināt (ko); pievelt.
- kalt Apstrādājot ar triecieniem metālu, veidot no tā (ko).
- virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
- tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
- iztecināt Apstrādājot izejvielas, panākt, ka iztek (šķidrums), iegūt (šķidru vielu).
- darināt Apstrādājot kādu materiālu, veidot, gatavot (priekšmetu); radīt, veidot (mākslas darbu).
- izirdināt Apstrādājot padarīt pilnīgi irdenu; uzirdināt.
- izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai.
- glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
- pārstrādāt Apstrādājot pārveidot (izejvielas citā produktā).
- izkopt Apstrādājot, uzlabojot ierīkot.
- redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- kalandrēt Apstrādāt (audumu, papīru, plastmasu u. tml.) ar kalandru.
- šķīvot Apstrādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām.
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
- irdināt Apstrādāt (augsni), lai (to) padarītu irdenu.
- merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar koncentrētu sārmu šķīdumu, lai iegūtu spīdumu un palielinātu izturību.
- kult Apstrādāt (graudaugus) ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem, lai atdalītu sēklas no vārpām, pākstīm; šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
- apmalot Apstrādāt (kā) malu; izveidot apmali.
- pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to gludu un spīdīgu.
- kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tās) iegūtu vēlamās īpašības.
- dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
- antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
- ķimizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām.
- presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piem., mainītu tā formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
- dedzināt Apstrādāt (ko), pakļaujot (to) uguns iedarbībai.
- beicēt Apstrādāt (koksni) ar beici.
- kultivēt Apstrādāt (lauku, tīrumu u. tml.) ar kultivatoru.
- kulstīt Apstrādāt (linus) ar kulstīklu, lai atdalītu šķiedru no spaļiem.
- krāsot Apstrādāt (matus) ar krāsvielu, mainot (to) krāsu.
- apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot zarus; apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
- darināt Apstrādāt (nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot (tā) zarus; cirst, zāģēt (nocirsta, nozāģēta koka zarus).
- nodarināt Apstrādāt (nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus; nocirst, nozāģēt (nocirsta, nozāģēta koka zarus).
- sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
- apdarināt Apstrādāt (parasti sakņaugus), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
- kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- nodarināt Apstrādāt (piem., sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
- lobīt Apstrādāt (piem., tīrumu) uzirdinot, apvēršot augsnes virskārtu.
- darināt Apstrādāt (sakņaugus), nogriežot lapas, sīkās saknes.
- kodināt Apstrādāt (sēklas) ar ķimikālijām, lai novērstu slimību izraisītājus.
- adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam, konkrētajām vajadzībām.
- kārst Apstrādāt (vilnas, kokvilnas vai linu šķiedru) ar kārstuvi, lai izveidotu vienmērīga biezuma šķiedras slāni – izejmateriālu vērpšanai.
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- sakopt Apstrādāt (zemi, lauku), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- nošļūkt Apstrādāt (zemi) ar šļūci.
- apkopt Apstrādāt (zemi); veikt nepieciešamos darbus, lai (augi) labi augtu.
- izbeicēt Apstrādāt ar beici vai kodīgu šķidrumu (parasti no iekšpuses).
- frēzēt Apstrādāt ar frēzi, frēzmašīnu.
- kveldināt Apstrādāt ar karstumu.
- izkodināt Apstrādāt ar kodīgām vielām.
- mīstīt Apstrādāt ar mīstīklām.
- sārmot Apstrādāt ar sārmu.
- notvaicēt Apstrādāt ar tvaiku (audumu, adījumus).
- virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
- hlorēt Apstrādāt vielu ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu šīs vielas atvasinājumus.
- smilšot Apstrādāt, attīrīt (ko) ar smilšu strūklu.
- balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas.
- karakulāda Apstrādāta karakuljēru āda (parasti kažokāda); karakuls.
- vilkāda Apstrādāta vilka āda (parasti kažokāda).
- āre Apstrādāta, iekopta zeme; tīrums.
- pēcapstrāde Apstrāde, kas tiek veikta pēc citas apstrādes pabeigšanas.
- rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot slāni gludapstrādei.
- pārdedzināt Apstrādes procesā pakļaut pārāk lielai karstuma iedarbībai.
- vibroapstrāde Apstrādes process, kurā izmanto vibrācijas.
- oponēt Apstrīdēt kāda viedokli, uzskatus, iebilst (pret ko).
- sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi, uz īsu brīdi.
- denuncēt Apsūdzēt (kādu), slepeni ziņojot, parasti ļaunā, savtīgā nolūkā.
- inkriminēt Apsūdzēt sodāmā nodarījumā.
- aizstāvamais Apsūdzētais, ko tiesā aizstāv advokāts.
- aizstāvība Apsūdzības atspēkošana kriminālprocesā, minot apsūdzētā attaisnojošus vai vainu mīkstinošus pierādījumus.
- gratulēt Apsveikt; godināt.
- nospriest Apsverot, pārdomājot secināt, nolemt (ko).
- pārsvērt Apsvērt vēlreiz.
- aprēķins Apsvērums savtīgās interesēs.
- problemātisks Apšaubāms, neskaidrs.
- mērķis Apšaudē iznīcināmais objekts; šāda objekta imitācija šaušanas vingrinājumiem.
- pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
- apšaude Apšaudīšana; apšaudīšanās.
- apšaudīties Apšaudīt citam citu.
- sašķebināt Apšķebināt (parasti stipri).
- kundziņš Apšu beka.
- nošūt Apšūt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- apmētāt Apšūt ar palieliem dūrieniem; apmetināt.
- apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
- apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
- dežūraptieka Aptieka, kas darbojas visu diennakti bez pārtraukuma.
- aptieķnieks Aptiekārs.
- asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
- receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība (angļu mērvienību sistēmā tai atbilst aptuveni 31,1 g.).
- pārsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
- apsaitēt Aptīt, apsiet ar saiti.
- nosaitēt Aptīt, notīt (ar saiti).
- satīties Aptīties.
- aptaisīt Aptraipīt ar izkārnījumiem.
- apsmulēt Aptraipīt, nosmērēt (no virspuses, visapkārt).
- apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt).
- aptrupt Aptrupēt; aptrunēt.
- aptumst Aptumšoties (3).
- stoppoga Apturēšanas poga.
- ierobežot Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību).
- noslāpēt Apturēt, izbeigt (kādu procesu).
- noķert Apturēt; atrast (lai to iegūtu, izmantotu).
- apjēga Aptuvena jēga, aptuvena izpratne.
- pusgalva Aptuvena puse no cilvēka galvas augstuma.
- pussolis Aptuvena puse soļa, nepilns solis.
- tiesa Aptuveni (salīdzinot) noteikts (kā) garums, apjoms u. tml.
- sauszemes jūdze aptuveni 1609 metri (lieto Lielbritānijā, ASV).
- pusmūžs Aptuveni 40–50 gadu vecums.
- pārdesmit Aptuveni divdesmit.
- pārdesmits Aptuveni divi vai vairāki desmiti.
- pārsimt Aptuveni divi vai vairāki simti.
- pārsimts Aptuveni divi vai vairāki simti.
- pustukšs Aptuveni līdz pusei tukšs.
- pārstundas Aptuveni pēc pāris stundām.
- uz aci Aptuveni, apmēram.
- noprast Aptuveni, netiešā veidā saprast; nojaust.
- kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu).
- apjausma Aptuvens priekšstats; apjauta.
- nojausma Aptuvens priekšstats.
- stunda Aptuvens, samērā neilgs laikposms (diennaktī).
- provizorisks Aptuvens, vēl galīgi neprecizēts.
- saspiest Aptverot, satverot spēcīgi paspiest.
- aizņemt Aptvert (kādu platību).
- apkampt Aptvert (kādu) rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
- apņemt Aptvert ar rokām, apkampt; arī apskaut.
- apķert Aptvert, apķerties, apjēgt.
- saņemt Aptvert, apņemt (ko ar rokām); salikt (kur rokas) kopā.
- atjēgt Aptvert, saprast.
- attapt Aptvert; saprast (kas darāms), pagūt (ko izdarīt).
- ariks Apūdeņošanas kanāls vai grāvis (Vidusāzijā).
- uzbrauciens Apvainojums, aizskārums, pārmetums.
- piepūsties Apvainoties, kļūt dusmīgam.
- abižoties Apvainoties.
- sapūsties Apvainoties.
- vāks Apvākojums.
- apspiest Apvaldīt (jūtas, to izpausmi).
- iegrožot Apvaldīt (piem., vēlmes, emocijas).
- disciplinēt Apvaldīt, ierobežot (psihiskos procesus).
- klusināt Apvaldīt, mazināt (piem., psihisku stāvokli).
- saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piem., psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- apslāpēt Apvaldīt; arī apspiest.
- atturīgs Apvaldīts, savaldīgs; tāds, kas izvairās no pārspīlējuma, pārmērībām.
- ola Apvalkā ietverta, no organisma izvadīta ovāla (putnu, arī dažu dzīvnieku) olšūna.
- apnēsāt Apvalkāt.
- kapsula Apvalks ap orgāniem, to daļām vai patoloģiskiem veidojumiem organismā.
- maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums.
- sēklapvalks Apvalks, kas attīstās no sēklaizmetņa un apņem sēklu.
- kūniņa Apvalks, kas ietver kukaini šādā attīstības stadijā.
- korpuss Apvalks.
- novārdot Apvārdot.
- apviļāt Apvārtīt, novārīt.
- korpuss Apveids (celtnei).
- kontūra Apveids (piem., priekšmetam); līnija, kas attēlo (kā) formu.
- aprise Apveids, kontūra.
- apdāvināt Apveltīt ar dāvanām.
- pārmest kūleni Apveļoties ar galvu uz leju, nokrist.
- izgriezt Apvērst (apģērbu, tā daļu) ar iekšpusi uz āru.
- apgriezt Apvērst ar iekšpusi uz āru (apģērbu, tā daļas).
- apgriezt Apvērst otrādi (ar augšpusi, virspusi uz leju).
- art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu; apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
- uzvērst Apvēršot augsni, uzvirzīt (ko) virspusē.
- uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
- ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
- kakts Apvidus (parasti nomaļš), nomaļa vieta.
- vilītis Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); bobiks.
- bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis.
- lendrovers Apvidus automobiļa marka ar ļoti spēcīgu dzinēju, ko ražo firmas "Rover" kompānijā.
- sēža Apvidus ķermeņa mugurpusē starp vidukli un augšstilbiem; dibens.
- visurgājējs Apvidus mašīna ar lielu caurgājību.
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- uzmetums Apvidus plāns, kas uzzīmēts pēc acumēra.
- aerofotogrāfija Apvidus uzņēmums no lidaparāta.
- rajons Apvidus, kas atrodas ap kādu vietu.
- pierobeža Apvidus, teritorija (parasti valsts) robežas tuvumā.
- vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
- aizezere Apvidus, vieta aiz ezera.
- aizupe Apvidus, vieta aiz upes.
- pārupe Apvidus, vieta upes pretējā krastā.
- smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
- bloks Apvienība (piem., starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai.
- artelis Apvienība kopēja darba veikšanai, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem.
- konfederācija Apvienība, asociācija, ko veido biedrības, organizācijas, piem., arodbiedrības.
- ūnija Apvienība, savienība.
- asociācija Apvienība.
- oldermanis Apvienības, biedrības u. tml. vadītājs.
- kopumā Apvienojoši aplūkojot; vispār; visumā.
- apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
- saplūst Apvienojoties kļūt par vienu veselumu.
- saskaņa Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
- unifikācija Apvienošana, pakļaušana vienai normai.
- kumulācija Apvienošana, savienošana.
- atkalapvienošanās Apvienošanās, kuras rezultātā atjaunojas iepriekšējais kopums.
- salaist Apvienot (platības, telpas).
- integrēt Apvienot atsevišķus elementus, daļas, lai izveidotu vienotu kopumu; organiski iekļaut, iesaistīt kādā kopumā, veselumā.
- grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās (pēc kopējas pazīmes); arī klasificēt.
- sindicēt Apvienot sindikātā.
- kooperēt Apvienot, iesaistīt (kādu) kooperācijā.
- unificēt Apvienot, pakļaut vienai normai.
- sapārot Apvienot, sasaistīt pārī (piem., divas detaļas, ierīces).
- breksits Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.
- AAE Apvienotie Arābu Emirāti.
- grupēties Apvienoties grupās, dalīties grupās.
- sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai.
- kooperēties Apvienoties, iestāties (kooperatīvā, apvienībā).
- kumulēties Apvienoties, summēties.
- vienoties Apvienoties; sasaistīties.
- ANO Apvienoto Nāciju Organizācija.
- novīlēt Apvīlēt [2].
- ielogot Apvilkt, norobežot (piem., tekstu) ar kontūru, slēgtu līniju.
- ielogs Apvilkta, norobežojoša kontūra, slēgta līnija.
- apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt) parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus.
- aplaist Apvirzīt loka veidā visapkārt (skatienu); paraudzīties visapkārt.
- apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt).
- appīties Apvīties.
- apstrādāt Apzagt; apkrāpt.
- aptīrīt Apzagt.
- apzaļot Apzaļumot.
- kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
- vainaglapa Apziedņa daļa, kas veido zieda vainagu.
- apsmērēt Apziest; pārklāt.
- sasmērēt Apziest.
- garlaicīgs Apzīmē bezdarbības vai interešu trūkuma izraisītu psihisku stāvokli.
- garš Apzīmē noteiktu garumu.
- garš Apzīmē noteiktu ilgumu.
- plats Apzīmē noteiktu platumu.
- gals Apzīmē stāvokli, ka (kas) ir pabeigts vai beidzies.
- lupata Apzīmē stāvokli, kad (kas) ir saplīsis, saplēsts.
- silts Apzīmē stāvokli, kas ir saistīts ar samērā augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
- salts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- auksts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātu vai zemas temperatūras sajūtu.
- bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar bailēm.
- bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
- kluss Apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai nav dzirdamas stipras skaņas.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēkam kas) ir labi, tā, kā vajag, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai, atbilst kādām prasībām.
- salts Apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru.
- marķējums Apzīmējums (piem., precei, ražojumam, sūtījumam) ar attiecīgu zīmi.
- bio Apzīmējums bioloģiskajās saimniecībās ražotai produkcijai, arī produkcijai, kuras ražošanā izmantotas bioloģiski audzētas izejvielas.
- leģenda Apzīmējumu un paskaidrojumu kopums (kartei, plānam, attēlam).
- numerācija Apzīmēšana ar secīgiem numuriem; numurēšana; šādu numuru kopums.
- numurēt Apzīmēt (ko) ar secīgiem (kārtas) cipariem.
- marķēt Apzīmēt (piem., preci, ražojumu, sūtījumu), uzliekot attiecīgu zīmi; iezīmēt.
- sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus).
- atribūts Apzīmētājs.
- plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
- apziņa Apzināšanās; izpratne, arī izjūta.
- dzīve Apzināta (cilvēka) eksistence.
- spiediens Apzināta iedarbošanās (uz cilvēku, viņa psihi), lai panāktu savu vēlmju īstenošanu.
- mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
- obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
- nepaklausība Apzināta rīkojuma, pavēles, noteikumu u. tml. neievērošana, neizpildīšana.
- griba Apzināta tieksme, vēlēšanās.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- mocīt Apzināti darīt (kādam) fiziskas sāpes, mokas, ciešanas; spīdzināt.
- piecirst Apzināti darīt tā, lai (kādam) iepatiktos.
- dzīvot Apzināti eksistēt (par cilvēkiem).
- atriebt Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- atriebties Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- mēdīt Apzināti izkropļoti, pārspīlētā veidā atdarināt (kāda runu, mīmiku, kustības).
- narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
- iestudēt Apzināti izveidot (piem., noteiktus žestus, mīmiku, izturēšanos).
- koncentrēties Apzināti koncentrēt savu uzmanību.
- apmānīt Apzināti maldināt, panākt, ka notic šķietamajam; piemānīt.
- jaukt galvu Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
- mānīt Apzināti maldināt, stāstot nepatiesību; krāpt.
- apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus; apkrāpt.
- slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piem., faktus, jūtas).
- apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu, tam kaitētu).
- meli Apzināti nepatiess izteikums (kāda maldināšanai).
- parazitēt Apzināti nestrādāt un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem.
- iegriezt Apzināti nodarīt (kādam) ko sliktu, ļaunu.
- baltie plankumi Apzināti noklusēti vai objektīvi neizpētīti vēstures fakti.
- samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- falsificēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus, datus).
- fabricēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu).
- viltot Apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu.
- safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; sacerējums, dokuments u. tml., kas satur šādas nepatiesas ziņas, faktus.
- melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- sabotāža Apzināti veikta kaitniecība; apzināta rīcība, lai izjauktu (ko).
- tīšām Apzināti, ar nodomu.
- piestrādāt Apzināti, mērķtiecīgi strādāt, lai izveidotu ko atbilstošu kādām vēlmēm, prasībām.
- zināt Apzināties (ko).
- justies Apzināties sevi (par ko).
- sajusties Apzināties sevi (par ko).
- atjaust Apzināties, aptvert.
- izjust Apzināties, izprast (ko) un (to) pārdzīvot.
- justies Apzināties, just (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
- sajusties Apzināties, sajust savu fizisko vai emocionālo stāvokli.
- just Apzināties, saprast; nojaust.
- grēks Apzināts vai neapzināts reliģiski ētisko pamatnormu (baušļu) pārkāpums.
- sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga.
- apziņa Apzinīga attieksme (pret ko).
- pētīt Apzinot faktus, novērojot u. tml., gūt informāciju (par ko).
- prāts Apziņa; arī izpratne, domas.
- mēnessērdzība Apziņas traucējumi, kad cilvēks miegā pieceļas un izdara šķietami apzinīgas darbības; somnambulisms.
- somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms.
- apdūmot Apžāvēt dūmos (piem., zivis, gaļu).
- apraut Apžāvēt, apkaltēt (par vēju, sauli).
- apkaltēt Apžāvēt.
- apžēloties Apžēlot (kādu); piedot.
- sažilbt Apžilbt, parasti ļoti.
- apkalst Apžūt.
- tavējais Ar "tu" uzrunātā cilvēka ģimenes, retāk kolektīva loceklis, piederīgais.
- atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
- jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt.
- maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piem., vielas, masas) stāvokli.
- sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
- uzstāties Ar (piemēram, publicistisku, sabiedrisku) darbību paust protestu (pret ko) vai atbalstu (kam).
- slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
- sastapt Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita acis, skatienu).
- sastapties Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita skatienu).
- adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā.
- dzeloņains Ar adatveida izvirzījumiem, veidojumiem (parasti par priekšmetu).
- aizsaukt Ar aicinājumu, rīkojumu likt ierasties.
- atkarot Ar aktīvu darbību iegūt, atņemt (kam).
- salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas.
- segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēka, cilvēku kopuma) darbību (piem., bruņotā cīņa, uzbrukumā).
- aizstāvēt Ar aktīvu rīcību, arī nostāju sargāt, nodrošināt (pret ko nevēlamu); aizsargāt.
- pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
- izcīnīt Ar aktīvu rīcību, pārvarot grūtības, šķēršļus, iegūt, panākt (ko).
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
- āķēt Ar āķi aizdarīt (ciet), kabināt (klāt), savienot (kopā).
- dzērums Ar alkoholu saindēta organisma stāvoklis.
- šrapnelis Ar apaļām lodēm pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- apdziedāt Ar apdziedāšanās dziesmām izzobot, izjokot.
- iegalvot Ar apgalvojumiem censties pārliecināt (par ko).
- noģērbt Ar apģērbu nosegt; saģērbt.
- sabotēt Ar apzinātu rīcību censties izjaukt (ko).
- spīdzināt Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
- subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
- ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
- vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
- plāksteris Ar ārstējošu vielu pārklāta zāļu forma ārīgai lietošanai.
- griezties Ar asmeni, šķautnēm, malām u. tml. spiesties, urbties (kur iekšā).
- astoņnīšu Ar astoņām nītīm.
- cirst Ar asu priekšmetu no cieta materiāla veidot (ko).
- griezt Ar asu rīku gatavot, veidot (ko).
- griezt Ar asu rīku, priekšmetu sadalīt daļās, atdalīt no veselā; arī smalcināt.
- gluds Ar atbilstošiem izteiksmes līdzekļiem; raits, viegli plūstošs.
- iedzīt Ar ātrāku, spraigāku darbību atgūt (nokavēto), panākt darbā (citus).
- sist Ar atsevišķu raksturīgu skaņu vai skaņām (piem., zvanu) vēstīt (laiku) – par pulksteni.
- sabalsot Ar atskaņām izveidot (savstarpēji) saskanīgas (dzejas rindas).
- saskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi; atskaņot (3).
- lēkt Ar atspērienu atraujoties no pamata, pārvarēt augstumu, attālumu vai gaisā veikt kādas kustības.
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, leju, sānis, atpakaļ u. tml.).
- numurs Ar attiecīgo ciparu vai ciparu kopu apzīmēta atsevišķa telpa vai telpas (piem., viesnīcā).
- norakstīt Ar attiecīgu dokumentu atzīt, ka (kas) vairs nav lietojams, izmantojams un ir likvidējams.
- pārvadīt Ar attiecīgu iekārtu palīdzību pārvietot (vielu, enerģiju u. tml.) no vienas vietas uz citu.
- uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
- mest Ar atvēzienu virzīt (ko), panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; sviest.
- sviest Ar atvēzienu, strauju (rokas) kustību panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; šādi panākt, ka (kas) krīt (kur), trāpa (kur, kādam); mest.
- ķekatas Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uz māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
- augstpapēžu Ar augstiem papēžiem (par apaviem).
- marionete Ar auklām vai diegiem vadāma teātra lelle.
- ugunskuģis Ar bākai līdzīgu konstrukciju aprīkots kuģis, kas noenkurojas noteiktā vietā un pilda bākas funkcijas.
- dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
- dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas melodiskas skaņas (parasti par putniem).
- joms Ar balstu (stabu, kolonnu) rindu nošķirta gareniska telpas daļa (piem., baznīcā).
- baltraibs Ar baltiem plankumiem.
- dagls Ar baltiem un melniem raibumiem (parasti par cūku).
- bālgans Ar baltu nokrāsu.
- iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piem., bailes).
- iebarot Ar barību pielabināt, padarīt drošu, paklausīgu (dzīvnieku).
- ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, paklausīgu (dzīvnieku).
- baskājains Ar basām kājām.
- gards Ar baudu, labu ēstgribu (ēst, dzert); tā, ka rodas labsajūta, bauda.
- iznašķēt Ar baudu, tīksminoties izēst.
- izblēdīt Ar blēdību iegūt; izkrāpt.
- sablēdīt Ar blēdīšanos iegūt, dabūt (ko).
- uzblīkšķināt Ar blīkšķi uzsist, arī sasist; radīt blīkšķi (piemēram, šaujot).
- brūklenājs Ar brūklenēm noaugusi vieta; brūkleņu audze.
- brūnacains Ar brūnām acīm.
- brunets Ar brūniem, tumšiem matiem (par cilvēku).
- bērs Ar brūnu apspalvojumu, līdz pusei melnām kājām, melnu asti un melnām krēpēm (par zirgu).
- iebrūns Ar brūnu nokrāsu; brūngans.
- brūngans Ar brūnu nokrāsu.
- izlauzties Ar bruņotu cīņu izvirzīties (cauri kam, caur ko), izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- zints Ar buršanos, rituālām darbībām saistīta tautas gudrība.
- noburt Ar buršanu pārvērst (par ko), pakļaut burvestībai (kādu, ko).
- pieburt Ar buršanu piesaistīt (kādam ko).
- pārvērst Ar buršanu, maģiskām darbībām panākt, ka (kas) kļūst par ko.
- mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
- telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes) daļa.
- lodziņš Ar caurredzamu plāksni segta atvere (piem., iekārtas, ierīces korpusā).
- sēta Ar celtnēm un žogu norobežots laukums; pagalms.
- pagalms Ar celtnēm un žogu norobežots laukums.
- sviest Ar centrbēdzes spēku atdalīt (no kā).
- centrifugēt Ar centrifūgu mehāniski sadalīt (maisījumu) sastāvdaļās.
- nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) sānu josla, kas abās pusēs piekļaujas brauktuvei.
- ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
- ultraviolets Ar cilvēka redzi neuztverams starojums, kas elektromagnētisko viļņu skalā atrodas starp redzamās violetās gaismas joslu un rentgenstarojumu.
- atkarot Ar cīņu (parasti bruņotu) atgūt.
- atzīme Ar ciparu vai vārdisku formulējumu izteikts vērtējums (parasti mācību iestādē).
- uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni), arī izgatavot (koka priekšmetu).
- kopsolis Ar citiem gājējiem saskaņots solis.
- medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
- cukurūdens Ar cukuru saldināts ūdens.
- četrklasīgs Ar četrām klasēm (par skolu).
- četrrindu Ar četrām rindām; tāds, kas veido četras rindas.
- četrcilindru Ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju, automobili ar šādu dzinēju).
- četrstāvu Ar četriem stāviem.
- četrzaru Ar četriem zariem.
- dagerotips Ar dagerotipiju iegūts fotouzņēmums.
- polderis Ar dambjiem norobežota sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni.
- piedancot Ar dancošanu piepildīt.
- tēst Ar darbarīku šķelt nost, līdzināt; šādā veidā darināt (ko).
- solidarizēties Ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti.
- panākt Ar darbību, rīcību sasniegt (ko).
- piedārdināt Ar dārdināšanu piepildīt.
- scepteris Ar dārgakmeņiem un grebumiem rotāts zizlis – viens no monarha varas simboliem.
- novilkt Ar datortehnikas paņēmieniem iegūt (kā) kopiju.
- datorcentrs Ar datoru iekārtām un interneta pieslēgumu aprīkota telpa, telpas vai atsevišķa iestāde.
- dziesmots Ar daudzām dziesmām, dziesmu bagāts.
- grumbains Ar daudzām grumbām; tāds, kam ir daudz grumbu.
- acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti kartupeļiem).
- izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izostīt (2).
- izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt; izostīt.
- izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt.
- izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (ziņas, datus u. tml.).
- dziedināt Ar dažādiem līdzekļiem padarīt veselu, atjaunot veselību.
- zīlēt Ar dažādiem maģiskiem paņēmieniem censties uzzināt (ko, piem., nākotni).
- nozvejot Ar dažādiem paņēmieniem iegūt (ko).
- manipulēt Ar dažādiem paņēmieniem pakļaut savai gribai.
- pielabināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt (kāda, kā) labvēlību, pozitīvu attieksmi.
- konservēt Ar dažādiem paņēmieniem panākt vai būt par cēloni tam, ka (kas) nebojājas, saglabājas līdzšinējā stāvoklī.
- pielabināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvnieks) kļūst draudzīgs, pieļāvīgs.
- piestiprināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (kas) turas (pie kā, kam klāt).
- šķobīt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (kas) zaudē stabilitāti, noturību.
- nogatavināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (pārtikas produkts) sasniedz lietošanas gatavību.
- pielabināties Ar dažādiem paņēmieniem, iztopot censties panākt (kāda) labvēlīgu attieksmi.
- izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
- degpudele Ar degmaisījumu pildīta pudele, ko lieto kāda objekta aizdedzināšanai.
- piedejot Ar dejošanu papildināt (kādam) priekšnesumu.
- piedejot Ar dejošanu piepildīt (ko).
- pušķot Ar dekoratīviem elementiem, ziediem u. tml. darīt (ko) skaistāku; rotāt, greznot.
- desmitstāvu Ar desmit stāviem.
- deviņgalvains Ar deviņām galvām.
- deviņstāvu Ar deviņiem stāviem.
- piedimdināt Ar dimdināšanu piepildīt (telpu, apkārtni).
- aile Ar divām paralēlām līnijām norobežota vieta (uz papīra lapas).
- divrindu Ar divām rindām; tāds, kas veido divas rindas.
- divslīpju Ar divām slīpēm (parasti par jumtu).
- divstāvu Ar diviem stāviem.
- divžuburu Ar diviem žuburiem.
- aizducināt Ar dobju troksni aizbraukt.
- piedrupināt Ar drupatām pārklāt (ko); piebārstīt (ko).
- aizdūkt Ar dūcošu troksni aizbraukt.
- dūlēt Ar dūmekli (dūli) dūmot bites.
- tetovēt Ar dūrieniem ievadot krāsu, veidot uz ķermeņa, tā daļas (uzrakstu, attēlu); šādā veidā iezīmēt (uz ķermeņa, tā daļas) uzrakstu, attēlu.
- nodurt Ar dūrienu, durot nonāvēt.
- dzeloņains Ar dzeloņiem, ērkšķiem (par augiem, to daļām).
- iedzeltens Ar dzeltenu nokrāsu; dzeltenīgs.
- dzeltenīgs Ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens.
- dzelzasu Ar dzelzs asīm (parasti par ratiem).
- iedziedāt Ar dziedāšanu iesākt, ievadīt.
- iedziedāt Ar dziedāšanu ievingrināt (balsi).
- apdziedāt Ar dziesmām cildināt, slavināt, arī apdzejot.
- dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- saklausīt Ar dzirdi uztvert (skaņas), sadzirdēt (ko).
- dzirdēt Ar dzirdi uztvert (skaņas).
- klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piem., teikto, atskaņoto).
- izdzirdēt Ar dzirdi uztvert.
- sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, uztvert (skaņas, kāda teikto).
- ecēt Ar ecēšām apstrādāt (augsni).
- ieekonomēt Ar ekonomiju ietaupīt.
- ekranēt Ar ekrānu aizsargāt no nevēlama starojuma, elektriskā vai magnētiskā lauka u. tml.
- ekseļi Ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība.
- elektrotehnika Ar elektrību darbināma ierīce, instrumentu vai to kopums.
- elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts sirdsdarbības pieraksts.
- elektrokārs Ar elektromotoru darbināms transportlīdzeklis, ko parasti izmanto kravu pārvietošanai noliktavās, ražošanas uzņēmumos u. tml.
- labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, kādu vietu u. tml.).
- ēvelēt Ar ēveli (1) vai ēvelmašīnu apstrādāt.
- ēvelēt Ar ēveli (2) sasmalcināt.
- faktisks Ar faktiem pamatots; īsts, patiess.
- kibitka Ar filcu pārsegta apaļa dzīvojamā telts (klejotāju tautām); jurta.
- pieveikt Ar fizisku spēku, cīnoties pārspēt, uzveikt.
- fotografēt Ar fotoaparātu iegūt (kā) attēlu.
- aizvējot Ar gaisa plūsmu aizvirzīties.
- ielidot Ar gaisa plūsmu ievirzīties (kur iekšā).
- piepūsties Ar gaisa plūsmu izplesties, izspīlēties.
- uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un nonākt (kur).
- piepūst Ar gaisa plūsmu, gaisu izplest, izspīlēt (ko).
- fotoplate Ar gaismjutīgu emulsiju klāta stikla plate fotogrāfiska attēla iegūšanai (plaši lietota 19. un 20. gs. mijā).
- plate Ar gaismjūtīgu emulsiju klāts stikla gabals fotografēšanai; fotoplate.
- peldriņķis Ar gaisu pildīts riņķveida priekšmets, kas palīdz peldoties noturēties virs ūdens.
- gaišmatains Ar gaišiem, dzeltenīgiem matiem.
- garūsains Ar garām ūsām.
- izgārgt Ar gārdzienu izdvest (skaņu); gārdzot pateikt, izrunāt.
- garmatains Ar gariem matiem.
- garstulmu Ar gariem stulmiem (par apaviem).
- sagatavot Ar garīgu darbību, garīgu piepūli izveidot, arī apgūt; organizējot, mēģinot u. tml. izveidot, sarīkot.
- piegaudot Ar gaudošanu piepildīt.
- pieglaimoties Ar glaimiem censties iegūt (kāda) labvēlību, iztapt (kādam).
- krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
- glezna Ar glezniecības līdzekļiem veidots tēlotājmākslas darbs.
- plafons Ar gleznojumiem un ciļņiem rotāti griesti vai to daļa.
- piegludināt Ar gludekli gludinot, piestiprināt, piesaistīt.
- grāmatniecība Ar grāmatu ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu un lietošanu saistītu darbību kopums (grāmatu izdošana, tirdzniecība, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija u. tml.).
- aizgrandēt Ar grandoņu, lielu troksni aizvirzīties.
- aizgrūst Ar grūdienu aizvērt, aiztaisīt.
- atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
- uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
- kārpīties Ar grūtībām (grimstot, stiegot kur iekšā) virzīties.
- uzmānīt Ar grūtībām (piem., dažādi grozot, spiežot) panākt, ka (kas) uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, atmudžināt (ko sasietu, sapinušos).
- atmūķēt Ar grūtībām atslēgt, atdabūt vaļā.
- lauzīties Ar grūtībām censties iemācīties.
- atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (piem., pa staignu ceļu), atkļūt.
- aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot, aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- iemānīt Ar grūtībām ievietot, iedabūt (kur iekšā).
- ielīst Ar grūtībām ievirzīties (kur iekšā).
- izdvest Ar grūtībām izdabūt (skaņu).
- izkulties Ar grūtībām izkļūt, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- grābstīties Ar grūtībām meklēt vārdus.
- piņķēt Ar grūtībām ņemt ārā (ko iesietu, iepinušos).
- izsist Ar grūtībām panākt (labvēlīgu risinājumu).
- pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- aizkārpīties Ar grūtībām pārvietojoties, grimstot, stiegot aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izmocīt Ar grūtībām pateikt, izrunāt.
- uzsliet Ar grūtībām piecelt.
- pielauzt Ar grūtībām pierunāt, panākt, ka piekrīt (kādai rīcībai).
- piņķēt Ar grūtībām raisīt, risināt (ko sasietu, sapinušos).
- sakasīt Ar grūtībām sadabūt.
- izvilkt Ar grūtībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka izstāsta, izsaka; aplinkus taujājot, izzināt.
- cīnīties Ar grūtībām, ilgi darboties (ap ko), darīt (ko).
- plosīties Ar grūtībām, ilgi darboties, strādāt, lai panāktu, sasniegtu (ko).
- lauzīties Ar grūtībām, kļūdaini runāt (citā valodā).
- aizkustēties Ar grūtībām, lēnām aiziet (kur, līdz kādai vietai).
- stumties Ar grūtībām, lēnām virzīties, pārvietoties.
- izboksterēt Ar grūtībām, lēni izlasīt.
- boksterēt Ar grūtībām, lēni lasīt.
- saboksterēt Ar grūtībām, lēni salasīt.
- nodabūt Ar grūtībām, lielu piepūli dabūt (ko) lejā, zemē, nost.
- aizmocīt Ar grūtībām, mokām aizdabūt.
- aizmocīties Ar grūtībām, mokām aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izvelties Ar grūtībām, negribīgi tikt izrunātam.
- izvelt Ar grūtībām, negribīgi, lēnām izrunāt.
- izlauzīt Ar grūtībām, nepareizi izrunājot, izteikt.
- velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
- izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- atkulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.).
- izpērties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, izkļūt (ārā).
- izsisties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, sasniegt (ko), tikt (līdz kurienei).
- izkļūt Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, tikt ārā (no kurienes); nonākt (kur), izvirzīties (cauri kam, caur ko).
- malties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, virzīties cauri (kam).
- pamīksts Ar homoseksuālām iezīmēm.
- hronometrāža Ar hronometru noteiktais ilgums.
- iekravāties Ar iedzīvi ierasties (jaunā dzīvesvietā).
- šņaukt Ar ieelpu virzīt degunā (pulverveida vielu).
- iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku transportlīdzeklim, darbarīkam).
- jūgt Ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
- sajūgt Ar iejūgu savstarpēji sasaistīt.
- automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis kravas un pasažieru pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem.
- abonements Ar iepriekšēju samaksu noteiktas tiesības saņemt (laikrakstus, žurnālus u. tml.), izmantot (telefonu, vietu teātrī u. tml.); dokuments, kas piešķir šīs tiesības.
- izgudrēm Ar iepriekšēju slēptu nodomu, arī ar viltību.
- dzīsla Ar iežiem vai minerālvielām aizpildīta plaisa zemes garozā.
- kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
- dresēt Ar īpašām metodēm izstrādāt un nostiprināt dzīvniekos vēlamus nosacījuma refleksus un iemaņas.
- saaudzēt Ar īpašām metodēm savienot (kāda materiāla gabalus, piem., palielinot to garumu).
- pareģot Ar īpašām spējām noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to).
- džakuzi Ar īpašām sprauslām aprīkota vanna ķermeņa zemūdens masāžai.
- saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
- stenogramma Ar īpašām zīmēm pierakstīti norādījumi par to, kā izbraucams rallija trases ātrumposms.
- metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
- izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
- aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
- transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
- noņemt Ar īpašiem paņēmieniem nodalīt, atdalīt nost.
- labot Ar īpašiem paņēmieniem novērst, mazināt (bojājumus vai defektus ķermenī, tā funkcijās).
- steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) uzzied vai dod ražu pirms parastā laika.
- mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanas veids; dresēt (dzīvnieku).
- pieaudzēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (kas) pieaug.
- pieaudzēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (kas) tiek neatdalāmi pievienots, piesaistīts.
- mumificēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka nedzīvs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermenis netrūd.
- siet Ar īpašiem paņēmieniem saistīt kopā (kā) lapas un vākus.
- uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem uzklāt (piemēram, šķidras masas kārtu) virsū (uz kā, kam).
- plisēt Ar īpašiem paņēmieniem veidot sīkas, paralēlas ieloces.
- gofrēt Ar īpašiem paņēmieniem viļņveidīgi krokot.
- zvejot Ar īpašiem rīkiem ķert zivis un citus ūdensdzīvniekus.
- urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
- pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kādas iekārtas, ierīces darbības režīmu).
- aizķēdēt Ar īpašu ķēdi (papildus) nostiprināt.
- kanonizēt Ar īpašu lēmumu pieskaitīt pie svētajiem.
- dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
- dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties kādā vietā un rūpēties par kārtību (parasti skolā).
- stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu, tā sakneni, spraudeni u. tml.) augšanai pastāvīgā vietā.
- grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (ko).
- gravēt Ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem veidot gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
- celibāts Ar īpašu solījumu saistīta (mūku, garīdznieku u. tml.) atteikšanās no laulības dzīves un seksuālajām attiecībām; šāda dzīvesveida ievērošana.
- brīnumsvecīte Ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo.
- bagāts Ar izcilām spējām, zināšanām, dotībām.
- šņaukt Ar izelpu virzīt ārā vai ar ieelpu vilkt iekšā izdalījumus no deguna.
- pļaut Ar izkapti vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
- piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem pieregulēt (šaujamieroci).
- nicināt Ar izteiktu nepatiku attiekties (pret ko), atzīstot (to) par nepieņemamu, sliktu u. tml.
- atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
- rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu atklāt, darīt zināmu (ko).
- nerādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu nepaust, nedarīt uztveramu (ko).
- rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu paust, darīt uztveramu (ko).
- kārdināt Ar izturēšanos, runu u. tml. censties izraisīt kādā vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt); būt par cēloni, ka kādam rodas vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt).
- lievenis Ar jumtu pārsegta (vaļēja vai slēgta) ieeja ēkā.
- palievenis Ar jumtu pārsegts lievenis; nojume (pie mājas ieejas).
- pajumte Ar jumtu segta vieta (piem., zem ārsienai pārvirzītas jumta daļas vai zem pārseguma, kas novietots uz balstiem).
- adoptēt Ar juridisku aktu pieņemt bērnu, piešķirot viņam laulībā dzimuša bērna tiesības.
- kabalistika Ar kabalu saistītie priekšstati un rituāli.
- kaitējums Ar kāda darbību vai bezdarbību izraisīts nevēlams, pēc likuma sodāms nodarījums.
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- ņemt Ar kādu darbību aptvert (ko).
- piesmērēt Ar kādu ierakstu, uzrakstītu tekstu u. tml. (ko) sabojāt, padarīt nederīgu.
- izlādēties Ar kādu rīcību, darbību atbrīvoties no (psihiska) sasprindzinājuma, uzbudinājuma, liekās enerģijas.
- pieslēgties Ar kādu tehnisku sistēmu pievienoties (kam), nodrošinot sakaru, dzirdamības u. tml. iespējas.
- mīt Ar kājām spiest, kustināt (ko), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- rakt Ar kājām vai purnu raust (zemi) – par dzīvniekiem.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, censties no tās ko izcelt (par dzīvniekiem).
- rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, veidot (padziļinājumu, alu) – par dzīvniekiem.
- kārpīt Ar kājām vai rokām spēcīgi raust, kasīt, svaidīt.
- spārdīt Ar kājas kustībām vairākkārt sist.
- pedālis Ar kāju darbināma svira (mūzikas instrumentiem).
- pamina Ar kāju darbināma svira.
- pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces) elements.
- arvien Ar katru mirkli, pakāpeniski, nemitīgi.
- aizvien Ar katru nākamo mirkli, laikposmu; arvien.
- atkaukties Ar kaucienu atsaukties.
- ielauzties Ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā).
- izsisties Ar kauju izkļūt (no kurienes), izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
- piekausēt Ar kausēšanu vai karsēšanu piestiprināt.
- kinoreportāža Ar kinematogrāfijas līdzekļiem veidota reportāža.
- kinotehnika Ar kinofilmu ražošanu saistīto māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, kā arī tehnisko iemaņu, paņēmienu kopums.
- sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
- izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
- klabināt Ar knābi radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
- kalt Ar knābja cirtieniem, sitieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; šādi veidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
- pārkalt Ar knābja sitieniem, cirtieniem pārdalīt.
- pārcirst Ar ko asu radīt (kur) caurumu, bojājumu.
- nokost Ar kodienu atdalīt (kā) gabalu.
- prognoze Ar konkrētiem datiem pamatots paredzējums par (kā) norisi, rezultātu.
- mūmija Ar konservējošām vielām pret trūdēšanu apstrādāts miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermenis.
- telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
- kontingents Ar kopīgām iezīmēm raksturīgs (cilvēku) kopums, daudzums, kas veido kāda lielāka kopuma daļu.
- iekrāsot Ar krāsu (ko) iezīmēt.
- aizkrāsot Ar krāsu aizklāt.
- kultorgs Ar kultūru saistītu kolektīvu pasākumu organizators (padomju iekārtā).
- saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
- izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, neveikli izvirzīties.
- saķērkties Ar ķērcieniem sazināties (par putniem).
- masa Ar ķermeņa inerci mērīts šā ķermeņa vielas daudzums.
- sāniski Ar ķermeņa sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piem., virzīties, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa sāna.
- implantēt Ar ķirurģiskām metodēm ievietot, ieaudzēt organismā (audus vai mākslīgu veidojumu).
- piešūt Ar ķirurģiskiem paņēmieniem šujot, piestiprināt atpakaļ (atdalīto ķermeņa daļu).
- šūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas).
- sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot.
- piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
- nokult Ar labības kombainu novākt un apstrādāt.
- gozēt Ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piem., saulē, pie uguns).
- gozēties Ar labpatiku sildīties (piem., saulē, pie uguns).
- garšīgs Ar labu ēstgribu, ar baudu; kāri.
- brašs Ar labu stāju; spēcīgs, stalts; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ar godu Ar labu, bez piespiešanas.
- labināt Ar laipnību, labvēlību censties panākt, ka (kas) paklausa, nepretojas.
- aizlakot Ar laku aizdarīt, hermētiski noslēgt.
- šķipelēt Ar lāpstu pārvietot (ko).
- ielabot Ar lauksaimnieciskiem pasākumiem padarīt (augsni) auglīgāku.
- atlēkt Ar lēcienu atvirzīties nost; spēji atrauties, atkāpties u. tml. (no kā).
- palēkties Ar lēcienu pavirzīties nedaudz uz augšu.
- piezemēties Ar lēcienu, lēcienā skart zemi.
- gastroskops Ar lēcu sistēmu un gaismas avotu aprīkots instruments kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas apskatei.
- leduslaukums Ar ledu klāts laukums (parasti sporta sacensībām) brīvā dabā vai speciāli celtā ēkā; ledus laukums.
- uzmocīt Ar lielām grūtībām (ko) paveikt.
- iemocīt Ar lielām grūtībām iedabūt (kur iekšā).
- uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt augšā.
- izmocīties Ar lielām grūtībām, nopūloties izvirzīties, izkļūt (cauri kam, caur ko).
- nomocīt Ar lielām mokām, grūtībām pabeigt (ko).
- šņakāt Ar lielu apetīti, arī trokšņaini ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- bez elpas Ar lielu interesi, aizturot elpu.
- kārs Ar lielu interesi, uzmanību.
- izlolot Ar lielu mīlestību, gādību izveidot.
- kārs Ar lielu patiku, juteklisku baudu.
- mīļuprāt Ar lielu patiku, labprāt.
- izmocīt Ar lielu piepūli iztukšot (ēdot vai dzerot).
- izmocīt Ar lielu piepūli, ar grūtībām izdabūt, panākt.
- brāzties Ar lielu spēku, strauji, nevienmērīgi norisēt.
- augsts Ar lielu svārstību skaitu sekundē (par skaņu, balsi).
- apkārt Ar līkumu (doties).
- aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- rīcībspēja Ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību.
- kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- ievēlējamība Ar likumu noteikta kārtība, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādus darbus.
- institūcija Ar likumu noteikts, oficiāli iedibināts elements sabiedriskā dzīvē.
- lakūna Ar limfu pildīta starptelpa starp audu elementiem un orgāniem.
- līmlente Ar līmvielu (parasti no vienas puses) pārklāta lente.
- izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piem., caurumu, robu).
- izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
- pārliecināt Ar loģisku pamatojumu ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
- polispasts Ar lokanu saiti (trosi) saistīts kustīgu un nekustīgu trīšu mehānisms, ko izmanto celšanas, montāžas, vilkšanas ierīcēs.
- satvert Ar lūpu, žokļu kustību, panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
- kristālskaidrs Ar ļoti augstām morālām īpašībām.
- baltmatains Ar ļoti gaišiem matiem.
- viena lējuma Ar ļoti līdzīgām īpašībām.
- vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
- glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties, skatīties.
- vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- lāsumains Ar mainīgu, nevienmērīgu spīdumu, mirdzumu.
- pamāt Ar mājienu vai mājieniem izteikt (sveicienu, atvadīšanos u. tml.).
- nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko).
- izmānīties Ar mānīšanos, viltu izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- uzmānīt Ar mānīšanu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- atmānīt Ar mānīšanu, vilinot panākt, ka atnāk, ierodas šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- iemānīt Ar mānīšanu, viltību iedabūt (kur iekšā).
- aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt prom; mānot, pierunājot panākt, ka aiziet.
- pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- izmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- balkons Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā.
- ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem novērst, likvidēt (slimību).
- ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem (slimo cilvēku, orgānu, organisma daļu) darīt veselu.
- sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
- piemelot Ar meliem papildināt (teikto, rakstīto u. tml.).
- nosusināt Ar meliorācijas paņēmieniem novadīt lieko ūdeni (kādā teritorijā), padarīt (augsni, zemi) sausāku.
- susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību izveidot, radīt (ko).
- uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
- sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, piemērots, derīgs kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, vēlamajā daudzumā.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) rodas, gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
- gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs lietošanai.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; izgatavot šādu priekšmetu.
- sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski (kas) palielinās.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
- pārliecināties Ar mērķtiecīgu darbību uzzināt, noskaidrot (ko).
- virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību censties panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
- izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību panākt vēlamo rezultātu, iegūt vai sagādāt (ko).
- atradināt Ar mērķtiecīgu rīcību panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piem., ieradums).
- piekalt Ar metāla detaļām, stiprinājumiem, ķēdēm u. tml. nekustīgi piesaistīt (kādu pie kā, kam klāt).
- uzgriezt Ar metālgriešanas darbgaldu, instrumentu izveidot (kam ārējo vītni).
- iemest Ar metienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); metot trāpīt (kur, kādam).
- atmest Ar metienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
- pamest Ar metienu pavirzīt.
- izmest Ar metienu vai citu paņēmienu nolaist, novietot ūdenī (ko).
- uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- pārmest Ar metienu, metot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārsviest.
- uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas.
- raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā noteiktā, vēlamā virzienā.
- mežaine Ar mežu apaugusi vieta.
- klajs Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija; klajums.
- klajums Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija.
- zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts, uz četrām kājām balstīts baļķis, ko izmanto par vingrošanas rīku (piem., atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
- spilvens Ar mīkstu materiālu pildīts gultas piederums, uz kā guļot novieto galvu; šāds priekšmets, ko izmanto dekoratīvos nolūkos, sēdēšanai u. tml.
- matracis Ar mīkstu vai elastīgu materiālu pildīts četrstūra priekšmets gulēšanai.
- izlolot Ar mīlestību, maigumu, gādību izaudzināt.
- aizsargāt Ar militāriem pasākumiem un līdzekļiem nodrošināt (pret ienaidnieka uzbrukumu u. tml.).
- iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (citā valstī, teritorijā).
- nosargāt Ar militāru spēku panākt, ka (kas) netiek iekarots, netiek nopostīts.
- spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes māņu tēls, kas iedveš bailes; arī rēgs.
- selva Ar mitriem ekvatoriālajiem mežiem apaugusi teritorija Amazones baseinā.
- autiņbiksītes Ar mitrumu uzsūcošu materiālu pildīti (zīdaiņu) autiņi biksīšu formā.
- stils Ar modi saistīts ģērbšanās, mājokļa iekārtojuma veids.
- nomocīt Ar mokām apēst.
- pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
- musketieris Ar musketi bruņots kājnieks.
- uzraut Ar muskulatūru uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
- fārvaters Ar navigācijas zīmēm aprīkots kuģu ceļš (piem., upes grīvā).
- iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību, arī nesaudzīgu bardzību iemācīt (kādam ko); iedresēt.
- iekarot Ar neatlaidīgu darbību izcīnīt, panākt (ko).
- majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
- atstumt Ar negatīvu attieksmi, izturēšanos u. tml. nesekmēt, ierobežot, liegt (kāda) dalību sabiedrības, kolektīva dzīvē.
- šmucīgs Ar negodīgu, netikumīgu rīcību saistīts; negodīgs, blēdīgs.
- apmēram Ar nelielu novirzi (no minētā); aptuveni.
- izmakšķerēt Ar nelielu piepūli izdabūt (no kurienes).
- uzmakšķerēt Ar nelielu piepūli, arī neviļus, negribēti uzdabūt augšā (no kurienes).
- brīnumains Ar neparastām īpašībām, pārdabiskām spējām.
- nodot Ar nodevīgu rīcību pievilt (kādu, ko).
- noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
- palīgā Ar nolūku palīdzēt; lai palīdzētu.
- instruēt Ar norādījumiem, pamācībām sagatavot kādai darbībai.
- uzskaite Ar noteikta veida slimību slimojošu pacientu reģistrs (ārstniecības iestādē).
- regulēt Ar noteiktām darbībām panākt vēlamo, nepieciešamo (lielumu, augstumu, stiprumu u. tml.).
- uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
- regulēt Ar noteiktām darbībām saskaņojot mehānisma sastāvdaļu darbību, panākt, ka (kas) iegūst vēlamo stāvokli, vēlamās īpašības.
- vadīt Ar noteiktām darbībām un attiecīgām ierīcēm panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
- aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
- mest Ar noteiktām kustībām veidot, radīt (ko).
- patronāts Ar noteiktām tiesībām un pienākumiem saistīta aizbildnība pār draudzes baznīcu; šīs aizbildnības realizētājs.
- iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piemēram, pretinieka organizācijā savu cilvēku).
- datums Ar noteiktu numuru apzīmēta mēneša diena; dienas, mēneša, gada apzīmējums rakstiskā formā.
- iesūtīt Ar noteiktu uzdevumu likt doties (kur); ar noteiktu uzdevumu iesaistīties (kādā organizācijā).
- noliegums Ar noteiktu valodas vienību vai konstrukciju izteikta (kā) neesamība, trūkums.
- vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
- norīkot Ar oficiālu rīkojumu panākt, ka (kas) tiek nodrošināts.
- kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst no akmeņoglēm, tās bez gaisa piekļuves karsējot.
- zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, kam pievienoti minerālsāļi.
- projicēt Ar optisku ierīci iegūt (kā) attēlu uz ekrāna.
- projekcija Ar optisku ierīci iegūts (kā) attēls uz ekrāna.
- uzost Ar ožas analizatoru uztvert, atrast (par dzīvniekiem).
- saost Ar ožu (ožas analizatoru) uztvert (ko), parasti pilnīgi.
- aizdipēt Ar padobju (soļu) troksni aizvirzīties.
- apdrošināt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par sūtījumu piegādi.
- parādprasība Ar parādsaistību kārtošanu saistīta prasība tiesā; dokuments, kurā izteikta prasība samaksāt parādu noteiktā termiņā.
- kvitēt Ar parakstu apliecināt (kā, piem., maksājuma) saņemšanu.
- atrunāt Ar pārliecināšanu censties panākt, lai atsakās (ko darīt).
- noriet Ar pārmetumiem, apvainojumiem vērsties (pret kādu, ko).
- izbaudīt Ar patiku, baudu pilnīgi izjust.
- neapnicis Ar patiku, bez apnikuma (ilgstoši ko darīt).
- labprāt Ar patiku; arī neiebilstot.
- piekomandēt Ar pavēli pievienot, pieskaitīt (kādu, ko) noteiktai militārai struktūrvienībai, norīkot noteikta uzdevuma veikšani.
- iešķērsām Ar pavērsienu sānis, slīpi; ne pilnīgi šķērsām.
- pelēcīgs Ar pelēku nokrāsu; iepelēks.
- iepelēks Ar pelēku nokrāsu; pelēcīgs.
- pulsēt Ar periodiski mainīgu spiedienu plūst pa asinsvadiem vai izplūst no tiem (par asinīm).
- ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
- spīlēt Ar piepūli aut, ģērbt (ko) ļoti šauru, cieši piegulošu, arī ar piepūli virzīt (ķermeņa daļu kur iekšā).
- papūlēties Ar piepūli censties ko sasniegt, panākt.
- spīlēties Ar piepūli ģērbt sev (ko) ļoti šauru, piegulošu.
- knibināt Ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko).
- noveikt Ar piepūli tikt galā (ar ko); pieveikt.
- rausties Ar piepūli, grūtībām kāpt, rāpties.
- izsist Ar piesitienu (ierīcē) panākt, ka tiek izdots, izveidots.
- uzsist Ar piesitienu (piemēram, uz mūzikas instrumenta taustiņa) izraisīt skaņu.
- uzsist Ar piesitienu (uz tastatūras) izveidot.
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot, tīrīt (ko) nost; tīrot ko nost, vairākkārt vilkt (pa ko).
- berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu, piem., tīrot, ieziežot, masējot).
- rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu); berzēt.
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
- uzplaukšķināt Ar plaukšķi uzsist (kādam, pa ko).
- atnest Ar plūsmu atvirzīt šurp (ko).
- atdzīt Ar plūsmu atvirzīt šurp, nost.
- sagrābt Ar plūsmu, spiedienu u. tml. sākt strauji un spēcīgi iedarboties.
- apolitisks Ar politiku nesaistīts, vienaldzīgs pret to; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pornobizness Ar pornogrāfiju saistīts bizness.
- atvairīt Ar pretdarbību nepieļaut, novērst.
- priedēkļvārds Ar priedēkli atvasināts vārds.
- baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
- prjaņiki Ar pūdercukura glazūru pārklāti cepumi, kurus cep no mīklas, kurai pievienots medus.
- atkratīt Ar pūlēm atvairīt.
- atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
- izdabūt Ar pūlēm dabūt piekrišanu, atļauju (kā) realizēšanai.
- iestīvēt Ar pūlēm iedabūt (kur iekšā).
- ielauzīties Ar pūlēm iemācīties (ko).
- izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai).
- uzstiept Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
- uzstīvēt Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
- uzstūķēt Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
- uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzaut (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
- uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- aizkulties Ar pūlēm, grūtībām aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- stīvēt Ar pūlēm, grūtībām aut (ko ciešu, šauru).
- iestiept Ar pūlēm, grūtībām ienest (kur iekšā).
- izklapatot Ar pūlēm, grūtībām izgādāt (ko).
- izkulties Ar pūlēm, grūtībām izkļūt, piem., no nevēlama stāvokļa.
- izstīvēt Ar pūlēm, grūtībām iznest, izstiept.
- izdabūt Ar pūlēm, grūtībām izvilkt, izņemt (no kurienes), izvirzīt (cauri kam, caur ko).
- staipīt Ar pūlēm, grūtībām nest, nēsāt (parasti ko smagu).
- stiept Ar pūlēm, grūtībām nest, vilkt, vest (ko).
- aizdabūt Ar pūlēm, grūtībām nogādāt (kur, līdz kādai vietai).
- nostiept Ar pūlēm, grūtībām nonest lejā (ko smagu).
- izspiest Ar pūlēm, grūtībām panākt (ko).
- aizdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kāds) aiziet (kur), dara (ko).
- piedabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kāds) ko izdara.
- izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet prom (no kurienes).
- izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka izkļūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- pielauzīt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka piekrīt; pielauzt.
- stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piem., nest, vilkt, vest).
- uzsisties Ar pūlēm, grūtībām sasniegt (piemēram, augstāku dienesta stāvokli).
- uzstiept Ar pūlēm, grūtībām uznest augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm, grūtībām uznest uz kādas vietas.
- uzstibīt Ar pūlēm, grūtībām uznest, arī uzvilkt, uzstumt (ko smagu).
- uzdabūt Ar pūlēm, grūtībām uzzināt; sadabūt.
- kulties Ar pūlēm, grūtībām virzīties, tikt uz priekšu.
- nokulties Ar pūlēm, grūtībām virzoties, nonākt (lejā, zemē).
- izsisties Ar pūlēm, lielu centību iegūt paaugstinājumu (darbā, dienestā u. tml.).
- uztusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt.
- pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties uz priekšu.
- ietusnīt Ar pūlēm, tusnījot ievirzīties, ievietoties (kur iekšā).
- ietusnīties Ar pūlēm, tusnījot ievirzīties, ievietoties (kur iekšā).
- iesist Ar pūsmu, šalti u. tml. ievirzīt.
- mašīnraksts Ar rakstāmmašīnu rakstīts teksts.
- rakstīt Ar rakstības līdzekļiem veidot (kādu tekstu).
- šmaukstināt Ar raksturīgām skaņām ēst (ko) – parasti par dzīvniekiem.
- vaimanāt Ar raudulīgiem, žēlabainiem izsaucieniem paust bēdas, sāpes.
- plūkāt Ar rāvieniem dalīt, padarot retāku (kādu kopumu).
- plūkāt Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
- plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- pieraut Ar rāvienu, strauju kustību pievilkt, pievirzīt (ko).
- uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
- gaisma Ar redzi uztveramais elektromagnētiskais starojums.
- tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
- saredzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē; saskatīt.
- redzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
- skatīt Ar redzi uztvert (ko) parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā); iepazītu (to); arī redzēt.
- rīt Ar reflektorisku rīkles darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
- rūdīt Ar regulārām apzinātām darbībām panākt, ka (kas) kļūst stingrs, noteikts.
- rūdīt Ar regulārām noteiktām darbībām panākt, ka (cilvēks, viņa organisms) kļūst fiziski spēcīgāks, izturīgāks (piem., pret slimībām).
- reklamēt Ar reklāmu piesaistīt uzmanību, palielināt pieprasījumu (precei vai pakalpojumam), padarīt (ko) populāru.
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju dot svētību (piem., celtnei, karogam).
- ordinēt Ar reliģisku ceremoniju iesvētīt garīdznieka amatā.
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā; ordinēt (garīdznieku).
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
- apsvētīt Ar reliģisku rituālu dot, piešķirt (kam) svētību.
- caurskatīt Ar rentgena staru, ultraskaņas u. tml. palīdzību aplūkot cilvēka iekšējos orgānus.
- rentgenogramma Ar rentgenstaru palīdzību iegūts attēls uz speciālas filmas.
- iejaukties Ar rīcību, padomu u. tml. censties pārmainīt (notikuma, norises u. tml.) gaitu, attīstību.
- ieriebt Ar rīcību, runu, izturēšanos sagādāt (kādam) nepatikšanas, izdarīt ko ļaunu.
- izraidīt Ar rīkojumu, pavēli likt doties prom (no kurienes); likt atstāt (telpu, teritoriju).
- uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- malt Ar riņķveida kustību spēcīgi jaukt (piem., ūdeni, gaisu).
- savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
- šķīt Ar rokām raujot, ņemt nost, plūkt.
- trikotāža Ar rokām vai mašīnām adīti gatavi izstrādājumi vai audumi.
- manuāls Ar rokām veicams, darbināms.
- taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru; diriģēt.
- noglaust Ar rokas kustību (ko) novirzīt nost.
- manipulēt Ar roku kustībām iedarboties (uz ko), vadīt (ko).
- rokasgranāta Ar roku metama granāta; rokas granāta.
- rokrats Ar roku pagriežams rats.
- manuskripts Ar roku rakstīts (sens) teksts.
- rokraksts Ar roku rakstītu burtu forma, rakstīšanas veids; ar roku rakstīts teksts.
- paraksts Ar roku uzrakstīts paša vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā un ierastā, nemainīgā veidolā), kas ko apstiprina, apliecina.
- izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats; izrotāt, izdekorēt.
- atrūkt Ar rūkšanu atsaukties (piem., par suni).
- rullēt Ar rulli (2) līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt.
- runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
- sabradāt Ar rupju, netaktisku izturēšanos vai rīcību iznīcināt (ko).
- rūsganīgs Ar rūsganu nokrāsu.
- saspārnoties Ar sajūsmu gatavoties (ko) īstenot.
- sakramentālija Ar sakramentu saistīts priekšmets, simbols.
- pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
- zemfrekvences Ar samērā zemu frekvenci.
- sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piem., virzīties, atrasties).
- saķīmiķot Ar sarežģītiem vai viltīgiem paņēmieniem izdarīt, izveidot (ko).
- sarkanīgs Ar sarkanu nokrāsu, iesarkans, arī gaiši sarkans.
- iesarkans Ar sarkanu nokrāsu, sarkanīgs.
- neitralizēt Ar sārmiem iznīcināt skābes īpašības vai ar skābēm – sārmu īpašības, radot sāļus.
- solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piem., par dīzeļdegvielu; soļarka.
- iesārts Ar sārtu nokrāsu, viegli sārts.
- sārtens Ar sārtu nokrāsu; iesārts.
- cigarete Ar sasmalcinātu tabaku pildīta plāna papīra caurulīte smēķēšanai.
- aizsaukt Ar saucienu aicināt (prom, kur, pie kā u. tml.).
- sasaukties Ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem).
- pietaisīt Ar saviem izkārnījumiem padarīt netīru (ko).
- likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
- kompromiss Ar savstarpēju piekāpšanos panākta vienošanās.
- kaut Ar savu (kārts, kauliņa u. tml.) izspēli, gājienu atņemt pretiniekam (piem., izspēlēto kārti, spēles kauliņu); sist.
- sargāt Ar savu darbību ierobežot (kādu).
- ražot Ar savu darbību radīt produktus pārdošanai tirgū.
- kaitēt Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
- nopelnīt Ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt (novērtējumu).
- veikt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kas) īstenojas, tiek sasniegts (kāds mērķis).
- radīt Ar savu darbu veidot (kādu lietu, priekšmetu).
- pelnīties Ar savu darbu, rīcību panākt, ka saņem (ko).
- nopostīt Ar savu iedarbību iznīcināt, bojāt (ko).
- spiest Ar savu ietekmi, rīcību censties ko panākt savā labā.
- nodarīt Ar savu izturēšanos izraisīt (ko sliktu) – par dzīvniekiem.
- lenkt Ar savu izturēšanos neatlaidīgi censties pievērst sev (pretējā dzimuma) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
- mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
- mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
- zemoties Ar savu izturēšanos pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu; ar savu rīcību u. tml. izrādīt pazemību.
- uzkūsāt Ar savu izturēšanos sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, enerģiju u. tml.
- atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
- nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību sabojāt (ko).
- izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību u. tml. novērst (ko nepareizu, kļūmīgu).
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
- vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
- izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piem., psihisku stāvokli, attieksmi).
- sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
- izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt (asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu).
- traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nevēlami ietekmēt (kādu, ko).
- uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
- nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) kļūst ļoti dusmīgs.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī).
- labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
- sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piem., jubilejā, svētkos.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
- noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, savaldību panākt, ka (psihisks stāvoklis) ārēji neizpaužas, citiem nav pamanāms.
- pievienoties Ar savu klātbūtni papildināt (cilvēku kopu).
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- uzsviest Ar savu kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar savu kustības enerģiju uzvirzīt uz kādas vietas.
- izveidot Ar savu novietojumu radīt (piem., rindu, apli) – par priekšmetiem, parādībām.
- skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
- sanest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur).
- uzmest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- izpelnīties Ar savu rīcību izraisīt (ko).
- sargāt Ar savu rīcību nepieļaut pretinieka komandas panākumus (sporta spēlē).
- noslīcināt Ar savu rīcību panākt vai pieļaut, ka (kas) vājinās vai izbeidzas.
- palīdzēt Ar savu rīcību sniegt atbalstu (kādam); veikt kādu darba daļu.
- nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
- izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību; ieņemt (nozīmīgu vietu, stāvokli u. tml.).
- aizsargāt Ar savu rīcību, dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret ko ļaunu, nevēlamu).
- parādīt Ar savu rīcību, izturēšanos izpaust, padarīt uztveramu (piem., personības, rakstura īpašību, attieksmi).
- kaitināt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādā) nepatiku, satraukumu, dusmas; būt nepatīkamam, aizskarošam.
- darīt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādu stāvokli), sagādāt (kādam pārdzīvojumu).
- kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
- paust Ar savu rīcību, izturēšanos izteikt (ko).
- noraut Ar savu rīcību, uzvedību panākt, ka (kas) nenotiek, tiek atcelts.
- sarunāties Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
- trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, trokšņus.
- mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. aicināt, rosināt, lai (kāds) ko dara.
- mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- ieinteresēt Ar savu saturu, īpašībām u. tml. izraisīt (kādā) interesi.
- taranēt Ar savu transportlīdzekli ietriekties (citā transportlīdzeklī, kādā priekšmetā), sabojājot (to).
- iesildīt Ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavot, attiecīgi noskaņot (klausītājus) galvenai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
- koķetēt Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
- izgriezt Ar separatoru sadalīt, atdalīt.
- septiņstīgu Ar septiņām stīgām.
- septiņstāvu Ar septiņiem stāviem.
- siltumvads Ar siltumizolāciju pārklāts siltumapgādes cauruļvads.
- siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
- kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, piem., lai sagatavotu (to) ilgākai glabāšanai.
- žāvēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; kaltēt.
- nosist Ar sitieniem pavēstīt attiecīgā laika stundu (par pulksteni).
- nobungot Ar sitieniem, piesitieniem atskaņot.
- izsist Ar sitieniem, piesitieniem radīt (ritmu, skaņas).
- iedzīt Ar sitieniem, triecieniem ievirzīt (kur iekšā).
- atsist Ar sitienu atvirzīt nost, atpakaļ.
- iesist Ar sitienu ieraidīt (bumbu, ripu).
- iesist Ar sitienu ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā).
- pārsist Ar sitienu pārdalīt; sitot radīt bojājumu, caurumu.
- pārsist Ar sitienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārsist Ar sitienu vai atsitot (pret ko) savainot (ķermeņa daļu).
- uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (piemēram, zilumu, ievainojumu).
- iedauzīt Ar sitienu, grūdienu iebojāt (piem., priekšmetu); radīt (bojājumu).
- salauzt Ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt.
- aizsist Ar sitienu, strauju kustību aizvirzīt.
- atsist Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt; vairākkārt sitot, dauzot atdalīt.
- plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
- šķelt Ar sitienu, triecienu panākt, ka (kas) dalās divās vai vairākās atsevišķās daļās.
- iesist Ar sitienu, triecienu radīt.
- tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
- ieskaitīt Ar skaitu iedalīt (kādam), ievietot (kur iekšā).
- pārskatīt Ar skatienu aptvert, pārredzēt (visu kopumu vai lielu tā daļu).
- apredzēt Ar skatienu aptvert; pārredzēt.
- noskatīt Ar skatienu novērtēt, nopētīt (kādu, arī ko).
- apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
- tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- skavot Ar skavu sastiprināt.
- skenogramma Ar skeneri iegūts attēls.
- ieskenēt Ar skeneri ievadīt, iekopēt datorā (attēlu, tekstu).
- saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt; ar skrošu šāvienu savainot.
- skrūvspīles Ar skrūvi regulējama ierīce – spīles, kurās nekustīgi iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
- slēgt Ar slēdzi iedarbināt vai pārtraukt (ierīces, aparāta, enerģijas plūsmas u. tml.) darbību.
- izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
- spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
- grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta akcija (pret kādu iedzīvotāju grupu).
- noslīdēt Ar slīdošu kustību novirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- apsmaidīt Ar smaidu, humoru izpaust savu attieksmi (pret ko).
- gāle Ar sniegu, ledu klāta kalna virsotne, krauja.
- iecirst Ar sparu iesist.
- izfilēt Ar speciālām šķērēm izgriezt (matus šķipsnās).
- zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
- brāzmains Ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs.
- uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
- paraut Ar spēcīgu iedarbību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- uzraut Ar spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā – par parādībām dabā.
- uzgriezt Ar spēcīgu kustību izveidot (ko apaļu, piemēram, ūdenī).
- būdīgs Ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi, liela auguma, smagnējs.
- raut Ar spēcīgu plūsmu, vilkmi atdalīt, virzīt prom – par parādībām dabā.
- ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
- sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek salauzts, sapostīts.
- sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu).
- sagraut Ar spēcīgu triecienu, spiedienu, sprādzienu u. tml. izpostīt, pārvērst drupās, gruvešos.
- raut Ar spēcīgu, asu kustību ņemt (nost).
- pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārkrist.
- raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (kādu) aiz kādas ķermeņa daļas, nodarot (tam) sāpes.
- raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
- raut Ar spēcīgu, strauju kustību vilkt (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā).
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt (kur, pie kā, nost u. tml.); spēcīgi, strauji stumt.
- rauties Ar spēcīgu, strauju kustību virzīties uz priekšu, augšu u. tml.
- uzlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību uzlēkt, uzkrist u. tml.
- sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
- uzdzīt Ar spēku (piemēram, triecienu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ, atlauzt (3).
- aizsist Ar spēku grūžot, strauji (ko) aizvērt; aizcirst.
- atlauzt Ar spēku izgriezt, sagriezt (kāda roku) aiz muguras.
- dzīt Ar spēku virzīt (ko iekšā).
- lauzties Ar spēku, pārvarot šķēršļus, pretestību, virzīties (cauri kam), censties nokļūt (kur).
- grūsties Ar spēku, pārvarot šķēršļus, virzīties.
- iegulties Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegult (3).
- iegult Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegulties (4).
- izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
- lauzt Ar spēku, vardarbīgi atvērt, dabūt vaļā.
- aizspert Ar spērienu aizvirzīt.
- atspert Ar spērienu atgrūst vaļā.
- iespert Ar spērienu ievirzīt (kur iekšā).
- nospert Ar spērienu novirzīt nost, lejā, zemē.
- paspert Ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- uzspert Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- iespiesties Ar spiedienu ievirzīties (kur iekšā).
- izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- urbties Ar spiedienu tikt virzītam, virzīties (kur iekšā, arī kam cauri) – par ko smailu.
- spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā.
- izspert Ar spiedienu, arī triecienu izgrūst, izsviest.
- nospiedums Ar spiedienu, piespiedienu radies, radīts (kā) atveids.
- drumstalot Ar spiedienu, sitot u. tml. dalīt sastāvdaļās, drumstalās.
- izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
- ievirzīt Ar spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni ka (kas) nonāk (kur iekšā).
- latols Ar spirtu atšķaidīta degviela, ko 20. gs. 30. gados plaši lietoja Latvijā.
- iespļaut Ar spļāvienu ievirzīt (kur iekšā).
- izspļaut Ar spļāvienu izvirzīt ārā no mutes.
- nospļaut Ar spļāvienu novirzīt lejā, zemē u. tml.
- uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
- aizspļaut Ar spļāvienu, spļaujot aizvirzīt.
- spridzināt Ar sprādzienu šķelt, graut, iznīcināt.
- granāta Ar sprāgstvielām pildīts munīcijas priekšmets pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā; arī artilērijas šāviņš.
- kapsele Ar sprāgstvielu pildīts cilindriņš vai vāciņš (piem., šaujamieroča patronā) degļa aizdedzināšanai vai sprādziena radīšanai.
- stenogramma Ar stenogrāfijas zīmēm pierakstīts teksts.
- oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
- izdresēt Ar stingrību, bardzību, nemitīgām pavēlēm izmācīt (cilvēku).
- ietrenkt Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
- ietriekt Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
- patriekt Ar stingru rīcību panākt, ka (kāds) aiziet, dodas prom (no kurienes).
- triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās (parasti ātri) noteiktā virzienā.
- žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- spļaut Ar straujām mēles un lūpu kustībām virzīt (ko, piem., siekalas) ārā no mutes.
- notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt nost.
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- aiztraukt Ar strauju kustību atvairīt, noraust.
- atmest Ar strauju kustību atvirzīt atpakaļ; atliekt atpakaļ.
- krist Ar strauju kustību ieņemt kādu stāvokli.
- lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (piem., par zivīm).
- izlēkt Ar strauju kustību izvirzīties (ārā) trieciena, spiediena, grūdiena u. tml. rezultātā.
- nomest Ar strauju kustību nevērīgi nolikt, novietot.
- mest Ar strauju kustību novietot vai panākt, ka (kāds) novietojas (kur, piem., cīņas sportā).
- pārsviest Ar strauju kustību novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
- nomest Ar strauju kustību novirzīt nost.
- nogrūst Ar strauju kustību pagrūžot, nogāzt (kādu) zemē.
- samest Ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu).
- pasist Ar strauju kustību pavērst (savu ķermeņa daļu kādā virzienā).
- pasviest Ar strauju kustību pavirzīt ķermeņa daļu (kur, kādā virzienā u. tml.).
- pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.)
- pierauties Ar strauju kustību pievirzīties (kur, pie kā), lai atbrīvotu vietu.
- saraut Ar strauju kustību savilkt, saliekt (ķermeņa daļu).
- sviest Ar strauju kustību virzīt (ķermeņa daļu).
- mest Ar strauju kustību virzīt (uz augšu vai sāniem ķermeņa daļu).
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā, nelielā attālumā).
- lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piem., braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
- sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- paraut Ar strauju kustību, rāvienu atvērt.
- pasist Ar strauju kustību, sitienu u. tml. pavirzīt.
- pārmest Ar strauju kustību, vēzienu novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
- raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost (parasti sviedrus, asaras).
- apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
- aiztriekt Ar strauju, spēcīgu kustību aizvirzīt.
- rauties Ar strauju, spēcīgu kustību censties atbrīvoties (piem., no tā, kas aiztur, satur).
- triekt Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
- sasisties Ar strauju, spēcīgu kustību, triecienu saskarties.
- aizrauties Ar strauju, spēju kustību aizvirzīties.
- piegrūst Ar strauju, spēju kustību pievirzīt.
- strupdegunains Ar strupu degunu (par seju).
- stūrēt Ar stūres iekārtu vadīt (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
- hipnotizēt Ar suģestiju pakļaut kādu savai ietekmei.
- surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumenta) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
- uzgrūst Ar svarcelšanas tehnikas paņēmienu (grūžot no krūtīm) pacelt un noturēt izstieptās rokās virs galvas; arī pacelt ar vienu roku virs galvas.
- nosvelpt Ar svelpjošu skaņu aizvirzīties.
- iesviest Ar sviedienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); sviežot trāpīt (kur); iemest.
- apsviest Ar sviedienu aplikt (ap ko, kam apkārt).
- atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost, atpakaļ.
- atsviest Ar sviedienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- izsviest Ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.); izmest.
- izsviest Ar sviedienu novietot; izmest.
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
- pārsviest Ar sviedienu, sviežot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest.
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
- sviestmaize Ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda apziesta šķēle ar uzgriežamiem, piem., desu, sieru.
- nosvilpt Ar svilpieniem izpaust savu nepatiku, negatīvo attieksmi un neļaut uzstāties.
- izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem izpaust savu neapmierinātību, negatīvo attieksmi (pret ko).
- izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
- pasvilpt Ar svilpienu pasaukt, paaicināt.
- nosvilpt Ar svilpienu signalizēt (par ko).
- nosvilpot Ar svilpoņu aizvirzīties (gar ko, pāri kam u. tml.).
- virmot Ar šādām gaisa strāvām izplatīties (piem., par smaržu, siltumu).
- sports Ar šādām nodarbībām saistīts priekšmets, vieta, telpa, arī nozare, speciālists u. tml.
- dzeltens Ar šādas krāsas ādu (kā rases pazīmi).
- karantīna Ar šādiem pasākumiem saistīta izolācija, tās laiks.
- purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- aizšalkt Ar šalkoņu aizvirzīties.
- uzšalkt Ar šalkoņu strauji uzvirzīties augšā.
- joma Ar šauru zemes strēli nošķirts jūras līcis.
- nošauties Ar šāvienu nonāvēt sevi.
- ekstrahēt Ar šķīdinātājiem atdalīt, izdalīt kādu vielu.
- ekstrakts Ar šķīdinātājiem iegūts koncentrēts izvilkums (parasti no augu izejvielām).
- cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģisks veidojums (orgānos vai audos).
- izskalot Ar šķidruma plūsmu izvadīt, izdalīt.
- pūslis Ar šķidrumu pildīts veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies, piem., apdeguma rezultātā.
- skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
- iešļircināt Ar šļirci ievadīt (parasti medikamentu).
- aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties.
- tipoloģija Ar šo metodi izveidots (kādu objektu) grupējums.
- eskimo Ar šokolādes glazūru pārklāts saldējums uz kociņa.
- vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
- aizšvīkstēt Ar švīkstoņu, švīkstot aizvirzīties.
- aizšvirkstēt Ar švirkstoņu, švirkstot aizvirzīties.
- kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts precīzs oriģināla (piem., dokumenta) atveidojums; noraksts.
- nokopēt Ar tehniskiem līdzekļiem izgatavot (kā) kopiju.
- kopēt Ar tehniskiem līdzekļiem pavairot.
- sakopēt Ar tehniskiem līdzekļiem pavairot.
- novilkums Ar tehniskiem paņēmieniem izgatavota (teksta, attēla) kopija.
- uzkausēt Ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka priekšmets, tā daļas neatdalāmi sasaistās.
- teletilts Ar televīzijas palīdzību organizēta saikne starp cilvēkiem dažādās pasaules malās.
- portretēt Ar tēlotājmākslas līdzekļiem radīt (kāda) portretu.
- pietiesāt Ar tiesas lēmumu noteikt (kam kas pienākas).
- notiesāt Ar tiesas spriedumu atzīt (kādu) par vainīgu, nosakot attiecīgu sodu.
- piespriest Ar tiesas spriedumu noteikt, piemērot (sodu).
- reabilitēt Ar tiesas vai administratīvu lēmumu atjaunot (personas) tiesības un reputāciju.
- statuss Ar tiesību normām noteikts fiziskas vai juridiskas personas vai cita subjekta tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām.
- iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
- salikt Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu.
- krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
- pievizināt Ar transportlīdzekli pievest klāt.
- samocīt Ar traumējošu iedarbību kaitēt (kā dzīva eksistēšanai).
- kalt Ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, veidot (ko).
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piem., ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piem., putas, viļņi).
- kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piem., ūdeni).
- ietriekt Ar triecienu ievirzīt (par parādībām dabā).
- iztriekt Ar triecienu izsist.
- notriekt Ar triecienu nogāzt, panākt, ka nogāžas.
- sist Ar triecienu virzīt (kur iekšā, nost no kā u. tml.); ar triecienu vienot kopā, stiprināt klāt u. tml.
- uztriekt Ar triecienu, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- atsist Ar triecienu, sitieniem u. tml. ievainot (piem., iekšējos orgānus).
- iedragāt Ar triecienu, spēcīgu sitienu ielauzt.
- saplacināt Ar triecienu, spiedienu u. tml.
- samīcīt Ar triecienu, spiedienu u. tml. deformēt.
- satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt.
- trīsfāžu Ar trim fāzēm; trijfāžu.
- trijfāžu Ar trim fāzēm; trīsfāzu.
- trīskājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trijkāju.
- trijkājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trīskājains.
- trīsklāju Ar trim klājiem (par kuģi).
- trīsmotoru Ar trim motoriem.
- trīsplakņu Ar trim plaknēm.
- trīsrindu Ar trim rindām; tāds, kas veido trīs rindas.
- trīsstāvu Ar trim stāviem.
- trīsstīgu Ar trim stīgām (par mūzikas instrumentu).
- trīsstobru Ar trim stobriem.
- trīszaru Ar trim zariem.
- trijžuburu Ar trim žuburiem.
- izšaut Ar troksni pārplīst (par riepu).
- aizsisties Ar troksni strauji aizvērties, aizdarīties; aizcirsties.
- sprāgt Ar troksni vērties vaļā, arī atdalīties, strauji virzīties nost (par priekšmetiem).
- iztvaicēt Ar tvaiku izkarsēt.
- hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums.
- plūdenis Ar ūdeni piesātināta, irdena, smalkgraudaina grunts, kas spēj plūst sava svara iespaidā.
- akacis Ar ūdeni pildīta iedobe purvā, kas radies no ezera.
- peļķe Ar ūdeni vai dubļiem pildīts sekls padziļinājums (piem., ceļa, zemes virmā); ūdens, dubļi šādā padziļinājumā.
- nograuzt Ar ūdens plūsmu noārdīt.
- skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
- horizonts Ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis, kas piesātināts ar ūdeni.
- urbt Ar urbi veidot (priekšmetā, materiālā) caurumu, dobumu.
- svētība Ar vai bez (kāda) atļaujas, akcepta, atbalsta.
- daudzskaldņu Ar vairākām vai daudzām skaldnēm.
- daudzšķautņains Ar vairākām vai daudzām šķautnēm.
- daudzkausu Ar vairākiem kausiem.
- daudzstāvīgs Ar vairākiem vai daudziem stāviem.
- daudzstāvu Ar vairākiem vai daudziem stāviem.
- puspliks Ar vāju, nepilnīgu apmatojumu, apspalvojumu.
- pievalcēt Ar valcēšanas ierīci pielocīt vai piespiest klāt.
- vibrofons Ar vālītēm spēlējams mūzikas instruments, kas sastāv no dažāda garuma metāla plāksnītēm ar noteiktu skaņas augstumu.
- runa Ar valodas skaniskajiem līdzekļiem sazināšanās nolūkā veidotais teksts.
- pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
- pasacīt Ar vārdiem pateikt (ko).
- novārdot Ar vārdošanu censties likvidēt (slimību).
- novārdot Ar vārdošanu censties radīt (kam) dziedinošas spējas.
- apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
- apvārdot Ar vārdošanu padarīt (parasti produktus) spējīgus dziedināt, novērst ļaunumu.
- terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
- aplaupīt Ar varu atņemt vai ielaužoties (kur), piesavināties (kāda) mantu, īpašumu.
- izvarot Ar varu iesaistīt dzimumaktā.
- izmest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); likt atstāt, atbrīvot (telpu, dzīvokli).
- izsviest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); rupji likt atstāt (piem., kādu telpu); izmest.
- pakļaut Ar varu panākt, ka (tauta, valsts) nonāk (kā) atkarībā.
- anektēt Ar varu sagrābt (citas valsts teritoriju vai tās daļu).
- piesmiet Ar varu vai viltu iesaistīt dzimumaktā (parasti nevainīgu meiteni), laupot (tai) godu.
- izspiest Ar varu, draudiem u. tml., arī piespiežot (kādu), panākt (ko).
- apspiest Ar varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt.
- nolaupīt Ar varu, slepeni aizvest (kādu), sagūstīt (ko).
- nocelt Ar veiklību, viltību, atņemot citam, iegūt sev.
- vējdzirnavas Ar vēju darbināma ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
- vējdzirnaviņas Ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai).
- izrullēt Ar veltni izgludināt (veļu).
- pievelt Ar veltni piespiest, pieblīvēt.
- atvēzēt Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ (roku, rīku u. tml.).
- atvēzēties Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (gatavojoties sitienam, sviedienam u. tml.).
- krist Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup.
- uzlaist Ar vēzienu uzsist (kādam, kam, pa ko).
- videofilma Ar videoaparatūras palīdzību uzņemta filma.
- piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kam), lai radītu skaņu.
- miopātija Ar vielmaiņas traucējumiem saistīta muskuļu slimība – muskuļu vājums un atrofija.
- konģeniāls Ar vienādām izcilām spējām (piem., par tulkotāju); tikpat izcils, līdzvērtīgs oriģinālam.
- viencilindra Ar vienu cilindru (piem., par motoru, transportlīdzekli).
- vienfāzes Ar vienu fāzi.
- vienkausa Ar vienu kausu (parasti smeļamu, beramu materiālu pacelšanai).
- vienklāja Ar vienu klāju (par kuģi).
- vienlemeša Ar vienu lemesi.
- vienmasta Ar vienu mastu.
- vienmotora Ar vienu motoru.
- vienrindas Ar vienu rindu; tāds, kas veido vienu rindu.
- viensēklas Ar vienu sēklu (par augļiem).
- vienstāva Ar vienu stāvu.
- vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu).
- vienstobra Ar vienu stobru.
- vienvērtnes Ar vienu veramu daļu, vērtni.
- vienviras Ar vienu veramu daļu, vērtni.
- vienzieda Ar vienu ziedu vai ziedkopu.
- vienžubura Ar vienu žuburu.
- vīlēt Ar vīli [1] apstrādāt.
- ievīlēt Ar vīli ieveidot (kādā virsmā, piem., robu).
- izvilināt Ar viltu panākt, ka iedod, atdod.
- izvilt Ar viltu panākt, ka izdod, atdod (ko); izkrāpt.
- izvilināt Ar viltu panākt, ka izpauž.
- atvilt Ar viltu, arī negodīgi atņemt.
- vilināt Ar viltu, mānot u. tml. panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
- izmānīt Ar viltu, meliem iegūt.
- apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
- mānīt Ar viltu, vilinot panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
- virsājs Ar viršiem noaugusi vieta; viršu audze.
- rings Ar virvēm iežogots (parasti kvadrātveida) laukums boksa u. tml. cīņām.
- izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
- pergola Ar vīteņaugiem apaudzēta arka vai arkveida galerija (dārzā).
- vizēt Ar vizieri nosacīt līniju vai punktu stāvokli telpā.
- zālājs Ar zālaugiem aizņemta platība; zālaugu kopums šajā platībā.
- iezaļgans Ar zaļganu nokrāsu, zaļganīgs.
- zaļganīgs Ar zaļganu nokrāsu.
- zaļgans Ar zaļu nokrāsu; ļoti gaiši zaļš.
- iezaļš Ar zaļu nokrāsu; viegli zaļš.
- zeltmatains Ar zeltainiem matiem (par galvu).
- uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
- zempapēžu Ar zemiem papēžiem (par apaviem).
- aizdunēt Ar zemu, dobju troksni aizbraukt.
- iezilgans Ar zilganu nokrāsu; viegli zilgans.
- zilganīgs Ar zilganu nokrāsu.
- zilgans Ar zilu nokrāsu; iezils.
- iezils Ar zilu nokrāsu; viegli zils.
- zilgs Ar zilu nokrāsu; zilgans.
- piezīmēt Ar zīmējumiem pārklāt; sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka piepilda (ko).
- bulla Ar zīmogu apstiprināts pāvesta raksts, lēmums, rīkojums.
- depeša Ar ziņnesi sūtīta, steidzama vēstule vai ziņa; arī telegramma.
- kodiens Ar zobiem atdalīts kumoss.
- kost Ar zobiem radīts (par brūci, ievainojumu).
- kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā); ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
- apzvanīt Ar zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts.
- pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
- krustīties Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- šeihs Arābu dzimtas, dinastijas galva; bagāts, ietekmīgs arābu augstmanis.
- arābisks Arābu valodā.
- intifada Arābu, galvenokārt palestīniešu, sacelšanās pret Izraēlas okupāciju Rietumkrastā un Gazas sektorā.
- atmata Aramzeme, ko (parasti vairākus gadus) neapstrādā.
- tredjūnisms Ardobiedrību kustība, to darbība.
- karceris Aresta telpa mācību iestādē (piem., cariskajā Krievijā).
- etaps Arestantu grupu pārvietošanās veids; punkts šādu grupu pārnakšņošanai ceļā.
- arestants Arestētais.
- argentīnieši Argentīnas pamatiedzīvotāji (galvenokārt eiropiešu, īpaši spāņu pēcteči).
- pretarguments Arguments, kas vērsts pret citu argumentu.
- argumentācija Argumentu kopums; pamatojums.
- stratigrāfija Arheoloģijas metode uzslāņojumu secības pētīšanai kultūrslāņos.
- kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
- arheologs Arheoloģijas speciālists.
- laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kuru materiālā kultūra atšķir no citiem posmiem.
- senpilsēta Arheoloģisks piemineklis – pilsētas tipa apmetne.
- metropolīts Arhibīskaps – metropolijas pārvaldnieks (parasti pareizticīgajiem); arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- tektonika Arhitektonika.
- sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona izskatā.
- arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai).
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda vēsturiska notikuma, izcila cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) piemiņai.
- portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
- kesons Arhitektonisks veidojums – padziļinājums griestos, arī arku un velvju iekšējās virsmās.
- orderis Arhitektonisks veidojums – vertikālu atbalsta elementu (kolonnu) apvienojums ar horizontālu nesošo konstrukciju.
- piemineklis Arhitektonisks, skulpturāls veidojums (parasti kāda cilvēka vai notikuma atcerei).
- belveders Arhitektūras ansamblis (piem., Vatikānā, Prāgā, Varšavā).
- restaurācija Arhitektūras pieminekļu, mākslas darbu, seno rokrakstu u. tml. atjaunošana to sākotnējā veidā.
- arhitekts Arhitektūras speciālists.
- jūgendstils Arhitektūras un mākslas stils 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā, kam raksturīga dekoratīva stilizācija, viļņveida līnijas, vijīgi stilizētu augu motīvi.
- romānika Arhitektūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
- funkcionālisms Arhitektūras virziens, kura pamatprincips ir celtnes atbilstība tajā veicamajām funkcijām.
- gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
- neoklasicisms Arhitektūras, mākslas, literatūras un mūzikas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga antīkās, renesanses un klasicisma mākslas tradīciju un formu izmantošana.
- arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus.
- ar Arī [1].
- arīdzan Arī [1].
- ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
- ij Arī; pat.
- dižciltība Aristokrātiska izcelšanās, piederība pie aristokrātijas.
- augstdzimtība Aristokrātiska izcelšanās.
- patriciāts Aristokrātisko dzimtu kopums (Senajā Romā).
- dižciltīgs Aristokrāts.
- pērs Aristokrātu tituls; persona, kam ir šāds tituls.
- saskaitīšana Aritmētiska darbība, kurā iegūst divu vai vairāku skaitļu summu.
- dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
- abaks Aritmētiskiem aprēķiniem paredzēts četrstūrains dēlītis ar joslām un pārbīdāmiem kauliņiem; skaitīkļi (Senajā Grieķijā, Romā).
- skaitļošana Aritmētisku vai loģisku darbību izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta.
- vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
- vērstuve Arkla darbīgā daļa – izliekta tērauda plāksne, kas piestiprināta arkla korpusam zemes aršanai, arī irdināšanai.
- lemesis Arkla sastāvdaļa – asa, plakana metāla plāksne, kas atgriež aramās zemes sloksni.
- spīļarkls Arkls ar diviem spīļveida lemešiem.
- velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
- velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
- lavašs Armēņu un azerbaidžāņu nacionālā maize – ļoti plāns pankūkai līdzīgs no neraudzētas mīklas cepts izstrādājums.
- raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- ACSK Armijas centrālais sporta klubs (bijušajā Padomju Savienībā; Krievijā).
- ASK Armijas sporta klubs.
- sindikāts Arodbiedrība (dažās Rietumeiropas valstīs, piem., Francijā).
- tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs).
- boss Arodbiedrības, politiskas organizācijas vadītājs.
- arodskolnieks Arodskolas audzēknis.
- benzoskābe Aromātiska skābe – izejviela medikamentu, krāsvielu un smaržvielu ražošanā.
- garšviela Aromātiska viela ar specifisku garšu, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
- stirols Aromātiskais ogļūdeņradis – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
- benzpirēns Aromātiskais ogļūdeņradis ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem.
- citrusaugļi Aromātiski citrusaugu augļi (citroni, apelsīni, mandarīni, greipfrūti u. tml.).
- pētersīļi Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar divkārt un trīskārt plūksnainām lapām.
- dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem; [Anethum graveolens].
- mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no īpašas sugas pistācijām.
- fenols Aromātiskie savienojumi, benzola derivāti.
- pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
- rožūdens Aromātisks ūdens, ko iegūst no rožu ziedlapiņām un ko izmanto parfimērijas izgatavošanai vai kā kosmētikas līdzekli.
- muskats Aromātisku vīnogu šķirne, no kuras ražo vīnu.
- smaržviela Aromatizētājs, kas sastāv no augu ekstraktiem vai sintētiski izgatavotiem ekstraktiem.
- vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
- aroms Aromāts; smarža.
- aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet).
- saart Arot apstrādāt (kādu platību); uzart.
- apart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu); uzart.
- uzart Arot apstrādāt (piemēram, tīrumu, augsni).
- uzvērst Arot apvērst (zemi); arī uzart.
- izart Arot apvērst, izvērst uz āru (zemi, zemes kārtu); uzart.
- apart Arot apvērst; ieart.
- arums Arot apvērstā zemes kārta; uzarta zeme.
- apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atart Arot atsegt (parasti kartupeļus vagā).
- izart Arot atsegt, izvirzīt ārpusē.
- izart Arot izveidot.
- izart Arot likvidēt, iznīcināt.
- aizart Arot likvidēt.
- aizart Arot nokļūt (līdz kādai vietai).
- uzart Arot padarīt irdenu, bez apauguma u. tml.; arot, padarot irdenu, sabojāt.
- apart Arot padziļināt vagu, apraust (piem., kartupeļu stādījuma rindu); vagot.
- ieart Arot pārklāt ar zemi.
- apstrādāt Arot, ecējot, rušinot u. tml., sagatavot (zemi, tīrumu) sējai, stādījumiem, arī apkopt sējumus, stādījumus.
- vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
- pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.); arī kārtāt.
- vagot Art, veidot vagas (1).
- vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
- arterīts Artēriju sieniņu iekaisums.
- arterioskleroze Artēriju sieniņu sabiezināšanās.
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
- palatalizēt Artikulēt (līdzskani), mēles muguras daļu piekļaujot cietajām aukslējām; mīkstināt.
- mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (parasti dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
- baterija Artilērijas apakšvienība, kurā ietilpst vairāki (2–6) lielgabali vai mīnmetēji.
- mīnmetējs Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni.
- dižgabals Artilērijas ierocis – lielgabals.
- lielgabals Artilērijas ierocis ar (parasti) garu stobru šaušanai pa neaizsegtiem mērķiem.
- zenītlielgabals Artilērijas ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
- haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības.
- skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
- karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai.
- lode Artilērijas šāviņš lodes formā (senajiem lielgabaliem).
- ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
- aizvien Arvien; vienmēr.
- asmens Asā (griežamo, cērtamo darba rīku vai ieroču) daļa, mala.
- sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, ideju u. tml.) izpausme, saskaršanās, cīņa.
- pipargurķītis Asā marinādē gatavots mazs gurķītis.
- bojeviks Asa sižeta filma, kurā ir daudz cīņas skatu.
- dūrējs Asa, durstoša sāpe.
- tvans Asa, nepatīkama smaka; gaiss, kurā ir asa, nepatīkama smaka.
- sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
- gals Asa, smaila nobeiguma daļa (priekšmetam).
- dvinga Asa, spēcīga un koncentrēta smaka, šādas smakas piesātināts gaiss.
- čili Asais (Čīles) pipars.
- asarots Asarains.
- asknaibles Asas knaibles (piem., stiepļu, naglu pārkniebšanai).
- krika Asas sāpes (mugurā krustu apvidū vai locekļos).
- neiralģija Asas, lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
- asfalts Asfaltbetons.
- noasfaltēt Asfaltēt un pabeigt asfaltēt.
- pārasfaltēt Asfaltēt vēlreiz, no jauna.
- cirst Asi atbildēt.
- izņirgāt Asi izsmiet, izzobot.
- durstīt Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.).
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- brukt Asi pārmest, kritizēt.
- atcirst Asi un īsi atbildēt.
- uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam, par ko).
- uzkrist Asi, kategoriski prasīt, izteikt pārmetumus (kādam).
- asums Asi, naidpilni vārdi; asi, dzēlīgi izteikumi.
- atbāzt Asi, netaktiski atbildēt (uz to, ko uzskata par nepieņemamu, apvainojošu).
- nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
- adata Asi, smaili izaugumi (augiem vai dzīvniekiem).
- tecināt Asināt (ko) ar tecīlu.
- strīķēt Asināt (piem., izkapti) ar strīķi.
- spicēt Asināt, veidot smailu.
- uzasināt Asinot padarīt smailu.
- uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks ar asmeni, priekšmets ar šķautnēm) iegūst vēlamo asumu; uztrīt.
- noasināt Asinot, drāžot, tēšot u. tml., padarīt asu, arī smailu.
- išēmija Asins daudzuma samazināšanās audos, ko izraisa asins piegādes traucējumi artēriju spazmu, aizsprostošanās vai sašaurināšanās dēļ.
- asinsrade Asins formelementu (asinsķermenīšu) veidošanās organismā.
- hemorāģija Asins izplūšana no asinsvadiem; asiņošana; asinsizplūdums.
- gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kas satur antivielas pret dažādu infekciju ierosinātājiem.
- asinsrite Asins plūsma asinsvados.
- imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem.
- embols Asins receklis, taukšūnas, gāzes vai gaisa pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
- sepse Asins saindēšanās; slimība, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
- asinssarkans Asins sarkanā krāsā; spilgti sarkans.
- hemoglobīns Asins sarkanais pigments, dzelzi saturoša olbaltumviela, kas atrodas eritrocītos un piedalās elpošanas procesos.
- asinsķermenīši Asins sastāvdaļas – eritrocīti, leikocīti, trombocīti.
- aglutinīni Asins seruma antivielas, kas izraisa aglutināciju.
- imūnviela Asins seruma olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu klātbūtnē un spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; antiviela.
- imūnglobulīni Asins seruma olbaltumvielas, kas veidojas organismā, kad tajā iekļūst baktērijas, vīrusi u. tml. antigēni.
- serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām sarecot; no šādas asins sastāvdaļas pagatavots medikaments.
- trombocīti Asins šūnas, kas veicina asins recēšanu.
- asinsizplūdums Asins uzkrāšanās (audos, orgānos), tām izplūstot no bojātiem asinsvadiem.
- trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas vai ir izveidojies sirds dobumos, asinsvados un tos pilnīgi vai daļēji nosprosto.
- vendeta Asinsatriebība (piemēram, Korsikā, Sardīnijā).
- zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
- asinskārība Asinskāre.
- asinskārīgs Asinskārs.
- ķermenītis Asinsķermenītis.
- liesa Asinsrades un limfātiskās sistēmas orgāns, kas funkcionē arī kā asins rezervuārs.
- līnija Asinsradniecības saitēm saistīts senču un pēcnācēju secīgs kopums.
- dzimta Asinsradniecīgu ģimeņu kopa; pēcnācēji.
- ģints Asinsradnieku grupa ar kopīgu senci (pirmatnējās kopienas iekārtā).
- asinsriņķošana Asinsrite.
- asiņains Asinssarkans.
- ganībērce Asinssūcēja ērce, kas mitinās mežos, krūmājos un piesūcas cilvēka vai dzīvnieka ķermenim.
- artērija Asinsvads, pa kuru asinis no sirds plūst uz organisma perifēriju.
- vēna Asinsvads, pa kuru asinis plūst no orgāniem un audiem uz sirdi.
- ādere Asinsvads; vēna.
- dzīsla Asinsvads.
- pulsācija Asinsvadu ritmiska paplašināšanās un sašaurināšanās.
- varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums.
- embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar embolu – asins recekli, gāzes vai gaisa pūslīti, taukšūnām.
- asinssērga Asiņaina caureja (mājlopiem); dizentērija.
- slaktiņš Asiņaina slepkavība, vairāku dzīvību nežēlīga iznīcināšana; asiņains kautiņš.
- stigma Asiņojoša brūce, rēta – zīme, kas parādās uz atsevišķu dievbijīgu cilvēku miesas un atgādina Kristus rētas pie krusta (Romas katoļu baznīcas tradīcijā).
- asinsspiediens Asiņu spiediens sirds dobumos un asinsvados.
- plazma Asiņu šķidrā daļa – bezkrāsains, viskozs šķidrums.
- franciskāņi Asīzes Franciska 13. gadsimtā dibinātais katoļu mūku ordenis.
- askēze Askētisma prasībām atbilstošs dzīvesveids.
- dziets Asns.
- līmenis Aspekts, viena no savstarpēji saistītām sistēmām (zinātniskā pētniecībā, analīzē).
- acetilsalicilskābe Aspirīns – pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma zāles; saīsināti -- ASS.
- asprātība Asprātīgi teicieni, izteikumi.
- atjautība Asprātīgi, atjautīgi izteicieni.
- asprātis Asprātīgs cilvēks.
- radze Ass izvirzījums, izcilnis.
- atskabarga Ass nelīdzenums (piem., atlūstošs koksnes šķiedras gals, atlūza pie metāla priekšmeta virsmas).
- stirkšķis Ass troksnis, kas rodas, piem., plīstot audumam.
- atskabarga Ass, atpakaļ vērsts izcilnis pie smailes (priekšmetiem, kam jāieķeras); atkarpe.
- atkarpe Ass, atpakaļ vērsts izcilnis pie smailes (priekšmetiem).
- raupjš Ass, ciets, rupjš.
- rags Ass, izliekts (kā) gals.
- tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kāds rodas, darbojoties ierīcēm, mehānismiem u. tml.
- raupjš Ass, sasprēgājis, negluds (par ādu); tāds, kam ir asa, sasprēgājusi, negluda āda (par ķermeņa daļām).
- lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās izpaužas ļauna novēlējums.
- šķautņains Ass, skarbs, nenogludināts (par cilvēku, viņa raksturu, personību).
- ērkšķains Ass, skarbs; dzēlīgs.
- dzelonis Ass, smails izaugums (augam, dzīvniekam).
- dzelonis Ass, smails orgāns (bites, lapsenes u. tml.) ķermeņa galā, ar kuru dzeļ.
- spējš Ass, straujš, krass (par virziena maiņu).
- šķemba Ass, šķautņains (kā) gabals; neliela atlūza (no kā).
- durklis Ass, zobenveidīgs tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
- salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva, pelēkbrūna mugura un piecu pirkstu ekstremitātes.
- stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9–20 cm garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
- sirēna Astaino abinieku kārtas dzīvnieks bez pakaļkājām, kas dēj olas.
- taukaste Aste ar taukumu.
- astra Astere.
- virsaste Astes virspuse.
- astoņkārtīgs Astoņas reizes lielāks.
- astoņreiz Astoņas reizes.
- astoņkārtējs Astoņkārtīgs.
- astotnieks Astoņnieks.
- astoņkārt Astoņreiz.
- oktāva Astoņrindu pants, kam ir noteikta atskaņu kārtība.
- astoņsimtgade Astoņsimt gadu ilgs laikposms.
- astotdaļa Astotā daļa.
- astrofiziķis Astrofizikas speciālists.
- horoskops Astrologa izveidota grafiska shēma pēc zvaigžņu stāvokļa kādā konkrētā, piem., cilvēka dzimšanas brīdī, lai pēc tās pareģotu nākotni; no šīs shēmas izsecināts pareģojums.
- astrometrists Astrometrijas speciālists.
- perturbācija Astronomijā – debess ķermeņa novirze no teorētiski izrēķinātās trajektorijas.
- universālinstruments Astronomijā un ģeodēzijā lietojams instruments vertikālu un horizontālu leņķu mērīšanai.
- astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar koordinātu sistēmas izveidošanu astronomiskajiem pētījumiem.
- kosmogonija Astronomijas nozare, kas pēta kosmisko ķermeņu (komētu, planētas, zvaigžņu) un to sistēmu izcelšanos.
- radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēta kosmiskos objektus, izmantojot to elektromagnētisko izstarojumu radioviļņu diapazonā.
- astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī kosmisko objektu uzbūvi, fizikālās īpašības un ķīmisko sastāvu, lai noskaidrotu, kā radušies un attīstījušies kosmiskie objekti.
- astronoms Astronomijas speciālists.
- aptumsums Astronomiska parādība, kad uz laiku kļūst tumšs vai tumšāks (debess ķermenim ieejot otra debess ķermeņa ēnā vai tiekot aizsegtam).
- kvadrants Astronomisks instruments ar skalu ceturtdaļriņķa loka veidā, ko agrāk lietoja debess spīdekļu augstuma mērīšanai.
- teleskops Astronomisks instruments debess objektu novērošanai, fotografēšanai.
- zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
- šerifs ASV – ievēlēts (piem., apgabala) policijas vadītājs.
- jenkijs ASV iedzīvotājs, amerikānis.
- kongresmenis ASV Kongresa (parlamenta) loceklis.
- NASA ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūra.
- Tēvocis Sems ASV personifikācija padomju laika satīriskajos izdevumos.
- Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
- NBA ASV profesionālā basketbola organizācija.
- CNN ASV televīzijas kompānija.
- uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
- kompensācija Atalgojums (piem., par zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina.
- alga Atalgojums par paveikto; atlīdzība, pateicība.
- cena Atalgojums, atlīdzība.
- atirt Atārdīties (piem., par ko sašūtu).
- ataudze Atauga.
- izaust Ataust; uzaust.
- atbiedēt Atbaidīt.
- atskanēt Atbalsoties (kur).
- atbalsot Atbalss veidā atstarot (skaņu).
- gultnis Atbalsta detaļa mašīnas daļām, kuras griežas vai svārstās.
- nostāties Atbalstīt (kādu viedokli), pievienoties (kam), izpaust savu nostāju (pret ko).
- stiprināt Atbalstīt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izturīgāks (piem., grūtībās, saspringtā emocionālajā stāvoklī), var izturēt (ko).
- pieturēt Atbalstīt (piem., kādu priekšmetu), lai (tas) nekristu, negāztos.
- atstutēt Atbalstīt, atsliet (pret ko, pie kā); atbalstīt (ko), pieliekot balstu.
- atspiest Atbalstīt, lai ieņemtu ērtāku stāvokli.
- atslieties Atbalstīties (pret ko, pie kā).
- atspiesties Atbalstīties (pret ko, uz kā).
- atstutēties Atbalstīties, atslieties.
- atmesties Atbalstīties, atspiesties.
- piestutēties Atbalstīties.
- uzmesties Atbalstoties (ar elkoņiem, rokām u. tml.), uzliekties virsū (uz kā, kam).
- uzgulties Atbalstoties novietoties (piemēram, ar ķermeņa augšdaļu) virsū (uz kā, kam).
- stute Atbalsts (2).
- pagalvis Atbalsts galvai (piem., transportlīdzekļa sēdekļa augšdaļā).
- piesegs Atbalsts, nodrošinājums (kādu darbību izpildei).
- atsprukt Atbēgt.
- atbultēt Atbīdot bultu, aizbīdni, atdarīt.
- pretvizīte Atbildes vizīte.
- atņemt Atbildēt (uz sveicienu, uz teikto).
- atjautāt Atbildēt ar jautājumu uz jautājumu.
- atjokot Atbildēt ar joku.
- atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties); ar mājienu paust noraidījumu dzirdētajam.
- atsaukties Atbildēt ar saucienu uz saucienu; atbildēt (piem., uz sveicienu, klauvējienu).
- atpīkstēt Atbildēt ļoti smalkā, dažkārt vārgā balsī.
- atraidīt Atbildēt noliedzoši (tam, kas, piem., ko lūdz).
- reaģēt Atbildēt uz kairinājumu, ārēju iedarbību.
- līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu citu.
- kriminālatbildība Atbildība par darbību, kas likumā kvalificēta par noziegumu.
- virsredaktors Atbildīgais, galvenais redaktors.
- galvenais Atbildīgais, vadošais (pēc ieņemamā amata, stāvokļa); tāds, kas vada, pārzina (ko).
- patikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
- tikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
- sabalsoties Atbilst (kam), saskanēt (ar ko).
- derēt Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) – par apģērbu, apaviem u. tml.
- stāvēt Atbilst ķermenim pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
- likumība Atbilstība likumam (1).
- lietderība Atbilstība noteiktam mērķim, noteiktam izmantojumam.
- atbilsme Atbilstība.
- piemērotība Atbilstība.
- sērijveida Atbilstoši kādai sērijai un lielā apjomā.
- labi Atbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); atbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
- metodisks Atbilstoši metodikai (1) plānveidīgi; arī sistemātiski, regulāri.
- piemērots Atbilstošs (kā veikšanai) - par laikposmu, laikapstākļiem.
- piemērots Atbilstošs (piem., kādām prasībām, kādai vajadzībai).
- kanonisks Atbilstošs kanoniem (1).
- likumisks Atbilstošs likumam (1); likumīgs.
- jaunmodīgs Atbilstošs pašreizējai modei; jaunlaiku.
- pieskanīgs Atbilstošs, piemērots (kam).
- atripot Atbraukt (par transportlīdzekli).
- izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot.
- cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu, taciņu).
- izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- atvaļinājums Atbrīvojums no darba uz noteiktu laiku, saglabājot darbavietu un algu.
- emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no pakļautības, atkarības, aizspriedumiem.
- deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
- izsviest Atbrīvot (kādu no darba pret viņa gribu); izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
- nomest Atbrīvot (kādu no darba).
- emancipēt Atbrīvot (kādu) no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem.
- izpirkt Atbrīvot (kādu), samaksājot (prasīto).
- utot Atbrīvot (ko, kādu) no utīm, ķerot tās.
- atlaist Atbrīvot (muskuļus), izstiept, atspiest (kur) locekļus.
- noņemt Atbrīvot (no amata, kādu pienākumu pildīšanas).
- atstādināt Atbrīvot (no amata); nepielaist (ko) pie darba pienākumu pildīšanas.
- atcelt Atbrīvot (no ieņemamā amata).
- izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
- atpestīt Atbrīvot (no kā nevēlama).
- apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai samazināt piespriesto sodu.
- atvaļināt Atbrīvot (parasti no dienesta armijā).
- atindēt Atbrīvot (parasti organismu) no indīgām vielām, toksīniem u. tml.
- pestīt Atbrīvot (piem., no gūsta).
- izvākt Atbrīvot (telpu, platību u. tml.).
- izbrīvēt Atbrīvot (telpu).
- dot Atbrīvot (vietu), piedāvājot (citam).
- attaukot Atbrīvot (virsmu) no taukvielām; atdalīt taukvielas.
- izjūgt Atbrīvot no aizjūga.
- noaut Atbrīvot no apaviem, zeķēm (kājas).
- atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu).
- izmest uz ielas Atbrīvot no darba, nenodrošinot materiāli.
- atlaist Atbrīvot no darba; atstādināt, atņemot pilnvaras.
- izsviest uz ielas Atbrīvot no darba.
- nojūgt Atbrīvot no iejūga (parasti zirgu); izjūgt.
- atlaist Atbrīvot no kādas saistības (piem., maksājuma); samazināt (piem., maksājumu, cenu).
- atmīnēt Atbrīvot no mīnām, spridzekļiem u. tml.; padarīt nekaitīgu (piem., lādiņu).
- attārpot Atbrīvot no tārpiem (parasti dzīvnieku).
- atūdeņot Atbrīvot no ūdens.
- atutot Atbrīvot no utīm.
- atāķēt Atbrīvot, atkabināt (ko pieāķētu).
- laist Atbrīvot, atlaist (no darba).
- mest Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt.
- sviest Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga).
- ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama, negatīva).
- nokratīt Atbrīvoties (no kā).
- izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem).
- nomest Atbrīvoties (no liekā svara), samazināt (savu svaru).
- nomest Atbrīvoties (no netikuma), atmest (nevēlamu paradumu).
- nomest Atbrīvoties (no tā, kas traucē, apgrūtina).
- nomest Atbrīvoties (no vecā apspalvojuma, ragiem u. tml.).
- atraisīties Atbrīvoties (piem., no kā traucējoša).
- atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt nepiespiestam, dabiskam u. tml.
- gāzēt Atbrīvoties no gāzēm, kas uzkrājušās zarnās.
- šķīstīties Atbrīvoties no grēka, kļūt morāli tīram.
- atūdeņoties Atbrīvoties no ūdens.
- nokārtoties Atbrīvoties no urīnpūšļa vai zarnu satura.
- atraisīties Atbrīvoties, atnākot vaļā sasējumam, sastiprinājumam; atbrīvoties (no tā, kas apņem, apskauj).
- likt pie malas Atbrīvoties, atsacīties (no kā).
- izraisīties Atbrīvoties, izkļūt (no kā).
- izlādēties Atbrīvoties, tikt izlādētam no elektriskās enerģijas (piem., par ierīci).
- izkļūt Atbrīvoties, tikt vaļā (no nevēlama stāvokļa).
- pazemināt Atcelt (no ieņemamā amata, dienesta pakāpes) un pārcelt (zemākā amatā, dienesta pakāpē).
- piemiņa Atcerēšanās; atmiņu kopums (par to, kas ir bijis).
- restaurēt Atcerēties (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
- atminēt Atcerēties, atminēties.
- pārstaigāt Atcerēties, atsaukt atmiņā.
- iedomāt Atcerēties, atveidot atmiņā; iedomāties (2).
- iedomāties Atcerēties, atveidot atmiņā.
- pieminēt Atcerēties; saglabāt atmiņā.
- uzsvaidzināt Atceroties, atkārtojot u. tml., atjaunot apziņā.
- izņemt Atdalīt (ko) no organisma.
- kāst Atdalīt (ko) no šķidruma, to nolejot.
- atdabūt Atdalīt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- izņemt Atdalīt (piem., no teksta) kā lieku, neiederīgu, nevajadzīgu.
- atgriezt Atdalīt (zemes gabalu no kādas platības).
- atlapot Atdalīt lapas (augiem).
- nodabūt Atdalīt nost (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- atpogaļot Atdalīt pogaļas (liniem).
- atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga.
- atšķirt Atdalīt, atšķirot.
- atkabināt Atdalīt, atvienot (ko piekabinātu); atāķēt.
- atraut Atdalīt, domās nesaistīt, aplūkot šķirti (ko savstarpēji saistītu).
- izolēt Atdalīt, nošķirt atsevišķi.
- nozvīņot Atdalīt, notīrīt zvīņas (zivij).
- separēt Atdalīt, sadalīt (ko) ar separatoru.
- nokrist Atdalīties (no kā) un nonākt lejā, zemē.
- nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- izkrist Atdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist.
- izkrist Atdalīties (no ķermeņa).
- nonākt Atdalīties (nost); nokrist (nost).
- atraisīties Atdalīties (piem., no zara).
- plukt Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
- atšķelties Atdalīties šķelšanas vai šķelšanās rezultātā.
- nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām).
- atkrist Atdalīties un nokrist.
- atlupt Atdalīties, atlobīties nost.
- atlīmēties Atdalīties, atnākt vaļā (par ko pielīmētu, aizlīmētu).
- atlipt Atdalīties, atnākt vaļā (piem., par ko pielipinātu, salipušu).
- drāzt Atdalot skaidas (parasti ar nazi) apstrādāt; apstrādājot, parasti ar nazi, gatavot (priekšmetu).
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
- brukt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup.
- grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup.
- nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
- nobrukt Atdaloties nost, nokrist, nogāzties; brūkot pārvērsties drupās; nogrūt.
- rimeiks Atdarinājums; atkārtoti uzņemta filma; skaņdarba pārveidojums.
- imitācija Atdarināšana; atdarinājums.
- kariķēt Atdarināt (kādu) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
- stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
- nokopēt Atdarināt, atveidot (ko redzētu, dzirdētu u. tml.).
- viltot Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
- imitēt Atdarināt.
- imitators Atdarinātājs.
- piebaurot Atdarinot baurošanu, pievilināt (dzīvnieku).
- piegaudot Atdarinot gaudošanu, pievilināt.
- krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
- attaisīt Atdarīt (piem., atverot plakstiņus).
- atkosties Atdarīt (piem., pasakot pretī ko nepatīkamu).
- atlīdzināt Atdarīt ar labu.
- gandarīt Atdarīt, atmaksāt, pēc tam izjūtot apmierinājumu, iegūstot sirdsmieru.
- atspēlēties Atdarīt, atriebties.
- atdabūt Atdarīt, atvērt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- atvērt Atdarīt.
- atvērties Atdarīties; kļūt vaļējam, pieejamam.
- veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
- izpirkt Atdot (aizdevumu), saņemot atpakaļ (ieķīlāto).
- reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu, konfiscētu) atpakaļ privātīpašumā; atkārtoti privatizēt.
- atdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu.
- samainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita); apmainīt.
- apmainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita).
- pārdot Atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā.
- nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piem., zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
- izlikt Atdot (piem., enerģiju, prasmi).
- ziedot Atdot (piem., materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ.
- izdot Atdot atpakaļ (naudas) pārpalikumu pēc samaksas.
- atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti naudu).
- atsviest Atdot atpakaļ (parasti strauji, pēkšņi, negaidīti).
- nodot Atdot bez atlīdzības vai pārdot.
- piecelt no miroņiem Atdot dzīvību, atdzīvināt.
- uzcelt no miroņiem Atdot dzīvību, atdzīvināt.
- piecelt no kapa Atdot dzīvību, atdzīvināt.
- uzcelt no kapa Atdot dzīvību, atdzīvināt.
- nodot Atdot, ļaut pārņemt (varu, vadību, pilnvaras u. tml.).
- izdāļāt Atdot, uzdāvināt daudziem (daudz vai visu).
- atdrāzt Atdrāzties.
- atmesties Atdurties, atsisties (pret šķērsli).
- atdzesināt Atdzesēt.
- karpačo Atdzesēta un ļoti plānās šķēlēs sagriezta, jēla liellopu gaļas fileja.
- renesanse Atdzimšana, izplatīšanās no jauna; jauns uzplaukums.
- auksts Atdzisis.
- ateists Ateisma piekritējs.
- pāratestēt Atestēt vēlreiz, no jauna.
- atsūtīt Atgādāt šurp (pa pastu vai liekot nodot).
- incidents Atgadījums, notikums (parasti nepatīkams).
- atgādne Atgādinājums (parasti uzraksta veidā).
- garšot Atgādināt (citas vielas, produkta) garšu.
- uzplēst Atgādinot ko, pieļaut, ka jāatceras (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots).
- atgainīt Atgaiņāt.
- atgainīties Atgaiņāties.
- gremošana Atgremošana.
- gremot Atgremot.
- aceknis Atgremotāju kuņģa daļa.
- timpānija Atgremotāju priekškuņģa pārmērīga izplešanās, uzpūšanās.
- regresija Atgriešanās agrākā attīstības stadijā; pasliktināšanās.
- refleksivitāte Atgriezeniskums.
- pārrasties Atgriezties (ligzdošanas vietā) – par gājputniem.
- pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes).
- reemigrēt Atgriezties dzimtenē no emigrācijas.
- pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
- stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
- atlikties Atgulties atpūsties (parasti neilgi).
- atmesties Atgulties, atsēsties (parasti uz neilgu laiku).
- atkrist Atgulties, lai atpūstos (parasti neilgi).
- atlaisties Atgulties, novietoties pusguļus, atbalstoties (pret ko).
- atdabūt Atgūt (parasto, iepriekšējo stāvokli).
- atdabūt Atgūt (to, kas kādreiz piederējis).
- atdzīvoties Atgūt mundrumu, kļūt rosīgākam, aktīvākam; kļūt priecīgākam.
- atžilbt Atgūt normālu psihisku vai fizisku stāvokli; atjēgties, atgūties.
- atkopties Atgūt normālu stāvokli (pēc grūtību pārvarēšanas).
- atgūties Atgūt samaņu.
- pamosties Atgūt samaņu.
- atjēgties Atgūt savaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma); atgūt samaņu.
- atsilt Atgūt siltumu, no jauna sasilt.
- atžirgt Atgūt spēkus, kļūt atkal žirgtam.
- atkopties Atgūt spēkus, veselību (piem., pietiekami ēdot).
- atspirgt Atgūt veselību, spēkus, atlabt.
- tikt uz kājām Atgūt veselību.
- atgūties Atgūt, piem., savaldību, spēju skaidri domāt; atgūt nepieciešamo fizisko un garīgo spēku.
- atskurbt Atgūties no reibuma, skurbuma.
- izmesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam.
- atķerties Atģisties, attapties.
- atkāpties Atiet (no kāda), atstājot vienu, arī netraucējot.
- atkāpties Atiet atpakaļ, sānis, nost (parasti atmuguriski).
- atstāties Atiet, atkāpties (no kā).
- iet Atiet.
- atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt dzīvības pazīmes; atgūt jušanas, kustību spēju.
- atjaunotne Atjaunošana, atjaunošanās (piem., pēc panīkuma, izsīkuma).
- renovācija Atjaunošana; (ēkas, būves) remontēšana, veicot tehniskus vai funkcionālus uzlabojumus.
- rekonstrukcija Atjaunošana.
- reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, arī pēc intensitātes mazināšanās – par dabas parādībām).
- piētisms Atjaunošanās kustība vācu luteriskajā baznīcā (17. gs. beigās, 18. gs.), kam bija raksturīga stingra dievbijība, askētisms ikdienas dzīvē, centieni veicināt draudžu locekļu aktīvu līdzdarbību.
- atdot Atjaunot (agrāko stāvokli).
- reaktivēt Atjaunot (kā) aktivitāti.
- atdzemdināt Atjaunot (kādu, parasti sabiedriskās dzīves parādību).
- restaurēt Atjaunot (ko vairs neeksistējošu).
- rekonstruēt Atjaunot (ko) pēc aprakstiem, atrastām paliekām u. tml.
- reanimēt Atjaunot (organisma) dzīvības procesus; atdzīvināt.
- atsvaidzināt Atjaunot (piem., krāsojot, remontējot).
- reģenerēt Atjaunot (piem., zaudētus vai bojātus organisma audus).
- reabilitēt Atjaunot iepriekšējā statusā.
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju, pārtraucot darboties, atrodoties mierā vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
- pārlādēt Atjaunot, arī izveidot, pārlikt vēlreiz no jauna (piem., programmatūru, fotogrāfijas datorā); pārlikt (datus, informāciju), piem., no vienas datora programmas uz otru.
- atminēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto); atcerēties.
- atcerēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto).
- atdzīvināt Atjaunot, ieviest no jauna.
- uzbužināt Atjaunot, palielināt.
- uzspodrināt Atjaunot, papildināt, padarīt labāk izmantojamu (ko, piemēram, karjerā).
- renovēt Atjaunot, remontēt.
- reanimēt Atjaunot.
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
- atdzīvoties Atjaunoties, atveidoties (atmiņā, priekšstatos).
- atdzīvoties Atjaunoties, ieviesties no jauna.
- jaunots Atjaunots.
- atvaicāt Atjautāt.
- atjauta Atjautība (1).
- atjauta Atjautība (2).
- veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
- spics Atjautīgs; izmanīgs.
- attapties Atjēgties, atgūties.
- atjokoties Atjokot; ar jokiem atrunāties.
- nojozt Atjozt un noņemt (ko).
- āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
- ekshibicionisms Atkailināšanās.
- vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana (saules, gaisa) iedarbībai; pelde.
- atgūt Atkal iegūt, iemantot.
- atjaunot Atkal izveidot tādu, kāds bijis (par ko tādu, kas novecojis, sagruvis, zudis u. tml.).
- atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest; panākt, ka no jauna stājas spēkā.
- rubāto Atkāpe no stingra tempa, piem., lai panāktu izpildījuma ekspresivitāti.
- kroka Atkarens, nokarens (ādas) veidojums; rieva ādā, grumba.
- nikotīnisms Atkarība no nikotīna.
- tirināties Atkāroti, strauji kustēties.
- atsvaidzināt Atkārtojot, atceroties u. tml. atjaunot apziņā (ko).
- jo Atkārtojumā "jo – jo": saista salikta teikuma daļas, norādot uz salīdzinājumu.
- nedz Atkārtojumā "nedz – nedz": saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- tū Atkārtojumā "tū tū" vai savienojumā "tu tū" lieto, lai atdarinātu pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas u. tml. radītu skaņu.
- ū Atkārtojumā "ū-ū" vai savienojumā "u-ū": lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu.
- reprīze Atkārtojuma zīme nošu rakstā.
- atgremot Atkārtot (jau zināmas citu domas), nedodot ko jaunu.
- pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
- trallināt Atkārtot (ko).
- atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis).
- pārvērtējums Atkārtota (kā) izvērtēšana, nonākot pie citiem atzinumiem, secinājumiem u. tml.
- pārvērtējums Atkārtota (kā) vērtēšana, vērtības noteikšana.
- revanšs Atkārtota cīņa (sporta spēle), kurā ir iespēja uzvarēt iepriekšējās cīņas (sporta spēles) zaudētājam; uzvaras gūšana pēc zaudējuma.
- reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- rekapitalizācija Atkārtota kapitāla piesaistīšana.
- revakcinācija Atkārtota vakcinācija.
- pārcept Atkārtoti cept.
- dzenāt Atkārtoti dzīt, trenkāt (cenšoties noķert, sagūstīt); atkārtoti dzīt (dzīvnieku).
- pārdzimt Atkārtoti iedzimt.
- recidivēt Atkārtoti izdarīt noziegumu.
- riņķot Atkārtoti parādīties, uzplaiksnīt.
- bakstīt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest vai grūst; arī durstīt.
- daudzināt Atkārtoti saukt (par ko), dēvēt.
- bakstīties Atkārtoti skart; atkārtoti skart citam citu.
- borēt Atkārtoti stāstīt.
- tirdīt Atkārtoti uzdot jautājumus, prašņāt.
- revakcinēt Atkārtoti vakcinēt.
- pārvēlēt Atkārtoti vēlējot, ievēlēt (kādu, ko) vēlreiz.
- pārvēlēt Atkārtoti vēlējot, izraudzīties (ko citu).
- mēģināt Atkārtoti vingrinoties, izpildot, iestudēt, sagatavot demonstrēšanai (ko).
- riņķot Atkārtoti virzīties ap vienu un to pašu vietu.
- tirināties Atkārtoti, strauji kustēties (par ķermeņa daļu).
- tirināt Atkārtoti, strauji kustināt (ķermeņa daļu).
- recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
- jauns Atkārtots, vēlreizējs.
- uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas, piemēram, kādam nav zināms); atklāt (kāda vai kā atrašanās vietu).
- izskaidrot Atklāt (kā) būtību, cēloņus.
- izmērīt Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
- pieķert Atklāt (kādu), kas dara ko sliktu; pārsteigt (kādu) nevēlamā, nosodāmā rīcībā.
- atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas tēlā); izveidot, radīt pēc kāda parauga.
- apliecināt Atklāt savas spējas, izteikt sevi.
- atmaskot Atklāt, atveidot ar mākslinieciskiem līdzekļiem (piem., kā slēpta negatīvo būtību).
- konstatēt Atklāt, izzināt, noteikt.
- atrast Atklāt, konstatēt (pētījumu, analīzes u. tml. rezultātā); izvēlēties.
- uzķert Atklāt, pamanīt, arī izprast.
- izgaismot Atklāt, parādīt, izcelt (piem., mākslas darbā).
- ierādīt Atklāt, parādīt.
- notvert Atklāt, pieķert (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
- atmaskot Atklāt, pierādīt (kāda kaitīgu, noziedzīgu darbību, ko negatīvu, slēptu).
- atšifrēt Atklāt, saprast, noskaidrot (ko grūti izprotamu, ārēji slēptu u. tml.).
- grēksūdze Atklāta atzīšanās kādā nodarījumā un tā nožēlošana.
- paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem.
- lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei; telpa, ko vienas ārsienas vietā norobežo margas un ko izmanto kā balkonu.
- eksplicīts Atklāti izteikts, izpausts.
- apvainot Atklāti pateikt, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
- atzīties Atklāti pateikt, paziņot (ko par sevi, ar sevi saistītu).
- demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
- publicitāte Atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; plaša atpazīstamība, popularitāte sabiedrībā, arī reklāma.
- raudzīties Atklāties, izpausties (par vidi, apstākļiem).
- izrādīties Atklāties, noskaidroties.
- karte Atklātne, pastkarte; mākslinieciski izveidota lapa apsveikuma ierakstīšanai.
- filokartija Atklātņu, arī grāmatzīmju kolekcionēšana.
- paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piem., ar kāda nozieguma bīstamību; šāds politiski inscenēts tiesas process noteiktu politisku mērķu sasniegšanai.
- klajš Atklāts, neslēpts.
- krēpot Atklepot krēpas.
- atbļaut Atkliegt; nesavaldīgā balsī atbildēt.
- atkulties Atklīst.
- atgriezties Atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī); ierasties atkal (kur).
- atkravāties Atkļūt šurp ar iedzīvi (parasti jaunā dzīves vietā).
- atlidot Atkļūt, pārvietojoties gaisā; atbraukt (piem., ar lidmašīnu).
- atgāzties Atkrist (parasti atmuguriski); atvirzīties atpakaļ.
- mēsli Atkritumi; augu un citu organisku vielu atliekas.
- izdedži Atkritumprodukti, kas rodas pēc cietā kurināmā sadegšanas; atkritumprodukti metalurģijā un ķīmiskajā rūpniecībā.
- mēslu bedre Atkritumu bedre.
- šmucspainis Atkritumu spainis.
- urna Atkritumu trauks.
- miskaste Atkritumu tvertne, arī tās saturs.
- šķīdonis Atkusnis, kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme, visapkārt ir liels slapjums.
- apkust Atkust, nokust (daļēji, vietumis).
- uzblīst Atkūstot, piesūcoties ar mitrumu, uzbriest, kļūt staignam; piesūkties ar mitrumu, palielināties apjomā (parasti biezumā).
- atlaboties Atlabt.
- atsaldēt Atlaidināt.
- palaist Atlaist (ko savilktu, piesietu u. tml.).
- atpestīt Atlaist brīvībā, atbrīvot.
- atsvabināt Atlaist brīvībā; palaist vaļā; atbrīvot.
- atbrīvot Atlaist brīvībā; palaist vaļā.
- atlaisties Atlaist rokas (no kā); tikt atlaistam, nebūt vairs savilktam.
- patriekt Atlaist, atbrīvot (piem., no darba, amata pienākumu pildīšanas).
- reņģe Atlantijas siļķes pasuga (Baltijas siļķe) – neliela (līdz 25 cm) zivs ar sudrabainiem sāniem un zilganzaļu muguru, kas dzīvo Baltijas jūrā [Clupea harengus membras].
- prove Atlase (aktieru).
- provēt Atlasīt (aktieri).
- filtrēt Atlasīt nozīmīgāko, būtiskāko.
- pušķis Atlasīts, sakārtots ziedu kopums.
- savākt Atlasot apkopot (kādā kopumā, veidojumā).
- ielauzties Atlaužot (piem., durvis), iekļūt (kur iekšā), parasti, lai zagtu, laupītu; iekļūt ar varu (kur iekšā).
- rezervēt Atlicināt, ierēķināt (laiku).
- rezervēt Atlicināt, pataupīt.
- sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
- kurtāža Atlīdzība māklerim vai brokerim par starpniecību darījumā.
- maksa Atlīdzība naudā; samaksa.
- komisija Atlīdzība par darījuma izpildi.
- samaksa Atlīdzība par padarīto darbu, pakalpojumu u. tml.
- gandarījums Atlīdzinājums (cietušajam).
- revanšēties Atlīdzināt (piem., par pakalpojumu ar pretpakalpojumu).
- līdzināt Atlīdzināt (piem., parādu, zaudējumu).
- kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piem., par zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu.
- atstrādāt Atlīdzināt, atmaksāt ar savu darbu.
- atdarīt Atlīdzināt, darot labu.
- apmaksāt Atlīdzināt, samaksāt.
- drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
- pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas.
- atgāzt Atliekt atpakaļ (galvu); nedaudz atvirzīt (ķermeņa daļu).
- iztaisnot Atliekt taisnu vai taisnāku (ķermeni, tā daļas).
- atsliet Atliekt taisnu, iztaisnot.
- atgāzt Atliekt, atvirzīt (piem., ko vertikālu horizontāli).
- iztaisnoties Atliekties taisnam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- atslieties Atliekties taisnam.
- atgāzties Atliekties; atliekties, atbalstot augumu (kur, pret ko).
- atlikties Atlikt.
- pelni Atlikums, kas paliek pēc (kā) sadegšanas.
- beidzamais Atlikušais, pēdējais.
- atvāzt Atlocīt (ko savāztu).
- atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērbam).
- auss Atlocīti, saburzīti stūri (papīru lapām, grāmatām, burtnīcām).
- uzloks Atloks; arī uzlocījums.
- atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa).
- ziņa Atļauja (kādam, piem., ko darīt).
- koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
- palaist Atļaut (kādam, kam) doties, virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- palaist Atļaut (kādam) iet, doties (kur, uz kurieni).
- sankcionēt Atļaut (ko), dot sankciju, atzīt par likumīgu.
- atlaist Atļaut doties prom; atbrīvot, palaist vaļā.
- iedot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (materiālas vērtības).
- dot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- pārcelt Atļaut mācīties, ieskaitīt (citā – augstākā klasē).
- atbrīvot Atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
- pielaist Atļaut piedalīties.
- autorizēt Atļaut rakstīt savu biogrāfiju; atzīt par adekvātu savu biogrāfiju.
- pielaist Atļaut rīkoties, darboties.
- atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev (darīt ko kārojamu, ne vienmēr iespējamu u. tml.); iegādāties, lietot.
- salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ievirzās, novietojas (kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
- godīgs Atļauts, likumīgs.
- brīv Atļauts.
- revanšs Atmaksa par zaudējumu; uzvaras gūšana pēc zaudējuma.
- atmaksa Atmaksāšana.
- atdeve Atmaksāšanās, efektivitāte, rezultāts (darbībai, pasākumam u. tml.).
- atdarīt Atmaksāt, atriebt.
- rentēties Atmaksāties.
- portobello Atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi brūnu, līdz 20 cm diametrā lielu cepurīti [Agaricus bisporus].
- redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus; atcerēties redzes atmiņā.
- domāt Atmiņā, iztēlē veidot tēlus, ainas; atcerēties, iztēloties.
- atcere Atmiņa.
- prāts Atmiņa.
- amnēzija Atmiņas zudums galvas smadzeņu saslimšanas gadījumā.
- reminiscence Atmiņas, iespaidi.
- nostāsts Atmiņu stāstījums.
- jonosfēra Atmosfēras augšējie jonizētie slāņi (aptuveni no 50 līdz 400 kilometru augstumā).
- ziemeļblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; polārblāzma; kāvi.
- polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; ziemeļblāzma; kāvi.
- stratopauze Atmosfēras pārejas slānis starp stratosfēru un mezosfēru.
- fronte Atmosfēras robežjosla, kas šķir divas dažādas gaisa masas.
- virpuļstabs Atmosfēras stabveida virpulis.
- laiks Atmosfēras stāvoklis noteiktā vietā un laikā ar noteiktu temperatūru, vēja virzienu, mākoņainību u. tml.
- laikapstākļi Atmosfēras stāvokļa izraisīto apstākļu kopums (kādā vietā, laikposmā).
- atkrist Atmuguriski krītot, nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; strauji atsēsties, atgulties (piem., nespēkā, nogurumā).
- uzmūķēt Atmūķēt.
- atkāpt Atnākt (parasti ciemos).
- atstaigāt Atnākt (parasti lēnām).
- pārnākt Atnākt atpakaļ, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atraisīties Atnākt vaļā (piem., par ko sasietu); atvērties (piem., par ko aizsietu).
- atrist Atnākt vaļā, atraisīties (piem., par ko sapītu); atplesties.
- sanest Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā.
- atstiept Atnest.
- ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot (piem., cietumā, nometnē).
- apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
- noņemt Atņemt (kādam ko).
- denaturalizēt Atņemt (kādam) pilsoņa, pavalstnieka statusu.
- nogāzt Atņemt (kam) varu; panākt, ka (kas, kāds) zaudē valdīšanas tiesības.
- nolaupīt Atņemt (ko).
- atraut Atņemt (no tā, kas pienākas, ir nepieciešams).
- atbruņot Atņemt ieročus, bruņojumu.
- atsavināt Atņemt likumā noteiktā kārtībā (piem., ko nelikumīgi iegūtu).
- arestēt Atņemt personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju); apcietināt.
- atdalīt Atņemt, atlauzt, atraut u. tml. (daļu no kā).
- ņemt Atņemt.
- nozagt Atņemt.
- paņemt Atņemt.
- atiezt Atņirgt (zobus) – par dzīvniekiem.
- iezt Atņirgt (zobus) – par dzīvniekiem.
- parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
- kodolstarojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums.
- kodolbumba Atombumba.
- AES Atomelektrostacija.
- atomfiziķis Atomfizikas speciālists.
- nuklīdi Atomi ar atšķirīgu neitronu vai protonu un neitronu skaitu (piem., izotopi).
- atomsvars Atommasa.
- radikālis Atomu grupa ar lielu reakcijas spēju.
- kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās process, ko izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām.
- radioaktivitāte Atomu kodolu sabrukšana, vienlaikus izdaloties enerģijai jonizējošā starojuma veidā.
- nukloni Atomu kodolu veidojošās elementārdaļiņas – protoni un neitroni.
- atpakaļrāpulis Atpakaļrāpulīgs cilvēks.
- provinciālisms Atpalicība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra vai galvaspilsētas.
- provinciālis Atpalicis, aprobežots cilvēks.
- vārds Atpazīstamība, popularitāte.
- izpīt Atpīt (matus); atpinot (matus), izņemt (piem., lenti).
- atplaiksnīt Atplaiksnīties.
- izvērst Atplest, izvirzīt (uz āru, sānis, ķermeņa daļas).
- driskas Atplēstas, saplēstas (papīra, auduma) daļas, strēmeles, skrandas; saplēsts, skrandains apģērbs.
- skrandas Atplēstas, saplēstas (piem., auduma, papīra) daļas.
- skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piem., par audumu, papīru).
- atlīgot Atplūst, atviļņot šurp.
- atiet Atplūst, ievirzīties atpakaļ (parasti gultnē).
- atpogāties Atpogāt sev apģērbu.
- nopogāt Atpogāt un noņemt nost.
- zvilnēt Atpūsties, atrodoties guļus, pusguļus vai pussēdus stāvoklī.
- izklaidēties Atpūsties, gūt pozitīvas emocijas, atbrīvoties no sasprindzinājuma.
- izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā.
- pūsties Atpūsties.
- izklaidēšanās Atpūšanās, nodarbošanās ar ko patīkamu, kas rada pozitīvas izjūtas, novērš sasprindzinājumu.
- atdusēties Atpūšoties gulēt.
- diendusa Atpūta (parasti miegā) pēc pusdienām.
- atdusa Atpūta (parasti miegā).
- rekreācija Atpūta, darbaspēju atjaunošana; vides un dabas resursu izmantošana atpūtai, darbaspēju atjaunošanai.
- atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā) darbā.
- zvilnis Atpūtai guļus, pusguļus, arī pussēdus paredzēts ērts krēsls, dīvāns.
- mežaparks Atpūtai iekārtota meža teritorija (parasti pilsētā vai piepilsētas zonā).
- šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram ir lokveida pamatne un kurā var šūpoties.
- lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar dažādām atrakcijām.
- skrituļslēpošana Atpūtas un sporta veids – braukšana ar skrituļslēpēm.
- skrituļslidošana Atpūtas un sporta veids – braukšana ar skrituļslidām.
- tūrisms Atpūtas un sporta veids – ceļošana, kas apvienota, piem., ar zināšanu ieguvi, sporta elementiem.
- rokklubs Atpūtas vieta, kurā atskaņo rokmūziku.
- pārmācīt Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības u. tml.
- atradināties Atradināt sevi.
- atšūt Atraidīt, atvairīt (kādu, parasti pasakot ko asu).
- atvairīt Atraidīt, nepieņemt.
- pasūtīt Atraidīt; aizdzīt.
- atpīt Atraisīt (ko saistītu ar pinekļiem).
- atmudžināt Atraisīt (ko samudžinātu).
- atšķetināt Atraisīt (ko samudžinātu).
- atpīt Atraisīt (ko sapītu).
- noraisīt Atraisīt un noņemt (ko apsietu, piesietu).
- atdot Atraisīt, atsvabināt (piem., trosi, tauvu – parasti kuģniecībā).
- atjozt Atraisīt, attaisīt (ko sajoztu).
- birt Atraisīties un krist zemē (par lapām, augļiem, ziediem).
- atraitnība Atraitņa (atraitnes) stāvoklis.
- piekasīties Atrast (kam) ko kritizējamu.
- sarakt Atrast (parasti intensīvi meklējot).
- atbildēt Atrast (piem., problēmas atrisinājumu, atbildi).
- uzminēt Atrast atminējumu (mīklai).
- pieķerties Atrast iemeslu, par ko runāt, kritizēt, aizrādīt u. tml.
- patverties Atrast patvērumu; paglābties, paslēpties.
- uzrakt Atrast, atklāt (piemēram, līdz šim nezināmu informāciju).
- sagādāt Atrast, iegūt.
- izvēlēt Atrast, izraudzīt no kāda kopuma, daudzuma, (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
- izvēlēties Atrast, izraudzīties noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
- notvert Atrast, izraudzīties.
- dabūt Atrast, sameklēt.
- atklāt Atrast, uziet (ko jaunu, nozīmīgu) pētījumu, meklējumu rezultātā.
- sazvejot Atrast.
- uziet Atrast.
- apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) – parasti par ceļu.
- karāties Atrasties (gaisā, debesīs) šķietami nekustīgi.
- iegrimt Atrasties (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt daļēji aizsegtam.
- iegult Atrasties (kā vidū, ielokā).
- būt Atrasties (kā) rīcībā, zināšanā, arī eksistēt (kāda) apziņā.
- būt Atrasties (kā) rīcībā.
- nostāties Atrasties (kādā teksta vietā), tikt lietotam – par valodas vienībām.
- vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties.
- nosēdēt Atrasties (kādu laiku) apcietinājumā.
- apskaut Atrasties (kam) apkārt.
- iekļaut Atrasties (kam) cieši apkārt; ierobežot, ietvert.
- aplipt Atrasties (kam) cieši klāt (piem., par daudziem kukaiņiem).
- ielenkt Atrasties (kam) visapkārt.
- notupēt Atrasties (kur kādu laiku).
- piesēt Atrasties (kur, kādā vietā) lielā daudzumā.
- sēdēt Atrasties (kur), būt (kur).
- būt Atrasties (par priekšmetiem, vielām).
- ciemoties Atrasties (pie kāda, kur), parasti kādu laiku.
- sēdēt Atrasties (uz kā, kur) stāvus vai tupus – par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem.
- krist Atrasties (uz kā, pāri kam) – par ēnu.
- klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas.
- tupēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
- sēdēt Atrasties apcietinājumā, ieslodzījuma vietā.
- apgrozīties Atrasties apgrozībā (parasti par naudu).
- stāvēt Atrasties atvērtā vai aizvērtā stāvoklī.
- karāties Atrasties bez atbalsta (virs kā, pāri kam u. tml.).
- dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam.
- sadurties Atrasties cieši klāt (kam); saskarties.
- piegult Atrasties cieši klāt, blakus.
- nogulēt Atrasties guļus stāvoklī (kādu laikposmu).
- gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- dzīvot līdzi Atrasties kā iespaidā, varā.
- palikt Atrasties kādā pozā, stāvoklī un to nemainīt.
- palikt Atrasties kādā situācijā, apstākļos; nonākt kādā stāvoklī.
- dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem); plūst (par šķidrumu).
- atkāpties Atrasties lielākā attālumā, attālināties; atvirzīties.
- gulēt Atrasties miega stāvoklī; būt aizmigušam.
- klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); būt klusam.
- saprasties Atrasties miermīlīgās savstarpējās attiecībās (par dzīvniekiem).
- snaust Atrasties nedziļā, īslaicīgā miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
- stāvēt Atrasties neizmantotam, novārtā, arī nevēlamā stāvoklī.
- pieplakt Atrasties nekustīgi cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- pazust Atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- (būt) krietnā gabalā Atrasties samērā tālu.
- mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita).
- nosēdēt Atrasties sēdus, sēžot pavadīt (kādu laiku).
- degt Atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā; spēcīgi izpausties (par psihiskām norisēm).
- kaist Atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā; degt.
- tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermenis balstās (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par dzīvniekiem).
- tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām vai uz ceļgaliem.
- sēdēt Atrasties stāvoklī, kad sēžamvieta balstās pret kādu virsmu.
- nostāvēt Atrasties stāvus, stāvēt (kādu laiku).
- stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt.
- peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka (tas) pilnībā pārklāj; atrasties šķidruma virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
- saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
- kulminēt Atrasties uz debess meridiāna (par debess spīdekļiem).
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz kājām (par cilvēku).
- plūst Atrasties virzībā, kustībā (par straumi).
- ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām pusēm.
- ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko).
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piem., uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
- saskarties Atrasties, arī šķietami atrasties tieši līdzās.
- stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
- sēdēt Atrasties, būt (kādā stāvoklī, kādos apstākļos) ilgāku laiku vai pastāvīgi.
- klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā).
- klāties Atrasties, būt (kur), aizņemt plašu teritoriju.
- klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā); aizsegt.
- slīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
- izkaisīt Atrasties, būt izvietotam izklaidus.
- ietvert Atrasties, būt izvietotam, izveidotam kam apkārt; iekļaut.
- izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem, izklīdinātiem dažādās vietās.
- saskarties Atrasties, būt kontaktā (ar kādu priekšmetu, vielu u. tml.).
- zvilnēt Atrasties, būt nekustīgi novietotam (uz kā, kur) – par priekšmetiem, ēkām u. tml.
- nākt Atrasties, būt novietotam (kādā secībā); sekot.
- turēties Atrasties, būt novietotam (kādā vietā).
- gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem; atrasties (kur) neizmantotam, neskartam.
- stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem.
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši klāt, veidojot kopīgu telpu vai sistēmu.
- piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši klāt.
- saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
- aiziet Atrasties, būt novietotam noteiktā virzienā.
- krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup.
- saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
- pievirzīties Atrasties, būt novietotam tuvu klāt (piem., par ceļu, upi).
- izvirzīties Atrasties, būt novietotam uz priekšu, uz āru.
- laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
- uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
- uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
- uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par līkumainu taku.
- uziet Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- iziet Atrasties, būt pavērstam (kādā virzienā).
- mājot Atrasties, darboties (kur).
- mitināties Atrasties, darboties (kur).
- smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
- spietot Atrasties, pārvietoties kustīgā kopumā (kur, pie kā, ap ko) – par kukaiņiem, arī putniem.
- tupēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā) sēžot.
- aizkavēties Atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku.
- būt Atrasties, uzturēties (kur), arī ierasties, piedalīties (par cilvēkiem).
- būt Atrasties, uzturēties, pastāvēt (kur) – par dzīvniekiem, augiem.
- atradenis Atrasts dzīvnieks (piem., noklīdis suns, ievainots savvaļas dzīvnieks).
- atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kas bērnībā ticis atrasts un kam vecāki nav zināmi.
- sabiedrība Atrašanās (ar kādu) kopā, (kāda) klātbūtnē.
- atkarība Atrašanās (kāda) varā, ietekmē, pakļautībā u. tml.
- cietumniecība Atrašanās cietumā; cietumā pavadītais laiks.
- apgrozība Atrašanās lietošanā, izmantošanā.
- prezidentūra Atrašanās valsts prezidenta amatā vai prezidējošas valsts statusā.
- orientācija Atrašanās vieta, virzība (attiecībā pret ko).
- mājvieta Atrašanās, darbošanās vieta.
- izture Atrašanās, turēšana noteiktā stāvoklī (kādu laika posmu).
- klātbūtne Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā); piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā).
- atšaut Atraut, atbīdīt vaļā.
- atsvešinātība Atrautība, atsvešināšanās.
- norēķināt Atrēķināt.
- atribūtika Atribūtu (kādai parādībai raksturīgu simbolu, priekšmetu) kopums.
- atmaksa Atriebība, atdarīšana.
- parādīt velnu Atriebties, atmaksāt (kādam).
- atmaksāt Atriebties.
- atbilde Atrisinājums, iznākums (uzdevumam).
- atšķetināt Atrisināt, noskaidrot (sarežģītu jautājumu, problēmu).
- izrisināt Atrisināt.
- atgremot Atrīt mutē (barību no priekškuņģa) un pilnīgi sakošļāt (par atgremotājiem).
- atrijas Atrīta barība (ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus).
- izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
- atritēt Atritināties.
- nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību).
- pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (darīt ko tā attālināšanās virzienā).
- ierobežot Atrodoties (kam) apkārt, nodalīt, norobežot.
- vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).
- aizklāt Atrodoties (kam) priekšā, aizsegt.
- segt Atrodoties (kam) virsū, apklāt, darīt neredzamu.
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, pasargāt vai daļēji pasargāt to no apkārtējās vides iedarbības.
- traucēt Atrodoties (kur) apgrūtināt (ko), radīt neērtības (kam).
- stopēt Atrodoties ceļa malā, ar žestu lūgt apstāties garāmbraucošās automašīnas, lai bez maksas pārvietotos ar šādi apstādinātu automašīnu.
- izvārgt Atrodoties grūtos apstākļos, izmocīties, kļūt vārgam, nespēcīgam.
- nolīkt Atrodoties ilgāku laiku saliektā stāvoklī, kļūt sāpīgam, grūti atliecamam taisni (parasti par muguru, pleciem).
- ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
- apēnot Atrodoties kam apkārt, aizsedzot (ko), radīt ēnu.
- aizēnot Atrodoties kam priekšā, aizsedzot (ko), radīt ēnu, samazināt gaismas pieplūdi (augiem).
- vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
- pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
- izlidot Atrodoties kustībā, braucienā u. tml., izvirzīties ārā (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- noiet Atrodoties kustībā, braucot noslīdēt nost vai sānis.
- nonākt Atrodoties kustībā, cirkulējot nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
- nonīkt Atrodoties neērtos, nogurdinošos apstākļos, zaudēt spēkus, možumu.
- nonīkt Atrodoties sliktos apstākļos, kļūt vārgam, nespēcīgam un aiziet bojā.
- peldēties Atrodoties ūdenī, peldēt, nirt u. tml.
- aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, padarīt (ko) nesaskatāmu, neredzamu; aizklāt.
- ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (apkārt) ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
- klātesot Atrodoties, uzturoties, piedaloties (kur, kopā ar kādu).
- atlocīt Atrotīt.
- izruna Atruna.
- atruna Atrunāšanās; iegansts, ar ko atrunājas.
- upurēt Atsacīties (no kā vērtīga, vajadzīga) kā labā, kāda mēŗka dēļ.
- atmest ar roku Atsacīties (no kā), neturpināt (ko).
- atkāpties Atsacīties (piem., no lēmuma, solījuma); neievērot (pieņemtu normu, kārtību).
- vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
- epidurāls Atsāpināšanas veids, kurā anestezējošo vielu ievada spraugā starp mugurkaula smadzeņu apvalkiem.
- reference Atsauce (uz citu publikāciju), tekstā ievietotā norāde.
- norāde Atsauce, paskaidrojoša piezīme (tekstā); ziņas, informācija (par ko).
- vēre Atsauce.
- rezonanse Atsaucība, interese (sabiedrībā).
- pretimnākšana Atsaucība, palīdzība (kādam); atbalsts (kādam).
- atbalsts Atsaucība; palīdzība.
- reference Atsauksme, atzinums; (kā) vērtējošs raksturojums.
- atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst.
- atbildēt Atsaukties (piem., uz kāda jūtām).
- rezonēt Atsaukties, reaģēt.
- konfiscēt Atsavināt (mantu, īpašumu) piespiedu kārtā bez atlīdzības.
- ekspropriēt Atsavināt īpašumu (parasti piespiedu veidā, neatkarīgi no īpašnieka gribas).
- rekvizēt Atsavināt mantu piespiedu kārtā (piem., kara laikā).
- atkailināt Atsegt (no virsū, apkārt esošā).
- atņirgt Atsegt (zobus) – parasti aiz niknuma.
- atsegums Atsegts, redzams iežu slāņojums.
- posms Atsevišķa (kā) daļa ar noteiktam īpašībām, pazīmēm.
- klēts Atsevišķa (parasti koka) ēka labības un dažu citu pārtikas produktu, arī apģērba glabāšanai.
- kupīra Atsevišķa aizņēmuma obligācija; tās nominālvērtība.
- cirknis Atsevišķa ar starpsienu norobežota augļa vai sēklotnes daļa.
- platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu atveres paplašinājums (piem., taurei, piltuvei).
- noliktava Atsevišķa celtne vai telpa (kā, piem., produkcijas, preču) uzglabāšanai.
- kārta Atsevišķā celtniecības posmā uzceļams objekts, kompleksa daļa.
- gabals Atsevišķa daļa (no veselā).
- fragments Atsevišķa daļa, gabals; (zuduša darba) saglabājusies daļa, gabals; nepabeigts darbs.
- operācija Atsevišķa darbība vai noteiktu darbību kopums; tehnoloģiska procesa viena pabeigta daļa.
- istaba Atsevišķa dzīvojamā telpa (dzīvoklī, mājā).
- sējums Atsevišķa grāmata (piem., bibliotēkā, grāmatu kopumā).
- sējums Atsevišķa grāmata (piem., kopotu rakstu izdevumam).
- savrupmāja Atsevišķa ģimenes māja (apdzīvotā vietā).
- kamera Atsevišķa izolēta telpa cietumā ieslodzītajiem.
- celiņš Atsevišķa josla.
- posms Atsevišķa kādas sistēmas vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
- albums Atsevišķā kompaktdiskā, kasetē u. tml. izdots skaņdarbu kopums ar kopīgu nosaukumu.
- balss Atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā); atsevišķa (nošu) partija.
- krampis Atsevišķa muskuļa saraušanās.
- celle Atsevišķa neliela telpa klosterī mūkam vai mūķenei.
- detaļa Atsevišķa sastāvdaļa (piem., kādā ierīcē, aparātā).
- vienība Atsevišķa sistēmas, iedalījuma sastāvdaļa.
- industrija Atsevišķa tautsaimniecības nozare.
- gludinātava Atsevišķa telpa (mazgātavā, tīrītavā), kurā gludina izmazgāto veļu, iztīrīto apģērbu.
- rezervāts Atsevišķa teritorija, kurā nometināta kāda iedzīvotāju grupa (piem., indiāņi Amerikā, Kanādā, Brazīlijā).
- loceklis Atsevišķa vienība (grupā, virknē, kopumā).
- daļa Atsevišķa vienība (kādā kopumā, sistēmā, organizācijā).
- formācija Atsevišķa vienība, grupa; formējums.
- pasaule Atsevišķa Visuma daļa; debess ķermenis vai to kopums.
- viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām.
- mezgls Atsevišķa, bet funkcionāli saistīta vienība (iekārtā, ierīcē u. tml.).
- posms Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; segments.
- segments Atsevišķa, kustīgi savienota bezmugurkaulnieku ķermeņa daļa; posms (3).
- piliens Atsevišķa, maza (parasti apaļa vai iegarena) šķidruma daļiņa.
- lāse Atsevišķa, maza ieapaļas formas šķidruma daļiņa.
- segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (kā) daļa.
- čarterlidmašīna Atsevišķam lidojumam noīrēta lidmašīna.
- apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (piem., villainēm).
- separāts Atsevišķi nošķirts, nodalīts (par parādībām sabiedrībā).
- pats par sevi Atsevišķi.
- sastāvs Atsevišķo (piem., administratīvas vienības, valsts orgāna, iestādes) daļu kopums.
- kams Atsevišķs (parasti augsnes) gabals, pika.
- domēns Atsevišķs apgabals internetā (ar kopīgu adreses elementu), ko veido, piem., kādas valsts iedzīvotāji vai cilvēku grupa.
- eksemplārs Atsevišķs augs vai dzīvnieks no attiecīgās augu vai dzīvnieku grupas.
- gabals Atsevišķs cilvēks, dzīva būtne (kā skaitīšanas vienība).
- indivīds Atsevišķs cilvēks, persona.
- pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
- persona Atsevišķs cilvēks.
- detaļa Atsevišķs elements (piem., mākslas darbā, teksta saturā); sīkums.
- komponents Atsevišķs elements (valodas vienībā).
- skara Atsevišķs garens veidojums.
- cukurgrauds Atsevišķs graudu cukura gabaliņš.
- pārstāvis Atsevišķs indivīds (no kādas cilvēku grupas).
- eksemplārs Atsevišķs indivīds.
- pārstāvis Atsevišķs īpatnis, eksemplārs (par dzīvniekiem, augiem).
- impulss Atsevišķs īslaicīgs elektriskās strāvas vai sprieguma straujš pieaugums.
- posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana; samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
- gabals Atsevišķs literārs, muzikāls vai teātra mākslas darbs.
- pinnes Atsevišķs mezgliņš, strutu pūslītis.
- epizode Atsevišķs notikums, atgadījums, notikumu virknē.
- epizode Atsevišķs noziegums, ko izskata vienā krimināllietā par vairākiem noziegumiem.
- eksemplārs Atsevišķs priekšmets no vienādu vai līdzīgu priekšmetu grupas.
- krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība.
- gabals Atsevišķs priekšmets, vienība (no līdzīgu priekšmetu grupas).
- numurs Atsevišķs priekšnesums (cirka programmā, koncertā u. tml.).
- kadrs Atsevišķs uzņēmums (fotogrāfijā, kinofilmā); atsevišķs attēls (piem., televizora ekrānā).
- kinokadrs Atsevišķs uzņēmums kinolentē.
- gruntsgabals Atsevišķs zemes gabals.
- kumšķis Atsevišķs, neliels (piem., augu, to daļu) kopums; kušķis.
- spura Atsevišķs, nepiekļāvīgs (kā) veidojums.
- nozare Atsevišķs, specifisks cilvēku nodarbošanās veids tautsaimniecībā, zinātnē, mākslā u. tml.; darbības joma.
- individuāls Atsevišķs, vienreizējs.
- ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, māksliniecisks saskaņojums.
- kompozīcija Atsevišķu daļu, elementu izkārtojums (piem., tēlotājas mākslas darbos).
- montāža Atsevišķu elementu, detaļu salikšana, savienošana viena vesela priekšmeta izgatavošanai.
- vispārināt Atsevišķu objektu konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem.
- integrācija Atsevišķu objektu, daļu apvienošana vai apvienošanās vienotā veselumā, vienotā sistēmā; iekļaušanās kādā savienībā, organizācijā, kopumā u. tml.
- koordinācija Atsevišķu vienību darbības saskaņošana, darba organizēšana kopīga mērķa izpildei.
- kazuistika Atsevišķu, konkrētu gadījumu izskatīšana, atrisināšana saskaņā ar jurisprudences normām.
- ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (parasti metāla) posmu virkne.
- važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piem., savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
- attauvoties Atsienot, atkabinot tauvas, troses, atvirzīties no piestātnes (par kuģi, kuteri u. tml.).
- attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
- nosiet Atsiet, atraisīt un noņemt (ko apsietu); noraisīt.
- atšņorēt Atsiet.
- uztvert Atsist (piemēram, servi), saņemt (piemēram, piespēli).
- rikošetēt Atsisties pret ko un sākt kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piem., lodi, šāviņu).
- atsitiens Atsites izraisīts sitiens, grūdiens.
- nodauzīt Atsitot, piesitot nošķelt, nodalīt nost.
- atlēkt Atsitoties (pret ko), strauji atvirzīties atpakaļ.
- apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
- sasisties Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), tikt sabojātam, saplēstam.
- noņemt Atskaitīt; noskaitot (noteiktu daudzumu), paņemt.
- dipēt Atskanēt (par soļu troksni); radīt soļu troksni.
- norībēt Atskanot šādam troksnim, nodrebēt.
- asonanse Atskaņas, kurās vienādi ir tikai patskaņi.
- spēlēt Atskaņot (ar mūzikas instrumentu) skaņdarbu, tā sastāvdaļu; būt tādam, kas prot spēlēt (mūzikas instrumentu).
- spēlēt Atskaņot ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem (skaņdarbu, tā sastāvdaļu), atveidot, tēlot (izrādi).
- stabulēt Atskaņot ar stabuli.
- pavadīt Atskaņot muzikālo pavadījumu.
- spēlēt Atskaņot mūziku (kur).
- pirmatskaņot Atskaņot pirmo reizi (skaņdarbu) publiski.
- kruķīt Atskaņot, demonstrēt (audio vai videoierakstus).
- retrospekcija Atskats pagātnē; pagātnē radīto mākslas darbu, daiļdarbu pārskats.
- atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
- atgriezties Atskrūvēties (piem., par detaļu ar vītni); griežoties atvērties.
- relaksācija Atslābināšanās, nomierināšanās; stresa samazināšana.
- relaksēties Atslābināties, atbrīvoties no sasprindzinājuma, stresa; arī atpūsties.
- apgurt Atslābt, aprimt (par parādībām dabā).
- diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kuras laikā sirds kambari piepildās ar asinīm.
- mašīnatslēdznieks Atslēdznieks, kas remontē mašīnas.
- remontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic remontdarbus.
- uzslēgt Atslēgt (piemēram, ar pielāgotu atslēgu).
- buferis Atsperīga ierīce, speciāla konstrukcija trieciena mazināšanai (vagoniem, lokomotīvēm, automobiļiem).
- spoguļoties Atspīdēt, atspoguļoties.
- atgaisma Atspīdums, atblāzma.
- atmirdzums Atspīdums, atspulgs.
- uzkačāties Atspiesties (guļus stāvoklī) ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
- balstīties Atspiesties.
- atsvaidzināt Atspirdzināt, atjaunot (piem., spēkus).
- atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties.
- morss Atspirdzinošs dzēriens – ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula.
- limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (augļu sulām, koncentrāta vai esencēm, cukura u. tml.), kas (rūpnieciski ražojot) parasti ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
- atdzerties Atspirgt, uzsūcot ūdeni (par pavītušiem augiem, ziediem).
- atspulgs Atspoguļojums, atspīdums (kur).
- tēlot Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā; atspoguļot, atveidot (ko) – par mākslas darbu.
- rādīt Atspoguļot, tēlot (mākslas darbā).
- atspīdēt Atspoguļoties (kur); mest atspīdumu (kur).
- atspulgot Atspoguļoties (kur); mest atspīdumu.
- atsisties Atspoguļoties, atblāzmoties (kur).
- atstarot Atspoguļoties, atspīdēt (kur).
- šaudīkla Atspole.
- nosprādzēt Atsprādzēt un noņemt (ko piesprādzētu).
- piespalvot Atstājot (kur) spalvas lielākā daudzumā, padarīt netīru (ko) – parasti par suni, kaķi.
- nokāpt no kuģa Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- nokāpt krastā Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- nokāpt malā Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
- iziet Atstājot uzturēšanās vietu, doties (kur, veikt kādu darbību).
- ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (piem., par sīki viļņotu ūdens virsmu).
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt.
- spīdēt Atstarot gaismu; būt spožam.
- reflektēt Atstarot.
- atblāzma Atstarota (parasti ne spoža) gaisma.
- atblāzmot Atstaroties, atspoguļoties (kur).
- rotaļāties Atstaroties.
- dūriens Atstarpe no viena dūruma vietas līdz otrai (šujot ar adatu).
- starprinda Atstarpe starp augu rindām (stādījumos, sējumos).
- rindstarpa Atstarpe starp iesētu, iestādītu augu rindām.
- starprinda Atstarpe starp rindām (tekstā).
- rindstarpa Atstarpe starp teksta rindām.
- atstāsts Atstāstījums; tas, kas tiek atstāstīts.
- atbildēt Atstāstīt mācīto (kādā priekšmetā).
- atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu, lasītu vai redzētu).
- iznākt Atstāt (kādu vietu).
- pamest Atstāt (kādu, ko).
- izmest uz ielas Atstāt (kādu) bez pajumtes.
- paturēt Atstāt (kur), nepalaist vaļā.
- uzcelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas.
- katapultēties Atstāt lidaparātu ar katapultu (2).
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu, izbraukt ārpus savas zemes robežām; emigrēt.
- novēlēt Atstāt mantojumā; atstāt, nodot izmantošanai.
- palaist Atstāt neizmantotu; nokavēt.
- atkāpties Atstāt pozīcijas un atvirzīties aizmugures virzienā (par karaspēku).
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (piem., no karadarbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- paturēt Atstāt sev, pie sevis, arī savā rīcībā, īpašumā.
- iziet Atstāt uzturēšanās vietu (parasti neilgu laiku).
- aiziet Atstāt, pamest.
- iet Atstāt, pamest.
- iziet Atstāt, pamest.
- atlicināt Atstāt, pataupīt; iedalīt (kādam nolūkam).
- nomaļus Atstatu no citiem; savrup.
- atstarpe Atstatums, brīva telpa (starp diviem punktiem, priekšmetiem u. tml.).
- atdzīt Atstumt šurp.
- atgrūst Atstumt, atraidīt; izraisīt nevēlēšanos tuvināties, sadarboties.
- sastutēt Atstutēt no visām pusēm.
- atlaist Atsūtīt (piem., pa pastu).
- atfaksēt Atsūtīt ar faksu.
- sasūtīt Atsūtīt lielākā daudzumā (par cilvēkiem).
- sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (ko) lielākā daudzumā; nosūtīt, arī atsūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (kā lielāku daudzumu).
- uzsvaidzināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot (piemēram, remontējot).
- uzprišināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot, uzlabot; uzfrišināt.
- uzfrišināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot.
- ardievoties Atsveicināties.
- attālināt Atsvešināt; panākt, ka netuvinās.
- atrast Atsvešināties (no kā pierasta); kļūt tādam, kam zudušas agrākās iemaņas, ierašas; atradināties.
- attālināties Atsvešināties; novērsties (no kā).
- kristīt Atšķaidīt (piem., pienu, degvīnu ar ūdeni).
- atlēkt Atšķelties un atkrist nost; atdalīties, atlobīties.
- pretstats Atšķirībā (no kā), salīdzinājumā (ar ko).
- diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
- šķirba Atšķirība, starpība.
- izšķirība Atšķirība.
- kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
- regālija Atšķirības zīme; goda zīme (piem., ordenis, medaļa).
- diverģence Atšķirību rašanās, atšķiršanās no kopējā, sākotnējā; izkliede, sazarošanās.
- laukums Atšķirīga kādas virsmas daļa; atšķirīga vieta (kādā virsmā).
- pavadiņa Atšķirīga makšķerauklas nobeiguma daļa, kas piestiprināta pie āķa.
- apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piem., ar krāsojumu.
- plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
- ieaudi Atšķirīgi (piem., pēc krāsas, materiāla) audi, kurus ieauž starp pamataudiem.
- diferencēts Atšķirīgs (pēc kādiem nosacījumiem).
- spogulis Atšķirīgs laukums (dzīvnieka) ķermeņa virsmā.
- ielāps Atšķirīgs laukums, plankums (kādā vietā).
- diferenciāls Atšķirīgs, dažāds (atkarībā no kāda nosacījuma).
- nestandarta Atšķirīgs, individuāls; arī neparasts, oriģināls.
- atsevišķs Atšķirīgs, īpašs.
- savdabīgs Atšķirīgs, īpatnējs.
- citāds Atšķirīgs; savādāks.
- adapters Atšķirīgu modeļu elementu salāgošanas ierīce fototehnikā.
- sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums.
- strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
- sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), sašķelt (kādu cilvēku kopumu).
- nošķirt Atšķirt nost, nodalīt savrup.
- atšķelt Atšķirt savrup (kādu no pārējiem).
- atgriezt Atšķirt, norobežot (no kā).
- atdalīt Atšķirt, nošķirt (citu no cita).
- atsevišķi Atšķirti no citiem, savrup.
- kvēlot Atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu krāsu; būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
- balot Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
- balsnīt Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
- izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
- iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar ko).
- atsevišķs Atšķirts, izolēts (piem., noteiktam nolūkam).
- atrauts Atšķirts, izolēts; tāds, kam nav ciešu sakaru (ar ko).
- atkorķēt Attaisīt (ko aizkorķētu).
- atkrampēt Attaisīt (ko aizkrampētu).
- atpogāt Attaisīt (ko aizpogātu); atbrīvot (pogu) no pogcauruma vai cilpas.
- atāķēt Attaisīt (parasti ar āķiem aiztaisāmu apģērba gabalu).
- atsprādzēt Attaisīt (sprādzi vai ko sasprādzētu).
- atsaiņot Attaisīt, atraisīt, atbrīvot no iesaiņojuma; izsaiņot.
- atnākt Attaisīties; atirt, atraisīties.
- atvainot Attaisnot, aizbildināt.
- maliene Attāla vieta, apvidus pierobežā.
- beigas Attālākā vieta (telpai), gals (virknei).
- izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
- atgrūsties Attālināties savstarpējas iedarbības rezultātā.
- atslēgties Attālināties, atbrīvoties (piem., no kā traucējoša); izslēgties.
- izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
- atstats Attāls.
- parseks Attāluma mērvienība, ko lieto astronomijā – 3,26 gaismas gadi.
- rādiuss Attālums (no kāda iedomāta, pieņemta centra) līdz (tā) robežai.
- intervāls Attālums (starp blakus esošiem objektiem).
- krūšaugstums Attālums no kāju pēdām līdz krūtīm (cilvēkam).
- izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam noteiktā laika momentā.
- rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šā ķermeņa elements.
- distance Attālums no starta līdz finišam; trase.
- garums Attālums no viena gala līdz otram, no sākuma līdz beigām.
- pietura Attālums no vienas šādi ierīkotas vietas līdz otrai.
- solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piem., zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
- platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) vienas malas līdz otrai.
- solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība – aptuveni 70–80 centimetri.
- nobraukums Attālums, ko transportlīdzeklis nobraucis noteiktā laikposmā.
- sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti ieroča, transportlīdzekļa) darbība.
- atstatums Attālums.
- distance Attālums.
- gabals Attālums.
- izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties pagūt (izdarīt ko).
- apķerties Attapties, saprast, apjēgt.
- askētisms Atteikšanās no miesīgām baudām un dzīves labumiem, lai sasniegtu tikumisku pilnību, tuvību Dievam.
- gavēnis Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
- boikots Atteikšanās piedalīties (kur), darīt (ko).
- liegties Atteikties (ko darīt).
- noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta); paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
- atmest Atteikties (no kā lieka, nepareiza, neizpildāma u. tml.).
- nolikt Atteikties (no kā pirms tam piešķirta, izmantota).
- atraut Atteikties (no kā, piem., cita labā); neizlietot savām vajadzībām.
- sabuntoties Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
- retuša Attēla (piem., fotogrāfijas) uzlabošana, likvidējot defektus, (ko) izceļot u. tml.
- ksilogrāfija Attēla iegriešana vai iegrebšana koka platē, lai no tās iegūtu novilkumus; attiecīgā darba tehnika.
- dobspiedums Attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām ar krāsu pildītajām vietām.
- aberācija Attēla kropļojums optiskajās sistēmās.
- izšķirtspēja Attēla kvalitātes rādītājs (videotehnikai un printeriem).
- fotomontāža Attēla veidošana no atsevišķiem fotouzņēmumiem vai to daļām; šādā veidā iegūts attēls.
- izteiksme Attēlojums, atspoguļojums.
- apgaismojums Attēlojums, izskaidrojums.
- aprakstīt Attēlot (daiļdarbā).
- kariķēt Attēlot (ko) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
- zīmēt Attēlot (ko) ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
- stilizēt Attēlot (parasti priekšmetu) mākslas darbā, pārveidojot (to) dekoratīvā, ornamentālā veidā.
- uzpušķot Attēlot (piemēram, notikumu) nedaudz sagrozīti (piemēram, izskaistināti).
- projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- zīmēt Attēlot ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
- laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, pārāk labu; izskaistināt.
- papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (piem., notikumu).
- notēlot Attēlot, aprakstīt.
- atklāt Attēlot, atveidot (ar mākslinieciskiem līdzekļiem).
- šaržēt Attēlot, atveidot (ko) šaržā, ar šarža paņēmieniem.
- atainot Attēlot, atveidot (mākslas darbā); uzskatāmi parādīt.
- parādīt Attēlot, atveidot (mākslas darbā).
- atspoguļot Attēlot, atveidot (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīt (ko).
- atsegt Attēlot, atveidot (piem., ar mākslinieciskiem līdzekļiem).
- iezīmēt Attēlot, atveidot, arī ieskicēt (piem., daiļdarbā).
- apdzejot Attēlot, izteikt dzejā.
- shematizēt Attēlot, parādīt, uztvert (ko) vispārīgās līnijās, pārāk vienkāršoti.
- novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
- negatīvs Attēls (piem., fotofilmā, kinofilmā), kurā gaišie un tumšie laukumi izvietoti pretēji nekā oriģinālā vai kur redzamās krāsas ir oriģināla krāsu papildkrāsas; filma ar šādu attēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai.
- ilustrācija Attēls teksta papildināšanai vai paskaidrošanai.
- fotouzņēmums Attēls, ka iegūts ar fotografēšanas paņēmienu; fotogrāfija.
- uzņēmums Attēls, kas iegūts fotografējot; fotogrāfija.
- palielinājums Attēls, kas ir lielāks par oriģinālu.
- tomogramma Attēls, ko iegūst ar tomogrāfu.
- liekamattēls Attēls, ko saliek no nelieliem fragmentiņiem; mozaīka; puzle.
- plāns Attēls, kurā shematiski norādīta (kā) pārvietošanās, arī pārvietošanās ceļš, virziens, secība.
- skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
- atveids Attēls.
- fotogrāfija Attēlu iegūšana, izmantojot fotoaparātu; fotografēšana.
- mērogs Attiecība starp izmēriem kartē, rasējumā u. tml. un dabā.
- būšana Attiecības (starp cilvēkiem).
- sakars Attiecības, kontakti (starp cilvēkiem).
- vergturība Attiecības, kurās kādu izmanto, pazemo pakļauj.
- draudzība Attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja saprašanās, simpātijas, interešu kopība.
- pazīšanās Attiecības, saskarsme, kontaktu uzturēšana ar cilvēkiem, kas pazīst cits citu.
- saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība.
- saikne Attiecību kopums, kam raksturīga savstarpēja saistība, ietekme, iedarbība.
- sakars Attiecību kopums, kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
- boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi organizēta tirdzniecības pārtraukšana.
- puse Attiecīgā diennakts daļa.
- dārzkopība Attiecīgā lauksaimniecības zinātnes nozare.
- galds Attiecīgā maltīte; šajā maltītē pasniegtais ēdiens.
- tādējādi Attiecīgā noteiktā veidā; tā [1] (1).
- lopkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
- strēlnieks Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
- svari Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
- krekls Attiecīgais (vīriešu vai sieviešu) sporta apģērba gabals.
- puse Attiecīgais gadalaiks.
- aritmētika Attiecīgais mācību priekšmets (Latvijas skolās pastāvēja līdz 20. gs. beigām).
- fizika Attiecīgais mācību priekšmets.
- ģeogrāfija Attiecīgais mācību priekšmets.
- ģeometrija Attiecīgais mācību priekšmets.
- informātika Attiecīgais mācību priekšmets.
- ķīmija Attiecīgais mācību priekšmets.
- literatūra Attiecīgais mācību priekšmets.
- mājturība Attiecīgais mācību priekšmets.
- matemātika Attiecīgais mācību priekšmets.
- trigonometrija Attiecīgais mācību priekšmets.
- valoda Attiecīgais mācību priekšmets.
- robeža Attiecīgajā apjomā, attiecīgajos nosacījumos.
- apmācība Attiecīgās nodarbības.
- uzbrukt Attiecīgi izturoties (piemēram, metoties virsū) nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
- adresēt Attiecināt (uz kādu), paredzēt (kādam).
- pāradresēt Attiecināt (uz ko citu).
- nostāja Attieksme (pret ko), noteikta viedokļa izpausme.
- aukstums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība.
- saltums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība.
- materiālisms Attieksme pret īstenību no praktiskuma, izdevīguma, labuma viedokļa.
- cieņa Attieksme un izturēšanās, kurā izpaužas (kāda cilvēka) zināšanu, nopelnu atzīšana, arī godbijība (pret kādu, ko).
- pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā (kas) tiek risināts, izveidots u. tml.
- patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga (kā, piem., resursu) izmantošana, nerūpējoties par (to) atjaunošanu vai atjaunošanos.
- pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga dziļa godbijība, cieņa, mīlestība (pret ko); šīs attieksmes izpausme reliģiska rakstura darbībā.
- atbildība Attieksme, kurai raksturīga pienākuma apziņa un spēja apzināties savas rīcības sekas.
- sajūta Attieksmes, īpašības izpausme; izjūta.
- izjūta Attieksmes, īpašības izpausme.
- ņemt Attiekties (pret ko), uztvert (ko kādā veidā).
- krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) – par aizdomām, izvēli u. tml.
- ietiekties Attiekties arī uz citu (nākotnes vai pagātnes) laika posmu.
- nolīst Attīrīt (mežu) no kokiem, krūmiem, izveidojot izcirtumu.
- kāst Attīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot cauri sietam, kāstuvei.
- tīrīt Attīrīt no piejaukumiem, no kā nevajadzīga.
- dezaktivēt Attīrīt no radioaktīvajām vielām (teritoriju, priekšmetu u. tml.).
- progress Attīstība (1), kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli.
- risinājums Attīstība (piem., filmas, grāmatas sižetā).
- dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
- izaugsme Attīstība, pilnveidošanās (piem., talantam, spējām, dotībām).
- augsme Attīstība, pilnveidošanās; izaugsme.
- perspektīva Attīstība, virzība nākotnē (par notikumu, procesu u. tml.); arī izredzes.
- retardācija Attīstības aizkavēšanās; psihiskās attīstības aizture.
- reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
- dinamika Attīstības gaita, izmaiņas dažādu faktoru ietekmē.
- vēsture Attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
- piedzīvot Attīstības procesā sagaidīt (piem., kādu notikumu).
- aizmetnis Attīstības sākuma forma (organismam, organisma daļām).
- iedīglis Attīstības sākums, pirmā izpausme (jaunai parādībai, kas veidojas).
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
- tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piem., procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piem., uz kādu darbību, stāvokli).
- uzpumpēt Attīstīt (parasti muskuļu masu, ķermeni) ar fiziskiem vingrinājumiem.
- inkubēt Attīstīt un audzēt (zivju mazuļus).
- paplašināt Attīstīt, izvērst.
- izveidot Attīstīt, pilnveidot (piem., kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek attīstīts, pilnveidots.
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- muzikalitāte Attīstīta spēja uztvert un saprast mūziku, nodarboties ar mūziku: muzikāla apdāvinātība.
- inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, plašas, vispusīgas zināšanas, augsta uzvedības kultūra.
- briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
- saplaukt Attīstīties (piem., par parādībām sabiedrībā).
- plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
- uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) – piemēram, par kaitēkļiem.
- izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
- paplašināties Attīstīties, izvērsties.
- izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
- plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piem., par kustībām, valodu).
- pāraugt Attīstoties intelektuāli kļūt pārākam (par kādu).
- zarot Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
- uzzelt Attīstoties kļūt spēcīgākam, vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā).
- noiet Attīstoties nonākt (līdz kādam rezultātam).
- izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piem., asnus, atvases).
- ieiet Attīstoties, mainoties pāriet (citā kvalitātē).
- uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
- atšķetināt Attīt, atvīt (ko satītu, sašķetinātu, savītu).
- abstinence Atturēšanās (parasti no alkoholisko dzērienu lietošanas).
- neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (piem., norisi, darbību).
- atturēties Atturēt sevi (piem., no kaitīga ieraduma, iegribas); izvairīties (ko darīt).
- gaidīt Atturēties uz laiku (no kādas darbības, rīcības), neuzsākt (ko darīt).
- distance Atturīgas, rezervētas attiecības starp cilvēkiem.
- ieturīgs Atturīgs, savaldīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rezervēts Atturīgs, vēss.
- dehidratācija Atūdeņošana; atūdeņošanās.
- atsveicināties Atvadīties ar sveicienu.
- vadīties Atvadīties.
- ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajiem.
- atbīdīt Atvairīt (domas, rūpes).
- atsist Atvairīt (pretinieka uzbrukumu).
- atdzenāt Atvairīt, atgaiņāt.
- atgaiņāt Atvairīt.
- akadēmiskais atvaļinājums Atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai.
- demobilizēt Atvaļināt (karavīrus) no armijas pēc kara dienesta laika izbeigšanās u. tml.
- rezerve Atvaļināto karavīru (rezervistu) kopums, kas vajadzības gadījumā var atkal pildīt militārā dienesta pienākumus.
- derivāts Atvasinājums; vārds, kas atvasināts no cita vārda.
- mikrometrs Atvasināta starptautiskās mērvienību sistēmas mērvienība – metra miljondaļa.
- deverbāls Atvasināts no darbības vārda (verba) – par lietvārdu vai īpašības vārdu.
- izvilkt Atvāzt, izbīdīt (ko salokāmu, sabīdāmu).
- izkropļojums Atveidojums, kas neatbilst īstenībai, ir sagrozīts.
- māneklis Atveidojums, ko izmanto (kā) pievilināšanai.
- atklāsme Atveidošana, izpausme (mākslas darbā); atklāšana.
- notēlot Atveidot (mākslas tēlos).
- atspoguļot Atveidot (psihē, spriedumos u. tml.).
- izpildīt Atveidot (sagatavotu priekšnesumu).
- ritmizēt Atveidot (skaņdarba) ritmu.
- reproducēt Atveidot (skaņu, attēlu) – par tehniskiem līdzekļiem.
- uznest Atveidot (uz kā, kam) virsū (piemēram, uzkrāsojot).
- reproducēt Atveidot apziņā, aktualizēt psihē (piem., ko atmiņā saglabātu).
- ēnot Atveidot ēnu (piem., zīmējumā).
- notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; izlikties.
- spēlēt Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
- uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski (piemēram, diakritiski zīmi uz kā); izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
- uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (īstenības priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
- izpaust Atveidot, atklāt (mākslas darbā).
- iemiesot Atveidot, attēlot (mākslas darbā).
- izspēlēt Atveidot, attēlot; imitēt.
- tvert Atveidot, interpretēt (ko), ievērojot noteiktas prasības, principus.
- tulkot Atveidot, izteikt (piem., tekstu, vārdu) citā valodā.
- inscenēt Atveidot, notēlot (piem., reālu notikumu).
- atspoguļoties Atveidoties (apziņā).
- atainoties Atveidoties (piem., atmiņā).
- atspoguļoties Atveidoties (uz virsmas) atspulga veidā.
- atspoguļoties Atveidoties, parādīties (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīties (kur).
- vēmekļi Atvemtais, izvemtais kuņģa saturs.
- zīle Atvere (acs) varavīksnenē; zīlīte [1] (2).
- zīlīte Atvere (acs) varavīksnenē.
- sprausla Atvere (šķidruma, gāzes) noteikta virziena plūsmas regulēšanai (smidzinātājos, miglotājos, iekšdedzes motoros u. c.).
- mute Atvere ar dobumu sejas lejasdaļā, kas paredzēta barības uzņemšanai, skaņu veidošanai.
- logs Atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai kopā ar vienu vai vairākām ietvarā iestiprinātām, iestiklotām vērtnēm.
- redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte.
- žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
- uzšķirt Atvērt (tīmekļa vietni, elektronisku dokumentu u. tml.).
- atmūķēt Atvērt ar mūķi.
- izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.); vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.).
- atvāzt Atvērt, attaisot vāku; attaisīt (vāku).
- vietkarte Atvērta guļvieta vilciena vagonā (pa 4 katrā nodalījumā un divas vietas gar ejas otru malu paralēli vagona sienai visā garumā augšā un apakšā).
- atdarīties Atvērties, attaisīties.
- perforācija Atvērums, caurums (kādā organisma daļā).
- aizdare Atvērums, kas speciāli izveidots un aprīkots (kā) aizdarīšanai.
- mute Atvērums; (kā) vaļējā daļa.
- savest Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā; atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
- atdzīt Atvest (transportlīdzekli) braucot ar to.
- ievest Atvest un ieviest (valstī, teritorijā u. tml. augus vai dzīvniekus no citurienes).
- ievest Atvest un ievietot (slimnieku slimnīcā).
- atgādāt Atvest, atnest, atsūtīt u. tml. šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- atvizināt Atvest.
- pārvest Atvest.
- atelpa Atvieglojums, miers (piem., pēc garīgām, fiziskām grūtībām).
- atvieglināt Atvieglot.
- šūplāde Atvilktne.
- novilkums Atvilkums.
- attālināt Atvirzīt (ko) tālāk, lielākā attālumā (no kā).
- atstarot Atvirzīt atpakaļ no savas virsmas.
- attālināt Atvirzīt, atlikt (ko) uz vēlāku laiku; būt par cēloni, ka (kas) tiek atvirzīts, atlikts uz vēlāku laiku.
- atkarāties Atvirzīties nost (no kā) un karāties.
- atlidot Atvirzīties šurp, tiekot mestam, izšautam, nestam ar vēju u. tml.
- atdalīties Atvirzīties, doties prom (no kāda kopuma); aiziet un palikt savrup.
- atzars Atzarojums.
- apaļkoki Atzaroti koku stumbri vai to nogriežņi.
- nozaroties Atzaroties, aizstiepties uz sāniem, malām.
- nogriezties Atzaroties, nozaroties (no kā) – par ceļu.
- labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (4 – piecu ballu sistēmā, 7 – desmit ballu sistēmā).
- teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (5 – piecu ballu sistēmā, 9 – desmit ballu sistēmā).
- vājš Atzīme sliktu sekmju vērtējumam (2 – piecu ballu sistēmā); atzīme vāju sekmju vērtējumam (3 – desmit ballu sistēmā).
- remarka Atzīme, piezīme, komentārs (piem., lappuses malā).
- atķeksēt Atzīmēt (piem., sarakstā, tekstā ar ķeksīti).
- apslacīt Atzīmēt ar iedzeršanu.
- iecentrēt Atzīmēt, izveidot centru (parasti sagataves gala virsmā).
- piefiksēt Atzīmēt, pierakstīt vai kā citādi saglabāt.
- gandarījums Atzinība (par paveikto).
- uzslava Atzinība, īsi pateikts atzinīgs vērtējums (kādam).
- Nopelnu leģions atzinības zīme ASV.
- goda dēļ Atzinības, ievērības dēļ.
- goda pēc Atzinības, ievērības dēļ.
- piekrišana Atzinības, patikas izpausme, ko pauž pretējā dzimuma personas.
- uzlielīt Atzinīgi novērtējot, lielīt (kādus, ko), parasti ar īsu izteikumu.
- uzslavēt Atzinīgi, parasti īsiem vārdiem, novērtēt (kādu, ko).
- pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
- apvainojums Atzinums, ka tiek uzskatīts par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
- aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem; neapstrīdama patiesība.
- kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība parādību attieksmēs; likums, likumība.
- tēze Atziņa, kas ir jāpierāda.
- prātojums Atziņa, kas radusies pārdomu rezultātā.
- bāze Atziņas, fakti u. tml., kas nodrošina (kā) tālāku attīstību.
- aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
- noraidīt Atzīstot par neatbilstošu kādām prasībām, nepieņemt (ko).
- leģitimācija Atzīšana par likumīgu; oficiāla (piem., kādu tiesību) apstiprināšana.
- diskvalifikācija Atzīšana par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- diskvalificēt Atzīt (kādu) par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
- noliegt Atzīt (ko) par neesošu vai nepatiesu un izpaust, darīt zināmu (to).
- apmierināt Atzīt (prasību, sūdzību u. tml.); dot gandarījumu.
- piekāpties Atzīt (pretinieka) pārākumu (sporta spēlēs).
- attaisnot Atzīt (tiesājamo) par nevainīgu (pret viņu) izvirzītajā apsūdzībā.
- nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- ieskaitīt Atzīt par apgūtu, izpildītu (piem., mācību vielu, uzdevumu).
- legalizēt Atzīt par atbilstošu likumiem, par likumīgu.
- pieļaut Atzīt par iespējamu (piem., domu, ideju).
- kanonizēt Atzīt par kanonisku (tekstu).
- iecienīt Atzīt par labāku, izvēlē dot tam priekšroku.
- cienīt Atzīt par labu, ar patiku lietot (ko).
- stādīt blakus Atzīt par līdzīgu, līdzvērtīgu.
- stādīt līdzās Atzīt par līdzīgu, līdzvērtīgu.
- leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piem., kādas tiesības).
- apstiprināt Atzīt par likumīgu, derīgu (ar īpašu pavēli, rīkojumu, lēmumu u. tml.).
- anulēt Atzīt par nederīgu vai spēkā neesošu; atcelt.
- noraidīt Atzīt par nepareizu, nepiekrist (kam).
- noraidīt Atzīt par nepiemērotu (kam).
- izbrāķēt Atzīt par nepiemērotu, nederīgu.
- izbrāķēt Atzīt par nepietiekami labu; nopelt, noniecināt.
- ņemt Atzīt par paraugu.
- balstīt Atzīt par pareizu (ko) un palīdzēt (tam) īstenoties.
- pievienoties Atzīt par pareizu (piem., kādu viedokli) un kļūt par (tā) atbalstītāju.
- pieņemt Atzīt par pareizu, būt mierā (ar ko).
- apstiprināt Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam).
- attaisnot Atzīt par pieļaujamu; būt par apstākli, kas pieļauj (ko darīt).
- akceptēt Atzīt par pieņemamu, labu; pieņemt; apstiprināt.
- absolutizēt Atzīt par pilnīgu, galīgu, negrozāmu.
- vainot Atzīt par vainīgu (1), piedēvēt (kādam) vainu (1).
- uzlūkot Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
- pieteikties Atzīt sevi (par ko) un darīt to oficiāli zināmu.
- nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
- novērtēt Atzīt, apzināties (kā) labās īpašības.
- izsludināt Atzīt, nosacīt (ar oficiālu lēmumu) un oficiāli paziņot.
- piekāpties Atzīt, pieņemt (piem., kāda cita viedokli) un (tam) pakļauties.
- ieskatīt Atzīt, uzskatīt.
- atzvilt Atzvelties.
- atzveltnis Atzveltnes krēsls; neliels dīvāns ar atzveltni.
- parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas.
- šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
- segaudi Audi ar aizsargāšanas funkciju, kas sedz (organisma vai tā daļu) virsmu, izklāj (organisma) dobumus.
- šķērsaudi Audi, kas audumā ir novietoti šķērsām tā garenvirzienam.
- gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus.
- balstaudi Audi, kas piešķir organismam mehānisku izturību un elastību.
- muskuļaudi Audi, kas sastāv no šūnām, kurām piemīt savilkšanās spēja un kuras veido muskuļus.
- savienotājaudi Audi, kuru funkcija ir savienot, saistīt organisma daļas.
- tūners Audioaparatūras bloks – radiouztvērējs bez zemfrekvences pastiprinātāja un skaļruņiem.
- podkāsts Audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē; raidieraksts.
- raidieraksts Audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē.
- klausītava Auditorija.
- macerācija Audu atmiekšķēšanās un sadalīšanās mikroorganismu, ūdens, skābju, fermentu u. tml. faktoru iedarbībā.
- gangrēna Audu atmiršana, ko izraisa audu asinsapgādes vai barošanās traucējumi.
- rēta Audu bojājuma vieta (parasti kokam).
- ievainojums Audu bojājums, kas radies ārējās iedarbības rezultātā; brūce.
- apsaldējums Audu bojājums, ko izraisa zema temperatūra.
- miza Audu kārta stumbra, zaru un saknes ārējā daļā (kokiem, krūmiem).
- metaplāzija Audu pārveidošanās citādos, morfoloģiski un funkcionāli atšķirīgos audos.
- infiltrāts Audu sabiezējums, ko rada šūnu elementu un šķidruma uzkrāšanās audos.
- autoplastika Audu transplantācija no vienas organisma daļas citā.
- topogrāfija Audu un orgānu savstarpējais izvietojums kādā ķermeņa daļā.
- skleroze Audu vai orgāna blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
- pārstādīšana Audu vai orgānu pārvietošana ķirurģiskā operācijā, lai tie ieaugtu citā vietā vai citā organismā; transplantēšana.
- starpsiena Audu veidojums starp organisma daļām.
- sistēma Audu, orgānu un to daļu kopums, kas veido vienotu veselumu un ko saista kopēja funkcija.
- līķauts Auduma gabals, ko pārklāj mirušajam.
- auts Auduma gabals, ko tin ap kāju (piem., zābakos).
- stilbtiņš Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim.
- batika Auduma krāsošanas tehnika, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
- trinītis Auduma pinums, ko auž ar trim nīšu kārtām, veidojot virspusē diagonālu rakstu; audums, kam ir šāds pinums.
- dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (piem., svecē, petrolejas lampā), pa kuru pieplūst degšanai nepieciešamais šķidrums.
- aizkari Auduma vai cita materiāla gabals, ko piekarina, lai aizsegtu (ko).
- transparents Auduma vai kāda cita materiāla izstrādājums ar tekstu vai attēlu, kas iestiprināts ietvarā.
- ielāps Auduma, ādas u. tml. gabals, ar ko salāpa cauru, izdilušu vietu; materiāla (piem., koka, skārda) gabals, ar ko salabo bojāto vietu.
- apšuve Auduma, ādas u. tml. sloksne, ar ko apdarināts, apstrādāts (piem., apģērbs).
- aproce Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts piedurknes nobeigumā.
- audekls Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs).
- velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
- gabardīns Audums (parasti vilnas) ar diagonālu rievojumu.
- samts Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē.
- žakardaudums Audums ar sarežģītu rakstu.
- mežģīņaudums Audums ar sīki caurumotu rakstu.
- buklē Audums ar sīkiem mezgliņiem virspusē.
- mēbeļaudums Audums mēbeļu apvilkšanai; mēbeļdrāna.
- linaudums Audums no linu šķiedras.
- stiklaudums Audums no stiklšķiedras diegiem.
- smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
- lini Audums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
- rāmija Audums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
- vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
- virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba virsējai daļai, tā ārpusei vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai.
- starpdrēbe Audums, ko novieto, iestrādā starp divām drēbes kārtām.
- velūrs Audums, līdzīgs samtam, kas darināts no pieciem vītiem diegiem, no kuriem četri veido augšējo un apakšējo daļu, bet piektais (kas atšķiras no citiem un ir samtains) veido plūksnu.
- materiāls Audums.
- kolorists Audumu krāsošanas speciālists; krāsu kombināciju veidotājs audumiem.
- izaudzēt Audzējot izveidot (piem., jaunu šķirni).
- izmēģināt Audzējot pārbaudīt (kā kvalitāti, īpašības, piemērotību).
- tumors Audzējs.
- kultivēt Audzēt un kopt (piem., savvaļas augus).
- kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (tie) labi augtu.
- spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; izaudzināt.
- izaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās.
- pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības.
- ieaudzināt Audzinot panākt, ka izveidojas (noteiktas īpašības).
- audžumeita Audžubērns – meitene.
- audžudēls Audžubērns – zēns.
- bērns Auga atvase; mazs, jauns augs.
- pārveidne Auga daļa, kas radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
- žuburs Auga daļu (zaru, vasu, sakņu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
- potzars Auga dzinums, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
- mietsakne Auga galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
- skelets Auga galveno daļu (piem., stumbra, galveno zaru) kopums.
- seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir aizsargājoša funkcija.
- slimība Auga organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
- zvīņlapas Auga pirmās zvīņveida lapas.
- bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids – sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni).
- serde Auga stumbra vai saknes vidusdaļa, kas sastāv no atšķirīgiem audiem.
- šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
- stumbrs Auga vasas daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
- pumpurs Auga vasas vai zieda aizmetnis.
- metamorfoze Auga veģetatīvo orgānu (piem., lapu, sakņu) formas un funkcijas pārveidošanās auga attīstības gaitā.
- potpumpurs Auga zara daļa ar spēcīgu pumpuru, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
- virsmiziņa Auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
- mežastepe Augājs, kur mežs mijas ar pļavu un stepes veģetāciju.
- mežatundra Augājs, kurā mijas meža un tundras veģetācija.
- tīklblakts Augēdāja blakts, kam priekšspārniem ir tīklveida dzīslojums.
- šķiedraugi Augi (lini, kokvilna, kaņepes, džuta), ko audzē tekstilšķiedru ieguvei.
- lecekšaugi Augi (parasti agrīni dārzeņi), ko audzē lecektīs.
- endēms Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā.
- bumbuļaugi Augi, kam uz pazemes dzinumiem attīstās bumbuļi (1).
- stīgaugi Augi, kam veidojas stīgas.
- mezofīti Augi, kas aug vidēji mitrās augsnēs.
- sausummīļi Augi, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē.
- ziedaugi Augi, kas vairojas ar sēklām un zied krāšņiem ziediem.
- sporaugi Augi, kas vairojas un izplatās galvenokārt ar sporām.
- sēklaugi Augi, kuriem veidojas sēklas.
- viendīgļlapji Augi, kuru dīglim ir viena dīgļlapa.
- trūdaugi Augi, kuru normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina zeme, augsne.
- sīpolaugi Augi, kuru pazemes vasa veido sīpolu.
- vecākaugi Augi, kurus krusto hibrīdu iegūšanai.
- smaržaugi Augi, no kuriem iegūst ēteriskās eļļas ar patīkamu aromātu.
- kaučukaugi Augi, no kuru piensulas iegūst dabisko kaučuku.
- paparžaugi Augi, piem., kosas, staipekņi, papardes, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa.
- sēklkopība Augkopības nozare, kurā nodarbojas ar kultūraugu sēklu ieguvi un sēklas kvalitātes uzlabošanu.
- sēklotne Auglenīcas daļa, kurā ir daudz sēklu.
- jumis Auglības spēka iemiesojums seno latviešu mitoloģijā – stiebru, lapu vai augļu saaugums (piem., divas kopā saaugušas vārpas).
- melnzeme Auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu (piem., Dienvidkrievijas stepēs).
- melnzeme Auglīga, trūdvielām bagātināta augsne.
- lekns Auglīgs (par augsni).
- dāsns Auglīgs, ražens.
- rasmīgs Auglīgs, ražens.
- fertils Auglīgs; spējīgs radīt pēcnācējus.
- rasma Auglīgums.
- pāksts Auglis – daudzsēklu veronis, kas attīstījies no vienas augļlapas.
- kaulenis Auglis (piem., ķirsis, plūme), kura sēkla atrodas cietā apvalkā – kauliņā.
- neveronis Auglis, kas pēc sēklas nobriešanas neatveras.
- kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedlapām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
- pūka Augļa sēklas matiņš, kas sekmē to izplatīšanos.
- ābeļdārzs Augļu dārzs, kurā sastādītas ābeles.
- ābele Augļu koks ar baltiem vai baltsārtiem ziediem un sulīgiem apaļiem augļiem – āboliem.
- bumbiere Augļu koks ar iegareniem, vienā galā paresninātiem augļiem – bumbieriem.
- mandarīns Augļu koks ar nelieliem oranžiem, aromātiskiem augļiem [Citrus reticulata].
- granātkoks Augļu koks vai krūms ar sarkaniem ziediem un lieliem, apaļiem augļiem; granāta [2]; granāts [1].
- granāta Augļu koks vai krūms ar sarkaniem ziediem un lieliem, apaļiem augļiem; granātkoks; granāts [1].
- persiks Augļu koks, kas zied rožainiem ziediem un dod ieapaļus, dzeltenīgi oranžus augļus ar palielu kauliņu vidū.
- dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu, puķu un to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
- čemurs Augļu, sēklu sakopojums pie viena kāta; ķekars.
- trums Augonis.
- cukurs Augos atrodamā organiska viela – ogļhidrāts.
- izaugt Augot (augiem), izveidoties, rasties.
- cauraugt Augot (kam) tikt viscaur pārņemtam (ar to).
- uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fizisku un garīgu briedumu; izaugt (1).
- sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot.
- uzzelt Augot attīstīties, izveidoties.
- pieaugt Augot fiziski un garīgi attīstīties, sasniegt pilngadību; izaugt.
- ieaugt Augot iesakņoties (par augiem, to daļām).
- ieaugt Augot iespiesties (kur iekšā).
- ieaugt Augot ieviesties, ievirzīties (kur).
- iestiepties Augot ievirzīties (kur iekšā).
- iespiesties Augot ievirzīties (zemē).
- izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) – par augiem, to daļām.
- izvirzīt Augot izstiept kādā virzienā (piem., asnus, zarus) – par augiem.
- izvirzīties Augot izstiepties kādā virzienā (par augiem, to daļām).
- sastiepties Augot izstiepties, sastīgot.
- griezt Augot izveidot apļveida vai spirālveida formu (par augiem).
- sacerot Augot izveidot cerus.
- sasakņoties Augot izveidot saknes (par augiem).
- sastīgot Augot izveidot stīgas.
- sazaroties Augot izveidot zarus, atvases; sazarot (1).
- sazarot Augot izveidot zarus, atvases.
- savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
- sakopot Augot izveidoties noteiktas formas kopumā (par augu daļām).
- izaugt Augot izveidoties, attīstīties – par augiem, to daļām.
- izaugt Augot izveidoties, attīstīties.
- izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko).
- izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem).
- sanākt Augot izvirzīties no smaganām.
- uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- paaugt Augot kļūt lielākam, spēcīgākam; izaugt, labi padoties.
- paaugties Augot kļūt lielākam, spēcīgākam; izaugt, labi padoties.
- paaugt Augot kļūt lielākam, vecākam.
- paaugties Augot kļūt lielākam, vecākam.
- izaugt Augot kļūt tādam, ka (apģērbs, apavi) ir par mazu, īsu.
- sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu).
- pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko).
- pārlīkt Augot nolīkt pāri (kam), pār (ko).
- pāraugt Augot pārsniegt (kādu) auguma garumā (par cilvēku).
- pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti nomācot, traucējot tā attīstību.
- pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi, kļūt nekvalitatīvam.
- savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
- saaugt Augot savienoties.
- uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- stīgot Augot veidot stīgas.
- vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- dzīt Augot veidot.
- griezties Augot veidoties apļveida, spirālveida formā.
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam (parasti kādā virzienā).
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) – par augiem, to daļām.
- stiepties Augot vērsties kādā virzienā (par augiem, to daļām).
- laist Augot virzīt (kur, kādā virzienā).
- spraukties Augot virzīties ārā (no augsnes), kļūstot pamanāmam (par augiem, to daļām).
- cauraugt Augot viscaur pārņemt (ko).
- cauraust Augot, attīstoties (kam) tikt pārņemtam (ar to).
- izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis (organisma, tā daļas virspusē).
- stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- briest Augot, attīstoties kļūt lielākam, spēcīgākam.
- skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
- uzbriest Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām).
- sabriest Augot, attīstoties palielināties apjomā; piebriest.
- pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā, daudzumā (par augiem, to daļām).
- pieaugt Augot, attīstoties piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- riest Augot, attīstoties veidot (ko).
- nocietēt Augot, nobriestot kļūt cietam (par augiem, to daļām).
- briest Augot, nogatavojoties kļūt lielākam, stingrākam, cietākam.
- vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) – par augiem, to daļām.
- papiruss Augs (niedre), no kura stiebriem (piem., Senajā Ēģiptē) izgatavoja materiālu rakstīšanai.
- lapaugs Augs (parasti krāšņumaugs) ar skaistām lapām, skaistu lapojumu.
- deviņvīruspēks Augs ar dzelteniem ziediem uz gara stublāja; saulessvece.
- roze Augs ar krāšņiem ziediem.
- verbēna Augs ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās.
- ērkšķis Augs ar šādiem asiem izaugumiem.
- tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru.
- hibrīds Augs vai dzīvnieks, kas iegūts ar hibridizāciju.
- ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos (piemēram, parastā priede, vilks, lapsa).
- siltummīlis Augs vai dzīvnieks, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi.
- potcelms Augs vai tā atsevišķa daļa, uz kā uzpotē un pieaudzē radniecīga auga potzaru vai potpumpuru.
- zaļums Augs, auga zaļā daļa (piem., lapas, zari, laksti).
- punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- augļaugs Augs, kam ir ēdami augļi, ogas, rieksti.
- nektāraugs Augs, kam ir īpaši dziedzeri (nektāriji), kuros izdalās nektārs.
- higrofils Augs, kam patīk mitrums.
- ēnaugs Augs, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu, ēnmīlis.
- hidrofīts Augs, kas aug ūdenī; ūdensaugs.
- stīgotājs Augs, kas augot veido stīgas.
- krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus; hibrīds.
- nezāle Augs, kas ieviesies ar kultūraugiem apstādītā platībā.
- puskoks Augs, kas ir daļēji līdzīgs kokam.
- puskrūms Augs, kas ir daļēji līdzīgs krūmam.
- sēklaudzis Augs, kas izaudzis no sēklas.
- ēnmīlis Augs, kas labāk aug ēnainās vietās.
- pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
- higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vietā.
- ūdensaugs Augs, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenī.
- parazītaugs Augs, kas pilnīgi vai daļēji pārtiek no citu dzīvo organismu barības vielām.
- garšaugs Augs, kas satur aromātiskas vielas ar īpatnēju garšu un ko pievieno ēdienam garšas uzlabošanai.
- kserofīts Augs, kas spēj augt nepietiekama mitruma apstākļos (piem., stepēs, tuksnešos).
- mātesaugs Augs, kas šķirņu krustošanā tiek apputeksnēts ar cita auga putekšņiem.
- gaismmīlis Augs, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
- saulmīlis Augs, kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā.
- tukšziedis Augs, kas zied, bet nenes augļus.
- krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs.
- starpaugs Augs, ko audzē starp pamatkultūras augiem; augs, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras augiem.
- laukaugs Augs, ko audzē tīrumā (atšķirībā no augiem, ko audzē dārzos).
- kultūraugs Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai.
- priekšaugs Augs, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms cita auga.
- kauleņaugs Augs, kura auglis ir kaulenis.
- lakstaugs Augs, kura stumbrs un zari nepārkoksnējas un kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
- krūmaugs Augs, kuram ir krūma forma, veids.
- sēklinieks Augs, no kā iegūst sēklu.
- mātesaugs Augs, no kura pavairo jaunus augus.
- hohoba Augs, no kura sēklām iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā un kosmētikā [Simmondsia chinensis].
- vārpaugs Augs, parasti graudaugs, kura ziedkopa ir vārpa.
- saimniekaugs Augs, uz kura vai kurā eksistē kāds parazīts un barojas no tā.
- mineralizācija Augsnē esošo augu atlieku ķīmiskā un bioķīmiskā pārveidošanās.
- smalkzeme Augsne, kas sastāv no sīkām daļiņām.
- māls Augsne, kas satur lielu šā ieža piejaukumu; mālzeme.
- solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu, izplatīta Centrālās Āzijas, Āfrikas un Austrālijas tuksnešos.
- mālzeme Augsne, kuras pamatā ir māls; mālaina zeme.
- skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piem., akmeņi, oļi, grants).
- racējcircenis Augsnē, paša raktās alās dzīvojošs spārnots kukainis, kuram priekškāju vietā ir racējkājas; zemesvēzis; ķirelis.
- zeme Augsne.
- glejs Augsnes apakškārtas slānis gaišā krāsā, kas veidojies, augsnei pārpurvojoties.
- zemesdarbi Augsnes apstrādāšana, kopšana.
- irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar ko augsni padara irdenāku.
- erozija Augsnes auglīgās virskārtas noskalošana, aiznešana prom (lietus, sniega ūdeņu, vēja iedarbībā).
- minerālmēsli Augsnes mēslošanai paredzēti ķīmiski savienojumi, kuros ir augiem nepieciešamās neorganiskās vielas.
- mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
- humuss Augsnes organiskā daļa, kas veidojas, sadaloties augu un dzīvnieku atliekām.
- sarkanzeme Augsnes tips, kas veidojies mitra subtropu klimata platlapju mežos un tropu savannās.
- aramkārta Augsnes virsējā, apstrādājamā kārta.
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- zeme Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums.
- irdne Augsnes, zemes irdenā virskārta; arī augsne, zeme.
- kanclers Augsta amatpersona viduslaiku feodālajās valstīs, kas, piem., sagatavoja un apzīmogoja valsts aktus, pārzināja arhīvu.
- maģistrāts Augsta amatpersona, augsts amats (piem., konsuls senajā Romā).
- anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kad ir skaidras debesis un jauks laiks.
- diskants Augsta bērnu (parasti zēnu) balss.
- tornis Augsta celtne, parasti ar sašaurinājumu tās smailē.
- karstums Augsta gaisa temperatūra; laikapstākļi ar augstu gaisa temperatūru.
- prelāts Augsta garīga amatpersona katoļu un anglikāņu baznīcā.
- versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
- profesionālisms Augsta līmeņa prasme, zināšanas un pieredze kādā profesijā vai darbības veikšanā; profesionālā meistarība; profesionalitāte.
- prefekts Augsta pārvaldes amatpersona (senajā Romā).
- maršals Augsta ranga amatpersona.
- trompete Augsta reģistra metāla pūšaminstruments ar puslodes veida iemuti, tievu cauruli, kas saliekta garenā cilpā, piltuvveida galu.
- civilizācija Augsta sabiedrības attīstības pakāpe.
- kvēle Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai); karstums, ko izstaro stipri sakarsis ķermenis.
- soprāns Augsta sieviešu vai bērnu balss.
- koloratūrsoprāns Augsta soprāna balss, kas piemērota koloratūru izpildīšanai; dziedātāja ar šādu balsi.
- tiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi; komandtiltiņš; arī stūres māja.
- komandtiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi.
- tenors Augsta vīriešu balss.
- gardibene Augsta vīriešu filca platmale.
- papaha Augsta vīriešu kažokādas cepure.
- tiāra Augsta, ar trim kroņiem rotāta galvassega (pāvestam), kuru pēdējo reizi izmantoja kronēšanai 1964. gadā.
- cilindrs Augsta, cieta vīriešu platmale ar nelielām apmalēm.
- masts Augsta, vertikāla konstrukcija buru piestiprināšanai.
- tīrelis Augstais purvs; klaja, purvaina teritorija.
- epiderma Augstāk attīstīto augu ārējie segaudi.
- robeža Augstākā (arī zemākā, pēdējā u. tml.) pieļaujamā pakāpe.
- kulminācija Augstākā (emocionālā) kāpinājuma moments (daiļdarbā), izšķirošs brīdis, pēc kura seko atrisinājums.
- plaukums Augstākā (garīgo spēju, talanta, fiziskā spēka u. tml.) izpausme, attīstība.
- virsotne Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums.
- ārieši Augstākā (ziemeļu) rase (pēc rasisma teorijas).
- gubernators Augstākā amatpersona kolonijā.
- pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (augiem un to daļām); arī pilngatavība.
- pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
- maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- admirālis Augstākā dienesta pakāpe karaflotē; virsnieks ar šādu dienesta pakāpi.
- feldmaršals Augstākā dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- patriarhs Augstākā garīgā amatpersona pareizticīgo baznīcā.
- katolikoss Augstākā garīgā amatpersona, baznīcas galva (armēņu apustuliskajā, Gruzijas pareizticīgo baznīcā).
- providence Augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus, arī kaut kā iepriekšēja nolemtība.
- augša Augstākā instance.
- ģenerāldirektorāts Augstākā institūcija.
- tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā.
- superelite Augstākā līga (sportā).
- virslīga Augstākā līga [1] (2).
- institūts Augstākā mācību iestāde (kādā nozarē); zinātniskās pētniecības iestāde.
- universitāte Augstākā mācību un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu.
- ģenerālis Augstākā militārā dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža u. tml. dienesta pakāpe.
- shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā, kuras locekļi dod solījumu ievērot stingrāku askēzi nekā pārējie mūki.
- plaukums Augstākā pakāpe (kā) attīstībā, norisē, izpausmē.
- augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ.
- ideāls Augstākā pilnība, nevainojams paraugs; centienu augstākais mērķis.
- ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona; galvenais prokurors.
- domāšana Augstākā psihiskās darbības forma – pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
- virskomisārs Augstākā ranga komisārs.
- virsbirģermeistars Augstāka ranga pilsētas galva (dažās valstīs).
- valsts Augstākā sistemātikas vienība bioloģijā.
- senāts Augstākā tiesa (dažās valstīs); augstākā tiesu instance (Latvijā).
- koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde daudzās pasaules valstīs, kurā tiek iegūta profesionālā izglītība.
- slieksnis Augstākā vai zemākā (kā, piem., stāvokļa, procesa) pieļaujamā intensitāte, pakāpe; robeža (3).
- senāts Augstākā valsts padome Senajā Romā.
- parlaments Augstākā valsts pārstāvniecības institūcija.
- virsvaldība Augstākā vara valstī (attiecībā pret tās apgabaliem, novadiem u. tml.); augstākās varas (personas, personu grupas) valdīšana valstī.
- kore Augstākā vieta, virsotne.
- kontrtenors Augstākā vīriešu balss.
- pavēlniecība Augstākā virsniecība, kas komandē armiju, tās atsevišķas daļas, militāras vienības, vada militāro iestāžu darbību u. tml.
- virsvadība Augstākā, galvenā (kā) vadība.
- kalngals Augstākā, lielākā izpausme, augstākais sasniegums.
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piem., kādu tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- virsotne Augstākā, sašaurinātā (kalna, klints) daļa; galotne (2).
- galotne Augstākā, sašaurinātā (kalna, klints) daļa; virsotne.
- paveids Augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota apakšvienība, kurā ietilpst parādības, priekšmeti u. tml. ar nedaudz atšķirīgām pazīmēm.
- profesors Augstākais augstskolas docētāja amats un nosaukums; persona, kam piešķirts šis nosaukums.
- Brahma Augstākais dievs radītājs brahmanisma un hinduisma dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva).
- kalifs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; halīfs.
- halīfs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; kalifs.
- ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (piem., Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā).
- virspavēlnieks Augstākais pavēlnieks, augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- aristokrātija Augstākais sabiedrības slānis, ko veido dižciltīgas izcelsmes personas.
- prefekts Augstākais valdības civilais ierēdnis (provincē, departamentā u. tml.).
- valdība Augstākais valsts varas izpildu un rīcības institūts.
- devītais vilnis Augstākais vilnis, kas, jūrai viļņojoties, periodiski atkārtojas.
- patriciāts Augstākais, bagātākais iedzīvotāju slānis, valdošā virsotne (viduslaiku pilsētās).
- brahmanis Augstākās (priesteru) kastas pārstāvis (Indijā).
- erceņģelis Augstākās kārtas eņģelis.
- gastronomija Augstākās klases pavārmāksla.
- gjokuro Augstākās kvalitātes Japānas zaļā tēja, ko ražo no ēnā audzētām tējas augu lapām.
- vatmaņpapīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
- fakultāte Augstākās mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo noteikta virziena vai virzienu speciālistus.
- premjerlīga Augstākās meistarības līga (piem., kādās sporta spēlēs).
- arhierejs Augstākas pakāpes pareizticīgo baznīcas garīdznieks.
- grīste Augstākās pilotāžas figūra – lidaparāta laišanās lejup spirālveidā; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
- muca Augstākās pilotāžas figūra, ko lidaparāts veic horizontālā lidojumā ap savu šķērsgriezuma asi.
- virstiesnesis Augstākās tiesas tiesnesis; galvenais tiesnesis (piem., sacensībās).
- departaments Augstākās valsts pārvaldes iestāde dažās valstīs (piem., ASV).
- dekrēts Augstākās valsts varas institūcijas vai valsts galvas lēmums, kam ir likuma spēks.
- koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo) garīdznieku apspriede.
- lēdija Augstāko aprindu sieviete; dāma.
- lūksne Augstāko augu audi starp mizu un kambiju, pa kuriem pārvietojas organiskās vielas.
- kapituls Augstāko garīdznieku kolēģija.
- sinode Augstāko garīdznieku padome (katoļu un pareizticīgo baznīcā); garīdznieku un laicīgo personu padome baznīcas lietu kārtošanai (protestantu baznīcā).
- pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls Osmaņu impērijas laikos Turcijā, Ēģiptē u. c.
- augstība Augstāko muižnieku, aristokrātu tituls; attiecīgā uzrunas forma.
- primāti Augstāko zīdītāju kārta ar labi attstītām galvas smadzenēm, pie kuras pieder pērtiķi, puspērtiķi u. tml.
- rezidence Augstas amatpersonas (piem., valsts vadītāja) pastāvīgas uzturēšanās vieta; attiecīgā ēka vai ēku komplekss.
- edikts Augstas amatpersonas paziņojums, rīkojums.
- mikroprocesors Augstas integrācijas pakāpes shēma, kas izpilda centrālā procesora funkcijas.
- augstmanis Augstas kārtas pārstāvis.
- bostons Augstas kvalitātes vilnas uzvalku audums.
- svīta Augstas personas (parasti valdnieka) pavadoņu kopums.
- apdedzināties Augstas temperatūras, liesmu, saules staru iedarbībā gūt traumu.
- civilizēts Augsti attīstīts, izglītots, kulturāls.
- smalks Augsti attīstīts, izkopts (piem., par dzirdi, ožu).
- akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u. tml.
- zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
- bangas Augsti un spēcīgi viļņi.
- splīns Augstprātība, untumainība, ārišķīgums; arī īgnums, sapīkums.
- arogance Augstprātība, uzpūtība.
- augstprātis Augstprātīgs cilvēks.
- vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
- splīnīgs Augstprātīgs, untumains, kaprīzs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- hercogs Augsts dižciltīgās muižniecības tituls Rietumeiropā; muižnieks, kam ir šāds tituls.
- hercogiene Augsts dižciltīgo muižnieku tituls Rietumeiropā; muižniece, kam ir šāds tituls.
- lielskungs Augsts feodālis (piem., grāfs, hercogs); arī valdnieks.
- stoika Augsts galds (piem., kafejnīcā), pie kura ēd vai dzer, stāvot kājās.
- leduskalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums.
- masts Augsts stabs (kāda priekšmeta) piestiprināšanai.
- minarets Augsts tornis pie mošejas, no kurienes muedzins aicina uz lūgšanu.
- kurgāns Augsts uzbērums uz senlaiku kapa.
- smalks Augsts, skanīgs, arī pakluss (par skaņu).
- dzidrs Augsts, skanīgs, tīrs (par skaņu).
- gaišs Augsts, skanīgs; tāds, kam ir tīra, dzidra skaņa.
- spiedzīgs Augsts, spalgs, samērā griezīgs (par skaņām).
- lektors Augstskolas mācībspēka zinātniskais nosaukums un amats.
- rektorāts Augstskolas vadība, kuras priekšgalā ir rektors.
- rektorāts Augstskolas vadības darba telpas.
- rektors Augstskolas vadītājs.
- impīčments Augstu amatpersonu (piem., prezidenta) pārkāpumu izskatīšana parlamentā un šo amatpersonu atstādināšanas procedūra.
- labdzimtība Augstu amatpersonu (piem., valsts padomnieku) tituls.
- izkāpt Augstu ceļot kājas, atbrīvoties (no kā); novilkt.
- augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu tituls; attiecīgā uzrunas forma (cariskajā Krievijā).
- ekselence Augstu valsts amatpersonu, diplomātu, garīdznieku u. tml. tituls; attiecīgā uzrunas forma.
- cienīt Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko).
- cienīt Augstu vērtēt, just cieņu, godbijību (pret kādu, ko).
- triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
- triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; arī treļļi.
- treļļi Augstu, dzidru, mainīga augstuma (parasti putna) balss skaņu kopums.
- nivelēšana Augstuma starpības mērīšana (zemes virsmas punktiem); (vietas, platības) vertikālā uzmērīšana.
- cēlkoksne Augstvērtīgs kokmateriāls – cēlkoka koksne.
- opā Augšā (uz rokām, klēpī u. tml.).
- augšiene Augša.
- sarūgtēt Augšanas laikā kļūt rūgtam (par augiem).
- ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku (pārtikas produktu uzglabāšanai).
- bicepss Augšdelma divgalvainais muskulis (kas saliec roku elkoņa locītavā); augšstilba divgalvainais muskulis.
- apkakle Augšējā (apģērba) daļa, kas piešūta pie kakla izgriezuma.
- cekuls Augšējā daļa (augam, priekšmetam).
- dibenplāns Augšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tālākais attēlojamais objekts.
- augšdaļa Augšējā daļa.
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
- augšlūpa Augšējā lūpa.
- augšmala Augšējā mala.
- augšpuse Augšējā puse, augšējā daļa.
- mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā daļa.
- ziedkopa Augšējā vasa, uz kuras attīstās ziedi.
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- galva Augšējā, priekšējā vai paplašinātā (kā) daļa.
- galerija Augšējais balkons skatītāju zālē.
- augšgals Augšējais gals, augšējā daļa.
- augšstāvs Augšējais stāvs; stāvs, kas atrodas augstāk par citiem.
- augšžoklis Augšējais žoklis.
- augša Augšējie, augstie (balss) toņi.
- zaķalūpa Augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kam ir šāds defekts.
- lordu palāta Augšnams (Apvienotās Karalistes parlamentā).
- lordkanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglijā).
- virsstāvs Augšstāvs.
- augšgals Augštece, arī tās apkārtne.
- pacēlums Augšup ejošs (piem., ceļa) posms.
- kalnup Augšup kalnā.
- vertikāle Augšupejoša (kā) virzība, attīstība.
- termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
- kāpiens Augšupejošs ceļa posms; kāpums.
- kāpums Augšupejošs, slīps (parasti ceļa) posms.
- augšzemnieki Augšzemes latvieši.
- haimorīts Augšžokļa (Haimora) dobuma gļotādas iekaisums.
- sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti.
- pārklāt Augt (uz kādas virsmas) kādā teritorijā, platībā.
- tīklot Augt tīklveidīgi (par augu daļām).
- segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās lielākās daļas (par augiem).
- tiekties Augt, izplatīties u. tml. (noteiktā virzienā).
- noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) – par augiem, to daļām.
- zelt Augt, zaļot (par augiem, to kopumu).
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- zemsedze Augu (sūnu, ķērpju, mētru, zālaugu) kopums, kas sedz meža augsni.
- veidotājaudi Augu audi, no kuriem veidojas jauni auga audi; meristēma.
- vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
- hidroponika Augu audzēšana bez augsnes barības vielu šķīdumā vai augsnes aizstājējos.
- augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
- sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- balzams Augu drogu izvilkums spirtā, ko lieto ārstnieciskos nolūkos; alkoholisks dzēriens, kura sastāvā ir dažādu augu drogu izvilkumi.
- ksantofils Augu dzeltenais pigments.
- tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi [Theaceae].
- kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder augi, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos vai galviņās un auglis ir sēklenis (pēc jaunākā iedalījuma – asteru dzimta).
- krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapji, kuru ziediem ir četras vainaglapas un četras kauslapas (piem., kāposti, kāļi, rutki, pērkones); šīs dzimtas augi.
- tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
- lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi, kuru ziediem ir īpatnēja, lūpām līdzīga forma; šīs dzimtas augi.
- lūpziežu dzimta Augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
- rīcineļļa Augu eļļa, ko iegūst no rīcinauga (rīcina) sēklām.
- pārstādīšana Augu iestādīšana citā vietā.
- migrācija Augu izplatīšanās (citā teritorijā, vietā).
- imunitāte Augu izturība pret slimību ierosinātājiem un kaitēkļiem.
- augājs Augu kopums (kas aug kādā vietā).
- fitocenoze Augu kopums kādā noteiktā teritorijā.
- pasēja Augu kultūra, kas ir pasēta zem virsauga.
- sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvākie augstākie augi bez saknēm; šī nodalījuma augi [Bryophyte].
- uzkrājējaudi Augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
- kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
- špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda žoga.
- pašizsēja Augu sēklu dabiskā izplatīšanās.
- nektārijs Augu sekrēcijas orgāns, kas izdala nektāru.
- rinda Augu sistemātikā – radniecīgu dzimtu grupa.
- klase Augu sistemātikā – radniecīgu rindu grupa; dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu kārtu grupa.
- nodalījums Augu sistemātikā – taksonomiska vienība, kurā apvienotas radniecīgas klases.
- rūsa Augu slimība – parazītisku sēnīšu veidoti rūsgani plankumi uz auga daļām.
- lapbire Augu slimība (parasti kauleņkokiem), kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
- miltrasa Augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
- sīkplankumainība Augu slimība, kam raksturīga sīku plankumu veidošanās uz augu daļām.
- raibplankumainība Augu slimība, kam raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
- kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
- plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
- sausplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās uz augu daļām.
- vēzis Augu slimība, kurai raksturīgi dažādi izaugumi uz auga stumbra, saknēm.
- puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas vai mikroskopiskas sēnes.
- vīte Augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst; augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
- pioniersuga Augu suga, kas kādā vietā (piem., meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
- hlorofils Augu un dažu baktēriju zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju organismiem asimilēt no gaisa ogļskābi gāzi.
- biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide ar samērā vienveidīgiem vides apstākļiem (reljefu, augsni, klimatu u. tml.).
- ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu sugu grupa, kurām ir līdzīgas pazīmes.
- varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
- suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
- introdukcija Augu un dzīvnieku sugu un šķirņu ieviešana ārpus to dabiskās izplatības vai kultivēšanas areāla.
- lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
- ģenealoģija Augu vai dzīvnieku evolucionārās attīstības vēsture.
- līnija Augu vai dzīvnieku sugas indivīdi ar stabili iedzimstošām pazīmēm, kas cēlušies no viena priekšteča vai priekšteču pāra.
- pārtika Augu vai dzīvnieku valsts izcelsmes produkti, ko cilvēks izmanto uzturā.
- zaļums Augu, to daļu kopums zaļā krāsā.
- macerācija Augu, to daļu mērcēšana, lai ekstrahētu bioloģiski aktīvas vielas.
- lecamaukla Aukla ar rokturiem abos galos, ko izmanto lēkšanai.
- skotiņš Aukla buras uzvilkšanai un regulēšanai.
- sienams Aukla, stieple u. tml., ko izmanto (kā) sasiešanai, aptīšanai.
- atsaite Aukla, virve, trose u. tml., kas notur (priekšmetu) nepieciešamā stāvoklī.
- šņore Aukla.
- naktsaukle Aukle, kas strādā naktīs (piem., bērnudārzā).
- izauklēt Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu).
- uzauklēt Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu).
- glabāt Auklēt.
- ziemeļi Aukstā klimata zemes.
- majonēze Aukstā mērce, ko gatavo no olu dzeltenuma, augu eļļas un dažādām garšvielām.
- kečups Aukstā mērce, ko gatavo no tomātiem ar etiķa un garšvielu piedevu.
- okroška Aukstā zupa, ko gatavo no rupjmaizes maizes kvasa, arī no rūgušpiena vai kefīra, pievienojot olas, gaļu, zaļumus un citas piedevas.
- vinegrets Aukstais ēdiens – salāti no sīki sagrieztiem dārzeņiem (kartupeļiem, bietēm, skābiem kāpostiem u. tml.), kas sajaukti ar eļļu.
- rasols Aukstais ēdiens – salāti, ko gatavo no sagrieztiem vārītiem dārzeņiem (kartupeļiem, burkāniem), gaļas vai desas, skābētiem vai marinētiem gurķiem, olām un citām piedevām.
- galerts Aukstais ēdiens – savā novārījumā sarecināta gaļa vai zivs.
- pastēte Aukstais ēdiens, ko gatavo no aknām, zivīm u. tml., tās samaļot un kopā ar garšvielām saputojot viendabīgā masā.
- kortiks Aukstais ierocis – duncis ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi.
- kastete Aukstais ierocis – dūrē ietverams un uz pirkstiem uzmaucams caurumots metāla veidojums sitiena pastiprināšanai.
- zobens Aukstais tuvcīņas ierocis – ciršanai un duršanai paredzēts priekšmets ar samērā garu, taisnu vai izliektu abpusēji vai vienpusēji griezīgu asmeni un rokturi satveršanai, turēšanai.
- stings Auksts (par gaisu, vēju u. tml.).
- aukstums Auksts gaiss; zema gaisa temperatūra.
- mistrāls Auksts ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš (Vidusjūras piekrastē Francijā).
- dzestrs Auksts.
- nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par augiem, to daļām).
- nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sasalt Aukstuma iedarbībā iegūt cietu agregātstāvokli; aukstuma iedarbībā kļūt cietam.
- sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties (par ko).
- sasalt Aukstuma iedarbībā sabojāties (par pārtikas produktiem).
- aizsalt Aukstuma iedarbībā, salā pārklāties ar ledus kārtu (par ūdenstilpni).
- sastingt Aukstumā kļūt nekustīgam.
- pārsalt Aukstumā pārklāties ar ledu.
- auļi Aulekši.
- aizaulekšot Aulekšojot aizvirzīties.
- apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); apauļot.
- ataulekšot Aulekšojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zirgu; atjāt aulekšos.
- izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
- uzaulekšot Aulekšojot uzskriet (parasti par zirgu).
- auļot Aulekšot; jāt auļos.
- aizauļot Auļojot aizvirzīties.
- apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); apaulekšot.
- atauļot Auļojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); atjāt auļos.
- ieauļot Auļojot ievirzīties (kur).
- izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pieauļot Auļojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
- noauļot Auļojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- jonis Aumaļām, vienlaikus lielā daudzumā.
- avens Auns.
- tekulis Auns.
- pieaurot Aurojot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
- izaurot Aurojot radīt (skaņas); aurojot izpaust.
- aurēt Aurot.
- zaķene Ausaina zaķādas, arī trušādas cepure.
- kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar mīkstu, biezu apspalvojumu.
- klipsis Auskars, ko piestiprina pie auss.
- klausīt Auskultēt.
- klausīties Auskultēt.
- austra Ausma.
- vidusauss Auss daļa starp ārējo un iekšējo ausi.
- otīts Auss iekaisums.
- labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
- apaust Aust un apgādāt (daudzus vai visus) ar audumiem.
- svīst Aust; sākties, iesākties.
- šatiersega Austa sega ar šatierī veidotu krāsu joslu salikumu.
- radioaustiņas Austiņas, ko pieslēdz radiouztvērējam.
- Zaļais kontinents Austrālija.
- bumerangs Austrālijas aborigēnu metamais ierocis, kas pēc sviediena atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
- austrālieši Austrālijas iedzīvotāji – aborigēni un Austrālijas ieceļotāju pēcteči.
- aborigēni Austrālijas pirmiedzīvotāji.
- dingo Austrālijas savvaļas suns [Canis dingo].
- A Austrija (Eiropas transportlīdzekļu piederības zīmju apzīmējumos).
- erchercogs Austrijas prinču tituls.
- austrumeiropieši Austrumeiropas iedzīvotāji.
- vandaļi Austrumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu.
- goti Austrumģermāņu cilts.
- rīti Austrumi (1).
- austrumzemes Austrumi (2).
- A Austrumi.
- orientāls Austrumniecisks.
- kriviči Austrumslāvu cilšu grupa, kas no 6. līdz 10. gs. dzīvoja Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
- baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
- kebabs Austrumu ēdiens – uz iesma cepti gaļas gabaliņi ar dārzeņiem.
- lukums Austrumu saldumu veids.
- austrenis Austrumu vējš.
- rītenis Austrumu vējš.
- malēnietis Austrumvidzemes latvietis; cilvēks, kas cēlies no šī apvidus.
- austrumnieks Austrumzemju iedzīvotājs.
- drēbe Austs materiāls; audums, drāna.
- drāna Austs materiāls; audums; auduma gabals.
- velki Aušanā – pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā; šķēri.
- drellis Aušanas tehnika, kam raksturīga dažādu rakstu (svītriņu, rombu, kvadrātiņu u. tml.) izveidošana; šādā tehnikā darināts (parasti linu) audums.
- auša Aušīgs cilvēks.
- pirmavots Autentisks materiāls (piem., arhīva dokuments, raksts, grāmata, audio vai video ieraksts), kas satur informāciju, ko izmanto, piem., pētniecībā.
- pampers Autiņbiksītes.
- buss Autobuss.
- virāža Autoceļa, treka pagrieziena vieta ar slīpumu.
- šoseja Autoceļš ar cieto segumu, kas veidots no vairākiem slāņiem.
- fūre Autofurgons.
- autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
- pašiekrāvējs Automašīna, kurai ir iekārta kravas iekraušanai savā kravas kastē.
- dampis Automašīna.
- suports Automašīnas bremzēšanas mehānisma sastāvdaļa.
- imobilaizers Automašīnas drošības ierīce, kas neļauj to iedarbināt vai iekustināt.
- radze Automašīnas riepās iestrādāti asi izciļņi, kas nodrošina labāku saķeri ar ceļa segumu (piem., slidenos braukšanas apstākļos).
- klamburs Automašīnas riteņa bloķētājs.
- pārgājība Automašīnas spēja virzīties uz priekšu pa šķēršļotu un sliktu ceļu vai bezceļu.
- reģistrators Automātiska (piem., kādu rādītāju) pierakstīšanas ierīce.
- bankomāts Automātiska iekārta skaidras naudas izņemšanai, arī dažu maksājumu izdarīšanai no personīgā bankas konta.
- brauniņš Automātiska pistole ar vītņotu stobru.
- triecienšautene Automātiskā šautene.
- automāts Automātiska telefona ierīce, aparāts; taksofons.
- mašīntulkošana Automātiska tulkošana, kuru pilnībā veic dators.
- autoatbildētājs Automātiskais atbildētājs.
- kalašņikovs Automātiskais šaujamierocis (sākotnēji M. Kalašņikova konstruēts); automāts, triecienšautene.
- parabellums Automātisko pistoļu sistēma, ko sāka ražot Vācijā 1900. gadā; šādas sistēmas pistole.
- ložmetējs Automātisks ātršāvējs ierocis pretinieka iznīcināšanai ar lodēm.
- mašīntulkojums Automātisks tulkojums ar datoru.
- robotizēt Automatizēt, ieviešot robotus (2).
- AVS Automatizētā vadības sistēma.
- datizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru analizē liela apjoma datus digitālā fromātā, lai iegūtu strukturētu informāciju.
- tekstizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru var analizēt tekstu un iegūt strukturētu informāciju lielā tekstu apjomā.
- stereotips Automatizēts, parasti reflektors, kustību kopums, poza, runa, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
- vāģis Automobilis (parasti vieglais).
- taksometrs Automobilis pasažieru vai kravas pārvadāšanai par maksu pēc individuāla pasūtījuma un noteiktas takses.
- ugunsrati Automobilis, motocikls.
- autiņš Automobilis.
- auto Automobilis.
- automašīna Automobilis.
- mašīna Automobilis.
- virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- kulba Automobiļa kravas kaste ar segtu virsu.
- borts Automobiļa kravas kastes mala.
- automodelis Automobiļa modelis.
- šasija Automobiļa pamatdaļa, ar kuru tas balstās uz ceļa un pie kuras ir piestiprināta virsbūve un motors.
- akselerators Automobiļa pedālis kustības ātruma mainīšanai.
- autoriepa Automobiļa riepa.
- šoferis Automobiļa vadītājs.
- karosērija Automobiļa virsbūve; automobiļa specifiskais aprīkojums.
- lando Automobiļa virsbūves tips, kurā virs aizmugures sēdekļa atverama lūka.
- autoatslēdznieks Automobiļu atslēdznieks.
- autoavārija Automobiļu avārija.
- autobūve Automobiļu būve.
- autoceļš Automobiļu ceļš ārpus pilsētas robežām.
- volga Automobiļu GAZ-21 marka; šīs markas automašīna.
- mazda Automobiļu marka "Mazda"; šīs markas automašīna.
- mersedess Automobiļu marka "Mercedes-Benz"; šīs markas automašīna.
- opelis Automobiļu marka "Opel"; šīs markas automašīna.
- rovers Automobiļu marka "Rover"; šīs markas automašīna.
- volvo Automobiļu marka "Volvo"; šīs markas automobilis.
- automehāniķis Automobiļu mehāniķis.
- autorūpniecība Automobiļu rūpniecība.
- autorallijs Automobiļu sacensības (parasti vairākos posmos), kurās dalībniekiem jāveic samērā gara distance pa dažādiem ceļiem un bezceļiem.
- autosatiksme Automobiļu satiksme.
- autoserviss Automobiļu tehniskās apkopes uzņēmums.
- autotransports Automobiļu transports.
- telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
- autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma); teksts šādas vienības apjomā.
- autorība Autora personības zīmols, īpatnība.
- poētika Autora stila īpatnības, viņa daiļradei raksturīgo māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums.
- vadonis Autoritārs valsts vadītājs; vadītājs (piem., cilvēku grupā) ar spēcīgu ietekmi.
- prestižs Autoritāte, reputācija, arī cieņa, ietekme.
- blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus.
- pirāts Autortiesību pārkāpējs, kas nelikumīgi tiražē un tirgo videomateriālus vai skaņu ierakstus.
- pirātisms Autortiesību pārkāpšana (piem., nelikumīgu videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana).
- AKKA/LAA Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra un Latvijas Autortiesību aģentūra.
- autobāze Autotransporta uzņēmums ar automobiļu stāvvietām un remonta iekārtām.
- dzērājšoferis Autovadītājs, kas vada auto, būdams alkohola reibumā.
- kājauts Auts, ko tin ap kāju, sākot no pēdas.
- vīķauzas Auzu un vīķu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
- zirņauzas Auzu un zirņu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
- nītis Aužamajās stellēs – īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā vertikāli iestiprināti pavedieni.
- atspole Aužamo stāvu piederums – garena laiviņas veida detaļa, ar kuru velkos ievelk audus.
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa – taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
- sistava Aužamo stāvu, steļļu sastāvdaļa – kustināma ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai.
- ieaust Aužot ieveidot.
- saaust Aužot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
- pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- noaust Aužot izgatavot (ko); aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
- uzaust Aužot izgatavot; aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
- saaust Aužot izgatavot; aužot saistīt.
- izaust Aužot izgatavot.
- pieaust Aužot izveidot un piesaistīt klāt.
- pieaust Aužot spēt izgatavot pietiekamā daudzumā.
- pieaust Aužot tīklu, pārklāt (ar to) lielākā daudzumā (ko) – par zirnekli.
- futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
- avangardists Avangardisma pārstāvis.
- avansveidā Avansā.
- avenājs Aveņu audze; aveņu stādījums, aveņu cers.
- planierisms Aviācijas sporta veids – lidošana ar planieriem.
- atombumba Aviobumba ar kodollādiņu.
- aviosabiedrība Aviokompānija, lidsabiedrība.
- izpletņlēkšana Aviosporta veids – lēcieni ar izpletni no lidaparāta.
- avīžnieks Avīzes līdzstrādnieks; žurnālists.
- avīžniecisks Avīžniecībai, arī avīzēm raksturīgs; ar avīžniecību, arī ar avīzēm saistīts.
- avīžniecība Avīžu sagatavošana un izdošana.
- avīžnieks Avīžu un citu preses izdevumu pārdevējs.
- avoksnājs Avotaina vieta.
- svētavots Avots, kura ūdenim pēc tautas ticējuma piemīt labvēlīgi ietekmējošas, dziednieciskas īpašības.
- geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.
- rulete Azarta spēle, kurā iegriež ratu ar numurētām dažādu krāsu iedaļām un spēlētājam jāuzmin, kurā (vai kuras krāsas) iedaļā iekritīs pretējā virzienā ripojoša bumbiņa.
- BAM Baikāla-Amūras maģistrāle (dzelzceļa līnija Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos).
- zvirbuļvanags Baloža lieluma vanags ar īsiem, strupi noapaļotiem spārniem, garu asti, zilganpelēku muguru un pelēkbrūnu vēderu [Accipiter nisus].
- sers Baroneta vai bruņinieka tituls Anglijā, ko lieto kopā ar vārdu.
- Lielā shizma baznīcas šķešanās 1054. gadā, kad izveidojās Austrumu (pareizticība) un Rietumu (katoļu) baznīca.
- barels Beramu vielu (Lielbritānijā, ASV) un šķidruma (ASV) tilpuma mērs.
- melnalksnis Bērzu dzimtas koks ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs [Alnus glutinosa].
- Mozus Bībelē – pravietis, kurš Izraēla tautu izveda no Ēģiptes un cauri tuksnesim veda uz Apsolīto zemi, jūdaisma pamatlicējs.
- Zobenbrāļu ordenis bīskapa Alberta dibināta militāra un reliģiska vācu bruņinieku apvienība Latvijā un Igaunijā (1202–1237), kuras mērķis bija Baltijas iekarošana.
- CIP Centrālā izlūkošanas pārvalde (ASV).
- sombrero Cepure ar platām malām, ko valkā laukstrādnieki Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos, lai pasargātu sevi no saules.
- AB Ceturtā asinsgrupa (ABO sistēmā).
- pueblo Ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (parasti Meksikā, ASV dienvidrietumos).
- kasīda Cildinoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās, turpmāk – ik pēc rindas.
- HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss, kas izraisa saslimšanu ar AIDS.
- sibīrieši Cilvēki, kurus Staļina veiktā komunistiskā genocīda laikā izsūtīja uz labošanas nometnēm un nometinājuma vietām Sibīrijā un Tālajos Austrumos.
- linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
- linča Cilvēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
- suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
- sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā [Asparagus officinalis].
- smaržzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu [Anthoxanthum odoratum].
- dievkociņš Daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām, smaržīgām zaļganpelēkām lapām [Artemisia abrotanum].
- vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
- maurloks Daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikā izmantojamiem lokiem [Allium schoenoprasum].
- estragons Daudzgadīgs vībotņu ģints lakstaugs, ko lieto par garšvielu [Artemisia dracunculus].
- vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
- kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem, lieliem ziediem lapu žāklēs; kāršroze. [Althaea rosea].
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā – persona, kurai ir dotas pilnvaras ievēlēt amatpersonu; ASV prezidenta vēlēšanu kolēģijas loceklis.
- antilope Dobradžu dzimtas dzīvnieks ar gludu spalvu un uz augšu vērstiem ragiem [Antilope cervicapra].
- ūdensžurka Drukns, tumšpelēks vai brūns kāmju dzimtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo alās ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā – tīrumos, dārzos [Arvicola terrestris].
- gazele Dzejoļa forma Austrumu tautu lirikā ar raksturīgu atskaņu izkārtojumu dzejoļa pāra rindās.
- dīvāns Dzejoļu krājums (Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā), kurā dzejoļi sakārtoti noteiktā secībā, ievērojot vai nu lirikas žanru, vai atskaņotos vārdus.
- jodelēt Dziedāt Alpu kalnu iedzīvotājiem raksturīgā veidā, strauji pārejot no krūšu reģistra falsetā.
- ēģiptieši Ēģiptes Arābu Republikas pamatiedzīvotāji – Ēģiptes arābi.
- vecais kontinents Eiropa (pretstatā Amerikai).
- vecā pasaule Eiropa, Āzija, Āfrika (atšķirībā no Amerikas).
- pasaules daļas Eiropa, Āzija, Āfrika, Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Austrālija un Antarktīda.
- rietumi Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai); Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm).
- ampērs Elektriskās strāvas stipruma mērvienība [A].
- huculi Etniska grupa, kas dzīvo Austrumkarpatos; Karpatu kalnieši.
- FIB Federālais izmeklēšanas birojs (ASV).
- unionisti Federālās valdības piekritēji ASV Pilsoņu kara laikā (1861–1865).
- skalps Galvas āda ar matiem, kas noņemta cilvēkam; šāda kaujas trofeja (piem., Amerikas indiāņiem).
- kaftāns Gari vīriešu svārki (piem., Tuvo Austrumu, slāvu tautām).
- spiričuels Garīga rakstura dziesma (Amerikas nēģeru mūzikā).
- oldermanis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis (Anglijā, ASV).
- alfa Grieķu alfabēta pirmais burts (A, α); simbolisks apzīmējums (α), piem., starojuma veidam.
- gubernators Iecelta vai vēlēta augstākā amatpersona ASV, Krievijas un vairāku citu valstu administratīvā iedalījuma teritorijās.
- konstebls Ierindas policists (Lielbritānijā, ASV).
- beladonna Indīgs nakteņu dzimtas ārstniecības augs, kas satur alkaloīdus [Atropa belladonna].
- argons Inerta gāze (cēlgāze), viena no gaisa sastāvdaļām (~1 %) [Ar].
- bīdermeijers Interjera un mēbeļu stils (19. gs. pirmajā pusē Vācijā un Austrijā), kam raksturīga vienkāršība un praktiskums.
- vāraunieks Īpašas formas māla trauks (kā) vārīšanai krāsnī (Austrumlatvijā).
- medaunieks Īpašas formas māla trauks medus glabāšanai (Austrumlatvijā).
- reindžers Īpašu uzdevumu apakšvienības karavīrs (ASV).
- modžaheds Islāma kaujinieks, partizāns (piem., Afganistānā).
- Korāns Islāma svētā grāmata – musulmaņu reliģisko, tiesisko, tikumisko, kā arī sadzīvisko noteikumu un pamācību krājums, ko pravietis Muhameds saņēmis no Allāha.
- kasācija Izklaidējoša rakstura skaņdarbs instrumentālam ansamblim (18. gs. Vācijā un Austrijā), ko parasti atskaņoja brīvā dabā kā serenādi.
- stendaps Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs; stāvizrāde.
- stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
- derbijs Jāšanas sacīkstes (parasti 3 gadus veciem auļotājiem 2400 m distancē), kas ik gadu notiek Anglijā.
- kreoli Jauktas izcelsmes persona (piem., eiropiešu un Amerikas nēģeru pēctecis Karību jūras valstīs).
- gepards Kaķu dzimtas plēsējs ar samērā nelielu galvu, garām kājām un iedzeltenu melnplankumainu apmatojumu, kas spēj ilgstoši un ļoti ātri skriet [Acinonyx jubatus].
- sopka Kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Aizbaikālā, Tālajos Austrumos).
- storveidīgs Kaulzivju kārta, pie kuras pieder lielas (līdz 9 m garas) zivis, piem., store, beluga, sevrjuga [Acipenseriformes].
- nercs Kažokzvērs – Amerikas ūdele.
- beduīni Klejotāji arābi (Arābijas pussalas un Ziemeļāfrikas tuksnešos).
- sudrabkļava Kļavu dzimtas 27–36 m augsts lapu koks, kura lapas līdzinās kļavu lapām ar gaišzaļu virspusi un sudrabbaltu apakšpusi [Acer saccharinum].
- skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā).
- beisbols Komandu sporta spēle (izplatīta, piem., ASV, Japānā), kurā bumbu atsit ar vāles veida nūju.
- ciklamena Krāšņumaugs ar sarkanīgiem, rozā vai baltiem ziediem, ko parasti audzē puķupodos; Alpu vijolīte.
- leiboristi Kreisa strādnieku partija (Lielbritānijā, arī Austrālijā, Jaunzēlandē).
- koroners Kriminālpolicists (ASV, Lielbritānijā), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus (ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi) un ievada tiesas izmeklēšanu.
- vībotne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs [Artemisia] ar stāvu, zarainu stublāju, sīkiem ziedu kurvīšiem ķekarā vai skarā un stipru aromātu, rūgtenu garšu.
- zelts Ķīmiskais elements – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru [Au].
- arsēns Ķīmiskais elements – indīgs pusmetāls zaļgani pelēcīgā krāsā, viela, ko izmanto medicīnā un tehnikā [As].
- sudrabs Ķīmiskais elements – spīdīgs, balts (gaisa iedarbībā melnējošs), samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls [Ag].
- alumīnijs Ķīmisks elements – viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību [Al].
- iguāna Ķirzaka zaļganā krāsā, kas dzīvo galvenokārt Amerikas tropu mežos.
- kokalis Labības nezāle – lakstaugs ar stāvu, matainu stublāju, violeti sārtiem ziediem un indīgām sēklām [Agrostemma githago].
- koala Lāčsomainis – Austrālijas eikaliptu mežos dzīvojošs lācēnam līdzīgs dzīvnieks ar pelēku vai pelēki brūnu apmatojumu, kas pārtiek tikai no eikaliptu lapām vai tā jaunajiem dzinumiem [Phascolarctos cinereus].
- advente Laiks pirms Kristus dzimšanas svētkiem – no baznīcas gada sākuma (1. Adventes svētdienas jeb ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem) līdz Ziemassvētku vakaram 24. decembrī.
- pekankoks Lapukoks (izplatīts ASV dienvidaustrumos) ar cietu koksni un augļiem – pekanriekstiem [Carya ilinoensis].
- Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
- LAMB Latvijas Automoto biedrība.
- LLU Latvijas Lauksaimniecības universitāte (agrāk Latvijas Lauksaimniecības akadēmija LLA).
- NBS Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki (dibināti 1994. gadā, apvienojot Aizsardzības spēkus un Zemessardzi).
- rančo Lauku mājas, liela lopkopības ferma (Amerikā).
- saida Liela mencveidīgo kārtas zivs, kas izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos [Pollachius virens].
- sevrjuga Liela storveidīgo kārtas caurceļotāja zivs ar ļoti garu zobenveida purnu [Acipenser stellatus].
- jūrasasaris Lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas un Klusā okeāna ziemeļu daļā.
- imperatora pingvīni lielo pingvīnu suga, kas dzīvo Antarktīdā.
- krokodils Liels rāpuļu klases dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā), kam raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes.
- kontinents Liels sauszemes masīvs (piem., Eirāzija, Āfrika, Austrālija), ko no visām pusēm vai gandrīz visām pusēm apņem jūras un okeāni.
- panda Liels, lācim līdzīgs dzīvnieks, kura apmatojums ir balts ar raksturīgiem melniem plankumiem ap acīm, uz ausīm, deguna, kājām un pleciem; bambuslācis [Ailuropoda melanoleuca].
- kongress Likumdošanas institūcija (parlaments) ASV un vairākās Latīņamerikas valstīs.
- sausais likums likums, kura mērķis ir samazināt alkohola patēriņu, ierobežojot ražošanu, tirdzniecību (piem., ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā).
- blūzs Liriska, melanholiska, lēnā tempā dziedama Amerikas nēģeru dziesma; džeza skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
- gaučo Lopu gani Argentīnā (galvenokārt spāņu kolonistu un indiāņu sieviešu pēcnācēji).
- atlantisks Ļoti spēcīgs (spēkā līdzīgs grieķu mīta milzim Atlantam).
- svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piem., zirga, putna) veidolā.
- kāršroze Malvu dzimtas krāšņumaugs ar stāvu, garu stublāju un ziediem vārpai līdzīgā ziedkopā; rožu alteja jeb kokroze [Althaea rosea].
- prīkšķe Mazs pīļu dzimtas putns ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu apspalvojumu uz spārniem [Anas querquedula].
- voltampērs Mērvienība maiņstrāvas pilnas jaudas mērīšanai [VA].
- mercene Meža pīle [Anas paltyrhynchos].
- baronets Muižnieka tituls Anglijā; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- kantri Mūzikas stils (radies 20. gs. 20. gados ASV), kam pamatā amerikāņu fermeru tautas mūzika ar tai raksturīgiem instrumentiem – vijoli, bandžo, ģitāru; šāda stila mūzika.
- regtaims Mūzikas stils (radies ASV 19. gs. 90. gados), kam raksturīgs vienmērīgs ritms basā un asi sinkopēta melodiskā līnija; šā stila skaņdarbs, ko (parasti) atkaņo uz klavierēm.
- džezs Mūzikas žanrs (radies 20. gs. sākumā Amerikā), kam raksturīga mūzika ar specifiski sinkopētiem ritmiem un improvizācijas elementiem.
- zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
- kanēļkoks Mūžzaļš lauru dzimtas koks, ko kultivē tropiskajā Āzijā, Āfrikā un Amerikā.
- anakardija Mūžzaļš, 10 līdz 12 metrus augsts tropu koks ar ādainām elipsveida lapām, bāli zaļiem ziediem un bumbierveida augļiem, kuru galā atrodas īstais auglis – nieres formas rieksts; kešjukoks [Anacardium occidentale].
- karambola Mūžzaļš, līdz 5 m augsts tropu koks ar akācijai līdzīgām lapām, rozā ziediem un dzelteniem augļiem, kuri, tos pārgriežot, atgādina piecstaru zvaigzni [Averrhoa carambola].
- miera korpuss nacionāla brīvprātīga palīdzības organizācija ASV, kuras brīvprātīgie speciālisti strādā valstīs, kurām ir nepieciešama palīdzība dažādās jomās.
- NHL Nacionālā hokeja līga, kas apvieno 30 profesionālā hokeja komandas Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā.
- vilkoga Nakteņu dzimtas indīgs krūms vai lakstaugs ar spilgti sarkanām vai melnām ogām [Atropa belladonna].
- dolārs Naudas vienība (ASV, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs), kas vienāda ar 100 centiem; attiecīgā naudaszīme.
- peso Naudas vienība (piem., Argentīnā, Meksikā), attiecīgā naudas zīme, monēta.
- cents Naudas vienība (piem., ASV, Kanādā, eirozonas valstīs) – dolāra simtā daļa; attiecīgā monēta.
- penss Naudas vienība Anglijā un attiecīgā monēta (100 pensi = 1 mārciņa).
- šiliņš Naudas vienība Austrijā līdz eiro ieviešanai; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- šiliņš Naudas vienība vairākās Austrumāfrikas zemēs (piem., Kenijā, Tanzānijā, Ugandā).
- afroamerikāņi Negroīdās rases ASV iedzīvotāji, kuru senči cēlušies no Āfrikas.
- kivi Nelidojošs putns (Jaunzēlandē) ar matiem līdzīgām spalvām un garu knābi [Apteryx australis].
- lirastis Nelidojošs putns Austrālijā, kam saslietā aste atgādina liru [1].
- bīgls Neliela auguma dzinējsuns ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; šādu suņu šķirne (izveidota Anglijā).
- vīķe Neliela slaida karpu dzimtas saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru, sudrabaini baltiem sāniem un vēderu [Alburnus alburnus].
- kukuruzņiks Neliela vienmotora lidmašīna (parasti lauksaimniecības aviācijā un citur izmantotais divplāksnis AN–2).
- tomahauks Neliels cirvītis ar rokturi, ko Amerikas indiāņi lietoja kā darbarīku vai ieroci.
- kaņepītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar brūngani pelēku apspalvojumu, kas pārtiek no augu sēklām, pumpuriem [Acanthis cannabina].
- lāčsomainis Neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plats purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs; koala.
- sliņķis Neliels, mazkustīgs zīdītājs (Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas mežos), kas uzturas kokos, parasti iekāries zaros ar galvu uz leju un pārtiek no augu barības.
- vējauza Nezāle – viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar palielām vārpiņām skarā [Avena fatua].
- nunataks No sniega un ledus brīvs klinšu atsegums, kas paceļas pār ledāju (piem., Grenlandē, Antarktīdā).
- lendlīze Nomas un aizdevumu sistēma, pēc kuras Otrā pasaules kara laikā sabiedrotās valstis no ASV saņēma bruņojumu, munīciju, pārtiku, medikamentus u. c. preces.
- gangsteris Noziedznieku bandas loceklis (parasti ASV), kas nodarbojas ar izspiešanu, kontrabandu, kukuļošanu, cilvēku nolaupīšanu un slepkavošanu.
- dīķis Okeāns (parasti Atlantijas).
- karotīns Oranždzeltens augu pigments, kas cilvēka vai dzīvnieka organismā pārvēršas A vitamīnā.
- retinols Organiska viela, ko satur dārzeņi, olas dzeltenums, zivju eļļa un kas nepieciešama normālai redzei, normālai organisma augšanai un attīstībai; A vitamīns.
- Aizbildnības padome organizācija, kas realizē ANO funkcijas aizbilstamajās teritorijās.
- A Otrā asinsgrupa (ABO sistēmā).
- kakadu Papagaiļu kārtas putns ar cekulu un spēcīgu knābi (Austrālijā un tās apkārtnes salās).
- Jaunā pasaule pasaules daļa, kas apgūta vēlāk nekā pārējās (parasti Amerikas, retāk – Austrālijas kontinents).
- sārmzemju Periodiskās sistēmas II A grupas elementi (piem., bārijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
- pentagons Piecstūra formas ēku komplekss, kurā atrodas ASV aizsardzības ministrija; ASV Aizsardzības ministrija.
- vesterns Piedzīvojumu filma, kurā parādīta ASV Rietumu pavalstu kovboju dzīve galvenokārt 19. gadsimta beigās; šādas piedzīvojumu filmas žanrs.
- garkaklis Pīle ar garu kaklu un pagaru, smailu asti [Anas acuta].
- platknābis Pīle ar lielu, galā paplatinātu knābi [Anas clypeata].
- atornejs Pilnvarotais vai advokāts (Lielbritānijā un ASV).
- Meka Pilsēta Saūda Arābijā, kurā dzimis pravietis Muhameds un ko ik gadu apmeklē tūkstošiem musulmaņu.
- lordmērs Pilsētas pašvaldības galva (piem., Londonā un dažās citās Apvienotās Karalistes pilsētās).
- krīklis Pīļu dzimtas vismazākais putns pelēkbrūnā vai melnbrūnā krāsā ar baltu vēderpusi [Anas crecca].
- O Pirmā asinsgrupa (ABO sistēmā).
- čartisms Pirmā masveida politiskā un sociālā kustība Anglijā (19. gs. 30.–50. gados) par tautas hartas īstenošanu.
- strūga Plakandibena upju kuģis kravu pārvadāšanai (Austrumeiropā aptuveni līdz 18. gs.).
- avēnija Plata iela, kam abās pusēs iestādīti koki (Francijā, ASV un dažās citās valstīs).
- superintendents Policijas pārvaldes vadītājs (ASV); policijas virsnieks, kas ir vienu pakāpi augstāks par inspektoru (Lielbritānijā).
- sufražisms Politiska kustība Anglijā un ASV 19. gs. 2. pusē – 20. gs. sākumā, kuras mērķis bija panākt vēlēšanu tiesību piešķiršanu sievietēm.
- rožainā rodiola jeb zeltsakne populārs ārstniecības augs, kas aug Altaja, Sajānu, Austrumsibīrijas un Tālo Austrumu kalnājos, šā auga saknenis ir tradicionāla dāvana jaunajam pārim Altajā uz kāzām.
- paskāls Programmēšanas valoda PASCAL.
- metodisti Protestantisma konfesija, kas radusies 18. gs. Anglijā, atdaloties no anglikānisma un pulcējot kristiešus, kuri garīgajā dzīvē vadījās pēc noteiktas metodes.
- amiši Protestantu menonītu kustības atzars ASV; šim atzaram piederīgie.
- TASS PSRS oficiālā telegrāfa aģentūra, kas dibināta 1925. gadā un 1991. gadā pārveidota par Krievijas Federācijas informācijas aģentūru ITAR-TASS.
- paradīzes putns putns ar spilgtu, zaigojošu apspalvojumu un garu, dekoratīvu spalvu pāri (piem., Jaungvinejā, Austrālijā).
- zosveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst vidēji un lieli ūdensputni ar peldpleznām, plakaniem knābjiem un gariem kakliem [Anseriformes].
- aktīnijs Radioaktīvs ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls, kas sastopams urāna rūdās [Ac].
- Okeānija Reģions, kurā ietilpst Klusā okeāna salas un Austrālijas kontinents.
- sholastika Reliģiska filozofija, kurā ar antīkās (it īpaši Aristoteļa) filozofijas palīdzību centās izskaidrot un pierādīt kristīgās ticības dogmas un sistematizēt tās.
- maniheisms Reliģiska mācība (radās 3. gs. Tuvajos Austrumos), kuras pamatā ir uzskats par pastāvošo konfliktu starp garīgajiem (gaismas) spēkiem un ļaunajiem (tumsas) spēkiem.
- tantrisms Reliģiski filozofiska mācība (Indijā, arī citās Austrumu zemēs), kas saistīta ar sievišķo dievību kultu, mistiski ezoteriskiem rituāliem.
- misticisms Reliģiski filozofiska teorija par nemainīgu, mūžīgu, cilvēka prātam neaptveramu augstāku esības formu – Absolūtu.
- puritānisms Reliģiski politiska protestantu kustība (16. un 17. gs. Anglijā).
- puritāņi Reliģiski politiska protestantu kustība 16., 17. gs. Anglijā, kalvinisma sekotāji, kas centās attīrīt kristīgo ticību no katolicisma elementiem un nosodīja ārējo greznību.
- vahābisms Reliģiski politisks virziens, kas atbalsta islama reliģijas tīrību; oficiālā reliģija Saūda Arābijā.
- mūnisti Reliģisks novirziens (dibināts 1954. g.), kura mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati, kā arī liela nozīme piešķirta laulības institūtam; Unifikātu (Apvienošanās) baznīca.
- psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlijas kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
- arktisks Saistīts ar Arktiku, tai raksturīgs.
- eiroatlantisks Saistīts ar Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm, to attiecībām, sadarbību u. tml.
- anšovs Saldūdens zivs, kas pieder pie siļķu dzimtas un dzīvo Vidusjūrā un Anglijas kanālā.
- plaudis Samērā liela karpu dzimtas saldūdens zivs ar melnu muguru, tumši zaļām spurām un platu, no sāniem saplacinātu ķermeni [Abramis brama].
- arabeska Sarežģīts stilizētu augu motīvu un ģeometrisku formu ornaments, kas raksturīgs Tuvo Austrumu tautām.
- mežapīle Savvaļas pīle, kuras tēviņiem ir zaļgans apspalvojums ap galvu, bet mātītes – brūngani raibumotas; mercene; meža pīle [Anas palthynchos].
- mustangs Savvaļas zirgs (Amerikas prērijās).
- mežazoss Savvaļas zoss ar sudrabaini pelēku apspalvojumu; meža zoss [Anser anser].
- palankīns Segtas nestuves (Austrumu zemēs).
- talants Sena svara mērvienība Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā, kas tika lietota arī kā norēķinu vienība Senajā Grieķijā un Senajā Romā; talents.
- Orions Sengrieķu mitoloģijā – Artemīdas iemīļotais, kuru tā nogalina, bet dievi pārvērš zvaigznājā.
- argonauti Sengrieķu mitoloģijā: jūrasbraucēji, kuri ar kuģi "Argo" devušies uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
- vampīrs Sikspārņu kārtas dzīvnieks – neliels spārnots zīdītājs (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis uzturam; asinssūcējs sikspārnis.
- šalotes Sīpolu šķirne ar bagātīgu, maigam ķiplokam raksturīgu garšu; šīs šķirnes sīpoli [Allium ascalonicum].
- kazuārs Skrējējputns (Austrālijā, Jaungvinejā) ar neattīstītiem spārniem un ragvielas izaugumu uz galvas.
- salate Slaida, ātraudzīga saldūdens zivs ar lielu muti un konisku purnu [Aspius aspius]; meža vimba.
- kukluksklans Slepena (dibināta 1865. gadā ASV) rasistiska organizācija cīņai pret nēģeru līdztiesību, viņu vajāšanai un terorizēšanai.
- matča Smalks tējas pulveris no īpaši audzētām un apstrādātām zaļās tējas lapām, ko tradicionāli lieto Austrumāzijā.
- ķengurs Somaiņu kārtas zālēdājs (Austrālijā), kas pārvietojas, lecot uz garajām pakaļkājām.
- FIBA Starptautiskā Amatieru basketbola federācija.
- Jehovas liecinieki starptautiska reliģiska organizācija (dibināta 19. gs. ASV); jehovieši.
- sterlete Storu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu ķermeni, muti galvas apakšpusē un četriem taustekļiem mutes priekšā [Acipenser ruthenus].
- suiti Suitu novada (Alsungas pagastā) iedzīvotāji, kuriem vēsturiski izveidojušās no pārējās Kurzemes daļas atšķirīgas tradīcijas, izloksne un kultūras mantojums.
- kvarta Šķidrumu un beramu vielu tilpuma mērs angļu mēru sistēmā – ceturtdaļa galona (piem., šķidruma kvarta Lielbritānijā 1,136 l, ASV 0,946 l).
- aizokeāna Tāds, kas atrodas, arī dzīvo, uzturas aiz (parasti Atlantijas) okeāna.
- atlantisks Tāds, kas ir saistīts ar Atlantijas okeānu, attiecas uz to.
- transatlantisks Tāds, kas šķērso Atlantijas okeānu, savieno tā krastus vai arī atrodas viņpus Atlantijas okeāna.
- zemesrieksts Tauriņziežu dzimtas viengadīgs augs, kura pākstīs nogatavojas 2–4 pupām līdzīgas sēklas, kas satur daudz eļļas; arahiss [Arachis hypogaea].
- abhāzi Tauta, Abhāzijas pamatiedzīvotāji.
- afgāņi Tauta, Afganistānas pamatiedzīvotāji.
- albāņi Tauta, Albānijas pamatiedzīvotāji.
- armēņi Tauta, Armēnijas pamatiedzīvotāji.
- austrieši Tauta, Austrijas pamatiedzīvotāji.
- azerbaidžāņi Tauta, Azerbaidžānas pamatiedzīvotāji.
- evenki Tauta, kas dzīvo Austrumsibīrijas ziemeļdaļā.
- asīrieši Tauta, Senās Asīrijas pamatiedzīvotāji.
- vācieši Tauta, Vācijas (arī Austrijas, Šveices daļas) pamatiedzīvotāji.
- somugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piem., somi, igauņi, ungāri, udmurti).
- ugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piemēram, ungāri, hanti, mansi).
- arābi Tautu grupa, kas galvenokārt apdzīvo Arābijas pussalu un Ziemeļāfriku.
- pirmā rakete tenisists, kurš Profesionālo tenisistu asociācijas (ATP) reitinga tabulā atrodas pirmajā vietā.
- aizbilstamās teritorijas teritorijas, kas atrodas kādas citas valsts pārvaldībā saskaņā ar ANO statūtiem.
- pinte Tilpuma mērvienība – 0,568 l (Lielbritānijā), 0,473 l (šķidrumiem) un 0,550 l (beramām vielām ASV).
- bazārs Tirgus (Austrumu zemēs).
- B Trešā asinsgrupa (ABO sistēmā).
- moiras Trīs likteņa dievietes sengrieķu mitoloģijā, Zeva un Temīdas meitas – māsas Kloto, Lahese, Atropa.
- taifūns Tropiskais ciklons, virpuļviesulis (parasti Austrumāzijas musonu apgabalos).
- čerimoija Tropos augošs 5 līdz 9 metrus augsts augļu koks ar divrindu lapām un zaļiem konusveida augļiem [Annona cherimola].
- baobabs Tropu koks ar ļoti resnu stumbru un lieliem, ēdamiem augļiem [Adansonia digitata].
- ūdenszirneklis Tumšbrūns zirneklis, kas dzīvo ūdenī un tur izskatās sudrabains [Argyroneta aquatica].
- ūdeļāda Ūdeles (parasti Amerikas ūdeles) kažokāda.
- cekulpīle Ūdensputns (pīle) ar pagarinātu spalvu cekulu aiz galvas [Aythya fuligula].
- jidišs Uz vācu valodas pamata veidojusies valoda, ko lieto ebreji Eiropā, Amerikā, Izraēlā; arī idišs.
- sabiedrība ar ierobežotu atbildību uzņēmuma juridiskā forma, kuras pamatkapitālu veido tās dalībnieku ieguldītais īpašums [SIA].
- kanclers Valdības vadītājs (piem., Vācijā, Austrijā).
- tiāra Valdnieka galvassega (Persijā, Asīrijā).
- bejs Valdnieks (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs); uzrunas forma "kungs" (aiz personas vārda).
- administrācija Valsts pārvaldes institūcijas; valdība (piem., ASV).
- Pateicības diena valsts svētki ASV un Kanādā, ko iesāka svinēt pirmie ieceļotāji, kad viņi ar Dieva svētību un vietējo indiāņu palīdzību bija pirmo ziemu izdzīvojuši jaunajā zemē.
- antiamerikānisks Vērsts pret ASV ideoloģiju, politiku; pretamerikānisks.
- bizons Vēršu dzimtas savvaļas dzīvnieks Ziemeļamerikā; Amerikas bifelis [Bison bison].
- jenots Vidēja lieluma plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā) ar biezu apmatojumu un garu, melni brūnu šķērssvītrotu asti un kuram ir paradums pirms ēšanas barību noskalot ūdenī.
- polārlapsa Vidēja lieluma suņu dzimtas kažokzvērs (parasti polārajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) biezu, mīkstu apmatojumu [Alopex lagopus].
- medrese Vidējā vai augstākā musulmaņu skola Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- ķerra Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, pagarinātām pakauša spalvām un (mātītēm) baltu laukumu pie knābja [Aythya marila].
- smilšlapsene Vidēji liels sarkanmelns plēvspārņu kārtas kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, pieaugušie kukaiņi galvenokārt barojas ar nektāru, tomēr vienlaikus tie aktīvi medī zirnekļus (parasti vilkzirnekļus), ar kuriem vēlāk barojas kāpuri [Anoplius fuscus].
- sānpeldes Viena no augstāko vēžu kārtām, kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir no sāniem saplacināts ķermenis bez krūšbruņām [Amphipoda]; šīs kārtas dzīvnieki.
- Habla kosmiskais teleskops viena no četrām NASA orbitālajām observatorijām, kas nosaukta Edvīna Habla vārdā un kuras teleskops darbojas redzamās gaismas, ultravioletajā un infrasarkanajā spektrā.
- Republikāņu partija viena no divām galvenajām politiskajām partijām ASV.
- augšnams Viena no divām parlamenta daļām, kuras locekļi netiek vēlēti; Lordu palāta (Apvienotajā Karalistē); Senāts (piem., Itālijas parlamentā).
- vērene Viena no jāņogu sugām – ziemcietīgs krūms ar daivainām lapām, dzeltenzaļiem ziediem ķekaros un sarkanām ogām; Alpu jāņoga [Ribes alpinum].
- lezgīni Viena no Kaukāza tautām, kas dzīvo galvenokārt Dagestānas dienvidaustrumu un Azerbaidžānas ziemeļaustrumu daļā.
- retoromāņu valoda viena no Šveices oficiālajām valodām – romāņu valoda, kas izveidojusies no latīņu un Alpu seniedzīvotāju cilšu valodām.
- okra Viengadīgs dārzenis ar resnu, sazarotu kātu, lielām matainām lapām un paprikas pākstīm līdzīgiem augļiem, kas veidojas lapu žāklēs [Abelmoschus esculentus].
- ķiploks Viengadīgs vai divgadīgs augs, kura sīpols sastāv no vairākām iegarenām daivām ar stipru, īpatnēju smaržu [Allium sativum].
- aļģes Vieni no zemākajiem augiem (lapoņaugi), kas satur hlorofilu un eksistē galvenokārt ūdenī [Algae].
- kebs Vienjūga atsperrati cilvēku pārvadāšanai par samaksu (Anglijā).
- krusta karš Viens no astoņiem katoļu baznīcas atbalstītajiem karagājieniem uz Tuvajiem Austrumiem (no 11. līdz 13. gadsimtam).
- ANO Ģenerālā Asambleja viens no galvenajiem ANO orgāniem, kurā ietilpst visu ANO uzņemto valstu pārstāvji.
- vēdas Viens no senindiešu dažādu žanru mutvārdu sacerējumiem (aptuveni no 15. gadsimta līdz 6. gadsimtam p .m. ē.); hinduisma svētie raksti, kas sarakstīti sanskritā: "Rigvēda", "Sāmavēda", "Jadžūrvēda", "Atharvavēda".
- feska Vīriešu galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs).
- kovids Vīrusa SARS-CoV-2 izraisīta infekcijas slimība Covid-19.
- biheiviorisms Virziens psiholoģijā (radies ASV 19. un 20. gs. mijā), kas par pētīšanas priekšmetu atzīst nevis apziņu, bet izturēšanos.
- augustīnieši Vispārpieņemts apzīmējums vairākiem katoļu mūku ordeņiem un kongregācijām, kuru dzīvesveidu regulē "Sv. Augustīna statūti".
- zivju eļļa vitamīnu preparāts, ko iegūst no mencu aknām un kas satur A un D vitamīnu.
- anemone Vizbuļu ģints augs ar baltiem, palieliem ziediem; Daugavas vizbulis [Anemone sylvestris].
- gineja Zelta monēta Anglijā (no 1663. līdz 1817. gadam).
- pārnadži Zīdītāju kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar vienlīdz spēcīgi attīstītu trešo un ceturto pirkstu [Artiodactyla].
- jenkijs Ziemeļu štatu iedzīvotājs vai karavīrs (Amerikas Pilsoņu kara laikā).
- orientālistika Zinātnes nozare par Austrumu tautu valodām, kultūru, vēsturi.
- mātsakne Zirdzeņu ģints aizsargājama augu suga – reti sastopams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem [Angelica palustris].
- dzēse Zivju gārnis [Ardea cinerea].
- jūras asaris zivs, kas atrodama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās.
A citās vārdnīcās: