nomutēt novecojis
nomutēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Noskūpstīt.
Piemēri..Dorītei vajadzēja sevi piespiest, lai nomutētu Matīsa bārdaino vaigu.
- ..Dorītei vajadzēja sevi piespiest, lai nomutētu Matīsa bārdaino vaigu.