Paplašinātā meklēšana

Meklējam pār.

Atrasts vārdos (536):

Atrasts vārdu savienojumos (85):

Atrasts skaidrojumos (6684):

akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
abstrakcionists Abstrakcionisma pārstāvis.
lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
lidplēve Ādas kroka ķermeņa sānos (dažiem dzīvniekiem), kas nodrošina (tā) pārvietošanos gaisā.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piem., laivu).
pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
eksaltācija Aizgrābtība; pārspīlēta jūsma.
eksaltēts Aizgrābts; pārspīlēti jūsmīgs.
nogrimt purvā aiziet bojā (piem., nespējot ko pārvarēt).
pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
aizture Aizkavējums, pārtraukums (piem., attīstībā).
prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
aizaugt Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
nogriezt ceļu aizšķērsojot, norobežojot ceļu, nedot iespēju braukt, pārvietoties.
pārtvert Aizturēt (ko kustībā esošu) un neļaut turpināt pārvietošanos.
pārlaist Aizvadīt (kādu laikposmu); pārciest (nelabvēlīgos apstākļus).
iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
evakuēt Aizvest, pārvietot citur, lai atbrīvotu kādu vietu, teritoriju.
holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
kreozots Akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piem., sporta spēlēs).
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
traverss Alpīnismā – pārgājiens pa kalnu grēdas kori no vienas virsotnes uz citām virsotnēm; kalna nogāzes, klints u. tml. šķērsošana horizontālā virzienā.
stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
zilaļģes Aļģes, kam šūnu kodols nav norobežots no pārējā šūnas satura, un kas galvenokārt ir zilganā vai zilganzaļā krāsā.
mantzinis Amatpersona (armijas vienībā), kas pārzina (tās) īpašumu.
priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; amatpersona, kas vada, pārzina (ko).
runasvīrs Amatpersona; ievēlēts pārstāvis (piem., kādā sabiedriskā organizācijā).
spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
krekls Apakšveļas gabali, kas sniedzas pāri jostas vietai; apakškrekls.
rotonda Apaļa būve (piem., paviljons ar kolonām), ko pārsedz kupols.
ķimeņmaizīte Apaļa smalkmaizīte, kas pārkaisīta ar ķimenēm.
rene Apaļa vai pusapaļa konstrukcija, pa kuru var pārvietoties lejup.
trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
apaļkoksne Apaļkoki kā izejviela tālākai pārstrādei vai eksportam.
magnetogrāfs Aparāts magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs; radioaparāts.
radioaparāts Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs.
signālaparāts Aparāts signālu (1) radīšanai un pārraidei.
optometrs Aparāts, ar ko pārbauda redzes asumu un redzes lauku.
radioaparatūra Aparatūra radioviļņu raidīšanai, pārveidošanai un uztveršanai.
signālaparatūra Aparatūra signālu (1) radīšanai un pārraidei.
videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai, reproducēšanai un uzglabāšanai.
aptaukoties Apaugt ar (pārmērīgu) taukaudu kārtu; kļūt tuklam, resnam.
apsūnot Apaugt, pārklāties (no virspuses) ar sūnu.
meditēt Apcerēt, gremdēties (parasti garīgās) pārdomās.
linkrusts Apdares materiāls – ar īpašu masu pārklāts papīrs vai kartons.
apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no virspuses).
pārēsties Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), justies slikti.
sastumties Apēst, parasti pārāk daudz; apēst (ko), parasti pārāk daudz.
satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
satrapija Apgabals, province, ko pārvalda satraps.
plafons Apgaismes armatūras elements, kas pārsedz spuldzi.
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
apcukurot Apkaisīt, pārklāt ar cukuru.
cits Apkārtējie, pārējie.
pārskats Apkopojoša informācija, kas sniedz vispārīgu priekšstatu (par ko).
atestāts Apliecība, ko izdod par vispārējās vidējās izglītības iestādes beigšanu.
pārsiet Aplikt (brūci, ievainoto ķermeņa daļu) ar pārsēju.
apkārties Aplikt sev pārāk daudz rotu.
nopūkoties Aplipt ar pūkām; pārklāties ar pūkojumu.
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (ar ko lipīgu).
paralakse Aplūkojamā objekta (piem., zvaigznes) šķietamā nobīde, pārvietošanās, ja novērotājs maina novērošanas punktu; šādas nobīdes leņķis.
pārlūkot Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko).
pārlūkot Aplūkot, pārskatīt.
paltraks Apmetnis; pārklājs.
apdvest Apņemt, pārņemt (parasti par jūtām, noskaņām).
apskaut Apņemt, pārņemt.
ieskaut Apņemt, pārņemt.
blanšēt Applaucējot (ar karstu ūdeni, tvaiku) apstrādāt pārtikas produktus.
uzplūst Applūst, pārplūst (par vietu).
saprecēties Apprecēties (parasti par pāri).
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
ziņa Aprūpē, gādībā; pārziņā; atbildībā.
apstaiga Apskate, pārbaude, ko veic apstaigājot (ko).
apraudzīt Apskatīties, pavērot (laiku pa laikam); pārbaudīt, uzmanīt (ko).
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
pasolīt Apsolīt, parasti nepārdomāti, nenopietni.
novaldīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
apstāt Apstāties; pārstāt (ko darīt).
pārstrādāt Apstrādājot pārveidot (izejvielas citā produktā).
pārdedzināt Apstrādes procesā pakļaut pārāk lielai karstuma iedarbībai.
nospriest Apsverot, pārdomājot secināt, nolemt (ko).
dežūraptieka Aptieka, kas darbojas visu diennakti bez pārtraukuma.
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
pārstundas Aptuveni pēc pāris stundām.
uzbrauciens Apvainojums, aizskārums, pārmetums.
uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri.
ņemt ļaunā apvainoties (par ko), uztvert (ko) kā pāridarījumu.
atturīgs Apvaldīts, savaldīgs; tāds, kas izvairās no pārspīlējuma, pārmērībām.
kopumā Apvienojoši aplūkojot; vispār; visumā.
apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
sapārot Apvienot, sasaistīt pārī (piem., divas detaļas, ierīces).
apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt) parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus.
apsmērēt Apziest; pārklāt.
mēdīt Apzināti izkropļoti, pārspīlētā veidā atdarināt (kāda runu, mīmiku, kustības).
narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
izjust Apzināties, izprast (ko) un (to) pārdzīvot.
grēks Apzināts vai neapzināts reliģiski ētisko pamatnormu (baušļu) pārkāpums.
sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
izcīnīt Ar aktīvu rīcību, pārvarot grūtības, šķēršļus, iegūt, panākt (ko).
iegalvot Ar apgalvojumiem censties pārliecināt (par ko).
plāksteris Ar ārstējošu vielu pārklāta zāļu forma ārīgai lietošanai.
lēkt Ar atspērienu atraujoties no pamata, pārvarēt augstumu, attālumu vai gaisā veikt kādas kustības.
pārvadīt Ar attiecīgu iekārtu palīdzību pārvietot (vielu, enerģiju u. tml.) no vienas vietas uz citu.
gludināmais dēlis ar audumu pārvilkts un uz augstām kājām uzstatīts dēlis, uz kura gludina.
ķekatas Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uz māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
noburt Ar buršanu pārvērst (par ko), pakļaut burvestībai (kādu, ko).
ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
nogatavināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (pārtikas produkts) sasniedz lietošanas gatavību.
piedrupināt Ar drupatām pārklāt (ko); piebārstīt (ko).
elektrokārs Ar elektromotoru darbināms transportlīdzeklis, ko parasti izmanto kravu pārvietošanai noliktavās, ražošanas uzņēmumos u. tml.
kibitka Ar filcu pārsegta apaļa dzīvojamā telts (klejotāju tautām); jurta.
pieveikt Ar fizisku spēku, cīnoties pārspēt, uzveikt.
nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, arī pārmetumu.
peldošā grīda ar galveno, nesošo pārseguma konstrukciju nesaistīts grīdas segums.
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
aizkārpīties Ar grūtībām pārvietojoties, grimstot, stiegot aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
stumties Ar grūtībām, lēnām virzīties, pārvietoties.
atkulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.).
izpērties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, izkļūt (ārā).
izsisties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, sasniegt (ko), tikt (līdz kurienei).
izkļūt Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, tikt ārā (no kurienes); nonākt (kur), izvirzīties (cauri kam, caur ko).
malties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, virzīties cauri (kam).
ģipša pārsējs ar ģipsi piesūcināts pārsējs, ko izmanto, piem., kaulu lūzumu gadījumos.
automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis kravas un pasažieru pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem.
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kādas iekārtas, ierīces darbības režīmu).
brīnumsvecīte Ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo.
vaļēju muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
lievenis Ar jumtu pārsegta (vaļēja vai slēgta) ieeja ēkā.
palievenis Ar jumtu pārsegts lievenis; nojume (pie mājas ieejas).
pajumte Ar jumtu segta vieta (piem., zem ārsienai pārvirzītas jumta daļas vai zem pārseguma, kas novietots uz balstiem).
pārkalt Ar knābja sitieniem, cirtieniem pārdalīt.
šķipelēt Ar lāpstu pārvietot (ko).
ar (savas) sirds asinīm ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
līmlente Ar līmvielu (parasti no vienas puses) pārklāta lente.
pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
pārmest Ar metienu, metot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārsviest.
zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts, uz četrām kājām balstīts baļķis, ko izmanto par vingrošanas rīku (piem., atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
brīnumains Ar neparastām īpašībām, pārdabiskām spējām.
vadīt Ar noteiktām darbībām un attiecīgām ierīcēm panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
patronāts Ar noteiktām tiesībām un pienākumiem saistīta aizbildnība pār draudzes baznīcu; šīs aizbildnības realizētājs.
atrunāt Ar pārliecināšanu censties panākt, lai atsakās (ko darīt).
noriet Ar pārmetumiem, apvainojumiem vērsties (pret kādu, ko).
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
seksa verdzene ar piespiešanu vai varu pārdota sieviete, kuru izmanto seksuāli pret viņas gribu.
prjaņiki Ar pūdercukura glazūru pārklāti cepumi, kurus cep no mīklas, kurai pievienots medus.
stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piem., nest, vilkt, vest).
pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties uz priekšu.
iejaukties Ar rīcību, padomu u. tml. censties pārmainīt (notikuma, norises u. tml.) gaitu, attīstību.
solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piem., par dīzeļdegvielu; soļarka.
ražot Ar savu darbību radīt produktus pārdošanai tirgū.
sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī).
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
darīt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādu stāvokli), sagādāt (kādam pārdzīvojumu).
siltumvads Ar siltumizolāciju pārklāts siltumapgādes cauruļvads.
siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
pārsist Ar sitienu pārdalīt; sitot radīt bojājumu, caurumu.
pārsist Ar sitienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārskatīt Ar skatienu aptvert, pārredzēt (visu kopumu vai lielu tā daļu).
apredzēt Ar skatienu aptvert; pārredzēt.
slēgt Ar slēdzi iedarbināt vai pārtraukt (ierīces, aparāta, enerģijas plūsmas u. tml.) darbību.
sagraut Ar spēcīgu triecienu, spiedienu, sprādzienu u. tml. izpostīt, pārvērst drupās, gruvešos.
pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārkrist.
raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
lauzties Ar spēku, pārvarot šķēršļus, pretestību, virzīties (cauri kam), censties nokļūt (kur).
grūsties Ar spēku, pārvarot šķēršļus, virzīties.
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
pārsviest Ar strauju kustību novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
pārmest Ar strauju kustību, vēzienu novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
pārsviest Ar sviedienu, sviežot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest.
nosvilpot Ar svilpoņu aizvirzīties (gar ko, pāri kam u. tml.).
eskimo Ar šokolādes glazūru pārklāts saldējums uz kociņa.
krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
izšaut Ar troksni pārplīst (par riepu).
apspiest Ar varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt.
vējdzirnavas Ar vēju darbināma ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
piezīmēt Ar zīmējumiem pārklāt; sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka piepilda (ko).
pārmest krustu ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārmest krusta zīmi ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
krustīties Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
etaps Arestantu grupu pārvietošanās veids; punkts šādu grupu pārnakšņošanai ceļā.
metropolīts Arhibīskaps – metropolijas pārvaldnieks (parasti pareizticīgajiem); arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus.
pompa Ārišķīgs, pārmērīgs svinīgums, greznums.
urāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms.
sprukstiņš Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis.
abaks Aritmētiskiem aprēķiniem paredzēts četrstūrains dēlītis ar joslām un pārbīdāmiem kauliņiem; skaitīkļi (Senajā Grieķijā, Romā).
neprātīgs Ārkārtīgs, pārmērīgs.
velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
diplomātiskais kurjers ārlietu resora amatpersona, kas pārvadā diplomātisko pastu.
ieart Arot pārklāt ar zemi.
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
transplantologs Ārsts ķirurgs, kurš veic audu un orgānu pārstādīšanas operācijas; transplantoloģijas speciālists.
algologs Ārsts, kas ārstē sāpes, pārzina sāpju veidošanos, pastāvēšanas mehānismus un sāpju ārstēšanas metodes.
karstas asaras asaras, ko izraisījis spēcīgs (parasti sāpīgs) pārdzīvojums.
asknaibles Asas knaibles (piem., stiepļu, naglu pārkniebšanai).
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
brukt Asi pārmest, kritizēt.
uzkrist Asi, kategoriski prasīt, izteikt pārmetumus (kādam).
Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
galvenais Atbildīgais, vadošais (pēc ieņemamā amata, stāvokļa); tāds, kas vada, pārzina (ko).
palaist sveikā atbrīvot, nenodarot pārestību.
pazemināt Atcelt (no ieņemamā amata, dienesta pakāpes) un pārcelt (zemākā amatā, dienesta pakāpē).
nobrukt Atdaloties nost, nokrist, nogāzties; brūkot pārvērsties drupās; nogrūt.
rimeiks Atdarinājums; atkārtoti uzņemta filma; skaņdarba pārveidojums.
kariķēt Atdarināt (kādu) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
ķēmoties pakaļ atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
izdot Atdot atpakaļ (naudas) pārpalikumu pēc samaksas.
nodot Atdot bez atlīdzības vai pārdot.
nodot Atdot, ļaut pārņemt (varu, vadību, pilnvaras u. tml.).
uzplēst Atgādinot ko, pieļaut, ka jāatceras (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots).
timpānija Atgremotāju priekškuņģa pārmērīga izplešanās, uzpūšanās.
atkopties Atgūt normālu stāvokli (pēc grūtību pārvarēšanas).
atjēgties Atgūt savaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma); atgūt samaņu.
reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, arī pēc intensitātes mazināšanās – par dabas parādībām).
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju, pārtraucot darboties, atrodoties mierā vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
pārlādēt Atjaunot, arī izveidot, pārlikt vēlreiz no jauna (piem., programmatūru, fotogrāfijas datorā); pārlikt (datus, informāciju), piem., no vienas datora programmas uz otru.
reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
pieķert Atklāt (kādu), kas dara ko sliktu; pārsteigt (kādu) nevēlamā, nosodāmā rīcībā.
mest acīs (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
mest sejā (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
atlidot Atkļūt, pārvietojoties gaisā; atbraukt (piem., ar lidmašīnu).
atbrīvot Atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
stratopauze Atmosfēras pārejas slānis starp stratosfēru un mezosfēru.
brīvie radikāļi atomi vai atomu grupas (molekulas, joni), kam ir nesapāroti ķīmiski ļoti aktīvi ārējie elektroni.
kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās process, ko izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām.
atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā) darbā.
krist Atrasties (uz kā, pāri kam) – par ēnu.
karāties Atrasties bez atbalsta (virs kā, pāri kam u. tml.).
snaust Atrasties nedziļā, īslaicīgā miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
degt Atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā; spēcīgi izpausties (par psihiskām norisēm).
kaist Atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā; degt.
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka (tas) pilnībā pārklāj; atrasties šķidruma virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
spietot Atrasties, pārvietoties kustīgā kopumā (kur, pie kā, ap ko) – par kukaiņiem, arī putniem.
skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem); tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem); ātri pārvietoties.
pārskatīt Ātri izskatīt, iepazīt (piem., dokumentu, rakstu), iegūstot vispārīgu priekšstatu par to.
pārskriet Ātri pārbraukt (pāri kam, pār ko); šķērsot (ko).
pārskriet Ātri pāriet, izbeigties.
pārcilpot Ātri pāriet, pārskriet (pāri kam, pār ko) – par cilvēku.
pārlikties Ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
ieskriet Ātri pārvietojoties, atdurties (pret šķērsli).
ieskriet krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
sadurties krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
iedrāzties Ātri pārvietojoties, neviļus, negribēti sadurties (ar šķērsli) un ietriekties, ievirzīties (kur iekšā).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
skriet Ātri pārvietoties (par parādībām dabā, piem., par vēju, mākoņiem).
pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pār kam, pār ko) – par parādībām dabā, piem., vēju.
pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) – piem., par mestiem priekšmetiem.
pārlaist skatienu ātri vai pavirši pārskatīt.
pārlaist acis ātri vai pavirši pārskatīt.
triekties Ātri virzīties (piem., iet, braukt) parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
skriet Ātri virzīties uz priekšu, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes (par cilvēku).
triekties Ātri virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
traukties Ātri virzīties, pārvietoties (par dzīvniekiem).
traukt Ātri virzīties, pārvietoties (piem., par putniem).
pucēt Ātri virzīties, pārvietoties; doties (kur).
pāršmaukt Ātri, arī paslepus pāriet, pārskriet, arī pārbraukt (pāri kam, pār ko).
bērt Ātri, bez pārtraukuma runāt (piem., ko iegaumētu, izdomātu).
pāršļūkt Ātri, pavirši pārlasīt (tekstu).
pārskriet Ātri, pavirši pārskatīt, ātri pārlaist skatienu (kam).
pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
mesties Ātri, strauji mainīt ķermeņa stāvokli; ātri, strauji mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
pārsviest Ātri, strauji pārvietot (piem., karaspēku, tā daļas).
traukt Ātri, strauji pārvietoties, virzīties.
traukties Ātri, strauji pārvietoties, virzīties.
pāršaut Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pāršauties.
pārmesties Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pāršauties Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
traukt Ātri, strauji virzīt, pārvietot (ko).
uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko kvalitatīvu, pārsteidzošu).
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, pasargāt vai daļēji pasargāt to no apkārtējās vides iedarbības.
stopēt Atrodoties ceļa malā, ar žestu lūgt apstāties garāmbraucošās automašīnas, lai bez maksas pārvietotos ar šādi apstādinātu automašīnu.
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
klēts Atsevišķa (parasti koka) ēka labības un dažu citu pārtikas produktu, arī apģērba glabāšanai.
vispārināt Atsevišķu objektu konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem.
retrospekcija Atskats pagātnē; pagātnē radīto mākslas darbu, daiļdarbu pārskats.
atšķelt Atšķirt savrup (kādu no pārējiem).
gavēnis Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
pārvilkt svītru atteikties (no kā), izbeigt, pārtraukt (ko).
pārvilkt krustu atteikties (no kā), izbeigt, pārtraukt (ko).
kariķēt Attēlot (ko) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
stilizēt Attēlot (parasti priekšmetu) mākslas darbā, pārveidojot (to) dekoratīvā, ornamentālā veidā.
laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, pārāk labu; izskaistināt.
shematizēt Attēlot, parādīt, uztvert (ko) vispārīgās līnijās, pārāk vienkāršoti.
novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
plāns Attēls, kurā shematiski norādīta (kā) pārvietošanās, arī pārvietošanās ceļš, virziens, secība.
skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi organizēta tirdzniecības pārtraukšana.
dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piem., procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piem., uz kādu darbību, stāvokli).
izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
pāraugt Attīstoties intelektuāli kļūt pārākam (par kādu).
ieiet Attīstoties, mainoties pāriet (citā kvalitātē).
prātojums Atziņa, kas radusies pārdomu rezultātā.
pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
piekāpties Atzīt (pretinieka) pārākumu (sporta spēlēs).
nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
podkāsts Audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē; raidieraksts.
raidieraksts Audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē.
metaplāzija Audu pārveidošanās citādos, morfoloģiski un funkcionāli atšķirīgos audos.
pārstādīšana Audu vai orgānu pārvietošana ķirurģiskā operācijā, lai tie ieaugtu citā vietā vai citā organismā; transplantēšana.
līķauts Auduma gabals, ko pārklāj mirušajam.
vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba virsējai daļai, tā ārpusei vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai.
izmēģināt Audzējot pārbaudīt (kā kvalitāti, īpašības, piemērotību).
pārveidne Auga daļa, kas radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
potzars Auga dzinums, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
metamorfoze Auga veģetatīvo orgānu (piem., lapu, sakņu) formas un funkcijas pārveidošanās auga attīstības gaitā.
potpumpurs Auga zara daļa ar spēcīgu pumpuru, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
tīklblakts Augēdāja blakts, kam priekšspārniem ir tīklveida dzīslojums.
cauraugt Augot (kam) tikt viscaur pārņemtam (ar to).
pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko).
pārlīkt Augot nolīkt pāri (kam), pār (ko).
pāraugt Augot pārsniegt (kādu) auguma garumā (par cilvēku).
pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti nomācot, traucējot tā attīstību.
pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi, kļūt nekvalitatīvam.
cauraugt Augot viscaur pārņemt (ko).
cauraust Augot, attīstoties (kam) tikt pārņemtam (ar to).
parazītaugs Augs, kas pilnīgi vai daļēji pārtiek no citu dzīvo organismu barības vielām.
kultūraugs Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai.
lakstaugs Augs, kura stumbrs un zari nepārkoksnējas un kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
mineralizācija Augsnē esošo augu atlieku ķīmiskā un bioķīmiskā pārveidošanās.
racējcircenis Augsnē, paša raktās alās dzīvojošs spārnots kukainis, kuram priekškāju vietā ir racējkājas; zemesvēzis; ķirelis.
glejs Augsnes apakškārtas slānis gaišā krāsā, kas veidojies, augsnei pārpurvojoties.
kanclers Augsta amatpersona viduslaiku feodālajās valstīs, kas, piem., sagatavoja un apzīmogoja valsts aktus, pārzināja arhīvu.
prefekts Augsta pārvaldes amatpersona (senajā Romā).
shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā, kuras locekļi dod solījumu ievērot stingrāku askēzi nekā pārējie mūki.
domāšana Augstākā psihiskās darbības forma – pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
parlaments Augstākā valsts pārstāvniecības institūcija.
ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (piem., Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā).
brahmanis Augstākās (priesteru) kastas pārstāvis (Indijā).
departaments Augstākās valsts pārvaldes iestāde dažās valstīs (piem., ASV).
lūksne Augstāko augu audi starp mizu un kambiju, pa kuriem pārvietojas organiskās vielas.
augstmanis Augstas kārtas pārstāvis.
vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
impīčments Augstu amatpersonu (piem., prezidenta) pārkāpumu izskatīšana parlamentā un šo amatpersonu atstādināšanas procedūra.
ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku (pārtikas produktu uzglabāšanai).
kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra.
vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
līnija Augu vai dzīvnieku sugas indivīdi ar stabili iedzimstošām pazīmēm, kas cēlušies no viena priekšteča vai priekšteču pāra.
cietās aukslējas aukslēju priekšējā daļa, ko veido ar gļotādu pārsegts kauls.
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties (par ko).
sasalt Aukstuma iedarbībā sabojāties (par pārtikas produktiem).
aizsalt Aukstuma iedarbībā, salā pārklāties ar ledus kārtu (par ūdenstilpni).
pārsalt Aukstumā pārklāties ar ledu.
taksometrs Automobilis pasažieru vai kravas pārvadāšanai par maksu pēc individuāla pasūtījuma un noteiktas takses.
virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
kravas kaste automobiļa platforma ar bortiem (kravas pārvadāšanai).
telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
pirāts Autortiesību pārkāpējs, kas nelikumīgi tiražē un tirgo videomateriālus vai skaņu ierakstus.
pirātisms Autortiesību pārkāpšana (piem., nelikumīgu videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana).
pieaust Aužot tīklu, pārklāt (ar to) lielākā daudzumā (ko) – par zirnekli.
avangardists Avangardisma pārstāvis.
tehnogēna avārija avārija (sprādzieni, ugunsgrēki, ražošanas un transporta avārijas, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi), kuru izraisa cilvēku saimnieciskā darbība un kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību.
avīžnieks Avīžu un citu preses izdevumu pārdevējs.
hiēna Āzijā, Āfrikā izplatīts plēsēju kārtas dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no beigtiem dzīvniekiem.
kā leiputrijā bagāti, pārticīgi, bez pūlēm, raizēm.
vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
patofobija Bailes saslimt; pārspīlēta baidīšanās no slimībām.
izbakstīt Bakstot izmeklēt, pārbaudīt.
zvirbuļvanags Baloža lieluma vanags ar īsiem, strupi noapaļotiem spārniem, garu asti, zilganpelēku muguru un pelēkbrūnu vēderu [Accipiter nisus].
pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
nodzerta balss balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
šūpuļsols Balstam pārlikta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
kolonna Balsts (parasti apaļa staba veidā) pārsedzošam būvelementam (sijai, pārsegumam u. tml.).
bālģīmis Baltās rases pārstāvis.
kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
komercbanka Banka, kas pieņem noguldījumus, kreditē uzņēmumus un privātpersonas, kā arī veic operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
maksātājbanka Banka, kura, saņemot rīkojumu par maksājumu, pārskaita naudu uz saņēmējbanku.
interneta banka bankas pakalpojums, kas klientiem dod iespējas pārvaldīt savu līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt konta stāvokli u. tml.) elektroniskā veidā, izmantojot internetu.
bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus.
sadot vēju bargi izrāt, izteikt bargus pārmetumus.
novilkt ādu pār acīm Bargi sodīt, pārmācīt, nežēlīgi sist (kādu).
izkārnījumi Barības pārstrādes atkritumprodukti, kas sakrājas resnās zarnas apakšējā daļā; fekālijas.
kafijas bārmenis bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; barista.
barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to); bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (kā virsmu ar to).
ņemt priekšā Bārt, izteikt pārmetumus, kritizēt.
sadot pa cepuri bārt, kritizēt, pārmācīt.
bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps.
metropolija Baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
pārbēgt Bēgot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
mitēties Beigties, pārstāt (par norisi, stāvokli, parādību).
stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
akcelerāts Bērns, pusaudzis ar savam vecumam pāragru fizisko attīstību.
pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (ar to); berot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
piebērt Berot (ko), pārklāt (ar to lielā daudzumā kādu virsmu).
pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
pārbērt Berot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
nobērt Berot, kaisot (ko virsū) pārklāt visu (kā) virsmu vai tās daļu.
neatņemdamies Bez apstājas, bez pārtraukuma.
neatraudamies Bez apstājas, bez pārtraukuma.
nonstops Bez apstāšanās, bez pārtraukuma.
bez atelpas bez atpūtas, nepārtraukti.
redukcija Bez juridiska pamata izlēņoto muižu pārņemšana valsts īpašumā.
aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī.
rima Bez pārtraukuma, bez apstāšanās.
šablons Bez radošas pieejas pārņemts paņēmiens, patapināts izteiksmes veids u. tml.
varžukrupju dzimta bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs gremošanas dobums, kas aizņem visu ķermeņa iekšējo daļu; šī tipa dzīvnieki [Coelenterata].
ūdens gabals bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
periodikas rādītājs bibliogrāfijas rādītājs, kurā reģistrēti laikraksti, žurnāli, biļeteni, rakstu krājumi un gada pārskati.
bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina, kārto un izsniedz grāmatas lasīšanai.
pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
pārbīdīt Bīdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārbīdīt Bīdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; pārbaidīt.
nigrols Bieza, tumša eļļa, ko agrāk lietoja transportlīdzekļu zobratu u. c. pārvadu eļļošanai.
vaimanas Bieža, parasti pārmērīga, gaušanās, žēlošanās.
vaimanāt Bieži, parasti pārmērīgi, gausties, žēloties.
bikšturi Biksēm piestiprināmas un pāri pleciem pārliekamas elastīgas lences.
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pāri.
morfoloģija Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvo organismu veidu, uzbūvi un to pārmaiņas attīstības gaitā.
mediators Bioloģiski aktīvas vielas, kas nervu uzbudinājuma laikā pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru.
piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pārklāt (ar to kādu virsmu).
nobirums Birstošu produktu svara zudums, kas rodas, piem., tos pārstrādājot, transportējot.
piebirt Birstot (kam), tikt pārklātam (ar to); nobirt (kur) lielākā daudzumā.
pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko, kur).
nobirt Birstot, krītot (kam), pārklāties (ar to).
fondu birža birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
pārbizot Bizojot pārskriet (kur), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
fons Blakus trokšņi un citi traucējumi, kas parādās elektrisko signālu pārraides un pastiprināšanas sistēmās.
fūzelis Blakusprodukts, kas paliek pēc etilspirta pārtvaicēšanas; sīveļļa.
plēve Blīvs, gluds, samērā plāns saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
uzkārties Bloķēties un pārtraukt atbildes reakciju (par datoru, programmu u. tml.).
pārbļauties Bļaujot, kliedzot pārgurt.
nobļauties Bļaut un pārstāt bļaut (parasti par dzīvniekiem).
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam) saspiest, samīdīt.
sabradāt Bradājot, staigājot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
pārkārtoties Braucot ar transportlīdzekli, pārvietoties, iekļauties (kur).
nest Braucot pārvietot (kravu, cilvēkus) – par transportlīdzekļiem.
pārbraukt Braucot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
nobraukāt Braukājot (pa ko, pāri kam) sabojāt, iznīcināt (to).
pārbraukāt Braukājot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vietu u. tml.).
pārbraukt Braukšus vai braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
ripināt Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
ripot Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
lambada Brazīliešu izcelsmes pāru deja ar erotiskām kustībām.
pārbrāzties Brāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – piem., par vēju, lietu.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
izbrist Brienot izstaigāt (daudzas vietas), arī pārvarēt (piem., grūtības, šķēršļus).
pārbrist Brienot pāriet, šķērsot (ko).
pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), brienot nonākt (kur).
pārbriest Briestot pārsniegt vajadzīgo vai vēlamo gatavības pakāpi.
domīnija Britu impērijas zeme, kurai piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
logs Brīvs laikposms, pārtraukums darba laikā.
svīre Brūngani melns, bezdelīgai līdzīgs putns ar īsu, platu knābi, garākiem un slaidākiem spārniem, kas lidojumā izliekti kā sirpis.
bruņutransportieris Bruņām segta kaujas mašīna (ar riteņiem vai kāpurķēdēm) motorizēto strēlnieku pārvadāšanai un kaujas darbībām.
komturija Bruņinieku ordeņa pārvaldītās teritorijas iecirknis, ko vadīja komturs.
komturs Bruņinieku ordeņa pils un pārvaldītās zemes iecirkņa priekšnieks.
mobilizācija Bruņoto spēku un valsts ekonomikas pārkārtošana karalaika apstākļiem.
manevrs Bruņoto spēku vienību organizēta pārvietošana ar mērķi atvieglot kaujas uzdevuma sekmīgu veikšanu.
budžeta deficīts budžeta gada izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem.
pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārburt Burot pārvērst (par ko citu).
dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml., kur cilvēks ar noteiktu datumu pieraksta savus pārdzīvojumus, atzīmē tās dienas notikumus.
pārstāvēt Būt (kā) pārstāvim.
būt (kāda) rokās būt (kāda) pārziņā, rīcībā, īpašumā.
likt roku ugunī (par ko) būt (par ko) absolūti pārliecinātam.
noraustīties Būt ar mainīgu intensitāti vai īslaicīgiem pārtraukumiem.
plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā izpratnē).
tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē); plūst (6).
būt kā jukušam (uz ko) būt ar pārmērīgi lielu tieksmi, kaislību (uz ko).
būt sistam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
būt pasistam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
būt (kā) ķertam (uz ko) būt ar sakāpinātu, arī pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
saplūst Būt bez krasas robežas, ar pakāpenisku pāreju.
sēdēt bez maizes būt bez minimāliem iztikas līdzekļiem, arī bez pārtikas.
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju, pāri kam u. tml. (par ķermeņa daļām).
kārt zobus vadzī būt bez pārtikas, uztura; badoties.
būt uz riteņiem būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
būt labi gados būt diezgan padzīvojušam, pāri pusmūžam.
(no)kauties ar domām būt grūti atrisināmu, nepatīkamu domu pārņemtam.
nēsāt Būt inficētam (ar ko), pārnēsāt (ko).
izslieties Būt izbūvētam, uzceltam virzienā uz augšu; pacelties (kam pāri).
pārklāt Būt klātam pāri (kādai virsmai).
būt uz tu Būt labi pazīstamam (ar ko), pārzināt (ko).
nejust zemi zem kājām būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
turēties pie brunčiem būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties, piem., uz māti, sievu.
nevarēt pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam; nespēt parunāt.
nespēt pār lūpu pārspļaut Būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
stāvēt un krist būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
neticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
neticēt savām acīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
nokrist kā no debesīm Būt ļoti pārsteigtam.
nokrist kā no gaisa Būt ļoti pārsteigtam.
nokrist kā no mākoņiem Būt ļoti pārsteigtam.
plīst (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
sprāgt (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
sprāgt (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
plīst (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
zvērot Būt ļoti spēcīga pārdzīvojuma pārņemtam.
uzēsties Būt negatīvi noskaņotam, pārmērīgi prasīgam (pret kādu); neieredzēt (kādu) un censties kaitēt.
plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
raustīties Būt nevienmērīgam, ar mainīgu stiprumu vai ar īslaicīgiem pārtraukumiem.
nākt pāri Būt novietotam tā, ka atrodas pāri (kam citam).
šķērsot Būt novietotam, atrasties (kam) šķērsām pāri.
nosegt Būt novietotam, atrasties virsū, pāri, arī priekšā (kam).
stāvēt (kam) pāri Būt nozīmīgākam, vērtīgākam, pārākam.
kāpt galvā Būt par cēloni paškritikas zudumam, iedomībai, pārākuma apziņai.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piem., par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
pārmainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas.
pārpurvot Būt par cēloni tam, ka (kas) pārpurvojas.
lauzt gaismu būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (dabā, kādā sistēmā u. tml.).
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (piem., psihē, organismā).
pārkarsēt Būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) pārkarst.
karāties Būt pārāk brīvam, vaļīgam, nepiegulēt; atkarāties.
sieties Būt pārāk prasīgam, pārāk bieži norādīt uz otra sīkajām kļūdām, trūkumiem.
pārspēt Būt pārākam (par kādu citu); spēt izdarīt ko labāk, vairāk (par kādu citu).
aizēnot Būt pārākam, pārspēt, izvirzīties priekšplānā, neļaujot (kam) izcelties, samazinot (tā) nozīmi.
izcelties Būt pārākam, pievērst sev uzmanību, atšķirties no citiem (ar ko īpašu).
triumfēt Būt pārākam; paust pārākumu.
mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
piekalst Būt pārklātam ar ko pielipušu.
uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) vēlamām īpašībām, funkcionēšanu u. tml.
jaukties Būt pārmaiņus (ar ko), mīties.
čumēt Būt pārpilnam (ar ko kustīgu).
līkt ziedos būt pārpilnam ar ziediem.
brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); būt neizpratnē (par ko).
būt vēkšpēdu būt pārsteigtam.
prevalēt Būt pārsvarā; dominēt.
nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piem., uzzinot ko negaidītu).
lūzt Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) – par vietu, telpu.
galvot Būt pilnīgi pārliecinātam (par ko).
nervi netur būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
nervi uzdod būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
būt labākajos gados būt pusmūžā vai pāri pusmūžam.
cauraust Būt saistītam (ar kādām izjūtām, pārdzīvojumiem).
piesaistīt Būt saistītam (pie kā), nespējot patstāvīgi pārvietoties.
līt Būt sajūtamam; pārņemt.
būt gados būt samērā vecam, pāri pusmūžam.
būt krietni gados būt samērā vecam; būt pāri pusmūžam.
kvēlot Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma pārņemtam; būt spēcīgam, noturīgam, spilgti izpausties (par jūtām, pārdzīvojumu).
nokaist Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā.
liesmot Būt spožam, paužot spēcīgu pārdzīvojumu; spilgti izpausties (par pārdzīvojumu).
turēt vīru zem tupeles būt stingrai noteicējai pār savu vīru.
pārkrustot Būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri.
turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā; pārzināt, vadīt (īpašumu).
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par Dieva esamību.
raustīt Būt tādam, kas funkcionē nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
iedarboties Būt tādam, kas ietekmē, pārveido (ko).
šokēt Būt tādam, kas nepatīkami pārsteidz.
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) – piem., par celtnes daļu, ceļu.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.).
spiest Būt tādam, kas pārāk cieši ietver, aptver (ķermeņa daļu), pārāk smagi gulst (uz kā), arī tāds, kas izraisa smaguma, sasprindzinājuma sajūtu.
nosegt Būt tādam, kas pārsniedz (izdevumus, zaudējumus u. tml.).
nokrāsot Būt tādam, kas pārveido (kā) krāsu vai (ko) notraipa.
uzlikt Būt tādam, kas saistīts (piemēram, ar augstu profesionalitāti, spēju pārvarēt grūtības) – par parādībām sabiedrībā.
izpārdot Būt tādam, kur visas ieejas biļetes ir pārdotas.
pārblīvēt Būt tādam, kurā (kas) atrodas pārāk lielā skaitā.
nodimdēt Būt tādam, kurā (kas) dimd un pārstāj dimdēt.
izmocīt Būt tādam, kurā izpaužas pārciestās mokas.
pāriet Būt tādam, kura malām (kas) plūst pāri.
vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kāda veida enerģijas) pārnese (piem., par fizikālu ķermeni).
sīkt Būt tādam, kurā skan samērā augstas, smalkas, nepārtrauktas skaņas (parasti kādu organisma funkciju traucējumu dēļ); atskanēt šādām skaņām.
trūkt Būt tādam, kura trūkumu izjūt, pārdzīvo.
tecēt Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi); plūst (2).
pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
svīst Būt tādam, uz kura ķermeņa, ķermeņa daļām izdalās sviedri (parasti lielā daudzumā); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, ķermeņa daļām).
kalt Būt veidotam no metāla vai pārklātam ar metālu (metāla stiprinājumiem, rotājumiem u. tml.).
slieties Būt vērstam, atrasties, arī celties (kam pāri, virs kā) virzienā uz augšu (parasti par celtnēm, arī augiem).
durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
nokļūt (kāda) rokās būt, atrasties (kāda) pārziņā, rīcībā.
krustot Būt, atrasties (kam) krustām pāri; šķērsot.
valdījums Būt, atrasties kāda monarha, citas valsts pārvaldībā.
pārkārties Būt, tikt novietotam pāri (kam), pār (ko).
krustoties Būt, tikt novietotam, vērstam krustām pāri (vienam pār otru, citam pār citu); krustot (vienam otru, citam citu).
reprezentēties Būt, tikt pārstāvētam (kur); parādīt sevi (ar ko).
reforma Būtiska pārmaiņa, pārkārtojums (kādā sabiedrības dzīves jomā).
pagrieziens Būtiska pārmaiņa, pavērsiens (kā gaitā, attīstībā).
pārvērtība Būtiska pārmaiņa.
pārvērsties Būtiski pārmainīties, iegūt citu veidu.
zemesdarbi Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
šīferis Būvmateriāls jumta pārsegumam – viļņotas plāksnes no cementa javas ar azbestu.
vads Caurule, cauruļveida iekārta (kā) pārvadīšanai.
urīnvads Cauruļveida pāra orgāns, kas izvada urīnu no nierēm.
tīkliņsaite Cauruļveida saite no elastīgu pavedienu tīkla (parasti pārsēju fiksēšanai).
snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piem., ērcēm, divspārņiem), piem., duršanai, sūkšanai.
pacelties Celties augšup gaisā; virzīties, pārvietoties uz augšu.
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, uzkodu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve.
strēle Celtņa, autopacēlāja, ekskavatora u. tml. sastāvdaļa – gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei; televīzijas centrs.
pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (pāri kam, pār ko).
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas pircējiem piedāvā preces pēc paraugiem.
pārcelt Ceļot pārvietot (kur, uz kurieni, pie kā).
pārcelt Ceļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārstaipīties Ceļot, nesot ko pārāk smagu, izraisīt sev sāpes, radīt traumu.
pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, iegūt traumu.
robežceļš Ceļš, kas ved pāri (kādas teritorijas) robežai.
pārvads Ceļu būves konstrukcija, kas nodrošina transportlīdzekļu vai cilvēku kustību pāri maģistrālēm, ceļiem, dzelzceļu u. tml.
banko Cena vai kurss, pēc kura banka pērk un pārdod vērtspapīrus.
bankas kurss cena, par kādu konkrētā banka noteiktā brīdī pērk un pārdod valūtu vai vērtspapīrus.
kurss Cena, par kādu pārdod un pērk ārvalstu valūtu, vērtspapīrus un dārgmetālus.
laba cena cena, par kādu pircējs ir gatavs (ko) pirkt vai pārdevējs pārdot.
mazumcena Cena, par kādu preci pārdod tieši patērētājiem, iedzīvotājiem; mazumtirdzniecības cena.
atlaide Cenas, maksas pazeminājums (piem., pārdodot preci).
skalot smadzenes censties (kādam) uzspiest svešu pārliecību, ideoloģiju u. tml.; censties mainīt (kāda) domas, attieksmi (pret ko).
cīnīties Censties (ko panākt), aktīvi darbojoties, pārvarot šķēršļus.
sisties starpā censties (ko) pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
sisties vidū censties (ko) pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (piem., savas jūtas, vēlmes).
ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
konkurēt Censties panākt pārākumu (kādā jomā), mēģināt pārspēt (kādu).
sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, sasniegumiem, darba rezultātiem u. tml.).
mēroties Censties pārspēt (vienam otru), sacensties (ar ko, piem., prasmē, veiklībā, fiziskā spēkā).
spēkoties Censties pārspēt kādu (piem., atjautībā, zināšanās).
cīnīties Censties pārspēt, pieveikt (vienam otru) ar fizisku spēku, veiklību.
pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
kauties Censties pārvarēt (ko), tikt galā (ar ko).
nocīnīties pašam ar sevi censties pārvarēt ko sevī.
kauties ar miegu censties pārvarēt miegu.
mānīt pašam sevi censties sevi pārliecināt par ko neesošu, neiespējamu.
spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piem., ar cīņas sporta paņēmieniem).
cīkstēties Censties vienam otru fiziski pārspēt; spēkoties.
cīņa Cenšanās (ko panākt), aktīvi darbojoties, pārvarot šķēršļus.
cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
CIP Centrālā izlūkošanas pārvalde (ASV).
prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesisks orgāns (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam).
decentralizācija Centralizētas pārvaldes sistēmas sadalīšana, daļu no funkcijām nododot vietējām organizācijām un piešķirot tām zināmu autonomiju.
pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
brūnināt Cept, karsēt (pārtikas produktu), lai tas kļūtu brūngans, brūns.
makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
pārcirst Cērtot pārdalīt.
aizciemoties Ciemoties pārāk ilgi.
apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
apdedzināt nagus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi saspiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
darva Cietā kurināmā sausās pārtvaices produkts – tumšs, eļļains šķidrums ar īpatnēju, asu smaku, ko izmanto ceļa seguma un izolācijas materiālu gatavošanai.
saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji.
dekstrīns Cietes hidrolīzes starpprodukts – lipīga viela, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kā līmvielu.
teflons Ciets polimērs, ko izmanto dažādiem pārklājumiem (piem., virtuves traukiem, lai novērstu piedegšanu).
izsmēķis Cigaretes, papirosa u. tml. gals, kas paliek pāri pēc izsmēķēšanas.
pārcilāt Cilājot pārvietot.
kanna Cilindriskas formas paliels (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidruma, šķidru vielu uzglabāšanai, pārnēsāšanai, transportēšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par dzīvniekiem.
pārejas vecums cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu; klimakss.
pārejas laiks cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu; klimakss.
autopsija Cilvēka ķermeņa dobumu atvēršana un orgānu izmeklēšana pēc nāves, lai pārbaudītu vai izvirzītu diagnozi un noteiktu nāves cēloņus; līķa sekcija.
telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem, piem., priekšmetu pārvietošana.
neģīmis Cilvēka seja, kad viņš slikti izskatās, pārvērsta sejas izteiksme (slikta garastāvokļa, alkohola reibuma u. tml. dēļ).
leptospiroze Cilvēka un dzīvnieka infekcijas slimība, ko pārnēsā grauzēji un kam raksturīgi asinsvadu, nervu sistēmas, nieru un aknu bojājumi.
sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo (galvenokārt seksuālo) tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
uzpircējs Cilvēks (arī uzņēmums), kas nodarbojas ar kā (piemēram, lauksaimniecības ražojumu, nekustamo īpašumu) uzpirkšanu pārdošanai (vai pārstrādei) par augstāku cenu.
palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara pārkāpumus, neievēro uzvedības normas.
demagogs Cilvēks (parasti politiķis), kas cenšas realizēt kādus nodomus ar faktu sagrozīšanu, maldināšanu, meliem u. tml.; cilvēks, kas savtīgos nolūkos runā to, kas neatbilst paša pārliecībai.
pārcilvēks Cilvēks ar pārcilvēciskām spējām, īpašībām.
pusaudzis Cilvēks pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) veic vienu darbu.
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām.
vietsēdis Cilvēks, kam nepatīk ceļot, pārcelties un kas labprāt uzturas pierastajā vietā, vidē.
recipients Cilvēks, kam pārlej donora asinis vai pārstāda audus, orgānus.
pedants Cilvēks, kam raksturīga tieksme visu paveikt ļoti vai pārmērīgi kārtīgi, rūpīgi.
spīdeklis Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
reformators Cilvēks, kas (ko) reformē, veic, īsteno (kā) reformu, pārveidi.
valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs; cilvēks, kas ir īpaši prasmīgs kādā jomā, pilnībā pārvalda to.
pauninieks Cilvēks, kas (piem., kara laikā) staigā pa lauku mājām, cenšoties mantas apmainīt pret pārtiku.
tirdzinieks Cilvēks, kas (tirgū) pērk vai pārdod.
krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskus dzērienus.
baltais zvirbulis cilvēks, kas ar kaut ko ļoti atšķiras no pārējiem.
pareģis Cilvēks, kas ar pārdabiskiem vai iracionāliem līdzekļiem spēj pareģot nākotni.
pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību vai izturēšanos nodara (kādam) pāri.
stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
alkoholiķis Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus; dzērājs.
pauninieks Cilvēks, kas individuāli iepērk preces vienā vietā un ved pārdot citur.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
pārnovadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis pārnovadā.
noziedznieks Cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu vai smagu tiesību normu pārkāpumu.
izmēģinājuma trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
ienācējs Cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes.
darbaholiķis Cilvēks, kas ir pārmērīgi aizrāvies ar darbu; ar darbu slimīgi pārņemts cilvēks.
piedzēris Cilvēks, kas ir pārmērīgi dzēris alkoholiskos dzērienus; piedzērušais.
piedzēries Cilvēks, kas ir pārmērīgi dzēris alkoholiskos dzērienus.
fanātiķis Cilvēks, kas ir pārmērīgi reliģiozs.
pārtraucējs Cilvēks, kas ir pārtraucis (piem., kādu procesu).
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārgalvis, pārdrošnieks.
partneris Cilvēks, kas kaut ko vienlaicīgi dara pārī ar citu (piem., sporta spēlē, dejā).
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi.
lēcējs Cilvēks, kas lec (ar izpletni, no tramplīna, pāri tramplīnam, ar gumijām u. tml.); sportists, kas nodarbojas ar kādu no lēkšanas sporta veidiem.
kā lops Cilvēks, kas ļoti daudz, pārmērīgi (dzer, ēd).
uzpircējs Cilvēks, kas neatļauti, pārkāpjot likuma un morāles normas, cenšas (ko) iegūt par samaksu.
narkokurjers Cilvēks, kas nelegāli pārvadā, ieved valstī narkotikas.
šļupstētājs Cilvēks, kas nespēj droši, pārliecinoši runāt.
špikotājs Cilvēks, kas no kāda cita ir ko izmantojis, pārņēmis.
pārpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pārpirkšanu; starpnieks.
važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos; ormanis.
pārrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu agrāko, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem; atkritējs, pārbēdzējs.
pārceļotājs Cilvēks, kas pārceļo vai ir pārceļojis uz citu dzīves vai uzturēšanās vietu.
tirgotājs Cilvēks, kas pārdod (ko); cilvēks, arī uzņēmums, kas nodarbojas ar tirdzniecību.
līdzjutējs Cilvēks, kas pārdzīvo (ko) līdz (ar kādu citu).
konvertīts Cilvēks, kas pārgājis no vienas konfesijas citā; cilvēks, kas pievērsies citai ticībai.
grēcinieks Cilvēks, kas pārkāpj reliģiski ētiskās pamatnormas (baušļus).
izdzinējs Cilvēks, kas pārmērīgi nostrādina, izkalpina (citus) darbā.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (noteiktu darbības jomu, sabiedrisku virzienu u. tml.).
ekscentriķis Cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
pārtraucējs Cilvēks, kas pārtrauc (kāda cita darbību).
velorikša Cilvēks, kas pārvadā pasažierus ar vieglajiem divričiem.
žūpa Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
izsūtītais Cilvēks, kas piespiedu kārtā pārvietots un nometināts (piem., Sibīrijā).
huligāns Cilvēks, kas rupji pārkāpj sabiedriskās kārtības noteikumus.
izcirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (pārdošanai).
lidonis Cilvēks, kas spēj pārvietoties gaisā; lidotājs.
vīndaris Cilvēks, kas vada un pārzina vīna gatavošanas procesu (parasti rūpnieciski); cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
ekspresis Cilvēks, kas veic mantu pārvadāšanas, piegādes u. tml. pakalpojumus.
censonis Cilvēks, kas, pārvarot grūtības, cenšas sasniegt iecerēto mērķi.
hipohondriķis Cilvēks, ko pārņēmusi hipohondrija.
baikeris Cilvēks, kura galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls un kuram ir sava noteikta dzīves filozofija, dzīvesveids un ģērbšanās stils (parasti melns ādas apģērbs ar metāla aksesuāriem).
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
mašīnrakstītājs Cilvēks, kura uzdevums ir pārrakstīt tekstus ar rakstāmmašīnu.
pārraugs Cilvēks, kura uzdevums ir pārraudzīt (ko).
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, pārliecība vai rīcība ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
deportētais Cilvēks, kurš ir ticis ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
donors Cilvēks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai slimniekam; vīrietis, kas dod savu spermu mākslīgai apaugļošanai.
aizbilstamais Cilvēks, pār kuru nodibināta aizbildnība; cilvēks, par kuru rūpējas, kura intereses aizstāv.
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valsti, valdību, kolektīvu vai iestādi kongresā, konferencē, sporta sacensībās, ceļojumā, sarunās u. tml.
ekipāža Cilvēku grupa, kas, veicot darba pienākumus, pārvietojas kopīgā transportlīdzeklī.
mikromobilitāte Cilvēku pārvietošanās ar kājām vai individuālu transportlīdzekli, kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai videi draudzīgs dzinējs.
mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
eiropeīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīgs samērā liels augums, gaiša āda un mīksti, taisni vai viļņaini mati, izvirzīts deguns.
cīkstēties Cīnīties, lai (ko) iegūtu vai (kādu) pārspētu.
kautiņš Cīņa, kur viens otru sit, spārda u. tml.
tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji; svešinieki; arī precinieki.
okupācija Citas valsts teritorijas sagrābšana ar bruņotu spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā.
restrukturizācija Citas, jaunas struktūras izveidošana; (kā) pārveidošana, pārkārtošana.
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums (piem., akrobātikā).
popārtists Civēks, kas darbojas popārta virzienā.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
graizījumi Cukurbiešu pārstrādes atkritumi.
pārčāpot Čāpojot pāriet (pāri kam, pār ko).
čartists Čartisma pārstāvis.
trapece Četrstūris, kura divas pretējās malas ir paralēlas, bet pārējās divas (sānmalas) nav paralēlas.
monokristāls Dabisks vai mākslīgi iegūts kristāls ar viendabīgu, nepārtrauktu kristālrežģi.
apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
dadaists Dadaisma pārstāvis.
pārstrādājums Daiļdarba, muzikāla sacerējuma u. tml. pārveidojums.
radiovariants Daiļdarbs, kas pārveidots pārraidīšanai pa radio.
pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.).
jukt Dalīties daļās, gabalos, pārvērsties irdenā masā.
lielā puse daļa, kas (nedaudz) pārsniedz pusi.
lielākā daļa daļa, kas pārsniedz pusi.
lielākā tiesa daļa, kas pārsniedz pusi.
puskreiss Daļēji kreiss (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem u. tml.).
pusfabrikāts Daļēji sagatavots pārtikas produkts, kam pirms lietošanas pārtikā nepieciešama beidzamā apstrāde (cepšana, vārīšana u. tml.).
puskaltis Daļēji sakaltis (par pārtikas produktiem).
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli.
lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums, šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņa pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
daoists Daoisma pārstāvis.
virsstundas Darba laiks, kas pārsniedz normēto darba laiku; darbs, ko veic šajā laikā.
prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai; šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
apgrozība Darba produktu apmaiņa ar naudas starpniecību, preču pārvēršana naudā.
dungriņi Darba tērps – bikses ar lencēm pār pleciem.
kolēģis Darbabiedrs; tā paša aroda, profesijas pārstāvis.
nēši Darbarīks (kā nešanai) – pār pleciem liekama kārts, kam abos galos var iestiprināt spaiņus vai grozus.
sazināšanās Darbība --> sazināties; savstarpēja mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
revīzija Darbība, arī rezultāts --> revidēt (2); (kā) pārskatīšana, mainīšana.
cīņa Darbība, darbību kopums, kurā viens otru cenšas pārspēt (fiziska spēka, veiklības, arī zināšanu, prasmes ziņā).
destilācija Darbība, process --> destilēt; pārtvaice.
galvanizācija Darbība, process --> galvanizēt (1); elektrolītiska pārklāšana ar (parasti cinka) aizsargkārtu.
izslēgšana Darbība, process --> izslēgt(1); (kā) darbības pārtraukšana.
modernizācija Darbība, process --> modernizēt; (kā) pārveidošana, atbilstoši jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
pārbūve Darbība, process --> pārbūvēt; (kā) pārveidošana, pārtaisīšana.
pārdale Darbība, process --> pārdalīt (1); (kā) sadalīšana.
pārdale Darbība, process --> pārdalīt (2); atkārtota sadale.
pāreja Darbība, process --> pāriet.
pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīt (3), pārmainīties (2); apmaiņa.
pārnese Darbība, process --> pārnest (4).
pārvalde Darbība, process --> pārvaldīt.
piedošana Darbība, process --> piedot [2]; savstarpējo attiecību izlīdzinājums (piem., pēc pāri nodarījuma).
pārbīde Darbība, process, arī rezultāts --> pārbīdīt (1).
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (1), pārvērsties (1); kļūšana par ko citu.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek apstrādāts, pārveidojot par ko citu.
pārveide Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots citāds, būtiski izmainīts.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots, ieviešot ko jaunu, veicot labojumus, grozījumus u. tml.
atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka runātājs atstāsta cita teikto, par kā patiesību nav pārliecinājies.
veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
nenoteiksme Darbības vārda pamatforma, kas vispārīgi nosauc darbību.
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
sacensība Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu (piem., sasniegumu, darba rezultātu ziņā).
sacīkstes Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu; sacensība (1).
korektors Darbinieks (piem., izdevniecībā, laikraksta redakcijā), kas labo manuskriptu pārrakstīšanā un poligrāfiskajā salikumā ieviesušās teksta kļūdas.
pārdevējs Darbinieks (piem., veikalā), kura pienākumos ietilpst preču pārdošana.
pārzinis Darbinieks, kas pārrauga (ko), ir atbildīgs (par ko).
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
kasieris Darbinieks, kas pieņem skaidras naudas maksājumus, pārdod biļetes vai veic citas ar skaidru naudu saistītas operācijas.
uzskaitvedis Darbinieks, kas uzņēmumā veic, piemēram, darba un darbalaika uzskaiti, pārbauda preču piegādes dokumentus.
izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (kā kvalitāti, īpašības, piemērotību).
suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
pārslēgties Darbojoties ar kādu iekārtu, ierīci, pārslēgt.
izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli; iegūt (kā) labvēlību.
vaidēt Darbojoties, pārvietojoties, radīt stieptas, mainīga augstuma skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
rīstīties Darboties ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
noraustīties Darboties neritmiski, ar vienu vai vairākiem īsiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm).
raustīties Darboties nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
aizķerties Darboties, norisēt ar kavēkļiem, pārtraukumiem.
pārstrādājums Darbs, kas veikts atkārtoti, (to) uzlabojot, pārveidojot.
ķēpa Darbs, pasākums, kura veikšana prasa laiku, kurā jāpārvar grūtības, sarežģījumi.
pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
norēķins Darījums, kurā notiek dažādu maksājumu un citu finansiālu darbību veikšana; naudas pārskaitījums.
abižot Darīt (kādam) pāri; aizvainot (kādu).
pārspīlēt Darīt (ko) pārāk daudz, pārāk bieži.
atskaņot Darīt dzirdamu, pārraidīt – par skaņu reproducēšanas un pārraides aparātiem.
skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
lēkt uz auguma darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
pārforsēt Darīt, veikt (ko) pārāk spēcīgi, par daudz intensīvi.
pārrakstītājs Darītājs --> pārrakstīt.
divgadīgās ziemcietes dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
dārznieks Dārzkopības speciālists, kas pārzina dārza kultūras un vada darbus dārzā vai dārzniecībā.
virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piem., dārzniecībā).
procesors Datora mezgls, kas pēc norādītās programmas veic datu apstrādi un attiecīgajos momentos ierosina pārējo mezglu darbību.
programmēšana Datora programmu veidošanas process: programmas projektēšana, projekta realizēšana, programmas pareizuma pārbaude u. tml.
informācijas tehnoloģijas datori, telekomunikāciju iekārtas, datu pārraides kanāli u. tml.
konverters Datu formāta pārveidotājs.
izvade Datu pārsūtīšana no pamatatmiņas uz ārējām ierīcēm.
nesējs Datu, informācijas u. tml. pārraides, arī uzglabāšanas līdzeklis.
nepārdatums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli; nepāra datums.
pārdatums Datums, ko apzīmē ar pārskaitli; pāra datums.
nobraukt Daudz braucot (pa ko, pāri kam), saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
(par) galvas tiesu Daudz pārāks (salīdzinājumā ar kādu citu).
laist darbā mēli daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt.
pārbarot Daudz, arī nepareizi ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
nobaroties Daudz, arī sātīgi ēdot, pārlieku pieņemties svarā.
sacildināt Daudz, parasti pārmērīgi, cildināt; saslavēt.
salielīt Daudz, parasti pārmērīgi, lielīt.
salielīties Daudz, parasti pārmērīgi, lielīties.
treilers Daudzasu piekabe smagu un lielgabarīta kravu pārvadāšanai.
dievs Daudzdievībā – viena no šīm pārdabiskajām būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā); dievība.
kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
pūslene Daudzgadīgs kukaiņēdājs augs bez saknēm ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
maurloks Daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikā izmantojamiem lokiem [Allium schoenoprasum].
sabalsot Daudziem balsojot (par kādu, par ko), panākt, ka (tas) iegūst balsu pārsvaru.
tūkstoškāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem [Diplopoda].
simtkāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki, kuru ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem [Chilopoda].
vārda tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju, kam mūsdienu valodā nav tēlaina nozīmes pārnesuma.
piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes – trijstūri ar kopēju virsotni.
autobuss Daudzvietīgs (parasti slēgts) automobilis pasažieru pārvadāšanai.
plēvspārņi Dažāda lieluma kukaiņi ar diviem pāriem plēvveida caurspīdīgu spārnu.
veidne Dažādas formas trauks pārtikas izstrādājumu cepšanai.
pods Dažādas formas un materiāla (parasti stāvs) trauks, piem., pārtikas uzglabāšani, pārvadāšanai.
rūpniecības preces dažādas plaša patēriņa preces, izņemot pārtiku.
izsitumi Dažādi ādas un gļotādas pārveidojumi, kas parādās kā atsevišķi, reizēm saplūduši elementi (piem., plankumiņi, mezgliņi, pūslīši).
sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
koalīcijas valdība dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība.
krustošana Dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai.
sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums, ko lieto pārtikā.
metamorfoze Dažu dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku) organisma pārveidošanās pēcembrionālā attīstības periodā.
revizionisms Dažu marksisma principu pārvērtējums (piem., atteikšanās no revolūcijas), ko aizsāka vācu sociāldemokrāti 19. gs. 90. gados.
govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
buks Dažu pārnadžu sugu, piem., stirnu, kazu tēviņš.
imunitāte Dažu vispārēju likumu neattiecināšana uz personām, kam valstī ir īpašs stāvoklis.
mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
fanātisms Dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību.
prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai reliģiskai mācībai vai pārliecībai.
kvēpināt Dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu; pārklāt (ko) ar kvēpiem.
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko).
pārogļot Dedzinot pārveidot par ogli.
vērpe Deformācija, kas rodas stienī, ja tā galam pielikts spēku pāris, kura spēka moments ir paralēls stieņa asij.
pārdegt Degot pārdalīties.
sadegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; aiziet bojā, tikt iznīcinātam uguns iedarbībā.
izdegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; izbeigt degt.
apdegt Degot, atrodoties liesmās vai augstā temperatūrā, pārogļoties (visapkārt, no virspuses).
pārogļoties Degot, lielā karstumā pārveidoties par ogli, pārklāties ar ogles kārtu.
radziņš Deģeneratīvu pārmaiņu radīts izaugums (piem., starpskriemeļu skrimšļos).
kadriļa Deja, kas sastāv no vairākām figūrām ar dažāda taktsmēra mūziku un ko dejo pāra skaits dejotāju pāru; šīs dejas mūzika.
aizdancoties Dejot, uzturēties viesībās pārāk ilgi.
dekadents Dekadentisma pārstāvis.
kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, piem., ja cilvēku pēc darba kesonā pārāk strauji izceļ virs ūdens.
pundurvistas Dekoratīvo vistu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums; šīs grupas vistas.
plītiņa Dem. --> plīts; neliela, pārnēsājama (elektriskā vai gāzes) plīts.
populisms Demagoģiska politika, kuras pārstāvji, izdabājot masām, ar tukšiem solījumiem mēģina gūt masu labvēlību.
interpelācija Deputāta vai deputātu grupas oficiāls pieprasījums valdībai vai atsevišķam ministram dot paskaidrojumus (par kādu jautājumu vai vispārējo politisko kursu).
priekšstāvis Deputāts; pārstāvis.
destilāts Destilācijas (pārtvaices) produkts.
pārdestilēt Destilējot pārstrādāt.
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
lente Detaļa, ierīce – gara, slīdoša josla (kā) pārvietošanai.
pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz (automašīnas) dzenošajiem riteņiem.
klape Detaļa, kas pārsedz, aizsedz, arī noslēdz (ko).
virzulis Detaļa, kas, blīvi iegulstot (mašīnas, ierīces) cilindrā, pārvietojas, virzās pa to cilindra ass virzienā.
saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā; dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti pārkļūstot pāri frontes līnijai).
pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem.
pastarā diena diena, kad pasaule ies bojā un notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem; pastardiena.
raibenis Dienas tauriņš ar spilgti raibiem spārniem.
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei); pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
civildienests Dienests valsts iestādē (ministrijā, pārvaldē, inspekcijā u. tml.).
svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
pastarā tiesa Dieva tiesa pār cilvēkiem pastardienā.
pusdulls Diezgan straujš, neapvaldīts; pārgalvīgs.
vebkamera Digitāla kamera, ar kuras palīdzību attēls tiek pārraidīts (parasti) reālā laikā, izmantojot internetu, tīmekļa kamera.
pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam; dilstot pārdalīties.
pārdipināt Dipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
akreditēšanās Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
diplomātiskā imunitāte diplomātiskā pārstāvja un pārstāvniecības telpu neaizskaramība.
vēstniecība Diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā; šīs pārstāvniecības ēka.
pilnvarotais lietvedis diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
dīvāngulta Dīvāns, kas ir viegli pārveidojams par gultu.
motocikls Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums pārsniedz 50 cm³.
monoftongizācija Divskaņa pārvēršanās par patskani (monoftongu).
sazobe Divu mehānisma elementu mijiedarbība, parasti griezes, kustības pārnešanai; divu elementu mijiedarbība.
sinapse Divu neironu saskares vieta, arī nerva un muskuļa saskares vieta, kur notiek nervu impulsu uztveršana un pārvade.
konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēks; cilvēks, kam pieder vara (pār ko); saimnieks, darba devējs (attiecībā pret kalpotāju).
gnu Dobradžu dzimtas liels pārnadzis, kas izskatās pēc zirga ar vērsim līdzīgu galvu.
sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību (saraušanos un atslābšanu) izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu pa asinsvadiem.
peristaltika Dobu orgānu (piem., kuņģa, zarnu, žultsvadu) gludās muskulatūras ritmiska viļņveida saraušanās, kas pārvieto to saturu uz izejas atverēm.
maksājuma uzdevums dokuments, ar kuru bankai tiek dots rīkojums izdarīt naudas pārskaitījumu uz tajā norādīto kontu.
akreditēšanās raksts dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
patents Dokuments, kas apliecina izgudrotāja vai viņa tiesību pārmantotāja ekskluzīvās tiesības uz izgudrojuma izgatavošanu, izmantošanu vai pārdošanu.
biļete Dokuments, kas dod tiesības pārvietoties ar sabiedrisko transportu.
darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos.
darbnespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darbnespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pabalstu; slimības lapa.
robežkontrole Dokumentu, bagāžas, kravas u. tml. pārbaude uz robežas.
izdomāt Domās pārskatīt, novērtēt; pārdomāt.
aizdomas Domas, sajūtas, nedroša pārliecība (par ko); pieņēmums, par kāda vainu, negodīgu rīcību u. tml.
abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
telepātija Domu pārraidīšana, spēja no attāluma uztvert cita cilvēka domas.
izgājiens Došanās, pārvietošanās, atstājot iepriekšējo atrašanās vietu (piem., hokejā, paukošanā).
laist Dot (pārdošanā, ražošanā, apgrozībā).
mest pagastu dot dāvanas, naudu (piem., jaunajam pārim kāzās).
mērdēt badā dot ēdienu ļoti maz vai nedot ēst vispār.
atmaksāties Dot ienākumus, kas pārsniedz izdevumus.
ļaut Dot iespēju, arī netraucēt, neierobežot (kādam ko darīt); neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi, izpausmi).
gausināt Dot svētību; dot pārticību, labklājību.
ievirzīt Dot vispārēju priekšstatu (par ko), iepazīstināt (ar ko).
zāļot Dot zāles (parasti pārmērīgi daudz vai nepamatoti); indēt.
uzmirkšķināt Dot zīmi (ar automobiļa gaismām), (tās) ieslēdzot, pārslēdzot u. tml. (piemēram, norādot pagriezienu); šādā veidā sveicināt (pazīstamu pretimbraucēju), arī brīdināt (pretimbraucēju, piemēram, par ceļu policijas patruļu).
šķirties Doties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu).
turpināt ceļu doties tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
traģēdija Dramatiska luga, kurā attēloti asi konflikti, lieli pārdzīvojumi, ciešanas, bieži – varoņa bojāeja; attiecīgais drāmas žanrs.
vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiski principi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
apdrukāt Drukājot (iespiežot) pārklāt ar rakstu zīmēm vai attēliem.
baisma Drūma, nomācoša izjūta; baigs pārdzīvojums.
apkūpināt Dūmojot, kūpinot dūmus, pārklāt (ko ar kvēpiem, sodrējiem); apkvēpināt; nokvēpināt.
paloda Durvju vai loga ailes augšējais pārsegums.
stendere Durvju vai loga ailes sānu pārsegums.
bārt Dusmīgi izteikt neapmierinātību, pārmetumus; rāt.
bārties Dusmīgi teikt pārmetumus, paust neapmierinātību, rāties.
rāties Dusmīgi teikt pārmetumus; bārties.
rāt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties pie kāda; teikt pārmetumus, bārt.
kontrastduša Duša, kurā pārmaiņus laiž aukstu un karstu ūdens strūklu.
meditatīvā lirika dzeja, kurai raksturīgas pārdomas, miers, koncentrētība, būtisku dzīves problēmu apcerēšana.
gazele Dzejoļa forma Austrumu tautu lirikā ar raksturīgu atskaņu izkārtojumu dzejoļa pāra rindās.
zeltactiņa Dzeltenbrūns vai zaļgans kukainis ar vara krāsas acīm, krusteniski dzīslotiem, metāliski spīdošiem, caurspīdīgiem spārniem, kas miera stāvoklī sakļauti jumtveidā virs ķermeņa.
stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai; pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
apgaitnieks Dzelzceļa vai ceļa darbinieks, kas pārbauda noteiktu posmu (apgaitu) un atbild par kārtību tajā.
lokomotīve Dzelzceļa vilces spēka iekārta vagonu sastāvu vai atsevišķu vagonu pārvietošanai pa sliežu ceļiem.
pārdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
kafija Dzēriens, kas pagatavots no šā pārtikas produkta vai tā aizstājēja.
tēja Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
pārdzert Dzerot pārspēt (kādu) izdzertā alkohola daudzumā.
pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas.
jodelēt Dziedāt Alpu kalnu iedzīvotājiem raksturīgā veidā, strauji pārejot no krūšu reģistra falsetā.
priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji.
pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā; dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
iezīsties Dziļi skart, pārņemt (piem., psihi).
dinastija Dzimta, ģimene, kas no paaudzes paaudzē pārņem kādu nodarbošanos.
kaiju dzimta dzimta, kurā ietilpst mazi un vidēji lieli ūdensputni ar slaidiem spārniem un gaišu apspalvojumu (piem., sudrabkaijas, kajaki, zīriņi).
interference Dzimtās valodas īpašību pārnešana uz valodu, kura tiek apgūta.
riests Dzimumuzbudinājuma izpausme (dažiem dzīvniekiem), kas saistīta ar pārošanos.
motors Dzinējs, kas tam pievadīto enerģiju pārvērš rotējošās vārpstas mehāniskajā enerģijā.
siltumdzinējs Dzinējs, kurā siltuma enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
sarepēt Dzīstot pārklāties ar kreveli.
pāraugt Dzīstot pārklāties.
metabolisms Dzīvajos organismos norisošas vielu bioķīmiskās pārvērtības; vielmaiņa.
uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība – spēja reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem un no fizioloģiskā miera stāvokļa pāriet uzbudinājuma stāvoklī.
drāma Dzīves situācija, kas saistīta ar spēcīgiem pārdzīvojumiem.
transportēt Dzīvības procesos virzīt, pārvietot (ko) organismā, tā daļās.
transports Dzīvības procesu izraisīta (kā) virzība, pārvietošanās organismā, tā daļās.
šņukurs Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
nagaiņi Dzīvnieki (pārnadži un nepārnadži), kuriem pirkstus sedz īpašs ragvielas veidojums.
zoofāgi Dzīvnieki, kas pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības.
labturība Dzīvniekiem nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšana (piem., pareiza kopšana, barošana, veselības pārbaude).
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēki izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas vēro izmaiņas apkārtējā vidē un brīdina par tām pārējos.
jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
spārnainis Dzīvnieks, kam ir spārni.
barvedis Dzīvnieks, kam seko pārējie.
vienpatis Dzīvnieks, kas nemēdz uzturēties baros un ir neatkarīgs, izņemot pārošanās laiku.
maitēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
zālēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt vai tikai no zālaugiem.
veģetārietis Dzīvnieks, kas pārtiek no augu barības.
plēsējs Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem; plēsīgs dzīvnieks.
plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu, piem., sirds, plaušas, nieres.
plēsēju kārta dzīvnieku kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar spēcīgiem ilkņiem un nagiem un kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības, piem., lāči, vilki, lūši, āpši.
monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids – tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti.
poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
poliginija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
migrācija Dzīvnieku pārvietošanās (uz citu teritoriju, vietu).
sirojums Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu.
dzīvot plaši dzīvot pārticībā, bezrūpīgi.
dzīvot no zila gaisa un mīlestības dzīvot romantiskas jūsmas pārņemtam, nedomājot par eksistences līdzekļiem.
peldēt pret straumi dzīvot, izturēties, rīkoties pēc savas pārliecības, gribas pretēji vairākuma uzskatiem.
sisties Dzīvot, ļoti grūti, smagi strādājot, cīnoties ar trūkumu un pārvarot materiālās grūtības.
dzīvot no rokas mutē dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļkiem.
kulties Dzīvot, strādāt, pārvarot grūtības, trūkumu; pūlēties.
kustība Dzīvu būtņu, transportlīdzekļu u. tml. pārvietošanās, virzīšanās.
uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
miltēdiens Ēdiens vai pārtikas produkts, kas ir gatavots galvenokārt no miltiem.
tītenis Ēdiens, kas pagatavots no satītiem vai ietītiem pārtikas produktiem.
vraps Ēdiens, kas pagatavots no satītiem vai ietītiem pārtikas produktiem.
kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
Eiropas Savienības Padome Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju pārstāvības institūcija.
eiropeīdi Eiropeīdās rases pārstāvji.
pāriet Ejot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
mīcīt Ejot, pārvietojoties, ar kājām spiest, spaidīt (ko).
nest Ejot, virzoties pārvietot, nogādāt (ko rokā vai rokās paņemtu, kur ievietotu, uzliktu uz pleca, muguras u. tml.).
flīģelis Ēkas spārns; sānu korpuss.
siena Ēkas vertikāla konstrukcija, kas balsta pārsegumu un norobežo telpas.
konkurence Ekonomiskā sāncensība starp vairākiem brīvā tirgus dalībniekiem viena veida pakalpojumu sniegšanā, preču ražošanā vai pārdošanā.
iekārta Ekonomiskā un politiskā sistēma (sabiedrībā, valstī); valsts pārvaldes forma, veids.
iztika Eksistences līdzekļu kopums; uzturs, pārtika.
eksistenciālists Eksistenciālisma pārstāvis, eksistenciālisma uzskatu piekritējs.
soļojošais ekskavators ekskavators, kura ritošā daļa sastāv no kustīgiem balstiem un kura pārvietošanās atgādina soļošanu.
reeksportēt Eksportēt no ārzemēm ievestās preces uz citu valsti bez to pārstrādes.
ekspresionists Ekspresionisma pārstāvis.
zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids – pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā – zorbā.
siltumizolācija Ēku, dažādu iekārtu, cauruļvadu u. tml. pasargāšana no nevēlamas siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi; īpašu materiālu pārklājums, kas paredzēts šim nolūkam.
siksna Elastīga sloksne, lente ar savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām.
konvekcijas strāva elektriskā strāva, ko pārvietodamies rada elektriskie lādiņi.
testers Elektriskais mēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piem., elektrisko ķēžu pārbaudē); kombinētais elektriskais mēraparāts.
elektrolīnija Elektriskās enerģijas pārvades līnija.
taisngriezis Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas maiņstrāvu pārveido vienas polaritātes pulsējošā līdzstrāvā.
augstspriegums Elektriskās strāvas spriegums, kas pārsniedz 250 voltus.
komutācija Elektrisko ķēžu slēguma maiņa; atsevišķu to daļu ieslēgšana, atslēgšana vai pārslēgšana.
segvejs Elektrisks divriteņu pārvietošanās līdzeklis, kura riteņi izvietoti abās pusēs kāpslim, uz kura stāv braucējs, un kas automātiski līdzsvarojas, pielāgojoties braucēja ķermeņa stāvoklim.
telefons Elektroakustiska ierīce, kas pārvērš elektriskos signālus skaņu signālos.
kvadrofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana, izmantojot četrus kanālus.
vilces elektrodzinējs elektrodzinējs ritošā sastāva riteņu pāru iedarbināšanai (elektrotransportā u. tml.).
elektrotīkls Elektroenerģijas piegādes un sadales sistēma, kas sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām.
pīkstenis Elektromagnētiskais pārtraucējs, kas automātiski ieslēdz un izslēdz elektronisko strāvu; zummers.
radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru frekvence ir radiofrekvenču diapazonā un kuri apkārtējā vidē izplatās bez īpašām pārvades līnijām.
mikroviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums nepārsniedz 30 centimetrus.
relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas, reaģējot uz impulsiem, ieslēdz vai pārtrauc elektrisko ķēdi.
optoelektronika Elektronikas nozare, kas aptver jautājumus par gaismas un elektrisko signālu izmantošanu informācijas apstrādei, pārraidīšanai un glabāšanai.
vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
kineskops Elektronstaru lampa videosignāla pārveidošanai optiskajā attēlā.
tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
atomelektrostacija Elektrostacija, kurā kodolenerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā; hidrostacija.
permutācija Elementu pārstatīšanās, apmainīšanās.
traheja Elpošanas orgāns, kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām, elpvads.
popkorns Eļļā uzkarsēti, pārsprāguši kukurūzas graudi.
transmisiju eļļa eļļa zobratu pārvadu eļļošanai.
līdzcietība Emocionāls pārdzīvojums par citu bēdām, nelaimi, ciešanām un vēlēšanās palīdzēt; līdzjūtība.
līdzjūtība Emocionāls pārdzīvojums par citu bēdām, nelaimi, paužot izpratni un humānu attieksmi.
jūtas Emocionāls pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un sevi; emocijas.
žēlums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas skumjas, sāpīgs pārdzīvojums, līdzjūtība.
elektroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali patērētājiem.
kodolenerģētika Enerģētikas nozare, kas nodarbojas ar kodolreakcijā atbrīvotās enerģijas pārvēršanu siltuma un elektriskajā enerģijā.
ālēties Enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti; dauzīties.
ēdiens Ēšanai sagatavoti pārtikas produkti.
nīčisms F. Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu sistēma, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām morāles normām.
kontrole Faktiskā pārvaldīšana, vara (pār ko); noteicošais stāvoklis.
kontrolēt Faktiski pārvaldīt.
leiputrija Fantāzijas tēls – teiksmaina zeme, kurā bez darba ir iegūstama ēdienu un dzērienu pārpilnība.
federālisms Federācijas principu kopums, to ievērošana; valsts pārvaldes sistēma, kas balstās uz šādiem principiem, to ievērošanu.
soģis Feodālismā – augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks; arī fogts.
gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana, spēlējot galda spēles; (spēles dalībnieka) kārta pārvietot figūru, kauliņu.
skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkām detaļām.
objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
revīzija Finansiālās un saimnieciskās darbības pārbaude, ko veic augstākstāvoša vai kontrolējoša institūcija.
firstiste Firsta pārvaldītā teritorija (valsts).
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piem., pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
termodinamika Fizikas nozare, kas pētī siltuma līdzsvara likumības un siltuma pārvēršanos citos enerģijas veidos.
gremot Fizioloģiski pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
kavēšana Fizioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu.
gremošana Fizioloģisks process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
pārpūle Fiziskās vai psihiskās darbības spēju krasa samazināšanās, arī veselības traucējumi pārmērīgas piepūles vai nervu sasprindzinājuma dēļ.
sadot pa kūkumu fiziski ietekmēt, pārmācīt (kādu).
sadot pa galvu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa rīkli fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa sprandu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa purnu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa kaklu Fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības; arī (kā) pārejas forma.
manierisms Formas pārsmalcinātība, pārspīlējums, samākslotība.
pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna, pārveidojot par ko citu.
iezīmēt Formulēt, raksturot vispārīgos vilcienos (piem., uzdevumu, mērķi).
pārgaismot Fotografējot pieļaut pārāk intensīvu gaismas iedarbību un iegūt sliktas kvalitātes attēlu.
paparaci Fotoreportieris, kas izseko slavenības, nolūkā iegūt sensacionālus, kompromitējošus fotoattēlus un tos pārdot par lielu naudas summu.
seboreja Funkcionāla tauku dziedzeru slimība, kas izpaužas ar pastiprinātu dziedzeru darbības pārmaiņām tauku ķīmiskajā sastāvā.
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
neiroze Funkcionāls augstākās nervu sistēmas darbības traucējums, kas radies no psihiskiem pārdzīvojumiem.
telpu futbols futbola paveids, ko pārsvarā spēlē iekštelpās.
telpu minifutbols futbola paveids, ko pārsvarā spēlē iekštelpās.
motobols Futbolam līdzīga komandu sporta spēle, kurā spēlētāji pārvietojas ar motocikliem (izņemot vārtsargu).
futūrists Futūrisma pārstāvis.
nogaidīt Gaidīt (kādu laiku) un pārstāt gaidīt.
kondensācija atmosfērā gaisā esošo ūdens tvaiku pāreja šķidrā vai cietā stāvoklī.
emfizēma Gaisa pārmērīga uzkrāšanās kādā orgānā vai audos, kuros tā parasti nav.
vējš Gaisa strāva, kas pārvietojas horizontālā virzienā.
gaismas laušana gaismas izplatīšanās virziena maiņa, tai pārejot no vienas vides otrā.
refrakcija Gaismas, arī skaņu viļņu virziena maiņa, tiem pārejot no vienas vides citā; staru laušana.
gājēju tunelis gājējiem paredzēta apakšzemes pāreja.
zebra Gājēju pāreja – horizontāls marķējums baltu svītru veidā uz ceļa braucamās daļas.
galdauts Galda pārklājs; galdsega.
monopols Galda spēle, kuras dalībnieki veic finanšu darījumus, pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus.
grāmatu galds galds vai stends, uz kura novietotas grāmatas pārdošanai.
galējība Galēja (kāda stāvokļa, pazīmes) pakāpe, pārmērība.
šovinisms Galējs nacionālisms, kas izpaužas vienas nācijas izcelšanā pār citām un citu tautu interešu ignorēšanā un apspiešanā.
pamatbarība Galvenā barība, no kuras (kāds,) pārtiek.
galvaspilsēta Galvenā pilsēta, kurā atrodas valsts augstākās pārvaldes iestādes; valsts administratīvais un politiskais centrs.
ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (Krievijā līdz 1917. gadam).
virspavārs Galvenais pavārs, kas pārzina visu ēdienu gatavošanu.
ģenerāls Galvenais; vispārējs, visu aptverošs.
momentuzņēmums Galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku.
kalmārs Galvkājis ar desmit taustekļiem, kura gaļu izmanto pārtikā.
halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
slings Gara, plata šalle, ko dažādos veidos, piem., nofiksējot ap pleciem, vidukli, var izmantot maza bērna pārnēšanai, ietinot tajā mazuli un piekļaujot to pie krūtīm.
pārliktnis Garena detaļa, kas horizontāli pārlikta vertikāliem galiem; sporta spēļu vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
dekāns Garīdznieks, kura pārziņā ir dekanāts (2); katedrāles vecākais garīdznieks.
meditācija Garīga apcere, gremdēšanās pārdomās; garīga koncentrēšanās, ko praktizē, piem., budismā, lai iegūtu mieru un apskaidrību.
rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam (parasti labākam).
psihoterapija Garīgo un uzvedības traucējumu ārstēšana, izmantojot verbālo un neverbālo saskarsmi, pārliecināšanu, izglītošanu, hipnozi u. tml.
ūdensmērītājs Garkājaina blakts ar tievu, izstieptu ķermeni, kas dzīvo uz ūdens (izmantojot tā virsmas spraigumu) un pārvietojas īsiem atgrūdieniem.
bridējputni Garkājaini putni, piem., stārķi, gārņi, kas lielākoties pārtiek no purvu un ūdens dzīvniekiem.
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
egļu gārša gārša, kur pārsvarā aug egles.
piedegt Gatavošanas procesā daļēji pārogļoties vai daļēji sadegt un pielipt (pie trauka virsmas).
ņemt (rokā) žagaru gatavoties pārmācīt (kādu).
iestaigāts ceļš gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
iestaigāta taka gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
iemīta taka gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
iemīts ceļš Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
iemīts ceļš Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
brukt Gāzties un izjukt, pārvērsties drupās.
grūt Gāzties un pārvērsties drupās, gruvešos; brukt.
nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā.
pārgāzties Gāžoties pārkrist (pāri kam, pār ko), novietoties pāri (kam), pār (ko).
pārgāzties Gāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
rekombinācija Gēnu pārgrupēšanās, kas nosaka jaunu pazīmju un to kombināciju veidošanos.
sfumato Glezniecībā – objektu kontūru mīkstināšana ar nekontrastējošu krāsu pāreju, tā panākot gaismēnu un gaisa ilūziju.
pārgleznot Gleznojot pārveidot.
ofsets Gludspieduma paveids, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā – uz papīra vai cita materiāla.
monotipija Gludspieduma tehnika – attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu.
konjunktīva Gļotāda, kas klāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
jaunavības plēve gļotādas kroka, kas daļēji aizsedz ieeju makstī un, uzsākot dzimumdzīvi, pārplīst.
govs iet ciet govs pārtrauc dot pienu (pirms atnešanās).
nogrābstīties Grābstīties un pārstāt grābstīties.
izgrābstīt Grābstoties pārmeklēt (ko); grābstoties izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
taktssvītra Grafiska zīme – vertikāla svītra pāri visai līnijkopai vai vairākām, kas nošķir taktis.
defise Grafiska zīme (-), ko lieto, piem., pārnesot vārdus jaunā rindā, norādot burtu izlaidumu vai kā savienojuma zīmi.
nošu atslēga grafiska zīme, kas norāda noteiktas skaņas (un līdz ar to arī pārējo skaņu) atrašanās vietu nošu sistēmā.
grāmattirgotājs Grāmattirdzniecības darbinieks; grāmatu pārdevējs.
kolportāža Grāmatu pārdošana, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām.
kredīta apgrozījums grāmatvedības konta kredīta kopējā summa noteiktā pārskata periodā.
vaga Gramba, dziļa, gara iedobe, kas paliek (piem., zemē) pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās; izplūstošs saviļņojums (ūdenī).
pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pārgrauzt Graužot pārdalīt.
sagremot Gremojot pārstrādāt (uzņemtās barības vielas).
kuņģis Gremošanas orgāns starp barības vadu un tievo zarnu, kurā notiek mehāniska un ķīmiska barības pārstrādāšana.
sagremoties Gremošanas procesā pilnīgi pārveidoties vienkāršākos šķīstošos savienojumos (par uzņemtām barības vielām).
kaila grīda grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
spolēt Griezties, nespējot pāriet no rotācijas kustības taisnvirziena kustībā.
pārgriezt Griežot pārdalīt.
sagriezt Griežot pārveidot par ko.
pārvirpuļot Griežoties, virpuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
izmainīt Grozīt, pārmainīt.
pārgrozīt Grozot padarīt mazliet citādu; pārmainīt, pārveidot.
drausmīgs Grūti paciešams (par sajūtām, pārdzīvojumiem).
sīksts Grūti sakožams, sagremojams (par pārtiku).
krusts Grūtības, ciešanas, pārbaudījumi.
nedienas Grūtības, nepatikšanas; smagi, sāpīgi pārdzīvojumi.
aborts Grūtniecības (cilvēkam) vai grūsnības (dzīvniekiem) priekšlaicīga izbeigšanās vai mākslīga pārtraukšana.
izgulēt Gulēt (daudzās vai visās vietās); pārlaist, aizvadīt nakti (kur).
spilvendrāna Gultas veļas piederums – no kokvilnas vai cita auduma pašūts spilvena pārvalks.
kāzu gulta guļasvieta, kurā guļ jaunais pāris kāzu naktī.
pārgulēt Guļot pārlaist (nakti).
sega Guļvietas piederums, ko izmanto ķermeņa pārklāšanai, apsegšanai.
struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pēta iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas un izvietojumu Zemes garozā.
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā ievērojami pārveidojušās, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
supremātisms Ģeometriskā abstrakcionisma paveids (20. gs. sākumā Krievijā), kura pārstāvji savā mākslā izmantoja ģeometrisku figūru vai telpisku formu kombinācijas.
paralēlskaldnis Ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo sešas pa pāriem paralēlas plaknes.
hercogiste Hercoga (1) vai hercogienes (1) valsts; atsevišķa feodālās valsts daļa, kuru pārvalda hercogs vai hercogiene.
hernhūtietis Hernhūtisma pārstāvis; brāļu draudzes loceklis.
ūdenspārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kam pāri plūst neizmantotais ūdens.
pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens.
straujteka Hidrotehniska būve, pa kuru ūdens pārvietojas ar palielinātu ātrumu.
klājs Horizontāls pārsegums (kuģa vai jahtas korpusā).
spondiloze Hroniska mugurkaulu deformējoša slimība ar deģeneratīvām pārmaiņām skriemeļos.
ideālists Ideālisma filozofijas pārstāvis.
propaganda Ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, arī pamudināt cilvēkus uz noteiktu rīcību.
mutulis Ieapaļas formas gāzes, tvaiku, dūmu u. tml. kopums, kas griezdamies pārvietojas uz augšu.
kaudze Iebērtas, ievietotas beramas vielas, produkta u. tml. daudzums, kas veido pacēlumu pāri trauka, tilpes malām.
vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
noārdīt Iedarbojoties (uz vielām, audiem u. tml.), iznīcināt vai pārveidot (tos).
pārdēstīt Iedēstīt citā vietā; pārstādīt (1).
sarkanā līnija iedomāta robeža (piem., uzskatos, rīcībā), kuru nedrīkst pārkāpt.
zvaigžņu slimība iedomība, savu spēju pārvērtēšana.
ieskapēt Iedot, pārdot u. tml. (kādam, piem., ko nekvalitatīvu, nelietderīgu).
nogrimt sevī iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos.
gēns Iedzimtības faktoru materiālā vienība, kas, pārejot no vecākiem uz pēcnācējiem, nosaka jaunā organisma īpašības.
migrācija Iedzīvotāju pārvietošanās, pārcelšanās (uz citu teritoriju, vietu).
raznočinci Iedzīvotāju slānis (Krievijā 18. gs. beigās un 19. gs.), kas sastāvēja no dažādu kārtu cilvēkiem (tirgotājiem, trūcīgās muižniecības pārstāvjiem, garīdzniecības, sīkpilsoņiem u. tml.).
deportācija Iedzīvotāju vai iebraucēju piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
kaplete Iegarena, ar īpašu apvalku pārklāta tablete.
nūjiņa Iegarenas formas pārtikas produkts.
apkāre Iegarens, pārvietojams koka līstīšu ietvars bišu šūnām.
nirt Iegremdēties ūdenī un pārvietoties pa to.
pagrimt Iegrimt (ūdenī) tā, ka (tas) nesedz, pārņem; daļēji iegrimt.
izkrist Iegūstot nepietiekamu novērtējumu, nenokārtot (eksāmenu, pārbaudījumu u. tml.); netikt virzītam tālāk (piem., konkursā, skatē).
dedzināt Iegūt ar sauso pārtvaici.
izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) – parasti par ķermeņa daļām.
apaugt ar mantu iegūt pārāk daudz (bieži nevajadzīgu) priekšmetu, lietu.
nākt pie pārliecības iegūt pārliecību.
nokaut Iegūt pārsvaru (galda spēlē), novācot, noņemot (pretinieka kauliņu, šaha figūru u. tml.); nosist.
nokaut Iegūt pārsvaru (kāršu spēlē), izspēlējot savu (vērtīgāko) kārti; nosist.
dabūt savās rokās iegūt savā īpašumā, pārziņā.
pārņemt savās rokās Iegūt skaitlisku pārsvaru (kādā darbības jomā).
uzkundzēties Iegūt varu, ietekmi (pār kādu); pakļaut savai gribai, ietekmei.
uzkundzēties Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.).
sagrābt Iegūt, pārņemt (varu) politiskā, bruņotā cīņā.
iespīlēt Ieģērbt (parasti pārāk šaurā apģērbā).
iespīlēties Ieģērbties (parasti pārāk šaurā apģērbā).
sedulka Iejūga sastāvdaļa – ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
saprast Iejusties kāda pārdzīvojumos, domāšanas, uztveres veidā.
vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
slīdlente Iekārta (kā) pārvietošanai – kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
ventilators Iekārta gaisa un gāzu pārvietošanai, mākslīgas gaisa plūsmas radīšanai, arī beramu materiālu transportēšanai.
radiotelegrāfs Iekārta informācijas pārraidei ar radioviļņiem.
raidiekārta Iekārta informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
fakss Iekārta informācijas pārsūtīšanai vizuālā veidā, izmantojot tālruņu sakaru līnijas.
radiouztvērējs Iekārta noteiktu radioviļņu uztveršanai un pārveidošanai skaņās.
signāliekārta Iekārta signālu (1) radīšanai un pārraidei.
termoelektroģenerators Iekārta siltuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
monitors Iekārta televīzijas studijā, ar kuru kontrolē pārraidāmā attēla kvalitāti vai izvēlas raidīšanai noteiktas kameras fiksētu attēlu.
raidītājs Iekārta, ierīce informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
pūtējs Iekārta, ierīce, kas pūš gaisu vai ar gaisa plūsmu pārvieto (ko).
radioraidītājs Iekārta, kas paredzēta radioraidījumu pārraidīšanai.
kondensators Iekārta, kurā notiek vielas pāreja no gāzveida agregātstāvokļa (tvaika) šķidrā vai cietā stāvoklī.
apakšstacija Iekārta, kurā pārveido saražoto augstsprieguma strāvu atbilstoši patērētāju vajadzībām; vieta, celtne, kur uzstādīta šāda iekārta.
tvaika katls iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālo mehānisko vai siltuma enerģiju.
kompresors Iekārtas gāzes, gāzu maisījuma saspiešanai un pārvietošanai.
radiostacija Iekārtu komplekss informācijas uztveršanai un pārraidīšanai, izmantojot radioviļņus; informācijas pārraidīšana ar šāda iekārtu kompleksa palīdzību.
siltumelektrostacija Iekārtu un būvju komplekss, kur siltuma enerģiju, ko iegūst, sadedzinot kurināmo, pārvērš elektroenerģijā; termoelektrostacija.
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru realizēšanai, kā arī radio un televīzijas programmu pārraidei.
pārblīvēt Iekļaut, ietvert (ko) pārāk lielā daudzumā.
pārsātināt Iekļaut, ietvert (kur) pārāk lielā daudzumā.
sakonservēt Iekonservēt (pārtikas produktus) lielākā daudzumā uzglabāšanai; iekonservēt (kā lielāku daudzumu).
autokārs Iekšdedzes motora darbināti ratiņi ar kravas platformu kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju brīvi pārvietoties, kustēties.
apgūt Iemācīties un pilnībā pārzināt (piem., profesiju, specialitāti); mācoties, vingrināties iegūt (māku, iemaņas).
iekvēloties Iemirdzēties pārdzīvojumā (par acīm, skatienu).
iedegties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm); parādīties (acīs).
pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka kustību (pa šo ceļu).
okupēt Ieņemt (citas valsts teritoriju) ar bruņotu spēku un ieviest tajā savu pārvaldību.
pārsprāgt Ieplīst, rasties plaisai (kam briestot, pārgatavojoties u. tml.).
programma Iepriekš izstrādāts darbības vai pasākumu vispārīgais, principiālais plāns ilgākam laikposmam.
randiņš Iepriekš norunāta satikšanās (parasti starp diviem pretēja dzimuma pārstāvjiem).
aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta rīcība, darbības veids, arī paņēmienu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
pārvietot Ierādot (citas telpas), pārcelt (ko) uz citu vietu.
nosebot Ierasties (kur) vēlāk, nekā paredzēts, noteikts, vai neierasties vispār; nokavēt.
ieceļot Ierasties uz dzīvi, pārceļojot no citurienes.
birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma; ierēdņu kopums šādā sistēmā.
sajūgs Ierīce (automašīnā, traktorā), kas savieno dzinēju ar pārnesuma kārbu un dzenošajiem riteņiem.
transportierīce Ierīce (kā) pārvietošanai, pārvadāšanai.
nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) slimnieku, ievainoto vai mirušo pārnešanai guļus stāvoklī.
nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar četriem rokturiem), kas paredzēta (kā) pārnešanai.
kauss Ierīce (zemes darbu, kraušanas u. tml. mašīnām) grunts, beramu materiālu, priekšmetu satveršanai, pārvietošanai.
mikrofons Ierīce akustisku svārstību pārvēršanai elektriskās svārstībās skaņas pastiprināšanas, pārraidīšanas, ierakstīšanas vai mērīšanas nolūkos.
staigulis Ierīce ar riteņiem, kas ļauj stāvus pārvietoties bērniem, kuri vēl neprot staigāt.
uztvērējierīce Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai; uztvērējs (1).
uztvērējs Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai.
celtnis Ierīce kravas pacelšanai un pārvietošanai.
dzirnavas Ierīce labības pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
televīzijas kamera ierīce optiskā attēla pārvēršanai elektriskā attēla signālā.
pārtraucējs Ierīce periodiskai elektriskās strāvas pārtraukšanai un atjaunošanai elektriskajā ķēdē.
izotopiskais ģenerators ierīce radioaktīvo izotopu sabrukšanas enerģijas pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
sadalītājs Ierīce regulējamai (kā, piem., materiālu, produktu) padevei uz pārstrādes iekārtām, transportierīcēm, lopu ēdināšanas vietām u. tml.
modulators Ierīce signāla pārveidošanai modulētā signālā.
signālierīce Ierīce signālu (1) radīšanai un pārraidei.
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai.
telefons Ierīce skaņas signālu uztveršanai un pārraidei; telefona aparāts.
ģenerators Ierīce vai iekārta, kas ražo (piem., elektroenerģiju, gāzi) vai viena veida enerģiju pārveido citā.
informators Ierīce, aparāts, kas sniedz vai pārraida informāciju.
skaļrunis Ierīce, ar ko elektriskās svārstības pārvērš akustiskajās svārstībās.
kontaktdakša Ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus.
spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
reverss Ierīce, detaļa, ar kuru pārslēdz (kā) darbību pretējā virzienā.
sprosts Ierīce, detaļa, veidojums (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās u. tml. novēršanai.
noslēgs Ierīce, iekārta (kā pieplūdes, plūsmas u. tml.) noslēgšanai, pārtraukšanai.
sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, piem., šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
skeneris Ierīce, kas caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes.
modems Ierīce, kas ciparu signālu formā uzglabāto informāciju pārveido analogajos signālos, kā arī saņemtos analogos signālus – ciparu signālos.
modifikators Ierīce, kas koriģē, pārveido (kā) darbību.
palīgierīce Ierīce, kas paredzēta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pārvietošanās u. c. funkciju nodrošināšanai.
drošinātājs Ierīce, kas pārtrauc elektrisko ķēdi īsslēgumā, pārslodzē.
vagona bukse ierīce, kas vagona svaru pārnes uz riteņpāra ass kakliņiem, kā arī ierobežo vagona sānnovirzi.
fotoelements Ierīce, kas, izmantojot fotoefektu, optisko starojumu pārvērš elektriskajā enerģijā.
eskalators Ierīce, ko izmanto cilvēku pārvietošanai sabiedriskās vietās – augšup vai lejup slīdošas kāpnes.
transformators Ierīce, ko izmanto kustības enerģijas pārveidošanai un pārnešanai.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
šķūre Ierīce, mehānisms, arī rīks, piem., sniega tīrīšanai, zemes virskārtas līdzināšanai, pārvietošanai bīdot, stumjot.
lidaparāts Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties lidojot.
devējs Ierīces daļa, kas uztver kādus procesus, signālus un pārraida tos citām ierīces daļām.
apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
elektriskā ķēde ierīču kopums, kas paredzēts elektriskās enerģijas iegūšanai, pārvadei ar vadu palīdzību, sadalei, pārveidošanai vajadzīgajos enerģijas veidos.
trakts Ierīču, iekārtu u. tml. kopums (kā) pārvadīšanai, pārvietošanai.
ieziepēt Ierīvēt, ieziest ar ziepēm, pārklāt ar ziepju putām.
saistīt Ierobežot vai atņemt iespēju (kādam) brīvi kustēties, pārvietoties.
iebrakšķēties Iesākt brakšķēt un pārstāt.
iebrikšķēties Iesākt brikšķēt un pārstāt brikšķēt.
iebrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un pārstāt brīkšķēt.
ieburkšķēties Iesākt burkšķēt un pārstāt.
iečabēties Iesākt čabēt un pārstāt.
iečabināties Iesākt čabināties un pārstāt.
iečaukstēties Iesākt čaukstēt un pārstāt.
iečīkstēties Iesākt čīkstēt un pārstāt.
iečirkstēties Iesākt čirkstēt un pārstāt.
iečurkstēties Iesākt čurkstēt un pārstāt.
iedīkties Iesākt dīkt un pārstāt (parasti par dažiem kukaiņiem).
iedrebēties Iesākt drebēt un pārstāt; īsu brīdi drebēt.
noducināt Iesākt ducināt un pārstāt ducināt.
ieducināties Iesākt ducināt un pārstāt.
ieelsoties Iesākt elsot; iesākt elsot un pārstāt.
ieelsties Iesākt elst; iesākt elst un pārstāt.
iegārgties Iesākt gārgt un pārstāt.
nogaudot Iesākt gaudot un pārstāt gaudot.
iegrabēties Iesākt grabēt un pārstāt.
iegrabināties Iesākt grabināties un pārstāt.
iegrandēties Iesākt grandīt un pārstāt.
iegrauties Iesākt graut [2] un pārstāt.
iegurkstēties Iesākt gurkstēt un pārstāt.
ieklabināties Iesākt klabināt un pārstāt.
ieklauvēties Iesākt klauvēt un pārstāt.
ieklepoties Iesākt klepot un pārstāt.
ieknakšķēties Iesākt knakšķēt un pārstāt.
ieknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un pārstāt.
ieknikšķēties Iesākt knikšķēt un pārstāt.
iekņudēties Iesākt kņudēt un pārstāt.
iekrakstēties Iesākt krakstēt un pārstāt.
iekrakšķēties Iesākt krakšķēt un pārstāt.
iekrākties Iesākt krākt un pārstāt (par cilvēku).
iekraukšķēties Iesākt kraukšķēt un pārstāt.
iekrekstēties Iesākt krekstēt un pārstāt.
iekrekšķēties Iesākt krekšķēt un pārstāt.
iekrikšķēties Iesākt krikšķēt un pārstāt.
iekustēties Iesākt kustēties; iesākt kustēties un pārstāt (par priekšmetiem).
iekutēties Iesākt kutēt un pārstāt.
nolamāties Iesākt lamāties un pārstāt lamāties.
nolīņāt Iesākt līņāt un pārstāt līņāt.
ieniezēties Iesākt niezēt un pārstāt.
ieņirkšķēties Iesākt ņirkšķēt un pārstāt.
iepakšķēties Iesākt pakšķēt un pārstāt.
noparkšķēt Iesākt parkšķēt un pārstāt parkšķēt.
nopīkstēt Iesākt pīkstēt un pārstāt pīkstēt (piem., par ierīcēm).
iepīkstēties Iesākt pīkstēt un pārstāt.
ieplīkšķēties Iesākt plīkšķēt un pārstāt.
ieplīst Iesākt plīst, rasties plaisai, bojājumam; vietumis pārplīst.
ieplunkšķēties Iesākt plunkšķēt un pārstāt.
iepukšķēties Iesākt pukšķēt un pārstāt.
iesmilkstēties Iesākt radīt augstas, stieptas skaņas; iesākt radīt šādas skaņas un pārstāt.
iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un pārstāt.
iegaudoties Iesākt radīt stieptas, svelpjošas skaņas (piem., par vēju); iesākt radīt šādas skaņas un pārstāt.
ieraudāties Iesākt raudāt un pārstāt.
norībēt Iesākt rībēt un pārstāt rībēt.
ierībēties Iesākt rībēt un pārstāt.
ierūkties Iesākt rūkt un pārstāt (par parādībām dabā).
norūkt Iesākt rūkt un pārstāt rūkt (par pērkonu).
ieskanēties Iesākt skanēt; iesākt skanēt un pārstāt.
ieskrabināties Iesākt skrabināties un pārstāt.
ieskrapstēties Iesākt skrapstēt un pārstāt.
ieskribināties Iesākt skribināties un pārstāt.
ieķiķināties Iesākt smieties īsiem, paklusiem smiekliem un pārstāt.
iesmieties Iesākt smieties un pārstāt.
iesparkšķēties Iesākt sparkšķēt un pārstāt.
iespindzēties Iesākt spindzēt; iesākt spindzēt un pārstāt.
iesprakstēties Iesākt sprakstēt un pārstāt.
iesprakšķēties Iesākt sprakšķēt un pārstāt.
iesprausloties Iesākt sprauslot un pārstāt.
iestrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un pārstāt.
iesvilpoties Iesākt svilpot; iesākt svilpot un pārstāt.
iesvilpties Iesākt svilpt un pārstāt.
iešalkties Iesākt šalkt; iesākt šalkt un pārstāt.
iešķelt Iesākt šķelt, bet nepāršķelt.
iešķindēties Iesākt šķindēt un pārstāt.
iešļakstēties Iesākt šļakstēt un pārstāt.
iešņakstēties Iesākt šņakstēt un pārstāt.
iešņākties Iesākt šņākt un pārstāt.
iešņirkstēties Iesākt šņirkstēt un pārstāt.
iešņukstēties Iesākt šņukstēt un pārstāt.
iešvīkstēties Iesākt švīkstēt un pārstāt.
iešvirkstēties Iesākt švirkstēt un pārstāt.
ietarkšķēties Iesākt tarkšķēt; iesākt tarkšķēt un pārstāt.
ietaurēties Iesākt taurēt un pārstāt.
ietinkšķēties Iesākt tinkšķēt un pārstāt.
ietirkšķēties Iesākt tirkšķēt un pārstāt.
ietrīcēties Iesākt trīcēt un pārstāt; īsu brīdi trīcēt; iedrebēties.
ietrinkšķēties Iesākt trinkšķēt un pārstāt.
ietrīsuļoties Iesākt trīsuļot; iesākt trīsuļot un pārstāt.
iezvanīties Iesākt zvanīt un pārstāt.
iežagoties Iesākt žagoties un pārstāt.
atblāzma Iespaids, ietekme (ne pārāk spēcīga).
plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā u. c. jomās.
opcija Iespēja noteiktā laikā pirkt vai pārdot (piem., vērtspapīrus) pēc iepriekš paredzētās cenas.
spēks Iespēja, vara (piem., ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
litogrāfija Iespieduma tehnika grafikā un poligrāfijā – attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas kaļķakmens plāksnes.
stacija Iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai ar automobiļiem, ūdenstransportlīdzekļiem.
pārstāvniecība Iestāde, institūcija, kas pārstāv (valsts, uzņēmuma u. tml.) intereses citā valstī vai starptautiskā organizācijā.
pārstāvniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kas pārstāv kādas teritorijas iedzīvotāju intereses citā iestādē, institūcijā, organizācijā; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
radiokomiteja Iestāde, kas (padomju laikā) organizēja un vadīja radioraidījumu sagatavošanu, kontrolēja to saturu, kvalitāti, nodrošināja radioraidījumu pārraidi.
radio Iestāde, kas nodarbojas ar informācijas, mūzikas u. tml. pārraižu veidošanu un raidīšanu ar radioviļņiem; radiofons.
radiofons Iestāde, kas nodarbojas ar radio pārraižu veidošanu un pārraidīšanu; radio (1).
kontrole Iestāde, kas veic uzraudzības un pārbaudes darbu.
aptieka Iestāde, kur pārdod ārstniecības līdzekļus, kā arī izgatavo zāles pēc individuālām receptēm; telpa, kur atrodas šāda iestāde.
izplatītājs Iestāde, organizācija, kas nodrošina (kā) izplatīšanu, pārdošanu.
studija Iestāde, uzņēmums, kas gatavo radio pārraides, televīzijas pārraides, kinofilmas.
pašpārvalde Iestādes, organizācijas u. tml. tiesības patstāvīgi izlemt savus pārvaldes jautājumus, šo tiesību realizēšana.
kadru daļa iestādes, uzņēmuma daļa, kas padomju iekārtas laikā pārzināja darbinieku pieņemšanu, atbrīvošanu (mūsdienās – personāldaļa).
iestāju pārbaudījumi iestājpārbaudījumi.
iemest Iestarpināt (kādu vārdu), ierunāties (parasti, kādu pārtraucot).
nogulties Iestāties (kur, pār ko u. tml.).
iekļūt Iestāties (kur), iegūt tiesības (kur) piedalīties, parasti pārvarot grūtības, šķēršļus.
inspekcija Iestāžu, uzņēmumu u. tml. pārbaude, kontrole; arī (kā) apskate.
šķērsot Iet, braukt (kam) šķērsām pāri.
klidzināt Iet, pārvietoties, radot īsu, skanīgu troksni.
pārslēdzējs Ietaise kādas iekārtas, ierīces darbības režīma maiņai; pārslēgs.
iedvest Ietekmējot, pārliecinot panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme).
locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa rakstura, personības īpašības; mainīt, grozīt (ko).
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē, padomju iekārtā), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
leģislatūra Ievēlētās pārstāvnieciskas institūcijas (piem., parlamenta) vai vēlētas amatpersonas (piem., prezidenta) pilnvaru laiks, ar likumu noteiktais darbības periods.
vecajie Ievēlēti (kādas kopienas, cilvēku grupas u. tml.) pārstāvji.
delegāts Ievēlēts vai iecelts kādas valsts, kolektīva vai iestādes pilnvarots pārstāvis; delegācijas loceklis.
pašvaldība Ievēlētu pārstāvības un izpildu iestāžu institūcija vietēja mēroga saimniecisko un vietējo iedzīvotāju sociālo jautājumu risināšanai.
pavērsiens Ievērojama, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piem., kā norisē, gaitā, attīstībā).
ārpus konkurences ievērojami pārāks par visiem citiem.
deformēt Ievērojami pārveidot, kropļot (kā formu).
plejāde Ievērojamu kādas nozares, profesijas u. tml. pārstāvju kopums.
pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību; pārveidot (1).
iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
pārvilkt Iezīmēt (piem., līniju, svītru) pāri (kam), pār (ko).
indivīds Ikviens patstāvīgi eksistējošs dzīvs organisms, īpatnis, kādas bioloģiskas sugas pārstāvis.
nocīnīties Ilgāku laiku aktīvi cīnīties, darboties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
izcilāt Ilgāku laiku daudz cilāt; cilājot aplūkot un pārbaudīt.
nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot, glabāt (sevī) un neizpaust (jūtas, domas).
iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piem., domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
izsmelgties Ilgāku laiku smelgt un pārstāt.
mīcīties Ilgāku laiku uzturēties, arī pārvietoties nelielā platībā; mīdīties.
ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet vārāmajā produktā.
izmīcīties Ilgāku laiku, ar grūtībām iet, pārvietoties (pa staignu vietu).
izkaulēties Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti ko pērkot, pārdodot).
izspārdīties Ilgāku laiku, daudz spārdīties.
nojāt Ilgāku laiku, pārāk daudz jājot, nomocīt (zirgu).
gaist Ilgi nepastāvēt, pamazām zust, pārstāt būt.
runas plūdi ilgstoša, nepārtraukta runa.
smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt.
šķinda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt; šķindoņa.
sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums, kas dzirdams kam sanot.
švīkas Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt; švīkstoņa.
šalkas Ilgstošu, nepārtrauktu dabas skaņu kopums --> šalkt; šalkoņa.
žūžas Ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopums, ko rada, piem., vējš, koku zari vējā; liegi, lēni šūpojošas kustības, ko rada, piem., vējš, viļņi.
šalkoņa Ilgstošu, nepārtrauku dabas skaņu kopums --> šalkt; šalkas (1).
zelēt Ilgu laiku runāt (par ko, arī par kādu), pārspriest (ko).
impresionists Impresionisma pārstāvis.
mušmire Indīga sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un gaišas pārslas uz cepurītes.
hinduisms Indijas nacionālā reliģija, kurā tic cilvēka pārdzimšanai un vairākiem dieviem.
sikhisms Indijas nacionālā reliģija, kurā tic vienam dievam un karmai un pārdzimšanai.
leišmanioze Infekcijas slimība, ko pārnēsā moskīti un kas izraisa ādas un iekšējo orgānu bojājumus.
malārija Infekcijas slimība, kuras ierosinātāju pārnēsā īpaši odi un kurai raksturīgas periodiskas drudža lēkmes.
transmisīvās slimības infekcijas slimības, ko pārnēsā asinssūcēji kukaiņi, ērces.
televīzija Informācija, attēlu kopums, ko pārraida televīzijas tīklā; televīzijas raidījums, televīzijas pārraide.
signāls Informācijas materiālais izteicējs un pārnesējs sakaru un vadības sistēmās; zīme (kādas ziņas, informācijas) pārraidīšanai.
optiskais telegrāfs informācijas pārraides ierīce lielos attālumos, izmantojot speciālus kodētus optiskos signālus.
Konstitucionālā tiesa institūcija, kas veic likumu u. c. normatīvo aktu un tiesisko darbību pārbaudi, lai konstatētu to atbilstību konstitūcijai.
pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana; domas, atziņas, kas radušās šādā intelektuālā darbībā.
sprostuguns Intensīva apšaude (kādā joslā), lai kavētu pretinieka pārvietošanos, atsistu uzbrukumu.
turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
interfrontists Interfrontes pārstāvis.
interneta telefonija interneta izmantošana balss pārraidei.
tīmeklis Interneta serveru sistēma, kas pārsūta īpaši formatētus dokumentus.
intuitīvists Intuitīvisma pārstāvis, piekritējs.
inventarizācija Inventāra, īpašumu faktiskā stāvokļa pārbaude un attiecīgo sarakstu vai aprakstu veidošana.
tilts Inženiertehniska būve ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piem., upēm, gravām, ceļiem).
tehnokrātija Inženiertehniskās inteliģences un pārvaldīšanas speciālistu (tehnokrātu) kopums.
tehnokrāts Inženiertehniskās inteliģences un pārvaldīšanas speciālistu slāņa pārstāvis.
leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka vienība (hitleriskās Vācijas armijā).
optiskā šķiedra īpaša gaismu caurlaidīga materiāla šķiedra gaismas impulsu pārraidei.
bagāžnieks Īpaša palīgkonstrukcija bagāžas pārvadāšanai.
nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piem., banknote, monēta).
zobs Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piem., zobratos, zobstieņos); īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.
ģērbtuve Īpaša telpa, kur pārģērbties (piem., darbam, sporta nodarbībām).
prāmis Īpašas konstrukcijas kuģis pasažieru un transporta līdzekļu pārcelšanai pāri ūdenstilpēm vietās, kur nav tilta, vai pārvadāšanai pa jūru.
eksteritorialitāte Īpašas tiesības un privilēģijas, ko valstis savstarpēji piešķir viena otras diplomātiskajām pārstāvniecībām un to darbiniekiem, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
suns pavadonis īpaši apmācīts suns, kurš pavada vājredzīgu vai neredzīgu cilvēku, palīdzot viņam, piem., orientēties telpā, pārvietoties apkārtnē.
radiostudija Īpaši aprīkota telpa, no kuras pārraida radioraidījumus.
karabāze Īpaši iekārtota teritorija, kur novietots karaspēks, militārās iestādes, ieroči, munīcija, pārtika un citi krājumi lielu armijas vienību apgādei.
palīglīdzeklis Īpaši izgatavota lieta, kas paredzēta pārvietošanās u. tml. funkciju nodrošināšanai.
bērnu sēdeklis īpaši izveidots krēsliņš ar atsevišķām drošības jostām, atzveltni un roku balstiem, kas piestiprināms pie automašīnas sēdekļa un ir paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai automašīnā.
platīna disks īpaši izveidots platīna disks, kurā ir slavena dziedātāja vai grupas izcilākie ieraksti, kas pārdoti lielā tirāžā.
indigo bērns īpaši jutīgs bērns, kas pasauli uztver citādāk nekā pārējie.
sviestpapīrs Īpaši pagatavots papīrs sviesta un citu pārtikas produktu (piem., marmelādes) iesaiņošanai; arī pergamentpapīrs.
maģija Īpaši vārdi un noteiktas darbības, ar ko var izraisīt pārdabisku spēku ietekmi par labu vai par ļaunu kādam; buršana.
priekšrocība Īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem; pārākums, pārsvars.
vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla māksliniecisko vispārinājumu tajā.
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā, skaņdarbā, tēlotājas mākslas darbā).
pauspapīrs Īpašs caurspīdīgs papīrs rasējumu vai zīmējumu kopēšanai, pārvilkšanai.
mājsēde Īpašs pārvietošanās ierobežojums – prasība nepamest dzīvesvietu noteiktā laikā.
virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem maziem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
rakņāt Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā).
pārirties Iroties pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārairēties.
kapzeķes Īsas zeķes, kas aptver kājas pēdu un sniedzas nedaudz pāri potītei; īszeķes.
ievaicāties Īsi pajautāt (piem., pārtraucot klusēšanu); iejautāties.
ieskicēt Īsi, vispārīgi aplūkot, aprakstīt.
efemers Īslaicīgs, ātri pārejošs.
halālpārtika Islāma noteikumiem atbilstoša pārtika.
islāmticīgais Islāma reliģijas pārstāvis, praktizētājs.
CV Īss pārskats par iegūto izglītību, profesiju, darba pieredzi, ko iesniedz darba devējam; dzīves apraksts.
pārskrējiens Īss, virspusējs pārskats.
dabūt cauri īstenot (ar grūtībām, pārvarot šķēršļus).
turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.).
nobaukšķēt Īsu brīdi baukšķēt un pārstāt baukšķēt.
nobaurot Īsu brīdi baurot un pārstāt baurot; nobauroties.
nobauroties Īsu brīdi baurot un pārstāt baurot.
saberzēt Īsu brīdi berzēt un pārstāt berzēt.
noblarkšķēt Īsu brīdi blarkšķēt un pārstāt blarkšķēt.
noblaukšķēt Īsu brīdi blaukšķēt un pārstāt blaukšķēt.
noblāvot Īsu brīdi blāvot un pārstāt blāvot.
noblāzmot Īsu brīdi blāzmot un pārstāt blāzmot.
noblīkšķēt Īsu brīdi blīkšķēt un pārstāt blīkšķēt.
nobrakšķēt Īsu brīdi brakšķēt un pārstāt brakšķēt.
nobrēkties Īsu brīdi brēkt, kliegt un pārstāt brēkt, kliegt (par dzīvniekiem).
nobrikšķēt Īsu brīdi brikšķēt un pārstāt brikšķēt.
nobrīkšķēt Īsu brīdi brīkšķēt un pārstāt brīkšķēt.
nobubināt Īsu brīdi bubināt un pārstāt bubināt (par zirgu).
nobūkšķēt Īsu brīdi būkšķēt un pārstāt būkšķēt.
nobūkšķināt Īsu brīdi būkšķināt un pārstāt būkšķināt.
noburbuļot Īsu brīdi burbuļot un pārstāt burbuļot.
uzliesmot Īsu brīdi būt ļoti spožam (piemēram, pārdzīvojumā); īsu brīdi spēji izpausties (piemēram, sejā) – par pārdzīvojumu.
norēgoties Īsu brīdi būt neskaidri saskatāmam; īsu brīdi rēgoties un pārstāt rēgoties.
nočabēt Īsu brīdi čabēt un pārstāt čabēt.
nočāpstināt Īsu brīdi čāpstināt un pārstāt čāpstināt.
nočaukstēt Īsu brīdi čaukstēt un pārstāt čaukstēt.
nočaukstināt Īsu brīdi čaukstināt un pārstāt čaukstināt.
nočerkstēt Īsu brīdi čerkstēt un pārstāt čerkstēt.
nočiepstēt Īsu brīdi čiepstēt un pārstāt čiepstēt.
nočīkstēt Īsu brīdi čīkstēt un pārstāt čīkstēt (par priekšmetiem, kuri beržas gar ko).
nočīkstināt Īsu brīdi čīkstināt un pārstāt čīkstināt.
nočirkstēt Īsu brīdi čirkstēt un pārstāt čirkstēt.
nočivināt Īsu brīdi čivināt un pārstāt čivināt (par putniem).
nočūkstēt Īsu brīdi čūkstēt un pārstāt čūkstēt.
nočurkstēt Īsu brīdi čurkstēt un pārstāt čurkstēt.
nodārdēt Īsu brīdi dārdēt un pārstāt dārdēt.
nodārdināt Īsu brīdi dārdināt un pārstāt dārdināt.
nodimdēt Īsu brīdi dimdēt un pārstāt dimdēt.
nodimdināt Īsu brīdi dimdināt un pārstāt dimdināt.
nodipēt Īsu brīdi dipēt un pārstāt dipēt.
nodrebēt Īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt; notrīcēt.
nodrebināties Īsu brīdi drebināties un pārstāt drebināties.
nodūdot Īsu brīdi dūdot un pārstāt dūdot (par baložiem).
nodūkt Īsu brīdi dūkt un pārstāt dūkt.
nodzirksteļot Īsu brīdi dzirksteļot un pārstāt dzirksteļot.
nodzirkstēt Īsu brīdi dzirkstēt un pārstāt dzirkstēt.
nodzirkstīt Īsu brīdi dzirkstīt un pārstāt dzirkstīt.
nodžinkstēt Īsu brīdi džinkstēt un pārstāt džinkstēt.
noelsties Īsu brīdi elst un pārstāt elst.
nogārgties Īsu brīdi gārgt un pārstāt gārgt.
nograbēt Īsu brīdi grabēt un pārstāt grabēt.
nograbināt Īsu brīdi grabināt un pārstāt grabināt.
nogriezties Īsu brīdi griezties un pārstāt griezties (piem., par dūmiem, smiltīm).
nogrozīties Īsu brīdi grozīties un pārstāt grozīties.
nogurkstēt Īsu brīdi gurkstēt un pārstāt gurkstēt.
noklabēt Īsu brīdi klabēt un pārstāt klabēt.
noklabināt Īsu brīdi klabināt un pārstāt klabināt.
nokladzināt Īsu brīdi kladzināt un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
noklakšķēt Īsu brīdi klakšķēt un pārstāt klakšķēt.
noklakšķināt Īsu brīdi klakšķināt un pārstāt klakšķināt.
noklaudzēt Īsu brīdi klaudzēt un pārstāt klaudzēt.
noklikšķēt Īsu brīdi klikšķēt un pārstāt klikšķēt.
noklinkšķēt Īsu brīdi klinkšķēt un pārstāt klinkšķēt.
noklukstēt Īsu brīdi klukstēt un pārstāt klukstēt.
noklunkšķēt Īsu brīdi klunkšķēt un pārstāt klunkšķēt.
noknakšķināt Īsu brīdi knakšķināt un pārstāt knakšķināt.
noknaukšķēt Īsu brīdi knaukšķēt un pārstāt knaukšķēt.
noknikšķināt Īsu brīdi knikšķināt un pārstāt knikšķināt.
nokrekšķēties Īsu brīdi krekšķēt un pārstāt krekšķēt; nokrekšķēt.
nokrekšķēt Īsu brīdi krekšķēt un pārstāt krekšķēt; nokrekšķēties.
nokrekšķināt Īsu brīdi krekšķināt un pārstāt krekšķināt.
nokrekšķināties Īsu brīdi krekšķināt un pārstāt krekšķināt.
nokrikšķēt Īsu brīdi krikšķēt un pārstāt krikšķēt.
nokunkstēt Īsu brīdi kunkstēt un pārstāt kunkstēt.
nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (par dūmiem, putekļiem, smiltīm u. tml.).
nokurkstēt Īsu brīdi kurkstēt un pārstāt kurkstēt.
nokustēties Īsu brīdi kustēties un pārstāt kustēties.
nokustināt Īsu brīdi kustināt un pārstāt kustināt; pakustināt.
nokutēt Īsu brīdi kutēt un pārstāt kutēt.
nokviekties Īsu brīdi kviekt un pārstāt kviekt.
noķērkt Īsu brīdi ķērkt un pārstāt ķērkt (par dažiem putniem).
noķiķināt Īsu brīdi ķiķināt un pārstāt ķiķināt.
nolīgoties Īsu brīdi līgoties un pārstāt līgoties.
noluncināt Īsu brīdi luncināt un pārstāt luncināt.
noļodzīties Īsu brīdi ļodzīties un pārstāt ļodzīties.
nomauties Īsu brīdi maut un pārstāt maut (par govi).
nomirdzēt Īsu brīdi mirdzēt un pārstāt mirdzēt.
nomirgot Īsu brīdi mirgot un pārstāt mirgot.
noņerkstēt Īsu brīdi ņerkstēt un pārstāt ņerkstēt (par dzīvniekiem).
nopakšķēt Īsu brīdi pakšķēt un pārstāt pakšķēt.
pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam, pamanāmam (par ko tādu, kas kustas, pārvietojas vai kam strauji virzās garām).
nopēkšķināt Īsu brīdi pēkšķināt un pārstāt pēkšķināt.
noplandēt Īsu brīdi plandēt un pārstāt plandēt.
noplandīt Īsu brīdi plandīt un pārstāt plandīt (ko).
noplandīt Īsu brīdi plandīt, plandīties un pārstāt plandīt, plandīties.
noplaukšķēt Īsu brīdi plaukšķēt un pārstāt plaukšķēt.
noplīkšķēt Īsu brīdi plīkšķēt un pārstāt plīkšķēt.
nopliukšķēt Īsu brīdi pliukšķēt un pārstāt pliukšķēt.
noplīvot Īsu brīdi plīvot un pārstāt plīvot.
noplunkšķināt Īsu brīdi plunkšķināt un pārstāt plunkšķināt.
noputēt Īsu brīdi putēt un pārstāt putēt.
norēkt Īsu brīdi rēkt un pārstāt rēkt (par dzīvniekiem).
norēkties Īsu brīdi rēkt un pārstāt rēkt (par dzīvniekiem).
norūkt Īsu brīdi rūkt un pārstāt rūkt (par dzīvniekiem).
norūkt Īsu brīdi rūkt un pārstāt rūkt (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
nosirdīties Īsu brīdi sirdīties un pārstāt sirdīties; nodusmoties.
nosmaidīt Īsu brīdi smaidīt un pārstāt smaidīt.
nosmīkņāt Īsu brīdi smīkņāt un pārstāt smīkņāt.
nosmilkstēt Īsu brīdi smilkstēt un pārstāt smilkstēt.
nospīdēt Īsu brīdi spīdēt un pārstāt spīdēt.
nospindzēt Īsu brīdi spindzēt un pārstāt spindzēt.
nosprakstēt Īsu brīdi sprakstēt un pārstāt sprakstēt.
nosprakšķēt Īsu brīdi sprakšķēt un pārstāt sprakšķēt.
nosprauslāties Īsu brīdi sprauslāt un pārstāt sprauslāt.
nostenēties Īsu brīdi stenēt un pārstāt stenēt.
nosvilpties Īsu brīdi svilpt un pārstāt svilpt; nosvilpt (1).
nosvilpt Īsu brīdi svilpt un pārstāt svilpt.
nošķendēties Īsu brīdi šķendēties un pārstāt šķendēties.
nošķindēt Īsu brīdi šķindēt un pārstāt šķindēt.
nošķindināt Īsu brīdi šķindināt un pārstāt šķindināt.
nošņakstināt Īsu brīdi šņakstināt un pārstāt šņakstināt.
nošņākties Īsu brīdi šņākt un pārstāt šņākt (par dzīvniekiem).
nošņirkstēt Īsu brīdi šņirkstēt un pārstāt šņirkstēt.
nošņirkstināt Īsu brīdi šņirkstināt un pārstāt šņirkstināt.
nošūpot Īsu brīdi šūpot un pārstāt šūpot.
nošūpoties Īsu brīdi šūpoties un pārstāt šūpoties.
nošvīkstēt Īsu brīdi švīkstēt un pārstāt švīkstēt.
nošvirkstēt Īsu brīdi švirkstēt un pārstāt švirkstēt.
nošvirkstināt Īsu brīdi švirkstināt un pārstāt švirkstināt.
notarkšķēt Īsu brīdi tarkšķēt un pārstāt tarkšķēt.
notikšķēt Īsu brīdi tikšķēt un pārstāt tikšķēt.
notinkšķēt Īsu brīdi tinkšķēt un pārstāt tinkšķēt.
notirināt Īsu brīdi tirināt un pārstāt tirināt.
notirkšķēt Īsu brīdi tirkšķēt un pārstāt tirkšķēt.
notrīcēt Īsu brīdi trīcēt un pārstāt trīcēt; nodrebēt.
notrinkšķēt Īsu brīdi trinkšķēt un pārstāt trinkšķēt.
notrinkšķināt Īsu brīdi trinkšķināt un pārstāt trinkšķināt.
notrīsēt Īsu brīdi trīsēt un pārstāt trīsēt; notrīcēt.
novaibstīties Īsu brīdi vaibstīties un pārstāt vaibstīties.
novaidēties Īsu brīdi vaidēt un pārstāt vaidēt.
novaimanāties Īsu brīdi vaimanāt un pārstāt vaimanāt.
novēcināt Īsu brīdi vēcināt un pārstāt vēcināt.
novēzēt Īsu brīdi vēzēt un pārstāt vēzēt.
novibrēt Īsu brīdi vibrēt un pārstāt vibrēt.
novicināt Īsu brīdi vicināt un pārstāt vicināt.
novīdēt Īsu brīdi vīdēt un pārstāt vīdēt.
novidžināt Īsu brīdi vidžināt un pārstāt vidžināt.
noviļņot Īsu brīdi viļņot un pārstāt viļņot.
novīpsnāt Īsu brīdi vīpsnāt un pārstāt vīpsnāt.
novirināt Īsu brīdi virināt un pārstāt virināt.
novirmot Īsu brīdi virmot un pārstāt virmot.
novirpināt Īsu brīdi virpināt un pārstāt virpināt.
novirpuļot Īsu brīdi virpuļot un pārstāt virpuļot.
novizēt Īsu brīdi vizēt un pārstāt vizēt.
novizuļot Īsu brīdi vizuļot un pārstāt vizuļot.
nozaigot Īsu brīdi zaigot un pārstāt zaigot.
nozibeņot Īsu brīdi zibeņot un pārstāt zibeņot.
nozibēt Īsu brīdi zibēt un pārstāt zibēt.
nozibināt Īsu brīdi zibināt un pārstāt zibināt (piem., par zibeni).
nozibsnīt Īsu brīdi zibsnīt un pārstāt zibsnīt.
nozūdīties Īsu brīdi zūdīties un pārstāt zūdīties.
nozvalstīties Īsu brīdi zvalstīties un pārstāt zvalstīties.
nozvāroties Īsu brīdi zvāroties un pārstāt zvāroties.
nozviegt Īsu brīdi zviegt un pārstāt zviegt.
nozviegties Īsu brīdi zviegt un pārstāt zviegt.
nozvīļot Īsu brīdi zvīļot un pārstāt zvīļot.
nožagoties Īsu brīdi žagoties un pārstāt žagoties.
nožļarkstēt Īsu brīdi žļarkstēt un pārstāt žļarkstēt.
nožļerkstēt Īsu brīdi žļerkstēt un pārstāt žļerkstēt.
nožļurkstēt Īsu brīdi žļurkstēt un pārstāt žļurkstēt.
nožvadzēt Īsu brīdi žvadzēt un pārstāt žvadzēt.
nožvankstēt Īsu brīdi žvankstēt un pārstāt žvankstēt.
nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi krākt un pārstāt krākt.
noskanēt Īsu brīdi, vienu reizi skanēt un pārstāt skanēt.
noraustīties Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīties un pārstāt raustīties (par ķermeni, tā daļām).
maurs Īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu teritoriju (piem., pagalmu).
piebārstīt Izbārstot (ko), pārklāt (ar to lielā daudzumā kādu virsmu).
izdzist Izbeigt, pārstāt degt, izstarot gaismu.
pārstāt Izbeigt, pārtraukt (darbību, norisi).
pārstāt Izbeigt, pārtraukt (darbību, procesu).
nostāt Izbeigt, pārtraukt (piem., kādu darbību) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
pārstāt Izbeigt, pārtraukt (veikt kādu darbību) – par ierīcēm, mehānismiem.
pagaist Izbeigties, pāriet (piem., par jūtām); tikt aizmirstam.
izgaist Izbeigties, pāriet.
nomirt Izbeigties, pārstāt eksistēt.
pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties.
pazust Izbeigties, pārstāt izpausties.
aprimt Izbeigties, tikt pārtrauktam.
Ak (tu) pasaulīt! izbrīna, pārsteiguma, prieka, arī satraukuma izsauciens.
Mīļā pasaulīt! izbrīna, pārsteiguma, prieka, arī satraukuma izsauciens.
Baltā pasaulīt! izbrīna, pārsteiguma, prieka, arī satraukuma izsauciens.
paspīdēt Izcelties, izrādīt savu pārākumu citu vidū.
emigrēt Izceļot no savas dzimtās zemes un pārcelties uz dzīvi citā valstī.
karalis Izcilākais pārstāvis (kādā grupā, indivīdu kopumā).
tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
izplatīt Izdalot, pārdodot (ko), panākt, ka (to) saņem daudzi.
sadangāt Izdangāt, parasti stipri; ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi.
dabūt gatavu izdarīt (ko grūtu, riskantu, pārdrošu).
izspēlēt joku izdarīt negaidītu, pārsteidzošu pavērsienu.
izspēlēt numuru izdarīt negaidītu, pārsteidzošu pavērsienu.
nodarīt pāri izdarīt pārestību.
nogrēkoties Izdarīt pārkāpumu, arī ko nosodāmu, sliktu.
apgrēkoties Izdarīt pārkāpumu.
sagrēkot Izdarīt pārkāpumu.
deficīts Izdevumu pārsvars pār ienākumiem.
blefs Izdomājums, meli, lai radītu pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
izgrūst Izdot, iztērēt naudu (parasti steigā, nepārdomāti).
pārdzerties Izdzert pārāk daudz (kāda dzēriena).
novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz papīra.
piegāzt Izgāžot, izmetot (ko) lielākā daudzumā, pārklāt vai piepildīt (ar to kādu vietu).
pirmsskola Izglītības iestāde, kuru bērns apmeklē, pirms sāk mācīties vispārizglītojošajā skolā; bērnudārzs.
mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
izdzert rūgto biķeri izjust smagus pārdzīvojumus, lielas bēdas.
iztukšot rūgto biķeri izjust smagus pārdzīvojumus, lielas bēdas.
izbaudīt Izjust un pārdzīvot; arī piedzīvot.
dievināt Izjust uz izpaust (pret kādu) pārmērīgu cieņu un mīlestību; ļoti (pat pārāk) augstu vērtēt (ko).
nest Izjust, pārdzīvot, arī glabāt (ko sevī).
apbrīna Izjūtas, ko rada kas izcils, ievērojams, neparasts un kas izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
iepazīt Izjūtot, pārdzīvojot (ko), iegūt priekšstatu (par to).
iepazīties Izjūtot, pārdzīvojot (ko), iegūt priekšstatu (par to).
melodrāma Izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms (piem., aktiera tēlojumā).
apstāstīt Izklāstīt, pārstāstīt.
tikt uz kājām Izkļūt no grūtībām, pārvarēt sarežģījumus; sasniegt labklājību, turību.
profanācija Izkropļošana, sagrozīšana, necienīga izturēšanās (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
pārlabot Izlabot, pārveidot (ko, parasti novēršot kļūdas, defektus); labot (ko) vēlreiz, no jauna.
atšifrēt Izlasīt, pārrakstīt salasāmi (piem., ko grūti izlasāmā rokrakstā rakstītu); pārrakstīt parastā rakstībā (piem., audioierakstā rakstīto).
sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotajā.
rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas un darbojas citā valstī.
špikot Izmantot špikeri vai citus līdzekļus zināšanu pārbaudes gaitā.
tests Izmēģinājuma pārbaude, piem., defektu konstatēšanai.
palūkot Izmēģināt, pārbaudīt.
kratīšana Izmeklēšanas darbība – personu, telpu pārmeklēšana, lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
pārakmeņojums Izmiruša dzīvnieka vai sena auga atlieka, kas pārakmeņojusies un saglabājusies nogulumiežos; fosilija.
fosilija Izmiruša dzīvnieka, sena auga atlieka, kas saglabājusies zemes slāņos pārakmeņojuma vai nospieduma veidā.
izsust Iznīkt (pārmērīga augsnes mitruma, siltuma dēļ).
noslīkt Iznīkt pārmērīga augsnes slapjuma dēļ (par augiem, to platību).
izslīkt Iznīkt pārmērīga mitruma dēļ (par augiem).
ielenkt Izolēt (karaspēka vienību, grupējumu, militāru objektu), lai to iznīcinātu, pārtrauktu pretošanos.
bloķēt Izolēt militāri, politiski vai ekonomiski; pārtraukt (piem., sakarus) piespiedu kārtā.
kastrēt Izoperēt dzimumdziedzerus vai citādā veidā pārtraukt to darbību.
kombinācija Izplānots darbību kopums sporta spēlēs (piem., pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai).
mirgot Izplatīt ātri mainīga stipruma vai īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu).
mirkšķināt Izplatīt īslaicīgi pārtrauktu gaismu.
zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
zibšņot Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
dīleris Izplatītājs, pārdevējs.
nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam).
pārsniegt Izplatīties pāri (kādai teritorijai, robežai).
pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) – piem., par miglu, mākoņiem, gaismu.
piepildīt Izplatīties viscaur, pārņemt (ko).
nošķīst Izplatīties, būt redzamam un pārstāt izplatīties (par dzirkstelēm, uguni).
nogulties Izplatīties, izplesties (kur, pār ko, pāri kam u. tml.).
pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu arī citā vietā (par liesmām, uguni); pārsviesties (2).
pārsviesties Izplatīties, izraisot degšanu arī citā vietā (par uguni, liesmām); pārmesties (2).
cirkulēt Izplatīties, pāriet no viena pie otra.
pāršalkt Izplatīties, pārņemt (piem., visu telpu, cilvēkus tajā).
izspiesties Izplatīties, pārvarot pretestību, šķēršļus.
aptvert Izplatoties apņemt no visām pusēm, pārņemt (par liesmām, skaņām u. tml.).
pārvelties Izplatoties pārvirzīties, pāriet (kam pāri).
klāt Izplešot (piem., audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.); segt (ko, piem., ar audumu).
orientēties Izprast, pazīt, pārzināt (ko).
iedzīvoties lomā izprotot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties lomas tēlojumā.
iejusties lomā izprotot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties lomas tēlojumā.
nēsāt uz rokām izrādīt (kādam) pārmērīgu uzmanību, lutināt.
dižoties Izrādīties (par dzīvniekiem, īpaši pārošanās laikā).
dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos, attieksmi) nepatīkamu pārdzīvojumu; aizvainot.
iemidzināt Izraisīt (kā) nepamatotu pašpārliecinātību; notrulināt (piem., uztveri, apziņu).
mocīt Izraisīt (kādam) psihiskas ciešanas, nepatīkamus pārdzīvojumus; arī ļoti nogurdināt, apgrūtināt (kādu).
nonākt līdz sirdij izraisīt dziļu emocionālu pārdzīvojumu.
sagrauzt Izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (piem., par pārdzīvojumiem).
inficēt Izraisīt infekciju; aplipināt; pārņemt organismu vai kādu tā daļu (par slimību ierosinātājiem mikroorganismiem).
plēst sirdi (pušu) izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
pārsteigt Izraisīt pārsteigumu, negaidītu prieku, apbrīnu.
sūrstēt Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piem., par psihi, psihisku stāvokli).
tramdīt Izraisīt satraukumu, nemieru, pārņemt (par domām, negatīvu psihisku stāvokli u. tml.).
saviļņot Izraisīt spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu; iespaidot tā, ka izraisās spēcīgs emocionāls pārdzīvojums.
(sa)žņaugt sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piem., par pārdzīvojumu).
iemidzināt Izraisīt vispārēju narkozi; ar medikamentiem panākt, ka (parasti dzīvnieks) letāli iemieg.
noreibt Izraisīties spēcīgām pozitīvām emocijām, pārdzīvojumam (no kā).
pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt (citā vietā); pārbedīt.
izgleznot Izrotāt, pārklājot ar gleznojumiem (telpas iekšpusi).
saīsināt Izrunāt (skaņu) samērā īsi, atbilstoši valodas likumiem; pārveidot garo skaņu par īso skaņu.
vau Izsaka izbrīnu, pārsteigumu.
vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., uzmākties kādam, pieprasīt (ko) no kāda, aizskart (kādu).
Sasper jods! izsaucas dusmās, sašutumā, arī pārsteigumā.
Žēlīgais Dievs! izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
(ak) tu žēlīgais! Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
Mīļais Dievs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, izbailēs u. tml.
ak (tu) kungs izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā u. tml.
ak (tu) kungs un dievs Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā u. tml.
Ak (tu) mūžs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
Ak tu mūžs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
Nu saki (viens) cilvēks! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā.
(ak) tu piķis! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Piķis un zēvele! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Ak tu vilks! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
kad tevi piķis izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties.
Dieva zīmes! izsaucas par ko ļoti pārsteidzošu.
Kas to būtu domājis! izsaucas, paužot pārsteigumu, izbrīnu.
Jēzus Marija! izsauciens izbrīnā, pārsteigumā.
Ak šausmas! izsauciens, ko lieto dažādu (parasti negatīvu) emociju paušanai (nepatīkams pārsteigums, sašutums u. tml.).
inducēt Izsecināt vispārējo, izmantojot vairākus atsevišķus gadījumus.
revidēt Izskatīt, pārskatīt (ko), lai veiktu labojumus, izdarītu grozījumus u. tml.
iztvīkt Izslāpt; karstumā, tveicē pārkarst.
apklusināt Izslēgt, apturēt, arī panākt, ka pārstāj darboties (mašīna, ierīce, iekārta u. tml.), kas rada skaņas, troksni; panākt, ka izbeidzas šādas skaņas, troksnis.
nopūst Izsmidzinot, izpūšot vielu (no aparāta, baloniņa u. tml.), pārklāt (ar to ko).
apstarot Izstarot (gaismu pār ko); apspīdēt, apgaismot.
novilkt Izstiepjot (piem., virvi, stiepli), novietot (to) līnijveidā (pār ko, gar ko u. tml.).
pārstiept Izstiepjot garumā, pārvirzīt (pāri kam, pār ko, no vienas vietas uz otru).
izstiepties Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties) – par dzīvniekiem.
izplest Izstiept sānis (piem., rokas, kājas, spārnus); izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
metalizācija Izstrādājuma virsmas pārklāšana ar plānu metāla kārtiņu vai metāla pievienošana (kam).
pārvalks Izstrādājums, ko pārvelk pāri (kam), lai (to) pasargātu no netīrumiem.
apstrādāt Izstrādāt līdz galam; pārveidot (piem., tekstu, melodiju).
notaustīt Iztaustīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu), lai ko pārbaudītu, konstatētu.
nosacītība Izteiksmes veids (mākslas darbos), kas neatspoguļo īstenību tiešā veidā, bet mākslinieciski vispārināti.
pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
izmelot Izteikt melus, ko nepatiesu, arī pārspīlētu.
riet Izteikt pārmetumus (kādam).
nolasīt morāli izteikt pārmetumus, aizrādījumus, pamācības.
nolasīt lekciju izteikt pārmetumus, aizrādījumus, pamācības.
norāt Izteikt rājienu, pārmetumus; nobārt.
uzticēt papīram izteikt rakstiski (piem., kādas domas, pārdzīvojumus).
izrunāt Izteikt, izsacīt (daudz vai visu); pārrunāt.
supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
notirgot Iztirgot, pārdot.
iziet Izturēt pārbaudījumus, grūtības, ciešanas (kādā dzīves posmā).
iziet ugunskristības izturēt pirmo nopietno pārbaudījumu.
nicināt Izturēties (pret kādu) ar uzsvērtu necieņu, pārākuma apziņu, pazemojoši, nevērīgi u. tml.
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piem., nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); just līdzi (kādam).
sliet degunu gaisā izturēties augstprātīgi, iedomīgi, arī pašpārliecināti.
sliet degunu mākoņos izturēties augstprātīgi, iedomīgi, arī pašpārliecināti.
ar degunu mākoņus stumdīt izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.
ar degunu mākoņus stumt Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.
uzsliet degunu izturēties augstprātīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
klīrēties Izturēties pārspīlēti smalki; nevajadzīgi kautrēties, arī tiepties.
printeris Izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz papīra vai citā datu vidē.
pārstiepties Izveidojoties pārklāt (parasti par kā plānu kārtu).
pārstiepties Izveidojoties vai tiekot izveidotam šaurā joslā, atrasties, būt novietotam pāri (kam), pār (ko).
uzstumt Izveidot (ko, piemēram, pārvietojot zemi ar buldozeru).
pārveidot Izveidot (ko) citā formā; pārmainīt, pārgrozīt.
pārveidot Izveidot (ko) citādu; būtiski pārmainīt.
samocīt Izveidot (piem., tekstu, mākslas darbu) pārlieku sarežģītu, nedabisku.
pārsegt Izveidot konstrukciju, kas atrodas pāri (kam), pār (ko).
iztaisīt Izveidot noteiktu sejas izteiksmi, grimasi; pārvērst, izmainīt (piem., balsi).
iedomāties Izveidot sev maldīgu priekšstatu, pārliecību (par ko); likties, šķist.
ataust Izveidoties (apziņā) – par atziņu; atveidoties (atmiņā) – par pārdzīvoto.
iegūt Izveidoties (ar jaunām īpašībām), pārveidoties (jaunā kvalitātē).
izvērsties Izveidoties (par ko), arī pārmainīties (par cilvēku).
tapt Izveidoties, pārveidoties (par kādu, par ko), iegūstot citu kvalitāti; kļūt (1).
kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko, piem., mācoties, iegūstot profesiju).
kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko), tapt citādākam – par dzīvniekiem, augiem.
vadības izvēlne izvelkamā izvēlne logos un dialoglodziņos, kas satur iespējas aktīvo logu pārvaldīšanai.
izsvērt Izvērtēt, rūpīgi pārdomāt.
nokare Izvirzījums (piem., klintij), kas ir vērsts uz leju; pārkare.
pārkare Izvirzījums, kas stiepjas pāri (klints) pamatnei.
atrāviens Izvirzīšanās priekšā un attālināšanās no pārējiem (sacensības dalībniekiem distancē).
kārt Izvirzīt (no kurienes) ārā, (kam) pāri u. tml. (ķermeņa daļu).
atrauties Izvirzīties priekšā un attālināties (no pārējiem); attālināties.
izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu); pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas).
izdzist Izzust, pārstāt būt.
pagaist Izzust, pārstāt eksistēt; nebūt sastopamam.
nodzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs u. tml.).
izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs).
iziet Izzust, pārstāt izpausties.
izgaist Izzust; pārstāt eksistēt.
trockisms J. Staļina oponenta Ļeva Trocka pārveidotā marksisma teorija par sociālisma nodibināšanos visā pasaulē (permanentā revolūcija).
pārjāt Jājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
konkūrs Jāšanas sporta disciplīna – šķēršļu pārvarēšana.
reprīze Jāšanas treniņā – vingrinājumu posms, pēc kura seko pārtraukums atpūtai.
ārdīt Jaukt nost; pārvērst drupās, gruvešos.
rakņāt Jaukt, arī pārvietot, piem., zemi, smiltis.
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
rušināt Jaukt, mazliet pārvietot.
postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
jaunkundze Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
konversija Jauna vārda rašanās, tam pārejot no vienas vārdu šķiras otrā.
avangards Jaunākais virziens mākslā, kurā eksperimentālas, inovatīvas idejas paceļas pāri normām un standartiem.
hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
Ikars Jauneklis sengrieķu mitoloģijā, kas ar vaska spārniem lidoja pār jūru, taču aizgāja bojā, jo pielidoja pārāk tuvu Saulei.
dēsts Jauns augs, ko speciāli audzē pārstādīšanai citā vietā.
malacis Jauns, brašs cilvēks, kas rīkojas nepārdomāti, nedomājot par sekām.
japijs Jauns, izglītots vidusšķiras pārstāvis, kas strādā pilsētā labi apmaksātu darbu un var atļauties greznu dzīvesveidu; veiksmīgs karjerists.
stāds Jauns, pilnībā vēl neizaudzis augs, ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
ražošana Jaunu produktu radīšana (parasti no izejvielām) pārdošanai tirgū; šāda tautsaimniecības nozare.
lieta Jautājums (piem., pārrunās); būtība, kodols.
apmetums Javas kārta, ar ko pārklāj (sienas, griestus).
karma Jēdziens hinduismā un budismā – cilvēka rīcības un darbības seku kopums šajā un iepriekšējā eksistencē, kas nosaka viņa likteni pēc pārdzimšanas nākamajā dzīvē.
abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
koncepts Jēdziens, vispārināta doma, arī vispārīgs priekšstats.
pārjoņot Joņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; izvirzījums (kā augšdaļā).
nokare Jumta pārkaru mala.
ruberoīds Jumtu seguma un hidroizolācijas materiāls – ar bitumenu piesūcināts un minerālpulveri pārklāts kartons.
pārsegs Jumtveida konstrukcija (piem., ēku, būvju) pārklāšanai.
pārjume Jumtveida konstrukcija, kas pārsedz (ko).
regresija Jūras atkāpšanās sakarā ar sauszemes celšanos (piem., tektonisko svārstību ietekmē, klimata pārmaiņu rezultātā).
admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (piem., Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.).
novācija Juridisku saistību izbeigšana pēc abu pušu vienošanās un jaunu saistību noslēgšana iepriekšējo vietā; pārjaunojums.
advokāts Jurists, kas tiesas procesā aizstāv (apsūdzēto) vai pārstāv (kā) likumīgās intereses, kā arī sniedz juridiskas konsultācijas.
reibt Jūsmot, aizmirsties, izjust patīkamu pārdzīvojumu.
skurbt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot; reibt (2).
lepoties Justies apmierinātam, arī pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
lielīties Justies pārākam par citiem (ar ko) un lepni stāstīt (par to).
priekšstats Jutekliski uzskatāms, vispārināts (īstenības) atspoguļojums apziņā.
ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (mākslas darbos u. tml.); izteiksmība.
redukcija Kā pārveidošana vienkāršākā formā; vienkāršošana; šādi iegūts pārveidojums, vienkāršojums.
signālkabelis Kabelis, pa kuru tiek pārraidīti signāli.
augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
desmitnieks Kāda desmita (piem., 10 māju, 10 cilvēku) pārzinis.
pārskate Kāda dokumenta, saistību u. tml. pārlūkošana, otrreizēja izskatīšana.
puķu valoda Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
debates Kāda jautājuma, priekšlikuma, problēmas u. tml. apspriešana (piem., sapulcē, konferencē); domu apmaiņa, pārrunas.
pārklājs Kāda materiāla izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu.
verbalizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja darbības vārdos.
kā velna apsēsts Kādas domas, idejas, nemiera pilnīgi pārņemts.
diaspora Kādas tautas pārstāvju kopums, kas dzīvo ārpus etniskās dzimtenes.
vēstnieks Kādas valsts augstākā ranga diplomātisks pārstāvis citā valstī.
rezidentūra Kādas valsts izlūkošanas dienesta pārstāvniecība citas valsts teritorijā; šī dienesta darbinieku kopums.
konsulāts Kādas valsts teritorijā atvērta citas valsts pārstāvniecība, kuras uzdevums ir sargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses.
kolonizācija Kādas valsts vai teritorijas varmācīga pārvēršana par koloniju.
pārskate Kādas vietas aplūkošana, pārraudzīšana.
kategorija Kāds no vispārīgākajiem jēdzieniem, kas atspoguļo īstenību (lietas, īpašības, attieksmes).
mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piem., citu īpašību, pazīmi).
pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citas īpašības.
nodunēt Kādu brīdi dunēt un pārstāt dunēt; kādu brīdi atbalsot šādu troksni.
norībināt Kādu brīdi rībināt un pārstāt rībināt.
apoloģija Kādu uzskatu, mācības aizstāvēšana; pārmērīga slavināšana.
kajaks Kaiju dzimtas ūdensputns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, dzeltenu knābi un dzeltenīgām kājām [Larus canus].
sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu [Larus argentatus].
izkaisīt Kaisot (ko sīku, smalku), pārklāt (ar to) kādu virsmu.
apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri) apklāt; apbārstīt.
pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (ar to) vai pārklāt (to kam).
nokaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nokaisīt Kaisot (ko), pārklāt (ar to kādu virsmu).
piekaisīt Kaisot (ko), pārklāt (ar to lielā daudzumā ko).
(pa)rādīt garu degunu kaitinot, ķircinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
tiltiņš Kājāmgājējiem izveidota (parasti samērā vienkārša) pāreja pār nelielu apvidus šķērsli.
tauriņš Kaklasaite sasietas lentes veidā, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
kaķu koncerts kaķu gaudošana, brēkšana (parasti pārošanās periodā).
kalifāts Kalifa pārvaldīta valsts.
priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs.
pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna; kaļot pārveidot par ko citu.
safrāns Kaltētas šā auga ziedu drīksnas, ko izmanto par garšvielu un pārtikas krāsvielu.
dupleksais kanāls kanāls, kas nodrošina vienlaicīgu un neatkarīgu datu pārsūtīšanas iespēju abos virzienos.
klejojošā kāpa kāpa, kas valdošā vēja iedarbībā pārvietojas.
ceļojošās kāpas kāpas, kas vēja darbības rezultātā pārvietojas.
pārkāpt Kāpjot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pārkāpt Kāpjot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzsēsties Kāpjot, liekot kāju (kam) pāri, novietoties (uz tā) jāteniski.
kāpnes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
trepes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
uzbrukums Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
kapitulācija Karadarbības pārtraukšana vai izbeigšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem; militārs nolīgums par šādiem noteikumiem.
maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās pa ceļiem uz noteiktu vietu, noteiktā laikā un pilnā kaujas gatavībā.
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
leģionārs Karavīrs hitleriskās Vācijas īpašās karaspēka vienībās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem (Otrā pasaules kara laikā).
tetrapaka Kārba, iesaiņojums (parasti šķidrām, pusšķidrām pārtikas vielām), kas ražots, sapresējot papīru, alumīnija foliju un polietilēnu.
nokarināt Karinot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nokārt Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pārkārt Karot novietot pāri (kam), pār (ko).
apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
zvīņu karpa karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas.
koksēt Karsējot bez gaisa pieplūdes, pārstrādāt (parasti akmeņogles) koksā.
kausēt Karsējot panākt, ka (kas) pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
uzbrūnināt Karsējot panākt, ka (pārtikas produkts) kļūst brūngans, brūns.
pārkarsēt Karsējot, sildot padarīt pārāk karstu; pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst.
karamelizēt Karsēt (cukuru, arī cukuru vai cieti saturošu produktu), kamēr (tas) kļūst brūngans vai pārklājas ar kraukšķīgu, cietu kārtiņu.
grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu) sausā veidā, lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un specifisku garšu.
destilēt Karsēt (šķidru vielu) līdz gāzveida stāvoklim un kondensēt, lai (to) attīrītu, koncentrētu vai sadalītu sastāvdaļās (frakcijās); pārtvaicēt.
degt Karstumā sākt pārogļoties (par to, kas cepas); par daudz sakarst (par to) uz kā cep.
koloniālais karš karš, kuru sāk, lai iekarotu vai paturētu kolonijas vai panāktu to pārdali.
bridžs Kāršu spēle četriem cilvēkiem, kas divos pāros sacenšas viens ar otru un kurā tiek izmantota kāršu kava ar 52 kārtīm.
karināt Kārt (vairākkārt, vairākus priekšmetus u. tml.); novietot (kur, pāri kam u. tml.) tā, ka karājas.
likt Kārtot (eksāmenu, pārbaudījumu).
krāmēties Kārtot vai pārcilāt ko.
trijskaitļu Kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi.
koferis Kastes veida ceļa soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; čemodāns.
čemodāns Kastes veida ceļa soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; koferis.
kodolziema Katastrofālas klimatiskas pārmaiņas uz Zemes ar ievērojamu temperatūras pazemināšanos, ko var izraisīt kodolsprādzieni, kodolkarš, sadursme ar asteroīdu u. tml.
kapucieši Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
ikkatrs Katrs (no tādiem pašiem kā pārējie).
ikviens Katrs (no tādiem pašiem kā pārējie).
diendienā Katru dienu; pastāvīgi, nepārtraukti (ilgāku laiku).
nokaukt Kaucot virzīties un pārstāt virzīties gar (ko), pār (ko), pāri (kam).
nokaukt Kaukt (kādu laikposmu) un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem).
nokaukties Kaukt un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem).
izmežģījums Kaulu galu saskares pārtraukums (locītavā); izmežģītā locītava.
zoba cements kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni.
pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni vai pārstrādāt (tos) citā priekšmetā.
pārkausēt Kausējot pārstrādāt.
mistika Kaut kas neizskaidrojams, pārdabisks, mīklains.
Dieva darbi kaut kas pārsteidzošs, neticams.
telefilma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm; televīzijas filma.
televīzijas filma kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm.
saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
pārklāt Klājot (ko), pārsegt (ar to kādu virsmu); pārsegt (ko) pāri (kam), pār (ko).
noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai); apsegt, nosegt.
klasicists Klasicisma pārstāvis.
triept Klāt (kādu vielu) uz (kā, piem., pārtikas produkta) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
pārklāt Klāt (kam) pāri kā kārtu, segumu u. tml.
jumties Klāties, plesties (kam pāri).
izklausīt Klausoties pārbaudīt.
izklauvēt Klauvējot piesist (vairākās vietās, piem., lai pārbaudītu).
klētnieks Klēts pārzinis (padomju iekārtas laikā).
pārklibot Klibojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
(kliedz) kā aizkauts kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
bļauj kā aizkauts kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
pārkliegt Kliedzot pārpūlēt (balsi).
pārkliegt Kliedzot pārspēt skaļumā.
kliegt nelabā balsī kliegt pārvērstā, nedabiskā balsī.
nokliegties Kliegt un pārstāt kliegt.
pārskaitījums Klienta dots uzdevums bankai pārskaitīt naudas summu uz kādu kontu; šāda uzdevuma izpildījums.
cinkogrāfija Klišeju izgatavošanas veids – attēla pārnešana uz cinka plates tipogrāfiskai iespiešanai.
pārklupt Klupšus, klūpot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārskatīšanās Kļūdīšanās (pārskatoties, noturot ko par citu u. tml.).
šaut buku kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
šaut bukus kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
nošaut buku kļūdīties, pārsteigties, rīkoties nepareizi.
misēklis Kļūme, negadījums; arī pārpratums.
kļūt zilam no dusmām kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
nodzist Kļūt aizvien klusākam un pārstāt skanēt.
izdzist Kļūt aizvien klusākam, pārstāt skanēt.
mulst Kļūt biklam, kautram, nedrošam (piem., uztraukumā, pārdzīvojumā); justies neērti, nedroši, nezināt, kā rīkoties.
saplīst Kļūt cauram, arī sabojāties, pārstāt funkcionēt (parasti par apģērbu, tā daļām).
izmainīties Kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties.
mainīties Kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties.
nodzeltēt Kļūt dzeltenam, dzeltenīgam, pārstājot augt, arī sasniedzot brieduma, gatavības pakāpi (par augiem, to daļām).
dzeltēt Kļūt dzeltenam, pakāpeniski iegūt dzeltenu nokrāsu, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
svīst Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (parasti par jūtām).
pārakmeņoties Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma).
noslēgties Kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus; norobežoties (no citiem).
pazust Kļūt nesadzirdamam, citu trokšņu pārmāktam (par skaņu).
apsūbēt Kļūt nespodram, tumšam, pārklājoties (no virspuses) ar netīrumiem, pelējumu u. tml.
ieiet vēsturē kļūt nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
pārtautoties Kļūt par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
nonākt ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
nokļūt ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
nākt ļaužu valodās kļūt par pārrunu, aprunāšanas objektu.
pārskābt Kļūt pārāk skābam (parasti par pārtikas produktiem).
iezīmēties Kļūt saskatāmam, atšķiramam no pārējā.
novecot Kļūt tādam, ka savu laiku ir pārdzīvojis un neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
pārpūlēties Kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas.
nosalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
nogurt Kļūt tādam, kurā izpaužas nogurums, pārpūle.
pārplūst Kļūt tādam, kurā ūdens plūst pāri krastiem, malām (par ūdenstilpi); izraisīt plūdus.
sapārsloties Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu).
sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenīgam, pārtraucot augšanu, kalstot.
saglumēt Kļūt, parasti viscaur, glumam, piem., pārklājoties ar gļotām, saturot gļotvielas.
pārkniebt Kniebjot pārdalīt.
nokņudēt Kņudēt un pārstāt kņudēt.
deka Koka detaļa, pār kuru pārstieptas (mūzikas instrumenta) stīgas, lai pastiprinātu (tā) skaņu.
mežmateriāli Kokmateriāli un pārējā no meža iegūstamā produkcija (piem., eglītes, meijas, sveķi, sulas).
mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
vīksna Koks ar šauru vainagu, olveida lapām, nokareniem ziediem un augli – spārnainu riekstiņu [Ulmus].
kļava Koks vai krūms ar lielām, staraini dalītām lapām, sīkiem ziediem un augļiem ar lidspārniem.
kokogle Koksnes sausās pārtvaices produkts – pārogļojusies koksne, ko iegūst, karsējot koksni bez gaisa pieejas.
volejbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir pārraidīt bumbu (ar rokām) pāri tīklam pretinieka komandas laukumā.
pose Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi; farss.
farss Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi.
supermenis Komiksa varonis, sevišķi spēcīgs, ātrs un citām īpašām spējām un pārcilvēciskām īpašībām apveltīts vīrietis, kurš palīdz cīņā pret ļaunumu.
mandātu komisija komisija, kas pārbauda deputātu, delegātu u. tml. pilnvaras.
bufonāde Komisks uzvedums ar spilgtiem efektiem un pārspīlētu aktieru tēlojumu.
sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
koncentrāts Koncentrēts, parasti sauss (pārtikas) produkts, kas ātri sagatavojams ēšanai.
beķereja Konditorejas izstrādājumu veikals (kopā ar ceptuvi un, parasti, kafejnīcu), kur pārdod smalkmaizītes, kliņģerus, kūkas u. tml.
radiokonkurss Konkurss, ko organizē radiodarbinieki un ko pārraida pa radio kādā raidījumā.
labējs Konservatīvs (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml.).
iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (pārtikas produktus).
marinēt Konservēt pārtikas produktus marinādē.
špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, kas tiek neatļauti izmantots zināšanu pārbaudes laikā.
vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
pārkonstruēt Konstruēt vēlreiz, no jauna; konstruējot pārveidot.
platforma Konstrukcija ar plātņveida virsmu (kā) balstīšanai, pārvietošanai u. tml.
portāls Konstrukcija, kas sastāv no dieviem vai četriem balstiem un pārseguma (piem., celtņiem, mašīnām, darbagaldiem).
pamatkonstrukcija Konstrukcija, uz kuras balstās vai kurai pievienoti pārējie (kā) elementi, daļas.
vadīkla Konstrukcijas elements, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
mentorings Konsultatīva sadarbība starp mentoru un viņa pieredzes pārņēmēju; darbaudzināšana.
subkontinents Kontinenta daļa, kas pēc savām dabas apstākļu īpatnībām atšķiras no pārējā kontinenta.
pārkontrolēt Kontrolējot pārbaudīt (daudzus vai visus); pārbaudīt (ko).
vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml. ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
kalibrs Kontrolinstruments (parasti neregulējams, bez skalas) (priekšmetu, detaļu) izmēru, formas vai savstarpējā novietojuma pārbaudei.
substantivācija Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu vai vārdformu pāreja lietvārdos.
patērētāju biedrība kooperatīva sabiedrība, kas nodarbojas ar preču iepirkšanu vairumtirdzniecības uzņēmumos un šo preču pārdošanu mazumtirdzniecības kooperatīvajos veikalos.
tas Kopā ar īpašības vārdu pārākajā pakāpē izsaka vispārākās pakāpes nozīmi.
cauri Kopā ar ko, to pārspējot.
E Kopā ar noteiktiem cipariem apzīmē kādu no pārtikas produktu piedevām (piem., konservantu, krāsvielu, emulgatoru, skābuma regulētāju).
kopaina Kopējā, vispārējā aina; kopskats.
kopnoskaņa Kopējā, vispārīgā noskaņa.
kopaina Kopējais, vispārējais priekšstats (par ko).
pārkopēt Kopējot pārnest (zīmējumu, attēlu u. tml.) uz citas pamatnes, citā vidē.
kopskats Kopējs apskats, aplūkojums; vispārējs pārskats.
kopsēde Kopīga sēde, kurā piedalās pārstāvji no vairākām institūcijām.
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus pārdzīvojumus).
dalīties Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus uzskatus, domas).
kongregācija Kopīgi pārvaldīta vairāku klosteru apvienība.
fotokopija Kopija, kas iegūta, pārfotografējot oriģinālu.
visā visumā kopumā, vispār.
šariats Korānā un reliģiskajās tradīcijās balstītu islāma likumu kopums, kurā paredzēti bargi sodi par to pārkāpšanu.
verificēšana Korektuma pārbaude, noteikšana.
pārkoriģēt Koriģējot pārveidot.
pīlings Kosmētiska procedūra – ādas attīrīšana ar dažādiem līdzekļiem (jūras sāļiem, eļļām, auzu pārslām u. tml.).
zālainie spraudeņi košumkrūmu un ziemciešu pavairošanai izmantojami nepārkoksnējušies spraudeņi.
pārkost Kožot pārdalīt.
nokrakšķēt Krakšķēt un pārstāt krakšķēt.
kūlenis Krasa pārmaiņa, pārvērtība.
zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piem., pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai).
izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējiem, arī kontrastēt ar apkārtējo); būt labāk redzamam, uztveramam (uz vispārējā fona).
izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā), būt labi saredzamam, sadzirdamam.
pārmest kūleni Krasi pārvērsties, pārmainīties.
nokrāsot Krāsojot pārklāt vai piesūcināt (ko) ar krāsu vai krāsvielu.
patina Krāsojums, kas imitē šādu pārklājumu.
lūzums Krass pavērsiens, būtiskas pārmaiņas (piem., procesā, parādībā).
pompozs Krāšņs, grezns; pārmērīgi, pārspīlēti svinīgs.
feerija Krāšņs, vizuāli bagātīgs uzvedums ar pārsteidzošiem inscenējuma efektiem.
nokratīties Kratīties un pārstāt kratīties (par transportlīdzekli, tā daļām).
nokraut Kraujot (ko virsū), pārklāt (visu virsmu vai tās lielāko daļu).
pārkraut Kraujot pārvietot; novietot (kur citur).
nokraukāties Kraukāties un pārstāt kraukāties.
konteinerkrava Krava, ko pārvieto, transportē konteinerā.
pārkravāt Kravājot pārlikt (ko citā vietā); pārkārtot.
autokrava Kravas daudzums, ko var pārvadāt attiecīgā tipa automobilis.
terminālis Kravas pārkraušanas vieta; lidostas, dzelzceļa stacijas, jūras pasažieru stacijas ēka.
tranzītpārvadājums Kravas, preces, kas uz galamērķi tiek pārvadātas caur citu teritoriju.
tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
sinode Krievijas cara Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas un reliģijas lietas.
mazinieks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā spārna pārstāvis; meņševiks.
meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
kristalizācija Kristālu veidošanās, gāzveida vai šķidrai vielai pārejot cietā agregātstāvoklī.
hernhūtisms Kristiešu reliģiski sabiedriska kustība (18.–19. gs.), kuras pārstāvjiem raksturīga dievbijība, vienkāršība un pašaizliedzība; brāļu draudze.
pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā).
sadot Kritizēt, izteikt pārmetumus.
pārsla Krītoša sniega sīka daļiņa – dažādas formas ledus kristālu veidojums; sniegpārsla.
pārkrist Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko); krītot novietoties pāri (kam), pār (ko).
kokgriezums Ksilogrāfijas veids – attēla pārnešana uz garšķiedras koka plātnes; šāda veida mākslas darbs.
kokgrebums Ksilogrāfijas veids – attēla pārnešana uz stāvšķiedras koka plātnes; šāda veida mākslas darbs.
kubists Kubisma pārstāvis.
vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piem., kontrabandas apkarošanai).
frakts Kuģa nolīgšana (kravas vai pasažieru) pārvadāšanai; maksa par (kravas, pasažieru) pārvadāšanu ar kuģi; pārvadāšanas maksa, vedmaksa.
dreifs Kuģa pasīva pārvietošanās (dzinējiem nedarbojoties).
velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorkuģis.
transportkuģis Kuģis kravas pārvadāšanai.
pārkuģot Kuģojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
kabotāža Kuģošana, kravas un pasažieru pārvadāšana starp vienas valsts ostām.
muša Kukainis ar diviem caurspīdīgiem spārniem un trīs taustekļu pāriem.
tauriņš Kukainis ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem.
vabole Kukainis, kam raksturīgi cieti priekšējie spārni jeb segspārni, kas sedz plēvveida pakaļējos spārnus.
malārijods Kukaiņi, kas pārnēsā malārijas ierosinātājus.
cirmenis Kukaiņu kāpurs ar vāji attīstītām kājām vai vispār bez tām.
divspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi ar diviem spārniem jeb vienu spārnu pāri (piem., odi, knišļi, mušas, dunduri); šīs kārtas kukaiņi.
plēvspārņu kārta kukaiņu kārta, pie kuras pieder, piem., bites, kamenes, lapsenes, sirseņi, spāres, skudras.
prusaki Kukaiņu kārtas vidēji lieli kukaiņi ar ovālu, stipri saplacinātu ķermeni, diviem spārnu pāriem, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem [Blattoptera].
nokūkot Kūkot un pārstāt kūkot (par dzeguzi).
maizes kule kule līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
ilggadīgie zālāji kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas.
pārkūpināt Kūpinot pieļaut, ka (piem., zivis, gaļas produkti) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
apkvēpt Kūpot (kam), pārklāties (ar kvēpiem vai sodrējiem); nokvēpt.
apkūpēt Kūpot, degot (kam), pārklāties (ar kvēpiem, sodrējiem); apkvēpt; nokvēpt.
ogļrūpniecība Kurināmā rūpniecības nozare – akmeņogļu ieguve un pārstrādāšana.
pārkurināt Kurinot pieļaut, ka (kas) kļūst pārāk karsts.
kursenieki Kuršu kāpu iedzīvotāji (pārsvarā līdz Otrajam pasaules karam), kuru valoda (mūsdienās izzūdoša) ir radniecīga latviešu valodai.
plivināties Kustēties, pārvietoties, parasti strauji, bieži mainot virzienu.
knipis Kustība – vidējā, ceturtā pirksta vai rādītājpirksta gala strauja, spēcīga pārvilkšana īkšķa galam; troksnis, ko rada ar šādu kustību.
trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
darbība Kustība, pāreja no kāda stāvokļa citā.
trīties Kustībā, pārvietojoties skart ko tā, ka rodas berze.
berzties Kustībā, pārvietojoties, skart ko tā, ka rodas berze.
gaita Kustība, pārvietošanās (transportlīdzeklim); braukšanas, pārvietošanās, arī darbības, kustības veids, ātrums.
pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru.
virziens Kustības, pārvietošanās un ar tām saistītas parādības, darbības līnija; puse, uz kuru kustība, pārvietošanās un ar tām saistīta parādība, darbība ir vērsta.
sunītis Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
priekšspārns Kustīga detaļa, elements, lidaparāta spārna priekšējā daļa.
tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
mobils Kustīgs, viegli pārvietojams.
nokust Kūstot pārvērsties par šķidrumu un izzust.
nest Kustoties pārvietot, virzīt.
trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
nospārdīties Kustoties, spārdoties (parasti guļot) nostumt sev apsegu.
ielocīt Kustoties, vingrinoties panākt, ka (piem., locekļi) kļūst vingrāki, pāriet stīvums u. tml.; ievingrināt.
kultūra Kvalitāte, atbilstība normām (darba nozarē, darba procesā, kādas profesijas pārstāvim).
nokvēpināt Kvēpinot panākt, ka (kas) pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa gars jaunas, skaistas spārnotas sievietes veidolā.
pārķemmēt Ķemmējot pārlikt (matus) pāri (kam), pār (ko).
kakls Ķermeņa daļa starp galvu un pārējo ķermeni.
punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna pārduršana ar dobu adatu, lai diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā izsūktu šķidrumu vai ievadītu kādu vielu.
gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēku, kas atkarīgs no to masas un savstarpējā attāluma.
noķert Ķerot satvert (ko tādu, kas kustas, pārvietojas); notvert (1).
alķīmija Ķīmijas agrīnais posms viduslaikos, kad, veicot dažādus eksperimentus, centās parastus metālus pārvērst dārgmetālos.
koksnes ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
neorganiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
organiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta organisko vielu īpašības un pārvērtības.
mežķīmija Ķīmijas nozare, kurā nodarbojas ar meža produktu ķīmisko īpašību izpēti un ķīmisko pārstrādi.
fotoķīmija Ķīmijas nozare, kurā pēta vielu ķīmiskās pārvērtības gaismas ietekmē.
ķīmija Ķimikālijas; ķīmiskā ceļā iegūtas pārtikas piedevas.
pāriet Ķīmiskā reakcijā pārvērsties par ko citu.
patina Ķīmiska viela, ar ko (piem., dekoratīvos nolūkos vai aizsargājot no bojāšanās) pārklāj izstrādājumu.
hroms Ķīmiskais elements – ciets, gaišs metāls, ko plaši lieto metāla izstrādājumu pārklāšanai [Cr].
kadmijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., viegli kūstošos sakausējumos, pretkorozijas pārklājumos, kodolreaktoru konstrukcijās [Cd].
mangāns Ķīmiskais elements – pelēcīgs, ciets, trausls metāls, ko izmanto krāsaino metālu sakausējumu, korozijizturīgo pārklājumu iegūšanai [Mn].
niķelis Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā, metāla virsmu pārklāšanā u. tml. [Ni].
rutēnijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, trausls metāls, ko izmanto pārklājumiem elektrotehnikā, juvelierizstrādājumos [Ru].
rodijs Ķīmiskais elements – sudrabains, ciets, ķīmiski izturīgs platīna grupas metāls, ko izmanto pārklājumos vai sakausējumos ar citiem metāliem [Rh].
kobalts Ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls ar iesarkanu nokrāsu, ko izmanto sevišķi cietu termiski izturīgu sakausējumu radīšanai, metāla pārklājumos, emaljas, krāsu, stikla rūpniecībā u. tml. [Co].
peroksīds Ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa; pārskābe.
cinks Ķīmisks elements – zilganbalts metāls, ar ko pārklāj dzelzs izstrādājumus, lieto sakausējumos, galvaniskajos elementos u. tml. [Zn].
rādīt garu degunu (kādam) Ķircinot, kaitinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
vazektomija Ķirurģiska kontracepcijas metode – sēklas vadu ķirurģiska pārgriešana.
ķeizargrieziens Ķirurģiska operācija – augļa izņemšana no dzemdes, atverot vēdera dobumu un pārgriežot dzemdes sienu.
vasektomija Ķirurģiska operācija – sēklvada fiziska nobloķēšana vai pārgriešana kā pastāvīga kontracepcijas metode.
pārstādīt Ķirurģiskā operācijā pārvietot audus vai orgānus ieaugšanai citā vietā vai citā organismā; transplantēt.
zaļa dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve bez raizēm un grūtībām.
zelta dzīve laba, viegla, arī pārtikusi dzīve.
pluskoks Labākais starp pārējiem audzes kokiem, kas atšķiras, piem., ar stumbra taisnumu, mazzarojumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām.
apsvērt Labi iepriekš pārdomāt; vispusīgi izvērtēt (ko).
labklājība Labi materiālie apstākļi, nodrošinājums ar vajadzīgajiem pakalpojumiem; pārticība, turība.
tālredzīgs solis labi pārdomāta rīcība.
pārvaldīt Labi pārzināt un prast izmantot (ko).
retorte Laboratorijas trauks ar garu, uz sāniem noliektu kaklu (piem., šķidrumu pārtvaicēšanai).
koala Lāčsomainis – Austrālijas eikaliptu mežos dzīvojošs lācēnam līdzīgs dzīvnieks ar pelēku vai pelēki brūnu apmatojumu, kas pārtiek tikai no eikaliptu lapām vai tā jaunajiem dzinumiem [Phascolarctos cinereus].
rekombinācija Lādiņu apvienošanās, veidojot neitrālus pārus.
starplaiks Laika posms starp diviem laikposmiem, divām darbībām, norisēm, arī stāvokļiem; laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts.
seanss Laika sprīdis, kurā bez pārtraukuma notiek kāda darbība.
nestunda Laikposms, brīdis, kad notiek kas ļauns, jāpārdzīvo briesmas u. tml.
pārtraukums Laikposms, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise.
gavēnis Laikposms, kad iztiek ar trūcīgāku pārtiku; diēta.
nelaiks Laikposms, kas saistīts ar grūtiem apstākļiem, pārdzīvojumiem.
pārlaipot Laipojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārlaist Laist, lai (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
salaistīt Laistot (ko), viscaur pārklāt (ar to).
pārlaisties Laižoties pārvietoties (uz citu vietu).
pārlaisties Laižoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām.
šķelta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piem., gandrenes lapa).
šifrēt Lasīt (piem., ko grūti salasāmu, saprotamu) un pārveidot (to) visiem izlasāmā formā.
ačkups Latviešu tautas deja divdaļīgā taktsmērā ar noteiktu (parasti četru) pāru skaitu.
sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā; šīs dejas mūzika.
rucavietis Latviešu tautas kadriļa, ko izpilda četri pāri.
mugurdancis Latviešu tautas pāru deja, kurā ir raksturīgs pagrieziens ar mugurām vienam pret otru.
Latvijas Banka Latvijas centrālā banka, kurai piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības, kā arī tiesības kontrolēt naudas apgrozību un pārraudzīt citas bankas.
nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
virsmežniecība Latvijas valsts mežu pārvaldes lielākā teritoriālā vienība, kurā ietilpst vairākas mežniecības.
laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas tehnisko, lopbarības u. c. kultūraugu audzēšanu; zemkopība.
zemkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
lopkopība Lauksaimniecības nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu pārtikas produktu un arī dažu rūpniecības izejvielu ieguvei.
graudkopība Lauksaimniecības pamatnozare – graudaugu audzēšana pārtikai vai lopbarībai.
agrārs Lauksaimniecisks; tāds, kur lauksaimniecība dominē pār rūpniecību.
palīgsaimniecība Lauku saimniecība (piem., padomju laikā – kādam uzņēmumam, karaspēka daļai), kas palīdz nodrošināt ar pārtikas produktiem attiecīgā kolektīva locekļus.
jauktā laulība laulība starp dažādu tautību pārstāvjiem.
pārlauzt Laužot pārdalīt.
kārtainā lēcējpele lēcējpele ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru; meža sicista (vienīgā suga, kas ir atrodama Latvijas teritorijā).
pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvietoties (uz kurieni, kur u. tml.).
pārlēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
laukakmens Ledāja atrauts un pārvietots cieta ieža gabals.
klejojošais ledus ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
apliet Lejot (ko) kam virsū, pārklāt ar šķidrumu vai samitrināt.
pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (ar to), pārklāt (to kam).
noliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pārliet Lejot (ko), pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
pārliet Lejot pārvietot (citā traukā, tilpnē).
izlēkāt Lēkājot spēt pārvietoties.
krampji Lēkmjveidīga muskuļu savilkšanās, saraušanās, ko izraisa, piem., nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
pārlēkšot Lēkšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
menuets Lēna pāru deja ar reveransiem ¾ taktsmērā (populāra, piem., Francijas galmā 17.–18. gs.).
šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
pārkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārvilkties Lēnām, ar piepūli pārvirzīties (pāri kam).
pārvilkties Lēnām, parasti ar piepūli atgriezties (piem., mājās); pārrasties.
aizslīdēt Lēni aizvirzīties, pārvietoties.
čukāt Lēni braukt, pārvietoties.
nolaisties Lēni pārvietojoties ar gaisa plūsmu, nonākt no augstākas vietas zemākā.
čāpot Lēni pārvietoties.
līņāt Lēni, sīkām, smalkām lāsēm līt; brīžiem, ar pārtraukumiem mazliet līt.
vilkties Lēni, slīdoši virzīties, pārvietoties (piem., par gliemezi, slieku, skudru).
saite Lente, auduma sloksne, ko izmanto, piem., (kā) pārsiešanai, nosaitēšanai.
apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai); pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
bufete Lete vai galds (ēdnīcā, sarīkojuma telpā u. tml.), uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus.
stoika Lete, kur pārdod dzērienus un uzkožamos (parasti krogā).
komercpilnvarojums Licence pārdot preces, pakalpojumus u. tml., izmantojot tirdzniecības zīmi un maksājot par to atlīdzību; franšīze.
franšīze Licence pārdot preces, pakalpojumus u. tml., izmantojot tirdzniecības zīmi un maksājot par to atlīdzību; komercpilnvarojums.
fizelāža Lidaparāta korpuss (bez spārniem), kurā atrodas telpas apkalpei, pasažieriem un kravai.
lidojums Lidaparāta pārvietošanās gaisā.
trīsplāksnis Lidaparāts ar trim nesošiem spārniem, kas atrodas cits virs cita; triplāns.
divplāksnis Lidaparāts, kam ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra.
vienplāksnis Lidaparāts, kuram ir viens spārnu pāris.
triplāns Lidmašīna ar trim nesošiem spārniem, kas atrodas cits virs cita; trīsplāksnis.
monoplāns Lidmašīna ar vienu spārnu pāri; vienplāksnis.
konvertoplāns Lidmašīna, kurai var mainīt propelleru, dzinēju, kā arī spārnu stāvokli, ļaujot tai pacelties un nolaisties kā helikopteram.
šasija Lidmašīnas daļa – balstu sistēma, ko izmanto stāvēšanai, lidmašīnas pārvietošanai pa zemi, ieskrējienam pirms pacelšanās, bremzēšanai pēc nosēšanās, kā arī trieciena samazināšanai nosēžoties.
bite Lidojošs kukainis, kas vāc ziedu nektāru un to pārstrādā medū.
pārlidot Lidojot pārvietoties (kur, uz kurieni).
pārlidot Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
ceļojums Lidošana no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām vai otrādi (par gājputniem).
ceļot Lidot no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām vai otrādi (par gājputniem).
planēt Lidot, arī turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (par putniem).
strupvabole Līdz 10 mm gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem.
turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot); turp un atpakaļ.
turp un atpakaļ līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot).
kanāls Līdzeklis telefona, radio, televīzijas u. tml. sakariem, informācijas pārraidei.
represālijas Līdzekļi (piem., tirdzniecības sakaru pārtraukšana, vēstnieka atsaukšana), ar kuriem kāda valsts vēršas pret citu valsti, atbildot uz tās prettiesisku vai nepieņemamu rīcību.
mantzinis Līdzekļu, inventāra pārzinis (iestādē, organizācijā).
sonants Līdzskanis, kam toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem; skanenis.
skanenis Līdzskanis, kam toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem; sonants.
troksnenis Līdzskanis, kurā ir tikai trokšņa elementi vai tie ir pārsvarā pār toņa elementiem.
sonors līdzskanis līdzskanis, kurā toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem.
pārliekt Liecot novietot (ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
pārliekties Liecoties novietoties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
uzlaide Liekais materiāla slānis, ko sagatavei noņem apstrādes procesā; daļa, kas pārsniedz (kā) lielāko izmēru.
pārsegt Lieko (ko) virsū, pārklāt (ar to), izveidojot segumu.
pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (ar to), pārklāt (to kam).
pārvest Liekot iet sev līdzi, panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
uzkāpt Liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
kāpt Liekot kāju, rāpties (kur, pāri kam).
kāpt Liekot kāju, soli, nostāties (uz kā), virzīties (pa ko, pāri kam).
palikt Liekot novietot (kur), nedaudz pārvietot (uz kurieni).
pārlikt Liekot novietot (pāri kam, pār ko).
pārlikt Liekot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, pārbaudīt (cilvēka piemērotību, viņa spēju atbilstību).
pārsiet Liekot, nomainot pārsēju, apkopt (kādu).
līkt Liekt muguru, liekties (lejup, arī pāri kam).
līkt Liekties (pāri kam, pār ko) – par augiem, to daļām.
kārties Liekties, karāties, būt izvirzītam (ārā no kurienes, pāri kam u. tml.).
skarabejs Liela (no 2 līdz 4 centimetiem gara) vabole, kuras kāpuri dzīvo augsnē un pārtiek no mēslu lodītēm.
kā ziedi lielā daudzumā; nepārtrauktā virknē (cits aiz cita).
papilnam Lielā daudzumā; tā, ka pietiek un paliek pāri.
muti atplētis lielā izbrīnā, pārsteigumā, ziņkārībā.
muti iepletis lielā izbrīnā, pārsteigumā, ziņkārībā.
(ar) atplestu muti lielā pārsteigumā, izbrīnā.
bagātība Liela turība, pārticība.
cisterna Liela, cilindriska tvertne (šķidruma, gāzes, arī beramu vielu) uzglabāšanai vai pārvadāšanai.
furgons Liela, slēgta automobiļa vai piekabes virsbūve (kravu pārvadāšanai); automobilis ar šādu virsbūvi.
lielā zīlīte lielākais zīlīšu dzimtas putns, gandrīz zvirbuļa lielumā, ar melnu galvu, baltiem vaigiem, dzeltenu vēderu, olīvzaļu muguru un melnganiem spārniem.
prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (dažās valstīs, piem., Francijā); celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
lidspalvas Lielās spalvas (putna spārnā), kas nodrošina (tā) lidspēju.
makroreljefs Lielas Zemes reljefa formas, kas nosaka plašas Zemes virsas daļas vispārīgo apveidu (piem., kalnu grēdas, lieli līdzenumi).
apvērsums Lielas, būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī.
fifīgs Lielisks, nedaudz pārspīlēts, labs.
barža Liellaiva, kas pārvietojama ar velkoņa palīdzību un paredzēta dažādu liela izmēra kravu pārvadāšanai.
barka Liels buru kuģis, kam pakaļējā mastā ir slīpās buras, bet pārējos mastos – taisnās buras.
ērglis Liels dienas plēsīgais putns ar gariem, platiem spārniem, spēcīgām kājām un līku knābi.
šļūdonis Liels ledus sakopojums (kalnu un polārajos apgabalos), kas lēnām pārvietojas.
zirgs Liels mājdzīvnieks, ko izmanto lauksaimniecības darbos, cilvēku, priekšmetu pārvadāšanai vai sportā.
pāvacis Liels naktstauriņš ar matainu, druknu ķermeni un platiem spārniem, uz kuriem ir krāšņi, apaļi zīmējumi, kas atgādina acis.
degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres.
kamielis Liels pārnadžu kārtas dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, kas dzīvo tuksnešos un stepēs.
briedis Liels pārnadžu kārtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem, slaidām kājām un īsu asti.
zivjērglis Liels putns ar gariem, slaidiem spārniem, nelielu galvu, tumšbrūnu muguru un baltu vēderu; zivju ērglis.
šūpotnis Liels tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies.
kubls Liels trauks, tvertne (kā) rūpnieciskai pārstrādei.
pīle Liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi.
rubenis Liels vistveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem, kam atšķirībā no medņa uz spārniem ir gaišas svītras [Tetrao tetrix].
albatross Liels, balts jūras putns ar ļoti gariem spārniem.
tītars Liels, brūnganmelns mājputns ar īsiem spārniem, kārpainu ādu klātu galvu un daļu kakla un kārpainu izaugumu virs knābja.
muca Liels, cilindrisks koka, metāla vai plastmasas trauks ar plakanu dibenu dažādu šķidrumu, kā arī beramu vielu pārvadāšanai un uzglabāšanai.
garkājis Liels, divspārņu kārtas ods ar garām, tievām kājām un gariem spārniem.
monumentāls Liels, iespaidīgs, ar nozīmīgu saturu un lielu māksliniecisku vispārinājumu.
pingvīns Liels, nelidojošs jūras putns, kas pārvietojas stāvus.
cukurgalva Liels, sapresēts cukura gabals (šādā veidā agrāk pārdeva cukuru).
spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem.
senjors Lielu zemju īpašnieks (viduslaiku Rietumeiropā), kam bija augstākā vara pār viņam pakļautajiem vasaļiem.
invariants Lielums, kas nemainās, ja pārveido kādus ar to saistītus lielumus.
gaistamība Lielums, kas raksturo vielas spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielas īpašības tajā.
pārlīst Lienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), pārvietoties (kur).
valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
pārstrādāt Lietderīgi pārveidot (ko reiz jau izmantotu, vairs nederīgu).
gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu lielāku pārliecības nokrāsu.
viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
štrunts Lieto, izsakot pārliecību, ka (ko) nav vērts ņemt vērā.
vai ne lieto, ja vēlas pārliecināties par savu domu pareizumu.
eko Lieto, lai apzīmētu ekoloģiski audzētu pārtiku, ekoloģiski ražotu produkciju u. tml.
ups Lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu.
johaidī Lieto, lai izteiktu dažādas emocijas piem., izbrīnu, pārsteigumu, nepatiku.
ak Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret īstenības parādībām (piem., pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
Ak (tu) tētīt! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
Mīļā debestiņ! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
Mīļā stundiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
nū Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
skat Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
pfu Lieto, lai izteiktu negatīvas, nepatīkamas izjūtas, arī izbīli, pārsteigumu.
kas nav, tas nav lieto, lai izteiktu pārliecinošu noliegumu.
Vai tu re! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
Ak tu debess! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
Debesu tētīt! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
Debesu tētiņ! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
tu re! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
Debess augstā! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
mī Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
bāc Lieto, lai izteiktu pārsteigumu.
ai Lieto, lai izteiktu prieku, izbailes, pārsteigumu u. tml.
miers Lieto, lai izteiktu rīkojumu ieņemt pamatstāju, pārtraukt (darbību, kustību), kļūt mierīgam.
pats Lieto, lai izteiktu vispārākās pakāpes nozīmi.
viens Lieto, lai norādītu uz kā pastiprinājumu, arī nepārtrauktību.
tavs Lieto, lai norādītu uz pārsteigumu, izbrīnu, arī sašutumu.
vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
pāri par lieto, lai norādītu, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
vai Lieto, lai norādītu, ka ar vārdu, izteikumu ir pieļauts pārspīlējums (parasti, lai paspilgtinātu izteiksmi).
un tā tālāk lieto, lai norādītu, ka uzskaitījums ir pārtraukts, nav pabeigts.
pēdiņa Lieto, lai norādītu, ka vārds vai vārdu savienojums jāsaprot pārnestā nozīmē.
lai Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izceltu to starp pārējiem vārdiem.
ā Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
oi Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., pārsteigumu, izbailes, ciešanas).
ū Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, sajūsmu, atzinību).
oh Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
oho Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., sajūsmu, pārsteigumu).
o Lieto, lai paustu dažādas, parasti pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
Va vellos! lieto, lai paustu pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
Vo vellos! lieto, lai paustu pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
opā Lieto, lai paustu pārsteigumu.
uf Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku, pārsteigumu.
ūja Lieto, lai paustu, piemēram, izbrīnu, neticību, pārmetumu.
ui Lieto, lai paustu, piemēram, sāpes, pārsteigumu, nepatiku, ieinteresētību.
stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
jau Lieto, lai piešķirtu izteikumam vispārinājuma nokrāsu.
eu Lieto, lai pievērstu uzmanību, ierosinātu kādu darbību, izteiktu pārsteigumu, izbrīnu, dusmas.
rīcība Lietošanā, izmantošanā; arī pārziņā.
mālēties Lietot dekoratīvo kosmētiku, krāsoties, parasti pārāk daudz.
pārdozēt Lietot pārāk lielās dozās.
makulatūra Lietoti, veci un nevajadzīgi periodiski izdevumi, grāmatas, arī papīra pārstrādes atgriezumi, ko var izmantot par otrreizēju izejvielu.
ekspertīze Lietpratēja, speciālista veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), lai dotu motivētu atzinumu, secinājumu.
pārpeldēt Līganā, slīdošā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
pārslīdēt Līganā, vienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem.
vēdas Līgani, vienmērīgi (dzīvnieku spārnu) vēzieni; trokšņi, ko rada šādi vēzieni.
atsaukt Likt (kādai oficiālai personai) pārtraukt veikt pienākumus, atgriezties (no kurienes).
pārvietot Likt doties vai pārvest (kādu, ko) uz citu vietu.
pārsēdināt Likt kādam pārvietoties ar citu transporta līdzekli.
vilkt ādu pār acīm likt maksāt (kādam) pārmērīgi lielu naudas summu; nežēlīgi izmantot (kādu).
maukt (nost) ādu (pār acīm) likt maksāt (kādam) pārmērīgi lielu naudas summu.
pārstrādināt Likt pārāk daudz strādāt.
izdzīt Likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt, ļoti izkalpināt.
apturēt Likt pārtraukt; neļaut veikt, turpināt (darbību, procesu).
rādīt garu degunu (kādam) Likt vilties, izmuļķot, piekrāpt; noraidīt; parādīt savu pārākumu.
krustot Likt, novietot (ko) krustām pāri (vienu otram, citu citam).
saukt pie kārtības likt, piespiest (kādam) izbeigt, pārtraukt nepareizu, nelikumīgu darbību, rīcību.
domāt Likties, šķist, būt pārliecinātam (par ko); būt uzskatam, vērtējumam (par ko, par kādu).
sankcija Likuma panta daļa, kurā paredzēts par attiecīgo pārkāpumu piemērojamais sods.
delikts Likumpārkāpums; prettiesisks nodarījums, par ko atbildīgs nodarītājs.
Patērētāju tiesību aizsardzības likums likums, kas nosaka patērētāju tiesības attiecībās ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju.
aizklapēt Likvidēt, pārtraukt (kā) darbību.
atvienot Likvidēt, pārtraukt (piem., vada, līnijas) darbību; panākt, ka (piem., enerģija, ūdens) vairs netiek piegādāts.
nolīmēt Līmējot (ko), pārklāt, noklāt, (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
svītrlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām; arī pārtraukta līnija.
trase Līnija, kas dabā vai plānā apzīmē ceļa, kanāla, ūdensvada elektropārvades vai sakaru līnijas atrašanās vietu un virzienu.
diagonāle Līnija, virziens šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam).
nolīņāt Līņāt (kādu laikposmu) un pārstāt līņāt.
plāksteris Lipīga lente brūču pārsiešanai vai pārsēja nostiprināšanai.
sonets Lirisks 14 rindu dzejolis, kas sastāv no diviem četrrindu pantiem ar pāros sakārtotām atskaņām un diviem trīsrindu pantiem ar brīvu atskaņu sakārtojumu.
kūņoties Līst ārā, atbrīvoties (no kūniņas, pārsega, čaulas u. tml.).
seglīste Līste (kā) pārsegšanai.
pielīt Līstot (lietum), kļūt viscaur ļoti slapjam, arī pārklāties ar ūdens peļķēm.
pielīt Līstot (šķidrumam), tikt pārklātam (ar to).
salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni.
pārlīt Līstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nolīt Līt un pārstāt līt (par lietu); līstot nonākt lejā (par kādu lietus daudzumu).
ekranizācija Literāra vai mākslas darba pārveidošana, piemērojot (to) uzņemšanai kinofilmā; šādi pārveidota darba uzņemšana kinofilmā.
fantastika Literāri darbi, kuros aprakstīti reāli neiespējami, pārdabiski, brīnumaini notikumi.
romantisms Literatūras un mākslas virziens (radies 18. gs. beigās, 19. gs. sākumā kā pretstats klasicismam un racionālismam), kas pievēršas galvenokārt cilvēka jūtu un individuālo pārdzīvojumu attēlojumam.
verisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma; naturālisms.
naturālisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma.
konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
landtāgs Livonijā valdošo kārtu kopīga pārstāvības institūcija.
implikācija Loģisks slēdziens, kas izriet no tā, kas nav skaidri, nepārprotami izteikts.
šļūtene Lokana elastīga materiāla caurule šķidruma, gāzu pārvadei.
pārlocīt Lokot (piem., galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt locījuma vietā.
spraislis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstu, sienas; arī velve.
Skotlendjards Londonas galvaspilsētas policijas pārvaldes galvenā mītne; šās pārvaldes kriminālizmeklēšanas nodaļa.
kombinētā lopbarība lopbarības maisījums no dažādiem graudiem un to pārstrādes produktiem; kominētā spēkbarība.
sojas rauši lopbarības rauši, ko iegūst, pārstrādājot sojas sēklas.
izložņāt Ložņājot izstaigāt, pārmeklēt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
apložņāt Ložņājot pārmeklēt (vairākas vai visas vietas).
sietstobrs Lūksnes galvenā sastāvdaļa – vertikālas šūnu rindas, pa kurām pārvietojas fotosintēzē radušās organiskās vielas.
pārlūzt Lūstot pārdalīties.
pūdēt Ļaujot nedaudz pūt, pārveidot struktūras, garšas un smaržas ziņā.
nelabais gars ļauna pārdabiska būtne bez ķermeniska veidola.
velns Ļauna, pārdabiska būtne, kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota (piemēram, tautas pasakās).
izlaist Ļaut brīvi slīdēt, arī krist (pār ko).
ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nodoties (kam).
pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko), arī novietot pāri (kam), pār (ko) tā, ka ir vērsts uz leju.
izguldināt Ļaut pārgulēt, ierādot guļasvietu.
ielaisties Ļaut sevi pārņemt nevēlamām īpašībām.
padoties Ļaut sevi pieveikt; pārstāt cīnīties, sacensties.
pakļauties Ļaut valdīt pār sevi.
pārļepatot Ļepatojot pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem).
nomākties Ļoti apmākties, pārklāties ar mākoņiem (par debesīm).
šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties, mainot kustības virzienu.
kā (ar) vēja spārniem Ļoti ātri, strauji (pārvietoties).
tiks Ļoti blīvs, sevišķi izturīgs linu vai kokvilnas audums, ko lieto matraču pārvilkšanai, spilvenu maisiem.
pāri mēram ļoti daudz, pārmērīgi.
pār mēru ļoti daudz, pārmērīgi.
vai cik ļoti daudz, pārpilnām.
pārdrošs Ļoti drošs, drosmīgs; arī pārāk drošs, nepiesardzīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sūrums Ļoti grūts, smags pārdzīvojums; ļoti grūti, smagi apstākļi.
bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
kaķa soļiem ļoti klusi, nedzirdami (pārvietoties).
pazīt kā savus piecus pirkstus ļoti labi pazīt, pārzināt.
zināt kā (savus) piecus pirkstus ļoti labi zināt, pārzināt.
kā pa kāzām ļoti labi, ļoti pārticīgi (piem., dzīvot).
kā kāzās ļoti labi, ļoti pārticīgi (piem., dzīvot).
par smiekla naudu ļoti lēti (pirkt, pārdot u. tml.).
bezdibenis Ļoti liela (parasti negatīva pārdzīvojuma) intensitāte.
melomānija Ļoti liela, pat pārlieku liela aizraušanās ar mūziku.
brīnums Ļoti liels pārsteigums.
bezgalīgs Ļoti liels; milzīgs, nepārredzams, šķietami nebeidzams.
nomocīties Ļoti mocīties, pārdzīvojot (ko), domājot (par ko) u. tml.
nolūzt Ļoti nogurstot, pārtraukt iesākto un doties atpūsties; no liela noguruma aizmigt.
nokauties Ļoti nomocīties, cenšoties pārvarēt, novērst (ko).
nokauties Ļoti nopūlēties, nomocīties, cenšoties paveikt (ko), pārvarēt, tikt galā (ar ko).
sasalt ragā Ļoti nosalt, pārsalt.
sastingt ragā Ļoti nosalt, pārsalt.
traks Ļoti pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs.
ņemt pie sirds ļoti pārdzīvot, raizēties, uztraukties.
kā caur sienu izrauts ļoti pārguris, izmocījies.
kā caur sienu izvilkts ļoti pārguris, izmocījies.
stiprs Ļoti pārliecinošs, pamatots.
bez mēra ļoti pārmērīgi.
hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (piem., tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
hiperbolisks Ļoti pārspīlēts.
pilnum Ļoti pilns, pārpildīts.
agrotīkls Ļoti plāns materiāls, ko izmanto, piem., augu pārklāšanai agrā pavasarī.
cukurots Ļoti salds; bagātīgi pārkaisīts ar cukuru vai piesūcināts ar cukura sīrupu.
nodzīties Ļoti sevi nomocīt (fiziski piepūloties, pārmērīgi daudz, smagi strādājot u. tml.).
faraonskudra Ļoti sīka skudra dzeltenīgā krāsā, kas parasti dzīvo lielā kolonijā siltās telpās un pārtiek no maizes, saldumiem u. c. produktiem [Manomorium pharaonis].
kolibri Ļoti sīks putns ar spilgtām spalvām un garu knābi, kas pārtiek no ziedu nektāra un kukaiņiem.
tripsis Ļoti sīks, tumšs kukainis ar dūrējtipa mutes orgānu, kas parasti dzīvo uz augiem un sūc augu sulas vai pārtiek no citiem sīkiem medījumiem.
kā zirgs Ļoti skaļi, trokšņaini; pārlieku enerģiski.
neremdināms Ļoti spēcīgs, ko grūti vai pat neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
traks Ļoti spilgts, pārsteidzošs (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
šauties Ļoti strauji virzīties, pārvietoties.
zibēt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibināties Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
straume Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; aumaļām.
aumaļām Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; straumēm.
ar putām uz lūpām ļoti vai pārlieku dedzīgi, enerģiski.
pedantisks Ļoti vai pārmērīgi kārtīgs, rūpīgs, sīkumains (par cilvēku).
patriarhs Ļoti vecs, godājams cilvēks; vecākais un izcilākais pārstāvis (kādā darbības sfērā).
vājprātīgs Ļoti, arī pārmērīgi liels.
ultramoderns Ļoti, arī pārspīlēti moderns.
līdz riebumam (pareizs, pieklājīgs, laipns u. tml.) ļoti, pārāk (pareizs, pieklājīgs, laipns u. tml.).
pārgurt Ļoti, pārāk stipri nogurt.
līdz nejēdzībai ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
līdz nelabumam ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
aplam Ļoti, pārlieku.
līdz nemaņa ļoti, pārmērīgi (darīt, darboties).
līdz nesamaņai ļoti, pārmērīgi (ko darīt, darboties).
sterils Ļoti, pārmērīgi tīrs, kārtīgs.
heliocentrisms Mācība par to, ka Zeme un pārējās planētas kustas ap Sauli.
okultisms Mācība, kurā atzīst pārdabisku parādību un spēku eksistenci; praktiskas darbības, lai saistītos ar šīm parādībām un spēkiem.
metodiķis Mācību metodikas speciālists, kas izstrādā konkrēta mācību priekšmeta mācīšanas un pārbaudes metodiku, sniedz konsultācijas šajos jautājumos.
darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā – rokdarbi, mājturība, praktiskie darbi.
skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
brīvlaiks Mācību, arī citu nodarbību pārtraukuma laiks (mācību iestādēs).
skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu; maģiska izdarība.
metāla nogurums mainīgas slodzes radītas metāla mehānisko un fizikālo īpašību pārmaiņas (piem., plaisu rašanās).
lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no vienas vides citā) – piem., par gaismu, gaismas staru.
pārsviesties Mainīt savu atrašanās vietu; tikt pārsviestam (pāri kam, pār ko).
grozīt Mainīt, pārveidot.
evolucionēt Mainīties, attīstīties, pakāpeniski pārveidoties (parasti par dzīvo organismu sugām).
nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kāda rīcībā, pārziņā u. tml.).
griezties Mainoties pakāpeniski pāriet (no viena perioda otrā, no vienas stadijas otrā).
pārmijus Mainoties vienam ar otru, citam ar citu; arī pārmaiņus.
transformators Maiņstrāvas ierīce, ko izmanto sprieguma un strāvas pārveidošanai.
pašuzliesmošana Maisījuma aizdegšanās motora cilindrā, kad temperatūra vai spiediens pārsniedz kritisko robežu.
samaisīt Maisot pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisot savienot (piem., vielas).
konsekrācija Maizes un vīna simboliska pārvēršana Kristus miesā un asinīs, kas notiek dievkalpojuma laikā.
mājrūpniecība Mājamatniecības izstrādājumu ražošana pārdošanai tirgū.
dzīvais vilcējspēks mājdzīvnieki, kurus izmanto (kā) pārvadāšanai, arī vilkšanai; darba lopi.
vedmaksa Maksa par (kā) vešanu, transportēšanu pa ūdensceļu vai par kuģu nolīgšanu uz noteiktu laiku; frakts; pārvadājuma maksa.
virsmaksa Maksa, kas pārsniedz iepriekš paredzēto maksu; papildu maksa.
dot Maksāt (cik par ko); pārdot.
ūtrupe Maksātnespējīga parādnieka, arī likvidējama uzņēmuma, saimniecības mantas izpārdošana vairāksolīšanā.
celtspēja Maksimālais smagums, ko (mehānisms, ierīce u. tml.) spēj pacelt, pārvietot.
tēls Mākslā – specifisks, vispārināts (īstenības parādības, objekta u. tml.) atspoguļojums.
katarse Mākslas darba izraisītā pārdzīvojuma estētiskā un ētiskā iedarbība uz cilvēku.
pūrisms Mākslas virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgas lakoniskas kompozīcijas, askētiskas, ģeometriski vispārinātas formas.
postimpresionisms Mākslas virziens 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums un lielāka tēlojuma vispārinātība, subjektīvā izteiksmība, formāli dekoratīvās puses akcentēšana.
dermatīns Mākslīgā āda – blīvs audums, pārklāts ar sintētisku materiālu.
plasts Mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
provokācija Mākslīga slimības simptomu izraisīšana vai pastiprināšana diagnostikas nolūkā, arī, lai pārliecinātos par terapijas pareizību.
simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā.
pārosis Māla trauks, kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
manierists Manierisma pārstāvis (mākslā).
mantojums Manta, īpašums, kas pēc īpašnieka nāves pāriet citas personas īpašumā.
mantošana Mantas pāreja mantiniekiem pēc tās īpašnieka nāves.
klints Masīvs cietu iežu kopums, kas izceļas pāri apkārtnei; ļoti liels, ciets iezis ar stāvām malām.
nīlzirgs Masīvs, liels pārnadžu kārtas zīdītājs ar kailu ādu bez apmatojuma (Āfrikā); behemots.
konveijers Masveida produkcijas ražošanas līdzeklis – plūsmas līnija, kas montējamos izstrādājumus secīgā virknē pārvieto no strādnieka pie strādnieka.
dzinējs Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piem., vēja, siltuma enerģiju, elektroenerģiju) pārvērš mehāniskajā kustības enerģijā.
gliemezis Mašīnu elements – vītņots rotācijas ķermenis, piem., gliemežpārvados.
ekscentrs Mašīnu elements (piem., cilindrs, disks), kura rotācijas ass nesakrīt ar simetrijas asi (izmanto rotācijas kustības pārveidošanai virzes kustībā).
algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem (izteiktiem ar burtiem) neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
varbūtību teorija matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
siltumvadītspēja Materiāla īpašība nodrošināt siltuma pārnesi no vietām, kur temperatūra ir augstāka uz vietām, kur temperatūra ir zemāka.
pārmala Materiāla mala, kas sniedzas pāri priekšmetam.
vadītspēja Materiālas vides spēja nodrošināt (kāda veida enerģijas) pārnesi.
patēriņa priekšmeti materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
inventarizācija Materiālo vērtību un naudas līdzekļu faktiskā stāvokļa pārbaude un salīdzināšana ar grāmatvedības datiem un citiem dokumentiem.
segmateriāls Materiāls (kā) pārsegšanai, pārklāšanai, arī aizsargāšanai.
pārsegs Materiāls vai priekšmets ar ko pārsedz, pārklāj (ko).
pārsegums Materiāls, ar ko pārsedz (piem., lai aizsargātu no laikapstākļu nelabvēlīgās ietekmes).
padeve Materiālu apstrādē – darbgalda instrumenta pārvietošanās attiecībā pret apstrādājamo detaļu vienā griešanas kustības ciklā (piem., vienā detaļas vai instrumenta apgriezienā).
kustība Matērijas pastāvēšanas veids – materiālu objektu pārmaiņa, to mijiedarbība.
pārmaukt Maucot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); maucot novietot pāri (kam), pār (ko).
maurlociņi Maurloka gludie, cilindriskie stublāji (loki), ko izmanto pārtikā.
vieglināt Mazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas).
apmaisīt Mazliet pamaisīt, pārveidot (stāvokļa, noslāņojuma, sakārtojuma) ziņā.
pietēlot Mazliet pārspīlēti izpaust (piem., kādu emocionālu stāvokli).
pavirzīt Mazliet pārvietot (ķermeni, ķermeņa daļu).
pakustināt Mazliet pavirzīt, pārvietot (priekšmetu).
pavicināt Mazliet, dažas reizes vicināt un pārstāt vicināt; pamāt.
kuģītis Mazs kuģis pasažieru pārvadāšanai nelielos attālumos pa upēm, ezeriem.
prīkšķe Mazs pīļu dzimtas putns ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu apspalvojumu uz spārniem [Anas querquedula].
zivjdzenītis Mazs putns ar samērā lielu galvu, garu knābi, ļoti īsām kājām, mirdzoši zilu muguru, zilganzaļiem spārniem un rūsganbrūnu vēderu; zivju dzenītis.
zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi un stipri saliektiem nagiem.
slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
bufete Mēbele ar plauktiem trauku un dažu pārtikas produktu novietošanai.
Zeltainais retrīvers medību suņu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgs zīdains, viegli viļņots kažoks variācijās no gaišas krēmkrāsas līdz tumši zeltaini dzeltenam.
patoloģiskā anatomija medicīnas nozare, kas pēta slimības ietekmē radušās pārmaiņas orgānos.
izmeklēšana Medicīniska pārbaude, izpēte.
izmeklēt Medicīniski pārbaudīt, lai noteiktu veselības stāvokli, slimības diagnozi.
refleksu āmuriņš medicīnisks instruments neliela āmura veidā, ar kuru, pasitot pa noteiktu punktu, pārbauda cilvēka refleksus.
recepšu medikamenti medikamenti, kurus pārdod tikai pret ārsta izrakstīto recepti.
nitroglicerīns Medikaments – asinsvadu paplašinātājs, ko lieto akūtu stenokardijas lēkmju pārtraukšanai.
uzbrukums Mēģinājums pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtaukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
pamēģināt roku mēģināt ko izdarīt; pārbaudīt savas spējas, veiksmi.
konkurēt Mēģināt pārspēt, būt pārākam par ko citu.
uzbrukt Mēģināt pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtraukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
pārtaisīt pasauli mēģināt pārveidot cilvēkus, sabiedrību.
transmisija Mehāniska ierīce, sistēma griezes kustības pārnesei no motora uz mašīnas darba mehānismu vai izpildmehānismu.
berze Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru; ārējā berze.
saķere Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru.
zobpārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas griezes kustību pārveido citā griezes kustībā vai taisnvirziena kustībā.
kloķvārpsta Mehānisma daļa (piem., automašīnas dzinējā), kas nodrošina rotācijas kustības pāreju taisnvirziena kustībā.
ķēdes pārvads mehānisma elements griezes kustības pārnešanai starp paralēlām vārpstām ar ķēžu ratiem un noslēgtu ķēdi (piem., velosipēdos).
vinča Mehānisms ar spoli un trosi smaguma celšanai un pārvietošanai.
mašīna Mehānisms vai mehānismu komplekss, kas veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.
kloķa klaņa mehānisms mehānisms, kas pārveido griezes kustību virzes kustībā vai otrādi.
domkrats Mehānisms, pārvietojama ierīce smagu priekšmetu pacelšanai nelielā augstumā.
transportlīdzeklis Mehanizēta ierīce (piem., automašīna, kuģis, lidmašīna), kas paredzēta (kā) pārvadāšanai, pārvietošanai.
maiņas meistars meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu.
caca Meitene, kas pārlieku lielu uzmanību pievērš ārējam izskatam.
pārmeklēt Meklējot (ko), pārbaudīt (personu, tai klāt esošos priekšmetus).
griezt apkārt (visas malas) meklējot jaukt (visu); sīki pārmeklēt.
pārmeklēt Meklējot pārlūkot, pārbaudīt.
izmeklēt Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas, piem., kādā teritorijā, telpā).
uzkasīties Meklēt ieganstu strīdam, konfliktam, pāridarījumam, arī darīt pāri.
melnulis Melna vabole, kas pārtiek no augu un dzīvnieku atliekām vai graudu produktiem.
maijvabole Melni brūna paliela vabole, kas parasti lido maijā un jūnijā, pārtiek no dzīviem vai trūdošiem augiem.
akmeņogles Melns vai pelēki melns blīvs iezis, kas veidojies, pārakmeņojoties organisko vielu (augu) daļām; atsevišķi šī ieža gabali.
sekvence Melodiska vai harmoniska skaņu secība, kas vairākas reizes atkārtojas, ikreiz par noteiktu intervālu pārvietodamās uz augšu vai leju.
kalibrēt Mērīt, pārbaudīt (kā) lielumu, formu, atbilstību u. tml.
caursišana Mērķa sasniegšana, pārvarot šķēršļus.
izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) – parasti par apdzīvotu vietu.
metafiziķis Metafizikas pārstāvis; cilvēks, kam raksturīgs metafizisks domāšanas veids.
limbs Metāla gredzens ar iedaļām pagrieziena leņķa noteikšanai vai darbināmā elementa pārvietojumu noteikšanai.
poleris Metāla statnis vai statņu pāris, ap ko apliek tauvu, kuģim pietauvojoties pie piestātnes.
bērzājs Meža tips ar bērzu audzēm, kas vēlāk pāriet priežu vai egļu audzēs.
mežsargs Mežniecības darbinieks, kas apsargā noteiktu meža apgaitu, kā arī pārzina un uzrauga mežu stādīšanu, kopšanu, ciršanu un dažādu tehnisku mežsaimniecības darbu izpildīšanu.
mežzinis Mežniecības pārvaldnieks.
rātns Mierīgs, pieklājīgs; tāds, kas nav pārgalvīgs.
tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par mikrodaļiņas pilno enerģiju.
intendants Militāra amatpersona, kas pārzina karaspēka daļu un militāro iestāžu saimnieciskos jautājumus; intendantūras priekšnieks.
komandantūra Militārā iestāde, ko pārzina komandants, un kuras galvenais uzdevums ir uzturēt kārtību un drošību noteiktā teritorijā; šīs iestādes ēkas telpas.
intendantūra Militārā resora iestāde, kuras uzdevums ir apgādāt karaspēku ar pārtiku, ietērpu, saimniecības priekšmetiem u. tml.
blokāde Militāra, politiska vai ekonomiska izolācija, sakaru piespiedu pārtraukšana.
uniforma Militārs formas tērps; formas tērps (civilo profesiju dienestu pārstāvjiem).
rezervētā cena minimālā cena, par kādu pārdevējs vēlas pārdot savu preci izsolē.
kvēlot Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam.
blisināt Mirkšķināt (acis), piem., pārsteigumā, spilgtā gaismā.
nomirkšķināt Mirkšķināt un pārstāt mirkšķināt – piem., par gaismas ierīcēm.
grifs Mītisks dzīvnieks – spārnots lauva ar ērgļa galvu.
naktsmītne Mītne, arī apmešanās vieta, kur pārnakšņo.
vilkacis Mitoloģijā – cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem.
ragana Mitoloģiska būtne – sieviete, kurai piemīt pārdabisks, ļauns spēks, kas prot burt un pārvietojas, lidojot uz slotas.
pašgājējs Mobila mašīna, kas pārvietojas ar savu vilcējspēku.
šaustīt sevi mocīties pašpārmetumos.
modernists Modernisma pārstāvis.
ekspresionisms Modernisma virziens 20. gs. pirmajā pusē, kas daiļrades centrā izvirzīja mākslinieka iekšējos pārdzīvojumus, izpaužot tos galēji sakāpinātās, deformētās formās.
kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piem., par savu nodarījumu, rīcību.
kvadricikls Motocikla un apvidus automašīnas hibrīds – paaugstinātas pārgājības transportlīdzeklis ar četriem riteņiem.
motorollers Motociklam līdzīgs transportlīdzeklis ar mazākiem riteņiem, slēgtu motora pārsegu un īpašu kāju atbalsta platformu.
virzuļmotors Motors, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā.
turbomotors Motors, kurā kurināmā enerģija tiek pārvērsta mehāniskajā enerģijā ar gāzturbīnas palīdzību.
muižkungs Muižas īpašnieks vai pārvaldnieks.
mežkungs Muižas vai valsts mežu pārvaldnieks.
junkurs Muižnieks (piem., Prūsijā); muižas pārvaldnieks.
pirmās nakts tiesības muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
dumība Muļķīga, nepārdomāta rīcība, muļķīgi vārdi, aplama doma.
konkrētā mūzika mūsdienu mūzikas virziens, kurā izmanto reālās vides skaņas, tās pārveidojot un kombinējot ar instrumentālo un vokālo mūziku.
šķērssvītru muskulatūra muskulatūra, kuras funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
šķērssvītru muskuļi muskuļi, kuru funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
muftijs Musulmaņu augstākās garīdzniecības pārstāvis, kam ir tiesības pieņemt lēmumus juridiskajos un šariata jautājumos.
raibspārnmuša Muša, kam raksturīgi raibi spārni un kuras kāpuri ir augļu kaitēkļi [Myoleja lucida].
dzīvs Mūzika, ko (piem., viesībās, dejās) izpildītāji atskaņo pārējo klātbūtnē.
variācija Mūzikas žanrs, kura skaņdarbus veido vairāki šādi tēmas vai tēmu pārveidojumi; attiecīgais skaņdarbs.
karambola Mūžzaļš, līdz 5 m augsts tropu koks ar akācijai līdzīgām lapām, rozā ziediem un dzelteniem augļiem, kuri, tos pārgriežot, atgādina piecstaru zvaigzni [Averrhoa carambola].
cionisms Nacionālistiska kustība par ebreju valsts atjaunošanu, nostiprināšanu un ebreju pārceļošanu uz Izraēlu.
naftinieks Naftas ieguves, naftas pārstrādes strādnieks; naftas ieguves, naftas pārstrādes speciālists.
benzīns Naftas pārtvaices procesā iegūta degviela, ko izmanto iekšdedzes dzinējos – bezkrāsains, gaistošs šķidrums.
krekings Naftas un tās frakciju pārstrāde, kurā iegūst motordegvielu (parasti benzīnu) un ķīmijas rūpniecības izejvielas.
pārnākt Nākot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uznākt Nākot pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, parasti nepatīkami (to) pārsteidzot.
sāls Nātrija hlorīds – balta, kristāliska viela, ko lieto par piedevu pārtikā, konservēšanas līdzekli u. tml.
vārāmais sāls nātrija hlorīds, pārtikas sāls.
vārāmā sāls nātrija hlorīds, pārtikas sāls.
naturālists Naturālisma (1) pārstāvis literatūrā, mākslā; rakstnieks, mākslinieks, kura darbos izpaužas naturālistiskas tendences.
NP Naturalizācijas pārvalde.
zieda nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
ziedu nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
pārvedums Naudas pārsūtījums ar pasta starpniecību.
pārmaksa Naudas summa, kas ir pārmaksāta.
uzpūst Neadekvāti, nemotivēti palielināt; pārspīlēti izcelt.
izvilkt dzīvību neaiziet bojā, pārvarot smagus apstākļus, slimības.
tiept Neatlaidīgi censties pārliecināt (par ko).
vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
ekscess Neatļauta, patvaļīga rīcība; sabiedriskās kārtības, uzvedības normu u. tml. pārkāpums.
darba skudra neattīstītā bezspārnu skudru mātīte, kas veic pūžņa būvi un aizsardzību, gādā barību, kopj kāpurus un kūniņas.
mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nepārvarami ietekmēt.
liegties Neatzīties (nodarījumā, pārkāpumā u. tml.).
stāvēt patālu (no kā) nebūt pārāk cieši saistītam (ar ko).
neticēt Nebūt pārliecinātam, apšaubīt (kā patiesumu, esamību u. tml.).
neticēt Nebūt pārliecinātam, apšaubīt (kāda godīgumu).
necilvēcīgs Necilvēcisks; pārmērīgs.
pārgriezt Nedabiski pārvērst (seju, balsi).
nebalss Nedabiski pārvērsta, nepatīkami skanoša balss.
paplest Nedaudz izplest (rokas, kājas, spārnus u. tml.).
vālodze Nedaudz par strazdu lielāks putns, kura mātītēm ir olīvzaļgans muguras apspalvojums, bet tēviņiem raksturīgs koši dzeltens apspalvojums ar melniem spārniem un asti.
zaļžubīte Nedaudz par zvirbuli lielāks putns, kura tēviņiem ir raksturīgs dzeltenīgi olīvzaļš apspalvojums ar uzkrītoši dzelteniem laukumiem uz astes un spārniem [Carduelis chloris].
svētdiena Nedēļas diena starp sestdienu un pirmdienu, vispārēja atpūtas diena.
kremst Nedot miera, izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
kremsties Nedot miera, izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
mērdēt Nedot pārtiku, barību pietiekamā daudzumā.
noņemt zāles nedot vairs (kādam) zāles, likt, lai (kāds) pārtrauc lietot zāles.
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
kaunīgs Nedrošs, tramīgs; tāds, kas izjūt savu pārkāpumu (par dzīvniekiem).
snaudiens Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu; snauda.
snauda Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
rokeris Neformālas (jauniešu) kustības pārstāvis, kam raksturīga ģērbšanās ādas drēbēs, kolektīva braukāšana ar motociklu, aizraušanās ar rokmūziku.
apžilbināt Negaidīti pārsteigt, sajūsmināt.
puante Negaidīts nobeigums, pārsteiguma efekts, kulminācija (piem., darbībā, norisē).
galvu reibinošs negaidīts, pārsteidzošs, neiedomājams.
nicinājums Negatīva emocionāla attieksme, kurai raksturīga izteikta nepatika (pret kādu, ko), sava pārākuma apziņa, (kā) vērtības, nozīmīguma noliegums; nicināšana.
iesmērēt Negodīgi iedot, pārdot (ko nederīgu, nevērtīgu).
vilka pase negribēts atbrīvojums (piem., no darba), atteikums, saistību pārtraukums.
nēģeri Negroīdās rases pārstāvji – Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji; melnādainie citu valstu iedzīvotāji, kuri senatnē cēlušies no šiem iedzīvotājiem.
negroīdi Negroīdās rases pārstāvji.
atdurties kā pret sienu negūt atsaucību, tikt atraidītam; sastapties ar pretestību, nepārvaramām grūtībām.
sacīt Neiebilst, nepārmest u. tml.
tūdaliņ, tagadiņ neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
grēkot Neievērot, pārkāpt (piem., noteikumus, priekšrakstus); darīt ko nosodāmu, rīkoties slikti.
paiet Neievērot; palikt neuztvertam, nepārdzīvotam.
pauze Neilga norise, darbība kādas citas norises, darbības pārtraukumā, starplaikā.
pauze Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē, valodas plūdumā).
pamīcīties Neilgu laiku būt, arī pārvietoties nelielā platībā.
pažvadzināt Neilgu laiku žvadzināt un pārstāt žvadzināt.
pasmieties Neilgu laiku, mazliet smieties; sākt smieties un pārstāt smieties.
paspārdīt Neilgu laiku, mazliet spārdīt.
paspārdīties Neilgu laiku, mazliet spārdīties.
katatonija Neiropsihiski traucējumi (piem., šizofrēnijas slimniekiem), kas izpaužas ķermeņa kustībās (sastingums, anomālu pozu ieņemšana u. c.) vai uzvedības pārmaiņās (neēd, neatbild, nerunā).
jonizācija Neitrālu atomu vai molekulu pārvēršana par pozitīvi vai negatīvi lādētām daļiņām – joniem.
nocelt valdziņu neizadot valdziņu, pārlikt to uz otras adatas.
nelikvīdi Neizmantojami, nevajadzīgi preču, materiālu, izejvielu u. tml. krājumi, pārpalikumi, kurus nevar pārdot vai citādi realizēt.
izraut aci(s) no pieres nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt (kādu).
izzagt aci(s) no pieres nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
zagt aci no pieres ārā nekaunīgi, pārdroši zagt.
zagt aci no pieres laukā nekaunīgi, pārdroši zagt.
raut acis no pieres laukā Nekaunīgi, pārdroši zagt.
raut aci no pieres laukā Nekaunīgi, pārdroši zagt.
rīvēt degunā nekautrīgi atgādināt (kāda) vainu, kļūdu u. tml.; pārmest.
fetišisms Nekritiska, pārspīlēta (kā) izcelšana, godināšana, neesošu īpašību piedēvēšana.
kā sasalis nekustīgs (no uztraukuma, pārsteiguma, apmulsuma u. tml.).
kā (zemē) iemiets nekustīgs, zaudējis kustības spējas (aiz pārdzīvojuma).
būt uz jūs (ar ko) nelabprāt saskarties (ar kādu nodarbi, priekšmeta lietošanu u. tml.), nepārzināt (to).
spekulācija Nelegāla (piem., deficīta) preču pārdošana iedzīvošanās nolūkos.
tāfele Neliela (pārtikas produkta) taisnstūrveida plāksne.
skaiterjers Neliela auguma medību suns ar garu, cietu un taisnu zilganpelēku vai rudu apmatojumu, kas krīt pāri acīm, stāvām vai nokarenām ausīm un īsām kājām; attiecīgā suņu šķirne.
lukturītis Neliela pārnēsājamā elektriskā apgaismošanas ierīce; kabatas laterna.
treilers Neliela piekabes veida kempinga mājiņa uz riteņiem, ko var pārvietot ar automobili.
pieliekamais Neliela telpa vai norobežota vieta (parasti) pārtikas produktu glabāšanai.
viendienītes Nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi, kuriem ir divi pāri plēvainu, caurspīdīgi dzīslainu spārnu un kuri dzīvo baros virs ūdeņiem, parasti vienu vai dažas dienas.
zirneklis Neliels (2–10 mm) posmkājis ar 4 pāriem kāju un 3 pāriem tīmekļa dziedzeru vēdera apakšpusē.
taksobuss Neliels autobuss, kurā pasažierus pārvadā pa noteiktu maršrutu, bet bez fiksētām pieturām.
trīsuļods Neliels bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī.
pīppauze Neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai.
garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis ar vāji pārkaļķotu čaulu, kura vairākas sugas lieto uzturā; krevete.
lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam pakaļkājas daudz garākas nekā priekškājas un kas pārvietojas lēcieniem.
uzjumtenis Neliels jumtveida pārsegums (piemēram, virs durvīm, vārtiem).
upes tramvajs neliels kuģis pasažieru pārvadāšanai (parasti pa upēm, ezeriem) nelielos attālumos.
upju tramvajs neliels kuģis pasažieru pārvadāšanai (parasti pa upēm, ezeriem) nelielos attālumos.
sētiņa Neliels pārnēsājams nožogojums bērnam, kas sāk rāpot, staigāt; manēža.
meteoroīds Neliels Saules sistēmas kosmiskais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā.
tinējs Neliels tauriņš ar raibiem spārniem, kura kāpuri tinas augu lapās.
ratiņi Neliels transportlīdzeklis ar (parasti) četriem riteņiem (kā) pārvadāšanai.
zīriņš Neliels ūdensputns ar slaidiem spārniem, sekli šķeltu asti un īsām kājām.
vagonete Neliels vagons vai platforma kravas pārvadāšanai pa šaursliežu, trošu u. tml. ceļiem.
tīklspārnis Neliels vai vidēji liels kukainis ar diviem pāriem caurspīdīgu, ļoti dzīslainu spārnu.
raibspārnis Neliels vai vidēji liels tauriņš, kam ir raksturīgi melni spārni ar sarkaniem raibumiem.
mangusts Neliels zīdītājs, kas pārtiek no žurkām, čūskām, ķirzakām un ir izplatīts Āfrikā, Dienvidāzijā.
kaņepītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar brūngani pelēku apspalvojumu, kas pārtiek no augu sēklām, pumpuriem [Acanthis cannabina].
bezdelīga Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar tumšiem, smailiem spārniem, gaišu pakrūti un dziļi šķeltu asti.
sliņķis Neliels, mazkustīgs zīdītājs (Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas mežos), kas uzturas kokos, parasti iekāries zaros ar galvu uz leju un pārtiek no augu barības.
sicista Neliels, pelei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar ļoti garu asti, dzeltenbrūnu apspalvojumu un melnu svītru pār muguru; kārtainā lēcējpele.
ratiņi Neliels, stumjams transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai.
skaidiņa Nelielu skaidu formā sasmalcināti pārtikas produkti.
kontrabanda Nelikumīga, slepena preču vai citu vērtību pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātās preces vai citas vērtības.
kreisā prece nelikumīgi iegūta un pārdota prece.
pārkāpt robežu nelikumīgi, slepeni doties pāri valsts robežai.
(ar) baltiem diegiem šūts nemākulīgi maskēts, nepārliecinošs, neticams.
ne kumosa nemaz (ēdiena, pārtikas).
nevienu kumosu nemaz (ēdiena, pārtikas).
trausls miegs nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
ēst matu no galvas nost nemitīgi pārmest kādam nebūtiskas lietas.
ēst Nemitīgi pārmest, sagādāt ciešanas (kādam).
ar katru mirkli nemitīgi, nepārtraukti; arvien.
izgāzties Nenokārtot pārbaudījumu; izdarot ko slikti, nemākulīgi, piedzīvot neveiksmi, kaunu.
vājš Nenozīmīgs, nepietiekams; tāds, kas ir samērā nepārliecinošs.
mazvērtības komplekss neobjektīva sevis novērtēšana, pārspīlēta savu trūkumu apzināšanās.
neoimpresionists Neoimpresionisma pārstāvis.
neoreālists Neoreālisma pārstāvis.
neoromantiķis Neoromantisma pārstāvis.
spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt to.
brīnum Neparasti, pārsteidzoši, ļoti.
brīnišķīgs Neparasts, apbrīnojams, pārsteidzošs.
maģisks Neparasts, pārdabisks; vilinošs.
tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
trakums Nepārdomāta, arī bezjēdzīga izturēšanās, rīcība.
neprātība Nepārdomāta, neapdomīga, arī pārgalvīga, pārdroša rīcība.
pārsteidzība Nepārdomāta, pārsteidzīga darbība, rīcība.
neņemt pie sirds nepārdzīvot, neraizēties, neuztraukties (par ko).
neteikt Nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml.
teikt Nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml.
ienāši Nepārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgi, piem., iztecējumi no nāsīm.
nenolaist (ne) acis (no kā) nepārstāt skatīties (uz ko).
nenolaist (ne) acu (no kā) nepārstāt skatīties (uz ko).
zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, sakņaugu lapas) lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita, kas izpaužas likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne, nākotne kā veselums.
trajektorija Nepārtraukta līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis.
vienā laidā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
vienā laidienā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
ūdens riņķojums dabā nepārtraukta ūdens pārvietošanās Zemes atmosfērā, hidrosfērā un Zemes garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
uguns siena nepārtraukta, samērā augsta uguns josla.
elevators Nepārtrauktas darbības kravas pacēlājs vertikālā vai gandrīz vertikālā virzienā.
slīdkāpnes Nepārtrauktas darbības pacelšanas iekārta kustīgu kāpņu veidā; eskalators.
konveijers Nepārtrauktas darbības transportierīce (ar lenšu vai kausu virkni) beramkravu vai gabalkravu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.
transportieris Nepārtrauktas darbības transportierīce (ar lenšu vai kausu virkni) beramkravu vai gabalkravu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.
lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties (piem., par kukaiņiem).
plūst Nepārtraukti tikt transportētam; nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
ik brīdi nepārtraukti vai pēc ļoti īsiem pārtraukumiem.
no vietas nepārtraukti, arī neko neizlaižot.
mita Nepārtraukti, bez apstājas.
kā pa konveijeru nepārtraukti, bez pārtraukuma.
ne dienu, ne nakti nepārtraukti, nevienu brīdi.
plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu stāvokli).
ikkatru acumirkli nepārtraukti, vienmēr.
ikkatru mirkli nepārtraukti, vienmēr.
ikkatru brīdi nepārtraukti, vienmēr.
caurs Nepārtraukti, visu laika posmu.
vienā gabalā nepārtraukti.
visu laiku nepārtraukti.
kontinuitāte Nepārtrauktība, pēctecība, turpināšanās.
pastāvīgs Nepārtraukts, arī biežs.
kontinuitīvs Nepārtraukts, pēctecīgs, savstarpēji saistīts.
cirsmojums Nepārtrauktu cirsmu rinda, kas stiepjas noteiktā virzienā.
tirāde Nepārtrauktu vārdu, teikumu virkne.
kleptomānija Nepārvarama, slimīga tieksme zagt.
kā mūris Nepārvarams, nesagraujams.
nepārkāpjams Nepārvarams.
izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) – piem., par priekšmetiem.
nedoties Nepārvietoties un neiesaistīties (nodarbē, pasākumā u. tml.), arī nesākt (nodarbi, pasākumu).
sagrozīt Nepatiesi atspoguļot (piem., pārveidojot, neaplūkojot pilnībā).
mieles Nepatīkamas izjūtas, pārdzīvojumi.
lomkas Nepatīkamas sajūtas (narkomānam) narkotiku lietošanas pārtraukuma laikā.
šokēt Nepatīkami pārsteigt (kādu).
sašaut Nepatīkami pārsteigt, psihiski satriekt (kādu).
kā ar (aukstu) ūdeni apliets nepatīkami pārsteigts; satriekts.
rūgts kumoss nepatīkams, arī aizvainojošs pārdzīvojums, notikums.
rūgts malks nepatīkams, arī aizvainojošs pārdzīvojums, notikums.
neveikls Neprasmīgs, nemākulīgs; arī neskaidrs, nepārliecinošs.
sisties kā pret sienu nerast atsaucību; sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
sisties kā pret mūri nerast atsaucību; sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
neatlaidīgs Nerimstošs, nemitīgs, nepārtraukts.
blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
ērču encefalīts nervu sistēmas infekcija, kuru izraisa ērču encefalītu vīruss, kuru pārnēsā ērces.
tāds kā stāv nesagatavojies, nepārģērbies u. tml.
pārnēsāt Nēsājot pārvietot.
aizmirst Nesajust, nepārdzīvot (kā) ietekmē.
atpalikt Nesasniegt vēlamo (vai pārējo sasniegto) līmeni (piem., attīstībā, sekmēs); nespēt izpildīt (ko) tā, kā vajag vai kā var pārējie.
ārdīties Nesavaldīgi, skaļi paust sašutumu, teikt pārmetumus, kliegt.
šizofrēnija Neskaidras izcelsmes psihiska slimība, kas izraisa pārmaiņas personībā, aplamu īstenības uztveri un citus psihisko procesu traucējumus.
mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots, arī platībā ļoti liels mežs.
galvu neglaudīs (par ko) neslavēs, izteiks pārmetumus, rājienu.
būvkonstrukcija Nesoša būves sastāvdaļa (piem., pamati, sienas, pārsegumi).
pārsegums Nesošā, arī norobežojošā ēkas konstrukcija, kas uzņem pastāvīgo un mainīgo slodzi un pārnes to uz nesošajām sienām vai kolonnām.
panest Nesot pārvietot (ko), parasti neilgu laiku, nelielu attālumu.
pārnest Nesot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārnest Nesot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārstiepties Nesot, ceļot (ko smagu), pārslogot ķermeni, nodarīt sev kaitējumu.
sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz vājuma, pārdzīvojuma u. tml.) nokrist, saļimt.
astēnija Nespēks, vispārējs vājums.
netikt pāri (kam) nespēt aizmirst, nespēt emocionāli, psihiloģiski pārdzīvot (ko).
uzdot Nespēt normāli darboties pārpūles dēļ (par orgāniem, ķermeņa daļām).
noplātīt muti nespēt parunāt (no brīnumiem, pārsteiguma u. tml.).
atsacīties Nespēt, pārtraukt darboties; atteikties.
pamalkot Nesteidzīgi, ar pārtraukumiem kādu laiku malkot.
palikt aiz kadra netikt parādītam, iekļautam (piem., televīzijas pārraidē).
noklust Netikt vairs izplatītam (piem., par ziņām, valodām); pārstāt izpausties, izbeigties.
nešķīsts Netikumīgs, netikls; tāds, kas ir saistīts ar reliģiskiem pārkāpumiem.
mēslu bedre Netīra vieta (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē).
likt mierā netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
likt mieru netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
skepse Neuzticēšanās kādām idejām, teorijām, dogmām u. tml.; šaubas (par ko), neticība (kam); pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko).
formālisms Nevajadzīgi sīkumaina formalitāšu ievērošana, pārmērīga sekošana priekšrakstiem.
Zemnieku saeima nevalstiska organizācija, kas pārstāv Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju intereses.
pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
pārvelties Neveiklā, smagnējā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
pārlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
pārtuntuļot Neveikli, lēni, smagā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
mirgot Nevienmērīgi, ar pārtraukumiem spīdēt (acīs).
pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
sagriezt Neviļus, pārāk pagriežot, traumēt (ķermeņa daļu).
necelt Nevirzīt (ko) uz augšu, nepārvietot augstāk.
cinisms Nicinoša attieksme pret vispārpieņemtajām pieklājības un tikumības normām, to ignorēšana.
pārcilvēks Nīčes filozofijā – cilvēka ideāls; cilvēks, kas ar savām īpašībām ir pārāks par citiem.
klejojošā niere niere, kas noslīd un pārvietojas atkarībā no ķermeņa stāvokļa.
nefroze Nieru slimība – deģeneratīvas pārmaiņas nieru kamoliņos un kanāliņos.
reeksports No ārzemēm ievestu preču eksports uz citu valsti bez to pārstrādes; materiālu ievešana pārstrādei, lai pēc tam gatavos izstrādājumus vestu atpakaļ.
jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
blūze No biezāka, blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai.
kazaki No brīvajiem cilvēkiem un izbēgušiem dzimtļaudīm veidojusies kopiena cariskās Krievijas nomalēs; īpašs karaspēks, kas sastāv no šīs kopienas pārstāvjiem.
cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija.
pārcēlums No citas valodas paņemts vārds vai teiciens oriģinālrakstībā; nepārveidots aizguvums.
aizgūts vārds no citas valodas pārņemts vārds.
mājiņa uz vistas kājas no folkloras pārņemts apzīmējums nelielam, viegli celtam (pagaidu) miteklim.
metastāze No jauna izveidojies slimības (parasti ļaundabīgā audzēja) perēklis, kas radies audzēja šūnām vai slimības ierosinātājiem ar asins vai limfas plūsmu pārvietojoties uz citu vietu organismā.
kardānpārvads No kardāna mehānismiem veidots pārvads rotācijas kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darbības laikā kustas.
kardāns No krusteniskiem šarnīriem veidots kustīgs savienojums (parasti rotācijas kustības pārnešanai).
pica No mīklas cepts apaļš, plakans izstrādājums ar dažādu virskārtas pildījumu (gaļu, tomātiem, gliemenēm u. c.), ko pārklāj ar sieru.
maize No mīklas krāsnī cepts pārtikas produkts (parasti klaipa, kukuļa formā); šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
optiskais kabelis no optiskajām šķiedrām izveidots kabelis, kas informāciju pārsūta ar gaismas impulsiem.
mineralizēties No organiskas vielas pārvērsties par neorganiskiem savienojumiem.
izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs noformējums, burtu veidojums, lai pievērstu uzmanību.
slīkt No pārmērīga mitruma, slapjuma u. tml. iet bojā (par augiem).
šķēle No pārtikas produkta (piem., maizes klaipa, siera, gaļas) atdalīts samērā plāns gabals.
tatami No rīsu salmiem gatavots grīdas pārklājs Japānā.
saitējums No saitēm veidots pārsējs.
sējenis No sēklas bez pārstādīšanas izaudzēts jauns augs.
pārskrieties No skriešanas, steigas pārmocīties.
nunataks No sniega un ledus brīvs klinšu atsegums, kas paceļas pār ledāju (piem., Grenlandē, Antarktīdā).
tauki No šādiem esteriem iegūta uzturviela, pārtikas produkts.
apmest kūleni no tupus stāvokļa pārmesties pār galvu.
pakete No vairākām kārtām salikts (pārsienamā vai higiēniskā materiāla) veidojums.
leikoplasts No vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls (parasti lentes formā), ko izmanto, piem., pārsēja pielīmēšanai.
ikri No zivju olām gatavots pārtikas produkts.
nosūnot Noaugt, pārklāties ar sūnu.
bagāžnieks Nodalījums (vieglajā automašīnā) bagāžas pārvadāšanai.
noziegums Nodarījums (tīšs vai aiz neuzmanības), par kuru krimināllikumā ir paredzēts sods; sodāms tiesību normas pārkāpums.
pāridarījums Nodarījums, kas aizskar (kādu), sagādā (kādam) ciešanas; pārestība.
nodarīt gauži nodarīt pāri.
nokūpēt Nodegot, pārdegot nebūt lietojamam.
sekularizēt Nodot laicīgās varas pārziņā un pārvaldīšanā reliģiskajām institūcijām piederošus īpašumus.
nodot komisijā nodot starpniekam (komisionāram) pārdošanai.
drošība Nodrošinājums (piem., pret pārpratumu).
apēst Noēst bez pārpalikuma (barību).
pārvest Nogādāt (pāri kam) – par transportlīdzekli.
pārgaidīt Nogaidīt, kamēr (kas nelabvēlīgs, slikts) pāriet, izbeidzas; pārlaist (5).
pārgriezt rīkli nogalināt, atņemt dzīvību (kādam), pārgriežot kaklu.
aplikums Nogulsnes, plēve, atdalījumi (kas pārklāj, piem., gļotādu).
mālsmilts Nogulumiezis – māla un smilts sajaukums; augsne, kurā smiltis ir pārsvarā pār mālu.
ogle Nogulumiezis melnā vai brūnā krāsā, kas veidojies pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām; atsevišķi šā ieža gabali.
kūdra Nogulumiezis, ko veido nepilnīgi sadalījušās augu atliekas vietās, kur notiek pārpurvošanās.
krist Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā); nokarājoties veidot (piem., krokas).
pārkrist Nokarāties ar nepieguļošo daļu pāri pieguļošajai daļai (par apģērba gabalu, tā daļu).
pārkrist Nokarāties pāri (kam), pār (ko) – piem., par matiem.
pārkārties Nokārties pāri (kam), pār (ko).
nolikt Nokārtot (eksāmenu, pārbaudījumu).
nonākt (kāda) rokās Nokļūt (kāda) pārziņā, rīcībā.
iegrābties Nokļūt nevēlamā stāvoklī, piem., nepārdomāti rīkojoties, kļūdoties.
nedoties Nolieguma darb. --> doties; nepārvietoties, arī nesākt pārvietoties (kādā virzienā, uz kādu vietu u. tml.).
neķert Nolieguma darb. --> ķert; necensties netvert, neņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
nolīkt Noliekties, arī tikt noliektam lokveidā (uz priekšu, uz leju, arī pāri kam, pār ko) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
fraktēt Nolīgt (kuģi) kravas vai pasažieru pārvadāšanai.
pārlīt Nolīt pāri (kam), pār (ko) – par parādībām dabā.
paģiras Nomāktība, pašpārmetumi, ko izraisa apziņa par nepareizu rīcību.
lendlīze Nomas un aizdevumu sistēma, pēc kuras Otrā pasaules kara laikā sabiedrotās valstis no ASV saņēma bruņojumu, munīciju, pārtiku, medikamentus u. c. preces.
iemērīt Nomērīt (lai kādam piešķirtu, iedalītu, pārdotu u. tml.).
uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (piemēram, pēc pārdzīvojuma, apstākļu maiņas).
aiziet par tālu nonākt līdz galējībai, pārkāpjot pieņemtās normas.
tālākpārdošana Nopirktas preces pārdošana.
tuvu Norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta.
par Norāda uz (kā) pārmēru.
tuvu Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts.
cauri Norāda uz darbības ilgumu un nepārtrauktību.
no Norāda uz darbības nepārtrauktību.
no- Norāda uz darbības pabeigtību, pārmaiņām darbības subjektā vai objektā.
at- Norāda uz darbības veikšanu līdz pārmēram, apnikumam.
pār- Norāda uz darbības virzību pāri (kam), pār (ko).
pār- Norāda uz īpašības pastiprinājumu vai pārmēru.
pār- Norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
nekur Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības, norises, stāvokļa) vietu; nevienā vietā.
nekurp Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības) virzienu; nevienā virzienā.
pārāk Norāda uz pārlieku palielinātu vai samazinātu daudzumu.
pārāk Norāda uz pārmērīgu īpašību, pazīmi.
no Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kas tiek pārtraukts.
par Norāda uz stāvokli, kvalitāti, kādā (kas) pārveidojas.
pa Norāda uz sūtīšanas, pārraides veidu, līdzekli.
pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas puses uz otru).
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kuram (kas) virzās pāri.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas vai kam pāri, skarot tā virsmu, (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
nekas Norāda uz vispārīgu (kā) noliegumu.
tu Norāda uz vispārinātu personu.
-māns Norāda, ka (kādam) ir nepārvarama, patoloģiska tieksme, pārlieku liela aizraušanās ar to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā.
līdzi Norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits).
virsū Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
pāri Norāda, ka (kas) atrodas, norisinās virs (kā), pār (ko).
sa- Norāda, ka (kas) kļūst, pārvēršas par ko.
pāri Norāda, ka (kas) neietilpst (kur), pārsniedz (kā) robežu.
priekšā Norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem; norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem, arī pārspēj citus, ir pārāks (par ko).
pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, augstumu, lielumu u. tml.).
virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piem., rādītāju, daudzumu, skaitu).
līdzi Norāda, ka (kas) pārvietojas, virzās kopā, vienlaikus (ar ko).
pretī Norāda, ka (kas) pārvietojas, virzās, arī tuvojas no pretējās puses uz kā pusi.
līdzi Norāda, ka (kas) tiek iesaistīts vietas maiņā, pārvietots (kopā ar kādu).
aiz- Norāda, ka darbība notiek, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti.
pār- Norāda, ka darbība tiek veikta, noris, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti vai sasniedzot ļoti augstu pakāpi, intensitāti.
pie- Norāda, ka darbības objekta virsma no iekšpuses lielā mērā pārklājas (ar ko).
pie- Norāda, ka darbības objekta virsma tiek bagātīgi pārklāta vai pārklājas (ar ko).
pār- Norāda, ka darbības objekta virsma tiek klāta (ar ko), darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko).
no- Norāda, ka darbības objekts tiek pārspēts.
pār- Norāda, ka darbības objekts tiek pārspēts.
pār- Norāda, ka darbības objekts vai darbības subjekts tiek novietots, novietojas pāri (kam), pār (ko).
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) pārmainās, iegūst kādu kvalitāti.
visai Norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
no Norāda, ka kas pārvietojas starp divām vietām, diviem objektiem.
vairāk Norāda, ka pārsniedz nosaukto skaitu.
pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrā daļā nosauktais pārvietojas, notiek aiz kā, seko kam aizmugurē.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi.
termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē; vis- (3).
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver visus, visu; vispārīgs.
augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri (kam) vai (kā) augšējā daļā.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci, saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir augstāka ranga; arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina, pārrauga kāds galvenais, arī augstāka ranga.
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta meistarība.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kas vispārējs.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu.
termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kontrolē, pārbauda (ko).
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi.
signāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pārraida vai uztver signālus (1).
ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī parastu normu.
energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar enerģētiku, dažādu enerģijas veidu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā norisē, procesā tiek veikta (kā) kontrole, pārbaude.
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa radio.
tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa televīziju.
virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (rādītājs, daudzums, skaits).
aiz- Norāda, kas ar izteikto darbību pārspēj kādu.
apklust Norimt, pārstāt izpausties (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm).
attīstība Norise (piem., dabā, sabiedrībā, personībā), kurā veidojas, rodas kvalitatīvas pārmaiņas, notiek pilnveidošanās.
tīrais laiks norises, darbības ilgums, kurā nav ieskaitīts pārtraukumu ilgums.
beigties Norisēt beigu posmā (par darbību, procesu); pārstāt eksistēt, izpausties.
patoloģisks Normai neatbilstošs; pārlieku liels.
minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas.
infarkts Norobežots audu pamirums kādā orgāna daļā, kurā pārtraukta asins pieplūde.
lodziņš Norobežots laukums, kas parādās displeja ekrānā (piem., pieprasot kādu informāciju) un ko (atšķirībā no loga) nevar pārvietot, palielināt vai samazināt.
noskaitīt kā no grāmatas norunāt tekstu, sakāmo no galvas bez kļūdām, nepārsakoties.
izsaukt Nosaukt (kādu vārdu), piem., paziņojot, pārbaudot.
pārsēdināt Nosēdināt (kādu) citā vietā; panākt, ka (kāds) pārsēžas.
ieziemot Nosedzot (ar skujām, lapām u. tml.), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai.
špikot Noskatīties (ko no kāda cita) un izmantot, pārņemt.
mednieku stāsts nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu.
slieties Nostāties uz kājām no, piem., sēdus vai guļus stāvokļa, arī no guļus stāvokļa pāriet uz sēdus stāvokli; celties (1).
nolauzt Nostrādāt, nodzīvot (kādu laikposmu), parasti pārvarot grūtības, piepūloties.
noverdzināt Nostrādināt (pārlieku smagā darbā, bez pienācīga atalgojuma).
sadalīt Nošķirt, norobežot (kādu daļu no citas šajā pārveidotajā veselumā).
pārvērtēt Noteikt pārāk lielu (kā) vērtību.
pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā; pārcelt.
tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; paraža; ieradums.
mājiens ar sētas mietu noteikta izturēšanās, rīcība, nepārprotami izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
grozs Noteiktā laikaposmā cilvēkam nepieciešamais pārtikas, preču u. tml. daudzums; šāds nepieciešamais daudzums naudas izteiksmē.
princips Noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
gastronomija Noteikta sortimenta pārtikas preču kopums.
apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
šifrs Noteikta zīmju sistēma, pēc kuras pārveido tekstu, veicot slepenu informācijas pārraidi, saraksti u. tml.
šihta Noteiktās attiecībās sajaukts izejmateriālu maisījums, kas paredzēts pārstrādei, piem., metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
lekāls Noteiktas konfigurācijas šablons, pēc kā iezīmē gatavojamās detaļas kontūras vai pārbauda izgatavotās detaļas formu.
raut vai no elles laukā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
raut vai no elles ārā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
noskaņa Noteikts emocionāls stāvoklis, ko izraisa situācija, apstākļi, pārdzīvojums u. tml.
svēts Noteikts, stingrs, arī patiess, īsts (par uzskatiem, pārliecību u. tml.).
nosacīts sods notiesātās personas atbrīvošana no soda izpildes ar nosacījumu, ka tā pārbaudes laikā neizdara jaunu noziegumu.
nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, kas saistīts, piem., ar smagu slimību vai bojāeju.
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas.
nepatikšanas Notikums, notikumu kopums, kas sagādā daudz raižu, nepatīkamus pārdzīvojumus.
saturēt grožos noturēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
stiprs Noturīgs, nemainīgs (par uzskatiem, pārliecību u. tml.).
pārķert Notvert (ko uz noteiktu vietu, arī noteiktā virzienā raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu; pārtvert.
saķert Notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
nosvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārsvītrot (to); izsvītrot.
pārvērtēt Novērtēt (ko) pārāk augstu, pārāk pozitīvi.
degustēt Novērtēt (pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus), pēc garšas, smaržas un izskata, lai noteiktu (to) kvalitāti.
apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt.
staigāt uz rokām novietojoties vertikāli balstā uz rokām, virzīties, tās pārmaiņus pārvietojot.
pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
pārkārt Novietot (ķermeņa daļu) pār (kam), pār (ko) un ļaut nokarāties.
pārkrustot Novietot krustām (vienu pāri otram, citu pāri citam).
pārblīvēt Novietot, ievietot (ko) pārāk lielā daudzumā.
noklāt Novietoties vai atrasties (kam) virsū, pāri – par (kā) kārtu.
pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) – par (kā) kārtu, slāni.
nobraukt Novilkt (pār ko, gar ko u. tml.).
anomālija Novirze no normas, vispārējas likumības.
zivsaimniecība Nozare, kas aptver zivju ieguvi, pārstrādi, audzēšanu un to resursu palielināšanu; šāds uzņēmums.
transports Nozare, kas ietver kravu un pasažieru pārvadāšanu; kravu un pasažieru pārvadāšanas sistēma.
jūrniecība Nozaru kopums, kas saistīts ar kuģu pārvietošanos jūrās un okeānos, to vadīšanu, izmantošanu u. tml.
metonīmija Nozīmes pārnesums – viena vārda aizstāšana ar citu uz to savstarpējās sakarības pamata.
metafora Nozīmes pārnesums, kas balstās uz divu jēdzienu līdzību; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
ņemt savā zināšanā ņemt savā ziņā, arī pārziņā.
vākt Ņemt un virzīt (piemēram, priekšmetu), lai (to) pārvietotu kur citur.
audits Oficiāla grāmatvedības dokumentu un kontu pārbaude pēc pašas iestādes vai uzņēmuma iniciatīvas.
soda mērs oficiāla sankcija par likuma pārkāpumu.
uzteikt Oficiāli paziņot par darba līguma, īres līguma pārtraukšanu.
brūnogles Ogles brūnā vai melnā krāsā, kas veidojušās, daļēji pārogļojoties augu atliekām.
minerāleļļa Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, pārstrādājot naftu.
deokupācija Okupācijas pārtraukšana; okupācijas un tās seku likvidēšana.
želatīns Olbaltumvielu produkts, ko iegūst parasti no dzīvnieku kauliem, cīpslām, skrimšļiem un ko izmanto, piem., pārtikas rūpniecībā.
oligarhs Oligarhijas pārstāvis – cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos.
opozicionārs Opozīcijas (1) pārstāvis.
karotīns Oranždzeltens augu pigments, kas cilvēka vai dzīvnieka organismā pārvēršas A vitamīnā.
hipertrofija Orgāna vai muskuļu pārmērīga palielināšanās apjomā audu apjoma pieauguma dēļ.
hipotrofija Orgāna vai muskuļu pārmērīga samazināšanās.
lignīns Organiska viela, augu pārkoksnējušos šūnapvalku sastāvdaļa.
pektīns Organiska viela, polisaharīds, kas sastopams sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā, kā arī dažās aļģēs un kā recinātājs izmantojams medicīnā un pārtikas ražošanā.
spirts Organiska viela, produkts, ko iegūst, pārtvaicējot cukuru un cieti saturošas vielas; arī etilspirts.
dzintars Organiskas izcelsmes minerāls – pārakmeņojušies terciārā perioda skuju koku (parasti priežu) sveķi.
rūgšana Organisko vielu noārdīšanās process mikroorganismu (baktēriju, raugu) iedarbībā; ogļhidrātu pārvēršanās par citiem savienojumiem, kas norisinās mikroorganismu darbības rezultātā.
glicerīns Organisks savienojums, trīsvērtīgs piesātinātais spirts – biezs, bezkrāsains, salds šķidrums, ko izmanto par izejvielu pārtikas, parfimērijas, zāļu ražošanā, kā arī sprāgstvielu izgatavošanā.
bitumens Organisku savienojumu maisījums (iegūts naftas, ogļu vai degslānekļa pārstrādē), ko lieto asfaltēšanai, hidroizolācijai.
siltumatdeve Organisma dzīvības procesos radītā siltuma pāreja no organisma uz apkārtējo vidi.
šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi spēcīgu kairinātāju (piem., smagu traumu), kas izpaužas vispārējos organisma funkciju traucējumos.
regress Organisma uzbūves vienkāršošanās, tam pielāgojoties apkārtējās vides pārmaiņām.
gigantiskums Organisma vai tā atsevišķu daļu pārmērīga izaugšana.
vienēdāji Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem; monofāgi; pretstats – visēdāji.
polifāgs Organisms, kas pārtiek no dažādu sugu augiem un dzīvniekiem.
zaļais punkts organizācija, kas organizē izlietotā iepakojuma, elektropreču un videi kaitīgu preču atkritumu pārstrādi.
aviokompānija Organizācija, uzņēmums, kas veic regulārus gaisa pārvadājumus vienā vai vairākos maršrutos; aviosabiedrība, lidsabiedrība.
konvents Organizācijas biedru vai pārstāvju sapulce, sanāksme.
pārorganizēt Organizēt vēlreiz, no jauna; organizējot pārveidot citādu.
streiks Organizēta darba pārtraukšana, atteikšanās strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
streikot Organizēti pārtraukt darbu, atteikties strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu (piem., no uzņēmēja, valdības) kādu (parasti ekonomisku vai politisku) prasību izpildi.
transplantācija Orgānu, audu u. tml. pārvietošana no organisma ieaugšanai tajā pašā vai citā organismā.
trakts Orgānu, veidojumu u. tml. kopums (organismā), pa kuru (kas) tiek pārvadīts.
vieglais ormanis ormanis, kas pārvadā cilvēkus.
smagais ormanis ormanis, kas pārvadā kravu.
izostīt Ostot iepazīt, pārmeklēt (daudzas vai visas vietas).
telegramma Pa telegrāfa tīklu pārraidīts teksts, attēls.
augstos toņos paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji.
pārveidot Padarīt (ko) citādu; pārmainīt (ārējo izskatu).
samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu (piem., to pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot).
pārkaitēt Padarīt (ko) pārāk karstu.
pārslogot Padarīt (ko) pārāk lielu, grūti īstenojamu.
liesināt Padarīt (pārtikas produktu) liesāku, saturošu mazāk taukvielu, (ko) piejaucot.
sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, patērējamu; pagatavot (ēdienu, dzērienu).
izcelt Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta.
noārdīt visus tiltus padarīt neiespējamu atgriešanos; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
pārpiparot Padarīt pārāk piparotu (ēdienu).
pārsaldināt Padarīt pārāk saldu (ēdienu, dzērienu).
pārsālīt Padarīt pārāk sāļu (ēdienu, dzērienu).
piekārt pie lielā zvana padarīt plaši zināmu (piem., kādu pārkāpumu).
iezīmēt Padarīt saskatāmu, labāk atšķiramu no pārējā.
fetišizēt Padarīt, pieņemt (ko) par fetišu; pārspīlēti izcelt, godināt (ko).
NKVD Padomju Savienībā – represīvas iestādes Iekšlietu tautas komisariāta nosaukums, kas tautas valodā saglabājās arī tad, kad šo komisariātu 1946. gadā pārveidoja par iekšlietu ministriju.
kapitulācija Padošanās, atteikšanās no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
kapitulēt Padoties, atteikties no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
nelabojams vecpuisis padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
totēmisms Pagāniskās reliģijas forma, pārliecība par kāda cilvēka, tautas, sugas u. tml. radniecību ar kādu dzīvnieku vai augu valsts pārstāvi.
pagastvalde Pagasta pārvaldes orgāns (parasti, runājot par 19. gs. un 20. gs. sākumu).
leduspagrabs Pagrabs ar ledu pārtikas produktu uzglabāšanai; ledus pagrabs.
nogriezt Pagriežot, piem., slēdzi, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību, arī pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi.
pajume Pajumte (1); uz balstiem (bez sienām) novietots pārsegums.
evolūcija Pakāpeniska attīstība, pārmaiņu process.
gradācija Pakāpeniska, vienmērīga pāreja no zemākās pakāpes uz augstāko vai otrādi; viena šāda pārejas pakāpe, iedaļa.
hromatiskā gamma pakāpeniski augšupejošu vai lejupejošu mūzikas skaņu virkne, kurā atstatums starp skaņām nepārsniedz pustoni.
plēnēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.).
rimt Pakāpeniski beigt, pārstāt izpausties (piem., par norisēm dabā).
pāriet Pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu.
iznīkt Pakāpeniski izzust, pārstāt eksistēt.
pierimt Pakāpeniski kļūt vājākam, pārstāt izpausties.
sūnot Pakāpeniski pārklāties ar sūnu.
pāriet Pakāpeniski pārmainīties, kļūt citādam.
tumst Pakāpeniski pārstāt izstarot gaismu, pakāpeniski pārstāt spīdēt, mirdzēt, kvēlot.
norimt Pakāpeniski pārstāt, arī izbeigties (par parādībām, norisēm dabā, arī sabiedrībā).
mosties Pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā).
pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz no jauna, pārdomāt (ko).
burvju paklājs paklājs, kam piemīt pārdabiskas spējas (pasakās).
sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
pārslogot Pakļaut (kādu) pārmērīgai slodzei.
saldēt Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai; pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai līdz sasalšanas temperatūrai.
dispanserizēt Pakļaut regulārai veselības pārbaudei, arī uzskaitei un ārstēšanai dispanseros.
balstīt Palīdzēt (cilvēkam) pārvietoties vai turēties noteiktā stāvoklī.
dabūt uz kājām Palīdzēt pārvarēt grūtības; nostiprināt.
ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
konverters Palīgierīce elektriskās strāvas vai signāla pārveidošanai, dodot iespēju, piem., augstākas frekvences radiosignālus uztvert ar zemākas frekvences signālu uztveršanai paredzētu uztvērēju.
pakārt zobus vadzī palikt bez pārtikas, uztura; badoties.
atlikt Palikt pāri, saglabāties (pēc pārējā izlietošanas, izzušanas u. tml.).
turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties, parasti, kādu laiku.
palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi); plūst, uzkrāties (par palu ūdeņiem).
izmeklēt visus kaktus pamatīgi pārmeklēt (kādu telpu).
sist un mērcēt pamatīgi, nežēlīgi pārmācīt.
nopamatot Pamatot (vispusīgi, pārdomāti).
gaist Pamazām pāriet, beigties, zust.
aizvilkties Pamazām pārklāties (ar sniegu, ledus kārtu u. tml.).
izmēģināt Pamēģināt (darīt ko jaunu), praksē pārbaudīt.
parakties Pameklēt (kur, piem., pārcilājot tur atrodošos priekšmetus).
iedabūt Panākt (pārvarot šķēršļus), ka (kāds) tiek iecelts, iesaistīts (kur).
noturēt grožos panākt pilnīgu paklausību; stingri valdīt (pār kādu).
smacēt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kādam) tiek apgrūtināta elpošana; vai nevar paelpot vispār.
nonāvēt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nomirst, pārstāj eksistēt; nogalināt.
pārgāzt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un novietojas pāri (kam), pār (ko).
saputekļot Panākt, būt par cēloni, ka (augsne) iegūst putekļu struktūru; pārputekļot.
satriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās ļoti spēcīgs psihisks pārdzīvojums.
sāpināt sirdi panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums.
sasāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sāpīgs pārdzīvojums.
vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas vēlamajā virzienā.
sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piem., sprostā, iežogojumā), kas ierobežo pārvietošanos.
pārmocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), piem., pārmērīgi strādājot, pārpūlas.
uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts, zūd.
uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts, zūd.
pieveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., celtnes, teritorija, arī vide, vieta) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās, arī vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
nomierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., uzbudinājums) samazinās, pāriet.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) būtiski pārmainās, iegūst citu veidu.
zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kas izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaismu (par priekšmetu ar gaismas avotu).
pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst citāds; pārveidot.
normalizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst normāls, atbilst vispārpieņemtām normām.
nogāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī, nokrīt (zemē).
pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklājas ar ūdeni.
pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārplūst.
pārsprādzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārsprāgst.
nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārstāj degt; dzēšot likvidēt degšanu.
pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās, pārvietojas, tiek vērsts (vēlamajā virzienā).
saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
vokalizēt Panākt, būt par cēloni, ka līdzskaņi "j" un "v" pāriet patskanī.
uzlauzt ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņas, lūzums (piem., cilvēku attiecībās).
salauzt ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņas, lūzums (piem., cilvēku, valstu attiecībās).
ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā, cilvēka dzīvē, darbībā u. tml.).
satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piem., klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
dziedēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (piem., nepatīkami pārdzīvojumi).
kristalizēt Panākt, būt par cēloni, ka viela pāriet kristāliskā stāvoklī.
izlīst (kā kamielim) caur adatas aci panākt, izdarīt ko, gandrīz neiespējamo, pārvarot lielas grūtības.
pārziemināt Panākt, ka (augs) pārziemo (novietojot to īpaši sagatavotā vietā, apsedzot u. tml.).
dzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
nodzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
spīdzināt Panākt, ka (kādam) ir psihiski jācieš, (kas) jāpārdzīvo; mocīt.
nodot Panākt, ka (kāds, kas) nonāk (noteiktu amatpersonu, iestāžu pārziņā); pakļaut (kādai rīcībai, darbībai).
apklusināt Panākt, ka (kāds) apklust; pārtraukt (kādu), neļaujot runāt, dziedāt u. tml.
atvēsināt Panākt, ka (kāds) atjēdzas, mazinās (kāda) pārmērīga aizrautība.
pārlatviskot Panākt, ka (kāds) kļūst latvisks, pārlatviskojas.
izgāzt Panākt, ka (kāds) nenokārto pārbaudījumu.
pārmānīt Panākt, ka (kāds) pārnāk strādāt, darboties (citā darba vietā, kolektīvā u. tml.).
noņemt Panākt, ka (kāds) pārtrauc iepriekšējās attiecības, lai (viņu) iegūtu sev.
apstādināt Panākt, ka (kāds) pārtrauc, izbeidz (rīcību, darbību).
mierināt Panākt, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piem., bēdas, bailes, satraukumu).
uzvarēt Panākt, ka (kāds) tiek pārspēts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
pārkrievot Panākt, ka (kas, kāds) kļūst krievisks, pārkrievojas.
pārtautot Panākt, ka (kas, kāds) kļūst par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
apkvēpināt Panākt, ka (kas) apkvēpst, pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
nozibināt Panākt, ka (kas) īsu brīdi zibina un pārstāj zibināt.
pārveidot Panākt, ka (kas) kļūst citāds, būtiski pārmainās.
ritināt Panākt, ka (kas) pārvietojas, virzās (parasti apļveidā, cirkulāri).
pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests, pārsūtīts (pāri kam, pār ko).
virzīt Panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) pārvietojas noteiktā virzienā.
aizaudzēt Panākt, ka (piem., brūce) pārklājas ar jauniem audiem.
uzlaist Panākt, ka (piemēram, kāda dienesta darbinieks) ierodas (pie kāda), lai pārbaudītu, sauktu pie atbildības u. tml.
uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, policija, pārbaudošas iestādes darbinieki) ierodas (pie kāda), radot (tam) nepatikšanas.
pielaist Panākt, ka (slimība) no saslimušā pāriet pie cita.
izkristalizēt Panākt, ka (viela) pāriet kristāliskā stāvoklī.
potēt Panākt, ka kāds iegūst (piem., pārliecību, tikumus), panākt, ka kādam izraisās (jūtas).
aizturēt Panākt, ka paliek uz vietas, aizkavēt pārvietošanos.
nodot Panākt, ka pārņem (īpašumā, mantojumā).
pārvācot Panākt, ka pārņem vācu kultūras tradīcijas, sākt lietot vācu valodu dzimtās valodas vietā u. tml.
nodot Panākt, ka pārņem, apgūst, turpina (ko).
izdzēst Panākt, ka pārstāj degt, izstarot gaismu.
izsist Panākt, ka pēkšņi pārmainās (kādam psihiskais stāvoklis).
izlīdzināt spēli panākt, ka pretinieks zaudē pārsvaru.
izraut Panākt, ka tiek pārtraukts esošais stāvoklis, mainīti apstākļi.
pārraut Panākt, piem., velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
atrāviens Panāktais pārsvars izcīnītājos punktos (kādā sporta spēles posmā).
pacelt Paņemt augšā; ceļot pavirzīt (ko satvertu) uz augšu (piem., lai turētu, pārvietotu).
piepušķot Papildināt (teikto, rakstīto u. tml.) ar ko izdomātu, pārspīlētu; izskaistināt.
pārspēle Papildu, atkārtota sporta spēle, ko rīko, piem., ja iepriekšējā spēle tikusi neparedzēti pārtraukta.
spodrpapīrs Papīrs ar spīdīgu, spodru lakas emulsijas pārklājumu un gludu virsmu.
vaskpapīrs Papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju; vaska papīrs.
vaska papīrs papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju.
vakarlēpis Par balodi nedaudz mazāks, slaids, pelēcīgi brūngans putns ar gariem spārniem un asti; lēlis [Caprimulgus europaeus].
pārgudrs Par daudz gudrs, pārlieku gudrs; tāds, kas mēdz demonstrēt, savu gudrību, zināšanas.
aizsvinēties Par daudz nodoties svinēšanai; svinēt, būt viesībās pārāk ilgi.
lidmašīna Par gaisu smagāks lidaparāts ar dzinēju un nekustīgiem spārniem.
noraidīt no laukuma par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
lence Pār plecu pārliekama lentveida (apģērba) detaļa.
lence Pār plecu pārliekama siksna (kā, piem., mugursomas) nešanai.
pieņemt komisijā par zināmu atlīdzību pieņemt kādu preci pārdošanai.
lapkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad kokaugiem nobirst lapas; laikposms, kad kokaugiem birst lapas.
skujkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad skujkokiem birst skujas; laikposms, kad skujkokiem birst skujas.
pārneses parādības parādību loks, kas sevī ietver masas, momenta vai enerģijas pārnesi.
atrādīt Parādīt (ko), lai (tas) tiktu pārbaudīts, novērtēts u. tml.
uguņot Parādīt (parasti atkārtoti) augstvērtīgu, pārsteidzošu sniegumu (par sportistu, sporta komandu).
parādīt garu degunu Parādīt kādam savu pārākumu, arī noraidījumu, nicinājumu.
iebāzt maisā parādīt otra nezināšanu, savu pārākumu.
sabāzt maisā parādīt otra nezināšanu, savu pārākumu.
parādu kapitalizācija parādu ieskaitīšana (piem., uzņēmuma) kapitālā, kreditorus pārvēršot par līdzīpašniekiem.
kā bērns pārāk bezrūpīgs, naivs, bērnišķīgs.
nimfomānija Pārāk bieža vai nepārtraukta meklēšanās.
pārbarot Pārāk daudz barojot, pieļaut, ka (dzīvnieka) masa pārsniedz kādu normu.
pārbrēkties Pārāk daudz brēcot, pārgurt (parasti par bērnu).
pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pieļaut, ka (kas) pārēdas.
pārlasīties Pārāk daudz lasot, nogurt; ļoti daudz lasot (ko), pārāk ietekmēties (no tā).
pārmācīties Pārāk daudz mācoties, pārpūlēties.
pārkliegties Pārāk daudz skaļi kliedzot vai raudot, pārpūlēt balsi.
rožainā gaismā pārāk idealizēti.
rožainās krāsās pārāk idealizēti.
aizsēdēties Pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties.
pārsautēt Pārāk ilgi sautēt, tā, ka pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pārsutināt Pārāk ilgi sutinot, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pārgatavoties Pārāk nogatavojoties, pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi, kļūt nekvalitatīvam.
pārmocīt Pārāk nogurdināt, pārpūlēt.
(kā) uz aptiekas svariem izsvērt pārāk smalki, sīkumaini izvērtēt.
siltumnīcas stāds pārāk trausls, izlutināts, nevarīgs, praktiskai dzīvei nepiemērots cilvēks.
siltumnīcas augs pārāk trausls, izlutināts, nevarīgs, praktiskai dzīvei nepiemērots cilvēks.
virsroka Pārākums, arī pārsvars.
handikaps Pārākums, pārsvars (sporta sacensībās).
priekšroka Pārākums, pārsvars, arī nozīmīgums (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju kopuma u. tml.
inversija Parastās kārtības, stāvokļa, attiecību u. tml. maiņa pretējā virzienā, otrādi; apvērsts stāvoklis; pārstatījums.
randu Parasti savienojumā «randu pļavas»: zemas pļavas gar jūras krastu, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra.
vare Parasti savienojumos "ar varēm", "ar vari", "par varēm", "pa varēm", "par vari": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību.
varīte Parasti savienojumos "ar varītēm", "ar varīti", "par varītēm", "pa varītēm": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību.
labot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
apskatīties Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu.
pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras rezultātā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku, irdenu kārtu.
kolokvijs Pārbaudes forma – mācībspēka pārrunas ar studentiem, lai noskaidrotu viņu zināšanas.
gala pārbaudījumi pārbaudījumi, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādē), ko kārto pēc iepriekšējā, nenokārtotā pārbaudījuma; pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
inventarizēt Pārbaudīt (inventāra, īpašuma) faktisko stāvokli un veidot attiecīgu sarakstu vai aprakstu; pārbaudīt (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) faktisko stāvokli un salīdzināt ar grāmatvedības datiem vai citiem dokumentiem.
izmēģināt roku pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
izmēģināt laimi pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
izmēģināt spēkus pārbaudīt spēkus.
pārraudzīt Pārbaudīt, pārlūkot, uzraudzīt (kā) stāvokli, darbību; pārzināt.
pārcelties Pārbraukt (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); tikt pārceltam (2).
pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
pārceļot Pārbraukt, pārcelties (uz citu dzīves vietu).
rekonstrukcija Pārbūvēšana, pārbūve, lai ko izveidotu no jauna, modernizētu.
jurģi Pārcelšanās (uz citu dzīves vietu); pāriešana uz citām (darba, mācību) telpām.
aizmest Pārcelt, pārvietot (uz citu vietu).
pārvietot Pārceļot, pārnesot, pārvedot u. tml. novietot (ko) citā vietā.
pārrakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pārmeklēt (ko).
rakņāties Pārcilājot, pārvietojot (kur) kādu kopumu, censties atrast ko.
poltergeists Pārdabiska būtne (spoks, rēgs u. tml.), ar kuras darbību izskaidrojamas fizikāli traucējošas parādības, piem., troksnis, priekšmetu pārvietošanās, krišana, pazušana u. tml.
eņģelis Pārdabiska būtne, Dieva sūtnis, kas parasti tiek attēlots kā cilvēks ar spārniem.
iekšējais monologs pārdomas sevī; iekšēja saruna ar sevi.
pārdot preces vairumā pārdot preces vairumtirdzniecībā.
sist gaisā pārdot.
uzsist gaisā pārdot.
trakums Pārdroša, pārgalvīga, arī vieglprātīga izturēšanās, rīcība.
trakulīgs Pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs (par cilvēkiem); arī pārāk skaļš, straujš.
izmocīta dvēsele pārdzīvojumos ļoti novājināti garīgie spēki, nogurdināta psihe.
aizvainojums Pārdzīvojums, ko izraisa netaisna rīcība, runa, nepatiesi pārmetumi.
turēt naidu pārdzīvot naidu (pret kādu), parasti ilgāku laiku.
just līdzi (kam) pārdzīvot par kādu citu.
iziet caur uguni un ūdeni pārdzīvot un izturēt lielas grūtības.
izsāpēt Pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot (bēdas, sāpes u. tml.).
plīst (vai) pušu pārdzīvot, izjust ko ļoti spēcīgi.
izbaudīt uz savas ādas pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
(iz)just uz savas ādas pārdzīvot, pieredzēt (ko nepatīkamu, nevēlamu).
cits Pārējie, daži no pārējiem.
slimības pabalsts pārejošas darba nespējas pabalsts.
sniega aklums pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
pārgalvnieks Pārgalvīgs cilvēks; pārgalvis.
ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.); pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus dalīt (šuvuma vietu).
pārfrāzēt Pārgrozīt, nedaudz pārveidot (kādu izteicienu).
kā caur gaļas mašīnu izlaists pārguris, pārmocījies.
kā caur gaļas mašīnu izmalts pārguris, pārmocījies.
vispirms Pāri visam pārējam, arī galvenokārt.
laipa Pāriešanai paredzēts dēlis; no pāris dēļiem, baļķiem izveidota pāreja (pāri šaurai upei, grāvim u. tml.).
krist galējībās pāriet (savā rīcībā, uzskatos) no viena viedokļa uz citu – pilnīgi pretēju viedokli.
pārvākties Pāriet ar visu iedzīvi uz citu dzīvesvietu; pārcelties.
nolaisties uz ceļiem pāriet balstā uz ceļgaliem.
mesties no vienas galējības otrā pāriet no viena viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
pārceļot Pāriet, pārvietoties, tikt pārvietotam (no vienas vietas uz otru).
nonākt konfliktā ar likumu pārkāpt likumu.
perestroika Pārkārtojumi Padomju Savienības iekšpolitikā un ārpolitikā, kas sākās 20. gs. 80. gadu otrajā pusē; pārbūve.
reorganizācija Pārkārtošana, pārveidošana; (kā) izveidošana no jauna, pēc citiem principiem.
pārjumt Pārklāt (ko) ar jumtu; izveidot jumtveida pārsegumu.
pārsegt Pārklāt (ko) kam pāri; pārklāt, apsedzot (ar ko).
apklāt Pārklāt, apsegt, pārsegt.
pāraugt Pārklāties (ar augošiem augiem); augot pārklāt (vietu, kā virsmu) – par augiem.
apaugt Pārklāties (ar bārdu, matiem); būt ar pārāk gariem matiem (par cilvēku).
piedegt Pārklāties (no iekšpuses) ar piedeguma, daļēji pārogļojušās vielas kārtu.
sasalt Pārklāties (parasti pilnīgi) ar ledu; pārvērsties ledū (parasti viscaur) – par ūdenstilpi.
mirkt sviedros pārklāties ar sviedriem.
oksidēties Pārklāties, tikt pārklātam ar oksīda kārtu.
notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tādu, kas tek).
pārtikt Pārkļūt (pāri kam, pār ko).
ainavu parks parks, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piem., pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
dzelžaina loģika pārliecinoši spriedumi, pierādījumi.
dzelzs loģika pārliecinoši spriedumi, pierādījumi.
pārlīkt Pārliekties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
pārgriezt Pārlieku griežot (ko), pārsniegt izturības robežu un (to) sabojāt.
pārstatīt Pārlikt, pārvietot.
nolikt pie vietas (kādu) pārmācīt (kādu), ja (kāds) ir kļuvis augstprātīgs, atļāvies par daudz u. tml.
aplauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
dot mācību pārmācīt, sodīt.
sadot pa ragiem pārmācīt.
sadot pa seksti pārmācīt.
pārmaiņa Pārmainīšanās; tas, kas ir pārmainījies.
pārbīdīt pulksteni pārmainīt pulksteņa ciparnīcas rādītāju stāvokli.
pagriezt pulksteni pārmainīt pulksteņa ciparnīcas rādītāju stāvokli.
izmainīt Pārmainīt, pārveidot.
savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
grieži Pārmaiņas, pārvērtības (stāvoklī, attīstības gaitā).
staigāt Pārmaiņus ceļot kājas, sperot soļus, pārvietoties.
pāriet Pārmantot, tikt pārmantotam.
parakņāt Pārmeklēt (ko), pārcilājot (tā) saturu.
izskatīt Pārmeklēt, arī pārbaudīt.
parevidēt Pārmeklēt, pārskatīt, lai (ko) nedaudz sakārtotu, izšķirotu u. tml.
perversija Pārmērība, pārspīlējums.
darbaholisms Pārmērīga aizraušanās ar darbu, tieksme pārmērīgi daudz strādāt.
lieka greznība pārmērīga, nevajadzīga izšķērdība.
kā plēsts pārmērīgi ātri, strauji, skaļi; ar pārāk lielu piepūli; uzmācīgi.
celt (vai) debesīs pārmērīgi cildināt, ļoti slavēt.
skatīties pudelē pārmērīgi lietot alkoholiskos dzērienus.
samocīt Pārmērīgi nodarbinot, noslogojot, pieļaut, ka (kāds) tiek ļoti nogurdināts, pārpūlas, kaitē savai veselībai.
kārties (vai) nost pārmērīgi nomocīties, cenšoties ko padarīt, arī ko iegūt, dabūt.
uz pjedestāla (uz)celt pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
uz pjedestāla pacelt pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
uzcelt uz pjedestāla pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt tā nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
līdz acīm pārmērīgi, līdz pēdējai iespējai.
līdz ūkai pārmērīgi, līdz pēdējai iespējai.
uz vella paraušanu pārmērīgi, ne par ko nebēdājot, ļoti intensīvi.
uz velna paraušanu pārmērīgi, ne par ko nebēdājot, ļoti intensīvi.
pārlidināt Pārmest (pāri kam, pār ko).
skaitīt pātarus (kādam) pārmest kādam, gari, apnicīgi kādu pamācīt.
pārmest pār kanti pārmest pār malu.
mest kūleni Pārmesties pār galvu (piem., no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
pārmest kūleni Pārmesties pār galvu (piem., no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
māte pārn. Galvenais, vadošais (attiecībā pret citiem tā paša veida objektiem).
mobilais telefons pārnēsājams telefons bezvadu komunikāciju sakaru nodrošināšanai.
pārstaipīt Pārnēsājot ko pārāk smagu, padarīt sāpīgu, traumēt.
ož pēc naftalīna pārnestā nozīmē saka par kaut ko vecmodīgu.
ātruma kārba pārnesumkārba.
satvert (kā) pavedienu pārņemt (kā) vadību.
ņemt grožus savās rokās pārņemt vadību, kļūt par noteicēju.
pārņemt (vadības) grožus (savās rokās) pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
saņemt grožus savās rokās pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
reorganizēt Pārorganizēt; arī pārkārtot, pārveidot (ko) pēc citiem principiem.
auru laiks pārošanās laiks dažiem dzīvniekiem.
atkritumi Pārpalikumi, kas radušies apstrādē, pārstrādē un kurus var izmantot citam nolūkam.
iet pušu pārplīst.
slīcināt Pārpludināt, pārklāt ar ūdeni; mitrināt par daudz.
noslīcināt Pārpludināt, pārklāt ar ūdeni.
apslīcināt Pārplūdināt, pārklāt ar ūdeni.
izkāpt no krastiem pārplūst (par upi, ezeru u. tml.).
iziet no krastiem pārplūst (par upi, ezeru u. tml.).
pāriet Pārplūst (pāri trauka malām).
pārlīst Pārrāpties (pāri kam, pār ko).
pārstatīt Pārregulēt; pārlikt citā stāvoklī.
izrunāties Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko); pārrunāt (daudz vai visu).
konta izraksts pārskats par bankas klienta ieņēmumiem un izdevumiem kādā laika posmā.
pārjozt Pārskriet (pāri kam, pār ko).
no smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt pārsmieties.
aiz smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt pārsmieties.
pārsniegt ātrumu pārsniegt pieļaujamo braukšanas ātrumu.
uzlaist Pārsniegt, atstāt lielāku (piemēram, auduma gabala izmēru šujot); pārsniegt (noteikta laika) ierobežojumu.
apsteigt Pārspēt (kādu), būt pārākam.
ielikt kloķi pārspēt (kādu).
uzstādīt rekordu pārspēt iepriekšējo rekordu.
gūt virsroku pārspēt kādu, uzvarēt.
atstāt ēnā pārspēt; neļaut izvirzīties.
sist pušu pārspēt.
aiziet tālu priekšā pārspēt.
cirst pušu pārspēt.
cirst pāri pārspēt.
sist pāri pārspēt.
pāršaut pār svītru pārspīlēt, rīkoties bez mēra sajūtas.
pāršaut pār mēru pārspīlēt, rīkoties bez mēra sajūtas.
šaut pār strīpu pārspīlēt.
afektācija Pārspīlēta emocionalitāte; mākslota, nedabiska uzvedība, pārlieku emocionāls, mākslots runas veids.
slavas dziesmas pārspīlēti slavinājumi, cildinājumi.
dziedāt slavas dziesmas pārspīlēti slavināt, cildināt.
uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot; pārspīlēti, izliekoties paust.
izdegt Pārstāt darboties, pārdegot kvēldiegam, pretestībai, tinumam.
nolikt pie malas pārstāt darīt (ko), atlikt (to), neturpināt vairs.
beigties Pārstāt eksistēt, izpausties (par pārdzīvojumiem, attiecībām).
noņemt masku pārstāt izlikties, atklāt savu īsto dabu, būtību.
pārsāpēt Pārstāt izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu.
pamest likteņa ziņā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
atstāt likteņa ziņā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
pamest likteņa žēlastībai pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
atstāt likteņa žēlastībai pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
pamest likteņa varā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu varā.
(aiz)laist ciet govi pārstāt slaukt govi pirms atnešanās.
laist ciet govi pārstāt slaukt govi pirms atnešanās.
atšķirt Pārstāt zīdīt; panākt, ka pārstāj zīdīt.
mitēties Pārstāt, pārtraukt, arī beigt (ko darīt).
reprezentācija Pārstāvība; pārstāvēšana.
landtāgs Pārstāvju sapulce vai pārstāvības institūcija (piem., Vācijā).
līgumiskā pārstāvība pārstāvniecība, kas noteikta līgumā.
likumiskā pārstāvība pārstāvniecība, ko nosaka likums.
visu vārdā pārstāvot visu kādu personu loku, paužot to viedokli.
žilbināt Pārsteigt, mulsināt; būt tādam, kas pārsteidz, mulsina.
sastrēbt karstu (putru) pārsteigties.
atkritumu šķirošana pārstrādei noderīgu izejvielu (piem., papīra, stikla) savākšana atsevišķos konteineros.
pārliekamais kalendārs pāršķirams galda kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas lappuses vai lapas.
pārbūvēt Pārtaisīt, pārveidot iekārtas, mašīnas u. tml.
proviants Pārtika, pārtikas krājums.
pupiņu kafija pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām; dzēriens, kas pagatavots no šā pārtikas produkta.
makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot; šāds pārtikas produkts caurules formā.
ledus pagrabs pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu.
degustācija Pārtikas produktu, dzērienu nogaršošana (parasti veikalā), ko reklāmas nolūkos organizē attiecīgā pārtikas produktu, dzērienu ražotājs vai izplatītājs.
zivrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas aptver zivju nozveju un pārstrādi.
nolikt Pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību, pārstāt turēt rokās (ko).
noņemt no krūts pārtraukt (bērna) barošanu ar krūti.
mest mieru pārtraukt (kādu darbību).
apturēt pusvārdā pārtraukt (kādu), neļaujot pabeigt sakāmo.
pārtraukt pusvārdā pārtraukt (kādu), neļaujot pabeigt sakāmo.
ieturēt pauzi pārtraukt (ko) uz kādu brīdi.
noslēgt Pārtraukt (piem., elektrības, ūdens) piegādi; pārtraukt (piem., ūdensvada) darbību.
boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi pārtraukt tirdzniecību.
nolikt ieročus pārtraukt bruņotu cīņu, pretdarbību; arī padoties.
nomest ieročus pārtraukt cīņu, padoties.
atliekt muguru pārtraukt darbu, atpūsties.
apraut pienu pārtraukt dot pienu vai dot to ievērojami mazāk (par govīm).
nomest masku pārtraukt izlikšanos, parādīt savu īsto dabu, būtību.
slēgt kontu pārtraukt kredīta līdzekļu izsniegšanu no konta.
izšķirties Pārtraukt laulību; pārtraukt draudzību.
lauzt līgumu pārtraukt līguma saistību, noteikumu izpildi.
apturēt vēstures ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
nozust no skatuves pārtraukt savu darbību, beigt pastāvēt.
nošķirt bērnu no (mātes) krūts pārtraukt zīdīt bērnu ar krūti.
mest kaktā pārtraukt, beigt nodarboties (ar ko).
apturēt uguni pārtraukt, izbeigt liesmu virzību, izplatīšanos.
novērsties Pārtraukt, vairs neturpināt attiecības (ar kādu); pārtraukt saikni, kontaktus (ar ko).
pusdienu pārtraukums pārtraukums darba dienas vidū, kas paredzēts pusdienošanai.
notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
skrūves pārvads pārvads, kas griezes kustību pārveido virzes kustībā, izmantojot vītnes pāri.
gliemežpārvads Pārvads, kurā viens no sazobes elementiem ir gliemezis (2) un ko lieto rotācijas kustības pārnešanai starp šķērsām novietotām vārpstām.
tiešais pārvaldījums pārvaldījums, kurā atkarīgais komponents piesaistīts tieši, bez prievārda.
netiešais pārvaldījums pārvaldījums, kurā atkarīgais komponents pievienots noteiktā locījumā kopā ar prievārdu.
apvalks Pārvalks, pārklājs.
nolaisties no saviem augstumiem pārvarēt (piem., sociālās atšķirtības plaisu) un spēt pielāgoties, piemēroties citai (parasti zemākai) videi.
sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
saņemt sevi rokās pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu.
iznest uz saviem pleciem pārvarēt, pārciest grūtības.
izcirst ceļu pārvarot grūtības, sākt ko jaunu.
cirst ceļu pārvarot grūtības, šķēršļus, aizsākt ko jaunu.
izlauzt (sev) ceļu pārvarot grūtības, šķēršļus, sasniegt savu mērķi, gūt atzinību.
saņemties Pārvarot laiskumu, sakopot spēkus, sasparoties (kādas darbības veikšanai); pārvarot kautrību, neizlēmību u. tml.; iedrošināties, spēt (ko izdarīt).
tikt uz strīpas pārvarot sarežģījumus, panākt, ka (kas) uzlabojas, normalizējas.
pārcēlums Pārveidojums (piem., citā formā); pārlikums.
modifikācija Pārveidošana vai pārveidošanās, nepārtopot par ko citu; jaunu pazīmju, īpašību radīšana vai rašanās.
transformācija Pārveidošana, pārvēršana.
regresīvā metamorfoze pārveidošanās, kas izraisa organisma vienkāršošanos.
izmaiņa Pārveidošanās, pārmaiņa.
kartēt Pārveidot vienā formātā kodētus datus citā formātā; pārsūtīt objektu kopu uz citu vietu.
rekonstruēt Pārveidot, pārbūvēt ar mērķi (ko) uzlabot, modernizēt.
orķestrēt Pārveidot, pārlikt (melodiju, vienam instrumentam rakstītu skaņdarbu) orķestra izpildījumam; instrumentēt, aranžēt.
aranžēt Pārveidot, pārlikt (skaņdarbu) citādam atskaņojuma veidam vai citam izpildītāju sastāvam.
pārtaisīt Pārveidot, pārstrādāt (ko).
sagrozīt Pārveidot, pārvērst.
kļūt Pārveidoties (pārmainoties personības, rakstura īpašībām, psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim).
izvērst Pārvērst, pārveidot.
pataisīt Pārvērst, pārveidot.
izvērsties Pārvērsties, pārveidoties (par ko).
metamorfoze Pārvēršanās, pārveidošanās.
pārcelt Pārvest (pāri kam, pār ko) ar ūdens transportlīdzekli; pārvest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
lauka virtuve pārvietojama kurināma ierīce ar katlu ēdiena gatavošanai (piem., militāro mācību laikā).
uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
nokļūt Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, ierasties (pie kā).
nonākt Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
nokļūt Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, nonākt (kur).
pārvarēt Pārvietojoties veikt (ko grūtu, smagu), tikt pāri (kam grūtam, sarežģītam).
pārdzīt Pārvietot (datus no vienas ierīces uz citu); pārveidot (citā formātā).
vest Pārvietot (ko) ar transportlīdzekli; pārvietot (ko) – par transportlīdzekli.
virzīt Pārvietot (ko) noteiktā virzienā; norādīt (kam) noteiktu virzienu, ievirzi (piem., ar vārdiem, žestiem); būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas noteiktā virzienā.
pārdzīt Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
pārvirzīt Pārvietot, pārcelt (uz citu vietu).
pārcelt Pārvietot, pārvest (uz kurieni, pie kā, kur).
pārvilkt Pārvietot, pārvirzīt (uz kurieni, kurp, piem., teksta daļu, zīmējumu).
lēkt uz kruķiem pārvietoties ar kruķiem.
lidot Pārvietoties gaisā ar spārnu vai lidplēves palīdzību (parasti par putniem, kukaiņiem).
doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piem., iet, skriet, braukt, peldēt kādā virzienā, uz kādu vietu u. tml.).
migrēt Pārvietoties, pārcelties (uz citu teritoriju, vietu) – par iedzīvotājiem.
pārcelties Pārvietoties, pārvākties (uz citu dzīvesvietu).
pāriet Pārvietoties, tikt pārvietotam (uz citu atrašanās vietu).
ceļot Pārvietoties; tikt pārvietotam.
pārbraukt Pārvilkt (pār kā virsmu ar roku, priekšmetu u. tml.).
aizdzīt Pārvilkties, pārklāties ar jauniem audiem (par brūci, ievainojumu).
pārlaist Pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārvilkt Pārvirzīt (piem., roku pāri kam, pār ko), pieskaroties (tam).
pārdabūt Pārvirzīt; ar pūlēm, grūtībām dabūt pāri (kam).
pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par acīm, skatienu.
pārkļūt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko), parasti ar grūtībām.
zelta zivtiņa Pasakās – zivtiņa, kurai piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
sadzīves pasakas pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli (ne pārdabiskas būtnes).
aseptika Pasākumi, kas novērš mikrobu iekļūšanu operācijas brūcē (piem., pārsienamā materiāla, instrumentu sterilizācija, roku mazgāšana, cimdu lietošana).
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās; pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
sacensība Pasākums (piem., kādā ražošanas nozarē, mācību priekšmetā, nodarbē), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana.
sacīkstes Pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana; sacensības.
sacensība Pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana.
izmēģinājums Pasākums vai pasākumu kopums, kura mērķis ir pārbaudīt (kā) kvalitāti, īpašības, piemērotību (kam).
Jaunā pasaule pasaules daļa, kas apgūta vēlāk nekā pārējās (parasti Amerikas, retāk – Austrālijas kontinents).
pesimisms Pasaules uztvere, kam raksturīga nomāktība, bezcerība; uzskats, ka ļaunais ir pārsvarā pār labo; tieksme jebkurā situācijā gaidīt sliktāko iznākumu.
rikša Pasažieru pārvadāšanai paredzēti divriči ar jumtu, ko velk cilvēks (Dienvidaustrumāzijas zemēs); šādu ratu mūsdienu konstrukcija uz velosipēda; šādu ratu vadītājs.
diplomātiskā pase pase, ko izsniedz ārlietu ministrija oficiāliem attiecīgās valsts pārstāvjiem ārvalstīs.
pārbaudīt Paskatīties, pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
pārlavīties Paslepus pāriet, pārkļūt (pāri kam, pār ko).
pārmanīties Paslepus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
zirgu pasts pasta dienests, kur pasta un cilvēku pārvadājumiem izmantoja zirgu transportu.
aviopasts Pasta sūtījumu pārvadāšana ar lidaparātiem; pasta sūtījumi, kurus pārvadā šādā veidā; gaisa pasts.
samelst Pastāstīt nepārbaudītas ziņas, baumas; arī samelot.
klaidonība Pastāvīga pārvietošanās no vienas vietas uz otru; klaiņošana, īslaicīga uzturēšanās (kur) bez noteiktiem ienākumiem.
žūpība Pastāvīga un pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana.
žūpot Pastāvīgi un pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus.
nuncijs Pastāvīgs Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis valstīs, ar kurām Vatikānam ir diplomātiskas attiecības.
beznosacījuma reflekss pastāvīgs, iedzimts, pārmantots reflekss.
storno Pasūtījuma atteikšana; dzīvības apdrošināšanas līguma pārtraukšana.
pašmērķis Paša izvēlēts mērķis, uz kuru pārlieku tiecas, parasti neņemot vērā (kā) būtību, nozīmīgumu.
komplekss Pašapziņas trūkums, neticība sev, saviem spēkiem, pārlieku liela kautrība.
autonomija Pašpārvalde, pašpārvaldes tiesības, ko nācija realizē noteiktā valsts teritorijas daļā.
izpildkomiteja Pašvaldības institūcija bijušajā PSRS, kas savas kompetences ietvaros īstenoja valsts pārvaldi.
mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs uzbudinājums, satraukta domāšana un pastiprināts kustīgums; nelokāma maldīga pārliecība (par ko).
patriarhija Patriarha (2) pārvaldītais apgabals; patriarhāts (2).
patriarhāts Patriarha (2) pārvaldītais apgabals; patriarhija.
īpatnis Patstāvīgi eksistējošs organisms, atsevišķs pārstāvis (kādā sugā, grupā).
brāļoties Patvaļīgi pārtraukt kara darbību un nodibināt draudzīgas attiecības ar pretinieka karavīriem (1. Pasaules kara laikā).
atkārtot Paust (ko visiem zināmu); aizgūt, pārņemt (ko), neradot nekā jauna.
sūdzēties Paust neapmierinātību, norādīt uz pārestību, trūkumiem u. tml.
balsot Paust savu izvēli vai viedokli (piem., paceļot roku, nododot vēlēšanu biļetenu) un izšķirt jautājumu ar balsu skaita pārsvaru.
sadrumstalot Pavājināt, pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām.
padzīt Pavājināt, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
atvieglot Pavājināt, samazināt (piem., negatīvu pārdzīvojumu).
plānprātība Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā.
saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties.
maksājums Paveikta darbība --> maksāt (1); naudas summa, ko maksā, pārskaita.
pārdevums Paveikta darbība --> pārdot [1]; tas, kas pārdots.
izmeklējums Paveikta darbība, rezultāts --> izmeklēt (3); medicīniskas pārbaudes, izpētes rezultāts.
lakojums Paveikta darbība, rezultāts --> lakot; lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai.
lūzums Paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (2); būtiskas pārmaiņas.
pārcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pārcelt (2).
pārgrozījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārgrozīt; grozījums; arī pārmaiņa.
pārkāpums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkāpt (2); negatīva, sodāma rīcība.
pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (1).
pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (2); pasākums, ar ko ievieš jaunu sistēmu, kārtību.
pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); izplatības zona.
pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti (tā) aizsargāšanai.
pārlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliet (1); tas, ar ko pārlej (kā) virsmu.
pārlikums Paveikta darbība, rezultāts --> pārlikt [1] (5); šāds skaņdarbs.
pārnesums Paveikta darbība, rezultāts --> pārnest (3).
pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (1).
pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (2).
pārspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspīlēt; tas, kas ir pārmērīgi sakāpināts, parādīts neatbilstoši tam, kas ir īstenībā.
pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (1); tas, kas ir pārveidots par ko citu.
pārvadājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvadāt; tas, ko pārvadā.
pārvērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvērtēt (2).
potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt (2); vieta (augam), kur ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
raidījums Paveikta darbība, rezultāts --> raidīt (3); pārraide (pa radio, televīziju).
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, uzskatu atšķirība, arī naidīgums un kas var pāraugt sadursmē.
spārnojums Paveikta darbība, rezultāts --> spārnot.
vispārinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt; spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts.
piedegums Paveikta darbība, rezultāts-->piedegt, piedegušās, daļēji pārogļojušās vielas kārta.
novilkt Pavelkot uz leju, novietot (pār ko, pāri kam u. tml.).
kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa (kardinālu komisija), kas pārzina noteiktus jautājumus.
kā sālsstabs (sastindzis) pavisam nekustīgs (no pārsteiguma, bailēm).
paputēt Pazaudēt pārticību, daļu sava īpašuma (piem., maksātnespējas dēļ).
apdult Pazaudēt skaidru apziņu (no pārdzīvojuma).
devalvēt Pazemināt (kā) vērtību, (to) pārāk bieži un bez vajadzības lietojot.
sastingt Pazeminoties temperatūrai, pārvērsties par ko.
zināt Pazīt, pārzināt, būt iepazinušam (ko).
novērot Pēc ārējām pazīmēm konstatēt, gūt pārliecību (par kādu faktu, kā sastopamību, izplatību u. tml.).
vaina Pēc likuma sodāms pārkāpums; personas rīcība, kuras dēļ rodas kas nevēlams.
forma Pēc noteikta parauga darināts apģērbs (piem., vienas profesijas pārstāvjiem).
izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
stāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt, būt par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni; izstāties.
sīkkoksne Pēc stumbra izstrādes un meža kopšanas cirtes pāri palikusī (piem., zaru, galotņu) koksne.
pēdējais mohikānis pēdējais kādas cilvēku grupas pārstāvis.
mutācija Pēkšņa iedzimtības faktoru pārmaiņa, kas reproducējas nākamajās paaudzēs un izraisa atbilstoši pārmainītu organisma pazīmju attīstību.
reids Pēkšņa pārbaude, ko veic policija, valsts vai sabiedriska organizācija.
untums Pēkšņa pārmaiņa, nepastāvība (parādībām dabā vai sabiedrībā).
katastrofa Pēkšņa, postoša pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (parasti sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
panika Pēkšņas, nepārvaramas bailes un to radīta nespēja saprātīgi lemt un mērķtiecīgi rīkoties.
aprauties Pēkšņi apklust, pārtraucot, nepabeidzot (runu, dziesmu u. tml.).
aprauties Pēkšņi apstāties (kustībā), pārtraukt (darbošanos).
iekrist Pēkšņi iejaukties, pārtraucot citu runātāju.
pāršķelt Pēkšņi izplatīties (klusumā), to pārtraucot (par skaņu).
iedurties Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties (par sāpīgu pārdzīvojumu); iedurt.
iedurt Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties (par sāpīgu pārdzīvojumu); iedurties.
iesvilt Pēkšņi kļūt spēcīgu jūtu, emociju pārņemtam; iedegties.
uzrauties Pēkšņi nokļūt nepatīkamā, bīstamā situācijā; tikt pārsteigtam.
pāršķelt Pēkšņi parādīties (kādā vidē), to pārdalot (par gaismu, gaismas staru u. tml.).
pārmesties Pēkšņi pāriet (uz ko citu).
apsviesties Pēkšņi pārmainīties (par laiku, vēju).
sagriezt Pēkšņi pārņemt.
sastingt Pēkšņi pārstāt kustēties, virzīties (par parādībām dabā).
sastingt Pēkšņi pārstāt ritēt (par laiku subjektīvā uztverē).
sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piem., par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (piem., par iekārtām, ierīcēm).
aizraut Pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi).
iztrūkties Pēkšņi pārtraukt kādu darbību; uzmosties.
apraut Pēkšņi pārtraukt vai strauji samazināt (piem., kustību, norisi).
pārgriezt Pēkšņi pārtraukt; pāršķelt.
pārraut Pēkšņi pārtraukt.
pārtrūkt Pēkšņi tikt pārtrauktam, izbeigties.
aizsist Pēkšņi uz brīdi pārtraukt (piem., elpu).
aizrīties Pēkšņi uz brīdi pārtraukt darboties (par mašīnām, ierīcēm).
atklājums Pēkšņi uzzināts, aptverts fakts (parasti pārsteidzošs).
piesisties Pēkšņi, negaidīti parādīties, sekot līdzi un ietekmēt (par pārdabiskām būtnēm).
nogriezt kā ar nazi Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
kā ar nazi nogriezt Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
lēcienveida Pēkšņi, strauji, krasi pārejot citā kvalitātē.
aizcirst Pēkšņi, uz kādu brīdi pārtraukt.
zibenskarš Pēkšņs uzbrukums (karš) ar mērķi īsā laikā gūt uzvaru pār pretinieku.
trieciens Pēkšņs, smags, negaidīts pārdzīvojums.
pārpeldēt Peldot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
izdienas pensija pensija, kas pienākas atsevišķu profesiju pārstāvjiem (piem., baletdejotājiem), kuriem darba specifikas dēļ vairs nav iespējas turpināt darbu.
menstruācija Periodiska, regulāra asiņu un gļotu izdalīšanās no dzemdes, ko izraisa cikliskas fizioloģiskas pārmaiņas sievietes organismā.
vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
gadatirgus Periodiski rīkots plašs starptautisks saiets, kur notiek iepazīšanās ar jaunajām precēm, slēgti līgumi par preču pārdošanu un iepirkšanu vairumā; mese.
iepirkt Pērkot iegādāties (parasti lielākā daudzumā, piem., rezervei, tālākpārdošanai).
nopērt Perot nosodīt, pārmācīt.
krustām Perpendikulāri vai slīpi pāri.
kontrole Persona vai personas, kas pārbauda, uzrauga (ko).
kandidāts Persona, kam (pirms uzņemšanas kādā organizācijā) noteikts pārbaudes laiks.
konkurents Persona, kas (kādā jomā) cenšas pārspēt citu personu; sāncensis.
valstsvīrs Persona, kas ieņem amatu augstākajās valsts varas un pārvaldes iestādēs.
amatpersona Persona, kas iestādē vai organizācijā pilda organizatoriskus vai administratīvus pienākumus un pārstāv savu iestādi vai organizāciju.
deputāts Persona, kas ievēlēta kādā tautas pārstāvības institūcijā (piem., Saeimā, pašvaldībā).
tiesībpārkāpējs Persona, kas izdarījusi tiesībpārkāpumu.
kara noziedznieks persona, kas kara laikā izdarījusi starptautiski atzītu kara likumu pārkāpumu.
robežpārkāpējs Persona, kas nelikumīgi dodas pāri kādas valsts robežai.
robežas pārkāpējs persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai.
ormanis Persona, kas nodarbojas ar cilvēku vai kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos; zirgu pajūgs, ko vada šāds cilvēks.
muižas pārvaldnieks persona, kas pārzina, vada muižas saimniecību.
kurators Persona, kas profesionāli organizē kādu (piem., mākslas) pasākumu un pārrauga tā norisi.
prokurators Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto tiesas lietas un pārzina viņa īpašumu.
novicis Persona, kurai noteikts pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
kurators Persona, kuras pienākums ir pārraudzīt (parasti kādas iestādes, cilvēku grupas) darbību.
filtrācija Personas dokumentu, biogrāfijas, politiskās uzticamības u. tml. pārbaude (piem., 1945. gadā pēc vācu armijas kapitulācijas).
harisma Personisko īpašību kopums, kas piesaista, suģestē, aizrauj pārējos cilvēkus.
dot pa biksēm pērt; pārmācīt, sodīt.
austiņa Pie ausīm (uz ausīm) liekama elektroniska ierīce elektrisko svārstību pārvēršanai skaņas svārstībās.
modernā pieccīņa pieccīņa, kurā ietilpst jāšana, pārvarot šķēršļus, paukošana ar špagu, šaušana ar pistoli, peldēšana un skriešana krosā.
ūdenskristības Piedalīšanās pirmo reizi kādā darbībā uz ūdens; pirmais pārbaudījums uz ūdens, ūdenī u. tml.
cīnīties Piedalīties sacensībās, cenšoties pārspēt, pieveikt (pretinieku) sporta sacīkstēs.
iet kadrā piedalīties, būt redzamam (parasti televīzijas pārraidē).
būt kadrā piedalīties, būt redzamam (parasti televīzijas pārraidē).
tirgoties Piedāvāt pirkšanai, pārdot preces.
nolauzt degunu piedzīvot neveiksmi, tikt pārmācītam (parasti par iedomīgu cilvēku).
redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, stāvokli, attieksmi); izjust.
pieredzēt Piedzīvot, pārdzīvot (ko).
vagoniņš Piekabes veida pārvietojams miteklis ar darba rīku, apģērbu u. tml. novietni (piem., remontstrādniekiem).
etiķete Pieklājīgas uzvedības normas, kuras jāievēro sabiedrībā; stingri reglamentētas uzvedības normas atsevišķu profesiju pārstāvjiem.
maukoties Piekopt netiklu dzīvesveidu, piem., dzīvojot dzimumdzīvi ar gadījuma partneriem, pārkāpjot laulību; arī nodarboties ar prostitūciju.
pielaikot Pieliekot (ko) klāt, pārbaudīt (tā) lieluma, formas atbilstību.
pārcepināt Pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst, apdeg, sadeg.
nokvēpināt Pieļaut, ka (kas) pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem, netīrumiem.
sasviedrēt Pieļaut, ka (kas) pārklājas ar sviedriem.
nobārstīt Pieļaut, ka (kas) tiek pārklāts, apbārstīts (ar ko).
piededzināt Pieļaut, ka ēdiena gatavošanas procesā (kas) pārklājas ar piedegušas vielas kārtu.
mūžīgā uguns piemiņas, godinājuma simbols – nepārtraukti degoša uguns.
būt Piemist (par pazīmēm, īpašībām, spējām, arī jūtām, pārdzīvojumiem).
krejotava Piena pārstrādes uzņēmums vai uzņēmuma daļa, kurā veic piena pirmapstrādi, iegūst krējumu, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
ticēt Pieņemt (ko) par patiesu, īstenībai atbilstošu, reāli eksistējošu bez pierādījumiem, pārbaudes; paļauties (uz ko).
pārņemt Pieņemt, pārmantot (piem., paradumus, tradīcijas, uzskatus).
pūst Piepildīt ar gāzi (piem., kuņģi, zarnas) – par atsevišķiem pārtikas produktiem.
pieglumēt Piepildīties, arī pārklāties ar ko glumu (piemēram, ar gļotām).
pieriesties Piepildīties, pārklāties (ar asarām) – par acīm.
pierietēt Piepildīties, pārklāties (ar asarām) – par acīm.
piesērēt Piepildīties, pārklāties no iekšpuses ar nogulsnējumiem, netīrumiem.
pūsties Piepildoties ar gāzi (parasti fizioloģisku traucējumu, arī atsevišķu pārtikas produktu ietekmē), palielināties apjomā.
uzprasīt Pieprasīt (noteiktu cenu par ko, parasti pārdodot).
uzrēķināt Pieprasot samaksu, aprēķināt lielāku summu par sākotnēji paredzēto (piemēram, kā soda naudu par ko nenomaksātu, arī pārtērētu).
piedzīvot Pieredzēt (piem., kādu notikumu); pārdzīvot, izjust (ko).
kaulēties Pierunājot, pārliecinot (kādu) censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
pakaulēties Pierunājot, pārliecinot (kādu) neilgu laiku, censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
saaģitēt Pierunājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) rīkojas noteiktā veidā.
pakaulēties Pierunājot, pārliecinot vienam otru kādu laiku, censties vienoties par abām pusēm pieņemamu cenu.
kaulēties Pierunājot, pārliecinot vienam otru, censties vienoties par abām pusēm pieņemamu cenu.
aģitācija Pierunāšana, pārliecināšana (par kādu noteiktu jautājumu).
vervēt Pierunāt, pārliecināt, lai panāktu, ka iesaistās kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.; arī šādi veidot (cilvēku grupu).
aģitēt Pierunāt, pārliecināt.
apsist Piesitot (ko klāt), pārklāt (ko visā platībā vai visapkārt).
sasist plaukstas piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piem., izbrīnu, pārsteigumu, prieku.
deportēt Piespiedu kārtā izsūtīt, pārvietot, izraidīt (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
izsūtīt Piespiedu kārtā pārvietot un nometināt (kur).
sagrābt Piespiedu kārtā, arī varmācīgi aizturēt, pārņemt savā varā.
piesvīst Piesūkties, pārklāties ar sviedriem.
pārsaukt Piešķirt citu nosaukumu, nosaukt citā vārdā; pārdēvēt.
pārdēvēt Piešķirt citu nosaukumu, nosaukt citā vārdā; pārsaukt.
izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi; sakāpināt.
atbalstīt Pieturēt (kādu), palīdzot pārvietoties.
pārcukurot Pievienot pārāk daudz cukura; pārsaldināt.
pievilkt Pievirzīt (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) pie pārējā karaspēka.
appilināt Pilinot pārklāt ar šķidruma lāsēm, pilieniem.
izdzīvot Pilnībā izjust, pārdzīvot, izbaudīt.
nobloķēt Pilnībā pārtraukt (kā) funkcionēšanu, darbību; panākt, ka nevar izmantot (ko).
bez kumosa (maizes, pārtikas) pilnīgi bez (maizes, pārtikas).
aizdomāties Pilnīgi iegrimt domās, aizmirstot visu pārējo.
lasīt kā (atvērtā) grāmatā pilnīgi izprast (kāda domas, jūtas, pārdzīvojumus).
aprakties Pilnīgi nodoties (darbam, mācībām u. tml.), atstājot novārtā visu pārējo.
ieslīgt Pilnīgi nodoties (kam), būt pārņemtam (ar ko).
sasirgt Pilnīgi nodoties (kam), būt pārņemtam (ar ko).
aprakt sevi darbā pilnīgi nodoties darbam, atstājot novārtā visu pārējo.
nogrimt domās pilnīgi nodoties pārdomām.
iegrimt domās pilnīgi nodoties pārdomām.
apgriezties Pilnīgi pārmainīties.
izkratīt Pilnīgi pārmeklēt (personu, vietu).
fascinēt Pilnīgi pārņemt savā varā, neatvairāmi pievilkt; valdzināt.
izbeigt Pilnīgi pārtraukt (kādu darbību, pasākumu, stāvokli).
uzmodināt Pilnīgi pārtraukt kāda miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
izbeigt lietu pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu.
salauzt Pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piem., kāda stāvokļa, parādības) eksistenci.
salauzt Pilnīgi pārvarēt (piem., kāda tieksmi, īpašību).
izlīst no savas ādas pilnīgi pārvērsties, pilnīgi mainīt savu raksturu, dabu.
pārvaldīt Pilnīgi pārzināt, ļoti labi prast.
līdz pēdējam kumosam pilnīgi visu ēdienu, pārtiku.
miers Pilnīgs (kā) pārtraukums; arī beigas.
bagātīgs Pilnīgs, pārpilns.
akreditēt Pilnvarot (kādu) būt par diplomātisko pārstāvi ārvalstī.
akreditēt Pilnvarot (kādu) būt par oficiālu pārstāvi (piem., kādā pasākumā).
pilskungs Pils un tās novada valdnieks vai pārvaldnieks.
kastelāns Pils uzraugs; ēkas pārvaldnieks.
geto Pilsētas daļa, kurā pārsvarā dzīvo kādas rases, tautas vai sociālās grupas piederīgie.
rāte Pilsētas pašpārvaldes institūcija (Rīgā ar pārtraukumiem no 1226. līdz 1889. gadam).
bāriņtiesa Pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
maģistrāts Pilsētas valde, pārvalde (dažās valstīs); celtne, telpa, kurā darbojas pilsētas valde, pārvalde.
uzpirkt Pirkt (ko) vairumā, parasti pārdošanai par augstāku cenu vai pārstrādei.
pirmās ugunskristības Pirmais nopietnais pārbaudījums.
ugunskristības Pirmais nopietnais pārbaudījums.
pirmmežs Pirmatnējs, cilvēka darbības neskarts, nepārveidots mežs; mūža mežs.
pirmatnīgs Pirmatnējs, dabisks, nepārveidots.
visupirms Pirms pārējā; (kādas secības) pašā sākumā; vispirms.
vispirms Pirms pārējā; (kādas secības) pašā sākumā; visupirms.
strūga Plakandibena upju kuģis kravu pārvadāšanai (Austrumeiropā aptuveni līdz 18. gs.).
zvīņas Plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem; pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
paplāte Plāksne (piem., no koka, plastmasas, metāla) ar uzliektām malām ēdiena, trauku u. tml. novietošanai, pārnēsāšanai.
glazūra Plāna cukurota kārta, ar kuru pārklāj konditorejas izstrādājumus.
diskete Plāna, kvadrātveida plastmasas plāksnīte ar magnētisko disku datu ierakstei, pārnēsāšanai, glabāšanai u. tml.
salmiņš Plāna, šaura (pārtikas produkta) sloksne.
plēve Plāns (kādas vielas) materiāls, ko izmanto, piem., pārklāšanai, iesaiņošanai.
viedkarte Plastikāta karte ar iestrādātu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto, piemēram, informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai, datu apstrādei un to saglabāšanai, lietotāju identificēšanai, kā arī naudas norēķiniem, pārvedumiem.
kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās kādas organizācijas, profesionālās apvienības, partijas u. tml. pārstāvji vai pilnvaroti delegāti svarīgu jautājumu izlemšanai.
mašinizēt Plaši ieviest mašīnas (kādā nozarē, uzņēmumā u. tml.); pārkārtot, piem., uzņēmumu, darbam ar mašīnām.
ķimizēt Plaši ieviest tautsaimniecībā ķīmisko vielu un ķīmisko pārstrādes procesu izmantošanu.
lafete Platforma (kā) pārvadāšanai.
eklērs Plaucētas mīklas kūka ar krēma pildījumu un glazūras pārklājumu.
šakālis Plēsīgs suņu dzimtas dzīvnieks, kas medī naktīs un pārtiek galvenokārt no sīkiem dzīvniekiem un dzīvnieku maitām.
līkt Plesties (pāri kam, pār ko).
klāties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.).
pārplēst Plēšot pārdalīt.
saraustīt Plēšot, raujot pārraut, saplēst.
tīkllapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar druknu, dzeltenmelnu ķermeni, kura kāpurs veido tīklojumu uz kokaugiem.
lapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem spārnu.
zāģlapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis, kas pielāgots olu dēšanai augu audos.
pārplīst Plīstot, arī tiekot šķeltam, pārdalīties.
aizplivināt Plivinot spārnus, aizlidot.
noplivināties Plivinot spārnus, nolidot.
pārpludināt Pludinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārplūst Plūdu, palu laikā tikt pārklātam ar ūdeni.
pludot Plūst pāri (kā, piem., ūdenstilpes, trauka malām); būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piem., par ūdenstilpi, trauku).
iet pāri plūst pāri (piem., trauka malām) – par šķidrumu; būt piepildītam tā, ka šķidrums plūst pāri malām (par trauku).
nākt pāri Plūst pāri (piem., trauka malām).
applūdināt Plūstot (kam virsū, pāri), apklāt.
pieplūst Plūstot (kam), tikt piepildītam, pārklātam (ar to).
pārplūst Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
urgt Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem); urdzēt.
urdzēt Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem).
aizpļāpāties Pļāpājot aizrauties, aizmirsties; pļāpāt pārāk ilgi.
superintendents Policijas pārvaldes vadītājs (ASV); policijas virsnieks, kas ir vienu pakāpi augstāks par inspektoru (Lielbritānijā).
sveķi Polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā.
metālplasts Polimēru kompozītmateriāls – metāla loksne, kas no vienas vai abām pusēm pārklāta ar polimēru slāni.
neokoloniālisms Politika, ko, piem., attīstītās valstis realizē savās bijušajās kolonijās vai citās jaunattīstības valstīs, lai saglabātu savu ietekmi un kontroli pār tām.
partija Politiska organizācija, kurā apvienojušies kādas sociālās grupas vai noteiktu politisko uzskatu pārstāvji, lai aizstāvētu šīs sociālās grupas vai politiskā novirziena uzskatus, intereses.
politpārvalde Politiskā pārvalde.
marksisms Politiska un ekonomiska teorija, kas paredz kapitālisma iekārtas gāšanu, valsts kontroli pār ražošanas līdzekļiem un bezšķiru sabiedrības izveidošanu nākotnē.
autoritārisms Politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās.
rožainā rodiola jeb zeltsakne populārs ārstniecības augs, kas aug Altaja, Sajānu, Austrumsibīrijas un Tālo Austrumu kalnājos, šā auga saknenis ir tradicionāla dāvana jaunajam pārim Altajā uz kāzām.
leģenda Populārs, izplatīts stāsts (piem., par kādu notikumu), kurā patiesība mijas ar izdomājumiem, pārspīlējumiem.
vēžveidīgs Posmkāji (sīki, vidēji lieli vai lieli) ar divzarotām ekstremitātēm un diviem pāriem taustekļu.
daudzkāji Posmkāju tipa apakštips, pie kura pieder tārpveidīgi sauszemes dzīvnieki ar daudziem kāju pāriem (piem., simtkāji) [Myriopoda].
kukainis Posmkāju tipa dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni (galva, krūtis, vēders), ko klāj hitīna apvalks, ar taustekļiem un trim pāriem kāju.
vēzis Posmkāju tipa vēžveidīgo klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj čaula un no vairākiem pāriem kāju viena pāra galos ir spīles.
postimpresionists Postimpresionisma pārstāvis.
graut Postīt, pārvērst drupās.
postmodernists Postmodernisma virziena pārstāvis.
katjons Pozitīvi lādēts jons, kas elektriskā laukā pārvietojas negatīvā elektroda – katoda – virzienā.
regress Pozitīvo īpašību zaudēšana pārmaiņu procesā; atgriešanās zemākā attīstības līmenī; pasliktināšanās.
uzdevums Praktisks, teorētisks vingrinājums (piemēram, zināšanu nostiprināšanai, pārbaudei).
sanitārija Praktisku pasākumu kopums higiēnas prasību īstenošanai (piem., pārtikas sagatavošanā, uzglabāšanā, telpu sanitārā stāvokļa kontrolē).
konfrontēt Pratināt divas vai vairākas personas, vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
gabalprece Prece, ko pērk un pārdod pa gabaliem, atsevišķiem priekšmetiem.
ejoša prece prece, ko var ātri pārdot.
dzīvesbiedrs Precēts pāris – vīrs un sieva.
izlabot Precizēt, konkretizēt; pārlabot.
norakstīt vārds vārdā precīzi pārrakstīt tekstu, bez izlaidumiem un iestarpinājumiem.
norakstīt vārdu pa vārdam precīzi pārrakstīt tekstu, bez izlaidumiem un iestarpinājumiem.
bordo karotīte preču apzīmēšanas veids, ko var iegūt produkti, kuri atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā.
bazārs Preču pārdošana labdarības nolūkos.
mazumtirdzniecība Preču pārdošana nelielos daudzumos gala patērētājiem viņu personīgam patēriņam.
dempings Preču pārdošana par mākslīgi pazeminātām cenām.
izpārdošana Preču pārdošana par pazeminātām cenām, ko veic noteiktā laika posmā; preču mantu pārdošana, likvidējot, piem., veikalu, uzņēmumu.
spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana, lai pelnītu uz kursa, cenu svārstību.
kopdzīve Pretēju dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā.
sadursme Pretējus spēkus, pretējas puses pārstāvošu cilvēku saskare, izmantojot fizisku iedarbību, arī ieročus, vardarbību.
uzvara Pretinieka pārspēšana, sakāve (piemēram, bruņotā sadursmē).
aizstāvēties Pretojoties aizstāvēt, aizsargāt sevi (pret uzbrukumu, pāridarījumu u. tml.).
paradokss Pretruna (dažkārt šķietama) kam vispārpieņemtam, zināmam.
priekšspārns Priekšējais spārns kukaiņiem.
augša Priekšmeta augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri); pretstats: apakša.
rokturis Priekšmeta detaļa, kas paredzēta satveršanai, lai ar roku veiktu kādu darbību vai (priekšmetu) pārvietotu.
kustība Priekšmeta, šķidruma, gāzes, elementārdaļiņu u. tml. pārvietošanās (kādā virzienā, attiecībā pret ko).
talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no kā nevēlama, ļauna un nest veiksmi, laimi.
amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām, arī nest laimi.
fetišs Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas, maģiskas spējas; dievināšanas, pielūgsmes objekts.
nasta Priekšmets, priekšmetu kopums (savākts vienkopus, sastiprināts u. tml.), kas nesot jāpārvieto.
nasta Priekšmets, šāds kopums, kas jāpārvieto, uzkraujot (to) darba dzīvniekam.
uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, siksnas, somas, makstis), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas, aizsarglīdzekļu u. tml. nešanai; priekšmetu kopums nešanai ar šādu komplektu.
nacionalizācija Privātā īpašuma (piem., zemes, rūpniecības uzņēmumu, namu) pārņemšana valsts īpašumā.
rēdereja Privāts kuģniecības uzņēmums, kas nodarbojas ar kravas vai pasažieru pārvadāšanu ar jūras kuģiem.
jautājums Problēma, temats (kas jārisina); tas, ko pārrunā, apspriež, pēta.
pārkreditēšana Procedūra, kad klients pārslēdz kredīta līgumu citā bankā; refinansēšana.
aizraušanās Process → aizrauties; pēkšņa (elpas, balss) pārtraukšanās.
pārpilde Process, arī rezultāts --> pārpildīt (3); pārsniegšana.
priekšmetiskā darbība process, kurā cilvēks reproducē un radoši pārveido dabu.
abstrakcija Process, kurā tiek izdalītas un vispārinātas kāda priekšmeta vai parādības būtiskās pazīmes.
iedarbība Process, norise, darbība, kas (ko) ietekmē, pārveido; šāda procesa, norises, darbības rezultāts.
aptaukošanās Process, rezultāts --> aptaukoties; stāvoklis, kad organismā pārmērīgi izveidojušies taukaudi.
pāreja Process, rezultāts, arī stāvoklis --> pāriet.
kontrolpartija Produkcijas kopums, kas paredzēts pārbaudei, izmēģināšanai.
izspaidas Produkta (piem., augļu) atliekas, kas palikušas pāri pēc sulas izspiešanas.
paniņas Produkts, kas paliek pāri pēc krējuma pārstrādāšanas sviestā.
kondensāts Produkts, kas rodas, vielai pārejot no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
samurajs Profesionālu karavīru kārtas pārstāvis Japānā (9.–19. gs.) ar īpašiem pienākumiem, privilēģijām un uzvedības kodeksu.
kompilators Programma, kas pārveido programmēšanas valodu par mašīnvalodu.
translators Programma, kas veic kādas citas programmas translēšanu no vienas programmēšanas valodas otrā; iekārta, kas pastiprina, pārveido un pārraida elektriskos sakaru signālus, radot iespēju uztvert dažāda veida informāciju (skaņu, attēlu u. c.).
filtrs Programmatūra specifiskai teksta pārveidošanai.
pakete Programmu vai datu kopums, ko ievada un apstrādā kā vienu objektu; nedalāms datu bloks, ko pārsūta pa datu pārraides tīklu.
karte Proporcionāli samazināts un vispārināts Zemes virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
paranoja Psihiska slimība, kurai raksturīgi murgi, dīvainas idejas, bet kas nerada pārmaiņas personībā.
mokas Psihiski un emocionāli pārdzīvojumi, ciešanas.
prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.
lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis vai cilvēka īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī domas, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizumu, iespējamību.
pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
griba Psihisks process, kas izpaužas spējā apzināti, mērķtiecīgi rīkoties, darboties, pārvarēt grūtības, lai (ko) sasniegtu, panāktu.
frustrācija Psihisks stāvoklis (iekšējs spriegums, bezizejas izjūta u. tml.), kas var izveidoties, ja cilvēkam rodas reāli vai šķietami nepārvarami šķēršļi.
iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
nervozitāte Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs nemiers, pārmērīgs jūtīgums, neiecietība, uzbudināmība.
transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums.
ciešanas Psihisks stāvoklis, ko rada smags pārdzīvojums.
tautas komisariāts PSRS centrālā nozares pārvaldīšanas institūcija līdz ministriju nodibināšanai 1946. gadā.
kara komisariāts PSRS militārās pārvaldības institūcija, kuras galvenā funkcija bija karadienestam padoto personu uzskaite un iesaukšana armijā.
TASS PSRS oficiālā telegrāfa aģentūra, kas dibināta 1925. gadā un 1991. gadā pārveidota par Krievijas Federācijas informācijas aģentūru ITAR-TASS.
izsole Publisks pārdošanas veids, kurā (preci) pārdod tam, kas sola maksāt visvairāk.
stīvēties Pūlēties pārvietot (ko smagu); ar grūtībām pārvietoties (piem., nesot ko smagu).
lēkt vai no ādas laukā Pūlēties visiem spēkiem, darīt gandrīz neiespējamo; pārmērīgi censties.
pusviens Pulksteņa laiks: divpadsmit un trīsdesmit minūtes vai trīsdesmit minūtes pāri pusnaktij.
sapūlēt Pūloties, intensīvi darbojoties, darot (ko), pārslogot (ķermeņa daļu).
sapūlēties Pūloties, intensīvi darbojoties, darot (ko), pārslogot sevi.
milti Pulverveida pārtikas produkts, ko iegūst, samaļot labības graudus.
nopurināt Purināt un pārstāt purināt (ko).
pārejas purvs purvs, kas atrodas pārejas stadijā no zāļu purva uz sūnu purvu.
putra Pusšķidrs ēdiens no putraimiem, pārslām vai miltiem, kas vārīti ūdenī, pienā vai ūdenī ar piena piedevu.
saules baterija pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
appūst Pūšot pārklāt (ar ko) – par vēju.
aizputināt Putinot pārklāt (ar sniegu, kupenām).
apputināt Putinot pārklāt vai apņemt (ar sniegu no visām pusēm).
pieputināt Putinot pārklāt, piepildīt (ko) ar sniegu lielā daudzumā.
klejotāji putni putni, kas neaizceļo uz pārziemošanas vietām, bet barības meklējumos uzturas dažādās vietās.
raibsvārcis Putns ar raibiem spārniem (parasti dzenis).
kukaiņdzenis Putns ar spilgtu (zaļu, dzeltenu, zilu) apspalvojumu, kas pārtiek no lieliem, lidojošiem kukaiņiem.
paradīzes putns putns ar spilgtu, zaigojošu apspalvojumu un garu, dekoratīvu spalvu pāri (piem., Jaungvinejā, Austrālijā).
mednis Putns ar zaļgani melnu vai brūnu (mātītēm) apspalvojumu un vēdekļveidīgi noapaļotu asti, kam atšķirībā no rubeņa uz spārniem nav gaišas svītras [Tetrao urogallus].
ligzdbēgļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas labi attīstīti un atstāj ligzdu drīz pēc izšķilšanās; šīs grupas putni.
ligzdguļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas vāji attīstīti un samērā ilgi uzturas ligzdā; šīs grupas putni.
vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām un īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piem., tītari, rubeņi, irbes vistas, fazāni) [Galliformes].
slapjā puve puve, kuras rezultātā auga audi pārvēršas pusšķidrā masā.
sausā puve puve, kuras rezultātā auga audi pārvēršas sausā, irdenā masā.
fotoradars Radars (2) ar automātisku fotografēšanas iekārtu, kas fiksē braukšanas ātruma pārsniegšanu.
revolucionārs Radikālu, strauju un būtisku pārmaiņu īstenotājs (kādā jomā).
translācija Radiofonijā un televīzijā – pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas; signālu, programmu pārraide pa vadu, kabeļu tīklu u. tml.
tiešraide Radiofonijā, televīzijā – tieša, sinhrona pārraide (no studijas, koncertzāles, stadiona u. tml.), neizmantojot agrāku ierakstu datu nesējā.
radiotranslācija Radioprogrammu pārraide pa vadu sakaru sistēmu.
radioapraide Radioraidījumu pārraidīšana.
radio Radiostacija; šīs radiostacijas ar radioviļņiem pārraidītie raidījumi.
pārslogot Radīt (kam) pārlieku lielu slodzi.
pārslogot Radīt (sistēmai, iekārtai u. tml.) pārslodzi, pieļaut, ka (sistēmai, iekārtai u. tml. rodas pārslodze).
žūžināt Radīt ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopumu (piem., par vēju, koku zariem vējā); atskanēt šādai skaņai.
žūžot Radīt ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopumu (piem., par vēju, koku zariem vējā); atskanēt šādai skaņai.
vairoties Radīt pēcnācējus (par dzīvniekiem, augiem); radīt jaunus (savas sugas) pārstāvjus.
sapīt Radīt pēkšņu aizturi (piem., rīcībā, kustībās) – par psihisku stāvokli, pārdzīvojumu.
uzdomāt Radīt sev, parasti maldīgu, uzskatu, pārliecību.
zibeņot Radīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu.
aizsprostot Radīt šķērsli, lai pārtrauktu vai kavētu (kustību, plūsmu); būt par šķērsli (kustībai, plūsmai).
pārradīt Radošā procesā pārveidot citādu, par ko citu.
vārīt Radot attiecīgu (parasti augstu) temperatūru, panākt, ka visā (šķidruma) tilpumā notiek pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī.
sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (piem., šķidra, gāzveida) viela; būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (piem., šķidra, gāzveida) viela.
nosprostot Radot šķērsli (kādā vietā), kavēt, pārtraukt plūsmu, pārvietošanos (pa to).
nosprostot Radot šķērsli, kavēt, pārtraukt (kā plūsmu, pārvietošanos).
veikla valoda raita, arī pārliecinoša runa.
veikla runa raita, arī pārliecinoša runa.
izrāt Rājot izteikt (kādam), pārmetumu, nosodījumu.
čeks Rakstisks rīkojums bankai izmaksāt vai pārskaitīt noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja norēķinu konta.
melns uz balta rakstīts, iespiests ļoti skaidri, nepārprotami.
esejists Rakstnieks, kurš pārsvarā raksta esejas.
romānists Rakstnieks, kurš pārsvarā raksta romānus.
aprakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (papīru, tāfeli u. tml.).
norakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm; aprakstīt.
kosmiskā raķete raķete, kas spēj pārvarēt Zemes pievilkšanas spēku.
pārrāpties Rāpjoties pārvirzīties (pār kam, pār ko).
pārrāpot Rāpojot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pārrāpot Rāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
ķirzaka Rāpulis ar slaidu ķermeni, kas klāts ragveida zvīņām, ar diviem pāriem kāju un garu asti.
negroīds Rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; tāds, kas pieder pie šīs rases.
saņemt dūšu rast drosmi, apņēmību, pārvarot mazdūšību, bailes, biklumu.
apsvilt Rasties (ādas) iekaisumam (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
iegult Rasties un pārņemt (par nogurumu, smaguma sajūtu u. tml.).
iegulties Rasties un pārņemt (par nogurumu, smaguma sajūtu u. tml.).
krist Rāties, izteikt pārmetumus (kādam).
rateļi Ratiņi (kā) pārvadāšanai.
sviedējrats Rats ar elementiem, kas ir paredzēti (kā) pārvietošanai ar sviedienu.
pārraudzēt Raudzējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
jēlspirts Raudzēšanas procesā iegūtais spirts, kas vēl nav attīrīts un pārtvaicēts.
raudzīties ar platām acīm raudzīties izbrīnā, pārsteigumā, neizpratnē, arī bailēs.
saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārtrūkst; pārraut.
pārraut Raujot pārdalīt.
pārrausties Raušoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzrausties Raušoties, liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
galaprodukts Ražošanas procesa rezultāts – produkts, kas vairs netiek tālāk pārveidots vai apstrādāts.
reģenerācija Ražošanas procesā vai ķīmiskā reakcijā izlietoto produktu pārstrādāšana sākuma produktos, otrreizējā izejvielā.
atlikums Ražošanas, pārstrādes u. tml. procesa atliekas.
ūdens resursi reāli izmantojamie saldūdeņi, kas ūdens riņķojuma procesā nepārtraukti atjaunojas.
agars Recekļveida produkts, ko iegūst no dažām jūras aļģēm un ko lieto pārtikas un farmācijas rūpniecībā, mikrobioloģijā (barotnēm).
skatīt rožainā gaismā redzēt, uztvert (ko) pārāk idealizēti.
pārmainīties Refl. --> pārmainīt (2); tikt pārmainītam.
pārrauties Refl. --> pārraut; tikt pārrautam.
pārspiesties Refl. --> pārspiest; tikt pārspiestam.
pārregulēt Regulēt vēlreiz, no jauna; regulējot pārveidot, pielāgot citādu darbību veikšanai.
cits caur citu reizē, viens otru pārtraucot.
sareklamēt Reklamēt (parasti daudz, arī pārmērīgi); izreklamēt.
scientoloģija Reliģiska kustība, kuras pārstāvji tic dzīves enerģijai, lielu uzmanību pievērš cilvēka dvēseles atbrīvošanai, sevis pilnveidei.
teisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir radījis pasauli un pārvalda to pēc savas gribas.
farizejs Reliģiski politiskas kustības pārstāvis (Senajā Jūdejā), kas pievērsa lielu uzmanību tradīcijām un ārišķīgi demonstrēja dievbijību, precīzi ievērojot bauslības priekšrakstus.
valnis Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un uzkrājot nogulumus.
radioreportāža Reportāža, ko pārraida pa radio.
vizitācija Revīzija (baznīcās, draudzēs vai garīgo bruņinieku ordeņu pilīs); arī garīdznieku pārbaude.
samtainā revolūcija revolucionāras pārmaiņas sabiedriskajā iekārtā, kas notiek bez vardarbības, asinsizliešanas.
samta revolūcija revolucionāras pārmaiņas sabiedriskajā iekārtā, kas notiek bez vardarbības, asinsizliešanas.
sadegums Rezultāts --> sadegt [1] (2); pārtikas produkta sadegusī daļa.
rībināt Rībot, ar lielu troksni pārvietoties.
sānsolis Rīcība, kas saistīta ar neuzticību, laulības pārkāpšanu.
valrieksts Riekstkoku dzimtas koks ar lielām nepāra plūksnaini saliktām lapām un augli kauleni.
rietumnieks Rietumeiropas iedzīvotājs; kādas Rietumeiropas valsts pārstāvis.
RIX Rīgas lidosta (aviopārvadājumos).
izmantot Rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu; lietot (piem., kādā nolūkā telpas, priekšmetus).
strēbt karstu (putru) rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
šaut ar lielgabalu pa zvirbuļiem rīkoties nesamērīgi, pārspīlēt.
nodedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
sadedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
noslēpt (visus) galus ūdenī rīkoties tā, lai nevarētu atrast nekādus pierādījumu par izdarīto pārkāpumu, noziegumu.
uzdarboties Rīkoties, darboties, parasti pārspīlēti aktīvi, arī nevajadzīgi.
rakete Rīks bumbiņas raidīšanai un atsišanai galda tenisa spēlē – apaļa, ar gumiju pārklāta koka plāksne ar rokturi.
pārripināt Ripinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārripot Ripojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par ko); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par ko); būt tādam, kurā kas norisinās ļoti intensīvi, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
turpināties Risināties tālāk, netikt pārtrauktam, nepārstāt.
ritēt Riteņiem griežoties, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
pārritināt Ritinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
sirdsdarbība Ritmiska, secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu asinsvados.
kazačoks Ritmiski ātra ukraiņu vai krievu tautas deja, kurā solists no tupus stāvokļa pārmaiņus iztaisno vienu, tad otru kāju.
noritēt Ritot notecēt, nopilēt (uz kā, pāri kam u. tml.).
pārritēt Ritot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
melnā maģija rituāli, kuru mērķis ir izraisīt ļaunu pārdabisko spēku darbību.
pārrīvēt Rīvējot (ko), pārklāt (kam pāri).
pārrīvēt Rīvējot pārdalīt.
sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt (parasti ievērojami) kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
aprakt Rokot pārklāt (ar zemi); ierakt (zemē).
romantiķis Romantisma (1) pārstāvis.
hostija Romas katoļu baznīcā – dievmaize (parasti apaļas ripiņas), ko dievkalpojuma laikā simboliski pārvērš par Kristus miesu.
kūrija Romas katoļu baznīcas administratīvā pārvaldes iestāde.
legāts Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis.
Amors Romiešu mitoloģijā – mīlestības dievs, kuru attēlo kā zēnu ar spārniem, stopu un bultām.
valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos.
paslēpes Rotaļa, kurā viens no dalībniekiem meklē pārējos, kas ir paslēpušies.
pūķis Rotaļu priekšmets – viegls ar papīru vai audumu pārvilkts režģis, ko vējā palaiž gaisā, turot aiz auklas.
rite Rotējoša ķermeņa pārvietošanās (pa kādu virsmu).
turbīna Rotējošs dzinējs, kas tvaika, gāzes vai ūdens enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
vārpsta Rotējošs mašīnas elements griezes kustības un spēka momentu pārvadīšanai.
ritēt Rotējot pārvietoties, būt rotācijas kustībā; arī rotēt.
pārrūgt Rūgstot pārplūst (pāri trauka malām); kļūt tādam, kuram (kas) rūgstot pārplūst pāri malām (par trauku).
pārrūgt Rūgstot pārveidoties (par ko citu).
radioruna Runa, ko pārraida pa radio.
pierunāt Runājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) ko dara.
stostīties Runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes.
stostīšanās Runas traucējums, kad runas plūdumu pārtrauc īslaicīga atstāšanās runas aparāta muskuļu krampju dēļ.
rotaļāties ar vārdiem runāt nepārdomāti, nedomājot par sekām.
aizrunāties Runāt pārāk ilgi, pārāk daudz; runājot aizrauties, aizmirsties.
svepstēt Runāt, parasti nepārliecināti, nedroši.
spriedelēt Runāt, spriest (par ko), parasti vispārīgi, bez dziļāka satura vai pamatojuma.
melst Runāt, stāstīt nepārbaudītas ziņas, baumas; arī pļāpāt.
orators Runātājs (sanāksmē, sapulcē u. tml.); cilvēks, kas pārvalda runas mākslu.
ķemmēt Rūpīgi (piem., ejot ķēdē) pārmeklēt (kādu teritoriju).
svērt Rūpīgi pārdomāt.
pārmeklēt visus kaktus rūpīgi pārmeklēt kādu telpu.
metālrūpniecība Rūpniecības nozare, kas aptver metālu ieguvi, apstrādi un pārstrādi.
mežrūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietver kokmateriālu sagatavošanu, koksnes pārstrādāšanu zāģmateriālos u. tml.
ierušināt Rušinot ievietot (kur iekšā); rušinot pārklāt (piem., ar zemi).
pilsoniskā sabiedrība sabiedrība ar demokrātisku valsts pārvaldi un kurā visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā.
reputācija Sabiedrībā izplatīts vispārējs viedoklis par kādu cilvēku, uzņēmumu, iestādi u. tml.
dzīvokļu īpašnieku sabiedrība sabiedrība, kas tiek reģistrēta namīpašuma (parasti privatizētu daudzdzīvokļu ēkas) pārvaldīšanai, kā arī līgumu slēgšanai ar uzņēmumiem, kuri nodrošina ēku ar komunāliem pakalpojumiem.
komanditsabiedrība Sabiedrība, kurā viens vai daži dalībnieki piedalās un atbild ar visu savu mantu, bet pārējie – tikai ar līgumā paredzētu naudas summu.
aristokrātija Sabiedrības augstākais slānis vai labākie (tās) pārstāvji.
nacionālais ienākums sabiedrības kopprodukta daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
smalkās aprindas sabiedrības vai kādas daļas izcilākie pārstāvji, augstākais, ietekmīgākais slānis; elite.
elite Sabiedrības vai kādas daļas izcilākie pārstāvji, augstākais, ietekmīgākais slānis.
nodibinājums Sabiedriska organizācija (bez biedriem) mantiska kopuma pārvaldīšanai; fonds.
Sabiedriskie kārtības sargi sabiedriska organizācija PSRS, kuras uzdevums bija uzmanīt sabiedrisko kārtību, piedalīties likumpārkāpumu novēršanā un sargāt valsts īpašumu.
konduktors Sabiedriskā transportlīdzekļa (vilciena, tramvaja, trolejbusa u. tml.) pavadonis; biļešu pārdevējs transportlīdzeklī.
picērija Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur gatavo un pārdod picu.
huligānisms Sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpums, kurā izpaužas necieņa pret sabiedrību.
skudras Sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu un kuru vēderā ir indes dziedzeris, kas rada kodīgu šķidrumu ar skudrskābi [Formicoidea].
sasmakt Sabojāties tā, ka sāk (parasti ļoti nepatīkami) ost, piem., par pārtikas produktiem.
rallijs Sacensības braukšanā ar automobiļiem, motocikliem u. tml. pa vispārējas lietošanas ceļiem vai apvidū, kur nav ceļu.
aizstāvēt Sacensībās, konkursos u. tml. pārstāvot (ko), darboties tā, lai apliecinātu, vairotu (kā slavu, godu).
virves vilkšana sacensības, kurā viena komanda, velkot aiz virves, cenšas pārvilkt robežlīnijai otru komandu.
treniņsacensības Sacensības, kuru mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana.
neizšķirts Sacensību rezultāts, kurā neviena puse negūst pārsvaru.
sairt Sadalīties sastāvdaļās (mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā); šādā veidā sadaloties, pārvērsties par ko.
sagruzdēt Sadegt, pārogļoties.
apdegums Sadegusi, pārogļojusies (priekšmeta virsas) kārta.
aizrepēt Sadzīstot pārklāties ar negludu, raupju kreveli.
saaugt Sadzīt, pārklāties ar jauniem audiem.
sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piem., apdarinot, cērtot, zāģējot; apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko.
sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) (piem., smalcinot, mīcot); šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
apstrādāt Sagatavot lietošanai, tālākai pārstrādei.
izlaist Sagatavot un laist apgrozībā, pārdošanā.
ziemināt Sagatavot ziemas periodam, pārziemošanai.
sagrūt Sagāzties, pārvērsties drupās, gruvešos; sabrukt (1).
sabrukt Sagāzties, pārvērsties drupās; sagrūt (1).
sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, piemēram, desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
samudrīt Sagudrot; pārgudri, nevajadzīgi sarežģīt.
pārtuntuļot Saģērbt (kādu) pārāk silti.
izģērbties Saģērbties (kā); arī pārģērbties, lai nevarētu pazīt.
tabernākuls Saiešanas telts – saliekams un pārvietojams templis, izraēļu galvenā svētnīca periodā pēc aiziešanas no Ēģiptes verdzības līdz pat Jeruzalemes tempļa uzcelšanai.
asinsbalss Saikne starp asinsradiniekiem, vienas tautas pārstāvjiem u. tml.
ekonoms Saimniecības vadītājs, pārzinis.
naturālā saimniecība saimniekošanas metode, pēc kuras produkciju ražo galvenokārt pašu patēriņam, nevis pārdošanai.
sasaite Saistījums ar virvēm starp diviem alpīnistiem; alpīnistu pāris, kas atrodas šādā saistījumā.
pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
administratīvs Saistīts ar administrāciju, (kā) pārvaldi, vadīšanu.
dievišķs Saistīts ar Dievu, Dieva izpausmi; pārdabisks.
ekumenisks Saistīts ar ekumenismu; tāds, kas pārstāv vairākas kristīgās konfesijas.
jēdzienisks Saistīts ar jēdzienu, vispārinātu priekšstatu, tiem raksturīgs.
pāreja Saistīts ar pakāpenisku pārmaiņu procesu, šādu stāvokli.
pārstāvniecisks Saistīts ar pārstāvniecību (2), tai raksturīgs.
konditoreja Saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kura šādus izstrādājumus ražo, arī šai nozarei raksturīgs.
satiksme Saistīts ar regulāru transportlīdzekļu pārvietošanos pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
sociālvēsturisks Saistīts ar sabiedrības šķiru, sociālo grupu, to pārstāvju dzīvi, attiecībām noteiktos vēsturiskos apstākļos.
lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā); tāds, kurā ir šāds atspoguļojums (par daiļdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā); tāds, kurā pārsvarā ir šāds atspoguļojums (par skaņdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā); tāds, kurā pārsvarā ir šāds atspoguļojums (par tēlotājas mākslas darbu).
noziedzīgs Saistīts ar smagiem tiesību normu pārkāpumiem.
transmisīvs Saistīts ar virzību, pāreju no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.; šādai virzībai, pārejai raksturīgs.
jukas Sajukums, juceklis (piem., nezināšanas, pārpratuma dēļ).
apreibt Sajūsmināties, aizmirsties; izjust patīkamu pārdzīvojumu.
sāpes Sajūta, ko rada pārāk spēcīgu kairinātāju vai audu bojājuma izraisīto norišu kopums.
pirmā dzirdēšana saka (parasti) pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu.
kā (tad) tā? saka brīnoties vai pārsteigumā.
Ak (tu) dieviņ! saka izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, izbailēs u. tml.
ko nu vairs saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
sālsstabs Saka par (parasti aiz bailēm, pārsteiguma) nekustīgi stāvošu, sastingušu cilvēku.
par šauru saka par apģērbu, arī apaviem, ko nav iespējams uzvilkt, vai kas pārāk cieši apņem ķermeni, tā daļas.
pamati grīļojas saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
pamati ļogās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
pamati šķobās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
nastu nesējs ēzelis Saka par cilvēku, kam ir pārāk daudz nesamo.
nastu nesējs ēzelis Saka par cilvēku, kam ir pārmērīgi daudz, ļoti smagi jāstrādā.
skrien mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
ciema slota saka par cilvēku, kas pārāk bieži un ilgi ciemojas.
kā jaunkundze saka par cilvēku, kas uzvedas nedabiski, pārspīlēti smalki.
Neticīgais Toms saka par cilvēku, kuru grūti pārliecināt (par ko), kurš šaubās, nekam netic, par visu grib pārliecināties pats.
raibs kā dzeņa vēders saka par dažādiem notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
līdz (baltajām) pelītēm saka par kādu, kas ir pārmērīgi lietojis alkoholiskos dzērienus.
kā jauns Dievs saka par kaut ko izcilu, nepārspējamu, tuvu ideālam.
skaties un brīnies saka par kaut ko ļoti pārsteidzošu.
pievilkts aiz matiem saka par ko nepārliecinošu, apšaubāmu.
Tavu brīnumu! saka par ko tādu, kas rada lielu izbrīnu, pārsteigumu.
nav noslēpums saka par ko vispārzināmu.
ne mušu no deguna nevar nodzīt saka par lēnprātīgu, pārlieku labsirdīgu cilvēku.
noasa šķirsts saka par lielu, milzīgu, ļaužu pārpildītu telpu; arī par vienīgo patvēruma vietu.
ne dzīvs, ne miris Saka par ļoti pārbijušos cilvēku.
adatai nav kur nokrist saka par ļoti pilnu, pārpildītu telpu.
kā caur žogu izrauts saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
kā nazis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā nazis krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā naža asmens sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā naža asmens krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā naža dūriens (sirdī) saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
aci pret aci, zobu pret zobu saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
acs pret aci, zobs pret zobu saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
raibs metas gar acīm Saka par redzes traucējumiem (piem., no pārpūles).
raibs griežas gar acīm Saka par redzes traucējumiem (piem., no pārpūles).
(zils un) zaļš metas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns metas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)skrien ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)skrien ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)šķīst ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)šķīst ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)griežas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)griežas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns metas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs metas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)skrien priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)skrien priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)šķīst priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)šķīst priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)griežas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)griežas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns metas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs metas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)skrien gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)skrien gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)šķīst gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)šķīst gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)griežas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)griežas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)skrien ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)šķīst ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)griežas ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš metas ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)skrien priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)šķīst priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)griežas priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš metas priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)skrien gar acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)šķīst gar acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)griežas gar acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
pamats zūd zem kājām saka par situāciju, kad zūd garīgais līdzsvars, stabilitāte, kad pārņem izmisums.
kā (ieeļļota) mašīna saka par tādu, kas darbojas bez apstājas, nepārtraukti.
peld kā niere pa taukiem saka par tādu, kas dzīvo ļoti pārticīgi, ir dzīvē labi iekārtojies.
likteņa pirksts saka par to, ko it kā var uzskatīt par likumsakarīgu un nenovēršamu pārdabisku spēku iedarbību.
lēnām pār tiltu saka, aicinot nesteigties, būt uzmanīgam, rīkoties apdomīgi, nepārsteigties.
Es tev (arī viņam, jums u. tml.) parādīšu! saka, draudot kādu pārmācīt, atdarīt kādam.
nav (kāda) mazā pirkstiņa vērts saka, izceļot (kāda) pārākumu pār otru.
vezums nekust (ne) no vietas saka, ja (kādā norisē, apstākļos) nav cerēto pārmaiņu.
vezums stāv uz vietas saka, ja (kādā norisē, apstākļos) nav cerēto pārmaiņu.
nav ne degunu lāgā apsildījis saka, ja (kāds) ir bijis (kur) pārāk īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
mati ceļas stāvus saka, ja (kāds) pārdzīvo lielas bailes, šausmas.
mati (sa)slienas stāvus saka, ja (kāds) pārdzīvo lielas bailes, šausmas.
kā odzes dzelts saka, ja (kāds) pēkšņi izdara strauju kustību (aiz izbīļa, pārsteiguma u. tml.)
nelabais dīda saka, ja (kādu) ir pārņēmis nemiers.
žults apskrienas (kādam) saka, ja (kādu) pārņem dusmas, sašutums, ja kāds ir ļoti sarūgtināts.
žults aptekas (kādam) saka, ja (kādu) pārņem dusmas, sašutums, ja kāds ir ļoti sarūgtināts.
žults vārās saka, ja (kādu) pārņem lielas dusmas, niknums.
ka vai jumts ceļas nost saka, ja (mājā) ir pārmērīgi liels troksnis, skaļums.
raibas acis saka, ja acis ir nogurušas, pārpūlētas.
sirds (iz)lec no krūtīm (laukā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec no krūtīm (ārā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
ne savā ģīmī saka, ja cilvēka izskats ir pilnīgi pārmainījies (parasti no kaut kā negatīva).
augsta temperatūra saka, ja cilvēka ķermeņa temperatūra ievērojami pārsniedz normālo temperatūru.
sirds pilna līdz malām saka, ja cilvēks ir sarūgtināts, ja nomāc bēdas, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
nervi čupā saka, ja cilvēks nespēj savaldīties, ir pārlieku nervozs.
goda vārds Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu; patiesi.
ūdens smeļas mutē saka, ja ir lielas, gandrīz nepārvaramas grūtības.
sirds lūst saka, ja ir ļoti smagi pārdzīvojumi.
sirds plīst (vai) pušu saka, ja ir ļoti spēcīgi (parasti negatīvi) pārdzīvojumi, ļoti spēcīgas izjūtas.
sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
(visi) gali ūdenī saka, ja ir noslēpti visi nozieguma, pārkāpuma pierādījumi, dzēstas visas pēdas.
nekur nepaliks saka, ja ir pārliecība, ka (kas) nepazudīs, notiks, ka (kāds) ieradīsies, pārnāks.
kur (nu) paliks saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks.
ne gailis pakaļ nedziedās saka, ja ir pārliecināts, ka neviens neko neuzzinās (par kādu rīcību, nodarījumu).
lieta darīta saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts sasniegts.
prāts (ir) nemierīgs saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
sirds (ir) nemierīga saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
sirds asiņo saka, ja ir smagi pārdzīvojumi, ciešanas, liels, žēlums, izmisums.
spiežas kaklā saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
spiežas rīklē saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
strīpa pāri saka, ja izbeidz (ko), ja izbeidzas, arī tiek pārtraukts (kas).
svītra pāri saka, ja izbeidz (ko), ja izbeidzas, arī tiek pārtraukts (kas).
sirds kāpj (vai) pa muti laukā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
sirds kāpj (vai) pa kaklu laukā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
sirds kāpj (vai) pa muti ārā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
sirds kāpj (vai) pa kaklu ārā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
sirds kāpj kaklā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
nosāp sirds saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
nosāpas sirds saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
sirds apsāpas saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
sirds nosāp saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
sirds nosāpas saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
kā uz iesma (uzdurts) Saka, ja jāpārdzīvo kas ļoti nepatīkams.
ledus sakustējies saka, ja kāda darbība vai process ir sācies (parasti, pārvarot grūtības).
ledus sāk kustēties saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti, pārvarot grūtības).
(pats) nelabais dīda saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
(pats) velns dīda Saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
ēna krīt uz kādu saka, ja kādam tiek pārmests kas negatīvs.
kā uz mutes kritis saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma nespēj pateikt ne vārda.
kā uz mutes sists saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma pēkšņi apklust.
skatiens pārskrien saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
kā mēms saka, ja kāds brīdi vai ilgāku laiku klusē, nerunā, neatbild (parasti aiz apmulsuma, pārsteiguma, dusmām).
kā pārņemts saka, ja kāds domu, jūtu, pārdzīvojuma dēļ nepievērš uzmanību apkārtējiem, savai rīcībai u. tml.
dzīvo kā niere pa taukiem saka, ja kāds dzīvo pārpilnība, pārticībā.
kā niere taukos saka, ja kāds dzīvo pārpilnība, pārticībā.
dzīvo kā niere taukos saka, ja kāds dzīvo pārpilnība, pārticībā.
acis ieplešas saka, ja kāds ir izbrīnīts, pārsteigts.
kā lūks Saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies, pārguris, pilnīgi bez spēka.
žoklis atkaras saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts (par ko).
mute līdz ausīm Saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts, izbrīnījies.
kā zibens (spēriena) ķerts saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts.
pārpilna sirds saka, ja kāds ir ļoti sarūgtināts, ja kādu ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
palikt ar vaļēju muti saka, ja kāds ir par ko ļoti pārsteigts, izbrīnīts.
mute paliek vaļā saka, ja kāds ir par ko ļoti pārsteigts, izbrīnīts.
palikt ar vaļā muti saka, ja kāds ir par ko ļoti pārsteigts, izbrīnīts.
kā mēnessērdzīgs saka, ja kāds ir smaga pārdzīvojuma varā un nespēj ar apziņu pilnībā kontrolēt savu rīcību.
ka (smiltis, putekļi) nokūp vien saka, ja kāds ļoti ātri pārvietojas.
kā vergs saka, ja kāds pārmērīgi strādā vai tiek ļoti nodarbināts.
balss raustās saka, ja kāds runā neskaidri, arī ar pārtraukumiem (parasti aiz uztraukuma).
uz deguna krizdams (klupdams) saka, ja kāds strādā pārāk daudz, pāri saviem spēkiem.
uzlikt ragus Saka, ja kāds vīrietis krāpj otru vīrieti, pārkāpjot laulību ar tā sievu.
nemierīga sirds saka, ja kādu ir pārņēmis satraukums, bažas (par ko).
liec kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
sit kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
viegla sirds saka, ja kādu pārņem atvieglojuma sajūta.
viegli ap sirdi saka, ja kādu pārņem atvieglojuma sajūta.
sirds vārās saka, ja kādu pārņem lielas dusmas, sašutums.
sirdī (iekšā) vārās saka, ja kādu pārņem lielas dusmas, sašutums.
svaru kausi nosveras saka, ja kas (kāds) iegūst pārsvaru, kļūst par galveno.
kā nebijis saka, ja kas ir pārdzīvots, izjusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
gulēt uz (kāda) sirdsapziņas saka, ja kas izraisa nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par pārkāpumu, noziegumu, arī ko nepaveiktu).
sirds (vai) pamirst saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
sirds (vai) stājas saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
sirds (vai) (no)tirpst saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
griež kā nazis sirdī saka, ja kas izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
griež kā ar nazi sirdī saka, ja kas izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
griežas (kā nazis) sirdī saka, ja kas izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā vējš saka, ja kas ļoti ātri pārvietojas, ja kas ir ļoti straujš.
guļ kā slogs uz sirds saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
guļ kā slogs uz pleciem saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
guļ kā akmens uz sirds saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
guļ kā akmens uz pleciem saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
līdz mielēm saka, ja kas nepatīkams ir izjusts, pārdzīvots pilnībā, līdz galam.
kā (sētin) apsēts saka, ja kas pārklāts ar ko lielā daudzumā.
elpa aizraujas saka, ja kas pārsteidz, aizrauj.
kā ar cirvi pa pieri saka, ja kas pēkšņi pārsteidz.
sirds iesāpas saka, ja ko īsu brīdi sāpīgi pārdzīvo, ja kļūst kā žēl.
apsāpas sirds saka, ja ko īsu brīdi sāpīgi pārdzīvo, ja kļūst kā žēl.
sirds saka saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
pulkstenis skrien Saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
mīkla izkāpj saka, ja mīkla rūgstot plūst pāri trauka malām.
kauties ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
kā iztukšots saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
kā pret mūri saka, ja nevar rast atsaucību; saka, ja sastopas ar nepārvaramām grūtībām.
kumoss iespriežas kaklā saka, ja nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss iesprūst kaklā Saka, ja nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
(nav) ne zīmes Saka, ja no kā vairs nekas nav palicis pāri.
netrūkst ne putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
trūkst tikai putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
sirds (sa)stingst Saka, ja pārņem (ļoti lielas) bailes.
asinis sastingst dzīslās saka, ja pārņem bailes, šausmas.
rokas nolaižas saka, ja pārņem bezcerība, kad vairs nav vēlēšanās ko darīt.
iekšas vārās saka, ja pārņem dusmas, sašutums.
asinis (dzīslās) vārās saka, ja pārņem niknums, dusmas.
sirds pielīst saka, ja pārņem pozitīvas, arī negatīvas jūtas.
sirds aptekas saka, ja pārņem sarūgtinājums, aizvainojums, dusmas.
sirds apskrienas saka, ja pārņem sarūgtinājums, aizvainojums, dusmas.
dūša aptekas saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
dūša apskrienas saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
sirds kūsā saka, ja pārņem spēcīgs emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
sirds kvēlo saka, ja pārņem spēcīgs pārdzīvojums.
sirds karst saka, ja pārņem spēcīgs pārdzīvojums.
ausis aizkrīt saka, ja pārstāj dzirdēt, piem., liela trokšņa rezultātā.
kā uzburts (uz kādu, uz ko) saka, ja pēc kā ir liela, nepārvarama tieksme.
kumoss sprūst kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
sirds nošļūk saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
sagriežas tumšs gar acīm saka, ja pēkšņi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
sametas tumšs gar acīm saka, ja pēkšņi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
ja neviļos saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesumu.
uzlikt ragus Saka, ja sieva krāpj vīru, pārkāpjot laulību.
sirds (iz)lec no krūtīm (laukā) Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu laukā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti laukā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec no krūtīm (ārā) Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu ārā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti ārā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (ap)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
satraukta sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst (parasti no uztraukuma, pārdzīvojuma).
visam beigas saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
ceļš nav rozēm kaisīts saka, ja, cenšoties sasniegt iecerēto, jāpārvar grūtības.
Karies vai augšā! saka, kad kāds izmisumā nezina vairs, kā rīkoties, ir pārāk nomocījies, bez rezultātiem nopūlējies.
acis aizlipušas saka, kad nevar pārvarēt miegu un ir grūti atvērt acis.
noildzis termiņš saka, kad termiņš ir pārsniegts, beidzies.
Liecies mierā! saka, lai (kāds) pārstāj (ko) darīt.
kā dulls saka, norādot uz pārmērīgu darbības intensitāti.
(tur jau) pat akmeņiem jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
(tur jau) pat akmeņiem jākliedz saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
(tur jau) pat akmenim jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
(tur jau) pat akmenim jākliedz saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
Ak Dievs! saka, paužot izbrīnu, pārsteigumu, arī satraukumu, izbailes u. tml.
Ak (tu) debestiņ! saka, paužot izbrīnu, pārsteigumu, prieku u. tml.
nacionālisms Sakāpināta nacionālā pašapziņa, izceļot savu nāciju pāri citām; šāda etniski politiska ideoloģija.
komunikācija Sakari, sakaru sistēma; vadi, vadu un ierīču sistēma (piem., elektriskās strāvas, ūdens, gāzes) pārvadei.
telefonists Sakarnieks, kas iekārto un pārrauga telefona līnijas.
simetriskais kabelis sakaru kabelis, kurā vadi sakārtoti pa diviem vai četriem tā, lai katra vadu pāra elektriskās īpašības būtu vienādas.
telegrāfs Sakaru veids teksta pārraidei, izmantojot kodu; telegrāfa sakari.
vadu sakari sakaru veids, kurā elektriskos signālus pārraida pa vadiem.
turēties Sakopojot spēkus, arī cīnoties, pārvarēt grūtības; pretoties, nepadoties grūtībām, šķēršļiem.
kompilēt Sakopot (materiālus) no citu autoru darbiem, tos radoši nepārstrādājot; šādi veidot (ko).
saturēties Sakopot spēkus, enerģiju, lai (ko) izturētu, pārvarētu.
pārsacīties Sakot ko, kļūdīties; pārteikties.
iemēģināt Sākot lietot, pārbaudīt (kā) derīgumu, piemērotību; izmēģināt.
pirmpamats Sākotnējais, galvenais pamats, uz kā balstās, no kā izriet viss pārējais.
pirmelements Sākotnējais, vissenākais (dabas) elements, no kā veidojas viss pārējais; pamatelements; stihija (antīkajā filozofijā).
uzskicēt Sākotnēji, vispārināti attēlot, iezīmēt (piemēram, daiļdarbā).
bazilika Sakrāla taisnstūrveida celtne, kas ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai vairākās daļās (jomos), no kurām vidējā daļa ir augstāka par pārējām.
uzņemt Sākt (kāda veida kustību); virzoties, pārvietojoties kāpināt (ātrumu).
ņemt savās rokās sākt (ko) vadīt, pārzināt; ņemt savā pārziņā, aizbildniecībā.
noraut pienu sākt dot maz piena vai pārtraukt (to) pavisam.
iedžinkstēties Sākt džinkstēt un pārstāt.
satvert Sākt iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) virzās, pārvietojas (parasti par straumi, vēju).
sakustēties Sākt kustēties, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
pārņemt savās rokās Sākt pārvaldīt, vadīt (ko).
sisties Sākt pēkšņi, strauji pārvietoties (kādā) virzienā; pēkšņi, strauji mainīt pārvietošanās virzienu.
saplīkšķināt Sākt plīkšķināt (spārnus).
saplivināt Sākt plivināt un kādu brīdi plivināt (spārnus).
saņemt Sākt strauji pārņemt (kādu) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
medus Salda, aromātiska, sīrupveidīga viela, ko no ziedu nektāra pārstrādā bites, kamenes.
ledusskapis Saldējamā iekārta (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā.
saldējums Salds, uzputots un sasaldēts pārtikas produkts, ko gatavo no piena, krējuma vai no augļu sulām vai biezeņiem (ar piedevām).
sakrustot Salikt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
paka Salikta, sasieta, pārvietošanai paredzēta (priekšmetu) kopa; sainis.
savilkt jostu (ciešāk, stingrāk) samazināt pārtikas lietošanu; arī būt taupīgākam, ierobežot izdevumus.
monologs Samērā gara nepārtraukta vienas personas runa (piem., daiļdarbā, uz skatuves).
pagarš Samērā garš; tāds, kas mazliet pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu; pretstats: paīss.
sfings Samērā liels tauriņš ar druknu ķermeni, gariem, slaidiem spārniem (priekšējie spārni ievērojami garāki par pakaļējiem).
ziņa Samērā neliela apjoma materiāls, piem., raksts (masu informācijas līdzekļos); pārraide (radio, televīzijā).
josla Samērā šaura, garena priekšmeta daļa, kas (piem., ar krāsu, formu) atšķiras no pārējās priekšmeta daļas.
paritāte Samērs; attiecība starp divu valstu papīrnaudas vienībām pēc zelta daudzuma, kuru tās pārstāv; ārvalstu valūtas iepirkšanas cena, kas izteikta iekšzemes valūtā.
samurcīt Samīļot (dzīvnieku), parasti saņemot (to) rokās; šādā veidā (dzīvnieku) pārāk nogurdināt.
komprese Samitrināts (retāk sauss) apliekamais, pārsējs, ko uzliek (uz kādas ķermeņa daļas) ārstnieciskā vai kosmētiskā nolūkā.
apspriede Sanāksme, kurā ko apspriež, pārrunā, izlemj.
salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
aplecināt Sapārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu (lai mātīti apaugļotu).
aplēkt Sapārot.
izsāpēt Sāpēs, pārdzīvojumos radīt, izveidot (ko).
nosāpēt Sāpēt (īsu brīdi) un pārstāt sāpēt.
vaina Sāpīgas izjūtas, negatīvs pārdzīvojums.
sarūgtinājums Sāpīgs pārdzīvojums, ko izraisa, piem., pārestība, nepatiess apvainojums, padarītā darba neatbilstošs novērtējums.
nojukt Saplīst, sabojāties, pārstāt darboties vai darboties ar traucējumiem.
sagremot Saprast (parasti pārdomājot, iedziļinoties).
fokstrots Sarīkojumu pāru deja, kam raksturīga garu un īsu soļu mija.
eritrocīti Sarkanie asinsķermenīši – asins šūnas, kas pārnes skābekli un aizvada oglekļa dioksīdu.
parkšķis Sarkanspārnu sisenis.
runāt dažādās valodās sarunā nesaprast, pārprast vienam otru.
savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nepārdomāti, pavirši, arī bezsaturīgi.
savārstīt Sasaistot, savirknējot nepārdomātus, paviršus, arī bezsaturīgus vārdus, domas u. tml., veidot (ko).
savilkt galus kopā Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
gremzdi Sasmalcināti dārzeņu vai augļu pārpalikumi pēc apstrādes (cietes ieguves, sulas izspiešanas u. tml.).
pārvarēt Sasniegt (kādu rezultātu); tikt pāri (noteiktai robežai).
uzlikt kroni sasniegt augstāko pakāpi, pārspēt visu iepriekšējo (piem., par nepatikšanām).
izlidot Sasniegt pēdējo attīstības stadiju un iesākt lidot (par spārnotiem kukaiņiem).
dekompresija Saspiesto (kompresēto) datu pārveidošana atpakaļ sākotnējā lielumā, lai tie būtu apstrādājami.
aukstais karš saspīlētas valstu attiecības, kas tomēr nav pāraugušas karā.
stāv kā sālstabs sastingt, stāvēt nekustīgi (piem., aiz bailēm, pārsteiguma).
sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
kantēt Sasvērt, sagāzt (parasti ko smagu) uz šķautnes, malas (piem., lai pakāpeniski pārvietotu).
sajukt Sašķīst, izjukt, pārvērsties mīkstā masā.
izjukt Sašķīst, pārvērsties mīkstā masā.
šaržs Satīrisks vai humoristisks kāda cilvēka portrets, kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības.
uztrūkties Satrūkstoties pacelties spārnos.
likt Satverot ar rokām, turot rokās, celt, pārvietot gaisā un novietot (ko kur, uz kā, pie kā u. tml.).
saņemt Satvert (parasti ar rokām), lai saturētu, pieturētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
paņemt Satvert ar roku vai rokām (ko), lai (to) iegūtu, paturētu, pārvietotu u. tml.
muslis Sauso brokastu veids – auzu pārslu vai citu graudaugu pārslu maisījums ar riekstiem, rozīnēm, žāvētiem augļiem u. tml.
rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku; šī augļa sēkla, kodols, ko lieto uzturā.
izsautēt Sautējot panākt, ka (pārtikas produkts, ēdiens) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pašsavaldīšanās Sava psihiskā stāvokļa, tā izpausmes pārvarēšana.
pārvākt Savākt (mantas, iedzīvi) un pārvietot uz citu vietu; pārcelt.
renegātisms Savas agrākās, parasti politiskās, pārliecības noliegšana un pievienošanās šīs pārliecības pretiniekiem.
nožēla Savas vainas atzīšana un tās izraisītie sirdsapziņas pārmetumi.
misija Savienojuma ar "diplomātisks": diplomātiskā pārstāvniecība (ārvalstīs).
transmisija Savienojumos "mantošanas tiesību transmisija", "mantojuma transmisija": mantošanas tiesību pāreja uz tādas personas mantiniekiem, kura ir mirusi pirms mantojuma atklāšanas.
viens Savienojumos "viens otru", "viens pēc otra", "viens pār otru", "viens pie otra" u. tml.: lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
līnija Savienojums (parasti ar vadiem, kabeļiem) starp pārraidošajām un uztverošajām ierīcēm (piem., telefoniem, datoriem); vadu un pievadu sistēma.
kopoties Savienoties dzimumaktā (par cilvēkiem); arī pāroties (par dzīvniekiem).
izskaidroties Savstarpējās pārrunās noskaidrot (ko), panākt savstarpēju saprašanos.
mehānisms Savstarpēji saistītu elementu (sviru, vārpstu, zobratu u. tml.) kopums (piem., mašīnā, ierīcē) kustības pārveidošanai, spēka pārnešanai u. tml.; sarežģīta ietaise, ierīce kāda darba veikšanai.
aizvēsturisks Savu laiku pārdzīvojis; vecmodīgs.
egoisms Savu personisko interešu izcelšana pāri citu cilvēku un sabiedrības interesēm; patmīlība.
komunikācija Sazināšanās, informācijas pārraide (ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību).
process Secīga stāvokļu maiņa (kā) attīstības gaitā; ciešā sakarībā esošu attīstības stadiju nepārtraukta kustība.
ieiet Secīgi pāriet, nomainīt vienam otru (par laika posmiem).
apskats Secīgs pārskats (par kādu tēmu, notikumiem u. tml.).
dedukcija Secināšana no vispārīgā uz atsevišķo, no vispārīgiem spriedumiem uz atsevišķiem secinājumiem; pretstats: indukcija.
deducēt Secināt atsevišķo no vispārīgā.
sasegt Sedzot pārklāt (ar ko); apsegt; nosegt.
apsegt Sedzot pārklāt, apņemt (ar ko).
nosegt Sedzot, klājot (ar ko), novietot (to) virsū, pāri, arī priekšā (kam).
kuvērs Segas, arī spilvena pārvalks.
skuju koks segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un skujām; skujkoks.
skujkoks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un skujām; skuju koks.
lapkoks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām; lapu koks.
pasāža Segta pāreja (starp ēkām); šāda pāreja ar abās pusēs izvietotiem veikaliem, kafejnīcām u. tml.
nodzerta seja seja (piem., trula, satūkusi), kurā atspoguļojas pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana.
brasls Sekla vieta (parasti upē), pa kuru var pārbrist, pārbraukt.
sēklvads Sēklinieka (2) kanāls, pa kuru pārvietojas spermatozoīdi.
zosu gājienā sekojot citam aiz cita (pārvietoties).
panākt Sekojot kādam, kas pārvietojas, sasniegt (to).
tekulis Seksuāli pārmērīgi aktīvs vīrietis.
pievilināt Seksuāli piesaistīt (pretējā dzimuma pārstāvi).
svings Seksuālo partneru maiņa starp precētiem pāriem, ko abi dzīvesbiedri piekopj kopā.
mīts Sena teika, nostāsts par cilvēces vēstures vissenāko posmu, aizvēsturiskiem laikiem (piem., par debesu un zemes objektu rašanos) un kurā darbojas dievi vai citas pārdabiskas būtnes.
pretors Senajā Romā – amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību; arī provinces pārvaldnieks.
prokurators Senajā Romā – saimniecības pārvaldnieks; nodokļu ievācējs provincēs; tiesas pilnvarotais.
legāts Senajā Romā – senāta sūtnis vai pārstāvis, kas pilnvarots veikt politiskus uzdevumus.
nobilis Senajā Romā –patriciešu un plebeju aristokrātijas pārstāvis, kas ieņēma kādu no augstākajiem valsts amatiem.
kiniķi Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvji (4. gs. p. m. ē.), kas aicināja atteikties no mantas, ģimenes, baudas, lai iegūtu garīgu neatkarību.
sofists Sengrieķu filozofu, arī daiļrunas skolotāju grupas pārstāvis (no 5. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras).
Orions Sengrieķu mitoloģijā – Artemīdas iemīļotais, kuru tā nogalina, bet dievi pārvērš zvaigznājā.
gorgona Sengrieķu mitoloģijā – briesmīga izskata būtne ar čūskām matu vietā, kuras skatiens visu dzīvo pārvērš akmenī.
sfinksa Sengrieķu mitoloģijā – sieviete ar lauvas ķermeni un spārniem, kura stāvēja pie Tēbu vārtiem un nogalināja katru, kas nevarēja atminēt viņas mīklu.
titāns Sengrieķu mitoloģijā – vissenākās dievu cilts pārstāvis.
Pirrs Sengrieķu valdnieks, kurš 279. g. p. m. ē. izcīnīja uzvaru pār romiešiem, ciešot smagus zaudējumus.
rokraksts Sens ar roku pārrakstīts teksts (līdz grāmatu iespiešanas sākumam).
antīks Sens, senlaiku (par agrāko gadsimtu mākslas un amatniecības darbiem vispār).
zēvele Sēra masas slānis (ar ko pārklāj, piem., sērkociņa kārbiņas malu un pret ko uzšķiļ uguni).
sētuve Sēšanai izmantojams lēzens grozs vai koka trauks, kurā ieber sēklas un kuru sējējs uzkar sev kaklā vai pār plecu.
supermoderns Sevišķi moderns; pārmoderns.
superradikāls Sevišķi radikāls; pārāk radikāls.
afekts Sevišķi spēcīgs, īslaicīgs jūtu izpaudums, uzbudinājums vai dusmu lēkme, kuras laikā persona var zaudēt kontroli pār sevi.
svinīgs Sevišķi svarīgs, nepārkāpjams.
sesija Sēžu periods (piem., pārstāvības institūcijām, kurām sēdes notiek periodiski un regulāri).
sholastiķis Sholastiskās filozofijas pārstāvis.
stiklbetons Sienu paneļi, arī pārseguma plātnes ar dzelzsbetonā iestrādātiem stikla blokiem; ar stikla lauskām fakturēti dzelzsbetona paneļi.
garie cimdi sieviešu cimdi pāri elkonim.
zāļu sieva sieviete, kas (parasti tirgū) pārdod zāļu tējas.
vecmeita Sieviete, kuras vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kura nav apprecējusies.
pasija Sija, uz kuras perpendikulāri balstās garensijas, šķērssijas vai kopnes (piem., ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā).
pārsijāt Sijājot pārklāt (ar ko).
drupata Sīka daļa, kas radusies, kam (parasti pārtikas produktam) drūpot.
sīkpreces Sīkas (parasti nepārtikas) preces.
dūrējutis Sīki parazītiski bezspārnu kukaiņi, kuri sūc cilvēka vai dzīvnieka asinis.
izšņakarēt Sīki pārmeklēt (parasti cita mantas).
izpurināt Sīki pārmeklēt; arī izkratīt.
izķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (kādu vietu).
izokšķerēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (ko).
izrevidēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt.
pārķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt.
sīkpilsonis Sīkpilsoņu kārtas pārstāvis.
miģele Sīks divspārņu asinssūcējs kukainis ar garām kājām.
moskīts Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis (galvenokārt tropos).
knislis Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, kas atgādina mušu.
ods Sīks divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas asinssūcējs kukainis.
spožlapsene Sīks plēvspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) kāpuros un kūniņās.
blusa Sīks, bezspārnains asinssūcējs kukainis, kas pārvietojas lecot.
trūdodiņš Sīks, neliels tumšs kukainis ar melnīgsnējiem spārniem.
dzensiksna Siksna, kas pārnes kustību no enerģijas avota uz patērētāju (mašīnu, darbgaldu u. tml.).
skriemelis Siksnas vai troses pārvada sastāvdaļa – rats, kas pārnes griezes momentu starp vārpstu un siksnu vai trosi, vai arī brīvi griežas ap vārpstu vai asi.
vampīrs Sikspārņu kārtas dzīvnieks – neliels spārnots zīdītājs (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis uzturam; asinssūcējs sikspārnis.
sīktirgotava Sīktirgotāja veikals; vieta, kur pārdod dažādas sīkas preces.
sarma Sīku ledus kristālu apledojums (piem., uz koku zariem, vadiem), kas veidojas, sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
koagulācija Sīku, izkliedētu daļiņu sarecēšana vai salipšana, veidojot pārslveida nogulsnes.
konvekcija Siltuma pārvietošana kopā ar sakarsētām gāzes vai šķidruma masām.
kust Siltuma, arī spiediena iedarbībā pāriet no cieta agregātstāvokļa šķidrā; kļūt mīkstam.
tvaika mašīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
tvaikmašīna Siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
siltumenerģētika Siltumtehnikas nozare, kas aptver metodes siltuma enerģijas pārvēršanai citu veidu enerģijā.
simbolists Simbolisma pārstāvis.
sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks – nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem.
sirdēsti Sirdsapziņas pārmetumi.
diennakts elektrokardiogrāfija sirdsdarbības izmeklēšanas metode ar nelielu pārnēsājamu elektrokardiogrāfa iekārtu, kas piestiprināta pacientam, lai kontrolētu viņa sirdsdarbību 24 stundas.
sirds neiroze sirdsdarbības traucējumi, kas rodas no negatīviem pārdzīvojumiem, stresa u. tml.
sirreālists Sirreālisma pārstāvis.
televīzija Sistēma kustīgu vai nekustīgu objektu attēlu un skaņas pārraidei ar elektrisko signālu starpniecību.
signālsistēma Sistēma signālu (1) pārraidīšanai, uztveršanai un fiksēšanai.
kabeļtelevīzija Sistēma, kurā televīzijas programmas no kopīgas antenas pārraida abonentiem pa kabeļiem.
propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
pārdauzīt Sitot, sasitoties ievainot (ķermeņa daļu) tā, ka rodas brūce; pārsist.
ieskaidrot Skaidrojot panākt, ka (kāds ko) saprot; skaidrojot pārliecināt.
nepārskaitlis Skaitlis, kas nedalās ar divi bez atlikuma; nepāra skaitlis.
drošības koeficients skaitlis, kas rāda, cik reižu izturības robeža pārsniedz pieļaujamo spriegumu.
indekss Skaitlisks rādītājs (kā) relatīvo pārmaiņu raksturošanai un analīzei.
logaritmiskais lineāls skaitļošanai izmantojams lineāls ar iezīmētām logaritmiskajām skalām un pārbīdāmu vidējo daļu.
skaitīkļi Skaitļošanas ierīce – uz rāmī iestiprinātiem stienīšiem savērtas apaļas, pārbīdāmas ripiņas; skaitāmie kauliņi.
pārskaldīt Skaldot pārdalīt (divās vai vairākās) daļās.
saskaldīt Skaldot pārveidot (par ko).
pārplēst Skaldot, šķeļot pārdalīt.
uzkliegt Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, pavēli).
aurot Skaļi brēkt, kaukt (par dzīvniekiem, parasti pārošanās laikā).
nokliegt Skaļi raudāt, kliegt (kādu laikposmu) un pārstāt skaļi raudāt, kliegt.
reproduktors Skaļrunis; iekārta (radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai skaņās.
trollis Skandināvu ticējumos, folklorā – pārdabiska mežu, kalnu būtne (piem., milža, pundura, raganas veidolā), kas kaitē cilvēkiem.
pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs); nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
interference Skaņas, gaismas u. tml. viļņu savstarpēja pārklāšanās un mijiedarbība.
klavierizvilkums Skaņdarba (piem., operas, simfonijas) partitūras instrumentālo partiju pārlikums klavierēm vai klavierpavadījumam.
transkripcija Skaņdarba pārlikšana citā tonalitātē, piemērošana citam instrumentam.
transpozīcija Skaņdarba pārlikšana citā tonalitātē.
remikss Skaņdarba vai dziesmas pārveidojums; jauna interpretācija.
lirika Skaņdarbu grupa, kuros pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi; šādu elementu kopums (skaņdarbā).
novilkt Skarot pārvirzīt pār (ko), gar (ko).
lūkot Skatīt, skatīties; skatot, skatoties pārbaudīt.
raudzīt Skatoties noskaidrot, pārbaudīt (ko).
paskatīties Skatoties pavērot, pārbaudīt, lai pārliecinātos (par ko), arī uzzinātu (ko).
kazuārs Skrējējputns (Austrālijā, Jaungvinejā) ar neattīstītiem spārniem un ragvielas izaugumu uz galvas.
pārskriet Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko); skrienot šķērsot (ko).
pārbizot Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot nepatīkami pārsteigtam.
spārnskrūve Skrūve ar spārniem.
bēdāties Skumt, būt drūmā garastāvoklī, ciest (piem., nelaimes, zaudējuma dēļ); pārdzīvot bēdas.
noskurināt Skurināt un pārstāt skurināt (ķermeņa daļu).
apslacīt Slakot pārklāt (ar šķidrumu visapkārt vai vietumis).
pārslacīt Slakot viegli pārliet (ar ko).
vāks Slānis, blīvs veidojums, kas (ko) pārklāj, aizsedz.
segslānis Slānis, kas pārsedz (ko).
lielīt Slavēt, stāstot par (kā) labajām īpašībām (arī pārmērīgi).
tumblers Slēdzis vai pārslēgs elektrotehnikas vai elektrotehniskas aparatūras vadīšanai.
kariete Slēgti četrriteņu rati (parasti uz atsperēm) cilvēku pārvadāšanai.
Melnā Berta slēgts automobilis, kurā pārvadāja arestētos.
diližanss Slēgts, daudzvietīgs, zirgu vilkts transportlīdzeklis, ar ko pirms dzelzceļu un automobiļu transporta pārvadāja pasažierus un pastu.
rozenkreicieši Slepenas biedrības locekļi (17., 18. gs.), kas nodarbojās ar misticisma studijām; šādas biedrības pārstāvji mūsdienās.
likt ragus slepeni vilt, krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
zem letes slepeni, nelegāli (pārdot preci).
okšķerēt Slepus pārmeklēt, censties (ko) atrast.
pārslidot Slidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārslīdēt Slīdošā kustībā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārslīdēt Slīdošā kustībā skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par rokām, pirkstiem.
laizīt Slīdoši vairākkārt pārvilkt (ko) ar mēli.
pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
ieslīdēt Slīdot, slīdošā gaitā pārvietojoties, ievirzīties (kur iekšā).
kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
botulisms Slimība, ko izraisa saindēšanās ar pārtikas produktiem, piem., bojātiem konserviem, desām, šķiņķi, sviestu, kuri satur attiecīgu mikroorganismu toksīnus.
iedzimta slimība slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
remisija Slimības simptomu pārejoša mazināšanās vai izzušana.
piromānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga nepārvarama tieksme dedzināt.
karstuma dūriens slimīgs stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot.
šķērsām Slīpi vai perpendikulāri pāri (kam), zem (kā), arī cauri (kam).
pārslodze Slodze (sistēmai, konstrukcijai u. tml.), kas pārsniedz normu.
ķikuts Sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un brūnraibu apspalvojumu, gaišām, garenām svītrām pāri galvai un baltiem astes spalvu galiem [Gallinago media].
ciest Smagi izjust, pārdzīvot.
sirdssāpes Smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, arī liels žēlums.
pārsvempties Smagnēji, ar grūtībām pārvietoties (uz citu vietu).
pārsvempties Smagnēji, ar grūtībām pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
šlihs Smago minerālu koncentrāts, kuru iegūst, pārskalojot irdenos drupiežus vai mākslīgi sasmalcinātos iežus.
grūtums Smags pārdzīvojums.
malt Smalcinot īpašā ierīcē, iekārtā ar rotējošām detaļām, pārstrādāt (produktu) pulverveidā vai ļoti sīkās daļiņās; šādā veidā iegūt (ko).
apsmidzināt Smidzinot (kādu šķidrumu), pārklāt (ko visapkārt vai vietumis).
sasmidzināt Smidzinot padarīt (ko) viscaur mitru, slapju; smidzinot viscaur pārklāt (ar ko).
karikatūra Smieklīgi pārspīlēts (kā) attēlojums, atveidojums.
deflācija Smilšu un sīku iežu daļiņu pārvietošana vēja ārdošas darbības rezultātā.
plūstošās smiltis smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē.
vējputenis Sniega pārvietošanās stipra vēja iedarbībā; laika apstākļi, kam ir raksturīga šāda sniega pārvietošanās; arī sniegputenis.
sniegputenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja iedarbībā, parasti snigšanas laikā; arī putenis.
putenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja ietekmē, parasti snigšanas laikā; laikapstākļi, kam raksturīga šāda sniega pārvietošanās; sniegputenis.
karnīze Sniega, ledus vai iežu pārkare (augstu kalnos, klintīs).
nosnigt Sniegot pārklāties ar sniega kārtu.
sasnigt Sniegot sniegam, tikt pārklātam viscaur ar sniega kārtu.
piesnigt Sniegot tikt (biezā kārtā) pārklātam ar sniegu.
atskaitīties Sniegt pārskatu.
kreiss Sociālistiski vai komunistiski orientēts; tāds, kas pauž šādus uzskatus, viedokli (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml.).
uzrēķins Soda nauda (piemēram, par ko nenomaksātu, arī pārtērētu).
trimda Soda veids – pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā, arī attiecīgā nometinājuma vieta; nelabvēlīgu apstākļu radīta nepieciešamība atrasties svešumā, arī attiecīgā atrašanās vieta.
noraidījums Soda veids sporta spēlē – par noteikumu pārkāpumu piespriests aizliegums tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
disciplinārsods Sods par darba vai dienesta pienākumu nepildīšanu, disciplīnas pārkāpšanu, ko darbiniekam uzliek administrācija, bet vadītājam – augstāka institūcija.
pārsoļot Soļojot, ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
ķengurs Somaiņu kārtas zālēdājs (Austrālijā), kas pārvietojas, lecot uz garajām pakaļkājām.
putns Spalvām klāts dzīvnieks ar spārniem, kurš (parasti) spēj lidot.
čija Spānijas salvija (Salvia hispanica), kuras sēklas izmanto pārtikā.
sperties Spārdīties (parasti par dzīvniekiem).
kārpīties Spārdīties, ķepuroties, cenšoties atbrīvoties.
izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt.
nospārdīt Spārdot nonāvēt.
izspārdīt Spārdot radīt, izveidot (kur, piem., bedri); spārdot sabojāt (ko).
saspārdīt Spārdot sabojāt.
saspārdīt Spārdot savainot.
nospārdīt Spārdot, skarot (ko ar kājām), padarīt netīru.
nospārdīt Spārdoties, kustoties novirzīt (ko) nost, lejā, zemē.
spārngals Spārna (1) gals.
zvīņspārnis Spārneņu apakšklases kukainis ar raksturīgām krāsainām, reizēm spīguļojošām spārnu zvīņām.
ķerubs Spārnota būtne, kas sargā paradīzi (Vecajā Derībā).
tomahauks Spārnotā raķete "Tomahawk".
lakāda Speciāli apstrādāta, ar laku pārklāta āda.
konservēt Speciāli gatavot (piem., marinējot, sālot, skābējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus).
studija Speciāli iekārtota telpa skaņu ierakstiem, radio un televīzijas pārraidēm, kinofilmu uzņemšanai.
skaņu operators speciālists (piem., ierakstu studijā), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi.
locis Speciālists, kas labi pārzina noteikta rajona kuģošanas apstākļus un palīdz vadīt kuģi, tam iebraucot ostās, kanālos u. tml. vietās.
degustators Speciālists, kas nogaršojot novērtē (pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus).
datorspeciālists Speciālists, kas pārzina datoru uzbūvi un to darbību.
tehnologs Speciālists, kas pārzina kādas nozares tehnoloģiju.
deģis Speciālists, kura pārziņā ir (ap)dedzināšanas procesa pārraudzība.
ekspertīze Speciālistu grupa (arī organizācija), kas veic šādu izpēti, pārbaudi.
kaislība Spēcīgas, grūti apvaldāmas jūtas; spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
saviļņojums Spēcīgs emocionāls pārdzīvojums.
šoks Spēcīgs psihisks pārdzīvojums, emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas negatīvi pārsteidzošs.
vestspēja Spēja (transportlīdzeklim) pārvadāt normētu kravas masu vai pasažieru skaitu; arī kravnesība.
pretestība Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām).
empātija Spēja iejusties cita cilvēka emocionālajā stāvoklī, izjust to pašu pārdzīvojumu.
orientācija Spēja noteikt atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to; šīs spējas izpausme rīcībā.
lidspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu; lidotspēja.
lidotspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu; lidspēja.
gribasspēks Spēja, prasme realizēt savus nodomus, sasniegt mērķi, pārvarot kādas grūtības.
apraut Spēji pārtraukt.
aizspiesties Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); aizspriesties.
aizspriesties Spēji tikt pārtrauktam (piem., par elpu, balsi).
balansieris Spēka pārvada svira (ierīcēs, mehānismos).
osmotiskais spiediens spēks, kas spiež šķīdinātāju no mazāk koncentrēta šķīduma caur puscaurlaidīgu membrānu pāriet uz koncentrētāku šķīdumu.
pārspēks Spēku pārsvars (militārā cīņā, sporta sacensībās u. tml.).
atpūta Spēku, enerģijas atjaunošana, pārtraucot darboties, atrodoties mierā, vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
vistiņa Spēle, kurā viens no dalībniekiem ar aizsietām acīm ķer pārējos.
kāpt Sperot soļus, pārvarot pakāpienus, liekot kājas (kur augstāk, zemāk, dziļāk u. tml.) nokļūt (kur iekšā vai no kurienes ārā).
orientēties Spēt noteikt savu atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
izturēt Spēt pārciest, paciest (ko nelabvēlīgu).
iztikt Spēt pārtikt, izdzīvot.
izturēt Spēt pārvarēt, paveikt (piem., uzdevumus, pārbaudījumus).
turēt Spēt veikt (piem., noteiktu darbu, tā daudzumu); spēt pārvarēt (piem., ko nelabvēlīgu).
turēties līdzi Spēt veikt to pašu, ko pārējie; būt ar tādām pašām īpašībām, kādas ir pārējiem.
mirdzināt Spīdināt (mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu).
pārspiediens Spiediens, kas pārsniedz atļauto normu.
manšete Spiedošs, fiksējošs riņķveida pārsējs.
pārspiest Spiežot (ko) virsū, pārslacīt, pārklāt (ar to).
izspiest Spiežot (piem., pedāli, slēdzi), pārtraukt ierīces, mehānisma darbību.
saspiest Spiežot, spaidot, sasmalcināt, pārvērst viendabīgā masā.
izspiesties Spiežoties, pārvarot pretestību, izvirzīties (cauri kam, caur ko).
ziedmuša Spilgti raiba, retāk vienkrāsaina metāliski spīdīga muša, kas pārtiek no nektāra un ziedputekšņiem.
spilvenpārvalks Spilvena pārvalks.
vītne Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piem., detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
šķiedenis Spirta rūpniecības blakusprodukts, kas rodas, pārstrādājot graudus, kartupeļus, melasi; brāga.
piespļaudīt Spļaudot pārklāt ar spļaudekļiem, padarīt netīru (ko).
apspļaudīt Spļaudot, spļaudoties pārklāt ar spļaudekļiem; vairākkārt uzspļaut.
piespļaut Spļaujot pārklāt ar spļaudekļiem, padarīt netīru (ko).
apspļaut Spļaujot pārklāt ar spļaudekļiem; vairākkārt uzspļaut.
pārspļaut Spļaut pāri (kam), pār (ko).
sānskats Spogulis, kurā automobiļa, motocikla u. tml. vadītājs var pārredzēt sānu telpu aiz transportlīdzekļa.
kedas Sporta apavi (piem., ar gumijas zolēm un brezenta virsu, kas sniedzas pāri potītēm).
rīdzinieks Sporta komanda, sportisti, kas pārstāv Rīgu.
aplis Sporta sacensību norises kārtība, kad katra vienība pēc kārtas tiekas ar visām pārējām vienībām.
teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko spēlētāji ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam, cenzdamies to izdarīt tā, lai pretspēlētājam nebūtu iespējams to atsist atpakaļ.
alpīnisms Sporta veids – kāpšana grūti pieejamās, augstās kalnu virsotnēs, pārgājieni augstos kalnos u. tml.
ūdensslēpošana Sporta veids – pārvietošanās pa ūdens virsu uz ūdensslēpēm aiz kutera (piemēram, slaloma trasē, tramplīnlēkšanā).
skriešana Sporta veids – pārvietošanās skrienot dažādās distancēs, pa dažāda veida ceļiem, trasēm.
barjerskrējiens Sporta veids – skrējiens ar barjeru (2) pārvarēšanu.
velotriāls Sporta veids – šķēršļu pārvarēšana ar velosipēdu noteiktā trasē, braucējam visērtākajā, izdevīgākajā veidā.
ūdenssports Sporta veidu kopums, kas ir saistīts ar pārvietošanos pa ūdeni, ūdens virsu (piemēram, peldēšana, airēšana, burāšana).
zibsnis Spožas, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktas gaismas uzplaiksnījums.
nospraudīt Spraudot pārklāt (visu virsmu vai tās lielāko daļu).
pārspridzināt Spridzinot pārdalīt.
apelācija Sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā.
pārspriedums Spriedumu, domu izteikšana rakstītā vai runātā formā; pārdomas.
pārspriegums Spriegums, kas pārsniedz elektroiekārtas pieļaujamo lielāko spriegumu.
frazeoloģisms Stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde (bijušajā Padomju Savienībā), kurā cilvēki ārstējās, nepārtraucot darbu vai mācības.
lifts Stacionāra cēlējiekārta (kabīnes vai platformas veidā) pasažieru vai kravas pārvadāšanai vertikālā virzienā.
radiotelefons Stacionārā telefona aparāta modifikācija ar pārvietojamu klausuli, kas ļauj sazināties no attāluma.
nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), nopēdot.
nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) cietu, gludu.
nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt (ko).
izbradāt Staigājot (pāri vai cauri) nomīdīt, sabojāt; bradājot izmīdīt, izbojāt.
izstaigāt Staigājot pārvietoties; staigājot paveikt (kādu gājienu).
patrulēt Staigājot vai braucot (pa noteiktu teritoriju), uzturēt kārtību, sargāt, kontrolēt situāciju – par kareivju, policistu u. tml. grupu vai transportlīdzekļiem, ar kuriem tie pārvietojas.
spietot Staigāt, pārvietoties (kur) lielā kopumā – par cilvēkiem.
pārstaipīt Staipot, nesot (ko smagu), pārvietot.
tūnings Standarta automobiļa vai cita standartveidā izgatavota priekšmeta pārveidošana, uzlabošana.
stārasts Stārastijas pārvaldnieks; monarha pārstāvis vojevodistē, stārastijā, pagastā.
komisionārs Starpnieks tirdznieciskos darījumos, persona, kas par zināmu atlīdzību veic tirdznieciskus darījumus (piem., pieņem preci pārdošanai).
GPS Starptautiska orientēšanās sistēma, kas, balstoties uz Zemes pavadoņu raidītajiem signāliem, ļauj noteikt kāda objekta atrašanās vietu vai tā pārvietošanos.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa starptautiska tiesa, kas skata personu vai valstu iesniegumus, ja valsts ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību koncencijā noteiktās pilsoniskās un politiskās tiesības.
optācija Starptautiskajās tiesībās – pilsonības izvēle, piem., personām ar dubultpilsonību vai tādas teritorijas iedzīvotājiem, kas pārgājusi citā valstī.
starptautiskais delikts starptautisko tiesību normu pārkāpums, kas rodas valsts rīcības (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) rezultātā.
valsts tiesību pēctecība starptautisko tiesību un pienākumu pāreja no vienas valsts otrai.
sapušķot Stāstīt (ko), patiesiem notikumiem pievienojot izdomājumus, pārspīlējumus.
iestāstīt Stāstot pārliecināt; stāstot censties panākt, ka notic (teiktajam).
sabiezināt krāsas stāstot vai rakstot pārspīlēt, uzsvērt, akcentēt negatīvo.
probācija Statuss, kurā atrodas pārbaudāmā persona.
uzvara Stāvoklis (sporta sacensībās), kad ir pārspēts pretinieks, sasniegts labākais rezultāts.
pārsvars Stāvoklis (sporta spēlē), kad ir pārsniegts (pretinieka) punktu skaits.
pārtrauktība Stāvoklis, kad (kā darbībā, norisē) ir pārtraukumi.
palielinājums Stāvoklis, kad (kā) lielums pārsniedz normu.
pieblīvētība Stāvoklis, kad (kas) ir blīvi piepildīts vai atrodas pārāk lielā daudzumā.
pārpilnība Stāvoklis, kad (kas) ir ļoti lielā vai pārāk lielā daudzumā.
pārmērs Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
pārkairinātība Stāvoklis, kad (kas) ir pārkairināts.
pārstāvība Stāvoklis, kad (kas) ir pārstāvēts (kur), darbojas (kā) vārdā, aizstāv (kā) intereses; pārstāvniecība.
pārvaldība Stāvoklis, kad (kas) tiek pārvaldīts; pārvaldīšana.
vienvaldība Stāvoklis, kad (valstī, organizācijā) visa vara ir vienai personai; pārvaldes sistēma (valstī, organizācijā), kurā visa vara ir vienai personai.
liekēdība Stāvoklis, kad darbspējīgs cilvēks nestrādā un pārtiek no citu līdzekļiem.
uzvara Stāvoklis, kad ir pārspēts idejisks, politisks pretinieks, ekonomisks konkurents u. tml.
pārtraukums Stāvoklis, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise.
uzvara Stāvoklis, kad ir pārvarēts, zudis (kas) nevēlams.
pamiers Stāvoklis, kad uz laiku ir pārtraukta karadarbība; karojošo pušu vienošanās uz laiku pārtraukt karadarbību.
pārskatāmība Stāvoklis, kad var (ko) pārredzēt (2), pārskatīt (2).
brīvība Stāvoklis, kad var netraucēti, bez ierobežojumiem pārvietoties, izraudzīties sev uzturēšanās vietu.
pārredzamība Stāvoklis, kad var pārredzēt (ko).
līgoties Stāvot, sēžot vai pārvietojoties, viegli šūpoties (par cilvēku).
stereopārraide Stereofoniska radio vai televīzijas pārraide.
stereofotogrāfija Stereopāra attēla iegūšana; šādā veidā izveidota fotogrāfija.
pārstiept Stiepjot (parasti ko smagu), pārvietot (no vienas vietas uz otru).
nostiept Stiepjot aizvirzīt un nostiprināt, piestiprināt (kur, pāri kam u. tml.).
pārstiept Stiepjot pārvilkt (pāri kam, pār ko).
vads Stieple (arī, piem., izolēts stiepļu kopums), ko izmanto elektriskās strāvas, arī elektrisko signālu pārvadīšanai.
plest Stiept sānis (piem., rokas, kājas, spārnus); stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus).
vaids Stiepta, mainīga augstuma skaņa, kas rodas, kam darbojoties, pārvietojoties.
glazūra Stiklveida kārta, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; vāpe.
vāpe Stiklveida masa, ar ko apdedzināšanas procesā pārklāj keramikas izstrādājumus; glazūra (1).
emalja Stiklveida vielas, ar ko pārklāj metāla priekšmetus.
spartiskā audzināšana Stingra audzināšana, kas veido izturību, spēju pārciest grūtības.
virskundzība Stingra pakļaušana (savai varai, gribai); stingrs, noteicošs stāvoklis (pār kādu).
ciets Stingrs, grūti sakožams (par pārtikas produktiem).
tieksme Stipra, grūti pārvarāma vēlēšanās (pēc kā).
valdnieks Stiprākais, izcilākais pārstāvis (kāda apgabala, apvidus dzīvnieku, augu valstī).
mazgāt galvu stipri bārt, rāt (kādu); asi pārmest (kādam ko).
izpūst no mušas ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
izpūst no oda ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
iztaisīt no oda ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
iztaisīt no mušas ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
apdzerties Stipri, pārmērīgi piedzerties.
viskijs Stiprs alkoholisks dzēriens, ko gatavo no kukurūzas vai rudzu graudiem, tos īpaši pārcukurojot, destilējot un destilātu ilgstoši izturot saskarē ar apogļotu ozolkoku.
siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš, kas pūš pāri Vidusjūrai no Ziemeļāfrikas.
pārstrādāties Strādājot pāri saviem spēkiem, pārpūlēties.
gaļas izcirtējs strādnieks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos pārdošanai.
uzgrūsties Straujā gaitā pārvietojoties, saskarties (ar kādu, ko).
pārbrāzties Straujā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
kūlenis Strauja kustība, kurā ķermeni pārveļ vai pārmet pāri galvai.
lēciens Strauja pāreja citā kvalitātē.
kviksteps Strauja sarīkojumu pāru deja – ātrais fokstrots.
bums Strauja, sakāpināta aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam).
pārmesties Strauji izplatīties, pāriet (no vienas vietas uz citu).
pārsviesties Strauji izplatīties, pāriet (no vienas vietas uz citu).
dejot Strauji kustēties, virpuļot (piem., par lapām, sniega pārslām); lidināties (par kukaiņiem).
uzlēkt Strauji liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
kult Strauji maisīt (ko), lai (tas) pārvērstos viendabīgā masā.
sakult Strauji maisot (ko), panākt, ka (tas) pārvēršas, parasti pilnīgi, viendabīgā masā, šķidrumā; strauji maisot, sajaukt (vairākas vielas).
nokrist ceļos strauji pāriet balstā uz ceļgaliem.
nokrist uz ceļiem strauji pāriet balstā uz ceļgaliem.
apmesties Strauji pārmainīties (par laika apstākļiem).
izskriet Strauji pārņemt (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
pārskriet Strauji pārplūst (pāri malām).
pārcirst Strauji pārtraukt.
saskrieties Strauji pārvietojoties, saskarties (parasti stipri) vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem).
saskrieties Strauji pārvietojoties, savstarpēji saskarties (par transportlīdzekļiem).
aizraut Strauji pārvietot; ātri aizvest.
pārraut Strauji pārvilkt (pāri kam, pār ko); strauji velkot, novietot pāri (kam), pār (ko).
sagrābt Strauji un spēcīgi pārņemt.
tvert Strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) – par dzīvniekiem, augiem.
tvert Strauji virzīt roku (arī pirkstus, plaukstu, kādu rīku) cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
pārgāzt Strauji, ar sparu pārliet.
sist Strauji, arī spēcīgi virzīt, mest, pārvietot u. tml. (ko, piem., priekšmetus, liesmas, ūdens strūklas).
aizspurgt Strauji, ātri un bieži vēcinot spārnus, aizlidot.
izspurgt Strauji, ātri, bieži vēcinot spārnus, izlidot (parasti par putniem).
atņemties Strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu.
lauzt Strauji, pēkšņi pārvarēt, apspiest (piem., kādu tieksmi, īpašību).
spurgt Strauji, švīkstot spārniem, arī raksturīgi klaigājot, celties gaisā, lidot (par putniem).
pārlēkšot Straujiem lēcieniem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
urbānisms Strāvojums literatūrā un mākslā, kura pārstāvji attēlo lielpilsētas dzīvi, tās dinamiku; šāda strāvojuma, attēlojuma izpausme.
pārstreipuļot Streipuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
mandolīna Strinkšķināmais mūzikas instruments ar bumbierveida korpusu un (parasti) četriem pāriem stīgu.
stublājs Stumbrs (lakstaugiem), kas nepārkoksnējas.
izstumdīt Stumdot izvietot, pārvietot (izjaucot parasto kārtību).
ķerra Stumjami ratiņi (nelielu kravu pārvadāšanai) ar vienu riteni un diviem gariem rokturiem.
pārstumties Stumjot (ko), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārstumt Stumjot pārvietot.
pārstumt Stumjot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
bīdīties Stumjoties virzīties; virzīties (ar piepūli, pārvarot šķērsli).
uzstumties Stumjoties, pārvietojoties uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
goti Subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras un ko raksturo savdabīgs dzīves stils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko; šī subkultūras paveida pārstāvji.
suiti Suitu novada (Alsungas pagastā) iedzīvotāji, kuriem vēsturiski izveidojušās no pārējās Kurzemes daļas atšķirīgas tradīcijas, izloksne un kultūras mantojums.
pārsukāt Sukājot pārvietot (matus pāri kam, pār ko).
pārsūknēt Sūknējot pārvietot (piem., no vienas tvertnes citā).
pārsūknēt Sūknējot pārvirzīt (asinis) – par sirdi.
virzuļsūknis Sūknis, kura darbīgā daļa ir virzulis, kas pārvietojas sūkņa cilindrā.
gums Sulīgs paresnināts sānsaknes pārveidojums, kur uzkrājas rezerves barības vielas.
uzcenojums Summa, par kādu tiek paaugstināta produkta pārdošanas cena, pievienojot tai pievienotās vērtības nodokli un citas papildu izmaksas.
supremātists Supremātisma pārstāvis.
izsutināt Sutinot panākt, ka (pārtikas produkts, ēdiens u. tml.) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsautēt.
nogādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. panākt, ka (kas) tiek pārvietots (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgādāt.
legācijas tiesības suverēnas valsts tiesības sūtīt uz citām valstīm savus diplomātiskos pārstāvjus un pieņemt tos no citām valstīm.
svaigēšana Svaiga (termiski neapstrādāta vai minimāli apstrādāta) uztura lietošana pārtikā.
organiskais mēslojums svaigas vai bioloģiskās norisēs pārveidotas augu vai dzīvnieku izcelsmes vielas, ko izmanto augsnes mēslošanai (kūtsmēsli, virca, kūdra, komposts u. tml.).
organiskie mēsli svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
uzspiestās svārstības svārstības, kuras nepārtraukti ierosina kāds ārējs spēks.
nesējfrekvence Svārstību frekvence, kas nodrošina signāla pārraidi.
fasēt Svērt noteiktās vienībās (parasti pārtikas preces) un iesaiņot.
Halovīns Svētki, ko svin 31. oktobra vakarā un naktī uz 1. novembri, pārģērbjoties biedējoša izskata maskās; Visu Svēto dienas priekšvakars.
spāru svētki svētki, ko svin pēc spāru uzsliešanas.
nosvilpt Svilpjot aizvirzīties (gar ko, pāri kam u. tml.).
nosvīst Svīstot pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
maurloks Šā auga gludie, cilindriskie stublāji (loki), ko izmanto pārtikā.
kaņepe Šā auga sēklas; pārtikas produkts, kas gatavots no šīm sēklām.
kakao Šā koka sēklas (pupiņas); pulverveida pārtikas produkts, kas apstrādē iegūts no šīm sēklām.
kafija Šā koka vai krūma sēklas (pupiņas); no tām gatavots (grauzdēts, malts) pārtikas produkts; šā pārtikas produkta aizstājējs (piem., no cigoriņiem, miežiem).
meņševiki Šā novirziena pārstāvis.
nestuves Šāda ierīce (ar sēdekli) cilvēku pārvietošanai nešus.
staigulis Šāda ierīce, kas ļauj stāvus pārvietoties invalīdiem, slimniekiem.
žāvēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, lai sagatavotu (tos) ilgākai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
mežniecība Šādas vienības pārvalde; celtne, telpa, kurā darbojas šāda pārvalde.
zirdziņš Šaha figūra zirga galvas formā, kas pārvietojas divus lauciņus uz priekšu vai atpakaļ un tūlīt vienu lauciņu pa labi vai pa kreisi.
laidnis Šaha figūra, kas pārvietojama pa diagonāli pāri neierobežotam lauciņu skaitam.
tornis Šaha figūra, kas pārvietojama pa vertikālēm un horizontālēm pāri neierobežotam lauciņu skaitam.
rokāde Šaha spēlē – gājiens, kurā karali pārvieto torņa virzienā pāri vienam lauciņam, bet torni pārceļ pāri karalim un novieto tam līdzās.
nošalkt Šalkt un pārstāt šalkt.
pūpēdis Šās sēnes augļķermenis, kurā nogatavojas tumša pulverveida sporu masa, kura pūpēdim pārplīstot, izplatās gaisā
turēt aizdomās (kādu) šaubīties (par kādu); nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu.
spoku stāsts šausmu nostāsts par spokiem; nostāsts, kurā ir šausmas izraisoši pārspīlējumi.
saulespuķe Šī auga sēklas, ko izmanto pārtikā.
sezams Šī auga sēklas, kuras izmanto pārtikas ražošanā, eļļas ieguvei.
tēja Šī krūma jauno dzinumu lapas, ko pēc ievākšanas apstrādā, lai no tām pagatavotu attiecīgo pārtikas produktu.
krūts Šī ķermeņa daļa kā vieta, kur norisinās psihisku pārdzīvojumu, emociju izpausme.
ciete Šī viela, pārstrādāta balta pulvera veidā, ko izmanto pārtikā; stērķele.
aknas Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
nieres Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
plaušas Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
smadzenes Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
nēģeri Šīs iedzīvotāju grupas pārstāvis.
sakši Šīs iedzīvotāju grupas pārstāvis.
ārieši Šīs rases pārstāvis.
amerikāņi Šīs tautas pārstāvis.
jūdi Šīs tautas pārstāvis.
siāmieši Šīs tautas pārstāvis.
franči Šīs tautas pārstāvju kopums.
nīderlandieši Šīs valsts pārstāvis.
izšķaidīt Šķaidot saspiest, pārvērst bezveidīgā masā.
pāršķelt Šķeļot pārdalīt (ko).
pāršķelt Šķeļot pārdalīt, ievainot (ķermeņa daļu).
pāršķelties Šķeļoties, tiekot šķeltam, pārdalīties.
barjera Šķērslis, kas jāpārvar skrējējam vai jātniekam.
pāršķērst Šķēržot pārgriezt, izveidot atvērumu.
osmoze Šķīdinātāja pāreja caur puscaurlaidīgu starpsieniņu (piem., asinsvadu) uz augstākas koncentrācijas šķīdumu.
šķidrā gāze šķidrā agregātstāvoklī pārveidota deggāze.
pludiņš Šķidrumā peldoša detaļa, elements, kas uztver un pārraida uz mērierīci vai regulējošo iekārtu šķidruma līmeņa maiņas.
frakcija Šķidruma sastāvdaļa, kas īpašā pārtvaices procesā kļūst par atsevišķu vielu ar atšķirīgām īpašībām.
kapilaritāte Šķidruma spēja pārvietoties pa kapilāriem.
virpuļkustība Šķidruma vai gāzes kustības veids, kad šķidruma vai gāzes daļiņas pārvietojas pa spirāli.
marināde Šķidrums ar garšvielu un garšaugu piedevu, ko izmanto atsevišķu pārtikas produktu (piem., gaļas) sagatavošanai un garšas uzlabošanai.
marināde Šķidrums ar skābes, garšvielu un garšaugu piedevu, ko izmanto pārtikas produktu (piem., dārzeņu, sēņu) konservēšanai.
limfa Šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku (arī cilvēka) limfātiskajā sistēmā un pārnēsā šūnu vielmaiņas produktus.
sašķiebt Šķiebjot pārmainīt (kā) stāvokli, parasti uz sāniem, uz leju.
aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (par to, kam kāds pārvietojas garām, pāri u. tml.).
dunēt Šķietami dzirdēt dobjas skaņas (piem., dažādu slimību, noguruma, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē) – par ausīm, galvu.
stāvēt Šķietami vai reāli nepārvietoties, arī atrasties kādā vidē (par parādībām dabā).
piešķiest Šķiežot pārklāt lielā daudzumā (ko).
pāršķirt Šķirot pārdalīt uz abām pusēm (parasti matus).
pāršķirt Šķirot pārlikt no vienas puses uz otru (piem., grāmatas, žurnāla lappuses).
izšķirstīt Šķirstot izskatīt, apskatīt; pāršķirstīt.
pāršķirstīt Šķirstot izskatīt, pārskatīt (ko).
piešķīst Šķīstot (kam), tikt pārklātam (ar to).
izšķobīt Šķobot pārveidot (seju, tās izteiksmi); šķobot (seju), izveidot (tajā grimases); izvaibstīt.
piešļākt Šļācot pārklāt lielā daudzumā (ko).
pāršļākt Šļācot, ar šalti pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pāršļākties Šļācoties, ar šalti pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pāršļūkt Šļūcošā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
pāršļūkt Šļūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), ievirzīties (kur).
kursenieki Šo iedzīvotāju pārstāvis.
nošūt Šujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
izšūt Šujot pārklāt ar izšuvumu (audumu, adījumu).
pāršūt Šujot vēlreiz, atkārtoti, pārveidot vai izlabot (apģērba gabalu).
līgoties Šūpojoties virzīties, pārvietoties.
piešvīkāt Švīkājot pārklāt; švīkājot piepildīt, aizņemt (ko).
krustu Tā, ka iet pāri cits citam, dažādos virzienos.
šķērsu Tā, ka iet pāri cits citam, dažādos virzienos.
krustām šķērsām Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
stāvgrūdām Tā, ka ir pārlieku pilns, pārpildīts (ar cilvēkiem, dzīvniekiem vai priekšmetiem).
pušu Tā, ka ir pārplīsis, saplīsis; tā, ka ir radies caurums, bojājums.
uzvarošs Tā, ka izpaužas gandarījums par (piemēram, strīdā, sacensībā) iegūto pārākumu, sava pieņēmuma apstiprināšanos u. tml.
vienlaidus Tā, ka nav pārtraukuma, atstarpju.
plats Tā, ka pārsniedz parasto platumu, atvērumu, atstarpi u. tml.
pušu Tā, ka saplīst, pārplīst, sadalās divās vai vairākās daļās.
pakaļ Tā, ka seko kādam (kas pārvietojas) no aizmugures.
cauri Tā, kā tiek pārvarēts kāds šķērslis.
gals Tā, ka tiek paveikts, izdarīts, sasniegts (iecerētais, paredzētais, nepieciešamais); tā, ka tiek panākts pozitīvs atrisinājums, pārvarot grūtības.
starpā Tā, ka traucē, pārtrauc (darbību, norisi u. tml.).
īsmetrāžas Tāda (kinofilma), kuras garums nepārsniedz 1200–1500 metrus un kurā nav vairāk par 4–5 daļām.
diferenciālais tarifs tāda maksa par satiksmes līdzekļu izmantošanu, kas relatīvi samazinās, pieaugot pārvadājuma attālumam.
ilggadīgs Tāds (augs), kas aug vairākus gadus bez pārstādīšanas; daudzgadīgs.
maztonnāžas Tāds (auto transportlīdzeklis), ar ko var pārvietot mazas tonnāžas kravas.
tukšs Tāds (cilvēks), kam nav saiknes ar saturīgu garīgo dzīvi; tāds, kurā nav spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu (par cilvēka psihi).
raudulīgs Tāds (cilvēks), kas ir pārmērīgi jūtīgs, bieži gaužas, žēlojas.
liberāls Tāds (cilvēks), kas spēj respektēt un pieņemt atšķirīgus uzskatus; arī pārlieku iecietīgs, bez vajadzīgās stingrības.
vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīga, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
transitīvs Tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); pārejošs.
intransitīvs Tāds (darbības vārds), kas nevar sev pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); nepārejošs.
jaunākais Tāds (dēls, meita, brālis, māsa), kam ir vismazāk gadu salīdzinājumā ar pārējiem (dēliem, meitām, brāļiem, māsām).
vecākais Tāds (dēls, meita, brālis, māsa), kam ir visvairāk gadu salīdzinājumā ar pārējiem (dēliem, meitām, brāļiem, māsām).
plēsīgs Tāds (dzīvnieks), kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, tos medījot barībai.
gaļa Tāds (dzīvnieks), ko audzē šā pārtikas produkta ieguvei.
daudzkanālu Tāds (elektrosakaru veids), kas dod iespēju pārraidīt informāciju vienā sakaru līnijā vienlaicīgi pa vairākiem kanāliem.
kustams Tāds (īpašums), kas ir pārvietojams.
nekustams Tāds (īpašums), kas nav pārvietojams (piem., zeme, ēka).
eksplozīvs Tāds (līdzskanis), ko izrunā, momentāni pārtraucot slēgumu.
nopietns Tāds (mākslas darbs), kam ir dziļš, nozīmīgs saturs, kas izraisa spēcīgu emocionālo pārdzīvojumu.
pērkams Tāds (pakalpojums, prece), kas ir noderīgs, nepieciešams, pietiekami kvalitatīvs iegādei; tāds, kas ir pārdošanā; tāds, kas tiek pirkts.
virsskaņas Tāds (parasti lidaparāts), kura kustības ātrums pārsniedz skaņas ātrumu.
vispārīgs Tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēta pētījuma pamata noskaidro būtiskas, vispārējas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
bezgalīgs Tāds (pārdzīvojums), kas noris ļoti intensīvi.
jērs Tāds (pārtikas produkts, ēdiens), kas iegūts no jaunas aitas vai jēra kautķermeņa.
daiļrunīgs Tāds (piem., žests), kas izteiksmīgi, nepārprotami ko izsaka, pauž.
uzvelkams Tāds (piemēram, rotaļlieta), kas darbojas, pārvietojas, uzvelkot (tajā) iemontētu atsperi.
lieltonnāžas Tāds (transportlīdzeklis, transporta iekārta), ar ko iespējams pārvadāt lielas tonnāžas kravas.
savs Tāds, ar ko kāds ir saistīts tuvās attiecībās, attieksmēs (pēc kopējas nodarbošanās, pārliecības u. tml.); tāds, kas atbilst kādam (piem., pēc rakstura, personības īpašībām).
pamests Tāds, ar kuru ir pārtrauktas attiecības.
nenoteikts Tāds, ar kuru izsaka ko vispārīgu, arī nepazīstamu, iepriekš neminētu, aptuvenu.
saraustīts Tāds, kā ritumā ir pārtraukumi, bieža darbības maiņa u. tml.
pārbagāts Tāds, kā veidošanai kas izlietots pārāk lielā daudzumā.
traks Tāds, kam (emociju, pārdzīvojumu ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi spriest, pareizi izturēties, rīkoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
augoņains Tāds, kam (kur) ir augoņi; augoņiem pārklāts.
metamorfs Tāds, kam (piem., spiediena vai paaugstinātas temperatūras dēļ) ir pārveidota struktūra; pārveidots, pārveidojies.
pārejams Tāds, kam ir iespējams tikt pāri (parasti par dabiskiem šķēršļiem).
lēcienveida Tāds, kam ir krasas, straujas pārmaiņas, strauja augšupeja (par procesu, parādību).
lēcienveidīgs Tāds, kam ir krasas, straujas pārmaiņas, strauja augšupeja.
smags Tāds, kam ir liela masa, liels svars, tāds, kas pēc masas, svara pārsniedz ko citu, līdzīgu; pretstats: viegls (1).
rūdīts Tāds, kam ir liela pieredze (kādā jomā), praksē pārbaudītas zināšanas.
izsmalcināts Tāds, kam ir ļoti laba, izkopta gaume, manieres, spējas; arī pārspīlēti smalks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
motorizēts Tāds, kam ir motors, kas darbojas, pārvietojas ar mehāniska dzinējspēka palīdzību.
savāds Tāds, kam ir nelieli (piem., slimības, pārdzīvojuma izraisīti) psihiskās dabas traucējumi.
truls Tāds, kam ir nepietiekami attstītas psihes īpašības un norises; tāds, kas nespēj skaidri uztvert, dziļi pārdzīvot; aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
pagarš Tāds, kam ir paliels apjoms, tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo apjomu.
meditatīvs Tāds, kam ir pārdomu raksturs; apcerīgs; garīgs.
mantkārīgs Tāds, kam ir pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību, iedzīvoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
aptaukots Tāds, kam ir pārmērīgi daudz taukaudu; tāds, ko pārklāj tauki.
pārslains Tāds, kam ir pārslām līdzīgi veidojumi.
pārslveida Tāds, kam ir pārslas veids, forma.
manierīgs Tāds, kam ir pārspīlēti smalkas, nedabiskas manieres (1); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
platspārnu Tāds, kam ir plati spārni (par dzīvniekiem).
kundzisks Tāds, kam ir raksturīga pārākuma apziņa, nevērīga, arī nievājoša attieksme pret citiem cilvēkiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
puritānisks Tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi stingra tikumība; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pedantisks Tāds, kam ir raksturīgs izteikts, arī pārmērīgs rūpīgums, kārtīgums.
nervozs Tāds, kam ir raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, neiecietība, nemiers, uzbudinātība.
mietpilsonisks Tāds, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
laicīgs Tāds, kam ir sākums un beigas; tāds, kas ir ierobežots laikā; pārejošs.
paliess Tāds, kam ir samērā maz taukvielu (par pārtikas produktiem).
spārnveida Tāds, kam ir spārna (1) forma, veids.
spārnots Tāds, kam ir spārni (1); spārnains (1).
spārnains Tāds, kam ir spārni (1).
spārnots Tāds, kam ir spārni (2); spārnains (2).
spārnains Tāds, kam ir spārni (2).
spārnots Tāds, kam ir spārni (3); spārnains (3).
lakstains Tāds, kam ir sulīgas, nepārkoksnētas virszemes daļas (par augiem).
tauriņveida Tāds, kam ir tauriņa, tā izplesto spārnu forma, veids.
tēžveida Tāds, kam ir tēzēm (1) raksturīgais lakoniskais formulējums, arī satura vispārinājums.
nepārvarams Tāds, kam ir tik spēcīga iedarbība, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
mazticīgs Tāds, kam ir vāja ticība (kam); tāds, kas ir grūti pārliecināms (par ko).
konceptuāls Tāds, kam ir vispārināta jēdziena, priekšstata raksturs.
korpulents Tāds, kam ķermenī ir pārāk daudz taukaudu; tukls, resns.
pliks Tāds, kam nav pārliecinoša pierādījuma; tāds, kam nav paskaidrojuma, uzskatāmas ilustrācijas, pamatojuma.
kails Tāds, kam nav pārliecinoša pierādījuma; tāds, kam nav paskaidrojuma, uzskatāmas ilustrācijas.
truls Tāds, kam nav vairs sākotnējā dziļuma, iedarbīguma, bet kas ilgstoši pārņem, ietekmē (par sāpīgiem pārdzīvojumiem).
vienreizīgs Tāds, kam piemīt izcilas, sevišķas (parasti pozitīvas) īpašības; nepārspējams, neparasts.
burvis Tāds, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības.
nepārspējams Tāds, kam piemīt tik izcilas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to grūti vai neiespējami pārspēt; tāds, kam nav līdzīgu.
grezns Tāds, kam raksturīga bagātība, pārpilnība, tāds, kurā izpaužas bagātība, pārpilnība.
dialektisks Tāds, kam raksturīga pretstatu cīņa, iekšējo pretrunu pārvarēšana.
vīzīgs Tāds, kam raksturīgs manierīgums, pārspīlēti smalka izturēšanās; arī vīzdegunīgs.
pretenciozs Tāds, kam raksturīgs pārspīlēta oriģinalitāte, manierīgums, samākslotība.
lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgs, nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena krāsas toņa citā.
nopietns Tāds, kas (kādā darbības jomā) ir līdzvērtīgs (kādam) vai pārāks (par kādu).
reprezentatīvs Tāds, kas (ko) pārstāv, reprezentē; tāds, kas ir paredzēts (kā) reprezentēšanai; reprezentabls.
slapjš Tāds, kas (piem., kūstot, atdziestot) pārvēršas šķidrumā, izdala daudz šķidruma.
dzenošs Tāds, kas (piem., mašīnas pārvadā) darbina kādu mašīnas daļu.
nemierīgs Tāds, kas (piem., no satraukuma) noris nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
paliels Tāds, kas ar savu skaitlisko vērtību nedaudz pārsniedz kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību.
normāls Tāds, kas atbilst normai, vispārpieņemtam uzskatam.
labs Tāds, kas atbilst, ir piemērots vispārpieņemtām prasībām, nosacījumiem (par norisi, stāvokli, arī laiku, laika apstākļiem).
naturāls Tāds, kas atdarina īstenību tieši, kopējot to bez mākslinieciska vispārinājuma.
gaistošs Tāds, kas ātri gaist, izgaro, pārejot gāzveida stāvoklī un izkliedējoties apkārtējā vidē.
šaudīgs Tāds, kas ātri vairākkārt pārvietojas, mainot kustības virzienu.
krustenisks Tāds, kas atrodas krustām pāri; krustveida.
kustīgs Tāds, kas atrodas kustībā (2), pārvietojas.
pārjūras Tāds, kas atrodas pāri jūrai.
diagonāls Tāds, kas atrodas šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam) – par līniju, virzienu.
akadēmisks Tāds, kas attiecas uz akadēmiju (1), tai raksturīgs; zinātniski pārbaudīts, precīzs, pilnīgs.
universāls Tāds, kas attiecas uz vairākām, daudzām, arī visām parādībām; arī vispārējs.
globāls Tāds, kas attiecas uz visu pasauli; tāds, kas aptver visu pasauli; vispārējs.
zems Tāds, kas attiecībā pret pārējo reljefa daļu atrodas lejā, ieplakā (par vietu, platību).
saudzīgs Tāds, kas cenšas nedarīt pāri, nekaitēt (kam), ir rūpīgs, uzmanīgs.
nedziestošs Tāds, kas deg ilgi, nepārtraukti.
vispārizglītojošs Tāds, kas dod vispārīgo izglītību, vispārīgās zināšanas, nevis (speciālo) izglītību, speciālās zināšanas.
nesātīgs Tāds, kas ēd, dzer pārmērīgi daudz, bez sāta; negausīgs.
negausīgs Tāds, kas ēd, dzer pārmērīgi daudz, bez sāta.
līdzcietīgs Tāds, kas emocionāli pārdzīvo citu bēdas, nelaimi; ciešanas un vēlas palīdzēt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; līdzjūtīgs.
pussprādzis Tāds, kas funkcionē lēni, ar traucējumiem; tāds, kas ir gandrīz pārtraucis darbību.
pārgatavs Tāds, kas gatavojoties ir pārsniedzis vēlamo gatavības pakāpi.
iedomīgs Tāds, kas iedomājas sevi pārāku par citiem un to izrāda.
stiprs Tāds, kas ievērojami ietekmē (ko), iedarbojas (uz ko), pārliecina (par ko), rada (ko); spēcīgs (6).
rupjš Tāds, kas ievērojami pārsniedz pieņemtās normas, standartus.
paliels Tāds, kas ilguma ziņā pārsniedz ko citu, līdzīgu.
paliels Tāds, kas intensitātes ziņā pārsniedz ko citu, līdzīgu.
puspliks Tāds, kas ir apģērbies pārāk plāni, neatbilstoši laika apstākļiem.
rafinēts Tāds, kas ir attīrīts no piemaisījumiem (par pārtikas produktiem).
tipoloģisks Tāds, kas ir grupēts pēc noteiktiem kritērijiem, vispārinātiem modeļiem.
mantots Tāds, kas ir iegūts, pārņemts no priekštečiem.
pārsienams Tāds, kas ir iekārtots, izveidots (kā) pārsiešanai.
mazsālīts Tāds, kas ir iesālīts, apsālīts ar nelielu sāls daudzumu; tāds, kam pievienots samērā maz sāls (par pārtikas produktiem).
izkurtējis Tāds, kas ir kļuvis viscaur sauss, šķiedrains, arī ar tukšu vidu (pāraugot).
karalisks Tāds, kas ir lielāks, krāšņāks, kvalitatīvāks par pārējām (augu, dzīvnieku) sugām, šķirnēm u. tml.
pārbāzts Tāds, kas ir ļoti pārpildīts (ar cilvēkiem).
pārbāzts Tāds, kas ir ļoti pārpildīts (ar ko).
kā no plaukta nokritis tāds, kas ir ļoti pārsteigts, izbrīnīts; tāds, kas neko nezina.
kontrabanda Tāds, kas ir nelikumīgi, slepeni pārgādāts pāri valsts robežai (par preci vai citu vērtību).
noslēgts Tāds, kas ir nesabiedrisks, arī mazrunīgs, neatklāj savas domas, pārdzīvojumus; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
svaigs Tāds, kas ir nesen pagatavots, iegūts, nav ilgi uzglabāts (par pārtikas produktiem, ēdienu).
sveķains Tāds, kas ir notraipīts ar sveķiem; tāds, kas ir pārklāts ar sveķiem.
maize Tāds, kas ir pagatavots no šā pārtikas produkta vai tāds, kas ir paredzēts šā pārtikas produkta pagatavošanai.
siers Tāds, kas ir pagatavots no šī pārtikas produkta vai ar tā piedevu.
lamzīgs Tāds, kas ir par garu un platu, tāds, kas ir pārāk vaļīgs (piem., par apģērbu).
pārcentīgs Tāds, kas ir pārāk centīgs; tāds, kas pārcenšas.
pārliecīgs Tāds, kas ir pārāk intensīvs.
pārlieks Tāds, kas ir pārāk intensīvs.
pārlieks Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
pārmērīgs Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
pārpilns Tāds, kas ir pārāk pilns, arī ļoti pilns; tāds, kurā (kas) atrodas pārāk lielā daudzumā.
pārliecīgs Tāds, kas ir pārāk spēcīgs.
dominants Tāds, kas ir pārāks par citiem.
pasažieris Tāds, kas ir paredzēts cilvēku pārvadāšanai vai ir saistīts ar cilvēku pārvadāšanu.
smagsvara Tāds, kas ir paredzēts smagu kravu pārvadāšanai (parasti par vilcienu).
gļotains Tāds, kas ir pārklājies ar gļotām, gļotvielām.
krējumains Tāds, kas ir pārklāts ar krējumu; tāds, kas ir aptraipīts ar krējumu.
kruvešains Tāds, kas ir pārklāts ar kruvešiem, tāds, kur ir daudz kruvešu.
kvēpains Tāds, kas ir pārklāts ar kvēpiem; netīrs.
sīrupains Tāds, kas ir pārklāts ar sīrupu.
sodrējains Tāds, kas ir pārklāts ar sodrējiem; tāds, kas ir notraipīts ar sodrējiem.
sudrabots Tāds, kas ir pārklāts ar sudraba kārtu.
sviedrains Tāds, kas ir pārklāts ar sviedriem (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
sviestains Tāds, kas ir pārklāts ar sviestu; tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu.
zeltīts Tāds, kas ir pārklāts ar zeltu; tāds, kas ir zelta krāsā.
taukains Tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar taukiem; tāds, kam ir tauku traipi.
šķembains Tāds, kas ir pārklāts, nobērts ar akmens šķembām.
medains Tāds, kas ir pārklāts, notraipīts ar medu.
paštaisns Tāds, kas ir pārliecināts par savas rīcības, darbības uzskatu u. tml. pareizumu; arī pašpārliecināts.
nešaubīgs Tāds, kas ir pārliecināts, stingrs savos uzskatos, rīcībā un rīkojas droši, noteikti, bez šaubīšanās.
iedzimts Tāds, kas ir pārmantots no iepriekšējām paaudzēm (par organisma fizioloģiskajām īpašībām).
iedzimts Tāds, kas ir pārmantots no iepriekšējām paaudzēm, tāds, kas piemīt kopš dzimšanas (par psihiskām īpašībām, spējām).
piedzēris Tāds, kas ir pārmērīgi dzēris alkoholiskos dzērienus; piedzēries.
piedzēries Tāds, kas ir pārmērīgi dzēris alkoholiskos dzērienus.
salkans Tāds, kas ir pārmērīgi jūtīgs, pārspīlēti laipns, maigs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
jūtelīgs Tāds, kas ir pārmērīgi jūtīgs; sentimentāls.
jutelīgs Tāds, kas ir pārmērīgi jutīgs.
snobisks Tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs; tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
metamorfizēts Tāds, kas ir pārveidojies, piem., paaugstinātas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
vispārākais Tāds, kas ir pats pārākais, labākais, noderīgākais u. tml. no visiem līdzīgiem.
lirisks Tāds, kas ir piemērots, lai izpildītu skaņdarbus, kuros pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (parasti par balsi).
deportētais Tāds, kas ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
pašpārliecināts Tāds, kas ir pilnīgi pārliecināts par sevi, savām spējām, iespējām, rīcības pareizumu u. tml.
ķecerīgs Tāds, kas ir pretrunā ar pastāvošajiem, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
nesalaužams Tāds, kas ir psihiski spēcīgs un nelokāms (savā pārliecībā, savos uzskatos); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
padzīvojis Tāds, kas ir pusmūžā vai pāri pusmūžam; pavecs.
kundzisks Tāds, kas ir raksturīgs dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēkiem, viņu dzīvesveidam; pārspīlēti grezns, dārgs, lepns.
likvīds Tāds, kas ir realizējams, pārvēršams skaidrā naudā.
neskarts Tāds, kas ir saglabājis savu sākotnējo veidu, izskatu; tāds, ko cilvēks nav sācis pārveidot.
varonīgs Tāds, kas ir saistīts ar ārkārtēju grūtību, briesmu pārvarēšanu (piem., par laikposmu).
zaļš Tāds, kas ir saistīts ar augiem, to izmantošanu, pārstrādi.
sovetisks Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisks; padomjlaika.
padomjlaika Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisks.
padomisks Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomjlaika.
nelabs Tāds, kas ir saistīts ar ko ļaunu, ar nepatīkamu pārdzīvojumu.
sūrs Tāds, kas ir saistīts ar lielām grūtībām, smagiem pārdzīvojumiem (par laikposmu); ļoti grūts, sarežģīts (par darbību, apstākļiem u. tml.).
okults Tāds, kas ir saistīts ar pārdabiskiem spēkiem un parādībām.
gaužs Tāds, kas ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu; tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi.
skandalozs Tāds, kas ir saistīts ar skandālu vai skandāliem; tāds, kas ir saistīts ar morāles vai sabiedrisko normu pārkāpšanu.
tranzīts Tāds, kas ir saistīts ar šādiem pārvadājumiem.
nelokāms Tāds, kas ir stingri pārliecināts, noteikts, neietekmējams; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nepārkāpjams Tāds, kas ir tik augsts vai liels, ka tam ir ļoti grūti vai neiespējami tikt pāri.
nepārspēts Tāds, kas ir tik izcils, ka to nav bijis iespējams pārspēt; tāds, kam līdz šim nav līdzīgu.
nenovērtējams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvērtēt.
neciešams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
neizturams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
nevaldāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt, vājināt (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
neatvairāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
nepanesams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
nepārvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
neatvairāms Tāds, kas ir tik valdzinošs, aizraujošs, ka pakļauj sev, pārņem savā varā.
tāls Tāds, kas ir veicams, noris, pārvarot samērā lielu attālumu, arī ilgākā laika posmā.
tuvs Tāds, kas ir veicams, pārvarot samērā mazu attālumu, arī samērā īsā laikposmā (parasti par ceļu, gājienu, braucienu).
ieslīps Tāds, kas ir vērsts, arī pārvietojas mazliet slīpā virzienā.
retrogrāds Tāds, kas ir vērsts, pārvietojas atpakaļ, uz pretējo pusi.
pusmiris Tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus spēkus (spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu, fiziskas pārpūles dēļ).
švītīgs Tāds, kas ir, parasti pārspīlēti, moderns (tērpā, izskatā), izsmalcināts (izturēšanās veidā).
lielmanīgs Tāds, kas izceļ savu turību, pārākumu, ir augstprātīgs, kundzisks.
palaidnīgs Tāds, kas izdara pārkāpumus, neievēro uzvedības normas; nerātns.
vainīgs Tāds, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; tāds, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
pārnēsājams Tāds, kas izgatavots tā, lai to varētu nesot pārvietot (uz citu vietu).
portatīvs Tāds, kas izgatavots tā, lai to varētu pārnēsāt, paņemt līdzi – parasti par iekārtu, ierīci.
samulsis Tāds, kas izjūt, pārdzīvo samulsumu.
visgudrs Tāds, kas izliekas gudrs, arī gudrāks par citiem; pārgudrs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
spēcīgs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
stingrs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
stiprs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā, parasti ievērojami, pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
pārliecīgs Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē.
pārlieks Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē.
pārmērīgs Tāds, kas izpaužas pārāk spēcīgi, intensīvi, arī pārāk augstā pakāpē.
kritisks Tāds, kas izraisa krasas pārmaiņas; tāds, kuru pārsniedzot, notiek krasas pārmaiņas.
satriecošs Tāds, kas izraisa ļoti spēcīgu psihisku vai emocionālu pārdzīvojumu.
smags Tāds, kas izraisa nevēlamu pārdzīvojumu, nevēlamas izjūtas.
viegls Tāds, kas izraisa samērā mazu pārdzīvojumu, niecīgas nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.).
rūgts Tāds, kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu, ir ar to saistīts; grūts, smags, ciešanu pilns.
iteratīvs Tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas, vai darbību, kas notiek ar pārtraukumiem.
familiārs Tāds, kas izturas ļoti nepiespiesti, pārāk brīvi, arī vaļīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
piesardzīgs Tāds, kas izturas uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, bīstamām situācijām.
nedrošs Tāds, kas izturas, rīkojas bikli, kautrīgi, bez stingras pārliecības, apņēmības.
neprātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem, arī pārgalvīgs, pārdrošs.
neapdomīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā pārsteidzīgi, bez apdoma.
prātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā saskaņā ar pārdomātiem, apzināti pieņemtiem lēmumiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pakļāvīgs Tāds, kas kādas iedarbības rezultātā viegli mainās, pārveidojas.
mainīgs Tāds, kas kļūst citāds; tāds, kas pārveidojas.
uzvarošs Tāds, kas ko pārvar, uzvar.
līdzvainīgs Tāds, kas kopā, vienlaikus (ar kādu citu) ir vainīgs, piem., kādā pārkāpumā.
labs Tāds, kas kvalitatīvi ir pārāks par citiem.
lielisks Tāds, kas kvantitatīvi vai kvalitatīvi pārsniedz vidusmēru; ļoti (sevišķi) labs.
saprotošs Tāds, kas labi izprot, pārzina (ko).
staipīgs Tāds, kas lejot, tecinot u. tml. virzās nepārtrauktā tievā lentveida, diegveida plūsmā (par ko šķidru, pabiezu).
lipīgs Tāds, kas līp pie kā virsmas; tāds, kas pārklāts ar līpošu vielu.
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumu).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasti līmeni, pakāpi; milzīgs.
milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu, arī tāds, kuram (parasti) ir izcilas kvalitatīvas īpašības (par skaņu).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pēc stipruma, intensitātes pārsniedz ko citu, līdzīgu.
šokējošs Tāds, kas ļoti pārsteidz (parasti nepatīkami).
zibsnīgs Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
mazkustīgs Tāds, kas maz pārvietojas, lēni maina stāvokli.
apcerīgs Tāds, kas mēdz domās apcerēt; tāds, kas nododas pārdomām; tāds, kas ir saistīts ar pārdomām.
neapvaldīts Tāds, kas mēdz nevaldīt pār sevi, ir pārāk straujš.
iela Tāds, kas mēdz uzturēties ārpus mājas (piem., klaiņojot pilsētā, pārkāpjot sabiedrībā pieņemtās normas).
jēls Tāds, kas nav cepts, vārīts, konservēts u. tml. (par pārtikas produktiem).
vaļējs Tāds, kas nav iesaiņots tarā, nav safasēts, nav iepildīts pudelēs u. tml. (parasti par pārtikas produktiem).
nevainīgs Tāds, kas nav izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu, noziegumu.
caurkritis Tāds, kas nav izturējis pārbaudījumu, nav guvis vēlamos rezultātus; tāds, kas ir izkritis no aprites.
pusjēls Tāds, kas nav līdz galam izcepts, izvārīts u. tml. (par pārtikas produktiem).
maigs Tāds, kas nav pārāk karsts vai pārāk auksts; mēreni silts.
neuzkrītošs Tāds, kas nav pārāk spilgts; maigs, klusināts.
negaidīts Tāds, kas nav paredzēts un notiek pēkšņi, pārsteidz ar pēkšņumu.
mērens Tāds, kas nav pārmērīgi liels vai mazs (pēc apjoma, intensitātes skaitliskās vērtības u. tml.); vidējs; samērā neliels.
stacionārs Tāds, kas nav pārvietojams izmantošanai dažādās vietās (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
samākslots Tāds, kas nav patiess, dabisks; tāds, kas ir pārspīlēts, pārmērīgi izskaistināts.
necilvēcisks Tāds, kas nav raksturīgs cilvēkam; tāds, kas ir pārmērīgi grūts un pārsniedz cilvēka spēkus.
neitrāls Tāds, kas nav saistīts ar noteiktu funkcionālu stilu un kam nepiemīt emocionāli ekspresīva nokrāsa; vispārlietojams.
atpalicis Tāds, kas nav sasniedzis vēlamo vai pārējo sasniegto līmeni; tāds, kas neatbilst sava laika prasībām.
saraustīts Tāds, kas nav viengabalains; tāds, kā veidojumā ir neregulāri pārtraukumi.
kroplīgs Tāds, kas neatbilst kādām vispārpieņemtām normām, kritērijiem.
kropls Tāds, kas neatbilst kādām vispārpieņemtām normām, kritērijiem.
nenormāls Tāds, kas neatbilst kam parastam, vispārpieņemtam; tāds, kam ir novirzes no normas.
anomāls Tāds, kas neatbilst normai, vispārējai likumībai; neparasts.
ārprātīgs Tāds, kas neatbilst vispārpieņemtajām normām; neprātīgs; ļoti neparasts.
slikts Tāds, kas neatbilst, ir nepiemērots vispārpieņemtām prasībām, nosacījumiem (par norisi, stāvokli, arī laiku, laika apstākļiem).
bezbailīgs Tāds, kas nebaidās, spēj pārvarēt bailes; drosmīgs.
nepārejošs Tāds, kas nebeidzas, turpinās bez pārtraukuma.
paliels Tāds, kas nedaudz pārsniedz vajadzīgo lielumu (par apģērbu, apaviem).
kazuāls Tāds, kas nedod pamatu vispārināt; nejaušs, gadījuma rakstura.
nemanāms Tāds, kas neizceļas pārējo vidū; tāds, kas nepievērš sev citu uzmanību.
nemainīgs Tāds, kas nekļūst citāds, tāds, kas nepārveidojas.
slidens Tāds, kas nepārliecina, izraisa šaubas, arī saistīts ar risku, grūtībām.
nerimstošs Tāds, kas nepierimst, bet noris, pastāv visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
drošs Tāds, kas nerada šaubas; nesatricināms (piem., par domu, pārliecību).
nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi.
bezjūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt līdzi citiem.
neveikls Tāds, kas nespēj veikli, ātri kustēties, pārvietoties, ir smagnējs, lempīgs (par dzīvniekiem).
recesīvs Tāds, kas netiek pārmantots iedzimtības ceļā (par augu, dzīvnieku, arī cilvēku pazīmēm, īpašībām).
paliekošs Tāds, kas netiks pārvietots, nomainīts.
nepārtraukts Tāds, kas noris bez pārtraukuma, visu laiku.
tekošs Tāds, kas noris bez traucējumiem, pārtraukumiem, raiti.
nebeidzams Tāds, kas noris ilgstoši, nepārtraukti vai bieži atkārtojoties.
saraustīts Tāds, kas noris nevienmērīgi, neritmiski, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem.
pakāpenisks Tāds, kas noris, mainās vienmērīgi, pamazām, bez krasām pārmaiņām.
agrs Tāds, kas noris, notiek, iestājas pirms parastā laika; tāds, kas noris pirms pieļaujamā laika; priekšlaicīgs, pāragrs.
dienišķs Tāds, kas notiek, ir katru dienu; tāds, kas notiek, ir nepārtraukti, pastāvīgi.
nerimtīgs Tāds, kas notiek, noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
uzspīlēts Tāds, kas pārāk cieši apkļauj (ķermeni, tā daļu); apspīlēts.
vaļsirdīgs Tāds, kas parasti pilnībā atklāj savas domas, pārdzīvojumus; atklāts (3).
greizsirdīgs Tāds, kas pārdzīvo greizsirdību vai kam raksturīga greizsirdība; tāds, kurā izpaužas greizsirdība.
līdzjūtīgs Tāds, kas pārdzīvo un izprot citu bēdas, nelaimi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lipīgs Tāds, kas pāriet no slimā cilvēka (arī dzīvnieka) uz veselo (piem., par infekciju).
palaidnīgs Tāds, kas pārkāpj morāles normas.
grēcīgs Tāds, kas pārkāpj reliģiski ētiskās pamatnormas (baušļus); tāds, kam ir trūkumi, vājības.
glums Tāds, kas pārklājies ar gļotām, gļotvielām.
apspalvots Tāds, kas pārklāts ar spalvām, apmatojumu.
vaskains Tāds, kas pārklāts ar vaska kārtiņu.
sīkstulīgs Tāds, kas pārliecīgi taupa, krāj mantu, naudu, nevēlas tajā dalīties; skopulīgs.
augstprātīgs Tāds, kas pārliecināts par savu pārākumu un izrāda to; nicīgi iedomīgs; tāds, kurā izpaužas šāda pārliecība, attieksme.
sterils Tāds, kas pārmērīgi cenšas atbilst kādam standartam, kritērijiem; tāds, kam pietrūkst individuālu, atšķirīgu iezīmju.
virslimita Tāds, kas pārsniedz (kā) limitu.
pārcilvēcisks Tāds, kas pārsniedz cilvēka parasto spēju līmeni.
liels Tāds, kas pārsniedz citu šāda paša nosaukuma priekšmetu vai veidojumu izmērus.
lieks Tāds, kas pārsniedz nepieciešamo, vajadzīgo daudzumu.
augsts Tāds, kas pārsniedz parasto līmeni, pakāpi, intensitāti; liels, ievērojams.
plašs Tāds, kas pārsniedz parasto platumu, atvērumu, atstarpi u. tml.
garš Tāds, kas pārsniedz parasto vai vajadzīgo garumu.
plats Tāds, kas pārsniedz parasto vai vajadzīgo platumu.
plats Tāds, kas pārsniedz parasto, piem., savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, platumu.
liels Tāds, kas pārsniedz parastos savas dzimtas sugu, šķirņu īpatņu izmērus.
platformāta Tāds, kas pārsniedz parastos, standarta izmērus platumā.
pārmērīgs Tāds, kas pārsniedz pieļaujamo mēru, pakāpi, ir pārāk intensīvs (par darbību, norisi).
virsplāna Tāds, kas pārsniedz plānā paredzēto.
pretenciozs Tāds, kas pārspīlē savu nozīmību, oriģinalitāti u. tml.; pārāk pašapzinīgs, iedomīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
baltvācu Tāds, kas pārstāv Baltijas vāciešus, saistīts ar tiem.
klasisks Tāds, kas pārstāv ļoti nozīmīgu posmu (piem., kādā zinātnes nozarē); tāds, kam ir izcila, paliekoša vērtība.
grandiozs Tāds, kas pārsteidz ar savu lielumu, apjomu; milzīgs.
visēdājs Tāds, kas pārtiek no dažādiem augiem un dzīvniekiem, to produktiem.
klejojošs Tāds, kas pārvietojas, maina savu atrašanās vietu.
lēnīgs Tāds, kas pārvietojas, virzās ar nelielu ātrumu; tāds, kas norisinās, notiek lēnām, nesteidzīgi.
pašgājējs Tāds, kas pārvietojas.
žigls Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī; ātrs (1).
ātrs Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laikā.
straujš Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī; ātrs (1).
lēns Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic samērā mazu attālumu kādā laika sprīdī.
dzimtsarakstu Tāds, kas pārzina un veic civilstāvokļa reģistrāciju (par iestādi).
iznīcīgs Tāds, kas pastāv ierobežotu laiku, iznīkst; pārejošs.
neizsmeļams Tāds, kas pastāv tik lielā apjomā, pārpilnībā, ka to visu ir grūti vai neiespējami izmantot.
nemitīgs Tāds, kas pastāv, noris ilgu laiku, bez pārtraukuma.
pašgudrs Tāds, kas pats ir pārliecināts par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
liels Tāds, kas pēc izmēriem, apjoma, skaita, stipruma pārsniedz ko citu līdzīgu; pretstats: mazs.
paliels Tāds, kas pēc lieluma nedaudz pārsniedz ko citu, līdzīgu (par priekšmetu, dzīvu būtni u. tml.).
sīkmanīgs Tāds, kas pievērš pārmērīgu uzmanību sīkumiem, kam nesvarīgam, nebūtiskam; sīkumains.
sīkumains Tāds, kas pievērš pārmērīgu uzmanību sīkumiem, kam nesvarīgam, nebūtiskam.
neapstrīdams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (piem., par domu, uzskatu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt.
neapgāžams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (piem., par domu, uzskatu); tāds, kura nepatiesumu ir grūti vai neiespējami pierādīt.
iespaidīgs Tāds, kas rada apbrīnu; pārsteidz, izraisa emocionālu pārdzīvojumu.
pārsteidzīgs Tāds, kas radies sasteigtas, nepārdomātas rīcības rezultātā, ko nākas nožēlot.
ākstīgs Tāds, kas raksturīgs ākstam (2); tāds, kas izturas līdzīgi ākstam (2); ārišķīgs, pārspīlēts.
raustīgs Tāds, kas raustās (1), ir nevienmērīgs, ar pārtraukumiem.
pārgalvīgs Tāds, kas rīkojas pārdroši, nedomājot par iespējamām nevēlamām sekām; pārlieku drošs.
pārsteidzīgs Tāds, kas rīkojas spontāni, nepārdomāti, neizvērtējot savas rīcības sekas.
karstgalvīgs Tāds, kas rīkojas strauji, pārsteidzīgi, nepārdomāti.
pāragrs Tāds, kas rodas, noris pārāk agri, priekšlaicīgi (par fizioloģiskām norisēm); tāds, kas izraisās pārāk agri, priekšlaicīgi (par psihisku stāvokli).
acumirklīgs Tāds, kas rodas, noris vienā mirklī, pēkšņi; īslaicīgs, ļoti ātri pārejošs.
rotējošs Tāds, kas rotē, griežas, pārvietojas ap kādu punktu vai asi; tāds, ko var pagriezt.
daiļrunīgs Tāds, kas runā skaistiem vārdiem, izteiksmīgi, pārliecinoši; tāds, kas satur izteiksmīgus, skaistus vārdus.
bezkaunīgs Tāds, kas rupji, pārdroši pārkāpj (morāles, ētikas) normas.
vispārīgs Tāds, kas saistās ar nedetalizētām, plašām, būtiskām, vispārējām īpašībām, pazīmēm, sakariem, attieksmēm (pretstatā konkrētajam).
sentimentāls Tāds, kas saistīts ar jūtām, pārdzīvojumiem.
fizikāls Tāds, kas saistīts ar matērijas vispārīgajām īpašībām, enerģiju, kustību, tām raksturīgs.
grūts Tāds, kas saistīts ar nepatīkamu pārdzīvojumu; mokošs, smags.
slimīgs Tāds, kas saistīts ar pārspīlētu, arī pārmērīgi negatīvu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.); tāds, kam ir raksturīga pārspīlēta, arī negatīva (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku).
sūrs Tāds, kas saistīts ar sāpīgiem, smagiem pārdzīvojumiem; tāds, kas izraisa sāpīgu, smagu pārdzīvojumu.
dramatisks Tāds, kas saistīts ar spēcīgiem pārdzīvojumiem.
elpu aizraujošs tāds, kas sajūsmina, pārsteidz.
daudzvārdīgs Tāds, kas satur daudz (lieku, nevajadzīgu) vārdu, frāžu; pārāk plašs, izplūdis.
tauks Tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu); trekns (1).
trekns Tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu).
eļļains Tāds, kas satur eļļu; tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar eļļu; tāds, kam ir eļļas traipi.
ūdeņains Tāds, kas satur pārāk daudz ūdens.
ūdeņains Tāds, kas satur pārāk mīkstas vai šķidras vielas.
sīrupains Tāds, kas satur sīrupu; tāds, kam ir (pārāk liela) sīrupa piedeva.
sulīgs Tāds, kas satur šķidras vielas (par pārtikas produktiem).
arhaisks Tāds, kas savu pārdzīvojis; novecojis; senlaicīgs, vecmodīgs.
panorāmisks Tāds, kas sniedz plašu, visaptverošu skatījumu, pārskatu par kādu notikumu, tēmu.
pusgarš Tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas vidum vai nedaudz pāri tam.
sausumizturīgs Tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem).
emocionāls Tāds, kas spēj dziļi pārdzīvot.
iejūtīgs Tāds, kas spēj iejusties citu pārdzīvojumos, jūtās, ir uzmanīgs, atsaucīgs.
spēcīgs Tāds, kas spēj ievērojami ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt (ko) – par cilvēkiem, to grupām.
sīksts Tāds, kas spēj izturēt, pārciest grūtības; tāds, kas nepadodas; izturīgs (1), neatlaidīgs (1).
varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mobils Tāds, kas spējīgs ātri pārvietoties, ātri reaģēt.
šaubīgs Tāds, kas šaubās, nav pārliecināts (par ko); tāds, kas izturas, rīkojas nenoteikti, nedroši u. tml.
neticams Tāds, kas šķiet tik nereāls vai pārspīlēts, ka to grūti vai neiespējami pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai.
ārišķīgs Tāds, kas tiecas pēc ārējiem efektiem, pārspīlējuma; neīsts, samākslots; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pāragrs Tāds, kas tiek darīts, noris pārāk agri, priekšlaicīgi; tāds, kas noris pirms parastā laika, priekšlaicīgi.
verificēts Tāds, kas tiek pārbaudīts, vai ir korekts.
pārcentīgs Tāds, kas tiek veikts pārlieku centīgi, pārspīlēti.
āķīgs Tāds, kas var sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
reflektīvs Tāds, kas vedina uz pārdomām, apceri.
smags Tāds, kas veicams, īstenojams, pārvarams ar lielu fizisku vai garīgu piepūli, sasprindzinājumu; grūts (1).
grūts Tāds, kas veicams, īstenojams, pārvarams ar lielu fizisku vai garīgu piepūli, sasprindzinājumu.
pārkarens Tāds, kas veido pārkāri.
apdomāts Tāds, kas veikts ar apdomu; pārdomāts.
subfosils Tāds, kas vēl nav pilnībā fosilizējies (pārakmeņojies).
vienvirziena Tāds, kas vērsts tikai uz ko vienu, arī tāds, kam trūkst plašuma, vispārinājuma (par domāšanu, jūtām, izziņas procesu).
pretinflācijas Tāds, kas vērsts, arī darbojas pret inflāciju, tās pārvarēšanu.
pretkrīzes Tāds, kas vērsts, arī darbojas pret krīzi, tās pārvarēšanu.
jūtīgs Tāds, kas viegli var izraisīt emocionālus pārdzīvojumus; tāds, pret ko jāizturas uzmanīgi, piesardzīgi.
vienmuļš Tāds, kas vienveidīgi atkārtojas, ir bez krasām pārmaiņām; garlaicīgs, apnicīgs; vienmulīgs, vienmuļīgs.
vienmulīgs Tāds, kas vienveidīgi atkārtojas, ir bez krasām pārmaiņām; vienmuļš; monotons.
nelikvīds Tāds, kas zaudējis vērtību un ko grūti pārvērst naudā.
praulains Tāds, kas, parasti vairākās vietās, ir satrupējis, pārvērties praulos.
neatlaidīgs Tāds, kas, pārvarot grūtības, šķēršļus, nelokāmi cenšas sasniegt mērķi, īstenot iecerēto, nodomāto.
nepārredzams Tāds, ko (piem., šķēršļu vai lieluma, plašuma dēļ) ir grūti vai neiespējami ietvert savā redzes lokā, pārredzēt.
nelikvīds Tāds, ko (uzņēmums) nevar izmantot, pārdot.
roka Tāds, ko cilvēks var pārnēsāt, pārvietot, turot šajā ķermeņa daļā; tāds, ko darbina ar šo ķermeņa daļu (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
nesatricināms Tāds, ko grūti izbeigt, pārtraukt (par psihisku stāvokli).
pārskatāms Tāds, ko iespējams labi pārredzēt.
neaizsniedzams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami (piem., pārvietojoties) sasniegt, arī aizsniegt.
nepārskatāms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami pārskatīt, uztvert, aptvert, izprast.
neuzvarams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami uzvarēt, pārspēt bruņotā cīņā.
nospiests Tāds, ko ir pārņēmusi nomāktība, grūtsirdība.
pārsienams Tāds, ko izmanto (kā) pārsiešanai.
elektrisks Tāds, ko lieto elektrības pārvadei; tāds, kas saistīts ar elektrības pārvadi.
nelabojams Tāds, ko nav iespējams pāraudzināt, pārveidot.
netulkojams Tāds, ko nav iespējams tiešā veidā ar atbilstošas nozīmes vārdu vai vārdiem pārtulkot.
pirmatnējs Tāds, ko nav pārveidojusi cilvēka darbība.
melns un maziņš tāds, ko neatzīst, neievēro; padevīgs, pazemīgs; pārspēts, satriekts.
nepārkāpjams Tāds, ko nedrīkst pārkāpt, neievērot.
nepārtikas Tāds, ko nelieto pārtikā; tāds, kas nav saistīts ar pārtiku.
nepārsūdzams Tāds, ko nevar parastā procesuālā kārtībā pārsūdzēt.
nepārprotams Tāds, ko nevar pārprast; skaidri uztverams.
neuzvarams Tāds, ko nevar pārspēt, uzvarēt sacensībās, konkursā u. tml.
dzimts Tāds, ko pārmanto no iepriekšējām paaudzēm.
apātisks Tāds, ko pārņēmusi apātija; vienaldzīgs; tāds, kurā izpaužas apātija.
vienaldzīgs Tāds, ko pārņēmusi vienaldzība, tāds, kas neizrāda interesi (par ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kults Tāds, ko pārspīlēti uzskata par vislabāko; ārkārtīgi populārs.
sods Tāds, ko sacensībās piemēro sacensību dalībniekam, komandai par noteikumu pārkāpumu.
dzelošs Tāds, ko sāpīgi pārdzīvo; tāds, kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
transportabls Tāds, ko var pārvietot.
pārvietojams Tāds, ko var samērā viegli pārvietot un izmantot dažādās vietās.
viennozīmīgs Tāds, ko var uztvert, saprast skaidri, nepārprotami, arī tieši.
daudznacionāls Tāds, ko veido, pārstāv vairākas, daudzas nācijas, tautības.
kopīgs Tāds, ko vienādi uztver, izprot, pārdzīvo vairāki vai daudzi.
pārpilns Tāds, kur (kas) ir izplatījies, koncentrējies pārāk lielā vai ļoti lielā daudzumā.
pārpilns Tāds, kur (kas) ir koncentrējies, atrodas pārāk lielā vai ļoti lielā daudzumā.
pārpilns Tāds, kur atrodas, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu; tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
nepārejams Tāds, kur ir grūti vai neiespējami pārvietoties; tāds, kam ir grūti vai neiespējami pārkļūt.
pārapdzīvots Tāds, kur ir pārāk liels dzīvnieku blīvums (par vietu, teritoriju).
pārapdzīvots Tāds, kur ir pārāk liels iedzīvotāju blīvums (par vietu, teritoriju).
viensliežu Tāds, kur ir viens sliežu pāris.
tukšs Tāds, kur nav (kā, parasti pārtikas līdzekļu, preču, naudas) krājumu.
klajš Tāds, kur nav meža, arī koku; tāds, ko var tālu pārredzēt.
stacionārs Tāds, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem (par ārstniecības iestādi).
pārpilns Tāds, kurā (kas) ietverts ļoti lielā vai pārāk lielā daudzumā.
radioaktīvs Tāds, kura atomu kodoli spontānā sabrukšanas procesā pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa kodolos.
savāžams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piem., pārnēsāšanai, glabāšanai); saliekams (2).
nedzīvs Tāds, kurā dzīvības norises ir pārtrauktas vai vājas; bez kustības, sastindzis.
zemsprieguma Tāds, kura elektriskās strāvas spriegums nepārsniedz 250 voltus.
regulārs Tāds, kura formu sistēma atbilst vispārējām valodas likumībām (parasti par vārdu); kārtns.
raibs Tāds, kurā ir daudz dažādu neparastu, negaidītu u. tml. notikumu, pārdzīvojumu.
liess Tāds, kurā ir maz taukvielu (par pārtikas produktiem).
paraibs Tāds, kurā ir samērā daudz piedzīvojumu, pārdzīvojumu, dažādu darbību.
saraustīts Tāds, kurā ir vairākkārtīgi pārtraukumi; nesakarīgs.
ekscentrisks Tāds, kurā izmantoti asi kontrastaini, pārsteidzoši paņēmieni, komiski efekti.
bezbēdīgs Tāds, kurā izpaužas bezrūpība, jautrība, arī drosme, pārgalvība.
dziļdomīgs Tāds, kurā izpaužas domas, pārdomas.
dzelmains Tāds, kurā izpaužas dziļas domas, dziļš pārdzīvojums (par acīm, skatienu).
izjusts Tāds, kurā izpaužas dziļš pārdzīvojums, dziļas jūtas.
dziļš Tāds, kurā izpaužas izpratne, jūtas, pārdomas (par skatienu, acīm).
bezjūtīgs Tāds, kurā izpaužas jūtu, pārdzīvojuma vai līdzjūtības trūkums.
sīvs Tāds, kurā izpaužas kas dzēlīgs, izsmejošs; tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums, arī naids.
drastisks Tāds, kurā izpaužas nebēdnība, pārgalvība.
pārgudrs Tāds, kurā izpaužas pārgudrība.
uzticīgs Tāds, kurā izpaužas pārliecība par labvēlīgu attieksmi pret sevi.
nesātīgs Tāds, kurā izpaužas pārmērīgs ēdelīgums, sāta trūkums.
salds Tāds, kurā izpaužas pārspīlēta laipnība, arī pieglaimība, lišķība.
nepieklājīgs Tāds, kurā izpaužas pieklājības normu pārkāpums.
rūgts Tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums.
sarūgtināt Tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums.
drūms Tāds, kurā izpaužas smagi pārdzīvojumi, nomāktība.
sūrs Tāds, kurā izpaužas smags, sāpīgs pārdzīvojums.
nešaubīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; pilnīgi pārliecināts, drošs, noteikts.
konservatīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; tradicionāls, vispārpieņemts.
dvēselisks Tāds, kurā izteiktas bagātas, dziļas jūtas, dziļš pārdzīvojums.
pārbagāts Tāds, kurā kāda sastāvdaļa ietilpst pārāk lielā daudzumā; tāds, kas ir pārāk lielā daudzumā.
palielināts Tāds, kura lielums pārsniedz normu (piem., par iekšējiem orgāniem).
mežonīgs Tāds, kura lielums, intensitāte ievērojami pārsniedz pierastās, parastās robežas.
gāzveida Tāds, kura molekulas nav savā starpā saistītas un brīvi pārvietojas telpā (par vielu); tāds (agregātstāvoklis), kurā vielas daļiņas brīvi pārvietojas pa visu telpu.
vienlaidu Tāds, kurā nav pārtraukumu, atstarpju.
neizšķirts Tāds, kurā neviena puse negūst pārsvaru (par sacensībām sporta spēlēs).
plenārs Tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.); pilns, vispārējs.
skaudrs Tāds, kura pārvarēšanai, pārciešanai vajadzīga liela izturība; tāds, kas izraisa sāpīgus pārdzīvojumus.
rupjgraudu Tāds, kura sastāvā ir nemalti labības graudi (par pārtikas produktiem).
samērīgs Tāds, kura sastāvdaļām ir vēlamās (piem., formu, vērtības) attiecības; tāda (sastāvdaļa), kam ir vēlamās (piem., formas, vērtības) attiecības (ar pārējām kā sastāvdaļām).
dziļdomīgs Tāds, kura saturā ir vērtīgas domas, tāds, kas izraisa pārdomas.
drūms Tāds, kura saturs atspoguļo smagus pārdzīvojumus, nomāktību.
sīkumains Tāds, kura saturs pauž pārmērīgu iedziļināšanos sīkumos.
romantisks Tāds, kura saturs saistās ar mīlestības tēmu, emocionāliem pārdzīvojumiem.
sentimentāls Tāds, kura saturs veltīts pārdzīvojumu attēlojumam (parasti izskaistinātā veidā).
uzskatāms Tāds, kura saturs, būtība spēj pārliecināt (par ko).
variatīvs Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties; variabls.
variabls Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties.
nepārtraukts Tāds, kura uzbūvē, veidojumā nav atstarpju, pārtraukumu.
nekrāsots Tāds, kura virsma nav pārklāta ar krāsu; tāds, kas ir savā dabiskajā krāsā.
lepns Tāds, kurš jūtas pārāks par citiem; augstprātīgs, iedomīgs.
daudzkulturāls Tāds, kurš pārzina dažādas kultūras.
neizbraucams Tāds, pa kuru braucot ir grūti vai neiespējami pārvietoties.
neizbrienams Tāds, pa kuru ejot, brienot ir grūti vai neiespējami pārvietoties.
sadrumstalots Tāds, starp kura sastāvdaļām ir vājš saistījums vai tas ir pārtraukts.
tīrs Tāds, starp kura, parasti tuvākajiem, priekštečiem nav citu tautu, sociālu grupu u. tml. pārstāvju.
pārtaisīt Taisot izveidot (ko) citādi, pārveidot (par ko).
supertankkuģis Tankkuģis, kura kravnesība pārsniedz 100 tūkstošus tonnu.
kaija Tārtiņveidīgo kārtas vidēji liels ūdensputns ar slaidiem spārniem, baltu vēderpusi un paīsu, noapaļotu asti.
burvis Tas (cilvēks vai pārdabiska būtne), kam piemīt spēja noburt.
mazumtirgotājs Tas (cilvēks vai uzņēmums), kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību, pārdodot preces gala patērētājam.
maksātājs Tas (fiziska vai juridiska persona), kas maksā, veic naudas pārskaitījumu.
nemaksātājs Tas (fiziska vai juridiska persona), kas nemaksā, neveic naudas pārskaitījumu.
plīva Tas (parasti parādība dabā), kas izplatās plaši, pārklājot, iekļaujot ko.
grīste Tas (piem., dūmi, putekļi), kas vēja, gaisa pūsmas ietekmē pārvietojas spirālveidā vai lieliem vāliem.
konkurents Tas (piem., priekšmets), kas kvalitātes vai citu īpašību dēļ var pārspēt citus.
uzbrucējs Tas (piemēram, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības, lai, pārvarot pretinieka aizstāvēšanos, ieņemtu kādu teritoriju, objektu.
virsnorma Tas (skaits, daudzums), kas pārsniedz (kā) normu.
augēdājs Tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt vai tikai no augiem (par dzīvniekiem).
dūņēdājs Tas (tāds), kas pārtiek no dūņām (par dzīvniekiem).
pārvaldītājs Tas kuram ir pārvaldes tiesības; tiesības rīkoties (ar ko).
apsegs Tas, ar ko apsedz, pārklāj; tas, kas apsedz (ko).
rumaks Tas, ar ko var pārvietoties; braucamais.
monopolists Tas, kam ir monopoltiesības (piem., ko ražot, pārdot, pārvadāt).
pārijs Tas, kam ir zemāks statuss nekā pārējiem; no kāda kopuma, sabiedrības izstumtais.
autopārvadātājs Tas, kas (ko) pārvadā ar automobili.
dominante Tas, kas (piem., ar nozīmību, izmēriem) pārsniedz citu (apkārtējo, līdzīgo); ievērojamākā daļa, pazīme.
atlikums Tas, kas atlicis (pēc pārējā izlietošanas, samaksas u. tml.).
izņēmums Tas, kas atšķiras no citiem līdzīgiem, tas, kas nepakļaujas vispārējai likumībai.
jumts Tas, kas hierarhijas ziņā atrodas pašā augšā, stāv pāri (kam), apvieno (ko).
grēcinieks Tas, kas ir izdarījis kādu pārkāpumu, rīkojies nosodāmi.
darbs Tas, kas ir jāprot un jāveic noteiktas profesijas, specialitātes pārstāvim.
modifikācija Tas, kas ir nedaudz pārveidots, pielāgots, ar citām īpašībām; arī paveids, variācija.
tīrradnis Tas, kas ir nesamākslots, nepārveidots; tas, kam ir liela vērtība.
pārpalikums Tas, kas ir palicis pāri, nav izlietots, realizēts.
paliekas Tas, kas ir palicis pāri, saglabājies (pēc kā bojāejas, iznīcināšanas u. tml.); atliekas.
pārgudrība Tas, kas ir pārlieku sarežģīts, grūti saprotams.
konversija Tas, kas ir pārmainīts vai pārmainījies.
paradoksālisms Tas, kas ir pretrunā (dažkārt šķietamā) ar ko vispārpieņemtu, zināmu; paradoksu izmantojums.
sektantisms Tas, kas ir raksturīgs sektām – noslēgšanās no pārējās sabiedrības, pilnīga pakļaušanās līderu prasībām, viņu norunu bezierunu izpilde.
kanons Tas, kas ir stingri noteikts, obligāts; tas, kas ir vispārpieņemts.
traģika Tas, kas izraisa ciešanas, skumjas, pārdzīvojumus.
numurs Tas, kas izraisa pārsteigumu, izbrīnu; arī triks.
fokuss Tas, kas izraisa pārsteigumu, izbrīnu; numurs (6).
baisma Tas, kas izraisa šādu izjūtu, pārdzīvojumu.
pabiras Tas, kas kādā procesā ir nobiris, nokritis; paliekas, pārpalikumi.
līdzatbildētājs Tas, kas kopā, vienlaikus ar kādu citu atbild par nodarījumu, likuma pārkāpumu (civilprocesā).
pārpalikums Tas, kas nav iztērēts, izpārdots.
nepāris Tas, kas neveido pāri; tas, kura sastāvdaļas nav kārtotas pa pāriem.
gals Tas, kas palicis pāri pēc (kā gara, gareniski veidota) apstrādes, lietošanas; sīki atgriezumi, atliekas.
atliekas Tas, kas palicis pāri pēc (kā) bojāejas.
atliekas Tas, kas palicis pāri pēc (kā) lietošanas, pārstrādes u. tml.
pārdevējs Tas, kas pārdod (ko).
pārņēmējs Tas, kas pārņem (1).
uzvija Tas, kas pārsniedz paredzēto, nepieciešamo (kā) daudzumu, pakāpi u. tml.
reprezentants Tas, kas pārstāv, reprezentē (ko); pārstāvis.
visēdājs Tas, kas pārtiek no dažādiem augiem un dzīvniekiem, to produktiem.
piedauzības akmens tas, kas rada iemeslu pārmetumiem, neapmierinātībai, nepatikai.
brīnums Tas, kas saistās ar pārdabisku spēku iejaukšanos; tas, kas ar prātu nav izskaidrojams.
sovetisms Tas, kas saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisms.
padomisms Tas, kas saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs.
ikona Tas, kas simbolizē, pārstāv (ko); paraugs, etalons.
mākoņstūmējs Tas, kas tiecas pēc reāli neiespējamā, fantazē un izturas pašpārliecināti, augstprātīgi.
šķērslis Tas, kas traucē, kavē, arī padara neiespējamu pārvietošanos, virzību.
zāles Tas, kas, labvēlīgi iedarbojoties uz organismu, palīdz pārvarēt fiziskas vainas, arī negatīvu psihisku, emocionālu stāvokli.
elks Tas, ko cilvēks pielūdz, piešķirot tam pārdabiskas īpašības.
pārmaiņa Tas, ko izmaina, pārmaina.
ēdams Tas, ko var ēst – pārtikas produkts, ēdiens.
aizdars Taukvielu piedeva (ēdienam); pārtikas produkts, kas satur taukvielas.
notaurēt Taurēt un pārstāt taurēt.
baltenis Tauriņš ar (parasti) baltiem spārniem.
mūķene Tauriņš ar melni raibiem spārniem, kura kāpuri nograuž koku lapas un skujas.
stiklspārnis Tauriņu kārtas kukainis ar caurspīdīgiem spārniem.
lakrica Tauriņziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām, ziliem ziediem un resnām ložņājošām saknēm, kuras izmanto medicīnā un pārtikas rūpniecībā.
pākšaugi Tauriņziežu dzimtas kultūraugi, kuru sēklas (piem., pupas, zirņus) izmanto pārtikā.
navigācijas taustiņš taustiņš rādītāja pārvietošanai pa displeja ekrānu.
aptaustīt Taustīt (visapkārt, no virspuses), lai ko izzinātu, pārbaudītu u. tml.
iztaustīt Taustot izmeklēt, pārbaudīt.
raudzīt Taustot noskaidrot, pārbaudīt (ko).
paruna Tautā izplatīts, parasti pārnestā nozīmē saprotams izteiciens.
umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kurus sāka rīkot, atceroties pārdzīvoto badu Vidzemes un Zemgales novados (1601–1603) un badacietēju ēdināšanu pie Rīgas.
folklora Tautas tradicionālās zināšanas, paražas un mākslinieciskā daiļrade, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi; tautas mutvārdu daiļrade.
mazākumtautība Tautība, kuras pārstāvji kādā valstī, salīdzinot ar pamatiedzīvotājiem, ir mazākumā; nacionālā minoritāte.
privātais sektors tautsaimniecības daļa, kurā nav pārstāvēts valsts vai pašvaldības īpašums.
enerģētika Tautsaimniecības nozare, kas aptver dažādu veidu enerģijas ieguvi, pārvadi un izmantošanu.
skatuves meistars teātra darbinieks, kas pārzina skatuves iekārtošanu izrādei.
pārtecināt Tecinot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārtecināt Tecinot panākt, ka (kas) pārtek (citā traukā, tilpnē).
pārtecēt Teciņus, sīkiem solīšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
tehnicisms Tehnikas, tās principu, paņēmienu plašs, arī pārmērīgs izmantojums cilvēku, sabiedrības darbībā.
pārvads Tehniska sistēma kustības pārnešanai no viena elementa uz otru, arī kustības veida, virziena un rotācijas ātruma maiņai.
piedziņa Tehniskas sistēmas daļa, kas izpilddaļai pievada enerģiju vai pārnes to no dzinēja uz izpildelementiem.
vulkanizēt Tehnoloģiskā procesā (kaučuku) pārvērst gumijā.
līt Tekot krist (ar strūklu, šļakatām, lāsēm u. tml.); plūst (pāri trauka malām).
pārtecēt Tekot pārvietoties no vienas vietas vai tilpnes uz otru.
pārtecēt Tekot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
aptecēt Tekot, plūstot tikt pārklātam, notraipītam (ar ko).
adaptācija Teksta vienkāršošana, pārveidošana, pielāgojot (to) lasītāja vajadzībām.
sega Tekstilmateriāla izstrādājums (kā) apsegšanai, pārsegšanai.
apdrukāt Tekstilrūpniecībā – pārklājot audumu ar krāsu, padarīt to rakstainu.
galvene Teksts lappuses vai tabulas augšējā daļā virs pārējā teksta.
novilkums Teksts, attēls, kas izgatavots, pārnesot to no iespiedformas uz papīra vai cita materiāla.
cenzūra Tekstu, filmu u. tml. pārbaude, lai nepieļautu kā aizliegta publicēšanu, demonstrēšanu.
sakāmvārds Tēlains izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām.
karstais tālrunis telefona numurs, pa kuru var nekavējoties saņemt informāciju, ziņot par pārkāpumiem, paust savu viedokli u. tml.
radiotelegrāfija Telegrāfa zīmju bezvadu pārraide ar radioviļņu palīdzību.
MTV Televīzijas kanāls, kas pārraida dažāda veida populāras mūzikas videoklipus un reklāmas.
telepārraide Televīzijas pārraide.
groteska Tēlojuma veids literatūrā un mākslā, kuram raksturīgs kariķējums vai komisks pārspīlējums, asi, negaidīti kontrasti.
karikatūra Tēlotājas mākslas (parasti grafikas) žanrs, kam raksturīgs smieklīgs pārspīlējums, lai panāktu komisku efektu; šāds mākslas darbs.
ģērbkambaris Telpa (baznīcā), kur uzturas garīdznieks pirms un pēc dievkalpojuma (piem., lai pārģērbtos); sakristeja.
istabaugša Telpa starp augšējā stāva griestiem un jumta pārsegumu.
kase Telpa vai atsevišķa vieta naudas izmaksai, iemaksai, biļešu pārdošanai u. tml.
bēniņi Telpa zem jumta, virs ēkas augšējā stāva pārseguma.
tirgotava Telpa, arī celtne, kurā (ko) pārdod; veikals.
velve Telpa, ko pārsedz šāda vai tai līdzīga būvkonstrukcija.
bufete Telpa, neliela ēdnīca, kur pārdod parasti aukstos uzkožamos un dažādus dzērienus.
salons Telpa, telpu kopums, kur pastāvīgi tiek izstādīti pārdošanai paredzēti mākslas darbi; telpa, telpu kopums, kurā notiek (kā) demonstrēšana un pārdošana.
ēters Telpa, vide, kurā tiek pārraidīti radioviļņi.
pārdotava Telpa, vieta kur (ko) pārdod; veikals.
stūris Telpas daļa, kurai ir no pārējās telpas atšķirīga funkcija.
naktspatversme Telpas, kurās var pārnakšņot bezpajumtnieki.
liriskais varonis tēls (lirikā), kas izsaka tieši autora pārdzīvojumus, jūtas, domas.
shematiskums Tēlu, parādību, īpašību u. tml. vispārināts, vienkāršots atspoguļojums.
shematisms Tēlu, parādību, īpašību u. tml. vispārināts, vienkāršots atspoguļojums.
variācija Tēmas pārveidojums, kurā saglabāts saistījums ar tās galvenajiem elementiem.
radioraidījums Tematisks radio raidījums, ko pārraida noteiktā, programmā paredzētā laikā.
kušanas temperatūra temperatūra, kādā viela no cieta agregātstāvokļa pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
smešs Tenisā – sitiens, ar ko raida pāri galvai lidojošu bumbu uz leju pretinieka laukumā.
badmintons Tenisam radniecīga sporta spēle, kurā ar raketi sit pāri tīklam nelielu, vieglu bumbiņu ar spalvām.
galda teniss teniss, kuru spēlē uz speciāla galda, kam pāri nostiepts tīkls.
pārtenterēt Tenterējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
intelektuālisms Teorētisku domu, atziņu pārsvars pār emocijām, jūtām (piem., mākslas darbā).
tehnokrātija Teorija par to, ka vispārēja sabiedrības labklājība sasniedzama, balstoties uz industriālu apvērsumu, tehnoloģiju attīstību.
maltusisms Teorija, kas iedzīvotāju nabadzību skaidro ar pasaules pārapdzīvotību.
departaments Teritoriāla pārvaldes vienība dažās valstīs (piem., Francijā).
ģeogrāfija Teritoriālais izvietojums (kādai noteiktai nozarei); teritoriālā pārstāvība.
ārzona Teritorija (kādā valstī) vai valsts, kurā ir ļoti zemi nodokļi vai to vispār nav.
paliene Teritorija pie upes vai ezera, kas palu laikā pārplūst.
mērenā josla teritorija starp subtropiem un subarktisko joslu, kur nav pārāk karsts vai auksts klimats.
plūdi Teritorijas pārplūšana, paaugstinoties ūdenslīmenim upju, ezeru vai jūras piekratsē, parasti palu, lietusgāžu, vējuzplūdu rezultātā.
aizbilstamās teritorijas teritorijas, kas atrodas kādas citas valsts pārvaldībā saskaņā ar ANO statūtiem.
stacija Terminālmezgls vai starpmezgls, kur izvietotas datu apstrādes vai pārsūtīšanas iekārtas un ar tām saistītā programmatūra (datoru tīklā).
siltapstrāde Termiska (parasti pārtikas produktu) apstrāde; siltumapstrāde.
siltumapstrāde Termiska (pārtikas produktu) apstrāde.
tvaicēt Termiski apstrādāt (ko) ar piesātinātu vai pārkarsētu ūdens tvaiku.
kausēt Termiski iedarbojoties, pārvērst viendabīgā masā, materiālā.
zaļbarība Termiski neapstrādāti augu valsts uzturlīdzekļi (cilvēka) pārtikā.
svaigs Termiski neapstrādāts (par pārtikas produktiem, parasti augļiem, dārzeņiem).
žņaugties Tērpties ciešā, pārāk šaurā apģērbā.
iztetovēt Tetovējot pārklāt ar zīmējumu (visu ķermeni, tā daļu).
svētdienas tēvs tēvs, kas laiku ar bērniem pārsvarā pavada brīvdienās, rūpējoties pamatā par bērna izklaidēšanu, bet neinteresējoties par tā ikdienas vajadzībām.
misticisms Ticība tam, ka eksistē cita, pārdabiska, noslēpumaina realitāte, ko nevar izzināt ar prātu, bet var uztvert ar jūtām, intuīciju, instinktu u. tml.; centieni šādā veidā nonākt tiešā saskarē ar dievišķo.
sadegt Tiekot pārmērīgi ceptam, sākt pārogļoties, sabojāties, kļūt nelietojamam.
zaudēt Tiekot pārspētam, negūt uzvaru, pārsvaru.
saziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, mainīt krāsu (par pārtikas produktiem, parasti par rudzu maizi).
sašķīst Tiekot vārītam, sadalīties, izjukt, pārvērsties mīkstā masā, parasti pilnīgi.
administrators Tiesas iecelta persona, kuras uzdevums ir organizēt maksātnespējīga uzņēmuma pārvaldīšanu (sanējot, likvidējot vai nokārtojot uzņēmuma parādsaistības).
kasācija Tiesas sprieduma vai lēmuma tiesiskuma pārbaude augstākas instances tiesā.
mandāts Tiesības pārvaldīt kādu teritoriju.
jurisdikcija Tiesības pieņemt juridiskus lēmumus, šo tiesību realizācija; pārvaldība.
vara Tiesības un iespēja pārvaldīt (valsti), valdošs politisks stāvoklis; pārvaldes forma, pārvaldes institūti, kas ieguvuši tiesības un iespēju pārvaldīt (valsti).
tiesībpārkāpums Tiesību (1) normas pārkāpums, par ko likumā ir paredzēta sankcija.
kazuistika Tiesību noteikšana (likumdošanā) pēc konkrētiem gadījumiem, ignorējot vispārējos principus.
diplomātiskās attiecības tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kad tās apmainās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
pārstāvība Tiesiskas attiecības, saskaņā ar kurām viena persona (pārstāvis) pēc īpaša pilnvarojuma uzstājas otras personas (pārstāvamā) vārdā, aizstāvot viņa likumīgās intereses.
tiešsaiste Tieša pieslēguma režīms elektroniskajā vidē, kas nodrošina sinhronu, nepārtrauktu informācijas saņemšanu (piem., notiekošā tiešraidi), arī iespējamu apmaiņu ar informāciju.
burtisks Tieši, bez pārspīlējuma.
skaidri un gaiši tieši, nepārprotami.
ar mēru tik, cik vajag, nepieciešams, nepārsniedzot normu.
atēna Tikko jaušama (pārdzīvojuma) izpausme.
fasādes siets tīklveida materiāls, ar ko pārklāj mājas fasādi remonta laikā, lai pasargātu garāmgājējus no nejaušas darbarīku un materiālu nokrišanas.
aizaust Tikt aizsegtam, pārklātam (ar zirnekļa tīkliem); veidot zirnekļa tīklu (kam priekšā).
apbirt Tikt apklātam, pārklāties (ar ko birstošu, krītošu).
pāriet Tikt iegūtam, pārņemtam.
mesties Tikt izrunātam ar pārtraukumiem (par vārdiem), pa laikam aprauties (par runas, skaņu plūsmu).
dabūt Tikt pakļautam (kādai iedarbībai); piedzīvot, pārciest (piem., ko nepatīkamu).
pāriet Tikt pārceltam (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
nonākt zem āmura tikt pārdotam izsolē (ūtrupē).
aiziet Tikt pārdotam.
pārkārtoties Tikt pārkārtotam, pārveidotam (piem., par ekonomiku).
aizsnigt Tikt pārklātam ar biezu sniega kārtu; piesnigt.
apsnigt Tikt pārklātam ar sniegu.
appilēt Tikt pārklātām ar šķidruma lāsēm, pilieniem.
applūst Tikt pārklātam ar šķidrumu.
applūst Tikt pārklātam ar ūdeni.
apkaļķoties Tikt pārklātam vai apņemtam ar kaļķu kārtu.
apaugt Tikt pārklātam, apņemtam (ar ko augošu).
pārlieties Tikt pārlietam (pāri kam, pār ko), parasti neviļus, negribēti.
dabūt mācību tikt pārmācītam, sodītam.
dabūt pa seksti tikt pārmācītam, sodītam.
dabūt pa mizu tikt pārmācītam, sodītam.
dabūt pa ādu tikt pārmācītam, sodītam.
norauties Tikt pārmācītam.
pielipt Tikt pārņemtam.
pārrīvēties Tikt pārrīvētam (1).
zaudēt Tikt pārspētam, negūt uzvaru (piem., spēlē, cīņā, tiesas procesā).
pāršļakstīties Tikt pāršļakstītam (parasti neviļus, negribēti).
izbeigties Tikt pārtrauktam (par stāvokli, darbību); tikt pabeigtam.
rauties Tikt pārtrauktam, apgrūtinātam (par elpu, balsi).
aprauties Tikt pārtrauktam, izbeigties.
nojukt Tikt pārtrauktam, nerealizēties (piem., par domām, psihiskām norisēm).
pārtraukties Tikt pārtrauktam; izbeigties.
pajukt Tikt pārtrauktam; nenotikt, netikt realizētam.
pārdzimt Tikt pārveidotam par ko citu, jaunā kvalitātē.
pārvietoties Tikt pārvietotam (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
pacelties Tikt pārvietotam no horizontāla stāvokļa vertikālā, slīpā stāvoklī.
aizsisties Tikt pēkšņi īsu brīdi pārtrauktam (piem., par elpu).
iet Tikt pirktam, pārdotam.
pārstrādāties Tikt sagremotam, pārveidotam citās vielās.
nolīt Tikt vērstam (pār ko).
plūst Tikt vienmērīgi, arī nepārtraukti pārvadītam, raidītam.
virzīties Tikt virzītam, pārvietotam (noteiktā virzienā) – par priekšmetiem, transportlīdzekļiem u. tml.
morāle Tikumisks secinājums (no kā), vispārīga tikumiska atziņa.
viadukts Tiltam līdzīga virszemes būve ceļa pārvadīšanai pāri dzelzceļam, gravai, aizai, ielejai.
gājēju tilts tilts gājējiem pāri apvidus šķēršļiem un transporta maģistrālēm.
gaisa tilts tilts, piem., pāri ceļam, dzelzceļam.
pārtīt Tinot pārvietot (no viena uz otru, arī uz priekšu vai atpakaļ).
pārtipināt Tipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
slīpraksts Tipogrāfisks raksts, kas ir slīps (uz labo pusi) un ko izmanto, lai izceltu kādu vārdu vai teksta daļu uz pārējā teksta fona; kursīvs [1].
kursīvs Tipogrāfisks raksts, kas ir slīps (uz labo pusi) un ko izmanto, lai izceltu kādu vārdu vai teksta daļu uz pārējā teksta fona; slīpraksts.
iztirgot Tirgojot pārdot, izpārdot (daudz vai visu).
satirgot Tirgojoties, pārdodot, iegūt (ko, parasti naudu) lielākā daudzumā; tirgojoties, pārdodot, iegūt (kā, parasti naudas lielāku daudzumu).
krāmu tirgotājs tirgotājs, kas pārdod dažādus lietotus priekšmetus.
titultitrs Titrs, kurā minēts filmas, televīzijas pārraides nosaukums.
spazma Toniska muskuļu saraušanās, ko izraisa traucējumi nervu impulsu pārvadē un daži vielmaiņas traucējumi.
sari Tradicionālais sieviešu apģērbs (piem., Indijā) – garš, taisns auduma gabals, kura viens gals tiek divreiz aptīts ap gurniem un nostiprināts, aizbāžot augšmalu aiz apakšsvārku jostas, bet otrs – pārmests pār plecu.
rituāls Tradicionāli izveidojies vai speciāli radīts noteiktu darbību kopums (piem., lai atzīmētu kāda procesa sākumu, noslēgumu vai pāriešanu jaunā kvalitātē).
buldozers Traktors ar priekšā uzkarinātu lielu plāksni jeb lāpstu (zemes izlīdzināšanai, pārvietošanai).
trakgalvība Trakulība, pārdrošība.
trakgalvis Trakulīgs, pārdrošs cilvēks.
saldētājtraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratortraleris.
strāvmainis Transformators stipras elektriskās strāvas pārveidošanai strāvā, ko var mērīt ar standarta mēraparātiem.
transitīvums Transitivitāte, pārejamība.
velorikša Transporta līdzeklis – vieglie divriči, pasažieru pārvadāšanai.
dzelzceļš Transporta veids – pasažieru un kravas pārvadāšana pa sliežu ceļiem; organizācija, kas kārto šādu pārvadāšanu.
tankkuģis Transportkuģis šķidras kravas pārvadāšanai speciālās kravas tilpnēs.
kravnesība Transportlīdzekli raksturojošs lielums – vienā reizē pārvadājamās kravas maksimālā masa (parasti tonnās).
kokvedējs Transportlīdzeklis, aprīkots ar speciālām statnēm un paredzēts kokmateriālu pārvadāšanai.
amfībija Transportlīdzeklis, kas var pārvietoties gan pa sauszemi, gan pa ūdeni.
pārkare Transportlīdzekļa daļa, kas ir izvirzīta pāri riteņu asij.
satiksme Transportlīdzekļu pārvietošanās pa īpašiem šim nolūkam paredzētiem ceļiem, celtnēm u. tml.; regulāra transportlīdzekļu pārvietošanās pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
pārtraukties Traucoties ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
kurvis Traukam vai kastei līdzīgs pinums ar rokturi (kā) pārnēsāšanai vai glabāšanai; daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā; grozs (1).
termoss Trauks, kam ir dubultas sienas, starp kurām ir radīts vakuums, un ko izmanto (parasti pārtikas produktu) uzturēšanai nemainīgā temperatūrā.
viesulis Trauksmains notikums, strauja, pārdzīvojumiem bagāta (notikumu) norise.
Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls tribunāls, kurā tiesā personas, kuras tiek uzskatītas par atbildīgām smagu starptautisko tiesību pārkāpumu izdarīšanā konkrētā teritorijā.
satriept Triepjot (ko), pārklāt (to), parasti pilnīgi.
sekstakords Trijskaņa pirmais apvērsums – pamatskaņas pārcēlums oktāvu augstāk.
manioka Tropu augs ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc apstrādes var lietot pārtikā.
kola Tropu koks (kakaoaugs), kura augļi satur kofeīnu un kurus izmanto medicīnā vai pārtikas rūpniecībā.
vilcējtrose Trose, ko izmanto (kā) pārvietošanai, vilkšanai.
pārtrūkt Trūkstot pārdalīties.
satrūkt Trūkstot sadalīties; pārtrūkt.
pundurtruši Trušu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums, plata piere un purns, lielas, izvalbītas acis, biezs apmatojums; šīs grupas truši.
no skolas sola Tūlīt pēc skolas beigšanas, arī tūlīt pēc mācību pārtraukšanas skolā.
peļutaka Tumša svītra pāri (dzīvnieka) mugurai.
mēslvabole Tumša, vidēji liela vabole, kas pārtiek no mēsliem.
mazuts Tumši brūns šķidrums – naftas pārtvaices atlikums pēc benzīna, petrolejas un citu vielu atdalīšanas un ko izmanto par kurināmo vai ziežu un bituma ražošanas izejvielu.
vēja turbīna turbīna, kas pārveido vēja kinētisko enerģiju mehāniskajā enerģijā.
marinēt Turēt (atsevišķus pārtikas produktus) marinādē, lai uzlabotu to garšu.
pārturēt Turēt (ko) pārāk ilgi.
turēt grožos turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
turēt rāmjos turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
glabāt Turēt, atstāt neizlietotu, nepārstrādātu u. tml.
karāties Turēties (ap ko, pāri kam, pie kā u. tml.) ar augšējo (piem., auduma) daļu un būt brīvi vērstam lejup.
speleotūrisms Tūrisma veids, kas ietver ceļojumus, pārgājienus pa alām.
ūdenstūrisms Tūrisma veids, kas saistīts ar pārvietošanos ūdens transportlīdzekļos pa ūdenstilpēm (piemēram, laivās pa upēm).
autostops Tūrisma, pārvietošanās veids – ceļošana, braukšana ar ceļā apturētu automobili bez maksas.
aktīvais tūrisms tūrisms, kura dalībnieki pārvietojas, piem., ejot, slēpojot, braucot ar pašu vadītiem transportlīdzekļiem.
pasīvais tūrisms tūrisms, kura dalībniekus pārvadā ar transportlīdzekļiem.
mačturnīrs Turnīrs (parasti šahā, dambretē), kurā katrs dalībnieks ar visiem pārējiem dalībniekiem izspēlē vairākas (vismaz divas) partijas.
nest Turot (ko, piem., mutē) un virzoties, pārvietot (to) – par dzīvniekiem, kukaiņiem.
rāpties Turoties ar rokām (kur, pie kā) un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, virzīties, pārvietoties.
atsākt Turpināt pēc pārtraukuma, sākt atkal.
šurpmāk Tuvāk vietai, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot).
nosvīst Tvaikiem atdziestot, pārklāties ar mitrumu.
pārtvert Tverot pārlikt (rokas).
ņemt Tvert (ar roku vai rokām), lai (ko) turētu vai novietotu, pārvietotu.
ņemt Tvert (priekšmetu ar roku vai rokām), lai (to) dabūtu, turētu, lietotu, izmantotu, arī lai novietotu, pārvietotu.
ūdensplūdi Ūdens līmeņa celšanās ūdenstilpē un tās pārplūšana; arī plūdi.
pali Ūdens līmeņa paaugstināšanās ūdenstilpē un tās pārplūdums (piem., kūstot sniegam).
ūdens motocikls ūdens transportlīdzeklis (parasti vienvietīgs, divvietīgs), kas pārvietojas un tiek vadīts ar ūdensmetēju.
liellaiva Ūdens transportlīdzeklis bez dzinēja (kravu pārvadāšanai), parasti pārvietojams ar velkoni.
ūdensmetējs Ūdens transportlīdzekļa dzinējs, kas, izmetot ūdens strūklu, rada spēku transportlīdzekļa pārvietošanai.
samazgas Ūdens, kurā ir mazgāti trauki ar ēdienu un pārtikas produktu atliekām.
spura Ūdensdzīvnieku (piem., zivju, abinieku) pārvietošanās orgāns.
dūkuris Ūdensputns ar garenu vārpstveida ķermeni un samērā maziem spārniem.
akvalangisms Ūdenssporta veids – niršana un pārvietošanās zem ūdens, lietojot akvalangu.
vilnis Ūdenstilpes, ūdensteces virsmas svārstības, ko rada, piem., vējš, paisuma un bēguma mija, atmosfēras spiediens, kuģa pārvietošanās.
urbānists Urbānisma (1) pārstāvis.
urbānists Urbānisma (2) pārstāvis; urbānistikas speciālists.
izūtrupēt Ūtrupē izpārdot; izpārdot (kāda) īpašumu ūtrupē.
izsitumu tīfs utu pārnēsāta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
sauļup Uz augšu; uz pārticību, labklājību u. tml.
iesāpēties Uz brīdi sāpīgi pārdzīvot, kļūt žēl.
baldahīns Uz četriem vertikāliem balstiem novietots grezna auduma pārklājs.
drezīna Uz dzelzceļa sliedēm novietojama platforma (dzelzceļa personāla, materiālu, mehānismu pārvadāšanai).
aizrauties Uz īsu brīdi apstāties, pārtrūkt (par elpu, balsi).
aizturēt Uz laiku apcietināt (par nozieguma vai smaga pārkāpuma izdarīšanu aizdomās turētu personu).
mestrs Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks, ordenim piederošo zemju pārvaldnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
hamburgers Uz pusēm pārgriezta apaļmaizīte, kurā ievietota cepta maltas gaļas ripiņa.
hotdogs Uz pusēm pārgriezta garena maizīte ar cīsiņu, ko pasniedz karstu.
vāks Uz pusēm pārlocīta (kartona vai cita materiāla) loksne dokumentu, rakstveida izziņu, lietišķo rakstu u. tml. glabāšanai.
nobraukt Uzbraucot virsū, pārbraucot pāri, nonāvēt (kādu), sadragāt (ķermeņa daļu).
klupt virsū uzbrukt, arī pārmest, rāt.
klupt krāgā uzbrukt; arī pārmest.
forsēt Uzbrukuma laikā pārvarēt (kādu dabisko šķērsli, piem., upi, ezeru).
uzgriezt Uzdejot (deju, kurā pāris griežas).
spārnuzgrieznis Uzgrieznis ar spārniem.
pārgulties Uzgulties ar visu ķermeni vai tā augšdaļu pāri (kam), pār (ko).
laikot Uzģērbt (piem., apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam.
uzlaikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam; pielaikot.
pielaikot Uzģērbt, uzvilkt (ko), lai pārbaudītu (tā) atbilstību augumam, ķermeņa daļai u. tml.
nogrimēt Uzklāt grimu (sejai), pārveidot (kāda) izskatu, uzklājot grimu.
nogrimēties Uzklāt sev, savai sejai grimu, pārveidot savu izskatu ar grimu.
uzmālēt Uzkrāsot ar kosmētikas līdzkļiem (parasti uzkrītoši, pārspīlēti).
uzmālēties Uzkrāsoties; uzkrāsoties (uzkrītoši, pārspīlēti).
uztūnēt Uzlabot (piemēram, pārbūvējot, izdaiļojot) transportlīdzekli (piemēram, standarta automobili, motociklu).
grimēt Uzlikt grimu; ar grimu mainīt, pārveidot sejas izskatu.
raidsabiedrība Uzņēmējsabiedrība, kas nodarbojas ar radio un/vai televīzijas programmu sagatavošanu un pārraidīšanu; raidorganizācija.
saņemt (savās) rokās uzņemties kā pārzināšanu, rūpes (par ko).
apgrozījums Uzņēmuma pārdoto preču vai pakalpojumu apjoms noteiktā laika periodā.
likviditāte Uzņēmuma spēja noteiktā laikā ieguldītos līdzekļus pārvērst skaidrā naudā; firmas vai bankas spēja laikus nodrošināt savu saistību izpildi.
raidorganizācija Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodarbojas ar radio un/vai televīzijas programmu sagatavošanu un pārraidīšanu; raidsabiedrība.
kuģniecība Uzņēmums, kas organizē un vada kravu un pasažieru pārvadāšanu ar kuģiem.
dārzniecība Uzņēmums, kurā audzē vienu vai vairākas dārza kultūras pārdošanai.
pienotava Uzņēmums, kurā svaigu pienu pārstrādā dažādos piena produktos.
spekulēt Uzpirkt un tālākpārdot (ko), lai iedzīvotos.
uzplūdu vilnis uzplūdi, kas pārvietojas pa upi uz leju.
uzkrecelēt Uzrakstīt (piemēram, bez pietiekamas pārdomātības).
uzskribelēt Uzrakstīt (piemēram, bez pietiekamas pārdomātības).
uzskricelēt Uzrakstīt (piemēram, bez pietiekamas pārdomātības).
kontrole Uzraudzība, lai (ko) novērotu, sekotu (kā) norisei, darbībai, pārliecinātos par (kā) pareizību; pārbaude.
apsaukt Uzsaucot aizrādīt, lai apklust, lai pārstāj (darīt ko nevēlamu, sliktu).
rasisms Uzskats, ka daļa cilvēku ir vērtējami augstāk vai zemāk par citas rases pārstāvjiem; zemāk vērtēto cilvēku grupu diskriminācija.
seksisms Uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otra dzimumu; aizspriedumaina, arī noniecinoša attieksme pret otru dzimumu (galvenokārt sievieti).
individuālisms Uzskats, kas atzīst indivīda autonomiju un rīcības brīvību, viņa tiesību pārākumu pār sabiedrības interesēm.
ķecerība Uzskats, pārliecība vai rīcība, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pastāvošajiem uzskatiem.
ķecerība Uzskats, pārliecība vai rīcība, kas ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām.
uzrīdīt Uzsūtot (kādam, piemēram, varas pārstāvjus, pārbaudītājus), panākt, ka (tam) rodas nepatikšanas, grūtības.
sinkope Uzsvara pārvietojums no metriski akcentētas taktsdaļas uz neakcentētu taktsdaļu.
paļāvība Uzticēšanās, pārliecība, ticība.
nodot grožus (kādam, kāda rokās) uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.
paļauties Uzticēties (kam), būt (par ko) drošam, pārliecinātam.
vegānisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus) pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem; mācība par šādu uztura veidu un dzīvesveidu.
pārlaist Uzturēties (kur), kamēr pāriet (piem., nelabvēlīgi laikapstākļi).
maize Uzturs, pārtika; eksistences līdzekļi.
recepcija Uztvere; (kā) pieņemšana, pārņemšana.
redzēt rožainā gaismā uztvert (ko) pārāk idealizēti.
uzņemt Uztvert (piemēram, ziņu, notikumu) un paust savu attieksmi (pret to), arī pārdzīvot (to).
retranslēt Uztvert un pārraidīt tālāk.
Nīke Uzvaras dieviete sengrieķu mitoloģijā, ko mākslā parasti attēlo kā jaunu sievieti ar spārniem.
jaņi Uzvarēt, pārspēt (kādu).
radiouzvedums Uzvedums, kas iestudēts pārraidīšanai pa radio.
pārstīgot Uzvilkt, pārvilkt stīgas vēlreiz, no jauna.
uzsēsties Uzvirzoties virsū (uz kā, kam, arī kur), nespēt turpināt pārvietošanos.
ieskicēt Uzzīmēt ar dažām vispārīgām līnijām, kontūrām.
boļševisms V. I. Ļeņina izstrādātā strādnieku šķiras revolucionārās cīņas teorija un taktika pārejai no kapitālisma uz sociālismu.
koksngrauzis Vabole ar gariem taustekļiem, kuras kāpuri pārtiek no koksnes.
mēslu vabole vabole, kas pārtiek no mēsliem, trūdošiem augiem u. tml.; mēslvabole.
ādgrauzis Vabole, kuras kāpuri pārtiek, piem., no ādas, vilnas.
skrejvabole Vaboļu dzimta, kurā ietilpst sīkas, vidēji lielas, lielas vaboles, kas galvenokārt pārvietojas ejot vai skrienot un pārtiek no citiem kukaiņiem, sliekām un gliemežiem.
mārīte Vaboļu kārtas mazs, ieapaļš kukainis ar (parasti) sarkaniem segspārniem un melniem punktiņiem uz tiem.
aizvākt Vācot aizgādāt (prom), nogādāt, pārvietot (uz kurieni); novākt.
triekt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā, parasti to nesaudzējot.
trenkt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
menedžēt Vadīt, pārvaldīt, organizēt.
hegemonija Vadoša vai valdoša (piem., kādas valsts) pozīcija, stāvoklis; pārākums.
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) noiet, nonāk (kur).
izvadīt Vadot (transportlīdzekli), pārvietot, izvest (to no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārvadīt Vadot panākt, ka (kāds, kas) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
gaisa vads Vads gaisa (piem., sasildīta) pārvadīšanai.
šķilteris Vagara palīgs, kas izziņo zemniekiem muižas rīkojumus, pārvietojoties jāšus.
izvaibstīt Vaibstoties pārveidot (seju, tās daļas), izveidot grimases.
savaibstīt Vaibstoties pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas); vaibstoties izveidot (sejā grimasi).
rallijreids Vairākdienu rallijs, kura dalībniekiem jāveic liela attāluma ātrumposmi un pārbraucieni.
skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
skraidelēt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem); skraidīt (1).
mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa svaru no vienas kājas uz otru; mīdīties.
rakņāties Vairākkārt irdināt, jaukt, arī pārvietot zemi ar kādu rīku, rokām vai tml.
uguņot Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu.
sastaipīt Vairākkārt izstiept (ko), vairākkārt pārstiept (ko) pāri (kam).
rakņāties Vairākkārt jaukt, arī pārvietot, piem., zemi, smiltis, sūnas, sniegu.
rušināties Vairākkārt ko jaukt, pārvietot; šādā veidā darboties.
mētāt Vairākkārt mest vai pārvietot (no vienas vietas uz otru).
cilāt Vairākkārt minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
mīdīties Vairākkārt nelielā platībā pārvietoties no vienas vietas uz otru; stāvot uz vietas, vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
pārcilāt Vairākkārt ņemt rokās un nedaudz pārkārtot, pārlikt citā secībā (piem., ko aplūkojot, meklējot).
lauzīt Vairākkārt pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm; būt šādai sāpju sajūtai.
lēkāt Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu); vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) – par domām, runu u. tml.
svaidīties Vairākkārt strauji kustēties, pārvietoties (parasti šurpu turpu).
vēcināt Vairākkārt strauji kustināt (parasti spārnus, asti) augšup lejup, šurp turp (par dzīvniekiem).
mētāties Vairākkārt strauji pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
skraidīt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
skraidelēt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
lēkāt Vairākkārt strauji pārvietoties, virzīties šurp turp, no vienas vietas uz otru.
stumdīt Vairākkārt stumjot, pārvietot (vienā virzienā vai dažādos virzienos).
šļūkāt Vairākkārt šļūcot (pa kādu virsmu), pārvietoties.
ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni, četrrāpus vai lienot.
zīžļāt Vairākkārt, arī lēni, viegli, ar pārtraukumiem zīst; sūkāt (ko).
lodāt Vairākkārt, dažādos virzienos iet, pārvietoties, līst; šurpu turpu staigāt (piem., ko meklējot).
konkurence Vairāku personu sacensība (par pārākumu kādā jomā).
majoritāte Vairākumtautības pārstāvju kopums kādā teritorijā; pretstats: minoritāte.
lieltirgotava Vairumtirdzniecības uzņēmums, kas iepērk, pārdod un piegādā preces.
slāpēt Vājināt, palēnināt vai pārtraukt (kā, parasti iekšdedzes motora) darbību.
mazākumvaldība Valdība, kas pārstāv parlamenta mazākumu.
pārvaldīt Valdīt (pār noteiktu teritoriju); valdot (pār ko), vadīt, pārzināt (tā) darbību.
varmāka Valdnieks vai varas pārstāvis, kura darbībai raksturīga varmācība (1).
mameluks Valdnieku dinastija, kas ar pārtraukumiem valdīja Ēģiptē līdz 1811. gadam.
feodālis Valdošās šķiras pārstāvis (feodālismā); muižnieks, dzimtkungs.
apkārties zeltlietām valkāt zeltlietas pārmērīgā daudzumā.
līdzskanis Valodas skaņa, kuras izrunai raksturīgs troksnis, kas rodas, gaisa plūsmai pārvarot kādu šķērsli runas aparātā.
vēsturiskā valodniecība valodniecības apakšnozares, kuras pēta valodas vēsturi un pārmaiņas valodā tās vēsturiskajā attīstībā.
kara stāvoklis valstī vai kādā tās daļā noteikts drošības režīms (kara, draudošu briesmu gadījumā), kurā civilā pārvalde pakļauta militārai varai; karastāvoklis.
karastāvoklis Valstī vai kādā tās daļā noteikts drošības režīms (kara, draudošu briesmu gadījumā), kurā civilā pārvalde pakļauta militārai varai.
sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas orgāni piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
tiesībsargs Valsts amatpersona, kas izskata cilvēktiesību un labas pārvaldības principa ievērošanas jautājumus.
protektorāts Valsts atkarības forma – stiprākas valsts aizbildniecība pār vājāku.
legācija Valsts diplomātiskā pārstāvniecība ārvalstīs.
privātsektors Valsts ekonomikas daļa, kurā nav pārstāvēts valsts vai pašvaldības īpašums.
režīms Valsts iekārta, pārvaldes forma (parasti nedemokrātiska).
republika Valsts iekārtas veids, kurā augstākie valsts varas orgāni tiek vēlēti; valsts ar šādu pārvaldes formu; pretstats: monarhija.
muita Valsts iestāde, kas kontrolē pār robežu vedamās preces un iekasē nodevas par preču kustību pāri robežai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
Uzņēmumu reģistrs valsts iestāde, kas reģistrē uzņēmumus, to filiāles un pārstāvniecības, individuālos komersantus, izmaiņas uzņēmumu darbības pamatdokumentos, kā arī veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības.
cenzūra Valsts iestāde, kurā notiek šāda pārbaude.
sankcija Valsts iestādes iedarbības līdzeklis, arī kriminālsods, ko piemēro noteiktu normu un noteikumu pārkāpējiem.
reģents Valsts pagaidu pārvaldītājs, kas uz laiku aizstāj valdnieku (piem., viņa nepilngadības dēļ).
tautvaldība Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi.
despotija Valsts pārvaldes forma (piem., neierobežota monarhija), kam raksturīga augstākās varas pilnīga patvaļa un pavalstnieku absolūts beztiesīgums.
absolūtisms Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai – monarham; neierobežota monarhija.
patvaldība Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai (parasti caram).
monarhija Valsts pārvaldes forma, kurā augstākā vara pieder vienai personai; valsts, kurā valda monarhs.
pārstāvnieciskā demokrātija valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tautas ievēlēti pārstāvji.
tirānija Valsts pārvaldes forma, kuras pamatā ir despotiska valdīšana, varmācība, patvaļa.
draudze Valsts pārvaldes iecirknis, kura robežas pieskaņotas baznīcas teritoriālās pamatvienības robežām.
administrācija Valsts pārvaldes institūcijas; valdība (piem., ASV).
resors Valsts pārvaldes nozare; iestāde vai iestādes, kas šo nozari pārzina.
izpildvara Valsts pārvaldes orgānu tiesības īstenot lēmumus, praktiski vadīt, pārvaldīt (ko).
totalitārisms Valsts pārvaldes sistēma, kam raksturīga vienas politiskās partijas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma.
demokrātija Valsts pārvaldes sistēma, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus; šādā veidā pārvaldīta valsts.
pārkrievošana Valsts politika, šīs politikas noteikta mērķtiecīga darbība, lai (kas, kāds) pārkrievotos.
redemarkācija Valsts robežas atjaunošana dabā; valsts robežas līnijas pārbaude, bojāto robežzīmju atjaunošana un nomaiņa.
likums Valsts varas augstākās institūcijas apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības (kādā jomā, nozarē).
prokuratūra Valsts varas iestāžu sistēma, kuras uzdevums ir saukt pie atbildības likumpārkāpējus, uzraudzīt, kā ievēro likumus un cik vienveidīgi tos piemēro, kā arī pārstāvēt tiesā valsts intereses.
politiskais režīms valsts varas realizēšanas paņēmienu un metožu kopums, ko izmanto attiecīgās valsts pārvaldīšanā.
komiteja Valsts varas vai pārvaldes struktūrvienība (padomju laikā).
valstība Valsts, apgabals, ko pārvalda valdnieks.
haniste Valsts, ko pārvalda hans.
preses konference valsts, politisko, kultūras, sabiedrisko darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai informētu par aktuāliem notikumiem un atbildētu uz žurnālistu jautājumiem.
pavaldonis Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs, monarha pienākumu izpildītājs.
federācija Valstu apvienība, kurai ir kopīga centrālā pārvalde, kopīgi bruņotie spēki u. tml., vienlaikus saglabājot apvienības locekļu relatīvu patstāvību.
lija Vanagu dzimtas plēsīgs putns ar slaidu ķermeni, garām kājām un gariem spārniem.
izvandīt Vandoties, jaucoties pārmeklēt (ko).
varasvīrs Varas iestāžu pārstāvis, amatpersona.
divskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas apzīmē pāra (divus) priekšmetus.
mantra Vārds, frāze u. tml., ko atkārto (piem., lai iedvesmotu sevi, nostiprinātu sevī pārliecību).
profesionālisms Vārds, vārdu savienojums, ko lieto kādas profesijas pārstāvji, bet kas nav termins.
vārddarināšana Vārdu krājuma bagātināšana ar jauniem vārdiem, pārveidojot valodā lietojamo vārdu uzbūvi un nozīmi ar valodas sistēmā esošajiem līdzekļiem un paņēmieniem.
pārspēks Varens, pārmācošs spēks.
kolonizēt Varmācīgi pārvērst (kādu valsti, teritoriju) par koloniju.
sīlis Vārnu dzimtas putns ar gaiši rūsganu apspalvojumu, melnu, pagaru asti, zili baltiem raibumiem uz spārniem un spēcīgu knābi.
riekstrozis Vārnu dzimtas putns ar tumšbrūnu, baltiem lāsumiem klātu apspalvojumu, kas pārtiek no ciedrupriežu vai egļu sēklām, kukaiņiem.
varoņdarbs Varonīga rīcība ārkārtējos apstākļos, briesmās, riskējot ar dzīvību vai upurējot to; ļoti nozīmīga, pašaizliedzīga darbība, darbs sevišķi grūtos apstākļos vai pārvarot kādas grūtības.
pārvārīt Vārot pieļaut, ka (produkts) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
gatavot Vārot, cepot vai citādi apstrādājot pārtikas produktus, veidot (uzturā lietojamu ēdienu).
ventilis Vārsts, ar kuru regulē, pārtrauc vai atjauno šķidruma, tvaika vai gāzes plūsmu.
sīpols Vasas pārveidne – īsa pazemes vasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas.
saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves – vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
lidvāvere Vāverei līdzīgs reti sastopams grauzējs ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, kas nodrošina pārvietošanos planējot.
vēdināt Vēcināt (spārnus); luncināt (asti).
plivināt Vēcināt (spārnus).
vēdīt Vēcināt (spārnus).
vecklasiķis Vecklasikas pārstāvis.
vedējs Vedējtēvs un vedējmāte; vedējpāris.
pavest Vedot (ar transportlīdzekli) pārvietot (nelielu attālumu).
pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kādu, ko) citā vietā, pārvietot uz citu vietu.
pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (pāri kam, pār ko).
pavest Vedot pārvietot (nelielu attālumu) – par transportlīdzekli.
attīstīt Veicināt jaunu kvalitatīvu pārmaiņu rašanos (piem., sabiedrībā); panākt, ka izveidojas, pilnveidojas.
pārceļot Veicot garāku ceļu, pārvietoties (uz citu atrašanās, uzturēšanās vietu).
pudiņš Veidnē cepts, ar aizdaru bagāts ēdiens, kura sastāvā parasti ir saputotas olas un kuru parasti pārlej ar mērci.
aiztīklot Veidojot tīklu, pārklāt, aizsegt (ko).
pārvirpuļot Veidojot virpuļus, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
aizaugt Veidojoties (kam), pārklāties.
krusts Veidojums (piem., priekšmets, konstrukcija) no diviem elementiem, kas pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi; tāds, kas veidots no diviem elementiem, kuri pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
modulēt Veidot pāreju uz citu tonalitāti.
mainīt Veidot, darīt citādu; pārveidot, pārmainīt.
attīstīties Veidoties, rasties kvalitatīvām pārmaiņām (dabā, sabiedrībā, personībā); rasties, izveidoties, pilnveidoties.
veikalvedis Veikala (1) vadītājs, pārzinis.
universālveikals Veikals (parasti vairākstāvu), kurā ir dažādas nodaļas plaša patēriņa preču (piemēram, apģērbu, apavu, mājturības preču, elektronikas preču, rotaļlietu) pārdošanai un parasti arī pārtikas nodaļa.
antikvariāts Veikals, kas iepērk un pārdod antīkas (2) lietas.
konditoreja Veikals, kur pārdod cepumus, smalkmaizītes, kūkas, tortes u. tml. izstrādājumus; šāds veikals kopā ar ceptuvi, kur izgatavo šādus izstrādājumus.
humpala Veikals, kurā pārdod lietotu apģērbu, apavus u. tml. preces.
zooveikals Veikals, kurā pārdod nelielus, mājās turamus dzīvniekus un visu to uzturēšanai nepieciešamo.
triks Veikls, efektīgs paņēmiens, kas paredzēts pārsteiguma, izbrīnas u. tml. izraisīšanai; sarežģīts akrobātikas vai iluzionisma numurs.
revidēt Veikt (iestādes, uzņēmuma u. tml.) saimnieciskās un finansiālās darbības pareizuma un likumīguma pārbaudi.
reformēt Veikt (kā) reformu; ar reformām pārveidot, pārkārtot (ko).
aizsteigties Veikt (ko) ātrāk par citiem; pārspējot citus, izvirzīties priekšgalā.
uzkrist Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt.
turpināt Veikt joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu darbību).
uzbrukt Veikt kara un kaujas darbības, lai, pārvarot pretinieka aizstāvēšanos, ieņemtu kādu teritoriju, objektu.
kontrolēt Veikt kontroli (1); pārbaudīt.
izkontrolēt Veikt kontroli, pārbaudīt.
strādāt Veikt noteiktas darbības, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
virsvējš Vējš, kas pūš pāri (jahtas, buru kuģa) vienai pusei.
trata Vekselis, kurā ietverts vekseļa devēja rakstisks rīkojums aizņēmējam norādītā termiņā un vietā noteiktu naudas summu vekselī ierakstītajai trešajai personai vai vekseļa uzrādītājam; pārvedu vekselis.
neolīts Vēlais akmens laikmets (Latvijas teritorijā no 4. līdz 2. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras), kad sākās pāreja uz zemkopību un lopkopību.
padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija (pagastā, rajonā līdz 2009. gada teritoriālajai reformai).
padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija bijušajā Padomju Savienībā, arī Latvijas Republikā pārejas periodā.
zemste Vēlēts vietējās pašpārvaldes orgāns (cariskajā Krievijā).
pārvilkt Velkot (aiz rokas, pavadas u. tml.) panākt, ka (kas) pārvietojas (pāri kam, kur, uz kurieni).
ievilkt Velkot (kur iekšā), ritinot kopā u. tml., pārtraukt (ierīces) darbību.
pārvilkt Velkot (piem., apģērba gabalu), pārvirzīt (to) pāri (kādai ķermeņa daļai).
pārvilkt Velkot novietot, pārvirzīt (ko) pāri (kam), pār (ko).
slaucīt Velkot pāri (ko mīkstu, uzsūcošu), beržot (ar ko mīkstu, uzsūcošu) darīt sausu, sausināt.
svītrot Velkot pāri (teksta daļai, tekstam) svītru vai svītras, norādīt, ka (teksta daļa, teksts) ir nederīgs.
svītrot Velkot pāri svītru (piem., kam sarakstā iekļautam), atzīt par nepiemērotu, nevajadzīgu u. tml.; atcelt, atzīt par nevajadzīgu u. tml.
pārvilkt Velkot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pacelt Velkot vai darbinot īpašu ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā.
pārvilkt Velkot, izstiepjot garumā, novietot un nostiprināt pāri (kam), pār (ko).
atkārtot Vēlreiz lasot, pārrunājot u. tml., atjaunot atmiņā (agrāk mācīto).
rovis Velvēts pārsegums virs atklāta pavarda (piem., dzirksteļu uztveršanai, dūmu novadīšanai); pavards ar šādu pārsegumu.
pārvelt Veļot pārgrozīt.
pārvelt Veļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko), pārvietot (uz citu vietu).
pārvelties Veļoties pārmainīt ķermeņa stāvokli.
pārvelties Veļoties pārvirzīties, pārkrist (pāri kam, pār ko).
ripot Veļoties, rotējot pārvietoties.
darāmā kārta verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
vergturis Verdzības iekārtā valdošās šķiras pārstāvis – vergu īpašnieks.
novergot Vergojot, pārlieku smagi strādājot pavadīt (kādu laikposmu).
verists Verisma pārstāvis literatūrā, mūzikā, tēlotājā mākslā.
noskatīt Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties atbilstoši kādām prasībām, vajadzībām (kādu, ko); nolūkot.
savērpt Vērpjot pārstrādāt (parasti tekstilšķiedras) dzijā.
sūdzēt Vērsties (pie kāda) ar nosodījumu, pārmetumiem (par kādu).
cīņa Vēršanās (pret ko nevēlamu), cenšoties novērst, pārvarēt (to).
raisīt Vērt vaļā (ko aizsietu, pārsietu, arī iesaiņotu).
izvērtēt Vērtējot dot detalizētu atzinumu, pārskatu (piem., par kā kvalitāti, nozīmīgumu).
pievienotā vērtība vērtība, kas pievienota izejvielām, precēm un pakalpojumiem to ražošanas vai tālākas pārdošanas gaitā.
apskate Veselības stāvokļa pārbaude.
transportēt Vest, pārvietot (ko) – par transportlīdzekļiem.
transportēt Vest, pārvietot (ko), parasti oficiālos pārvadājumos, izmantojot attiecīgas iekārtas, ierīces u. tml.
ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks vēstnieks, kas pārstāv savu valsti un valsts galvu personīgi pie citas [ārvalsts] valsts galvas.
orkāns Vētra, kuras ātrums pārsniedz 32 m/s jeb 12 balles; tropiskā viesuļvētra.
vētrasputns Vētrasputnveidīgo kārtas putns ar gariem šauriem spārniem un āķveidā noliektu augšējā knābja galu.
medijs Vide informācijas saglabāšanai, pārraidei u. tml.; informācijas izpausmes veids (attēls, skaņa, video).
kolorado vabole vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
pupuķis Vidēja lieluma koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu, garu knābi; badadzeguze.
piekūns Vidēja lieluma plēsīgs dienas putns, kam raksturīgi šauri, smaili spārni un līks knābis.
licejs Vidējā vispārizglītojošā mācību iestāde.
mezolīts Vidējais akmens laikmets (Latvijā no 9. līdz 4. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras) – pārejas posms starp paleolītu un neolītu.
abitūrija Vidējās mācību iestādes beigšana; gala pārbaudījumi.
riksis Vidēji ātri (zirga) soļi, kad pamīšus tiek pārvietoti pa diagonāli esošie kāju pāri.
smilšlapsene Vidēji liels sarkanmelns plēvspārņu kārtas kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, pieaugušie kukaiņi galvenokārt barojas ar nektāru, tomēr vienlaikus tie aktīvi medī zirnekļus (parasti vilkzirnekļus), ar kuriem vēlāk barojas kāpuri [Anoplius fuscus].
samtenis Vidēji liels tauriņš, kam uz brūniem, pelēkiem vai dzeltenīgiem spārniem ir apaļi, acij līdzīgi plankumi.
sprīžotājs Vidēji liels tauriņš, tā kāpurs (kaitēklis), kas pārvietojas sprīžojot un pārtiek galvenokārt no augu lapām.
klijāns Vidēji liels vanagu dzimtas putns ar druknu ķermeni, īsu, platu asti un gariem, platiem spārniem.
klija Vidēji liels vanagu dzimtas putns ar platiem spārniem un pagaru, iešķeltu asti.
vanags Vidēji liels, drukns, spēcīgs putns ar samērā īsiem, noapaļotiem spārniem un garu asti.
zobspārnis Vidēji liels, naktī lidojošs tauriņš, kam priekšspārnu iekšmalā ir neliels zobveida zvīņu izcilnītis.
skriptorijs Viduslaikos – darbnīca grāmatu pārrakstīšanai.
meistars Viduslaikos – mācīts amatnieks, kas izturējis īpašu pārbaudījumu.
fogts Viduslaikos Vācijā, Livonijā – pārvaldnieks, arī tiesnesis.
konceptuālisms Viduslaiku filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni nav realitāte, bet gan īpaša apziņas forma – pirmspieredzes koncepti.
feodālisms Viduslaiku sociālā, politiskā un ekonomiskā sistēma, kuras pamatā ir feodālais zemes īpašums un feodāļa tiesības pār saviem dzimtcilvēkiem.
landrāts Vidzemes muižniecības ievēlēts pārstāvis īpašā kolēģijā; šīs kolēģijas loceklis.
landrātu kolēģija Vidzemes muižnieku vēlēts pārstāvniecības orgāns.
saviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (sejā grimasi).
izviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (tajā grimases); izvaibstīt.
sauljums Viegla konstrukcija ar auduma pārsegumu, kas aizsargā no tieša saules starojuma.
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izvirzīties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
nojume Vieglas konstrukcijas būve ar jumtveida pārsegumu, ar sienām vai bez tām; šāda piebūve pie ēkas sienas.
kārtslēkšana Vieglatlētikas disciplīna – lēkšana augstumā pāri latiņai, izmantojot kārti.
augstlēkšana Vieglatlētikas disciplīna – lēkšana augstumā pāri latiņai.
piesegt Viegli apsegt, pārklāt (parasti uz kādu laiku).
kaujas rati viegli divjūga vai četrjūga rati, kuros kaujas apstākļos pārvietojās karavīri.
nolaist Viegli novilkt (ar ko pa ko); pārlaist.
uzpūderēt Viegli pārklāt (ar pūderi vai citu pulverveidīgu vielu).
iepūderēt Viegli pārklāt (parasti) ar pūderi (kā) iekšpusi.
mīksts Viegli sakožams (par pārtikas produktiem).
līgot Viegli šūpoties; viegli šūpojoties, virzīties, pārvietoties.
teratogēns Viela (preparāts), kas, nokļūstot organismā caur elpošanas vai gremošanas orgāniem, vai caur ādu, var izraisīt nepārmantojamus ģenētiskus defektus vai palielināt to rašanās iespēju.
konservants Viela ar konservējošām īpašībām, ko izmanto, piem., pārtikas produktu pasargāšanai pret bojāšanos.
želeja Viela pārejā no šķidrā uz cieto agregātstāvokli.
eliksīrs Viela, ar kuru metālus var pārvērst zeltā (pēc alķīmiķu uzskatiem).
krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai tas atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
pamatviela Viela, kas (kādā maisījumā) ir pārsvarā.
filozofu akmens viela, kas pēc alķīmiķu domām spējusi melnos metālus pārvērst zeltā vai sudrabā, kā arī būt par universālu ārstniecības līdzekli.
uzlabotājs Viela, kas tiek pievienota pārtikas produktam ražošanas procesā, lai uzlabotu (tā) garšu, izskatu, struktūru, uzglabājamību u. tml.
grims Viela, ko klāj, ziež uz sejas; šāda viela un citi līdzekļi, kurus lieto, lai pārveidotu izskatu, nomaskētu sīkas nepilnības u. tml.
piedeva Viela, ko pievieno (piem., pārtikas produktam) kādu īpašību radīšanai, garšas uzlabošanai u. tml.
izejviela Viela, no kuras rūpnieciskā pārstrādē var ko iegūt.
emulgators Viela, pārtikas piedeva, kas sīkās daļiņas emulsijā notur stabilā stāvoklī.
koncentrāts Viela, pārtikas produkts, no kura iztvaicēts ūdens vai cits šķidrums, viela koncentrētā veidā.
difūzija Vielas daļiņu pārvietošanās uz mazāku to koncentrācijas vietu; vielas daļiņu iespiešanās otrā vielā.
kondensācija Vielas pāreja no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai cietā stāvoklī.
laka Vielas šķīdums gaistošā organiskā šķīdinātājā, kas žūstot veido caurspīdīgu pārklājumu.
sublimācija Vielas tieša pāreja no cieta stāvokļa gāzveida stāvoklī vai no gāzveida stāvokļa cietā stāvoklī, apejot šķidro fāzi.
nogulas Vielas, kas fizikālu, ķīmisku vai bioloģisku procesu rezultātā nogulsnējas uz sauszemes virmas vai ūdenstilpēs un vēl nav pārveidojušās par nogulumiežiem.
modifikators Vielas, ko pievieno, lai mainītu vai pārveidotu (kā) īpašības, būtiski nemainot (tā) ķīmisko sastāvu.
vielmaiņa Vielu ķīmiskās pārvērtības, kas notiek dzīvajās šūnās un nodrošina organismam plastisko materiālu un enerģiju.
migrācija Vielu pārvietošanās (piem., atmosfērā, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā).
rūpniecība Viena no tautsaimniecības nozarēm, kurā iegūst un pārstrādā materiālās vērtības, lai ražotu sabiedrībai nepieciešamas preces.
translācija Vienā programmēšanas valodā izstrādātas programmas pārveidošana citā valodā.
monopols Viena ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja dominēšana tirgū, ierobežojot konkurenci un nosakot cenas; šāda veida lieluzņēmums vai uzņēmumu apvienība.
kolonāde Viena vai vairākas kolonnu rindas ar horizontālu pārsegumu.
pēctecība Vienādu pazīmju un attīstības īpatnību atkārtošanās pēctečos; pārmantojamība.
instrumentācija Vienam atskaņotājam vai citam izpildījumam komponēta darba pārveidošana kolektīvam instrumentālam atskaņojumam; aranžējums.
dominance Vienas ķermeņa daļas pārsvars pār citu.
monokultūra Vienas lauksaimniecības kultūras audzēšana vienā un tai pašā zemes gabalā; kultūraugs, ko nepārtraukti audzē vienā un tajā pašā zemes gabalā.
asimilācija Vienas tautas saplūšana ar otru, pārņemot tās valodu un kultūru.
runāt pie sevis vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
runāties (pašam) ar sevi vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
runāt pašam ar sevi vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
runāt (pašam) ar sevi vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
gamma Viendabīgu, bet savstarpēji atšķirīgu pārdzīvojumu, to izpausmju secīgs kopums.
sorgo Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs, kura graudus izmanto pārtikai, lopbarībai vai tehniskām vajadzībām [Sorghum].
naudulis Viengadīgs krustziežu dzimtas lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem.
pupiņa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas augs ar stāvu vai vijīgu stublāju un sēklām pākstīs.
pupa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar taisnu, stāvu stublāju un sēklām pākstīs [Faba bona].
salvija Viengadīgs vai daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, puskrūms vai krūms ar stāvu, zarainu stumbru, kuru pārsvarā izmanto kā savelkošu un dezinficējošu līdzekli ārstniecībā un kā garšvielu kulinārijā.
zirnis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar kāpelējošu stublāju un sēklām pākstīs.
kebs Vienjūga atsperrati cilvēku pārvadāšanai par samaksu (Anglijā).
svira Vienkāršs mehānisms – ciets ķermenis, kas var pagriezties ap kādu savu punktu (piem., pie atbalsta) un ir noderīgs spēka pārnešanai.
drava Vienkopus izvietoto bišu saimju, stropu kopums (parasti viena biškopja pārziņā).
slīdēt Vienmērīgā gaitā pārvietoties, virzīties.
aizslīdēt Vienmērīgā, slīdošā gaitā pārvietoties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
riksis Vienmērīga, vidēji ātra (dzīvnieka) pārvietošanās; vidēji ātrs skrējiens.
pārslīdēt Vienmērīgi, lēni pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
plūstošs Vienmērīgs, arī nepārtraukts (parasti par darbību, kustībām).
laidens Vienmērīgs, bez pārtraukumiem, rāvieniem, grūdieniem.
ikdienība Vienmuļa, apnicīga dzīve; stāvoklis, kad nav krasu pārmaiņu, spilgtu notikumu.
sarunāt Vienoties, salīgt (par kā pirkšanu, pārdošanu, nomu u. tml.).
konsenss Vienprātīgi pieņemts lēmums, kas tapis, meklējot savstarpēju kompromisu iespējas; vispārēja piekrišana, vienošanās (strīdīgos jautājumos).
denonsēt Vienpusēji paziņot, ka tiek pārtraukts (piem., starptautisks līgums).
vēciens Vienreizēja īslaicīga (piem., rokas, spārnu) kustība (kādā virzienā).
pārbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> pārbraukt (3); pārbraucot veiktais ceļa gabals, attālums.
pastorāle Viens no bukoliskās literatūras žanriem – dzejolis vai dramatiska ainiņa, kurā tēlota idilliska, bezrūpīga ganu dzīve vai vispār lauku dzīve.
sāncensis Viens no cilvēkiem, kuri tiecas pēc viena un tā paša, cenšoties cits citu pārspēt.
lirika Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un drāmai plašākā nozīmē), kam raksturīgs cilvēka emocionālu pārdzīvojumu attēlojums, parasti saistītā valodā; šā veida daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
segspārns Viens no diviem kukaiņu (piem., vaboļu) priekšspārniem, kas pārsedz pakaļējo spārnu.
blakusleņķis Viens no diviem leņķiem, kam viena mala ir kopēja, bet abas pārējās malas veido vienu taisni.
spārnulis Viens no diviem spārnainiem augļiem, kas izveidojušies pēc kopējā augļa nogatavošanās.
ANO Ģenerālā Asambleja viens no galvenajiem ANO orgāniem, kurā ietilpst visu ANO uzņemto valstu pārstāvji.
krustleņķis Viens no leņķiem pretēju leņķu pārī, kas veidojas, krustojoties divām taisnēm.
spārns Viens no lidošanas pāra orgāniem (putniem, kukaiņiem, sikspārņiem).
internacionālisms Viens no marksistiskās ideoloģijas pamatprincipiem, kura pamatā ir sociālā taisnīguma prevalēšana pār nacionālajām interesēm.
noblēt Vienu reizi blēt un pārstāt blēt.
nopēkšķēt Vienu reizi pēkšķēt un pārstāt pēkšķēt.
deltaplāns Vienvietīgs lidaparāts bez dzinēja ar trijstūrveida spārnu un iekari pilotam zem tā.
naktsmājas Vieta (parasti ārpus savas dzīves vietas), kur iespējams pārnakšņot.
pažobele Vieta starp ēkas jumta slīpnes apakšējo daļu un augšējā stāva pārsegumu; telpa šādā vietā.
ūdenskritums Vieta upes gultnē, kur ūdens gāžas pāri kādam (piemēram, dolomīta slāņu) slieksnim, kraujai; upes ūdens, kas krīt šādā vietā.
augša Vietā, kas atrodas augstu vai augstāk par pārējām.
tālums Vieta, kas ir tālu pārredzama; tāls, neierobežots plašums; tāle (1).
kalns Vieta, kas nedaudz, bet izteikti paceļas pāri apkārtnei; uzkalns.
pāreja Vieta, kas paredzēta pāriešanai, pārkļūšanai vai pa ko var pāriet, pārkļūt (piem., pāri ielai, dabiskam šķērslim).
postaža Vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās; tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas; graušanas.
gaisa bedre vieta, kur ir citāds gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
apsolītā zeme vieta, kur kāds ļoti vēlas vai cenšas nokļūt; laimes, pārticības, labklājības simbols.
pavārte Vieta, kur ko nelegāli izgatavo vai pārdod.
krāmu tirgus vieta, kur pārdod dažādus lietotus priekšmetus.
dzertuve Vieta, kur pārdod un dzer alkoholiskus dzērienus.
pārceltuve Vieta, kurā ierīkota pārcelšanās (pār ūdenstilpi) ar prāmi, laivu u. tml.
ceļš Vieta, pa kuru (kas) virzās, pārvietojas.
pārtece Vieta, pa kuru ūdens pārtek no vienas ūdenstilpes citā.
apsūdzēto sols Vieta, situācija, kur tiek atmaskots nozieguma pārkāpums.
paspārne Vieta, telpa zem jumta pārkares.
pašvaldība Vietējā šādas pārstāvības iestāde.
landrāts Vietējās pašpārvaldes vadītājs dažās Rietumeiropas zemēs, piem., Vācijā.
vagons Vilciena sastāva daļa pasažieru vai kravas pārvadāšanai pa sliežu ceļiem.
ešelons Vilciena sastāvs (parasti karaspēka pārvietošanai).
pārvīlēt Vīlējot pārdalīt.
pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. pie kāda cita, kur citur.
ātrums Vilkmes spēka pārnesums automobiļos, traktoros u. tml.
grumboties Vilkties, tikt savilktam grumbās; pārklāties ar grumbām.
volāns Viļņveidīgs drānas krokojums, ko, parasti kā dekoratīvu apmali, izmanto tērpa, arī pārklāja u. tml. rotāšanai.
puika Vīriešu kārtas pārstāvis.
zvērināts vecpuisis vīrietis (parasti padzīvojis), ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
kundziņš Vīrietis (piem., ar pārspīlējumiem apģērbā un uzvedībā).
frants Vīrietis ar tieksmi uz pārspīlējumiem apģērbā un uzvedībā; švīts.
vecpuisis Vīrietis, kura vecums ievērojami pārsniedz parasto laulību vecumu un kurš nav apprecējies.
pauti Vīrišķais pāra dzimumorgāns (cilvēkam vai dzīvniekam), kurā veidojas spermatozoīdi; sēklinieks.
sēklinieks Vīrišķais pāra dzimumorgāns, kurā veidojas spermatozoīdi.
kā vīrs vīrišķīgi, nebaidoties grūtību, briesmu, drosmīgi pārvarot tās; atklāti, godīgi.
pārvirmot Virmojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārvirmot Virmojot viscaur pārņemt (ko).
ragnesis Vīrs, kura sieva ir pārkāpusi laulību.
virsmežzinis Virsmežniecības pārvaldnieks.
tas Virsteikumā vispārināti norāda uz to, ko konkretizē ar sekojošu palīgteikumu.
uzvijas virsvērtība virsvērtības pārpalikums.
lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta konstrukcija ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu dēstu, agrīno dārzeņu u. tml. izaudzēšanai.
transmisija Virzība, pāreja no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.
gaita Virzība, pārvietošanās ejot; iešanas, pārvietošanās veids, arī ātrums (cilvēkiem un dzīvniekiem).
turp Virzienā uz vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja (pārvietoties, pārvietot); uz turieni.
neoromantisms Virziens Eiropas literatūrā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīga emociju un indivīda iekšējo pārdzīvojumu akcentēšana, pretstatot to reālismam un naturālismam.
superreālisms Virziens tēlotājā mākslā (20. gs. 60.–70. gados), kura pārstāvji precīzi un detalizēti fiksē vizuālo realitāti.
celt Virzīt (ko) uz augšu, pārvietot augstāk.
tvert Virzīt, parasti lūpas, žokļus, tā, ka tie tur, pārvieto mutē (ko); virzīties, tikt virzītam tā, ka (kas) tiek turēts, pārvietots mutē (parasti par lūpām, žokļiem).
mainīt Virzīt, pārveidot (ko) no vienas vietas uz citu.
nest Virzīt, pārvietot (ko kādā virzienā, kur).
tuvināt Virzīt, pārvietot (ko) tuvāk, uz vietu, punktu mazākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
dzīt Virzīt, pārvietot.
pārnest Virzīt, raujot sev līdzi, pārvietot (uz citu vietu) – par straumi, upi, vēju u. tml.
šķelt Virzīties (kādā vidē), pārvarot tās pretestību.
progresēt Virzīties attīstībā uz priekšu, pāriet augstākā attīstības pakāpē.
lidināties Virzīties lejup, pārvietoties (gaisā) – parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma.
krustot Virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri; šķērsot.
peldēt Virzīties ūdens transportlīdzeklī vai uz priekšmeta, kas pārvietojas pa ūdeni.
sliekties Virzīties, arī liekties, būt novietotam, atrasties (klāt, pāri, kādā virzienā u. tml.).
snigt Virzīties, krist lejup pārslu veidā (par sniegu); būt nokrišņiem sniega veidā.
braukt Virzīties, pārvietoties (ar transportlīdzekli).
sekot Virzīties, pārvietoties (kādam, kam) līdzi, aiz (kā).
veikt Virzīties, pārvietoties (noteiktu attālumu, ceļu ar noteiktu garumu).
virpuļot Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem).
rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar kāju kustībām (par rāpuļiem, kukaiņiem u. tml.).
plostot Virzīties, pārvietoties ar plostu.
turēties Virzīties, pārvietoties atbilstoši noteiktam virzienam, attālumam, arī noteiktām prasībām; veikt, darīt (ko) ar noteiktu ātrumu.
lidot Virzīties, pārvietoties gaisā (par lidaparātiem, arī par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
rāpot Virzīties, pārvietoties lēni, ar grūtībām (par transportlīdzekļiem).
taustīties Virzīties, pārvietoties nedroši, orientējoties pēc taustes (par cilvēkiem).
streipuļot Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, nestabiliem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.
spiesties Virzīties, pārvietoties pa ko šauru, neērtu, pārvarot grūtības.
kuģot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm (parasti ar kuģi).
rāpties Virzīties, pārvietoties rāpojot.
rāpot Virzīties, pārvietoties rāpus (par cilvēku).
braukt Virzīties, pārvietoties šļūcot, slīdot.
lēkāt Virzīties, pārvietoties, brīžiem palecoties.
spiesties Virzīties, pārvietoties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kāda, pie kā); arī novietoties ciešā kopumā (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
klidzināt Virzīties, pārvietoties, radot īsu, skanīgu troksni (parasti par zirgu); braukt ar zirgu, radot īsu, skanīgu troksni.
līst Virzīties, pieplokot ar ķermeni, pārvietojoties četrrāpus u. tml. (par cilvēku); kāpt, pieturoties ar rokām, atbalstoties ar ķermeni u. tml.
izvirzīt Virzot (bīdot, grūžot u. tml.) panākt, ka kas tiek pārvietots, pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
izvirzīt Virzot (vadot, vedot u. tml.) panākt, ka (kas) pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
pavirzīt Virzot mazliet, nedaudz (ko) pārvietot.
izvirzīt Virzot novietot uz priekšu, uz āru; novietot virzienā uz priekšu, uz āru (no pārējā).
apvirzīt Virzot pārvietot (ap ko, kam apkārt).
aizvirzīt Virzot pārvietot (kur, līdz kādai vietai).
pārvirzīt Virzot pārvietot (pāri kam, pār ko).
pievirzīt Virzot pārvietot (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
ievirzīt Virzot, pārvietojot panākt, ka (kas) nonāk (kur iekšā).
savirzīt Virzot, pārvietojot panākt, ka (kas) nonāk tuvu kopā vai noteiktā novietojumā (attiecībā vienam pret otru).
iznest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (no kurienes, kur u. tml.) – par ūdeņiem, vēju.
aizvirzīties Virzoties (noteiktā virzienā) pārvietoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, kam priekšā).
samalt Virzoties (pāri kam), izdangāt, izjaukt u. tml.
pavirzīties Virzoties mazliet, nedaudz pārvietoties – par dzīvām būtnēm.
izvirzīties Virzoties pārvietoties (no kurienes, kur u. tml.).
pārvirzīties Virzoties pārvietoties (pāri kam, pār ko).
pievirzīties Virzoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārvirzīties Virzoties pārvietoties, tikt pārvietotam (kur, uz kurieni).
savirzīties Virzoties, pārvietojoties nonākt, novietoties kopā vai noteiktās telpiskās attiecībās.
rībēt Virzoties, pārvietojoties radīt spēcīgu, skaļu troksni.
noveikt Virzoties, pārvietojoties veikt (noteiktu attālumu).
sprūst Virzoties, tiekot virzītam pa ko šauru, stāties, nespēt pārvietoties tālāk.
plutokrātija Visbagātākā sabiedrības slāņa pārstāvju kopums; plutokrāti.
izsalt Viscaur sasalt (par pārtikas produktiem).
no vienas vietas viscaur, nepārtrauktā virknē; ļoti daudz.
karaliene Visizcilākā pārstāve (kādā grupā, indivīdu kopumā).
vispārīgs Vispār.
visvairāk Vispārākā pakāpe --> daudz [1].
superlatīvs Vispārākā pakāpe (īpašības vārdam, apstākļa vārdam).
autoritāte Vispāratzīta nozīme, ietekme uz citiem (piem., prasmes, zināšanu dēļ).
vispārcilvēcīgs Vispārcilvēcisks.
piekrišana Vispārēja atzinība; pieprasījums.
baznīca Vispārējais kristiešu kopums ‒ Jēzus dibinātā visu aicināto svētsapulce.
sekmība Vispārējais sekmju stāvoklis (piem., klasē, skolā).
meti Vispārējās aprises, iezīmes (piem., daiļdarbam).
pašsajūta Vispārējs apzināts cilvēka fiziskais un psihiskais stāvoklis.
astēnisks stāvoklis vispārējs nogurums, vājums.
reputācija Vispārējs pozitīvs priekšstats (par ko).
aina Vispārējs priekšstats, ko dod, piem., kādu faktu kopums.
ieskats Vispārējs priekšstats, pārskats.
marasms Vispārējs progresējošs spēku izsīkums un gandrīz pilnīga psihiskās darbības izbeigšanās.
ģenerālstreiks Vispārējs streiks.
frontāls Vispārējs, visu objektu aptverošs.
intelekts Vispārīgās prāta spējas; prāts un sapratne.
stāvs Vispārīgās stratigrāfiskās skalas vienība – nogulumi, kas veidojušies kādā ģeoloģiskajā laikmetā.
senie laiki vispārīgās vēstures periods līdz viduslaikiem.
galvenos vilcienos vispārīgi, bez atsevišķām detaļām, sīkumiem.
universālija Vispārīgs jēdziens (parasti viduslaiku filozofijā).
kategorija Vispārīgs jēdziens (zinātnes nozarē), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases būtiskākās pazīmes, priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme.
nojēgums Vispārīgs, aptuvens priekšstats.
elementārs Vispārīgs.
kazuistika Vispārīgu tēžu attiecināšana uz atsevišķiem gadījumiem (piem., teoloģijā).
uzskats Vispārināta atziņas pārliecība (par ko) saistībā ar attieksmi (pret to).
aristokrātisms Vispārināta īpašība --> aristokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; aristokrātiska izturēšanās.
asprātība Vispārināta īpašība --> asprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
asums Vispārināta īpašība --> ass [1].
atjautība Vispārināta īpašība --> atjautīgs.
atklātība Vispārināta īpašība --> atklāts (3); vaļsirdība.
augstums Vispārināta īpašība --> augsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
aukstums Vispārināta īpašība --> auksts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zema temperatūra.
baltums Vispārināta īpašība --> balts (1).
banalitāte Vispārināta īpašība --> banāls; banāls izteiciens.
bērnišķība Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs.
bezjēdzība Vispārināta īpašība --> bezjēdzīgs.
bezkaunība Vispārināta īpašība --> bezkaunīgs.
biezums Vispārināta īpašība --> biezs; blīvuma, piesātinātības pakāpe.
blēdība Vispārināta īpašība --> blēdīgs.
blīvums Vispārināta īpašība --> blīvs.
daiļums Vispārināta īpašība --> daiļš.
dārdzība Vispārināta īpašība --> dārgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dārgums Vispārināta īpašība --> dārgs, šīs īpašības konkrēta izsauksme.
dažādība Vispārināta īpašība --> dažāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dīvainība Vispārināta īpašība --> dīvains.
draiskulība Vispārināta īpašība --> draiskulīgs.
dramatisms Vispārināta īpašība --> dramatisks (2).
draņķība Vispārināta īpašība --> draņķīgs.
dullums Vispārināta īpašība --> dulls.
dumība Vispārināta īpašība --> dumjš, šīs īpašības konkrēta izpausme; muļķība.
dzēlība Vispārināta īpašība --> dzēlīgs; asa, dzēlīga, arī nicinoša piezīme, izteikums.
dzeltenums Vispārināta īpašība --> dzeltens; šīs īpašības konkrēta izpausme.
dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ekscentrisms Vispārināta īpašība --> ekscentrisks; šīs īpašības konkrēta izpausme; dīvainība, savādība.
ekspansionisms Vispārināta īpašība --> ekspansionistisks; ekspansijas politikas īstenošana.
erotisms Vispārināta īpašība --> erotisks; pastiprināta seksuāla juteklība.
ezoterija Vispārināta īpašība --> ezoterisks; ezoterisko jautājumu kopums, mācība par to.
gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs.
gigantiskums Vispārināta īpašība --> gigantisks.
greznums Vispārināta īpašība --> grezns; greznība.
greznība Vispārināta īpašība --> grezns; greznums.
grūtums Vispārināta īpašība --> grūts; šīs īpašības konkrēta izpausme.
gudrība Vispārināta īpašība --> gudrs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
ierobežojums Vispārināta īpašība --> ierobežots.
ierobežotība Vispārināta īpašība --> ierobežots.
iespējamība Vispārināta īpašība --> iespējams (2).
impulsivitāte Vispārināta īpašība --> impulsīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tendence rīkoties impulsīvi, bez rīcības un tās seku apsvēršanas.
īsums Vispārināta īpašība --> īss.
izdarība Vispārināta īpašība --> izdarīgs, šis īpašības konkrēta izpausme.
jaunums Vispārināta īpašība --> jauns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
krāšņums Vispārināta īpašība --> krāšņs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
krietnums Vispārināta īpašība --> krietns (1), pozitīvo morālo īpašību konkrēta izpausme.
labilitāte Vispārināta īpašība --> labils, šīs īpašības konkrēta izpausme.
labums Vispārināta īpašība --> labs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kvalitāte.
labskanība Vispārināta īpašība --> labskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī daiļskanība.
laipnība Vispārināta īpašība --> laipns; šīs īpašības konkrēta izpausme.
leģitimitāte Vispārināta īpašība --> leģitīms, šīs īpašības konkrēta izpausme; likumīgums.
lepnība Vispārināta īpašība --> lepns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; augstprātība, liela pašapziņa.
lepnība Vispārināta īpašība --> lepns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pārmērība, izšķērdība.
līdzenums Vispārināta īpašība --> līdzens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
līdzība Vispārināta īpašība --> līdzīga, šīs īpašības konkrēta izpausme.
liekvārdība Vispārināta īpašība --> liekvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
lielums Vispārināta īpašība --> liels.
liesums Vispārināta īpašība --> liess.
ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns; šīs īpašības konkrēta izpausme; viss, kas slikts vai kaitīgs.
masivitāte Vispārināta īpašība --> masīvs [2], šīs īpašības konkrēta izpausme; masīvums.
mazvērtība Vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazvērtīgums.
melnums Vispārināta īpašība --> melns (1); šīs īpašības konkrēta izpausme; melns vai ļoti tumšs priekšmets, viela, laukums.
mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mobilitāte Vispārināta īpašība --> mobils, šīs īpašības konkrēta izpausme; kustīgums, pārvietošanās spēja.
moralitāte Vispārināta īpašība --> morāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
muļķība Vispārināta īpašība --> muļķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
neaizskaramība Vispārināta īpašība --> neaizskarams (1).
nebēdnība Vispārināta īpašība --> nebēdnīgs.
negantība Vispārināta īpašība --> negants.
negludums Vispārināta īpašība --> negluds (1).
neizdarība Vispārināta īpašība --> neizdarīgs.
nejēdzība Vispārināta īpašība --> nejēdzīgs.
nekārtība Vispārināta īpašība --> nekārtīgs; kārtības, arī tīrības trūkums.
nekaunība Vispārināta īpašība --> nekaunīgs.
nekrietnība Vispārināta īpašība --> nekrietns.
neķītrība Vispārināta īpašība --> neķītrs.
nelīdzenums Vispārināta īpašība --> nelīdzens.
nenoteiktība Vispārināta īpašība --> nenoteikts.
nepabeigtība Vispārināta īpašība --> nepabeigts (2); imperfektivitāte.
nepacietība Vispārināta īpašība --> nepacietīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
nepārejamība Vispārināta īpašība --> nepārejams.
nepārejamība Vispārināta īpašība --> nepārejošs; intransivitāte, intransitīvums.
nepietiekamība Vispārināta īpašība --> nepietiekams.
nepilnība Vispārināta īpašība --> nepilnīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; trūkums, nepareizība.
nerātnība Vispārināta īpašība --> nerātns (1); šīs īpašības konkrēta izpausme.
nesekmība Vispārināta īpašība --> nesekmīgs (2); stāvoklis kad ir neapmierinošas sekmes mācībās.
netikumība Vispārināta īpašība --> netikumīgs; netikumīga izturēšanās, rīcība.
netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; tīrības, kārtības trūkums.
netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; piesārņotība.
netīrumi Vispārināta īpašība --> netīrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; netīrība.
nevainība Vispārināta īpašība --> nevainīgs.
nevērība Vispārināta īpašība --> nevērīgs; neuzmanība, pavirša, nolaidīga attieksme (pret ko).
nevienādība Vispārināta īpašība --> nevienāds (3).
nevienādība Vispārināta īpašība --> nevienāds; šīs īpašības konkrēta izpausme.
niecība Vispārināta īpašība --> niecīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; nenozīmīgums, arī mazvērtīgums.
niknums Vispārināta īpašība --> nikns (3).
nopietnība Vispārināta īpašība --> nopietns.
normalitāte Vispārināta īpašība --> normāls; normālums.
objektīvisms Vispārināta īpašība --> objektīvs [2] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; objektivitāte (2).
pabeigtība Vispārināta īpašība --> pabeigts (2); perfektivitāte.
pacietība Vispārināta īpašība --> pacietīgs (1).
pacietība Vispārināta īpašība --> pacietīgs (2).
pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pārdrošība Vispārināta īpašība --> pārdrošs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pārdroša izturēšanās.
pārejamība Vispārināta īpašība --> pārejams; šīs īpašības konkrēta izpausme.
pārgatavība Vispārināta īpašība --> pārgatavs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad (kas) ir pārgatavs vai pārgatavojies.
pārmērība Vispārināta īpašība --> pārmērīgs; tas, kas pārsniedz pieļaujamo mēru, normu.
pasivitāte Vispārināta īpašība --> pasīvs [1] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; aktivitātes trūkums, arī bezdarbība, vienaldzība.
piedauzība Vispārināta īpašība --> piedauzīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
piesātinātība Vispārināta īpašība --> piesātināts (3); šīs īpašības konkrēta izpausme.
pilnīgums Vispārināta īpašība --> pilnīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnība.
pilnums Vispārināta īpašība --> pilns; šīs īpašības konkrēta izpausme.
pirmatnējība Vispārināta īpašība --> pirmatnējs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neskartība.
plankumainība Vispārināta īpašība --> plankumains; šīs īpašības konkrēta izpausme.
plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja viegli padoties deformācijai un saglabāt pēc tās radušos formu.
plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
plašums Vispārināta īpašība --> plašs (3); šīs īpašības konkrēta izpausme.
plašums Vispārināta īpašība --> plašs; šīs īpašības konkrēta izpausme; liela platība, teritorija.
popularitāte Vispārināta īpašība --> populārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
popularitāte Vispārināta īpašība --> populārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
precizitāte Vispārināta īpašība --> precīzs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī parametra īstās vērtības atbilstība tās nominālajai vērtībai.
precizitāte Vispārināta īpašība --> precīzs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
predikativitāte Vispārināta īpašība --> predikatīvs [2] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
proporcionalitāte Vispārināta īpašība --> proporcionāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
raibums Vispārināta īpašība --> raibs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
raibums Vispārināta īpašība --> raibs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (1), šīs parādības konkrēta izpausme; zemkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no kādas platības noteiktā laikposmā.
ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (1), šīs parādības konkrēta izpausme.
ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (3), šīs parādības konkrēta izpausme.
ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (3), šīs parādības konkrēta izpausme.
realitāte Vispārināta īpašība --> reāls [1] (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
revolucionārisms Vispārināta īpašība --> revolucionārs (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
rezultivitāte Vispārināta īpašība --> rezultatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
rūgtums Vispārināta īpašība --> rūgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
rupjība Vispārināta īpašība --> rupjš (4); nepieklājīgs, rupjš vārds, izteiciens, nepieklājīga, rupja izturēšanās.
saimnieciskums Vispārināta īpašība --> saimniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; racionāls (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) izmantojums.
saistīgums Vispārināta īpašība --> saistīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
saldums Vispārināta īpašība --> salds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
saldums Vispārināta īpašība --> salds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
saldums Vispārināta īpašība --> salds (3), šis īpašības konkrēta izpausme.
saldums Vispārināta īpašība --> salds (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
salizturība Vispārināta īpašība --> salizturīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
saltums Vispārināta īpašība --> salts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme: zema temperatūra: aukstums (1).
samērojamība Vispārināta īpašība --> samērojams.
sārtums Vispārināta īpašība --> sārts [2], šīs īpašības konkrēta izpausme; sārtas krāsas plankums, laukums.
savrupība Vispārināta īpašība --> savrups, šīs īpašības konkrēta izpausme.
savstarpība Vispārināta īpašība --> savstarpējs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tas, kas īstenojas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu.
savtība Vispārināta īpašība --> savtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
seklums Vispārināta īpašība --> sekls (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
seklums Vispārināta īpašība --> sekls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
sekmība Vispārināta īpašība --> sekmīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
sievišķīgums Vispārināta īpašība --> sievišķīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; sievišķība.
siltums Vispārināta īpašība --> silts (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
skābums Vispārināta īpašība --> skābs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
skaistums Vispārināta īpašība --> skaists (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; īpašība, īpašību kopums, kas atbilst noteiktam estētiskam ideālam, izraisa estētiskas jūtas.
skaistums Vispārināta īpašība --> skaists (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
slinkums Vispārināta īpašība --> slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
slīpums Vispārināta īpašība --> slīps, šīs īpašības konkrēta izpausme.
smagums Vispārināta īpašība --> smags; šīs īpašības konkrēta izpausme.
smagums Vispārināta īpašība --> smags; šīs īpašības konkrēta izpausme.
smalkjūtīgums Vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; smalkjūtība.
smalkjūtība Vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; uzmanība, iejūtība attieksmē pret citiem cilvēkiem.
spilgtums Vispārināta īpašība --> spilgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
spilgtums Vispārināta īpašība --> spilgts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
spriegums Vispārināta īpašība --> spriegs (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
stāvums Vispārināta īpašība --> stāvs [2], šīs īpašības konkrēta izpausme.
stiprība Vispārināta īpašība --> stiprs (6).
svārstība Vispārināta īpašība --> svārstīgs (3).
svētums Vispārināta īpašība --> svēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
šaurums Vispārināta īpašība --> šaurs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
šaurība Vispārināta īpašība --> šaurs (2), tās konkrēta izpausme.
tālredzība Vispārināta īpašība --> tālredzīgs (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
tālums Vispārināta īpašība --> tāls (1).
tālums Vispārināta īpašība --> tāls (2).
taukums Vispārināta īpašība --> tauks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; treknums (2).
taukums Vispārināta īpašība --> tauks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; treknums (3).
termoizturība Vispārināta īpašība --> termoizturīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; siltumizturība.
termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
trakums Vispārināta īpašība --> traks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
transitivitāte Vispārināta īpašība --> transitīvs; šīs īpašības konkrēta izpausme; pārejamība.
treknums Vispārināta īpašība --> trekns.
tuvums Vispārināta īpašība --> tuvs; šīs īpašības konkrēta izpausme; samērā mazs attālums, atstatums.
utainība Vispārināta īpašība --> utains; utu esamība (kādam); pedikuloze.
utopisms Vispārināta īpašība --> utopisks (2).
uzticība Vispārināta īpašība --> uzticīgs.
vajadzība Vispārināta īpašība --> vajadzīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
vājprātība Vispārināta īpašība --> vājprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
vaļība Vispārināta īpašība --> vaļīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
veclaicīgums Vispārināta īpašība --> veclaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
veselums Vispārināta īpašība --> vesels (1); šīs īpašības konkrēta izpausme.
viduvējība Vispārināta īpašība --> viduvējs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
vienādība Vispārināta īpašība --> vienāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
viltība Vispārināta īpašība --> viltīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
visuvarenība Vispārināta īpašība --> visvarens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
vokalitāte Vispārināta īpašība --> vokāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
vulgaritāte Vispārināta īpašība --> vulgārs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
zaļums Vispārināta īpašība --> zaļš (1); šīs īpašības konkrēta izpausme; zaļas krāsas laukums.
klausība Vispārināta īpašība, šīs īpašības konkrēta izpausme --> klausīgs.
elitārisms Vispārināta īpatnība --> elitārs, šīs īpašības konkrēta izpausme; augstprātīga, snobiska attieksme.
viss Vispārināti norāda uz (kā) kopumu.
tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir attālināts sakars.
tas Vispārināti norāda uz priekšmetu, parādību, arī norisi, kas saprotams no situācijas vai konteksta.
vispār Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; kopumā; visumā.
visumā Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; vispār; kopumā.
internātskola Vispārizglītojoša skola, kur audzēkņi dzīvo un mācās.
vakarskola Vispārizglītojoša skola, kurā mācības notiek vakaros un kurā mācās strādājošie.
vidusskola Vispārizglītojoša vai specializēta mācību iestāde, kurā iegūst vidējo izglītību.
pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatzināšanas un galvenās prasmes.
vecākās klases vispārizglītojošo skolu vidusskolas klases.
ortogrāfija Vispārpieņemta rakstības noteikumu sistēma runas vienveidīgai atveidei rakstos; pareizrakstība.
augustīnieši Vispārpieņemts apzīmējums vairākiem katoļu mūku ordeņiem un kongregācijām, kuru dzīvesveidu regulē "Sv. Augustīna statūti".
stereotips Vispārpieņemts uzskats.
konvencionāls Vispārpieņemts, tradicionāls.
stereotipisks Vispārpieņemts; šablonisks.
revizionisms Vispārpieņemtu uzskatu vai principu pārskatīšana, pārvērtēšana.
truisms Vispārzināma patiesība, nodeldēts izteikums.
apcere Vispusīga pārdomāšana; apcerēšana.
izlemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt lēmumu, izšķirt (piem., kādu jautājumu).
lemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt, izvēlēties kādu no vairākām iespējām.
apdomāt Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
augs Viss, nepārtraukts (par kādu laika posmu).
līdz pēdējai kripatai visu (ēdienu, pārtiku) bez atlikuma.
arvien Visu laiku, nepārtraukti; joprojām.
no rīta līdz vakaram visu laiku, nepārtraukti.
arvien vēl visu laiku, nepārtraukti.
arvienu vēl visu laiku, nepārtraukti.
vīteņsausserdis Vīteņaugs, kas vijas ap balstu un kura ziedu krāsa variē no dzeltenbaltas līdz iesarkanai ar pāreju violetos toņos, ziediem ir garas putekšņlapas un tie patīkami un spēcīgi smaržo [Lonicera caprifolium].
uzgrieznis Vītņota savienojuma vai skrūves pārvada elements ar iekšējo vītni.
vojevodiste Vojevodas (1) pārvaldīta administratīva teritorija; vaivadija (1).
seimiks Vojevodistes vai apriņķa muižnieku sanāksme, kurā lēma par iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem, kā arī izvirzīja delegātus uz valsts Seimu (Polijā, arī Vidzemē, Latgalē laikā, kad tās ietilpa Polijā).
stulms Zābaka sastāvdaļa, kas aptver kāju no potītes līdz celim vai pāri tam.
septiņjūdžu Zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties, arī acumirklī nokļūt no vienas vietas citā (pasakās).
pārzagties Zagšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārzāģēt Zāģējot pārdalīt.
sazāģēt Zāģējot pārveidot (par ko).
trusis Zaķu dzimtas zālēdājs, mājas vai savvaļas dzīvnieks, kuram ir garas ausis, īsa aste (ļipa), biezs, mīksts apspalvojums un kurš pārvietojas lecot.
sisenis Zaļgans vai brūngans augēdājs kukainis ar taustekļiem, kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem.
noiet no skatuves zaudēt popularitāti, sabiedrisko nozīmību; pārtraukt darboties, beigt pastāvēt.
zaudēt (sa)prātu zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
stulms Zeķes daļa no potītes līdz puslielam vai pāri tam.
īszeķes Zeķes, kas sniedzas mazliet pāri potītēm.
pagrabs Zem ēkas izveidota telpa, telpu kopums (piem., kā glabāšanai); zemē iedziļināta saimniecības celtne (parasti pārtikas produktu glabāšanai).
lanka Zema pļava (upes palienē), kas pavasaros pārplūst.
atašejs Zemākais diplomātiskais rangs; šāda ranga darbinieks, kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis.
pārijs Zemākās kastas pārstāvis vai cilvēks, kas nepieder ne pie vienas no kastām (Dienvidindijā); neaizskaramais.
neaizskarams Zemākas kastas pārstāvis vai cilvēks, kas nepieder ne pie vienas no kastām; pārijs.
tautskola Zemākās pakāpes vispārizglītojošā skola.
randu pļavas zemas pļavas gar jūras krastu, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra.
zemnīca Zemē daļēji ierakta, neliela būve ar baļķu, kāršu u. tml. pārsegumu, kas apbērts ar zemi.
mēnešzemenes Zemeņu šķirnes, kas izveidotas no meža zemenēm un ražo nepārtraukti līdz vēlam rudenim; attiecīgo šķirņu augi.
uzmats Zemes garozas slāņu tektoniska struktūra, kas veidojusies, iežu slānim lūzuma vietā pārbīdoties uz augšu.
meliorācija Zemes uzlabošanas pasākumi – augsnes mitruma regulēšana, pārpurvotu vietu nosusināšana, augsnes auglības uzlabošana u. tml.
šķūtis Zemniekiem uzlikts pienākums ar savu transportu veikt (kā) pārvadāšanu.
pušelnieks Zemnieks, kas uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja saimniecību un maksāja pusi rentes.
dobradžu dzimta zīdītāju dzimta, kurā ietilpst pārnadži ar dobiem ragiem (piem., vērši, aitas, kazas, antilopes).
nepārnadži Zīdītāju kārta, kurā ietilpstošo dzīvnieku kājām vislabāk ir attīstīts trešais pirksts, pārējie vāji vai pavisam rudimentāri [Perissodactyla].
somaiņi Zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvjiem ir raksturīga soma, kurā māte iznēsā piedzimušo mazuli; šīs apakšklases dzīvnieki [Marsupialia].
zīdvērpējs Zīdtauriņa kāpurs, kas pārtiek no zīdkoku lapām un iekūņojoties veido zīda pavedienu, kas tiek izmantots dabiskā zīda ražošanā.
pildītie ziedi ziedi ar palielinātu vainaglapu daudzumu, kas radies, putekšņlapām pārveidojoties vainaglapās.
appute Ziedputekšņu pārnešana no zieda putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu.
slidošana Ziemas sporta veids – pārvietošanās pa ledu ar slidām.
slēpošana Ziemas sporta veids – pārvietošanās pa sniegu ar slēpēm.
saziest Ziežot (kādu vielu), pārklāt, arī piesūcināt (ar to), parasti pilnīgi.
pārziest Ziežot (ko) virsū, pārklāt (ar to ko).
pieziest Ziežot bagātīgi pārklāt, piesūcināt (ko).
izziest Ziežot pārklāt (ar kādu vielu, parasti no iekšpuses).
ieziest Ziežot pārklāt, piesūcināt (piem., ar ziedi, šķidrumu).
shēma Zīmējums, rasējums, kurā vispārināti, nosacīti ir attēlota (piem., priekšmeta, iekārtas) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības, izvietojums.
kods Zīmju sistēma, ko īsuma vai slepenības dēļ lieto informācijas pārraidei, glabāšanai, piekļuvei, kā arī šifrēšanai.
eksāmens Zināšanu vai prasmju pārbaude.
pārbaudījums Zināšanu, prasmes pārbaude (kādā mācību priekšmetā); eksāmens.
tests Zināšanu, prasmes pārbaude ar standartizētiem uzdevumiem.
pazīt Zināt, pārzināt (ko).
filozofija Zinātne par esamības, īstenības un cilvēka domāšanas vispārējām likumsakarībām, būtību.
tehnoloģija Zinātne par izejvielu, materiālu, pusfabrikātu vai izstrādājumu īpašību pārmaiņām ražošanas procesā; attiecīgo darba metožu, tehnisko paņēmienu kopums.
klimatoloģija Zinātne par klimatu, tā tipiem, sadalījumu uz Zemes un pārmaiņām, kā arī klimatu veidojošiem faktoriem.
patoloģija Zinātne, kas pēta slimību izraisītās pārmaiņas organismā.
ķīmija Zinātne, kas pēta vielas, to pārvērtības un parādības, kas saistītas ar šīm pārvērtībām.
radiotehnika Zinātnes nozare par elektromagnētisko svārstību un viļņu izmantošanu informācijas pārraidei un pārveidošanai, par šo svārstību un viļņu ģenerēšanu, izstarošanu, uztveršanu un pārveidošanu.
agrobioloģija Zinātnes nozare par vispārīgajām bioloģiskajām likumsakarībām, kuras izmantojamas augkopībā un lopkopībā.
statistika Zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības, dabas parādību u. tml. kvantitatīvās pārmaiņas.
fizika Zinātnes nozare, kas pētī dabas parādību vispārīgās likumsakarības, matērijas īpašības, kustības un mijiedarbības likumus.
informātika Zinātnes nozare, kas pētī zinātniskās informācijas struktūru un īpašības, tās izstrādes, pārveides, pārraides un izmantošanas likumības.
sovetoloģija Zinātnes nozare, kas specializējusies bijušās PSRS un pārējo sociālistisko valstu pētīšanā.
siltumtehnika Zinātnes un tehnikas nozare, kas atpver siltuma enerģijas iegūšanas metodes, tās pārvēršanu citos enerģijas veidos, sadali, transportēšanu un izmantošanu.
tipoloģija Zinātniskās izziņas metode, kurā pētāmo objektu grupē pēc vispārinātiem modeļiem.
autentificēšana Ziņojuma, datu avota un datu saņēmēja autentiskuma apstiprināšana; lietotāja identitātes pārbaudes procedūra.
radiogramma Ziņojums, ko pārraida, izmantojot radioviļņus.
elektroniskais pasts ziņojumu pārsūtīšanas sistēma datoru tīklos; e-pasts.
e-pasts Ziņojumu pārsūtīšanas sistēma datoru tīklos; īpašs pasta pakalpojumu veids, kas nodrošina, ka tīklam pievienoto datoru lietotāji var nosūtīt un saņemt ziņojumus.
kučieris Zirga vilktu ratu, karietes u. tml. vadītājs; cilvēks, kas pārvadā pasažierus zirga vilktā karietē, ekipāžā u. tml.
jāšanas sports zirgu iejāde un sacensības dažādos jāšanas veidos (piem., šķēršļu pārvarēšanā).
jūras veltes zivis, krabji, kalmāri u. c. jūras dzīvnieki, ko cilvēks izmanto pārtikā.
zobrats Zobpārvada daļa – rats, kurā izveidoti īpaša profila zobi (3); ķēdes pārvada rats.
gulbis Zosveidīgo kārtas liels ūdensputns ar garu kaklu, lieliem, spēcīgiem spārniem.
supernova Zvaigzne, kas mūža beigās ļoti spēcīgi uzliesmo, izsviežot daļu savas masas; pārnova.
nozvanīt Zvanīt un pārstāt zvanīt.
zvejas meistars zvejas kuģa komandas loceklis, kas pārzina zveju un zivju apstrādi.
nozvejas meistars zvejas kuģa komandas loceklis, kas pārzina zveju un zivju apstrādi.
žubīte Zvirbuļa lieluma dziedātājputns ar pagaru, melnu asti, konisku, spēcīgu knābi un divām raksturīgām baltām svītrām uz spārniem.
zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas neliels (mazāks par lielo zīlīti) putns ar zilu galvas virsu, ziliem spārniem un asti, baltiem vaigiem un dzeltenīgu pieri [Parus caeruleus].
dižknābis Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar baltu joslu uz spārniem un masīvu knābi, ar ko šķeļ ķiršu u. c. augļu kauliņus.
izžāvāties Žāvāties un pārstāt žāvāties.
pāržāvēt Žāvējot pieļaut, ka (kas) pārāk izžūst.
ziemeļu svilpis žubīšu dzimtas dziedātājputns strazda lielumā ar pelēku vēderu un tumšbrūniem spārniem ar divām baltām šķērssvītrām
mazais svilpis žubīšu dzimtas dziedātājputns zvirbuļa lielumā ar sārtbaltu vēderu, tumšbrūniem spārniem un asti.

pār citās vārdnīcās:

Tēzaurs

pār

LLVV

pār

MEV

pãr