Paplašinātā meklēšana
Meklējam A.
Atrasts vārdos (56):
- A:1
- AA:1
- AB:1
- CA:1
- DA:1
- PA:1
- RA:1
- ZA:1
- AAE:1
- AAK:1
- AES:1
- ALA:1
- ANO:1
- ASK:1
- ASV:1
- AVS:1
- BAM:1
- CAD:1
- LLA:1
- LMA:1
- LZA:1
- MAZ:1
- NBA:1
- NRA:1
- NVA:1
- PVA:1
- RAF:1
- SAB:1
- SAS:1
- ZVA:1
- ACSK:1
- AIDS:1
- ALJA:1
- ELJA:1
- FIBA:1
- FIFA:1
- KNAB:1
- LAMB:1
- LETA:1
- NASA:1
- NATO:1
- OCTA:1
- ONAB:1
- SAAB:1
- SARS:1
- TASS:1
- Amors:1
- Allāhs:1
- DOSAAF:1
- SAPARD:1
- Ahilejs:1
- Amerika:1
- Arktika:1
- AKKA/LAA:1
- Antarktīda:1
- Austrālija:1
Atrasts etimoloģijās (264):
- Aizguvums no senkrievu valodas. (šķirklī tulks)
- Onomatopoētisks darbības vārds. Pirmo reizi minēts Joahima Meierhofa romāna "Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa" tulkojumā (Rīga: Upe tuviem un tāliem, 2024; tulkojis Gundars Āboliņš), (šķirklī gurgulēt)
- Ata Kronvalda darināts jaunvārds. (šķirklī vēstule)
- A. Kronvalda jaunvārds, darināts no burts. (šķirklī burtnīca)
- No viduslejasvācu glas 'stikls, glāze'. Aizguvums latviešu valodā minēts 17. gs. vārdnīcās. (šķirklī glāze)
- No franču artésien (pēc Francijas provinces Artuā latīniskā nosaukuma Artesium, kur pirmo reizi tika ierīkota šāda aka). (šķirklī artēzisks)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī eja)
- A. Kronvalda ieviests vārds pirms tam lietotā aizguvuma rūme vietā. (šķirklī telpa)
- J. Alunāna darināts jaunvārds. (šķirklī vienība)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī galdnieks)
- Vārds darināts 19. gs. beigās no A. Kronvalda jaunvārda gleznot, plašāk ieviesies 20. gs. līdz tam lietotā vārda bilde vietā. (šķirklī glezna)
- Senāk par burtu sauca kokā grieztas zīmes. J. Alunāns ieteica vārdu burts lietot agrākā bokstāba (no vācu Buchstabe) vietā. (šķirklī burts)
- No grieķu mītu milža Atlanta vārda Atlas, Atlantos, kuru Zevs sodījis, likdams turēt uz pleciem debess jumu. 16. gadsimtā izdotajā karšu krājuma titullapā bija attēlots Atlants ar zemeslodi uz pleciem. (šķirklī atlants)
- No grieķu Aiolos. (šķirklī Eols)
- No vācu ABC 'alfabēts'. (šķirklī ābece)
- No latīņu sub 'zem, pie' un Antarktika. (šķirklī subantarktisks)
- No grieķu mītu varoņa Akadēma (Akadēmos) vārda, kuram par godu bija nosaukts parks netālu no Atēnām. (šķirklī akadēmija)
- Aizguvums no lībiešu jūom 'dziļums jūrā starp sēkļiem'; nozīme 'darbības joma, nozare' izveidojās 20. gs. 30. gados. (šķirklī joma)
- Abreviatūra darināta no slimības pilnā nosaukuma coronavirus disease zilbēm co, vi, d. 19 norāda slimības izcelšanās gadu (2019). (šķirklī Covid-19)
- No vācu Ablaut (ab 'nost' un Laut 'skaņa'). (šķirklī ablauts)
- No latīņu Actinia, kam pamatā grieķu aktis, aktinos 'stars'. (šķirklī aktīnija)
- No vācu Arrestant, kam pamatā latīņu arrestans, arrestantis. (šķirklī arestants)
- No vācu Artikel. (šķirklī artiķelis)
- No krievu virsnieka P. Bermonta-Avalova vārda. (šķirklī bermontiāde)
- No vietvārda Devone Devonšīras grāfistē Anglijas dienvidrietumos. (šķirklī devons)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī dzimte)
- Nosaukumu devis franču ģeologs A. Bronjārs 1829. gadā pēc Juras kalnu (Šveicē) nosaukuma, kam pamatā ķeltu juria 'mežs'. (šķirklī jura)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī klausītava)
- No latīņu sorbus 'pīlādzis'. Sorbīnskābi izdalījis vācu ķīmiķis A. V. Hofmanis (A. W. von Hofmann, 1818–1892) no pīlādžogu sulas. (šķirklī sorbīnskābe)
- No vācu Abonnent, franču abonné. (šķirklī abonents)
- No vācu Abszisse, kam pamatā latīņu abscissus 'nodalīts, nogriezts'. (šķirklī abscisa)
- No vācu Admiral, franču admirail, admiral, kam pamatā arābu amīr al-bahr 'jūras pavēlnieks'. (šķirklī admirālis)
- No vācu Adjektiv, kam pamatā latīņu adiectivum. (šķirklī adjektīvs)
- No vācu Aerodrom, franču aérodrome, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un dromos 'skriešanas vieta'. (šķirklī aerodroms)
- No vācu Agentur, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds. (šķirklī aģentūra)
- A. Kronvalda darināts jaunvārds (1872. g.). (šķirklī aizbildnis)
- No vācu Aktie, franču action. (šķirklī akcija)
- No vācu Akkreditiv, kam pamatā latīņu accreditivus 'pilnvaras'. (šķirklī akreditīvs)
- No vācu (Akr)olein un grieķu izskaņas yl. (šķirklī akrils)
- No vācu Akrobatik, kam pamatā grieķu akrobatikos 'spējīgs kāpt uz augšu'; akron 'virsotne' un bainen 'iet'. (šķirklī akrobātika)
- No angļu acronym, vācu Akronym, kam pamatā grieķu akros 'augšējs, ārmalā esošs' un onyma 'vārds, nosaukums'. (šķirklī akronīms)
- Pēc norvēģu daiļslidotāja Aksela R. Paulsena vārda. (šķirklī aksels)
- No vācu Akupressur, kam pamatā latīņu acus 'adata, smaile' un pressura 'uzspiešana, spiediens'. (šķirklī akupresūra)
- No vācu Akupunktur, angļu acupuncture, kam pamatā latīņu acus 'adata, smaile' un punctura 'duršana, dūriens'. (šķirklī akupunktūra)
- No vācu Alabaster, kam pamatā grieķu alabastros. (šķirklī alabastrs)
- No vācu Alaun, kam pamatā latīņu alumen. (šķirklī alauns)
- Pēc Krievijas cara Aleksandra II vārda. (šķirklī aleksandrīts)
- No vācu Allergie, kam pamatā grieķu allos 'cits' un ergon 'darbs'. (šķirklī alerģija)
- No 9. gs. Vidusāzijas matemātiķa Al Horezmī vārda latīniskās formas Algorithmi. (šķirklī algoritms)
- Arābu allāh. (šķirklī Allāhs)
- No vācu Alogismus, kam pamatā grieķu nolieguma priedēklis a un logos 'prāts'. (šķirklī aloģisms)
- No vācu Alpinarium (pēc vietvārda Alpi). (šķirklī alpinārijs)
- No franču alpinisme (pēc vietvārda Alpi). (šķirklī alpīnisms)
- No latīņu Alpinus 'Alpu'. (šķirklī alpīns)
- No latīņu Aloe, grieķu aloē. (šķirklī alveja)
- No angļu amish, kam pamatā 17. gs. Šveiciešu sludinātāja Jakoba Amena (Jakob Amen) vārds. (šķirklī amiši)
- No vācu Ammoniak, kam pamatā grieķu ammōniakon 'sveķi'. (šķirklī amonjaks)
- No franču fiziķa A. M. Ampēra (Ampere) vārda. (šķirklī ampērs)
- No vācu Amulett, latīņu amuletum. (šķirklī amulets)
- No latīņu Amor, amor 'mīlestība'. (šķirklī Amors)
- No vācu Amortisation, kam pamatā latīņu amortisatio 'dzēšana, deldēšana'. (šķirklī amortizācija)
- No Angoras pilsētas nosaukuma (tagadējā Turcijas galvaspilsēta Ankara). (šķirklī angoras)
- Pēc zviedru fiziķa A. Ongstrēma (A. J. Ångström) vārda. (šķirklī angstrēms)
- No latīņu Anisum, grieķu anison 'anīss, dilles'. (šķirklī anīss)
- No vācu Anschovis, holandiešu ansjovis, spāņu ancho(v)a. (šķirklī anšovs)
- No vācu Antigen. (šķirklī antigēns)
- No vācu Antiquariat. (šķirklī antikvariāts)
- No grieķu Apollōn. (šķirklī apollons)
- No vācu Aprikose. (šķirklī aprikoze)
- No latīņu Aprilis. (šķirklī aprīlis)
- No vācu Arabistik. (šķirklī arābistika)
- Pēc vietvārda Ardēni (augstiene Beļģijā). (šķirklī ardenis)
- No vācu Arrest, kam pamatā viduslaiku latīņu arrestum 'apcietināšana'. (šķirklī arests)
- No grieķu Argonautai, Argō (kuģa nosaukums). (šķirklī argonauti)
- No vācu Archivalien. (šķirklī arhivālijas)
- No vācu Archivar. (šķirklī arhivārs)
- No vācu Arsen, kam pamatā grieķu arsēn 'vīriešu, spēcīgs'. (šķirklī arsēns)
- No vācu Artischocke, itāļu articiocco. (šķirklī artišoks)
- No vācu Athletik, kas cēlies no grieķu valodas. (šķirklī atlētika)
- No latīņu Atropa belladonna. (šķirklī atropīns)
- No angļu Airedale terrier (Airedale – novads Jorkšīrā, kur šī suņa šķirne tika radīta). (šķirklī erdelterjers)
- Atvasinājums no ēst. (šķirklī ēsma)
- No latīņu augustiniani, kam pamatā Sv. Augustīna (Saint Augustine) vārds. (šķirklī augustīnieši)
- No latīņu Augustus. (šķirklī augusts)
- Sens vārds, ko 19. gs. ieviesa J. Alunāns, lai aizstātu pēc vācu valodas parauga darināto aizguvumu oriņi (Ohrringe). (šķirklī auskars)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī austuve)
- No vācu Automatik, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automātika)
- No vācu Autobahn. (šķirklī autobānis)
- No vācu Autorität, kam pamatā latīņu auctoritas, auctoritatis 'vara'. (šķirklī autoritāte)
- No vācu apvidvārda awise, kam pamatā franču avis 'paziņojums'. Aizguvums ieviesies latviešu valodā 18. gs. beigās daudzskaitļa formā (K. Karulis). (šķirklī avīze)
- No vācu Autor, kam pamatā latīņu auctor 'radītājs'. (šķirklī autors)
- Aizguvums no latīņu bacillus 'nūjiņa'. (šķirklī bacilis)
- No apdzīvotas vietas Badmintona nosaukuma (Anglijas dienvidrietumos). (šķirklī badmintons)
- Aizguvums no latīņu baccalaureus. (šķirklī bakalaurs)
- Aizguvums no franču ballon 'lode ar tukšu vidu'. (šķirklī balons)
- Aizguvums no grieķu bathýs 'dziļš' un skaphos 'kuģa korpuss'. (šķirklī batiskafs)
- No ASV izgudrotāja A. Bella vārda. (šķirklī bels)
- Atvasinājums no biedrs, līdz 19. gs. otrajai pusei lietots nozīmē 'sabiedrība'. (šķirklī biedrība)
- Aizguvums no angļu block, vācu Block. (šķirklī bloks)
- Pēc ASV pilsētas Bostonas nosaukuma. (šķirklī bostons)
- Aizguvums no franču boudoir. (šķirklī buduārs)
- Aizguvums no krievu бомба, vācu Bombe, kam pamatā grieķu bombos 'dobjš troksnis'. (šķirklī bumba)
- No angļu boomerang, kas pārņemts no Austrālijas aborigēnu valodas. (šķirklī bumerangs)
- Aizguvums no angļu boom. (šķirklī bums)
- A. Kronvalda jaunvārds, darināts no būt. (šķirklī būtība)
- Ata Kronvalda jaunvārds. (šķirklī cēlonis)
- No angļu charleston; pēc ASV pilsētas Čarlstonas nosaukuma, kur šī deja radusies. (šķirklī čarlstons)
- Aizguvums no slāvu valodām, minēts 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī čigāni)
- A. Kronvalda darinājums 19. gs. 60.–70. gados. (šķirklī daile)
- Vārds, ko tautasdziesmu apzīmēšanai ieteicis H. Visendorfs žurnāla "Austrums" 1983. gada 7. numurā. Kr. Barons to pieņēma, ietverdams šo vārdu sava tautasdziesmu krājuma "Latvju dainas" nosaukumā. (šķirklī daina)
- J. Alunāna jaunvārds (1862. g.). (šķirklī dalāmība)
- No zviedru botāniķa A. Dāla (Dahl) vārda. (šķirklī dālija)
- J. Alunāna jaunvārds (1860. g.). (šķirklī dārzāji)
- Pēc franču fiziologa, šī terapijas veida iedibinātāja Ž. d'Arsonvāla vārda. (šķirklī darsonvalizācija)
- Darbības vārds dibināt līdz 19. gs. lietots ar nozīmi 'likt (celt) uz pamata, pamatot'. 19. gs. 60. gados Atis Kronvalds šo vārdu attiecināja arī uz sabiedrisku pasākumu izveidošanu. (šķirklī dibināt)
- Pēc ASV Dienvidu pavalstu apzīmējuma Dixieland. (šķirklī diksilends)
- Aizguvums no latīņu domus 'nams'. (šķirklī doms)
- Atvasināts no dot (J. Endzelīna jaunvārds 20. gs. 30. gados). (šķirklī dotumi)
- No drēbe – J. Alunāna jaunvārds ar nozīmi 'audeklu tirgotājs'. Mūsdienu nozīme no 19. gs. beigām. (šķirklī drēbnieks)
- A. Kronvalda jaunvārds, kas iesakņojies valodā 19. gs. beigās J. Alunāna darinātā dziesminieks (1857. g.) vietā. (šķirklī dzejnieks)
- A. Kronvalda jaunvārds (1868. g.). (šķirklī dzeja)
- J. Alunāna jaunvārds (1857. g.) ar nozīmi 'dzejnieks'. (šķirklī dziesminieks)
- No angļu jazz-band, pēc pirmā džezbenda organizētāja un vadītāja Amerikā Džozbo Brauna vārda. (šķirklī džezbends)
- No vācu Elf, kam pamatā Alp 'lietuvēns, murgi'. (šķirklī elfs)
- No vācu Anker. (šķirklī enkurs)
- No angļu fitness. Anglicima fitness vietā ir ieteikts lietot vārdu vingrums. (šķirklī fitness)
- Pēc šī ordeņa dibinātāja Asīzes Franciska vārda. (šķirklī franciskāņi)
- Latviskojums no angļu (girl)guides 'meitenes vadones' (organizācija radās Anglijā). (šķirklī gaida)
- Atvasinājums no vārda gals, terminu galotne gramatikā ieviesa A. Stērste (1879. g.). (šķirklī galotne)
- Pēc skotu botāniķa A. Gārdena (A. Garden) uzvārda. (šķirklī gardēnija)
- J. Alunāna 1857. g. no vārda gars darinātais atvasinājums garinieks 'reliģiskā kulta kalpotājs' valodā neieviesās, tā vietā "Baltijas Vēstnesī" sāka lietot no vārda garīgs atvasināto garīgnieks, ko vēlāk aizstāja forma garīdznieks. (šķirklī garīdznieks)
- Aizguvums no senkrievu valodas. (šķirklī gavēnis)
- Aizguvums no senkrievu valodas. (šķirklī gavēt)
- A. Kronvalda darinātā jaunvārda gleznība pārveidojums. (šķirklī glezniecība)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī gleznot)
- Atvasinājums no sena īpašības vārda gliems 'lipīgs, gluds'. (šķirklī gliemene)
- No angļu greyhound. LZA Terminoloģijas komisija 25.07.2005. par šīs suņu šķirnes nosaukumu ir apstiprinājusi angļu kurts vai angļu vējasuns, tāpēc anglicismu greihaunds latviešu valodā nevajadzētu lietot. (šķirklī greihaunds)
- J. Alunāna darināts jaunvārds pēc krievu герб parauga. (šķirklī ģerbonis)
- No angļu Halloween (saīsinājums no All Hallow Even). (šķirklī Halovīns)
- No grieķu hyakinthos, no personvārda Hyakinthos 'Hiakints' (jauneklis, ko Apollons nonāvēja, kļūmīgi mezdams disku). (šķirklī hiacints)
- Aizguvums no persiešu valodas. (šķirklī hurma)
- Saīsinājumā no angļu Internet Protocol (Address). (šķirklī IP)
- Aizguvums no viduslejasvācu ja. Reliģiskajos tekstos un ceremonijās lietots jau 16. gs., bet runātajā latviešu valodā īsteni iesakņojās tikai 19. gs. vidū. (šķirklī jā)
- No adjektīva jauns. Sākotnēji šis atvasinājums lietots ar nozīmi 'jaunība', mūsdienu nozīmes ieviešanos un nostiprināšanos veicinājis A. Kronvalds. (šķirklī jaunatne)
- No angļu yankee. Jan Kees jeb Sieru Jānis – tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas. (šķirklī jenkijs)
- Aizguvums no lībiešu jūont 'ieskrējiens, kustība, spars; neliels laiks, brīdis'. Plašāk ieviesies latviešu valodā 19. gs. (šķirklī jonis)
- No vācu Maniok, spāņu mandioca, kam pamatā Amerikas indiāņu valodas vārds. (šķirklī manioka)
- Aizguvums no igauņu jube, jupe 'baigs, šausmīgs, briesmīgs' vai lībiešu valodas. (šķirklī jupis)
- Ata Kronvalda jaunvārds. (šķirklī jutekļi)
- No Amerikas spāniešu cafeteria 'kafejnīca'. (šķirklī kafetērija)
- Mūsdienu nozīme izveidojusies pēc A. Kronvalda ieteikuma. (šķirklī kaislība)
- No vietvārda Kalifornija (ASV), kur tas pirmo reizi mākslīgi iegūts. (šķirklī kalifornijs)
- Aizguvums no lejasvācu kāl vai vācu Kohl, minēts 17. un 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī kālis)
- No personāža Kangara A. Pumpura eposā "Lāčplēsis" un Raiņa lugā "Uguns un nakts". (šķirklī kangars)
- Aizguvums no viduslejasvācu kopper (vācu kupfer), kam pamatā latīņu cuprum (pēc Kipras salas nosaukuma, kur senatnē ieguva daudz vara). (šķirklī kapars)
- Aizguvums (pirms 13. gs.) no krievu капуста. (šķirklī kāposti)
- No lietuviešu karãlius un baltkrievu король (pamatā 8. gs. franku valdnieka Kārļa Lielā vārds – latīņu Carolus); vārdu latviešu valodā ieviesa A. Kronvalds (vārda ķēniņš vietā). (šķirklī karalis)
- Aizguvums no lietuviešu kareivis – J. Alunāna ieteikts vārds (1860). (šķirklī kareivis)
- Aizguvums no viduslejasvācu karūsse. (šķirklī karūsa)
- Aizguvums (18. gs.) no vācu Kartoffel. (šķirklī kartupelis)
- LZA Terminoloģijas komisijas ieteiktais jaunvārds (anglicisma kārtridžs vietā). (šķirklī kasetne)
- A. Kronvalda darinājums (19. gs. 70. gados) no darbības vārda kaut, aizstājot aizguvumu slaktiņš. (šķirklī kauja)
- Apvidvārdu kautrēties literārajā valodā ieviesis A. Kronvalds. (šķirklī kautrēties)
- Aizguvums no lībiešu valodas. (šķirklī kāzas)
- Apvidvārdu klātiene 20. gs. 30. gados J. Endzelīns ieteicis salikteņa klātbūtne aizstāšanai. 40. gados to sāka attiecināt uz mācību veidu. (šķirklī klātiene)
- Aizguvums no baltvācu klümpe, klimpe 'pika, kunkulis, klimpa', kas ieviests latviešu valodā 19. gs. (šķirklī klimpa)
- No franču Copte, arābu al-qobt, al-qibt, kam pamatā grieķu Aigyptios 'ēģiptietis'. (šķirklī kopti)
- Poļu zinātnieka A. Dobrovolska 1923. gadā ieviests termins, kam pamatā grieķu kryos 'aukstums, sals' un sphaira 'lode'. (šķirklī kriosfēra)
- Angļu xenon, kam pamatā grieķu xenos 'svešs' (pirmo reizi atrasts kā piemaisījums kriptonam). (šķirklī ksenons)
- Aizguvums no vācu Kutscher (Kutsche 'rati cilvēku pārvadāšanai'). (šķirklī kučieris)
- Aizguvums no ģermāņu valodām, iespējams, viduslejasvācu kogge. (šķirklī kuģis)
- Apvidvārdu laimēt daiļliteratūrā 20. gs. 20. gados ieviesis J. Janševskis. J. Endzelīns ieteica šo vārdu lietot aizguvuma vinnēt (viduslejasvācu winnen) vietā. (šķirklī laimēt)
- Aizguvums no lībiešu valodas. (šķirklī laulāt)
- Aizguvums no lietuviešu valodas vai apvidvārds, kuru A. Kronvalds ieteica lietot (gan formā leņķe) attiecīgā ģeometriskā jēdziena izteikšanai. (šķirklī leņķis)
- No latīņu Lyceum, grieķu Lykeion 'Likejs' (vieta Atēnu tuvumā pie Apollona tempļa, kur mācīja Aristotelis). (šķirklī licejs)
- Atvasinājums no liekt. Mehānikas termina nozīmē fiksēts 1922. gada "Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā". (šķirklī liece)
- Atvasinājums no liegt. J. Alunāns šo vārdu ieteica literārajā valodā ar nozīmi 'aizliegta, saudzējama vieta mežā'. Mūsdienu nozīme – no 20. gs. 60. gadiem. (šķirklī liegums)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī pamatīgs)
- J. Alunāna jaunvārds ar nozīmi 'maizes cepējs un pārdevējs'. (šķirklī maiznieks)
- Aizguvums no viduslejasvācu māltīt 'noteikts ēšanas laiks'. (šķirklī maltīte)
- No Č. Aitmatova romāna "Un garāka par mūžu diena ilgst...", kurā aprakstīta kirgīzu leģenda par mankurtu – cilvēku, kuram vardarbīgā veidā atņemta atmiņa un līdz ar to viņa cilvēciskā būtība. (šķirklī mankurts)
- No vietvārda Maratona Grieķijā, kur 490. g. p. m. ē. grieķi uzvarēja persiešus un nosūtīja uz Atēnām ziņnesi, kas visu ceļu noskrēja un paziņoja par uzvaru. (šķirklī maratons)
- No Amerikas spāņu marijuana, mariguana. (šķirklī marihuāna)
- Atvasinājums ir J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī mazgātava)
- Iespējams, aizguvums no lietuviešu mėgìnti (J. Endzelīns, A. Sabaļausks). Vārds minēts 18. gs. vārdnīcās, plašāk ieviesies 19. gs., latviešu literārajai valodai to ieteicis A. Kronvalds (1869). (šķirklī mēģināt)
- No latīņu metaphysica, kam pamatā grieķu meta ta physika 'aiz fizikas'. Nosaukums radās nejauši, Aristoteļa darbu apkopojumā filozofiskos apcerējumus ievietojot nodaļā aiz traktātiem par fiziku. (šķirklī metafizika)
- Atvasinājums no vārda mest. 20. gs. jaunvārds. (šķirklī mets)
- No franču botāniķa de Monbreta (Antoine Franēois Ernest Coquebert de Montbret 1780–1801) uzvārda. (šķirklī montbrēcija)
- Pēc beļģu ieroču meistara Anrī Leona Nagana (1833–1900) uzvārda. (šķirklī nagans)
- Termins apstiprināts 2003. gadā, LZA TK sēdē. (šķirklī namrunis)
- No lībiešu nōra. Literārajā valodā ieteicis J. Alunāns. (šķirklī nāra)
- Saīsinājums no angļu (amerikāņu) National Aeronautics and Space Administration. (šķirklī NASA)
- Saīsinājums no angļu North Atlantic Treaty Organisation. (šķirklī NATO)
- Ata Kronvalda jaunvārds (1872. g.) (šķirklī pilnvara)
- Saīsinājums no angļu National Basketball Association 'Nacionālā Basketbola asociācija'. (šķirklī NBA)
- Aizguvums no senkrievu ножь (K. Karulis). (šķirklī nazis)
- Pamatā itāļu teologa Akvīnas Toma (Tomaso d' Aquino, 1225–1274) vārds. (šķirklī neotomisms)
- Aizguvums no vācu Nücke 'untums'. (šķirklī niķis)
- A. Stērstes jaunvārds 19. gs. 90. gados. (šķirklī noilgt)
- A. Stērstes jaunvārds 19. gs. 90. gados. (šķirklī noilgums)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī nolūks)
- Aizguvums no lībiešu nuja (K. Karulis). (šķirklī nūja)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī omulība)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī omulīgs)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī pamatne)
- No angļu pamphlet, kam pamatā 12. gs. latīņu valodā sarakstītajā dzejolī "Pamphilus: seu de Amore" atrodamais personvārds Pamphilus. (šķirklī pamflets)
- Saīsinājums no Starptautiskās dzejnieku, dramaturgu, redaktoru, esejistu un romānistu asociācijas sākotnējā nosaukuma International Association of (P)oets, Playwriters, Editors, (E)ssayists and (N)ovelists. (šķirklī PEN)
- Aizguvums no igauņu valodas (J. Endzelīns) vai vidusholandiešu pertich 'viltīgs, manīgs, kustīgs, veikls' (K. Karulis). (šķirklī pērtiķis)
- Aizguvums no lībiešu valodas. (šķirklī pestīt)
- J. Alunāna ieviests vārds. (šķirklī pētīt)
- Ata Kronvalda jaunvārds (1869. g.) (šķirklī pilsonis)
- No grieķu Pythōn 'Pitons, mītisks pūķis, ko nonāvēja Apollons'. (šķirklī pitons)
- No grieķu Pleiades 'Plejādes' (tā sengrieķu mitoloģijā sauca septiņas titāna Atlanta meitas, kuras pēc nāves Zevs pārvērta zvaigznēs). (šķirklī plejāde)
- No Amerikas spāņu poncho. (šķirklī pončo)
- Pēc Portlendas pilsētas (Anglijā) nosaukuma. (šķirklī portlandcements)
- Pēc amerikāņu diplomāta Žoela Robertsa Puanseta (Joel Robert Poinsett, 1779–1851) uzvārda, kurš šo augu ieviesa ASV. (šķirklī puansetija)
- No Amerikas spāņu rancho 'kopīgas maltītes ieturētāji'. (šķirklī rančo)
- Aizguvums no viduslejasvācu rame, vācu Rahmen. (šķirklī rāmis)
- No angļu rugby football, rugby pēc Anglijas pilsētas Ragbijas (Rugby) nosaukuma. (šķirklī regbijs)
- No baltvācu ribbe, vācu Rippe. Latviešu valodā vārds aizgūts 18. gs. Agrākais apzīmējums – sānkauls. (šķirklī riba)
- No lejasvācu riem 'atskaņa'. Aizguvums minēts jau 17. gs. Kad 19. gs. otrajā pusē to aizstāja jaunvārds dzejolis, vārds rīme kļuva par mākslinieciski nevērtīga dzejoļa vai panta apzīmējumu. (šķirklī rīme)
- Pēc franču valstsvīra un kardināla Armāna Žana Diplesī Rišeljē (Armand Jean du Plessis de Richelieu, 1585–1642) uzvārda, kurš to lika ieviest kā lētu aizvietotāju dārgajām mežģīnēm. (šķirklī rišeljē)
- Aizguvums no lejasvācu rūte. (šķirklī rūts)
- Saīsinājums no zviedru Svenska Aeroplan Aktiebolaget (uzņēmums sākotnēji ražoja lidaparātus). (šķirklī SAAB)
- Atvasinājums no biedrs, biedrība. Vārds sabiedrība valodā iesakņojies ar rakstu krājumu "Pūrs" (1891) un laikrakstu "Dienas Lapa". (šķirklī sabiedrība)
- No J. Alunāna jaunvārda saeims 'valsts padome, zemes padome', kas vēlāk lietots formā saeima ar nozīmes paplašinājumu 'sanāksme, sapulce, apspriede'. (šķirklī saeima)
- Abreviatūra no angļu Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development. (šķirklī SAPARD)
- No angļu S(evere) A(cute) R(espiratory) S(yndrome) 'smagais akūtais respiratorais sindroms'. (šķirklī SARS)
- No angļu S(candinavian) A(irlines) S(ystem). (šķirklī SAS)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī Satversme)
- No franču syénite, kam pamatā grieķu Syēnē (pēc senēģiptiešu pilsētas Sunas (tagad Asuāna) nosaukuma, kur šāds minerāls sākotnēji iegūts). (šķirklī sienīts)
- No vācu Silumin, kam pamatā latīņu Silicium 'silīcijs' un Aluminium 'alumīnijs'. (šķirklī silumīns)
- Aizguvums no viduslejasvācu schap. (šķirklī skapis)
- No angļu scout 'izlūks'. Organizācija radās Anglijā 1907. gadā, Latvijā pastāv no 1921. gada. (šķirklī skauts)
- Angļu software. (šķirklī softs)
- Angļu spam. (šķirklī spams)
- Terminu spēlfilma ir ieviesis režisors Arvīds Krievs, padomju laikā šajā nozīmē lietoja terminu mākslas filma. (šķirklī spēlfilma)
- Ata Kronvalda jaunvārds, kas ieviests ģermānisma spieģelis vietā. (šķirklī spogulis)
- No Doņeckas ogļrača A. Stahanova uzvārda. (šķirklī stahanovietis)
- No grieķu valodas stoa pēc Atēnu portika, kurā mācīja filozofs Zēnons. (šķirklī stoicisms)
- Pēc krievu grāfa Aleksandra Stroganova (Александр Григорьевич Строганов) vārda. (šķirklī stroganovs)
- No latīņu sub 'zem, pie' un Arktika. (šķirklī subarktisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un Alpinus 'Alpu'. (šķirklī subalpīns)
- Aizguvums no baltkrievu тóрба. (šķirklī tarba)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No angļu Afro-American, African American. (šķirklī afroamerikāņi)
- No krievu академик, vācu Akademiker. (šķirklī akadēmiķis)
- No franču accordéon, vācu Akkordeon. (šķirklī akordeons)
- No vācu Askorbinsäure; grieķu a (nolieguma partikula) un latīņu scorbutus 'skorbuts'. (šķirklī askorbīnskābe)
- Aizguvums no tjurku basmak 'uzbrukt'. (šķirklī basmačs)
- No A. Kronvalda darinājuma dzejols (1868. g.). (šķirklī dzejolis)
- No franču gavotte, provansiešu gavoto 'Alpu kalniešu – gavotu deja'. (šķirklī gavote)
- Aizguvums no viduslejasvācu reddel. (šķirklī redeles)
- No vietvārda Tulare (ASV, Kalifornijas štatā) un grieķu haima 'asinis'. (šķirklī tularēmija)
- No dibinātāja Muhammeda ibn Abdelvahāba (1703–1787) vārda. (šķirklī vahābisms)
- Ata Kronvalda ieteikts vārds. (šķirklī veids)
- Jura Alunāna jaunvārds (ap 1860. g.), kas darināts pēc lietuviešu veĩkalas 'darbs, darbība' parauga ar nozīmi 'darbība, darījums, darīšanas'. Mūsdienu nozīmi vārds ieguvis 19. gadsimta beigās. (šķirklī veikals)
- Angļu velvet 'samts'. (šķirklī velvets)
- No viduslejasvācu vērdink 'ceturtdaļa markas'. Aizguvums minēts 17. gs. literatūrā. (šķirklī vērdiņš)
- Ata Kronvalda darināts jaunvārds. (šķirklī vēsture)
- Atvasinājums no vārda saime; vārds saimniecība pazīstams jau no 18. gs., bet literārajā valodā to ieviesa Juris Alunāns (1862. g.). (šķirklī saimniecība)
- Pēc Anglijas pilsētas Bostonas nosaukuma. (šķirklī bostons)
- Atvasinājums no J. V. Gētes traģēdijas "Fausts" personāža Mefistofeļa vārda. (šķirklī mefistofelisks)
- No A. Gaidara grāmatas "Timurs un viņa komanda" galvenā varoņa vārda. (šķirklī timurietis)
Atrasts normatīvajos komentāros (39):
- Vārda lietojums ar nozīmi 'kārtējais' atzīstams par nevēlamu. Jēdziena tekošais remonts apzīmēšanai LZA Terminoloģijas komisija apstiprinājusi vārdkopu uzturēšanas remonts. (šķirklī tekošs)
- Saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu plašsaziņas auditorijai domātajā informācijā izmantojams termins patentbrīvie medikamenti vai patentbrīvās zāles. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem lieto arī jēdzienus ekonomiskie un savstarpēji aizvietojamie medikamenti. (šķirklī patentbrīvs)
- Praksē nereti sastopamo apakšsvītra un zemsvītra vietā LZA terminoloģijas komisija kā pareizo pieņēmusi terminu pasvītra. (šķirklī pasvītra)
- Izplatīta kļūda ir pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formu nepareizs lietojums. Aicinot ienākt, ir jāsaka "nāciet", nevis "nākiet" vai "nākat". (šķirklī nākt)
- Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
- Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
- Apstākļa vārdu tik reizēm lieto pakārtojuma konstrukcijā par tik, par cik, kas ieviesusies krievu valodas ietekmē. Piemēram: mēs esam stipri par tik, par cik esam vienoti. Latviskāk un vienkāršāk: mēs esam tik stipri, cik esam vienoti. (šķirklī tik)
- Kaut arī praksē nereti sastopams lietojums vīriešu dzimtē advents, atbilstoši LZA Terminoloģijas komisijas lēmumam Nr. 80, par pareizo uzskatāms lietojums sieviešu dzimtē advente. (šķirklī advente)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: "Avots", 1995) blakus tradicionālajai formai mameluks ir dota arī tieši no arābu valodas atveidotā forma – mamlūks, taču praksē to nelieto. (šķirklī mameluks)
- Anglisma menedžments vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldība, vadībzinība, administrēšana u. tml. (šķirklī menedžments)
- Anglismu menedžeris, menedžere vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldnieks, vadītājs, pārzinis, direktors, administrators u. tml. (šķirklī menedžeris)
- Apzīmētājs "vispasaules" uzskatāms par liekvārdīgu. Tā vietā lietojams apzīmētājs "pasaules". (šķirklī vispasaules)
- LZA Terminoloģijas komisija 2001. gada lēmumā Nr. 5 oficiāli apstiprinājusi, ka komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Vārdam uzņēmējs ir plašāka semantika nekā vārdam komersants. Komersanta darbība parasti ir saistīta ar tirdzniecību, bet uzņēmēja darbība var būt daudz plašāka. (šķirklī komersants)
- Daiļliteratūrā sastopams šā vārda rakstījums ar mazajiem burtiem (aids), bet Terminoloģijas komisijā oficiāli ir apstiprināta abreviatūra AIDS, kā arī valodnieces R. Grīsles ieteiktais nosaukums mērlis. (šķirklī AIDS)
- Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vērojama pozitīva tendence vārdu aizrobežu aizstāt ar ārzemju: Aizrobežu mākslas muzejs – Ārzemju mākslas muzejs, aizrobežu literatūra – ārzemju literatūra. (šķirklī aizrobežu)
- Krievu valodas ietekmē dažreiz sastopams vārda atlass nepareizs lietojums nozīmē 'karšu krājums'. Krievu valodā šādu krājumu apzīmē ar vārdu атлас, kas veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas Atlas. Turpretim latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu Atlantos. (šķirklī atlass)
- Krievu valodas ietekmē plaši izplatīts vārda atskaite lietojums nozīmē 'pārskats' – sniegt atskaiti, grāmatvedības gada atskaite u. c. Ar attiecīgu nozīmi sastopams arī verbs atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu. (šķirklī atskaite)
- Agrāk šo vārdu rakstīja ar īso e, tagad pareizā forma ir ar garo ē – cērijs. (šķirklī cērijs)
- Agrāk šis vārds tika lietots vīriešu dzimtē (eholots). (šķirklī eholote)
- Anglisma hakeris vietā latviešu terminoloģijas speciālisti iesaka lietot vārdu urķis. (šķirklī hakeris)
- Par saikļa jebšu lietojumu jeb nozīmē skat. A. Miķelsones rakstu "Par saikļa jebšu lietošanu latviešu valodā" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 8. laidiens, R., 1972). (šķirklī jebšu)
- Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (R., "Avots", 1995.) šis vārds dots vīriešu dzimtē, lai gan oriģinālvalodai tuvāka būtu sieviešu dzimtes forma. (šķirklī kips)
- Vārda kreativitāte vietā ieteicams lietot latviskas cilmes vārdu radošums, ko 2000. gadā pieņēmusi un publicējusi LZA Terminoloģijas komisija. (šķirklī kreativitāte)
- Anglicisma līzings vietā ieteicams lietot latvisko terminu izpirkumnoma. (šķirklī līzings)
- Anglisma menedžēt vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldīt, vadīt, pārzināt, administrēt u. tml. (šķirklī menedžēt)
- Astronomijas termina nozīmē vārdu mēness raksta ar lielo burtu. (šķirklī mēness)
- Lietvārdu mesa ieteicams lietot tikai vokāli instrumentāla skaņdarba nozīmē. Ar nozīmi 'dievkalpojums' lietojams substantīvs mise. (šķirklī mesa)
- Auga oficiālais nosaukums ir miežubrālis, bet praksē dažreiz lieto arī iepriekšējo nosaukumu miežabrālis. (šķirklī miežubrālis)
- Anglicisma miksēt vietā būtu vēlams lietot citus vārdus. (šķirklī miksēt)
- Vārdi nedabīgs un nedabisks mūsdienu latviešu valodā tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (piem., nedabīgi smieties un nedabiski smieties). Tomēr būtu vēlams šo vārdu lietojumā ievērot to atšķirīgās semantiskās nianses, piemēram, nedabisks 'neatbilstošs dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai', bet nedabīgs 'neatbilstošs (cilvēka) dabai mākslots, neīsts'. Atšķirības ir arī lietojuma biežumā – izplatītāks ir vārds nedabisks. (šķirklī nedabisks)
- Nav vēlams salīdzinājumā lietot saikli nekā, ja teikumā ir izteikts noliegums. Tādos gadījumos jālieto partikula kā, piemēram: Apavi šeit nav lētāki kā pie mums. (šķirklī nekā)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
- Aizguvuma noparkot vietā ieteicams lietot vārdu novietot. (šķirklī noparkot)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
- Ja vārds respektīvi lietots šeit minētajā nozīmē, tad teikumā tas atdalāms ar komatiem. Par interpunkciju citā lietojumā sk. A. Blinkena "Latviešu interpunkcija", "Zvaigzne ABC" 2009, 273. lpp. (šķirklī respektīvi)
- Angļu vārda "smogs" latviskojums "smacenis" kļuva par 2005. gada vārdu. Šo vārdu bija iesūtījis kāds interneta lietotājs, minot, ka pirms tam smaceni pamanījis jau Anšlava Eglīša darbos. (šķirklī smogs)
- Atsevišķos avotos šis vārds rakstīts ar divskani ei – teikvondo, tomēr par oriģinālvalodai atbilstošāko atzīstams rakstījums tekvondo. (šķirklī tekvondo)
- Agrākos gados iznākušajā izziņu literatūrā sastopams termins neiznests bērns. Pareizā forma tagad – neiznēsāts bērns. (šķirklī neiznēsāts)
- Anglisma podkāsts vietā ieteicams lietot vārdu raidieraksts. (šķirklī podkāsts)
Atrasts vārdu savienojumos (35):
- A līmenis
- Admiralitātes lords
- Aizbildnības padome
- Ak (tu) debestiņ!
- Ak (tu) dieviņ!
- Ak (tu) mūžs!
- Ak (tu) pasaulīt!
- Ak (tu) tētīt!
- Ak Dievs!
- Ak jā!
- Ak šausmas!
- Ak tu debess!
- Ak tu mūžs!
- Ak tu nolāpīts!
- Ak tu posts!
- Ak tu vilks!
- Ak vai!
- Alpu vijolīte
- Alpu zvaigznīte
- Amerikas grifu dzimta
- Amerikas lielogu dzērvenes
- Amerikas ūdele
- ANO Ģenerālā Asambleja
- Apvienoto Nāciju Organizācija
- Ar labu nakti!
- Ar labu vakaru!
- Asiņainā svētdiena
- atklāt Ameriku
- Augstākā Padome
- Augstākā tiesa
- Augstas laimes!
- Augstu laimi!
- no A līdz Z
- no A līdz Zet
- Tuvie Austrumi
Atrasts skaidrojumos (200):
- NRA "NeAtkarīgā Rīta Avīze" (laikraksts).
- dīkā (Atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
- neotomisms 13. gAdsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- tautiskās atmodas laiks 19. gAdsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
- krišnaīts 1966. gAdā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
- hiphops 20. gs. 70. gAdu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- pīļknābis 40–60 cm gArš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- Triju kungu diena 6. jAnvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
- amfībija Abinieks.
- kurkulis Abinieku (varžu, krupju) iznērstā olu kopa (ūdenī).
- kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs, kas attīstās un dzīvo ūdenī.
- abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
- abpusīgs Abpusējs.
- slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
- pilnīgs Absolūts (par cilvēku).
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- abstrakcionists Abstrakcionisma pārstāvis.
- farss Absurdu, bezjēdzīgu notikumu virkne.
- mierizlīgums Abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
- uzacot Acot un pabeigt acot.
- sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
- cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
- dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- varavīksnene Acs asinsvadu apvalka priekšējā daļa.
- apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
- oftalmoskopija Acs dibena izmeklēšana ar oftalmoskopu.
- plakstiņš Acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
- miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- keratīts Acs radzenes iekaisums.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
- lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
- akomodācija Acs spēja izmainīt optisko stiprumu.
- okulists Acu ārsts; oftalmologs.
- katarakta Acu slimība – acs lēcas apduļķošanās.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- adata Adāmadata.
- irbs Adāmadata.
- readaptācija Adaptācijas (1) atjaunošana.
- kniepadata Adata ar apaļu galviņu (kā saspraušanai, piespraušanai, arī rotāšanai).
- adatterapija Adatu terapija; akupunktūra.
- dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetam).
- pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
- mežģīņadījums Adījums ar sīki caurumotu rakstu.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- mašīnadījums Adījums, kas darināts, izmantojot adāmmašīnu.
- patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas.
- adāmais Adīklis.
- pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
- tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
- kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- adījums Adīts priekšmets.
- sildītājs Adīts, no kažokādas vai auduma darināts izstrādājums atsevišķu ķermeņa daļu (piem., roku, ausu) sildīšanai.
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
- dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
- prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
- grāfiste Administratīva teritoriāla vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
- direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
- izsacīt Administratīvi apbalvot vai sodīt; izteikt.
- pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
- pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- prefektūra Administratīvi teritoriālā pamatvienība dažās valstīs (piem., Japānā).
- kantons Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
- province Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība (Latvijā līdz 1949. gadam).
- komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
- vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
- iecirknis Administratīvi teritoriāla vienība; nodaļa.
- novads Administratīvi teritoriāla vienība.
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
- centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- menedžeris Administrators; darba vadītājs, organizators.
- ieadīt Adot ieveidot (piem., rakstu).
- saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
- noadīt Adot izgatavot.
- izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
- izadīt Adot izveidot (rakstu, ornamentu).
- pieadīt Adot izveidot un pievienot klāt.
- pieadīt Adot izveidot un pievienot, papildināt.
- izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko); noadīt.
- saadīt Adot sasaistīt.
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
- advokatūra Advokāta profesija, darbība.
- advokatūra Advokātu apvienība; advokāti kā kopums.
- spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
- gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
- talibi Afgāņu islāma fundamentālistu kustības "Taliban" piekritēji.
- infikss Afikss, kas iesprausts vārda saknē.
- prātula Aforisms, sentence.
- konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
- mauri ĀfrikAs ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
- ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
- laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
- priekšlaikus Agrāk nekā vajag; arī priekšlaicīgi.
- sendienas Agrākie, pagājušie laiki; tāla pagātne; senatne.
- tandēms Agregātā uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu mašīnu vai to daļu kopums.
- pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
- katls Agregāts tvaika vai karstā ūdens ražošanai.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
- turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
- plosīties Agresīvi, nevaldāmi uzvesties.
- nesaticīgs Agresīvs, nesabiedrisks (par dzīvniekiem).
- nešpetns Agresīvs, nikns; tāds, kura uzvedība traucē (par dzīvniekiem).
- māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- ātri Agri.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
- ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
- ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, krokotu cepurīti; bisīte.
- agrs Agrīns (3).
- agronoms Agronomijas speciālists.
- agrotehniķis Agrotehnikas speciālists.
- pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
- aģentūra Aģentu kopums.
- aģentūra Aģentu tīkls, ko organizē valsts drošības iestādes.
- sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
- aģitbrigāde Aģitācijas brigāde.
- bildinājums Aicinājums precēties.
- rau Aicinājums uzlūkot (ko), pievērst skatienu (kam).
- saucēja balss tuksnesī Aicinājums, lūgums, priekšlikums, kas negūst atsaucību.
- saukt Aicināt (ar vārdiem, balss skaņām u. tml.).
- lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
- sēdināt Aicināt kādu sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
- ņemt palīgā Aicināt palīgā, talkā (kādu).
- ņemt talkā Aicināt palīgā, talkā (kādu).
- bildināt Aicināt precēties (parasti kļūt par sievu).
- uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
- aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
- ņemt Aicināt, ļaut (kādam) doties kopā ar sevi.
- saucēja balss tuksnesī Aicinātājs, kas negūst atsaucību.
- izsaukt Aicinot (mutvārdos, rakstveidā u. tml.) panākt, ka (kāds) ierodas, piedalās.
- sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (ko).
- ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ienāk (kur iekšā).
- pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pietuvojas.
- saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
- ataicināt Aicinot panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- atsaukt Aicinot panākt, ka ierodas.
- piesēdināt Aicinot, palīdzot u. tml. panākt, ka (kāds) piesēžas (pie kā, kam klāt).
- ieaijāt Aijājot iemidzināt.
- pavārte Aile mājas sienā, kas paredzēta nokļūšanai pagalmā.
- scēna Aina, skats.
- kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
- katamarāns Airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
- uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
- apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt); airējot apbraukt.
- ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā); airējot iebraukt.
- ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
- izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, caur ko u. tml. laivu).
- izirt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- airēties Airējot laivu, virzīties; irties.
- noairēt Airējot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piem., laivu).
- pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.); pieairēties.
- pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.).
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
- aizairēties Airējoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- noairēties Airējoties nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
- ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
- irt Airēt.
- vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
- irties Airēties.
- irklis Airis.
- dullis Airu piestiprinājums – tapa laivas malā vai airī iestiprināta kustīga tapa, ko ieliek ligzdā pie laivas malas.
- avs Aita.
- jērs Aitas mazulis (līdz viena gada vecumam).
- jērgaļa Aitas vai jēra gaļa.
- aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
- čabans Aitu gans (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
- auns Aitu tēviņš.
- teķis Aitu tēviņš.
- apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā.
Atrasts piemēros (200):
- sārtme .. rAugos melnā tumsā, redzu Austras iegareno seju dzīvības un sārtmes pilnām lūpām.
- patafons ..Alīde metas pie patafona, uzliek plati, sagriež kloķi, un sāk skanēt viņas mīļais: "Neķer man' ar pliku rok'!"
- trijkājains ..Amalda .. sava trijkājainā galda salikusi pašceptos pīrāgus un gardo biezpiena rausi.
- lai ..bAļķu cirtējs iedeva viņam.. žāvētu cūkas pavēderes gabalu lai un teica, tas esot no Auriem par labāmdienām.
- irt ..irst Atkal viena saite Ar dzimteni..
- goddevīgs ..vienā lAidā atskanēja goddevīgas uzrunas: Majora kungs! Daktera kundze! Mīļo pulkvedi! Agronoma kungs!
- rotāties "Ai zaļā līdaciņa, nāc ar mani rotāties! Tu iekš zaļiem jūras viļņiem, es ozola laiviņā."
- pukšķināt "Ak tu palaidnis!" pukšķina māte.
- pagāns "Ak tu, pagāna puika!"
- karot "Ak..." Valda gari novelk. "Kādam tikpat jāiet [atvaļinājumā] rudenī. ..Ko es tur iešu karot."
- nogārgties "Anna! " viņš dobji nogārdzās.
- godīgs "Apdomā, kas gan tu būsi par mežsargu, ja nemāki godīgi no plintes izšaut!"
- esamība "Ar viņu kopā es zinu, ka es esmu, es sajūtu katru savu esamības šūniņu, viņā spoguļodamās, es sevi apliecinu."
- aizmirsties "Ar visām grabažām [prom] es saku!" Podnieks aizmirsies, gandrīz kliedz.
- novaidēt "Au!" viņa novaidēja.
- noklaiņot "Cik ilgi tā noklAiņoji?" "Citreiz pat pa pusgadam, kādreiz – dažus mēnešus, kamēr mani noķēra, aizveda uz Alises ielas patversmi.."
- labi "JA Mērija spēj man Alfrēdu atņemt – labi, lai ņem!"
- kārtība "Jūs esAt kārtībā? Autobuss tūlīt būs klāt!"
- sastostīties "KAd esi zaudējis visu, tu kļūsti brīvs pa īstam. Nu," Anna sastostījās, "es runāju par jūtām."
- nošķendēties "Nekur tAi [govij] nav miera," nošķendējās Anita, jo Ziedaļa aizdzinusies uz izcirtuma viņu galu.
- pasvilpt "PAņem svilpi, Jurka, un pasvilp Arturu mājās," māte mani norīkoja.
- sveiciens "SAlam Aleikum" ir tradicionāls musulmaņu sveiciens.
- piegriezt "TAd es tev rīt piegriezīšu," sacīju Artūram.
- vienādi "Tu vienādi Ar saviem radiem!" Andra māte vai jau ar dusmām atteica..
- paspēlēt "Un Alus kaste, kuru toreiz paspēlējām bocmanim Donim... Atceries?"
- kukainis "Un tu nāci pie briesmīgā Arka atvainoties? Vai zini, tu gan esi viens jokains kukainis!"
- kalibrs "VAi tu proti kādu svešvalodu?" – "Angļu. Drusku vācu – ar vārdnīcu." – "Tu varētu nākt uz Ārlietu ministriju, tur ļoti vajag tava kalibra sievieti, atnāc rīt.."
- augusts 15. Augustā doties uz Aglonu.
- vācbalti 1822. gAdā vācbalti sāka latviešiem izdot "Latviešu Avīzes ", dibināja Latviešu draugu biedrību, izveidoja otru laikrakstu " Tas Latviešu Ļaužu Draugs".
- rasties 1894. gAdā radās Aspazijas luga "Vaidelote".
- sultanāts 1922. gAdā Ataturks Turcijā likvidē sultanātu.
- pastarītis 1943. gAdā ģimenē piedzima pastarīte Asja.
- terminologs 60 gAdos LZA Terminoloģijas komisijas darbā ir mainījušās terminologu paaudzes.
- formāts A 4 formāta papīra lapa.
- a cappella A cappella koncerts.
- hemofilija A hemofilija.
- A A kategorijas ceļš.
- reaktivēt A un E vitamīns reaktivē ādas funkcijas.
- kumulācija A vitamīna kumulācija aknās.
- a A, kas tur!
- kupleja A. Alunāna kuplejas.
- musketieris A. Dimā romāns "Trīs musketieri".
- pilsonis A. god. pilsoni Bērziņ!
- komivojažieris A. Millera luga "Komivojažiera nāve".
- virpot A. Ušpeļa virpotās māla vāzes un krūzes tika liktas ceplī.
- A A4 lapa ir 297x 210 mm liela.
- AAE AAE ir vienīgā no arābu valstīm, kur sievietes var droši justies uz ielas.
- tautumeita Abām bijušas uzpītas bizes gluži kā tautumeitām.
- klačot Abām patīk klačot un aprunāt citus.
- ieķerties Abām rokām ieķerties laivas malās.
- ķengāties Abas avīzes savā starpā ķengājas.
- nolēmēts Abas kājas nolēmētas.
- nobaukšķēt Abas mašīnas sasitās, ka nobaukšķēja vien.
- pretstāve Abas planētas atradīsies pretstāvē.
- abi Abās pusēs ceļam ir ezeri.
- samierinošs Abas puses samierinošs kompromiss.
- sadziedāties Abas radinieces vienādas, abas sadziedājušās.
- abi Abas rokas.
- uznākt Abas spēlētāju komandas uznāk uz laukuma.
- sadarboties Abas valstis plāno sadarboties drošības jomā.
- šķirt Abas valstis šķir tikai upe.
- rumba Abavas rumba.
- senleja Abavas senleja.
- riba Abažūra, žalūziju ribas.
- raksturs Abesīnietis ir kaķis ar maigu raksturu.
- abesīņi Abesīņu problēmu atrisināja pēc sava prāta.
- abet Abet mana mammiņa iedeva man Pētera vārdu.
- abhāzi Abhāzu valoda.
- vienlīdz Abi bērni bija vienlīdz čakli.
- līdzvainīgs Abi braucēji līdzvainīgi notikušajā avārijā.
- sadancoties Abi divi dejojām, kamēr sadancojāmies.
- abi Abi divi gāja pa ceļu.
- vienaudzis Abi draugi ir vienaudži.
- apskauties Abi draugi sirsnīgi apskāvās.
- dudināt Abi dudina.
- brūns Abi dzinumiņi kļuvuši brūni.
- sagriezt Abi guļ, muguras sagriezuši.
- iekarst Abi iekarsuši strīdā.
- kaķēties Abi izrādes varoņi kaķējas, negribēdami viens otram piekāpties.
- apdedzināties Abi jau vienreiz apdedzinājušies.
- samīlēties Abi jaunieši samīlējušies.
- abi Abi klusē.
- sapasēt Abi motobraucēji labi sapas trasē.
- sapazīties Abi mūziķi sapazīstas.
- iemīlēties Abi neprātīgi iemīlas.
- uzbozties Abi putni uzbozušies izslejas.
- sagrūsties Abi sagrūdāmies durvīs.
- vālot Abi saimnieki jau vāloja pirmo pļāvumu.
- saķildoties Abi saķildojās.
- samulsis Abi sēdēja samulsuši.
- mainīties Abi šoferi mainās.
- tovasar Abi tovasar uzstājās ar kopīgu koncertprogrammu.
- uzsākt Abi uzsāk kopīgu dzīvi.
- piezobot Abi vecākie brāļi allaž piezoboja jaunāko.
- sasisties Abi vienlaikus liecoties uz priekšu, sasitāmies ar galvām.
- saāķēt Abi vingrotāji saāķē elkoņos saliektās rokas.
- katrs Abi zēni peldoties klaigā, katrs rāda savu māku.
- kārumnieks Abi zirgi ir kārumnieki – arvien gaida gardāku kumosu.
- pretstats Abiem bērniem ir izteikts raksturu pretstats.
- dubultdibens Abiem tvaikoņiem bija dubultdibeni un tikai četri klāji.
- vienvērtīgs Abiem vecākiem ir vienvērtīgs ieguldījums bērnu audzināšanā.
- dzīvot Abinieki dzīvo mitrās vietās.
- uzņemt Abinieki ūdeni uzņem caur ādu.
- dzīve Abinieku aktīvais dzīves periods.
- abitūrija Abitūrija Valdemārpils vidusskolā.
- abitūrija Abitūrijas eksāmeni.
- abižot Abižot draugu.
- abolicionisms Abolicionisms 18. un 19. gadsimtā iestājās par verdzības atcelšanu.
- emuārs Abonēt emuāru publikācijas.
- abonēt Abonēt laikrakstu "Diena".
- prese Abonēt presi.
- avīze Abonēt, nopirkt avīzi.
- piegāde Abonētās preses izdevumu un korespodences piegāde.
- aborigēni Aborigēnu māksla.
- pārkarens Abpus aizai slējās augstas, pārkarenas klintis.
- abpus Abpus ielai, ceļam.
- abpusējs Abpusēja piekāpšanās, saprašanās.
- abpusējs Abpusēja pneimonija.
- pneimonija Abpusēja pneimonija.
- abpusējs Abpusējas simpātijas.
- griezīgs Abpusēji griezīgs zobens.
- abpusējs Abpusēji vienoties.
- abpusgriezīgs Abpusgriezīgs zobens.
- abpusīgs Abpusīgs pieradums.
- abrazīvs Abrazīvie instrumenti.
- abrazīvs Abrazīvie materiāli.
- saskrāpēt Abrazīvie mazgāšanas līdzekļi saskrāpēs tīrāmo virsmu.
- abrocīgs Abrocīgā grūšana, raušana, spiešana.
- abrocīgs Abrocīgs zobens.
- ģeohronoloģija Absolūta ģeohronoloģija.
- absolūts Absolūtā monarhija.
- nulle Absolūta nulle motobraukšanā.
- absolūts Absolūta paklausība.
- absolūts Absolūta vara.
- absolūts Absolūtais čempions.
- antitēze Absolūtais gars ir tēze-antitēze-sintēze.
- absolūts Absolūtais iedzīvotāju pieaugums.
- vakuums Absolūtais vakuums.
- sinonīms Absolūtie sinonīmi.
- absolutizēt Absolutizēt uzskatus, parādības.
- amorālisms Absolūts amorālisms.
- absolūts Absolūts miers, klusums.
- špalera Absolventi iet cauri skolēnu špalerai.
- sastapties Absolventi sastopas salidojumā.
- izdot Absolventiem izdeva atestātus.
- absolvents Absolventu salidojums.
- pavīdēt Absolventu sarakstā pavīd daudzi pazīstami uzvārdi.
- klase Absolvēt kompozīcijas klasi konservatorijā.
- klavierklase Absolvēt profesora klavierklasi.
- absolvēt Absolvēt vidusskolu, universitāti.
- spektrofotometrija Absorbcijas spektrofotometrija.
- absorbēt Absorbēt indīgās gāzes.
- absorbēt Absorbēt skaņu.
- abstrahēt Abstrahēt būtiskāko, raksturīgāko.
- abstrahēties Abstrahēties no blakus parādībām, mazsvarīgā.
- abstrakcionisms Abstrakcionisma novirzieni.
- abstrakcionists Abstrakcionistu darbi.
- abstrakts Abstraktā domāšana.
- abstrakts Abstraktā māksla.
- abstrakts Abstraktais impresionisms, ekspresionisms.
- abstrakts Abstraktas idejas.
- abstrakts Abstrakti diskutēt.
- abstrakts Abstrakts jēdziens.
- absurds Absurds lēmums, secinājums.
- vājredzība Abu acu vājredzība.
- kopsēde Abu delegāciju pirmā kopsēde.
- dzimums Abu dzimumu personas.
- pamatniša Abu firmu pamatnišas ir atšķirīgas.
- elefantiāze Abu kāju elefantiāze.
- līkopi Abu pārvadātāju iespējamie līkopi.
- saradot Abu režisoru iestudējumus sarado kopīgā tēma.
- romantisms Abu starpā aizvien jūtama romantisma dzirksts.
- tuvs Abus dzejniekus saista tuva pasaules uztvere un tuvi dzīves ideāli.
- valzivs Abus roņus aprija valzivs.
- raibenis Acainais raibenis.
- sfings Acainais sfings.
- acains Acaini kartupeļi.
- kartupelis Acains kartupelis.
- mitrumprasīgs Acālijas ir mitrumprasīgas.
- acālija Acāliju krūmiņš.
- grāmatnieks Aceknis un grāmatnieks galvenokārt regulē barības pāriešanu īstajā kuņģī.
- aceknis Acekņa gļotāda.
- zibsnīt Aceņu stikli zibsnī.
- acetātšķiedra Acetātšķiedru un dažu citu šķiedru maisījumi.
- acetātzīds Acetātzīdu plaši izmanto audumu un izolācijas materiālu ražošanai.
- acetilēns Acetilēna nozīme ķīmiskajā rūpniecībā pakāpeniski mazinās.
- šķīdinātājs Acetons – krāsas šķīdinātājs.
- acetons Acetons ir viens no visizplatītākajiem šķīdinātājiem.
- acetons Acetonu izmanto organiskā stikla ražošanā.
- iebirt Acī iebiris gruzītis.
- miežgrauds Acī iemeties miežgrauds.
- acidofils Acidofilās baktērijas.
- acīgs Acīgi sekot, vērot.
- acīgs Acīgs māceklis.
- acīgs Acīgs zēns, putns.
- neaptverams Acij neaptverams līdzenums.
- baismīgs Acīm pavērās baismīgs skats.
- netaisnība Acīmredzama netaisnība.
- acīmredzams Acīmredzami ciest pilnīgu trūkumu.
- acīmredzams Acīmredzams darbinieku trūkums.
A citās vārdnīcās: