Paplašinātā meklēšana
Meklējam I.
Atrasts vārdos (24):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (5649):
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- kešjurieksts Anakardijas koka auglis, ko izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
- intifada Arābu, galvenokārt palestīniešu, sacelšanās pret Izraēlas okupāciju Rietumkrastā un Gazas sektorā.
- brahmanis Augstākās (priesteru) kastas pārstāvis (Indijā).
- Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā) vairākās paaudzēs dzīvojoši vācieši.
- gibons Bezastains pērtiķis ar garām priekšējām ekstremitātēm un ļoti skaļu balsi (dzīvo Dienvidaustrumāzijas un Indonēzijas tropiskajos mežos).
- paradīze Bībelē – pirmo cilvēku Ādama un Ievas mājvieta, līdz viņu izraidīšanai no tās; Ēdene, Ēdenes dārzs.
- Mozus Bībelē – pravietis, kurš Izraēla tautu izveda no Ēģiptes un cauri tuksnesim veda uz Apsolīto zemi, jūdaisma pamatlicējs.
- Zobenbrāļu ordenis bīskapa Alberta dibināta militāra un reliģiska vācu bruņinieku apvienība Latvijā un Igaunijā (1202–1237), kuras mērķis bija Baltijas iekarošana.
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
- HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss, kas izraisa saslimšanu ar AIDS.
- iedzimtais grēks cilvēka nosliece rīkoties pretēji Dieva gribai, kura iedzimta no Ādama un Ievas.
- mičurinietis Dārzkopis, augļkopis – padomju selekcionāra I. Mičurina darba turpinātājs.
- samarieši Etniska grupa un reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā).
- kantisms Filozofijas virziens, ko attīstījis I. Kants un viņa sekotāji.
- kriticisms Filozofijas virziens, ko iedibinājis I. Kants un viņa sekotāji.
- pirmā signālsistēma fiziologa I. Pavlova termins.
- otrā signālsistēma fiziologa I. Pavlova termins.
- tifozi Futbola līdzjutējs vai līdzjutēji (galvenokārt Itālijā).
- fašisms Galēji nacionālistiskas kustības principi un ideoloģija; uz šādiem principiem balstīts totalitārs politiskais režīms (piem., Itālijā 1922–1943, Vācijā 1933–1945).
- Trojas zirgs Homēra eposā "Iliāda" liels koka zirgs, kurā bija paslēpušies ienaidnieka karavīri, tādējādi iekļūstot līdz tam neieņemamajā Trojas pilsētā un to ieņemot.
- kategoriskais imperatīvs I. Kanta ētikas pamatjēdziens, obligāts tikumiskais likums, kas neatkarīgi no apstākļiem jāievēro ikvienam cilvēkam.
- idille Ideālas, laimīgas cilvēku attiecības, mierīga, laimīga dzīve.
- ideālists Ideālisma filozofijas pārstāvis.
- heroizēt Idealizēti parādīt kā varonīgu (parasti mākslas darbā).
- pilnība Ideāls pozitīvo īpašību kopums; (kā pozitīva) augstākā pakāpe.
- doma Ideja, atziņa (piem., literārā darbā).
- strāvojums Ideju, atziņu kopums (kādā, piem. mākslas, jomā).
- propaganda Ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, arī pamudināt cilvēkus uz noteiktu rīcību.
- pazīt Identificēt, noteikt (ko), izmantojot pieredzi, zināšanas.
- idents Identisks.
- nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piem., mūsdienu Krievijā).
- jaunstrāvnieks Ideoloģiskā virziena un sabiedriskās kustības Jaunā strāva atbalstītājs un dalībnieks (19. gs. 90. gados).
- feminisms Ideoloģisks strāvojums par sieviešu līdztiesību ar vīriešiem; sieviešu kustība par plašāku un aktīvāku iesaistīšanos valsts un sabiedriskajā dzīvē.
- solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
- pastorāle Idilliska lauku ainava, kurā attēloti dzīvnieki un ganu mīla.
- idiotisms Idiotija.
- ieirt Ieairēt.
- piere Ieapaļa (kalna, paugura) virsotne, kas nav apaugusi ar kokiem.
- mutulis Ieapaļas formas gāzes, tvaiku, dūmu u. tml. kopums, kas griezdamies pārvietojas uz augšu.
- mulda Ieapaļas vai ovālas formas iežu slāņu ieliekums, kroka.
- rampa Ieapaļi slīpa konstrukcija skeitborda, skrituļslidotāju, BMX braucēju u. c. treniņiem un sacensībām.
- apaļīgs Ieapaļš (par priekšmetiem, veidojumiem).
- mezgls Ieapaļš audu veidojums, sabiezējums, paresninājums.
- acs Ieapaļš caurums vai cilpa.
- kupris Ieapaļš izaugums uz (kamieļa) muguras.
- puns Ieapaļš izcilnis, audu sabiezējums (uz augiem, to daļām).
- kumbrs Ieapaļš izliekums.
- ribojums Ieapaļš lokveida izvirzījums (augiem, dzīvniekiem).
- paugurs Ieapaļš reljefa paaugstinājums ar nelielu augstumu.
- apaļakmens Ieapaļš vai apaļš akmens (parasti ceļu bruģēšanai).
- krāteris Ieapaļš vai piltuvveida padziļinājums Zemes virsmā, kas radies, piemēram, nokrītot meteorītam.
- bumbulis Ieapaļš, dažu lakstaugu stublāja vai saknes veidojums zemē – auga barības vielu krātuve.
- piala Ieapaļš, nelielai bļodiņai līdzīgs trauks bez osas, ko Vidusāzijā lieto dzeršanai.
- pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
- ieviest Ieaudzēt (kur augus vai dzīvniekus).
- iepotēt Ieaudzināt.
- iežņaugt Ieaut ļoti šauros apavos (kājas); cieši iekļaut (kājas) – par apaviem.
- ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu.
- iebadīt Iebakstīt, iedurt.
- atbāzt Iebāzt atpakaļ.
- iespraust Iebāzt, ielikt (šaurā vietā, spraugā).
- iestūķēt Iebāzt, ievietot (parasti ar grūtībām, arī nevērīgi).
- iestumt Iebāzt.
- iemukt Iebēgt.
- kaudze Iebērtas, ievietotas beramas vielas, produkta u. tml. daudzums, kas veido pacēlumu pāri trauka, tilpes malām.
- iebilde Iebildums.
- turēties pretī Iebilst.
- turēties pretim Iebilst.
- ieripot Iebraukt (kur iekšā) – par transportlīdzekli.
- iegriezt Iebraukt (kur iekšā).
- ienākt Iebraukt (kur iekšā).
- ieripināt Iebraukt transportlīdzekli (kur iekšā); iebraukt (kur iekšā) ar transportlīdzekli.
- apgrozīties Iebraukt un atkal izbraukt (par transportlīdzekļiem).
- špūre Iebraukta sliede, gramba.
- sliede Iebraukta, iemīta vai ievilkta līnija, padziļinājums (piem., sniegā, smiltīs).
- sabrist Iebrist (kur) – par vairākiem, daudziem.
- karapūlis Iebrucēju karaspēks.
- sirot Iebrukt (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
- sirojums Iebrukums (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
- iezēģelēt Ieburāt.
- trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem); kāpnes (1).
- kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem).
- iegremdēt Iebūvēt (piem., celtni, tās daļu) zemāk nekā parasti; izveidot (ko) ievirzāmu zemē.
- iedziļināt Iebūvēt, izveidot (parasti celtni, tās daļu) noteiktā dziļumā.
- koja Iebūvēta guļamvieta kuģī.
- sacelt Iecelt, izvirzīt (amatā vairākus, daudzus).
- gubernators Iecelta vai vēlēta augstākā amatpersona ASV, Krievijas un vairāku citu valstu administratīvā iedalījuma teritorijās.
- imigrēt Ieceļot no ārzemēm, lai apmestos kādā valstī uz pastāvīgu dzīvi.
- posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
- uzcerēt Iecerēt.
- tolerance Iecietība, cieņa pret cita uzskatiem, viedokli.
- mīksts Iecietīgs, piekāpīgs, bez stingrības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sastīvināt Iecietināt (parasti pilnīgi).
- sacietināt Iecietināt, sastīvināt.
- iestērķelēt Iecietināt.
- sastērķelēt Iecietināt.
- iecikloties Ieciklēties.
- ieknābt Iecirst ar knābi.
- rakt Iecirst lāpstu zemē un apvērst augsnes virskārtu, tajā ko veidojot.
- rakt Iecirst lāpstu zemē, sasvērt slīpi un izcelt piem., zemi, smiltis (par cilvēkiem).
- sacukurot Iecukurot, parasti stipri; arī sasaldināt.
- aizčiepstēties Iečiepstēties.
- aizčīkstēties Iečīkstēties.
- aizčirkstēties Iečirkstēties.
- iekārtojums Iedalījums noteiktā kārtībā, secībā; ieviesta, nodibinājusies kārtība.
- paredzēt Iedalīt (kādam mērķim).
- iekārtot Iedalīt (ko) noteiktā kārtībā, secībā.
- rajonēt Iedalīt (ko) rajonos, atbilstoši noteiktiem kritērijiem.
- sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no veicamā darba, pienākumiem u. tml.).
- ierādīt Iedalīt, atļaut izmantot (piem., zemi, mājokli – parasti padomju iekārtas laikā).
- atrast Iedalīt, izbrīvēt (kam laiku).
- ietekme Iedarbība (parasti uz cilvēku, sabiedrisku parādību vai dabu).
- vecinājums Iedarbība (uz ko) tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- stratifikācija Iedarbība (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu; vides iedarbību kopums, kas rada sēklas dīgtspēju.
- kopiedarbība Iedarbība, ko rada, izraisa vairāki vai daudzi.
- iedarbe Iedarbība.
- vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (piem., ierīces, iekārtas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas) darbošanos noteiktā veidā; šāda iedarbību kopuma veids.
- vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
- kurbulis Iedarbināšanas kloķis.
- uzkurbulēt Iedarbināt (motoru) ar kloķi; arī iedarbināt.
- kurbulēt Iedarbināt (motoru) ar kloķi.
- ieslēgt Iedarbināt ar slēdzi (ierīci, tās daļas), pievienojot elektriskās enerģijas tīklam; šādā veidā panākt, ka sāk spīdēt gaisma.
- piestartēt Iedarbināt ar starteri (transportlīdzekli, motoru u. tml.).
- piepīpēt Iedarbināt automašīnu, izmantojot citas mašīnas akumulatoru.
- palaist Iedarbināt.
- pielaist Iedarbināt.
- savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
- apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski, ķīmiski u. tml.), panākt, ka (priekšmets, viela) iegūst citu veidu, citas īpašības.
- skaldīt Iedarbojoties (piem., uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
- uzpresēt Iedarbojoties (piemēram, uz detaļu) ar statisku spiedienu, uzstiprināt (to uz kā, kam).
- noārdīt Iedarbojoties (uz vielām, audiem u. tml.), iznīcināt vai pārveidot (tos).
- susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; žāvēt.
- spiest Iedarbojoties ar spēku (uz ko), virzīt (to) kādā virzienā.
- gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
- zvelt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
- spiest Iedarbojoties ar spēku, spiedienu (uz ko), panākt, ka izdalās (šķidrums).
- spiest Iedarbojoties ar spēku, spiedienu, panākt, ka (kam) mainās (piem., forma, tilpums).
- slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens; šādā veidā iegūt pienu.
- priecēt Iedarbojoties uz uztveri, izraisīt, radīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- strādāt Iedarboties (par parādībām dabā).
- narkotizēt Iedarboties (uz kādu) ar narkotiskām vielām; izraisīt narkozi.
- skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami.
- stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
- štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu); veidot (ko) ar štanci.
- ārdīties Iedarboties postoši (par parādībām dabā); plosīties.
- suģestēt Iedarboties uz cilvēka psihi tā, ka viņa domas un rīcība risinās pēc ietekmētāja gribas.
- apstrādāt Iedarboties, ietekmēt (kādu) ar fizisku spēku vai psiholoģiski.
- iedāvāt Iedāvināt.
- uzspiest kauna zīmi Iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
- stigma Iededzināta zīme (senāk – noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme.
- apdegt Iedegt (saulē).
- sadēstīt Iedēstīt (ko) lielākā daudzumā; iedēstīt (kā lielāku daudzumu).
- piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pārdēstīt Iedēstīt citā vietā; pārstādīt (1).
- piedēstīt Iedēstot aizņemt (ko).
- piedēstīt Iedēstot papildināt (esošo stādījumu).
- normēt Iedibināt, noteikt normu vai normas.
- institūts Iedibināta kārtība, tradīcija.
- lāma Iedobe, kur sakrājies ūdens.
- dobe Iedobums, padziļinājums (priekšmeta virsmā).
- ligzda Iedobums, padziļinājums, vieta (kā) ievietošanai.
- piemest Iedodot, piešķirot savu (naudas) daļu, pievienot (to kopīgajam maksājumam).
- maldi Iedoma, ilūzija, arī nerealitāte.
- atrasties Iedomājies sevi (par to, kas nav).
- bubulis Iedomās, iztēlē radīts biedēklis, briesmonis.
- meridiāns Iedomāta līnija, kas savieno Zemeslodes abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
- paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
- ekvators Iedomāta riņķa līnija, kas atrodas vienādā attālumā no Zemes poliem un nosacīti sadala (to) ziemeļu un dienvidu puslodē.
- attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kas savieno divus objektus, divus punktus.
- sagudrot Iedomāties, iecerēt (piem., ko darīt, veikt).
- sapņot Iedomāties, iztēloties (ko ilgotu, vēlamu, iekārojamu u. tml.).
- idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā tas ir īstenībā.
- stādīties Iedomāties, iztēloties (ko); arī atainoties atmiņā.
- imaginārs Iedomāts, iztēlots.
- pūslis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
- kundzēns Iedomīgs, jauns vīrietis.
- uzpūtenis Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
- parādība Iedomu tēls, vīzija, arī halucinācija.
- vīzija Iedomu vai sapņu tēls.
- ķēms Iedomu, negatīvas īstenības uztveres radīts tēls, kas iedveš bailes; spoks, rēgs.
- pacienāt Iedot (ko, parasti nedaudz) ēst, dzert (piem., viesim).
- sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā; iedot (kā lielāku daudzumu); iedot (ko vairākiem, daudziem).
- izsniegt Iedot (ko) noteiktam saņēmējam.
- uzdāvināt Iedot (ko) par dāvanu (piemēram, svinībās).
- nodot Iedot (ko) uz laiku, lai uzglabātu, salabotu, iztīrītu u. tml.
- iesmērēt Iedot (kukuli).
- samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem).
- ielikt Iedot (vārdu), piešķirt (nosaukumu).
- atdot Iedot atpakaļ (paņemto, saņemto).
- pabarot Iedot barību (dzīvniekam).
- atdot Iedot citam, nepaturēt; nodot (kam pienākas).
- patapināt Iedot lietošanai; aizdot (ko).
- samesties Iedot naudu (kopējam pasākumam, kopējam pirkumam u. tml.) – par vairākiem, daudziem.
- aizdot Iedot uz laiku lietošanai, izmantošanai.
- atdot Iedot uz laiku, lai uzglabātu, salabotu u. tml.
- ieķīlāt Iedot, nodot, noformēt (ko) par ķīlu.
- ieskapēt Iedot, pārdot u. tml. (kādam, piem., ko nekvalitatīvu, nelietderīgu).
- apdalīt Iedot, piešķirt (kādam) mazāk nekā citiem vai neiedot, nepiešķirt nemaz.
- aizlauzt Iedragāt (veselību); novājināt.
- iebrāzties Iedrāzties.
- iedrāzt Iedrāzties.
- ienesties Iedrāzties.
- iedūšot Iedrošināt.
- atļauties Iedrošināties (pateikt, darīt).
- iedrīkstēties Iedrošināties, atļauties (ko darīt).
- iedudināties Ieducināties.
- iedzelt Iedurt ar dzeloni (par kukaiņiem).
- inspirācija Iedvesma, ierosme; iedvesmošana.
- inspirēt Iedvesmot; ierosināt.
- inspirators Iedvesmotājs; ierosinātājs.
- iekost Iedzelt (par kukaiņiem).
- uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu), izsakot novēlējumu kādam, kam (piemēram, notikumam) par godu.
- ieķert Iedzert (alkoholisku dzērienu); steigā nedaudz ieēst.
- nodzert Iedzert (kādu daļu); dzerot patērēt (noteiktu daudzumu).
- uzdzert Iedzert (ko) pēc (ēdiena, ēdiena kumosa, dzēriena malka u. tml.).
- ieņemt Iedzert (nedaudz); uzņemt (organismā).
- ieraut Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu).
- iemalkot Iedzert (parasti nesteidzoties, pa malkam).
- izdzert Iedzert (visas zāles vai noteiktu daudzumu).
- uzpravīties Iedzert alkoholisku dzērienu (piemēram, lai novērstu paģiras).
- iestiprināties Iedzert alkoholisku dzērienu.
- sadzert Iedzert kopā (ar kādu, ar vairākiem, atzīmējot savstarpēju norunu).
- sadzert Iedzert kopā (ar kādu, ar vairākiem, parasti izsakot novēlējumu, saskandinot).
- uzmest Iedzert papildus (alkoholisku dzērienu).
- aizdziedāties Iedziedāties.
- ieurbties Iedziļināties (piem., parādību izpētē).
- ielūkoties Iedziļināties, censties izprast.
- urbties Iedziļināties, lai izprastu, apgūtu, parasti cītīgi lasot; šādi izlasīt, izskatīt (kā lielu daudzumu).
- gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties, arī aizmirsties.
- iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
- atsisties Iedzimt (kādā).
- vilkarīkle Iedzimta anomālija, kas veidojas, nesaaugot aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
- sindaktilija Iedzimta delnas vai pēdas deformācija – pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums.
- hemofilija Iedzimta slimība – asins nesarecēšana.
- diatēze Iedzimta vai iemantota novirze vielmaiņas procesos, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažādām slimībām.
- slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (piem., saslimt ar kādu slimību); nosliece (1).
- nosliece Iedzimta, pastiprināta iespējamība (piem., saslimt ar kādu slimību).
- debilitāte Iedzimtas garīgas atpalicības vieglākā forma, kurai raksturīgi spriešanas traucējumi.
- dotības Iedzimtas spējas (kādā nozarē).
- oligofrēnija Iedzimti vai agrīnā bērnībā iegūti psihiskās attīstības traucējumi, garīga atpalicība.
- gēns Iedzimtības faktoru materiālā vienība, kas, pārejot no vecākiem uz pēcnācējiem, nosaka jaunā organisma īpašības.
- albīnisms Iedzimts krāsvielu trūkums ādā, matos u. tml.
- instinkts Iedzimts organisma reakciju (komplicētu beznosacījuma refleksu) kopums, kas nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
- iedzirkstīties Iedzirkstēties.
- iemiet Iedzīt, iesist (zemē).
- māja Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī.
- pamatiedzīvotājs Iedzīvotāji, kas (kādā valstī, teritorijā) veido iedzīvotāju lielāko daļu; arī (kādas valsts, teritorijas) senākie iedzīvotāji.
- aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū; iezemieši; pirmiedzīvotāji.
- pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
- iemītnieks Iedzīvotājs (piem., dzīvoklī, namā).
- vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
- iezemietis Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs.
- emigrācija Iedzīvotāju izceļošana uz citu valsti (politisku, ekonomisku u. c. iemeslu dēļ); dzīve, uzturēšanās ārzemēs emigranta statusā.
- pilsonība Iedzīvotāju kārta, kas pēc sabiedriskā stāvokļa atrodas starp aristokrātiju un zemniekiem vai strādniekiem; buržuāzija.
- sabiedrība Iedzīvotāju kopums (kādā teritorijā).
- tauta Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecisko darbu.
- aparteīds Iedzīvotāju nodalīšana, diskriminācija pēc rases vai citām pazīmēm.
- kolonizācija Iedzīvotāju nometināšana, apmetņu dibināšana kādā teritorijā.
- migrācija Iedzīvotāju pārvietošanās, pārcelšanās (uz citu teritoriju, vietu).
- apdzīvotība Iedzīvotāju skaits kādā teritorijā.
- raznočinci Iedzīvotāju slānis (Krievijā 18. gs. beigās un 19. gs.), kas sastāvēja no dažādu kārtu cilvēkiem (tirgotājiem, trūcīgās muižniecības pārstāvjiem, garīdzniecības, sīkpilsoņiem u. tml.).
- pirktspēja Iedzīvotāju spēja iegādāties preces un pakalpojumus.
- urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās (piemēram, samazinoties ar lauksaimniecību saistīto iedzīvotāju skaitam).
- deportācija Iedzīvotāju vai iebraucēju piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokli raksturojošs statistiskais rādītājs – gada laikā reģistrētais saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
- apdzīvoties Iedzīvoties (jaunā vietā, jaunos apstākļos).
- aprast Iedzīvoties (kur), sarodot ar apstākļiem.
- ieaugt Iedzīvoties, iekļauties.
- inspirācija Ieelpa; ieelpošana.
- ost Ieelpojot uztvert, sajust (kā smaržu, smaku); ostīt.
- ieost Ieelpojot, ostot izjust (smaržu).
- vilkt Ieelpot (ko).
- smēķēt Ieelpot tabakas vai citu narkotisku vielu dūmus (piem., no cigaretes, pīpes).
- elpot Ieelpot un izelpot (gaisu).
- uzēst Ieēst (ko) pēc (ēdiena, dzēriena), piemēram, lai mazinātu (tā) mutē palikušo garšu.
- uzēst Ieēst (ko), parasti nedaudz.
- iegrauzt Ieēst (mazliet cietas barības).
- iebaudīt Ieēst, iedzert; nedaudz, ar baudu iedzert (alkoholisku dzērienu).
- iegādāt Iegādāties.
- iekrist Iegadīties.
- ietrāpīties Iegadīties.
- iezvēroties Iegailēties (dusmās, naidā u. tml.) – par acīm; spēji parādīties (acīs) – par mirdzumu, spīdumu.
- pirksts Iegarena apaļa detaļa, cilindrisks stienis (piem., detaļu savienošanai).
- ķemme Iegarena plāksnīte ar zaru rindu matu sukāšanai.
- gaitenis Iegarena telpa kustībai (kā) iekšienē; slēgta eja starp celtnēm.
- kaplete Iegarena, ar īpašu apvalku pārklāta tablete.
- sakvojāžs Iegarena, nedziļa ceļojumu soma.
- skramba Iegarena, šaura brūce ādas virskārtā.
- skramba Iegarena, šaura brūce augu virsmā.
- nūjiņa Iegarenas formas pārtikas produkts.
- batoniņš Iegarenas formas saldums ar pildījumu vai bez tā.
- strēķis Iegarens (kā) krāvums; grēda, kaudze.
- grēda Iegarens krāvums.
- cepešbļoda Iegarens trauks cepeša vai cita ēdiena cepšanai vai pasniegšanai.
- langets Iegarens, cepts (parasti liellopa) gaļas gabals.
- apkāre Iegarens, pārvietojams koka līstīšu ietvars bišu šūnām.
- tapa Iegarens, samērā īss konusveida stienis, detaļa, ko izmanto (kā) aizdarīšanai, daļu savienošanai.
- atcerēties Iegaumēt, paturēt prātā, neaizmirst.
- ielāgot Iegaumēt; ievērot.
- atgāzt Iegāzt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- atgāzties Iegāzties atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- iekodēt Ieglabāt (piem., informāciju šifrētā veidā).
- iemūrēt Ieglabāt, ielikt u. tml. mūrējumā.
- iebuktēt Iegludināt (biksēm vīles).
- vīle Iegludināts, iespiests svītrveida ielocījums (apģērbā, audumā).
- iegrābties Iegrābt sev.
- norakstīt Iegrāmatot izdevumos, zaudējumos.
- peldināt Iegremdēt (kādu ķermeņa daļu) ūdenī un kādu laiku tajā turēt (ārstnieciskā, kosmētiskā u. tml. nolūkā).
- nogremdēt Iegremdēt (ko) līdz (ūdenstilpes) dibenam.
- iemērcēt Iegremdēt (šķidrumā, šķidrā masā); iemērkt.
- iemērkt Iegremdēt, ievietot (šķidrumā, šķidrā masā); mazliet iegremdējot, apslapināt.
- nogremdēties Iegremdēties (līdz ūdenstilpes dibenam).
- nirt Iegremdēties ūdenī un pārvietoties pa to.
- nirt Iegremdēties ūdenstilpē un peldus virzīties zem ūdens.
- iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
- iešņāpt Iegriezt [2].
- pienākt Iegriezties, ieiet (kur, pie kāda).
- saspeķot Iegriezuma vietās (cepamam, sautējamam gaļas gabalam) ielikt, iespiest (parasti viscaur), speķa, sīpolu, ķiploku, burkānu u. tml. gabaliņus.
- iegriezums Iegriežot (vai citādi) izveidots šķēlums, robs u. tml.
- iegriezums Iegriežot radies ievainojums.
- grebt Iegriežot, ieskrāpējot veidot (rakstu, attēlu).
- iegrime Iegrimšanas dziļums – attālums no (parasti kuģa) dibena līdz ūdens virspusei.
- ieslīgt Iegrimt (kur iekšā).
- iestigt Iegrimt (piem., staignā vietā) tā, ka nevar pavirzīties.
- sagrimt Iegrimt (ūdenī, mīkstā, staignā vidē u. tml.) – parasti par vairākiem, daudziem.
- pagrimt Iegrimt (ūdenī) tā, ka (tas) nesedz, pārņem; daļēji iegrimt.
- aizsapņoties Iegrimt sapņos, fantāzijās; sapņojot aizmirsties.
- iestigt Iegrimt.
- iebukņīt Iegrūst, ne sevišķi stipri iesist.
- iesviest Iegrūst, strauji ievirzīt (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku); ar varu ievietot (piem., ieslodzījumā).
- iegulums Iegula.
- kapitālieguldījums Ieguldījums, investīcija nolūkā izveidot, attīstīt vai paplašināt uzņēmumu, ražošanas nozari u. tml.
- diversifikācija Ieguldījumu risku samazināšana, investējot dažādos aktīvos.
- investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml., parasti uz ilgāku laiku.
- sagrūst Ieguldīt (kur līdzekļus), parasti daudz.
- saguldīt Ieguldīt (parasti ievērojamus naudas līdzekļus).
- ielikt Ieguldīt (piem., darbībā).
- banka Ieguldītā naudas summa (kāršu spēlē).
- ieguldījums Ieguldītā naudas summa, atvēlētie materiālie līdzekļi.
- ielaisties Iegulties, iesēsties.
- ielikties Iegulties.
- ielīst Iegulties.
- šekums Iegurņa josla, kājstarpes augšējā daļa.
- acis atdarās Iegūst redzes spēju (par dažu dzīvnieku mazuļiem).
- izkrist Iegūstot nepietiekamu novērtējumu, nenokārtot (eksāmenu, pārbaudījumu u. tml.); netikt virzītam tālāk (piem., konkursā, skatē).
- nolasīt Iegūt (informāciju) no kā, parasti no mēraparāta zīmēm, nosacītajiem apzīmējumiem.
- ievākt Iegūt (informāciju), piem., iztaujājot.
- robežoties Iegūt (kā cita) pazīmes, īpašības, sākt līdzināties (kam).
- iedzīvoties Iegūt (ko nevēlamu).
- paņemt Iegūt (ko) lietošanā.
- dabūt Iegūt (ko) savā īpašumā; nopirkt, iegādāties (ko).
- izspiest Iegūt (ko), varmācīgi pieprasot, draudot u. tml.
- atrast Iegūt (ko); just (kādu attieksmi).
- sintezēt Iegūt (ķīmisku savienojumu) sintēzes (3) ceļā.
- noslaukt Iegūt (naudu, materiālos labumus), paņemot to (no kā).
- pārmantot Iegūt (no kā) mantojumu.
- izdabūt Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību.
- tikt Iegūt (parasti ko nevēlamu).
- sasmakt Iegūt (parasti ļoti) nepatīkamu smaku (par gaisu nevēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ u. tml. iegūt (parasti ļoti nepatīkamu) smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
- iesist Iegūt (peļņu), nopelnīt (naudu).
- ieņemt Iegūt (piem., teritoriju, objektu karadarbības rezultātā).
- ievākt Iegūt (ražu); sagatavot (piem., sienu).
- dabūt Iegūt (slimību, tās simptomus).
- saķert Iegūt (slimību).
- dabūt Iegūt (vārdu, nosaukumu, apzīmējumu).
- izdabūt Iegūt ar darbu, pūlēm (materiālas vērtības).
- dedzināt Iegūt ar sauso pārtvaici.
- uzsūkt Iegūt ar uztveri, pieredzi, apkārtējās vides ietekmi.
- pabeigt Iegūt attiecīgās pakāpes izglītību.
- izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) – parasti par ķermeņa daļām.
- iedegt Iegūt brūnganu, tumšāku ādas krāsu (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- pārkrāsoties Iegūt citu krāsu (kādas darbības vai procesa rezultātā).
- pārkvalificēties Iegūt citu specialitāti, kvalifikāciju.
- pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti kā iedarbībā) – par parādībām dabā.
- pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti kā ietekmē) – par parādībām, norisēm sabiedrībā.
- nodzeltēt Iegūt dzeltenīgu nokrāsu (par vietu, teritoriju, kur ir šādi augi).
- folklorizēties Iegūt folkloras darbam raksturīgas pazīmes (piem., anonimitāti, variācijas).
- mantot Iegūt iedzimtības ceļā; iegūt no priekštečiem.
- beigt Iegūt izglītību (attiecīgās pakāpes, programmas u. tml. apjomā).
- mācīties Iegūt izglītību, būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
- pašizglītoties Iegūt izglītību, papildināt savas zināšanas, mācoties patstāvīgi.
- izglītoties Iegūt izglītību, zināšanas.
- izlozēt Iegūt izlozē; laimēt.
- pārtikt Iegūt iztiku (piem., veicot kādu darbu, izmantojot kādus līdzekļus).
- pārkrievoties Iegūt krieviem raksturīgas iezīmes, sākt lietot krievu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par krievu.
- pārlatviskoties Iegūt latviešiem raksturīgas iezīmes, sākt lietot latviešu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par latvieti.
- latviskoties Iegūt latviešu tautai piederīgā iezīmes (piem., dzimtās valodas vietā lietojot latviešu valodu) – par cittautiešiem.
- laimēt Iegūt loterijā, izlozē u. tml. (piem., naudu, mantu).
- mantot Iegūt mantojumu.
- pārmantot Iegūt no priekštečiem (organisma īpatnības).
- savākt Iegūt noteiktu (kā) skaitu, daudzumu.
- nokrāsoties Iegūt noteiktu krāsu (kādas darbības vai procesa rezultātā).
- tonēt Iegūt noteiktu nokrāsu, krāsas toni, jaucot krāsas vai krāsojot kādu materiālu.
- nokaut Iegūt pārsvaru (galda spēlē), novācot, noņemot (pretinieka kauliņu, šaha figūru u. tml.); nosist.
- nokaut Iegūt pārsvaru (kāršu spēlē), izspēlējot savu (vērtīgāko) kārti; nosist.
- naturalizēties Iegūt pilsonību, izpildot naturalizācijas noteikumus.
- praktizēties Iegūt prasmes, iemaņas, pieredzi, vingrinoties (piem., amatā, darbā).
- iemanīties Iegūt prasmi (ko darīt), parasti ilgākā laikā, vingrinoties.
- saputekļoties Iegūt putekļu struktūru.
- iegādāties Iegūt savā īpašumā, rīcībā nopērkot.
- sagrābties Iegūt sev (kā lielāku daudzumu), parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi.
- piesavināt Iegūt sev (ko); padarīt (ko) par savu.
- pasmelties Iegūt sev (ko).
- pakampt Iegūt sev, savā īpašumā (ko materiālu, vērtīgu, parasti negodīgi).
- saprast Iegūt skaidrību, izpratni (par ko), aptvert ar prātu (ko).
- pārņemt savās rokās Iegūt skaitlisku pārsvaru (kādā darbības jomā).
- specializēties Iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu; sākt darboties kādā darbības nozarē.
- atsvaidzināties Iegūt svaiguma, možuma sajūtu; iegūt atvēsinājuma sajūtu.
- uzkundzēties Iegūt varu, ietekmi (pār kādu); pakļaut savai gribai, ietekmei.
- ienākt Iegūt vietu (cilvēka dzīvē); kļūt nozīmīgam (piem., kādā nozarē).
- uzkundzēties Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.).
- apzilēt Iegūt zilganu nokrāsu.
- paņemt Iegūt, aizgūt.
- nomakšķerēt Iegūt, dabūt (parasti ar viltīgiem paņēmieniem).
- saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (piem., vienreizēju atalgojumu, dāvanu, apbalvojumu); iegūt (piem., novērtējumu).
- vākt Iegūt, gādāt (sev barību) – par dzīvniekiem.
- tikt Iegūt, iegādāties, sagādāt (ko).
- saņemt Iegūt, izmantot, piem., veselības uzlabošanai; tikt apgādātam (piem., ar organismam nepieciešamo).
- sadabūt Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā; sagādāt, parasti ar pūlēm.
- sagrābt Iegūt, pārņemt (varu) politiskā, bruņotā cīņā.
- sapelnīt Iegūt, saņemt par rīcību, darbu.
- dārgi samaksāt Iegūt, sasniegt (ko) ar lielām grūtībām, zaudējumiem, arī upuriem.
- sagrābstīt Iegūt, savākt kopā (piem., informāciju).
- sagramstīt Iegūt, savākt kopā (piem., informāciju).
- iemantot Iegūt.
- AIDS Iegūtais imūndeficīta sindroms; infekcijas slimība, ko izraisa vīruss, sagraujot cilvēka imūnsistēmu.
- iežņaugt Ieģērbt (ļoti šaurā apģērbā cilvēku, viņa ķermeņa daļas); cieši iekļaut (cilvēku, viņa ķermeņa daļas) – par apģērbu.
- ietuntuļot Ieģērbt (parāk siltā un biezā apģērbā); vairākām kārtām, arī nekārtīgi ietīt.
- iespīlēt Ieģērbt (parasti pārāk šaurā apģērbā).
- iespīlēties Ieģērbties (parasti pārāk šaurā apģērbā).
- ielīst Ieģērbties (parasti šaurā apģērbā); ietilpt (parasti ar grūtībām).
- saģipsēt Ieģipsēt.
- iekāpt Ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam, neilgi; iegriezties [1] (2).
- iestaigāt Ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam.
- pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, garāmejot u. tml.
- iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā), parasti pa ceļam, neilgi.
- piekāpt Ieiet, ienākt (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku vai garāmejot.
- iemaršēt Ieiet, ienākt marša solī.
- sāga Ieildzis, pretrunīgs (kādas sabiedrībai nozīmīgas problēmas) risinājums.
- kavēties Ieilgt.
- iekarot Ieinteresēt, piesaistīt sev (cilvēkus).
- uzāķēt Ieinteresēt, piesaistīt.
- uzmanība Ieinteresēta, laipna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās pret kādu.
- saintriģēt Ieintriģēt, parasti ļoti.
- ievandīt Iejaukt (kādu priekšmetu starp citiem).
- iejaut Iejaukt, iemaisīt (vielu šķidrumā).
- iestrādāt Iejaukt, izkliedēt (piem., mēslojumu, sēklu augsnē).
- iemaisīt Iejaukt.
- iespraukties Iejaukties (sarunā, runā).
- ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam nevēlamā situācijā.
- iemaisīties Iejaukties.
- iejava Iejauta mīkla.
- ieprasīties Iejautāties, apjautāties.
- sleja Iejūga daļa – pie sakām pievienotas ādas siksnas, ko stiprina uz zirga muguras, sāniem un gūžām, lai pasargātu zirgu no vezuma spiediena, braucot no kalna.
- groži Iejūga daļa – siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
- iemaukti Iejūga piederums dzīvnieka (parasti zirga) vadīšanai, kas sastāv no savienotām, uz galvas uzmaucamām siksnām un mutē ieliekamas dzelzs.
- sedulka Iejūga sastāvdaļa – ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
- vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa – siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
- sajūgt Iejūgt (parasti vairākus, daudzus).
- aizjūgt Iejūgt.
- iekvēlināt Iejūsmināt, aizraut.
- aizdedzināt Iejūsmināt, saviļņot.
- aizdegt Iejūsmināt, saviļņot.
- iejūsmot Iejūsmināt.
- iekaist Iejūsmināties, aizrauties.
- saprast Iejusties kāda pārdzīvojumos, domāšanas, uztveres veidā.
- iedzīvoties Iejusties, iekļauties (jaunā vietā, jaunos apstākļos).
- ieklausīties Iejusties, līdzjūtīgi saprast.
- bagāts Iejūtīgs, dziļš (par psihi).
- mīkstsirdīgs Iejūtīgs, labsirdīgs; arī jūtīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sēt Iekaisīt un iestrādāt augsnē (kā) sēklas.
- sust Iekaist siltuma, mitruma iedarbībā (par ķermeņa daļām).
- aizsmakt Iekaist tā, ka balss zaudē skanīgumu (par kaklu).
- strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku.
- pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos; plaušu karsonis.
- sakalt Iekalt (1).
- sakalt Iekalt (3).
- iebrist Iekāpt, iemīt.
- iecirst zobus Iekārot (ko) un iegūt, arī censties iegūt (to).
- siekaloties Iekārot, ļoti vēlēties, gribēt (ko).
- sagrābt Iekarot, okupēt (kādu teritoriju).
- uzkārot Iekārot.
- vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
- iekarināt Iekārt.
- komutators Iekārta (agrāk manuāla) telefona sakaru savienojumu nodrošināšanai.
- maisītājs Iekārta (kā) maisīšanai; iekārta maisījuma iegūšanai.
- mēriekārta Iekārta (kā) mērīšanai.
- slīdlente Iekārta (kā) pārvietošanai – kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
- spektrometrs Iekārta (kā) spektra mērīšanai.
- izeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) izvadīšanai (no ierīces).
- pāļdzinis Iekārta ar veseri pāļu iedzīšanai gruntī.
- slidkalniņš Iekārta bērnu rotaļlaukumā – slīps paaugstinājums ar slidenu virsmu.
- draga Iekārta derīgo izrakteņu mehanizētai iegūšanai, izskalojot iežu, grunts masu ar ūdeni un tās sastāvdaļas mehanizēti šķirojot.
- spēkiekārta Iekārta fizikāla spēka, enerģijas radīšanai.
- ventilators Iekārta gaisa un gāzu pārvietošanai, mākslīgas gaisa plūsmas radīšanai, arī beramu materiālu transportēšanai.
- gāzģenerators Iekārta gāzes iegūšanai no cietā vai šķidrā kurināmā.
- zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm.
- radiotelegrāfs Iekārta informācijas pārraidei ar radioviļņiem.
- raidiekārta Iekārta informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- fakss Iekārta informācijas pārsūtīšanai vizuālā veidā, izmantojot tālruņu sakaru līnijas.
- kinoiekārta Iekārta kinofilmu demonstrēšanai.
- inkubators Iekārta mājputnu olu perināšanai.
- spiedne Iekārta mitruma izspiešanai no kāda materiāla vai vielas.
- radiouztvērējs Iekārta noteiktu radioviļņu uztveršanai un pārveidošanai skaņās.
- ozonators Iekārta ozona ražošanai; ierīce gaisa bagātināšanai ar ozonu.
- tablo Iekārta publiskai informācijai – īpašs vairogs, uz kura var parādīt tekstu, ciparus u. tml.
- antena Iekārta radioviļņu izstarošanai vai uztveršanai.
- radioiekārta Iekārta radioviļņu radīšanai, raidīšanai un uztveršanai.
- rentgeniekārta Iekārta rentgenoloģiskai izmeklēšanai.
- signāliekārta Iekārta signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- retranslators Iekārta signālu uztveršanai un tālākraidīšanai.
- termoelektroģenerators Iekārta siltuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
- sonogrāfs Iekārta sonogrāfijas veikšanai.
- karaoke Iekārta šādai dziedāšanai.
- komutators Iekārta tai pienākošo un aizejošo elektrisko ķēžu komutācijai, elektriskās strāvas virziena maiņai.
- monitors Iekārta televīzijas studijā, ar kuru kontrolē pārraidāmā attēla kvalitāti vai izvēlas raidīšanai noteiktas kameras fiksētu attēlu.
- apkure Iekārta telpu apsildīšanai; apsildīšanas sistēma.
- konverters Iekārta tērauda ražošanai no izkausēta čuguna, pūšot tam cauri gaisu vai skābekli.
- sifons Iekārta ūdens novadīšanai (piem., no ūdenskrātuvēm pie aizsprostiem).
- pults Iekārta vai tās daļa ar vadības ierīcēm, signalizācijas, kontroles un mērīšanas aparātiem u. tml. kādas sistēmas, procesa, sarežģītas iekārtas, aparāta darbības vadīšanai.
- displejs Iekārta videoinformācijas attēlošanai ekrānā; ekrānpults.
- vulkanizators Iekārta vulkanizācijas darbu veikšanai.
- uzparikte Iekārta, aparāts u. tml. (aptuvenā lietas raksturojumā).
- poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
- stends Iekārta, arī īpaši ierīkota vieta (piem., rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
- novads Iekārta, ierīce (kā) novadīšanai; ūdenstece, kas uzņem ūdeņus no nosusināšanas iekārtām.
- malējs Iekārta, ierīce (kā) smalcināšanai.
- sterilizators Iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai (1).
- sūcējs Iekārta, ierīce (kā) sūkšanai.
- utilizators Iekārta, ierīce (kā) utilizācijai.
- žāvētājs Iekārta, ierīce (kā) žāvēšanai, piem., ar siltumu, gaisa plūsmu.
- plūsmdalis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas sadalīšanai.
- plūsmvirzis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas virzīšanai.
- manipulators Iekārta, ierīce dažādu darbību veikšanai no attāluma, imitējot cilvēka roku kustības.
- raidītājs Iekārta, ierīce informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- rausējs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai vienkopus.
- sildiekārta Iekārtā, ierīcē u. tml. ievietojams siltuma avots, kura uzsilšanu izraisa cauri tam plūstošā strāva.
- tecinātājs Iekārta, ierīce u. tml., ar kuru ko tecina [1] (2).
- slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) absorbē; absorbētājs.
- slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) slāpē (2).
- tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
- savāktuve Iekārta, ierīce u. tml., tās detaļa (kā) savākšanai; savācējs (2).
- reflektors Iekārta, ierīce vai elements (staru, viļņu) atstarošanai; ieliekts spogulis vai ekrāns, kas atstaro gaismu.
- separators Iekārta, ierīce vielu, priekšmetu atdalīšanai vienam no otra.
- slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piem., kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
- skapis Iekārta, ierīce, kam ir šādas mēbeles forma.
- pūtējs Iekārta, ierīce, kas pūš gaisu vai ar gaisa plūsmu pārvieto (ko).
- ražotājs Iekārta, ierīce, kas ražo (ko).
- signalizācija Iekārta, kas brīdina, raida signālus (piem., par ugunsgrēku, nepiederošu personu iekļūšanu neatļautā vietā).
- radioraidītājs Iekārta, kas izstaro elektromagnētisko impulsu ar noteiktu frekvenci.
- palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt vai papildina (kā) funkcijas.
- radioraidītājs Iekārta, kas paredzēta radioraidījumu pārraidīšanai.
- stroboskops Iekārta, kas rada īsus, periodiskus gaismas uzliesmojumus.
- sadalītājs Iekārta, kas sadala (piem., šķidruma, gāzes, elektriskās strāvas) plūsmu divos vai vairākos atzarojumos.
- jaucējs Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu; ierīce, ietaise, kas jauc (vielas), veidojot maisījumu; maisītājs.
- kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
- kondensators Iekārta, kurā notiek vielas pāreja no gāzveida agregātstāvokļa (tvaika) šķidrā vai cietā stāvoklī.
- paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
- betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus un ko lieto, piem., detaļu caurskatei defektoskopijā, staru terapijā.
- apakšstacija Iekārta, kurā pārveido saražoto augstsprieguma strāvu atbilstoši patērētāju vajadzībām; vieta, celtne, kur uzstādīta šāda iekārta.
- darbgalds Iekārta, mašīna kāda materiāla apstrādei vai kāda izstrādājuma izgatavošanai.
- turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
- kompresors Iekārtas gāzes, gāzu maisījuma saspiešanai un pārvietošanai.
- sildelements Iekārtas, ierīces daļa, arī ierīce (kā) sildīšanai.
- aprīkojums Iekārtojums, apgāde ar visu nepieciešamo, lai (vieta, telpa) varētu pildīt savas funkcijas.
- iemitināt Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu).
- mēbelēt Iekārtot (telpu) ar mēbelēm.
- apmēbelēt Iekārtot (telpu), novietojot mēbeles.
- izveidot Iekārtot lietošanai; izmantošanai; ierīkot.
- iekārtoties Iekārtot sev (dzīves vai darba vietu); apmesties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
- uzvilkt audeklu Iekārtot šķēru diegu sistēmu aušanai.
- attaisīt Iekārtot, ierīkot; padarīt pieejamu.
- ieriktēt Iekārtot, ierīkot.
- telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piem., teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
- ievietot Iekārtot, likt uzturēties (piem., ārstniecības vai audzināšanas iestādē).
- novietoties Iekārtoties, apmesties.
- ietaisīties Iekārtoties; iedzīvoties.
- ierīkoties Iekārtoties.
- ieriktēties Iekārtoties.
- gongs Iekārts metāla disks, kuru piesitot, rodas noteikta augstuma skaņa; šāda diska radītā skaņa.
- radiostacija Iekārtu komplekss informācijas uztveršanai un pārraidīšanai, izmantojot radioviļņus; informācijas pārraidīšana ar šāda iekārtu kompleksa palīdzību.
- termocentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo; siltumcentrāle.
- siltumcentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai.
- stacija Iekārtu komplekss uztveršanai un raidīšanai ar radioviļņu starpniecību; radiostacija, raidstacija.
- kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas no kontaktvada pievada transportlīdzekļiem elektrisko enerģiju.
- elektrostacija Iekārtu un būvju komplekss elektriskās enerģijas ražošanai no cita enerģijas veida.
- siltumelektrostacija Iekārtu un būvju komplekss, kur siltuma enerģiju, ko iegūst, sadedzinot kurināmo, pārvērš elektroenerģijā; termoelektrostacija.
- radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru realizēšanai, kā arī radio un televīzijas programmu pārraidei.
- piestrāde Iekārtu, ierīču, atsevišķu detaļu u. tml. papildu apstrāde vai darbināšana, lai (ko) salāgotu, panāktu (kā) sekmīgu darbību.
- ievākt Iekasēt (naudu).
- kasēt Iekasēt.
- aizkāsēties Iekāsēties, ieklepoties.
- aizkaukties Iekaukties.
- ieštaukāt Iekaustīt; iedauzīt.
- figūriekavas Iekavas ar divkāršu izliekumu ({}).
- kvadrātiekavas Iekavas ar taisniem leņķiem [ ].
- iesegt Ieklāt, ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu.
- iekāsēties Ieklepoties.
- iebļaut Iekliegt.
- iesaukties Iekliegties (par dzīvniekiem).
- aizkliegties Iekliegties.
- iebļauties Iekliegties.
- ieskaitot Iekļaujot (kādā kopumā, daudzumā).
- pastarpināt Iekļaujoties, tiekot iekļautam starpā, padarīt (ko) netiešā veidā uztveramu, pieejamu u. tml.
- integrācija Iekļaušana (kādā kopumā); apvienošana (ar ko).
- reintegrācija Iekļaušana atpakaļ (kur, kādā sistēmā).
- reintegrācija Iekļaušanās atpakaļ sabiedrībā, sabiedriskajā dzīvē (piem., pēc cietumsoda, trimdas u. tml.).
- internacionalizācija Iekļaušanās starptautiskajā apritē, starptautiskajā tirgū; starptautiska statusa piešķiršana.
- ietvert Iekļaut (kā sastāvā, apjomā, ietvaros).
- uzņemt Iekļaut (kādā kopumā), padarīt par (tā) sastāvdaļu.
- ieplūdināt Iekļaut (kādā kopumā), pievienot (kādam kopumam).
- iestarpināt Iekļaut (kādu darbību, pasākumu) starp citām darbībām, pasākumiem.
- ieskaitīt Iekļaut (kategorijā, grupā).
- noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos, arī lai (to) neaizmirstu.
- ieskaitīt Iekļaut (mācību grupā, darba kolektīvā u. tml.).
- ievīt Iekļaut (parasti mākslas darbā, tekstā).
- ieaust Iekļaut (parasti mākslas darbā).
- iesaistīt Iekļaut (piem., vārdus teikumā).
- sakārtot Iekļaut (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā.
- ieslēpt Iekļaut (tekstā) tā, ka neizpaužas tieši.
- ierēķināt Iekļaut aprēķinā, rēķinā, skaitā, daudzumā; ieskaitīt.
- ietilpināt Iekļaut kā sastāvdaļu, daļu (kur); iekļaut kā locekli, dalībnieku (piem., kolektīvā).
- ierindot Iekļaut kādā secībā; iekļaut (kādā grupā).
- sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piem., domas, iespaidus).
- iesprostot Iekļaut, apņemt no visām pusēm tā, ka nevar tikt ārā.
- iepīt Iekļaut, iestarpināt (tekstā).
- pārblīvēt Iekļaut, ietvert (ko) pārāk lielā daudzumā.
- pārsātināt Iekļaut, ietvert (kur) pārāk lielā daudzumā.
- izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā, secībā (atsevišķas sastāvdaļas, elementus).
- ieprogrammēt Iekļaut, paredzēt programmā; ievadīt (piem., datorā) noteiktu programmu.
- ieprojektēt Iekļaut, paredzēt projektā.
- saplūst Iekļauties (kur, kādā kopumā), kļūstot piederīgam (kur), nešķiramam (no kā).
- ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, tekstā).
- pievienoties Iekļauties kāda kopumā, to papildinot.
- integrēties Iekļauties kopējā, vienotā veselumā, sistēmā.
- ieausties Iekļauties, izpausties (parasti mākslas darbā).
- pastarpināt Iekļauties, tikt iekļautam (kā) starpā.
- nekrist Iekļauties; neatpalikt no citiem.
- strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
- iestrēgt Iekļūstot (šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam; iesprūst.
- iebrukums Iekļūšana ar varu (piem., kāda mājā).
- iejaukties Iekļūt (barā, drūzmā) starp daudziem.
- iejukt Iekļūt (barā, drūzmā) starp daudziem.
- līst Iekļūt (kur iekšā), kļūt nepatīkami sajūtamam.
- saiet Iekļūt (kur) – par lielāku kā daudzumu.
- apkrauties Iekļūt (lielos) parādos; uzņemties (lielas) naudas saistības.
- ietikt Iekļūt (parasti ar pūlēm).
- iebrukt Iekļūt ar varu (cita īpašumā, mājā).
- uzknābāt Ieknābāt (1).
- sakonservēt Iekonservēt (pārtikas produktus) lielākā daudzumā uzglabāšanai; iekonservēt (kā lielāku daudzumu).
- iestrādāt Iekopt (zemi, tīrumu u. tml.).
- rekultivēt Iekopt no jauna (tos zemes gabalus, kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības dēļ).
- kultivēt Iekopt, uzlabot (zemi); īpaši ierīkot, izveidot un kopt (piem., ganības).
- apdobe Iekoptas augsnes josla ap koku vai krūmu.
- iekampt Iekost (kur, parasti par suni).
- apkost Iekost, arī nokost (no virspuses, visapkārt).
- aizkrākties Iekrākties.
- izēnot Iekrāsot tumšus laukumus, izcelt (ko).
- iezīmēt Iekrāsot, ieēnot.
- ieklāt Iekrāsot; uzlikt un izkliedēt krāsu (kur).
- iekrāvējs Iekraušanas ierīce.
- salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piem., transportlīdzeklī); iekraut (kā lielāku daudzumu, piem., transportlīdzeklī).
- ielādēt Iekraut (transportlīdzeklī, parasti daudz, arī ko smagu).
- ievilkties Iekravāties (kur uz dzīvi).
- iebirt Iekrist (acī).
- iežauties Iekrist (kur iekšā).
- iebrukt Iekrist (līdz ar ko brūkošu, lūstošu).
- iegrimt Iekrist (piem., par vaigiem, acīm).
- ielikties Iekrist, iegāzties.
- ielēkt Iekrist, strauji ielidot (kur iekšā).
- ievelties Iekrist.
- iedubis Iekritis (par acīm, vaigiem).
- izpeldēties Iekrītot ūdenī, samērcēties.
- izplunčāties Iekrītot ūdenī, samērcēties.
- ķeskas Iekšas (parasti zivīm).
- kubikcentimetrs Iekšdedzes dzinēja darba tilpuma mērvienība.
- kubatūra Iekšdedzes dzinēja darba tilpums.
- autokārs Iekšdedzes motora darbināti ratiņi ar kravas platformu kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
- svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.
- dīzeļmotors Iekšdedzes motors ar kompresijas aizdedzi; dīzelis (1).
- dīzelis Iekšdedzes motors ar kompresijas aizdedzi; dīzeļmotors.
- karburatormotors Iekšdedzes motors, kam degmaisījums tiek sagatavots karburatorā.
- gāzmotors Iekšdedzes motors, kurā par degvielu izmanto deggāzi.
- kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā.
- vidus Iekšējā (kā) daļa.
- viducis Iekšējā kā daļa.
- iekškabata Iekšējā kabata (apģērbam).
- iekšmala Iekšējā mala.
- endoprotēze Iekšējā protēze.
- iekšsiena Iekšējā siena (piem., starp celtnes telpām); sienas iekšējā puse (telpā).
- vēlēšanās Iekšējā tieksme pēc kā.
- iekšpuse Iekšējā virsma; pretstats: ārpuse.
- kodols Iekšējā, centrālā (debess spīdekļa) daļa.
- kodols Iekšējā, centrālā (piem., priekšmeta, veidojuma) daļa.
- tīklene Iekšējais acs ābola apvalks, kurā atrodas gaismjutīgi receptori, kas uztver gaismu un krāsu.
- lūmens Iekšējais diametrs (piem., asinsvadiem).
- plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
- žākle Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu.
- iekšlogs Iekšējais logs (dubultlogam).
- žultspūslis Iekšējais orgāns, kurā uzkrājas žults.
- zemteksts Iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
- vairogdziedzeris Iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
- iekšas Iekšējie orgāni (dzīvniekiem).
- ķidas Iekšējie orgāni (nelieliem dzīvniekiem, piem., zivīm, putniem).
- trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos; bruka.
- bruka Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos; trūce.
- palpācija Iekšējo orgānu vai ķermeņa daļu izmeklēšana, iztaustot pacientu.
- spriegums Iekšējo spēku kopums, kuri rodas, ķermenim deformējoties ārējo spēku iedarbībā.
- diskomforts Iekšējs nemiers, labsajūtas trūkums.
- interns Iekšējs.
- priekšlogs Iekšlogs.
- iekša Iekšpuse (1).
- iekšiene Iekšpuse; pretstats: āriene, ārpuse.
- labs Iekšpusei pretējā puse (piem., audumam); pretstats: kreisā puse.
- tapetes Iekšsienu, retāk griestu, apdares materiāls – papīra vai cita plāna materiāla sloksnes.
- iekšiene Iekštelpa, iekštelpu kopums.
- eiroremonts Iekštelpu remonts, ko veic pēc rietumvalstīs pastāvošajiem standartiem.
- IKP Iekšzemes kopprodukts.
- kultūraugsne Iekultivēta, ielabota augsne.
- iekurties Iekurēties.
- pakurināt Iekurināt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- aizkurs Iekurs.
- pakurt Iekurt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- aizkurt Iekurt.
- iekveldināt Iekvēlināt.
- ieliesmoties Iekvēloties (par acīm, skatienu).
- aizkvēloties Iekvēloties.
- ieķepināt Ieķepēt.
- sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju brīvi pārvietoties, kustēties.
- ievelties Ieķerties (piem., matos).
- saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā; pielipt (kur) lielākā daudzumā.
- iepīties Ieķerties, sapīties (kur).
- pārķīlāt Ieķīlāt vēlreiz, no jauna.
- sāniela Iela, kas atzarojas no galvenās, lielākās ielas.
- šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to.
- botes Ielas apavi, ko valkā virs kurpēm, lai tās aizsargātu no mitruma, aukstuma u. tml.
- strītbols Ielas basketbols, kur katrā komandā spēlē trīs spēlētāji un spēles laukums ir uz pusi mazāks, nekā īstā basketbola laukums.
- bruģis Ielas, laukuma u. tml. segums ar bruģakmeņiem.
- ielene Ielasmeita.
- aplenkt Ielenkt (kādu objektu), lai (to) ieņemtu vai iznīcinātu.
- maiss Ielenkums.
- iespiest Ieliekot, iebāžot (kur iekšā), cieši iestiprināt, saspiest.
- iestiprināt Ieliekot, iespiežot u. tml. (kur iekšā), nostiprināt.
- ielocīt Ieliekt, mazliet saliekt.
- sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem pirkstiem; arī dūre.
- iekārties Ieliekties (kur iekšā); izliekties (ārā pa logu).
- konkāvs Ieliekts, iedobts.
- ieloks Ieliekums (ķermeņa daļai).
- ielādēt Ielikt fotoaparātā (filmu).
- ieģipsēt Ielikt ģipša šinā (ķermeņa daļu).
- saželēt Ielikt matos želeju.
- iespeķot Ielikt speķa gabaliņus (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- iekabināt Ielikt, iekārt (piem., āķī, cilpā).
- ielādēt Ielikt, ievirzīt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu; iepildīt (piem., šaujampulveri, sprāgstvielu).
- iegrūst Ielikt, noglabāt tā, ka nevar atrast.
- ieķept Ielipt (kur iekšā) – par ko mīkstu, lipīgu; tikt apņemtam (ar ko mīkstu, lipīgu).
- salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.).
- falte Ieloce.
- aizlocīt Ielocīt (lapu burtnīcā, grāmatā u. tml.).
- ieloce Ielocīta (auduma) sloksne.
- ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (piem., iešūta) mala (apģērbam).
- ieritināties Ielocīties (uz iekšu).
- faltēts Ielocīts.
- klēpis Ieloks, kas (cilvēkam sēdus stāvoklī) izveidojas starp augšstilbiem un ķermeņa vidusdaļu.
- stūris Ielu krustojums, vieta ielu krustojuma malā.
- ieaicināt Ielūgt (piem., viesos).
- izmācīt Iemācīt (ko darīt); sagatavot (kādas darbības veikšanai).
- apgūt Iemācīties lietot, izmantot.
- apgūt Iemācīties un pilnībā pārzināt (piem., profesiju, specialitāti); mācoties, vingrināties iegūt (māku, iemaņas).
- piešauties Iemācīties, iepraktizēties (piem., kādā nodarbē).
- izmācīties Iemācīties.
- iemīt Iemainīt.
- iejaukt Iemaisot miltus (ierauga) šķidrumā, sagatavot (mīklu); iejaut.
- iemist Iemājot; piemist.
- depozīts Iemaksas tiesu vai administratīvo iestāžu kontā.
- noguldīt Iemaksāt (naudu) uzglabāšanai (bankā).
- tehnika Iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai).
- samarinēt Iemarinēt (ko) lielākā daudzumā; iemarinēt (kā lielāku daudzumu).
- apauši Iemaukti bez laužņiem.
- laužņi Iemauktu sastāvdaļa – mutē liekama dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
- samērcēt Iemērcot (ko šķidrumā), saslapināt (to).
- piegriezt Iemērīt un piešķirt (papildu zemi, teritoriju).
- samērkt Iemērkt (ko) lielākā daudzumā; iemērkt (kā lielāku daudzumu).
- pamats Iemesls; arī cēlonis.
- ielidināt Iemest (parasti ar slaidu metienu).
- samest Iemest, iebērt (traukā), pievienot (ēdienam), parasti (ko) vairumā.
- ielaist Iemest; iešaut.
- ielingot Iemest.
- ieaijāt Iemidzināt (piem., par vienmērīgu skaņu, kustību).
- inkarnācija Iemiesošanās; Dieva iemiesošanās cilvēka ķermenī.
- personificēt Iemiesot sevī, iztēloties sevi kāda cita vietā.
- samīlēties Iemīlēties (kādā); iemīlēties (vienam otrā).
- iegrābties Iemīlēties (kādā).
- ieķerties Iemīlēties.
- iekosties Iemīlēties.
- brūte Iemīļota sieviete; arī mīļākā.
- sirdsdāma Iemīļotā sieviete.
- sirdspuķīte Iemīļotā.
- iecerētais Iemīļotais cilvēks, ko cer apprecēt.
- jājamzirdziņš Iemīļots temats; iemīļota nodarbošanās.
- brūtgāns Iemīļots vīrietis, arī mīļākais.
- iekvēloties Iemirdzēties pārdzīvojumā (par acīm, skatienu).
- iedegties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm); parādīties (acīs).
- aizmirdzēties Iemirdzēties.
- apsēst Iemitināties lielā daudzumā; uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
- maitasputns Ienaidnieka lidmašīna.
- naidnieks Ienaidnieks.
- ieplūst Ienākt (kur), iekļauties (kādā kopumā), pievienoties (kādam kopumam).
- iedomāt Ienākt prātā domai, atziņai (par ko); iedomāties (3).
- iedomāt Ienākt prātā domai, idejai (ko darīt).
- ielauzties Ienākt, ieiet bez atļaujas, uzaicinājuma.
- ietecēties Ienākties, nogatavoties.
- papildienākumi Ienākumi, ko gūst papildus iepriekš paredzētajiem, regulārajiem ienākumiem.
- peļņa Ienākums, kas tiek gūts, izmantojot esošos finanšu līdzekļus, vērtspapīrus u. tml.
- auglis Ienākums, ko saņem par aizdoto vai noguldīto kapitālu; procenti.
- neto Ienākums, no kura ir atskaitīti visi izdevumi.
- bruto Ienākums, no kura nav atskaitīti izdevumi.
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
- ievazāt Ienest, izplatīt līdz ar sevi vai ko citu (ko nevēlamu, kaitīgu).
- nonirt Ienirt (kur, līdz kādai vietai).
- nolaisties Ienirt.
- aizņaudēties Ieņaudēties.
- čina Ieņemamais amats.
- krēsls Ieņemamais amats.
- pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka kustību (pa šo ceļu).
- pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam, fotogrāfam u. tml.
- ēst Ieņemt (barību) mutē, (parasti) sakošļāt un norīt.
- tikt Ieņemt (citādu ķermeņa stāvokli).
- okupēt Ieņemt (citas valsts teritoriju) ar bruņotu spēku un ieviest tajā savu pārvaldību.
- iekasēt Ieņemt (kādu naudas summu).
- ienākt Ieņemt (kādu teritoriju) – par karaspēku.
- apgulties Ieņemt guļus stāvokli; aiziet gulēt.
- apvelties Ieņemt kādu stāvokli, ķermeņa pozu; apgāzties.
- nostāties Ieņemt kādu stāvokli.
- ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piem., sacensību rezultātā); tikt iekļautam (kādā grupā).
- garšot Ieņemt mutē nedaudz (ēdiena, dzēriena), lai novērtētu (tā) garšu.
- dzert Ieņemt mutē un norīt (šķidrumu).
- iedzert Ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles).
- novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu; iekārtoties.
- turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā; būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
- dzert Ieņemt zāles (parasti ar šķidrumu).
- okupēt Ieņemt, aizņemt.
- aizņerkstēties Ieņerkstēties.
- aizņurdēties Ieņurdēties.
- iepakaļus Iepakaļ.
- iegaršoties Iepatikties garšas dēļ (par ēdienu, dzērienu).
- propaganda Iepazīstināšana (piem., ar kādu izstrādājumu) un ieteikšana lietošanai.
- sapazīstināt Iepazīstināt (ar kādu, citu ar citu).
- stādīties Iepazīstināt (kādu) ar sevi.
- iedzīvoties Iepazīt, izprast ko; iejusties.
- sapazīties Iepazīties (ar kādu, citam ar citu).
- saskatīties Iepazīties un izjust savstarpējas simpātijas; arī iemīlēties.
- saostīties Iepazīties, satuvināties.
- apskatīt Iepazīties; iztirzāt, kritiski izvērtēt.
- saperināties Ieperināties – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem.
- iemizot Iepērt.
- aizpīkstēties Iepīkstēties.
- sapildīt Iepildīt (ko) lielākā daudzumā (piem., vairākos, daudzos traukos).
- šopings Iepirkšanās.
- iepiņķēties Iepīties.
- sasprāgt Ieplaisāt.
- paredzēt Ieplānot, iekļaut (projektā, plānojumā u. tml.).
- applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt ar apdriskātām, saplīsušām drēbēm.
- iesprāgt Ieplīst, ieplaisāt.
- pārsprāgt Ieplīst, rasties plaisai (kam briestot, pārgatavojoties u. tml.).
- ieplīsums Ieplīsusi vieta; plaisa, kas radusies plīstot.
- iluviāls Ieplūdināts, ieskalots.
- apaugļot Ieplūdinot vīrišķo dzimumšūnu sievišķajā, radīt jauna organisma dīgli; padarīt (sievišķo organismu) par jauna organisma veidotāju.
- ieriesties Ieplūst (acīs) – par asarām.
- pieriesties Ieplūst (acīs) – par asarām.
- sanākt Ieplūst (lielākā daudzumā).
- ievējot Ieplūst (parasti par gaisa strāvu, smaržu).
- ievēdīt Ieplūst (parasti par gaisa strāvu).
- ievēsmot Ieplūst (piem., par gaisa strāvu, smaržu).
- saplūst Ieplūst un palikt (kur).
- ienākt Ieplūst, izplatīties (kur iekšā).
- iestrāvot Ieplūst; izraisīties.
- iepriecēt Iepriecināt.
- sapriecināt Iepriecināt.
- likme Iepriekš (piem., ar likumu) noteikta nodokļa, kredīta, algas vai cita maksājuma norma.
- pirmāk Iepriekš agrāk.
- paredzēt Iepriekš iecerēt, ieplānot (rīcību, pasākumu u. tml.).
- iecerēt Iepriekš izdomāt, nolemt (ko un kā darīt, veikt u. tml.).
- bloks Iepriekš izgatavota, liela (būvē, celtnē) iemontējama būvdetaļa.
- izmēģināt Iepriekš izpildot, mēģinot (ko), sagatavot.
- kombinēt Iepriekš izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (rīcību, darbību).
- programma Iepriekš izstrādāts darbības vai pasākumu vispārīgais, principiālais plāns ilgākam laikposmam.
- scenārijs Iepriekš izstrādāts plāns (darbībai, norisei, procesam).
- slaidrāde Iepriekš izvēlēta kā (diagrammu, grafiku, fotogrāfiju, tekstu u. tml.) parasti secīga demonstrēšana uz ekrāna.
- aizņemt Iepriekš nodrošināt savai lietošanai (vietu).
- paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu).
- aizrunāt Iepriekš norunāt, lai atstāj, uzglabā, rezervē (ko).
- randiņš Iepriekš norunāta satikšanās (parasti starp diviem pretēja dzimuma pārstāvjiem).
- nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
- nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
- aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta rīcība, darbības veids, arī paņēmienu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- papildjautājums Iepriekš paredzēts (sēdes, sapulces u. tml.) jautājums.
- maršruts Iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru (kas) virzās.
- prezumēt Iepriekš pieņemt uz varbūtības pamata.
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
- agrāk Iepriekš, senāk.
- senāk Iepriekš.
- viņdien Iepriekšējā dienā; todien.
- izziņa Iepriekšēja izmeklēšana krimināllietā (līdz tiešas izmeklēšanas sākumam).
- priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
- aizmaksa Iepriekšēja papildu samaksa, ko vēlāk var saņemt atpakaļ; ķīlas nauda.
- avanss Iepriekšēja samaksa (par vēl darāmu darbu, par vēl nesaņemtu preci u. tml.).
- priekšapmaksa Iepriekšēja samaksa, piem., par pakalpojumu, preci.
- derības Iepriekšēja vienošanās par laulībām; attiecīgā ceremonija un viesības; saderināšanās.
- atpakaļ Iepriekšējā vietā, stāvoklī.
- viņnakt Iepriekšējā, pagājušajā naktī; vakarnakt.
- viņnedēļ Iepriekšējā, pagājušajā nedēļā.
- viņpavasar Iepriekšējā, pagājušajā pavasarī.
- viņruden Iepriekšējā, pagājušajā rudenī.
- viņvakar Iepriekšējā, pagājušajā vakarā.
- viņvasar Iepriekšējā, pagājušajā vasarā.
- viņziem Iepriekšējā, pagājušajā ziemā.
- vakardiena Iepriekšējais laikposms; samērā nesena pagātne.
- agrākais Iepriekšējais; tāds, kāds bijis, pastāvējis pirms kāda laikposma.
- šajās dienās Iepriekšējās dienās, pavisam nesen.
- restaurācija Iepriekšējās valsts iekārtas, politiskās varas atjaunošana.
- literārais mantojums Iepriekšējo paaudžu rakstnieku daiļdarbu kopums.
- aprēķins Iepriekšējs pieņēmums, apsvērums.
- priekšnoteikums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnosacījums.
- priekšnosacījums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums.
- augstākminētais Iepriekšminētais, iepriekš minētais.
- aizpukstēties Iepukstēties; iesākt straujāk, spēcīgāk pukstēt.
- sapūst Iepūst (ko); uzpūst (kam).
- aizpūt Iepūt.
- nomitināt Ierādīt dzīvesvietu, ļaut apmesties; izmitināt.
- novietot Ierādīt, iekārtot (kam) apmešanās vietu; izmitināt.
- pārvietot Ierādot (citas telpas), pārcelt (ko) uz citu vietu.
- mendele Ieradums, paradums.
- mode Ieradums, raksturīgs rīcības, uzvedības veids.
- imatrikulācija Ierakstīšana augstskolas studentu sarakstā – matrikulā.
- datēt Ierakstīt (piem., dokumentā) datumu; konstatēt, noteikt (piem., daiļdarba) rašanās laiku.
- aizpildīt Ierakstīt (piem., veidlapā, ailē).
- izlikt Ierakstīt (sekmju vērtējumu) par mācību gadu, tā daļu (žurnālā, liecībā u. tml.).
- imatrikulēt Ierakstīt (studentu) augstākās mācību iestādes studentu sarakstā (matrikulā).
- iekodēt Ierakstīt ar kodu.
- debetēt Ierakstīt debetā.
- iegrāmatot Ierakstīt grāmatvedības grāmatā.
- kreditēt Ierakstīt kādu summu konta kredītā.
- kataloģizēt Ierakstīt katalogā; iekārtot katalogu.
- ieprotokolēt Ierakstīt protokolā.
- vizēt Ierakstīt vīzu (1) (parasti ārzemju pasē); iesniegt (parasti ārzemju pasi) šādas vīzas saņemšanai.
- ielikt Ierakstīt, atveidot grafiski u. tml.
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
- ieskaņot Ierakstīt, fiksēt audioierakstā.
- kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
- ielabot Ierakstīt, ievietot u. tml. labojumu, papildinājumu (kādā tekstā).
- vērtsvēstule Ierakstīta, apdrošināta vēstule.
- formatēt Ierakstot speciālu vadības informāciju, sagatavot datu vidi (piem., disku) lietošanai.
- metrika Ieraksts (piem., kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas vai baznīcas grāmatā.
- norakt Ierakt, aprakt (ko kur).
- panno Ierāmēts gleznojums, ornaments vai dekoratīvs veidojums uz sienas vai griestiem.
- ieņemties Ierast darīt, rīkoties (kādā veidā).
- nokavēt Ierasties (kur) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
- nokavēties Ierasties (kur) vēlāk par paredzēto laiku.
- nosebot Ierasties (kur) vēlāk, nekā paredzēts, noteikts, vai neierasties vispār; nokavēt.
- sagaidīt Ierasties (kur), lai sastaptu, apsveiktu (piem., atbraucēju); sagatavoties (piem., atbraucēja, ciemiņa) uzņemšanai.
- aizkavēties Ierasties (nedaudz) vēlāk par paredzēto laiku; nokavēties.
- uzrasties Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt).
- nokavēt Ierasties (noteiktu laiku) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
- atnākt Ierasties (piem., jaunā dzīves vietā).
- ielidot Ierasties ar lidmašīnu.
- apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
- apmesties Ierasties un iekārtoties (uz dzīvi); ierasties (uz kādu laiku).
- ieceļot Ierasties uz dzīvi, pārceļojot no citurienes.
- vizitēt Ierasties vizitācijā.
- vizitēt Ierasties vizītē.
- ienākt Ierasties, lai apmestos uz dzīvi, darbu u. tml.
- atnākt Ierasties, lai strādātu (par ko).
- pieplūst Ierasties, pienākt klāt lielā skaitā.
- sarasties Ierasties, sanākt (kopā).
- sanākt Ierasties, sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) – par vairākiem, daudziem.
- stereotips Ierasts, stabils, regulārs darbības, rīcības, izturēšanās veids.
- apciemojums Ierašanās ciemos, ciemošanās; apmeklējums.
- vizīte Ierašanās pie slimniekiem (mājās, slimnīcā) un to apskate (par medicīnas darbiniekiem).
- apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi u. tml.).
- aizraudāties Ieraudāties.
- ievēkšķēties Ieraudāties.
- ieraugs Ieraudzēta pašķidra masa mīklas raudzēšanai; vielu, mikroorganismu kopums, kas aizsāk (kā) rūgšanu.
- saredzēties Ieraudzīt vienam otru.
- pamanīt Ieraudzīt, saskatīt.
- ierakt Ieraust.
- ietrausties Ierausties.
- iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) – par dzīvniekiem.
- ieraša Ieraža.
- ieris Iere.
- birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma; ierēdņu kopums šādā sistēmā.
- činavnieks Ierēdnis (cariskajā Krievijā).
- eirokrāts Ierēdnis kādā no Eiropas Savienības iestādēm.
- birokrāts Ierēdnis, kas savus pienākumus veic pedantiski formāli, neelastīgi, nerēķinoties ar kārtojamo jautājumu būtību.
- eiroparlamentārietis Ierēdnis, kurš strādā Eiropas (Savienības) Parlamentā.
- činavnieks Ierēdnis.
- ierēdniecība Ierēdņu kopums.
- rotācija Ierēdņu, amatpersonu u. tml. savstarpēja nomaiņa.
- ieraudzīt Ieredzēt.
- iesildīties Iereibt.
- iesilt Iereibt.
- ieskurbt Iereibt.
- iekalkulēt Ierēķināt, ieskaitīt (kalkulācijā, aprēķinos).
- vējrādis Ierīce (ar vējā rotējošiem elementiem) vēja virziena un ātruma noteikšanai.
- dastmērs Ierīce (augošu) koku caurmēra noteikšanai.
- sajūgs Ierīce (automašīnā, traktorā), kas savieno dzinēju ar pārnesuma kārbu un dzenošajiem riteņiem.
- starteris Ierīce (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai; arī ierīce zemspiediena luminiscences spuldžu iededzināšanai.
- svērtenis Ierīce (kā, parasti vertikālā virziena) noteikšanai.
- panna Ierīce (kā) cepšanai.
- grauzdētājs Ierīce (kā) grauzdēšanai.
- cēlājs Ierīce (kā) izcelšanai, izraušanai ārā.
- izsviedējs Ierīce (kā) izsviešanai, izmešanai.
- izvadierīce Ierīce (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas); izvads.
- kontrolieris Ierīce (kā) kontrolēšanai vai reģistrācijai.
- svari Ierīce (kā) masas noteikšanai.
- mērierīce Ierīce (kā) mērīšanai.
- aizbīdnis Ierīce (kā) noslēgšanai.
- pacēlājs Ierīce (kā) pacelšanai.
- transportierīce Ierīce (kā) pārvietošanai, pārvadāšanai.
- pildītājs Ierīce (kā) pildīšanai.
- pilinātājs Ierīce (kā) pilināšanai.
- tīrītājs Ierīce (kā) tīrīšanai.
- trinams Ierīce (kā) trīšanai.
- uztvērējierīce Ierīce (kā) uztveršanai, aizturēšanai.
- uztvērējs Ierīce (kā) uztveršanai, aizturēšanai.
- krāns Ierīce (no ūdensvada, tvertnes u. tml.) plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai vai noslēgšanai.
- āmurs Ierīce (pāļu dzīšanai, metālu apstrādei u. tml.), kurā triecienu izdara brīvi krītošs smagums.
- dozators Ierīce (parasti automātiska) noteiktas porcijas, devas atmērīšanai, atdalīšanai (no šķidruma, beramas vielas, mīkstas masas u. tml.).
- slazds Ierīce (parasti savvaļas dzīvnieku) ķeršanai.
- lamatas Ierīce (parasti savvaļas) dzīvnieku ķeršanai; arī slazds.
- lampa Ierīce (parasti spuldzes veidā) ar dažādām funkcijām (piem., starojuma vai siltuma iegūšanai).
- nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) slimnieku, ievainoto vai mirušo pārnešanai guļus stāvoklī.
- moderators Ierīce (pianīna) skaņas klusināšanai.
- turnikets Ierīce (piem., rotējoša krustveida šķēršļa veidā), kas griezdamies regulē gājēju plūsmu, ļaujot iet tikai pa vienam.
- sifons Ierīce (piem., zem izlietnes), kas aizkavē smakas izplūšanu no kanalizācijas vadiem.
- nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar četriem rokturiem), kas paredzēta (kā) pārnešanai.
- slīpnis Ierīce (sēklu) tīrīšanai un šķirošanai.
- aizsargs Ierīce (šaujamierocī) patvaļīga šāviena novēršanai.
- aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa patronas iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
- drošinātājs Ierīce (šaujamierocī), kas novērš nejaušu šāvienu.
- spiede Ierīce (teksta, attēla u. tml.) spieduma veidošanai.
- dzeinis Ierīce (virvē iestiprināts dēlis un koka āķis), ko senāk lietoja kāpšanai bišu kokā.
- kauss Ierīce (zemes darbu, kraušanas u. tml. mašīnām) grunts, beramu materiālu, priekšmetu satveršanai, pārvietošanai.
- tonometrs Ierīce acs iekšējā spiediena mērīšanai.
- mikrofons Ierīce akustisku svārstību pārvēršanai elektriskās svārstībās skaņas pastiprināšanas, pārraidīšanas, ierakstīšanas vai mērīšanas nolūkos.
- rāvējslēdzējs Ierīce apģērba, apavu, somas u. tml. atvēruma malu savienošanai – divas lentes ar metāla vai plastmasas zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa.
- trimmeris Ierīce apmatojuma apcirpšanai.
- staigulis Ierīce ar riteņiem, kas ļauj stāvus pārvietoties bērniem, kuri vēl neprot staigāt.
- maisītājs Ierīce aukstā un karstā ūdens sajaukšanai.
- autopacēlājs Ierīce auto pacelšanai.
- eholote Ierīce automātiskai ūdenstilpes dziļuma mērīšanai vai zivju bara meklēšanai, izmantojot atstarotos skaņu viļņus.
- kompostrētājs Ierīce biļešu, talonu u. tml. braukšanas dokumentu kompostrēšanai.
- caurumotājs Ierīce caurumu izspiešanai.
- perforētājs Ierīce caurumu vai robu veidošanai.
- perforators Ierīce caurumu, robu u. tml. veidošanai (kādā materiālā); caurumotājs.
- mangals Ierīce cepšanai uz oglēm – četrstūraina metāla kaste ar gaisa atverēm sānos; malkas grils.
- reflektometrs Ierīce defektu konstatēšanai kabeļu līnijās.
- overloks Ierīce drēbju vīļu, auduma malu apmetināšanai.
- drupinātājs Ierīce drupināšanai.
- plīts Ierīce ēdienu un dzērienu gatavošanai.
- ampērmetrs Ierīce elektriskās strāvas stipruma mērīšanai.
- reostats Ierīce elektriskās strāvas stipruma regulēšanai.
- kondensators Ierīce elektrisko lādiņu uzkrāšanai.
- uztvērējierīce Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai; uztvērējs (1).
- uztvērējs Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai.
- adapters Ierīce elektroatskaņotāja skaņuplatē ierakstītās skaņas reproducēšanai.
- filtrs Ierīce elektromagnētisko vai skaņas viļņu apslāpēšanai tajās frekvencēs, kuras tobrīd nav nepieciešamas.
- akumulators Ierīce enerģijas (parasti elektroenerģijas) uzkrāšanai.
- plēšas Ierīce gaisa plūsmas radīšanai – maināma tilpuma kamera, kurai ir ieplūdes un izplūdes vārstuļi.
- psihrometrs Ierīce gaisa relatīvā mitruma un temperatūras noteikšanai pēc divu termometru – sausa un saslapināta – rādījumu starpības.
- kalorifers Ierīce gaisa sasildīšanai (piem., apkures un ventilācijas sistēmās).
- polarimetrs Ierīce gaismas polarizācijas pakāpes mērīšanai.
- gaļasmašīna Ierīce gaļas (arī citu produktu) samalšanai mājas apstākļos; gaļas maļamā mašīna.
- linete Ierīce garu apstrādājamo detaļu papildu atbalstam metālgriešanas darbmašīnās.
- vakuumsūknis Ierīce gāzu un tvaiku izvadīšanai (atsūknēšanai) no noslēgta tilpuma, kurā jāiegūst vakuums.
- piknometrs Ierīce gāzu, šķidrumu un beramu vielu blīvuma noteikšanai.
- aerometrs Ierīce gāzveida ķermeņu masas un blīvuma mērīšanai.
- solārijs Ierīce iedeguma iegūšanai ar garo ultravioleto starojumu; telpa, vieta u. tml. šāda iedeguma iegūšanai.
- lobītājs Ierīce kā (piem., graudu) apvalku atdalīšanai.
- tahometrs Ierīce kāda ķermeņa (piemēram, spoles) griešanās ātruma mērīšanai.
- termofors Ierīce kādas ķermeņa daļas sildīšanai.
- fēns Ierīce karsta gaisa plūsmas iegūšanai.
- celtnis Ierīce kravas pacelšanai un pārvietošanai.
- cēlējs Ierīce kravas vai cilvēku pacelšanai pa vertikālu vai slīpu trajektoriju.
- dzirnavas Ierīce labības pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
- pulkstenis Ierīce laika mērīšanai.
- balansieris Ierīce līdzsvara attīstīšanai – uz atsperes vai cita kustīga elementa fiksēta platforma.
- lodlampa Ierīce lodēšanai ar noteiktā virzienā vērstu liesmu.
- tosteris Ierīce maizes šķēļu grauzdēšanai.
- bremze Ierīce mehānisma (parasti transportlīdzekļa) kustības palēnināšanai vai apstādināšanai.
- tecīla Ierīce metāla darbarīku asināšanai – abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
- kikstarteris Ierīce motocikla, mokika vai motorollera motora iedarbināšanai, nospiežot ar kāju pedāli.
- surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
- karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot.
- lietusmērs Ierīce nokrišņu savākšanai un to daudzuma mērīšanai.
- ovoskops Ierīce olu caurskatīšanai.
- radars Ierīce pa ceļu braucošas automašīnas ātruma noteikšanai.
- racējs Ierīce padziļinājumu rakšanai zemē.
- ātršuvējs Ierīce papīra lapu iestiprināšanai aktu vākos, mapē; aktu vāki, mape ar šādu ierīci.
- pārtraucējs Ierīce periodiskai elektriskās strāvas pārtraukšanai un atjaunošanai elektriskajā ķēdē.
- galaktometrs Ierīce piena īpatnējās masas (blīvuma) noteikšanai; laktometrs.
- ūdensmērītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā); ūdensskaitītājs.
- ūdensskaitītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā).
- katapulta Ierīce priekšmetu (piem., akmeņu, bultu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudē).
- putotājs Ierīce putošanai; mikseris.
- sadalītājs Ierīce regulējamai (kā, piem., materiālu, produktu) padevei uz pārstrādes iekārtām, transportierīcēm, lopu ēdināšanas vietām u. tml.
- tītavas Ierīce savērpto pavedienu notīšanai šķeterēs vai pavedienu satīšanai no šķeterēm kamolos.
- seismometrs Ierīce seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- sejassargs Ierīce sejas aizsargāšanai (piem., darba procesā, sportā); sejsargs.
- modulators Ierīce signāla pārveidošanai modulētā signālā.
- signālierīce Ierīce signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- skaitāmmašīna Ierīce skaitļošanas uzdevumu veikšanai; skaitļošanas mašīna; skaitļotājs.
- klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.).
- klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai.
- telefons Ierīce skaņas signālu uztveršanai un pārraidei; telefona aparāts.
- elektrofons Ierīce skaņuplašu atskaņošanai.
- krustenis Ierīce sliežu krustojumā transportlīdzekļa novadīšanai pa vēlamo sliežu ceļu.
- grieztuve Ierīce smaguma celšanai – cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde.
- tītava Ierīce smagumu pacelšanai; vinča.
- ūdensmetējs Ierīce spēcīgas ūdens strūklas radīšanai.
- dinamometrs Ierīce spēka vai spēka momenta mērīšanai.
- deglis Ierīce sprāgstvielas aizdedzināšanai, sprādziena izraisīšanai.
- blīvslēgs Ierīce spraugas noslēgšanai starp kustīgu detaļu (piem., cilindra, virzuļa kātu) un ejas sienām, lai neizplūstu tvaiks, gāze.
- saspraudnis Ierīce stacionāri nesaistītu (parasti elektriskās ķēdes) daļu savienošanai un atvienošanai, kas sastāv no spraudņa un ligzdas.
- katapulta Ierīce starta paātrinājuma piešķiršanai (piem., lidaparātiem uz aviācijas bāzeskuģiem).
- barbekjū Ierīce šāda ēdiena cepšanai; grils.
- deglis Ierīce šķidru vai gāzveida vielu nogādei degšanas vietā.
- ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietas vielas daļiņām, šķidrumu filtrējot ar samazinātas caurlaidības filtru.
- pulverizators Ierīce šķidruma izsmidzināšanai ar gaisa strūklu.
- ērlifts Ierīce šķidruma pacelšanai ar saspiestu gaisu vai gāzi.
- areometrs Ierīce šķidrumu un cietu vielu blīvuma noteikšanai.
- svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, kuru var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
- butirometrs Ierīce tauku procenta noteikšanai pienā.
- putekļsūcējs Ierīce telpu uzkopšanai – putekļu uzsūkšanai no virsmām; putekļu sūcējs.
- termoregulators Ierīce temperatūras regulēšanai (piem., telpā, ierīcē).
- stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā.
- batometrs Ierīce ūdens dziļuma mērīšanai, kā arī ūdens paraugu ņemšanai.
- meniķis Ierīce ūdens līmeņa regulēšanai ūdenstilpē.
- tahimetrs Ierīce ūdens tecēšanas ātruma mērīšanai.
- enkurs Ierīce ūdens transportlīdzekļu nostiprināšanai brīvā ūdenī.
- lote Ierīce ūdenstilpes dziļuma mērīšanai.
- mizotājs Ierīce vai darbarīks (kā) mizošanai.
- ģenerators Ierīce vai iekārta, kas ražo (piem., elektroenerģiju, gāzi) vai viena veida enerģiju pārveido citā.
- ventilācija Ierīce vai ierīču komplekss šādai gaisa apmaiņai telpā.
- griezējs Ierīce vai mašīna griešanai, arī sasmalcināšanai.
- detonators Ierīce vai mazs lādiņš, kas liek eksplodēt sprāgstvielai, spridzeklim.
- mazinātājs Ierīce vai priekšmets, kas samazina (kā) lielumu, apjomu u. tml.
- interfeiss Ierīce vai programma, kas dod iespēju lietotājam komunicēties ar datoru; salāgošanas ierīce vai sistēma; saskarne.
- grils Ierīce vai speciāla kamera produktu cepšanai uz restēm (režģa).
- vibrometrs Ierīce vibrāciju mērīšanai mašīnās, ēkās, tiltos u. tml.
- vibrators Ierīce vibrāciju radīšanai; elektrovadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, atstarošanai.
- radiometrs Ierīce vielas radioaktivitātes vai radioaktīvā starojuma mērīšanai.
- stopkrāns Ierīce vilciena apstādināšanai ārkārtas gadījumā.
- trimmeris Ierīce zāles vai sīku krūmu pļaušanai.
- zemracis Ierīce zemes rakšanai.
- hidrofons Ierīce zemūdens skaņu uztveršanai.
- dozimetrs Ierīce, aparāts, ar ko mērī dozu (2) vai dozas jaudu.
- pastiprinātājs Ierīce, aparāts, kas (ko) pastiprina.
- automāts Ierīce, aparāts, kas darbojas automātiski.
- informators Ierīce, aparāts, kas sniedz vai pārraida informāciju.
- skaļrunis Ierīce, ar ko elektriskās svārstības pārvērš akustiskajās svārstībās.
- giljotīna Ierīce, ar ko nocērt galvu, izpildot nāvessodu.
- numerators Ierīce, ar ko numurē; ierīce, ar ko uzspiež ciparus (uz kā).
- fiksators Ierīce, ar kuru (ko) nostiprina vajadzīgā stāvoklī.
- telūrijs Ierīce, ar kuru demonstrē Zemes griešanos ap savu asi un ap Sauli, kā arī Mēness griešanos ap Zemi.
- kontaktdakša Ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus.
- spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
- adapters Ierīce, ar kuru savstarpēji savieno datu apstrādes iekārtas.
- skaņotājs Ierīce, ar kuru var noskaņot mūzikas instrumentu.
- multiplikators Ierīce, ar kuru vienlaicīgi var iegūt vairākas kopijas.
- skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai.
- aizgrieznis Ierīce, detaļa (kā) aizdarīšanai, noslēgšanai un atvēršanai.
- reverss Ierīce, detaļa, ar kuru pārslēdz (kā) darbību pretējā virzienā.
- sprosts Ierīce, detaļa, veidojums (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās u. tml. novēršanai.
- krustenis Ierīce, elements, detaļa, kam ir krusta forma, veids.
- noslēgs Ierīce, iekārta (kā pieplūdes, plūsmas u. tml.) noslēgšanai, pārtraukšanai.
- rāvējs Ierīce, iekārta (kā) izraušanai.
- meklētājs Ierīce, iekārta (kā) meklēšanai.
- mitrinātājs Ierīce, iekārta (kā) mitrināšanai.
- noņēmējs Ierīce, iekārta (kā) noņemšanai, savākšanai.
- nosūcējs Ierīce, iekārta (kā) nosūkšanai.
- padevējs Ierīce, iekārta (kā) padošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu.
- pildne Ierīce, iekārta (kā) pildīšanai ar kādu vielu.
- saslēgs Ierīce, iekārta (kā) saslēgšanai.
- sējējs Ierīce, iekārta (kā) siešanai.
- sijātājs Ierīce, iekārta (kā) sijāšanai.
- skalotājs Ierīce, iekārta (kā) skalošanai.
- smalcinātājs Ierīce, iekārta (kā) smalcināšanai.
- smidzinātājs Ierīce, iekārta (kā) smidzināšanai.
- kamera Ierīce, iekārta (parasti izolētas, slēgtas telpas veidā); ierīces, iekārtas izolēta, slēgta daļa.
- dzesētājs Ierīce, iekārta dzesēšanai.
- termostats Ierīce, iekārta u. tml. (kā, piem., pētījamā objekta, darba mezgla) turēšanai pastāvīgā temperatūrā.
- noteicējs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) konstatēšanai.
- sildītājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sildīšanai.
- sinhronizators Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sinhronizācijai.
- šķirotājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) šķirošanai.
- reģenerators Ierīce, iekārta vai tās daļa, kas (ko) reģenerē (2).
- satvere Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai.
- satvērējierīce Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai.
- savilcējs Ierīce, iekārta, arī rīks, detaļa (kā) savilkšanai.
- savācējs Ierīce, iekārta, būve, to daļa (kā) savākšanai, arī uztveršanai; kolektors (1).
- ravētājs Ierīce, iekārta, darbarīks nezāļu ravēšanai.
- noņēmējs Ierīce, iekārta, detaļa (kā) noņemšanai, mazināšanai, likvidēšanai.
- placinātājs Ierīce, iekārta, kas (ko) placina.
- pusautomāts Ierīce, iekārta, kas daļu darbības cikla veic patstāvīgi, daļu – ar cilvēka palīdzību.
- kompensators Ierīce, iekārta, kas līdzsvaro, novērš (kā) iedarbību.
- sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, piem., šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
- lauzējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā) laušanai.
- sviedne Ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku.
- uzrikte Ierīce, iekārta.
- izvads Ierīce, ietaise (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas); izvadierīce.
- sakabe Ierīce, ietaise u. tml. (parasti) transportlīdzekļu savienošanai.
- kolektors Ierīce, ietaise, iekārta (kā) savākšanai, uztveršanai, arī novadīšanai.
- taimeris Ierīce, ietaise, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci, arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
- magazīna Ierīce, ietaise, korpuss u. tml. kā vienveidīga (piem., priekšmetu, elementu, datu) ievietošanai; komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
- mērītājs Ierīce, instruments (kā) mērīšanai.
- čoks Ierīce, ka paredzēta gaisa padeves karburatorā samazināšanai.
- ievads Ierīce, kas (ko) ievada, ievirza (kur iekšā).
- katapulta Ierīce, kas (parasti) avārijas situācijā no lidaparāta izsviež sēdekli ar cilvēku.
- metālmeklētājs Ierīce, kas (zemē, ūdenī vai kādā citā vidē) uzrāda metāla priekšmetu, kā arī strāvu vadošus elementus.
- analizators Ierīce, kas analizē kāda kompleksa elementus.
- viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
- lokators Ierīce, kas ar radiolokācijas metodēm nosaka objekta atrašanās vietu.
- vantūzs Ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot.
- kanāls Ierīce, kas automātiski realizē datu apmaiņu starp operatīvo atmiņu un perifēriskajām iekārtām.
- autopilots Ierīce, kas automātiski vada lidaparātu.
- skeneris Ierīce, kas caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes.
- modems Ierīce, kas ciparu signālu formā uzglabāto informāciju pārveido analogajos signālos, kā arī saņemtos analogos signālus – ciparu signālos.
- apgaismojums Ierīce, kas dod mākslīgu gaismu.
- dublieris Ierīce, kas dublē citu ierīci.
- rūteris Ierīce, kas ienākošo internetu sadala uz visiem tīkla datoriem; datoru tīkla organizētājs.
- centrifūga Ierīce, kas izgriež veļu, izmantojot centrbēdzes spēku.
- modifikators Ierīce, kas koriģē, pārveido (kā) darbību.
- masažieris Ierīce, kas masē; priekšmets, ar ko var masēt vai masēties.
- oksimetrs Ierīce, kas neinvazīvā veidā mēra kapilāro asiņu skābekļa piesātinājuma līmeni.
- stabilizators Ierīce, kas nodrošina kāda objekta vai sistēmas stabilitāti.
- terminālis Ierīce, kas nodrošina operatīvu datu ievadi un izvadi.
- kontakts Ierīce, kas nodrošina šādu savienojumu; kontaktligzda.
- palīgierīce Ierīce, kas palīdz nodrošināt vai papildina (kā) funkcijas.
- papildierīce Ierīce, kas papildina kādu citu ierīci, iekārtu u. tml.
- palīgierīce Ierīce, kas paredzēta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pārvietošanās u. c. funkciju nodrošināšanai.
- detektors Ierīce, kas paredzēta dažādu priekšmetu, vielu, elektrisko signālu u. tml. uztveršanai, reaģējot ar attiecīgiem atbildes signāliem.
- rakstītājs Ierīce, kas paredzēta informācijas ierakstīšanai, arī audio un video ierakstu veikšanai.
- racējs Ierīce, kas paredzēta kultūraugu izrakšanai no zemes.
- fotoaparāts Ierīce, kas paredzēts fotoattēla iegūšanai.
- fotokamera Ierīce, kas paredzēts fotoattēla iegūšanai.
- drošinātājs Ierīce, kas pārtrauc elektrisko ķēdi īsslēgumā, pārslodzē.
- žirokompass Ierīce, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu (parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu).
- ellesmašīna Ierīce, kas rada lielu troksni.
- lāzers Ierīce, kas rada ļoti intensīvu un noteikta viļņu garuma gaismas staru kūli, ko izmanto medicīnā, hologrāfijā, kompaktdisku rakstīšanā un atskaņošanā u. tml.
- pīkstulis Ierīce, kas rada pīkstošu skaņu.
- devējs Ierīce, kas rada signālus, impulsus.
- modulators Ierīce, kas realizē svārstību modulāciju.
- tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
- elektrokardiogrāfs Ierīce, kas reģistrē sirdsdarbības elektriskos potenciālus.
- centrifūga Ierīce, kas sadala (maisījumu) dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
- karburators Ierīce, kas sagatavo gaisa un šķidrās degvielas degmaisījumu iekšdedzes motora darbībai.
- reduktors Ierīce, kas samazina un regulē (gāzes, tvaika, šķidruma) spiedienu.
- indikators Ierīce, kas sniedz specifisku, vizuāli uztveramu informāciju par (kā) stāvokli.
- savācējprese Ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpās.
- sensors Ierīce, kas uztver impulsu un to novada uz uztvertā signāla apstrādes centru.
- fotoelements Ierīce, kas, izmantojot fotoefektu, optisko starojumu pārvērš elektriskajā enerģijā.
- eskalators Ierīce, ko izmanto cilvēku pārvietošanai sabiedriskās vietās – augšup vai lejup slīdošas kāpnes.
- transformators Ierīce, ko izmanto kustības enerģijas pārveidošanai un pārnešanai.
- tralis Ierīce, ko izmanto, lai jūrā atklātu un iznīcinātu mīnas.
- bumba Ierīce, kurā ir sprāgstviela, deglis.
- veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
- žiroskops Ierīce, kuras galvenā sastāvdaļa ir ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas (simetrijas) ass var mainīt savu virzienu telpā.
- aizšaujamais Ierīce, kuru pavirzot aizdara durvis, vārtus u. tml.
- adāmmašīna Ierīce, mašīna, ar kuru ada.
- izmetējs Ierīce, mehānisma daļa, kas strauji izvirza ārā, izmet (ierīcē, mehānismā izstrādāto).
- regulētājs Ierīce, mehānisms (kā) regulēšanai.
- regulators Ierīce, mehānisms (mašīnas, iekārtas vai citas sistēmas) uzturēšanai noteiktā darbības režīmā; automātiskās vadības sistēmas daļa.
- filtrs Ierīce, mehānisms vai iekārta (šķidruma, gāzes) attīrīšanai no piemaisījumiem.
- šķūre Ierīce, mehānisms, arī rīks, piem., sniega tīrīšanai, zemes virskārtas līdzināšanai, pārvietošanai bīdot, stumjot.
- izpūtējs Ierīce, pa kuru (izplūdes gāzes) izplūst ārā.
- spīles Ierīce, rīks (priekšmeta) saspiešanai, saturēšanai noteiktā stāvoklī.
- līdzeklis Ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai.
- ugunsaizsardzība Ierīce, tehnoloģisks risinājums, kas sekmē šādus pasākumus.
- lidaparāts Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties lidojot.
- rāmītis Ierīce, uz kuras nostiprina audumu izšūšanai.
- parikte Ierīce.
- devējs Ierīces daļa, kas uztver kādus procesus, signālus un pārraida tos citām ierīces daļām.
- sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsma, kas realizē siltuma apmaiņu.
- atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā; arī atpakaļgaita.
- labierīcības Ierīces, ietaises, kas rada ērtības (piem., sanitārais mezgls, tualete).
- apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
- gremdētava Ierīču sistēma cilvēku un priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
- atmiņa Ierīču un procesu kopums (iekārtā), kas nodrošina informācijas ierakstīšanu, saglabāšanu un reproducēšanu.
- bortsistēma Ierīču, aparātu sistēma (kuģī, lidaparātā).
- trakts Ierīču, iekārtu u. tml. kopums (kā) pārvadīšanai, pārvietošanai.
- tālvadība Ierīču, iekārtu, procesu u. tml. vadība, ko realizē no samērā liela attāluma.
- aizrieties Ierieties.
- kanalizēt Ierīkot kanalizāciju.
- zemēt Ierīkot nepieciešamos savienojumus starp elektroiekārtas daļām un zemi.
- iekopt Ierīkot un uzturēt kārtībā (ko).
- instalēt Ierīkot, uzstādīt (gaismas, elektriskās u. tml. tehniskās ierīces).
- ietaisīt Ierīkot.
- uzriktēties Ierīkoties virsū (uz kā, kam).
- līnija Ierinda.
- konstebls Ierindas policists (Lielbritānijā, ASV).
- pieskaitīt Ierindot kādā klasifikācijas grupā.
- sarīties Ierīt, arī ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ierīt, arī ieelpot lielāku daudzumu (kā).
- pierīties Ierīt, ieelpot lielākā daudzumā (piem., dūmus, ūdeni); sarīties.
- sarīvēties Ierīvēt sevi, savu ķermeni.
- sarīvēt Ierīvēt, ieberzēt.
- ieziepēt Ierīvēt, ieziest ar ziepēm, pārklāt ar ziepju putām.
- gals Ierobežojums (piem., laikā, telpā).
- lokalizēt Ierobežot (kā) izplatīšanos ārpus noteiktas teritorijas, vietas.
- iegrožot Ierobežot (kādu, piem., rīcībā, iegribās).
- iegrožot Ierobežot (parādību dabā), padarot mazāk bīstamu vai sākot izmantot lietderīgi.
- apžogot Ierobežot ar žogu.
- saistīt Ierobežot vai atņemt iespēju (kādam) brīvi kustēties, pārvietoties.
- apjozt Ierobežot, apņemt, ieskaut.
- ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (piemēram, peldbaseinā, ezerā), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
- liesmumetējs Ierocis pretinieka iznīcināšanai ar degoša šķidruma strūklu.
- loks Ierocis šaušanai ar bultām – elastīgs, ar stiegru saliekts stienis.
- šaujamierocis Ierocis, kurā (lodes, skrots) izgrūšanu caur stobru izraisa sprāgstvielu sprādziena enerģija.
- kodolierocis Ierocis, kurā eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
- apbruņojums Ieroču un militārās tehnikas kopums.
- arsenāls Ieroču un munīcijas noliktava.
- sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt.
- indukcija Ierosas un aiztures procesu mijiedarbība.
- iradiācija Ierosas vai aiztures procesa izplatīšanās centrālajā nervu sistēmā.
- impulss Ierosas vilnis, kas strauji izplatās pa nervu šķiedru.
- priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
- uzkurināt Ierosināt (kādu), parasti straujai, spēcīgai, darbībai.
- iekustināt Ierosināt (norisi, darbību).
- sakairināt Ierosināt (piem., interesi, iztēli), parasti ļoti.
- uzvest Ierosināt (psihisku norisi).
- elektrizēt Ierosināt elektriskos lādiņus, radīt elektrisko strāvu.
- sarīdīt Ierosināt uz nesaskaņām, strīdu.
- aktivēt Ierosināt, arī veicināt (fizioloģiska, ķīmiska u. tml.) procesa norisi, palielināt reakcijas spēju.
- proponēt Ierosināt, ieteikt, likt priekšā, piedāvāt (ideju, teoriju, rīcības plānu u. tml).
- iekairināt Ierosināt, izraisīt.
- uzdot Ierosināt, mudināt rast atminējumu, risinājumu.
- uzmudināt Ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara; pamudināt.
- sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) – parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā.
- inducēt Ierosināt, radīt (ko) ārēju cēloņu iedarbībā.
- sarosināt Ierosināt, stimulēt.
- uzmusināt Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, prettiesisku rīcību); uzkūdīt.
- iniciēt Ierosināt; iesākt.
- pamodināt Ierosināt.
- iniciators Ierosinātājs.
- izaicinājums Ierosme (izdarīt, paveikt ko, parasti jaunu, arī grūtu); grūtības.
- iedvesma Ierosme (radošam darbam).
- iniciatīva Ierosme kaut ko sākt; darbības uzsākšana un aktīva virzīšana.
- aizrukšķēties Ierukšķēties.
- aizrūkties Ierūkties.
- iepīkstēties Ierunāties (parasti smalkā balsī, bailīgi).
- iesēkties Ierunāties sēcošā balsī.
- iečiepstēties Ierunāties smalkā balsī (parasti par bērniem).
- iespiegties Ierunāties spiedzīgā balsī.
- iečiepstēties Ierunāties, ieminēties (par ko).
- ieteikties Ierunāties, ieminēties.
- aizrunāties Ierunāties.
- mēģinājums Iesācēja darbs (piem., literatūrā, mākslā).
- ābečnieks Iesācējs.
- iepakojums Iesaiņojums.
- sasaiņot Iesaiņot (ko).
- iepakot Iesaiņot.
- bagāža Iesaiņotas mantas, kuras pasažieris ņem līdzi ceļojot.
- paka Iesaiņots pasta sūtījums.
- sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums; kopā sasietu priekšmetu kopums.
- iesaiste Iesaistīšana.
- dalība Iesaistīšanās (piem., kādā pasākumā); piedalīšanās (kur).
- līdzdalība Iesaistīšanās, piedalīšanās, darbošanās (kopīgi veicamā pasākumā, darbībā u. tml.).
- iekļaut Iesaistīt (cilvēku kādā kolektīvā).
- iejūgt Iesaistīt (darbā) un ļoti noslogot.
- paņemt Iesaistīt (kādu) darbā, darbībā; nodarbināt (1).
- ieraut Iesaistīt (parasti pret paša gribu).
- iepīt Iesaistīt (piem., nevēlamā pasākumā).
- pieņemt Iesaistīt darbā pie sevis.
- nodarbināt Iesaistīt darbā, dot iespēju strādāt; likt darīt (ko).
- piegulēt Iesaistīt dzimumattiecībās.
- sacelt kājās Iesaistīt nemieros, cīņā.
- mobilizēt Iesaistīt, organizēt (kāda uzdevuma veikšanai).
- iejaukt Iesaistīt, padarīt līdzatbildīgu (kādā, parasti nosodāmā, darbībā).
- iekļaut Iesaistīt, padarīt par (kā) sastāvdaļu.
- samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piem., vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
- pielikt Iesaistīt, veltīt (kādas darbības veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
- iejūgties Iesaistīties (intensīvā darbā) tā, ka neatliek brīva laika.
- piedalīties Iesaistīties (kolektīvā darbībā, pasākumā, norisē u. tml.); būt par dalībnieku (kur).
- jaukties Iesaistīties (kur).
- ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamās attiecībās); nonākt (parasti nevēlamās) attiecībās.
- iekļauties Iesaistīties, piedalīties; iejusties.
- iepīties Iesaistīties, tikt iesaistītam (piem., nevēlamā pasākumā); iekļūt (nevēlamā situācijā).
- aizzāģēt Iesāk zāģēt, bet nepabeigt; iezāģēt.
- ieaugties Iesakņoties, paaugties (par augiem).
- aizvērpt Iesākt (domu, sarunu).
- pasākt Iesākt (ko regulāri darīt); uzsākt (ko).
- aizsākt Iesākt (ko) lietot.
- aizsākt Iesākt (ko).
- aizart Iesākt art, bet nepabeigt.
- ieart Iesākt art, bet nepabeigt.
- ieauroties Iesākt aurot; īsu brīdi aurot.
- uzaurot Iesākt aurot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, aurot.
- uzbalsnīt Iesākt balsnīt; īsu brīdi balsnīt.
- uzbangot Iesākt bangot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, bangot.
- iebauroties Iesākt baurot un apklust.
- ieblāvoties Iesākt blāvot.
- ieblāzmoties Iesākt blāzmot; īsu brīdi blāzmot.
- uzblāzmot Iesākt blāzmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
- ieblēties Iesākt blēt un apklust.
- iestāvēties Iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem).
- iebrakšķēties Iesākt brakšķēt un pārstāt.
- uzbrāzmot Iesākt brāzmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzmot.
- uzbrāzt Iesākt brāzt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzt.
- uzbrāzties Iesākt brāzties; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzties.
- iebrēkties Iesākt brēkt un apklust.
- iebrikšķēties Iesākt brikšķēt un pārstāt brikšķēt.
- iebrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un pārstāt brīkšķēt.
- iebubināties Iesākt bubināt un apklust (par zirgu).
- iebuldurēties Iesākt buldurēt un apklust (par tītaru).
- uzburbuļot Iesākt burbuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burbuļot.
- ieburkšķēties Iesākt burkšķēt un pārstāt.
- uzburzguļot Iesākt burzguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot.
- uzmargot Iesākt būt mainīgi spilgtam, krāsainam.
- aizcirst Iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai).
- iečabēties Iesākt čabēt un pārstāt.
- iečabināties Iesākt čabināties un pārstāt.
- iečaloties Iesākt čalot; īsu brīdi čalot.
- iečaukstēties Iesākt čaukstēt un pārstāt.
- iečiepstēties Iesākt čiepstēt un apklust.
- iečīkstēties Iesākt čīkstēt un pārstāt.
- iečirkstēties Iesākt čirkstēt un apklust (par putniem).
- iečirkstēties Iesākt čirkstēt un pārstāt.
- iečivināties Iesākt čivināt un apklust (par putniem).
- iečukstēties Iesākt čukstēt un apklust.
- iečurkstēties Iesākt čurkstēt un apklust.
- iečurkstēties Iesākt čurkstēt un pārstāt.
- pielēkt Iesākt darboties (par motoru).
- iedarboties Iesākt darboties (piem., par motoru, ierīci).
- iedārdēties Iesākt dārdēt; īsu brīdi dārdēt.
- uzliesmot Iesākt degt ar liesmu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt ar liesmu.
- uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
- aizdegties Iesākt degt; uzliesmot.
- iedēvēt Iesākt dēvēt, saukt (kādā vārdā); iesākt lietot (kādu nosaukumu, apzīmējumu).
- iedīkties Iesākt dīkt un pārstāt (parasti par dažiem kukaiņiem).
- iedimdēties Iesākt dimdēt; īsu brīdi dimdēt.
- iedrebēties Iesākt drebēt un pārstāt; īsu brīdi drebēt.
- noducināt Iesākt ducināt un pārstāt ducināt.
- ieducināties Iesākt ducināt un pārstāt.
- iedūdoties Iesākt dūdot un apklust (parasti par baložiem).
- iedūkties Iesākt dūkt (par dažiem kukaiņiem); īsu brīdi dūkt.
- iedūkties Iesākt dūkt (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem); īsu brīdi dūkt.
- iedunēties Iesākt dunēt (par mūzikas instrumentiem).
- iedunēties Iesākt dunēt; īsu brīdi dunēt.
- iedungoties Iesākt dungot; iesākt dungot un apklust.
- nodusmoties Iesākt dusmoties un beigt dusmoties.
- iedzalkstīties Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi dzalkstīt.
- uzdzalkstīt Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt; uzdzirkstīt.
- aizdzert Iesākt dzert, bet neiztukšot (trauku).
- paņemt Iesākt dziedāt (piem., kādā tonī).
- iedziedāties Iesākt dziedāt; iesākt dziedāt un apklust.
- uzdzirksteļot Iesākt dzirksteļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirksteļot.
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par dažiem dzērieniem).
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi dzirkstēt; iedzirkstīties.
- uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstēt; uzdzirkstīt.
- uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstīt.
- iemājot Iesākt dzīvot (kur); apmesties (kur).
- ieelsoties Iesākt elsot; iesākt elsot un pārstāt.
- uzelsot Iesākt elsot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, elsot.
- ieelsties Iesākt elst; iesākt elst un pārstāt.
- aizēst Iesākt ēst, bet nepabeigt.
- iegāgināties Iesākt gāgināt un apklust.
- iegailēties Iesākt gailēt; īsu brīdi gailēt.
- uzgailēt Iesākt gailēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, gailēt.
- iegārgties Iesākt gārgt un pārstāt.
- iegaudoties Iesākt gaudot un apklust (parasti par suni, vilku).
- nogaudot Iesākt gaudot un pārstāt gaudot.
- uzgaudot Iesākt gaudot; īsu brīdi gaudot.
- uzgavilēt Iesākt gavilēt (1); īsu bīdi, parasti spēcīgi. gavilēt.
- iegrabēties Iesākt grabēt un pārstāt.
- iegrabināties Iesākt grabināties un pārstāt.
- iegrandēties Iesākt grandīt un pārstāt.
- iegrauties Iesākt graut [2] un pārstāt.
- aizgrauzt Iesākt grauzt, bet nepabeigt; iegrauzt.
- aizgriezt Iesākt griezt, bet nepabeigt.
- iegriezt Iesākt griezt; daļēji sagriezt.
- ieguldzēties Iesākt guldzēt; īsu brīdi guldzēt.
- iegurkstēties Iesākt gurkstēt un pārstāt.
- ieīdēties Iesākt īdēt un apklust.
- ierunāties Iesākt izpausties.
- uzvēdīt Iesākt izplatīties (piemēram, par vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
- uzvējot Iesākt izplatīties (piemēram, par vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
- iegaismoties Iesākt izstarot gaismu (piem., par lampu); īsu brīdi izstarot gaismu.
- iedegties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni, apgaismojumu u. tml.).
- uzgaismot Iesākt izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
- uzliesmot Iesākt izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
- iekaukties Iesākt kaukt un apklust.
- aizkaut Iesākt kaut (dzīvnieku).
- ieklabēties Iesākt klabēt; īsu brīdi klabēt.
- ieklabināties Iesākt klabināt un pārstāt.
- iekladzināties Iesākt kladzināt un apklust.
- ieklaigāties Iesākt klaigāt; īsu brīdi klaigāt.
- ieklaudzēties Iesākt klaudzēt; īsu brīdi klaudzēt.
- ieklauvēties Iesākt klauvēt un pārstāt.
- ieklepoties Iesākt klepot un pārstāt.
- iekliegties Iesākt kliegt un apklust.
- ieklukstēties Iesākt klukstēt un apklust.
- ieknakšķēties Iesākt knakšķēt un pārstāt.
- ieknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un pārstāt.
- ieknikšķēties Iesākt knikšķēt un pārstāt.
- ieknukstēties Iesākt knukstēt un apklust.
- iekņudēties Iesākt kņudēt un pārstāt.
- iekrakstēties Iesākt krakstēt un pārstāt.
- iekrakšķēties Iesākt krakšķēt un pārstāt.
- iekrākties Iesākt krākt un pārstāt (par cilvēku).
- iekraukšķēties Iesākt kraukšķēt un pārstāt.
- iekrekstēties Iesākt krekstēt un pārstāt.
- iekrekšķēties Iesākt krekšķēt un pārstāt.
- iekrikšķēties Iesākt krikšķēt un pārstāt.
- iekūkoties Iesākt kūkot un apklust (par dzeguzi).
- iekunkstēties Iesākt kunkstēt un apklust.
- iekūpēties Iesākt kūpēt; īsu brīdi kūpēt.
- iekurēties Iesākt kurēties.
- iekurkstēties Iesākt kurkstēt un apklust.
- iekustēties Iesākt kustēties (piem., staigājot, ko darot).
- iekustēties Iesākt kustēties; iesākt kustēties un pārstāt (par priekšmetiem).
- iekutēties Iesākt kutēt un pārstāt.
- iekvēloties Iesākt kvēlot, sākt degt; iesākt, izstarot vai atstarot gaismu.
- uzkvēlot Iesākt kvēlot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, kvēlot.
- iekviekties Iesākt kviekt un apklust.
- ieķērkties Iesākt ķērkt un apklust.
- nolamāties Iesākt lamāties un pārstāt lamāties.
- ielasīt Iesākt lasīt (grāmatu, žurnālu u. tml.).
- uzlāsmot Iesākt lāsmot; īsu brīdi lāsmot.
- uzlāsot Iesākt lāsot; īsu brīdi lāsot.
- aizlauzt Iesākt lauzt, bet pilnīgi nenolauzt; ielauzt.
- izlidot Iesākt lidojumu (par lidaparātiem, lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
- ieliesmoties Iesākt liesmot; īsu brīdi liesmot.
- nolīņāt Iesākt līņāt un pārstāt līņāt.
- ielīt Iesākt līt (parasti ilgstoši).
- aizlūzt Iesākt lūzt, bet nenolūzt.
- ielūzt Iesākt lūzt, bet nenolūzt.
- iemauroties Iesākt maurot un apklust.
- iemauties Iesākt maut un apklust.
- uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
- iemirdzēties Iesākt mirdzēt; īsu brīdi mirdzēt.
- uzmirdzēt Iesākt mirdzēt; īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
- uzmirdzināt Iesākt mirdzināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt.
- iemirgoties Iesākt mirgot; īsu brīdi mirgot.
- uzmirgot Iesākt mirgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirgot.
- aizmizot Iesākt mizot, bet nepabeigt; daļēji nomizot.
- uzmutuļot Iesākt mutuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
- ieniezēties Iesākt niezēt un pārstāt.
- uznākt Iesākt norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi norisēt, izpausties.
- ieņaudēties Iesākt ņaudēt un apklust.
- ieņerkstēties Iesākt ņerkstēt un apklust.
- ieņirbēties Iesākt ņirbēt; īsu brīdi ņirbēt.
- uzņirbēt Iesākt ņirbēt; īsu brīdi ņirbēt.
- ieņirkšķēties Iesākt ņirkšķēt un pārstāt.
- ieņurdēties Iesākt ņurdēt un apklust.
- iepakšķēties Iesākt pakšķēt un pārstāt.
- noparkšķēt Iesākt parkšķēt un pārstāt parkšķēt.
- iepatikties Iesākt patikt.
- iepēkšķēties Iesākt pēkšķēt un apklust.
- aizperēt Iesākt perēt.
- iepīkstēties Iesākt pīkstēt un apklust.
- nopīkstēt Iesākt pīkstēt un pārstāt pīkstēt (piem., par ierīcēm).
- iepīkstēties Iesākt pīkstēt un pārstāt.
- iepīt Iesākt pīt, bet nepabeigt.
- uzplaiksnīt Iesākt plaiksnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt.
- ieplaiksnīties Iesākt plaiksnīties; īsu brīdi plaiksnīties.
- ieplaisāt Iesākt plaisāt; vietumis saplaisāt.
- uzplandīt Iesākt plandīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīt.
- aizplaukt Iesākt plaukt.
- ieplīkšķēties Iesākt plīkšķēt un pārstāt.
- ieplīst Iesākt plīst, rasties plaisai, bojājumam; vietumis pārplīst.
- aizplīst Iesākt plīst; mazliet ieplīst.
- uzplīvot Iesākt plīvot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plīvot.
- ieplunkšķēties Iesākt plunkšķēt un pārstāt.
- uzdvest Iesākt plūst, izplatīties; īsu brīdi plūst, izplatīties.
- iepļaut Iesākt pļaut, bet nepabeigt.
- aizpļaut Iesākt pļaut; daļēji nopļaut.
- iepogoties Iesākt pogot un apklust.
- iepukstēties Iesākt pukstēt (parasti straujāk) – par sirdi.
- iepukšķēties Iesākt pukšķēt un pārstāt.
- iepūst Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju).
- iegriezties Iesākt pūst no citas puses (par vēju).
- sagriezties Iesākt pūst no citas puses; kļūt pilnīgi citādam.
- iepūsties Iesākt pūst; īsu brīdi pūst.
- uzpūst Iesākt pūst; īsu brīdi, parasti spēcīgi, pūst.
- iepūt Iesākt pūt; mazliet, arī vietumis sapūt.
- iesmilkstēties Iesākt radīt augstas, stieptas skaņas; iesākt radīt šādas skaņas un pārstāt.
- iečaloties Iesākt radīt nevienmērīgu, guldzošu troksni (par plūstošu ūdeni).
- iekliegties Iesākt radīt raksturīgas skaļas balss skaņas un apklust (parasti par putniem).
- iegriezties Iesākt radīt raksturīgas, spalgas balss skaņas un apklust (par griezi).
- ierēkties Iesākt radīt skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu); īsu brīdi radīt skarbu, skaļu troksni.
- iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un pārstāt.
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas, gaudulīgas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas, svelpjošas skaņas (piem., par vēju); iesākt radīt šādas skaņas un pārstāt.
- iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu samērā augstu skaņu (par parādībām dabā, arī ierīcēm, mašīnām, šāviņiem).
- ierieties Iesākt radīt šāvienu troksni (piem., par ložmetēju); īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
- ieraudāties Iesākt raudāt un pārstāt.
- ierēkties Iesākt rēkt un apklust.
- norībēt Iesākt rībēt un pārstāt rībēt.
- ierībēties Iesākt rībēt un pārstāt.
- ierieties Iesākt riet un apklust.
- uzrūcināt Iesākt rūcināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, rūcināt.
- ierūgt Iesākt rūgt.
- ierukšķēties Iesākt rukšķēt un apklust.
- ierūkties Iesākt rūkt (piem., par motoriem, ierīcēm); īsu brīdi rūkt.
- ierūkties Iesākt rūkt un apklust (par dzīvniekiem).
- ierūkties Iesākt rūkt un pārstāt (par parādībām dabā).
- norūkt Iesākt rūkt un pārstāt rūkt (par pērkonu).
- ierunāties Iesākt runāt; īsi pateikt (ko).
- aizrūsēt Iesākt rūsēt; mazliet aprūsēt.
- iesanēties Iesākt sanēt; īsu brīdi sanēt.
- apsāpēties Iesākt sāpēt, mazliet sāpēt.
- iesāpēties Iesākt sāpēt; īsu brīdi sāpēt.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā; dot vārdu.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (ko) kādā vārdā.
- iesēkties Iesākt sēkt un apklust.
- iesīkties Iesākt sīkt (par dažiem kukaiņiem); īsu brīdi sīkt.
- iesīkties Iesākt sīkt (par priekšmetiem, ierīcēm); īsu brīdi sīkt.
- iesirmot Iesākt sirmot; kļūt mazliet sirmam.
- ieskandināt Iesākt skandināt.
- ierunāties Iesākt skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- ieskanēties Iesākt skanēt; iesākt skanēt un pārstāt.
- ieskrabināties Iesākt skrabināties un pārstāt.
- ieskrapstēties Iesākt skrapstēt un pārstāt.
- ieskribināties Iesākt skribināties un pārstāt.
- iesmaržoties Iesākt smaržot; īsu brīdi smaržot.
- uzsmaržot Iesākt smaržot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, smaržot.
- iesmēķēt Iesākt smēķēt; aizsmēķēt.
- iesmelgties Iesākt smelgt; īsu brīdi smelgt.
- ieķiķināties Iesākt smieties īsiem, paklusiem smiekliem un pārstāt.
- nosmieties Iesākt smieties un beigt smieties.
- iesmieties Iesākt smieties un pārstāt.
- iesmilkstēties Iesākt smilkstēt un apklust.
- nosmīnēt Iesākt smīnēt un beigt smīnēt.
- iesnausties Iesākt snaust; īsu brīdi snaust.
- iesparkšķēties Iesākt sparkšķēt un pārstāt.
- uzliesmot Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību); īsu brīdi spēcīgi izpausties.
- iedūcināt Iesākt spēlēt (mūzikas instrumentu ar zemu skanējumu).
- iespīdēties Iesākt spīdēt (par acīm); īsu brīdi spīdēt.
- iespīdēties Iesākt spīdēt (piem., par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi spīdēt.
- uzspīdēt Iesākt spīdēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
- uzspīdināt Iesākt spīdināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdināt.
- iespiegties Iesākt spiegt un apklust.
- uzspīgot Iesākt spīgot; īsu brīdi spīgot.
- iespīguļoties Iesākt spīguļot; īsu brīdi spīguļot.
- uzspīguļot Iesākt spīguļot; īsu brīdi spīguļot.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu; īsu brīdi šādi spīdēt.
- iespindzēties Iesākt spindzēt; iesākt spindzēt un pārstāt.
- iespītēties Iesākt spītēties; kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, nepiekāpīgam.
- uzliesmot Iesākt spoži spīdēt; īsu brīdi spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, kosmiskiem ķermeņiem).
- uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt; īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt.
- iesprakstēties Iesākt sprakstēt un pārstāt.
- uzsprakstēt Iesākt sprakstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakstēt.
- iesprakšķēties Iesākt sprakšķēt un pārstāt.
- uzsprakšķēt Iesākt sprakšķēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt.
- iesprausloties Iesākt sprauslot un pārstāt.
- iesprēgāties Iesākt sprēgāt (par ko degošu); īsu brīdi sprēgāt.
- uzsprēgāt Iesākt sprēgāt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt.
- uzsprikstēt Iesākt sprikstēt; īsu brīdi sprikstēt.
- iespulgoties Iesākt spulgot; īsu brīdi spulgot.
- uzspulgot Iesākt spulgot; īsu brīdi spulgot.
- uzstarot Iesākt starot (piemēram, par skatienu); īsu brīdi, parasti kam spēcīgi izpaužoties, starot.
- iestaroties Iesākt starot; īsu brīdi starot.
- uzstarot Iesākt starot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, starot.
- iestenēties Iesākt stenēt un apklust.
- iestāties Iesākt strādāt.
- uzliesmot Iesākt strauji, spraigi norisēt; īsu brīdi strauji, spraigi norisēt.
- uzmutuļot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- uzkūsāt Iesākt strauji, spraigi risināties (piemēram, par notikumiem).
- uzbrāzmot Iesākt strauji, spraigi risināties; īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- uzbrāzt Iesākt strauji, spraigi risināties; īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- iestrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un pārstāt.
- iesūrstēties Iesākt sūrstēt; īsu brīdi sūrstēt.
- aizsvilināt Iesākt svilināt; aizdedzināt.
- iesvilpoties Iesākt svilpot; iesākt svilpot un pārstāt.
- iesvilpties Iesākt svilpt un pārstāt.
- aizsvilties Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties, uzliesmot.
- uzšalkot Iesākt šalkot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkot.
- iešalkties Iesākt šalkt; iesākt šalkt un pārstāt.
- uzšalkt Iesākt šalkt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkt.
- ierunāties Iesākt šaut (par šaujamieročiem).
- iešķaudīties Iesākt šķaudīt un apklust; īsi, viegli nošķaudīties.
- iešķelt Iesākt šķelt, bet nepāršķelt.
- iešķetināt Iesākt šķetināt, bet nepabeigt; mazliet sašķetināt.
- iešķindēties Iesākt šķindēt un pārstāt.
- iešļakstēties Iesākt šļakstēt un pārstāt.
- iešļupstēties Iesākt šļupstēt un apklust.
- iešņakstēties Iesākt šņakstēt un pārstāt.
- iešņākties Iesākt šņākt un pārstāt.
- iešņirkstēties Iesākt šņirkstēt un pārstāt.
- iešņukstēties Iesākt šņukstēt un pārstāt.
- iešūpoties Iesākt šūpoties; īsu brīdi šūpoties.
- iešvīkstēties Iesākt švīkstēt un pārstāt.
- iešvirkstēties Iesākt švirkstēt un pārstāt.
- uzšvirkstēt Iesākt švirkstēt; īsu brīdi švirkstēt.
- ietarkšķēties Iesākt tarkšķēt; iesākt tarkšķēt un pārstāt.
- ietaurēties Iesākt taurēt un pārstāt.
- iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas).
- ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savu gribu, savu, parasti neīstenojamu, vēlēšanos.
- ietinkšķēties Iesākt tinkšķēt un pārstāt.
- ietirkšķēties Iesākt tirkšķēt un pārstāt.
- ietrallināties Iesākt trallināt; iesākt trallināt un apklust.
- ietrīcēties Iesākt trīcēt un pārstāt; īsu brīdi trīcēt; iedrebēties.
- ietrinkšķēties Iesākt trinkšķēt un pārstāt.
- ietrīsuļoties Iesākt trīsuļot; iesākt trīsuļot un pārstāt.
- aiztrunēt Iesākt trunēt.
- aiztrupēt Iesākt trupēt.
- aizurbt Iesākt urbt, bet nepabeigt; ieurbt.
- ieurkšķēties Iesākt urkšķēt un apklust.
- ievaidēties Iesākt vaidēt un apklust.
- ievaimanāties Iesākt vaimanāt un apklust; vaimanājot ierunāties.
- ievankšķēties Iesākt vankšķēt; iesākt vankšķēt un apklust.
- ievaukšķēties Iesākt vaukšķēt; iesākt vaukšķēt un apklust.
- ieriesties Iesākt veidoties (par pumpuriem, augļiem).
- ievēkšķēties Iesākt vēkšķēt un apklust.
- aizvērpt Iesākt vērpt.
- uzvēsmot Iesākt vēsmot; īsu brīdi vēsmot.
- ievibrēties Iesākt vibrēt; īsu brīdi vibrēt.
- ievidžināties Iesākt vidžināt un apklust.
- uzvilnīt Iesākt vilnīt; īsu brīdi vilnīt.
- uzviļņot Iesākt vilņot; īsu brīdi vilņot.
- ievirmoties Iesākt virmot; īsu brīdi virmot.
- uzvirmot Iesākt virmot; īsu brīdi virmot.
- aizvīst Iesākt vīst; apvīst.
- ievīteroties Iesākt vīterot un apklust.
- ievizēties Iesākt vizēt (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi vizēt.
- uzvizēt Iesākt vizēt; īsu brīdi vizēt.
- ievizmoties Iesākt vizmot; īsu brīdi vizmot.
- uzvizmot Iesākt vizmot; īsu brīdi vizmot.
- ievizuļoties Iesākt vizuļot; īsu brīdi vizuļot.
- uzvizuļot Iesākt vizuļot; īsu brīdi vizuļot.
- iezaigoties Iesākt zaigot (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi zaigot.
- uzzaigot Iesākt zaigot; īsu brīdi zaigot.
- iezalgoties Iesākt zalgot (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi zalgot.
- uzzalgot Iesākt zalgot; īsu brīdi zalgot.
- aizzelt Iesākt zelt, zaļot.
- iezibēties Iesākt zibēt (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi zibēt.
- uzzibēt Iesākt zibēt; īsu brīdi zibēt.
- iezibsnīties Iesākt zibsnīt; īsu brīdi zibsnīt.
- uzzibsnīt Iesākt zibsnīt; īsu brīdi zibsnīt.
- uzzibšņot Iesākt zibšņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibšņot.
- iezuzēties Iesākt zuzēt; īsu brīdi zuzēt.
- iezvanīties Iesākt zvanīt un pārstāt.
- iezvēroties Iesākt zvērot; īsu brīdi zvērot.
- iezviegties Iesākt zviegt un apklust.
- iezvīļoties Iesākt zvīļot; īsu brīdi zvīļot.
- iežadzināties Iesākt žadzināt un apklust.
- iežagoties Iesākt žagoties un pārstāt.
- iežvadzēties Iesākt žvadzēt; īsu brīdi žvadzēt.
- atklāt Iesākt, ievadīt (darbību, pasākumu u. tml.); paziņot, ka sākas.
- izdarīt Iesākt, pasākt, arī rīkoties.
- padarīt Iesākt, pasākt.
- ievadīt Iesākt; būt par (kā) sākumu.
- ievērpt Iesākt.
- iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (uz kurieni).
- aizvērpties Iesākties (par domu, sarunu).
- iestāties Iesākties (piem., par stāvokli, norisi, laika posmu dabā).
- pamosties Iesākties no jauna (par procesiem dabā).
- uzaust Iesākties, iestāties; kļūt gaišam pēc saullēkta.
- izcelties Iesākties, rasties.
- aizsākties Iesākties.
- ievērpties Iesākties.
- sasālīt Iesālīt (ko) lielākā daudzumā; iesālīt (kā) lielāku daudzumu.
- ietaisīt Iesālīt, iemarinēt u. tml. sagatavot lietošanai.
- sālsstandziņa Iesāļš kārtainās mīklas iegarens cepums.
- aizsanēties Iesanēties.
- nosāpēties Iesāpēties; nosāpēt.
- aizsāpēties Iesāpēties.
- sienīts Iesarkani pelēks, sarkanīgs vai sarkanbrūns magmatisks iezis, ko izmanto par apdares akmeni.
- hromosfēra Iesarkans Saules (zvaigznes) atmosfēras slānis, kas atrodas starp fotosfēru un vainagu.
- niks Iesauka; segvārds (parasti interneta portālu komentāros).
- mobilizācija Iesaukšana aktīvajā karadienestā.
- ņemt Iesaukt (armijā), likt pildīt karavīra pienākumus.
- iekrustīt Iesaukt (kādā vārdā); iekristīt.
- iekristīt Iesaukt (kādā vārdā).
- paņemt Iesaukt (kādu) karadienestā.
- iegodāt Iesaukt (parasti pagodinošā vārdā).
- mobilizēt Iesaukt aktīvajā karadienestā.
- aizsaukties Iesaukties, iekliegties.
- ietupināt Iesēdināt tupus, likt iesēsties sēdēšanai neērtā vietā.
- pārsēsties Iesēsties (citā transporta līdzeklī).
- ieslīgt Iesēsties, iegulties (parasti mīkstās mēbelēs).
- ievietoties Iesēsties, iekārtoties (kādā vietā, telpā).
- sasēt Iesēt (ko) lielākā daudzumā; iesēt (lielāku daudzumu kā).
- piesēt Iesēt (ko) papildus.
- piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību).
- sakaisīt Iesēt (kur iekšā).
- pasēt Iesēt (parasti zālaugu) zem virsauga (parasti labības auga).
- apsēt Iesēt; pabeigt (kā) sēšanu.
- pārsiet Iesiet vēlreiz, no jauna.
- albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
- zilzeķe Iesīkstējusi vecmeita.
- sūnot Iesīkstēt (kādos paradumos, nodarbēs).
- sapliķēt Iesist (kādam) vairākus pliķus; sapļaukāt.
- uzšķipelēt Iesist (kādam).
- sasist Iesist (kur iekšā) lielākā daudzumā (piem., naglas).
- iedunkāt Iesist ar dūri vai elkoni.
- sasist Iesist bumbu, ripu vārtos vairākas, daudzas reizes (sporta spēlē).
- iepliķēt Iesist pliķus.
- iepļaukāt Iesist pļaukas.
- sapliķēt Iesist vairākus pliķus (pa kādu ķermeņa daļu); pliķējot sist (kādu ķermeņa daļu).
- nopliķēt Iesist vienu vai vairākus pliķus.
- ievicot Iesist, iepērt (parasti ar vicu).
- uzsist Iesist, parasti spēcīgi (ar ko), virzot sitienu (pa ko, kam, arī kur).
- uzdot Iesist, parasti spēcīgi (kādam, pa ko).
- uzsist Iesist, parasti spēcīgi (kādam).
- iedot Iesist.
- ievilkt Iesist.
- uzsist Iesitot naglas, nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko), sastiprinot ar iesistām naglām.
- saskābēt Ieskābēt (ko), parasti lielākā daudzumā; ieskābēt (kā) lielāku daudzumu.
- skābputra Ieskābēta šķidra miežu putraimu putra, kam ēdot piejauc arī rūgušpienu vai biezpienu un lieto aukstu.
- ieskāņš Ieskābs.
- ieborēt Ieskaidrot; iestāstīt.
- iestāstīt Ieskaidrot.
- pārskaitīt Ieskaitīt naudu kontā.
- iedalīt Ieskaitīt, iekļaut (kādā vienībā, grupā).
- iedziedāties Ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
- iedipēties Ieskanēties (parasti par soļiem).
- ietrīcēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti.
- aizskanēties Ieskanēties.
- iedunēt Ieskanēties.
- iedublēt Ieskaņot (filmas, filmas lomas tekstu) citā valodā.
- iespēlēt Ieskaņot (instrumentālu skaņdarbu).
- dublēt Ieskaņot (kinofilmas) tekstu citā valodā.
- ierunāt Ieskaņot (runātu tekstu).
- pārskaņot Ieskaņot vēlreiz, no jauna (skaņdarbu).
- iemest Ieskatīties, paraudzīties (parasti ātri, īsu brīdi).
- ielūkoties Ieskatīties.
- tīties Ieskaut sevi (ar ko, kur iekšā).
- ieķert Ieskrāpēt, viegli iekost (par dzīvniekiem).
- starts Ieskrējiens un gaisā pacelšanās brīdis (par lidaparātiem).
- iegriezt Ieskrūvēt; griežot ko ap asi, iestiprināt.
- ieslacināt Ieslacīt.
- dedzināt Ieslēdzot panākt, ka izstaro gaismu, siltumu.
- aizdegt Ieslēgt (apgaismes ierīces).
- aizdedzināt Ieslēgt (apgaismes ierīci).
- iedegt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); iededzināt.
- iededzināt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); iedegt.
- uzdegt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); uzdedzināt (2).
- uzdedzināt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); uzdegt (2).
- saslēgt Ieslēgt vienlaicīgi vairākas, daudzas ierīces.
- iegriezt Ieslēgt.
- uzslēgt Ieslēgt.
- iestatīt Iesliet, ievietot (parasti stāvus) kur iekšā.
- iestutēt Iesliet; ievietot atbalstam.
- aizsnausties Ieslīgt snaudā; iesnausties.
- piesnaust Ieslīgt vieglā snaudā (parasti uz neilgu laiku).
- atsliet Ieslīpi atbalstīt (pret ko, pie kā).
- nogāzens Ieslīps, arī nolaidens.
- zona Ieslodzījuma vietas teritorija.
- aizsmelgties Iesmelgties.
- iesmelgt Iesmelgties.
- sasmelties Iesmelties (kur) lielākā daudzumā.
- akreditēties Iesniegt akreditācijas vēstuli (akreditēšanās rakstu).
- pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu ar nolūku mainīt (piem., tiesas) spriedumu, lēmumu.
- nodot Iesniegt.
- iestiepties Iesniegties (kādā laika posmā).
- ietiekties Iesniegties, iestiepties (kur iekšā).
- iespiesties Iesniegties.
- lūgumraksts Iesniegums, kurā izteikts lūgums kaut ko atļaut vai piešķirt.
- depeša Iesniegums, sūdzība u. tml.
- lūgums Iesniegums.
- atskaņa Iespaidi, arī sekas (pēc kāda notikuma).
- atblāzma Iespaids, ietekme (ne pārāk spēcīga).
- iestrāva Iespaids, ietekme.
- efekts Iespaids; izskats.
- pieejamība Iespēja (ko) apmeklēt, (kam) piekļūt.
- nomaksa Iespēja (ko) iegādāties, par to norēķinoties vēlāk, veicot noteiktā laika periodā regulārus maksājumus.
- pieejamība Iespēja (ko) iegūt vai izmantot.
- plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā u. c. jomās.
- opcija Iespēja noteiktā laikā pirkt vai pārdot (piem., vērtspapīrus) pēc iepriekš paredzētās cenas.
- glābiņš Iespēja novērst (ko nevēlamu).
- glābiņš Iespēja paglābties (no nelaimes, bojāejas); patvērums.
- brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
- blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
- sasniedzamība Iespēja sasniegt (mērķi, rezultātu u. tml.).
- brīvība Iespēja un tiesības rīkoties brīvi (pēc saviem uzskatiem un gribas).
- teikšana Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot.
- varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties.
- potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams kādai darbībai, norisei un noteiktos apstākļos var izpausties, īstenoties.
- spēks Iespēja, vara (piem., ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
- izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
- opcija Iespēja; iespēja ko izvēlēties (no piedāvātā).
- rēgs Iespējama, varbūtēja parādība, process, kas atstāj negatīvu iespaidu, ietekmi uz rīcību, emocijām u. tml.
- risks Iespējamās briesmas; zaudējuma, neveiksmes iespējamība.
- draudi Iespējamās briesmas.
- spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa; sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
- eventuāls Iespējams (zināmos apstākļos); varbūtējs.
- potenciāls Iespējams, varbūtējs.
- cerības Iespējas, izredzes (ko īstenot).
- potenciāls Iespēju kopums.
- izvēlne Iespēju saraksts, ko datu apstrādes sistēma parāda lietotājam un no kura lietotājs var izvēlēties ierosināmu darbību.
- saspert Iesperot sašķelt, sabojāt (parasti pilnīgi) – par zibeni.
- nonparelis Iespiedburti, kuru augstums ir 2,26 mm; ar šādiem burtiem iespiests teksts.
- korpuss Iespiedburti, kuru augstums ir 3,76 milimetri.
- cicero Iespiedburti, kuru augstums ir 4,5 mm.
- petits Iespiedburtu veids (augstums – aptuveni 3 mm).
- iespiedloksne Iespieddarba apjoma mērvienība.
- autoreksemplārs Iespieddarba eksemplārs, kas bez maksas pienākas autoram.
- brīveksemplārs Iespieddarba eksemplārs, ko saņem bez maksas.
- makets Iespieddarba paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
- izdevums Iespieddarba visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
- grāmata Iespieddarbs – iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
- ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas par kādu ģeogrāfisku vietu.
- konfiskācija Iespieddarbu izņemšana no apgrozības; atsavināšana.
- klišeja Iespiedforma ilustrāciju iespiešanai.
- loksne Iespiedloksne; autorloksne.
- signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
- dobspiede Iespiedmašīna novilkumu izgatavošanai dobspieduma tehnikā.
- litogrāfija Iespieduma tehnika grafikā un poligrāfijā – attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas kaļķakmens plāksnes.
- gludspiedums Iespieduma veids, kad tekstu vai attēlu uznes uz gludas plāksnes un pēc tam kodina.
- ofsetspiedums Iespieduma veids, kurā izmanto ofseta tehniku.
- pēda Iespiedumi, (kā) nospiedumi.
- druka Iespiedums, iespiešana.
- piedrukāt Iespiest (ko) papildus.
- piedrukāt Iespiest (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
- iekost Iespiest (ko) starp zobiem, satvert (ko zobos).
- iespriest Iespiest (kur), atbalstīt (pret ko).
- iespīlēt Iespiest (piem., spīlēs).
- iemiegt Iespiest (starp ko, kur).
- pārdrukāt Iespiest (tekstu) vēlreiz no cita izdevuma.
- iedrukāt Iespiest [2].
- drukāt Iespiest tipogrāfiski.
- izdot Iespiest un laist klajā, publicēt (grāmatas, laikrakstus u. tml.).
- ieart Iespiest, iedzīt (ko zemē).
- iebuktēt Iespiest, ieliekt.
- iestampāt Iespiest, iestumt (kur iekšā).
- saspraust Iespiest, parasti cieši (rokas sānos).
- nodrukāt Iespiest, publicēt.
- signāleksemplārs Iespiesta izdevuma (piem., grāmatas) pirmais eksemplārs, ko saņem šī iespieddarba veidotāji pirms masveida iespiešanas.
- prospekts Iespiesta reklāma lapas vai brošūras veidā; īss reklāmveidīgs topošās grāmatas izklāsts.
- ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
- skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa ar aģitējoši informatīvu saturu.
- uzēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti noņemt, pavirzīt; arī ieēsties (1).
- ieēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti notīrīt, noņemt, likvidēt.
- iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties ar to (par krāsām, vielām).
- iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) – piem., par ko ciešu, asu.
- iegriezties Iespiesties (kur iekšā).
- iesūkties Iespiesties un saglabāties.
- difundēt Iespiesties, iesūkties difūzijas procesā (par vielas molekulām); izplatīties uz visām pusēm, sajaukties (par vielām).
- grāmata Iespiešanai paredzēts (lielāka apjoma) sacerējums.
- saspītēt Iespītēt (parasti ļoti).
- piespļaut Iespļaujot (kur iekšā), padarīt netīru (ko).
- atkāpe Iespraudums stāstījumā, kas literārā darbā nav tieši saistīts ar sižeta risinājumu.
- iestumties Iespraukties.
- ieštepselēt Iespraust (kontaktdakšu kontaktligzdā).
- pārspraust Iespraust vēlreiz, iespraust citā vietā.
- uzspraust Iespraužot, iestiprinot u. tml., novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
- saspriesties Iespriesties (kur) – par kā lielāku daudzumu.
- aizspriesties Iespriesties (rīklē) – par ēdienu.
- iespundēt Iesprostot.
- sasprukt Iesprukt (par vairākiem, daudziem).
- sasprūst Iesprūst (kur) – par kā lielāku daudzumu.
- iespiesties Iesprūst, iespriesties.
- birojs Iestāde (parasti neliela); nodaļa (iestādē, uzņēmumā).
- krājkase Iestāde (piem., bijušajā PSRS), kas pieņem iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas; šīs iestādes ēka, telpas.
- redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
- aģentūra Iestāde vai organizācija, kas izpilda noteiktu valdības uzdevumu.
- aģentūra Iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus.
- konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus.
- laboratorija Iestāde vai tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu.
- stacija Iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai ar automobiļiem, ūdenstransportlīdzekļiem.
- pārstāvniecība Iestāde, institūcija, kas pārstāv (valsts, uzņēmuma u. tml.) intereses citā valstī vai starptautiskā organizācijā.
- dienests Iestāde, institūcija, kas veic kādus speciālus uzdevumus, pienākumus.
- pārstāvniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kas pārstāv kādas teritorijas iedzīvotāju intereses citā iestādē, institūcijā, organizācijā; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
- vēstniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kuras pamatmērķis ir kādas vērtības popularizēšana; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
- radiokomiteja Iestāde, kas (padomju laikā) organizēja un vadīja radioraidījumu sagatavošanu, kontrolēja to saturu, kvalitāti, nodrošināja radioraidījumu pārraidi.
- centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus; iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
- kredītiestāde Iestāde, kas dod kredītu (1).
- nodaļa Iestāde, kas ir (kā) sastāvdaļa, atsevišķa vienība; kādas iestādes vai uzņēmuma daļa.
- lombards Iestāde, kas izsniedz aizdevumus pret nodotu kustamu mantu.
- autoinspekcija Iestāde, kas kontrolē autotransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību; ēka, kurā atrodas šī iestāde (Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. 90. gadiem).
- radio Iestāde, kas nodarbojas ar informācijas, mūzikas u. tml. pārraižu veidošanu un raidīšanu ar radioviļņiem; radiofons.
- radiofons Iestāde, kas nodarbojas ar radio pārraižu veidošanu un pārraidīšanu; radio (1).
- pārvalde Iestāde, kas nodarbojas ar tās pakļautībā esošo iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; ēka, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
- kinodirekcija Iestāde, kas organizē kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piem., padomju laikā).
- banka Iestāde, kas pieņem noguldījumus, uzglabā naudu, ir starpnieks maksājumos, norēķinos, kā arī izsniedz kredītus; ēka, kur veic šīs operācijas.
- filharmonija Iestāde, kas rīko koncertus un citus mūzikas sarīkojumus; ēka, kurā atrodas šāda iestāde.
- kolektors Iestāde, kas savāc un sadala starp iestādēm, organizācijām (piem., grāmatas).
- apdrošinātājs Iestāde, kas slēdz apdrošināšanas līgumu un garantē apdrošināšanas atlīdzību.
- aģentūra Iestāde, kas vāc un izplata informāciju (presei, radio, televīzijai).
- muzejs Iestāde, kas vāc, glabā, sistematizē, izstāda apskatei, kā arī pēta noteikta veida materiālās un garīgās kultūras vērtības.
- kontrole Iestāde, kas veic uzraudzības un pārbaudes darbu.
- planetārijs Iestāde, kur ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē zvaigžņotās debess ainas; ēka, kur darbojas šāda iestāde.
- cietums Iestāde, kur ievieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai; šīs iestādes ēka.
- aptieka Iestāde, kur pārdod ārstniecības līdzekļus, kā arī izgatavo zāles pēc individuālām receptēm; telpa, kur atrodas šāda iestāde.
- bordelis Iestāde, kur prostitūtas sniedz pakalpojumus klientiem.
- atskurbtuve Iestāde, kurā atskurbina piedzērušos.
- autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai.
- komisariāts Iestāde, kuru vada komisārs.
- bāze Iestāde, noliktava, ēku komplekss u. tml., kas apgādā (ko) ar materiālajiem resursiem vai nodrošina noteikta veida pakalpojumus.
- kurjerpasts Iestāde, organizācija, kas apkalpo klientus, nogādājot sūtījumus ar kurjeriem; šāda sūtījumu nogāde.
- izplatītājs Iestāde, organizācija, kas nodrošina (kā) izplatīšanu, pārdošanu.
- kantoris Iestāde, uzņēmums (parasti padomju iekārtā).
- studija Iestāde, uzņēmums, kas gatavo radio pārraides, televīzijas pārraides, kinofilmas.
- stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu, piem., pētniecisku, darbību veikšanai; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
- struktūra Iestāde.
- reģistratūra Iestādes nodaļa, kur veic reģistrāciju.
- kompetence Iestādes vai amatpersonas pilnvaru apjoms.
- ofiss Iestādes vai uzņēmuma birojs, kantoris.
- sēde Iestādes, organizācijas u. tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
- pašpārvalde Iestādes, organizācijas u. tml. tiesības patstāvīgi izlemt savus pārvaldes jautājumus, šo tiesību realizēšana.
- rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
- laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, mērījumus; speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, mērījumiem.
- kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību uz laiku izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi (tagad dienesta viesnīca).
- aizstādīt Iestādīt (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai).
- izstādīt Iestādīt (augus) citu no cita kādā attālumā.
- sastādīt Iestādīt (ko) lielākā daudzumā; iestādīt (kā lielāku daudzumu).
- uzstādīt Iestādīt (ko) virsū (uz kā, kam).
- pārstādīt Iestādīt citā vietā.
- piestādīt Iestādīt papildus.
- iecentrēt Iestādīt, noregulēt (detaļu) atbilstoši centram, rotācijas asij.
- uzlikt Iestādīt, noregulēt (ierīces darbību, darbības režīmu).
- apstādīt Iestādot (ko), aizņemt kādu platību.
- stiga Iestaigāta taka, brīva josla, pa kuru var iet, arī braukt.
- iespraudums Iestarpinājums.
- iemetināt Iestarpināt (kādu vārdu, piebildi, parasti cita runātajā).
- iemest Iestarpināt (kādu vārdu), ierunāties (parasti, kādu pārtraucot).
- iepūst Iestāstīt (parasti ko aplamu).
- iestāja Iestāšanās.
- iekārtoties Iestāties (darbā).
- nogulties Iestāties (kur, pār ko u. tml.).
- iekļūt Iestāties (kur), iegūt tiesības (kur) piedalīties, parasti pārvarot grūtības, šķēršļus.
- sastingt Iestāties (par klusumu, mieru).
- atnākt Iestāties (piem., par laika posmu); iesākties (piem., par izjūtām).
- izbeigties Iestāties laikam, kad (piem., juridiskās attiecības, saistības) vairs nav spēkā.
- atgriezties Iestāties no jauna; rasties un izpausties no jauna.
- pienākt Iestāties, iesākties (par laika periodu, laika momentu).
- pienākt Iestāties, iesākties (piem., par notikumiem, parādībām).
- iegulties Iestāties, kļūt manāmam (kur).
- atmesties Iestāties, mainīties.
- pāriet Iestāties, sākt strādāt vai mācīties (citā darbavietā, citā mācību iestādē).
- uznākt Iestāties, sākties.
- samesties Iestāties; iegūt (kādu īpašību) – par parādībām dabā.
- ienākt Iestāties.
- aparāts Iestāžu, nodaļu vai darbinieku kopums.
- inspekcija Iestāžu, uzņēmumu u. tml. pārbaude, kontrole; arī (kā) apskate.
- samukt Iestigt (par vairākiem, daudziem).
- iemukt Iestigt.
- iestrēgt Iestigt.
- sastiklot Iestiklot (ko).
- logs Iestikloti rāmji šādas atveres aizdarīšanai; ietvars šādu rāmju iestiprināšanai.
- iesiet Iestiprināt (grāmatu, žurnālu u. tml.) vākos.
- iekalt Iestiprināt (ko) izkaltā robā, caurumā u. tml.
- iešūt Iestiprināt (papīra lapas) īpašā saturētājā, vākos.
- iekniedēt Iestiprināt ar kniedēm (kur iekšā).
- iesprādzēt Iestiprināt ar sprādzi.
- ielogot Iestiprināt ietvarā (gleznu, attēlu).
- ierāmēt Iestiprināt ietvarā.
- iestiklot Iestiprināt rāmī, ietvarā stikla plāksni; iestiprināt ietvarā zem stikla.
- ievākot Iestiprināt vākos (parasti iespieddarbu).
- salikt Iestiprināt, iebūvēt (vairākas, daudzas detaļas, elementus u. tml.).
- ielikt Iestiprināt, iebūvēt, iemontēt u. tml.
- iestrādāt Iestiprināt, iekļaut (piem., atšķirīgu sastāvdaļu).
- iemetināt Iestiprināt, iestrādāt (kāda materiāla gabalu) kur starpā (piem., ko pagarinot, aizpildot).
- sastiegrot Iestiprināt, ievietot (kur) vairākas, daudzas stiegras.
- ieķitēt Iestiprināt, noblīvēt ar tepi.
- likt Iestiprināt, piestiprināt, veidot no daļām (piem., būvējot, labojot, montējot).
- uztankoties Iestiprināties, ieēdot, iedzerot (ko).
- sastiprināties Iestiprināties.
- iemēslot Iestrādājot mēslojumu, padarīt (zemes gabalu) auglīgu, auglīgāku.
- kūdrot Iestrādāt (parasti ieart) augsnē kūdru.
- iekultivēt Iestrādāt augsnē (ar kultivatoru).
- iekalt Iestrādāt kalumā.
- oderēt Iestrādāt oderi (apģērbam, arī apaviem).
- izoderēt Iestrādāt oderi (piem., apģērbam, apaviem).
- vatēt Iestrādāt siltinājuma kārtu (piem., vates, vatelīna) (parasti tekstilizstrādājumā).
- iespriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā).
- iesprūst Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā).
- sastrēgt Iestrēgt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- aizspiesties Iestrēgt (rīklē), aizspriesties.
- iesērēt Iestrēgt, iegrimt (smilts, dūņu u. tml. sanesumos).
- kompozīcija Iestudējums, kurā apvienoti (piem., dažādu daiļdarbu, skaņdarbu) fragmenti.
- uzvest Iestudēt un izrādīt (piemēram, lugu).
- iedzīt Iestumt, ievirzīt (kur iekšā).
- iepumpēt Iesūknēt.
- sasūkt Iesūkt (ko) lielākā daudzumā; iesūkt (kā lielāku daudzumu).
- ievilkt Iesūkt (šļircē).
- ievilkties Iesūkties (vielā, masā, šķidrumā); piesātinoties (ar vielu) sasniegt noteiktu gatavību.
- infiltrēties Iesūkties augsnē (par ūdeni).
- sasūkties Iesūkties lielākā daudzumā (par šķidrumu, smaržu u. tml.); iesūkties (par šķidruma, smaržas u. tml. lielāku daudzumu).
- iestāvēties Iesūkties un ilgi neizgaist (par smaržu).
- iesūkstēties Iesūrstēties.
- iesvēte Iesvētīšana.
- iesvaidīt Iesvētīt reliģiskā ceremonijā, apslakot ar svētīto ūdeni vai ieziežot ar svētīto eļļu.
- konfirmēt Iesvētīt, iestiprināt (reliģiskā ceremonijā).
- mūķene Iesvētīta reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) sieviešu kārtas locekle, kas devusi īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
- mācītājs Iesvētīts baznīcas kalpotājs ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
- priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
- garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs; mācītājs.
- mūks Iesvētīts reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) vīriešu kārtas loceklis, kas devis īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
- iesvilties Iesvilt.
- aizšalkties Iešalkties.
- iešalkoties Iešalkties.
- komūnija Iešana pie dievgalda; Svētā Vakarēdiena baudīšana.
- ceļš Iešanas vai braukšanas virziens.
- gājiens Iešanas veids.
- iebliezt Iešaut.
- ietriekt Iešaut.
- aizšķelt Iešķelt.
- aizšķindēties Iešķindēties.
- iešļākt Iešļākties.
- iešpricēt Iešļircināt medikamentu.
- iešpricēt Iešļircināt.
- šļūcenes Iešļūcenes.
- aizšņākties Iešņākties.
- aizšņukstēties Iešņukstēties.
- uzpolsterēt Iešūt (apģērbā, tā daļā) polsteri.
- ieņemt Iešūt (piem., lai padarītu šaurāku, īsāku).
- iešuve Iešūta ieloce, dekoratīva vīle (apģērbam, veļai).
- kabata Iešūts, uzšūts nodalījums (piem., portfelim, somai).
- aizšvirkstēties Iešvirkstēties.
- noiet Iet (noteiktā veidā) un pabeigt iet.
- mīt Iet (pa kādu vietu); ejot, staigājot spiest ar kājām (ko).
- kātot Iet (parasti ātri).
- sukāt Iet (parasti ātri).
- defilēt Iet (parasti lēnām, svinīgi kam garām, gar ko).
- kratīties Iet (prom).
- kāpt krastā Iet ārā no ūdens uz sauszemi.
- avarēt Iet bojā (par transporta līdzekli); ciest avārijā.
- grūt Iet bojā, beigt pastāvēt.
- zaudēt galvu Iet bojā, krist kaujā.
- šālēt Iet doties.
- soļot Iet ierindā noteiktā ritmā.
- turēties līdzi Iet līdzi, sekot.
- tipināt Iet nelieliem soļiem.
- likt kājas pār pleciem Iet prom, doties ceļā.
- slāt Iet smagiem soļiem.
- tenterēt Iet streipuļojot, brīžiem klūpot.
- šļūkāt Iet šļūcošā gaitā.
- noiet Iet un pabeigt iet (pa kurieni).
- ritēt Iet uz priekšu, turpināties (par laiku, laikposmu).
- iet savu ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi.
- iet citu ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi.
- cilpot Iet viegliem, straujiem soļiem (par cilvēku).
- aiziet Iet zudumā; iznīkt; tikt iznīcinātam.
- dipināt Iet, arī skriet sīkiem solīšiem, radot raksturīgu soļu troksni.
- vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piem., lai rādītu ceļu; būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam), atvadītos (no tā).
- mērot Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu).
- šķērsot Iet, braukt (kam) šķērsām pāri.
- maisīties Iet, braukt (kur, pa dažādām vietām).
- pavadīt Iet, braukt kādam līdzi; būt kādam par ceļabiedru, pavadoni.
- brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piem., pa ūdeni, staignu pamatu).
- klidzināt Iet, pārvietoties, radot īsu, skanīgu troksni.
- tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- vicot Iet, skriet, parasti ātrā tempā.
- nūjot Iet, soļot brīvā dabā, izmantojot speciālas nūjas.
- maršēt Iet, soļot vienmērīgā, noteiktā ritmā; arī staigāt.
- stupāt Iet, soļot.
- lāčot Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem); arī iet, skraidīt kur pagadās.
- pēdot Iet, staigāt.
- laipot Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju.
- laipot Iet, vairoties no šķēršļiem.
- kājot Iet; staigāt.
- kāpt Iet.
- laizītava Ietaise (meža dzīvnieku) piebarošanai ar lopbarības sāli.
- dzirdinātava Ietaise dzīvnieku dzirdināšanai.
- zibensnovedējs Ietaise ēku, būvju, arī transportlīdzekļu aizsardzībai pret zibeni.
- pārslēdzējs Ietaise kādas iekārtas, ierīces darbības režīma maiņai; pārslēgs.
- pārslēgs Ietaise kādas iekārtas, ierīces darbības režīma maiņai.
- spiedveidne Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); presforma.
- presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); spiedveidne.
- satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) – par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
- salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) – par šķidrumu.
- ieprecināt Ieteicot, pierunājot u. tml. panākt, ka apprec.
- izvirzīt Ieteikt (kādu, kādu darbu, piem., apbalvošanai).
- propagandēt Ieteikt (ko) lietošanai.
- izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, atbildīgam pienākumam u. tml.); izvirzīt.
- izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam), parasti izvēloties no vairākiem.
- precināt Ieteikt, palīdzēt izraudzīt (kādam sievu, vīru).
- iesacīt Ieteikt.
- ieminēties Ieteikties, pateicot (ko); ierunāties (par ko).
- pamācība Ieteikums, norādījums (kā rīkoties, izturēties); arī padoms.
- lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tuvākā apkārtne.
- lejasdaļa Ietekai tuvākā (upes) daļa.
- influence Ietekme, iespaids.
- pēcietekme Ietekme, kas sākas pēc kādas iedarbības izbeigšanās.
- iespaids Ietekme.
- lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- iedvest Ietekmējot, pārliecinot panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme).
- demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka (tas) zaudē pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības, morāli pagrimst.
- sildīt Ietekmēt (kādu) labvēlīgi, uzmundrinoši; izraisīt (kādā) pozitīvas emocijas.
- pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt paustajai domai, viedoklim u. tml.
- uzspiest Ietekmēt (kādu), lai panāktu, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara u. tml. pretēji (tā) vēlmei.
- locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa rakstura, personības īpašības; mainīt, grozīt (ko).
- spiest Ietekmēt, parasti nelabvēlīgi (kādu) – par psihisku, fizioloģisku stāvokli.
- haizivs Ietekmīga persona.
- dūzis Ietekmīga, augsta amatpersona.
- protekcija Ietekmīgas personas atbalsts, ieteikums; aizstāvība, aizbildnība.
- favorīts Ietekmīgas personas iemīļots un atbalstīts cilvēks.
- iespaidīgs Ietekmīgs.
- mafija Ietekmīgu cilvēku grupa.
- uzvalks Ietērps.
- saaut Ietērpt (kājas) zeķēs, apavos; uzvilkt (zeķes, apavus).
- satērpt Ietērpt (parasti pilnīgi).
- apaut Ietērpt zeķēs, apavos (kājas).
- ietiece Ietiekšanās, iekļūšana (kādā citā sfērā, jomā – parasti saistībā ar mākslu).
- stīvēties Ietiepīgi pretoties; ietiepīgi nepiekrist, nepiekāpties.
- stūrgalvīgs Ietiepīgs, nepiekāpīgs (par cilvēku).
- kapacitāte Ietilpība; maksimālais daudzums, ko (kas) spēj uzkrāt vai saražot.
- tilpība Ietilpība.
- vanna Ietilpīgs, garens trauks, kurā mazgājas vai ko izmanto mazgāšanai.
- satilpināt Ietilpināt (ko) lielākā daudzumā; ietilpināt (kā lielāku daudzumu).
- tilpināt Ietilpināt.
- ieiet Ietilpt, būt ietilpināmam.
- tilpt Ietilpt.
- uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (ko) smēķēšanai.
- satīstīt Ietīstīt (parasti pilnīgi).
- satramdīt Ietramdīt, parasti ļoti; satraukt; sabiedēt.
- aiztrīcēties Ietrīcēties.
- ietrīsēties Ietrīcēties.
- iestrēgt Ietriecoties (kur iekšā), neizvirzīties cauri, palikt iekšā.
- ieurbties Ietriekties, iespiesties (kur iekšā) – parasti par asiem, smailiem priekšmetiem.
- iebraukt Ietriekties, spēcīgi iesist.
- iedzīties Ietriekties.
- aiztrīsēties Ietrīsēties.
- atvilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no algas); atskaitīt.
- novilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.); atvilkt.
- rūts Ietvarā iestiprināta stikla plātne; stikla daļa, laukums starp loga spraišļiem.
- brilles Ietvarā iestiprinātas divas stikla lēcas redzes spēju palielināšanai.
- rāmis Ietvars (brillēm).
- ielogs Ietvars (gleznai, attēlam).
- aploda Ietvars (logam, durvīm).
- logāts Ietvars (piem., gleznai, attēlam).
- aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas); šāds ietvars kopā ar ietvertajām detaļām.
- ietne Ietve.
- trotuārs Ietve.
- klāt Ietverot (ko viscaur, visapkārt), segt (to).
- pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
- implikācija Ietveršana, iekļaušana (līdz ar ko citu).
- kadrēt Ietvert (parasti saskaņā ar māksliniecisku ieceri) kadrā [2].
- granulēt Ietvert (sēklas) minerālvielu, balastvielu apvalkā.
- glabāt Ietvert (sevī).
- bruņot Ietvert izturīgā aizsargkārtā.
- koncentrēt Ietvert lielā daudzumā (kur).
- aptvert Ietvert savā redzes lokā.
- saturēt Ietvert sevī, savā saturā.
- aptvert Ietvert sevī, savas darbības sfērā (parasti ko lielu, plašu).
- ieveidot Ietvert, attēlot (piem., daiļdarbā).
- ieslēgt Ietvert, iekļaut (kur iekšā).
- implicēt Ietvert, iekļaut (līdz ar ko citu).
- iejozt Ietvert, ierobežot, atrasties apkārt (kam).
- iekodēt Ietvert.
- caururbt Ieurbjoties radīt dziļus caurumus (kādā priekšmetā, ķermenī).
- izurbt Ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
- un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo teikumu.
- gan Ievada pieļāvuma palīgteikumu.
- lai Ievada pieļāvuma palīgteikumu.
- preambula Ievaddaļa (piem., likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā, kurā izklāstīti tā mērķi un galvenie principi.
- uvertīra Ievadījums (darbībai, norisei, notikumam u. tml.).
- ieskaņa Ievadījums, sākums (kādai norisei).
- vakcinēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; potēt (1).
- potēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; vakcinēt.
- pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu) citam cilvēkam.
- čipēt Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu.
- čipot Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu.
- ozonēt Ievadīt (kādā vielā) ozonu.
- iejundīt Ievadīt (kādu laika posmu), vēstīt (tā) tuvošanos.
- iezvanīt Ievadīt (ko).
- apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā, lai to apaugļotu.
- uzņemt Ievadīt (nepieciešamās vielas) organismā (par augiem, to daļām).
- ieskandināt Ievadīt ar mūziku.
- injicēt Ievadīt ar šļirci (zāļu vielu, vakcīnu u. tml.).
- drukāt Ievadīt datorā (tekstu).
- skenēt Ievadīt datorā informāciju (tekstus, attēlus), izmantojot skeneri.
- ieeļļot Ievadīt eļļu; ieziest (ko) ar eļļu.
- gāzēt Ievadīt gāzi, piesātināt ar gāzi.
- sapotēt Ievadīt organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
- iepotēt Ievadīt organismā vakcīnu.
- sapotēt Ievadīt organismā vakcīnu.
- sazāļoties Ievadīt sev zāles, medikamentus lielākā daudzumā.
- tamponēt Ievadīt tamponu (brūcē vai organisma dobumā).
- elpināt Ievadīt un izvadīt (kādam) no plaušām gaisu.
- ievadvārdi Ievads (2).
- ieskaņa Ievads, sākuma posms (parasti skaņdarbā, daiļdarbā).
- aizvaidēties Ievaidēties.
- iegaudoties Ievaimanāties, skaļi ieraudāties.
- savainot Ievainojot (organisma daļu), padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- sasitums Ievainojums, kas radies sitiena rezultātā un kas neizraisa ārēju asiņošanu.
- savainot Ievainot (par organisma daļu).
- brūce Ievainota un nesadzijusi audu vieta.
- izlūkot Ievākt slepeni (piem., militāra rakstura) ziņas.
- pazondēt Ievākt ziņas (par ko).
- zondēt Ievākt ziņas (par ko).
- ienēsāt Ievalkāt.
- aizvankšķēties Ievankšķēties.
- povidla Ievārījums, kas pagatavots no augļu vai ogu biezeņa.
- džems Ievārījums, kurā augļi vai ogas ir savārīti biezā masā.
- zapte Ievārījums.
- iespiest Ieveidot (ar šablonu audumā, ar īpašiem rīkiem kādā virsmā ornamentu, attēlu).
- ielikt Ieveidot (ilgviļņus).
- ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu, rievas); padarīt (ko) rievainu.
- ierobīt Ieveidot (kādā virsmā robu), padarīt (ko) robainu.
- ievagot Ieveidot (kur vagu).
- iekrokot Ieveidot (kur) krokas.
- iekruzuļot Ieveidot (kur) kruzuļus.
- iecirtot Ieveidot (matos) cirtas.
- iedobt Ieveidot (nelielu iedobumu, padziļinājumu).
- savēlēt Ievēlēt (vairākus, daudzus).
- vietniekpulks Ievēlēta pagasta pašvaldības institūcija.
- leģislatūra Ievēlētās pārstāvnieciskas institūcijas (piem., parlamenta) vai vēlētas amatpersonas (piem., prezidenta) pilnvaru laiks, ar likumu noteiktais darbības periods.
- vecajie Ievēlēti (kādas kopienas, cilvēku grupas u. tml.) pārstāvji.
- prezbiteris Ievēlēts Baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiterisma draudzēs).
- rātskungs Ievēlēts rātes loceklis.
- delegāts Ievēlēts vai iecelts kādas valsts, kolektīva vai iestādes pilnvarots pārstāvis; delegācijas loceklis.
- pašvaldība Ievēlētu pārstāvības un izpildu iestāžu institūcija vietēja mēroga saimniecisko un vietējo iedzīvotāju sociālo jautājumu risināšanai.
- iezvelt Ievelt, iesliet (ko smagu).
- pavērsiens Ievērojama, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piem., kā norisē, gaitā, attīstībā).
- divkāršot Ievērojami palielināt, kāpināt (piem., spēkus, pūles).
- sakāpt Ievērojami palielināties.
- deformēt Ievērojami pārveidot, kropļot (kā formu).
- nobremzēt Ievērojami samazināt, vai pilnīgi apturēt (kā) norises, attīstības ātrumu.
- notikums Ievērojams fakts; izcila, nozīmīga parādība.
- sausums Ievērojams ilglaicīgs nokrišņu trūkums, kura dēļ augsnē izbeidzas mitruma rezerves.
- kritisks Ievērojams, liels; tāds, kas var radīt sarežģījumus, bīstamu situāciju.
- augstums Ievērojams, nozīmīgs stāvoklis; situācija, kurā pastāv šāds stāvoklis.
- augsts Ievērojams, nozīmīgs, svarīgs, arī saistīts ar lielu atbildību.
- plejāde Ievērojamu kādas nozares, profesijas u. tml. pārstāvju kopums.
- atkarība Ievērojot (ko), saskaņā (ar ko).
- turēties Ievērot (piem., noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
- liesēt Ievērot diētu un censties samazināt savu svaru.
- gavēt Ievērot gavēni.
- ieturēties Ievērot mērenību ēšanā; ieturēt diētu.
- pieturēties Ievērot noteiktus principus; balstīties, pamatoties (uz ko).
- vadīties Ievērot, ņemt vērā (ko) savā darbībā, rīcībā.
- raudzīties Ievērot, ņemt vērā.
- piefiksēt Ievērot, pamanīt, arī iegaumēt (ko).
- iziet Ievērot, pieņemt par pamatu, izejas punktu (tālākai darbībai, secinājumam u. tml.).
- ieraudzīt Ievērot, uztvert (piem., rakstura, personības īpašības).
- pamanīt Ievērot.
- vērā Ievērot.
- importēt Ievest (preces, arī kapitālu, pakalpojumus) no ārzemēm.
- ievietot Ievest un novietot (kur iekšā dzīvnieku).
- introducēt Ieviest (augu vai dzīvnieku sugas un šķirnes) vietās, kurās tās iepriekš nav bijušas sastopamas.
- aizsākt Ieviest (ko jaunu).
- automatizēt Ieviest automātiskas iekārtas (piem., kādā nozarē, uzņēmumā).
- pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību; pārveidot (1).
- elektrificēt Ieviest elektrisko enerģiju tautsaimniecībā, kādā tās nozarē, sadzīvē u. tml.; pievadīt elektrisko strāvu (kādam objektam).
- atgriezt Ieviest no jauna (ko bijušu); panākt, ka iestājas atkal; atgūt.
- industrializēt Ieviest tautsaimniecībā lielu, mašinizētu ražošanas sistēmu; ieviest šādu ražošanas sistēmu (kādā valstī).
- iekārtot Ieviest, iedibināt noteiktu kārtību.
- iedzīvināt Ieviest, īstenot dzīvē.
- saviesties Ieviesties lielā daudzumā – parasti par ko nevēlamu.
- ienākt Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem, augiem).
- ieperināties Ieviesties, iemitināties.
- iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam.
- perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par ko nevēlamu).
- iesakņoties Ieviesties; nostiprināties.
- revolucionizēt Ieviešot ko radikāli jaunu, panākt straujas un būtiskas izmaiņas (kādā nozarē, darbības jomā u. tml.); būtiski izmainīt (ko).
- ieklāt Ievietojot (kur iekšā kādu materiālu), izveidot segumu.
- kompostrēt Ievietojot kompostrētājā, iespiest (biļetē) datumu vai cita veida zīmi kontrolei vai reģistrācijai.
- iesēdināt Ievietot (apcietinājumā, cietumā).
- ietupināt Ievietot (apcietinājumā, cietumā).
- tupināt Ievietot (cietumā).
- iespundēt Ievietot (ieslodzījumā, cietumā).
- ielikt Ievietot (kādā iestādē); iekārtot (piem., darbā).
- iesaiņot Ievietot (kādā materiālā, izstrādājumā), lai aizsargātu transportējot, glabājot.
- iebāzt Ievietot (kādu kur, parasti pret paša gribu).
- stacionēt Ievietot (kādu) stacionārā [1].
- spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai to saspiestu, noturētu kādā stāvoklī u. tml.
- tarot Ievietot (ko) tarā.
- iekārt Ievietot (kur iekšā) un pakārt.
- ietilpināt Ievietot (kur iekšā); panākt, ka ievietojas.
- ielikt Ievietot (kur iekšā).
- ierūmēt Ievietot (kur iekšā).
- iemest Ievietot (kur, parasti pret paša gribu).
- ievākt Ievietot (kur, piem., glabāšanai).
- iecept Ievietot (mīklā) un izcept.
- uzsēt Ievietot (mikroorganismus) barotnē audzēšanai laboratorijas apstākļos.
- ieslodzīt Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aizžogojumā) tā, ka netiek laukā.
- dot Ievietot (piem., kādā tekstā, izdevumā).
- iespiest Ievietot (priekšmetu šaurā vietā).
- hospitalizēt Ievietot (slimnieku) ārstēšanai slimnīcā.
- iesprostot Ievietot (sprostā, iežogojumā).
- salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
- ieguldīt Ievietot guļus (kur iekšā).
- ieguldīt Ievietot horizontāli (kur iekšā priekšmetu); ievietot (kur iekšā, piem., būvmateriālu).
- sēdināt Ievietot ieslodzījuma vietā.
- spundēt Ievietot ieslodzījumā, cietumā.
- peldināt Ievietot priekšmetu ūdenī, sekmējot tā kustību pa ūdens virsmu.
- iemērkt Ievietot šķidrumā, lai mērcētu.
- iebetonēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar betona masu.
- iecementēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar cementa masu.
- ieģērbt Ievietot, iekļaut (kur apģērba gabalu).
- pildīt Ievietot, iestrādāt (ko citu) gatavojamā produkta iekšienē.
- ielikt Ievietot, publicēt (piem., rakstu, attēlu laikrakstā, žurnālā).
- iekrāmēt Ievietot.
- ierūmēties Ievietoties (kur iekšā).
- ieslieties Ievietoties stāvus, arī atbalstoties (kur iekšā) – par cilvēku.
- ietupties Ievietoties tupus, iesēsties (sēdēšanai neērtā vietā).
- ieaut Ievilkt (apavos kājas); ievilkt (apavos).
- ieart Ievilkt (kādā virsmā rievu, vagu).
- iešņaukt Ievilkt degunā (piem., šņaucamo tabaku).
- elpot Ievilkt gaisu plaušās un to izpūst.
- iemiegt Ievilkt starp kājām (asti).
- iesvītrot Ievilkt svītras (kur iekšā), iezīmēt ar svītrām.
- pievilkt Ievilkt, iezīmēt (grafisku zīmi), tā papildinot uzrakstīto.
- sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
- ietērpt Ievilkt.
- iezīme Ievilkta, ierakstīta u. tml. zīme, nosacīts apzīmējums.
- ieadīties Ievingrināties adīšanā.
- saspraust Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā; ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu).
- iedurt Ievirzīt (kur iekšā ko smailu, asu).
- salaist Ievirzīt (kur iekšā vairākus, daudzus priekšmetus).
- iebraukt Ievirzīt (kur iekšā, piem., roku).
- ienest Ievirzīt (kur iekšā) – piem., par vēju, straumi.
- ieslēpt Ievirzīt (kur iekšā), neļaut saskatīt (kādu ķermeņa daļu).
- iedabūt Ievirzīt (kur iekšā), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- iedzīt Ievirzīt (kur iekšā).
- ielaist Ievirzīt (kur iekšā).
- ievilkt Ievirzīt (rokas piedurknēs), ieaut (kājas apavos).
- iegremdēt Ievirzīt (šķidrumā), panākot vai ļaujot, ka iegrimst.
- kodēt Ievirzīt cilvēka apziņu noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu) ar psihoterapijas metodēm.
- iekāpt Ievirzīt kājas vai kāju (piem., apavos, biksēs).
- slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
- ievilkt Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu).
- ieraut Ievirzīt uz iekšu; pievilkt klāt.
- ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā); attālināties, kļūstot nesaskatāmam.
- ievelties Ievirzīties (kur iekšā, piem., ar mutuļiem vai kustību, kas atgādina velšanos).
- ievest Ievirzīties (kur iekšā) – par ceļiem, takām u. tml.
- iepūst Ievirzīties (kur iekšā) – par vēju.
- ieiet Ievirzīties (kur iekšā) – piem., par ceļu.
- iekļauties Ievirzīties (kur iekšā) un piekļauties.
- iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti vairoties, arī slēpjoties (no kā).
- iebraukt Ievirzīties (par ķermeni, ķermeņa daļu).
- iesoļot Ievirzīties (parasti pilsētā) – par karaspēku.
- salīst Ievirzīties (piem., mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas – par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- noiet Ievirzīties dziļi ūdenī (līdz dibenam), nogrimt.
- iekļūt Ievirzīties, parasti nejauši (kur iekšā).
- iekritis Ievirzīts uz iekšu (par ķermeņa daļām).
- satīt Ievīstīt.
- ievājs Ievu audze; ievām apaugusi vieta.
- ievziedi Ievu ziedi.
- iedzimtais Iezemietis.
- noviksēt Ieziest (ar apavu krēmu) un nospodrināt.
- ietaukot Ieziest ar taukvielām; piesātināt ar taukvielām.
- ievaskot Ieziest ar vasku.
- nosmērēties Ieziest sevi, savas ķermeņa daļas (ar ko).
- iedarvot Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu.
- ieķepēt Ieziest, iepildīt (ko mīkstu, lipīgu).
- iesmērēt Ieziest.
- iesmērēties Ieziesties.
- aprise Iezīmes, galvenie vilcieni.
- atzīmēt Iezīmēt (ar zīmi).
- ievilkt Iezīmēt (ģeometrisku figūru kādā citā ģeometriskā figūrā).
- iestigot Iezīmēt (parasti meža nogabala) robežas (piem., ar stigām, mietiņiem).
- pārvilkt Iezīmēt (piem., līniju, svītru) pāri (kam), pār (ko).
- marķēt Iezīmēt (tēlojumā) galvenos darbības akcentus, emocionāli neizspēlējot lomas nianses.
- punktēt Iezīmēt ar punktiem, veidot no atsevišķiem punktiem; klāt ar punktiem.
- gult Iezīmēties, izveidoties.
- slāneklis Iezis, kam raksturīga slāņaina tekstūra un kas šķeļas plāksnēs.
- pamatiezis Iezis, kas ir radies pirms kvartāra perioda.
- vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai; izvirdumiezis.
- izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai.
- cilmiezis Iezis, kas sastāv no citu iežu dēdēšanas materiāliem un no kā veidojas augsne.
- rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus.
- sazīst Iezīst (ko) lielākā daudzumā; iezīst (kā lielāku daudzumu).
- aizzvanīties Iezvanīties.
- aizzviegties Iezviegties.
- nogulumieži Ieži, kas radušies no senāku iežu dēdēšanas produktiem vai organiskām atliekām, arī no vulkānu izvirdumiem.
- silicītieži Ieži, kas sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda minerāliem.
- iežņauga Iežmauga.
- aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai izmitināšanai zem klajas debess).
- morēna Iežu (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs (šļūdonis).
- tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros, naftas urbumos u. tml.
- horizonts Iežu iedalījuma pamatvienība; iežu slānis ar līdzīgām pazīmēm.
- starpkārta Iežu kārta, kas atrodas starp, parasti divām, citu iežu kārtām.
- noslīdenis Iežu masīvs, kas noslīdējis pa nogāzi.
- erozija Iežu pakāpeniska sairšana un aizskalošana (piem., ūdens straumju ietekmē).
- sagulums Iežu telpiskais izvietojums Zemes garozā.
- laukšpats Iežus veidojošs minerāls, kas sastāv no alumīnija, silikāta savienojumos ar kāliju, nātriju, kalciju u. tml.
- EE Igaunija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- EEK Igaunijas naudas vienība – Igaunijas krona.
- ihtiologs Ihtioloģijas speciālists.
- vienmēr Ik reizi; katrreiz.
- saimniecība Ikdienas dzīvē nepieciešamo darbu, ierīču un priekšmetu kopums.
- proza Ikdienas dzīve; ikdienība.
- ikdiena Ikdienība.
- triviāls Ikdienišķs, parasts, bez oriģinalitātes.
- prozaisks Ikdienišķs, parasts.
- caurmērs Ikdienišķs; visbiežāk sastopamais.
- kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija ievietota populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
- paralēle Ikviena no taisnēm, kas atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām saglabājas nemainīgs attālums, ja tās turpina.
- vēsture Ikviens attīstības process, likumsakarība dabā.
- priekšzobs Ikviens no zobiem, kas atrodas mutes priekšpusē (noder barības nokošanai).
- indivīds Ikviens patstāvīgi eksistējošs dzīvs organisms, īpatnis, kādas bioloģiskas sugas pārstāvis.
- jebkurš Ikviens, katrs (no noteiktas priekšmetu, parādību grupas).
- ieraža Ilgā laikā izveidojusies (rīcības, izturēšanās) kārtība.
- izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot.
- ilgtermiņa Ilgākā laika posmā.
- gads Ilgāks (kādas norises, darbības) laika posms.
- diena Ilgāks laika posms, periods; dzīve, mūžs.
- uzglabāt Ilgāku (arī noteiktu) laiku glabāt (tā, ka, piemēram, nebojājas, nezaudē kvalitāti).
- uzglabāties Ilgāku (arī noteiktu) laiku tiekot turētam (kur, kādos apstākļos), nezaudēt kvalitāti.
- darīties Ilgāku laiku (ko) darīt, darboties (ar ko, ap ko).
- nomētāties Ilgāku laiku (kur) mētājoties, nebūt vairs atrodamam, pazust.
- kapāties Ilgāku laiku (parasti daudz) strādāt, darboties.
- nocīnīties Ilgāku laiku aktīvi cīnīties, darboties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
- skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, ārdīt (ko).
- izkarst Ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti.
- sagulēt Ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur).
- izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piem., labību) – par ūdeni, sniegu.
- izbadināt Ilgāku laiku badināt.
- nospiest Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), padarīt (to) sāpīgu.
- uzberzēt Ilgāku laiku berzējot, arī kam berzējoties (iegūt, rasties).
- dirnēt Ilgāku laiku bezdarbībā, arī nekustīgi, atrasties (kur).
- kūkot Ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, uzturēties (kur).
- kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, nekustīgi atrasties, uzturēties (kur); dirnēt.
- izblandīties Ilgāku laiku blandīties; blandoties pabūt (daudzās vietās).
- nobristies Ilgāku laiku brist, staigāt (pa ko); šādā veidā pavadīt (kādu laiku).
- nēsāt Ilgāku laiku būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
- valkāt Ilgāku laiku būt ar kādu noteiktu (matu) sakārtojumu, griezumu; nēsāt (2).
- izsalties Ilgāku laiku būt aukstumā un izjust zemas temperatūras iedarbību.
- iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma.
- izsēdēties Ilgāku laiku būt, atrasties (kādā vietā).
- cepināt Ilgāku laiku cept (parasti uz nelielas uguns).
- nociesties Ilgāku laiku ciesties (piem., ko nedarot, atsakoties no kā); noturēties, novaldīties.
- knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
- iztrakoties Ilgāku laiku darboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
- izņemties Ilgāku laiku darboties, censties ko panākt (parasti veltīgi).
- sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.
- klapatoties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
- izcilāt Ilgāku laiku daudz cilāt; cilājot aplūkot un pārbaudīt.
- noņemties Ilgāku laiku daudz darboties, strādāt, nopūlēties u. tml.
- izklaudzināties Ilgāku laiku daudz klaudzināt (parasti veltīgi).
- norakties Ilgāku laiku daudz rakt, strādāt zemes darbus.
- lolot Ilgāku laiku domāt (par ko īstenojamu) un cerēt (to) piepildīt.
- nodzīvoties Ilgāku laiku dzīvot, uzturēties (kur, kādā vietā).
- izgaidīties Ilgāku laiku gaidīt (parasti veltīgi).
- grabināties Ilgāku laiku grabināt.
- izgrabināties Ilgāku laiku grabināties.
- izgulēties Ilgāku laiku gulēt (kur); ilgāku laiku atrasties (kur) guļus stāvoklī.
- sagulēt Ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim).
- nogulēt Ilgāku laiku guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- saelpoties Ilgāku laiku ieelpot (ko) lielākā daudzumā.
- nomeklēties Ilgāku laiku intensīvi meklēt.
- izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, sabojāt (piem., dīvānu), radot (tajā) padziļinājumus, bedres u. tml.
- iesēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, pierast (pie vietas, sēdekļa).
- sajāt Ilgāku laiku jājot, sapūlēt, ļoti nogurdināt (zirgu).
- knibināties Ilgāku laiku knibināt.
- noknibināties Ilgāku laiku knibināties (2).
- noknibināties Ilgāku laiku knibināties (piem., darot ko sīku, smalku).
- iekopt Ilgāku laiku kopjot, padarīt auglīgāku (zemi).
- zelēt Ilgāku laiku košļāt, arī viļāt pa muti (ko).
- kravāties Ilgāku laiku kravāt (ko).
- lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par putniem, kukaiņiem u. tml.
- vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
- nolocīties Ilgāku laiku locīties (veicot darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos).
- izjusties Ilgāku laiku ļoti just līdzi (kādam).
- nomētāties Ilgāku laiku mētāties (pa gultu).
- nomētāties Ilgāku laiku mētāties, klīst (pa kurieni), atrasties, būt (kādā vietā).
- nozust Ilgāku laiku nebūt sastopamam; būt nezināmā prombūtnē; pazust.
- pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties (par emocijām).
- izstīvēties Ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties.
- izārdīties Ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties.
- sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam; sablīvēties.
- noķēpāties Ilgāku laiku nodarboties ar ko tādu, kas prasa daudz darba, pūļu.
- izmocīties Ilgāku laiku paciest lielas grūtības.
- iesakņoties Ilgāku laiku palikt, iedzīvoties (kādā vietā).
- nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot, glabāt (sevī) un neizpaust (jūtas, domas).
- sēdēt Ilgāku laiku pastāvēt (piem., par emocijām).
- žņaugt Ilgāku laiku pastāvot, radīt nemieru, satraukumu u. tml. (par psihisku stāvokli).
- izciemoties Ilgāku laiku pavadīt ciemos.
- čabināties Ilgāku laiku radīt paklusu, čaukstošu troksni.
- izgaudoties Ilgāku laiku radīt stieptas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- saraudāt Ilgāku laiku raudot, izraisīt (ap acīm, sejā) pietūkumu, piesarkumu u. c.
- iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piem., domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
- izsēdēt Ilgāku laiku sēžot (uz kā), sabojāt, nolietot.
- nosēdēt Ilgāku laiku sēžot, nospiest, padarīt stīvu (ķermeņa daļu).
- izdauzīties Ilgāku laiku skaļi klauvēt, sist, dauzīt.
- iztrakoties Ilgāku laiku skaļi, trokšņaini uzvesties, izturēties, rīkoties strauji, neapvaldīti.
- bārstīt Ilgāku laiku skandināt (parasti dzidras, skanīgas skaņas).
- vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- izsmelgties Ilgāku laiku smelgt un pārstāt.
- izmīcīties Ilgāku laiku spaidīties, grūstīties (drūzmā).
- klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); klaiņot.
- klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām (parasti bez noteikta mērķa); klīst.
- nostāvēties Ilgāku laiku stāvēt (kur) vai ilgi būt, atrasties (kādā vietā).
- izkalpot Ilgāku laiku strādājot, kalpojot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā).
- uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucējot, dzeļot u. tml.
- mīcīties Ilgāku laiku uzturēties, arī pārvietoties nelielā platībā; mīdīties.
- noslaistīties Ilgāku laiku vai kādu laiku slaistīties.
- nodeldēt Ilgāku laiku valkājot, lietojot, panākt, ka (kas) nodilst, novalkājas.
- ievārīties Ilgāku laiku vāroties, iegūt vajadzīgo konsistenci.
- ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet vārāmajā produktā.
- kārpīties Ilgāku laiku, (parasti) intensīvi kārpīt – par dzīvniekiem.
- izmīcīties Ilgāku laiku, ar grūtībām iet, pārvietoties (pa staignu vietu).
- izkratīt Ilgāku laiku, arī spēcīgi kratīt.
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
- sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos.
- sadarīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt.
- sadejot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dejot.
- sadzīvot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīvot; nodzīvot.
- saganīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ganīt.
- sastaigāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt; ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim).
- noadīties Ilgāku laiku, daudz adīt (parasti līdz nogurumam).
- noairēties Ilgāku laiku, daudz airēt (parasti līdz nogurumam).
- izākstīties Ilgāku laiku, daudz ākstīties.
- izālēties Ilgāku laiku, daudz ālēties.
- izamizēties Ilgāku laiku, daudz amizēties.
- izauklēties Ilgāku laiku, daudz auklēt.
- izauroties Ilgāku laiku, daudz aurot; izbļaustīties, izklaigāties.
- izballēties Ilgāku laiku, daudz ballēties.
- izbizoties Ilgāku laiku, daudz bizot.
- izblēņoties Ilgāku laiku, daudz blēņoties (parasti par bērniem).
- noblēties Ilgāku laiku, daudz blēt.
- izbļauties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties, kliegt, klaigāt.
- izbļaustīties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties; izklaigāties.
- izbradāties Ilgāku laiku, daudz bradāt.
- izbraukāties Ilgāku laiku, daudz braukāt.
- izkuģoties Ilgāku laiku, daudz braukt ar kuģi.
- izbraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
- nobraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
- izbrēkties Ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu); izkliegties.
- izbristies Ilgāku laiku, daudz brist.
- izceļoties Ilgāku laiku, daudz ceļot.
- izciesties Ilgāku laiku, daudz ciest.
- nocilāties Ilgāku laiku, daudz cilāt (ko); daudz cilājot, nonākt (kādā stāvoklī).
- izcīnīties Ilgāku laiku, daudz cīnīties.
- nodancoties Ilgāku laiku, daudz dancot.
- izdarīties Ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus).
- izdebatēties Ilgāku laiku, daudz debatēt.
- izdejoties Ilgāku laiku, daudz dejot.
- nodejoties Ilgāku laiku, daudz dejot.
- izdiskutēties Ilgāku laiku, daudz diskutēt.
- izdižoties Ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties.
- izdomāties Ilgāku laiku, daudz domāt.
- izdraiskoties Ilgāku laiku, daudz draiskoties.
- izplosīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
- izdraudzēties Ilgāku laiku, daudz draudzēties.
- izducināties Ilgāku laiku, daudz ducināt (parasti par pērkonu).
- izdzenāties Ilgāku laiku, daudz dzenāt, gaiņāt.
- izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert (zāles), parasti veltīgi.
- izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert; dzert tik, cik gribas.
- izdziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt.
- nodziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt.
- izdzīroties Ilgāku laiku, daudz dzīrot.
- izēsties Ilgāku laiku, daudz ēst; ēst daudz, tik, cik gribas.
- izfantazēties Ilgāku laiku, daudz fantazēt.
- izfilmēties Ilgāku laiku, daudz filmēt.
- izfilmēties Ilgāku laiku, daudz filmēties.
- izfilozofēties Ilgāku laiku, daudz filozofēt.
- izfotografēties Ilgāku laiku, daudz fotografēt.
- izfotografēties Ilgāku laiku, daudz fotografēties.
- izgaudoties Ilgāku laiku, daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
- izgausties Ilgāku laiku, daudz gausties.
- izglāstīt Ilgāku laiku, daudz glāstīt; viscaur glāstīt.
- izglaudīt Ilgāku laiku, daudz glaudīt; viscaur glaudīt.
- gludināties Ilgāku laiku, daudz gludināt (1).
- izgozēties Ilgāku laiku, daudz gozēties.
- izgrābties Ilgāku laiku, daudz grābt (piem., sienu, lapas).
- izgriezt Ilgāku laiku, daudz griezt dejā (kādu); izdancināt.
- izgriezties Ilgāku laiku, daudz griezties (parasti dejā).
- izgudroties Ilgāku laiku, daudz gudrot, prātot.
- izgulšņāties Ilgāku laiku, daudz gulšņāt.
- izieties Ilgāku laiku, daudz iet.
- izjādelēties Ilgāku laiku, daudz jādelēt.
- izjokoties Ilgāku laiku, daudz jokoties.
- izjūsmoties Ilgāku laiku, daudz jūsmot.
- izkalties Ilgāku laiku, daudz kalt.
- kapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt.
- izkāpelēties Ilgāku laiku, daudz kāpelēt.
- izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties.
- nokaroties Ilgāku laiku, daudz karot.
- izkaukties Ilgāku laiku, daudz kaukt (piem., par suni, vilku).
- izkaulēties Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti ko pērkot, pārdodot).
- izklaigāties Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
- izklaiņoties Ilgāku laiku, daudz klaiņot.
- izklausīties Ilgāku laiku, daudz klausīties.
- izklauvēties Ilgāku laiku, daudz klauvēt (parasti veltīgi).
- izklejoties Ilgāku laiku, daudz klejot.
- izklepoties Ilgāku laiku, daudz klepot.
- izknakstīties Ilgāku laiku, daudz knakstīties.
- izkopties Ilgāku laiku, daudz kopt.
- izkosties Ilgāku laiku, daudz kost.
- izkrākties Ilgāku laiku, daudz krākt; krācot izgulēties.
- izkraukāties Ilgāku laiku, daudz kraukāt.
- izkrēpoties Ilgāku laiku, daudz krēpot.
- izkunkstēties Ilgāku laiku, daudz kunkstēt.
- izkustēties Ilgāku laiku, daudz kustēties.
- izķengāties Ilgāku laiku, daudz ķengāties.
- izlasīties Ilgāku laiku, daudz lasīt.
- izlēkāties Ilgāku laiku, daudz lēkāt.
- izlēkties Ilgāku laiku, daudz lēkt; izlēkāties.
- izlidoties Ilgāku laiku, daudz lidot.
- izdeldēt Ilgāku laiku, daudz lietojot, panākt, ka (kas) izdilst, ka (kur) rodas caurums, iedobums u. tml.
- izlīksmoties Ilgāku laiku, daudz līksmoties.
- izlodāties Ilgāku laiku, daudz lodāt.
- izložņāties Ilgāku laiku, daudz ložņāt.
- izlūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties.
- nomakšķerēties Ilgāku laiku, daudz makšķerēt.
- izmaldīties Ilgāku laiku, daudz maldīties.
- izmeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi).
- izmēļoties Ilgāku laiku, daudz mēļot; izpļāpāties.
- izmieloties Ilgāku laiku, daudz mieloties.
- izmīlināties Ilgāku laiku, daudz mīlināties (ar kādu).
- izmīņāties Ilgāku laiku, daudz mīņāties.
- izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti.
- izmuļķoties Ilgāku laiku, daudz muļķoties.
- iznašķēties Ilgāku laiku, daudz našķēties.
- iznesties Ilgāku laiku, daudz nest.
- izniķoties Ilgāku laiku, daudz niķoties.
- izstīvēties Ilgāku laiku, daudz nopūlēties (piem., ceļot ko smagu).
- izņirgāties Ilgāku laiku, daudz ņirgāties.
- izpikoties Ilgāku laiku, daudz pikoties.
- izpīties Ilgāku laiku, daudz pīt.
- izplosīties Ilgāku laiku, daudz plosīties (piem., par vēju).
- izpļāpāties Ilgāku laiku, daudz pļāpāt.
- izprātoties Ilgāku laiku, daudz prātot, domāt.
- izpriecāties Ilgāku laiku, daudz priecāties.
- izpūlēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi).
- izrakņāties Ilgāku laiku, daudz rakņāt.
- izrakstīties Ilgāku laiku, daudz rakstīt.
- norakstīties Ilgāku laiku, daudz rakstīt.
- izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
- izrēkties Ilgāku laiku, daudz rēkt.
- izrieties Ilgāku laiku, daudz riet.
- izrikšoties Ilgāku laiku, daudz rikšot.
- izriņķoties Ilgāku laiku, daudz riņķot.
- izrotaļāties Ilgāku laiku, daudz rotaļāties.
- izspēlēties Ilgāku laiku, daudz rotaļāties.
- izrūkties Ilgāku laiku, daudz rūkt.
- izrumulēties Ilgāku laiku, daudz rumulēties.
- izrunāties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi).
- iztirgoties Ilgāku laiku, daudz runāt, nevarēt vienoties.
- norunāties Ilgāku laiku, daudz runāt; savstarpēji runāties (kādu laikposmu).
- izrušināties Ilgāku laiku, daudz rušināt, rušināties.
- izsāpēties Ilgāku laiku, daudz sāpēt.
- izsapņoties Ilgāku laiku, daudz sapņot.
- izsaukāties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
- izsaukties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
- izsauļoties Ilgāku laiku, daudz sauļoties.
- izsēdēties Ilgāku laiku, daudz sēdēt.
- izsēņoties Ilgāku laiku, daudz sēņot.
- izsēdēt Ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu, tā daļu).
- izsirdīties Ilgāku laiku, daudz sirdīties.
- izsiroties Ilgāku laiku, daudz sirot.
- izskaldīties Ilgāku laiku, daudz skaldīt.
- izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt.
- izskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties.
- izskraidīties Ilgāku laiku, daudz skraidīt.
- izskrāpēties Ilgāku laiku, daudz skrāpēt.
- izskrieties Ilgāku laiku, daudz skriet.
- izslēpoties Ilgāku laiku, daudz slēpot.
- izslidināties Ilgāku laiku, daudz slidināties.
- izslidoties Ilgāku laiku, daudz slidot.
- izslimoties Ilgāku laiku, daudz slimot.
- izslinkoties Ilgāku laiku, daudz slinkot.
- nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (ko).
- izsmēķēties Ilgāku laiku, daudz smēķēt.
- izsmelties Ilgāku laiku, daudz smelt.
- izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
- izspaidīties Ilgāku laiku, daudz spaidīties.
- izspārdīties Ilgāku laiku, daudz spārdīties.
- izspēkoties Ilgāku laiku, daudz spēkoties.
- nospēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (ko).
- izspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (mūzikas instrumentu, skaņdarbus).
- izspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (sporta spēles).
- izspiegties Ilgāku laiku, daudz spiegt.
- izspļaudīties Ilgāku laiku, daudz spļaudīties.
- izspoguļoties Ilgāku laiku, daudz spoguļoties.
- izspriedelēties Ilgāku laiku, daudz spriedelēt.
- izstaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt (noteiktā apģērbā).
- izvazāties Ilgāku laiku, daudz staigāt, klīst, pabūt dažādās vietās.
- izstaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt; pastaigāties.
- nostaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt.
- izstāvēties Ilgāku laiku, daudz stāvēt.
- nostrādāties Ilgāku laiku, daudz strādājot, ļoti nopūlēties.
- izkalpoties Ilgāku laiku, daudz strādāt, kalpot.
- izstrādāties Ilgāku laiku, daudz strādāt.
- izstrīdēties Ilgāku laiku, daudz strīdēties.
- izsvaidīties Ilgāku laiku, daudz svaidīties; izmētāties.
- izšaudīties Ilgāku laiku, daudz šaudīt.
- izšķaudīties Ilgāku laiku, daudz šķaudīt.
- izšķendēties Ilgāku laiku, daudz šķendēties.
- izšļakstīties Ilgāku laiku, daudz šļakstīties.
- izšūpoties Ilgāku laiku, daudz šūpoties.
- izšūties Ilgāku laiku, daudz šūt.
- iztaustīties Ilgāku laiku, daudz taustīties.
- iztērgāties Ilgāku laiku, daudz tērgāt; izpļāpāties.
- iztērzēties Ilgāku laiku, daudz tērzēt.
- iztiesāties Ilgāku laiku, daudz tiesāties.
- izkratīties Ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties.
- iztrakoties Ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem).
- iztrenkāt Ilgāku laiku, daudz trenkāt; izdzenāt.
- izdauzīties Ilgāku laiku, daudz trokšņaini, draiskulīgi rotaļāties, arī izskraidīties.
- izubagoties Ilgāku laiku, daudz ubagot.
- izūjināties Ilgāku laiku, daudz ūjināt.
- iztrakoties Ilgāku laiku, daudz uzdzīvot.
- izdīkties Ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi lūgt, prasīt.
- izvaidēties Ilgāku laiku, daudz vaidēt.
- izvaimanāties Ilgāku laiku, daudz vaimanāt.
- izvalkāties Ilgāku laiku, daudz valkāt.
- izvāļāties Ilgāku laiku, daudz vāļāties, bezdarbībā gulšņāt.
- izvandīties Ilgāku laiku, daudz vandīties.
- izvārtīties Ilgāku laiku, daudz vārtīties.
- izvergoties Ilgāku laiku, daudz vergot, smagi strādāt.
- izvidžināties Ilgāku laiku, daudz vidžināt.
- izviļāties Ilgāku laiku, daudz viļāties.
- izvingroties Ilgāku laiku, daudz vingrot.
- izvizināties Ilgāku laiku, daudz vizināties.
- izzāģēties Ilgāku laiku, daudz zāģēt.
- izzoboties Ilgāku laiku, daudz zoboties.
- izzvanīties Ilgāku laiku, daudz zvanīt (parasti veltīgi).
- izzvejoties Ilgāku laiku, daudz zvejot.
- izzviegties Ilgāku laiku, daudz zviegt.
- izvaidēties Ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties.
- izrīties Ilgāku laiku, daudz, ātri un negausīgi ēst, dzert.
- izsmieties Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
- izelpoties Ilgāku laiku, intensīvi elpot.
- urbināties Ilgāku laiku, intensīvi urbināt (1, 2); arī rušināties.
- iztriekties Ilgāku laiku, jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties.
- nogaidīties Ilgāku laiku, ļoti gaidīt.
- izgarlaikoties Ilgāku laiku, ļoti garlaikoties.
- nogarlaikoties Ilgāku laiku, ļoti garlaikoties.
- izvārgties Ilgāku laiku, ļoti izvārgt.
- izkašķēties Ilgāku laiku, ļoti kašķēties; izstrīdēties.
- izkaunināt Ilgāku laiku, ļoti kaunināt (kādu).
- izlepoties Ilgāku laiku, ļoti lepoties.
- iznervozēties Ilgāku laiku, ļoti nervozēt.
- nonervozēties Ilgāku laiku, ļoti nervozēt.
- izmocīties Ilgāku laiku, ļoti nopūlēties; nomocīties.
- izvārdzināt Ilgāku laiku, ļoti vārdzināt.
- izverdzināt Ilgāku laiku, ļoti verdzināt; arī izkalpināt.
- nojāt Ilgāku laiku, pārāk daudz jājot, nomocīt (zirgu).
- saskrieties Ilgāku laiku, parasti ātri skriet; ilgāku laiku, parasti ātri skriet tā, ka aizelšas, sasarkst, piekūst u. tml.
- sastaigāties Ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt; ilgāku laiku (parasti intensīvi) staigāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- izbļauties Ilgāku laiku, skaļi raudāt (parasti par bērniem).
- izpūsties Ilgāku laiku, stipri pūst (par vēju).
- izvalstīt Ilgāku laiku, vairākkārt valstīt.
- izknaibīt Ilgāku laiku, viscaur knaibīt.
- nobizoties Ilgāku vai kādu laiku daudz bizot (parasti par govīm).
- nobļauties Ilgāku vai kādu laiku ļoti kliegt, bļaut, raudāt.
- apbružāties Ilgas vai nevērīgas lietošanas rezultātā kļūt neizskatīgam.
- klimats Ilggadēji laika apstākļi, kas raksturīgi kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.
- vecmeistars Ilggadējs (kādas nozares) speciālists, kas savā darbībā ir guvis izcilus panākumus.
- vecbiedrs Ilggadējs biedrs (kādā kolektīvā).
- veterāns Ilggadējs kādas nozares darbinieks.
- aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgāku laiku, ļoti vēlēties (ko darīt).
- sapūt Ilgi atrasties, būt aizmirstam (kur).
- sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
- atspiest Ilgi balstoties (uz kā), padarīt sāpīgu.
- nogulēties Ilgi gulēt.
- izgulēt Ilgi guļot vienā un tajā pašā stāvoklī, radīt izgulējumu (kādā ķermeņa daļā).
- izurķēt Ilgi meklējot, atrast.
- gaist Ilgi nepastāvēt, pamazām zust, pārstāt būt.
- marinēt Ilgi novilcināt (piem., kāda jautājuma izlemšanu).
- nosēdēties Ilgi un daudz sēdēt, atrasties sēdus stāvoklī.
- auklēties Ilgi un nevajadzīgi saudzēt, kopt (kādu).
- apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, panākt, ka (apavi) zaudē formu.
- apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
- blenzt Ilgi, ar nekustīgu skatienu, nenovēršoties raudzīties (uz ko).
- vilkties Ilgi, parasti lēni, norisināties (par darbību, procesu); ilgt (par laikposmu, laiku).
- ovācijas Ilgi, vētraini aplausi, arī ar priekpilniem izsaucieniem.
- permanents Ilgnoturīgs.
- odiseja Ilgs ceļojums, brauciens (parasti ar daudziem piedzīvojumiem).
- bezgalīgs Ilgs, nemitīgs; tāds, kas bieži atkārtojas; apnicīgs.
- šalkas Ilgstoša darbība --> šalkt; šalkšana.
- aizlīt Ilgstošā lietū kļūt ļoti slapjam, staignam.
- depresija Ilgstoša stagnācija vai lejupslīde ekonomikā ar saimniecisku sastingumu, bezdarba palielināšanos.
- delamais Ilgstoša, smaga slimība; arī tuberkuloze.
- sanācija Ilgstošākā laikā radušos bojājumu novēršana ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm.
- nīkt Ilgstoši atrasties (kur, kādos apstākļos) bez aktīvām fiziskām kustībām.
- kvernēt Ilgstoši atrasties (kur); ilgstoši būt bezdarbībā (piem., ko gaidot).
- iegult Ilgstoši atrasties (kur).
- iegulties Ilgstoši atrasties (veikalā, noliktavā u. tml.) – parasti par preci, ko nepērk, nepieprasa; iegult (4).
- kvernēt Ilgstoši atrasties mazkustīgā stāvoklī (piem., nodarbojoties ar ko vienmuļu).
- vārgt Ilgstoši atrasties nelabvēlīgos apstākļos.
- mirkt Ilgstoši atrasties ūdenī, iegūstot vēlamās īpašības.
- nīkt Ilgstoši atrodoties sliktos apstākļos, pamazām iet bojā.
- iegrauzt Ilgstoši beržoties, radīt (piem., sāpīgu vietu, brūci).
- kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko).
- gremzt Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt.
- ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā skaņdarba augšējās balsīs notiek akordu maiņa vai melodiju kustība.
- aizklausīties Ilgstoši klausoties (ko), nevēlēties vairs (to) dzirdēt, izjust nepatiku pret dzirdēto.
- atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku.
- izkliegt Ilgstoši kliedzot vai skaļi un daudz dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (balss aparātu).
- lauzīties Ilgstoši nebūt ar mieru, nepiekrist (kam).
- krimst Ilgstoši nomākt, nedot miera; kremst.
- karsēties Ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
- tvaicēties Ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
- piesēdēt Ilgstoši sēžot, intensīvi strādāt (pie kā).
- knibināties Ilgstoši strādāt (parasti ko sīku, smalku).
- karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai.
- tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), piem., negribēti, arī nelietderīgi.
- savazāt Ilgstoši valkājot, arī lietojot (ko), padarīt (parasti viscaur, ļoti) netīru.
- vaukšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet īsiem, retiem rējieniem (par suni).
- kvankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni).
- kvekšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni).
- plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka (kas) kļūst plānāks, caurumains.
- bružāt Ilgstoši, arī vairākkārt burzīt, berzēt; nevīžīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- muļļāt Ilgstoši, bez jūtama rezultāta strādāt (pie kā), risināt, veidot (ko).
- nomuļļāt Ilgstoši, bieži lietojot, padarīt (ko) apnicīgu.
- atskatīties Ilgstoši, daudzkārt skatoties, izjust apnikumu.
- klakšķināties Ilgstoši, intensīvi klakšķināt.
- klauvēties Ilgstoši, intensīvi klauvēt.
- plikšķināties Ilgstoši, intensīvi plikšķināt, arī plīkšķināt.
- skandināties Ilgstoši, intensīvi skandināt (1).
- šķindināties Ilgstoši, intensīvi šķindināt.
- šmakstināties Ilgstoši, intensīvi šmakstināt (piem., ēdot).
- trinkšķināt Ilgstoši, intensīvi trinkšķēt; strinkšķināt (2).
- urķēties Ilgstoši, intensīvi urķēt; rušināties, rakņāties.
- vandīties Ilgstoši, intensīvi vandīt.
- zibināties Ilgstoši, intensīvi zibināt (1).
- zvanīties Ilgstoši, intensīvi zvanīt.
- iemarinēt Ilgstoši, nepamatoti atlikt, aizkavēt (piem., jautājuma atrisināšanu).
- lītavas Ilgstošs lietus; lietavas.
- atvasara Ilgstošs sausa, saulaina un samērā silta laika periods rudenī.
- neatlaidīgs Ilgstošs, ciešs.
- smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt.
- šķinda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt; šķindoņa.
- sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums, kas dzirdams kam sanot.
- švīkas Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt; švīkstoņa.
- šalkas Ilgstošu, nepārtrauktu dabas skaņu kopums --> šalkt; šalkoņa.
- žūžas Ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopums, ko rada, piem., vējš, koku zari vējā; liegi, lēni šūpojošas kustības, ko rada, piem., vējš, viļņi.
- šalkoņa Ilgstošu, nepārtrauku dabas skaņu kopums --> šalkt; šalkas (1).
- investīcija Ilgtermiņa finanšu ieguldījums (kādas valsts ekonomikā).
- pamatlīdzekļi Ilgtermiņa ieguldījumi, kuri ir paredzēti uzņēmējdarbībai un kurus izmanto ražošanā, pakalpojumu sniegšanā u. tml.
- stratēģija Ilgtermiņa plāns vai programma, kurā definēts mērķis, tā sasniegšanas posmi un mehānisms.
- zelēt Ilgu laiku runāt (par ko, arī par kādu), pārspriest (ko).
- hronometrāža Ilguma mērīšana (procesam, norisei).
- periods Ilguma ziņā norobežots laika posms; laika posms, kurā (kas) notiek, pastāv.
- garums Ilgums no (laikposma, norises) sākuma līdz beigām.
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu velkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidusdaļas.
- bilde Ilustratīvs attēls, ilustrācija.
- ikona Ilustratīvs objekta vai funkcijas attēlojums displeja ekrānā.
- bestiārijs Ilustrēta fabulu un pasaku grāmata (viduslaiku literatūrā), kurā, tēlojot dzīvniekus, alegoriskā veidā iztirzāta cilvēku morāle.
- manipulators Iluzionists, kura priekšnesuma pamatā ir veiklas roku kustības.
- iluzorisks Iluzors.
- dublets Imitēts dārgakmens, kas izveidots no diviem gabaliem, no kuriem īsts ir augšējais.
- butaforija Imitēts priekšmets, ko izmanto demonstrēšanai, reklāmai.
- imperiālists Imperiālistiskās politikas īstenotājs.
- imperiāls Imperiālistisks.
- ķeizariene Impērijas valdniece; šādas valdnieces tituls.
- ķeizars Impērijas valdnieks; šī valdnieka tituls.
- kardiostimulators Implantējams aparāts sirdsdarbības stimulēšanai.
- impresionists Impresionisma pārstāvis.
- ekspromts Improvizējot uzrakstīts (parasti humoristisks) dzejolis.
- hepenings Improvizēts uzvedums.
- autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu – process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
- imunologs Imunoloģijas speciālists.
- robežincidents Incidents uz divu valstu robežas.
- izindēt Indējot panākt, ka iznīkst.
- maiji Indiāņu tauta Centrālamerikā (Meksikā, Jukatanas pussalā u. c.), viena no senākajām civilizācijām, kas pastāvēja līdz 16. gs.
- acteki Indiāņu tauta Meksikā, kas 12.–16. gs. bija izveidojuši savu valsti.
- bajadēra Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās; dejotāja, kas par maksu dejo restorānos, privātās mājās u. tml.
- čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass.
- brahmanisms Indiešu reliģija, kas radās 1. gadu tūkstotī p. m. ē. un vēlāk kļuva par hinduismu.
- džainisms Indiešu reliģiski filozofisks virziens, kam raksturīgs askētisms un aizliegums nogalināt jebkuru dzīvu būtni.
- odze Indīga čūska ar tumšu zigzagveida svītru uz muguras.
- klaburčūska Indīga čūska, kurai astes galā (parasti) ir ragvielas veidojumi, kas, astei vibrējot, grab.
- tabūns Indīga ķīmiska kaujas viela, nervus paralizējoša gāze.
- mušmire Indīga sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un gaišas pārslas uz cepurītes.
- gāze Indīga vai kairinoša gāzveida viela, ko izmanto cilvēku nonāvēšanai vai aizsardzības nolūkos.
- luizīts Indīga viela – tumši brūns eļļains šķidrums, kas ādā rada čūlas un izraisa organisma saindēšanos.
- solanīns Indīga viela kartupeļu (nakteņu) dzimtas augos.
- muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piem., mušmires.
- rīcins Indīga viela, ko satur šī auga sēklas.
- toksīni Indīgas vielas, kas, nonākot cilvēka vai dzīvnieka organismā, rada audu bojājumus.
- degazācija Indīgo vielu neitralizācija; šo vielu notīrīšana no saindēto objektu virsmas.
- nikotīns Indīgs alkaloīds, kas atrodams tabakas augu lapās un sēklās.
- strihnīns Indīgs alkaloīds, kas mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību, bet lielākās devās ir nāvējošs.
- atropīns Indīgs alkaloīds, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piem., sāpju remdēšanai, acu slimību ārstēšanai).
- velnarutks Indīgs daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem, auga un sakneņu aromāts atgādina pētersīļus [ Cicuta virosa].
- cūkausis Indīgs kallu dzimtas lakstaugs ar ziediem vālītē, ko ietver balta seglapa un kas aug ūdeņu malās, purvājos.
- dioksīns Indīgs ķīmisks savienojums, kas rodas kā blakusprodukts, piem., herbicīdu ražošanā, papīra balināšanā un kas piesārņo apkārtējo vidi.
- čūskogas Indīgs liliju dzimtas lakstaugs ar vienu zilganmelnu ogu mieturī.
- beladonna Indīgs nakteņu dzimtas ārstniecības augs, kas satur alkaloīdus [Atropa belladonna].
- driģene Indīgs nakteņu dzimtas lakstaugs, kam ir dzeltenbalti ziedi ar violetu tīklojumu un nepatīkama smaka.
- strutene Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs ar taisnu, baltiem matiņiem klātu stublāju, oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās.
- vēlziede Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
- toksicitāte Indīgu vielu iedarbība uz organismiem.
- indieši Indijas iedzīvotāji.
- kanabiss Indijas kaņepe [Cannabis indica].
- marihuāna Indijas kaņepes, ko izžāvētā veidā lieto par narkotisku līdzekli (visbiežāk smēķējot).
- hinduisms Indijas nacionālā reliģija, kurā tic cilvēka pārdzimšanai un vairākiem dieviem.
- sikhisms Indijas nacionālā reliģija, kurā tic vienam dievam un karmai un pārdzimšanai.
- patība Indivīda būtiskāko (psihes, rakstura, personības) īpašību kopums, kas to atšķir no citiem; personības kodols.
- personība Indivīda nozīmīgo īpašību kopums, kas izpaužas viņa rīcībā, domāšanā, attieksmē, kā arī emocionālajās reakcijās.
- pārliecība Indivīdam izveidojies atziņu kopums, kas nosaka viņa personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmi pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
- pratība Indivīdam piemītoša prasme (kādā jomā), izpratne (par ko), spēja izmantot, piemēram, informāciju, zināšanas.
- patnis Indivīds.
- respirators Individuāla ierīce elpošanas ceļu aizsargāšanai no kaitīgu vielu iedarbības.
- privātstunda Individuāla mācību nodarbība, kurā skolotājs māca privāti, par maksu.
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
- šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru.
- pistole Individuālais šaujamierocis tuvu mērķu iznīcināšanai.
- fotoportrets Individualizēta konkrētas personas fotogrāfija.
- portrets Individualizēts konkrētas personas vai personu grupas attēlojums mākslas darbā; šī žanra mākslas darbs.
- rokraksts Individuālo īpatnību, savdabību kopums (piem., mākslas darbā).
- kolektivizācija Individuālo zemnieku saimniecību apvienošana kolektīvās sociālistiskās saimniecībās jeb kolhozos.
- mašīnpistole Individuāls automātiskais strēlnieku šaujamierocis; automāts.
- automāts Individuāls automātiskais strēlnieku šaujamierocis; mašīnpistole.
- starpvaloda Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes; arī starpniekvaloda.
- prākrits Indoāriešu valodu grupas valodas un dialekti laikposmā starp senajām un mūsdienu indoāriešu valodām.
- senitāļi Indoeiropiešu cilšu grupa senajā Itālijā (aptuveni no 2. gadu tūkstoša līdz 1. gadu tūkstoša beigām pirms mūsu ēras).
- itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē apdzīvoja tagadējās Itālijas teritoriju.
- ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
- sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda, literārā un kulta valoda senajā un viduslaiku Indijā.
- indologs Indoloģijas speciālists.
- drosele Induktivitātes spole, ko ieslēdz maiņstrāvas ķēdē, lai regulētu strāvas stiprumu.
- argons Inerta gāze (cēlgāze), viena no gaisa sastāvdaļām (~1 %) [Ar].
- superinfekcija Infekcija, ar kuru inficējas jau inficēts cilvēks.
- pilieninfekcija Infekcija, kas izplatās ar siekalu, krēpu u. tml. pilieniem, kuros ir slimības izraisītāji.
- tīfs Infekcijas slimība ar drudzi un apziņas aptumšošanos.
- lepra Infekcijas slimība, kam raksturīga ādas, gļotādas un nervu bojājumi; spitālība.
- skarlatīna Infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
- mikoze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēnās sēnes.
- tuberkuloze Infekcijas slimība, ko izraisa īpašas baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, arī citus orgānus.
- sēnīšslimība Infekcijas slimība, ko izraisa patogēnās sēnes; mikoze.
- leišmanioze Infekcijas slimība, ko pārnēsā moskīti un kas izraisa ādas un iekšējo orgānu bojājumus.
- dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs zarnu iekaisums un asiņaina caureja.
- malārija Infekcijas slimība, kuras ierosinātāju pārnēsā īpaši odi un kurai raksturīgas periodiskas drudža lēkmes.
- zoonoze Infekcijas slimība.
- epidēmija Infekcijas slimības ļoti plaša izplatīšanās.
- trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
- Covid-19 Infekcioza slimība, kuru izraisa vīruss no koronavīrusu grupas un kurai ir gripai līdzīgi simptomi – drudzis, klepus, kakla sāpes, kaulu sāpes.
- piodermija Infekcioza strutaina ādas slimība.
- reimatisms Infekciozi alerģiska iekaisuma slimība, kas skar galvenokārt sirds un locītavu saistaudus un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
- aplipināt Inficēt.
- uzlaist Inficēt.
- aplipt Inficēties (parasti par vairākiem).
- ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru (komandierim) sniedz pēc reglamentā noteiktas formas.
- televīzija Informācija, attēlu kopums, ko pārraida televīzijas tīklā; televīzijas raidījums, televīzijas pārraide.
- materiāls Informācija, dati, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
- kompromats Informācija, fakti u. tml., kas (kādu) kompromitē.
- viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā; materiāls [1] (2).
- papildinformācija Informācija, ko iegūst vai sniedz papildus jau esošajai informācijai.
- dati Informācija, ko ievada datorā un ko apstrādā ar datoru.
- fakss Informācija, ko saņem vai nosūta ar šādas iekārtas palīdzību.
- liecība Informācija, ko sniedz, piem., liecinieks, cietušais, apsūdzētais un ko var izmantot par pierādījumu lietas izmeklēšanas vai lietvedības procesā.
- radio Informācija, mūzika u. tml., kas ir dzirdama šādā aparātā.
- megabaits Informācijas daudzuma (datu ietilpības) mērvienība, kurā ir 1048 576 baiti [MB].
- kompresija Informācijas fiziskā apjoma samazināšana.
- hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā; mācīšana miegā.
- datubāze Informācijas kopums ar noteiktu struktūru, kas tiek uzglabāts un ir pieejams elektroniskā sistēmā.
- informatizācija Informācijas līdzekļu, iekārtu plaša ieviešana, piem., kādā tautsaimniecības nozarē; datorizācija.
- signāls Informācijas materiālais izteicējs un pārnesējs sakaru un vadības sistēmās; zīme (kādas ziņas, informācijas) pārraidīšanai.
- signālsistēma Informācijas sistēma (organismā), kas saņem impulsus un signalizē par norisēm ārējā vidē un pašā organismā.
- IT Informācijas tehnoloģijas.
- vietne Informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
- disks Informācijas uzglabāšanas iekārta datorā.
- kilobaits Informācijas vienība, kurā ir 1024 (2¹°) baiti; kB.
- saskarsme Informācijas, domu, jūtu u. tml. apmaiņa, mijiedarbība starp diviem vai vairākiem cilvēkiem runas, žestu, emocionālu kontaktu veidā.
- radio Informācijas, mūzikas u. tml. raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana ar attiecīgas aparatūras palīdzību; attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
- zibatmiņa Informātikā – energoneatkarīga atmiņa, kas operē ar veseliem datu blokiem; ārējais datu nesējs.
- norāde Informatīva zīme, plāksne, kas norāda, piem., ceļa virzienu uz kādu objektu.
- rādītājs Informatīvs saraksts.
- paraugdemonstrējums Informējošs, reklamējošs, izglītojošs (kā, piem., speciālās tehnikas, darbības metožu) demonstrējums.
- ziņot Informēt (komandieri) par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- kardamons Ingveru dzimtas augs, ko kultivē, piem., Indijā, Ķīnā un kura sēklas izmanto par garšvielu [Elettaria cardamomum].
- kurkuma Ingveru dzimtas augs, kura koši oranžīgi dzelteno sakneni izmanto par garšvielu vai krāsvielu [Curcuma longa].
- šprice Injekcija.
- špricēties Injicēt sev narkotikas.
- špricēt Injicēt; ievadīt ar šļirci.
- intarsija Inkrustācijas veids – koka priekšmetu izrotāšana, to pamatvirsmā iestrādājot citas tekstūras un krāsas koka plāksnītes.
- inkvizitors Inkvizīcijas loceklis.
- karbofoss Insekticīds – eļļains šķidrums ar vāju smaku, kas satur fosfora savienojumus.
- hlorofoss Insekticīds, kas satur hloru un fosforu.
- asinsbalss Instinkts.
- medības Instinktu nosacīts darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai.
- virspavēlniecība Institūcija (augstākā pavēlniecība), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- policija Institūcija sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības sargāšanai.
- čeka Institūcija, kas tika izveidota cīņai ar padomju varas pretiniekiem (pēc 1917. gada Krievijā, vēlāk – Padomju Savienībā).
- ombuds Institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.; Tiesībsarga birojs.
- subordinācija Institūciju vai amatpersonu izkārtojuma sistēma, kur zemāki posmi padoti augstākiem.
- instruktāža Instruēšana, pamācīšana; oficiāla iepazīstināšana ar instrukciju, pastāvošajiem noteikumiem.
- skripts Instrukciju kopums, kas vada sarežģītas darbības programmā vai operetājsistēmas vidē.
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm; persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kadence Instrumenta solo epizode (skaņdarbā instrumentam ar orķestri).
- kamermūzika Instrumentāla vai vokāla mūzika nelielam atskaņotāju sastāvam.
- postlūdija Instrumentāls noslēgums, parasti pēc dziedājuma; pēcspēle (2).
- septets Instrumentāls skaņdarbs septiņiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs septiņām balsīm.
- tercets Instrumentāls skaņdarbs trim instrumentiem, vokāls skaņdarbs trim balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji.
- pastorāle Instrumentāls skaņdarbs vai cikliska skaņdarba daļa, kas attēlo mierīgas lauku dzīves un dabas ainavas.
- parafrāze Instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts, izmantojot, piem., tautasdziesmu, populāru operu āriju tēmas.
- sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
- partita Instrumentālu skaņdarbu svīta (17.–18. gs. mūzikā); variācija, variāciju cikls.
- mērinstruments Instruments (piem., lineāls, bīdmērs) vai ierīce (kā) mērīšanai.
- lodāmurs Instruments ar sakarsējamu elementu lodēšanai.
- kurvimetrs Instruments ar skalu un ritenīti līku līniju garuma mērīšanai (parasti kartē, plānā).
- tālmērs Instruments attāluma mērīšanai dabā.
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu – spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- fotometrs Instruments gaismas stipruma mērīšanai.
- kaulu zāģis Instruments ķirurģisku operāciju veikšanai – rezekcijas zāģis.
- leņķmērs Instruments leņķu mērīšanai.
- mikrometrs Instruments ļoti mazu lielumu (piem., cauruļu sienu biezuma) mērīšanai.
- galvanometrs Instruments ļoti vājas elektriskās strāvas uztveršanai un mērīšanai.
- fonendoskops Instruments sirds un plaušu izklausīšanai, kas sastāv no membrānas, kura uztver skaņu, un divām caurulītēm, kuras ieliek ausīs.
- svītrvilcis Instruments skaldnei, plaknei paralēlu svītru iezīmēšanai.
- skrūvgriezis Instruments skrūvju iegriešanai vai izgriešanai.
- stūrenis Instruments taisnu leņķu mērīšanai.
- vizieris Instruments vai ierīce, ar kuru vizē [2].
- busole Instruments virziena noteikšanai, ko lieto ģeodēzijā, navigācijā, artilērijā.
- zargriezis Instruments zaru griešanai.
- māneklis Instruments, ar ko atdarina putnu vai dzīvnieku balsis un ko izmanto medījuma pievilināšanai.
- līmeņrādis Instruments, ar ko nosaka, vai plakne horizontālā, arī vertikālā virzienā ir taisna.
- griezējinstruments Instruments, ar kuru griež [2] (1), gravē; mašīnas detaļa griešanai.
- augstummērītājs Instruments, ierīce augstuma mērīšanai.
- štance Instruments, ierīce detaļu izgatavošanai vai apstrādei ar spiedienu vai triecienu.
- kompass Instruments, kas ar magnetizētu adatu rāda ziemeļu virzienu.
- palīginstruments Instruments, kas palīdz nodrošināt veicamās darbības norisi.
- pincete Instruments, rīks sīku priekšmetu satveršanai, kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem elementiem.
- apbruņojums Instrumentu, ierīču kopums kāda procesa veikšanai.
- adata Instrumentu, mehānismu detaļa ar nosmailinātu galu.
- pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana; domas, atziņas, kas radušās šādā intelektuālā darbībā.
- intelektuālists Intelektuālis.
- intelektuālists Intelektuālisma (1) piekritējs.
- uzplūdi Intensitātes kāpinājums (emocijām, domāšanas procesam u. tml.).
- intensifikācija Intensitātes kāpināšana, palielināšana, pastiprināšana; uzlabošana ar mērķi iegūt lielāku atdevi, labākus rezultātus; ražīguma kāpināšana.
- lēkme Intensīva (kā, piem., klepus) norise.
- sprostuguns Intensīva apšaude (kādā joslā), lai kavētu pretinieka pārvietošanos, atsistu uzbrukumu.
- krustuguns Intensīva dažādu uzskatu, viedokļu izteikšana, apspriešana, jautājumu uzdošana u. tml.
- krusta karš Intensīva vēršanās (pret ko).
- kanonāde Intensīva, ilgstoša (parasti artilērijas) šaušana; tās radītais troksnis.
- aerobika Intensīva, ritmiska vingrošana ar dejas elementiem mūzikas pavadījumā.
- sazelt Intensīvi attīstīties, vērsties plašumā (parasti par parādībām sabiedrībā).
- urdīties Intensīvi bikstīties, rakņāties.
- nodoties Intensīvi darīt (ko), padoties (piem., kādam netikumam).
- nodzenāt Intensīvi dzenājot, liekot daudz kustēties, skraidīt, nogurdināt.
- sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, aizvadīt mūžu; šādi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst (visi spēki).
- sadedzināt Intensīvi garīgi darbojoties, iztērēt (visus savus spēkus).
- virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām); būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas).
- medīt Intensīvi meklēt, censties iegūt.
- zvejot Intensīvi meklēt, censties iegūt.
- nopūlēt Intensīvi nodarbināt; intensīvi nodarbinot, nogurdināt.
- kaist Intensīvi norisēt psihē; būt tādam, kurā izpaužas intensīvi psihiski procesi.
- rosīties Intensīvi norisināties, funkcionēt.
- nopikoties Intensīvi pikoties; pikoties, līdz iestājas kāds stāvoklis.
- izspiest Intensīvi saimniekojot, izmantojot (ko), iegūt maksimālu labumu.
- kāst Intensīvi zvejot (ūdenstilpē); intensīvi zvejot (zivis).
- nodoties Intensīvi, aizrautīgi nodarboties (ar ko).
- sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdoties, kustoties, nonākt kādā stāvoklī (piem., sakarst).
- sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi.
- safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt (piem., noskaņojot, ietekmējot sevi).
- saosties Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko); intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- saostīties Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko); intensīvi; arī ilgāku laiku ostīt (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- lūgties Intensīvi, arī ilgstoši lūgt (1); ļoti lūgt (1).
- dūšīgs Intensīvi, arī pamatīgi, daudz (ko darīt).
- lūgties Intensīvi, ilgstoši lūgt (2).
- virmot Intensīvi, spraigi norisēt (piem., par procesu).
- uzbangot Intensīvi, strauji norisēt, attīstīties.
- virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis.
- ogļmelns Intensīvi, tumši melns.
- aizgūtnēm Intensīvi; lielā daudzumā.
- negaiss Intensīvs emocionāls stāvoklis, tā izpausme.
- aizgūtnīgs Intensīvs, aizrautīgs.
- sparīgs Intensīvs, arī straujš (par parādībām dabā).
- ražens Intensīvs, produktīvs.
- vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, piedāvājot atbildes uz jautājumiem, vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
- vaicājums Interaktīvās sistēmas lietotāja darbība, kas pieprasa sistēmas atbildi.
- raibs Interesants, neparasts (par notikumiem, piedzīvojumiem).
- inčīgs Interesants, neparasts.
- saistošs Interesants.
- taujāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
- apvārsnis Interešu, zināšanu, uzskatu kopums; redzesloks.
- interfrontists Interfrontes pārstāvis.
- interjerists Interjera iekārtošanas speciālists.
- bīdermeijers Interjera un mēbeļu stils (19. gs. pirmajā pusē Vācijā un Austrijā), kam raksturīga vienkāršība un praktiskums.
- IBM International Business Machines – galvenā datortehnikas ražotāja saīsināts nosaukums.
- mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u. tml.).
- jūtūbe Interneta kanāls Youtube.
- pikšķerēšana Interneta krāpniecības veids, kura mērķis ir piekļūt konfidenciāliem lietotāja datiem – lietotājvārdiem un parolēm, izmantojot tiešsaistes adreses, kas ir līdzīgas reālām iestāžu adresēm.
- skaips Interneta programma, kas šīs programmas lietotājiem ļauj savstarpēji sarunāties, kā arī redzēt vienam otru.
- tīmeklis Interneta serveru sistēma, kas pārsūta īpaši formatētus dokumentus.
- saits Interneta vietne.
- i-banka Internetbanka.
- lasījums Interpretācija.
- decima Intervāls – desmitā pakāpe no pamatskaņas; diatoniskās gammas desmitā pakāpe.
- nona Intervāls – devītā pakāpe no pamatnes.
- seksta Intervāls – sestā pakāpe no pamatnes.
- terca Intervāls – trīs vai četri pustoņi.
- sekunda Intervāls – viens, divi vai trīs pustoņi.
- prīma Intervāls starp divām vienas un tās pašas pakāpes skaņām.
- oktāva Intervāls starp pirmo un astoto pakāpi (diatoniskā gammā).
- kvarta Intervāls starp pirmo un ceturto pakāpi (diatoniskā gammā).
- kvinta Intervāls starp pirmo un piekto pakāpi (diatoniskā gammā).
- josla Intervāls, kura robežās kāds lielums var mainīt savu vērtību.
- septima Intervāls, septītā pakāpe no pamatnes.
- intervencija Intervence.
- tuvība Intīmas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- romāns Intīmas attiecības, mīlas sakars.
- intimitāte Intīmas attiecības, noskaņojums; tuvība.
- mīlestība Intīmas jūtas, kas pauž sirsnību un simpātijas pret konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un juteklīga tieksme (pēc tā).
- nots Intonācija, noskaņa.
- metatonija Intonācijas maiņa vienas saknes vārdos.
- tonis Intonācijas, runas nokrāsa.
- toņkārta Intonācijas, runas nokrāsa.
- frāze Intonatīvi pabeigta runas vienība; saturiski saistīta saziņas vienība.
- tīrskaņa Intonatīvi precīza skaņa, tīrskanība.
- izjust Intuitīvi uztvert, saprast, novērtēt.
- intuitīvists Intuitīvisma pārstāvis, piekritējs.
- asistents Invalīdu pavadonis, palīgs.
- miāze Invāzijas slimība, ko ierosina mušu un dunduru kāpuri, parazitēdami dzīvnieku un cilvēku ķermeņa audos un dobumos.
- inventarizācija Inventāra, īpašumu faktiskā stāvokļa pārbaude un attiecīgo sarakstu vai aprakstu veidošana.
- inventūra Inventarizācija.
- kanalizācija Inženierbūvju un iekārtu komplekss, kas nodrošina notekūdeņu savākšanu, aizvadīšanu un attīrīšanu; attiecīgo sanitārtehnisko ierīču, novadcauruļu u. tml. sistēma.
- būvinženieris Inženieris, kas specializējies būvniecībā.
- tilts Inženiertehniska būve ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piem., upēm, gravām, ceļiem).
- tehnokrātija Inženiertehniskās inteliģences un pārvaldīšanas speciālistu (tehnokrātu) kopums.
- tehnokrāts Inženiertehniskās inteliģences un pārvaldīšanas speciālistu slāņa pārstāvis.
- ūdensvads Inženiertehnisko būvju un iekārtu sistēma apgādei ar ūdeni; šādas sistēmas cauruļvads.
- inženierija Inženierzinātnes; inženiertehniskie darbi.
- kaitēt Ir labi.
- intuitīvisms Iracionālisma paveids, kas atzīst intuīciju par galveno izziņas līdzekli.
- irākieši Irākas iedzīvotāji; Irākas arābi.
- irāņi Irānas iedzīvotāji.
- baltirbe Irbe ar baltu apspalvojumu, kas dzīvo tundrā vai sūnu purvos.
- mežirbe Irbe ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu, kas dzīvo egļu vai jauktu koku mežos [Tetrastes bonasia].
- irbenājs Irbeņu krūms; irbeņu audze.
- rakstāmrīks Irbulis darbam ar skārienjutīgajām iekārtām (parasti datoru).
- aglomerāts Irdena iežu, lavas gabalu masa.
- irde Irdena kārta, slānis; irdne.
- avotkaļķi Irdeni vai saistīti poraini kalcīta ieži, kas veidojušies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
- palsens Irdens (par sniegu).
- grants Irdens iezis, kas sastāv no noapaļotām iežu (arī minerālu) drumslām; rupja, graudaina smilts.
- smilšmāls Irdens nogulumiezis – smilts un māla sajaukums, kurā ir 10–30% māla daļiņu; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis.
- smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem maziem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
- uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, sniega segas u. tml.
- paldens Irdens, čagans.
- less Irdens, dzeltenīgi pelēks nogulumiezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs.
- irds Irdens.
- taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
- rušināties Irdināt augsni, zemi (dārzā); strādāt dārza darbus.
- rakņāt Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā).
- kaplēt Irdināt, rušināt u. tml. ar kapli.
- pašironija Ironija pašam par sevi.
- zoboties Ironiski, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko).
- atirt Irot, airējot atvirzīt nost (piem., sānis).
- atirt Irot, airējot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
- pārirties Iroties pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārairēties.
- noirt Irstot atnākt vaļā.
- izirt Irstot kļūt cauram, atnākt vaļā.
- noirt Irstot rasties caurumam vai caurai joslai virzienā no augšas uz leju.
- šaitans Islāmā – ļaunais gars, velns, sātans.
- modžaheds Islāma kaujinieks, partizāns (piem., Afganistānā).
- halālpārtika Islāma noteikumiem atbilstoša pārtika.
- musulmanis Islāma piekritējs; islāmticīgais.
- islāmticīgais Islāma reliģijas pārstāvis, praktizētājs.
- Korāns Islāma svētā grāmata – musulmaņu reliģisko, tiesisko, tikumisko, kā arī sadzīvisko noteikumu un pamācību krājums, ko pravietis Muhameds saņēmis no Allāha.
- Sunna Islāma tekstu krājums, kurā ietilpst stāsti par Muhamedu, kā arī Korāna papildinājumi un iztulkojumi.
- muhamedānisms Islāms.
- musulmanisms Islāms.
- muhamedānis Islāmticīgais.
- altings Islandes (Īslandes) parlaments.
- ēdamistaba Istaba (vairākistabu dzīvoklī, dzīvojamā mājā), kura paredzēta maltīšu ieturēšanai.
- augšistaba Istaba augšējā stāvā (parasti pusotra vai divu stāvu mājā).
- viesistaba Istaba viesu uzņemšanai.
- dibenistaba Istaba, kas atrodas aiz kādas citas telpas.
- priekšistaba Istaba, kas atrodas priekšā citām istabām; priekšējā istaba.
- guļamistaba Istaba, kas iekārtota gulēšanai.
- salons Istaba, kas iekārtota viesu pieņemšanai.
- jumtistaba Istaba, kas izbūvēta jumta telpā, bēniņos.
- gultasvieta Istabas daļa, kuru izmanto un kurā dzīvo apakšīrnieks.
- nepagalam It nemaz, nepavisam.
- nepavisam It nemaz; ne mazākā mērā.
- itāļi Itālieši.
- varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
- ravioli Itāliešu ēdiens – mazi mīklas spilventiņi, kas pildīti ar maltu gaļu, sieru, sēnēm u. tml.
- rikota Itāliešu mājas siers.
- kianti Itāliešu sausā sarkanvīna šķirne.
- minestrone Itāliešu virtuves ēdiens – bieza dārzeņu zupa.
- pančeta Itāliešu virtuves ēdiens – iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
- ņoki Itāliešu virtuves ēdiens – klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņjoki.
- ņjoki Itāliešu virtuves ēdiens – klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņoki.
- prošuto Itāliešu virtuves ēdiens – sausi konservēts šķiņķis, kas parasti tiek pasniegts jēlā veidā, sagriezts plānās šķēlītēs.
- I Itālija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- risoto Itāļu virtuves ēdiens – buljonā vārīti rīsi, kam var būt pievienoti dārzeņi, sēnes, gaļa vai citi produkti.
- provokācija Izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu rīcību), lai kādam kaitētu; nevēlamas situācijas izraisīšana.
- provocēt Izaicināt, kūdīt uz rīcību, lai (kādam) kaitētu; panākt, ka izraisās (nevēlama situācija).
- provokatīvs Izaicinošs.
- izskatīt Izanalizēt, apspriest (piem., kādu jautājumu).
- izdziedēt Izārstēt (saslimušo); izārstēt (slimību).
- izdziedināt Izārstēt (saslimušo); izārstēt (slimību).
- piecelt no miroņiem Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
- uzcelt no miroņiem Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
- piecelt no kapa Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
- uzcelt no kapa Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
- saārstēt Izārstēt; arī sadziedēt.
- piecelties no miroņiem Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
- uzcelties no miroņiem Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
- piecelties no kapa Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
- uzcelties no kapa Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
- aizdzīt Izart, izveidot (līdz kādai vietai).
- uzaudzēt Izaudzēt (augus, dzīvniekus).
- pieaudzēt Izaudzēt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- pieaudzēt Izaudzēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- iztaisīt Izaudzināt (kādu par ko); arī izmācīt.
- izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) – par putniem; arī izvest.
- izstiepties Izaugt (garumā).
- pieaugt Izaugt (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt.
- iznākt Izaugt (par zobu).
- izstīdzēt Izaugt garam, tievam un vāram (par augiem).
- pieaugt Izaugt lielākā daudzumā.
- ataugt Izaugt no jauna (tā vietā, kas jau kādreiz bijis).
- atzaroties Izaugt no zara (par sānzariem).
- pastīdzēt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku).
- pastīdzēt Izaugt samērā tievam, garam un vāram (par augiem, to daļām).
- sasniegt Izaugt tik garam, ka skar (ko), nonāk (līdz kam) – par augiem.
- saaugt Izaugt, izveidoties lielākā daudzumā.
- uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) – par augiem, organisma veidojumiem.
- sastiebrot Izaugt, līdz veidojas stiebri (par augiem).
- sazelt Izaugt, parasti biezam (parasti par bārdu, apmatojumu).
- noaugt Izaugt, saaugt – par augiem.
- uzplaukt Izaugt, sasniegt fiziskās un garīgās attīstības briedumu.
- padoties Izaugt, tikt izaudzētam.
- sēklsedze Izaugums ap kailsēkļa sēklu.
- kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
- uzaugums Izaugums.
- izbadoties Izbadēties.
- sabarot Izbarot.
- pabārstīt Izbārstīt nelielu daudzumu; nedaudz, mazliet izbārstīt (kur).
- piebārstīt Izbārstot (ko), pārklāt (ar to lielā daudzumā kādu virsmu).
- paņemt priekšā Izbārt, nokaunināt, asi nokritizēt.
- izgaršot Izbaudīt.
- izbāznis Izbāzts dzīvnieks.
- izmukt Izbēgt.
- sabrukums Izbeigšanās, nepastāvēšana.
- pārcirst Izbeigt (ko).
- atslēgties Izbeigt darboties; izslēgties.
- samierināties Izbeigt nesaskaņas, strīdu, atjaunot mierīgas attiecības.
- izjukt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopu).
- izšķīst Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
- izirt Izbeigt pastāvēt (par vienotu cilvēku kopu).
- sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās.
- pazust Izbeigt pastāvēt; izgaist.
- atpūsties Izbeigt regulāri strādāt, darboties.
- izdzist Izbeigt, pārstāt degt, izstarot gaismu.
- pārstāt Izbeigt, pārtraukt (darbību, norisi).
- pārstāt Izbeigt, pārtraukt (darbību, procesu).
- nostāt Izbeigt, pārtraukt (piem., kādu darbību) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- pārstāt Izbeigt, pārtraukt (veikt kādu darbību) – par ierīcēm, mehānismiem.
- noskriet Izbeigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- notecēt Izbeigties (par iepriekš noteiktu laikposmu).
- izsīkt Izbeigties (par laika posmu, mūžu).
- paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pabadītam (kur, kādā veidā); aizritēt.
- noslāpt Izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- nodzist Izbeigties (par psihisku stāvokli).
- apklust Izbeigties (par skaņām).
- izsīkt Izbeigties (parasti pakāpeniski) – par darbību, norisi.
- izirt Izbeigties (piem., par attiecībām starp cilvēkiem).
- apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (parasti par sabiedriskām parādībām).
- pieklust Izbeigties vai norisēt ar vājāku intensitāti.
- nozust Izbeigties, izzust (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- izjukt Izbeigties, izzust (piem., par attiecībām starp cilvēkiem).
- izkvēlot Izbeigties, izzust.
- nogrimt Izbeigties, izzust.
- pagaist Izbeigties, pāriet (piem., par jūtām); tikt aizmirstam.
- izgaist Izbeigties, pāriet.
- nomirt Izbeigties, pārstāt eksistēt.
- pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties.
- pazust Izbeigties, pārstāt izpausties.
- aprimt Izbeigties, tikt pārtrauktam.
- pāriet Izbeigties, vairs nepastāvēt.
- pārstāt Izbeigties, vairs neturpināties.
- pārvērsties pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- sadegt pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- izputēt Izbeigties; izzust.
- aprauties Izbeigties.
- iztecēt Izbeigties.
- mirt Izbeigties.
- iztecēt Izbirt, izplūst (par sīku cietvielu daļiņu kopumu).
- izbiras Izbiruši smalkumi.
- izcūkot Izbojāt, sabojāt.
- izķēzīt Izbojāt, sabojāt.
- izmaitāt Izbojāt.
- pārbolīt Izbolīt (acis) tā, ka atsedzas acu baltumi.
- līnijdroška Izbraucamie rati ar sēdekli garenvirzienā.
- izvagot Izbraukāt ar kuģi.
- izripot Izbraukt (par transportlīdzekļiem, par braucējiem tajos).
- iziet Izbraukt (par transportlīdzekļiem).
- iznākt Izbraukt (par transportlīdzekļiem).
- pikniks Izbraukums brīvā dabā, zaļumos, ņemot līdzi ēdienu.
- izburbt Izburbēt.
- muliņš Izbūve (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotu kuģu pietauvošanās vietām.
- mūrītis Izbūve krāsns ārsienas apakšdaļā, uz kuras var apsēsties.
- pievadīt Izbūvējot (piem., vadu, cauruļu sistēmu), pievienot (to kādam objektam).
- ievilkt Izbūvēt, ierīkot (kur, pieslēdzot vadu sistēmai).
- pievilkt Izbūvēt, ierīkot (piem., komunikācijas) līdz konkrētai vietai, konkrētam objektam.
- iekārtot Izbūvēt, ierīkot.
- pārvilkt Izbūvēt, ievilkt (piem., komunikācijas) vēlreiz, no jauna.
- uzeja Izbūvēta vieta, arī konstrukcija (piemēram, kāpnes, traps), kas paredzēta nokļūšanai kur augšā.
- terase Izbūvēts laukumiņš, neliels paaugstinājums (pie ēkas); īpaši ierīkota vieta (piem., uz mājas jumta).
- panduss Izbūvēts slīpums bez pakāpieniem (piem., pie ieejas ēkā, tilta galā).
- pirmdzimtene Izcelsmes vieta.
- dzimums Izcelšanās (parasti šķiriskā nozīmē); kārta.
- asinis Izcelšanās, ar to saistīta piederība pie kādas tautas, šķiras u. tml.
- ģenēze Izcelšanās, rašanās, arī veidošanās.
- cilme Izcelšanās.
- izsēdināt Izcelt (karaspēku) pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
- uzsvērt Izcelt (piemēram, domu runā, formas elementu mākslas darbā u. tml.).
- rakt Izcelt (zemi, smiltis u. tml.) ar īpašām iekārtām, ierīcēm, mašīnu lāpstveida daļām.
- pārakcentēt Izcelt, akcentēt ko citu, atšķirīgu no parasti akcentētā.
- akcentēt Izcelt, uzsvērt (ko rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.).
- izakcentēt Izcelt, uzsvērt, padarot pilnīgi uztveramu, uzskatāmu.
- nākt Izcelties (no kurienes), būt saistītam (ar kurieni).
- uzmirdzēt Izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
- zibināties Izcelties apkārtnē (piem., ar savu spožumu, krāsas spilgtumu).
- zibsnīt Izcelties apkārtnē ar savu spožo, nevienmērīgo spīdumu.
- sudrabot Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
- sudraboties Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
- krāšņoties Izcelties ar savu krāšņumu; saistīt uzmanību ar savu krāšņumu.
- izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
- greznoties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko greznu, krāšņu, arī izcilu).
- rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu); būt tādam, kas rotā (ko).
- uzliesmot Izcelties, ātri paplašināties.
- spīdēt Izcelties, atšķirties (apkārtējā vidē) ar savu spožo, gaišo krāsu.
- paspīdēt Izcelties, izrādīt savu pārākumu citu vidū.
- uzsvars Izcēlums (piemēram, domai runā, formas elementam mākslas darbā u. tml.).
- gan Izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām.
- emigrēt Izceļot no savas dzimtās zemes un pārcelties uz dzīvi citā valstī.
- piecept Izcept (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- izčurkstināt Izcept, taukiem čurkstot.
- izcept Izcepties.
- izsmērēt Izciest (parasti no iekšpuses).
- atsēdēt Izciest sodu.
- maestrīna Izcila mūziķe.
- korifejs Izcila personība (kādā nozarē).
- fenomens Izcila, neparasta parādība.
- kinozvaigzne Izcila, slavena kinoaktrise; izcils, slavens kinoaktieris.
- zieds Izcilākā daļa (kādā sabiedrības kopumā).
- karalis Izcilākais pārstāvis (kādā grupā, indivīdu kopumā).
- talants Izcilas iedzimtas spējas, apdāvinātība (kādā nozarē).
- epigonis Izcilas personības, kāda virziena vai stila sekotājs, atdarinātājs.
- epigonisms Izcilas personības, tās darbu atdarināšana, sekošana kādam virzienam, stilam bez oriģinālas pieejas.
- izcilība Izcilas sekmes (mācību nobeigumā, galīgajā novērtējumā).
- mahatma Izcilas, sevišķi godājamas personas tituls (galvenokārt Indijā); persona, kam ir šāds tituls.
- klasika Izcili (literatūras, mākslas u. tml.) darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
- krāšņs Izcili kvalitatīvs, bagātīgs.
- superfinišs Izcili labs finiša rezultāts.
- dīvs Izcili skaista un talantīga skatuves māksliniece.
- tarāns Izcilnis kuģa zemūdens daļā, ar kuru dod triecienu pretinieka kuģa korpusam.
- kupris Izcilnis, izliekums.
- pumpa Izcilnis, paaugstinājums (uz kā, piem., priekšmeta virsmas).
- izcēlums Izcilnis, paaugstinājums.
- prominence Izcils cilvēks, arī izcilu cilvēku kopums.
- gars Izcils cilvēks, liela personība.
- ass Izcils kara lidotājs, gaisa kauju meistars.
- šedevrs Izcils mākslas darbs; meistardarbs.
- meistardarbs Izcils mākslas darbs; meistarīgs veikums, darinājums.
- maestro Izcils mūziķis (piem., diriģents, komponists).
- triumfs Izcils panākums, izcila uzvara; pozitīva sabiedrības attieksme, arī gods, ko rada šāds panākums, uzvara.
- skolotājs Izcils speciālists (piem., zinātnes, mākslas nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz viņa darba turpinātāju.
- ģēnijs Izcils talants, izcilas radošās spējas.
- fenomenāls Izcils, neparasts, ārkārtējs.
- prominents Izcils, nozīmīgs, ievērojams; tāds, kam ir liela autoritāte.
- dižs Izcils, nozīmīgs.
- ekstra Izcils, sevišķs; ārkārtīgs.
- rokzvaigzne Izcils, slavens rokmūziķis.
- neatkārtojams Izcils, vienreizējs.
- iegūt Izcīnīt un saņemt (piem., apbalvojumu).
- izdzīt Izcirst (stigu).
- stiga Izcirsta josla mežā, kas atdala kvartālus, audzes u. tml. citu no citas.
- izkurtējis Izčākstējis.
- izvākt Izdabūt ārā (no kurienes).
- krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- sakrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- izkrāsot Izdaiļot (seju vai tās daļas) ar kosmētiskajām krāsvielām.
- uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas).
- nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; izkrāsoties.
- krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
- uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem.
- izskaistināt Izdaiļot, izgreznot.
- rotāt Izdaiļot.
- puņķi Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas.
- pūžņi Izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā.
- atdeve Izdalīšana, izstarošana u. tml.
- grimšana Izdalīšanās no kāda šķīduma un pakāpeniska nogulsnēšanās.
- sedimentācija Izdalīšanās no šķīduma nogulšņu veidā; nogulsnēšanās.
- izsvīst Izdalīt (ko) šķidruma veidā (par augiem); izdalīties šķidruma veidā (no augiem).
- izgarot Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
- iztvaikot Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
- izvadīt Izdalīt (no organisma, tā daļām).
- atdalīt Izdalīt (no sevis).
- izgulsnēt Izdalīt (no šķīduma vielu) cietā veidā.
- bezdēt Izdalīt (parasti smakojošas) vēdera gāzes.
- izkakāt Izdalīt ar izkārnījumiem.
- raudāt Izdalīt asaras (par dzīvniekiem).
- raudāt Izdalīt asaras reizē ar elsām, šņukstiem vai citām neartikulētām skaņām (piem., sakāpinātu emociju, sāpju dēļ).
- saīsināt Izdalīt daļskaitļa skaitītāju un saucēju ar vienu un to pašu naturālu skaitli.
- dzirksteļot Izdalīt dzirksteles.
- garot Izdalīt garaiņus (par ko karstu).
- garot Izdalīt mitrumu, kūpēt, iztvaikot.
- medot Izdalīt nektāru (parasti par augiem, ziediem).
- izkārnīties Izdalīt no organisma izkārnījumus.
- dzirkstēt Izdalīt ogļskābo gāzi (par dažiem dzērieniem).
- izkakāties Izdalīt resnās zarnas apakšējās daļas saturu; izkārnīties.
- atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (par produktiem, kas satur ūdeni).
- iztecēt Izdalīt šķidrumu.
- pļūtīt Izdalīt šķidrus vai pusšķidrus izkārnījumus.
- elpot Izdalīt, izplatīt, piem., mitrumu, gaisu, smaržu.
- izdvašot Izdalīt, izplatīt.
- izdvest Izdalīt, izplatīt.
- izelpot Izdalīt, izplatīt.
- izdot Izdalīt, izsniegt lietošanā.
- izgulsnēties Izdalīties (no šķīduma) cietā veidā (par vielu).
- izriesties Izdalīties (parasti par sviedriem).
- lāsmot Izdalīties no apkārtnes ar savu spožumu, spilgtumu.
- zilēt Izdalīties no apkārtnes ar savu zilo krāsu.
- izspiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
- spiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
- tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
- nogulsnēties Izdalīties no šķīduma un uzkrāties (kur).
- plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem, asinīm).
- degt Izdalīties, atšķirties no apkārtējā fona ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
- baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai gaišo krāsu.
- svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par gaismu).
- tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (pie debesīm).
- melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
- sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtot.
- sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtoties.
- laistīties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu spožumu, krāsas spilgtumu.
- zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltot (1).
- zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltoties.
- zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgmot.
- zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgot.
- tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
- lāsot Izdalīties, sūkties laukā pa lāsēm.
- atdalīties Izdalīties.
- čūlāt Izdalot slapjumu, slikti degt.
- sasveķot Izdalot sveķus, kļūt, parasti ļoti, viscaur, sveķainam.
- izplatīt Izdalot, pārdodot (ko), panākt, ka (to) saņem daudzi.
- čaukstēt Izdaloties gaisam, gāzes burbuļiem, radīt vieglu, klusu troksni (par putām, mīklu).
- sadangāt Izdangāt, parasti stipri; ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi.
- varoņdarbs Izdarība, dēka, ar kuru (kāds) izceļas, pievērš sev citu uzmanību.
- žiperīgs Izdarīgs, izveicīgs; kustīgs, veikls.
- velns Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem); arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
- izrīcīgs Izdarīgs.
- airēties Izdarīt (ar rokām) airēšanai līdzīgas kustības.
- trepanēt Izdarīt (kā) trepanāciju.
- apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
- pielaistīt Izdarīt (ko), tikt nolietotam (ar to).
- nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu vai negaidītu).
- izstrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
- sastrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
- pastrādāt Izdarīt (parasti ko sliktu, nosodāmu).
- izmest Izdarīt (piem., šķēpa, granātas) metienu.
- izlēkāt Izdarīt (visu) tā, kā kāds vēlas.
- analizēt Izdarīt analīzi (2).
- diskontēt Izdarīt atskaitījumu no vekseļa nominālās summas.
- noblēdīties Izdarīt blēdību.
- kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties.
- izdrāzt Izdarīt dzimumaktu.
- nodrāzt Izdarīt dzimumaktu.
- eksperimentēt Izdarīt eksperimentus.
- ekstrapolēt Izdarīt ekstrapolāciju.
- nogrēkoties Izdarīt grēku.
- ieelpot Izdarīt ieelpu.
- sakustēties Izdarīt īslaicīgu kustību.
- izelpot Izdarīt izelpu.
- izkastrēt Izdarīt kastrāciju.
- apiet Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot.
- nopūdelēt Izdarīt ko aplam, kļūdīties (piem., sporta spēlēs).
- ieberzties Izdarīt ko aplam; nonākt muļķīgā situācijā.
- sagrēkot Izdarīt ko neatbilstošu reliģijas normām.
- sasmērēties Izdarīt ko nosodāmu, morāles normām neatbilstošu u. tml.
- apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu, morāles normām neatbilstošu.
- iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot noteiktu naudas summu; samaksāt daļu (no kādas summas).
- norēķināties Izdarīt maksājumus, nokārtot finansiālās saistības.
- nokārtot Izdarīt nepieciešamās darbības, lai (kas) būtu, realizētos.
- nodot Izdarīt nodevību (pret ko).
- noziegties Izdarīt noziegumu vai ko sliktu, nosodāmu.
- nogrēkoties Izdarīt pārkāpumu, arī ko nosodāmu, sliktu.
- apgrēkoties Izdarīt pārkāpumu.
- sagrēkot Izdarīt pārkāpumu.
- noslīcināties Izdarīt pašnāvību slīcinoties.
- pakārties Izdarīt pašnāvību, apmetot sev ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un zaudējot balstu zem kājām.
- nogalināties Izdarīt pašnāvību; nonāvēties.
- izpotēt Izdarīt potēšanu daudziem vai visiem.
- punktēt Izdarīt punkciju.
- izrevidēt Izdarīt revīziju.
- presingot Izdarīt spiedienu (piem., uz kādu cilvēku, cilvēku grupu).
- izspļaut Izdarīt spļāvienu.
- nospļauties Izdarīt spļāvienu.
- izšaut Izdarīt šāvienu.
- izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk, ir pa prātam; iztapt.
- izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā.
- sagatavoties Izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- apzagties Izdarīt zādzību.
- apsteigt Izdarīt, izpildīt (ko) ātrāk nekā paredzēts; noritēt ātrāk, straujāk nekā parasti.
- atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai cita izdarīto, pateikto).
- paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījuma; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma).
- pakalpot Izdarīt, paveikt (ko), lai kādam izpalīdzētu.
- notaisīt Izdarīt, paveikt (ko).
- atsveķot Izdarot iegriezumus koka stumbrā, panākt, ka iztek sveķi.
- sasmērēt Izdarot ko nosodāmu, morāles normām neatbilstošu u. tml., sabojāt.
- salikt Izdarot kustību (piem., ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
- nolikt Izdarot kustību (piem., ar roku, kāju, galvu), novietot (to kur, uz kā u. tml.).
- likt Izdarot kustību (piem., ar roku, kāju), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piem., rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) labvēlību.
- izsist Izdauzīt.
- sīpolsitenis Izdauzītas, ar sīpoliem saceptas (parasti liellopa) gaļas šķēles.
- izsvilināt Izdedzināt.
- šlaga Izdedži.
- izdegums Izdegusi vieta (mežā); izdega.
- izdega Izdegusi vieta (mežā).
- degums Izdegusi vieta (piem., mežā); izdega.
- izdancoties Izdejoties.
- izdauzīt Izdemolēt.
- iedēt Izdēt (kur iekšā).
- sadēt Izdēt (olas) lielākā daudzumā; izdēt (olu lielāku daudzumu).
- piedēt Izdēt (olas) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
- iespēja Izdevība, labvēlīgi apstākļi (kā īstenošanai, veikšanai).
- izdevība Izdevīgs gadījums, labvēlīgi apstākļi, iespēja (kādai rīcībai).
- apgādniecība Izdevniecība.
- apgāds Izdevniecība.
- tituls Izdevuma, grāmatas u. tml. nosaukums.
- papildizdevumi Izdevumi, kas rodas papildus iepriekš paredzētajiem izdevumiem.
- izmaksa Izdevumi; (kā) ražošanai, iegādei, norisei u. tml. nepieciešamā naudas summa.
- speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- krājums Izdevums, kurā tematiski apkopoti teksti, materiāli.
- sērija Izdevumu kopums, ko vieno kopīga tematika, mērķis vai lasītāju loks.
- deficīts Izdevumu pārsvars pār ienākumiem.
- iznākt Izdīgt, izplaukt (par augiem, to daļām).
- šķidrs Izdilis, nodilis, arī plāns (par audumu, apģērbu).
- pašķidrs Izdilis, paplāns (par audumu, apģērbu).
- blefs Izdomājums, meli, lai radītu pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
- fikcija Izdomājums.
- izdoma Izdomājums.
- izgudrojums Izdomājums.
- izkombinēt Izdomāt paņēmienu kopumu, kā iegūt, panākt (ko).
- sakombinēt Izdomāt paņēmienu kopumu, kā iegūt, panākt (ko).
- izgudrot Izdomāt to, kā nav, kas nav bijis īstenībā.
- piedomāt Izdomāt un pievienot (ko klāt).
- uzdomāt Izdomāt, iecerēt (ko darīt, veikt).
- izfunktierēt Izdomāt, izgudrot.
- sagudrot Izdomāt, sacerēt.
- safabricēt Izdomāt, sakopot, sagrozot (piem., nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā; izgatavot, radīt, sacerēt (ko tādu, kas satur šādas ziņas, faktus).
- izgudrot Izdomāt.
- izpīpēt Izdomāt.
- izprātot Izdomāt.
- izsmadzeņot Izdomāt.
- izštukot Izdomāt.
- pseidonīms Izdomāts vārds vai uzvārds, ko pieņemt īstā vārda vai uzvārda vietā.
- segvārds Izdomāts vārds, ko izmanto saziņai interneta vidē.
- segvārds Izdomāts vārds, kurā (kādu, ko) sauc konspirācijas nolūkā.
- marsieši Izdomu tēls – Marsa iedzīvotājs.
- iztērēt Izdot (daudz vai visu); nelietderīgi izdot.
- laist no (savām) rokām (laukā, ārā) Izdot (naudu); izšķērdēt.
- iztērēties Izdot daudz vai visu naudu.
- izlēņot Izdot par lēni.
- izgrūst Izdot, iztērēt naudu (parasti steigā, nepārdomāti).
- klajā Izdot, publicēt.
- laist Izdot, publicēt.
- izlaist Izdot; publicēt.
- palaimēties Izdoties izvairīties (no kā nevēlama).
- iznākt Izdoties, izveidoties (ar kādām īpašībām).
- izveikties Izdoties, veikties.
- paveikties Izdoties; palaimēties.
- izdrāzt Izdrāzties.
- iznesties Izdrāzties.
- izbirzt Izdrupt.
- caurdurt Izdurt cauri (no vienas puses līdz otrai).
- izbadīt Izdurt; izbakstīt.
- izraut Izdzert (alkoholisku dzērienu).
- atdzert Izdzert (nelielu daļu).
- iztempt Izdzert (parasti strauji, lielā daudzumā); dzerot iztukšot.
- izmalkot Izdzert lēni, pa malkam; malkojot iztukšot.
- pārdzerties Izdzert pārāk daudz (kāda dzēriena).
- izkaut Izdzert, dzerot iztukšot.
- iztukšot Izdzert, izēst (trauku) tukšu; izdzert (dzērienu), izēst (ēdienu).
- izdzisināt Izdzesēt.
- izlīgoties Izdziedāties līgo dziesmas.
- izdzimums Izdzimtenis.
- izdzirst Izdzirdēt.
- uzdzirdēt Izdzirdēt.
- nodzīt Izdzīt (vagu).
- izdīgt Izdzīt, izlaist asnus (par sēklām); dīgstot parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu).
- uzdīgt Izdzīt, izlaist asnus; dīgstot parādīties virs zemes, izveidoties virs zemes.
- izzarot Izdzīt, izplest uz visām pusēm (zarus).
- izriest Izdzīt, izveidot (piem., asnus, pumpurus).
- vārti Izeja (piem., pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.
- izplūde Izeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
- papildizeja Izeja, ko izmanto papildus galvenajai izejai vai arī gadījumos, kad galveno izeju nav iespējams izmantot; rezerves izeja.
- koksne Izejviela, ko parasti iegūst no nozāģētu koku stumbriem.
- jēlmateriāls Izejviela, negatavs izstrādājums, ko pakļauj tālākai apstrādei.
- jēlviela Izejviela.
- vaidēt Izelpā izdvest stieptas, paklusas balss skaņas (parasti aiz sāpēm).
- vaids Izelpā izdvesta stiepta, paklusa balss skaņa (parasti aiz sāpēm).
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
- pūst Izelpā virzīt (gaisu) plūsmā uz āru, uz priekšu.
- pūst Izelpā virzot gaisu, spēlēt (mūzikas instrument).
- elptests Izelpas paraugu analīze.
- izdvašot Izelpot.
- izleksēt Izēst (parasti ko šķidru).
- izbildēt Izfotografēt.
- izgatave Izgatavošana, ražošana.
- kopēt Izgatavot (fotoattēlu) no negatīva.
- atliet Izgatavot (kā) atveidu lējumā.
- reproducēt Izgatavot (kā) kopiju; pavairot.
- kopēt Izgatavot (mākslas darba) kopiju.
- uzknipelēt Izgatavot (parasti ar grūtībām, sarežģījumiem).
- izmeistarot Izgatavot (parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi).
- iztaisīt Izgatavot (piem., priekšmetu); izveidot, ierīkot.
- uzmargot Izgatavot (piemēram, uzadot, uztamborējot, uzzīmējot); pagatavot, arī sacerēt.
- būvēt Izgatavot (sarežģītus aparātus, mašīnas, ierīces).
- novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz papīra.
- aust Izgatavot audumu.
- tiražēt Izgatavot pēc parauga noteiktu skaitu eksemplāru; pavairot.
- izsniegt Izgatavot un nodot (dokumentu tiesīgajai personai); nodot (izgatavoto dokumentu tiesīgajai personai).
- pavairot Izgatavot vairākos eksemplāros (pēc oriģināla vai kopijas).
- nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
- sadarināt Izgatavot, izveidot (parasti lielākā daudzumā).
- sataisīt Izgatavot, pagatavot (ko) lielākā daudzumā.
- litografēt Izgatavot, pavairot litogrāfiski.
- izdarināt Izgatavot.
- piegāzt Izgāžot, izmetot (ko) lielākā daudzumā, pārklāt vai piepildīt (ar to kādu vietu).
- mūžizglītība Izglītība, kas iegūstama, neatkarīgi no cilvēka vecuma – visa mūža garumā.
- garagaisma Izglītība, zināšanas.
- pirmsskola Izglītības iestāde, kuru bērns apmeklē, pirms sāk mācīties vispārizglītojošajā skolā; bērnudārzs.
- proģimnāzija Izglītības posms pirms ģimnāzijas (parasti no 7. līdz 9. klasei).
- tālākizglītība Izglītošanās turpinājums.
- skoloties Izglītoties, mācīties (parasti mācību iestādē).
- izskoloties Izglītoties; arī izmācīties.
- sagludināt Izgludināt (ar gludekli ko) lielākā daudzumā.
- izgrābāt Izgrābstīt.
- izgramstīt Izgrābstīt.
- appušķot Izgreznot, izrotāt.
- izcirpt Izgriezt (matus, ūsas kādā vietā), piešķirot noteiktu formu.
- izšņāpt Izgriezt (piem., caurumu, robu).
- izcirpt Izgriezt (vilnu, spalvas u. tml. no noteiktas dzīvnieka ķermeņa daļas); nocirpt vilnu, spalvas u. tml. (noteiktā ķermeņa daļā).
- gredzenot Izgriezt apkārt koka stumbram (arī zaram) mizas sloksnīti vai uzmaukt stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu augšanu.
- šīrgaļa Izgriezts gaļas mīkstums bez kauliem un cīpslām.
- vemt Izgrūst pa muti kuņģa saturu ar kuņģa muskulatūras krampjainām kustībām.
- izgruvums Izgruvusi vieta (piem., mūrī, krastā).
- izgudrotājs Izgudrojuma autors.
- izguldīt Izguldināt.
- atgulēt Izgulēt (neizgulēto miegu).
- izgājiens Iziešana, parādīšanās (piem., uz skatuves); uzstāšanās reize.
- izskriet Iziet, aiziet uz neilgu laiku.
- izmaršēt Iziet, iznākt marša solī.
- izsoļot Iziet, iznākt, parasti raitā, staltā gaitā.
- apakšīre Izīrēšana citam īrniekam.
- skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar skrūvēm.
- demontēt Izjaukt pa daļām (mašīnu, iekārtu, ierīci u. tml.); noņemt (mašīnu, iekārtu u. tml.) no pamata, uzstādināšanas vietas.
- izšmurgāt Izjaukt un neizēst (barību, ēdienu).
- izvandīt Izjaukt, izsvaidīt, arī izrakņāt (parasti zemi).
- izārdīt Izjaukt, izvandīt (ko saliktu, sakārtotu).
- sabojāt Izjaukt, pasliktināt.
- samaitāt Izjaukt, pasliktināt.
- izpostīt Izjaukt; aizlaist bojā.
- izmaisīt Izjaukt.
- izpurināt Izjaukt.
- izputināt Izjaukt.
- intervēt Izjautāt (kādu).
- klaušināt Izjautāt, pratināt (kādu).
- izprasīt Izjautāt, uzdot jautājumus (kam).
- izprašņāt Izjautāt.
- izvaicāt Izjautāt.
- pārklaušināt Izjautāt.
- izprasīties Izjautāties.
- iztaujāties Izjautāties.
- izvaicāties Izjautāties.
- piejokot Izjokot.
- atjūgt Izjūgt, nojūgt.
- atjūgties Izjūgties.
- izčibēt Izjukt (par norisi, pasākumu).
- izšķīst Izjukt (piem., par izvalkātu apģērbu).
- izšķīst Izjukt (piem., tiekot vārītam).
- izirt Izjukt uz visām pusēm (par matiem); pilnīgi atrist (par bizēm).
- sabrukt Izjukt, zust.
- izputēt Izjukt; izbeigt pastāvēt.
- pačibēt Izjukt.
- sastapties Izjust (kāda attieksmi, izturēšanos).
- pietrūkt Izjust (kāda) klātbūtnes trūkumu.
- nožēlot Izjust (pret kādu) līdzjūtību, līdzcietību.
- atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares.
- dievināt Izjust ārkārtīgi lielu patiku.
- atelpot Izjust atvieglojumu, mieru (piem., pēc garīgām, fiziskām grūtībām).
- baiļoties Izjust bailes, nedrošību, baidīties.
- trūkties Izjust bailes, parasti pēkšņi.
- bīties Izjust bailes; baidīties.
- kaifot Izjust baudu; sajūsmināties.
- bažīties Izjust bažas; izteikt bažas.
- trīt zobus Izjust ienaidu pret kādu; ļaunoties.
- iekārot Izjust kāri, vēlēties (ko).
- kaunēties Izjust kaunu; justies neērti (par ko).
- apkaunēties Izjust kaunu; nokaunēties.
- nokaunēties Izjust kaunu.
- kautrēties Izjust kautrību; izjust nedrošību, biklumu, mulsumu.
- kaunēties Izjust kautrību; kautrēties.
- kaifot Izjust labsajūtu, baudu, tīksmi.
- riebties Izjust lielu nepatiku, riebumu (pret ko).
- pieķerties Izjust mīlestības jūtas (pret kādu, ko ).
- mīlēt Izjust mīlestību (1).
- mīlēt Izjust mīlestību (2).
- ienīst Izjust naidu (pret kādu, pret ko).
- šķebināties Izjust nelabuma sajūtu; izrādīt savu nepatiku, riebumu.
- bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ); uztraukties, raizēties (par ko).
- bīties Izjust nemieru, bažas; baiļoties.
- baidīties Izjust nemieru, satraukumu; uztraukties.
- bēdāties Izjust nepatiku, būt saīgušam.
- neieredzēt Izjust nepatiku, naidu (pret kādu, pret ko).
- būt draugos Izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko).
- piederēt Izjust piederību.
- priecāties Izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
- mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
- raizēties Izjust raizes; paust raizes.
- apreibt Izjust reiboni (piem., stipras smaržas iedarbībā).
- noreibt Izjust reiboni.
- nožēlot Izjust sarūgtinājumu, neapmierinātību (par ko).
- pietuvināties Izjust savu tuvību, piederību (kam).
- simpatizēt Izjust simpātijas (pret kādu).
- simpatizēt Izjust simpātijas (pret ko).
- apskaust Izjust skaudību (pret kādu).
- skumt Izjust skumjas; būt skumjam.
- iekārot Izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt (ko).
- iekārot Izjust stipru juteklisku dziņu (pēc pretējā dzimuma cilvēka).
- tiekties Izjust tieksmi, nepieciešamību (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt).
- tīksmināties Izjust tīksmi (par ko).
- uzsprēgāt Izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust (ko negatīvu, piemēram, neapmierinātību).
- pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu) savu sajūsmu, apbrīnu, cieņu un mīlestību.
- izbaudīt Izjust un pārdzīvot; arī piedzīvot.
- dievināt Izjust uz izpaust (pret kādu) pārmērīgu cieņu un mīlestību; ļoti (pat pārāk) augstu vērtēt (ko).
- gribēties Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt); gribēt (1).
- gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt).
- ziņkārot Izjust ziņkāri.
- iežēloties Izjust žēlumu, līdzjūtību (pret kādu); aiz žēluma, līdzjūtības izdarīt (ko kāda labā); apžēloties.
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust mīlas jūtas (pret kādu, vienam pret otru).
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu); izjust interesi, patiku (par ko), nepieciešamību (pēc tā).
- nobrīnīties Izjust, izpaust izbrīnu.
- norūpēties Izjust, izpaust rūpes (par kādu, ko).
- nest Izjust, pārdzīvot, arī glabāt (ko sevī).
- sagaršot Izjust, uztvert (kā) nianses.
- atvieglojums Izjūta, kas rodas, atbrīvojoties no kā grūta, nepatīkama.
- ciešanas Izjūtas, ko rada fiziskas sāpes, mokas.
- apbrīna Izjūtas, ko rada kas izcils, ievērojams, neparasts un kas izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
- iepazīt Izjūtot, pārdzīvojot (ko), iegūt priekšstatu (par to).
- iepazīties Izjūtot, pārdzīvojot (ko), iegūt priekšstatu (par to).
- melodrāma Izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms (piem., aktiera tēlojumā).
- pakaisīt Izkaisīt (kā) nelielu daudzumu (uz grīdas, pamatnes u. tml.).
- pakaisīt Izkaisīt pakaišus.
- izsēt Izkaisīt, izbērt (kādu vielu) augsnē.
- izdancināt Izkalpināt, nostrādināt.
- izkarst Izkalst karstumā (par augsni); izsust (par ziemājiem).
- izdegt Izkalst, iznīkt lielā karstumā un sausumā.
- izkaldināt Izkalt.
- izkāpaļāt Izkāpelēt.
- uzkapināt Izkapināt (izkapti).
- vienroce Izkapts ar īsu kātu; vienrokas izkapts.
- piekārstīt Izkarinot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ko).
- klucis Izkārnījumi, fekālijas.
- ekskrementi Izkārnījumi.
- kaka Izkārnījumi.
- defekācija Izkārnījumu izvadīšana no organisma.
- izeja Izkārnījumu izvadīšana no organisma.
- ķēzīt Izkārnīties (parasti par dzīvniekiem).
- kakāt Izkārnīties.
- ķēzīties Izkārnīties.
- pakakāt Izkārnīties.
- sakakāt Izkārnoties notraipīt, piemēslot.
- uzdirst Izkārnoties uzvirzīt (izkārnījumus) virsū (uz kā, kam).
- uzķēzīt Izkārnoties uzvirzīt (mēslus, netīrumus) virsū (uz kā, kam).
- izsautēt Izkarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
- izkveldēt Izkarsēt; izdedzināt.
- izkveldināt Izkarsēt; izdedzināt.
- izsutināties Izkarsēties (parasti pirtī); izsautēties.
- izsust Izkarst.
- izkarināt Izkārt.
- izkārtne Izkārta plāksne vai afiša ar reklāmu.
- izkarināties Izkārties.
- iegrozīties Izkārtot (sev ko) tā, lai izveidotos vēlami apstākļi.
- pārkārtot Izkārtot citā laikā.
- samainīties Izkārtot sev (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) cita vietā.
- izbrīvēt Izkārtot tā, ka ir brīvs, nav aizņemts, nodarbināts.
- iegrozīt Izkārtot, risināt vēlamā veidā.
- pārkāst Izkāst (1) (visu); kāst vēlreiz, no jauna.
- nokāst Izkāst.
- izrūnīt Izkastrēt.
- vepris Izkastrēts kuilis.
- izdiņģēt Izkaulēt.
- aizkausēt Izkausējot (kādu vielu), aizdarīt ciet.
- iekausēt Izkausēt un ieliet (kur iekšā); izkausējot (kādu vielu), ievietot (tajā ko).
- izvilloties Izkauties; izķildoties.
- izplūkties Izkauties.
- šovs Izklaidējoša muzikāla (parasti teatralizēta) koncertprogramma vai izrāde.
- klubs Izklaidējoša rakstura iestāde.
- kasācija Izklaidējoša rakstura skaņdarbs instrumentālam ansamblim (18. gs. Vācijā un Austrijā), ko parasti atskaņoja brīvā dabā kā serenādi.
- šovs Izklaidējoša televīzijas programma.
- šovbizness Izklaidējošās mākslas industrija.
- īsklips Izklaidējošs, informatīvs vai izglītojošs videoklips, kas nav garāks par 60–90 sekundēm.
- popsīgs Izklaides mūzikai raksturīgs; ar izklaides mūziku saistīts.
- naktsdzīve Izklaides norišu kopums (piem., naktsklubos, naktslokālos) naktī (parasti lielpilsētā).
- grāvējs Izklaides žanra daiļdarbs, kas kādu laiku ir ļoti populārs.
- izklaide Izklaidēšanās.
- klaidēt Izklaidēt.
- aizmirst Izklaidībā, nevērībā atstāt (kur), nepaņemt līdzi.
- kaisīt Izklaidus berot (ko), apbārstīt.
- izbārstīt Izklaidus izbērt, bārstot izkliedēt; izkaisīt.
- kaisīt Izklaidus, pa daļām bērt, bārstīt.
- izkliedus Izklaidus.
- klaids Izklaidus.
- izklaiņot Izklaiņoties.
- izmētāties Izklaiņoties.
- atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (piem., kāda teksta saturu), vārdos attēlot (piem., notikumu).
- pasniegt Izklāstīt, izpaust.
- apstāstīt Izklāstīt, pārstāstīt.
- izlakot Izklāt (no iekšpuses) ar laku; nolakot.
- izbruģēt Izklāt ar bruģi (ceļu, ielu, laukumu); bruģējot izveidot (ceļu, ielu, laukumu).
- izcementēt Izklāt ar cementa segumu.
- izoderēt Izklāt ar oderējumu (piem., krāsns, cauruļvada) iekšpusi.
- iztapsēt Izklāt ar tapsējumu (kā iekšpusi).
- izzeltīt Izklāt ar zelta kārtu (no iekšpuses).
- izflīzēt Izklāt, apdarināt ar flīzēm.
- izplāt Izklāt, izplest (parasti plānā kārtā).
- izlikt Izklāt, nosegt (ar kādu materiālu).
- klājums Izklāts (kā) slānis, kārta; klājiens.
- izklaušināt Izklausīt.
- izkāsēt Izklepot.
- izgaiņāt Izklīdināt (cilvēku grupu).
- dispersija Izkliede; skaitlis, kas raksturo vērtību izkliedi ap vidējo vērtību.
- jaukt Izkliedējot, izsvaidot u. tml., darīt nekārtīgu (piem., priekšmetu kopumu).
- izsēt Izkliedēt (kādu kopumu).
- izsēt Izkliedēt (pa visu organismu); izplatīt (organismā).
- izgaisināt Izkliedēt (piem., dūmus, miglu).
- uzrasināt Izkliedēt (šķidrumu) sīku pilienu veidā virsū (uz kā, kam).
- izšķaidīt Izkliedēt, daļēji iznīcināt (kādu kopumu).
- izkliest Izkliedēt, izklīdināt.
- izgaiņāt Izkliedēt.
- izklaidēt Izkliedēt.
- izklīdināt Izkliedēt.
- gaist Izkliedēties apkārtējā vidē; pamazām zust, izgarot.
- uzsūkties Izkliedēties apkārtējos audos, izzust.
- izšķīst Izkliedēties.
- disperss Izkliedēts; novirzīts no vidējā.
- difūzs Izkliedēts.
- izklaidsēja Izkliedsēja.
- platsēja Izkliedsēja.
- izbļaut Izkliegt.
- izbrēkt Izkliegt.
- izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- izšķīst Izklīst (piem., par pūli).
- pagaist Izklīst, izzust; izgaist.
- izgaist Izklīst; izzust.
- iztikt Izkļūt (ārā).
- izķepuroties Izkļūt (no nevēlama stāvokļa, nepatīkamas situācijas u. tml.).
- tikt uz kājām Izkļūt no grūtībām, pārvarēt sarežģījumus; sasniegt labklājību, turību.
- būt uz kājām Izkļūt no materiālām grūtībām, iegūt labklājību.
- izgrozīties Izkļūt no nevēlamas situācijas (piem., izvairoties).
- izmaukties Izkļūt, atbrīvoties (no kā tāda, kas apņem, aptver).
- izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
- augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas; pilnveidoties.
- audzināt Izkopt, attīstīt (īpašības, jūtas).
- asināt Izkopt, attīstīt.
- izdaiļot Izkopt, padarīt garīgi bagātāku.
- noslīpētība Izkoptība līdz pilnībai.
- izkrāvējs Izkraušanas ierīce.
- izlādēt Izkraut.
- noiet Izkrist (par apmatojumu, apspalvojumu).
- iet Izkrist; lobīties, atdalīties.
- profanācija Izkropļošana, sagrozīšana, necienīga izturēšanās (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
- profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
- birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības).
- izkurties Izkurēties.
- izkurtis Izkurtējis.
- atkust Izkust, pazust (no kādas virsmas); kļūt brīvam (piem., no ledus).
- izkustēt Izkustēties (2).
- izlocīt kājas Izkustēties pēc sēdēšanas; pastaigāties.
- padoties Izkustēties, pavirzīties.
- izļodzīt Izkustināt (no stabila stāvokļa); arī padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu).
- lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (celmus, akmeņus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci.
- iztirināt Izkustināt, izpurināt (parasti rokas, kājas).
- magma Izkususi, šķidra iežu masa, kas atrodas Zemes dzīlēs un vulkāna izvirduma laikā lavas veidā izplūst Zemes virspusē.
- izkūpināt Izkvēpināt.
- izķīķēt Izķidāt, iztīrīt (zivis).
- pārlabot Izlabot, pārveidot (ko, parasti novēršot kļūdas, defektus); labot (ko) vēlreiz, no jauna.
- izkoriģēt Izlabot, precizēt.
- izpirkt Izlabot, vērst par labu (savu rīcību, izturēšanos).
- izlīdzināt Izlabot; samazināt (piem., savu vainu, kļūdu).
- nosēsties Izlādēties.
- mauka Izlaidīga sieviete; arī prostitūta.
- uzdzīve Izlaidīga, baudkāra līksmošanās; baudkāra, netikumiska izprieca.
- lakūna Izlaidums (tekstā).
- štempelēt Izlaist (ko) lielā daudzumā.
- emitēt Izlaist apgrozībā naudu, vērtspapīrus.
- nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, notraipīties (ar to).
- nolaistīt Izlaistot (ko), padarīt (ko) slapju, arī netīru.
- izlaistenis Izlaists, izlaidīgs cilvēks.
- rumulēties Izlaižot pirmo reizi lopus ganībās, laistīties, apliet vienam otru ar ūdeni.
- apčurāties Izlaižot urīnu, saslapināt drēbes, atstāt peļķi u. tml.
- izsunīt Izlamāt, izbārt.
- izgānīt Izlamāt.
- atšifrēt Izlasīt (ko šifrētu, arī rakstītu, piem., nezināmā rakstībā).
- aizlasīt Izlasīt (līdz kādai vietai).
- salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
- atšifrēt Izlasīt, pārrakstīt salasāmi (piem., ko grūti izlasāmā rokrakstā rakstītu); pārrakstīt parastā rakstībā (piem., audioierakstā rakstīto).
- izēsties Izlasīt, rūpīgi iepazīties, apgūt (lielu materiālu daudzumu).
- izspiesties Izlauzties (piem., par skaņu).
- izrauties Izlauzties (piem., par vārdiem, smiekliem, vaidu).
- nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to).
- noliet Izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to ko).
- kohēzija Izlīdzināšana, attīstības līmeņa vienādošana (dažādām teritoriālām vienībām).
- nogludināt Izlīdzināt (piem., pretrunas, nesaskaņas).
- piedot Izlīdzināt savstarpējās attiecības, vairs neļaunojoties (par ko); pieņemt atvainošanos.
- notēlot Izliekoties (par ko), maldināt.
- uzmest kūkumu Izliekt muguru uz augšu (parasti par kaķi).
- sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotajā.
- rags Izliekta stieņveida detaļa (piem., kā satveršanai, turēšanai).
- vērstuve Izliekta tērauda plāksne (buldozera, sniega tīrītāja) priekšgalā kā virzīšanai (piemēram, sniega, zemes) prom, nost.
- izlocīties Izliekties (parasti dažādos virzienos).
- izkārties Izliekties tālu ārā (no kurienes).
- līklocis Izliekums un ieliekums.
- kumbrs Izliekums, arī izvirzījums uz āru (ķermeņa daļā), kūkums (mugurā).
- kūkums Izliekums, izcilnis, nelīdzenums.
- izliece Izliekums.
- izplātīties Izlielīties.
- pisuārs Izlietne ar urīna noteku, tualete vīriešiem.
- iztērēt Izlietot (daudz vai visu); nelietderīgi izlietot.
- iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku); nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
- izdzirdīt Izlietot (dzīvnieku) dzirdīšanai.
- izdot Izlietot (naudu), samaksājot (par ko).
- patērēt Izlietot (savas darbības, funkcionēšanas nodrošināšanai).
- izšaut (visu) pulveri Izlietot (visu spēku, enerģiju).
- nodedzināt Izlietot apgaismošanai, apsildīšanai u. c. sadzīves vajadzībām.
- izbarot Izlietot barībai, izēdināt (dzīvniekiem).
- izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu; sabojāt.
- izlīgums Izlīgšana; samierināšanās; miera noslēgšana.
- maskarāde Izlikšanās.
- izkārt Izlikt ārā un ļaut karāties.
- aizvērt acis Izlikties (ko) neredzam, nemanām.
- tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
- spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
- izrādīties Izlikties.
- iztaisīties Izlikties.
- izlipināt Izlīmēt.
- uzlīt Izlīstot, tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) – par ko šķidru.
- salobīt Izlobīt (ko) lielākā daudzumā; izlobīt (kā lielāku daudzumu).
- izkustināt Izlocīt, izvingrināt (ķermeņa daļas).
- līferēties Izlocīties, izvairīties; arī blēdīties.
- izlocījums Izlocīts veidojums.
- izraudāt Izlūgt, parasti raudot.
- izprasīt Izlūgt; arī pieprasīt.
- izprasīties Izlūgties atļauju.
- izkaukt Izlūgties, dažkārt raudot, žēlojoties.
- izlūks Izlūkdienesta darbinieks; spiegs.
- rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas un darbojas citā valstī.
- memmesmeitiņa Izlutināta, gļēva meitene, jauniete; memmes meitiņa.
- kundzēns Izlutināts bērns.
- sibarīts Izlutināts cilvēks, kas dzīvo laiskumā un greznībā.
- memmis Izlutināts, gļēvs vīrietis; memmesdēliņš.
- memmesdēliņš Izlutināts, gļēvs zēns, jaunietis; memmes dēliņš.
- kundziņš Izlutināts, slinks zēns, vīrietis.
- izlutis Izlutināts.
- pagriezt Izmainīt (kā) kustības, stāvokļa virzienu; pavērst (pret ko, uz ko u. tml.).
- izlocīt Izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt).
- akomodēt Izmainīt acs optisko stiprumu (par cilvēku).
- nokrāsoties Izmainīt krāsu (piem., audumam plūkot).
- akomodēt Izmainīt optisko stiprumu (par aci).
- pagriezties Izmainīt sava ķermeņa stāvokli, atrodoties guļus.
- pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (kustības, stāvokļa) virzienu; pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.).
- izsist Izmainīt, izjaukt (piem., ierasto kārtību).
- iegriezties Izmainīties (piem., par sarunas tematu).
- pagriezties Izmainīties un norisēt, veidoties (citādi).
- izjaukt Izmaisīt.
- izmaksa Izmaksājamā naudas summa.
- iznākt Izmaksāt.
- kalkulācija Izmaksu aprēķināšana naudā (atsevišķos izmaksu veidos); attiecīgā aprēķina dokuments.
- izmaņa Izmanība.
- izšmaukt Izmānīt, izkrāpt (ko).
- piebārstīt Izmantojot (ko) lielākā daudzumā, (ar to) piesātināt (valodu), pieblīvēt (tekstu).
- saēst Izmantojot barībai, izalojot, sabojāt; sagrauzt (2).
- izēst Izmantojot barībai, izveidojot alas, sabojāt (no iekšpuses) – par kukaiņiem.
- maskēt Izmantojot dažādus līdzekļus (piem., dekoratīvo kosmētiku), padarīt (ko) nemanāmu vai mazāk pamanāmu.
- nocietināties Izmantojot esošos vai izbūvējot jaunus nocietinājumus, sagatavoties aizsardzībai pret ienaidnieku.
- nedoties Izmantojot iespēju nenokļūt (kādos apstākļos), nestāties (kādās attiecībās u. tml.).
- doties Izmantojot iespēju, nokļūt (kādos apstākļos), stāties (kādās attiecībās u. tml.).
- raidīt Izmantojot radio, televīzijas u. tml. iekārtas, izplatīt (informāciju, signālus u. tml.).
- protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu); dāvāt labvēlību.
- patēriņš Izmantošana, izlietošana (kādai vajadzībai, procesam u. tml.); patērēšana.
- pielietojums Izmantošana, izmantošanas veids.
- ekspluatācija Izmantošana.
- lietaskoks Izmantošanai sagatavots amatniecībā noderīgs kokmateriāls.
- aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo); aizgūt.
- izlietot Izmantot (gadījumu, apstākļus, situāciju u. tml.).
- ekspluatēt Izmantot (kādu objektu, mašīnu, dabas bagātības u. tml.).
- slaukt Izmantot (kādu) materiāli (parasti finansiāli).
- ieguldīt Izmantot (kapitālu) peļņas gūšanai, ienākumu saņemšanai.
- ņemt Izmantot (ko savā labā, savām vajadzībām).
- utilizēt Izmantot (ražošanas un sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei; izmantot (lieko enerģiju, piemēram, siltumenerģiju) citos tehnoloģiskos procesos.
- lietot Izmantot baudai.
- ekspluatēt Izmantot cilvēkus, viņu padarīto darbu savā labā.
- zondēt Izmantot īpašas metodes (piem., arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- taranēt Izmantot kaujas paņēmienu – ar savu kaujas mašīnu ietriekties pretinieka lidmašīnā, tankā vai kuģa korpusā.
- pamatoties Izmantot konkrētus faktus, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību u. tml.
- taupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu (piem., laiku, spēkus).
- pataupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu, neiztērējot visu; pasaudzēt.
- aizņemt Izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu); arī apdzīvot.
- špikot Izmantot špikeri vai citus līdzekļus zināšanu pārbaudes gaitā.
- pārtikt Izmantot uzturam, lietot uzturā un dzīvot (no tā).
- pārtērēt Izmantot vairāk (laika), nekā paredzēts vai noteikts.
- žestikulēt Izmantot žestus (1), parasti izteikuma papildināšanai.
- realizēt Izmantot, arī īstenot (ko paredzētu, iespējamu).
- patērēt Izmantot, izlietot (kādai vajadzībai, procesam u. tml.).
- izlīdzēties Izmantot, izlietot (kādu paņēmienu); arī atrast iespējas.
- ieguldīt Izmantot, izlietot (naudas līdzekļus, kapitālu kur, kādam mērķim).
- ņemt palīgā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
- ņemt talkā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
- izlietot Izmantot, mērķtiecīgi lietot (garīgajā darbībā, jaunradē, valodā u. tml.).
- samazgāt Izmazgāt, nomazgāt (ko) lielākā daudzumā.
- apmazgāt Izmazgāt, nomazgāt visu; mazgājot apkopt, uzturēt tīru.
- tests Izmēģinājuma pārbaude, piem., defektu konstatēšanai.
- piešaude Izmēģinājuma šāvienu veikšana (piem., pirms sacensībām).
- piešaude Izmēģinājuma šāvienu veikšana, lai precizētu mērķa atrašanās vietu.
- aprobācija Izmēģināšana, lai noteiktu (kā) kvalitāti, derīgumu, piemērotību.
- izmēģināties Izmēģināt savas spējas, dotības (kādā jomā).
- aprobēt Izmēģināt, lai noteiktu (kā) kvalitāti, derīgumu, piemērotību.
- palūkot Izmēģināt, pārbaudīt.
- notestēt Izmēģināt.
- pamēģināt Izmēģināt.
- rentgenizmeklējums Izmeklējums, ko veic ar rentgena aparātu.
- kratīšana Izmeklēšanas darbība – personu, telpu pārmeklēšana, lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- digitālgeita Izmeklēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
- krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas varētu būt vainīgas nozieguma izdarīšanā.
- zondēt Izmeklēt ar zondi (2).
- izvēlēt Izmeklēt no kāda daudzuma, kopuma lietošanai piemērotāko, atbilstošāko; izvēlēties (1); izraudzīt.
- palpēt Izmeklēt pacienta iekšējos orgānus vai ķermeņa daļas, tās iztaustot.
- izšņakarēt Izmeklēt, izrakāt (parasti, meklējot ko garšīgu).
- izmelst Izmelot.
- izdastot Izmērīt ar dastmēru.
- izmērot Izmērīt.
- apkārtmērs Izmērs apkārt kādam ķermenim.
- biezums Izmērs starp (priekšmeta, materiāla, kārtas) plaknēm (parasti augšējo un apakšējo).
- formāts Izmērs, ārējais apveids (piem., grāmatai, papīram).
- izlidināt Izmest (1).
- izskalot Izmest, izsviest krastā ar straumi, viļņiem.
- izlaist Izmest, izsviest.
- izlingot Izmest.
- nomētāt Izmētājot (ko), noklāt (ar to kādu virsmu vai tās lielāko daļu).
- mežģījums Izmežģījums.
- izlauzt Izmežģīt; arī salauzt.
- izpēdot Izmīdīt, atstājot pēdu nospiedumus.
- izģērēt Izmiecēt (ādu).
- ihtiozaurs Izmiris Mezozoja ēras jūras rāpulis ar delfīniem vai zivīm līdzīgu ķermeni.
- dinozaurs Izmiris mezozoja ēras rāpulis.
- mamuts Izmiris ziloņu dzimtas leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem ilkņiem un biezu, brūnganu apmatojumu [Elephas primigenius].
- nomirkt Izmirkt (1).
- izlīt Izmirkt, samirkt lietū.
- izžulgt Izmirkt.
- pārakmeņojums Izmiruša dzīvnieka vai sena auga atlieka, kas pārakmeņojusies un saglabājusies nogulumiežos; fosilija.
- fosilija Izmiruša dzīvnieka, sena auga atlieka, kas saglabājusies zemes slāņos pārakmeņojuma vai nospieduma veidā.
- bruņuzivis Izmirušas zivis, kurām ķermenis bija klāts ar kaula bruņām.
- pterozauri Izmiruši fosili lidojoši rāpuļi ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, ar gariem knābjveida žokļiem [Pterosauria].
- zauri Izmirušu rāpuļu kopējs apzīmējums.
- agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums.
- izsamist Izmist.
- izmisība Izmisums.
- izāzēt Izmuļķot, izjokot (kādu).
- sanākt Iznākt; notikt.
- rezultāts Iznākumā, beigās; galu galā.
- gals Iznākums, rezultāts (darbībai, norisei).
- atrisinājums Iznākums, rezultāts (konfliktam, darbībai) literāra darba kompozīcijā.
- izvazāt Iznēsāt, izplatīt (slimību dīgļus, slimības).
- izlikt Iznest un novietot (kur ārā).
- nezūdamība Iznīcības neiespējamība.
- likvidācija Iznīcināšana; nonāvēšana.
- nokost Iznīcināt (augus, to daļas), arī iznīcināt augus (kādā platībā) – par salu, salnu.
- dragāt Iznīcināt (pretinieku, tā spēkus karā).
- samalt Iznīcināt bruņotā cīņā.
- triekt zemē Iznīcināt, arī pakļaut, padarīt padevīgu.
- apkarot Iznīcināt, ierobežot (slimības).
- nodzīt Iznīcināt, likvidēt.
- nozūmēt Iznīcināt, likvidēt.
- izskaust Iznīcināt; iznīdēt.
- izdzēst Iznīcināt.
- kaut Iznīcināt.
- maitāt Iznīcināt.
- nomaitāt Iznīcināt.
- sadragāt Iznīcināt.
- beigts Iznīcis, gājis bojā (par augiem).
- izdeldēt Iznīdēt, izskaust (ko negatīvu).
- izķēpāt Izniekot.
- izķēzīt Izniekot.
- izsust Iznīkt (pārmērīga augsnes mitruma, siltuma dēļ).
- noslīkt Iznīkt pārmērīga augsnes slapjuma dēļ (par augiem, to platību).
- izslīkt Iznīkt pārmērīga mitruma dēļ (par augiem).
- (aiz)iet bojā Iznīkt.
- fiakrs Iznomājama ekipāža.
- noma Iznomāšana.
- izrentēt Iznomāt (parasti lauku saimniecību, zemi).
- izdot Iznomāt, izrentēt.
- kārtridžs Izņemama detaļa ar pulverveida vai šķidru vielu; kasetne.
- plate Izņemama zobu protēze – plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
- atskaitot Izņemot.
- izgrebt Izņemt (kam vidu).
- izlādēt Izņemt (patronu, šāviņu) no ieroča; izņemt detonatoru, degli u. tml. (no šāviņa, mīnas, granātas).
- izdobt Izņemt (vidu); izveidot (ko) ar tukšu vidu; izgrebt.
- ķidāt Izņemt ķidas.
- konfiscēt Izņemt no apgrozības; atsavināt.
- izsaiņot Izņemt no iesaiņojuma.
- izlikt Izņemt, izcelt (no kurienes) un nolikt (kur).
- izgrabināt Izņemt, izdabūt (to, kas vēl atlicis); sameklēt un izņemt ar pūlēm (meklēto).
- izkravāt Izņemt, izlikt ārā (ko).
- izzvejot Izņemt, izvilkt (piem., no kabatas).
- ņemt Izņemt.
- privilēģija Izņēmuma tiesība.
- monopols Izņēmuma tiesības (ko ražot, izmantot, tirgot).
- priekšrocība Izņēmuma tiesības, pirmtiesības; privilēģijas (parasti juridiskas, morālas).
- prerogatīva Izņēmuma tiesības, priekšrocība (kādai valsts institūcijai, arī amatpersonai).
- elektroizolācija Izolācija, ar ko novērš elektrisko lādiņu noplūdi dažādās iekārtās.
- termoizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu; siltumizolācija.
- ielenkt Izolēt (karaspēka vienību, grupējumu, militāru objektu), lai to iznīcinātu, pārtrauktu pretošanos.
- bloķēt Izolēt militāri, politiski vai ekonomiski; pārtraukt (piem., sakarus) piespiedu kārtā.
- surdokamera Izolēta telpa ar skaņu necaurlaidīgām sienām.
- izolators Izolēta telpa, kurā ievieto slimnieku, kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
- izslēgties Izolēties, izvairīties (piem., no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
- kastrēt Izoperēt dzimumdziedzerus vai citādā veidā pārtraukt to darbību.
- izgriezt Izoperēt.
- izošņāt Izostīt (1).
- izoterma Izotermiskā procesa grafisks attēlojums.
- simptoms Izpausme, pazīme (kādai parādībai, parasti sabiedrībā).
- simptoms Izpausme, pazīme (normālam vai patoloģiskam procesam, slimībai).
- atspulgs Izpausme.
- dimensija Izpausme.
- amplitūda Izpausmes apjoms (piem., spējām).
- spēks Izpausmes, arī iedarbības pakāpe (darbībai, norisei u. tml.).
- izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi, būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko).
- izteikt Izpaust (kādu saturu).
- izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
- izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas.
- izgāzt Izpaust (negatīvas emocijas pret kādu).
- izpūst Izpaust (parasti ko slēpjamu).
- izstarot Izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
- izsmiet Izpaust nievīgu, nicīgu attieksmi; asi izzobot, dzēlīgi raksturot.
- parādīt zobus Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
- sadumpoties Izpaust savu neapmierinātību, atteikties paklausīt (kādam), pakļauties (kam).
- izsacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā).
- izteikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā).
- pateikt Izpaust, attēlot (piem., mākslas darbā).
- pasacīt Izpaust, darīt zināmu (piem., par mākslas darbu).
- izstāstīt Izpaust, padarīt zināmu (ko) rakstveidā.
- nolasīt Izpaust, padarīt zināmu mutvārdiem (lekcijas, referāta u. tml. veidā).
- ielikt Izpaust.
- izdvest Izpaust.
- izliet Izpaust.
- izstrāvot Izpaust.
- laistīties Izpausties (acīs, sejā) – par pozitīvu emocionālu stāvokli.
- mirdzēt Izpausties (acīs, skatienā) – par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
- spulgot Izpausties (acīs, skatienā) – parasti par pozitīvām jūtām.
- gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā).
- zalgot Izpausties (acīs, skatienā).
- ieskanēties Izpausties (mākslas darbā).
- vēsmot Izpausties (par stāvokli, norisi).
- apņemt Izpausties (sejā).
- iegult Izpausties (sejā).
- iegulties Izpausties (sejā).
- paasināties Izpausties krasāk, intensīvāk.
- sākties Izpausties pirmajā posmā (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- brāzmot Izpausties strauji un dedzīgi.
- atmirdzēt Izpausties, būt redzamam.
- atmirgot Izpausties, būt redzamam.
- atspoguļoties Izpausties, būt redzamam.
- atstarot Izpausties, būt redzamam.
- aptvert Izpausties, izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt (daudzus vai visus).
- jaukties Izpausties, norisēt juceklīgi.
- izskanēt Izpausties; būt tādam, kurā kas izpaužas.
- atbalsoties Izpausties.
- izlieties Izpausties.
- izstarot Izpausties.
- publiskošana Izpaušana, parādīšana.
- izlādēt Izpaužot (pret citiem negatīvās emocijas), atbrīvoties (no tām).
- piekladzināt Izpaužot informāciju lielā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to ko).
- izplunčāties Izpeldēties.
- izsist Izpelnīt, iegūt (piem., peļņu, kapitālu u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- iemantot Izpelnīties.
- saperēt Izperēt (mazuļus) lielākā daudzumā.
- izperināt Izperēt.
- izziņa Izpētīšana, izzināšana; faktu, datu apkopojums.
- izlūkot Izpētīt (piem., apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
- izzināt Izpētīt un apgūt objektīvās īstenības parādības, to būtību, likumsakarības.
- papētīt Izpētīt, iepazīties (ar ko).
- sniegums Izpildījums, veikums (parasti izpildītājmākslā).
- dalīt Izpildīt (skaitļa) dalīšanas darbību.
- intonēt Izpildīt (skaņas, melodiju) pareizā, precīzā augstumā; muzikāli izteiksmīgi izpildīt (skaņdarbu).
- atskaņot Izpildīt (skaņdarbu).
- svingot Izpildīt džeza mūziku svinga (1) stilā.
- giljotinēt Izpildīt nāvessodu ar giljotīnu.
- nostrādāt Izpildīt paredzēto darbību, savu funkciju.
- repot Izpildīt priekšnesumu repa stilā – uz mūzikas fona ātri, ritmiski izrunāt vārdus.
- uzstāties Izpildīt skaņdarbu, daiļdarbu, deju u. tml. (publiskā pasākumā).
- uzšķilt Izpildīt spēcīgu metienu, sitienu u. tml. (piemēram, hokejā, futbolā).
- pievilkties Izpildīt vingrinājumu – karājoties pie stieņa, vilkt savu ķermeni uz augšu, kamēr rokas ir saliektas.
- funkcionēt Izpildīt, veikt uzdevumu; darboties.
- saplānot Izplānot (piem., kādā laikposmā paveicamo).
- izkārtoties Izplānot, organizēt darbus, laiku u. tml. sev vēlamā veidā.
- izkārtot Izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (darbību, pasākumu, laiku u. tml. ).
- kombinācija Izplānots darbību kopums sporta spēlēs (piem., pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai).
- kombinācija Izplānots gājienu kopums (šahā, dambretē).
- atradne Izplatības vieta (augiem vai dzīvniekiem).
- debess Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama no zemes.
- gaiss Izplatījums, telpa, kas apņem zemeslodi, atrodas visapkārt.
- izkladzināt Izplatīt (baumas, ziņas).
- mest Izplatīt (gaismu) noteiktā virzienā; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta.
- pārraidīt Izplatīt (kādu informāciju), izmantojot elektromagnētiskās svārstības.
- raidīt Izplatīt (piem., informāciju, signālus) – par radio, televīzijas u. tml. iekārtām.
- plūdināt Izplatīt (piem., smaržu, gaismu, skaņu).
- liet Izplatīt (piem., spožu gaismu, siltumu, smaržu).
- raidīt Izplatīt (skaņu, gaismu).
- izgarot Izplatīt (smaržu).
- izsmaržot Izplatīt (smaržu).
- mirgot Izplatīt ātri mainīga stipruma vai īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu).
- starot Izplatīt gaismu (par gaismas avotu).
- raudzīties Izplatīt gaismu (uz ko) – par debess spīdekļiem.
- mirkšķināt Izplatīt īslaicīgi pārtrauktu gaismu.
- sūtīt Izplatīt kādā virzienā (piem., gaismu, smaržu).
- versmot Izplatīt ļoti stipru karstumu; būt ļoti karstam.
- tveicēt Izplatīt ļoti stipru siltumu, arī izplatot ļoti stipru siltumu, spiedīgi karsēt.
- vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.
- vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.
- smirdēt Izplatīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās smaka.
- sabiedriskot Izplatīt sabiedrībā.
- ost Izplatīt sajūtamu (parasti nepatīkamu) smaržu vai smaku.
- plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu); spīdēt ar mazliet mainīgu gaismu.
- spulgot Izplatīt skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu); būt skaidram, dzidram (par gaismu).
- garot Izplatīt smaržu; smaržot.
- zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu gaismu (par gaismas avotu); spoži spīdēt, atstarojot (kāda gaismas avota) gaismu.
- zibēt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
- zibšņot Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
- zalgot Izplatīt spožu, parasti mainīga stipruma, gaismu; zaigot.
- mirdzēt Izplatīt spožu, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- zaigot Izplatīt spožu, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- tenkot Izplatīt tenkas.
- ievazāt Izplatīt, ieviest (ko sabiedrībai nevēlamu, kaitīgu).
- palaist Izplatīt, panākt, ka izplatās.
- pārraidīt Izplatīt, piem., uz citu organisma daļu (signālus, impulsus u. tml.).
- sludināt Izplatīt, popularizēt, vēstīt (piem., mācību, idejas, uzskatus).
- izlaist Izplatīt.
- matuzāle Izplatīta nezāle – neliels (līdz 30 cm augsts) lakstaugs ar zarainu stublāju, dalītām lapām un sīkiem, sārtiem ziediem.
- dīleris Izplatītājs, pārdevējs.
- migrēt Izplatīties (citā teritorijā, vietā) – par augiem.
- uzklīst Izplatīties (kādā vietā).
- ielīt Izplatīties (kur iekšā) – par gaismu.
- iespīdēt Izplatīties (kur iekšā) – par gaismu.
- ieskanēt Izplatīties (kur iekšā) – par skaņu.
- ieklīst Izplatīties (kur iekšā).
- iekļūt Izplatīties (kur iekšā).
- krist Izplatīties (kur, kādā virzienā) – par gaismu.
- nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam).
- izplūst Izplatīties (no kurienes, kur u. tml.).
- spraukties Izplatīties (pa ko šauru) – par gaismu, dūmiem u. tml.
- izspraukties Izplatīties (pa spraugu, šauru vietu) – par gaismu.
- spīdēt Izplatīties (par gaismu, uguni).
- versmot Izplatīties (par ļoti stipru karstumu).
- lidot Izplatīties (par skaņām, smaržām u. tml.)
- aizplūst Izplatīties (par skaņām).
- vēdīt Izplatīties (par smaržu, siltumu u. tml.).
- klīst Izplatīties (par ziņu, vēsti).
- velties Izplatīties (par, parasti stipru, smaržu).
- svaidīties Izplatīties (parasti vairākkārt, noteiktā virzienā) – par gaismu.
- līt Izplatīties (piem., par gaismu).
- paklīst Izplatīties (piem., par ziņām).
- versmot Izplatīties (piemēram, par spēcīgu smaržu).
- pludot Izplatīties (plašā vietā, vidē) – par gaisa strāvu, siltumu, smaržu.
- pāriet Izplatīties citā vietā, citā vidē; mainīt atrašanās vidi.
- velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
- noiet Izplatīties lejup pa ķermeni.
- noskriet Izplatīties lejup pa ķermeni.
- izstarot Izplatīties organismā (par sāpēm).
- pārsniegt Izplatīties pāri (kādai teritorijai, robežai).
- pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) – piem., par miglu, mākoņiem, gaismu.
- izstarot Izplatīties telpā, apkārtējā vidē.
- salīt Izplatīties viscaur (kur) – piem., par gaismu, skaņu.
- piepildīt Izplatīties viscaur, pārņemt (ko).
- pārņemt Izplatīties, aptvert (visu teritoriju).
- plūsmot Izplatīties, arī plūst.
- pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, apkārtnē).
- nošķīst Izplatīties, būt redzamam un pārstāt izplatīties (par dzirkstelēm, uguni).
- kāpt Izplatīties, celties (uz augšu); kļūt augstākam.
- nogulties Izplatīties, izplesties (kur, pār ko, pāri kam u. tml.).
- pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu arī citā vietā (par liesmām, uguni); pārsviesties (2).
- pārsviesties Izplatīties, izraisot degšanu arī citā vietā (par uguni, liesmām); pārmesties (2).
- mākties Izplatīties, izraisot nepatīkamas sajūtas.
- iziet Izplatīties, kļūt plaši zināmam.
- iet Izplatīties, kļūt zināmam.
- vējot Izplatīties, kļūt zināmam.
- ložņāt Izplatīties, parasti slēpti, slepeni.
- cirkulēt Izplatīties, pāriet no viena pie otra.
- pāršalkt Izplatīties, pārņemt (piem., visu telpu, cilvēkus tajā).
- izspiesties Izplatīties, pārvarot pretestību, šķēršļus.
- lidināties Izplatīties, plūst (par smaržām, skaņām u. tml.).
- vējot Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvām, smaržu).
- šaudīties Izplatīties, strauji mainot virzienu vai intensitāti.
- urbties Izplatīties, virzīties (kur, arī kam cauri).
- traukt Izplatīties, virzīties.
- traukties Izplatīties, virzīties.
- klīst Izplatīties; plūst.
- uzlidot Izplatīties.
- ģitāra Izplatīts mūzikas instruments ar sešām vai septiņām stīgām un garu grifu [3].
- piestarot Izplatot gaismu, piepildīt (ar to, piem., telpu, apkārtni); piepildīt ar gaismu (ko).
- svilināt Izplatot siltumu, stipri karsēt (ko); stipri iedarboties (uz ko) – par siltumu.
- piesmaržot Izplatot smaržu, piepildīt ar to (telpu, vidi, apkārtni).
- pieplūst Izplatoties (kam), tikt piepildītam (ar to).
- novējot Izplatoties (piem., ar vēja plūsmu) būt īsu brīdi sajūtamam.
- aptvert Izplatoties apņemt no visām pusēm, pārņemt (par liesmām, skaņām u. tml.).
- pārņemt Izplatoties aptvert (visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) – par slimību.
- apstaigāt Izplatoties aptvert.
- atlidot Izplatoties atkļūt šurp.
- atklīst Izplatoties atkļūt.
- atnākt Izplatoties atplūst šurp.
- novēdīt Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piem., par smaržu).
- segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par dabas parādībām).
- iespiesties Izplatoties ieplūst (pa spraugu, šauru vietu).
- pildīt Izplatoties kļūt sajūtamam, uztveramam (telpā, vidē u. tml.) – par skaņām, smaržām u. tml.
- pārskanēt Izplatoties kļūt zināmam visā teritorijā.
- nolaisties Izplatoties lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) – par miglu, dūmiem u. tml.
- nonākt Izplatoties nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
- nolīt Izplatoties nonākt lejā, zemē.
- pārvelties Izplatoties pārvirzīties, pāriet (kam pāri).
- piekļūt Izplatoties sasniegt.
- uzgulties Izplatoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam.
- saplaukt Izplaukt (par vairākiem, daudziem augiem, to pumpuriem, lapām, ziediem).
- atvērties Izplaukt.
- izraisīties Izplaukt.
- savilkt Izplest, izstiept garumā un novietot (ko) lielākā daudzumā; izplest, izstiept garumā un novietot (kā lielāku daudzumu).
- izvilkt Izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); izstiept.
- lietussargs Izplešams, aiz roktura turams (ar ūdensnecaurlaidīgu audumu klāts) aizsargs pret lietu.
- klāt Izplešot (piem., audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.); segt (ko, piem., ar audumu).
- aizplest Izplešot novietot, aizlikt priekšā.
- aizsniegt Izplešoties, izstiepjoties, izplatoties skart, sasniegt.
- krītširmis Izpletnis.
- parašuts Izpletnis.
- parašutists Izpletņlēcējs.
- caurums Izplīsums, izdilums.
- atgāzes Izplūdes gāzes (piem., iekšdedzes dzinējiem).
- izmeši Izplūdes gāzes.
- iztušēt Izpludinot krāsas, samazināt (līniju, kontūru) asumu.
- uzplūsme Izplūdums.
- izplucināt Izplūkāt.
- izdalīties Izplūst, atdalīties (no kā).
- izslīdēt Izplūst, izbirt.
- iziet Izplūst, tikt izmestam, izvirzītam (ārā, prom); izzust.
- izlieties Izplūst.
- izzvanīt Izpļāpāt (daudziem vai visiem).
- izklačot Izpļāpāt.
- izmelst Izpļāpāt.
- izpļāpāties Izpļāpāt.
- izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
- izārdīt Izpostīt, sadragāt.
- izdemolēt Izpostīt, sagraut (parasti no iekšpuses).
- postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
- saprasties Izprast (vienam otru, citam citu).
- prasties Izprast situāciju un saskaņā ar to rīkoties.
- apjēgt Izprast, aptvert.
- iztulkot Izprast, izskaidrot.
- orientēties Izprast, pazīt, pārzināt (ko).
- apzināties Izprast, zināt; apzināti izjust.
- atkost Izprast; atšifrēt (piem., kāda rīcību).
- piekļūt Izprast; izprotot iegūt (kāda) uzticību.
- priekšstats Izpratne, jēga (par ko).
- jēga Izpratne, zināšanas.
- dot Izprecināt; ļaut precēties (ar kādu).
- atdot Izprecināt.
- izdot Izprecināt.
- izlaist Izprecināt.
- izprecēt Izprecināt.
- izvadīt Izprecināt.
- izvest Izprecināt.
- palaist tautās Izprecināt.
- plezīrs Izprieca.
- sapušķot Izpušķot, izgreznot (ko).
- izpūsties Izpūšot gaisu, samazināties apjomā.
- prologs Izrādē – ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
- stendaps Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs; stāvizrāde.
- stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
- benefice Izrāde vai koncerts, kura ienākumus saņem kāds (kādi) no māksliniekiem; šāds pasākums par godu kādam dalībniekam.
- viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
- monoizrāde Izrāde, kurā spēlē viens aktieris.
- partitūra Izrādes, uzveduma u. tml. atsevišķa komponenta fiksējums visas izrādes vai uzveduma garumā.
- atsaukties Izrādīt interesi, pievērst uzmanību, reaģēt; ar savu darbību atbalstīt.
- lutināt Izrādīt ļoti saudzīgu, labvēlīgu attieksmi.
- maigoties Izrādīt maigumu, arī mīlestību (pret kādu); mīlināties.
- liekt muguru Izrādīt padevību (kāda priekšā).
- liekt deviņos līkumos Izrādīt padevību, glaimot.
- liekt trijos līkumos Izrādīt padevību, glaimot.
- liekt septiņos līkumos Izrādīt padevību, glaimot.
- liekt galvu (kāda priekšā) Izrādīt padevību.
- atsēdināt Izrādīt pretsparu (kādam, piem., pasakot ko asi kritisku).
- izrādīties Izrādīt sevi; demonstratīvi izpaust savas īpašības, spējas u. tml.
- lakstoties Izrādīt uzmanību, savu patiku (pretējā dzimuma personai).
- pažēlot Izrādīt žēlumu, mīļumu (pret kādu); pasaudzēt (kādu).
- dižoties Izrādīties (par dzīvniekiem, īpaši pārošanās laikā).
- attaisnoties Izrādīties par pareizu, derīgu, nepieciešamu.
- apstiprināties Izrādīties par pareizu, pamatotu.
- zīmēties Izrādīties.
- piekantēties Izrādot simpātijas, kļūt par draugu (pretējā dzimuma personai), nodibināt attiecības (ar to).
- šekelis Izraēlas naudas pamatvienība.
- knesets Izraēlas parlaments.
- izraibot Izraibināt.
- izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībniekiem.
- izlidināt Izraidīt, padzīt (no kurienes).
- dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos, attieksmi) nepatīkamu pārdzīvojumu; aizvainot.
- sūknēt Izraisīt (asins) plūsmu pa asinsrites sistēmu (par sirdi).
- iedvest Izraisīt (attieksmi pret sevi); būt par cēloni, ka izraisās (psihisks stāvoklis, attieksme).
- iemidzināt Izraisīt (kā) nepamatotu pašpārliecinātību; notrulināt (piem., uztveri, apziņu).
- paralizēt Izraisīt (kā) paralīzi.
- ieinteresēt Izraisīt (kādā) interesi (par ko).
- glaimot Izraisīt (kādā) patīkamu apziņu, tīksmi.
- vilināt Izraisīt (kādā) patiku; valdzināt.
- pavedināt Izraisīt (kādā) tieksmi, vēlmi stāties dzimumattiecībās; panākt, ka (kādam) rodas šāda tieksme, vēlme.
- sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
- kontuzēt Izraisīt (kādam) kontūziju.
- urbt Izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes.
- iepatikties Izraisīt (kādam) patiku, simpātijas (pret sevi).
- mocīt Izraisīt (kādam) psihiskas ciešanas, nepatīkamus pārdzīvojumus; arī ļoti nogurdināt, apgrūtināt (kādu).
- taisīt Izraisīt (ko nepatīkamu, nevēlamu).
- radīt Izraisīt (ko).
- saraut Izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanos.
- spīlēt Izraisīt (ķermeņa daļā) spiediena, neērtuma sajūtu (par apaviem, apģērbu).
- dvest Izraisīt (piem., jūtas).
- sacelt Izraisīt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- modināt Izraisīt (psihisku stāvokli).
- iedot Izraisīt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- dot Izraisīt (psihisku vai fizisku stāvokli).
- sniegt Izraisīt (psihisku vai fizisku stāvokli).
- aizkustināt Izraisīt aizkustinājumu.
- apdedzināt Izraisīt apdegumu, ievainot vai sāpīgi sakairināt (augstā temperatūrā, arī ar karstu vai kodīgu šķidrumu).
- aizžņaugt Izraisīt apgrūtinātu elpošanu.
- svilināt Izraisīt asi smeldzošas sajūtas (piem., par ko aukstu, kodīgu).
- dzelt Izraisīt asu kairinājumu (par gaismu, krāsām).
- salikties Izraisīt avāriju, saduroties ar citu transportlīdzekli, šķērsli.
- iedrosmināt Izraisīt drosmi (kādā).
- paņemt savā varā Izraisīt dziļu interesi, aizrautību.
- sagrauzt Izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (piem., par pārdzīvojumiem).
- eiforizēt Izraisīt eiforiju.
- pacilāt Izraisīt emocionālu saviļņojumu, priecīgu satraukumu, možumu.
- garlaikot Izraisīt garlaicību.
- inficēt Izraisīt infekciju; aplipināt; pārņemt organismu vai kādu tā daļu (par slimību ierosinātājiem mikroorganismiem).
- likt sevi manīt Izraisīt kādas sekas (piem., par parādību, notikumu).
- iekairināt Izraisīt kairinājumu.
- karsēt Izraisīt karstuma sajūtu ķermenī, locekļos u. tml.
- koagulēt Izraisīt koagulāciju.
- paralizēt Izraisīt kustību vai psihiskas darbības nespēju.
- šķebināt Izraisīt nelabuma sajūtu (piem., par ko saldu).
- urbties Izraisīt nemieru, mokoši ietekmēt.
- apdullināt Izraisīt nepatīkamas izjūtas (par stipru troksni, spēcīgu smaržu, smaku).
- urbties Izraisīt nepatīkamas izjūtas; izplatīties cauri kam (par skaņām).
- cirsties Izraisīt nepatīkamu kairinājumu.
- iegriezties Izraisīt nepatīkamu sajūtu (ausīs) – par spalgu, griezīgu skaņu.
- atbaidīt Izraisīt nepatiku, piesardzību; neradīt vēlmi lietot, pirkt u. tml.
- naidot Izraisīt nesaskaņas, nesaticību.
- kutināt pakrūtē Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
- kutināt sirdi Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
- kutināt pakrūti Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
- smelgt Izraisīt nomācošu, samērā vāju emocionālu stāvokli; būt nomācošam, samērā vājam (par psihisku stāvokli).
- pārsteigt Izraisīt pārsteigumu, negaidītu prieku, apbrīnu.
- glāstīt Izraisīt patīkamas izjūtas.
- garšot Izraisīt patīkamu garšas sajūtu; būt tādam, ko labprāt ēd vai dzer.
- valdzināt Izraisīt patīkamu iespaidu, būt pievilcīgam.
- patikt Izraisīt patiku (pret kādu, ko, arī pret sevi).
- imponēt Izraisīt patiku, simpātijas (pret sevi).
- tikt Izraisīt patiku.
- sasildīt Izraisīt pozitīvu emocionālu un fizisku stāvokli.
- savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu, parasti seksuālu, interesi, arī patiku, labvēlību.
- atbalsoties Izraisīt reakciju (sabiedrībā), ietekmēt (to).
- reibināt Izraisīt reibumu (parasti par alkoholiskiem dzērieniem).
- pieriebties Izraisīt riebumu.
- aizrūcināt Izraisīt rūkšanu (ko iedarbinot); ierūcināt.
- žņaugt Izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi).
- dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem.
- sūrstēt Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piem., par psihi, psihisku stāvokli).
- durt Izraisīt sāpju sajūtu (piem., par salu, vēju, spilgtu gaismu).
- sātināt Izraisīt sāta (1) sajūtu.
- tramdīt Izraisīt satraukumu, nemieru, pārņemt (par domām, negatīvu psihisku stāvokli u. tml.).
- sakārdināt Izraisīt seksuālu tieksmi.
- kārdināt Izraisīt seksuālu vēlmi.
- sadrošināties Izraisīt sev drosmi (ko darīt).
- reibināties Izraisīt sev reibumu; apreibināties.
- sasparoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt); saņemties, arī apņemties (ko darīt).
- kveldēt Izraisīt sildošu, karsējošu, dedzinošu sajūtu.
- iesildīt Izraisīt siltuma sajūtu (par karstu ēdienu, dzērienu); izraisīt reibumu, arī siltuma sajūtu (par alkoholisku dzērienu).
- sildīt Izraisīt siltuma sajūtu; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) neatdziest, saglabā siltumu.
- kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, sāpes, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, nezināmu cēloni, iemeslu).
- smīdināt Izraisīt smaidu.
- saviļņot Izraisīt spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu; iespaidot tā, ka izraisās spēcīgs emocionāls pārdzīvojums.
- aizspiest Izraisīt spiedošu sajūtu (kaklā).
- aptumšot Izraisīt stāvokli, kad (apziņa, prāts) daļēji vai pilnīgi zaudē spēju normāli uztvert, saprast.
- izplaucēt Izraisīt stipru apdegumu (parasti no iekšpuses).
- iekosties Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par salu, aukstumu).
- dzelt Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu u. tml.).
- cirst Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu, sāpīgi kairināt.
- iekost Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
- tīksmināt Izraisīt tīksmi (kādam).
- lauzt Izraisīt trulas, smeldzošas sāpes; būt šādai sāpju sajūtai.
- saistīt Izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku.
- uzbudināt Izraisīt uzbudinājumu (2).
- kutināt pakrūtē Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
- kutināt sirdi Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
- kutināt pakrūti Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
- iemidzināt Izraisīt vispārēju narkozi; ar medikamentiem panākt, ka (parasti dzīvnieks) letāli iemieg.
- intriģēt Izraisīt ziņkāri, interesi, interesēt, piem., ar savu noslēpumainību.
- uzkurināt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli).
- uzkurt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli).
- uzšķilt Izraisīt, būt par cēloni, ka izraisās, parasti pēkšņi.
- atmodināt Izraisīt, ierosināt no jauna; atjaunot apziņā.
- iegūt Izraisīt, panākt (noteiktu attieksmi pret sevi).
- uzsist Izraisīt, parasti nepatīkamu fizioloģisku, psihisku stāvokli.
- iekairināt Izraisīt, pastiprināt; uzbudināt.
- sniegt Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
- konfliktēt Izraisīt, radīt konfliktu; būt konfliktsituācijā.
- iepriecināt Izraisīt, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni tam, ka (kāds) priecājas.
- priecēt Izraisīt, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni tam, ka (kāds) priecājas.
- rosināt Izraisīt, veicināt (piem., kādu procesu).
- celt Izraisīt.
- izsaukt Izraisīt.
- ieplūst Izraisīties (par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm).
- uzrasties Izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- pamosties Izraisīties (par psihisku stāvokli, emocijām).
- ielīt Izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sanākt Izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sisties Izraisīties (parasti bieži) par slimībām.
- uzplaukt Izraisīties (sejā).
- lipt Izraisīties organismā (par infekcijas slimību).
- pielipt Izraisīties organismā no kāda cita cilvēka (par slimību).
- noreibt Izraisīties spēcīgām pozitīvām emocijām, pārdzīvojumam (no kā).
- sagult Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sagulties Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- iekvēloties Izraisīties un spēcīgi izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.).
- uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (piemēram, par psihisku stāvokli).
- uzbrukt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt.
- kutēt Izraisīties vieglam, satraucošam kairinājumam (ķermeņa daļā, kur kas viegli pieskaras).
- saviļņoties Izraisīties, parasti pēkšņi (par spēcīgu emocionālu stāvokli).
- panesties Izraisīties, rasties.
- iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam.
- saspridzināties Izraisot (parasti nejauši) sprādzienu, tikt savainotam.
- izrakāt Izrakņāt.
- sarakāt Izrakņāt.
- izekscerpēt Izrakstīt (vārdus, teksta daļu); apstrādāt (tekstu), izrakstot vārdus, teksta daļas.
- ekscerpēt Izrakstīt no teksta noteiktā nolūkā (vārdus, teikumus u. tml.); šādā veidā apstrādāt (tekstu).
- rakstīties Izrakstīties.
- ekscerpts Izraksts (no kāda teksta).
- aizrakt Izrakt (līdz kādai vietai, kam priekšā).
- ekshumēt Izrakt (līķi) no apbedījuma vietas.
- pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt (citā vietā); pārbedīt.
- pārbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt (citā vietā).
- grāvis Izrakts garš padziļinājums zemes virsmā (piem., ūdens uzņemšanai un novadīšanai).
- izkaukties Izraudāties.
- izpinkšķēties Izraudāties.
- izvēlēt Izraudzīt no kāda kopuma vēlamo, arī piemērotāko.
- svaidīt Izraudzīt un iecelt.
- deleģēt Izraudzīt, ievēlēt, arī sūtīt (kādu) par delegātu.
- lūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
- lūkoties Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
- salūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
- izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
- piemērot Izraudzīties (juridisku normu) un noteikt atbilstoši situācijai, konkrētiem apstākļiem u. tml.
- izvēlēties Izraudzīties lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- izvēlēties Izraudzīties no vairākām iespējām (piem., kāda pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laiku).
- izvēlēties Izraudzīties, atrast no dažādiem variantiem (ko piemērotu, atbilstošu).
- iztrausties Izrausties.
- izravēt Izraut, izraustīt.
- ekstrahēt Izraut, izvilkt.
- noravēt Izravēt.
- šanse Izredzes, izdošanās, iespējamība, varbūtība.
- izskaitļot Izrēķināt.
- noslēgt rēķinus Izrēķināties, izskaidroties (ar kādu); atriebties.
- izretoties Izretināties.
- izkārtot Izrīkot (cilvēkus); norīkot (darbā).
- dancināt Izrīkot (kādu), liekot izpildīt savas iegribas, vēlmes.
- izkomandēt Izrīkot (parasti kundziski, uzstājīgi).
- šefot Izrīkot, komandēt.
- izdarīties Izrīkoties; uzvesties.
- iztīt Izritināt, atritināt (ko saritinātu).
- izrobīt Izrobot; izcirst, izgriezt.
- izdzīvoties Izrotaļāties (ar ko).
- izmargot Izrotāt (ar izšuvumiem, kalumiem, zīmējumiem).
- izgarnēt Izrotāt (ēdienus).
- inkrustēt Izrotāt (priekšmetu) inkrustācijas tehnikā.
- izmeijot Izrotāt ar meijām.
- izrakstīt Izrotāt ar rakstiem, ornamentiem (piem., audumu, adījumu).
- izdekorēt Izrotāt, izgreznot (parasti telpu, vietu).
- izpušķot Izrotāt, izgreznot.
- izgleznot Izrotāt, pārklājot ar gleznojumiem (telpas iekšpusi).
- intonēt Izrunāt (piem., zilbi, teikumu) ar noteiktu intonāciju.
- uzsvērt Izrunāt (piemēram, zilbi, vārdu) ar uzsvaru (2); akcentēt (1).
- nazalizēt Izrunāt (skaņas) tā, ka gaiss plūst caur deguna dobumu.
- pagarināt Izrunāt (skaņu) samērā ilgi, atbilstoši valodas likumiem.
- saīsināt Izrunāt (skaņu) samērā īsi, atbilstoši valodas likumiem; pārveidot garo skaņu par īso skaņu.
- labializēt Izrunāt (skaņu), noapaļojot un izstiepjot lūpas.
- akcentēt Izrunāt (zilbi, vārdus) ar uzsvaru, akcentu (1); uzsvērt.
- izteikt Izrunāt.
- izpaunot Izsaiņot (mantas, saiņus u. tml.).
- izsaiņoties Izsaiņot (parasti savas mantas).
- izpaunoties Izsaiņot savas mantas, saiņus.
- izpakot Izsaiņot.
- lēktin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lēkšus.
- lūgtin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūgšus (1).
- lūztin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūzin.
- augtin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- bāztin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- dietin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- dzīšus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- krišus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- laistīt Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- lūgšus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- mešus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- ņemt Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- sviešus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- vilkšus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- paņemt Izsaka darbības pastiprinājumu.
- grūšus Izsaka intensitātes pastiprinājumu.
- vecum Izsaka īpašības pastiprinājumu; ļoti vecs.
- lielum Izsaka īpašības pastiprinājumu.
- vau Izsaka izbrīnu, pārsteigumu.
- piedot Izsaka lūgumu neļaunoties.
- vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
- pasniegt Izsakot (kādam), parasti publiski, atzinību, pateicību, iedot (tam apbalvojumu, dāvanu).
- aizkomandēt Izsakot komandu, pavēli, aizsūtīt.
- zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., uzmākties kādam, pieprasīt (ko) no kāda, aizskart (kādu).
- piekliegt Izsakot savu neapmierinātību, sašutumu, aizņemt, piepildīt ar šādu informāciju.
- ēstgriba Izsalkuma sajūta, vēlēšanās ēst; apetīte.
- sāts Izsalkuma sajūtas pilnīgs apmierinājums; tas, kas rada izsalkuma sajūtas pilnīgu apmierinājumu.
- izaukstēties Izsalties.
- izsalt Izsalties.
- izvairīties Izsargāties (no slimības, saslimšanas).
- (ak) tu žēlīgais! Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- ak (tu) kungs un dievs Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā u. tml.
- Mīļo stundiņ! Izsaucas izbrīnā, satraukumā, sašutumā.
- Lai Dievs žēlīgs! Izsaucas lielā uztraukumā, izbailēs (no kā nevēlama, kaitīga, bīstama).
- ka tevi pērkons nospertu Izsaucas lielās dusmās, naidā, lādoties.
- pie velna Izsaucas, paužot neapmierinātību, sašutumu, dusmas.
- bravo Izsauciens, ar ko pauž atzinību, sajūsmu.
- škic Izsauciens, ar kuru dzen prom (parasti kaķi).
- cui Izsauciens, ar kuru rīda suni.
- puc Izsauciens, ar kuru rīda suni.
- interjekcija Izsauksmes vārds.
- izsaucējs Izsaukuma zīme.
- izlobīt Izsecināt (domu, atziņu); uztvert (piem., runas, teksta būtību, jēgu).
- inducēt Izsecināt vispārējo, izmantojot vairākus atsevišķus gadījumus.
- medīt Izsekot un iegūt (savvaļas dzīvnieku), to nonāvējot.
- sasijāt Izsijāt (ko) lielākā daudzumā; izsijāt (lielāku daudzumu kā).
- izmežģīt Izsist, izgriezt locītavas kaulus tā, ka to gali locītavā vairs nesaskaras.
- izdauzīt Izsist.
- interpretācija Izskaidrošana, satura atklāšana; skaidrojums, izskaidrojums.
- apgriezt Izskaidrot pilnīgi citādi (piem., kāda teikto).
- interpretēt Izskaidrot, atklāt (kā) jēgu, saturu.
- apgaismot Izskaidrot, padarīt saprotamu; izglītot.
- apskaidrot Izskaidrot.
- izklārēt Izskaidrot.
- izpušķot Izskaistināt (piem., daiļdarbu) ar ko izdomātu, nepatiesu u. tml.
- iezilināt Izskalot (veļu) ūdenī, kurā izšķīdināts veļas zilums.
- pacere Izskalota, sakņaina krasta iedobums zem ūdens līmeņa.
- izskandēt Izskandināt.
- lauzties Izskanēt (par skaņām, ko cenšas aizturēt).
- tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā [1] (1); arī spriest tiesu.
- izrakties Izskatīt (ko) lielākā daudzumā; izskatīt lielāku (kā) daudzumu.
- pārskatīt Izskatīt vēlreiz, no jauna un, ja nepieciešams, mainīt, grozīt.
- revidēt Izskatīt, pārskatīt (ko), lai veiktu labojumus, izdarītu grozījumus u. tml.
- caurskatīt Izskatīt.
- zīmēties Izskatīties.
- paskats Izskats (cilvēkam vai dzīvniekam).
- paskats Izskats (priekšmetam, celtnei, vietai u. tml.).
- izravēt Izskaust (ko nevēlamu).
- ārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību).
- izskraidelēt Izskraidīt.
- izbizoties Izskraidīties (par cilvēku).
- izskraidelēties Izskraidīties.
- izbizot Izskriet (par cilvēku).
- izlaist Izskriet vai ātri izbraukt (parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
- izdiebt Izskriet.
- izgriezt Izskrūvēt.
- izdzīt Izskūt.
- izslacināt Izslacīt.
- iztvīkt Izslāpt; karstumā, tveicē pārkarst.
- noslāpt Izslāpt.
- pārslaucīt Izslaucīt visu (kā) virsmu; slaukot vēlreiz, no jauna noslaucīt visu (kā) virsmu.
- noslaukt Izslaukt (daļu piena no govs).
- izslavināt Izslavēt.
- izmest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas); piespiedu kārtā atbrīvot (no darba).
- atskaitīt Izslēgt (parasti no mācību iestādes).
- nogriezt elektrību Izslēgt elektrības slēdzi.
- eksmatrikulēt Izslēgt personu no universitātē studējošo loka, izslēdzot viņu no studējošo saraksta (matrikulas).
- bloķēt Izslēgt uz laiku (kāda orgāna vai orgānu sistēmas) funkcijas.
- apklusināt Izslēgt, apturēt, arī panākt, ka pārstāj darboties (mašīna, ierīce, iekārta u. tml.), kas rada skaņas, troksni; panākt, ka izbeidzas šādas skaņas, troksnis.
- nostiepties Izslieties pilnīgi taisnam, iztaisnoties.
- pārciest Izslimot (slimību); piedzīvot, pieredzēt (operāciju, slimības lēkmi u. tml.).
- pārslimot Izslimot.
- izslaistīties Izslinkoties.
- pasludināt Izsludināt.
- galants Izsmalcināti pieklājīgs, ļoti laipns (parasti pret dāmām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rafinēts Izsmalcināti viltīgs, izmanīgs, rūdīts (par cilvēku).
- elegance Izsmalcinātība, gaumīgums; pievilcība (izskatā, uzvedībā u. tml.).
- salonisks Izsmalcināts (parasti par izturēšanos).
- elegants Izsmalcināts, ar labu gaumi (par cilvēku); tāds, kura apģērbs ir gaumīgs, izsmalcināts.
- glauns Izsmalcināts, smalks; arī grezns, dārgs.
- grīns Izsmējīgs, nicīgs, arī īgns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nosmēķēt Izsmēķēt (ko) visu vai daļu (no tā).
- nopīpēt Izsmēķēt, nosmēķēt (ko, kādu tā daudzumu).
- izkūpināt Izsmēķēt.
- izkvēpināt Izsmēķēt.
- izpīpēt Izsmēķēt.
- izdegulis Izsmēķētās cigaretes gals.
- izzvejot Izsmelt, izvilkt (no trauka).
- nopūst Izsmidzinot, izpūšot vielu (no aparāta, baloniņa u. tml.), pārklāt (ar to ko).
- norēkt Izsmiet (kādu).
- nosmiet Izsmiet (kādu).
- piesmiet Izsmiet, apsmiet.
- noņirgt Izsmiet.
- izņirgties Izsmieties.
- izdalīt Izsniedzot (vairākiem vai daudziem), iedot katram daļu no kopuma; sadalīt.
- licencēt Izsniedzot licenci, atļaut (kam) nodarboties (ar ko), veikt (ko).
- sertificēt Izsniedzot sertifikātu, apliecināt (kāda) kvalifikāciju, (kā) atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām.
- izmaksāt Izsniegt (naudas summu).
- izdot Izsniegt (noteiktai personai attiecīgi noformētu dokumentu).
- resertificēt Izsniegt sertifikātu atkārtoti.
- vairāksolīšana Izsole, kurā pakāpeniski paaugstina cenu.
- mazāksolīšana Izsole, kurā pakāpeniski pazemina cenu.
- izsolīt Izsoles veidā piedāvāt darba izpildes iespējas.
- izbungot Izspēlēt ar bungām.
- špiks Izspiegotājs, ziņu pienesējs.
- izspīlēt Izspiest uz āru (priekšmetu, priekšmeta daļu).
- izkosties Izspiesties cauri (kam), caur (ko).
- čagas Izspiestu ogu, augļu atliekas.
- uztūkt Izspīlēties (par ko, piemēram, piebāztu).
- iztiesāt Izspriest tiesā; tiesāt un pabeigt tiesāt (ko).
- pinkas Izspūrušas, samudžinājušās (matu, apspalvojuma) šķipsnas.
- personālizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar mākslinieka daiļradi kopumā vai kādu tās posmu.
- kopizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar vairāku mākslinieku daiļradi.
- izpiķēt Izstādīt (dēstus).
- eksponēt Izstādīt (ko) izstādē, muzejā.
- izstādīties Izstādīt savus darbus, kolekciju u. tml.
- galerija Izstādīto mākslas darbu kopums.
- iziet Izstaigājot (vienu vai vairākas vietas), ejot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.).
- izbradāt Izstaigāt (piem., staignu, brikšņainu vietu).
- apstaigāt Izstaigāt, apiet (kādu platību, teritoriju).
- izmaisīt Izstaigāt, izbraukāt (piem., ko meklējot).
- izmalt Izstaigāt, izbraukāt.
- izvandīt Izstaigāt, izbraukāt.
- izrikšot Izstaigāt, izskraidīt.
- izdauzīties Izstaigāties, izbraukāties (parasti līdz apnikumam, nogurumam).
- izmaisīties Izstaigāties, izbraukāties.
- izvandīties Izstaigāties, izbraukāties.
- izrikšoties Izstaigāties, izskraidīties (par cilvēku).
- atstaipīt Izstaipīt (piem., notirpušu, piepūlētu ķermeņa daļu).
- emisija Izstarošana; izplūde.
- apstarot Izstarot (gaismu pār ko); apspīdēt, apgaismot.
- šķiest Izstarot (ko) vienlaikus uz vairākām pusēm.
- luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota ietekmē.
- gaismot Izstarot gaismu.
- dedzināt Izstarot lielu karstumu; izraisīt sāpīgu kairinājumu, sūrstošas sāpes.
- kvēlot Izstarot sarkanu gaismu (piem., par ko stipri sakarsētu); degt (parasti bez liesmām), izstarojot sarkanu gaismu.
- gailēt Izstarot sārtu gaismu; kvēlot (parasti par ko degošu).
- kaist Izstarot spožu gaismu, karstumu; būt spožam, kvēlojošam, spilgtam.
- spēlēties Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- izstrāvot Izstarot, izplatīt (ko).
- izliet Izstarot, izplatīt (parasti gaismu, siltumu).
- karsēt Izstarot, izplatīt karstumu.
- sildīt Izstarot, izplatīt siltumu.
- spīdēt Izstarot, izplatīt vai šķietami izstarot, izplatīt gaismu (par gaismas avotu).
- sildīt Izstarot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) sasilst.
- emitēt Izstarot.
- aizstāstīt Izstāstīt (līdz kādai vietai).
- izsūdzēt Izstāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
- izsteigt Izsteigties.
- novilkt Izstiepjot (piem., virvi, stiepli), novietot (to) līnijveidā (pār ko, gar ko u. tml.).
- pārstiept Izstiepjot garumā, pārvirzīt (pāri kam, pār ko, no vienas vietas uz otru).
- izstiepties Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties) – par dzīvniekiem.
- izplest Izstiept sānis (piem., rokas, kājas, spārnus); izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
- nostiept Izstiept taisni (rokas, kājas).
- izvirzīt Izstiept uz priekšu, uz augšu (ķermeņa daļas).
- nolaist Izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu); pavērst uz leju (piem., acis, skatienu).
- atšaut Izstiept, atvirzīt atstatu.
- izspīlēt Izstiept.
- izlaisties Izstiepties guļus; arī atlaisties.
- atšauties Izstiepties, atvirzīties nost.
- limāns Izstiepts jūras līcis upes grīvā.
- snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piem., ziloņiem, mamutiem), piem., ožai, taustei, tveršanai.
- šņukurs Izstiepts, strups purns (parasti cūkām).
- metalizācija Izstrādājuma virsmas pārklāšana ar plānu metāla kārtiņu vai metāla pievienošana (kam).
- artikuls Izstrādājuma, preces tips.
- dārglietas Izstrādājumi (piem., rotaslietas) no dārgmetāla, dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem.
- kartonāža Izstrādājumi no samērā cieta, bieza papīra un kartona (piem., kartona taras kastes, kārbas).
- parfimērija Izstrādājumi, ko lieto (kā) aromatizēšanai vai atsvaidzināšanai (piem., smaržas, odekoloni, losjoni, dezodoranti).
- kokizstrādājums Izstrādājums no koksnes.
- plīvurs Izstrādājums no plāna, caurspīdīga auduma, ko liek uz galvas, arī ar ko aizsedz seju.
- gumija Izstrādājums no šā materiāla.
- silikāti Izstrādājums no šāda minerāla (piem., stikls, keramika).
- apģērbs Izstrādājums vai izstrādājumu kopums (piem., jaka, kleita, uzvalks, mētelis), kas paredzēti ķermeņa apģērbšanai.
- nolējums Izstrādājums, kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- kaučuks Izstrādājums, kas izgatavots no šādas vielas.
- pārvalks Izstrādājums, ko pārvelk pāri (kam), lai (to) pasargātu no netīrumiem.
- pulvermetalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un saķepinot augstā temperatūrā.
- projektēt Izstrādāt (kā) projektu (1).
- saprojektēt Izstrādāt (kā) projektu; izprojektēt (ko lielākā daudzumā).
- apstrādāt Izstrādāt līdz galam; pārveidot (piem., tekstu, melodiju).
- programmēt Izstrādāt programmu.
- virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta.
- aitāda Izstrādāta aitas āda (kažokāda).
- bebrāda Izstrādāta bebra āda.
- briežāda Izstrādāta brieža āda.
- cūkāda Izstrādāta cūkas āda.
- čūskāda Izstrādāta čūskas āda.
- cigeika Izstrādāta īpašas šķirnes aitāda.
- kazāda Izstrādāta kazas āda.
- lapsāda Izstrādāta lapsas āda (parasti kažokāda).
- roņāda Izstrādāta roņa āda.
- stirnāda Izstrādāta stirnas āda.
- suņāda Izstrādāta suņa āda.
- nutrija Izstrādāta šī dzīvnieka āda (parasti kažokāda).
- polārlapsa Izstrādāta šī dzīvnieka āda, parasti kažokāda; izstrādājums no šī dzīvnieka ādas.
- sudrablapsa Izstrādāta šī dzīvnieka āda, parasti kažokāda; izstrādājums no šī dzīvnieka ādas.
- šinšillāda Izstrādāta šinšillas (1) āda (kažokāda).
- teļāda Izstrādāta teļa āda.
- tīģerāda Izstrādāta tīģera āda.
- trušāda Izstrādāta truša āda (kažokāda).
- ūdrāda Izstrādāta ūdra āda (kažokāda).
- vāverāda Izstrādāta vāveres āda (parasti kažokāda).
- būvprojekts Izstrādāts plāns, tehnoloģiskā shēma būves realizēšanai.
- sastrēbt Izstrēbt (ko).
- izplēsties Izstrīdēties; arī izkauties.
- izkasīties Izstrīdēties.
- izķīvēties Izstrīdēties.
- marginalizācija Izstumšana (piem., politiskā, sociālā) perifērijā, nostumšana malā, padarīšana par maznozīmīgu.
- izspiest Izstumt (no kurienes), ieņemot (izstumtā) vietu, telpu.
- izdzīt Izstumt, izgrūst, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- pārsukāt Izsukāt vēlreiz, atkārtoti.
- izpumpēt Izsūknēt.
- bojs Izsūtāmais zēns, apkalpotājs (piem., viesnīcā, uz kuģa).
- nometināt Izsūtot no pastāvīgās dzīves vietas, likt apmesties uz dzīvi (kur, kādā vietā).
- izsvērt Izsvarot, līdzsvarot.
- izjāņoties Izsvinēties Jāņus; izsvinēties (kādus svētkus).
- izslēgt Izsvītrot (piem., no saraksta); padarīt par neesošu, anulēt.
- izmest Izsvītrot, izņemt (teksta daļu).
- izstrīpot Izsvītrot.
- izbliezt Izšaut.
- izlaist Izšaut.
- izšķiest Izšķērdēt, iztērēt neapdomīgi, vieglprātīgi.
- izsaimniekot Izšķērdēt.
- iztrallināt Izšķērdēt.
- šķērdība Izšķērdība.
- bārstīties Izšķērdīgi bērt, bārstīt (ko).
- grūst Izšķērdīgi, neapdomīgi tērēt, izdot (naudu).
- bārstīties Izšķērdīgi, nevērīgi rīkoties (ar ko); šķiesties.
- solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
- izsēt Izšķiest, izšķērdēt.
- iztašķīt Izšķiest, izšļakstīt; arī izsmērēt.
- pārlasīt Izšķirot (parasti dārzeņus, augļus) pēc kvalitātes, derīguma.
- pāršķirot Izšķirot visu (kā) kopumu; šķirot (ko) vēlreiz, no jauna.
- izšļākt Izšļākties.
- izšņaukties Izšņaukt savu degunu.
- klājdūriens Izšūšanas paņēmiens, dūrienus veidojot cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi cits citam sekojoši pavedieni; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- šūt Izšūt.
- rišeljē Izšuvuma tehnika, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, pēc tam fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
- krustdūriens Izšuvuma veids – krustenisku dūrienu šuvums; ar šādiem dūrieniem veidots izšuvuma raksts.
- mašīnizšuvums Izšuvums, kas darināts ar mašīnu.
- pataisīt Iztaisīt, izgatavot (priekšmetu).
- izsliet Iztaisnot (augumu, ķermeni).
- izliekt Iztaisnot (ko saliektu).
- izslieties Iztaisnot augumu, ķermeni; iztaisnoties, izstiepties (par augumu, ķermeni).
- atstiept Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) sānis, nost; iztaisnot, izsliet taisni.
- izstiept Iztaisnot un pastiept (piem., uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas); izvirzīt (piem., uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas).
- stiept Iztaisnot un vērst kādā virzienā (ķermeņa daļu).
- stiepties Iztaisnoties un vērsties kādā virzienā (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- izslieties Iztaisnoties; izaugt (taisni, uz augšu) – par augiem, to daļām.
- glaimīgs Iztapīgi laipns, lišķīgs; tāds, kurā izpaužas glaimi.
- klanīties Iztapt, izdabāt.
- izdibināt Iztaujājot, novērojot, savācot ziņas u. tml., uzzināt, noskaidrot (ko).
- apprašņāt Iztaujāt (daudzus vai visus).
- izklaušināt Iztaujāt, izjautāt.
- izčamdīt Iztaustīt (parasti, ko meklējot).
- notaustīt Iztaustīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu), lai ko pārbaudītu, konstatētu.
- predikatīvs Izteicēja nominālā daļa.
- predikāts Izteicējs.
- divdomība Izteiciens, ko var saprast arī citādi (parasti saistībā ar ko erotisku, nepieklājīgu).
- pateiciens Izteiciens; arī izteikums.
- konjunktīvs Izteiksme, ar kuru runātājs izsaka gribu, iespējamību, cerības (senajās indoeiropiešu valodās).
- mods Izteiksme.
- krāsa Izteiksmes līdzeklis (parasti glezniecībā), kas saistīts ar šādu redzes sajūtu, uztveres izraisīšanu.
- dramaturģija Izteiksmes līdzekļi, kas izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei.
- leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā).
- nosacītība Izteiksmes veids (mākslas darbos), kas neatspoguļo īstenību tiešā veidā, bet mākslinieciski vispārināti.
- pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
- žests Izteiksmīga kustība (parasti ar rokām), kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
- deklamēt Izteiksmīgi runāt literāru darbu (parasti dzejoli).
- lokans Izteiksmīgs, niansēts.
- apgalvot Izteikt (domu, spriedumu) ļoti noteikti, kategoriski.
- nolādēt Izteikt (kādam, kam) lāstu.
- formulēt Izteikt (kādu domu, lēmumu u. tml.).
- tuvināt Izteikt (kādu lielumu) ar citiem – pazīstamākiem vai vienkāršākiem – lielumiem.
- prasīt Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt, panākt (ko).
- paaicināt Izteikt aicinājumu; uzaicināt.
- pārfrāzēt Izteikt citiem vārdiem (kāda) teikto, pausto.
- piedraudēt Izteikt draudus, brīdinājumu, ka sekos nepatīkama rīcība.
- saglaimot Izteikt glaimus, ko glaimojošu.
- pajautāt Izteikt jautājumu (kādam), parasti īsi.
- nokomandēt Izteikt komandu, pavēlēt.
- komandēt Izteikt komandu.
- izmelot Izteikt melus, ko nepatiesu, arī pārspīlētu.
- dot Izteikt mutvārdiem vai rakstveidā; parādīt (piem., ar žestu).
- parūkt Izteikt neapmierinātību; pakurnēt.
- atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt (ko piedāvātu); atsacīties.
- atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt, noraidīt (piem., piedāvājumu, lūgumu); atteikties.
- sarāt Izteikt nopēlumu, nosodījumu (par ko); sabārt (par ko).
- atteikt Izteikt noraidījumu (lūdzējam, piedāvātājam u. tml.); atsacīt.
- atsacīt Izteikt noraidījumu (lūdzējam, piedāvātājam u. tml.).
- riet Izteikt pārmetumus (kādam).
- krustot šķēpus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
- krustot zobenus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
- ierosināt Izteikt priekšlikumu; pamudināt, radīt vēlmi (ko darīt).
- norāt Izteikt rājienu, pārmetumus; nobārt.
- nosacīt Izteikt rīkojumu, norādīt.
- noteikt Izteikt rīkojumu, norādīt.
- pieteikties Izteikt savu vēlmi, gribu (ko darīt, veikt).
- komentēt Izteikt savu viedokli, spriedumu, attieksmi (par ko).
- konstatēt Izteikt spriedumu, apgalvojumu.
- nozvērēties Izteikt stingru solījumu.
- nosolīties Izteikt stingru, noteiktu solījumu; stingri apņemties.
- izjautāt Izteikt vairākus jautājumus (kādam), lai (ko) uzzinātu.
- apliecināt Izteikt vārdos, parādīt ar darbiem (jūtas, attieksmi).
- apvārsmot Izteikt vārsmās; apdzejot.
- novēlēt Izteikt vēlējumu, lai (kas) būtu, realizētos.
- uzprasīties Izteikt vēlēšanos, gatavību (ko darīt, uzņemties u. tml.).
- piedāvāties Izteikt vēlēšanos, gatavību izdarīt, paveikt (ko).
- novēlēt Izteikt vēlēšanos, lai kas tiktu izdarīts.
- atsaukties Izteikt vērtējumu, atzinumu (par ko).
- novērtēt Izteikt vērtējumu, savu viedokli (par ko).
- zobgaļot Izteikt zobgalības.
- iedzīvināt Izteikt, attēlot (mākslas darbā), atveidot (izrādē, kinofilmā).
- noliecināt Izteikt, darīt zināmu (piem., tiesā) savu liecību (1).
- ietērpt Izteikt, ietvert (piem., vārdos, skaņās).
- izskandināt Izteikt, izpaust (daudziem vai visiem).
- izlikt Izteikt, izpaust (piem., vārdos, attēlos, skaņās).
- pateikties Izteikt, izpaust savu pateicību (kādam).
- izrunāt Izteikt, izsacīt (daudz vai visu); pārrunāt.
- izrunāties Izteikt, pateikt (parasti neviļus, negribēti).
- izrunāties Izteikt, pateikt asi, arī nepieklājīgi.
- izrunāt Izteikt, pateikt.
- izgvelzt Izteikt; arī izpļāpāt (ko).
- nodot Izteikt.
- debilitāte Izteikta muļķība, stulbums, nesaprātība.
- atkarība Izteikta patoloģiska tieksme un pieradums (piem., lietot narkotiskas vielas, spēlēt azartspēles).
- seksapīls Izteikta seksuālā pievilcība.
- pārmetums Izteikta, arī citādi pausta neapmierinātība ar kāda rīcību, runu, attieksmi.
- vestāliete Izteikti dievbijīga, svētulīga sieviete.
- debils Izteikti muļķīgs, stulbs, nesaprātīgs.
- svaigs Izteikti raksturīgs (kam); patīkams (par smaržu).
- iedzelt Izteikties tā, lai (kādu) sāpīgi aizskartu; būt tādam, kas sāpīgi aizskar (piem., par vārdiem).
- tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
- rēma Izteikuma daļa, kas pauž jaunu, nozīmīgu informāciju par izteikuma tēmu.
- apsūdzība Izteikumi, kas atmasko, nosoda (ko).
- piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina vai precizē iepriekš pausto.
- piedraudējums Izteikums vai darbība, ar ko (kādam) piedraud; draudu izteikšana.
- sadomājums Izteikums, apgalvojums, kas neatbilst īstenībai, patiesībai; izdomājums.
- aizrādījums Izteikums, ar ko kādam norāda (uz ko), pievērš uzmanību (kam); kritiska piezīme.
- papildinājums Izteikums, ar ko papildina iepriekš teikto.
- iebildums Izteikums, ar kuru iebilst.
- vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; jautājums (1).
- jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
- pleonasms Izteikums, kam raksturīga liekvārdība.
- tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piem., ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
- spriedums Izteikums, kurā ir ietverta kāda atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
- sūdzība Izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (parasti par savu veselības stāvokli).
- aforisms Izteikums, kurā pausta kāda filozofiska vai ētiska atziņa.
- komentārs Izteikums, paskaidrojums, papildinājums (piem., par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku notikumu).
- vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piem., cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
- augša Izteka (upei).
- iztece Izteka.
- augštece Iztekai tuvākā (upes) daļa; sākuma posms (upei).
- fantazēt Iztēlē radīt, izdomāt ko skaistu, bet bieži vien nereālu, neiespējamu.
- marsieši Iztēlē radīti Marsa iedzīvotāji.
- doma Iztēlē, fantāzijā; nepasakot skaļi, klusībā.
- iedoma Iztēle, fantāzija.
- fantāzija Iztēle.
- sapnis Iztēles priekšstats (par ko ilgotu, vēlamu, iekārojamu u. tml.).
- izsapņot Iztēlot; iecerēt.
- sasapņoties Iztēloties, iztēlē radīt (ko).
- iztēlot Iztēloties.
- supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
- pārtērēt Iztērēt (ko) par daudz; iztērēt (ko) vairāk, nekā iepriekš paredzēts, arī noteikts, atļauts.
- izlietot Iztērēt (piem., spēku, laiku, enerģiju).
- patērēties Iztērēt naudu (parasti lielāku summu).
- izlietot Iztērēt, izmantot (naudu kādam nolūkam).
- izgāzt Iztērēt, samaksāt (daudz naudas).
- pakāst Iztērēt, zaudēt (naudu), parasti bezjēdzīgi, nelietderīgi, arī, tiekot apkrāptam vai tml.
- izskatīt Iztiesāt, izdarīt juridisku izmeklēšanu.
- izlīdzēties Iztikt (ar ko mazāk piemērotu), arī apmierināties (ar ko).
- izdzīvot Iztikt (kādu laiku ar niecīgiem līdzekļiem).
- pieciest Iztikt bez (kā).
- izgrozīties Iztikt, izdzīvot ar minimāliem līdzekļiem.
- izdzīvot Iztikt, spēt eksistēt (ar kādiem, parasti niecīgiem, līdzekļiem).
- notirgot Iztirgot, pārdot.
- izķidāt Iztīrīt (zivis, putnus).
- sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piem., telpas, celtni, apkārtni).
- apkopt Iztīrīt, notīrīt; sakārtot lietošanai.
- spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni; ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām).
- traktēt Iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, faktu) no noteikta viedokļa.
- popularizēt Iztirzāt, izklāstīt viegli saprotamā, uztveramā valodā.
- paskatīties Iztirzāt, izvērtēt (no kāda viedokļa).
- aplūkot Iztirzāt, kritiski novērtēt.
- iztuntuļot Iztīt (ko satuntuļotu).
- izvīstīt Iztīt (ko vairākās kārtās ietītu).
- iztīstīt Iztīt (ko vairākkārt ietītu).
- iztecēt Iztīties, izbeigties (piem., par kamolu).
- satraucēt Iztraucēt, arī sabaidīt, satraukt.
- izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
- uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka tas sāk lidot, skriet.
- izcelt Iztraucēt, piecelt (parasti guļošu, sēdošu cilvēku).
- pārsteigt Iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu).
- uztraucēt Iztraucēt; arī traucējot uzmodināt.
- iztrūcināt Iztraucēt; izbaidīt, arī satraukt.
- aiztraucēt Iztraucēt; iztraucējot aizbaidīt.
- iztraukt Iztraukties.
- izsviest Iztukšot (ko), sviežot (ko ārā no tā).
- izmest Iztukšot (ko).
- atbrīvot Iztukšot (piem., trauku).
- pravietot Iztulkot un sludināt Dieva gribu.
- iecietība Izturēšanās (pret kādu) ar saudzību, sapratni.
- attieksme Izturēšanās veids (pret ko); vērtējums, uzskats (par ko), atbilstoša nostāja.
- amoralitāte Izturēšanās, dzīves veids, kam raksturīga morāles normu neievērošana.
- mājiens Izturēšanās, rīcība, izteikums, ar ko (kādam) liek noprast, nojaust (ko).
- nodevība Izturēšanās, rīcība, kas ir pretēja cerētajam, gaidītajam un sagādā (kādam) vilšanos.
- pazemojums Izturēšanās, rīcība, kas nonicina, pazemo (kādu); emocionāls stāvoklis, ko izraisa šāda izturēšanās, rīcība.
- lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas respekts pret pastāvošo varu, tās likumu ievērošana.
- lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas uzticība (kam), godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme (pret ko).
- nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas neatbilst pieklājības normām, aizskar, apvaino kādu.
- piemērs Izturēšanās, rīcības paraugs.
- iznest Izturēt (piem., grūtības).
- izciest Izturēt ciešanas.
- iziet Izturēt pārbaudījumus, grūtības, ciešanas (kādā dzīves posmā).
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piem., nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laika posmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piemēram, rotaļājoties).
- uzvesties Izturēties (piemēram, atbilstoši savas sugas dzīvnieku paradumiem).
- uzvesties Izturēties (piemēram, atbilstoši uzvedības normām).
- ucināties Izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu.
- nicināt Izturēties (pret kādu) ar uzsvērtu necieņu, pārākuma apziņu, pazemojoši, nevērīgi u. tml.
- atmaksāt Izturēties (pret kādu) atbilstoši (viņa) attieksmei, rīcībai.
- lutināt Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, izdabāt (kādam).
- žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piem., nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); just līdzi (kādam).
- nicināt Izturēties (pret ko) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību.
- godāt Izturēties ar cieņu, izrādīt pagodinājumu; atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu.
- distancēties Izturēties atturīgi, rezervēti.
- ar degunu mākoņus stumt Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.
- niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (par dzīvniekiem).
- iznesties Izturēties iznesīgi.
- niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
- muļķoties Izturēties nenopietni, aušīgi; arī niekoties, draiskoties, blēņoties.
- rotaļāties Izturēties nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
- posties Izturēties noteiktā veidā pirms kādas darbības (par dzīvniekiem).
- klīrēties Izturēties pārspīlēti smalki; nevajadzīgi kautrēties, arī tiepties.
- pazemoties Izturēties pazemīgi; pazemot sevi.
- paklausīt Izturēties pēc (cilvēka gribas, pavēles).
- tiranizēt Izturēties pret citiem nežēlīgi, despotiski, varmācīgi uzspiežot savu gribu, mokot (tos).
- spēlēties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
- nievāt Izturēties pret kādu nicinoši, pazemojoši; pelt.
- ākstīties Izturēties skaļi, izaicinoši, censties pievērst sev uzmanību ar savu uzvedību, apģērbu u. tml.; muļķoties.
- ālēties Izturēties skaļi, trokšņaini, arī neapvaldīti, nepieklājīgi.
- atstumt Izturēties vēsi, atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
- smīnēt Izturēties zobgalīgi, ironiski, nievīgi (pret ko).
- pieiet Izturēties, attiekties (kādā veidā); pievērsties (kam).
- turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
- cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni, zemiski.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts, iznīcināts.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa daļa, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
- likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību.
- dulburēt Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas, nesaprotami.
- likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt).
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem organismiem.
- stiprība Izturība (piem., pret slodzi, bojājumiem) – cilvēka orgāniem, ķermeņa daļām.
- nodilumizturība Izturība pret mehāniskās berzes iedarbību.
- vistra Izturīga viskozes šķiedra; audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
- nodilumizturīgs Izturīgs pret mehāniskās berzes iedarbību.
- klinkers Izturīgs, ciets būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot mālu līdz tā saķepšanai.
- pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
- džinss Izturīgs, speciāli apstrādāts kokvilnas audums, ko izmanto darba un ikdienas apģērbu šūšanai.
- iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
- izvārīties Iztvaikojot (kam), kļūt tukšam (par trauku).
- transpirēt Iztvaikot (par šķidrumu augos, to daļās).
- nožūt Iztvaikot, izgarot (no kā virsmas).
- printeris Izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz papīra vai citā datu vidē.
- aizvadīt Izvadīt (mirušo); apbedīt.
- pavadīt Izvadīt (mirušo).
- izlādēt Izvadīt (no aparāta, ierīces u. tml.) elektrisko enerģiju.
- dēt Izvadīt no organisma (attīstījušos olu); izvadīt no organisma olu – par putniem, dažiem rāpuļiem u. tml.
- nērst Izvadīt no organisma (ikrus) – par zivīm, abiniekiem.
- dirst Izvadīt no organisma izkārnījumus.
- urinēt Izvadīt urīnu no organisma.
- iznērst Izvadīt, izdalīt (ikrus, olas).
- izvads Izvadkanāls.
- uzkakāt Izvadot no organisma izkārnījumus, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- izgaudoties Izvaimanāties, arī skaļi izraudāties (parasti ilgāku laiku).
- paglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.).
- izglābties Izvairīties (no kā), izkļūt (no nevēlamiem apstākļiem, nepatīkama stāvokļa).
- izbēgt Izvairīties (no kā).
- izlocīties Izvairīties (piem., no pienākuma, atbildības, darba).
- izlavierēt Izvairīties.
- izmest Izvākt (ko nevajadzīgu, nederīgu, nelietojamu).
- izsviest Izvākt (ko nevajadzīgu, nederīgu); izmest.
- izvelbt Izvalbīt (acis).
- iznēsāt Izvalkāt.
- izvalkas Izvalkātas, novalkātas drēbes.
- kazuistika Izveicība aplamu vai apšaubāmu tēžu pierādīšanā; viltīgu paņēmienu izmantošana.
- iecistēties Izveidojot cistu, ievietoties tajā.
- norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt.
- iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
- sastigot Izveidojot stigas, sadalīt (mežu).
- uzplaukt Izveidojoties īpašos sabiedriskos apstākļos, pieaugt apjomā, skaitā u. tml.
- pārstiepties Izveidojoties pārklāt (parasti par kā plānu kārtu).
- pārstiepties Izveidojoties vai tiekot izveidotam šaurā joslā, atrasties, būt novietotam pāri (kam), pār (ko).
- konstituēties Izveidojoties, nodibinoties noteikt funkcijas, sadalīt pienākumus u. tml.
- izveids Izveidojums, forma.
- aptaisīt Izveidot (ap ko, kam apkārt); norobežot (ar ko).
- iedraudzēties Izveidot (ar kādu) savstarpēji draudzīgas attiecības, kļūt draugiem.
- sadalīties Izveidot (atsevišķas grupas), parasti kādu darbību veikšanai – par cilvēku kopumu.
- ieņemt Izveidot (attieksmi pret ko).
- uzmest Izveidot (cilpas); darināt (ko), izveidojot cilpas.
- nodibināt Izveidot (iestādi, biedrību u. tml.), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- uzjumt Izveidot (jumtu, jumta segumu).
- sarievot Izveidot (kā virsmā) rievas; būt par cēloni, ka (kā virsmā) izveidojas rievas.
- sarobot Izveidot (kā virsmā) vairākus, daudzus robus.
- noformēt Izveidot (kā) ārējo izskatu, atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktam mērķim.
- kartēt Izveidot (kā) karti; atzīmēt, apzīmēt kartē; kartografēt.
- sakomplektēt Izveidot (kā) komplektu; apvienot (ko) komplektā.
- izplānot Izveidot (kā) plānu.
- uzskicēt Izveidot (kā) skici.
- uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu; sakārtot, arī izrotāt (piemēram, telpu, teritoriju) kādam pasākumam.
- ievirzīt Izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā.
- izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- sakopot Izveidot (kādu veselumu) no atsevišķām sastāvdaļām.
- savienot Izveidot (kam, piem., parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
- noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida u. tml. formu; nolīdzināt (kā) šķautnes.
- iestiklot Izveidot (kam) stiklotus logus.
- individualizēt Izveidot (kaut ko) ar individuālām īpatnībām.
- uzcelt Izveidot (ko sabiedrībā).
- uzstumt Izveidot (ko, piemēram, pārvietojot zemi ar buldozeru).
- pārveidot Izveidot (ko) citā formā; pārmainīt, pārgrozīt.
- pārveidot Izveidot (ko) citādu; būtiski pārmainīt.
- līdzināt Izveidot (ko) gludu, līdzenu; panākt, ka zūd (nelīdzenums, kroka u. tml.).
- salikt Izveidot (ko) no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- nošļaupt Izveidot (ko) nolaideni slīpu.
- paplatināt Izveidot (ko) platāku.
- savīt Izveidot (ko) spirālē, arī aplī, lokā.
- sabalsot Izveidot (ko) tā, ka starp (tā) sastāvdaļām ir vienotība, atbilstība, savstarpēja saskaņa.
- atvedināt Izveidot (ko), saistot ar ko citu kā pamatu.
- taisīt Izveidot (ko).
- izdobt Izveidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
- savagot Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
- uzmūrēt Izveidot (ligzdu) no kādas masas.
- sajaukt Izveidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas; apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
- sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
- ierīkot Izveidot (mājokli) – par dzīvniekiem.
- ietaisīt Izveidot (mājokli) – par dzīvniekiem.
- uzmest Izveidot (metus) aužamajos stāvos.
- iekalt Izveidot (no akmeņiem, akmens plāksnēm u. tml.).
- iedalīt Izveidot (no veselā) divas vai vairākas atsevišķas daļas.
- sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
- uzmeistarot Izveidot (par dzīvniekiem).
- izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs.
- sasisties Izveidot (parasti nevēlamas) attiecības (ar kādu).
- ieveidot Izveidot (piem., attēlu, padziļinājumu); iestrādāt (ko kādā priekšmetā, materiālā).
- samontēt Izveidot (piem., filmu, fonogrammu), sagrupējot gatavas sastāvdaļas; sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu, piem., filmu, fonogrammu.
- sakonstruēt Izveidot (piem., mākslas darbu) samāksloti, neatbilstoši īstenībai.
- iztaisīt Izveidot (piem., mākslas darbu).
- sakonstruēt Izveidot (piem., mašīnas, mehānisma) konstrukciju, uzbūvi.
- samontēt Izveidot (piem., mašīnu) no gatavām detaļām.
- samezglot Izveidot (piem., rokdarbu) mezglošanas tehnikā.
- sastādīt Izveidot (piem., skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
- samocīt Izveidot (piem., tekstu, mākslas darbu) pārlieku sarežģītu, nedabisku.
- sacilpot Izveidot (piem., ūdens, siltuma apgādes tīklu) noslēgta apļa, cilpas veidā (piem., apgādes drošībai).
- ierīkot Izveidot (piem., uzstādot, izbūvējot).
- uzlikt Izveidot (piemēram, sastiprinājumu ievainojumam).
- uztaisīt Izveidot (piemēram, sejas izteiksmi).
- sastādīt Izveidot (sarakstu, plānu u. tml.).
- sasaistīt Izveidot (savai dzīvei, darbībai) ciešu saikni (ar ko).
- uzņemt Izveidot (savstarpēju saziņu, piemēram, sarakstoties).
- instrumentēt Izveidot (skaņdarbu) instrumentālam sastāvam.
- savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
- sastādīt Izveidot (tekstu, datu kopumu u. tml.), apvienojot kādu informāciju, materiālus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādu informāciju, materiālus u. tml.
- izaust Izveidot (tīklu) – par zirnekli.
- noaust Izveidot (tīklu) – par zirnekli.
- uzplūdināt Izveidot (ūdenskrātuvi), aizsprostojot ūdensteci.
- izdzīt Izveidot (vagu).
- sadzīt Izveidot (vairākus, daudzus asnus, zarus u. tml.).
- izrunāt Izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem; artikulēt.
- iztīklot Izveidot (viscaur) tīklojumu.
- sarullēt Izveidot apaļu.
- sadīgt Izveidot asnus; parādīties virs zemes; kļūt tādam, kurā izveidojas daudzi asni, jauni augi.
- saasnot Izveidot asnus.
- nostādīt Izveidot atbilstoši noteiktām prasībām (piem., uzņēmumu).
- sacaurumot Izveidot caurumus (kādā priekšmetā).
- sasieties Izveidot ciešu, parasti nevēlamu saikni (ar kādu, ar ko).
- sakomplektēt Izveidot cilvēku grupu, kurai ir kopīgs mērķis, uzdevums.
- saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā); arī savīt (matus, ūsas).
- novilkt Izveidot dabā (piem., robežu, stigu).
- izbāzt Izveidot dabiskā izskatā beigta dzīvnieka ķermeni, to piepildot ar īpašiem materiāliem.
- iegūt Izveidot dzīves laikā – par organismu, tā daļām u. tml.
- sazarot Izveidot garenvirzienā vairākas daļas.
- izgatavot Izveidot gatavā formā (piem., dokumentu).
- izgrāvot Izveidot grāvjus (kādā zemes platībā).
- ierakties Izveidot ierakumus un novietoties tajos.
- ierāmēt Izveidot ietvaru (kam).
- iztēloties Izveidot iztēlē (kādu tēlu, priekšstatu).
- iedomāties Izveidot iztēlē priekšstatu (par ko).
- iedomāt Izveidot iztēlē priekšstatu, tēlu (par ko); iedomāties (1).
- sasapņot Izveidot iztēlē; izsapņot.
- izkadrēt Izveidot kadru, ietverot (tajā) ko.
- izkombinēt Izveidot kombināciju (piem., šahā, dambretē).
- pārsegt Izveidot konstrukciju, kas atrodas pāri (kam), pār (ko).
- izalot Izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem).
- saalot Izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem).
- izretināt Izveidot lielākas atstarpes; izkliedēt.
- izlocīt Izveidot līkumotu, arī nelīdzenu.
- izlocīties Izveidot lokus, līkumus.
- izbetonēt Izveidot no betona; izklāt (no iekšpuses) ar betona kārtu.
- sakārtot Izveidot noteiktā novietojumā, sistēmā.
- savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp ko); iekļaut (ko).
- savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
- iztaisīt Izveidot noteiktu sejas izteiksmi, grimasi; pārvērst, izmainīt (piem., balsi).
- paplašināt Izveidot plašāku, apjomā lielāku.
- priekšstatīt Izveidot priekšstatu (par ko).
- sariest Izveidot pumpurus – par augiem.
- sasaistīties Izveidot saistījumu ar virvēm (starp diviem alpīnistiem).
- apsakņoties Izveidot saknes.
- uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu, nedaudz izgreznoties, izrotāties.
- pievienoties Izveidot savienojumu (ar kādu tehnisku sistēmu).
- sasaistīt Izveidot savstarpēju savienojumu (piem., ar vadiem vai bezvadu sistēmā).
- saverkšķīt Izveidot sejā (piem., smaidu, grimasi).
- iegūt Izveidot sev (kādas īpašības) – par cilvēku.
- nostiprināties Izveidot sev drošu, vadošu stāvokli (kur, kādā teritorijā).
- iedomāties Izveidot sev maldīgu priekšstatu, pārliecību (par ko); likties, šķist.
- sasprogot Izveidot sprogas (matos, kādā to daļā).
- izstiebrot Izveidot stiebrus.
- izstīgot Izveidot stīgas (kur) – par augu.
- aizšķērsot Izveidot šķērsli; būt par šķērsli.
- konfigurēt Izveidot tādu datorsistēmas elementu kopumu, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
- iztaisnot Izveidot taisnu vai taisnāku (piem., līkumainu ceļu, robežu).
- iedibināt Izveidot un ieviest (piem., tradīcijas).
- piekonstruēt Izveidot un pierīkot (kam, piem., kādu detaļu).
- salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
- sažuburot Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem).
- apvienot Izveidot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām).
- izziedēt Izveidot ziedu vai ziedus; izplaukt.
- saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem); izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
- uzziedēt Izveidot ziedus, uzplaukt.
- polderēt Izveidot, ierīkot polderus (kādā platībā, teritorijā).
- atstāt Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek).
- ierīkot Izveidot, nodibināt (piem., ierādot telpas, apgādājot ar inventāru).
- nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piem., kādā norisē).
- izkārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību.
- ievest Izveidot, nodibināt; ieviest.
- uzdot Izveidot, noteikt (piemēram, kādas ierīces programmu, sistēmas stāvokli).
- sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas.
- izvagot Izveidot, radīt (garenus, padziļinājumus, grambas u. tml.).
- savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
- sakārtot Izveidot, radīt (priekšmetam, telpai) vēlamo izskatu, radīt (kur) kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- izlaist Izveidot, radīt (skaņu).
- iestudēt Izveidot, sagatavot (lugas, operas u. tml.) izrādi; izveidot, sagatavot (piem., skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
- apzīmēt Izveidot, uzvilkt u. tml. (uz kā) atšķirības zīmi.
- sastutēt Izveidot; uzcelt.
- iekārtot Izveidot.
- sataisīt Izveidot.
- ataust Izveidoties (apziņā) – par atziņu; atveidoties (atmiņā) – par pārdzīvoto.
- iegūt Izveidoties (ar jaunām īpašībām), pārveidoties (jaunā kvalitātē).
- iegult Izveidoties (kur) – par iežiem.
- izkrist Izveidoties (kur) un atdalīties.
- iegrimt Izveidoties (noteiktam stāvoklim); nonākt (kādā stāvoklī).
- izvērsties Izveidoties (par ko), arī pārmainīties (par cilvēku).
- pārklāt Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļas virsmas).
- iegult Izveidoties apziņā un saglabāties.
- uzrasties Izveidoties fizioloģiskā procesā.
- iekaist Izveidoties iekaisumam (1).
- sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
- iegūt Izveidoties noteiktām attiecībām (ar cilvēkiem).
- nozaroties Izveidoties par atsevišķu nozari, dalīties atsevišķās nozarēs.
- ieieties Izveidoties par paradumu.
- saverkšķīties Izveidoties sejā (piem., par smaidu, grimasi).
- uzkniebt Izveidoties tādam (parasti tik aukstam), ka atklātās ķermeņa daļas tiek sāpīgi kairinātas.
- izdalīties Izveidoties un izplūst; atdalīties.
- atzaroties Izveidoties, aizstiepties uz sāniem, malām (no galvenā veidojuma).
- uzplaukt Izveidoties, attīstīties (piemēram, psihē).
- iegult Izveidoties, būt saskatāmam (sejā); iegulties.
- iegulties Izveidoties, būt saskatāmam (sejā).
- iznākt Izveidoties, kļūt (par ko).
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai; tikt nokārtotam, atrisinātam.
- iekārtoties Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.
- ierasties Izveidoties, parādīties.
- tapt Izveidoties, pārveidoties (par kādu, par ko), iegūstot citu kvalitāti; kļūt (1).
- kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko, piem., mācoties, iegūstot profesiju).
- kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko), tapt citādākam – par dzīvniekiem, augiem.
- atraisīties Izveidoties, pilnībā izpausties; atraisīt savas spējas.
- izrietēt Izveidoties, rasties (kā) ietekmē.
- sanākt Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām); tikt iegūtam, sagādātam.
- uzmesties Izveidoties, rasties (uz kā, piemēram, priekšmeta virsmas).
- noklāt Izveidoties, rasties (uz ķermeņa vai tā daļas).
- iespiesties Izveidoties, rasties no spiediena.
- uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) – piemēram, par izsitumiem.
- iemesties Izveidoties, rasties; izraisīties, būt sajūtamam (piem., par saslimšanu, sāpēm).
- samesties Izveidoties, rasties; saviesties.
- sabriest Izveidoties, rasties.
- sacelties Izveidoties, rasties.
- sarasties Izveidoties, rasties.
- padoties Izveidoties, tikt izveidotam (ar kādām īpašībām).
- rasties Izveidoties; tikt izveidotam.
- celtne Izveidots celtniecības objekts; ēka.
- pakāpiens Izveidots iedobums, vieta, kur kāpjot (piem., kraujā) likt kāju.
- izraudzīt Izvēlēt no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- izraudzīties Izvēlēties no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- sabiedroties Izvēlēties par biedru (1) vai sabiedroto (1).
- likt uzsvaru Izvēlēties par galveno, būtisko (kā, piem., darbības, parādības) pazīmi, īpatnību.
- apģērbties Izvēlēties un nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu; ģērbties.
- izvilkt Izvēlēties un paņemt (ko) no vairākiem.
- notrāpīt Izvēlēties, atrast.
- pielāgot Izvēlēties, izraudzīt (ko) atbilstošu (pēc lieluma, formas u. tml.).
- izmeklēties Izvēlēties.
- šņakarēties Izvēlīgi, parasti izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst.
- atvilktne Izvelkama kaste mēbelēs.
- attīstīt Izvērst (piem., darbību); risināt (piem., sižetu).
- apspēlēt Izvērst (piem., izrādē) darbību (ap kādu faktu, notikumu, priekšmetu); izmantot spēlē, tēlojumā u. tml.
- attīstīties Izvērsties, kļūt plašākam (piem., par darbību); risināt tālāk (piem., sižetu).
- relācija Izvērsts rakstveida ziņojums (piem., par misijas izpildi, karaspēka darbību).
- caurauklot Izvērt auklas caur (ko).
- pārvērtēt Izvērtēt (ko) vēlreiz, atkārtoti, nonākot pie citiem atzinumiem, secinājumiem u. tml.
- izsijāt Izvērtēt, nošķirt (piem., atziņas, domas).
- izsvērt Izvērtēt, rūpīgi pārdomāt.
- pavērtēt Izvērtēt.
- izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) – par putniem.
- eksportēt Izvest (preces u. tml.) uz ārzemēm, lai tur realizētu.
- iziet Izvest (uz kurieni, cauri kam, caur ko).
- izvadīt Izvest, panākt, ka iziet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- eksports Izvesto preču (kapitāla u. tml.) kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- izvazāt Izvietojot dažādās vietās, arī piesavinoties, likvidēt (kādu kopumu, krājumu u. tml.).
- izvērsties Izvietojoties, novietojoties aizņemt lielāku telpu, platību.
- biezība Izvietojuma blīvums (noteiktā platībā).
- dislokācija Izvietojums (par bruņotajiem spēkiem, karaspēka daļām, militārām iestādēm).
- dispozīcija Izvietojums; plāns (karakuģu, armijas daļu u. tml.) izvietojumam.
- dislocēt Izvietot (bruņotos spēkus, karaspēka daļas, militāras iestādes kādā teritorijā, frontē, bāzē u. tml.).
- izkārtot Izvietot (ko) noteiktā kārtībā, veidā; sakārtot.
- izstādīt Izvietot (ko) publiskai apskatei.
- izklāt Izvietot (noteiktā kārtībā).
- kārtot Izvietot (piem., sastāvdaļas) noteiktā sistēmā; veidot (kādu sistēmu) no sastāvdaļām.
- izkliedēt Izvietot izklaidus; attālināt citu no cita.
- izlaist Izvietot izklaidus; izklāt.
- novilkt Izvietot līnijveidā.
- izmitināt Izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku); dot pajumti.
- izrindot Izvietot rindā.
- iekārtot Izvietot, ielikt (kur) noteiktā kārtībā; ievietot (kur) vēlamā stāvoklī.
- izklāt Izvietot, izlikt (ko citu pie cita vai izklaidus).
- pozicionēt Izvietot, novietot (ko) atbilstošā, piemērotā pozīcijā.
- izlikt Izvietot, novietot (ko) noteiktā nolūkā.
- stacionēt Izvietot, novietot (piem., karaspēka daļas, ieročus).
- pārkārtoties Izvietoties citādā kārtībā, secībā, veidā.
- izkārtoties Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā.
- izsvaidīt Izvietots izklaidus, izkliedēts.
- izzvejot Izvilkt (no ūdens).
- izķeksēt Izvilkt, izņemt, izdabūt.
- macerāts Izvilkums, kas iegūts, macerējot augus.
- novilkums Izvilkums.
- izdreijāt Izvirpot.
- netiklība Izvirtība, netikumība (dzimumattiecībās).
- izvirtulis Izvirtis cilvēks.
- nokare Izvirzījums (piem., klintij), kas ir vērsts uz leju; pārkare.
- nags Izvirzījums pie cepures virs pieres (parasti no stingrāka materiāla).
- pilastrs Izvirzījums sienas vai staba virsmā.
- deguns Izvirzījums, izcilnis virs mutes – elpošanas un ožas orgāns cilvēkiem vai dažiem dzīvniekiem.
- pārkare Izvirzījums, kas stiepjas pāri (klints) pamatnei.
- izcilnis Izvirzījums, paaugstinājums (kādā virsmā).
- atrāviens Izvirzīšanās priekšā un attālināšanās no pārējiem (sacensības dalībniekiem distancē).
- izklupiens Izvirzīšanās uz priekšu vai sānis, saliecot kāju celī un atbalstoties uz tās.
- izlaist Izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko).
- kārt Izvirzīt (no kurienes) ārā, (kam) pāri u. tml. (ķermeņa daļu).
- prasīt Izvirzīt (parasti kategoriskus) noteikumus.
- stādīt Izvirzīt (piem., uzdevumu, prasību, problēmu).
- postulēt Izvirzīt (principu, atzinumu, pieņēmumu) postulāta veidā, bez pierādījumiem.
- izvest Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to); izbraukt.
- izsliet Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu priekšmetu).
- izriest Izvirzīt (uz priekšu ķermeņa daļu).
- izbīdīt Izvirzīt (uz priekšu, āru).
- izkārt Izvirzīt ārā (ķermeņa daļu) un ļaut nokarāties.
- izlaist Izvirzīt ārā.
- izcelt Izvirzīt kā svarīgāko vai galveno, padarot labāk uztveramu.
- izliekt Izvirzīt lokveidā (ķermeņa daļu).
- pieprasīt Izvirzīt prasību (pēc kā).
- balotēties Izvirzīt savu kandidatūru vēlēšanās.
- celt Izvirzīt un likt darboties atbildīgā amatā.
- sacelt Izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
- izcelt Izvirzīt uz augšu, sacelt (ķermeņa daļu) – par cilvēku, dzīvnieku.
- izgāzt Izvirzīt uz priekšu, izliekt.
- izcelt Izvirzīt uzmanības centrā (ko nozīmīgu, izcilu).
- izzaroties Izvirzīt zarus (uz visām pusēm); sazaroties.
- izvilkt Izvirzīt, izdabūt (no kurienes ķermeņa daļu).
- celt Izvirzīt, izteikt.
- izlaist Izvirzīt, izvadīt (ārā) no sevis.
- nospraust Izvirzīt, noteikt.
- izbraukt Izvirzīt, piem., roku, pirkstus (cauri kam, caur ko).
- izstiept Izvirzīt, piem., uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
- izbūve Izvirzīta (piem., celtnes, konstrukcijas) daļa.
- dzega Izvirzīta augšmala (piem., krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
- izpaunoties Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- izlīst Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem.
- izspraukties Izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- iznirt Izvirzīties (no ūdens) un parādīties (virspusē).
- izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) – par ķermeņa daļām.
- izriesties Izvirzīties (uz priekšu) – par ķermeņa daļu.
- izkārties Izvirzīties ārā un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
- izdurties Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par ko smailu, asu.
- atrauties Izvirzīties priekšā un attālināties (no pārējiem); attālināties.
- izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).
- iziet Izvirzīties, izspiesties (cauri kam, caur ko).
- izlīst Izvirzīties, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem).
- iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par priekšmetiem.
- izlaisties Izvirzīties, tikt izvirzītam ārā.
- izčiept Izzagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
- iznest Izzagt (nesot ārā no kurienes).
- izzarot Izzaroties, sazaroties.
- spert soli Izzināt ko vairāk.
- iepazīt Izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko).
- iepazīties Izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko).
- domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot īstenības parādības, to būtību, veidot slēdzienus, secinājumus par tām.
- domāt Izziņas darbībā pievērsties (kādam jautājumam); rast (piem., atbildi, atrisinājumu).
- intuīcija Izziņas forma, kuras pamatā ir jutekliskā vai intelektuālā apjausma (nevis loģiski slēdzieni).
- sintēze Izziņas paņēmiens, kurā parādību, objektu aplūko, pētī tā viengabalainībā, tā daļu kopsakarā.
- iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt, dabūt zināt, saņemt (piem., ziņas).
- zināšana Izziņas rezultāts, arī sistematizēts ziņu kopums (piem., kādā nozarē).
- gnozeoloģija Izziņas teorija, filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu.
- sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas, juteklisko uztveri; pretstats: racionālisms.
- šķirt Izziņas, domāšanas procesā uztvert un nodalīt.
- uzskats Izziņas, zinātniskās pētniecības ceļā gūta atziņa, secinājums (par konkrētu parādību dabā vai sabiedrībā).
- iznerrot Izzobot, izjokot, arī izmuļķot.
- apcelt Izzobot, izsmiet.
- izklīst Izzust (par psihisku stāvokli).
- izkūpēt Izzust (par psihisku stāvokli).
- izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu); pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas).
- sajukt Izzust parastajai, pareizajai kārtībai; tikt sajauktam.
- izkust Izzust skatienam (tumsā, miglā u. tml.).
- izkūpēt Izzust, izgaist, izklīst.
- aizkūpēt Izzust, izgaist; izkūpēt.
- izdzist Izzust, pārstāt būt.
- pagaist Izzust, pārstāt eksistēt; nebūt sastopamam.
- nodzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs u. tml.).
- izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs).
- iziet Izzust, pārstāt izpausties.
- noiet Izzust, pazust; izbeigties.
- izčākstēt Izzust, pazust; netikt īstenotam.
- aizgrimt Izzust; aiziet (pagātnē).
- izgaist Izzust; pārstāt eksistēt.
- atkāpties Izzust.
- izkust Izzust.
- nojukt Izzust.
- pazust Izzust.
- izcelt Izzvejot, izmakšķerēt.
- izvilkt Izzvejot.
- sažaut Izžaut (ko) lielākā daudzumā; izžaut (kā lielāku daudzumu).
- izkaltēt Izžāvēt (piem., slapjas drēbes, apavus).
- tabaka Izžāvētas un sagrieztas vai pulverī saberztas šī auga lapas, ko lieto smēķēšanai vai šņaukšanai.
- drogas Izžāvēti vai žāvēšanai paredzēti augi vai to daļas, ko izmanto ārstniecībā.
- izžāvēties Izžūt (piem., par drēbēm, apaviem).
- izkalst Izžūt.
- izsusēt Izžūt.
- saussveķi Izžuvuši, no stumbra brūcēm nokasīti sveķi.
- vats Jaudas un enerģijas plūsmas mērvienība (starptautiskajā SI mērvienību sistēmā) [W].
- jogs Jogas piekritējs un tās praktizētājs (piem., Indijā).
- faķīrs Klejojošs cilvēks (Indijā), kas ir apguvis dažādus jogas vingrinājumus.
- sinode Krievijas cara Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas un reliģijas lietas.
- boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kreisi noskaņoto marksistu frakcijas biedrs; V. I. Ļeņina uzskatu piekritējs.
- dekabrists Krievu revolucionārās grupas dalībnieks, kas 1825. gada decembrī organizēja neveiksmīgu sacelšanos pret caru Nikolaju I.
- brāļu draudze kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
- irīdijs Ķīmiskais elements – ļoti ciets sudrabaini balts cēlmetāls [Ir].
- indijs Ķīmiskais elements – mīksts, balts, viegli kūstošs metāls [In].
- sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas I grupas elementi (piem., litijs, nātrijs, kālijs, cēzijs), kuri ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
- sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas II grupas elementi (piem., berilijs, magnijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
- LETA Latvijas Informācijas aģentūra.
- kibucs Lauksaimniecības komūna, kolektīva lauku saimniecība Izraēlā.
- palaco Liela ēka; pils (Itālijā).
- latifundija Liels privāts zemes īpašums (Senajā Romā, mūsdienās – Latīņamerikas valstīs, Indijā, Pakistānā u. c.).
- gaurs Liels, savvaļas vērsis Indijā, Dienvidāzijā, kas mūsdienās ir gandrīz iznīcināts [Bos gaurus].
- gregoriāņu dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
- gregoriskie dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
- tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību (SI) sistēmā [T].
- vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība SI mērvienību sistēmā [Wb].
- manierisms Mākslas stils, kas radās 16. gs. Itālijā un kam raksturīgas izstieptas tēlu proporcijas, iezīmēta perspektīva, spožas krāsas.
- marķīzs Mantojams muižnieku tituls starp grāfu un hercogu (piem., Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls.
- kilograms Masas (svara) mērvienība starptautiskajā SI mērvienību sistēmā – 1000 gramu [kg].
- bonapartisms Militāra diktatūra Francijā, ko ieviesa Napoleons I Bonaparts un atjaunoja Napoleons III Bonaparts.
- šahinšahs Monarha augstākais tituls (Irānā); persona, kam ir šāds tituls.
- šahs Monarha tituls (Persijā, Irānā); persona, kam ir šāds tituls.
- cionisms Nacionālistiska kustība par ebreju valsts atjaunošanu, nostiprināšanu un ebreju pārceļošanu uz Izraēlu.
- hašišs Narkotiska viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm.
- rūpija Naudas vienība (piem., Indijā, Pakistānā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- dinārs Naudas vienība (piem., Irākā, Tunisijā); attiecīgā naudaszīme.
- lira Naudas vienība (Turcijā, Itālijā līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudas zīme.
- riāls Naudas vienība dažās arābu valstīs (piem., Irānā, Jemenā, Katarā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- madrigāls Neliela apjoma lirisks dzejolis (radies 14. gs. Itālijā).
- taverna Neliels restorāns, krogs (piem., Itālijā).
- kasta Noslēgta, norobežota sabiedrības grupa (Indijā), ko vieno kopēja izcelšanās un sociālais stāvoklis.
- NKVD Padomju Savienībā – represīvas iestādes Iekšlietu tautas komisariāta nosaukums, kas tautas valodā saglabājās arī tad, kad šo komisariātu 1946. gadā pārveidoja par iekšlietu ministriju.
- medžliss Parlaments (dažās musulmaņu zemēs, piem., Irānā).
- parmezāns Parmidžāno siers, kas tiek ražots noteiktās provincēs Itālijā.
- grozījums Paveikta darbība, rezutāts-->grozīt (2). Izmaiņa.
- sārmzemju Periodiskās sistēmas II A grupas elementi (piem., bārijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
- sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- sinjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- donna Pieklājības forma, uzrunājot sievieti Itālijā.
- tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piem., Francijā, Itālijā).
- karabinieris Policists, žandarms (piem., Itālijā).
- kukainis Posmkāju klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki [Insecta].
- TASS PSRS oficiālā telegrāfa aģentūra, kas dibināta 1925. gadā un 1991. gadā pārveidota par Krievijas Federācijas informācijas aģentūru ITAR-TASS.
- neoreālisms Reālisma virziens mākslā, kas pēc 2. pasaules kara radās Itālijā, Francijā un spilgti izpaudās kinomākslā, attēlojot vienkāršo ļaužu dzīvi.
- budisms Reliģija, Budas mācība (radās Senajā Indijā 6.–5. gs. p.m.ē.), kurā nav dieva, bet kas balstās uz atziņām par karmu un atbrīvošanos no ciešanām, ieejot nirvānā.
- tantrisms Reliģiski filozofiska mācība (Indijā, arī citās Austrumu zemēs), kas saistīta ar sievišķo dievību kultu, mistiski ezoteriskiem rituāliem.
- indonēzieši Salu valsts Indonēzijas iedzīvotāji.
- izraēlieši Semītu tauta, ciltstēva Jēkaba (jeb Izraēļa) pēcteči, kas dzīvo Izraēlā; ebreji.
- aramieši Semītu tauta, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja tagadējo Sīrijas, Irākas un Izraēlas teritoriju.
- ivrits Semītu valodu grupas valoda, kas izveidota 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, saglabājot senebreju valodas morfoloģiju un pamatleksiku; Izraēlas valsts valoda.
- Bābele Sena pilsēta Divupes ziemeļos pie Eifratas, tagadējā Irākas teritorijā; Babilona.
- etruski Sena tauta, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi tagadējās Itālijas teritorijā.
- unce Sena zelta monēta (piemēram, Spānijā, Itālijā).
- ājurvēda Senās Indijas dziedniecības sistēma, kurā izmanto dabas līdzekļus, ievēro noteiktus uztura un dzīvesveida principus.
- latīņi Senās itāļu ciltis, kas dzīvoja tagadējās Itālijas vidusdaļā.
- pīnija Skuju koks ar zarotu vainagu lietussarga veidā; Itālijas priede [Pinus pinea].
- rotarietis Starptautiskas organizācijas "Rotary International", rotari kluba biedrs.
- inguši Tauta Ziemeļkaukāzā, Ingušijas pamatiedzīvotāji.
- bengāļi Tauta, Bangladešas un Indijas Rietumbengālijas štata pamatiedzīvotāji.
- igauņi Tauta, Igaunijas pamatiedzīvotāji.
- persieši Tauta, Irānas (agrāk Persijas) pamatiedzīvotāji.
- islandieši Tauta, Islandes pamatiedzīvotāji.
- itālieši Tauta, Itālijas pamatiedzīvotāji.
- tamili Tauta, kas dzīvo Tamilnadas štatā Indijas dienvidos, kā arī Šrilankā un Malaizijā.
- kurdi Tauta, kas dzīvo vairākās Āzijas zemēs (piem., Turcijā, Irānā, Irākā, Sīrijā) un kuras valoda pieder pie irāņu valodu grupas.
- dvēseļu revīzija tautas skaitīšana, ko ieviesa cars Pēteris I, lai noteiktu nodokļu maksātāju skaitu, vienmērīgi sadalītu karaspēka uzturēšanu u. tml.
- retoromāņi Tautu grupa, kas dzīvo Itālijas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā, kā arī Šveices austrumu daļā.
- čaihana Tējnīca (Vidusāzijā, Irānā).
- donna Tituls augstākās kārtas sievietei Itālijā.
- sari Tradicionālais sieviešu apģērbs (piem., Indijā) – garš, taisns auduma gabals, kura viens gals tiek divreiz aptīts ap gurniem un nostiprināts, aizbāžot augšmalu aiz apakšsvārku jostas, bet otrs – pārmests pār plecu.
- jidišs Uz vācu valodas pamata veidojusies valoda, ko lieto ebreji Eiropā, Amerikā, Izraēlā; arī idišs.
- sabiedrība ar ierobežotu atbildību uzņēmuma juridiskā forma, kuras pamatkapitālu veido tās dalībnieku ieguldītais īpašums [SIA].
- boļševisms V. I. Ļeņina izstrādātā strādnieku šķiras revolucionārās cīņas teorija un taktika pārejai no kapitālisma uz sociālismu.
- maharādža Valdnieks (Indijā); šā valdnieka tituls.
- rādža Valdnieks Indijā; šī valdnieka tituls.
- martini Vermuta veids, ko ražo Itālijā.
- hindi Viena no 22 oficiālajām valodām Indijā; Indijas iedzīvotāji, kas runā šajā valodā.
- augšnams Viena no divām parlamenta daļām, kuras locekļi netiek vēlēti; Lordu palāta (Apvienotajā Karalistē); Senāts (piem., Itālijas parlamentā).
- šiisms Viens no diviem galvenajiem virzieniem islāmā (līdzās sunnismam); valsts reliģija Irānā.
- saronga Vīriešu un sieviešu apģērba gabals (Indonēzijā, Malaizijā, Šrilankā u. c.), kas sastāv no krāsaina vai batikota kokvilnas auduma gabala, kas aptīts ap gurniem garu svārku veidā.
- Tuvie Austrumi zemes, kas atrodas Vidusjūras austrumu piekrastē, piem., Turcija, Kipra, Izraēla, Libāna, Ēģipte.
- indoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums par Indijas vēsturi, literatūru, filozofiju un kultūru.
I citās vārdnīcās: