Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
piešmaukt sarunvaloda
piešmaukt -šmaucu, -šmauc, -šmauc, pag. -šmaucu darbības vārds; transitīvs
1.Piekrāpt.
PiemēriViņš tika pamatīgi piešmaukts.
2.intransitīvs Paslepšus, zagšus pieiet, pienākt.
PiemēriPiešmaukt pie durvīm.