Paplašinātā meklēšana
Meklējam N.
Atrasts vārdos (37):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (5803):
- NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze" (laikraksts).
- (ne)nākties grūti (Ne)būt, (ne)veikties viegli.
- apvārdoties (Ne)ļaut sevi apvārdot, pierunāt.
- pastumt (Ne)varēt, (ne)spēt stumt.
- nenodzerties [neno!dzerties]. Nevarēt beigt dzert (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
- nenoēsties [neno!ēsties]. Nevarēt beigt ēst (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
- nenoklausīties [neno!klausīties]. Nevarēt beigt klausīties.
- nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
- ANO Apvienoto Nāciju Organizācija.
- NASA ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūra.
- senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
- Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiska savienība; šīs savienības valstu kopums.
- stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts".
- nīčisms F. Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu sistēma, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām morāles normām.
- GNP Gaujas Nacionālais parks.
- dekabrists Krievu revolucionārās grupas dalībnieks, kas 1825. gada decembrī organizēja neveiksmīgu sacelšanos pret caru Nikolaju I.
- lietuvainis Kuitalai līdzīgs sloku dzimtas brūnraibs bridējputns ar garām kājām, noliektu knābi un tumšām, garenām joslām uz galvas [Numenius phaeopus].
- odveidīgie Kukaiņu apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā garu, slaidu ķermeni, tievām, garām kājām un gariem taustekļiem, piem., dzēlējodi, moskīti, garkājodi, trīsuļodi [Nematocera].
- galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
- neons Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko plaši izmanto, piem., gaismas reklāmu spuldzēs [Ne].
- niobijs Ķīmiskais elements – gaišpelēks, spīdīgs metāls, cietāks par dzelzi, mehāniski izturīgs, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā [Nb].
- slāpeklis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smakas un garšas [N].
- nātrijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, mīksts un ķīmiski aktīvs sārmu metāls [Na].
- niķelis Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā, metāla virsmu pārklāšanā u. tml. [Ni].
- neodīms Ķīmiskais elements – sudrabpelēks metāls, ko lieto stikla un porcelāna krāsošanai [Nd].
- LNB Latvijas Nacionālā bibliotēka.
- LNO Latvijas Nacionālā opera.
- LNNK Latvijas Nacionālās neatkarības kustība (dibināta 1988. gadā).
- LNT Latvijas Neatkarīgā televīzija.
- NBS Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki (dibināti 1994. gadā, apvienojot Aizsardzības spēkus un Zemessardzi).
- dezoksiribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kas satur ģenētisko informāciju un veido gēna ķīmisko pamatu; DNS.
- ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kurai ir galvenā nozīme olbaltumvielu sintēzē un ģenētiskās informācijas realizēšanā; RNS.
- Ceturtais maijs LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena.
- mastino Mastifs ar īsu, tumši pelēku apmatojumu; Neapoles mastifs.
- bonapartisms Militāra diktatūra Francijā, ko ieviesa Napoleons I Bonaparts un atjaunoja Napoleons III Bonaparts.
- ubags Nabadzīgs cilvēks (piemēram, salīdzinājumā ar turīgākiem cilvēkiem).
- nabags Nabadzīgs, ļoti trūcīgs cilvēks.
- papliks Nabadzīgs, nepilnīgs.
- tukšinieks Nabadzīgs, trūcīgs cilvēks.
- NHL Nacionālā hokeja līga, kas apvieno 30 profesionālā hokeja komandas Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā.
- NRTVP Nacionālā radio un televīzijas padome.
- NKP Nacionālais kopprodukts.
- NT Nacionālais teātris.
- konference Nacionālas vai starptautiskas organizācijas vadošā institūcija.
- nacionālboļševiks Nacionālboļševisma piekritējs; nacionālboļševiku partijas biedrs.
- nacionālists Nacionālisma piekritējs.
- cionisms Nacionālistiska kustība par ebreju valsts atjaunošanu, nostiprināšanu un ebreju pārceļošanu uz Izraēlu.
- reprivatizācija Nacionalizēta vai konfiscēta īpašuma atdošana atpakaļ privātīpašumā.
- nacionālsociālists Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas biedrs; nacionālsociālisma piekritējs.
- nacionālsociālisms Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas ideoloģija un tās izpausmes forma (Vācijā no 1933. gada līdz 1945. gadam); nacisms; vācu fašisms.
- nacists Nacionālsociālists; nacistiskās Vācijas armijas karavīrs.
- neonacisms Nacisma ideoloģijas un politikas restaurācija, īstenošana mūsu dienās.
- brūns Nacisti.
- fašists Nacistiskās Vācijas armijas karavīrs (Otrā pasaules kara laikā).
- melnais zelts Nafta.
- petroleja Naftas destilācijas produkts – bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar specifisku smaku, ko izmanto par šķīdinātāju un degvielu.
- OPEC Naftas eksportētāju valstu organizācija.
- naftinieks Naftas ieguves, naftas pārstrādes strādnieks; naftas ieguves, naftas pārstrādes speciālists.
- benzīns Naftas pārtvaices procesā iegūta degviela, ko izmanto iekšdedzes dzinējos – bezkrāsains, gaistošs šķidrums.
- krekings Naftas un tās frakciju pārstrāde, kurā iegūst motordegvielu (parasti benzīnu) un ķīmijas rūpniecības izejvielas.
- aiznaglot Naglojot aizdarīt, padarīt nepieejamu.
- uznaglot Naglojot izgatavot.
- uznaglot Naglojot piestiprināt (uz kā, kam).
- sanaglot Naglojot sastiprināt, salabot; naglojot izgatavot (ko).
- nagliņkurpes Naglu kurpes, naglenes.
- manikīrs Nagu kopšanas speciālists.
- nežēlastība Naidīga, cietsirdīga, nežēlīga attieksme.
- karastāvoklis Naidīgas, saasinātas attiecības (starp cilvēkiem).
- uzmākties Naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam).
- ienaids Naids.
- aitiņa Naiva, aprobežota sieviete.
- čāča Naiva, vientiesīga sieviete.
- naivulis Naivs cilvēks.
- antiņš Naivs, lētticīgs cilvēks; vientiesis.
- nākamgad Nākamā gadā.
- rītnakts Nākamā nakts.
- atsvēte Nākamā svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta; neliela (nesen pagājušu svētku) atkārtota svinēšana.
- vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic (parasti noteiktus, specializētus) šīs amatpersonas pienākumus.
- jaunais gads Nākamais gads.
- rītrīts Nākamais rīts.
- cits Nākamais, sekojošais (par laiku, laika posmu).
- citudien Nākamajā dienā; citā dienā.
- citugad Nākamajā gadā; citā gadā.
- rītnakt Nākamajā naktī.
- jaunnedēļ Nākamajā nedēļā.
- nākamreiz Nākamajā reizē.
- rītrīts Nākamajā rītā.
- rītvakar Nākamās dienas vakarā.
- rītvakars Nākamās dienas vakars.
- nākošreiz Nākamreiz.
- atnākt Nākot atkļūt, ierasties (kur, līdz kurienei, pie kā u. tml.).
- ienākt Nākot ievirzīties (kur iekšā).
- iznākt Nākot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pārnākt Nākot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- panākt Nākot pavirzīties (kur, kādā virzienā).
- panākties Nākot pavirzīties.
- uznākt Nākot pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, parasti nepatīkami (to) pārsteidzot.
- pienākt Nākot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sanākt Nākot savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
- uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nākot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nākamība Nākotne (1, 2).
- rītdiena Nākotne (parasti samērā tuva).
- iecere Nākotnē īstenojams nodoms; lēmums (kā ko izdarīt, panākt u. tml.).
- futuroloģija Nākotnes pētīšana, prognozēšana, pamatojoties uz eksistējošām tendencēm sabiedrībā.
- futurologs Nākotnes pētītājs, prognozētājs.
- šķilties Nākt ārā (no čaulas, apvalka).
- pulcēties Nākt kopā, vienuviet (pa vairākiem, daudziem).
- atriebties Nākt par ļaunu (pašam).
- fizālis Nakteņu dzimtas augs, kam raksturīgs uzpūsts kausiņš, kurā attīstās uzturā lietojams auglis (oga).
- vilkoga Nakteņu dzimtas indīgs krūms vai lakstaugs ar spilgti sarkanām vai melnām ogām [Atropa belladonna].
- kartupelis Nakteņu dzimtas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Solanum tuberosum].
- tomāts Nakteņu dzimtas lakstaugs ar augstu stublāju, dzelteniem ziediņiem un sulīgiem augļiem.
- tabaka Nakteņu dzimtas lakstaugs ar lielām lapām, kas satur nikotīnu.
- bebrukārkliņš Nakteņu dzimtas puskrūms ar ložņājošu vai kāpelējošu zarainu stumbru, violetiem ziediem un sarkanām ogām [Solanum dulcamara].
- dūlēt Naktī zvejot vai vēžot (parasti kā degoša gaismā).
- naktsdzīvnieks Nakts dzīvnieks.
- naktsmiers Nakts klusums; miegs, atpūta naktī.
- pusnakts stunda Nakts vidus.
- pusnakts Nakts vidus.
- šīberis Naktspods guļošam slimniekam; padube.
- fuksija Naktssveču dzimtas augs ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem.
- kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar sārtiem vai baltiem ziediem pa vienam augšējo lapu žāklēs.
- saimnieks Namatēvs; ģimenes galva.
- domofons Namrunis.
- vārava Nāra.
- trompetnarcise Narcise, kuras ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām.
- narkologs Narkoloģijas speciālists.
- narkodīleris Narkotiku izplatītājs, tirgotājs.
- heroīns Narkotiska viela – morfīna atvasinājums.
- narkotika Narkotiska viela vai preparāts, kura lietošana var radīt narkomāniju.
- zāle Narkotiska viela, kas iegūta no augiem (parasti marihuāna).
- hašišs Narkotiska viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm.
- kokaīns Narkotiska viela, ko iegūst no kokas lapām vai mākslīgi un ko lieto kā apreibināšanās līdzekli vai medicīnā anestēzijai.
- kanabiss Narkotiskā viela, ko iegūst no šā auga.
- morfijs Narkotiska viela, ko medicīnā lieto sāpju remdināšanai.
- hloroforms Narkozes līdzeklis, šķīdinātājs, konservants – bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu saržu.
- iznārstot Nārstot un pabeigt nārstot (par zivīm).
- polārkamanas Nartas.
- karavāna Nastu nesēju dzīvnieku rinda kopā ar pavadoņiem, ceļotājiem u. tml. (parasti tuksnešos, stepēs).
- ziepjuzāles Nātrija hidroksīds.
- sāls Nātrija hlorīds – balta, kristāliska viela, ko lieto par piedevu pārtikā, konservēšanas līdzekli u. tml.
- soda Nātrija karbonāts – balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris, kuru izmanto par mazgāšanas un tīrīšanas līdzekli.
- mesli Naturālās vai naudas nodevas, ko ievāca, piem., no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
- naturālists Naturālisma (1) pārstāvis literatūrā, mākslā; rakstnieks, mākslinieks, kura darbos izpaužas naturālistiskas tendences.
- NP Naturalizācijas pārvalde.
- pirmskaitlis Naturāls skaitlis, kas ir lielāks par 1 un dalās tikai ar 1 un pats ar sevi.
- kalims Nauda (arī manta, piem., lopi), kas līgavainim jādod līgavas tēvam (dažām Āzijas tautām).
- žūksnis Nauda (parasti lielā daudzumā).
- cena Naudā izteikta preces vērtība.
- sākumcena Naudā izteikta sākotnējā preces vērtība.
- kontribūcija Nauda un citas materiālās vērtības, ko uzvarētā valsts pēc kara maksā uzvarētājai valstij.
- pamatkapitāls Nauda un citas vērtības naudas izteiksmē, kas ir ieguldītas uzņēmumā nepieciešamo ražošanas līdzekļu iegādei, lai uzsāktu vai turpinātu uzņēmējdarbību.
- kukulis Nauda vai cita materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- laimests Nauda vai manta, ko laimē (loterijā, izlozē u. tml.).
- mamons Nauda, bagātība (kā ļaunuma personificējums).
- maks Nauda, kapitāls (kas ir kāda rīcībā).
- līdzeklis Nauda, kapitāls.
- papīrnauda Nauda, kas iespiesta uz īpaša, šim nolūkam paredzēta papīra; papīra nauda, banknotes.
- kapitāls Nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u. tml., dod pelņu.
- depozīts Nauda, vērtspapīri, vērtīgi priekšmeti, kas nodoti glabāšanā (piem., bankā); noguldījuma, arī glabāšanas veids.
- kapeika Nauda.
- piķis Nauda.
- rekets Naudas izspiešana organizētā grupā.
- budžets Naudas izteiksmē paredzēto (valsts, iestādes, uzņēmuma) ienākumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika posmam.
- krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piem., keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
- noguldījums Naudas līdzekļi, kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem ir noguldīti bankā vai citā finanšu iestādē.
- pabalsts Naudas līdzekļi, ko izsniedz (kādai personai) regulāri vai reizumis, lai materiāli palīdzētu.
- finansējums Naudas līdzekļi.
- finanses Naudas līdzekļu kopums; naudas apgrozījums.
- kredīts Naudas līdzekļu nodošana fiziskai vai juridiskai personai uz noteiktu termiņu un par zināmu atlīdzību (parasti pret attiecīgu nodrošinājumu); šādā veidā nodotie naudas līdzekļi.
- migrācija Naudas līdzekļu virzīšanās no valsts uz valsti, no nozares uz nozari, no bankas uz banku.
- portmonejs Naudas maks ar vairākiem nodalījumiem.
- stipendija Naudas pabalsts, ko saņem, piem., studenti.
- lelle Naudas paciņas imitācija – papīra lapiņu paciņa, kurā īstas banknotes ir tikai virspusē un apakšpusē, bet vidū – viltotas.
- lits Naudas pamatvienība Lietuvā (1922–1940, 1993–2015); attiecīgā monēta.
- pārvedums Naudas pārsūtījums ar pasta starpniecību.
- totalizators Naudas spēle, kurā liek likmes par uzvarētājiem sacensībās.
- kapitāls Naudas summa (noteiktam nolūkam).
- parāds Naudas summa vai citas materiālas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam.
- pārmaksa Naudas summa, kas ir pārmaksāta.
- izdevums Naudas summa, kas jāizdod, jāsamaksā (par ko).
- dzeramnauda Naudas summa, ko dod virs noteiktās maksas par kādiem pakalpojumiem.
- uzturnauda Naudas summa, ko dod, maksā (kādam) par uzturu.
- aizdevums Naudas summa, ko pret ķīlu vai garantiju kredītiestāde izsniedz aizņēmējam; attiecīgā finanšu operācija.
- rokasnauda Naudas summa, ko viena puse iemaksā otrai pusei pirms kāda darījuma, lai nodrošinātu tā realizēšanu.
- emisija Naudas un vērtspapīru laišana apgrozībā.
- krājkonts Naudas uzkrājuma konts.
- depozītnoguldījums Naudas vai tās ekvivalentu noguldījums bankā, krājaizdevu sabiedrībā, lai uzglabātu, kā arī lai gūtu noteiktus procentus.
- deflācija Naudas vērtības palielināšanās un preču cenu samazināšanās, ko izraisa apgrozībā esošā naudas daudzuma samazinājums; pretstats: inflācija.
- dolārs Naudas vienība (ASV, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs), kas vienāda ar 100 centiem; attiecīgā naudaszīme.
- drahma Naudas vienība (Grieķijā līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudaszīme, monēta.
- jena Naudas vienība (Japānā); attiecīgā naudas zīme.
- juaņa Naudas vienība (Ķīnas Tautas Republikā); attiecīgā naudas zīme.
- peso Naudas vienība (piem., Argentīnā, Meksikā), attiecīgā naudas zīme, monēta.
- cents Naudas vienība (piem., ASV, Kanādā, eirozonas valstīs) – dolāra simtā daļa; attiecīgā monēta.
- krona Naudas vienība (piem., Dānijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- rūpija Naudas vienība (piem., Indijā, Pakistānā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- dinārs Naudas vienība (piem., Irākā, Tunisijā); attiecīgā naudaszīme.
- guldenis Naudas vienība (piem., Nīderlandē līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudaszīme.
- piastrs Naudas vienība (piem., Sīrijā, Ēģiptē); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- peseta Naudas vienība (piem., Spānijā līdz eiro ieviešanai), attiecīgā naudas zīme, monēta.
- sentavo Naudas vienība (piem., vairākās Latīņamerikas zemēs); attiecīgā monēta.
- leja Naudas vienība (Rumānijā, Moldovā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- lira Naudas vienība (Turcijā, Itālijā līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudas zīme.
- feniņš Naudas vienība (Vācijā līdz eiro ieviešanai) – vienas markas simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- penss Naudas vienība Anglijā un attiecīgā monēta (100 pensi = 1 mārciņa).
- šiliņš Naudas vienība Austrijā līdz eiro ieviešanai; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- rubelis Naudas vienība Baltkrievijā.
- riāls Naudas vienība dažās arābu valstīs (piem., Irānā, Jemenā, Katarā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- santīms Naudas vienība dažās citās valstīs (piem., Francijā, Beļģijā pirms eiro ieviešanas).
- kapeika Naudas vienība Krievijā un bijušajā Padomju Savienībā – rubļa simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- rublis Naudas vienība Krievijā un PSRS; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- lats Naudas vienība Latvijas Republikā (1922–1940, 1993–2013); attiecīgā monēta.
- mārciņa Naudas vienība Lielbritānijā, kas līdzvērtīga 100 pensiem; attiecīgā monēta.
- šiliņš Naudas vienība Lielbritānijā, kas pastāvēja līdz 1971. gadam; attiecīgā naudas zīme, monēta
- červoncs Naudas vienība Padomju Savienībā (no 1922.–1947. gadam 10 rubļu vērtībā); attiecīgā naudas zīme.
- zlots Naudas vienība Polijā, vienāda ar 100 grošiem; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- franks Naudas vienība Šveicē, arī Francijā, Beļģijā, Luksemburgā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- hrivna Naudas vienība Ukrainā; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- penijs Naudas vienība un monēta Somijā pirms eiro ieviešanas (1 Somijas marka = 100 peniji).
- reihsmarka Naudas vienība Vācijā no 1924. līdz 1948. gadam; attiecīgā naudas zīme.
- marka Naudas vienība Vācijā un Somijā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- šiliņš Naudas vienība vairākās Austrumāfrikas zemēs (piem., Kenijā, Tanzānijā, Ugandā).
- ēra Naudas vienība Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā; attiecīgā monēta.
- artava Naudas ziedojums; ieguldījums; devums.
- desmitnieks Naudas zīme desmit vienību vērtībā.
- piecdesmitnieks Naudas zīme piecdesmit vienību vērtībā.
- piecītis Naudas zīme piecu vienību vērtībā.
- simtnieks Naudas zīme simt vienību vērtībā.
- denominācija Naudas zīmju nominālās vērtības un cenu mēroga maiņa.
- pieredzēt Nav redzēts, novērots.
- vienalga Nav svarīgi; nesvarīgi, nenozīmīgi.
- diezin kad Nav zināms, kad.
- nezin kad Nav zināms, kad.
- nez kad Nav zināms, kad.
- diezin kāds Nav zināms, kāds.
- nevaid Nav.
- gals Nāve, bojāeja; arī stāvoklis, kad (kas) ir beidzies.
- bojāeja Nāve, miršana; iznīkšana, izbeigšanās.
- kaulains Nāve.
- nesaule Nāves valstība; nebūtība, nāve.
- mušīt Nāvēt.
- laga Navigācijas ierīce kuģa ātruma mērīšanai, arī nobrauktā attāluma noteikšanai.
- kursogrāfs Navigācijas ierīce, kas automātiski pieraksta kuģa kursu.
- astronavigācija Navigācijas nozare, kurā tiek lietotas astronomijas metodes, par orientieriem izmantojot debess spīdekļus.
- radionavigācija Navigācijas sistēma, kurā izmanto radiosignālus.
- vadlīnija Navigācijas sistēma, kurā kuģim jāvirzās pa taisni, ko veido vismaz divas zīmes, ugunis (piem., izvietotas krastā divās vietās).
- navigators Navigācijas sistēmas ierīce (piem., automobiļos).
- navigators Navigācijas speciālists (parasti kuģa vadīšanā).
- nāsenis Nazāls līdzskanis.
- skrīpsts Nazim līdzīgs rīks ar lokveida asmeni (parasti dastošanai, koku apzīmēšanai).
- veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- duncis Nazis ar smailu galu; šāds aukstais ierocis.
- potnazis Nazis, ko lieto potējot (augus).
- vismaz Ne mazāk kā.
- iebukņīt Ne sevišķi stipri sitot, pagrūstot, fiziski ietekmēt.
- cits Ne šis (zināmais, esošais), bet kāds atšķirīgs, jauns.
- šķērsām Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams; aplam.
- citreiz Ne tagad, ne šajā reizē; citā reizē.
- nosāņus Ne tieši pretī; arī tālāk, savrup.
- apmēram Ne tieši tā, bet līdzīgi.
- garām Ne tieši virsū, bet blakus, projām (vērst skatienu).
- tikvien Ne tikai.
- nekur Ne uz kurieni.
- neslikts Ne visai slikts, diezgan labs, tīri labs.
- ni Ne; arī nē.
- neba Ne; ne jau.
- uzpūst Neadekvāti, nemotivēti palielināt; pārspīlēti izcelt.
- neaizvērt Neaizdarīt (acis, muti).
- neaizvērt Neaizdarīt, neaiztaisīt (ko).
- palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, netikt iznīcinātam.
- brīvs Neaizņemts (par laiku, laika posmu).
- vakance Neaizņemts amats, brīva darbavieta.
- tukšs Neaizņemts, brīvs (piem., par sēdekli, guļvietu).
- lāsmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis.
- leicīns Neaizstājama aminoskābe, kas ietilpst augu un dzīvnieku olbaltumvielā.
- neatvietojams Neaizstājams.
- laist Neaizturēt, neaizkavēt (kā) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām.
- cauri Neaizturēt.
- inerts Neaktīvs, kūtrs; tāds, kam ir raksturīgs kūtrums, bezdarbīgums, aktivitātes trūkums.
- apara Neaparta, neapstrādāta vieta tīrumā, pļavā; neaparts zemes gabals.
- laukums Neapbūvēta, arhitektoniski iekārtota zemes platība pilsētā.
- pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš, arī neaizņemts, brīvs (par vietu, teritoriju).
- nodzīvoties Neapdomīgi, nesaimnieciski dzīvojot, nonākt (nevēlamā stāvoklī, piem., materiālās grūtībās, nabadzībā).
- aizskriet Neapdomīgi, nesaprātīgi rīkoties, dodoties prom (no kurienes).
- ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vietas, laukuma atveidojums (tēlotājmākslas darbā).
- aunapiere Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks; stulbenis.
- auns Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks.
- nesātīgs Neapmierināms; ļoti intensīvs, spēcīgs.
- iepukstēties Neapmierināti ierunāties.
- nopukstēt Neapmierināti, dusmīgi noteikt, pateikt (ko).
- izburkšķēt Neapmierināti, īgni, nesaprotami pateikt, izrunāt.
- urkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt, ko nesaprotami runāt.
- pukšķēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukstēt (2).
- pukšķināt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3).
- pukstēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3).
- nemiers Neapmierinātība, nevēlēšanās samierināties (ar ko nevēlamu, piem., smagiem dzīves apstākļiem).
- nepietiekams Neapmierinošs.
- neņemties Neapņemties, neuzdrošināties (ko darīt).
- jēlnafta Neapstrādāta nafta.
- stiebriņš Neapstrādāts garšķiedras linu produkts.
- beigts un pagalam Neapšaubāmi miris.
- nenoliedzams Neapšaubāmi.
- trīce Neapzinātas ritmiskas, sīkas svārstības (ķermenī, tā daļās).
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- nedziedināms Neārstējams.
- ielaist Neārstējot pieļaut, ka vēršas plašumā, ieilgst (slimība).
- truls Neass.
- stāvēt tālu (no kā) Neatbilst, nelīdzināties (kam).
- novirze Neatbilstība (pieņemtajām normām, prasībām); atšķirība (no parastā, normālā).
- kļūda Neatbilstība noteiktām prasībām, normām, nosacījumiem; nepareiza rīcība.
- iracionalitāte Neatbilstība saprāta, loģikas likumiem.
- disharmonija Neatbilstība; nesaskaņotība.
- slikti Neatbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); neatbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
- slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
- berze Neatgriezenisku procesu kopums cietā ķermenī, kuri rodas, ķermeni deformējot; iekšējā berze.
- suverenitāte Neatkarība (no kā), patstāvība darbībā.
- brīvība Neatkarība, patstāvība, suverenitāte, pašnoteikšanās tiesības (tautai, valstij).
- konfederācija Neatkarīga valstu savienība.
- brīvvalsts Neatkarīga, suverēna valsts.
- NVS Neatkarīgo valstu savienība – valstu apvienība, kas izveidojās 1991. gadā pēc PSRS sabrukuma, un kurā ietilpst 12 bijušās padomju republikas.
- autonoms Neatkarīgs, patstāvīgs.
- noklusēt Neatklāt, neizpaust.
- izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
- spiediens Neatlaidīga, mērķtiecīga rīcība, darbība, lai panāktu (uzbrucēja, pretinieka) atkāpšanos.
- lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību.
- lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā; centies būt kopā, nodibināt attiecības.
- tiepties Neatlaidīgi censties īstenot savu gribu, savu, parasti nepamatotu, vēlēšanos.
- skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi censties ko iegūt.
- lauzties Neatlaidīgi censties panākt (ko), vēlēties darīt (ko).
- tiept Neatlaidīgi censties pārliecināt (par ko).
- censties Neatlaidīgi darīt (ko), lai sasniegtu iecerēto, nodomāto.
- skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi ievērot, atdarināt.
- sadzīt pēdas Neatlaidīgi meklējot, atrast (ko); ar pūlēm noskaidrot (kā, kāda) atrašanās vietu.
- urdīt Neatlaidīgi nodarbināt, izraisīt nemieru.
- apvārdot Neatlaidīgi runājot ietekmēt, pierunāt (ko darīt).
- vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
- mākties Neatlaidīgi tuvoties, lai dzeltu (parasti par kukaiņiem).
- vajāt Neatlaidīgi uzmākties (kādam), piemēram, ar runu.
- apstāt Neatlaidīgi uzmākties, vajāt.
- uztiepties Neatlaidīgi uztiept ko.
- urdīt Neatlaidīgi, arī uzmācīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt); neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot, ietekmēt (kādu).
- tielēties Neatlaidīgi, ietiepīgi iebilst, stūrgalvīgi nepiekrist (kam).
- uzstāt Neatlaidīgi, nepiekāpīgi prasīt (kādam ko veikt); neatlaidīgi, nepiekāpīgi apgalvot (ko), prasīt (ko atzīt).
- uzmākties Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
- vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski, (parasti) slepeni novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
- mākties Neatlaidīgi, uzbāzīgi vērsties pie kāda, (ko) prasot, lūdzot u. tml.
- bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi apgrūtināt kādu (ar lūgumiem, jautājumiem, vēstulēm u. tml.); nelikt kādam mieru.
- mangot Neatlaidīgi, uzmācīgi lūgt (ko); diedelēt, ubagot.
- vajāt Neatlaidīgi, uzmācīgi vērsties (pie kāda) pieprasot, lūdzot u. tml.
- ciešs Neatlaidīgs, vērīgs.
- iesaldēt Neatļaut palielināt; nelaist apgrozībā, atstāt neizlietotus (līdzekļus).
- noliegt Neatļaut, aizliegt.
- elektrozveja Neatļauta zivju ieguves metode, izmantojot elektrisko strāvu.
- ekscess Neatļauta, patvaļīga rīcība; sabiedriskās kārtības, uzvedības normu u. tml. pārkāpums.
- zādzība Neatļauta, tīša, parasti slepena svešas mantas bezatlīdzības piesavināšanās, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu.
- nošpikot Neatļauti norakstīt, noskatīties (ko).
- nedarbs Neatļauts, nosodāms (parasti bērnu) nodarījums.
- tiešmaksājums Neatmaksājams ikgadējs finansiāls atbalsts Eiropas Savienības lauksaimniekiem par lauksaimniecībā izmantotajām zemes platībām.
- pa pēdām Neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties).
- uz pēdām Neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties).
- izlaist Neatskaņot, nenodziedāt.
- urdīt Neatslābstoši, uzmācīgi ietekmēt (kādu) – par psihisku stāvokli.
- nenogurdināms Neatslābstošs, neizsīkstošs.
- nenogurstošs Neatslābstošs, neizsīkstošs.
- blondīne Neattapīga, aprobežota, ne visai gudra sieviete.
- aita Neattapīga, naiva sieviete.
- zoss Neattapīga, nesaprātīga sieviete.
- ausainis Neattapīgs cilvēks.
- aitasgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks; stulbenis.
- zostēviņš Neattapīgs, nesaprātīgs vīrietis.
- palikt Neatteikties (piem., no kāda viedokļa, uzskata).
- rudiments Neattīstīts orgāns vai orgāns, kas zaudējis savu nozīmi un pilnībā neattīstās.
- rudimentārs Neattīstīts, nepilnvērtīgs.
- līst galvā Neatvairāmi uzmākties (par domām, atmiņām u. tml.).
- mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nepārvarami ietekmēt.
- nenosliekt Neatvēlēt, neiedot (kādam ko).
- atsacīties Neatzīt, neturpināt ievērot (ko iepriekš atzītu, pieņemtu); atteikties.
- neticēt Neatzīt, noraidīt Dieva esamību, dvēseles nemirstību u. tml.
- liegties Neatzīties (nodarījumā, pārkāpumā u. tml.).
- sholastika Neauglīga prātošana.
- nebēdnība Nebēdnīga izdarība, draiskulība, arī nerātnība.
- nebēdnis Nebēdnīgs cilvēks (parasti bērns); nebēdnieks.
- nebēdnieks Nebēdnīgs cilvēks.
- gūsts Nebrīve, kādā atrodas pretinieka sagūstīts karavīrs.
- gūsts Nebrīve, kādā atrodas, piem., sagūstīts dzīvnieks.
- cietums Nebrīve.
- nebrīve Nebrīvība (1).
- nebrīve Nebrīvība (2).
- sastīvināt Nebrīvs, sasaistīts.
- trūkt Nebūt (kur, kādā cilvēku kopumā).
- iztrūkt Nebūt (lietošanā, rīcībā u. tml.); nebūt pietiekamā daudzumā; pietrūkt.
- nerādīt Nebūt ar redzes spēju (par acīm).
- nespīdēt Nebūt iespējamam.
- nezināt Nebūt informētam.
- nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties meklējamā vietā; pazust (par priekšmetiem).
- neticēt Nebūt pārliecinātam, apšaubīt (kā patiesumu, esamību u. tml.).
- neticēt Nebūt pārliecinātam, apšaubīt (kāda godīgumu).
- trūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
- pietrūkt Nebūt pietiekamam.
- ieslēpties Nebūt redzamam vai būt grūti saskatāmam, kam citam atrodoties apkārt, priekšā u. tml.
- aizslēpties Nebūt redzamam, saskatāmam, atrodoties (aiz kā) vai aizvirzoties (kam) priekšā.
- stāvēt tālu (no kā) Nebūt saistītam (ar ko).
- pieklibot Nebūt tādam, kā vajag; būt ar trūkumiem, nepilnībām.
- pazust Nebūt vairs redzamam, piem., attālinoties, ievirzoties kur iekšā.
- pazust Nebūt vairs redzamam, saskatāmam.
- pārstāt Nebūt vairs tam, kas bija, vai tādam, kāds bija.
- aptrūkties Nebūt vairs vajadzīgā daudzumā; pietrūkt; aptrūkt.
- aptrūkt Nebūt vairs vajadzīgā daudzumā; pietrūkt.
- pietrūkt Nebūt vajadzīgajā daudzumā; nepietikt.
- nedoties rokā Nebūt viegli uztveramam, saprotamam.
- nedoties rokās Nebūt viegli uztveramam, saprotamam.
- trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) – par priekšmetu.
- iztrūkt Nebūt, neierasties (tur, kur vajag būt).
- izkrist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
- krist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
- nekuriene Nebūtība (1).
- neziņa Nebūtība.
- niecīgs Nebūtisks, maznozīmīgs, nesvarīgs.
- guaša Necaurspīdīga krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentu šķīdinot ūdenī un piejaucot augu līmi, kā arī cinka vai svina balto.
- atteikties Necensties, netīkot (pēc kā), upurēt (ko); iztikt (bez kā); atsacīties.
- necieņa Necienīga attieksme, cieņas trūkums (pret kādu, ko).
- mazs Necils, neievērojams (par cilvēku).
- zems Necils, neievērojams u. tml.
- kautrīgs Necils.
- kautrs Necils.
- necilvēcīgs Necilvēcisks; pārmērīgs.
- bestija Necilvēks, briesmonis.
- samierināties Necīnīties (parasti pret ko nevēlamu), būt mierā (ar esošo stāvokli).
- nedabisks Nedabīgs.
- pārgriezt Nedabiski pārvērst (seju, balsi).
- nebalss Nedabiski pārvērsta, nepatīkami skanoša balss.
- izvalbīt Nedabiski plati izplest un izgrozīt (acis); izbolīt.
- kokains Nedabisks, samākslots; tāds, kam trūkst emocionalitātes.
- idioma Nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes.
- stāvēt Nedarboties (par ierīcēm, iekārtām).
- sadumpoties Nedarboties pareizi, sabojāties.
- nobrukt Nedarboties, nefunkcionēt.
- stāvēt mierā Nedarboties, nerunāt.
- noslēpt Nedarīt zināmu, noklusēt.
- iekost Nedaudz (parasti netērējot daudz laika) ieēst.
- iesmakt Nedaudz aizsmakt.
- nodegustēt Nedaudz apēst, iedzert (ko), lai novērtētu (tā) garšu; nogaršot.
- nogaršot Nedaudz apēst, iedzert (ko), parasti, lai novērtētu (tā) garšu.
- ieēst Nedaudz apēst.
- piefrizēt Nedaudz apgriezt, apcirpt, pielabojot (kā) formu, (ko) pielīdzinot.
- pieklusināt Nedaudz apvaldīt.
- palauzt Nedaudz atlauzt; laužot mazliet sabojāt.
- paplest Nedaudz atplest (vaļā).
- pavērt Nedaudz atvērt (piem., acis, muti).
- pieēvelēt Nedaudz ēvelējot, pielāgot, pielīdzināt (ko).
- uzkost Nedaudz ieēst (ko, parasti pēc alkoholiska dzēriena dzeršanas); arī uzēst (2).
- aizēst Nedaudz ieēst.
- aizkost Nedaudz ieēst.
- uzstrēbt Nedaudz iestrēbt, arī iedzert (ko, parasti pēc kāda ēdiena).
- ieliekties Nedaudz izliekties; liecoties pavērsties uz iekšu, radot iedobumu (par priekšmetiem, to virsmu).
- paplest Nedaudz izplest (rokas, kājas, spārnus u. tml.).
- kapeika Nedaudz naudas, neliela naudas summa.
- noknibināt Nedaudz noēst, apēst (parasti lēnām, pa mazām daļām).
- palocīt Nedaudz noliekt.
- piekoriģēt Nedaudz pamainīt.
- vālodze Nedaudz par strazdu lielāks putns, kura mātītēm ir olīvzaļgans muguras apspalvojums, bet tēviņiem raksturīgs koši dzeltens apspalvojums ar melniem spārniem un asti.
- zaļžubīte Nedaudz par zvirbuli lielāks putns, kura tēviņiem ir raksturīgs dzeltenīgi olīvzaļš apspalvojums ar uzkrītoši dzelteniem laukumiem uz astes un spārniem [Carduelis chloris].
- pazoboties Nedaudz pasmieties, pajokot (par ko, par kādu).
- pataisīt Nedaudz pielabot, uzlabot (ko).
- paasināties Nedaudz saasināties.
- ieliekt Nedaudz saliekt; liecot pavērst (uz iekšu), radīt iedobumu (priekšmeta virsmā).
- pievilkt Nedaudz savilkt, sakrokot.
- patāls Nedaudz tālāk, attālāk; arī atstatu.
- buldurēt Nedaudz un kļūdaini runāt (citā valodā).
- uzsvaidzināt Nedaudz uzlabot ar kosmētiskiem līdzekļiem.
- palocīt Nedaudz uzlocīt vai salocīt.
- cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
- palīks Nedaudz, arī samērā līks.
- pabērt Nedaudz, arī vietumis uzbērt; nedaudz nobērt.
- paanalizēt Nedaudz, mazliet analizēt.
- paaudzēt Nedaudz, mazliet audzēt.
- paaudzināt Nedaudz, mazliet audzināt.
- pabalināt Nedaudz, mazliet balināt, padarīt gaišāku.
- paknibināt Nedaudz, mazliet ieēst (ko).
- paknibināties Nedaudz, mazliet ieēst.
- palocīties Nedaudz, mazliet locīties.
- parediģēt Nedaudz, mazliet rediģēt.
- parēķināt Nedaudz, mazliet rēķināt.
- paremontēt Nedaudz, mazliet remontēt.
- paretināt Nedaudz, mazliet retināt.
- piecirpt Nedaudz, vietumis apcirpt.
- palauzt Nedaudz, vietumis ielauzt.
- palauzt Nedaudz, vietumis nolauzt.
- loža Nedaudziem cilvēkiem paredzēts norobežots nodalījums (parasti teātrī).
- ceturtdiena Nedēļas ceturtā diena.
- trešdiena Nedēļas diena starp otrdienu un ceturtdienu.
- sestdiena Nedēļas diena starp piektdienu un svētdienu.
- svētdiena Nedēļas diena starp sestdienu un pirmdienu, vispārēja atpūtas diena.
- darbdiena Nedēļas diena, kas nav svētdiena, sestdiena vai svētku diena.
- vīkends Nedēļas nogale.
- otrdiena Nedēļas otrā diena (starp pirmdienu un trešdienu).
- piektdiena Nedēļas piektā diena, skaitot no pirmdienas.
- pirmdiena Nedēļas pirmā diena.
- sabats Nedēļas septītā diena (pēc Bībeles – sestdiena), ko Dievs pēc pasaules radīšanas īpaši svētījis atpūtai.
- autoritārisms Nedemokrātisks politiskais režīms, kas neņem vērā sabiedrisko domu, bet var nebūt diktatorisks vai totalitārs.
- metāllūžņi Nederīgi, nolietoti metāla priekšmeti, detaļas, ko var izmantot par otrreizēju izejvielu metālu kausēšanā.
- krāms Nederīgs, nolietots priekšmets, lieta.
- kremst Nedot miera, izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
- kremsties Nedot miera, izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
- jundīt Nedot miera; urdīt.
- tirdīt Nedot mieru; mocīt.
- mērdēt Nedot pārtiku, barību pietiekamā daudzumā.
- palikt Nedoties prom (no kurienes), uzkavēties (kur).
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
- kumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet; arī klumburot.
- uzsteberēt Nedroši, nevarīgi, neveikli uziet; neveikli, grīļojoties ejot, uzgrūsties (kam).
- steberēt Nedroši, neveikli, arī nevarīgi iet.
- minējums Nedrošs izteikums, spriedums, doma (par ko nezināmu, daļēji zināmu); varbūtējs pieņēmums.
- bikls Nedrošs, nebrīvs (kautrējoties, mulstot); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- steberīgs Nedrošs, nevarīgs, neveikls (par kustībām).
- kaunīgs Nedrošs, tramīgs; tāds, kas izjūt savu pārkāpumu (par dzīvniekiem).
- kautrība Nedrošums, mulsums, neērtuma izjūta; arī biklums.
- pierakt Nedziļi ierakt, viegli apbērt ar zemi (auga saknes).
- nomiegs Nedziļš miegs, snauda; nomidzis.
- puspietupiens Nedziļš pietupiens.
- snaudiens Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu; snauda.
- snauda Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
- sēdēt uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
- gulēt uz ausīm Nedzirdēt.
- ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām.
- sērsēne Neēdama sēne sēram līdzīgā krāsā ar mazu cepurīti, kuras centrā ir neliels paugurs.
- bailes Neērtības, nedrošības sajūta, kauns.
- ciets Neērts, nepatīkams (par sēdēšanu, gulēšanu šādās mēbelēs).
- kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt).
- badoties Neēst vai ēst ļoti maz (ilgāku laiku); ciest badu.
- gavēt Neēst.
- rokeris Neformālas (jauniešu) kustības pārstāvis, kam raksturīga ģērbšanās ādas drēbēs, kolektīva braukāšana ar motociklu, aizraušanās ar rokmūziku.
- negatīvisms Negāciju (2) uzsvēršana, izvirzīšana priekšplānā.
- klizma Negadījums, nelaime; arī neveiksme.
- ķeza Negadījums, nepatīkama situācija, nelaime.
- ķibele Negadījums, nepatikšanas.
- laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam (kādu apstākļu, nejaušības dēļ); beigties bez nepatīkamām sekām.
- cūcene Negaidīta, necerēta veiksme.
- izlēciens Negaidīta, neparasta (parasti nekaunīga, nosodāma) rīcība.
- uzrasties Negaidīti atrasties, tikt novietotam (kur).
- uzrasties Negaidīti ierasties, parādīties (kādā vietā).
- nokrist kā no debesīm Negaidīti ierasties.
- nokrist kā no gaisa Negaidīti ierasties.
- nokrist kā no mākoņiem Negaidīti ierasties.
- iekulties Negaidīti nonākt (nevēlamā stāvoklī).
- notikt Negaidīti norisināties, atgadīties (parasti par ko nevēlamu).
- piemeklēt Negaidīti notikt (par ko nevēlamu).
- apžilbināt Negaidīti pārsteigt, sajūsmināt.
- sagrozīties Negaidīti pavērsties, citādi izmainīties.
- sagriezties Negaidīti pavērsties, izmainīties.
- gadīties Negaidīti rasties kādai izdevībai.
- uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (par parādībām dabā).
- pārsteigt Negaidīti sākoties, iestājoties, radīt grūtības (par parādībām dabā vai sabiedrībā).
- pārsteigt Negaidīti, pēkšņi uzbrukt (kādam).
- puante Negaidīts nobeigums, pārsteiguma efekts, kulminācija (piem., darbībā, norisē).
- gadījums Negaidīts, iepriekš neparedzēts notikums, arī nejaušība.
- atgadījums Negaidīts, nejaušs notikums.
- ārkārtējs Negaidīts, neparedzēts, neparasts; vēl nebijis, nepiedzīvots.
- izgadīties Negaidot notikt, gadīties.
- nešķīsts Neganti; ļoti.
- negantnieks Negants cilvēks, arī dzīvnieks.
- žurga Negaršīgs, arī nekvalitatīvs dzēriens; susla.
- lēmumprojekts Negatavs vai vēl nepieņemts (lēmuma) teksts.
- projekts Negatavs vai vēl nepieņemts dokumenta, akta, rezolūcijas, likuma u. tml. teksts.
- gļets Negatavs, jēls; mīksts, ķepīgs.
- nepatika Negatīva emocionāla attieksme (pret ko).
- nicinājums Negatīva emocionāla attieksme, kurai raksturīga izteikta nepatika (pret kādu, ko), sava pārākuma apziņa, (kā) vērtības, nozīmīguma noliegums; nicināšana.
- nepaklausība Negatīva īpašība, kas bērnam izpaužas kā pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
- negācija Negatīva parādība (indivīda vai sabiedrības dzīvē).
- kaite Negatīva parādība, īpašība; ļaunums, sliktums.
- liga Negatīva parādība, nelaime, liksta; arī slimība.
- vājība Negatīva, nevēlama (personas, rakstura) īpašība.
- trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība; stāvoklis, kad (kādam) trūkst nepieciešamo īpašību.
- negācija Negatīva, nosodoša attieksme, rīcība, izteikumi.
- indēt Negatīvi ietekmēt (cilvēku, cilvēka psihi).
- nomākt Negatīvi ietekmēt; kavēt, traucēt (kā) attīstību.
- anjons Negatīvi lādēts jons.
- kritizēt Negatīvi vērtēt, izteikt negatīvu spriedumu.
- bēdas Negatīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs nospiests garastāvoklis un ko izraisa, piem., nelaime, zaudējums.
- raizes Negatīvs emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepatīkami apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst; uztraukums, bažas.
- bailes Negatīvs psihiskais stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, nemiers, un ko izraisa iespējamās vai paredzamās briesmas, nelaime.
- pretīgums Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
- kritika Negatīvs vērtējums, spriedums.
- purvājs Negatīvu apstākļu kopums (cilvēka, sabiedrības dzīvē).
- purvs Negatīvu apstākļu kopums (cilvēka, sabiedrības dzīvē).
- izlakt Negausīgi izdzert.
- negausis Negausīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- beigts un pagalam Neglābjami zaudēts, izbeigts.
- neglītenis Neglīts cilvēks vai dzīvnieks.
- neglītenis Neglīts priekšmets.
- mērkaķis Neglīts, arī nejauks cilvēks.
- ķēms Neglīts, atbaidošs cilvēks.
- ķēmīgs Neglīts, atbaidošs, kroplīgs.
- idiotisks Neglīts, bezgaumīgs.
- nejēdzīgs Neglīts, nepievilcīgs.
- nesmuks Neglīts.
- nesmukums Neglītums.
- negludums Negluda vieta, nelīdzenums (kur).
- krunkains Negluds, nelīdzens (piem., par apģērbu).
- rēpuļains Negluds, nelīdzens, ar izciļņiem.
- kroka Negludums, nelīdzenums (audumam, apģērbam).
- negods Negodīga rīcība, kas var izraisīt šādu stāvokli.
- blēdība Negodīga rīcība, krāpšana, viltīgs darījums savtīgos nolūkos.
- nelietība Negodīga, nekrietna, arī zemiska rīcība; ļaunprātīga rīcība ar nolūku kādam kaitēt.
- nekrietnība Negodīga, zemiska izturēšanās, rīcība.
- iesmērēt Negodīgi iedot, pārdot (ko nederīgu, nevērtīgu).
- netīrelis Negodīgs, morāli netīrs cilvēks.
- afēra Negodīgs, spekulatīvs pasākums; blēdīgs darījums.
- knābāt Negribīgi, arī maziem kumosiņiem ēst (par cilvēkiem).
- ņergāties Negribīgi, bez apetītes ēst.
- (ar) gariem zobiem Negribīgi, bez ēstgribas (ēst).
- turēties virs ūdens Negrimt ūdenī.
- turēties uz ūdens Negrimt ūdenī.
- afroamerikāņi Negroīdās rases ASV iedzīvotāji, kuru senči cēlušies no Āfrikas.
- nēģeri Negroīdās rases pārstāvji – Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji; melnādainie citu valstu iedzīvotāji, kuri senatnē cēlušies no šiem iedzīvotājiem.
- negroīdi Negroīdās rases pārstāvji.
- caurkrist Negūstot vēlamo rezultātu, izkrist, neizturēt konkurenci, neiekļūt (kur).
- zaudēt Negūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.); nelietderīgi, bezmērķīgi tērēt (ko).
- zaudēt Negūt (ko, piem., kā piepildījumu).
- neģēlis Neģēlīgs cilvēks.
- ņurņiks Nēģu kāpurs.
- ufoloģija Neidentificēto lidojošo objektu pētniecība.
- sacīt Neiebilst, nepārmest u. tml.
- intolerance Neiecietība pret citu uzskatiem.
- nepacietīgs Neiecietīgs, īgns.
- stūrains Neiecietīgs, parupjš (par cilvēkiem); arī stūrgalvīgs.
- krist Neiederēties, neiekļauties (kur).
- aizmirst Neiedomāties, neattapt (ko veikt, darīt).
- noskaust Neiedot, nepiešķirt (to, kas pienākas) vai iedot, piešķirt (ko) mazāk, nekā nepieciešams.
- bīties Neiedrošināties.
- neitralitāte Neiejaukšanās citu cilvēku attiecībās, strīdos; atturēšanās nostāties kāda pusē.
- strups Neiejūtīgs, nevērīgs (par izturēšanos, rīcību u. tml.).
- izņemot Neiekļaujot (kādā kopumā, daudzumā), nerunājot, nedomājot (par ko).
- neskaitot Neiekļaujot (kāda) skaitā, kopumā.
- nepievienošanās Neiekļaušanās, nepiesaistīšanās (kādai apvienībai, blokam u. tml.).
- izkrist Neiekļauties; atpalikt no citiem.
- izpalikt Neierasties (tur, kur jābūt, kur gaida).
- kavēt Neierasties laikā, novēlot.
- nokavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.); kavēt.
- kavēt Neierasties, nepiedalīties.
- ļaut Neierobežot (kāda) darbību, rīcību, (kā) izpausmi.
- ļaut sirdij vaļu Neierobežot savas emocijas, to izpausmi.
- vaļa Neierobežota (parasti emocionāla, psihiska stāvokļa) izpausmes iespēja.
- diktatūra Neierobežota (partijas, grupējuma, atsevišķa cilvēka) valsts vara, kas (parasti) iegūta ar prettiesiskiem vai vardarbīgiem līdzekļiem un balstās uz nežēlību un teroru.
- absolūts Neierobežots; neatkarīgs.
- nomaļus Neiesaistoties, nepiedaloties (kur); atturoties no aktīvas rīcības.
- nereāls Neiespējams.
- ielikums Neiestiprināta papildu lapa vai to komplekts (grāmatā, žurnālā).
- pelēcīgs Neievērojams, ikdienišķs; tāds, kas neizceļas ne ar ko īpašu (par cilvēku).
- viduvējs Neievērojams, necils, ikdienišķs (par cilvēkiem).
- neatkarīgs Neievērojot (ko), nesaskaņojot (ar ko).
- citādi Neievērojot šo apstākli.
- laist vējā Neievērot (teikto).
- pārslīdēt Neievērot, izlaist.
- nospļauties Neievērot, izturēties vienaldzīgi, ignorēt.
- uzšķaudīt Neievērot, neatzīt (piemēram, ko sabiedrībā noteiktu), nicīgi izturēties (pret ko).
- uzspļaut Neievērot, neatzīt, neņemt vērā.
- palaist Neievērot, nepamanīt.
- grēkot Neievērot, pārkāpt (piem., noteikumus, priekšrakstus); darīt ko nosodāmu, rīkoties slikti.
- paiet Neievērot; palikt neuztvertam, nepārdzīvotam.
- svinīgs Neikdienišķi nopietns, pozitīvi emocionāls (par psihisku stāvokli); tāds, kas ir saistīts ar ko neikdienišķi nopietnu, pozitīvi emocionālu.
- pauze Neilga norise, darbība kādas citas norises, darbības pārtraukumā, starplaikā.
- atņemt elpu Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- mirklis Neilgs laikposms (noteiktos apstākļos).
- pauze Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē, valodas plūdumā).
- ātrs Neilgs, īss (skatiens, smaids).
- žigls Neilgs, īss (skatiens, smaids).
- palietot Neilgu laiku (ko) lietot.
- pakūkot Neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
- pagulēt Neilgu laiku būt aizmigušam; neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī.
- pagulēt Neilgu laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
- pamīcīties Neilgu laiku būt, arī pārvietoties nelielā platībā.
- paelpot Neilgu laiku elpot (ko).
- uzgaidīt Neilgu laiku gaidīt (kādu, ko); pagaidīt (kādu laiku).
- pagulšņāt Neilgu laiku gulšņāt.
- pakaifot Neilgu laiku izjust eiforiju, baudu, tīksmi.
- pažāvēt Neilgu laiku kaltēt.
- pakūpināt Neilgu laiku kūpināt, padedzināt (ko), radot dūmus.
- paķemmēt Neilgu laiku ķemmēt (kādu teritoriju, piem., ko meklējot).
- paķerstīt Neilgu laiku ķerstīt.
- palīksmoties Neilgu laiku līksmot, priecāties.
- pamācīties Neilgu laiku mācīties.
- pakulstīt Neilgu laiku maisīt, jaukt.
- pamaisīties Neilgu laiku maisīties (starp citiem, citu vidū).
- paurdīt Neilgu laiku mazliet urdīt.
- pameklēt Neilgu laiku meklēt.
- pamērcēt Neilgu laiku mērcēt (šķidrumā, masā u. tml.).
- papilināt Neilgu laiku nedaudz līt (par lietu).
- pamācīt Neilgu laiku nedaudz mācīt.
- panīkuļot Neilgu laiku nīkuļot.
- parakņāties Neilgu laiku pameklēt.
- uzkavēties Neilgu laiku pievērsties (kam).
- paplātīties Neilgu laiku plātīties (ar rokām).
- papūst Neilgu laiku pūst, virzot gaisā vai veidojot (ko).
- pakost Neilgu laiku radīt mazliet dedzinošu sajūtu.
- aprunāties Neilgu laiku sarunāties; parunāties (ar kādu).
- paskatīties Neilgu laiku skatīties; aplūkot.
- nosnausties Neilgu laiku snaust.
- papūst Neilgu laiku spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
- paķemmēt Neilgu laiku staigāt (pa kurieni), lai ko atrastu, nopirktu.
- pastāvēt Neilgu laiku stāvēt; neilgu laiku stāvēt (kādā veidā).
- pasvīst Neilgu laiku svīst.
- patrakot Neilgu laiku trakulīgi uzvesties, arī izklaidēties, izpriecāties.
- patupēt Neilgu laiku tupēt (kur).
- pabūt Neilgu laiku uzturēties (kur, kādos apstākļos).
- paviesoties Neilgu laiku uzturēties (kur); uz neilgu laiku ierasties (kur, pie kā).
- pavaļoties Neilgu laiku vaļoties, atpūsties.
- pavārīties Neilgu laiku vārīties.
- pavēcināt Neilgu laiku vēcināt.
- paviesoties Neilgu laiku viesoties.
- pazvanīt Neilgu laiku zvanīt (piem., signalizējot).
- pazvilnēt Neilgu laiku zvilnēt.
- pažāvēt Neilgu laiku žāvēt (piem., ko slapju, mitru).
- pažvadzināt Neilgu laiku žvadzināt un pārstāt žvadzināt.
- uzčīgāt Neilgu laiku, arī reizēm čīgāt.
- uzdejot Neilgu laiku, arī reizēm dejot.
- uzducināt Neilgu laiku, arī reizēm ducināt.
- uzdungot Neilgu laiku, arī reizēm dungot.
- uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt.
- uzkūkot Neilgu laiku, arī reizēm kūkot.
- uzlīņāt Neilgu laiku, arī reizēm līņāt.
- uzmiglot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (2).
- uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (2).
- uzsmidzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm.
- uzlīt Neilgu laiku, arī reizēm līt.
- uzrasināt Neilgu laiku, arī reizēm rasināt (1).
- uzrukšķēt Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
- uzskandināt Neilgu laiku, arī reizēm skandināt.
- uzspurgt Neilgu laiku, arī reizēm skanēt.
- uzslidot Neilgu laiku, arī reizēm slidot (piemēram, kur, ar kādu).
- uzsmēķēt Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
- uzsnigt Neilgu laiku, arī reizēm snigt.
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, skaņdarbu, mūzikas instrumentu).
- uzstrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt.
- uzsvilpot Neilgu laiku, arī reizēm svilpot.
- uzšņākt Neilgu laiku, arī reizēm šņākt.
- uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (piemēram, mūzikas instrumentu).
- uzvīterot Neilgu laiku, arī reizēm vīterot.
- paglāstīt Neilgu laiku, dažas reizes glāstīt.
- paglaudīt Neilgu laiku, dažas reizes glaudīt.
- paglaust Neilgu laiku, dažas reizes glaust.
- paadīt Neilgu laiku, mazliet adīt.
- paairēt Neilgu laiku, mazliet airēt; airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- paākstīties Neilgu laiku, mazliet ākstīties.
- paālēties Neilgu laiku, mazliet ālēties.
- paamizēties Neilgu laiku, mazliet amizēties.
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, uzadītu u. tml.).
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (piem., apvēršot, kliedējot).
- paārdīties Neilgu laiku, mazliet ārdīties (2); patrakot, patrakoties.
- paārstēt Neilgu laiku, mazliet ārstēt (ko).
- paasināt Neilgu laiku, mazliet asināt.
- paauklēt Neilgu laiku, mazliet auklēt; neilgu laiku kopt, uzraudzīt.
- paklausīties Neilgu laiku, mazliet auskultēt.
- paaust Neilgu laiku, mazliet aust.
- paāzēt Neilgu laiku, mazliet āzēt.
- pabadināt Neilgu laiku, mazliet badināt.
- pabadīties Neilgu laiku, mazliet badīties.
- pabadoties Neilgu laiku, mazliet badoties.
- paballēties Neilgu laiku, mazliet ballēties.
- pabārties Neilgu laiku, mazliet bārties.
- paberzēt Neilgu laiku, mazliet berzēt.
- paberzt Neilgu laiku, mazliet berzt, berzēt.
- pabiedēt Neilgu laiku, mazliet biedēt; pabaidīt.
- pabikstīt Neilgu laiku, mazliet bikstīt; parušināt.
- pabirdināt Neilgu laiku, mazliet birdināt.
- pabradāt Neilgu laiku, mazliet bradāt.
- pabraucīt Neilgu laiku, mazliet braucīt.
- pabraukāt Neilgu laiku, mazliet braukāt.
- pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt; pavizināties.
- pabrīnīties Neilgu laiku, mazliet brīnīties.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties, uzturēties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- paceļot Neilgu laiku, mazliet ceļot.
- paciemoties Neilgu laiku, mazliet ciemoties.
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt.
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ko).
- padomāt Neilgu laiku, mazliet domāt.
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (ko).
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt.
- padzīt Neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās).
- paeksperimentēt Neilgu laiku, mazliet eksperimentēt.
- pafilmēties Neilgu laiku, mazliet filmēties.
- pafilozofēt Neilgu laiku, mazliet filozofēt; arī paprātot.
- pagaidīt Neilgu laiku, mazliet gaidīt.
- pagleznot Neilgu laiku, mazliet gleznot.
- paglūnēt Neilgu laiku, mazliet glūnēt (uz medījumu).
- pagozēties Neilgu laiku, mazliet gozēties.
- pagrābt Neilgu laiku, mazliet grābt.
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ko ap asi griežamu, rotējošu), lai darbinātu ierīci.
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt.
- pagrozīt Neilgu laiku, mazliet grozīt; pagriežot mainīt (kā) stāvokli.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet grozīties.
- pagudrot Neilgu laiku, mazliet gudrot.
- pakavēt Neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu); neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai nebūtu garlaicīgi (pašam).
- pajokot Neilgu laiku, mazliet jokot; pajokoties.
- pajokoties Neilgu laiku, mazliet jokoties; pajokot.
- pakaitināt Neilgu laiku, mazliet kaitināt; arī paķircināt.
- pakārtoties Neilgu laiku, mazliet kārtoties (piem., telpā).
- pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ķermeņa daļu).
- pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (piem., ar ko asu).
- paklausīties Neilgu laiku, mazliet klausīties.
- paknābāt Neilgu laiku, mazliet knābāt.
- paknaibīt Neilgu laiku, mazliet knaibīt.
- paknakstīties Neilgu laiku, mazliet knakstīties.
- paknakšķināt Neilgu laiku, mazliet knakšķināt.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet knibināt.
- paknibināties Neilgu laiku, mazliet knibināties.
- paknosīties Neilgu laiku, mazliet knosīties.
- pakņudēt Neilgu laiku, mazliet kņudēt.
- pakņudināt Neilgu laiku, mazliet kņudināt; pakutināt.
- pakoklēt Neilgu laiku, mazliet koklēt.
- pakopēt Neilgu laiku, mazliet kopējot, iegūt (ko).
- pakopt Neilgu laiku, mazliet kopt, nedaudz sakopt.
- pakrākt Neilgu laiku, mazliet krākt.
- pakrāmēt Neilgu laiku, mazliet krāmēt, likt, kārtot (ko).
- pakrāmēties Neilgu laiku, mazliet krāmēties, padarboties (ar ko).
- pakrāsot Neilgu laiku, mazliet krāsot.
- pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties (piem., braucot transportlīdzeklī, kas kratās).
- pakraukšķināt Neilgu laiku, mazliet kraukšķināt; kraukšķinot nedaudz apēst (ko).
- pakraut Neilgu laiku, mazliet kraut (ko).
- pakravāt Neilgu laiku, mazliet kravāt.
- pakravāties Neilgu laiku, mazliet kravāties.
- pakrimst Neilgu laiku, mazliet krimst.
- pakuģot Neilgu laiku, mazliet kuģot.
- pakūleņot Neilgu laiku, mazliet kūleņot.
- pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kulstīt.
- pakult Neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību, zirņus).
- pakūļāt Neilgu laiku, mazliet kūļāt.
- pakūļāties Neilgu laiku, mazliet kūļāties.
- pakunkstēt Neilgu laiku, mazliet kunkstēt.
- pakūpēt Neilgu laiku, mazliet kūpēt.
- pakurināt Neilgu laiku, mazliet kurināt.
- pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (par vardēm).
- pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (par vēderu).
- pakurnēt Neilgu laiku, mazliet kurnēt.
- pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kustināt.
- pakutināt Neilgu laiku, mazliet kutināt.
- pakvēpināt Neilgu laiku, mazliet kvēpināt.
- pakvernēt Neilgu laiku, mazliet kvernēt.
- pakviekt Neilgu laiku, mazliet kviekt.
- paķemmēt Neilgu laiku, mazliet ķemmēt.
- paķengāties Neilgu laiku, mazliet ķengāties.
- paķērkt Neilgu laiku, mazliet ķērkt (par dažiem putniem).
- paķert Neilgu laiku, mazliet ķert (piem., zivis).
- paķidāt Neilgu laiku, mazliet ķidāt.
- paķiķināt Neilgu laiku, mazliet ķiķināt.
- paķiķināties Neilgu laiku, mazliet ķiķināties.
- paķildoties Neilgu laiku, mazliet ķildoties.
- paķircināt Neilgu laiku, mazliet ķircināt; pazobot.
- paķircināties Neilgu laiku, mazliet ķircināties, ķircināt vienam otru.
- palabināt Neilgu laiku, mazliet labināt.
- palaidelēties Neilgu laiku, mazliet laidelēties.
- palaistīt Neilgu laiku, mazliet laistīt.
- palaistīties Neilgu laiku, mazliet laistīties.
- palaizīt Neilgu laiku, mazliet laizīt.
- palaizīties Neilgu laiku, mazliet laizīties.
- palakstoties Neilgu laiku, mazliet lakstoties.
- palakt Neilgu laiku, mazliet lakt.
- palāpīt Neilgu laiku, mazliet lāpīt.
- palāpstot Neilgu laiku, mazliet lāpstot.
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (piem., sēnes, ogas).
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu).
- palauzties Neilgu laiku, mazliet lauzties; pacīkstēties.
- palēkāt Neilgu laiku, mazliet lēkāt.
- palēkšot Neilgu laiku, mazliet lēkšot.
- palidināt Neilgu laiku, mazliet lidināt.
- palidināties Neilgu laiku, mazliet lidināties.
- palīkņāties Neilgu laiku, mazliet līkņāties.
- palīmēt Neilgu laiku, mazliet līmēt.
- palīt Neilgu laiku, mazliet līt.
- palobīt Neilgu laiku, mazliet lobīt.
- palodāt Neilgu laiku, mazliet lodāt.
- paložņāt Neilgu laiku, mazliet ložņāt.
- pamakšķerēt Neilgu laiku, mazliet makšķerēt.
- pamasēt Neilgu laiku, mazliet masēt.
- pamazgāt Neilgu laiku, mazliet mazgāt.
- pamedīt Neilgu laiku, mazliet medīt.
- pamētāt Neilgu laiku, mazliet mētāt; pasvaidīt.
- pamīcīt Neilgu laiku, mazliet mīcīt.
- pamīlēties Neilgu laiku, mazliet mīlēties.
- pamīties Neilgu laiku, mazliet mīt pedāļus, braukt (piem., ar velosipēdu).
- pamocīt Neilgu laiku, mazliet mocīt.
- pamocīties Neilgu laiku, mazliet mocīties.
- pamuļķoties Neilgu laiku, mazliet muļķoties.
- pamuzicēt Neilgu laiku, mazliet muzicēt.
- panēsāt Neilgu laiku, mazliet nēsāt.
- paniekoties Neilgu laiku, mazliet niekoties; pablēņoties.
- paniķoties Neilgu laiku, mazliet niķoties.
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piem., domām par ko); neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko).
- paņaudēt Neilgu laiku, mazliet ņaudēt (par kaķi).
- paplosīties Neilgu laiku, mazliet padraiskoties, patrakot.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet pastrādāt (piem., rokdarbu).
- paknibināties Neilgu laiku, mazliet pastrādāt, padarboties (ap ko).
- papeldēt Neilgu laiku, mazliet peldēt.
- papeldēties Neilgu laiku, mazliet peldēties.
- papeldināt Neilgu laiku, mazliet peldināt.
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam aplūkojama).
- papilināt Neilgu laiku, mazliet pilināt.
- paplinkšķināt Neilgu laiku, mazliet plinkšķināt.
- paplivināt Neilgu laiku, mazliet plivināt.
- paplosīties Neilgu laiku, mazliet plosīties.
- paplucināt Neilgu laiku, mazliet plucināt.
- paplunčāties Neilgu laiku, mazliet plunčāties.
- papļāpāt Neilgu laiku, mazliet pļāpāt.
- papļaut Neilgu laiku, mazliet pļaut.
- papozēt Neilgu laiku, mazliet pozēt.
- papraktizēties Neilgu laiku, mazliet praktizēties.
- paprātot Neilgu laiku, mazliet prātot.
- papriecāties Neilgu laiku, mazliet priecāties.
- papurināt Neilgu laiku, mazliet purināt.
- papūst Neilgu laiku, mazliet pūst (par vēju).
- papūtināt Neilgu laiku, mazliet pūtināt.
- parakāties Neilgu laiku, mazliet rakāties; parakņāties.
- parakņāt Neilgu laiku, mazliet rakņāt.
- parakņāties Neilgu laiku, mazliet rakņāties.
- parakt Neilgu laiku, mazliet rakt.
- parakties Neilgu laiku, mazliet rakties.
- parāpoties Neilgu laiku, mazliet rāpot.
- parāt Neilgu laiku, mazliet rāt.
- paraudāt Neilgu laiku, mazliet raudāt.
- paraustīt Neilgu laiku, mazliet raustīt.
- paravēt Neilgu laiku, mazliet ravēt.
- paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt augus (kādā vietā).
- parībināt Neilgu laiku, mazliet rībināt.
- pariet Neilgu laiku, mazliet riet.
- pariņķot Neilgu laiku, mazliet riņķot.
- paripināt Neilgu laiku, mazliet ripināt (ko).
- parīt Neilgu laiku, mazliet rīt.
- parosīties Neilgu laiku, mazliet rosīties.
- parotaļāties Neilgu laiku, mazliet rotaļāties.
- parūcināt Neilgu laiku, mazliet rūcināt.
- parūgt Neilgu laiku, mazliet rūgt.
- parūkt Neilgu laiku, mazliet rūkt.
- parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt.
- parušināties Neilgu laiku, mazliet rušināties; jaucot zemi, smiltis, padarboties (kur).
- pasaimniekot Neilgu laiku, mazliet saimniekot; padarboties.
- pasaldēt Neilgu laiku, mazliet saldēt.
- pasapņot Neilgu laiku, mazliet sapņot, iegrimt iztēlē.
- parunāties Neilgu laiku, mazliet sarunāties.
- pasauļot Neilgu laiku, mazliet sauļot (parasti kādu ķermeņa daļu).
- pasauļoties Neilgu laiku, mazliet sauļoties.
- pasautēt Neilgu laiku, mazliet sautēt.
- pasekot Neilgu laiku, mazliet sekot (kādam).
- pasēņot Neilgu laiku, mazliet sēņot.
- pasildīt Neilgu laiku, mazliet sildīt.
- pasildīties Neilgu laiku, mazliet sildīties.
- pasirot Neilgu laiku, mazliet sirot.
- pasist Neilgu laiku, mazliet sist.
- paskaitīt Neilgu laiku, mazliet skaitīt.
- paskalot Neilgu laiku, mazliet skalot.
- paskandināt Neilgu laiku, mazliet skandināt.
- paspurgt Neilgu laiku, mazliet skanēt (par smiekliem).
- paskatīt Neilgu laiku, mazliet skatīt.
- paskolot Neilgu laiku, mazliet skolot.
- paskoloties Neilgu laiku, mazliet skoloties; pamācīties.
- paskraidīt Neilgu laiku, mazliet skraidīt.
- paskrubināt Neilgu laiku, mazliet skrubināt.
- paskrūvēt Neilgu laiku, mazliet skrūvēt.
- paskurināt Neilgu laiku, mazliet skurināt.
- paslaistīties Neilgu laiku, mazliet slaistīties; paslinkot.
- paslēpot Neilgu laiku, mazliet slēpot.
- paslidināt Neilgu laiku, mazliet slidināt.
- paslidināties Neilgu laiku, mazliet slidināties.
- paslidot Neilgu laiku, mazliet slidot.
- paslimot Neilgu laiku, mazliet slimot.
- paslinkot Neilgu laiku, mazliet slinkot.
- pasmīdināt Neilgu laiku, mazliet smīdināt.
- pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt (ko).
- pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt (par lietu).
- pasmieties Neilgu laiku, mazliet smieties; sākt smieties un pārstāt smieties.
- pasnauduļot Neilgu laiku, mazliet snauduļot.
- pasnaust Neilgu laiku, mazliet snaust.
- paspaidīt Neilgu laiku, mazliet spaidīt.
- paspārdīt Neilgu laiku, mazliet spārdīt.
- paspārdīties Neilgu laiku, mazliet spārdīties.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (kādu spēli, rotaļu).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (piem., teātra izrādē).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (skaņdarbu, mūzikas instrumentu); neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņdarbu).
- paspēlēties Neilgu laiku, mazliet spēlēties; parotaļāties.
- paspoguļoties Neilgu laiku, mazliet spoguļoties.
- pasportot Neilgu laiku, mazliet sportot.
- pastaigāt Neilgu laiku, mazliet staigāt.
- pastaipīt Neilgu laiku, mazliet staipīt (ķermeni, tā daļas).
- pastaipīties Neilgu laiku, mazliet staipīt, vingrināt savu ķermeni.
- pastrādāt Neilgu laiku, mazliet strādāt.
- pastrīdēties Neilgu laiku, mazliet strīdēties.
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā).
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (ko), lasīt, iepazīties (ar ko).
- pasūdzēties Neilgu laiku, mazliet sūdzēties.
- pasūkāt Neilgu laiku, mazliet sūkāt.
- pasūroties Neilgu laiku, mazliet sūroties.
- pasutināt Neilgu laiku, mazliet sutināt.
- pasvaidīt Neilgu laiku, mazliet svaidīt; pamētāt.
- pasvaidīties Neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko); pamētāties.
- pasvārstīt Neilgu laiku, mazliet svārstīt.
- pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
- pasviedrēties Neilgu laiku, mazliet sviedrēties.
- pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot.
- pasvilpt Neilgu laiku, mazliet svilpt.
- pasvinēt Neilgu laiku, mazliet svinēt.
- pašaudīt Neilgu laiku, mazliet šaudīt.
- pašaudīties Neilgu laiku, mazliet šaudīties.
- pašaut Neilgu laiku, mazliet šaut.
- pašķindināt Neilgu laiku, mazliet šķindināt.
- pašķirstīt Neilgu laiku, mazliet šķirstīt (augus, to lapas).
- pašķīt Neilgu laiku, mazliet šķīt.
- pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt.
- pašļūkt Neilgu laiku, mazliet šļūkt.
- pašūpot Neilgu laiku, mazliet šūpot.
- pašūpoties Neilgu laiku, mazliet šūpoties.
- patarkšķēt Neilgu laiku, mazliet tarkšķēt (1).
- pataustīt Neilgu laiku, mazliet taustīt (1).
- pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties (piem., ko meklējot).
- patecināt Neilgu laiku, mazliet tecināt.
- patenkot Neilgu laiku, mazliet tenkot; papļāpāt.
- patērgāt Neilgu laiku, mazliet tērgāt; papļāpāt.
- patērzēt Neilgu laiku, mazliet tērzēt.
- patielēties Neilgu laiku, mazliet tielēties.
- patirdīt Neilgu laiku, mazliet tirdīt.
- patirgot Neilgu laiku, mazliet tirgot.
- patirgoties Neilgu laiku, mazliet tirgoties.
- patirināt Neilgu laiku, mazliet tirināt.
- patīrīt Neilgu laiku, mazliet tīrīt.
- patirpt Neilgu laiku, mazliet tirpt.
- patīt Neilgu laiku, mazliet tīt (piem., dziju kamolā).
- patrakot Neilgu laiku, mazliet trakot (2).
- patramdīt Neilgu laiku, mazliet tramdīt.
- patraucēt Neilgu laiku, mazliet traucēt.
- patrenēt Neilgu laiku, mazliet trenēt.
- patrenēties Neilgu laiku, mazliet trenēties.
- patrenkāt Neilgu laiku, mazliet trenkāt.
- patricināt Neilgu laiku, mazliet tricināt.
- patrinkšķināt Neilgu laiku, mazliet trinkšķināt.
- patrīt Neilgu laiku, mazliet trīt (1).
- patrīties Neilgu laiku, mazliet trīties (gar ko, pret ko); paberzēties.
- patrokšņot Neilgu laiku, mazliet trokšņot.
- patulkot Neilgu laiku, mazliet tulkot.
- paturēt Neilgu laiku, mazliet turēt (ko), parasti noteiktā veidā, stāvoklī.
- pieturēt Neilgu laiku, mazliet turēt pie sevis.
- paurbināt Neilgu laiku, mazliet urbināt (1).
- paurbt Neilgu laiku, mazliet urbt.
- paurbties Neilgu laiku, mazliet urbties.
- pavandīties Neilgu laiku, mazliet vandīties (piem., ko meklējot).
- pavārīt Neilgu laiku, mazliet vārīt (ko).
- pavirpot Neilgu laiku, mazliet virpot.
- pazelēt Neilgu laiku, mazliet zelēt.
- pazīlēt Neilgu laiku, mazliet zīlēt.
- pazīmēt Neilgu laiku, mazliet zīmēt.
- pazirgoties Neilgu laiku, mazliet zirgoties.
- pazvejot Neilgu laiku, mazliet zvejot.
- pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties; pasūdzēties, izpaust nelielu neapmierinātību.
- pažūt Neilgu laiku, mazliet žūt.
- palīņāt Neilgu laiku, nedaudz līņāt.
- paskriet Neilgu laiku, nelielu attālumu skriet.
- uzmest aci Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
- uzmest acis Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
- pakult Neilgu laiku, strauji maisīt (ko).
- pakūkot Neilgu laiku, vairākas reizes kūkot (par dzeguzi).
- pamaisīt Neilgu laiku, vairākas reizes maisīt.
- uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, vidē).
- zalktis Neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu, brūnpelēku vai melnu muguru un dzelteniem plankumiem (austiņām) galvas sānos.
- zinis Neinteresēties, nerūpēties (par ko, par kādu).
- disleksija Neirobioloģiskas izcelsmes specifisks mācīšanās traucējums, ko raksturo grūtības precīzi un tekoši izlasīt vārdus un vājas pareizrakstības prasmes.
- neiroķirurgs Neiroķirurģijas speciālists.
- neirologs Neiroloģijas speciālists; nervu ārsts.
- neiropatologs Neiropatoloģijas speciālists; nervu ārsts.
- katatonija Neiropsihiski traucējumi (piem., šizofrēnijas slimniekiem), kas izpaužas ķermeņa kustībās (sastingums, anomālu pozu ieņemšana u. c.) vai uzvedības pārmaiņās (neēd, neatbild, nerunā).
- eģe Neirstošā mala (audumam).
- pseidoartroze Neīstā locītava – anormāls kaula kustīgums, kas radies lūzuma nepilnīga saauguma dēļ.
- dekorācija Neīsts, ārišķīgs, arī nepatiess.
- butaforisks Neīsts, mākslīgi darināts.
- liekuļots Neīsts, mākslots (piem., par jūtu, emociju izpausmi).
- maldi Neīsts, šķietams.
- maldīgs Neīsts, šķietams.
- samākslots Neīsts, tēlots.
- fiktīvs Neīsts, viltots.
- viltus Neīsts.
- butaforija Neīstums.
- jonizācija Neitrālu atomu vai molekulu pārvēršana par pozitīvi vai negatīvi lādētām daļiņām – joniem.
- glīzdains Neizcepies, slikti izrūdzis.
- snaudulīgs Neizdarīgs, neaktīvs; tāds, kam trūkst iniciatīvas.
- ķēpa Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
- izdegulis Neizdegusi, apdzisusi pagale; neizdedzis, apdzisis koka gabals.
- samežģīties Neizdoties, tikt traucētam (par pareizu artikulāciju).
- saiet sviestā Neizdoties.
- saiet dēlī Neizdoties.
- saiet tūtā Neizdoties.
- saiet tūtē Neizdoties.
- iegravēt Neizdzēšami saglabāt.
- sataupīt Neizlietot, saglabāt.
- ieturēt Neizmaksāt (parasti algas daļu), sedzot zaudējumus, nomaksājot nodokļus u. tml.
- nelikvīdi Neizmantojami, nevajadzīgi preču, materiālu, izejvielu u. tml. krājumi, pārpalikumi, kurus nevar pārdot vai citādi realizēt.
- nokavēt Neizmantot, palaist garām kā veikšanai, izpildīšanai (paredzēto, noteikto, arī visizdevīgāko laiku).
- lieks Neizmantots, brīvs.
- tiltiņš Neizņemama zobu protēze, kas atbalstās uz dabiskajiem zobiem.
- apvaldīt Neizpaust (piem., jūtas).
- noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus); savaldīties.
- klusēt Neizpaust, neizteikt (piem., domas, uzskatus).
- baltie plankumi Neizpētītas teritorijas.
- NLO Neizprotams, neizpētīts lidojošs objekts, kas debesīs parādās spoža, iegareni apaļa objekta veidā; lidojošais šķīvītis.
- apslēpt Neizrādīt citiem, apzināti neļaut (kam) izpausties.
- necelt Neizraisīt.
- norīt Neizrunāt vai neskaidri izrunāt (vārda beigu daļas).
- nepasakāms Neizsakāms.
- naturālisms Neizskaistinātas realitātes elements mākslas darbā.
- kūka Neizskatīga, paveca sieviete.
- prasts Neizskatīgs, negaumīgs, vienkāršs (piem., par priekšmetiem, telpām).
- aizturēt Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā.
- negludums Neizstrādāta vieta, izteiksme (tekstā, valodā).
- nogulsnes Neizšķīdušas vielas daļiņas, kas nogulsnējušās šķidrumā.
- pa nullēm Neizšķirti (par sporta spēles rezultātu).
- tukšs Neizteiksmīgs, nedzīvs (parasti par acīm, skatienu).
- pataupīt Neizteikt, neizpaust (līdz kādam laikam).
- atturēt Neizteikt.
- paturēt Neizteikt.
- iekļauties Neiztērēt vairāk (naudas) nekā atļauts.
- salūzt Neizturēt, padoties; psiholoģiski sabrukt.
- trūkt Neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties daļās (par ko samērā tievu); neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
- īss Neizvērsts, lakonisks.
- zaļš Neizžāvēts, nesen cirsts (par koksni, malku).
- draņķīgs Nejauks (par laika apstākļiem).
- nejaucēns Nejauks cilvēks vai dzīvnieks.
- nešpetns Nejauks, nepatīkams, arī ļauns, negants.
- rupucis Nejauks, slikts cilvēks.
- pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
- nejaušība Nejauša sagadīšanās, sakritība; neparedzēts notikums, gadījums.
- strandēt Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tik izmestam krastā (par kuģi).
- aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās kā virsmu); nolaistīt.
- atpogāties Nejauši atdarīties (par ko aizpogātu).
- gadīties Nejauši būt sastopamam, atrasties, būt (kur).
- pagadīties Nejauši būt, atrasties (kur); tikt nejauši sastaptam, atrastam u. tml.
- patrāpīties Nejauši gadīties; pagadīties.
- pagadīties Nejauši gadīties.
- iekulties Nejauši iekļūt, iemaldīties.
- patrāpīties Nejauši izdoties; palaimēties.
- izgrūst Nejauši izstāstīt, izpļāpāt (ko).
- uzminēt Nejauši izvēlēties, nosaukt u. tml. (ko tādu, kas zināms, izlemjams tikai citiem vai arī nevar būt zināms nevienam).
- ieskriet Nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
- iegadīties Nejauši nonākt, gadīties būt (kur).
- iezagties Nejauši rasties, gadīties (piem., par kļūdām).
- sajaukt Nejauši samainīt, aizstāt (ko) ar citu.
- sagadīties Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt (kur).
- uzrakāt Nejauši, arī meklējot (kādā kopumā), atrast (ko).
- uzrakāt Nejauši, arī meklējot (kādā kopumā), atrast (ko).
- uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties kādam.
- uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu).
- uzsmaidīt Nejauši, negaidīti gadīties, rasties (kādam).
- uzspīdēt Nejauši, negaidīti gadīties, rasties (kādam).
- uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (piemēram, pie kādas celtnes, vietas).
- trāpīt Nejauši, negaidīti nokļūt kādos apstākļos, situācijā, stāvoklī, arī gadīties.
- neviļus Nejauši, netīšām, nevilšus.
- sadurties Nejauši, pēkšņi satikt (kādu), nonākt saskarē (ar kādu).
- sagrūsties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
- negadījums Nejaušs gadījums, kas rada materiālus zaudējumus, apdraud (kāda) veselību; traģisks nelaimes gadījums.
- gadījums Nejaušs, nepastāvīgs, neregulārs.
- nevilšs Nejaušs, netīšs, neapzināts.
- akls Nejaušs; negaidīts.
- okazionāls Nejaušs; tāds, kam ir gadījuma raksturs.
- murmulis Nejēga.
- rezistence Nejutība (pret antibiotikām, zāļu vielām u. tml.).
- akmens Nejūtīgs, nepielūdzams, nesatricināms, ciets.
- nejūtīgs Nejutīgs.
- nenieka Nekā (vietniekvārda nekas ģenitīvs); necik.
- nemūžam Nekad, nekādos apstākļos.
- mūžam Nekad.
- neparko Nekādā gadījumā, nekādā ziņā.
- nekādi Nekādā veidā; nekā [1].
- nekā Nekādā veidā.
- vispār Nekādā ziņā, nekādos apstākļos; nemaz.
- nekādīgi Nekādi.
- nevainīgs Nekaitīgs, bez nevēlamas iedarbības.
- sajukums Nekārtība, apjukuma izraisīta kustība, jūklis (cilvēku, retāk dzīvnieku grupā).
- jukas Nekārtības, sajukums (piem., valstī, organizācijā).
- nejēdzība Nekārtības, trūkumi; aplamības.
- grēda Nekārtīgi saliktu, samestu priekšmetu kopums, kaudze.
- švīka Nekārtīgi vilkta svītra, skrāpējums, skramba.
- samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot, glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- samest Nekārtīgi, nevīžīgi, arī ar metienu, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
- aizķēpāt Nekārtīgi, pavirši aizklāt; aizsmērēt, aizziest.
- sagrūst Nekārtīgi, pavirši novietot.
- jūklis Nekārtīgs (daudzu priekšmetu) sajaukums; juceklis.
- juceklis Nekārtīgs (kā) apvienojums, sajaukums; jūklis.
- haotisks Nekārtīgs, juceklīgs; tāds, kurā trūkst sistēmas.
- nevīžīgs Nekārtīgs, nolaidīgs (pret sevi, savu ārieni u. tml.).
- nevīžīgs Nekārtīgs, paviršs.
- varza Nekārtīgs, savijies, samudžināts (tievu, garu priekšmetu) kopums; mudžeklis (1).
- mudžeklis Nekārtīgs, savijies, samudžināts (tievu, garu priekšmetu) kopums.
- ērzelis Nekastrēts, pieaudzis zirgu tēviņš.
- aplaupīt Nekaunīgi (kādu) izmantojot, gūt sev materiālu labumu.
- apcelt Nekaunīgi izmantot (ko).
- raut acis no pieres laukā Nekaunīgi, pārdroši zagt.
- raut aci no pieres laukā Nekaunīgi, pārdroši zagt.
- nekauņa Nekaunīgs cilvēks.
- bāzties Nekautrīgi iet, spiesties (kur); uzbāzīgi censties iesaistīties (kur).
- plīties Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko).
- nekautrs Nekautrīgs.
- sviest Nekavējoties likt nost; strauji ģērbt nost.
- neiet lāgā Neklāties, neveikties tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
- kāpt uz galvas Neklausīt, galīgi neņemt kādu vērā.
- nemaldīgs Nekļūdīgs, drošs.
- norobežoties Nekontaktēties, nošķirties, palikt savrup.
- ugunsgrēks Nekontrolējama degšana, kas saistīta ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns.
- ugunsbīstamība Nekontrolējamas un nevēlamas aizdegšanās iespējamība.
- nistagms Nekontrolētas acs ābola kustības.
- plukata Nekopies, skrandains, noplucis, arī nabadzīgs cilvēks.
- čičunča Nekrāsots, blīvs dabiskā zīda audums dzeltenīgā krāsā.
- nekrietnelis Nekrietns cilvēks.
- sumpurnis Nekrietns, ļauns cilvēks.
- nešķīstenis Nekrietns, negodīgs, arī netikumīgs, izlaidīgs cilvēks.
- maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maita [2].
- maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks.
- lops Nekrietns, nelietīgs cilvēks; netīrs, nevīžīgs cilvēks.
- cūka Nekrietns, zemisks cilvēks; nelietis.
- nelietīgs Nekrietns, zemisks, ļaunprātīgs.
- pagāns Nekristīts cilvēks.
- fetišisms Nekritiska, pārspīlēta (kā) izcelšana, godināšana, neesošu īpašību piedēvēšana.
- medusaugi Nektāraugi.
- kā lops Nekulturāls, nepieklājīgs.
- hipotēka Nekustamā īpašuma ķīla, kas ir aizņēmuma garantija.
- imobilija Nekustamais īpašums.
- dzimtīpašums Nekustams īpašums, kas iegūts mantojumā no asinsradiniekiem un kuru drīkst mantot tikai asinsradinieki.
- šuve Nekustīga savienojuma josla (piem., kaulos).
- koraļļi Nekustīgi jūras dzīvnieki (zarndobumaiņi), kas dzīvo kolonijās; nogulumslānis, kas radies no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas.
- kontaktligzda Nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu.
- piekalt Nekustīgi piesaistīt.
- piekalt Nekustīgi pievērst.
- stings Nekustīgs (par acīm, skatienu).
- stīvs Nekustīgs (par acīm, skatienu).
- pols Nekustīgs punkts, ap ko pagriežas kāds ķermenis.
- stiklains Nekustīgs, sastindzis (par acīm, skatienu).
- rāms Nekustīgs.
- prasts Nekvalificēts, vienkāršs (par darbu).
- šļura Nekvalitatīvs dzēriens, nepatīkams šķidrums.
- jupis Nelabais, velns, ļaunais gars.
- grūtības Nelabvēlīgi apstākļi, sarežģījumi; nepieciešamā, vajadzīgā trūkums.
- vajāt Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi.
- traumēt Nelabvēlīgi iespaidot, kaitēt (cilvēka psihei).
- ārdīt Nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (jūtas, attiecības u. tml.).
- gandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt, arī bojāt.
- sagandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt; padarīt nepievilcīgu, nepieņemamu.
- nedraudzīgs Nelabvēlīgs.
- nelādzīgs Nelāgs.
- nelāga Nelāgs.
- nelaikus Nelaikā.
- liksta Nelaime, negadījums.
- nelaimes putns Nelaimīgs cilvēks; arī neveiksmīgs cilvēks.
- īdzīgs Nelaipns, neapmierināts, īgns; tāds, kam ir slikts garastāvoklis.
- spurains Nelaipns, skarbs, arī nepakļāvīgs.
- aizturēt Nelaist cauri (ūdeni, vēju, gaismu u. tml.)
- turēt Nelaist sev cauri (parasti mitrumu).
- spekulācija Nelegāla (piem., deficīta) preču pārdošana iedzīvošanās nolūkos.
- narkobizness Nelegāla narkotiku ražošana un tirdzniecība.
- točka Nelegāla tirdzniecības vieta.
- ēnstrādnieks Nelegāli nodarbināta persona.
- samizdats Nelegāls literatūras (parasti aizliegtas) izdošanas veids padomju iekārtas laikā.
- pagrīde Nelegāls, ar likumu aizliegts; oficiāli neatļauts.
- ilegāls Nelegāls.
- kivi Nelidojošs putns (Jaunzēlandē) ar matiem līdzīgām spalvām un garu knābi [Apteryx australis].
- lirastis Nelidojošs putns Austrālijā, kam saslietā aste atgādina liru [1].
- ķeburains Nelīdzens, ar izvirzījumiem; grūti salasāms.
- raupjš Nelīdzens, grumbuļains, rupjš.
- červeļains Nelīdzens, krunkains, grubuļains.
- kūkumains Nelīdzens.
- labils Nelīdzsvarots, arī ciklisks (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pulciņš Neliela (cilvēku) grupa, kopums.
- paraugs Neliela (kā, piem., vielas, materiāla) daļa sastāva, kvalitātes noteikšanai; neliela (kā) daļa identitātes noteikšanai.
- sēklgrauzis Neliela (līdz pieciem milimetriem gara), drukna vabole, kaitēklis, kas mitinās pākšaugos.
- mazauto Neliela (mazlitrāžas) automašīna.
- desiņa Neliela (noteiktas šķirnes) desa, ko parasti ēd ceptu vai vārītu.
- šķēpnesis Neliela (parasti akvārijā turama) zivs, kuras tēviņam ir šķēpveida aste [Xiphophorus hellerii].
- namelis Neliela (parasti veca, koka) dzīvojamā māja.
- flotile Neliela (parasti viena tipa) kuģu kopa.
- tāfele Neliela (pārtikas produkta) taisnstūrveida plāksne.
- šūniņa Neliela (piem., organizācijas) grupa, pamatvienība.
- punkts Neliela (piem., teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
- miests Neliela apdzīvota vieta.
- sonatīne Neliela apjoma (parasti trīsdaļīga) sonāte.
- sīkdarbi Neliela apjoma darbi.
- sīkdarbi Neliela apjoma iespieddarbi.
- koncertīno Neliela apjoma koncerts (2).
- madrigāls Neliela apjoma lirisks dzejolis (radies 14. gs. Itālijā).
- epifānija Neliela apjoma literārs darbs, kurā emocionāli izteikta doma, pēkšņa atklāsme par kādu parādību vai notikumu.
- pamflets Neliela apjoma satīrisks sacerējums par aktuālu tematu, konkrētu parādību vai personu.
- simfonieta Neliela apjoma simfonija.
- miniatūra Neliela apjoma skaņdarbs.
- pastāsts Neliela apjoma stāsts.
- šansonete Neliela apjoma šansons, īsa dziesmiņa.
- sīktirdzniecība Neliela apjoma tirdzniecība.
- dziesma Neliela apjoma vokāls skaņdarbs ar dzejas tekstu; attiecīgais mūzikas žanrs.
- dzejolis Neliela apjoma, saistītā valodā rakstīts daiļdarbs.
- ambulance Neliela ārstniecības iestāde (galvenokārt laukos), kur var saņemt medicīnisko palīdzību vai izsaukt ārstu uz māju.
- doktorāts Neliela ārstniecības iestāde.
- ķīsis Neliela asaru dzimtas saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, gļotainu ķermeni un asām spurām.
- tuvu Nelielā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt).
- netālu Nelielā attālumā, samērā tuvu.
- lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
- bīgls Neliela auguma dzinējsuns ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; šādu suņu šķirne (izveidota Anglijā).
- skaiterjers Neliela auguma medību suns ar garu, cietu un taisnu zilganpelēku vai rudu apmatojumu, kas krīt pāri acīm, stāvām vai nokarenām ausīm un īsām kājām; attiecīgā suņu šķirne.
- pundurpalma Neliela auguma palmu dzimtas (parasti krūmveida) augs ar starainām lapām.
- korgijs Neliela auguma spēcīgs suns ar zemām kājām un lapsai līdzīgu galvu; attiecīgā suņu šķirne.
- pundurpriede Neliela auguma, maza priede.
- čirka Neliela auguma, sīka meitene.
- kapela Neliela baznīca vai telpa dievkalpojumiem; lūgšanu telpa.
- pusbēda Neliela bēda; arī daļa no lielākas problēmas, sarežģījuma.
- brošūra Neliela brošēta grāmata (parasti mīkstos papīra vākos).
- servants Neliela bufete, trauku skapītis galda piederumu novietošanai.
- aksesuārs Neliela butaforija; rekvizīts.
- telefonbūdiņa Neliela celtne ar telefonaparātu.
- pulciņš Neliela cilvēku grupa ar kopīgām interesēm, mērķi u. tml.; šādas cilvēku grupas organizatoriska forma.
- dīķis Neliela dabiska vai mākslīgi izveidota ūdenskrātuve.
- druska Neliela daļa (no kāda kopuma).
- stūris Neliela daļa no kādas teritorijas.
- skamba Neliela daļa, kas ir atdalījusies (no kā, tam lūstot, drūpot u. tml.).
- karabīne Neliela detaļa, priekšmets ar cilpveida noslēdzamu atvērumu (kā) piekabināšanai, sakabināšanai u. tml.
- tabloīds Neliela formāta laikraksts, kas publicē populārus materiālus, sensācijas, izmanto lielus virsrakstus, daudz fotoattēlu u. tml.
- konfekšpapīrs Neliela formāta papīrs, kurā iesaiņota konfekte.
- grāmatiņa Neliela formāta piezīmju klade.
- zutnis Neliela formāta priekšmets (parasti) naudas glabāšanai; maks; arī zutenis.
- zutenis Neliela formāta priekšmets (parasti) naudas glabāšanai; maks; arī zutnis.
- maks Neliela formāta priekšmets (parasti) naudas glabāšanai.
- rozīte Neliela galviņa (piem., ziedu kāpostiem, Briseles kāpostiem).
- glāzīte Neliela glāze, no kuras dzer stipros alkoholiskos dzērienus; šāda glāze ar tās saturu.
- šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, uzšķiļot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
- jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība, kas tika izveidota Latvijā 1920. gada agrārās reformas rezultātā.
- piekrāsa Neliela īpatnība, savdabība.
- dakstiņš Neliela izliekta vai plakana māla plāksne (jumta segumam); kārniņš.
- tējkarote Neliela izmēra karote, ko lieto, piem., maisot cukuru dzērienā.
- jūrasgrundulis Neliela jūras zivs ar slaidu ķermeni un saaugušām vēdera spurām.
- pūdernīca Neliela kārba, neliels trauks pūdera glabāšanai.
- pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti [Misgurnus fossilis].
- vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piem., iepazīstoties).
- šķirstiņš Neliela kaste ar vāku.
- nesesers Neliela kastīte vai soma noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai.
- flīze Neliela keramikas plāksnīte sienu vai citu virsmu apdarei.
- kārniņš Neliela keramiska vai cementa plāksne (jumta segumam).
- šēra Neliela klinšaina saliņa pie jūras krasta līnijas seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.).
- krāsniņa Neliela krāsns, ko lieto, piem., dažādās pagaidu mītnēs.
- ķīļbārdiņa Neliela ķīļveida bārda uz zoda.
- mazsaimniecība Neliela lauku saimniecība; sīksaimniecība.
- sīksaimniecība Neliela lauku saimniecība.
- uzledojums Neliela ledus kārta (piemēram, uz priekšmeta).
- kavatīne Neliela liriska ārija (operā).
- lodīte Neliela lodveida detaļa, elements.
- dzirnaviņas Neliela mājsaimniecības ierīce (piem., kafijas, piparu) malšanai.
- epizode Neliela mākslas darba daļa ar samērā patstāvīgu nozīmi, kurā izklāstīts kāds notikums.
- baseins Neliela mākslīga ūdenstilpe (parkā, dārzā u. tml.).
- spradzis Neliela melna, zili vai zaļi mirdzoša lapgraužu dzimtas vabole, kas veikli un augstu lec.
- pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma; šāda muca kopā ar tās saturu.
- mučele Neliela muca; muciņa.
- sīknauda Neliela naudas summa (attiecībā pret ļoti lielu naudas summu).
- lapele Neliela papīra lapa ar kādu informāciju, piem., sludinājumu, reklāmu, ziņojumu.
- lapiņa Neliela papīra lapa, parasti ar nelegāli izplatītu politisku tekstu; proklamācija.
- lukturītis Neliela pārnēsājamā elektriskā apgaismošanas ierīce; kabatas laterna.
- izjāde Neliela pastaiga jāšus (parasti uz zirga).
- serūzis Neliela piebūve pie rijas, kur novieto kaltēšanai paredzēto vai izkaltēto labību.
- treilers Neliela piekabes veida kempinga mājiņa uz riteņiem, ko var pārvietot ar automobili.
- blociņš Neliela piezīmju grāmatiņa; kabatas grāmatiņa.
- pinkulis Neliela pika, neliels gabals; arī neliels kunkulis.
- miests Neliela pilsētas tipa apdzīvota vieta (Latvijā no 16. gs. līdz 1928. gadam).
- sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota biezpiena masa.
- sieriņš Nelielā porcijā fasēts kādas šķirnes siers.
- flakons Neliela pudelīte (parasti smaržām).
- rauda Neliela saldūdens zivs ar sarkanām spurām un sarkanām acīm.
- asaris Neliela saldūdens zivs ar tumšām šķērssvītrām, zaļganiem sāniem un sarkanām apakšējām spurām.
- mailīte Neliela saldūdens zivs ar zaļganbrūnu muguru un zilgani mirdzošiem sāniem, ko izmanto par ēsmu plēsīgu zivju ķeršanai.
- akmeņgrauzis Neliela saldūdens zivs dzeltenīgā vai brūnganā krāsā.
- piano Neliela skaņas intensitāte.
- simfīze Neliela skrimšļa plātne, kas savieno abus kaunuma kaulus.
- vīķe Neliela slaida karpu dzimtas saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru, sudrabaini baltiem sāniem un vēderu [Alburnus alburnus].
- rokassomiņa Neliela soma (parasti sievietēm), piem., naudas, dokumentu, tualetes piederumu ielikšanai.
- repsis Neliela sudrabaina lašu dzimtas saldūdens zivs [Coregonus albula].
- kloķis Neliela svira, rokturis, arī slēdzis.
- kambaris Neliela telpa (dzīvošanai, darbam, saimnieciskām vajadzībām u. tml.).
- pieliekamais Neliela telpa vai norobežota vieta (parasti) pārtikas produktu glabāšanai.
- skabūzis Neliela telpa.
- puduris Neliela tuvu augošu augu grupa.
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
- ūziņa Neliela ūdenstece, kas savieno ezerus vai upi ar ezeru; šaurs ezera līcis pie šādas ūdensteces.
- strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
- smecernieks Neliela vabole ar snuķi, kas dzīvo uz augiem un ēd augu virszemes daļas.
- mazvalsts Neliela valsts.
- sēdvanna Neliela vanna ar paaugstinājumu sēdēšanai.
- kiosks Neliela viegla celtne, arī nodalījums, novietne sīku preču tirdzniecībai.
- paviljons Neliela vieglas konstrukcijas atklāta celtne atpūtai (piem., dārzos, parkos, pludmalēs).
- kukuruzņiks Neliela vienmotora lidmašīna (parasti lauksaimniecības aviācijā un citur izmantotais divplāksnis AN–2).
- mazēka Neliela vienstāva ēka; arī neliela celtne, konstrukcija, piem., mājdzīvnieku izmitināšanai, dārzeņu audzēšanai.
- kotedža Neliela vienstāva vai divstāvu māja (piem., viesu izmitināšanai).
- kajaks Neliela, ar ādu apvilkta slēgta laiva, kurai ir cieši nosedzama atvere sēdēšanai (eskimosiem u. c. ziemeļu tautām); šāda tipa laiva (piem., no stiklplasta), ko lieto airēšanas sportā, ūdenstūrismā.
- skabarga Neliela, asa, smaila (no koksnes, retāk metāla) atlūzusi skaidiņa; šāda skaidiņa, kas iedūrusies miesā.
- lapene Neliela, atpūtai paredzēta nojume (piem., dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
- vēdlodziņš Neliela, atsevišķi atverama loga daļa.
- malduguns Neliela, bāli zilgana liesma (purvainās vietās, degot purva gāzēm), kas naktī spīd nelielā augstumā virs zemes.
- kantīne Neliela, darbiniekiem, personālam paredzēta ēdnīca, arī neliels veikals (organizācijas, iestādes u. tml. teritorijā, telpās).
- pompadūra Neliela, grezna maisiņa formas sieviešu rokassoma garā saitē; arī šāds rokdarbu maisiņš.
- šmerliņš Neliela, ieapaļa saldūdens zivs ar sešiem taustekļiem pie augšžokļa un tumšiem plankumiem uz ķermeņa [Nemacheilus barbatulus].
- bišķis Neliela, maza daļa (no kā).
- būda Neliela, neglīta dzīvojamā (parasti koka) ēka, māja.
- sadursme Neliela, neilga kauja (parasti starp nelieliem pretinieku spēkiem karadarbības laikā).
- palete Neliela, parasti ovāla plāksne ar caurumu īkšķa ievietošanai, uz kuras novieto un jauc krāsas.
- planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
- etvija Neliela, plakana kārbiņa (parasti tabakas izstrādājumu glabāšanai).
- dievmaizīte Neliela, plāna (neraudzētas mīklas) apaļa maizīte, ko dievkalpojuma laikā konsekrē un izdala ticīgajiem; hostija; arī dievmaize.
- stagars Neliela, plēsīga zivs ar dzeloņiem muguras spuras priekšā.
- grundulis Neliela, saldūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs.
- sādža Neliela, samērā blīvi apbūvēta lauku apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir nosaukums, bet atsevišķām mājām savu mājvārdu nav.
- sādža Neliela, samērā blīvi rindveidā apbūvēta lauku apdzīvota vieta (parasti cariskajā Krievijā).
- moiva Neliela, slaida jūras zivs ar ļoti sīkām zvīņām [Mallotus villosus].
- salaka Neliela, slaida zivs, kuras mugura ir zilganpelēka vai zaļganpelēka, sāni un vēders dzeltenīgs vai bāls [Osmerus eperlanus].
- būda Neliela, speciālai vajadzībai būvēta ēka.
- brētliņa Neliela, sudrabaini balta siļķu dzimtas zivs ar zilganzaļu muguru.
- standziņa Neliela, šaura stienīša formas kulinārijas izstrādājums.
- urga Neliela, šaura ūdenstece, piemēram, strauts, tērce.
- kartīte Neliela, taisnstūrveida (parasti stingra papīra) lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai, nodošanai u. tml.
- cīsiņš Neliela, tieva desiņa, ko parasti lieto vārītā veidā.
- pundurābele Neliela, uz pundurpotcelma izaudzēta ābele, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu.
- pīrāgs Nelielas formas cepts mīklas izstrādājums ar pildījumu.
- konfekte Nelielas formas konditorejas izstrādājums, ko gatavo no dažādām masām (piem., šokolādes, marcipāna, želejveida augļu un ogu masas).
- sīkforma Nelielas formas mākslas darbs.
- pozitīvs Nelielas portatīvas ērģeles (no 13. līdz 18. gs.) ar vienu manuāli un dažiem reģistriem.
- hercogiene Nelielas valsts vai provinces valdniece (feodālās sadrumstalotības laikā).
- hercogs Nelielas valsts vai provinces valdnieks (feodālās sadrumstalotības laikā).
- ballīte Nelielas viesības, sarīkojums (parasti šauram personu lokam).
- ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas bērnu vizināšanai, nobraukšanai no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
- sviedrene Nelieli izsitumi, kas rodas uz ādas, parasti ilgstošas, svīšanas rezultātā.
- robiņš Nelieli izvirzījumi un padziļinājumi (kā malā).
- viendienītes Nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi, kuriem ir divi pāri plēvainu, caurspīdīgi dzīslainu spārnu un kuri dzīvo baros virs ūdeņiem, parasti vienu vai dažas dienas.
- bankas Nelieli stikla trauciņi, kurus ārstnieciskos nolūkos karstus liek uz kādas ķermeņa daļas (parasti muguras).
- tektīti Nelieli, ieapaļi, stiklam līdzīgi veidojumi, kas atrodami kvartāra un neogēna nogulumos.
- vārtiņi Nelieli, tikai gājējiem paredzēti vārti, piem., dārza nožogojumā.
- skribināt Nelieliem kumosiem ēst (ko cietu); arī atdalot no (kā) cieta.
- zirneklis Neliels (2–10 mm) posmkājis ar 4 pāriem kāju un 3 pāriem tīmekļa dziedzeru vēdera apakšpusē.
- kule Neliels (auduma, papīra u. tml.) maiss; šāds maiss kopā ar tā saturu.
- šūniņa Neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai.
- saujiņa Neliels (cilvēku) kopums.
- pulciņš Neliels (dzīvnieku) kopums.
- kameransamblis Neliels (instrumentālistu, vokālistu) kolektīvs, kas izpilda kamermūziku.
- pikucis Neliels (kā mīksta) gabals; pika.
- šņauciens Neliels (kādas vielas) daudzums.
- malks Neliels (parasti alkoholiska dzēriena) daudzums.
- doze Neliels (parasti apaļš) trauks; neliela (parasti apaļa) kārba.
- kvekšķis Neliels (parasti bezšķirnes) suns, kas mēdz riet smalkā balsī.
- kveksis Neliels (parasti bezšķirnes) suns.
- nedaudzi Neliels (parasti cilvēku) skaits.
- priekšdārziņš Neliels (parasti dekoratīvs) dārzs celtnes priekšā.
- saspraude Neliels (parasti no metāla stieples veidots) priekšmets papīru sastiprināšanai.
- krūzīte Neliels (porcelāna, fajansa u. tml.) dzeramais trauks ar osu; tase.
- teftelis Neliels apaļš vai iegarens maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.
- galviņa Neliels apaļš veidojums; pogaļa.
- eseja Neliels apcerējums brīvā formā par kādu zinātnes, filozofijas, literatūras vai mākslas problēmu, kurā autors izpauž savus subjektīvos uzskatus un attieksmi.
- kompaktdisks Neliels ar lāzerierīci nolasāms disks, kurā digitāli var ierakstīt liela apjoma audiālo vai vizuālo informāciju; šāds disks ar ierakstīto mūziku.
- raudze Neliels ārstnieciskas vielas daudzums, ko ievada organismā zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- feļetons Neliels asprātīgs, kritisks raksts; attiecīgais publicistikas žanrs.
- salvete Neliels auduma vai papīra gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piem., ēdot.
- mikroautobuss Neliels autobuss ar 6–18 vietām.
- taksobuss Neliels autobuss, kurā pasažierus pārvadā pa noteiktu maršrutu, bet bez fiksētām pieturām.
- busiņš Neliels autobuss; mikroautobuss.
- trīsuļods Neliels bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī.
- aerosols Neliels baloniņš, kurā iepildīta izsmidzināma viela kopā ar saspiestu gāzi.
- ūbele Neliels baložu dzimtas slaids putns ar neuzkrītošu krāsu toņu apspalvojumu, kam kakla sānos raibs laukums vai pusgredzens.
- bulka Neliels baltmaizes klaipiņš; smalkmaizīte.
- mirre Neliels balzamkoku dzimtas dzeloņains koks (Āfrikā), no kura iegūst aromātiskus sveķus.
- sīkbaļķis Neliels baļķis ar mazu diametru.
- pundurbērzs Neliels bērzu dzimtas krūms ar sīkām, apaļām lapām un sarkanbrūniem zariem [Betula nana].
- ormanītis Neliels bridējputns, kas dzīvo aizaugušu ūdenstilpju krastos, purvos, mitrās pļavās.
- intermeco Neliels brīvas formas instrumentāls skaņdarbs.
- karavela Neliels buru kuģis.
- kniksis Neliels ceļa palocījums, piem., sveicinot, pateicoties.
- maizīte Neliels cepts konditorejas izstrādājums ar dažādām piedevām; smalkmaizīte.
- tomahauks Neliels cirvītis ar rokturi, ko Amerikas indiāņi lietoja kā darbarīku vai ieroci.
- pīppauze Neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai.
- mazdārziņš Neliels dārzs, kas ierīkots uz atsevišķa personas rīcībā piešķirta zemes gabala; ģimenes dārziņš.
- graķītis Neliels daudzums (stipra) alkoholiskā dzēriena; mēriņš.
- simts grami Neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
- simts gramu Neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
- cūkdelfīns Neliels delfīns ar strupu, noapaļotu purnu; jūrascūka.
- garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis ar vāji pārkaļķotu čaulu, kura vairākas sugas lieto uzturā; krevete.
- krevete Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis; garnele.
- mārks Neliels dīķis, kas paredzēts šķiedraugu (piem., linu) mērcēšanai.
- brigantīna Neliels divmastu burinieks ar taisnām burām priekšējā mastā un slīpām burām otrā mastā.
- tītiņš Neliels dzeņu dzimtas putns [Junx torquilla].
- tase Neliels dzeramais trauks ar osu.
- čakstīte Neliels dziedātājputns ar īsu, samērā platu knābi un brūngani raibu apspalvojumu.
- erickiņš Neliels dziedātājputns ar rūsgansarkanīgu asti.
- sniedze Neliels dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu [Plectrophenax nivalis].
- somzīlīte Neliels dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu – somu [Remiz pendulinus].
- kverkšķis Neliels dzīvnieks (parasti suns).
- tējnīca Neliels ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama tēja, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
- paipala Neliels fazānu dzimtas pļavu putns ar brūngani raibu muguru un gaišu garenu svītrojumu uz sāniem [Coturnix coturnix].
- kumoss Neliels gabals (kā ēdama).
- dūmaka Neliels gaisa necaurspīdīgums, kas rodas, gaismai izkliedējoties no sīkiem ūdens pilieniem zemei tuvā gaisa slānī.
- sedziņa Neliels galdauts.
- galdiņš Neliels galds restorānā, kafejnīcā u. tml., kas paredzēts apmeklētāju apkalpošanai.
- lakatiņš Neliels galvas apsegs – parasts četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
- puļķis Neliels garens koka (retāk cita materiāla) priekšmets, ko lieto, piem., kā aizbāšanai.
- kārpiņa Neliels gļotādas veidojums, izaugums.
- uzmetums Neliels grafikas, glezniecības vai tēlniecības darbs ātrā izpildījuma manierē; arī skice.
- vinjete Neliels grafisks rotājums grāmatā (piem., uz vāka, titullapā, tekstā).
- grauzdiņš Neliels grauzdētas vai apceptas maizes gabaliņš; grauzdēta vai apcepta maizes šķēle.
- jūrascūciņa Neliels grauzēju kārtas domesticēts dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes [Cavia porcellus].
- šinšilla Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu un skaistu sudrabaini pelēku apmatojumu.
- pele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar smailu purnu, garu, tievu asti un pelēku, brūnganu vai dzeltenīgu apspalvojumu.
- vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
- lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam pakaļkājas daudz garākas nekā priekškājas un kas pārvietojas lēcieniem.
- limfmezgls Neliels ieapaļš veidojums, kas producē limfocītus, antivielas un filtrē limfu.
- bedrīte Neliels iedobums (parasti vaigos, zodā).
- iedobulis Neliels iedobums (parasti zemes virsmā).
- introdukcija Neliels ievads lielas formas skaņdarba sākumā.
- starpspēle Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs; starpposms starp skaņdarbu daļām; arī īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums; intermeco.
- prelūdija Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem).
- novelete Neliels instrumentāls skaņdarbs.
- kārpa Neliels izaugums (piem., uz auga mizas, augļiem).
- paugurs Neliels izcilnis (anatomisks veidojums) uz (kā) virsmas.
- cinis Neliels izcilnis (parasti zemā, purvainā vietā).
- knibucis Neliels izcilnis; sīka detaļa (priekšmetam); knibulis.
- knibulis Neliels izcilnis; sīka detaļa (priekšmetam).
- humoreska Neliels jautrs instrumentāls skaņdarbs.
- uzjumtenis Neliels jumtveida pārsegums (piemēram, virs durvīm, vārtiem).
- plaukstdators Neliels kabatas formāta dators, ko var novietot uz vienas rokas plaukstas.
- raudze Neliels kādas vielas daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
- ēdelveiss Neliels kalnu augs ar sīkiem, dzeltenbaltiem ziediem un mīkstām, pelēkzaļām lapām.
- vimpelis Neliels karodziņš, kas parasti piestiprināts vertikāli pie kāta ar pamatni un ko piešķir par nopelniem, uzvaru u. tml.
- signālkarodziņš Neliels karodziņš, kas paredzēts signalizēšanai.
- rullītis Neliels kinolentes fragments.
- lauce Neliels klajums (mežā).
- smiltsērkšķis Neliels koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem.
- pistācija Neliels koks vai krūms, kas satur sveķus un ēteriskās eļļas un kam ir riekstiem līdzīgi augļi.
- cepums Neliels konditorejas izstrādājums no miltiem, cukura, olām un taukvielām.
- kūka Neliels konditorejas izstrādājums no saldas mīklas (parasti ar pildījumu un garnējumu).
- ūka Neliels konusveida izaugums mīksto aukslēju mugurējās daļas malas vidū.
- ugunskrupis Neliels krupis ar zaļgani pelēku muguru un zilgani melnu vēderu ar spilgtiem oranžsarkaniem plankumiem un baltiem punktiem [Bombina bombina].
- jahta Neliels kuģis (piem., atpūtas braucienam, tūrismam).
- kuteris Neliels kuģis ar daļēji vai pilnīgi slēgtu korpusu.
- traleris Neliels kuģis ar trali, kas paredzēts zivju zvejniecībai.
- saiva Neliels laiviņveida rīks pavediena uztīšanai (piem., aušanai).
- skupsna Neliels lakstaugu kopums, cers.
- skvērs Neliels laukums ar apstādījumiem (parasti pilsētā).
- palēciens Neliels lēciens.
- sikspārnis Neliels lidojošs zīdītājs (naktsdzīvnieks) ar lielām ausīm, zīdainu apmatojumu un lidplēvi pie priekšējām ekstremitātēm.
- lietutiņš Neliels lietus.
- stance Neliels lirisks dzejolis ar prātniecisku saturu.
- skatlodziņš Neliels logs (kā) vizuālai kontrolei.
- savrupiene Neliels lokāls ģeogrāfisks komplekss, ģeogrāfiskās ainavas sastāvdaļa, kas aptver veselas izliektas vai ieliektas reljefa formas, piem., atsevišķu pauguru, ieplaku, ielejas nogāzi, terasi vai palieni.
- diktofons Neliels magnetofons runas ierakstīšanai un atskaņošanai.
- zebenieks Neliels maiss, tarba (piem., auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai).
- pagale Neliels malkas gabals (parasti atzāģēts, atskaldīts no apaļkoka).
- skūteris Neliels mazlitrāžas motorollers.
- taksis Neliels medību suns ar garenu, lokanu ķermeni, līkām uz āru izvērstām īsām kājām, nošļukušām, samērā garām ausīm un labu ožu.
- pinčers Neliels medību suns ar smailām ausīm un īsu, gludu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
- baloniņš Neliels metāla trauks, kurā iepildīta gāzveida viela.
- skupsna Neliels mežs; arī koku, krūmu puduris.
- valgums Neliels mitrums, slapjums.
- miklums Neliels mitrums.
- ķauķis Neliels mušķērāju dzimtas dziedātājputns ar tumšpelēku vai brūnganu mugurpuses apspalvojumu un gaišāku vēderpusi, kas ligzdo tuvu zemei.
- lauku kapela Neliels muzikantu ansamblis (kas spēlē svinībās, sarīkojumos).
- kafijkoks Neliels mūžzaļš koks vai krūms, no kura augļiem iegūst kafijas pupiņas.
- staipeknis Neliels mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām.
- actiņa Neliels novērošanas lodziņš, lūciņa (durvīs).
- kapela Neliels orķestris, instrumentāls ansamblis.
- lauku kapela Neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti.
- dobums Neliels padziļinājums (kādā virsmā); tukša telpa, tukšs vidus (kādā priekšmetā).
- kabata Neliels padziļinājums, iedobums (piem., audos).
- sētiņa Neliels pārnēsājams nožogojums bērnam, kas sāk rāpot, staigāt; manēža.
- kapucīns Neliels pērtiķis ar platu degunu, īsu purnu un galvas apmatojumu, kas atgādina kapuci.
- piekariņš Neliels piekarams rotājums, neliela piekarama detaļa.
- kabatlakatiņš Neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats.
- skārdene Neliels plāna metāla trauks škidrum uzglabāšanai; skārda kārba.
- kaķis Neliels plēsēju kārtas mājdzīvnieks, kas medī peles, žurkas, putnus.
- spīgulis Neliels priekšmets, veidojums, kas spīguļo.
- priekšiņa Neliels priekšnams.
- silava Neliels priežu vai egļu mežs, audze.
- tēlojums Neliels prozas daiļdarbs, kam sižetā nav ietverta ārēja darbība, notikumi.
- apodziņš Neliels pūču dzimtas putns ar brūni pelēkiem raibumiem mugurpusē un balti brūnām gareniskām svītriņām vēderpusē [Glaucidium passerinum].
- putniņš Neliels putns.
- paleja Neliels reljefa pazeminājums; neliela ieleja.
- traktieris Neliels restorāniņš.
- lokāls Neliels restorāns (parasti tāds, kas darbojas vēlu naktī un kurā sniedz izklaidējošus priekšnesumus); naktslokāls.
- naktslokāls Neliels restorāns, kas parasti darbojas vēlu naktī un kurā sniedz izklaidējošus priekšnesumus; lokāls [2].
- bistro Neliels restorāns, krodziņš; ēdināšanas uzņēmums (parasti ar ātru apkalpošanu).
- taverna Neliels restorāns, krogs (piem., Itālijā).
- pabs Neliels restorāns, kurā ir alkoholisko dzērienu bārs; krogs (Lielbritānijā, Īrijā).
- slotiņa Neliels rīks (piem., kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un, parasti, roktura, kāta.
- svilpe Neliels rīks, arī akustiska signālierīce, kurā skaņu (parasti vienā augstumā) rada gaisa strūkla.
- vālīte Neliels rīks, kas pēc formas atgādina vāli.
- mandele Neliels rožu dzimtas koks vai krūms ar sārtiem vai baltiem ziediem.
- humoreska Neliels sacerējums prozā vai dzejā, kurā autors labsirdīgi pazobojas par sabiedrības dzīves parādībām vai cilvēka rakstura īpašībām.
- meteoroīds Neliels Saules sistēmas kosmiskais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā.
- ieplaka Neliels sekls iedobums, pazeminājums (piem., ceļa, laukuma virsmā).
- arabeska Neliels skaņdarbs ar smalku, rotaļīgu raksturu.
- rondīno Neliels skaņdarbs rondo formā.
- impresija Neliels skaņdarbs, kas attēlo šādus iespaidus, noskaņas.
- starpspēle Neliels skats vai aina starp lugas vai operas cēlieniem (parasti ar komisku raksturu); intermēdija.
- intermēdija Neliels skats vai aina starp lugas vai operas cēlieniem (parasti ar komisku raksturu).
- mitrums Neliels slapjuma daudzums.
- gugatnis Neliels sloku dzimtas melnbalts purva putns [Philomachus pugnax].
- krāģis Neliels sols; arī ķeblis.
- spilventiņš Neliels spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai.
- pastarpa Neliels starplaiks.
- foksterjers Neliels suns (terjers), kuru sākotnēji izmantoja lapsu izcelšanai no alām.
- apakštase Neliels šķīvis, ko paliek zem tases, krūzītes, glāzes u. tml.
- tinējs Neliels tauriņš ar raibiem spārniem, kura kāpuri tinas augu lapās.
- tīklkode Neliels tauriņš, kura kāpuri dzīvo tīklojumos uz augiem un bojā tos.
- ratiņi Neliels transportlīdzeklis ar (parasti) četriem riteņiem (kā) pārvadāšanai.
- motokamanas Neliels transportlīdzeklis, kuram ir slēpju slieces un motocikla dzinējs.
- ķobis Neliels trauks (piem., tase, bļodiņa, vāzīte).
- mēriņš Neliels trauks alkoholisku dzērienu dzeršanai.
- cukurtrauks Neliels trauks cukura pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai.
- krējumtrauks Neliels trauks krējuma pasniegšanai galdā.
- piparnīca Neliels trauks piparu pasniegšanai galdā.
- pipartrauks Neliels trauks piparu pasniegšanai galdā.
- tintnīca Neliels trauks rakstīšanai paredzētās tintes uzglabāšanai.
- sviestnīca Neliels trauks sviesta pasniegšanai galdā.
- sālstrauks Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālnīca.
- sālnīca Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālstrauks.
- ķocis Neliels trauks.
- saksauls Neliels tuksnešu un pustuksnešu koks vai krūms ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām [Haloxylon ammodendron].
- laiva Neliels ūdens transportlīdzeklis ar atklātu virsu.
- rumba Neliels ūdenskritums; krāce ar strauju ūdenslīmeņa kritumu.
- zīriņš Neliels ūdensputns ar slaidiem spārniem, sekli šķeltu asti un īsām kājām.
- dobe Neliels uzirdinātas un augu audzēšanai sagatavotas augsnes laukums (parasti paaugstināts); augu stādījums šādā laukumā.
- sīkuzņēmums Neliels uzņēmums ar mazu apgrozījumu.
- ķieģeļnīca Neliels uzņēmums, kurā ražo ķieģeļus.
- vagonete Neliels vagons vai platforma kravas pārvadāšanai pa šaursliežu, trošu u. tml. ceļiem.
- laputs Neliels vai sīks kukainis ar mīkstu ķermeni, kas dzīvo uz augu lapām un sūc to sulu.
- špics Neliels vai vidēja lieluma dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
- tārtiņš Neliels vai vidēja lieluma putns, kas uzturas ūdenstilpju tuvumā.
- šņibītis Neliels vai vidēja lieluma sloku dzimtas putns ar pagaru, mazliet uz leju liektu knābi, kas ligzdo galvenokārt tundrā.
- cikāde Neliels vai vidēji liels augu sūcēju kukainis, kas spēj radīt spēcīgas, čirkstošas skaņas.
- tīklspārnis Neliels vai vidēji liels kukainis ar diviem pāriem caurspīdīgu, ļoti dzīslainu spārnu.
- raibspārnis Neliels vai vidēji liels tauriņš, kam ir raksturīgi melni spārni ar sarkaniem raibumiem.
- tukāns Neliels vai vidēji liels tropu putns ar milzīgu knābi spilgtās krāsās un melnu apspalvojumu ar košiem akcentiem.
- zīdkoks Neliels vasarzaļš koks, ar kura lapām barojas zīdtauriņu kāpuri.
- burunduks Neliels vāveru dzimtas grauzējs ar svītrainu muguru.
- piedēklis Neliels veidojums (organismā), kas atzarojas vai ir atkarīgs no kāda cita orgāna.
- klitors Neliels veidojums sievietes ārējos dzimumorgānos (starp kaunuma lūpu priekšējiem galiem), kuru kairinot, rodas dzimumuzbudinājums; kuteklis.
- piparbodīte Neliels veikals.
- atraitnīte Neliels vijolīšu ģints lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
- rokzāģis Neliels zāģis ar vienu rokturi; rokas zāģis.
- vienrocis Neliels zāģis ar vienu rokturi; rokzāģis.
- pleķis Neliels zemes gabals; neliela teritorija, vieta.
- paugurs Neliels zemes virsas paaugstinājums.
- mangusts Neliels zīdītājs, kas pārtiek no žurkām, čūskām, ķirzakām un ir izplatīts Āfrikā, Dienvidāzijā.
- kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar (parasti) spilgti dzeltenu vai dzeltenzaļganu apspalvojumu [Serinus canaria].
- garastīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar baltu galvu un garu asti, kas parasti uzturas lapkoku audzēs.
- kaņepītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar brūngani pelēku apspalvojumu, kas pārtiek no augu sēklām, pumpuriem [Acanthis cannabina].
- cielava Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar garu asti.
- sarkanrīklīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kam raksturīgs oranžs galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums [Erithacus rubecula].
- stērste Neliels zvirbuļveidīgo kārtas lauku putns ar īsu, pie pamata resnu knābi.
- strazds Neliels zvirbuļveidīgo kārtas melns, pelēks vai brūngans dziedātājputns ar pagaru dzeltenu vai brūnu knābi.
- bezdelīga Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar tumšiem, smailiem spārniem, gaišu pakrūti un dziļi šķeltu asti.
- ķivulis Neliels žubīšu dzimtas dziedātājputns ar dzeltenzaļu apspalvojumu un melnu galvas virsu.
- ciba Neliels, apaļš (krijas vai bērza tāss) trauks ar vāciņu.
- pika Neliels, apaļš (parasti kā mīksta) veidojums; gabals.
- pumpa Neliels, apaļš raibums.
- bumbulis Neliels, apaļš veidojums.
- zirģelis Neliels, arī ļoti vājš, izkāmējis zirgs.
- dzelksnis Neliels, ass izvirzījums (priekšmetam).
- kurmis Neliels, augsnē dzīvojošs kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks ar samtainu, tumšu apmatojumu, smailu purnu un lāpstas veida priekškāju pēdām.
- īss Neliels, bet straujš (par kustību).
- kāmis Neliels, drukns grauzēju kārtas dzīvnieks ar īsām kājām un vaigu maisiem barības vākšanai.
- murkšķis Neliels, drukns vāveru dzimtas grauzējs ar biezu vienkrāsainu apmatojumu, mazām ausīm, un īsu asti, kas mitinās dziļās alās.
- ķeģis Neliels, drukns žubīšu dzimtas putns ar pelēcīgi brūnu mugurpusi, sarkanu pieri (un sarkanīgām krūtīm tēviņiem).
- zvirbulis Neliels, drukns, pamatā pelēkbrūni raibs, putns ar īsu, samērā resnu knābi.
- klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piem., ūdenī, buljonā.
- pele Neliels, ieapaļš priekšmets ar diviem taustiņiem (labo un kreiso), ko lieto darbam ar datoru.
- nūjiņa Neliels, iegarenas formas priekšmets.
- čuņčiņš Neliels, īpaši kustīgs, veikls zaļganpelēks dziedātājputns, ligzdo biezos krūmos, mazās eglītēs [Phyloscopus collybita].
- grieze Neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas [Crex crex].
- uzkalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums; pakalns.
- pakalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums; uzkalns.
- knapsieriņš Neliels, kaltēts (parasti konusveida) biezpiena sieriņš.
- lāčsomainis Neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plats purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs; koala.
- blašķe Neliels, līdzi nēsāšanai piemērots, plakans un blīvi noslēdzams trauks.
- noktirne Neliels, liriska rakstura skaņdarbs (parasti klavierēm).
- kancona Neliels, liriska rakstura vokāls vai instrumentāls skaņdarbs.
- spira Neliels, lodveida formas ekskrementu gabaliņš (dažiem dzīvniekiem).
- niecīgs Neliels, ļoti mazs (par darbību, procesu).
- sliņķis Neliels, mazkustīgs zīdītājs (Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas mežos), kas uzturas kokos, parasti iekāries zaros ar galvu uz leju un pārtiek no augu barības.
- sīks Neliels, mazs (par augiem, to daļām).
- pasīks Neliels, mazs.
- pieticīgs Neliels, mazs.
- sīks Neliels, nebūtisks.
- kāds Neliels, nenoteikts skaits; nedaudz.
- nieks Neliels, nenozīmīgs vai mazvērtīgs priekšmets.
- lēkšķe Neliels, neregulāras formas (kā, piem., sniega, mitru netīrumu) kopums.
- nieks Neliels, niecīgs (kā daudzums).
- neievērojams Neliels, niecīgs, vērā neņemams.
- poga Neliels, parasti apaļas formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
- plācenītis Neliels, parasti apaļš (piem., biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, ko cep uz pannas.
- sīkums Neliels, parasti mazvērtīgs priekšmets.
- smalkmaizīte Neliels, parasti salds, konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām.
- vīkšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piem., zāles, salmu, pakulu) kopums.
- vīšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piem., zāles, salmu) kopums, ko var saņemt saujā; vīkšķis (1).
- olis Neliels, parasti ūdens nogludināts, noapaļots akmens.
- strupaste Neliels, pelei līdzīgs grauzējs ar īsu, apmatotu asti.
- sicista Neliels, pelei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar ļoti garu asti, dzeltenbrūnu apspalvojumu un melnu svītru pār muguru; kārtainā lēcējpele.
- cirslis Neliels, pelei līdzīgs kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks.
- lakstīgala Neliels, pelēkbrūns dziedātājputns, kura dziedāšana ir skaļa un ar raksturīgu melodiskumu [Luscinia luscinia].
- cīrulis Neliels, pelēkbrūns dziedātājputns.
- tilbīte Neliels, pelēkbrūns sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un tievām, pagarām kājām.
- šķipsna Neliels, pirkstos saņemams (kā) kopums.
- mente Neliels, plakans, parasti koka rīks (kā maisīšanai).
- sermulis Neliels, plēsīgs dzīvnieks ar slaidu, lokanu ķermeni.
- sesks Neliels, plēsīgs dzīvnieks ar slaidu, spēcīgu ķermeni, īsām kājām, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala asi smakojošu sekrētu [Mustela putorius].
- lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs, zivij līdzīgs jūras dzīvnieks bez galvaskaus, ar lancetisku astes spuru.
- frāze Neliels, relatīvi pabeigts skaņdarba, melodijas posms.
- kumšķis Neliels, rokā (saujā) paņemams (kā) kopums.
- šķipsna Neliels, saujā saņemams matu kopums.
- grimulis Neliels, smags kāda materiāla gabals pie tīkla vai pie makšķeres auklas to iegremdēšanai ūdenī.
- glāze Neliels, stāvs stikla trauks bez osas dzeršanai; šāds trauks kopā ar tā saturu.
- ratiņi Neliels, stumjams transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai.
- bļitka Neliels, šaurs, no metāla izgatavots zivju māneklis ar āķi, ko lieto zemledus zvejā; žibulis.
- žibulis Neliels, šaurs, no metāla izgatavots zivju māneklis ar āķi.
- zvirgzds Neliels, šķautņains akmens.
- irbulis Neliels, tievs kociņš vai stienītis.
- pundurkoks Neliels, uz pundurpotcelma izaudzēts augļu koks, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu.
- pušķis Neliels, vienā galā cieši vienkopus augošu matu, spalvu kopums (dzīvniekiem).
- tenderis Neliels, vienmasta buru kuģis; neliels palīgkuģis.
- neizteikts Neliels; tāds, kas izpaužas, iezīmējas samērā nedaudz.
- paknaps Neliels.
- skaidiņa Nelielu skaidu formā sasmalcināti pārtikas produkti.
- tukšgaita Nelietderīga, veltīga darbība; bezdarbība.
- izsviest Nelietderīgi izdot, iztērēt (parasti naudu).
- izšķērdēt Nelietderīgi izlietot (piem., spēkus, laiku).
- ķērnāt Nelietderīgi izlietot, iztērēt.
- izniekot Nelietderīgi izšķiest (piem., spējas, dotības).
- noniekot Nelietderīgi izšķiest; izniekot.
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā.
- paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (piem., no materiālām vērtībām).
- nomest zemē Nelietderīgi iztērēt; izšķiest.
- notriekt Nelietderīgi notērēt, parasti uzdzīvē.
- izniekot Nelietderīgi pavadīt (laika posmu).
- nomuļļāties Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu), nespējot panākt kādu rezultātu.
- nomuļļāt Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu).
- niekot Nelietderīgi šķiest, izmantot.
- izšķiest Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piem., spēkus, laiku).
- šķērdēties Nelietderīgi, nevajadzīgi tērēt naudu, materiālas vērtības u. tml.
- šķērdēt Nelietderīgi, nevajadzīgitērēt.
- nomest zemē Nelietderīgi, veltīgi aizvadīt, nodzīvot (kādu laikposmu).
- izšķērdēt Nelietderīgi, vieglprātīgi iztērēt (naudu, materiālas vērtības).
- riebeklība Nelietīga, nekrietna rīcība.
- cūcība Nelietīga, zemiska rīcība; nekrietnība, nejēdzība.
- draņķis Nelietīgs cilvēks; slikts, nepaklausīgs mājdzīvnieks.
- nelietis Nelietīgs cilvēks.
- riebeklis Nelietīgs, nekrietns cilvēks.
- cūcīgs Nelietīgs, zemisks, nekrietns, nejēdzīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dirsa Nelietis.
- ragulops Nelietis.
- taupīt Nelietot, netērēt ar mērķi saglabāt (ko kādam nolūkam).
- aiztikt Nelikt mierā, apvainojot, aizskarot (ar vārdiem).
- uzurpācija Nelikumīga (kā) varas sagrābšana vai cita tiesību piesavināšanās.
- malumedniecība Nelikumīga medniecība.
- kukuļdošana Nelikumīga rīcība – kāda materiāla labuma nodošana amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
- kukuļņemšana Nelikumīga rīcība – kāda materiāla labuma pieņemšana atlīdzības veidā par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
- kukuļošana Nelikumīga rīcība – kukuļa (3) došana un tā pieņemšana.
- maluzvejniecība Nelikumīga zvejniecība.
- nelikumība Nelikumīga, neatļauta, arī prettiesiska darbība, rīcība.
- kontrabanda Nelikumīga, slepena preču vai citu vērtību pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātās preces vai citas vērtības.
- malumedības Nelikumīgas medības.
- ielauzties Nelikumīgi iekļūt, pieslēgties.
- kriminālaborts Nelikumīgi izdarīts aborts.
- piesavināties Nelikumīgi padarīt (ko) par savu.
- uzurpēt Nelikumīgi sagrābt (varu) vai piesavināties (cita tiesības).
- pārkāpt Nelikumīgi, arī slepeni šķērsot (valsts robežu).
- mala Nelikumīgs (par darbību, nodarbošanos, kam nav nepieciešamās atļaujas); tāds, kas nelikumīgi nodarbojas (ar ko tādu, kam nepieciešama atļauja).
- kreiss Nelikumīgs, neatļauts.
- slengs Neliterāra leksika; žargons.
- žargons Neliterārās valodas paveids, ko, parasti sarunvalodā, lieto noteikta sociālā vai profesionālā grupa.
- iracionāls Neloģisks, neizprotams.
- ortodoksija Nelokāma, konsekventa sekošana kādiem principiem un atzinumiem.
- izsauksmes Nelokāms vārds, ko izmanto īsai, emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; interjekcija.
- ciets kā krams Nelokāms, nejūtīgs, nepielūdzams.
- uzticīgs Nelokāms, pastāvīgs (savos uzskatos, rīcībā, attieksmē pret kādu, ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas, parasti dzīvnieks) nemaina savu iepriekšējo stāvokli vai atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
- spaidīt Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi rīkoties, dzīvot.
- aizliegt Neļaut (ko darīt); nepieļaut, ka (kas) notiek, norisinās, tiek izplatīts, demonstrēts.
- nomākt Neļaut attīstīties; padarīt vājāku, novājināt.
- apspiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties; nomākt.
- dzēst Neļaut degt tālāk (ugunij, liesmām); neļaut (kam degošam) degt tālāk.
- saturēt Neļaut izdalīties, izplūst no organisma.
- bloķēt Neļaut izmantot; aizturēt.
- pievaldīt Neļaut izpaust.
- noslāpēt Neļaut izpausties, nomākt.
- nosmacēt Neļaut izpausties, nomākt.
- aizturēt Neļaut izpausties; savaldīt.
- apspiest Neļaut izpausties.
- aizslēpt Neļaut saskatīt (ko), atrodoties, aizvirzoties (kam) priekšā, arī aizvirzot (ko) priekšā.
- nedoties rokā Neļaut sevi saķert, sagūstīt.
- nedoties rokās Neļaut sevi saķert, sagūstīt.
- atstumt Neļaut vairs piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.).
- atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt); būt par cēloni, ka nedara (ko).
- studentneļķe Neļķe ar ziediem čemuros.
- ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļodzīgu pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
- gauri Neļķu dzimtas lakstaugi ar stāvu, posmotu stublāju un neīstos mieturos sakopotām šaurām, īsām lapām (aug tīrumos, ceļmalās, dārzos kā nezāle). [Spergula arvensis].
- plīvurpuķe Neļķu dzimtas zarains lakstaugs ar zilganzaļām lapām un sīkiem, baltiem, arī iesārtiem zvaigžņveida ziediem; ģipsene.
- ģipsene Neļķu dzimtas zarains lakstaugs ar zilganzaļām lapām un sīkiem, baltiem, arī iesārtiem zvaigžņveida ziediem; plīvurpuķe.
- pastāvīgs Nemainīgs, bez svārstībām.
- konstants Nemainīgs, pastāvīgs.
- balagāns Nemāksliniecisks, zemas kvalitātes priekšnesums.
- dabisks Nemākslots, neviltots; īsts, patiess.
- dabīgs Nemākslots.
- izbungot Nemākulīgi atskaņot (parasti ar klavierēm).
- saķēzīt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt; arī saķēpāt.
- klimperēt Nemākulīgi spēlēt (parasti klavieres).
- saķērnāt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, iztērēt; arī saķēpāt.
- ķēzīt Nemākulīgi, nelietderīgi izmantot, tērēt.
- smērējums Nemākulīgi, neprofesionāli izpildīts darbs (piem., attēls, teksts).
- kleķerēt Nemākulīgi, pavirši ko darīt (piem., krāsot, zīmēt, rakstīt).
- ķērnāties Nemākulīgi, tērējot laiku ko darīt; ķēpāties (1).
- nemākulis Nemākulīgs cilvēks.
- iezagties Nemanāmi iestāties (par laika posmu, parādībām dabā).
- piezagties Nemanāmi, negaidot izraisīties (piem., par psihisku stāvokli).
- piezagties Nemanāmi, negaidot rasties, izraisīties.
- kust Nemanot tikt izdotam.
- proletariāts Nemantīgo iedzīvotāju slānis, kam iztikas avots ir algots darbs; strādniecība, strādnieku šķira.
- nematodoze Nematožu izraisīta (cilvēku, dzīvnieku, augu) invāzijas slimība; helmintoze.
- matgalvis Nematožu klases parazīts (parasti cilvēka organismā).
- trihinella Nematožu klases veltņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā.
- nenieka Nemaz.
- knosīties Nemierīgi grozīties, kasīties, knibināties; būt nemierīgam.
- saknosīties Nemierīgi sakustēties; kļūt, parasti pēkšņi, nemierīgam.
- bažas Nemiers, bailes.
- bailes Nemiers, rūpes, bažas (par ko).
- nemiernieks Nemieru, sacelšanās dalībnieks.
- izlaist Neminēt, nepateikt; neuzrakstīt.
- fēnikss Nemirstības, mūžīgās atjaunošanās, atdzimšanas simbols – mitoloģisks putns, kas pēc sadegšanas atdzimst no pelniem.
- virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
- ēst Nemitīgi pārmest, sagādāt ciešanas (kādam).
- vaukšķēt Nemitīgi runāt, izteikt savu vai citu viedokli.
- būt nomodā Nemitīgi rūpēties (par ko).
- grauzt Nemitīgi teikt, atgādināt ko nepatīkamu, radot (kādā) nemieru.
- zaļš Nenobriedis, negatavs (piem., par augļiem, ogām).
- brīvs Nenodarbināts, neaizņemts (par cilvēku).
- mocarella Nenogatavināts pusmīkstais siers, kam raksturīga ar maiga garša, slāņveidīga tekstūra un ko gatavo no bifeļmātes, kazas vai govs piena.
- izgāzties Nenokārtot pārbaudījumu; izdarot ko slikti, nemākulīgi, piedzīvot neveiksmi, kaunu.
- nokavēt Nenokļūt (satiksmes līdzeklī) pirms tā atiešanas.
- pilnpiens Nenokrejots piens.
- acīmredzot Nenoliedzami, neapšaubāmi.
- nomētāt Nenolikt vietā; nevīžīgi, nekārtīgi nomest; izmētāt (ko).
- nekrist Nenonākt (kādā, parasti nevēlamā) psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- nekrist Nenonākt (nevēlamā, bīstamā situācijā, apstākļos u. tml.).
- blēņas Nenopietna, nelietderīga rīcība, darbība.
- pļāpas Nenopietna, nenozīmīga saruna; tenkas.
- knakstīties Nenopietni ko darīt, niekoties.
- viegls Nenopietns, vieglprātīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- švalis Nenopietns, vieglprātīgs jauns cilvēks.
- sadisms Nenormāla tieksme uz cietsirdību, tīksmināšanos par citu ciešanām.
- ārprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza darbība.
- kreizī Nenormāls, traks.
- parabola Nenoslēgta plaknes līkne, kurā katrs punkts ir vienādā attālumā no dotā punkta un dotās taisnes.
- šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs, strauji mainīgs.
- jebkad Nenoteiktā, nezināmā laikā, brīdī; vienalga kad, jebkurā laikā.
- jebkur Nenoteiktā, nezināmā vietā; vienalga kur.
- nekonsekvence Nenoteiktība, svārstīgums (piem., spriedumos, rīcībā); konsekvences trūkums.
- strēķis Nenoteikts (kā) daudzums.
- jebkāds Nenoteikts (kādā priekšmetu, parādību grupā); vienalga kāds.
- hameleons Nenoteikts cilvēks, kas atkarībā no situācijas maina savas domas un uzskatus.
- ļaudis Nenoteikts cilvēku kopums; cilvēki.
- plūstošs Nenoteikts, arī mainīgs (par kā apveidu, virzību).
- dažs Nenoteikts, neliels skaits; nedaudz.
- šaubīgs Nenoteikts, nepastāvīgs (par laikapstākļiem).
- mulss Nenoteikts, neskaidri jaušams.
- jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts (priekšmets, parādība); vienalga kas.
- kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, vēl neminēts.
- vairāki Nenoteikts, samērā neliels (parasti cilvēku) skaits.
- nekonsekvents Nenoteikts, svārstīgs (piem., spriedumos, rīcībā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- izpalikt Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu).
- aizkavēties Nenotikt, nenorisināties paredzētajā laikā.
- nojukt Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu u. tml.).
- izjukt Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu).
- atkrist Nenotikt, netikt īstenotam.
- gaistošs Nenoturīgs, īslaicīgs, ātri zūdošs.
- labils Nenoturīgs, nestabils.
- nenovīdība Nenovēlība; skaudība.
- nenovīdīgs Nenovēlīgs, skaudīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzklupt Nenovēršami iestāties, iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (piemēram, par apstākļiem).
- neizbēgams Nenovēršams.
- lidināties pa mākoņiem Nenovērtēt reālo situāciju.
- muļķība Nenozīmīgs apstāklis; blēņas, nieks.
- tukšs kā izšauta plinte Nenozīmīgs, bezsaturīgs.
- vājš Nenozīmīgs, nepietiekams; tāds, kas ir samērā nepārliecinošs.
- neraugoties Neņemot vērā (ko).
- nošķaudīties Neņemt vērā, ignorēt.
- nerēķināties Neņemt vērā, neievērot (kāda gribu, vajadzības u. tml.).
- subjektīvisms Neobjektīva, personisko ieskatu un interešu nosacīta attieksme.
- neofašists Neofašisma piekritējs.
- jumts Neoficiāla aizsargstruktūra (parasti noziedzīgām organizācijām).
- kuluāri Neoficiālas situācijas vai apstākļi, arī neoficiālas tikšanās.
- baumas Neoficiālas ziņas, kas izplatās sabiedrībā.
- kakts Neoficiāls; neatļauts, nelikumīgs.
- neoimpresionists Neoimpresionisma pārstāvis.
- jaunklasicisms Neoklasicisms.
- neonacists Neonacisma piekritējs.
- funktieris Neordināra domāšana.
- neoreālists Neoreālisma pārstāvis.
- sērskābe Neorganiska skābe – bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas.
- minerālviela Neorganisks ķīmisks savienojums.
- burzma Neorganizēts kustīgu ļaužu pūlis; drūzma, jūklis.
- murskulis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums; mudžeklis.
- jūklis Neorganizēts, kustīgs (daudzu cilvēku, retāk dzīvnieku) kopums; burzma, drūzma.
- mudžeklis Neorganizēts, kustīgs (dzīvu būtņu) kopums; jūklis.
- neoromantiķis Neoromantisma pārstāvis.
- dīžāties Nepacietīgi, nemierīgi mīdīties (parasti par zirgiem).
- kā uz (karstām) oglēm Nepacietīgi, nervozi.
- vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
- nešpetnis Nepaklausīgs, nepakļāvīgs cilvēks vai dzīvnieks; palaidnis.
- neklausīgs Nepaklausīgs.
- spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
- stīvēties Nepakļauties (par dzīvniekiem).
- turēties Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); valdīties.
- atsacīties Nepakļauties (rīkojumam, pavēlei).
- pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt to.
- spītēties Nepakļauties cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem).
- untums Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba; kaprīze.
- kaprīze Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba; untums.
- iegriba Nepamatota, untumaina (parasti pēkšņa) vēlēšanās.
- reabilitācija Nepamatoti apsūdzētas vai represētas personas iepriekšējo tiesību un reputācijas atjaunošana (ar tiesas vai administratīvu lēmumu).
- izraut Nepamatoti atdalīt (faktu, parādību u. tml.) no veseluma, kopuma.
- piešūt Nepamatoti piedēvēt (kādam ko noziedzīgu, krimināli sodāmu).
- siet Nepamatoti saistīt.
- utopija Nepamatots, fantāzijā radīts ideālas sabiedrības iztēlojums.
- atstāt Nepaņemt līdzi (piem., aizmirstot).
- maģija Neparasta pievilcība, burvība; vilinājums.
- knifs Neparasta rīcība, paņēmiens u. tml., lai (ko) panāktu, īstenotu, padarītu interesantu, pievilcīgu u. tml.; šādas rīcības, paņēmiena u. tml. rezultāts.
- izgājiens Neparasta, negaidīta rīcība, izturēšanās.
- gigants Neparasti liela būtne, neparasti liels cilvēks; milzis.
- titānisks Neparasti liels (pēc apjoma, intensitātes); tāds, kura veikšanai nepieciešams liels spēks, piepūle; neparasti intensīvs.
- ārprātīgs Neparasti liels, spēcīgs; ārkārtīgs.
- pasakains Neparasti skaists, labs; brīnišķīgs.
- burvīgs Neparasti skaists, ļoti jauks, ārkārtīgi patīkams.
- brīnišķīgs Neparasti skaists, valdzinošs, jauks.
- savāds Neparasti, neizprotami; dīvaini.
- brīnum Neparasti, pārsteidzoši, ļoti.
- burvība Neparasts skaistums.
- brīnišķīgs Neparasts, apbrīnojams, pārsteidzošs.
- fantastisks Neparasts, brīnišķīgs; izcils.
- neordinārs Neparasts, neikdienišķs.
- noslēpumains Neparasts, neizpētīts, savāds; tāds, kas valdzina ar savu neparastumu, savādumu.
- dīvains Neparasts, neizprotams, tāds, kas izraisa izbrīnu.
- ārkārtīgs Neparasts, nepiedzīvots, sevišķs; ārkārtējs (1).
- maģisks Neparasts, pārdabisks; vilinošs.
- ekstraordinārs Neparasts; ārkārtējs.
- eksotisks Neparasts.
- eksotika Neparastu, svešu, tālām zemēm raksturīgu īpatnību kopums.
- tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
- trakums Nepārdomāta, arī bezjēdzīga izturēšanās, rīcība.
- neprātība Nepārdomāta, neapdomīga, arī pārgalvīga, pārdroša rīcība.
- pārsteidzība Nepārdomāta, pārsteidzīga darbība, rīcība.
- iegadīties Neparedzēti iznākt, notikt (parasti kāda laika posmā).
- starpgadījums Neparedzēts, parasti nevēlams, gadījums, notikums kādā darbībā, norisē.
- nevietā Nepareizā vietā (ko nolikt, novietot u. tml.).
- izkropļojums Nepareiza, kļūdaina, aplama (piem., kāda procesa, norises) virzība.
- apskaitīt Nepareizi aprēķinot (naudu), apkrāpt (piem., pircēju).
- mānīt Nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
- detonēt Nepareizi darboties (par automašīnas motoru).
- pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
- aplam Nepareizi, arī muļķīgi.
- šreijā Nepareizi, greizi.
- lauzīt Nepareizi, kļūdaini runāt (citā valodā).
- atrast Nepareizi, nepamatoti izdomājis, izvēlējies (ko).
- ačgārns Nepareizs, aplams.
- maldi Nepareizs, aplams.
- maldīgs Nepareizs, aplams.
- aplams Nepareizs, arī muļķīgs.
- neriktīgs Nepareizs.
- neteikt Nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml.
- teikt Nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml.
- ienāši Nepārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgi, piem., iztecējumi no nāsīm.
- zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, sakņaugu lapas) lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
- laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita, kas izpaužas likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne, nākotne kā veselums.
- trajektorija Nepārtraukta līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis.
- elevators Nepārtrauktas darbības kravas pacēlājs vertikālā vai gandrīz vertikālā virzienā.
- slīdkāpnes Nepārtrauktas darbības pacelšanas iekārta kustīgu kāpņu veidā; eskalators.
- konveijers Nepārtrauktas darbības transportierīce (ar lenšu vai kausu virkni) beramkravu vai gabalkravu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.
- transportieris Nepārtrauktas darbības transportierīce (ar lenšu vai kausu virkni) beramkravu vai gabalkravu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.
- lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
- sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties (piem., par kukaiņiem).
- plūst Nepārtraukti tikt transportētam; nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
- mita Nepārtraukti, bez apstājas.
- plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu stāvokli).
- caurs Nepārtraukti, visu laika posmu.
- kontinuitāte Nepārtrauktība, pēctecība, turpināšanās.
- pastāvīgs Nepārtraukts, arī biežs.
- kontinuitīvs Nepārtraukts, pēctecīgs, savstarpēji saistīts.
- cirsmojums Nepārtrauktu cirsmu rinda, kas stiepjas noteiktā virzienā.
- tirāde Nepārtrauktu vārdu, teikumu virkne.
- kleptomānija Nepārvarama, slimīga tieksme zagt.
- kā mūris Nepārvarams, nesagraujams.
- nepārkāpjams Nepārvarams.
- izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) – piem., par priekšmetiem.
- nedoties Nepārvietoties un neiesaistīties (nodarbē, pasākumā u. tml.), arī nesākt (nodarbi, pasākumu).
- apakšuzņēmējs Nepastāvīgs uzņēmējs.
- kaprīzs Nepastāvīgs, krasi mainīgs (piem., par parādībām dabā).
- labils Nepastāvīgs, mainīgs (par vielām, ķīmiskiem procesiem).
- nenoturīgs Nepastāvīgs, mainīgs.
- nedrošs Nepastāvīgs, nestabils.
- nenoteikts Nepastāvīgs, svārstīgs, bieži mainīgs.
- norīt Nepateikt (piem., ko nevēlamu).
- dezinformācija Nepatiesa, arī apzināti sagrozīta informācija.
- pasaka Nepatiesas, nepamatotas ziņas, muļķības.
- samelot Nepatiesi atspoguļot (piem., par tekstu).
- sagrozīt Nepatiesi atspoguļot (piem., pārveidojot, neaplūkojot pilnībā).
- blēņas Nepatiesība, nenozīmīgs apstāklis; nieki.
- pīle Nepatiess izdomājums.
- mākslots Nepatiess, neīsts (par emocionālu stāvokli, tā izpausmi).
- pierakstījums Nepatiesu (skaitliski lielāku) datu uzrādījums.
- mizantropija Nepatika pret cilvēkiem.
- rusofobija Nepatika pret krieviem, krievu tautu; šīs nepatikas paušana.
- kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
- netīksme Nepatika.
- šļura Nepatīkama jezga, negatīvi vērtējama situācija.
- nelabums Nepatīkama, mokoša vemšanas sajūta; slikta fiziskā pašsajūta.
- mieles Nepatīkamas izjūtas, pārdzīvojumi.
- lomkas Nepatīkamas sajūtas (narkomānam) narkotiku lietošanas pārtraukuma laikā.
- dzelošs Nepatīkami ass, dedzinošs (par sajūtām).
- griezties Nepatīkami kairināt; izraisīt nepatīkamas izjūtas, radīt nepatiku.
- griezt Nepatīkami kairināt.
- šokēt Nepatīkami pārsteigt (kādu).
- sašaut Nepatīkami pārsteigt, psihiski satriekt (kādu).
- slikti Nepatīkami, neērti (būt kādos apstākļos, kādā situācijā).
- nelabi Nepatīkami, pretīgi.
- nelabi Nepatīkami, slikti.
- nūģis Nepatīkams cilvēks.
- mūdzis Nepatīkams vai kaitīgs dzīvnieks (piem., kukainis, tārps, rāpulis).
- nesmukums Nepatīkams, apkaunojošs notikums.
- nešķīstenis Nepatīkams, atbaidošs, arī kaitīgs dzīvnieks.
- neveikls Nepatīkams, neapskaužams.
- sājš Nepatīkams, nelabs; tāds, kurā izpaužas nepatika.
- nemīlīgs Nepatīkams, nelaipns.
- muļķīgs Nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli).
- ziepes Nepatīkams, nevēlams stāvoklis, nepatikšanas.
- šķērms Nepatīkams, slikts (par ēdienu, tā garšu).
- šķērms Nepatīkams, slikts (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- riebīgs Nepatīkams, slikts (piem., par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- nelāgs Nepatīkams, traucējošs.
- netīkams Nepatīkams.
- šmuce Nepatikšanas, apkaunojoša situācija (piem., kad atklājas kas nelikumīgs).
- mēsli Nepatikšanas.
- sūds Nepatikšanas.
- plūst Nepātraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
- žāvas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa ar atvērtu muti (piem., ja nāk miegs, māc garlaicība).
- žāvāties Nepatvaļīgi, dziļi ieelpot ar atvērtu muti (piem., ja nāk miegs, māc garlaicība).
- iekavēt Nepaveikt paredzētajā laikā.
- nokavēt Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
- nokavēties Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
- instinkts Nepazināta tieksme, nojauta.
- kvorums Nepieciešamais (piem., sapulces, sēdes) dalībnieku skaits, lai (tā) būtu tiesīga lemt.
- dilemma Nepieciešamība izvēlēties vienu no divām vai vairākām iespējām.
- alternatīva Nepieciešamība izvēlēties vienu no šīm iespējamībām.
- mīlestība Nepieciešamība, tieksme (pēc kā).
- pauperisms Nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkums plašiem iedzīvotāju slāņiem; masu nabadzība.
- nabadzība Nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkums vai nepietiekamība.
- izlaist Nepiedalīties; neveikt (regulāru darbību, uzdevumu u. tml.).
- pārkritums Nepieguļošs, uz leju krītošs auduma novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
- ķerstīties Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar rokām (parasti sievieti).
- trekns Nepieklājīgs, aizskarošs, arī rupjš.
- piedauzīgs Nepieklājīgs, morāles principiem neatbilstošs.
- rupjš Nepieklājīgs, nekaunīgs, arī brutāls (par cilvēku).
- sālīts Nepieklājīgs, parupjš (par vārdiem, izteicieniem).
- piparots Nepieklājīgs, rupjš (parasti par vārdiem, izteicieniem).
- prasts Nepieklājīgs, rupjš; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- necenzēts Nepieklājīgs, rupjš.
- paass Nepiekļāvīgs, nelaipns.
- nepievienošanās Nepiekrišana, neatzīšana.
- nobloķēt Nepieļaut (kā) izmantošanu, lietošanu.
- apturēt Nepieļaut (ko).
- nosargāt Nepieļaut pretiniekam (sporta spēlēs) gūt vārtus, punktus u. tml.
- apturēt Nepieļaut, aizkavēt (kā) izplatīšanos.
- nobloķēt Nepieļaut, padarīt neiespējamu (kā) pieņemšanu.
- nevietā Nepiemērotā, neīstā brīdī; arī nevajadzīgi (ko darīt).
- nelaikā Nepiemērotā, neizdevīgā laikā.
- nereize Nepiemērots brīdis.
- nelāgs Nepiemērots, nepiedienīgs, nepieklājīgs.
- trūkt Nepiemist.
- izstumt Nepieņemt (kur), izraidīt (no kādas vides, sabiedrības).
- atraidīt Nepieņemt (piem., ko piedāvātu).
- noraidīt Nepieņemt; atraidīt.
- ilūzija Nepiepildāmi sapņi, nepamatotas cerības.
- grūt Nepiepildīties, nerealizēties.
- palaisties Nepiepūlēties; kļūt slinkam, laiskam.
- puika Nepieredzējis, arī nenopietns jaunietis.
- akrilskābe Nepiesātināta karbonskābe, ko iegūst no acetilēna, oglekļa oksīda un ūdens.
- terpēni Nepiesātinātie ogļūdeņraži – augu ēterisko eļļu sastāvdaļas.
- etilēns Nepiesātināts ogļūdeņradis – bezkrāsaina gāze, ko izmanto dažādu vielu sintezēšanai.
- brīvs Nepiestiprināts; nenostiepts.
- neinformētība Nepietiekama apgādātība ar informāciju; informācijas trūkums.
- mazattīstība Nepietiekama attīstība.
- subkompensācija Nepietiekama kompensācija.
- saspiestība Nepietiekama platība; šaurība.
- ļukt Nepietiekama stingruma dēļ liekties uz leju, ļengani nokarāties.
- noļukt Nepietiekama stingruma dēļ noliekties uz leju, ļengani nokarāties.
- ielaist Nepietiekami apsaimniekojot, nekopjot u. tml., pieļaut, ka (kas) nonāk sliktā stāvoklī.
- truls Nepietiekami dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām (par psihi, raksturu, personību, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- paknaps Nepietiekami jaudīgs.
- knaps Nepietiekami liels; mazs.
- neaudzināts Nepietiekami mācīts, dresēts.
- nedrošs Nepietiekami stiprs, nepietiekami aizsargājošs.
- deficīts Nepietiekams (kā) daudzums; trūkums.
- zems Nepietiekams, neapmierinošs.
- nepietiekošs Nepietiekams.
- nepilnīgs Nepietiekams.
- uzgriezt muguru Nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piem., tenkām).
- norobežoties Nepievienoties (kam), neatzīt (ko) par pareizu; neiesaistīties (kur).
- uztakts Nepilna takts skaņdarba vai tā daļas sākumā; pietakts.
- pusmeita Nepilngadīga kalpone lauku saimniecībā.
- puspuisis Nepilngadīgs laukstrādnieks lauku saimniecībā.
- defekts Nepilnība, funkcijas traucējums (organismā kādā orgānā).
- trūkums Nepilnība, neatbilstība kādām prasībām, normām.
- ierobežotība Nepilnība, šaurība (piem., uzskatiem, atziņām).
- robs Nepilnība, trūkums, arī zaudējums.
- nokrēsla Nepilnīga krēsla; vāja, patumša gaisma.
- neartikulēts Nepilnīgi izrunāts (par skaņu); neskaidrs, nesaprotams (par runu).
- pusjēls Nepilnīgi satagavots (par darbu).
- slikti Nepilnīgi, ar traucējumiem (funkcionēt).
- mezonīns Nepilns stāvs celtnes jumta izbūvē vai starp diviem stāviem.
- pusvārds Nepilns vārds.
- puscilvēks Nepilntiesīgs, nepilnvērtīgs cilvēks.
- pusdzīve Nepilnvērtīga dzīve.
- vājš Nepilnvērtīgs, mazvērtīgs.
- meženis Nepotēts augļu koks; ogulājs vai dekoratīvs augs; sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašības.
- samuļļāt Neprasmīgi rīkojoties (ar ko), sabojāt, arī padarīt neskaidru.
- samocīt Neprasmīgi, nemākulīgi rīkojoties (ar priekšmetu), iebojāt, sabojāt (to).
- neveikls Neprasmīgs, nemākulīgs; arī neskaidrs, nepārliecinošs.
- apgrēcība Neprātīga rīcība.
- dullums Neprātīgam, nesaprātīgam, muļķīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība.
- dulls Neprātīgs, nesaprātīgs, muļķīgs.
- nesamanīgs Neprātīgs.
- puisietis Neprecējies (parasti jauns vīrietis).
- puisis Neprecējies (parasti jauns) vīrietis.
- jaunkundze Neprecējusies (parasti jauna) sieviete.
- kņaze Neprecējusies kņaza meita.
- melngalvis Neprecētu ārzemju tirgotāju brālība.
- mis Neprecētu sieviešu skaistumkonkursā – uzvarētājas titula sastāvdaļa.
- jaukt Neprecīzi zinot, uztverot, atceroties, samainīt (ko) ar citu.
- kļūmīgs Neprecīzs, nepareizs.
- ļauties Nepretoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
- amatierisms Neprofesionāla nodarbošanās (parasti ar tehniku, sportu).
- sadiegt Neprofesionāli pašūt.
- klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml.).
- klusēt Neradīt balss skaņas (par dzīvniekiem).
- klusēt Neradīt skaņas, būt klusam; arī nedarboties.
- ēverģēlība Nerātnība, draiskulība (parasti ar noslieci uz humoru, jautrību).
- nerātnīgs Nerātns (1).
- nerātnīgs Nerātns (2).
- ēverģēlis Nerātns jokdaris, draiskulis.
- par spīti Neraugoties uz (ko).
- neskatoties Neraugoties, neņemot vērā (ko).
- nercāda Nerca kažokāda (parasti izstrādāta).
- utopija Nerealizējama tagadnes pretrunu atrisināšanas ideja.
- utopija Nerealizējama vēlēšanās, nepiepildāms sapnis.
- fluīds Neredzams strāvojums, enerģijas plūsma, kas nāk no cilvēka.
- astrāls Neredzams, nemateriāls; saistīts ar cilvēka garu.
- akls Neredzīgais.
- punktraksts Neredzīgo raksts – nelielu izcilnīšu un bedrīšu sistēma lasīšanai ar tausti; Braila raksts.
- fibrilācija Neregulāra muskuļaudu raustīšanās.
- līgumreiss Neregulārs reiss (piem., aviosatiksmē), ko organizē saskaņā ar īpašu līgumu (noteiktiem pasažieriem, noteiktā maršrutā un laikā).
- iregulārs Neregulārs.
- dzīslojums Neregulāru līniju kopums (kādā materiālā, priekšmetā u. tml.).
- neremdējams Neremdināms.
- likties Nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
- neatlaidīgs Nerimstošs, nemitīgs, nepārtraukts.
- nerimts Nerimtīgs, nemitīgs.
- nekustināt Nerisināt, nekārtot (piem., kādu jautājumu).
- laist Nērst.
- blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
- neirīts Nerva iekaisums.
- ganglijs Nervu mezgls – nervu šūnu (neironu) sakopojums.
- pleksīts Nervu pinuma iekaisums.
- smadzenes Nervu sistēmas centrālā daļa (galvaskausā, mugurkaula kanālā).
- psihastēnija Nervu sistēmas darbības traucējumi, kas izpaužas gan psihopātijas, gan neirozes formā.
- miegs Nervu sistēmas izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos, lai atjaunotu audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
- tonuss Nervu sistēmas vai muskuļu sasprindzinājums, kas nerada nogurumu.
- horeja Nervu slimība, kurai raksturīga patvaļīga muskuļu savilkšanās, raustīšanās.
- sensors Nervu šķiedras gals, šūna, kas uztver kairinājumu (impulsu) un to novada uz smadzenēm.
- neirons Nervu šūna.
- ūpis Nesabiedrisks, nedraudzīgs cilvēks.
- aizmirst Nesaglabāt atmiņā (datus, faktus u. tml.).
- plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu, arī (augsnes) auglību.
- turēties kopā Nesairt, nesadalīties.
- pārnēsāt Nēsājot pārvietot.
- aizmirst Nesajust, nepārdzīvot (kā) ietekmē.
- murgains Nesakarīgs, nesaprotams.
- vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu.
- nešļava Nesamais.
- murgot Nesamaņā nesakarīgi, neskaidri runāt.
- nemaņa Nesamaņa.
- nesamierinātība Nesamierināmība.
- antagonists Nesamierināms (uzskatu, kāda sabiedriska virziena u. tml.) pretinieks.
- radiopirātisms Nesankcionēta radiofrekvences lietošana.
- neķert Nesaņemt (raidītāja informāciju, signālus u. tml.).
- eitanāzija Nesāpīga dzīvības atņemšana nedziedināmi slimam pacientam pēc viņa lūguma.
- nesajēgt Nesaprast.
- domstarpības Nesaprašanās, nesaskaņas atšķirīgu uzskatu, domu dēļ.
- muļķīgs Nesaprātīgs, neapķērīgs, dumjš; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dumjš Nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesaprašana Nesapratne.
- viena lējuma Nesaraujami saistīts; viengabalains, monolīts.
- sakausēties Nesaraujami, cieši savienoties (piem., par īpašībām, parādībām).
- vieglums Nesarežģīti, arī bezrūpīgi dzīves apstākļi.
- neklapēt Nesaskanēt.
- disonanse Nesaskaņa, ko rada neatbilstība kādai videi, apstākļiem, uzskatiem u. tml.
- karš Nesaskaņas, strīds.
- dublēt Nesaskaņoti darīt vienu un to pašu (par iestādēm, darbiniekiem).
- iepakaļ Nesasniedzot tādu līmeni, stāvokli, kādā ir citi.
- atpalikt Nesasniegt vēlamo (vai pārējo sasniegto) līmeni (piem., attīstībā, sekmēs); nespēt izpildīt (ko) tā, kā vajag vai kā var pārējie.
- gļēvs Nesaspriegts, bez spraiguma, vingruma, vārgs.
- nonēsāt Nēsāt (ko) līdzi (kādu laikposmu).
- valkāt Nēsāt (ko), arī vadāt (kādu) sev līdzi.
- ģērbties Nēsāt, valkāt (piem., noteikta veida, kvalitātes apģērbu).
- velns Nesaticīgs, ļauns cilvēks; arī ass, nepakļāvīgs, nevaldāms cilvēks.
- vārsmojums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums.
- vārstījums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums.
- atkailināt Nesaudzīgi padarīt citiem atklātu, neslēptu.
- svilināt Nesaudzīgi tērēt, lietojot apkurei, apgaismei u. tml.
- cietsirdīgs Nesaudzīgs, bezjūtīgs (pret citiem), arī nežēlīgs, ļauns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nežēlīgs Nesaudzīgs, postošs.
- ārdīties Nesavaldīgi un trokšņaini uzvesties.
- ārdīties Nesavaldīgi, skaļi paust sašutumu, teikt pārmetumus, kliegt.
- klusēt Nesazināties, neatbildēt (piem., ar vēstuli).
- platforma Nesegts, atklāts preču vagons; nesegta atklāta daļa (transportlīdzeklim), uz kuras novieto kravu.
- neofīts Nesen kristīts vai par mūku vai garīdznieku iesvētīts cilvēks.
- aizgājējs Nesen mirušais.
- nesenīt Nesen.
- nesenējs Nesens.
- netāls Nesens.
- šizofrēnija Neskaidras izcelsmes psihiska slimība, kas izraisa pārmaiņas personībā, aplamu īstenības uztveri un citus psihisko procesu traucējumus.
- noburkšķēt Neskaidri (ko) pateikt (parasti paužot neapmierinātību).
- atēnoties Neskaidri atspoguļoties; būt saredzamam (ēnas veidā vai uz gaiša fona).
- burkšķēt Neskaidri runāt, murmināt (parasti izsakot neapmierinātību).
- apjaust Neskaidri saredzēt.
- hieroglifs Neskaidri uzrakstīta, grūti salasāma rakstu zīme; ķeburs.
- jaust Neskaidri, aptuveni apzināties (ko gaidāmu, arī esošu); nojaust.
- nojaust Neskaidri, aptuveni apzināties, sajust (ko gaidāmu, arī esošu).
- novervelēt Neskaidri, arī ātri norunāt, pateikt (ko).
- uzskribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi uzrakstīt.
- vervelēt Neskaidri, arī nesaprotami, apnicīgi u. tml., parasti ātri, runāt, stāstīt.
- iekunkstēties Neskaidri, kunkstot ierunāties.
- šļupstēt Neskaidri, nedroši runāt, teikt (ko).
- skribelēt Neskaidri, nekārtīgi rakstīt.
- nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami (ko) pateikt.
- nomurkšķēt Neskaidri, nesaprotami (ko) pateikt.
- iebuldurēties Neskaidri, nesaprotami ierunāties.
- vāvuļot Neskaidri, nesaprotami runāt; arī runāt nesaprotamā valodā.
- buldurēt Neskaidri, nesaprotami runāt.
- murkšķēt Neskaidri, nesaprotami teikt, runāt; runāt, sacīt (ko).
- noņurdēt Neskaidri, paklusu (ko) noteikt, pateikt.
- atņurdēt Neskaidri, paklusu (parasti īgni) atbildēt.
- ņurdēt Neskaidri, paklusu runāt, teikt (ko).
- murmināt Neskaidri, paklusu runāt.
- viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust.
- jaust Neskaidri, vāji uztvert (piem., ar redzi, dzirdi).
- juceklis Neskaidrība, nesakarība.
- atēna Neskaidrs atspoguļojums, tikko jaušama ēna.
- neass Neskaidrs, izplūdis.
- mīklains Neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
- miglains Neskaidrs, nenoteikts, nekonkrēts (parasti par domām, priekšstatiem).
- netīrs Neskaidrs, neprecīzs (par skaņu, skanējumu).
- juceklīgs Neskaidrs, nesakarīgs.
- ntais Neskaitāms.
- sauss Neskanīgs (par skaņām).
- iet garām Neskart.
- iet secen Neskart.
- nemesties Neskarties (pie kā), nesniegties (līdz kurienei).
- mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots, arī platībā ļoti liels mežs.
- nekaunība Nesmalkjūtīga, aizskaroša izturēšanās, rīcība, runa.
- nerādīt Nesniegt iespēju redzēt; nedemonstrēt (piem., kinofilmu, izrādi, koncertu).
- būvkonstrukcija Nesoša būves sastāvdaļa (piem., pamati, sienas, pārsegumi).
- ratiņi Nesošā ritošā daļa (dažām tehniskām iekārtām).
- pārsegums Nesošā, arī norobežojošā ēkas konstrukcija, kas uzņem pastāvīgo un mainīgo slodzi un pārnes to uz nesošajām sienām vai kolonnām.
- kopne Nesošais stieņveidīgs (būvkonstrukciju) elements.
- atnest Nesot atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- aiznest Nesot attālināt; nest prom; nesot nogādāt (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.).
- ienest Nesot ievirzīt (kur iekšā).
- iznest Nesot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko u. tml.).
- iznēsāt Nesot nogādāt (daudzās vai visās vietās); nesot nogādāt (daudziem vai visiem).
- nonest Nesot nogādāt (kur lejā, prom u. tml.).
- pārnest Nesot nogādāt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- panest Nesot pārvietot (ko), parasti neilgu laiku, nelielu attālumu.
- pārnest Nesot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārnest Nesot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pienest Nesot piegādāt; nesot novietot (pie kā, kam klāt).
- sanest Nesot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
- uznest Nesot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot uzvirzīt uz kādas vietas.
- pārstiepties Nesot, ceļot (ko smagu), pārslogot ķermeni, nodarīt sev kaitējumu.
- nostiepties Nesot, stiepjot (ko smagu), ļoti nopūlēties.
- nešus Nesot.
- kleperis Nespēcīgs, novājējis zirgs.
- nesapratne Nespēja (ko) saprast; neizpratne.
- mazspēja Nespēja (ko) sekmīgi darīt.
- nepietiekamība Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju; mazspēja.
- mazspēja Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju.
- daltonisms Nespēja atšķirt sarkano, retāk zilo vai violeto krāsu.
- paralīze Nespēja darboties, funkcionēt.
- tuvredzība Nespēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē.
- maksātnespēja Nespēja pildīt savas maksājumu saistības.
- pamirums Nespēja rīkoties, darboties.
- rīcībnespēja Nespēja rīkoties, ko veikt.
- aklums Nespēja saprast, pareizi novērtēt.
- bezprāts Nespēja saprātīgi spriest; bezprātība, neprāts.
- bezmiegs Nespēja vai grūtības iemigt un gulēt dziļā, ilgstošā miegā.
- nesamierināmība Nespēja, arī neiespējamība samierināties (ar ko).
- nespēks Nespēja; nevarība.
- nabagmāja Nespējnieku patversme.
- saļimt Nespējot noturēties stāvus, kļūt ļenganam un nokrist.
- sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz vājuma, pārdzīvojuma u. tml.) nokrist, saļimt.
- astēnija Nespēks, vispārējs vājums.
- atteikties Nespēt (ko darīt, darboties – piem., par ķermeņa daļām).
- nozaudēt Nespēt atrast (ko).
- aizcietēt Nespēt iztukšoties (par vēderu, zarnām).
- glābties Nespēt izvairīties (no kā nepatīkama).
- uzdot Nespēt normāli darboties pārpūles dēļ (par orgāniem, ķermeņa daļām).
- sašļukt Nespēt noturēties stāvus un bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem, dzīvniekiem); saļimt.
- ļimt Nespēt noturēties stāvus un krist; kļūt ļenganam.
- slīkt Nespēt noturēties virs ūdens un grimt, ūdenim ieplūstot elpošanas ceļos (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- sabrukt Nespēt pastāvēt, aiziet bojā.
- sagrūt Nespēt pastāvēt, aiziet bojā.
- svārstīties Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties; būt nenoteiktam, nepastāvīgam savā rīcībā, uzskatos u. tml.
- nojukt Nespēt turpināt darbību vai nespēt ko darīt vajadzīgajā kvalitātē (par cilvēku).
- klibot Nespēt veikt ar kāju (kājām) normālas iešanas, skriešanas kustības.
- atsacīties Nespēt, pārtraukt darboties; atteikties.
- blāvot Nespodri, bālgani spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- stibīt Nest, nēsāt.
- stiept Nest.
- mezons Nestabila elementārdaļiņa.
- šķobīgs Nestabils, nenoturīgs, nedrošs.
- aizstaigāt Nesteidzīgi aiziet (kur, līdz kādai vietai).
- sačammāties Nesteidzīgi kam sagatavoties, sakārtoties u. tml.
- pastaigāties Nesteidzīgi staigāt (piem., atpūšoties).
- pamalkot Nesteidzīgi, ar pārtraukumiem kādu laiku malkot.
- apgādība Nestrādājoša cilvēka nodrošināšana ar dzīvei nepieciešamo.
- bezdarbība Nestrādāšana; amata pienākumu nepildīšana.
- nesiens Nēši.
- diskriminācija Netaisna, pazemojoša, arī prettiesiska izturēšanās pret atsevišķiem iedzīvotājiem, piem., rasu, tautības, dzimuma, seksuālās orientācijas, ticības dēļ.
- netaisns Netaisnīgs.
- tuvums Netāla apkārtne, vieta, kas atrodas tuvu (kam), arī neliels attālums.
- aplinkus Netieši, pusvārdiem, mājieniem.
- aplinkiem Netieši; slēptā veidā; aplinkus.
- aplinks Netiešs, apslēpts (domu izteikšanas) veids.
- slampa Netikla, izlaidīga sieviete; padauza.
- padauza Netikla, izlaidīga sieviete.
- vazaņķis Netikls, izlaidīgs cilvēks; klaidonis.
- netiklis Netikls, izlaidīgs cilvēks.
- atsacīties Netīkot, necensties (pēc kā); upurēt (ko); atteikties.
- kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piem., par vēstuli, ziņu).
- palikt Netikt izlietotam, saglabāties.
- aizkavēties Netikt līdzi citiem; būt vēlākam par citiem.
- iestāvēties Netikt lietotam, izmantotam (kādu laiku).
- noklust Netikt vairs izplatītam (piem., par ziņām, valodām); pārstāt izpausties, izbeigties.
- nojukt Netikt veiktam pareizi, vajadzīgajā kvalitātē.
- iegult Netikt virzītam tālāk, izmantotam.
- iegulties Netikt virzītam tālāk, izmantotam.
- izvirtība Netikumība, izlaidība, parasti dzimumattiecībās.
- nešķīsts Netikumīgs, netikls; tāds, kas ir saistīts ar reliģiskiem pārkāpumiem.
- trums Netikums, negatīva parādība (sabiedrībā).
- velns Netikums.
- mēslu bedre Netīra vieta (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē).
- cūkkūts Netīra, nekārtīga vieta.
- kloāka Netīra, piemēslota vieta, kur sakrājušies daudz atkritumu.
- sivēns Netīrīgs, arī nevīžīgs cilvēks.
- cūka Netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
- smerdelis Netīrīgs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- šmucīgs Netīrīgs.
- žurgains Netīrs (par šķidrumu); izmircis, netīrs (par masu).
- šļura Netīrs šķidrums, slapjums.
- žurga Netīrs šķidrums; izmirkusi, netīra masa.
- apskretis Netīrs, apbružāts; apkaltis ar netīrumiem.
- zampa Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
- zaņķis Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
- melns Netīrs, necaurredzams (par ūdeni).
- midzenis Netīrs, nekārtīgs miteklis.
- noskretis Netīrs, nobružāts, vizuāli nepievilcīgs.
- noskretis Netīrs, noskrandis, noplucis.
- šmulis Netīrs, nosmērējies cilvēks; netīrelis, sušķis.
- šmulīgs Netīrs, nosmērējies.
- melns Netīrs, notraipīts.
- mēslains Netīrs, piegružots.
- šmucīgs Netīrs.
- mēsli Netīrumi, sīki gruži.
- šmuce Netīrumi; netīrība.
- melnums Netīrumi.
- sārņi Netīrumi.
- nopūdelēt Netrāpīt mērķī (šāvienu).
- nopūdelēt Netrāpīt mērķī, kļūdīties (piem., sporta spēlēs).
- atšūties Netraucēt, likt mieru, aiziet u. tml.
- ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas).
- nokrist Neturoties stingri klāt, virsū u. tml., noslīdēt nost virzienā uz leju.
- ļodzīties Neturoties, nespējot noturēties stingri, vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (par ķermeni, tā daļām).
- pārtraukt Neturpināt, izbeigt (piem., kādu stāvokli).
- jukt Neturpināties, beigt pastāvēt, zust, nerealizēties.
- pelēks Neuzkrītošs, neievērojams, ikdienišķs (par cilvēku).
- necelt Neuzlabot, nepalielināt.
- iekāpt Neuzmanīgi ejot, ielikt kāju vai kājas (kur iekšā).
- sadauzīt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, pakļaujot triecienam, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- imūns Neuzņēmīgs (pret infekcijas slimību ierosinātājiem un svešām vielām).
- nenopērkams Neuzpērkams.
- enklīze Neuzsvērta vārda piekļaušanās iepriekšējam runas plūsmā akcentētajam vārdam.
- proklīze Neuzsvērta vārda piekļaušanās nākamajam runas plūsmā uzsvērtajam vārdam.
- skepse Neuzticēšanās kādām idejām, teorijām, dogmām u. tml.; šaubas (par ko), neticība (kam); pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko).
- nevācieši Nevāci.
- stratostats Nevadāms aerostats lidojumiem stratosfērā.
- samudžinātība Nevajadzīga sarežģītība, arī neskaidrība, juceklīgums.
- parpalas Nevajadzīgas mantas, lietas, vecas nonēsātas drēbes.
- stiept Nevajadzīgi palielināt (kā, piem., teksta, izrādes) garumu, ilgumu.
- samudžināt Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti izprotamu.
- formālisms Nevajadzīgi sīkumaina formalitāšu ievērošana, pārmērīga sekošana priekšrakstiem.
- nevietā Nevajadzīgi; arī nepareizi (ko teikt, rakstīt, darīt).
- balasts Nevajadzīgs smagums.
- krāms Nevajadzīgs, mazvērtīgs, sliktas kvalitātes priekšmets, lieta.
- lieks Nevajadzīgs.
- kas Nevajag (ko darīt).
- kaza Nevaldāma, trakulīga, arī vieglprātīga (jauna) meitene, sieviete.
- šķīrējtiesa Nevalstiska jurisdikcijas institūcija, kas izskata un izspriež tai pakļautās civillietas.
- NVO Nevalstiska organizācija.
- pakustināt Nevarēt (nespēt) kustināt.
- nenolasīties Nevarēt beigt lasīt (piem., par ogu, sēņu lielu daudzumu).
- nenosmieties Nevarēt beigt smieties.
- neredzēt Nevarēt saskatīt, uztvert, izprast.
- ņerga Nevarīgs, nespējīgs cilvēks.
- impotents Nevarīgs, nespējīgs.
- ņuņņa Nevarīgs, raudulīgs cilvēks.
- pesto Nevārīta mērce no saspiestiem garšaugiem un ķiplokiem.
- necelt Neveidot (piem., celtni, būvi).
- nerādīt Neveidot skaidru attēlu.
- noklumburot Neveiklā gaitā, klūpot, krītot noiet, nonākt.
- noklunkurēt Neveiklā gaitā, klūpot, krītot noiet, nonākt.
- aizvelties Neveiklā gaitā, smagnēji aizvirzīties.
- uzļepatot Neveiklā gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet.
- pielāčot Neveiklā smagnējā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt).
- aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā aiziet (par cilvēkiem).
- ļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet (par cilvēku).
- pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
- aizļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem aiziet (par dzīvniekiem).
- aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem aiziet, aizskriet (par dzīvniekiem).
- ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet (par dzīvniekiem).
- aizklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā aiziet.
- apklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
- ieklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
- ietenterēt Neveiklā, grīļīgā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
- izklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā iziet, iznākt.
- izklunkurot Neveiklā, grīļīgā gaitā iziet, iznākt.
- uzklumburēt Neveiklā, grīļīgā gaitā uziet, uznākt.
- uzvelties Neveiklā, ļodzīgā gaitā uziet, uzrāpties u. tml.
- klunkurot Neveiklā, nevienmērīgā gaitā, klūpot, krītot iet; klunkurēt.
- klunkurēt Neveiklā, nevienmērīgā gaitā, klūpot, krītot iet; klunkurot.
- aizlāčot Neveiklā, smagā gaitā aiziet.
- ielāčot Neveiklā, smagā gaitā ieiet (kur iekšā).
- izlāčot Neveiklā, smagā gaitā iziet, iznākt.
- pārvelties Neveiklā, smagnējā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
- lāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā iet.
- nolāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā noiet, nonākt.
- pārlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- čammāties Neveikli, ilgi (ko) darīt; tūļāties.
- aiztuntuļot Neveikli, lēni, ar grūtībām aiziet.
- tuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām iet.
- iztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
- pārtuntuļot Neveikli, lēni, smagā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- pieslāt Neveikliem, smagnējiem soļiem pieiet, pienākt.
- muļļa Neveikls, arī gauss cilvēks; tūļa.
- tirliņš Neveikls, nemākulīgs cilvēks; lamuvārds, ar ko apzīmē cilvēku, kurš rīkojies pēc runātāja domām nepareizi, neveikli, nemākulīgi.
- tizlenis Neveikls, nesaprātīgs cilvēks.
- lācis Neveikls, smagnējs, liela auguma cilvēks.
- čamma Neveikls, tūļīgs cilvēks; tūļa.
- lācīgs Neveikls, tūļīgs, arī smagnējs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tizls Neveikls; nesaprātīgs.
- kokains Neveikls; sasaistīts, neatraisīts.
- lempīgs Neveikls; smagnējs.
- kļūme Neveiksme, liksta; arī kļūda.
- fiasko Neveiksme, neizdošanās; pilnīga izgāšanās.
- neraža Neveiksme.
- krusts un bēdas Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
- kļūmīgs Neveiksmīgs, nepatīkams, sarežģīts.
- neiet lāgā Neveikties, neizdoties (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
- vaina Nevēlama (piem., rakstura, personības) īpašība.
- mēstule Nevēlama elektroniskā pasta vēstule; spams.
- dirsa Nevēlamā situācijā.
- indeve Nevēlama tieksme, paradums.
- lamatas Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (kādu) šādā situācijā.
- slazds Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā.
- neradība Nevēlama, kaitīga, arī pretīga radība.
- sērga Nevēlama, plaši izplatīta parādība (sabiedrībā).
- sārņi Nevēlamas vielas, kas (dažādu procesu rezultātā) uzkrājas (organismā, tā daļās).
- kaitēt Nevēlami iedarboties (uz ko).
- pieveikt Nevēlami iedarboties, arī iznīcināt (kādu) – par slimību.
- traucēt Nevēlami ietekmēt, kavēt (darbību, norisi).
- uzmākties Nevēlami izplatīties, traucējot (kam citam) – par parādībām dabā.
- nelaiks Nevēlami laikapstākļi (piem., lietus, putenis).
- uzblīst Nevēlami palielināties apjomā.
- uzkarst Nevēlami sakarst, radot funkcionēšanas traucējumus, apgrūtinājumu.
- epilācija Nevēlamo matu likvidēšana.
- niķis Nevēlams (dzīvnieka) paradums, izturēšanās veids.
- traips Nevēlams plankums uz kādas virsmas.
- blakne Nevēlams simptoms, blakusparādība, kas rodas, piem., lietojot kādas zāles.
- nevārds Nevēlams vārds vai izteiciens.
- barbarisms Nevēlams, nevajadzīgs aizguvums, kas neiederas literārajā valodā.
- sprukas Nevēlams, sarežģīts, parasti pēkšņi radies, stāvoklis, situācija, no kura grūti izkļūt.
- nereize Nevēlams, slikts brīdis.
- apburzīties Nevērīgas lietošanas, valkāšanas rezultātā kļūt negludam, neizskatīgam.
- lauzt Nevērīgi lietojot, bojāt, padarīt nederīgu.
- apburzīt Nevērīgi lietojot, valkājot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt.
- driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, bojāt (piem., apģērbu); plēst (ko) driskās.
- sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst (vairākās vietās).
- atmest Nevērīgi, ar pazemojošu žēlastību iedot (ko niecīgu).
- izmētāt Nevērīgi, nekārtīgi nomest (vairākus priekšmetus), nenolikt vietā.
- pārskatīties Nevērīgi, neuzmanīgi skatoties, saredzēt ko citu, nepareizi.
- bradāt Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt (ko).
- apvazāt Nevērīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt mazliet netīru, apbružātu u. tml.
- samudžināt Nevērīgi, pavirši rīkojoties (ar ko vijīgu), pieļaut, ka (tas) savelkas cilpās, mezglos, kļūst grūti atšķetināms.
- izlaidīgs Nevērīgs, nevīžīgs, arī nedisciplinēts, neuzvedīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- riekstiņš Neveronis ar vienu sēklu un plēvveida vai mazliet pacietu augļa apvalku.
- mājas kārtībā Nevēršoties pie vadības vai augstākā instancē.
- dzeltens kā vasks Neveselīgi dzeltens.
- kūleņot Nevienādā gaitā, klūpot un krītot, virzīties.
- kūleņoties Nevienādā gaitā, klūpot un krītot, virzīties.
- kūlenis Nevienādā gaitā, klūpot, krītot (iet, skriet u. tml.).
- klumburiem Nevienādā, neveiklā gaitā, klūpot, krītot.
- klunkuriem Nevienādā, neveiklā gaitā, klūpot, krītot.
- heterogēns Neviendabīgs.
- sintēze Neviendabīgu elementu saistījums noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
- elsas Nevienmērīga, aizturēta elpošana (piem., raudot).
- mirgot Nevienmērīgi, ar pārtraukumiem spīdēt (acīs).
- spīguļot Nevienmērīgi, mainīgi spīdēt un mirgot.
- spīgot Nevienmērīgi, mainīgi spīdēt, mirdzēt.
- notrīcēt Nevienmērīgi, saraustīti noskanēt.
- elsot Nevienmērīgi, skaļi elpot (piem., raudot).
- ņirbēt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
- viļņot Nevienmērīgi, svārstīgi līdzīgi viļņiem (1) izplatīties, kustēties u. tml.; viļņoties.
- viļņoties Nevienmērīgi, svārstīgi līdzīgi viļņiem (1) izplatīties, kustēties, virzīties.
- mirga Nevienmērīgs spīdums, spožums.
- lāsmojums Nevienmērīgs, mainīgas nokrāsas spīdums.
- nevienāds Nevienmērīgs, nelīdzens; atšķirīgs.
- nedrošs Nevienmērīgs, nestabils.
- drebulīgs Nevienmērīgs, saraustīts (par skaņu).
- nemierīgs Nevienmērīgs, strauji mainīgs (par straumi, ūdens plūsmu); sabangots.
- nemierīgs Nevienmērīgs, strauji mainīgs.
- nelīdzens Nevienmērīgs; tāds, kas nav ritmisks.
- nesimetrisks Nevienmērīgs.
- nekad Nevienu brīdi, nevienu reizi.
- nereiz Nevienu reizi, nekad.
- izlauzties Nevilšus, negribēti izpausties (kur).
- iesprukt Neviļus ievirzīties (kur iekšā).
- uzlieties Neviļus negribēti tikt uzlietam (1).
- iezagties Neviļus parādīties (piem., sejā); neviļus izraisīties (par psihisku stāvokli).
- uzsēdināt Neviļus pieļaut, arī panākt, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
- saplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) saplīst, sabojājas; būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, sabojāts.
- uzraut Neviļus pieļaut, ka (kas) tiek bojāts ar ko asu.
- uzmest Neviļus pieļaut, ka (kas) uzkrīt virsū (uz kā, kam).
- uzplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) uzplīst, tiek bojāts (piemēram, saskarē ar ko asu); šādi pieļaut, ka rodas (bojājums).
- atsist Neviļus pieļaut, ka (ķermeņa daļa) spēji, sāpīgi atduras (pret ko).
- uzrauties Neviļus sasprindzinot muskulatūru, tikt uzvirzītam uz augšu.
- sadedzināties Neviļus savainot sevi (ar ko karstu).
- ielikties Neviļus tikt ieliktam.
- iesprukt Neviļus tikt izteiktam.
- pārdurt Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu.
- iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā ko asu, smailu), nodarot sāpes, ievainojot.
- izliet Neviļus, negribēti izlaistīt, izšļakstīt.
- pasprukt Neviļus, negribēti izraisīties (par smiekliem, asarām u. tml.).
- nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareizā virziena) un nespēt atrast ceļu atpakaļ.
- nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka (kas) nokrīt, nogāžas lejā, zemē.
- samezglot Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kam) izveidojas mezgli.
- pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
- izmest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt.
- zagties Neviļus, negribēti rasties (par psihiska stāvokļa izpausmi).
- zagties Neviļus, negribēti rasties (piem., par domām); neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
- sprukt Neviļus, negribēti rasties (piem., par smiekliem, asarām).
- izsprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (piem., par smiekliem, raudām).
- ieadīties Neviļus, negribēti tikt ieadītam.
- ieausties Neviļus, negribēti tikt ieaustam.
- izrauties Neviļus, negribēti tikt izrautam.
- izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam; izteikties.
- izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam; izsacīties.
- pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izpaustam; izsprukt.
- izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.); pasprukt.
- sadzelties Neviļus, negribēti tikt sadzeltam (piem., ar nātrēm).
- sprukt Neviļus, negribēti tikt teiktam, runātam (piem., par vārdiem, izteicieniem u. tml.).
- uzbārstīties Neviļus, negribēti tikt uzbārstītam.
- uzkaisīties Neviļus, negribēti tikt uzkaisītam.
- uzlaistīties Neviļus, negribēti tikt uzlaistītam.
- uzkratīties Neviļus, negribēti tikt uzrakstītam.
- sagriezt Neviļus, pārāk pagriežot, traumēt (ķermeņa daļu).
- necelt Nevirzīt (ko) uz augšu, nepārvietot augstāk.
- buksēt Nevirzīties uz priekšu.
- izvazāt Nevīžīgi izmētāt, atstāt, kur pagadās.
- sastūķēt Nevīžīgi sabāzt.
- vazāt Nevīžīgi, arī intensīvi lietot, valkāt (ko) tā, ka (tas) nobružājas, kļūst netīrs.
- izslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot iziet, iznākt.
- slampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot, arī ar grūtībām, iet.
- uzķeburot Nevīžīgi, neglīti uzrakstīt; uzkrecelēt.
- uzskricelēt Nevīžīgi, neglīti uzrakstīt; uzkricelēt.
- uzskrīpāt Nevīžīgi, neglīti uzrakstīt; uzskricelēt.
- uzkrecelēt Nevīžīgi, neglīti uzrakstīt.
- mētāt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot, glabāt (kur).
- svaidīt Nevīžīgi, nekārtīgi pamest (ko) vairākās vietās; nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
- skricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt (ko).
- krecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt.
- bakstīties Nevīžīgi, nolaidīgi strādāt; negribīgi, nemākulīgi darīt (ko).
- aizvārstīt Nevīžīgi, pavirši aizšūt, aizlāpīt.
- apšņāpt Nevīžīgi, pavirši apgriezt.
- lubraks Nevīžīgs cilvēks; arī nabadzīgs cilvēks.
- nevīža Nevīžīgs cilvēks.
- krecelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu).
- skricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts, nemākulīgs (par rakstītu tekstu, rokrakstu); krecelīgs.
- nekārtīgs Nevīžīgs, nolaidīgs, paviršs (piem., pret savu ārieni, pienākumiem).
- sirmene Nezāle – pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem matiņiem un sīkie, baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos.
- vējauza Nezāle – viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar palielām vārpiņām skarā [Avena fatua].
- balanda Nezāle ar mīkstām, pelēcīgi zaļganām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem.
- ar godu Nezaudējot pašlepnumu, cieņu.
- nekuriene Nezināma, nepazīstama vieta.
- kāds Nezināms cilvēks.
- šķīvītis Nezināms lidojošs kosmiskais objekts, kam ir diskam līdzīga forma; NLO.
- lidojošais šķīvītis Nezināms lidojošs objekts, kas parādās atmosfērā kā ieapaļš disks.
- kaut kāds Nezināms, nenoteikts, arī vēl neminēts (piem., par priekšmetu, parādību).
- mistisks Nezināms, nepazīstams, arī šaubīgs.
- cits Nezināms, vārdā nenosaukts cilvēks; kāds.
- ignorance Nezināšana; aprobežotība.
- nezināšana Neziņa (1).
- palikt Nezust, saglabāties (par domām, sajūtām, emocijām).
- asinspirts Nežēlīga masveida izrēķināšanās, slepkavošana; asinsizliešana.
- novilkt ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot, izkalpināt.
- raut ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot.
- noraut ādu pār acīm Nežēlīgi izturēties, izkalpināt.
- nobendēt Nežēlīgi nonāvēt (dzīvnieku).
- bendēt Nežēlīgi, necilvēcīgi izturēties (pret kādu); nogalināt.
- asinssūcējs Nežēlīgs ekspluatators; izsūcējs.
- rīkļurāvējs Nežēlīgs, ļauns cilvēks.
- tirāns Nežēlīgs, varmācīgs, despotisks valdnieks.
- atēna Nianse, nokrāsa.
- zākāties Nicīgi, arī nievīgi izsakoties, paust savu attieksmi (pret kādu, pret ko); pelt, nievāt (kādu), ņirgāties (par kādu, par ko).
- zākāt Nicīgi, nievīgi, arī izsmējīgi izteikt nopēlumu.
- gnīda Nicināms, arī sīkumains, skops cilvēks.
- galināt Nīcināt; nāvēt.
- cinisms Nicinoša attieksme pret vispārpieņemtajām pieklājības un tikumības normām, to ignorēšana.
- nicināšana Nicinošas attieksmes paušana.
- nievas Nicinošas, pazemojošas attieksmes izpausme (izturēšanās veidā, runā).
- nonicināt Nicinoši novērtēt (kādu, ko); izpaust nicinājumu.
- apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt; nolamāt.
- sardonisks Nicinošs, izsmejošs; dzēlīgs.
- pejoratīvs Nicinošs, nievājošs.
- vīpsna Nicinošs, noraidošs smaids (ar aizvērtām lūpām); raksturīga sejas izteiksme, kurā izpaužas ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīns.
- pārcilvēks Nīčes filozofijā – cilvēka ideāls; cilvēks, kas ar savām īpašībām ir pārāks par citiem.
- nīderlandieši Nīderlandes iedzīvotāji; holandieši.
- smiekli Niecīgs, arī nenozīmīgs.
- ierobežots Niecīgs, mazs, pavājināts.
- noniecināt Niecinoši novērtēt (kādu, ko).
- niedraine Niedrājs (1).
- niedra Niedre.
- niedrājs Niedrēm apaugusi vieta; niedru audze.
- niekkalbība Nieki, muļķības.
- noniekoties Niekojoties pavadīt (kādu laiku).
- ņergāties Niekoties.
- štrunts Nieks, sīkums.
- īkstis Nieres.
- pielīts Nieru bļodiņu iekaisums.
- nefrīts Nieru iekaisums.
- pielonefrīts Nieru iekaisums.
- nefroze Nieru slimība – deģeneratīvas pārmaiņas nieru kamoliņos un kanāliņos.
- urogrāfija Nieru un urīnceļu rentgenoloģiska izmeklēšana, izmantojot kontrasvielas.
- nonievāt Nievājoši novērtēt (kādu, ko); izpaust nievājošu attieksmi.
- pulgot Nievāt, pelt.
- kniest Niezēt, kņudēt, sūrstēt, arī izraisīt niezēšanas, kņudēšanas sajūtu.
- kņudēt Niezoši kutēt, arī niezoši smelgt, sāpēt.
- nigērieši Nigēras un Nigērijas pamatiedzīvotāji.
- atkauties Nikni atvairīties, atgaiņāties.
- plēsīgs Nikns (1), apgresīvs (parasti par mājdzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pikts Nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums (par dzīvnieku izturēšanos).
- dusmīgs Nikns (par dzīvniekiem).
- sirdīgs Nikns, agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- negants Nikns, agresīvs (par dzīvniekiem).
- žultains Nikns, ļauns (par cilvēku).
- kā zvērs Nikns, negants, agresīvs.
- dusmas Niknums (dzīvniekiem).
- žults Niknums, ļaunums (pret kādu); sarūgtinājums.
- iznīkt Nīkstot aiziet bojā.
- nonīkt Nīkstot kļūt vārgam, neattīstīties un aiziet bojā (par augiem, to daļām).
- nonīkt Nīkstot pavadīt (kādu laikposmu).
- dēdēt Nīkt (bezdarbībā).
- kalst Nīkt garlaicībā, ilgstoši kur uzturoties.
- vārgt Nīkt, nīkuļot.
- vārguļot Nīkt, nīkuļot.
- nihroms Niķeļa un hroma sakausējums.
- niķains Niķīgs.
- behemots Nīlzirgs.
- ienirt Nirstot ievirzīties zem ūdens.
- panirt Nirstot pavirzīties (zem ūdens līmeņa).
- kolodijs Nitrocelulozes šķīdums spirta un etilētera maisījumā.
- nonivelēt Nivelējot noteikt.
- celiņš No abām pusēm iezīmēta josla.
- slīpripa No abrazīviem materiāliem izgatavots rotējošs ripveida instruments (kā) slīpēšanai, arī asināšanai.
- jājampātaga No ādas sloksnēm pīta īsa pātaga (jātniekam).
- brinza No aitu piena gatavots siers.
- akrils No akrilskābes iegūta sintētiska viela.
- rezervists No aktīvā militārā dienesta atvaļināta persona; rezerves karavīrs.
- nometne No ārpasaules nošķirts un apsargāts ēku komplekss lielu ļaužu masu ieslodzīšanai; šāda ieslodzījuma un soda izciešanas vieta.
- apkārt No ārpuses (apņemt).
- imports No ārzemēm ievesto preču u. tml. kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- reeksports No ārzemēm ievestu preču eksports uz citu valsti bez to pārstrādes; materiālu ievešana pārstrādei, lai pēc tam gatavos izstrādājumus vestu atpakaļ.
- sarkt No asins pieplūduma ādā kļūt sārtam, sarkanam (par cilvēku).
- iztālēm No attāluma, no tālas vietas.
- tarba No auduma šūta kule.
- žakete No auduma šūts apģērba gabals, kas (parasti) sniedzas līdz jostasvietai vai gūžām un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- maiss No auduma, plastmasas, papīra u. tml. darināts samērā liels, četrstūrains priekšmets ar vienu vaļēju galu (kā sausa glabāšanai, transportēšanai).
- halāts No augšas līdz apakšai aizdarāms, ērts apģērba gabals valkāšanai mājās vai darbam; virsvalks; rītasvārki.
- salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piem., plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto aukstu dzērienu dzeršanai.
- cilpa No auklām vai stieples izveidotas lamatas (dzīvnieku, putnu ķeršanai).
- knēdelis No baltmaizes, miltiem vai arī kartupeļu masas gatavota (pildīta) klimpa, ko ēd kā piedevu vai patstāvīgu ēdienu.
- saldskābmaize No bīdelētiem rudzu miltiem cepta maize ar saldskābu garšu.
- jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- blūze No biezāka, blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai.
- vējajaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka.
- kazaki No brīvajiem cilvēkiem un izbēgušiem dzimtļaudīm veidojusies kopiena cariskās Krievijas nomalēs; īpašs karaspēks, kas sastāv no šīs kopienas pārstāvjiem.
- cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija.
- acetātzīds No celulozes acetātiem izgatavots mākslīgā zīda audums.
- papīrs No celulozes gatavots materiāls rakstīšanai, tekstu un attēlu iespiešanai, iesaiņošanai u. tml.; šāda materiāla loksne, lapa.
- pollūcija No cilvēka gribas neatkarīga sēklas noplūšana (parasti miegā).
- pārcēlums No citas valodas paņemts vārds vai teiciens oriģinālrakstībā; nepārveidots aizguvums.
- šellaka No dabīgiem sveķiem iegūta viela, ko izmanto, piem., mēbeļu politūras izgatavošanai.
- serums No dabiskām vielām gatavots kosmētisks līdzeklis ar nelielu koriģējošu vai ārstniecisku iedarbību.
- brīvdiena No darba brīva diena; diena, kurā nav jāstrādā.
- piķis No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piem., kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
- vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
- krustām šķērsām No dažādiem viedokļiem, daudz, pamatīgi (spriest, domāt u. tml. par ko).
- krustu No dažādiem viedokļiem, daudz, visādi.
- šķērsu No dažādiem viedokļiem, daudz, visādi.
- mistrojums No dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem veidota (vai veidojusies) augu kopa.
- būris No dēļiem izgatavots savvaļas putnu miteklis, ko (parasti) piestiprina pie koka stumbra.
- laža No dēļiem pagatavota (pagaidu) guļasvieta; lāva (2).
- dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (piem., koferim, kastei).
- pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis – veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
- vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka, dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
- krūtsgabals No dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas izcirsts, izgriezts gaļas gabals; krūtiņa.
- džinsi No džinsa auduma šūtas bikses ar akcentētām nošuvēm, uzšūtām kabatām, metāla furnitūru.
- žokejcepure No gabaliem šūta mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm.
- baltvīns No gaišām vai tumšām (noņemot miziņu) vīnogām gatavots gaišs vīns.
- novirziens No galvenā virziena, pamatvirziena mazliet atšķirīgs virziens, kustība (piem., mākslā, reliģijā, politikā).
- grifele No grafīta izgatavots irbulis, ko kādreiz lietoja rakstīšanai uz šīfera tāfeles.
- slita No guļbaļķiem veidots žogs.
- smirģelis No īpaša materiāla izgatavots priekšmets vai rīks asināšanai, slīpēšanai u. tml.
- krinolīns No īpaša stīva auduma vai ar speciālām stīpām gatavoti apakšsvārki kleitas kupluma veidošanai; dāmu tērps (18.–19. gs.) ar šādu kuplu, platu zvanveida svārku daļu.
- košenile No īpašām subtropu augu utīm iegūta krāsviela, ko izmanto karmīna izgatavošanai.
- sāgo No īpašu palmu cietes gatavoti putraimi.
- minerālvate No izkausētiem iežiem iegūts siltumizolācijas materiāls.
- apvāks No izturīga materiāla pagatavots uzliekams aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākiem; vāciņi.
- kazemāts No izturīgiem materiāliem celts virszemes vai pazemes nocietinājums; telpa šādā nocietinājumā aizsardzībai pret artilērijas šāviņiem.
- šitake No Japānas cēlusies ēdamā sēne, kuru audzē uz īpaši sagatavotiem lapu koku bluķiem silta un vējaina klimata apstākļos.
- atgūt No jauna iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli); no jauna iegūt iepriekšējās īpašības vai stāvokli.
- metastāze No jauna izveidojies slimības (parasti ļaundabīgā audzēja) perēklis, kas radies audzēja šūnām vai slimības ierosinātājiem ar asins vai limfas plūsmu pārvietojoties uz citu vietu organismā.
- pāršūt No jauna piešūt (parasti citā vietā).
- vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
- izlase No kāda kopuma izraudzītu darbu sakopojums.
- klintsbluķis No kāda masīva atdalījies liels klints gabals.
- kolonija No kādas zemes vai kāda novada izceļojušu iedzīvotāju apmetne citā zemē; kādas tautas izceļotāji, kas dzīvo vienkopus citā zemē.
- kaņepāji No kaņepju stiebriem iegūta šķiedra.
- kardānpārvads No kardāna mehānismiem veidots pārvads rotācijas kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darbības laikā kustas.
- špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots žogs, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
- stiklšķiedra No kausēta stikla iegūta šķiedra.
- skals No koka gabala atšķelta, plāna, samērā šaura plāksne (iekuram, pinumiem, senāk – arī apgaismošanai).
- vācele No koka mizas, saknēm vai klūgām darināts trauks ar vāku.
- žagars No koka vai krūma atdalīts tievs zars.
- sieksta No koka veidots soda rīks, kurā ieslēdza sodītā kājas, rokas, retāk – kaklu.
- dzots No kokmateriāliem zemē iebūvēts (parasti ložmetēju) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujai.
- kardāns No krusteniskiem šarnīriem veidots kustīgs savienojums (parasti rotācijas kustības pārnešanai).
- dzeltenmaize No kviešu miltiem cepta saldā maize dzeltenā krāsā (parasti ar safrāna, olu un rozīņu piedevām).
- firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs valdnieks (viduslaikos); augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
- ledusskulptūra No ledus gabala veidota skulptūra; ledus skulptūra.
- notālēm No lielāka attāluma, no attālākas vietas; iztālēm.
- parcele No lielāka zemes īpašuma atdalīts zemes gabals.
- rieciens No maizes kukuļa šķērsām nogriezts gabals.
- bruņucepure No metāla izgatavota karavīru cepure galvas aizsargāšanai.
- metālkonstrukcija No metāla izgatavota konstrukcija.
- tīkls No metāla stieples, plastmasas u. tml. ar dažādām tehnoloģijām veidots caurumots materiāls.
- miezītis No miežiem darīts alus.
- pica No mīklas cepts apaļš, plakans izstrādājums ar dažādu virskārtas pildījumu (gaļu, tomātiem, gliemenēm u. c.), ko pārklāj ar sieru.
- kliņģeris No mīklas gatavots konditorejas izstrādājums, parasti divu savienotu apļu formā.
- maize No mīklas krāsnī cepts pārtikas produkts (parasti klaipa, kukuļa formā); šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
- klīsteris No miltiem vai cietes gatavota līme.
- pusmuiža No muižas nodalīta lauku lielsaimniecība.
- muskatvīns No muskata vīnogu šķirnes gatavots deserta vīns.
- vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; parafīneļļa.
- napalms No naftas produktiem izstrādāts recekļains degmaisījums degbumbām un liesmumetējiem.
- piķis No naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta melna viela.
- opijs No negatavu īpašas šķirnes magoņu pogaļu sulas iegūta narkotiska viela.
- kopija No negatīva izgatavots fotoattēls.
- dievmaize No neraudzētas mīklas cepta maizīte, ko pasniedz Svētā Vakarēdiena laikā un kas simbolizē Jēzus Kristus miesu; dievmaizīte.
- denomināls No nomena atvasināts.
- mineralizēties No organiskas vielas pārvērsties par neorganiskiem savienojumiem.
- izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs noformējums, burtu veidojums, lai pievērstu uzmanību.
- slīkt No pārmērīga mitruma, slapjuma u. tml. iet bojā (par augiem).
- šķēle No pārtikas produkta (piem., maizes klaipa, siera, gaļas) atdalīts samērā plāns gabals.
- tīkls No pavediena, auklas u. tml. ar īpašiem mezgliem noausts caurumots materiāls.
- uzrocis No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals (piemēram, roku vai piedurkņu aizsargāšanai).
- zorbs No poliuretāna vai polivinilhlorīda izgatavota, ar gaisu pildīta bumba, kurā esošais cilvēks var tikt fiksēts ar īpašām siksnām.
- gremoklis No priekškuņģa atrīta atgremojamā barība (atgremotājiem).
- čabata No raudzētas kviešu mīklas cepta garena, paplata, plakanas formas maize ar kraukšķīgu garozu un mīkstumu, kurā ir lielas poras.
- sakē No rīsiem gatavots alkoholisks dzēriens (Japānā).
- tatami No rīsu salmiem gatavots grīdas pārklājs Japānā.
- sklandrausis No rudzu vai rupju kviešu miltiem gatavots rausis ar burkānu un vārītu kartupeļu pildījumu.
- karaša No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem cepta apaļas formas maize.
- rupjmaize No rupja maluma rudzu miltiem cepta maize.
- gabro No sacietējušas magmas veidojies tumšs, rupjgraudains iezis.
- saitējums No saitēm veidots pārsējs.
- vārpiņa No saliktas vārpas, no skaras vai vārpskaras galvenās ass atejoša sānu ass ar vienu vai vairākiem ziediem.
- ledus No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
- leduspuķe No sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamentiem vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm).
- sniegavīrs No savelta sniega bumbām izveidota cilvēka figūra.
- bruņukrekls No savērtiem metāla riņķīšiem vai nelielām plātnītēm darināts krekls ķermeņa augšdaļas aizsargāšanai.
- dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās pirmās lapas un saknes.
- sējenis No sēklas bez pārstādīšanas izaudzēts jauns augs.
- sīksīpoliņi No sēklas izaudzēti nelieli, sīki sīpoli stādīšanai.
- čakona No senas spāņu dejas radies instrumentāls skaņdarbs polifonisku variāciju formā.
- sermuļāda No sermuļa iegūta kažokāda.
- mozaīka No sīkiem, dažādas krāsas akmentiņiem, stikla vai keramikas gabaliņiem izveidots attēls vai dekoratīvs rotājums.
- širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
- dibenplāns No skatītāja attālākā (kā, piem., telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: priekšplāns.
- no skolas sola No skolas laikiem.
- pārskrieties No skriešanas, steigas pārmocīties.
- anamnēze No slimnieka vai viņa tuviniekiem iegūtas ziņas par slimības sākumu, norisi un slimnieka dzīves apstākļiem pirms saslimšanas.
- ķemmdzija No smalkas, garas vilnas vērpta gluda augstas kvalitātes dzija; gublāns.
- gublāns No smalkas, garas vilnas vērpta gluda augstas kvalitātes dzija; ķemmdzija.
- baltmaize No smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize.
- mežģīnes No smalkiem diegiem austs audums ar sīki caurumotu rakstu.
- smiltis No smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumu).
- nunataks No sniega un ledus brīvs klinšu atsegums, kas paceļas pār ledāju (piem., Grenlandē, Antarktīdā).
- spraudeņstāds No spraudeņa izaudzēts apsakņots stāds.
- meteorīts No starpplanētu telpas uz Zemes nokritis akmens vai dzelzs gabals.
- trose No stieplēm vai izturīgām šķiedrām vīta virve.
- žagariņš No stingras mīklas veidoti, eļļā vārīti gareni cepumi.
- sudrablieta No sudraba izgatavots vai apsudrabots izstrādājums.
- kokvilna No šā auga iegūtā šķiedra.
- mahorka No šā auga izgatavota tabaka.
- pačūlija No šā auga lapām iegūta ēteriska eļļa, ko plaši lieto parfimērijā, medicīnā.
- krīts No šā ieža iegūts materiāls (gabals, stienītis, pulveris u. tml.).
- kaprons No šā polimēra ražota sintētiska šķiedra.
- triko No šāda auduma šūts ķermenim cieši pieguļošs tērps (piem., sportistiem, baletdejotājiem).
- cinobrs No šāda minerāla iegūta krāsviela; krāsa šāda minerāla tonī.
- spalva No šāda putna ādas ragvielas veidojuma izgatavots rakstāmrīks.
- pīle No šāda putna pagatavots ēdiens.
- korķis No šāda vai cita materiāla izgatavots aizbāznis (parasti pudelēm).
- redeles No šādām līstēm veidota konstrukcija (kūtī, stallī), kurā ievieto dzīvniekiem paredzēto rupjo barību.
- zīds No šādas dabiskās vai mākslīgās šķiedras izgatavots audums, apģērbs.
- marmelāde No šādas masas gatavotas konfektes.
- porcelāns No šādas masas gatavoti izstrādājumi.
- korķis No šādiem audiem iegūtais materiāls.
- papiruss No šādiem augiem gatavots materiāls, ko senatnē izmantoja rakstīšanai; uz šāda materiāla uzrakstītais teksts.
- rūgtviela No šādiem augiem gatavots preparāts ar rūgtu garšu, ko lieto ēstgribas uzlabošanai.
- tauki No šādiem esteriem iegūta uzturviela, pārtikas produkts.
- tauki No šādiem esteriem, arī no citām organiskām vai neorganiskām izejvielām iegūts produkts, ko izmanto tehniskām vajadzībām.
- vērmele No šī auga iegūtā sula, tinktūra, tēja u. tml.
- zelts No šī cēlmetāla darināta medaļa.
- zivs No šī dzīvnieka pagatavots ēdiens.
- kurkuma No šī sakneņa iegūtā garšviela spilgti tumšdzeltenā krāsā.
- kaprons No šīs šķiedras izgatavots plāns, caurspīdīgs audums; neilons.
- tavuprāt No tava viedokļa, pēc tavām domām.
- diegs No tekstilšķiedrām (piem., kokvilnas, zīda) izgatavots tievs, garš pavediens (parasti aušanai, šūšanai).
- tekstilgalantērija No tekstilšķiedrām darināta galantērija (lentes, mežģīnes u. tml.).
- tekstilpreces No tekstilšķiedrām darinātas preces.
- tekstilizstrādājumi No tekstilšķiedrām darināti izstrādājumi.
- tekstilijas No tekstilšķiedrām darināti priekšmeti.
- diedziņš No tekstilšķiedrām iegūti un pēc tam savērpti pavedieni (aušanai, izšūšanai u. tml.).
- tekstilmateriāls No tekstilšķiedrām iegūts audums.
- tīkliņš No tīkla (1) darināts, nelielam maisam līdzīgs izstrādājums (produktu, pirkumu ievietošanai).
- sarkanvīns No tumšo vīnogu šķirnēm gatavots tumši sarkans vīns.
- peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla izgatavota, galvai cieši pieguloša cepure, ko lieto peldot vai peldoties.
- mufelis No ugunsizturīga vai karstumizturīga materiāla izveidota (krāsns) kamera.
- kerns No urbuma iegūts ieža paraugs cilindriska stieņa veidā; urbuma serde.
- serde No urbuma izcelts cilindrisks iežu stabiņš.
- pakete No vairākām kārtām salikts (pārsienamā vai higiēniskā materiāla) veidojums.
- brusa No vairākām pusēm apzāģēts kokmateriāls, kura biezums un platums ir lielāks par 100 milimetriem.
- tatami No vairākiem īpaša veida matračiem sastāvošs paklājs džudo cīņām.
- mūsuprāt No vairāku runātāju vai rakstītāju viedokļa; pēc mūsu domām.
- akronīms No vairāku vārdu sākumburtiem veidots nosaukums.
- potvasks No vaska, sveķiem u. c. vielām pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež parasti koku un krūmu potējuma brūces.
- tuša No vaska, taukvielām, krāsvielām gatavots kosmētikas līdzeklis skropstu, uzacu krāsošanai.
- aizvējš No vēja aizsargāta vieta.
- saulgozis No vēja aizsargāta, saulaina vieta; piesaule.
- palisāde No vertikāliem, zemē iedzītiem baļķiem veidots nostiprinājums; no šādiem augšgalā nosmailinātiem baļķiem veidots žogs aizsardzībai.
- telts No viegla materiāla (piem., no ūdensnecaurlaidīga auduma) veidota konstrukcija.
- izpletnis No viegla, izturīga auduma darināta kupolveidīga ierīce krišanas ātruma, arī lidmašīnas, sporta automobiļa u. tml. bremzēšanas ceļa samazināšanai.
- negližē No viegla, mīksta auduma darināts sieviešu rīta tērps.
- tīkliņš No viegla, smalka tīkla (1) darināts izstrādājums (piem., kā rotāšanai, aizsargāšanai).
- cauri No viena gala uz otru, no vienas puses uz otru (šķērsojot kādu vietu u. tml.).
- vienkocis No viena koka gabala darināts (parasti sadzīves) priekšmets.
- ēna No vienas puses apgaismota, piem., priekšmeta, cilvēka tumšs atveids.
- leikoplasts No vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls (parasti lentes formā), ko izmanto, piem., pārsēja pielīmēšanai.
- apkārt No vienas vietas uz citu; no viena pie otra.
- visapkārt No vienas vietas uz citu; no viena pie otra.
- pēdu pa pēdai No vienas vietas.
- viņaprāt No viņa (viņas, viņu) viedokļa, pēc viņa (viņas, viņu) domām.
- apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
- atsperties No visa spēka.
- priekšpils No visām pusēm (ar valni, sētu) norobežots laukums, platība pie pils; pils ārējais pagalms.
- visapkārt No visām pusēm (pilnīgi ietvert).
- apņemt No visām pusēm, pilnīgi ietvert.
- zeltlietas No zelta izgatavoti vai apzeltīti dekoratīvi izstrādājumi.
- parvēnijs No zemākiem sabiedrības slāņiem cēlies cilvēks, kas ir kļuvis bagāts, ietekmīgs vai slavens.
- sutašs No zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piem., apģērba apdarei.
- čigāni No Ziemeļindijas klejotāju ciltīm cēlusies tauta, kas dzīvo dažādās pasaules zemēs.
- ikri No zivju olām gatavots pārtikas produkts.
- grūdenis No žāvētas cūkgaļas (parasti no galvas ar šņukuru) un grūbām pagatavots ēdiens.
- iz No.
- apadīt Noadīt (visapkārt).
- noirties Noairēties.
- nosūnot Noaugt, pārklāties ar sūnu.
- noauties Noaut sev apavus, zeķes.
- piebaidīt Nobaidot izraisīt (kādam ko).
- noballēt Noballēties.
- novēlēt Nobalsot (vēlēšanās).
- nosunīt Nobārt.
- nomukt Nobēgt nost.
- maita Nobeidzies dzīvnieks, dzīvnieka līķis.
- sprāgonis Nobeidzies dzīvnieks.
- noslēgt Nobeigt, pabeigt.
- apsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- nokrist Nobeigties (par dzīvniekiem).
- nosprāgt Nobeigties (par dzīvniekiem).
- sprāgt Nobeigties (par dzīvniekiem).
- gals Nobeigums, beigas (darbībai, norisei).
- punkts Nobeigums, beigas (piem., norisei, darbībai).
- aste Nobeigums, beigu daļa (gājienam, kolonnai, rindai).
- gals Nobeigums, beigu daļa (ķermeņa daļai, orgānam).
- gals Nobeigums, beigu daļa (piem., telpai, vietai).
- atbērt Nobērt (kādu daļu) citur; atlikt (kādam nolūkam).
- norīvēt Noberzēt.
- notrīt Noberzēt.
- apbirt Nobirt, nokrist (par daudziem vai visiem).
- saraustīties Nobīties, sabīties.
- noraustīties Nobīties.
- notrūkties Nobīties.
- nošmaukt Noblēdīt, nokrāpt.
- noblēties Noblēt.
- nomaukt Nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- norullēt Nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- noripināt Nobraukt (kādu attālumu).
- noripot Nobraukt (kādu attālumu).
- nobliezt Nobraukt (parasti ātri, strauji).
- noripot Nobraukt lejā, nost (no kurienes).
- nolaisties Nobraukt lejā.
- noskrējiens Nobraukums.
- noberzt Nobrāzt (1).
- nodrāzt Nobrāzt.
- nobriedēt Nobriedināt.
- nodrāzt Nobružāt, nolietot.
- sabučoties Nobučot vienam otru, citam citu.
- apsēst Noburt.
- apsēstība Nobūrums.
- ravelīns Nocietinājuma palīgbūve cietokšņa priekšā.
- citadele Nocietināta celtne (cietokšņa, pilsētas iekšienē); cietoksnis.
- cietoksnis Nocietināta, militāra būve (parasti pilsētu) aizsardzībai.
- nokauties Nocīnīties.
- apcirst Nocirst (visapkārt, no visām pusēm).
- apcirst Nocirst, izcirst (daudz vai visu).
- meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piem., telpu) rotāšanai.
- noķeksēt Nodabūt, novilkt (ko) lejā, nost (parasti ar roku vai tievu, garu priekšmetu).
- apcirknis Nodalījums (klētī vai pagrabā) graudu, miltu, sakņu u. tml. uzglabāšanai.
- steliņģis Nodalījums (piem., kūtī, stallī), kas paredzēts vienam dzīvniekam.
- bagāžnieks Nodalījums (vieglajā automašīnā) bagāžas pārvadāšanai.
- aizgalds Nodalījums kūtī (parasti cūkām, aitām).
- tekne Nodalījums printerī, kur liek papīru.
- sekcija Nodalījums, posms (piem., kādā sistēmā).
- segregācija Nodalīšana, nošķiršana.
- novirzīt Nodalīt (finanšu līdzekļus noteiktam mērķim).
- nogriezt Nodalīt (kādu daļu no zemes gabala).
- nošķirt Nodalīt, atšķirt (ko no kā) – par parādībām sabiedrībā.
- nokrejot Nodalīt, noņemt (pienam krējumu).
- nošķirt Nodalīt, norobežot.
- gabals Nodalīta (zemes) platība, lauka daļa.
- nomaldīties Nodalīties (no citiem) un pazaudēt (tos).
- sastāties Nodalīties no šķidruma (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- nošķelties Nodalīties savrup.
- nošķirties Nodalīties savrup.
- nogrupēties Nodalīties savrupās grupās.
- atšķirties Nodalīties, nošķirties savrup (no citiem).
- nogabals Nodalīts (zemes, meža) gabals.
- atsevišķs Nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām).
- sektors Nodaļa (iestādē, organizācijā u. tml.) ar noteiktu specializāciju.
- sekretariāts Nodaļa (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko darbu un izpilddarbu; šādas nodaļas darbinieku kopums.; telpa, celtne, kurā darbojas šāda nodaļa.
- ekspedīcija Nodaļa (iestādē, uzņēmumā), kas pieņem vai nosūta dokumentus, periodiskos izdevumus, preces u. tml.
- hronika Nodaļa (periodiskajos izdevumos), kurā ziņo par jaunākajiem, aktuālākajiem notikumiem.
- iespiestuve Nodaļa (tipogrāfijā), kur veic iespiešanu.
- grāmatvedība Nodaļa (uzņēmumā, iestādē), kas veic šādu uzskaiti.
- kantoris Nodaļa uzņēmumā, iestādē, kas nodarbojas ar grāmatvedības, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
- sekcija Nodaļa, daļa, apakšnodaļa (piem., iestādē, organizācijā).
- apakšnodaļa Nodaļa, kas ietilpst citas, lielākas nodaļas sastāvā; pakļautā nodaļa.
- sviestnīca Nodaļa, telpa (piem., pienotavā), kurā ražo sviestu.
- seminārnodarbība Nodarbība semināra veidā.
- mēģinājums Nodarbība, kurā gatavo izrādīšanai, demonstrēšanai (izrādi, koncertu, atsevišķu priekšnesumu u. tml.).
- izprieca Nodarbība, pasākums, kura mērķis ir izklaidēšanās, patīkama atpūta.
- kurss Nodarbību cikls kvalifikācijas celšanai, kādas prasmes, iemaņu iegūšanai.
- aizņemt Nodarbināt, lietot (piem., mašīnu, ierīci).
- NVA Nodarbinātības valsts dienests.
- pašdarbība Nodarbošanās ar kādu mākslas veidu bez materiālas atlīdzības.
- diletantisms Nodarbošanās ar mākslu, zinātni, arodu u. tml. bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
- sērfošana Nodarbošanās ar sērfingu.
- kinoamatierisms Nodarbošanās brīvajā laikā ar filmu uzņemšanu.
- rūpals Nodarbošanās, peļņas ieguves veids.
- nodarbība Nodarbošanās; darbība vai darbību kopums, ko kāds veic; nodarbe.
- nodarbe Nodarbošanās; darbība vai darbību kopums, ko kāds veic.
- kārtot Nodarboties (piem., ar kādu jautājumu), lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
- jogot Nodarboties ar jogu.
- niekoties Nodarboties ar niekiem, darīt ko nevajadzīgu, bezjēdzīgu.
- kniebties Nodarboties ar seksu.
- spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (1).
- spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (2).
- sportot Nodarboties ar sportu.
- veikot Nodarboties ar veikbordu.
- dziedāt Nodarboties ar vokālo mākslu, piem., piedaloties izrādēs, koncertos.
- noziegums Nodarījums (tīšs vai aiz neuzmanības), par kuru krimināllikumā ir paredzēts sods; sodāms tiesību normas pārkāpums.
- pāridarījums Nodarījums, kas aizskar (kādu), sagādā (kādam) ciešanas; pārestība.
- apskādēt Nodarīt kaitējumu; sabojāt.
- apkaunot Nodarīt kaunu, negodu; arī pazemot.
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) – par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (piem., bojājot, iznīcinot).
- padarīt Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu).
- nosvilināt Nodedzināt.
- nokūpēt Nodegot, pārdegot nebūt lietojamam.
- nosvilt Nodegt.
- nodancot Nodejot (kādu laikposmu).
- nolēkt Nodejot (strauju deju).
- nodancot Nodejot.
- nolēkāt Nodejot.
- norunāt Nodeklamēt.
- apdeldēt Nodeldēt.
- klišeja Nodeldēta frāze, bieži lietots izteiciens bez oriģinalitātes.
- izvedmuita Nodeva, kas jāmaksā, izvedot preces uz ārzemēm.
- tiesa Nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma daļa.
- sieks Nodevas graudā (pa siekam no katra labības veida), ko zemnieki maksāja mācītājam.
- kangars Nodevējs.
- piedēvēt Nodēvēt (kādu) par (piem., kāda izteikuma) autoru.
- nodot Nodevīgi atklāt, padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
- uzņemt Nodibināt (sakarus ar sakaru tehnikas līdzekļiem).
- sapīties Nodibināt tuvas, intīmas (parasti ārpuslaulības) attiecības.
- noorganizēt Nodibināt, izveidot.
- nokalpot Nodienēt (bruņotajos spēkos kādu laikposmu).
- noģērēt Nodīrāt (dzīvnieku); atdalīt (ādu) no dzīvnieka ķermeņa.
- vēršāda Nodīrāta, apstrādāta vērša āda.
- saziņot Nododot, izplatot attiecīgus paziņojumus, ziņas u. tml., saaicināt, sapulcināt.
- papildnodoklis Nodoklis, ko maksā papildus iepriekš paredzētajam nodoklim.
- doma Nodoms (ko darīt).
- plāns Nodoms, iecere, (kā) realizēšanas gaita.
- apņemšanās Nodoms, ko noteikti grib realizēt; solījums sev, saistības.
- atdeve Nodošanās (darbam, daiļradei); spēju, spēku u. tml. veltīšana (darbam, daiļradei).
- iesūtīt Nodot (kam) ar kāda starpniecību.
- realizēt Nodot (ko) cita rīcībā, īpašumā un saņemt pretī naudu vai ekvivalentu preci.
- denacionalizēt Nodot (nacionalizētu vai valsts īpašumu) privātīpašumā.
- izdot Nodot (personu) citas valsts vai personas rīcībā.
- virzīt Nodot (piem., dokumentus, projektu, zinātnisko darbu) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
- atdot Nodot cita īpašumā (parasti bez atlīdzības).
- cedēt Nodot citam (savas prasījuma tiesības).
- deponēt Nodot glabāšanā kā depozītu; iemaksāt, noguldīt.
- sekularizēt Nodot laicīgās varas pārziņā un pārvaldīšanā reliģiskajām institūcijām piederošus īpašumus.
- izdot Nodot lietošanā par samaksu; izīrēt.
- izīrēt Nodot lietošanā pret maksu.
- pārapdrošināt Nodot noslēgtā apdrošināšanas līguma saistību daļu citam apdrošinātājam (parasti par apdrošināšanas kompānijām).
- palaist tautās Nodot sabiedrības vērtējumam.
- pasveicināt Nodot sveicienu (kādam) ar cita starpniecību.
- nosveicināt Nodot sveicienu.
- nozvērēt Nodot zvērestu, ar zvērestu apliecināt.
- krist Nodoties (kam).
- kavēties Nodoties, pievērsties (kam).
- nonesties Nodrāzties.
- nolīgoties Nodrebēt, notrīcēt (piem., no satricinājuma, liela trokšņa).
- garantija Nodrošinājums (piem., kādai norisei, darbībai).
- drošība Nodrošinājums (piem., pret pārpratumu).
- ķīla Nodrošinājums, garantija (norisei, stāvoklim).
- apgāde Nodrošināšana (ar nepieciešamo); apgādāšana.
- nodrose Nodrošināšanās (pret zaudējumiem, darbības traucējumiem u. tml.).
- apgādāt Nodrošināt (ar nepieciešamo, vajadzīgo) pietiekošā daudzumā.
- garantēt Nodrošināt (kā norisi, stāvokli).
- skolot Nodrošināt (kādam) iespēju iegūt izglītību.
- uzturēt Nodrošināt (kādu, ko) ar iztiku, eksistences līdzekļiem.
- sargāt Nodrošināt (kādu) pret ko nevēlamu, bīstamu; rūpēties par (kāda) drošību.
- inervēt Nodrošināt (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.) saistījumu ar centrālo nervu sistēmu (par nervu šķiedrām).
- apgādāt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
- apskaņot Nodrošināt (piem., telpu, sarīkojumu) ar skanējumu (parasti mūzikas ierakstiem).
- piesegt Nodrošināt (savas karaspēka vienības) darbību, novēršot pretinieka uzbrukuma iespējas.
- piesegt Nodrošināt (savas sporta komandas) darbību, aizkavējot pretinieka darbību.
- apbruņot Nodrošināt ar zināšanām; būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
- sargāt Nodrošināt pret ko nevēlamu (par dzīvniekiem).
- nobruņoties Nodrošināt sevi ar ieročiem, aizsardzības līdzekļiem u. tml.
- nobruņoties Nodrošināt sevi ar nepieciešamajiem līdzekļiem, rīkiem u. tml.
- bruņoties Nodrošināt sevi ar nepieciešamajiem rīkiem, līdzekļiem u. tml.
- aprīkot Nodrošināt, apgādāt (ko) ar aprīkojumu; šādā veidā iekārtot (piem., vietu, telpu).
- ģērbt Nodrošināt, apgādāt ar apģērbu.
- sargāt Nodrošināt, ka (kāds) nevar paņemt (ko).
- sargāt Nodrošināt, ka (kam) nenotiek kas nevēlams.
- piegādāt Nodrošināt, sagādāt.
- pasargāties Nodrošināties pret ko nevēlamu, ļaunu.
- drošs Nodrošināts.
- iesieties Nodrošinoties iestiprināt sevi (piem., virvēs).
- apdzert Nodzert.
- aizdziedāt Nodziedāt (dziesmu līdz kādai vietai).
- izdziedāt Nodziedāt (noteiktā augstumā, skaļumā).
- nobaurot Nodziedāt (parasti skaļi, nemākulīgi).
- nogaudot Nodziedāt gaudulīgā balsī.
- uzdot Nodziedāt, atskaņot (parasti korim) vajadzīgajā augstumā izpildāmā skaņdarba pirmo skaņu (skaņas).
- noskandēt Nodziedāt.
- noskandināt Nodziedāt.
- notriekt Nodzīt nost, lejā, zemē u. tml.
- novilkt Nodzīvot (līdz kādam noteiktam laikam).
- sasniegt Nodzīvot (līdz noteiktam vecumam).
- noiet Nodzīvot (mūžu).
- pārdzīvot Nodzīvot ilgāk (salīdzinājumā ar kādu citu).
- izdzīvot Nodzīvot, aizvadīt (dzīvi, kādu laika posmu).
- izaugt Nodzīvot, pavadīt mūža pirmo posmu (par bērniem, pusaudžiem); uzaugt.
- nostaigāt Nodzīvot.
- nodvesties Noelsties.
- stodere Noenkurota vai gruntī nostiprināta navigācijas zīme garas kārts veidā, kas norāda, piem., kuģu ceļu, izliktus tīklus.
- notiesāt Noēst (ko), parasti ar lielu apetīti.
- nosukāt Noēst (ko).
- nolocīt Noēst (parasti ar lielu apetīti).
- apēst Noēst bez pārpalikuma (barību).
- iefilmēt Nofilmēt (ko) un iekļaut (kur).
- noformēties Noformēt savus dokumentus.
- pārformēt Noformēt vēlreiz, no jauna.
- pārfotografēt Nofotografēt (piem., attēlu, tekstu), lai iegūtu (kā) fotogrāfiju, fotokopiju.
- nofotografēties Nofotografēt sevi; tikt nofotografētam.
- uzbildēt Nofotografēt; attēlot (piemēram, gleznā, ilustrācijā).
- nobildēt Nofotografēt.
- noknipsēt Nofotografēt.
- aizsūtīt Nogādāt (ar pasta, kādas personas u. tml. starpniecību).
- iznēsāt Nogādāt (daudzās vai visās vietās) – par dzīvniekiem.
- pārvest Nogādāt (pāri kam) – par transportlīdzekli.
- ievest Nogādāt (transportlīdzekli kur iekšā).
- iznēsāt Nogādāt (visās organisma daļās) – par asinīm.
- iznēsāt Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas).
- sūtīt Nogādāt (ziņu, vēstuli u. tml.) ar elektroniskas ierīces (piem., mobilā telefona, datora) starpniecību.
- dabūt zem jumta Nogādāt pajumtē.
- izcelt Nogādāt, izsēdināt uz sauszemes (no ūdens transportlīdzekļa).
- pārgaidīt Nogaidīt, kamēr (kas nelabvēlīgs, slikts) pāriet, izbeidzas; pārlaist (5).
- nozūmēt Nogalināt, nonāvēt.
- kaut Nogalināt, slepkavot.
- nogalēt Nogalināt; iznīcināt.
- spiest nost Nogalināt.
- nogārgties Nogārgt.
- nogārgt Nogārgties.
- izgaršot Nogaršot (ēdienu, dzērienu); ēdot, dzerot (ko) izjust, izbaudīt (tā) garšu.
- nobaudīt Nogaršot.
- nomēģināt Nogaršot.
- nosmeķēt Nogaršot.
- ienākties Nogatavoties.
- piegāze Nogāze, tās piekāje.
- nonest Nogāzt.
- nags Nogāzta koka stumbra gala izvirzījums, kas rodas, ja šķērszāģējums nav visā koka diametrā, ir augstāk par aizzāģējumu.
- aizgāzties Nogāzties (aiz kā, kam priekšā).
- nokrist Nogāzties zemē (piem., par augiem).
- nojāt Nogāzties, nokrist lejā.
- nolikties Nogāzties, nokrist.
- nosvempties Nogāzties.
- nogult Noglabāt; tikt noglabātam (kur).
- nopaijāt Noglāstīt.
- apglaudīt Noglaudīt (visapkārt, no visām pusēm).
- piefrizēt Nogludināt, mīkstināt (kādu tekstu).
- apgrābt Nogrābt (visapkārt, no visām pusēm).
- nogrābstīt Nogrābt.
- nokasīt Nogrābt.
- nokrimst Nograuzt (ko cietu); noskrubināt.
- apgrauzt Nograuzt vai iegrauzt (no virspuses, visapkārt).
- noslīcināt Nogremdēt ūdenī (ko).
- rādiuss Nogrieznis no riņķa līnijas punkta vai no sfēras punkta līdz centram.
- veidule Nogrieznis, kas savieno konusa virsotni ar konusa pamata riņķa līnijas kādu punktu.
- mediāna Nogrieznis, kas savieno trijstūra virsotni ar pretējas malas viduspunktu.
- apgriezt Nogriezt (daudz vai visus).
- apgriezt Nogriezt (kam) visapkārt.
- nocirpt Nogriezt (matus, bārdu).
- izcirpt Nogriezt (zaru galus, krūmu galotnes u. tml.), piešķirot noteiktu formu.
- nocirpt Nogriezt (zarus, atvases u. tml.), izveidojot vēlamo formu.
- nošķibīt Nogriezt, arī noplūkt, noraut (augus, to daļas).
- nošķērēt Nogriezt.
- nošņāpt Nogriezt.
- noiet dibenā Nogrimt.
- noiet pa burbuli Nogrimt.
- noslīkt Nogrimt.
- nogāzt Nogrūst lejā, zemē.
- termiņnoguldījums Noguldījums, kam ir noteikts termiņš; terminēts noguldījums.
- nokrākt Nogulēt miegā (kādu laiku).
- nošņākt Nogulēt miegā, nosnaust (kādu laikposmu).
- nopampt Nogulēt miegā.
- nokrākties Nogulēties (1).
- pārkaļķoties Nogulsnējoties kalcija savienojumiem, kļūt neelastīgam, cietam (par audiem, orgāniem).
- koagulāts Nogulsnes, kas veidojas koagulācijas rezultātā.
- katlakmens Nogulsnes, kas veidojas uz katlu, siltumierīču u. tml. iekšējās virsmas no ūdenī esošajiem sāļiem.
- aplikums Nogulsnes, plēve, atdalījumi (kas pārklāj, piem., gļotādu).
- sediments Nogulsnes.
- iesērēt Nogulsnēties (kur iekšā) – par smiltīm, dūņām u. tml.
- noslāņoties Nogulsnēties, sakrāties u. tml. slāņveidīgi.
- nogult Nogulties (2); nosēsties.
- aizgulties Nogulties (aiz kā, kam priekšā).
- nolikties Nogulties (kur, uz kā u. tml.).
- nostiepties Nogulties vai nogāzties zemē ar izstieptu ķermeni.
- izstiepties Nogulties, izstiepjot ķermeni, locekļus.
- kaļķakmens Noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts; šā ieža gabals.
- boksīts Nogulumiezis – alumīnija rūda.
- mālsmilts Nogulumiezis – māla un smilts sajaukums; augsne, kurā smiltis ir pārsvarā pār mālu.
- jašma Nogulumiezis dažādās krāsās, kas sastāv galvenokārt no kristāliska kvarca (izmanto rotaslietu vai mākslas priekšmetu izgatavošanai).
- ogle Nogulumiezis melnā vai brūnā krāsā, kas veidojies pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām; atsevišķi šā ieža gabali.
- māls Nogulumiezis, kas mitrumā kļūst mīksts un lipīgs, un ko izmanto būvniecībā, keramikā, arī kosmētikā u. tml.
- ģipšakmens Nogulumiezis, kas sastāv galvenokārt no ģipša ar māla, dolomīta u. c. piemaisījumiem.
- silvinīts Nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slānīšu mijas.
- merģelis Nogulumiezis, kas sastāv no karbonātiem un māla dažādās attiecībās.
- degakmens Nogulumiezis, ko izlieto kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
- kūdra Nogulumiezis, ko veido nepilnīgi sadalījušās augu atliekas vietās, kur notiek pārpurvošanās.
- fosforīti Nogulumieži, kura galvenā sastāvdaļa ir apatītu grupas minerāli.
- sedimentieži Nogulumieži.
- slānis Nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu biezumu, parasti horizontālu novietojumu Zemes garozā un plašu horizontālu izplatību.
- slāņojums Nogulumiežu uzbūve ar dažādu iežu slāņu miju; dalījums slāņos (1).
- nokausēt Nogurdināt.
- smags Noguris, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām).
- apkust Nogurt, piekust.
- nokust Nogurt, piekust.
- atvilkties Noģērbt virsdrēbes.
- atvilkt Noģērbt, novilkt (parasti virsdrēbes).
- nonākt Noiet (gar ko, garām kam).
- nočāpot Noiet (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- nosoļot Noiet (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- nokājot Noiet kājām (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- nomaršēt Noiet marša solī.
- nomērot Noiet, nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- novākties Noiet, nobraukt nost (no kurienes), parasti steidzīgi, nekavējoties.
- nolaisties Noiet, nokāpt lejā.
- novicot Noiet, noskriet, parasti ātrā tempā.
- nokātot Noiet, nosoļot (noteiktu attālumu, ceļa gabalu).
- nocilpot Noiet, nosoļot vai noskriet (kādu attālumu, ceļa gabalu) – par cilvēku.
- noļepatot Noiet, nostaigāt; arī noskriet (par cilvēku).
- apiet Noiet, paveikt kādu ceļu, ejot kam apkārt.
- nozāļot Noindēt.
- nozāļoties Noindēties.
- novākt Nojaukt, izjaukt un novietot (kur citur).
- samanīt Nojaust, apzināties.
- noģist Nojaust, noprast.
- redzēt Nojaust, noprast.
- saost Nojaust, samanīt (ko slēptu, draudošu, arī ko sev izdevīgu).
- saostīt Nojaust, samanīt; saost (2).
- noskārst Nojaust.
- sajust Nojaust.
- intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstīta uz neapzinātu pieredzi.
- jausma Nojauta, nojausma.
- juška Nojauta.
- nojausma Nojauta.
- sakaist Nokaist (2), parasti pilnīgi, viscaur.
- sakaitēt Nokaitēt, parasti pilnīgi, viscaur.
- lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izspiesta zemes virspusē; šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
- izvirdums Nokaitētu cietu, šķidru vai gāzveida vulkānisko produktu izplūdums.
- aizkakāt Nokakāt (garām kam).
- izkalpot Nokalpot.
- apkalst Nokalst (par daudziem, visiem).
- brūns Nokaltis (par augiem, to daļām).
- sausenis Nokaltis koks.
- sausnis Nokaltis koks.
- kūļāties Nokarājoties plandīties (parasti par apģērbu, audumu).
- kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties – par priekšmetiem.
- krist Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā); nokarājoties veidot (piem., krokas).
- pārkrist Nokarāties ar nepieguļošo daļu pāri pieguļošajai daļai (par apģērba gabalu, tā daļu).
- pārkrist Nokarāties pāri (kam), pār (ko) – piem., par matiem.
- notvīkt Nokarst, noslāpt (piem., karstumā, tveicē).
- pārkārties Nokārties pāri (kam), pār (ko).
- nolikt Nokārtot (eksāmenu, pārbaudījumu).
- atrisināt Nokārtot (izlemjot, izšķiroties par pieņemamu risinājumu).
- norēķināties Nokārtot savstarpējās attiecības; atriebties.
- izkārtoties Nokārtoties.
- aizkausēt Nokausēt.
- apkaut Nokaut (daudzus, visus).
- izkaut Nokaut, iznīcināt (daudzus vai visus).
- kautķermenis Nokauta, nodīrāta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un astes; liemenis.
- liemenis Nokauta, nogalināta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, astes, iekšām u. tml.
- nogulēt Nokavēt, palaist garām (ko).
- novēloties Nokavēties, aizkavēties.
- novazāties Noklaiņot; nostaigāties.
- apšūt Noklāt (ar dēļiem, ķieģeļiem u. tml.) un nostiprināt.
- paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
- nopūst Noklāt (ko) ar grafiti.
- pieķēpāt Noklāt (no iekšpuses) ar ķēpājumiem.
- balsināt Noklāt (piem., sienu, griestus) ar baltu (krīta, kaļķu) maisījumu.
- nobruģēt Noklāt ar bruģakmeņu segumu.
- izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
- nogruntēt Noklāt ar grunti (3).
- nomēslot Noklāt ar mēslojumu (ko).
- nopiķot Noklāt ar piķi, parasti pilnīgi.
- nopolsterēt Noklāt ar polsteri (piem., durvis, sienas).
- sapūderēt Noklāt ar pūderi (ķermeņa daļu).
- nopūderēt Noklāt ar pūderi.
- notetovēt Noklāt ar tetovējumu (visu ķermeni vai lielu tā daļu).
- novāpēt Noklāt ar vāpi, glazūru.
- nozeltīt Noklāt ar zeltījumu; apzeltīt.
- noziepēt Noklāt ar ziepju putām.
- gruntēt Noklāt virsmu (pirms krāsošanas, gleznošanas u. tml.) ar īpašu vielu.
- noplāt Noklāt; plaši novietot (uz kā).
- nosēsties Noklāties, nogulsnēties, veidojot kārtu (par putekļiem, nogulsnēm, arī sniegu u. tml.).
- nokāsēt Noklepot (kādu laiku).
- nokāsēties Noklepoties.
- noauroties Nokliegt, nobļaut (ko).
- nobaurot Nokliegt, nobļaut (ko).
- paklīst Noklīst, pazust.
- apiet Noklusēt, ignorēt.
- nokušināt Noklusināt; apklusināt.
- nonākt (kāda) rokās Nokļūt (kāda) pārziņā, rīcībā.
- iegrābties Nokļūt nevēlamā stāvoklī, piem., nepārdomāti rīkojoties, kļūdoties.
- apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku, narkotisku vielu ietekmē); apreibt.
- bankrotēt Nokļūt smagā finansiālā stāvoklī.
- izcelties Nokļūt uz cietzemes (braucot pa ūdeņiem).
- nonākt Nokļūt, atrasties (īpašā vidē, kādos apstākļos, kādā stāvoklī u. tml.).
- sadurties Nokļūt, būt pretrunīgās, arī cīņas attieksmēs.
- pakļūt Nokļūt, nonākt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- notikt Nokļūt.
- apkniebt Nokniebt (daudzus vai visus).
- iekopēt Nokopēt (datorā tekstu, attēlu) un ievietot tekstā.
- noridāt Nokopt, nolikt vietā.
- noridāt Nokopt.
- nokosties Nokost gabalu, lai apēstu.
- sakrāsot Nokrāsot (ko) lielākā daudzumā; nokrāsot (kā lielāku daudzumu).
- noķellēt Nokrāsot (parasti pavirši, neglīti).
- apkrāsot Nokrāsot (visapkārt, no visām pusēm).
- izkrāsot Nokrāsot dažādās krāsās, krāsu toņos; krāsojot izrotāt.
- pārkrāsot Nokrāsot vēlreiz; nokrāsot citā krāsā.
- nobarikādēt Nokraujot, novietojot (dažādus priekšmetus), radīt šķērsli, padarīt nepieejamu, neizmantojamu (ko).
- vājpiens Nokrejots piens.
- nokrēslis Nokrēsla.
- uzkrist Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī.
- apkrist Nokrist (par daudziem vai visiem).
- nolingot Nokrist, nogāzties.
- nožauties Nokrist, nogāzties.
- nozvelties Nokrist, nogāzties.
- noplanēt Nokrist.
- iekristīt Nokristīt.
- nokrustīt Nokristīt.
- nokrustīties Nokristīties.
- sniegs Nokrišņi – balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos.
- krusa Nokrišņi ledus daļiņu veidā.
- smidzenis Nokrišņi ļoti sīku pilienu veidā.
- lietus Nokrišņi ūdens pilienu veidā.
- plīvurs Nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml. slānis.
- nokulties Nokult, novākt savu ražu.
- nokūlums Nokultā labība, izkulto graudu kopums.
- nokustēt Nokustēties.
- nokviekt Nokviekties (par cūku, sivēnu).
- noķepēt Noķepināt.
- noķērkties Noķērkt (1) – par dažiem putniem.
- sagūstīt Noķert, notvert (kādu, kas bēg, vairās).
- sagūstīt Noķert, notvert (parasti savvaļas dzīvnieku).
- notvert Noķert, sagūstīt.
- šļaups Nolaideni slīps, ieslīps.
- aizlaist Nolaist (kam priekšā); novietot (aiz kā, kam priekšā).
- izčurāties Nolaist urīnu.
- nodurt Nolaist, vērst uz leju.
- nomesties Nolaisties (kur, uz kā u. tml.) – parasti par putniem, kukaiņiem.
- nosēsties Nolaisties (kur) – par lidaparātiem un braucējiem tajos.
- piezemēties Nolaisties (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
- piezemēties Nolaisties (par putniem).
- nosēsties Nolaisties (uz kā, kur u. tml.) – par putniem, lidojošiem kukaiņiem.
- apmesties Nolaisties uz kādu laiku (par putniem).
- sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, arī kur) – par putniem, kukaiņiem.
- notupties Nolaisties, uzmesties.
- nolaistīties Nolaistīt sevi.
- noplucis Nolaists, nesakopts, neizskatīgs.
- nolaizīties Nolaizīt ar mēli savu ķermeņa daļu.
- aplamāt Nolamāt, apsaukāt (lamu vārdiem).
- nogānīt Nolamāt; nomelnot.
- nosunīt Nolamāt.
- aplasīt Nolasīt (kokam, ceram u. tml. vairākās vietās, no virspuses).
- noskenēt Nolasīt informāciju, tekstu, tuvinot to skenerim.
- aiznest Nolaupīt (par dzīvniekiem).
- aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
- lūžņa Nolauztu zaru, koku kopums; vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku.
- noteikt Nolemt un paziņot (ko).
- sadomāt Nolemt, nodomāt (ko darīt).
- noteikt Nolemt, paredzēt (piem., kā apjomu, lielumu).
- predestinācija Nolemtība.
- noceļot Nolidot (par putniem).
- izdzēst Nolīdzināt, izlīdzināt (pēdas, sliedes u. tml.).
- nonivelēt Nolīdzināt, samazināt (piem., atšķirības); panākt (kam) vienādu līmeni; padarīt (ko) vienveidīgu, bālu, neizteiksmīgu.
- nē Noliedzoša atbilde (piem., uz priekšlikumu).
- liegt Noliegt, neatzīt.
- nebūt Nolieguma darb. --> būt.
- nedoties Nolieguma darb. --> doties; nepārvietoties, arī nesākt pārvietoties (kādā virzienā, uz kādu vietu u. tml.).
- negribēt Nolieguma darb. --> gribēt.
- neiet Nolieguma darb. --> iet.
- nejusties Nolieguma darb. --> justies; neapzināties, nejust (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
- nekrist Nolieguma darb. --> krist; nevirzīties (no augšas) lejup smaguma spēka ietekmē.
- nestāvēt Nolieguma darb. --> krist.
- nekustināt Nolieguma darb. --> kustināt; nemainīt (sava ķermeņa, tā daļu) stāvokli telpā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nepakustināt Nolieguma darb. --> kustināt.
- neķert Nolieguma darb. --> ķert; necensties netvert, neņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- nelīdzēt Nolieguma darb. --> līdzēt.
- nelikt Nolieguma darb. --> likt.
- nelikties Nolieguma darb. --> likties.
- nemesties Nolieguma darb. --> mesties.
- neminēt Nolieguma darb. --> minēt.
- nenodzerties Nolieguma darb. --> nodzerties (2).
- nenoēsties Nolieguma darb. --> noēsties.
- nenoklausīties Nolieguma darb. --> noklausīties.
- nenolaist Nolieguma darb. --> nolaist.
- nenolasīties Nolieguma darb. --> nolasīties.
- nenoskatīties Nolieguma darb. --> noskatīties (1).
- neņemt Nolieguma darb. --> ņemt.
- neņemties Nolieguma darb. --> ņemties.
- nepalikt Nolieguma darb. --> palikt.
- nepamirkšķināt Nolieguma darb. --> pamirkšķināt.
- nepietikt Nolieguma darb. --> pietikt, būt tādā daudzumā, ka ir par maz.
- nerādīt Nolieguma darb. --> rādīt; novietot, turēt (ko) tā, lai cits to nevar uztvert ar redzi.
- neredzēt Nolieguma darb. --> redzēt.
- nesacīt Nolieguma darb. --> sacīt.
- nesadalīt Nolieguma darb. --> sadalīt.
- nespēt Nolieguma darb. --> spēt.
- nespīdēt Nolieguma darb. --> spīdēt.
- neteikt Nolieguma darb. --> teikt.
- nevarēt Nolieguma darb. --> varēt.
- nevilkt Nolieguma darb. --> vilkt.
- nezināt Nolieguma darb. --> z i n ā t.
- negācija Noliegums; noliegšana.
- iecirst Noliekt galvu un piespiest zodu pie ķermeņa.
- pieguldīt Noliekt un piekļaut pie zemes (piemēram, labību).
- nokārt Noliekt, vērst uz leju (ķermeņa daļu).
- noklanīt Noliekt.
- nolīkt Noliekties lokveidā uz leju – par augiem, to daļām.
- uzliekties Noliekties lokveidā virsū (uz kā, kam).
- noslīgt Noliekties uz leju (no kāda smaguma).
- uzliekties Noliekties virsū (uz kā, kam) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- nolīkt Noliekties, arī tikt noliektam lokveidā (uz priekšu, uz leju, arī pāri kam, pār ko) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- noklanīties Noliekties.
- nolieksnis Noliektnis.
- atliet Noliet (daļu šķidruma) – parasti citā traukā; ieliet atpakaļ.
- sagrabējis Nolietojies; sabojājies.
- sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, nedrošam.
- vecums Nolietojums, kas radies kādā, parasti ilgākā, laikposmā.
- šrots Nolietots metāla priekšmets, kas ir nododams lūžņos.
- grausts Nolietots, paliels priekšmets (piem., automašīna).
- nolīgoties Nolīgot [2], nosvinēt Jāņus, Līgo svētkus.
- fraktēt Nolīgt (kuģi) kravas vai pasažieru pārvadāšanai.
- nofraktēt Nolīgt (kuģi).
- kontrahēt Nolīgt, noslēgt.
- konsorcijs Nolīgums, vienošanās (piem., starp bankām vai uzņēmumiem) kopīgas finansiālas operācijas veikšanai; šāda apvienība komerciālu darījumu veikšanai.
- nobāzt Nolikt (ko kur) tā, ka nevar ieraudzīt, grūti atrast, sameklēt.
- atlikt Nolikt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- uzlīkt Nolīkt lokveidā virsū (uz kā, kam).
- atlikt Nolikt nost (malā u. tml.); nolikt atsevišķi, lai pataupītu.
- uzlīkt Nolīkt virsū (uz kā, kam) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- novietot Nolikt, nogādāt (ko kādā vietā).
- noslēpt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevarētu atrast, ieraudzīt, pamanīt.
- aplikt Nolikt, novietot (ap ko, kam apkārt).
- noglabāt Nolikt, novietot (ko) tā, lai (tas) būtu drošībā, lai (to) nepazaudētu.
- nokravāt Nolikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (ko izliktu, izvietotu); novākt.
- nogrūst Nolikt, novietot.
- sagult Nolīkt, pieplakt pie zemes; arī sagulēties.
- sagulties Nolīkt, pieplakt pie zemes; arī sagulēties.
- nomirdzināt Nolīt (par lietu).
- pārlīt Nolīt pāri (kam), pār (ko) – par parādībām dabā.
- noiet Nolobīties, nolupt, atdalīties.
- noliekt Nolocīt uz leju; izveidot (ko) lokveidā (uz leju).
- atšuve Nolocīta un atšūta drānas mala.
- nodilt Nolupt, tikt noberztam.
- sieksta Nolūzis, ūdenstilpē vai zemē ilgi gulējis koks, tā daļa; koka sakne ūdenī vai virs zemes.
- aplūzt Nolūzt, atlūzt (par daudziem vai visiem, vairākās vai visās vietās).
- smeldze Nomācošs, samērā vājš emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piem., vilšanās, aizvainojums).
- pārtīt Nomainīt (bērnam) autiņus, autiņbiksītes.
- rotēt Nomainīt (kādu), piem., norīkojot šajā amatā kādu citu.
- mīt Nomainīt (vienam otru).
- nomīt Nomainīt.
- rotēt Nomainīties, tikt nomainītam ar kādu citu.
- nomīties Nomainīties.
- atjaunot Nomainot (ko), izveidot no jauna.
- izmaksāt Nomaksāt, samaksāt visu (maksājot pa daļām noteiktā laika posmā).
- nospiest Nomākt.
- paģiras Nomāktība, pašpārmetumi, ko izraisa apziņa par nepareizu rīcību.
- prostrācija Nomāktība, pilnīgs spēku izsīkums, vienaldzība pret apkārtni.
- aizmaldīties Nomaldīties, aizklīst (no pareizā ceļa); maldoties nonākt, nokļūt (kur).
- šālis Nomalis.
- province Nomaļa valsts teritorija, kas atrodas tālu no centra vai galvaspilsētas.
- nomaļus Nomaļā vietā.
- nostūris Nomaļa, arī attāla vieta; nomale.
- nostatus Nomaļus; nostāk.
- lendlīze Nomas un aizdevumu sistēma, pēc kuras Otrā pasaules kara laikā sabiedrotās valstis no ASV saņēma bruņojumu, munīciju, pārtiku, medikamentus u. c. preces.
- nomaskēties Nomaskēt sevi.
- rentēt Nomāt.
- noma Nomātava.
- nomaut Nomauties.
- nomazgāties Nomazgāt sevi, sava ķermeņa daļas.
- novannot Nomazgāt, nopeldināt vannā.
- nodušoties Nomazgāties, noskaloties dušā.
- novannoties Nomazgāties, tikt nomazgātam vannā.
- apmazgāties Nomazgāties; nomazgāt sevi, savas ķermeņa daļas (no virspuses).
- noķert Nomedīt, nozvejot; sagūstīt.
- medījums Nomedītā dzīvnieka gaļa.
- noprovēt Nomēģināt, izmēģināt.
- noprovēt Nomēģināt, nogaršot.
- prepozitīvs Nomena locījums, ko galvenokārt lieto savienojumā ar prievārdu (piem., latviešu valodas instrumentālis).
- nominatīvs Nomenu un pronomenu (vietniekvārdu) locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: kas?
- akuzatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kam ir tiešā papildinātāja funkcija un kas latviešu valodā atbild uz jautājumu: "ko".
- lokatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu "kur?".
- ģenitīvs Nomenu un pronomenu locījums (locījuma forma), kas norāda piem., uz piederību, cilmi, ciešu sakaru un latviešu valodā atbild uz jautājumu: "kā".
- datīvs Nomenu un pronomenu locījums (locījuma forma), kas norāda uz adresātu un latviešu valodā atbild uz jautājumu: "kam".
- instrumentālis Nomenu un pronomenu locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: ar ko?
- iemērīt Nomērīt (lai kādam piešķirtu, iedalītu, pārdotu u. tml.).
- atmērīt Nomērīt (platību, tilpumu, daudzumu u. tml.), atdalot (to) no kopuma, veseluma.
- nomērīties Nomērīt sev (auguma garumu).
- piemest Nomest (ko zemē) lielākā daudzumā.
- nolingot Nomest (ko); nogrūst lejā, zemē (ko).
- iemesties Nomesties, nosēsties – par putniem.
- kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
- kempings Nometne autotūristiem, kurā ir viegla tipa namiņi, vietas telšu uzsliešanai vai ceļojumautobusu (karavānu) novietošanai.
- norimt Nomierināties (pēc uztraukuma, uzbudinājuma) – par cilvēku.
- uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (piemēram, pēc pārdzīvojuma, apstākļu maiņas).
- trankvilizators Nomierinošs ārstniecības līdzeklis.
- nomirguļot Nomirgot.
- gatavs Nomiris; beigts.
- noblisināt Nomirkšķināt.
- izmirt Nomirstot (visiem), beigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
- izdzist Nomirt (par cilvēku); izbeigties (par dzīvību).
- apmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
- izmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
- palikt Nomirt, arī krist kaujā.
- aiziet Nomirt.
- aizmigt Nomirt.
- aiziet no šīs pasaules Nomirt.
- nobeigties Nomirt.
- nosprāgt Nomirt.
- pakaļpalicēji Nomirušā cilvēka dzīvie piederīgie, draugi, darbabiedri u. tml.
- nomirējs Nomirušais cilvēks, mirušais.
- apmīt Nomīt; sabradāt.
- samizot Nomizot (ko) lielākā daudzumā; nomizot (kā lielāku daudzumu).
- piemizot Nomizot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- nolaupīt Nomizot.
- augšā Nomodā.
- nomurmulēt Nomurmināt.
- lumpenizācija Nonākšana zemākajā sabiedrības slānī.
- aiziet Nonākt (citos apstākļos).
- nogrimt Nonākt (kādā psihiskā stāvoklī).
- nokļūt Nonākt (kādā stāvoklī, kādos apstākļos).
- nokļūt Nonākt (kādā vietā, kādos apstākļos).
- krist Nonākt (kādā, parasti nevēlamā) psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- tikt Nonākt (kādā, piem., sadzīviskā situācijā, stāvoklī).
- nokļūt Nonākt (kur) – par priekšmetiem, vielām u. tml.
- ieplūst Nonākt (kur) – piem., par naudu, ienākumiem.
- aizkļūt Nonākt (līdz kādam rezultātam).
- iedzīvoties Nonākt (nevēlamā stāvoklī).
- krist Nonākt (nevēlamā, bīstamā situācijā, apstākļos u. tml.).
- iestigt Nonākt (nevēlamos apstākļos); pamazām nonākt (piem., nevēlamu uzskatu) ietekmē.
- iekļūt Nonākt (parasti nevēlamā stāvoklī).
- noplūst Nonākt atklātībā, kļūt zināmam citiem.
- sadurties Nonākt bruņotā sadursmē.
- pāriet Nonākt cita īpašumā, rīcībā.
- aizplūst Nonākt citur, citu rīcībā (par naudu, vērtībām).
- sadraudzēties Nonākt draudzīgās attiecībās (ar kādu).
- sabrukt Nonākt fizisko spēku galējā izsīkumā; zaudēt psihisko līdzsvaru.
- pazust Nonākt galējā bezizejas situācijā; pilnīgi pagrimt, degradēties.
- ieņemt Nonākt grūtniecības stāvoklī.
- sagrēkot Nonākt intīmās attiecībās (parasti neatļautās).
- samist Nonākt izmisumā; arī izmist.
- krist par upuri Nonākt kā nevēlama varā un dabūt ciest no tā.
- ieslīgt Nonākt kādā (psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī.
- noslīkt Nonākt kādā nevēlamā, nomācošā stāvoklī, apstākļos.
- uzķerties Nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
- sadraudzēties Nonākt labās attiecībās (ar dzīvnieku) – par cilvēkiem; sarast, nonākt labās attiecībās (ar cilvēku vai dzīvnieku) – par dzīvniekiem.
- sasniegt Nonākt līdz kādai (parasti skaitliska lieluma) robežai.
- brukt Nonākt līdz sabrukumam, iznīcībai.
- iemigt Nonākt miega stāvoklī; aizmigt.
- aizmigt Nonākt miega stāvoklī.
- sanaidoties Nonākt naidīgās attiecībās (ar kādu).
- sanīsties Nonākt naidīgās attiecībās (ar kādu).
- iegāzties Nonākt nepatīkamā situācijā, nelabvēlīgā, bīstamā stāvoklī; iekrist.
- krist Nonākt planētas atmosfērā (par meteorītiem, meteoriem).
- saradoties Nonākt radniecības attiecībās, kļūt radiem.
- noreibt Nonākt reibuma stāvoklī; apreibt.
- apreibt Nonākt reibuma stāvoklī; noreibt (parasti alkoholisko vielu ietekmē).
- sastapties Nonākt saskarē (ar kādu parādību, apstākļiem u. tml.)
- satikties Nonākt saskarē (ar kādu parādību, apstākļiem u. tml.).
- uzkrist Nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- uzrasties Nonākt saskarē (ar kādu), parasti negaidīti.
- skart Nonākt saskarē (ar ko) tā, ka rodas deformācija vai ievainojums.
- jaukties Nonākt saskarē (ar ko).
- satikties Nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu; sastapties (2).
- sastapties Nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu; satikties (2).
- tikties Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu) darba, sabiedriskās dzīves u. tml. norisēs.
- satikt Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu); sastapt (2).
- sastapt Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu).
- satuvoties Nonākt tuvās, draudzīgās attiecībās (ar kādu); satuvināties (2).
- satuvināties Nonākt tuvās, draudzīgās attiecībās (ar kādu).
- tikt galā Nonākt vajadzīgajā vietā.
- jaņi Nonākt zaudētāja, piemānīta cilvēka, neveiksminieka stāvoklī.
- sanākt Nonākt, arī atrasties kādās (parasti nevēlamās) attiecībās (ar kādu).
- sanākt Nonākt, arī būt (kādās attiecībās).
- ierasties Nonākt, atnākt (kur, pie kā) noteiktā nolūkā.
- iekļūt Nonākt, gadīties, parasti nejauši (kādā vietā, apstākļos).
- nospert Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku) – par zibeni.
- kaut Nonāvēt (lauksaimniecības dzīvnieku) saimnieciskai izmantošanai.
- nopļaut Nonāvēt (parasti šaujot).
- noindēt Nonāvēt ar indi vai vielu, kas var izraisīt nāvi.
- nonāvēties Nonāvēt sevi (par cilvēku); nogalināties.
- novākt Nonāvēt, nogalināt (kādu).
- apkaut Nonāvēt, noslepkavot (daudzus, visus).
- nokaut Nonāvēt, noslepkavot.
- piebeigt Nonāvēt; nonāvēt līdz galam.
- nobeigt Nonāvēt.
- nomaitāt Nonāvēt.
- nomiegt Nonāvēt.
- nomušīt Nonāvēt.
- nožmiegt Nonāvēt.
- kautsvars Nonāvēta, neatdzisuša dzīvnieka svars.
- sadedzināties Nonāvēties, pakļaujot sevi uguns iedarbībai.
- apsmiet Noniecināt.
- nopulgot Nonievāt, nopelt.
- noāķēt Noņemt (no āķa, piestiprinājuma u. tml.).
- novākt Noņemt nost un novietot (kur citur).
- amputēt Noņemt operējot (ķermeņa daļu, orgānu vai tā daļu).
- atgrimēties Noņemt sev grimu.
- skalpēt Noņemt skalpu.
- nomontēt Noņemt, atdalīt nost (ko piemontētu, uzmontētu u. tml.).
- noraut Noņemt, nepiešķirt (algu, peļņu u. tml.).
- nokabināt Noņemt.
- nopērties Noņemties.
- sapēdot Nopēdot.
- nodžumpoties Nopeldēties.
- piepelnīt Nopelnīt (ko) papildus.
- ieraust Nopelnīt (naudu), iegūt (peļņu).
- izpelnīt Nopelnīt (parasti kādu noteiktu summu).
- iepelnīt Nopelnīt, sapelnīt (parasti priekšdienām).
- uzvārīties Nopelnīt; gūt lielu peļņu, kļūt bagātam.
- noraut Nopelnīt.
- nosmādēt Nopelt, noniecināt (kādu, ko); neatzīt par pietiekami labu.
- apsmādēt Nopelt, noniecināt.
- nolikt Nopelt, nonievāt.
- novicot Nopērt (ar vicu, rīksti).
- iepērt Nopērt (parasti mazliet).
- nopērties Nopērt sevi (pirtī ar pirtsslotu).
- sadot Nopērt, iesist, parasti stipri.
- samizot Nopērt, parasti stipri; piekaut.
- noslānīt Nopērt; arī piekaut.
- sadot pa ādu Nopērt; sasist, piekaut.
- sadot pa mizu Nopērt; sasist, piekaut.
- izkult Nopērt.
- nomizot Nopērt.
- nosukāt Nopērt.
- notēst Nopērt.
- sapērt Nopērt.
- uzskaitīt Nopērt.
- tukšvārdība Nopietna, dziļāka satura trūkums tam, ko runā, raksta.
- nopietnība Nopietni, patiešām.
- iedziļināties Nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), cenšoties izprast (tā) saturu, būtību u. tml.
- nopīkstēties Nopīkstēt (1).
- nopīkstēties Nopīkstēt (2).
- nolāsot Nopilēt (kur, uz kā).
- nokrist Nopilēt, notecēt.
- izpirkt Nopirkt (daudz vai visu).
- sapirkt Nopirkt (kā lielāku daudzumu).
- izmaksāt Nopirkt (ko) citam par saviem līdzekļiem.
- piepirkt Nopirkt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- piepirkt Nopirkt (ko) tādā daudzumā, ka tas piepilda (ko).
- pārpirkt Nopirkt (ko) vēlreiz; nopirkt (ko), lai tālāk realizētu par augstāku cenu.
- atpirkt Nopirkt (no kāda, kas to pats ieguvis, pircis).
- piepirkt Nopirkt papildus; pērkot papildināt (kā daudzumu).
- nopirkties Nopirkt sev; tikt nopirktam (parasti neplānoti, spontāni).
- paņemt Nopirkt, iegādāties.
- tālākpārdošana Nopirktas preces pārdošana.
- iepirkums Nopirktie produkti, preces.
- noplaucēties Noplaucēt (2) sevi, savas ķermeņa daļas.
- nobrucināt Noplaucēt.
- noplucināt Noplaucēt.
- nodīrāt Noplēst.
- stērbele Noplēsta, ieplēsta (kā, piem., apģērba, auduma) daļa.
- skrandains Noplīsis, ļoti novalkāts (par apģērba gabalu).
- skrandas Noplīsuši, ļoti novalkāti apģērba gabali.
- novēdīt Noplivināt.
- noplīvēt Noplīvot.
- novējot Noplīvot.
- pieplūkt Noplūcot pievienot.
- applūkt Noplūkt (daudzus vai visus augus).
- noiet Noplūst.
- notarkšķēt Nopļāpāt.
- appļaut Nopļaut (ap ko, kam apkārt).
- appļaut Nopļaut (visu, visā platībā).
- apcirpt Nopļaut.
- siens Nopļauta, izkaltēta zāle, kas izmantojama lopbarībai.
- rugaine Nopļauts labības lauks, uz kura palikuši rugāji (1).
- sēks Nopļautu augu (piem., zāles, āboliņa) kopums, ko tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem.
- noklaušināt Nopratināt; izjautāt.
- mežģīt Nopūlēt, piepūlēt.
- nojēgties Nopūlēties, noņemties.
- lauzīties Nopūlēties.
- izpūst Nopūst (uguni), pūšot nodzēst.
- nokūpēt Noputēt (1).
- uz Norāda (kā) novietojuma, atrašanās virzienu.
- ar Norāda (kā) sākumu (laika, vietas ziņā).
- kāds Norāda (parasti izsaukuma teikumos), ka īpašība, pazīme izpaužas intensīvi.
- uz Norāda ar ko aizņemtu platību, platības vietu, kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, arī notiek, noris.
- uz Norāda daļas, kurās kas tiek sadalīts.
- uz Norāda darbības, norises cēloni, iemeslu.
- uz Norāda darbības, norises mērķi, nolūku, arī rezultātu.
- uz Norāda darbības, norises veidu, pazīmi.
- -grāfs Norāda instrumentu, kas raksta, pieraksta, grafiski attēlo.
- uz Norāda kādas saiknes, attieksmes u. tml. objektu.
- uz Norāda kustības, darbības virzienu.
- uz Norāda ķermeņa daļu, ko izmanto par balstu vai kas saskaras ar kādu virsmu, pamatni.
- uz Norāda laikposmu, kas nomainīs iepriekšējo (uz beigām ejošo) laikposmu.
- uz Norāda laikposmu, kas norobežo kā norisi, pastāvēšanu.
- pēc- Norāda laiku, kas ir pēc tā, kurš izteikts salikteņa otrajā daļā.
- uz Norāda laiku, laikposmu, kad kas notiek, noris, pastāv.
- iekš Norāda objektu, uz ko vērsta psihiska vai intelektuāla norise.
- uz Norāda priekšmetu, kura virspusē kas notiek, noris; norāda ķermeņa daļu, kuras virspusē kas notiek, noris.
- uz Norāda runas, arī psihiskas darbības, iedarbības objektu.
- uz Norāda skatiena, uzmanības virzienu, objektu.
- uz Norāda to, kam virsū (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
- uz Norāda to, pret ko ir attiecināts kāda veseluma sadalījums.
- cits Norāda uz (cilvēku, priekšmetu, parādību) savstarpēju sakaru, secību.
- no Norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, pazīmi, veidu, arī intensitātes pakāpi.
- aiz Norāda uz (darbības) iemeslu, cēloni.
- par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) nenoteiktu, nezināmu pazīmi, īpašību, par ko jautā.
- solīties Norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību.
- savs Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens; kāds (4).
- tuvu Norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta.
- no Norāda uz (kā) atdalīšanu, nodalīšanu.
- tikreiz Norāda uz (kā) atkārtošanās skaitu; tik reižu.
- pirmais Norāda uz (kā) augstāku kvalitāti (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- rupj- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā lielo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā mazo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā mazo šķērsgriezumu.
- nekāds Norāda uz (kā) īpašības, pazīmes noliegumu.
- no Norāda uz (kā) izgatavošanai, izveidošanai izmantoto vielu, materiālu.
- viens Norāda uz (kā) kopību.
- tāds Norāda uz (kā) līdzību, salīdzinājumu.
- tikpat Norāda uz (kā) līdzīgumu (kam citam).
- pats Norāda uz (kā) līdzīgumu, vienādību.
- kas Norāda uz (kā) lielu daudzumu vai pazīmes, īpašības spilgtu izpausmi.
- pa Norāda uz (kā) mēru, pazīmes pakāpi.
- nemaz Norāda uz (kā) neesamību, pilnīgu trūkumu.
- kas Norāda uz (kā) noliegumu, neiespējamību.
- tādēļ Norāda uz (kā) nolūku, arī cēloni, iemeslu; tāpēc (1).
- pie- Norāda uz (kā) papildināšanu.
- par Norāda uz (kā) pārmēru.
- pie- Norāda uz (kā) piepildīšanu.
- viss Norāda uz (kā) pilnīgu kopumu, arī izpausmi.
- neviens Norāda uz (kā) pilnīgu neesamību.
- no Norāda uz (kā) pozitīvu vai negatīvu guvumu vai iespēju (ko) gūt, saņemt.
- viņš Norāda uz (kā) pretējo, attālāko, piem., pusi, malu, galu.
- no Norāda uz (kā) robežām.
- ar Norāda uz (kā) saturu vai piedevu.
- par Norāda uz (kā) saturu, nosaukumu.
- pēc Norāda uz (kā) secību laikā un telpā.
- pats Norāda uz (kā) svarīgumu, nozīmīgumu.
- par Norāda uz (kā) vērtējumu, kvalificējumu.
- viss Norāda uz (kā) vienotu veselumu, nedalītu kopumu.
- par Norāda uz (kāda) ieņemto, iegūstamo u. tml. amatu, profesiju, stāvokli.
- no Norāda uz (kāda) izcelsmes, dzīves vietu, arī piederību (kam).
- tāds Norāda uz (ko) zināmu vai iepriekš minētu ar nenoteiktām, īpašībām, pazīmēm.
- neviens Norāda uz (personas) pilnīgu neesamību.
- tā Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika) aptuvenību, nenoteiktību.
- sa- Norāda uz (vairāku, daudzu) virzību kur, kādā vietā kopā.
- ap Norāda uz (vietas, laika, daudzuma) aptuvenību.
- pa Norāda uz apstākļiem, stāvokli, kādā norisinās darbība.
- bez Norāda uz aptuvenu laiku (pirms minētā laika apzīmējuma); pirms.
- tuvu Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts.
- līdz Norāda uz aptuvenu skaita, daudzuma, lieluma robežu.
- pret Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad kas notiek, norisinās, eksistē.
- at- Norāda uz atgriešanos iepriekšējā stāvoklī.
- zem- Norāda uz atrašanos, norisi zem salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- katrs Norāda uz atsevišķu (dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi) no attiecīgās grupas.
- katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem vai abiem minētajiem).
- katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem).
- pa Norāda uz atsevišķu vienību no kāda kopuma, arī uz šādu vienību grupu.
- līdz Norāda uz attālumu (no kā, starp ko u. tml.).
- pēc Norāda uz attālumu, aiz kura (kas) atrodas vai notiek.
- pa Norāda uz attālumu.
- par Norāda uz attiecībām, kas (kādam, kādu laulību rezultātā) izveidojas ar citiem.
- stāvus Norāda uz augstu darbības intensitātes pakāpi; ļoti strauji.
- dēļ Norāda uz cēloni, iemeslu.
- par Norāda uz cēloni, nolūku, sekām.
- no Norāda uz dalāmu, salīdzināmu kopumu.
- at- Norāda uz darbības iesākumu, aizsākumu.
- cauri Norāda uz darbības ilgumu un nepārtrauktību.
- tā Norāda uz darbības intensitātes augstu pakāpi.
- uz- Norāda uz darbības īslaicīgumu, arī nevienmērīgu norisi.
- pa- Norāda uz darbības īslaicīgumu, arī uz īslaicīgu pabeigtu darbību.
- ie- Norāda uz darbības īslaicīgumu, nejaušumu, tās iekļaušanos citā darbībā, procesā.
- no Norāda uz darbības nepārtrauktību.
- ar Norāda uz darbības nolūku.
- no- Norāda uz darbības pabeigtību, pārmaiņām darbības subjektā vai objektā.
- aiz- Norāda uz darbības pabeigtību.
- ap- Norāda uz darbības pabeigtību.
- iz- Norāda uz darbības pabeigtību.
- pa- Norāda uz darbības pabeigtību.
- sa- Norāda uz darbības pabeigtību.
- uz- Norāda uz darbības pabeigtību.
- iz- Norāda uz darbības pilnīgumu, pamatīgumu.
- ar Norāda uz darbības rīku vai līdzekli.
- ie- Norāda uz darbības sākumu vai īslaicīgumu.
- uz- Norāda uz darbības sākumu, arī īslaicīgu, parasti spēcīgu, tās norisi.
- sa- Norāda uz darbības sākumu, pēkšņumu, arī īslaicīgumu.
- reiz Norāda uz darbības secību.
- pār- Norāda uz darbības subjekta kļūdīšanos darbībā.
- uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu sastapšanos (ar kādu), pietuvošanos (kādam).
- pa- Norāda uz darbības vai īpašības pakāpenisku pastiprinājumu.
- ar Norāda uz darbības vai stāvokļa cēloni.
- ne- Norāda uz darbības vai stāvokļa noliegumu.
- pie- Norāda uz darbības vājinātu intensitāti.
- sevis Norāda uz darbības veicēja personu.
- pa Norāda uz darbības veidu, iemeslu, arī secību.
- ar Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi; norāda attieksmi pret ko.
- at- Norāda uz darbības veikšanu līdz pārmēram, apnikumam.
- no- Norāda uz darbības virzību (parasti tuvu) gar (ko), garām (kam).
- iz- Norāda uz darbības virzību ārā (no kurienes, cauri kam, caur ko).
- ie- Norāda uz darbības virzību iekšā (piem., telpā, vidē).
- no- Norāda uz darbības virzību lejā, zemē, arī nost (no kurienes).
- pār- Norāda uz darbības virzību pāri (kam), pār (ko).
- pie- Norāda uz darbības virzību pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk.
- aiz- Norāda uz darbības virzību prom, attālināšanos; norāda uz darbības virzību uz noteiktu galapunktu, mērķi.
- at- Norāda uz darbības virzību šurp (uz runātāja vai pieminētā objekta pusi).
- pār- Norāda uz darbības virzību uz citu vietu.
- pār- Norāda uz darbības virzību uz izejas punktu.
- uz- Norāda uz darbības virzību uz kādas vietas.
- iz- Norāda uz darbības virzību uz visām pusēm.
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- pa- Norāda uz darbības virzību zem kā, kam apakšā.
- nemaz Norāda uz darbības, īpašības pilnīgu noliegumu.
- caur Norāda uz darbības, norises ierosinātāju.
- pats Norāda uz darbības, norises u. tml. patstāvīgumu.
- pēc Norāda uz darbības, norises, stāvokļa iemeslu, pamatojumu; dēļ.
- līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes galējo pakāpi.
- līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi; norāda uz pazīmes pakāpi.
- no Norāda uz darbības, norises, stāvokļa laiku vai laikposmu.
- aiz- Norāda uz darbības, procesa sākumu, īslaicīgumu.
- iz- Norāda uz darbības, procesa sākumu, pēkšņumu.
- tik Norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes pakāpi.
- tik tikko Norāda uz darbības, stāvokļa mazo intensitāti.
- tik Norāda uz darbības, stāvokļa zemu izpausmes pakāpi vai to noliegumu.
- pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai ko apmainītu pret ko citu.
- pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, reaģējot, atbildot uz kāda cita iepriekšējo darbību.
- no- Norāda uz darbību, kuras rezultātā kāds zaudē dzīvību vai kas tiek iznīcināts, izpostīts.
- no- Norāda uz darbību, kuras rezultātā ko nolieto, kas nolietojas, tiek nolietots, patērēts.
- pirms Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- priekš Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- tikpat Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, ko konkretizē.
- pēc Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kuram beidzoties, sākas cita darbība, norise, stāvoklis.
- pēc Norāda uz darbību, norišu secību saistībā ar citu iepriekšēju darbību, arī darbības rezultātu.
- kopš Norāda uz darbību, notikumu, no kura pagājis zināms laiks, laikposms.
- par Norāda uz daudzumu, skaitu, mēru, kas ir saistīts ar kādu darbību.
- deci- Norāda uz desmitkārtīgu mērvienības samazinājumu.
- par Norāda uz domu, runas, interešu u. tml. priekšmetu, tematu, objektu; norāda uz parādību, kas ir psihiska, emocionāla stāvokļa cēlonis.
- starp Norāda uz dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas, pretstatītas u. tml.
- kas Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pieļāvumu.
- ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kas piederīgs pie kādas kopas, grupas.
- tāds Norāda uz dzīvu būtni, arī priekšmetu, parādību, par kuru grib ko uzzināt.
- priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts; norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
- viņš Norāda uz dzīvu būtni, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš; tas (1).
- tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs.
- ar Norāda uz dzīvu būtņu slimības raksturu, veidu, arī uz slimo orgānu.
- kas Norāda uz emocionālu attieksmi vai stāvokli.
- pie Norāda uz grupu, kopumu, kurā (kas) ietilpst.
- tāpēc Norāda uz iepriekš minētas darbības, stāvokļa nolūku, cēloni, iemeslu; tādēļ (1).
- vairāk Norāda uz ilgāku, produktīvāku, intensīvāku darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
- pa- Norāda uz īpašības pamazinājumu, nepilnīgumu.
- ie- Norāda uz īpašības pamazinājumu.
- pār- Norāda uz īpašības pastiprinājumu vai pārmēru.
- daudzkārt Norāda uz īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
- nekas Norāda uz īpašības, pazīmes pavājinājumu vai neesamību.
- tik Norāda uz īpašības, pazīmes, parasti augstu, pakāpi.
- nedaudz Norāda uz īslaicīgu, vāju darbību; mazliet.
- bez Norāda uz iztrūkumu līdz kādam daudzumam; norāda, ka trūkst kāda laika sprīža līdz kādam laika momentam.
- aiziet Norāda uz jaunas darbības, procesa sākumu; lieto, lai izteiktu pamudinājumu turpināt iesākto darbību, procesu.
- neo- Norāda uz jaunu posmu tajā, kas nosaukts salikteņa otrajā daļā.
- tikpat Norāda uz kā aptuvenību, pavājinājumu, nepilnīgumu.
- tikai Norāda uz kā cita iespējamību.
- kur Norāda uz kā neiespējamību, noliegumu.
- pa Norāda uz kā piemērotību, atbilstību.
- līdz Norāda uz kādas grupas, kopas robežām.
- ar Norāda uz kādas rīcības pamatojumu.
- ar Norāda uz kādu papildu daudzumu, lielumu.
- nost Norāda uz kategorisku prasību aiziet, attālināties (no kā).
- pret Norāda uz ko atšķirīgu salīdzinājumā ar minēto.
- viņš Norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piem., laikposmu, notikumu).
- pār- Norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
- nekas Norāda uz ko nenozīmīgu, kas nav ņemams vērā, vai uz pilnīgu (kā) neesamību.
- šāds Norāda uz konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi u. tml. ar noteiktām īpašībām vai pazīmēm.
- nulle Norāda uz laika momentu, kad sākas attiecīgā diennakts stunda.
- vēl Norāda uz laika posmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
- līdz Norāda uz laikposmu starp (kā) sākumu un beigām.
- no Norāda uz laikposmu starp (kā) sākumu un beigām.
- priekš Norāda uz laikposmu, kam kas paredzēts, gatavots.
- no- Norāda uz laikposmu, kas ir īsi pirms tā, ko izsaka pamatvārds.
- starp Norāda uz laikposmu, ko ierobežo citi laikposmi, laika moments.
- vēl Norāda uz laikposmu, kopš kura kas pastāv, atrodas (kur).
- pa Norāda uz laikposmu, kurā darbība notiek, ilgst; norāda uz laikposmiem, kuros (ko) atkārtoti dara, kuros (kas) atkārtoti notiek.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā kas turpina pastāvēt, atrasties.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme; pagaidām, arī līdz šim.
- te Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad kas sāk notikt, norisināties; pēkšņi.
- pēc Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis.
- priekš Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; pirms [3] (1).
- pirms Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis.
- līdz Norāda uz laiku, kad beidzas darbība, norise, stāvoklis.
- kopš Norāda uz laiku, no kura norisinās darbība, ilgst kāds stāvoklis.
- pa- Norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds; norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu.
- pus- Norāda uz līdzīgumu, līdzību salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- sa- Norāda uz lielu darbības intensitāti, pilnīgumu.
- sa- Norāda uz lielu darbības intensivitāti, pilnīgumu.
- savs Norāda uz lietvārdā minētā priekšmeta, parādības ierobežojumu.
- pats Norāda uz lietvārdā nosauktā priekšmeta, parādības robežu, pastiprina to.
- sa- Norāda uz mērķa, rezultāta sasniegšanu.
- daudz Norāda uz minētās īpašības, pazīmes ievērojamu pastiprinājumu.
- pret- Norāda uz neatbilsmi, arī to, ka ir pretrunā ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
- mazliet Norāda uz neilgu, īslaicīgu darbību.
- pa- Norāda uz neilgu, vājinātas intensitātes darbību.
- necik Norāda uz nelielu, niecīgu īpašību, pazīmes mēru vai pakāpi.
- te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1).
- tepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1] (1).
- šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1]; pretstats: tur.
- kāds Norāda uz nenoteiktu laika momentu vai nenoteiktu vietu.
- daudz Norāda uz nenoteiktu, (samērā) lielu skaitu, daudzumu.
- mazliet Norāda uz nenoteiktu, nelielu skaitu, daudzumu; nedaudz.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- maz Norāda uz nenoteiktu, samērā nelielu skaitu, daudzumu.
- nedaudz Norāda uz nenoteiktu, samērā nelielu skaitu, daudzumu.
- nost Norāda uz nepieciešamību rīkoties nevilcinoties, arī noteikti, konsekventi.
- cik Norāda uz nezināmu cenu, maksu.
- cik Norāda uz nezināmu darbības apjomu, īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
- ciktāl Norāda uz nezināmu darbības, stāvokļa izpausmes pakāpi.
- cik Norāda uz nezināmu matemātiskās darbības rezultātu.
- cik Norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu.
- cikos Norāda uz nezināmu pulksteņa laiku.
- cik Norāda uz nezināmu skaitu, daudzumu.
- kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu laiku, par ko tiek jautāts.
- nekur Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības, norises, stāvokļa) vietu; nevienā vietā.
- nekurp Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības) virzienu; nevienā virzienā.
- labad Norāda uz nolūku, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
- dēļ Norāda uz nolūku.
- no- Norāda uz nomaļu, arī nodalītu vietu.
- starp Norāda uz norisi, darbību, stāvokli, kura starplaikā kas notiek.
- par Norāda uz nosauktās īpašības, pazīmes spēcīgu izpausmi.
- tāls Norāda uz noteiktu attālumu.
- tālums Norāda uz noteiktu attālumu.
- šis Norāda uz noteiktu dzīvu būtni; viņš, viņa.
- viss Norāda uz noteiktu laiku no sākuma līdz beigām.
- šis Norāda uz noteiktu priekšmetu, parādību; tas, tā.
- tikos Norāda uz noteiktu pulksteņa laika momentu.
- reize Norāda uz noteiktu secību, skaitu.
- attālums Norāda uz noteiktu vai aptuvenu šādas līnijas garumu.
- tas Norāda uz noteiktu vai iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- tur Norāda uz noteiktu vietu, kur kas atrodas, notiek.
- šis Norāda uz noteiktu, konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi citu vidū.
- iekš Norāda uz objektu kur iekšā, kā iekšpusē.
- zem Norāda uz objektu, kam apakšā (kas) virzās, novietojas, tiek virzīts, novietots.
- pie Norāda uz objektu, ko skar kāda darbība.
- priekš Norāda uz objektu, kura priekšā (kas) atrodas.
- pa Norāda uz objektu, uz kuru vērsta darbība (parasti sitiens).
- visai Norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi; arī ļoti.
- ļoti Norāda uz palielinātu vai ievērojami samazinātu daudzuma pakāpi.
- ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu, tā pilnīgu vai daļēju trūkumu.
- ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu.
- ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktā pilnīgu vai daļēju noliegumu, darbības vai nozīmes nelielu izpausmi.
- ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktās īpašības noliegumu vai arī uz tās pilnīgu vai daļēju trūkumu.
- bez- Norāda uz pamatvārdā nosauktās pazīmes trūkumu vai noliegumu.
- turklāt Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam.
- at- Norāda uz parādības, norises vai stāvokļa atkārtojumu.
- ar Norāda uz parādību, priekšmetu, personu, uz kuru vērsta darbība.
- pārāk Norāda uz pārlieku palielinātu vai samazinātu daudzumu.
- pārāk Norāda uz pārmērīgu īpašību, pazīmi.
- pats Norāda uz patstāvīgu darbības veicēju.
- pēc Norāda uz pazīmi, īpašību, kas ir kāda vērtējuma, iedalījuma pamatā.
- veids Norāda uz pazīmi, īpašību, kas raksturo kādu darbību, norisi.
- ar Norāda uz pazīmi, īpašību, piederumu.
- pie Norāda uz personu, ar kuru (kāds) stājas, nonāk noteiktās attiecībās.
- pie Norāda uz personu, ar kuru kopā (kāds) mitinās.
- tas Norāda uz pilnīgu atbilstību, līdzīgumu, vienādumu, arī uz ko parastu, zināmu.
- tāpat Norāda uz pilnīgu vai daļēju līdzīgumu (kādam, kam, norisei, stāvoklim u. tml.), arī uz darbības stāvokļa nemainīgumu.
- nekāds Norāda uz pilnīgu, kategorisku (kā) noliegumu.
- kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- pret Norāda uz psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa radītu attieksmju objektu.
- no Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kas tiek pārtraukts.
- no Norāda uz sabiedriska stāvokļa, tiesību u. tml. zaudēšanu, neturpināšanos.
- liel- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
- sīk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā ļoti mazo lielumu.
- maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo lielumu, apjomu, skaitlisko vērtību, arī mazo skaitu, daudzumu.
- apakš- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā pakārtotību (iedalījumā), pakļautību (attieksmēs).
- rupj- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā lielo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā mazo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radīto sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu.
- vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises, pastāvēšanas posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir, pastāv aptuveni vienāds laika sprīdis.
- par Norāda uz samaksas veidu, vērtību, cenu; norāda uz to (piem., mēru, daudzumu), kas saistīts ar kādu samaksas veidu, cenu.
- daudz Norāda uz samērā ilgu, atkārtotu, intensīvu darbību.
- padaudz Norāda uz samērā ilgu, biežu, diezgan intensīvu darbību.
- padaudz Norāda uz samērā lielu (kā) skaitu, daudzumu.
- tikko Norāda uz samērā neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
- sa- Norāda uz savstarpēju attiecību izveidošanos.
- sa- Norāda uz savstarpēju darbību.
- aiz Norāda uz secību laikā vai telpā.
- līdz Norāda uz skaita, daudzuma, lieluma robežu.
- uz- Norāda uz spēcīgu, parasti fiziskas, darbības virzību (pret kādu, ko).
- zem Norāda uz stāvokli, apstākļiem, kādos (kas, kāds) atrodas.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos, bezizejas situācijā.
- projām Norāda uz stāvokli, kad (kāds laikposms) ir pagājis.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) atrodas, ir ieradies u. tml. (kur) pirms (kāda, kā) cita, agrāk (par kādu, ko).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (kāds) atrodas (kur, piem., norises vietā), piedalās (piem., norisē, pasākumā).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies, atnācis, atbraucis, (kas) ir atsūtīts, atgādāts.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (kas kādam) ir līdzi, atrodas (pie viņa).
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piem., psihisks vai fizisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
- pretī Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas (kam) tieši priekšējā pusē.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālāk par citiem (noteiktā attālumā) no kā.
- projām Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālu (no kā), ir attālinājies, attālināts (no kā).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (kas) iestājas, sākas.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizsalis, sasalis.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts; aizstājot priedēkli aiz-, norāda, ka (kas) tiek aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atvērts, darbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
- pretī Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu).
- garām Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir pagājis, beidzies.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, sakropļots, iznīcis; norāda uz stāvokli, kad (cilvēks, dzīvnieks) ir zaudējis dzīvību.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts, sasaistīts; aizstājot priedēkli sa-, norāda, ka (kas) tiek tverts, ķerts, saistīts, turēts.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir slēgts, nedarbojas.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir zaudēts, nav vairs atgūstams.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) nav aizvilcies ciet (piem., nav sadzijis, aizsalis, aizaudzis).
- ciet Norāda uz stāvokli, kad ir apgrūtināta elpošana, runāšana.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad kas notiek, norisinās, tiek veikts kāda klātbūtnē.
- vairs Norāda uz stāvokli, kad kas var nenotikt, nepiepildīties (pēc kādas citas darbības, norises, kāda stāvokļa).
- lāgā Norāda uz stāvokli, kad nav tā, kā vajadzīgs, vēlams; norāda uz stāvokli, kad (kā) nav pietiekami.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad virzoties tiek sasniegts (piem., ceļamērķis), kad piekļūst (kam) ļoti tuvu.
- pie Norāda uz stāvokli, kurā (kāds) atrodas, nonāk.
- par Norāda uz stāvokli, kvalitāti, kādā (kas) pārveidojas.
- nost Norāda uz stingru prasību (ko) nepieļaut, novērst, likvidēt (parasti lozungos).
- pa- Norāda uz subjekta spēju veikt darbību.
- pa Norāda uz sūtīšanas, pārraides veidu, līdzekli.
- vēss Norāda uz tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
- ap- Norāda uz teritoriālu norobežojumu.
- priekš Norāda uz to (objektu, darbību, stāvokli), kam kas ir noderīgs, piemērots, paredzēts.
- pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kam stājas, aktīvi darbojas pretī, arī ko cenšas atvairīt, nostatīt pretī.
- pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas puses uz otru).
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kuram (kas) virzās pāri.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās (parasti no vienas malas vai puses līdz otrai).
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas vai kam pāri, skarot tā virsmu, (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), virs kura augstāk kas atrodas, norisinās.
- turpat Norāda uz to pašu, līdzšinējo, parasti iepriekš minētu vietu.
- sa- Norāda uz to, ka darbība tiek pieļauta neviļus, negribēti.
- dēļ Norāda uz to, kā labā, interesēs, kas notiek vai tiek darīts.
- bez Norāda uz to, kā nav kādā darbībā, procesā.
- pēc- Norāda uz to, ka salikteņa otrajā daļā izteiktais seko aiz kā.
- labs Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts; labad.
- pie Norāda uz to, kam (kāds) pielāgojas.
- pie Norāda uz to, kam (ko) piestiprina, piesaista.
- pie Norāda uz to, kam (ko) pievieno.
- zem Norāda uz to, kas atrodas kam apakšā, aiz kā.
- pēc Norāda uz to, kas ir kam līdzīgs.
- pēc Norāda uz to, kas ir pamatā kādam secinājumam, spriedumam.
- pirms Norāda uz to, kas laika un telpas secībā vēl nav sasniegts, paveikts u. tml.
- bez Norāda uz to, kas nav ietverts kopējā skaitā, daudzumā.
- pie- Norāda uz to, kas papildina.
- pār Norāda uz to, kas tiek pakļauts kādai darbībai, ietekmei.
- pie Norāda uz to, kas tiek papildināts.
- pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam; norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
- pēc Norāda uz to, ko grib iegūt, pēc kā tiecas.
- pie Norāda uz to, ko sasniedz, iegūst.
- pie Norāda uz to, ko satver, kam pieskaras.
- aiz Norāda uz to, ko satver, tur.
- pēc Norāda uz to, saskaņā ar ko, atbilstoši kam (kas) notiek, norisinās.
- kas Norāda uz turpmāk paužamo saturu, uzskaitījumu.
- pretī Norāda uz tuvošanos kādam laikposmam.
- maz Norāda uz vāju, nepietiekamu darbību vai procesu.
- virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, attiecībā pret kuru kas virzās, novietojas, ko virza, novieto.
- virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras vai augstāk par kuru kas atrodas, ir novietots, noris.
- zem Norāda uz vietu, apakš kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris.
- kurp Norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā virzība.
- pret Norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, arī pret ko (kas) kustībā atduras.
- pa Norāda uz vietu, caur kuru (kas) virzās, izkļūst, notiek.
- aiz- Norāda uz vietu, kas atrodas aiz tā vai otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
- no- Norāda uz vietu, kas plešas lejup vai atrodas kā lejas daļā, zem kā.
- pār- Norāda uz vietu, kura atrodas otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
- zem Norāda uz vietu, lejpus kuras (kas) atrodas, noris.
- no Norāda uz vietu, objektu, kas neatrodas (kā) tuvumā.
- no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas attālināšanās, izplatīšanās.
- no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas virzība, kustība lejā, zemē, ārā, prom, nost.
- pie Norāda uz vietu, priekšmetu u. tml., kam klāt vai kam tuvāk (kas) virzās, tiek virzīts.
- pie Norāda uz vietu, priekšmetu u. tml., kam klāt, blakus vai tuvumā (kas) atrodas, ir novietots vai novietojas.
- pret Norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī vai tuvu (kas) atrodas, noris, arī kam pretī (kas) vēršas, virzās.
- pa- Norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds.
- pa Norāda uz vietu, telpu, vidi, kur (kas) virzās, tiek darīts.
- pie- Norāda uz vietu, teritoriju, kas atrodas blakus, klāt tam, ko izsaka pamatvārds.
- līdz Norāda uz vietu, uz kuru kas virzās, tiek virzīts, kuru kas sasniedz.
- apakš Norāda uz vietu, zem kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris; zem.
- līdz Norāda uz virzības vai atrašanās vietas tālāko punktu, izplatīšanās robežu.
- visvairāk Norāda uz visilgāko, visproduktīvāko, visintensīvāko darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
- nekas Norāda uz vispārīgu (kā) noliegumu.
- tu Norāda uz vispārinātu personu.
- tā Norāda uz zināmu, noteiktu (arī iepriekš minētu, paredzētu) darbību, norisi, stāvokli, pazīmi u. tml.
- aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas atrodas vai noris.
- aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas virzās vai tiek virzīts, novietots.
- uz Norāda virzībā sasniedzamu vietu, objektu.
- tālāk Norāda, ka (aizsākta darbība, process, norise, stāvoklis) turpinās, tiek turpināts.
- sa- Norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, ķermeņa daļas kļūst, parasti viscaur, netīras, slapjas.
- -māns Norāda, ka (kādam) ir nepārvarama, patoloģiska tieksme, pārlieku liela aizraušanās ar to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā.
- pāri Norāda, ka (kāds laikposms) ir pagājis.
- sub- Norāda, ka (kāds) ir padots, kādam citam; norāda uz pakārtotības, padotības attiecībām.
- uz- Norāda, ka (kāds) tiek uzmodināts, piecelts kājās.
- līdzi Norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits).
- par Norāda, ka (kam) ir kāda spilgta īpašība, pazīme.
- sa- Norāda, ka (kas, parasti pilnīgi, viscaur) iegūst kādas īpašības.
- nostāk Norāda, ka (kas) atrodas kur attālāk, nost (no kā), arī aizvirzās attālāk, nost (no kā).
- nost Norāda, ka (kas) atrodas kur tālāk, ne tieši līdzās, blakus.
- virspus Norāda, ka (kas) atrodas uz augšu (no kā), virs (kā), arī pirms (kā).
- lejpus Norāda, ka (kas) atrodas uz leju (no kā), tālāk (aiz kā).
- pāri Norāda, ka (kas) atrodas vai (ko) novieto virs (kā), uz (kā).
- ārpus- Norāda, ka (kas) atrodas vai noris salikteņa otrajā daļā nosauktajam ārpusē.
- klāt Norāda, ka (kas) atrodas vai norisinās, notiek līdzās, ļoti tuvu.
- ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu.
- virsū Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
- augšpus Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots, noris, virs (kā).
- pāri Norāda, ka (kas) atrodas, norisinās virs (kā), pār (ko).
- ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.); norāda, ka (kas) virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
- taipus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek otrā pusē (no kā), tālāk no runātāja.
- otrpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek otrā pusē.
- viņpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek otrā pusē.
- šaipus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek šajā pusē, salīdzinot ar ko citu.
- vienpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek vienā pusē, salīdzinot ar ko citu.
- priekš Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, ir novietots cilvēka acu priekšā, cilvēka priekšā.
- priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, tiek novietots (cilvēka, dzīvnieka) priekšējā pusē, tā (redzeslokā).
- priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās u. tml. kā, piem., rindas, gājiena, grupas priekšgalā, priekšpusē.
- ap Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās vai tiek novietots apkārt.
- starp Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, arī virzās kam vidū, ir apņemts, ietverts no abām vai visām pusēm.
- virs- Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris virs salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- projām Norāda, ka (kas) atvirzās, attālinās (no kā).
- priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- piespiedu Norāda, ka (kas) darbojas ārēju spēku ietekmē.
- līdzi Norāda, ka (kas) darbojas, norisinās, notiek, arī pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
- klāt Norāda, ka (kas) ir (kā) daļa, sastāvdaļa vai papildinājums.
- atšķirība Norāda, ka (kas) ir atšķirīgs.
- cauri Norāda, ka (kas) ir beidzies, pabeigts vai izlietots.
- līdzi Norāda, ka (kas) ir kopā (ar kādu).
- tikko Norāda, ka (kas) ir noticis, veikts tuvā pagājušā laikposmā, laika momentā.
- sub- Norāda, ka (kas) ir otršķirīgs, zemāks (par ko citu tai pašā parādībā, grupā).
- pāri Norāda, ka (kas) ir pagājis, izbeidzies.
- tik tikko Norāda, ka (kas) ir sasniedzis kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
- tikko Norāda, ka (kas) ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
- sub- Norāda, ka (kas) ir tuvs (kam citam).
- lejpus Norāda, ka (kas) ir uz leju (no kā), zemāk par ko (citu).
- -grāfs Norāda, ka (kas) ir uzrakstīts vai uzzīmēts.
- -gramma Norāda, ka (kas) ir uzrakstīts, pierakstīts, ierakstīts vai attēlots.
- virsū Norāda, ka (kas) ir vērsts tieši uz ko (piem., kādu objektu), ietverot to redzeslokā.
- priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni; norāda, ka (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
- pāri Norāda, ka (kas) ir vērsts virs (kā), prom, tālumā.
- virspus Norāda, ka (kas) ir virs (kā cita), augstāk par (ko citu).
- uz- Norāda, ka (kas) izveidojas virsū (uz kā, kam).
- laukā Norāda, ka (kas) izzūd, beidz pastāvēt līdzšinējā veidā.
- pār- Norāda, ka (kas) kļūst par lietvārdā nosaukto.
- sa- Norāda, ka (kas) kļūst, pārvēršas par ko.
- priekšā Norāda, ka (kas) ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.; norāda, ka (kas) novietojas, (ko) novieto tā, ka ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.
- ārpus Norāda, ka (kas) nav saistīts ar noteiktiem apstākļiem, nosacījumiem vai norisi.
- pāri Norāda, ka (kas) neietilpst (kur), pārsniedz (kā) robežu.
- piespiedu Norāda, ka (kas) nenotiek brīvprātīgi, bet izpildot kādu lēmumu, rīkojumu, pavēli u. tml.
- zem Norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, rādītāju, daudzumu, skaitu).
- priekšā Norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem; norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem, arī pārspēj citus, ir pārāks (par ko).
- ārpus Norāda, ka (kas) notiek papildus (noteiktajam, paredzētajam).
- ārpus Norāda, ka (kas) notiek pirms vai pēc kāda laika posma.
- tikko Norāda, ka (kas) notiek, (ko) veic pēdējā brīdī, mirklī.
- tāpat Norāda, ka (kas) notiek, norisinās neatkarīgi no apstākļiem, arī kā parasti, bez nolūka u. tml.
- piespiedu Norāda, ka (kas) notiek, norisinās pret paša gribu, parasti nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
- tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
- tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
- tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
- tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
- pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, augstumu, lielumu u. tml.).
- virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piem., rādītāju, daudzumu, skaitu).
- līdzi Norāda, ka (kas) pārvietojas, virzās kopā, vienlaikus (ar ko).
- pretī Norāda, ka (kas) pārvietojas, virzās, arī tuvojas no pretējās puses uz kā pusi.
- klāt Norāda, ka (kas) pieaug, palielinās, pavairojas.
- sa- Norāda, ka (kas) savienojas, sasaistās.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek (parasti pilnīgi) sabojāts vai iznīcināts.
- projām Norāda, ka (kas) tiek atvirzīts, attālināts (no kā).
- līdzi Norāda, ka (kas) tiek iesaistīts vietas maiņā, pārvietots (kopā ar kādu).
- papildu Norāda, ka (kas) tiek izmantots, lietots, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
- nost Norāda, ka (kas) tiek noņemts, atdalīts, arī atdalās (no kā).
- sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, traipains.
- līdzi Norāda, ka (kas) tiek pievienots, piesaistīts (kam).
- nost Norāda, ka (kas) tiek pilnīgi iznīcināts, nogalināts.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek sadalīts, sasmalcināts (parasti vairākās) daļās.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek sasaistīts, savienots, sastiprināts.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek savirzīts, novietots kur kopā, kādā veidojumā.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek uztverts, sajusts, parasti pilnīgi, precīzi.
- uz- Norāda, ka (kas) tiek uzvirzīts, novietots virsū (uz kā, kam).
- ap- Norāda, ka (kas) tiek vērsts vai pavēršas pretējā virzienā.
- virsū Norāda, ka (kas) tiek virzīts, novietots vai virzās, novietojas (virs kā).
- klāt Norāda, ka (kas) tiek virzīts, saistīts (pie kā), vienots, papildināts (ar ko).
- pretī Norāda, ka (kas) tiek virzīts, virzās uz ko, piem., noteiktu objektu, arī mērķi.
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piem., iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
- uz- Norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur).
- tūlīt Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūliņ (2).
- tūliņ Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūlīt (2).
- klāt Norāda, ka (kas) virzās (pie kā), tuvojas ļoti tuvu (kam).
- pāri Norāda, ka (kas) virzās vai (ko) virza virs (kā) no vienas puses uz otru, no vienas malas uz otru.
- caur Norāda, ka (kas) virzās vai tiek virzīts (kam) cauri.
- nost Norāda, ka (kas) virzās, attālinās prom (no kā).
- tālāk Norāda, ka (kas) virzās, tiek virzīts, novietots kādā attālumā (no kā).
- tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
- tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
- priekša Norāda, ka (laikposms) turpinās.
- ie- Norāda, ka ar darbību (kas) tiek padarīts derīgs kādam nolūkam.
- ie- Norāda, ka ar darbību ieveido (piem., priekšmetā, virsmā).
- ie- Norāda, ka ar darbību ko ietver, apņem.
- aiz- Norāda, ka ar darbību novieto, aizliek (aiz kā, kam priekšā).
- aiz- Norāda, ka ar darbību novietojas, nokļūst (aiz kā, kam priekšā).
- sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kur, kādā vietā kopā.
- aiz- Norāda, ka ar darbību rezervē, saglabā vai nodrošina (ko).
- bez- Norāda, ka ar pamatvārdu nosauktais ir šķietams, samazināts, vājināts.
- ie- Norāda, ka ar priedēkļvārdu apzīmētais rodas, ir lietojams tajā, ko nosauc pamatvārds.
- ap- Norāda, ka ar priedēkļvārdu nosauktais atrodas kam apkārt.
- kilo- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir 1000 reižu lielāka par salikteņa otrajā daļā minēto mērvienību.
- nano- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir miljardā daļa no salikteņa otrajā daļā nosauktās mērvienības.
- mega- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir miljons reižu lielāka par salikteņa otrajā daļā minēto mērvienību.
- ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievada, ievirza (piem., ierīcē, iekārtā).
- kontrol- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē (ko), arī izmanto (kā) kontrolei.
- smalk- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veic (kā) sīkāku, sarežģītāku apstrādi.
- rupj- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veido galvenokārt (kā) pamatformu.
- zemē Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta virzienā pret zemi, lejup.
- laukā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā; ārā.
- nost Norāda, ka atbrīvojas (no kā).
- vairāk Norāda, ka attiecīgā īpašība kam piemīt lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu).
- tik tikko Norāda, ka attiecīgā nenoliegtā darbība ir iespējama, bet neīstenojas.
- tikko Norāda, ka attiecīgā nenoliegtā darbība ir iespējama, bet neīstenojas.
- māja Norāda, ka attiecīgais dzīvnieks ir mājdzīvnieks.
- māja Norāda, ka augs ir kultūraugs.
- maurs Norāda, ka augs sastopams šādā zālājā, arī veido šādu zālāju.
- tikai Norāda, ka citas iespējamības nav.
- tikiem Norāda, ka darba, pieņemšanas, darbības u. tml. laiks ir noteikts, pulksteņa laika momentu ierobežots.
- no- Norāda, ka darbība aptver kādu (parasti noteiktu) attālumu.
- no- Norāda, ka darbība aptver kādu (parasti noteiktu) laikposmu.
- no- Norāda, ka darbība aptver objekta vai subjekta virsmu pilnīgi vai daļēji.
- pār- Norāda, ka darbība aptver visu darbības objektu.
- iz- Norāda, ka darbība attiecas uz visu objektu, arī uz daudziem vai visiem objektiem.
- pār- Norāda, ka darbība netiek turpināta, tiek izbeigta, neturpinās, izbeidzas.
- cik Norāda, ka darbība notiek ar lielu piepūli.
- ap Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku pie kāda objekta.
- sa- Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku vai kādu laikposmu.
- iz- Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, intensīvi, vairākkārt.
- no- Norāda, ka darbība notiek intensīvi, kamēr iestājas (kāds stāvoklis).
- no- Norāda, ka darbība notiek īsu brīdi.
- ap- Norāda, ka darbība notiek kādam par labu vai ļaunu.
- ap- Norāda, ka darbība notiek kam apkārt.
- cauri Norāda, ka darbība notiek vai tiek veikta, aptverot visu objektu.
- aiz- Norāda, ka darbība notiek, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti.
- jau Norāda, ka darbība pašreiz, tagad ir sākusies, stāvoklis tajā brīdī ir iestājies.
- ie- Norāda, ka darbība sasniedz ar pamatvārdu saistīto mērķi, tiek pabeigta.
- sa- Norāda, ka darbība skar vairākus, daudzus objektus, to lielāku daudzumu.
- ap- Norāda, ka darbība tiek veikta daļēji, nepilnīgi.
- aiz- Norāda, ka darbība tiek veikta kādam par labu.
- aiz- Norāda, ka darbība tiek veikta nepilnīgi, daļēji vai tās rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
- ie- Norāda, ka darbība tiek veikta nepilnīgi, daļēji vai tās rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
- at- Norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
- priekšā Norāda, ka darbība tiek veikta, lai citi iegūtu informāciju, varētu atkārtot darbību.
- pa- Norāda, ka darbība tiek veikta, noris daļēji.
- pār- Norāda, ka darbība tiek veikta, noris, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti vai sasniedzot ļoti augstu pakāpi, intensitāti.
- sevis Norāda, ka darbība vai norise vērsta uz pašu darītāju vai norises izjutēju.
- ap- Norāda, ka darbība vai process aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt).
- cik Norāda, ka darbība vai process ir apstākļu nosacīts.
- at- Norāda, ka darbība vērsta atpakaļ (virzienā uz sākumpunktu vai uz aizmuguri).
- iekšā Norāda, ka darbība virzās, tiek virzīta uz kā iekšpusi, centru.
- pārāk Norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas par daudz pastiprināti.
- ļoti Norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas pastiprināti, spēcīgi, intensīvi.
- ie- Norāda, ka darbības gaitā tiek iegūtas iemaņas, prasme.
- sa- Norāda, ka darbības norisē (kāds) tiek savainots vai zaudē dzīvību.
- sa- Norāda, ka darbības norisē ķermeņa daļa tiek savainota.
- pa Norāda, ka darbības norisei ir raksturīga minētā īpašība.
- pie- Norāda, ka darbības objekta virsma no iekšpuses lielā mērā pārklājas (ar ko).
- pie- Norāda, ka darbības objekta virsma tiek bagātīgi pārklāta vai pārklājas (ar ko).
- pār- Norāda, ka darbības objekta virsma tiek klāta (ar ko), darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko).
- vaļā Norāda, ka darbības objekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
- laukā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī nolietojas, bojājas.
- ārā Norāda, ka darbības objekts tiek iztukšots.
- no- Norāda, ka darbības objekts tiek pārspēts.
- pār- Norāda, ka darbības objekts tiek pārspēts.
- pār- Norāda, ka darbības objekts vai darbības subjekts tiek novietots, novietojas pāri (kam), pār (ko).
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, parasti ātri.
- iz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) kļūst pilnīgi gatavs.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) pārmainās, iegūst kādu kvalitāti.
- aiz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek aizdarīts (ciet).
- aiz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek aizpildīts.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek izgatavots, izveidots.
- iz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek iznīcināts, likvidēts, sabojāts.
- iz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek iztukšots, atbrīvots (no kā).
- pie- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek padarīts netīrs, nekārtīgs.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, arī ievainots.
- no- Norāda, ka darbības rezultātā kas atdalās vai tiek atdalīts nost.
- pār- Norāda, ka darbības rezultātā kas iegūst citu veidu, kvalitāti, kļūst par ko citu.
- at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atdalīts, atšķirts nost.
- at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā.
- pār- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek sadalīts, sadalās divos gabalos, divās daļās.
- pie- Norāda, ka darbības rezultātā ko iegūst, sagatavo lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- at- Norāda, ka darbības rezultātā objekts tiek atspoguļots, atkārtots (citā veidā).
- pār- Norāda, ka darbības rezultātā rodas caurums, bojājums, ievainojums.
- vaļā Norāda, ka darbības subjekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
- pār- Norāda, ka darbības subjekts kādā vietā, apstākļos aizvada visu laikposmu.
- aiz- Norāda, ka darbības, procesa rezultātā izveidojas šķērslis.
- bēgšus Norāda, ka darbību veic bēgot.
- mēgt Norāda, ka darbību veic bieži; būt paradušam (ko darīt).
- iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
- ap- Norāda, ka darbību veic vairāki vai visi, attiecas uz daudziem, visiem, visu.
- sa- Norāda, ka darbību veic vairāki, daudzi.
- pār- Norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
- ar Norāda, ka darītājs saistīts ar kādu savstarpējās attieksmēs; norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
- māja Norāda, ka dzīvnieks uzturas māju tuvumā vai mājoklī.
- ne- Norāda, ka fizikālais lielums, ko apzīmē pamatvārds, ir samērā mazs.
- ļoti Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas pastiprināti, augstā pakāpē.
- pagalam Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas visaugstākajā pakāpē.
- samērā Norāda, ka īpašība, pazīme salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu tuvojas vidējai pakāpei, bet nesasniedz to.
- visai Norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
- div- Norāda, ka īpašību nosaka divas, ar salikteņa otrās daļas pamatvārdu nosauktas sastāvdaļas, vienības u. tml.
- pāri Norāda, ka ir pagājis kāds laika sprīdis pēc kāda cita pulksteņa laika momenta.
- vairs Norāda, ka ir pavājinājusies, samazinājusies, arī izbeigusies (kā) īpašība, pazīme.
- sa- Norāda, ka izgatavo sev (ko) lielākā daudzumā, (kā) lielāku daudzumu.
- vairs Norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija; tagad.
- vaina Norāda, ka jāveic ar šādu lietvārdu saistītā darbība.
- simt- Norāda, ka jēdziens sastāv no simt vienībām.
- vairs Norāda, ka kāda darbība, process neturpinās, nevar turpināties.
- vairs Norāda, ka kāda darbība, process turpmāk neturpināsies, nenotiks.
- pirms- Norāda, ka kāda īpašība, pazīme pastāv, izpaužas pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- virsū Norāda, ka kādam (piem., cilvēkam, dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
- pietikt Norāda, ka kādas darbības, stāvokļa sākšanās tūlīt izraisa citu darbību, stāvokli.
- viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds.
- kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība) ir nezināms, iepriekš neminēts.
- iekšpus Norāda, ka kas atrodas, notiek (kā) iekšpusē.
- gar Norāda, ka kas atrodas, tiek novietots līdztekus, blakus (kam).
- vairs Norāda, ka kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
- zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
- projām Norāda, ka kas notiek, noris tālu (no kā, no kurienes).
- no Norāda, ka kas pārvietojas starp divām vietām, diviem objektiem.
- pirms- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- priekš- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- uz- Norāda, ka kas tiek nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī izveidots virsū (uz kā, kam).
- pie- Norāda, ka kas tiek pievienots vai pievienojas pie kā, kam klāt.
- sa- Norāda, ka kas tiek sagādāts, sagatavots.
- pie- Norāda, ka kas tiek saistīts vai saistās pie kā, kam klāt.
- gar Norāda, ka kas virzās līdztekus, blakus, garām (kam).
- sub- Norāda, ka kaut kas atrodas apakšā (kam), zem (kā).
- pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
- pus- Norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā minētajam laikam atlikusi pusstunda – 30 minūtes.
- nedaudz Norāda, ka minētā īpašība, pazīme izpaužas mazliet, nelielā mērā.
- mazliet Norāda, ka minētā īpašība, pazīme piemīt nelielā mērā.
- krietns Norāda, ka minētā pazīme ir samērā palielināta, pastiprināta.
- maz Norāda, ka minētā pazīme izpaužas vājāk.
- visvairāk Norāda, ka minētā pazīme izpaužas visspēcīgāk (salīdzinājumā ar ko citu).
- kāds Norāda, ka minētais (piem., laika posms, attālums, skaits) ir aptuvens.
- ārpus- Norāda, ka nav saistījuma ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
- pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika atlikusi puse vai aptuveni puse.
- pagalam Norāda, ka norise izpaužas spēcīgi, intensīvi.
- paš- Norāda, ka otrajā daļā nosauktais noris pats no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības.
- salon- Norāda, ka otrajā daļā nosauktajai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
- iekams Norāda, ka palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikuma darbības; pirms; kamēr.
- giga- Norāda, ka pamatvārdā minētā mērvienība miljardu reižu lielāka.
- arhe- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir (kā) sākums, kalpo (kam) par pamatu, ir galvenais.
- arhi- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir (kā) sākums, kalpo (kam) par pamatu, ir galvenais.
- sen- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir noticis, paveikts sen.
- ne- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais nav piemērots, izdevīgs.
- ne- Norāda, ka pamatvārdā nosauktajam piemīt kas nevēlams.
- vairāk Norāda, ka pārsniedz nosaukto skaitu.
- at- Norāda, ka priedēkļvārds apzīmē to, kas vērsts atpakaļ.
- fero- Norāda, ka saliktenī nosauktais satur dzelzi vai ir saistīts ar dzelzi, tā īpašībām.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrā daļā nosauktais pārvietojas, notiek aiz kā, seko kam aizmugurē.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā izteiktais notiek vai ir kārtojams vēlāk.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētā īpašība ir daļēja, nav pilnīga.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir puse vai aptuveni puse no kā.
- minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir saistīts ar minerāliem.
- garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītajam virzoties garām.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir pēc kādas citas darbības, parādības.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu vai ietekmi.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir tāda pati kā citam.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība izpaužas vairākos vai daudzos veidos.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās, arī daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas septiņos veidos, septiņās sastāvdaļās.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas sešos veidos, sešās sastāvdaļās.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt četrkārtīgā apmērā, izpaužas četrējādi.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt desmitkārtīgā apmērā, izpaužas desmitkārtīgi.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas mazā mērā.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīves gājumu.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvības procesiem.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, nozīme aptver visa (kā) apjomu, kopumu.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, izmantošanu u. tml.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu.
- visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē; vis- (3).
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
- ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā militārā dienesta pakāpe ir paaugstināta.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā parādība pastāv daļēji, nepilnīgi.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme piemīt (kam) divkārt.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona veic remontdarbus.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie (valsts) robežas.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā viela, materiāls izmantots daļēji, kopā ar citu vielu, materiālu.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (kādā sistēmā, kopumā) pastāv, darbojas papildus kam citam, galvenajam.
- tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (krava, pasažieri utt.) attiecīgajā vietā, teritorijā vai valstī atrodas tikai to caurvedot uz kādu citu vietu, teritoriju vai valsti.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
- aizsarg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aizsargā (no kā, pret ko).
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, norisi, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
- ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver visus, visu; vispārīgs.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ar kādām pazīmēm ir saistīts ar divām vai vairākām (līdzīgām) parādībām.
- normāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst normai (2).
- standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standartam [1]; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standarta [1] nosacījumiem.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē; pakaļējais.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu daļā, pusē, malā, arī (kam) blakus.
- augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri (kam) vai (kā) augšējā daļā.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam tuvu klāt, ir pats tuvākais.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas pretī, pretējā virzienā kam līdzīgam; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, noris kam pretējā virzienā.
- priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas priekšā kam līdzīgam, ir priekšējais.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas, gar robežu, veido, iezīmē to.
- iekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas vai notiek kur iekšā, kā iekšpusē.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
- apakš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
- zem- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko.
- vidus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv (kā) vidū (1).
- tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris samērā lielā attālumā.
- šķērs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris, virzās šķērsām (kam).
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) augstāko vai zemāko pieļaujamo pakāpi.
- arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodu, profesiju, ir saistīts ar to.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju, tās izmantošanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodolu, ar to saistītām parādībām.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atomu vai atomiem, to uzbūvi, īpašībām u. tml.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz automobili, ir saistīts ar to.
- avio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz aviāciju, lidaparātiem.
- antropo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz cilvēku, ir saistīts ar to.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz civiltiesībām.
- astro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu.
- dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz dīzeli vai ir saistīts ar to.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
- kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinematogrāfiju, filmu veidošanu un demonstrēšanu, saistīts ar to.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz ko ļoti mazu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem, to izmantošanu.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metālu.
- moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motocikliem, mopēdiem u. tml., ir saistīts ar tiem.
- motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motoru, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
- nano- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz nanotehnoloģiju, ir saistīts ar to.
- cito- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz šūnām, ir saistīts ar šūnām.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem.
- velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz velosipēdu, braukšanu ar velosipēdu.
- vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci, saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz visiem vai daudziem.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenā, lielākā veidojuma.
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbības veids ir daļējs, nav pilnīgs.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, ir kopā, vienlaikus (ar ko).
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, tiek veikts pilnīgi vai daļēji automātiski.
- augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo.
- guļam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iekārtots, paredzēts, izmantojams gulēšanai.
- ievad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iesāk, ievada (ko), atrodas (kā) sākumā.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ar pagājušo laiku modes, stila iezīmēm.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts no jauna, pirmoreiz.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir augstāka ranga; arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina, pārrauga kāds galvenais, arī augstāka ranga.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir automatizēts, darbojas automātiski.
- iepriekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijis, norisinājies pirms kā cita.
- eks- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijušais.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daļējs (attiecībā pret ko).
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir desmit.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divējāds.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divkāršs vai sastāv no divām līdzīgām daļām.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir dzīvojis, pastāvējis kādā no iepriekšējiem laikposmiem.
- vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, noteicošais (kādā struktūrā, sistēmā).
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta meistarība.
- ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, summējot kādus lielumus.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai sācies, bet nav paveikts vai norisinājies līdz galam.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns vai tikko vai nesen kļuvis par to, kas ir pašlaik.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piem., mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kas vispārējs.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopējs kādām parādībām, pazīmēm, apvieno tās.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti liels.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto lielumu.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk nozīmīgs nekā galvenais, būtiskais.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāks, īsāks, nesasniedz parasto lielumu.
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, aizņem nelielu teritoriju.
- miniatūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas.
- mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, ka tas attiecas uz ko mazu.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir neīsts, šķietams, arī saistīts ar ko neīstu, šķietamu.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgākais, galvenais, arī sākotnējais.
- veidotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā.
- vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir otrais pēc pakāpes, otrās vietas ieguvējs.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts koncertu sniegšanai.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pastāvīgs (pretstatā tam, kas ir mainīgs).
- oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša autora radīts, nav tulkots.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša ierosināts, veikts, arī attiecas uz sevi pašu.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša veikts, paša darināts, arī darināts, audzēts mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmais kādā secībā, kopumā.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs.
- oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmreizējs.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir posms kādā darbībā, norisē, stāvoklī u. tml. starp šīs darbības, norises u. tml. sākumu un beigām.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no senākiem laikiem.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) pamatu.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) remontu.
- izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (piem., ģeoloģisko) izpēti.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (valsts) robežas apsargāšanu.
- meteo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
- krio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar aukstumu, ledu, ļoti zemu temperatūru.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darba veikšanu ātrākā tempā.
- i- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darbībām interneta vidē.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrību vai elektrisko strāvu.
- e- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektroniku.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrotehniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi.
- sākum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kādas darbības, norises u. tml. sākumu, pastāv kādas darbības, norises u. tml. sākumā.
- kripto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko slepenu, apslēptu.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (1).
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (2).
- kredīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kredītu (1).
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu ražošanu.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu, tās darbību, ar mašīnu izstrādāto produkciju.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar metāla apstrādi.
- izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar militāro izlūkošanu.
- krimināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar noziegumu un (vai) tā atklāšanu.
- pils- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pili, attiecas uz pili.
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiāciju, radioaktivitāti, to radīšanu, izmantošanu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņiem, to radīšanu, uztveršanu, izmantošanu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņu radīšanas, izmantošanas tehniku.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstāmmašīnu.
- grafo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstīšanu.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, izmantošanu u. tml.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar sniegu.
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar televīziju, strādā televīzijas sistēmā.
- komerc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tirdzniecību, peļņas ieguvi.
- treniņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar treniņu.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar triecienu (1), rodas trieciena rezultātā.
- hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, ūdensbaseiniem, tajos notiekošajiem procesiem, kā arī ar ūdens izmantošanu.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrāciju vai iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru, arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu, attiecas uz visu.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu.
- ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sākotnējs, arī galvenais.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saskarē, saistījumā (ar ko), veido saskari, saistījumu (ar ko).
- savrup- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savrups.
- sen- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sens (1).
- luksus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sevišķi dārgs, grezns.
- speciāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir speciāls (1).
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas apzinās sevi, savas spējas, stāvokli u. tml.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vecs (1), ka tam ir liels vecums.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušiem laikiem, pagātni.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs vai ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens.
- vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vietnieks, palīgs.
- izpild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izpilda (kādu uzdevumu), veic (kādu darbību, procesu).
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ko dara, spēj vāji, nepietiekami.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kontrolē, pārbauda (ko).
- tumš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks nekā pamattonis.
- gaiš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis.
- mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav ilgs.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek vai darbojas automātiski.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, izraisās sevī pašā bez iedarbības no ārienes.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, noris tiešā saskarē, saistījumā (ar ko).
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais novērš, iznīcina (ko nevēlamu), mazina (kā nevēlama) iedarbību.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais palīdz nodrošināt (kā) funkcijas, darbību, pastāvēšanu u. tml.
- savilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts stiepes spēka radīšanai, arī (kā) garuma regulēšanai.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, izmantojams celtniecībā.
- signāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pārraida vai uztver signālus (1).
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
- priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris pirms cita, līdzīga; arī pirms- (1).
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī parastu normu.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi.
- jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais produkts vēl nav pilnībā apstrādāts, tā rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ražo, rada elektrisko enerģiju.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rodas celtniecības procesā.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rodas saskarē, saistījumā (ar ko).
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar daiļo, skaisto.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīves gājumu.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvības procesiem.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar enerģētiku, dažādu enerģijas veidu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar fotografēšanu vai fotogrāfiju.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar gaismas parādībām.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti liela izzināšanu, apstrādi.
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar mākslu.
- arheo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar senatni.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoli, tās izgudrošanu, uzbūvēšanu.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli.
- agro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar zemi, lauksaimniecību.
- minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no minerāliem, ka tā sastāvā ir minerāli.
- savienotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais savieno (1) ko, ir paredzēts kā savienošanai.
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais skan (parasti oktāvu) zemāk.
- caur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais strādā ar radio saistītā iestādē, uzņēmumā.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek darbināts ar elektrisko enerģiju vai izmanto to.
- papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, lietots, funkcionē papildus galvenajam, būtiskākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar elektrisko enerģiju, izmantojot elektrību.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar mašīnu.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen kur ieradies.
- vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada kā kustības virzienu, darbību.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada, organizē celtniecību vai strādā ar šo nozari saistītā darbā.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko).
- velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ierīcē, mehānismā u. tml. ir izmantots velosipēda uzbūves princips.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst desmit sastāvdaļas.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst divas sastāvdaļas, vienības u. tml.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst septiņas sastāvdaļas.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst simt sastāvdaļu.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst tūkstoš sastāvdaļu.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir četras sastāvdaļas.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir trīs sastāvdaļas.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir vairākas vai daudzas sastāvdaļas.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā norisē, procesā tiek veikta (kā) kontrole, pārbaude.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā piedalās, to veic divas personas, divi spēki u. tml.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veikta (kā) sīkāka, sarežģītāka apstrāde.
- lāzer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā tiek izmantots lāzers.
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir sevišķi augsta pakāpe.
- velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir (kādā sistēmā) zemāka pakāpe.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir apjoma, masas u. tml. augstākā pakāpe.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir koncerta (1) veids.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontakts (2), ka tas veido kontaktu (2).
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lielāks šķērsgriezums nekā citiem līdzīgiem.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lokveida virziens, novietojums vai kustība.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir maza intensitāte.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neliels darbības, rīcības apjoms.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir sešas sastāvdaļas.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam pieder liels attiecīgais privātīpašums.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas īpašības, spēja darīt brīnumus.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas, izcilas spējas, arī īpašības, kas izraisa apbrīnu.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt virzība, izplatība kam pretī, pretējā virzienā.
- plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam vai tā sastāvdaļām ir plakana forma.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir četri.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki; norāda, ka salikteņa otrajā daļā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir divi.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir septiņi.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir seši.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir trīs.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki vai daudzi.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
- garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie virzās kam garām.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik, to paredzēts veikt drīzumā vai tā tikko ir paveikta.
- dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar dīzeļmotoru.
- motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar motoru; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā dzinējs ir motors.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir tūkstoš.
- mēr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto (kā) mērīšanai.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē vai tajā notiek kontrole.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa radio.
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa televīziju.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi.
- tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas no attāluma (uz ko).
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai tas attiecas uz pašu darītāju.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir simt.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā gaļā nosauktais ir saistīts ar sešus laikposmus ilgu periodu.
- -mānija Norāda, ka salikteņa pirmajā daļā nosauktā īpašība, darbība u. tml. ir nenormālība, patoloģiska tieksme.
- klavier- Norāda, ka salikteņu otrajā daļā nosauktais saistīts ar klaviermūziku, klavierspēli.
- desmit- Norāda, ka skaitleņa otrajā daļā nosaukto vienību ir desmit.
- pulksten Norāda, ka skaitļa vārds apzīmē pulksteņa laiku.
- projām Norāda, ka skatiens ir vērsts kur tālāk, nost (no kā).
- pretī Norāda, ka skatiens ir vērsts uz ko.
- starp- Norāda, ka starp salikteņa otrajā daļā nosaukto kas atrodas, pastāv, noris telpā vai laikā.
- pa- Norāda, ka telpā ierobežota darbība vērsta uz kādu vietu, notiek kādā virzienā.
- ie- Norāda, ka tiek ierosināts darbības, stāvokļa sākums.
- sa- Norāda, ka tiek izgatavoti, izveidoti daudzi objekti, to lielāks daudzums.
- virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (rādītājs, daudzums, skaits).
- bez Norāda, ka trūkst, nav kā; pretstats: ar.
- bez- Norāda, ka trūkst, nav tā, ko izsaka pamatvārds, tā sakne.
- sa- Norāda, ka vienlaicīgi kopā ar kādu veiktā darbība noris saskanīgi.
- uz- Norāda, ka, veicot nosaukto darbību, nejauši ierauga, atrod (ko), parasti vajadzīgu, vēlamu.
- gar Norāda, ka, virzoties (kam) līdztekus, garām, skar to.
- aiz- Norāda, kas ar izteikto darbību pārspēj kādu.
- gar Norāda, pret ko ir noteikta attieksme.
- gar Norāda, uz ko tiek vērsta darbība.
- uz Norāda, vērtējot iegūto (kā) aptuveno vērtību.
- piebilde Norāde (tekstā) par to, kas izsaka tiešo runu.
- atsauce Norāde tekstā (piem., uz citu darbu, autoru).
- priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
- brīdinājums Norādījums ar aizlieguma raksturu.
- brīdinājums Norādījums uz draudošām briesmām, aicinājums būt uzmanīgam.
- indikācija Norādījums, informācija (piem., par to, kādos gadījumos lietojams attiecīgais medikaments, ārstēšanas veids u. tml.).
- rekomendācija Norādījums, pamācība; ieteikums.
- NB Norādījums, piezīme tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību.
- parādīt Norādīt (ko, uz ko) ar žestu, signālu u. tml.
- adresēt Norādīt (sūtījuma) saņēmēju un viņa adresi.
- atsaukties Norādīt (uz ko), minēt (ko) pierādījumam.
- aizrādīt Norādīt uz kādām neprecizitātēm, neatbilsmēm, paviršību.
- rādīt ar pirkstu (uz kādu) Norādīt uz kādu, atklāti paužot nosodījumu, nicinājumu; arī izsmejot kādu, ņirgājoties par kādu.
- ierādīt Norādīt, noteikt (vietu) kādam.
- nozīmēt Norādīt, parakstīt (ārstnieciskas procedūras, zāles).
- uz- Norādot uz darbības virzību augšā, uz augšu.
- liegt Noraidīt, neatļaut; atteikt.
- apstrīdēt Noraidīt, nepieņemt (kādu izteikumu, apgalvojumu u. tml.), izsakot citādas domas.
- atteikties Noraidīt, vairs neatzīt, nelietot u. tml.
- negatīvisms Noraidoša, negatīva attieksme (pret kādu, pret ko).
- atgaiņāties Noraidoši atbildēt, pastiprinot noraidījumu ar žestiem.
- atkratīties Noraidoši, izvairīgi izteikties, arī pastiprinot noraidījumu ar žestiem.
- saraizēties Noraizēties.
- pārrakstīt Norakstīt (tekstu) vienā vai vairākos eksemplāros.
- nokāpt Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nobārt Norāt.
- nokaukt Noraudāt (kādu laikposmu).
- nopinkšķēt Noraudāt (kādu laiku).
- nobaurot Noraudāt.
- nobimbāties Noraudāties.
- nopinkšķēties Noraudāties.
- apraut Noraukt (par adījumu, valdziņu skaitu).
- notraust Noraust, notraukt.
- notrausties Norausties.
- apraut Noraut (daudzus vai visus).
- nocentrēt Noregulēt (ko) noteiktā attiecībā pret centru, rotācijas asi.
- nostādīt Noregulēt (ko) noteiktas darbības veikšanai, arī novietot, novirzīt (ko) noteiktā stāvoklī, virzienā.
- notēmēt Noregulēt (šaujamieroci) tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu, noteiktu mērķi; nomērķēt.
- noskurbt Noreibt.
- noskaitīt Norēķināt.
- debetkarte Norēķinu karte, kas dod tiesības no attiecīgā bankas konta izņemt tur iemaksāto naudu.
- norībināt Norībēt.
- aizlaisties Norietēt (aiz kā).
- noiet Norietēt.
- ceļazīme Norīkojums (šoferim), kurā norādīts brauciena maršruts.
- nolikt Norīkot (kādu ko darīt, veikt).
- piekomandēt Norīkot (kādu) noteiktu pienākumu pildīšanai.
- likt Norīkot (pie kāda darba).
- pārcelt Norīkot, iecelt (citā darbā, citā darbavietā).
- nozīmēt Norīkot, iecelt (kādu).
- izlikt Norīkot, izvietot (cilvēkus) kāda pienākuma veikšanai.
- pielikt Norīkot, likt (kādam) ko darīt.
- aizkomandēt Norīkot, nosūtīt komandējumā (kur, uz kurieni).
- komandēt Norīkot; sūtīt dienesta uzdevumā (uz kādu vietu).
- norimties Norimt (1).
- apklust Norimt (par parādībām dabā).
- nostāt Norimt, izbeigties (par parādībām dabā).
- nostāties Norimt, izbeigties (par parādībām dabā).
- apklust Norimt, pārstāt izpausties (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm).
- noklust Norimt.
- attīstība Norise (piem., dabā, sabiedrībā, personībā), kurā veidojas, rodas kvalitatīvas pārmaiņas, notiek pilnveidošanās.
- reakcija Norise, darbība, ko izraisa kairinājums.
- darbs Norise, gaita (piem., konferencei, semināram).
- plūdi Norise, kurā (kas) rodas ļoti lielā daudzumā; ļoti intensīva (kā) norise.
- pusstunda Norise, kuras ilgums ir 30 minūtes vai aptuveni 30 minūtes (piem., radio raidījums).
- darbība Norise, process (dzīvā organismā, tā daļā).
- funkcija Norise, specifiska darbība (organismā).
- gaita Norise.
- reglaments Norises kārtība.
- mehānisms Norises veids; veids, kādā (kas) funkcionē, iedarbojas.
- bilance Norises, darbības rezultātu izvērtējums, kopsavilkums noteiktā laikaposmā.
- bauda Norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi.
- beigt Norisēt (par kāda procesa pēdējiem mirkļiem).
- darboties Norisēt (par sabiedriskiem pasākumiem).
- brāzmot Norisēt ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar brāzmām.
- beigties Norisēt beigu posmā (par darbību, procesu); pārstāt eksistēt, izpausties.
- beigties Norisēt beigu posmā (par laika, mūža posmu); vairs neturpināties.
- viļņot Norisēt spēcīgi, strauji (par parādībām sabiedrībā, arī psihisku, fizioloģisku stāvokli).
- iziet Norisēt, notikt (kā).
- ievilkties Norisināties ilgāk, nekā paredzēts; ieilgt.
- sekot Norisināties laika secībā (pēc kā); atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
- viļņoties Norisināties spēcīgi, strauji (par parādībām sabiedrībā, arī psihisku, fizioloģisku stāvokli).
- izskanēt Norisināties un izbeigties.
- paiet Norisināties un izbeigties.
- pavadīt Norisināties vienlaikus ar ko citu.
- ieilgt Norisināties, pastāvēt ilgāk nekā paredzēts, vēlams.
- dzīve Norišu, darbību kopums (sabiedrībā).
- stāvoklis Norišu, procesu kopums (organismā), kas ietekmē tā funkcionēšanas spējas.
- ieēst Norīt ar barību (ko neēdamu); apēst (ko) bojātu, kaitīgu.
- apbirt Noritēt (par asarām, kas īsu brīdi strauji plūst).
- nobirt Noritēt (par asarām).
- noripot Noritēt (par asarām).
- aiziet Noritēt, attīstīties (par parādībām sabiedrībā).
- iet Noritēt, notikt (piem., par parādībām, norisēm).
- ilgt Noritēt, pastāvēt noteiktu vai aptuveni noteiktu laika posmu.
- norīvēties Norīvēt sevi, savu ķermeni; noberzēties.
- patoloģisks Normai neatbilstošs; pārlieku liels.
- sabrukums Normāla, līdzsvarota psihiskā stāvokļa zudums.
- sliede Normāla, parasta norišu gaita.
- sabrukums Normālas (kā) struktūras bojāeja.
- noskaidroties Normāli funkcionēt.
- labi Normāli, bez traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem); normāli, bez traucējumiem (norisināties, pastāvēt – par organismu, tā daļu funkcijām).
- minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas.
- samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (atšķirībā no šāda stāvokļa traucējumiem, piem., slimības, traumas rezultātā).
- protokols Normas un noteikumi, kuri regulē diplomātisko formalitāšu norisi.
- noteikums Normatīvs akts, norādījumu kopums, ar kuru noteikta kāda kārtība (piem., kādā jomā, nozarē, situācijā), paskaidrots, kā veikt kādu darbību u. tml.
- normatīvs Normu rādītājs; dokuments, kurā apkopotas normas (kādā nozarē).
- tikumība Normu un principu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1).
- nodalījums Norobežojums organismā, tā daļā.
- segregācija Norobežošana, nošķiršana vai nodalīšana pēc etniskajām, rasu u. tml. pazīmēm.
- iežogot Norobežot (kādu vietu, teritoriju, piem., ar žogu).
- nodalīt Norobežot (telpu, platību).
- šķirt Norobežot (vienu no otra); atrasties, būt (kā) starpā.
- atšķirt Norobežot, atdalīt (piem., ar žogu).
- nožogot Norobežot, nodalīt ar žogu vai nožogojumu.
- atdalīt Norobežot, nošķirt.
- nodalījums Norobežota (telpa, platības) daļa; norobežota daļa (priekšmetam).
- dobums Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieka organismā).
- peldceliņš Norobežota josla peldēšanai (parasti peldbaseinā).
- ķermenis Norobežota matērijas daļa telpā; atsevišķs priekšmets telpā.
- kabīne Norobežota neliela telpa (transportlīdzeklī).
- geto Norobežota pilsētas daļa, kurā piespiedu kārtā tika nometināti ebreji (Otrā pasaules kara laikā).
- telpa Norobežota, parasti tukša (vielas kopuma, iežu u. tml.) daļa; ar šūnām, audiem norobežota, parasti tukša (organisma) daļa.
- ieslēgties Norobežoties (piem., nelielā cilvēku grupā, sevī).
- norakties Norobežoties, izolēties.
- hematoma Norobežots asinsizplūdums audos.
- infarkts Norobežots audu pamirums kādā orgāna daļā, kurā pārtraukta asins pieplūde.
- skleroma Norobežots audu sacietējums.
- sastrutojums Norobežots iekaisuma, slimības u. tml. izraisīts strutu uzkrājums audos.
- lodziņš Norobežots laukums, kas parādās displeja ekrānā (piem., pieprasot kādu informāciju) un ko (atšķirībā no loga) nevar pārvietot, palielināt vai samazināt.
- abscess Norobežots sastrutojums organisma audos.
- augonis Norobežots strutains iekaisums; furunkuls.
- kondiloma Norobežots, kārpai līdzīgs patoloģisks veidojums ādā vai gļotādā.
- noslēgts Norobežots, savrups; tāds, kurā izpaužas norobežošanās no citiem.
- noskaitīt Norunāt (tekstu) no galvas.
- noturēt Norunāt (tekstu).
- kreņķīgs Norūpējies, noraizējies; neapmierināts.
- N Norvēģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- NOK Norvēģijas krona.
- stortings Norvēģijas parlaments.
- parametrs Nosacījumi; dotumi.
- cenzs Nosacījums, ar kuru tiek ierobežotas kādas personas tiesības.
- robeža Nosacīta līnija, kas nodala kādas valsts teritoriju; tas, kas veido šādu līniju.
- robeža Nosacīta līnija, kas šķir kādu teritoriju.
- magnitūda Nosacīta mērvienība, kas rāda zemestrīces laikā izdalītās enerģijas daudzumu uz platības vienību.
- ūdensšķirtne Nosacīta robeža uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstecēm vai to sistēmām (baseiniem).
- loze Nosacīta zīme (piem. zīmīte ar numuru), ar ko lozējot noskaidro (kā) saņēmēju, veicēju u. tml.
- apzīmējums Nosacīta zīme, norādījums (uz ko).
- signatūra Nosacīta zīme, simbols objektu (piem., mežu, ceļu, baznīcu, kapsētu u. tml.) apzīmēšanai kartogrāfijā; šādu simbolu kopums.
- relativitāte Nosacītība, atkarība (no citiem faktoriem); arī ierobežotība.
- relatīvs Nosacīts, atkarīgs (no citiem faktoriem).
- emblēma Nosacīts, simbolisks kādas idejas, organizācijas, iestādes u. tml. apzīmējums.
- simbolisks Nosacīts; tāds, kam ir kāda noteikta, īpaša nozīme.
- zināms Nosacīts.
- notācija Nosacītu zīmju, simbolu sistēma, ko lieto dažādu jēdzienu saīsinātai izteikšanai.
- sasaitēt Nosaitēt.
- apkost Nosaldēt, ar aukstumu iznīcināt (daudzus vai visus augus).
- atsaldēt Nosaldēt.
- aizsargāt Nosargāt (noteiktu laukuma daļu) pret pretinieku uzbrukumiem – sporta spēlēs.
- novaktēt Nosargāt (piem., lai neizdara ko neatļautu); uzraudzīt, pieskatīt.
- nosargāties Nosargāt, pasargāt sevi (pret ko nevēlamu, kaitīgu).
- piesarkt Nosarkt (par cilvēku).
- notvīkt Nosarkt, piesarkt; kļūt sārtam un karstam.
- nodēvēt Nosaukt (kādā vārdā).
- nogodāt Nosaukt (kādā vārdā).
- izsaukt Nosaukt (kādu vārdu), piem., paziņojot, pārbaudot.
- nolamāt Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos; pateikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
- skaitīties Nosaukt savu atrašanās vietas numuru kādā kopumā, parasti ierindā.
- izlocīt Nosaukt visas (kāda vārda) locījumu formas.
- nominēt Nosaukt, izvirzīt par kandidātu (amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.).
- uzskaitīt Nosaukt, minēt daudzus vai visus.
- piesaukt Nosaukt, minēt.
- apzīmēt Nosaukt, saukt, dēvēt.
- nokrustīt Nosaukt.
- virsraksts Nosaukums (grāmatai, tekstam vai tā daļai).
- pavārds Nosaukums (parasti neoficiāls), kādā dēvē kādu vietu, priekšmetu u. tml.
- apzīmējums Nosaukums.
- dziļums Nosaukumu norāda uz noteiktu attālumu no kā virsmas.
- nomenklatūra Nosaukumu saraksts, sistematizēts uzskaitījums (kādā nozarē).
- nocepināt Nosauļot.
- atsēdēt Nosēdēt (parasti pasīvi).
- pārsēdināt Nosēdināt (kādu) citā vietā; panākt, ka (kāds) pārsēžas.
- piezemēt Nosēdināt zemē (lidaparātu).
- ieziemot Nosedzot (ar skujām, lapām u. tml.), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai.
- noēnot Nosedzot, aizsedzot pasargāt no saules staru tiešas iedarbības.
- apēnot Nosegt, aizklāt tā, lai neapspīd gaisma.
- aizsēsties Nosēsties (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- uzmesties Nosēsties (par kā daļiņām).
- izsēsties Nosēsties atstatu citam no cita; nosēsties dažādās vietās.
- nolaisties Nosēsties, nogulties; atlaisties.
- apsist Nosist, nogalināt (daudzus vai visus).
- lauzt kaklu Nosisties.
- pārbaudīt Noskaidrot (kā) pareizumu, atbilstību īstenībai.
- izpētīt Noskaidrot (piem., faktus, apstākļus, cēloņus).
- atklāt Noskaidrot un padarīt zināmu; atmaskot.
- atsegt Noskaidrot un padarīt zināmu.
- noteikt Noskaidrot, konstatēt.
- pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (piem., darba gaitu, paveikto).
- izzināt Noskaidrot, uzzināt (ko).
- apzināt Noskaidrot; arī izpētīt un apkopot.
- ieskaisties Noskaisties (uz kādu, par ko), kļūt dusmīgam.
- nopenterēt Noskaitīt (parasti ātri, nesaprotami).
- apskalot Noskalot (no virspuses, visapkārt).
- noskaloties Noskalot sevi, savu ķermeni.
- erodēt Noskalot, aiznest prom augsnes virskārtu (par vēju, ūdeņiem u. tml.).
- noskandēt Noskanēt (1).
- nopūst Noskanēt (piem., sirēnas) pūtienam.
- štīme Noskaņojums, garastāvoklis.
- fīlīngs Noskaņojums, noskaņa, garastāvoklis.
- sabuntot Noskaņot (vairākus, daudzus) kādas darbības veikšanai; sakūdīt.
- iesildīt Noskaņot emocionāli pozitīvi, labvēlīgi, uzmundrinoši.
- pārskaņoties Noskaņot sevi (uz ko citu).
- pārskaņot Noskaņot vēlreiz, no jauna (mūzikas instrumentu).
- ieņemties Noskaņoties, nodomāt (ko darīt).
- špikot Noskatīties (ko no kāda cita) un izmantot, pārņemt.
- nolūrēt Noskatīties (ko), parasti slepus.
- nolūrēt Noskatīties, paskatīties.
- nolūrēt Noskatīties.
- nobizoties Noskraidīties, noskrieties (par cilvēku).
- pluskains Noskrandis, netīrs (par apģērbu, tā daļām).
- nopluskāts Noskrandis, nodriskāts.
- norikšot Noskriet (kādu attālumu) – par cilvēku.
- nobizot Noskriet (par cilvēku).
- nodiebt Noskriet.
- noskribināt Noskrubināt.
- saskumt Noskumt.
- saskūpstīties Noskūpstīt vienam otru, citam citu.
- sabučot Noskūpstīt; skūpstot samīļot.
- nobučot Noskūpstīt.
- nomutēt Noskūpstīt.
- noskūties Noskūt sev (bārdu); tikt noskūtam.
- nodzīt Noskūt.
- nobumbulēt Noslaistīties, nelietderīgi pavadīt (kādu laikposmu).
- nostāties Noslāņoties (par šķidrumu); nogulsnēties.
- noslaucīties Noslaucīt sevi, savu ķermeni vai tā daļu.
- izslaucīt Noslaucīt, nosusināt.
- lūka Noslēdzama atvere (piem., grīdā, sienā, jumtā).
- katamnēze Noslēdzošais ziņojums par slimnieka veselības stāvokli (pabeidzot ārstēšanu, izrakstot no slimnīcas u. tml.).
- valcēt Noslēgt ar īpašu ierīci, spiežot starp diviem pretēji rotējošiem diskiem.
- saderēt Noslēgt derības.
- sareģistrēties Noslēgt laulību (parasti dzimtsarakstu nodaļā).
- sarakstīties Noslēgt laulību valsts iestādē; sareģistrēties.
- apprecēties Noslēgt laulību.
- laulāties Noslēgt laulību.
- angažēt Noslēgt līgumu (ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu) par uzstāšanos.
- pārkreditēt Noslēgt līgumu ar to pašu vai arī citu banku, lai pagarinātu, piem., parāda atmaksas termiņu, vai arī lai saņemtu izdevīgāku kredītu.
- pārslēgt Noslēgt vēlreiz, no jauna.
- segt Noslēgt, norobežot (ko) no apkārtējās vides.
- kontūrs Noslēgta elektriskā ķēde.
- rāmis Noslēgta līnija, arī kontūras, kas norobežo (ko, piem., tekstu, attēlu); ielogojums (2).
- kontūrs Noslēgta sistēma (piem., iekārtā, ierīcē), kurā cirkulē kāds enerģijas vai informācijas nesējs.
- zvērnīca Noslēgta vieta, telpa, kur tur zvērus.
- kasta Noslēgta, norobežota sabiedrības grupa (Indijā), ko vieno kopēja izcelšanās un sociālais stāvoklis.
- ierauties Noslēgties, norobežoties no citiem.
- fināls Noslēguma daļa (skaņdarbam, izrādei, daiļdarbam).
- izskaņa Noslēguma daļa; nobeigums.
- pēdējais vārds Noslēguma runa, ko saka tiesājamais tiesas sēdes beigās pirms sprieduma pasludināšanas.
- fināls Noslēgums, beigu posms.
- noslaktēt Noslepkavot; nokaut.
- aizslēpt Noslēpt (aiz kā).
- nomaskēt Noslēpt (defektus, bojājumus u. tml.).
- nozūmēt Noslēpt.
- nobēdzināties Noslēpties, paslēpties.
- sfinksa Noslēpumains, mīklains cilvēks.
- apslīcināt Noslīcināt (daudzus vai visus).
- slīkonis Noslīcis, arī slīkstot dzīvības pazīmes zaudējis cilvēks vai dzīvnieks.
- nobrukt Noslīdēt uz leju (piem., par pietiekami nenostiprinātu apģērba gabalu).
- nolaisties Noslīdēt, būt vērstam uz leju.
- nomukt Noslīdēt, nokrist nost.
- nokrist Noslīdēt, nolaisties.
- nobraukt Noslīdēt, nošļūkt.
- predispozīcija Nosliece (parasti uz kādu slimību).
- dispozīcija Nosliece (uz ko, piem., kādu slimību).
- ievirze Nosliece, iezīme (kādā) darbībā, (kā) saturā, formā u. tml.
- sagumt Noslīgt; saļimt.
- noslīdēt Noslīgt.
- apslīkt Noslīkt (par daudziem vai visiem).
- nokūpināt Nosmēķēt.
- nopīpēties Nosmēķēties.
- noputot Nosmelt putas.
- netīrelis Nosmērējies, netīrs cilvēks vai dzīvnieks; netīrīgs cilvēks.
- nosmulēties Nosmērēties, notraipīties.
- nosmiet Nosmieties, parasti klusināti.
- noņirgties Nosmieties.
- nozviegt Nosmieties.
- nošmulēt Nosmulēt.
- nošmulēties Nosmulēties.
- melnais darbs Nosodāma, ļauna, arī noziedzīga rīcība.
- grēks Nosodāma, slikta rīcība; nodarījums; netikums.
- pārmest Nosodīt, vainot par ko (piem., par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
- paļas Nosodošas, noliedzošas attieksmes izpaudums (runā); nopēlums.
- nobungot Nospēlēt (uz klavierēm).
- nograbināt Nospēlēt.
- zīmogs Nospiedums, kas veidots ar šo priekšmetu (attēls, teksts).
- spiedogs Nospiedums, kas veidots ar šo priekšmetu.
- novilkt Nospiest, padarīt sāpīgu (parasti rokas, plecus) – par smagu nesamo.
- piespiest Nospiest.
- izsprāgt Nosprāgt, nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- marķēt Nospraust (kā) robežas, iezīmēt.
- pārspraust Nospraust vēlreiz, no jauna (piem., robežu, ceļu).
- saspriegot Nospriegot.
- nostatīt Nostādīt (2).
- piecelt Nostādīt vertikālā stāvoklī.
- nomalties Nostaigāties, nobraukāties (pa kurieni).
- vidusceļš Nostāja, rīcība bez galējībām, riska.
- sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu, veidojumu).
- aizstāties Nostāties (aiz kā, kam priekšā).
- sastāties Nostāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- iestāties Nostāties (kur, starp ko).
- piecelties Nostāties stāvus, ieņemt vertikālu stāvokli (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- celties Nostāties uz kājām (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- slieties Nostāties uz kājām no, piem., sēdus vai guļus stāvokļa, arī no guļus stāvokļa pāriet uz sēdus stāvokli; celties (1).
- ielenkt Nostāties, novietoties (kam) tuvu visapkārt.
- izstāvēt Nostāvēt (kur kādu laiku).
- nostenēt Nostenēties.
- iekrampēties Nostiprināt (durvis no iekšpuses) ar krampi.
- fiksēt Nostiprināt (piem., bojātus locekļus, to daļas) noteiktā stāvoklī.
- atbalstīt Nostiprināt ar balstu.
- noenkurot Nostiprināt ar enkuru (ūdens transportlīdzekli).
- noķīlēt Nostiprināt ar ķīli, lai nekustas.
- uzvilkt audeklu Nostiprināt audeklu uz rāmja gleznošanai.
- nofiksēt Nostiprināt noteiktā stāvoklī.
- nostiprināties Nostiprināt savas pozīcijas, nocietināties.
- uzstiprināt Nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- bultēt Nostiprināt, aizvērt vai atvērt (ko, piem., durvis, vārtus) ar bultu (2); bīdīt bultu (2).
- iegaumēt Nostiprināt, saglabāt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piem., faktu, padomu).
- iegaumēt Nostiprināt, saglabāt atmiņā.
- ķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli [1] (1).
- saķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli.
- sastiprināties Nostiprināt, uzlabot savu veselību.
- iesakņot Nostiprināt.
- iesēsties Nostiprināties (piem., apziņā, atmiņā).
- nobraukt Nostrādāt (kādu laikposmu) ar braukšanu saistītu darbu.
- nokalpot Nostrādāt (kādu laikposmu).
- nolauzt Nostrādāt, nodzīvot (kādu laikposmu), parasti pārvarot grūtības, piepūloties.
- stāžs Nostrādātais laiks (kādā nozarē, specialitātē, arī darbavietā).
- noverdzināt Nostrādināt (pārlieku smagā darbā, bez pienācīga atalgojuma).
- nostučīt Nosūdzēt.
- apsūkāt Nosūkāt (no virspuses); mazliet nosūkāt.
- drenēt Nosusināt (zemi), ierīkojot drenas.
- pārsūtīt Nosūtīt (ko atsūtītu) tālāk (kam citam, uz citu adresi).
- pāradresēt Nosūtīt (ko atsūtītu) tālāk uz citu adresi, citu numuru, citam.
- pārsūtīt Nosūtīt (ko) no vienas vietas uz otru.
- atpakaļadrese Nosūtītāja adrese.
- iesvērt Nosvērt (noteiktu daudzumu) un ievietot (iesaiņojumā, traukā).
- izsvērt Nosvērt (visu kā daudzumu); sverot sadalīt (kādu kopumu) noteiktās daļās.
- nosvērties Nosvērt sevi, savu ķermeni.
- disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
- izgāzties Nosvērties sānis un nogāzties, sagāzties.
- noteikts Nosvērts, stingrs, nesvārstīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- (ar) slapju galvu Nosvīdis.
- (ar) slapju pieri Nosvīdis.
- (ar) slapju muguru Nosvīdis.
- nojāņot Nosvinēt Jāņus vai citus svētkus.
- noballēt Nosvinēt.
- nodzert Nosvinēt.
- nosvētīt Nosvinēt.
- sasvītrot Nosvītrot vairākas, daudzas (teksta) daļas.
- nošņāpt Nosvītrot.
- nostrīpot Nosvītrot.
- nošalkties Nošalkt.
- apšaut Nošaut (daudzus vai visus).
- nogāzt Nošaut (dzīvnieku, parasti medībās).
- noguldīt Nošaut (medībās).
- nobliezt Nošaut, nogalināt.
- atšaut Nošaut, nomedīt (no dzīvnieku kopuma noteiktu skaitu).
- nokniebt Nošaut.
- nošķavāties Nošķaudīties.
- šķila Nošķelts (malkas) gabals; pagale.
- apsist Nošķiest (ar ko visapkārt) – par lietu.
- nošķaidīt Nošķiest.
- nodalīt Nošķirt, atdalīt (no kāda kopuma, daudzuma); nošķirt atsevišķi.
- norobežot Nošķirt, nodalīt.
- sadalīt Nošķirt, norobežot (kādu daļu no citas šajā pārveidotajā veselumā).
- nožogoties Nošķirt, norobežot savu teritoriju ar žogu.
- nodalīt Nošķirt, norobežot, arī nesajaukt.
- nogriezt Nošķirt.
- atdalīties Nošķirties (no kādas vienības), kļūstot patstāvīgam.
- atrauties Nošķirties, atsvešināties (no kā); palikt savrup.
- nožogoties Nošķirties, norobežoties.
- nošņaukties Nošņaukt savu degunu.
- locījums Nošu grupa, ko dziedātājs izpilda vienā teksta zilbē.
- līga Nošu raksta grafiska zīme pusloka veidā, kas saista vienāda augstuma notis vai norāda, ka dažāda augstuma notis jāizpilda saistīti (legato).
- nodiegt Nošūt lieliem dūrieniem; nošūt ātri vai pavirši.
- apvīlēt Nošūt vīli (gar malu); nošujot vīli, apstrādāt.
- notariāts Notāra birojs (kantoris); šādu iestāžu kopums, kas veic notariālās funkcijas.
- pietašķīt Notašķīt lielā daudzumā, lielā platībā (ko).
- aptašķīt Notašķīt; notraipīt (no virspuses).
- notaurēties Notaurēt.
- kritērijs Noteicošā, būtiskā pazīme, pēc kuras (ko) vērtē, definē vai klasificē.
- galvenais Noteicošais (kā sastāvā).
- iedalīt Noteikt (dienas, darbalaika, brīvā laika u. tml.) sadalījumu atbilstoši veicamajam; paredzēt (laiku) veicamajam.
- dot Noteikt (gadus pēc izskata).
- skaitīt Noteikt (kā) daudzumu, skaitu ar ierīci, iekārtu u. tml.
- racionēt Noteikt (kā) devu; normēt.
- mērīt Noteikt (kā) lielumu, daudzumu, stiprumu u. tml., lietojot speciālu instrumentu vai ierīci ar standartvienībām.
- svērt Noteikt (kā) masu (parasti ar svariem).
- pārbaudīt Noteikt (kā) piemērotību lietošanai, izmēģināt (ko) praksē.
- pārcenot Noteikt (kam) citu cenu.
- limitēt Noteikt (kam) limitu; ierobežot.
- normēt Noteikt (kam) normu, daudzuma, ilguma u. tml. robežu.
- notaksēt Noteikt (kam) vērtību naudas izteiksmē; novērtēt.
- testēt Noteikt (ko) ar testu (1) vai testiem.
- testēt Noteikt (ko) ar testu (2) vai testiem.
- uzņemt Noteikt (laika momentu), parasti kā sākumā, beigās.
- sadalīt Noteikt (laika) posmus (tā) izmantošanai.
- nospraust kursu Noteikt (piem., kuģa) kursu.
- uzcenot Noteikt (precei) uzcenojumu.
- skaitīt Noteikt (priekšmetu, zīmju, parādību) skaitu, daudzumu, pakāpeniski to palielinot.
- uzlikt Noteikt ar lēmumu, likumu, tiesas spriedumu (piemēram, darba apjomu, sodu).
- kotēt Noteikt cenu, biržas kursu (piem., vērtspapīriem).
- nospraust kursu Noteikt darbības, attīstības virzienu.
- paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām.
- peilēt Noteikt novērojamā objekta virzienu ar īpašu ierīci.
- pārvērtēt Noteikt pārāk lielu (kā) vērtību.
- taksēt Noteikt taksi; vērtēt (ko), parasti naudā.
- bonitēt Noteikt vērtību (mājdzīvniekiem, augsnei u. tml.) pēc kādām pazīmēm.
- pārbaudīt Noteikt veselības stāvokli, arī (orgāna) funkcionēšanas spējas.
- raksturot Noteikt, aprakstīt un vērtēt (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes.
- pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas.
- locīt Noteikt, arī nosaukt (kāda vārda) locījumu formas.
- pārcelt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā laikā.
- pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā; pārcelt.
- diagnosticēt Noteikt, konstatēt (piem., bojājumu).
- diagnosticēt Noteikt, konstatēt (slimību) pēc kādām pazīmēm.
- pateikt Noteikt, konstatēt, arī novērtēt.
- nodefinēt Noteikt, noformulēt; definēt, īsi raksturot.
- nolikt Noteikt, nolemt, ka notiks, realizēsies (kas, kādā veidā).
- nosacīt Noteikt, norādīt.
- paredzēt Noteikt, nosacīt (ko) – par likumiem, noteikumiem u. tml.
- noskandināt Noteikt, pateikt (ko).
- nomuldēt Noteikt, pateikt (piem., ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
- atšķirt Noteikt, pazīt starp citiem (pēc kādām pazīmēm).
- identificēt Noteikt, pazīt; konstatēt (pēc kādām raksturīgām pazīmēm).
- specificēt Noteikt, reģistrēt un (parasti) klasificēt (ko) pēc specifiskajām īpašībām.
- konstituēt Noteikt; izveidot, nodibināt kopu (piem., sabiedrisku organizāciju).
- pasacīt Noteikt; pateikt (2).
- kārtība Noteikta (dzīves, darba) organizācija (kur); uzvedības, darbības noteikumi (kur).
- režīms Noteikta (dzīves, dienas) kārtība ar stingru laika sadalījumu, lai saglabātu vai atgūtu veselību.
- šķirne Noteikta (izstrādājumu) grupa, kas ar savām īpašībām atšķiras no citām (tā paša veida izstrādājumu) grupām.
- veselums Noteikta (kā savstarpēji cieši saistīta) sistēma, kopa, grupa u. tml.
- vērstība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību u. tml., arī cilvēka darbības) virzība (uz kādu objektu).
- lasījums Noteikta (piem., likumprojekta) stadija, kurā (tas) tiek izskatīts, apspriests.
- vieta Noteikta (priekšmeta) daļa.
- uzturlīdzeklis Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piemēram, aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti.
- posms Noteikta atsevišķa daļa (kāda pasākuma, parasti sporta sacensību) norises secībā.
- stadija Noteikta attīstības pakāpe, darbības fāze.
- tonis Noteikta augstuma mūzikas skaņa.
- takse Noteikta cena vai maksa (par darbu, pakalpojumiem).
- pasaule Noteikta cilvēku darbības joma.
- tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; paraža; ieradums.
- platforma Noteikta darbības programma (piem., politiskai partijai).
- etaps Noteikta distances daļa sporta sacensībās.
- noskaņojums Noteikta domu, uzskatu, gribas u. tml. virzība, arī attieksme (pret kādu, ko).
- noskaņa Noteikta emocionāla vai psihiska stāvokļa izpausme (balsī).
- izgriezums Noteiktā formā izgriezta vieta (tērpam, apaviem).
- brikete Noteiktā formā sapresēts sīkgraudains materiāls.
- akts Noteiktā formā sastādīts dokuments.
- koda Noteiktā formā veidots (skaņdarba, dejas, baleta izrādes) nobeigums.
- naudaszīme Noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību; naudas zīme; banknote.
- radiobāka Noteiktā ģeogrāfiskā punktā novietota radiotehniska ierīce, kuras izstarotos radiosignālus izmanto kuģu vai lidmašīnu atrašanās vietas noteikšanai.
- gamma Noteiktā intervālu secībā sakārtota pakāpeniska skaņu rinda oktāvas apjomā.
- pārņemt Noteiktā kārtībā nomainot kādu, sākt pildīt (kādus pienākumus); sākt cita vietā (kādu darbību, funkcijas u. tml.).
- klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
- kriminālkodekss Noteiktā kārtībā sakopotu krimināltiesību normu krājums.
- baterija Noteiktā kārtībā savienotu elementu kopums elektriskās enerģijas radīšanai; galvaniskais elements, kam vienā galā ir plus pols, bet otrā – mīnus pols.
- krautne Noteiktā kārtībā veidots (piem., būvmateriālu) krāvums.
- ceremonija Noteikta kārtība, forma, kādā (kas) notiek; svinības, ko rīko pēc šādas kārtības.
- secība Noteikta kārtība, noteikts veids, kādā (kas) seko viens otram.
- traumatisms Noteiktā laika posmā traumas ieguvušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu; traumu ieguve, to veids pēc struktūras.
- trimestris Noteikta laika posma trešdaļa.
- grozs Noteiktā laikaposmā cilvēkam nepieciešamais pārtikas, preču u. tml. daudzums; šāds nepieciešamais daudzums naudas izteiksmē.
- produkcija Noteiktā laikposmā saražotais produktu kopums; saražotās preces.
- sprosts Noteikta lieluma metāla stieņu vai sieta būris dzīvnieku turēšanai.
- datums Noteikta mēneša diena, kad ir (kas) noticis vai ir (kam) jānotiek.
- metode Noteikta mērķa sasniegšanas, konkrēta uzdevuma risināšanas veids; paņēmiens vai paņēmienu sistēma kādas darbības, uzdevuma veikšanai, pētīšanai u. tml.
- biomasa Noteikta organismu grupējuma (populācijas, biocenozes) kopējā masa noteiktā laukuma vai tilpuma vienībā.
- blanka Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām; veidlapa.
- veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
- formulārs Noteikta parauga veidlapa ziņu ierakstīšanai.
- princips Noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
- aizsargjosla Noteikta platuma zemes josla gar upēm, ezeriem, jūru, kur nav atļauta būvniecība.
- formalitāte Noteikta prasība, noteikums, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
- gals Noteikta sabiedrības daļa, cilvēku grupa, kas sociālajā hierarhijā ieņem vai nu augstāko vai zemāko vietu.
- daļa Noteikta sastāvdaļa (kādā veselumā); detaļa (piem., iekārtā).
- rinda Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u. tml.).
- programma Noteiktā secībā dots (piem., sarīkojumā, koncertā, televīzijā u. tml.) izpildāmo priekšnesumu saraksts; iespieddarbs, kurā sniegta informācija par izrādi un tās dalībniekiem, par koncerta priekšnesumiem; priekšnesumu pasākumu kopums.
- radioprogramma Noteiktā secībā pēc pulksteņlaika sakārtoti radioraidījumu saraksts.
- virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piem., uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
- virtene Noteiktā secībā saistītu, savītu, savērtu u. tml. nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums, virkne.
- kombinācija Noteiktā secībā sakārtots (ciparu, burtu) kopums.
- rožukronis Noteiktā secībā sakārtotu lūgšanu kopums.
- rinda Noteikta secība, kādā cilvēki seko cits citam (kādā sarakstā); vieta šajā secībā.
- kārtība Noteikta secība, sistēma, kādā (kas) izvietojas.
- režīms Noteikta sistēma, kārtība (kādai darbībai, norisei).
- tonalitāte Noteikta skaņkārta no noteiktas pamatskaņas.
- gastronomija Noteikta sortimenta pārtikas preču kopums.
- fāze Noteikta stadija, posms.
- fonts Noteikta stila datorzīmju komplekts.
- biocenoze Noteiktā teritorijā sastopamo augu un dzīvnieku kopums, kurus savstarpēji saista līdzīgas prasības pēc vides apstākļiem.
- apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
- gals Noteikta teritorija, tās daļa.
- akvatorija Noteikta ūdens platība, piem., jūras, līča, ostas rajona robežās.
- spiegot Noteiktā uzdevumā slepeni vākt un sniegt informāciju par ienaidnieka vai sāncenša darbību, rīcību, nodomiem.
- uzrunāt Noteiktā veidā (piemēram, ar savu daiļradi) ietekmēt (kādu).
- savelt Noteiktā veidā apstrādājot (vilnu), iegūt vēlamo formu, veidojumu.
- piebrauciens Noteikta veida darbība, paņēmiens, lai iegūtu kāda labvēlību.
- zīme Noteikta veida iespieddarbs ar īpašām pazīmēm, kurā izteikta naudas vērtība; banknote.
- reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
- reģistrēt Noteiktā veidā pierakstīt (piem., faktus, norises dabā u. tml.).
- piederums Noteikta veida priekšmetu kopuma atsevišķs elements, atsevišķs priekšmets.
- ķēde Noteiktā veidā saistītu priekšmetu virkne; vienveidīgu priekšmetu virkne.
- klasifikators Noteiktā veidā sakārtotu, grupētu uzziņu rādītājs.
- pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kā) kopums.
- matadata Noteiktā veidā salocīta stieplīte matu saspraušanai vai rotāšanai.
- plosts Noteiktā veidā sasaistītu kokmateriālu kopums pludināšanai pa ūdenstilpēm.
- salaist Noteiktā veidā savienot (detaļas, elementus u. tml.).
- repertuārs Noteikta veida, žanra darbu kopums, kas tiek (kur) izrādīts, atskaņots, demonstrēts u. tml.
- gars Noteiktā veidā.
- punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam, arī kurā veic speciālus darbus.
- puse Noteikta vietas, teritorijas daļa.
- strāva Noteikta virziena (piem., gaisa, šķidruma, gaismas) plūsma kādā vidē.
- strāvot Noteiktā virzienā izplatīties, plūst (piem., par gaisu, šķidrumu, skaņu).
- polarizācija Noteikta virziena veidošanās, arī radīšana (kādai parādībai, tās izpausmei).
- platība Noteikta zemes virsas daļa; noteikta teritorija, kas ir aizņemta (ar ko) vai paredzēta (kam).
- šifrs Noteikta zīmju sistēma, pēc kuras pārveido tekstu, veicot slepenu informācijas pārraidi, saraksti u. tml.
- grāds Noteikta zinātniskās kvalifikācijas pakāpe.
- todien Noteiktā, jau pagājušā dienā.
- togad Noteiktā, jau pagājušā gadā.
- tolaik Noteiktā, jau pagājušā laika posmā.
- tomēnes Noteiktā, jau pagājušā mēnesī.
- tonakt Noteiktā, jau pagājušā naktī.
- tonedēļ Noteiktā, jau pagājušā nedēļā.
- topavasar Noteiktā, jau pagājušā pavasarī.
- toziem Noteiktā, kādā jau pagājušā ziemā.
- tovakar Noteiktā, kādā jau pagājušajā vakarā.
- tovasar Noteiktā, kādā jau pagājušajā vasarā.
- torīt Noteiktā, kādā no pagājušo dienu rītiem.
- profils Noteikta, raksturīga (piem., priekšmeta, celtnes) ģeometriskā griezuma, šķēluma forma (parasti attiecībā pret vertikālu plakni); šķērsgriezums.
- toviet Noteiktā, zināmā vietā.
- siltumprasība Noteiktai augu grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai.
- iestādījums Noteiktai cilvēka dzīves vajadzībai (piem., ēšanai, atpūtai) izveidota iestāde, uzņēmums (piem., restorāns, kafejnīca).
- šrifts Noteiktai rakstības sistēmai raksturīgā zīmju grafiskā forma; noteikta lieluma un stila rakstu zīmju komplekts; fonts.
- servīze Noteiktam cilvēku skaitam paredzēts (tējas, kafijas, pusdienu u. tml.) trauku komplekts ar vienotu apdari.
- standarts Noteiktām fizikālo, ķīmisko u. c. īpašību prasībām atbilstošs tipveida paraugs, ražojums, viela u. tml.
- kabīne Noteiktam mērķim iekārtota neliela telpa vai norobežojoša konstrukcija.
- bloks Noteiktam mērķim paredzēts (celtņu, telpu u. tml.) apvienojums.
- garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu komplekts.
- komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums; celtnes, telpas, kas veido vienu veselumu.
- vērtība Noteiktām prasībām atbilstošs (kā, piemēram, priekšmeta, vielas, norises) īpašību kopums.
- trase Noteiktam sporta veidam speciāli iekārtots, arī dabisks, šī sporta veida prasībām atbilstošs ceļš; attiecīgais maršruts.
- komplekts Noteiktam uzdevumam, noteiktai vajadzībai paredzēto priekšmetu, piederumu u. tml. pilnīgs kopums.
- spaile Noteiktam zvejas veidam nepieciešamo rīku (piem., tīklu) kopums.
- šihta Noteiktās attiecībās sajaukts izejmateriālu maisījums, kas paredzēts pārstrādei, piem., metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
- veģis Noteiktas formas baltmaizes mīklas izstrādājums.
- lekāls Noteiktas konfigurācijas šablons, pēc kā iezīmē gatavojamās detaļas kontūras vai pārbauda izgatavotās detaļas formu.
- celms Noteiktas mikroorganismu sugas tīrkultūra.
- personālsastāvs Noteiktas personas, kas ietilpst iestādes, organizācijas, uzņēmuma u. tml. personālā.
- termoregulācija Noteiktas temperatūras uzturēšana ar tehniskiem līdzekļiem (piem., telpā, ierīcē).
- veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums; parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
- prasība Noteikti, arī kategoriski pausta vēlēšanās (ko) iegūt, panākt.
- apgalvojums Noteikti, kategoriski izteikta doma, spriedums.
- obligāts Noteikti; katrā ziņā.
- visādā ziņā Noteikti.
- konsekvence Noteiktība, noteiktu principu ievērošana; loģiska pamatotība, likumsakarība.
- konkrētisms Noteiktība, tiešums; konkrētība.
- fāze Noteikts (debess ķermeņa) stāvoklis, kas periodiski atkārtojas.
- porcija Noteikts (ēdiena, dzēriena) daudzums, kas paredzēts lietošanai vienā reizē, vienai personai.
- porcija Noteikts (kā) daudzums, daļa, deva.
- norma Noteikts (kā) mērs, daudzums, apjoms, lielums, kas atbilst noteiktām prasībām, arī tiek uzskatīts par lietderīgāko vai pieļaujamu.
- tradīcija Noteikts (kā) pastāvēšanas, esamības veids.
- uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums; arī struktūra.
- skaits Noteikts (kā) skaitlisks kopums.
- cikls Noteikts (norišu, procesu u. tml.) kopums, kas periodiski atkārtojas.
- cikls Noteikts (norišu, procesu u. tml.) kopums, kas veido atsevišķu posmu (norišu, procesu u. tml.) virknē, ķēdē.
- deva Noteikts (piem., barības, zāļu) daudzums, kas paredzēts vienai reizei vai noteiktam laika posmam.
- formācija Noteikts (piem., dabas veidojumu) kopums.
- koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (piem., maisījumā); kvantitatīvais samērs (piem., šķīdumā).
- ietvars Noteikts aspekts; realizēšanās robežas (darbības sfērai, zināšanu nozarei, mākslas darba veidam u. tml.).
- diskurss Noteikts aspekts; teksts.
- konkrēts Noteikts atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību kopā).
- stils Noteikts darbības, rīcības, izturēšanās veids.
- mērs Noteikts daudzums; noteikta pakāpe, robeža.
- ēdienreize Noteikts diennakts laiks, kurā uzņem ēdienu.
- diēta Noteikts ēdienu kopums; ēdienkarte.
- noskaņa Noteikts emocionāls stāvoklis, ko izraisa situācija, apstākļi, pārdzīvojums u. tml.
- noskaņojums Noteikts emocionāls stāvoklis; garastāvoklis.
- prāts Noteikts emocionāls stāvoklis.
- stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret kādu, ko); arī nostāja.
- kodollādiņš Noteikts kodolsprāgstvielas daudzums, kā arī ierīce tās uzspridzināšanai.
- pamatstāvoklis Noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piem., vingrojumu).
- pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā); rokas vai pirkstu stāvoklis (mūzikas instrumentu spēlē).
- komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
- nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts ievāc no zemniekiem īpašos apstākļos (piem., kara laikā).
- modulis Noteikts lielums vai lielumu attiecība; arī koeficients.
- sasuka Noteikts matu sakārtojums, veidojums.
- sasukājums Noteikts matu sakārtojums.
- summa Noteikts naudas līdzekļu daudzums.
- forma Noteikts paraugs, pieņemtā kārtība.
- mērķauditorija Noteikts personu loks, kam kas (piem., prece, pakalpojums) paredzēts.
- kārta Noteikts posms (piem., pasākuma) norises secībā.
- velniņš Noteikts psihoemocionāls stāvoklis; šāda stāvokļa izpausme.
- režīms Noteikts stāvoklis, apstākļi, funkcionēšanas veids.
- nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko veic maksājumus vai ko dod, saņem (par ko).
- redzesleņķis Noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek vērtēts, aplūkots.
- metrs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju izkārtojums dzejolī; pantmērs.
- pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to izkārtojums vārsmās.
- kārtība Noteikts veids, kādā (kas) notiek, tiek īstenots.
- frekvence Noteikts viļņu diapazons, kurā raida kāda radiostacija.
- ass Noteikts, krass (par līnijām, formām, kontrastiem).
- ciets Noteikts, negrozāms; ciešs.
- tēraudciets Noteikts, nelokāms, skarbs.
- izturēts Noteikts, nemainīgs (piem., uzskatos, rīcībā); arī konsekvents; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- eksakts Noteikts, precīzs.
- maniere Noteikts, savdabīgs, piem., izpildījuma veids, paņēmiens.
- tvirts Noteikts, skaidri uztverams (par līnijām).
- strikts Noteikts, stingrs (piem., par izteikumiem, darbībām, prasībām).
- svēts Noteikts, stingrs, arī patiess, īsts (par uzskatiem, pārliecību u. tml.).
- ciešs Noteikts, stingrs, negrozāms.
- stingrs Noteikts, strikts.
- tvirts Noteikts, vingrs (par kustībām).
- saskare Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām, arī dzīvniekiem); noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); arī saikne.
- pasaule Noteiktu dabas parādību kopums, to eksistence ar savām raksturīgām iezīmēm.
- spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
- noskaņa Noteiktu domu, uzskatu, emocionālu attieksmju u. tml. kopums (starp cilvēkiem, publiskajā vidē).
- oreols Noteiktu īpašību kopums; īpaša attieksme (saistībā ar kādu, ko).
- konteiners Noteiktu izmēru un noteikta veida tilpne (kā) transportēšanai bez iesaiņojuma.
- figūra Noteiktu kustību vai dejas soļu kombinācija.
- rutīna Noteiktu nemainīgu darbību, notikumu virkne; vienveidīgs, monotons (dzīves) ritums.
- selekcija Noteiktu objektu, signālu izdalīšana, atlase (no kāda kopuma).
- aģitācija Noteiktu politisko ideju izplatīšana, kuras mērķis ir ietekmēt sabiedrību, lai iegūtu piekritējus (piem., kādai kustībai, partijai).
- rupors Noteiktu uzskatu, viedokļa paudējs, izplatītājs.
- aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (no daudziem vai visiem).
- bezprincipialitāte Noteiktu, stingru principu trūkums.
- statūti Noteikumi, kas reglamentē kādas organizācijas uzbūvi un darbību, kā arī visu organizācijas locekļu rīcību.
- prasība Noteikums (parasti kategorisks).
- regula Noteikums, norma; (rīcības) likums.
- reglaments Noteikumu kopums, kas reglamentē (kā) darbību, nosaka tiesības, pienākumus u. tml.
- instrukcija Noteikumu kopums, pamācība (kāda izdevuma izpildei).
- pareizrakstība Noteikumu sistēma runas vienveidīgai atveidei rakstos; šo noteikumu ievērošana praksē; ortogrāfija.
- noteksistēma Notekcauruļu sistēma šķidruma novadīšanai.
- vagot Notekot atstāt joslu, līniju (piem., uz ķermeņa).
- izspēlēt Notēlot.
- noēst Notērēt ēšanai, uztura iegādei.
- nopīpēt Notērēt smēķēšanai.
- nosmēķēt Notērēt smēķēšanai.
- nodzīvot Notērēt, izšķērdēt.
- sodāmība Notiesāšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā vainīgajam pēc soda izciešanas.
- risināties Notikt (par darbību, norisi); ritēt (3).
- atgadīties Notikt (parasti pēkšņi, negaidīti).
- notikties Notikt [1] (1).
- lēkties Notikt, atgadīties (kam).
- klāties Notikt, atgadīties (piem., kādu iemeslu dēļ).
- sagadīties Notikt, būt (parasti reizēm, dažkārt).
- nākties Notikt, gadīties.
- norisināties Notikt, īstenoties (par procesu, darbību).
- atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
- noiet Notikt, norisēt (kā, kādā veidā).
- sekmēties Notikt, norisēt vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu; veikties; izdoties.
- noritēt Notikt, norisināties (par darbību, procesu).
- norisēt Notikt, norisināties; noritēt.
- būt Notikt, norisināties.
- zibēt Notikt, noritēt ātri, nomainot vienam otru, citam citu.
- izdoties Notikt, noritēt, arī tikt paveiktam, izdarītam labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams.
- iznākt Notikt, realizēties.
- ritēt Notikt, risināties (par darbību, norisi).
- kinoieraksts Notikuma, parādības u. tml. fiksējums kinolentē.
- nekārtība Notikumi, fakti, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pieņemto kārtību; trūkumi, nepilnības.
- iegansts Notikums, apstāklis (parasti nejaušs), kas ir izraisījis (ko); notikums, apstāklis, ko min kā iemeslu (kādai rīcībai, darbībai u. tml.).
- nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, kas saistīts, piem., ar smagu slimību vai bojāeju.
- posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas.
- posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas saistīts ar lieliem materiāliem zaudējumiem, arī dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem u. tml.
- pārbaudījums Notikums, apstākļi (parasti grūti, sarežģīti), kas liek sasprindzināt fiziskos, morālos spēkus, rada iespēju novērtēt izturību, jūtu patiesumu u. tml.
- sarežģījums Notikums, epizode (daiļdarbā), ar ko iezīmējas konflikts.
- nepatikšanas Notikums, notikumu kopums, kas sagādā daudz raižu, nepatīkamus pārdzīvojumus.
- jezga Notikums, situācija, kas saistīta ar ilgstošu rosīšanos, darbošanos, daudziem cilvēkiem u. tml.
- fotohronika Notikumu hronika fotoattēlos.
- annāles Notikumu pieraksts (protokoli, saraksti u. tml.) pa gadiem.
- intriga Notikumu samezglojums, darbības spraiga attīstība (daiļdarbā).
- sagadīšanās Notikumu, apstākļu, faktu nejauša vienlaicīga norise, pastāvēšana.
- darbība Notikumu, norišu kopums, kas veido (daiļdarba) sižetu.
- notīrīties Notīrīt sevi, sava ķermeņa daļas.
- sakopt Notīrīt, salabot, sakārtot lietošanai.
- nopucēt Notīrīt.
- nosaitēt Notīt nost (saiti).
- notīties Notīt sevi, savu ķermeņa daļu.
- apliet Notraipīt (ar ko šķidru).
- saspeķot Notraipīt (parasti ļoti, viscaur) ar ko taukainu.
- nopilināt Notraipīt ar (kā) pilieniem.
- apķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
- nopuņķot Notraipīt ar puņķiem.
- noslienāt Notraipīt ar slienām, siekalām, gļotām u. tml.
- nosiekaloties Notraipīt sevi ar siekalām.
- notraipīties Notraipīt sevi, savas ķermeņa daļas; tikt notraipītam.
- apķepināt Notraipīt, noklāt (ar ko ķepīgu, lipīgu).
- notaisīt Notraipīt, nosmērēt (parasti ar izkārnījumiem).
- noķēzīt Notraipīt, nosmērēt (parasti ar mēsliem, netīrumiem).
- noķellēt Notraipīt, nosmērēt.
- nomūrēt Notraipīt, nosmērēt.
- nospeķot Notraipīt, parasti ar ko taukainu.
- apķēpāt Notraipīt; nosmērēt.
- ķēzīt Notraipīt.
- apķēzīties Notraipīties (ar mēsliem, netīrumiem).
- nopuņķoties Notraipīties ar puņķiem.
- noslienāties Notraipīties ar slienām, siekalām, gļotām u. tml.
- sasmulēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ļoti, viscaur).
- nomūrēties Notraipīties, nosmērēties.
- asiņains Notraipīts ar asinīm; klāts ar asinīm.
- apsist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) – par krusu.
- nogāzt Notriekt (lidaparātu).
- notriepties Notriept sevi, savas ķermeņa daļas (ar ko); tikt notrieptam, notraipīties.
- noķellēties Notriepties, nosmērēties.
- iztrūkt Notrūkt (parasti par pogu, āķi).
- ceturtdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst veselas nots ceturtdaļai.
- pusnots Nots, kuras ilgums atbilst veselas nots pusei.
- astotdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots astotajai daļai.
- sešpadsmitdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienas veselas nots sešpadsmitajai daļai.
- notuntulēt Notuntuļot (1).
- aiztupties Notupties (aiz kā, kam priekšā).
- notupt Notupties.
- aizlūgt Noturēt aizlūgumu; lūgt Dievu (par kādu, par ko).
- noturēties Noturēt savu ķermeni līdzsvarā un nenokrist; palikt (noteiktā stāvoklī).
- nobalansēt Noturēt sevi līdzsvarā, saglabāt savu līdzsvaru.
- balansēt Noturēt, saglabāt līdzsvaru.
- saturs Noturība, stingrība.
- rāmis Noturīga stieņu sistēma, ko izmanto par kādas konstrukcijas pamatu.
- dzīvs Noturīgs, labi saglabāts atmiņā (par psihiskām norisēm).
- stiprs Noturīgs, nemainīgs (par uzskatiem, pārliecību u. tml.).
- stiprs Noturīgs, stabils (par cilvēku grupu).
- nesatricināms Noturīgs, stabils, ko grūti vai neiespējami vājināt (par cilvēku attiecībām, uzskatiem).
- izturēts Noturīgs.
- dzīvesveids Noturīgu, tipisku darbību kopums (cilvēka, sociālo grupu, tautu) dzīvē.
- piekrāsot Notušēt negatīvo, izskaistināt.
- pārķert Notvert (ko uz noteiktu vietu, arī noteiktā virzienā raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu; pārtvert.
- pārtvert Notvert (uz kādu mērķi raidītu priekšmetu), pirms (tas) sasniedz mērķi.
- padarīt nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piem., noziedznieku).
- noķert Notvert vai atklāt, atmaskot (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
- satvert Notvert, sagūstīt.
- saķert Notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- nokopt Novācot (ko), sakārtot; novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
- nokult Novācot ar kombainu, iegūt (noteiktu graudu daudzumu).
- nokopt Novācot ražu, atbrīvot no tās (lauku, tīrumu u. tml.).
- notiesāt Novadīt (sporta spēli), veicot tiesneša pienākumus.
- aizvadīt Novadīt (šķidrumu, gāzi, strāvu u. tml.)
- bīskapija Novads, kurā valdīja bīskaps ar zemes kunga tiesībām.
- krasts Novads.
- novaikstīties Novaibstīties.
- novaidēt Novaidēties.
- noliesēt Novājēt (par cilvēku, arī tā ķermeņa daļām).
- nokopt Novākt (augus, to daļas, ražu u. tml.).
- noņemt Novākt (kā) ražu, parasti ar rokām.
- nojaukt Novākt (ko uzslietu).
- nostaigāt Novalkāt (kādu laiku).
- novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, neizskatīgu.
- nolietot Novalkāt.
- nonēsāt Novalkāt.
- lanckari Novalkāts, noskrandis apģērbs.
- noviļāties Novāļāties, nogulšņāt (kādu laiku).
- dubļains Novārtīts, aplipis ar dubļiem.
- vecvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā lieto reti vai nelieto nemaz.
- arhaisms Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto ļoti reti; vecvārds.
- senvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti; arhaisms.
- novīst Novecojis.
- anahronisms Novecojusi parādība, novecojies uzskats; pagātnes palieka.
- arhaisms Novecojusi parādība.
- novecoties Novecot (2).
- savecēt Novecot, parasti ļoti (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām).
- savecot Novecot, parasti ļoti (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām).
- nodzīvot Novecot, pazaudēt savu nozīmi, kļūt neizmantojamam.
- nolietoties Novecoties (par organismu, tā daļām).
- ceļamaize Novēlējums, pamācība u. tml. turpmākajai dzīvei.
- novelistika Noveles žanrs; šā žanra darbu kopums (piem., kāda autora daiļradē).
- novelists Noveļu rakstnieks.
- novaktēt Novērojot pamanīt.
- ugunsnovērošana Novērošana, ko veic, lai pamanītu ugunsgrēka izcelšanos mežā.
- monitorēt Novērot (ko).
- hospitēt Novērot pieredzes apmaiņas nolūkā cita skolotāja stundu vai augstskolas mācībspēka lekciju.
- uzraudzīt Novērot, regulēt (piemēram, procesu, kā stāvokli), lai nepieļautu (tā) neatbilstību kādām prasībām.
- atraut Novērst (no tā, kam pievērsts).
- līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
- izlīdzināt Novērst (samēra, līdzsvara) traucējumus (piem., aizstājot ar ko citu, pastiprinot ar ko citu).
- sanēt Novērst ilgstošākā laikā radušos bojājumus ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm.
- sanēt Novērst piesārņojumu, uzlabot vidi (kādā vietā, teritorijā).
- samierināt Novērst pretrunīgumu, neatbilsmi (piem., starp uzskatiem).
- sanēt Novērst slimību vai slimību perēkli (parasti mutes dobumā).
- neitralizēt Novērst vai vājināt (kā) iedarbību.
- aizraidīt Novērst, atvairīt (domas, šaubas u. tml.).
- saglābt Novērst, izlabot (piem., nevēlamu stāvokli, situāciju); panākt, ka neizjūk.
- aizmēzt Novērst, likvidēt (ko negatīvu sabiedrības dzīvē).
- izskaust Novērst, likvidēt (parasti ko nevēlamu).
- iznīcināt Novērst, likvidēt.
- aiztaupīt Novērst, neizraisīt (parasti ko nevēlamu).
- likvidēt Novērst; panākt, ka (kas, piem., domstarpības) zūd.
- izvairīties Novērsties (no kāda cilvēka skatiena); novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
- atrauties Novērsties.
- izlīdzināt Novēršot (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), rast izlīgumu, samierināšanos.
- remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
- labot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas) kļūst derīgs izmantošanai; novērst (bojājumu, defektu, trūkumus u. tml.).
- nosvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārsvītrot (to); izsvītrot.
- kvalifikācija Novērtēšana, atzīšana par atbilstošu noteiktai grupai, veidam, kategorijai.
- taksācija Novērtēšana, cenas noteikšana.
- pārvērtēt Novērtēt (ko) pārāk augstu, pārāk pozitīvi.
- degustēt Novērtēt (pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus), pēc garšas, smaržas un izskata, lai noteiktu (to) kvalitāti.
- pārbaudīt Novērtēt (piem., mācību procesā iegūtās zināšanas, prasmes).
- apsveikt Novērtēt atzinīgi (ko), izteikt prieku (par ko).
- raksturot Novērtēt un aprakstīt (kāda cilvēka) darbību, rakstura, personības īpašības.
- kritizēt Novērtēt, analizēt (piem., mākslas darbu), izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem.
- nobrāķēt Novērtēt, atzīt (ko) par nepietiekami labu, neatbilstošu kādām prasībām, nederīgu.
- kvalificēt Novērtēt, atzīt par atbilstošu noteiktai grupai, veidam, kategorijai.
- nobendēt Novest (kādu) galējā stāvoklī, nonāvēt.
- novizināt Novest (lejā, zemē).
- velonovietne Novietne (piemēram, velostatīvi), kurā iespējams novietot velosipēdu.
- mītne Novietne, dzīves vieta (dzīvniekiem); vieta, ko (dzīvnieks) ir iekārtojis dzīvošanai.
- krātiņš Novietne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas jaunā bišu saimē.
- noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) kam virsū, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- aizsargāt Novietojot (kam ko) priekšā vai atrodoties (kam) priekšā, pasargāt pret nevēlamu iedarbību.
- piebāzt Novietojot (ko lielākā daudzumā), piepildīt (telpu).
- piepildīt Novietojot (ko) iekšā, aizpildīt, aizņemt.
- mīnēt Novietojot mīnas, gatavot uzspridzināšanai (ko).
- vēdināt Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums.
- nosēdināt Novietojot, palīdzot novietoties, aicinot u. tml., panākt, ka (kāds) apsēžas, sēž.
- ieplesties Novietojoties (kur), aizņemt daudz vietas, traucējot kādu.
- apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt.
- plesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
- iesēsties Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties.
- izplesties Novietojoties, atrodoties (kur), aizņemt visu telpu, lielu vietu.
- izveidot Novietojoties, sagrupējoties panākt, ka rodas (piem., rinda, aplis).
- saskare Novietojums (parasti teritorijai, apvidum) tieši līdzās (kam).
- pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- uzsēde Novietošanās sēdus stāvoklī (uz kā).
- noparkot Novietot (automašīnu) stāvēšanai.
- izolēt Novietot (cilvēku) atsevišķā telpā, nepieļaujot saskari ar citiem.
- noslēpt Novietot (kādu, ko) tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt.
- uzkārt Novietot (ko) ap kaklu tā, ka (tas) karājas.
- sablīvēt Novietot (ko) blīvi citu pie cita.
- nocentrēt Novietot (ko) centrā.
- nobalansēt Novietot (ko) līdzsvarā; veikt (kā) līdzsvarošanu.
- slodzīt Novietot (ko) zem sloga; novietot (kam) virsū slogu; turēt zem sloga.
- paslēpt Novietot (ko), arī dot iespēju (kādam) novietoties tā, lai (to) nevarētu atrast, saskatīt.
- ievietot Novietot (kur iekšā).
- satupināt Novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- atstāt Novietot (kur) ar īpašu nolūku (piem., lai kāds saņemtu).
- nomīnēt Novietot (kur) mīnas.
- pārkārt Novietot (ķermeņa daļu) pār (kam), pār (ko) un ļaut nokarāties.
- uzlikt Novietot (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam).
- ieziemot Novietot (parasti dārzeņus, saknes) uzglabāšanai ziemā.
- pakārt Novietot (priekšmetu) tā, ka (tas) karājas.
- kārt Novietot (priekšmetu) tā, lai karājas.
- uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas.
- stādināt Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis; novietot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
- nolikt Novietot (transportlīdzekli) noteiktā vietā, noteiktos apstākļos.
- uzlikt Novietot (trauku ar ko) silt, vārīties (parasti uz plīts); novietot (ko traukā) silt, vārīties (parasti uz plīts).
- atbalstīt Novietot (uz kā), atsliet (pret ko), piespiest (pie kā).
- izsviest Novietot (zvejas rīkus) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
- noguldīt Novietot guļus (kur, uz kā u. tml.); likt gulēt, atļaut gulēt (kur, uz kā).
- saguldīt Novietot guļus (vairākus, daudzus priekšmetus).
- atguldīt Novietot guļus stāvoklī.
- uzguldīt Novietot guļus virsū (uz kā, kam).
- noguldīt Novietot guļus, horizontāli.
- nolikt Novietot guļus, noguldīt (kur).
- apguldīt Novietot guļus; nolikt gulēt.
- guldīt Novietot horizontāli.
- pārkrustot Novietot krustām (vienu pāri otram, citu pāri citam).
- slodzīt Novietot norobežotā vietā, slēgtā telpā un nelaist ārā.
- centrēt Novietot noteiktā attiecībā pret centru.
- izvietot Novietot noteiktā kārtībā, veidā (kur priekšmetus); izkārtot.
- noplombēt Novietot plombu, nodrošināt ar plombu; aizplombēt (1).
- sastatīt Novietot stāvus (vairākus, daudzus) vienu pie otra.
- nošķiebt Novietot šķībi; noliekt (uz vienu pusi).
- balstīt Novietot tā, ka atspiežas (uz kā).
- sastutēt Novietot tā, ka turas stateniski, nekrīt.
- notupināt Novietot tupus, likt tupēt; apsēdināt.
- uzstādīt Novietot un nostiprināt (piemēram, ko apjomīgu).
- salikt Novietot un uzstādīt (vairākus, daudzus rīkus, ierīces) dzīvnieku ķeršanai.
- likt Novietot uz ķermeņa vai tā daļas (ģērbjot, karot u. tml.).
- uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
- piezemēt Novietot zemē (bumbu).
- savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
- nolikt Novietot, arī noglabāt (īpašā vietā, īpašos apstākļos) – parasti līdz kādam laikam, arī kādā nolūkā.
- pārblīvēt Novietot, ievietot (ko) pārāk lielā daudzumā.
- uzstādīt Novietot, izkārtot (piemēram, priekšmetus) gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
- uztupināt Novietot, izvietot (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti ne sevišķi drošā vietā.
- rindot Novietot, likt rindā.
- nobēdzināt Novietot, noglabāt (ko) citiem nepieejamā vietā; noslēpt, paslēpt.
- nostatīt Novietot, nolikt stāvus, stateniski.
- uzstādīt Novietot, noregulēt, iestādīt u. tml., sagatavojot (piemēram, ierīci, aparatūru) darbībai.
- uzsēdināt Novietot, nostiprināt (ko) ar tā ieliekumu, caurumu u. tml. virsū (uz kā, kam).
- uzlikt Novietot, nostiprināt (piemēram, detaļu, ierīci) noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam).
- savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
- sabāzt Novietot, savirzīt ļoti tuvu citu pie cita.
- rādīt Novietot, turēt (ko) tā, lai cits to var uztvert ar redzi.
- uzstatīt Novietot, uzcelt, parasti stāvus.
- noklāt Novietot, uzklāt (kam) virsū (kāda materiāla kārtu).
- uzstutēt Novietot, uzlikt, atbalstīt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
- likt Novietot, uzstādīt (rīku, ierīci) dzīvnieku ķeršanai.
- orientēt Novietot, vērst (ko) noteiktā stāvoklī, virzienā.
- nostutēt Novietot.
- paslēpties Novietoties (kādā vietā) tā, lai citi nevar saskatīt, atrast.
- salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- savietoties Novietoties (kur) – par vairākiem, daudziem.
- sagulēt Novietoties (kur) guļus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
- izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā; ieņemt esošās vietas.
- noslēpties Novietoties (kur) tā, lai citi nevarētu atrast, ieraudzīt, pamanīt; paslēpties.
- iekārtoties Novietoties (kur), ieņemt vēlamo stāvokli.
- nomesties Novietoties (kur).
- pieslieties Novietoties (pie kā, kam klāt) tā, ka atbalstās.
- pielipt Novietoties (pie kā, kam) cieši klāt.
- aplenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt.
- sagult Novietoties guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagulties (1).
- iegulties Novietoties guļus (kur iekšā).
- nogulties Novietoties guļus (kur, uz kā u. tml.); novietoties guļus (noteiktā ķermeņa stāvoklī).
- gulties Novietoties guļus stāvoklī; doties gulēt.
- atgulties Novietoties guļus stāvoklī.
- uzgulties Novietoties guļus virsū (uz kā, kam).
- piegulties Novietoties guļus, apgulties (blakus, pie kā, kam klāt).
- uzlikties Novietoties guļus, sēdus virsū (uz kā, kam).
- kārtoties Novietoties noteiktā kārtībā.
- sasēsties Novietoties sēdus (kopā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- iesēsties Novietoties sēdus (kur iekšā); iekāpt, ieņemt vietu (transportlīdzeklī).
- nosēsties Novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
- piesēdēt Novietoties sēdus (parasti uz neilgu laiku, arī kam blakus).
- piesēst Novietoties sēdus (parasti uz neilgu laiku).
- sēsties Novietoties sēdus stāvoklī (lai darītu ko).
- sēsties Novietoties sēdus stāvoklī.
- piesēsties Novietoties sēdus, apsēsties (pie kā, kam klāt).
- atsēsties Novietoties sēdus; apsēsties.
- apsēsties Novietoties sēdus.
- nostāties Novietoties stāvus (kur, kādā veidā).
- stāties Novietoties stāvus (kur, kādā veidā).
- līdzināties Novietoties tā, ka veidojas taisna rinda (par cilvēku grupu).
- slēpties Novietoties tā, lai citi neredzētu, nepamanītu, arī lai patvertos, izsargātos no kā nevēlama.
- paslēpties Novietoties tā, lai pasargātos (no kā); patverties.
- satupt Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties (1); satupties.
- satupties Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties, satupt.
- aptupties Novietoties tupus (par cilvēkiem); notupties.
- uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties.
- pietupties Novietoties tupus stāvoklī.
- tupties Novietoties tupus stāvoklī.
- attupties Novietoties tupus; atsēsties.
- noklāt Novietoties vai atrasties (kam) virsū, pāri – par (kā) kārtu.
- pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) – par (kā) kārtu, slāni.
- atbalstīties Novietoties vai novietot ķermeņa daļu tā, lai kas balstītu.
- izgāzties Novietoties vaļīgā pozā.
- uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma.
- palīst Novietoties zem (kā), (kam) apakšā.
- aizvilkties Novietoties, aizklāties (kam priekšā); tikt aizvilktam (kam priekšā).
- ieņemt Novietoties, iekārtoties (kur); aizņemt (vietu, telpu).
- sakārtoties Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā; sastāties ierindā.
- nogulties Novietoties, noklāties (kur, uz kā u. tml.).
- nolīst Novietoties, noslēpties (kur); novietoties (kur savrup).
- ieņemt Novietoties, nostāties (kādā stāvoklī).
- likties Novietoties, palikt, tverties.
- savīties Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām).
- uzmesties Novietoties, parasti strauji, arī uz brīdi, sēdus, guļus, tupus u. tml. virsū (uz kā, kam).
- sastāties Novietoties, tik novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par transportlīdzekļiem.
- nogult Novietoties, tikt novietotam (kur, uz kā) guļus, horizontāli.
- klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā virsmas, kam virsū), veidojot slāni, kārtu.
- gulties Novietoties, tikt novietotam horizontālā stāvoklī, klāties.
- sagulties Novietots guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagult (1).
- novilkt Novilcināt.
- noaut Novilkt (apavus, zeķes no kājām).
- noģērbt Novilkt (apģērba gabalu, apģērbu).
- atģērbt Novilkt (apģērbu); atbrīvot (kādu) no apģērba; noģērbt.
- noģērbt Novilkt (kādam) apģērba gabalu, apģērbu.
- nobraukt Novilkt (pār ko, gar ko u. tml.).
- izģērbt Novilkt apģērbu (kādam); atbrīvot no apģērba.
- novilkties Novilkt sev (ko), atbrīvoties (no kā).
- noģērbties Novilkt sev apģērbu vai virsdrēbes.
- izģērbties Novilkt sev apģērbu.
- izģērbties Novilkt sev daļu apģērba gabalu un palikt atlikušajā apģērbā.
- nosvere Novirze no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem.
- aberācija Novirze no normālā tipa.
- deformācija Novirze no normālās formas; bojājums (organismā, tā daļā).
- patoloģija Novirze no normas (organismā, tā darbībā).
- anomālija Novirze no normas, vispārējas likumības.
- dislokācija Novirze no sākotnējā, normālā izvietojuma.
- nokare Novirze uz leju starp (kā) piestiprinājuma vietām.
- traucējums Novirzes (parasti aparāta, ierīces) darbībā, darbības procesā.
- sentimentālisms Novirziens Eiropas literatūrā un mākslā 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, kam raksturīga pastiprināta pievēršanās cilvēka jūtu pasaules tēlojumam.
- akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās klasiskiem paraugiem, tradicionālām formām, augsts profesionālisms.
- virziens Novirziens, strāvojums, grupējums (piem., literatūrā, mākslā).
- atkāpe Novirzīšanās (no normas, kārtības u. tml.).
- ekskurss Novirzīšanās no temata, lai iztirzātu kādu blakus jautājumu.
- nobīdīt Novirzīt (kādu sistēmas daļu, elementu) attiecībā pret ko.
- pārvirzīt Novirzīt (uz ko citu).
- noņemt Novirzīt nost (no kurienes, piem., roku vai kāju).
- novērsties Novirzīties (no kā).
- nosvērties Novirzīties no kāda stāvokļa uz leju, sāniem u. tml.
- dreifēt Novirzīties no kursa (piem., vēja, straumes ietekmē).
- noliekties Novirzīties sānis, slīpi, uz kādu pusi u. tml.
- noklīst Novirzīties.
- ar līkumu Novirzoties no taisnākā, īsākā ceļa (piem., ko apejot).
- aplinkus Novirzoties sāņus, nedodoties taisni uz mērķi.
- iztīrīt Nozagt (daudz vai visu).
- aizbraukt Nozagt (transportlīdzekli).
- aiznest Nozagt.
- nofenderēt Nozagt.
- nospert Nozagt.
- paņemt Nozagt.
- savākt Nozagt.
- apzāģēt Nozāģēt (visapkārt, no visām pusēm).
- izzāģēt Nozāģēt no kāda kopuma (daudz vai visu).
- nolaist Nozāģēt, nocirst (koku); nogāzt (aizzāģētu, aizcirstu koku).
- baļķis Nozāģēts, no zariem atbrīvots koka stumbrs.
- darbalauks Nozare (cilvēka darbībai), darbības sfēra.
- joma Nozare (cilvēka darbībai).
- glosārijs Nozarē nozīmīgāko vai konkrētā grāmatā lietoto terminu skaidrojums.
- druva Nozare, joma.
- medniecība Nozare, kas aptver savvaļas dzīvnieku ieguvi un to optimāla skaita uzturēšanu.
- zivsaimniecība Nozare, kas aptver zivju ieguvi, pārstrādi, audzēšanu un to resursu palielināšanu; šāds uzņēmums.
- transports Nozare, kas ietver kravu un pasažieru pārvadāšanu; kravu un pasažieru pārvadāšanas sistēma.
- palīgnozare Nozare, kas, piem., kādā uzņēmumā, saimniecībā ir izveidota līdztekus galvenajai nozarei.
- nošķirties Nozaroties (par ceļu, taku).
- jūrniecība Nozaru kopums, kas saistīts ar kuģu pārvietošanos jūrās un okeānos, to vadīšanu, izmantošanu u. tml.
- nozibšņot Nozibsnīt.
- izziedēt Noziedēt.
- kriminalitāte Noziedzība; noziegumu daudzums (kādā vietā, laikā u. tml.).
- terorisms Noziedzīga darbība – plānota vardarbība (piem., spridzināšana, slepkavības, lidmašīnu un cilvēku nolaupīšana, ķīlnieku sagrābšana), ko lieto kā politiskās ietekmēšanas līdzekli.
- bandītisms Noziedzīga darbība (laupīšana, slepkavošana u. tml.), ko veic bandītu grupa.
- recidīvs Noziedzīga nodarījuma atkārtota izdarīšana.
- nodevība Noziedzīga rīcība (piem., slepena sadarbība ar ienaidnieku), kas ir vērsta pret valsts interesēm, apdraud tās drošību.
- noziedzība Noziedzīga rīcība, noziegums.
- nodarījums Noziedzīgas vai nevēlamas rīcības sekas.
- slepkavot Noziedzīgi nonāvēt (parasti cilvēku).
- noslepkavot Noziedzīgi nonāvēt.
- tumšie spēki Noziedzīgu, negodīgu cilvēku (parasti organizēta) grupa.
- krimināls Noziedznieks.
- gangsteris Noziedznieku bandas loceklis (parasti ASV), kas nodarbojas ar izspiešanu, kontrabandu, kukuļošanu, cilvēku nolaupīšanu un slepkavošanu.
- recidīvisms Nozieguma atkārtota izdarīšana.
- dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā.
- kriminālhronika Noziegumu hronika (plašsaziņas līdzekļos).
- noziepēties Noziepēt sevi, sava ķermeņa daļas.
- nosmērēt Noziest (1).
- noziesties Noziest sevi, sava ķermeņa daļas.
- jēga Nozīme, saturs.
- metonīmija Nozīmes pārnesums – viena vārda aizstāšana ar citu uz to savstarpējās sakarības pamata.
- metafora Nozīmes pārnesums, kas balstās uz divu jēdzienu līdzību; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- templis Nozīmīga kultūras celtne.
- moguls Nozīmīga, ietekmīga persona.
- pamatdisciplīna Nozīmīgākais mācību priekšmets.
- karalisks Nozīmīgākais, galvenais (par iestādēm, biedrībām karalistē).
- ķeizarisks Nozīmīgākais, galvenais (par iestādēm, biedrībām ķeizaristē).
- bagātība Nozīmīgas garīgās vērtības.
- moments Nozīmīgs faktors, apstāklis, svarīga pazīme.
- atklāsme Nozīmīgs fakts, parādība, ko uzzina, aptver.
- portfelis Nozīmīgs politisks amats, piem., valdībā.
- artērija Nozīmīgs satiksmes ceļš.
- ūdensartērija Nozīmīgs ūdensceļš, parasti upe.
- virzītājspēks Nozīmīgs, izšķirošs priekšnosacījums (kā attīstībai, arī pastāvēšanai).
- ieguldījums Nozīmīgs, svarīgs veikums (piem., kādā pasākumā, nozarē).
- zīmīgs Nozīmīgs, svarīgs; tāds, kam ir īpaša nozīme.
- nopietns Nozīmīgs; samērā liels, ievērojams.
- tiesekspertīze Nozīmīgu apstākļu un objektu izpēte krimināllietās un civillietās, kuru izdara speciālisti saskaņā ar likumu.
- uzskaite Nozīmīgu tautsaimniecības objektu, resursu, to skaita, apjoma, patēriņa u. tml. fiksējums atbilstošā informācijas apkopojumā.
- slodze Nozīmīgums, ietekmīgums (parasti mākslas darbam, tā elementiem).
- vieta Nozīmīgums, loma (kam kādā sistēmā, parādību kopumā).
- svars Nozīmīgums; ietekme, autoritāte.
- faleristika Nozīmīšu kolekcionēšana.
- auseklītis Nozīmīte ar šādu ornamentu.
- noziedēt Nozust (par cilvēku).
- nosvīst Nozust nepamanītam (par cilvēku).
- palikt Nozust, nebūt (par priekšmetiem, parādībām).
- nobimbināt Nozvanīt, noskandināt.
- piezvejot Nozvejot (ko) papildus.
- nokūpināt Nožāvēt dūmos (zivis, gaļas produktus).
- nodūmot Nožāvēt dūmos.
- mazisks Nožēlojami sīkumains, niecīgs, arī zemisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nabags Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks, kas pelna līdzjūtību.
- nabags Nožēlojams, nelaimīgs; tāds, kas pelna līdzjūtību.
- mizerabls Nožēlojams, niecīgs, nenozīmīgs.
- nožņaugties Nožņaugt sevi (ko cieši savelkot ap kaklu); tikt nožņaugtam (kam cieši savelkoties ap kaklu).
- nožogs Nožogojums.
- nokrist Nožūt (par rasu); izzust, izgaist (piem., par miglu).
- nosusēt Nožūt.
- nūdists Nūdisma piekritējs un praktizētājs.
- kūja Nūja, kas pielāgota (vai ko izmanto) atbalstam (ejot, stāvot); spieķis.
- bacilis Nūjiņveida baktērija, kas veido sporas.
- nukleotīds Nukleīnskābes sastāvdaļa – nukleīnskābes monomērs.
- nullmeridiāns Nulles meridiāns; sākummeridiāns.
- numerologs Numeroloģijas speciālists.
- numismāts Numismātikas speciālists; monētu, medaļu u. tml. priekšmetu kolekcionārs.
- nule Nupat, tikko.
- tik tikko Nupat; arī nesen.
- omons OMON vienība vai vienības.
- omonietis OMON vienības kaujinieks.
- Aizbildnības padome organizācija, kas realizē ANO funkcijas aizbilstamajās teritorijās.
- Kristus Pestītājs – Dieva Dēls Jēzus no Nācaretes.
- neptūnijs Radioaktīvs metāls [Np].
- vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gs.) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas, rituālus un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
- ņūtons Spēka mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [N].
- penklubs Starptautiska literātu apvienība; PEN klubs.
- jenotsuns Suņu dzimtas dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu [Nyctereutes procyonoides].
- hotentoti Tauta Āfrikā, kas dzīvo vairākās valstīs – Namībijā, Botsvānā, Dienvidāfrikas Republikā.
- nūbieši Tauta, kas apdzīvo galvenokārt Nīlas ieleju Sudānas ziemeļdaļā un Ēģiptes dienviddaļā.
- nepālieši Tauta, Nepālas pamatiedzīvotāji.
- holandieši Tauta, Nīderlandes pamatiedzīvotāji.
- norvēģi Tauta, Norvēģijas pamatiedzīvotāji.
- aizbilstamās teritorijas teritorijas, kas atrodas kādas citas valsts pārvaldībā saskaņā ar ANO statūtiem.
- benediktieši Vecākais katoļu baznīcas ordenis, ko 6. gs. dibinājis Nursijas Benedikts.
- Habla kosmiskais teleskops viena no četrām NASA orbitālajām observatorijām, kas nosaukta Edvīna Habla vārdā un kuras teleskops darbojas redzamās gaismas, ultravioletajā un infrasarkanajā spektrā.
- mahorka Viengadīgs nakteņu dzimtas nikotīnaugs [Nicotiana rustica].
- Trītons Viens no diviem planētas Neptūna pavadoņiem.
- ANO Ģenerālā Asambleja viens no galvenajiem ANO orgāniem, kurā ietilpst visu ANO uzņemto valstu pārstāvji.
- normaņi Ziemeļģermāņu ciltis – senie Skandināvijas un Dānijas iedzīvotāji, kas 9.–11. gs. siroja pa Eiropu, iekarodami vairākas teritorijas (piem., Normandiju); vikingi.
- kiangs Zirgam līdzīgs kalnu stepju dzīvnieks (Tibetā, Nepālā) ar brūnganu apmatojumu [Equus hemionus kiang].
N citās vārdnīcās: