Paplašinātā meklēšana

Meklējam lai.

Atrasts vārdos (382):

Atrasts vārdu savienojumos (37):

Atrasts skaidrojumos (6022):

NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze" (laikraksts).
nomīņāties uz vietas (kādu laiku) neattīstīties, nevirzīties uz priekšu.
sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika posms.
relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
priekšlaikus Agrāk nekā vajag; arī priekšlaicīgi.
sendienas Agrākie, pagājušie laiki; tāla pagātne; senatne.
šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība, amorfums.
sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, caur ko u. tml. laivu).
airēties Airējot laivu, virzīties; irties.
pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piem., laivu).
uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
dullis Airu piestiprinājums – tapa laivas malā vai airī iestiprināta kustīga tapa, ko ieliek ligzdā pie laivas malas.
nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
blīvēt Aizdarīt, aizpildīt (plaisas, spraugas u. tml.); pildīt ko (plaisās, spraugās u. tml.).
ievilkt Aizkavēt, nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ievilcināt.
piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
aizpildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi).
noslogot Aizņemt (laikposmu) ar intensīvu darbību.
piepildīt Aizņemt, aizpildīt (laikposmu).
aizcementēt Aizpildīt ar cementa maisījumu (piem., spraugas, plaisas).
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
aizdrīvēt Aizpildīt, aizbāzt (plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas u. tml.) aizdarīt.
rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (kam).
aizkavēt Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku).
internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
iesaldēt Aizturēt, uz kādu laiku atlikt (kā) īstenošanu.
nodzīvot Aizvadīt (kādu laikposmu) no mūža.
pārlaist Aizvadīt (kādu laikposmu); pārciest (nelabvēlīgos apstākļus).
pavadīt Aizvadīt, atrasties (kādu laiku) kur, kādā veidā.
pievērt acis aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
aizvērt acis Aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
evakuēt Aizvest, pārvietot citur, lai atbrīvotu kādu vietu, teritoriju.
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams; paslēpties (aiz kā).
sliepnēt Aizziest ar tepi nelīdzenumus, plaisas u. c. negludumus, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas.
akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
alu zīmējumi akmens laikmeta cilvēku zīmējumi uz alu sienām.
neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
paleolīts Akmens laikmeta senākais periods, kam raksturīga akmens darbarīku izgatavošana.
ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
ķeraine Āķveidīgs, ass izaugums (dažu augu augļiem), lai (augļi) izplatītos, pieķeroties, piem., dzīvnieku apmatojumam.
pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (viduslaiku Rīgā).
ģilde Amatnieku un tirgotāju apvienība (viduslaiku pilsētās).
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pēta seno ģeoloģisko laikmetu cilvēkveidīgo būtņu atliekas.
bunkurs Apakšzemes patvertne (kara laikā); blindāža.
inkubators Aparāts, kurā tiek pastāvīgi nodrošināta augsta temperatūra, priekšlaicīgi dzimušu bērnu novietošanai.
pasitnis Apava detaļa, ko piestiprina (kam) apakšā, lai pasargātu no nodilšanas.
sabo Apavi ar vienlaidu (sākotnēji koka) zoli, slēgtu purngalu un vaļēju papēdi.
Sarkanā gvarde apbruņotas strādnieku daļas 1917. gada revolūcijas laikā Krievijā.
noriets Apgaismojums laikā, kad saule noriet.
polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
muduraiņi Apģērba gabals (piem., mētelis, jaka, brunči) ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gs. Latvijā).
pieklust Apklust (uz neilgu laiku); kļūt klusākam.
padzirdīt Aplaistīt, apgādāt ar mitrumu (augu).
padzirdināt Aplaistīt, apgādāt ar mitrumu.
atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
apgredzenot Aplikt ap putna kāju īpašu gredzenu, lai izsekotu (tā) migrācijai.
maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
apkrāpt Apmānīt, lai iegūtu materiālu labumu.
mācīties Apmeklēt izglītības iestādi, lai kļūtu (par ko).
ķemmēt Apmeklēt, izstaigāt (ko kādā teritorijā), lai ko atrastu, nopirktu u. tml.
apmest salto apmest kūleni vai vairākus kūleņus gaisā lēciena laikā.
nogruntēties Apmesties (kur uz kādu laiku); iekārtoties (kur uz pastāvīgu dzīvi).
piemesties Apmesties (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku (kur).
nomesties Apmesties; palikt (kur) pastāvīgi vai uz kādu laiku.
perifrāze Aprakstošs izteiciens (nereti tēlains).
piemesties Apsēsties, novietoties (kur), parasti uz neilgu laiku.
apraudzīt Apskatīties, pavērot (laiku pa laikam); pārbaudīt, uzmanīt (ko).
alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
konteksts Apstākļu, notikumu faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
piestāt Apstāties (parasti uz neilgu laiku).
ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā, lai tas stātos spēkā.
redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
irdināt Apstrādāt (augsni), lai (to) padarītu irdenu.
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar koncentrētu sārmu šķīdumu, lai iegūtu spīdumu un palielinātu izturību.
kult Apstrādāt (graudaugus) ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem, lai atdalītu sēklas no vārpām, pākstīm; šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to gludu un spīdīgu.
kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tās) iegūtu vēlamās īpašības.
dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piem., mainītu tā formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
kulstīt Apstrādāt (linus) ar kulstīklu, lai atdalītu šķiedru no spaļiem.
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
kodināt Apstrādāt (sēklas) ar ķimikālijām, lai novērstu slimību izraisītājus.
kārst Apstrādāt (vilnas, kokvilnas vai linu šķiedru) ar kārstuvi, lai izveidotu vienmērīga biezuma šķiedras slāni – izejmateriālu vērpšanai.
sakopt Apstrādāt (zemi, lauku), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
apkopt Apstrādāt (zemi); veikt nepieciešamos darbus, lai (augi) labi augtu.
hlorēt Apstrādāt vielu ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu šīs vielas atvasinājumus.
balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas.
pārdedzināt Apstrādes procesā pakļaut pārāk lielai karstuma iedarbībai.
apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
noķert Apturēt; atrast (lai to iegūtu, izmantotu).
stunda Aptuvens, samērā neilgs laikposms (diennaktī).
sēklapvalks Apvalks, kas attīstās no sēklaizmetņa un apņem sēklu.
integrēt Apvienot atsevišķus elementus, daļas, lai izveidotu vienotu kopumu; organiski iekļaut, iesaistīt kādā kopumā, veselumā.
mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piem., ko kopīgi veiktu.
mesties kopā apvienoties, lai, piem., ko kopīgu veiktu, kopā dzīvotu.
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
spiediens Apzināta iedarbošanās (uz cilvēku, viņa psihi), lai panāktu savu vēlmju īstenošanu.
mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
piecirst Apzināti darīt tā, lai (kādam) iepatiktos.
narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
izlikties Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus; apkrāpt.
apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu, tam kaitētu).
samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
sabotāža Apzināti veikta kaitniecība; apzināta rīcība, lai izjauktu (ko).
piestrādāt Apzināti, mērķtiecīgi strādāt, lai izveidotu ko atbilstošu kādām vēlmēm, prasībām.
slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
šrapnelis Ar apaļām lodēm pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
sist Ar atsevišķu raksturīgu skaņu vai skaņām (piem., zvanu) vēstīt (laiku) – par pulksteni.
uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
auklas keramika ar auklas iespiedumu rakstiem vai to atdarinājumiem izrotāta keramika (no neolīta laikmeta).
pieglaimoties Ar glaimiem censties iegūt (kāda) labvēlību, iztapt (kādam).
plosīties Ar grūtībām, ilgi darboties, strādāt, lai panāktu, sasniegtu (ko).
abonements Ar iepriekšēju samaksu noteiktas tiesības saņemt (laikrakstus, žurnālus u. tml.), izmantot (telefonu, vietu teātrī u. tml.); dokuments, kas piešķir šīs tiesības.
dzīsla Ar iežiem vai minerālvielām aizpildīta plaisa zemes garozā.
steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) uzzied vai dod ražu pirms parastā laika.
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
mīt Ar kājām spiest, kustināt (ko), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
aizvien Ar katru nākamo mirkli, laikposmu; arvien.
piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
labināt Ar laipnību, labvēlību censties panākt, ka (kas) paklausa, nepretojas.
kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
izmest Ar metienu vai citu paņēmienu nolaist, novietot ūdenī (ko).
iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību, arī nesaudzīgu bardzību iemācīt (kādam ko); iedresēt.
iekarot Ar neatlaidīgu darbību izcīnīt, panākt (ko).
palīgā Ar nolūku palīdzēt; lai palīdzētu.
atrunāt Ar pārliecināšanu censties panākt, lai atsakās (ko darīt).
ar zobiem un nagiem ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk.
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
skatīt Ar redzi uztvert (ko) parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā); iepazītu (to); arī redzēt.
pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
lenkt Ar savu izturēšanos neatlaidīgi censties pievērst sev (pretējā dzimuma) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
piesaukt nelaimi ar savu runāšanu panākt, ka notiek nelaime.
mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. aicināt, rosināt, lai (kāds) ko dara.
kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, piem., lai sagatavotu (to) ilgākai glabāšanai.
nosist Ar sitieniem pavēstīt attiecīgā laika stundu (par pulksteni).
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (piem., par zivīm).
pierauties Ar strauju kustību pievirzīties (kur, pie kā), lai atbrīvotu vietu.
karantīna Ar šādiem pasākumiem saistīta izolācija, tās laiks.
kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piem., ūdeni).
skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
horizonts Ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis, kas piesātināts ar ūdeni.
pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kam), lai radītu skaņu.
kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā); ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
rītā arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
ACSK Armijas centrālais sporta klubs (bijušajā Padomju Savienībā; Krievijā).
garšviela Aromātiska viela ar specifisku garšu, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
diatermija Ārstēšanas metode – organisma audu sildīšana, laižot tiem cauri augstfrekvences strāvu.
nogulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā (kādu laikposmu).
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
menovazīns Ārstniecības līdzeklis – etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš; ārstēšana ar laika un attāluma ziņā dozētām pastaigām.
dežūrārsts Ārsts, kas ir norīkots strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika; dežurējošais ārsts.
konsīlijs Ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piem., slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
astoņsimtgade Astoņsimt gadu ilgs laikposms.
horoskops Astrologa izveidota grafiska shēma pēc zvaigžņu stāvokļa kādā konkrētā, piem., cilvēka dzimšanas brīdī, lai pēc tās pareģotu nākotni; no šīs shēmas izsecināts pareģojums.
astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī kosmisko objektu uzbūvi, fizikālās īpašības un ķīmisko sastāvu, lai noskaidrotu, kā radušies un attīstījušies kosmiskie objekti.
aptumsums Astronomiska parādība, kad uz laiku kļūst tumšs vai tumšāks (debess ķermenim ieejot otra debess ķermeņa ēnā vai tiekot aizsegtam).
Tēvocis Sems ASV personifikācija padomju laika satīriskajos izdevumos.
uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
pieturēt Atbalstīt (piem., kādu priekšmetu), lai (tas) nekristu, negāztos.
atspiest Atbalstīt, lai ieņemtu ērtāku stāvokli.
līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu citu.
piemērots Atbilstošs (kā veikšanai) - par laikposmu, laikapstākļiem.
jaunmodīgs Atbilstošs pašreizējai modei; jaunlaiku.
atvaļinājums Atbrīvojums no darba uz noteiktu laiku, saglabājot darbavietu un algu.
atstādināt Atbrīvot (no amata); nepielaist (ko) pie darba pienākumu pildīšanas.
laist Atbrīvot, atlaist (no darba).
plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
viltot Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
atmesties Atgulties, atsēsties (parasti uz neilgu laiku).
atkrist Atgulties, lai atpūstos (parasti neilgi).
atlaist muguru atgulties, lai atpūstos.
rubāto Atkāpe no stingra tempa, piem., lai panāktu izpildījuma ekspresivitāti.
nedz Atkārtojumā "nedz – nedz": saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
tū Atkārtojumā "tū tū" vai savienojumā "tu tū" lieto, lai atdarinātu pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas u. tml. radītu skaņu.
ū Atkārtojumā "ū-ū" vai savienojumā "u-ū": lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu.
riņķot Atkārtoti parādīties, uzplaiksnīt.
paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piem., ar kāda nozieguma bīstamību; šāds politiski inscenēts tiesas process noteiktu politisku mērķu sasniegšanai.
šķīdonis Atkusnis, kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme, visapkārt ir liels slapjums.
atsaldēt Atlaidināt.
palaist Atlaist (ko savilktu, piesietu u. tml.).
atpestīt Atlaist brīvībā, atbrīvot.
atsvabināt Atlaist brīvībā; palaist vaļā; atbrīvot.
atbrīvot Atlaist brīvībā; palaist vaļā.
atlaisties Atlaist rokas (no kā); tikt atlaistam, nebūt vairs savilktam.
patriekt Atlaist, atbrīvot (piem., no darba, amata pienākumu pildīšanas).
nomest gāzi atlaižot gāzes pedāli, samazināt braukšanas ātrumu.
ielauzties Atlaužot (piem., durvis), iekļūt (kur iekšā), parasti, lai zagtu, laupītu; iekļūt ar varu (kur iekšā).
rezervēt Atlicināt, ierēķināt (laiku).
atlaist Atļaut doties prom; atbrīvot, palaist vaļā.
laiks Atmosfēras stāvoklis noteiktā vietā un laikā ar noteiktu temperatūru, vēja virzienu, mākoņainību u. tml.
laikapstākļi Atmosfēras stāvokļa izraisīto apstākļu kopums (kādā vietā, laikposmā).
radioaktivitāte Atomu kodolu sabrukšana, vienlaikus izdaloties enerģijai jonizējošā starojuma veidā.
atplaiksnīt Atplaiksnīties.
lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar dažādām atrakcijām.
uzminēt Atrast atminējumu (mīklai).
nosēdēt Atrasties (kādu laiku) apcietinājumā.
notupēt Atrasties (kur kādu laiku).
ciemoties Atrasties (pie kāda, kur), parasti kādu laiku.
nogulēt Atrasties guļus stāvoklī (kādu laikposmu).
snaust Atrasties nedziļā, īslaicīgā miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
nosēdēt Atrasties sēdus, sēžot pavadīt (kādu laiku).
nostāvēt Atrasties stāvus, stāvēt (kādu laiku).
sēdēt Atrasties, būt (kādā stāvoklī, kādos apstākļos) ilgāku laiku vai pastāvīgi.
izkaisīt Atrasties, būt izvietotam izklaidus.
aizkavēties Atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku.
cietumniecība Atrašanās cietumā; cietumā pavadītais laiks.
izture Atrašanās, turēšana noteiktā stāvoklī (kādu laika posmu).
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
aizaulekšot Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizskriet.
aizskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties.
aizsteigties Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu).
aiztraukt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
aiztraukties Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
zibēt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
lidot Ātri skriet, ritēt (par laiku, laikposmu).
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
pārskriet Ātri, pavirši pārskatīt, ātri pārlaist skatienu (kam).
piesteigties Ātri, steidzīgi pievirzīties; atsteigties (piem., lai sniegtu palīdzību kādam).
nolaist Ātri, strauji novirzīties lejā, nost u. tml.; nolaisties.
stopēt Atrodoties ceļa malā, ar žestu lūgt apstāties garāmbraucošās automašīnas, lai bez maksas pārvietotos ar šādi apstādinātu automašīnu.
nolīkt Atrodoties ilgāku laiku saliektā stāvoklī, kļūt sāpīgam, grūti atliecamam taisni (parasti par muguru, pleciem).
rekvizēt Atsavināt mantu piespiedu kārtā (piem., kara laikā).
tropu māja atsevišķa celtne botāniskajā vai zooloģiskajā dārzā, kurā mākslīgi radīti apstākļi, lai tajā varētu augt un dzīvot tropiem raksturīgie augi un dzīvnieki.
apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (piem., villainēm).
impulss Atsevišķs īslaicīgs elektriskās strāvas vai sprieguma straujš pieaugums.
posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana; samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kuras laikā sirds kambari piepildās ar asinīm.
paturēt Atstāt (kur), nepalaist vaļā.
bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (piem., no karadarbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
iziet Atstāt uzturēšanās vietu (parasti neilgu laiku).
izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam noteiktā laika momentā.
nobraukums Attālums, ko transportlīdzeklis nobraucis noteiktā laikposmā.
askētisms Atteikšanās no miesīgām baudām un dzīves labumiem, lai sasniegtu tikumisku pilnību, tuvību Dievam.
gavēnis Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
ksilogrāfija Attēla iegriešana vai iegrebšana koka platē, lai no tās iegūtu novilkumus; attiecīgā darba tehnika.
boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi organizēta tirdzniecības pārtraukšana.
puse Attiecīgais gadalaiks.
vietējais laiks attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.
uzbrukt Attiecīgi izturoties (piemēram, metoties virsū) nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
aukstums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība.
saltums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība.
ietiekties Attiekties arī uz citu (nākotnes vai pagātnes) laika posmu.
kāst Attīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot cauri sietam, kāstuvei.
neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (piem., norisi, darbību).
gaidīt Atturēties uz laiku (no kādas darbības, rīcības), neuzsākt (ko darīt).
akadēmiskais atvaļinājums Atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai.
demobilizēt Atvaļināt (karavīrus) no armijas pēc kara dienesta laika izbeigšanās u. tml.
attālināt Atvirzīt, atlikt (ko) uz vēlāku laiku; būt par cēloni, ka (kas) tiek atvirzīts, atlikts uz vēlāku laiku.
pārstādīšana Audu vai orgānu pārvietošana ķirurģiskā operācijā, lai tie ieaugtu citā vietā vai citā organismā; transplantēšana.
aizkari Auduma vai cita materiāla gabals, ko piekarina, lai aizsegtu (ko).
vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (tie) labi augtu.
trūdaugi Augi, kuru normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina zeme, augsne.
siltummīlis Augs vai dzīvnieks, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi.
mālzeme Augsne, kuras pamatā ir māls; mālaina zeme.
mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
kanclers Augsta amatpersona viduslaiku feodālajās valstīs, kas, piem., sagatavoja un apzīmogoja valsts aktus, pārzināja arhīvu.
anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kad ir skaidras debesis un jauks laiks.
karstums Augsta gaisa temperatūra; laikapstākļi ar augstu gaisa temperatūru.
muitas barjera augsta ievedmuita, kas noteikta, lai aizkavētu ārzemju preču ievešanu.
kalifs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; halīfs.
halīfs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; kalifs.
prefekts Augstākais valdības civilais ierēdnis (provincē, departamentā u. tml.).
patriciāts Augstākais, bagātākais iedzīvotāju slānis, valdošā virsotne (viduslaiku pilsētās).
grīste Augstākās pilotāžas figūra – lidaparāta laišanās lejup spirālveidā; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
sinode Augstāko garīdznieku padome (katoļu un pareizticīgo baznīcā); garīdznieku un laicīgo personu padome baznīcas lietu kārtošanai (protestantu baznīcā).
pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls Osmaņu impērijas laikos Turcijā, Ēģiptē u. c.
kurgāns Augsts uzbērums uz senlaiku kapa.
sarūgtēt Augšanas laikā kļūt rūgtam (par augiem).
macerācija Augu, to daļu mērcēšana, lai ekstrahētu bioloģiski aktīvas vielas.
jonis Aumaļām, vienlaikus lielā daudzumā.
datizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru analizē liela apjoma datus digitālā fromātā, lai iegūtu strukturētu informāciju.
vāģis Automobilis (parasti vieglais).
nītis Aužamajās stellēs – īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā vertikāli iestiprināti pavedieni.
atspole Aužamo stāvu piederums – garena laiviņas veida detaļa, ar kuru velkos ievelk audus.
noaust Aužot izgatavot (ko); aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
uzaust Aužot izgatavot; aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
pantotēnskābe B grupas vitamīns, kas nepieciešams normālai vielmaiņai un nervu sistēmas funkcionēšanai.
nobadoties Badoties (kādu laiku); badoties (līdz iestājas kāds stāvoklis).
kaļķot Bagātināt (augsni) ar kalcija savienojumiem (piem., lai mazinātu augsnes skābumu).
mecenāts Bagāts cilvēks, kas lielu daļu savu ienākumu ziedo zinātnes, literatūras, mākslas u. tml. materiālai atbalstīšanai un veicināšanai.
pleibojs Bagāts, jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās un uzdzīvē.
piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), piem., lai pievērstu uzmanību.
balss lūzums balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā.
pītā maize baltmaize, kura klaipa virsma izveidota pīnes formā.
kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mīksts mālains minerāls; jūras putas.
viola Baroka laikmeta lociņinstruments ar vājāku un mazāk izteiktu skaņu nekā tās priekštečiem (piem., vijolei, čellam).
kreņķi Bēda; nelaime.
tekulis Bēglis, klaiņotājs, cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
nogale Beigu daļa (laikposmam).
rakaris Bērns (parasti mazs, arī palaidnīgs).
neiznests bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
neiznēsāts bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
dzēst Berzt (ar dzēšgumiju), slaucīt (ar lupatu, roku) u. tml., lai iznīcinātu, padarītu neredzamu (piem., ko uzrakstītu).
klimst Bezdarbīgi vadīt laiku.
čurkste Bezdelīgu dzimtas slaids dziedātājputns ar nedaudz šķeltu asti.
mūžība Bezgalīgs un nebeidzams laiks; bezgalīga (kā) eksistence.
fosgēns Bezkrāsaina indīga gāze ar pūstoša siena smaku, ko Pirmā pasaules kara laikā izmantoja kā kaujas vielu.
notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
nosist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
sist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi tērēt laiku.
helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
periodikas rādītājs bibliogrāfijas rādītājs, kurā reģistrēti laikraksti, žurnāli, biļeteni, rakstu krājumi un gada pārskati.
klubs Biedrība, kurā apvienojušies, piem., kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus u. tml.
purināt Bieži, strauji kustināt (koku, tā zarus), cenšoties panākt, lai nokrīt augļi.
kaisīt Bieži, visu laiku teikt (ko).
mediators Bioloģiski aktīvas vielas, kas nervu uzbudinājuma laikā pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru.
smaga augsne blīva, mālaina augsne.
smaga zeme blīva, mālaina zeme.
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
brezents Blīvs, ūdens necaurlaidīgs audums.
laikazobs Bojājumi, kas izveidojas, pastāvot (kam) ilgāku laiku.
sūce Bojājums (piem., kuģim, laivai, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu; hermētiskuma zudums (kam).
remonts Bojājumu, defektu novēršana (parasti kam lielam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
raunds Boksā – laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
klinčs Boksā – pretinieka aptveršana tuvcīņā, lai viņu kavētu izdarīt sitienus.
izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos un izklaidētos; izbrauciens.
priekšbrauciens Brauciens pirms sacīkšu brauciena, lai noskaidrotu, piem., dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
koncertceļojums Brauciens, kura laikā sniedz koncertus.
nobraukāt Braukājot pavadīt (kādu laikposmu).
kanoe airēšana braukšana ar kanoe laivām.
raftings Braukšana ar plostu, gumijas laivu u. tml. pa (parasti strauju, krāčainu) upi.
akadēmiskā airēšana braukšana ar speciālām sporta laivām, kurām ir kustīgi soliņi un duļļi izvirzīti ārpus bortiem.
pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
nobraukt Braukt (kādu laikposmu).
laivot Braukt ar laivu.
nākt Braukt šurp (ar laivu, kuģi).
lavierēt Braukt, iet, bieži mainot virzienu (piem., lai vairītos no šķēršļiem).
braukt malkā braukt, piem., uz mežu, lai iegūtu kokus malkai.
gadumija Brīdis, kad vecais gads beidzas un jaunais sākas; laika posms ap gadu miju.
pēdējais laiks brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
likteņa stunda brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis.
pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
mala Brīva josla (grāmatas, žurnāla, laikraksta lappusē), kas ierobežo tekstu, attēlus.
klētsapakša Brīva vieta, telpa zem klēts grīdas, kas tika atstāta, lai nodrošinātu ventilāciju; paklēte.
suņudienas Brīvdienas, brīvlaiks (parasti skolēniem, studentiem).
atzvelties Brīvi atspiesties (pret ko), atlaisties (kur).
brīvdiena Brīvlaiks.
badastreiks Brīvprātīga badošanās kā protesta forma, lai panāktu noteiktas prasības.
bada streiks brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
logs Brīvs laikposms, pārtraukums darba laikā.
vaļa Brīvs laiks; stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
vaļīgs Brīvs, neaizņemts (par laikposmu).
švīkātā keramika bronzas laikmeta keramika, kuras virsmu nenogludina ar roku.
svīre Brūngani melns, bezdelīgai līdzīgs putns ar īsu, platu knābi, garākiem un slaidākiem spārniem, kas lidojumā izliekti kā sirpis.
bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
mobilizācija Bruņoto spēku un valsts ekonomikas pārkārtošana karalaika apstākļiem.
nobružāt Bružājot, ilgāku laiku un nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
nirvāna Budismā – pilnīgs svētlaimes, miera un atbrīvotības stāvoklis, saplūsme ar dievišķo.
švertlaiva Buru laiva ar paceļamu un nolaižamu ķīli – švertu.
noraustīties Būt ar mainīgu intensitāti vai īslaicīgiem pārtraukumiem.
plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā izpratnē).
tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē); plūst (6).
nodrošināt Būt bez materiālām grūtībām (par laikposmu).
piesēdēt Būt blakus, tuvumā (lai ko pieskatītu, uzmanītu).
kavēties Būt ceļā ilgāk nekā paredzēts; nepienākt paredzētajā laikā (par transportlīdzekļiem).
izturēt Būt derīgam, lietojamam (kādu laiku).
pārstaigāt Būt grūtniecības stāvoklī ilgāk par normālo laiku.
vadāt Būt ilgāku laiku (ar mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml.
izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izsalkt Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu.
vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu.
zibināties Būt īslaicīgi vērstam (kurp) – par acīm, skatienu.
palikt Būt kāda rīcībā (par laiku līdz kādam momentam).
turēties Būt kādu laiku krājumā; tikt saglabātam.
turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam.
sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piem., par sauli).
izstāvēt klāt būt klāt, lai, piem., uzmanītu, aprūpētu (kādu).
steigties Būt laika trūkumā, būt nevaļīgam.
turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
niķoties Būt nepastāvīgam, ļoti mainīgam (par laiku).
paplukt Būt nesakoptam, nolaistam, neizskatīgam.
lidināties pa mākoņiem Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam.
raustīties Būt nevienmērīgam, ar mainīgu stiprumu vai ar īslaicīgiem pārtraukumiem.
būt uz pleciem būt nodzīvotam (par laikposmu).
būt plecos būt nodzīvotam (par laikposmu).
nojāņot Būt nomodā, negulēt (kādu laiku).
izmētāt Būt novietotam, atrasties izklaidus, dažādās vietās.
izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, tieksmi (ko darīt).
pamētāt Būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku tiek mētāts.
atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (laiku, enerģiju u. tml.).
iezīmēt Būt par ievadījumu (piem., laika posmam).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
iedrošināties Būt pietiekami drošam, drosmīgam, lai ko darītu.
nolemt Būt priekšnoteikumiem, lai realizētos, notiktu (kas); būt tādam, ka realizējas, notiek (kas).
zibēt Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
zibināties Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
piemākties Būt tādam, kad debesis ir nedaudz apmākušās (par laikapstākļiem, laikposmu).
uzaudzēt Būt tādam, kam (apmatojums aukstākā gadalaikā) izaug (garāks, biezāks).
vilcināties Būt tādam, kas ieilgst; būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
zaļot Būt tādam, kas ir spēcīgs, spilgti izpaužas (piem., par laikposmu).
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, aptuvenu laika momentu (par debess spīdekļiem).
laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
būt pie durvīm Būt tuvu, tuvoties (par laiku).
klauvēt pie durvīm būt tuvu; tuvoties (laika ziņā).
tveicēt Būt tveicīgiem laikapstākļiem.
uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
ceļot Būt vai doties ceļā (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīves vietas).
nosēdēt Būt, atrasties (kur kādu laiku).
izklaidēt Būt, atrasties izklaidus.
patupēt Būt, atrasties kādu laiku (kur); pasēdēt.
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
sasāpēt Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
sasāpēties Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
sakrist Būt, norisināties vienā un tai pašā laikā (ar ko).
stāvēt priekšā būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
turēties Būt, pastāvēt kādu laiku.
doks Būve (ostā), kurā ievieto kuģi, lai atsegtu tā zemūdens daļu, vai kurā būvē jaunu kuģi.
kosmodroms Būvju un iekārtu komplekss, kurā kosmisko lidaparātu sagatavo lidojumam un to palaiž.
filtrāts Caur filtru izlaists šķidrums.
caurlaide Caurlaišana; vieta, pa kuru (kas) virzās cauri.
caurlaidība Caurlaišanas spēja.
sviest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.).
tilta celtnis celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.
vagants Ceļojošs aktieris, students viduslaiku Rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
safari Ceļojums, brauciens pa kādu (piem., Āfrikas) apvidu, lai vērotu, filmētu u. tml. savvaļas dzīvniekus dabiskos apstākļos.
noceļot Ceļot (kādu laikposmu).
rabats Cenas pazeminājums, atlaide no kopējās summas (noteiktas kategorijas pircējam).
raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt (no tā, kas tur, nelaiž vaļā).
minēt Censties atrast atminējumu (mīklai).
palauzīties Censties ko apgūt, iemācīties, parasti neilgu laiku.
bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast; slēpt.
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara (piem., dodas kur līdzi).
spiest stūrī censties panākt, lai (kāds) ko dara, rīkojas sev par sliktu.
konsumācija Centieni panākt, lai (piem., naktskluba) klients iztērē pēc iespējas vairāk.
ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (kādā sistēmā).
kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; klaips.
brūnināt Cept, karsēt (pārtikas produktu), lai tas kļūtu brūngans, brūns.
piparkūka Cepums, kura mīklai pievieno piparus un citas asas garšvielas.
sombrero Cepure ar platām malām, ko valkā laukstrādnieki Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos, lai pasargātu sevi no saules.
čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
zemlikas Cienasts mirušo gariem; arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts.
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi saspiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā).
ieurbt skatienu cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā).
ieurbt acis cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā).
ieurbties Cieši, neatlaidīgi vērst (skatienu vienā punktā).
garoza Cietā sacepusī (maizes klaipa) ārējā kārta.
čaumala Ciets apvalks (olai).
teflons Ciets polimērs, ko izmanto dažādiem pārklājumiem (piem., virtuves traukiem, lai novērstu piedegšanu).
krams Ciets, pelēcīgs silīcija iezis, no kura akmens laikmetā gatavoja ieročus un darbarīkus; šā ieža gabals.
kompliments Cildinošs, glaimojošs izteikums.
dūmeklis Cilindrveida ierīce ar plēšām, ko lieto stropa apskates laikā bišu apdūmošanai.
šīpasaule Cilvēka eksistence laicīgajā dzīvē; vieta, vide, kur noris materiālā, laicīgā dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
autopsija Cilvēka ķermeņa dobumu atvēršana un orgānu izmeklēšana pēc nāves, lai pārbaudītu vai izvirzītu diagnozi un noteiktu nāves cēloņus; līķa sekcija.
spīdzināšana Cilvēka mocīšana, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību.
māksla Cilvēka radošo spēju un iztēles izpausme noteikta veida emocionāli tēlainos darbos.
statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
sibīrieši Cilvēki, kurus Staļina veiktā komunistiskā genocīda laikā izsūtīja uz labošanas nometnēm un nometinājuma vietām Sibīrijā un Tālajos Austrumos.
blēņdaris Cilvēks (parasti bērns), kas dara nedarbus, blēņojas; nerātnis, palaidnis.
uzklīdenis Cilvēks (piemēram, svešinieks, klejotājs, klaidonis), kas uzklīdis (kādā vietā).
bomzis Cilvēks bez pastāvīgas dzīvesvietas; klaidonis.
laimes bērns cilvēks, kam dzīvē viss veicas, vienmēr laimējas.
baskājis Cilvēks, kam ir basas kājas; nabags, klaidonis.
bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
nedzirdīgs Cilvēks, kam nav dzirdes spēju; kurlais.
neveiksminieks Cilvēks, kam neveicas, nelaimējas.
pelēkais kardināls cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
mākslinieks Cilvēks, kam piemīt tēlaina domāšana, arī izcila gaume.
veiksminieks Cilvēks, kam veicas, laimējas.
kaimiņš Cilvēks, kas (kādu laiku) atrodas tieši blakus.
viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
ciemiņš Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
dzērējs Cilvēks, kas (pašlaik) dzer.
pauninieks Cilvēks, kas (piem., kara laikā) staigā pa lauku mājām, cenšoties mantas apmainīt pret pārtiku.
baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos dievkalpojumā.
dienas varonis cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darbavietu; arī klaidonis.
laivinieks Cilvēks, kas brauc ar laivu.
līdzbraucējs Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
kinoamatieris Cilvēks, kas brīvajā laikā nodarbojas ar kinofilmu uzņemšanu.
cietušais Cilvēks, kas cietis nelaimes gadījumā.
donors Cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piem., ārstniecībā.
laikabiedrs Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis vienā laikā, laikmetā (ar kādu).
līdzgaitnieks Cilvēks, kas dzīvo vienā laikā un darbojas kopā ar kādu.
kombinators Cilvēks, kas iepriekš izplāno iespējamo notikumu gaitu un cenšas to ietekmēt, lai sasniegtu sev vēlamo mērķi.
amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, zinātnes vai mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
brīvlaistais Cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piem., no darba attiecībām.
kaklakungs Cilvēks, kas izmanto savu varu, lai apspiestu, izkalpinātu citus; apspiedējs.
racionalizators Cilvēks, kas izstrādā racionalizācijas priekšlikumus, lai (piem., kā izgatavošanu) padarītu efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
partneris Cilvēks, kas kaut ko vienlaicīgi dara pārī ar citu (piem., sporta spēlē, dejā).
klaidonis Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
dedzinātājs Cilvēks, kas ļaunprātīgi aizdedzina (kādu objektu), lai iznīcinātu.
mednieks Cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko).
dīkdienis Cilvēks, kas nestrādā, dzīvo bezdarbībā; sliņķis, slaists.
ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu; cilvēks, kas aktīvās atpūtas laikā izmanto ūdenstūrisma pakalpojumus.
upuris Cilvēks, kas pakļauts (kāda, kā) vardarbībai, cietis no vardarbības; cilvēks, kas gājis bojā karā, nelaimes gadījumā u. tml.
patricietis Cilvēks, kas piederēja pie viduslaiku pilsētu patriciāta.
marodieris Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
bļodlaiža Cilvēks, kas savtīgos nolūkos iztop, pakalpo, lai iegūtu (kāda) labvēlību.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu iestādē (pirmspadomju laikā).
pelnītājs Cilvēks, kas strādā, saņemot par to atlīdzību, lai kādu apgādātu.
gaisa pirāts cilvēks, kas uzbrūk lidaparāta apkalpei, lai nolaupītu to vai piespiestu vadīt uz sev vajadzīgo vietu.
šovmenis Cilvēks, kas vada izklaidējoša rakstura pasākumus, TV raidījumus.
vajātājs Cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu.
laivinieks Cilvēks, kas ved pasažierus vai kravu ar laivu.
dublieris Cilvēks, kas vienlaikus dara to pašu, ko dara cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
kokgāzējs Cilvēks, kas zāģējot vai cērtot gāž, laiž zemē kokus.
līdzskrējējs Cilvēks, kas, piem., pašlabuma, karjeras dēļ (uz kādu laiku vai tikai ārēji) atbalsta kādu politisku virzienu, grupējumu.
ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto prasību izpildi.
bēdu brālis cilvēks, ko skārusi tāda pati nelaime, liksta kā pašu.
nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku un viņa viesus; jokdaris, āksts.
āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
redaktors Cilvēks, kura profesionālajos pienākumos ietilpst (iespieddarba) rediģēšana; speciālists (izdevniecībā, redakcijā), kas sagatavo (piem., iespieddarbu) laišanai klajā.
siltummīlis Cilvēks, kuram patīk silti vai karsti laika apstākļi.
laimes luteklis cilvēks, kuram vienmēr viss veicas, arī laimējas.
hendlers Cilvēks, kurš demonstrē ekspertam suni, lai tas varētu dot savu vērtējumu par suņa atbilstību šķirnes standartam.
sindikāts Cilvēku grupa, kas apvienojas, lai veiktu kādu darbību.
sabiedrība Cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko parasti atrodas kopā.
maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc šāda laikposma izbeigšanās.
kompānija Cilvēku grupa, kuri kopā pavada laiku vai kurus vieno kopīgas intereses.
pasaule Cilvēku sabiedrība, arī tās daļa ar noteiktām raksturīgām iezīmēm (piem., kādā laikposmā).
cīkstēties Cīnīties, lai (ko) iegūtu vai (kādu) pārspētu.
turnīrs Cīņa starp diviem vai vairākiem bruņiniekiem (viduslaikos).
džudo Cīņas sporta veids, kam raksturīgi specifiski tvērieni, metieni u. c. paņēmieni, lai uzvarētu pretinieku.
numurs Cipars, ciparu kopa, ko lieto, lai noteiktā secībā apzīmētu (piem., priekšmetu, parādību) virknes locekļus, kā arī to identifikācijai.
uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts uniformā, izrādes laikā manēžā veic tehniskus darbus.
skruļļains Cirtains; skrullains.
sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi; vaislai paredzēta cūku mātīte.
lando Četrriteņu kariete ar nolaižamu augšdaļu.
nočīgāt Čīgāt (kādu noteiktu laiku).
gaisma Dabiskais apgaismojums; laiks, kad pastāv šāds apgaismojums.
katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piem., ārdot, laužot, graujot) likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
vidusposms Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusdaļa (2).
vidusdaļa Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
puscaurlaidīgs Daļēji caurlaidīgs.
lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums, šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
darbnespēja Daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums slimības, nelaimes gadījuma u. tml. iemeslu dēļ; darba nespēja.
cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā dienā.
cilvēkstunda Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
virsstundas Darba laiks, kas pārsniedz normēto darba laiku; darbs, ko veic šajā laikā.
izkapts Darba rīks zāles vai labības pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
darbadiena Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības uzņēmumos padomju varas laikā).
darbs Darbalaiks.
refinansēšana Darbība --> refinansēt; līdzekļu piesaistīšana, ko veic kredītiestādes, lai tos izmantotu bankas kredītu izsniegšanai.
rotaļa Darbība, darbību kopums priekam, izklaidei, atpūtai.
starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi, saikni (piem., starp cilvēkiem, valstīm).
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
salaide Darbība, process --> salaist (3); noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.).
instalācija Darbība, rezultāts --> instalēt (2); programmatūras ielaišana datorā.
plaukums Darbība, rezultāts --> plaukt (1); pumpuru raisīšanās, ziedēšanas laiks.
vingrinājums Darbība, uzdevums, ko veic, lai attīstītu kādas iemaņas, spējas, arī iegūtu psihisku vai fizisku īpašību.
saitiņa Darbības vārda (piem., būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar lietvārdu vai apstākļa vārdu izteicējā.
perfekts Darbības vārda laika forma – pagātnē pabeigta darbība, kuras rezultāts turpinās tagadnē; saliktā tagadne.
saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
nākotne Darbības vārda laika forma, kas norāda uz darbības norises laiku pēc runas momenta.
rezervācija Darbību kopums, ar ko nodrošina (kā, piem., viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai paredzētajā laikā.
industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums).
tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai kādu sodītu.
normalizācija Darbību, pasākumu kopums, lai (kas) atbilstu noteiktai normai, pieņemtiem standartiem.
šaut Darbināt ieroci, lai panāktu, ka no tā virzītā lode, šāviņš u. tml. nogalina (ko).
korektors Darbinieks (piem., izdevniecībā, laikraksta redakcijā), kas labo manuskriptu pārrakstīšanā un poligrāfiskajā salikumā ieviesušās teksta kļūdas.
tabeļvedis Darbinieks, kas reģistrē, fiksē, aprēķina uzņēmumā nodarbināto faktisko darba laiku.
uzskaitvedis Darbinieks, kas uzņēmumā veic, piemēram, darba un darbalaika uzskaiti, pārbauda preču piegādes dokumentus.
laborants Darbinieks, kas zinātniskā vai mācību iestādē veic dažādus tehniskus darbus (parasti padomju laikā).
līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem.
segt Darboties (sporta spēlē) tā, lai kavētu pretinieka aktīvu darbību.
rīstīties Darboties ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz pūļu, laika; darīt ko tūļīgi, lēni.
līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem.
uzsākt Darboties, dzīvot, būt (kāda laika, mūža perioda) pašā pirmajā posmā; iesākt (2).
pretdarboties Darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
stāvošs darbs darbs, kas tiek veikts, lielāko daļu darbalaika stāvot kājās.
haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakusienākumus.
ķēpa Darbs, pasākums, kura veikšana prasa laiku, kurā jāpārvar grūtības, sarežģījumi.
solis Darbu kopums (kādā vietā, laikā), to veikšana.
izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piem., kādu apstākli, iespēju).
plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu.
darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku); būt aizņemtam (ar ko).
skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
palaidņoties Darīt palaidnības, draiskoties.
izpirkt grēkus darīt tā, lai izlabotu (savu rīcību, izturēšanos).
īsināt Darīt tā, lai, piem., laiks paietu ātrāk, interesantāk.
likt trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
sviest trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
staigātājs Darītājs --> staigāt; arī klaiņotājs.
patērēt Darot ko, būt aizņemtam (kādu laiku).
franču dārzs dārza tips, kas izveidojies Francijā, baroka laikmetā un kam raksturīgas ģeometriski precīzas, simetriskas formas.
garšsakne Dārzenis, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
datora jauda datora spēja izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu laika vienībā.
uzdevums Datoram izpildāmā darba pamatvienība; datora programma, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursus (piemēram, atmiņu, procesora laiku).
klons Dators, kas ir izveidots, lai veiktu identiski tādas pašas funkcijas, kādas veic cits dators.
personālais dators dators, kas paredzēts individuālai lietošanai.
samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
salaizīties Daudz laizot, apēst (ko).
kauties ar parādiem daudz pūlēties, lai spētu atdot parādus.
noskraidīties Daudz skraidīt, arī staigāt (parasti līdz nogurumam); daudz skraidot vai staigājot pavadīt (kādu laikposmu).
polifonija Daudzbalsība, kuras pamatā ir vairāku patstāvīgu melodiju vienlaicīgs skanējums.
kontrapunkts Daudzbalsības veids, kura pamatā ir vienlaicīgs vairāku patstāvīgu melodiju skanējums un attīstība; polifonija.
ilgs Daudzi (par laika posmiem).
vārda tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju, kam mūsdienu valodā nav tēlaina nozīmes pārnesuma.
meteoru plūsma daudzu meteoru parādīšanās dažu stundu laikā.
zvaigžņu lietus daudzu meteoru parādīšanās īsā laika sprīdī.
kapināt Dauzīt ar āmuru (parasti izkapts asmeni), lai padarītu (to) plānāku, asāku.
kompleksā ārstēšana dažādu metožu vienlaicīga izmantošana slimnieka ārstēšanā.
kontracepcija Dažādu paņēmienu un līdzekļu izmantošana, lai izsargātos no grūtniecības.
poliritmija Dažādu ritmu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
eklektika Dažādu stilu, uzskatu, sistēmu u. tml. nesaskaņots apvienojums; viengabalainības trūkums.
polimetrija Dažādu taktsmēru vienlaicīgs apvienojums (parasti daudzbalsu skaņdarbā).
kupāža Dažādu vīna šķirņu (arī citu dzērienu) sajaukšana, lai uzlabotu to garšu vai izskatu.
feniņš Dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos.
ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru Saules centrs gada laikā veic pilnu redzamo apriņķojumu.
spars Dedzība, neatlaidība (darbībā, rīcībā).
sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
sparīgs Dedzīgs, neatlaidīgs (par cilvēku).
kvēpināt Dedzināt (ko), lai radītu smaržīgus dūmus.
laika deglis deglis, kas izraisa sprādzienu pēc kāda noteikta laika.
dūmot Degot radīt dūmus, laist dūmus (gaisā, telpā).
degmaisījums Degvielas maisījums ar gaisu vai citu oksidētāju, lai panāktu pilnīgāku un ātrāku degvielas sadegšanu.
striptīzs Dejas priekšnesums, kura laikā dejotājs (biežāk dejotāja) pakāpeniski izģērbjas.
nodejot Dejojot pavadīt (kādu laikposmu).
deklaratīvisms Deklarācijai raksturīgo pazīmju kopums; tēlainības, emocionalitātes trūkums (daiļdarbā).
dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, paņēmienu kopums.
kraklē Dekoratīvs sīku plaisiņu tīkls uz keramikas izstrādājumu glazētās virsmas.
brītiņš Dem. --> brīdis; ļoti īss laika sprīdis.
laiviņa Dem. --> laiva.
dembelis Demobilizācija; karavīra atvaļināšanās pēc obligātā dienesta laika izbeigšanās.
kupāti Desai līdzīgs gruzīnu nacionālais ēdiens no maltas gaļas, sīpoliem, ķiplokiem un garšvielām.
dekāde Desmit dienu ilgs laika posms.
desmitgade Desmit gadu ilgs laika posms.
rokturis Detaļa (piem., iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis.
rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
ierievis Detaļas un vārpstas savienojuma veids – īpašas rievas vārpstā un detaļā, lai tā nevarētu pagriezties ap vārpstu.
nodežūrēt Dežūrēt (kādu laiku) un beigt dežūrēt.
vēju roze diagramma, kurā attēloti vēja virzieni kādā vietā noteiktā laika posmā.
pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem.
pa dienu dienā; dienas laikā.
klusā stunda dienas atpūtai paredzētais laiks (piem., slimnīcā, sanatorijā).
rīts Dienas sākums – laika posms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai.
pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta; pulksteņa laiks ap divpadsmitiem rītā.
dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm.
dežūra Dienesta vai citu pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
nodienēt Dienēt un pabeigt dienēt (kur, kādu laiku).
pulkstenis Diennakts laika moments (parasti kopā ar skaitļa vārdu).
tumsa Diennakts laiks, kad ir šāds stāvoklis.
pasalts Diezgan bezjūtīgs, arī nelaipns.
vebkamera Digitāla kamera, ar kuras palīdzību attēls tiek pārraidīts (parasti) reālā laikā, izmantojot internetu, tīmekļa kamera.
DVD Digitālais video.
dienaszaglis Dīkdienis, slaists, sliņķis.
dienas zaglis dīkdienis, slaists.
iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.) disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot atsevišķi (piem., no pretējām pusēm velotrekā vai ar noteiktu laika intervālu).
mistisks Dīvains, mīklains, neizskaidrojams.
dubultkoris Divās relatīvi patstāvīgās daļās sadalīts koris (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
gads Divpadsmit mēnešu ilgs laika posms, skaitot no jebkuras dienas.
divkauja Divu cilvēku cīņa ar ieročiem divu sekundantu klātbūtnē, lai aizstāvētu savu godu.
kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā – lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
kopspēle Divu vai vairāku aktieru vienlaicīgs tēlojums.
polimorfisms Divu vai vairāku atšķirīgu indivīdu grupu vienlaicīga pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
sinhronizācija Divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku.
konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
unisons Divu vai vairāku vienāda augstuma skaņu vienlaicīgs skanējums.
gazele Dobradžu dzimtas vidēji liels, graciozs dzīvnieks ar tievām, slaidām kājām, kas dzīvo tuksnešos, savannās u. tml.
sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību (saraušanos un atslābšanu) izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu pa asinsvadiem.
tvertne Dobs priekšmets, trauks (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
trauks Dobs, parasti necaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei.
biļete Dokuments (parasti neliela lapiņa ar cenas, laika, vietas u. tml. norādēm), kas dod tiesības apmeklēt filmu, izrādi, izstādi u. tml.
kartīte Dokuments, kas dod tiesības ierobežotā daudzumā nopirkt kādu preci (normētas sadales sistēmas apstākļos, piem., kara laikā).
deklarācija Domas, faktu u. tml. izklāsts daiļdarbā bez tēlainības, bez emocionalitātes.
saruna Domu apmaiņa, lai noskaidrotu (kāda cilvēka, cilvēku grupas) nostāju, uzskatus (kādā jautājumā).
dialogs Domu apmaiņa, parasti, lai ko izpētītu vai atrisinātu.
saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
uzmirkšķināt Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus; pamirkšķināt.
mirkšķināt Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus.
ziedot Dot, veltīt Dievam, arī dieviem (ko), lai pateiktos tiem, arī izlūgtos to labvēlību u. tml.; upurēt.
vākties Doties (ar visām mantām prom, kurp, uz kurieni), kravāties, lai dotos (prom, kurp, uz kurieni).
tikt Doties (uz kādu vietu, iestādījumu u. tml.), lai (tur) ko darītu.
iet Doties (uz kurieni, parasti regulāri), lai ko apmeklētu, darītu u. tml.
iet pie mācītāja doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
sacīt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
teikt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
nākt Doties šurp, ierasties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli); ierasties (lai ieņemtu kādu amatu).
iet Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).
nerātnība Draiskulības, palaidnības; arī jokošanās, jautrība.
remarka Dramatiskā sacerējumā – īss autora paskaidrojums, kas sniedz informāciju par darbības vietu, laiku, tēla rīcību u. tml.
melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
kinžals Duncis ar samērā slaidu, smailu abpusēji asu asmeni un rokturi, kam ir šķērsis.
pārmalu dūriens dūriena veids, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas.
kontrastduša Duša, kurā pārmaiņus laiž aukstu un karstu ūdens strūklu.
liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
piedzemdēt Dzemdējot laist pasaulē.
apbērnoties Dzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni).
slīcināt bēdas alkoholā dzerot alkoholisku dzērienu, apreibināties, lai aizmirstu bēdas, ko nepatīkamu, nevēlamu.
nodzert Dzerot, žūpojot pavadīt (kādu laiku).
lāpīt paģiras dzert alkoholisku dzērienu, lai novērstu paģiras.
lāpīties Dzert alkoholisku dzērienu, lai novērstu paģiras.
sīga Dzērvei līdzīgs stepju un tuksnešu putns ar pelēcīgām, baltām un gaišbrūnām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
nodziedāt Dziedot pavadīt (kādu laikposmu).
rotaļdziesma Dziesma, kas dziedama rotaļdejas laikā.
šūpuļdziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu.
galda dziesma dziesma, ko dzied maltītes laikā pie galda sēdošie viesi.
izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest; ilgāku laiku, daudz spriest.
sāpes Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piem., nelaime, psihiskas ciešanas.
kaiju dzimta dzimta, kurā ietilpst mazi un vidēji lieli ūdensputni ar slaidiem spārniem un gaišu apspalvojumu (piem., sudrabkaijas, kajaki, zīriņi).
zirgu dzimta dzimta, pie kuras pieder dzīvnieki ar īsu, blīvu apspalvojumu un slaidām, garām kājām, piem., mājas zirgs, Prževaļska zirgs, zebra.
grupveida sekss dzimumattiecības ar vairākiem partneriem vienlaikus.
erekcija Dzimumlocekļa piebriešana un palielināšanās pastiprinātas asins pieplūdes dēļ, ko rada nervu impulsi seksuāla uzbudinājuma laikā.
gameta Dzimumšūna, kas ir spējīga savienoties ar pretēja dzimuma šūnu, lai notiktu organismu dzimumvairošanās.
nodzīrot Dzīrojot pavadīt (kādu laikposmu).
dzīslots Dzīslains.
sadzīvot Dzīves laikā iegūt (ko).
šajā saulē dzīves laikā, šajā pasaulē.
ceļš Dzīves laiks; dzīves gaita.
viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
vienpatis Dzīvnieks, kas nemēdz uzturēties baros un ir neatkarīgs, izņemot pārošanās laiku.
vaislinieks Dzīvnieks, kas tiek turēts vaislai, sugas turpināšanai.
krēslas dzīvnieks dzīvnieks, kura aktivitāte palielinās krēslas laikā.
salamandru dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mazais tritons un lielais tritons.
koris Dzīvnieku grupa, kas vienlaicīgi rada skaņas.
ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā nav apaugļojusies un nedod pēcnācējus.
bioloģiskais pulkstenis dzīvo organismu spēja izjust laika ritumu, reaģēt uz to.
dzīvot līdzi laikam dzīvot atbilstoši laikmeta prasībām.
izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vietās).
mājot Dzīvot, mitināties (parasti pastāvīgi, ilgāku laiku).
vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, kur, kādos apstākļos).
Raudu mūris ebreju svētvieta, Hēroda laika tempļa mūra atliekas, pie kurām tiek lūgts Dievs.
zobiņbeka Ēdama, aizsargājama beka ar augšdaļā paplašinātu kātiņu, 4–10 cm platu, dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas lietainā laikā kļūst lipīgi gļotaina un griezumā ātri zilējošu mīkstumu.
viltotais zaķis ēdiens, kas ir maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā); ejot iegriezties (kur uz neilgu laiku).
paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1).
paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
mītne Ēka, telpa vai telpas, ko (cilvēks) izmanto par dzīvesvietu, īslaicīgas apmešanās vietu.
konjunktūra Ekonomikas, saimnieciskās dzīves viļņveidīga kustība, ko nosaka, piemēram, pieprasījuma un piedāvājuma attiecības konkrētajā laika periodā.
makroekonomika Ekonomiskā sistēma kopumā; parādības, kas aptver visu tautsaimniecību (piem., nacionālais ienākums, iekšzemes kopprodukts).
merkantilisms Ekonomiska teorija (16.–18. gs.) par tirdzniecību kā labklājības pamatu, kas valstij ir jāatbalsta, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu.
stagflācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga inflācija vienlaikus ar preču pieprasījuma samazināšanos un ražošanas sašaurināšanos.
pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena; eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
iestājeksāmens Eksāmens, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē).
sesija Eksāmenu un ieskaišu laiks (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs) pēc katra semestra.
pastāvēt Eksistēt, būt (kādā laikposmā, kādos apstākļos).
koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
ballistiskā ekspertīze ekspertīze, ko veic, lai noteiktu lodes, šāviņa trajektoriju.
zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids – pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā – zorbā.
nihilists Ekstrēms krievu revolucionārs 19. gs. otrajā pusē, kas noliedza tā laika sabiedrisko iekārtu un vērsās pret to.
vantis Elastīgi elementi (troses), kas notur laidumus (piem., tiltiem).
līdzstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums un virziens laikā nemainās.
tilts Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci.
jons Elektriski lādēts atoms vai molekula, kas rodas, atomam vai molekulai zaudējot vai iegūstot vienu vai vairākus elektronus.
vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
elektroniskais paraksts elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam, lai nodrošinātu tā autentiskumu un apstiprinātu parakstītāja identitāti.
laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir parakstīts ar elektronisko parakstu noteiktā laika brīdī.
noskaņoties Emocionāli ietekmēt sevi, savu psihi, lai kam sagatavotos, lai ko veiktu, panāktu u. tml.
līdzcietība Emocionāls pārdzīvojums par citu bēdām, nelaimi, ciešanām un vēlēšanās palīdzēt; līdzjūtība.
līdzjūtība Emocionāls pārdzīvojums par citu bēdām, nelaimi, paužot izpratni un humānu attieksmi.
ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga tik liela laimes izjūta, sajūsma, pacilātība, ka var zust prāta kontrole; ārkārtēja uzbudinājuma vai transa stāvoklis.
žēlastība Emocionāls stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
žēlabas Emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piem., nelaime, zaudējums.
stiprināties Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
uztura režīms ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
utilitārisms Ētikas virziens, kas par pareizāko cilvēka rīcības veidu uzskata tādu, kas veicina iespējami lielākas sabiedrības daļas labklājību, laimīgumu.
autohtoni Etnoss vai etnogrāfiska grupa, kas no laika gala dzīvo attiecīgajā zemē; pamatiedzīvotāji, pirmiedzīvotāji.
dopings Farmakoloģiskie līdzekļi, kas, piem., uz laiku pastiprina, stimulē cilvēka organisma fizisko darbību un kurus sportistiem lietot aizliegts.
FIB Federālais izmeklēšanas birojs (ASV).
unionisti Federālās valdības piekritēji ASV Pilsoņu kara laikā (1861–1865).
muiža Feodālais zemes īpašums; šā īpašuma centrs ar muižnieka dzīvojamo māju un saimniecības ēkām.
vaka Feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija.
pagasts Feodālismā — feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis; vāka.
grāfiste Feodālisma laikmetā – grāfa zemes valdījums.
spēlfilma Filma, kurā aktieri tēlaini atspoguļo īstenību; mākslas filma; aktierfilma.
rapids Filmēšana ar kadru palielinātu biežumu, lai radītu uzņemto objektu palēninātas kustības efektu.
reālisms Filozofijā – priekšstats, ka apkārtējā pasaule, īstenība telpā un laikā pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas.
aizņēmums Finansiāls darījums – naudas līdzekļu saņemšana, kas pēc noteikta laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju; iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darba veikšanas, enerģijas patērēšanas vai iegūšanas ātrumu laika vienībā.
sirds trokšņi fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem rodas citas skaņas.
fizkultūra Fiziskās audzināšanas, sporta stunda (padomju laika skolās).
paleoģeogrāfija Fiziski ģeogrāfisko apstākļu kopums kādā no ģeoloģiskajiem laikmetiem.
teika Folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kas vēsta par kādu vēsturisku notikumu vai vietu; attiecīgais folkloras žanrs.
disimilācija Fonētiska parādība, kad kādā vārdā divas vienādas skaņas kļūst dažādas vai viena no tām zūd, lai atvieglotu izrunu.
blende Fotoaparātam, kinokamerai u. tml. – diafragma ar maināmu atveres lielumu, lai izsargātos no attēla veidošanai nevajadzīgiem gaismas stariem.
reno Francijas autorūpnīcā "Renault" ražots vieglais vai smagais automobilis.
blokāde Funkciju izslēgšana uz laiku (kādam orgānam vai orgānu sistēmai).
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā no Saules stāvokļa ir raksturīgi noteikti laikapstākļi.
gredzens Gada laikā izaugusī (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
lasāmība Gada laikā vidēji katram bibliotēkas lasītājam izsniegto iespieddarbu skaits.
veģetācijas periods gada periods, kad noris augu augšana un attīstība; laiks, kas nepieciešams auga attīstībai (parasti laiks no kultūrauga sējas līdz tā novākšanai).
vasara Gadalaiks starp pavasari un rudeni, kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
rudens Gadalaiks starp vasaru un ziemu, kad nogatavojas augļi un dārzeņi, kokiem krīt lapas, notiek pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
pavasaris Gadalaiks starp ziemu un vasaru, kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
gadskārta Gadalaiks.
guldīt Gādāt, rūpēties, lai (kāds) var gulēt; guldināt.
guldināt Gādāt, rūpēties, lai (kāds) var gulēt; guldīt (1).
māte Gados vecāka sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
tēvs Gados vecāks vīrietis (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi); arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
ēra Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu svarīgu notikumu; laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma.
nogaidīt Gaidīt (kādu laiku) un pārstāt gaidīt.
slēpt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
slēpt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
slēpt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
turēt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
turēt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa – grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti.
ventilācija Gaisa cirkulācija (plaušās) elpošanas laikā.
salto Gaisā lēciena laikā apmests kūlenis.
mākslīgā elpināšana gaisa vai skābekļa mākslīga ievadīšana plaušās, ko izmanto dabiskās elpošanas atjaunošanai, kā arī smagas slimības, nelaimes gadījuma vai inhalācijas narkozes laikā.
dienasgaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma.
rītausma Gaismas parādīšanās no rīta, pirms saullēkta; laiks pirms saules lēkta, kad parādās pirmā gaisma.
kasete Gaismu necaurlaidīgs futlāris (piem., fotofilmas uzglabāšanai).
gaita Gājums, ritums (laikposmam, mūžam).
menestrels Galma dziedonis, mūziķis (viduslaiku Francijā un citās Eiropas zemēs), arī ceļojošs dziesminieks.
momentuzņēmums Galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku.
skifs Gara, šaura sporta laiva ar kustīgu sēdekli un gludu apšuvumu.
gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu un augstiem galiem.
spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu tam sakļauties.
pārliktnis Garena detaļa, kas horizontāli pārlikta vertikāliem galiem; sporta spēļu vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
gārgale Gārgaļveidīgo kārtas vidēji liels vai liels ūdensputns ar slaidu ķermeni, biezu apspalvojumu, pagaru knābi un īsu asti.
meditācija Garīga apcere, gremdēšanās pārdomās; garīga koncentrēšanās, ko praktizē, piem., budismā, lai iegūtu mieru un apskaidrību.
garlaiks Garlaicība.
aiz gara laika garlaicības dēļ.
ilgs Garš (par laika posmu).
līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums (parasti ar profilētu šķērsgriezumu), ko izmanto, piem., apmaļu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
gaismas gads garuma mērvienība – attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (apmēram 9460 miljardu kilometru).
nogaudot Gaudot (kādu laiku).
GNP Gaujas Nacionālais parks.
putas Gāzes, gaisa pūslīšu kopums, kas rodas kādai vielai saskaroties ar gaisu vai ūdeni.
salda mēle glaimojoša, lišķīga runa.
ziest (arī triept, smērēt) medu uz lūpām glaimot.
tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz augstu personas vai kolektīva darbības vērtējumu (Krievijā un bijušajā PSRS).
gondoljers Gondolas (1) airētājs, laivinieks.
defise Grafiska zīme (-), ko lieto, piem., pārnesot vārdus jaunā rindā, norādot burtu izlaidumu vai kā savienojuma zīmi.
tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
pārskats Grāmatvedībā – dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus par kādu laika posmu.
bandāža Gredzens vai uzmava, ko uzliek uz detaļām, lai palielinātu to izturību.
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
absolūcija Grēku piedošana, atlaišana.
mērcēt Gremdēt, likt (ko) kādā vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu.
mērcēties Gremdēties; būt, atrasties kādu laiku (ūdenī, ūdenstilpē).
gaidīt Gribēt, vēlēties, lai (kas) notiek, ilgoties, tiekties (pēc kā).
laimes rats grozāma ierīce, ar kuru loterijā nosaka laimējušos numurus.
nogrozīties Grozoties pavadīt (kādu laikposmu).
aborts Grūtniecības (cilvēkam) vai grūsnības (dzīvniekiem) priekšlaicīga izbeigšanās vai mākslīga pārtraukšana.
nebaltas dienas grūts dzīves laiks.
izgulēt Gulēt (daudzās vai visās vietās); pārlaist, aizvadīt nakti (kur).
nogulēt Gulēt miegā (kādu laikposmu).
nogulēties Gulēt miegā (kādu laikposmu).
gulšņāt Gulēt pussnaudā, bieži pamostoties; pavadīt laiku bezdarbībā, guļus stāvoklī.
likties slīpi gulties, lai gulētu miegā.
aizgulēties Guļot ilgāk nekā paredzēts, laikā nepamosties.
pārgulēt Guļot pārlaist (nakti).
nogulēt Guļot, aizguļoties nokavēt, palaist garām (ko).
ķert Gūstīt (dzīvniekus), lai iegūtu lomu, medījumu u. tml.; medīt (par dzīvnieku).
uzskaitīt Gūt precīzu un savlaicīgu informāciju par finanšu procesiem uzņēmumā, tā mantisko stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem.
nogvelzt Gvelžot pavadīt (kādu laikposmu).
tahimetrs Ģeodēzijas instruments vienlaicīgai punktu horizontālu attālumu un paaugstinājumu noteikšanai.
laiks Ģeohronoloģiskā vienība – laikmeta daļa.
zelta griezums harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
slūžas Hidrauliska būve, piem., ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
dambis Hidrotehniska būve – mākslīgs uzbērums, lai aizsargātu teritoriju pret applūšanu.
viļņlauzis Hidrotehniska būve okeāna, jūras u. c. ūdenstilpju krasta aizsardzībai, lai samazinātu viļņu augstumu un novērstu krasta izskalošanu.
kupleja Humoristiski satīriska dziesmiņa ar refrēnu par aktuālām sava laika dzīves parādībām.
idille Ideālas, laimīgas cilvēku attiecības, mierīga, laimīga dzīve.
piala Ieapaļš, nelielai bļodiņai līdzīgs trauks bez osas, ko Vidusāzijā lieto dzeršanai.
imigrēt Ieceļot no ārzemēm, lai apmestos kādā valstī uz pastāvīgu dzīvi.
ierādīt Iedalīt, atļaut izmantot (piem., zemi, mājokli – parasti padomju iekārtas laikā).
atrast Iedalīt, izbrīvēt (kam laiku).
stratifikācija Iedarbība (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu; vides iedarbību kopums, kas rada sēklas dīgtspēju.
stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
paralēlā pasaule iedomāta (arī hipotētiska) esamība, kas eksistē līdztekus, vienlaikus reālajai pasaulei.
nodot Iedot (ko) uz laiku, lai uzglabātu, salabotu, iztīrītu u. tml.
aizdot Iedot uz laiku lietošanai, izmantošanai.
atdot Iedot uz laiku, lai uzglabātu, salabotu u. tml.
uzpravīties Iedzert alkoholisku dzērienu (piemēram, lai novērstu paģiras).
uzpravīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu, arī novērstu paģiras.
ietaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
uztaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
urbties Iedziļināties, lai izprastu, apgūtu, parasti cītīgi lasot; šādi izlasīt, izskatīt (kā lielu daudzumu).
aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū; iezemieši; pirmiedzīvotāji.
pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
iezemietis Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs.
saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokli raksturojošs statistiskais rādītājs – gada laikā reģistrētais saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
uzēst Ieēst (ko) pēc (ēdiena, dzēriena), piemēram, lai mazinātu (tā) mutē palikušo garšu.
peldināt Iegremdēt (kādu ķermeņa daļu) ūdenī un kādu laiku tajā turēt (ārstnieciskā, kosmētiskā u. tml. nolūkā).
investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml., parasti uz ilgāku laiku.
atmazgāt naudu ieguldīt (kur) nelikumīgi iegūtus finansiālus līdzekļus, lai tos legalizētu.
izdabūt Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību.
izlozēt Iegūt izlozē; laimēt.
nokļūt uz pēdām iegūt nepieciešamās ziņas, lai atrastu (ko).
iemanīties Iegūt prasmi (ko darīt), parasti ilgākā laikā, vingrinoties.
pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, garāmejot u. tml.
piekāpt Ieiet, ienākt (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku vai garāmejot.
uzmanība Ieinteresēta, laipna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās pret kādu.
sleja Iejūga daļa – pie sakām pievienotas ādas siksnas, ko stiprina uz zirga muguras, sāniem un gūžām, lai pasargātu zirgu no vezuma spiediena, braucot no kalna.
groži Iejūga daļa – siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
sedulka Iejūga sastāvdaļa – ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
tvaika katls iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālo mehānisko vai siltuma enerģiju.
aprīkojums Iekārtojums, apgāde ar visu nepieciešamo, lai (vieta, telpa) varētu pildīt savas funkcijas.
iekārtoties Iekārtot sev (dzīves vai darba vietu); apmesties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
piestrāde Iekārtu, ierīču, atsevišķu detaļu u. tml. papildu apstrāde vai darbināšana, lai (ko) salāgotu, panāktu (kā) sekmīgu darbību.
iesegt Ieklāt, ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu.
noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos, arī lai (to) neaizmirstu.
sarkano lukturu iela iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
sarkano lukturu rajons iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
botes Ielas apavi, ko valkā virs kurpēm, lai tās aizsargātu no mitruma, aukstuma u. tml.
aplenkt Ielenkt (kādu objektu), lai (to) ieņemtu vai iznīcinātu.
ielidināt Iemest (parasti ar slaidu metienu).
sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
garšot Ieņemt mutē nedaudz (ēdiena, dzēriena), lai novērtētu (tā) garšu.
turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā; būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
sasprāgt Ieplaisāt.
iesprāgt Ieplīst, ieplaisāt.
pārsprāgt Ieplīst, rasties plaisai (kam briestot, pārgatavojoties u. tml.).
ieplīsums Ieplīsusi vieta; plaisa, kas radusies plīstot.
programma Iepriekš izstrādāts darbības vai pasākumu vispārīgais, principiālais plāns ilgākam laikposmam.
aizrunāt Iepriekš norunāt, lai atstāj, uzglabā, rezervē (ko).
nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
vakardiena Iepriekšējais laikposms; samērā nesena pagātne.
agrākais Iepriekšējais; tāds, kāds bijis, pastāvējis pirms kāda laikposma.
kultūras mantojums iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
datēt Ierakstīt (piem., dokumentā) datumu; konstatēt, noteikt (piem., daiļdarba) rašanās laiku.
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
nokavēties Ierasties (kur) vēlāk par paredzēto laiku.
sagaidīt Ierasties (kur), lai sastaptu, apsveiktu (piem., atbraucēju); sagatavoties (piem., atbraucēja, ciemiņa) uzņemšanai.
aizkavēties Ierasties (nedaudz) vēlāk par paredzēto laiku; nokavēties.
nokavēt Ierasties (noteiktu laiku) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
likties slimnīcā ierasties slimnīcā, lai ārstētos.
apmesties Ierasties un iekārtoties (uz dzīvi); ierasties (uz kādu laiku).
iebāzt degunu ierasties un ieskatīties (kur), lai ko uzzinātu.
ienākt Ierasties, lai apmestos uz dzīvi, darbu u. tml.
atnākt Ierasties, lai strādātu (par ko).
apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi u. tml.).
pulkstenis Ierīce laika mērīšanai.
blīvslēgs Ierīce spraugas noslēgšanai starp kustīgu detaļu (piem., cilindra, virzuļa kātu) un ejas sienām, lai neizplūstu tvaiks, gāze.
ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietas vielas daļiņām, šķidrumu filtrējot ar samazinātas caurlaidības filtru.
detonators Ierīce vai mazs lādiņš, kas liek eksplodēt sprāgstvielai, spridzeklim.
multiplikators Ierīce, ar kuru vienlaicīgi var iegūt vairākas kopijas.
taimeris Ierīce, ietaise, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci, arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
vantūzs Ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot.
sviestmaižu tosteris ierīce, kas paredzēta, lai apceptu divas kopā saspiestas maizes šķēles, starp kurām ir pildījums.
tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
tralis Ierīce, ko izmanto, lai jūrā atklātu un iznīcinātu mīnas.
spermas banka ierīce, kurā spermatozoīdi (cilvēka vai mājdzīvnieku) tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
gremdētava Ierīču sistēma cilvēku un priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
gals Ierobežojums (piem., laikā, telpā).
uzmudināt Ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara; pamudināt.
iejūgties Iesaistīties (intensīvā darbā) tā, ka neatliek brīva laika.
mesties starpā iesaistīties (piem., strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
ieklaigāties Iesākt klaigāt; īsu brīdi klaigāt.
uzplaiksnīt Iesākt plaiksnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt.
ieplaiksnīties Iesākt plaiksnīties; īsu brīdi plaiksnīties.
ieplaisāt Iesākt plaisāt; vietumis saplaisāt.
ieplīst Iesākt plīst, rasties plaisai, bojājumam; vietumis pārplīst.
ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savu gribu, savu, parasti neīstenojamu, vēlēšanos.
iestāties Iesākties (piem., par stāvokli, norisi, laika posmu dabā).
saslēgt Ieslēgt vienlaicīgi vairākas, daudzas ierīces.
piesnaust Ieslīgt vieglā snaudā (parasti uz neilgu laiku).
nogāzens Ieslīps, arī nolaidens.
iestiepties Iesniegties (kādā laika posmā).
nomaksa Iespēja (ko) iegādāties, par to norēķinoties vēlāk, veicot noteiktā laika periodā regulārus maksājumus.
pēdējā brīža piedāvājums iespēja iegādāties preci (parasti ceļojumu), par kuru jāmaksā un kas jāizmanto ļoti drīzā laikā.
opcija Iespēja noteiktā laikā pirkt vai pārdot (piem., vērtspapīrus) pēc iepriekš paredzētās cenas.
glābiņš Iespēja paglābties (no nelaimes, bojāejas); patvērums.
blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa; sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
droši vien iespējams, laikam gan.
signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
izdot Iespiest un laist klajā, publicēt (grāmatas, laikrakstus u. tml.).
radiokomiteja Iestāde, kas (padomju laikā) organizēja un vadīja radioraidījumu sagatavošanu, kontrolēja to saturu, kvalitāti, nodrošināja radioraidījumu pārraidi.
kinodirekcija Iestāde, kas organizē kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piem., padomju laikā).
cietums Iestāde, kur ievieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai; šīs iestādes ēka.
sēde Iestādes, organizācijas u. tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
kadru daļa iestādes, uzņēmuma daļa, kas padomju iekārtas laikā pārzināja darbinieku pieņemšanu, atbrīvošanu (mūsdienās – personāldaļa).
kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību uz laiku izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi (tagad dienesta viesnīca).
atnākt Iestāties (piem., par laika posmu); iesākties (piem., par izjūtām).
izbeigties Iestāties laikam, kad (piem., juridiskās attiecības, saistības) vairs nav spēkā.
pienākt Iestāties, iesākties (par laika periodu, laika momentu).
ieņemt Iešūt (piem., lai padarītu šaurāku, īsāku).
ritēt Iet uz priekšu, turpināties (par laiku, laikposmu).
vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piem., lai rādītu ceļu; būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam), atvadītos (no tā).
uzspiest Ietekmēt (kādu), lai panāktu, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara u. tml. pretēji (tā) vēlmei.
kapacitāte Ietilpība; maksimālais daudzums, ko (kas) spēj uzkrāt vai saražot.
iejundīt Ievadīt (kādu laika posmu), vēstīt (tā) tuvošanos.
apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā, lai to apaugļotu.
leģislatūra Ievēlētās pārstāvnieciskas institūcijas (piem., parlamenta) vai vēlētas amatpersonas (piem., prezidenta) pilnvaru laiks, ar likumu noteiktais darbības periods.
sausums Ievērojams ilglaicīgs nokrišņu trūkums, kura dēļ augsnē izbeidzas mitruma rezerves.
iesaiņot Ievietot (kādā materiālā, izstrādājumā), lai aizsargātu transportējot, glabājot.
spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai to saspiestu, noturētu kādā stāvoklī u. tml.
iemērkt Ievietot šķidrumā, lai mērcētu.
ielikt Ievietot, publicēt (piem., rakstu, attēlu laikrakstā, žurnālā).
slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros, naftas urbumos u. tml.
aizrūkties Īgni, nelaipni ierunāties.
ierūkties Īgni, nelaipni ierunāties.
norūkt Īgni, nelaipni, arī neskaidri pateikt (ko).
skābs Īgns, nelaipns, arī neapmierināts; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
skāņš Īgns, nelaipns; arī neapmierināts.
brīdi pa brīdim ik pēc neliela laika posma.
ieraža Ilgā laikā izveidojusies (rīcības, izturēšanās) kārtība.
izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot.
ilgtermiņa Ilgākā laika posmā.
gads Ilgāks (kādas norises, darbības) laika posms.
diena Ilgāks laika posms, periods; dzīve, mūžs.
uzglabāt Ilgāku (arī noteiktu) laiku glabāt (tā, ka, piemēram, nebojājas, nezaudē kvalitāti).
uzglabāties Ilgāku (arī noteiktu) laiku tiekot turētam (kur, kādos apstākļos), nezaudēt kvalitāti.
darīties Ilgāku laiku (ko) darīt, darboties (ar ko, ap ko).
nomētāties Ilgāku laiku (kur) mētājoties, nebūt vairs atrodamam, pazust.
kapāties Ilgāku laiku (parasti daudz) strādāt, darboties.
nocīnīties Ilgāku laiku aktīvi cīnīties, darboties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, ārdīt (ko).
izkarst Ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti.
sagulēt Ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur).
izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piem., labību) – par ūdeni, sniegu.
izbadināt Ilgāku laiku badināt.
nospiest Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), padarīt (to) sāpīgu.
uzberzēt Ilgāku laiku berzējot, arī kam berzējoties (iegūt, rasties).
dirnēt Ilgāku laiku bezdarbībā, arī nekustīgi, atrasties (kur).
kūkot Ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, uzturēties (kur).
kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, nekustīgi atrasties, uzturēties (kur); dirnēt.
izblandīties Ilgāku laiku blandīties; blandoties pabūt (daudzās vietās).
nobristies Ilgāku laiku brist, staigāt (pa ko); šādā veidā pavadīt (kādu laiku).
nēsāt Ilgāku laiku būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
valkāt Ilgāku laiku būt ar kādu noteiktu (matu) sakārtojumu, griezumu; nēsāt (2).
izsalties Ilgāku laiku būt aukstumā un izjust zemas temperatūras iedarbību.
iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma.
izsēdēties Ilgāku laiku būt, atrasties (kādā vietā).
cepināt Ilgāku laiku cept (parasti uz nelielas uguns).
nociesties Ilgāku laiku ciesties (piem., ko nedarot, atsakoties no kā); noturēties, novaldīties.
knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
iztrakoties Ilgāku laiku darboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
izņemties Ilgāku laiku darboties, censties ko panākt (parasti veltīgi).
sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.
klapatoties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
izcilāt Ilgāku laiku daudz cilāt; cilājot aplūkot un pārbaudīt.
noņemties Ilgāku laiku daudz darboties, strādāt, nopūlēties u. tml.
izklaudzināties Ilgāku laiku daudz klaudzināt (parasti veltīgi).
norakties Ilgāku laiku daudz rakt, strādāt zemes darbus.
lolot Ilgāku laiku domāt (par ko īstenojamu) un cerēt (to) piepildīt.
nodzīvoties Ilgāku laiku dzīvot, uzturēties (kur, kādā vietā).
izgaidīties Ilgāku laiku gaidīt (parasti veltīgi).
grabināties Ilgāku laiku grabināt.
izgrabināties Ilgāku laiku grabināties.
izgulēties Ilgāku laiku gulēt (kur); ilgāku laiku atrasties (kur) guļus stāvoklī.
sagulēt Ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim).
nogulēt Ilgāku laiku guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
saelpoties Ilgāku laiku ieelpot (ko) lielākā daudzumā.
nomeklēties Ilgāku laiku intensīvi meklēt.
izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, sabojāt (piem., dīvānu), radot (tajā) padziļinājumus, bedres u. tml.
iesēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, pierast (pie vietas, sēdekļa).
sēdēt internetā ilgāku laiku izmantot interneta pakalpojumus.
sajāt Ilgāku laiku jājot, sapūlēt, ļoti nogurdināt (zirgu).
knibināties Ilgāku laiku knibināt.
noknibināties Ilgāku laiku knibināties (2).
noknibināties Ilgāku laiku knibināties (piem., darot ko sīku, smalku).
iekopt Ilgāku laiku kopjot, padarīt auglīgāku (zemi).
zelēt Ilgāku laiku košļāt, arī viļāt pa muti (ko).
kravāties Ilgāku laiku kravāt (ko).
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par putniem, kukaiņiem u. tml.
vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
nolocīties Ilgāku laiku locīties (veicot darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos).
izjusties Ilgāku laiku ļoti just līdzi (kādam).
nomākt sirdi ilgāku laiku ļoti nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
nomētāties Ilgāku laiku mētāties (pa gultu).
nomētāties Ilgāku laiku mētāties, klīst (pa kurieni), atrasties, būt (kādā vietā).
nozust Ilgāku laiku nebūt sastopamam; būt nezināmā prombūtnē; pazust.
pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties (par emocijām).
izstīvēties Ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties.
izārdīties Ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties.
sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam; sablīvēties.
noķēpāties Ilgāku laiku nodarboties ar ko tādu, kas prasa daudz darba, pūļu.
izmocīties Ilgāku laiku paciest lielas grūtības.
iesakņoties Ilgāku laiku palikt, iedzīvoties (kādā vietā).
nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot, glabāt (sevī) un neizpaust (jūtas, domas).
sēdēt Ilgāku laiku pastāvēt (piem., par emocijām).
žņaugt Ilgāku laiku pastāvot, radīt nemieru, satraukumu u. tml. (par psihisku stāvokli).
izciemoties Ilgāku laiku pavadīt ciemos.
čabināties Ilgāku laiku radīt paklusu, čaukstošu troksni.
izgaudoties Ilgāku laiku radīt stieptas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
saraudāt Ilgāku laiku raudot, izraisīt (ap acīm, sejā) pietūkumu, piesarkumu u. c.
iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piem., domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
izsēdēt Ilgāku laiku sēžot (uz kā), sabojāt, nolietot.
nosēdēt Ilgāku laiku sēžot, nospiest, padarīt stīvu (ķermeņa daļu).
izdauzīties Ilgāku laiku skaļi klauvēt, sist, dauzīt.
iztrakoties Ilgāku laiku skaļi, trokšņaini uzvesties, izturēties, rīkoties strauji, neapvaldīti.
bārstīt Ilgāku laiku skandināt (parasti dzidras, skanīgas skaņas).
vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
izsmelgties Ilgāku laiku smelgt un pārstāt.
izmīcīties Ilgāku laiku spaidīties, grūstīties (drūzmā).
klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); klaiņot.
klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām (parasti bez noteikta mērķa); klīst.
nostāvēties Ilgāku laiku stāvēt (kur) vai ilgi būt, atrasties (kādā vietā).
izkalpot Ilgāku laiku strādājot, kalpojot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā).
uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucējot, dzeļot u. tml.
mīcīties Ilgāku laiku uzturēties, arī pārvietoties nelielā platībā; mīdīties.
noslaistīties Ilgāku laiku vai kādu laiku slaistīties.
nodeldēt Ilgāku laiku valkājot, lietojot, panākt, ka (kas) nodilst, novalkājas.
ievārīties Ilgāku laiku vāroties, iegūt vajadzīgo konsistenci.
ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet vārāmajā produktā.
kārpīties Ilgāku laiku, (parasti) intensīvi kārpīt – par dzīvniekiem.
izmīcīties Ilgāku laiku, ar grūtībām iet, pārvietoties (pa staignu vietu).
izkratīt Ilgāku laiku, arī spēcīgi kratīt.
sagulēt slimnīcā ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā; ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos.
sadarīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt.
sadejot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dejot.
sadzīvot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīvot; nodzīvot.
saganīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ganīt.
sastaigāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt; ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim).
noadīties Ilgāku laiku, daudz adīt (parasti līdz nogurumam).
noairēties Ilgāku laiku, daudz airēt (parasti līdz nogurumam).
izākstīties Ilgāku laiku, daudz ākstīties.
izālēties Ilgāku laiku, daudz ālēties.
izamizēties Ilgāku laiku, daudz amizēties.
izauklēties Ilgāku laiku, daudz auklēt.
izauroties Ilgāku laiku, daudz aurot; izbļaustīties, izklaigāties.
izballēties Ilgāku laiku, daudz ballēties.
izbizoties Ilgāku laiku, daudz bizot.
izblēņoties Ilgāku laiku, daudz blēņoties (parasti par bērniem).
noblēties Ilgāku laiku, daudz blēt.
izbļauties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties, kliegt, klaigāt.
izbļaustīties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties; izklaigāties.
izbradāties Ilgāku laiku, daudz bradāt.
izbraukāties Ilgāku laiku, daudz braukāt.
izkuģoties Ilgāku laiku, daudz braukt ar kuģi.
izbraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
nobraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
izbrēkties Ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu); izkliegties.
izbristies Ilgāku laiku, daudz brist.
izceļoties Ilgāku laiku, daudz ceļot.
izciesties Ilgāku laiku, daudz ciest.
nocilāties Ilgāku laiku, daudz cilāt (ko); daudz cilājot, nonākt (kādā stāvoklī).
izcīnīties Ilgāku laiku, daudz cīnīties.
nodancoties Ilgāku laiku, daudz dancot.
izdarīties Ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus).
izdebatēties Ilgāku laiku, daudz debatēt.
izdejoties Ilgāku laiku, daudz dejot.
nodejoties Ilgāku laiku, daudz dejot.
izdiskutēties Ilgāku laiku, daudz diskutēt.
izdižoties Ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties.
izdomāties Ilgāku laiku, daudz domāt.
izdraiskoties Ilgāku laiku, daudz draiskoties.
izplosīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
izdraudzēties Ilgāku laiku, daudz draudzēties.
izducināties Ilgāku laiku, daudz ducināt (parasti par pērkonu).
izdzenāties Ilgāku laiku, daudz dzenāt, gaiņāt.
izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert (zāles), parasti veltīgi.
izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert; dzert tik, cik gribas.
izdziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt.
nodziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt.
izdzīroties Ilgāku laiku, daudz dzīrot.
izēsties Ilgāku laiku, daudz ēst; ēst daudz, tik, cik gribas.
izfantazēties Ilgāku laiku, daudz fantazēt.
izfilmēties Ilgāku laiku, daudz filmēt.
izfilmēties Ilgāku laiku, daudz filmēties.
izfilozofēties Ilgāku laiku, daudz filozofēt.
izfotografēties Ilgāku laiku, daudz fotografēt.
izfotografēties Ilgāku laiku, daudz fotografēties.
izgaudoties Ilgāku laiku, daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
izgausties Ilgāku laiku, daudz gausties.
izglāstīt Ilgāku laiku, daudz glāstīt; viscaur glāstīt.
izglaudīt Ilgāku laiku, daudz glaudīt; viscaur glaudīt.
gludināties Ilgāku laiku, daudz gludināt (1).
izgozēties Ilgāku laiku, daudz gozēties.
izgrābties Ilgāku laiku, daudz grābt (piem., sienu, lapas).
izgriezt Ilgāku laiku, daudz griezt dejā (kādu); izdancināt.
izgriezties Ilgāku laiku, daudz griezties (parasti dejā).
izgudroties Ilgāku laiku, daudz gudrot, prātot.
izgulšņāties Ilgāku laiku, daudz gulšņāt.
izieties Ilgāku laiku, daudz iet.
izjādelēties Ilgāku laiku, daudz jādelēt.
izjokoties Ilgāku laiku, daudz jokoties.
izjūsmoties Ilgāku laiku, daudz jūsmot.
izkalties Ilgāku laiku, daudz kalt.
kapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt.
izkāpelēties Ilgāku laiku, daudz kāpelēt.
izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties.
nokaroties Ilgāku laiku, daudz karot.
izkaukties Ilgāku laiku, daudz kaukt (piem., par suni, vilku).
izkaulēties Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti ko pērkot, pārdodot).
izklaigāties Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
izklaiņoties Ilgāku laiku, daudz klaiņot.
izklausīties Ilgāku laiku, daudz klausīties.
izklauvēties Ilgāku laiku, daudz klauvēt (parasti veltīgi).
izklejoties Ilgāku laiku, daudz klejot.
izklepoties Ilgāku laiku, daudz klepot.
izknakstīties Ilgāku laiku, daudz knakstīties.
izkopties Ilgāku laiku, daudz kopt.
izkosties Ilgāku laiku, daudz kost.
izkrākties Ilgāku laiku, daudz krākt; krācot izgulēties.
izkraukāties Ilgāku laiku, daudz kraukāt.
izkrēpoties Ilgāku laiku, daudz krēpot.
izkunkstēties Ilgāku laiku, daudz kunkstēt.
izkustēties Ilgāku laiku, daudz kustēties.
izķengāties Ilgāku laiku, daudz ķengāties.
izlasīties Ilgāku laiku, daudz lasīt.
izlēkāties Ilgāku laiku, daudz lēkāt.
izlēkties Ilgāku laiku, daudz lēkt; izlēkāties.
izlidoties Ilgāku laiku, daudz lidot.
izdeldēt Ilgāku laiku, daudz lietojot, panākt, ka (kas) izdilst, ka (kur) rodas caurums, iedobums u. tml.
izlīksmoties Ilgāku laiku, daudz līksmoties.
izlodāties Ilgāku laiku, daudz lodāt.
izložņāties Ilgāku laiku, daudz ložņāt.
izlūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties.
nomakšķerēties Ilgāku laiku, daudz makšķerēt.
izmaldīties Ilgāku laiku, daudz maldīties.
izmeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi).
izmēļoties Ilgāku laiku, daudz mēļot; izpļāpāties.
izmieloties Ilgāku laiku, daudz mieloties.
izmīlināties Ilgāku laiku, daudz mīlināties (ar kādu).
izmīņāties Ilgāku laiku, daudz mīņāties.
izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti.
izmuļķoties Ilgāku laiku, daudz muļķoties.
iznašķēties Ilgāku laiku, daudz našķēties.
iznesties Ilgāku laiku, daudz nest.
izniķoties Ilgāku laiku, daudz niķoties.
izstīvēties Ilgāku laiku, daudz nopūlēties (piem., ceļot ko smagu).
izņirgāties Ilgāku laiku, daudz ņirgāties.
izpikoties Ilgāku laiku, daudz pikoties.
izpīties Ilgāku laiku, daudz pīt.
izplosīties Ilgāku laiku, daudz plosīties (piem., par vēju).
izpļāpāties Ilgāku laiku, daudz pļāpāt.
izprātoties Ilgāku laiku, daudz prātot, domāt.
izpriecāties Ilgāku laiku, daudz priecāties.
izpūlēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi).
izrakņāties Ilgāku laiku, daudz rakņāt.
izrakstīties Ilgāku laiku, daudz rakstīt.
norakstīties Ilgāku laiku, daudz rakstīt.
izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
izrēkties Ilgāku laiku, daudz rēkt.
izrieties Ilgāku laiku, daudz riet.
izrikšoties Ilgāku laiku, daudz rikšot.
izriņķoties Ilgāku laiku, daudz riņķot.
izrotaļāties Ilgāku laiku, daudz rotaļāties.
izspēlēties Ilgāku laiku, daudz rotaļāties.
izrūkties Ilgāku laiku, daudz rūkt.
izrumulēties Ilgāku laiku, daudz rumulēties.
izrunāties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi).
iztirgoties Ilgāku laiku, daudz runāt, nevarēt vienoties.
norunāties Ilgāku laiku, daudz runāt; savstarpēji runāties (kādu laikposmu).
izrušināties Ilgāku laiku, daudz rušināt, rušināties.
izsāpēties Ilgāku laiku, daudz sāpēt.
izsapņoties Ilgāku laiku, daudz sapņot.
izsaukāties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
izsaukties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
izsauļoties Ilgāku laiku, daudz sauļoties.
izsēdēties Ilgāku laiku, daudz sēdēt.
izsēņoties Ilgāku laiku, daudz sēņot.
izsēdēt Ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu, tā daļu).
izsirdīties Ilgāku laiku, daudz sirdīties.
izsiroties Ilgāku laiku, daudz sirot.
izskaldīties Ilgāku laiku, daudz skaldīt.
izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt.
izskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties.
izskraidīties Ilgāku laiku, daudz skraidīt.
izskrāpēties Ilgāku laiku, daudz skrāpēt.
izskrieties Ilgāku laiku, daudz skriet.
izslēpoties Ilgāku laiku, daudz slēpot.
izslidināties Ilgāku laiku, daudz slidināties.
izslidoties Ilgāku laiku, daudz slidot.
izslimoties Ilgāku laiku, daudz slimot.
izslinkoties Ilgāku laiku, daudz slinkot.
nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (ko).
izsmēķēties Ilgāku laiku, daudz smēķēt.
izsmelties Ilgāku laiku, daudz smelt.
izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
izspaidīties Ilgāku laiku, daudz spaidīties.
izspārdīties Ilgāku laiku, daudz spārdīties.
izspēkoties Ilgāku laiku, daudz spēkoties.
nospēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (ko).
izspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (mūzikas instrumentu, skaņdarbus).
izspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (sporta spēles).
izspiegties Ilgāku laiku, daudz spiegt.
izspļaudīties Ilgāku laiku, daudz spļaudīties.
izspoguļoties Ilgāku laiku, daudz spoguļoties.
izspriedelēties Ilgāku laiku, daudz spriedelēt.
izstaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt (noteiktā apģērbā).
izvazāties Ilgāku laiku, daudz staigāt, klīst, pabūt dažādās vietās.
izstaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt; pastaigāties.
nostaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt.
izstāvēties Ilgāku laiku, daudz stāvēt.
nostrādāties Ilgāku laiku, daudz strādājot, ļoti nopūlēties.
izkalpoties Ilgāku laiku, daudz strādāt, kalpot.
izstrādāties Ilgāku laiku, daudz strādāt.
izstrīdēties Ilgāku laiku, daudz strīdēties.
izsvaidīties Ilgāku laiku, daudz svaidīties; izmētāties.
izšaudīties Ilgāku laiku, daudz šaudīt.
izšķaudīties Ilgāku laiku, daudz šķaudīt.
izšķendēties Ilgāku laiku, daudz šķendēties.
izšļakstīties Ilgāku laiku, daudz šļakstīties.
izšūpoties Ilgāku laiku, daudz šūpoties.
izšūties Ilgāku laiku, daudz šūt.
iztaustīties Ilgāku laiku, daudz taustīties.
iztērgāties Ilgāku laiku, daudz tērgāt; izpļāpāties.
iztērzēties Ilgāku laiku, daudz tērzēt.
iztiesāties Ilgāku laiku, daudz tiesāties.
izkratīties Ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties.
iztrakoties Ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem).
iztrenkāt Ilgāku laiku, daudz trenkāt; izdzenāt.
izdauzīties Ilgāku laiku, daudz trokšņaini, draiskulīgi rotaļāties, arī izskraidīties.
izubagoties Ilgāku laiku, daudz ubagot.
izūjināties Ilgāku laiku, daudz ūjināt.
iztrakoties Ilgāku laiku, daudz uzdzīvot.
izdīkties Ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi lūgt, prasīt.
izvaidēties Ilgāku laiku, daudz vaidēt.
izvaimanāties Ilgāku laiku, daudz vaimanāt.
izvalkāties Ilgāku laiku, daudz valkāt.
izvāļāties Ilgāku laiku, daudz vāļāties, bezdarbībā gulšņāt.
izvandīties Ilgāku laiku, daudz vandīties.
izvārtīties Ilgāku laiku, daudz vārtīties.
izvergoties Ilgāku laiku, daudz vergot, smagi strādāt.
izvidžināties Ilgāku laiku, daudz vidžināt.
izviļāties Ilgāku laiku, daudz viļāties.
izvingroties Ilgāku laiku, daudz vingrot.
izvizināties Ilgāku laiku, daudz vizināties.
izzāģēties Ilgāku laiku, daudz zāģēt.
izzoboties Ilgāku laiku, daudz zoboties.
izzvanīties Ilgāku laiku, daudz zvanīt (parasti veltīgi).
izzvejoties Ilgāku laiku, daudz zvejot.
izzviegties Ilgāku laiku, daudz zviegt.
izvaidēties Ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties.
izrīties Ilgāku laiku, daudz, ātri un negausīgi ēst, dzert.
izsmieties Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
izelpoties Ilgāku laiku, intensīvi elpot.
urbināties Ilgāku laiku, intensīvi urbināt (1, 2); arī rušināties.
iztriekties Ilgāku laiku, jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties.
nogaidīties Ilgāku laiku, ļoti gaidīt.
izgarlaikoties Ilgāku laiku, ļoti garlaikoties.
nogarlaikoties Ilgāku laiku, ļoti garlaikoties.
izvārgties Ilgāku laiku, ļoti izvārgt.
izkašķēties Ilgāku laiku, ļoti kašķēties; izstrīdēties.
izkaunināt Ilgāku laiku, ļoti kaunināt (kādu).
izlepoties Ilgāku laiku, ļoti lepoties.
iznervozēties Ilgāku laiku, ļoti nervozēt.
nonervozēties Ilgāku laiku, ļoti nervozēt.
izmocīties Ilgāku laiku, ļoti nopūlēties; nomocīties.
izvārdzināt Ilgāku laiku, ļoti vārdzināt.
izverdzināt Ilgāku laiku, ļoti verdzināt; arī izkalpināt.
nojāt Ilgāku laiku, pārāk daudz jājot, nomocīt (zirgu).
saskrieties Ilgāku laiku, parasti ātri skriet; ilgāku laiku, parasti ātri skriet tā, ka aizelšas, sasarkst, piekūst u. tml.
sastaigāties Ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt; ilgāku laiku (parasti intensīvi) staigāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
izbļauties Ilgāku laiku, skaļi raudāt (parasti par bērniem).
izpūsties Ilgāku laiku, stipri pūst (par vēju).
izvalstīt Ilgāku laiku, vairākkārt valstīt.
gadu gadiem ilgāku laiku, vairākus gadus.
izknaibīt Ilgāku laiku, viscaur knaibīt.
nobizoties Ilgāku vai kādu laiku daudz bizot (parasti par govīm).
nobļauties Ilgāku vai kādu laiku ļoti kliegt, bļaut, raudāt.
klimats Ilggadēji laika apstākļi, kas raksturīgi kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.
aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgāku laiku, ļoti vēlēties (ko darīt).
vilkties Ilgi, parasti lēni, norisināties (par darbību, procesu); ilgt (par laikposmu, laiku).
sanācija Ilgstošākā laikā radušos bojājumu novēršana ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm.
atvasara Ilgstošs sausa, saulaina un samērā silta laika periods rudenī.
zelēt Ilgu laiku runāt (par ko, arī par kādu), pārspriest (ko).
periods Ilguma ziņā norobežots laika posms; laika posms, kurā (kas) notiek, pastāv.
garums Ilgums no (laikposma, norises) sākuma līdz beigām.
bestiārijs Ilustrēta fabulu un pasaku grāmata (viduslaiku literatūrā), kurā, tēlojot dzīvniekus, alegoriskā veidā iztirzāta cilvēku morāle.
vēlziede Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
PIN kods individuālais identifikācijas numurs, ko persona lieto, izdarot darbības ar bankas karti, ieslēdzot mobilo telefonu u. tml.
šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru.
pistole Individuālais šaujamierocis tuvu mērķu iznīcināšanai.
prākrits Indoāriešu valodu grupas valodas un dialekti laikposmā starp senajām un mūsdienu indoāriešu valodām.
sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda, literārā un kulta valoda senajā un viduslaiku Indijā.
drosele Induktivitātes spole, ko ieslēdz maiņstrāvas ķēdē, lai regulētu strāvas stiprumu.
signāls Informācijas materiālais izteicējs un pārnesējs sakaru un vadības sistēmās; zīme (kādas ziņas, informācijas) pārraidīšanai.
medības Instinktu nosacīts darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai.
Konstitucionālā tiesa institūcija, kas veic likumu u. c. normatīvo aktu un tiesisko darbību pārbaudi, lai konstatētu to atbilstību konstitūcijai.
sprostuguns Intensīva apšaude (kādā joslā), lai kavētu pretinieka pārvietošanos, atsistu uzbrukumu.
turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdoties, kustoties, nonākt kādā stāvoklī (piem., sakarst).
sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi.
safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt (piem., noskaņojot, ietekmējot sevi).
saosties Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko); intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
saostīties Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko); intensīvi; arī ilgāku laiku ostīt (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
meklēt (kā) ar uguni intensīvi, neatlaidīgi meklēt.
harmoniskais intervāls intervāls, kura skaņas izpilda vienlaicīgi, reizē.
optiskā šķiedra īpaša gaismu caurlaidīga materiāla šķiedra gaismas impulsu pārraidei.
sekretārs Īpaša mēbele ar atvilktnēm un izvelkamu vai nolaižamu plātni rakstīšanai; šāda plātne, kas iebūvēta sekcijā.
livreja Īpaša piegriezuma formas tērps apkalpojošam personālam (piem., sulaiņiem, šveicariem).
sankcija Īpaša rīcība, attieksme, ko viena valsts lieto pret citu, lai (ko) ietekmētu.
gāzes kamera īpaša telpa cilvēku iznīcināšanai ar indīgu gāzi (piem., vācu koncentrācijas nometnēs Otrā pasaules kara laikā).
dūla Īpaši apmācīta sieviete, kura atbalsta otru sievieti grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā.
lidlauks Īpaši ierīkota vieta, kur lidaparāti var pacelties, nolaisties, stāvēt; aerodroms.
manēža Īpaši ierīkots vienlaidu laukums ar nepieciešamajām celtnēm jāšanas apmācībām, sacensībām un treniņiem.
bura Īpaši izveidots audekla gabals, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
skrejceļš Īpaši izveidots lidaparātu pacelšanās un nolaišanās ceļš.
spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu.
limits Īpašos noteikumos, lēmumā paredzētais maksimālais (kā) lielums, skaits u. tml.; ierobežojums.
valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums blīvi piegulētu; šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
sekvence Īpašs dziedājums (katoļu liturģijā), kas izveidojās agrajos viduslaikos.
uzpurnis Īpašs dzīvnieka purnam uzmaucams aizsargs (no ādas, stieplēm u. tml.), lai dzīvnieks nevarētu (kādam) iekost.
slēdzis Īpašs mehānisms (piem., spiedpoga, rokturis), lai (ko) atvērtu, aizvērtu, iedarbinātu, izslēgtu.
akcīze Īpašs nodoklis, ko valsts uzliek dažām precēm (piem., degvielai, degvīnam, tabakai) vai pakalpojumiem un kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā.
mājsēde Īpašs pārvietošanās ierobežojums – prasība nepamest dzīvesvietu noteiktā laikā.
velētava Īpašs sols, arī laipa (kā) velēšanai.
kārts šūpulis (kādam) ir dzimis (kādā vietā, laikā).
viegla zeme irdena smilts zeme, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
noirt Irstot rasties caurumam vai caurai joslai virzienā no augšas uz leju.
ātri Īsā laika posmā; īsā laikā un viegli.
izķert Īsā laikā, ātri izpirkt.
meteors Īslaicīga gaismas parādība Zemes atmosfērā, kas rodas, kosmiskam ķermenim ar milzīgu ātrumu ieskrienot Zemes atmosfērā; krītošā zvaigzne.
krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (2).
krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (3).
spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt.
brāziens Īslaicīga, spēcīga (kā, piem., lietus, vēja darbības) pastiprināšanās.
virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība.
šautra Īslaicīga, strauja (zibens) virzība.
lazarete Īslaicīgas stacionāras ārstniecības iestāde (piem., karaspēka daļā).
plaucēt Īslaicīgi karsēt (piem., dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes iejavu.
scintilācija Īslaicīgs gaismas uzliesmojums, kas rodas scintilatoros jonizējošā starojuma iedarbībā.
impresija Īslaicīgs iespaids, īslaicīga noskaņa.
ģībonis Īslaicīgs samaņas zudums.
bļāviens Īslaicīgs skaļš kliedziens, izsauciens.
cīruļputenis Īslaicīgs sniegputenis pavasarī, kad sniegs jau nokusis.
brikšķis Īslaicīgs troksnis, kāds rodas (kam) brikšķot.
šņaksts Īslaicīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko.
tirkšķis Īslaicīgs troksnis, ko rada mehāniskas ierīces, plīstoši audumi.
klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt.
klauvējiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1); troksnis, kāds dzirdams, kādam klauvējot.
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
spraksts Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis [1].
sprakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., kam degot, sprāgstot, lūstot.
pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
efemers Īslaicīgs, ātri pārejošs.
mirklīgs Īslaicīgs, ātrs.
baukšķis Īslaicīgs, dobjš atsitiena troksnis.
plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam atsitoties pret ko.
plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties pret ko.
knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
knaukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu; knakšķis.
spurkšķis Īslaicīgs, paass troksnis, ko rada, piem., motori, ierīces.
puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piem., darbojoties mehānismam; pukšķis.
pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piem., darbojoties mehānismam.
paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piem., viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, arī neliela sprādziena, šāviena troksnis.
knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kāds rodas, piem., lūstot nelieliem koka priekšmetiem, plaisājot ledum, stiklam.
tikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kāds rodas, piem., pulkstenim darbojoties.
plīkšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas (šķidruma lāsēm, priekšmetam) atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
krikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
šmaksts Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., lūpām, mēlei strauji atvirzoties (no kā).
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
pakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., šķidruma pilieniem, arī nelieliem priekšmetiem atsitoties pret ko.
šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
sprēgoņa Īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kas parasti rodas, kam degot, plaisājot.
mazs Īss (par laiku, laikposmu).
moments Īss laika sprīdis, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
pusminūte Īss laika sprīdis.
džingls Īss muzikāls fragments, skaņu kopa, ko kā pazīšanās zīmi atskaņo reklāmās, radiostaciju raidījumu starplaikos u. tml.
strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
brīdis Īss, neilgs laika posms.
lausks Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā; koka plaisāšana stiprā salā.
kā Dieva sūtīts īstajā laikā ieradies, parādījies.
kā saukts īstajā laikā, tieši tad, kad ir gaidīts, nepieciešams.
noplaiksnīt Īsu brīdi plaiksnīt un beigt plaiksnīt.
nosmaržot Īsu brīdi, neilgu laiku smaržot.
nosmirdēt Īsu brīdi, neilgu laiku smirdēt.
provokācija Izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu rīcību), lai kādam kaitētu; nevēlamas situācijas izraisīšana.
provocēt Izaicināt, kūdīt uz rīcību, lai (kādam) kaitētu; panākt, ka izraisās (nevēlama situācija).
notecēt Izbeigties (par iepriekš noteiktu laikposmu).
izsīkt Izbeigties (par laika posmu, mūžu).
paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pabadītam (kur, kādā veidā); aizritēt.
iziet jūrā izbraukt jūrā (ar kuģi vai laivu).
klasika Izcili (literatūras, mākslas u. tml.) darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
sakustēties Izdarīt īslaicīgu kustību.
nokārtot Izdarīt nepieciešamās darbības, lai (kas) būtu, realizētos.
iegūt laiku izdarīt tā, ka (kādam nolūkam) atliek vairāk laika.
pakalpot Izdarīt, paveikt (ko), lai kādam izpalīdzētu.
blefs Izdomājums, meli, lai radītu pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
paveikties Izdoties; palaimēties.
izdīgt Izdzīt, izlaist asnus (par sēklām); dīgstot parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu).
uzdīgt Izdzīt, izlaist asnus; dīgstot parādīties virs zemes, izveidoties virs zemes.
smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
gredzenot Izgriezt apkārt koka stumbram (arī zaram) mizas sloksnīti vai uzmaukt stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu augšanu.
izskriet Iziet, aiziet uz neilgu laiku.
izpostīt Izjaukt; aizlaist bojā.
justies kā (septītajās) debesīs izjust lielu prieku, laimi; būt sajūsmā.
iegrozīties Izkārtot (sev ko) tā, lai izveidotos vēlami apstākļi.
pārkārtot Izkārtot citā laikā.
samainīties Izkārtot sev (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) cita vietā.
šovs Izklaidējoša muzikāla (parasti teatralizēta) koncertprogramma vai izrāde.
klubs Izklaidējoša rakstura iestāde.
kasācija Izklaidējoša rakstura skaņdarbs instrumentālam ansamblim (18. gs. Vācijā un Austrijā), ko parasti atskaņoja brīvā dabā kā serenādi.
šovs Izklaidējoša televīzijas programma.
šovbizness Izklaidējošās mākslas industrija.
īsklips Izklaidējošs, informatīvs vai izglītojošs videoklips, kas nav garāks par 60–90 sekundēm.
popsīgs Izklaides mūzikai raksturīgs; ar izklaides mūziku saistīts.
naktsdzīve Izklaides norišu kopums (piem., naktsklubos, naktslokālos) naktī (parasti lielpilsētā).
grāvējs Izklaides žanra daiļdarbs, kas kādu laiku ir ļoti populārs.
izklaide Izklaidēšanās.
kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
īsināt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
klaidēt Izklaidēt.
aizmirst Izklaidībā, nevērībā atstāt (kur), nepaņemt līdzi.
kaisīt Izklaidus berot (ko), apbārstīt.
izbārstīt Izklaidus izbērt, bārstot izkliedēt; izkaisīt.
kaisīt Izklaidus, pa daļām bērt, bārstīt.
izkliedus Izklaidus.
klaids Izklaidus.
izklaiņot Izklaiņoties.
izmētāties Izklaiņoties.
magma Izkususi, šķidra iežu masa, kas atrodas Zemes dzīlēs un vulkāna izvirduma laikā lavas veidā izplūst Zemes virspusē.
mauka Izlaidīga sieviete; arī prostitūta.
uzdzīve Izlaidīga, baudkāra līksmošanās; baudkāra, netikumiska izprieca.
lakūna Izlaidums (tekstā).
štempelēt Izlaist (ko) lielā daudzumā.
emitēt Izlaist apgrozībā naudu, vērtspapīrus.
nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, notraipīties (ar to).
nolaistīt Izlaistot (ko), padarīt (ko) slapju, arī netīru.
izlaistenis Izlaists, izlaidīgs cilvēks.
rumulēties Izlaižot pirmo reizi lopus ganībās, laistīties, apliet vienam otru ar ūdeni.
apčurāties Izlaižot urīnu, saslapināt drēbes, atstāt peļķi u. tml.
salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku); nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
sibarīts Izlutināts cilvēks, kas dzīvo laiskumā un greznībā.
izspēlēt kārti izmantot kādu līdzekli, paņēmienu u. tml., lai iedarbotos uz kādu.
apiet likumu ar līkumu izmantot kādu likuma nepilnību, neprecizitāti, arī citu likumu, lai paliktu nesodīts.
pamatoties Izmantot konkrētus faktus, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību u. tml.
ķerties pie (pēdējā) salmiņa izmantot pēdējo, ne sevišķi drošo iespēju, lai ko panāktu.
taupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu (piem., laiku, spēkus).
pārtērēt Izmantot vairāk (laika), nekā paredzēts vai noteikts.
piešaude Izmēģinājuma šāvienu veikšana, lai precizētu mērķa atrašanās vietu.
aprobācija Izmēģināšana, lai noteiktu (kā) kvalitāti, derīgumu, piemērotību.
aprobēt Izmēģināt, lai noteiktu (kā) kvalitāti, derīgumu, piemērotību.
kratīšana Izmeklēšanas darbība – personu, telpu pārmeklēšana, lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
digitālgeita Izmeklēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
mamuts Izmiris ziloņu dzimtas leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem ilkņiem un biezu, brūnganu apmatojumu [Elephas primigenius].
ielenkt Izolēt (karaspēka vienību, grupējumu, militāru objektu), lai to iznīcinātu, pārtrauktu pretošanos.
surdokamera Izolēta telpa ar skaņu necaurlaidīgām sienām.
saplānot Izplānot (piem., kādā laikposmā paveicamo).
izkārtoties Izplānot, organizēt darbus, laiku u. tml. sev vēlamā veidā.
izkārtot Izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (darbību, pasākumu, laiku u. tml. ).
mirgot Izplatīt ātri mainīga stipruma vai īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu).
mirkšķināt Izplatīt īslaicīgi pārtrauktu gaismu.
zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
zibšņot Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
lietussargs Izplešams, aiz roktura turams (ar ūdensnecaurlaidīgu audumu klāts) aizsargs pret lietu.
liekt deviņos līkumos Izrādīt padevību, glaimot.
liekt trijos līkumos Izrādīt padevību, glaimot.
liekt septiņos līkumos Izrādīt padevību, glaimot.
dižoties Izrādīties (par dzīvniekiem, īpaši pārošanās laikā).
garlaikot Izraisīt garlaicību.
izvēlēties Izraudzīties no vairākām iespējām (piem., kāda pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laiku).
Žēlīgais Dievs! izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
(ak) tu žēlīgais! Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
lai jupis (pa)rauj izsaucas lielā neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, vēloties, lai kaut kā nebūtu, arī lādot.
Pazūdi no manām acīm! izsaucas, ja ir uz kādu sadusmots un vēlas, lai tas pēc iespējas drīz dodas prom.
Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu.
revidēt Izskatīt, pārskatīt (ko), lai veiktu labojumus, izdarītu grozījumus u. tml.
bloķēt Izslēgt uz laiku (kāda orgāna vai orgānu sistēmas) funkcijas.
galants Izsmalcināti pieklājīgs, ļoti laipns (parasti pret dāmām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
šķiest Izstarot (ko) vienlaikus uz vairākām pusēm.
izsūdzēt Izstāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
izlaisties Izstiepties guļus; arī atlaisties.
pārvalks Izstrādājums, ko pārvelk pāri (kam), lai (to) pasargātu no netīrumiem.
glaimīgs Iztapīgi laipns, lišķīgs; tāds, kurā izpaužas glaimi.
notaustīt Iztaustīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu), lai ko pārbaudītu, konstatētu.
saglaimot Izteikt glaimus, ko glaimojošu.
izjautāt Izteikt vairākus jautājumus (kādam), lai (ko) uzzinātu.
novēlēt Izteikt vēlējumu, lai (kas) būtu, realizētos.
novēlēt Izteikt vēlēšanos, lai kas tiktu izdarīts.
iedzelt Izteikties tā, lai (kādu) sāpīgi aizskartu; būt tādam, kas sāpīgi aizskar (piem., par vārdiem).
vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; jautājums (1).
jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
izlietot Iztērēt (piem., spēku, laiku, enerģiju).
izdzīvot Iztikt (kādu laiku ar niecīgiem līdzekļiem).
pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piem., nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laika posmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
izgaudoties Izvaimanāties, arī skaļi izraudāties (parasti ilgāku laiku).
nošļaupt Izveidot (ko) nolaideni slīpu.
samontēt Izveidot (piem., filmu, fonogrammu), sagrupējot gatavas sastāvdaļas; sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu, piem., filmu, fonogrammu.
iegūt Izveidot dzīves laikā – par organismu, tā daļām u. tml.
eksportēt Izvest (preces u. tml.) uz ārzemēm, lai tur realizētu.
izkliedēt Izvietot izklaidus; attālināt citu no cita.
izlaist Izvietot izklaidus; izklāt.
izmitināt Izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku); dot pajumti.
izklāt Izvietot, izlikt (ko citu pie cita vai izklaidus).
izsvaidīt Izvietots izklaidus, izkliedēts.
sintēze Izziņas paņēmiens, kurā parādību, objektu aplūko, pētī tā viengabalainībā, tā daļu kopsakarā.
sumo Japāņu nacionālais cīņas sporta veids, kurā zaudējumu piešķir par iziešanu no apzīmētā laukuma vai pieskaršanos grīdai ar kādu ķermeņa daļu (izņemot kājas pēdu).
iejaukt Jaucot pievienot (kādu vielu parasti šķidrai vielai).
mīcīt Jaukt, spaidīt ar rokām (kādu masu), lai padarītu (to), piem., viendabīgu, elastīgu.
juniors Jaunākais (pievieno aiz uzvārda, runājot par dēliem vai meitām, lai atšķirtu no viņu vecākiem ar tādu pašu uzvārdu).
emisijas akcijas jaunas akcijas, kuras izlaiž akciju sabiedrība sava pamatkapitāla palielināšanai.
dzimstība Jaundzimušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
puiša dienas jaunība, laiks, kad vēl nav precējies.
ko (tev, jums, viņam) vajag jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
(kurā) katrā laikā jebkurā laikā; vienmēr.
katrā laikā jebkurā laikā.
kurā katrā laikā Jebkurā laikā.
Talmūds Jūdaisma reliģisko, ētisko un tiesisko likumu krājums – apmēram 500 gadu laikā tapuši un vēlāk kanonizēti rabīnu komentāri par ebreju reliģiskajiem likumiem, ētiku, paražām un vēsturi.
abordāža Jūras kaujas paņēmiens (senajos laikos un viduslaikos) – sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kauja noritētu tuvcīņā.
valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
noilgums Juridiskā spēka zudums pēc likumā noteiktā laika, arī iespējas zudums prasīt vai saukt pie atbildības.
reibonis Jūsma, aizmiršanās, laimes sajūta.
reibums Jūsma, aizmiršanās, laimes sajūta.
vēlēties Just vajadzību, tieksmi, lai (kas) būtu, īstenotos.
garlaikoties Justies garlaicīgi.
reiz Kādā (nenoteiktā) reizē, laikā; kādreiz.
antagonisms Kādā laika posmā neatrisināmas pretrunas; pretēju tendenču, naidīgu spēku cīņa.
uz laiku kāda laika sprīža ietvaros; arī pagaidām.
melodika Kāda laikmeta, žanra, komponista raksturīgāko melodiju kopums.
pārklājs Kāda materiāla izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu.
toreiz Kādā no pagājušajiem laikposmiem.
maratons Kāda norise vai viena pēc otras sekojošas vairākas norises, kas aizņem ilgāku laiku.
savulaik Kādā pagājušā laikposmā, laikā; kādreiz (1).
tobrīd Kādā pagājušā, noteiktā brīdī; tolaik, tad.
hermetizācija Kāda tilpuma, telpas vai tās daļas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzu un šķidrumu apmaiņu ar apkārtējo vidi.
mode Kādam noteiktam laikam raksturīgs ģērbšanās, arī dzīves stila, uzvedības u. tml. veids.
starpprodukts Kādas norises laikā radies produkts, no kura tālākā procesā rodas, tiek iegūts cits produkts.
cunfte Kādas nozares vai radniecīgu nozaru amatnieku apvienība (piem., viduslaikos).
iks stunda kāds (nezināms, nenoteikts) laika moments.
X stunda kāds (nezināms, nenoteikts) laika moments.
paciesties Kādu laiku (parasti neilgu) paciest (1).
pasēdēt Kādu laiku atrasties apcietinājumā.
padzīvot Kādu laiku atrasties, uzturēties noteiktā vietā.
noballēties Kādu laiku ballēties un beigt ballēties.
noblandīties Kādu laiku blandīties un beigt blandīties; noklaiņot.
mirkt Kādu laiku būt klātam ar šķidrumu vai atrasties šķidrumā.
pasalt Kādu laiku būt salam, aukstumam.
sabūt Kādu laiku būt, uzturēties (kur, kādā vietā).
nomaisīties Kādu laiku būt, uzturēties (kur), maisīties (pa kurieni).
nodauzīties Kādu laiku draiskuļoties, blēņoties, dauzīties.
padzīvot Kādu laiku dzīvot (apzināti noteiktā veidā).
padzīvot Kādu laiku dzīvot; nodzīvot.
paglabāt Kādu laiku glabāt (piem., lai nepazūd, nesabojājas); noglabāt, paslēpt (kur).
nokliegties Kādu laiku kliegt, skaļi raudāt.
pavazāties Kādu laiku klīst, staigāt apkārt.
izlidināties Kādu laiku lidināties (kur ārā).
nopūlēties Kādu laiku ļoti pūlēties (lai ko izdarītu, paveiktu).
pavazāt aiz deguna kādu laiku mānīt, muļķot.
nomīņāties Kādu laiku mīņāties un beigt mīņāties.
samurgot Kādu laiku murgot.
panīkt Kādu laiku nīkt (2).
pasēdēt Kādu laiku nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.
nogrozīties Kādu laiku pabūt, atrasties (kur), parasti ko darot.
pakulstīt mēli kādu laiku papļāpāt, parunāt (parasti ko nenozīmīgu); aprunāt.
nolēkāties Kādu laiku pavadīt daudz dejojot; nodejoties.
nolēkāties Kādu laiku pavadīt lēkājot.
iepriekš Kādu laiku pirms kā cita.
pasalt Kādu laiku salt, izjust aukstumu.
palauzīt galvu kādu laiku sasprindzināti, neatlaidīgi gudrot, domāt (piem., lai ko atrisinātu).
pasēdēt Kādu laiku sēdēt, ieturot maltīti, iedzerot alkoholisku dzērienu u. tml.
pasēdēt Kādu laiku sēdēt.
izkāzoties Kādu laiku svinēt kāzas, būt kāzās.
palauzties Kādu laiku tielēties, liekulīgi (ko) noraidīt.
palauzīties Kādu laiku tielēties, negribēt (piem., ko darīt).
paucināt Kādu laiku ucināt; ucinot paauklēt.
paūjināt Kādu laiku ūjināt, piem., lai sasauktu kādu.
pavandīties Kādu laiku uzturēties (kur), meklējot (ko).
pavazāt Kādu laiku valkāt šurpu turpu, vilkt līdzi (pa zemi).
aizvadīt Kādu laiku veikt (ko).
pabakstīties Kādu laiku, mazliet darīt (ko).
pakrāt Kādu laiku, mazliet krāt.
panervozēt Kādu laiku, mazliet nervozēt.
vienu laiku kādu laiku.
pavēdināt Kādu, parasti neilgu, laiku vēdināt.
pavērot Kādu, parasti neilgu, laiku vērot.
paiet Kādu, parasti samērā neilgu laiku ierasties (kur, lai mācītos, ar ko nodarbotos).
sēklzvīņa Kailsēkļu čiekura zvīņa, uz kuras ir sēklaizmetņi.
diversija Kaitnieciska darbība, lai grautu valsts saimnieciskās, militārās spējas, ietekmētu valsts politiku, kara laikā iznīcinātu pretinieka spēkus un objektus aizmugurē u. tml.
prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā 16. gs.; šī novirziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
videokamera Kamera vienlaicīgai skaņas un attēla ierakstei videokasetē.
dupleksais kanāls kanāls, kas nodrošina vienlaicīgu un neatkarīgu datu pārsūtīšanas iespēju abos virzienos.
lejkanna Kanna ar snīpi un sietiņu laistīšanai.
kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie, kopējais kaps.
lidmašīnu bāzes kuģis kara kuģis, uz kura bāzējas, paceļas un nolaižas lidaparāti.
karakula aita karakulaita.
karakuljērs Karakulaitas jērs.
garnizons Karaspēka daļas un militāras iestādes, kas (pastāvīgi vai uz laiku) atrodas kādā apdzīvotā vietā vai atsevišķā nocietinājumā.
maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās pa ceļiem uz noteiktu vietu, noteiktā laikā un pilnā kaujas gatavībā.
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
karagaitas Karavīra pienākumu pildīšana kara laikā.
leģionārs Karavīrs hitleriskās Vācijas īpašās karaspēka vienībās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem (Otrā pasaules kara laikā).
karagūsteknis Karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā.
konklāvs Kardinālu padome, kas sanāk, lai ievēlētu jaunu pāvestu; vieta (noslēgtas telpas), kur notiek šīs vēlēšanas.
vadnis Karkasa detaļa (laivai, kuģim) – ķīļa vertikāls turpinājums priekšgalā vai pakaļgalā.
atkārpīt Kārpot dabūt nost (lai ko atsegtu).
vimba Karpu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, dzeltenīgām spurām un uz leju vērstu muti [Vimba vimba].
sapals Karpu dzimtas zivs ar slaidu, masīvu, samērā lielām zvīņām klātu ķermeni, sarkanu izliektu vēdera spuru un strupu purnu [Leuciscus cephalus].
grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu) sausā veidā, lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un specifisku garšu.
iztecināt taukos karsēt (piem., treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
pasterizēt Karsēt (produktus) līdz 100ºC temperatūrai, lai iznīcinātu daļu mikroorganismu.
destilēt Karsēt (šķidru vielu) līdz gāzveida stāvoklim un kondensēt, lai (to) attīrītu, koncentrētu vai sadalītu sastāvdaļās (frakcijās); pārtvaicēt.
iztecināt taukus karsēt (treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
cept Karsēt vienlaikus no visām pusēm uz uguns vai lielā karstumā.
koloniālais karš karš, kuru sāk, lai iekarotu vai paturētu kolonijas vai panāktu to pārdali.
zvīņas Kārtas, arī sīkas sastāvdaļas (piem., iezim, vielai, veidojumam).
kontrolkarte Karte, kurā ieraksta noteiktus datus (piem., laiku sporta sacensībās).
šucmanis Kārtības policists (Vācijā, arī dažās tās okupētajās teritorijās Otrā pasaules kara laikā).
kārtoties Kārtot (parasti ilgāku laiku, piem., kādā telpā).
saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piem., ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
ministrants Katoļu garīdznieka palīgs pie altāra dievkalpojuma laikā.
gregorisks Katoļu liturģiskie dziedājumi, kas tika iedibināti pāvesta Gregora Lielā laikā.
īpatnējā siltumietilpība katrai vielai raksturīgā spēja saņemt vai atdot siltuma daudzumu.
ikbrīd Katru brīdi, pastāvīgi, visu laiku.
diendienā Katru dienu; pastāvīgi, nepārtraukti (ilgāku laiku).
čerkeska Kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs – garš, viduklī cieši piegulošs mētelis bez apkakles ar patronu ietvariem uz krūtīm.
šašliks Kaukāza un Āzijas tautu nacionālais ēdiens – uz oglēm cepti nelieli marinētas gaļas (piem., jēra) gabaliņi.
nokaukt Kaukt (kādu laikposmu) un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem).
stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
jebšu Kaut arī, lai gan.
mistika Kaut kas neizskaidrojams, pārdabisks, mīklains.
inscenēt Kaut ko sarīkot, notēlot, lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu.
sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā); soda ekspedīcijas vienība (1905.–1907. gada revolūcijas laikā).
glempings Kempinga veids, kas ir smalkāks, ērtāks nekā tradicionālais, apvienojot viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā.
kinoseanss Kinofilmas demonstrējums; šim nolūkam paredzētais laikposms.
kinorepertuārs Kinofilmu kopums, ko rāda kinoteātrī vai kinoteātros (kādā laikposmā).
klenderis Klaidonis; arī apkārtklīstošs dzērājs.
blandoņa Klaidonis.
blandonis Klaidonis.
saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
pieklaigāt Klaigājot piepildīt ar skaņām (telpu, apkārtni).
saklaigāties Klaigājot sazināties.
bļaustīties Klaigāt, skaļi runāt.
klaidonis Klaiņojošs dzīvnieks.
ieklaiņot Klaiņojot ievirzīties (kur iekšā).
izklaiņot Klaiņojot, klīstot pabūt (daudzās vai visās vietās).
noklaiņot Klaiņot un beigt klaiņot.
noklaiņot Klaiņot, klīst (kādu laiku).
klenderēt Klaiņot, klīst; staigāt.
dauzīties riņķī klaiņot, klīst.
mētāties riņķī klaiņot, klīst.
dauzīties Klaiņot, klīst.
valkāties Klaiņot, klīst.
blandīties Klaiņot.
klaiņāt Klaiņot.
dona Klaipa gals, kam vienā pusē tikai garoza.
laivu klājs klājs, uz kura novieto glābšanas laivas.
tilināt Klāt (kaņepju stiebrus) kādā vietā, lai (tos) sagatavotu tālākai apstrādei.
pakot Klāt (ko) ar kādu materiālu (piem., lai siltinātu).
tilināt Klāt (linus) kādā vietā, lai (tos) balinātu.
špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai to padarītu gludu; tepēt.
klausības laiki klaušu laiki.
izklauvēt Klauvējot piesist (vairākās vietās, piem., lai pārbaudītu).
noklepot Klepot (kādu laiku).
klētnieks Klēts pārzinis (padomju iekārtas laikā).
klimatterapija Klimata īpatnību un laikapstākļu izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
noklimst Klimstot pavadīt (kādu laikposmu).
svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (6).
mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni).
kulties Klīst, klaiņot.
maldīties Klīst, klaiņot.
aizkulties Klīstot, klaiņojot nonākt, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
naktsklubs Klubs ar izklaides programmu, mūziku, dejām u. tml., kas strādā naktīs.
atdudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) atbildēt.
iedudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) ierunāties.
iedudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) pateikt (parasti ausī).
dudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt, sarunāties; šādi skanēt (par runātāja balsi).
apnikt Kļūt garlaicīgam, nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās vai ilgstošas lietošanas dēļ); vairs neizraisīt interesi.
iesēsties Kļūt grūti izkustināmam (ilgāku laiku kur atrodoties, mazliet iegrimstot); iestrēgt, iegrimt (pat transportlīdzekli).
saskābt Kļūt īgnam, nelaipnam, arī neapmierinātam.
skābt Kļūt īgnam, nelaipnam; arī kļūt neapmierinātam.
raukties Kļūt īsākam (par laikposmu).
rauties Kļūt īsākam (par laikposmu).
sarauties Kļūt īsākam (par laikposmu).
atsilt Kļūt laipnākam, sirsnīgākam.
kust Kļūt laipnam, maigam (pret kādu).
izkust Kļūt maigam, sirsnīgam; kļūt ļoti laipnam.
palaisties Kļūt mazliet izlaidīgam.
migloties Kļūt miglainam (2), neskaidram.
apmigloties Kļūt neskaidram, miglainam, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
sadugt Kļūt neskaidram, miglainam, dūmakainam; apmākties.
nolaisties Kļūt nolaidīgam (darbā, mācībās).
pielaisties Kļūt siltākam (par laikapstākļiem).
noskaidroties Kļūt skaidram (par debesīm, laikapstākļiem).
novecot Kļūt tādam, ka savu laiku ir pārdzīvojis un neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
sasprēgāt Kļūt tādam, kā virsmā rodas vairākas, daudzas plaisas (par priekšmetu, materiālu u. tml.).
nomākties Kļūt tādam, kad debesis ir ļoti mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku nonāk pacilātā, līksmā, vieglam reibonim līdzīgā stāvoklī (piem., alkoholisku dzērienu, smaržu iedarbībā); reibt (1).
pārdzīvot Kļūt tādam, kas vairs neatbilst attiecīgā laika posma prasībām, uzskatiem.
novecot Kļūt tādam, ko attiecīgā laikposma valodā vairs nelieto.
pamirt Kļūt tādam, kur uz laiku zudusi aktivitāte, rosība; kļūt klusākam.
plaisāt Kļūt tādam, kurā ir plaisa vai plaisas.
izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu); kļūt tādam, kurā (kas) notiek citādi nekā paredzēts.
saplaisāt Kļūt tādam, kurā rodas vairākas, daudzas plaisas.
uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas).
sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas, piem., laikapstākļu ietekmē, rodas nogulsnes, putekļi, netīrumi u. tml.
tumst Kļūt tumšam vai tumšākam (piem., laikapstākļu ietekmē, iestājoties tumsai).
tuvoties Kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu, arī par cilvēka mūža posmu).
(sa)spicēt ausis kļūt uzmanīgam, sasprindzināti klausīties, lai ko uzzinātu.
apmākties Kļūt, būt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laika apstākļiem, laika posmu).
sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta); kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
noknosīties Knosoties pavadīt (kādu laikposmu).
nokodināt Kodinot apstrādāt (piem., sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
deka Koka detaļa, pār kuru pārstieptas (mūzikas instrumenta) stīgas, lai pastiprinātu (tā) skaņu.
kocene Koka laiva.
gadskārta Koksnes pieauguma josla viena veģetācijas perioda laikā; gadu gredzens (koka vai krūma stumbrā).
mohito Kokteilis, ko gatavo no baltā ruma, laima sulas, cukura un piparmētrām.
skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā).
sadales komisija komisija, kas padomju iekārtas laikā lēma par mācību iestādi beigušo speciālistu nosūtīšanu uz noteiktām darba vietām.
spraits Kompānijā "Coca-Cola" ražots gāzēts bezalkoholisks dzēriens ar laima un citrona garšu; šā dzēriena tirdzniecības nosaukums.
koncertdzīve Koncertu rīkošana; koncertu kopums (kādā laikposmā, vietā).
konjunktūra Konkrētā laikposma apstākļi, situācija, stāvoklis.
piemērs Konkrēts fakts, ko piemin, lai paskaidrotu, ilustrētu izteikto domu.
špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, kas tiek neatļauti izmantots zināšanu pārbaudes laikā.
vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
ledgriezis Konstrukcija, kas aizsargā tilta balstus pret ledus gabalu triecieniem, spiedienu (piem., palu laikā).
konsulāts Konsulu valdīšanas laiks (piem., Senajā Romā, Francijā).
U Kopā ar skaitli lieto, lai apzīmētu jauniešu komandu vecumposmu.
izdiena Kopējais algotā darbā nostrādātais laiks; algota darba stāžs.
kopdevums Kopējais darba produkts (piem., kādā laika posmā).
sengadus Kopš daudziem gadiem; kopš seniem laikiem; sen.
sendienis Kopš seniem laikiem; izsenis.
kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kora diriģents.
nokratīties Kratoties nobraukt (noteiktu laiku vai attālumu).
kravāties Kravāt savas mantas (parasti, lai kur dotos).
hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
bakborts Kreisā puse (borts), skatoties no pakaļgala (parasti laivai, kuģim).
krējumlaiža Krējumlaizis.
pūderkrēms Krēms ar pūdera piejaukumu; tonālais krēms.
krēmzupa Krēmveida zupa, kas gatavošanas beigu posmā tiek sablendēta biezenī un izlaista caur sietu.
sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs – gara, brīvi krītoša bezpiedurkņu kleita, ko valkāja virs krekla.
iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā vāc pierādījumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
birt Krist vienlaidus plūsmā, citam aiz cita (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, arī par sīkiem priekšmetiem).
vīnakmens Kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai.
kristalizācija Kristālu veidošanās, gāzveida vai šķidrai vielai pārejot cietā agregātstāvoklī.
velns Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu; dzīvžogs.
bruņinieku ordenis Krusta karu laikā radīta bruņinieku apvienība cīņai pret neticīgajiem.
kuģa skrūve kuģa (motorlaivas) dzenskrūve.
motorlaivas skrūve Kuģa (motorlaivas) dzenskrūve.
tifons Kuģa signālierīce ar spēcīgu skaņu; šāda signālierīce, piem., bojās, kas skan miglas laikā.
stūmējvelkonis Kuģis (velkonis), kas ar īpaši izveidotu priekšgalu var stumt (kuģi, liellaivu u. tml.).
nokuģot Kuģojot pavadīt (kādu laikposmu).
stāpelis Kuģu būvēšanai, remontēšanai un nolaišanai ūdenī iekārtots laukums ar slīpumu uz ūdenstilpes pusi.
lietuvainis Kuitalai līdzīgs sloku dzimtas brūnraibs bridējputns ar garām kājām, noliektu knābi un tumšām, garenām joslām uz galvas [Numenius phaeopus].
odveidīgie Kukaiņu apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā garu, slaidu ķermeni, tievām, garām kājām un gariem taustekļiem, piem., dzēlējodi, moskīti, garkājodi, trīsuļodi [Nematocera].
kūniņa Kukaiņu attīstības stadija (starp kāpuru un pieaugušu kukaini), kuras laikā tie atrodas apvalkā; kukainis šādā attīstības stadijā.
kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
pūrs Kultūras vērtību, zināšanu, atmiņu u. tml. kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
fleksija Kustība, kuras laikā tiek saliekta locītava.
svārstība Kustība, process, kas laikā atkārtojas.
lineārais ātrums kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
ātrums Kustības īpašība, ko raksturo ar zināmā laika posmā noieto ceļu.
atskaite Kustības, stāvokļa, laika noteikšana (salīdzinot ar ko).
vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piem., durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
skalināt Kustinot trauku, jaukt (šķidrumu); kustināt trauku, lai jauktu (tajā) šķidrumu.
holocēns Kvartāra perioda visjaunākais laika posms (no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām).
nokvernēt Kvernot, esot bezdarbībā, pavadīt (kādu laikposmu).
punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna pārduršana ar dobu adatu, lai diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā izsūktu šķidrumu vai ievadītu kādu vielu.
pamatstāja Ķermeņa stāvoklis, kādā cilvēks atrodas, stāvot ar taisnu augumu, kopā saliktām kājām un gar sāniem nolaistām rokām.
mehāniskā kustība ķermeņu vai to daļiņu savstarpējo stāvokļu maiņa telpā un laikā.
pieķerties Ķerties (pie kā, kam klāt), piem., lai pieturētos.
alķīmija Ķīmijas agrīnais posms viduslaikos, kad, veicot dažādus eksperimentus, centās parastus metālus pārvērst dārgmetālos.
ķēdes reakcija ķīmiska reakcija vai kodolreakcija, kurā rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
cirkonijs Ķīmiskais elements – metāls, ko lieto dažādos sakausējumos, lai uzlabotu to īpašības [Zr].
izotopiskie indikatori ķīmiskas vielas, kurās daļa atomu aizvietoti ar to izotopiem, ko lieto, lai izpētītu dažādus procesus.
attīstīt Ķīmiski apstrādāt (piem., apgaismotu negatīvu), lai padarītu attēlu redzamu.
ķīmisms Ķīmisko īpašību kopums (vielai, procesam); organismā norisoša fizioloģiska procesa ķīmiskais pamats, mehānisms.
ciguns Ķīnas tradicionālais vingrošanas veids.
sterilizācija Ķirurģiska operācija, kurā likvidē pēcnācēju radīšanas spēju, vienlaikus saglabājot dzimumdziedzeru endokrīno funkciju.
tritons Ķirzakai līdzīgs astains abinieks ar slaidu, līdz 18 cm garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti.
stīrborts Labais borts (kuģim, laivai).
lāga Labs, atbilstošs normālam stāvoklim, normālai norisei.
zaļas dienas labs, bezrūpīgs laiks, laba, bezrūpīga dzīve.
joka pēc lai uzjautrinātos, izklaidētos.
aizlaikus Laicīgi, laikus; iepriekš.
uzlaidelēties Laidelējoties uzlaisties.
ar gadiem laika gaitā.
ar laiku laika gaitā.
ar dienām laika gaitā.
sideriskais periods laika intervāls, kurā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
sinodiskais periods laika intervāls, pēc kura atkārtojas planētas vai pavadoņa opozīcijas un konjunkcijas, kā arī fāzes.
diennakts Laika mērvienība – laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu ilgs laika posms, kas sastāv no vienas dienas un nakts.
ziemas saulgrieži laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā dienvidu punktā.
pulksteņa laiks laika moments, laika sprīdis, kas ir noteikts pēc pulksteņa rādījuma.
brīdis Laika moments, posms, kad kas notiek, arī īss laika posms noteiktos apstākļos.
stunda Laika periods (parasti 40 vai 45 minūtes), kad notiek viena mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika periodā.
pēcleduslaikmets Laika periods no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām; holocēns.
veļu laiks laika posms (parasti rudenī), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
finanšu gads laika posms gada garumā, ko izmanto kā atskaites punktu finanšu norēķinos.
inkubācijas periods laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās brīdim.
polārā diena laika posms polārajos apgabalos, kad nenoriet saule.
starplaiks Laika posms starp diviem laikposmiem, divām darbībām, norisēm, arī stāvokļiem; laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts.
darbalaiks Laika posms, kad iestāde, uzņēmums ir atvērti, lai pieņemtu apmeklētājus, sniegtu kādus pakalpojumus u. tml.
latentais slimības periods laika posms, kamēr neparādās slimības izpausmes.
ēra Laika posms, kas ar kaut ko īpašu atšķiras no iepriekšējā laika posma.
gads Laika posms, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu ap Sauli; šāds laika posms kā laika skaitīšanas vienība.
sideriskais gads laika posms, kurā Zeme veic pilnu apriņķojumu ap Sauli.
laikarats Laika ritums, plūsma; laika rats.
laika upe laika ritums, plūsma.
hronoloģija Laika secība; notikumu uzskaitījums, attēlojums laika secībā.
Jūlija kalendārs laika skaitīšanas sistēma, ko ieviesa Romas valdnieka Jūlija Cēzara laikā.
Mēness kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir Mēness fāzes.
Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku.
mēnesis Laika skaitīšanas vienība – aptuveni viena divpadsmitā daļa gada (28–31 diena); šāds laika posms (skaitot no jebkuras dienas).
gadsimts Laika skaitīšanas vienība – simt gadu ilgs laika posms.
sinodiskais mēnesis laika sprīdis starp divām vienādām Mēness fāzēm.
laika posms laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana; laikposms.
laika biedrs laikabiedrs.
viduslaiki Laikmets Eiropas vēsturē (6.–17. gs.) starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem.
bronzas laikmets laikmets, kad cilvēki darbarīku un ieroču darināšanai izmantoja bronzu.
ģeoloģiskais vecums laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma.
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana.
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises.
samta sezona laikposms (parasti rudenī), kad (kādā ģeogrāfiskā reģionā) ir labvēlīgi apstākļi atpūtai pie jūras (piem., samazinājies karstums).
putnu dienas laikposms (pavasarī), kad tiek rīkoti dažādi putniem veltīti pasākumi.
vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu; laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
pēcpusdiena Laikposms no pusdienlaika līdz vakaram.
polārā nakts laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta.
starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
apkures sezona laikposms, kad dzīvojamām platībām tiek pieslēgta centralizētā apkure.
vācu laiks laikposms, kad Latvijas teritorija nonāca nacistiskās Vācijas okupācijā (1941–1945).
miera laiki laikposms, kad nav kara (piem., starp Pirmo un Otro pasaules karu).
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma, eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
svārstību periods laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību.
garantijas laiks laikposms, kurā ražotājs bez atlīdzības novērš atklātos izstrādājuma trūkumus vai apmaina nekvalitatīvo preci.
vidus Laikposms, laika moments, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
robežposms Laikposms, pēc kura sākas cits, atšķirīgs laika posms, periods.
dienas laikraksts laikraksts, kas iznāk katru dienu.
vakara laikraksts laikraksts, kas iznāk pēcpusdienā vai vakarā.
nedēļas laikraksts laikraksts, kas iznāk reizi nedēļā.
sastrēgumu stundas laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
slimības (ap)slēptais periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
slimības inkubācijas periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
liela gaisma laiks no rīta, kad ir jau pavisam gaišs, kad saule jau sen uzlēkusi.
maza gaisma laiks no rīta, kad saule vēl nav pilnīgi uzlēkusi un vēl nav pavisam gaišs.
slēptais slimības periods laiks no slimības iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
palaunadža laiks laiks starp pusdienām un vakariņām.
nākotne Laiks un notikumi, kas sekos pašreizējam laikam, pašreizējiem notikumiem.
pēdējā stundiņa laiks, brīdis, kad jāmirst.
ziedu laiki laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, kļūst populārs, gūst ievērību.
ziedu laiks laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, kļūst populārs, gūst ievērību.
astronomiskais pavasaris laiks, kad diena ar nakti ir vienādā garumā un diena pamazām kļūs garāka par nakti.
trešie gaiļi laiks, kad gailis (agrā rītā) mēdz dziedāt trešo reizi.
pirmie gaiļi laiks, kad gailis (ļoti agri rītā) mēdz dziedāt; ļoti agri.
zelta laiki laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
zelta laiks laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
ogu laiks laiks, kad nogatavojas ogas; kad jāievāc ogu raža.
slaucamā reize laiks, kad tiek slaukti dzīvnieki (parasti govis).
slaucamais laiks laiks, kad tiek slaukti dzīvnieki (parasti govis).
pļaujas laiks laiks, kad var gūt peļņu.
gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai), lai ejot veiktu šo attālumu.
pieejas laiks laiks, kas nepieciešams, lai iegūtu datus no (cietā diska, kompaktdiska u. tml.) atmiņas.
pareizs laiks laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar īpašiem pulksteņiem.
precīzs laiks laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar īpašiem pulksteņiem.
papildlaiks Laiks, ko sporta spēlēs piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultāts ir neizšķirts.
reverberācijas laiks laiks, kurā skaņa norimst līdz nesadzirdamības robežai.
astronomiskais gads laiks, kurā Zeme vienu reizi apriņķo Saulei.
tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad.
nesaule Laiks, laikposms, laikapstākļi u. tml., kad nespīd saule.
priekšlaikus Laikus, savlaicīgi.
pilna loze laimējusi loterijas biļete.
svētlaime Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts, arī ļoti ilgots, kārots; laimes augstākā pakāpe.
laimīgā kārtā laimīga gadījuma dēļ.
izsprukt (sveikā) ar veselu ādu laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.
izsprukt no (kāda) nagiem laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.
tikt cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
izkulties cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
izsprukt cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
baltas dienas laimīgs dzīves posms.
fortūna Laimīgs gadījums, veiksme; laimīgs liktenis.
labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu, piem., lai panāktu, ka nedusmojas, piedod).
aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
lūgt Laipni, pieklājīgi izteikt vēlēšanos, arī prasību (kādam, lai tas ko dara, dod u. tml.).
laist uz riņķi laist apkārt.
pārlaist Laist, lai (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
slacīt Laistīt smalkām strūklām, sīkām, šķīstošām lāsēm (parasti ar roku); šādi laistot, mitrināt.
izlaistīt Laistot izkliedēt (šķidrumu); laistot (šķidrumu), padarīt (ko) mitru vai slapju.
izlaizīt Laizot izēst (ēdienu); laizot iztukšot (trauku).
uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); laižoties uzvirzīties uz kādas vietas.
lasīt priekšā lasīt tekstu un vienlaikus to runāt (klausītājiem).
lasīt balsī lasīt tekstu un vienlaikus to runāt.
lasīt korektūras lasīt tipogrāfiska salikuma novilkumu, lai konstatētu un labotu kļūdas.
lasīt korektūru lasīt tipogrāfiska salikuma novilkumu, lai konstatētu un labotu kļūdas.
diktēt Lasīt vai runāt (ko) tā, lai klausītājs varētu pierakstīt.
lai mēle sakalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
lai mēle nokalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
sīga Lašu dzimtas zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, pelēku vai zilgani zaļu muguru, sudrabbaltiem sāniem un vēderu.
omulis Lašu dzimtas zivs ar slaidu, sānos nedaudz saplacinātu ķermeni, kas dzīvo Baikāla ezerā Krievijā [Coregonus autumnalis migratorius].
kuprlasis Lašu dzimtas zivs, kam (tēviņiem) nārsta laikā izveidojas kupris [Oncorhynchus gorbuscha].
veclatvieši Latvieši, kas kādā ārvalstī ir apmetušies pirms samērā ilga laika (atšķirībā no latviešiem, kas tur ir apmetušies vēlāk).
pelēkais barons latviešu lielsaimnieks (padomju laika nievājošs apzīmējums).
sagša Latviešu tautastērpa daļa – četrstūrains vilnas lakats, ko sieviete apņem ap pleciem; villaine.
Latvijas Banka Latvijas centrālā banka, kurai piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības, kā arī tiesības kontrolēt naudas apgrozību un pārraudzīt citas bankas.
vadības lauks lauks datu ierakstā, ko izmanto ierakstu identifikācijai, kā arī lai norādītu ar datiem veicamās operācijas.
elektriskais lauks lauks, ko rada elektriskais lādiņš vai laikā mainīgs magnētiskais lauks.
rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piem., cukurbietes, kartupeļi, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
kombains Lauksaimniecības darba mašīna, ar ko vienlaicīgi veic noteiktu labības novākšanas un apstrādes operāciju ciklu.
frēze Lauksaimniecības mašīna ar rotējošiem elementiem, kas augsni vienlaikus irdina, drupina un jauc.
izpalīgs Lauku darbos nodarbināts skolēns (Otrā pasaules kara laikā vācu armijas okupētajā teritorijā).
palīgsaimniecība Lauku saimniecība (piem., padomju laikā – kādam uzņēmumam, karaspēka daļai), kas palīdz nodrošināt ar pārtikas produktiem attiecīgā kolektīva locekļus.
vulkāniskās bumbas lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
ledus laikmets leduslaikmets.
nolēkāt Lēkājot pavadīt (kādu laikposmu).
novilkt Lēnām, nesteidzīgi nodzīvot, (grūtos, smagos apstākļos) pavadīt (kādu laiku).
pretleņķis Leņķis, kas daudzstūrī atrodas pretī citam šī daudzstūra leņķim vai malai.
pilotāža Lidaparāta manevrēšana gaisā, lai veidotu noteiktas figūras.
uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta citu lidaparātu uzpildīšanai ar degvielu lidojuma laikā.
hidroplāns Lidmašīna, kas var pacelties un nolaisties uz ūdens.
konvertoplāns Lidmašīna, kurai var mainīt propelleru, dzinēju, kā arī spārnu stāvokli, ļaujot tai pacelties un nolaisties kā helikopteram.
aizlidot Lidojot aizvirzīties; aizlaisties.
aplidot Lidojot nolaisties vai pabūt (vairākās vietās).
nolidot Lidojot pavadīt (kādu laikposmu).
palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā); lidot neilgu laiku, nelielā attālumā.
pikēt Lidojot strauji laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
aplidot Lidojot, laižoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt) – par putniem, kukaiņiem.
līdz šim līdz pašreizējam laika posmam.
šobaltdien Līdz pašreizējam laikposmam; arī joprojām.
līdz šai baltai dienai līdz šodienai, līdz šim laikam.
antiperspirants Līdzeklis, ar kuru aizsprosto poras (organismā), lai mazinātu sviedru izdalīšanos un nomāktu nepatīkamo smaku.
ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu, nogalinātu vai iznīcinātu pretinieka kaujas tehniku, būves u. tml.
drošības līdzeklis līdzeklis, ko izmanto, lai panāktu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā neizvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas.
savanna Līdzenums ar garu zāli un izklaidus augošiem kokiem un krūmiem (tropu apgabalos).
slēdzenis Līdzskanis, kuru izrunājot gaisa plūsma mutē uz kādu laiku tiek noslēgta.
kā izsmērēts liekulīgi laipns, padevīgs.
glaimi Liekulīgi, lišķīgi cildinājumi, komplimenti, ko saka, lai kādam izpatiktu, arī lai ko panāktu, iegūtu.
traģēdija Liela nelaime, postošs notikums, kurā bieži ir cietušie, bojāgājušie.
dumbrs Liela, staigna peļķe, dūņām, dubļiem pilna bedre; staigna, muklaina vieta; dūksts.
dūksts Liela, staigna peļķe; staigna, muklaina vieta.
kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera vai konstrukcija (zemūdens darbu veikšanai).
majuskulis Lielais burts.
birums Lielāks (kā) daudzums (parasti neilgā laikā).
gubu mākoņi lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi.
gubmākoņi Lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi.
barka Liellaiva ar plakanu dibenu un seklu iegrimi.
barža Liellaiva, kas pārvietojama ar velkoņa palīdzību un paredzēta dažādu liela izmēra kravu pārvadāšanai.
izlielīties Lieloties plaši izpaust ko (par sevi); ilgāku laiku, daudz lielīties.
seģene Liels (parasti vilnas) lakats, arī villaine.
monolīts Liels akmens bluķis; liels, viengabalains veselums.
staltbriedis Liels briežu dzimtas zīdītājdzīvnieks ar slaidu spēcīgu ķermeni, garām kājām un kura tēviņam ir lieli, zaroti ragi [Cervus elaphus].
slāņu svīta liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā.
monolīts Liels objekts (piemineklis, kolonna u. tml.), kas veidots no viena vesela akmens vai viengabalainas, cietas masas.
briedis Liels pārnadžu kārtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem, slaidām kājām un īsu asti.
zivjērglis Liels putns ar gariem, slaidiem spārniem, nelielu galvu, tumšbrūnu muguru un baltu vēderu; zivju ērglis.
kollijs Liels suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, brūni baltu vai melnbaltu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne; Skotijas aitusuns.
dobermanis Liels suns ar slaidu ķermeni, gludu spalvu un labu ožu; attiecīgā suņu šķirne.
maizeskoks Liels tropisko mežu koks ar lieliem augļiem, kurus raudzējot iegūst maizes mīklai līdzīgu masu.
marka Liels, militāri nocietināts pierobežas novads (Franku valstī, viduslaiku Vācijā).
spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem.
senjors Lielu zemju īpašnieks (viduslaiku Rietumeiropā), kam bija augstākā vara pār viņam pakļautajiem vasaļiem.
paātrinājums Lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu laika vienībā.
dīgšanas spars lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
mest garu liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
lietavas Lietains laiks, lietains laikposms.
saturīgs Lietderīgs, vērtīgs (piem., par laikposmu, dzīvi).
urrā Lieto (piemēram, bijušajā padomju armijā), lai uzmudrinātu sava karaspēka karavīrus uzbrukumā.
gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu lielāku pārliecības nokrāsu.
gan Lieto jautājuma teikumos, lai piešķirtu šaubu, nenoteiktības, arī minējuma nokrāsu.
viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
mīlītis Lieto parasti uzrunā, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu vai ironisku attieksmi.
būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu uz teikuma priekšmeta un izteicēja sintaktisko sakaru.
būt Lieto salikta laika formu veidošanā.
tikt Lieto salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā; būt (7).
mīļš Lieto uzrunā, lai paustu simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību (pret kādu).
dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, draudzību.
arī Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
paklau Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību; klau.
vadzi Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
klau Lieto, lai aicinātu kādu klausīties, pievērst (kam) uzmanību.
palīgā Lieto, lai aicinātu palīdzēt.
klāt Lieto, lai aizstātu darbības vārdu, kas izsaka virzību.
iekšā Lieto, lai aizstātu virzības darbības vārdu.
virsū Lieto, lai aizstātu, parasti virzības darbības vārdu.
priekša Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
jā Lieto, lai apstiprinātu izteikto domu.
protams Lieto, lai apstiprinātu izteikuma saturu; bez šaubām.
kā Lieto, lai apstiprinātu izteikumu, pastiprinātu apgalvojumu.
jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
nudien Lieto, lai apstiprinātu kādu faktu, apgalvojumu u. tml.; patiešām.
bez šaubām lieto, lai apstiprinātu noliegumu; protams; katrā ziņā; nešaubīgi.
kas Lieto, lai apstiprinātu teikto, piešķirtu tam lielāku ticamību vai norādītu uz ļoti lielu līdzību.
nē Lieto, lai apstiprinoši atbildētu uz jautājumu, kas izteikts ar noliegumu.
tpr Lieto, lai apturētu zirgu.
tā dēvētais lieto, lai apzīmētu ar neoficiālu vai mazpazīstamu, arī ar īsti neatbilstošu nosaukumu.
eko Lieto, lai apzīmētu ekoloģiski audzētu pārtiku, ekoloģiski ražotu produkciju u. tml.
sevišķs Lieto, lai ar nosaukumu izceltu attiecīgo produktu citu vidū.
vai nu ne lieto, lai atbildētu uz jautājumu apstiprinoši.
tipu-tapu Lieto, lai atdarinātu (parasti mazu bērnu) soļu troksni.
paf Lieto, lai atdarinātu (piem., šautenes) šāvienu troksni.
čiks Lieto, lai atdarinātu asu, īsu troksni.
žvāks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, vēzienu.
žvīks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, vēzienu.
žvikt Lieto, lai atdarinātu ātru kustību.
žviukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu kritiena troksni.
pik Lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas.
buku bē lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas.
ruk Lieto, lai atdarinātu cūkas rukšķēšanu.
bē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas.
mē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (piem., aitas, kazas) balss skaņas.
būkš Lieto, lai atdarinātu dobju sitiena, kritiena u. tml. troksni.
kukū Lieto, lai atdarinātu dzeguzes balss skaņas.
krū Lieto, lai atdarinātu dzērvju balss skaņas.
ņamm Lieto, lai atdarinātu ēšanu (sarunājoties ar bērnu).
kikerigī Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
mū Lieto, lai atdarinātu govs balss skaņas.
švirks Lieto, lai atdarinātu griezīgu troksni, kas rodas, piem., ja kas strauji deg.
plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
čiv Lieto, lai atdarinātu īsas, aprautas putnu balss skaņas.
zlaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu troksni, kāds rodas, piem., no sitiena, kritiena, šāviena.
brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kāds rodas, piem., lūstot zaram, plaisājot ledum.
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni, kas rodas, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī, ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
baukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena troksni.
plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piem., kam plaisājot, arī kam sīkam beržoties gar ko.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piem., kokam, ledum lūstot vai plaisājot.
kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, lūstot vai plīstot kam plānam, cietam, trauslam.
puk Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., darbojoties motoram, mehānismam.
knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., lūstot sīkiem, sausiem zariem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., saskaroties vai atsitoties nelieliem priekšmetiem; klikt.
plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piem., ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu, dobju troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
murr Lieto, lai atdarinātu kaķa murrāšanu.
mjau Lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu.
ņau Lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu.
ņurr Lieto, lai atdarinātu kaķa ņurrāšanu.
he Lieto, lai atdarinātu klusus smieklus.
pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kāds rodas, piem., lietus lāsēm atsitoties pret ko.
pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko; pakš.
čiku Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru troksni.
čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, nedaudz griezīgas dažu putnu balss skaņas, arī dažu kukaiņu (piem., circeņu) radītās skaņas.
čak Lieto, lai atdarinātu raksturīgas, paskarbas putnu balss skaņas.
ko Lieto, lai atdarinātu raksturīgas, pazemas putnu balss skaņas.
plunkš Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī.
klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kāds rodas, piem., kuļot ar spriguli vai koka priekšmetam atsitoties pret ko.
pi Lieto, lai atdarinātu samērā augstu, pīkstošu skaņu.
švīks Lieto, lai atdarinātu samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piem., ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
brākš Lieto, lai atdarinātu sau, samērā spēcīgu troksni, kāds rodas, piem., gāžoties lielākiem (koka) priekšmetiem.
klap Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitot koka priekšmetus.
klip Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitoties koka priekšmetiem.
klang Lieto, lai atdarinātu skaņas, kas rodas, sitot pa metāla priekšmetu (piem., zvana skaņas).
kling Lieto, lai atdarinātu skaņas, kas rodas, sitot pa metāla priekšmetu vai lai atdarinātu zvana skaņas.
tinkš Lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, kam (piem., stikla priekšmetiem) plīstot.
blaukš Lieto, lai atdarinātu smaga kritiena, arī sitiena troksni.
hi Lieto, lai atdarinātu smieklus.
dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni, kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot.
blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu atsitiena, kritiena u. tml. troksni.
brīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas (kam) lūstot, plaisājot vai gāžoties.
tpu Lieto, lai atdarinātu spļaušanu, spļaušanas skaņu.
pfu Lieto, lai atdarinātu spļaušanu.
tfu Lieto, lai atdarinātu spļāvienu.
vau Lieto, lai atdarinātu suņa riešanu.
pif Lieto, lai atdarinātu šāviena troksni.
šņik Lieto, lai atdarinātu šķēru, naža grieziena troksni.
tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
bums Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
bradāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot.
knipu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piem., klauvējot.
dipada Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, skrienot zirgam, kumeļam u. tml.
pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
kvā Lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas.
krā Lieto, lai atdarinātu vārnu, kovārņu, kraukļu u. tml. balss skaņas.
tiš Lieto, lai atgaiņātu, dzītu prom dzīvniekus (visbiežāk putnus).
jā Lieto, lai atsauktos (kādam).
Vai tam! lieto, lai brīdinātu, ka (kādam) notiks kas nevēlams.
lielisks Lieto, lai emocionāli izteiktu apmierinājumu, prieku par notikušo, darīto, teikto u. tml.
tik Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (1).
vien Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai, vienīgi.
tikai Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi.
tātad Lieto, lai ievadītu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
ņamm Lieto, lai izpaustu apmierinājumu (par ko ļoti garšīgu) un pamudinātu (piem., bērnu) ēst.
ups Lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu.
pagaidīt Lieto, lai izteiktu aicinājumu nesteigties; lieto, lai izteiktu brīdinājumu vai draudus.
pa Lieto, lai izteiktu aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies; pag.
kas ir, tas ir lieto, lai izteiktu apgalvojumu vai apstiprinājumu.
ā Lieto, lai izteiktu apliecinājumu, ka kaut kas ir saprasts.
nuja Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai), arī lai apstiprinātu iespējamo atbildi.
pareizs Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
tā jau nu ir lieto, lai izteiktu atturīgu, negribīgu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
fū Lieto, lai izteiktu atvieglojumu, arī nogurumu.
nu Lieto, lai izteiktu dažāda veida emocionāli intelektuālu attieksmi (draudus, šaubas, neticību u. tml.).
johaidī Lieto, lai izteiktu dažādas emocijas piem., izbrīnu, pārsteigumu, nepatiku.
vai Lieto, lai izteiktu dažādas izjūtas (piem., prieku, bailes, sāpes).
ek Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (nepatiku, sarūgtinājumu, dusmas, nevērību u. tml.).
eh Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (piem., nevērību, nopēlumu).
vienkārši Lieto, lai izteiktu domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu.
ak Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret īstenības parādībām (piem., pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
vai Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret notiekošo, redzamo u. tml.
kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
nekā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa vilšanās, (kā) neesamība, neiespējamība.
ahā Lieto, lai izteiktu gandarījumu, arī apstiprinājumu.
(nu) un tad? lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
Ak (tu) tētīt! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
Mīļā debestiņ! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
Mīļā stundiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
nū Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
skat Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
apžēliņ Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu.
apžēloties Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu.
ehē Lieto, lai izteiktu izbrīnu.
phē Lieto, lai izteiktu izsmieklu, nicinājumu, riebumu.
tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas); laukā.
projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai izteikumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
ni un ni lieto, lai izteiktu ļoti kategorisku noliegumu.
nujā Lieto, lai izteiktu nedrošu apgalvojumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
mjā Lieto, lai izteiktu nedrošu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
pfu Lieto, lai izteiktu negatīvas, nepatīkamas izjūtas, arī izbīli, pārsteigumu.
kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
Kur nu! lieto, lai izteiktu neiespējamību, noliegumu.
fu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī izbailes.
tfu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
fui Lieto, lai izteiktu nepatiku, riebumu.
tpu Lieto, lai izteiktu nepatiku.
diemžēl Lieto, lai izteiktu nožēlu.
e Lieto, lai izteiktu pamudinājumu (kādam ko teikt, pievērst kam uzmanību u. tml.).
palūk Lieto, lai izteiktu pamudinājumu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk.
kur Lieto, lai izteiktu parādības emocionālu vērtējumu, piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
kas nav, tas nav lieto, lai izteiktu pārliecinošu noliegumu.
Vai tu re! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
Ak tu debess! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
Debesu tētīt! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
Debesu tētiņ! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
tu re! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
Debess augstā! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
mī Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
bāc Lieto, lai izteiktu pārsteigumu.
arī Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu.
paldies Lieto, lai izteiktu pateicību.
marš Lieto, lai izteiktu pavēli sākt kustību, pamudinātu uz (parasti tūlītēju, nekavējošu) darbību.
lai iet lieto, lai izteiktu piekrišanu, apņemšanos, ko darīt.
okei Lieto, lai izteiktu piekrišanu.
ka Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, bažas par kā (parasti nevēlama) iespējamību.
arī Lieto, lai izteiktu pievienojumu.
jā Lieto, lai izteiktu pozitīvu, piekrītošu atbildi (piem., uz priekšlikumu, bildinājumu).
laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas); ārā.
ai Lieto, lai izteiktu prieku, izbailes, pārsteigumu u. tml.
urrā Lieto, lai izteiktu prieku, sajūsmu, suminātu kādu; urā.
urā Lieto, lai izteiktu prieku, sajūsmu, suminātu kādu; urrā.
miers Lieto, lai izteiktu rīkojumu ieņemt pamatstāju, pārtraukt (darbību, kustību), kļūt mierīgam.
pag Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt.
Labs ir! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
nū Lieto, lai izteiktu skubinājumu (parasti zirgam).
Ej nu ej! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
Ej nu! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
Ej, ej! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
būt Lieto, lai izteiktu to, kam jānotiek.
nebūt Lieto, lai izteiktu to, kam nav jānotiek.
iekšā Lieto, lai izteiktu uzaicinājumu ienākt.
ar Lieto, lai izteiktu vēlējumu (atvadu sveicienā).
arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa vai salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu.
pats Lieto, lai izteiktu vispārākās pakāpes nozīmi.
kas Lieto, lai izteiktu, ka sacītais nav sadzirdēts vai saprasts.
hm Lieto, lai izteiktu, piem., izbrīnu, šaubas.
ei Lieto, lai izteiktu, piem., izbrīnu.
kur tad lieto, lai izteikumā pastiprinātu šaubu, neiespējamības nokrāsu.
ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu.
raug Lieto, lai mudinātu pievērst uzmanību (kam redzamam, teiktam, rakstītam); lūk.
tss Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusēšanu.
cst Lieto, lai noklusinātu troksni vai panāktu pilnīgu klusumu.
nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu, noliedzoši atbildētu uz jautājumu, priekšlikumu, protestētu pret ko.
ne Lieto, lai noliegtu kādu vārdu teikumā.
otrs Lieto, lai norādītu savstarpēju saistību, sakaru.
otrs Lieto, lai norādītu secību, saistību.
tiešām Lieto, lai norādītu uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiešām, patiesi.
sakarā ar (ko) lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību.
pateicoties Lieto, lai norādītu uz (parasti kā pozitīva) cēloni, iemeslu.
dzimis Lieto, lai norādītu uz (sievietes) pirmslaulības uzvārdu.
tik un tik lieto, lai norādītu uz daudzumu, skaitļus konkrēti nenosaucot.
citiem vārdiem sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
pareizāk sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
tāds un tāds lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
ar vienu vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
ar vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
īsi sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
vienvārdsakot Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
tā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, nenoteiktību.
kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu.
vai Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību; arī gandrīz.
vēl Lieto, lai norādītu uz kā īpašības, pazīmes augstāku pakāpi.
savukārt Lieto, lai norādītu uz kā līdzīga, atbilstoša sastatījumu (kādā kopumā, virknē u. tml.).
viens Lieto, lai norādītu uz kā pastiprinājumu, arī nepārtrauktību.
tiesa Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi, patiešām.
patiešām Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi.
šajā sakarā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
šajā sakarībā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
tur un tur lieto, lai norādītu uz kādu iepriekš nosauktu vai nenosauktu tālāku vietu.
oi Lieto, lai norādītu uz ko ļoti lielu, milzīgu.
tikpat Lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks.
tā sauktais lieto, lai norādītu uz neoficiālu vai mazpazīstamu, arī īsti neatbilstošu nosaukumu, saīsinājums t. s.
viena lieta – otra lieta lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
viena lieta – cita lieta lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
tavs Lieto, lai norādītu uz pārsteigumu, izbrīnu, arī sašutumu.
attieksmē pret (ko) lieto, lai norādītu uz sakaru, saistību.
proti Lieto, lai norādītu uz sekojošu paskaidrojumu.
kā Lieto, lai norādītu uz šķietamību, aptuvenu līdzību (ar ko).
attiecībā (uz ko) lieto, lai norādītu uz to, uz ko darbība vērsta.
vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
pāri par lieto, lai norādītu, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
sava veida lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek aptuveni salīdzināts (ar ko citu).
salīdzinājums Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek pamatots saistībā ar ko citu.
salīdzināt Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek pamatots saistībā ar ko citu.
praktisks Lieto, lai norādītu, ka apgalvojums ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi drošs.
vai Lieto, lai norādītu, ka ar vārdu, izteikumu ir pieļauts pārspīlējums (parasti, lai paspilgtinātu izteiksmi).
ik Lieto, lai norādītu, ka darbība vai process notiek regulāri, atkārtoti – reizi nosauktajā laika posmā vai attālumā.
vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir palielināms.
pareizs Lieto, lai norādītu, ka ir atcerējies, sapratis (ko).
basta Lieto, lai norādītu, ka ir diezgan; pietiek.
laikam Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs; droši vien, iespējams; varbūt.
varbūt Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs.
varbūt Lieto, lai norādītu, ka jautājums, aicinājums u. tml. nav kategorisks.
ik Lieto, lai norādītu, ka kas attiecas uz katru nosaukto priekšmetu, parādību, būtni.
gan jau lieto, lai norādītu, ka kas kaut kad, kaut kā tomēr notiks, īstenosies.
vien Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
pieraudāt Lieto, lai norādītu, ka nav jēgas raudāt, ka ar raudāšanu neko nepanāks.
piesēdēt Lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
vai Lieto, lai norādītu, ka no divām minētajām varbūtībām iespējama tikai viena.
vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piem., darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums; tas ir, proti.
pareizs Lieto, lai norādītu, ka tiek precizēts iepriekš teiktais.
un tā tālāk lieto, lai norādītu, ka uzskaitījums ir pārtraukts, nav pabeigts.
pēdiņa Lieto, lai norādītu, ka vārds vai vārdu savienojums jāsaprot pārnestā nozīmē.
Ej tu! lieto, lai noraidītu kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Tempā, tempā! lieto, lai pamudinātu (kādu) darīt (ko) ātrāk.
opā Lieto, lai pamudinātu (kādu) paņemt uz rokām, klēpī.
āre Lieto, lai pamudinātu citus pievērst uzmanību tam, ko redz; lūk; re.
kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
še Lieto, lai pamudinātu kādu ko ņemt.
ehei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
vei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību (parasti kam redzamam); lūk.
paraug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; palūk.
skat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
dzi Lieto, lai pamudinātu klausīties vai ieklausīties vērīgāk; klau.
ekur Lieto, lai pamudinātu pievērst kam uzmanību, arī lai norādītu uz ko.
āre Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (kādam notikumam, domai u. tml.).
lūk Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (piem., kam redzamam).
mans Lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu.
jo Lieto, lai pastiprinātu (parasti īpašības vai apstākļa) vārda nozīmi.
tā vien lieto, lai pastiprinātu (parasti verba), nozīmi.
o Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu, izteiktu piekrišanu.
gatavs Lieto, lai pastiprinātu ar lietvārdu izteikto nojēgumu; īsts.
gan Lieto, lai pastiprinātu atsevišķa vārda vai visa izteikuma nozīmi.
Ak vai! lieto, lai pastiprinātu izsaukumu.
jau Lieto, lai pastiprinātu izteikuma nozīmi.
laikam Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu, mazinot šaubas.
ārprāts Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu.
jel Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vēlējuma nozīmi.
labi Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par kā iespējama izvēli, parasti salīdzinājumā ar nevēlamo.
še Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par ko negaidītu, negribētu.
nebūt Lieto, lai pastiprinātu noliegumu.
nu Lieto, lai pastiprinātu pieļāvuma, ierobežojuma vai nosacījuma nozīmes niansi.
nu Lieto, lai pastiprinātu vai citādi niansētu izteikto apgalvojumu vai noliegumu.
gluži Lieto, lai pastiprinātu vai pavājinātu niansējamā vārda nozīmi; itin.
Ak jā! Lieto, lai pastiprinātu vārda "jā" nozīmi.
ak nē Lieto, lai pastiprinātu vārda “nē” nozīmi.
lai Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izceltu to starp pārējiem vārdiem.
tā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikuma domu, arī emocionālu stāvokli.
tāpat Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi; arī [1] (1).
viens Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi.
ta Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteiksmes nozīmi, intensitātes pakāpi; tad [2].
taču Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas.
vis Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; pat; lai [2] (3).
tik Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (2).
nu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
pat Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
reiz Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
te Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
tikai Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
tu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
tur Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
vēl Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
vien Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
nu Lieto, lai pastiprinātu vēlējuma nozīmes niansi.
kur nu (vēl) lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
ā Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
a Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., nevērību).
oi Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., pārsteigumu, izbailes, ciešanas).
e Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, apmierinājumu).
au Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
ū Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, sajūsmu, atzinību).
ē Lieto, lai paustu dažādas jūtas, noteiktu attieksmi (piem., nicinājumu, nevērību).
ak Lieto, lai paustu dažādas sajūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes).
oh Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
oho Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., sajūsmu, pārsteigumu).
o Lieto, lai paustu dažādas, parasti pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
brr Lieto, lai paustu nepatīkamas (piem., aukstuma, baiļu, riebuma) sajūtas.
he Lieto, lai paustu nevērību, arī izsmieklu, nicinājumu.
Va vellos! lieto, lai paustu pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
Vo vellos! lieto, lai paustu pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
opā Lieto, lai paustu pārsteigumu.
nolāpīts Lieto, lai paustu savas dusmas, neapmierinātību, sašutumu.
ah Lieto, lai paustu, piem., prieku, sajūsmu.
uhū Lieto, lai paustu, piemēram, apmierinājumu, prieku.
uf Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku, pārsteigumu.
ūja Lieto, lai paustu, piemēram, izbrīnu, neticību, pārmetumu.
uh Lieto, lai paustu, piemēram, prieku, izbrīnu.
ui Lieto, lai paustu, piemēram, sāpes, pārsteigumu, nepatiku, ieinteresētību.
stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
diezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
nez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
nezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
diez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam jautājuma, šaubu nokrāsu.
gan jau nu lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma nozīmi.
nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma, rosinājuma nozīmi.
diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma, sevišķuma nokrāsu.
vai nu lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, piekrišanas nozīmi.
gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pretnostatījuma nokrāsu.
šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu; likties.
likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi, arī lai pastiprinātu kādu emocionālā stāvokļa izpausmi.
ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi; kaut.
jau Lieto, lai piešķirtu izteikumam vispārinājuma nokrāsu.
ne Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
kaut Lieto, lai piešķirtu vai pastiprinātu izteikumam vēlējuma nozīmi.
it Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei īpašu uzsvērumu.
lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu; arī.
lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
kaut Lieto, lai piešķirtu vārdam vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
tad Lieto, lai piešķirtu vārdam, jautājumam, izteikumam uzsvērumu, ekspresīvi emocionālu nokrāsu.
reku Lieto, lai pievērstu (kāda) uzmanību kam redzamam.
klausies! lieto, lai pievērstu (kāda) uzmanību.
saprasties Lieto, lai pievērstu īpašu sarunbiedra uzmanību.
ei Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību (piem., uzrunājot).
edz Lieto, lai pievērstu kam uzmanību.
pavei Lieto, lai pievērstu uzmanību (parasti kam redzamam); skat, paskat.
paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam.
paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kam redzamam; palūk.
paskatīties Lieto, lai pievērstu uzmanību kam redzamam; paskat.
redz Lieto, lai pievērstu uzmanību kaut kam redzamam.
eu Lieto, lai pievērstu uzmanību, ierosinātu kādu darbību, izteiktu pārsteigumu, izbrīnu, dusmas.
hei Lieto, lai pievērstu uzmanību, sasauktu kādu.
re Lieto, lai pievērstu uzmanību.
nē Lieto, lai precizētu un pastiprinātu kādu pieņēmumu.
spurkš Lieto, lai raksturotu strauju (piem., putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni.
jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
kā saka lieto, lai samazinātu izteikuma kategorismu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
uhū Lieto, lai sasauktu kādu, pievērstu sev kāda uzmanību.
cip Lieto, lai sauktu cāļus, vistas.
u Lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu.
uš Lieto, lai sauktu vai dzītu cūkas.
tib Lieto, lai sauktu vistas.
jel Lieto, lai teikumā pastiprinātu vārda nozīmi.
prozit Lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu.
brālis Lieto, lai uzrunā paustu tuvu, sirsnīgu attieksmi (pret kādu).
ē Lieto, lai uzrunātu (kādu), pievērstu uzmanību.
patiesi Lieto, lai uzsvērtu kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiešām.
patiesību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
taisnību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
atklāti sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
nešus Lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek nesot.
rāpus Lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek rāpojot.
lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes trešās personas formu.
kā Lieto, norādot uz darbības tiešu saistību ar kādu laika momentu.
noma Lietošana uz laiku par noteiktu samaksu; īre.
smēķēt Lietot (cigareti, papirosu u. tml.), lai ieelpotu šādus dūmus.
īrēt Lietot (telpas, mantu) par maksu (uz kādu laiku).
šķiest Lietot nelietderīgi, bezmērķīgi (laiku, spēku, enerģiju).
nomāt Lietot uz laiku par noteiktu maksu (parasti ko tādu, kas var nest peļņu); īrēt.
ekspertīze Lietpratēja, speciālista veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), lai dotu motivētu atzinumu, secinājumu.
saulessargs Lietussargam līdzīgs priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no tieša saules starojuma.
cepelīns Lietuviešu nacionālais ēdiens – iegarena pildīta kartupeļu kotlete.
nolīgot Līgojot pavadīt (kādu laikposmu).
angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos (noteiktas reizes vai noteiktu laiku).
čarters Līgums par transportlīdzekļa nomāšanu noteiktam reisam vai uz noteiktu laiku.
līksmot Līksmi pavadīt laiku.
līksmoties Līksmi, jautri pavadīt laiku.
atsaukt Likt (kādai oficiālai personai) pārtraukt veikt pienākumus, atgriezties (no kurienes).
noturēt Likt (kam) atrasties (kādā vietā noteiktu laiku).
slogot Likt (kam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; slodzīt (1).
atstāt pēc stundām likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanas palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
salikt Likt ēdienu (kur) parasti vēlākam laikam, ziemai.
saukt tiesas priekšā likt ierasties tiesā, lai liecinātu, lai tiktu tiesāts.
nākt tiesas priekšā likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
stāties tiesas priekšā likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
izmantot Likt lietā, lai realizētu savus nodomus, vērst sev par labu (piem., apstākļus, situāciju).
skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
slēpt Likt, glabāt (ko) tā, lai citi to nevarētu ieraudzīt, atrast.
attriekt Likt, lai (cilvēks) steidzīgi ierodas (kur, pie kā u. tml.).
atsūtīt Likt, lai ierodas (kur, pie kā u. tml.).
atstāt Likt, lai paliek (bez kā).
atstāt Likt, lai paliek, novietot (kur, piem., lai nebūtu jāņem līdzi).
diktēt Likt, prasīt, lai dara (ko) bez ierunām; uzspiest (savu gribu); noteikt (ko).
izoterma Līnija, kas kartē savieno punktus ar vienādu temperatūru noteiktā laika momentā vai laika posmā.
izobāra Līnija, kas kartē savieno punktus, kuros noteiktā laika momentā vai laika posmā ir vienāds atmosfēras spiediens.
nolīņāt Līņāt (kādu laikposmu) un pārstāt līņāt.
līpamība Lipšanas spēja (vielai).
kancona Lirisks dzejolis (viduslaikos, renesansē).
grīdas līste līste, kas aizsedz grīdas un sienas salaidumu.
publicistika Literatūras nozare – populārā stilā rakstīti darbi par aktuāliem sabiedriski politiskiem, kultūras, sadzīves u. c. jautājumiem; šīs nozares (kāda autora, tautas daiļrades, laikposma) darbu kopums.
žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; periodisko izdevumu kopums (piem., kādā laikposmā, valstī).
literatūrkritika Literatūrzinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu un literārā procesa vērtēšanu; literatūras kritika.
literatūras kritika literatūrzinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu un literārā procesa vērtēšanu; literatūrkritika.
gregoriāņu dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
gregoriskie dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu); lodējot izlabot (metāla priekšmetu).
žalūzijas Loga ailē vai virs tās nostiprināts loga aizklājs, kas paceļams un nolaižams vai aizvelkams un atvelkams ar īpašu mehānismu.
šūpuļa kārts lokana kārts, pie kura piekar šūpuli, lai to varētu šūpot.
manevrs Lokomotīvju, vagonu virzīšana pa stacijas sliežu ceļiem (piem., lai sastādītu vilcienus).
laimes aka loterija, kurā laimestus izvelk no butaforiskas akas.
tukša loze loterijas biļete, kas nav laimējusi.
tirāža Loterijas laimestu noteikšana izlozē.
izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali); lozējot sadalīt, piešķirt.
izloze Lozējot veikta (loterijas laimestu) sadale.
izdiedelēt Lūdzot, prasot (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi) iegūt, dabūt (ko).
mirakls Luga (viduslaikos), kurā attēlotas epizodes no Svēto dzīves, viņu paveiktajiem brīnumiem.
repertuārs Lugas, koncerti, kinofilmas u. tml., ko kādā noteiktā laika posmā izrāda (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī).
atvainoties Lūgt, lai neļaunojas, piedod.
pielūgties Lūgt, lūgties (kādam), lai piedod.
diedelēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
kaulēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
pakaulēt Lūgt, prasīt (parasti kādu laiku), piem., samazināt cenu, iegūt labvēlīgākus nosacījumus u. tml.
nolūgties Lūgties, lai piedod.
atlūgties Lūgties, līdz panāk, ka atbrīvo, atlaiž.
dramaturģija Lugu kopums (piem., kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
palūgt Lūguma formā izteikt vēlēšanos, vajadzību (kādam, lai ko izdara vai atļauj ko darīt).
skatlūka Lūka (kā) vizuālai kontrolei.
kodiens Ļauni vārdi, dzēlīgs izteikums (parasti, lai kādu sāpinātu, aizvainotu).
vilcināties Ļaut (piem., darbiem) ieilgt; paveikt (piem., darbus) vēlāk par paredzēto laiku.
pieņemt Ļaut, lai (kāds) iesniedz, nodod.
aizaudzēt Ļaut, lai (kas) aizaug.
sasaldēt kramā ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets.
pamest Ļaut, lai (kas) paliek (kādā stāvoklī).
uzaudzēt Ļaut, lai (mati, arī nagi) izaug (parasti gari).
noaudzēt Ļaut, lai (mati, bārda) izaug (kādā veidā).
audzēt Ļaut, lai aug (piem., mati).
iekaltēt Ļaut, lai iekalst, panākt, ka iekalst.
nodot asinis ļaut, lai noņem noteiktu daudzumu asiņu.
nodot analīzes ļaut, lai noņem vai iesniegt bioloģisko materiālu analīžu veikšanai.
atstāt Ļaut, lai paliek (kādā stāvoklī, situācijā).
kā (ar) vēja spārniem Ļoti ātri (laika ziņā).
kaut vai uz galvas stāvēt ļoti censties, darīt visu iespējamo, lai ko panāktu.
nomirt aiz garlaicības ļoti garlaikoties.
nomirt no garlaicības ļoti garlaikoties.
mūžs Ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi laikposmi.
milzīgs Ļoti ilgs (par laiku, laikposmu).
mūžība Ļoti ilgs laikposms.
zibenīgs Ļoti īss (par laika sprīdi).
mirklis Ļoti īss laika sprīdis, moments; acumirklis.
acumirklis Ļoti īss laika sprīdis; mirklis, moments.
moments Ļoti īss laika sprīdis; mirklis; acumirklis.
pussekunde Ļoti īss laika sprīdis.
sekunde Ļoti īss laika sprīdis.
zibsnīgs Ļoti īss, acumirklīgs (par laika sprīdi).
kārns Ļoti kalsns, kaulains, arī ļoti novājējis.
veiksme Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; laime (2).
pārlaimīgs Ļoti laimīgs.
izmeklēti laipns ļoti laipns.
grēku plūdi ļoti lieli plūdi, liels posts, arī nelaime.
nomocīties Ļoti mocīties (kādu laiku); izjust fiziskas mokas, ciešanas.
ledusauksts Ļoti neiejūtīgs, ļoti neatsaucīgs, arī ļoti nelaipns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (piem., tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
kā medū mērcēts ļoti patīkams, glaimojošs, mīlīgs.
sirdsdarbs Ļoti patīkams, iemīļots darbs, darbība, ko parasti veic brīvajā laikā.
pa ausu galam ļoti pavirši, izklaidīgi, bez īpašas uzmanības; nepilnīgi, nejauši.
noraudāties Ļoti raudāt (kādu laiku).
sen senis ļoti sen, kopš seniem laikiem.
nezin kad Ļoti sen, pēc ļoti ilga laika.
nez kad Ļoti sen, pēc ļoti ilga laika.
sensenis Ļoti sen; no seniem laikiem.
diez kad ļoti sen; pēc ļoti ilga laika.
diezin kad Ļoti sen; pēc ļoti ilga laika.
aizlaiki Ļoti seni laiki; ļoti tāla senatne.
aizmūžs Ļoti sens laiks; mūžība.
pretīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams (par laikapstākļiem); tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
riebīgs Ļoti slikts, nepatīkams (par laika apstākļiem); tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laika apstākļi (par laikposmu).
norēkt Ļoti smieties (kādu laiku).
traks Ļoti spēcīgs, intensīvs (par parādībām dabā); tāds, kad ir ļoti spēcīgas, intensīvas parādības dabā (par laikposmu).
spalgs Ļoti spēcīgs, stiprs (par salu, vēju u. tml.); tāds, kad ir ļoti spēcīgs, stiprs sals, vējš u. tml. (par laikposmu).
rūsa Ļoti tāls zibens uzplaiksnījums debesīs, kad nav dzirdams pērkons.
sakārnis Ļoti vājš, kaulains cilvēks; arī nepatīkams, nevēlams cilvēks.
līdz riebumam (pareizs, pieklājīgs, laipns u. tml.) ļoti, pārāk (pareizs, pieklājīgs, laipns u. tml.).
okultisms Mācība, kurā atzīst pārdabisku parādību un spēku eksistenci; praktiskas darbības, lai saistītos ar šīm parādībām un spēkiem.
klātiene Mācības, kas saistītas ar lekciju un nodarbību pastāvīgu apmeklēšanu; pilna mācību laika studijas.
svētdienas skola Mācību iestāde, kurā mācības notiek ārpus parastā darba laika.
kurss Mācību pakāpe (augstākajā un vidējā speciālajā mācību iestādē), ko parasti apgūst mācību gada laikā; studentu, audzēkņu kopums, kas apgūst šo mācību pakāpi.
klase Mācību posms (skolā), kurā skolēni vienā mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu; skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
akadēmiskā stunda mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks – parasti 45 minūtes.
brīvlaiks Mācību, arī citu nodarbību pārtraukuma laiks (mācību iestādēs).
nomācīties Mācīties (kādu laikposmu) un beigt mācīties.
šamanisms Maģisku darbību un rituālu kopums, ko praktizē, lai stātos sakaros ar garu pasauli, dziedinātu u. tml.
lieglaime Maiga, patīkama laimes izjūta.
nodūdot Maigi, mīlīgi runājot, pavadīt (kādu laiku).
metāla nogurums mainīgas slodzes radītas metāla mehānisko un fizikālo īpašību pārmaiņas (piem., plaisu rašanās).
grozīgs Mainīgs (parasti par laika apstākļiem).
iegriezties Mainoties iestāties (par laika apstākļiem).
grozīties Mainoties kļūt citādam (par vēju, laiku).
uzlaboties Mainoties kļūt labākam, piemēram, saulainākam, siltākam.
apakšgaroza Maizes garoza klaipa apakšpusē.
rika Maizes šķēle (parasti nogriezta klaipam visapkārt); rieciens.
konsekrācija Maizes un vīna simboliska pārvēršana Kristus miesā un asinīs, kas notiek dievkalpojuma laikā.
muzejmāja Māja, kur dzīvojis, piem., izcils rakstnieks, dzejnieks, komponists un kurā ierīkots viņa memoriālais muzejs.
vedmaksa Maksa par (kā) vešanu, transportēšanu pa ūdensceļu vai par kuģu nolīgšanu uz noteiktu laiku; frakts; pārvadājuma maksa.
tolerance Maksimālā pieļaujamā novirze no noteiktajiem rādītājiem; pielaide.
celtspēja Maksimālais smagums, ko (mehānisms, ierīce u. tml.) spēj pacelt, pārvietot.
vilktspēja Maksimālais smagums, ko spēj pavilkt (piem., traktors, zirgs).
svērtspēja Maksimālais svars, ko spēj uzrādīt noteikti svari.
improvizācija Mākslas darba (skaņdarba, izrādes tēla u. tml.) veidošana tā izpildīšanas laikā; ar šādu paņēmienu veidotais mākslas darbs.
ļeņiniāna Mākslas darbi, kas veltīti V. Ļeņinam, attēlo viņa personību (padomju laikā).
neogotika Mākslas stils (19. gs.), kam raksturīgs gotikas un citu viduslaikiem raksturīgo formu atdarinājums.
provokācija Mākslīga slimības simptomu izraisīšana vai pastiprināšana diagnostikas nolūkā, arī, lai pārliecinātos par terapijas pareizību.
sēnalu literatūra mākslinieciski mazvērtīga, laika kavēklim domāta viegla literatūra.
sēnalliteratūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra; sēnalu literatūra.
stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, arī daiļrades paņēmienu kopums (piem., mākslas darbā, kāda rakstnieka daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
epitets Māksliniecisks apzīmētājs, ar kuru autors tēlaini izsaka vai raksturo kādas parādības, priekšmeta vai cilvēka īpašību.
stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
piecirst Makšķerējot strauji paraut auklu, lai āķis ieķertos zivs mutē.
mālaugsne Mālaina augsne.
krāpt Mānīt, maldināt (kādu), lai iegūtu sev materiālu labumu.
rekvizīcija Mantas piespiedu atsavināšana (piem., kara laikā); rekvizēšana.
lokauts Masveida atlaišana no darba (piem., slēdzot uzņēmumu, vai arī lai piespiestu piekrist neizdevīgākiem darba nosacījumiem).
bakterioloģiskie ieroči masveida iznīcināšanas ieroči – baktērijas vai to izstrādāti toksīni, ko lieto, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
kalandrs Mašīna ar karsējamiem veltņiem auduma, papīra, plastmasas u. tml. gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai, spodrināšanai vai velmēšanai.
apstāklis Materiālais stāvoklis, dzīves līmenis.
(naudas)maka biezums materiālais stāvoklis.
bohēma Materiāli nenodrošināts, vieglprātīgs, arī izlaidīgs (parasti mākslinieku, aktieru) dzīvesveids; cilvēki (parasti mākslinieki, aktieri), kam ir šāds dzīvesveids.
teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
atskaites sistēma materiāls ķermenis un ar to saistīta koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru noteic ikviena cita ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
pārsegums Materiāls, ar ko pārsedz (piem., lai aizsargātu no laikapstākļu nelabvēlīgās ietekmes).
kurināmais Materiāls, viela, ko sadedzina, lai iegūtu siltuma enerģiju.
telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
lidpūka Matiņš (piem., sēklai), kas veicina (tās) izplatīšanos.
reģistrs Maza apjoma atmiņa, kas paredzēta datu īslaicīgai glabāšanai.
pavizināties Mazliet (neilgu laiku, nelielu attālumu) vizināties.
paglaimot Mazliet glaimot, pateikt glaimus.
palaupīt Mazliet laupīt (parasti neilgu laiku, nelielā daudzumā).
palustēties Mazliet papriecāties, jautri pavadīt laiku.
saldens Mazliet pieglaimīgs, lišķīgs.
savlaicīgs Mazliet pirms kāda laika, laikposma; laikus (1), iepriekš.
laikus Mazliet pirms noteiktā, paredzētā laika vai īstā laikā; laicīgi.
skumīgs Mazliet skumjš (2) – par laiku, vietu, notikumu.
pavizināt Mazliet vizināt (neilgu laiku, nelielu attālumu).
patecēt Mazliet, neilgu laiku tecēt.
mušiņa Mazs, melns zīda gabaliņš, ko agrāk dāmas piestiprināja pie sejas, lai izceltu ādas gaišumu.
kurts Medību suns ar slaidu vidukli, garām kājām un platām krūtīm, kas spējīgs ļoti ātri skriet.
dežūrmāsa Medicīnas māsa, kas ir norīkota strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika.
subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā.
izmeklēt Medicīniski pārbaudīt, lai noteiktu veselības stāvokli, slimības diagnozi.
avārijas kontracepcija medikamenti, ko ārkārtējā gadījumā lieto pēc dzimumakta, lai nepieļautu grūtniecības iestāšanos.
masturbēt Mehāniski (piem., ar roku) kairināt savus vai partnera dzimumorgānus, lai gūtu seksuālu baudu.
onanēt Mehāniski kairināt savus dzimumorgānus, lai izraisītu seksuālu uzbudinājumu un gūtu baudu.
kontrapunkts Melodija, kas skan vienlaikus ar doto tēmu.
miekšķēt Mērcējot, turot ilgāku laiku ūdenī, darīt mīkstu.
nulles meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
Griničas meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
sākuma meridiāns meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā; sākummeridiāns.
krustuguns Mērķa vienlaicīga apšaude no vairākām pusēm.
salietoties Mērķtiecīgi izmantot (ko, piem., alkoholu, narkotikas), lai apreibtu.
papildmēslojums Mēslojums, ar ko apgādā augus to augšanas laikā.
bruņas Metāla izstrādājums, kurā ietērpj ķermeni vai tā daļas, lai tās cīņās aizsargātu.
zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos, piem., lai veiktu diagnostiku.
ligatūra Metāls (vai metālu sakausējums), ko pievieno izkausētam dārgmetālam, lai, piem., palielinātu tā cietību, palētinātu izstrādājumus.
sinoptiskā metereoloģija meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu.
sinoptika Metereoloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu; sinoptiskā metereoloģija.
aizmetināt Metinot aizdarīt (piem., plaisu, caurumu); metinot salabot.
mežkopība Meža audzēšana un kopšana, lai iegūtu koksni un izmantotu citus meža produktus.
cirte Meža koku izciršana, lai iegūtu koksni vai uzlabotu mežaudzi.
skrajcirte Meža kopšanas cirte, lai uzlabotu mežaudzes kvalitāti un iegūtu koksni.
sudoku Mīkla, kurā cipari jāizvieto tā, lai katrā mīklas horizontālajā vai vertikālajā līnijā un kvadrātiskajos lauciņos tie neatkārtotos.
pasta Mīklai vai biezputrai līdzīgas konsistences masa.
spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos, lai saglabātos un turpinātu eksistēt.
safīrs Minerāls – zils, dzeltens, zaļš vai violets korunda paveids (zilais – dārgakmens).
kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds vajadzīgs ķermenim, lai tas spētu lidot kosmosā.
dzirkstīt Mirdzēt ar mainīgu spožumu; zaigojoši laistīties; dzirkstēt (1).
dzirkstēt Mirdzēt, ar mainīgu spožumu; zaigojoši laistīties; dzirkstīt.
virmot Mirdzēt, laistīties (piem., par gaismu, krāsu); būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
nomirkšķināt Mirkšķinot nolaist un pacelt plakstiņus.
mirstība Mirušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
nomīt Mīt pedāļus (kādu laiku).
patversme Mītne, kur var uzturēties (noteiktu diennakts laiku vai pastāvīgi) bez pajumtes, apgādības u. tml. palikuši pieaugušie vai bērni.
sutināt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
sprēgāt Mitruma, temperatūras maiņu u. tml. iedarbībā rasties sīkām plaisām, bojājumiem (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.); plaisāt.
viedtālrunis Mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti un kurā vēl ir ietverta fotokamera, e-pasts, plānotājs, iespēja uzstādīt trešās puses lietojumprogrammas.
mobilais tālrunis mobilais telefons.
mobils Mobilais telefons.
reids Mobilu karaspēka vienību iekļūšana ienaidnieka aizmugurē, lai veiktu pēkšņus uzbrukumus; speciālu uzdevumu veikšana ienaidnieka aizmugurē.
imažinisms Modernisma novirziens krievu dzejā 20. gadsimta 20. gadu sākumā, kurā par galveno mākslinieciskās daiļrades mērķi tika izvirzīta tēlainība, metaforu, salīdzinājumu u. tml. savdabība.
augšējā kulminācija moments, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais (piem., pusdienas laikā).
tronis Monarha varas simbols – grezns sēdeklis (parasti krēsls), uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā.
sultanāts Monarhija, kuras priekšgalā ir sultāns; teritorija, kurā valda sultāns; sultāna valdīšana, tās laiks.
sindikāts Monopolistiska uzņēmēju apvienība, kas radīta, lai ierobežotu konkurenci, paaugstinātu cenas un palielinātu peļņu.
rīdīt Mudināt, lai (suns) uzbrūk.
karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
nomuldēt Muldēt, runāt (kādu laiku).
šāviņš Munīcija, kas tiek izšauta no artilērijas ieročiem vai palaišanas iekārtām; izšautās munīcijas sprādziens.
komūna Municipālā pašvaldība (Francijā, Lielās franču revolūcijas laikā).
nomurgot Murgojot pavadīt (kādu laikposmu).
Gregora kalendārs mūsu laika skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 1582. gadā, tuvinot laika skaitīšanu Saules gadam.
ramadāns Musulmaņu (Mēness) kalendāra devītais – svētais – mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam jāievēro gavēnis un atturība.
burka Musulmaņu apģērbs – vienlaidu auduma gabals, kas nosedz visu ķermeni un arī acis.
sausā mušiņa mušiņa, kas gatavota tā, lai peldētu ūdens virspusē.
slapjā mušiņa mušiņa, kas gatavota tā, lai ūdenī grimtu, atgādinot samirkušu kukaini.
sinhronisks (runas) tulkojums mutisks (runas) tulkojums, kas noris vienlaicīgi ar runu.
sinhronais (runas) tulkojums mutisks (runas) tulkojums, kas noris vienlaicīgi ar runu.
memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam ievērojamam, izcilam cilvēkam vai vēsturiskam notikumam; memoriālais muzejs.
sarsuela Muzikāli skatuviska darba (operas) nacionālais paveids Spānijā.
operete Muzikāls skatuves darbs ar izklaidējošu vai komisku raksturu, kurā dziedāšana orķestra pavadījumā apvienota ar dejām un runātām epizodēm.
paeglis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; kadiķis.
kadiķis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; paeglis.
NKP Nacionālais kopprodukts.
NT Nacionālais teātris.
fašists Nacistiskās Vācijas armijas karavīrs (Otrā pasaules kara laikā).
cits Nākamais, sekojošais (par laiku, laika posmu).
pamatkapitāls Nauda un citas vērtības naudas izteiksmē, kas ir ieguldītas uzņēmumā nepieciešamo ražošanas līdzekļu iegādei, lai uzsāktu vai turpinātu uzņēmējdarbību.
kukulis Nauda vai cita materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
laimests Nauda vai manta, ko laimē (loterijā, izlozē u. tml.).
budžets Naudas izteiksmē paredzēto (valsts, iestādes, uzņēmuma) ienākumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika posmam.
pabalsts Naudas līdzekļi, ko izsniedz (kādai personai) regulāri vai reizumis, lai materiāli palīdzētu.
starta kapitāls naudas summa, kas nepieciešama, lai uzsāktu kādu biznesu, uzņēmējdarbību u. tml.
rokasnauda Naudas summa, ko viena puse iemaksā otrai pusei pirms kāda darījuma, lai nodrošinātu tā realizēšanu.
emisija Naudas un vērtspapīru laišana apgrozībā.
depozītnoguldījums Naudas vai tās ekvivalentu noguldījums bankā, krājaizdevu sabiedrībā, lai uzglabātu, kā arī lai gūtu noteiktus procentus.
brīvs Neaizņemts (par laiku, laika posmu).
izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
spiediens Neatlaidīga, mērķtiecīga rīcība, darbība, lai panāktu (uzbrucēja, pretinieka) atkāpšanos.
lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību.
lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā; centies būt kopā, nodibināt attiecības.
tiepties Neatlaidīgi censties īstenot savu gribu, savu, parasti nepamatotu, vēlēšanos.
skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi censties ko iegūt.
nelikties mierā neatlaidīgi censties ko panākt.
urķēties pakaļ neatlaidīgi censties noskaidrot.
lauzties Neatlaidīgi censties panākt (ko), vēlēties darīt (ko).
tiept Neatlaidīgi censties pārliecināt (par ko).
censties Neatlaidīgi darīt (ko), lai sasniegtu iecerēto, nodomāto.
skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi ievērot, atdarināt.
sadzīt pēdas Neatlaidīgi meklējot, atrast (ko); ar pūlēm noskaidrot (kā, kāda) atrašanās vietu.
sadzenāt rokā neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
sadzīt rokā neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
dzīt pēdas neatlaidīgi meklēt (kādu), censties (ko) uzzināt.
urdīt Neatlaidīgi nodarbināt, izraisīt nemieru.
apvārdot Neatlaidīgi runājot ietekmēt, pierunāt (ko darīt).
vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
mākties Neatlaidīgi tuvoties, lai dzeltu (parasti par kukaiņiem).
vajāt Neatlaidīgi uzmākties (kādam), piemēram, ar runu.
apstāt Neatlaidīgi uzmākties, vajāt.
uztiepties Neatlaidīgi uztiept ko.
urdīt Neatlaidīgi, arī uzmācīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt); neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot, ietekmēt (kādu).
tielēties Neatlaidīgi, ietiepīgi iebilst, stūrgalvīgi nepiekrist (kam).
uzstāt Neatlaidīgi, nepiekāpīgi prasīt (kādam ko veikt); neatlaidīgi, nepiekāpīgi apgalvot (ko), prasīt (ko atzīt).
uzmākties Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski, (parasti) slepeni novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
mākties Neatlaidīgi, uzbāzīgi vērsties pie kāda, (ko) prasot, lūdzot u. tml.
bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi apgrūtināt kādu (ar lūgumiem, jautājumiem, vēstulēm u. tml.); nelikt kādam mieru.
mangot Neatlaidīgi, uzmācīgi lūgt (ko); diedelēt, ubagot.
vajāt Neatlaidīgi, uzmācīgi vērsties (pie kāda) pieprasot, lūdzot u. tml.
ciešs Neatlaidīgs, vērīgs.
iesaldēt Neatļaut palielināt; nelaist apgrozībā, atstāt neizlietotus (līdzekļus).
zādzība Neatļauta, tīša, parasti slepena svešas mantas bezatlīdzības piesavināšanās, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu.
mākt sirdi neatvairāmi, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
trūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
iekost Nedaudz (parasti netērējot daudz laika) ieēst.
nodegustēt Nedaudz apēst, iedzert (ko), lai novērtētu (tā) garšu; nogaršot.
nogaršot Nedaudz apēst, iedzert (ko), parasti, lai novērtētu (tā) garšu.
Klusā nedēļa nedēļa pirms kristīgajām Lieldienām, kad nav pieņemts trokšņot, izklaidēties, rīkot svinības.
noņemt zāles nedot vairs (kādam) zāles, likt, lai (kāds) pārtrauc lietot zāles.
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
snaudiens Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu; snauda.
snauda Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
badoties Neēst vai ēst ļoti maz (ilgāku laiku); ciest badu.
klizma Negadījums, nelaime; arī neveiksme.
ķeza Negadījums, nepatīkama situācija, nelaime.
liga Negatīva parādība, nelaime, liksta; arī slimība.
bēdas Negatīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs nospiests garastāvoklis un ko izraisa, piem., nelaime, zaudējums.
bailes Negatīvs psihiskais stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, nemiers, un ko izraisa iespējamās vai paredzamās briesmas, nelaime.
kavēt Neierasties laikā, novēlot.
pārslīdēt Neievērot, izlaist.
pauze Neilga norise, darbība kādas citas norises, darbības pārtraukumā, starplaikā.
uz sliekšņa neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma vai to sākumā.
pie sliekšņa neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma vai to sākumā.
mirklis Neilgs laikposms (noteiktos apstākļos).
palietot Neilgu laiku (ko) lietot.
pagulēt slimnīcā neilgu laiku ārstēties slimnīcā.
pakūkot Neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
pagulēt Neilgu laiku būt aizmigušam; neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī.
pagulēt Neilgu laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
pamīcīties Neilgu laiku būt, arī pārvietoties nelielā platībā.
paelpot Neilgu laiku elpot (ko).
uzgaidīt Neilgu laiku gaidīt (kādu, ko); pagaidīt (kādu laiku).
pagulšņāt Neilgu laiku gulšņāt.
pakaifot Neilgu laiku izjust eiforiju, baudu, tīksmi.
pažāvēt Neilgu laiku kaltēt.
pakūpināt Neilgu laiku kūpināt, padedzināt (ko), radot dūmus.
paķemmēt Neilgu laiku ķemmēt (kādu teritoriju, piem., ko meklējot).
paķerstīt Neilgu laiku ķerstīt.
palīksmoties Neilgu laiku līksmot, priecāties.
pamācīties Neilgu laiku mācīties.
pakulstīt Neilgu laiku maisīt, jaukt.
pamaisīties Neilgu laiku maisīties (starp citiem, citu vidū).
paurdīt Neilgu laiku mazliet urdīt.
pameklēt Neilgu laiku meklēt.
pamērcēt Neilgu laiku mērcēt (šķidrumā, masā u. tml.).
papilināt Neilgu laiku nedaudz līt (par lietu).
pamācīt Neilgu laiku nedaudz mācīt.
panīkuļot Neilgu laiku nīkuļot.
parakņāties Neilgu laiku pameklēt.
uzkavēties Neilgu laiku pievērsties (kam).
paplātīties Neilgu laiku plātīties (ar rokām).
papūst Neilgu laiku pūst, virzot gaisā vai veidojot (ko).
pakost Neilgu laiku radīt mazliet dedzinošu sajūtu.
aprunāties Neilgu laiku sarunāties; parunāties (ar kādu).
paskatīties Neilgu laiku skatīties; aplūkot.
nosnausties Neilgu laiku snaust.
papūst Neilgu laiku spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
paķemmēt Neilgu laiku staigāt (pa kurieni), lai ko atrastu, nopirktu.
pastāvēt Neilgu laiku stāvēt; neilgu laiku stāvēt (kādā veidā).
pasvīst Neilgu laiku svīst.
patrakot Neilgu laiku trakulīgi uzvesties, arī izklaidēties, izpriecāties.
patupēt Neilgu laiku tupēt (kur).
pabūt Neilgu laiku uzturēties (kur, kādos apstākļos).
paviesoties Neilgu laiku uzturēties (kur); uz neilgu laiku ierasties (kur, pie kā).
pavaļoties Neilgu laiku vaļoties, atpūsties.
pavārīties Neilgu laiku vārīties.
pavēcināt Neilgu laiku vēcināt.
paviesoties Neilgu laiku viesoties.
pazvanīt Neilgu laiku zvanīt (piem., signalizējot).
pazvilnēt Neilgu laiku zvilnēt.
pažāvēt Neilgu laiku žāvēt (piem., ko slapju, mitru).
pažvadzināt Neilgu laiku žvadzināt un pārstāt žvadzināt.
uzčīgāt Neilgu laiku, arī reizēm čīgāt.
uzdejot Neilgu laiku, arī reizēm dejot.
uzducināt Neilgu laiku, arī reizēm ducināt.
uzdungot Neilgu laiku, arī reizēm dungot.
uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt.
uzkūkot Neilgu laiku, arī reizēm kūkot.
uzlīņāt Neilgu laiku, arī reizēm līņāt.
uzmiglot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (2).
uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (2).
uzsmidzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm.
uzlīt Neilgu laiku, arī reizēm līt.
uzrasināt Neilgu laiku, arī reizēm rasināt (1).
uzrukšķēt Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
uzskandināt Neilgu laiku, arī reizēm skandināt.
uzspurgt Neilgu laiku, arī reizēm skanēt.
uzslidot Neilgu laiku, arī reizēm slidot (piemēram, kur, ar kādu).
uzsmēķēt Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
uzsnigt Neilgu laiku, arī reizēm snigt.
uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, skaņdarbu, mūzikas instrumentu).
uzstrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt.
uzsvilpot Neilgu laiku, arī reizēm svilpot.
uzšņākt Neilgu laiku, arī reizēm šņākt.
uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (piemēram, mūzikas instrumentu).
uzvīterot Neilgu laiku, arī reizēm vīterot.
paglāstīt Neilgu laiku, dažas reizes glāstīt.
paglaudīt Neilgu laiku, dažas reizes glaudīt.
paglaust Neilgu laiku, dažas reizes glaust.
paadīt Neilgu laiku, mazliet adīt.
paairēt Neilgu laiku, mazliet airēt; airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
paākstīties Neilgu laiku, mazliet ākstīties.
paālēties Neilgu laiku, mazliet ālēties.
paamizēties Neilgu laiku, mazliet amizēties.
paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, uzadītu u. tml.).
paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (piem., apvēršot, kliedējot).
paārdīties Neilgu laiku, mazliet ārdīties (2); patrakot, patrakoties.
paārstēt Neilgu laiku, mazliet ārstēt (ko).
paasināt Neilgu laiku, mazliet asināt.
paauklēt Neilgu laiku, mazliet auklēt; neilgu laiku kopt, uzraudzīt.
paklausīties Neilgu laiku, mazliet auskultēt.
paaust Neilgu laiku, mazliet aust.
paāzēt Neilgu laiku, mazliet āzēt.
pabadināt Neilgu laiku, mazliet badināt.
pabadīties Neilgu laiku, mazliet badīties.
pabadoties Neilgu laiku, mazliet badoties.
paballēties Neilgu laiku, mazliet ballēties.
pabārties Neilgu laiku, mazliet bārties.
paberzēt Neilgu laiku, mazliet berzēt.
paberzt Neilgu laiku, mazliet berzt, berzēt.
pabiedēt Neilgu laiku, mazliet biedēt; pabaidīt.
pabikstīt Neilgu laiku, mazliet bikstīt; parušināt.
pabirdināt Neilgu laiku, mazliet birdināt.
pabradāt Neilgu laiku, mazliet bradāt.
pabraucīt Neilgu laiku, mazliet braucīt.
pabraukāt Neilgu laiku, mazliet braukāt.
pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt; pavizināties.
pabrīnīties Neilgu laiku, mazliet brīnīties.
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties, uzturēties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
paceļot Neilgu laiku, mazliet ceļot.
paciemoties Neilgu laiku, mazliet ciemoties.
pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt.
pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ko).
padomāt Neilgu laiku, mazliet domāt.
padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (ko).
padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt.
padzīt Neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās).
paeksperimentēt Neilgu laiku, mazliet eksperimentēt.
pafilmēties Neilgu laiku, mazliet filmēties.
pafilozofēt Neilgu laiku, mazliet filozofēt; arī paprātot.
pagaidīt Neilgu laiku, mazliet gaidīt.
pagleznot Neilgu laiku, mazliet gleznot.
paglūnēt Neilgu laiku, mazliet glūnēt (uz medījumu).
pagozēties Neilgu laiku, mazliet gozēties.
pagrābt Neilgu laiku, mazliet grābt.
pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ko ap asi griežamu, rotējošu), lai darbinātu ierīci.
pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt.
pagrozīt Neilgu laiku, mazliet grozīt; pagriežot mainīt (kā) stāvokli.
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet grozīties.
pagudrot Neilgu laiku, mazliet gudrot.
pakavēt Neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu); neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai nebūtu garlaicīgi (pašam).
pajokot Neilgu laiku, mazliet jokot; pajokoties.
pajokoties Neilgu laiku, mazliet jokoties; pajokot.
pakaitināt Neilgu laiku, mazliet kaitināt; arī paķircināt.
pakārtoties Neilgu laiku, mazliet kārtoties (piem., telpā).
pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ķermeņa daļu).
pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (piem., ar ko asu).
paklausīties Neilgu laiku, mazliet klausīties.
paknābāt Neilgu laiku, mazliet knābāt.
paknaibīt Neilgu laiku, mazliet knaibīt.
paknakstīties Neilgu laiku, mazliet knakstīties.
paknakšķināt Neilgu laiku, mazliet knakšķināt.
paknibināt Neilgu laiku, mazliet knibināt.
paknibināties Neilgu laiku, mazliet knibināties.
paknosīties Neilgu laiku, mazliet knosīties.
pakņudēt Neilgu laiku, mazliet kņudēt.
pakņudināt Neilgu laiku, mazliet kņudināt; pakutināt.
pakoklēt Neilgu laiku, mazliet koklēt.
pakopēt Neilgu laiku, mazliet kopējot, iegūt (ko).
pakopt Neilgu laiku, mazliet kopt, nedaudz sakopt.
pakrākt Neilgu laiku, mazliet krākt.
pakrāmēt Neilgu laiku, mazliet krāmēt, likt, kārtot (ko).
pakrāmēties Neilgu laiku, mazliet krāmēties, padarboties (ar ko).
pakrāsot Neilgu laiku, mazliet krāsot.
pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties (piem., braucot transportlīdzeklī, kas kratās).
pakraukšķināt Neilgu laiku, mazliet kraukšķināt; kraukšķinot nedaudz apēst (ko).
pakraut Neilgu laiku, mazliet kraut (ko).
pakravāt Neilgu laiku, mazliet kravāt.
pakravāties Neilgu laiku, mazliet kravāties.
pakrimst Neilgu laiku, mazliet krimst.
pakuģot Neilgu laiku, mazliet kuģot.
pakūleņot Neilgu laiku, mazliet kūleņot.
pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kulstīt.
pakult Neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību, zirņus).
pakūļāt Neilgu laiku, mazliet kūļāt.
pakūļāties Neilgu laiku, mazliet kūļāties.
pakunkstēt Neilgu laiku, mazliet kunkstēt.
pakūpēt Neilgu laiku, mazliet kūpēt.
pakurināt Neilgu laiku, mazliet kurināt.
pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (par vardēm).
pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (par vēderu).
pakurnēt Neilgu laiku, mazliet kurnēt.
pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kustināt.
pakutināt Neilgu laiku, mazliet kutināt.
pakvēpināt Neilgu laiku, mazliet kvēpināt.
pakvernēt Neilgu laiku, mazliet kvernēt.
pakviekt Neilgu laiku, mazliet kviekt.
paķemmēt Neilgu laiku, mazliet ķemmēt.
paķengāties Neilgu laiku, mazliet ķengāties.
paķērkt Neilgu laiku, mazliet ķērkt (par dažiem putniem).
paķert Neilgu laiku, mazliet ķert (piem., zivis).
paķidāt Neilgu laiku, mazliet ķidāt.
paķiķināt Neilgu laiku, mazliet ķiķināt.
paķiķināties Neilgu laiku, mazliet ķiķināties.
paķildoties Neilgu laiku, mazliet ķildoties.
paķircināt Neilgu laiku, mazliet ķircināt; pazobot.
paķircināties Neilgu laiku, mazliet ķircināties, ķircināt vienam otru.
palabināt Neilgu laiku, mazliet labināt.
palaidelēties Neilgu laiku, mazliet laidelēties.
palaistīt Neilgu laiku, mazliet laistīt.
palaistīties Neilgu laiku, mazliet laistīties.
palaizīt Neilgu laiku, mazliet laizīt.
palaizīties Neilgu laiku, mazliet laizīties.
palakstoties Neilgu laiku, mazliet lakstoties.
palakt Neilgu laiku, mazliet lakt.
palāpīt Neilgu laiku, mazliet lāpīt.
palāpstot Neilgu laiku, mazliet lāpstot.
palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (piem., sēnes, ogas).
palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu).
palauzties Neilgu laiku, mazliet lauzties; pacīkstēties.
palēkāt Neilgu laiku, mazliet lēkāt.
palēkšot Neilgu laiku, mazliet lēkšot.
palidināt Neilgu laiku, mazliet lidināt.
palidināties Neilgu laiku, mazliet lidināties.
palīkņāties Neilgu laiku, mazliet līkņāties.
palīmēt Neilgu laiku, mazliet līmēt.
palīt Neilgu laiku, mazliet līt.
palobīt Neilgu laiku, mazliet lobīt.
palodāt Neilgu laiku, mazliet lodāt.
paložņāt Neilgu laiku, mazliet ložņāt.
pamakšķerēt Neilgu laiku, mazliet makšķerēt.
pamasēt Neilgu laiku, mazliet masēt.
pamazgāt Neilgu laiku, mazliet mazgāt.
pamedīt Neilgu laiku, mazliet medīt.
pamētāt Neilgu laiku, mazliet mētāt; pasvaidīt.
pamīcīt Neilgu laiku, mazliet mīcīt.
pamīlēties Neilgu laiku, mazliet mīlēties.
pamīties Neilgu laiku, mazliet mīt pedāļus, braukt (piem., ar velosipēdu).
pamocīt Neilgu laiku, mazliet mocīt.
pamocīties Neilgu laiku, mazliet mocīties.
pamuļķoties Neilgu laiku, mazliet muļķoties.
pamuzicēt Neilgu laiku, mazliet muzicēt.
panēsāt Neilgu laiku, mazliet nēsāt.
paniekoties Neilgu laiku, mazliet niekoties; pablēņoties.
paniķoties Neilgu laiku, mazliet niķoties.
pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piem., domām par ko); neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko).
paņaudēt Neilgu laiku, mazliet ņaudēt (par kaķi).
paplosīties Neilgu laiku, mazliet padraiskoties, patrakot.
paknibināt Neilgu laiku, mazliet pastrādāt (piem., rokdarbu).
paknibināties Neilgu laiku, mazliet pastrādāt, padarboties (ap ko).
papeldēt Neilgu laiku, mazliet peldēt.
papeldēties Neilgu laiku, mazliet peldēties.
papeldināt Neilgu laiku, mazliet peldināt.
pakavēties Neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam aplūkojama).
papilināt Neilgu laiku, mazliet pilināt.
paplinkšķināt Neilgu laiku, mazliet plinkšķināt.
paplivināt Neilgu laiku, mazliet plivināt.
paplosīties Neilgu laiku, mazliet plosīties.
paplucināt Neilgu laiku, mazliet plucināt.
paplunčāties Neilgu laiku, mazliet plunčāties.
papļāpāt Neilgu laiku, mazliet pļāpāt.
papļaut Neilgu laiku, mazliet pļaut.
papozēt Neilgu laiku, mazliet pozēt.
papraktizēties Neilgu laiku, mazliet praktizēties.
paprātot Neilgu laiku, mazliet prātot.
papriecāties Neilgu laiku, mazliet priecāties.
papurināt Neilgu laiku, mazliet purināt.
papūst Neilgu laiku, mazliet pūst (par vēju).
papūtināt Neilgu laiku, mazliet pūtināt.
parakāties Neilgu laiku, mazliet rakāties; parakņāties.
parakņāt Neilgu laiku, mazliet rakņāt.
parakņāties Neilgu laiku, mazliet rakņāties.
parakt Neilgu laiku, mazliet rakt.
parakties Neilgu laiku, mazliet rakties.
parāpoties Neilgu laiku, mazliet rāpot.
parāt Neilgu laiku, mazliet rāt.
paraudāt Neilgu laiku, mazliet raudāt.
paraustīt Neilgu laiku, mazliet raustīt.
paravēt Neilgu laiku, mazliet ravēt.
paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt augus (kādā vietā).
parībināt Neilgu laiku, mazliet rībināt.
pariet Neilgu laiku, mazliet riet.
pariņķot Neilgu laiku, mazliet riņķot.
paripināt Neilgu laiku, mazliet ripināt (ko).
parīt Neilgu laiku, mazliet rīt.
parosīties Neilgu laiku, mazliet rosīties.
parotaļāties Neilgu laiku, mazliet rotaļāties.
parūcināt Neilgu laiku, mazliet rūcināt.
parūgt Neilgu laiku, mazliet rūgt.
parūkt Neilgu laiku, mazliet rūkt.
parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt.
parušināties Neilgu laiku, mazliet rušināties; jaucot zemi, smiltis, padarboties (kur).
pasaimniekot Neilgu laiku, mazliet saimniekot; padarboties.
pasaldēt Neilgu laiku, mazliet saldēt.
pasapņot Neilgu laiku, mazliet sapņot, iegrimt iztēlē.
parunāties Neilgu laiku, mazliet sarunāties.
pasauļot Neilgu laiku, mazliet sauļot (parasti kādu ķermeņa daļu).
pasauļoties Neilgu laiku, mazliet sauļoties.
pasautēt Neilgu laiku, mazliet sautēt.
pasekot Neilgu laiku, mazliet sekot (kādam).
pasēņot Neilgu laiku, mazliet sēņot.
pasildīt Neilgu laiku, mazliet sildīt.
pasildīties Neilgu laiku, mazliet sildīties.
pasirot Neilgu laiku, mazliet sirot.
pasist Neilgu laiku, mazliet sist.
paskaitīt Neilgu laiku, mazliet skaitīt.
paskalot Neilgu laiku, mazliet skalot.
paskandināt Neilgu laiku, mazliet skandināt.
paspurgt Neilgu laiku, mazliet skanēt (par smiekliem).
paskatīt Neilgu laiku, mazliet skatīt.
paskolot Neilgu laiku, mazliet skolot.
paskoloties Neilgu laiku, mazliet skoloties; pamācīties.
paskraidīt Neilgu laiku, mazliet skraidīt.
paskrubināt Neilgu laiku, mazliet skrubināt.
paskrūvēt Neilgu laiku, mazliet skrūvēt.
paskurināt Neilgu laiku, mazliet skurināt.
paslaistīties Neilgu laiku, mazliet slaistīties; paslinkot.
paslēpot Neilgu laiku, mazliet slēpot.
paslidināt Neilgu laiku, mazliet slidināt.
paslidināties Neilgu laiku, mazliet slidināties.
paslidot Neilgu laiku, mazliet slidot.
paslimot Neilgu laiku, mazliet slimot.
paslinkot Neilgu laiku, mazliet slinkot.
pasmīdināt Neilgu laiku, mazliet smīdināt.
pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt (ko).
pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt (par lietu).
pasmieties Neilgu laiku, mazliet smieties; sākt smieties un pārstāt smieties.
pasnauduļot Neilgu laiku, mazliet snauduļot.
pasnaust Neilgu laiku, mazliet snaust.
paspaidīt Neilgu laiku, mazliet spaidīt.
paspārdīt Neilgu laiku, mazliet spārdīt.
paspārdīties Neilgu laiku, mazliet spārdīties.
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (kādu spēli, rotaļu).
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (piem., teātra izrādē).
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (skaņdarbu, mūzikas instrumentu); neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņdarbu).
paspēlēties Neilgu laiku, mazliet spēlēties; parotaļāties.
paspoguļoties Neilgu laiku, mazliet spoguļoties.
pasportot Neilgu laiku, mazliet sportot.
pastaigāt Neilgu laiku, mazliet staigāt.
pastaipīt Neilgu laiku, mazliet staipīt (ķermeni, tā daļas).
pastaipīties Neilgu laiku, mazliet staipīt, vingrināt savu ķermeni.
pastrādāt Neilgu laiku, mazliet strādāt.
pastrīdēties Neilgu laiku, mazliet strīdēties.
pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā).
pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (ko), lasīt, iepazīties (ar ko).
pasūdzēties Neilgu laiku, mazliet sūdzēties.
pasūkāt Neilgu laiku, mazliet sūkāt.
pasūroties Neilgu laiku, mazliet sūroties.
pasutināt Neilgu laiku, mazliet sutināt.
pasvaidīt Neilgu laiku, mazliet svaidīt; pamētāt.
pasvaidīties Neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko); pamētāties.
pasvārstīt Neilgu laiku, mazliet svārstīt.
pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
pasviedrēties Neilgu laiku, mazliet sviedrēties.
pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot.
pasvilpt Neilgu laiku, mazliet svilpt.
pasvinēt Neilgu laiku, mazliet svinēt.
pašaudīt Neilgu laiku, mazliet šaudīt.
pašaudīties Neilgu laiku, mazliet šaudīties.
pašaut Neilgu laiku, mazliet šaut.
pašķindināt Neilgu laiku, mazliet šķindināt.
pašķirstīt Neilgu laiku, mazliet šķirstīt (augus, to lapas).
pašķīt Neilgu laiku, mazliet šķīt.
pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt.
pašļūkt Neilgu laiku, mazliet šļūkt.
pašūpot Neilgu laiku, mazliet šūpot.
pašūpoties Neilgu laiku, mazliet šūpoties.
patarkšķēt Neilgu laiku, mazliet tarkšķēt (1).
pataustīt Neilgu laiku, mazliet taustīt (1).
pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties (piem., ko meklējot).
patecināt Neilgu laiku, mazliet tecināt.
patenkot Neilgu laiku, mazliet tenkot; papļāpāt.
patērgāt Neilgu laiku, mazliet tērgāt; papļāpāt.
patērzēt Neilgu laiku, mazliet tērzēt.
patielēties Neilgu laiku, mazliet tielēties.
patirdīt Neilgu laiku, mazliet tirdīt.
patirgot Neilgu laiku, mazliet tirgot.
patirgoties Neilgu laiku, mazliet tirgoties.
patirināt Neilgu laiku, mazliet tirināt.
patīrīt Neilgu laiku, mazliet tīrīt.
patirpt Neilgu laiku, mazliet tirpt.
patīt Neilgu laiku, mazliet tīt (piem., dziju kamolā).
patrakot Neilgu laiku, mazliet trakot (2).
patramdīt Neilgu laiku, mazliet tramdīt.
patraucēt Neilgu laiku, mazliet traucēt.
patrenēt Neilgu laiku, mazliet trenēt.
patrenēties Neilgu laiku, mazliet trenēties.
patrenkāt Neilgu laiku, mazliet trenkāt.
patricināt Neilgu laiku, mazliet tricināt.
patrinkšķināt Neilgu laiku, mazliet trinkšķināt.
patrīt Neilgu laiku, mazliet trīt (1).
patrīties Neilgu laiku, mazliet trīties (gar ko, pret ko); paberzēties.
patrokšņot Neilgu laiku, mazliet trokšņot.
patulkot Neilgu laiku, mazliet tulkot.
paturēt Neilgu laiku, mazliet turēt (ko), parasti noteiktā veidā, stāvoklī.
pieturēt Neilgu laiku, mazliet turēt pie sevis.
paurbināt Neilgu laiku, mazliet urbināt (1).
paurbt Neilgu laiku, mazliet urbt.
paurbties Neilgu laiku, mazliet urbties.
pavandīties Neilgu laiku, mazliet vandīties (piem., ko meklējot).
pavārīt Neilgu laiku, mazliet vārīt (ko).
pavirpot Neilgu laiku, mazliet virpot.
pazelēt Neilgu laiku, mazliet zelēt.
pazīlēt Neilgu laiku, mazliet zīlēt.
pazīmēt Neilgu laiku, mazliet zīmēt.
pazirgoties Neilgu laiku, mazliet zirgoties.
pazvejot Neilgu laiku, mazliet zvejot.
pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties; pasūdzēties, izpaust nelielu neapmierinātību.
pažūt Neilgu laiku, mazliet žūt.
palīņāt Neilgu laiku, nedaudz līņāt.
paskriet Neilgu laiku, nelielu attālumu skriet.
uzmest aci Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
uzmest acis Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
pakult Neilgu laiku, strauji maisīt (ko).
pakūkot Neilgu laiku, vairākas reizes kūkot (par dzeguzi).
pamaisīt Neilgu laiku, vairākas reizes maisīt.
uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, vidē).
nokavēt Neizmantot, palaist garām kā veikšanai, izpildīšanai (paredzēto, noteikto, arī visizdevīgāko laiku).
pataupīt Neizteikt, neizpaust (līdz kādam laikam).
draņķīgs Nejauks (par laika apstākļiem).
aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās kā virsmu); nolaistīt.
patrāpīties Nejauši izdoties; palaimēties.
sagadīties Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt (kur).
negadījums Nejaušs gadījums, kas rada materiālus zaudējumus, apdraud (kāda) veselību; traģisks nelaimes gadījums.
nekustināt ne pirksta nekā nedarīt (piem., lai ko mainītu, panāktu).
nekustināt ne pirkstu nekā nedarīt (piem., lai ko mainītu, panāktu).
kad pūcei aste ziedēs nekad (nākotnē); pēc ļoti ilga laika.
nevīžīgs Nekārtīgs, nolaidīgs (pret sevi, savu ārieni u. tml.).
nešķīstenis Nekrietns, negodīgs, arī netikumīgs, izlaidīgs cilvēks.
kā piekalts nekustīgi, parasti ilgāku laiku.
nelaikus Nelaikā.
liksta Nelaime, negadījums.
nelaimes putns Nelaimīgs cilvēks; arī neveiksmīgs cilvēks.
īdzīgs Nelaipns, neapmierināts, īgns; tāds, kam ir slikts garastāvoklis.
spurains Nelaipns, skarbs, arī nepakļāvīgs.
aizturēt Nelaist cauri (ūdeni, vēju, gaismu u. tml.)
nelaist pāri slieksnim nelaist iekšā (ēkā, telpā).
nelaist pār slieksni nelaist iekšā (ēkā, telpā).
turēt Nelaist sev cauri (parasti mitrumu).
turēt ciet nelaist vaļā.
samizdats Nelegāls literatūras (parasti aizliegtas) izdošanas veids padomju iekārtas laikā.
tabloīds Neliela formāta laikraksts, kas publicē populārus materiālus, sensācijas, izmanto lielus virsrakstus, daudz fotoattēlu u. tml.
jūrasgrundulis Neliela jūras zivs ar slaidu ķermeni un saaugušām vēdera spurām.
pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti [Misgurnus fossilis].
atlaižu karte neliela karte, kas dod tiesības konkrētā veikalā iepirkties ar atlaidi.
vīķe Neliela slaida karpu dzimtas saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru, sudrabaini baltiem sāniem un vēderu [Alburnus alburnus].
kajaks Neliela, ar ādu apvilkta slēgta laiva, kurai ir cieši nosedzama atvere sēdēšanai (eskimosiem u. c. ziemeļu tautām); šāda tipa laiva (piem., no stiklplasta), ko lieto airēšanas sportā, ūdenstūrismā.
sadursme Neliela, neilga kauja (parasti starp nelieliem pretinieku spēkiem karadarbības laikā).
dievmaizīte Neliela, plāna (neraudzētas mīklas) apaļa maizīte, ko dievkalpojuma laikā konsekrē un izdala ticīgajiem; hostija; arī dievmaize.
moiva Neliela, slaida jūras zivs ar ļoti sīkām zvīņām [Mallotus villosus].
salaka Neliela, slaida zivs, kuras mugura ir zilganpelēka vai zaļganpelēka, sāni un vēders dzeltenīgs vai bāls [Osmerus eperlanus].
būda Neliela, speciālai vajadzībai būvēta ēka.
hercogiene Nelielas valsts vai provinces valdniece (feodālās sadrumstalotības laikā).
hercogs Nelielas valsts vai provinces valdnieks (feodālās sadrumstalotības laikā).
viendienītes Nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi, kuriem ir divi pāri plēvainu, caurspīdīgi dzīslainu spārnu un kuri dzīvo baros virs ūdeņiem, parasti vienu vai dažas dienas.
gāzes baloniņš neliels ar gāzi pildīts baloniņš individuālai aizsardzībai.
raudze Neliels ārstnieciskas vielas daudzums, ko ievada organismā zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
ūbele Neliels baložu dzimtas slaids putns ar neuzkrītošu krāsu toņu apspalvojumu, kam kakla sānos raibs laukums vai pusgredzens.
bulka Neliels baltmaizes klaipiņš; smalkmaizīte.
saiva Neliels laiviņveida rīks pavediena uztīšanai (piem., aušanai).
skatlodziņš Neliels logs (kā) vizuālai kontrolei.
lokāls Neliels restorāns (parasti tāds, kas darbojas vēlu naktī un kurā sniedz izklaidējošus priekšnesumus); naktslokāls.
naktslokāls Neliels restorāns, kas parasti darbojas vēlu naktī un kurā sniedz izklaidējošus priekšnesumus; lokāls [2].
pastarpa Neliels starplaiks.
zīriņš Neliels ūdensputns ar slaidiem spārniem, sekli šķeltu asti un īsām kājām.
tīklspārnis Neliels vai vidēji liels kukainis ar diviem pāriem caurspīdīgu, ļoti dzīslainu spārnu.
sermulis Neliels, plēsīgs dzīvnieks ar slaidu, lokanu ķermeni.
sesks Neliels, plēsīgs dzīvnieks ar slaidu, spēcīgu ķermeni, īsām kājām, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala asi smakojošu sekrētu [Mustela putorius].
izšķērdēt Nelietderīgi izlietot (piem., spēkus, laiku).
izniekot Nelietderīgi pavadīt (laika posmu).
nomuļļāties Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu), nespējot panākt kādu rezultātu.
nomuļļāt Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu).
izšķiest Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piem., spēkus, laiku).
nomest zemē Nelietderīgi, veltīgi aizvadīt, nodzīvot (kādu laikposmu).
izsauksmes Nelokāms vārds, ko izmanto īsai, emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; interjekcija.
spaidīt Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi rīkoties, dzīvot.
ķērnāties Nemākulīgi, tērējot laiku ko darīt; ķēpāties (1).
iezagties Nemanāmi iestāties (par laika posmu, parādībām dabā).
jebkad Nenoteiktā, nezināmā laikā, brīdī; vienalga kad, jebkurā laikā.
šaubīgs Nenoteikts, nepastāvīgs (par laikapstākļiem).
aizkavēties Nenotikt, nenorisināties paredzētajā laikā.
gaistošs Nenoturīgs, īslaicīgs, ātri zūdošs.
lūst vai plīst neņemot vērā nekādus šķēršļus; lai notiek, kas notikdams.
vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
nešpetnis Nepaklausīgs, nepakļāvīgs cilvēks vai dzīvnieks; palaidnis.
knifs Neparasta rīcība, paņēmiens u. tml., lai (ko) panāktu, īstenotu, padarītu interesantu, pievilcīgu u. tml.; šādas rīcības, paņēmiena u. tml. rezultāts.
iegadīties Neparedzēti iznākt, notikt (parasti kāda laika posmā).
vienā laidā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
vienā laidienā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
no vietas nepārtraukti, arī neko neizlaižot.
caurs Nepārtraukti, visu laika posmu.
lomkas Nepatīkamas sajūtas (narkomānam) narkotiku lietošanas pārtraukuma laikā.
nemīlīgs Nepatīkams, nelaipns.
žāvas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa ar atvērtu muti (piem., ja nāk miegs, māc garlaicība).
žāvāties Nepatvaļīgi, dziļi ieelpot ar atvērtu muti (piem., ja nāk miegs, māc garlaicība).
iekavēt Nepaveikt paredzētajā laikā.
nokavēt Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
nokavēties Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
kvorums Nepieciešamais (piem., sapulces, sēdes) dalībnieku skaits, lai (tā) būtu tiesīga lemt.
paass Nepiekļāvīgs, nelaipns.
neīstā laikā nepiemērotā, neizdevīgā laikā; nelaikā (2).
nelaikā Nepiemērotā, neizdevīgā laikā.
palaisties Nepiepūlēties; kļūt slinkam, laiskam.
neskatoties uz (ko) neraugoties uz (ko); kaut gan, lai gan.
līgumreiss Neregulārs reiss (piem., aviosatiksmē), ko organizē saskaņā ar īpašu līgumu (noteiktiem pasažieriem, noteiktā maršrutā un laikā).
miegs Nervu sistēmas izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos, lai atjaunotu audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
burvja nešļava nesamais, ko ienes un noliek otra cilvēka mājā, lai viņam kaitētu.
raganas nešļava nesamais, ko ienes un noliek otra cilvēka mājā, lai viņam kaitētu.
viena lējuma Nesaraujami saistīts; viengabalains, monolīts.
nonēsāt Nēsāt (ko) līdzi (kādu laikposmu).
panest Nesot pārvietot (ko), parasti neilgu laiku, nelielu attālumu.
pamalkot Nesteidzīgi, ar pārtraukumiem kādu laiku malkot.
slampa Netikla, izlaidīga sieviete; padauza.
padauza Netikla, izlaidīga sieviete.
vazaņķis Netikls, izlaidīgs cilvēks; klaidonis.
netiklis Netikls, izlaidīgs cilvēks.
kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piem., par vēstuli, ziņu).
iestāvēties Netikt lietotam, izmantotam (kādu laiku).
izvirtība Netikumība, izlaidība, parasti dzimumattiecībās.
krusts un bēdas Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
nelaiks Nevēlami laikapstākļi (piem., lietus, putenis).
izliet Neviļus, negribēti izlaistīt, izšļakstīt.
pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
uzlaistīties Neviļus, negribēti tikt uzlaistītam.
bakstīties Nevīžīgi, nolaidīgi strādāt; negribīgi, nemākulīgi darīt (ko).
nekārtīgs Nevīžīgs, nolaidīgs, paviršs (piem., pret savu ārieni, pienākumiem).
kaut kad nezināmā, nenoteiktā laikā; kādā reizē.
noniekoties Niekojoties pavadīt (kādu laiku).
nonīkt Nīkstot pavadīt (kādu laikposmu).
kalst Nīkt garlaicībā, ilgstoši kur uzturoties.
reeksports No ārzemēm ievestu preču eksports uz citu valsti bez to pārstrādes; materiālu ievešana pārstrādei, lai pēc tam gatavos izstrādājumus vestu atpakaļ.
vējajaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka.
vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
kardānpārvads No kardāna mehānismiem veidots pārvads rotācijas kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darbības laikā kustas.
firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs valdnieks (viduslaikos); augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
no mēra laikiem no ļoti seniem laikiem.
maize No mīklas krāsnī cepts pārtikas produkts (parasti klaipa, kukuļa formā); šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
dievmaize No neraudzētas mīklas cepta maizīte, ko pasniedz Svētā Vakarēdiena laikā un kas simbolizē Jēzus Kristus miesu; dievmaizīte.
klinšu zīmējumi no paleolīta laikmeta saglabājušies attēli un zīmes uz klinšu alu sienām vai griestiem.
izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs noformējums, burtu veidojums, lai pievērstu uzmanību.
šķēle No pārtikas produkta (piem., maizes klaipa, siera, gaļas) atdalīts samērā plāns gabals.
no laika gala no paša sākuma; no seniem laikiem.
no skolas sola No skolas laikiem.
peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla izgatavota, galvai cieši pieguloša cepure, ko lieto peldot vai peldoties.
saulgozis No vēja aizsargāta, saulaina vieta; piesaule.
telts No viegla materiāla (piem., no ūdensnecaurlaidīga auduma) veidota konstrukcija.
izprieca Nodarbība, pasākums, kura mērķis ir izklaidēšanās, patīkama atpūta.
kinoamatierisms Nodarbošanās brīvajā laikā ar filmu uzņemšanu.
kārtot Nodarboties (piem., ar kādu jautājumu), lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
nodancot Nodejot (kādu laikposmu).
nokalpot Nodienēt (bruņotajos spēkos kādu laikposmu).
sekularizēt Nodot laicīgās varas pārziņā un pārvaldīšanā reliģiskajām institūcijām piederošus īpašumus.
novilkt Nodzīvot (līdz kādam noteiktam laikam).
izdzīvot Nodzīvot, aizvadīt (dzīvi, kādu laika posmu).
pārfotografēt Nofotografēt (piem., attēlu, tekstu), lai iegūtu (kā) fotogrāfiju, fotokopiju.
pārgaidīt Nogaidīt, kamēr (kas nelabvēlīgs, slikts) pāriet, izbeidzas; pārlaist (5).
partijas (iekšējā) opozīcija nogrupējums, kas regulāri pauž partijas oficiālai nostājai pretēju viedokli.
nokrākt Nogulēt miegā (kādu laiku).
nošņākt Nogulēt miegā, nosnaust (kādu laikposmu).
lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izspiesta zemes virspusē; šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
nokārtot sesiju nokārtot sesijas laikā paredzētās ieskaites un eksāmenus.
nogulēt Nokavēt, palaist garām (ko).
novazāties Noklaiņot; nostaigāties.
paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
nokāsēt Noklepot (kādu laiku).
apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku, narkotisku vielu ietekmē); apreibt.
nokosties Nokost gabalu, lai apēstu.
šļaups Nolaideni slīps, ieslīps.
aizlaist Nolaist (kam priekšā); novietot (aiz kā, kam priekšā).
izčurāties Nolaist urīnu.
nodurt Nolaist, vērst uz leju.
nomesties Nolaisties (kur, uz kā u. tml.) – parasti par putniem, kukaiņiem.
nosēsties Nolaisties (kur) – par lidaparātiem un braucējiem tajos.
piezemēties Nolaisties (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
piezemēties Nolaisties (par putniem).
nosēsties Nolaisties (uz kā, kur u. tml.) – par putniem, lidojošiem kukaiņiem.
apmesties Nolaisties uz kādu laiku (par putniem).
sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, arī kur) – par putniem, kukaiņiem.
notupties Nolaisties, uzmesties.
nolaistīties Nolaistīt sevi.
noplucis Nolaists, nesakopts, neizskatīgs.
nolaizīties Nolaizīt ar mēli savu ķermeņa daļu.
nenolaist Nolieguma darb. --> nolaist.
nerādīt Nolieguma darb. --> rādīt; novietot, turēt (ko) tā, lai cits to nevar uztvert ar redzi.
vecums Nolietojums, kas radies kādā, parasti ilgākā, laikposmā.
atlikt Nolikt nost (malā u. tml.); nolikt atsevišķi, lai pataupītu.
noslēpt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevarētu atrast, ieraudzīt, pamanīt.
noglabāt Nolikt, novietot (ko) tā, lai (tas) būtu drošībā, lai (to) nepazaudētu.
izmaksāt Nomaksāt, samaksāt visu (maksājot pa daļām noteiktā laika posmā).
lendlīze Nomas un aizdevumu sistēma, pēc kuras Otrā pasaules kara laikā sabiedrotās valstis no ASV saņēma bruņojumu, munīciju, pārtiku, medikamentus u. c. preces.
iemērīt Nomērīt (lai kādam piešķirtu, iedalītu, pārdotu u. tml.).
palikt uz galda nomirt operācijas laikā (par operējamo).
uzkrist Nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
pārpirkt Nopirkt (ko) vēlreiz; nopirkt (ko), lai tālāk realizētu par augstāku cenu.
ar Norāda (kā) sākumu (laika, vietas ziņā).
uz Norāda laikposmu, kas nomainīs iepriekšējo (uz beigām ejošo) laikposmu.
uz Norāda laikposmu, kas norobežo kā norisi, pastāvēšanu.
pēc- Norāda laiku, kas ir pēc tā, kurš izteikts salikteņa otrajā daļā.
uz Norāda laiku, laikposmu, kad kas notiek, noris, pastāv.
pēc Norāda uz (kā) secību laikā un telpā.
tā Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika) aptuvenību, nenoteiktību.
ap Norāda uz (vietas, laika, daudzuma) aptuvenību.
bez Norāda uz aptuvenu laiku (pirms minētā laika apzīmējuma); pirms.
tuvu Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts.
pret Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad kas notiek, norisinās, eksistē.
uz- Norāda uz darbības īslaicīgumu, arī nevienmērīgu norisi.
pa- Norāda uz darbības īslaicīgumu, arī uz īslaicīgu pabeigtu darbību.
ie- Norāda uz darbības īslaicīgumu, nejaušumu, tās iekļaušanos citā darbībā, procesā.
ie- Norāda uz darbības sākumu vai īslaicīgumu.
uz- Norāda uz darbības sākumu, arī īslaicīgu, parasti spēcīgu, tās norisi.
sa- Norāda uz darbības sākumu, pēkšņumu, arī īslaicīgumu.
no Norāda uz darbības, norises, stāvokļa laiku vai laikposmu.
aiz- Norāda uz darbības, procesa sākumu, īslaicīgumu.
pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai ko apmainītu pret ko citu.
kopš Norāda uz darbību, notikumu, no kura pagājis zināms laiks, laikposms.
nedaudz Norāda uz īslaicīgu, vāju darbību; mazliet.
bez Norāda uz iztrūkumu līdz kādam daudzumam; norāda, ka trūkst kāda laika sprīža līdz kādam laika momentam.
aiziet Norāda uz jaunas darbības, procesa sākumu; lieto, lai izteiktu pamudinājumu turpināt iesākto darbību, procesu.
viņš Norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piem., laikposmu, notikumu).
nulle Norāda uz laika momentu, kad sākas attiecīgā diennakts stunda.
vēl Norāda uz laika posmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
līdz Norāda uz laikposmu starp (kā) sākumu un beigām.
no Norāda uz laikposmu starp (kā) sākumu un beigām.
priekš Norāda uz laikposmu, kam kas paredzēts, gatavots.
no- Norāda uz laikposmu, kas ir īsi pirms tā, ko izsaka pamatvārds.
starp Norāda uz laikposmu, ko ierobežo citi laikposmi, laika moments.
vēl Norāda uz laikposmu, kopš kura kas pastāv, atrodas (kur).
pa Norāda uz laikposmu, kurā darbība notiek, ilgst; norāda uz laikposmiem, kuros (ko) atkārtoti dara, kuros (kas) atkārtoti notiek.
vēl Norāda uz laikposmu, kurā kas turpina pastāvēt, atrasties.
vēl Norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme; pagaidām, arī līdz šim.
te Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad kas sāk notikt, norisināties; pēkšņi.
pēc Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis.
priekš Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; pirms [3] (1).
pirms Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis.
līdz Norāda uz laiku, kad beidzas darbība, norise, stāvoklis.
kopš Norāda uz laiku, no kura norisinās darbība, ilgst kāds stāvoklis.
mazliet Norāda uz neilgu, īslaicīgu darbību.
kāds Norāda uz nenoteiktu laika momentu vai nenoteiktu vietu.
cik Norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu.
cikos Norāda uz nezināmu pulksteņa laiku.
kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu laiku, par ko tiek jautāts.
starp Norāda uz norisi, darbību, stāvokli, kura starplaikā kas notiek.
viss Norāda uz noteiktu laiku no sākuma līdz beigām.
tikos Norāda uz noteiktu pulksteņa laika momentu.
vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises, pastāvēšanas posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir, pastāv aptuveni vienāds laika sprīdis.
aiz Norāda uz secību laikā vai telpā.
projām Norāda uz stāvokli, kad (kāds laikposms) ir pagājis.
pretī Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu).
pirms Norāda uz to, kas laika un telpas secībā vēl nav sasniegts, paveikts u. tml.
pretī Norāda uz tuvošanos kādam laikposmam.
pāri Norāda, ka (kāds laikposms) ir pagājis.
līdzi Norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits).
priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
līdzi Norāda, ka (kas) darbojas, norisinās, notiek, arī pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
tikko Norāda, ka (kas) ir noticis, veikts tuvā pagājušā laikposmā, laika momentā.
priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni; norāda, ka (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
ārpus Norāda, ka (kas) notiek pirms vai pēc kāda laika posma.
tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
līdzi Norāda, ka (kas) pārvietojas, virzās kopā, vienlaikus (ar ko).
tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
priekša Norāda, ka (laikposms) turpinās.
sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kur, kādā vietā kopā.
tikiem Norāda, ka darba, pieņemšanas, darbības u. tml. laiks ir noteikts, pulksteņa laika momentu ierobežots.
no- Norāda, ka darbība aptver kādu (parasti noteiktu) laikposmu.
ap Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku pie kāda objekta.
sa- Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku vai kādu laikposmu.
iz- Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, intensīvi, vairākkārt.
at- Norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
priekšā Norāda, ka darbība tiek veikta, lai citi iegūtu informāciju, varētu atkārtot darbību.
pār- Norāda, ka darbības subjekts kādā vietā, apstākļos aizvada visu laikposmu.
pār- Norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
ne- Norāda, ka fizikālais lielums, ko apzīmē pamatvārds, ir samērā mazs.
pāri Norāda, ka ir pagājis kāds laika sprīdis pēc kāda cita pulksteņa laika momenta.
pus- Norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā minētajam laikam atlikusi pusstunda – 30 minūtes.
kāds Norāda, ka minētais (piem., laika posms, attālums, skaits) ir aptuvens.
pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika atlikusi puse vai aptuveni puse.
salon- Norāda, ka otrajā daļā nosauktajai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, ir kopā, vienlaikus (ar ko).
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ar pagājušo laiku modes, stila iezīmēm.
vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir dzīvojis, pastāvējis kādā no iepriekšējiem laikposmiem.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns vai tikko vai nesen kļuvis par to, kas ir pašlaik.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no senākiem laikiem.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušiem laikiem, pagātni.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko).
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik, to paredzēts veikt drīzumā vai tā tikko ir paveikta.
seš- Norāda, ka salikteņa otrajā gaļā nosauktais ir saistīts ar sešus laikposmus ilgu periodu.
pulksten Norāda, ka skaitļa vārds apzīmē pulksteņa laiku.
starp- Norāda, ka starp salikteņa otrajā daļā nosaukto kas atrodas, pastāv, noris telpā vai laikā.
sa- Norāda, ka vienlaicīgi kopā ar kādu veiktā darbība noris saskanīgi.
nokaukt Noraudāt (kādu laikposmu).
nopinkšķēt Noraudāt (kādu laiku).
notēmēt Noregulēt (šaujamieroci) tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu, noteiktu mērķi; nomērķēt.
bilance Norises, darbības rezultātu izvērtējums, kopsavilkums noteiktā laikaposmā.
beigties Norisēt beigu posmā (par laika, mūža posmu); vairs neturpināties.
sekot Norisināties laika secībā (pēc kā); atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
pavadīt Norisināties vienlaikus ar ko citu.
ilgt Noritēt, pastāvēt noteiktu vai aptuveni noteiktu laika posmu.
geto Norobežota pilsētas daļa, kurā piespiedu kārtā tika nometināti ebreji (Otrā pasaules kara laikā).
magnitūda Nosacīta mērvienība, kas rāda zemestrīces laikā izdalītās enerģijas daudzumu uz platības vienību.
novaktēt Nosargāt (piem., lai neizdara ko neatļautu); uzraudzīt, pieskatīt.
tautas daiļamata meistars nosaukums, ko padomju laikā piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā.
apēnot Nosegt, aizklāt tā, lai neapspīd gaisma.
nolaisties Nosēsties, nogulties; atlaisties.
nobumbulēt Noslaistīties, nelietderīgi pavadīt (kādu laikposmu).
pārkreditēt Noslēgt līgumu ar to pašu vai arī citu banku, lai pagarinātu, piem., parāda atmaksas termiņu, vai arī lai saņemtu izdevīgāku kredītu.
kasta Noslēgta, norobežota sabiedrības grupa (Indijā), ko vieno kopēja izcelšanās un sociālais stāvoklis.
sfinksa Noslēpumains, mīklains cilvēks.
nokrist Noslīdēt, nolaisties.
likt pie sienas nostādīt, lai nošautu.
izstāvēt Nostāvēt (kur kādu laiku).
noķīlēt Nostiprināt ar ķīli, lai nekustas.
nobraukt Nostrādāt (kādu laikposmu) ar braukšanu saistītu darbu.
nokalpot Nostrādāt (kādu laikposmu).
nolauzt Nostrādāt, nodzīvot (kādu laikposmu), parasti pārvarot grūtības, piepūloties.
stāžs Nostrādātais laiks (kādā nozarē, specialitātē, arī darbavietā).
cirkulārā nota nota, kas adresēta vienlaikus vairākām valstīm.
iedalīt Noteikt (dienas, darbalaika, brīvā laika u. tml.) sadalījumu atbilstoši veicamajam; paredzēt (laiku) veicamajam.
uzņemt Noteikt (laika momentu), parasti kā sākumā, beigās.
sadalīt Noteikt (laika) posmus (tā) izmantošanai.
pārcelt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā laikā.
pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā; pārcelt.
režīms Noteikta (dzīves, dienas) kārtība ar stingru laika sadalījumu, lai saglabātu vai atgūtu veselību.
mājiens ar sētas mietu noteikta izturēšanās, rīcība, nepārprotami izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
traumatisms Noteiktā laika posmā traumas ieguvušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu; traumu ieguve, to veids pēc struktūras.
trimestris Noteikta laika posma trešdaļa.
grozs Noteiktā laikaposmā cilvēkam nepieciešamais pārtikas, preču u. tml. daudzums; šāds nepieciešamais daudzums naudas izteiksmē.
produkcija Noteiktā laikposmā saražotais produktu kopums; saražotās preces.
rinda Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u. tml.).
radioprogramma Noteiktā secībā pēc pulksteņlaika sakārtoti radioraidījumu saraksts.
piebrauciens Noteikta veida darbība, paņēmiens, lai iegūtu kāda labvēlību.
tolaik Noteiktā, jau pagājušā laika posmā.
siltumprasība Noteiktai augu grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai.
Lai velns par mazu puiku paliek! noteikti, katrā ziņā, par spīti visam, lai cik neiespējami kas liktos.
deva Noteikts (piem., barības, zāļu) daudzums, kas paredzēts vienai reizei vai noteiktam laika posmam.
ēdienreize Noteikts diennakts laiks, kurā uzņem ēdienu.
komandanta stunda noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju; komandantstunda.
komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts ievāc no zemniekiem īpašos apstākļos (piem., kara laikā).
aģitācija Noteiktu politisko ideju izplatīšana, kuras mērķis ir ietekmēt sabiedrību, lai iegūtu piekritējus (piem., kādai kustībai, partijai).
nosacīts sods notiesātās personas atbrīvošana no soda izpildes ar nosacījumu, ka tā pārbaudes laikā neizdara jaunu noziegumu.
sagadīšanās Notikumu, apstākļu, faktu nejauša vienlaicīga norise, pastāvēšana.
nostaigāt Novalkāt (kādu laiku).
noviļāties Novāļāties, nogulšņāt (kādu laiku).
ugunsnovērošana Novērošana, ko veic, lai pamanītu ugunsgrēka izcelšanos mežā.
ugunsnovērošanas tornis novērošanas tornis, kas uzcelts reljefa augstākajā vietā ar aprēķinu, lai dūmi, kas parādās jebkurā meža vietā, būtu saskatāmi vismaz no diviem torņiem.
uzraudzīt Novērot, regulēt (piemēram, procesu, kā stāvokli), lai nepieļautu (tā) neatbilstību kādām prasībām.
sanēt Novērst ilgstošākā laikā radušos bojājumus ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm.
izvairīties Novērsties (no kāda cilvēka skatiena); novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
degustēt Novērtēt (pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus), pēc garšas, smaržas un izskata, lai noteiktu (to) kvalitāti.
noslēpt Novietot (kādu, ko) tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt.
paslēpt Novietot (ko), arī dot iespēju (kādam) novietoties tā, lai (to) nevarētu atrast, saskatīt.
atstāt Novietot (kur) ar īpašu nolūku (piem., lai kāds saņemtu).
kārt Novietot (priekšmetu) tā, lai karājas.
stādināt Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis; novietot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
izsviest Novietot (zvejas rīkus) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
slodzīt Novietot norobežotā vietā, slēgtā telpā un nelaist ārā.
nolikt Novietot, arī noglabāt (īpašā vietā, īpašos apstākļos) – parasti līdz kādam laikam, arī kādā nolūkā.
rādīt Novietot, turēt (ko) tā, lai cits to var uztvert ar redzi.
paslēpties Novietoties (kādā vietā) tā, lai citi nevar saskatīt, atrast.
noslēpties Novietoties (kur) tā, lai citi nevarētu atrast, ieraudzīt, pamanīt; paslēpties.
piesēdēt Novietoties sēdus (parasti uz neilgu laiku, arī kam blakus).
piesēst Novietoties sēdus (parasti uz neilgu laiku).
sēsties Novietoties sēdus stāvoklī (lai darītu ko).
slēpties Novietoties tā, lai citi neredzētu, nepamanītu, arī lai patvertos, izsargātos no kā nevēlama.
paslēpties Novietoties tā, lai pasargātos (no kā); patverties.
atbalstīties Novietoties vai novietot ķermeņa daļu tā, lai kas balstītu.
nomaukt stabuli novilkt (zaram) mizu, lai izgatavotu stabuli.
ekskurss Novirzīšanās no temata, lai iztirzātu kādu blakus jautājumu.
kriminalitāte Noziedzība; noziegumu daudzums (kādā vietā, laikā u. tml.).
nabags Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks, kas pelna līdzjūtību.
nabags Nožēlojams, nelaimīgs; tāds, kas pelna līdzjūtību.
līgt Ņemt (kādu) darbā uz laiku, vienojoties par atalgojumu.
pacilāt Ņemt rokā (piem., lai apskatītu, novērtētu, lietotu) un nolikt atpakaļ.
vākt Ņemt un virzīt (piemēram, priekšmetu), lai (to) pārvietotu kur citur.
protestēt Oficiāli, notariālā kārtībā paziņot, ka (vekselis) nav laikā samaksāts.
iesniegums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, pieteiktu u. tml.
moratorijs Oficiāls aizliegums uz zināmu laiku ko darīt, izpildīt u. tml.
protests Oficiāls, notariālā kārtībā rakstīts paziņojums par (vekseļa) nemaksāšanu laikā.
kontribūcija Okupētās teritorijas iedzīvotāju piespiedu nodevas (kara laikā).
padēklis Ola, kas atstāta mājputna ligzdā, lai tas tur dētu vienmēr.
joviāls Omulīgs, vēlīgs, laipns (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
toraktomija Operācija, kuras laikā tiek atvērts krūškurvis.
kriminālmeklēšana Operatīva darbība, ko veic policija, lai novērstu un atklātu noziegumus un noziedzniekus, atrastu nolaupītās mantas u. tml.
obstrukcija Opozīcijas partiju parlamentārās cīņas paņēmiens (trokšņošana, garu runu teikšana, sēžu zāles atstāšana u. tml.), lai nepieļautu vai aizkavētu sev nevēlama lēmuma pieņemšanu.
retinols Organiska viela, ko satur dārzeņi, olas dzeltenums, zivju eļļa un kas nepieciešama normālai redzei, normālai organisma augšanai un attīstībai; A vitamīns.
iestāde Organizācija (ar darbiniekiem, darba telpām, darbalaiku u. tml.), kas izveidota noteiktu funkciju veikšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda organizācija.
streiks Organizēta darba pārtraukšana, atteikšanās strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
revolūcija Organizēta sacelšanās, lai piespiedu kārtā nomainītu valdību, valsts vai sabiedrisko iekārtu.
kampaņa Organizēta, sabiedrību ietekmējoša darbība, ko veic kādā noteiktā laikposmā.
streikot Organizēti pārtraukt darbu, atteikties strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu (piem., no uzņēmēja, valdības) kādu (parasti ekonomisku vai politisku) prasību izpildi.
ostīties Ostīt, lai sajustu, uztvertu (kā smaržu, smaku).
papildvieta Otra sēdvieta autobusā (parasti garākas ekskursijas laikā), par ko tiek prasīta attiecīga samaksa.
ķerties Pa laikam aprauties (par runas plūsmu, stāstījumu u. tml.).
tostarp Pa to laiku, tikmēr.
tikmēr Pa to laiku.
katafalks Paaugstinājums zārka novietošanai (sēru ceremonijas laikā).
pjedestāls Paaugstinājums, postaments (piem., monumentālai skulptūrai, kolonnai).
pairties Pabraukties (parasti laivā) pa ūdeni; paairēties.
apsildīt degunu pabūt kur tikai īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
pakavēties Pabūt, neilgu laiku atrasties (kur, kādā vietā, pie kādā).
apgrozīties Pabūt, uzkavēties kādu laiku (par daudziem cilvēkiem).
šverts Paceļams un nolaižams (laivas) ķīlis.
hermetizēt Padarīt hermētisku, cieši, blīvi noslēgt, lai neieplūstu vai neizplūstu gāze, šķidrums.
paildzināt Padarīt ilgāku (laikposmu).
aplaimot Padarīt laimīgu; ļoti iepriecināt.
noārdīt visus tiltus padarīt neiespējamu atgriešanos; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
sajaukt Padarīt nekārtīgu (ko), izvietojot izklaidus, izsvaidot atsevišķas daļas.
aizplīvurot Padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis).
apmiglot Padarīt neskaidru, miglainu, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
sekularizēt Padarīt par laicīgu, pasaulīgu, samazināt reliģijas ietekmi.
savstarpējās palīdzības kase padomju laika arodbiedrības biedru organizācija, kas izsniedza nelielus aizdevumus tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
pašpalīdzības kase padomju laika arodbiedrības biedru organizācija, kas izsniedza nelielus aizdevumus tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
baigais gads padomju okupācijas pirmais gads, laiks no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada 22. jūnijam.
sarkankarogots Padomju Savienības laikā – tāds, kas apbalvots ar sarkano karogu vai ordeni, uz kura attēlots sarkans karogs.
krievu laiki padomju varas laiks (Latvijā).
baltais karogs padošanās vai pamiera zīme (kara laikā).
aplaist Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem.
veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus.
iedot vilka pasi padzīt, atlaist no darba.
apkārt Pagājis (par laiku).
retrostils Pagājušā laikposma stils.
izgājušais Pagājušais (par laiku, laika posmu).
viņlaiki Pagājušais laikposms; samērā sens laikposms.
pagātne Pagājušais laiks, laikposms; apstākļi šādā laikposmā.
retromūzika Pagājušo laiku populāri skaņdarbi (parasti vieglās mūzikas žanrā).
mētelis Pagarš, priekšā aizdarāms virsējais apģērba gabals ar garām piedurknēm, ko valkā, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu, putekļiem u. tml.
pakrākt Pagulēt (neilgu laiku).
aizlīgot Paiet (par laikposmu).
apritēt Paiet (par laiku, laika posmu).
aptecēt Paiet (par laiku, laika posmu).
aizritēt Paiet (par laiku, laikposmu, norisi u. tml.).
aizšalkt Paiet (par laiku, laikposmu).
patecēt Paiet (par laiku, laikposmu).
atbrīvot ceļu Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
aiziet Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu, notikumu).
aiztecēt Paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
pagriezt ceļu paiet, arī pabraukt sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
griezt ceļu paiet, pabraukt sāņus, lai palaistu kādu garām.
noildzināt Paildzināt; aizkavēt (parasti līdz kādam noteiktam laikam).
pastiepties Paildzināties (par laiku, laikposmu).
atpūtas industrija pakalpojumu sfēras daļa, atpūtas un izklaidēšanās iestāžu kopums.
stiepties Pakāpeniski kļūt ilgākam (par laikposmu, parasti diennakts daļu).
novecot Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nederīgam vai neatbilst attiecīgā laikposma prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto (par priekšmetiem).
virsū Pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu).
krāt Pakāpeniski, ilgāku laiku vākt (ko) un (noteiktam mērķim) apkopot.
krāt Pakāpeniski, ilgāku laiku vākt (ko) un apkopot vienā kolekcijā; kolekcionēt.
zagties Pakāpeniski, nemanāmi sākties, kļūt sajūtamam, pamanāmam (piemēram, par laikposmu, parādībām dabā).
izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises), lai ko izpētītu, izprastu, izdarītu secinājumus.
izkārt Pakārt (ko) izplestā veidā, arī izklaidus; žūšanai pakārt (kur vairākus priekšmetus).
paīsināt laiku pakavēt laiku.
rātns Paklausīgs, kārtīgs; tāds, kas nedara palaidnības, izturas mierīgi, klusu (parasti par bērnu).
noņerkstēt Paklusu raudāt, čīkstēt, izpaust neapmierinātību (kādu laiku).
nočīkstēt Paklusu, žēli raudāt (kādu laiku).
apdedzināt Pakļaut (ko) augstas temperatūras iedarbībai, lai izveidotu, nostiprinātu (tā) struktūru, īpašības.
resgalība Palaidnība, nerātnība.
stiķi un niķi palaidnības, nerātnības, arī uzvedības, izturēšanās īpatnības.
resgalīgs Palaidnīgs, nerātns (parasti par bērniem, pusaudžiem).
bosiks Palaidnīgs, nerātns cilvēks, arī dzīvnieks.
resgalis Palaidnis, nerātnis (parasti bērns, pusaudzis).
razbainieks Palaidnis.
aizlaist Palaist garām, neizmantot (stāvokli, iespējas u. tml.)
uzšaut Palaist Zemes orbītā.
katapultēt Palaist, izmest ar katapultu (piem., cilvēku no lidmašīnas).
izlaist Palaižot vaļā, ļaut izslīdēt, izkrist.
paleozooloģija Paleontoloģijas nozare, kas pēta izmirušus pagājušo ģeoloģisko laikmetu dzīvniekus.
paleobotānika Paleontoloģijas nozare, kurā pēta seno ģeoloģisko laikmetu augus.
pagarināt Palielināt (kā, parasti dokumenta) derīguma laiku.
minivens Palielinātas ietilpības vieglais automobilis.
eksponometrs Palīgierīce eksponēšanas laika un diafragmas atvēruma lieluma noteikšanai.
tapt Palīgvārds darbības vārdu ciešamās kārtas vienkāršo laiku formu veidošanai; tikt [1].
zaudēt Palikt bez (kā), piem., īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
kavēties Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams; neierasties paredzētajā laikā.
turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties, parasti, kādu laiku.
kavēties Palikt, uzturēties (kādu laiku kur, pie kā u. tml.).
palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi); plūst, uzkrāties (par palu ūdeņiem).
uz labu laimi paļaujoties uz laimīgu nejaušību, labi nezinot, cerot uz veiksmi.
krēslot Pamazām kļūt tumšākam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai.
gaist Pamazām paiet, beigties (par laikposmu).
paokšķerēt Pameklēt, censties atrast, piem., lai ko uzzinātu.
nomirdināt Panākt (ar medikamentiem), ka (ķermeņa daļa) kļūst uz laiku nejutīga.
laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
izplūdināt Panākt, arī ļaut, lai izplūst.
izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb.
sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
ievilcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ieilgst, netiek paveikts laikā.
zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kas izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaismu (par priekšmetu ar gaismas avotu).
klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) klaudz; vairākkārt, ilgāku laiku klaudzēt.
tarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt, ilgāku laiku tarkšķ (1).
vilcināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka palielinās (kā) kustības, darbības ātrums; panākt, būt par cēloni, ka samazinās (kā) norisei, īstenošanai nepieciešamais laiks.
vadāt Panākt, ka (cilvēks) ilgāku laiku maldās (par vadātāju).
noņemt Panākt, ka (kāds) pārtrauc iepriekšējās attiecības, lai (viņu) iegūtu sev.
noturēt Panākt, ka (kas) atrodas (noteiktu laiku kādos apstākļos).
izraudināt Panākt, ka (kas) ilgāku laiku, daudz raud.
aizkavēt Panākt, ka (kas) nenotiek, nenorisinās paredzētajā laikā.
aizkavēt Panākt, ka (kas) notiek, noris lēnāk nekā parasti; apstādināt (uz kādu laiku).
nosēdināt Panākt, ka (lidaparāts) nolaižas (kur, uz kā u. tml.).
atrīt Panākt, ka (norītais) nokļūst atpakaļ mutē (piem., lai sagremotu, barotu mazuļus u. tml.).
samiglot Panākt, ka (piem., attēls, tā daļa) kļūst miglains, neskaidrs.
uzlaist Panākt, ka (piemēram, kāda dienesta darbinieks) ierodas (pie kāda), lai pārbaudītu, sauktu pie atbildības u. tml.
turēt Panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē).
atjaunot Panākt, ka atkal rodas, izveidojas (piem., iepriekšējais fiziskais vai emocionālais stāvoklis).
vilcināt Panākt, ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml., arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
aizturēt Panākt, ka paliek (kādu laiku) uz vietas, neturpina iesākto darbību, kustību.
izsviedrēt Panākt, radīt apstākļus, lai (kāds) izsvīst.
izsviedrēt Panākt, radīt apstākļus, lai izdalās (no organisma) kopā ar sviedriem.
gambīts Paņēmiens šaha partijas sākumā, kurā upurē kādu figūru (parasti bandinieku), lai iegūtu pozīciju priekšrocības, atbrīvotu ceļu citām figūrām.
aizņemties Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika) atdotu.
atņemt Paņemt (piem., ar varu) no kāda, lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt.
sadabūt Paņemt (piem., izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
pacelt Paņemt augšā; ceļot pavirzīt (ko satvertu) uz augšu (piem., lai turētu, pārvietotu).
pieskarties Paņemt, skart ēdienu, lai to ēstu.
indekss Papildapzīmējums, lai atšķirtu viendabīgus objektus citu no cita.
kešatmiņa Papildu atmiņa, kurai piekļuves laiks ir ievērojami mazāks nekā operatīvai atmiņai.
kontrolšāviens Papildu šāviens, ko izdara, lai būtu garantija, ka (kāds) ir nogalināts.
transparents Papīra lapa ar biezām melnām, taisnām līnijām, ko rakstot paliek zem baltas papīra lapas, lai raksta rindas un atstarpes starp tām būtu vienādas.
pirms laika par agru, nelaikā.
bez laika par agru, priekšlaicīgi.
vakarlēpis Par balodi nedaudz mazāks, slaids, pelēcīgi brūngans putns ar gariem spārniem un asti; lēlis [Caprimulgus europaeus].
priecīgs Par laikposmu, arī mūžu, tā posmu.
skumjš Par laikposmu, arī mūžu, tā posmu.
spiedīgs Par laikposmu.
pilns Par laiku, laika posmu.
viegls Par laiku, laikposmu (saistījumā ar cilvēka dzīvi); arī par cilvēka dzīvi, mūžu, tā posmu.
žigolo Par maksu nolīgts dejotājs, kas izklaides pasākumos uzstājas ar erotiska rakstura priekšnesumu.
noraidīt no laukuma par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
iznomāt Par samaksu nodot lietošanā (uz laiku).
obligācija Parāda vērtspapīrs, ko izlaiž valsts, pašvaldība vai juridiska persona, apsolot vērstpapīra turētājam (aizdevējam) pēc noteikta laika atmaksāt pilnu vērtspapīra vērtību, kā arī periodiski izmaksāt procentus.
lapkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad kokaugiem nobirst lapas; laikposms, kad kokaugiem birst lapas.
skujkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad skujkokiem birst skujas; laikposms, kad skujkokiem birst skujas.
luncināties Parādīt (kādam) sevišķu laipnību, uzmanību; censties iztapt.
atrādīt Parādīt (ko), lai (tas) tiktu pārbaudīts, novērtēts u. tml.
attēlot Parādīt (mākslas tēlos); tēlaini pastāstīt (par ko).
aplidot Parādīt kādam cilvēkam sevišķu laipnību, uzmanību.
poetizēt Parādīt, attēlot (ko) tēlaini, emocionāli, arī idealizēt.
pārlaisties Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā.
diskonts Parādzīmes (vekseļa) nominālās vērtības samazināšanas procents, kas atkarīgs no tā, cik maz laika atlicis līdz termiņam (nesamaksātas parādzīmes pirkšanas gadījumā).
pārlaistīt Pārāk daudz laistīt (augu).
sprīdis Parasti savienojumā "laika sprīdis": posms starp diviem laika momentiem.
komplekts Parasti savienojumā "pilns komplekts": maksimālais paredzēto cilvēku skaits (uzņēmumā, iestādē u. tml.).
plāns Parasti savienojumā "pirmais", "otrais", "trešais", "pēdējais": lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
reče Parasti savienojumā "reče nu": lieto, lai pievērstu uzmanību (kam).
tik Parasti savienojumā "tik, tak": lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piem., darbojoties pulksteņa mehānismam.
apskatīties Paraudzīties (lai ko uzmeklētu).
apskatīties Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu.
kolokvijs Pārbaudes forma – mācībspēka pārrunas ar studentiem, lai noskaidrotu viņu zināšanas.
noviciāts Pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādē), ko kārto pēc iepriekšējā, nenokārtotā pārbaudījuma; pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
iestājpārbaudījums Pārbaudījums, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē).
pārklaušināt Pārbaudīt (bērnus), lai novērtētu (viņu) mājmācībā iegūtās zināšanas.
cenzēt Pārbaudīt (iespieddarbu, filmu u. tml.), lai nepieļautu kā aizliegta publicēšanu, demonstrēšanu.
apsekot Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas.
rekonstrukcija Pārbūvēšana, pārbūve, lai ko izveidotu no jauna, modernizētu.
atlikt Pārcelt (uz citu reizi, vēlāku laiku).
līdzpārdzīvojums Pārdzīvojums, kas izraisās (kam) līdzi, kopā, vienlaikus (ar ko).
turēt naidu pārdzīvot naidu (pret kādu), parasti ilgāku laiku.
aizrauties Pārdzīvot spēcīgas, bet īslaicīgas jūtas (pret pretēja dzimuma cilvēku).
turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
pareģot Paredzēt (piem., gaidāmo laiku).
čigāni Pārģērbušies neaicināti viesi (piem., kāzās, svinībās), kas ar apdziedāšanos un dejām izklaidē viesus.
demobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus, valsts ekonomiku) mierlaika apstākļiem.
aprasināt Pārklāt ar ūdens pilieniem; apsmidzināt, mazliet aplaistīt.
pārziemot Pārlaist ziemu (kur, kādā veidā) – par dzīvniekiem.
pārliet Pārlaistīt.
aplauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
laikagrieži Pārmaiņu pagrieziena posmi laika ritumā.
revīzija Pārmeklēšana, sakārtošana, lai (ko) izšķirotu, likvidētu u. tml.
revidēt Pārmeklēt (ko), lai ko atrastu, izšķirotu u. tml.
parevidēt Pārmeklēt, pārskatīt, lai (ko) nedaudz sakārtotu, izšķirotu u. tml.
lukturis Pārnēsājama vai stacionāra apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu; laterna.
apsēst Pārņemt savā varā; neatlaidīgi nodarbināt.
mākt Pārņemt, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt; nomākt, nospiest (kādu).
suņudienas Pārošanās laiks (suņiem).
auru laiks pārošanās laiks dažiem dzīvniekiem.
norakstīt Pārrakstīt (no cita darba), lai uzrādītu (to) par savu.
konta izraksts pārskats par bankas klienta ieņēmumiem un izdevumiem kādā laika posmā.
uzlaist Pārsniegt, atstāt lielāku (piemēram, auduma gabala izmēru šujot); pārsniegt (noteikta laika) ierobežojumu.
hiperbola Pārspīlējums kā tēlains izteiksmes paņēmiens iespaida pastiprināšanai.
sīrups Pārspīlēti glaimi; lišķība.
sīrupains Pārspīlēti glaimīgs; ļoti salds.
medains Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs (parasti par balsi, runu).
pārpiķēt Pārstādīt (izdīgušos, jaunos dēstus), lai (tos) izaudzētu līdz iestādīšanai dobē, laukā u. tml.
potēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) cita, radniecīga auga veģetatīvos orgānus (dzinumu, pumpurus), lai mainītu (šī auga) īpašības.
aizrietināt Pārstāt slaukt pirms atnešanās (govi, kazu u. tml.); aizlaist.
pasterizācija Pārtikas produktu karsēšana noteiktā temperatūrā (līdz 100ºC), lai iznīcinātu daļu mikroorganismu.
saraustīt Pārtraukt (parasti pēkšņi, uz neilgu laiku).
boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi pārtraukt tirdzniecību.
uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
variators Pārvads (mašīnā, aparātā u. tml.) vārpstu griešanās ātruma laidenai regulēšanai.
oligarhija Pārvaldes sistēma, kurā vara pieder nelielai (mūsdienās – ekonomiski un politiski ietekmīgu) cilvēku grupai; šādu cilvēku grupa.
nolaisties no saviem augstumiem pārvarēt (piem., sociālās atšķirtības plaisu) un spēt pielāgoties, piemēroties citai (parasti zemākai) videi.
izsisties Pārvarēt materiālas grūtības (parasti ilgākā laikā).
saņemties Pārvarot laiskumu, sakopot spēkus, sasparoties (kādas darbības veikšanai); pārvarot kautrību, neizlēmību u. tml.; iedrošināties, spēt (ko izdarīt).
kolonna Pārvietojama darba uzņēmuma vienība (padomju laikā).
lauka virtuve pārvietojama kurināma ierīce ar katlu ēdiena gatavošanai (piem., militāro mācību laikā).
maldīties Pārvietoties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nespējot atrast pareizo ceļu, virzienu.
zagties Pārvietoties tā, lai netiktu pamanīts; slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu ko nevēlamu (sabiedrībā).
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, uzturētu un stiprinātu veselību.
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās; pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
elektrifikācija Pasākumi, kurus veic, lai plaši ieviestu elektriskās enerģijas ražošanu un tās izmantošanu.
pēcpusdiena Pasākums, kas noris šajā laika posmā.
sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas) personas, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus.
sapulce Pasākums, kurā piedalās noteikta cilvēku grupa, lai kopīgi apspriestu viņiem aktuālus jautājumus, risinātu problēmas, pieņemtu lēmumus u. tml.
darbība Pasākumu kopums, ko savas pastāvēšanas laikā realizē, piem., kāda iestāde, organizācija.
sociālā rehabilitācija pasākumu kopums, lai atgrieztu cilvēku sabiedriskajā un darba dzīvē.
zemes ierīcība pasākumu kopums, lai lauksaimnieciski nozīmīgu zemi sagatavotu mērķtiecīgai izmantošanai.
kultūrizglītība Pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus.
internets Pasaulē lielākais datortīkls, kur vienkop saistīti dažādi individuālie datortīkli sazināšanās procesa nodrošināšanai; globālais datortīkls.
padot Pasniegt (ar roku), lai kāds paņemtu, saņemtu.
iesniegties Pastāvēt (kādā laika posmā, no kāda laika posma).
noturēties Pastāvēt (kādu laiku) – par noteiktiem laikapstākļiem; būt tādam, kad pastāv noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
būt Pastāvēt, arī parādīties (noteiktu laika posmu).
būt Pastāvēt, iestāties (piem., par noteiktu diennakts posmu, gadalaiku).
pieturēties Pastāvēt, ilgt (par laikapstākļiem).
klaidonība Pastāvīga pārvietošanās no vienas vietas uz otru; klaiņošana, īslaicīga uzturēšanās (kur) bez noteiktiem ienākumiem.
lektorāts Pastāvīga vai uz laiku izveidota darba vieta lektoram (parasti universitātē).
apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, (kur) uzturoties, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.).
sakurtēt Pastāvot ilgu laiku, kļūt vecam.
sniegt Pastiepjot roku, tuvināt kādam (ko, parasti rokā saņemtu), lai tas (to) paņemtu, saņemtu.
pasniegties Pastiept savu roku, pavirzīt savu ķermeni u. tml., lai ko paņemtu, satvertu.
lauka pasts pasts, kas kara laikā nodrošina sūtījumu piegādi karavīriem un atpakaļ.
pasvītra Pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā, ko lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piem., e-pasta adresē, mapju nosaukumos, datora atmiņā; apakšsvītra, zemsvītra (\_).
kā nomērīts pašā laikā; precīzi atbilstošs.
šimbrīžam Pašreiz, pašlaik.
patlaban Pašreiz; arī pašlaik.
šobrīd Pašreizējā brīdī; arī pašlaik, pašreiz.
šodien Pašreizējā laikposmā; arī tagadnē, mūsdienās.
tagad Pašreizējā laikposmā; pašreizējā brīdī.
šobaltdien Pašreizējā laikposmā; šodien.
mūsdienas Pašreizējais laikposms, pašreizējais laikmets.
šodiena Pašreizējais laikposms; arī tagadne, mūsdienas.
mūslaiki Pašreizējais laikposms.
atgādināt Pateikt (kādam), lai atceras, izdara, ievēro (ko).
jauks Patīkams (par laiku, laika apstākļiem).
nacionālisms Patriotiskas jūtas, nacionālais pašlepnums; savas nācijas identitātes un vērtību aizsargāšana; centieni pēc savas neatkarīgas valsts.
ritma patskanis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
ritma vokālis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
pakaļējās rindas patskanis patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem mīkstajām aukslējām (piem., o, u, ū).
mājasdarbs Patstāvīgi veicams mācību vingrinājums, kas skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundas laika.
mājas darbs patstāvīgi veicams mācību vingrinājums, ko skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundas laika; mājasdarbs.
brīvsolis Patvaļīga aiziešana (uz laiku) no dienesta vai darba vietas.
brāļoties Patvaļīgi pārtraukt kara darbību un nodibināt draudzīgas attiecības ar pretinieka karavīriem (1. Pasaules kara laikā).
kust Paust ļoti lielu laipnību, maigumu.
saliekties deviņos līkumos Paust padevību, pakļāvību, glaimot, zemoties.
saliekties trijos līkumos Paust padevību, pakļāvību, glaimot, zemoties.
saliekties septiņos līkumos Paust padevību, pakļāvību, glaimot, zemoties.
saliekties desmit līkumos Paust padevību, pakļāvību, glaimot, zemoties.
rosināt Paust, izteikt (piem., kādu priekšlikumu); veikt sākotnējās darbības, lai (to) īstenotu.
aizvadīt Pavadīt (laiku, laikposmu).
izmantot Pavadīt (noteiktā nolūkā laiku, laika posmu).
nolīgoties Pavadīt kādu laikposmu, intensīvi līgojot, svinot Jāņus; nolīgot [2].
uzgaidīt Pavadīt kādu laiku gaidot.
nobakstīties Pavadīt kādu laiku, darot ko sīku, nenozīmīgu, arī darot ko veltīgi, bez rezultāta.
dzīvoties Pavadīt laiku (kur), rotaļājoties vai nodarbojoties ar kaut ko (parasti par bērniem).
izdzīvoties Pavadīt laiku tā, kā patīk, brīvi, bezrūpīgi, jautri.
uzdzīvot Pavadīt laiku uzdzīvē.
kavēties Pavadīt laiku, rotaļāties (ar ko, ar kādu).
beigt Pavadīt līdz galam (pēdējo laika posmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.).
iznīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
nobeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.); pabeigt.
padzīvoties Pavadīt samērā neilgu laiku rotaļājoties vai nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
meteoroloģiskais pavadonis pavadonis, kas novēro laikapstākļus no kosmosa un piegādā informāciju par atmosfēras stāvokli.
ietaupīt Paveicot (ko) īsākā laikā, atlicināt (laiku).
atgūt nokavēto paveikt to, kas nav laikā izdarīts.
sarīkot Paveikt visu nepieciešamo, lai (kas) varētu notikt.
novēlot Paveikt, izdarīt (ko) vēlāk par paredzēto, noteikto laiku; nokavēt (2).
izpirkums Paveikta darbība --> izpirkt (2); nepieciešamā naudas summa vai manta, lai varētu (ko) izpirkt.
iesaukums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaukt (2); pilsoņi, kas vienā laikā iesaukti karadienestā.
lūgums Paveikta darbība, rezultāts --> lūgt (1); laipni, pieklājīgi izteikta vēlēšanās, prasība.
metinājums Paveikta darbība, rezultāts --> metināt; vieta, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes, plaisas, atvērumi.
pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2); materiāls, materiāla kārta, ar ko apņemt, aplikt, lai, piem., siltinātu.
pierādījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierādīt; tas, ko izmanto, lai pamatotu (kā) patiesumu, pareizumu.
pieraksts Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2); atzīme par pierakstīšanos noteiktā dzīvesvietā (padomju laikā).
salaidums Paveikta darbība, rezultāts --> salaist (3); ciešs (detaļu, elementu) savienojums.
tepējums Paveikta darbība, rezultāts --> tepēt; plaisā, padziļinājumā u. tml. iestrādātais tepes kopums.
imperatīvs Pavēle, neatlaidīga prasība, nepieciešamība.
likt Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
pasekot Pavērot, painteresēties, lai ko uzzinātu, izprastu.
paskatīties Pavērst skatienu, arī neilgu laiku skatīties.
pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai (to) izceltu, padarītu atšķirīgu.
gruntsūdens Pazemes ūdens, kas uzkrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā grunts slāņa.
zīme Pazīme (lai noteiktu ko).
drīzumā Pēc īsa, neilga laika; drīz.
drīz Pēc īsa, neilga laika.
beidzot Pēc kāda (ilgāka) laika (piem., darbības, norises, rezultātā).
pēclaiks Pēc kāda laika, kad kas iepriekšējs ir beidzies.
noilgt Pēc likumā noteiktā laika zaudēt juridisko spēku, nebūt realizējamam.
ātri Pēc neilga laika; drīz [1].
žigli Pēc neilga laika; drīz; ātri (2).
izziņa Pēc pieprasījuma saņemamie dati, informācija (piem., par vilciena atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu); uzziņa.
kampaņa Pēc plāna un noteiktā termiņā veicamu darbu kopums (parasti par lauksaimniecisko ražošanu padomju iekārtas laikā).
vēlāk Pēc tam, turpmāk; pēc kāda laikposma.
laimes pakavs pēc tautas ticējumiem – atrasts nokritis pakavs, kas nes laimi.
nelaimes skaitlis pēc tautas ticējumiem – skaitlis, kas ir par cēloni nelaimei.
atlantiskais laiks pēcleduslaikmeta klimatiskais laiks pirms 7500–4700 gadiem, kad bija silts un mitrs.
subboreāls Pēcleduslaikmeta klimatiskais periods pirms 4700–2800 gadiem.
subatlantisks Pēcleduslaikmeta tagadējais klimatiskais periods, kas sācies pirms 2800 gadiem.
nobeigums Pēdējā daļa (laikposmā).
beigas Pēdējais (laika) posms; pēdējais (norises, darbības) posms.
gudrības zobs pēdējais lielais dzeroklis katrā žokļa pusē, kas izaug parasti 18–25 gadu vecumā.
avārija Pēkšņa (transportlīdzekļa vai iekārtas) sabojāšanās (tās) darbības laikā; nelaimes gadījums.
katastrofa Pēkšņa, liela (piem., dabas parādību) izraisīta nelaime ar postošām, traģiskām sekām; smaga avārija, kurā iet bojā (daudzi) cilvēki.
kļūt stāvus bagātam pēkšņi (īsā laikā) kļūt ļoti bagātam.
uzklupt Pēkšņi (kādu) apstāt, uzmākties (kādam, piemēram, lai izjautātu).
apsviesties Pēkšņi pārmainīties (par laiku, vēju).
sastingt Pēkšņi pārstāt ritēt (par laiku subjektīvā uztverē).
aura Pēkšņi, īslaicīgi psihiski un veģetatīvi traucējumi, parasti epilepsijas lēkmes sākumā.
transs Pēkšņs īslaicīgs apziņas krēslas stāvoklis bez murgiem, halucinācijām.
zibenskarš Pēkšņs uzbrukums (karš) ar mērķi īsā laikā gūt uzvaru pār pretinieku.
nopeldēt Peldēt (kādu laiku).
snorkelēt Peldēt zem ūdens ūdenstilpē, izmantojot niršanas masku, elpošanas trubiņu, pleznas, lai vērotu zemūdens dzīvi dabiskā vidē.
debarkaders Peldošs objekts (parasti kuģu piestātne), kas ierīkots uz pontona vai liellaivas.
žurka Peļu dzimtas grauzējs ar samērā slaidu ķermeni, smailu purnu un garu, parasti kailu, asti.
numurs Periodiska izdevuma (parasti laikraksta, žurnāla) kārtējā, ar ciparu vai ciparu kopu apzīmētā iespiedvienība.
frekvence Periodiska procesa atkārtošanās biežums; svārstību skaits laika vienībā (sekundē), ko mērī hercos.
prese Periodisko iespieddarbu (piem., laikrakstu, žurnālu) kopums.
avīze Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu; laikraksts.
leduslaikmets Periods zemes vēsturē, kam raksturīga vairākkārtīga ledāju izveidošanās plašā teritorijā; pēdējais apledojuma periods; ledus laikmets.
kandidāts Persona, kam (pirms uzņemšanas kādā organizācijā) noteikts pārbaudes laiks.
aizturētais Persona, kam uz laiku ir atņemta brīvība.
hakeris Persona, kas atšifrē datoru drošības sistēmas, nelegāli ielaužas citu datnēs, lai iegūtu, piem., finanšu datus, sabojātu datorus ar vīrusu.
kara noziedznieks persona, kas kara laikā izdarījusi starptautiski atzītu kara likumu pārkāpumu.
spermas donors persona, kas nodod savu spermu, lai to varētu izmantot ģimenes gadījumos, kad kāda iemesla dēļ vīrieša sēkliniekos neveidojas sperma.
rentnieks Persona, kas uz noteiktu laiku bija ieguvusi lietošanā zemi, lauku saimniecību vai citu objektu (piem., dzirnavas, krogu), maksājot par to renti (2).
vietas izpildītājs persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā (v. i.); pienākumu izpildītājs (p. i.).
kardināls Persona, kurai neoficiāli ir lielākā ietekme, vara; cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
novicis Persona, kurai noteikts pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
viesis Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piem., piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
lobijs Persona, personu grupa, kas mēģina ietekmēt vēlētus politiķus (parasti deputātus), lai panāktu viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
PIN Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, ko izmanto (banku automātos u. c.), lai identificētu kartes īpašnieku.
pinkods Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, lai identificētu kartes īpašnieku.
salīdzināt Pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu kopsakarā.
pusgadsimts Piecdesmit gadu vai aptuveni piecdesmit gadu ilgs laika posms.
piecgade Piecu gadu ilgs laikposms.
piecminūte Piecu minūšu ilgs laika posms.
nokarot Piedalīties karā, būt iesaistītam karadarbībā (kādu laiku).
startēt Piedalīties, rīkoties, lai kur iesaistītos, ko panāktu (piem., mācītos, strādātu, ieņemtu kādu stāvokli sabiedrībā).
uzkāpt uz korķa piedzerties; ilgāku laiku žūpot.
ciest Piedzīvot nelaimes gadījumu, neveiksmi u. tml.
cukurots Pieglaimīgs, lišķīgs.
pielīst Pieglaimoties, ļoti izdabāt (kādam).
pielaizīties Pieglaimoties, pielabināties.
kavalieris Pieklājīgs, laipns vīrietis (parasti attieksmē pret sievietēm); dāmas pavadonis, aizsargātājs.
izmēģināt Pielaikot (ko), lai izvēlētos piemērotāko, derīgāko.
piemērīt Pielaikot.
atstāt Pieļaut, arī likt, lai paliek (kādos apstākļos), bieži pašam aizejot.
īstā brīdī piemērotā, izdevīgā laikā.
nokavēties Pienākt vēlāk par paredzēto laiku (par transportlīdzekļiem).
pietuvoties Pienākt, iestāties (piem., par laiku, laikposmu).
salīgt Pieņemt (kādu) darbā uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
salīgt Pieņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
atjaunot darbā pieņemt atpakaļ (amatā, no kuras atlaists).
aizņemt Piepildīt (laika posmu ar kādu darbību).
noķert Piepūloties paspēt ierasties laikā un nenokavēt (satiksmes līdzekli).
transkripcija Pieraksta sistēma, ko lieto, lai precīzi attēlotu valodas vienības.
reģistrācija Pierakstīšana, fiksēšana (sarakstā, rādītājā, speciālā žurnālā, grāmatā u. tml.), lai veiktu uzskaiti vai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku.
pakaulēties Pierunājot, pārliecinot (kādu) neilgu laiku, censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
pakaulēties Pierunājot, pārliecinot vienam otru kādu laiku, censties vienoties par abām pusēm pieņemamu cenu.
vervēt Pierunāt, pārliecināt, lai panāktu, ka iesaistās kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.; arī šādi veidot (cilvēku grupu).
paņemt tauvā piesaistīt ar virvi (transportlīdzekli) pie cita transportlīdzekļa, lai (to) vilktu.
pieķērkt nelaimi piesaukt nelaimi.
marodēt Piesavināties, laupīt kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
pieklauvēt Piesist, lai signalizētu.
aiztikt Pieskarties, paņemt, lai lietotu.
drošības līdzekļi piespiedu līdzekļi pret aizdomās turēto vai apsūdzēto, lai tas neizvairītos no izmeklēšanas.
atdarīt muti piespiest, panākt, lai kāds sāk runāt.
atvērt muti piespiest, panākt, lai kāds sāk runāt.
piehalturēt Piestrādāt (lai gūtu papildu peļņu).
impregnēt Piesūcināt ar ķīmiskām vielām, lai pasargātu no nelabvēlīgiem vides ietekmes faktoriem, padarītu izturīgāku (pret ko).
pasūtīt Pieteikt abonementu (laikrakstiem, žurnāliem u. tml.).
atraut sev miegu pietiekami negulēt, lai atlicinātu (kam) laiku.
kavēties Pieturēt, stāvēt (kādu laiku) – par transportlīdzekļiem.
daudzpunkte Pieturzīme – trīs punkti, ko lieto, lai parādītu izlaidumu vai stilistiskos nolūkos.
domuzīme Pieturzīme (–), ko lieto teikuma daļu atdalīšanai vai izdalīšanai, izlaista vārda parādīšanai, savienojuma vai nosacītas grafiskas zīmes funkcijā.
semikols Pieturzīme (;), ko lieto, piem., lai akcentētu teikuma daļu patstāvību.
divpunkte Pieturzīme (..), ko lieto, lai tekstā parādītu izlaidumu.
sālīt Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai, piem., mainītu (tā) īpašības, ķīmisko sastāvu.
leģēt Pievienot (piem., metālam vai metālu sakausējumam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
indulgence Pilnīga vai daļēja grēku atlaišana; grēku atlaišanas raksts (katoļu baznīcā viduslaikos).
iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), aizmirstot, neievērojot apkārtējo, neatlicinot laiku kam citam.
pilnā apmērā pilnīgi, bez atlaides.
pilnos apmēros pilnīgi, bez atlaides.
džips Pilnpiedziņas vieglais vai neliels kravas automobilis, kas paredzēts braukšanai bezceļa apstākļos.
mēnesnīca Pilns mēness, pilnmēness gaisma; laikposms, kad pie debesīm ir redzams pilnmēness.
vesels Pilns, noteikts laikposms.
apaļš Pilns, vesels (par laika vienību, mērvienību u. tml.).
Republikas pakļautības pilsēta pilsēta, kas (padomju laikā), bija tiešā veidā, nepastarpināti pakļauta centrālajai varai.
kremlis Pilsētas centrālā, nocietinātā daļa (viduslaiku Krievijā).
jaunie ļeņinieši pionieru organizācijas biedri (padomju laikā).
grifs Pirkstu laipa (stīgu instrumentiem) – plāksne, pie kuras piespiež stīgas.
ausma Pirmā gaisma, blāzma pirms saullēkta; laiks pirms saules lēkta, kad parādās pirmā gaisma.
sākums Pirmais posms, mirklis (kāda laika intervālā).
kandidāts Pirmais zinātniskais grāds (padomju iekārtas laikā).
pirmdokuments Pirmais, arī oriģinālais dokuments, ko parasti izmanto turpmāko dokumentu izstrādei.
rumulēt Pirmoreiz pavasarī izlaižot lopus ganībās, pēc paražas (kādu) apliet ar ūdeni.
nelaikā Pirms iepriekš paredzētā, noteiktā laika; priekšlaicīgi.
sen Pirms ilga vai samērā ilga laika.
nesen Pirms neilga laika.
agrāk Pirms parastā laika.
pagānisms Pirmskristietības laika vai nekristīgo reliģiju kopums; kāda no šīm reliģijām.
PMS Pirmsmenstruālais sindroms.
prioritāte Pirmtiesība (laika ziņā) uz atklājumu, izgudrojumu u. tml.
sasprāgt Plaisājot sadalīties (parasti pēkšņi).
lize Plakana koka lāpsta ar garu kātu mīklas klaipa ievirzīšanai krāsnī un izņemšanai no tās.
sandrs Plakans vai lēzeni nolaidens līdzenums, ko saskalojuši ledāja kušanas ūdeņi ledāja galos un malās.
izkārtne Plāksne iestādes vai uzņēmuma ārpusē ar informāciju par tā nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
trafarets Plāksnes veida paraugs, kuru izmanto, lai uz tā izgriezto tekstu vai attēlu, uzkrāsotu uz kādas virsmas; šablons (1).
dalenis Plāksnīte (ar attiecīgu uzrakstu), kuru novieto plauktā starp grāmatām, lai nodalītu vienu daļu no otras.
zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu.
noplanēt Planējot nolaisties.
lietusmētelis Plāns mētelis no ūdensnecaurlaidīga materiāla.
pergamīns Plāns, izturīgs ietinamais papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas.
kalendāra plāns plāns, kurā norādīta (darbība, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām.
kalendārs Plāns, kurā norādīta darbību, pasākumu u. tml. veikšana noteiktā laikā (dienās, mēnešos u. tml.); kalendārais plāns.
tepe Plastiska, cietējoša masa, ko lieto, piem., plaisu, padziļinājumu aizziešanai, blīvēšanai.
senieleja Plaša ieleja, ko izveidojušas ūdens straumes no kūstošā ledus leduslaikmeta beigās; senleja.
kāpurķēde Plata, kustīgi savienotu plātņu vienlaidus ķēde (piem., traktoru, tanku ritošajās daļās).
platmalu Platmalains.
noplenderēt Plenderējot pavadīt (kādu laika posmu).
kaķu dzimta plēsēju dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, lokanu ķermeni, noapaļotu galvu ar īsu purnu, asiem, ievelkamiem nagiem (piem., lauva, tīģeris, puma, meža kaķis, mājas kaķis).
zandarts Plēsīga asaru dzimtas zivs ar tumšām svītrām uz muguras un sāniem, slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni un uz priekšu vērstu muti ar lieliem zobiem [Stizostedion lucioperca].
stavrida Plēsīga jūras zivs ar slaidu, iegarenu ķermeni, lielu, samērā masīvu galvu un pelēkzilu muguru, sudrabainiem sāniem un baltu vēderu.
līdaka Plēsīga saldūdens zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu muguru, plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu.
puma Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu, garu ķermeni, īsu dzeltenbrūnu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti [Felis concolor].
sprāgt Plīst, plaisāt (par augu daļām).
noplītēt Plītējot (pavadīt kādu laikposmu).
pārplūst Plūdu, palu laikā tikt pārklātam ar ūdeni.
noplunčāties Plunčāties kādu laiku un beigt plunčāties; nopeldēties.
nopļāpāt Pļāpājot pavadīt (kādu laikposmu).
nopļēgurot Pļēgurojot pavadīt (kādu laika posmu).
navigācijas josla pogu vai grafisku attēlu kopa, ko izmanto, lai veidotu saites ar tīmekļa vietnes tēmām.
kordons Policijas, karaspēka u. tml. līnijveidīgs novietojums, lai (ko) apsargātu, norobežotu.
iespieddarbs Poligrāfijas izdevums (piem., grāmata, žurnāls, laikraksts, atklātne).
neokoloniālisms Politika, ko, piem., attīstītās valstis realizē savās bijušajās kolonijās vai citās jaunattīstības valstīs, lai saglabātu savu ietekmi un kontroli pār tām.
Kultūras revolūcija politiska kampaņa Ķīnā (1966–1976), kuras laikā tika iznīcināti vēstures pieminekļi, bibliotēkas, klosteri, represēti inteliģences darbinieki.
partija Politiska organizācija, kurā apvienojušies kādas sociālās grupas vai noteiktu politisko uzskatu pārstāvji, lai aizstāvētu šīs sociālās grupas vai politiskā novirziena uzskatus, intereses.
politiskā pārvalde politiskās drošības iestāde Latvijas brīvvalsts laikā no 1920.–1940. gadam.
žirondisti Politisks grupējums (18. gs. Lielās franču revolūcijas laikā).
lokomotīve Populāra persona, ko partija iekļauj savā sarakstā, lai gūtu labākus rezultātus vēlēšanās; līderis.
kabatdators Portatīvs kalkulatora tipa (kabatas formāta) personālais dators ar autonomu barošanas avotu; kabatas dators.
kabatas dators portatīvs kalkulatora tipa (kabatas formāta) personālais dators ar autonomu barošanas avotu; kabatdators.
vidus Posms (darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
superfināls Posms (sporta sacensībās, konkursā u. tml.) pēc finālsacensībām, kurā piedalās (čempionāta, konkursa u. tml.) pirmo vietu ieguvēji, lai noskaidrotu galīgo uzvarētāju.
laika pārbaude prasības, kurām (kas) atbilst attiecīgajā laikposmā.
atprasīt Prasīt, lai atdod (iedoto, aizdoto, paņemto).
pieprasīt Prasīt, lai iesniedz vai izsniedz (ko).
konfrontēt Pratināt divas vai vairākas personas, vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
atomlaiks Precīza laika mērīšanas sistēma, kurā laika intervālu nosaka ar atomu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību periodu skaitu.
uzskaite Precīza un savlaicīga informācija par finanšu procesiem uzņēmumā, tā mantisko stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem.
aprēķins Precīzi aprēķināta pēdējā alga (kādam aizejot vai kādu atlaižot no darba).
norakstīt vārds vārdā precīzi pārrakstīt tekstu, bez izlaidumiem un iestarpinājumiem.
norakstīt vārdu pa vārdam precīzi pārrakstīt tekstu, bez izlaidumiem un iestarpinājumiem.
izpārdošana Preču pārdošana par pazeminātām cenām, ko veic noteiktā laika posmā; preču mantu pārdošana, likvidējot, piem., veikalu, uzņēmumu.
spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana, lai pelnītu uz kursa, cenu svārstību.
antisemītisms Pret ebrejiem vērsts nacionālais un reliģiskais naids.
trofeja Pretinieka īpašums (piem., ieroči, transportlīdzekļi), ko kara laikā iegūst uzvarētājs.
mežabrālis Pretošanās vai partizānu kustības dalībnieks, kas ilgāku laiku uzturas mežos (piem., Otrā pasaules kara laikā un vēlāk).
priecāties Priecīgi, līksmi, jautri pavadīt laiku; līksmoties.
priekškars krīt priekškars tiek nolaists.
detonācija Priekšlaicīga degvielas sadegšana iekšdedzes motora cilindrā, kad dzirdami klaudzieni, motors darbojas neritmiski.
rokturis Priekšmeta detaļa, kas paredzēta satveršanai, lai ar roku veiktu kādu darbību vai (priekšmetu) pārvietotu.
šuveklis Priekšmets (piem., apģērbs, tā daļa, tekstilijas), ko (pašlaik) šuj vai izšuj.
talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no kā nevēlama, ļauna un nest veiksmi, laimi.
amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām, arī nest laimi.
liecinieks Priekšmets, kas eksistē kāda notikuma laikā.
piemiņa Priekšmets, kas saistās ar kādu mirušu cilvēku, pagātnes notikumu, un tiek glabāti, lai to atcerētos.
slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā.
metams Priekšmets, rīks, ko met, lai trāpītu (kam).
sviežamais Priekšmets, rīks, ko sviež, lai trāpītu (kur); metams (2).
uzliktnis Priekšmets, veidojums, ko uzliek, piestiprina (uz kā, kam); detaļa, piemēram, būvelementu, dzelzceļa sliežu salaiduma sasaistīšanai.
starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piem., lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu); arī līste.
atslēga Priekšnosacījums, lai ko iegūtu, sasniegtu; pareizā pieeja, veids, kas ļauj piekļūt (kam).
handikaps Priekšrocība, ko sporta sacensībās piešķir vājākiem dalībniekiem, lai līdzsvarotu spēku samērus.
priesterība Priesteru konfesionālais stāvoklis, pienākumu kopums; priesteru kopums; arī garīdzniecība.
augļu augļi procenti, ko pēc noteikta termiņa pieskaita kapitālam, lai tie atkal kopā ar kapitālu dotu procentus.
procentu barjera procentos izteikts nobalsojušo skaits, kāds nepieciešams, lai partija iekļūtu parlamentā.
aizsargreakcija Process, kas noris organismā, lai to pasargātu no kā nevēlama (piem., inficēšanās, saslimšanas).
izlaide Process, rezultāts --> izlaist; ražošana.
izlaidums Produkcija, kas tiek izlaista pēc viena parauga; attiecīgais paraugs, modelis.
raža Produkcija, ko kādā laikposmā iegūst no kultūraugiem.
raža Produkcija, ko kādā laikposmā iespējams iegūt no augļiem, augiem, kas atrodami brīvā dabā.
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma noteiktā laika posmā.
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iekārta, ierīce spēj saražot noteiktā laika posmā.
jauda Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj ražot vienā laika vienībā; ražotspēja.
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj saražot noteiktā laika posmā; ražošanas jauda.
pusfabrikāts Produkts, kam nepieciešama beigu apstrāde, lai iegūtu gatavu izstrādājumu.
kondensāts Produkts, kas rodas, vielai pārejot no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
geiša Profesionāla viesu izklaidētāja, sarunu biedrene japāņu tējas namiņos, viesībās u. tml.
meistardziedonis Profesionāls viduslaiku pilsētu dzejnieks, dziesminieks.
vīruss Programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības, piem., bojā datnes, dzēš vai piesārņo atmiņu u. c. veidā traucē datora darbību; datorvīruss.
nesaistes pārlūkprogramma programma, kas veic interneta lappušu lejupielādi un to kopēšanu, lai tās būtu skatāmas bez pievienošanās internetam.
lietotne Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogramma; lietojumprogrammatūra.
lietojumprogrammatūra Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogramma; lietotne.
lietojumprogramma Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogrammatūra; lietotne.
glezna Programmatisks skaņdarbs vai tā daļa, kurā tēlaini atspoguļota kāda parādība.
ļaunprogrammatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piem., traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunatūra.
ļaunatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piem., traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunprogrammatūra.
uzturamība Programmatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina iespēju tos modificēt, lai, piemēram, izlabotu kļūdas, uzlabotu veiktspēju.
operētājsistēma Programmu kopums, kas tiek instalēts datorā, lai vadītu un kontrolētu tā darbu.
presbiterāņi Protestantisma konfesija, kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā, 16. gs. Lielbritānijā un kura īpašā iezīme ir tā, ka draudžu vadība uzticēta mācītājiem un presbiteriem.
iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestija.
iedvesmot Psihiski iedarboties uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestēt.
griba Psihisks process, kas izpaužas spējā apzināti, mērķtiecīgi rīkoties, darboties, pārvarēt grūtības, lai (ko) sasniegtu, panāktu.
žurnālistika Publicistiska literārā darbība (laikrakstos, žurnālos, radio, televīzijā u. c.).
modinātājs Pulkstenis (arī mobilais telefons, radioaparāts), kas ar zvanu, melodiju u. tml. noteiktā laikā signalizē (parasti, lai pamodinātu).
hronometrs Pulkstenis laika intervāla mērīšanai sportā, medicīnā u. tml.
smilšu pulkstenis pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc izbirušo smilšu daudzuma.
ūdens pulkstenis pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma.
saules pulkstenis pulkstenis, ar kuru saules gaismā mērī laiku pēc ēnas, kas no vertikālas plāksnes, stieņa krīt uz ciparnīcu.
ātrs pulkstenis pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
ātrāks pulkstenis pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
vēls pulkstenis pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
vēlāks pulkstenis pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
puspieci Pulksteņa laika moments – četri un trīsdesmit minūtes vai sešpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusnakts Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra datumi – divpadsmit naktī, arī divdesmit četri, arī nulle, nulle.
pusnakts stunda Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas.
sešpadsmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc divpadsmitiem, četri pēcpusdienā.
četri Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc pusnakts; četras stundas pēc divpadsmitiem; sešpadsmit.
astoņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem vai četras stundas pirms pusnakts; divdesmit.
divdesmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms pusnakts; astoņi vakarā.
četrpadsmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem, divi pēc pusdienas.
divi Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc pusnakts; divas stundas pēc divpadsmitiem; četrpadsmit.
desmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pirms divpadsmitiem; divas stundas pirms pusnakts.
nulle Pulksteņa laika moments: divu diennakšu mija; pusnakts.
septiņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc divpadsmitiem, pieci pēcpusdienā.
pieci Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc pusnakts vai piecas stundas pēc divpadsmitiem.
deviņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pirms pusnakts.
divpadsmit Pulksteņa laika moments: pusdiena vai pusnakts (divdesmit četri).
septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc pusnakts vai septiņas stundas pēc divpadsmitiem.
seši Pulksteņa laika moments: sešas stundas pēc pusnakts vai sešas stundas pēc divpadsmitiem.
astoņpadsmit Pulksteņa laika moments: sešas stundas pirms pusnakts.
piecpadsmit Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc divpadsmitiem.
trīs Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc pusnakts; trīs stundas pēc divpadsmitiem; piecpadsmit.
deviņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms divpadsmitiem; trīs stundas pirms pusnakts (divpadsmitiem).
trīspadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem; viens pēcpusdienā.
viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc pusnakts; viena stunda pēc divpadsmitiem; trīspadsmit.
vienpadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pirms divpadsmitiem.
pusdeviņi Pulksteņa laiks: astoņi un trīsdesmit minūtes vai divdesmit un trīsdesmit minūtes.
pusvienpadsmit Pulksteņa laiks: desmit un trīsdesmit minūtes vai divdesmit divi un trīsdesmit minūtes.
pusdesmit Pulksteņa laiks: deviņi un trīsdesmit minūtes vai divdesmit viens un trīsdesmit minūtes.
pustrīs Pulksteņa laiks: divi un trīsdesmit minūtes vai četrpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusviens Pulksteņa laiks: divpadsmit un trīsdesmit minūtes vai trīsdesmit minūtes pāri pusnaktij.
pusseši Pulksteņa laiks: pieci un trīsdesmit minūtes vai septiņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusastoņi Pulksteņa laiks: septiņi un trīsdesmit minūtes vai deviņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusseptiņi Pulksteņa laiks: seši un trīsdesmit minūtes vai astoņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusčetri Pulksteņa laiks: trīs un trīsdesmit minūtes vai piecpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusdivpadsmit Pulksteņa laiks: vienpadsmit un trīsdesmit minūtes vai divdesmit trīs un trīsdesmit minūtes.
pusdivi Pulksteņa laiks: viens un trīsdesmit minūtes vai trīspadsmit un trīsdesmit minūtes.
zemeszvaigzne Pūpēžu sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru.
puslaiks Puse no (kādai) sporta spēlei paredzētā laika; sporta spēles daļa, kas norisinās šādā laikā.
pusdzīve Puse vai aptuvena puse no cilvēka mūža, nodzīvotā laika.
puslaiks Puse vai aptuvena puse no kādai norisei paredzētā vai vajadzīgā laika.
pusklaips Puse vai aptuvena puse no klaipa.
vējot Pūst (par vēju); būt tādam, kad pūš (stiprs) vējš (par laikposmu).
vilkt Pūst, plūst (par vēsu, aukstu gaisu); pakāpeniski veidoties, mainīties (par laika apstākļiem).
piemutnis Pūšaminstrumenta gals, ko mūziķis liek pie lūpām, lai ar gaisa plūsmu radītu skaņu.
mājputns Putns, ko audzē, lai izmantotu galvenokārt saimnieciskiem mērķiem.
pointers Putnu suns, kas ir augumā slaids, ar kalsnu ķermeņa uzbūvi, elastīgu gaitu, smailām, nokarenām ausīm, taisnu asti un gludu, īsu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
mēmā putra putra, kuru gatavojot nedrīkst runāt, lai sapnī redzētu nākamo precinieku.
jakobīņi Radikālākais politiskais grupējums Lielās franču revolūcijas laikā.
audzēt Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai, attīstībai labvēlīgus apstākļus (tos kopjot, barojot); rūpēties, gādāt, lai aug.
apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
pukšķēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
pakšķēt Radīt īslaicīgu troksni (piem., par krītošām šķidruma lāsēm); atskanēt šādam troksnim.
kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
sprakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt.
sprakstēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakšķēt.
pliukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
brakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni, kāds rodas, piem., lūstot zaram, plaisājot ledum; atskanēt šādam troksnim.
skrapšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
baukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena troksni; atskanēt šādam troksnim.
plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
pļekšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
knakšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
strikšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (kas rodas, piem., kam plīstot, arī kam cietam beržoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piem., par priekšmetiem, kuros veidojas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
blakšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (par ko pamīkstu, kas tiek sists, pret ko atsitas u. tml.).
paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piem., par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
plīkšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (par šķidruma lāsēm, priekšmetiem) kas atsitas pret ko vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
skraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
kraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim.
šņakstēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
krikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas tiek spiests, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
sprikstēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim.
knikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par lūstošiem sīkiem, sausiem zariem, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piem., par lūpām, mēli skūpstoties vai ēdot); atskanēt šādam troksnim.
žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
pazibināt Radīt īslaicīgus gaismas uzplaiksnījumus (piem., pakustinot vai ieslēdzot un izslēdzot gaismas avotu).
klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) – par cietiem priekšmetiem, to daļām.
spurkšķēt Radīt īslaicīgus, paasus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (piem., par motoriem, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
purkšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
pukšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piem., par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
takšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
tikšķēt Radīt īslaicīgus, ritmiskus, paklusus trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu).
klaudzēt Radīt īslaicīgus, samērā skaļus, citu citam sekojošus piesitiena, atsitiena u. tml. trokšņus (piem., braucot, ejot); atskanēt šādam troksnim.
brīkšķēt Radīt īsu, diezgan spēcīgu troksni, kāds rodas (piem., lielākam koka priekšmetam) plaisājot, lūstot, gāžoties.
brikšķēt Radīt īsu, ne visai skaļu troksni, kāds rodas, piem., lūstot sausam zaram, plaisājot plānam ledum.
duļķot ūdeni radīt nesaskaņas, jucekli, lai slēptu patiesību.
riet Radīt raksturīgas, īslaicīgas un aprautas balss skaņas (par suni vai suņu dzimtas dzīvnieku).
šmakstēt Radīt raksturīgu īslaicīgu, paklusu troksni (par lūpām, mēli ēdot vai skūpstoties); atskanēt šādam troksnim.
smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
saukt Radīt skaļas balss skaņas tā, lai būtu pietiekami tālu dzirdams; skaļi izrunāt (ko).
zibeņot Radīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu.
aizsprostot Radīt šķērsli, lai pārtrauktu vai kavētu (kustību, plūsmu); būt par šķērsli (kustībai, plūsmai).
turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu vai veiktu noteiktā veida darbības.
parūkt Radot rūkoņu, neilgu laiku darboties (par iekārtām, mehānismiem u. tml.)
atraisīt Raisot atbrīvot, atlaist vaļā (ko piesietu, sasaistītu).
publikācija Raksta vai grāmatas sagatavošana un klajā laišana; izdošana.
raksts Rakstīti, parasti iespiesti (kāda laikmeta, tautas, autora) darbi, darbu kopums; literatūra.
smaids Raksturīga sejas izteiksme, grimase, kas rodas, piem., aiz prieka, laimes, labsajūtas.
raksturlielums Raksturīgs (kā) fizikālais lielums.
stilistika Raksturīgs izteiksmes līdzekļu kopums (piem., mākslas darbā, autora daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
jaunlaiku Raksturīgs pašreizējam laikaposmam; mūsdienu.
laikmetīgs Raksturīgs, atbilstošs pašreizējam laikmetam; mūsdienīgs, moderns.
darbs Raksturīgu darbību kopums, kas jāveic., piem., noteiktā gadalaikā, nozarē.
raķešu ierocis raķete, kas nes kaujas lādiņu, tās palaišanas un vadīšanas ierīces, attiecīgie transportlīdzekļi.
veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
ķirzaka Rāpulis ar slaidu ķermeni, kas klāts ragveida zvīņām, ar diviem pāriem kāju un garu asti.
saplīst Rasties plīsumam, plaisai.
sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma.
nogaudot Raudāt (kādu laiku).
noraudāt Raudāt (kādu laiku).
turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piem., priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
(uz)turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piem., priekšmets, telpa, vieta) būtu sakārtots.
plucināt Raustīt (aiz ķermeņa daļas), lai izraisītu sāpes.
šķīt Raut, plūkt, lai ēstu; ēst.
sērijveida ražošana ražošanas tips, ko raksturo vienveidīgas produkcijas izlaide lielā apjomā.
ievadraksts Redakcijas raksts laikraksta vai žurnāla sākumā par kādu aktuālu jautājumu, notikumu.
redzēt elpu redzēt garaiņus, kas, aukstā laikā izelpojot, plūst no mutes.
pasautēties Refl. --> pasautēt (1); tikt neilgu laiku, mazliet sautētam.
purināties Refl. --> purināt (1); arī purināt, piem., savu apģērbu, ķermeņa daļu, lai to atbrīvotu (no kā).
vizināties Refl. --> vizināt [1]. Braukt ilgāku laiku (ar transportlīdzekli), lai izklaidētos, atpūstos.
smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piem., prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
nosacījuma reflekss reflekss, kas izveidojies organisma dzīves laikā līdz ar pieredzi.
klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
mirkšķināt Reflektoriski vairākkārt nolaist un pacelt plakstiņus.
anabaptisti Reformācijas laika (16. gs.) zemnieku un plebeju kustība, kas prasīja baznīcas reformas, sociālo vienlīdzību un praktizēja otrreizēju (pieauguša cilvēka) kristīšanu.
monitorings Regulāra, sistemātiska (vides stāvokļa, klimata u. tml.) novērošana un kontrole kādā laika posmā; uzraudzība.
noiet Regulāri (kādu laiku) iet, apmeklēt mācību iestādi, darbu u. tml.
satikties Regulāri satikt vienam otru un kopīgi pavadīt laiku (par pretēja dzimuma cilvēkiem).
slodze Regulāri, arī kādā laikposmā veicamo darbu, darbību, uzdevumu u. tml. kopums.
pierakstīt Reģistrēt (kādu) noteiktā dzīvesvietā (padomju laikā).
pavadība Reizē, vienlaicīgi ar ko.
līdztekus Reizē, vienlaikus.
brīžiem Reizēm, dažreiz; laiku pa laikam.
laika relejs relejs, kas automātiski pēc noteikta laika izslēdz agregātu.
upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos labvēlību, pateiktos; ziedot.
mistērija Reliģiska satura uzvedums (viduslaikos).
baznīcas dziesmas reliģiskas dziesmas, ko parasti dzied dievkalpojuma laikā.
sekularizācija Reliģisko organizāciju (baznīcas, klosteru) īpašumu atsavināšana un nodošana laicīgo īpašnieku rokās.
garantijas remonts remonts garantijas laikā atklāto trūkumu novēršanai.
lapu reņģes reņģes, kas tiek zvejotas laikā, kad plaukst lapas.
kabarē Restorāns vai naktsklubs ar izklaidējošu programmu.
aicinājums Rezultāts --> aicināt; laipns, lūguma formā izteikts ierosinājums.
zaudējums Rezultāts --> zaudēt (1); tas, ko zaudē, piem., īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
orientācija Rīcība, darbība u. tml., lai (kas) tiktu vērsts noteiktā virzienā.
palīdzība Rīcība, darbība, lai palīdzētu (kādam), sniegtu atbalstu, arī lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
aizsardzība Rīcība, pasākumi, lai aizstāvētu vai aizsargātu pret ko, no kā.
darbība Rīcība, pasākumu kopums, lai (ko) izveidotu, radītu, panāktu u. tml.
izmantot Rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu; lietot (piem., kādā nolūkā telpas, priekšmetus).
spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
likt Rīkoties (piem., ar varas spēku), lai panāktu, ka (kāds) atstāj, atbrīvo (telpu, ēku).
upurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, veltot visus savus spēkus, laiku, arī dzīvi kā labā, kāda mērķa dēļ.
nodedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
sadedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
vairīties Rīkoties tā, lai (kas) netiek skarts, nesaskaras.
vairīties Rīkoties tā, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
vairīties Rīkoties tā, lai nesastaptos (ar kādu).
noslēpt (visus) galus ūdenī rīkoties tā, lai nevarētu atrast nekādus pierādījumu par izdarīto pārkāpumu, noziegumu.
rūpēties Rīkoties tā, lai nodrošinātu (kā) stāvokli, norisi.
glābt Rīkoties tā, lai novērstu (kāda) bojāeju; sargāt (kādu) no bojāejas.
glābt situāciju rīkoties tā, lai novērstu, kliedētu nepatīkamu, nevēlamu situāciju.
glābt Rīkoties tā, lai saglabātu (piem., ķermeņa daļu).
likt Rīkoties, lai (kāds) nonāk (cietumā).
kārtot Rīkoties, lai (kas) būtu lietošanas kārtībā.
likt Rīkoties, lai ievietotu, iekārtotu (kādu kur).
taisīties Rīkoties, lai kļūtu (par ko).
gādāt Rīkoties, lai nodrošinātu (ko vajadzīgu, nepieciešamu); sarūpēt.
glābt Rīkoties, lai novērstu (ko nevēlamu).
palīdzēt Rīkoties, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu.
racionalizēt Rīkoties, lai padarītu (ko) efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
stāties Rīkoties, lūgt, iesniedzot dokumentus u. tml., lai tiktu pieņemts, iesaistīts (darbā, amatā, kādās attiecībās), arī lai kļūtu par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
siets Rīks, ierīce, arī ierīces daļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) sīkākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
deguna riņķis riņķis, ko iestiprina dzīvniekam nāsīs (parasti, lai to varētu savaldīt).
hīts Riteņbraukšanā — sacensības par labāko laiku, kad dalībnieki veic distanci pa vienam (startējot no vietas vai gaitā).
virzīties Ritēt (par laiku, laikposmu).
iet Ritēt, paiet (par laiku, laika posmu, arī par mūžu, mūža posmu).
marka Robeža, robežas zīme (kādai teritorijai, joslai u. tml.).
bezgalība Robežas trūkums, neierobežotība (piem., telpā, laikā); tas, kam nav robežu, sākuma un beigu (piem., telpā, laikā).
stops Rokas ierocis šaušanai ar bultām – uz laides nostiprināts loks.
grafoloģija Rokraksta pētīšana, piem., lai noteiktu sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
ungurs Rokturis laivas stūres grozīšanai.
hostija Romas katoļu baznīcā – dievmaize (parasti apaļas ripiņas), ko dievkalpojuma laikā simboliski pārvērš par Kristus miesu.
pontifikāts Romas pāvesta vara, darbība; pāvesta amata izpildīšanas laiks.
pūķis Rotaļu priekšmets – viegls ar papīru vai audumu pārvilkts režģis, ko vējā palaiž gaisā, turot aiz auklas.
galda runa runa, ko saka kāds no viesiem maltītes laikā.
norunāt Runājot pavadīt (kādu laikposmu).
sarunāt Runājot vienoties (par vietu, laiku kā veikšanai).
sinhronā tulkošana runas mutvārdu tulkošana, kas norit vienlaicīgi ar runu, kuru tulko.
balss Runas skanējums, kurā izpaužas runātāja emocionālais stāvoklis.
stostīties Runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes.
stostīšanās Runas traucējums, kad runas plūdumu pārtrauc īslaicīga atstāšanās runas aparāta muskuļu krampju dēļ.
grabēt Runāt (parasti daudz, ilgāku laiku).
pakult tukšus salmus runāt par ko nenozīmīgu, sen zināmu; pļāpāt (parasti neilgu laiku).
jaukties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
maisīties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
skaitīt kā pātarus runāt vienā laidā, bez apstājas, nedomājot.
skatīties Rūpēties, gādāt (piem., par kārtību); uzmanīt, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts.
piesargāt Rūpēties, gādāt, lai (ar ko) nenotiek kas nevēlams, slikts.
nodrošināt Rūpēties, gādāt, lai (kas) būtu iespējams.
apsargāt Rūpēties, gādāt, lai (piem., cietumnieks) neaizbēg.
kārtot Rūpēties, gādāt, lai (piem., dokumenti) būtu atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
apsargāt Rūpēties, gādāt, lai nenotiek kas nevēlams.
(uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piem., darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
turēt kārtībā Rūpēties, lai (piem., darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
turēt kārtībā Rūpēties, lai (piem., dokuments) būtu noformēts atbilstoši kādām prasībām.
uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, arī (kur) izmitināts.
kārtot galdu (vakariņām u. tml.) rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais.
Dzīvokļu kooperatīvā sabiedrība sabiedrība (izplatīta 20. gs. 80. gados), kurā iedzīvotāji iestājās, lai par attiecīgu samaksu varētu saņemt dzīvokli.
muižniecība Sabiedrības augstākais slānis – zemes īpašnieku kārta ar mantojamām privilēģijām (piem., viduslaikos).
kultūra Sabiedrības un cilvēka radītais materiālo un garīgo vērtību kopums; šo vērtību kopums, kas saistīts ar kādu laikmetu, tautu.
biedrība Sabiedriska organizācija, kurā brīvprātīgi apvienojas kādas nodarbes, sociālas grupas u. tml. cilvēki, lai sekmētu savu interešu, mērķu īstenošanu.
skudras Sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu un kuru vēderā ir indes dziedzeris, kas rada kodīgu šķidrumu ar skudrskābi [Formicoidea].
flešmobs Sabiedrisko attiecību pasākums, kad cilvēku grupa pēkšņi sanāk kopā publiskā vietā, īsu laika sprīdi veic kādu darbību un pēc tam ātri izklīst; zibakcija.
zibakcija Sabiedrisko attiecību pasākums, kad cilvēku grupa pēkšņi sanāk kopā publiskā vietā, īsu laika sprīdi veic kādu darbību un pēc tam ātri izklīst.
dziesmu kari sacensības kora dziedāšanā Dziesmu svētku laikā.
koru kari sacensības kora dziedāšanā Dziesmu svētku laikā.
(antīkās) olimpiskās spēles sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā, kuras notika olimpiādes laikā.
aizstāvēt Sacensībās, konkursos u. tml. pārstāvot (ko), darboties tā, lai apliecinātu, vairotu (kā slavu, godu).
ātrspēle Sacensību veids (piem., šahā, dambretē) ar samazinātu apdomas laiku.
ātršaušana Sacensību veids šaušanas sportā – šaušana ar samazinātu laiku šāviena sagatavošanai un izpildei.
akadēmiskā laiva sacīkšu laiva ar kustīgu soliņu un duļļiem, kas izvirzīti ārpus borta.
uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu), parasti, uzaicinot klātesošos iedzert (par godu kādam, kam).
izskolot Sagādāt apstākļus, lai (kāds) varētu pilnīgi izglītoties; izmācīt.
likt gulēt sagatavot (parasti bērnu) gulēšanai un novietot, lai guļ.
izlaist Sagatavot un laist apgrozībā, pārdošanā.
sataisīties Sagatavoties, lai dotos ceļā.
piemineklis Saglabājams objekts, kas atspoguļo kāda laikmeta kultūru, vēsturi.
iznēsāt Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti); iznest.
iznest Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām.
noturēties Saglabāt (iegūto) stāvokli; būt, pastāvēt (esošajā stāvoklī kādu laiku).
turēties Saglabāties, pastāvēt (vietā, vidē u. tml.) kādu laiku.
piegriezt Sagriezt (materiālu), lai izveidotu apģērba, arī apavu detaļas.
izģērbties Saģērbties (kā); arī pārģērbties, lai nevarētu pazīt.
medību saimniecība saimniecisku pasākumu kopums, lai nodrošinātu optimālu savvaļas dzīvnieku skaitu populācijā.
kupīra Saīsinājums, izlaidums (parasti skaņdarbā).
ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstatu.
vien Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstatu.
tāpēc Saista salikta pakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tām; tādēļ ka.
tādēļ Saista salikta pakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tām; tāpēc ka.
tāpēc Saista salikta sakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tām; tādēļ (2).
tādēļ Saista salikta sakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tām; tāpēc (2).
vien Saista salikta sakārtota teikuma komponentus pretstatījuma attieksmēs, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu.
ne Saista salikta teikuma daļas vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
kopš Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbības secīgumu laikā.
kolīdz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika attieksmi starp tām (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tiklīdz; līdzko.
tiklīdz Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu (kura darbība notiek pirms virsteikumā izteiktās darbības); tikko (3).
tikko Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu (kura darbība notiek pirms virsteikumā izteiktās darbības).
līdzko Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, ja palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības.
kamēr Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību secīgumu.
kamēr Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību vienlaicīgumu; kad.
kad Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību vienlaicīgumu.
pirms Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
līdz Saista salikta teikuma sastāvdaļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību secīgumu.
ne Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
arī Saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām; kaut gan; lai gan.
māksla Saistīts ar emocionāli tēlainu darbu radīšanu, estētiska baudījuma gūšanu.
idillisks Saistīts ar idilli (1), tai raksturīgs; laimīgs, bezrūpīgs, bez pretrunām un konfliktiem.
vakarējs Saistīts ar iepriekšējo laikposmu, tāds, kas bijis, noticis samērā nesenā pagātnē.
veclaiku Saistīts ar kādu no pagājušajiem laikposmiem, tam raksturīgs.
vecmodīgs Saistīts ar kādu no pagājušo laikposmu modēm, tai raksturīgs; nemoderns; arī veclaicīgs.
balts Saistīts ar ko labu (par laikposmu).
patriarhāls Saistīts ar laikiem, kad sabiedrībā noteicošā loma bija vīrietim.
mierlaika Saistīts ar laikposmu starp Pirmo un Otro pasaules karu.
mierlaika Saistīts ar laikposmu, kad nav kara, bruņotas sadursmes.
temporāls Saistīts ar laiku [1], tam raksturīgs.
glaciāls Saistīts ar ledus laikmetu; tāds, kas radies, veidojies ledāju iedarbībā.
tēlains Saistīts ar mākslas tēliem, tiem raksturīgs; tāds, kam piemīt mākslai, tās tēliem raksturīgā izteiksmība, iedarbīgums.
tālaika Saistīts ar noteiktu laikposmu pagātnē.
šodienīgs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs; tāds, kas atbilst pašreizējā laikposma, tagadnes, mūsdienu prasībām.
šolaiku Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs.
vēlākais Saistīts ar pēdējo iespējamo (kādas darbības, norises u. tml.) laikposmu, laika momentu.
agrākais Saistīts ar pirmo iespējamo (kādas darbības, norises u. tml.) laikposmu, laika momentu.
sinoptisks Saistīts ar prognozētiem laikapstākļiem, tiem raksturīgs.
satiksme Saistīts ar regulāru transportlīdzekļu pārvietošanos pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
senlaiki Saistīts ar seniem laikiem, arī senatni; senatnei raksturīgs.
mūsdienas Saistīts ar šādu laikposmu, laikmetu; tāds, kas pastāv šajā laikposmā, laikmetā.
vāci Saistīts ar Vāciju, tās karaspēku (piem., Pirmajā pasaules karā, arī nacistiskās Vācijas laikā).
viduslaicīgs Saistīts ar viduslaikiem, tiem raksturīgs.
žņaugs Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu (parasti, lai apturētu asiņošanu).
stiegra Saites vai stieples veida elements, ko saspriedz, lai izšautu (piem., bultu).
aizslāpt Sajust stipras slāpes (parasti ilgāku laiku); izslāpt.
izsalkums Sajūta, kas rodas, ja kādu laiku nav uzņemta barība.
Lai dzīvo! Saka kādu apsveicot, novēlot laimes.
kārts šūpulis (kam) saka par (kā) rašanos, pirmsākumu, izveidi (kādā vietā, laikā).
līp klāt kā dadzis saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
noripo no konveijera saka par automašīnām, kas tiek izlaistas no rūpnīcas.
dzimis zem laimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
dzimis laimes krekliņā saka par cilvēku, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
skrien mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
pati uzmanība saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas laipni, pakalpīgi (pret kādu).
kā pieaudzis Saka par cilvēku, kas nekustīgi ilgāku laiku atrodas vienā un tajā pašā vietā.
melnā strīpa saka par dzīves perodu, kad neveiksmes vai nelaimes seko viena otrai.
kā pielipis Saka par kādu, kas cieši, neatlaidīgi turas (kā) tuvumā, uzmācīgi seko līdzi.
kā medus saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
kā medus maize Saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
kā medus uz maizes Saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
liela diena saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
pati laipnība saka par ļoti laipnu cilvēku.
gulbja kakls saka par ļoti skaistu, slaidu kaklu.
tek kā smiltis caur pirkstiem saka par naudu, kas viegli tiek izdota, par laiku, kas nemanot aizrit.
skābuma ķērne saka par nelaipnu, saīgušu, neapmierinātu cilvēku.
daudz ūdeņu aiztecējis saka par notikumiem bagātu pagājušo laikposmu.
aiztecējis daudz ūdeņu saka par notikumiem bagātu pagājušo laikposmu.
nelaime nenāk brēkdama saka par pēkšņu nelaimi, bēdām.
saule ar zobiem saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti ziemā, agrā pavasarī).
smaida kā pilns mēness saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids, kas ir laimīgs, apmierināts.
smaida kā maija mēness saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids, kas ir laimīgs, apmierināts.
viens kuiļa rūciens saka par to, kas ir padarāms, veicams īsā laikā, ļoti ātri.
minūšu jautājums saka par to, kas paveicams vai atrisināms ļoti īsā laikā.
lausks sper saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
trūkst vārdu saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vārdos.
vai Dievam dienu trūkst saka, atliekot darbu uz vēlāku laiku.
nav ne degunu lāgā apsildījis saka, ja (kāds) ir bijis (kur) pārāk īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
kā uzliets saka, ja apģērbs, apavi labi pieguļ, ir pašā laikā.
nelaimīga roka saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piem., loterijā).
sirds atsilst saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks; saka, ja cilvēks izjūt cita laipnību, atsaucību.
garš laiks saka, ja ir garlaicīgi.
nav laiku kur likt saka, ja ir ļoti daudz brīva laika.
saule ripo pa zemi saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
saulīte ripo pa zemi saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
saule ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
saulīte ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
saimnieks savu suni tādā laikā nedzen ārā saka, ja ir ļoti slikts laiks.
saimnieks savu suni tādā laikā nedzen laukā saka, ja ir ļoti slikts laiks.
stunda ir situsi Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, darbībai.
krīt kā mušas saka, ja īsā laikā, piem., epidēmijā, iet bojā daudzi cilvēki vai dzīvnieki.
lunkana mēle saka, ja kādam ir veikla, glaimojoša valoda, ja kāds daudz un labprāt runā.
laimīga roka saka, ja kādam veicas, laimējas (piem., loterijā, kāršu spēlē).
kā mēms saka, ja kāds brīdi vai ilgāku laiku klusē, nerunā, neatbild (parasti aiz apmulsuma, pārsteiguma, dusmām).
kā pienaglots saka, ja kāds ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā stāvoklī.
kā ods saka, ja kāds ir ļoti uzmācīgs, neatlaidīgs, apnicīgs.
mētājas apkārt (pa pasauli) kā veca nauda saka, ja kāds klaiņo, klīst; nav nevienam vajadzīgs.
sveiks un vesels saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem; saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
mācas virsū kā miegs saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
kā ēna Saka, ja kāds neatlaidīgi kādam seko, cenšas vienmēr būt kāda tuvumā.
mīksta mēle Saka, ja kāds runā iztapīgi, glaimojoši, arī lišķīgi.
auss aizkrīt saka, ja kāds uz laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piem., straujas spiediena maiņas dēļ).
laika jautājums saka, ja kam nenovēršami jānotiek pēc kāda laika.
vilciens (jau, ir) aizgājis Saka, ja kas ir nokavēts, arī nav laikus izdarīts.
kā nebijis saka, ja kas ir pārdzīvots, izjusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
ķeksīša dēļ saka, ja kas tiek darīts, tikai lai ievērotu formālas prasības.
pudu sāls apēdis saka, ja kopā (kas) darīts ilgāku laiku.
pulkstenis skrien Saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
īss laiks saka, ja laiks paiet nemanot.
nelaime nenāk viena saka, ja nelaimes seko cita citai.
Galdiņ, klājies! saka, ja pietiek tikai vēlēties, lai tūlīt viss ātri un viegli īstenotos, notiktu.
laime smaida saka, ja veicas, laimējas.
laime uzsmaida saka, ja veicas, laimējas.
veiksme (uz)smaida saka, ja veicas, laimējas.
nesaprast, ko ķert, ko grābt saka, ja vienlaicīgi veicami vairāki steidzami darbi.
sūdi vagā saka, kad ir nepatikšanas, notikusi nelaime.
Liecies mierā! saka, lai (kāds) pārstāj (ko) darīt.
liels paldies saka, lai apliecinātu ļoti lielu pateicību.
par laimi saka, lai izteiktu apmierinājumu, atvieglojumu sakarā ar to, kas ir vai nav noticis.
un kā vēl saka, lai ko pastiprinātu, apgalvotu, pastiprinātu šo apgalvojumu.
lai nesacītu vairāk saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
nu, (vai) zini saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret teikto.
nav (ne mazāko, nekādu) šaubu saka, lai pilnīgi apstiprinātu kādu izteikumu, faktu.
nav (nekāds) joks saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
nav joka lieta saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
nevainīgs kā jērs saka, lai uzsvērtu kāda nevainību.
nevainīgs kā jēriņš saka, lai uzsvērtu kāda nevainību.
sist (vai) nost saka, lai uzsvērtu teiktā patiesīgumu.
Daudz laimes! saka, novēlot (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
Uz veselību! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
Uz veselībām! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
Turi muti! saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
Augstas laimes! saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
Augstu laimi! saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
lai Dievs dod saka, vēloties vai novēlot, lai kas notiktu, piepildītos.
Nedod Dievs! saka, vēloties vai novēlot, lai nenotiktu kas ļauns.
simetriskais kabelis sakaru kabelis, kurā vadi sakārtoti pa diviem vai četriem tā, lai katra vadu pāra elektriskās īpašības būtu vienādas.
sabļaustīties Sakliegties, saklaigāties.
saturēties Sakopot spēkus, enerģiju, lai (ko) izturētu, pārvarētu.
piespiesties Sakopot spēkus, enerģiju, lai piespiestu sevi (ko izdarīt, pabeigt u. tml.).
iesākt Sākt (kādu laika posmu).
pieklīst Sākt dzīvot, apmesties (kur, pie kā) – parasti par klīstošiem, klaiņojošiem dzīvniekiem.
iet krievos sākt karadienestu (padomju laikā).
atplaiksnīties Sākt plaiksnīties; plaiksnoties spoži atspīdēt, atstaroties.
saraizēties Sākt raizēties un kādu laiku raizēties.
saraudāties Sākt raudāt un stipri, ilgāku laiku raudāt.
pievērsties Sākt veltīt savu uzmanību, laiku u. tml. (kādai interešu jomai).
iesākties Sākties (par laika posmu).
uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai; sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (piemēram, par zemi).
salaistīties Salaistīt (1) sevi (ar ko) lielākā daudzumā.
vēdzele Saldūdens mencu dzimtas ieapaļa zivs ar sīkām zvīņām, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura, pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam tausteklim un kas barību aktīvi meklē naktīs [Lota lota].
stādīt blakus Salīdzināt, lai novērtētu.
stādīt līdzās Salīdzināt, lai novērtētu.
piepumpēties Saliecot un iztaisnojot rokas, balstā uz grīdas nolaist un celt uz augšu savu ķermeni.
nodegums Samazinājums (vielai, priekšmetam), kas rodas apdedzināšanas, kausēšanas procesā.
saīsināt Samazināt (laikposma, darbības, norises) ilgumu.
nodzīt temperatūru samazināt paaugstināto ķermeņa temperatūru līdz normālai.
slaids Samērā augsts, stāvs (par reljefa veidojumiem); nolaidens.
laikmets Samērā ilgs laika posms ar tam raksturīgiem notikumiem, parādībām, norisēm sabiedrības attīstībā.
tuvums Samērā īss laikposms (līdz kādam stāvoklim, darbībai u. ml.).
tuvums Samērā īss laikposms (līdz kādam stāvoklim, darbībai u. tml.).
sfings Samērā liels tauriņš ar druknu ķermeni, gariem, slaidiem spārniem (priekšējie spārni ievērojami garāki par pakaļējiem).
starpbrīdis Samērā neilgs laikposms starp divām mācību nodarbībām vai diviem nodarbības atsevišķiem posmiem.
starpbrīdis Samērā neilgs laikposms starp izrādes, koncerta u. tml. daļām.
raksts Samērā neliela apjoma publicistisks, zinātnisks vai informatīvs teksts (laikrakstā, žurnālā, krājumā u. tml.).
paslaids Samērā slaids.
paslaiks Samērā slaiks; paslaids.
patāls Samērā tāls, arī pasens (par laikposmu, norisi u. tml.).
pabargs Samērā, arī mazliet auksts, samērā spēcīgs (par laikapstākļiem).
pastrups Samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (parasti par vārdiem, izteikumu).
palaisks Samērā, arī mazliet laisks.
regularitāte Samērīgums, kārtība; atkārtošanās pēc vienāda laika; ritmiskums.
salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
tusēt Sanākt kopā, izklaidēties (piem., ballītē, klubā).
brangas Sānu pamatkonstrukcijas (laivai, kuģim).
izņemt Saņemt atpakaļ (ko uz laiku nodotu).
saspringt Saņemties (piem., lai izdarītu, paveiktu ko).
iešūpoties Saņemties, sagatavoties, koncentrēties u. tml., lai iesāktu (kādu darbu).
aplecināt Sapārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu (lai mātīti apaugļotu).
sasprēgāt Saplaisāt (par stiklu).
sasprūst Sapulcēties (kur) lielākā vairumā un kādu laiku nespēt turpināt kustību.
čats Sarakste, kura norisinās, personām vienlaikus atrodoties interneta tiešsaistē.
kinoprodukcija Saražoto kinofilmu kopums (kur, kādā laikposmā).
žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības; rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
intervija Saruna, jautājumu un atbilžu apmaiņa, lai iegūtu vajadzīgo informāciju.
sablefot Sarunāt nepatiesību (lai kādu maldinātu); samelot.
savilkt galus kopā Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
apvienot Saskaņot, panākt vienlaicīgu vairāku darbību norisi.
vienā ritmā saskaņoti, vienlaicīgi.
pārstaigāt Saslimšanas laikā neievērot gultas režīmu, bet turpināt ierastās dienas gaitas.
ieiet Sasniegt (noteiktu vecumu); sasniegt, piedzīvot (noteiktu laika posmu).
dekompresija Saspiesto (kompresēto) datu pārveidošana atpakaļ sākotnējā lielumā, lai tie būtu apstrādājami.
aprepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī netīram (parasti par rokām, kājām).
norepēt Sasprēgājot, saplaisājot u. tml., kļūt viscaur negludam, raupjam.
pūlēties Sasprindzināt, koncentrēt fiziskos, garīgos spēkus, arī aktīvi darboties (lai ko veiktu, sasniegtu).
lauzīt galvu sasprindzināti, neatlaidīgi domāt; gudrot.
analīze Sastāva noteikšana (vielai).
ingredients Sastāvdaļa, piedeva (kādā maisījumā), ko pievieno, lai piešķirtu noteiktas īpašības.
brošēt Sastiprināt papīra loksnes, lai izveidotu brošūru, žurnālu u. tml.
kantēt Sasveroties, izliecoties sāņus u. tml., veicināt (piem., jahtas, laivas, motocikla) kustību.
kantēt Sasvērt, sagāzt (parasti ko smagu) uz šķautnes, malas (piem., lai pakāpeniski pārvietotu).
saskrieties Satikties (parasti, lai pavadītu kopā laiku).
sadauzīties Satraukties, ilgāku laiku trokšņaini skraidot, draiskuļojoties.
saņemt Satvert (parasti ar rokām), lai saturētu, pieturētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
ķerties Satvert ar rokām (ap ko); pastiept, pielikt roku, lai (ko) ņemtu, turētos (pie kā).
paņemt Satvert ar roku vai rokām (ko), lai (to) iegūtu, paturētu, pārvietotu u. tml.
pieturēt Satvert, saturēt (ko), lai (tas) nekustētos.
liegums Saudzējama teritorija, kurā ir aizliegta vai ierobežota cilvēka saimnieciskā darbība, lai saglabātu dabas bagātības to pirmatnējā veidā.
taupīt Saudzēt (ko), lai (tā) pietiktu iespējami ilgākam laikam.
markīze Saules aizsargs – nolaižama (parasti auduma) nojume (piem., virs loga, āra kafejnīcas).
insolācija Saules staru plūsma (kādā vietā), apgaismojums; saules enerģijas daudzums, ko noteiktā laikā saņem laukuma vienība.
cepināties Sauļoties karstā saulē ilgāku laiku.
sausgultne Sausa gultne ar īslaicīgu noteci vai bez noteces.
zelta rudens sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
sukulents Sausumizturīgs augs, kam ir sulīgas lapas (piem., alvejas, laimiņi) vai stublāji (kaktusi) un kas aug sausās vietās.
mūžīgais sasalums sauszemes daļa, kur augsnes temperatūra daudzu gadu laikā nepaceļas virs 0°C.
kritika Sava laika mākslas un literatūras darbu, virzienu, procesu analīze un vērtēšana.
neatminams Savienojumos "kopš neatminamiem laikiem", "no neatminamiem laikiem", "neatminamos laikos": ļoti sens.
neminams Savienojumos "kopš neminamiem laikiem", "no neminamiem laikiem", "neminamos laikos": ļoti sens.
kā Savienojumos "lai kā", "lai vai kā" u. tml.: saista salikta teikuma daļu ar pieļāvuma palīgteikumu.
viens Savienojumos "viens otru", "viens pēc otra", "viens pār otru", "viens pie otra" u. tml.: lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
savlaikus Savlaicīgi.
samainīt Savstarpēji izkārtot (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) vienam otra, citam cita paredzētajā laikā.
sadoties Savstarpēji satvert vienam otra, citam cita roku (piem., atbalstam, arī lai apliecinātu tuvību).
lišķēt Savtīgos nolūkos liekulīgi runāt (kādam) ko patīkamu, glaimojošu.
onānisms Savu dzimumorgānu mehāniska kairināšana, lai izraisītu seksuālu uzbudinājumu un gūtu baudu; masturbācija.
veterāns Savu laiku nokalpojis karavīrs Senajā Romā.
aizvēsturisks Savu laiku pārdzīvojis; vecmodīgs.
ieiet Secīgi pāriet, nomainīt vienam otru (par laika posmiem).
animācija Secīgi sakārtotu zīmējumu un figūru filmēšana pa kadram, lai panāktu ilūziju, ka objekti kustas; šādā tehnikā veidota filma; multiplikācija.
multiplikācija Secīgi sakārtotu zīmējumu vai figūru filmēšana pa kadram, lai panāktu ilūziju, ka filmētie objekti kustas.
sasēdēt Sēdēt (kādu laiku).
čurnēt Sēdēt ilgāku laiku sakņupušam, nolaistu galvu; atrasties ilgāku laiku vienā vietā.
nokūkot Sēdēt, nīkt, pavadīt nomodā (kādu laikposmu).
iesēt Sējot ievietot (sēklu kur iekšā), lai augtu.
izkliedsēja Sēklas izsēšana izklaidus.
kailsēkļi Sēklaugi, kam sēklaizmetņi nav ieslēgti auglenīcā, bet atrodas vaļēji uz sēklzvīņām.
segsēkļi Sēklaugi, kuru sēklaizmetņi ir ieslēgti auglenīcā un kam, nogatavojoties sēklām, attīstās auglis.
vajāt Sekot, dzīties pakaļ (dzīvniekam), lai (to) notvertu vai nogalinātu.
turēt pie dotā vārda sekot, lai kāds izpilda solījumu.
turēt pie vārda sekot, lai kāds izpilda solījumu.
uzkniebējs Seksuālais partneris.
uzšāvējs Seksuālais partneris.
senlaikus Sen, no seniem laikiem.
izsenis Sen; ilgi, kopš seniem laikiem.
akupresūra Sena dziedināšanas māksla, alternatīvā medicīna – spiešana ar pirkstiem uz ķermeņa bioloģiski aktīvajiem punktiem, lai, tos stimulējot, uzlabotu organisma funkcijas, imūno sistēmu.
lasts Sena kuģu kravas daudzuma mērvienība, pēc kā izteica arī kuģu un liellaivu tilpību.
šiliņš Sena monēta (viduslaiku Eiropā).
mīts Sena teika, nostāsts par cilvēces vēstures vissenāko posmu, aizvēsturiskiem laikiem (piem., par debesu un zemes objektu rašanos) un kurā darbojas dievi vai citas pārdabiskas būtnes.
konsuls Senajā Romā – viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā); goda tituls (impērijas laikā).
pitekantrops Senākais vēl pērtiķveidīgais fosilais cilvēks.
priekšvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību; pirmvēsture.
aizvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
pirmvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
mietene Sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām.
epikūrisms Sengrieķu filozofa Epikūra mācība, kuras raksturīgākie elementi ir sensuālisms, materiālisms un savdabīgs hedonisms, atzīstot cilvēka tieksmi pēc laimes un baudām.
kiniķi Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvji (4. gs. p. m. ē.), kas aicināja atteikties no mantas, ģimenes, baudas, lai iegūtu garīgu neatkarību.
Prokrusts Sengrieķu mitoloģijā - laupītājs, kas noķertos ceļotājus guldīja dzelzs gultā, ja tie bija īsāki par gultas garumu, izstiepa, ja bija garāki - nogrieza kājas, lai pielāgotu gultas garumam.
orhestra Sengrieķu teātrī – apaļš laukums, kur izrādes laikā atradās koris.
koris Sengrieķu traģēdijā vai komēdijā – izpildītāju grupa, kas vienlaikus runā vai dzied.
senlaiki Seni laiki; senatne.
kaklagredzens Senlaicīga rotaslieta – ap kaklu valkājama metāla stīpa.
vairogs Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa – īpaša plāksne, ar ko atvairīja pretinieka cirtienus ar zobenu.
dinārs Senlaiku zelta monēta (arābu zemēs).
veimārietis Sens slaids, vidēji liels vācu medību suņu šķirnes suns ar īsu, mīkstu sudrabotu apmatojumu, garu galvu un spēcīgu purnu, vidēji lielām ausīm.
antīks Sens, senlaiku (par agrāko gadsimtu mākslas un amatniecības darbiem vispār).
izsens Sens; tāds, kas pastāv ilgi, kopš seniem laikiem.
nedēļa Septiņu diennakšu ilgs laikposms (skaitot no jebkuras dienas).
pusgads Sešu mēnešu ilgs laikposms.
pašhipnoze Sevis suģestēšana, psihiska ietekmēšana, lai sev izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
afekts Sevišķi spēcīgs, īslaicīgs jūtu izpaudums, uzbudinājums vai dusmu lēkme, kuras laikā persona var zaudēt kontroli pār sevi.
slienains Siekalains (1).
sienalaiks Siena laiks.
siena laiks siena pļaujai visizdevīgākais laiks.
zeķbikses Sieviešu un bērnu vienlaidu apģērba gabals – zeķes kopā ar biksēm.
nedēļniece Sieviete 6–8 nedēļas ilgā laikposmā pēc dzemdībām.
mīļākā Sieviete, ar kuru kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības.
viešņa Sieviete, kas (kādu) apciemo, arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
bārdāma Sieviete, kas bāros, lokālos kavē viesiem laiku (20. gs. 20.–30. gados).
klēpis Sievietes ķermeņa daļa, kurā grūtniecības laikā veidojas auglis.
grūtniecība Sievietes organisma stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām); šī stāvokļa fizioloģisks process organismā.
signālsvilpe Signāls, ko (parasti tiesnesis), pūšot svilpē dod sporta sacensību laikā.
izsijāt Sijājot attīrīt, izšķirot; sijājot izlaist cauri (kam), caur (ko).
sīkplaisa Sīka plaisa (parasti defekts).
blēņas Sīkas palaidnības, nerātnības.
grafiks Sīks (piem., kādas darbības, norises) iedalījums laikā; attiecīgais dokuments.
pavada Siksna vai lente, kuras vienu vai abus galus piestiprina (zirga) apaušiem vai mutes dzelžiem, lai (to) vadītu.
virpulis Sīku vielas daļiņu, arī (parasti vieglu) priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
utoties Sīkumaini strīdēties (par ko); nodarboties (ar ko sīku, laikietilpīgu u. tml.).
perēt Sildīt ar savu ķermeni olas, lai tajās attīstītos mazuļi (par putniem).
kupināt pienu sildīt rūgušpienu, lai iegūtu biezpienu.
atkusnis Siltāks laiks (parasti ziemā), kad sasalums, uzkritušais sniegs sāk kust.
īpatnējais siltums siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai kādas vielas vienas masas vienības temperatūra paceltos par vienu grādu.
siltumietilpība Siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai kādu ķermeni sasildītu par vienu Celsija grādu (vai vienu kelvinu); siltumkapacitāte.
siltumelektrocentrāle Siltumelektostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; termoelektrocentrāle (TEC).
sardīne Siļķveidīgo kārtas augēdāja zivs ar samērā lielu, slaidu sudrabbaltu ķermeni un melnu plankumu rindu uz sāniem, dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos netālu no piekrastes [Sardina pilchardus].
gadsimts Simt gadu ilgs laika posms (skaitot no jebkura gada).
simtgade Simt gadu ilgs laikposms.
diennakts elektrokardiogrāfija sirdsdarbības izmeklēšanas metode ar nelielu pārnēsājamu elektrokardiogrāfa iekārtu, kas piestiprināta pacientam, lai kontrolētu viņa sirdsdarbību 24 stundas.
mīļš Sirsnīgs, laipns.
aplaudēt Sist plaukstas, lai paustu atzinību, sajūsmu, uzmundrinājumu u. tml.
trenēt Sistemātiski vingrināt, lai iegūtu, attīstītu, saglabātu (kādas spējas, iemaņas, arī kādu psihisku vai fizisku īpašību).
strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piem., ar kādu kolektīvu).
strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku veikt šādas darbības, veidojot, gatavojot (ko).
klauvēt Sitot (piem., pie durvīm, loga), radīt troksni, lai signalizētu.
komikss Sižetiski saistītu zīmējumu sērija ar ļoti īsu tekstu (piem., žurnālos, laikrakstos).
logaritma bāze skaitlis, kas jākāpina ar logaritmu, lai iegūtu logaritmējamo skaitli.
logaritmu bāze skaitlis, kas jākāpina ar logaritmu, lai iegūtu logaritmējamo skaitli.
skaitītājs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīts veselais, un ko daļskaitlī raksta virs svītras.
maurot Skaļi bļaustīties, klaigāt.
aurot Skaļi brēkt, kaukt (par dzīvniekiem, parasti pārošanās laikā).
nokliegt Skaļi raudāt, kliegt (kādu laikposmu) un pārstāt skaļi raudāt, kliegt.
nobļaut Skaļi, neapvaldīti raudāt (kādu laiku).
nobrēkt Skaļi, neapvaldīti raudāt (kādu laiku).
noriet Skaļi, neatlaidīgi apriet (kādu).
aurot Skaļi, stiepti kliegt, klaigāt (par cilvēku).
velna laivas skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs); nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
mantra Skaņa vai vārds, ko atkārto, lai veicinātu koncentrēšanos meditācijā (sākotnēji hinduismā un budismā).
īsa skaņa skaņa, kurai ir nosacīti neliels izrunas laiks.
stereofonija Skaņas ierakstīšana un atskaņošana, izmantojot vismaz divus kanālus, lai radītu iespaidu, ka skaņas avots atrodas telpā.
pērkons Skaņas parādība, kas negaisa laikā pavada elektrisko izlādi (zibeni).
taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, faktūru u. tml.
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) izturas neatbilstoši vēlamajam, arī lai sargātu (ko).
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
paskatīties Skatoties pavērot, pārbaudīt, lai pārliecinātos (par ko), arī uzzinātu (ko).
varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
partnerība Skatuves mākslinieku sadarbība (izrādes, koncerta u. tml. laikā).
apskaut Skaujot apņemt, aptvert (kādu), lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
sanitārs Skolēns (padomju iekārtas laikā), kas seko higiēnas prasību ievērošanai klasē.
maģistrs Skolotājs (viduslaiku universitātēs).
noskraidīt Skraidot pavadīt (kādu laikposmu).
pārskrējiens Skrējiens no vienas vietas uz otru ar nogulšanos zemē un slēpšanos, lai izvairītos no pretinieka šaujamieroču uguns.
noskriet Skriet (kādu laikposmu).
atskrūvēt Skrūvējot atlaist vaļīgāk, arī noskrūvēt, izskrūvēt; skrūvējot attaisīt, noņemt.
bēdāties Skumt, būt drūmā garastāvoklī, ciest (piem., nelaimes, zaudējuma dēļ); pārdzīvot bēdas.
salate Slaida, ātraudzīga saldūdens zivs ar lielu muti un konisku purnu [Aspius aspius]; meža vimba.
slaiks Slaids [1] (2).
slaiks Slaids [1] (3); garens.
slaiks Slaids [1] (4).
smuidrs Slaids, garš, arī lokans (par augiem, parasti kokiem, to daļām); tāds, kur aug slaidi, gari, arī lokani koki (piem., par mežu).
sekretārs Slaids, plēsīgs melni balts putns ar garām kājām, spēcīgiem nagiem, līku knābi un cekulu uz galvas.
smuidrs Slaids, stalts, arī lokans, vingrs (par cilvēku, tā augumu).
šmaugs Slaids; arī tievs.
slaidā līnija slaidums, tievums.
loderēt Slaistīties; klaiņot.
loderis Slaists.
izslacīt Slakot izlaistīt.
ampula Slēgta (parasti stikla) caurulīte zāļu, ķimikāliju sterilai uzglabāšanai.
slēpnis Slepena vieta kā novietošanai, glabāšanai; arī vieta, kurā (ko) novieto, ievieto, lai (tas) nebūtu redzams, arī netraucētu u. tml.
noslēpot Slēpot (kādu laikposmu).
iefiltrēties Slēpti, maskējoties iekļūt, iesaistīties (piem., kādā organizācijā), lai (to) sagrautu.
slapstīties Slēpties, vairīties (no kā), dzīvojot, uzturoties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); bēguļot.
uzglūnēt Slepus (piemēram, no slēptuves) skatīties (uz kādu), piemēram, lai uzbruktu (par cilvēku).
glūnēt Slepus skatīties uz medījumu, gaidot izdevīgu brīdi, lai tam pēkšņi uzbruktu (par dzīvniekiem).
saperināt Slepus, pakāpeniski un neatlaidīgi izveidot (piem., rīcības plānu), parasti, lai kādam kaitētu.
noslidot Slidot (kādu laikposmu).
kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
skrīnings Slimību diagnosticēšanas sistēma – iedzīvotāju masveida medicīniskā izmeklēšana, lai atklātu personas, kas saslimušas ar kādu noteiktu slimību.
bakterioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
bioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji, mikroorganismi u. tml., kurus izmanto, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus; bakterioloģiskais ierocis.
letarģija Slimīgs, miegam līdzīgs stāvoklis, kura laikā ievērojami samazinās dzīvības fizioloģiskās izpausmes un pavājinās vielmaiņa.
noslimot Slimot (kādu laikposmu).
nogulēt uz gultas slimot tā, ka nepieciešams (kādu laikposmu) atrasties guļus stāvoklī.
nogulēt slimības gultā slimot tā, ka nepieciešams (visu laikposmu) atrasties guļus stāvoklī.
vārguļot Slimot, parasti ilgāku laiku; arī vārgt (1), parasti ilgāku laiku.
noslinkot Slinkot (kādu laikposmu).
slīmests Slinks cilvēks; slaists.
saules brālis sliņķis, slaists, dīkdienis.
saulesbrālis Sliņķis, slaists, dīkdienis.
mērkaziņa Sloku dzimtas putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi un riesta laikā tēviņiem raksturīgu, kazas blējienam līdzīgu kliedzienu [Gallinago gallinago].
prese Smaga materiāla (piem., bronzas, marmora) priekšmets, ko uzliek uz papīriem, lai tos piespiestu pie galda.
slogs Smags priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
nagla Smails metāla stienītis ar plakanu galviņu, ko iesit materiālā (piem., kokā), lai (ko) sastiprinātu, piestiprinātu.
diplomātija Smalki aprēķināta, veikla, arī viltīga izturēšanās, rīcība, lai sasniegtu kādu mērķi.
nosnaust Snaust (kādu laikposmu); nosnausties.
vējputenis Sniega pārvietošanās stipra vēja iedarbībā; laika apstākļi, kam ir raksturīga šāda sniega pārvietošanās; arī sniegputenis.
sniegputenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja iedarbībā, parasti snigšanas laikā; arī putenis.
putenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja ietekmē, parasti snigšanas laikā; laikapstākļi, kam raksturīga šāda sniega pārvietošanās; sniegputenis.
dot Sniegt (priekšmetu ar roku), lai kāds paņemtu, saņemtu; atstāt, nolikt u. tml. (priekšmetu) kāda rīcībā.
sniegt pirmo palīdzību sniegt tūlītēju palīdzību nelaimes vai pēkšņas saslimšanas gadījumā līdz brīdim, kad ierodas mediķis.
pasniegt Sniegt, padot (ko), lai kāds (to) satvertu, saņemtu.
stiepties Sniegties (parasti, lai ko paņemtu, satvertu).
feisbuks Sociālais tīkls "Facebook"; sejaine.
Sociālistiskās sadraudzības valstis sociālistisko valstu asociācija (padomju iekārtas laikā).
atlaidas Soda atlaišana par grēkiem uz Jēzus Kristus un citu svēto nopelnu pamata (katoļu baznīcā).
melnā sotņa soda ekspedīcija (1905.–1907. g. revolūcijas laikā).
noraidījums Soda veids sporta spēlē – par noteikumu pārkāpumu piespriests aizliegums tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
pārmācīt Sodīt (kādu), lai panāktu, ka (tas) maina savu izturēšanos, rīcību.
nosoļot Soļot, iet (kādu laikposmu).
bruņutehnika Speciāla kara tehnika, arī speciāls, piem., šāviņus necaurlaidošs aprīkojums (karakuģiem, lidmašīnām u. tml.) aizsardzības nodrošināšanai.
specaģents Speciālais aģents.
specapģērbs Speciālais apģērbs.
specdienests Speciālais dienests.
specefekts Speciālais efekts.
pitstops Speciāli ierīkota vieta trases malā, kur sacīkšu laikā apstājas automobiļi, lai uzpildītu degvielu, nomainītu riteņus.
korsete Speciāli izveidota apakšveļa, ar ko saspiež krūškurvja lejasdaļu un vēderu, lai augums izskatītos slaidāks.
redaktors Speciālists, kas vada kāda literāra darba, plašsaziņas līdzekļa u. tml. sagatavošanu laišanai klajā un atbild par tā saturu.
meistardarbnīca Speciāls apmācības kurss, ko vada izcils mākslinieks pedagogs; īslaicīgs apmācības kurss.
signatūra Speciāls autentifikācijas kods, ko lietotājs ievada pirms sistēmas izmantošanas vai uzdevuma izpildes, lai pierādītu savu identitāti.
šina Speciāls paliktnis, ko izmanto, lai kaula lūzuma, izmežģījuma u. tml. gadījumā nodrošinātu attiecīgās ķermeņa daļas nekustīgumu.
runa Specifiska darbība, ko cilvēks veic ar valodas skaniskajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu saziņu; runāšana.
aizraušanās Spēcīgas, bet īslaicīgas jūtas pret pretējā dzimuma personu.
žņaudzīt Spēcīgi spaidīt (ko slapju), lai iztecētu šķidrums.
uzdauzīt Spēcīgi, arī vairākkārt uzsist (kādam, kam, pa ko), lai, piemēram, radītu troksni.
brīkšķis Spēcīgs troksnis, kāds rodas (kam pasmagam) gāžoties, lūstot, plaisājot.
saspiežamība Spēja (vielai, priekšmetam) slogošanas iedarbībā mainīt savu tilpumu.
saistspēja Spēja (vielai) saistīt (ko, parasti būvdetaļu).
pretestība Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām).
dējība Spēja dēt, ko raksturo ar gada laikā izdēto olu skaitu.
dīgtspēja Spēja dīgt, ko raksturo ar sēklu skaitu (procentos), kuras sadīgst noteiktā laikā dīgšanai piemērotos apstākļos.
ilgmūžība Spēja nodzīvot ilgu, garu mūžu; spēja būt, pastāvēt ilgu laiku.
osmotiskais spiediens spēks, kas spiež šķīdinātāju no mazāk koncentrēta šķīduma caur puscaurlaidīgu membrānu pāriet uz koncentrētāku šķīdumu.
spektroskops Spektrālaparāts (kā) spektra vizuālai novērošanai.
ažiotāža Spekulācija biržā vai tirgū ar vērtspapīriem, precēm, lai, to kursam vai cenai svārstoties, gūtu peļņu.
pēcspēle Spēle, kas noris pēc sporta spēles pamatlaika beigām (piem., gadījumā, ja spēles rezultāts ir neizšķirts).
nospēlēt Spēlēt (kur kādu laikposmu).
krupjē Spēļu namos – persona, kas uzrauga spēli, izsniedz laimēto un iekasē zaudēto naudu.
izturēt Spēt dzīvot, arī uzturēties (kādu laika posmu nelabvēlīgos apstākļos).
paspēt Spēt, varēt (piem., ko izdarīt, paveikt) laikus, laicīgi; pagūt.
mirdzināt Spīdināt (mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu).
zīst Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu; šādi ēst.
naglenes Sporta apavi vieglatlētiem ar asām tapām zoles ārpusē, lai novērstu slīdēšanu; naglu kurpes; nagliņkurpes.
naglu kurpes sporta apavi vieglatlētiem ar asām tapām zoles ārpusē, lai novērstu slīdēšanu.
astoņnieks Sporta komanda, kurā ir astoņi locekļi; laiva ar astoņiem airētājiem.
kanoe Sporta laiva, ko airē ar īpašu vienlāpstiņas airi.
pusfināls Sporta sacensību posms, kurā piedalās iepriekšējo sacensību posma četras labākās komandas vai četri labākie sportisti, lai izcīnītu tiesības piedalīties finālā.
piespēlēt Sporta spēlē – pievirzīt, padot (kam ripu, bumbu), lai (to) virzītu tālāk.
teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko spēlētāji ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam, cenzdamies to izdarīt tā, lai pretspēlētājam nebūtu iespējams to atsist atpakaļ.
spēka paņēmiens sporta spēlēs – noteikta veida darbība, darbību kopums, ko veic ar spēku, lai kavētu pretinieku komandas spēlētāja darbību.
bloks Sporta spēlēs – sistēma, ko spēlētāji veido, lai aizšķērsotu ceļu bumbai vai pretinieka spēlētājam.
pamatlaiks Sporta spēles norisei paredzētais laiks.
ūdensmotosports Sporta veids – braukšana ar motorlaivām; ūdens motosports.
ūdens motosports sporta veids – braukšana ar motorlaivām.
airēšana Sporta veids – braukšana distancē pa ūdeni, airējot laivu.
sinhronā peldēšana sporta veids, kurā sportistes individuāli vai 2–8 cilvēku grupā vienlaicīgi izpilda dažādas kombinācijas.
tautas sports sports visiem; nodarbošanās ar sportu no darba un mācībām brīvajā laikā bez īpaša materiāla stimula.
zibsnis Spožas, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktas gaismas uzplaiksnījums.
zaigot Spoži spīdēt, laistīties.
šķeltne Sprauga, plaisa (piem., priekšmetā).
šķirba Sprauga; arī plaisa.
sarepēt Sprēgājot, plaisājot sacietēt un kļūt raupjam.
plīst Sprēgāt, plaisāt (par ādu); kļūt tādam, kam sprēgā, plaisā āda (par ķermeņa daļām).
novandīties Staigājot, klīstot pavadīt (kādu laikposmu).
nostaigāt Staigāt (kādu laikposmu).
mērvienība Standartizēta vienība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu (kā) lielumu, daudzumu, apjomu u. tml.
dozas jauda starojuma daudzums, ko objekts saņem vienā laika vienībā.
peļņa Starpība starp (kā) ieņēmumiem un izmaksām noteiktā laika periodā.
kvalitāte Starpība starp laidņa vai zirga un torņa vērtību šaha spēlē.
blīve Starplika, ko ievieto divu detaļu saskares vietā, lai nepieļautu (piem., šķīduma, gāzes) noplūdi.
reprīze Starpspēle; īss (cirka mākslinieku) priekšnesums, ko izpilda starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem.
Sarkanais Krusts starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību slimiem un ievainotiem karavīriem un gūstekņiem, palīdz meklēt bezvēsts pazudušos, miera laikā – palīdz dabas katastrofās cietušajiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
joslu laiks starptautiska laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras visa Zemes virsma sadalīta 24 laika joslās un katrā joslā laiks atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
Sarkanais krusts starptautiska organizācija palīdzības sniegšanai karā un stihiskas nelaimes gadījumā cietušajiem.
sūdzēt Stāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atbalstu, atvieglojumu.
stāstniecība Stāstu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
slips Statne kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī.
stāvlaiks Stāvēšanas, neizmantošanas laiks (piem., transportlīdzeklim, iekārtai).
nostāvēties Stāvēt (kur kādu laiku), netiekot lietotam, izmantotam.
balsot Stāvēt brauktuves malā ar paceltu roku, lai apturētu transporta līdzekli.
vecums Stāvoklī, kad kopš mūža, eksistences sākuma ir pagājis noteikts, parasti laika mērvienībās izteikts, laikposms.
divvaldība Stāvoklis (valstī, organizācijā), kad vienlaikus valda divas valdības, divi varas orgāni.
nokauts Stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris pēc spēcīga sitiena vai sitienu sērijas saņemšanas 10 sekunžu laikā nav spējīgs turpināt cīņu.
bezmiegs Stāvoklis, arī laikaposms, kad cilvēkam nākas atturēties no miega, būt nomodā.
nolaistība Stāvoklis, kad (kas) ir nolaists (3).
sakritība Stāvoklis, kad (kas) ir, norisinās vienā un tai pašā laikā (ar ko).
dīkstāve Stāvoklis, kad (kas) netiek nodarbināts; piespiedu nenodarbinātība, stāvēšana dīkā darba laikā.
sinhronija Stāvoklis, kad (kas) noris, darbojas, pastāv vienlaicīgi, saskaņoti laikā.
atslodze Stāvoklis, kad (parasti uz laiku) tiek samazināta slodze, darbības apjoms u. tml.
izkliedētība Stāvoklis, kad kas ir izvietots izklaidus.
nevaļa Stāvoklis, kad nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kad ir daudz steidzama darba, rūpju u. tml.
bezvējš Stāvoklis, kad nav vēja; rāms laiks.
daudzvīrība Stāvoklis, kad sieviete atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaicīgi ar vairākiem vīriešiem.
divvīrība Stāvoklis, kad sieviete atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar diviem vīriešiem.
pamiers Stāvoklis, kad uz laiku ir pārtraukta karadarbība; karojošo pušu vienošanās uz laiku pārtraukt karadarbību.
pamirums Stāvoklis, kad uz laiku ir zudusi aktivitāte, rosība.
pamirums Stāvoklis, kad uz laiku ir zudušas funkcionēšanas spējas.
divsievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar divām sievietēm.
daudzsievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar vairākām sievietēm.
apsēstība Stāvoklis, kam raksturīga neatlaidīga tieksme kaut ko darīt, uzmācīgas domas, idejas.
pelēcība Stāvoklis, vide, kurai raksturīga vienmuļība, ikdienas rutīna, garlaicība.
nostāvēties Stāvot (kādu laiku), iegūt vajadzīgās īpašības, vēlamo gatavības pakāpi.
stāvēt Stāvot būt, atrasties (kur, kādā vietā, kā tuvumā, piem., lai ko veiktu).
pieturstienis Stienis (sabiedriskā transporta līdzeklī), kas paredzēts, lai pie tā turētos.
spole Stiepļu spirāle, pa kuru laiž elektrisko strāvu magnētiskā lauka iegūšanai.
sniegties Stiept savu roku, virzīt savu ķermeni u. tml., lai ko paņemtu, saņemtu.
glāžains Stiklains.
espreso Stipra, tumša kafija, ko pagatavo ar īpašu aparātu, zem spiediena laižot tvaiku caur samaltām kafijas pupiņām.
iztvīkt Stipri vēlēties (ko), ilgāku laiku tiekties (pēc kā).
samocīties Stipri, arī ilgāku laiku mocīties, pūlēties.
sterlete Storu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu ķermeni, muti galvas apakšpusē un četriem taustekļiem mutes priekšā [Acipenser ruthenus].
store Storveidīgo kārtas zivs ar smailu purnu, taustekļiem pie mutes un lielu, slaidu vārpstveida ķermeni, kas klāts 5 kaula vairogu rindām un sīkām kaula plātnītēm.
nostrādāt Strādāt (kādu laiku) un beigt strādāt.
piestrādāt Strādāt (pie kā) atkārtoti, papildus, lai ko uzlabotu, noslīpētu, līdz galam atrisinātu u. tml.
kalpot Strādāt algotu darbu iestādē (pirmspadomju laikā); būt ierēdnim.
piestrādāt Strādāt intensīvi, vairāk nekā parasti, lai ko panāktu, sasniegtu.
piestrādāt Strādāt papildus (blakus darbā), būt nodarbinātam (kur, par ko), lai gūtu ienākumus.
pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna, lai (ko) uzlabotu, izmainītu u. tml.
pieslīpēt Strādāt, lai (ko) uzlabotu, pilnveidotu.
halturēt Strādāt, lai iegūtu blakusienākumus.
lēkme Strauja, krasa (slimības) saasināšanās, pastiprināšanās; īslaicīga, pēkšņa (slimības izpausmju) parādīšanās.
uzplūdi Strauja, samērā īslaicīga ūdens līmeņa paaugstināšanās (piemēram, upē pēc intensīvām lietusgāzēm).
ātri Strauji (paiet – par laika posmu subjektīvā uztverē).
žigli Strauji (paiet) – par laika posmu subjektīvā uztverē.
atkrist Strauji (parasti ar troksni, atsitienu) atvērties, nolaisties u. tml.
ieķert Strauji ievirzīt (kur iekšā roku), lai satvertu.
ķepuroties Strauji kustināt rokas, kājas, lai, piem., izkļūtu, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
pikēt Strauji laisties lejup (par putniem).
kult Strauji maisīt (ko), lai (tas) pārvērstos viendabīgā masā.
putot Strauji maisīt (šķidru vai pusšķidru masu), lai radītu putas vai gaisīgu, putainu konsistenci.
kult sviestu strauji maisīt krējumu, lai iegūtu sviestu.
nokrist Strauji nogulties, atlaisties.
apmesties Strauji pārmainīties (par laika apstākļiem).
piespurgt Strauji pielidot, pielaisties (par putniem).
steigt Strauji ritēt (par laiku, laikposmu).
steigties Strauji ritēt (par laiku, laikposmu).
skriet Strauji ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu).
uzķert Strauji satvert, notver (ko krītošu, mestu u. tml.), lai (tas), piemēram, nenokristu zemē.
uztvert Strauji satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.), lai (tas), piemēram, nenokristu zemē.
sist Strauji skarot ko, radīt skaņas (parasti lai ko signalizētu).
mest Strauji virzīt (mutē), lai apēstu, izdzertu.
tvert Strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) – par dzīvniekiem, augiem.
tvert Strauji virzīt roku (arī pirkstus, plaukstu, kādu rīku) cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
atņemties Strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu.
šļakstēt Strauji, spēcīgi tiekot skartam vai atsitoties pret ko, virzīties uz augšu, sāniem u. tml., radot īslaicīgu, samērā klusu troksni.
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka tas nonāk (kur iekšā), radot, piem., plaisu, ievainojumu; strauji, spēcīgi iedarbojoties (piem., ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā).
spurgt Strauji, švīkstot spārniem, arī raksturīgi klaigājot, celties gaisā, lidot (par putniem).
spurts Straujš, īslaicīgs ātruma palielinājums (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.).
burlaks Strūdzinieks, laivu vilcējs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
SAPARD Strukturālais fonds, no kura Eiropas Savienības kandidātvalstis var saņemt naudu lauksaimniecības un lauku vides attīstībai.
akadēmiskais atvaļinājums Studenta oficiāla atbrīvošana uz noteiktu laiku no aktīvām studijām veselības vai sociālo apstākļu dēļ.
akadēmiskais parādnieks students, kas nav nokārtojis noteiktajā laikā paredzētos eksāmenus un ieskaites.
sholasts Students, skolnieks viduslaikos.
izstumties Stumjoties izbraukt (ar laivu, plostu no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
h Stunda (laika mērvienība).
iesūkt Sūcot iedzert; palaikam lēni, nesteidzīgi iedzert.
nosūkāt Sūkājot nolaizīt.
dzinējsuns Suns, ko (parasti) izmanto medībās, lai panāktu, ka meža zvēri dodas noteiktā virzienā; suns, ko izmanto pēdu dzīšanai.
aktualitāte Svarīgums, nozīmīgums (noteiktā laika posmā), atbilstība pašreizējam momentam.
nerimstošās svārstības svārstības, kuru amplitūda laikā neizmainās.
rimstošās svārstības svārstības, kuru amplitūda laikā pakāpeniski samazinās.
fāze Svārstību stāvoklis kādā noteiktā laika momentā.
aspirācija Svešu vielu iekļūšana elpošanas orgānos ieelpas laikā.
saulgrieži Svētki, ieražu kopums, kas saistīts ar noteiktu gada laiku, arī Saules stāvokli.
svētlaimība Svētlaime.
nojāņot Svinēt svētkus (kādu laiku); jautri, priecīgi pavadīt (kādu laiku).
glezniecība Šā mākslas veida darbu kopums (piem., kādā noteiktā laika posmā).
žāvēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, lai sagatavotu (tos) ilgākai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
ķīlis Šādas formas ielaidums (apģērba gabalā).
pārestība Šādas rīcības izraisīts emocionālais stāvoklis.
kanoe Šādi airējama šaura, slaida laiva (piem., indiāņiem).
periods Šāds laika posms, kam raksturīga noteiktu apstākļu, parādību regulāra atkārtošanās.
gads Šāds laika posms, kas izceļas ar ko īpašu.
mēnesis Šāds laika sprīdis, kam raksturīgs kas īpašs.
nakts Šāds laikposms, kas saistīts ar kādu notikumu.
piecgade Šāds laikposms, kurā tika realizēts kārtējais PSRS tautsaimniecības attīstības plāns.
simultānspēle Šahista vai dambretista spēle vienlaikus ar vairākiem pretiniekiem.
pagaidām Šajā brīdī, līdz šim brīdim; līdz laikam, kad kas mainīsies.
pašreiz Šajā laika momentā, brīdī, arī šajā laikposmā.
pašlaik Šajā laikposmā, laika momentā, brīdī.
šalkot Šalkt, parasti vairākkārt, ilgāku laiku.
apmale Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (piem., apģērba, cepures, apavu) malai.
piroga Šaura, gara koka laiva (Dienvidamerikas indiāņiem).
koriģēt Šaušanas laikā konstatēt tēmēšanas kļūdas un (tās) labot.
atšaudīties Šaut (parasti uz vajātājiem, ielencējiem u. tml.), lai varētu atkāpties, izbēgt.
šauties Šaut uz sevi (parasti, lai nogalinātos).
trankvilizatora šautene šautene, no kuras tiek izšauta īpaša šautriņa ar trankvilizatoru un kas paredzēta dzīvnieku iemidzināšanai uz noteiktu laiku.
kontrolšāviens Šāviens, ko veic, lai konstatētu un oficiāli reģistrētu konkrētā ieroča pazīmes.
tēja Šī krūma jauno dzinumu lapas, ko pēc ievākšanas apstrādā, lai no tām pagatavotu attiecīgo pārtikas produktu.
atslēga Šifra veidošanas sistēma; paņēmienu kopums, lai izlasītu ar nepazīstamām zīmēm rakstītu vai šifrētu tekstu.
griezt Šķelt, radīt plaisu, rievu.
iešķelt Šķeļot izveidot (piem., plaisu).
solvatācija Šķīdinātāja molekulu piesaistīšanās cietai vielai vai izšķīdinātas vielas molekulām, joniem.
osmoze Šķīdinātāja pāreja caur puscaurlaidīgu starpsieniņu (piem., asinsvadu) uz augstākas koncentrācijas šķīdumu.
caurtece Šķidruma plūšana (kam) cauri; spēja laist cauri (šķidrumu) noteiktā laika vienībā.
izstiepties Šķietami paildzināties (par laiku, laika posmu).
ciltsgrāmata Šķirnes standartam atbilstošu, vaislai derīgu dzīvnieku reģistrs, kurā doti dati par dzīvnieka izcelšanos, šķirnes produktivitāti u. tml.
purgatorijs Šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs.
izšļakstināt Šļakstinot izlaistīt (šķidrumu).
izšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā izlīt, izlaistīties.
izšļakstīt Šļakstot, šļakstinot izlaistīt (šķidrumu).
ieturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
lāpīt Šujot pildīt ar diegu, dziju caurumu vai šūt virsū (caurumam) ielāpu, lai šādā veidā labotu (piem., apģērbu, veļu).
fiksācija Šūnu, audu, orgānu u. tml. apstrāde ar speciālām vielām, lai nodrošinātu to saglabāšanos.
midzināt Šūpojot, dziedot u. tml. censties panākt, lai (kāds) aizmieg.
švertjahta Švertlaiva ar klāju un kajītes virsbūvi.
turpmāk Tā, ka (kas) norisinās, pastāv, veidojas (parasti laika) secībā pēc kā cita.
tuvu Tā, ka (ko) šķir samērā īss laikposms; tā, ka ir jāpaiet samērā īsam laikposmam, līdz kas notiek, iestājas.
riņķis Tā, ka (laika posms) ir pagājis.
pusmasts Tā, ka ir nolaists aptuveni līdz masta vidum (par karogu sēru gadījumā).
tuvu Tā, ka līdz (kā, piem., kāda stāvokļa, darbības) sākumam ir samērā īss laikposms.
rīcība Tā, ka var izmantot kādai darbībai (par laika posmu).
augstums Tāda (skaņas) īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits noteiktā laika vienībā.
siltumprasīgs Tāds (augs), kam normālai augšanai un attīstībai nepieciešams siltums.
neiznēsāts Tāds (bērns), kas ir piedzimis laikā starp 28. un 39. grūtniecības nedēļu.
tievs Tāds (cilvēks), kas ir vājš, slaids.
daudzkanālu Tāds (elektrosakaru veids), kas dod iespēju pārraidīt informāciju vienā sakaru līnijā vienlaicīgi pa vairākiem kanāliem.
beidzamais Tāds (laika moments, laika posms), kas ir noteiktai rīcībai piemērotā laika beigās vai tieši pirms kāda paredzēta pasākuma, notikuma.
beidzamais Tāds (laika posms), kas ir nesens vai pagājis.
krēslains Tāds (laikposms), kad ir krēsla un ir vājš apgaismojums.
puteņains Tāds (laikposms), kad ir sniegputenis.
nemierīgs Tāds (laikposms), kad norisinās daudz dažādu notikumu.
garš Tāds (laikposms), kam ir samērā liels ilgums, tāds, kas ilgst, noris ilgāku laiku; ilgs.
pēdējais Tāds (laikposms), kas noris pašās beigās, pirms kāda cita notikuma, darbības u. tml.
auksts Tāds (laiks, laikposms), kad ir (samērā) zema gaisa temperatūra.
virtuozs Tāds (mākslinieks, parasti mūziķis), kam ir tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums; tāds, kurā izpaužas tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums.
necaurlaidīgs Tāds (materiāls), kas nelaiž sev cauri, aiztur (piem., šķidrumu, gāzi).
peldošs Tāds (objekts), kas veidots tā, lai varētu turēties uz ūdens virsmas.
ātrs Tāds (parasti ēdiens), kā pagatavošanai nepieciešams samērā īss laiks; tāds (piem., ēdienreize), kas var norisināties samērā īsā laikā.
vizlains Tāds (parasti iezis), kura sastāvā ir vizla; arī vizlai līdzīgs.
ārpusklases Tāds (pasākums, nodarbība), kas neietilpst obligātajā mācību programmā un tiek organizēts ārpus mācību laika.
izdevīgs Tāds (piem., laiks, laika pastākļi), kas ir piemērots, ērts, labvēlīgs kā veikšanai.
vienbalsīgs Tāds (skaņdarbs, melodija), kā skanējumu vai atskaņojumu veido viena balss vai vairākas balsis vienlaicīgi.
bezdarbīgs Tāds (stāvoklis, rīcība, izturēšanās, arī laikposms), kas nav saistīts ar lietderīgu darbu, nodarbību.
dābolains Tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaiši plankumi; ābolains.
ražīgs Tāds, ar ko samērā īsā laikā var iegūt daudz produkcijas, var daudz paveikt (par darbarīkiem, ierīcēm, iekārtām).
tvaiks Tāds, ar kuru iegūst vielu šādā stāvoklī, maina tās īpašības (par iekārtām, ierīcēm u. tml.); tāds, kura darbināšanai izmanto potenciālo enerģiju, kas piemīt vielai (parasti ūdenim) šādā stāvoklī.
laikietilpīgs Tāds, kā veikšanai nepieciešams samērā ilgs laiks.
zaļš Tāds, kad dabā zaļo augi (piem., par gadalaiku, laikposmu).
zvaigžņots Tāds, kad debesīs ir daudz zvaigžņu (par laika posmu).
mākoņains Tāds, kad debesis ir klātas ar mākoņiem (par laikapstākļiem, arī laikposmu).
dzestrs Tāds, kad ir auksts, skaidrs laiks (piem., par dienu, tās daļu).
neražīgs Tāds, kad ir iegūta slikta raža (par laikposmu).
stindzinošs Tāds, kad ir ļoti auksts (par laikposmu).
mīlīgs Tāds, kad ir patīkami laikapstākļi.
rasains Tāds, kad ir rasa (par laikposmu).
silts Tāds, kad ir samērā augsta gaisa temperatūra (par laiku, laikposmu).
sarmots Tāds, kad ir sarma (par laikposmu).
tukšs Tāds, kad ir stipri izjūtams (kā) trūkums, arī, kad nav nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, ražas u. tml. (par laikposmu).
vētrains Tāds, kad ir vētra (par laikapstākļiem, laikposmu).
viesuļains Tāds, kad ir viesulis (par laikapstākļiem, laikposmu), tāds, kur ir viesulis, arī tāds, kas ir līdzīgs viesulim.
salts Tāds, kad ir zema temperatūra (par laika posmu); tāds, kam ir raksturīga zema temperatūra (par laika apstākļiem).
laimīgs Tāds, kad izjūt laimi – par laikposmu.
svētlaimīgs Tāds, kad izjūt svētlaimi (par laikposmu).
skaņš Tāds, kad izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par laikposmu).
tumšs Tāds, kad nav dabiskā apgaismojuma vai tas ir īsu laiku (piem., par diennakts, gada posmu).
bezlietains Tāds, kad nav lietus (par laika posmu, laika apstākļiem).
bezmākoņu Tāds, kad nav mākoņu (par laika posmu, laika apstākļiem); tāds, kur nav mākoņu (par debesīm).
bezsniega Tāds, kad nav sniega vai kad sniega ir maz (par laika posmu, laika apstākļiem).
bezvējš Tāds, kad nav vēja (par laika posmu, laika apstākļiem); tāds, kur nav vēja.
mierīgs Tāds, kad nav vēja, stihisku dabas parādību (par laikapstākļiem, laikposmu).
rāms Tāds, kad nav vēja; mierīgs (par laikapstākļiem).
nomods Tāds, kad neguļ (par laikposmu).
rosīgs Tāds, kad noris aktīva darbība, intensīvs process (par laikposmu).
tramīgs Tāds, kad noris kas satraucošs (par laikposmu).
svarīgs Tāds, kad norisinās kas nozīmīgs, arī ievērības cienīgs (par laikposmu).
viegls Tāds, kad pastāv patīkami, arī vēlami laikapstākļi (par laikposmu).
trauksmains Tāds, kad pastāv, noris kas straujš, spraigs, arī nemierīgs, satraucošs (par laikposmu, mūžu u. tml.).
vējains Tāds, kad pūš vējš (par laikapstākļiem, laikposmu).
sniegains Tāds, kad snieg sniegs (par laika posmu, laikapstākļiem); tāds, kad ir samērā bieza sniega sega.
sniegots Tāds, kad snieg sniegs (par laikposmu, laikapstākļiem); šāds, kad ir samērā bieza sniega sega.
saulains Tāds, kad spīd saule un tās starojumu neaiztur vai samērā maz aiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. (par laikapstākļiem, laikposmu).
traks Tāds, kam (emociju, pārdzīvojumu ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi spriest, pareizi izturēties, rīkoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sauss Tāds, kam ilgāku laiku ir raksturīgs nokrišņu trūkums vai neliels nokrišņu daudzums (par laikposmu, laikapstākļiem).
vaļīgs Tāds, kam ir brīvs laiks; tāds, kas nav aizņemts.
bumbuļains Tāds, kam ir bumbuļi (2); mezglains.
epizodisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs; tāds, kas notiek neregulāri, laiku pa laikam.
spirgts Tāds, kam ir labs fiziskais un psihiskais stāvoklis, lai aktīvi ko veiktu, darītu; tāds, kurā izpaužas šāds stāvoklis.
laiviņveida Tāds, kam ir laivas forma.
laivveida Tāds, kam ir laivas forma.
miglveida Tāds, kam ir miglas veids; tāds, kas ir līdzīgs miglai.
nelaimīgs Tāds, kam ir nelaimes izraisītas lielas bēdas, ciešanas; tāds kurā izpaužas lielas bēdas, ciešanas.
finīts Tāds, kam ir noteikta laika, skaitļa un personas forma (par darbības vārda formām).
uzmanīgs Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
parabolisks Tāds, kam ir parabolas (1) forma, veids; tāds, kas ir līdzīgs parabolai (1).
deklaratīvs Tāds, kam ir paziņojuma, apgalvojuma raksturs; tāds (parasti literārs darbs), kam trūkst tēlainības un emocionalitātes.
plaisveida Tāds, kam ir plaisas forma, veids; tāds, kas atgādina plaisu.
plaisains Tāds, kam ir plaisas.
salonisks Tāds, kam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze (par mākslas darbu).
saulains Tāds, kam ir raksturīga laime, harmonija (par laikposmu cilvēka, sabiedrības dzīvē); gaišs (4).
slinks Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko; tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
tveicīgs Tāds, kam ir raksturīga tveice un (parasti) paaugstināta mitruma pakāpe (par laikposmu, laikapstākļiem).
straujš Tāds, kam ir raksturīgas vienību, posmu u. tml. maiņas pēc īsiem laika sprīžiem (par tempu, ritmu).
mikls Tāds, kam ir raksturīgs (parasti mazliet) paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
galīgs Tāds, kam ir sākums un beigas; tāds, kas ir ierobežots (laikā un telpā); pretstats: bezgalīgs.
laicīgs Tāds, kam ir sākums un beigas; tāds, kas ir ierobežots laikā; pārejošs.
garš Tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks.
garkājains Tāds, kam ir slaidas, garas kājas.
sulīgs Tāds, kam ir spilgtas iezīmes; izteiksmīgs, tēlains (par mākslas darbu, izteikumu, darbību u. c.).
noteikts Tāds, kam ir zināms ilgums (par laikposmu).
steidzīgs Tāds, kam nav laika (piem., kur ilgāk palikt, uzkavēties); arī nevaļīgs.
mūžīgs Tāds, kam nav ne sākuma, ne beigu; bezgalīgs laikā.
nevaļīgs Tāds, kam nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kam ir daudz steidzama darba, rūpju u. tml.
neierobežots Tāds, kam nav robežu, nav sākuma un beigu (piem., telpā, laikā).
bezgalīgs Tāds, kam nav robežu, sākuma un beigu (piem., telpā, laikā).
bezpalīdzīgs Tāds, kam nav spēka, iespēju, izpratnes, lai veiktu ko nepieciešamu, tāds, kam vajadzīga palīdzība; nevarīgs.
sājš Tāds, kam trūkst izteiksmības, asprātīguma; garlaicīgs, neinteresants.
caurstaigājams Tāds, kam var iziet cauri, lai kur nokļūtu.
veiksmīgs Tāds, kam veicas, laimējas (par cilvēkiem).
turboreaktīvs Tāds, kam vilce rodas, no reaktīvas sprauslas izplūstot gāzes strūklai.
neredzēts Tāds, kas (kādu laiku) nav redzēts, satikts.
pastāvīgs Tāds, kas (ko) dara ilgāku laiku; regulārs.
starpkaru Tāds, kas (kur) noris, pastāv laikposmā starp karu valstu starpā.
pārejošs Tāds, kas (pēc kāda laika) izzūd, neturpinās; tāds, kas nav paliekošs.
trīsbalsīgs Tāds, kas (vienlaicīgi) skan, ir atskaņojams trijās balsīs.
četrbalsīgs Tāds, kas (vienlaikus) skan, ir atskaņojams četrās balsīs.
divbalsīgs Tāds, kas (vienlaikus) skan, ir atskaņojams divās balsīs.
daudzbalsīgs Tāds, kas (vienlaikus) skan, ir atskaņojams vairākās balsīs.
vienaira Tāds, kas airējams ar vienu airi (par laivu).
sinhronisks Tāds, kas apkopo, pētī valodas parādības kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā; tāds, kas pastāv kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā (par valodas parādībām).
neticīgs Tāds, kas apšauba (ko), netic (kā reālai iespējai, pastāvēšanai u. tml.); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pilns Tāds, kas aptver visu (laiku).
viltīgs Tāds, kas apzināti, mērķtiecīgi maldina citus, lai īstenotu savus savtīgos nodomus (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas pretēji (kāda) gribai, uzskatiem, parasti, lai (tam) nodarītu ko nevēlamu.
dabīgs Tāds, kas atbilst dabas likumiem, saskan ar (lietu, parādību) dabu, atbilst normālai notikumu attīstības gaitai.
dabisks Tāds, kas atbilst dabas likumiem, saskan ar (lietu, parādību) dabu, atbilst normālai notikumu attīstības gaitai.
stilīgs Tāds, kas atbilst modes tendencēm; tāds, kas attiecīgajā laikā šķiet pievilcīgs (piem., par izturēšanās veidu, uzvedību).
moderns Tāds, kas atbilst sava laika prasībām, gaumei, arī jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem; mūsdienīgs.
labs Tāds, kas atbilst, ir piemērots vispārpieņemtām prasībām, nosacījumiem (par norisi, stāvokli, arī laiku, laika apstākļiem).
strūklains Tāds, kas atgādina strūklu; svītrains, joslains.
regulārs Tāds, kas atkārtojas ar noteiktiem starplaikiem; tāds, kura darbības pastāvīgi atkārtojas noteiktā veidā.
rets Tāds, kas atkārtojas pēc ilgāka starplaika.
parets Tāds, kas atkārtojas pēc samērā ilgiem starplaikiem.
biežs Tāds, kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes ar īsiem starplaikiem.
apnicīgs Tāds, kas ātri apnīk; garlaicīgs, vienmuļš.
margināls Tāds, kas atrodas malā, perifērijā; tāds, kas nav galvenais, centrālais; maznozīmīgs.
pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (ķermeņa daļas) joslā, kas ir pretēja (šīs daļas) priekšējai joslai.
artēzisks Tāds, kas atrodas, ir izveidots ūdensnecaurlaidīgu iežu ieslēgumā un ar dabisku spiedienu virzās uz augšu.
viņpasaulīgs Tāds, kas atšķiras no laicīgajā dzīvē parastā.
vēlīns Tāds, kas attiecas uz (laika perioda vai parādības) beigu posmu; vēls (1).
vēls Tāds, kas attiecas uz (laika perioda) beigu posmu; tāds, kas noris (laika perioda) beigu posmā.
agrs Tāds, kas attiecas uz (laika perioda) sākumu posmu; tāds, kas noris (laika perioda) sākuma posmā.
agrīns Tāds, kas attiecas uz (laika periods vai parādība) sākuma posmu; agrs (1).
veclaicīgs Tāds, kas attiecas uz kādu no pagājušajiem laikposmiem; tāds, kam piemīt kādā no pagājušajiem laikposmiem radušās īpašības, pazīmes.
aizpagājušais Tāds, kas bijis pirms pagājušā (laika posma).
nesens Tāds, kas bijis, noticis pirms neilga laika.
drīzs Tāds, kas būs pēc īsa, neilga laika.
priekšāstāvošs Tāds, kas būs, notiks turpmākajā laikposmā, nākotnē.
vakars Tāds, kas darbojas, noris, pastāv šajā laikposmā; tāds, kas ir paredzēts, pielāgots izmantošanai šajā laikposmā.
pastāvīgs Tāds, kas darbojas, pastāv ilgāku laiku.
audiovizuāls Tāds, kas dod iespēju vienlaikus atveidot attēlu un skaņu.
nelaimīgs Tāds, kas dzīvē jūtas sarūgtināts, apbēdināts; tāds, kad nav laimes, prieka.
mūžs Tāds, kas eksistē, pastāv visu cilvēka dzīves laiku.
līdzcietīgs Tāds, kas emocionāli pārdzīvo citu bēdas, nelaimi; ciešanas un vēlas palīdzēt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; līdzjūtīgs.
ilgs Tāds, kas iegūts, radies garākā laika posmā.
līdzdalīgs Tāds, kas iesaistās, piedalās, darbojas kopā, vienlaikus ar kādu personu, kolektīvu u. tml.
izslāpis Tāds, kas ilgāku laiku nav dzēris un sajūt stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
stabils Tāds, kas ilgāku laiku nevājinās, nemainās.
tūkstošgadu Tāds, kas ilgst (aptuveni) tūkstoš gadu, ļoti ilgu laika posmu.
īslaicīgs Tāds, kas ilgst īsu laika posmu; neilgs.
nakts Tāds, kas ir aktīvs šajā laikposmā.
puspliks Tāds, kas ir apģērbies pārāk plāni, neatbilstoši laika apstākļiem.
brīvlaistais Tāds, kas ir atlaists brīvībā; tāds, kas ir atbrīvots (no darba, mācībām u. tml.).
provinciāls Tāds, kas ir atpalicis no laikmeta sabiedriskās dzīves; tāds, kam piemīt uzskatu šaurība, aprobežotība; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pirmītējs Tāds, kas ir bijis tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
pirmītējs Tāds, kas ir bijis, darbojies tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
toreizējs Tāds, kas ir bijis, pastāvējis pagātnē noteiktu laikposmu.
retro Tāds, kas ir bijis, pastāvējis senāk, pagājušajos laikos.
hermētisks Tāds, kas ir cieši, blīvi noslēgts, tāds, kas nelaiž cauri gāzi vai šķidrumu.
trūcīgs Tāds, kas ir darināts, izvēlēts tā, lai samērā liela ķermeņa daļa nebūtu segta (par apģērbu).
retro Tāds, kas ir darināts, veidots pēc pagājušo laiku modes, stila.
sengaidīts Tāds, kas ir gaidīts ilgi, kopš samērā ilga laika.
pavecs Tāds, kas ir iegādāts pirms diezgan ilga laika.
stādāms Tāds, kas ir izdevīgs, piemērots (kā) stādīšanai (par laikposmu, laikapstākļiem).
svaigs Tāds, kas ir izveidots vai izveidojies, radies pirms neilga laika.
panēsāts Tāds, kas ir kādu laiku nēsāts, valkāts.
sutīgs Tāds, kas ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par gaisu); tāds, kad gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par laikposmu, laikapstākļiem); tveicīgs, spiedīgs.
laimīgs Tāds, kas ir laimējis (piem., par loterijas biļeti).
viltīgs Tāds, kas ir mainīgs, rada nenoteiktu, aplamu priekšstatu (piem., par laika apstākļiem, kā drošumu, ietekmi).
mazvalkāts Tāds, kas ir maz, neilgu laiku valkāts.
pārlaicīgs Tāds, kas ir mūžīgs, nezūdošs; tāds, ko neskar laika ritums.
uzstājīgs Tāds, kas ir neatlaidīgs, nepiekāpīgs savās prasībās, izteikumos; tāds, kas ietiepīgi turpina (ko darīt).
sens Tāds, kas ir noticis, norisinājies pirms ilga laika.
viņējais Tāds, kas ir pagājis, arī pastāvējis, norisējis agrāk, iepriekš (par laikposmu).
paliekas Tāds, kas ir palicis, saglabājies (no kāda laika perioda).
nelaimīgs Tāds, kas ir par cēloni nelaimei, nepatikšanām; tāds, kas vēstī par nelaimi.
kosmoss Tāds, kas ir paredzēts, lai lidotu, uzturētos, strādātu šādā telpā; tāds, kas ir saistīts ar lidojumiem, uzturēšanos, darbu šādā telpā.
sagatavošana Tāds, kas ir paredzēts, lai sagatavotu iestājeksāmeniem vai mācībām kādā mācību iestādē.
salkans Tāds, kas ir pārmērīgi jūtīgs, pārspīlēti laipns, maigs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lirisks Tāds, kas ir piemērots, lai izpildītu skaņdarbus, kuros pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (parasti par balsi).
sens Tāds, kas ir radies pirms ilga laika; tāds, kas ir saglabājies no pagājušiem laikiem; vecs.
vecs Tāds, kas ir radies, izveidojies, pastāvējis pirms samērā ilga laika pagātnē un (parasti) joprojām pastāv.
pavecs Tāds, kas ir radīts, izveidots pirms diezgan ilga laika.
brīvs Tāds, kas ir rezervē, krājumā, ko pašlaik nelieto.
relikts Tāds, kas ir saglabājies no agrākajiem ģeoloģiskajiem laikmetiem.
aizlaiki Tāds, kas ir saglabājies no ļoti seniem laikiem; raksturīgs ļoti tālai senatnei.
senlaicīgs Tāds, kas ir saglabājies no seniem laikiem; tāds, kas raksturīgs seniem laikiem.
kalendārs Tāds, kas ir saistīts ar (kā) secību laikā (dienās, mēnešos u. tml.).
varonīgs Tāds, kas ir saistīts ar ārkārtēju grūtību, briesmu pārvarēšanu (piem., par laikposmu).
sovetisks Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisks; padomjlaika.
padomisks Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomjlaika.
zeme Tāds, kas ir saistīts ar cilvēka laicīgo dzīvi, pretstatā garīgajam, arī debesīm, viņpasaulei.
nevaļīgs Tāds, kas ir saistīts ar intensīvu, spraigu darbu (par laikposmu).
ļauns Tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu, sliktu (piem., bēdām, nelaimi); tāds, kas izraisa ko ļoti nevēlamu.
sūrs Tāds, kas ir saistīts ar lielām grūtībām, smagiem pārdzīvojumiem (par laikposmu); ļoti grūts, sarežģīts (par darbību, apstākļiem u. tml.).
raižpilns Tāds, kas ir saistīts ar raizēšanos (par laikposmu).
saīsināts Tāds, kas ir samazināts (laikposma, darbības, norises) ilgumā.
krietns Tāds, kas ir samērā ilgs (par laiku, laikposmu u. tml.).
īgns Tāds, kas ir sapīcis, neapmierināts (ar ko); tāds, kas izturas nelaipni, ar nepatiku.
stalts Tāds, kas ir slaids, samērīgs, parasti gara auguma (par cilvēku); arī tāds, kas ir vingrs, samērīgs (par cilvēka kustībām).
pacietīgs Tāds, kas ir spējīgs ilgi, neatlaidīgi, bez apnikuma darīt ko; arī savaldīgs, iecietīgs.
pēdējais Tāds, kas ir tikko, nesen pagājis; tāds, kas vēl turpinās līdz šim laikam.
smalkjūtīgs Tāds, kas ir uzmanīgs, iejūtīgs pret citiem, arī izturas tā, lai kādu neapvainotu.
tāls Tāds, kas ir veicams, noris, pārvarot samērā lielu attālumu, arī ilgākā laika posmā.
tuvs Tāds, kas ir veicams, pārvarot samērā mazu attālumu, arī samērā īsā laikposmā (parasti par ceļu, gājienu, braucienu).
retrospektīvs Tāds, kas ir vērsts uz pagājušiem laikiem, pagātni; tāds, kas ir veltīts pagātnē radīto mākslas darbu, daiļdarbu apskatam.
savlaicīgs Tāds, kas ir, notiek īstajā brīdi, īstajā laikā.
straujš Tāds, kas īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm); tāds, kas sekmē pēkšņu, intensīvu psihisko norišu izraisīšanos (par psihes, raksturs, personības īpašībām).
pārnēsājams Tāds, kas izgatavots tā, lai to varētu nesot pārvietot (uz citu vietu).
portatīvs Tāds, kas izgatavots tā, lai to varētu pārnēsāt, paņemt līdzi – parasti par iekārtu, ierīci.
laimīgs Tāds, kas izjūt laimi; tāds, kurā izpaužas laime.
svētlaimīgs Tāds, kas izjūt svētlaimi.
urdīgs Tāds, kas izraisa nemieru, neatlaidīgi nodarbina.
skaists Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas (par laikapstākļiem); tāds, kad ir laikapstākļi, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas; arī jauks.
sāpīgs Tāds, kas izraisa, piem., ar nelaimi, psihiskām ciešanām saistītu dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli.
nelaipns Tāds, kas izturas asi, skarbi, bez sirsnības, laipnības, vajadzīgās uzmanības.
uzmanīgs Tāds, kas izturas ieinteresēti, laipni, arī iejūtīgi, gādīgi (pret kādu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nīgrs Tāds, kas izturas nelaipni, skarbi; tāds, kas ir sapīcis, neapmierināts (ar ko); īgns.
vecs Tāds, kas jau pirms ilgāka laika ir ienācies, nobriedis; tāds, kas ir novākts iepriekšējā gadā.
lietots Tāds, kas kādu laiku ir ticis izmantots, valkāts.
izsalcis Tāds, kas kādu laiku nav ēdis un jūt izsalkumu.
ieinteresēts Tāds, kas ko dara savās vai cita interesēs (arī vēlas, lai kas būtu, notiktu).
līdzvainīgs Tāds, kas kopā, vienlaikus (ar kādu citu) ir vainīgs, piem., kādā pārkāpumā.
līdzatbildīgs Tāds, kas kopā, vienlaikus ar kādu citu ir atbildīgs (par ko).
viesmīlīgs Tāds, kas labprāt uzņem, cienā viesus, tāds, kas pret viesiem ir laipns, sirsnīgs, tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nedziestošs Tāds, kas laika gaitā neizzūd, saglabājas.
nevīstošs Tāds, kas laika gaitā nemazinās, nezūd.
paliekošs Tāds, kas laika gaitā nezaudē savu nozīmi un vērtību; nezūdošs.
paliekams Tāds, kas laika gaitā nezaudē savu nozīmi, vērtību; nezūdošs.
mitrumcaurlaidīgs Tāds, kas laiž (sev) cauri, neaiztur mitrumu.
siltumcaurlaidīgs Tāds, kas laiž cauri, neaiztur siltumu.
ūdenscaurlaidīgs Tāds, kas laiž sev cauri, neaiztur ūdeni (piemēram, par materiālu).
senatnīgs Tāds, kas līdzīgs kam senlaicīgam; tāds, kas ir saistīts ar senatni.
pieglaimīgs Tāds, kas mēdz glaimot, cenšas iztapt.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties, arī paust savas domas apdomīgi, lai izvairītos no kā nevēlama; arī piesardzīgs.
iela Tāds, kas mēdz uzturēties ārpus mājas (piem., klaiņojot pilsētā, pārkāpjot sabiedrībā pieņemtās normas).
nedzirdēts Tāds, kas nav dzirdēts, ko nav gadījies dzirdēt (kādu laiku, parasti ilgstoši).
nesavākts Tāds, kas nav koncentrējies, sagatavojies, sakārtojies (piem., darbam); haotisks, izklaidīgs.
pagaidu Tāds, kas nav pastāvīgs, ir uz zināmu laiku; tāds, ko paredzēts aizstāt ar citu, ilgākam laikam paredzētu.
nevērīgs Tāds, kas nav pietiekami rūpīgs, uzmanīgs; arī paviršs, nolaidīgs (pret sevi, savu darbu, pienākumiem u. tml.).
neuzmanīgs Tāds, kas nav pietiekami uzmanīgs; tāds, kas neizrāda, nepievērš (kam) pietiekamu uzmanību; izklaidīgs, nevērīgs.
atpalicis Tāds, kas nav sasniedzis vēlamo vai pārējo sasniegto līmeni; tāds, kas neatbilst sava laika prasībām.
vaļējs Tāds, kas nav sastiprināts, saistīts (ar ko), atrodas izklaidus.
saraustīts Tāds, kas nav viengabalains; tāds, kā veidojumā ir neregulāri pārtraukumi.
caurlaidīgs Tāds, kas neaiztur, laiž cauri.
nedabisks Tāds, kas neatbilst dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai; tāds, kas nav parasts, normāls.
slikts Tāds, kas neatbilst, ir nepiemērots vispārpieņemtām prasībām, nosacījumiem (par norisi, stāvokli, arī laiku, laika apstākļiem).
ziņkārīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas (ko jaunu, nepazīstamu) aplūkot, iepazīt (par dzīvniekiem).
ietiepīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas īstenot savu gribu, savu, parasti neīstenojamu, vēlēšanos.
tiepīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas īstenot savu gribu, savu, parasti nepamatotu, vēlēšanos; ietiepīgs.
cītīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas ko sasniegt; centīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzcītīgs Tāds, kas neatlaidīgi ko dara, cenšas ko sasniegt, paveikt; centīgs.
uzbāzīgs Tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda (piemēram, prasot, piedāvājot), cenšas kur iekļūt, būt.
uzmācīgs Tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
centīgs Tāds, kas neatlaidīgi, rūpīgi ko dara, cenšas sasniegt (iecerēto, nodomāto); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
netikls Tāds, kas neievēro morāles normas, ir izlaidīgs, netikumīgs dzimumattiecībās.
parasts Tāds, kas neizceļas ar ko īpašu, arī ikdienišķs (piem., par darbību, stāvokli, laikposmu).
mitrumnecaurlaidīgs Tāds, kas nelaiž (sev) cauri, aiztur mitrumu.
tumšs Tāds, kas nelaiž cauri, aiztur gaismu.
siltumnecaurlaidīgs Tāds, kas nelaiž cauri, aiztur siltumu.
ūdensnecaurlaidīgs Tāds, kas nelaiž cauri, aiztur ūdeni.
izlase Tāds, kas nenotiek vienlaidus, bet izvēloties, izraugoties (no kāda kopuma).
auksts Tāds, kas nepakļaujas jūtām; neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
salts Tāds, kas nepakļaujas jūtām: neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns; auksts (5).
nerimstošs Tāds, kas nepierimst, bet noris, pastāv visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
draudīgs Tāds, kas norāda uz iespējamām briesmām, nelaimi.
draudošs Tāds, kas norāda uz iespējamām briesmām, nelaimi.
nepārtraukts Tāds, kas noris bez pārtraukuma, visu laiku.
straujš Tāds, kas noris īsā laika sprīdī, arī pēkšņi, intensīvi (par darbību, procesu).
pēcnāves Tāds, kas noris pēc nāves; tāds, kas attiecas uz laiku pēc nāves.
nakts Tāds, kas noris, darbojas, pastāv šajā laikposmā.
vienlaicīgs Tāds, kas noris, darbojas, pastāv vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu).
sinhronisks Tāds, kas noris, darbojas, pastāv vienlaicīgi, saskaņoti laikā (ar ko citu); sinhrons (1).
sinhrons Tāds, kas noris, darbojas, pastāv vienlaicīgi, saskaņoti laikā (ar ko citu).
vēls Tāds, kas noris, iestājas, sāk pastāvēt pēc kā cita, arī pēc kāda laikposma.
vēls Tāds, kas noris, notiek, iestājas pēc parastā laika; tāds, kas noris pēc pieļaujamā laika.
vēlīns Tāds, kas noris, notiek, iestājas pēc parastā laika; vēls (2).
agrīns Tāds, kas noris, notiek, iestājas pirms parastā laika; agrs (2).
agrs Tāds, kas noris, notiek, iestājas pirms parastā laika; tāds, kas noris pirms pieļaujamā laika; priekšlaicīgs, pāragrs.
ilgs Tāds, kas noris, pastāv noteiktu laika posmu.
neilgs Tāds, kas noris, pastāv samērā īsu laikposmu.
ilgstošs Tāds, kas noris, pastāv samērā lielu laika posmu.
momentāns Tāds, kas noris, tiek veikts neilgā laikposmā; tūlītējs.
lēns Tāds, kas norisinās, notiek ilgākā laika periodā, ar mazu intensitāti.
turpmāks Tāds, kas norisinās, pastāv, veidojas (parasti laika) secībā pēc kā cita.
terminēts Tāds, kas noslēgts uz noteiktu laiku; tāds, kam ir noteikts termiņš.
simultāns Tāds, kas notiek vienlaicīgi; vienlaicīgs.
kārtējs Tāds, kas notiek, atkārtojas laiku pa laikam; tuvākais, arī pašreizējais (kā) secībā.
diena Tāds, kas notiek, darbojas, pastāv šajā laika posmā; tāds, kas paredzēts izmantošanai šajā laika posmā.
rudens Tāds, kas notiek, nogatavojas šajā gadalaikā, ir raksturīgs šim gadalaikam; tāds, ko izmanto šajā gadalaikā.
nerimtīgs Tāds, kas notiek, noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
pašreizējs Tāds, kas notiek, pastāv šajā laika momentā, brīdī, arī šajā laikposmā.
sēdošs Tāds, kas parasti visu dzīves laiku ir piestiprinājies (piem., ar piesūcekņiem) pie viena substrāta (par dzīvniekiem).
līdzjūtīgs Tāds, kas pārdzīvo un izprot citu bēdas, nelaimi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ilgtermiņa Tāds, kas paredzēts ilgākam laikam.
pastāvīgs Tāds, kas paredzēts ilgākam laikam.
īstermiņa Tāds, kas paredzēts īsam laika posmam (ne ilgākam par 12 mēnešiem).
vasara Tāds, kas paredzēts izmantošanai šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
ziema Tāds, kas paredzēts izmantošanai šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
glābšana Tāds, kas paredzēts palīdzībai nelaimes gadījumos, tāds, kas paredzēts pasargāšanai no nelaimes gadījumiem, avārijām.
žigls Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī; ātrs (1).
ātrs Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laikā.
straujš Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī; ātrs (1).
lēns Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic samērā mazu attālumu kādā laika sprīdī.
iznīcīgs Tāds, kas pastāv ierobežotu laiku, iznīkst; pārejošs.
nepastāvīgs Tāds, kas pastāv neilgu laiku.
jauns Tāds, kas pastāv samērā neilgi; tāds, kas tikko vai nesen ir izveidots, radīts, atklāts u. tml.; tāds, kas pašlaik top.
paralēls Tāds, kas pastāv, darbojas, noris saistībā, vienlaikus.
nemitīgs Tāds, kas pastāv, noris ilgu laiku, bez pārtraukuma.
ilglaicīgs Tāds, kas pastāv, noris ilgu laiku; tāds, kas paredzēts ilgam laikam.
starpsezonu Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp divām sezonām.
starpepidēmiju Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp epidēmijām.
starpsesiju Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp kārtējām sesijām.
ilgs Tāds, kas pastāv, noris lielu laika posmu.
priekšlaicīgs Tāds, kas pastāv, noris pirms paredzētā, noteiktā, parastā laika.
vasara Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, ir raksturīgs šim gadalaikam; tāds, ko izmanto šajā gadalaikā.
ziema Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai.
aktuāls Tāds, kas pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā ir nozīmīgs, svarīgs; arī neatliekams.
piesātināts Tāds, kas pavadīts rosīgi, intensīvi, notikumiem bagāts – par laikposmu.
viegls Tāds, kas pēc formas, stila ir vienkāršs, skaidrs, saprotams, tāds, kas nav grūti uztverams, ir izklaidējošs.
saistīts Tāds, kas pieder (pie noteikta laikposma), tāds, kas ir radies, izveidots (noteiktā laikposmā).
ķēpīgs Tāds, kas prasa ilgu laiku, ir saistīts ar ilgstošām grūtībām, sarežģījumiem.
sekundārs Tāds, kas radies kā iepriekšējās norises, notikuma sekas, rezultāts un laika ziņā seko kam agrākam.
maucīgs Tāds, kas raksturīgs maukai; izlaidīgs, izvirtīgs.
atpakaļejošs Tāds, kas rašanās, apstiprināšanas u. tml. brīdī attiecas arī uz iepriekšējo laiku.
kārtējs Tāds, kas regulāri seko iepriekšējam; tāds, kas regulāri notiek, atkārtojas pēc noteikta laikposma.
gādīgs Tāds, kas rīkojas, lai nodrošinātu (kādu) ar vajadzīgo, nepieciešamo; tāds, kas gādā, rūpējas (par ko).
pāragrs Tāds, kas rodas, noris pārāk agri, priekšlaicīgi (par fizioloģiskām norisēm); tāds, kas izraisās pārāk agri, priekšlaicīgi (par psihisku stāvokli).
acumirklīgs Tāds, kas rodas, noris vienā mirklī, pēkšņi; īslaicīgs, ļoti ātri pārejošs.
strups Tāds, kas runā īsi, aprauti, arī nelaipni, skarbi.
paliekošs Tāds, kas saglabājas, neizzūd ilgāku laiku.
noturīgs Tāds, kas saglabājas, pastāv ilgāku laiku un nemazinās, nekļūst vājāks.
noturīgs Tāds, kas saglabājas, pastāv ilgāku laiku; tāds, kas ilgāku laiku nemaina savas īpašības.
pasmags Tāds, kas saistās ar samērā lielām grūtībām, sarežģījumiem (piem., par laikposmu).
poētisks Tāds, kas saistīts ar dzeju, tēlains, dzejisks.
bīstams Tāds, kas saistīts ar iespējamu nelaimi, briesmām, risku; tāds, kas var būt par cēloni nelaimei, lielai neveiksmei.
saviesīgs Tāds, kas saistīts ar izklaidēšanos sabiedrībā (viesībām, ballēm); tāds, kas seko pēc (sarīkojuma) oficiālās daļas.
bēdīgs Tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piem., ar nelaimi, zaudējumu); tāds, kas izraisa bēdas, skumjas, sliktu garastāvokli; neiepriecinošs, nepatīkams, slikts.
pasaulīgs Tāds, kas saistīts ar ko paejošu, materiālu, nevis ar ko garīgu; laicīgs (1).
steidzīgs Tāds, kas saistīts ar laika trūkumu (par laikposmu).
tolaiku Tāds, kas saistīts ar noteiktu, jau pagājušu laika pomu.
postsovjetisks Tāds, kas saistīts ar pēcpadomju laiku.
traģisks Tāds, kas saistīts ar traģēdiju vai lielu nelaimi.
vēlākais Tāds, kas sāk pastāvēt, norisēt pēc kāda laikposma.
senaizmirsts Tāds, kas samērā ilgu laiku jau ir aizmirsts.
glīzdains Tāds, kas satur glīzdu; mālains.
glūdains Tāds, kas satur glūdu, ar glūdas piejaukumu; mālains; glums.
lišķīgs Tāds, kas savtīgos nolūkos liekulīgi runā (kādam) ko patīkamu, glaimojošu.
pasaule Tāds, kas savu izcilo īpašību, īpašo sasniegumu u. tml. dēļ ir pazīstams lielai zemeslodes iedzīvotāju daļai; tāds, kas atbilst visaugstākajām prasībām.
arhaisks Tāds, kas savu pārdzīvojis; novecojis; senlaicīgs, vecmodīgs.
tālāks Tāds, kas seko (kam) kādā norisē, laikā u. tml.; turpmāks.
konsekutīvs Tāds, kas seko kaut kam, nāk pēc kaut kā (piem., laika ziņā).
loderīgs Tāds, kas slaistās, dzīvo bezdarbīgi, vieglprātīgi, ir nekārtīgs, nevīžīgs.
sausumizturīgs Tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem).
ilgmūžīgs Tāds, kas spēj būt, pastāvēt, noturēties ilgu laiku.
sīksts Tāds, kas spēj izturēt, pārciest grūtības; tāds, kas nepadodas; izturīgs (1), neatlaidīgs (1).
ilgtspējīgs Tāds, kas spēj pastāvēt, attīstīties, norisināties samērā ilgu laiku, ilgstoši.
ilgspējīgs Tāds, kas spēj pastāvēt, norisināties samērā ilgu laika posmu.
tvaikcaurlaidīgs Tāds, kas spiediena iedarbībā laiž cauri ūdens tvaiku vai gāzi.
dimants Tāds, kas spoži mirdz, laistās.
zvērināts Tāds, kas stingri turas pie noteiktiem uzskatiem, principiem; tāds, kas neatlaidīgi, aizrautīgi nodarbojas (ar ko).
tekošs Tāds, kas tek, pil; tāds, kas laiž cauri ūdeni.
pāragrs Tāds, kas tiek darīts, noris pārāk agri, priekšlaicīgi; tāds, kas noris pirms parastā laika, priekšlaicīgi.
zibenīgs Tāds, kas tiek veikts vai noris ļoti strauji, ātri, ļoti īsā laikā (par kustību, reakciju u. tml.).
mērķtiecīgs Tāds, kas tiek veikts, lai sasniegtu izvirzīto mērķi.
vecmodīgs Tāds, kas turas pie pagājušo laikposmu uzskatiem, paražām, normām u. tml.
labvēlīgs Tāds, kas veicina (auga, dzīvnieka) augšanu, attīstīšanos; tāds, kas atbilst kādām prasībām (piem., par vidi, vietu, laika apstākļiem).
ražīgs Tāds, kas veicina augu augšanu, ražību (piemēram., par augsni, laikposmu); auglīgs (2).
vienlaiduma Tāds, kas veidots no vienlaidu materiāla, arī vienlaidu griezumā.
gaiscaurlaidīgs Tāds, kas viegli laiž cauri gaisu, neaiztur to.
trausls Tāds, kas viegli lūst, drūp, plaisā u. tml.
astoņbalsīgs Tāds, kas vienlaicīgi skan, ir atskaņojams astoņās balsīs.
vienmuļš Tāds, kas vienveidīgi atkārtojas, ir bez krasām pārmaiņām; garlaicīgs, apnicīgs; vienmulīgs, vienmuļīgs.
vienmērīgs Tāds, kas viscaur, visu laiku ir vienāds, noturīgs, bez svārstībām, novirzēm.
darbīgs Tāds, kas visu laiku ko dara, strādā; enerģisks, rosīgs.
ziemcietīgs Tāds, ko neietekmē samērā zema temperatūra un citi nelabvēlīgi ziemošanas laika apstākļi (par augiem).
neatliekams Tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic, jārisina tūlīt, nekavējoties.
tāls Tāds, ko no tagadnes (pagātnē vai nākotnē) šķir samērā ilgs laiks.
tuvs Tāds, ko no tagadnes šķir samērā īss laikposms (attiecībā pret pagātni vai nākotni).
jaunapgūstams Tāds, ko pašlaik sāk apgūt.
jaunapgūstams Tāds, ko pašlaik sāk saimnieciski izmantot vai ko drīzumā paredzēts sākt saimnieciski izmantot.
bēdas Tāds, ko piemeklējusi nelaime, posts, tāds, kas saistīts ar nelaimi, postu.
jaunapgūts Tāds, ko saimnieciski izmanto tikai kopš neilga laika.
kampaņveidīgs Tāds, ko veic nevis regulāri, sistemātiski, bet gan uz laiku sasprindzinātu darbību, pasākumu veidā.
bīstams Tāds, kur draud nelaime, briesmas.
trokšņains Tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par vietu, telpu, vidi); tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par laikposmu).
kluss Tāds, kur nav stipru skaņu (parasti par vietu, telpu); tāds, kad nav dzirdamas stipras skaņas (par laikposmu).
stacionārs Tāds, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem (par ārstniecības iestādi).
sinhronisks Tāds, kurā (kas) noris, darbojas vienlaicīgi, saskaņoti laikā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
sinhrons Tāds, kurā (kas) noris, darbojas vienlaicīgi, saskaņoti laikā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
straujš Tāds, kurā (kas) veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par virzību, kustību); tāds, kas sākas pēkšņi, ar lielu paātrinājumu vai palēninājumu.
vēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu) ir ļoti laipna, draudzīga.
labvēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu) ir vēlīga, laipna, draudzīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
siltummīlošs Tāds, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi.
savāžams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piem., pārnēsāšanai, glabāšanai); saliekams (2).
saliekams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams sabīdīt, sakļaut u. tml., lai samazinātu tā apjomu (piem., glabāšanai, transportēšanai).
pārpilns Tāds, kurā ir ļoti daudz dažādu notikumu, apstākļu (par laikposmu).
stindzīgs Tāds, kurā ir stiprs sals (par laikposmu).
septiņklasīgs Tāds, kurā izglītošanās laiks ir septiņi gadi – septiņas klases (par skolu).
trīskrāsu Tāds, kurā izmantotas trīs krāsas, lai iegūtu daudzus krāsu toņus.
vaļīgs Tāds, kurā izpaužas brīva, nepiespiesta izturēšanās; tāds, kurā izpaužas pieņemtajām normām neatbilstoša, izlaidīga izturēšanās.
garlaikot Tāds, kurā izpaužas garlaicība; tāds, kas pauž garlaicību.
pieglaimīgs Tāds, kurā izpaužas glaimi, lišķība, iztapība.
steidzīgs Tāds, kurā izpaužas laika trūkums, nevaļa.
lūdzošs Tāds, kurā izpaužas lūgums, neatlaidīgi izteikta vēlēšanās.
salds Tāds, kurā izpaužas pārspīlēta laipnība, arī pieglaimība, lišķība.
svētlaimīgs Tāds, kurā izpaužas svētlaime.
sāpīgs Tāds, kurā izpaužas šāds emocionālais stāvoklis.
žēlīgs Tāds, kurā izpaužas žēlabas, parasti, lai izraisītu līdzjūtību.
tukšs Tāds, kurā nav intensīvas, mērķtiecīgas darbības, rosības, notikumu (par laikposmu).
neaptumšots Tāds, kurā nav nepatīkamu, drūmu notikumu (par laikposmu); tāds, kuru neietekmē nekas šāds.
mierīgs Tāds, kurā nav satraucošu notikumu, sarežģījumu; tāds, kas noris netraucēti, ērtos apstākļos (par laikposmu).
neizteiksmīgs Tāds, kurā nav tēlainības, izteiksmīguma; vienmuļš, garlaicīgs.
sasprindzināts Tāds, kurā noris spraiga darbība (par laikposmu).
saspriegts Tāds, kurā noris spraiga darbība (parasti par laikposmu, situāciju).
saulains Tāds, kurā saules starojumu ilgu laikposmu neaiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. un kuram (parasti) ir raksturīgs silts, arī karsts klimats (par teritoriju, zemi u. tml.).
straujš Tāds, kurā ūdens plūstot veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par ūdenstilpi).
stacionārs Tāds, kura, parasti fizikālie, raksturojumi nemainās laikā; arī pastāvīgs, nemainīgs.
planetārs Tāds, kurš vienlaikus rotē gan ap savu, gan ap cita elementa asi.
patāls Tāds, līdz kam ir samērā ilgs laikposms.
šo baltu dienu tagadējos laikos, mūsdienās.
mūsu dienās tagadējos laikos, mūsdienās.
slaiks Taisns un samērā garš, arī samērīgs (par cilvēkiem); slaids [1] (1).
ķieģelītis Taisnstūra formā ceptas maizes klaips.
gals Taisnstūrveida priekšmeta īsākā mala; vieta, kas piekļaujas šai malai.
tad Tajā laikā, tajā reizē, toreiz.
pie reizes tajā pašā reizē; vienlaicīgi ar ko citu.
kontramarka Talons, zīme, ko izsniedz skatītājiem, kuri uz laiku atstāj teātra zāli vai koncertzāli.
konferences zvans tālruņa savienojums vienlaikus ar vairākiem, līdz pat pieciem, sarunas dalībniekiem.
tāllidojums Tāls lidojums bez lidaparāta nolaišanās.
izskata pēc tāpēc, lai rastos labs iespaids.
veltņtārpi Tārpi ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki.
kaija Tārtiņveidīgo kārtas vidēji liels ūdensputns ar slaidiem spārniem, baltu vēderpusi un paīsu, noapaļotu asti.
upuris Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos labvēlību, pateiktos.
ielaidums Tas (gabals), kas ielaists, iestrādāts (kādā priekšmetā), parasti no atšķirīga materiāla.
relikts Tas (piem., augu suga), kas saglabājies no agrākajiem ģeoloģiskajiem laikmetiem.
orientieris Tas (piem., kāds objekts dabā), ko izmanto, lai orientētos.
robežšķirtne Tas (piem., laikposms, notikums), pēc kura sākas kas cits, atšķirīgs.
pavadonis Tas (piem., psihisks vai fizisks stāvoklis, process), kas ir (kam) raksturīgs, eksistē vienlaikus (ar ko citu).
uzbrucējs Tas (piemēram, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības, lai, pārvarot pretinieka aizstāvēšanos, ieņemtu kādu teritoriju, objektu.
ātršāvējs Tas (tāds), kas var izdarīt daudz šāvienu kādā laika vienībā.
logaritms Tās pakāpes rādītājs, kurā jākāpina skaitlis (bāze), lai iegūtu doto skaitli.
laika kavēklis tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi; laika pavadīšana, izklaidēšanās.
vaļasprieks Tas, ar ko nodarbojas, aizraujas (brīvajā laikā).
līdzgaitnieks Tas, kas (ilgāku laiku) ir ciešā saistībā ar kādu cilvēku.
izsalcis Tas, kas ilgāku laiku nav ēdis un jūt izsalkumu.
jauninājums Tas, kas ir ieviests, lai sasniegtu labāku rezultātu, panāktu (kā) uzlabojumu.
hits Tas, kas ir ļoti pieprasīts, ir modē (kādā laika posmā).
retro Tas, kas ir veidots pēc pagājušo laiku modes, stila.
emitents Tas, kas izlaiž apgrozībā vērtspapīrus vai naudu.
sodība Tas, kas izraisa ko (parasti ļoti) nevēlamu; nelaime.
līdzatbildētājs Tas, kas kopā, vienlaikus ar kādu citu atbild par nodarījumu, likuma pārkāpumu (civilprocesā).
lāsts Tas, kas nomāc, moka, ļoti apgrūtina, dara (kādu) nelaimīgu, izraisa nelaimi, postu.
lasāms Tas, kas paredzēts lasīšanai (parasti grāmata, žurnāls, laikraksts); tas, ko pašreiz lasa.
apdzīvotājs Tas, kas pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvo, uzturas (kur).
būvobjekts Tas, ko (pašlaik) būvē, ceļ.
ziedojums Tas, ko dod, veltī Dievam, arī dieviem, lai pateiktos, arī izlūgtos labvēlību u. tml.
līdzeklis Tas, ko izmanto kādam nolūkam, mērķim; tas, kas ir nepieciešams, lai veiktu, panāktu (ko).
nenovēršams Tas, ko nevar novērst, no kā nevar izvairīties (piem., liela nelaime, cilvēka nāve).
balts Tas, kurš savulaik cīnījās pret padomju varu.
darbs Tas, pie kā strādā, ko pašlaik dara.
uzskate Tas, piem., priekšmets, attēls, kas paredzēts demonstrēšanai, lai padarītu mācību vielu uzskatāmāku, vieglāk uztveramu.
aptaustīt Taustīt (visapkārt, no virspuses), lai ko izzinātu, pārbaudītu u. tml.
tvarstīties Taustīties, tvarstīt, lai satvertu (ko, atrastu ko).
tamili Tauta, kas dzīvo Tamilnadas štatā Indijas dienvidos, kā arī Šrilankā un Malaizijā.
malajieši Tauta, Malaizijas pamatiedzīvotāji.
dvēseļu revīzija tautas skaitīšana, ko ieviesa cars Pēteris I, lai noteiktu nodokļu maksātāju skaitu, vienmērīgi sadalītu karaspēka uzturēšanu u. tml.
papardes zieds tautas ticējumos – brīnumains zieds, kas Jāņu naktī uzplaukst papardei un nes mīlētājiem laimi.
opcija Tehniskām ierīcēm, informātikā – papildiespēja, ko norāda lietotāja programmā un ko var izmantot, lai modificētu parasto izpildes režīmu.
zilais putns teiksmains putns, kas simbolizē laimi.
glaimot Teikt glaimus, lišķēt.
mest Teikt, runāt, arī rakstīt (ko), parasti nelaipnā, asā tonī.
vēlēt Teikt, sacīt, lai (kas) būtu, realizētos; vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos.
apstāklis Teikuma palīgloceklis, kas norāda uz darbības vietu, laiku, cēloni u. tml., uz pazīmes mēru vai pakāpi.
konteksts Teksta daļa, arī teksts, kas nepieciešams, lai pareizi saprastu (kādas valodas vienības, piem., vārda, teikuma) nozīmi.
izlaidums Teksta daļa, kas ir izlaista.
karbonizēt Tekstilrūpniecībā – apstrādāt (vilnu, pusvilnu) ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem.
cenzūra Tekstu, filmu u. tml. pārbaude, lai nepieļautu kā aizliegta publicēšanu, demonstrēšanu.
redukcija Tekstveides paņēmiens – viena vai vairāku teikuma komponentu izlaidums.
zīmēt Tēlaini pastāstīt (par ko); aprakstīt, raksturot (ko).
glezna Tēlains (kā) atspoguļojums, tēlojums (literārā darbā).
sakāmvārds Tēlains izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām.
iztēle Tēlains priekšstats.
figurāls Tēlains, alegorisks.
gleznains Tēlains, izteiksmīgs.
realitātes šovs televīzijas žanrs, izklaidējoša raidījuma un tiešraides translācijas paveids, par kura sižetu kalpo kādas cilvēku grupas darbība dzīves īstenībai pietuvinātos apstākļos.
bareljefs Tēlniecības darbs, kurā skulpturālais veidojums tikai daļēji izcelts no plaknes.
karikatūra Tēlotājas mākslas (parasti grafikas) žanrs, kam raksturīgs smieklīgs pārspīlējums, lai panāktu komisku efektu; šāds mākslas darbs.
rakurss Tēlotājmākslā – perspektīvs attēloto objektu samazinājums (piem., lai attēlotu kustību, telpu).
ģērbkambaris Telpa (baznīcā), kur uzturas garīdznieks pirms un pēc dievkalpojuma (piem., lai pārģērbtos); sakristeja.
izolators Telpa aizturēto īslaicīgai izvietošanai.
palīgtelpa Telpa, ko izmanto, lai nodrošinātu kādu darbību veikšanu galvenajā telpā; telpa, kas paredzēta palīgierīču, darbarīku u. tml. novietošanai.
spēļistaba Telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties bērns (lielveikalā, viesnīcā u. tml.) kāda pieaugušā uzraudzībā.
dūmistaba Telpa, no kuras dūmus izlaiž nevis pa dūmeni, bet pa durvīm, logiem vai īpašu lūku.
kuluāri Telpas (piem., pie parlamenta sēžu zāles, skatītāju zāles teātrī), kur var uzturēties oficiālo pasākumu starplaikos; gaitenis; koridors.
radioraidījums Tematisks radio raidījums, ko pārraida noteiktā, programmā paredzētā laikā.
saldēt nagus tērēt laiku, veltīgi cerot ko panākt, iegūt.
notērgāt Tērgājot pavadīt (kādu laikposmu).
ģeogrāfija Teritoriālais izvietojums (kādai noteiktai nozarei); teritoriālā pārstāvība.
paliene Teritorija pie upes vai ezera, kas palu laikā pārplūst.
šaujamlauks Teritorija, kas ir iekārtota šaušanas mācībām, treniņiem vai sacensībām; teritorija, kurā (piem., kara laikā) notiek šaušana.
atlaidināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (parasti rūdītu tēraudu), lai samazinātu tā cietību un trauslumu; pieļaut, ka sakarstot (rūdīts tērauds) zaudē cietību.
atkvēlināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (piem., tēraudu, čugunu), lai palielinātu (tā) plastiskumu, sastāva viendabīgumu.
termoelektrocentrāle Termoelektrostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; siltumelektrocentrāle.
hidrotērps Tērps, kas paredzēts, lai uzturētos (parasti aukstā) ūdenī.
notērzēt Tērzējot pavadīt (piem., kādu laikposmu).
svētdienas tēvs tēvs, kas laiku ar bērniem pārsvarā pavada brīvdienās, rūpējoties pamatā par bērna izklaidēšanu, bet neinteresējoties par tā ikdienas vajadzībām.
dalailama Tibetas augstākais garīdznieks, arī laicīgais valdnieks.
līdztiesājamais Tiesājamais, ko par kopīgi izdarītu noziegumu tiesā vienlaikus ar citu.
dzimtnoma Tiesības nomāt zemes īpašumu uz neierobežotu laiku, arī nodot tās mantojumā.
bibliotēkas abonements tiesības noteiktu laiku bibliotēkas grāmatas izmantot ārpus bibliotēkas.
īre Tiesiskas attiecības, kas izveidojas, ja kāds par maksu iegūst lietošanā (uz kādu laiku) telpas vai mantu.
notievēt Tievējot samazināt svaru, iegūt slaidāku augumu.
stieple Tievs, garš, diegam vai auklai līdzīgs metāla izstrādājums.
šmaugs Tievs, garš; arī slaids.
kalsns Tievs, slaids, arī pavājš (par cilvēku, cilvēka ķermeni, tā daļām).
pirmīt Tikko, nesen pagājušajā laikposmā; agrāk; iepriekš.
fasādes siets tīklveida materiāls, ar ko pārklāj mājas fasādi remonta laikā, lai pasargātu garāmgājējus no nejaušas darbarīku un materiālu nokrišanas.
rastrs Tīklveida sistēma, kas sastāv no daudziem noteiktā veidā izvietotiem vienāda tipa elementiem (piem., caurumiem, lēcām, spoguļiem) un sadala gaismas staru plūsmu atsevišķos elementos (izmanto, piem., attēla reproducēšanā); tīklaine.
gandrīz Tikpat kā; tā, ka ļoti maz trūkst, lai kas būtu (notiktu).
aiztikšķēt Tikšķot pulkstenim, paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
tikšķināt Tikšķot, darbojoties mērīt (laika sprīžus).
atrasties Tikt iedalītam, veltītam (par laiku).
iznākt Tikt izdotam (par grāmatām, laikrakstiem u. tml.); tikt laistam klajā.
mesties Tikt izrunātam ar pārtraukumiem (par vārdiem), pa laikam aprauties (par runas, skaņu plūsmu).
izlidot Tikt izslēgtam (piem., no mācību iestādes); tikt atlaistam, padzītam (no kurienes).
nokalpot Tikt lietotam, izmantotam, būt derīgam (kādu laiku).
nolaisties Tikt nolaistam.
saņemt Tikt pakļautam (piem., kāda cilvēka, sabiedrības morālai iedarbībai), izjust (kāda cilvēka, sabiedrības) attieksmi.
sniegties Tikt stieptam, virzītam, lai ko paņemtu, saņemtu (par roku).
kosties Tikt virzītam (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
tilpummasa Tilpuma vienības masa (piem., vielai); blīvums (2).
Vanšu tilts tilts, kura laidums ir iekārts trosēs.
vortāls Tīmekļa vietne, kas nodrošina informāciju par konkrētas nozares resursiem un pakalpojumiem; vertikālais portāls; nozares portāls.
slīpraksts Tipogrāfisks raksts, kas ir slīps (uz labo pusi) un ko izmanto, lai izceltu kādu vārdu vai teksta daļu uz pārējā teksta fona; kursīvs [1].
kursīvs Tipogrāfisks raksts, kas ir slīps (uz labo pusi) un ko izmanto, lai izceltu kādu vārdu vai teksta daļu uz pārējā teksta fona; slīpraksts.
sofisms Tīša loģiska kļūda, ko izmanto aplama atzinuma pierādīšanai; pierādījums, slēdziens (2) u. tml., kurā izmantota šāda kļūda, lai kādu maldinātu.
tonika Tonalitātes centrālais elements, galvenā skaņa, pēc kuras nosaukumu iegūst visa sistēma; galvenais noturīgais akords, uz kura veidota konkrētā skaņkārta.
sari Tradicionālais sieviešu apģērbs (piem., Indijā) – garš, taisns auduma gabals, kura viens gals tiek divreiz aptīts ap gurniem un nostiprināts, aizbāžot augšmalu aiz apakšsvārku jostas, bet otrs – pārmests pār plecu.
rituāls Tradicionāli izveidojies vai speciāli radīts noteiktu darbību kopums (piem., lai atzīmētu kāda procesa sākumu, noslēgumu vai pāriešanu jaunā kvalitātē).
uzkare Traktoram piejūdzamās mašīnas (ierīces) pievienošanas veids, kurā, piemēram, mašīnu (ierīci) var pacelt un nolaist.
kārba Transportlīdzeklis (piem., laiva).
satiksme Transportlīdzekļu pārvietošanās pa īpašiem šim nolūkam paredzētiem ceļiem, celtnēm u. tml.; regulāra transportlīdzekļu pārvietošanās pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
notrenēties Trenējoties pavadīt (kādu laikposmu).
mediācija Trešās puses starpniecība divu pušu strīdā, lai panāktu vienošanos.
triplekss Trīskārtains stikls, kas triecienā tikai saplaisā, neveidojot šķembas.
velna ducis trīspadsmit (pēc tautas ticējumiem – nelaimīgs skaitlis).
mangrove Tropu koku vai krūmu audze (piekrastē) ar virszemes saknēm, kuras paisuma laikā ir zem ūdens.
izvilkt Trūcīgos apstākļos izdzīvot (kādu laiku).
tūkstošgade Tūkstoš gadu ilgs laikposms.
notūļāties Tūļājoties aizkavēties, neizdarīt ko laikus.
nakts Tumsa, arī šim laikposmam raksturīgais apgaismojums.
notupēt Tupēt (kādu laiku).
marinēt Turēt (atsevišķus pārtikas produktus) marinādē, lai uzlabotu to garšu.
pārturēt Turēt (bumbu) ilgāk par pieļaujamo laiku (piem., basketbolā).
zelta jaunatne turīgi jaunieši, kas pavada laiku uzdzīvē.
ūdenstūrisms Tūrisma veids, kas saistīts ar pārvietošanos ūdens transportlīdzekļos pa ūdenstilpēm (piemēram, laivās pa upēm).
zibensturnīrs Turnīrs ar saīsinātu sacensības laiku.
mērcēt Turot (ko) ilgāku laiku šķidrumā, gatavot (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
priekšdienas Turpmākās dienas, turpmākais laikposms; arī nākotne.
notusēt Tusējot pavadīt (kādu laiku).
notusēties Tusējoties pavadīt (kādu laiku).
ņemt Tvert (ar roku vai rokām), lai (ko) turētu vai novietotu, pārvietotu.
tverties Tvert (ko), lai pieturētos (pie tā), atbalstītos (pret to).
ņemt Tvert (priekšmetu ar roku vai rokām), lai (to) dabūtu, turētu, lietotu, izmantotu, arī lai novietotu, pārvietotu.
notece Ūdens daudzums, kas noteikā laikposmā notek no ūdenstilpes.
ūdens caurtece ūdens daudzums, kas notek pa upi noteiktā laika vienībā.
veikbords Ūdens sporta veids – slīdēšana uz dēļa pa ūdens virsmu, braucējam turoties pie motorlaivai piestiprinātas auklas un izpildot dažādus kustību elementus vai akrobātiskus trikus.
ķīļūdens Ūdens straume, viļņojuma pēdas (aiz braucoša kuģa, laivas u. tml.).
debits Ūdens, naftas vai gāzes daudzums, ko dod urbums vai avots vienā laika vienībā.
bikforda aukla ūdensdroša aukla (ar lēni degošu sastāvu vidū) spridzināmo vielu, ierīču aizdedzināšanai pēc noteikta laika.
teltene Ūdensnecaurlaidīga auduma gabals, ko var izmantot, piem., telts celšanai; telts (parasti neliela).
hidroizolācija Ūdensnecaurlaidīga izolācijas materiāla kārta, kas pasargā būves un konstrukcijas no ūdens iedarbības.
ūdenszābaki Ūdensnecaurlaidīgi zābaki ar gariem stulmiem.
pretuguns Uguns izraisīšana kādā joslā, lai ierobežotu (parasti meža) ugunsgrēka izplatīšanos.
triecienurbjmašīna Urbjmašīna, kas vienlaikus gan urbj, gan sitas, triecas materiālā un ko izmanto, piem., urbšanai betonā, ķieģeļu mūrī.
uz diviem gaņģiem uz divām (vairākām) pusēm vienlaikus (piem., ko darīt).
uz vairākiem gaņģiem uz divām (vairākām) pusēm vienlaikus (piem., ko darīt).
batuts Uz horizontāla rāmja uzvilkts atsperīgs tīkls, ko lieto sportā, cirka priekšnesumos, izklaidei.
aizturēt Uz laiku apcietināt (par nozieguma vai smaga pārkāpuma izdarīšanu aizdomās turētu personu).
uzturēties Uz laiku atrasties, dzīvot (kur).
palikt Uz laiku pazust, aizkavēties (kādā vietā).
pamirt Uz laiku vai daļēji zaudēt funkcionēšanas spēju.
uz visiem laikiem uz ļoti ilgu laiku; arī neatgriezeniski.
mestrs Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks, ordenim piederošo zemju pārvaldnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
pakrist Uz neilgu laiku atgulties (parasti nespēkā).
kolektīvais līgums uz noteiktu laiku noslēgta vienošanās starp arodbiedrībām un darba devējiem par darba noteikumiem un algu.
uz mūžiem uz visiem laikiem.
uz mūžīgiem laikiem uz visu mūžu, uz ļoti ilgu laiku.
ķert pie rīkles uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
ķerties pie rīkles uzbrukt, lai piekautu, nonāvētu.
forsēt Uzbrukuma laikā pārvarēt (kādu dabisko šķērsli, piem., upi, ezeru).
pretuzbrukums Uzbrukums, ko sagatavo un veic aizstāvēšanās operāciju laikā.
labilitāte Uzbudinājuma pamatnorišu straujums, nelīdzsvarotība, funkcionālais kustīgums.
nolaide Uzdevumu, pienākumu, prasību samazinājums; atlaide.
pavaicāt Uzdot jautājumu, lai (ko) uzzinātu, noskaidrotu.
pratināt Uzdot jautājumus (tiesā, izmeklēšanā), lai ko noskaidrotu.
sarūgtēt Uzglabāšanas laikā kļūt rūgtam, sabojāties.
kontruzgrieznis Uzgrieznis, ko uzskrūvē uz galvenā uzgriežņa uz vienas un tās pašas skrūves, lai novērstu savienojumu patvaļīgu atskrūvēšanos.
uzlaikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam; pielaikot.
pielaikot Uzģērbt, uzvilkt (ko), lai pārbaudītu (tā) atbilstību augumam, ķermeņa daļai u. tml.
amizēties Uzjautrināties, jokoties; jautri pavadīt laiku (parasti ar pretējā dzimuma personu); koķetēt.
uzklīdenis Uzklīdis klaiņojošs dzīvnieks.
uzprove Uzlaikošana.
uzmēģināt Uzlaikot.
uzmērīt Uzlaikot.
uzprovēt Uzlaikot.
pakāpties Uzliekot kāju, atrodot atbalstu kājām, uzrāpties (kur, uz kā), lai būtu augstāk.
uzmest garu uzliet ūdeni uz sakarsētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
uzpolsterēt Uzlikt polsteri, lai piešķirtu (piemēram, ķermeņa daļai) vēlamo formu.
izkaulēt Uzmācīgi, neatlaidīgi prasot, izlūgties (ko).
paturēt acīs uzmanīt, neizlaist no redzesloka.
uzraudzīt Uzmanīt, pieskatīt (kādu, arī dzīvnieku), lai nepieļautu, ka (tas) dara ko nevēlamu, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
uzraudzīt Uzmanīt, sargāt (piemēram, īpašumu), lai nepieļautu, ka (to) posta, piesavinās u. tml.
raudzīties Uzmanīt, sekot (piem., lai kas tiktu pildīts, ievērots).
pieskatīt Uzmanīt, uzraudzīt (kādu), lai nedara ko nevēlamu vai pasargātu no kā nevēlama; uzraudzīt (kādu), rūpējoties, gādājot (par to).
turēt acīs uzmanīt; neizlaist no redzes loka.
turēt zem acīm uzmanīt; neizlaist no redzes loka.
ekspozīcija Uzņemšanas laiks, kurā fotoaparāta, filmēšanas aparāta objektīvs ir atvērts.
apgrozījums Uzņēmuma pārdoto preču vai pakalpojumu apjoms noteiktā laika periodā.
likviditāte Uzņēmuma spēja noteiktā laikā ieguldītos līdzekļus pārvērst skaidrā naudā; firmas vai bankas spēja laikus nodrošināt savu saistību izpildi.
viesnīca Uzņēmums, kur uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem; celtne, kurā atrodas šāds uzņēmums.
dzīvnieku viesnīca uzņēmums, kurā uz kādu laiku tiek izmitināti un aprūpēti mājdzīvnieki (parasti suņi, kaķi) to saimnieku prombūtnes laikā.
dārzkopības sabiedrība uzņēmumu, iestāžu u. tml. darbinieku apvienība, kas izveidota, lai nodarbotos ar dārzkopību sabiedrības biedriem iedalītā teritorijā.
spekulēt Uzpirkt un tālākpārdot (ko), lai iedzīvotos.
pazibināt Uzplaiksnīt (par zibeni).
kontrole Uzraudzība, lai (ko) novērotu, sekotu (kā) norisei, darbībai, pārliecinātos par (kā) pareizību; pārbaude.
ganīt Uzraudzīt (parasti mājlopus), kuri izlaisti ganībās.
tavā laikā uzrunātās personas dzīves laikā, darbības posmā.
apsaukt Uzsaucot aizrādīt, lai apklust, lai pārstāj (darīt ko nevēlamu, sliktu).
uzdzert laimes uzsaucot tostu, novēlēt laimi, veiksmi, panākumus.
uzdzert laimi uzsaucot tostu, novēlēt laimi, veiksmi, panākumus.
skaitīt Uzskatīt par (kāda laikposma, notikuma) sākuma momentu.
apstrīdēt Uzskatīt par nepamatotu, nepareizu (piem., kādu lēmumu) un oficiāli vērsties attiecīgajā institūcijā, lai to neatzītu.
māņticība Uzskats, ka zināmi priekšmeti vai izdarības var nest cilvēkam laimi vai nelaimi.
uzpūst Uzspēlēt (piemēram, melodiju ar pūšamo instrumentu); neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, medību ragu, medību signālu).
uzturdeva Uztura deva (noteiktam laikposmam).
vegānisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus) pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem; mācība par šādu uztura veidu un dzīvesveidu.
dzīvot Uzturēties (ilgāku laiku) noteiktā vietā (par cilvēkiem).
nodauzīties Uzturēties (kādu laiku), klīst, klejot (pa kurieni).
pārlaist Uzturēties (kur), kamēr pāriet (piem., nelabvēlīgi laikapstākļi).
ganīties Uzturēties (kur); klīst, klaiņot (par cilvēku).
pāroties Uzturēties kopā, lai radītu pēcnācējus (par dzīvnieku tēviņu un mātīti).
nodzīvot Uzturēties, atrasties (kādu laikposmu kur, pie kāda).
uzlaist Uzvirzīt, arī pieļaut, ka (kas) nolaižot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam).
Trešais reihs Vācija laikā no 1933. līdz 1945. gadam.
poršs Vācijā ražots vieglais automobilis "Porsche"; šīs markas automašīna.
audi Vācijā ražots vieglais automobilis.
folksvāgens Vācijā ražots vieglais automobilis.
ostmarka Vācijas impērijas laikā izdotā naudas vienība okupētajām austrumu teritorijām; attiecīgā naudaszīme.
burāt Vadīt buru laivu vai jahtu.
zagt dienas vadīt laiku bezdarbībā, slaistīties; vadot dienas bezdarbībā, slaistoties, sagādāt kādam zaudējumus.
slinkot Vadīt laiku bezdarbībā; arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko.
nolidot Vadīt lidaparātu vai būt par lidamšīnas apkalpes locekli (noteiktu laikposmu).
kavēt Vadīt, izmantot (laiku, parasti nelietderīgi).
adventes vainags vainags (piem., no skujām) ar četrām svecēm, kas simbolizē četras nedēļas ilgo adventes laiku.
adventa vainags vainags (piem., no skujām) ar četrām svecēm, kas simbolizē četras nedēļas ilgo adventes laiku.
kampaņa Vairākas noteiktā laikposmā īstenotas militāras operācijas ar kopīgu stratēģisku mērķi.
pērt Vairākas reizes sist (piem., ar roku, rīksti, pātagu), lai sodītu (cilvēku vai dzīvnieku).
lēkāt Vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
purināt matus vairākkārt bieži, strauji kustināt galvu uz vienu un otru pusi, parasti, lai atbrīvotu matus no kā.
mērcēt Vairākkārt gremdēt, arī (kādu laiku) turēt šķidrumā.
graizīt Vairākkārt griezt, lai (ko) sasmalcinātu, sadalītu.
laidelēties Vairākkārt laisties (šurp turp), lidināties.
lauzīt Vairākkārt lauzt, lai sasmalcinātu, sadalītu.
tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt (parasti stingri, noteikti, arī nelaipni) darboties, rīkoties, ko veikt.
strīdēties Vairākkārt radīt skaļas, parasti īslaicīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
plosīt Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, gabalos, radīt (kam) plaisas, caurumus.
raustīt Vairākkārt raut (piem., sejas apmatojumu), lai izplēstu.
kapāt Vairākkārt sist (ar ko asu), lai radītu iedobumu.
dauzīt Vairākkārt sist (pa kādu priekšmetu), lai notīrītu, atbrīvotu (no kā); sitot atdalīt, dabūt (ko) nost.
nopērt Vairākkārt sitot (Pūpolsvētdienas rītā) ar pūpolzariem, veikt rituālu, lai (kādam) būtu laba veselība.
snaikstīt Vairākkārt stiept (piem., roku, kaklu), parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
snaikstīties Vairākkārt stiepties, sniegties, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
snaikstīties Vairākkārt tikt stieptam, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu (piem., par roku, kaklu).
urdīties Vairākkārt traucēt, ietekmēt kādu, parasti, neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot.
nēsāt Vairākkārt vai ilgāku laiku nest (parasti dažādos virzienos).
kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku kustināt (ķermeņa daļu).
kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko).
kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji, spēcīgi kustināt.
prašņāt Vairākkārt, arī neatlaidīgi jautāt, cenšoties ko sīki uzzināt.
kapāt Vairākkārt, ilgāku laiku cērtot (ar ko asu), dalīt nost.
dauzīt Vairākkārt, ilgāku laiku sist (ko, pa ko, pret ko).
šņākuļot Vairākkārt, ilgāku laiku šņākt (2).
urdīties Vairākkārt, ilgstoši izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt.
slavināt Vairākkārt, ilgu laiku slavēt.
kārstīt Vairākkārt, laiku pa laikam kārt, stiept, bāzt ārā; staipīt, snaikstīt.
purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piem., segu, apģērba gabalu) šurp turp, parasti, lai (to) atbrīvotu no sīkām vielu daļiņām, piem., putekļiem, gružiem.
tincināt Vairākkārt, neatlaidīgi prašņāt.
klaušināt Vairākkārt, vairākiem jautāt, lai uzzinātu (ko).
poliekrāns Vairāku blakus novietotu ekrānu sistēma vai viens ekrāns vairāku savstarpēji saistītu attēlu vienlaicīgai demonstrēšanai.
zalve Vairāku viena veida ieroču vienlaicīgu šāvienu kopums; šādu vienlaicīgu šāvienu radīts troksnis.
slēpties Vairīties, izturēties tā, lai netiktu atrasts, pazīts, ievērots, traucēts.
nārstot Vairojoties izlaist ūdenī olas (ikrus), pieņus – par zivīm, abiniekiem.
nārsts Vairošanās process (zivīm, abiniekiem), kad (tie) laiž ūdenī olas (ikrus), pieņus.
krēsla Vāja, izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta; laiks, kad ir šāda gaisma.
pašā reizē vajadzīgajā brīdī, īstajā laikā.
īstā reizē Vajadzīgajā brīdī, īstajā laikā.
melanholiskais temperaments vājais temperamenta tips, kam raksturīgs pastiprināts emocionālais jūtīgums, kas izpaužas vieglā aizvainojamībā.
ķert Vajāt, lai notvertu, tiesātu, sodītu.
gars Valdošie uzskati, tendences (kādā laikposmā); uzskatu, ideju, virzienu iekšējais saturs, to virzība.
pavalkāt Valkāt (parasti neilgu laiku).
novalkāt Valkāt, nēsāt (ko kādu laikposmu).
mašīnvaloda Valoda, kuru pazīst un kuras komandas izpilda datora centrālais procesors; datorvaloda.
sociolekts Valodas paveids, kas raksturīgs noteiktam sabiedrības slānim vai sociālai grupai; sociālais dialekts.
sociālais dialekts valodas paveids, kas raksturīgs noteiktam sabiedrības slānim vai sociālai grupai; sociolekts.
leksika Valodas vārdu krājums; vārdu krājums, kas raksturīgs kādai sociālai grupai, izloksnei, indivīdam vai, piem., literāram darbam.
konotācija Valodas vienības (piem., vārda) jēdzieniskā satura uzslāņojums – emocionālā attieksme, stilistiskā nokrāsa, tēlainība u. tml.
vārtīt Valstīt (kādā vielā), lai aplīp (ar to).
novalstīties Valstoties, grozoties nogulēt; nogulšņāt (kādu laikposmu).
nepievienošanās politika valsts atteikšanās miera laikā pievienoties jebkādam militāram blokam.
teokrātija Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs.
intervence Valsts iejaukšanās savas zemes iekšējā naudas vai preču tirgū, lai ietekmētu valūtas kursu vai preču cenas.
reģents Valsts pagaidu pārvaldītājs, kas uz laiku aizstāj valdnieku (piem., viņa nepilngadības dēļ).
civilā aizsardzība valsts pasākumu sistēma iedzīvotāju aizsargāšanai kara gadījumā vai glābšanai avāriju, stihisku nelaimju u. tml. gadījumos.
pārkrievošana Valsts politika, šīs politikas noteikta mērķtiecīga darbība, lai (kas, kāds) pārkrievotos.
komiteja Valsts varas vai pārvaldes struktūrvienība (padomju laikā).
preses konference valsts, politisko, kultūras, sabiedrisko darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai informētu par aktuāliem notikumiem un atbildētu uz žurnālistu jautājumiem.
federācija Valstu apvienība, kurai ir kopīga centrālā pārvalde, kopīgi bruņotie spēki u. tml., vienlaikus saglabājot apvienības locekļu relatīvu patstāvību.
novāļāties Vāļājoties, gulšņājot pavadīt (kādu laikposmu).
hobijs Vaļasprieks, tas, ar ko nodarbojas, aizraujas brīvajā laikā.
(iz)kratīt sirdi vaļsirdīgi stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
lija Vanagu dzimtas plēsīgs putns ar slaidu ķermeni, garām kājām un gariem spārniem.
etniskā tīrīšana vardarbīgas metodes, arī kādas etniskas grupas vai tautas fiziska iznīcināšana, lai panāktu vienveidīgu iedzīvotāju nacionālo sastāvu.
joks Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
buramvārdi Vārdi, teicieni, kurus izmanto maģisku darbību veikšanā, lai panāktu vēlamo rezultātu.
mantra Vārds, frāze u. tml., ko atkārto (piem., lai iedvesmotu sevi, nostiprinātu sevī pārliecību).
apstākļa vārds vārds, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi (darbības vietu, laiku, veidu u. tml.); adverbs.
adverbs Vārds, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi (darbības vietu, laiku, veidu u. tml.); apstākļa vārds.
saistītājvārds Vārds, ko izmanto, lai norādītu uz vārdformu saistījumu (verbs saitiņas nozīmē, prievārds, saiklis, partikula).
abrakadabra Vārds, ko izsaka burvju mākslinieks pirms trika izpildīšanas, lai piešķirtu tam maģisku, noslēpumainu raksturu.
lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu; lamu vārds.
lamu vārds vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
skaitāmpantiņš Vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai; skaitāmais pantiņš.
skaitāmais pantiņš vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai; skaitāmpantiņš.
pagūt Varēt (ko izdarīt) savlaicīgi, noteiktā laikposmā; paspēt.
vārguļot Vārgt (2), parasti ilgāku laiku.
novārtīties Vārtoties, gulšņājot pavadīt (kādu laikposmu).
māmiņa Veca sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
mammīte Veca sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
māmuļa Veca sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
seniors Vecākais (pievieno aiz uzvārda, runājot, piem., par tēvu, lai viņu atšķirtu no dēla ar tādu pašu uzvārdu).
vecīgs Veclaicīgs, nemoderns.
vecišķs Veclaicīgs, nemoderns.
dzīšanās Vēdera muskulatūras, diafragmas un dzemdes vienlaicīga savilkšanās.
slodze Veicamo darbu daudzums, to norma, kas atbilst izpeļņā noteiktā laika vienībai.
trāpīt Veicot kādas darbības, skart ko, virzīt, virzīties uz ko u. tml., lai sasniegtu noteiktu rezultātu.
tamborēt Veidojot no vienlaidus pavediena ar tamboradatu valdziņus, darināt (ko).
sildītājs Veidojums (parasti no tekstilmateriāla), ko uzliek traukam, lai kavētu tā atdzišanu.
pārtraukt Veidot (ko) ar atstarpi, atstarpēm, arī ar starplaikiem; atrasties, būt novietotam (kā) starpā.
improvizēt Veidot (ko) kā aizstājēju, lai izlīdzētos konkrētajā situācijā.
improvizēt Veidot mākslas darbu, runu u. tml. izpildīšanas laikā.
līst Veidot mežā izcirtumu, lai izveidotu tīrumu.
plānot Veidot plānu (kā) attīstībai, norisei, darbībai; domās apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
mest Veidot, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.)
sakņoties Veidot, laist saknes – par augiem.
uzdarboties Veikt (kādā laikposmā, vietā) dzīvnieku sugai raksturīgas darbības, kas var kaitēt cilvēkiem (par dzīvniekiem).
strādāt Veikt algotu darbu (noteiktu laikposmu).
izpildīt Veikt amata pienākumus kāda cita vietā (parasti uz laiku).
norūdīties Veikt dažādus pasākumus, lai palielinātu sava organisma pretestību un izturību pret nelabvēlīgu ārējās vides faktoru iedarbību.
risināt Veikt intelektuālas darbības, lai (ko) izrēķinātu, atminētu u. tml.
rotaļāties Veikt kādas darbības (bez īpaša nodoma vai īsinot laiku).
uzbrukt Veikt kara un kaujas darbības, lai, pārvarot pretinieka aizstāvēšanos, ieņemtu kādu teritoriju, objektu.
patentēt Veikt nepieciešamās darbības, lai iegūtu patentu; nodrošināt (izgudrojumu) ar patentu.
risināt Veikt nepieciešamās darbības, lai rastu atbildi (uz ko), (ko) nokārtotu.
strādāt Veikt noteiktas darbības, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
rehabilitēt Veikt pasākumu kopumu, lai cilvēks atgūtu darbaspējas, veselību.
nodrošināties Veikt pasākumus, lai pasargātos, paglābtos (no kā).
rotaļāties Veikt rotaļai nepieciešamo darbību kopumu, pavadīt laiku rotaļā; spēlēties.
strādāt Veikt šādas darbības sistemātiski, ilgāku laiku (kādā nozarē, specialitātē).
rīkot Veikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai (kas) varētu notikt.
strādāt Veikt, parasti ilgāku laiku, šādas darbības (piem., iestādē, uzņēmumā), saņemot par to atlīdzību.
neolīts Vēlais akmens laikmets (Latvijas teritorijā no 4. līdz 2. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras), kad sākās pāreja uz zemkopību un lopkopību.
vēlēt laimes vēlēt (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
sasaukums Vēlētu (valsts orgāna, sabiedriskas organizācijas u. tml.) locekļu kopums, kuri noteiktu laiku īsteno (šī valsts orgāna, sabiedriskās organizācijas) kompetenci.
novilkt Velkot virzīt uz leju, līdz galam (ko); velkot novietot (ko) noteiktā stāvoklī, lai iedarbinātu (piem., ierīci, mehānismu).
lāpīt pasauli veltīgi cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, censties darīt, rīkoties tā, lai dzīvot būtu labāk.
nosviest zemē veltīgi, nelietderīgi (ko) izdot, iztērēt; izšķiest (laiku).
ziedot Veltīt (laiku, laikposmu) kādam mērķim, neizmantojot (to) sev.
termoveļa Veļa, kas izgatavota no īpašām ķīmiskām šķiedrām, kuras neļauj ķermenim atdzist un laiž cauri mitrumu, saglabājot sausu ķermeņa ādu.
barkarola Venēcijas laivinieku dziesma; šāda tipa vokāls vai instrumentāls skaņdarbs.
sunisks Verdziski padevīgs; iztapīgi glaimīgs.
novergot Vergojot, pārlieku smagi strādājot pavadīt (kādu laikposmu).
pētīt Vērīgi aplūkot, aptaustīt u. tml., lai (ko) noskaidrotu.
novērot Vērot (ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli; vārpstiņa (3).
vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli.
mērķēt Vērst, virzīt (kādu priekšmetu) tā, lai (tas) trāpītu (kur).
tēmēt Vērst, virzīt (kādu priekšmetu) tā, lai (tas) trāpītu (kur).
sniegties Vērsties (pagātnē, nākotnē) līdz kādam laikposmam (par stāvokli, norisi, darbību).
aptaujāt Vērsties (pie daudziem vai visiem) ar jautājumiem, lai iegūtu informāciju.
šantažēt Vērsties (pret kādu, ko) ar draudiem un iebiedēšanu, lai panāktu ko sev vēlamu.
piekasīties Vērsties pie kāda, lai uzsāktu ķildu.
šantāža Vēršanās (pret kādu, ko) ar iebiedēšanu vai draudiem, lai panāktu ko sev vēlamu.
uzrūkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm rūkt.
uzrēkt Vēršoties (pret kādu), īsu brīdi rēkt; neilgu laiku, arī reizēm rēkt.
uzriet Vēršoties (pret kādu), īsu brīdi riet; neilgu laiku, arī reizēm riet.
atpūtas nams veselības iestāde (padomju laikos), kur varēja atpūsties un uzlabot veselību labvēlīgos klimatiskos apstākļos.
analīze Veseluma (parādības, lietas) sadalīšana, lai noskaidrotu to īpašības un sakarību; vispusīgs, sīks apskats, sīks raksturojums.
vizināt Vest, vadāt ilgāku laiku (ar transportlīdzekli), lai izklaidētos, atpūstos.
jundīt Vēstīt (parasti kāda laikposma sākšanos).
senvēsture Vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
dzelzs laikmets vēstures periods pēc bronzas laikmeta, kad darba rīkus un ieročus sāka izgatavot no dzelzs.
jaunie laiki vēstures periods pēc viduslaikiem līdz 20. gs. sākumam.
īriens Vēziens ar airi, virzot laivu.
mērkaķis Vidēja lieluma vai neliels dzīvnieks ar ieapaļu galvu, slaidu ķermeni, (parasti) garu asti, kas dzīvo baros, uzturas kokos, ēd augļus (dažkārt arī sīkus dzīvniekus vai putnu olas).
mezolīts Vidējais akmens laikmets (Latvijā no 9. līdz 4. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras) – pārejas posms starp paleolītu un neolītu.
siļķe Vidēji liela jūras zivs ar slaidu ķermeni, zilganzaļu muguru un sudrabainiem sāniem.
lūsis Vidēji liels plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi.
smilšlapsene Vidēji liels sarkanmelns plēvspārņu kārtas kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, pieaugušie kukaiņi galvenokārt barojas ar nektāru, tomēr vienlaikus tie aktīvi medī zirnekļus (parasti vilkzirnekļus), ar kuriem vēlāk barojas kāpuri [Anoplius fuscus].
ūdrs Vidēji liels sermuļu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvo ūdenstilpju krastos, ar slaidu ķermeni, muskuļotu asti un īsu, biezu, tumšbrūnu apmatojumu [Lutra lutra].
susuris Vidēji liels, vāverei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, noapaļotām ausīm un garu, kuplu asti, kuram raksturīga ziemas un vasaras guļa.
saracēnis Viduslaikos – arābs, arī islāmticīgais.
karakalps Viduslaikos – bruņinieka pavadonis; vēlāk – algots kareivis.
zellis Viduslaikos – cunftes amatnieks, kas pēc mācekļa gadiem strādā algotu darbu pie meistara; vidējā pakāpe amatnieku hierarhijā.
skriptorijs Viduslaikos – darbnīca grāmatu pārrakstīšanai.
vasalis Viduslaikos – feodālis, kas no lielāka feodāļa (senjora) par karadienestu un citiem pienākumiem saņēma valdījumā zemi un citus materiālus labumus.
herolds Viduslaikos – karaļa vai vietējā feodāļa rīkojumu, pavēļu u. tml. paziņotājs; liecinieku izsaucējs tiesā; kārtības uzturētājs svētkos.
meistars Viduslaikos – mācīts amatnieks, kas izturējis īpašu pārbaudījumu.
licenciāts Viduslaikos – persona, kas ieguvusi tiesības lasīt lekcijas universitātē.
brīvpilsēta Viduslaikos – pilsēta, kas brīva no vietējā feodāļa kundzības un pakļauta tieši centrālajai valsts varai.
fogts Viduslaikos Vācijā, Livonijā – pārvaldnieks, arī tiesnesis.
trubadūrs Viduslaiku ceļojošs dzejnieks un dziesminieks.
šedevrs Viduslaiku cunftēs – izstrādājums, kas amatniekam (zellim) bija jāizgatavo, lai iegūtu meistara nosaukumu.
konceptuālisms Viduslaiku filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni nav realitāte, bet gan īpaša apziņas forma – pirmspieredzes koncepti.
žandarmērija Viduslaiku Francijā – īpaši smagi apbruņotas jātnieku karaspēka daļas.
virsmestrs Viduslaiku mūku vai bruņinieku ordeņa galvas tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
geto Viduslaiku pilsētā – ebreju kvartāls.
feodālisms Viduslaiku sociālā, politiskā un ekonomiskā sistēma, kuras pamatā ir feodālais zemes īpašums un feodāļa tiesības pār saviem dzimtcilvēkiem.
salamandra Viduslaiku ticējumos, maģijā – uguns gars.
vidējs Vidusposms (par laikposmu).
mijkrēslis Viegla krēsla neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta; laiks, kad ir šāda gaisma.
lubu romāns viegla satura, mākslinieciski mazvērtīgs laika kavēkļa romāns.
smailīte Viegla, šaura sporta vai tūrisma laiva ar daļēji segtu klāju, ko airē ar divlāpstiņu airi, izdarot vēzienus pēc kārtas vienā un otrā laivas pusē.
kabriolets Vieglais automobilis ar noņemamu vai nolaižamu jumtu.
limuzīns Vieglais automobilis ar slēgtu virsbūvi un (parasti caurspīdīgu) šķērssienu aiz šofera sēdekļa.
hečbeks Vieglais automobilis ar slīpu aizmugures daļu, kas veidota kā durvis.
jēgers Vieglais kājnieks, strēlnieks (dažu Eiropas valstu armijās).
pikaps Vieglais kravas automobilis ar vaļēju kravas kasti.
fanu telts vieglas konstrukcijas pajumte, kas izveidota, lai kolektīvi skatītos kādas sporta spēles čempionātu televizorā un izklaidētos.
piesegt Viegli apsegt, pārklāt (parasti uz kādu laiku).
nolaist Viegli novilkt (ar ko pa ko); pārlaist.
pieskandināt Viegli piesist (pie kā), lai radītu skaņu, dotu zīmi, ka vēlas runāt.
pieskandināt Viegli pieskarties (ar savu glāzi pie cita glāzes), lai radītu skaņu (pirms alkoholiska dzēriena iedzeršanas).
lēts Viegli, īsā laikā.
notrallināt Vieglprātīgi pavadīt, nodzīvot (noteiktu laikposmu).
kodoldegviela Viela (piem., bagātināts urāns), ko izmanto kodolreaktoros, lai var noritēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa liela enerģijas daudzuma izdalīšanos.
odorants Viela ar specifisku smaku vai smaržu, ko piejauc, piem., gāzei, lai varētu konstatēt tās noplūdi.
mēslojums Viela vai vielu kopums, ko iestrādā augsnē, lai uzlabotu augsnes auglību.
krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai tas atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
sastāvviela Viela, kas (parasti vienlaikus ar citām vielām) ir nepieciešama, lai rastos (kā) sastāvs.
uzlabotājs Viela, kas tiek pievienota pārtikas produktam ražošanas procesā, lai uzlabotu (tā) garšu, izskatu, struktūru, uzglabājamību u. tml.
rentgenkontrastviela Viela, ko ievada organismā, lai iegūtu skaidrāku rentgenoloģiski izmeklējamā objekta (ķermeņa daļas) attēlu.
kontrastviela Viela, ko izmanto, lai rentgenoloģiskajā izmeklēšanā padarītu saskatāmus noteiktus orgānus.
grims Viela, ko klāj, ziež uz sejas; šāda viela un citi līdzekļi, kurus lieto, lai pārveidotu izskatu, nomaskētu sīkas nepilnības u. tml.
plastifikators Viela, ko pievieno citai vielai, materiālam, lai palielinātu tā plastiskumu.
pildviela Viela, ko pievieno materiāliem, lai izstrādājumiem būtu vēlamās īpašības un mazākas ražošanas izmaksas.
kušņi Vielas (piem., kaļķakmens), ko metalurģijā pievieno kausējamai masai, lai veicinātu tās kušanu un uzlabotu kausējumu.
agregātstāvoklis Vielas fizikālais stāvoklis.
modifikators Vielas, ko pievieno, lai mainītu vai pārveidotu (kā) īpašības, būtiski nemainot (tā) ķīmisko sastāvu.
monologs Viena cilvēka samērā gara runa (sarunas laikā).
gadagājums Vienā gadā izdoto (laikrakstu, žurnālu) komplekts.
gadagājums Vienā gadā vai aptuveni vienā laika posmā dzimušie cilvēki.
gadagājums Vienā gadā vai aptuveni vienā laika posmā ražotie priekšmeti.
bārstīt Vienā laidā teikt (ko).
paaudze Vienā laikā eksistējošs (augu, dzīvnieku) kopums; ģenerācija.
ģenerācija Vienā laikā eksistējošs (augu, dzīvnieku) kopums.
vienlaikus Vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu).
paaudze Vienā laikposmā dzīvojošs samērā vienāda vecuma cilvēku kopums.
puse Viena no divām (kāda laikposma) daļām.
pakāpe Viena no raķetes (parasti nesējraķetes) sastāvdaļām, kas lidojumā atdalās, izdegot degvielai.
rūpniecība Viena no tautsaimniecības nozarēm, kurā iegūst un pārstrādā materiālās vērtības, lai ražotu sabiedrībai nepieciešamas preces.
valdziņš Viena no vienlaidu pavediena cilpiņām, kas veido adījumu, tamborējumu.
vienā laikā vienā un tajā pašā laika momentā, laika sprīdī.
elipse Viena vai vairāku vārdu izlaidums tekstā, ja jēga ir saprotama pēc konteksta vai situācijas.
kartelis Vienas nozares ražotāju, izejvielu piegādātāju u. tml. apvienība, kas darbojas uz līguma pamata, lai novērstu savstarpēju konkurenci, kontrolētu ražošanu un tirgu.
šķīdums Viendabīgs divu vai vairāku vielu maisījums, kas rodas, šķīstot kādai vielai citā vielā.
sinkrētisms Viengabalainība, sadalījuma trūkums kādai parādībai (piem., mākslai) tās veidošanās sākumposmā.
viengabala Viengabalains (2).
vienkocene Vienkoka laiva; vienkoce; vienkocis (1).
vienkocis Vienkoka laiva; vienkoce.
vienkoce Vienkoka laiva; vienkocis (1).
paralēlisms Vienlaicīga (līdzīgu parādību, norišu u. tml.) pastāvēšana; pilnīga sakrišana; dublēšanās.
dublēšanās Vienlaicīga (līdzīgu parādību, norišu u. tml.) pastāvēšana; pilnīga sakrišana.
reize Vienlaicīgi ar ko; kopā.
sadzīvot Vienlaicīgi eksistēt kādā saistībā, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu).
sagadīties Vienlaicīgi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, faktiem).
paātrinājumtaustiņš Vienlaicīgi nospiežamu tastatūras taustiņu kombinācija, kas nodrošina noteiktas funkcijas izpildi.
sajaukties Vienlaicīgi pastāvēt, izpausties.
koris Vienlaicīgi, reizē (piem., runāt, kliegt, smieties).
vienā taktī vienlaicīgi, reizē.
uzreiz Vienlaicīgi; vienā reizē.
kopskaņa Vienlaicīgs (vairāku vai daudzu balsu, instrumentu, arī skaņu) skanējums.
kopskanējums Vienlaicīgs (vairāku vai daudzu balsu, instrumentu) skanējums.
kopējais starts vienlaicīgs starts veselai sportistu grupai.
enterokolīts Vienlaicīgs tievās un resnās zarnas iekaisums.
vienlaida Vienlaidu (1).
vienlaidus Vienlaidu (1).
vienlaida Vienlaidu (2).
nonstops Vienlaidu, vienlaidus izpildījums.
klājiens Vienlaidus izklāta (piem., labības, siena) kārta, slānis.
klājiens Vienlaidus kārta, kas sedz kādu virsmu.
izmainīties Vienlaikus atrasties ceļā (par savstarpējiem sūtījumiem).
čatot Vienlaikus atrodoties interneta tiešsaistē, sazināties, sarakstīties.
saplūst Vienlaikus skanot, tiekot atskaņotam, iegūt vienotu skanējumu.
līdzās Vienlaikus, reizē (ar ko).
vienā balsī Vienlaikus, reizē.
vienlaik Vienlaikus.
jahta Vienmasta buru laiva (piem., sportam).
mūžam Vienmēr, pastāvīgi, uz visiem laikiem.
mūžīgi mūžam vienmēr, visos laikos.
līgt Vienoties par strādāšanu (pie kāda, par ko) uz laiku par noteiktu atalgojumu.
monolīts Vienots, nedalīts; viengabalains.
vēciens Vienreizēja īslaicīga (piem., rokas, spārnu) kustība (kādā virzienā).
sprādziens Vienreizēja paveikta darbība --> sprāgt (1); īslaicīgs, vienreizējs troksnis, kas rodas (kam) sprāgstot.
šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (1); īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas šaujot.
šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (1); troksnis, kas rodas šādas darbības laikā.
plaušu mākslīgā ventilācija viens no atdzīvināšanas paņēmieniem, ko izmanto, lai atjaunotu organisma dabisko elpošanu.
komandors Viens no augstākajiem amatiem viduslaiku bruņinieku ordenī; cilvēks, kam ir šāds amats; komturs.
lirika Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un drāmai plašākā nozīmē), kam raksturīgs cilvēka emocionālu pārdzīvojumu attēlojums, parasti saistītā valodā; šā veida daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
līdzmantinieks Viens no diviem vai vairākiem (kā) vienlaicīgiem mantiniekiem.
līdzprasītājs Viens no diviem vai vairākiem (kā) vienlaicīgiem prasītājiem (tiesas procesā).
līdzdalībnieks Viens no diviem vai vairākiem dalībniekiem, kas darbojas kopā, vienlaikus (piem., kādā pasākumā).
sleja Viens no diviem vai vairākiem vertikāli sakārtotu rindu kopumiem (laikraksta, žurnāla, vārdnīcas u. tml.) lappusēs.
sinekdoha Viens no metonīmijas paveidiem, kad veselā vietā tiek minēta tā daļa vai daļas vietā veselais, daudzskaitļa vietā vienskaitlis vai otrādi.
partneris Viens no skatuves māksliniekiem, ar kuru notiek sadarbība (izrādes, koncerta u. tml. laikā).
līdzpilsonis Viens no vairākiem (kādas valsts) pilsoņiem, kas dzīvo vienlaikus, kopā ar citiem.
līdzcilvēks Viens no vairākiem cilvēkiem, kas dzīvo vienlaikus (kādā vietā).
vieninieks Viens sportists (airētājs), kas startē savā laivā; laiva ar vienu airētāju.
pelēks Vienveidīgs, vienmuļš, bez notikumiem, kas izraisa pozitīvu attieksmi (parasti par laikposmu).
skuters Vienvietīga ātrgaitas sporta laiva ar plakanu dibenu un piekarināmu iekšdedzes motoru.
nelūgts viesis viesis, kas ieradies neaicināts, parasti nelaikā; arī nepatīkams viesis.
nelūgts ciemiņš viesis, kas ieradies neaicināts, parasti nelaikā; arī nepatīkams viesis.
nometne Vieta ar pagaidu mītnēm (teltīm, mājām, barakām u. tml.), kur uz laiku apmesties lielākam cilvēku kopumam.
sākuma punkts vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml.
sākumpunkts Vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml.; sākuma punkts.
veikparks Vieta, kas iekārtota, lai varētu nodarboties ar veikbordu.
pāreja Vieta, kas paredzēta pāriešanai, pārkļūšanai vai pa ko var pāriet, pārkļūt (piem., pāri ielai, dabiskam šķērslim).
aģitpunkts Vieta, kur (padomju laikā) pirms vēlēšanām veica politisko aģitāciju.
mālājs Vieta, kur ir mālaina zeme, augsne.
apsolītā zeme vieta, kur kāds ļoti vēlas vai cenšas nokļūt; laimes, pārticības, labklājības simbols.
paradīze Vieta, kur pēc nāves nonāk labo un apžēloto cilvēku dvēseles, iegūstot mūžīgu svētlaimi.
banka Vieta, kur uzkrāj uz kādu laiku glabā (ko).
pārceltuve Vieta, kurā ierīkota pārcelšanās (pār ūdenstilpi) ar prāmi, laivu u. tml.
šīzeme Vieta, kurā noris cilvēka laicīgā dzīve (atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules); šīpasaule.
paspārne Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis, pajumte.
pajumte Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis.
patiesais laiks vietējais laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis.
novilcināt Vilcinot panākt, ka (kas) notiek, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
novilcināties Vilcinoties panākt, ka (kas) notiek, norisinās vēlāk par paredzēto laiku; tikt novilcinātam.
novilcināt Vilcinoties panākt, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
sukāt Vilkt (piem., linu stiebrus, vilnas šķiedru) caur īpašu ierīci, lai padarītu to līdzenu, atdalītu pogaļas.
rauties Vilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, sasprindzināt muskuļus (piem., lai aizņemtu mazāk vietas, mazinātu aukstuma sajūtu).
sietava Vilnas, pusvilnas vai linu drāna, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim zeķu vietā; aukliņa, ar ko apsien zeķi, lai tā nekristu zemē.
sānvilnis Vilnis, kas ceļas un plok virzienā uz (kuģa, laivas u. tml.) sāniem.
izvingrināt Vingrinot panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) atgūst veiklību; ilgāku laiku, daudz vingrināt (ķermeni, ķermeņa daļu).
saronga Vīriešu un sieviešu apģērba gabals (Indonēzijā, Malaizijā, Šrilankā u. c.), kas sastāv no krāsaina vai batikota kokvilnas auduma gabala, kas aptīts ap gurniem garu svārku veidā.
mīļākais Vīrietis, ar kuru sievietei kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības.
suteners Vīrietis, kas pakļauj sev prostitūtas, lai iegūtu daļu no viņu ienākumiem.
laipa Virs ūdens līmeņa ierīkota uzeja, kas no krasta iestiepjas ūdenstilpē (piem., laivu piestāšanai).
virsa Virsējā kārta, slānis (parasti vielai); virskārta (parasti produktam).
virsjaka Virsējais apģērba gabals (parasti pusgarš vai garumā līdz viduklim) ar aizdari priekšpusē, ko lieto, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu u. tml.
tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek, stāvoklis eksistē tik ilgi, līdz sasniegts palīgteikumā nosauktās darbības rezultāts; norāda, ka abas nosauktās darbības notiek vienlaikus.
rīve Virtuves piederums – metāla (arī plastmasas) priekšmets ar asiem caurumiem, gar kuriem (ko) virza, lai (to) smalcinātu; ierīce šādu darbību veikšanai.
riets Virzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (debess spīdekļiem); atspīdums no saules stariem laikā, kad riet saule.
fokusēt Virzīt (gaismas staru) fokusā; regulēt (ierīci), lai iegūtu skaidru attēlu.
durt Virzīt (ko asu, smailu), lai nonāvētu dzīvnieku.
celt Virzīt (ko uz kurieni), lai (kur) noliktu.
mērkt Virzīt (ko) šķidrā vielā (traukā ar šķidru vielu), lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
mērkt Virzīt (ko) šķidrumā, lai gatavotu (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
airēt Virzīt (parasti laivu), iegremdējot un vēzējot airus ūdenī.
apdūmot Virzīt dūmus (kam virsū), lai (ko) pasargātu vai atvairītu.
pūst Virzīt izelpu uz āru, lai (ko) aizvirzītu prom.
pūst Virzīt izelpu uz āru, lai (ko) dzesētu, nodzēstu.
likt kāju priekšā virzīt kāju ceļā (gājējam, skrējējam), lai (tas) kristu.
apvārdot zobus virzīt sarunu tā, lai panāktu sev vēlamo; pierunāt, iestāstīt, lai apmānītu, pieglaimotos.
vēdināt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu; šādā veidā radīt (gaisa kustības), lai atvēsinātos, atvēsinātu.
tēmēt Virzīt, vērst ieroci tā, lai (piem., lode, šāviņš) trāpītu (paredzētajā vietā); mērķēt (1).
mērķēt Virzīt, vērst ieroci tā, lai (piem., lode, šāviņš) trāpītu (paredzētajā vietā).
sliekties Virzīties (uz ko) – par laikposmu, mūžu.
tikt Virzīties, lai mainītu atrašanās vietu, nokļūtu noteiktā vietā.
teju Visdrīzākajā laikā; tūliņ.
rekordlaiks Visīsākais laikposms, kādā (ko) paveic, izdara.
optimums Vislabākais, visizdevīgākais (optimālais) apstākļu kopums, daudzums, skaits u. tml.; vislabākais (optimālais) stāvoklis.
iztikas minimums visnepieciešamākais līdzekļu daudzums normālai cilvēka eksistencei.
stāvs Vispārīgās stratigrāfiskās skalas vienība – nogulumi, kas veidojušies kādā ģeoloģiskajā laikmetā.
senie laiki vispārīgās vēstures periods līdz viduslaikiem.
universālija Vispārīgs jēdziens (parasti viduslaiku filozofijā).
laipnība Vispārināta īpašība --> laipns; šīs īpašības konkrēta izpausme.
nevērība Vispārināta īpašība --> nevērīgs; neuzmanība, pavirša, nolaidīga attieksme (pret ko).
ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (1), šīs parādības konkrēta izpausme; zemkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no kādas platības noteiktā laikposmā.
veclaicīgums Vispārināta īpašība --> veclaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
augs Viss, nepārtraukts (par kādu laika posmu).
arvien Visu laiku, nepārtraukti; joprojām.
no rīta līdz vakaram visu laiku, nepārtraukti.
arvien vēl visu laiku, nepārtraukti.
arvienu vēl visu laiku, nepārtraukti.
vienmēr Visu laiku, pastāvīgi.
dienām un naktīm visu laiku.
dienu un nakti visu laiku.
substrāts Visu lietu, procesu un parādību kopīgais materiālais pamats.
universs Visums; viss esošais (piemēram, fizikāls kopums telpā un laikā).
seimiks Vojevodistes vai apriņķa muižnieku sanāksme, kurā lēma par iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem, kā arī izvirzīja delegātus uz valsts Seimu (Polijā, arī Vidzemē, Latgalē laikā, kad tās ietilpa Polijā).
madrigāls Vokāls daudzbalsīgs renesanses laikmeta skaņdarbs ar laicīgu saturu.
zālaine Zālaina vieta; zālājs.
eža Zālaina, nearta zemes josla starp tīrumiem vai ceļmalā.
zāļains Zālains.
apjukt Zaudēt (pēkšņi, uz neilgu laiku) orientēšanās vai rīcības spējas; apmulst, samulst.
atmaigt Zaudēt skarbumu, kļūt laipnākam, maigākam; iegūt maigāku izteiksmi.
atkust Zaudēt skarbumu, kļūt laipnākam, maigākam.
atašejs Zemākais diplomātiskais rangs; šāda ranga darbinieks, kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis.
fugass Zemē, ūdenī vai kādā objektā novietots sprāgstvielas lādiņš, ko uzspridzina no attāluma vai ar laika degli.
sākummeridiāns Zemes meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā; sākuma meridiāns, nulles meridiāns, Griničas meridiāns.
vecaine Zemes platība, kas nav apstrādāta vismaz vienas cilvēku paaudzes laikā.
ģeohronoloģija Zemes vēstures iedalīšana secīgos laika posmos (ērās, periodos, epohās).
galošas Zemi gumijas apavi, ko valkā virs parastajiem apaviem, lai pasargātu tos no dubļiem un mitruma.
ļauns prieks zemiska priecāšanās par cita nelaimi.
brīvzemnieks Zemnieks viduslaiku Latvijā, kas bija atbrīvots no klaušām, bet maksāja nelielas nodevas.
līdumnieks Zemnieks, kas izcērt mežu, lai tā vietā ierīkotu tīrumus.
marka Zemnieku vai pilsētas kopienas īpašums (vidulaiku Eiropā).
zibsnis Zibens uzplaiksnījums.
dzalkstīt Zibēt, laistīties.
grūsnība Zīdītāju dzīvnieka mātītes organisma fizioloģiskais stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām).
sēklotne Zieda auglenīcas paplašinātā daļa, kurā atrodas sēklaizmetņi.
ziedulaiks Ziedēšanas laiks.
jenkijs Ziemeļu štatu iedzīvotājs vai karavīrs (Amerikas Pilsoņu kara laikā).
apostrofs Zīme ('), ar ko norāda, piem., burta izlaidumu.
fermāta Zīme nošu rakstā (𝄐), kas pagarina skaņu vai pauzi par nenoteiktu laiku (parasti pusotras, divas reizes).
topogrāfija Zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā veikt ģeodēzisko mērīšanu, lai sastādītu Zemes virsmas topogrāfiskās kartes un plānus.
paleontoloģija Zinātnes nozare, kas pēc fosilijām pēta pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus un to evolūciju.
paleoģeogrāfija Zinātnes nozare, kurā pēta fiziski ģeogrāfiskos apstākļus pagājušajos ģeoloģiskajos laikmetos.
paleogrāfija Zinātnes nozare, kurā pēta senās rakstu sistēmas, šifrē senos rokrakstus, nosaka to rašanās vietu un laiku.
fenoloģija Zinātnes nozare, kurā pēta tās periodiskās parādības dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi (piem., pumpuru plaukšanu, putnu atlidošanas un aizlidošanas laiku).
sinhronija Zinātniski pētniecisks skatījums uz valodu kā vienotu sistēmu kādā noteiktā laikposmā.
disertācija Zinātnisks darbs, ko autors izstrādā un publiski aizstāv, lai iegūtu zinātnisku grādu (tagad – promocijas darbs).
šifrēšana Ziņojuma apstrādes process, ko veic tā sagatavotājs vai nosūtītājs, lai padarītu ziņojuma saturu citiem nesaprotamu, izņemot adresātu, kam tas paredzēts.
pārskats Ziņojums par paveikto kādā noteiktā laika posmā; atskaite.
brīdināt Ziņot par draudošām briesmām; norādīt uz iespējamo nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu.
caurceļotāja zivs zivs, kas nārsta laikā dodas no jūras uz upi vai otrādi.
iet Zust, tikt laistam zudumā.
piezvanīt Zvanīt (kam) pa telefonu, lai sazinātos.
nozvanīt Zvanot pavēstīt (noteiktu laiku).
velce Zvejas rīks, kas sastāv no auklas ar vizuli un ko velk pa ūdeni (parasti aiz laivas).
nozvilnēt Zvilnot pavadīt (kādu noteiktu laikposmu).
nožūpot Žūpojot pavadīt (kādu laika posmu).
intervija Žurnālista saruna ar kādu personu, lai iegūtu informāciju publicēšanai plašsaziņas līdzekļos.

lai citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV