Paplašinātā meklēšana
Meklējam ja.
Atrasts vārdos (200):
- boja:1
- aijas:1
- aleja:1
- apeja:1
- ārija:1
- ateja:1
- Āzija:1
- bjazs:1
- akcija:1
- akcija:2
- alveja:1
- āmrija:1
- armija:1
- -mānija:1
- abatija:1
- acālija:1
- agonija:1
- akācija:1
- aleluja:1
- anēmija:1
- apātija:1
- apjaust:1
- apjauta:1
- apstāja:1
- aptauja:1
- aronija:1
- atjaust:1
- atjauta:1
- atļauja:1
- atonija:1
- atrijas:1
- atsijas:1
- avārija:1
- avēnija:1
- bestija:1
- bojāeja:1
- burjati:1
- abrāzija:1
- adopcija:1
- aerācija:1
- agresija:1
- ajatolla:1
- aktīnija:1
- alerģija:1
- alķīmija:1
- amfībija:1
- amnēzija:1
- amonjaks:1
- anarhija:1
- aneksija:1
- apjausma:1
- apjautāt:1
- aritmija:1
- artērija:1
- astēnija:1
- atjaunot:1
- atjautāt:1
- atrofija:1
- aviācija:1
- bajadēra:1
- batālija:1
- baterija:1
- begonija:1
- beķereja:1
- bezizeja:1
- biljards:1
- biopsija:1
- blokmāja:1
- bulīmija:1
- aberācija:1
- abitūrija:1
- abolīcija:1
- adorācija:1
- aģitācija:1
- akadēmija:1
- alegorija:1
- ambīcijas:1
- ambrozija:1
- amnestija:1
- analoģija:1
- anatomija:1
- animācija:1
- anomālija:1
- anotācija:1
- apelācija:1
- apoloģija:1
- asambleja:1
- asfiksija:1
- atjautība:1
- atjautīgs:1
- atrakcija:1
- augšējais:1
- augšupeja:1
- aukslējas:1
- autopsija:1
- baktērija:1
- bioķīmija:1
- bioloģija:1
- bīskapija:1
- briljants:1
- absolūcija:1
- absorbcija:1
- adaptācija:1
- afektācija:1
- agroķīmija:1
- agronomija:1
- aktinīdija:1
- akvatorija:1
- amputācija:1
- anakardija:1
- anestēzija:1
- anoreksija:1
- antipātija:1
- antoloģija:1
- apakšējais:1
- aplikācija:1
- aprobācija:1
- artilērija:1
- asignācija:1
- asimetrija:1
- asociācija:1
- aspirācija:1
- aspirācija:2
- atestācija:1
- atjaunināt:1
- atjaunotne:1
- auditorija:1
- Austrālija:1
- autonomija:1
- aviolīnija:1
- baskājains:1
- bezkājains:1
- biogrāfija:1
- bižutērija:1
- buržuāzija:1
- butaforija:1
- abstrakcija:1
- akomodācija:1
- akumulācija:1
- aliterācija:1
- apdzīvojams:1
- apjautāties:1
- apkārtējais:1
- arheoloģija:1
- arhivālijas:1
- asenizācija:1
- asimilācija:1
- astroloģija:1
- astronomija:1
- autoavārija:1
- autokrātija:1
- birokrātija:1
- briljantīns:1
- adatterapija:1
- aglomerācija:1
- aglutinācija:1
- aizšaujamais:1
- akcelerācija:1
- akreditācija:1
- aktivizācija:1
- alergoloģija:1
- amortizācija:1
- amortizācija:2
- apakšstacija:1
- apgādājamais:1
- aprūpējamais:1
- arodkomiteja:1
- aromterapija:1
- artikulācija:1
- astrometrija:1
- atomenerģija:1
- auskultācija:1
- autorizācija:1
- bakhanālijas:1
- balneoloģija:1
- bradikardija:1
- agrobioloģija:1
- antropoloģija:1
- apakškomisija:1
- argumentācija:1
- aristokrātija:1
- aviokompānija:1
- beletrizācija:1
- bibliogrāfija:1
- bronhoskopija:1
- būvindustrija:1
- administrācija:1
- autobiogrāfija:1
- autoinspekcija:1
- automatizācija:1
- bakterioloģija:1
- biotehnoloģija:1
- briljantzaļais:1
- aerofotogrāfija:1
- aizsargreakcija:1
- anestezioloģija:1
- astronavigācija:1
- biobibliogrāfija:1
- autointoksikācija:1
- atomelektrostacija:1
Atrasts etimoloģijās (880):
- No franču pédicure, kam pamatā latīņu pes, pedis 'kāja' un cura 'rūpes, kopšana'. (šķirklī pedikīrs)
- No latīņu re 'jaun-', 'atkal-' un infectio 'aplipināšana'. (šķirklī reinfekcija)
- No latīņu re 'atpakaļ' un integratio 'atjaunošana'. (šķirklī reintegrācija)
- No viduslejasvācu smeren 'ziest, eļļot, (ie)taukot'. (šķirklī smērēt)
- No viduslejasvācu bēte. (šķirklī biete)
- Sens aizguvums no viduslejasvācu kunig (kuning 'valdnieks') vai zviedru kung 'karalis'. (šķirklī kungs)
- No viduslejasvācu pipe. (šķirklī pīpe)
- No itāliešu sinfonietta 'maza simfonija'. (šķirklī simfonieta)
- No Krievijas upes Volgas nosaukuma. (šķirklī volga)
- No poļu szpetny 'nejauks, riebīgs'. (šķirklī nešpetns)
- No grieķu spora 'sēja, sēkla' un angeion 'tvertne'. (šķirklī sporangijs)
- Ata Kronvalda darināts jaunvārds. (šķirklī vēstule)
- No viduslejasvācu köke. (šķirklī ķēķis)
- No latīņu banca, bancus 'naudas mijēja sols'. (šķirklī banka)
- No viduslejasvācu stoven. (šķirklī štovēt)
- No jaunlatīņu palātālis, latīņu palātum 'aukslējas'. (šķirklī palatāls)
- A. Kronvalda jaunvārds, darināts no burts. (šķirklī burtnīca)
- No lībiešu vabā 'kārts, miets tīklu un citu zvejas piederumu žāvēšanai'. (šķirklī vaba)
- No latīņu temperatura 'pareizs sajaukums'. (šķirklī temperatūra)
- No latīņu super 'pār, virs' un franču moderne 'mūsdienīgs, jauns'. (šķirklī supermoderns)
- No viduslejasvācu smuk, smuck 'lokans, piekļāvīgs, skaists, jauks' vai vidusholandiešu smuc 'skaists, jauks, tīrs'. Vārds minēts 18. gadsimta vārdnīcās. (šķirklī smuks)
- No vācu Groschen, kam pamatā latīņu grossus 'biezs', jo pirmie graši bija biezas monētas. (šķirklī grasis)
- No viduslejasvācu rink 'aplis, gredzens'. Minēts 17. un 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī riņķis)
- No lejasvācu wert. (šķirklī vērts)
- No viduslejasvācu kroke. (šķirklī kroka)
- No latīņu potentia 'vara, spēks; spēja'. (šķirklī potenciāls)
- No viduslejasvācu glas 'stikls, glāze'. Aizguvums latviešu valodā minēts 17. gs. vārdnīcās. (šķirklī glāze)
- No lejasvācu röster. (šķirklī restes)
- No franču artésien (pēc Francijas provinces Artuā latīniskā nosaukuma Artesium, kur pirmo reizi tika ierīkota šāda aka). (šķirklī artēzisks)
- No vācu Wechsel 'mija, maiņa; vekselis'. (šķirklī vekselis)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī eja)
- J. Alunāna darināts jaunvārds. (šķirklī vienība)
- 19. gs. beigās darināts jaunvārds. (šķirklī viedoklis)
- No viduslejasvācu, vidusholandiešu brugge 'tilts, bruģis'. (šķirklī bruģis)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī galdnieks)
- No latīņu familiaris 'ģimenei, mājai piederīgs; tuvs'. (šķirklī familiārs)
- No viduslejasvācu reise 'došanās ceļā'. (šķirklī reize)
- Vārds darināts 19. gs. beigās no A. Kronvalda jaunvārda gleznot, plašāk ieviesies 20. gs. līdz tam lietotā vārda bilde vietā. (šķirklī glezna)
- No franču remonte 'izlabošana, atjaunošana'. (šķirklī remonts)
- No vācu Elektrizität vai krievu электричество, kam pamatā latīņu electrum, grieķu ēlekhon 'dzintars', jo dzintars pievelk sīkus priekšmetus, ja to paberzē ar audumu. (šķirklī elektrība)
- Ārzemju latviešu 20. gs. 90. gadu sākumā radīts jaunvārds no angļu dat(a) (process)or 'datu apstrādātājs'. (šķirklī dators)
- No grieķu mītu milža Atlanta vārda Atlas, Atlantos, kuru Zevs sodījis, likdams turēt uz pleciem debess jumu. 16. gadsimtā izdotajā karšu krājuma titullapā bija attēlots Atlants ar zemeslodi uz pleciem. (šķirklī atlants)
- J. Ilstera darināts jaunvārds no auglis (19. gs.). (šķirklī auglenīca)
- No latīņu transitus 'pāreja, pāriešana'. (šķirklī tranzīt-)
- No grieķu neos 'jauns'. (šķirklī neo-)
- No viduslejasvācu helle. (šķirklī elle)
- Iespējams, no gotu katile, kam pamatā latīņu catillus 'bļodiņa'. (šķirklī katls)
- 19. gs. 60.–70. gadu jaunvārds, atvasinājums no balss. (šķirklī balsot)
- 20. gs. 20. gadu jaunvārds, kas aizstāja šajā nozīmē 20. gs. sākumā lietoto vārdu augtene ar nozīmi 'augšanas vieta'. (šķirklī augsne)
- No arābu sufiya 'rupja vilna' [apģērbam]. (šķirklī sūfisms)
- No viduslejasvācu smecken 'baudīt, garšot'. (šķirklī smeķīgs)
- No grieķu mītu varoņa Akadēma (Akadēmos) vārda, kuram par godu bija nosaukts parks netālu no Atēnām. (šķirklī akadēmija)
- No itāļu allegri 'neskumstiet!' (mierinošs uzraksts uz zaudējušajām loterijas biļetēm). (šķirklī alegri)
- No lejasvācu bruken. (šķirklī brūķēt)
- Vārds vēlbrokastis līdzās aizguvumam brančs svešvārda brunch apzīmēšanai ieteikts Latviešu valodas ekspertu komisijas 2016. gada 12. oktobra sēdē, lēmums Nr. 1-16/1. (šķirklī vēlbrokastis)
- No sengrieķu adiabatos 'nepārvarams, necaurejams'. (šķirklī adiabāta)
- No franču tremplin, itāļu trampolino (trampolo 'koka kāja'). (šķirklī tramplīns)
- No japāņu 抹茶 (macha). (šķirklī mača)
- 2014. gada 8. oktobra sēdē Latviešu valodas ekspertu komisija vārdu makaronbiskvīts un salikteni mandeļu bezē ieteica kā analogu franču macarons, angļu macaroon. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Pēc šīs diktatūras nodibinātāja un ideologa Ādolfa Hitlera uzvārda. (šķirklī hitlerisms)
- No franču économie, kam pamatā grieķu oikonomia 'saimniecības vadīšana' (oikos 'māja', nomos 'likums'). (šķirklī ekonomija)
- 20. gs. pirmajos gadu desmitos darināts jaunvārds pēc vārda kupols parauga. (šķirklī jumols)
- No franču baionnette, no Francijas pilsētas Bajonas (Bayonne) nosaukuma, kur šis ierocis tika izgatavots. (šķirklī bajonete)
- No viduslejasvācu kalk (vācu Kalk), kam pamatā latīņu calx 'kaļķakmens, kaļķis'. (šķirklī kaļķi)
- No angļu ārsta D. Brūsa (D. Bruce) vārda, kas atklājis specifiskās baktērijas – brucelas. (šķirklī bruceloze)
- No latīņu Cerberus, grieķu Kerberos (sengrieķu mitoloģijā tā sauca suni, kas sargāja ieeju pazemes valstībā). (šķirklī cerbers)
- No krievu чека, kas veidots kā saīsinājums no Чрезвычайная комиссия 'ārkārtējā komisija'. (šķirklī čeka)
- No vietvārda Devone Devonšīras grāfistē Anglijas dienvidrietumos. (šķirklī devons)
- No lejasvācu dichte. (šķirklī dikts)
- No lejasvācu dreien. (šķirklī dreijāt)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī dzimte)
- No angļu Eocene, kam pamatā grieķu ēōs 'ausma' un kainos 'jauns'. (šķirklī eocēns)
- No 17. gs. viesnīcas "Hotel de St. Fiacre" Parīzē nosaukuma, pie kuras atradās iznomājamo ekipāžu stāvvieta. (šķirklī fiakrs)
- No vācu Gestapo, kas ir saīsinājums no Geheime Staatspolizei 'Slepenā valsts policija' pirmajām zilbēm. (šķirklī gestapo)
- 2016. gada jaunvārds, kas veidots kā analogs angļu start-up company. (šķirklī jaunuzņēmums)
- No vācu ģeogrāfa, dabas pētnieka un ceļotāja Johana Gotlība Georgi (1729–1802) uzvārda. (šķirklī jorģīne)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī klausītava)
- No lejasvācu quartēr vai vācu Quartel. (šķirklī kortelis)
- No lejasvācu mantag (man 'vasalis' un tag 'diena'). (šķirklī mantāgs)
- No vācu die Not 'vajadzība; nepieciešamība'. (šķirklī note)
- No viduslejasvācu pāde. (šķirklī pāde)
- No itāliešu pelagra (pelle agra 'raupja āda'). (šķirklī pelagra)
- No hindi rājā, kam pamatā sanskrita rājan 'valdnieks' (rāj 'spožums'). (šķirklī rādža)
- No vācu Reich 'valsts, impērija'. (šķirklī reihs)
- No viduslejasvācu schötvel 'ādas priekšauts'. (šķirklī skotele)
- No viduslejasvācu spīker. (šķirklī spīķeris)
- No lejasvācu stikelbēr, kas vēlāk saīsināts. (šķirklī stiķene)
- No latīņu super 'pār, virs' un nova (stella) 'jauna (zvaigzne)'. (šķirklī supernova)
- No lejasvācu schilter 'jātnieks'. (šķirklī šķilteris)
- No viduslejasvācu stoven. (šķirklī šķovēt)
- No vācu der Schwung 'šūpošanās, vēziens; spars, enerģija; temperaments; sajūsma, aizrautība'. (šķirklī švunka)
- Darinājums latviešu valodā, latviskojot angļu on-line 'dotajā mirklī pieejams ar datortīkla palīdzību'. (šķirklī tiešsaiste)
- No pirmā šīs monētas kalšanas tiesību ieguvēja uzvārda. (šķirklī timpa)
- Pēc šīs kustības dibinātāja Padomju Krievijas politiķa Ļeva Trocka (1879–1940) uzvārda. (šķirklī trockisms)
- No japāņu teriyaki. (šķirklī terijaki)
- No baltvācu hosen, kam pamatā viduslejasvācu hosen 'zeķes, bikses'. (šķirklī ūzas)
- J. Neikena darināts jaunvārds. (šķirklī vienskaitlis)
- Pēc amerikāņu džipu ražotāja Willys nosaukuma. (šķirklī vilītis)
- No franču vitriol, kam pamatā latīņu vitrum 'mēles' (augs, ko lietoja krāsošanai). (šķirklī vitriols)
- No krievu (бюро) З(аписи) А(ктов) Г(ражданского) С(остояния) 'civilstāvokļa aktu reģistrācijas birojs'. (šķirklī zagss)
- Pēc Francijas imperatora Napoleona Bonaparta dzīvesbiedres Žozefīnes Boarnē (Joséphine Beuharnais) vārda. (šķirklī žozefīne)
- No poļu szpetny 'nejauks, riebīgs'. (šķirklī špetns)
- No krievu ОБХСС, saīsinājums no (O)тдел (б)орьбы с (х)ищениями (с)оциалистической (с)обственности и спекуляцией (sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļa). (šķirklī OBHSS)
- No vācu ķīmiķa J. R. Glaubera (1604.–1670.) uzvārda, kurš bija pirmais, kas šo minerālu ieguva mākslīgā veidā. (šķirklī glaubersāls)
- No latīņu facultas (ģen. facultatis) 'spēja, iespēja'. (šķirklī fakultāte)
- No lejasvācu bulderen 'trokšņot; neskaidri, nepareizi runāt'. (šķirklī buldurēt)
- 19. gs. 60.–70. g. darināts jaunvārds. (šķirklī abinieki)
- No latīņu abituriens, abiturientis 'tāds, kas gatavojas iet projām'. (šķirklī abiturients)
- No viduslaiku latīņu abracadabra (buramvārds, ko lietoja, lai atvairītu slimību). (šķirklī abrakadabra)
- No grieķu agauos 'apbrīnojams'. (šķirklī agave)
- No franču agent, kam pamatā latīņu agens, agentis 'tāds, kas darbojas'. (šķirklī aģents)
- 19. gs. otrās puses jaunvārds, ko ieviesa F. Mālbergs. (šķirklī aina)
- A. Kronvalda darināts jaunvārds (1872. g.). (šķirklī aizbildnis)
- No viduslejasvācu dam 'dambis, bruģēts ceļš'. (šķirklī dambis)
- Latviešu valodnieku darināts jaunvārds. (šķirklī darbseminārs)
- Pēc norvēģu daiļslidotāja Aksela R. Paulsena vārda. (šķirklī aksels)
- No grieķu akropolis; akros 'augšējais' un polis 'pilsēta'. (šķirklī akropole)
- No franču album, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds, ar ko sākotnēji apzīmēja nobalsinātu sienu, uz kuras rakstīja dažādus ziņojumus, vēlāk – grāmatu ar baltām lapām, kur piemiņai ierakstīja savu vārdu ar kādu izteicienu (album amicorum 'draugu albums'). (šķirklī albums)
- Pēc Krievijas cara Aleksandra II vārda. (šķirklī aleksandrīts)
- No latīņu antenna 'rāja'. (šķirklī antena)
- No 9. gs. Vidusāzijas matemātiķa Al Horezmī vārda latīniskās formas Algorithmi. (šķirklī algoritms)
- No lejasvācu hāling 'bedre, caurums, āliņģis'. (šķirklī āliņģis)
- No viduslejasvācu ammet 'arods, nodarbošanās, dienesta stāvoklis'. (šķirklī amats)
- No angļu amish, kam pamatā 17. gs. Šveiciešu sludinātāja Jakoba Amena (Jakob Amen) vārds. (šķirklī amiši)
- No franču empire 'impērija'. (šķirklī ampīrs)
- No jaunlatīņu ammonium. (šķirklī amonijs)
- No grieķu analysis 'sadalīšana, izjaukšana'. (šķirklī analīze)
- No grieķu anemōnē 'vēja zieds'. (šķirklī anemone)
- No Angoras pilsētas nosaukuma (tagadējā Turcijas galvaspilsēta Ankara). (šķirklī angoras)
- No grieķu anti 'pret' un pous, podos 'kāja'. (šķirklī antipods)
- No grieķu apatē 'māns, maldi', jo sākotnēji apatītus bija ļoti grūti atšķirt no citiem minerāliem. (šķirklī apatīts)
- Pēc atēniešu likumdevēja Drakona (7. gs. p. m. ē.) vārda. (šķirklī drakonisks)
- No vācu Draisine pēc vācu izgudrotāja K. Draiza vārda. (šķirklī drezīna)
- No lejasvācu dūs. (šķirklī dūzis)
- No itāļu arioso 'ārijai līdzīgs'. (šķirklī ariozo)
- No lejasvācu arste. (šķirklī ārsts)
- No angļu jazz. (šķirklī džezs)
- No franču aspic 'želeja, gaļas mērce'. (šķirklī aspiks)
- No itāļu (caffe) espresso 'izspiesta (kafija)'. (šķirklī espreso)
- Raiņa darināts jaunvārds. (šķirklī augsme)
- Raiņa darināts jaunvārds. (šķirklī ausma)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī austuve)
- No amerikāņu izgudrotāja I. Babita (I. Babbitt) uzvārda. (šķirklī babīts)
- No apdzīvotas vietas Badmintona nosaukuma (Anglijas dienvidrietumos). (šķirklī badmintons)
- No franču baguette, kam pamatā latīņu baculum 'stienis, nūja'. (šķirklī bagete)
- No krievu dziesminieka Bajana (Bojana) vārda. (šķirklī bajāns)
- No baktērija un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī bakterioloģija)
- No viduslejasvācu, holandiešu pak (pack) 'sainis'. (šķirklī baķis)
- No lejasvācu ballast, angļu ballast. (šķirklī balasts)
- No itāļu balcone, kam pamatā latīņu balcus 'sija'. (šķirklī balkons)
- No itāļu ballo 'deja'. (šķirklī balle)
- No lejasvācu, viduslejasvācu balge. (šķirklī baļļa)
- No viduslejasvācu balke. (šķirklī baļķis)
- No franču galerie, jaunlatīņu galeria. (šķirklī galerija)
- No itāļu gamba 'kāja' (dare il gambetto 'aizlikt kāju priekšā'). (šķirklī gambīts)
- No franču bataille 'kauja'. (šķirklī batālija)
- No franču bataille 'kauja'. (šķirklī batālists)
- No vietvārda Bengālija. (šķirklī bengālisks)
- G. F. Stendera jaunvārds ar nozīmi 'garša'. Pašreizējā nozīme izveidojās 19. gs. 60. gados. (šķirklī bauda)
- 20. gs. 40. gadu jaunvārds. (šķirklī baumot)
- No franču bâton 'nūja'. (šķirklī batons)
- No viduslejasvācu basūne, senfranču buisine, kam pamatā latīņu būcina 'signāla rags'. (šķirklī bazūne)
- No franču botāniķa M. Begona (M. Bégon) vārda, kas šo augu atklāja un ieviesa Eiropā. (šķirklī begonija)
- No ASV izgudrotāja A. Bella vārda. (šķirklī bels)
- No latīņu benedictini, kam pamatā Nursijas Benedikta (Benedictus de Nursia) vārds. (šķirklī benediktieši)
- No viduslejasvācu böninge. (šķirklī bēniņi)
- No viduslejasvācu bank(e). (šķirklī beņķis)
- No viduslejasvācu büxe, bükse. (šķirklī bikses)
- Atvasinājums no biedrs, līdz 19. gs. otrajai pusei lietots nozīmē 'sabiedrība'. (šķirklī biedrība)
- No lejasvācu büdelen. (šķirklī bīdelēt)
- No lejasvācu, no sensakšu bikeri vai bikarr, kam pamatā latīņu bacar 'vīna muca'. (šķirklī biķeris)
- No viduslejasvācu bilde 'zīmējums, attēls, paraugs'. (šķirklī bilde)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un ķīmija. (šķirklī bioķīmija)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un tehnoloģija. (šķirklī biotehnoloģija)
- No ģermāņu busse, büsse 'kārba; šaujamais ierocis'. (šķirklī bise)
- No lejasvācu bise 'pāri galvai sasieta matu pīne'. (šķirklī bize)
- 19. gs. beigu jaunvārds. (šķirklī grāmatniecība)
- Valodnieces R. Grīsles jaunvārds. (šķirklī blakne)
- 19. gs. 70. gadu jaunvārds, ko valodā ieviesis laikraksts "Baltijas Vēstnesis", pirmo reizi vārdnīcā reģistrēts 1880. gadā. (šķirklī greizsirdība)
- No angļu blues 'grūtsirdība, melanholija'. (šķirklī blūzs)
- No krievu бобик (sākotnēji tā dēvēja pēc 2. Pasaules kara no amerikāņiem iegūtos trofeju džipus, pamatā angļu personvārds Bob). (šķirklī bobiks)
- No viduslejasvācu bode. (šķirklī bode)
- No Francijas imperatora Bonaparta uzvārda. (šķirklī bonapartisms)
- No valsts nosaukuma Bolivia, kam pamatā šīs valsts dibinātāja un atbrīvotāja no spāņu kundzības Simona Bolivara uzvārds. (šķirklī bolīvieši)
- No viduslejasvācu bōm. (šķirklī bomis)
- No viduslejasvācu bōkstaf 'burts'. (šķirklī boksterēt)
- No franču bonze, kam pamatā japāņu bonzō, bonsō 'priesteris'. (šķirklī bonza)
- No franču grisette (gris 'pelēks', jo šīs sievietes valkāja pelēka auduma kleitas). (šķirklī grizete)
- No franču brillantine 'kā briljants'. (šķirklī briljantīns)
- No viduslejasvācu vrõkost, vācu Frühkost 'agrais ēdiens'. (šķirklī brokastis)
- No viduslejasvācu brūwen 'darīt (alu)'. (šķirklī brūvēt)
- No viduslejasvācu brūwen 'darīt (alu)'. (šķirklī brūvējums)
- No viduslejasvācu brūn. (šķirklī brūns)
- No viduslejasvācu, lejasvācu brūt 'līgava, saderinātā'. (šķirklī brūte)
- No viduslejasvācu, lejasvācu brūdegam 'līgavainis'. (šķirklī brūtgāns)
- No viduslejasvācu buck 'āzis'. (šķirklī buka)
- No viduslejasvācu buck 'āzis'. (šķirklī buks)
- No lejasvācu bulle '(vaislas) vērsis'. (šķirklī bullis)
- No lejasvācu bolte. (šķirklī bulta)
- No angļu boomerang, kas pārņemts no Austrālijas aborigēnu valodas. (šķirklī bumerangs)
- No viduslejasvācu bündel 'saišķis'. (šķirklī bundulis)
- No lejasvācu bunge. (šķirklī bungas)
- Pēc Francijas novada Burgundijas nosaukuma. (šķirklī burgundietis)
- A. Kronvalda jaunvārds, darināts no būt. (šķirklī būtība)
- Pēc Spānijas pilsētas Heresas (Jerez) nosaukuma, kuras apvidū sākotnēji šis vīns tika ražots. (šķirklī heress)
- No lejasvācu buwen. (šķirklī būvēt)
- No lejasvācu zedel. (šķirklī cedele)
- Saīsinājums no (ce)ntrālā (k)omiteja. (šķirklī ceka)
- Ata Kronvalda jaunvārds. (šķirklī cēlonis)
- No vācu ģenerāļa un šādu gaisa kuģu būvētāja F. Cepelīna (F. Zeppelin) vārda. (šķirklī cepelīns)
- No planētas Cecera nosaukuma, kuru atklāja vienā laikā ar cēriju. (šķirklī cērijs)
- No franču cigare, spāņu cigarro, kas, domājams, cēlies no maiju sik'ar 'smēķēšana'. (šķirklī cigārs)
- No ķīniešu ci 'enerģija' un gun 'darbs'. (šķirklī ciguns)
- Valodnieces E. Hauzenbergas-Šturmas jaunvārds (1940. g.). (šķirklī cilme)
- No Francijas ciema Sito (Cîteaux) latīniskā nosaukuma Cistercium. (šķirklī cistercieši)
- No japāņu tsunami. (šķirklī cunami)
- No angļu charleston; pēc ASV pilsētas Čarlstonas nosaukuma, kur šī deja radusies. (šķirklī čarlstons)
- No persiešu jāmadān, veidots no djame 'drēbes', dan 'kaste'. (šķirklī čemodāns)
- No franču dadaisme, kam pamatā ir dada 'koka zirdziņš' (bērnu valodā); da-da, bērna pirmās artikulētās skaņas, ko šī virziena pārstāvji uzskatīja par vistiešāko mākslas izpausmi. (šķirklī dadaisms)
- Veidots, iespējams, no dadzis, jo putna iecienīta barība ir dadžu sēklas. (šķirklī dadzītis)
- No franču izgudrotāja L. Ž. M. Dagēra (Daguerre) vārda un grieķu typos 'nospiedums'. (šķirklī dagerotipija)
- No viduslejasvācu dackstēn (dacksten). (šķirklī dakstiņš)
- No lejasvācu dacht. (šķirklī dakts)
- J. Alunāna jaunvārds (1862. g.). (šķirklī dalāmība)
- No lejasvācu dāler (vācu Taler), kam pamatā ir lejasvācu dal (vācu Tal) 'ieleja', jo pirmie dālderi kalti no Joahima ielejā iegūtā sudraba. (šķirklī dālderis)
- No vietas nosaukuma Dalmācija, kur, iespējams, ir šī suņa dzimtene. (šķirklī dalmācietis)
- No viduslejasvācu danz 'deja'. (šķirklī dancis)
- J. Alunāna jaunvārds (1860. g.). (šķirklī dārzāji)
- Pēc franču fiziologa, šī terapijas veida iedibinātāja Ž. d'Arsonvāla vārda. (šķirklī darsonvalizācija)
- No latīņu decem 'desmit', jo romiešiem šis bija desmitais mēnesis. (šķirklī decembris)
- No latīņu debere 'vajadzēt'. (šķirklī debitīvs)
- No jaunlatīņu dēcentrālisātio. (šķirklī decentralizācija)
- No jaunlatīņu deuterium, kam pamatā grieķu deuteros 'otrais'. (šķirklī deitērijs)
- No franču délimitation, kam pamatā latīņu de- un limitare 'robeža, robežlīnija'. (šķirklī delimitācija)
- No viduslejasvācu delveren 'pļāpāt, kliegt, lamāt', kas latviešu valodā ienācis 17. gs. (šķirklī delverēties)
- No jaunlatīņu denaturatus 'tāds, kas zaudējis dabiskās īpašības'. (šķirklī denaturāts)
- No viduslejasvācu dunninge, kam pamatā dunne 'plāns, tievs'. (šķirklī deniņi)
- No de un okupācija. (šķirklī deokupācija)
- No šā sporta veida ieviesēja angļu grāfa Dārbija (Derby) uzvārda. (šķirklī derbijs)
- Darbības vārds dibināt līdz 19. gs. lietots ar nozīmi 'likt (celt) uz pamata, pamatot'. 19. gs. 60. gados Atis Kronvalds šo vārdu attiecināja arī uz sabiedrisku pasākumu izveidošanu. (šķirklī dibināt)
- No viduslejasvācu dēnen 'kalpot'. (šķirklī dienēt)
- No viduslejasvācu dīk. (šķirklī dīķis)
- No viduslejasvācu dill vai vidusholandiešu dille. (šķirklī dilles)
- No arābu dīnār, kas veidots pēc Romas sudraba monētas denārija nosaukuma. (šķirklī dinārs)
- No latīņu dis- un kvalifikācija. (šķirklī diskvalifikācija)
- No franču divertissement 'izklaidēšanās, uzjautrināšanās'. (šķirklī divertisments)
- K. Mīlenbaha darināts jaunvārds (1895. g.). (šķirklī divdabis)
- No vācu izgudrotāja R. Dīzeļa (R. Diesel) vārda. (šķirklī dīzelis)
- No vācu suņu audzētāja L. Dobermaņa vārda. (šķirklī dobermanis)
- Līdz 19. gs. otrajai pusei pazīstams g. k. Kurzemē, vēlāk ieviesies citu novadu valodā. (šķirklī dižs)
- No angļu dollar, kam pamatā lejasvācu dāler (vācu Taler). (šķirklī dolārs)
- No franču domino, iespējams, latīņu dominus 'kungs'. (šķirklī domino)
- No grieķu dōrikos 'senās Grieķijas doriešu ciltīm raksturīgs'. (šķirklī dorisks)
- Atvasināts no dot (J. Endzelīna jaunvārds 20. gs. 30. gados). (šķirklī dotumi)
- No viduslejasvācu drāt 'stieple, aukla'. (šķirklī drāts)
- No drēbe – J. Alunāna jaunvārds ar nozīmi 'audeklu tirgotājs'. Mūsdienu nozīme no 19. gs. beigām. (šķirklī drēbnieks)
- No lejasvācu drell. (šķirklī drellis)
- No viduslejasvācu driven vai vecholandiešu, austrumfrīzu drīven 'dzīt'. (šķirklī drīvēt)
- No lejasvācu drelle, zviedru träl 'vergs'. (šķirklī drellis)
- No viduslejasvācu dūn(e). (šķirklī dūnas)
- A. Kronvalda jaunvārds, kas iesakņojies valodā 19. gs. beigās J. Alunāna darinātā dziesminieks (1857. g.) vietā. (šķirklī dzejnieks)
- A. Kronvalda jaunvārds (1868. g.). (šķirklī dzeja)
- No japāņu dzen 'meditācija' un budisms. (šķirklī dzenbudisms)
- J. Alunāna jaunvārds (1857. g.) ar nozīmi 'dzejnieks'. (šķirklī dziesminieks)
- No angļu jacuzzi, pēc itāļu izcelsmes izgudrotāja K. Džakuzi (C. Jacuzzi) uzvārda. (šķirklī džakuzi)
- No tjurku džigit 'jauneklis'. (šķirklī džigits)
- No angļu jam. (šķirklī džems)
- No angļu jazz-band, pēc pirmā džezbenda organizētāja un vadītāja Amerikā Džozbo Brauna vārda. (šķirklī džezbends)
- No japāņu jūjutsu 'elastīgā māksla'. (šķirklī džiudžitss)
- No japāņu jū 'maigums, mīkstums' un dō 'ceļš'. (šķirklī džudo)
- No lejasvācu egge. (šķirklī eģe)
- No vācu Okologie, kam pamatā grieķu oikos 'māja', logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī ekoloģija)
- No latīņu elementum 'stihija, pirmviela'. (šķirklī elements)
- No grieķu endēmos 'vietējais'. (šķirklī endēms)
- No franču endémie, kam pamatā grieķu endēmos 'vietējais'. (šķirklī endēmija)
- No viduslejasvācu henge. (šķirklī eņģe)
- No grieķu epopoiia 'episka dzeja', no poiεō 'radīt'. (šķirklī epopeja)
- No lejasvācu örgel, vācu Orgel, kam pamatā grieķu organon 'rīks, darbarīks, instruments'. (šķirklī ērģeles)
- No jaunlatīņu epithelium. (šķirklī epitēlijs)
- No viduslejasvācu trosse, kam pamatā viduslaiku latīņu tortiare 'savīt'. (šķirklī trose)
- No esperanto valodas izveidotāja L. Zamenhofa pseidonīma Esperanto 'cerošs', kam pamatā latīņu sperare 'cerēt'. (šķirklī esperanto)
- 19. gs. beigās darināts jaunvārds no esams, kam pamatā darbības vārds būt. (šķirklī esamība)
- 20. gs. vidū darināts jaunvārds. (šķirklī esība)
- No viduslejasvācu erren 'dusmoties'. (šķirklī erroties)
- No lejasvācu etik. (šķirklī etiķis)
- No viduslejasvācu hövel. (šķirklī ēvele)
- No viduslejasvācu ese. (šķirklī ēze)
- No lejasvācu esel. (šķirklī ēzelis)
- 19. gs. 60.–70. gadu jaunvārds, sākumā ar nozīmi 'sajūta'. 20. gs. tas kļuvis par vārda sajūsma sinonīmu. (šķirklī jūsma)
- No franču faïence, kam pamatā ir Itālijas pilsētas Faencas (Faenza) nosaukums. (šķirklī fajanss)
- No angļu fiziķa M. Faradeja (M. Faraday) uzvārda. (šķirklī farads)
- No viduslaiku latīņu fata Morgana 'feja Morgāna'. (šķirklī fatamorgāna)
- No franču féeri, fée 'feja'. (šķirklī feerija)
- No franču philharmonique, itāļu filormonica, kam pamatā grieķu phileō 'mīlu' un harmonia 'harmonija'. (šķirklī filharmonija)
- No grieķu philosopheō 'nodarbojas ar filozofiju'. (šķirklī filozofēt)
- No latīņu flexio 'liekšana, pāreja'. (šķirklī fleksija)
- No angļu font, fount, kam pamatā franču fonte 'tipogrāfijas burti'. (šķirklī fonts)
- No latīņu fortuna 'liktenis, nejaušība, veiksme'. (šķirklī fortūna)
- Pēc šī ordeņa dibinātāja Asīzes Franciska vārda. (šķirklī franciskāņi)
- No franču franchise 'priekšrocība, privilēģija'. (šķirklī franšīze)
- Latviskojums no angļu (girl)guides 'meitenes vadones' (organizācija radās Anglijā). (šķirklī gaida)
- 20. gs. 30. gadu jaunvārds, ko lietoja J. Veselis kā sinonīmu vārdam gaiss. Pašreizējā nozīme no 20. gs. 50. gadiem. (šķirklī gaisotne)
- Pēc romiešu ārsta Klaudija Galēna vārda. (šķirklī galēnisks)
- No latīņu Gallia 'Francija'. (šķirklī gallijs)
- 19. gs. otrajā pusē darināts jaunvārds no vārda pagalms. (šķirklī galms)
- No lejasvācu gang. (šķirklī gaņģis)
- J. Alunāna 1857. g. no vārda gars darinātais atvasinājums garinieks 'reliģiskā kulta kalpotājs' valodā neieviesās, tā vietā "Baltijas Vēstnesī" sāka lietot no vārda garīgs atvasināto garīgnieks, ko vēlāk aizstāja forma garīdznieks. (šķirklī garīdznieks)
- No viduslejasvācu gate 'šaura iela'. (šķirklī gāte)
- No japāņu geisha, kam pamatā gei 'māksla' un sha 'cilvēks'. (šķirklī geiša)
- No latīņu Gentiana (romiešu vēsturnieks Plīnijs stāsta, ka nosaukums veidots pēc Ilīrijas valdnieka Gentiusa vārda, kurš atklājis šā auga ārstnieciskās īpašības). (šķirklī genciāna)
- No vācu Gestalt 'forma, veids' un psiholoģija. (šķirklī geštaltpsiholoģija)
- No vācu Gestalt 'forma, veids' un terapija. (šķirklī geštaltterapija)
- No angļu guinea, Guinea 'Gvineja', jo pirmās monētas kaltas no zelta, kas bija atvests no Gvinejas. (šķirklī gineja)
- No japāņu ginkyo. (šķirklī ginks)
- A. Kronvalda darinātā jaunvārda gleznība pārveidojums. (šķirklī glezniecība)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī gleznot)
- No franču tekstilražotāju Gobelēnu dzimtas (Gobelin) vārda. Vārdā gobelēns abas e skaņas izrunājamas šauri, jo tas ir svešvārds. (šķirklī gobelēns)
- No lejasvācu grape. (šķirklī grāpis)
- No viduslejasvācu grave. (šķirklī grāvis)
- No angļu greyhound. LZA Terminoloģijas komisija 25.07.2005. par šīs suņu šķirnes nosaukumu ir apstiprinājusi angļu kurts vai angļu vējasuns, tāpēc anglicismu greihaunds latviešu valodā nevajadzētu lietot. (šķirklī greihaunds)
- 19. gs. 70. gadu jaunvārds. (šķirklī greizsirdīgs)
- No franču grendier (grenade 'granāta'), jo sākotnēji grenadieris bija kareivis, kas apbruņots ar granātām un apmācīts to mešanā. (šķirklī grenadieris)
- No viduslejasvācu Grunt 'zemes gabals, zemes īpašums', arī '(jūras, upes, ezera) dibens', vācu Grund 'pamats'. (šķirklī grunts)
- No viduslejasvācu Grunt 'zemes gabals, zemes īpašums'. (šķirklī grunte)
- No viduslejasvācu gelten 'derēt'. (šķirklī ģeldēt)
- J. Alunāna darināts jaunvārds pēc krievu герб parauga. (šķirklī ģerbonis)
- No viduslejasvācu, lejasvācu geren. (šķirklī ģērēt)
- No lejasvācu gerwekamer, vācu Gerbkammer 'sakristeja'. (šķirklī ģērbkambaris)
- No viduslejasvācu gēvel. (šķirklī ģēvele)
- No japāņu haikai no ku 'vieglās, nenopietnās vārsmas'. (šķirklī haiku)
- No viduslaiku latīņu habilitare 'pierādīt spējas'. (šķirklī habilitēt)
- No grieķu chalkēdōn, kura pamatā ir Mazāzijas pilsētas Halkēdonas nosaukums. (šķirklī halcedons)
- No angļu hamburger, kam pamatā ir Vācijas pilsētas Hamburgas nosaukums. (šķirklī hamburgers)
- No japāņu hara 'vēders' un kiri 'griezt'. (šķirklī harakiri)
- No arābu halāl 'atļaujams, pieļaujams'. (šķirklī halāls)
- No viduslejasvācu, vidusaugšvācu hanse 'tirgotāju biedrība', kam pamatā senaugšvācu hansa 'karadraudze'. (šķirklī Hanza)
- No grieķu hyakinthos, no personvārda Hyakinthos 'Hiakints' (jauneklis, ko Apollons nonāvēja, kļūmīgi mezdams disku). (šķirklī hiacints)
- No latīņu hybrida 'jauktenis'. (šķirklī hibrīds)
- Pēc ēģiptiešu gudrā Hermeja Trismegista vārda, kurš esot pratis blīvi noslēgt traukus. (šķirklī hermētisks)
- No urdu hindī (Hind 'Indija'). (šķirklī hindi)
- No grieķu hypochondrion 'paribe' (senāk uzskatīja, ka šajā ķermeņa daļā ir slimības perēklis). (šķirklī hipohondrija)
- No grieķu hystera 'dzemde' (senos laikos histēriju uzskatīja par dzemdes saslimšanas sekām). (šķirklī histērija)
- No angļu hockey, kam pamatā vecfranču hoquet 'ganu nūja'. (šķirklī hokejs)
- No grieķu choreia 'deja'. (šķirklī horeja)
- No grieķu choreia 'deja' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī horeogrāfija)
- No spāņu junta 'apvienība, kolēģija'. (šķirklī hunta)
- No poļu kraowiak, kam pamatā bijušās Polijas galvaspilsētas Krakovas nosaukums. (šķirklī krakovjaks)
- No kāda Igaunijas novada (latīniski Ugaunia) nosaukuma (J. Endzelīns); no latinizēta cilts nosaukuma Inguaeones (O. Trubačovs u. c.). (šķirklī igauņi)
- No japāņu ikebana 'dzīvie ziedi'. (šķirklī ikebana)
- No viduslejasvācu kiken. (šķirklī ķīķerēt)
- No indigo (pēc spektra zilās līnijas indigo krāsā). (šķirklī indijs)
- 20. gs. 20. gadu jaunvārds, kas darināts no apvidvārda indeve. (šķirklī inde)
- No latīņu innovatio 'jauninājums, pārmaiņa'. (šķirklī inovācija)
- No latīņu integratio 'atjaunošana' (integer 'vesels, neskarts'). (šķirklī integrācija)
- No latīņu integrare 'atjaunot, sakārtot'. (šķirklī integrēt)
- No franču intervention, kam pamatā latīņu interventio 'iejaukšanās'. (šķirklī intervence)
- No franču intime, kam pamatā latīņu intimus 'pats dziļākais, iekšējais'. (šķirklī intīms)
- No franču yperite (pēc Beļģijas pilsētas Ipras nosaukuma, kur vācu karaspēks 1917. gadā pirmo reizi lietoja šo kaujasvielu). (šķirklī iprīts)
- No latīņu ironija, grieķu eirōneia. (šķirklī ironija)
- No somu letkis, letkajenkka 'čūskas deja'. (šķirklī letkiss)
- Aizguvums no viduslejasvācu ja. Reliģiskajos tekstos un ceremonijās lietots jau 16. gs., bet runātajā latviešu valodā īsteni iesakņojās tikai 19. gs. vidū. (šķirklī jā)
- No portugāļu jaguar, kam pamatā Dienvidamerikas indiāņu jagwâr(a) 'gaļēdājs dzīvnieks'. (šķirklī jaguārs)
- No vācu Jacht, holandiešu jacht. (šķirklī jahta)
- No igauņu jandlema 'šķendēties, strīdēties'. (šķirklī jandalēt)
- No igauņu jandal 'veca deja; joks, ālēšanās, trakošana, ākstīšanās'. (šķirklī jandāls)
- No seno romiešu dievības Janusa vārda, kam bija divas sejas (viena vērsta uz pagātni, otra – uz nākotni, simbolizējot visa sākumu un beigas). (šķirklī janvāris)
- No turku yeni çeri 'jauns karaspēks'. (šķirklī janičārs)
- No vācu Johannisbeere. 17. gs. lieto formu jānbēre, bet 18. gs. jau jāņogas, Jāņu ogas. (šķirklī jāņogas)
- No angļu yuppy saīsinājums no y(oung) u(rban) p(rofessional) 'jauns pilsētas profesionālis'. (šķirklī japijs)
- No vācu Jasmin, franču jasmin, kam pamatā persiešu vārds. (šķirklī jasmīns)
- No adjektīva jauns. Sākotnēji šis atvasinājums lietots ar nozīmi 'jaunība', mūsdienu nozīmes ieviešanos un nostiprināšanos veicinājis A. Kronvalds. (šķirklī jaunatne)
- No apzīmējuma "Jaunā Latvija", ko kustības pretinieki nicīgi tai piedevēja pēc analoģijas ar Vācijas revolucionāro biedrību "Jaunā Vācija" (1834–1850). (šķirklī jaunlatvieši)
- No japāņu yen. (šķirklī jena)
- No angļu yankee. Jan Kees jeb Sieru Jānis – tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas. (šķirklī jenkijs)
- Nosaukums pēc cilts dibinātāja Jona vārda. (šķirklī jonieši)
- No latīņu iubilacus (annus) 'jubilejas gads', kam pamatā senebreju yôvēl 'auna raga taure', ar kuru tika pasludinātas svinības. (šķirklī jubileja)
- No Romas imperatora Jūlija Cēzara vārda, kam par godu tika pārsaukts seno romiešu piektais mēnesis (kvintili). (šķirklī jūlijs)
- No latīņu iunior 'jaunākais'. (šķirklī juniors)
- No personvārda Jurģis, kas aizgūts no viduslejasvācu Jurg, Jorg. (šķirklī jurģi)
- No krievu юрта, kam pamatā tirku yurt 'māja, mītne'. (šķirklī jurta)
- Ata Kronvalda jaunvārds. (šķirklī jutekļi)
- Jāņa Endzelīna jaunvārds 20. gs. 30. gados. (šķirklī jutoņa)
- No latīņu cabala, cabbala, kam pamatā senebreju kabbalah 'tradīcija'. (šķirklī kabala)
- No japāņu ka 'dziesma', bu 'deja' un ki 'māksla'. (šķirklī kabuki)
- No krievu кадет (saīsinājums pēc partijas nosaukuma pirmajiem burtiem). (šķirklī kadeti)
- No franču cadet 'jaunākais; kursants'. (šķirklī kadets)
- No krievu кагор, kam pamatā Francijas pilsētas Kagoras (Cahors) nosaukums. (šķirklī kagors)
- No grieķu kainos 'jauns' un zōē 'dzīvība'. (šķirklī kainozojs)
- Raiņa jaunvārds (1897). (šķirklī kaisle)
- No angļu callanetics, kam pamatā šīs sistēmas izstrādātājas Kalanas Pinknijas (Callan Pinckney) vārds. (šķirklī kalanētika)
- No krievu калашников, kam pamatā šā ieroča izgudrotāja M. Kalašņikova vārds. (šķirklī kalašņikovs)
- No lejasvācu kāk. (šķirklī kāķis)
- No vietvārda Kalifornija (ASV), kur tas pirmo reizi mākslīgi iegūts. (šķirklī kalifornijs)
- No angļu calico, caliceet (pēc Indijas pilsētas Kalikatas nosaukuma, kur šāds kokvilnas audums ražots). (šķirklī kalikons)
- Aizguvums no lejasvācu kāl vai vācu Kohl, minēts 17. un 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī kālis)
- No viduslejasvācu kamer (vācu Kammer), latīņu camera, grieķu kamara 'istaba'. (šķirklī kamera)
- No grieķu kaminos 'ceplis, kausējamā krāsns'. (šķirklī kamīns)
- No itāļu firmas nosaukuma Campari, kam pamatā šīs firmas dibinātāja G. Kampari (G. Campari) uzvārds. (šķirklī kampari)
- No lejasvācu kamsōl, franču camisole, kam pamatā latīņu camisia 'krekls'. (šķirklī kamzolis)
- No vācu Kanzler, kam pamatā latīņu cancellarius 'rakstvedis, kancelejas priekšnieks'. (šķirklī kanclers)
- No spāņu canibal(es) (pēc K. Kolumba pārprasta Vestindijas indiāņu cilts nosaukuma). (šķirklī kanibāls)
- Aizguvums no viduslejasvācu kopper (vācu kupfer), kam pamatā latīņu cuprum (pēc Kipras salas nosaukuma, kur senatnē ieguva daudz vara). (šķirklī kapars)
- No krievu копейка, kam pamatā копьё 'šķēps' (sākotnēji uz kapeikas bija attēlots svētais Juris ar šķēpu). (šķirklī kapeika)
- No itāļu quarantina '40 dienas' (šādu stāvēšanas laiku pirms ienākšanas Itālijas ostās senāk noteica kuģiem, lai noskaidrotu, vai nav mēra slimnieku). (šķirklī karantīna)
- No japāņu (kara)ppo 'tukšs' un (oke)sutura 'orķestris'. (šķirklī karaoke)
- No vācu Karat, itāļu carato, kam pamatā arābu valodas vārds. Cilme tiek saistīta ar Vidusjūras apgabalā augošās ceretonijas [Ceratonia] pākšu sēklām, kas ilgi saglabā savu svaru un senatnē lietotas par atsvariem. (šķirklī karāts)
- No japāņu kara 'tukšs' un te 'roka'. (šķirklī karatē)
- No angļu cardigan, kam pamatā lorda Kārdigana (Earl of Cardigan, 1797–1868) vārds (ieviesis šādu jaku Krimas kara laikā). (šķirklī kardigans)
- No grieķu karyatides 'Kārijas (vietvārds) jaunavas'. (šķirklī kariatīde)
- Z. Skujiņa ieteikts jaunvārds (ieviesies 20. gs. 70.–80. gados). (šķirklī karsējs)
- Aizguvums no viduslejasvācu karūsse. (šķirklī karūsa)
- LZA Terminoloģijas komisijas ieteiktais jaunvārds (anglicisma kārtridžs vietā). (šķirklī kasetne)
- No viduslejasvācu kaste 'noliktava, lāde'. Latviešu valodā vārds sākotnēji lietots ar nozīmi 'cietums'. (šķirklī kaste)
- Pēc Indijas pavalsts Kašmiras nosaukuma. (šķirklī kašmirs)
- No krievu каторга, kam pamatā jaungrieķu katergon 'galēra'. (šķirklī katorga)
- No vācu Kategorie, kam pamatā grieķu katēgoria 'izteikums; kategorija'. (šķirklī kategorija)
- No japāņu valodas vārda, kas nozīmē 'zobena ceļš'. (šķirklī kendo)
- No japāņu kimono 'tērps'. (šķirklī kimono)
- Pēc franču zinātnieku Pjēra Kirī un Marijas Sklodovskas-Kirī (Curie) vārda. (šķirklī kirī)
- No krievu кирилица, kam pamatā šā alfabēta izveidotāja Kirila vārds. (šķirklī kirilica)
- Vārdu ieviesa laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1873. g.) agrākā apzīmējuma klātbūšana vietā. (šķirklī klātbūtne)
- No latīņu claustrum 'glabātava; slēgta vieta' un fobija (grieķu phobos 'bailes'). (šķirklī klaustrofobija)
- 19. gs. beigu jaunvārds, agrāk lietots ar nozīmi 'klausītājs'. (šķirklī klaušinieks)
- Latviešu valodnieku jaunvārds, kas darināts, lai aizstātu anglicismu laptops (laptop). (šķirklī klēpjdators)
- No grieķu kleptein 'zagt' un mānija. (šķirklī kleptomānija)
- No grieķu klima, klimatos 'slīpums'. Senie grieķi ar to domāja slīpumu, kādā uz Zemes virsmas krīt Saules stari. (šķirklī klimats)
- No viduslejasvācu knagge. (šķirklī knaģis)
- No vācu Koffein, franču caféine (café 'kafija'). (šķirklī kofeīns)
- No latīņu colophonia, kam pamatā grieķu Kolophōnia (rhētinē) 'Kolofonijas sveķi' (pēc grieķu pilsētas Kolofānas nosaukuma). (šķirklī kolofonijs)
- No grieķu kolossos 'liela statuja'. (šķirklī koloss)
- No šā ieroča izgudrotāja S. Kolta (Colt) vārda. (šķirklī kolts)
- No franču combine (combinaison de femme 'sieviešu kombinācija'). (šķirklī kombinē)
- No latīņu comoedia, grieķu kōmōidia (kōmos 'jautra drūzma, dzīres' un ōidē 'dziesma'). (šķirklī komēdija)
- No latīņu comicus, grieķu kōmikos 'jautrs, smieklīgs' (kōmos 'jautrs gājiens maskās Dionīsa svētkos'). (šķirklī komisks)
- No latīņu concessio 'atļauja, piekāpšanās'. (šķirklī koncesija)
- No angļu conductivity 'elektrovadītspēja'. (šķirklī konduktivitāte)
- No franču cognac, kam pamatā Francijas pilsētas Konjakas nosaukums, kuras apkārtnē šis dzēriens sākotnēji tika gatavots. (šķirklī konjaks)
- No (kon)teksts un situācija. (šķirklī konsituācija)
- No latīņu contaminatio 'sajaukšana'. (šķirklī kontaminācija)
- No angļu country dance 'lauku deja'. (šķirklī kontradanss)
- No latīņu contrahens (contrahentis) 'līgumslēdzēja puse'. (šķirklī kontrahents)
- No grieķu neos 'jauns' un logos 'vārds'. (šķirklī neoloģisms)
- No latīņu corruptivus 'tāds, kas bojājas'. (šķirklī koruptīvs)
- Pamazināmā forma no kortelis, kam pamatā lejasvācu quartēr vai vācu Quartel. (šķirklī kortelītis)
- No grieķu kratēr 'trauks vīna sajaukšanai ar ūdeni'. (šķirklī krāteris)
- No latīņu crypta, grieķu kryptē 'segta eja'. (šķirklī kripta)
- No lejasvācu krone, kam pamatā latīņu corona 'vainags', grieķu korōnos 'līks, lokveida'. (šķirklī kronis)
- No viduslejasvācu krite. (šķirklī krīts)
- No viduslejasvācu krucke. (šķirklī kruķis)
- No viduslejasvācu krunke. (šķirklī krunka)
- No krievu крутка, kam pamatā крутить 'jaukt, maisīt'. (šķirklī krutka)
- Žargonvārds "kruts" latviešu valodā ienācis 20. gs. 90. gados no krievu крутой ar nozīmi 'izcils, dārgs, augstākās kategorijas dzīvesveidam atbilstošs'. (šķirklī kruts)
- No viduslejasvācu krūs. (šķirklī krūze)
- Aizguvums no ģermāņu valodām, iespējams, viduslejasvācu kogge. (šķirklī kuģis)
- 17. gs. avoti rāda, ka sākotnēji kukulis bija apaļas formas maize pretstatā klaipam. 18. gs. vidū vārds kukulis ieguva jaunu nozīmi 'ciemos nesama dāvana'. No šās nozīmes vēlāk izveidojās trešā nozīme 'dāvana amatvīra ietekmēšanai'. (K. Karulis). (šķirklī kukulis)
- No franču quintessence, kam pamatā viduslaiku latīņu quinta essentia 'piektā būtība' (antīkajā filozofijā piektais elements bija ēters – blakus četriem zemes elementiem – ūdenim, zemei, ugunij, gaisam). (šķirklī kvintesence)
- No lejasvācu kamm. (šķirklī ķemme)
- No viduslejasvācu kede. (šķirklī ķēde)
- No viduslejasvācu konink, vācu König 'karalis, ķēniņš'. (šķirklī ķēniņš)
- No viduslejasvācu köster, kam pamatā viduslaiku latīņu custor 'baznīcas mantas sargs'. (šķirklī ķesteris)
- No lejasvācu kersebere. (šķirklī ķezbere)
- No vācu Chemismus, kam pamatā jaunlatīņu chemismus. (šķirklī ķīmisms)
- No lejasvācu lade. (šķirklī lāde)
- J. Endzelīna jaunvārds, kas lietojams aizguvuma vinnests (viduslejasvācu winst) vietā. (šķirklī laimests)
- Apvidvārdu laimēt daiļliteratūrā 20. gs. 20. gados ieviesis J. Janševskis. J. Endzelīns ieteica šo vārdu lietot aizguvuma vinnēt (viduslejasvācu winnen) vietā. (šķirklī laimēt)
- No angļu liner (line 'līnija'). (šķirklī laineris)
- No vācu Lack, kam pamatā jaunlatīņu lacca, sanskrita lāksā 'laka'. (šķirklī laka)
- Darināts no saīsinājuma lat 'Latvija' un ols. (šķirklī latols)
- No vārda liliputs. Tulkojot pirmoreiz (1813. g.) Dž. Svifta romānu, angļu lilliput latviski atveidots šādi: lillputs – Lillputu zeme. Laika gaitā tas pārveidojies par Leiputru zeme, Leiputrija. (K. Karulis) (šķirklī leiputrija)
- No lejasvācu leiman, vācu Leihemann 'lēņa vīrs'. (šķirklī leimanis)
- No grieķu vietvārda Lesbios, Lesbos – Lesbas sala Egejas jūrā. (šķirklī lesbisms)
- No latīņu Letonia 'Latvija'. (šķirklī letonika)
- No latīņu Lyceum, grieķu Lykeion 'Likejs' (vieta Atēnu tuvumā pie Apollona tempļa, kur mācīja Aristotelis). (šķirklī licejs)
- No latīņu licentia 'brīvība, atļauja'. (šķirklī licence)
- Atvasinājums no liekt. Mehānikas termina nozīmē fiksēts 1922. gada "Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā". (šķirklī liece)
- Atvasinājums no liegt. J. Alunāns šo vārdu ieteica literārajā valodā ar nozīmi 'aizliegta, saudzējama vieta mežā'. Mūsdienu nozīme – no 20. gs. 60. gadiem. (šķirklī liegums)
- No angļu lilliputian (pēc Dž. Svifta romāna "Gulivera ceļojumi" aprakstītās iedomātās zemes Liliputijas iedzīvotājiem – maziem cilvēciņiem). (šķirklī liliputs)
- No franču limousine (pēc Francijas provinces Limuzēnas (Limousin) nosaukuma). (šķirklī limuzīns)
- No angļu lynch (law) (pēc kapteiņa V. Linča, kas 18. gs. Virdžīnijas pavalstī vadīja šādu tiesu). (šķirklī linča)
- No latīņu linearis un linea 'līnija'. (šķirklī lineārs)
- No vācu Lombard, kam pamatā Itālijas vietvārds Lombardija (Lombardia). (šķirklī lombards)
- No lejasvācu lūk(e). (šķirklī lūka)
- No franču louis d'or, no Francijas karaļa vārda Louis, jo pirmos luidorus sāka kalt Luija XIII laikā. (šķirklī luidors)
- No viduslejasvācu luchter. (šķirklī lukturis)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī pamatīgs)
- No krievu ленинизм, kam pamatā šīs teorijas dibinātāja V. Ļeņina (Владимир Ленин, 1870–1924) vārds. (šķirklī ļeņinisms)
- No vācu Magnet, kam pamatā grieķu Magnētēs lithos 'akmens no Magnēzijas'. (šķirklī magnēts)
- No latīņu magistrans (magistrantis) 'tas, kas gatavojas kļūt par maģistru'. (šķirklī maģistrants)
- No hindi mahārājā, sanskrita mahārāja (mahā 'liels' un rājā 'valdnieks, radža'). (šķirklī maharādža)
- No latīņu Maius, kam pamatā dievietes Majas (Maia) vārds. (šķirklī maijs)
- J. Alunāna jaunvārds ar nozīmi 'maizes cepējs un pārdevējs'. (šķirklī maiznieks)
- Iespējams, no ēģiptiešu ierēdņa Maho Bei vārda (ap 1820. g.). (šķirklī mako)
- Pēc politiskā darbinieka Nikolo Makjavelli (Niccolo Machiavelli, 1469–1527) uzvārda. (šķirklī makjavellisms)
- No angļu mackintosh, kam pamatā ir skotu ķīmiķa, šāda auduma izgudrotāja Čārlza Makintoša (Charles Macintosh, 1766–1843) uzvārds. (šķirklī makintošs)
- No latīņu major domus 'mājas pārvaldnieks' (maior 'galvenais' un domus 'nams'). (šķirklī majordoms)
- Pēc brāļu Makdonaldu vārda, kuriem piederēja ātrās ēdināšanas iestāde Kalifornijā, no kuras tika aizgūta ideja par ātrās ēdināšanas uzņēmumiem. (šķirklī makdonalds)
- No lībiešu maks vai igauņu maks (K. Karulis). Latviešu valodā vārds minēts jau 17. gs. – G. Manceļa vārdnīcā. (šķirklī maksa)
- No šā ložmetēja radītāja – amerikāņu izcelsmes britu izgudrotāja Hairama Stīvensa Maksima (Hiram Stevens Maxim 1840–1916) vārda. (šķirklī maksims)
- No vācu Makulatur, kam pamatā jaunlatīņu maculatūra 'aptraipīts papīrs' (latīņu macula 'traips'). (šķirklī makulatūra)
- No itāļu malaria, mala aria 'slikts gaiss', jo senāk domāja, ka slimību rada slikts gaiss purvainās vietās. (šķirklī malārija)
- Kalks no latīņu ignis fatuus. Nosaukums cēlies senu ticējumu dēļ, ka maldugunis klejo no vienas vietas uz otru, maldinādamas vēlus gājējus. Tomēr īstenībā malduguns nepārvietojas. Klejošanas iespaids varēja rasties tādēļ, ka vienā vietā liesmiņa izdziest, bet tūlīt iedegas jauna. (šķirklī malduguns)
- Aizguvums no viduslejasvācu māltīt 'noteikts ēšanas laiks'. (šķirklī maltīte)
- No franču mandarine (nosaukuma pamatā, iespējams, ir mandarīnu [2] apģērba krāsas līdzība ar šo augļu krāsu). (šķirklī mandarīns)
- No vācu Manichäismus, latīņu Manichaeus, kam pamatā persiešu Mānī (dibinātāja vārds). (šķirklī maniheisms)
- Pēc Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja Mao Dzeduna (1893–1976) vārda. (šķirklī maoisms)
- No vietvārda Marengo Itālijas ziemeļaustrumos. (šķirklī marengo)
- No vietvārda Maratona Grieķijā, kur 490. g. p. m. ē. grieķi uzvarēja persiešus un nosūtīja uz Atēnām ziņnesi, kas visu ceļu noskrēja un paziņoja par uzvaru. (šķirklī maratons)
- No vācu Marzipan, itāļu marzapane, kam pamatā jaunlatīņu Marci panis 'Sv. Marka maize'. (šķirklī marcipāns)
- No latīņu (Congregatio clericorum) marianorum, kam pamatā īpašvārds Marija. (šķirklī mariāņi)
- No franču marionnette, kam pamatā īpašvārds Marion, Marie 'Marija' (sākotnēji – Jaunavas Marijas tēls viduslaiku leļļu teātra izrādē). (šķirklī marionete)
- No šīs teorijas pamatlicēja K. Marksa (Karl Marx 1818–1883) uzvārda. (šķirklī marksisms)
- No franču Marseillaise, kam pamatā Marseļas (pilsēta Francijas dienvidos) nosaukums. (šķirklī Marseljēza)
- Pārveidots aizguvums no viduslejasvācu merreddich vai vācu Meerrettich 'jūras redīss'. (šķirklī mārrutks)
- No viduslejasvācu mast vai vācu Mast 'kārts, koks'. (šķirklī masts)
- No latīņu mausoleum, kam pamatā grieķu Mausōleion, tā sauca Kārijas valdnieka Mausola kapenes, kas celtas 4. gs. p. m. ē. (šķirklī mauzolejs)
- Atvasinājums ir J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī mazgātava)
- Pēc austriešu romānista L. fon Zahera–Mazoha (1835–1895) vārda, kurš šo anomāliju aprakstīja. (šķirklī mazohisms)
- No krievu мазурка, poļu mazurek, kam pamatā ir Polijas ziemeļaustrumu apgabala Mazūrijas nosaukums. (šķirklī mazurka)
- No franču médaille, itāļu medaglia, kam pamatā viduslaiku latīņu medalia 'pusdenārija monēta'. (šķirklī medaļa)
- Iespējams, aizguvums no lietuviešu mėgìnti (J. Endzelīns, A. Sabaļausks). Vārds minēts 18. gs. vārdnīcās, plašāk ieviesies 19. gs., latviešu literārajai valodai to ieteicis A. Kronvalds (1869). (šķirklī mēģināt)
- No jaunlatīņu mechanismus (grieķu mechanē 'darbarīks, ierīce'). (šķirklī mehānisms)
- No viduslejasvācu meige 'maija koks; zaļš koka zars (maija svētkos)'. (šķirklī meija)
- No viduslejasvācu möller 'dzirnavnieks'. (šķirklī melderis)
- No grieķu melisma 'dziesma, melodija'. (šķirklī melisms)
- Pēc tās dibinātāja, holandieša Menno Simonsa (Menno Simons) vārda. (šķirklī menonīti)
- No grieķu Mentor (Odiseja dēla Tēlemaha audzinātājs Homēra poēmā "Odiseja"). (šķirklī mentors)
- No lejasvācu merkatte vai vācu Meerkatze (burtiski 'jūras kaķis'). (šķirklī mērkaķis)
- No viduslejasvācu merk, merck. (šķirklī mērķis)
- Pēc angļu izgudrotāja Dž. Mersera (John Mercer, 1791–1866) vārda. (šķirklī merserizēt)
- No latīņu metaphysica, kam pamatā grieķu meta ta physika 'aiz fizikas'. Nosaukums radās nejauši, Aristoteļa darbu apkopojumā filozofiskos apcerējumus ievietojot nodaļā aiz traktātiem par fiziku. (šķirklī metafizika)
- No viduslejasvācu mester, meister 'meistars'. (šķirklī mestrs)
- No franču maître d'hotel 'mājas īpašnieks'. (šķirklī metrdotels)
- No grieķu metron 'mērs' un loģija. (šķirklī metroloģija)
- Atvasinājums no vārda mest. 20. gs. jaunvārds. (šķirklī mets)
- No grieķu mesos 'vidējais' un sphaira 'lode'. (šķirklī mezosfēra)
- No grieķu mesos 'vidējais' un zoē 'dzīvība'. (šķirklī mezozojs)
- No lejasvācu moser, moyser. (šķirklī miezeris)
- No grieķu pente 'pieci' un gramma 'svītra, līnija'. (šķirklī pentagramma)
- No franču milady, kam pamatā angļu my lady 'mana lēdija'. (šķirklī milēdija)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar kuru senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūra)
- No angļu pesticide, kam pamatā latīņu pestis 'epidēmija, sērga' un caedo 'nonāvēju'. (šķirklī pesticīds)
- No viduslejasvācu missing. (šķirklī misiņš)
- No franču modernisme (moderne 'mūsdienīgs, jauns'). (šķirklī modernisms)
- No angļu mohair, kam pamatā arābu muchajjar. (šķirklī mohēra)
- No franču moderne 'mūsdienīgs, jauns'. (šķirklī moderns)
- No vācu Morphin, jaunlatīņu morphium (pamatā grieķu Morpheus 'Morfejs'). (šķirklī morfijs)
- Pēc sektas dibinātāja un garīgā vadītāja Sun Mjung Mūna (dz. 1920. g.) vārda. (šķirklī mūnisti)
- No viduslejasvācu mūre. (šķirklī mūris)
- No lejasvācu nāg(e)būr. (šķirklī nāburgs)
- 19. gadsimtā jaunlatviešu darināts jaunvārds. (šķirklī nākotne)
- Ata Kronvalda jaunvārds (1872. g.) (šķirklī pilnvara)
- Saīsinājums no angļu National Basketball Association 'Nacionālā Basketbola asociācija'. (šķirklī NBA)
- J. Endzelīna jaunvārds 20.gs. 30. gados. (šķirklī necils)
- No vācu Nephrit, kam pamatā grieķu nephros 'niere' (senatnē nefrītam piedēvēja nieru slimību ārstēšanu). (šķirklī nefrīts)
- No lejasvācu nēgenōge. (šķirklī nēģis)
- No grieķu neos 'jauns' un grieķu (di)dyos 'divkāršs'. (šķirklī neodīms)
- No grieķu neos 'jauns' un itāļu fascismo, fascio 'apvienība'. (šķirklī neofašisms)
- No grieķu neos 'jauns' un lithos 'akmens'. (šķirklī neolīts)
- No latīņu neos 'jauns', nātus 'dzimis' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī neonatoloģija)
- No angļu neon, kam pamatā grieķu neos 'jauns'. (šķirklī neons)
- Iespējams, no somu norppa. (šķirklī nerpa)
- No grieķu nymphē 'jaunava'. (šķirklī nimfa)
- No grieķu nymphē 'jaunava' un mania 'trakums'. (šķirklī nimfomānija)
- No latīņu nobilis 'dižciltīgs, ievērojams'. (šķirklī nobilis)
- A. Stērstes jaunvārds 19. gs. 90. gados. (šķirklī noilgt)
- A. Stērstes jaunvārds 19. gs. 90. gados. (šķirklī noilgums)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī nolūks)
- No latīņu nostras, nostratis 'mūsu', 'vietējais' un facere 'darīt'. (šķirklī nostrificēt)
- No latīņu nova [stella] 'jauna [zvaigzne]'. (šķirklī nova)
- No latīņu novatio 'atjaunošana, pārveidošana'. (šķirklī novācija)
- No latīņu novator 'jaunradītājs, atjaunotājs'. (šķirklī novators)
- No itāļu novella 'jaunums', kam pamatā latīņu novellus, novella 'jauns'. (šķirklī novele)
- No latīņu november (novem 'deviņi'), jo senajiem romiešiem novembris bija devītais kalendāra mēnesis. (šķirklī novembris)
- No latīņu novicius (novus 'jauns'). (šķirklī novicis)
- No latīņu novitas, novitatis 'jaunums'. (šķirklī novitāte)
- No angļu Novocaine (tirdzniecības nosaukums), kam pamatā latīņu novus 'jaunums' un (co)caine 'kokaīns'. (šķirklī novokaīns)
- 20. gs. 20.–30. gadu jaunvārds, darināts no latīņu novus 'jaunums'. (šķirklī novuss)
- Aizguvums no lībiešu nuja (K. Karulis). (šķirklī nūja)
- No lejasvācu voder. (šķirklī odere)
- No grieķu Odysseia – episka sengrieķu poēma par Itakas valdnieka Odiseja (Odysseus) piedzīvojumiem mājupceļā no Trojas. (šķirklī odiseja)
- No grieķu oikos 'māja' un onyma 'vārds'. (šķirklī oikonīms)
- Iespējams, no vācu valodas. (šķirklī okstiņš)
- No vācu Oligozän, kam pamatā grieķu oligos 'mazs; nedaudz' un kainos 'jauns'. (šķirklī oligocēns)
- No Grieķijas vietvārda Olympos 'Olimps (kalns)'. (šķirklī olimpietis)
- No latīņu october (mensis) 'astotais (mēnesis)', jo seno romiešu kalendārā līdz Cēzara reformai tas bija astotais mēnesis. (šķirklī oktobris)
- No franču omelette (oeufs mêlés 'jauktas olas'). (šķirklī omlete)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī omulība)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī omulīgs)
- No latīņu operator 'tas, kas darbojas'. (šķirklī operators)
- No viduslejasvācu vōre 'rati, vezums'. (šķirklī ore)
- No latīņu Ordovices (ķeltu cilts, kas dzīvoja Ziemeļvelsā, nosaukums). (šķirklī ordoviks)
- No lejasvācu vōrman. (šķirklī ormanis)
- No japāņu ori 'locīt' un kami 'papīrs'. (šķirklī origami)
- No turku sultānu dinastijas Osmaņu uzvārda. (šķirklī osmaņi)
- No grieķu osteon 'kauls' un poros 'eja, ceļš'. (šķirklī osteoporoze)
- No franču pas de deux 'deja divatā'. (šķirklī padedē)
- No grieķu palaios 'sens' un antropoloģija. (šķirklī paleoantropoloģija)
- No vācu Paläozän, kam pamatā grieķu palaios 'sens' un kainos 'jauns'. (šķirklī paleocēns)
- No grieķu palaios 'sens' un zooloģija. (šķirklī paleozooloģija)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī pamatne)
- Raiņa jaundarinājums. (šķirklī pamatšķira)
- No sengrieķu dievietes Panacejas (grieķu Panekeia 'visu dziedinoša') vārda. (šķirklī panaceja)
- No baltvācu pannkōk, lejasvācu pannekōke. (šķirklī pankūka)
- No latīņu izteiciena [Si vis pacem,] para bellum! '(ja gribi mieru,) gatavojies karam'. (šķirklī parabellums)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un psiholoģija. (šķirklī parapsiholoģija)
- No angļu ārsta Džeimsa Pārkinsona (James Parkinson, 1755–1824) uzvārda, kas aprakstīja šo slimību. (šķirklī parkinsonisms)
- No lejasvācu parchen, kam pamatā arābu valodas vārds. (šķirklī parķis)
- Zilbju abreviatūra no krievu парт(йный) орг(анизатор) 'partijas organizators'. (šķirklī partorgs)
- No franču passage 'eja'. (šķirklī pasāža)
- No angļu selfie, angļu self 'sevi, pats'. 2013. gadā vārds pašbilde pasludināts par gada vārdu. Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašbilde)
- Raiņa jaunvārds. (šķirklī patmīlība)
- Raiņa jaunvārds. (šķirklī patnis)
- No latīņu patria 'tēvija'. (šķirklī patriotisms)
- No viduslejasvācu pāwes, pāwest, kam pamatā latīņu papa 'tēvs'. (šķirklī pāvests)
- No latīņu paedophilia, kam pamatā grieķu pais (paidos) 'zēns, bērns' un philia 'mīlestība'. Vārdu pedofilija pirmo reizi lietoja psihiatrs R. Krafts-Ebings 1886.gadā, šādu uzvedību saistot ar cilvēka garīgo vājumu. (šķirklī pedofilija)
- No franču pédomètre, kam pamatā latīņu pes (pedis) 'kāja' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī pedometrs)
- Saīsinājums no Starptautiskās dzejnieku, dramaturgu, redaktoru, esejistu un romānistu asociācijas sākotnējā nosaukuma International Association of (P)oets, Playwriters, Editors, (E)ssayists and (N)ovelists. (šķirklī PEN)
- No latīņu Paeonia, grieķu paiōnia (pēc sengrieķu mitoloģijas personāža – dievu ārsta Paiona – vārda). (šķirklī peonija)
- No grieķu periodikos 'tāds, kas pēc noteiktiem laika sprīžiem atkārtojas'. (šķirklī periodika)
- No grieķu peripetija 'negaidīts pavērsiens'. (šķirklī peripetija)
- No lejasvācu vormunder 'aizbildnis'. (šķirklī pērminderis)
- No angļu pyjamas, kam pamatā hindu Payjama 'kājas apģērbs'. (šķirklī pidžama)
- No viduslejasvācu pik, kam pamatā latīņu pix (ģen. picis) 'darva, piķis'. (šķirklī piķis)
- Pēc metodes pamatlicēja, fizkultūras instruktora Džozefa Humberta Pilatesa uzvārda (Joseph Humbertus Pilates, 1880–1967). (šķirklī pilates)
- Ata Kronvalda jaunvārds (1869. g.) (šķirklī pilsonis)
- No angļu pioneer 'celmlauzis; jaunu ideju iniciators'. (šķirklī pionieris)
- No grieķu Pythōn 'Pitons, mītisks pūķis, ko nonāvēja Apollons'. (šķirklī pitons)
- No grieķu plastos 'izveidots, veidojams' un latīņu facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī plastifikators)
- No franču plombières (pēc Francijas pilsētas Plombjēras nosaukuma, kurā šis saldējums pirmo reizi tika izgatavots). (šķirklī plombīrs)
- Raiņa jaunvārds. (šķirklī plūsma)
- No vācu Podest, kam pamatā grieķu pous (podos) 'kāja'. (šķirklī podests)
- No vācu Podest, kam pamatā grieķu pous (podos) 'kāja'. (šķirklī podestūra)
- No grieķu poiētikē (technē) 'dzejas sacerēšanas māksla'. (šķirklī poētika)
- No grieķu poiēsis 'radīšana, dzeja'. (šķirklī poēzija)
- No angļu pocket monster, kam pamatā japāņu poketto monstaa 'kabatas briesmonis'. (šķirklī pokemons)
- No franču polari (sation) 'polarizācija' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī polarimetrija)
- No franču polari (sation) 'polarizācija' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī polarimetrs)
- No franču polari (sation) 'polarizācija' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī polariskops)
- No grieķu polypous (poly 'daudz' un pous 'kāja'). (šķirklī polips)
- Pēc šā elementa atklājējas M. Kirī dzimtenes Polijas viduslaiku latīņu nosaukuma Polonia. (šķirklī polonijs)
- No lejasvācu spunt. (šķirklī spunde)
- Pēc marķīzes de Pompadūras, Francijas karaļa Luija XV (18. gs.) favorītes, vārda. (šķirklī pompadūra)
- Pēc Dienviditālijas ciema Portobello nosaukuma. (šķirklī portobello)
- No latīņu potentia 'vara, spēks; spēja'. (šķirklī potence)
- No vācu Potentiometer, kam pamatā latīņu potentia 'spēks; spēja' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī potenciometrs)
- No lejasvācu pravest, kam pamatā latīņu praepositus 'nolikts priekšā'. (šķirklī prāvests)
- No latīņu primas (primatis) 'viens no pirmajiem; ievērojams'. (šķirklī primāts)
- No grieķu problēma 'uzdevums, izvirzīts jautājums'. (šķirklī problēma)
- No vācu Prophylaxe, kam pamatā grieķu prophylaxis 'iepriekšēja aizsardzība', prophylassein 'veikt savlaicīgus aizsardzības pasākumus'. (šķirklī profilakse)
- No franču propagande, itāļu propaganda, kam pamatā latīņu congregatio de propaganda fide 'institūcija ticības izplatīšanai', propagere 'izplatīt'. (šķirklī propaganda)
- No grieķu prosēlytos 'jaunpienācējs'. (šķirklī prozelīts)
- Raiņa jaunvārds. (šķirklī pūsma)
- No vācu Rahe, lejasvācu rā. (šķirklī rāja)
- Aizguvums no viduslejasvācu rame, vācu Rahmen. (šķirklī rāmis)
- J. Endzelīna jaunvārds (1922), darināts pēc lietuviešu rašýti 'rakstīt' parauga. (šķirklī rasēt)
- No latīņu re 'pret' un agens (agentis) 'tāds, kas darbojas'. (šķirklī reaģents)
- No latīņu re 'atpakaļ-, jaun-, atkal-' un animatio 'dzīvības iedvešana'. (šķirklī reanimācija)
- No latīņu re 'atpakaļ-, jaun-, atkal-' un animare 'darīt dzīvu' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī reanimatoloģija)
- No latīņu recidivus 'atgriešanās' vai 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidivēt)
- No latīņu recidivus 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidīvisms)
- No latīņu recidivus 'atgriešanās' vai 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidīvs)
- No latīņu reformatio 'labošana, atjaunošana'. (šķirklī reformācija)
- No angļu rugby football, rugby pēc Anglijas pilsētas Ragbijas (Rugby) nosaukuma. (šķirklī regbijs)
- No angļu feldmaršala F. Dž. Reglāna (1788–1855), šāda piegriezuma ieviesēja uzvārda. (šķirklī reglāns)
- No latīņu regeneratio 'atjaunošana, atjaunošanās, atdzimšana'. (šķirklī reģenerācija)
- No vācu Regenerator, angļu regenerator, kam pamatā latīņu regenerare 'atjaunot'. (šķirklī reģenerators)
- No viduslaiku latīņu recollectio 'atjaunošanās'. (šķirklī rekolekcijas)
- No japāņu reiki. (šķirklī reiki)
- No latīņu recreatio '(spēku) atjaunošana'. (šķirklī rekreācija)
- No latīņu re 'jaun-', 'atkal-' un interpretatio. (šķirklī reinterpretācija)
- No latīņu re 'jaun-, atkal-' un investitio 'ietērpšana, ietērps'. (šķirklī reinvestīcija)
- No latīņu re 'jaun-', 'atkal-' un incarnatio 'iemiesošanās'. (šķirklī reinkarnācija)
- Rakstnieka Z. Skujiņa jaunvārds. (šķirklī tālrunis)
- No franču reinette, kam, domājams, pamatā latīņu rana 'varde' (ābolu formas un grubuļainās miziņas dēļ). (šķirklī renete)
- No rūpnīcas nodibinātāja, franču autobūves pioniera Luija Reno (Louis Renault, 1877–1944) uzvārda. (šķirklī reno)
- No latīņu renovatio 'atjaunošana'. (šķirklī renovācija)
- No viduslejasvācu rente, kas savukārt no franču rente. Latviešu valodā vārds minēts 17. gs. (šķirklī rente)
- No lejasvācu rennestēn. (šķirklī renstele)
- No viduslejasvācu renne 'strautiņš, rene' (rennen 'skriet, tecēt'). (šķirklī rene)
- No latīņu reparatio 'atjaunošana'. (šķirklī reparācija)
- No uzvārda Repše, jo Einārs Repše bija tā laika Latvijas Bankas prezidents. (šķirklī repši)
- No latīņu restauratio 'atjaunošana'. (šķirklī restaurācija)
- No franču restaurant, kam pamatā latīņu restaurare 'atjaunot'. (šķirklī restorāns)
- No vācu Revision, kam pamatā latīņu revisio 'pārskatīšana no jauna'. (šķirklī revīzija)
- No latīņu revisio, revisionis 'pārskatīšana no jauna'. (šķirklī revizionisms)
- Iespējams, aizguvums no somugru valodām. (šķirklī rija)
- No japāņu jinrikisia (jin 'cilvēks', riki 'spēks' un sia 'transportlīdzeklis'). (šķirklī rikša)
- No lejasvācu riem 'atskaņa'. Aizguvums minēts jau 17. gs. Kad 19. gs. otrajā pusē to aizstāja jaunvārds dzejolis, vārds rīme kļuva par mākslinieciski nevērtīga dzejoļa vai panta apzīmējumu. (šķirklī rīme)
- No latīņu ritus 'paraža, ceremonija, rituāls'. (šķirklī rits)
- No franču roquefort, kam pamatā Dienvidfrancijas pilsētas Rokforas (Rokuefort sur Soulzon) nosaukums, kur 1881. gadā sākta šā siera gatavošana. (šķirklī rokfors)
- No kompānijas "Rolls-Royce" nosaukuma. (šķirklī rolsroiss)
- No viduslejasvācu rote '(karavīru) vienība, nodaļa'. (šķirklī rota)
- Vācu Rottweiler, kam pamatā Vācijas pilsētiņas Rotveilas (Rottweil) nosaukums. (šķirklī rotveilers)
- No viduslejasvācu rōse, kam pamatā latīņu rosa. (šķirklī roze)
- No latīņu rubrica 'likuma virsraksts' (ruber 'sarkans', jo savulaik virsrakstus rakstīja ar sarkanu krāsu). (šķirklī rubrika)
- No viduslejasvācu rulle. (šķirklī rullis)
- No viduslejasvācu rump. (šķirklī rumpis)
- No viduslejasvācu runge. (šķirklī runga)
- No viduslejasvācu runen. (šķirklī rūnīt)
- No viduslaiku latīņu Ruthenia 'Krievija' (atklāts Urālu kalnu rūdā). (šķirklī rutēnijs)
- Aizguvums no lejasvācu rūte. (šķirklī rūts)
- Saīsinājums no zviedru Svenska Aeroplan Aktiebolaget (uzņēmums sākotnēji ražoja lidaparātus). (šķirklī SAAB)
- No lejasvācu trump. (šķirklī trumpis)
- No J. Alunāna jaunvārda saeims 'valsts padome, zemes padome', kas vēlāk lietots formā saeima ar nozīmes paplašinājumu 'sanāksme, sapulce, apspriede'. (šķirklī saeima)
- No japāņu sake. (šķirklī sakē)
- No beļģu mūzikas instrumentu meistara Ādolfa Saksa uzvārda, kurš 1841. gadā izgudroja saksofonu un to patentēja. (šķirklī saksofons)
- No krievu мудрить 'rīkoties nevajadzīgi sarežģīti'. (šķirklī samudrīt)
- No lejasvācu trummel 'bungas'. (šķirklī trumulis)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī Satversme)
- No jaunlatīņu secretārius, latīņu sēcernere 'atšķirt, atdalīt'. (šķirklī sekretārs)
- No angļu sex 'dzimums', sexism (pēc analoģijas ar racism 'rasisms'). (šķirklī seksisms)
- No latīņu sexus 'dzimums' un patoloģija. (šķirklī seksopatoloģija)
- No franču sextillion, kam pamatā latīņu sextus 'sestais', pēc analoģijas ar miljons. (šķirklī sekstiljons)
- No spāņu señorita 'jaunkundze'. (šķirklī senjorita)
- No latīņu septimus 'septītais', pēc analoģijas ar miljons. (šķirklī septiljons)
- No latīņu vassus 'karavīrs', jaunlatīņu vassallus. (šķirklī vasalis)
- No krievu схима, kam pamatā grieķu schēma 'ārējais izskats, stāvoklis'. (šķirklī shīma)
- No vācy Sylphe, iespējams, ka pamatā latīņu sylvestris 'meža-'. (šķirklī silfs)
- Pēc amerikāņu zinātnieka Bendžamina Silimena (Benjamin Silliman, 1799–1864) vārda. (šķirklī silimanīts)
- Pēc vācu elektrotehniķa un uzņēmēja V. Zīmensa (W. Siemens) vārda. (šķirklī sīmenss)
- No franču syndicat, kam pamatā latīņu syndicus, grieķu syndikos 'tāds, kas rīkojas ar kaut ko kopīgi'. (šķirklī sindikāts)
- No itāļu signorina 'jaunkundze'. (šķirklī sinjorīna)
- No viduslejasvācu sipolle. (šķirklī sīpols)
- No japāņu sinto 'dievu ceļš'. (šķirklī sintoisms)
- No grieķu, jaungrieķu sirtákē. (šķirklī sirtaki)
- No viduslejasvācu schade. (šķirklī skāde)
- No viduslejasvācu schaden. (šķirklī skādēt)
- No angļu Skye terrier pēc Hebridu salas Skajas (Skotijā) nosaukuma. (šķirklī skaiterjers)
- No latīņu Scandia 'Skandināvija', kur šis elements tika 1879. gadā atklāts. (šķirklī skandijs)
- Aizguvums no viduslejasvācu schap. (šķirklī skapis)
- No angļu scout 'izlūks'. Organizācija radās Anglijā 1907. gadā, Latvijā pastāv no 1921. gada. (šķirklī skauts)
- No angļu sketch 'īss jautra satura dramatisks darbs'. (šķirklī skečs)
- No viduslejasvācu Schroder. (šķirklī skroderis)
- No viduslejasvācu krulle. (šķirklī skrulle)
- No krievu скумбрия, kam pamatā jaungrieķu skumbri (dsk. skumbriá). (šķirklī skumbrija)
- No viduslejasvācu slūse. (šķirklī slūžas)
- No viduslejasvācu smede. (šķirklī smēde)
- No viduslejasvācu smoken, baltvācu smēken. (šķirklī smēķēt)
- No lejasvācu sminke. (šķirklī smiņķis)
- No franču smoking, kam pamatā angļu smoking jacket. (šķirklī smokings)
- Malajiešu soi, kam pamatā japāņu vārds. (šķirklī soja)
- Pēc Senās Romas vergu sacelšanās vadītāja, gladiatora Spartaka (Spartacus) vārda. (šķirklī spartakiāde)
- Terminu spēlfilma ir ieviesis režisors Arvīds Krievs, padomju laikā šajā nozīmē lietoja terminu mākslas filma. (šķirklī spēlfilma)
- No viduslejasvācu spēke. (šķirklī spieķis)
- No viduslejasvācu spīt 'īgnums, izsmiekls, aizvainojums'. (šķirklī spīts)
- No viduslejasvācu spōle. (šķirklī spole)
- Ata Kronvalda jaunvārds, kas ieviests ģermānisma spieģelis vietā. (šķirklī spogulis)
- No viduslejasvācu predikie, prediken, kam pamatā latīņu praedicāre 'publiski sludināt'. (šķirklī sprediķis)
- No franču jabot 'putna guza'. (šķirklī žabo)
- No lejasvācu stal. (šķirklī stallis)
- No krievu сталинизм, kam pamatā šā režīma iedibinātāja valstsvīra Josifa Staļina (dzimuša Džugašvili; 1879–1953) uzvārds. (šķirklī staļinisms)
- No lejasvācu stamp. (šķirklī stampa)
- No lejasvācu stapel. (šķirklī stāpelis)
- No grieķu valodas stoa pēc Atēnu portika, kurā mācīja filozofs Zēnons. (šķirklī stoicisms)
- No jaunlatīņu stratificare. (šķirklī stratificēt)
- No baktērijas Streptomyces griseus nosaukuma. (šķirklī streptomicīns)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un elementum 'stihija, pirmviela'. (šķirklī struktūrelements)
- No latīņu subiectivus 'pievienojams'. (šķirklī subjektīvs)
- No latīņu subiectivus 'pievienojams'. (šķirklī subjektīvisms)
- No japāņu sūdoku. (šķirklī sudoku)
- No japāņu sumō. (šķirklī sumo)
- No latīņu surdus 'kurls' un pedagoģija. (šķirklī surdopedagoģija)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un vadītspēja. (šķirklī supravadītspēja)
- No viduslejasvācu swick 'tapiņa'. (šķirklī sviķis)
- No franču champagne, kam pamatā Francijas provinces Šampaņas nosaukums. (šķirklī šampanietis)
- No lejasvācu scherp. (šķirklī šerps)
- No japāņu shiitake (shii 'koka Castanopsis cuspidata nosaukums' un take 'sēne'). (šķirklī šitake)
- No viduslejasvācu schere. (šķirklī šķēres)
- No viduslejasvācu schelm. (šķirklī šķelmis)
- No lejasvācu scindula. (šķirklī šķindelis)
- No viduslejasvācu schink(e) 'gurns, šķiņķis', vācu Schinken. (šķirklī šķiņķis)
- No lejasvācu schinken. (šķirklī šķiņķot)
- No lejasvācu schüffel, vācu Schaufel. (šķirklī šķipele)
- No viduslejasvācu schive. (šķirklī šķīvis)
- No vācu der Schmuggel 'kontrabanda, spekulācija'. (šķirklī šmugulis)
- Pēc leģendārā iekarošanas karu veterāna un Napoleona politikas piekritēja Nikolā Šovēna (Nicolas Chauvin) vārda. (šķirklī šovinisms)
- No vācu der Stamm 'celms, līnija'. (šķirklī štamms)
- No viduslejasvācu schrage. (šķirklī šrāga)
- No angļu shrapnel, pēc izgudrotāja angļu artilērijas virsnieka Henrija Šrapnela (Henry Shrapnel, 1761–1842) vārda. (šķirklī šrapnelis)
- No lejasvācu strunt 'nieks, blēņas'. (šķirklī štrunts)
- No lejasvācu schumen. (šķirklī šūmēties)
- No arābu shūrā 'konsultācija; apspriede'. (šķirklī šura)
- Rakstnieka Z. Skujiņa ieteikts jaunvārds. (šķirklī tālrāde)
- No japāņu tanka. (šķirklī tanka)
- No viduslejasvācu tappe. (šķirklī tapa)
- No japāņu valodas vārda ar burtisku nozīmi 'salikšana, tas, kas tiek salikts'. (šķirklī tatami)
- No ķīniešu te 'tēja'. (šķirklī teīns)
- J. Endzelīna jaunvārds (1940. g.), lai aizstātu aizguvumu rene. (šķirklī tekne)
- No angļu taekwondo, kam pamatā korejiešu thekvondo 'kājas un rokas ceļš'. (šķirklī tekvondo)
- No viduslejasvācu telt 'telts'. Vārds latviešu valodā aizgūts pirms 17. gs. (šķirklī telts)
- No itāļu tempera, kam pamatā latīņu temperare 'sajaukt pareizās proporcijās'. (šķirklī tempera)
- No viduslejasvācu teren, teeren 'lietot, patērēt; ēst'. (šķirklī tērēt)
- Pēc serbu izcelsmes amerikāņu izgudrotāja N. Teslas (1856–1943) vārda. (šķirklī tesla)
- No grieķu typhlos 'akls' un pedagoģija. (šķirklī tiflopedagoģija)
- No uzņēmuma dibinātāja Toijodas (Toyoda) uzvārda. (šķirklī toijota)
- Latīņu torpedo 'elektriskā raja (zivs)'. (šķirklī torpēda)
- No latīņu transitus 'pāreja, pāriešana'. (šķirklī tranzīts)
- No angļu trade 'amats, profesija' un union 'savienība, apvienība'. (šķirklī tredjūnija)
- Pēc Tremolas ielejas nosaukuma Šveicē. (šķirklī tremolīts)
- No lejasvācu treppe 'kāpnes'. (šķirklī trepes)
- No jaunlatīņu trichinella, kam pamatā grieķu trichinos 'saistīts ar matiem'. (šķirklī trihinella)
- J. Langes darināts vārds ar nozīmi 'izsūtījums' (1772. g.), kuru G. F. Stenders ievietojis savā vārdnīcā "Lettisches Lexicon" (1789. g.) un kurš plašāk ieviesies un nostiprinājies valodā kopš 19. gs. 70. gadiem, kad to lietoja "Baltijas Vēstnesis", bet jo īpaši ar Raiņa darbiem. (šķirklī trimda)
- No latīņu solvere 'izšķīdināt'. Latviešu izcelsmes ķīmiķis P. Valdens (1863–1957) pētīja ap 50 neūdens šķīdinātājus un ieviesa solvatācijas jēdzienu. (šķirklī solvatācija)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No angļu argon, kam pamatā grieķu argos 'nedarbīgs, bez enerģijas'. (šķirklī argons)
- No lejasvācu brandewīn. (šķirklī brandavīns)
- Sākotnējā nozīme šim vārdam bija 'uztūkums, augonis'. Pašreizējā nozīme ar izteikti negatīvu stilistisku nokrāsu radusies padomju laikā. (šķirklī budzis)
- Pēc šīs teorijas izstrādātāja, angļu dabaspētnieka Č. Darvina vārda. (šķirklī darvinisms)
- No angļu deejay. (šķirklī dīdžejs)
- No dis- un proporcija. (šķirklī disproporcija)
- No franču gavotte, provansiešu gavoto 'Alpu kalniešu – gavotu deja'. (šķirklī gavote)
- No japāņu kami 'dievs' un kaze 'vējš'. (šķirklī kamikadze)
- No vācu Mergel, kam pamatā jaunlatīņu margila. (šķirklī merģelis)
- No grieķu mesos 'vidējais' un phyton 'augs'. (šķirklī mezofīti)
- No grieķu mesos 'vidējais' un lithos 'akmens'. (šķirklī mezolīts)
- No franču migraine, kam pamatā grieķu hēmikrania 'sāpes galvas vai sejas vienā pusē'. (šķirklī migrēna)
- No igauņu pajalaud 'dēlis pie bīdāma loga'. (V. Zeps) (šķirklī paloda)
- No angļu pot 'pods' un ash 'pelni'. Nosaukums radās no sākotnējās ieguves tehnoloģijas – potašu sākumā ieguva no lapu koku pelniem, tos podā aplejot ar ūdeni un iegūto sārmu iztvaicējot. (šķirklī potaša)
- Aizguvums no viduslejasvācu reddel. (šķirklī redeles)
- No latīņu re 'jaun-, atkal-' un demarcatio 'norobežošana'. (šķirklī redemarkācija)
- No latīņu restitutio 'agrāko tiesību atjaunošana'. (šķirklī restitūcija)
- No viduslejasvācu rūm. (šķirklī rūme)
- No viduslejasvācu scharn(e). (šķirklī skārnis)
- Pēc šīs šķirnes radītāja – šveiciešu botāniķa un franču valodas skolotāja Trebū (Treboux) – uzvārda. (šķirklī trebū)
- No franču jacquard 'žakardmašīna' pēc izgudrotāja Ž. M. Žakāra (J. M. Jacquard) uzvārda. (šķirklī žakardaudums)
- No franču (crêpe) Georgette pēc franču šuvējas Žoržetes de Laplānas (Georgette de la Plante) vārda. (šķirklī žoržets)
- No vācu Thuja, kam pamatā grieķu thya. (šķirklī tūja)
- No vietvārda Tulare (ASV, Kalifornijas štatā) un grieķu haima 'asinis'. (šķirklī tularēmija)
- No lejasvācu tuffel. (šķirklī tupeles)
- No angļu under 'zem', resp attiecīgajā izlasē var piedalīties jaunieši, kas vēl nav sasnieguši attiecīgā apzīmējumā norādīto vecumu. (šķirklī U)
- No lejasvācu forken 'ar dakšām celt, durt'. (šķirklī urķēt)
- No krievu урла (iespējams, saīsinājums no уголовно разыскиваемое лицо 'kriminālmeklēšanā esoša persona'). (šķirklī urla)
- No angļu Utopia, kam pamatā grieķu u 'ne, nē' un topos 'vieta' ('vieta, kuras nav') vai arī grieķu eu 'labi' un topos 'vieta' (t. i., labklājības zeme) – pēc 16. gs. angļu domātāja T. Mora grāmatas nosaukuma. (šķirklī utopija)
- No zviedru utrop vai lejasvācu ūtrōp. (šķirklī ūtrupe)
- No lejasvācu wagen. (šķirklī vāģis)
- No dibinātāja Muhammeda ibn Abdelvahāba (1703–1787) vārda. (šķirklī vahābisms)
- No lejasvācu vastellāvent, fastelauendt 'gavēņa priekšvakars'. (šķirklī Vastlāvji)
- Pēc skotu izgudrotāja un inženiera Džeimsa Vata (James Watt, 1736–1819) uzvārda. (šķirklī vats)
- No viduslejasvācu wegge 'neliels kviešu maizes klaipiņš'. (šķirklī veģis)
- Jura Alunāna jaunvārds (ap 1860. g.), kas darināts pēc lietuviešu veĩkalas 'darbs, darbība' parauga ar nozīmi 'darbība, darījums, darīšanas'. Mūsdienu nozīmi vārds ieguvis 19. gadsimta beigās. (šķirklī veikals)
- No franču vélocipède, kam pamatā latīņu velox 'ātrs' un pes 'kāja, pēda'. (šķirklī velosipēds)
- No viduslejasvācu welve. (šķirklī velve)
- No viduslejasvācu vērdink 'ceturtdaļa markas'. Aizguvums minēts 17. gs. literatūrā. (šķirklī vērdiņš)
- Lejasvācu wehrbalke. (šķirklī vērbaļķis)
- No viduslejasvācu werven. (šķirklī vervēt)
- Ata Kronvalda darināts jaunvārds. (šķirklī vēsture)
- No angļu veejay. (šķirklī vīdžejs)
- No viduslejasvācu vīge. (šķirklī vīģe)
- No lejasvācu viole, itāļu viola. (šķirklī vijole)
- Interneta projektu izstrādātāja Lerija Sangera (Larry Sanger) radīts vārds, saliktenis no wiki (kam pamatā havajiešu wikiwiki 'ātri') un angļu enciklopedia 'enciklopēdija'. (šķirklī Vikipēdija)
- No viduslejasvācu winnen. J. Endzelīns šā vārda vietā ieviesa latviskas cilmes vārdu laimēt. (šķirklī vinnēt)
- No viduslejasvācu wīrōk. (šķirklī vīraks)
- No viduslejasvācu winst, kura vietā J. Endzelīns ieviesa jaunvārdu laimests. (šķirklī vinnests)
- No latīņu vita 'dzīve, dzīvība' un amīns (sākotnēji uzskatīja, ka vitamīni satur aminoskābes). (šķirklī vitamīns)
- Iespējams, ka sausseržu latīniskais nosaukums radies par godu Ādamam Loniceram – ārstam un dabas pētniekam, kā arī traktāta 'Naturalis Historae Opus Novum' autoram. (šķirklī vīteņsausserdis)
- Franču visage 'seja'. (šķirklī vizāža)
- No krievu запорожец 'aizkrācietis; Zaporižjas iedzīvotājs'. (šķirklī zaporožecs)
- No viduslejasvācu selle 'biedrs, amatmeistara palīgs'. (šķirklī zellis)
- No viduslejasvācu sēgel 'bura'. (šķirklī zēģele)
- No viduslejasvācu sēgeln 'burāt'. (šķirklī zēģelēt)
- 19. gs. darinājums pēc krievu слон parauga, ar ko aizstāja līdz tam lietoto vārdu elefants. (šķirklī zilonis)
- No franču jalousie 'greizsirdība'. (šķirklī žalūzijas)
- No angļu jacket, franču jaquette 'jaciņa'. (šķirklī žakete)
- No franču jargon. (šķirklī žargons)
- Pēc amerikāņu izgudrotāja un rūpnieka K. K. Džileta (K. C. Gillette) uzvārda. (šķirklī žilete)
- No franču déjà vu 'jau redzēts'. (šķirklī dežavū)
- Atvasinājums no vārda saime; vārds saimniecība pazīstams jau no 18. gs., bet literārajā valodā to ieviesa Juris Alunāns (1862. g.). (šķirklī saimniecība)
- No franču jamais vu 'nekad neredzēts'. (šķirklī žamevū)
- Pēc Anglijas pilsētas Bostonas nosaukuma. (šķirklī bostons)
- 20. gs. sākuma jaunvārds. (šķirklī līmenisks)
- No grieķu spora 'sēja, sēkla'. (šķirklī spora)
- No vācu lustig 'priecīgs, jautrs, līksms'. (šķirklī lustīgs)
- No krievu vārda меньшенство 'mazākums', jo 1903. gadā Krievijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija sadalījās, izveidojot meņševiku (mazinieku) un boļševiku (lielinieku) virzienus. (šķirklī mazinieks)
- Pēc romiešu valsts un literatūras darbinieka Mecenāta (Gaius Cilnio Maecenas) vārda, kurš atbalstīja sava laika ievērojamus dzejniekus un māksliniekus (piem., Vergiliju, Horāciju). (šķirklī mecenāts)
- Atvasinājums no J. V. Gētes traģēdijas "Fausts" personāža Mefistofeļa vārda. (šķirklī mefistofelisks)
- No viduslejasvācu kamer (vācu Kammer). (šķirklī kambaris)
- No viduslejasvācu forke '(siena, mēslu) dakšas'. (šķirklī urķis)
- No latīņu migrans (migrantis) 'tāds, kas pārvietojas'. (šķirklī migrants)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar ko senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūrs)
- No vācu Neander Tal 'Neanderas ieleja', kur pirmoreiz 1856. gadā atrastas šī cilvēka atliekas. (šķirklī neandertālietis)
Atrasts normatīvajos komentāros (189):
- Izteicienu pasaules vadošie baleta teātri; teātra vadošie aktieri; uzticēt aktrisei vadošās lomas; orķestra vadošais saksofonists u.tml. vietā vēlams lietot citus apzīmējumus, piem.: pasaules pazīstamākie baleta teātri; teātra ievērojamākie (izcilākie) aktieri; uzticēt aktrisei lielās lomas; orķestra galvenais saksofonists. (šķirklī vadošs)
- Jāievēro, ka vārds papildu tekstā lietojams kopā ar lietvārdu, bet apstākļa vārds papildus – ar darbības vārdu. (šķirklī papildu)
- Vārda nozīmes skaidrojumu 2024. gada 11. jūnija sēdē (prot. Nr. 5/1185; 3. p.) precizējusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Vārdu "briljants" lieto sasaistē ar dārgakmens nosaukumu, izņemot dimantu, ja tam ir šāds slīpējums. (šķirklī briljants)
- Lietvārds puika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā lietvārda galotne ir -am (puikam). (šķirklī puika)
- Nereti valodas praksē substantīvs sterilizētājs 'cilvēks, kas veic sterilizāciju' tiek lietots substantīva sterilizators 'iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai' nozīmē, tomēr šos divus vārdus nevajadzētu jaukt. (šķirklī sterilizētājs)
- Ilgu laiku latviešu valodniekiem bija negatīva attieksme pret šāda tipa salikteņiem. Tagad pēc vācu valodas parauga darinātie baložpelēks, debeszils, sniegbalts u. tml. tiek uzskatīti par atbilstošiem latviešu literārās valodas normām. (šķirklī baložpelēks)
- Vārda lietojums ar nozīmi 'kārtējais' atzīstams par nevēlamu. Jēdziena tekošais remonts apzīmēšanai LZA Terminoloģijas komisija apstiprinājusi vārdkopu uzturēšanas remonts. (šķirklī tekošs)
- Vārdu savienojumos ar daudz lietvārds lietojams ģenitīva formā. (šķirklī daudz)
- Saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu plašsaziņas auditorijai domātajā informācijā izmantojams termins patentbrīvie medikamenti vai patentbrīvās zāles. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem lieto arī jēdzienus ekonomiskie un savstarpēji aizvietojamie medikamenti. (šķirklī patentbrīvs)
- Praksē nereti sastopamo apakšsvītra un zemsvītra vietā LZA terminoloģijas komisija kā pareizo pieņēmusi terminu pasvītra. (šķirklī pasvītra)
- Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasports)
- Divdabi redzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz ko tādu, ko var pieļaut, pieņemt par iespējamu, arī ar nozīmi 'droši vien', piemēram: Redzams, viņš zina, ko dara. (šķirklī redzams)
- Runā ļoti izplatīta valodas kļūda ir apstākļa vārda kad lietojums saikļa ka vietā, ievadot papildinātāja palīgteikumu, piem.: Es domāju, kad viņš neatnāks. Pareizi būtu: Es domāju, ka viņš neatnāks. (šķirklī kad)
- Vārda pareizrakstību formā konsīlijs (ar garu patskani ī otrā zilbē) 2021. gada 8. septembra sēdē (prot. Nr. 7 4. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Tā kā oriģinālvalodas vārdā consilium otrā zilbe ir uzsvērta, šis patskanis latviešu valodā atveidojams kā garš ī. (šķirklī konsīlijs)
- Šim darbības vārdam tagadnes 3. personā ir izveidojušās paralēlformas: mežģās – mežģījas. Valodā biežāk lieto īsāko darbības vārda formu mežģās (pirksti mežgās), kas nav fiksēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī mežģīties)
- Jāievēro, ka 6. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīva forma ir vienāda ar nominatīva formu: dzelzs (kas?), dzelzs (kā?). (šķirklī dzelzs)
- Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
- Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. Skat. šķirkli tītenis (2). (šķirklī vraps)
- Šo vārdu par latviešu valodas vārddarināšanas sistēmā iederīgu atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2024. gada 10. aprīļa sēdes protokola Nr. 4 2. §). (šķirklī māsība)
- Praksē vārdi scientioloģija un scientoloģija dažkārt tiek jaukti, ar vārdu scientoloģija apzīmējot gan vienu, gan otru jēdzienu. (šķirklī scientoloģija)
- Tā kā šī īpašības vārda pamatā ir lietvārds partija, par pareizu un vārddarināšanas celmam atbilstošu ir uzskatāms adjektīvs partijisks. (šķirklī partejisks)
- Latvijā šis kafijas dzēriens nereti tiek dēvēts par lati vai lates kafiju, taču tā pareizais nosaukums ir late makjato. (šķirklī late)
- Praksē nereti tiek jaukti un kļūdaini lietoti vārdi patstāvīgs un pastāvīgs, tomēr to nozīme ir atšķirīga: patstāvīgs ir 'tāds, kas ir neatkarīgs no citiem, iztiek saviem spēkiem', bet pastāvīgs 'nepārtraukts, nemainīgs, regulārs'. (šķirklī patstāvīgs)
- Vārdi zvērīgs un zvērisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan zvērīgs niknums, gan zvērisks niknums). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds zvērīgs (zvērīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt zvērisks niknums. (šķirklī zvērisks)
- Kaut arī praksē nereti sastopams lietojums vīriešu dzimtē advents, atbilstoši LZA Terminoloģijas komisijas lēmumam Nr. 80, par pareizo uzskatāms lietojums sieviešu dzimtē advente. (šķirklī advente)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasportists)
- Padomju laikā vārdu Dievs visās nozīmēs rakstīja ar mazo burtu. Tagad atjaunojusies lielā sākumburta rakstības tradīcija. (šķirklī dievs)
- Divdabi iespējams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs, piemēram: Vārds, iespējams, ir aizgūts. (šķirklī iespējams)
- Par prievārda priekš lietojumu skat. D. Nītiņas monogrāfiju "Prievārdu sistēma latviešu rakstu valodā" (Rīga, 1978, 156.–151. lpp.), kā arī Ā. Ozolas rakstu "Kā īsti lietot prievārdus priekš un pirms" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 10. laidiens, Rīga, 1974). (šķirklī priekš)
- Nav vēlams vārdu savienojuma par cik lietojums latviskā tā kā vietā (piem., par cik biju ar to saskāries; pareizi – tā kā biju ar to saskāries). Šāds lietojums radies, burtiski atveidojot krievu valodas поскольку. Vārdu savienojumi par cik un par tik latviešu valodā lietojami, runājot par skaitāmu daudzumu. Piemēram, Kur un par cik var noīrēt istabu? (šķirklī par)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2017. gada 11. oktobra sēdē nolēma ieteikt lokāmo formu čija. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī čija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 10. februāra sēdē kā angļu vārda highlights atbilsmi latviešu valodā iesaka lietot vārdu spilgtnis. (šķirklī spilgtnis)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: adiabāta, nevis adiabata. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī adiabāta)
- Vārda elektronisks saīsinājumu e raksta ar mazo sākumburtu un, izmantojot defisi, pievieno pamatvārdam (izņemot teikuma sākumā, kad e rakstāms ar lielo sākumburtu – E-pasts). Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=e-pasts&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī e-pasts)
- Termins pieņemts 13.05.2008. ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumu Nr. 73, aizstājot terminu republikas pilsēta. (šķirklī valstspilsēta)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipot)
- Vārda formu 2024. gada 11. decembra sēdē precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī mača)
- Šī cepumu veida dēvēšana par makaroniem, kā dažkārt tas tiek darīts, nebūtu vēlama, jo var radīt pārpratumus homonīmijas dēļ ar vārdu makaroni nozīmē 'pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot'. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Šis termins lietojams salikteņa formā datubāze. (šķirklī datu bāze)
- Kopā ar skaitļa vārdu desmit lietvārds lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā: makā ir desmit eiro, bērnam ir desmit mēneši, nopirkt desmit grāmatas. (šķirklī desmit)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī fotopašportrets)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: "Avots", 1995) blakus tradicionālajai formai mameluks ir dota arī tieši no arābu valodas atveidotā forma – mamlūks, taču praksē to nelieto. (šķirklī mameluks)
- Vārds pašapaugļošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapaugļošanās), ģenitīvā (pašapaugļošanās), akuzatīvā (pašapaugļošanos), instrumentālī (ar pašapaugļošanos). (šķirklī pašapaugļošanās)
- Vārds pašsaindēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaindēšanās), ģenitīvā (pašsaindēšanās), akuzatīvā (pašsaindēšanos), instrumentālī (ar pašsaindēšanos). (šķirklī pašsaindēšanās)
- Lietvārds pienapuika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā galotne ir -am (pienapuikam). (šķirklī pienapuika)
- Lietojumā sastopams arī šīs mērces nosaukums "terijaki mērce". (šķirklī terijaki)
- Ir ieteikumi vārda tusiņš vietā lietot latviskas cilmes sarunvalodas vārdu burziņš, piem., jautrs burziņš; iepirkšanās burziņš; doties uz burziņu. (šķirklī tusiņš)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams bezpriedēkļa formā bārties. (šķirklī uzbārties)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (protokola Nr. 5 4. §). (šķirklī hrivna)
- Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija: apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams vai nu bezpriedēkļa formā, vai ar priedēkli ap-, vai ar priedēkli sa-: ģērbties, apģērbties vai saģērbties. (šķirklī uzģērbties)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams vai nu bezpriedēkļa formā, vai ar priedēkli no-, vai ar priedēkli sa-: skaisties, noskaisties vai saskaisties. (šķirklī uzskaisties)
- Apzīmētājs "vispasaules" uzskatāms par liekvārdīgu. Tā vietā lietojams apzīmētājs "pasaules". (šķirklī vispasaules)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams ar priedēkli aiz-: aizkavēt. (šķirklī uzkavēt)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistisks), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistisks)
- Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
- Vārdkopa izejamā diena latviešu valodā ir pārņemta no krievu valodas (выходной день), tā vietā ieteicams lietot vārdu brīvdiena. (šķirklī izejams)
- LZA Terminoloģijas komisija 2001. gada lēmumā Nr. 5 oficiāli apstiprinājusi, ka komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Vārdam uzņēmējs ir plašāka semantika nekā vārdam komersants. Komersanta darbība parasti ir saistīta ar tirdzniecību, bet uzņēmēja darbība var būt daudz plašāka. (šķirklī komersants)
- Praksē sastopams arī šā vārda rakstījums ar garo patskani ē: ezotērisks, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterisks)
- Daiļliteratūrā sastopams šā vārda rakstījums ar mazajiem burtiem (aids), bet Terminoloģijas komisijā oficiāli ir apstiprināta abreviatūra AIDS, kā arī valodnieces R. Grīsles ieteiktais nosaukums mērlis. (šķirklī AIDS)
- Visās šā vārda formās e skaņa izrunājama šauri. (šķirklī aizdzert)
- Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vērojama pozitīva tendence vārdu aizrobežu aizstāt ar ārzemju: Aizrobežu mākslas muzejs – Ārzemju mākslas muzejs, aizrobežu literatūra – ārzemju literatūra. (šķirklī aizrobežu)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, 1995.) par pareizu atzīts šāds rakstījums: alelujā, allelujā. Tomēr praksē daudz biežāk šo vārdu lieto bez garumzīmes. Tāpēc jaunākajās vārdnīcās dota forma – aleluja. (šķirklī aleluja)
- Kopā ar darbības vārdiem aptrūkties, aptrūkt 'pietrūkt' parasti lietojams lietvārds ģenitīvā: aptrūkst maizes, aptrūkās malkas, taču dažreiz ģenitīva forma ir neiespējama: aptrūkusies nauda. (šķirklī aptrūkties)
- 6. deklinācijas lietvārdam atbalss dsk. ģen. galotne ir bez līdzskaņu mijas: atbalsu. (šķirklī atbalss)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atbrīvošanās), ģenitīvā (atbrīvošanās), akuzatīvā (atbrīvošanos), instrumentālī (ar atbrīvošanos). (šķirklī atbrīvošanās)
- Nevēlams ir krievu valodas ietekmē radies vārda atgriezt lietojums ar nozīmi 'atdot', piem., atgriezt paņemto mantu, atgriezt preci ražotājam, atgriezt grāmatu bibliotēkā. Latviskāks ir vārdu savienojums atdot atpakaļ. (šķirklī atgriezt)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atkalapvienošanās), ģenitīvā (atkalapvienošanās), akuzatīvā (atkalapvienošanos), instrumentālī (ar atkalapvienošanos). (šķirklī atkalapvienošanās)
- Nav vēlams lietojums nozīmē 'būt atkarīgam (no kā)', piem., tas no manis neatkarājas. (šķirklī atkarāties)
- Līdz 20. gs. 70. gadiem lietoja terminu "atomsvars". (šķirklī atommasa)
- Vārda atslēgt plašais lietojums 2. nozīmē 'pārtraukt', iespējams, daļēji saistāms ar krievu valodas ietekmi (отключить). Vēlams nelietot vārdu atslēgt tajos gadījumos, kad iespējams lietot izslēgt, piem., izslēgt ielu apgaismojumu; izslēgt mobilo telefonu. (šķirklī atslēgt)
- Sastopams nevēlams, krievu valodas ietekmē (no vārda отнестись) radies vārda attiekties lietojums, piem., viņš pret mani attiecas labi; kā viņi attiecas pret šo parādību. Latviski iespējams lietot citus darbības vārdus, piem., viņš pret mani izturas labi; kā viņi vērtē šo parādību. (šķirklī attiekties)
- Terminoloģijas komisija par pareizu ir atzinusi formu barbekjū. (šķirklī barbekjū)
- Vārdam bāze daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī bāze)
- Vārds bēres ģenitīvā (bēru ceremonija, bēru mielasts) izrunājams ar šauro e. (šķirklī bēres)
- Vārdam bise daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī bise)
- Šā vārda vīriešu dzimtes formu bodijs par pareizāko atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2019. gada 8. maija sēdes protokola Nr. 5). Iepriekš praksē nereti sastopams šī apģērba gabala nosaukums sieviešu dzimtē – bodija. (šķirklī bodijs)
- 2014. gada 8. oktobrā sēdē Latviešu valodas Ekspertu komisija vārdu brūnītis ieteica kā analogu angļu brownie. (šķirklī brūnītis)
- Agrāk šo vārdu rakstīja ar īso e, tagad pareizā forma ir ar garo ē – cērijs. (šķirklī cērijs)
- Latviešu valodā aiz nelokāmajiem skaitļa vārdiem parasti lieto lietvārda ģenitīva formu (četrdesmit gadu), dažos gadījumos lietojama nominatīva vai akuzatīva forma (bija pagājuši četrdesmit gadi). (šķirklī četrdesmit)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipēt)
- Kopā ar skaitļa vārdu deviņdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos var lietot arī nominatīvā vai akuzatīvā: deviņdesmit hektāru zemes, upe ir deviņdesmit metrus plata. (šķirklī deviņdesmit)
- Kopā ar skaitļa vārdu divdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā (divdesmit gadu ilgs periods, aizritējuši divdesmit gadi, nodzīvot divdesmit gadus). (šķirklī divdesmit)
- Vairākās vārdnīcās reģistrēta arī forma dzelmjains, dzelmjaina, ko mūsdienās lieto reti. (šķirklī dzelmains)
- 6. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīva forma vienāda ar nominatīva formu: dzirksts (kas?), dzirksts (kā?). (šķirklī dzirksts)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistija), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistija)
- Praksē sastopams arī šo vārdu rakstījums ar garo patskani ē: ezotērija, ezotērika, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterija)
- Sieviešu dzimtes forma šā auga nosaukumā ieviesta samērā nesen – 20. gs. 80. gados, līdz tam lietoja vīriešu dzimtes formu granāts, ar to apzīmējot gan augu, gan augli. Tomēr praksē sieviešu dzimtes formu nelieto. (šķirklī granāta)
- Anglisma hakeris vietā latviešu terminoloģijas speciālisti iesaka lietot vārdu urķis. (šķirklī hakeris)
- Vēlams ievērot vārdu iemutnis, iemute, iemutis nozīmju atšķirību (sastopama to jaukšana). (šķirklī iemutnis)
- Pareizrakstības normām atbilstošs ir šā vārda rakstījums ar o – introverts, taču praksē bieži ir sastopama forma intraverts, kas, iespējams, radusies antonīma ekstraverts rakstījuma ietekmē. (šķirklī intraverts)
- Dažkārt latviešu valodā lieto konstrukciju nav izslēgts, kas ir aizguvums no krievu valodas не исключено. Latviešu valodā tā būtu aizstājama ar ir iespējams. (šķirklī izslēgt)
- Par saikļa jebšu lietojumu jeb nozīmē skat. A. Miķelsones rakstu "Par saikļa jebšu lietošanu latviešu valodā" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 8. laidiens, R., 1972). (šķirklī jebšu)
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Sākotnēji šis aizguvums bija nelokāms, dažas vienskaitļa locījumu formas iegūtas pavisam nesen. (šķirklī karaoke)
- Bieži deminutīva kartīte vietā tiek lietots vārds kartiņa, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai – no 5. deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārdiem (ar galotni -e, karte) deminutīvus darina ar izskaņu -īte. (šķirklī kartīte)
- Daudzskaitļa ģenitīvā šim vārdam nav līdzskaņu mijas: kastes – kastu. (šķirklī kaste)
- Vārda kreativitāte vietā ieteicams lietot latviskas cilmes vārdu radošums, ko 2000. gadā pieņēmusi un publicējusi LZA Terminoloģijas komisija. (šķirklī kreativitāte)
- Vārda rakstību 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 5. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī kupāti)
- Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados sastopamā forma kvadrinnāle mūsdienās vairs nav lietojama. (šķirklī kvadriennāle)
- Vārds līgumreiss lietojams salikteņa čarterreiss vietā. (šķirklī līgumreiss)
- Lietvārdam palīgflote daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī palīgflote)
- Ja nepieciešams, profesijas nosaukumu medicīnas māsa var attiecināt arī uz vīrieti. Tādā gadījumā nosaukumu "medicīnas māsa" iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, kam datīvā ir galotne -am – medicīnas māsam Kļavam. (Sīkāk par šo jautājumu sk. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. 5. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2010, 95. lpp.) (šķirklī medicīna)
- Oficiālos tekstos lietojama vārdkopa medicīnas māsa. (šķirklī medmāsa)
- Tā kā vārds medūza ir svešvārds, tas izrunājams ar šauro e, taču praksē dominē pozicionāli nosacītā forma ar plato e. (šķirklī medūza)
- Praksē sastopams arī šā vārda lietojums vīriešu dzimtē: olu melanžs, melanža jaciņa u. c. (šķirklī melanža)
- Astronomijas termina nozīmē vārdu mēness raksta ar lielo burtu. (šķirklī mēness)
- Lietvārdu mesa ieteicams lietot tikai vokāli instrumentāla skaņdarba nozīmē. Ar nozīmi 'dievkalpojums' lietojams substantīvs mise. (šķirklī mesa)
- Praksē nereti tiek jaukti jēdzieni metodists 'metodistu konfesijai piederīgais' un metodiķis 'mācību metodikas speciālists; konsultants, padomdevējs', taču tie nav sinonīmi un lietojami katrs ar savu atšķirīgu nozīmi. (šķirklī metodisti)
- Praksē šis vārds dažkārt ir sastopams arī 4. deklinācijas formā – nātra. (šķirklī nātre)
- Vārds neiejaukšanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (neiejaukšanās), ģenitīvā (neiejaukšanās), akuzatīvā (neiejaukšanos), instrumentālī (ar neiejaukšanos). (šķirklī neiejaukšanās)
- Vārds neierašanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (neierašanās), ģenitīvā (neierašanās), akuzatīvā (neierašanos), instrumentālī (ar neierašanos). (šķirklī neierašanās)
- Nav vēlams salīdzinājumā lietot saikli nekā, ja teikumā ir izteikts noliegums. Tādos gadījumos jālieto partikula kā, piemēram: Apavi šeit nav lētāki kā pie mums. (šķirklī nekā)
- Vārds nepievienošanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nepievienošanās), ģenitīvā (nepievienošanās), akuzatīvā (nepievienošanos), instrumentālī (ar nepievienošanos); daudzskaitļa locījumos: ģenitīvā (nepievienošanos), akuzatīvā (nepievienošanās). (šķirklī nepievienošanās)
- Vārds nesaprašanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nesaprašanās), ģenitīvā (nesaprašanās), akuzatīvā (nesaprašanos), instrumentālī (ar nesaprašanos). (šķirklī nesaprašanās)
- Vārds nodarbošanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nodarbošanās), ģenitīvā (nodarbošanās), akuzatīvā (nodarbošanos), instrumentālī (ar nodarbošanos). (šķirklī nodarbošanās)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no-: publicēt, publicēja, publicēts utt. (šķirklī nopublicēt)
- Burts o izrunājams kā patskanis o. (šķirklī noradrenalīns)
- Suņu šķirnes nosaukumiem, kas atvasināti no vietvārdiem, lietojama izskaņa -ietis, līdz ar to pareizā forma ir ņūfaundlendietis, nevis ņūfaundlends, kā dažkārt sastopams valodas praksē. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- Praksē nereti tiek lietota arī 5. deklinācijas forma ar galotni -e: olīve, tomēr par valodas normai atbilstošu uzskatāma 4. deklinācijas forma ar galotni -a: olīva. (šķirklī olīva)
- Vārdi ombudsmens vai ombudsmenis lietojami, runājot par citu valstu tiesībsargiem. (šķirklī ombudsmens)
- Jāatceras, ka šo vārdu raksta ar īso e – ortoepija. (šķirklī ortoepija)
- Vārdkopas pacelt jautājumu vietā, kas pārņemta no krievu valodas (поднять вопрос), ieteicams lietot citu izteiksmi, piem., vārdu savienojumu izvirzīt jautājumu. (šķirklī pacelt)
- Praksē reizumis lieto lietvārdu padebess gan 6. deklinācijas (melna padebess), gan 1. deklinācijas (tumšs padebess) formā. (šķirklī padebesis)
- Latviešu valodas ekspertu komisija socioloģijas terminam padomisms pieļāvusi paralēlformu sovetisms. (šķirklī padomisms)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomjlaika)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
- Šim vārdam daudzskaitļa ģenitīvā līdzskaņu mijas nav. (šķirklī pakraste)
- Pēc pašlaik pastāvošajām pareizrakstības normām vārds panda lietojams vīriešu dzimtē, taču praksē to biežāk lieto kā sieviešu dzimtes vārdu. (šķirklī panda)
- Jāievēro, ka vārds papildu tekstā lietojams kopā ar lietvārdu, bet apstākļa vārds papildus – ar darbības vārdu. (šķirklī papildus)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (pārskatīšanās), ģenitīvā (pārskatīšanās), akuzatīvā (pārskatīšanos) un instrumentālī (ar pārskatīšanos). (šķirklī pārskatīšanās)
- Vārdu partizāns dažreiz lieto arī kā 2. deklinācijas lietvārdu ar galotni -is: partizānis. Pareizā forma ir galotni -s: partizāns. (šķirklī partizāns)
- Vārds pašaizdegšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizdegšanās), ģenitīvā (pašaizdegšanās), akuzatīvā (pašaizdegšanos), instrumentālī (ar pašaizdegšanos). (šķirklī pašaizdegšanās)
- Vārds pašaizsargāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizsargāšanās), ģenitīvā (pašaizsargāšanās), akuzatīvā (pašaizsargāšanos), instrumentālī (ar pašaizsargāšanos). (šķirklī pašaizsargāšanās)
- Vārds pašaizstāvēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizstāvēšanās), ģenitīvā (pašaizstāvēšanās), akuzatīvā (pašaizstāvēšanos), instrumentālī (ar pašaizstāvēšanos). (šķirklī pašaizstāvēšanās)
- Vārds pašapkalpošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapkalpošanās), ģenitīvā (pašapkalpošanās), akuzatīvā (pašapkalpošanos), instrumentālī (ar pašapkalpošanos). (šķirklī pašapkalpošanās)
- Vārds pašapputeksnēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapputeksnēšanās), ģenitīvā (pašapputeksnēšanās), akuzatīvā (pašapputeksnēšanos), instrumentālī (ar pašapputeksnēšanos). (šķirklī pašapputeksnēšanās)
- Vārds pašatjaunošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašatjaunošanās), ģenitīvā (pašatjaunošanās ), akuzatīvā (pašatjaunošanos), instrumentālī (ar pašatjaunošanos). (šķirklī pašatjaunošanās)
- Vārds pašattīrīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašattīrīšanās), ģenitīvā (pašattīrīšanās), akuzatīvā (pašattīrīšanos), instrumentālī (ar pašattīrīšanos). (šķirklī pašattīrīšanās)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašfoto)
- Vārds pašizlādēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizlādēšanās), ģenitīvā (pašizlādēšanās), akuzatīvā (pašizlādēšanos), instrumentālī (ar pašizlādēšanos). (šķirklī pašizlādēšanās)
- Vārds pašiznīcināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašiznīcināšanās), ģenitīvā (pašiznīcināšanās), akuzatīvā (pašiznīcināšanos), instrumentālī (ar pašiznīcināšanos). (šķirklī pašiznīcināšanās)
- Vārds pašizteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizteikšanās), ģenitīvā (pašizteikšanās), akuzatīvā (pašizteikšanos), instrumentālī (ar pašizteikšanos). (šķirklī pašizteikšanās)
- Vārds pašnoteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašnoteikšanās), ģenitīvā (pašnoteikšanās), akuzatīvā (pašnoteikšanos), instrumentālī (ar pašnoteikšanos). (šķirklī pašnoteikšanās)
- Vārds pašregulēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašregulēšanās), ģenitīvā (pašregulēšanās), akuzatīvā (pašregulēšanos), instrumentālī (ar pašregulēšanos). (šķirklī pašregulēšanās)
- Vārds pašsaglabāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaglabāšanās), ģenitīvā (pašsaglabāšanās), akuzatīvā (pašsaglabāšanos), instrumentālī (ar pašsaglabāšanos). (šķirklī pašsaglabāšanās)
- Vārds pašsavaldīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsavaldīšanās), ģenitīvā (pašsavaldīšanās), akuzatīvā (pašsavaldīšanos), instrumentālī (ar pašsavaldīšanos). (šķirklī pašsavaldīšanās)
- Vārds pašslavināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašslavināšanās), ģenitīvā (pašslavināšanās), akuzatīvā (pašslavināšanos), instrumentālī (ar pašslavināšanos). (šķirklī pašslavināšanās)
- Vārds pazīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pazīšanās), ģenitīvā (pazīšanās), akuzatīvā (pazīšanos), instrumentālī (ar pazīšanos). (šķirklī pazīšanās)
- Vārds pensionēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pensionēšanās), ģenitīvā (pensionēšanās), akuzatīvā (pensionēšanos), instrumentālī (ar pensionēšanos). (šķirklī pensionēšanās)
- Savulaik valodnieks J. Endzelīns ir atzinis šo vārdu un tā atvasinājumus par nevēlamiem aizguvumiem no vācu valodas. Tādēļ vārdu savienojums "pielietojamās zinātnes" latviešu valodā nav vēlams, tā vietā lietojums termins "lietišķās zinātnes". (šķirklī pielietot)
- Dažādos avotos atšķiras šīs zivs nosaukuma rakstība. Latviešu valodas ekspertu komisijas 2008. gada 23. janvāra sēdē tika pieņemts atbalstīt izplatītāko formu – piraija. (šķirklī piraija)
- Ja vārds respektīvi lietots šeit minētajā nozīmē, tad teikumā tas atdalāms ar komatiem. Par interpunkciju citā lietojumā sk. A. Blinkena "Latviešu interpunkcija", "Zvaigzne ABC" 2009, 273. lpp. (šķirklī respektīvi)
- Praksē ir ļoti izplatīts lietojums ar garo patskani – rēvija. (šķirklī revija)
- Vārds rullis pirmajā nozīmē 'cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums' nav aizstājams ar vārdu rulons (no krievu valodas рулон 'rullis'). Piem., nav jāsaka pārdod sienu rulonos, bet gan pārdod sienu ruļļos. (šķirklī rullis)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (saaukstēšanās), ģenitīvā (saaukstēšanās), akuzatīvā (saaukstēšanos), instrumentālī (ar saaukstēšanos). (šķirklī saaukstēšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (sacelšanās), ģenitīvā (sacelšanās), akuzatīvā (sacelšanos), instrumentālī (ar sacelšanos). (šķirklī sacelšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (vsk. un dsk.) (saderināšanās), vsk. ģenitīvā (saderināšanās), akuzatīvā (saderināšanos), instrumentālī (ar saderināšanos), dsk. ģenitīvā (saderināšanos), akuzatīvā (saderināšanās). (šķirklī saderināšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (sagadīšanās), ģenitīvā (sagadīšanās), akuzatīvā (sagadīšanos), instrumentālī (ar sagadīšanos). (šķirklī sagadīšanās)
- Vārds saindēšanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (saindēšanās), ģenitīvā (saindēšanās), akuzatīvā (saindēšanos), instrumentālī (ar saindēšanos). (šķirklī saindēšanās)
- Rakstos un sarunvalodā substantīvs saržs nereti tiek jaukts ar substantīvu šaržs 'satīrisks vai humoristisks portrets (parasti kariķēts zīmējums), kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības, pazīmes'. (šķirklī saržs)
- Vārds sazināšanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (sazināšanās), ģenitīvā (sazināšanās), akuzatīvā (sazināšanos), instrumentālī (ar sazināšanos). (šķirklī sazināšanās)
- Angļu vārda "smogs" latviskojums "smacenis" kļuva par 2005. gada vārdu. Šo vārdu bija iesūtījis kāds interneta lietotājs, minot, ka pirms tam smaceni pamanījis jau Anšlava Eglīša darbos. (šķirklī smogs)
- Pēc pastāvošajām pareizrakstības normām šis vārds jāraksta bez līdzskaņa j – sovetoloģija, taču valodas praksē biežāk lieto no angļu valodas pārņemto formu sovjetoloģija. (šķirklī sovetoloģija)
- Lēmums par šā vārda rakstību ar garo patskani ā pieņemts Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdē 2010. gadā. (šķirklī tornādo)
- Vārds šķiršanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (šķiršanās), ģenitīvā (šķiršanās), akuzatīvā (šķiršanos), instrumentālī (ar šķiršanos). (šķirklī šķiršanās)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar īso patskani i – štricele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar garo patskani ī. (šķirklī štrīcele)
- Vārdam takse daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī takse)
- Vārdam takts daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī takts)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Latviešu valodā sastopams divējāds šā vārda rakstījums: kaprolaktams, kaprolaktāms. Terminoloģijas komisijā par pareizu atzīta forma kaprolaktams. (šķirklī kaprolaktams)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no-: raksturot, raksturoja, raksturots utt. (šķirklī noraksturot)
- Latviešu valodas ekspertu komisija vārdus "uzputenis" un "uzpūtenis" ir atzinusi par paralēlformām. (šķirklī uzpūtenis)
- Nav vēlams lietot šādus izteikumus: uzstādīt prasības; uzstādīt kandidatūru; uzstādīt jautājumu; uzstādīt diagnozi. Pareizi: izvirzīt prasību, kandidatūru; uzdot jautājumu; noteikt diagnozi. (šķirklī uzstādīt)
- Vārda vadīties lietojums otrajā nozīmē latviešu valodā ieviesies krievu valodas vārda руководствоваться ietekmē. Tā vietā vēlams lietot citu, latviskāku izteiksmi – piem., ievērot, ņemt vērā, rīkoties: Vienmēr ievērot likumu. Stipendijas piešķirs, ņemot vērā sekmes. Rīkoties pēc savas pārliecības. (šķirklī vadīties)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klases darbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: mājasdarbs – mājās veicams skolas uzdevums; mājas darbs – mājās veicams sadzīves darbs. (šķirklī mājasdarbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klasesdarbs)
- Saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 2019. gada 26. novembra sēdes protokolu Nr. 8/1156 angļu influencer latviešu valodā atveidojams kā ietekmētājs. (šķirklī ietekmētājs)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomisks)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2023. gada 8. martā pieņemts termins (sēdes protokols Nr. 3). (šķirklī bulings)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar līdzskani s – strūdele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar līdzskani š. (šķirklī štrūdele)
- Darbības vārda atņemties lietojums vārdu savienojumos atņēmās balss, kājas sāk atņemties ar nozīmi 'zaudēt spēju normāli darboties' radies pēdējā laikā (iespējams, krievu valodas ietekmē, kurā vārdu savienojumi нога отнялась, голос отнялся ir tradicionāli, valodas likumībām atbilstoši). Latviskāka izteiksme ir kāja kļūst stīva, kāja kļūst nejūtīga, pazuda balss u. tml. (šķirklī atņemties)
- Terminoloģijas speciālisti iesaka lietot vārdu urķis anglicisma hakeris vietā. (šķirklī urķis)
- Vārdi necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. (šķirklī tītenis)
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (ap)dzīvojamā platība
- (būt) jautrā dūšā
- (būt) jautrā prātā
- (kā) slapja vista
- (kāds) nelabais dīdīja
- (kāds) velns dīdīja
- (nav) ne (mazākās) jausmas
- (pēdējais) modes kliedziens
- (tikko) vilkt kājas
- (tur jau) pat akmeņiem jābrēc
- (tur jau) pat akmeņiem jākliedz
- (tur jau) pat akmenim jābrēc
- (tur jau) pat akmenim jākliedz
- absolūtā monarhija
- absurda dramaturģija
- adatu terapija
- ahileja cīpsla
- ahileja papēdis
- aizbilstamās teritorijas
- aizlaist pa vējam
- aizmugures pozīcija
- akadēmijas īstenais loceklis
- akcijas ceļas
- akcijas krīt
- aktīvā armija
- ANO Ģenerālā Asambleja
- apakšējā kulminācija
- apdzīvojamā platība
- apiet mājas soli
- apkopt mājas soli
- aptaujas lapa
- Apvienoto Nāciju Organizācija
- ar pilnu jaudu
- arābu numerācija
- ārējā fleksija
- ārējā migrācija
- ārējā sekrēcija
- ārējais apmetums
- ārējais leņķis
- ārējais parāds
- ārējās sekrēcijas dziedzeri
- aritmētiskā progresija
- aritmētiskais vidējais
- ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks
- arklu revīzija
- artilērijas ierocis
- asiņu koagulācija
- atgūt runas spējas
- atjaunot darbā
- atklāts jautājums
- atpūtas industrija
- atstiept kājas
- attēlu segmentācija
- augšējā kulminācija
- augstās tehnoloģijas uzņēmums
- augšupejošā līnija
- augu embrioloģija
- aut kājas
- autonoma elektrostacija
- autorizācijas kods
- avārijas kontracepcija
- āža kāja
- balles dejas
- balta kafija
- Baltijas somi
- Baltijas vācieši
- bārija putriņa
- baznīcas ūnija
- bēdu leja
- bērnu saņēmēja
- bija un izbija
- bioloģiskā oksidācija
- bojā eja
- briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens
- brīvā dzeja
- brīvā profesija
- budžeta institūcijas
- burvja nešļava
- buržuāziskā revolūcija
- būt slapjam līdz ādai
- būt slapjam līdz kaulam
- būt slapjam līdz pēdējai vīlei
- caurceļotāja zivs
- caurspiedīgā radiācija
- ceļi krustojas
- cienījams vecums
- cieta vēdera izeja
- cietās aukslējas
- cik (vien) (ir) iespējams
- cik (vien) jaudas
- Cik tur vajag!
- dabīgā kafija
- dabiskā kafija
- dabiskās vajadzības
- dāmu deja
- darba nespējas lapa
- darba terapija
- darbnespējas lapa
- datora jauda
- daudzsēriju televīzijas filma
- dekompresijas slimības
- delartiskā jeb masku komēdija
- demarkācijas līnija
- depozītu operācija
- diennakts elektrokardiogrāfija
- divdabja teiciens
- dokumentu unifikācija
- domājamā daļa
- Dortmaņa lobēlija
- dozas jauda
- dvēseļu revīzija
- dvīņu māja
- dvīņu mājas
- dzelzs lēdija
- Dziesmotā revolūcija
- dzinēja tilpums
- dzīva enciklopēdija
- dzīvības spēja
- Eiropas Komisija
- elektrolītiskā disociācija
- elpa aizraujas
- emisijas akcijas
- estētiskā ķirurģija
- evolūcijas teorija
- fizikālā ķīmija
- fizikālā terapija
- fiziskā ģeogrāfija
- fonētiskā transkripcija
- frontes līnija
- funkcijas grafiks
- gabals (jau) nenokritīs
- gadu mija
- gaisa līnija
- gaisa teritorija
- gaismas spēja
- gaismas terapija
- gan jau
- gan jau nu
- gara fenomenoloģija
- gara seja
- garantijas darbnīca
- garantijas laiks
- garantijas remonts
- garknābja gaura
- gāzes absorbcija
- ģenealoģiskā valodu klasifikācija
- ģenētiskā inženierija
- gēnu inženierija
- ģeometriskā progresija
- ģimenes māja
- godājams vecums
- grāmatvedības uzskaites unifikācija
- gravitācijas lauks
- gulbja dziesma
- gulbja kakls
- gumijas termofors
- Haleja armāda
- ieejas vārti
- iejaut maizi
- iekšējā fleksija
- iekšējā infekcija
- iekšējā migrācija
- iekšējā sekrēcija
- iekšējais monologs
- iekšējās sekrēcijas dziedzeri
- iet pie mācītāja
- ieveramā gumija
- indiešu numerācija
- indukcijas spole
- infekcijas slimības
- informācijas sabiedrība
- informācijas tehnoloģijas
- inkubācijas periods
- interneta telefonija
- intramuskulārā injekcija
- intravenoza injekcija
- intravenozā injekcija
- īpatnējais siltums
- īpatnējais svars
- īpatnējais tilpums
- izdienas pensija
- izejamā diena
- izejas pozīcija
- izkustināt kājas
- izlocīt kājas
- izmērcēt līdz pēdējai vīlei
- izmirkt līdz pēdējai vīlei
- izpildu komiteja
- izsējas norma
- izšujamie diegi
- ja (jau) nav kazai piena, lai (tad) nav
- ja Dievs dos
- ja neviļos
- jasmīnu ģints
- jasmīnu rīsi
- jau kuro reizi
- jau kuro reizi (arī dienu, gadu u. tml.)
- jaukt domas
- jaukt gaisu
- jaukt galvu
Atrasts skaidrojumos (200):
- risks (Kā nevēlama) izraisīšanās iespēja.
- otrreizējā pārstrāde (kā) izgatavošana no jau reiz izmantotām izejvielām.
- rādiuss (Kā) izplatības, darbības teritorija, vide.
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- (aiz)laist bojā (pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
- (aiz)laist postā (Pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
- sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
- Jaungada diena 1. janvāris.
- Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- rožu kāzas 10 gadu kāzu jubileja.
- Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
- Hanza 13.–17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai.
- dzintara kāzas 15 gadu kāzu jubileja.
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
- Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
- mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
- Piektais gads 1905. gads, kad norisinājās revolūcija.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- Līgo vakars 23. jūnija vakars, Jāņu svētku ievadījums.
- sudraba kāzas 25 gadu kāzu jubileja; sudrabkāzas.
- rubīna kāzas 40 gadu kāzu jubileja.
- zelta kāzas 50 gadu kāzu jubileja.
- Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
- karaliskā lilija 60–150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
- dimanta kāzas 75 gadu kāzu jubileja.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- pepiņš Ābeļu šķirne ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem.
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- acs baltums acs ābola ārējais, blīvais apvalks.
- sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
- cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
- dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
- akomodācija Acs spēja izmainīt optisko stiprumu.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- readaptācija Adaptācijas (1) atjaunošana.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- dermatologs Ādas slimību ārsts, dermatoloģijas speciālists.
- erozija Ādas vai gļotādas epitēlija bojājums.
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
- adatterapija Adatu terapija; akupunktūra.
- pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
- tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
- kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
- direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
- pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
- prefektūra Administratīvi teritoriālā pamatvienība dažās valstīs (piem., japānā).
- vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
- guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
- centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- advokatūra Advokāta profesija, darbība.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- etiopieši Āfrikas valsts Etiopijas pamatiedzīvotāji.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- priekšlaikus Agrāk nekā vajag; arī priekšlaicīgi.
- agronoms Agronomijas speciālists.
- aģitbrigāde Aģitācijas brigāde.
- pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pietuvojas.
- pavārte Aile mājas sienā, kas paredzēta nokļūšanai pagalmā.
- galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
- katamarāns Airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
- ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
- veca galva aiz vecuma pavājinājusies atmiņa, saprašanas spēja.
- pašaizdegšanās Aizdegšanās pašam no sevis bez ārējas iedarbības.
- superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
- aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
- aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
- aizsviest Aizmest, nomest (kā nederīgu, neizmantojamu).
- getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
- Kara ministrija aizsardzības ministrija.
- dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
- ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
- glutamīnskābe Aizstājama aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā.
- pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
- mainīt Aizstāt (piem., ko nederīgu, netīru, nolietotu) ar ko tādu pašu, derīgu, tīru, jaunu u. tml.
- ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
- akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis.
- akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis.
- korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
- iet Akcentē nosauktās darbības nelietderību, neiespējamību u. tml.
- ieaudzēt Aklimatizēt (augus, dzīvniekus), panākt, ka (tie) kļūst izmantojami (piem., saimniecībā).
- neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
- karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
- špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
- portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
- dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
- mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
- reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
- ierinda Aktīvi strādājošu cilvēku kopums; izmantojams, darbam derīgs (piem., mašīnu, ierīču) kopums.
- aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
- sirēna Akustiska ierīce, ar ko rada jaudīgu skaņas signālu; šīs ierīces radītās skaņas.
- masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
- vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
- vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
- trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
- mēris Akūta dažādu sugu dzīvnieku infekcijas slimība, ko katras sugas dzīvniekiem ierosina specifisks vīruss.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums, sāpes.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
- atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
- angīna Akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir mīksto aukslēju un kakla mandeļu iekaisums.
- sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
- mīkla Alegorisks, īsi formulēts uzdevums ar jautājumu un tā atrisinājums, atbilde.
- alergologs Alergoloģijas speciālists.
- serumslimība Alerģiskas parādības, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- turēt Algot (kādu) savām vajadzībām, savā saimniecībā.
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- uzklupt Alkatīgi, ar lielu kāri ķerties klāt (ēdamajam), iesākt ēst.
- uzkrist Alkatīgi, ar lielu kāri ķerties klāt (ēdamajam), iesākt ēst.
- nodzert tiesības alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ zaudēt autovadītāja apliecību.
- angļu rags alta oboja.
- tabernākuls Altāra niša hostijas jeb dievmaizes glabāšanai (katoļu baznīcā).
- mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums, ko lieto, piem., brūču dezinficēšanai.
- silumīns Alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, mangānu, magniju).
- patekas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- aloje Alveja.
- mājamatniecība Amatniecības izstrādājumu izgatavošana mājas apstākļos.
- gravieris Amatnieks vai mākslinieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
- sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
- galdnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar dažādu priekšmetu izgatavošanu no koka.
- kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
- amats Amatnieku organizācija; cunfte, brālība.
- brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (viduslaiku Rīgā).
- mantzinis Amatpersona (armijas vienībā), kas pārzina (tās) īpašumu.
- komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- instruktors Amatpersona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
- kanclers Amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
- padomnieks Amatpersona, kam ir konsultanta funkcijas valsts iestādē.
- preses sekretārs amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
- tiesu izpildītājs amatpersona, kuras pienākums ir panākt tiesas sprieduma izpildi, ja nepieciešams, arī piespiedu kārtā.
- arods Amats; profesija; specialitāte.
- Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
- hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs; mikipele.
- mikipele Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs.
- čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja; ātrā fokstrota paveids; šīs dejas mūzika.
- ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu Ārlietu ministrija.
- Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
- briežraga sāls amonija karbonāts (cepamais pulveris).
- amortizators Amortizācijas [2] ierīce (mašīnās, mehānismos).
- kešjukoks Anakardija.
- kešjurieksts Anakardijas koka auglis, ko izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
- anatoms Anatomijas (1) speciālists.
- osteoloģija Anatomijas nozare – mācība par kauliem, to uzbūvi un funkcijām.
- anesteziologs Anestezioloģijas speciālists.
- šerifs Anglijā, Īrijā – grāfistes galvenā amatpersona, kas veic administratīvas vai juridiskas funkcijas.
- anglikāņi Anglijas protestantu baznīcas konfesija.
- simtgadu karš Anglijas un Francijas karš no 1337. gada līdz 1453. gadam.
- lords Angļu aristokrātijas (pēru) tituls; persona, kam ir šāds tituls.
- greihaunds Angļu kurts, angļu vējasuns.
- angļu radziņš angļu rags, obojai radniecīgs koka pūšamais instruments.
- drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
- šelfa ledājs antarktiskā ledāja daļa, kas iespiežas jūrā.
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piem., tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
- levomicetīns Antibiotiska zāļu viela ar plašu darbības spektru, ko lieto dažādu infekcijas slimību ārstēšanā.
- koturnas Antīkā teātra aktieru sandales ar ļoti biezu zoli, kas pagarināja cilvēka augumu.
- elēģiskais distihs antīkās dzejas panta forma, divrinde, kuras pirmā rinda rakstīta heksametrā, bet otrā – pentametrā.
- idille Antīkās dzejas paveids; lirisks dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, lauku dzīvi.
- bukolika Antīkās dzejas žanrs, kurā tēlota ganu dzīve; šī žanra dzejolis.
- stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, miers.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pēta seno ģeoloģisko laikmetu cilvēkveidīgo būtņu atliekas.
- antropologs Antropoloģijas speciālists.
- rokauts Ap roku nēsājams izrotāts apsējs.
- aproce Ap roku valkājama rota; rokassprādze.
- rokassprādze Ap roku valkājama rotaslieta.
- karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
- priekšplāns Apakšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tuvākais attēlojamais objekts.
- pavilna Apakšējais (biezākais un īsākais) apmatojums zem akota.
- apakšgals Apakšējais gals.
Atrasts piemēros (200):
- sasaistīt .. [tas bija] liels papīrs – divas vai vairākas avīzes, uzklīsterētas dažādiem skalu spraišļiem, kas atkal bija sasaistīti un samargoti dažādām aukliņām.
- piemērot .. atritinājusi apģērba gabalu, [viņa] izklāja to sev priekšā, it kā augumam piemērodama.
- kuģot .. kopā ar lietusgāzes notrauktajām lapām lejup pa straumi kuģoja arī vairāki sārtvaidži pepiņi.
- kompleksija .. neraugoties uz manu pasmago kompleksiju, biju samērā ritmisks un ātri apķēru dejas soļus.
- Satversme .. vai gribam un spējam dzīvot kā brīvi cilvēki ar savu garīgo satversmi, uz kuras stāvēt?
- kinematogrāfs .. vakaros Valentīna gāja uz kinematogrāfiem, jo tai aizvien vajadzēja redzēt visas filmas.
- trumpa .. viesiem jau no paša agra rīta bija trumpas rokā. Spēlējām līdz pusdienām..
- vīdēt .. viņa gaišbrūnajās, gandrīz dzintara krāsas acīs vīdēja jautra un jauneklīga uguntiņa.
- pieciest .. viņa pirks divriteni, jo tas nepieciešams Miķelītim, gan jau to pārējo nepieciešamo vēl kādu laiku piecietīs.
- tukšs ...kur tu tādas [meža ogas] atradīsi, ja tas bija tukšais gads.
- nepilnīgs .."Dievišķā komēdija" ir grēcīga cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības.
- ļumēt ..[vīrietis] smējās un tā trīskāršā pazode ļumēja..
- aizrikšot ..abas māsas aizrikšoja uz klēti, ka zeme vien nodimdēja..
- liegs ..ābeles patlaban bija ietinušās liegos ziedu plīvuros.
- vieplis ..aiz viepļiem slēpās tuvu un tālu kaimiņu zināmās sejas.
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- trijkājains ..Amalda .. sava trijkājainā galda salikusi pašceptos pīrāgus un gardo biezpiena rausi.
- laisties ..ārā bija pavasaris un zeme tikko laidās vaļā.
- skaidrs ..atskan mācītāja balss, skaidra un dzidra, un pilna varena spēka..
- viegls ..baltā blūzīte .. labi piestāvēja viņas vieglajam iedegumam.
- tuberoze ..baltā kaislībā smaržoja tuberoze, sāpes pārkvēpinādama priekā.
- virsotne ..bērzu virsotnēs skatoties, bija jāatliec galva..
- slaukt ..bija daudz govju, un arī es gāju palīgā slaukt.
- vieds ..bija viedas sievas, kuras, redzot jaundzimušo, varēja jau pateikt, kāds būs bērna liktenis.
- krislītis ..Billei nepataupīja ne krislīša [no konfektes].
- nomanīt ..blakusistabā un ārā pagalmā aiz loga sāku nomanīt troksni. Kāds klauvēja pie rūts.
- vest ..braucienu laikā kuģinieki bija veduši tādu kā cīņu ar saviem priekšniekiem..
- prečinieks ..brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- aizripot ..brīžiem aizripoja kāds viegls, grezns limuzīns..
- vībotne ..ceļā viņus appūta smaržīga vībotņu vēsma, vībotnes slēpās grāvja tuvumā un stipri smaržoja.
- ekrāns ..cilvēki uz ekrāna staigāja, ēda, dejoja, braukāja apkārt, runāja un ķildojās nesaprotamās valodās.
- mitināties ..darbnīca bija iekārtota vecā muižas mājā. Līdz karam tanī mitinājās mežniecība.
- parķis ..daudz ko šuva no parķa – tā bija lēta, silta drāna, un papucis pa ziemām valkāja parķa kreklus..
- pagriezties ..diena kļuvusi jau garāka un laiks pagriezies uz pavasari.
- nomutēt ..Dorītei vajadzēja sevi piespiest, lai nomutētu Matīsa bārdaino vaigu.
- pretī ..es tādu mīkstu plaukstiņu padevu [skolotājam] pretī.
- virmot ..gaisā virmoja .. Ziemassvētku zvārguļu skaņas.
- lāsot ..gaišais un zeltainais medus lāsoja it kā saules pielijis..
- pārkraut ..gājēji .. staigāja gar krāšņiem, dažādām precēm pārkrautiem veikalu skatlogiem.
- projām ..gar logu pazibēja ēna – prom viņš bija.
- lukturis ..gar Vērmaņa dārzu jau aizdegti stūrainie gāzes lukturi.
- iebūvietis ..glabājams taču Brīviņu kunga tēvs, nevis kaut kāds iebūvietis.
- skrobe ..gleznas man izstādēs 12 gadus neņēma pretī.. Bija jau skrobe..
- veterinārs ..gosniņa Kamolīte pārēdās rasainu āboliņu .. uzpūtās un nobeidzās.. Nelīdzēja ne veterināra dūrieni sānos, ne kausēts sviests..
- līst ..gribējās gulēt, bet troksnis traucēja, ložņāja pa māju, līda pa atslēgas caurumiem un durvju apakšām no telpas uz telpu..
- skauties ..Grietiņa pati skāvās cieši klāt un čukstēja: "Cik tas labi, ka tu mani pamodināji!"
- apziņa ..ilggadējā latviešu valodas skolotāja.. daudzu gadu garumā pratusi iepotēt latvisko apziņu.. bērniem.
- murgot ..Ilze .. raudāja, kad vīrs murgoja, karstuma vajāts un mocīts.
- šķērsenisks ..istabā .. Billes gulteli vajadzēja pagriezt šķērseniski, citādi nebija, kur likt.
- mičot ..istabā ar smiekliem un gavilēm, un dažām Marijas asarām mičoja jauno sievu, un viņas vainagu pēc tam uzlika jaunākajai māsai.
- mūsējais ..ja tu redzēji jau gulbjus ejam, Tie ir citi, tie nav mūsu, Mūsējie vēl zaļos silezeros mīt..
- tu ..ja tu spēj pasmaidīt par pasauli, tad viņa smaidīs tev pretī.
- krinolīns ..jaunā sieviete parādījās rokoko krinolīnā.
- lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
- skrīne ..Jezups gāja sakristejas priekštelpā, kur stāvēja ar dzelzi apkalta, aprūsējusi skrīne..
- pašķīst ..jūra vairs nebija tik rāma.. Viena otra viļņa galā šņākdamas pašķīda putu krēpes.
- vilkt ..kādā mākslinieku ballē notikusi izloze.. viņai pirmajai ļāva vilkt lozi.
- paspārne ..kāds ģimnāzijas skolotājs pieņēma Urbānu savā paspārnē, deva viņam iespēju turpināt izglītošanos, nobeigt Upsalas universitāti.
- piecilpot ..kaķis piecilpoja pie akas, uzmetās uz groda stūrakmens un raudzījās apkārt.
- slīmests ..kapteinis strādāja ar cirvi un slīmestu, kamēr koks bija izdrāzts apaļš un gluds.
- vilkties ..karavīri noskranduši vilkās mājup, nosaldētās kājas aptinuši ar salmiem.
- noskaitīt ..Keizijs vilka ārā naudas maku. Noskaitīja divdesmitniekus un ielika tos Čārlija saujā.
- glūņa ..klusi glūņas [pludmalē] tīksmināja savus skatus ap puskailiem sieviešu augumiem.
- skurbums ..ko viņš varēja pretoties tam ziedēšanas skurbumam, kas saulgriežu laikā pārņēma visu latviešu zemi?
- murgi ..kopš esmu prom no Igaunijas zemes, mana dzīve ir gājusi kā milzīgā murgā. Neesmu pazinis ne prieka, ne miera.
- noklabēt ..krūzē iešļācās ūdens, noklabēja cukurtrauka vāks..
- piecilpot ..Kurcums viņu jau bija ieraudzījis un lieliem, dejojošiem soļiem piecilpoja klāt.
- ķibele ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- prātula ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- purpurains ..logu rindas apmirdzēja rietošā purpurainā saule..
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- lajs ..Mākslinieka ceļš ne tuvu nav tik romantisks, kā vairums laju to iedomājas..
- izblamēt ..mana sieva nodarbojas ar kostīmu veidošanu teātrī, un es nevaru staigāt apkārt ģērbies kā tāds ērms. Galu galā sievu izblamēšu!
- godināt ..mani agrāk vienkārši sauca par Ezernieku Elzu, tagad mani godināja par Ezernieku jaunkundzi..
- viņmājas ..Mani, puišeli, sūtīja uz viņmājām pēc olām.
- skrullēties ..mati arī skrullējas paši no sevis..
- uguns ..Meļķis dzēra. Patīkama uguns izskrēja caur dzīslām..
- viducis ..Miķelis Māls aplika roku ap Maijas viduci, cenzdamies sievieti sev pievilkt klāt.
- piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
- laboratorija ..muitas laboratorija jau ir veikusi vairāk nekā 800 preču paraugu pārbaudes..
- tēraudkausētājs ..mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti.
- turēt ..mums bija labs zirgs, kurš turēja vagu.
- nolauzīt ..mūsu barku mastus nolauzīja spāņu lielgabali..
- tuvība ..naktī starp viņu un Sandru bija tuvība..
- slaukt ..nauda ir ļoti vajadzīga, bet šis nav laiks, kad no kāda to slaukt.
- mežonis ..nāves tuvuma kolektīva izsaukšana viņai atgādināja mežoņu rituālus..
- paģiras ..nekas tāds noticis nebija, kas šodien man palīdzētu tikt vaļā no pretīgās morālo paģiru sajūtas..
- nokrākties ..nokūpēja un nosmirdēja benzīns, nokrācās motors..
- skats ..Nora dziedāja ar milzīgu cepuri galvā, – noteikti to skatu gribēju redzēt.
- jaukties ..pa logu vēl labāk varēja redzēt, kā mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi...
- lausks ..pa naktīm no savas ledus migas izlīda ārā lausks un kā mēnessērdzīgs staigāja pa dārzu, gar mājas pakšķiem, un .. uzsita ar savu sudraba cirvīti.
- pliks ..pakausis bija pliks kā ābols..
- protams ..par .. nākotnes plāniem, protams, neviens nerunāja.
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- krauties ..pāri debesu laukam krāvās melni padebeši, kas vēstīja negaisu.
- padēklis ..pēc pilsoņu kara Hammers no Krievijas izvedis savas bagātības padēkli ar lētām dārglietām, ikonām, kuras lēti iemainījis pret maizi badā mirstošajiem.
- nostalģija ..pēkšņi sirdi saņēma tāda nostalģija pēc ilgi neredzētās Sēļu puses..
- prusaki ..pie Birēņietes viņš [dēls] dzīvoja kā prusaks aizkrāsnē..
- nomīt ..Pie grāvja muklājā ieraka, Zemi līdzenu virsū nomina..
- aizpukšķēt ..pie pārbrauktuves brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- gatve ..pienaglot no jauna sētas kārti, kas atkritusi gatvei, pa kuru govis dzina uz ganībām.
- pumpa ..piespiedusies pie sūnainās zemes pumpas, sieviete gulēja.
- piegult ..Prīdis vakarā jau agri bija gultā, kad sieva piegūla blakus, tas jau krāca kā jūra niknā laikā.
- kamēr ..putns savu dziesmu uzņem ik jaunu pavasari, kamēr meitas, kad apprecas, apklust pavisam..
- tipoloģisks ..redzams, ka vecākā kolēģa uzzīmētajā tipoloģiskajā portretā paralēles ar Zeltiņu ir tikai vispārējas..
- sers ..saimnieks no pirmā miega bija piecēlies un aizgājis uz riju sera aplūkot, vai būs ar beidzamo krāsni diezgan sauss vai arī vēl jāgaida otra rīta.
- mistrains ..sieviete gulēja. Pagari mistraini mati, aiztūkušas acis..
- slapstīties ..sieviete slapstās pie mātes, līdz atrod jaunu dzīvokli..
- galvanizēt ..sirds lēkāja pārsteiguma un gaidu trīsās kā galvanizēta vardes kāja.
- uzklupt ..skaudība, karsta un svilinoša, kas uzklupa kā žņaudzējs ik reizes, kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
- krustīties ..Sofija, pagriezusies pret svētbildi, krustījās un zemu klanījās.
- mokasīni ..stāv indiāņu sieviete un meitene. Sievietei kājās mokasīni, meitenei kājas basas.
- ķēkša ..stāvēja liels patvāris, to kurināja resna, baltpriekšautaina ķēkša..
- mitrs ..sūnas izrādījās mitras. Kleita mugurpusē sasēdēta slapja.
- aizsist ..šāviena troksnis bija tik spalgs, ka Priedem aizsita ausis.
- trakgalvis ..šeit atradīsi idejas trakgalvju un adrenalīna mednieku izklaidēm.
- mode ..šī ir īstā reize slimot pēc Laimdotas modes. jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
- liesmot ..šur tur vēl ziedēja kartupeļu lauki, un viņu tumšā, rupjā zaļuma vidū liesmoja saulespuķes.
- vērts ..tā [māja] bija .. tikai astoņus tūkstošus vērta..
- virspuse ..tā [vieglprātība] bija tikai virspuse, bēgšana no tā nomācošā sloga, ko nemitīgi nesu sevī.
- kontramarka ..tā bija dāvana viņai – kontramarka uz izrādēm.
- šņācenis ..tā ir tā [radio]stacija, kur dzirdama dīvaina valoda, ss, zs, ņš, šs, žs, šņāceņi, šņāceņi…
- norēķināt ..tā rīcība [ar naudu], kādu tēvs deva [dēlam] līdzi, bija smalki norēķināta līdz pēdējam.
- uzkrist ..tad jau melna nakts uzkritīšot, iekams mēs galā aizkļūšot.
- raibsvārcis ..taka .. aizlocījās tālāk, pazuzdama tuvējā meža pudurī, kur mundrā rakstā lietišķi strādāja raibsvārcis dzenis.
- zobenists ..termins zobenists darināts pēc analoģijas ar sportistu nosaukumiem: futbolists, hokejists, šahists u. c.
- pliks ..tev patīk taisnie gabali kņudinošā ātrumā uz plikas šosejas.
- žēlastība ..tēva nāve .. bija žēlastība izmocītajām miesām..
- ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
- tuksnesīgs ..tuvumā neviena nebija. Biruta tika brīnījusies, cik tuksnesīgi var būt tādas lielas iestādes gaiteņi..
- tvanot ..tvanoja krāsns un petrolejas spuldze..
- vertikāle ..ūdens klajuma līnija ieplūda vēl tālu debesīs bārkstainām, spurainām vertikālēm.
- mežainis ..ūdens malā dusēja iesārtā Diāna, bet viņā no biezokņa lūkojās mežainis ar zilas miglas pietūkušām acīm.
- pārsalt ..ūdens upē bija jau pārsalis ar biezu ledus kārtu.
- kārtoties ..Un pamazām domas kārtojas Kā vēja sajauktas lilijas.
- augstākais ..Un zini: augstākā ideja, Tā nepazīst cilvēka žēluma..
- pastingrs ..uz pastingri nobrauktā ceļa dipēja viņas pašas soļi.
- priekšsacīkstes ..vajadzēja treniņos un priekšsacīkstēs sasniegt labus rezultātus.
- gaumēt ..vakariņas gaumēja vareni..
- noenkuroties ..Valmierā dzīvoju jau divdesmit divus gadus un varu teikt, ka esmu šai pilsētā noenkurojusies.
- pieskanēt ..valodas mijās un vijās cita ar citu, kāpa līdz zemajiem griestiem, pieskanēja mazo telpu..
- viensēta ..vasaras vienmēr pavadīju pie omītes, lauku viensētā, kur visapkārt bija meži.
- trohajisks ..Vecajā pantmērā sacerētās latviešu tautasdziesmas lielākoties ir četrrindes – divas trohajiskas vai viena daktiliska dipodija vienā rindā..
- pļava ..vējā viļņoja pļava. Āboliņš, timotiņš, pļavas ziedi un zāle, vēl pilna smagas rasas.
- patvaldnieks ..vēl valdīja lielās Krievijas ķeizars un patvaldnieks Nikolajs Otrais..
- aizvelties ..viena kara armija nule aizvēlusies, bet nav parādījusies otrā, neviens nezin, kad tā nāks!
- goddevīgs ..vienā laidā atskanēja goddevīgas uzrunas: Majora kungs! Daktera kundze! Mīļo pulkvedi! Agronoma kungs!
- modinātājs ..viņa .. bija aizgulējusies, nedzirdējusi modinātāju, kas ilgāku laiku dusmīgi bija tarkšķējis..
- apstaiga ..viņa [bērnu nama priekšniece] vakara apstaigā gāja no istabas istabā..
- introspekcija ..viņa [režisora Ingmara Bergmana] darbos priekšplānā izvirzījās introspekcija: personīgo, nevis sociālo problēmu analīze.
- sirpis ..viņa milzīgais sirpja deguns raudzījās tieši svērteniski lejup..
- urbties ..viņa nervi joprojām vibrēja no Gremzdienes raudām, kas urbās viņā kā svārspsts.
- turki ..viņa sēdēja kā turciete, kājas saritinājusi..
- lācene ..viņai bija.. augums kā kādai ledus lācenei, mīksts un spēcīgs..
- sprikstēt ..Viņai vienmēr sprikstēja acis, kad Matīss stāstīja par ļaudīs pieredzēto!
- dzelt ..viņas asā, žultainā mēle spēja dzelt daudz sāpīgāk nekā rīkstes cirtiens.
- nokārties ..viņas skaistā galva bij nokārusies kā aizšautai dūjai.
- prātvēders ..viņi [iedzērušie vīrieši] bija vareni prātvēderi, katrs pieredzējis brīnumu brīnumus, tos tā vien gribējās citiem izstāstīt!
- sklanda ..viņš [suns] laida ļekas vaļā un gaidīja aiz aploka sklandām..
- pārnovads ..viņš bija no pārnovada, spēcīga zemnieka dēls..
- trenēt ..viņš bija sevi trenējis krīžu brīžos savaldīt jūtas, nepārsteigties..
- krimināls ..viņš saņem ciet dažu labu kriminālo, kas te domājas esam drošībā.
- skaidiena ..viņš žigli aizskrēja uz skaidienu un atnesa klēpīti [malkas].
- krūteža ..viņš.. uztaustīja [putna] gludo krūtežu un pabužināja.
- nošķirt ..visi mājas sievieši sēdēja apkārt [salasītajām brūklenēm] .. un rūpīgi nošķīra nost gan vecās, gan zaļās, gan kroplīgās.
- plātīt ..vista.., spārnus šaurajā telpā plātīdama, atstāja paslēptuvi..
- ēsma ..zemāka cena bija pietiekama ēsma, lai nepieredzējis pircējs atvērtu maku..
- tak ..ziemeļnieki tak pat lepojas ar savu intraverto raksturu.
- lukturis ..žuburainos koka lukturos, kuri istabā karājas pie griestiem, iedegas sveces.
- krikstēt ..žvadzēja dzelzs ķēdes, krikstēja dzelzs asis..
- nodžumpoties "..Ei, tev mati slapji, tu esi jau nodžumpojusies!"
- nostrādāt "..es nebrīnīšos, ja mūža galā viņš nostrādās vēl kādu numuru, ka visi paliks mēmi."
- nomizot "..kas varēja iedomāties, ka man vecumdienās tādu kaunu taisīsi.. Tevi vienkārši nomizot!"
- kalst "..ko tādi jauni cilvēki te kalta tajā mušu pilnajā istabā.."
- apžēloties "..lai Dievs tev piedod un apžēlojas par tevi."
- vertikāls "..notikumi [sabiedrībā] drūzmējas vertikāli."
- noelsties "..Šitais bija kaut kas neredzēts!" aktieris noelšas..
- piesiet "..tu taču veikalu vai kiosku apzagi." "Ne vellos! To piesēja, es ar helsinkiešiem biju."
- tāmnieks "..Vai ta Herbertu vai meklē?" sastaptā [sieviete] tāmnieku vīzē pārjautāja..
- vilināt "..varēsi pamācīties mūziku, to es tev apsolu nokārtot," labais onkulis vilināja.
- godīgs "Apdomā, kas gan tu būsi par mežsargu, ja nemāki godīgi no plintes izšaut!"
- novaidēt "Au!" viņa novaidēja.
- pačukstēt "Balvas gan varēja būt labākas," skolotāja pačukst direktorei.
- tiepties "Bet es gribu zirgu!" zēns tiepjas.
- timpa "Bet viņš gribēja tikt par īstu gleznotāju un apmeklēt Pēterpils mākslas akadēmiju (..) Priekš tam vajadzēja timpu; viņš atlicināja un krāja cik varēdams no savas mācekļa uztura naudas.."
- lāga "Bez sievas un bērniem ne lāga mežsargs, ne saimnieks savās mājās nebūsi," kalējs sacīja..
- pārjautāt "Braucu uz darbu." "Uz darbu?" es pārjautāju.
- mest "Būs jāsāk segas mest," māte cilāja rudenī sakrāsotos dzīparu saiņus. "Kad upe iet ciet, tad tā labākā aušana."
- izlaist "Cik maksā?" pirtnieks prasīja. "Par vērdiņu divi," maiznieks atteica un izlaida kliņģerīšus uz galda.
- jūsmot "Cik mēs būsim laimīgi!" viņa jūsmoja.
- jautāt "Cik tālu vēl jābrauc?" zēns jautā.
- pirkstis "Es staigāju kā uz karstām pirkstīm, vienādi baidīdamās, ka tikai viss nenāk nejauši gaismā."
- virsū "Es tam neģēlim virsū, lai ieliek jaunas rūtis [izsisto vietā].."
- papildināt "Es tevi gaidīšu pie "Laimas" pulksteņa," draudzene saka un papildina: "ja līs, ieiešu kafejnīcā turpat blakus."
- brašulis "Es varu visu!" nodomāja brašulis.
- rūpīgs "Esi noguris?" viņa rūpīgi apvaicājas.
- uzsvars "Esmu no Latvijas," ar uzsvaru atteicu.
- pūce "Esmu pūce – vēlu eju gulēt un ilgi guļu. Vairākas stundas vajadzīgas, lai pamostos un ieietu dienas ritmā."
- nolaisties "Galvu augšā, nevajag nolaisties!"
- kristāls "Glāze konjaka vai kristāla nekaitē, jāzina tikai mērs."
ja citās vārdnīcās:
LLVV