Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nonāvēt
nonāvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nomirst, pārstāj eksistēt; nogalināt.
PiemēriNonāvēt cilvēku.