Paplašinātā meklēšana
Meklējam I.
Atrasts vārdos (24):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (200):
- štats AdmInistratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- latīņu alfabēts alfabēts, kas Izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- kešjurieksts AnakardIjas koka auglis, ko izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
- intifada Arābu, galvenokārt palestīnIešu, sacelšanās pret Izraēlas okupāciju Rietumkrastā un Gazas sektorā.
- brahmanis Augstākās (prIesteru) kastas pārstāvis (Indijā).
- Baltijas vācieši BaltIjā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā) vairākās paaudzēs dzīvojoši vācieši.
- gibons BezastaIns pērtiķis ar garām priekšējām ekstremitātēm un ļoti skaļu balsi (dzīvo Dienvidaustrumāzijas un Indonēzijas tropiskajos mežos).
- paradīze Bībelē – pIrmo cilvēku Ādama un Ievas mājvieta, līdz viņu izraidīšanai no tās; Ēdene, Ēdenes dārzs.
- Mozus Bībelē – pravIetis, kurš Izraēla tautu izveda no Ēģiptes un cauri tuksnesim veda uz Apsolīto zemi, jūdaisma pamatlicējs.
- Zobenbrāļu ordenis bīskapa Alberta dIbināta militāra un reliģiska vācu bruņinieku apvienība Latvijā un Igaunijā (1202–1237), kuras mērķis bija Baltijas iekarošana.
- parmidžāno CIetā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
- HIV CIlvēka imūndeficīta vīruss, kas izraisa saslimšanu ar AIDS.
- iedzimtais grēks cIlvēka nosliece rīkoties pretēji Dieva gribai, kura iedzimta no Ādama un Ievas.
- mičurinietis DārzkopIs, augļkopis – padomju selekcionāra I. Mičurina darba turpinātājs.
- samarieši EtnIska grupa un reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā).
- kantisms FIlozofijas virziens, ko attīstījis I. Kants un viņa sekotāji.
- kriticisms FIlozofijas virziens, ko iedibinājis I. Kants un viņa sekotāji.
- pirmā signālsistēma fIziologa I. Pavlova termins.
- otrā signālsistēma fIziologa I. Pavlova termins.
- tifozi Futbola līdzjutējs vaI līdzjutēji (galvenokārt Itālijā).
- fašisms GalējI nacionālistiskas kustības principi un ideoloģija; uz šādiem principiem balstīts totalitārs politiskais režīms (piem., Itālijā 1922–1943, Vācijā 1933–1945).
- Trojas zirgs Homēra eposā "Iliāda" liels koka zirgs, kurā bija paslēpušies ienaidnieka karavīri, tādējādi iekļūstot līdz tam neieņemamajā Trojas pilsētā un to ieņemot.
- kategoriskais imperatīvs I. Kanta ētikas pamatjēdziens, obligāts tikumiskais likums, kas neatkarīgi no apstākļiem jāievēro ikvienam cilvēkam.
- idille Ideālas, laimīgas cilvēku attiecības, mierīga, laimīga dzīve.
- ideālists Ideālisma filozofijas pārstāvis.
- heroizēt Idealizēti parādīt kā varonīgu (parasti mākslas darbā).
- pilnība Ideāls pozitīvo īpašību kopums; (kā pozitīva) augstākā pakāpe.
- doma Ideja, atziņa (piem., literārā darbā).
- strāvojums Ideju, atziņu kopums (kādā, piem. mākslas, jomā).
- propaganda Ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, arī pamudināt cilvēkus uz noteiktu rīcību.
- pazīt Identificēt, noteikt (ko), izmantojot pieredzi, zināšanas.
- idents Identisks.
- nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piem., mūsdienu Krievijā).
- jaunstrāvnieks Ideoloģiskā virziena un sabiedriskās kustības Jaunā strāva atbalstītājs un dalībnieks (19. gs. 90. gados).
- feminisms Ideoloģisks strāvojums par sieviešu līdztiesību ar vīriešiem; sieviešu kustība par plašāku un aktīvāku iesaistīšanos valsts un sabiedriskajā dzīvē.
- solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
- pastorāle Idilliska lauku ainava, kurā attēloti dzīvnieki un ganu mīla.
- idiotisms Idiotija.
- ieirt Ieairēt.
- piere Ieapaļa (kalna, paugura) virsotne, kas nav apaugusi ar kokiem.
- mutulis Ieapaļas formas gāzes, tvaiku, dūmu u. tml. kopums, kas griezdamies pārvietojas uz augšu.
- mulda Ieapaļas vai ovālas formas iežu slāņu ieliekums, kroka.
- rampa Ieapaļi slīpa konstrukcija skeitborda, skrituļslidotāju, BMX braucēju u. c. treniņiem un sacensībām.
- apaļīgs Ieapaļš (par priekšmetiem, veidojumiem).
- mezgls Ieapaļš audu veidojums, sabiezējums, paresninājums.
- acs Ieapaļš caurums vai cilpa.
- kupris Ieapaļš izaugums uz (kamieļa) muguras.
- puns Ieapaļš izcilnis, audu sabiezējums (uz augiem, to daļām).
- kumbrs Ieapaļš izliekums.
- ribojums Ieapaļš lokveida izvirzījums (augiem, dzīvniekiem).
- paugurs Ieapaļš reljefa paaugstinājums ar nelielu augstumu.
- apaļakmens Ieapaļš vai apaļš akmens (parasti ceļu bruģēšanai).
- krāteris Ieapaļš vai piltuvveida padziļinājums Zemes virsmā, kas radies, piemēram, nokrītot meteorītam.
- bumbulis Ieapaļš, dažu lakstaugu stublāja vai saknes veidojums zemē – auga barības vielu krātuve.
- piala Ieapaļš, nelielai bļodiņai līdzīgs trauks bez osas, ko Vidusāzijā lieto dzeršanai.
- pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
- ieviest Ieaudzēt (kur augus vai dzīvniekus).
- iepotēt Ieaudzināt.
- iežņaugt Ieaut ļoti šauros apavos (kājas); cieši iekļaut (kājas) – par apaviem.
- ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu.
- iebadīt Iebakstīt, iedurt.
- atbāzt Iebāzt atpakaļ.
- iespraust Iebāzt, ielikt (šaurā vietā, spraugā).
- iestūķēt Iebāzt, ievietot (parasti ar grūtībām, arī nevērīgi).
- iestumt Iebāzt.
- iemukt Iebēgt.
- kaudze Iebērtas, ievietotas beramas vielas, produkta u. tml. daudzums, kas veido pacēlumu pāri trauka, tilpes malām.
- iebilde Iebildums.
- turēties pretī Iebilst.
- turēties pretim Iebilst.
- ieripot Iebraukt (kur iekšā) – par transportlīdzekli.
- iegriezt Iebraukt (kur iekšā).
- ienākt Iebraukt (kur iekšā).
- ieripināt Iebraukt transportlīdzekli (kur iekšā); iebraukt (kur iekšā) ar transportlīdzekli.
- apgrozīties Iebraukt un atkal izbraukt (par transportlīdzekļiem).
- špūre Iebraukta sliede, gramba.
- sliede Iebraukta, iemīta vai ievilkta līnija, padziļinājums (piem., sniegā, smiltīs).
- sabrist Iebrist (kur) – par vairākiem, daudziem.
- karapūlis Iebrucēju karaspēks.
- sirot Iebrukt (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
- sirojums Iebrukums (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
- iezēģelēt Ieburāt.
- trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem); kāpnes (1).
- kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem).
- iegremdēt Iebūvēt (piem., celtni, tās daļu) zemāk nekā parasti; izveidot (ko) ievirzāmu zemē.
- iedziļināt Iebūvēt, izveidot (parasti celtni, tās daļu) noteiktā dziļumā.
- koja Iebūvēta guļamvieta kuģī.
- sacelt Iecelt, izvirzīt (amatā vairākus, daudzus).
- gubernators Iecelta vai vēlēta augstākā amatpersona ASV, Krievijas un vairāku citu valstu administratīvā iedalījuma teritorijās.
- imigrēt Ieceļot no ārzemēm, lai apmestos kādā valstī uz pastāvīgu dzīvi.
- posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
- uzcerēt Iecerēt.
- tolerance Iecietība, cieņa pret cita uzskatiem, viedokli.
- mīksts Iecietīgs, piekāpīgs, bez stingrības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sastīvināt Iecietināt (parasti pilnīgi).
- sacietināt Iecietināt, sastīvināt.
- iestērķelēt Iecietināt.
- sastērķelēt Iecietināt.
- iecikloties Ieciklēties.
- ieknābt Iecirst ar knābi.
- rakt Iecirst lāpstu zemē un apvērst augsnes virskārtu, tajā ko veidojot.
- rakt Iecirst lāpstu zemē, sasvērt slīpi un izcelt piem., zemi, smiltis (par cilvēkiem).
- sacukurot Iecukurot, parasti stipri; arī sasaldināt.
- aizčiepstēties Iečiepstēties.
- aizčīkstēties Iečīkstēties.
- aizčirkstēties Iečirkstēties.
- iekārtojums Iedalījums noteiktā kārtībā, secībā; ieviesta, nodibinājusies kārtība.
- paredzēt Iedalīt (kādam mērķim).
- iekārtot Iedalīt (ko) noteiktā kārtībā, secībā.
- rajonēt Iedalīt (ko) rajonos, atbilstoši noteiktiem kritērijiem.
- sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no veicamā darba, pienākumiem u. tml.).
- ierādīt Iedalīt, atļaut izmantot (piem., zemi, mājokli – parasti padomju iekārtas laikā).
- atrast Iedalīt, izbrīvēt (kam laiku).
- ietekme Iedarbība (parasti uz cilvēku, sabiedrisku parādību vai dabu).
- vecinājums Iedarbība (uz ko) tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- stratifikācija Iedarbība (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu; vides iedarbību kopums, kas rada sēklas dīgtspēju.
- kopiedarbība Iedarbība, ko rada, izraisa vairāki vai daudzi.
- iedarbe Iedarbība.
- vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (piem., ierīces, iekārtas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas) darbošanos noteiktā veidā; šāda iedarbību kopuma veids.
- vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
- kurbulis Iedarbināšanas kloķis.
- uzkurbulēt Iedarbināt (motoru) ar kloķi; arī iedarbināt.
- kurbulēt Iedarbināt (motoru) ar kloķi.
- ieslēgt Iedarbināt ar slēdzi (ierīci, tās daļas), pievienojot elektriskās enerģijas tīklam; šādā veidā panākt, ka sāk spīdēt gaisma.
- piestartēt Iedarbināt ar starteri (transportlīdzekli, motoru u. tml.).
- piepīpēt Iedarbināt automašīnu, izmantojot citas mašīnas akumulatoru.
- palaist Iedarbināt.
- pielaist Iedarbināt.
- savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
- apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski, ķīmiski u. tml.), panākt, ka (priekšmets, viela) iegūst citu veidu, citas īpašības.
- skaldīt Iedarbojoties (piem., uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
- uzpresēt Iedarbojoties (piemēram, uz detaļu) ar statisku spiedienu, uzstiprināt (to uz kā, kam).
- noārdīt Iedarbojoties (uz vielām, audiem u. tml.), iznīcināt vai pārveidot (tos).
- susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; žāvēt.
- spiest Iedarbojoties ar spēku (uz ko), virzīt (to) kādā virzienā.
- gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
- zvelt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
- spiest Iedarbojoties ar spēku, spiedienu (uz ko), panākt, ka izdalās (šķidrums).
- spiest Iedarbojoties ar spēku, spiedienu, panākt, ka (kam) mainās (piem., forma, tilpums).
- slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens; šādā veidā iegūt pienu.
- priecēt Iedarbojoties uz uztveri, izraisīt, radīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- strādāt Iedarboties (par parādībām dabā).
- narkotizēt Iedarboties (uz kādu) ar narkotiskām vielām; izraisīt narkozi.
- skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami.
- stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
- štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu); veidot (ko) ar štanci.
- ārdīties Iedarboties postoši (par parādībām dabā); plosīties.
- suģestēt Iedarboties uz cilvēka psihi tā, ka viņa domas un rīcība risinās pēc ietekmētāja gribas.
- apstrādāt Iedarboties, ietekmēt (kādu) ar fizisku spēku vai psiholoģiski.
- iedāvāt Iedāvināt.
- uzspiest kauna zīmi Iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
- stigma Iededzināta zīme (senāk – noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme.
- apdegt Iedegt (saulē).
- sadēstīt Iedēstīt (ko) lielākā daudzumā; iedēstīt (kā lielāku daudzumu).
- piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pārdēstīt Iedēstīt citā vietā; pārstādīt (1).
- piedēstīt Iedēstot aizņemt (ko).
- piedēstīt Iedēstot papildināt (esošo stādījumu).
- normēt Iedibināt, noteikt normu vai normas.
- institūts Iedibināta kārtība, tradīcija.
- lāma Iedobe, kur sakrājies ūdens.
- dobe Iedobums, padziļinājums (priekšmeta virsmā).
- ligzda Iedobums, padziļinājums, vieta (kā) ievietošanai.
- piemest Iedodot, piešķirot savu (naudas) daļu, pievienot (to kopīgajam maksājumam).
- maldi Iedoma, ilūzija, arī nerealitāte.
- atrasties Iedomājies sevi (par to, kas nav).
- bubulis Iedomās, iztēlē radīts biedēklis, briesmonis.
- meridiāns Iedomāta līnija, kas savieno Zemeslodes abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
- paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
- ekvators Iedomāta riņķa līnija, kas atrodas vienādā attālumā no Zemes poliem un nosacīti sadala (to) ziemeļu un dienvidu puslodē.
- attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kas savieno divus objektus, divus punktus.
- sagudrot Iedomāties, iecerēt (piem., ko darīt, veikt).
- sapņot Iedomāties, iztēloties (ko ilgotu, vēlamu, iekārojamu u. tml.).
- idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā tas ir īstenībā.
- stādīties Iedomāties, iztēloties (ko); arī atainoties atmiņā.
- imaginārs Iedomāts, iztēlots.
- pūslis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
- kundzēns Iedomīgs, jauns vīrietis.
- uzpūtenis Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
- parādība Iedomu tēls, vīzija, arī halucinācija.
- vīzija Iedomu vai sapņu tēls.
- ķēms Iedomu, negatīvas īstenības uztveres radīts tēls, kas iedveš bailes; spoks, rēgs.
- pacienāt Iedot (ko, parasti nedaudz) ēst, dzert (piem., viesim).
- sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā; iedot (kā lielāku daudzumu); iedot (ko vairākiem, daudziem).
- izsniegt Iedot (ko) noteiktam saņēmējam.
- uzdāvināt Iedot (ko) par dāvanu (piemēram, svinībās).
- nodot Iedot (ko) uz laiku, lai uzglabātu, salabotu, iztīrītu u. tml.
- iesmērēt Iedot (kukuli).
- samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem).
- ielikt Iedot (vārdu), piešķirt (nosaukumu).
- atdot Iedot atpakaļ (paņemto, saņemto).
- pabarot Iedot barību (dzīvniekam).
- atdot Iedot citam, nepaturēt; nodot (kam pienākas).
- patapināt Iedot lietošanai; aizdot (ko).
- samesties Iedot naudu (kopējam pasākumam, kopējam pirkumam u. tml.) – par vairākiem, daudziem.
- aizdot Iedot uz laiku lietošanai, izmantošanai.
- atdot Iedot uz laiku, lai uzglabātu, salabotu u. tml.
- ieķīlāt Iedot, nodot, noformēt (ko) par ķīlu.
- ieskapēt Iedot, pārdot u. tml. (kādam, piem., ko nekvalitatīvu, nelietderīgu).
- apdalīt Iedot, piešķirt (kādam) mazāk nekā citiem vai neiedot, nepiešķirt nemaz.
Atrasts piemēros (200):
- piezīsties .. Talkā nāku es – pIlsētas zēns, Ielu smakas un rupjības piezīdies, Nīstot visu, kas mierīgs un lēns.
- itāļi .. V–VI gadsimtā, bēgot no langobardu uzbrukuma, vietējās itāļu ciltis glābās Veneto lagūnas salās.
- ikviens ..Ikvienam ir rokas jāpieliek, Lai lielais darbs uz priekšu tiek..
- murgot ..Ilze .. raudāja, kad vīrs murgoja, karstuma vajāts un mocīts.
- lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabInāja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
- murgi ..kopš esmu prom no Igaunijas zemes, mana dzīve ir gājusi kā milzīgā murgā. Neesmu pazinis ne prieka, ne miera.
- introspekcija ..vIņa [režisora Ingmara Bergmana] darbos priekšplānā izvirzījās introspekcija: personīgo, nevis sociālo problēmu analīze.
- ne "Iesim labāk rīt, vai ne?"
- nē "Iesim peldēties!" – "Nē, negribas."
- jā "Ieva ir skaista meitene..." – "Jā," zēns piekrita.
- atvainot "Ir gan viņiem [skolotājiem] izdoma," mamma saka, atvainodama savu neprašanu tādās lietās [rēķināšanā]..
- konstatēt "Ir jau vēls", viņš konstatēja.
- sprediķis "SestdIen tu pārbrauci vēlu," – teica Mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
- šahs 1979. gadā gāztaIs Irānas šahs.
- liels AI māte mana – tēvzemīt, kas dos tev atelpot! Ik lielais var mūs jūgā dzīt un stumdīt, kā vien prot.
- šļirce AIDS profilakses centra šļirču apmaiņas punkts.
- AIDS AIDS slimnieks.
- aizceļot AIzceļot uz Itāliju.
- studija AktIeris ir viens no Latvijas teātrim nozīmīgās Dailes teātra III studijas audzēkņiem.
- anakardija AnakardIjas tiek kultivētas to augļu – Indijas riekstu jeb kešjuriekstu dēļ.
- izmest Andra prIecīgā aizņemtībā sarunājās ar kādu čali. Izmetu skābu "čau!"..
- dinastija AnglIjas karalis Džeimss II, pēdējais no Stjuartu dinastijas.
- sarmati Ap III gs. p. m. ē. sarmati pakļāva skitus, un viņu kontrolē nonāca milzu teritorija, kas pletās no Melnās līdz Baltijas jūrai un no Vislas upes līdz Volgai.
- savīkstīties AšI savīkstīties uz Itāliju.
- Interfronte Atmodas laIkā viņa bija aktīva Interfrontes pārstāve.
- IP Atrast pēc IP adreses.
- kapričo Atskaņot Itāļu kapričo.
- melodija Atskaņot RaImonda Paula melodiju no kinofilmas "Ilgais ceļš kāpās".
- bajadēra Bajadēras NIkijas un karavīra mīlestība ir neiespējama Indijas kastu robežas nepārkāpjamības dēļ.
- bajonete Bajonetes lIetoja līdz I Pasaules karam, tad tās sāka nomainīt pie stobra stiprināmi kaujas naži.
- baskājis BaskājIs mākslinieks Irbīte.
- basmati BasmatI rīsi ir populārākā rīsu šķirne Indijā.
- misija BeIgusies Latvijas karavīru misija Irākā.
- pontifikāts BenedIkta XVI pontifikāts.
- biļina BIļina par Iļju Muromieti.
- rieksts BrazīlIjas, Indijas rieksti.
- travertīns Brīvības pIeminekļa pamatne ir veidota no Itālijas travertīna.
- sudrabvīts Buras tīra zelta, Irklis sudrabvīts, Zvaigznes ceļu rāda, Vada auseklīt's.
- irklis Buras tīra zelta, Irklis sudrabvīts..
- lielkņaze Cara Aleksandra II meitas lielkņazes Marijas laulības.
- cīnīties CīnītIes ar AIDS.
- CIP CIP aģents.
- rezidentūra CIP rezidentūras vadītājs.
- pārbēgt DalaIlamam nācās pārbēgt no Tibetas uz Indiju.
- ziemot Daļa putnu Ierodas Latvijā ziemot no Igaunijas.
- neķert Dators neķer WI-FI.
- savdabis DaudzIem rīdziniekiem labi pazīstams bija savdabis mākslinieks Irbīte.
- degakmens Degakmens Ieguve Igaunijā.
- donja Donja Inesa.
- EEK EEK Igaunijā vairs nav apgrozībā.
- svešāds EIropietim Indija var šķist svešāda un nesaprotama, jo tai piemīt savs dzīves ritējums un savas vērtības.
- baronēns Es paceļu acIs un redzu — uz balkona stāv baronlielkungi. Ir pate lielmāte, viņas dēls – jaunais barons, divas baroneses un trīs mazi baronēni – divi zēni un viena meitene.
- vīrs Es redzu – nāk vīrI pelēkos vadmalas svārkos. Ir 1873. gads. Dimd Rīga. Un pirmie dziedāšanas svētki ir sākušies...
- nogult Es skatos spogulī. Tu skatIes spogulī. Ir nogurums un spraigums sejās nogūlis.
- aģents FIB aģents.
- FIB FIB aģents.
- FIBA FIBA turnīrs.
- FIDE FIDE atbild par starptautisku sacensību rīkošanu un norisi, kā arī citām ar šahu saistītām aktualitātēm.
- rangs FIFA pasaules rangu tabula.
- FIFA FIFA prezidents.
- karalis FrancIjas karalis Ludviķis XIV.
- trums Grabēdama nokrīt labā toņa smaIdīgā maska. Izlien ārā trumi un nesmukumi.
- vadonis Grāmata "Izrunas un rakstības vadonis".
- gumiarābiks GumIarābiks tiek iegūts no vairākām Āfrikā, Indijā un Austrālijā augošām akācijas šķirnēm un ir balasta vielu paveids.
- gūt Gūt prIekšstatu par dzīvi Indijā.
- rožkoks ĢItāra no Indijas rožkoka.
- HIV HIV infekcija.
- HIV HIV izplatība.
- HIV HIV nēsātājs.
- HIV HIV tests.
- humoss Humoss Ir ļoti populārs ēdiens Izraēlā, Ēģiptē, Grieķijā un daudzās citās Tuvo Austrumu un Vidusjūras valstīs.
- hromosoma I hromosomas.
- zēģelnieks I Pasaules kara laikā iznīcināti veseli 60 zēģelnieki.
- savvaļnieks I šķiras savvaļnieks Krievijas impērijas armijā.
- i- I-banka.
- i-banka I-bankas parole.
- i- I-veikals.
- simfonija I. Kalniņa 4. simfonija.
- pirmizdevums I. Kalniņa 5. simfonijas pirmizdevums CD formātā.
- postulāts I. Kanta filozofijas postulāti.
- poētika I. Rankas skulptūru poētika.
- gaide Ideālā gaides vieta.
- nesaskaņa Ideāla un īstenības nesaskaņa.
- ideāls Ideāla vieta atpūtai.
- mīļotājs Ideāla vieta klusuma mīļotājiem.
- medusmēnesis Ideāla vieta medusmēnesim.
- askētisms Ideālais dzīvesveids ir askētisms.
- ideāls Ideālas attiecības.
- parodija Ideālas laulības dzīves parodija.
- utopists Ideālas valsts modelis utopistu darbos.
- monisms Ideālistiskais monisms.
- ideālistisks Ideālistisks pasaules uzskats.
- ideāls Ideāls darbinieks.
- pāris Ideāls laulātais pāris.
- utopisks Ideja par koplietošanas automobiļiem ir utopiska.
- ideja Ideja par pieminekļa celšanu.
- princips Ideja principā ir realizējama.
- novatorisms Idejas novatorisms.
- oriģinalitāte Idejas oriģinalitāte.
- smelt Idejas smeltas dabā.
- revolucionizēt Idejas, kas revolucionizē visu sabiedrību.
- uzšķilties Idejas, kas uzšķīlās konferencē.
- impotence Idejiskā impotence.
- idejisks Idejisks dzejolis.
- banka Ideju banka.
- ģenerators Ideju ģenerators.
- pilnbrieds Ideju pilnbrieds.
- radītājs Ideju radītājs.
- recepcija Ideju recepcija.
- sakopojums Ideju sakopojums.
- seklība Ideju seklība.
- špikotājs Ideju špikotāji.
- tālāknesējs Ideju tālāknesējs.
- idents Identas vielas.
- idents Identi jēdzieni.
- identificēt Identificēt bojāgājušos pēc apģērba, apaviem, matiem un citām pazīmēm.
- identificēt Identificēt jaunu vīrusu.
- identificēt Identificēt sevi ar dzimteni.
- parole Identifikācijas parole.
- identisks Identiskas vielas.
- subjekts Identitātes veidošanās process ir cieši saistīts ar subjekta iekšējās pasaules saturu.
- ideoloģisks Ideoloģiskā cīņa.
- ideoloģisks Ideoloģiskais darbs.
- karš Ideoloģiskais karš.
- piefrizēt Ideoloģiski piefrizēti darbi.
- ideoloģisks Ideoloģiskie pretinieki.
- strāvojums Ideoloģisks strāvojums.
- idillisks Idilliska dzīves aina.
- idiotisks Idiotiska cepure.
- idiotisks Idiotiska rīcība.
- idiotisks Idiotisks lēmums.
- idiots Idiots kopš bērnības.
- ieadīt Ieadīt cimdā gaišas zvaigznītes.
- pogcaurums Ieadīt jakai pogcaurumus.
- ieadīt Ieadīt pogcaurumus.
- ie- Ieadīties.
- ieaicināt Ieaicināt ciemiņu istabā.
- ieaicināt Ieaicināt ciemos.
- ieaicināt Ieaicināt savā kabinetā.
- ieaijāt Ieaijāt bērnu.
- ieairēt Ieairēt laivu upes līcī.
- ieairēt Ieairēt tālu ezerā.
- ieairēties Ieairēties ūdenszāļu audzē.
- ieapaļš Ieapaļa seja.
- ieapaļš Ieapaļš plankums.
- ie- Ieapaļš.
- ieart Ieart lemesi zemē.
- ieart Ieart stādāmos kartupeļus.
- ieart Ieart zemē kūtsmēslus.
- ieart Iearts lauks.
- ieaudzēt Ieaudzēt aprikozes.
- ieaudzēt Ieaudzēt dārzā rozes.
- pelargonija Ieaudzēt pelargonijas no spraudeņiem.
- ieaudzēt Ieaudzēt saimniecībā fazānus.
- sudrabvītols Ieaudzēt sudrabvītolus no spraudzeņiem.
- respekts Ieaudzināt autovadītājos respektu pret satiksmes noteikumiem.
- ieaudzināt Ieaudzināt bērnā kārtības mīlestību.
- algoritms Ieaudzināt bērnā uzvedības algoritmus.
- ieaudzināt Ieaudzināt labu stāju, labu uzvedību.
- uz Ieaudzināt mīlestību uz lasīšanu.
- respekts Ieaudzināt respektu pret vecāko paaudzi.
- ieaugt Ieaugt jaunajā kolektīvā.
- ieaugt Ieaugt nezālēs.
- ieaugt Ieaugt sava novada dzīvē.
- auseklītis Ieaust auseklīšus džemperī.
- ieaust Ieaust krāsainu joslu.
- ieaust Ieaust skaņdarbā mūsdienīgus izteiksmes elementus.
- ieaust Ieaust stāstā savus dzīves vērojumus.
- ieaut Ieaut kājas siltās čībās.
- iebadīt Iebadīt ar pirkstu.
- iebadīt Iebadīt maiksti zemē.
- iebadīt Iebadīt sānos.
- iebaidīt Iebaidīt bērnu ar spoku stāstiem.
- iebaidīt Iebaidīts cilvēks.
- iebakstīt Iebakstīt ar pirkstu vēderā.
- iebakstīt Iebakstīt zemē zirņus.
- iebālgans Iebālgani asni.
- iebālgans Iebālgans šķidrums.
- iebalsot Iebalsot mēra amatā.
- iebalsot Iebalsot nepieciešamos likuma labojumus.
- iebalzamēt Iebalzamēt mirušo.
- iebalzamēt Iebalzamēts ēģiptiešu faraons.
- iebarot Iebarot raudas ar vārītām grūbām.
- rudulis Iebarot ruduļus.
- iebārstīt Iebārstīt drēbēs naftalīnu.
- iebaudīt Iebaudīt garšīgas vakariņas.
- iebaudīt Iebaudīt glāzi vīna.
- malks Iebaudīt kādu stiprāku malku.
- iebaudīt Iebaudīt kafiju.
- slēdzene Iebāzt atslēgu durvju, skapja slēdzenē.
- iebāzt Iebāzt cimdus kabatā.
- iebāzt Iebāzt degunu grāmatā.
- iebāzt Iebāzt galvu šaurajā lūkā.
- iebāzt Iebāzt konfekti mutē.
- košļene Iebāzt košļeni mutē.
- atsilt Iebāzt rokas dziļi kabatās, lai atsilst.
- mugura Iebāzt roku bikšu muguras kabatā.
- iebāzt Iebāzt roku ūdenī.
- iebāzt Iebāzt vēstuli somiņā.
- maksts Iebāzt zobenu makstī.
I citās vārdnīcās: