Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 217 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam I.

Atrasts vārdos (24):

Atrasts etimoloģijās (62):

Atrasts normatīvajos komentāros (20):

Izteicienu pasaules vadošie baleta teātri; teātra vadošie aktieri; uzticēt aktrisei vadošās lomas; orķestra vadošais saksofonists u.tml. vietā vēlams lietot citus apzīmējumus, piem.: pasaules pazīstamākie baleta teātri; teātra ievērojamākie (izcilākie) aktieri; uzticēt aktrisei lielās lomas; orķestra galvenais saksofonists. (šķirklī vadošs)
Ilgu laiku latviešu valodniekiem bija negatīva attieksme pret šāda tipa salikteņiem. Tagad pēc vācu valodas parauga darinātie baložpelēks, debeszils, sniegbalts u. tml. tiek uzskatīti par atbilstošiem latviešu literārās valodas normām. (šķirklī baložpelēks)
Izplatīta kļūda ir pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formu nepareizs lietojums. Aicinot ienākt, ir jāsaka "nāciet", nevis "nākiet" vai "nākat". (šķirklī nākt)
Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
Ir ieteikumi vārda tusiņš vietā lietot latviskas cilmes sarunvalodas vārdu burziņš, piem., jautrs burziņš; iepirkšanās burziņš; doties uz burziņu. (šķirklī tusiņš)
Daiļliteratūrā sastopams šā vārda rakstījums ar mazajiem burtiem (aids), bet Terminoloģijas komisijā oficiāli ir apstiprināta abreviatūra AIDS, kā arī valodnieces R. Grīsles ieteiktais nosaukums mērlis. (šķirklī AIDS)
Šā vārda vīriešu dzimtes formu bodijs par pareizāko atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2019. gada 8. maija sēdes protokola Nr. 5). Iepriekš praksē nereti sastopams šī apģērba gabala nosaukums sieviešu dzimtē – bodija. (šķirklī bodijs)
Ir bijušas svārstības patskaņa e garuma apzīmēšanā. Pēdējos gados nostiprinājusies tendence lietot garo e – dēmons, dēmonisks. (šķirklī dēmons)
Iepirkšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. iepirkšanās, ģen. iepirkšanās, akuz. iepirkšanos, instr. ar iepirkšanos. (šķirklī iepirkšanās)
Izturēšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanās, akuz. izturēšanos, instr. ar izturēšanos; daudzskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanos, akuz. izturēšanās. (šķirklī izturēšanās)
Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
Ieteicams nelokāmā lietvārda kafē vietā lietot vārdu kafejnīca. (šķirklī kafē)
Dažkārt sastopamais darbības vārda kalpot lietojums savienojumā ar "par", "kā" un lietvārdu (nozīmē 'noderēt, būt piemērotam') radies krievu valodas ietekmē un nav vēlams. Izteiksmes telpa kalpo par deju zāli; kūdra kalpo kā izejviela vietā var teikt telpu var izmantot dejošanai; kūdra ir izejviela. (šķirklī kalpot)
Ieteicams anglicisma kompjūters vietā lietot oficiāli apstiprināto nosaukumu – dators. (šķirklī kompjūters)
Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
Dažreiz vārda raudze vietā tiek lietots ģermānisms prove. Ieteicams lietot latvisko vārdu raudze. (šķirklī raudze)
Ieteicams šo vingrojumu sistēmu dēvēt par stiepšanās vingrojumiem. (šķirklī strečings)
Ir bijuši ieteikumi darbības vārda pārapbedīt vietā lietot pārbedīt, jo tas ir atvasināts tikai ar vienu priedēkli. Tā kā mūsdienās bezpriedēkļa vārds bedīt ir gandrīz pilnīgi izzudis no latviešu valodas aktīvā vārdu krājuma, un to ir aizstājis priedēkļvārds apbedīt, nav pamata vērsties pret vārdu pārapbedīt. (šķirklī pārapbedīt)
Ieteicams lietot latvisko variantu tīmekļa, interneta lapa. (šķirklī veblapa)
Ieteicams lietot aizguvuma emodži vietā. (šķirklī reālijzīme)

Atrasts vārdu savienojumos (4):

Atrasts skaidrojumos (400):

ihtiologs [Ihtioloģijas]{s:105} speciālists.
imunologs [Imunoloģijas]{s:106} speciālists.
indologs [Indoloģijas]{s:107} speciālists.
štats AdmInistratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
latīņu alfabēts alfabēts, kas Izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
kešjurieksts AnakardIjas koka auglis, ko izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
intifada Arābu, galvenokārt palestīnIešu, sacelšanās pret Izraēlas okupāciju Rietumkrastā un Gazas sektorā.
brahmanis Augstākās (prIesteru) kastas pārstāvis (Indijā).
Baltijas vācieši BaltIjā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā) vairākās paaudzēs dzīvojoši vācieši.
gibons BezastaIns pērtiķis ar garām priekšējām ekstremitātēm un ļoti skaļu balsi (dzīvo Dienvidaustrumāzijas un Indonēzijas tropiskajos mežos).
paradīze Bībelē – pIrmo cilvēku Ādama un Ievas mājvieta, līdz viņu izraidīšanai no tās; Ēdene, Ēdenes dārzs.
Mozus Bībelē – pravIetis, kurš Izraēla tautu izveda no Ēģiptes un cauri tuksnesim veda uz Apsolīto zemi, jūdaisma pamatlicējs.
Zobenbrāļu ordenis bīskapa Alberta dIbināta militāra un reliģiska vācu bruņinieku apvienība Latvijā un Igaunijā (1202–1237), kuras mērķis bija Baltijas iekarošana.
parmidžāno CIetā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
HIV CIlvēka imūndeficīta vīruss, kas izraisa saslimšanu ar AIDS.
iedzimtais grēks cIlvēka nosliece rīkoties pretēji Dieva gribai, kura iedzimta no Ādama un Ievas.
mičurinietis DārzkopIs, augļkopis – padomju selekcionāra I. Mičurina darba turpinātājs.
samarieši EtnIska grupa un reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā).
kantisms FIlozofijas virziens, ko attīstījis I. Kants un viņa sekotāji.
kriticisms FIlozofijas virziens, ko iedibinājis I. Kants un viņa sekotāji.
pirmā signālsistēma fIziologa I. Pavlova termins.
otrā signālsistēma fIziologa I. Pavlova termins.
tifozi Futbola līdzjutējs vaI līdzjutēji (galvenokārt Itālijā).
fašisms GalējI nacionālistiskas kustības principi un ideoloģija; uz šādiem principiem balstīts totalitārs politiskais režīms (piem., Itālijā 1922–1943, Vācijā 1933–1945).
Trojas zirgs Homēra eposā "Iliāda" liels koka zirgs, kurā bija paslēpušies ienaidnieka karavīri, tādējādi iekļūstot līdz tam neieņemamajā Trojas pilsētā un to ieņemot.
kategoriskais imperatīvs I. Kanta ētikas pamatjēdziens, obligāts tikumiskais likums, kas neatkarīgi no apstākļiem jāievēro ikvienam cilvēkam.
idille Ideālas, laimīgas cilvēku attiecības, mierīga, laimīga dzīve.
ideālists Ideālisma filozofijas pārstāvis.
heroizēt Idealizēti parādīt kā varonīgu (parasti mākslas darbā).
pilnība Ideāls pozitīvo īpašību kopums; (kā pozitīva) augstākā pakāpe.
doma Ideja, atziņa (piem., literārā darbā).
strāvojums Ideju, atziņu kopums (kādā, piem. mākslas, jomā).
propaganda Ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, arī pamudināt cilvēkus uz noteiktu rīcību.
pazīt Identificēt, noteikt (ko), izmantojot pieredzi, zināšanas.
idents Identisks.
nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piem., mūsdienu Krievijā).
jaunstrāvnieks Ideoloģiskā virziena un sabiedriskās kustības Jaunā strāva atbalstītājs un dalībnieks (19. gs. 90. gados).
feminisms Ideoloģisks strāvojums par sieviešu līdztiesību ar vīriešiem; sieviešu kustība par plašāku un aktīvāku iesaistīšanos valsts un sabiedriskajā dzīvē.
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
pastorāle Idilliska lauku ainava, kurā attēloti dzīvnieki un ganu mīla.
idiotisms Idiotija.
ieirt Ieairēt.
piere Ieapaļa (kalna, paugura) virsotne, kas nav apaugusi ar kokiem.
mutulis Ieapaļas formas gāzes, tvaiku, dūmu u. tml. kopums, kas griezdamies pārvietojas uz augšu.
mulda Ieapaļas vai ovālas formas iežu slāņu ieliekums, kroka.
rampa Ieapaļi slīpa konstrukcija skeitborda, skrituļslidotāju, BMX braucēju u. c. treniņiem un sacensībām.
apaļīgs Ieapaļš (par priekšmetiem, veidojumiem).
mezgls Ieapaļš audu veidojums, sabiezējums, paresninājums.
acs Ieapaļš caurums vai cilpa.
kupris Ieapaļš izaugums uz (kamieļa) muguras.
puns Ieapaļš izcilnis, audu sabiezējums (uz augiem, to daļām).
kumbrs Ieapaļš izliekums.
ribojums Ieapaļš lokveida izvirzījums (augiem, dzīvniekiem).
paugurs Ieapaļš reljefa paaugstinājums ar nelielu augstumu.
apaļakmens Ieapaļš vai apaļš akmens (parasti ceļu bruģēšanai).
krāteris Ieapaļš vai piltuvveida padziļinājums Zemes virsmā, kas radies, piemēram, nokrītot meteorītam.
bumbulis Ieapaļš, dažu lakstaugu stublāja vai saknes veidojums zemē – auga barības vielu krātuve.
piala Ieapaļš, nelielai bļodiņai līdzīgs trauks bez osas, ko Vidusāzijā lieto dzeršanai.
pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
ieviest Ieaudzēt (kur augus vai dzīvniekus).
iepotēt Ieaudzināt.
iežņaugt Ieaut ļoti šauros apavos (kājas); cieši iekļaut (kājas) – par apaviem.
ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu.
iebadīt Iebakstīt, iedurt.
atbāzt Iebāzt atpakaļ.
iespraust Iebāzt, ielikt (šaurā vietā, spraugā).
iestūķēt Iebāzt, ievietot (parasti ar grūtībām, arī nevērīgi).
iestumt Iebāzt.
iemukt Iebēgt.
kaudze Iebērtas, ievietotas beramas vielas, produkta u. tml. daudzums, kas veido pacēlumu pāri trauka, tilpes malām.
iebilde Iebildums.
turēties pretī Iebilst.
turēties pretim Iebilst.
ieripot Iebraukt (kur iekšā) – par transportlīdzekli.
iegriezt Iebraukt (kur iekšā).
ienākt Iebraukt (kur iekšā).
ieripināt Iebraukt transportlīdzekli (kur iekšā); iebraukt (kur iekšā) ar transportlīdzekli.
apgrozīties Iebraukt un atkal izbraukt (par transportlīdzekļiem).
špūre Iebraukta sliede, gramba.
sliede Iebraukta, iemīta vai ievilkta līnija, padziļinājums (piem., sniegā, smiltīs).
sabrist Iebrist (kur) – par vairākiem, daudziem.
karapūlis Iebrucēju karaspēks.
sirot Iebrukt (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
sirojums Iebrukums (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
iezēģelēt Ieburāt.
trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem); kāpnes (1).
kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem).
iegremdēt Iebūvēt (piem., celtni, tās daļu) zemāk nekā parasti; izveidot (ko) ievirzāmu zemē.
iedziļināt Iebūvēt, izveidot (parasti celtni, tās daļu) noteiktā dziļumā.
koja Iebūvēta guļamvieta kuģī.
sacelt Iecelt, izvirzīt (amatā vairākus, daudzus).
gubernators Iecelta vai vēlēta augstākā amatpersona ASV, Krievijas un vairāku citu valstu administratīvā iedalījuma teritorijās.
imigrēt Ieceļot no ārzemēm, lai apmestos kādā valstī uz pastāvīgu dzīvi.
posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
uzcerēt Iecerēt.
tolerance Iecietība, cieņa pret cita uzskatiem, viedokli.
mīksts Iecietīgs, piekāpīgs, bez stingrības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sastīvināt Iecietināt (parasti pilnīgi).
sacietināt Iecietināt, sastīvināt.
iestērķelēt Iecietināt.
sastērķelēt Iecietināt.
iecikloties Ieciklēties.
ieknābt Iecirst ar knābi.
rakt Iecirst lāpstu zemē un apvērst augsnes virskārtu, tajā ko veidojot.
rakt Iecirst lāpstu zemē, sasvērt slīpi un izcelt piem., zemi, smiltis (par cilvēkiem).
sacukurot Iecukurot, parasti stipri; arī sasaldināt.
aizčiepstēties Iečiepstēties.
aizčīkstēties Iečīkstēties.
aizčirkstēties Iečirkstēties.
iekārtojums Iedalījums noteiktā kārtībā, secībā; ieviesta, nodibinājusies kārtība.
paredzēt Iedalīt (kādam mērķim).
iekārtot Iedalīt (ko) noteiktā kārtībā, secībā.
rajonēt Iedalīt (ko) rajonos, atbilstoši noteiktiem kritērijiem.
sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no veicamā darba, pienākumiem u. tml.).
ierādīt Iedalīt, atļaut izmantot (piem., zemi, mājokli – parasti padomju iekārtas laikā).
atrast Iedalīt, izbrīvēt (kam laiku).
ietekme Iedarbība (parasti uz cilvēku, sabiedrisku parādību vai dabu).
vecinājums Iedarbība (uz ko) tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
stratifikācija Iedarbība (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu; vides iedarbību kopums, kas rada sēklas dīgtspēju.
kopiedarbība Iedarbība, ko rada, izraisa vairāki vai daudzi.
iedarbe Iedarbība.
vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (piem., ierīces, iekārtas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas) darbošanos noteiktā veidā; šāda iedarbību kopuma veids.
vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
kurbulis Iedarbināšanas kloķis.
uzkurbulēt Iedarbināt (motoru) ar kloķi; arī iedarbināt.
kurbulēt Iedarbināt (motoru) ar kloķi.
ieslēgt Iedarbināt ar slēdzi (ierīci, tās daļas), pievienojot elektriskās enerģijas tīklam; šādā veidā panākt, ka sāk spīdēt gaisma.
piestartēt Iedarbināt ar starteri (transportlīdzekli, motoru u. tml.).
piepīpēt Iedarbināt automašīnu, izmantojot citas mašīnas akumulatoru.
palaist Iedarbināt.
pielaist Iedarbināt.
savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski, ķīmiski u. tml.), panākt, ka (priekšmets, viela) iegūst citu veidu, citas īpašības.
skaldīt Iedarbojoties (piem., uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
uzpresēt Iedarbojoties (piemēram, uz detaļu) ar statisku spiedienu, uzstiprināt (to uz kā, kam).
noārdīt Iedarbojoties (uz vielām, audiem u. tml.), iznīcināt vai pārveidot (tos).
susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; žāvēt.
spiest Iedarbojoties ar spēku (uz ko), virzīt (to) kādā virzienā.
gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
zvelt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
spiest Iedarbojoties ar spēku, spiedienu (uz ko), panākt, ka izdalās (šķidrums).
spiest Iedarbojoties ar spēku, spiedienu, panākt, ka (kam) mainās (piem., forma, tilpums).
slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens; šādā veidā iegūt pienu.
priecēt Iedarbojoties uz uztveri, izraisīt, radīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
strādāt Iedarboties (par parādībām dabā).
narkotizēt Iedarboties (uz kādu) ar narkotiskām vielām; izraisīt narkozi.
skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami.
stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu); veidot (ko) ar štanci.
ārdīties Iedarboties postoši (par parādībām dabā); plosīties.
suģestēt Iedarboties uz cilvēka psihi tā, ka viņa domas un rīcība risinās pēc ietekmētāja gribas.
apstrādāt Iedarboties, ietekmēt (kādu) ar fizisku spēku vai psiholoģiski.
iedāvāt Iedāvināt.
uzspiest kauna zīmi Iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
stigma Iededzināta zīme (senāk – noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme.
apdegt Iedegt (saulē).
sadēstīt Iedēstīt (ko) lielākā daudzumā; iedēstīt (kā lielāku daudzumu).
piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pārdēstīt Iedēstīt citā vietā; pārstādīt (1).
piedēstīt Iedēstot aizņemt (ko).
piedēstīt Iedēstot papildināt (esošo stādījumu).
normēt Iedibināt, noteikt normu vai normas.
institūts Iedibināta kārtība, tradīcija.
lāma Iedobe, kur sakrājies ūdens.
dobe Iedobums, padziļinājums (priekšmeta virsmā).
ligzda Iedobums, padziļinājums, vieta (kā) ievietošanai.
piemest Iedodot, piešķirot savu (naudas) daļu, pievienot (to kopīgajam maksājumam).
maldi Iedoma, ilūzija, arī nerealitāte.
atrasties Iedomājies sevi (par to, kas nav).
bubulis Iedomās, iztēlē radīts biedēklis, briesmonis.
meridiāns Iedomāta līnija, kas savieno Zemeslodes abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
ekvators Iedomāta riņķa līnija, kas atrodas vienādā attālumā no Zemes poliem un nosacīti sadala (to) ziemeļu un dienvidu puslodē.
attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kas savieno divus objektus, divus punktus.
sagudrot Iedomāties, iecerēt (piem., ko darīt, veikt).
sapņot Iedomāties, iztēloties (ko ilgotu, vēlamu, iekārojamu u. tml.).
idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā tas ir īstenībā.
stādīties Iedomāties, iztēloties (ko); arī atainoties atmiņā.
imaginārs Iedomāts, iztēlots.
pūslis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
kundzēns Iedomīgs, jauns vīrietis.
uzpūtenis Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
parādība Iedomu tēls, vīzija, arī halucinācija.
vīzija Iedomu vai sapņu tēls.
ķēms Iedomu, negatīvas īstenības uztveres radīts tēls, kas iedveš bailes; spoks, rēgs.
pacienāt Iedot (ko, parasti nedaudz) ēst, dzert (piem., viesim).
sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā; iedot (kā lielāku daudzumu); iedot (ko vairākiem, daudziem).
izsniegt Iedot (ko) noteiktam saņēmējam.
uzdāvināt Iedot (ko) par dāvanu (piemēram, svinībās).
nodot Iedot (ko) uz laiku, lai uzglabātu, salabotu, iztīrītu u. tml.
iesmērēt Iedot (kukuli).
samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem).
ielikt Iedot (vārdu), piešķirt (nosaukumu).
atdot Iedot atpakaļ (paņemto, saņemto).
pabarot Iedot barību (dzīvniekam).
atdot Iedot citam, nepaturēt; nodot (kam pienākas).
patapināt Iedot lietošanai; aizdot (ko).
samesties Iedot naudu (kopējam pasākumam, kopējam pirkumam u. tml.) – par vairākiem, daudziem.
aizdot Iedot uz laiku lietošanai, izmantošanai.
atdot Iedot uz laiku, lai uzglabātu, salabotu u. tml.
ieķīlāt Iedot, nodot, noformēt (ko) par ķīlu.
ieskapēt Iedot, pārdot u. tml. (kādam, piem., ko nekvalitatīvu, nelietderīgu).
apdalīt Iedot, piešķirt (kādam) mazāk nekā citiem vai neiedot, nepiešķirt nemaz.
aizlauzt Iedragāt (veselību); novājināt.
iebrāzties Iedrāzties.
iedrāzt Iedrāzties.
ienesties Iedrāzties.
iedūšot Iedrošināt.
atļauties Iedrošināties (pateikt, darīt).
iedrīkstēties Iedrošināties, atļauties (ko darīt).
iedudināties Ieducināties.
iedzelt Iedurt ar dzeloni (par kukaiņiem).
inspirācija Iedvesma, ierosme; iedvesmošana.
inspirēt Iedvesmot; ierosināt.
inspirators Iedvesmotājs; ierosinātājs.
iekost Iedzelt (par kukaiņiem).
uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu), izsakot novēlējumu kādam, kam (piemēram, notikumam) par godu.
ieķert Iedzert (alkoholisku dzērienu); steigā nedaudz ieēst.
nodzert Iedzert (kādu daļu); dzerot patērēt (noteiktu daudzumu).
uzdzert Iedzert (ko) pēc (ēdiena, ēdiena kumosa, dzēriena malka u. tml.).
ieņemt Iedzert (nedaudz); uzņemt (organismā).
ieraut Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu).
iemalkot Iedzert (parasti nesteidzoties, pa malkam).
izdzert Iedzert (visas zāles vai noteiktu daudzumu).
uzpravīties Iedzert alkoholisku dzērienu (piemēram, lai novērstu paģiras).
iestiprināties Iedzert alkoholisku dzērienu.
sadzert Iedzert kopā (ar kādu, ar vairākiem, atzīmējot savstarpēju norunu).
sadzert Iedzert kopā (ar kādu, ar vairākiem, parasti izsakot novēlējumu, saskandinot).
uzmest Iedzert papildus (alkoholisku dzērienu).
aizdziedāties Iedziedāties.
ieurbties Iedziļināties (piem., parādību izpētē).
ielūkoties Iedziļināties, censties izprast.
urbties Iedziļināties, lai izprastu, apgūtu, parasti cītīgi lasot; šādi izlasīt, izskatīt (kā lielu daudzumu).
gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties, arī aizmirsties.
iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
atsisties Iedzimt (kādā).
vilkarīkle Iedzimta anomālija, kas veidojas, nesaaugot aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
sindaktilija Iedzimta delnas vai pēdas deformācija – pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums.
hemofilija Iedzimta slimība – asins nesarecēšana.
diatēze Iedzimta vai iemantota novirze vielmaiņas procesos, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažādām slimībām.
slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (piem., saslimt ar kādu slimību); nosliece (1).
nosliece Iedzimta, pastiprināta iespējamība (piem., saslimt ar kādu slimību).
debilitāte Iedzimtas garīgas atpalicības vieglākā forma, kurai raksturīgi spriešanas traucējumi.
dotības Iedzimtas spējas (kādā nozarē).
oligofrēnija Iedzimti vai agrīnā bērnībā iegūti psihiskās attīstības traucējumi, garīga atpalicība.
gēns Iedzimtības faktoru materiālā vienība, kas, pārejot no vecākiem uz pēcnācējiem, nosaka jaunā organisma īpašības.
albīnisms Iedzimts krāsvielu trūkums ādā, matos u. tml.
instinkts Iedzimts organisma reakciju (komplicētu beznosacījuma refleksu) kopums, kas nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
iedzirkstīties Iedzirkstēties.
iemiet Iedzīt, iesist (zemē).
māja Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī.
pamatiedzīvotājs Iedzīvotāji, kas (kādā valstī, teritorijā) veido iedzīvotāju lielāko daļu; arī (kādas valsts, teritorijas) senākie iedzīvotāji.
aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū; iezemieši; pirmiedzīvotāji.
pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
iemītnieks Iedzīvotājs (piem., dzīvoklī, namā).
vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
iezemietis Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs.
emigrācija Iedzīvotāju izceļošana uz citu valsti (politisku, ekonomisku u. c. iemeslu dēļ); dzīve, uzturēšanās ārzemēs emigranta statusā.
pilsonība Iedzīvotāju kārta, kas pēc sabiedriskā stāvokļa atrodas starp aristokrātiju un zemniekiem vai strādniekiem; buržuāzija.
sabiedrība Iedzīvotāju kopums (kādā teritorijā).
tauta Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecisko darbu.
aparteīds Iedzīvotāju nodalīšana, diskriminācija pēc rases vai citām pazīmēm.
kolonizācija Iedzīvotāju nometināšana, apmetņu dibināšana kādā teritorijā.
migrācija Iedzīvotāju pārvietošanās, pārcelšanās (uz citu teritoriju, vietu).
apdzīvotība Iedzīvotāju skaits kādā teritorijā.
raznočinci Iedzīvotāju slānis (Krievijā 18. gs. beigās un 19. gs.), kas sastāvēja no dažādu kārtu cilvēkiem (tirgotājiem, trūcīgās muižniecības pārstāvjiem, garīdzniecības, sīkpilsoņiem u. tml.).
pirktspēja Iedzīvotāju spēja iegādāties preces un pakalpojumus.
urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās (piemēram, samazinoties ar lauksaimniecību saistīto iedzīvotāju skaitam).
deportācija Iedzīvotāju vai iebraucēju piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokli raksturojošs statistiskais rādītājs – gada laikā reģistrētais saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
apdzīvoties Iedzīvoties (jaunā vietā, jaunos apstākļos).
aprast Iedzīvoties (kur), sarodot ar apstākļiem.
ieaugt Iedzīvoties, iekļauties.
inspirācija Ieelpa; ieelpošana.
ost Ieelpojot uztvert, sajust (kā smaržu, smaku); ostīt.
ieost Ieelpojot, ostot izjust (smaržu).
vilkt Ieelpot (ko).
smēķēt Ieelpot tabakas vai citu narkotisku vielu dūmus (piem., no cigaretes, pīpes).
elpot Ieelpot un izelpot (gaisu).
uzēst Ieēst (ko) pēc (ēdiena, dzēriena), piemēram, lai mazinātu (tā) mutē palikušo garšu.
uzēst Ieēst (ko), parasti nedaudz.
iegrauzt Ieēst (mazliet cietas barības).
iebaudīt Ieēst, iedzert; nedaudz, ar baudu iedzert (alkoholisku dzērienu).
iegādāt Iegādāties.
iekrist Iegadīties.
ietrāpīties Iegadīties.
iezvēroties Iegailēties (dusmās, naidā u. tml.) – par acīm; spēji parādīties (acīs) – par mirdzumu, spīdumu.
pirksts Iegarena apaļa detaļa, cilindrisks stienis (piem., detaļu savienošanai).
ķemme Iegarena plāksnīte ar zaru rindu matu sukāšanai.
gaitenis Iegarena telpa kustībai (kā) iekšienē; slēgta eja starp celtnēm.
kaplete Iegarena, ar īpašu apvalku pārklāta tablete.
sakvojāžs Iegarena, nedziļa ceļojumu soma.
skramba Iegarena, šaura brūce ādas virskārtā.
skramba Iegarena, šaura brūce augu virsmā.
nūjiņa Iegarenas formas pārtikas produkts.
batoniņš Iegarenas formas saldums ar pildījumu vai bez tā.
strēķis Iegarens (kā) krāvums; grēda, kaudze.
grēda Iegarens krāvums.
cepešbļoda Iegarens trauks cepeša vai cita ēdiena cepšanai vai pasniegšanai.
langets Iegarens, cepts (parasti liellopa) gaļas gabals.
apkāre Iegarens, pārvietojams koka līstīšu ietvars bišu šūnām.
tapa Iegarens, samērā īss konusveida stienis, detaļa, ko izmanto (kā) aizdarīšanai, daļu savienošanai.
atcerēties Iegaumēt, paturēt prātā, neaizmirst.
ielāgot Iegaumēt; ievērot.
atgāzt Iegāzt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
atgāzties Iegāzties atpakaļ (iepriekšējā vietā).
iekodēt Ieglabāt (piem., informāciju šifrētā veidā).
iemūrēt Ieglabāt, ielikt u. tml. mūrējumā.
iebuktēt Iegludināt (biksēm vīles).
vīle Iegludināts, iespiests svītrveida ielocījums (apģērbā, audumā).
iegrābties Iegrābt sev.
norakstīt Iegrāmatot izdevumos, zaudējumos.
peldināt Iegremdēt (kādu ķermeņa daļu) ūdenī un kādu laiku tajā turēt (ārstnieciskā, kosmētiskā u. tml. nolūkā).
nogremdēt Iegremdēt (ko) līdz (ūdenstilpes) dibenam.
iemērcēt Iegremdēt (šķidrumā, šķidrā masā); iemērkt.
iemērkt Iegremdēt, ievietot (šķidrumā, šķidrā masā); mazliet iegremdējot, apslapināt.
nogremdēties Iegremdēties (līdz ūdenstilpes dibenam).
nirt Iegremdēties ūdenī un pārvietoties pa to.
nirt Iegremdēties ūdenstilpē un peldus virzīties zem ūdens.
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
iešņāpt Iegriezt [2].
pienākt Iegriezties, ieiet (kur, pie kāda).
saspeķot Iegriezuma vietās (cepamam, sautējamam gaļas gabalam) ielikt, iespiest (parasti viscaur), speķa, sīpolu, ķiploku, burkānu u. tml. gabaliņus.
iegriezums Iegriežot (vai citādi) izveidots šķēlums, robs u. tml.
iegriezums Iegriežot radies ievainojums.
grebt Iegriežot, ieskrāpējot veidot (rakstu, attēlu).
iegrime Iegrimšanas dziļums – attālums no (parasti kuģa) dibena līdz ūdens virspusei.
ieslīgt Iegrimt (kur iekšā).
iestigt Iegrimt (piem., staignā vietā) tā, ka nevar pavirzīties.
sagrimt Iegrimt (ūdenī, mīkstā, staignā vidē u. tml.) – parasti par vairākiem, daudziem.
pagrimt Iegrimt (ūdenī) tā, ka (tas) nesedz, pārņem; daļēji iegrimt.
aizsapņoties Iegrimt sapņos, fantāzijās; sapņojot aizmirsties.
iestigt Iegrimt.
iebukņīt Iegrūst, ne sevišķi stipri iesist.
iesviest Iegrūst, strauji ievirzīt (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku); ar varu ievietot (piem., ieslodzījumā).
iegulums Iegula.
kapitālieguldījums Ieguldījums, investīcija nolūkā izveidot, attīstīt vai paplašināt uzņēmumu, ražošanas nozari u. tml.
diversifikācija Ieguldījumu risku samazināšana, investējot dažādos aktīvos.
investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml., parasti uz ilgāku laiku.
sagrūst Ieguldīt (kur līdzekļus), parasti daudz.
saguldīt Ieguldīt (parasti ievērojamus naudas līdzekļus).
ielikt Ieguldīt (piem., darbībā).
banka Ieguldītā naudas summa (kāršu spēlē).
ieguldījums Ieguldītā naudas summa, atvēlētie materiālie līdzekļi.
ielaisties Iegulties, iesēsties.
ielikties Iegulties.
ielīst Iegulties.
šekums Iegurņa josla, kājstarpes augšējā daļa.
acis atdarās Iegūst redzes spēju (par dažu dzīvnieku mazuļiem).
izkrist Iegūstot nepietiekamu novērtējumu, nenokārtot (eksāmenu, pārbaudījumu u. tml.); netikt virzītam tālāk (piem., konkursā, skatē).
nolasīt Iegūt (informāciju) no kā, parasti no mēraparāta zīmēm, nosacītajiem apzīmējumiem.
ievākt Iegūt (informāciju), piem., iztaujājot.
robežoties Iegūt (kā cita) pazīmes, īpašības, sākt līdzināties (kam).
iedzīvoties Iegūt (ko nevēlamu).
paņemt Iegūt (ko) lietošanā.
dabūt Iegūt (ko) savā īpašumā; nopirkt, iegādāties (ko).
izspiest Iegūt (ko), varmācīgi pieprasot, draudot u. tml.
atrast Iegūt (ko); just (kādu attieksmi).
sintezēt Iegūt (ķīmisku savienojumu) sintēzes (3) ceļā.
noslaukt Iegūt (naudu, materiālos labumus), paņemot to (no kā).
pārmantot Iegūt (no kā) mantojumu.
izdabūt Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību.
tikt Iegūt (parasti ko nevēlamu).
sasmakt Iegūt (parasti ļoti) nepatīkamu smaku (par gaisu nevēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ u. tml. iegūt (parasti ļoti nepatīkamu) smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
iesist Iegūt (peļņu), nopelnīt (naudu).
ieņemt Iegūt (piem., teritoriju, objektu karadarbības rezultātā).
ievākt Iegūt (ražu); sagatavot (piem., sienu).
dabūt Iegūt (slimību, tās simptomus).
saķert Iegūt (slimību).
dabūt Iegūt (vārdu, nosaukumu, apzīmējumu).
izdabūt Iegūt ar darbu, pūlēm (materiālas vērtības).
dedzināt Iegūt ar sauso pārtvaici.
uzsūkt Iegūt ar uztveri, pieredzi, apkārtējās vides ietekmi.
pabeigt Iegūt attiecīgās pakāpes izglītību.
izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) – parasti par ķermeņa daļām.
iedegt Iegūt brūnganu, tumšāku ādas krāsu (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
pārkrāsoties Iegūt citu krāsu (kādas darbības vai procesa rezultātā).
pārkvalificēties Iegūt citu specialitāti, kvalifikāciju.
pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti kā iedarbībā) – par parādībām dabā.
pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti kā ietekmē) – par parādībām, norisēm sabiedrībā.
nodzeltēt Iegūt dzeltenīgu nokrāsu (par vietu, teritoriju, kur ir šādi augi).
folklorizēties Iegūt folkloras darbam raksturīgas pazīmes (piem., anonimitāti, variācijas).
mantot Iegūt iedzimtības ceļā; iegūt no priekštečiem.
beigt Iegūt izglītību (attiecīgās pakāpes, programmas u. tml. apjomā).
mācīties Iegūt izglītību, būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
pašizglītoties Iegūt izglītību, papildināt savas zināšanas, mācoties patstāvīgi.
izglītoties Iegūt izglītību, zināšanas.
izlozēt Iegūt izlozē; laimēt.
pārtikt Iegūt iztiku (piem., veicot kādu darbu, izmantojot kādus līdzekļus).
pārkrievoties Iegūt krieviem raksturīgas iezīmes, sākt lietot krievu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par krievu.
pārlatviskoties Iegūt latviešiem raksturīgas iezīmes, sākt lietot latviešu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par latvieti.
latviskoties Iegūt latviešu tautai piederīgā iezīmes (piem., dzimtās valodas vietā lietojot latviešu valodu) – par cittautiešiem.
laimēt Iegūt loterijā, izlozē u. tml. (piem., naudu, mantu).
mantot Iegūt mantojumu.
pārmantot Iegūt no priekštečiem (organisma īpatnības).
savākt Iegūt noteiktu (kā) skaitu, daudzumu.
nokrāsoties Iegūt noteiktu krāsu (kādas darbības vai procesa rezultātā).
tonēt Iegūt noteiktu nokrāsu, krāsas toni, jaucot krāsas vai krāsojot kādu materiālu.
nokaut Iegūt pārsvaru (galda spēlē), novācot, noņemot (pretinieka kauliņu, šaha figūru u. tml.); nosist.

Atrasts piemēros (200):

piezīsties .. Talkā nāku es – pIlsētas zēns, Ielu smakas un rupjības piezīdies, Nīstot visu, kas mierīgs un lēns.
itāļi .. V–VI gadsimtā, bēgot no langobardu uzbrukuma, vietējās itāļu ciltis glābās Veneto lagūnas salās.
ikviens ..Ikvienam ir rokas jāpieliek, Lai lielais darbs uz priekšu tiek..
murgot ..Ilze .. raudāja, kad vīrs murgoja, karstuma vajāts un mocīts.
lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabInāja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
murgi ..kopš esmu prom no Igaunijas zemes, mana dzīve ir gājusi kā milzīgā murgā. Neesmu pazinis ne prieka, ne miera.
introspekcija ..vIņa [režisora Ingmara Bergmana] darbos priekšplānā izvirzījās introspekcija: personīgo, nevis sociālo problēmu analīze.
ne "Iesim labāk rīt, vai ne?"
nē "Iesim peldēties!" – "Nē, negribas."
jā "Ieva ir skaista meitene..." – "Jā," zēns piekrita.
atvainot "Ir gan viņiem [skolotājiem] izdoma," mamma saka, atvainodama savu neprašanu tādās lietās [rēķināšanā]..
konstatēt "Ir jau vēls", viņš konstatēja.
sprediķis "SestdIen tu pārbrauci vēlu," – teica Mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
šahs 1979. gadā gāztaIs Irānas šahs.
liels AI māte mana – tēvzemīt, kas dos tev atelpot! Ik lielais var mūs jūgā dzīt un stumdīt, kā vien prot.
šļirce AIDS profilakses centra šļirču apmaiņas punkts.
AIDS AIDS slimnieks.
aizceļot AIzceļot uz Itāliju.
studija AktIeris ir viens no Latvijas teātrim nozīmīgās Dailes teātra III studijas audzēkņiem.
anakardija AnakardIjas tiek kultivētas to augļu – Indijas riekstu jeb kešjuriekstu dēļ.
izmest Andra prIecīgā aizņemtībā sarunājās ar kādu čali. Izmetu skābu "čau!"..
dinastija AnglIjas karalis Džeimss II, pēdējais no Stjuartu dinastijas.
sarmati Ap III gs. p. m. ē. sarmati pakļāva skitus, un viņu kontrolē nonāca milzu teritorija, kas pletās no Melnās līdz Baltijas jūrai un no Vislas upes līdz Volgai.
savīkstīties AšI savīkstīties uz Itāliju.
Interfronte Atmodas laIkā viņa bija aktīva Interfrontes pārstāve.
IP Atrast pēc IP adreses.
kapričo Atskaņot Itāļu kapričo.
melodija Atskaņot RaImonda Paula melodiju no kinofilmas "Ilgais ceļš kāpās".
bajadēra Bajadēras NIkijas un karavīra mīlestība ir neiespējama Indijas kastu robežas nepārkāpjamības dēļ.
bajonete Bajonetes lIetoja līdz I Pasaules karam, tad tās sāka nomainīt pie stobra stiprināmi kaujas naži.
baskājis BaskājIs mākslinieks Irbīte.
basmati BasmatI rīsi ir populārākā rīsu šķirne Indijā.
misija BeIgusies Latvijas karavīru misija Irākā.
pontifikāts BenedIkta XVI pontifikāts.
biļina BIļina par Iļju Muromieti.
rieksts BrazīlIjas, Indijas rieksti.
travertīns Brīvības pIeminekļa pamatne ir veidota no Itālijas travertīna.
sudrabvīts Buras tīra zelta, Irklis sudrabvīts, Zvaigznes ceļu rāda, Vada auseklīt's.
irklis Buras tīra zelta, Irklis sudrabvīts..
lielkņaze Cara Aleksandra II meitas lielkņazes Marijas laulības.
cīnīties CīnītIes ar AIDS.
CIP CIP aģents.
rezidentūra CIP rezidentūras vadītājs.
pārbēgt DalaIlamam nācās pārbēgt no Tibetas uz Indiju.
ziemot Daļa putnu Ierodas Latvijā ziemot no Igaunijas.
neķert Dators neķer WI-FI.
savdabis DaudzIem rīdziniekiem labi pazīstams bija savdabis mākslinieks Irbīte.
degakmens Degakmens Ieguve Igaunijā.
donja Donja Inesa.
EEK EEK Igaunijā vairs nav apgrozībā.
svešāds EIropietim Indija var šķist svešāda un nesaprotama, jo tai piemīt savs dzīves ritējums un savas vērtības.
baronēns Es paceļu acIs un redzu — uz balkona stāv baronlielkungi. Ir pate lielmāte, viņas dēls – jaunais barons, divas baroneses un trīs mazi baronēni – divi zēni un viena meitene.
vīrs Es redzu – nāk vīrI pelēkos vadmalas svārkos. Ir 1873. gads. Dimd Rīga. Un pirmie dziedāšanas svētki ir sākušies...
nogult Es skatos spogulī. Tu skatIes spogulī. Ir nogurums un spraigums sejās nogūlis.
FIB FIB aģents.
aģents FIB aģents.
FIBA FIBA turnīrs.
FIDE FIDE atbild par starptautisku sacensību rīkošanu un norisi, kā arī citām ar šahu saistītām aktualitātēm.
rangs FIFA pasaules rangu tabula.
FIFA FIFA prezidents.
karalis FrancIjas karalis Ludviķis XIV.
trums Grabēdama nokrīt labā toņa smaIdīgā maska. Izlien ārā trumi un nesmukumi.
vadonis Grāmata "Izrunas un rakstības vadonis".
gumiarābiks GumIarābiks tiek iegūts no vairākām Āfrikā, Indijā un Austrālijā augošām akācijas šķirnēm un ir balasta vielu paveids.
gūt Gūt prIekšstatu par dzīvi Indijā.
rožkoks ĢItāra no Indijas rožkoka.
HIV HIV infekcija.
HIV HIV izplatība.
HIV HIV nēsātājs.
HIV HIV tests.
humoss Humoss Ir ļoti populārs ēdiens Izraēlā, Ēģiptē, Grieķijā un daudzās citās Tuvo Austrumu un Vidusjūras valstīs.
hromosoma I hromosomas.
zēģelnieks I Pasaules kara laikā iznīcināti veseli 60 zēģelnieki.
savvaļnieks I šķiras savvaļnieks Krievijas impērijas armijā.
i- I-banka.
i-banka I-bankas parole.
i- I-veikals.
simfonija I. Kalniņa 4. simfonija.
pirmizdevums I. Kalniņa 5. simfonijas pirmizdevums CD formātā.
postulāts I. Kanta filozofijas postulāti.
poētika I. Rankas skulptūru poētika.
gaide Ideālā gaides vieta.
nesaskaņa Ideāla un īstenības nesaskaņa.
ideāls Ideāla vieta atpūtai.
mīļotājs Ideāla vieta klusuma mīļotājiem.
medusmēnesis Ideāla vieta medusmēnesim.
askētisms Ideālais dzīvesveids ir askētisms.
ideāls Ideālas attiecības.
parodija Ideālas laulības dzīves parodija.
utopists Ideālas valsts modelis utopistu darbos.
monisms Ideālistiskais monisms.
ideālistisks Ideālistisks pasaules uzskats.
ideāls Ideāls darbinieks.
pāris Ideāls laulātais pāris.
utopisks Ideja par koplietošanas automobiļiem ir utopiska.
ideja Ideja par pieminekļa celšanu.
princips Ideja principā ir realizējama.
novatorisms Idejas novatorisms.
oriģinalitāte Idejas oriģinalitāte.
smelt Idejas smeltas dabā.
revolucionizēt Idejas, kas revolucionizē visu sabiedrību.
uzšķilties Idejas, kas uzšķīlās konferencē.
impotence Idejiskā impotence.
idejisks Idejisks dzejolis.
banka Ideju banka.
ģenerators Ideju ģenerators.
pilnbrieds Ideju pilnbrieds.
radītājs Ideju radītājs.
recepcija Ideju recepcija.
sakopojums Ideju sakopojums.
seklība Ideju seklība.
špikotājs Ideju špikotāji.
tālāknesējs Ideju tālāknesējs.
idents Identas vielas.
idents Identi jēdzieni.
identificēt Identificēt bojāgājušos pēc apģērba, apaviem, matiem un citām pazīmēm.
identificēt Identificēt jaunu vīrusu.
identificēt Identificēt sevi ar dzimteni.
parole Identifikācijas parole.
identisks Identiskas vielas.
subjekts Identitātes veidošanās process ir cieši saistīts ar subjekta iekšējās pasaules saturu.
ideoloģisks Ideoloģiskā cīņa.
ideoloģisks Ideoloģiskais darbs.
karš Ideoloģiskais karš.
piefrizēt Ideoloģiski piefrizēti darbi.
ideoloģisks Ideoloģiskie pretinieki.
strāvojums Ideoloģisks strāvojums.
idillisks Idilliska dzīves aina.
idiotisks Idiotiska cepure.
idiotisks Idiotiska rīcība.
idiotisks Idiotisks lēmums.
idiots Idiots kopš bērnības.
ieadīt Ieadīt cimdā gaišas zvaigznītes.
pogcaurums Ieadīt jakai pogcaurumus.
ieadīt Ieadīt pogcaurumus.
ie- Ieadīties.
ieaicināt Ieaicināt ciemiņu istabā.
ieaicināt Ieaicināt ciemos.
ieaicināt Ieaicināt savā kabinetā.
ieaijāt Ieaijāt bērnu.
ieairēt Ieairēt laivu upes līcī.
ieairēt Ieairēt tālu ezerā.
ieairēties Ieairēties ūdenszāļu audzē.
ieapaļš Ieapaļa seja.
ieapaļš Ieapaļš plankums.
ie- Ieapaļš.
ieart Ieart lemesi zemē.
ieart Ieart stādāmos kartupeļus.
ieart Ieart zemē kūtsmēslus.
ieart Iearts lauks.
ieaudzēt Ieaudzēt aprikozes.
ieaudzēt Ieaudzēt dārzā rozes.
pelargonija Ieaudzēt pelargonijas no spraudeņiem.
ieaudzēt Ieaudzēt saimniecībā fazānus.
sudrabvītols Ieaudzēt sudrabvītolus no spraudzeņiem.
respekts Ieaudzināt autovadītājos respektu pret satiksmes noteikumiem.
ieaudzināt Ieaudzināt bērnā kārtības mīlestību.
algoritms Ieaudzināt bērnā uzvedības algoritmus.
ieaudzināt Ieaudzināt labu stāju, labu uzvedību.
uz Ieaudzināt mīlestību uz lasīšanu.
respekts Ieaudzināt respektu pret vecāko paaudzi.
ieaugt Ieaugt jaunajā kolektīvā.
ieaugt Ieaugt nezālēs.
ieaugt Ieaugt sava novada dzīvē.
auseklītis Ieaust auseklīšus džemperī.
ieaust Ieaust krāsainu joslu.
ieaust Ieaust skaņdarbā mūsdienīgus izteiksmes elementus.
ieaust Ieaust stāstā savus dzīves vērojumus.
ieaut Ieaut kājas siltās čībās.
iebadīt Iebadīt ar pirkstu.
iebadīt Iebadīt maiksti zemē.
iebadīt Iebadīt sānos.
iebaidīt Iebaidīt bērnu ar spoku stāstiem.
iebaidīt Iebaidīts cilvēks.
iebakstīt Iebakstīt ar pirkstu vēderā.
iebakstīt Iebakstīt zemē zirņus.
iebālgans Iebālgani asni.
iebālgans Iebālgans šķidrums.
iebalsot Iebalsot mēra amatā.
iebalsot Iebalsot nepieciešamos likuma labojumus.
iebalzamēt Iebalzamēt mirušo.
iebalzamēt Iebalzamēts ēģiptiešu faraons.
iebarot Iebarot raudas ar vārītām grūbām.
rudulis Iebarot ruduļus.
iebārstīt Iebārstīt drēbēs naftalīnu.
iebaudīt Iebaudīt garšīgas vakariņas.
iebaudīt Iebaudīt glāzi vīna.
malks Iebaudīt kādu stiprāku malku.
iebaudīt Iebaudīt kafiju.
slēdzene Iebāzt atslēgu durvju, skapja slēdzenē.
iebāzt Iebāzt cimdus kabatā.
iebāzt Iebāzt degunu grāmatā.
iebāzt Iebāzt galvu šaurajā lūkā.
iebāzt Iebāzt konfekti mutē.
košļene Iebāzt košļeni mutē.
atsilt Iebāzt rokas dziļi kabatās, lai atsilst.
mugura Iebāzt roku bikšu muguras kabatā.
iebāzt Iebāzt roku ūdenī.
iebāzt Iebāzt vēstuli somiņā.
maksts Iebāzt zobenu makstī.

I citās vārdnīcās:

Tēzaurs