Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam lai.

Atrasts vārdos (200):

Atrasts etimoloģijās (186):

Atrasts normatīvajos komentāros (27):

Ilgu laiku latviešu valodniekiem bija negatīva attieksme pret šāda tipa salikteņiem. Tagad pēc vācu valodas parauga darinātie baložpelēks, debeszils, sniegbalts u. tml. tiek uzskatīti par atbilstošiem latviešu literārās valodas normām. (šķirklī baložpelēks)
Divdabi saprotams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess, kā arī ar nozīmi 'protams; bez šaubām', piemēram: Tev, saprotams, ir taisnība. Tāda attieksme mani, saprotams, pārsteidza. (šķirklī saprotams)
Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
Divdabi redzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz ko tādu, ko var pieļaut, pieņemt par iespējamu, arī ar nozīmi 'droši vien', piemēram: Redzams, viņš zina, ko dara. (šķirklī redzams)
Padomju laikā vārdu Dievs visās nozīmēs rakstīja ar mazo burtu. Tagad atjaunojusies lielā sākumburta rakstības tradīcija. (šķirklī dievs)
Divdabi iespējams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs, piemēram: Vārds, iespējams, ir aizgūts. (šķirklī iespējams)
Par prievārda priekš lietojumu skat. D. Nītiņas monogrāfiju "Prievārdu sistēma latviešu rakstu valodā" (Rīga, 1978, 156.–151. lpp.), kā arī Ā. Ozolas rakstu "Kā īsti lietot prievārdus priekš un pirms" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 10. laidiens, Rīga, 1974). (šķirklī priekš)
Šā jēdziena apzīmēšanai lieto arī nosaukumu operacionālā sistēma, tomēr oficiālais termins ir operētājsistēma. (šķirklī operētājsistēma)
Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
Nav vēlams apstākļa vārdu atpakaļ lietot ar nozīmi 'iepriekš, senāk', piem., trīs gadus atpakaļ, neilgi atpakaļ. Šādā nozīmē pareizāk lietot apstākļa vārdu pirms: pirms trim gadiem, pirms neilga laika. (šķirklī atpakaļ)
Jāievēro, ka darbības vārdu birzt nenoteiksmē un no tās darinātajās formās, kā arī pagātnē raksta ar burtu z (birzt, birztu, birzdams, birza), bet tagadnē un no tagadnes celma darinātajās formās raksta burtu s (birst, lai birst!, jābirst, birstot, birstošs). (šķirklī birzt)
"Ekonomikas terminu skaidrojošajā vārdnīcā" ("Zinātne", 2000. g.) vārda detaļplānojums vietā ieteikts lietot detālplānojums, detālais plānojums. (šķirklī detālplānojums)
Praksē nereti sastopams saliktenis ilgspējīgs, kas veidots no apstākļa vārda ilgi un īpašības vārda spējīgs, resp., 'ilgi spējīgs', tomēr tā nozīme nav īsti skaidra. Tādēļ, lai apzīmētu procesus, kas ir spējīgi pastāvēt, norisināties ilgāku laiku, ieteicams lietot īpašības vārdu ilgtspējīgs. (šķirklī ilgtspējīgs)
Par saikļa jebšu lietojumu jeb nozīmē skat. A. Miķelsones rakstu "Par saikļa jebšu lietošanu latviešu valodā" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 8. laidiens, R., 1972). (šķirklī jebšu)
Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (R., "Avots", 1995.) šis vārds dots vīriešu dzimtē, lai gan oriģinālvalodai tuvāka būtu sieviešu dzimtes forma. (šķirklī kips)
Divdabi lūdzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, piemēram: Neskaties, lūdzams, atpakaļ! Lūdzams, bērns, nedari to! (šķirklī lūdzams)
Ņujorkas Metropolitēna opera pareizi būtu jāsauc par Ņujorkas Metropoles operu. Pagaidām vairāk izplatīts ir tradicionālais (nepareizais) nosaukums. (šķirklī metropolitēns)
Auga oficiālais nosaukums ir miežubrālis, bet praksē dažreiz lieto arī iepriekšējo nosaukumu miežabrālis. (šķirklī miežubrālis)
Vārdi nedabīgs un nedabisks mūsdienu latviešu valodā tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (piem., nedabīgi smieties un nedabiski smieties). Tomēr būtu vēlams šo vārdu lietojumā ievērot to atšķirīgās semantiskās nianses, piemēram, nedabisks 'neatbilstošs dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai', bet nedabīgs 'neatbilstošs (cilvēka) dabai mākslots, neīsts'. Atšķirības ir arī lietojuma biežumā – izplatītāks ir vārds nedabisks. (šķirklī nedabisks)
Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomjlaika)
Pēc pašlaik pastāvošajām pareizrakstības normām vārds panda lietojams vīriešu dzimtē, taču praksē to biežāk lieto kā sieviešu dzimtes vārdu. (šķirklī panda)
Savulaik valodnieks J. Endzelīns ir atzinis šo vārdu un tā atvasinājumus par nevēlamiem aizguvumiem no vācu valodas. Tādēļ vārdu savienojums "pielietojamās zinātnes" latviešu valodā nav vēlams, tā vietā lietojums termins "lietišķās zinātnes". (šķirklī pielietot)
Sastingušo datīva formu piemēram nereti lieto kā iespraudumu, lai norādītu, ka tekstā ir iekļauts piemērs, konkrēts paskaidrojums: Kliņģerīšu ziedus ārstniecībā var izmantot dažādi, piemēram, gatavojot eļļu, uzlējumu, tinktūru. (šķirklī piemērs)
Praksē lietvārds sholasts nereti lietots ar nozīmi 'sholastiķis'. No šāda lietojuma būtu vēlams izvairīties, lai novērstu pārpratumus. (šķirklī sholasts)
Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu)' radusies pēc krievu valodas vārda наехать nozīmes kriminālajā žargonā 'pakļaut spiedienam, lai piespiestu izpildīt kādas prasības'. (šķirklī uzbraukt)
Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomisks)
Darbības vārda atņemties lietojums vārdu savienojumos atņēmās balss, kājas sāk atņemties ar nozīmi 'zaudēt spēju normāli darboties' radies pēdējā laikā (iespējams, krievu valodas ietekmē, kurā vārdu savienojumi нога отнялась, голос отнялся ir tradicionāli, valodas likumībām atbilstoši). Latviskāka izteiksme ir kāja kļūst stīva, kāja kļūst nejūtīga, pazuda balss u. tml. (šķirklī atņemties)

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (200):

Atrasts piemēros (200):

pieciest .. viņa pirks divriteni, jo tas nepieciešams Miķelītim, gan jau to pārējo nepieciešamo vēl kādu laiku piecietīs.
aizsliet ..aizslien durvīm priekšā slotu, lai nācējs zina, ka saimnieku nav mājās..
laisties ..ārā bija pavasaris un zeme tikko laidās vaļā.
tupties ..avīžu fotogrāfi tupstas un gorās, lai tiktu pie labākiem kadriem.
lai ..baļķu cirtējs iedeva viņam.. žāvētu cūkas pavēderes gabalu lai un teica, tas esot no Auriem par labāmdienām.
vest ..braucienu laikā kuģinieki bija veduši tādu kā cīņu ar saviem priekšniekiem..
pagriezties ..diena kļuvusi jau garāka un laiks pagriezies uz pavasari.
nomutēt ..Dorītei vajadzēja sevi piespiest, lai nomutētu Matīsa bārdaino vaigu.
iekārtot ..dzīve laikam iekārtota tā, ka neviens savu mūžu nenodzīvo nekļūdīdamies.
kaiva ..Gar tukšo krastu kliedzot laižas kaivas.
ikviens ..Ikvienam ir rokas jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek..
aizmūžs ..ir nepieciešams.., lai mēs ar lietu vai cilvēku būtu saistīti aizmūža saknēm.
uzkrist ..izdauzīju klases logu. Taisni tu todien biji dežurants. Direktors uzkrita tev, lai sakot, kas ir vainīgs.
ģēģeris ..Jānis uzsita viņam uz pleca un teica, lai tikai draugs gādājot naudu skrotīm, gan viņš Viļumu izmācīšot par īstu ģēģeri.
mūlāps ..kas tu, dēls, esi par mūlāpu, ka ļauj, lai deguna priekšā sievu noceļ..
skurbums ..ko viņš varēja pretoties tam ziedēšanas skurbumam, kas saulgriežu laikā pārņēma visu latviešu zemi?
pļēgurot ..laikam pie tik vecas sievas [puisis] nekāda prieka neatrada.. Sāka dzert, sāka pļēgurot..
aiziet ..laime nāk un atkal aiziet; atsaukt viņu nevar.
nesamanīgs ..ministrs .. nesamanīgi salaistījies ar odekolonu.
slaukt ..nauda ir ļoti vajadzīga, bet šis nav laiks, kad no kāda to slaukt.
mirdzeklis ..no griestiem melnā ķēdē nolaidās kroņlukturis, dzintara mirdzekļiem apkārts..
noiet ..nogājām garām arī zooveikalam, lai paskatītos, vai nav kāds īpašs, skaists papagailītis atvests.
prasts ..ņem sev kādu prastu ļaužu bērnu, kas būs mierā, lai tu kāds būdams.
pulks ..pamežā zied neizskatāmi lielais zaķkāpostu pulks.
eklektika ..pasaulē pašlaik eklektika ir ļoti populāra.
piegult ..Prīdis vakarā jau agri bija gultā, kad sieva piegūla blakus, tas jau krāca kā jūra niknā laikā.
mošķis ..pusdienas laikā pa mežiem klīst visādi mošķi un māna cilvēkus.
trakgalvis ..šeit atradīsi idejas trakgalvju un adrenalīna mednieku izklaidēm.
mode ..šī ir īstā reize slimot pēc laimdotas modes. Jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
vienlaidu ..tāda vienlaidu atmiņu plūduma man nav..
ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
tūkstoškārt ..Un tūkstoškārt lai ir šis brīdis slavēts, Kad rudzu grauds top melnā zemē sēts..
noklunkurēt ..vai tad Bille jelkad varējusi soli paspert kā cilvēks? Noklunkurējusi no laipas un grāvī.
goddevīgs ..vienā laidā atskanēja goddevīgas uzrunas: Majora kungs! Daktera kundze! Mīļo pulkvedi! Agronoma kungs!
modinātājs ..viņa .. bija aizgulējusies, nedzirdējusi modinātāju, kas ilgāku laiku dusmīgi bija tarkšķējis..
izaurot ..viņi pilnās balsīs izauro kulšanas laika negulēto nakšu grūtumu..
sklanda ..viņš [suns] laida ļekas vaļā un gaidīja aiz aploka sklandām..
skopulis ..zaļžubīte – varen nikna un nelabvēlīga, pat savus ciltsbrāļus tā nepielaida pie graudu silītes, izpleta spārnus, pārgrieza acis kā vecs skopulis un neglīti ķērca.
slaids ..zars slaidā lokā nokarājās lejup..
ēsma ..zemāka cena bija pietiekama ēsma, lai nepieredzējis pircējs atvērtu maku..
apžēloties "..lai Dievs tev piedod un apžēlojas par tevi."
rotāties "Ai zaļā līdaciņa, nāc ar mani rotāties! Tu iekš zaļiem jūras viļņiem, es ozola laiviņā."
pukšķināt "Ak tu palaidnis!" pukšķina māte.
noklaiņot "Cik ilgi tā noklaiņoji?" "Citreiz pat pa pusgadam, kādreiz – dažus mēnešus, kamēr mani noķēra, aizveda uz Alises ielas patversmi.."
izlaist "Cik maksā?" pirtnieks prasīja. "Par vērdiņu divi," maiznieks atteica un izlaida kliņģerīšus uz galda.
jūsmot "Cik mēs būsim laimīgi!" viņa jūsmoja.
klausīties "Edgar!" Kristīne sašutusi klusām iesaucās. "laid vaļā!" Bet Edgars neklausījās..
virsū "Es tam neģēlim virsū, lai ieliek jaunas rūtis [izsisto vietā].."
papildināt "Es tevi gaidīšu pie "laimas" pulksteņa," draudzene saka un papildina: "ja līs, ieiešu kafejnīcā turpat blakus."
pūce "Esmu pūce – vēlu eju gulēt un ilgi guļu. Vairākas stundas vajadzīgas, lai pamostos un ieietu dienas ritmā."
nolaisties "Galvu augšā, nevajag nolaisties!"
labi "Ja Mērija spēj man Alfrēdu atņemt – labi, lai ņem!"
karsts "Jūsējais apvainojās? .. Karsts pārlieku un lepns laikam?"
nokunkstēt "Ko es, cienītais, lai daru, kad man nav labu draugu," Tītenis nokunkstēja.
viņļaudis "Ko tu, viņļaužu veci, še plosies nakts laikā kā nepilnīgs!?"
lielums "Ko vēlaties?" – "Kurpes, melnas ielas kurpes," laimīgi saku.. "Devīto lielumu, lūdzu."
lauķis "Labrīt!" Nīna uzsvērti saka, lai norādītu uz lauķa nepieklājību.
veselība "lai nu kas, bet veselība man ir bez vainas!"
nospriest "laikam tur neviena nav," viņš nosprieda.
atbalsot "laime..." visiem gribas atbalsot šo vārdu.
atjokot "Man nav pasaku prinča, kas kavētu laiku," es atjokoju.
glaimot "Man tā vien liekas, ka vīrieši tikai lišķē un glaimo, lai mūs piemānītu."
nervozēt "Mani ļoti nomāc un nervozē šis laiks."
laist "Mīļā, pēc četriem mēnešiem mēs laižam uz Melnburnu!"
vakars "Nu ir vakars! Nezinu vairs, ko lai iesāk!"
preteklis "Pa kuru laiku tu tāds preteklis esi palicis..?"
koroners "Sekcija, koronera lēmums – tas viss prasa laiku."
sasauksme "Sidraba šķidrauta" popularitātes pamatā bija lugas nejaušā sasauksme ar sava laika notikumiem.
lobt "Šauj tam kraķim [ormaņa zirgam] pa sāniem, lai lobj tas lops, mums šodien daudz, ko darīt."
aizrīties "Še, Jurka, aiznes [to mantu] tam badakāsim. lai viņš ņem un aizrijas."
tā "Tā. Darba laiks ir beidzies," sacīja saimnieks.
ū "Ū, kas par laiku!"
vadzi "Vadzi, kā dzērves klaigā!"
peļot "Vai tu iesi peļot! Ko tu te maisies pa kājām..." Runcis nolec no celiņa un atsēstas sniegā. "Ej nu peļo tādā laikā, kad tev nav ne cimdu, ne zeķu!"
paplest "Vasara būs gara, gara," mazā Guntiņa papleš rociņas, lai parādītu, cik gara būs vasara.
vācbalti 1822. gadā vācbalti sāka latviešiem izdot "Latviešu Avīzes ", dibināja Latviešu draugu biedrību, izveidoja otru laikrakstu " Tas Latviešu Ļaužu Draugs".
pārtautoties 19. gs. bija laiks, kad izglītots latvietis centās pārtautoties par vācieti vai krievu.
zemessardze 1918. gada vasarā radās ideja organizēt zemessardzi, lai iedzīvotāji paši varētu piedalīties kriminogēnās situācijas samazināšanā.
valūta 1940. gadā, pēc okupācijas Latvijā sākās divu valūtu – lata un PSRS rubļa – vienlaicīga aprite.
ieķerties Abām rokām ieķerties laivas malās.
papliks Ābele izskatās tāda paplika, laikam pavasarī izzāģēts parāk daudz zaru.
sasisties Abi vienlaikus liecoties uz priekšu, sasitāmies ar galvām.
katrs Abi zēni peldoties klaigā, katrs rāda savu māku.
ābolains Ābolaina ķēve.
ābolains Ābolains kumeļš.
abonēt Abonēt laikrakstu "Diena".
abpus Abpus ielai, ceļam.
atplaiksnīties Acīs atplaiksnās uzvaras prieks.
iemirdzēties Acis iemirdzas priekā, laimē.
iestaroties Acis iestarojās laimē.
laistīties Acis laistās priekā.
laistīties Acīs laistās prieks.
laime Acis mirdz laimē.
mirdzēt Acīs mirdz prieks un laime.
noplaiksnīt Acīs noplaiksnīja naidīgas ugunis.
plaiksnīt Acīs plaiksnī zibeņi.
mirdzums Acīs redzams laimes mirdzums.
uzplaiksnīt Acīs uzplaiksnī interese.
kust Acis vai kūst aiz laipnības.
mediāls Acs mediālais kaktiņš.
ziedot Acteki ziedoja dieviem arī cilvēkus, jo uzskatīja – tiem vajadzīgas cilvēku asinis, lai uzturētu dzīvību.
noplaiksnīt Acu priekšā noplaiksnī gaismas stars.
acumirklis Acumirklī man nav laika.
sastopamība Ādas vēža sastopamība pēdējo 30 gadu laikā visā pasaulē ir strauji pieaugusi.
teritoriāls Administratīvi teritoriālais iedalījums.
advente Adventes laikā tiek pieminēta arī Kristus otrā atnākšana laiku beigās.
piesvempties Agrāk par pusdienas laiku viņa nebija spējīga piesvempties no gultas.
agrākais Agrākie laiki.
jautājums Agrārais, nacionālais jautājums.
liels Ai māte mana – tēvzemīt, kas dos tev atelpot! Ik lielais var mūs jūgā dzīt un stumdīt, kā vien prot.
boļševisms Aicināt iestāties leģionā, lai cīnītos pret boļševismu.
vīties Aijādami, žūžodami zari liecas, glāsta, vijas, laimes saldā nevarībā mani tin kā zaļās dzijās.
atspert Airējot atspert kājas pret laivas brangām.
iešļakstīt Airējot iešļakstīt laivā ūdeni.
uzšķiest Airējot uzšķiest ūdeni laivā sēdošajam.
airēt Airēt laivu uz krastu.
apdabūt Airētāji ar grūtībām apdabūja laivu ap sēkli.
airis Airu laiva.
laiviņa Airu laiviņa.
saulesakmens Aistu salas akmeņainajā piekrastē izklaidus stāvēja vairāki simti ļaužu – vīri, sievas, bērni.. Sievām ģērbi bija bagātīgi izrotāti ar saulesakmeni – dzintaru.
aitasgalva Aitasgalvas! lai viņi paši tagad tiek galā!
pļāpāt Aiz garlaicības pasažieres sāka pļāpāt.
pavadītājs Aiz katafalka seko nelaiķa radinieki, aiz tiem – pārējie pavadītāji.
atplaiksnīties Aiz kokiem atplaiksnījās starmešu gaisma.
izkust Aiz laimes gandrīz vai izkust.
uzviļņot Aiz motorlaivas uzviļņo ūdens.
slēpties Aiz tirgotāja laipnības slēpās viltība.
izlaistenis Aizbāzt muti šim izlaistenim.
aizbraukt Aizbraukt prom uz īsu laiku.
atslēgties Aizbraukt, lai atslēgtos no visa.
aizdrīvēt Aizdrīvēt caurumu laivā.
aizgriezties Aizgriezties, lai neredzētu briesmīgo skatu.
aizgriezt Aizgriezts maizes klaips.
aizgrūst Aizgrūst laivu no krasta.
aizkāpt Aizkāpt līdz skolai.
aizkārpīties Aizkārpīties pa netīro sniegu līdz ielai.
aizkuģot Aizkuģot līdz Roņu salai.
aizlaiki Aizlaiku ala.
aizlaiki Aizlaiku ledi.
aizlaipot Aizlaipot pa peļķēm uz māju.
aizlaist Aizlaist aizkarus logam priekšā.
aizlaist Aizlaist akmeni tālu prom.
aizlaist Aizlaist bērnus uz skolu.
aizlaist Aizlaist bumbu garām grozam.
aizlaist Aizlaist ciet govi.
aizlaist Aizlaist garām izdevību.
aizlaist Aizlaist labu precinieku.
aizlaist Aizlaist līdz veikalam.
aizlaist Aizlaist lopus ganos.
aizlaist Aizlaist pa ceļu tā, ka nokūp vien.
aizlaist Aizlaist pasaulē.
aizlaist Aizlaist roku aiz apkakles.
aizlaist Aizlaist savu uzņēmumu.
aizlaist Aizlaist vēstuli.
aizlaist Aizlaist visu nopelnīto naudu.
aizlaist Aizlaist ziņu.
aizlaist Aizlaista zeme.
aizlaisties Aizlaisties no stundām.
aizlaisties Aizlaisties uz Vāciju.
aizlīdzināt Aizlīdzināt plaisas sienā.
aizmetināt Aizmetināt plaisu metāla plāksnē.
pukšķināt Aizmigušais suns palaikam pukšķināja.
pārtecēt Aizmirsu aizgriezt krānu, un ūdens pārtecēja pāri vannas malai uz grīdas.
aizmīt Aizmīt garām laipai.
aizmūžs Aizmūža laikos izrauta upes leja.
aizpildīt Aizpildīt brīvo laiku ar sporta spēlēm.
maģāri Aizprecēties uz saulaino maģāru zemi.
rotāties Aizputes pils, kas savulaik rotājusies ar pasakaini skaistiem ornamentiem, iet bojā.
aizrakstīt Aizrakstīt tekstu līdz pašai lapas malai.
aizrietināt Aizrietināt govi pirms laika.
aizrunāties Aizrunāties līdz vēlai naktij.
nelaikā Aizsākt sarunu nelaikā.
aizsegt Aizsegt aukstā laikā muti un degunu ar šalli.
aizskart Aizskart sarunā arī kara laiku.
aizsmērēt Aizsmērēt sienā plaisas ar ģipsi.
aizstāt Aizstāt direktoru atvaļinājuma laikā.
aizstūrēt Aizstūrēt jahtu līdz salai.
aizstūrēt Aizstūrēt laivu uz krastu.
aizsviest Aizsviest bumbu līdz laukuma malai.
aizšpaktelēt Aizšpaktelēt plaisas sienā.
aiztriept Aiztriept plaisas sienā.
aizturēt Aizturēt draugu uz ielas, lai aprunātos.
klaidonība Aizturēt par klaidonību.
aizvadīt Aizvadīt savus audzēkņus līdz izlaidumam.
aizvelt Aizvelt akmeni alai priekšā.
pieķīlēt Aizvest automašīnu pie meistara, lai pieķīlē.
aizvēsture Aizvēstures laiku cilvēku apmetnes.
premjers Aizvietot premjeru prombūtnes laikā.
aizvirzīt Aizvirzīt laivu līdz krastam.
aizziest Aizziest plaisas mūrī ar cementa maisījumu.
ak Ak (tu) palaidnis tāds!
ak Ak, kāda laime!
laidiens Akciju laidiens.
akls Akla laime.
iztaustīt Aklais ar spieķi iztausta ceļu.
darbarīks Akmens laikmeta darbarīks.
kapenes Akmens laikmeta kapenes.
šķēps Akmens laikmeta šķēps.
neminams Akmens tur stāv kopš neminamiem laikiem.
laikmets Akmens, dzelzs laikmets.

lai citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV