piešķīt
piešķīt -šķinu, -šķin, -šķin, pag. -šķinu darbības vārds; transitīvs
1.Šķinot piepildīt (ko).
PiemēriPiešķīt pilnas kabatas ar zirņiem.
- Piešķīt pilnas kabatas ar zirņiem.
- Piešķīt pilnas saujas ar ķiršiem.
1.1.Šķinot, plūcot iegūt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
PiemēriPiešķīt sīpollokus.
- Piešķīt sīpollokus.
- Piešķīt nātres lielā daudzumā.