piešķīst
piešķīst 3. pers. -šķīst, pag. -šķīda intransitīvs, darbības vārds
1.Šķīstot (kam), tikt pārklātam (ar to).
PiemēriGrīda piešķīda ar saplīsušā stikla šķembām.
1.1.Tikt strauji, pēkšņi piepildītam (ar ko).
PiemēriIstaba piešķīda ar gaismu.