Paplašinātā meklēšana

Meklējam di.

Atrasts vārdos (653):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (7574):

pusdiena [pus!diena] Puse vai aptuvena puse no dienas – aptuveni sešas stundas.
tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru.
Zinību diena 1. septembris – mācību gada sākuma diena.
platuma grāds 1/360 daļa no Zemes meridiāna.
matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
Lielā ģilde 1354. gadā dibinātā tirgotāju apvienība Rīgā.
Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika posms.
Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
karaliskā lilija 60–150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, saldiem āboliem; šīs ābeles auglis.
dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
oftalmoskopija Acs dibena izmeklēšana ar oftalmoskopu.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot divās vai trijās kārtās jēlādu vai hromādas pusfabrikātu.
direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
pieadīt Adot izveidot un pievienot, papildināt.
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
saukt Aicināt (ar vārdiem, balss skaņām u. tml.).
smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
sūtnis Aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
aizspundēt Aizbāzt (mucu) ar spundi.
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
ragata Aizsprosts pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
dublēt Aizstāt lomas tēlotāju (izrādē, kinofilmā); paredzēt vienu lomu (piem., teātra izrādē) diviem izpildītājiem.
pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
kreozots Akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
atsaucamais akreditīvs akreditīvs, kuru bankai ir tiesības atsaukt.
mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
civilpersona Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistīta persona.
civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistītie iedzīvotāji; iedzīvotāji, kas nav iesaistīti karadarbībā.
starptonis Akustisko svārstību tonis starp diviem blakustoņiem.
atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
parabola Alegorisks stāstījums, simboliska līdzība (piem., 20. gs. prozā), ko var traktēt dažādi.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
hinīns Alkaloīds, ko iegūst no hinīnkoku mizas un ko lieto medicīnā, kā arī dzērienu gatavošanā.
tabernākuls Altāra niša hostijas jeb dievmaizes glabāšanai (katoļu baznīcā).
klīvija Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un oranžsarkaniem ziediem.
tuberoze Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem [Polyanthes tuberos].
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
inspektors Amatpersona, kas uzrauga un kontrolē likumu, noteikumu, priekšrakstu u. tml. ievērošanu un izpildi.
priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piem., valsts iestādi, organizāciju, uzņēmumu).
tiesu izpildītājs amatpersona, kuras pienākums ir panākt tiesas sprieduma izpildi, ja nepieciešams, arī piespiedu kārtā.
virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
nepotisms Amatu, arī titulu vai īpašumu piešķiršana savējiem (radiniekiem, draugiem u. tml.); radu būšana, draugu būšana.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji, to pēcteči mūsdienās.
kešjukoks Anakardija.
kešjurieksts Anakardijas koka auglis, ko izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
šautriņas Anglijā 19. gs. beigās radies bultu mešanas veids; šādas spēles bultas.
šerifs Anglijā, Īrijā – grāfistes galvenā amatpersona, kas veic administratīvas vai juridiskas funkcijas.
uztvērējantena Antena radioviļņu uztveršanai.
elēģiskais distihs antīkās dzejas panta forma, divrinde, kuras pirmā rinda rakstīta heksametrā, bet otrā – pentametrā.
spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
kūka Apaļas vai četrstūrainas formas lielāks konditorejas izstrādājums, kuru pasniedzot sadala gabalos; arī torte.
ripa Apaļš diskveidīgs debess spīdeklis.
planetārais miglājs apaļš vai gredzenveida miglājs, kas atgādina planētas disku.
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piem., dziju, diegu).
torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata vai formas atgādina redzes orgānu.
pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
šķīvis Apaļš, retāk ovāls vai kvadrātveida trauks ar lēzenām malām, uz kura liek ēdienu.
oftalmoskops Aparāts acs dibena apskatei.
tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
fotopalielinātājs Aparāts fotogrāfisko attēlu kopēšanai ar optiskās projekcijas metodi.
manometrs Aparāts gāzes, tvaika vai šķidruma spiediena mērīšanai.
radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs; radioaparāts.
radioaparāts Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs.
lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
magnetola Aparāts, kurā apvienots magnetofons un radiouztvērējs.
radiomezgls Aparatūra radio programmu translēšanai un (vietējo) radiosakaru uzturēšanai.
radioaparatūra Aparatūra radioviļņu raidīšanai, pārveidošanai un uztveršanai.
zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
pasitnis Apava detaļa, ko piestiprina (kam) apakšā, lai pasargātu no nodilšanas.
sabo Apavi ar vienlaidu (sākotnēji koka) zoli, slēgtu purngalu un vaļēju papēdi.
kape Apavu cietā daļa, kas ietver kājas papēdi.
darīt pāri apbēdināt (kādu), sagādāt ciešanas.
sabēdināt Apbēdināt.
apdainot Apdziedāt, cildināt.
zvejniekciems Apdzīvota teritorija, kurā iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar zvejniecību, zivju apstrādi.
pārēsties Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), justies slikti.
izēst Apēst (visu ēdienu); ēdot iztukšot (trauku).
diapazons Apgabals (radioviļņu vai citu elektromagnētisko viļņu skalā).
polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals.
iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām radio sakaru nodrošināšanai.
pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
pataisīt baltu par melnu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
ačgārns Apgriezts otrādi; pretējs parastajam, pieņemtajam.
pieguldīt Apguldināt (vairākus, daudzus).
bikses Apģērba gabals ar divām garām vai īsām starām.
ietērps Apģērba un tam atbilstošu piederumu komplekts (piem., darbam, dienestam, nodarbei ar kādu sporta veidu); apģērbs, tērps.
sildķermenis Apkures sistēmas elements (piem., radiators, dvieļu žāvētājs).
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
kvadrants Apļa sektors ar 90 grādu centra leņķi – apļa ceturtā daļa; ikviens no četriem apgabaliem, kuros plakni sadala divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
iebraukt Apmācīt, pieradināt pie braukšanas (zirgu).
sasmaidīties Apmainīties ar smaidiem; smaidot sazināties.
mācīties Apmeklēt izglītības iestādi, lai kļūtu (par ko).
pilna pansija apmešanās vieta, kurā tiek nodrošinātas visas ēdienreizes.
parafrāze Aprakstoša izteiksme – satura izklāsts citiem vārdiem.
diferencēt Aprēķināt diferenciāli vai funkcijas atvasinājumu.
kopt Aprūpēt (kādu), gādājot par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanu u. tml.
kušināt Apsaukt, mudināt (kādu) neteikt ko lieku, nevajadzīgu.
piesēdināt Apsēdinot likt (kādam) darīt ko tādu, kas veicams sēžot.
apklusināt Apspiest, apslāpēt; arī apremdināt.
aprakt Apspiest, neļaut attīstīties (piem., jūtām); pazudināt.
diskutēt Apspriest strīdīgu jautājumu, piedalīties diskusijā.
pieturēt Apstādināt, apturēt (transportlīdzekli).
nogrābt Apstādināt, neļaut turpināt ceļu.
stopkadrs Apstādināts (kinofilmas, videoieraksta) kadrs.
romantika Apstākļi, situācija, kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību.
izirdināt Apstrādājot padarīt pilnīgi irdenu; uzirdināt.
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar koncentrētu sārmu šķīdumu, lai iegūtu spīdumu un palielinātu izturību.
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piem., mainītu tā formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu.
lobīt Apstrādāt (piem., tīrumu) uzirdinot, apvēršot augsnes virskārtu.
sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi, uz īsu brīdi.
gratulēt Apsveikt; godināt.
pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
dežūraptieka Aptieka, kas darbojas visu diennakti bez pārtraukuma.
pārdesmit Aptuveni divdesmit.
pārdesmits Aptuveni divi vai vairāki desmiti.
pārsimt Aptuveni divi vai vairāki simti.
pārsimts Aptuveni divi vai vairāki simti.
stunda Aptuvens, samērā neilgs laikposms (diennaktī).
kūniņa Apvalks, kas ietver kukaini šādā attīstības stadijā.
apgriezt Apvērst otrādi (ar augšpusi, virspusi uz leju).
sēža Apvidus ķermeņa mugurpusē starp vidukli un augšstilbiem; dibens.
rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
sindicēt Apvienot sindikātā.
sapārot Apvienot, sasaistīt pārī (piem., divas detaļas, ierīces).
mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
rakt kapu (kādam) apzināti darīt ļaunu, censties pazudināt.
apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
apmānīt Apzināti maldināt, panākt, ka notic šķietamajam; piemānīt.
jaukt galvu Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
mānīt Apzināti maldināt, stāstot nepatiesību; krāpt.
meli Apzināti nepatiess izteikums (kāda maldināšanai).
samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā.
grūst lodi ar asu kustību sviest lodi.
saskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi; atskaņot (3).
sviest Ar atvēzienu, strauju (rokas) kustību panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; šādi panākt, ka (kas) krīt (kur), trāpa (kur, kādam); mest.
gludināmais dēlis ar audumu pārvilkts un uz augstām kājām uzstatīts dēlis, uz kura gludina.
ķekatas Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uz māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
marionete Ar auklām vai diegiem vadāma teātra lelle.
dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas melodiskas skaņas (parasti par putniem).
ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
atzīme Ar ciparu vai vārdisku formulējumu izteikts vērtējums (parasti mācību iestādē).
cukurūdens Ar cukuru saldināts ūdens.
piedārdināt Ar dārdināšanu piepildīt.
izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izostīt (2).
izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt; izostīt.
izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt.
izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (ziņas, datus u. tml.).
dziedināt Ar dažādiem līdzekļiem padarīt veselu, atjaunot veselību.
zīlēt Ar dažādiem maģiskiem paņēmieniem censties uzzināt (ko, piem., nākotni).
nozvejot Ar dažādiem paņēmieniem iegūt (ko).
manipulēt Ar dažādiem paņēmieniem pakļaut savai gribai.
pielabināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt (kāda, kā) labvēlību, pozitīvu attieksmi.
konservēt Ar dažādiem paņēmieniem panākt vai būt par cēloni tam, ka (kas) nebojājas, saglabājas līdzšinējā stāvoklī.
pielabināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvnieks) kļūst draudzīgs, pieļāvīgs.
piestiprināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (kas) turas (pie kā, kam klāt).
šķobīt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (kas) zaudē stabilitāti, noturību.
nogatavināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (pārtikas produkts) sasniedz lietošanas gatavību.
pielabināties Ar dažādiem paņēmieniem, iztopot censties panākt (kāda) labvēlīgu attieksmi.
piedejot Ar dejošanu papildināt (kādam) priekšnesumu.
pušķot Ar dekoratīviem elementiem, ziediem u. tml. darīt (ko) skaistāku; rotāt, greznot.
piedimdināt Ar dimdināšanu piepildīt (telpu, apkārtni).
aile Ar divām paralēlām līnijām norobežota vieta (uz papīra lapas).
divrindu Ar divām rindām; tāds, kas veido divas rindas.
divslīpju Ar divām slīpēm (parasti par jumtu).
divstāvu Ar diviem stāviem.
divžuburu Ar diviem žuburiem.
apdziedāt Ar dziesmām cildināt, slavināt, arī apdzejot.
saklausīt Ar dzirdi uztvert (skaņas), sadzirdēt (ko).
dzirdēt Ar dzirdi uztvert (skaņas).
klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piem., teikto, atskaņoto).
izdzirdēt Ar dzirdi uztvert.
sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, uztvert (skaņas, kāda teikto).
elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts sirdsdarbības pieraksts.
palocīt galvu ar galvas kustību (no augšas uz leju) paust pozitīvu atbildi, pievienošanos kam.
krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
piegludināt Ar gludekli gludinot, piestiprināt, piesaistīt.
aizgrūst Ar grūdienu aizvērt, aiztaisīt.
atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
uzmānīt Ar grūtībām (piem., dažādi grozot, spiežot) panākt, ka (kas) uzvirzās virsū (uz kā, kam).
sadabūt galus (rokā, kopā) ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadzīt galus ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadzīt galus (rokā, kopā) ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadzīt kopā ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadabūt galus ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadabūt kopā ar grūtībām izdibināt, izzināt.
izvilkt Ar grūtībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka izstāsta, izsaka; aplinkus taujājot, izzināt.
saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
aizķēdēt Ar īpašu ķēdi (papildus) nostiprināt.
adoptēt Ar juridisku aktu pieņemt bērnu, piešķirot viņam laulībā dzimuša bērna tiesības.
izlādēties Ar kādu rīcību, darbību atbrīvoties no (psihiska) sasprindzinājuma, uzbudinājuma, liekās enerģijas.
kalt Ar knābja cirtieniem, sitieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; šādi veidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
nokost Ar kodienu atdalīt (kā) gabalu.
izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, neveikli izvirzīties.
šūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas).
sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot.
gastroskops Ar lēcu sistēmu un gaismas avotu aprīkots instruments kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas apskatei.
rīcības spēja ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību; rīcībspēja.
rīcībspēja Ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību.
ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
institūcija Ar likumu noteikts, oficiāli iedibināts elements sabiedriskā dzīvē.
izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piem., caurumu, robu).
izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem novērst, likvidēt (slimību).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem (slimo cilvēku, orgānu, organisma daļu) darīt veselu.
pārtraukt grūtniecību ar medicīnisku (ķirurģisku vai medikamentozu) iejaukšanos izbeigt grūtniecības stāvokli; veikt abortu.
izsviest medu ar medus sviedi iztecināt medu no šūnām.
piemelot Ar meliem papildināt (teikto, rakstīto u. tml.).
raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā noteiktā, vēlamā virzienā.
stils Ar modi saistīts ģērbšanās, mājokļa iekārtojuma veids.
pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
datums Ar noteiktu numuru apzīmēta mēneša diena; dienas, mēneša, gada apzīmējums rakstiskā formā.
apdrošināt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par sūtījumu piegādi.
pulsēt Ar periodiski mainīgu spiedienu plūst pa asinsvadiem vai izplūst no tiem (par asinīm).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot, tīrīt (ko) nost; tīrot ko nost, vairākkārt vilkt (pa ko).
berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu, piem., tīrot, ieziežot, masējot).
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu); berzēt.
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
sagrābt Ar plūsmu, spiedienu u. tml. sākt strauji un spēcīgi iedarboties.
uzsisties Ar pūlēm, grūtībām sasniegt (piemēram, augstāku dienesta stāvokli).
izsisties Ar pūlēm, lielu centību iegūt paaugstinājumu (darbā, dienestā u. tml.).
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā; ordinēt (garīdznieku).
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru; diriģēt.
simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt (asi) reaģēt, pamudināt (uz pretdarbību, cīņu).
uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
pievienoties Ar savu klātbūtni papildināt (cilvēku kopu).
aizsargāt Ar savu rīcību, dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret ko ļaunu, nevēlamu).
iedauzīt Ar sitienu, grūdienu iebojāt (piem., priekšmetu); radīt (bojājumu).
salauzt Ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt.
šķelt Ar sitienu, triecienu panākt, ka (kas) dalās divās vai vairākās atsevišķās daļās.
tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
sagraut Ar spēcīgu triecienu, spiedienu, sprādzienu u. tml. izpostīt, pārvērst drupās, gruvešos.
izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
iespiesties Ar spiedienu ievirzīties (kur iekšā).
izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
urbties Ar spiedienu tikt virzītam, virzīties (kur iekšā, arī kam cauri) – par ko smailu.
spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā.
izspert Ar spiedienu, arī triecienu izgrūst, izsviest.
nospiedums Ar spiedienu, piespiedienu radies, radīts (kā) atveids.
drumstalot Ar spiedienu, sitot u. tml. dalīt sastāvdaļās, drumstalās.
izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
ievirzīt Ar spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni ka (kas) nonāk (kur iekšā).
ietrenkt Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
ietriekt Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
izlēkt Ar strauju kustību izvirzīties (ārā) trieciena, spiediena, grūdiena u. tml. rezultātā.
pagrūst kāju priekšā ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
iesviest Ar sviedienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); sviežot trāpīt (kur); iemest.
apsviest Ar sviedienu aplikt (ap ko, kam apkārt).
atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost, atpakaļ.
atsviest Ar sviedienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izsviest Ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.); izmest.
izsviest Ar sviedienu novietot; izmest.
uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
pārsviest Ar sviedienu, sviežot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest.
uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
karantīna Ar šādiem pasākumiem saistīta izolācija, tās laiks.
ekstrahēt Ar šķīdinātājiem atdalīt, izdalīt kādu vielu.
ekstrakts Ar šķīdinātājiem iegūts koncentrēts izvilkums (parasti no augu izejvielām).
pūslis Ar šķidrumu pildīts veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies, piem., apdeguma rezultātā.
iešļircināt Ar šļirci ievadīt (parasti medikamentu).
tipoloģija Ar šo metodi izveidots (kādu objektu) grupējums.
virtuālā realitāte ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: caur redzi, dzirdi, smaržu un citām.
statuss Ar tiesību normām noteikts fiziskas vai juridiskas personas vai cita subjekta tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām.
iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
kalt Ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, veidot (ko).
saplacināt Ar triecienu, spiedienu u. tml.
samīcīt Ar triecienu, spiedienu u. tml. deformēt.
akacis Ar ūdeni pildīta iedobe purvā, kas radies no ezera.
pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
pasacīt Ar vārdiem pateikt (ko).
taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
taisīt pekstiņus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
taisīt pigorus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
novārdot Ar vārdošanu censties radīt (kam) dziedinošas spējas.
apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
apvārdot Ar vārdošanu padarīt (parasti produktus) spējīgus dziedināt, novērst ļaunumu.
izspiest Ar varu, draudiem u. tml., arī piespiežot (kādu), panākt (ko).
izrullēt Ar veltni izgludināt (veļu).
atvēzēties Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (gatavojoties sitienam, sviedienam u. tml.).
nošaut divus zaķus reizē ar vienām un tām pašām pūlēm gūt divējādu labumu.
nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu ar vienām un tām pašām pūlēm gūt divējādu labumu.
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
šeihs Arābu dzimtas, dinastijas galva; bagāts, ietekmīgs arābu augstmanis.
veids Ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām.
laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kuru materiālā kultūra atšķir no citiem posmiem.
rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
rītā arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
saskaitīšana Aritmētiska darbība, kurā iegūst divu vai vairāku skaitļu summu.
vērstuve Arkla darbīgā daļa – izliekta tērauda plāksne, kas piestiprināta arkla korpusam zemes aršanai, arī irdināšanai.
spīļarkls Arkls ar diviem spīļveida lemešiem.
diplomātiskais kurjers ārlietu resora amatpersona, kas pārvadā diplomātisko pastu.
raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
benzoskābe Aromātiska skābe – izejviela medikamentu, krāsvielu un smaržvielu ražošanā.
garšviela Aromātiska viela ar specifisku garšu, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
stirols Aromātiskais ogļūdeņradis – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
benzpirēns Aromātiskais ogļūdeņradis ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem.
pētersīļi Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar divkārt un trīskārt plūksnainām lapām.
dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem; [Anethum graveolens].
pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
ordinācija Ārsta dots medicīniska rakstura rīkojums, priekšraksts.
riebšana Ārstēšana (tautas medicīnā), parasti veicot maģiskus rituālus; pūšļošana, vārdošana.
ultraīsviļņu terapija ārstēšana ar augstfrekvences (ultraīsviļņu diapazonam atbilstošu) elektrisko lauku.
radioterapija Ārstēšana ar radioaktīvām vielām; jonizējošā starojuma izmantošana terapijā, staru terapija.
pūšļošana Ārstēšana, izmantojot tautas medicīnas līdzekļus un dažādus maģiskus paņēmienus (piem., vārdošanu).
vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
veseļot Ārstēt, dziedināt.
dziedēt Ārstēt; dziedinoši iedarboties.
sanatorija Ārstniecības iestāde, kurā slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos līdzekļus (piem., klimatu, minerālūdeņus) kopā ar fizioterapiju, diētisko uzturu u. tml.
poliklīnika Ārstniecības iestāde, kuras darbinieki sniedz medicīnisko palīdzību un apkalpo pacientus gan pašā iestādē, gan ierodoties pie viņiem mājās.
dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
slimnīca Ārstniecības un profilakses iestāde, kurā sniedz specializētu stacionāru medicīnisku palīdzību.
patronāža Ārstnieciska un profilaktiski medicīniska palīdzība mājās.
reimokardiologs Ārsts, kas specializējies reimatisma diagnostikā un terapijā.
pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskā kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
asums Asi, naidpilni vārdi; asi, dzēlīgi izteikumi.
hemorāģija Asins izplūšana no asinsvadiem; asiņošana; asinsizplūdums.
serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām sarecot; no šādas asins sastāvdaļas pagatavots medikaments.
asinsizplūdums Asins uzkrāšanās (audos, orgānos), tām izplūstot no bojātiem asinsvadiem.
zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
limfātiskā sistēma asinsrites sistēmas daļa (kapilāri, limfvadi, limfmezgli), pa kuru plūst limfa.
diastoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds diastolē.
sistoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds sistolē.
vēna Asinsvads, pa kuru asinis plūst no orgāniem un audiem uz sirdi.
asinssērga Asiņaina caureja (mājlopiem); dizentērija.
stigma Asiņojoša brūce, rēta – zīme, kas parādās uz atsevišķu dievbijīgu cilvēku miesas un atgādina Kristus rētas pie krusta (Romas katoļu baznīcas tradīcijā).
asinsspiediens Asiņu spiediens sirds dobumos un asinsvados.
franciskāņi Asīzes Franciska 13. gadsimtā dibinātais katoļu mūku ordenis.
šķautņains Ass, skarbs, nenogludināts (par cilvēku, viņa raksturu, personību).
astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar koordinātu sistēmas izveidošanu astronomiskajiem pētījumiem.
radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēta kosmiskos objektus, izmantojot to elektromagnētisko izstarojumu radioviļņu diapazonā.
teikt jāvārdu atbildēt (uz bildinājumu) pozitīvi, apstiprinoši.
metodisks Atbilstoši metodikai (1) plānveidīgi; arī sistemātiski, regulāri.
deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
atvaļināt Atbrīvot (parasti no dienesta armijā).
atlaist Atbrīvot no darba; atstādināt, atņemot pilnvaras.
atmīnēt Atbrīvot no mīnām, spridzekļiem u. tml.; padarīt nekaitīgu (piem., lādiņu).
pazemināt Atcelt (no ieņemamā amata, dienesta pakāpes) un pārcelt (zemākā amatā, dienesta pakāpē).
atgādne Atgādinājums (parasti uzraksta veidā).
garšot Atgādināt (citas vielas, produkta) garšu.
uzplēst Atgādinot ko, pieļaut, ka jāatceras (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots).
regresija Atgriešanās agrākā attīstības stadijā; pasliktināšanās.
piētisms Atjaunošanās kustība vācu luteriskajā baznīcā (17. gs. beigās, 18. gs.), kam bija raksturīga stingra dievbijība, askētisms ikdienas dzīvē, centieni veicināt draudžu locekļu aktīvu līdzdarbību.
uzspodrināt Atjaunot, papildināt, padarīt labāk izmantojamu (ko, piemēram, karjerā).
atjaunot Atkal izveidot tādu, kāds bijis (par ko tādu, kas novecojis, sagruvis, zudis u. tml.).
atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest; panākt, ka no jauna stājas spēkā.
pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem.
raudzīties Atklāties, izpausties (par vidi, apstākļiem).
atsaldēt Atlaidināt.
komisija Atlīdzība par darījuma izpildi.
portobello Atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi brūnu, līdz 20 cm diametrā lielu cepurīti [Agaricus bisporus].
reminiscence Atmiņas, iespaidi.
fronte Atmosfēras robežjosla, kas šķir divas dažādas gaisa masas.
gaisa spiediens atmosfēras spiediens.
gulēt dienvidu atpūsties miegā pēc pusdienām.
diendusa Atpūta (parasti miegā) pēc pusdienām.
pārmācīt Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības u. tml.
atradināties Atradināt sevi.
uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens; arī uzkožamais.
uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens.
iedot kurvīti atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
iedot kurvi atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
birt Atraisīties un krist zemē (par lapām, augļiem, ziediem).
kebabnīca Ātrās ēdināšanas iestāde, kuras specializācija ir kebabi.
atbildēt Atrast (piem., problēmas atrisinājumu, atbildi).
būt starp diviem dzirnakmeņiem atrasties divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
stāvēt krustcelēs atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
stāvēt krustceļos atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
kulminēt Atrasties uz debess meridiāna (par debess spīdekļiem).
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem, izklīdinātiem dažādās vietās.
atradenis Atrasts dzīvnieks (piem., noklīdis suns, ievainots savvaļas dzīvnieks).
vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
karpu dzimta ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta (pieder karpa, karūsa, plaudis, rauda, sapals u. c.).
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
izvicot Ātri izēst (ēdienu), iztukšot (trauku).
kratīt pirkstu ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
stopēt Atrodoties ceļa malā, ar žestu lūgt apstāties garāmbraucošās automašīnas, lai bez maksas pārvietotos ar šādi apstādinātu automašīnu.
aizēnot Atrodoties kam priekšā, aizsedzot (ko), radīt ēnu, samazināt gaismas pieplūdi (augiem).
nonīkt Atrodoties neērtos, nogurdinošos apstākļos, zaudēt spēkus, možumu.
albums Atsevišķā kompaktdiskā, kasetē u. tml. izdots skaņdarbu kopums ar kopīgu nosaukumu.
balss Atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā); atsevišķa (nošu) partija.
gludinātava Atsevišķa telpa (mazgātavā, tīrītavā), kurā gludina izmazgāto veļu, iztīrīto apģērbu.
rezervāts Atsevišķa teritorija, kurā nometināta kāda iedzīvotāju grupa (piem., indiāņi Amerikā, Kanādā, Brazīlijā).
galīgais rezultāts atsevišķos sacensību posmos vai disciplīnās iegūto rezultātu kopsavilkums.
pārstāvis Atsevišķs indivīds (no kādas cilvēku grupas).
eksemplārs Atsevišķs indivīds.
posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana; samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
rikošetēt Atsisties pret ko un sākt kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piem., lodi, šāviņu).
atsitiens Atsites izraisīts sitiens, grūdiens.
asonanse Atskaņas, kurās vienādi ir tikai patskaņi.
spēlēt Atskaņot ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem (skaņdarbu, tā sastāvdaļu), atveidot, tēlot (izrādi).
kruķīt Atskaņot, demonstrēt (audio vai videoierakstus).
mūzikas centrs atskaņotājsistēma, kurā apvienots radio ar kasešu un kompaktdisku atskaņotāju.
atdzerties Atspirgt, uzsūcot ūdeni (par pavītušiem augiem, ziediem).
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu, lasītu vai redzētu).
atstarpe Atstatums, brīva telpa (starp diviem punktiem, priekšmetiem u. tml.).
atrast Atsvešināties (no kā pierasta); kļūt tādam, kam zudušas agrākās iemaņas, ierašas; atradināties.
diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
ieaudi Atšķirīgi (piem., pēc krāsas, materiāla) audi, kurus ieauž starp pamataudiem.
diferencēts Atšķirīgs (pēc kādiem nosacījumiem).
nestandarta Atšķirīgs, individuāls; arī neparasts, oriģināls.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
atvainot Attaisnot, aizbildināt.
parseks Attāluma mērvienība, ko lieto astronomijā – 3,26 gaismas gadi.
pietura Attālums no vienas šādi ierīkotas vietas līdz otrai.
solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piem., zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
gavēnis Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
ņemt vārdus atpakaļ atteikties no saviem vārdiem.
ilustrācija Attēls teksta papildināšanai vai paskaidrošanai.
boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi organizēta tirdzniecības pārtraukšana.
puse Attiecīgā diennakts daļa.
galds Attiecīgā maltīte; šajā maltītē pasniegtais ēdiens.
strēlnieks Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
svari Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
vietējais laiks attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.
dezaktivēt Attīrīt no radioaktīvajām vielām (teritoriju, priekšmetu u. tml.).
pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajiem.
demobilizēt Atvaļināt (karavīrus) no armijas pēc kara dienesta laika izbeigšanās u. tml.
rezerve Atvaļināto karavīru (rezervistu) kopums, kas vajadzības gadījumā var atkal pildīt militārā dienesta pienākumus.
uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski (piemēram, diakritiski zīmi uz kā); izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
logs Atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai kopā ar vienu vai vairākām ietvarā iestiprinātām, iestiklotām vērtnēm.
vietkarte Atvērta guļvieta vilciena vagonā (pa 4 katrā nodalījumā un divas vietas gar ejas otru malu paralēli vagona sienai visā garumā augšā un apakšā).
piefiksēt Atzīmēt, pierakstīt vai kā citādi saglabāt.
uzslavēt Atzinīgi, parasti īsiem vārdiem, novērtēt (kādu, ko).
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas.
šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
segaudi Audi ar aizsargāšanas funkciju, kas sedz (organisma vai tā daļu) virsmu, izklāj (organisma) dobumus.
kaula smadzenes audi, kas atrodas kaulu dobumos.
šķērsaudi Audi, kas audumā ir novietoti šķērsām tā garenvirzienam.
šķērssvītrotie muskuļaudi audi, kas ir skeleta muskuļu uzbūves pamatelements.
gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus.
balstaudi Audi, kas piešķir organismam mehānisku izturību un elastību.
muskuļaudi Audi, kas sastāv no šūnām, kurām piemīt savilkšanās spēja un kuras veido muskuļus.
gludie muskuļaudi audi, kas veido gludos muskuļus.
savienotājaudi Audi, kuru funkcija ir savienot, saistīt organisma daļas.
tūners Audioaparatūras bloks – radiouztvērējs bez zemfrekvences pastiprinātāja un skaļruņiem.
podkāsts Audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē; raidieraksts.
raidieraksts Audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē.
klausītava Auditorija.
ievainojums Audu bojājums, kas radies ārējās iedarbības rezultātā; brūce.
skleroze Audu vai orgāna blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
trinītis Auduma pinums, ko auž ar trim nīšu kārtām, veidojot virspusē diagonālu rakstu; audums, kam ir šāds pinums.
tīģerādas raksts auduma raksts, apdruka, kas atgādina tīģera svītroto apmatojumu.
dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (piem., svecē, petrolejas lampā), pa kuru pieplūst degšanai nepieciešamais šķidrums.
ielāps Auduma, ādas u. tml. gabals, ar ko salāpa cauru, izdilušu vietu; materiāla (piem., koka, skārda) gabals, ar ko salabo bojāto vietu.
gabardīns Audums (parasti vilnas) ar diagonālu rievojumu.
stiklaudums Audums no stiklšķiedras diegiem.
starpdrēbe Audums, ko novieto, iestrādā starp divām drēbes kārtām.
velūrs Audums, līdzīgs samtam, kas darināts no pieciem vītiem diegiem, no kuriem četri veido augšējo un apakšējo daļu, bet piektais (kas atšķiras no citiem un ir samtains) veido plūksnu.
serde Auga stumbra vai saknes vidusdaļa, kas sastāv no atšķirīgiem audiem.
vīrišķie augi augi, kam ir tikai vīrišķie ziedi.
ziedaugi Augi, kas vairojas ar sēklām un zied krāšņiem ziediem.
jumis Auglības spēka iemiesojums seno latviešu mitoloģijā – stiebru, lapu vai augļu saaugums (piem., divas kopā saaugušas vārpas).
kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedlapām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
mātes miesās augļa stadijā mātes organismā.
ābele Augļu koks ar baltiem vai baltsārtiem ziediem un sulīgiem apaļiem augļiem – āboliem.
granātkoks Augļu koks vai krūms ar sarkaniem ziediem un lieliem, apaļiem augļiem; granāta [2]; granāts [1].
granāta Augļu koks vai krūms ar sarkaniem ziediem un lieliem, apaļiem augļiem; granātkoks; granāts [1].
persiks Augļu koks, kas zied rožainiem ziediem un dod ieapaļus, dzeltenīgi oranžus augļus ar palielu kauliņu vidū.
skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
deviņvīruspēks Augs ar dzelteniem ziediem uz gara stublāja; saulessvece.
roze Augs ar krāšņiem ziediem.
verbēna Augs ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās.
ērkšķis Augs ar šādiem asiem izaugumiem.
hibrīds Augs vai dzīvnieks, kas iegūts ar hibridizāciju.
svešapputes augs augs, kam ziedi apptuteksnējas ar cita zieda putekšņiem.
garšaugs Augs, kas satur aromātiskas vielas ar īpatnēju garšu un ko pievieno ēdienam garšas uzlabošanai.
divgadīgs augs augs, kura veģetācijas cikls ilgst divas vasaras un vienu ziemu.
trīsgadīgs augs augs, kura veģetācijas cikls ilgst trīs vasaras un divas ziemas.
anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kad ir skaidras debesis un jauks laiks.
epiderma Augstāk attīstīto augu ārējie segaudi.
kulminācija Augstākā (emocionālā) kāpinājuma moments (daiļdarbā), izšķirošs brīdis, pēc kura seko atrisinājums.
maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
admirālis Augstākā dienesta pakāpe karaflotē; virsnieks ar šādu dienesta pakāpi.
feldmaršals Augstākā dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālis Augstākā militārā dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža u. tml. dienesta pakāpe.
augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ.
virsvaldība Augstākā vara valstī (attiecībā pret tās apgabaliem, novadiem u. tml.); augstākās varas (personas, personu grupas) valdīšana valstī.
Brahma Augstākais dievs radītājs brahmanisma un hinduisma dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva).
aristokrātija Augstākais sabiedrības slānis, ko veido dižciltīgas izcelsmes personas.
devītais vilnis Augstākais vilnis, kas, jūrai viļņojoties, periodiski atkārtojas.
brahmanis Augstākās (priesteru) kastas pārstāvis (Indijā).
lūksne Augstāko augu audi starp mizu un kambiju, pa kuriem pārvietojas organiskās vielas.
smalks Augsti attīstīts, izkopts (piem., par dzirdi, ožu).
terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju.
hercogs Augsts dižciltīgās muižniecības tituls Rietumeiropā; muižnieks, kam ir šāds tituls.
hercogiene Augsts dižciltīgo muižnieku tituls Rietumeiropā; muižniece, kam ir šāds tituls.
impīčments Augstu amatpersonu (piem., prezidenta) pārkāpumu izskatīšana parlamentā un šo amatpersonu atstādināšanas procedūra.
ekselence Augstu valsts amatpersonu, diplomātu, garīdznieku u. tml. tituls; attiecīgā uzrunas forma.
bicepss Augšdelma divgalvainais muskulis (kas saliec roku elkoņa locītavā); augšstilba divgalvainais muskulis.
ziedkopa Augšējā vasa, uz kuras attīstās ziedi.
latgaliskās izloksnes augšzemnieku dialekta izloksnes (ziemeļaustrumu Vidzemē un Latgalē).
veidotājaudi Augu audi, no kuriem veidojas jauni auga audi; meristēma.
vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
ciprešu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst cipreses, pacipreses, kadiķi, tūjas.
dievkrēsliņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst dažādi augi, arī kaučukaugi.
verbēnu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder augi, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos vai galviņās un auglis ir sēklenis (pēc jaunākā iedalījuma – asteru dzimta).
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapji, kuru ziediem ir četras vainaglapas un četras kauslapas (piem., kāposti, kāļi, rutki, pērkones); šīs dzimtas augi.
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi, kuru ziediem ir īpatnēja, lūpām līdzīga forma; šīs dzimtas augi.
uzkrājējaudi Augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
vēzis Augu slimība, kurai raksturīgi dažādi izaugumi uz auga stumbra, saknēm.
varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
barības līdzekļi augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
līnija Augu vai dzīvnieku sugas indivīdi ar stabili iedzimstošām pazīmēm, kas cēlušies no viena priekšteča vai priekšteču pāra.
vinegrets Aukstais ēdiens – salāti no sīki sagrieztiem dārzeņiem (kartupeļiem, bietēm, skābiem kāpostiem u. tml.), kas sajaukti ar eļļu.
rasols Aukstais ēdiens – salāti, ko gatavo no sagrieztiem vārītiem dārzeņiem (kartupeļiem, burkāniem), gaļas vai desas, skābētiem vai marinētiem gurķiem, olām un citām piedevām.
galerts Aukstais ēdiens – savā novārījumā sarecināta gaļa vai zivs.
pastēte Aukstais ēdiens, ko gatavo no aknām, zivīm u. tml., tās samaļot un kopā ar garšvielām saputojot viendabīgā masā.
aukstais galds aukstie ēdieni.
radioaustiņas Austiņas, ko pieslēdz radiouztvērējam.
bumerangs Austrālijas aborigēnu metamais ierocis, kas pēc sviediena atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
dingo Austrālijas savvaļas suns [Canis dingo].
kebabs Austrumu ēdiens – uz iesma cepti gaļas gabaliņi ar dārzeņiem.
velki Aušanā – pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā; šķēri.
pirmavots Autentisks materiāls (piem., arhīva dokuments, raksts, grāmata, audio vai video ieraksts), kas satur informāciju, ko izmanto, piem., pētniecībā.
datizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru analizē liela apjoma datus digitālā fromātā, lai iegūtu strukturētu informāciju.
taksometrs Automobilis pasažieru vai kravas pārvadāšanai par maksu pēc individuāla pasūtījuma un noteiktas takses.
autorallijs Automobiļu sacensības (parasti vairākos posmos), kurās dalībniekiem jāveic samērā gara distance pa dažādiem ceļiem un bezceļiem.
nītis Aužamajās stellēs – īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā vertikāli iestiprināti pavedieni.
futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
avangardists Avangardisma pārstāvis.
atombumba Aviobumba ar kodollādiņu.
dienas prese avīze, prese, kas iznāk katru dienu, no rīta.
dienas avīze avīze, prese, kas iznāk katru dienu, no rīta.
geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.
lopbarības raugs B grupas vitamīniem un olbaltumvielām bagātināta barības piedeva lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
nobadināties Badināt sevi, badināties (līdz iestājas kāds stāvoklis); nobadoties.
nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē vai aiziet bojā.
pilns galds bagātīgi klāts galds, uz kura ir daudz ēdienu, dzērienu.
piesātināt Bagātīgi piepildīt (ar ko); izšķīdināt (kādā vielā) lielu (citas vielas) daudzumu.
nams Bagātu, dižciltīgu cilvēku dzimta.
pasta balodis balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
dūja Balodis.
krups Balsenes un trahejas iekaisums, ko pavada smags elpas trūkums (piem., slimojot ar difteriju).
biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātiem (vai kandidātu).
kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
miera balodis balts balodis, miera simbols.
zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko, iekūņojoties ap sevi, tin zīdvērpējs.
kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
bandiniece Bandinieka sieva.
komercbanka Banka, kas pieņem noguldījumus, kreditē uzņēmumus un privātpersonas, kā arī veic operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties, ielenkt no vairākām pusēm, visapkārt (kādu objektu).
piebarot Barot (zīdaini) ar ēdienu, kas papildina mātes pienu vai tā aizstājēju.
primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas palīdz mācītājam dievkalpojumā, rituālu izpildē, glabā baznīcas lietas u. tml.
kantors Baznīcas kora diriģents, ērģelnieks; arī dziedātājs baznīcā.
agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
baznīcas gads baznīcas svētku secība gada garumā, sākot no adventes pirmās svētdienas.
mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā (līdz 20. gs. 20. gadiem); mācītājmuiža.
slēgt durvis beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
nodienēt Beigt pildīt karadienestu.
valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
prīmuss Benzīna, petrolejas sildaparāts (plītiņa), ko lieto ēdienu gatavošanai u. tml.
mazgadība Bērna vecums līdz 14 gadiem.
mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos.
piebērt Berot papildināt (kā daudzumu).
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; ādas sacietējums, kas radies no berzes.
uzberzēt termometru berzējot (parasti medicīnisko termometru pret ko) panākt, ka paaugstinās (tā) rādījums.
trīt Berzēt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
melnalksnis Bērzu dzimtas koks ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs [Alnus glutinosa].
alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, robotām lapām un ziediem spurdzēs.
silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķu un silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
redukcija Bez juridiska pamata izlēņoto muižu pārņemšana valsts īpašumā.
aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī.
kā pa diedziņu Bez sarežģījumiem; ļoti labi, gludi.
etāns Bezkrāsaina gāzveida viela – piesātināts ogļūdeņradis, kas kopā ar metānu ietilpst dabasgāzes sastāvā.
benzols Bezkrāsains, gaistošs šķidrums – svarīga ķīmiskās rūpniecības izejviela, arī šķīdinātājs.
zupas virtuve bezmaksas ēdināšana trūcīgajiem.
brīvpusdienas Bezmaksas pusdienas.
vazāt Bezmērķīgi, nogurdinoši u. tml. vadāt līdzi (kādu).
bezsirdis Bezsirdīgs cilvēks; cietsirdis.
trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu.
Goliāts Bībeles personāžs – milzis, ko ar lingu divcīņā nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums par atsevišķām Bībeles tēmām.
biobibliogrāfija Bibliogrāfijas veids – personas bibliogrāfiskā rādītāja papildinājums ar biogrāfiskām ziņām par autoru un publicējumiem par viņu.
koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; dubultzods.
marcipāns Bieza, salda masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
laimiņš Biezlapju dzimtas augs ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem un sulīgām lapām.
skandēt Bieži (apnicīgi) atgādināt, skandināt (ko), runāt (par ko).
skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko).
dziesma Bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, izteicieni.
vizulis Bieži sastopams daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsene; trīsenīte [Briza media].
atēsties Bieži, daudz ēdot, vairs negribēt (kādu ēdienu).
padomija Bijusī Padomju Savienība, padomju iekārta (parasti runājot par to kritiski mūsdienās).
nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
sasniegt Bioloģiskās attīstības gaitā nonākt (jaunā stadijā).
mediators Bioloģiski aktīvas vielas, kas nervu uzbudinājuma laikā pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru.
piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pārklāt (ar to kādu virsmu).
iebirdināt Birdinot ievirzīt (kur iekšā).
izbirdināt Birdinot izkaisīt, arī ļaut, ka izbirst.
pabirdināt Birdinot novietot (dzīvniekiem pieejamā vietā).
nobirdināt Birdinot panākt, ka (kas) nobirst; nokratīt.
piebirdināt Birdinot pievienot, pievienot (ko) papildus.
sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); būt par cēloni, ka (kas) sabirst (kopā, kādā veidojumā, kur).
uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
divstobrene Bise ar diviem stobriem.
Zobenbrāļu ordenis bīskapa Alberta dibināta militāra un reliģiska vācu bruņinieku apvienība Latvijā un Igaunijā (1202–1237), kuras mērķis bija Baltijas iekarošana.
titulārbīskaps Bīskaps, kam nav savas diecēzes jeb administratīvas teritoriālas vienības, arhibīskapa palīgs.
bišu peri bites cirmeņa, kūniņas u. tml. attīstības stadijā.
peri Bites olas cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
granula Blīva (kādas vielas) lodīte, graudiņš.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piem., no ēdiena atliekām, mikroorganismiem.
autoklāvs Blīvi noslēdzama tvertne, trauks karsēšanai augstā spiedienā un temperatūrā.
trese Blīvi sastiprinātu, ar diegiem sapītu grieztu matu veidojums.
koksne Blīvi, cieti kokaugu audi, kas atrodas to stumbros vai zaros.
skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido šķrimšļu šūnas un kas ir cietāki par saistaudiem.
radioboja Boja, kuras raidītājs raida radiosignālus.
skramba Bojājums – šaurs padziļinājums (priekšmeta) virsmā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
trauma Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
sarētojums Bojājums, kas (parasti uz koka, tā daļas) radies ievainojuma vai slimības rezultātā.
lūžņa Bojāti lietošanai nederīgi un nekārtīgi izmētāti priekšmeti; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
raunds Boksā – laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
svings Boksā – sānisks sitiens no distances.
bonapartists Bonapartu dinastijas atjaunošanas piekritējs.
bāleliņš Brālis; jauns vīrietis, radinieks.
komandējums Brauciens dienesta uzdevumā; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
saripot Braucot savirzīties (par automašīnām, motocikliem, velosipēdiem, to kopumu).
uzmīt Braukt (minot divriteņa pedāļus).
nobremzēt Bremzējot apstādināt (transportlīdzekli), arī ievērojami samazināt (tā) kustības ātrumu.
stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
trauksmes zvans brīdinājums par ko nevēlamu, satraucošu.
signāls Brīdinājums, ziņojums (par ko).
biedēt Brīdināt (parasti draudot).
celt trauksmi brīdināt par briesmām, bīstamu situāciju.
draudēt Brīdināt, ka sekos sods vai nepatīkama, ļauna rīcība.
draudēt ar pirkstu brīdināt, kratot pirkstu.
signalizēt Brīdināt, ziņot (par ko) ar noteiktiem simptomiem, pazīmēm, uzvedību u. tml.
nobrīdināt Brīdinot stingri noteikt, pateikt.
klusuma brīdis brīdis, kad pieceļoties kājās un klusējot piemin aizgājēju.
gadumija Brīdis, kad vecais gads beidzas un jaunais sākas; laika posms ap gadu miju.
pēdējais laiks brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
likteņa stunda brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis.
trauksme Briesmas, bīstama situācija; signāls, ar ko brīdina par briesmām, bīstamu situāciju.
izejamā diena brīvdiena.
suņudienas Brīvdienas, brīvlaiks (parasti skolēniem, studentiem).
bada streiks brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
virsdienests Brīvprātīgs dienests (bruņotajos spēkos) pēc obligātā karadienesta beigšanas.
reinvestīcija Brīvu līdzekļu atkārtota ieguldīšana uzņēmuma kapitāla papildināšanai.
švīkātā keramika bronzas laikmeta keramika, kuras virsmu nenogludina ar roku.
dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā; arī dūriens (2).
revīzija Brūces medikamentoza apstrāde.
līnijkuģis Bruņām klāts lieltonnāžas karakuģis pretinieka karakuģu iznīcināšanai (līdz 20. gs. 60. gadiem).
nirvāna Budismā – pilnīgs svētlaimes, miera un atbrīvotības stāvoklis, saplūsme ar dievišķo.
Buda Budisma dibinātājs (īstajā vārdā Gautama).
lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gs.
budists Budisma piekritējs.
stūpa Budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti.
dzenbudisms Budisma virziens, kura mācība pamatojas uz meditācijām un intuīcijas attīstīšanu.
lama Budistu mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā).
pagoda Budistu templis – celtne ar daudzpakāpju jumtiem.
strīda bumba bumbas izcīņa, piem., uzmetot to gaisā starp diviem komandu spēlētājiem.
bergamote Bumbiere ar sulīgiem, saldiem, augļiem; attiecīgā bumbieru šķirne.
uguns vārdi buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
ugunsvārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
dienasgrāmata Burtnīca (skolēniem) ar iedaļām katras dienas uzdevumu un atzīmju ierakstīšanai.
dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml., kur cilvēks ar noteiktu datumu pieraksta savus pārdzīvojumus, atzīmē tās dienas notikumus.
burtu garnitūra burtu komplekts, kurā sakopoti burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
divmastnieks Buru kuģis ar diviem mastiem.
skanēt Būt ar kādu saturu (par tekstu); radīt (kādu iespaidu), izklausīties (kā) – par vārdiem, valodu.
būt no viena kaula (un miesas) būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
būt labi gados būt diezgan padzīvojušam, pāri pusmūžam.
riestot Būt dzimumuzbudinājuma stāvoklī; ar raksturīgu uzvedību paust savu dzimumuzbudinājumu (par dažiem dzīvniekiem).
klabēt Būt nemākulīgi, neveikli izvēlētam (piem., par vārdiem, atskaņām).
disonēt Būt nesaskaņā, neatbilsmē ar vidi, apstākļiem, uzskatiem u. tml.
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti par redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
trīcēt Būt nevienmērīgam, viegli svārstīties, raustīties (piem., par skaņu, gaismu); būt tādam, kurā izplatās, ir šādas svārstības (par telpu, vidi).
darboties Būt nodibinātam, iekārtotam un veikt paredzētos uzdevumus; būt atvērtam, pieejamam (par sabiedrisku iestādi).
saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
nospiest Būt pakļautam spiediena iedarbībai.
nosacīt Būt par (kā) juridisku pamatu.
izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) atradinās no grūtībām, pierod pie ļoti labvēlīgas, saudzīgas izturēšanās.
sakratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (kas) īsu brīdi dreb, trīc.
uznest Būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kļūst sajūtams.
uzšūpot Būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi, arī reizēm šūpojas.
uzvēdīt Būt par cēloni, ka (piemēram, vēsma) iesāk izplatīties; būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
kandidēt Būt par kandidātu (1).
līkt ziedos būt pārpilnam ar ziediem.
līdzināties Būt pēc izskata līdzīgam (kam), atgādināt (ko).
pietikt Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams; būt diezgan.
ņemt Būt tādam, kas griež, šķeļ vai citādi apstrādā (ko) – par darbarīkiem, ierīcēm u. tml.
saistīt Būt tādam, kas ierobežo (kā) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukumu.
saukt Būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, kurp doties u. tml.).
uzbarot Būt tādam, kas strauji palielina ķermeņa masu, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, ēdieniem, dzērieniem).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piem., par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
saistīt Būt tādam, ko savieno audi, to veidojumi (par organisma daļām); savienot (organisma daļas) – parasti par audiem, to veidojumiem.
ziedēt Būt tādam, kur plaukumā ir ziedaugi, ziedi.
smaržot Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piem., par telpu, vietu, vidi).
nodimdēt Būt tādam, kurā (kas) dimd un pārstāj dimdēt.
pulsēt Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
skanēt Būt tādam, kurā izplatās skaņas (par telpu, vietu, vidi).
pulsēt Būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem, sirdi).
mezgloties Būt tādam, kurā veidojas mezgli (par diegiem, auklām u. tml.).
sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku, dzīvnieku kopumu).
nokūpēt Būt tādam, no kura īsu brīdi izdalās kvēpi, dūmi, smiltis, putekļi u. tml.
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, aptuvenu laika momentu (par debess spīdekļiem).
saburzīt Būt tērptam negludā, negludinātā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
pārziedēt Būt ziedēšanas beigu stadijā; noziedēt.
dienēt Būt, atrasties karadienestā.
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piem., ar vietu, vidi, cilvēkiem).
stabiņš Caurspīdīgā caurulē iepildīta viela, kura tiek izmantota par spiediena mērvienības rādītāju (parasti termometros, barometros).
stikls Caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
drosele Cauruļvadu (hidrauliskā vai pneimatiskā) sistēmā ierīkots vārsts spiediena regulēšanai.
čaula Cauruļveida apvalks, kurā ievieto pulvera lādiņu, iestiprina lodi (šāviņu) un kapseli.
katetrs Cauruļveida instruments, ko ārstnieciskos vai diagnostiskos nolūkos ievada ķermeņa dobumos vai kanālos (piem., urīnpūšļa iztukšošanai vai skalošanai).
maksts Cauruļveida muskuļains orgāns, kas savieno dzemdi ar ārējo vidi.
tīkliņsaite Cauruļveida saite no elastīgu pavedienu tīkla (parasti pārsēju fiksēšanai).
snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piem., ērcēm, divspārņiem), piem., duršanai, sūkšanai.
ciparripa Caurumots disks ar ciparu skalu zem tā.
kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
divlīmeņu Celtne divos līmeņos.
mošeja Celtne musulmaņu dievkalpojumiem.
arhitektūra Celtniecības māksla, kas rada telpisku vidi, kurā noris cilvēka dzīve; celtņu kopums, kas rada šo vidi.
ceļinieks Ceļu dienesta darbinieki.
CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija.
okšķerēt Censties ar dažādiem slepeniem paņēmieniem izzināt, izdibināt (ko).
minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piem., atbildi).
ošņāt Censties ko izzināt, izdibināt.
kantēties Censties nodibināt attiecības ar pretējā dzimuma personu.
indēt Censties nonāvēt ar indi.
vandīt augšā censties pamodināt.
rosināt Censties panākt, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās (ko darīt); mudināt.
jaukt galvu Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības; tuvināties (2).
konservatīvisms Cenšanās paturēt līdzšinējo kārtību, tieksme saglabāt tradicionālo.
piesisties Cenšoties nodibināt kontaktu, pienākt klāt; uzrasties.
refinansēšanas likme centrālās bankas noteikta procentu likme, pēc kuras tā izsniedz aizdevumus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
piecept Cepot pievienot (ko) klāt; izcepot (ko), pievienot (to ēdienam).
kotlete Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.).
sombrero Cepure ar platām malām, ko valkā laukstrādnieki Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos, lai pasargātu sevi no saules.
ceriņzars Ceriņu krūma zars (parasti ar ziediem).
fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
Zaļā Ceturtdiena ceturtdiena nedēļā pirms Lieldienām.
ceturtdien Ceturtdienā.
pueblo Ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (parasti Meksikā, ASV dienvidrietumos).
drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piem., nelielas spraugas ar pakulām, sūnām u. tml.); šādi apstrādāt (ko).
katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
biezums Cietākas daļiņas šķidrumā (parasti dzērienā, ēdienā).
kaulaudi Cietie audi, kas sastāv no īpašām šūnām un veido kaulus.
nierakmens Ciets (parasti sāļu) veidojums nieru bļodiņā vai urīnizvadceļos.
sausais ledus ciets oglekļa dioksīds.
teflons Ciets polimērs, ko izmanto dažādiem pārklājumiem (piem., virtuves traukiem, lai novērstu piedegšanu).
cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku.
iecilāt Cilājot (sagatavojamo masu), iejaukt (ēdienā).
godināt Cildināt, arī sveikt (kādu, parasti publiski); izturēties ar goddevību (pret ko).
celt Cildināt, godināt.
kasīda Cildinoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās, turpmāk – ik pēc rindas.
kompliments Cildinošs, glaimojošs izteikums.
oda Cildinošs, svinīgs slavinājuma dzejolis, kas veltīts kādam notikumam vai personai.
bungas Cilindriskas formas mūzikas sitaminstruments, ko spēlē ar vienu vai divām vālītēm.
rulete Cilindrveidīgi izveidots, satīts (parasti pildīts) kulinārijas vai konditorejas izstrādājums.
dzimšanas diena Cilvēka dzimšanas gadadiena.
pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
jaunība Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.
pakaļa Cilvēka iegurņa joslas mugurējā daļa; dibens (2).
pasaule Cilvēka individuālās dzīves sfēra, viņa psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
autopsija Cilvēka ķermeņa dobumu atvēršana un orgānu izmeklēšana pēc nāves, lai pārbaudītu vai izvirzītu diagnozi un noteiktu nāves cēloņus; līķa sekcija.
dupsis Cilvēka ķermeņa pakaļējā apakšējā daļa; dibens.
miršanas diena Cilvēka miršanas piemiņas diena.
nāves diena Cilvēka miršanas piemiņas diena.
bērnība Cilvēka mūža pirmais posms, bērna gadi.
vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
vecumdienas Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; vecums (1).
joga Cilvēka psihes un organisma fizioloģisko procesu vadīšanas un pilnveidošanas sistēma, kuras daži elementi (piem., elpošanas vingrinājumi, meditācija) tiek plaši lietoti veselības uzlabošanai vai relaksācijai.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu u. tml.) kopums, pie kā ir piestiprināti mīkstie audi.
seja Cilvēkam raksturīgo, individuālo īpašību kopums.
demagogs Cilvēks (parasti politiķis), kas cenšas realizēt kādus nodomus ar faktu sagrozīšanu, maldināšanu, meliem u. tml.; cilvēks, kas savtīgos nolūkos runā to, kas neatbilst paša pārliecībai.
uzklīdenis Cilvēks (piemēram, svešinieks, klejotājs, klaidonis), kas uzklīdis (kādā vietā).
jurists Cilvēks ar juridisko izglītību, speciālists tiesību jautājumos (piem., advokāts, tiesnesis, juriskonsults).
mediķis Cilvēks ar medicīnisko izglītību; medicīnas darbinieks; ārsts.
baltrocis Cilvēks ar nesastrādātām rokām; cilvēks, kas nav radis strādāt un izvairās no fiziska, netīra darba.
rudmatis Cilvēks ar rudiem matiem.
privātpersona Cilvēks ārpus saviem dienesta pienākumiem.
pusaudzis Cilvēks pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
jaunietis Cilvēks starp pusaudža un brieduma gadiem.
aizdevējs Cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piem., naudu); kreditors.
pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) veic vienu darbu.
domubiedrs Cilvēks, ar kuru ir vienādi uzskati, intereses.
strīdnieks Cilvēks, kam ir juridiskas pretenzijas (kādā jautājumā).
hipertoniķis Cilvēks, kam ir paaugstināts asinsspiediens.
sarkanmatis Cilvēks, kam ir sarkanīgi, arī rudi mati.
negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk.
gardēdis Cilvēks, kam patīk ēst izmeklētus, izsmalcinātus ēdienus.
sadists Cilvēks, kam piemīt sadisms.
reformators Cilvēks, kas (ko) reformē, veic, īsteno (kā) reformu, pārveidi.
radioklausītājs Cilvēks, kas (parasti regulāri) klausās radioraidījumus.
zombijs Cilvēks, kas (piem., ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu, mehānisku uzvedību) atgādina šādu atdzīvinātu mironi.
diktors Cilvēks, kas (radio, televīzijā) lasa cita sagatavotu tekstu (ziņas, sludinājumus u. tml.).
oficiants Cilvēks, kas (restorānā, banketā u. tml.) apkalpo viesus (pasniedzot ēdienus, dzērienus); viesmīlis.
diplomands Cilvēks, kas apbalvots ar diplomu.
baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos dievkalpojumā.
ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina noslēpumus, iegūst ziņas.
reketieris Cilvēks, kas ar draudiem vai šantāžu veic naudas izspiešanu (parasti no uzņēmējiem).
izspiedējs Cilvēks, kas ar varu, spēku, draudiem u. tml. cenšas iegūt no citiem (piem., naudu).
producents Cilvēks, kas atbild par radio un TV programmu saturu, vada mūzikas ierakstīšanu u. tml.
atnācējs Cilvēks, kas atnācis, ieradies.
malējs Cilvēks, kas atvedis labību malšanai.
beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; cilvēks, kas nesen beidzis mācību iestādi; absolvents.
absolvents Cilvēks, kas beidz vai ir beidzis mācību iestādi.
velobraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists (1); riteņbraucējs (1).
riteņbraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists.
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi iestājas karadienestā.
ūdensvīrs Cilvēks, kas dzimis šādā Zodiaka zīmē.
tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
caurbraucējs Cilvēks, kas iebraucis kādā vietā uz īsu brīdi vai brauc kādai vietai cauri.
iebraucējs Cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes.
ieklīdenis Cilvēks, kas ieklīdis, ieradies no citurienes.
diversants Cilvēks, kas iesūtīts diversiju veikšanai, nodarbojas ar diversijām.
dievgaldnieks Cilvēks, kas iet pie dievgalda.
pauninieks Cilvēks, kas individuāli iepērk preces vienā vietā un ved pārdot citur.
rekrūtis Cilvēks, kas ir paņemts armijas dienestā.
ienācējs Cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes.
vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
disertants Cilvēks, kas izstrādā disertāciju un publiski aizstāv to.
mūsējais Cilvēks, kas kādā ziņā ir tuvs runātājam vai runātājiem, piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
viņējais Cilvēks, kas kādā ziņā nav tuvs runātājam vai runātājiem, nav piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
lēcējs Cilvēks, kas lec (ar izpletni, no tramplīna, pāri tramplīnam, ar gumijām u. tml.); sportists, kas nodarbojas ar kādu no lēkšanas sporta veidiem.
dievlūdzējs Cilvēks, kas lūdz Dievu (baznīcā) vai piedalās dievkalpojumā.
aspirants Cilvēks, kas mācās aspirantūrā (Latvijā līdz 20. gs. 90. gadiem).
marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
afērists Cilvēks, kas nodarbojas ar afērām; blēdis, krāpnieks.
vērpējs Cilvēks, kas nodarbojas ar diegu, dziju u. tml. vērpšanu; vērpšanas speciālists.
miesnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar gaļas pirmapstrādi; arī gaļas tirgotājs.
teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
plostnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar plostu sagatavošanu un pludināšanu.
radioamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar radioamatierismu.
stiklinieks Cilvēks, kas nodarbojas ar stikla apstrādi, veido izstrādājumus no stikla.
šarlatāns Cilvēks, kas nodarbojas ar šarlatānismu; blēdis, krāpnieks.
dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu vai ārstē ar netradicionālām metodēm.
okšķeris Cilvēks, kas okšķerē; slepeno dienestu darbinieks, spiegs.
radiokomentētājs Cilvēks, kas pa radio komentē, piem., sporta spēli, politisku diskusiju.
izdzinējs Cilvēks, kas pārmērīgi nostrādina, izkalpina (citus) darbā.
velorikša Cilvēks, kas pārvadā pasažierus ar vieglajiem divričiem.
komunikants Cilvēks, kas pieņem komūniju; dievgaldnieks.
musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs.
pacients Cilvēks, kas saņem medicīnisku palīdzību; slimnieks, kas ārstējas pie ārsta.
skrējējs Cilvēks, kas skrien; sportists, kas nodarbojas ar kādu no skriešanas sporta veidiem.
cukurslimnieks Cilvēks, kas slimo ar cukurslimību; diabētiķis.
sludinātājs Cilvēks, kas sludina (izplata, popularizē kādu mācību, idejas, uzskatus).
enciklopēdists Cilvēks, kas strādā pie enciklopēdiju veidošanas un izdošanas.
radiodarbinieks Cilvēks, kas strādā radio (1); radio (1) darbinieks.
jaunatnācējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies.
jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts obligātajā karadienestā.
supervizors Cilvēks, kas uzrauga (kā) darba izpildi, sniedz konsultācijas un psiholoģisku atbalstu darbiniekam.
diskžokejs Cilvēks, kas vada diskotēku vai raidījumu par popmūziku – izvēlas un atskaņo mūziku, komentē to u. tml.
zāģeris Cilvēks, kas zāģē; cilvēks, kas nodarbojas ar kokmateriālu izstrādi.
ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto prasību izpildi.
šķirtenis Cilvēks, kura laulība ir juridiski šķirta.
metiss Cilvēks, kura priekšteči pieder pie dažādām rasēm (parasti baltās rases piederīgā un indiāņa pēcnācējs).
redaktors Cilvēks, kura profesionālajos pienākumos ietilpst (iespieddarba) rediģēšana; speciālists (izdevniecībā, redakcijā), kas sagatavo (piem., iespieddarbu) laišanai klajā.
gaviļnieks Cilvēks, kuram ir jubileja vai cita svinību diena; cilvēks, kura dēļ notiek svinības un kuru godina, apsveic.
pavadītājs Cilvēks, kurš bēru ceremonijā ieradies pavadīt aizgājēju.
radiopirāts Cilvēks, kurš nodarbojas ar radiopirātismu.
jauniesaucams Cilvēks, kuru iesauc obligātajā karadienestā.
aizbilstamais Cilvēks, pār kuru nodibināta aizbildnība; cilvēks, par kuru rūpējas, kura intereses aizstāv.
ciltskoks Cilvēku dzimtas (retāk dzīvnieku sugas) radniecisko attiecību attēlojums vēsturiskajā attīstībā, kas atgādina koku ar zariem.
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valsti, valdību, kolektīvu vai iestādi kongresā, konferencē, sporta sacensībās, ceļojumā, sarunās u. tml.
štābs Cilvēku grupa, kas vada (piem., uzņēmumu, iestādi, komandu, klubu, pasākumu).
sadzīve Cilvēku ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas, politiskas darbības u. tml.) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā.
mikromobilitāte Cilvēku pārvietošanās ar kājām vai individuālu transportlīdzekli, kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai videi draudzīgs dzinējs.
dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izadīts tikai viens pirksts – īkšķis.
pirkstaiņi Cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti.
boksēties Cīnīties, sacensties boksā; cīnīties ar tādiem paņēmieniem, kādus lieto boksā.
duelis Cīņa starp diviem cilvēkiem vai divām cilvēku grupām, piem., sportistiem.
divkauja Cīņa starp diviem pretiniekiem.
turnīrs Cīņa starp diviem vai vairākiem bruņiniekiem (viduslaikos).
divcīņa Cīņa, sadursme (starp diviem pretiniekiem, diviem spēkiem).
reslings Cīņas sporta veids, kurā tiek lietoti dažādi cīņas paņēmieni.
nullcirkulis Cirkulis ļoti maza diametra riņķa līniju novilkšanai.
savādāk Citādi (1).
citādāk Citādi.
aizmanīties Citiem nemanot, nogaidot izdevīgu brīdi, aiziet, aizskriet.
pomelo Citrusu ģints augļu koks ar apaļiem, nedaudz saplacinātiem vai bumbierveida, gaiši dzelteniem, sulīgiem augļiem [Citrus maxima, Citrus grandis].
zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas un ziedi; šī auga sēkla.
kompilācija Citu autoru radīto darbu mehānisks sakopojums, apkopojums; šādi veidots darbs.
tiesībspēja Civilajās tiesībās noteikta fizisku un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
trešā persona civillietas dalībnieks, kas juridiski ieinteresēts prasības lietas iznākumā strīdā starp pusēm.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
saharīns Cukura aizstājējs – bezkrāsaina kristāliska viela; mākslīgais saldinātājs.
pralinē Cukura, sasmalcinātu riekstu un kauleņaugu kodolu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šāda maisījuma pildījumu.
patrona Čaulā ietverts lodes (vai šāviņa), lādiņa un kapseles apvienojums.
salikts čemurs čemurs, kurā katra ziedkāta galā ir vairāki ziedi.
anīss Čemurziežu dzimtas augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un arī par garšvielu.
suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs liels indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem saliktos čemuros.
ķimene Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai rožainiem ziediem un aromātiskiem augļiem – sēklām.
zilpodze Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, zobainām lapu malām un sīkiem zilganiem vai baltiem ziediem stublāja un zaru galos.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem čemuros.
cepeškrāsns Četrstūraina ietaise (plītī) ēdienu cepšanai; šādas formas ierīce (parasti elektriska) cepšanai.
trapece Četrstūris, kura divas pretējās malas ir paralēlas, bet pārējās divas (sānmalas) nav paralēlas.
paralelograms Četrstūris, kura ik divas pretējās malas ir paralēlas.
dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piem., plūdi, viesuļvētras, zemestrīces).
starpteka Dabiska vai mākslīga ūdenstece, kas savieno divas ūdenstilpes, atzars aiz salām u. tml.
dabiskā radioaktivitāte dabisko izotopu (rādija, polonija, urāna, torija u. c.) radioaktivitāte.
radiovariants Daiļdarbs, kas pārveidots pārraidīšanai pa radio.
šķelt Dalīt (ģeometrisku ķermeni) divās vai vairākās daļās.
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
vidusposms Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusdaļa (2).
vidusdaļa Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
posms Daļa (parasti auga stumbram, zaram) starp diviem mezgliem.
posms Daļa (piem., dzelzceļa līnijai, autobusa maršrutam) starp divām stacijām, pieturām, arī vietām.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā (kas) pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradies, varētu notikt u. tml.
pusbads Daļējs bads – situācija, stāvoklis, kad nepietiek ēdiena.
pusrads Daļējs radinieks.
atvieglojums Daļējs vai pilnīgs atbrīvojums (piem., no kādiem pienākumiem, nodevām, maksas); prasību, grūtību samazinājums.
simtlauciņu Dambrete, kuru spēlē uz galdiņa, kas ir sadalīts 100 lauciņos.
cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā dienā.
izkapts Darba rīks zāles vai labības pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
pirmais maijs darba svētki, LR Satversmes sapulces sasaukšanas diena.
slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
knaibles Darbarīks (piem., kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
gludeklis Darbarīks drēbju gludināšanai ar karstumu un spiedienu.
šķēres Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; grieznes.
grieznes Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; šķēres.
adata Darbarīks šūšanai – tievs metāla irbulis ar smailu galu un caurumu otrā galā diega ievēršanai.
zāģis Darbarīks, instruments ar asmeņiem, kuri izvietoti metāla plātnes vai diska malās, vai arī ir piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; darbmašīna ar šāda veida asmeņiem.
svinības Darbība, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piem., ar svētkiem, kādu notikumu).
pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, diversantu darbību.
pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu; šādu darbību, pasākumu kopums.
nonākt Darbībā, procesā sasniegt (kādu stāvokli, pakāpi, stadiju).
akreditācija Darbība, process --> akreditēt (2); valsts institūcijas pilnvarojums, atļauja darboties (kādai mācību iestādei), īstenot (noteiktu mācību programmu).
digitalizācija Darbība, process --> digitalizēt.
irdināšana Darbība, process --> irdināt.
piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (1); juridiski noteikta saistība vai emocionāla saikne (ar ko).
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
instalācija Darbība, rezultāts --> instalēt (1); elektrības, gāzes, vēdināšanas u. tml. tehniskas sistēmas ierīkošana.
divdabis Darbības vārda forma, kam piemīt divu vārdšķiru – darbības vārda un īpašības vārda vai apstākļa vārda – īpašības.
pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka pamudinājumu, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu veikt kādu darbību; imperatīvs.
konjugācija Darbības vārda locīšanas tips; darbības vārdu grupa ar kopīgu formu veidošanas paradigmu.
supīns Darbības vārda nelokāmā forma, kas izsaka darbības mērķi blakus kustības darbības vārdiem.
nekārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
neregulārs darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
lietvedība Darbību kopums, sistēma (piem., iestādē, organizācijā), kas nodrošina dokumentu sagatavošanu, sistematizāciju un glabāšanu, veic korespondences apstrādi u. tml.
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
ateljē Darbnīca, kurā izgatavo dažādus izstrādājumus pēc individuāliem pasūtījumiem.
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
šarlatānisms Darbošanās kādā nozarē (piem., medicīnā), uzdodoties par lietpratēju; peļņas gūšana, blēdoties un apkrāpjot citus cilvēkus.
līgumdarbs Darbs, ko veic, pamatojoties uz līgumu par konkrētā darba izpildi.
aizdārdināt Dārdinot aizvirzīties; ar lielu troksni aizbraukt.
pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pusdārgakmens Dārgakmenim līdzīgs minerāls, ko izmanto rotaslietu izgatavošanai, bet kuru tradicionāli neuzskata par dārgakmeni (piem., ahāts, jašma, tirkīzs, topāzs).
delikatese Dārgs, izmeklēts ēdiens.
knipelēt Darināt mežģīnes, diegus savijot un sienot dažāda veida mezglus.
mazgāt Darīt tīru (ko) ar ūdeni un dažādiem citiem līdzekļiem.
irdinātājs Darītājs --> irdināt, tas, kas irdina (ko).
metējs Darītājs --> mest; sportists, kas specializējies kādā mešanas disciplīnā.
ķirbis Dārzenis ar ložņājošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un lieliem, ovāli saplacinātiem vai lodveidīgiem augļiem.
garšsakne Dārzenis, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
koordināte Dati, ziņas (piem., adrese, telefona numurs), pēc kurām var atrast (kādu personu, iestādi u. tml.).
virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
diskvedis Datora ierīce, kas nodrošina datu ierakstīšanu un nolasīšanu no diskiem; draiveris.
procesors Datora mezgls, kas pēc norādītās programmas veic datu apstrādi un attiecīgajos momentos ierosina pārējo mezglu darbību.
mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
atmiņas karte datora vai citu digitālu ierīču detaļa, kas nodrošina teksta, attēla, skaņas un citas informācijas saglabāšnu.
datorvīruss Datorprogramma, kas datorā spēj vairoties un tādējādi sabojāt vai izdzēst datora cietajā diskā esošās programmas.
meklētājprogramma Datorprogramma, kas interneta dokumentos meklē specificētus atslēgvārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
teksta redaktors datorprogramma, kas ļauj apstrādāt un rediģēt tekstu (veikt, piem., teksta kopēšanu, izgriešanu, ievietošanu).
datortehnika Dators un tā darbībai nepieciešamās papildierīces.
personālais dators dators, kas paredzēts individuālai lietošanai.
mašīnkods Datoru programmēšanas valoda, kas sastāv no bināro skaitļu kodiem.
pārbarot Daudz, arī nepareizi ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
sacildināt Daudz, parasti pārmērīgi, cildināt; saslavēt.
vīle Daudzasmeņu griezējinstruments ar sīkiem, cirstiem vai frēzētiem zobiem cieta materiāla apstrādei, virsmas nogludināšanai, noslīpēšanai.
polifonija Daudzbalsība, kuras pamatā ir vairāku patstāvīgu melodiju vienlaicīgs skanējums.
kontrapunkts Daudzbalsības veids, kura pamatā ir vienlaicīgs vairāku patstāvīgu melodiju skanējums un attīstība; polifonija.
dievs Daudzdievībā – viena no šīm pārdabiskajām būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā); dievība.
cekuliņi Daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem ziliem, baltiem vai sārtiem ziediem.
zefirante Daudzgadīgs amariļļu dzimtas augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
kaktuss Daudzgadīgs augs ar gaļīgu, ūdeni uzkrājošu dažādas formas stublāju (sukulents), kam parasti ir dzeloņi un (dažām sugām) krāšņi ziedi.
sētložņa Daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, apaļīgām lapām un sīkiem, violetiem ziediem.
sētvija Daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, matiņiem klātām lapām, zaļganbaltiem ziediem un melnām ogām; brionija.
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā [Asparagus officinalis].
pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas (visbiežāk rozā, sarkaniem vai baltiem) ziediem čemurveida ziedkopās un mīkstām, ieapaļām lapām.
niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām lapām, ložņājošu sakneni un ziediem garā skarā.
smaržzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu [Anthoxanthum odoratum].
kāpukviesis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garām, cietām, zilganzaļām lapām un ziediem, kas sakārtoti vārpā.
seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu, kas atgādina vārpu [Sesleria coerulea].
pirkstainais grīslis daudzgadīgs grīšļu dzimtas lakstaugs ar tievu, stāvu stublāju un ziediem vārpiņā.
purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas augs ar spilgti dzelteniem ziediem, kas aug mitrās vietās.
kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām un dzelteniem vai zili violetiem ziediem.
saulkrēsliņš Daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās.
krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli.
kumeļpēda Daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar apaļām, tumšzaļām lapām un sarkanbrūniem ziediem.
kanna Daudzgadīgs krāšņumaugs ar lielām lapām un asimetriskiem, spilgtiem ziediem.
peonija Daudzgadīgs krāšņumaugs ar lieliem, kupliem, parasti sarkaniem, baltiem vai rozā ziediem.
kreimule Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem ar piesi.
doronika Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem.
kaķpēdiņa Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs – sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
ehinācija Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar purpursarkaniem ziediem [Echinacea purpurea].
mauraga Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām apakšējām lapām un dzelteniem ziediem.
zeltpīpenīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
mugurene Daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, nedaudz noliektu stublāju, nokareniem zaļganbaltiem ziediem.
skalbe Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām, ziediem vēdeklī; īriss.
silpurene Daudzgadīgs lakstaugs ar matainu stumbru, staraini vai plūksnaini dalītām lapām un violetiem zvanveida ziediem.
majorāns Daudzgadīgs lakstaugs ar maziem, baltiem vai violeti sārtiem ziediem; šā auga lapas un ziedi, ko lieto par garšaugu [Majorana hortensis].
mārpuķīte Daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem baltiem, rozā vai tumši sarkaniem ziediem un dzeltenu vidiņu.
rodiola Daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, biezām lapām un dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros [Rhodiola rosea; Rhodiola integrifolia].
rūta Daudzgadīgs lakstaugs ar pelēki zaļganām plūksnainām lapām, sīkiem dzelteniem ziediem.
pelašķis Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un sīkiem ziediem kurvīšos.
kāpnīte Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem.
lauztā sirds daudzgadīgs lakstaugs ar sarkanīgiem sirdsveida ziediem; sirdpuķe.
orhideja Daudzgadīgs lakstaugs ar savdabīgas formas krāšņiem ziediem, kas parasti aug tropos; šā auga zieds.
astilbe Daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem baltiem, sārtiem, sarkaniem vai violetiem ziediem skarā.
zaķskābene Daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediņiem un trīsstarainām lapām, aug ēnainos skujkoku mežos.
uzpirkstīte Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju, kam galā ir bāli vai sarkani ziedi un kas satur ārstniecībā izmantojamus indīgus sirds glikozīdus.
ugunspuķe Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, biezi aplapotu stublāju, lancetiskām lapām un violeti sārtiem ziediem ķekarā.
prīmula Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā.
vīrcele Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un blīvos ķekaros sakopotiem dzelteniem piešveida ziediem [Linaria].
leizeja Daudzgadīgs lakstaugs ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām, kura sakneni un saknes izmanto ārstniecībā [Rhaponticum carthamoides].
lakacis Daudzgadīgs lakstaugs ar zvanveida ziediem, kuri maina krāsu (sākumā rožaini, vēlāk zili vai violeti).
pulkstenīte Daudzgadīgs lakstaugs ar zvanveidīgiem vai piltuvveidīgiem baltiem, ziliem vai violetiem ziediem.
piparmētra Daudzgadīgs lakstaugs, ārstniecības augs ar zili violetiem ziediem un stipri smaržojošām lapām; no šā auga lapām gatavota droga [Mentha piperita].
žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs, kura saknē ir tonizējošas vielas, ko izmanto medicīnā [Panax ginseng].
maijpuķīte Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; kreimene.
kreimene Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un (parasti) ziliem ziediem samērā blīvos cilindrveida ķekaros.
lucerna Daudzgadīgs lopbarībā izmantojams lakstaugs ar gariem stublājiem un ziliem, violetiem vai dzelteniem ziediem.
zeltnātrīte Daudzgadīgs lūpziežu (panātru) dzimtas augs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, oranžiem plankumiņiem izraibinātiem ziediem.
sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem nokarenos ķekaros; lauztā sirds [Dicentra spectabilis].
puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstūraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
raganzālīte Daudzgadīgs naktssveču dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem.
palēcīte Daudzgadīgs neliels lakstaugs ar iegareni ovālām lapām mieturveida pušķos un zaļgani baltiem ziediem ķekarā stublāja galotnē.
plaukšķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem – pogaļām.
naktsvijole Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar gumu un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā.
vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā [Monophyllos].
mātere Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, šķeltām lapām un violeti sārtiem ziediem pušķos lapu žāklēs.
kaķumētra Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zobainām lapām un zilganiem ziediem (izmanto, piem., parfimērijas rūpniecībā).
sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
elsis Daudzgadīgs peldošs ūdensaugs ar baltiem ziediem [Stratiotes aloides].
zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām un spilgti dzelteniem ziediem.
septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidīgu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās [Phyteuma spicata].
rasaskrēsliņš Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem.
vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem, smaržīgiem ziediem blīvās skarveida ziedkopās.
zemene Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
bitene Daudzgadīgs rožu dzimtas nektāraugs ar resnu ložņājošu sakneni un brūnganiem vai dzelteniem ziediem.
narcise Daudzgadīgs sīpolaugs ar garām, šaurām lapām un smaržīgiem baltiem vai dzelteniem ziediem.
lilija Daudzgadīgs sīpolaugs ar stāvu stublāju un smaržīgiem zvanveida ziediem; šā auga zieds.
baltstarīte Daudzgadīgs sīpolaugs ar zvaigžņveidīgiem ziediem.
maurloks Daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikā izmantojamiem lokiem [Allium schoenoprasum].
vēršmēle Daudzgadīgs skarblapju dzimtas [Boraginaceae] lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām.
skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar iegarenām skābas garšas lapām un zaļganiem vai rožainiem ziediem konusveida skarās.
termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem un dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā, kura dažu sugu augus izmanto par atkrēpošanas un pretklepus līdzekli.
vanagu vīķis daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem.
lēpe Daudzgadīgs ūdensaugs ar ieapaļām peldošām lapām un dzelteniem ziediem; dzeltenā ūdensroze.
ūdensroze Daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem.
glīvenes Daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām un sīkiem brūnganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem dzeltenbrūniem vai zaļganpelēkiem ziediem.
mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem.
sveķene Daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu, nezarojošu, brūnsarkanu, augšdaļā lipīgu stublāju, šaurām lapām un sarkaniem ziediem.
saulesactiņa Daudzgadīgs, 1,5 m augsts augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos [Heliopsis helianthoides].
lavanda Daudzgadīgs, mūžzaļš puskrūms ar ziliem vai violetiem smaržīgiem ziediem un lapām.
zemteka Daudzgadīgs, neliels cūknātru dzimtas lakstaugs ar ložņājošu, apmatotu stublāju, pretējām, otrādi olveidīgām lapām un gaišziliem ziediem stāvā ķekarā; ārstniecības veronika [Veronica officinalis].
zemzālīte Daudzgadīgs, neliels doņu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem.
grīslis Daudzgadīgs, retāk viengadīgs lakstaugs ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņu stublāju, sakneni un sīkiem ziediem vārpiņās.
zilsniedzīte Daudzgadīgs, sīks, dekoratīvs liliju dzimtas lakstaugs, ar olveidīgu sīpolu, lineārām lapām rozetē un ziliem ziediem ziedkopā.
strelīcija Daudzgadīgs, vidēji augsts (līdz 2 m) tropu lakstaugs ar elipsveida lapām un divkrāsainiem oranžiem un ziliem ziediem.
saulpurene Daudzgadīgs, vidēji liels gundegu dzimtas lakstaugs ar lieliem, apaļiem dzelteniem ziediem, kas izvietoti pa vienam stublāja galā.
tremolo Daudzkārtējs, secīgs divu skaņu, intervālu, akordu atkārtojums.
vārda tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju, kam mūsdienu valodā nav tēlaina nozīmes pārnesuma.
prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
blastula Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa attīstības stadija; dīglis šajā stadijā.
masu psihoze daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
somu dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
soma dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
dūdas Daudzu tautu pūšaminstruments, ko darina no dzīvnieka ādas (gaisa rezervuārs) un (divām vai vairākām) stabulēm.
sorbīts Daudzvērtīgs spirts – bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piem., par cukura aizstājēju, askorbīnskābes sintēzē.
ksilīts Daudzvērtīgs spirts, ko izmanto, piem., laku, līmju ražošanā, kā arī par cukura aizstājēju diabētiskajos produktos.
plēvspārņi Dažāda lieluma kukaiņi ar diviem pāriem plēvveida caurspīdīgu spārnu.
enharmonisms Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņu vienlīdzība (piem., do diēzs – re bemols).
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
izsitumi Dažādi ādas un gļotādas pārveidojumi, kas parādās kā atsevišķi, reizēm saplūduši elementi (piem., plankumiņi, mezgliņi, pūslīši).
ķeburs Dažādi izlocīta, lauzīta līnija; neveikli, neskaidri uzrakstīts burts.
pasta Dažādi makaronu izstrādājumi; ēdiens, kas gatavots no kāda makaronu veida.
programmatisms Dažādi paņēmieni (virsraksts, epigrāfs, moto, sižeta īss atstāsts) skaņdarba satura izpratnes atvieglošanai.
ne šāds, ne tāds Dažādi, nenoteikti vērtējams.
šā Dažādi, visādi.
individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam.
panoptiks Dažādu dīvainu objektu (piem., savdabīgu dzīvu būtņu) krājums; krātuve, kurā atrodas šādi objekti.
mākslīgā radioaktivitāte dažādu kodolreakciju rezultātā mākslīgi iegūto izotopu radioaktivitāte.
melanža Dažādu krāsu šķiedru maisījums (dzijā, audumā, adījumā); divu krāsu apvienojums (tekstilizstrādājumā).
supletīvisms Dažādu sakņu izmantojums gramatisko nozīmju izteikšanai morfoloģiskā paradigmā.
variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
zaļums Dažu augu (piem., diļļu, pētersīļu, seleriju) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus; augi, no kuriem iegūst šādas lapas, lakstus.
apsarme Dažu augu slimību (piem., miltrasas) simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja).
soprāns Dažu instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar augstu diapazonu.
alts Dažu instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar zemāku diapazonu.
sēnalas Dažu labības augu (piem., auzu, miežu) sēklu cietā apvalka daļas, kas apstrādes procesā atdalītas no graudiem.
Urāns Debess dievs sengrieķu mitoloģijā.
saule Debess ķermenis, kas izstaro gaismu dienā.
mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
debespuse Debess puse, viens no četriem galvenajiem virzieniem (ziemeļi, dienvidi, rietumi vai austrumi).
ģeocentriskās koordinātas debesu koordinātu sistēma, kurā noteic spīdekļa stāvokli attiecībā pret Zemes centru.
siloģisms Deduktīvā slēdziena paveids, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
liece Deformācijas veids, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
dūmi Degšanas procesā gaisā radies gāzes un ļoti sīku daļiņu maisījums.
uzdegums Degšanas procesā radies vielu slānis uz (kā) virsmas.
divdeja Deja (priekšnesums), ko izpilda divi dejotāji.
padedē Deja diviem dejotājiem (baletā).
disene Deju vakars, kur dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā; diskotēka.
drapēt Dekoratīvi krokot (audumu); norobežot, aizsegt (ko) ar šādi krokotu audumu.
caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
gloksīnija Dekoratīvs augs ar tumšzaļām pūkainām lapām un krāšņiem, samtainiem zvanveida ziediem.
bārkstis Dekoratīvs elements – pavedienu, sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts ar auduma, apģērba gabalu.
sakura Dekoratīvs koks ar baltiem vai sārtiem ziediem; Japānas ķirsis [Prunus serrulata].
ērika Dekoratīvs krāšņumaugs ar sīkiem ziediem.
glicīnija Dekoratīvs krūms ar zilganvioletiem ziediem nokarenos ķekaros.
rododendrs Dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām lapām un zvanveida vai plakaniem ziediem ķekaros.
roze Dekoratīvs krūmveida augs ar ērkšķainu stumbru un krāšņiem (parasti smaržīgiem) ziediem dažādās krāsās.
cinerārija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem ziediem un pelēku lapu apakšu.
cinnija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem, dažādas krāsas ziediem; cīnija.
lefkoja Dekoratīvs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem, dažādu krāsu pildītiem ziediem [Mathiola incana].
floksis Dekoratīvs lakstaugs ar smaržīgiem ziediem apaļās ziedkopās.
sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi [Saintpaulia ionantha].
kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem, lieliem ziediem lapu žāklēs; kāršroze. [Althaea rosea].
apdare Dekoratīvs papildinājums, rotājums.
amarillis Dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
montbrēcija Dekoratīvs skalbju dzimtas sīpolaugs ar šaurām zobenveida lapām un (parasti oranžiem) ziediem vārpā.
pušķis Dekoratīvs veidojums no vienā galā sastiprinātiem dzijas, diegu u. tml. pavedieniem.
parūkkoks Dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās [Cotinus coggygria].
medicīniskās dēles dēles, kuras izmanto medicīnā, asiņu atsūkšanai asinsrites slimību ārstēšanā.
balodītis Dem. --> balodis.
brītiņš Dem. --> brīdis; ļoti īss laika sprīdis.
diedziņš Dem. --> diegs.
dieniņa Dem. --> diena.
dieviņš Dem. --> dievs.
ļautiņi Dem. --> ļaudis.
sprīdītis Dem. --> sprīdis.
dembelis Demobilizācija; karavīra atvaļināšanās pēc obligātā dienesta laika izbeigšanās.
deramā diena deramdiena.
kvalitāte Derīguma, vērtības atbilstība kādiem nosacījumiem, normām.
kupāti Desai līdzīgs gruzīnu nacionālais ēdiens no maltas gaļas, sīpoliem, ķiplokiem un garšvielām.
dekāde Desmit dienu ilgs laika posms.
spaile Detaļa (ierīcei, aparātam), ar kuru nodrošina elektriskās enerģijas pieplūdi.
dakša Detaļa (mehānismos, ierīcēs), kas sastāv no diviem paralēliem, kopā sastiprinātiem zariem.
bukse Detaļa ar caurumu vidū divu kustīgu elementu savienošanai (mehānismos).
cokols Detaļa spuldzes apakšējā daļā, kurai pievienoti kvēldiega elektrodi un ar kuru spuldzi iestiprina elektroierīcē.
pievads Detaļa vai sistēma, kas nodrošina (kā) pievadi konkrētam objektam.
robusts Detaļās neizstrādāts, nenogludināts; vienkāršs, primitīvs.
uzdoties Dēvēt sevi (par ko, par kādu), maldinot kādu.
sonogrāfija Diagnostikas metode, kura, izmantojot ultraskaņas frekvenci, precizē kādu slimību; ultraskaņas diagnostika.
vēju roze diagramma, kurā attēloti vēja virzieni kādā vietā noteiktā laika posmā.
umlauts Diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa, piemēram, ä), kas rāda patskaņa palatalizāciju.
mīkstinājuma zīme diakritiska zīme, retāk burts, kas norāda, ka līdzskanis ir mīksts.
vīt ligzdu dibināt ģimeni.
likt pamatus dibināt; veidot (ko) pirmoreiz, no jauna.
DJ Dīdžejs, diskžokejs.
par nožēlu diemžēl.
Dievam žēl diemžēl.
atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties.
parīts Diena pēc rītdienas; parītdiena.
parītdiena Diena pēc rītdienas.
parīt Dienā pēc rītdienas.
rītdien Dienā pēc šodienas; rīt [2].
rītdiena Diena pēc šodienas.
rīt Dienā pēc šodienas.
vakar Dienā pirms šodienas, iepriekšējā dienā.
vakardiena Diena pirms šodienas; iepriekšējā diena.
vakardien Dienā pirms šodienas; vakar.
aizvakardiena Diena pirms vakardienas.
atslodzes diena diena, kad (ievērojot diētu) ievērojami samazina ar uzturu uzņemto kaloriju daudzumu.
ganu diena diena, kad (kādam) jāiet ganos.
gadadiena Diena, kad aprit noteikts pilnu gadu skaits kopš kāda nozīmīga notikuma; diena, kad tiek atzīmēts (kā) pastāvēšanas pilnu gadu skaits.
svinamdiena Diena, kad ir svētki, svinības; svinama diena.
vārdadiena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā gadadiena.
pastarā diena diena, kad pasaule ies bojā un notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem; pastardiena.
pa dienu dienā; dienas laikā.
klusā stunda dienas atpūtai paredzētais laiks (piem., slimnīcā, sanatorijā).
vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
vakara junda dienas gaitu beigu signāls; dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
rīts Dienas sākumā, līdz pusdienai.
rīts Dienas sākums – laika posms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai.
pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta; pulksteņa laiks ap divpadsmitiem rītā.
pusdienlaiks Dienas vidus; pusdiena.
uzdienēt Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
uzkalpoties Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
jefreitors Dienesta pakāpe (piem., Vācijas, Krievijas armijā) pēc kareivja dienesta pakāpes; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
apakšpulkvedis Dienesta pakāpe armijā, kas ir zemāka par pulkvedi; karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
jūras kapteinis dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
dižkareivis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
dižmatrozis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
majors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; žandarmērijas darbinieks.
sardzes dienests dienesta veids bruņotajos spēkos, kas pilda ar (kā) apsardzi saistītu kaujas uzdevumu.
radiodienests Dienests radiosakaru nodrošināšanai.
palīgdienests Dienests, kas palīdz nodrošināt galvenā dienesta darbību.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība dienests, kura uzdevums ir, izbraucot uz notikuma vietu, nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.
izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā).
nodienēt Dienēt un pabeigt dienēt (kur, kādu laiku).
dienēt zenitartilēristos dienēt zenītartilērijas karaspēkā.
dienēt zenītniekos dienēt zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēkā.
darba diena diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
diena Diennakts, arī šāda diennakts daļa kā nedēļas septītā daļa.
diena Diennakts, arī šāda diennakts daļa, noteikts datums, kas saistīts ar kādu notikumu, darbību.
diena Diennakts; diennakts daļa no rīta līdz vakaram.
aizvakar Dienu pirms vakardienas.
kalendārijs Dienu saraksts mēnešu secībā (kalendārā), parasti kopā ar norādēm par nedēļas dienām, svētkiem, vārdadienām, astronomiskām ziņām.
D Dienvidi.
dienvidzemes Dienvidu zemes; dienvidvalstis.
teofānija Dieva atklāsmes veids – tieša Dieva parādīšanās vai uz Dieva klātbūtni norādošas dievišķīgas zīmes.
pravietis Dieva gribas skaidrotājs un sludinātājs.
pastarā tiesa Dieva tiesa pār cilvēkiem pastardienā.
Krišna Dievība – hinduisma dieva Višnu iemiesojums.
Meža māte dievība latviešu mitoloģijā – meža, arī putnu un zvēru aizgādne, aizbilde.
Svētais Vakarēdiens dievkalpojuma sastāvdaļa, kurā īpašā veidā tiek pieminēti Jaunās Derības notikumi īsi pirms Jēzus sišanas krustā un Jēzus nāve pie krusta; dievgalds; piemiņas mielasts.
ne mazums diezgan daudz; samērā daudz.
pirmdīglis Dīglis savā pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
dienaszaglis Dīkdienis, slaists, sliņķis.
dienas zaglis dīkdienis, slaists.
militārā diktatūra diktatūra (valstī), ko realizē viena militārpersona vai militārpersonu grupa.
spīkers Diktors radiofonā.
radiodiktors Diktors, kas pie radio mikrofona lasa cita sagatavotu tekstu (piem., ziņas).
pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam; dilstot pārdalīties.
aizdimdināt Dimdinot aizvirzīties.
akreditēšanās Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
diplomātiskā imunitāte diplomātiskā pārstāvja un pārstāvniecības telpu neaizskaramība.
pilnvarotais lietvedis diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piem., orķestri, kori).
takts zizlis diriģēšanai paredzēts zizlis.
takts kociņš diriģēšanai paredzēts zizlis.
iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.) disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot atsevišķi (piem., no pretējām pusēm velotrekā vai ar noteiktu laika intervālu).
disciplinārs sods disciplinārsods.
disciplinārais sods disciplinārsods.
optiskais disks disks, kurā informāciju ieraksta un nolasa ar lāzera stara palīdzību.
parkūrs Distance ar mākslīgiem šķēršļiem (jāšanas sportā); sacensības šādā distancē.
slēgt darījumu divām vai vairākām pusēm vienoties, paužot gribu par kāda darījuma norisi.
stūra dīvāns dīvāns, kura divas pastāvīgās sastāvdaļas ir savienotas taisnā leņķī.
tīrā kvarta divarpus toņu intervāls.
balss saites divas balsenē esošas gļotādas krokas, kurām vibrējot, rodas skaņas.
diptihs Divas gleznas, kas gleznotas uz vienotas pamatnes; divi saturā savstarpēji saistīti mākslas darbi.
divkārt Divās kārtās, divkārtīgi.
koka kājas divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz kāpšļiem pie kārtīm.
dvīņu klēts divas klētis zem kopēja jumta.
galvas smadzeņu puslodes divas lielākās, vienādās galvas smadzeņu daļas (labā un kreisā), kuru garozā noris augstākā nervu darbība.
uz pusi divas reizes (lielāks vai mazāks); divreiz vairāk vai mazāk.
divkāršs Divas reizes lielāks; divkārtīgs (1).
otrtik Divas reizes vairāk; divtik.
dvīņu mājas divas savstarpēji savienotas ēkas, ar atsevišķām ieejām.
dvīņu māja divas vienādas mājas, kuras sabūvētas kopā ar vienu kopīgu sānu sienu.
uz pusēm divās vienādās vai aptuveni vienādās daļās.
dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; divkāršā zvaigzne.
divkāršā zvaigzne divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; dubultzvaigzne.
zem četrām acīm divatā, bez citu klātbūtnes.
dūru cīņa divcīņa ar dūrēm, kas nosaitētas ar ādas siksnām.
diedelējošs Divd. --> diedelēt.
duālisms Divdabība, divējādība.
duālistisks Divdabīgs, divējāds.
divatnējs Divdabīgs; divējāds.
Nāciju salūts divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājus.
kaņepju dzimta divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar stāvu vai vijīgu stublāju – kaņepes, apiņi.
divdimensionāls Divdimensiju.
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar dobu stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
pastinaks Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar plūksnainām lapām, sīkiem dzelteniem ziediem un garenu, paresnu sakni.
turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
dzelksnis Divgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar purpursarkaniem ziediem un ļoti dzeloņainām lapām.
suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs laukstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar rievainu stublāju un sīkiem ziediem čemuros, kura kultivētās sugas lieto uzturā vai kā garšaugu.
savstarpēji pirmskaitļi divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju 1 (piem., 8 un 5).
divēji Divi vai divi dažādi.
dublets Divi viens otram ātri sekojoši šāvieni no šaujamieroča (piem., bises); šāviens no divstobru ieroča abiem stobriem reizē.
reduplikācija Divkāršošana, divkāršošanās; divkāršojums.
dubults Divkāršs, no divām līdzīgām daļām sastāvošs.
gads Divpadsmit mēnešu ilgs laika posms, skaitot no jebkuras dienas.
iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
divkauja Divu cilvēku cīņa ar ieročiem divu sekundantu klātbūtnē, lai aizstāvētu savu godu.
binārais kods divu ciparu (0 un 1) kods, ko lieto informācijas pierakstam un uzglabāšanai datora atmiņā.
hibridizācija Divu dažādu (augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu) indivīdu krustošana.
sazobe Divu mehānisma elementu mijiedarbība, parasti griezes, kustības pārnešanai; divu elementu mijiedarbība.
diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; divskanis.
sadomazohisms Divu seksuālu noviržu – sadisma un mazohisma – apvienojums.
pamazinātā kvarta divu toņu intervāls.
polimorfisms Divu vai vairāku atšķirīgu indivīdu grupu vienlaicīga pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
unisons Divu vai vairāku balsu vai instrumentu atskaņota melodija prīmas vai oktāvas intervālā; melodijas dublējums.
konsonanse Divu vai vairāku mūzikas skaņu saskanīga kopskaņa; pretstats: disonanse.
vidējais aritmētiskais lielums divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
vidējais aritmētiskais (lielums) divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
aritmētiskais vidējais divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
monetārā savienība divu vai vairāku valstu naudas sistēmu aizstāšana ar vienu naudas sistēmu.
muitas savienība divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
laulības gulta divvietīga laulāto gulta.
sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību (saraušanos un atslābšanu) izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu pa asinsvadiem.
oforts Dobspieduma tehnika, kurā zīmējumu uz metāla plāksnes kodina ar skābi, pēc tam ieklāj krāsu un ar spiedienu iegūst novilkumu; asējums.
piebarot Dodot barību vai ēdienu pietiekamā daudzumā, paēdināt (ko).
iebarot Dodot ieēst (apvārdotu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
rekvizīts Dokumenta noformējuma elementi, bez kuriem (dokumentam) nav juridiska spēka; (ko) raksturojošās ziņas, dati.
hronika Dokumentālu kinokadru kopa vai īsa dokumentāla filma par kādiem notikumiem to norises secībā.
biļete Dokuments (parasti neliela lapiņa ar cenas, laika, vietas u. tml. norādēm), kas dod tiesības apmeklēt filmu, izrādi, izstādi u. tml.
baltā biļete dokuments par atbrīvošanu no karadienesta.
akreditēšanās raksts dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
uzziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu fizisku vai juridisku personu, faktu.
nodomu protokols dokuments, kurā tiek fiksēta divu pušu vienošanās bez noteiktām saistībām.
dosjē Dokumentu, materiālu kopums (piem., par kādu cilvēku); mape ar šādiem dokumentiem, materiāliem.
izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu); izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
verbalizācija Domas izteikšana vārdiski.
sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, sacerēt; izdomāt (piem., rodot atbildi uz kādu jautājumu).
bāzt visu vienā maisā domāt, spriest par visiem vienādi.
filozofēt Domāt, spriest, diskutēt par fundamentāli svarīgiem jautājumiem.
sazāļot Dot (kādam) zāles, medikamentus lielākā daudzumā.
mielot Dot (parasti viesiem) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu vai neikdienišķu; cienāt.
izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu daudzumu).
mērdēt badā dot ēdienu ļoti maz vai nedot ēst vispār.
ordinēt Dot medicīniska rakstura rīkojumu, priekšrakstu.
piekrist Dot pozitīvu atbildi, būt ar mieru (ko darīt).
uzmirkšķināt Dot zīmi (ar automobiļa gaismām), (tās) ieslēdzot, pārslēdzot u. tml. (piemēram, norādot pagriezienu); šādā veidā sveicināt (pazīstamu pretimbraucēju), arī brīdināt (pretimbraucēju, piemēram, par ceļu policijas patruļu).
ziedot Dot, veltīt Dievam, arī dieviem (ko), lai pateiktos tiem, arī izlūgtos to labvēlību u. tml.; upurēt.
tikt Doties (pie kāda); gūt iespēju atrasties kopā (ar kādu, kādiem).
diakons Draudzes loceklis, kas veic diakonisko darbu.
informators Drošības dienesta darbinieks, kas vāc un nodod nepieciešamo informāciju.
grauzt Drupināt, ilgstoši iedarbojoties ar mehānisku spēku; šādi iedarbojoties, veidot (ko).
jumis Druvu auglības dievība seno latviešu mitoloģijā.
dublāža Dublēšana, dublējums (par filmu, filmas epizodi).
piedungot Dungojot pievienoties (melodijai, dziedāšanai u. tml.).
izgāzt žulti dusmās, neapmierinātībā, naidā asiem vārdiem vērsties pret kādu.
prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienas valodai.
rondo Dzejolis, kam (klasiskajā formā) ir 15 rindas ar divām atskaņām un kuram pirmās rindas sākums atkārtojas dzejoļa vai pantu nobeigumā.
rondele Dzejolis, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas ar divām atskaņām.
polenta Dzeltenās kukurūzas putraimi, milti; ēdiens, ko gatavo no šiem putraimiem, miltiem.
pakavs Dzelzs lokveida kalums, ko ar naglām piestiprina pie zirga nagiem to aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas.
šokolāde Dzēriens, kas ir pagatavots no šī konditorejas izstrādājuma, piena, cukura.
terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu – skuju koku sveķu sastāvdaļa, ko lieto tehnikā un medicīnā.
dungot Dziedāt (dziesmu, melodiju), parasti klusi, bez teksta.
trallināt Dziedāt bez vārdiem, parasti, atkārtojot zilbes "tra la lā", arī jautri dziedāt.
piedziedāt Dziedāt līdzi (kādam); ar savu dziedāšanu papildināt priekšnesumu.
saucējs Dziedātājs (folkloras žanrā), kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās).
teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2).
ārstēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
locīt Dziedot mainīt, variēt (skaņas augstumu, balsi, melodiju).
ārējās sekrēcijas dziedzeri dziedzeri, kam ir izvadkanāli uz ārējo vidi.
refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; piedziedājums.
piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; refrēns.
kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un dzejas teksta viena strofa (pants).
apdziedāties Dziesmās savstarpēji izzobot, izjokot; arī cildināt citam citu (piem., kāzās).
diafragmas elpošana dziļa elpošana, kurā piedalās diafragma.
nopūsties Dziļi ieelpot un lēnām spēcīgi, arī sadzirdami izelpot, izpaužot parasti negatīvas emocijas; šādi elpojot, ko pateikt.
goda diena dzimšanas diena; vārda diena; jubilejas diena.
dzimumdiena Dzimšanas diena.
šūpuļsvētki Dzimšanas diena.
kaiju dzimta dzimta, kurā ietilpst mazi un vidēji lieli ūdensputni ar slaidiem spārniem un gaišu apspalvojumu (piem., sudrabkaijas, kajaki, zīriņi).
skalbju dzimta dzimta, kurā ietilpst, piem., gladiolas, frēzijas, montbrēcijas, krokusi.
asinsatriebība Dzimtas tiesības un pienākums atriebt asinsradinieka nonāvēšanu, nogalinot slepkavu vai kādu no viņa (cilts, dzimtas) locekļiem.
nekatrs Dzimte, kurā ietilpst vārdi (piem., nedzīvus priekšmetus nosaucoši lietvārdi), kas nepieder ne pie vīriešu, ne sieviešu dzimtes.
incests Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem; asinsgrēks.
asinsgrēks Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem; incests.
erekcija Dzimumlocekļa piebriešana un palielināšanās pastiprinātas asins pieplūdes dēļ, ko rada nervu impulsi seksuāla uzbudinājuma laikā.
vagīna Dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem; maksts (1).
riests Dzimumuzbudinājuma izpausme (dažiem dzīvniekiem), kas saistīta ar pārošanos.
daiļskanīgs Dzirdei patīkams, skanīgs, melodisks.
padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
orģijas Dzīres ar daudziem ēdieniem un dzērieniem, trakulīgu uzdzīvi, seksuālu izvirtību.
šampanietis Dzirkstošais vīns, kas iegūts Francijas provincē Šampaņā no vietējām speciālu šķirņu vīnogām divreizējas raudzēšanas procesā.
ontoģenēze Dzīvā organisma individuālā attīstība no rašanās brīža līdz nāvei.
Fauns Dzīvās dabas (galvenokārt dzīvnieku) dievs (seno romiešu mitoloģijā), būtne ar cilvēka ķermeni, bet āža ragiem, kājām un asti.
uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība – spēja reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem un no fizioloģiskā miera stāvokļa pāriet uzbudinājuma stāvoklī.
darma Dzīves likumsakarību sistēma (budismā); mūžīgs morāles likums, tikumīgas dzīves kārtība (hinduismā).
gaļa Dzīvnieka muskuļaudi.
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēki izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas vēro izmaiņas apkārtējā vidē un brīdina par tām pārējos.
jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
pēcnācējs Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
pēctecis Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
ieceļotājs Dzīvnieks, kas migrējot ieradies no citurienes; augs, kas ieviesies no citurienes.
caurceļotājs Dzīvnieks, kas periodiski maina savu uzturēšanās vietu.
draugs Dzīvnieks, kura izturēšanās iepazīta, kas ir pieradis (pie kā, kāda) u. tml.
kāpurs Dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku, zivju) attīstības stadija, kurā tie atšķiras no pieauguša indivīda ar ķermeņa uzbūvi un izskatu; dzīvnieks šādā attīstības stadijā.
kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam.
hordaiņi Dzīvnieku tips, kuriem embrionālajā stadijā vai visu mūžu ir horda [Chordata].
bībops Džeza mūzikas stils (radies 20. gs. četrdesmitajos gados), kam raksturīgi izteikti sinkopēti ritmi.
diksilends Džeza mūzikas stils, kas radies Jaunorleānā 20. gs. sākumā; ansamblis, kas izpilda skaņdarbus šādā manierē.
mīdija Ēdama divvāku jūras gliemene [Mytilus edulis].
austere Ēdams jūras divvāku gliemis.
virēja Ēdiena gatavotāja, vārītāja.
košers Ēdiena sagatavošana, ievērojot ebreju reliģiskos likumus; šādi sagatavots ēdiens.
cienasts Ēdieni, dzērieni, ar ko cienā ciemiņus.
ēdienu karte ēdienkarte.
pusdienas Ēdienreize (parasti) dienas vidū.
lenčs Ēdienreize dienas vidū (parasti ārpus mājas).
launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; ēdiens, ko ēd šajā ēdienreizē.
palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; šai ēdienreizei domātais ēdiens; launags.
maltīte Ēdienreize.
steiks Ēdiens – cepta (parasti liellopa) gaļas šķēle.
eskalops Ēdiens – cepta gaļas šķēle no (cūkas, liellopa) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
šnicele Ēdiens – cepta, iegarena gaļas šķēle, arī šāds maltas vai kapātas gaļas veidojums.
kotlete Ēdiens – cepts, retāk sautēts, saplacināti ieapaļš veidojums no maltas vai kapātas gaļas.
fondī Ēdiens – karsta (parasti kausēta siera, arī šokolādes) mērce, ko ēd no kopēja trauka, pamērcējot tajā maizi, augļus u. tml; trauks šī ēdiena gatavošanai.
sniega pikas ēdiens – saputota olbaltuma pikas saldā mērcē.
žuljēns Ēdiens – šaurās strēmelītēs sagrieztas gaļas, zivju, sēņu vai dārzeņu un dažādu piedevu (piem., krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
sacepums Ēdiens – vienmērīgā karstumā (piem., cepeškrāsnī) cepts vairāku produktu kārtojums vai sajaukums.
čili Ēdiens (sautējums vai zupa), kura būtiska sastāvdaļa ir asie pipari.
vakariņas Ēdiens ēdienreizei vakarā; ēdienreize vakarā.
pīte Ēdiens no novārītiem, sagrūstiem zirņiem.
zīdenis Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem, arī kartupeļiem un žāvētas cūkgaļas; grūdenis.
plovs Ēdiens no rīsiem un gaļas, dārzeņiem, augļiem ar dažādu garšvielu piedevām.
kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, ko karsē uz pannas un sarecina.
zirņu pikas ēdiens no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotām lodītēm.
brokastis Ēdiens rīta ēdienreizei.
pusdienas Ēdiens šādai ēdienreizei.
kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota no galviņkāpostiem.
miltēdiens Ēdiens vai pārtikas produkts, kas ir gatavots galvenokārt no miltiem.
piekoda Ēdiens vai produkts, ko ēd klāt pie dzēriena vai šķidra ēdiena.
salds Ēdiens, dzēriens, kas satur samērā daudz cukura; arī saldēdiens.
maltīte Ēdiens, ēdieni; ēšana.
piebarojums Ēdiens, kas (zīdainim) tiek dots papildus mātes pienam vai tā aizstājējam.
tadžina Ēdiens, kas gatavots šādā traukā.
viltotais zaķis ēdiens, kas ir maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
salāti Ēdiens, kas ir pamatā gatavots no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, pievienojot mērci, etiķi, eļļu.
manna Ēdiens, kas izgatavots no šiem putraimiem.
tītenis Ēdiens, kas pagatavots no satītiem vai ietītiem pārtikas produktiem.
vraps Ēdiens, kas pagatavots no satītiem vai ietītiem pārtikas produktiem.
ragū Ēdiens, ko (parasti) pagatavo no nelielos gabaliņos sagrieztas gaļas, to sautējot kopā ar dārzeņiem.
azaids Ēdiens, ko ēd maltītē, ēdienreizē.
starpēdiens Ēdiens, ko ēdienreizē ēd starp galvenajiem ēdieniem.
saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldais ēdiens.
saldais ēdiens ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas.
terīne Ēdiens, ko gatavo cepeškrāsnī, slēgtā traukā, kurā to arī pasniedz.
omlete Ēdiens, ko gatavo no sakultām olām un piena (ar vai bez dažādām piedevām).
suflē Ēdiens, ko gatavo no sasmalcinātas, saputotā olas baltumā ceptas vai vārītas gaļas, zivs, dārzeņiem.
gulašs Ēdiens, ko pagatavo no apceptiem un sautētiem gaļas gabaliņiem.
priekšēdiens Ēdiens, ko pasniedz pirms galvenā ēdiena.
slinkie tīteņi ēdiens, kurā izmantotas visas kāpostu tīteņu sastāvdaļas, tās atsevišķi sagatavojot un pēc tam samaisot kopā.
kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
paika Ēdiens, uzturs.
ēdmaņa Ēdiens.
kumoss Ēdiens.
ņamma Ēdiens.
paēdiens Ēdiens.
rijams Ēdiens.
pavārmāksla Ēdienu gatavošanas māksla, prasme; ēdienu gatavošana.
kulinārija Ēdienu gatavošanas māksla; arī ēdienu gatavošana.
pavārs Ēdienu gatavošanas speciālists.
ēdienkarte Ēdienu kopums, ko lieto uzturā.
ēdienkarte Ēdienu saraksts; attiecīgais ēdienu kopums ēdnīcā, kafejnīcā, restorānā.
mielasts Ēdienu un dzērienu kopums (viesībās).
galds Ēdienu veids.
virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piem., tautai, zemei, novadam.
vēlbrokastis Ēdināšanas iestādēs – zviedru galda veida ēdienu piedāvājums dienas pirmajā pusē; brančs.
kafejnīca Ēdināšanas uzņēmums, kurā pasniedz kafiju, konditorejas izstrādājumus, citus dzērienus un uzkožamos.
kopgalds Ēdināšanas veids (piem., skolā), kurā visiem izsniedz kopējā katlā gatavotu ēdienu.
barot Ēdināt (cilvēkus).
zīdīt Ēdināt ar savu pienu no krūts (zīdaini).
dot bērnam krūti ēdināt bērnu ar krūti.
paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt, arī ēdināt tā, ka (cilvēkam) vairāk negribas ēst.
kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus).
izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu daudzumu).
grauzt Ēdot urbties (kur iekšā) un bojāt (to); šādi urbjoties, veidot (kur caurumu, robu).
apmierināt Ēdot vai dzerot, remdināt, novērst.
Eiropas Padome Eiropas valstu asociācija, kas dibināta 1949. gadā Eiropas valstu kultūras mantojuma aizsargāšanai, ekonomiskās un sociālās sadarbības veicināšanai.
būri Eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
baznīca Ēka kristīgo konfesiju dievkalpojumiem; dievnams.
radionams Ēka, kurā izvietotas radio (1) studijas, redakcijas u. tml.
gala pārbaudījums eksāmeni, kurus kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
gala eksāmeni eksāmeni, kurus kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
soļojošais ekskavators ekskavators, kura ritošā daļa sastāv no kustīgiem balstiem un kura pārvietošanās atgādina soļošanu.
siltumizolācija Ēku, dažādu iekārtu, cauruļvadu u. tml. pasargāšana no nevēlamas siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi; īpašu materiālu pārklājums, kas paredzēts šim nolūkam.
pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde.
pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
elektriskais kamīns elektriska sildierīce.
kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro elektriskās strāvas sakarsēts kvēldiegs.
maiņstrāva Elektriskā strāva, kam periodiski mainās virziens un stiprums.
konvekcijas strāva elektriskā strāva, ko pārvietodamies rada elektriskie lādiņi.
spuldze Elektriskās apgaismošanas ierīces detaļa – stikla balons ar kvēldiegu.
termoelements Elektriskās ķēdes daļa, kura sastāv no dažādiem vadītājiem un kurā izmanto termoelektriskos efektus.
elektriskā strāva elektrisko lādiņu kustība noteiktā virzienā.
strāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā; elektriskā strāva.
elektrizācija Elektrisko lādiņu rašanās vai ierosināšana; elektrizēšanās, elektrizēšana.
elektriskais spriegums elektrisko potenciālu diference starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
spriegums Elektrisko potenciālu starpība starp diviem lauka, elektriskās ķēdes punktiem.
segvejs Elektrisks divriteņu pārvietošanās līdzeklis, kura riteņi izvietoti abās pusēs kāpslim, uz kura stāv braucējs, un kas automātiski līdzsvarojas, pielāgojoties braucēja ķermeņa stāvoklim.
termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
kardiogrāfs Elektrokardiogrāfs.
kardiogramma Elektrokardiogramma.
radiostarojums Elektromagnētiskais starojums radioviļņu frekvenču diapazonā.
siltumstari Elektromagnētiskais starojums, ko termodinamiska līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstarojums; infrasarkanais starojums.
radiosignāls Elektromagnētiskās svārstības, kas atbilst radioviļņu frekvencei.
radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru frekvence ir radiofrekvenču diapazonā un kuri apkārtējā vidē izplatās bez īpašām pārvades līnijām.
relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas, reaģējot uz impulsiem, ieslēdz vai pārtrauc elektrisko ķēdi.
kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
voltampēru raksturlīkne elektronikā bieži izmantojams grafiks, kas attēlo caur divizvadu ierīci plūstošās strāvas atkarību no tai pieliktā sprieguma.
tehno Elektroniskās mūzikas stils, intensīva deju mūzika ar hipnotisku ritmu un strauju tempu (kopš 20. gs. 80. gadiem); tehniskā mūzika.
diode Elektronu lampa ar diviem elektrodiem (anodu un katodu).
triode Elektronu lampa ar trim elektrodiem.
radiolampa Elektronu lampa, ko kādreiz izmantoja radioelektroniskajā aparatūrā.
uzelpot Elpot ar dziļu, spēcīgu ieelpu un izelpu, nomierinoties pēc sasprindzinājuma, uzbudinājuma u. tml.; sākt elpot atviegloti.
popkorns Eļļā uzkarsēti, pārsprāguši kukurūzas graudi.
oleogrāfija Eļļas gleznu reprodukciju iespiešanas veids, kurā var atdarināt gleznas krāsu toņus, faktūru, audekla struktūru; šādi iespiesta gleznas reprodukcija.
kā uguns Emocionāli straujš, ātri uzbudināms; arī straujš (darbībā, rīcībā).
ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga tik liela laimes izjūta, sajūsma, pacilātība, ka var zust prāta kontrole; ārkārtēja uzbudinājuma vai transa stāvoklis.
tautas medicīna empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu bez ķīmiskajiem medikamentiem un šo zināšanu izmantošana ikdienā.
konversācijas vārdnīca enciklopēdiska vārdnīca, enciklopēdija.
enciklopēdiska vārdnīca enciklopēdisks izdevums, kurā doti jēdzienu skaidrojumi ar minimālu faktu materiālu.
elektroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali patērētājiem.
tautas eposs eposs, kas radies tautas mutvārdu daiļradē.
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
ķepēt Ēst (ēdienu) negausīgi, lielā daudzumā.
uzēsties Ēst (parasti daudz, tik, cik gribas); šādi ēdot, palielināt ķermeņa masu.
ēst dzīvu sāli ēst ļoti sāļu ēdienu.
pusdienot Ēst pusdienas.
paēst Ēst un pabeigt ēst (ēdienreizē paredzēto).
iestiprināties Ēst, dzert (parasti pēc kā nogurdinoša, remdējot izsalkumu, slāpes).
mieloties Ēst, dzert; ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu.
uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena; ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, ritmiskas melodijas, izmantojot dažādu veidu instrumentus, piem., elektriskās ģitāras, pūšamos un sitamos instrumentus; populāra mūzika.
uztura režīms ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
uzēdām Ēšanai maltītes beigās; ēšanai saldajā ēdienā.
izops Ēteriskās eļļas saturošs daudzgadīgs garšaugs ar lancetiskām lapām un (parasti) tumšziliem ziediem.
klejotājs Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas nodarbojas ar lopkopību un bieži maina apmešanās vietu; nomadi.
nīčisms F. Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu sistēma, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām morāles normām.
de facto faktiski, bet ne juridiski (piem., atzīt jaunu valsti).
kairinātājs Faktors, kas fizikāli vai ķīmiski iedarbojas uz organismu, tā orgāniem, audiem, šūnām.
leiputrija Fantāzijas tēls – teiksmaina zeme, kurā bez darba ir iegūstama ēdienu un dzērienu pārpilnība.
federālisms Federācijas principu kopums, to ievērošana; valsts pārvaldes sistēma, kas balstās uz šādiem principiem, to ievērošanu.
ierakstīt Fiksēt ar audiotehniku, videotehniku, datortehniku u. tml.
dokumentēt Fiksēt reālo īstenību ar dokumentu (2) – piem., aprakstu, filmu, audioierakstu, videoierakstu.
piefilmēt Filmējot papildināt (jau uzfilmēto materiālu); filmējot izveidot (trūkstošo, nepieciešamo materiālu).
kriticisms Filozofijas virziens, ko iedibinājis I. Kants un viņa sekotāji.
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
estētika Filozofiska zinātne par skaisto, mākslu un daiļradi; izpratne par skaisto, tā būtību.
dialektiķis Filozofs, kas lieto dialektiskās izziņas metodes; dialektikas piekritējs.
auditorfirma Firma, kas veic auditu.
koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pēta dispersas sistēmas, to īpašības un tajās notiekošos procesus.
tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
doza Fizikāls lielums, kas raksturo jonizējošā starojuma iedarbību uz apstarojamo vidi.
enerģija Fizikālu vai ķīmisku procesu rezultātā radies spēks, ko izmanto, piem., siltuma ražošanai, dzinēju darbināšanai.
elektrostatika Fizikas nozare, kas pētī miera stāvoklī esošu elektrisko lādiņu mijiedarbību.
kavēšana Fizioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu.
abonents Fiziska vai juridiska persona, kam ir abonements.
subjekts Fiziska vai juridiska persona, kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
kontrahents Fiziska vai juridiska persona, kas ir līguma dalībniece, līgumslēdzēja puse.
pilnvarnieks Fiziska vai juridiska persona, kas ir saņēmusi pilnvaru.
deponents Fiziska vai juridiska persona, kas nodevusi naudu vai citas vērtības glabāšanai depozītā.
ķīlas turētājs fiziska vai juridiska persona, kas saņem ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
zaļknābis Fiziski nenobriedis, nepieredzējis jaunietis.
attīstīts Fiziski vai garīgi izveidojies, nobriedis; izkopts.
sabiedrība Fizisku vai juridisku personu apvienība uzņēmējdarbības vai citu uzdevumu veikšanai.
uzņēmējsabiedrība Fizisku vai juridisku personu apvienība uzņēmējdarbības veikšanai.
nodoklis Fizisku vai juridisku personu obligāts regulārs maksājums valsts vai pašvaldību budžetā.
flagmaņkuģis Flotes pavēlnieka, karakuģu vienības komandiera (flagmaņa) kuģis.
fluorūdeņradis Fluora savienojums ar ūdeņradi; ūdeņraža fluorīds.
postfolklora Folkloras mūsdienīga interpretācija.
sprīdītis Folkloras tēls – ļoti mazs, sprīdi garš zēns.
disimilācija Fonētiska parādība, kad kādā vārdā divas vienādas skaņas kļūst dažādas vai viena no tām zūd, lai atvieglotu izrunu.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
kontrakcija Fonētisks process, kurā divi blakus esoši, bet pie dažādām zilbēm piederoši patskaņi izrunā saplūst vienā patskanī vai divskanī.
spiedforma Forma (kā) izgatavošanai, izmantojot spiedienu.
starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības; arī (kā) pārejas forma.
blende Fotoaparātam, kinokamerai u. tml. – diafragma ar maināmu atveres lielumu, lai izsargātos no attēla veidošanai nevajadzīgiem gaismas stariem.
uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru), arī fiksēt attēlu ar digitālo tehniku (piemēram, digitālo videokameru); šādi iegūt kadrus, materiālu (piemēram, kinofilmas izveidei).
fotokorespondents Fotogrāfs, kas sagādā fotogrāfijas kādam periodiskajam izdevumam vai televīzijas raidījumam.
enciklopēdists Franču domātāji, zinātnieki, literāti, kuri 18. gs. otrajā pusē veidoja "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu".
kanāls Frekvence, kurā kāda radio vai televīzijas stacija raida savus raidījumus.
moguls Frīstaila disciplīna – nobrauciens pa stāvu, ļoti nelīdzenu trasi.
integrālis Funkciju saime, kuru diferenciālis izsakāms ar attiecīgo funkciju.
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
neiroze Funkcionāls augstākās nervu sistēmas darbības traucējums, kas radies no psihiskiem pārdzīvojumiem.
minifutbols Futbols, ko spēlē mazākā laukumā un ar mazāku spēlētāju skaitu katrā komandā (salīdzinājumā ar tradicionālo futbolu).
penālis Futlāris (piem., vadiem).
kumoss Gabals (kā ēdama), kuru var nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
decembris Gada divpadsmitais mēnesis.
Vecgada vakars gada pēdējās dienas – trīsdesmit pirmā decembra – vakars.
jubileja Gadadiena (parasti atzīmējot nozīmīgu, apaļu gadu skaitu kāda dzīvē, kā pastāvēšanā); attiecīgās svinības.
gadskārta Gadadiena.
guldīt Gādāt, rūpēties, lai (kāds) var gulēt; guldināt.
troksnis Gadījumrakstura svārstības, kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums.
reize Gadījums, arī brīdis (starp citiem līdzīgiem gadījumiem, brīžiem).
īsais gads gads, kurā ir 365 dienas.
garais gads gads, kurā ir 366 dienas.
Ginesa rekordu grāmata gadskārtēja enciklopēdija ar vislabākajiem sasniegumu sarakstiem dažādās jomās, ko izdod pēc Ginesa alus darītavas iniciatīvas.
slēpt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
slēpt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
slēpt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
turēt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
turēt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
sagaidīt Gaidot piedzīvot brīdi, kad (gaidītais) pienāk, iestājas u. tml.
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (piem., no telpām, drēbēm dūmus, smaku).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (telpu, drēbes), izaukstēt (telpu).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties (parasti par telpu, drēbēm), kļūt aukstam.
piezemes temperatūra gaisa temperatūra divu metru augstumā no zemes virsmas.
dienasgaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma.
oreols Gaismas josla, gaišums ap dievību vai svēto tēliem vai virs galvas.
dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros (piem., ejot caur kristālu).
korona Gaišs spīdums, mirdzums ap metāla vadiem un smailiem elektrodiem šādā izlādē.
servējums Galda klājums (piem., svētku mielastam), noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus.
dakšiņa Galda piederums ar diviem, trim vai četriem paralēliem zariem ēdiena paņemšanai.
galda klājums galda piederumu, arī ēdienu, dzērienu izkārtojums uz galda.
šahs Galda spēle diviem spēlētājiem uz 64 lauciņu galdiņa, kurā katram spēlētājam ir 16 baltas vai melnas figūras.
uzbrukt Galda spēlēs – veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
ēvele Galdnieka darbarīks koka virsmas nogludināšanai.
tukšs galds galds, uz kura nav ēdienu, dzērienu vai to ir maz.
fašisms Galēji nacionālistiskas kustības principi un ideoloģija; uz šādiem principiem balstīts totalitārs politiskais režīms (piem., Itālijā 1922–1943, Vācijā 1933–1945).
skalps Galvas āda ar matiem, kas noņemta cilvēkam; šāda kaujas trofeja (piem., Amerikas indiāņiem).
encefalīts Galvas smadzeņu iekaisums, ko izraisa dažādi mikroorganismi.
šefpavārs Galvenais (sabiedriskās ēdināšanas iestādes) pavārs.
šefredaktors Galvenais atbildīgais (periodiska izdevuma) redaktors; izdevniecības redakcijas vadītājs.
virsdiriģents Galvenais diriģents (piem., Dziesmu svētkos).
pamatēdiens Galvenais ēdiens kādā ēdienreizē (piem., pusdienās).
virspavārs Galvenais pavārs, kas pārzina visu ēdienu gatavošanu.
mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
mātesuzņēmums Galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku.
ass Galvenais, svarīgākais ap ko risinās kādi notikumi, darbība.
momentuzņēmums Galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku.
varonis Galveno lomu tēlotājs traģēdijā (18. un 19. gadsimtā); vēlāk arī galveno lomu tēlotājs drāmā, komēdijā.
marmorgaļa Gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audzētiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu.
broilers Gaļai audzēts 60–70 dienu vecs cālis.
stroganovs Gaļas ēdiens – strēmelēs sagriezta, apcepta un garšvielās sautēta (parasti liellopu) gaļa.
giross Gaļas ēdiens, ko cep uz rotējoša vertikāla iesma.
sitenis Gaļas ēdiens, ko gatavo no šķēlēs sagrieztas un izdauzītas gaļas.
buljons Gaļas, kaulu, arī zivju novārījums; šāds ēdiens, ko parasti pasniedz tasēs.
gaļains Gaļīgs, ar muskuļaudiem.
itin Gandrīz, pavisam; diezgan.
zobenzivs Gara (līdz 4 m) jūras zivs ar zobenam līdzīgu kaula izaugumu pie augšžokļa [Xiphias gladius].
koridors Gara, šaura josla (starp divām teritorijām), kas paredzēta nokļūšanai (kur, kādā vietā).
gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu un augstiem galiem.
našķis Gardēdis; tas, kas mēdz našķoties.
štrūdele Garens konditorejas izstrādājums no kārtainās mīklas ar pildījumu (parasti ābolu).
vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
sprediķotājs Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
meditācija Garīga apcere, gremdēšanās pārdomās; garīga koncentrēšanās, ko praktizē, piem., budismā, lai iegūtu mieru un apskaidrību.
kultūra Garīgā bagātība, inteliģence, pieklājības normām atbilstoša uzvedība (indivīdam, cilvēku grupai).
rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
ūdensmērītājs Garkājaina blakts ar tievu, izstieptu ķermeni, kas dzīvo uz ūdens (izmantojot tā virsmas spraigumu) un pārvietojas īsiem atgrūdieniem.
sniegadēlis Garš, diezgan plats speciāli apstrādāts dēlis, uz kura stāvot, slīd pa sniegu no kalna snovborda sporta veidā; sniega dēlis; snovborda dēlis.
aukla Garš, parasti tievs šķiedru vai pavedienu vijums.
sutana Garš, priekšā pogājams, melns katoļu garīdznieka ikdienas tērps.
šķiedra Garš, tievs augu šūnu veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei.
ēsma Garšīgs ēdiens.
pagaršot Garšot un pabeigt garšot (parasti ēdienu, dzērienu).
slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
taisīt Gatavot (ēdienu, dzērienu).
vārīt Gatavot ēdienu, ievietojot, turot (to) šķidrumā.
formaldehīds Gāze ar asu smaku, ko izmanto sintētisko sveķu, krāsvielu, medicīnas preparātu u. tml. izgatavošanai.
vakuums Gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu; telpa, kurā nav vielas.
elpošana Gāzu apmaiņa starp augu un apkārtējo vidi.
apgāzt Gāžot novietot uz sāniem; gāžot apgriezt otrādi.
freska Glezniecības tehnika – gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma; šādā tehnikā izpildīts darbs.
pērlene Gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku čaulā un kura var veidot pērles.
gliemene Gliemis ar divvāku čaulu.
pārgludināt Gludināt vēlreiz, no jauna.
pletēt Gludināt.
izgludināt Gludinot ar gludekli, padarīt gludu.
iegludināt Gludinot ieveidot.
reveranss Godbijīga paklanīšanās ar nelielu piesēdienu.
atdot godu Godināt, parādīt cieņu.
sumināt Godināt; cildināt.
iedzert Godinot ko, (parasti) ar tostu izdzert glāzi alkoholiska dzēriena.
uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt.
uzgrābstīt Grābstot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt.
siluets Grafikas tehnikas veids – tumšs, vienkrāsains, plakans cilvēka vai priekšmeta attēls, kas uzzīmēts uz gaiša fona (vai otrādi); šādā tehnikā veidots attēls.
emodži Grafiska zīme (neliels attēls) valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos; reālijzīme.
reālijzīme Grafisks attēls valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos.
diagramma Grafisks attēls, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
enciklopēdija Grāmata vienā vai vairākos sējumos ar īsiem, koncentrētiem, alfabētiski vai tematiski izkārtotiem apcerējumiem par dažādām tēmām vai vienas tēmas dažādiem jautājumiem.
publikācija Grāmata, brošūra, grāmatā vai periodiskā izdevumā ievietots raksts.
pavārgrāmata Grāmata, kurā apkopotas ēdienu gatavošanas receptes.
konkordance Grāmatas tekstā sastopamo (parasti svarīgāko) vārdu saraksts, ko parasti papildina citējumi ar attiecīgo vārdu.
skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
locījums Gramatiska kategorija, kas izteikta ar lokāma vārda gramatisko formu un rāda tā sintaktiskās attieksmes ar citiem vārdiem vārdkopā vai teikumā.
pamatforma Gramatisko formu sistēmā – sintaktiski neatkarīga forma, kuras celms parasti ir formveidošanas celms citām paradigmas formām.
pasīvs Grāmatvedības bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma līdzekļu avotus – pašu kapitālu, uzkrājumus un kreditorus.
konts Grāmatvedības forma finansiālo darbību sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; divdaļīga tabula (ar ieņēmumu un izdevumu daļu), kas atspoguļo šīs finansiālās darbības.
rīss Graudzāļu dzimtas augs ar garām, lineārām lapām un iegareniem graudiem, ko audzē galvenokārt Āzijā.
trīsene Graudzāļu dzimtas augs ar sirdsveidīgām, nokarenām vārpiņām; vizulis [2] [Briza media].
mārsmilga Graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, šaurām lapām un ziediem skarās.
vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne; šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi.
tosts Grauzdēta maizes šķēle, grauzdiņš.
blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās).
bēta Grieķu alfabēta otrais burts (B, β); simbolisks apzīmējums (piem., radioaktīvam starojumam).
Ahilejs Grieķu mitoloģijā – viens no izcilākajiem Trojas kara varoņiem, kura vienīgā ievainojamā vieta bija papēdis.
nogrimt Grimstot nonākt (līdz ūdenstilpes dibenam, pamatnei); pilnīgi iegrimt (kur) un aiziet bojā.
meldrs Grīšļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) apaļu stublāju un ziediem vārpiņās vai čemurā.
spilve Grīšļu dzimtas purva augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, kura ziedi pēc apputeksnēšanās veido baltas lidpūkas.
kords Grods, ļoti izturīgs diegs no ķīmiskās šķiedras, ko izmanto zvejas tīklu, virvju, tauvu u. tml. izgatavošanai; audums, ko gatavo no šāda diega.
sagrozīt Grozot novietot citādi, citā vietā vai stāvoklī.
amortizācija Grūdiena, trieciena iedarbības vājināšana ar īpašām ierīcēm.
bārabērns Grūtdienis; sērdienis.
sūrdienis Grūtdienis.
sacivi Gruzīnu virtuves ēdiens – putna (parasti vistas) gaļa pikantā valriekstu mērcē; šāda pikanta mērce ar valriekstiem.
aizgrūst Grūžot (lodi), aizmest.
aizgrūst Grūžot, ar grūdienu aizvirzīt (prom, aiz kā, kam priekšā).
naktsskapītis Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļasvietas novietojams skapītis; naktsgaldiņš.
naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļvietas novietojams galdiņš; naktsskapītis.
ozolīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar trīsdaļīgām saliktām lapām, (parasti) ziliem vai violetiem piltuvveida ziediem.
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
ĢMO Ģenētiski modificēti organismi.
dienvidu platums ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz dienvidiem.
stereometrija Ģeometrijas nozare, kas aplūko figūras trīs dimensijās (telpiskas figūras).
punkts Ģeometrijas objekts, kam ir nulles dimensija.
tuvinieks Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; piederīgais, arī radinieks.
piederīgais Ģimenes loceklis, tuvinieks, arī radinieks.
soloģitāra Ģitāra, ar kuru izpilda solopartijas, iezīmē melodiju; augsta reģistra ģitāra.
apdare Harmonizācija (melodijai, tautas dziesmai).
apdarināt Harmonizēt (melodiju, tautas dziesmu).
antitēze Hēgeļa dialektikā – otrā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze).
gara fenomenoloģija Hēgeļa iedibinātā mācība par apziņas formu vēsturisko attīstību kā pasaules gara pašattīstību.
dialīze Hemodialīze, asiņu attīrīšana no vielām, kas tajās uzkrājas palielinātā daudzumā nieru mazspējas vai arī akūtas saindēšanās gadījumā.
barokamera Hermētiski noslēgta telpa pazemināta vai paaugstināta gaisa spiediena radīšanai.
pirmvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās.
hitlerisms Hitlera fašistiskās diktatūras režīms un šīs diktatūras ideoloģija.
holdingkompānija Holdinga kompānija.
Trojas zirgs Homēra eposā "Iliāda" liels koka zirgs, kurā bija paslēpušies ienaidnieka karavīri, tādējādi iekļūstot līdz tam neieņemamajā Trojas pilsētā un to ieņemot.
iks Horizontālā ass koordinātu sistēmā.
abscisu ass horizontālā koordinātu ass.
tabula Horizontālās vai vertikālās ailēs izkārtots skaitļu vai citādi izteiktu datu kopums.
rastrs Horizontālu līniju šablons, ko izmanto attēlu veidošanai displeja ekrānā.
čūlas slimība hroniska slimība, kam raksturīgi kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sieniņu bojājumi.
propaganda Ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, arī pamudināt cilvēkus uz noteiktu rīcību.
nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piem., mūsdienu Krievijā).
pastorāle Idilliska lauku ainava, kurā attēloti dzīvnieki un ganu mīla.
idiotisms Idiotija.
krāteris Ieapaļš vai piltuvveida padziļinājums Zemes virsmā, kas radies, piemēram, nokrītot meteorītam.
piala Ieapaļš, nelielai bļodiņai līdzīgs trauks bez osas, ko Vidusāzijā lieto dzeršanai.
sacukurot Iecukurot, parasti stipri; arī sasaldināt.
iekārtojums Iedalījums noteiktā kārtībā, secībā; ieviesta, nodibinājusies kārtība.
uzpresēt Iedarbojoties (piemēram, uz detaļu) ar statisku spiedienu, uzstiprināt (to uz kā, kam).
noārdīt Iedarbojoties (uz vielām, audiem u. tml.), iznīcināt vai pārveidot (tos).
spiest Iedarbojoties ar spēku, spiedienu (uz ko), panākt, ka izdalās (šķidrums).
spiest Iedarbojoties ar spēku, spiedienu, panākt, ka (kam) mainās (piem., forma, tilpums).
piedēstīt Iedēstot papildināt (esošo stādījumu).
normēt Iedibināt, noteikt normu vai normas.
institūts Iedibināta kārtība, tradīcija.
ekvators Iedomāta riņķa līnija, kas atrodas vienādā attālumā no Zemes poliem un nosacīti sadala (to) ziemeļu un dienvidu puslodē.
attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kas savieno divus objektus, divus punktus.
uzdzert Iedzert (ko) pēc (ēdiena, ēdiena kumosa, dzēriena malka u. tml.).
sadzert Iedzert kopā (ar kādu, ar vairākiem, parasti izsakot novēlējumu, saskandinot).
urbties Iedziļināties, lai izprastu, apgūtu, parasti cītīgi lasot; šādi izlasīt, izskatīt (kā lielu daudzumu).
dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecisko darbu.
aparteīds Iedzīvotāju nodalīšana, diskriminācija pēc rases vai citām pazīmēm.
kolonizācija Iedzīvotāju nometināšana, apmetņu dibināšana kādā teritorijā.
uzēst Ieēst (ko) pēc (ēdiena, dzēriena), piemēram, lai mazinātu (tā) mutē palikušo garšu.
cepešbļoda Iegarens trauks cepeša vai cita ēdiena cepšanai vai pasniegšanai.
iebuktēt Iegludināt (biksēm vīles).
vīle Iegludināts, iespiests svītrveida ielocījums (apģērbā, audumā).
nogremdēt Iegremdēt (ko) līdz (ūdenstilpes) dibenam.
nogremdēties Iegremdēties (līdz ūdenstilpes dibenam).
iegriezums Iegriežot (vai citādi) izveidots šķēlums, robs u. tml.
iegriezums Iegriežot radies ievainojums.
iegrime Iegrimšanas dziļums – attālums no (parasti kuģa) dibena līdz ūdens virspusei.
sasmakt Iegūt (parasti ļoti) nepatīkamu smaku (par gaisu nevēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ u. tml. iegūt (parasti ļoti nepatīkamu) smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
nodzeltēt Iegūt dzeltenīgu nokrāsu (par vietu, teritoriju, kur ir šādi augi).
pašizglītoties Iegūt izglītību, papildināt savas zināšanas, mācoties patstāvīgi.
stāties spēkā iegūt juridisku spēku (piem., par darījumu, līgumu, likumu).
sleja Iejūga daļa – pie sakām pievienotas ādas siksnas, ko stiprina uz zirga muguras, sāniem un gūžām, lai pasargātu zirgu no vezuma spiediena, braucot no kalna.
strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku.
radiotelegrāfs Iekārta informācijas pārraidei ar radioviļņiem.
radiouztvērējs Iekārta noteiktu radioviļņu uztveršanai un pārveidošanai skaņās.
antena Iekārta radioviļņu izstarošanai vai uztveršanai.
radioiekārta Iekārta radioviļņu radīšanai, raidīšanai un uztveršanai.
monitors Iekārta televīzijas studijā, ar kuru kontrolē pārraidāmā attēla kvalitāti vai izvēlas raidīšanai noteiktas kameras fiksētu attēlu.
elpināšanas aparāts iekārta, ar ko nodrošina gaisa pievadi plaušām, kā arī ogļskābās gāzes izvadi.
poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
signalizācija Iekārta, kas brīdina, raida signālus (piem., par ugunsgrēku, nepiederošu personu iekļūšanu neatļautā vietā).
palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt vai papildina (kā) funkcijas.
radioraidītājs Iekārta, kas paredzēta radioraidījumu pārraidīšanai.
stroboskops Iekārta, kas rada īsus, periodiskus gaismas uzliesmojumus.
sadalītājs Iekārta, kas sadala (piem., šķidruma, gāzes, elektriskās strāvas) plūsmu divos vai vairākos atzarojumos.
mikroviļņu krāsns iekārta, kurā karstumu ēdiena uzsildīšanai vai pagatavošanai rada mikroviļņu plūsma.
vilkt audeklu iekārtot šķēru diegu sistēmu aušanai.
uzvilkt audeklu Iekārtot šķēru diegu sistēmu aušanai.
gongs Iekārts metāla disks, kuru piesitot, rodas noteikta augstuma skaņa; šāda diska radītā skaņa.
radiostacija Iekārtu komplekss informācijas uztveršanai un pārraidīšanai, izmantojot radioviļņus; informācijas pārraidīšana ar šāda iekārtu kompleksa palīdzību.
stacija Iekārtu komplekss uztveršanai un raidīšanai ar radioviļņu starpniecību; radiostacija, raidstacija.
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru realizēšanai, kā arī radio un televīzijas programmu pārraidei.
figūriekavas Iekavas ar divkāršu izliekumu ({}).
pievienoties Iekļauties kāda kopumā, to papildinot.
lūmens Iekšējais diametrs (piem., asinsvadiem).
plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
laužņi Iemauktu sastāvdaļa – mutē liekama dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
samest Iemest, iebērt (traukā), pievienot (ēdienam), parasti (ko) vairumā.
pasīvie ienākumi ienākumi, kuru gūšanā ienākumu saņēmējs tiešā veidā nepiedalās (piem., dividendes).
garšot Ieņemt mutē nedaudz (ēdiena, dzēriena), lai novērtētu (tā) garšu.
iegaršoties Iepatikties garšas dēļ (par ēdienu, dzērienu).
iluviāls Ieplūdināts, ieskalots.
apaugļot Ieplūdinot vīrišķo dzimumšūnu sievišķajā, radīt jauna organisma dīgli; padarīt (sievišķo organismu) par jauna organisma veidotāju.
slaidrāde Iepriekš izvēlēta kā (diagrammu, grafiku, fotogrāfiju, tekstu u. tml.) parasti secīga demonstrēšana uz ekrāna.
randiņš Iepriekš norunāta satikšanās (parasti starp diviem pretēja dzimuma pārstāvjiem).
viņdien Iepriekšējā dienā; todien.
šajās dienās Iepriekšējās dienās, pavisam nesen.
ieskaņot Ierakstīt, fiksēt audioierakstā.
ielabot Ierakstīt, ievietot u. tml. labojumu, papildinājumu (kādā tekstā).
formatēt Ierakstot speciālu vadības informāciju, sagatavot datu vidi (piem., disku) lietošanai.
vizīte Ierašanās pie slimniekiem (mājās, slimnīcā) un to apskate (par medicīnas darbiniekiem).
apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi u. tml.).
starteris Ierīce (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai; arī ierīce zemspiediena luminiscences spuldžu iededzināšanai.
nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) slimnieku, ievainoto vai mirušo pārnešanai guļus stāvoklī.
sifons Ierīce (piem., zem izlietnes), kas aizkavē smakas izplūšanu no kanalizācijas vadiem.
tonometrs Ierīce acs iekšējā spiediena mērīšanai.
rāvējslēdzējs Ierīce apģērba, apavu, somas u. tml. atvēruma malu savienošanai – divas lentes ar metāla vai plastmasas zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa.
plīts Ierīce ēdienu un dzērienu gatavošanai.
kondensators Ierīce elektrisko lādiņu uzkrāšanai.
uztvērējierīce Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai; uztvērējs (1).
uztvērējs Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai.
psihrometrs Ierīce gaisa relatīvā mitruma un temperatūras noteikšanai pēc divu termometru – sausa un saslapināta – rādījumu starpības.
bremze Ierīce mehānisma (parasti transportlīdzekļa) kustības palēnināšanai vai apstādināšanai.
optiskais reflektometrs ierīce optiskās šķiedras kabeļu līnijas diagnosticēšanai.
pārtraucējs Ierīce periodiskai elektriskās strāvas pārtraukšanai un atjaunošanai elektriskajā ķēdē.
izotopiskais ģenerators ierīce radioaktīvo izotopu sabrukšanas enerģijas pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
sadalītājs Ierīce regulējamai (kā, piem., materiālu, produktu) padevei uz pārstrādes iekārtām, transportierīcēm, lopu ēdināšanas vietām u. tml.
tītavas Ierīce savērpto pavedienu notīšanai šķeterēs vai pavedienu satīšanai no šķeterēm kamolos.
barbekjū Ierīce šāda ēdiena cepšanai; grils.
detonators Ierīce vai mazs lādiņš, kas liek eksplodēt sprāgstvielai, spridzeklim.
radiometrs Ierīce vielas radioaktivitātes vai radioaktīvā starojuma mērīšanai.
stopkrāns Ierīce vilciena apstādināšanai ārkārtas gadījumā.
izvads Ierīce, ietaise (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas); izvadierīce.
lokators Ierīce, kas ar radiolokācijas metodēm nosaka objekta atrašanās vietu.
terminālis Ierīce, kas nodrošina operatīvu datu ievadi un izvadi.
palīgierīce Ierīce, kas palīdz nodrošināt vai papildina (kā) funkcijas.
papildierīce Ierīce, kas papildina kādu citu ierīci, iekārtu u. tml.
rakstītājs Ierīce, kas paredzēta informācijas ierakstīšanai, arī audio un video ierakstu veikšanai.
sviestmaižu tosteris ierīce, kas paredzēta, lai apceptu divas kopā saspiestas maizes šķēles, starp kurām ir pildījums.
drošinātājs Ierīce, kas pārtrauc elektrisko ķēdi īsslēgumā, pārslodzē.
žirokompass Ierīce, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu (parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu).
lāzers Ierīce, kas rada ļoti intensīvu un noteikta viļņu garuma gaismas staru kūli, ko izmanto medicīnā, hologrāfijā, kompaktdisku rakstīšanā un atskaņošanā u. tml.
sadales skapis ierīce, kas sadala elektriskās strāvas piegādi.
reduktors Ierīce, kas samazina un regulē (gāzes, tvaika, šķidruma) spiedienu.
spermas banka ierīce, kurā spermatozoīdi (cilvēka vai mājdzīvnieku) tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai.
elektrizēt Ierosināt elektriskos lādiņus, radīt elektrisko strāvu.
uzdot Ierosināt, mudināt rast atminējumu, risinājumu.
uzmudināt Ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara; pamudināt.
sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) – parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā.
uzmusināt Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, prettiesisku rīcību); uzkūdīt.
ieauroties Iesākt aurot; īsu brīdi aurot.
uzaurot Iesākt aurot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, aurot.
uzbalsnīt Iesākt balsnīt; īsu brīdi balsnīt.
uzbangot Iesākt bangot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, bangot.
ieblāzmoties Iesākt blāzmot; īsu brīdi blāzmot.
uzblāzmot Iesākt blāzmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
uzbrāzmot Iesākt brāzmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzmot.
uzbrāzt Iesākt brāzt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzt.
uzbrāzties Iesākt brāzties; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzties.
uzburbuļot Iesākt burbuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burbuļot.
uzburzguļot Iesākt burzguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot.
iečaloties Iesākt čalot; īsu brīdi čalot.
iedārdēties Iesākt dārdēt; īsu brīdi dārdēt.
uzliesmot Iesākt degt ar liesmu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt ar liesmu.
uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
iedimdēties Iesākt dimdēt; īsu brīdi dimdēt.
iedrebēties Iesākt drebēt un pārstāt; īsu brīdi drebēt.
iedūkties Iesākt dūkt (par dažiem kukaiņiem); īsu brīdi dūkt.
iedūkties Iesākt dūkt (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem); īsu brīdi dūkt.
iedunēties Iesākt dunēt; īsu brīdi dunēt.
iedzalkstīties Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi dzalkstīt.
uzdzalkstīt Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt; uzdzirkstīt.
uzdzirksteļot Iesākt dzirksteļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirksteļot.
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi dzirkstēt; iedzirkstīties.
uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstēt; uzdzirkstīt.
uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstīt.
uzelsot Iesākt elsot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, elsot.
iegailēties Iesākt gailēt; īsu brīdi gailēt.
uzgailēt Iesākt gailēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, gailēt.
uzgaudot Iesākt gaudot; īsu brīdi gaudot.
uzgavilēt Iesākt gavilēt (1); īsu bīdi, parasti spēcīgi. gavilēt.
ieguldzēties Iesākt guldzēt; īsu brīdi guldzēt.
uzvēdīt Iesākt izplatīties (piemēram, par vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
uzvējot Iesākt izplatīties (piemēram, par vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
iegaismoties Iesākt izstarot gaismu (piem., par lampu); īsu brīdi izstarot gaismu.
uzgaismot Iesākt izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
uzliesmot Iesākt izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
ieklabēties Iesākt klabēt; īsu brīdi klabēt.
ieklaigāties Iesākt klaigāt; īsu brīdi klaigāt.
ieklaudzēties Iesākt klaudzēt; īsu brīdi klaudzēt.
iekūpēties Iesākt kūpēt; īsu brīdi kūpēt.
uzkvēlot Iesākt kvēlot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, kvēlot.
uzlāsmot Iesākt lāsmot; īsu brīdi lāsmot.
uzlāsot Iesākt lāsot; īsu brīdi lāsot.
ieliesmoties Iesākt liesmot; īsu brīdi liesmot.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
iemirdzēties Iesākt mirdzēt; īsu brīdi mirdzēt.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt; īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
uzmirdzināt Iesākt mirdzināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt.
iemirgoties Iesākt mirgot; īsu brīdi mirgot.
uzmirgot Iesākt mirgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirgot.
uzmutuļot Iesākt mutuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
uznākt Iesākt norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi norisēt, izpausties.
ieņirbēties Iesākt ņirbēt; īsu brīdi ņirbēt.
uzņirbēt Iesākt ņirbēt; īsu brīdi ņirbēt.
uzplaiksnīt Iesākt plaiksnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt.
ieplaiksnīties Iesākt plaiksnīties; īsu brīdi plaiksnīties.
uzplandīt Iesākt plandīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīt.
uzplīvot Iesākt plīvot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plīvot.
uzdvest Iesākt plūst, izplatīties; īsu brīdi plūst, izplatīties.
iepukstēties Iesākt pukstēt (parasti straujāk) – par sirdi.
iepūsties Iesākt pūst; īsu brīdi pūst.
uzpūst Iesākt pūst; īsu brīdi, parasti spēcīgi, pūst.
ierēkties Iesākt radīt skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu); īsu brīdi radīt skarbu, skaļu troksni.
ierieties Iesākt radīt šāvienu troksni (piem., par ložmetēju); īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
uzrūcināt Iesākt rūcināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, rūcināt.
ierūkties Iesākt rūkt (piem., par motoriem, ierīcēm); īsu brīdi rūkt.
iesanēties Iesākt sanēt; īsu brīdi sanēt.
iesāpēties Iesākt sāpēt; īsu brīdi sāpēt.
iesīkties Iesākt sīkt (par dažiem kukaiņiem); īsu brīdi sīkt.
iesīkties Iesākt sīkt (par priekšmetiem, ierīcēm); īsu brīdi sīkt.
ieskandināt Iesākt skandināt.
iesmaržoties Iesākt smaržot; īsu brīdi smaržot.
uzsmaržot Iesākt smaržot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, smaržot.
iesmelgties Iesākt smelgt; īsu brīdi smelgt.
iesnausties Iesākt snaust; īsu brīdi snaust.
uzliesmot Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību); īsu brīdi spēcīgi izpausties.
iespīdēties Iesākt spīdēt (par acīm); īsu brīdi spīdēt.
iespīdēties Iesākt spīdēt (piem., par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi spīdēt.
uzspīdēt Iesākt spīdēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
uzspīdināt Iesākt spīdināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdināt.
uzspīgot Iesākt spīgot; īsu brīdi spīgot.
iespīguļoties Iesākt spīguļot; īsu brīdi spīguļot.
uzspīguļot Iesākt spīguļot; īsu brīdi spīguļot.
uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu; īsu brīdi šādi spīdēt.
uzliesmot Iesākt spoži spīdēt; īsu brīdi spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, kosmiskiem ķermeņiem).
uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt; īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt.
uzsprakstēt Iesākt sprakstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakstēt.
uzsprakšķēt Iesākt sprakšķēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt.
iesprēgāties Iesākt sprēgāt (par ko degošu); īsu brīdi sprēgāt.
uzsprēgāt Iesākt sprēgāt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt.
uzsprikstēt Iesākt sprikstēt; īsu brīdi sprikstēt.
iespulgoties Iesākt spulgot; īsu brīdi spulgot.
uzspulgot Iesākt spulgot; īsu brīdi spulgot.
uzstarot Iesākt starot (piemēram, par skatienu); īsu brīdi, parasti kam spēcīgi izpaužoties, starot.
iestaroties Iesākt starot; īsu brīdi starot.
uzstarot Iesākt starot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, starot.
uzliesmot Iesākt strauji, spraigi norisēt; īsu brīdi strauji, spraigi norisēt.
uzmutuļot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
uzbrāzmot Iesākt strauji, spraigi risināties; īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
uzbrāzt Iesākt strauji, spraigi risināties; īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
iesūrstēties Iesākt sūrstēt; īsu brīdi sūrstēt.
uzšalkot Iesākt šalkot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkot.
uzšalkt Iesākt šalkt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkt.
iešūpoties Iesākt šūpoties; īsu brīdi šūpoties.
uzšvirkstēt Iesākt švirkstēt; īsu brīdi švirkstēt.
ietrīcēties Iesākt trīcēt un pārstāt; īsu brīdi trīcēt; iedrebēties.
uzvēsmot Iesākt vēsmot; īsu brīdi vēsmot.
ievibrēties Iesākt vibrēt; īsu brīdi vibrēt.
uzvilnīt Iesākt vilnīt; īsu brīdi vilnīt.
uzviļņot Iesākt vilņot; īsu brīdi vilņot.
ievirmoties Iesākt virmot; īsu brīdi virmot.
uzvirmot Iesākt virmot; īsu brīdi virmot.
ievizēties Iesākt vizēt (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi vizēt.
uzvizēt Iesākt vizēt; īsu brīdi vizēt.
ievizmoties Iesākt vizmot; īsu brīdi vizmot.
uzvizmot Iesākt vizmot; īsu brīdi vizmot.
ievizuļoties Iesākt vizuļot; īsu brīdi vizuļot.
uzvizuļot Iesākt vizuļot; īsu brīdi vizuļot.
iezaigoties Iesākt zaigot (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi zaigot.
uzzaigot Iesākt zaigot; īsu brīdi zaigot.
iezalgoties Iesākt zalgot (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi zalgot.
uzzalgot Iesākt zalgot; īsu brīdi zalgot.
iezibēties Iesākt zibēt (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi zibēt.
uzzibēt Iesākt zibēt; īsu brīdi zibēt.
iezibsnīties Iesākt zibsnīt; īsu brīdi zibsnīt.
uzzibsnīt Iesākt zibsnīt; īsu brīdi zibsnīt.
uzzibšņot Iesākt zibšņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibšņot.
iezuzēties Iesākt zuzēt; īsu brīdi zuzēt.
iezvēroties Iesākt zvērot; īsu brīdi zvērot.
iezvīļoties Iesākt zvīļot; īsu brīdi zvīļot.
iežvadzēties Iesākt žvadzēt; īsu brīdi žvadzēt.
mobilizācija Iesaukšana aktīvajā karadienestā.
paņemt Iesaukt (kādu) karadienestā.
iegodāt Iesaukt (parasti pagodinošā vārdā).
mobilizēt Iesaukt aktīvajā karadienestā.
ietupināt Iesēdināt tupus, likt iesēsties sēdēšanai neērtā vietā.
uzmest mezglu iesiet mezglu diega, auklas galā; aizmest mezglu.
aizmest mezglu iesiet mezglu diegā, auklas galā.
iemest Ieskatīties, paraudzīties (parasti ātri, īsu brīdi).
starts Ieskrējiens un gaisā pacelšanās brīdis (par lidaparātiem).
akreditēties Iesniegt akreditācijas vēstuli (akreditēšanās rakstu).
atskaņa Iespaidi, arī sekas (pēc kāda notikuma).
plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā u. c. jomās.
bezmaksas zvans iespēja zvanīt bez maksas (piem., uz operatīvo dienestu tālruņiem).
nonparelis Iespiedburti, kuru augstums ir 2,26 mm; ar šādiem burtiem iespiests teksts.
grāmata Iespieddarbs – iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
gludspiedums Iespieduma veids, kad tekstu vai attēlu uznes uz gludas plāksnes un pēc tam kodina.
difundēt Iespiesties, iesūkties difūzijas procesā (par vielas molekulām); izplatīties uz visām pusēm, sajaukties (par vielām).
aizspriesties Iespriesties (rīklē) – par ēdienu.
redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
radiokomiteja Iestāde, kas (padomju laikā) organizēja un vadīja radioraidījumu sagatavošanu, kontrolēja to saturu, kvalitāti, nodrošināja radioraidījumu pārraidi.
autoinspekcija Iestāde, kas kontrolē autotransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību; ēka, kurā atrodas šī iestāde (Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. 90. gadiem).
radio Iestāde, kas nodarbojas ar informācijas, mūzikas u. tml. pārraižu veidošanu un raidīšanu ar radioviļņiem; radiofons.
radiofons Iestāde, kas nodarbojas ar radio pārraižu veidošanu un pārraidīšanu; radio (1).
aģentūra Iestāde, kas vāc un izplata informāciju (presei, radio, televīzijai).
planetārijs Iestāde, kur ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē zvaigžņotās debess ainas; ēka, kur darbojas šāda iestāde.
aptieka Iestāde, kur pārdod ārstniecības līdzekļus, kā arī izgatavo zāles pēc individuālām receptēm; telpa, kur atrodas šāda iestāde.
studija Iestāde, uzņēmums, kas gatavo radio pārraides, televīzijas pārraides, kinofilmas.
kadru daļa iestādes, uzņēmuma daļa, kas padomju iekārtas laikā pārzināja darbinieku pieņemšanu, atbrīvošanu (mūsdienās – personāldaļa).
kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību uz laiku izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi (tagad dienesta viesnīca).
sienas avīze iestādes, uzņēmuma u. tml. iekšējs periodisks izdevums – parasti liela lapa, kas rāda kolektīva dzīvi un kuru izkar pie sienas.
iemetināt Iestarpināt (kādu vārdu, piebildi, parasti cita runātajā).
izbeigties Iestāties laikam, kad (piem., juridiskās attiecības, saistības) vairs nav spēkā.
mācītājs Iesvētīts baznīcas kalpotājs ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
komūnija Iešana pie dievgalda; Svētā Vakarēdiena baudīšana.
iešpricēt Iešļircināt medikamentu.
dzirdinātava Ietaise dzīvnieku dzirdināšanai.
brilles Ietvarā iestiprinātas divas stikla lēcas redzes spēju palielināšanai.
sazāļoties Ievadīt sev zāles, medikamentus lielākā daudzumā.
sasitums Ievainojums, kas radies sitiena rezultātā un kas neizraisa ārēju asiņošanu.
biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē, padomju iekārtā), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
liesēt Ievērot diētu un censties samazināt savu svaru.
sēdēt uz diētas ievērot diētu.
ieturēties Ievērot mērenību ēšanā; ieturēt diētu.
iekārtot Ieviest, iedibināt noteiktu kārtību.
revolucionizēt Ieviešot ko radikāli jaunu, panākt straujas un būtiskas izmaiņas (kādā nozarē, darbības jomā u. tml.); būtiski izmainīt (ko).
uzlikt (kompakt)disku ievietot kompaktdisku kompaktdisku atskaņotājā vai videoiekārtā atskaņošanai, attēla reproducēšanai.
pievilkt Ievilkt, iezīmēt (grafisku zīmi), tā papildinot uzrakstīto.
ievelties Ievirzīties (kur iekšā, piem., ar mutuļiem vai kustību, kas atgādina velšanos).
noiet Ievirzīties dziļi ūdenī (līdz dibenam), nogrimt.
ievziedi Ievu ziedi.
pamatiezis Iezis, kas ir radies pirms kvartāra perioda.
vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai; izvirdumiezis.
izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai.
silicītieži Ieži, kas sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda minerāliem.
kristāliskie ieži ieži, ko veido kristālu graudi bez savienotājām vielām.
starpkārta Iežu kārta, kas atrodas starp, parasti divām, citu iežu kārtām.
saimniecība Ikdienas dzīvē nepieciešamo darbu, ierīču un priekšmetu kopums.
proza Ikdienas dzīve; ikdienība.
dienišķā maize ikdienas uzturs; katrai dienai nepieciešamie iztikas līdzekļi.
ikdiena Ikdienība.
triviāls Ikdienišķs, parasts, bez oriģinalitātes.
prozaisks Ikdienišķs, parasts.
caurmērs Ikdienišķs; visbiežāk sastopamais.
izbadināt Ilgāku laiku badināt.
kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, nekustīgi atrasties, uzturēties (kur); dirnēt.
sagulēt Ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim).
sajāt Ilgāku laiku jājot, sapūlēt, ļoti nogurdināt (zirgu).
sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam; sablīvēties.
bārstīt Ilgāku laiku skandināt (parasti dzidras, skanīgas skaņas).
nodeldēt Ilgāku laiku valkājot, lietojot, panākt, ka (kas) nodilst, novalkājas.
sagulēt slimnīcā ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā; ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos.
sastaigāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt; ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim).
izdiskutēties Ilgāku laiku, daudz diskutēt.
izdižoties Ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties.
gludināties Ilgāku laiku, daudz gludināt (1).
izdeldēt Ilgāku laiku, daudz lietojot, panākt, ka (kas) izdilst, ka (kur) rodas caurums, iedobums u. tml.
izslidināties Ilgāku laiku, daudz slidināties.
gadu nasta ilgi mūža gadi.
elektriskais loks ilgstoša elektriskā izlāde starp elektrodiem.
ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā skaņdarba augšējās balsīs notiek akordu maiņa vai melodiju kustība.
izkliegt Ilgstoši kliedzot vai skaļi un daudz dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (balss aparātu).
skandināties Ilgstoši, intensīvi skandināt (1).
šķindināties Ilgstoši, intensīvi šķindināt.
ikona Ilustratīvs objekta vai funkcijas attēlojums displeja ekrānā.
dublets Imitēts dārgakmens, kas izveidots no diviem gabaliem, no kuriem īsts ir augšējais.
robežincidents Incidents uz divu valstu robežas.
maiji Indiāņu tauta Centrālamerikā (Meksikā, Jukatanas pussalā u. c.), viena no senākajām civilizācijām, kas pastāvēja līdz 16. gs.
acteki Indiāņu tauta Meksikā, kas 12.–16. gs. bija izveidojuši savu valsti.
bajadēra Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās; dejotāja, kas par maksu dejo restorānos, privātās mājās u. tml.
čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass.
brahmanisms Indiešu reliģija, kas radās 1. gadu tūkstotī p. m. ē. un vēlāk kļuva par hinduismu.
džainisms Indiešu reliģiski filozofisks virziens, kam raksturīgs askētisms un aizliegums nogalināt jebkuru dzīvu būtni.
velnarutks Indīgs daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem, auga un sakneņu aromāts atgādina pētersīļus [Cicuta virosa].
cūkausis Indīgs kallu dzimtas lakstaugs ar ziediem vālītē, ko ietver balta seglapa un kas aug ūdeņu malās, purvājos.
dioksīns Indīgs ķīmisks savienojums, kas rodas kā blakusprodukts, piem., herbicīdu ražošanā, papīra balināšanā un kas piesārņo apkārtējo vidi.
driģene Indīgs nakteņu dzimtas lakstaugs, kam ir dzeltenbalti ziedi ar violetu tīklojumu un nepatīkama smaka.
strutene Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs ar taisnu, baltiem matiņiem klātu stublāju, oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās.
vēlziede Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
indieši Indijas iedzīvotāji.
kanabiss Indijas kaņepe [Cannabis indica].
marihuāna Indijas kaņepes, ko izžāvētā veidā lieto par narkotisku līdzekli (visbiežāk smēķējot).
hinduisms Indijas nacionālā reliģija, kurā tic cilvēka pārdzimšanai un vairākiem dieviem.
sikhisms Indijas nacionālā reliģija, kurā tic vienam dievam un karmai un pārdzimšanai.
patība Indivīda būtiskāko (psihes, rakstura, personības) īpašību kopums, kas to atšķir no citiem; personības kodols.
personība Indivīda nozīmīgo īpašību kopums, kas izpaužas viņa rīcībā, domāšanā, attieksmē, kā arī emocionālajās reakcijās.
pārliecība Indivīdam izveidojies atziņu kopums, kas nosaka viņa personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmi pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
pratība Indivīdam piemītoša prasme (kādā jomā), izpratne (par ko), spēja izmantot, piemēram, informāciju, zināšanas.
patnis Indivīds.
respirators Individuāla ierīce elpošanas ceļu aizsargāšanai no kaitīgu vielu iedarbības.
privātstunda Individuāla mācību nodarbība, kurā skolotājs māca privāti, par maksu.
vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
PIN kods individuālais identifikācijas numurs, ko persona lieto, izdarot darbības ar bankas karti, ieslēdzot mobilo telefonu u. tml.
šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru.
pistole Individuālais šaujamierocis tuvu mērķu iznīcināšanai.
fotoportrets Individualizēta konkrētas personas fotogrāfija.
portrets Individualizēts konkrētas personas vai personu grupas attēlojums mākslas darbā; šī žanra mākslas darbs.
rokraksts Individuālo īpatnību, savdabību kopums (piem., mākslas darbā).
kolektivizācija Individuālo zemnieku saimniecību apvienošana kolektīvās sociālistiskās saimniecībās jeb kolhozos.
mašīnpistole Individuāls automātiskais strēlnieku šaujamierocis; automāts.
automāts Individuāls automātiskais strēlnieku šaujamierocis; mašīnpistole.
starpvaloda Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes; arī starpniekvaloda.
prākrits Indoāriešu valodu grupas valodas un dialekti laikposmā starp senajām un mūsdienu indoāriešu valodām.
ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda, literārā un kulta valoda senajā un viduslaiku Indijā.
malārija Infekcijas slimība, kuras ierosinātāju pārnēsā īpaši odi un kurai raksturīgas periodiskas drudža lēkmes.
ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru (komandierim) sniedz pēc reglamentā noteiktas formas.
saskarsme Informācijas, domu, jūtu u. tml. apmaiņa, mijiedarbība starp diviem vai vairākiem cilvēkiem runas, žestu, emocionālu kontaktu veidā.
radio Informācijas, mūzikas u. tml. raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana ar attiecīgas aparatūras palīdzību; attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
ziņot Informēt (komandieri) par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
kardamons Ingveru dzimtas augs, ko kultivē, piem., Indijā, Ķīnā un kura sēklas izmanto par garšvielu [Elettaria cardamomum].
Konstitucionālā tiesa institūcija, kas veic likumu u. c. normatīvo aktu un tiesisko darbību pārbaudi, lai konstatētu to atbilstību konstitūcijai.
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm; persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
fonendoskops Instruments sirds un plaušu izklausīšanai, kas sastāv no membrānas, kura uztver skaņu, un divām caurulītēm, kuras ieliek ausīs.
štance Instruments, ierīce detaļu izgatavošanai vai apstrādei ar spiedienu vai triecienu.
pincete Instruments, rīks sīku priekšmetu satveršanai, kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem elementiem.
nodzenāt Intensīvi dzenājot, liekot daudz kustēties, skraidīt, nogurdināt.
sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, aizvadīt mūžu; šādi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst (visi spēki).
nopūlēt Intensīvi nodarbināt; intensīvi nodarbinot, nogurdināt.
vaicājums Interaktīvās sistēmas lietotāja darbība, kas pieprasa sistēmas atbildi.
pikšķerēšana Interneta krāpniecības veids, kura mērķis ir piekļūt konfidenciāliem lietotāja datiem – lietotājvārdiem un parolēm, izmantojot tiešsaistes adreses, kas ir līdzīgas reālām iestāžu adresēm.
decima Intervāls – desmitā pakāpe no pamatskaņas; diatoniskās gammas desmitā pakāpe.
sekunda Intervāls – viens, divi vai trīs pustoņi.
prīma Intervāls starp divām vienas un tās pašas pakāpes skaņām.
oktāva Intervāls starp pirmo un astoto pakāpi (diatoniskā gammā).
kvarta Intervāls starp pirmo un ceturto pakāpi (diatoniskā gammā).
kvinta Intervāls starp pirmo un piekto pakāpi (diatoniskā gammā).
mīna Īpašā apvalkā novietots sprāgstvielu lādiņš ar detonatoru, ko iedarbina ar spiedienu, magnētisko lauku, radiosignālu u. tml.
kronēt Īpašā ceremonijā pasludināt par valdnieku, pasniedzot monarha varas simbolus.
histērija Īpaša psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piem., uzbudinājuma lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanas, šausmu sajūtas.
vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).
karceris Īpaša vieninieku kamera ar bargāku režīmu nedisciplinētu cietumnieku sodīšanai.
žetons Īpaša zīme (parasti metāla, ar personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
pamudinājuma teikums īpašas formas teikums, ar kuru runātājs izsaka pamudinājumu veikt kādu darbību.
eksteritorialitāte Īpašas tiesības un privilēģijas, ko valstis savstarpēji piešķir viena otras diplomātiskajām pārstāvniecībām un to darbiniekiem, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
keramzīts Īpaši apdedzinātas māla lodītes vai graudiņi, ko izmanto, piem., celtniecības materiālu ražošanai.
hidrogrāfiskais kuģis īpaši apgādāts kuģis, ar kuru veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c. darbus.
trollis Īpaši apmācīti, kādas struktūras algoti cilvēki, kuri interneta komentāros un sociālajos medijos, parasti informatīvā kara ietvaros, rada agresoru valstij labvēlīgu fonu.
radiostudija Īpaši aprīkota telpa, no kuras pārraida radioraidījumus.
sanitārais vilciens īpaši aprīkots vilciena sastāvs medicīniskās palīdzības sniegšanai un ievainoto transportēšanai.
zobu diegs īpaši apstrādāts pavediens zobu starpu tīrīšanai.
autoosta Īpaši iekārtota vieta ar ēku autobusa pasažieru apkalpošanai un dienesta vajadzībām.
platīna disks īpaši izveidots platīna disks, kurā ir slavena dziedātāja vai grupas izcilākie ieraksti, kas pārdoti lielā tirāžā.
liels Īpaši nozīmīgs (piem., par piemiņas dienu).
godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā pie kāda objekta) pauž godinājumu (kam).
maģija Īpaši vārdi un noteiktas darbības, ar ko var izraisīt pārdabisku spēku ietekmi par labu vai par ļaunu kādam; buršana.
gaisa cilpa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
gaisa cilpiņa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
dredi Īpašs matu sakārtojums, kas tiek radīts, saviļājot matus, līdz tie kļūst līdzīgi virves pavedienam.
muskulis Īpašu organisma audu kopojums, kas spēj sarauties un veikt dinamisku vai statisku darbu.
ķīla Īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml., ar ko nodrošina saistību izpildi; nodrošinājums, ko dod šāds īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml.
kopīpašums Īpašums, kas pieder diviem vai vairākiem īpašniekiem.
privātīpašums Īpašums, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai pretstatā valsts, pašvaldības īpašumam.
maniere Īpatnēju, individuālu stilistisko un tehnisko paņēmienu kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem maziem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
rušināties Irdināt augsni, zemi (dārzā); strādāt dārza darbus.
rakņāt Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā).
kaplēt Irdināt, rušināt u. tml. ar kapli.
Sunna Islāma tekstu krājums, kurā ietilpst stāsti par Muhamedu, kā arī Korāna papildinājumi un iztulkojumi.
svētbrīdis Īss dievkalpojums.
skečs Īss humoristisks vai satīrisks dramaturģijas darbs, parasti divām vai trim darbības personām.
moments Īss laika sprīdis, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
pusminūte Īss laika sprīdis.
diagnoze Īss medicīniskajā terminoloģijā formulēts slēdziens par to, kāda slimība vai slimību kopums ir pacientam.
džingls Īss muzikāls fragments, skaņu kopa, ko kā pazīšanās zīmi atskaņo reklāmās, radiostaciju raidījumu starplaikos u. tml.
sīks Īss, neliels (par attālumu, distanci).
augšistaba Istaba augšējā stāvā (parasti pusotra vai divu stāvu mājā).
kā Dieva sūtīts īstajā laikā ieradies, parādījies.
pasmaržot Īsu brīdi ar ožu sajust, uztvert (kā) smaržu.
nobaukšķēt Īsu brīdi baukšķēt un pārstāt baukšķēt.
nobaurot Īsu brīdi baurot un pārstāt baurot; nobauroties.
nobauroties Īsu brīdi baurot un pārstāt baurot.
saberzēt Īsu brīdi berzēt un pārstāt berzēt.
noblarkšķēt Īsu brīdi blarkšķēt un pārstāt blarkšķēt.
noblaukšķēt Īsu brīdi blaukšķēt un pārstāt blaukšķēt.
noblaukšķināt Īsu brīdi blaukšķināt un beigt blaukšķināt.
noblāvot Īsu brīdi blāvot un pārstāt blāvot.
noblāzmot Īsu brīdi blāzmot un pārstāt blāzmot.
noblīkšķēt Īsu brīdi blīkšķēt un pārstāt blīkšķēt.
noblīkšķināt Īsu brīdi blīkšķināt un pabeigt blīkšķināt.
pablisināt Īsu brīdi blisināt (ko); blisinot paskatīties (uz ko).
nobrakšķēt Īsu brīdi brakšķēt un pārstāt brakšķēt.
nobrēkties Īsu brīdi brēkt, kliegt un pārstāt brēkt, kliegt (par dzīvniekiem).
nobrikšķēt Īsu brīdi brikšķēt un pārstāt brikšķēt.
nobrīkšķēt Īsu brīdi brīkšķēt un pārstāt brīkšķēt.
nobubināt Īsu brīdi bubināt un pārstāt bubināt (par zirgu).
nobūkšķēt Īsu brīdi būkšķēt un pārstāt būkšķēt.
nobūkšķināt Īsu brīdi būkšķināt un pārstāt būkšķināt.
noburbuļot Īsu brīdi burbuļot un pārstāt burbuļot.
uzliesmot Īsu brīdi būt ļoti spožam (piemēram, pārdzīvojumā); īsu brīdi spēji izpausties (piemēram, sejā) – par pārdzīvojumu.
norēgoties Īsu brīdi būt neskaidri saskatāmam; īsu brīdi rēgoties un pārstāt rēgoties.
parēgoties Īsu brīdi būt redzamam, saskatāmam.
nočabēt Īsu brīdi čabēt un pārstāt čabēt.
nočāpstināt Īsu brīdi čāpstināt un pārstāt čāpstināt.
nočaukstēt Īsu brīdi čaukstēt un pārstāt čaukstēt.
nočaukstināt Īsu brīdi čaukstināt un pārstāt čaukstināt.
nočerkstēt Īsu brīdi čerkstēt un pārstāt čerkstēt.
nočiepstēt Īsu brīdi čiepstēt un pārstāt čiepstēt.
nočīkstēt Īsu brīdi čīkstēt un pārstāt čīkstēt (par priekšmetiem, kuri beržas gar ko).
nočīkstināt Īsu brīdi čīkstināt un pārstāt čīkstināt.
nočirkstēt Īsu brīdi čirkstēt un pārstāt čirkstēt.
nočivināt Īsu brīdi čivināt un pārstāt čivināt (par putniem).
nočūkstēt Īsu brīdi čūkstēt un pārstāt čūkstēt.
nočurkstēt Īsu brīdi čurkstēt un pārstāt čurkstēt.
nodārdēt Īsu brīdi dārdēt un pārstāt dārdēt.
nodārdināt Īsu brīdi dārdināt un pārstāt dārdināt.
nodimdēt Īsu brīdi dimdēt un pārstāt dimdēt.
nodimdināt Īsu brīdi dimdināt un pārstāt dimdināt.
nodipēt Īsu brīdi dipēt un pārstāt dipēt.
nodrebēt Īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt; notrīcēt.
nodrebināt Īsu brīdi drebināt un beigt drebināt.
nodrebināties Īsu brīdi drebināties un pārstāt drebināties.
nodūdot Īsu brīdi dūdot un pārstāt dūdot (par baložiem).
nodūkt Īsu brīdi dūkt un pārstāt dūkt.
nodzirksteļot Īsu brīdi dzirksteļot un pārstāt dzirksteļot.
nodzirkstēt Īsu brīdi dzirkstēt un pārstāt dzirkstēt.
nodzirkstīt Īsu brīdi dzirkstīt un pārstāt dzirkstīt.
nodžinkstēt Īsu brīdi džinkstēt un pārstāt džinkstēt.
noelsties Īsu brīdi elst un pārstāt elst.
nogārgties Īsu brīdi gārgt un pārstāt gārgt.
nograbēt Īsu brīdi grabēt un pārstāt grabēt.
nograbināt Īsu brīdi grabināt un pārstāt grabināt.
nogriezties Īsu brīdi griezties un pārstāt griezties (piem., par dūmiem, smiltīm).
nogrozīt Īsu brīdi grozīt un beigt grozīt (ko).
nogrozīties Īsu brīdi grozīties un pārstāt grozīties.
nogurkstēt Īsu brīdi gurkstēt un pārstāt gurkstēt.
nošausmināties Īsu brīdi izpaust šausmas, arī sašutumu, neapmierinātību (par ko).
pazibēt Īsu brīdi izpausties (par emocijām, emociju izpausmi).
pārslīdēt Īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
noklabēt Īsu brīdi klabēt un pārstāt klabēt.
noklabināt Īsu brīdi klabināt un pārstāt klabināt.
nokladzināt Īsu brīdi kladzināt un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
noklakšķēt Īsu brīdi klakšķēt un pārstāt klakšķēt.
noklakšķināt Īsu brīdi klakšķināt un pārstāt klakšķināt.
noklaudzēt Īsu brīdi klaudzēt un pārstāt klaudzēt.
noklikšķēt Īsu brīdi klikšķēt un pārstāt klikšķēt.
noklikšķināt Īsu brīdi klikšķināt un pabeigt klikšķināt.
noklinkšķēt Īsu brīdi klinkšķēt un pārstāt klinkšķēt.
noklukstēt Īsu brīdi klukstēt un pārstāt klukstēt.
noklunkšķēt Īsu brīdi klunkšķēt un pārstāt klunkšķēt.
ieklunkšķēties Īsu brīdi klunkšķēt.
apstulbt Īsu brīdi kļūt nespējīgam aptvert, saprast; arī apmulst.
nozibēt Īsu brīdi kļūt redzamam, pamanāmam.
noknakšķināt Īsu brīdi knakšķināt un pārstāt knakšķināt.
noknaukšķēt Īsu brīdi knaukšķēt un pārstāt knaukšķēt.
noknikšķināt Īsu brīdi knikšķināt un pārstāt knikšķināt.
nokrekšķēties Īsu brīdi krekšķēt un pārstāt krekšķēt; nokrekšķēt.
nokrekšķēt Īsu brīdi krekšķēt un pārstāt krekšķēt; nokrekšķēties.
nokrekšķināt Īsu brīdi krekšķināt un pārstāt krekšķināt.
nokrekšķināties Īsu brīdi krekšķināt un pārstāt krekšķināt.
nokrikšķēt Īsu brīdi krikšķēt un pārstāt krikšķēt.
nokunkstēt Īsu brīdi kunkstēt un pārstāt kunkstēt.
nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (par dūmiem, putekļiem, smiltīm u. tml.).
nokurkstēt Īsu brīdi kurkstēt un pārstāt kurkstēt.
nokustēties Īsu brīdi kustēties un pārstāt kustēties.
nokustināt Īsu brīdi kustināt un pārstāt kustināt; pakustināt.
nokutēt Īsu brīdi kutēt un pārstāt kutēt.
nokviekties Īsu brīdi kviekt un pārstāt kviekt.
noķērkt Īsu brīdi ķērkt un pārstāt ķērkt (par dažiem putniem).
noķiķināt Īsu brīdi ķiķināt un pārstāt ķiķināt.
nolīgoties Īsu brīdi līgoties un pārstāt līgoties.
noluncināt Īsu brīdi luncināt un pārstāt luncināt.
noļodzīties Īsu brīdi ļodzīties un pārstāt ļodzīties.
nomauties Īsu brīdi maut un pārstāt maut (par govi).
palīgoties Īsu brīdi mazliet līgoties, šūpoties.
nomirdzēt Īsu brīdi mirdzēt un pārstāt mirdzēt.
nomirdzināt Īsu brīdi mirdzināt un beigt mirdzināt (ko).
nomirgot Īsu brīdi mirgot un pārstāt mirgot.
noņerkstēt Īsu brīdi ņerkstēt un pārstāt ņerkstēt (par dzīvniekiem).
noņirbēt Īsu brīdi ņirbēt un beigt ņirbēt.
nopakšķēt Īsu brīdi pakšķēt un pārstāt pakšķēt.
nopakšķināt Īsu brīdi pakšķināt un beigt pakšķināt.
pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam, pamanāmam (par ko tādu, kas kustas, pārvietojas vai kam strauji virzās garām).
paraudzīties Īsu brīdi paskatīties (kur, kādā virzienā); palūkoties.
nopaukšķēt Īsu brīdi paukšķēt, atskanēt šādam troksnim.
nopēkšķināt Īsu brīdi pēkšķināt un pārstāt pēkšķināt.
noplaiksnīt Īsu brīdi plaiksnīt un beigt plaiksnīt.
noplandēt Īsu brīdi plandēt un pārstāt plandēt.
noplandīt Īsu brīdi plandīt un pārstāt plandīt (ko).
noplandīt Īsu brīdi plandīt, plandīties un pārstāt plandīt, plandīties.
nobolīt Īsu brīdi plati ieplest un grozīt (acis).
noplaukšķēt Īsu brīdi plaukšķēt un pārstāt plaukšķēt.
noplīkšķēt Īsu brīdi plīkšķēt un pārstāt plīkšķēt.
nopliukšķēt Īsu brīdi pliukšķēt un pārstāt pliukšķēt.
noplivināt Īsu brīdi plivināt un beigt plivināt.
noplīvot Īsu brīdi plīvot un pārstāt plīvot.
noplunkšķēt Īsu brīdi plunkšķēt un beigt plunkšķēt.
noplunkšķināt Īsu brīdi plunkšķināt un pārstāt plunkšķināt.
noputēt Īsu brīdi putēt un pārstāt putēt.
nokaukties Īsu brīdi radīt kaucošas skaņas un apklust (par ierīcēm, mašīnām); nokaukt.
nokaukt Īsu brīdi radīt kaucošas skaņas un apklust (par ierīcēm, mašīnām); nokaukties.
nošņākt Īsu brīdi radīt šņācošu troksni.
nošņākties Īsu brīdi radīt šņācošu troksni.
pazibēt Īsu brīdi rasties (piem., atmiņā, prātā).
norēkt Īsu brīdi rēkt un pārstāt rēkt (par dzīvniekiem).
norēkties Īsu brīdi rēkt un pārstāt rēkt (par dzīvniekiem).
norūkt Īsu brīdi rūkt un pārstāt rūkt (par dzīvniekiem).
norūkt Īsu brīdi rūkt un pārstāt rūkt (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
nosirdīties Īsu brīdi sirdīties un pārstāt sirdīties; nodusmoties.
noskurināties Īsu brīdi skurināties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
nosmaidīt Īsu brīdi smaidīt un pārstāt smaidīt.
nosmīkņāt Īsu brīdi smīkņāt un pārstāt smīkņāt.
nosmilkstēt Īsu brīdi smilkstēt un pārstāt smilkstēt.
uzdzirkstēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (cilvēka ārienē, uzvedībā).
uzplaiksnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (kur).
nospīdēt Īsu brīdi spīdēt un pārstāt spīdēt.
iegailēties Īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) – par spīdumu.
nospindzēt Īsu brīdi spindzēt un pārstāt spindzēt.
nosprakstēt Īsu brīdi sprakstēt un pārstāt sprakstēt.
nosprakšķēt Īsu brīdi sprakšķēt un pārstāt sprakšķēt.
nosprauslāties Īsu brīdi sprauslāt un pārstāt sprauslāt.
nospurināties Īsu brīdi spurināties un beigt spurināties.
nostenēties Īsu brīdi stenēt un pārstāt stenēt.
nosvilpties Īsu brīdi svilpt un pārstāt svilpt; nosvilpt (1).
nosvilpt Īsu brīdi svilpt un pārstāt svilpt.
nošķendēties Īsu brīdi šķendēties un pārstāt šķendēties.
nošķindēt Īsu brīdi šķindēt un pārstāt šķindēt.
nošķindināt Īsu brīdi šķindināt un pārstāt šķindināt.
pašķīst Īsu brīdi šķīst, izkliedēties uz visām pusēm, arī kādā virzienā (piem., par šķidrumu, masu).
nošņakstināt Īsu brīdi šņakstināt un pārstāt šņakstināt.
nošņākties Īsu brīdi šņākt un pārstāt šņākt (par dzīvniekiem).
nošņirkstēt Īsu brīdi šņirkstēt un pārstāt šņirkstēt.
nošņirkstināt Īsu brīdi šņirkstināt un pārstāt šņirkstināt.
nošūpot Īsu brīdi šūpot un pārstāt šūpot.
nošūpoties Īsu brīdi šūpoties un pārstāt šūpoties.
nošvīkstēt Īsu brīdi švīkstēt un pārstāt švīkstēt.
nošvīkstināt Īsu brīdi švīkstināt un pabeigt švīkstināt.
nošvirkstēt Īsu brīdi švirkstēt un pārstāt švirkstēt.
nošvirkstināt Īsu brīdi švirkstināt un pārstāt švirkstināt.
notarkšķēt Īsu brīdi tarkšķēt un pārstāt tarkšķēt.
uztaurēt Īsu brīdi taurējot, signalizēt.
notīksmināties Īsu brīdi tīksmināties un beigt tīksmināties.
notikšķēt Īsu brīdi tikšķēt un pārstāt tikšķēt.
notinkšķēt Īsu brīdi tinkšķēt un pārstāt tinkšķēt.
notirināt Īsu brīdi tirināt un pārstāt tirināt.
notirkšķēt Īsu brīdi tirkšķēt un pārstāt tirkšķēt.
notrīcēt Īsu brīdi trīcēt un pārstāt trīcēt; nodrebēt.
notrinkšķēt Īsu brīdi trinkšķēt un pārstāt trinkšķēt.
notrinkšķināt Īsu brīdi trinkšķināt un pārstāt trinkšķināt.
notrīsēt Īsu brīdi trīsēt un pārstāt trīsēt; notrīcēt.
pazibēt Īsu brīdi uzmirdzēt, izgaismoties.
paspīdēt Īsu brīdi uzspīdēt; uz brīdi parādīties (par ko spīdošu, gaišu).
novaibstīties Īsu brīdi vaibstīties un pārstāt vaibstīties.
novaidēties Īsu brīdi vaidēt un pārstāt vaidēt.
novaimanāties Īsu brīdi vaimanāt un pārstāt vaimanāt.
novēcināt Īsu brīdi vēcināt un pārstāt vēcināt.
novēzēt Īsu brīdi vēzēt un pārstāt vēzēt.
novibrēt Īsu brīdi vibrēt un pārstāt vibrēt.
novicināt Īsu brīdi vicināt un pārstāt vicināt.
novīdēt Īsu brīdi vīdēt un pārstāt vīdēt.
novidžināt Īsu brīdi vidžināt un pārstāt vidžināt.
papīkstināt Īsu brīdi vienu vai vairākas reizes pīkstināt.
paviļāt Īsu brīdi viļāt.
noviļņot Īsu brīdi viļņot un pārstāt viļņot.
novīpsnāt Īsu brīdi vīpsnāt un pārstāt vīpsnāt.
novirināt Īsu brīdi virināt un pārstāt virināt.
novirmot Īsu brīdi virmot un pārstāt virmot.
novirpināt Īsu brīdi virpināt un pārstāt virpināt.
pavirpināt Īsu brīdi virpināt.
novirpuļot Īsu brīdi virpuļot un pārstāt virpuļot.
novizēt Īsu brīdi vizēt un pārstāt vizēt.
novizuļot Īsu brīdi vizuļot un pārstāt vizuļot.
nozaigot Īsu brīdi zaigot un pārstāt zaigot.
iezalgoties Īsu brīdi zalgot (par acīm); spēji parādīties (acīs).
nozibeņot Īsu brīdi zibeņot un pārstāt zibeņot.
nozibēt Īsu brīdi zibēt un pārstāt zibēt.
nozibināt Īsu brīdi zibināt un pārstāt zibināt (piem., par zibeni).
nozibsnīt Īsu brīdi zibsnīt un pārstāt zibsnīt.
nozūdīties Īsu brīdi zūdīties un pārstāt zūdīties.
nozvalstīties Īsu brīdi zvalstīties un pārstāt zvalstīties.
nozvāroties Īsu brīdi zvāroties un pārstāt zvāroties.
nozviegt Īsu brīdi zviegt un pārstāt zviegt.
nozviegties Īsu brīdi zviegt un pārstāt zviegt.
nozvīļot Īsu brīdi zvīļot un pārstāt zvīļot.
nožagoties Īsu brīdi žagoties un pārstāt žagoties.
nožāvāties Īsu brīdi žāvāties un beigt žāvāties.
nožļarkstēt Īsu brīdi žļarkstēt un pārstāt žļarkstēt.
nožļerkstēt Īsu brīdi žļerkstēt un pārstāt žļerkstēt.
nožļurkstēt Īsu brīdi žļurkstēt un pārstāt žļurkstēt.
nožvadzēt Īsu brīdi žvadzēt un pārstāt žvadzēt.
nožvankstēt Īsu brīdi žvankstēt un pārstāt žvankstēt.
uzbungot Īsu brīdi, arī reizēm bungot (pa ko, kam).
uzklaudzināt Īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (pa ko).
uzplikšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plikšķināt (kādam, kam, pa ko).
uzplīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
uzpliķēt Īsu brīdi, arī reizēm pliķēt (kādam, kam, pa ko).
uzšmaukstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmaukstināt.
uzšmīkstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmīkstināt.
pašķielēt Īsu brīdi, mazliet paskatīties sānis, iesānis.
paraukt Īsu brīdi, mazliet raukt (piem., sejas daļu).
paspiest Īsu brīdi, mazliet spiest.
pasmaidīt Īsu brīdi, mazliet uzsmaidīt.
nosmaržot Īsu brīdi, neilgu laiku smaržot.
nosmirdēt Īsu brīdi, neilgu laiku smirdēt.
uzdzirkstīt Īsu brīdi, parasti kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
uzbārties Īsu brīdi, parasti stipri, bārties.
uzrāties Īsu brīdi, parasti stipri, rāties.
noblākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blākšķēt.
nograndēt Īsu brīdi, vienu reizi grandēt.
pabāzt Īsu brīdi, vienu reizi izbāzt (vai iebāzt).
noknakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knakšķēt.
noknikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knikšķēt.
nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi krākt un pārstāt krākt.
nokraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi kraukšķēt.
nopukstēt Īsu brīdi, vienu reizi pukstēt (par sirdi).
nosēkties Īsu brīdi, vienu reizi sēkt.
noskanēt Īsu brīdi, vienu reizi skanēt un pārstāt skanēt.
noskrapstēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapstēt.
noskrapšķēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapšķēt.
nošļakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šļakstēt.
nopukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi vai vairākas reizes pukšķēt.
noklepoties Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes klepot.
noraustīt Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīt (parasti ķermeņa daļu).
noraustīties Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīties un pārstāt raustīties (par ķermeni, tā daļām).
ravioli Itāliešu ēdiens – mazi mīklas spilventiņi, kas pildīti ar maltu gaļu, sieru, sēnēm u. tml.
masku teātris itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam) ar tradicionālu sižetu, brīvi improvizētu tekstu un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
minestrone Itāliešu virtuves ēdiens – bieza dārzeņu zupa.
pančeta Itāliešu virtuves ēdiens – iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
ņoki Itāliešu virtuves ēdiens – klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņjoki.
ņjoki Itāliešu virtuves ēdiens – klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņoki.
prošuto Itāliešu virtuves ēdiens – sausi konservēts šķiņķis, kas parasti tiek pasniegts jēlā veidā, sagriezts plānās šķēlītēs.
risoto Itāļu virtuves ēdiens – buljonā vārīti rīsi, kam var būt pievienoti dārzeņi, sēnes, gaļa vai citi produkti.
pikniks Izbraukums brīvā dabā, zaļumos, ņemot līdzi ēdienu.
karalis Izcilākais pārstāvis (kādā grupā, indivīdu kopumā).
mahatma Izcilas, sevišķi godājamas personas tituls (galvenokārt Indijā); persona, kam ir šāds tituls.
maestro Izcils mūziķis (piem., diriģents, komponists).
medot Izdalīt nektāru (parasti par augiem, ziediem).
presingot Izdarīt spiedienu (piem., uz kādu cilvēku, cilvēku grupu).
speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
šķidrs Izdilis, nodilis, arī plāns (par audumu, apģērbu).
pašķidrs Izdilis, paplāns (par audumu, apģērbu).
iztukšot Izdzert, izēst (trauku) tukšu; izdzert (dzērienu), izēst (ēdienu).
multikulturālā izglītība izglītība, kas sniedz izpratni par dažādu etnisku grupu kultūru un tādējādi sagatavo audzēkņus dzīvei vairāku rasu vai tautu sabiedrībā.
sagludināt Izgludināt (ar gludekli ko) lielākā daudzumā.
izguldīt Izguldināt.
demontēt Izjaukt pa daļām (mašīnu, iekārtu, ierīci u. tml.); noņemt (mašīnu, iekārtu u. tml.) no pamata, uzstādināšanas vietas.
izšmurgāt Izjaukt un neizēst (barību, ēdienu).
uzsprēgāt Izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust (ko negatīvu, piemēram, neapmierinātību).
izdancināt Izkalpināt, nostrādināt.
kasācija Izklaidējoša rakstura skaņdarbs instrumentālam ansamblim (18. gs. Vācijā un Austrijā), ko parasti atskaņoja brīvā dabā kā serenādi.
atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (piem., kāda teksta saturu), vārdos attēlot (piem., notikumu).
izgaiņāt Izklīdināt (cilvēku grupu).
dispersija Izkliede; skaitlis, kas raksturo vērtību izkliedi ap vidējo vērtību.
izkliest Izkliedēt, izklīdināt.
atšifrēt Izlasīt, pārrakstīt salasāmi (piem., ko grūti izlasāmā rokrakstā rakstītu); pārrakstīt parastā rakstībā (piem., audioierakstā rakstīto).
izrauties Izlauzties (piem., par vārdiem, smiekliem, vaidu).
notēlot Izliekoties (par ko), maldināt.
izbarot Izlietot barībai, izēdināt (dzīvniekiem).
izlūks Izlūkdienesta darbinieks; spiegs.
rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas un darbojas citā valstī.
pagriezties Izmainīties un norisēt, veidoties (citādi).
raidīt Izmantojot radio, televīzijas u. tml. iekārtas, izplatīt (informāciju, signālus u. tml.).
žestikulēt Izmantot žestus (1), parasti izteikuma papildināšanai.
digitālgeita Izmeklēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
zondēt Izmeklēt ar zondi (2).
priekšrocība Izņēmuma tiesības, pirmtiesības; privilēģijas (parasti juridiskas, morālas).
elektroizolācija Izolācija, ar ko novērš elektrisko lādiņu noplūdi dažādās iekārtās.
nolasīt Izpaust, padarīt zināmu mutvārdiem (lekcijas, referāta u. tml. veidā).
intonēt Izpildīt (skaņas, melodiju) pareizā, precīzā augstumā; muzikāli izteiksmīgi izpildīt (skaņdarbu).
ilgtermiņa jeb finanšu izpirkumnoma izpirkumnoma, kuras līgumu slēdz uz 10–15 gadiem.
īstermiņa jeb operatīvā izpirkumnoma izpirkumnoma, kuras līgumu slēdz uz 3–5 gadiem.
gaiss Izplatījums, telpa, kas apņem zemeslodi, atrodas visapkārt.
raidīt Izplatīt (piem., informāciju, signālus) – par radio, televīzijas u. tml. iekārtām.
matuzāle Izplatīta nezāle – neliels (līdz 30 cm augsts) lakstaugs ar zarainu stublāju, dalītām lapām un sīkiem, sārtiem ziediem.
pāriet Izplatīties citā vietā, citā vidē; mainīt atrašanās vidi.
piesmaržot Izplatot smaržu, piepildīt ar to (telpu, vidi, apkārtni).
novējot Izplatoties (piem., ar vēja plūsmu) būt īsu brīdi sajūtamam.
novēdīt Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piem., par smaržu).
saplaukt Izplaukt (par vairākiem, daudziem augiem, to pumpuriem, lapām, ziediem).
caurums Izplīsums, izdilums.
iztušēt Izpludinot krāsas, samazināt (līniju, kontūru) asumu.
stendaps Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs; stāvizrāde.
stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
benefice Izrāde vai koncerts, kura ienākumus saņem kāds (kādi) no māksliniekiem; šāds pasākums par godu kādam dalībniekam.
viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
piekantēties Izrādot simpātijas, kļūt par draugu (pretējā dzimuma personai), nodibināt attiecības (ar to).
dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos, attieksmi) nepatīkamu pārdzīvojumu; aizvainot.
sūknēt Izraisīt (asins) plūsmu pa asinsrites sistēmu (par sirdi).
mocīt Izraisīt (kādam) psihiskas ciešanas, nepatīkamus pārdzīvojumus; arī ļoti nogurdināt, apgrūtināt (kādu).
spīlēt Izraisīt (ķermeņa daļā) spiediena, neērtuma sajūtu (par apaviem, apģērbu).
iesildīt Izraisīt siltuma sajūtu (par karstu ēdienu, dzērienu); izraisīt reibumu, arī siltuma sajūtu (par alkoholisku dzērienu).
(sa)žņaugt sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piem., par pārdzīvojumu).
uzbudināt Izraisīt uzbudinājumu (2).
iemidzināt Izraisīt vispārēju narkozi; ar medikamentiem panākt, ka (parasti dzīvnieks) letāli iemieg.
iekairināt Izraisīt, pastiprināt; uzbudināt.
piemērot Izraudzīties (juridisku normu) un noteikt atbilstoši situācijai, konkrētiem apstākļiem u. tml.
izvēlēties Izraudzīties, atrast no dažādiem variantiem (ko piemērotu, atbilstošu).
izgarnēt Izrotāt (ēdienus).
apgriezt Izskaidrot pilnīgi citādi (piem., kāda teikto).
iezilināt Izskalot (veļu) ūdenī, kurā izšķīdināts veļas zilums.
izskandēt Izskandināt.
pasludināt Izsludināt.
personālizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar mākslinieka daiļradi kopumā vai kādu tās posmu.
kopizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar vairāku mākslinieku daiļradi.
pulvermetalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un saķepinot augstā temperatūrā.
apstrādāt Izstrādāt līdz galam; pārveidot (piem., tekstu, melodiju).
elektrolītiskā disociācija izšķīdinātas vielas (elektrolīta) sadalīšanās jonos.
solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi cits citam sekojoši pavedieni; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
rišeljē Izšuvuma tehnika, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, pēc tam fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
krustdūriens Izšuvuma veids – krustenisku dūrienu šuvums; ar šādiem dūrieniem veidots izšuvuma raksts.
divdomība Izteiciens, ko var saprast arī citādi (parasti saistībā ar ko erotisku, nepieklājīgu).
žests Izteiksmīga kustība (parasti ar rokām), kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
pārfrāzēt Izteikt citiem vārdiem (kāda) teikto, pausto.
piedraudēt Izteikt draudus, brīdinājumu, ka sekos nepatīkama rīcība.
dot Izteikt mutvārdiem vai rakstveidā; parādīt (piem., ar žestu).
krustot šķēpus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
krustot zobenus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
ierosināt Izteikt priekšlikumu; pamudināt, radīt vēlmi (ko darīt).
pārmetums Izteikta, arī citādi pausta neapmierinātība ar kāda rīcību, runu, attieksmi.
vestāliete Izteikti dievbijīga, svētulīga sieviete.
iedzelt Izteikties tā, lai (kādu) sāpīgi aizskartu; būt tādam, kas sāpīgi aizskar (piem., par vārdiem).
piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina vai precizē iepriekš pausto.
papildinājums Izteikums, ar ko papildina iepriekš teikto.
tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piem., ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
komentārs Izteikums, paskaidrojums, papildinājums (piem., par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku notikumu).
izskatīt Iztiesāt, izdarīt juridisku izmeklēšanu.
izdzīvot Iztikt, spēt eksistēt (ar kādiem, parasti niecīgiem, līdzekļiem).
spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni; ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām).
uztraucēt Iztraucēt; arī traucējot uzmodināt.
pravietot Iztulkot un sludināt Dieva gribu.
godāt Izturēties ar cieņu, izrādīt pagodinājumu; atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu.
ievērot distanci izturēties rezervēti, nenodibinot tuvākas attiecības.
džinss Izturīgs, speciāli apstrādāts kokvilnas audums, ko izmanto darba un ikdienas apģērbu šūšanai.
printeris Izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz papīra vai citā datu vidē.
konstituēties Izveidojoties, nodibinoties noteikt funkcijas, sadalīt pienākumus u. tml.
nodibināt Izveidot (iestādi, biedrību u. tml.), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
individualizēt Izveidot (kaut ko) ar individuālām īpatnībām.
iedalīt Izveidot (no veselā) divas vai vairākas atsevišķas daļas.
savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
sasaistīties Izveidot saistījumu ar virvēm (starp diviem alpīnistiem).
sasaistīt Izveidot savstarpēju savienojumu (piem., ar vadiem vai bezvadu sistēmā).
saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem); izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
ierīkot Izveidot, nodibināt (piem., ierādot telpas, apgādājot ar inventāru).
nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piem., kādā norisē).
izkārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību.
ievest Izveidot, nodibināt; ieviest.
iestudēt Izveidot, sagatavot (lugas, operas u. tml.) izrādi; izveidot, sagatavot (piem., skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai; tikt nokārtotam, atrisinātam.
iespiesties Izveidoties, rasties no spiediena.
vadības izvēlne izvelkamā izvēlne logos un dialoglodziņos, kas satur iespējas aktīvo logu pārvaldīšanai.
uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs izvēlas kādu objektu (piem., tekstu, ritjoslu).
relācija Izvērsts rakstveida ziņojums (piem., par misijas izpildi, karaspēka darbību).
atrāviens Izvirzīšanās priekšā un attālināšanās no pārējiem (sacensības dalībniekiem distancē).
balotēties Izvirzīt savu kandidatūru vēlēšanās.
domāt Izziņas darbībā pievērsties (kādam jautājumam); rast (piem., atbildi, atrisinājumu).
staļinisms J. Staļina iedibinātais totalitārais režīms Padomju Savienībā, tā atsevišķa izpausme; ar šo režīmu saistītā ideoloģija.
trockisms J. Staļina oponenta Ļeva Trocka pārveidotā marksisma teorija par sociālisma nodibināšanos visā pasaulē (permanentā revolūcija).
slūpe Jahtu un nelielu burukuģu takelējuma veids (ar vienu mastu); šādi takelēts ūdens transportlīdzeklis.
regejs Jamaikā radies mūzikas stils, kam raksturīgs ritmu papildinošo vienību akcentējums.
teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode – teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām.
kendo Japāņu paukošanās veids ar abās rokās turamu bambusa zobenu; šāds cīņas sporta veids mūsdienās.
jasmīnzars Jasmīna zars (parasti ar ziediem).
derbijs Jāšanas sacīkstes (parasti 3 gadus veciem auļotājiem 2400 m distancē), kas ik gadu notiek Anglijā.
piruete Jāšanas sportā – zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
konkūrs Jāšanas sporta disciplīna – šķēršļu pārvarēšana.
iejāde Jāšanas sporta disciplīna – vingrinājumu kopums, ar kuru zirgam ietrenē pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
hīts Jāšanas, rikšošanas sacensības ar atkārtotu startu noteiktā distancē.
sampls Jau eksistējoša skaņdarba, audiodarba fragments, ko ar samplera palīdzību savieno ar citiem sampliem.
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
mistrs Jaukta (divu vai vairāku) kultūraugu sēkla; divu vai vairāku kultūraugu jaukts sējums.
jaungads Jaunā gada pirmā diena; gada sākuma svētki.
pa jaunam jaunā veidā, ar jauniem paņēmieniem; citādi, ne tā kā agrāk.
kaprālis Jaunāko komandieru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
lejupējie radinieki jaunāko paaudžu radinieki.
hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
pāžs Jauneklis, kas kalpo galmā, dižciltīgas personas pavadonis.
rētaudi Jauni audi, kas izveidojušies audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
liekā gaļa jaunie audi, kas veidojas (kur) palielinātā daudzumā.
jaunais pāris jaunlaulātie; līgava un līgavainis (kāzu dienā).
zaļš Jauns, fiziski un garīgi nenobriedis, darbā nepieredzējis.
progresīvs Jauns, moderns; tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām (piem., zinātnē, tehnikā, ražošanā).
jaunizgudrojums Jauns, nesen radies izgudrojums.
granulācija Jaunveidotie, nenobriedušie saistaudi ar graudainu virsmu.
pretjautājums Jautājums, ko izsaka kā atbildi uz kādu jautājumu.
robežjautājums Jautājums, ko var pētīt divas nozares.
karma Jēdziens hinduismā un budismā – cilvēka rīcības un darbības seku kopums šajā un iepriekšējā eksistencē, kas nosaka viņa likteni pēc pārdzimšanas nākamajā dzīvē.
stiepjams jēdziens jēdziens, kura saturu var uztvert dažādi, arī patvaļīgi paplašināt.
Vissvētākais sakraments Jēzus Kristus miesa un asinis dievmaizes un vīna veidā.
vakarēdiens Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
idišs Jidišs.
jodūdeņradis Joda savienojums ar ūdeņradi.
jogs Jogas piekritējs un tās praktizētājs (piem., Indijā).
starpjosla Josla, kas atrodas starp, parasti divām, citām joslām.
robežjosla Josla, kas pastāv starp divām (kā) daļām.
jumtveida Jumta (parasti divslīpju) formā, veidā.
šindelis Jumta segmateriāls – neliela koka (mūsdienās – bitumena) plāksnīte.
jūras kāposti jūras brūnaļģes laminārijas, ko lieto uzturā un medicīnā.
hidrostats Jūras dibenā uz grunts novietojams aparāts zemūdens darbiem un pētniecībai.
Neptūns Jūras dievs romiešu mitoloģijā; jūras valdnieks.
liedags Jūras krasta lēzenā, viļņu nogludinātā daļa.
ūda Jūras zvejas rīks – pamataukla, pie kuras ir piestiprinātas daudzas īsākas pavadiņas ar āķiem.
izmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana.
abolīcija Juridiska (piem., likuma, lēmuma) atcelšana, (iestādes, amata) likvidēšana.
saistība Juridiskā aktā noteikts pienākums veikt kādas darbības.
miertiesa Juridiska institūcija (dažās valstīs, arī Latvijā 1918.–1940. gadā), kurā izskata un iztiesā mazsvarīgas civillietas un krimināllietas, kā arī sastāda un apliecina juridiskus aktus.
papildizmeklēšana Juridiska papildu izmeklēšana, ko veic, piem., kādu apstākļu, faktu precizēšanai.
šķirt Juridiskā procedūrā anulēt (laulību).
šķirties Juridiskā procesā šķirt savu laulību, izbeigt laulāto attiecības.
noilgums Juridiskā spēka zudums pēc likumā noteiktā laika, arī iespējas zudums prasīt vai saukt pie atbildības.
puse Juridiska vai fiziska persona, vai personu grupa, kas kādās attiecībās nostādīta pretim viena otrai.
līgumattiecības Juridiskās attiecības starp līgumslēdzējiem.
norakstīt Juridiski apstiprinot, novēlēt, arī dāvināt (piem., nekustamo īpašumu).
bankrots Juridiski atzīta (uzņēmuma, bankas u. tml.) maksātnespēja, nespēja turpināt saimniecisko darbību.
izmeklēt Juridiski izpētīt, noskaidrot (parasti ar noziegumu saistītus apstākļus).
izšķirt Juridiski izvērtēt.
imūns Juridiski neaizskarams.
aizbildnība Juridiski noslēgta vienošanās par rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpi, tiesību aizsardzību utt.; aizbildniecība.
izšķirt Juridiski panākt, ka (laulība) vairs nepastāv.
meitasuzņēmums Juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitas uzņēmums.
meitas uzņēmums juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitasuzņēmums.
de iure juridiski pilntiesīgi (atzīt jaunu valsti).
autortiesības Juridisko normu noteiktās autora tiesības (uz savu darbu).
rīcība Juridisko tiesību realizācija.
spēks Juridisks (kā) iedarbīgums; tas, kas ir saistīts ar likuma (1) ievērošanu un obligātu izpildi.
aizgādnība Juridisks akts, ar kuru nosaka tiesību un interešu aizstāvību, kā arī aprūpi personai ar ierobežotu rīcībspēju; rūpes, gādība (par kādu).
darījums Juridisks akts, kura rezultātā tiek nodibinātas, grozītas vai izbeigtas civiltiesiskās attiecības.
kriminālprocesa kodekss juridisks dokuments, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
laulības šķiršana juridisks process, kurā šķir laulātos.
pilntiesība Juridisks stāvoklis, kad ir visas tiesības būt (par ko), darīt (ko).
autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic (zinātnes, literatūras u. tml.) darbu autoru tiesisko stāvokli.
novācija Juridisku saistību izbeigšana pēc abu pušu vienošanās un jaunu saistību noslēgšana iepriekšējo vietā; pārjaunojums.
advokāts Jurists, kas tiesas procesā aizstāv (apsūdzēto) vai pārstāv (kā) likumīgās intereses, kā arī sniedz juridiskas konsultācijas.
apjūsmot Jūsmot (par ko), arī cildināt (ko).
filigrāns Juvelierizstrādājums no savītām smalkām zelta, sudraba vai vara stieplītēm, kas pēc izskata atgādina mežģīnes; šāda juvelierizstrādājumu izgatavošanas tehnika.
redukcija Kā pārveidošana vienkāršākā formā; vienkāršošana; šādi iegūts pārveidojums, vienkāršojums.
kā (tad) savādāk kā tad citādi.
puķu valoda Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
melodika Kāda laikmeta, žanra, komponista raksturīgāko melodiju kopums.
starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
tīkls Kāda stāvokļa, procesa attēlojums ar, parasti perpendikulāru, līniju sistēmu.
hermetizācija Kāda tilpuma, telpas vai tās daļas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzu un šķidrumu apmaiņu ar apkārtējo vidi.
koncertlekcija Kādam mūzikas jautājumam veltīta lekcija, kas parasti ir papildināta ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
iedzīve Kādam piederošās, ikdienas dzīvē un saimniecībā lietojamās mantas.
valstsgriba Kādas nācijas vēlme dibināt savu valsti.
starpprodukts Kādas norises laikā radies produkts, no kura tālākā procesā rodas, tiek iegūts cits produkts.
apoteoze Kādas personas slavināšana, godināšana.
vēstnieks Kādas valsts augstākā ranga diplomātisks pārstāvis citā valstī.
rezidentūra Kādas valsts izlūkošanas dienesta pārstāvniecība citas valsts teritorijā; šī dienesta darbinieku kopums.
ģeogrāfiskais platums kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
džins Kadiķogu degvīns.
pamielot acis kādu brīdi ar patiku apskatīt, gūt vizuālu baudījumu.
nodirnēt Kādu brīdi dirnēt un beigt dirnēt.
nodunēt Kādu brīdi dunēt un pārstāt dunēt; kādu brīdi atbalsot šādu troksni.
nopriecāties Kādu brīdi izjust, arī izpaust prieku.
palūgties Kādu brīdi lūgt Dievu; lūgties.
nominstināties Kādu brīdi minstināties un beigt minstināties.
nobēdāties Kādu brīdi raizēties, uztraukties.
norībināt Kādu brīdi rībināt un pārstāt rībināt.
pavāļāties Kādu brīdi vāļāties.
kādubrīd Kādu brīdi.
kādudien Kādu dienu.
izlidināties Kādu laiku lidināties (kur ārā).
pavēdināt Kādu, parasti neilgu, laiku vēdināt.
ratiņš Kājminama ierīce ar samērā lielu ratu vilnas vai augu šķiedru vērpšanai dzijā vai diegos, arī dzijas sašķetināšanai.
ūksts Kājstarpe; dibens.
tauriņš Kaklasaite sasietas lentes veidā, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
adventes kalendārs kalendārs ar 24 atveramām, katrai adventes dienai paredzētām iedaļām.
noplēšamais kalendārs kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas, izplēšanai paredzētas lapas.
nobrauciens Kalnu slēpošanas disciplīna – nobraukšana ar slēpēm no stāva kalna ar mērķi sasniegt maksimālu ātrumu.
frīstails Kalnu slēpošanas paveids, kurā sacensības notiek trijās disciplīnās: nobraucienā pa stāvu, nelīdzenu nogāzi, akrobātiskajā tramplīnlēkšanā, slēpošanas baletā.
termobarokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru un gaisa spiedienu.
privātkapitāls Kapitāls, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai.
apkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni ap ko, kam apkārt).
uzkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni, zemes platību).
plikstiņš Kāpostu dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām rozetē un sīkiem baltiem, sārtiem vai dzeltenīgiem ziediem.
Marss Kara dievs romiešu mitoloģijā.
komandkapteinis Kara jūrnieku virsnieku dienesta pakāpe.
kapitulācija Karadarbības pārtraukšana vai izbeigšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem; militārs nolīgums par šādiem noteikumiem.
dienests Karadienests.
sargkuģis Karakuģis, kas paredzēts patruļdienestam un citu kuģu aizsardzībai (piem., pret pretinieka kaujas kuģu uzbrukumu).
flagmanis Karakuģu vienības komandieris; flotes pavēlnieks.
karaļnams Karaļu dinastija; karaliskā ģimene.
karavadonis Karaspēka vadītājs (piem., karagājienos); bruņoto spēku komandieris.
brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no bataljoniem (divizioniem) vai pulkiem un speciālajām apakšvienībām.
armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām.
karavīra kaujas ietērps karavīra apģērba, individuālo ieroču un ekipējuma komplekts.
sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina komandieri par pretinieka tuvošanos; militārs objekts, vieta, ko apsargā sargkareivis.
artilērists Karavīrs, kas dien artilērijā.
jūrnieks Karavīrs, kas dien jūras kara flotē.
kavalērists Karavīrs, kas dien kavalērijā.
raitnieks Karavīrs, kas nodod tālāk komandiera vai štāba pavēles un ziņojumus, kā arī izpilda citus dienesta uzdevumus.
dezertieris Karavīrs, kas patvaļīgi ir atstājis savu karaspēka daļu vai dienesta vietu.
veterāns Karavīrs, kas piedalījies karā vai ilgi dienējis bruņotajos spēkos.
eminence Kardināla tituls; garīdznieks ar šādu titulu.
konklāvs Kardinālu padome, kas sanāk, lai ievēlētu jaunu pāvestu; vieta (noslēgtas telpas), kur notiek šīs vēlēšanas.
kardiologs Kardioloģijas speciālists.
iekāre Kāre (pēc ēdiena, dzēriena).
kārums Kāre (piem., pēc kāda ēdiena).
valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
ziņnesis Kareivis, kas nogādā (kur, kam) komandiera vai štāba pavēles.
rudulis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zeltainām zvīņām un koši sarkanām spurām [Scardinius erythrophthalmus].
bridžs Kāršu spēle četriem cilvēkiem, kas divos pāros sacenšas viens ar otru un kurā tiek izmantota kāršu kava ar 52 kārtīm.
pokers Kāršu spēle, kurā piedalās divi vai vairāki spēlētāji, kam rokās izliktas kārtis; tie sader, un katrs izliekas, ka uzvarēs.
otrais Kārtas skait. --> divi.
anarhists Kārtības noliedzējs, stihiskuma, patvaļas sludinātājs; cilvēks, kas rīkojas patvaļīgi.
anarhisms Kārtības, disciplīnas neatzīšana.
našķis Kārums, gardums (kas nav pamatēdiens).
pleijeris Kasešu, kompaktdisku atskaņošanas ierīce.
grāpis Katls (parasti no čuguna, ar apaļu izliektu dibenu).
monstrance Katoļu baznīcā – grezns trauks ar dievmaizi (hostiju), ko dievkalpojumos vai procesijās parāda ticīgajiem un godina.
konsistorija Katoļu baznīcā – kardinālu apspriede pāvesta vadībā.
mise Katoļu dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu.
mesa Katoļu dievkalpojums; mise.
ministrants Katoļu garīdznieka palīgs pie altāra dievkalpojuma laikā.
breviārs Katoļu garīdznieku rokasgrāmata dievkalpojumu noturēšanai, kurā ietverti reliģiskie teksti katrai dienai.
gregorisks Katoļu liturģiskie dziedājumi, kas tika iedibināti pāvesta Gregora Lielā laikā.
mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai; šā ordeņa locekļi.
kapucieši Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
karmelīti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas dibināts 12. gs. Karmela kalnā Palestīnā un kam raksturīgs īpašs uzsvars uz Marijas pielūgsmi un stingru askēzi.
pārdiena Katra otrā diena.
Lai velns par stenderi paliek! katrā ziņā, neraugoties ne uz kādiem šķēršļiem.
ikkatrs Katrs (no tādiem pašiem kā pārējie).
ikviens Katrs (no tādiem pašiem kā pārējie).
ikbrīd Katru brīdi, pastāvīgi, visu laiku.
katru mīļu dienu katru dienu; arī vienmēr.
katru mīļu dieniņu Katru dienu; arī vienmēr.
diendienā Katru dienu; pastāvīgi, nepārtraukti (ilgāku laiku).
šašliks Kaukāza un Āzijas tautu nacionālais ēdiens – uz oglēm cepti nelieli marinētas gaļas (piem., jēra) gabaliņi.
dolma Kaukāza, Balkānu, Pireneju pussalas u. c. tautu virtuves ēdiens – vīnogu lapu tīteņi ar, parasti, maltās gaļas pildījumu.
vaļējs lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti.
dentīns Kaulaudi, kas veido zoba galveno masu.
inscenēt Kaut ko sarīkot, notēlot, lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu.
vedējs Kāzu viesi – līgavaiņa radinieki vai draugi.
glempings Kempinga veids, kas ir smalkāks, ērtāks nekā tradicionālais, apvienojot viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā.
stereofilma Kinofilma ar trīsdimensiju efektu.
stereokino Kinofilma ar trīsdimensiju efektu.
stereokinoteātris Kinoteātris, kurā demonstrē kinofilmas ar trīsdimensiju efektu.
žurnāls Klade, burtnīca u. tml. sistemātiskiem, periodiskiem (kādu faktu) oficiāliem pierakstiem.
servēt Klāt galdu, noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus; pasniegt, uzlikt (ēdienu).
klausīties ar abām ausīm klausīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzinot dzirdi.
noklausīties Klausoties uztvert ar dzirdi (ko runātu, atskaņotu u. tml.).
uzbungot Klauvējot, zvanot u. tml., panākt, ka (kāds) uzmostas; uzmodināt (parasti ar grūtībām).
daktiliskā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar taisnstūrveida korpusu, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un raksturīgu tembrāli vienveidīgu, džinkstošu skanējumu.
koncertklavieres Klavieres, kas ir paredzētas koncertu sniegšanai, ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
faķīrs Klejojošs cilvēks (Indijā), kas ir apguvis dažādus jogas vingrinājumus.
privātklīnika Klīnika, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai.
dudināt Klusi dziedāt, dungot (kādu melodiju).
dudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt, sarunāties; šādi skanēt (par runātāja balsi).
sabiezēt Kļūt blīvam, palielināties biezumā (par organisma audiem).
kuplot Kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), papildināties.
piekarst Kļūt karstam (parasti par telpu, apkārtni, vidi).
izlept Kļūt ļoti izvēlīgam (attiecībā uz ēdienu).
apmierināties Kļūt mierīgākam vai mierīgam; nomierināties (pēc satraukuma, uzbudinājuma).
izlaisties Kļūt slinkam, nevīžīgam, nedisciplinētam; arī morāli pagrimt.
zaudēt Kļūt tādam, kam ir zudis (kas).
tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piem., īpašība, skaitliskā vērtība).
saziedēt Kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.).
sastingt Kļūt tādam, kurā izbeidzas kustība, darbība u. tml. (par vietu, vidi).
izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu); kļūt tādam, kurā (kas) notiek citādi nekā paredzēts.
sadzīt Kļūt tādam, kurā, parasti pilnīgi, atjaunojas audi.
dzīt Kļūt veselam, veidojoties jauniem audiem bojāto vietā; saaugt (par brūci).
nokristies Kļūt zemam vai zemākam (par temperatūru, spiedienu u. tml.); nokrist (4).
nokrist Kļūt zemam vai zemākam (par temperatūru, spiedienu u. tml.); nokristies (1).
nokodināt Kodinot apstrādāt (piem., sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
izkodināt Kodinot izgatavot, izveidot, arī apstrādāt.
iekodināt Kodinot panākt, ka (kodne) iesūcas, izveido toni, rakstu vai padziļinājumus.
izkodināt Kodinot radīt, izveidot.
nokodināt Kodinot, apstrādājot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, noņemt, notīrīt (ko).
kodols Koka stumbra iekšējā daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
mistraudze Kokaudze, kurā aug divas vai vairākas koku sugas.
vītolu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst divmāju augi lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem (piem., vītoli, apses).
skābardis Koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām krokainām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem – sīkiem rievainiem riekstiem, kam ir lielas seglapas.
kastaņa Koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem un brūniem augļiem, ko aptver adatains apvalks; zirgkastaņa.
vīksna Koks ar šauru vainagu, olveida lapām, nokareniem ziediem un augli – spārnainu riekstiņu [Ulmus].
kļava Koks vai krūms ar lielām, staraini dalītām lapām, sīkiem ziediem un augļiem ar lidspārniem.
magnolija Koks vai krūms ar lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem.
maigles Koks, koka zars ar diviem žuburiem vai iešķeltu galu (piem., vēžu, čūsku ķeršanai).
satīns Kokvilnas kārstās dzijas vai ķemmdzijas, kā arī ķīmisku pavedienu audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
saržs Kokvilnas vai zīda audums, kas austs īpašā diagonālā rakstā.
poplīns Kokvilnas, zīda vai puszīda audums audekla pinumā, kurā šķēru pavedieni ir ievērojami tievāki par audu pavedieniem.
valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
pose Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi; farss.
farss Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi.
salonkomēdija Komēdija ar izkoptu, izsmalcinātu formu un sabiedriski nebūtisku, nenozīmīgu saturu.
situāciju komēdija komēdija, kur komisko efektu izraisa situācija, kurā nokļūt komēdijas tēli.
varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
raksturkomēdija Komēdija, kuras pamatā ir dažādu raksturu, atsevišķu tipāžu komika.
joku luga komēdija.
radiokompānija Komerciāls uzņēmums, kompānija, kas nodarbojas ar radio apraidi.
sadales komisija komisija, kas padomju iekārtas laikā lēma par mācību iestādi beigušo speciālistu nosūtīšanu uz noteiktām darba vietām.
CD-ROM Kompaktdisks lietošanai (lasīšanai) datoros.
CD Kompaktdisks.
disks Kompaktdisks.
ripulis Kompaktdisks.
diskogrāfija Komponista vai izpildītāja skaņuplašu (kompaktdisku u. tml.) saraksts vai katalogs.
melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
25. marts komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.
atminēt Koncentrējot domāšanu, uztveri noteiktam uzdevumam, saprast, konstatēt (ko), rast atbildi; uzminēt.
uztura bagātinātāji koncentrētas uzturvielas parastā uztura papildināšanai (piem., vitamīni, minerālvielas).
karaļūdens Koncentrēts skābju maisījums (trīs daļas sālsskābes un viena daļa slāpekļskābes), kas šķīdina zeltu, platīnu.
aspiks Koncentrēts un līdz želejveida konsistencei iztvaicēts buljons, ko izmanto kā piedevu zupām un karstajiem ēdieniem.
koncertalbums Koncerta ieraksts albumā (piem., kompaktdiskā) ar vienu nosaukumu.
vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
kondicionētājs Kondicionēšanas iekārta.
kondicionieris Kondicionētājs.
smailā kondiloma kondiloma, ko ierosina vīrusi.
saldums Konditorejas izstrādājumi ar lielu saldvielu saturu.
pomāde Konditorejas izstrādājums – aromatizēta no cukura un cietes sīrupa, augļu un ogu sulas savārījuma iegūta staipīga želejveida masa, ko pilda konfektēs.
īriss Konditorejas izstrādājums – cieta konfekte, ko iegūst no sabiezināta piena, cukura un dažādām piedevām.
žozefīne Konditorejas izstrādājums – lapu mīklas un vārītā krēma kūka ar dažādu veidu pildījumu un garnējumu; šīs kūkas gabaliņš.
halva Konditorejas izstrādājums – salda masa, kas gatavota no smalki saberztām, grauzdētām eļļas augu sēklām vai riekstiem un saldvielām.
cukurgailītis Konditorejas izstrādājums – uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili.
virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo, piem., gredzenu veidā, vārot to verdošā taukvielā.
šerbets Konditorejas izstrādājums no cukura, riekstiem u. tml. izejvielām.
pastila Konditorejas izstrādājums no saputota ogu vai augļu biezeņa.
košļājamā gumija konditorejas izstrādājums no staipīgas masas ilgstošai košļāšanai.
riekstiņš Konditorejas izstrādājums rieksta formā.
šokolāde Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no kakao pupiņām, cukura, aromātiskām vielām.
biskvīts Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no saputotām olām, cukura, miltiem.
karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, karsējot cukura šķīduma un cietes sīrupa maisījumu.
zefīrs Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, karsējot saputotus olas baltumus ar augļu vai ogu sīrupu un garšvielām.
beķereja Konditorejas izstrādājumu veikals (kopā ar ceptuvi un, parasti, kafejnīcu), kur pārdod smalkmaizītes, kliņģerus, kūkas u. tml.
bezē Konditorejas masa, ko pagatavo no saputota olas baltuma un cukura; izstrādājums no šādas masas.
endogēnā konkurence konkurence starp vienas populācijas indivīdiem.
radiokonkurss Konkurss, ko organizē radiodarbinieki un ko pārraida pa radio kādā raidījumā.
steķis Konstrukcija (kā, piem., zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai – parasti divi, krusteniski sastiprināti balsti, kas savienoti ar horizontālu šķērskoku.
ledgriezis Konstrukcija, kas aizsargā tilta balstus pret ledus gabalu triecieniem, spiedienu (piem., palu laikā).
portāls Konstrukcija, kas sastāv no dieviem vai četriem balstiem un pārseguma (piem., celtņiem, mašīnām, darbagaldiem).
kompozītmateriāls Konstrukciju materiāls, kas veidots no divām vai vairākām atšķirīgām sastāvdaļām.
ribojums Konstruktīvu elementu – ribu (2) kopums; veidojums no šādiem elementiem.
Austrālija Kontinents dienvidu puslodē, dienvidaustrumos no Āzijas.
lāsteka Konusveida ledus veidojums, kas radies, tekot šķidrumam (piem., no jumta) lejup.
zosāda Konusveida pacēlumi ādā, kas rodas no aukstuma vai nervu uzbudinājuma dēļ.
koordināte Koordināta.
organizēt Koordinēt (cilvēkus, cilvēku grupu) kāda mērķa sasniegšanai.
divatā Kopā pa diviem (cilvēkiem).
mape Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; direktorijs.
folderis Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; mape; direktorijs.
telpa Kopa, kam ir noteikta struktūra un ko izmanto par vidi matemātiskiem objektiem.
miera pīpe kopēja pīpe, kuru smēķējot, indiāņi apliecinājuši draudzību un salīguši mieru.
prēriju indiāņi kopējs nosaukums Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm.
sengadus Kopš daudziem gadiem; kopš seniem laikiem; sen.
savienojums Kopums, kurā ietilpst divas vai vairākas valodas vienības.
kormeistars Kora diriģents, vadītājs (muzikālajā teātrī); kora diriģenta palīgs.
aktīnija Koraļļu klases jūras dzīvnieks, kas pēc formas atgādina maisu ar starveidīgiem taustekļiem.
šariats Korānā un reliģiskajās tradīcijās balstītu islāma likumu kopums, kurā paredzēti bargi sodi par to pārkāpšanu.
radiokorespondents Korespondents, kas strādā radio.
kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kora diriģents.
smaržūdens Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (15–20%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā un ūdenī.
smarža Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (20–30%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā; parfīms.
pīlings Kosmētiska procedūra – ādas attīrīšana ar dažādiem līdzekļiem (jūras sāļiem, eļļām, auzu pārslām u. tml.).
Ziloņkaula Krasts Kotdivuāra.
papildkrāsa Krāsa (brūna, oranža, zaļa vai violeta), ko iegūst, sajaucot divas pamatkrāsas.
miesaskrāsa Krāsas tonis, kas atgādina cilvēka ādas krāsu.
starptonis Krāsas tonis, kas krāsu spektrā atrodas starp diviem citiem toņiem.
konditorejas krāsas krāsas, kuras izmanto konfekšu u. c. konditorejas izstrādājumu iekrāsošanai.
dzīpars Krāsots (parasti vilnas) dzijas pavediens.
pigments Krāsviela, kas nešķīst ūdenī un šķīdinātājos, un ko izmanto krāsošanai, krāsu izgatavošanai.
lakmuss Krāsviela, ko iegūst no dažiem augiem (ķērpjiem) un ko laboratorijās izmanto par indikatoru.
sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piem., gladiolas, hiacintes, tulpes, krokusi, lilijas).
Ziemassvētku zvaigzne krāšņs telpaugs ar spilgti sarkanām pieziedlapām, kas atgādina zvaigzni; puansetija.
begonija Krāšņumaugs ar dažāda lieluma un krāsas ziediem un asimetriskām, (parasti) spīdīgām lapām.
ciklamena Krāšņumaugs ar sarkanīgiem, rozā vai baltiem ziediem, ko parasti audzē puķupodos; Alpu vijolīte.
jasmīns Krāšņumkrūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem; filadelfs [Philadelphus coronarius].
filadelfs Krāšņumkrūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem; jasmīns [Jasminum].
ceriņi Krāšņumkrūms ar smaržīgiem violetiem, baltiem vai sārtiem ziediem.
pakratīt pirkstu kratot pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
krājaizdevu sabiedrība kredītiestāde, kas dibināta kooperatīvas sabiedrības formā un kas sniedz finanšu pakalpojumus saviem biedriem.
blanko kredīts kredīts bez materiāla nodrošinājuma, kreditoram uzticoties kreditējamai personai.
kniepķens Krekla sakta – divas blakus sastiprinātas pogas ar piekariņiem.
lūgšanu krelles krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi; rožukronis.
goda krēsls krēsls (parasti appušķots), kurā sēdina godināmo.
sinode Krievijas cara Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas un reliģijas lietas.
iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā vāc pierādījumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
piedauzīties Krist kārdināšanā, grēkot.
kristālrežģis Kristālu veidojošo daļiņu (atomu, jonu, molekulu) ģeometriski regulārs izvietojums, kam raksturīga periodiska atkārtojamība trijās dimensijās.
hernhūtisms Kristiešu reliģiski sabiedriska kustība (18.–19. gs.), kuras pārstāvjiem raksturīga dievbijība, vienkāršība un pašaizliedzība; brāļu draudze.
Vasarsvētki Kristietībā – reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
pareizticība Kristietības austrumu atzars, viens no trim kristietības pamatvirzieniem, kas radies 11. gs., sašķeļoties rietumu un austrumu Romas baznīcām.
septītās dienas adventisti kristīga konfesija, kas uzsver Kristus drīzu atkalatnākšanu un svin sabatu (septītā dienā pēc jūdu kalendāra, sestā – pēc daļā Rietumu pasaules lietotā kalendāra).
Mirušo piemiņas diena kristīgās baznīcas noteikta mirušo atceres diena.
martirijs Kristīgās ticības apliecinājums, atsakoties noliegt Kristu un tādējādi pakļaujot sevi moku pilnai nāvei.
liturģija Kristīgo dievkalpojums vai tā daļa atbilstoši attiecīgajā konfesijā noteiktajai kārtībai.
krusts Kristīgo reliģiska zīme – (parasti) divas taisnes, kas krustojas; šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
krokodilāda Krokodila āda (parasti izstrādāta).
aligators Krokodilu kārtas dzīvnieks ar īsu un platu purnu.
kreppapīrs Krokots, elastīgs papīrs, kas atgādina krepu.
kizils Krūms ar dzelteniem ziediem un sarkaniem, saldskābiem augļiem [Cornus mas].
suņmirte Krūms ar mūžzaļām, šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs; suņu mirte; mūžzaļais buksis [Buxus sempervirens].
klintene Krūms ar ovālām, tumši zaļām, spīdīgām lapām un sīkiem ziediem, ko plaši izmanto apstādījumos.
irbene Krūms ar platām lapām, baltiem ziediem čemuros un sarkaniem, sulīgiem augļiem, kas sasaluši ir ēdami.
purvmirte Krūms ar smaržīgiem zariem un lapām, zaļgani brūniem ziediem vārpās un augļiem, kas izdala smaržīgus sveķus.
aronija Krūms ar spīdīgām lapām, baltiem ziediem un melnām ogām, kurām piemīt ārstnieciskas īpašības; šī auga oga.
pabērzs Krūms vai koks ar ērkšķainiem zariem, sīkiem ziediem pušķos un augļiem – kauleņiem, ko izmanto ārstniecībā.
plūškoks Krūms vai koks ar iedzelteniem vai baltiem ziediem čemurveida skarās un sarkaniem vai melni violetiem augļiem.
ibēre Krustziežu dzimtas krāšņumaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
alise Krustziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs zems augs ar nelielām lancetiskām vai olveida lapām un sīkiem baltiem, dzelteniem vai violetiem ziediem.
katamarāns Kuģis, jahta ar diviem paralēliem korpusiem, kurus saista kopējs klājs.
muša Kukainis ar diviem caurspīdīgiem spārniem un trīs taustekļu pāriem.
tauriņš Kukainis ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem.
odveidīgie Kukaiņu apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā garu, slaidu ķermeni, tievām, garām kājām un gariem taustekļiem, piem., dzēlējodi, moskīti, garkājodi, trīsuļodi [Nematocera].
kūniņa Kukaiņu attīstības stadija (starp kāpuru un pieaugušu kukaini), kuras laikā tie atrodas apvalkā; kukainis šādā attīstības stadijā.
knišļu dzimta kukaiņu dzimta, pie kuras pieder, piemēram, odi, mušas, dunduri.
divspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi ar diviem spārniem jeb vienu spārnu pāri (piem., odi, knišļi, mušas, dunduri); šīs kārtas kukaiņi.
prusaki Kukaiņu kārtas vidēji lieli kukaiņi ar ovālu, stipri saplacinātu ķermeni, diviem spārnu pāriem, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem [Blattoptera].
kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
sniega pika kultivēta irbene ar baltiem ziediem lodveida ziedkopā.
bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u. tml.) un izsniedz tos lasītājiem, apmeklētājiem.
postmodernisms Kultūras, ideoloģijas, politikas u. tml. virziens, kas radies kā reakcija uz modernismu un modernajām sabiedrības attīstības tendencēm.
dārza neļķes kultūraugs, ko audzē griezto ziedu ieguvei – 50–60 cm augstas neļķes ar krāšņiem ziediem dažādās krāsās.
piekult Kuļot labību, piepildīt (ar graudiem ko).
gastroskopija Kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas iekšējās virsmas apskate ar speciālu instrumentu – gastroskopu.
pavards Kurināma iekārta ēdiena gatavošanai.
krāsns Kurināma vai karsējama iekārta ēdiena gatavošanai.
speckurss Kurss, kuru iekļauj studiju, mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
kursenieki Kuršu kāpu iedzīvotāji (pārsvarā līdz Otrajam pasaules karam), kuru valoda (mūsdienās izzūdoša) ir radniecīga latviešu valodai.
salmene Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu [Helichrysum bracteatum].
miķelīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem; ziemastere.
gerbera Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs tropu augs ar iegarenām lapām un lieliem ziediem dažādās krāsās.
kliņģerīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem.
krizantēma Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem.
rudbekija Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, dzelteniem mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī.
dālija Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
pienene Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem uz dobiem bezlapu kātiņiem.
jānītis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar sīkiem dzeltenīgiem vai iesārtiem ziediem kurvīšos zaru galos.
plostbārdis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, kurā ir piensula, un kurvītī sakārtotiem dzelteniem ziediem.
kosmeja Kurvjziežu (asteru) dzimtas viengadīgs krāšņumaugs ar dažādas krāsas ziediem un plūksnaini dalītām lapām.
dzelzene Kurvziežu dzimtas augs ar violetiem, dadzim līdzīgiem ziediem, kas aug pļavās un ceļmalās.
tāmnieks Kurzemes ziemeļdaļas iedzīvotājs, kas runā lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs.
radioamatierisms Kustība, arī vaļasprieks, kurā nodarbojas, piem., ar raidītāju konstruēšanu un izgatavošanu, savstarpēju radiosakaru dibināšanu.
kurss Kustības virziens (transportlīdzeklim); leņķis starp transportlīdzekļa garenisko asi un meridiānu.
ritmika Kustību vingrinājumi ritma izjūtas, kustību koordinācijas u. tml. attīstīšanai; attiecīgais mācību priekšmets.
seklā kūts kūts ar speciāli iekārtotu grīdu un padziļinājumu kūtsmēsliem, ko katru dienu iztīra.
maģiskais kvadrāts kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonāli veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
attiecība Kvantitatīvais samērs; divu lielumu dalījums.
holocēns Kvartāra perioda visjaunākais laika posms (no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām).
galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda; ķermenis.
punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna pārduršana ar dobu adatu, lai diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā izsūktu šķidrumu vai ievadītu kādu vielu.
translācija Ķermeņa kustība, kurā visiem tā punktiem ir vienādi ātrumi un paātrinājumi.
sēžamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa starp muguru un augšstilbiem; dibens.
fizikālā ķīmija ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pēta, piem., vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
koksnes ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
mežķīmija Ķīmijas nozare, kurā nodarbojas ar meža produktu ķīmisko īpašību izpēti un ķīmisko pārstrādi.
atomnumurs Ķīmiskā elementa vietas numurs periodiskajā elementu sistēmā.
kovalentā saite ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
kodne Ķīmiska viela, ar ko kodina; kodinātājs.
kodinātājs Ķīmiska viela, ar ko kodina; kodne.
hēlijs Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko izmanto zemas temperatūras radīšanai, medicīnā u. tml. [He].
stroncijs Ķīmiskais elements – dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, kam ir radioaktīvie izotopi.
vanādijs Ķīmiskais elements – gaišpelēks, plastisks metāls, periodiskās sistēmas 23. elements [V].
arsēns Ķīmiskais elements – indīgs pusmetāls zaļgani pelēcīgā krāsā, viela, ko izmanto medicīnā un tehnikā [As].
lourensijs Ķīmiskais elements – mākslīgi iegūts radioaktīvs, sudrabaini balts metāls [Lr].
radons Ķīmiskais elements – radioaktīva bezkrāsaina inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā [Rn].
tehnēcijs Ķīmiskais elements – radioaktīvs metāls, iegūts mākslīgi kodolreaktoros [Te].
kalifornijs Ķīmiskais elements – radioaktīvs metāls, kas brīvā dabā nav sastopams [Cf].
urāns Ķīmiskais elements – smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls, ko lieto par kodoldegvielas ražošanas izejvielu [U].
rādijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts radioaktīvs metāls [Ra].
torijs Ķīmiskais elements – sudrabbalts radioaktīvs metāls [Th].
ogleklis Ķīmiskais elements, kas dabā tīrā veidā sastopams kā grafīts un dimants [C].
peroksīds Ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa; pārskābe.
kušņi Ķīmiski aktīvas vielas, ko metināšanā, lodēšanā lieto virsmu attīrīšanai no oksīdiem un metinājuma šuves, lodējuma uzlabošanai.
kompleksie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kas satur kompleksa veidotāju (centrālo atomu vai jonu) un ap to koordinētas molekulas vai pretēji lādētus jonus.
sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas I grupas elementi (piem., litijs, nātrijs, kālijs, cēzijs), kuri ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas II grupas elementi (piem., berilijs, magnijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
anhidrīdi Ķīmisko elementu savienojumi ar skābekli (oksīdi), kuri, pievienodami ūdeni, veido skābes.
kungfu Ķīnā radies cīņas veids, kurā pašaizsardzības nolūkā tiek izmantotas kājas un rokas; ķīniešu karatē.
kivi Ķīnas aktinīdijas auglis ar plānu, sīkiem matiņiem klātu mizu, zaļu mīkstumu un melnām sēklām.
ciguns Ķīnas tradicionālais vingrošanas veids.
ketguts Ķiruģiskie diegi no (parasti) aitu zarnām, kurus nevajag ņemt ārā no šuves.
fibromioma Labdabīgs audzējs, kas izveidojies no saistaudiem un muskuļaudiem.
teratoma Labdabīgs audzējs, kas radies embrionālajā attīstībā.
osteoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kaulaudiem.
skanīgs Labi uztverams, dzirdei tīkams, arī melodisks (par skaņu).
labums Labi, garšīgi produkti, ēdieni; gardumi.
maize Labība, labības graudi (parasti rudzi, kvieši).
kokalis Labības nezāle – lakstaugs ar stāvu, matainu stublāju, violeti sārtiem ziediem un indīgām sēklām [Agrostemma githago].
melnie graudi labības slimība; šīs slimības bojātie graudi.
tikt Labvēlīgi ietekmēt augus, dzīvniekus (piem., par vidi, apstākļiem).
kumulatīvais lādiņš lādiņš, kam sprāgstvielas priekšpusē izveidots konisks iedobums.
rekombinācija Lādiņu apvienošanās, veidojot neitrālus pārus.
iziet Laika gaitā attīstoties, sasniegt (noteiktu pakāpi, stadiju, stāvokli u. tml.).
diennakts Laika mērvienība – laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu ilgs laika posms, kas sastāv no vienas dienas un nakts.
ziemas saulgrieži laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā dienvidu punktā.
saulstāvji Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulgrieži (1).
saulgrieži Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulstāvji.
ekvinokcija Laika moments, kurā Saule savā kustībā šķērso debess ekvatoru un kad dienas un nakts garums ir vienāds.
pulksteņa laiks laika moments, laika sprīdis, kas ir noteikts pēc pulksteņa rādījuma.
pēcleduslaikmets Laika periods no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām; holocēns.
dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
atstarpe Laika posms (starp diviem momentiem, kādiem notikumiem u. tml.).
inkubācijas periods laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās brīdim.
aizgavēnis Laika posms pirms Lieldienu gavēņa sākšanās.
starplaiks Laika posms starp diviem laikposmiem, divām darbībām, norisēm, arī stāvokļiem; laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts.
Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku.
kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir periodiskas dabas parādības un kuras mazākā vienība ir diena.
mēnesis Laika skaitīšanas vienība – aptuveni viena divpadsmitā daļa gada (28–31 diena); šāds laika posms (skaitot no jebkuras dienas).
intervāls Laika sprīdis (starp notikumiem).
sinodiskais mēnesis laika sprīdis starp divām vienādām Mēness fāzēm.
laika posms laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana; laikposms.
laikposms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana.
seanss Laika sprīdis, kurā bez pārtraukuma notiek kāda darbība.
nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgi īpaši organizēti pasākumi.
stunda Laikposms (diennaktī), kas saistīts ar kādu notikumu, darbību, stāvokli u. tml.
putnu dienas laikposms (pavasarī), kad tiek rīkoti dažādi putniem veltīti pasākumi.
vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu; laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
nedēļa Laikposms no pirmdienas līdz svētdienai.
pēcpusdiena Laikposms no pusdienlaika līdz vakaram.
priekšpusdiena Laikposms no rīta līdz pusdienai.
pievakare Laikposms no vēlas pēcpusdienas līdz vakaram.
starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
nestunda Laikposms, brīdis, kad notiek kas ļauns, jāpārdzīvo briesmas u. tml.
jonis Laikposms, brīdis.
gavēnis Laikposms, kad iztiek ar trūcīgāku pārtiku; diēta.
vidus Laikposms, laika moments, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
dienas laikraksts laikraksts, kas iznāk katru dienu.
vakara laikraksts laikraksts, kas iznāk pēcpusdienā vai vakarā.
sastrēgumu stundas laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
sastrēgumstunda Laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
advente Laiks pirms Kristus dzimšanas svētkiem – no baznīcas gada sākuma (1. Adventes svētdienas jeb ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem) līdz Ziemassvētku vakaram 24. decembrī.
palaunadža laiks laiks starp pusdienām un vakariņām.
pēdējā stundiņa laiks, brīdis, kad jāmirst.
pusdienlaiks Laiks, kad (parasti) ēd pusdienas.
astronomiskais pavasaris laiks, kad diena ar nakti ir vienādā garumā un diena pamazām kļūs garāka par nakti.
pieejas laiks laiks, kas nepieciešams, lai iegūtu datus no (cietā diska, kompaktdiska u. tml.) atmiņas.
pussabrukšana Laiks, kurā sabrūk puse no radioaktīvā elementa kodolu sākotnējā skaita.
aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
slacīt Laistīt smalkām strūklām, sīkām, šķīstošām lāsēm (parasti ar roku); šādi laistot, mitrināt.
plakandibene Laiva ar plakanu dibenu.
tilaudas Laivas dibena seguma sastāvdaļas (piem., izņemami dēļi, režģi).
izlaizīt Laizot izēst (ēdienu); laizot iztukšot (trauku).
kressalāti Lakstaugi ar plūksnaini šķeltām lapām, kuros daudz vitamīnu [Lepidium sativum].
čemurzieži Lakstaugi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās.
lupstājs Lakstaugs (1–2 m augsts) ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem, ko izmanto par garšaugu vai ārstniecības līdzekli [Levisticum officinale].
gandrene Lakstaugs (pļavās, grāvmalās, mežos u. c.) ar starainām, šķeltām lapām un sārtiem vai sārti violetiem ziediem.
asinszāle Lakstaugs ar dzelteniem ziediem, kurus saspiežot, atdalās tumši sarkana sula.
dievkrēsliņš Lakstaugs ar dzeltenzaļiem, dzeltenīgiem vai oranžiem ziediem un kas satur piensulu.
donis Lakstaugs ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug mitrās vietās).
latvānis Lakstaugs ar lielām lapām, resnu stublāju, baltiem vai zaļganiem čemurveida ziediem (dažām sugām augu sula var radīt ķīmiskus apdegumus).
virza Lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zarainu, pacilu vai gulošu stublāju, pretējām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
pakrēslīte Lakstaugs ar nelieliem, zaļgani dzelteniem ziediem, kas aug mitrās, ēnainās vietās [Chrysosplenium alternifolium].
mēnesene Lakstaugs ar purpursarkaniem, violetiem vai baltiem (vakarā) smaržīgiem ziediem un plakanu, spīdīgu augli, kas pēc sēklu izbiršanas paliek pie auga; Jūdasa graši.
madara Lakstaugs ar sīkām lapām un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem ziedkopās.
lupīna Lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem, sārtiem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās.
gundega Lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem.
panātre Lakstaugs ar stāvu stublāju un baltiem vai sārtiem ziediem pušķos lapu žāklēs.
ziepenīte Lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retāk baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās.
neaizmirstule Lakstaugs ar stāvu, zarotu stublāju un sīkiem, parasti ziliem ziediem.
neļķe Lakstaugs ar šaurām pretējām lapām un krāšņiem, parasti smaržīgiem ziediem; šā auga zieds.
matiola Lakstaugs ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros, kas atveras un smaržo vakarā [Mathiola bicornis].
tītenis Lakstaugs ar vijīgu, garu stublāju un baltiem vai rožainiem ziediem lapu žāklēs.
vijolīte Lakstaugs ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem.
petūnija Lakstaugs ar zarotu stublāju un dažādu krāsu (piem., baltiem, rozā, violetiem) piltuvveida ziediem.
sīkais huligānisms lamāšanās ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojoša uzmākšanās un citas tamlīdzīgas darbības, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību.
salikta lapa lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm.
lāpāmais diegs lāpāmdiegs.
pielapes Lapas pamatnes izaugumi (parasti divi), kas aizsargā jaunās lapas.
salāpīt Lāpot likvidēt (caurumu, izdilumu).
mangolds Lapu biete – divgadīgs dārzenis, kura lapu garums sasniedz 30 cm.
platlapji Lapu koki ar platām lapām (piem., ozoli, dižskābarži).
liepa Lapu koks ar mīkstu, viegli apstrādājamu koksni un gaišdzelteniem, smaržīgiem ziediem.
pekankoks Lapukoks (izplatīts ASV dienvidaustrumos) ar cietu koksni un augļiem – pekanriekstiem [Carya ilinoensis].
ielasīt Lasīt grāmatu un veikt šī lasījuma ierakstu (piem., studijā).
smolts Lašu mazuļu attīstības stadija (parasti 1–2 gadu vecums), kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru; šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis.
latifundists Latifundijas īpašnieks.
tortilja Latīņamerikāņu virtuves ēdiens – plakana, plāna, pankūkai līdzīga maize, kurā ietin dažādus pildījumus.
vecā ortogrāfija latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.–30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
ačkups Latviešu tautas deja divdaļīgā taktsmērā ar noteiktu (parasti četru) pāru skaitu.
letika Latviešu valodā izdoto grāmatu, periodikas un citu iespieddarbu kopums; viss, kas izdots par Latviju un latviešiem.
letonika Latviešu valodā sarakstīto materiālu kopums (daiļliteratūra, periodika) un viss, kas izdots par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu.
Dortmaņa lobēlija Latvijā aizsargājams ūdensaugs ar garām bārkšsaknēm un zilganbaltiem ziediem.
LNNK Latvijas Nacionālās neatkarības kustība (dibināta 1988. gadā).
LR Latvijas Radio.
NBS Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki (dibināti 1994. gadā, apvienojot Aizsardzības spēkus un Zemessardzi).
elektriskais lauks lauks, ko rada elektriskais lādiņš vai laikā mainīgs magnētiskais lauks.
rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piem., cukurbietes, kartupeļi, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
dakša Lauksaimniecības darba rīks – garam kātam piestiprināti divi vai vairāki paralēli metāla zari.
ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes virskārtas irdināšanai, sēklas iestrādāšanai, tīruma virsmas līdzināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
frēze Lauksaimniecības mašīna ar rotējošiem elementiem, kas augsni vienlaikus irdina, drupina un jauc.
kultivators Lauksaimniecības mašīna augsnes virskārtas apstrādei – irdināšanai, drupināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
šķīvis Lauksaimniecības mašīnu sastāvdaļa – liekta diskveida metāla plāksne augsnes griešanai.
deramdiena Laukstrādnieku līgšanas diena.
palīgsaimniecība Lauku saimniecība, kas nav tās īpašnieka galvenais ienākumu avots, bet dod papildienākumus.
sektors Laukums, ko ierobežo radiālas līnijas.
eksogāmija Laulību ierobežojums, kas nepieļauj radinieku savstarpējas laulības.
uzlauzt Laužot (piemēram, slēdzeni), dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus); šādi padarīt pieejamu (piemēram, telpu).
aunapiere Ledāja nogludināts cietu iežu izcilnis.
auna piere ledāju nogludināts cietu iežu izcilnis vai klints gabals.
salaistīt Lejot savienot, samaisīt (divas vai vairākas vielas).
uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu; šādi izveidot segumu.
vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piem., citā augstskolā).
pārlemt Lemt vēlreiz, no jauna; izlemt citādi.
šķērsleņķi Leņķi, kas rodas, ja divas taisnes krusto trešā taisne.
azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
plats leņķis leņķis, kas ir lielāks par 90 grādiem un mazāks par 180 grādiem.
taisns leņķis leņķis, kura lielums ir 90 grādi.
šaurs leņķis leņķis, kura lielums ir mazāks par 90 grādiem.
bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), kur novietoti dažādi vienas grupas ēdieni un apmeklētāji var tos ņemt.
bufete Lete vai galds (ēdnīcā, sarīkojuma telpā u. tml.), uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus.
vokpanna Lēzena konusveida panna, ko lieto ķīniešu virtuvē, gatavojot ēdienu strauji lielā karstumā.
lībiskais dialekts lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā.
divplāksnis Lidaparāts, kam ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra.
aerostats Lidaparāts, kas vieglāks par gaisu (piem., dirižablis, gaisa balons).
aviolīnija Lidaparātu regulārs maršruts starp divām vai vairākām apdzīvotām vietām.
lidināt Lidināties (1).
plivināties Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani (par putniem, kukaiņiem u. tml.).
aizlidināt Lidinot aizvirzīt.
ielidināt Lidinot ievirzīt (kur iekšā).
salidināt Lidinot ievirzīt (kur).
uzlidināt Lidinot, arī metot izvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas.
aplidināties Lidinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ielidināties Lidinoties ievirzīties (kur iekšā).
uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
laisties Lidinoties virzīties, krist (par viegliem priekšmetiem).
pikēt Lidojot strauji laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
atlidot Lidojot, lidinoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
gaiskuģniecība Lidojumi gaisa telpā ar lidaparātiem; organizācija (dienests), kas vada gaisa satiksmi.
ceļojums Lidošana no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām vai otrādi (par gājputniem).
ceļot Lidot no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām vai otrādi (par gājputniem).
plīvot Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
skausts Līdz 70 centimetriem plata, paaugstināta augsnes josla starp divām vagām.
līdz šai baltai dienai līdz šodienai, līdz šim laikam.
kanāls Līdzeklis telefona, radio, televīzijas u. tml. sakariem, informācijas pārraidei.
palīglīdzeklis Līdzeklis, kas palīdz nodrošināt vai papildina darbības veikšanu, procesa īstenošanu.
zāles Līdzekļi slimību profilaksei un ārstēšanai; medikamenti, zāļu līdzekļi.
kanāls Līdzekļu, paņēmienu veids, kas saistīts, piem., ar iedibinātu sadarbību, sazināšanos.
kantilēna Līdzeni plūstoša, dziedoša melodija; šāds (skaņdarba) izpildījums.
prērija Līdzens stepes klajums (Ziemeļamerikas vidienē) ar biezu augsto graudzāļu zelmeni.
milzis uz māla kājām līdzības tēls no Vecās Derības, apzīmējums tam, kas ārēji ir varens, grandiozs, bet būtībā nestiprs, vājš.
diegveida Līdzīgs diegam – ļoti tievs, smalks.
berzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem; spraudzenis (mūsdienās pieņemtajā līdzskaņu klasifikācijā).
afrikāta Līdzskanis, kurā saplūdis slēdzenis un berzenis (piem., latviešu valodā c, č, dz, dž).
trigers Līdzstrāvas pastiprinātājs, kam ir divi stabili stāvokļi.
pārliekt Liecot (piem., galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi.
locīt Liekot kopā, sakļaujot (kā) malas, galus u. tml., veidot (no tā) divas vai vairākas kārtas.
uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm tuvu sirdij, apliecināt savu vārdu patiesumu.
klanīties Liekt galvu un ķermeņa augšdaļu zemāk (piem., sveicinot, godinot).
jezuītisms Liekulība, viltība, divkosība.
glaimi Liekulīgi, lišķīgi cildinājumi, komplimenti, ko saka, lai kādam izpatiktu, arī lai ko panāktu, iegūtu.
jezuītisks Liekulīgs, viltīgs, divkosīgs.
korporācija Liela akciju sabiedrība; saimniecisku uzņēmumu apvienība, kas darbojas kā viena juridiska persona.
ksenofobija Liela nepatika, naidīgums pret citas tautības piederīgajiem, citādiem cilvēkiem.
portāls Liela tīmekļa vietne, kas nodrošina piekļuvi plašam datorpakalpojumu klāstam, piem., elektroniskajam pastam, meklētājprogrammām, diskusiju un interešu grupām u. c. vajadzībām.
sazāns Liela un ātraudzīga saldūdens zivs sudrabaini dzeltenīgā, dzeltenīgi zaļā vai brūnā krāsā, kurai pie mutes katrā pusē ir divi taustekļi; karpas savvaļas forma [Cyprinus carpio].
viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem baltiem ziediem, kas vēlāk kļūst sarkani un zied aptuveni līdz divām diennaktīm.
olimpisks Lielākās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc četriem gadiem.
smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko cep (parasti) veidnē no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām un pasniedzot sadala gabalos.
pasha Lieldienu ēdiens, ko gatavo no saldas biezpiena masas, parasti piramīdas formā.
barka Liellaiva ar plakanu dibenu un seklu iegrimi.
antrekots Liellopu gaļas starpribu gabals; ēdiens – cepts šādas gaļas gabals.
sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
silikons Lielmolekulārs organiskais savienojums, kura sastāvā ir silīcija un oglekļa atomi; no šādiem savienojumiem ražots izstrādājums.
tauta Liels cilvēku kopums, skaits; ļaudis.
miežubrālis Liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar violetas nokrāsas ziediem garā, šaurā skarā [Phalaroides arundinacea].
ērglis Liels dienas plēsīgais putns ar gariem, platiem spārniem, spēcīgām kājām un līku knābi.
zirdzene Liels divgadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar resniem sakneņiem un zaļiem ziediem čemuros.
pāvacis Liels naktstauriņš ar matainu, druknu ķermeni un platiem spārniem, uz kuriem ir krāšņi, apaļi zīmējumi, kas atgādina acis.
degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres.
kamielis Liels pārnadžu kārtas dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, kas dzīvo tuksnešos un stepēs.
latifundija Liels privāts zemes īpašums (Senajā Romā, mūsdienās – Latīņamerikas valstīs, Indijā, Pakistānā u. c.).
zivjērglis Liels putns ar gariem, slaidiem spārniem, nelielu galvu, tumšbrūnu muguru un baltu vēderu; zivju ērglis.
satraukums Liels uzbudinājums, nemiers.
muca Liels, cilindrisks koka, metāla vai plastmasas trauks ar plakanu dibenu dažādu šķidrumu, kā arī beramu vielu pārvadāšanai un uzglabāšanai.
garkājis Liels, divspārņu kārtas ods ar garām, tievām kājām un gariem spārniem.
tarantuls Liels, indīgs zirneklis, kas savvaļā mīt stepēs un tukstešos, dienas pavadot alā, bet naktis – medījot kukaiņus.
gaurs Liels, savvaļas vērsis Indijā, Dienvidāzijā, kas mūsdienās ir gandrīz iznīcināts [Bos gaurus].
spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem.
tulpjukoks Liels, spēcīgs vasarzaļš magnoliju dzimtas koks ar daivainām lapām un tulpēm līdzīgiem zaļgandzelteniem ziediem, kuri smaržo pēc gurķiem.
kondensatora kapacitāte lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
kapacitāte Lielums, kas raksturo strāvas vadītāju spēju uzkrāt elektriskos lādiņus.
hidrodinamiskais spiediens lielums, kas raksturo, kā šķidruma plūsmas ātruma maiņa palielina vai samazina spiedienu šķidrumā.
imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
liepziedi Liepu ziedi.
valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
nū Lieto, izsakot pamudinājumu.
Vai tam! lieto, lai brīdinātu, ka (kādam) notiks kas nevēlams.
ņamm Lieto, lai izpaustu apmierinājumu (par ko ļoti garšīgu) un pamudinātu (piem., bērnu) ēst.
pagaidīt Lieto, lai izteiktu aicinājumu nesteigties; lieto, lai izteiktu brīdinājumu vai draudus.
labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai), arī lai apstiprinātu iespējamo atbildi.
lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai izteikumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
e Lieto, lai izteiktu pamudinājumu (kādam ko teikt, pievērst kam uzmanību u. tml.).
palūk Lieto, lai izteiktu pamudinājumu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk.
marš Lieto, lai izteiktu pavēli sākt kustību, pamudinātu uz (parasti tūlītēju, nekavējošu) darbību.
jā Lieto, lai izteiktu pozitīvu, piekrītošu atbildi (piem., uz priekšlikumu, bildinājumu).
laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas); ārā.
raug Lieto, lai mudinātu pievērst uzmanību (kam redzamam, teiktam, rakstītam); lūk.
basta Lieto, lai norādītu, ka ir diezgan; pietiek.
vai Lieto, lai norādītu, ka no divām minētajām varbūtībām iespējama tikai viena.
Tempā, tempā! lieto, lai pamudinātu (kādu) darīt (ko) ātrāk.
opā Lieto, lai pamudinātu (kādu) paņemt uz rokām, klēpī.
āre Lieto, lai pamudinātu citus pievērst uzmanību tam, ko redz; lūk; re.
kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
še Lieto, lai pamudinātu kādu ko ņemt.
ehei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
vei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību (parasti kam redzamam); lūk.
paraug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; palūk.
skat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
dzi Lieto, lai pamudinātu klausīties vai ieklausīties vērīgāk; klau.
ekur Lieto, lai pamudinātu pievērst kam uzmanību, arī lai norādītu uz ko.
āre Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (kādam notikumam, domai u. tml.).
lūk Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (piem., kam redzamam).
mans Lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu.
nu Lieto, lai pastiprinātu vai citādi niansētu izteikto apgalvojumu vai noliegumu.
lai Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izceltu to starp pārējiem vārdiem.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma nozīmi.
nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma, rosinājuma nozīmi.
jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
hopā Lieto, pamudinot (kādu) uzsākt strauju, parasti augšup vērstu, darbību.
lai Dievs nedod lieto, paužot bažas, izsakot brīdinājumu.
hop Lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) uzsākt strauju, parasti augšup vērstu, darbību.
perorāls Lietojams caur muti (par medikamentiem).
aizmidzināt Lietojot medikamentus, iemidzināt.
praktizēt Lietot savā darbībā (piem., paņēmienu, metodi).
makulatūra Lietoti, veci un nevajadzīgi periodiski izdevumi, grāmatas, arī papīra pārstrādes atgriezumi, ko var izmantot par otrreizēju izejvielu.
antikvariāts Lietotu grāmatu un periodisku izdevumu veikals.
cepelīns Lietuviešu nacionālais ēdiens – iegarena pildīta kartupeļu kotlete.
darbvedis Lietvedis.
vēdas Līgani, vienmērīgi (dzīvnieku spārnu) vēzieni; trokšņi, ko rada šādi vēzieni.
vedējs Līgavaiņa radi, arī draugi, kas aizved līgavu no tēva mājām.
panāksnieki Līgavas radi, kas (pēc senām kāzu tradīcijām) dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenšoties līgavu atņemt un atvest atpakaļ.
Zāļu diena līgo diena.
Zāļu vakars līgo vakars, Jāņu dienas priekšvakars.
līgumsods Līgumā noteikts sods par līgumsaistību neizpildi.
koncesija Līgums par valstij piederošu saimniecisku objektu nodošanu apsaimniekošanai juridiskai personai.
adiabāta Līkne, kas attēlo atgriezenisku termodinamisku procesu un ko parasti ataino vielas stāvokļa termodinamiskajā diagrammā.
punktēt Likt (aiz nots, pauzes zīmes) punktu vai divus punktus, tādējādi to pagarinot par pusi no tās ilguma.
uzgrūst kaklā likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
uzlaist kaklā likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
uzgrūst uz kakla likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
uzlaist uz kakla likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
lādēt Likt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu ar dzenošo lādiņu.
apturēt Likt apstāties; neļaut virzīties tālāk; panākt, ka apstājas; apstādināt.
salikt Likt ēdienu (kur) parasti vēlākam laikam, ziemai.
klāt galdu likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
sērt Likt labību, linus uz rijas ārdiem kaltēšanai.
disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai [2]; pieradināt pie noteiktas kārtības.
izsēdināt Likt sēdēt katram atsevišķi, nosēdināt dažādās vietās.
ridāt Likt uz galda vai vākt nost (traukus, ēdienus); klāt galdu.
sacīt Likt, pavēlēt, pamudināt, arī brīdināt.
Laima Likteņlēmēja dieviete, arī bāreņu, sieviešu aizstāve (latviešu mitoloģijā); Laimes māte.
norma Likumā formulēts, arī tradicionāli izveidojies noteikums, kas regulē un nosaka savstarpējās attiecības, darbības principus, standartus u. tml.
pilngadība Likumā noteikts vecums, kādā persona iegūst pilnas juridiskas un politiskas tiesības.
oficiāls Likumīgs, legāls, juridiski apstiprināts.
dzēst Likvidēt (audio, video ierakstu).
benediktīns Liķieris, ko sākotnēji gatavoja Benediktiešu ordeņa klosteros.
dienziede Liliju dzimtas augs ar dzelteniem vai rūsganiem ziediem, kas zied tikai vienu dienu.
hiacinte Liliju dzimtas daudzgadīgs sīpolaugs ar lineārām lapām un smaržīgiem ziediem baltā, rozā, zilā vai violetā krāsā; šī auga zieds.
tīģerlilija Liliju dzimtas krāšņumaugs ar oranžiem ziediem, kas klāti ar melniem vai sarkaniem punktiem [Lilium lancifolium].
ķeizarkronis Liliju dzimtas sīpolaugs ar stāvu stublāju un lieliem zvanveida oranži sarkaniem ziediem [Fritillaria imperialis].
PVA Līme uz polivinilacetāta ūdens dispersijas bāzes.
saplāksnis Līmēta slāņaina koksne, kas sastāv no lobītā finiera loksnēm, kuras saliek savstarpēji perpendikulārā šķiedru virzienā.
izobāra Līnija, kas kartē savieno punktus, kuros noteiktā laika momentā vai laika posmā ir vienāds atmosfēras spiediens.
lauzta līnija līnija, kas sastāv no vairākiem taisnes nogriežņiem, kam virzieni ir dažādi.
romance Liriska, melodiska dziesma (parasti par mīlestību), retāk instrumentāls skaņdarbs.
sonets Lirisks 14 rindu dzejolis, kas sastāv no diviem četrrindu pantiem ar pāros sakārtotām atskaņām un diviem trīsrindu pantiem ar brīvu atskaņu sakārtojumu.
radiolasījums Literāra darba lasījums radio.
ekranizācija Literāra vai mākslas darba pārveidošana, piemērojot (to) uzņemšanai kinofilmā; šādi pārveidota darba uzņemšana kinofilmā.
žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; periodisko izdevumu kopums (piem., kādā laikposmā, valstī).
dadaisms Literatūras un mākslas virziens (radās 1916. g.), kam raksturīga tradicionālo estētisko vērtību noliegšana un patvaļas, neloģiskuma absolutizēšana daiļradē.
romantisms Literatūras un mākslas virziens (radies 18. gs. beigās, 19. gs. sākumā kā pretstats klasicismam un racionālismam), kas pievēršas galvenokārt cilvēka jūtu un individuālo pārdzīvojumu attēlojumam.
literatūrvēsture Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūras vēsture.
literatūras vēsture literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūrvēsture.
gregoriāņu dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
gregoriskie dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
sfēra Lodes virsma, t. i., visu to telpas punktu kopa, kuru attālumi līdz kādam fiksētam punktam (centram) ir vienādi ar noteiktu skaitli (rādiusu).
surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pēta runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
logopēds Logopēdijas speciālists.
pretrunas likums loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
pārlocīt Lokot (piem., galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt locījuma vietā.
salocīt Lokot (plānu, piem., auduma, papīra priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
varoņloma Loma, kurā attēlots cildens, varonīgs cilvēks, spēcīga personība, kas cīnās par kādiem ideāliem; arī galvenā loma.
kombinētā lopbarība lopbarības maisījums no dažādiem graudiem un to pārstrādes produktiem; kominētā spēkbarība.
gaučo Lopu gani Argentīnā (galvenokārt spāņu kolonistu un indiāņu sieviešu pēcnācēji).
Ceturtais maijs LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena.
traģikomēdija Luga ar komēdijas un traģēdijas elementiem; šādas lugas iestudējums.
raidluga Luga, kas pielāgota vai rakstīta tieši radioteātrim.
aizlūgums Lūgšana (dievkalpojumā), kurā lūdz Dievu par konkrētu cilvēku vai cilvēku grupu.
lūgt roku lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu); bildināt.
vēdlūka Lūka (kā) vēdināšanai; vēdināšanas lūka.
dienas gaismas spuldze luminiscentā spuldze, kura izstaro baltu, dienas gaismai līdzīgu gaismu.
mētra Lūpziežu (panātru) dzimtas smaržīgs lakstaugs ar robotām lapām un sīkiem, violetiem ziediem.
smaržmētra Lūpziežu dzimtas augs, kuram ir olveida vai garenas lapas, sārti vai violeti ziedi lapu žāklēs un īpatnēja rūgtena smarža un garša [Clinopodium vulgare].
izlutināt Lutinot atradināt no grūtībām, padarīt (kādu) ļoti izvēlīgu, kaprīzu.
viņļaudis Ļaudis, ar kuriem nedzīvo kopā (piem., vienā un tajā pašā mājā), arī kaimiņi.
vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
karcinoma Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem; vēzis.
izsmiekls Ļauni ironiska, nicīga attieksme, vērtējums; vārdi, izturēšanās, kurā izpaužas šāda attieksme, vērtējums.
ņirgas Ļauni izsmejoši, aizskaroši vārdi, izteicieni.
kodiens Ļauni vārdi, dzēlīgs izteikums (parasti, lai kādu sāpinātu, aizvainotu).
negantība Ļaunprātīga izturēšanās, rīcība, attieksme; apvainojoši, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
špricēties Ļaut injicēt sev medikamentus.
miljardieris Ļoti bagāts cilvēks, kura īpašumus, ienākumus vērtē ar miljardiem.
korunds Ļoti ciets minerāls, kura paveidi ir rubīns, safīrs, topāzs.
raibas lietas ļoti dažādi notikumi.
gardums Ļoti garšīgs ēdiens, arī dzēriens.
nolaizīts Ļoti gludi, kārtīgi sasukāts, arī saziests ar ko mitru, spīdīgu (par matiem, matu sakārtojumu).
ērkšķains Ļoti grūts, smags, ar dažādiem šķēršļiem saistīts.
velnābols Ļoti indīgs viengadīgs lakstaugs ar nepatīkamu smaku, kam ir lieli, balti piltuvveida ziedi ar muskusa smaržu un augļi – dzeloņainas olveida pogaļas [Datura stramonium].
īsziņa Ļoti īsa, konspektīva ziņa, kas publicēta periodiskā izdevumā.
zibenīgs Ļoti īss (par laika sprīdi).
mirklis Ļoti īss laika sprīdis, moments; acumirklis.
acumirklis Ļoti īss laika sprīdis; mirklis, moments.
moments Ļoti īss laika sprīdis; mirklis; acumirklis.
pussekunde Ļoti īss laika sprīdis.
sekunde Ļoti īss laika sprīdis.
zibsnīgs Ļoti īss, acumirklīgs (par laika sprīdi).
vienos caurumos ļoti izplīsis, izdilis.
ass Ļoti labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs.
grēku plūdi ļoti lieli plūdi, liels posts, arī nelaime.
tūkstoškārtīgs paldies ļoti liels paldies.
zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
pūderslotiņa Ļoti mīkstu, smalku, kopā sastiprinātu pavedienu, pūku pušķītis pūdera klāšanai uz ādas.
melnā diena ļoti neveiksmīga diena.
nomocīt Ļoti nogurdināt, izraisīt psihisku diskomfortu.
izmocīt Ļoti nogurdināt.
nokalpināt Ļoti nostrādināt (kādu); likt (kādam) strādāt savā labā.
marle Ļoti plāns kokvilnas audums ar reti saaustiem diegiem.
trīsstāvīgi lamuvārdi ļoti rupji lamuvārdi.
trīsstāvīgi vārdi ļoti rupji lamuvārdi.
preparēt Ļoti sīki, detalizēti izdibināt, noskaidrot (piem., faktus, apstākļus).
pērkondimdošs Ļoti skaļš, dobjš; tāds, kura skanējums atgādina pērkona dārdus.
bangot Ļoti spēcīgi, dinamiski norisēt, izpausties (par jūtām u. tml.).
grandi Ļoti spēcīgs, dobjš; arī spalgs, nevienmērīgs troksnis, ko rada dabas parādības, parasti pērkons, artilērijas šāviņi u. tml.; dārdi.
satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties.
kārot Ļoti vēlēties (piem., kādu ēdienu, dzērienu), just nepieciešamību (pēc tā).
kāroties Ļoti vēlēties (piem., kādu ēdienu, dzērienu), just nepieciešamību (pēc tā).
harmonija Mācība par akordiem, to struktūru, attiecībām, secību.
versifikācija Mācība par dzejas valodas ritma veidiem un valodas ritmisko uzbūvi.
melodika Mācība par melodijas veidošanu.
rentgenoloģija Mācība par rentgenstarojumu un tā izmantošanu medicīnā.
klātiene Mācības, kas saistītas ar lekciju un nodarbību pastāvīgu apmeklēšanu; pilna mācību laika studijas.
diplomands Mācību iestādes (parasti augstskolas) beidzējs, kas gatavojas saņemt vai tikko ir saņēmis šīs mācību iestādes beigšanas diplomu.
metodiķis Mācību metodikas speciālists, kas izstrādā konkrēta mācību priekšmeta mācīšanas un pārbaudes metodiku, sniedz konsultācijas šajos jautājumos.
seminārs Mācību nodarbība (parasti augstskolā) par noteiktu tēmu, kurā dalībnieki noklausās un apspriež pastāvīgi sagatavotus referātus vai īsus dalībnieku ziņojumus; teorētiska vai praktiska nodarbība zināšanu papildināšanai.
mūzikas literatūra Mācību priekšmets, kurā aplūko komponistu daiļradi, mūzikas virzienus u. tml.
bulings Mācību vidē apzināti īstenota tiranizēšana, iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem.
viesmācītājs Mācītājs, kas ieradies no citurienes un notur dievkalpojumu citā draudzē.
šamanisms Maģisku darbību un rituālu kopums, ko praktizē, lai stātos sakaros ar garu pasauli, dziedinātu u. tml.
pārdomāt Mainīt savu nodomu, izlemt citādi.
griezties Mainoties pakāpeniski pāriet (no viena perioda otrā, no vienas stadijas otrā).
pašuzliesmošana Maisījuma aizdegšanās motora cilindrā, kad temperatūra vai spiediens pārsniedz kritisko robežu.
izmaisīt Maisot izšķīdināt, izkausēt.
konsekrācija Maizes un vīna simboliska pārvēršana Kristus miesā un asinīs, kas notiek dievkalpojuma laikā.
stūra māja Māja, kas atrodas divu ielu krustojuma malā.
procents Maksa, ko kreditors no aizņēmēja saņem par aizdoto naudu vai materiālo vērtību izmantošanu.
aizdevumprocents Maksa, ko kreditors saņem par izsniegto aizdevumu un kas tiek aprēķināta procentos no aizdevuma summas.
līdzmaksājums Maksājums, ko (kāds vai kādi) veic kopā ar kādu.
instalācija Mākslas darbs – no dažādiem priekšmetiem, materiāliem veidota kompozīcija.
diplomdarbs Mākslas darbs, ko izstrādā, sagatavo mākslas izglītības beidzējs diploma iegūšanai.
dubultportrets Mākslas darbs, kurā attēloti divu cilvēku portreti.
dekoratīvā māksla mākslas nozare, kurā rada mākslas darbus, kas izdaiļo, izgrezno apkārtējo vidi.
biennāle Mākslas sarīkojums (piem., izstāde), kas notiek ik pēc diviem gadiem.
baroks Mākslas stils (17.–18. gs.), kam raksturīga monumentalitāte, dekoratīvs krāšņums un dinamisms.
tēlotājmāksla Mākslas veids, kurā tiek radīti vizuāli uztverami mākslas darbi (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi – glezniecība, grafika, tēlniecība; tēlotāja māksla.
popārts Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 50. gados, kura uzmanības centrā ir ikdienas lietas, situācijas un cilvēki un kurš orientēts uz kultūras priekšmetiem (piem., reklāmu, komiksu) ražošanu plašām sabiedrības masām; popmāksla.
provokācija Mākslīga slimības simptomu izraisīšana vai pastiprināšana diagnostikas nolūkā, arī, lai pārliecinātos par terapijas pareizību.
plutonijs Mākslīgi radīts radioaktīvs ķīmiskais elements [Pu].
duets Māksliniecisks priekšnesums divu cilvēku izpildījumā; abi šāda priekšnesuma izpildītāji.
ateljē Mākslinieka darbnīca vai studija.
stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
zaļvārnietis Mākslinieku un literātu biedrības "Zaļā vārna" (dibināta 1925. g.) biedrs.
pludiņmakšķere Makšķere ar pludiņu; pludiņa makšķere.
vobleris Makšķerēšanā – māneklis plēsīgo zivju ķeršanai: neliela plastmasas vai metāla zivtiņa ar diviem āķiem.
amfora Māla trauks ar sašaurinātu apakšu un augšu un divām vertikālām osām (vīna, eļļas uzglabāšanai senajā Grieķijā).
malārijas odi malārijodi.
demagoģija Maldināšana, melošana, faktu sagrozīšana u. tml., cenšoties realizēt kādus (parasti savtīgus) nodomus.
maldība Maldināšana.
dezorientēt Maldināt, radīt nepareizu priekšstatu par atrašanās vietu.
jaukt pēdas maldināt.
sajaukt pēdas maldināt.
maskēties Maldinoši rīkojoties, izturoties, runājot, slēpt savus īstos nolūkus, domas u. tml.
maskēt Maldinoši rīkojoties, izturoties, slēpt (ko).
krāpt Maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) mānīt (kādu).
uztaisīties Maldinot censties izturēties, izskatīties u. tml. (par kam citam, piemēram, labākam līdzīgu).
azaids Maltīte, ēdienreize.
kāršroze Malvu dzimtas krāšņumaugs ar stāvu, garu stublāju un ziediem vārpai līdzīgā ziedkopā; rožu alteja jeb kokroze [Althaea rosea].
hibisks Malvu dzimts tropu augs ar lieliem, krāšņiem ziediem sarkanā vai baltā krāsā.
krāpt Mānīt, maldināt (kādu), lai iegūtu sev materiālu labumu.
minorāts Mantošanas kārtība, kurā nesadalītu nekustamo īpašumu manto jaunākais dēls vai jaunākais tuvākais radinieks.
plašsaziņas līdzekļi masu informācijas līdzekļi (prese, radio, televīzija).
kalandrs Mašīna ar karsējamiem veltņiem auduma, papīra, plastmasas u. tml. gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai, spodrināšanai vai velmēšanai.
ēvelmašīna Mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai.
spiedne Mašīna, kurā ar spiedienu sablīvē vai saspiež vielu, maina tās formu; prese.
prese Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem).
ekscentrs Mašīnu elements (piem., cilindrs, disks), kura rotācijas ass nesakrīt ar simetrijas asi (izmanto rotācijas kustības pārveidošanai virzes kustībā).
mīnus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem norādot, ka otrais skaitlis atņemams no pirmā.
plus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem, norādot, ka tie ir savstarpēji saskaitāmi.
diferenciālrēķini Matemātikas nozare, kas pētī diferenciāļu un atvasinājumu noteikšanu, īpašības un to izmantošanu.
formula Matemātisku simbolu kopa; divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi.
starpslānis Materiāla, vielas, arī iežu u. tml. slānis, kas atrodas starp, parasti diviem, citiem (kā) slāņiem.
vate Materiāls – irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piem., medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
atskaites sistēma materiāls ķermenis un ar to saistīta koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru noteic ikviena cita ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
matemātiskais svārsts materiāls punkts, kas iekārts bezsvara diegā un pielikto spēku iedarbībā izdara harmoniskas svārstības.
sildmateriāls Materiāls, kas aizkavē vai novērš siltuma noplūdi; materiāls (kā) sildīšanai.
palīgmateriāls Materiāls, kas palīdz (ko) nodrošināt vai (ko) papildina.
papildmateriāls Materiāls, ko var izmantot papildus parastajiem materiāliem vai kas papildina galveno materiālu.
izspiešana Materiālu labumu (parasti naudas) iegūšana no citiem ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem.
ondulācija Matu ieveidošana, ar pirkstiem vai lokšķērēm ieveidojot matu viļņus; šādi saveidoti mati.
maurlociņi Maurloka gludie, cilindriskie stublāji (loki), ko izmanto pārtikā.
skritulis Maza diametra cilindrisks ritenis.
taukspura Maza rudimentāra zivs spura starp muguras un astes spuru.
skaida Maza, plāna īpaši veidota (kā) sloksne, plāksne u. tml., arī skaidiņa (2).
fonēma Mazākā skaniskā vienība, kas diferencē vārda vai morfēmas skanējumu.
pustonis Mazākais intervāls starp divām skaņām skaņurindā.
amatalus Mazas darītavas alus, ko ražo mazā mērogā un ar tradicionālām metodēm.
vannot Mazgāt vannā (kādu); veikt (kādas ķermeņa daļas) peldi.
paplukt Mazliet apdilt, zaudēt krāsu; kļūt neizskatīgam.
pakutināt Mazliet satraukt, uzbudināt.
pavērties Mazliet, daļēji atvērties (par pumpuriem, ziediem).
mormiška Mazs, dažādas formas metāla zivju māneklis ar vienu, diviem vai trim āķiem.
mazubrīd Mazu brīdi.
melodiskais mažors mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
semiotika Medicīnā – mācība par slimību pazīmēm jeb simptomiem.
internatūra Medicīnas augstskolu absolventu (ārstu) pēcdiploma stažēšanās, specializācijas un kvalifikācijas forma.
feldšeris Medicīnas darbinieks ar vidējo profesionālo izglītību, kas var patstāvīgi sniegt medicīnisko palīdzību.
medicīnas māsa medicīnas darbinieks, kam ir (parasti) vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas slimnīcā kopj slimniekus un telpas.
šļirce Medicīnas instruments – stikla vai plastmasas cilindrs ar virzuli un adatu šķidru vielu ievadīšanai vai nosūkšanai.
dežūrmāsa Medicīnas māsa, kas ir norīkota strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika.
procedūru māsa medicīnas māsa, kas izdara injekcijas un veic citas procedūras.
žēlsirdīgā māsa medicīnas māsa.
māsiņa Medicīnas māsa.
medmāsa Medicīnas māsa.
dermatoloģija Medicīnas nozare par ādas slimībām, to profilaksi un ārstēšanu.
anestezioloģija Medicīnas nozare par anestēziju un anestezējošiem līdzekļiem.
farmācija Medicīnas nozare par ārstniecības preparātu iegūšanu, izgatavošanu, to uzglabāšanu, izsniegšanu u. tml.
balneoloģija Medicīnas nozare par ārstnieciskiem minerālūdeņiem un dūņām, to lietošanu ārstniecībā.
endokrinoloģija Medicīnas nozare par iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumu izraisītajām slimībām, to ārstēšanu.
stomatoloģija Medicīnas nozare par mutes dobuma, zobu un žokļa slimībām, to ārstēšanu un profilaksi.
ķirurģija Medicīnas nozare, kas ārstē slimības un ievainojumus operējot; attiecīgā medicīnas zinātnes nozare, kas izstrādā operāciju paņēmienus, metodes un tehniku.
neiroķirurģija Medicīnas nozare, kas izstrādā nervu bojājumu diagnostikas un to ķirurģiskās ārstēšanas metodes.
otorinolaringoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar ausu un augšējo elpošanas ceļu orgānu slimību pētīšanu, ārstēšanu un profilaksi.
seksoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka dzimumdzīves un laulības jautājumiem.
ortopēdija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar kustību un balsta orgānu (kāju, roku, mugurkaula) deformāciju pētīšanu, šādu slimību ārstēšanu un profilaksi.
narkoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar narkomānijas, toksikomānijas un alkoholisma profilaksi un ārstēšanu.
reimatoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar reimatisko slimību izpēti, šo slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
zobārstniecība Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar zobu un smaganu slimību ārstēšanu un profilaksi; stomatoloģija.
oftalmoloģija Medicīnas nozare, kas pēta acs uzbūvi un funkcijas, acu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
hepatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta aknu un žultsceļu slimību cēloņus, diagnostiku un ārstēšanu.
seroloģija Medicīnas nozare, kas pēta antigēna un antivielu reakcijas serumā.
hematoloģija Medicīnas nozare, kas pēta asinis un asinsrades orgānus, kā arī asins slimības.
serotoloģiskā hematoloģija medicīnas nozare, kas pēta asins plazmas sastāvu un īpašības.
klīniskā hematoloģija medicīnas nozare, kas pēta asins slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
transplantoloģija Medicīnas nozare, kas pēta audu un orgānu transplantācijas problēmas.
onkoloģija Medicīnas nozare, kas pēta audzējus, to rašanās cēloņus, ārstēšanu un profilaksi.
perinatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta bērna dzimšanas procesu un bērna attīstību 10 dienu periodā pēc dzimšanas.
pediatrija Medicīnas nozare, kas pēta bērnu veselību bērna attīstības procesā, bērna fizioloģiju, kā arī bērnu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pēta dabisko dziedniecisko faktoru (piem., labvēlīga klimata, minerālūdeņu) ārstnieciskās īpašības un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
surdoloģija Medicīnas nozare, kas pēta dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai.
gastroenteroloģija Medicīnas nozare, kas pēta gremošanas orgānu sistēmas uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanas un profilakses iespējas.
terapija Medicīnas nozare, kas pēta iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
neiroloģija Medicīnas nozare, kas pēta nervu sistēmas funkcijas, attīstību, kā arī nervu sistēmas slimības un nodarbojas ar šo slimību ārstēšanu.
neiropatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta nervu sistēmas slimības, to profilaksi un ārstēšanas iespējas.
reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pēta sievietes reproduktīvo orgānu anatomiskās un fizioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
kardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta sirds slimības, to ārstēšanu, profilaksi un slimnieku rehabilitāciju.
patoloģiskā anatomija medicīnas nozare, kas pēta slimības ietekmē radušās pārmaiņas orgānos.
geriatrija Medicīnas nozare, kas pēta vecu cilvēku slimības un to ārstēšanu.
fleboloģija Medicīnas nozare, kas pēta vēnu uzbūvi un funkcijas, kā arī izstrādā vēnu saslimšanu profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes.
reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta, kādi patofizioloģiski, bioķīmiski u. tml. procesi noris organisma terminālajos stāvokļos (piem., nieru mazspēja, agonija, klīniskā nāve), un izstrādā reanimācijas metodes.
alergoloģija Medicīnas nozare, kas pētī alerģisko slimību izcelsmi, norisi un ārstēšanas iespējas.
fizikālā terapija medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā; ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus; fizioterapija.
tanatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī organisma procesus īsi pirms un pēc nāves, kā arī nāves pazīmes, cēloņus, organisma atdzīvināšanas iespējas u. tml.
pulmonoloģija Medicīnas nozare, kas pētī plaušas, plaušu un bronhu slimības, to ārstēšanas un profilakses iespējas.
psihiatrija Medicīnas nozare, kas pētī psihiskās slimības, to cēloņus, attīstību, ārstēšanas un profilakses iespējas.
dzemdniecība Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organismā notiekošos procesus grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā, kā arī izstrādā medicīniskas palīdzības metodes grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
etioloģija Medicīnas nozare, kas pētī slimību cēloņus.
uroloģija Medicīnas nozare, kas pētī urīna izvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību ārstēšanu un profilaksi.
veneroloģija Medicīnas nozare, kas pētī venerisko slimību izcelsmi, attīstību, ārstēšanu.
traumatoloģija Medicīnas nozare, kurā nodarbojas ar traumu diagnostiku, ārstniecību un profilaksi.
ftiziatrija Medicīnas nozare, kurā pēta plaušu tuberkulozi un tās ārstēšanas iespējas.
tiesu medicīna medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās ekspertīzes veikšana nozieguma atklāšanas sakarā.
katastrofu medicīna medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās palīdzības sniegšana ārkārtas apstākļos.
ātrā palīdzība medicīnas organizācija, kas sniedz steidzamu, neatliekamu medicīnisko palīdzību.
subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā.
sarežģījums Medicīniska komplikācija.
izmeklēšana Medicīniska pārbaude, izpēte.
magnētiskā rezonanse medicīniskās izmeklēšanas metode, kurā tiek izmantota magnētiskā lauka ietekme uz ūdeni saturošiem audiem, iegūstot cilvēka ķermeņa un orgānu šķērsgriezuma attēlus.
auskultēt Medicīniski izmeklēt, izklausot plaušas, sirdi un citus iekšējus orgānus; izklausīt.
izmeklēt Medicīniski pārbaudīt, lai noteiktu veselības stāvokli, slimības diagnozi.
piesaldēt Medicīniskos nolūkos apstrādāt ar aukstumu (ko).
refleksu āmuriņš medicīnisks instruments neliela āmura veidā, ar kuru, pasitot pa noteiktu punktu, pārbauda cilvēka refleksus.
karantīna Medicīnisku, sanitāru un administratīvu pasākumu komplekss, kam jānovērš infekcijas slimību izplatīšanās.
depresanti Medikamenti, kas samazina (nervu, motorisko) uzbudinājumu; nomierinošie līdzekļi.
avārijas kontracepcija medikamenti, ko ārkārtējā gadījumā lieto pēc dzimumakta, lai nepieļautu grūtniecības iestāšanos.
bezrecepšu Medikamenti, kuru iegādei nav nepieciešama recepte.
valsts kompensētie medikamenti medikamenti, kuru iegādi daļēji vai pilnīgi sedz valsts.
recepšu medikamenti medikamenti, kurus pārdod tikai pret ārsta izrakstīto recepti.
nitroglicerīns Medikaments – asinsvadu paplašinātājs, ko lieto akūtu stenokardijas lēkmju pārtraukšanai.
nomierinošs līdzeklis medikaments, kas nomierina centrālo nervu sistēmu.
miega zāles medikaments, kas veicina miega iestāšanos.
paracetamols Medikaments, ko lieto pret sāpēm un drudzi.
korvalols Medikaments, ko lieto sirds darbības traucējumu gadījumos, pret nervozitāti u. tml.
validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
aptieciņa Medikamentu komplekts (parasti pirmās palīdzības sniegšanai).
spiede Mehāniskā deformācija – iedarbība uz ko ar spiedienu.
berze Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru; ārējā berze.
saķere Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru.
onanēt Mehāniski kairināt savus dzimumorgānus, lai izraisītu seksuālu uzbudinājumu un gūtu baudu.
ķēdes pārvads mehānisma elements griezes kustības pārnešanai starp paralēlām vārpstām ar ķēžu ratiem un noslēgtu ķēdi (piem., velosipēdos).
palīgmehānisms Mehānisms, kas palīdz nodrošināt vai papildina galvenā mehānisma, iekārtas u. tml. darbību.
kloķa klaņa mehānisms mehānisms, kas pārveido griezes kustību virzes kustībā vai otrādi.
uzošņāt Meklējot atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
uzost Meklējot atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
uzostīt Meklējot atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
enčilada Meksikāņu virtuves ēdiens – krāsnī cepti, pildīti kukurūzas plāceņi.
burito Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna kviešu miltu maize, plācenis, kurā ietīts pildījums (cepta gaļa, dārzeņi u. tml.).
tako Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna, neraudzēta kukurūzas maize, kurā ietīts pikants maltās gaļas, dārzeņu u. tml. pildījums.
zilene Melleņu dzimtas vasarzaļš sīkkrūms ar olveidīgām vai eliptiskām zilganzaļām lapām, baltiem vai sārtiem ziediem un zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums [Vaccinium uliginosum].
karbonado Melns vai pelēks dimants, ko lieto slīpēšanai vai griezējinstrumentos.
uraninīts Melns, ļoti radioaktīvs minerāls – urāna rūda, ko izmanto arī iežu vecuma noteikšanai.
piebalss Melodija (balss), ko atskaņo vai dzied papildus galvenajai melodijai (balsij).
motīvs Melodija vai melodijas daļa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības.
kontrapunkts Melodija, kas skan vienlaikus ar doto tēmu.
krītošā melodija melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
meldija Melodija.
meldiņš Melodija.
vienbalsība Melodijas atskaņojums viena dziedātāja vai soloinstrumenta priekšnesumā; arī unisons.
ornamentācija Melodijas izgreznojumi, izrotājumi; ornamentika (2).
ornamentika Melodijas izgreznojumi, rotājumi.
ornaments Melodijas izrotājums (piem., melisms, pasāža).
fioritūra Melodijas izrotājums (piem., trilleris, priekšskanis).
melisms Melodijas izrotājums.
solmizācija Melodiju dziedāšana ar skaņu nosaukumiem (pēc skaņu relatīvā vai absolūtā augstuma).
šlāgeris Melodiska dziesma (parasti vieglās mūzikas žanrā).
sekvence Melodiska vai harmoniska skaņu secība, kas vairākas reizes atkārtojas, ikreiz par noteiktu intervālu pārvietodamās uz augšu vai leju.
meloss Melodiskais elements mūzikā; kādai tautai raksturīgo, tradicionālo melodiju kopums.
dziedāt Melodiski skanēt (par mūzikas instrumentiem).
songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā; dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
kantilēns Melodisks, dziedošs; līdzeni plūstošs.
muzikāls Melodisks, labskanīgs.
muzikalitāte Melodiskums, labskanīgums.
heks Mencu dzimtas jūras zivs ar divām muguras spurām, bet bez taustekļiem pie apakšžokļa.
pilns mēness mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilnmēness.
pilnmēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilns mēness.
pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai puse vai aptuvena puse no apgaismotā diska.
tramvaja (arī trolejbusa u. tml.) kartīte mēnešbiļete vai vairāku dienu biļete braukšanai ar attiecīgo transporta līdzekli.
braukšanas karte mēnešbiļete vai vairāku dienu biļete braukšanai sabiedriskajā transportā.
nulles meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
Griničas meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
sākuma meridiāns meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā; sākummeridiāns.
ģeogrāfiskais grādu tīkls meridiānu un paralēļu sistēma (kartē).
tievēt Mērķtiecīgi (piem., ar diētu, sporta nodarbībām) samazināt ķermeņa masu.
izmantot Mērķtiecīgi iesaistīt (kādā norisē), piemērot (kādam uzdevumam); lietot (kādu paņēmienu, metodi, līdzekli).
lietot Mērķtiecīgi izmantot (piem., medikamentu, kosmētisku līdzekli).
decibels Mērvienība elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā – viena desmitā daļa bela; skaļuma mērvienība [dB].
bels Mērvienība, ar ko mērī enerģiju vai jaudu attiecības (elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā) [B].
kirī Mērvienība, kas lietota nuklīda aktivitātes mērīšanai radioaktīvā starojuma avotā [Ci].
kamertonis Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni (izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedāšanai).
toņdakša Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni un ko izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedātāju intonācijas precizitātes noteikšanai; kamertonis.
tenors Metāla pūšaminstruments ar samērā augstu diapazonu.
zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos, piem., lai veiktu diagnostiku.
metālkeramika Metāliskie kompozītmateriāli, ko iegūst no metāla pulvera un dažiem neorganiskiem, nemetāliskiem savienojumiem, tos lielā spiedienā un augstā temperatūrā presējot un saķepinot; šāda materiāla izstrādājumi.
metanīts Metalizēts diegs.
metālapstrādāšana Metālu apstrādāšana (piem., griešana, slīpēšana, pakļaušana spiedienam); metālapstrāde.
krāsainā metalurģija metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
redingots Mētelis vai žakete jāšanai – garš, no augšas līdz viduklim pogājams virsapģērbs ar jostu un divām apkaklēm, kas auguma augšdaļā ir pieguļošs, bet uz leju – zvanveida piegriezumā; šādam mētelim vai žaketei līdzīgs apģērba gabals valkāšanai ikdienā.
aizmest Metot (šķēpu, disku u. tml.) aizvirzīt noteiktā attālumā, sasniedzot kādu rezultātu.
krūzmētra Mētra ar viļņainām lapu malām un purpura krāsas ziediņiem [Mentha spicata].
jura Mezozoja ēras otrais periods, kam raksturīga bagātīga veģetācija un dažādu lielu rāpuļu (piem., dinozauru) daudzveidība.
satīrs Meža dievība, auglības dēmons sengrieķu mitoloģijā.
sanitārā cirte meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto un citādi bojāto koku izciršana mežaudzē.
tanīns Miecviela, ko satur dažādi augi (piem., ozoli, tējasaugi) un ko lieto medicīnā, arī ādu miecēšanā u. tml.
Morfejs Miega un sapņu dievs (sengrieķu mitoloģijā).
gaļa Miesa; audi (cilvēkam).
šarāde Mīkla, kur pēc dotā apraksta (piem., noņemt, pielikt vai apmainīt atsevišķus burtus) jāatmin vairāki vārdi.
helikobaktērija Mikroorganisms, kas spēj izraisīt kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu.
tējas sēne mikroorganismu kopa, kas saldinātā tējā veido recekļainas plēves un no kā iegūst saldskābu dzērienu.
tupelīte Mikroskopisks vienšūnas dzīvnieks (infuzorija), ko sedz skropstiņas un kas pēc formas atgādina kurpi [Paramaecium].
māzers Mikroviļņu diapazona elektromagnētisko viļņu ģenerators vai pastiprinātājs, kura darbības pamatā ir inducētais starojums.
mīkla Mīksta vai pašķidra masa no miltiem, ko izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai.
lāpāmdiegs Mīksts diegs, kas ir paredzēts lāpīšanai; lāpāmais diegs.
frotē Mīksts kokvilnas audums ar diegu cilpiņām abās pusēs.
ģipsis Mīksts, balts vai pelēks minerāls, ko izmanto celtniecībā, tēlniecībā, arī medicīnā.
rota Militāra apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
seržants Militāra dienesta pakāpe (armijā, policijā u. tml.); cilvēks, kam ir šāda pakāpe.
pulkvežleitnants Militārā dienesta pakāpe starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pulkvedis Militārā dienesta pakāpe starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
bonapartisms Militāra diktatūra Francijā, ko ieviesa Napoleons I Bonaparts un atjaunoja Napoleons III Bonaparts.
salutēt Militāri sveicināt; godināt, atzīmēt ar militāru ceremoniju (parasti zalvēm, raķetēm).
uniforma Militārs formas tērps; formas tērps (civilo profesiju dienestu pārstāvjiem).
miltums Milti; ēdiens, kas gatavots no miltiem.
tiranozaurs Milzīgs dinozauru kārtas gaļēdājs rāpulis ar asu redzi un spēcīgiem žokļiem.
akācija Mimozu dzimtas koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem vai baltiem ziediem.
pieslīpnis Minerāla vai ieža paraugs, kura virsma (parasti perpendikulāra slāņojumam) ir pieslīpēta un nopulēta.
kompleksie mēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
kompleksie minerālmēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
opāls Minerāls, kura daži paveidi ir dārgakmeņi vai pusdārgakmeņi (parasti necaurspīdīgi).
sēravots Minerālūdens avots, kurš satur sērūdeņradi.
melodiskais minors minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
uzminēt Minot mīklu, uzdevumu u. tml., atrast (īstenībai atbilstošu, pareizo atbildi).
korona Mirdzizlāde, kas rodas neviendabīgā elektriskā laukā, ja gāzes spiediens ir aptuveni viena atmosfēra.
mistiķis Misticisma piekritējs un praktizētājs; cilvēks, kas spēj nonākt tiešā saskarsmē ar dievišķo.
teogonija Mīti par dievu izcelšanos (parasti sengrieķu mitoloģijā).
patversme Mītne, kur var uzturēties (noteiktu diennakts laiku vai pastāvīgi) bez pajumtes, apgādības u. tml. palikuši pieaugušie vai bērni.
pusdievs Mitoloģijā – cilvēks, kam viens no vecākiem bijis dievs; valdnieks, kura ciltstēvs bijis kāds no dieviem.
dievība Mitoloģiska būtne (parasti kāds no dieviem vairāku dievu kultā).
spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura lido pa gaisu un spīdot vilina, maldina cilvēkus; arī ragana.
Lieldienu zaķis mitoloģisks zaķis, kas Lieldienu rītā apdāvina ar krāsotām olām, arī šādas formas konditorejas izstrādājumiem (parasti no šokolādes).
viedtālrunis Mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti un kurā vēl ir ietverta fotokamera, e-pasts, plānotājs, iespēja uzstādīt trešās puses lietojumprogrammas.
samobilizēt Mobilizējot panākt, ka (piem., bruņoto spēku rezervisti) tiek sapulcēti, iesaistīti aktīvajā kara dienestā.
unisekss Modes stils, kurā apģērba modeļos (arī, piemēram, frizūru, saulesbriļļu modeļos, parfimērijā) nivelētas atšķirības starp sieviešu un vīriešu modei tradicionāli raksturīgo.
celt augšā modināt.
celt Modināt.
modinātājpulkstenis Modinātājs.
kulminācija Moments, kad (debess spīdeklis) iziet caur debess meridiānu.
apakšējā kulminācija moments, kurā debess spīdeklis šķērso debess meridiāna pretējo pusi (piem., pusnaktī).
augšējā kulminācija moments, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais (piem., pusdienas laikā).
polovcieši Mongoloīdu izcelsmes klejotāju tauta (no 11. gs. līdz 13. gs.) Krievijas dienvidu stepju apgabalos.
demonopolizācija Monopoltiesību likvidēšana (uz ko). Radio un televīzijas demonopolizācija.
spīdvejs Motosporta veids – braukšana ar motociklu pa stadiona izdedžu vai zemes celiņu.
kušināt Mudināt (kādu) runāt, izturēties klusāk.
rīdīt Mudināt, lai (suns) uzbrūk.
skubināt Mudināt, rosināt; arī steidzināt (ko ātrāk darīt).
celt Mudināt, rosināt.
bikstīt Mudināt.
pamudināt Mudinot, rosinot panākt, ka (kāds) ko dara, rīkojas (kādā veidā).
piņķēties Mudžināties, mesties (piem., par diegiem, auklām).
rāpulis Mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki [Reptilia].
junkurs Muižnieka dēls, dižciltīgs jauneklis (parasti virsnieks).
dumība Muļķīga, nepārdomāta rīcība, muļķīgi vārdi, aplama doma.
arābu cipari mūsdienās lietojamie skaitļu apzīmējumi.
indiešu numerācija mūsdienās pieņemtā decimālā numerācija ar arābu cipariem.
arābu numerācija mūsdienās pieņemtā decimālā numerācija ar arābu cipariem.
mūsu laiks mūsdienas.
tehno Mūsdienu interjera un arhitektūras stils ar ģeometriskiem elementiem, kvadrātveida vai apaļām formām, kur telpā tiek izmantots stikls, metāls un betons.
neoromantisms Mūsdienu mūzikas stilistisks novirziens, kurā tiek izmantoti romantismam raksturīgie elementi (pastiprināta emocionalitāte, īpaša noskaņa, dabisks melodiskums u. tml.).
konkrētā mūzika mūsdienu mūzikas virziens, kurā izmanto reālās vides skaņas, tās pārveidojot un kombinējot ar instrumentālo un vokālo mūziku.
rokmūzika Mūsdienu mūzikas žanrs, kam raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums, kā arī elektrisko ģitāru, sitaminstrumentu un elektronisko mūzikas instrumentu izmantojums.
senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam).
šālaika Mūsdienu.
šīsdienas Mūsdienu.
muskuļu audi muskuļaudi.
muftijs Musulmaņu augstākās garīdzniecības pārstāvis, kam ir tiesības pieņemt lēmumus juridiskajos un šariata jautājumos.
slapjā mušiņa mušiņa, kas gatavota tā, lai ūdenī grimtu, atgādinot samirkušu kukaini.
melodrāma Muzikāla izrāde (18. gs.), kurā dialogi vai monologi mijas ar muzikāliem iestarpinājumiem vai tiek runāti mūzikas pavadījumā.
reminiscence Muzikālas tēmas atgādinājums (parasti skaņdarba beigās).
strinkšķināmie stīgu instrumenti mūzikas instrumenti (piem., arfa, ģitāra, kokle), kam skaņu rada, skarot stīgas ar pirkstiem, plektru vai mediatoru.
tenors Mūzikas instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar samērā augstu diapazonu.
signāleksemplārs Mūzikas izdevuma (piem., kompaktdiska) pirmais eksemplārs, kas izdots pirms masveida ražošanas.
saksofons Mūzikas pūšaminstruments ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru.
šķīvis Mūzikas sitaminstruments, kas sastāv no diviem metāla diskiem, ko parasti sit vienu pret otru, radot asu, šķindošu skaņu.
kantri Mūzikas stils (radies 20. gs. 20. gados ASV), kam pamatā amerikāņu fermeru tautas mūzika ar tai raksturīgiem instrumentiem – vijoli, bandžo, ģitāru; šāda stila mūzika.
regtaims Mūzikas stils (radies ASV 19. gs. 90. gados), kam raksturīgs vienmērīgs ritms basā un asi sinkopēta melodiskā līnija; šā stila skaņdarbs, ko (parasti) atkaņo uz klavierēm.
džezs Mūzikas žanrs (radies 20. gs. sākumā Amerikā), kam raksturīga mūzika ar specifiski sinkopētiem ritmiem un improvizācijas elementiem.
etnomūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums; folkmūzika.
folkmūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums.
variācija Mūzikas žanrs, kura skaņdarbus veido vairāki šādi tēmas vai tēmu pārveidojumi; attiecīgais skaņdarbs.
vaskapuķe Mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaska puķe [Hoya cornosa].
vaska puķe mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaskapuķe.
virši Mūžzaļi krūmi vai puskrūmi ar zarainu stumbru, vienkāršām, sīkām lapām un violetiem ziediem.
mahonija Mūžzaļš bārbeļu dzimtas krūms vai neliels koks ar dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros, zilgansārtām ogām.
paeglis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; kadiķis.
rozmarīns Mūžzaļš daudzgadīgs panātru dzimtas krūms ar šaurām lapām un zili violetiem, retāk sārtiem vai baltiem ziediem; šā auga zari, ko lieto par garšaugu, no kā iegūst ēterisko eļļu u. tml.
laurs Mūžzaļš dekoratīvs dienvidu koks ar aromātiskām lapām, kuras parasti izmanto par garšvielu.
zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
mirte Mūžzaļš krūms vai koks ar sīkām gludām lapām un maziem, baltiem ziediem.
avokado Mūžzaļš lauru dzimtas koks ar šādiem augļiem [Persea americane].
sārtene Mūžzaļš sīkkrūms ar sīkām skujveida lapām un nokareniem sārti violetiem ziediem [Erica tetralix].
oleandrs Mūžzaļš subtropu koks vai krūms ar garām, smailām lapām un baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
mango Mūžzaļš tropu koks ar aromātiskiem, saldiem, ovālas formas augļiem.
kamēlija Mūžzaļš tropu koks vai krūms (vai telpās audzējams krāšņumaugs) ar ādainām lapām un lieliem baltiem vai sarkaniem ziediem.
vaivariņš Mūžzaļš viršu dzimtas puskrūms (30–120 cm augsts) ar šaurām lapām, baltiem ziediem un raksturīgu asu smaržu.
anakardija Mūžzaļš, 10 līdz 12 metrus augsts tropu koks ar ādainām elipsveida lapām, bāli zaļiem ziediem un bumbierveida augļiem, kuru galā atrodas īstais auglis – nieres formas rieksts; kešjukoks [Anacardium occidentale].
karambola Mūžzaļš, līdz 5 m augsts tropu koks ar akācijai līdzīgām lapām, rozā ziediem un dzelteniem augļiem, kuri, tos pārgriežot, atgādina piecstaru zvaigzni [Averrhoa carambola].
NRTVP Nacionālā radio un televīzijas padome.
neonacisms Nacisma ideoloģijas un politikas restaurācija, īstenošana mūsu dienās.
petroleja Naftas destilācijas produkts – bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar specifisku smaku, ko izmanto par šķīdinātāju un degvielu.
baltā svētdiena nākamā svētdiena pēc Lieldienām.
atsvēte Nākamā svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta; neliela (nesen pagājušu svētku) atkārtota svinēšana.
citudien Nākamajā dienā; citā dienā.
otrā rītā nākamās dienas sākumā.
otrā vakarā nākamās dienas vakarā.
rītvakar Nākamās dienas vakarā.
rītvakars Nākamās dienas vakars.
tomāts Nakteņu dzimtas lakstaugs ar augstu stublāju, dzelteniem ziediņiem un sulīgiem augļiem.
puķu tabaka nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem.
bebrukārkliņš Nakteņu dzimtas puskrūms ar ložņājošu vai kāpelējošu zarainu stumbru, violetiem ziediem un sarkanām ogām [Solanum dulcamara].
nakts šņore nakts zvejas rīks: aukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums.
fuksija Naktssveču dzimtas augs ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem.
kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar sārtiem vai baltiem ziediem pa vienam augšējo lapu žāklēs.
hašišs Narkotiska viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm.
kokaīns Narkotiska viela, ko iegūst no kokas lapām vai mākslīgi un ko lieto kā apreibināšanās līdzekli vai medicīnā anestēzijai.
morfijs Narkotiska viela, ko medicīnā lieto sāpju remdināšanai.
hloroforms Narkozes līdzeklis, šķīdinātājs, konservants – bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu saržu.
dienas nauda nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).
subordinētais aizdevums naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
subordinētais kredīts naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
kredīts Naudas līdzekļu nodošana fiziskai vai juridiskai personai uz noteiktu termiņu un par zināmu atlīdzību (parasti pret attiecīgu nodrošinājumu); šādā veidā nodotie naudas līdzekļi.
dzeramnauda Naudas summa, ko dod virs noteiktās maksas par kādiem pakalpojumiem.
rūpija Naudas vienība (piem., Indijā, Pakistānā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
radionavigācija Navigācijas sistēma, kurā izmanto radiosignālus.
vadlīnija Navigācijas sistēma, kurā kuģim jāvirzās pa taisni, ko veido vismaz divas zīmes, ugunis (piem., izvietotas krastā divās vietās).
neslikts Ne visai slikts, diezgan labs, tīri labs.
lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā; centies būt kopā, nodibināt attiecības.
urdīt Neatlaidīgi, arī uzmācīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt); neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot, ietekmēt (kādu).
mangot Neatlaidīgi, uzmācīgi lūgt (ko); diedelēt, ubagot.
guaša Necaurspīdīga krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentu šķīdinot ūdenī un piejaucot augu līmi, kā arī cinka vai svina balto.
uzstrēbt Nedaudz iestrēbt, arī iedzert (ko, parasti pēc kāda ēdiena).
parediģēt Nedaudz, mazliet rediģēt.
apmuļļāt ēdienu nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
Klusā nedēļa nedēļa pirms kristīgajām Lieldienām, kad nav pieņemts trokšņot, izklaidēties, rīkot svinības.
ceturtdiena Nedēļas ceturtā diena.
trešdiena Nedēļas diena starp otrdienu un ceturtdienu.
sestdiena Nedēļas diena starp piektdienu un svētdienu.
svētdiena Nedēļas diena starp sestdienu un pirmdienu, vispārēja atpūtas diena.
darbdiena Nedēļas diena, kas nav svētdiena, sestdiena vai svētku diena.
otrdiena Nedēļas otrā diena (starp pirmdienu un trešdienu).
piektdiena Nedēļas piektā diena, skaitot no pirmdienas.
pirmdiena Nedēļas pirmā diena.
sabats Nedēļas septītā diena (pēc Bībeles – sestdiena), ko Dievs pēc pasaules radīšanas īpaši svētījis atpūtai.
autoritārisms Nedemokrātisks politiskais režīms, kas neņem vērā sabiedrisko domu, bet var nebūt diktatorisks vai totalitārs.
sagrozīties Negaidīti pavērsties, citādi izmainīties.
negācija Negatīva parādība (indivīda vai sabiedrības dzīvē).
pelēcīgs Neievērojams, ikdienišķs; tāds, kas neizceļas ne ar ko īpašu (par cilvēku).
viduvējs Neievērojams, necils, ikdienišķs (par cilvēkiem).
svinīgs Neikdienišķi nopietns, pozitīvi emocionāls (par psihisku stāvokli); tāds, kas ir saistīts ar ko neikdienišķi nopietnu, pozitīvi emocionālu.
pauze Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē, valodas plūdumā).
uzskandināt Neilgu laiku, arī reizēm skandināt.
pabadināt Neilgu laiku, mazliet badināt.
pabirdināt Neilgu laiku, mazliet birdināt.
pakņudināt Neilgu laiku, mazliet kņudināt; pakutināt.
palidināt Neilgu laiku, mazliet lidināt.
palidināties Neilgu laiku, mazliet lidināties.
papeldināt Neilgu laiku, mazliet peldināt.
paskandināt Neilgu laiku, mazliet skandināt.
paslidināt Neilgu laiku, mazliet slidināt.
paslidināties Neilgu laiku, mazliet slidināties.
pasmīdināt Neilgu laiku, mazliet smīdināt.
pašķindināt Neilgu laiku, mazliet šķindināt.
pseidoartroze Neīstā locītava – anormāls kaula kustīgums, kas radies lūzuma nepilnīga saauguma dēļ.
nelikvīdi Neizmantojami, nevajadzīgi preču, materiālu, izejvielu u. tml. krājumi, pārpalikumi, kurus nevar pārdot vai citādi realizēt.
ne šā, ne tā nekādā veidā, ne ar kādiem līdzekļiem.
nekādīgi Nekādi.
rīvēt degunā nekautrīgi atgādināt (kāda) vainu, kļūdu u. tml.; pārmest.
ugunsgrēks Nekontrolējama degšana, kas saistīta ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns.
fetišisms Nekritiska, pārspīlēta (kā) izcelšana, godināšana, neesošu īpašību piedēvēšana.
dzimtīpašums Nekustams īpašums, kas iegūts mantojumā no asinsradiniekiem un kuru drīkst mantot tikai asinsradinieki.
koraļļi Nekustīgi jūras dzīvnieki (zarndobumaiņi), kas dzīvo kolonijās; nogulumslānis, kas radies no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas.
lirastis Nelidojošs putns Austrālijā, kam saslietā aste atgādina liru [1].
madrigāls Neliela apjoma lirisks dzejolis (radies 14. gs. Itālijā).
ambulance Neliela ārstniecības iestāde (galvenokārt laukos), kur var saņemt medicīnisko palīdzību vai izsaukt ārstu uz māju.
lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
kapela Neliela baznīca vai telpa dievkalpojumiem; lūgšanu telpa.
soļu skaitītājs neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas; pedometrs.
soļu mērītājs neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas; pedometrs.
jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība, kas tika izveidota Latvijā 1920. gada agrārās reformas rezultātā.
atlaižu karte neliela karte, kas dod tiesības konkrētā veikalā iepirkties ar atlaidi.
šēra Neliela klinšaina saliņa pie jūras krasta līnijas seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.).
lapele Neliela papīra lapa ar kādu informāciju, piem., sludinājumu, reklāmu, ziņojumu.
kukuruzņiks Neliela vienmotora lidmašīna (parasti lauksaimniecības aviācijā un citur izmantotais divplāksnis AN–2).
kotedža Neliela vienstāva vai divstāvu māja (piem., viesu izmitināšanai).
skabarga Neliela, asa, smaila (no koksnes, retāk metāla) atlūzusi skaidiņa; šāda skaidiņa, kas iedūrusies miesā.
dievmaizīte Neliela, plāna (neraudzētas mīklas) apaļa maizīte, ko dievkalpojuma laikā konsekrē un izdala ticīgajiem; hostija; arī dievmaize.
konfekte Nelielas formas konditorejas izstrādājums, ko gatavo no dažādām masām (piem., šokolādes, marcipāna, želejveida augļu un ogu masas).
viendienītes Nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi, kuriem ir divi pāri plēvainu, caurspīdīgi dzīslainu spārnu un kuri dzīvo baros virs ūdeņiem, parasti vienu vai dažas dienas.
gāzes baloniņš neliels ar gāzi pildīts baloniņš individuālai aizsardzībai.
kompaktdisks Neliels ar lāzerierīci nolasāms disks, kurā digitāli var ierakstīt liela apjoma audiālo vai vizuālo informāciju; šāds disks ar ierakstīto mūziku.
Alpu zvaigznīte neliels asteru dzimtas kalnu augs ar dzeltenbaltiem ziediem; ēdelveiss.
trīsuļods Neliels bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī.
sīkbaļķis Neliels baļķis ar mazu diametru.
maizīte Neliels cepts konditorejas izstrādājums ar dažādām piedevām; smalkmaizīte.
tomahauks Neliels cirvītis ar rokturi, ko Amerikas indiāņi lietoja kā darbarīku vai ieroci.
brigantīna Neliels divmastu burinieks ar taisnām burām priekšējā mastā un slīpām burām otrā mastā.
tējnīca Neliels ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama tēja, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
ēdelveiss Neliels kalnu augs ar sīkiem, dzeltenbaltiem ziediem un mīkstām, pelēkzaļām lapām.
cepums Neliels konditorejas izstrādājums no miltiem, cukura, olām un taukvielām.
kūka Neliels konditorejas izstrādājums no saldas mīklas (parasti ar pildījumu un garnējumu).
saiva Neliels laiviņveida rīks pavediena uztīšanai (piem., aušanai).
kapucīns Neliels pērtiķis ar platu degunu, īsu purnu un galvas apmatojumu, kas atgādina kapuci.
apodziņš Neliels pūču dzimtas putns ar brūni pelēkiem raibumiem mugurpusē un balti brūnām gareniskām svītriņām vēderpusē [Glaucidium passerinum].
bistro Neliels restorāns, krodziņš; ēdināšanas uzņēmums (parasti ar ātru apkalpošanu).
vālīte Neliels rīks, kas pēc formas atgādina vāli.
mandele Neliels rožu dzimtas koks vai krūms ar sārtiem vai baltiem ziediem.
starpspēle Neliels skats vai aina starp lugas vai operas cēlieniem (parasti ar komisku raksturu); intermēdija.
ķobis Neliels trauks (piem., tase, bļodiņa, vāzīte).
zīriņš Neliels ūdensputns ar slaidiem spārniem, sekli šķeltu asti un īsām kājām.
dobe Neliels uzirdinātas un augu audzēšanai sagatavotas augsnes laukums (parasti paaugstināts); augu stādījums šādā laukumā.
tīklspārnis Neliels vai vidēji liels kukainis ar diviem pāriem caurspīdīgu, ļoti dzīslainu spārnu.
klitors Neliels veidojums sievietes ārējos dzimumorgānos (starp kaunuma lūpu priekšējiem galiem), kuru kairinot, rodas dzimumuzbudinājums; kuteklis.
atraitnīte Neliels vijolīšu ģints lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
ģimenes dārziņš neliels zemes gabals individuāla dārza ierīkošanai; šajā zemes gabalā iekoptais dārzs.
pele Neliels, ieapaļš priekšmets ar diviem taustiņiem (labo un kreiso), ko lieto darbam ar datoru.
smalkmaizīte Neliels, parasti salds, konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām.
olis Neliels, parasti ūdens nogludināts, noapaļots akmens.
lakstīgala Neliels, pelēkbrūns dziedātājputns, kura dziedāšana ir skaļa un ar raksturīgu melodiskumu [Luscinia luscinia].
frāze Neliels, relatīvi pabeigts skaņdarba, melodijas posms.
aiztikt Nelikt mierā, apvainojot, aizskarot (ar vārdiem).
ortodoksija Nelokāma, konsekventa sekošana kādiem principiem un atzinumiem.
studentneļķe Neļķe ar ziediem čemuros.
ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļodzīgu pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
plīvurpuķe Neļķu dzimtas zarains lakstaugs ar zilganzaļām lapām un sīkiem, baltiem, arī iesārtiem zvaigžņveida ziediem; ģipsene.
ģipsene Neļķu dzimtas zarains lakstaugs ar zilganzaļām lapām un sīkiem, baltiem, arī iesārtiem zvaigžņveida ziediem; plīvurpuķe.
ne kumosa nemaz (ēdiena, pārtikas).
nevienu kumosu nemaz (ēdiena, pārtikas).
(ne) mutē neņemt nemaz neēst, nedzert (kādu ēdienu, dzērienu).
neņemt (ne) mutē nemaz neēst, nedzert (kādu ēdienu, dzērienu).
grauzt Nemitīgi teikt, atgādināt ko nepatīkamu, radot (kādā) nemieru.
zaļš Nenobriedis, negatavs (piem., par augļiem, ogām).
funktieris Neordināra domāšana.
neordinārs Neparasts, neikdienišķs.
zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, sakņaugu lapas) lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
ūdens riņķojums dabā nepārtraukta ūdens pārvietošanās Zemes atmosfērā, hidrosfērā un Zemes garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties (piem., par kukaiņiem).
ne dienu, ne nakti nepārtraukti, nevienu brīdi.
šķērms Nepatīkams, slikts (par ēdienu, tā garšu).
dilemma Nepieciešamība izvēlēties vienu no divām vai vairākām iespējām.
sālīts Nepieklājīgs, parupjš (par vārdiem, izteicieniem).
piparots Nepieklājīgs, rupjš (parasti par vārdiem, izteicieniem).
nereize Nepiemērots brīdis.
nelāgs Nepiemērots, nepiedienīgs, nepieklājīgs.
etilēns Nepiesātināts ogļūdeņradis – bezkrāsaina gāze, ko izmanto dažādu vielu sintezēšanai.
mezonīns Nepilns stāvs celtnes jumta izbūvē vai starp diviem stāviem.
neremdējams Neremdināms.
blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
sensoriskās nervu šķiedras nervu šķiedras, pa kurām ierosa no orgāniem un audiem nonāk centrālajā nervu sistēmā.
rūgta kafija nesaldināta kafija.
radiopirātisms Nesankcionēta radiofrekvences lietošana.
eitanāzija Nesāpīga dzīvības atņemšana nedziedināmi slimam pacientam pēc viņa lūguma.
viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust.
jaust Neskaidri, vāji uztvert (piem., ar redzi, dzirdi).
neass Neskaidrs, izplūdis.
nerādīt Nesniegt iespēju redzēt; nedemonstrēt (piem., kinofilmu, izrādi, koncertu).
pievienotās vērtības nodoklis netiešais nodoklis, ar kuru apliek preču piegādi, importu, pakalpojumu sniegšanu un pašpatēriņu.
aplinkus Netieši, pusvārdiem, mājieniem.
noskretis Netīrs, noskrandis, noplucis.
pelēks Neuzkrītošs, neievērojams, ikdienišķs (par cilvēku).
šķīrējtiesa Nevalstiska jurisdikcijas institūcija, kas izskata un izspriež tai pakļautās civillietas.
sprukas Nevēlams, sarežģīts, parasti pēkšņi radies, stāvoklis, situācija, no kura grūti izkļūt.
nereize Nevēlams, slikts brīdis.
izlaidīgs Nevērīgs, nevīžīgs, arī nedisciplinēts, neuzvedīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nekad Nevienu brīdi, nevienu reizi.
uzplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) uzplīst, tiek bojāts (piemēram, saskarē ar ko asu); šādi pieļaut, ka rodas (bojājums).
sprukt Neviļus, negribēti tikt teiktam, runātam (piem., par vārdiem, izteicieniem u. tml.).
sirmene Nezāle – pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem matiņiem un sīkie, baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos.
balanda Nezāle ar mīkstām, pelēcīgi zaļganām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem.
šķīvītis Nezināms lidojošs kosmiskais objekts, kam ir diskam līdzīga forma; NLO.
lidojošais šķīvītis Nezināms lidojošs objekts, kas parādās atmosfērā kā ieapaļš disks.
apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt; nolamāt.
nīderlandieši Nīderlandes iedzīvotāji; holandieši.
pielīts Nieru bļodiņu iekaisums.
rezervists No aktīvā militārā dienesta atvaļināta persona; rezerves karavīrs.
knēdelis No baltmaizes, miltiem vai arī kartupeļu masas gatavota (pildīta) klimpa, ko ēd kā piedevu vai patstāvīgu ēdienu.
brīvdiena No darba brīva diena; diena, kurā nav jāstrādā.
krustām šķērsām No dažādiem viedokļiem, daudz, pamatīgi (spriest, domāt u. tml. par ko).
krustu No dažādiem viedokļiem, daudz, visādi.
šķērsu No dažādiem viedokļiem, daudz, visādi.
dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (piem., koferim, kastei).
pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis – veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
metastāze No jauna izveidojies slimības (parasti ļaundabīgā audzēja) perēklis, kas radies audzēja šūnām vai slimības ierosinātājiem ar asins vai limfas plūsmu pārvietojoties uz citu vietu organismā.
firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs valdnieks (viduslaikos); augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
kliņģeris No mīklas gatavots konditorejas izstrādājums, parasti divu savienotu apļu formā.
dievmaize No neraudzētas mīklas cepta maizīte, ko pasniedz Svētā Vakarēdiena laikā un kas simbolizē Jēzus Kristus miesu; dievmaizīte.
tīkls No pavediena, auklas u. tml. ar īpašiem mezgliem noausts caurumots materiāls.
vārpiņa No saliktas vārpas, no skaras vai vārpskaras galvenās ass atejoša sānu ass ar vienu vai vairākiem ziediem.
čakona No senas spāņu dejas radies instrumentāls skaņdarbs polifonisku variāciju formā.
mežģīnes No smalkiem diegiem austs audums ar sīki caurumotu rakstu.
smiltis No smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumu).
pačūlija No šā auga lapām iegūta ēteriska eļļa, ko plaši lieto parfimērijā, medicīnā.
pīle No šāda putna pagatavots ēdiens.
korķis No šādiem audiem iegūtais materiāls.
papiruss No šādiem augiem gatavots materiāls, ko senatnē izmantoja rakstīšanai; uz šāda materiāla uzrakstītais teksts.
rūgtviela No šādiem augiem gatavots preparāts ar rūgtu garšu, ko lieto ēstgribas uzlabošanai.
tauki No šādiem esteriem iegūta uzturviela, pārtikas produkts.
tauki No šādiem esteriem, arī no citām organiskām vai neorganiskām izejvielām iegūts produkts, ko izmanto tehniskām vajadzībām.
zivs No šī dzīvnieka pagatavots ēdiens.
diegs No tekstilšķiedrām (piem., kokvilnas, zīda) izgatavots tievs, garš pavediens (parasti aušanai, šūšanai).
diedziņš No tekstilšķiedrām iegūti un pēc tam savērpti pavedieni (aušanai, izšūšanai u. tml.).
terakotas armija no terakotas izgatavota 8000 karavīru armija dabiskā lielumā, kas atrodas Ķīnas imperatora Ciņa Šihuandi kapenēs.
palisāde No vertikāliem, zemē iedzītiem baļķiem veidots nostiprinājums; no šādiem augšgalā nosmailinātiem baļķiem veidots žogs aizsardzībai.
apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
sutašs No zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piem., apģērba apdarei.
čigāni No Ziemeļindijas klejotāju ciltīm cēlusies tauta, kas dzīvo dažādās pasaules zemēs.
grūdenis No žāvētas cūkgaļas (parasti no galvas ar šņukuru) un grūbām pagatavots ēdiens.
nobriedēt Nobriedināt.
ekspedīcija Nodaļa (iestādē, uzņēmumā), kas pieņem vai nosūta dokumentus, periodiskos izdevumus, preces u. tml.
hronika Nodaļa (periodiskajos izdevumos), kurā ziņo par jaunākajiem, aktuālākajiem notikumiem.
mēģinājums Nodarbība, kurā gatavo izrādīšanai, demonstrēšanai (izrādi, koncertu, atsevišķu priekšnesumu u. tml.).
NVA Nodarbinātības valsts dienests.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) – par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
uzņemt Nodibināt (sakarus ar sakaru tehnikas līdzekļiem).
novīt (ģimenes) ligzdu nodibināt ģimeni, iekārtot mājokli sev un ģimenei.
sapīties Nodibināt tuvas, intīmas (parasti ārpuslaulības) attiecības.
noorganizēt Nodibināt, izveidot.
nokalpot Nodienēt (bruņotajos spēkos kādu laikposmu).
izcelt Nogādāt, izsēdināt uz sauszemes (no ūdens transportlīdzekļa).
izgaršot Nogaršot (ēdienu, dzērienu); ēdot, dzerot (ko) izjust, izbaudīt (tā) garšu.
nags Nogāzta koka stumbra gala izvirzījums, kas rodas, ja šķērszāģējums nav visā koka diametrā, ir augstāk par aizzāģējumu.
piefrizēt Nogludināt, mīkstināt (kādu tekstu).
pārkaļķoties Nogulsnējoties kalcija savienojumiem, kļūt neelastīgam, cietam (par audiem, orgāniem).
nokausēt Nogurdināt.
aplamāt Nolamāt, apsaukāt (lamu vārdiem).
vecums Nolietojums, kas radies kādā, parasti ilgākā, laikposmā.
lendlīze Nomas un aizdevumu sistēma, pēc kuras Otrā pasaules kara laikā sabiedrotās valstis no ASV saņēma bruņojumu, munīciju, pārtiku, medikamentus u. c. preces.
novannot Nomazgāt, nopeldināt vannā.
akuzatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kam ir tiešā papildinātāja funkcija un kas latviešu valodā atbild uz jautājumu: "ko".
norimt Nomierināties (pēc uztraukuma, uzbudinājuma) – par cilvēku.
saradoties Nonākt radniecības attiecībās, kļūt radiem.
noindēt Nonāvēt ar indi vai vielu, kas var izraisīt nāvi.
novākt galdu noņemt un aiznest prom traukus, galda piederumus, ēdienus u. tml.
iepelnīt Nopelnīt, sapelnīt (parasti priekšdienām).
piepirkt Nopirkt papildus; pērkot papildināt (kā daudzumu).
pie- Norāda uz (kā) papildināšanu.
aiziet Norāda uz jaunas darbības, procesa sākumu; lieto, lai izteiktu pamudinājumu turpināt iesākto darbību, procesu.
nulle Norāda uz laika momentu, kad sākas attiecīgā diennakts stunda.
vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises, pastāvēšanas posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir, pastāv aptuveni vienāds laika sprīdis.
padaudz Norāda uz samērā ilgu, biežu, diezgan intensīvu darbību.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) atrodas, ir ieradies u. tml. (kur) pirms (kāda, kā) cita, agrāk (par kādu, ko).
klāt Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies, atnācis, atbraucis, (kas) ir atsūtīts, atgādāts.
pretī Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu).
pie- Norāda uz to, kas papildina.
pie Norāda uz to, kas tiek papildināts.
pa Norāda uz vietu, telpu, vidi, kur (kas) virzās, tiek darīts.
uz- Norāda, ka (kāds) tiek uzmodināts, piecelts kājās.
klāt Norāda, ka (kas) ir (kā) daļa, sastāvdaļa vai papildinājums.
papildu Norāda, ka (kas) tiek izmantots, lietots, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
klāt Norāda, ka (kas) tiek virzīts, saistīts (pie kā), vienots, papildināts (ar ko).
smalk- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veic (kā) sīkāku, sarežģītāku apstrādi.
no- Norāda, ka darbība notiek īsu brīdi.
pār- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek sadalīts, sadalās divos gabalos, divās daļās.
div- Norāda, ka īpašību nosaka divas, ar salikteņa otrās daļas pamatvārdu nosauktas sastāvdaļas, vienības u. tml.
pāri Norāda, ka ir pagājis kāds laika sprīdis pēc kāda cita pulksteņa laika momenta.
virsū Norāda, ka kādam (piem., cilvēkam, dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
no Norāda, ka kas pārvietojas starp divām vietām, diviem objektiem.
četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt četrkārtīgā apmērā, izpaužas četrējādi.
ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā militārā dienesta pakāpe ir paaugstināta.
dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme piemīt (kam) divkārt.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ar kādām pazīmēm ir saistīts ar divām vai vairākām (līdzīgām) parādībām.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motocikliem, mopēdiem u. tml., ir saistīts ar tiem.
dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divējāds.
dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divkāršs vai sastāv no divām līdzīgām daļām.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi.
metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar metāla apstrādi.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiāciju, radioaktivitāti, to radīšanu, izmantošanu.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņiem, to radīšanu, uztveršanu, izmantošanu.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņu radīšanas, izmantošanas tehniku.
ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti liela izzināšanu, apstrādi.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais strādā ar radio saistītā iestādē, uzņēmumā.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen kur ieradies.
div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst divas sastāvdaļas, vienības u. tml.
div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā piedalās, to veic divas personas, divi spēki u. tml.
div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir divi.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa radio.
indikācija Norādījums, informācija (piem., par to, kādos gadījumos lietojams attiecīgais medikaments, ārstēšanas veids u. tml.).
komandēt Norīkot; sūtīt dienesta uzdevumā (uz kādu vietu).
pusstunda Norise, kuras ilgums ir 30 minūtes vai aptuveni 30 minūtes (piem., radio raidījums).
apbirt Noritēt (par asarām, kas īsu brīdi strauji plūst).
protokols Normas un noteikumi, kuri regulē diplomātisko formalitāšu norisi.
telpa Norobežota, parasti tukša (vielas kopuma, iežu u. tml.) daļa; ar šūnām, audiem norobežota, parasti tukša (organisma) daļa.
lodziņš Norobežots laukums, kas parādās displeja ekrānā (piem., pieprasot kādu informāciju) un ko (atšķirībā no loga) nevar pārvietot, palielināt vai samazināt.
ūdensšķirtne Nosacīta robeža uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstecēm vai to sistēmām (baseiniem).
nominēt Nosaukt, izvirzīt par kandidātu (amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.).
pārsēdināt Nosēdināt (kādu) citā vietā; panākt, ka (kāds) pārsēžas.
piezemēt Nosēdināt zemē (lidaparātu).
pluskains Noskrandis, netīrs (par apģērbu, tā daļām).
nopluskāts Noskrandis, nodriskāts.
valcēt Noslēgt ar īpašu ierīci, spiežot starp diviem pretēji rotējošiem diskiem.
kasta Noslēgta, norobežota sabiedrības grupa (Indijā), ko vieno kopēja izcelšanās un sociālais stāvoklis.
pēdējais vārds Noslēguma runa, ko saka tiesājamais tiesas sēdes beigās pirms sprieduma pasludināšanas.
noverdzināt Nostrādināt (pārlieku smagā darbā, bez pienācīga atalgojuma).
(ar) slapju galvu Nosvīdis.
(ar) slapju pieri Nosvīdis.
(ar) slapju muguru Nosvīdis.
nolaist asinis notecināt asinis (piem., medicīniskos nolūkos).
iedalīt Noteikt (dienas, darbalaika, brīvā laika u. tml.) sadalījumu atbilstoši veicamajam; paredzēt (laiku) veicamajam.
konstituēt Noteikt; izveidot, nodibināt kopu (piem., sabiedrisku organizāciju).
režīms Noteikta (dzīves, dienas) kārtība ar stingru laika sadalījumu, lai saglabātu vai atgūtu veselību.
lasījums Noteikta (piem., likumprojekta) stadija, kurā (tas) tiek izskatīts, apspriests.
etaps Noteikta distances daļa sporta sacensībās.
radiobāka Noteiktā ģeogrāfiskā punktā novietota radiotehniska ierīce, kuras izstarotos radiosignālus izmanto kuģu vai lidmašīnu atrašanās vietas noteikšanai.
mājiens ar sētas mietu noteikta izturēšanās, rīcība, nepārprotami izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
datums Noteikta mēneša diena, kad ir (kas) noticis vai ir (kam) jānotiek.
blanka Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām; veidlapa.
veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
programma Noteiktā secībā dots (piem., sarīkojumā, koncertā, televīzijā u. tml.) izpildāmo priekšnesumu saraksts; iespieddarbs, kurā sniegta informācija par izrādi un tās dalībniekiem, par koncerta priekšnesumiem; priekšnesumu pasākumu kopums.
radioprogramma Noteiktā secībā pēc pulksteņlaika sakārtoti radioraidījumu saraksts.
virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piem., uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
fāze Noteikta stadija, posms.
apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
uzrunāt Noteiktā veidā (piemēram, ar savu daiļradi) ietekmēt (kādu).
plosts Noteiktā veidā sasaistītu kokmateriālu kopums pludināšanai pa ūdenstilpēm.
šifrs Noteikta zīmju sistēma, pēc kuras pārveido tekstu, veicot slepenu informācijas pārraidi, saraksti u. tml.
todien Noteiktā, jau pagājušā dienā.
torīt Noteiktā, kādā no pagājušo dienu rītiem.
servīze Noteiktam cilvēku skaitam paredzēts (tējas, kafijas, pusdienu u. tml.) trauku komplekts ar vienotu apdari.
fāze Noteikts (debess ķermeņa) stāvoklis, kas periodiski atkārtojas.
porcija Noteikts (ēdiena, dzēriena) daudzums, kas paredzēts lietošanai vienā reizē, vienai personai.
cikls Noteikts (norišu, procesu u. tml.) kopums, kas periodiski atkārtojas.
kvalificēts balsu vairākums noteikts balsu vairākums (piemēram, divas trešdaļas).
ēdienreize Noteikts diennakts laiks, kurā uzņem ēdienu.
diēta Noteikts ēdienu kopums; ēdienkarte.
frekvence Noteikts viļņu diapazons, kurā raida kāda radiostacija.
sodāmība Notiesāšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā vainīgajam pēc soda izciešanas.
annāles Notikumu pieraksts (protokoli, saraksti u. tml.) pa gadiem.
lanckari Novalkāts, noskrandis apģērbs.
vecvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā lieto reti vai nelieto nemaz.
arhaisms Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto ļoti reti; vecvārds.
senvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti; arhaisms.
ugunsnovērošanas tornis novērošanas tornis, kas uzcelts reljefa augstākajā vietā ar aprēķinu, lai dūmi, kas parādās jebkurā meža vietā, būtu saskatāmi vismaz no diviem torņiem.
sanēt Novērst piesārņojumu, uzlabot vidi (kādā vietā, teritorijā).
notupināt Novietot tupus, likt tupēt; apsēdināt.
uzmesties Novietoties, parasti strauji, arī uz brīdi, sēdus, guļus, tupus u. tml. virsū (uz kā, kam).
akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās klasiskiem paraugiem, tradicionālām formām, augsts profesionālisms.
zivsaimniecība Nozare, kas aptver zivju ieguvi, pārstrādi, audzēšanu un to resursu palielināšanu; šāds uzņēmums.
semantiskais lauks nozīmes apjoms, kas sadalās starp vairākiem vārdiem.
metafora Nozīmes pārnesums, kas balstās uz divu jēdzienu līdzību; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
nobimbināt Nozvanīt, noskandināt.
nūdists Nūdisma piekritējs un praktizētājs.
nullmeridiāns Nulles meridiāns; sākummeridiāns.
vidējs Ņemot par normu lielumu, ko iegūst, dalot divu vai vairāku lielumu summu ar to skaitu; caurmērā.
vākt (nost) galdu ņemt nost no galda piederumus, ēdienus, dzērienus.
rekrutēt Ņemt, iesaukt dienestā.
ņufs Ņūfaundlendietis.
rakurss Objekta filmēšana no dažādiem skatu punktiem.
netiešais objekts objekts, ko izsaka ar papildinātāju datīvā vai savienojumu kopā ar prievārdu.
radiolokācija Objektu atrašanās vietas, attāluma un virziena noteikšana, izmantojot radioviļņu atstarošanos no tiem.
komunistiskā sestdienas talka obligāts bezmaksas papildu darbs sabiedrības labā (kādā no aprīļa sestdienām).
gjurza Odžu dzimtas ļoti indīga čūska, no kuras iegūst čūsku indi [Vipera lebetina].
tarifs Oficiāla likme (darba algai, maksai par dažādiem pakalpojumiem, nodokļiem u. tml.).
nolīgums Oficiāla vienošanās starp divām vai vairākām valstīm; (starptautisks) līgums.
rauts Oficiālas svinības ar mielastu, kurās piedalās lūgti viesi; plašas, greznas svinības, parasti ar daudziem ēdieniem un alkoholiskiem dzērieniem.
dineja Oficiālas, svinīgas pusdienas ar lūgtiem viesiem.
salaulāt Oficiāli izveidot laulības attiecības (starp kādiem).
nodibināt Oficiāli juridiski noteikt.
proklamēt Oficiāli un publiski paziņot (piem., par kādu nozīmīgu politisku notikumu), pasludināt.
sūdzība Oficiāls iesniegums par nelikumīgu, nepareizu vai aizskarošu darbību (pret personu vai iestādi, organizāciju).
galvojums Oficiāls solījums atbildēt par kādas personas noteiktu saistību, prasību izpildi (piem., parāda atmaksu).
kadiķa oga ogai līdzīga kadiķa sēklu kopa (sākotnēji zaļa, vēlāk melna).
sērogleklis Oglekļa un sēra savienojums, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem sēra atomiem – bezkrāsains, viegli gaistošs, ļoti toksisks šķidrums.
dioksīds Oksīds, kura molekulā ir divi skābekļa atomi.
kapmirte Oleandru dzimtas ložņājošs augs ar ziliem ziediem.
komiskā opera opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
videodisks Optiskais disks, kas paredzēts ierakstīto datu nolasīšanai, uzglabāšanai un reproducēšanai.
astigmatisms Optisko sistēmu vai acs defekts, kura dēļ attēls ir izplūdis.
binoklis Optisks instruments ar diviem kopā sastiprinātiem tālskatiem, kas dod iespēju ar abām acīm aplūkot tālus priekšmetus.
diakons Ordinēts zemākā ranga mācītājs (katoļu, anglikāņu, pareizticīgo baznīcā).
elpošanas orgāni orgāni, kas veic gāzu apmaiņu starp organismu un ārējo vidi.
serotonīns Organiska viela, hormons, kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā.
pektīns Organiska viela, polisaharīds, kas sastopams sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā, kā arī dažās aļģēs un kā recinātājs izmantojams medicīnā un pārtikas ražošanā.
ekstraktvielas Organiskas vielas, kuras satur augi vai dzīvnieku audi un kuras var ekstrahēt.
saponīni Organiski savienojumi, kas pieder pie glikozīdiem un kuru šķīdums ūdenī puto.
ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas nodrošina organismu ar enerģiju.
ēteris Organiski savienojumi, kuros ar skābekļa atomu saistās divi ogļūdeņražu radikāļi.
alkohols Organisks savienojums, kura sastāvā ir ogleklis, ūdeņradis un skābeklis; spirts.
saistaudi Organisma audi, kas atrodas visos orgānos, kā arī saista tos savā starpā, ietver nervus un asinsvadus.
savainojums Organisma audu (parasti stiprs) bojājums, kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
siltumatdeve Organisma dzīvības procesos radītā siltuma pāreja no organisma uz apkārtējo vidi.
kontrindikācija Organisma īpatnības vai slimības, kuru dēļ nedrīkst vai nav vēlams izmantot kādu ārstēšanas veidu, medikamentu u. tml.
imunitāte Organisma neuzņēmība pret infekcijas ierosinātājiem, arī ģenētiski svešiem audiem un vielām.
dekompresijas slimības organisma patoloģiski stāvokļi, ko izraisa apkārtējās vides (ūdens, gaisa) spiediena strauja pazemināšanās.
panesamība Organisma spēja panest medikamentu, indīgu vielu u. tml. iedarbību.
starpsaimnieks Organisms, kurā noris parazīta attīstības cikla starpstadiju attīstība.
bentoss Organismu kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu.
zaļais punkts organizācija, kas organizē izlietotā iepakojuma, elektropreču un videi kaitīgu preču atkritumu pārstrādi.
nevalstiskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
sabiedriskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
radīt Organizējot, dibinot panākt, ka rodas (piem., jauns kolektīvs).
veidot Organizējot, dibinot panākt, ka rodas (piemēram, kolektīvs, sabiedrisks institūts).
izveidot Organizējot, nodibinot panākt, ka rodas (piem., kolektīvs, sabiedriska institūcija).
streiks Organizēta darba pārtraukšana, atteikšanās strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
pārrunas Organizēta, oficiāla savstarpēju domu apmaiņa, arī diskusija.
streikot Organizēti pārtraukt darbu, atteikties strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu (piem., no uzņēmēja, valdības) kādu (parasti ekonomisku vai politisku) prasību izpildi.
birojs Orgāns (personu grupa), ko ievēlē vai nodibina (organizācijas, biedrības u. tml.) darba vadīšanai.
rudimentārs orgāns orgāns, kas ir zaudējis savu nozīmi un pakāpeniski izzūd; rudiments.
žultsvads Orgāns, pa kuru žults no žultspūšļa nonāk divpadsmitpirkstu zarnā.
urīnceļi Orgānu kopums urīna izvadīšanai no organisma (piemēram, urīnvadi, urīnpūslis).
dzegužpuķe Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) violetiem vai sarkaniem ziediem vārpās.
dzegužkurpīte Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielu, parasti vienu ziedu, kam apakšējā daļa atgādina kurpīti.
dzeguzene Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem vienpusīgā ķekarā.
sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs, sīks sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar šķautņainu stublāju, kam pie pamata aug trīs vai četras eliptiskas lapas, un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem blīvā ķekarā [Hammarbya paludosa].
kapelmeistars Orķestra vai kapelas [2] diriģents, vadītājs.
jumtiņš Ornamenta elements – divi dažāda virziena stari, kas jumtveidā iziet no viena punkta.
skujiņa Ornamenta raksta elements – divas leņķī savienotas taisnas līnijas, arī detaļas.
moreska Ornaments, ko veido stilizētas augu vijas, lapas, ziedi.
ortopēds Ortopēdijas speciālists.
korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai.
kruķis Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija.
supinators Ortopēdiska zole, ko plakanās pēdas gadījumā vai profilakses nolūkā ieliek vai iestrādā apavos.
substitūcija Otra mantinieka norādīšana testamentā gadījumam, ja pirmais mantinieks mantojumu nepieņem vai nomirst līdz tā atklāšanās brīdim.
re Otrā nots diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
apkārt Otrādi (aplikt).
dublikāts Otrais dokumenta eksemplārs, kas juridiski aizstāj oriģinālu; dublets (1).
Āfrika Otrais lielākais (pēc Eirāzijas) kontinents uz dienvidiem no Eiropas, kura vidusdaļu šķērso ekvators.
vidējs Otrais pēc vecuma no trijiem (bērniem, brāļiem, māsām); arī tāds (cilvēks, paaudze), kas pēc saviem gadiem ir starp jaunāko un vecāko paaudzi.
otrdien Otrdienā.
pa pāriem pa divi, divatā.
duets Pa diviem (ko darīt).
kancele Paaugstinājums baznīcā, no kura mācītājs teic sprediķi.
vaga Paaugstinājums starp šādiem blakus padziļinājumiem, arī šaura, garena dobe, iesētu, iestādītu augu rinda.
pacelt tvaiku paaugstināt tvaika spiedienu.
jūras pacēlums paaugstināta vieta jūras dibenā.
hipertonija Paaugstināts asinsspiediens.
pabāzt degunu pabāzt galvu (kur), arī brīdi pabūt (kur).
izstudēt Pabeidzot studijas, iegūt zināšanas (kādā zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozarē).
absolvēt Pabeigt (mācību iestādi).
nobeigt Pabeigt (mācību iestādi).
izstudēt Pabeigt studijas (augstskolā).
sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, patērējamu; pagatavot (ēdienu, dzērienu).
sildīt Padarīt (telpu, vidi u. tml.) siltu vai siltāku.
piesārņot Padarīt (vidi) netīru ar sārņiem, atkritumiem, kaitīgām vielām u. tml.
kuplināt Padarīt daudzveidīgāku, bagātāku; papildināt.
apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt).
pārpiparot Padarīt pārāk piparotu (ēdienu).
pārsaldināt Padarīt pārāk saldu (ēdienu, dzērienu).
pārsālīt Padarīt pārāk sāļu (ēdienu, dzērienu).
personificēt Padarīt personisku, individuālu, piemērotu konkrētai personai, personām.
fetišizēt Padarīt, pieņemt (ko) par fetišu; pārspīlēti izcelt, godināt (ko).
staršina Padomju Savienības bruņotajos spēkos jaunākā komandējošā sastāva pakāpe starp seržantu un rotas komandieri; kareivis, kam ir šāda pakāpe.
pasniegt Padot (kādam), arī uzlikt galdā (kādam dzērienu, ēdienu).
pabarot Paēdināt (cilvēku).
iedot bērnam krūti paēdināt bērnu ar krūti.
sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus).
papusdienot Paēst pusdienas.
pataisīt Pagatavot (ēdienu, dzērienu).
uztaisīt Pagatavot (piemēram, ēdienu ēdienreizei).
salūkot Pagatavot, arī sagādāt (ēdienu, parasti ēdienreizei).
atmiņa Pagātnes iespaidi, priekšstati u. tml., ko iespējams atjaunot apziņā.
apgriezt Pagriezt pretējā virzienā, otrādi.
uzgriezt Pagriežot slēdzi, iedarbināt (ierīci), noregulēt (tās) darbību; šādi panākt, ka (kas) tiek atskaņots, rādīts u. tml.
nogriezt Pagriežot, piem., slēdzi, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību, arī pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi.
divjūgs Pajūgs, ekipāža, kurā iejūgti divi zirgi.
spa Pakalpojumu kopums, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai; iestāde, kura piedāvā tradicionālos spa pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
gradācija Pakāpeniska, vienmērīga pāreja no zemākās pakāpes uz augstāko vai otrādi; viena šāda pārejas pakāpe, iedaļa.
stiepties Pakāpeniski kļūt ilgākam (par laikposmu, parasti diennakts daļu).
tumst Pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piem., par vidi, telpu); iestāties tumsai.
tribīne Pakāpeniski paaugstināta būve ar solu rindām skatītājiem (piem., stadionā, lielu pasākumu laukumā).
apradināt Pakāpeniski pieradināt.
savilkties Pakāpeniski sakoncentrēties – par ēdienu.
viesties Pakāpeniski veidoties (piem., par augiem); pakāpeniski iestāties (piem., par diennakts posmu).
pildiņš Pakāpiena elements, kas nosedz telpu starp diviem kāpšļiem.
čīkstēt Paklusu, žēlabaini raudāt; raudulīgi diedelēt, prasīt (ko).
verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piem., ēdiens), kļūst siltāks, silts vai karsts.
dispečerizācija Pakļaušana dispečera vadībai.
diskriminēt Pakļaut diskriminācijai.
dispanserizēt Pakļaut regulārai veselības pārbaudei, arī uzskaitei un ārstēšanai dispanseros.
saistīties Pakļauties noteiktiem pienākumiem, juridiskiem nosacījumiem u. tml.
apakšpalāta Palāta (divpalātu parlamentā), kuras locekļus ievēl vēlēšanās.
bremzēt Palēnināt vai apstādināt (transportlīdzekli), iedarbinot bremzes; tikt palēninātam vai apstādinātam – par transportlīdzekli.
afiša Paliela formāta lapa ar paziņojumu par izrādi, koncertu u. tml.
divkāršot Palielināt divas reizes; dubultot.
trieciendeva Palielināta (parasti medikamentu) deva.
eksponometrs Palīgierīce eksponēšanas laika un diafragmas atvēruma lieluma noteikšanai.
konverters Palīgierīce elektriskās strāvas vai signāla pārveidošanai, dodot iespēju, piem., augstākas frekvences radiosignālus uztvert ar zemākas frekvences signālu uztveršanai paredzētu uztvērēju.
furnitūra Palīgmateriāli, sīki priekšmeti, kas papildina ražojumu gan funkcionāli, gan dekoratīvi.
dateļpalma Palmu dzimtas augs ar garām lapām stumbra galotnē un ēdamiem saldiem augļiem – datelēm.
uztaustīt Pamanīt, atrast (piemēram, ar skatienu, arī noteiktu metodi).
aizstāvēt Pamatot, izklāstīt publiskā apspriedē (piem., diplomdarba, bakalaura, maģistra darba) galvenos principus un atspēkot izteiktos iebildumus.
sacelt kājās Pamodināt (vairākus, daudzus); arī panākt, ka (vairāki, daudzi) pieceļas.
piecelt Pamodināt, likt atstāt guļasvietu.
pacelt Pamodināt.
rosinājuma teikums pamudinājuma teikums.
ierosme Pamudinājums, rosinājums, arī tieksme darboties.
aktivizēt Pamudināt uz aktīvu darbību, izraisīt aktivitāti.
pavilkt Pamudināt, radīt tieksmi (uz ko).
sadīdīt Pamudināt, sakūdīt (piem., kādai rīcībai).
pabakstīt Pamudināt.
pabikstīt Pamudināt.
paskubināt Pamudināt.
nomirdināt Panākt (ar medikamentiem), ka (ķermeņa daļa) kļūst uz laiku nejutīga.
pavedināt Panākt (ar vārdiem, rīcību, izturēšanos u. tml.), ka (kādam) rodas vēlēšanās darīt ko nevēlamu.
sūtīt Panākt (pamudinot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu mērķi).
iebīdīt Panākt (parasti mudinot, pieskaroties no mugurpuses), ka (kāds) ieiet (kur iekšā).
saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piem., vidē) nonāk indīgas vai radioaktīvas vielas, kaitīgā, bīstamā koncentrācijā savairojas nevēlami mikroorganismi.
pārdalīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sadalīts (parasti divās daļās).
mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (audi) sažūst, samazinās apjomā un nebojājas.
plaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (augam, tā daļām) plaukst pumpuri, ziedi, lapas.
satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk izturēties, rīkoties ļoti nesavaldīgi.
satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk rīkoties, izturēties ļoti nesavaldīgi; satracināt.
iedvesmot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) tiek garīgi pamudināts enerģiskai rīcībai, darbam.
pieraut Panākt, būt par cēloni, ka (gatavojamais ēdiens) pielīp, piesaistās (pie kā, kam klāt).
uzbudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uzbudinājums (1).
nomocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) cieš mokas, zaudē spēkus, izjūt fizisku diskomfortu.
uzmundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst mundrs; arī uzmudināt.
lādēt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas (piem., elektriskais) lādiņš.
nomierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., uzbudinājums) samazinās, pāriet.
deldēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dilst.
nodimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dimd.
sakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk kustēties; īsu brīdi kustināt, izraisīt kustību.
savirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, virpuļot; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi virpuļo.
slīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) slīd kur iekšā, virzās pa slidenu virsmu, ūdeni u. tml.; slidināt.
slidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) slīd kur iekšā, virzās pa slidenu virsmu; slīdināt.
dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt dimd; vairākkārt dimdēt.
sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (muskuļi, muskuļaudi) saraujas, savelkas; panākt, būt par cēloni, ka (ķermenī, tā daļās) parasti ievērojami saraujas, savelkas muskuļi, muskuļaudi.
uzzibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi zibsnī.
savest Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas saskarsme.
sadraudzēt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas draudzīgas attiecības.
sanaidot Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas naidīgas attiecības.
satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas tuvas, draudzīgas attiecības.
macerēt Panākt, būt par cēloni, ka (viela no augiem) izdalās šķīdinātājā.
macerēt Panākt, būt par cēloni, ka audi atmiekšķējas un sadalās.
uzdvest Panākt, būt par cēloni, ka iesāk izplatīties, arī īsu brīdi izplatās.
uzvēdināt Panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās (piemēram, vēsma).
tracināt Panākt, būt par cēloni, ka kāds kļūst nemierīgs, uzbudināts, satraukts, rīkojas nesavaldīgi.
uzvedināt Panākt, būt par cēloni, ka kāds tiek ierosināts, pamudināts (uz kādām domām, rīcību u. tml.).
plaucēt Panākt, būt par cēloni, ka plaukst (pumpuri, ziedi, lapas).
sagādāt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izraisās (piem., kādi apstākļi, stāvoklis).
novaldīt Panākt, ka (cilvēks) paklausa, izturas disciplinēti; savaldīt.
sagrozīt galvu Panākt, ka (kāds) sāk domāt, spriest citādi.
nozibināt Panākt, ka (kas) īsu brīdi zibina un pārstāj zibināt.
mūsdienīgot Panākt, ka (kas) kļūst mūsdienīgāks.
precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piem., datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
aizkavēt Panākt, ka (kas) notiek, noris lēnāk nekā parasti; apstādināt (uz kādu laiku).
uzkūpināt Panākt, ka (kas), parasti īsu brīdi, kūp.
nolaist Panākt, ka (no ūdenstilpes) noplūst ūdens; noplūdinot ūdeni, panākt, ka ūdenstilpē pazeminās (līmenis).
aizaudzēt Panākt, ka (piem., brūce) pārklājas ar jauniem audiem.
uzlaist Panākt, ka (piemēram, kāda dienesta darbinieks) ierodas (pie kāda), lai pārbaudītu, sauktu pie atbildības u. tml.
liet Panākt, ka (šķidrums) līst, tek (ārā no kā, kur iekšā); šādi pildīt (trauku).
uzplūdināt Panākt, ka (ūdens) piepilda, uzpilda šādi izveidotu ūdenskrātuvi.
satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); arī sasēdināt.
atmodināt Panākt, ka atmostas; būt par cēloni, ka atmostas; pamodināt, uzmodināt.
izvilināt Panākt, ka atskan (skaņas, melodija no mūzikas instrumenta).
atskaņot Panākt, ka dzejoļa rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi.
aizmālēt acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt.
nopeldināt Panākt, ka nopeldas; izpeldināt.
sajaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest, parasti pilnīgi, citādi.
baziliks Panātru dzimtas aromātisks garšaugs ar sārtbaltiem vai violetiem ziediem.
raudene Panātru dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar iegareni olveidīgām lapām un nelieliem rožainiem vai violetiem ziediem; oregano.
pūķgalve Panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu.
melisa Panātru dzimtas lakstaugs ar olveida lapām, gaiši violetiem ziediem un raksturīgu citrona smaržu.
pačūlija Panātru dzimtas puskrūms ar sīkiem bālganiem ziediem (Dienvidaustrumāzijā).
panelis Paneļdiskusija.
grebene Pankiem raksturīga frizūra – matu veidojums, kas atgādina seksti.
cepešpanna Panna ēdiena cepšanai vai sautēšanai.
jambs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir neuzsvērta, bet otrā uzsvērta vai gara.
trohajs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta un otrā neuzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai pirmā zilbe gara un otrā īsa (antīkajā jeb metriskajā vārsmošanas sistēmā).
spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
divrinde Pants, kam ir divas rindas.
gambīts Paņēmiens šaha partijas sākumā, kurā upurē kādu figūru (parasti bandinieku), lai iegūtu pozīciju priekšrocības, atbrīvotu ceļu citām figūrām.
perspektīva Paņēmienu kopums telpisku ķermeņu attēlošanai plaknē atbilstoši redzes uztverei; telpiska ķermeņa attēlojums ar šādiem paņēmieniem.
pieskarties Paņemt, skart ēdienu, lai to ēstu.
sīkpaparde Paparde ar īsu sakneni, sīkām, plūksnainām lapām, daudzgadīgs lakstaugs, kas bieži aug uz kokiem, akmeņiem, dažādiem iežiem, klinšu spraugās u. tml.
postskripts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei, ko apzīmē ar burtiem P.S.
P. S. Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei; postskripts.
piešprice Papildinājums.
atsvaidzināt Papildināt (ar ko jaunu).
teatralizēt Papildināt (ko) ar teātra mākslas izteiksmes līdzekļiem.
piepušķot Papildināt (teikto, rakstīto u. tml.) ar ko izdomātu, pārspīlētu; izskaistināt.
papildināties Papildināt savas zināšanas, prasmi u. tml.
ekstra Papildu labums, ērtības; sevišķa papildierīce.
papildizmeklēšana Papildu medicīniska izmeklēšana.
konsultācija Papildu nodarbība, kurā skolēniem, studentiem vai kursantiem sniedz metodisku palīdzību, izskaidro kādus jautājumus.
diakritisks Papildu zīme vienādu rakstu zīmju sīkākai diferencēšanai.
pārdoties Par atlīdzību nodibināt intīmas attiecības.
vakarlēpis Par balodi nedaudz mazāks, slaids, pelēcīgi brūngans putns ar gariem spārniem un asti; lēlis [Caprimulgus europaeus].
soda sankciju kumulācija par dažādiem noziegumiem piespriesto sodu apvienošana.
slavens Par uzņēmumu, iestādi, arī cilvēka darbības rezultātu.
obligācija Parāda vērtspapīrs, ko izlaiž valsts, pašvaldība vai juridiska persona, apsolot vērstpapīra turētājam (aizdevējam) pēc noteikta laika atmaksāt pilnu vērtspapīra vērtību, kā arī periodiski izmaksāt procentus.
inducēta radioaktivitāte parādība, kad radioaktīvi neaktīva viela, atrazdamās radioaktīvas vielas tuvumā, iegūst aktivitāti.
poligāmija Parādība, kad vienas un tās pašas sugas augiem vai vienam augam ir viendzimuma un divdzimumu ziedi.
universālija Parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās (piemēram, visās valodās ir lietvārdi, darbības vārdi un vietniekvārdi).
pavīdēt Parādīties, uz īsu brīdi kļūt uztveramam.
valsts parāds parāds, kas radies valsts aizņēmuma dēļ.
parādu kapitalizācija parādu ieskaitīšana (piem., uzņēmuma) kapitālā, kreditorus pārvēršot par līdzīpašniekiem.
novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, ikdienišķu, nepievilcīgu.
pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pieļaut, ka (kas) pārēdas.
pārslogot Pārāk intensīvi nodarbināt (iestādi, uzņēmumu u. tml.).
pārkodināt Pārāk kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
pārmocīt Pārāk nogurdināt, pārpūlēt.
gāzēt Pārāk spēcīgi nospiežot gāzes pedāli, par daudz palielināt degvielas pieplūdi.
rombs Paralelograms, kura visas malas ir vienādas un diagonāles perpendikulāras.
ikdiena Parastā darba diena; parastās dzīves gaitas.
ikdienējs Parastai darba dienai raksturīgs; parasts, ikdienišķs.
inversija Parastās kārtības, stāvokļa, attiecību u. tml. maiņa pretējā virzienā, otrādi; apvērsts stāvoklis; pārstatījums.
štrīcele Parasti iegarens konditorejas izstrādājums ar pildījumu.
diametrāls Parasti savienojumā "diametrāli pretējs": pilnīgi pretējs.
ķoniņš Parasti savienojumā "kuršu ķoniņš": kuršu dižciltīgais – Livonijas ordeņa vasalis (Kuldīgas apkaimē).
sprīdis Parasti savienojumā "laika sprīdis": posms starp diviem laika momentiem.
griezt Parasti savienojumā ar "apkārt", "otrādi": vērst (uz pretējo pusi).
vienaira Parasti savienojumos "vienairu divnieks", "vienairu četrinieks", "vienairu astoņnieks": sportistu komanda, kurā ir divi, četri vai astoņi airētāji un kurā katram airētājam paredzēts viens airis.
pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras rezultātā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku, irdenu kārtu.
kontroldiktāts Pārbaudes diktāts.
gala pārbaudījumi pārbaudījumi, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
pārbaudīties Pārbaudīt savu veselību (pie ārsta, attiecīga speciālista, medicīnas iestādē u. tml.).
vētīt Pārbaudīt, noskaidrot (kā) piemērotību, atbilstību kādiem nosacījumiem, normai u. tml.
zombijs Pārdabisks spēks vai burvestība, kas, pēc vudū ticējumiem, var iemājot mironī un to atdzīvināt; šādi atdzīvināts mironis.
kulinārija Pārdošanai paredzēti ēdieni vai to pusfabrikāti.
izmocīta dvēsele pārdzīvojumos ļoti novājināti garīgie spēki, nogurdināta psihe.
apvainojums Pārdzīvojums, ko izraisa šādi vārdi, rīcība, izturēšanās.
dublēt Paredzēt (divas ierīces, divas iespējas u. tml.) vienas un tās pašas funkcijas veikšanai konstrukcijā, sistēmā u. tml.
reģents Pareizticīgās baznīcas kora diriģents.
pustonis Pārejas tonis starp diviem krāsu toņiem (starp gaišāku un tumšāku, spilgtāku un blāvāku u. tml.).
ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.); pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus dalīt (šuvuma vietu).
bonierēt Pārklāt ar īpašu ziedi vai grīdu vasku un pēc tam spodrināt.
aizaugt Pārklāties ar jauniem audiem; aizdzīt (par brūci).
apaugt Pārklāties ar jauniem audiem.
refinansēt Pārkreditēt (piem., saņemto kredītu uz citu kredītiestādi).
recesivitāte Pārmantoto pazīmju izzušana (dzīvnieku, augu hibrīdiem) salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem (tie) cēlušies.
pūrisms Pārmērīga tieksme attīrīt valodu no citu valodu elementiem, svešvārdiem.
gigantomānija Pārmērīga tieksme pēc kā milzīga, grandioza; lielummānija.
celt (vai) debesīs pārmērīgi cildināt, ļoti slavēt.
nodzīt Pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti novājināt, nomocīt.
samocīt Pārmērīgi nodarbinot, noslogojot, pieļaut, ka (kāds) tiek ļoti nogurdināts, pārpūlas, kaitē savai veselībai.
muskusbriedis Pārnadžu kārtas dzīvnieks – samērā neliels bezragu briedis, kam ir gari ilkņi un dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
rācija Pārnēsājama mazjaudas radioiekārta savstarpēju sakaru nodrošināšanai.
klēpjdators Pārnēsājams dators ar atvāžamu plakanu displeju, kas paredzēts darbam jebkurā vietā, arī ceļojumā, novietojot to klēpī.
lejupielādēt Pārnest (ko) no galvenā datora uz atsevišķu datoru vai citu digitālu ierīci.
parodists Parodijas (1) autors, izpildītājs.
slīcināt Pārpludināt, pārklāt ar ūdeni; mitrināt par daudz.
noslīcināt Pārpludināt, pārklāt ar ūdeni.
apslīcināt Pārplūdināt, pārklāt ar ūdeni.
apraide Pārraidīšana, raidīšana (radio, televīzijā).
šifrēt Pārrakstīt izlasāmā formā (piem., audioierakstu).
pārvārīties Pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi (par produktiem, ēdieniem).
kults Pārspīlēta (kā) uzskatīšana par vissvarīgāko, par galveno; arī dievināšana.
slavas dziesmas pārspīlēti slavinājumi, cildinājumi.
dziedāt slavas dziesmas pārspīlēti slavināt, cildināt.
pārdegt Pārstāt darboties, funkcionēt, piem., sadegot kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.).
izdegt Pārstāt darboties, pārdegot kvēldiegam, pretestībai, tinumam.
atbirt Pārstāt iekļauties (kādā cilvēku grupā, neturpinot mācības, studijas u. tml.).
pārliekamais kalendārs pāršķirams galda kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas lappuses vai lapas.
konservatīvās partijas partijas, kas atbalsta brīva tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas.
pārsla Pārtikas produkts – īpaši apstrādāti, saplacināti graudi.
piedeva Pārtikas produkts vai ēdiens, kas papildina pamatēdienu.
ingredients Pārtikas produkts vai viela, ko pievieno, liek kopā, gatavojot ēdienu.
zivrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas aptver zivju nozveju un pārstrādi.
PVD Pārtikas un veterinārais dienests.
partnerība Partneru attiecības, sadarbība starp divām vai vairākām personām, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, panākt, būt par cēloni, ka rodas skābekļa trūkums, elpošanas traucējumi.
slāpēt Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās.
atslēgt Pārtraukt (kā, piem., enerģijas, ūdens) piegādi, darbību.
ieturēt pauzi pārtraukt (ko) uz kādu brīdi.
apturēt Pārtraukt (mašīnas, mehānisma) darbību; apstādināt (ko).
noslēgt Pārtraukt (piem., elektrības, ūdens) piegādi; pārtraukt (piem., ūdensvada) darbību.
izslēgt Pārtraukt (piem., elektroenerģijas, gāzes) pieplūdi; nodzēst (gaismu, spuldzi u. tml.).
kupēt Pārtraukt (piem., psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi pārtraukt tirdzniecību.
nogriezt elektrību Pārtraukt elektroenerģijas piegādi.
pāriet Pārtraukt iepriekšējo (darbības, rīcības veidu) un sākt darīt citādi.
lauzt līgumu pārtraukt līguma saistību, noteikumu izpildi.
nogriezt ūdeni Pārtraukt ūdens piegādi.
kapitulēt Pārtraukt vai izbeigt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
debloķēt Pārtraukt, izbeigt (kā) blokādi, atjaunot (kā) funkcionēšanu.
pusdienlaiks Pārtraukums (darba vietā) pusdienošanai.
pusdienu pārtraukums pārtraukums darba dienas vidū, kas paredzēts pusdienošanai.
brīvstunda Pārtraukums starp mācību stundām (skolā); starpbrīdis (parasti akadēmiskās stundas garumā).
oligarhija Pārvaldes sistēma, kurā vara pieder nelielai (mūsdienās – ekonomiski un politiski ietekmīgu) cilvēku grupai; šādu cilvēku grupa.
labot Pārveidojot precizēt, konkretizēt, arī papildināt (tekstu); panākt, ka nav (tekstā) kļūdu.
digitalizēt Pārveidot (attēlu, skaņu) digitālā formā.
sadalīt Pārveidot (piem., kā kustību) tā, ka (tā) noris pa diviem vai vairākiem atzarojumiem.
sabalsot Pārveidot (piem., tautas dziesmas melodiju) divu vai vairāku balsu salikumā; harmonizēt.
sadalīt Pārveidot (veselo) tā, ka rodas divas vai vairākas atsevišķas daļas, vienības.
parafrāzēt Pārveidot citādi, izteikt citiem vārdiem.
dekodēt Pārveidot kodētus (parasti audio vai video signālus) sākotnējā (uztveramā) formā.
orķestrēt Pārveidot, pārlikt (melodiju, vienam instrumentam rakstītu skaņdarbu) orķestra izpildījumam; instrumentēt, aranžēt.
sadalīties Pārveidoties (piem., par kā kustību) tā, ka (tā) noris pa diviem vai vairākiem atzarojumiem.
pārkauloties Pārveidoties par kaulaudiem.
ārdīt Pārvērst (adījumu, tamborējumu, arī audumu) dzijā, diegos.
diftongizēties Pārvērsties diftongā (par skaņu savienojumu, divskani).
lauka virtuve pārvietojama kurināma ierīce ar katlu ēdiena gatavošanai (piem., militāro mācību laikā).
jurta Pārvietojams mājoklis (piem., mongoļu, kirgīzu nomadiem) – apaļa telts no filca vai ādām.
virzīt Pārvietot (ko) noteiktā virzienā; norādīt (kam) noteiktu virzienu, ievirzi (piem., ar vārdiem, žestiem); būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas noteiktā virzienā.
aizdzīt Pārvilkties, pārklāties ar jauniem audiem (par brūci, ievainojumu).
internets Pasaulē lielākais datortīkls, kur vienkop saistīti dažādi individuālie datortīkli sazināšanās procesa nodrošināšanai; globālais datortīkls.
Amerika Pasaules daļa rietumu puslodē, kas sastāv no diviem kontinentiem.
rikša Pasažieru pārvadāšanai paredzēti divriči ar jumtu, ko velk cilvēks (Dienvidaustrumāzijas zemēs); šādu ratu mūsdienu konstrukcija uz velosipēda; šādu ratu vadītājs.
venteris Pasīvais zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
ilustrēt Paskaidrot, papildināt (tematu, domu u. tml.) ar (uzskatāmiem) piemēriem.
izmanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.); izlavīties.
kronēt Pasludināt par visizcilāko, vislabāko (kādu, ko).
padot brokastis pasniegt ēdienu, dzērienu.
padot pusdienas pasniegt ēdienu, dzērienu.
padot launagu pasniegt ēdienu, dzērienu.
padot vakariņas pasniegt ēdienu, dzērienu.
pasniegt brokastis pasniegt ēdienu, dzērienu.
pasniegt pusdienas pasniegt ēdienu, dzērienu.
pasniegt launagu pasniegt ēdienu, dzērienu.
pasniegt vakariņas pasniegt ēdienu, dzērienu.
padot Pasniegt, nolikt priekšā, tuvumā (piem., ēdienu, dzērienu).
zirgu pasts pasta dienests, kur pasta un cilvēku pārvadājumiem izmantoja zirgu transportu.
būt Pastāvēt, iestāties (piem., par noteiktu diennakts posmu, gadalaiku).
pols Pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiskā lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
pasāts Pastāvīga virziena pret ekvatoru vērsts tropu vējš, kas ziemeļu puslodē pūš ziemeļaustrumu, bet dienvidu puslodē – dienvidaustrumu virzienā.
nuncijs Pastāvīgs Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis valstīs, ar kurām Vatikānam ir diplomātiskas attiecības.
klapēties Pastiprināti sist, pukstēt (par sirdi).
lauka pasts pasts, kas kara laikā nodrošina sūtījumu piegādi karavīriem un atpakaļ.
kafetērija Pašapkalpošanās kafejnīca, kur apmeklētāji par dzērieniem un ēdieniem samaksā pie letes, pirms ēšanas.
mērce Pašķidra vai tumīga ēdiena piedeva, kas samitrina ēdienu un papildina tā garšu.
šodiena Pašreizējā diena.
šodien Pašreizējā dienā.
šodien Pašreizējā laikposmā; arī tagadnē, mūsdienās.
šobaltdien Pašreizējā laikposmā; šodien.
šonakt Pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
šopēcpusdien Pašreizējā pēcpusdienā, pašreizējās dienas pēcpusdienā.
šorīt Pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
šovakar Pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
šodiena Pašreizējais laikposms; arī tagadne, mūsdienas.
šosestdien Pašreizējās nedēļas sestdienā.
šosvētdien Pašreizējās nedēļas svētdienā.
izpildkomiteja Pašvaldības institūcija bijušajā PSRS, kas savas kompetences ietvaros īstenoja valsts pārvaldi.
atbildēt Pateikt (ko) uz jautājumu; dot atbildi rakstveidā.
piemetināt Pateikt (ko), papildinot iepriekš teikto; piebilst.
piebilst Pateikt (ko), papildinot, precizējot iepriekš teikto.
paldiesot Pateikties, vairākkārt atkārtojot "paldies".
dzīves standarts patēriņa apjoms un dzīvesveids, kas sabiedrībā, sociālā grupā ir izveidojies tradicionāli un tiek pieņemts par nepieciešamu.
kaverna Patoloģisks dobums (parasti plaušās), kas izveidojas, sabrūkot audiem (piem., tuberkulozes procesā).
fibroze Patoloģisks process, kura gaitā kādā orgānā attīstās saistaudi.
mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs uzbudinājums, satraukta domāšana un pastiprināts kustīgums; nelokāma maldīga pārliecība (par ko).
fistula Patoloģisks vai ķirurģiski veidots kanāls starp dobumu (dobu orgānu) un ķermeņa virsmu vai starp diviem dobumiem (dobiem orgāniem); caurulīte, kas iešūta šādā kanālā.
unitārā patrona patrona, ko šaujamieročos izmanto mūsdienās (ar jau čaulā ievalcētu kapseli).
vokālis Patskanis un divskanis.
vokālisms Patskaņu un divskaņu sistēma (piem., valodā, dialektā).
pants Patstāvīga iedaļa, paragrāfs (parasti numurēts) kādā juridiskā dokumentā.
autogēns Patstāvīgi radies, attīstījies.
teikuma loceklis patstāvīgs vārds, kurš teikumā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju.
brīvsolis Patvaļīga aiziešana (uz laiku) no dienesta vai darba vietas.
dezertēt Patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no karaspēka daļas dienesta vietas); neierasties (karaspēka daļā, dienesta vietā).
brāļoties Patvaļīgi pārtraukt kara darbību un nodibināt draudzīgas attiecības ar pretinieka karavīriem (1. Pasaules kara laikā).
strīdēties Paust atšķirīgus vai pretējus uzskatus (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā); mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
iznīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
Flora Pavasara dieviete (seno romiešu mitoloģijā), kas lika uzplaukt puķēm un kokiem.
vizbulīte Pavasarī agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem [Hepatica nobilis].
pārstaips Pavediena daļa (rokdarbā), kas stiepjas no vienas dūriena vai raksta vietas līdz nākamajai.
meti Pavedieni auduma garenvirzienā; šķēri; velki.
šķēri Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā (perpendikulāri audiem); velki.
ievest kārdināšanā pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
ievest grēkā pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
nokopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā, arī sakārtot (ko) vajadzīgā, vēlamā veidā.
apkopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā.
piekopt mājas soli paveikt ikdienišķos mājas darbus.
iesniegt Paveikt juridisku, diplomātisku, politisku u. tml. aktu, nododot attiecīgu dokumentu.
garnējums Paveikta darbība --> garnēt; ēdiena rotājums.
iesaukums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaukt (2); pilsoņi, kas vienā laikā iesaukti karadienestā.
iespiedums Paveikta darbība, rezultāts --> iespiest [1] (2); iedobums, rieva u. tml., kas radies kam iespiežoties.
inscenējums Paveikta darbība, rezultāts --> inscenēt (1); uzvedums, izrāde (parasti ar grandioziem masu skatiem).
izmeklējums Paveikta darbība, rezultāts --> izmeklēt (3); medicīniskas pārbaudes, izpētes rezultāts.
kārdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kārdināt.
metinājums Paveikta darbība, rezultāts --> metināt; vieta, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes, plaisas, atvērumi.
pamudinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pamudināt.
papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt; tas, ar ko papildina.
peilējums Paveikta darbība, rezultāts --> peilēt; leņķis starp nosakāmā objekta virzienu un novērošanas vietas meridiānu.
piebildums Paveikta darbība, rezultāts --> piebilst; teksta papildinājums, paskaidrojoša piezīme; piebilde (1).
pieplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pieplūst (1); tas, kas ir pieplūdis.
raidījums Paveikta darbība, rezultāts --> raidīt (3); pārraide (pa radio, televīziju).
saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piem., vidē) ir paaugstināta indīgu vielu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (1); tas, kas savieno (divus vai vairākus) priekšmetus.
sakausējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
šķīdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> šķīdināt; šķīdums.
tinums Paveikta darbība, rezultāts --> tīt; priekšmets, kas radies tinot kādu materiālu.
uzplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūdināt, uzpludināt; ūdenskrātuve, kas izveidojusies, aizsprostojot ūdensteci.
vijums Paveikta darbība, rezultāts --> vīt, arī vīties; darinājums, izstrādājums, ko veido, vijot kādu materiālu (piem., šķiedras, pavedienus).
teikt Pavēlēt, pamudināt; arī pamācīt, brīdināt.
apgriezties Pavērsties pretējā virzienā, otrādi.
kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa (kardinālu komisija), kas pārzina noteiktus jautājumus.
izskalojums Pazeminājums vai dobums, kas radies, tekošam ūdenim izgraužot un aiznesot augsni, zemi u. tml.
degradēt Pazemināt (kādu) dienesta pakāpē.
kristies Pazemināties, kļūt zemākam (par šķidrumu, tā līmeni, spiedienu, temperatūru u. tml.); krist (10).
krist Pazemināties, kļūt zemākam (par šķidrumu, tā līmeni); pazemināties, samazināties (piem., par temperatūru, spiedienu); kristies.
hipotonija Pazemināts asinsspiediens.
diverģence Pazīmju diferencēšanās (augiem un dzīvniekiem) evolūcijas gaitā.
deklarēt Paziņot, pasludināt.
aizparīt Pēc divām dienām.
izskatīties Pēc izskata atgādināt (ko), būt līdzīgam (kam).
noilgt Pēc likumā noteiktā laika zaudēt juridisko spēku, nebūt realizējamam.
rezidentūra Pēcdiploma teorētiska un praktiska apmācība izraudzītajā specialitātē pieredzējuša ārsta vadībā (medicīnas augstskolu absolventiem).
atlantiskais laiks pēcleduslaikmeta klimatiskais laiks pirms 7500–4700 gadiem, kad bija silts un mitrs.
subboreāls Pēcleduslaikmeta klimatiskais periods pirms 4700–2800 gadiem.
subatlantisks Pēcleduslaikmeta tagadējais klimatiskais periods, kas sācies pirms 2800 gadiem.
vivipārija Pēcnācēju radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
repetitors Pedagogs, kas individuāli strādā ar baletdejotājiem, mūziķiem u. tml., vada mēģinājumus.
plezna Pēdas apakšdaļa starp papēdi un pirkstiem (cilvēkam).
podometrija Pēdas noslogojuma datordiagnostika, ar kuras palīdzību noskaidro ķermeņa smaguma sadalījumu uz pēdām.
Krēzs Pēdējais Līdijas valdnieks (Senajā Grieķijā 6. gs. p.m.ē.) – lielu bagātību īpašnieks.
neonatoloģija Pediatrijas nozare, kas pētī jaundzimušo veselības stāvokli, viņu slimības un ārstēšanu.
pediatrs Pediatrijas speciālists; bērnu ārsts.
grūdiens Pēkšņa, spēcīga ierosme, pamudinājums (darbībai, procesam).
uzplaiksnīt Pēkšņi rasties, parādīties; īsu brīdi izpausties (par parādībām sabiedrībā).
aizsist Pēkšņi uz brīdi pārtraukt (piem., elpu).
aizrīties Pēkšņi uz brīdi pārtraukt darboties (par mašīnām, ierīcēm).
uzzibsnīt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (apziņā).
nozibsnīt Pēkšņi uz īsu brīdi parādīties, būt redzamam.
atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (piem., sejā); pēkšņi atveidoties (atmiņā, iztēlē).
kā ūdenī iekritis pēkšņi, bez pēdām, bez vēsts pazudis, neatrodams.
nobaidīties Pēkšņi, uz kādu brīdi izjust bailes, arī nedrošību; nobīties.
nobīties Pēkšņi, uz kādu brīdi izjust bailes, arī nedrošību.
nobiedēt Pēkšņi, uz kādu brīdi izraisīt bailes.
aizcirst Pēkšņi, uz kādu brīdi pārtraukt.
impulss Pēkšņs pamudinājums, ierosinājums (uz kādu darbību, rīcību); stimuls, dzenulis.
čagas Pelavas; sīkie, nederīgie graudi.
ziemas peldēšana peldēšana aukstā ūdenī, kura temperatūra ir zemāka par +10 grādiem vai iegremdēšanos ledū izcirstā āliņģī.
mazlēpe Peldošs ūdensaugs ar gludām, ovālām lapām un baltiem, nelieliem ziediem.
periods Periodiskā decimāldaļskaitļa ciparu grupa, kas atkārtojas.
numurs Periodiska izdevuma (parasti laikraksta, žurnāla) kārtējā, ar ciparu vai ciparu kopu apzīmētā iespiedvienība.
speciālnumurs Periodiska izdevuma iespiedvienība, kas veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
frekvence Periodiska procesa atkārtošanās biežums; svārstību skaits laika vienībā (sekundē), ko mērī hercos.
paisums Periodiska ūdens līmeņa paaugstināšanās (jūrās, okeānos); pretstats: bēgums.
bēgums Periodiska ūdens līmeņa pazemināšanās (jūrās, okeānos).
menstruācija Periodiska, regulāra asiņu un gļotu izdalīšanās no dzemdes, ko izraisa cikliskas fizioloģiskas pārmaiņas sievietes organismā.
sārmzemju Periodiskās sistēmas II A grupas elementi (piem., bārijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
nerimstošas svārstības periodiskas svārstības, kuru amplitūda nemainās.
vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
klāni Periodiski applūstošas zemas zemes platības (ap Lubānas ezeru).
elektromagnētiskie viļņi periodiski mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas izplatās vidē (piem., radioviļņi, infrasarkanais starojums, ultravioletais starojums, rentgenstari).
pulsēt Periodiski mainīties, piem., apjomā, tilpumā, intensitātē.
Saules plankumi periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs.
pulsēt Periodiski pastiprināties un pavājināties (par sāpēm).
gadatirgus Periodiski rīkots plašs starptautisks saiets, kur notiek iepazīšanās ar jaunajām precēm, slēgti līgumi par preču pārdošanu un iepirkšanu vairumā; mese.
prese Periodisko iespieddarbu (piem., laikrakstu, žurnālu) kopums.
prese Periodisko iespieddarbu izdevēju vai žurnālistu kopums.
hercs Periodisko svārstību frekvences mērvienība [Hz].
megahercs Periodisko svārstību frekvences mērvienība, miljons hercu [MHz].
pulss Periodisks asinsvadu sienu viļņojums, ko rada tilpuma, spiediena, asins plūsmas svārstības un artēriju sienas elastība.
laikraksts Periodisks izdevums (uz lielām lapām) ar aktuālu saturu.
avīze Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu; laikraksts.
magazīna Periodisks izdevums vācu valodā ("Magazin") par latviešu valodu, literatūru, folkloru, mitoloģiju, poētiku (1828–1913).
mēnešraksts Periodisks izdevums, kas iznāk reizi mēnesī.
daidžests Periodisks izdevums, kurā apkopoti interesantākie raksti no citiem periodiskajiem izdevumiem.
biļetens Periodisks izdevums, kurā parasti atspoguļoti kādas iestādes, organizācijas darba rezultāti.
žurnāls Periodisks izdevums, kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
periodika Periodisks izdevums; prese.
kinožurnāls Periodisks kinohronikas materiālu apkopojums demonstrēšanai skatītājiem; kinohronika.
radiožurnāls Periodisks radioraidījums par noteiktu tēmu.
gadagrāmata Periodisks tematisks izdevums, kas iznāk reizi gadā.
stroboskopija Periodisku procesu vizuāla novērošana, arī mērīšana ar stroboskopu.
korumpētība Pērkamība; dienesta vai sabiedriskā stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos.
krustām Perpendikulāri vai slīpi pāri.
vertikāls Perpendikulārs Zemes virsmai; statenisks.
statenisks Perpendikulārs Zemes virsmai; vertikāls.
svērtenisks Perpendikulārs Zemes virsmai; vertikāls.
augstums Perpendikuls, kas novilkts no figūras, ķermeņa virsotnes uz tās pamatu; šī perpendikula garums.
personība Persona, indivīds.
oponents Persona, kas (piem., diskusijā) apstrīd kāda izteikto viedokli, uzskatus, iebilst pret ko.
karavīrs Persona, kas atrodas bruņoto spēku dienestā.
sūtnis Persona, kas citā valstī, zemē veic diplomātiskus uzdevumus.
apakšnieks Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta amatpersonai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu; padotais.
padots Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta personai ar plašākām pilnvarām.
pašnodarbinātais Persona, kas gūst ienākumus no individuālā darba veikšanas; persona, kura reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja.
rantjē Persona, kas ienākumus gūst no vērtspapīru dividendēm, noguldītā kapitāla, parādzīmju procentiem, izīrētā īpašuma ienākumiem.
amatpersona Persona, kas iestādē vai organizācijā pilda organizatoriskus vai administratīvus pienākumus un pārstāv savu iestādi vai organizāciju.
doktorands Persona, kas izstrādā un gatavojas aizstāvēt doktora disertāciju.
studists Persona, kas mācās studijā (1).
stipendiāts Persona, kas saņem stipendiju.
Eiropas Parlamenta šveicars persona, kas tērpusies uniformā – melnā frakā un baltā kreklā ar baltu tauriņu un sudraba ķēdi un kas EP frakciju un parlamentāro komiteju sēdēm piegādā vēstules un dokumentus, ierāda deputātiem vietas, kā arī nodod deputātu palīgu vai frakciju sūtītās ziņas.
iesaucams Persona, ko iesauc obligātajā militārajā dienestā.
galvasnauda Personas nodoklis, kas jāmaksā katram nodokļu maksātājam vienādi, neatkarīgi no viņa ienākumu lieluma vai īpašuma apjoma.
atrisināt Pētījot, risinot atrast atbildi, risinājumu.
zondāža Pētīšana ar zondi (1).
zondēt Pētīt ar zondi (1).
salīdzināt Pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
diplomdarbs Pētnieciska rakstura darbs, ko izstrādā mācību iestādes beidzējs diploma iegūšanai.
piestūķēt pilnus vaigus piebāzt pilnu muti ar ēdienu.
piebriedēt Piebriedināt.
disputēt Piedalīties disputā; apspriest strīdīgu jautājumu.
pornogrāfija Piedauzīgs, vulgāri naturāls cilvēka ķermeņa, dzimumakta attēlojums (piem., kinofilmās) ar nolūku seksuāli uzbudināt; darbs ar šādu attēlojumu.
tenderis Piedāvājumu konkurss – izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, veikt pakalpojumus u. tml.
aksesuārs Piederums, blakuslieta, kas papildina kādu priekšmetu vai parādību.
pavalgs Piedeva (ēdienam), kas padara (to) sātīgāku; aizdars.
pievadīt Piegādāt (pa vadiem, komunikācijām u. tml.).
pieķemmēt Piegludināt, pielabot.
piegriezt slīpā diegā piegriezt drānu audiem un šķēriem slīpā virzienā.
lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu; dižciltīgas sievietes tituls (zemēs, kur runā angļu valodā).
žēlastība Pieklājības forma, uzrunājot dižciltīgu personu vai runājot par viņu.
labdien Pieklājības teiciens, vārds, sasveicinoties dienā.
pieklīdenis Pieklīdis dzīvnieks.
jāvārds Piekrišana, pozitīva atbilde (piem., uz kādu priekšlikumu, bildinājumu).
sol Piektās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
Lielā piektdiena piektdiena pirms Lieldienām, Jēzus Kristus krustā sišanas un nāves piemiņas diena.
piektdien Piektdienā.
aklimatizēt Pielāgot, pieradināt (augus un dzīvniekus) pie citiem klimatiskiem, ģeogrāfiskiem apstākļiem.
adorācija Pielūgšana, godināšana.
sadeldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka sadilst (1), sabojājas.
piededzināt Pieļaut, ka ēdiena gatavošanas procesā (kas) pārklājas ar piedegušas vielas kārtu.
sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpē, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
atcere Pieminēšana, godināšana (atzīmējot nozīmīgu notikumu).
atcerēties Pieminēt, godināt; apsveikt, apdāvināt u. tml.
vainags Piemiņas vietā (piem., uz kapa) novietojams, ar ziediem, arī lentām greznots skuju vai mūžzaļu augu riņķveida pinums.
mūžīgā uguns piemiņas, godinājuma simbols – nepārtraukti degoša uguns.
krejotava Piena pārstrādes uzņēmums vai uzņēmuma daļa, kurā veic piena pirmapstrādi, iegūst krējumu, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
rūgtpiene Pienenei līdzīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, garenām lapām un dzelteniem ziediem.
piepludināt Pieplūdināt.
uzsēdināt uz adatas pieradināt (kādu) pie injicējamām narkotiskajām vielām.
piejaucēt Pieradināt (piem., augus) pie citiem apstākļiem.
iejāt Pieradināt, apmācīt jāšanai (zirgu).
piejaucēt Pieradināt, padarīt (kādu) par savējos.
attaisnoties Pierādīt, ka nav vainīgs; noliegt savu vainu (ar kādiem pamatojumiem).
ierast Pierast, ieradināties (ko darīt, kā izturēties).
vervēt Pierunāt, pārliecināt, lai panāktu, ka iesaistās kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.; arī šādi veidot (cilvēku grupu).
pieķēdēt Piesaistīt, piestiprināt ar ķēdi, metāla stiepli u. tml.
butāns Piesātināts ogļūdeņradis – bezkrāsaina gāze, kas ir viena no galvenajām sadzīvē lietojamās šķidrās gāzes sastāvdaļām.
oktāns Piesātināts ogļūdeņradis, viena no naftas, benzīna sastāvdaļām.
propāns Piesātināts ogļūdeņradis; bezkrāsaina, degoša gāze, ko maisījumā ar butānu izmanto par kurināmo.
piešķindināt Piesitot (vienu priekšmetu pie otra), šķindināt.
steķis Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) – koka konstrukcija, kuras viens gals nostiprināts krastā, bet otrs – uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
subsidēt Piešķirt (kam) subsīdiju.
akreditēt Piešķirt (studiju programmai, mācību iestādei u. tml.) valsts atzītu pilnvarojumu.
paaugstināt Piešķirt augstāku (amata, dienesta) pakāpi.
piediegt Piešūt (šujot ar adatu un diegu).
punkts Pieturzīme (.); arī diakritiska zīme – dažu burtu sastāvdaļa.
aizrādīt Pievēršot kāda uzmanību, izteikt kritiku, brīdinājumu, norādīt uz trūkumiem u. tml.
likt Pievienot (ēdienam ko), novietot (kur).
piparot Pievienot (ēdienam) piparus.
harmonizēt Pievienot (melodijai) vienu vai vairākas harmoniskās balsis.
vircot Pievienot ēdienam virces.
pārcukurot Pievienot pārāk daudz cukura; pārsaldināt.
pienākt Pievienoties, papildinot (kā) daudzumu, apjomu.
iebarot Pievilināt (zivis), iekaisot, nogremdējot ēsmu kādā ūdenskrātuves vietā; šādi sagatavot (kādu ūdenskrātuves vietu) makšķerēšanai.
ieruna Piezīme, kas papildina (piem., rakstītu tekstu) ar kādu nosacījumu; iebildums.
lekcija Piezīmes, konspekts, ko šādā nodarbībā pieraksta studenti; klade, burtnīca u. tml. ar šādiem pierakstiem.
tabasko Pikanta mērce, ko klasiskajā variantā gatavo no kajennas pipariem, etiķa un sāls un kā garšas piedevu ļoti nelielā daudzumā pievieno mērcēm, gaļas un zivju ēdieniem.
puszaļš Pilnībā nenobriedis, nenogatavojies (par augļiem, ogām).
izvērst Pilnīgi apvērst (ar iekšpusi uz āru, otrādi u. tml.).
balta diena pilnīgi iestājusies diena.
līdz pēdējam kumosam pilnīgi visu ēdienu, pārtiku.
akreditēt Pilnvarot (kādu) būt par diplomātisko pārstāvi ārvalstī.
izlase Pilnvērtīgāko, labāko indivīdu vai eksemplāru izvēle, atlase (kādam nolūkam).
katedrāle Pilsētas, arī klostera galvenā baznīca, kurā dievkalpojumus vada augstākais garīdznieks (arhibīskaps, patriarhs).
karaklausība Pilsoņu pienākums dienēt savas valsts bruņotajos spēkos.
garknābja gaura pīļu apakšdzimtas ūdensputns ar garu, tievu, sarkanu knābi un divdaļīgu spalvu cekulu.
ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe armijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe armijā.
matrozis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu karaflotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
leitnants Pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe Latvijas un daudzu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
sākumstadija Pirmā, sākotnējā (kā) stadija.
pirmrekords Pirmais augstākais rezultāts (jaunā disciplīnā vai jaunā sporta veidā).
reizināmais Pirmais no diviem reizinātājiem.
melnraksts Pirmais teksta variants (parasti vēl labojams, rediģējams).
do Pirmās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā; atbilstošā skaņa.
pirmdien Pirmdienā.
priekšstadija Pirmsstadija.
romiešu pirts pirts ar divdaļīgu lāvas telpu un ļoti sausu gaisu.
kasete Plakana plastmasas kastīte, kurā ievietota uz divām spolēm uztīta magnētiskā lente.
strūga Plakandibena upju kuģis kravu pārvadāšanai (Austrumeiropā aptuveni līdz 18. gs.).
zvīņas Plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem; pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
ripa Plakans apaļš priekšmets; neliels kaučuka disks hokeja spēlei.
sūcējtārpi Plakantārpu tipa parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekļiem [Trematoda].
trematodes Plakantārpu tipa parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekņiem; sūcējtārpi.
leņķis Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kas iziet no viena un tā paša punkta.
virsma Plaknes, tās daļas ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi.
paplāte Plāksne (piem., no koka, plastmasas, metāla) ar uzliektām malām ēdiena, trauku u. tml. novietošanai, pārnēsāšanai.
spārns Plākšņveida vai profilēts elements mijiedarbībai ar apkārtējo vidi (parasti gaisu, ūdeni).
glazūra Plāna cukurota kārta, ar kuru pārklāj konditorejas izstrādājumus.
planšete Plāna virsma, pie kuras piestiprina papīru (piem., datu) atzīmēšanai; digitāla virsma zīmējumu skicēšanai.
membrāna Plāna, elastīga plēve vai plāksne (iekārtās, ierīcēs u. tml.), kas norobežo divas vides.
diskete Plāna, kvadrātveida plastmasas plāksnīte ar magnētisko disku datu ierakstei, pārnēsāšanai, glabāšanai u. tml.
plektrs Plāna, stingri saliekta metāla, kaula vai plastmasas plāksne, ar kuras tievo galu strinkšķinot ieskandina stīgas.
noplanēt Planējot lidināties un beigt lidināties.
spalvu mākoņi plāni mākoņi, kas pēc formas atgādina putna spalvas.
epitēlijs Plāns audu slānis, kas klāj ķermeņa virsmu un dobumus; epitēlijaudi.
žilete Plāns, divpusējs asmens sejas (bārdas), arī citu ķermeņa daļu apmatojuma skūšanai; šāds asmens kopā ar turekli.
kalendārs Plāns, kurā norādīta darbību, pasākumu u. tml. veikšana noteiktā laikā (dienās, mēnešos u. tml.); kalendārais plāns.
galete Plāns, nesaldinātas mīklas cepums.
vafele Plāns, porains un trausls konditorejas izstrādājums plāksnes, satītas plāksnes u. tml. veidā ar reljefu (piem., rūtiņu, šūnveida) rakstu.
špaktele Plastiska masa, ko izmanto sagatavojamu virsmu nogludināšanai, spraugu aizziešanai; šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
lidojošais šķīvītis Plastmasas disks, kuru met un kas spēles pretiniekam ir jānoķer.
slavens Plaši iecienīts (piem., par ēdienu, dzērienu).
nostiprināties Plaši ieviesties, tikt lietotam (par vārdiem).
ciklons Plašs gaisa masu virpulis ar pazeminātu gaisa spiedienu centrā.
medijs Plašsaziņas līdzeklis (televīzija, radio, prese u. tml.).
lazanja Platas, plānas makaronu plāksnītes; ēdiens, ko gatavo no šādām plāksnītēm, tās kārtojot pamīšus ar maltas gaļas vai dārzeņu slāni un pievienojot rīvētu sieru.
breksis Plaudis.
izplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem).
vērties Plaukt (par pumpuriem, ziediem, lapām).
zandarts Plēsīga asaru dzimtas zivs ar tumšām svītrām uz muguras un sāniem, slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni un uz priekšu vērstu muti ar lieliem zobiem [Stizostedion lucioperca].
lapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem spārnu.
piepludināt Pludinot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to, piem., ūdenstilpi).
aizpludināt Pludinot aizvirzīt, aizgādāt (kur, uz kurieni).
pārpludināt Pludinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
sapludināt Pludinot savienot, panākt, ka saplūst (kopā).
pulsēt Plūst, izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ.
uzpļaut jumi pļaujot atrast dubultvārpu (divas kopā saaugušas labības vārpas uz viena stiebra).
podiņš Podveida trauks ar tajā pagatavotu ēdienu (piem., gaļas, dārzeņu sautējumu).
Pērkoņkrusts Politiska partija Latvijā (dibināta 1933. gadā), kas pieprasīja atcelt Satversmi un piešķirt politiskās tiesības tikai latviešiem.
poļitruks Politiskais propagandists (PSRS).
harta Politiski vai juridiski nozīmīgs dokuments.
neofašisms Politisks strāvojums (pēc 2. pasaules kara), kam raksturīga fašisma ideju atjaunošana un pielāgošana mūsdienu apstākļiem.
liberālisms Politisks uzskats, kas uzsver indivīda rīcības brīvību visās jomās, atbalsta valsts neiejaukšanos ekonomiskajā dzīvē.
krakovjaks Poļu deja divu ceturtdaļu taktsmērā ar sinkopētu ritmu; šīs dejas mūzika.
ritmblūzs Populārās mūzikas žanrs, kurā apvienoti džeza un blūza elementi – mainīgs ritms un interesanta melodija.
rožainā rodiola jeb zeltsakne populārs ārstniecības augs, kas aug Altaja, Sajānu, Austrumsibīrijas un Tālo Austrumu kalnājos, šā auga saknenis ir tradicionāla dāvana jaunajam pārim Altajā uz kāzām.
breiks Populārs ielu dejošanas stils ar akrobātikas elementiem, kas radies Ņujorkā afroamerikāņu iespaidā.
tranzistors Portatīvs radiouztvērējs, kura konstrukcijā ir pusvadītāju ierīces.
vēžveidīgs Posmkāji (sīki, vidēji lieli vai lieli) ar divzarotām ekstremitātēm un diviem pāriem taustekļu.
kukainis Posmkāju klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki [Insecta].
stafete Posmos sadalīta komandu sacensība (piem., skriešanā, slēpošanā), kurā katrs komandas dalībnieks veic vienu distances posmu.
vidus Posms (darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
kritums Posms (melodijā), kurā pazeminās skaņas vai tiek pakāpeniski klusināta dinamika.
laiks Posms šajā eksistences un notikumu gaitā starp diviem momentiem.
priekšpostenis Postenis, kura uzdevums ir brīdināt par pretinieka uzbrukumu.
meditēt Praktizēt meditāciju.
cesija Prasījuma tiesību nodošana citam kreditoram (cesionāram).
konfrontēt Pratināt divas vai vairākas personas, vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
korāļu prelūdija prelūdija (parasti ērģelēm), kurā izmantota kāda korāļa melodija.
korāļprelūdija Prelūdija (parasti ērģelēm), kurā izmantota kāda korāļa melodija.
korāļa prelūdija prelūdija, kurā izmantotas kāda korāļa intonācijas; korāļprelūdija.
alternatīvs Pretējs (parastajam, tradicionālajam).
vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piem., nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu.
di- Priedēklis, kas (svešvārdos) norāda uz divkāršojumu vai sastāvēšanu no divām daļām.
imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību); šādi darinātais priekšmets.
rokudzelži Priekšmets roku saslēgšanai – ap rokām apliekami un noslēdzami (dzelzs) apļi, kas savā starpā savienoti ar ķēdi; roku dzelži.
spole Priekšmets, arī rotējoša detaļa pavediena, lentes uztīšanai; šāds priekšmets, detaļa kopā ar uztīto materiālu.
tīkls Priekšmets, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds noausts vai citādi veidots materiāls (piem., kā norobežošanai).
fetišs Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas, maģiskas spējas; dievināšanas, pielūgsmes objekts.
atgādinājums Priekšmets, parādība u. tml., kas atgādina, liek atcerēties (ko).
spirāle Priekšmets, veidojums, kam ir šādas līknes forma vai kas atgādina šādu līkni.
fetišisms Priekšmetu (fetišu) reliģiska pielūgšana un godināšana; viena no pirmatnējām reliģijas formām.
recepte Priekšraksts (ēdiena, dzēriena) pagatavošanai.
orākuls Priesteris, kas kādas dievības vārdā pareģo vai sniedz atbildi uz cilvēku jautājumiem; viņa vēstījums.
bezdelīgactiņa Prīmulu dzimtas augs, kas zied pavasarī ar daudziem, čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem [Primula farinosa].
gaiļbiksīte Prīmulu dzimtas savvaļas augs ar dzelteniem, pavasarī ziedošiem ziediem čemuros, ko lieto arī par ārstniecības augu [Primula officinalis; Primula veris].
masāža Procedūra, ko veic ārstnieciskos vai kosmētiskos nolūkos, mehāniski (parasti ar rokām) iedarbojoties uz pacienta muskuļiem un audiem.
aprēķins Process, arī rezultāts --> aprēķināt (1); šādi iegūta skaitliska izteiksme.
ekstrakcija Process, darbība --> ekstrahēt (2); vielu atdalīšana, izdalīšana ar šķīdinātājiem.
metamorfisms Process, kurā notiek izmaiņas iežu struktūrā vai sastāvā (piem., paaugstinātas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā).
aptaukošanās Process, rezultāts --> aptaukoties; stāvoklis, kad organismā pārmērīgi izveidojušies taukaudi.
viesprofesors Profesors, kas ieradies no citurienes un strādā (piem., lasa lekcijas, veic zinātnisku darbu) citā vietā.
higiēna Profilaktiskās medicīnas nozare, kas pētī vides ietekmi uz cilvēka veselību, darbaspējām, mūža ilgumu.
nesaistes pārlūkprogramma programma, kas veic interneta lappušu lejupielādi un to kopēšanu, lai tās būtu skatāmas bez pievienošanās internetam.
spiegprogrammatūra Programmatūra, kas var pati sevi instalēt vai darboties datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē, nesniedzot attiecīgu brīdinājumu un bez lietotāja piekrišanas un kontroles.
uzturamība Programmatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina iespēju tos modificēt, lai, piemēram, izlabotu kļūdas, uzlabotu veiktspēju.
diaprojektors Projekcijas aparāts diapozitīvu demonstrēšanai.
specprojekts Projekts mājām, kam raksturīgi dzīvokļi ar plašām izolētām istabām (atšķirībā no standarta sēriju māju projektiem) un ēku sienu būvniecībā izmantoti dažādi materiāli (piem., silikāta ķieģeļi, gāzbetona, silikāta, keramiskie, keramzītbetona bloki, dzelzsbetona paneļi, monolītbetons).
diplomprojekts Projekts, ko izstrādā mācību iestādes beidzējs diploma iegūšanai.
adventisti Protestantisma konfesija, kas sludina drīzu Kristus otro atnākšanu un svin sabatu (septīto nedēļas dienu pēc jūdu kalendāra, sesto – pēc Rietumu pasaulē lietotā kalendāra).
kalvinisti Protestantisma konfesija, ko 16. gadsimtā Šveicē nodibināja Ž. Kalvins un kuras raksturīgākā mācība ir iepriekšnolemtības doktrīna – uzskats, ka izredzētās dvēseles tiks glābtas, turpretī citas – lemtas mūžīgām mokām.
unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu.
piketēt Protestēt, paust savu attieksmi (pret ko), grupā vai individuāli nostājoties (parasti ar plakātu) kādā vietā.
uzbudināmība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga strauja uzbudinājuma (1) izraisīšanās.
psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā zūd smadzeņu spēja pareizi uztvert un analizēt ārējos kairinājumus un attiecīgi uz tiem reaģēt, tādējādi mainoties cilvēka uzvedībai, garastāvoklim, apziņai.
delīrijs Psihiska uzbudinājuma stāvoklis, kam raksturīgi murgi, redzes halucinācijas.
vārdzināt Psihiski mākt, gurdināt.
psihopāts Psihiski slims cilvēks, kam raksturīga personības disharmonija, kura traucē saskarsmi ar citiem cilvēkiem.
tēls Psihisko norišu rezultātā radies (kā) atspoguļojums apziņā (piem., priekšstats).
nervozitāte Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs nemiers, pārmērīgs jūtīgums, neiecietība, uzbudināmība.
uztraukums Psihisks stāvoklis, ko izraisa spēcīga emocionālā spriedze un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
geštaltpsiholoģija Psiholoģijas virziens (radies Vācijā, 1912. gadā), kurā psihiskie procesi tiek pētīti pēc veseluma (geštaltu) principa.
psihopātija Psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīga personības disharmonija, kas traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
geštaltterapija Psihoterapijas metode, kurā tiek izmantoti geštaltpsiholoģijas principi (piem., indivīda būtība kā veselums, viņa jūtu un domu nozīmīgums), kā arī psihoanalīze.
tautas komisariāts PSRS centrālā nozares pārvaldīšanas institūcija līdz ministriju nodibināšanai 1946. gadā.
kara komisariāts PSRS militārās pārvaldības institūcija, kuras galvenā funkcija bija karadienestam padoto personu uzskaite un iesaukšana armijā.
TASS PSRS oficiālā telegrāfa aģentūra, kas dibināta 1925. gadā un 1991. gadā pārveidota par Krievijas Federācijas informācijas aģentūru ITAR-TASS.
speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
žurnālistika Publicistiska literārā darbība (laikrakstos, žurnālos, radio, televīzijā u. c.).
gods Publiska atzinība; cildinājums, pagodinājums.
lustrācija Publiski izteikta atzīšanās un nožēla par izdarīto, tādējādi mazinot savu vainu.
lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts.
sisties Pukstēt, parasti spēcīgi, strauji (par sirdi); spēcīgi, strauji pulsēt.
sist Pukstēt, parasti strauji, spēcīgi (par sirdi); strauji, spēcīgi pulsēt.
brokolis Puķukāpostam līdzīgs dārzenis ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā.
sparģeļkāposti Puķukāpostiem līdzīgi dārzeņi ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā; brokoļi.
vākt Pulcināt, aicināt kopā (ļaudis).
modinātājs Pulkstenis (arī mobilais telefons, radioaparāts), kas ar zvanu, melodiju u. tml. noteiktā laikā signalizē (parasti, lai pamodinātu).
hronometrs Pulkstenis laika intervāla mērīšanai sportā, medicīnā u. tml.
pusnakts Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra datumi – divpadsmit naktī, arī divdesmit četri, arī nulle, nulle.
pusnakts stunda Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas.
sešpadsmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc divpadsmitiem, četri pēcpusdienā.
četri Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc pusnakts; četras stundas pēc divpadsmitiem; sešpadsmit.
astoņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem vai četras stundas pirms pusnakts; divdesmit.
četrpadsmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem, divi pēc pusdienas.
divi Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc pusnakts; divas stundas pēc divpadsmitiem; četrpadsmit.
desmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pirms divpadsmitiem; divas stundas pirms pusnakts.
nulle Pulksteņa laika moments: divu diennakšu mija; pusnakts.
septiņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc divpadsmitiem, pieci pēcpusdienā.
pieci Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc pusnakts vai piecas stundas pēc divpadsmitiem.
divpadsmit Pulksteņa laika moments: pusdiena vai pusnakts (divdesmit četri).
septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc pusnakts vai septiņas stundas pēc divpadsmitiem.
seši Pulksteņa laika moments: sešas stundas pēc pusnakts vai sešas stundas pēc divpadsmitiem.
piecpadsmit Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc divpadsmitiem.
trīs Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc pusnakts; trīs stundas pēc divpadsmitiem; piecpadsmit.
deviņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms divpadsmitiem; trīs stundas pirms pusnakts (divpadsmitiem).
trīspadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem; viens pēcpusdienā.
viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc pusnakts; viena stunda pēc divpadsmitiem; trīspadsmit.
vienpadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pirms divpadsmitiem.
pusdeviņi Pulksteņa laiks: astoņi un trīsdesmit minūtes vai divdesmit un trīsdesmit minūtes.
pusvienpadsmit Pulksteņa laiks: desmit un trīsdesmit minūtes vai divdesmit divi un trīsdesmit minūtes.
pusdesmit Pulksteņa laiks: deviņi un trīsdesmit minūtes vai divdesmit viens un trīsdesmit minūtes.
pustrīs Pulksteņa laiks: divi un trīsdesmit minūtes vai četrpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusviens Pulksteņa laiks: divpadsmit un trīsdesmit minūtes vai trīsdesmit minūtes pāri pusnaktij.
pusdivpadsmit Pulksteņa laiks: vienpadsmit un trīsdesmit minūtes vai divdesmit trīs un trīsdesmit minūtes.
mērpulkstenis Pulksteņveida indikators – mehāniska ierīce ar ciparnīcai līdzīgu skalu un rādītāju.
palkavnieks Pulkvedis.
plakne Punktu kopa, kurai ir tikai divas dimensijas (garums un platums) un kurā jebkurus divus tās punktus var savienot ar taisni tā, ka tā atrodas šajā punktu kopā.
Palmu svētdiena pūpolsvētdiena, iepriekšējā svētdiena pirms Lieldienām.
uzpurināt Purinot uzmodināt.
pārejas purvs purvs, kas atrodas pārejas stadijā no zāļu purva uz sūnu purvu.
tīneidžers Pusaudzis, padsmitgadnieks; persona vecumā no 13 līdz 19 gadiem.
biznesa pusdienas pusdienas, ko ietur kopīgi ar darījumu partneriem; speciāls ēdienu piedāvājums (restorānos).
pusporcija Puse no ēdiena porcijas.
pusmēnesis Puse no mēneša (aptuveni 15 dienas vai divas nedēļas).
pusceļš Puse vai aptuvena puse no attāluma starp diviem objektiem.
pus Puse; viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām daļām.
mārsils Puskrūms ar stāviem zariem, pretējām lapām un violetiem vai baltiem, smaržīgiem ziediem.
ziemeļu puslode puslode, kas veidojas, nosacīti sadalot Zemeslodi pa ekvatoru.
dienvidu puslode puslode, kas veidojas, nosacīti sadalot Zemeslodi pa ekvatoru.
Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa ekvatora līniju.
Zemes austrumu un rietumu puslodes puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa Griničas meridiānu.
spoku stunda pusnakts, retāk dienas vidus.
putra Pusšķidrs ēdiens no putraimiem, pārslām vai miltiem, kas vārīti ūdenī, pienā vai ūdenī ar piena piedevu.
koka pūšamie instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās arī no citiem materiāliem (piem., flauta, oboja, klarnete, fagots).
zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst salīdzinoši nelieli putni ar (parasti) nelielu knābi un īpatnēju kāju uzbūvi (trīs pirksti vērsti uz priekšu, viens – atpakaļ), piemēram, zvirbuļi, zīlītes, bezdelīgas, cielavas, strazdi, vārnas [Passeriformes].
slapjā puve puve, kuras rezultātā auga audi pārvēršas pusšķidrā masā.
sausā puve puve, kuras rezultātā auga audi pārvēršas sausā, irdenā masā.
attāli radi radi, kas nav tuvā radniecības pakāpē.
jakobīņi Radikālākais politiskais grupējums Lielās franču revolūcijas laikā.
revolūcija Radikālas, straujas un būtiskas izmaiņas (sabiedrības dzīvē, kādā nozarē u. tml.).
radikālis Radikālisma, galēju uzskatu paudējs, galējas rīcības piekritējs.
radikālisms Radikālu uzskatu (parasti galēji kreisu vai galēji labēju) paušana; šādu principu ievērošana savā darbībā.
revolucionārs Radikālu, strauju un būtisku pārmaiņu īstenotājs (kādā jomā).
radināties Radināt sevi (pie kā).
krustmāte Radiniece (piem., tēva vai mātes māsa); sieviete attiecībā pret bērnu vai gados jaunāku cilvēku.
radene Radiniece.
radubērns Radinieka, radu bērns.
tuvi radi radinieki, kam ir tuvā radniecības pakāpe.
krusttēvs Radinieks (piem., tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
rada gabals radinieks.
radagabals Radinieks.
rads Radinieks.
cilts Radinieku kopa ar vienu izcelsmi; dzimta.
radiopārraide Radio raidījums.
radiotranslācija Radio tiešraide no kāda notikuma (piem., sporta spēles, koncerta) darbības vietas.
radiotehnika Radio u. tml. akustiskā aparatūra.
pārraide Radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
radiācijas līmenis radioaktīvā starojuma intensitāte radioaktīvā piesārņojuma rajonā.
caurspiedīgā radiācija radioaktīvo staru plūsma, kurai piemīt liela caurspiešanas spēja.
polonijs Radioaktīvs ķīmiskais elements – sudrabaini balts, mīksts metāls [Po].
aktīnijs Radioaktīvs ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls, kas sastopams urāna rūdās [Ac].
neptūnijs Radioaktīvs metāls [Np].
tritijs Radioaktīvs ūdeņraža izotops ar masas skaitli 3 [T].
radiouztvērējs Radioaparāts.
radiomehāniķis Radioaparātu mehāniķis.
radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pēta fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos.
radioastronoms Radioastronomijas speciālists.
radiobiologs Radiobioloģijas speciālists.
mīnu meklētājs radioelektroniska ierīce mīnu konstatēšanai.
translācija Radiofonijā un televīzijā – pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas; signālu, programmu pārraide pa vadu, kabeļu tīklu u. tml.
tiešraide Radiofonijā, televīzijā – tieša, sinhrona pārraide (no studijas, koncertzāles, stadiona u. tml.), neizmantojot agrāku ierakstu datu nesējā.
radiokanāls Radiofrekvenču josla, kas paredzēta attiecīgai raidstacijai.
radiotelegramma Radiogramma.
radiologs Radioloģijas speciālists.
radiotranslācija Radioprogrammu pārraide pa vadu sakaru sistēmu.
radiofonija Radioprogrammu raidīšana; radioapraide.
radioprogramma Radioraidījums.
radioapraide Radioraidījumu pārraidīšana.
radioteātris Radioraidījumu veids – aktieru izpildījumā iestudētas raidlugas, radiouzvedumi; darbinieku kolektīvs, kas sagatavo šādus iestudējumus.
radiotīkls Radiosakaru sistēma, kurā ar sakaru kanāliem savā starpā saistītu radioraidītāju grupa nodrošina radiosakarus noteiktā teritorijā.
radiooperators Radiosakaru sistēmas operators.
radiovadība Radiosignālu izmantošana attālinātu objektu vadībai.
radioprogramma Radiostacija; radiokanāls.
radio Radiostacija; šīs radiostacijas ar radioviļņiem pārraidītie raidījumi.
raidstacija Radiostacija.
radiotehniķis Radiotehnikas speciālists.
radiolokators Radiotehniska ierīce dažādu objektu atklāšanai un novērošanai, izmantojot radiosignālus; radars.
radars Radiotehniska ierīce objekta atklāšanai, tā kustības virziena un attāluma noteikšanai; radiolokators.
radiosistēma Radiotehnisko iekārtu komplekss.
radiola Radiouztvērējs ar skaņuplašu atskaņotāju.
ultraīsi radioviļņi radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem; ultraīsviļņi.
ultraīsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem.
īsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir no 10 līdz 100 metriem.
garie viļņi radioviļņi, kuru garums ir no 1000 līdz 10000 metriem.
radiofrekvence Radioviļņu frekvence.
veltīt Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
skrapstēt Radīt aprautus, paasus trokšņus, kādi dzirdami, piem., cietiem priekšmetiem saskaroties, beržoties gar ko cietu, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu; atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
burkšķēt Radīt dažāda augstuma un stipruma neskaidrus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
disonēt Radīt disonansi (par muzikālām skaņām); pieļaut disonansi (par mūzikas izpildījumu).
spurkšķēt Radīt īslaicīgus, paasus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (piem., par motoriem, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
purkšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
pukšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piem., par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
takšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
brīkšķēt Radīt īsu, diezgan spēcīgu troksni, kāds rodas (piem., lielākam koka priekšmetam) plaisājot, lūstot, gāžoties.
grabēt Radīt īsus, ne visai skaļus, citu citam sekojošus trokšņus, piem., piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko); atskanēt šādiem trokšņiem.
kalt rīmes radīt lielā daudzumā diletantiskus, netalantīgus dzejoļus.
dziedāt Radīt melodiskas skaņas (par priekšmetiem).
spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piem., par izšautu lodi, iedarbinātu ierīci); atskanēt šādam troksnim.
izdot Radīt un publiskot (juridiska satura dokumentu).
dibināt Radīt, veidot (piem., organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
vēsturiski salīdzināmā valodniecība radniecīgu valodu un dialektu vēstures pētniecība.
izveidot Radošā domāšanas procesā radīt (piem., kādu tekstu, projektu, metodi); izstrādāt.
uzplaucēt Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka (kas) uzplaukst; izplaucēt [2].
uzziedināt Radot ziedēšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (augs) uzzied.
raidījumu bloks raidījumi (radio, televīzijā) ar vienotu tematiku.
dīdžejs Raidījumu vai programmas vadītājs un ierakstu komentētājs (radio); diskotēkas vadītājs.
radiokorporācija Raidsabiedrību, radiokompāniju apvienība.
uzrakņāt Rakņājot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
raports Raksta, zīmējuma vismazākā daļa, motīvs, kas periodiski atkārtojas.
kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
blogot Rakstīt dienasgrāmatu tīmekļa lietotnē.
šifrēt Rakstīt, apstrādāt (tekstu), lietojot šifru (1); lasīt, iegūt informāciju no šādi apstrādāta teksta.
dokuments Raksts, kas juridiski apliecina kādu faktu (piem., personas dzimšanu, iegūto izglītību, darbiniekiem izmaksāto algu).
skujiņu raksts raksts, ko veido šādi elementi.
raksturlīkne Raksturīga lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piem., diagrammā, grafikā).
seja Raksturīgo, individuālo (piem., parādības, priekšmeta) īpašību kopums.
dienvidniecisks Raksturīgs dienvidu zemēm, to iedzīvotājiem.
idiotisks Raksturīgs idiotam; pilnīgi bezjēdzīgs, absolūti muļķīgs.
kareivisks Raksturīgs karavīram, karadienestam.
jaunlaiku Raksturīgs pašreizējam laikaposmam; mūsdienu.
laikmetīgs Raksturīgs, atbilstošs pašreizējam laikmetam; mūsdienīgs, moderns.
iztēlot Raksturot, parādīt (ko), parasti citādi nekā īstenībā.
skrīveris Rakstvedis, arī ierēdnis.
emocijzīme Rakstzīme vai rakstzīmju kopums, ko izmanto displeja ekrānā emociju izpausmei elektroniskās saziņas procesā; smailijs.
raķešu ierocis raķete, kas nes kaujas lādiņu, tās palaišanas un vadīšanas ierīces, attiecīgie transportlīdzekļi.
kodolraķete Raķete, kurā ir kodollādiņš.
slaids Rāmītī iestiprināts diapozitīvs.
veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
čūska Rāpulis ar garu, veltenisku ķermeni un zvīņainu ādu, kuru periodiski nomaina.
ķirzaka Rāpulis ar slaidu ķermeni, kas klāts ragveida zvīņām, ar diviem pāriem kāju un garu asti.
velce Rasēšanas instruments – līniju vilkšanai ar tušu, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
stūrenis Rasēšanas instruments stūru, perpendikulu u. tml. rasēšanai.
cirkulis Rasēšanas un mērīšanas instruments, kas sastāv no divām kājiņām, kuras galā savienotas kopā.
parādīties Rasties, atainoties iztēlē; īsu brīdi rādīties (par sapni, sapņu, halucināciju tēlu).
raisīties Rasties, veidoties (par domām, atmiņām, vārdiem u. tml.).
ore Rati (parasti divjūgu) ar augstām, slīpām redeļu malām.
divriči Rati ar diviem riteņiem.
sviedējrats Rats ar elementiem, kas ir paredzēti (kā) pārvietošanai ar sviedienu.
apraudāties Raudāt īsu brīdi.
pinkšķiens Raudiens.
činkstēt Raudulīgi un apnicīgi gausties, žēloties, arī raudulīgi diedelēt, prasīt (ko); čīkstēt.
mieles Rauga nogulsnes, padibenes.
kasīt Raust (piem., zemi), vairākkārt velkot (pa to) ar kāju, nagiem; šādi veidot (bedri), dabūt (ko) ārā.
firma Ražošanas vai tirdzniecības uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kam ir juridiskas personas tiesības un savs nosaukums.
palīgražotne Ražotne, kas palīdz sagatavot produkciju (galvenajam uzņēmumam); ražotne, kurā tiek veikti dažādi palīgdarbi.
izrediģēt Rediģēt un pabeigt rediģēt.
koreferāts Referāts, ziņojums galvenā referāta papildināšanai.
iesmidzināties Refl. --> iesmidzināt; iesākt smidzināt; īsu brīdi smidzināt (par lietu).
izvēdināties Refl. --> izvēdināt.
papildināties Refl. --> papildināt (1); tikt papildinātam.
klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
noiet Regulāri (kādu laiku) iet, apmeklēt mācību iestādi, darbu u. tml.
iet baznīcā regulāri piedalīties dievkalpojumos.
kāpināt skaitli kubā reizināt skaitli ar sevi divas reizes.
kāpināt skaitli otrajā (arī trešajā, ceturtajā utt.) pakāpē reizināt skaitli ar sevi vienu (divas, trīs utt.) reizes.
budisms Reliģija, Budas mācība (radās Senajā Indijā 6.–5. gs. p.m.ē.), kurā nav dieva, bet kas balstās uz atziņām par karmu un atbrīvošanos no ciešanām, ieejot nirvānā.
politeisms Reliģija, kuras pamatā ir vairāku dievu kults; daudzdievība.
daudzdievība Reliģija, kuras pamatā ir vairāku dievu kults.
svētnīca Reliģiska kulta celtne, telpa, arī vieta; templis, baznīca, dievnams.
upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos labvēlību, pateiktos; ziedot.
baznīcas dziesmas reliģiskas dziesmas, ko parasti dzied dievkalpojuma laikā.
relikvija Reliģiskas godināšanas priekšmets (piem., svēto pīšļi), kas, pēc ticīgo uzskatiem, dod svētību.
tantrisms Reliģiski filozofiska mācība (Indijā, arī citās Austrumu zemēs), kas saistīta ar sievišķo dievību kultu, mistiski ezoteriskiem rituāliem.
farizejs Reliģiski politiskas kustības pārstāvis (Senajā Jūdejā), kas pievērsa lielu uzmanību tradīcijām un ārišķīgi demonstrēja dievbijību, precīzi ievērojot bauslības priekšrakstus.
mūnisti Reliģisks novirziens (dibināts 1954. g.), kura mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati, kā arī liela nozīme piešķirta laulības institūtam; Unifikātu (Apvienošanās) baznīca.
mormoņi Reliģisks novirziens, amerikāņu kristiešu sekta, ko 1830. gadā nodibināja Džozefs Smits; Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca.
ezerrieksts Relikts ūdensaugs ar peldošu, rombisku lapu rozeti, baltiem ziediem un ēdamiem augļiem – dzeloņainiem riekstiem.
stiegra Reljefs pavediens (audumā).
kompjūtertomogrāfija Rentgendiagnostikas metode, ar kuru iegūst ķermeņa vai tā daļu attēlus šķērsgriezumā; datortomogrāfija.
radioreportāža Reportāža, ko pārraida pa radio.
aklā zarna resnās zarnas sākumdaļa ar tārpveida piedēkli (apendiksu).
kimberlīts Reti sastopams magmatisks iezis zilganā krāsā, kur atrodami dimanti (Dienvidāfrikā, Sibīrijā).
revolucionizēt Revolucionāri noskaņot; pamudināt uz revolucionāru darbību.
blīvējums Rezultāts --> blīvēt; priekšmets, viela, kas novērš vai samazina (kā) noplūdi pa spraugām.
nodilums Rezultāts --> nodilt; (kā) biezuma, formas u. tml. samazinājums mehāniskās berzes rezultātā.
sekas Rezultāts (parasti negatīvs), ko izraisa kādi cēloņi.
kopdarbs Rezultāts, kas ir radies vairāku vai daudzu kopīgā darbā, sadarbībā.
viesrežisors Režisors, kas ieradies no citurienes un veic režiju citā vietā, citā mākslinieciskā vienībā.
demaršs Rīcība, pasākums (diplomātijā, politikā), arī pretrīcība kāda notikuma sakarā.
franki Rietumģermāņu ciltis, kas 6. gs. iekaroja Galliju un nodibināja savu valsti.
sorbi Rietumslāvu tauta, kas dzīvo Vācijas dienvidaustrumu daļā.
RSU Rīgas Stradiņa universitāte.
lietot Rīkoties (piem., ar materiālu, izejvielu) mērķtiecīgi, gūstot labumu; izmantot (piem., darbarīku, iekārtu, darba metodi).
izlaipot Rīkoties divkosīgi, izvairoties no noteiktas rīcības.
ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām, principiem); ievērot (piem., kārtību).
ērmoties Rīkoties, uzvesties savādi, neparasti, jocīgi; arī muļķoties, jokoties.
stampa Rīks (koka, metāla u. tml.) ar paresninātu galu kā sasmalcināšanai, blīvēšanai ar sitieniem, grūdieniem, spiedieniem.
arkls Rīks aršanai, ar ko zemi apvērš un irdina.
karote Rīks, galda piederums ar kātu un paplašinātu padziļinājumu galā ēdiena un produktu smelšanai, paņemšanai, kā šķidra maisīšanai u. tml.
sektors Riņķa daļa, ko ierobežo divi rādiusi un loks; ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, rotējot šādai riņķa daļai ap rādiusu.
zeimers Ripzāģis (parasti ar divām zāģu ripām) zāģmateriālu (piem., dēļu, planku) malu apzāģēšanai.
iet tālāk risināt tālāk, turpināt; ievirzīt jaunā, augstākā stadijā, pakāpē.
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par ko); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par ko); būt tādam, kurā kas norisinās ļoti intensīvi, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
sviesties Risināties, būt (saistībā ar kādiem dzīves apstākļiem); klāties [2].
klāties Risināties, būt (saistībā ar kādiem dzīves apstākļiem).
atrisināt Risinot atrast pareizo atbildi; risinot, rēķinot atrast pareizo rezultātu.
brokastis Rīta ēdienreize.
hīts Riteņbraukšanā — sacensības par labāko laiku, kad dalībnieki veic distanci pa vienam (startējot no vietas vai gaitā).
sasauksme Ritmisks dialogs, ko (piem., ejot, soļojot) pamīšus runā viena un otra cilvēku grupa.
eiharistija Rituāls (piem., Romas katoļu baznīcā, Pareizticīgajā baznīcā), kad dievkalpojumā iesvēta un izdala Svēto Vakarēdienu; svētītā dievmaize un vīns kā Kristus miesas un asiņu simbols.
robežsargs Robežapsardzības dienesta darbinieks.
acālija Rododendru paveids – dekoratīvs telpaugs ar baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem nelielos pušķīšos.
elektroniskā grāmata rokā turama ierīce, kas izspīdina grāmatu elektronisko versiju.
svīķurbis Rokas darbarīks noteikta diametra caurumu urbšanai koksnē.
zemes urbis rokas instruments vai ierīce, ar kuru gruntī, augsnē iespējams izveidot noteikta diametra bedri.
žests Rokas kustība, ar ko (diriģents) vada skaņdarba izpildītājus.
vadonis Rokasgrāmata; ceļvedis.
baltie darbi rokdarbu tehnika – izšūšana ar baltajiem diegiem.
izvilkums Rokdarbu tehnika – izšuvuma veidošana, izvelkot dažus auduma diegus vienā vai abos virzienos.
uzrakt Rokot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
lāpstiņa Roku darbarīks – plātne ar paīsu kātu (dažādiem darbiem).
hostija Romas katoļu baznīcā – dievmaize (parasti apaļas ripiņas), ko dievkalpojuma laikā simboliski pārvērš par Kristus miesu.
cistercieši Romas katoļu baznīcas mūku un mūķeņu ordenis, kas dibināts 1098. gadā.
legāts Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis.
baznīcas ūnija Romas pāvesta varai pakļauta katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas daļas apvienība, kurā katra baznīca saglabā savus dievkalpojuma rituālus.
ātrijs Romiešu dzīvojamās mājas vidusdaļa – slēgts iekšējais pagalms, kurā no augšas iekļūst dienasgaisma; šāda veida arhitektonisks elements mūsdienu celtnēs.
Jupiters Romiešu mitoloģijā – debesu dievs un visas pasaules valdnieks (sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs).
Amors Romiešu mitoloģijā – mīlestības dievs, kuru attēlo kā zēnu ar spārniem, stopu un bultām.
fūrija Romiešu mitoloģijā – soda un atriebības dieviete.
kairināt Rosināt (ēstgribu), izraisīt kāri (pēc kā, parasti ēdiena, dzēriena).
kūdīt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
musināt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, prettiesisku) rīcību; kūdīt.
vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības; panākt, būt par cēloni, ka izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties; sakūdīt.
sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies rīkoties, darboties.
vilciņš Rotaļlieta – ripa, disks, bumba, kas uzvilkta griežas ap savu asi.
rotnieks Rotas komandieris.
garnēt Rotāt (ēdienu).
rotāties Rotāt sevi (parasti ar rotas lietām, ziediem).
ornamentēt Rotāt, izgreznot (melodiju) ar melismiem, pasāžām u. tml.
veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai; ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
zeltsakne Rožainā rodiola.
ķirsis Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar baltiem ziediem čemuros un sulīgiem sarkanbrūniem vai dzeltenīgiem augļiem (kauleņiem).
kaulene Rožu dzimtas aveņu ģints augs (ēnainos mežos un krūmājos) ar nelieliem, baltiem ziediem un spilgti sarkaniem augļiem [Rubus saxatilis].
ieva Rožu dzimtas koks vai krūms ar sīkiem, baltiem, stipri smaržojošiem ziediem ķekaros un melnām ogām.
pīlādzis Rožu dzimtas koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem; šī auga auglis.
henomele Rožu dzimtas krūms ar (parasti) oranži sārtiem ziediem pušķos un aromātiskiem, dzelteniem augļiem; krūmcidonija.
čuža Rožu dzimtas krūms ar dzeltenīgiem ziediem zaru galos.
kazene Rožu dzimtas krūms ar ložņājošu, sīkiem dzeloņiem klātu stumbru un zili melnām, paskābām ogām, kas pēc formas atgādina aveni.
korinte Rožu dzimtas krūms vai koks ar ovālām lapām, baltiem ziediem ķekaros un sarkani melnām ogām.
vilkābele Rožu dzimtas krūms vai koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem vai melniem augļiem, kuriem ir ļoti cieti kauliņi.
maijrozīte Rožu krūms ar sīkiem dzeloņiem klātiem zariem un kupliem, smaržīgiem, bāli dzelteniem ziediem; šā krūma zieds [Rosa spinossima].
tējasrozes Rožu šķirņu grupa, kam raksturīgi dzelteni, smaržīgi ziedi zaru galos; šīs šķirņu grupas augs.
gardēnija Rubiju dzimtas krūmaugs ar spīdīgām lapām un baltiem, rozei līdzīgiem, smaržīgiem ziediem, ko audzē arī kā istabas puķi.
norūdīt Rūdot panākt, ka (materiāls) iegūst nepieciešamo cietību, stiprību, izturību pret nodilumu.
svētruna Runa (kristīgā sapulcē, dievkalpojumā u. tml.) par kādu Bībeles rakstvietu; sprediķis (1).
radioruna Runa, ko pārraida pa radio.
izsacīt Runājot izteikt; ar vārdiem izpaust.
saukt Runājot mudināt (ierasties, doties kurp).
sarunāties Runājot savstarpēji sazināties (parasti par diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
iestarpināt Runājot, rakstot iekļaut (tekstā vārdus, teikumus, papildinājumus).
kontrahēt Runas plūsmā apvienot divus patskaņus vienā patskanī vai divskanī.
logopātija Runas traucējumi (piem., stostīšanās, šļupstēšana) cilvēkam ar normālu dzirdi.
vārds Runas valoda; mutvārdi.
vēderrunāšana Runāšana, runa, kurā par rezonatoriem skaņu veidošanā izmanto galvenokārt rīkli, barības vadu, diafragmu.
skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) ritmiski, izceļot zilbju kvalitāti, runas melodiju; deklamēt.
spēlēties ar vārdiem runāt nenopietni, divdomīgi.
pūst miglu acīs runāt nepatiesību, maldināt.
vilkt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
sākt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
dziedāt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
mēs Runātājs (rakstītājs) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
runāties zem četrām acīm runāties divatā.
uzokšķerēt Rūpīgi meklējot, atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
lamas Rupji, apvainojoši, aizskaroši vārdi, izteicieni.
stiprs Rupjš (par vārdiem, izteicieniem).
jēls Rupjš, piedauzīgs, neķītrs (par vārdiem, izteicieniem).
metālrūpniecība Rūpniecības nozare, kas aptver metālu ieguvi, apstrādi un pārstrādi.
uzrušināt Rušinot uzirdināt (augsni, zemes platību).
izrušināt Rušinot viscaur uzirdināt (augsni); rušinot augsni, apstrādāt (sējumus, stādījumus).
vienvirziena izvilkumi rūtiņas, kas audumā veidojas, izvelkot auduma diegus vienā virzienā.
pilsoniskā sabiedrība sabiedrība ar demokrātisku valsts pārvaldi un kurā visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā.
reputācija Sabiedrībā izplatīts vispārējs viedoklis par kādu cilvēku, uzņēmumu, iestādi u. tml.
cilvēks Sabiedrība, ļaudis.
zaļmaldināšana Sabiedrības maldināšana reklāmas nolūkos, apgalvojot, ka uzņēmuma produkti, mērķi, politika ir videi draudzīgi.
sabiedriskā doma sabiedrības vai tās daļas uzskatu kopums, kurā izpaužas attieksme pret notikumiem, sabiedrības grupām, indivīdiem u. tml.
politika Sabiedriskās darbības nozare, kas ietver līdzdalību sabiedrības un valsts vadīšanā un valsts lietu kārtošanā; attiecības starp dažādiem sabiedrības slāņiem, dažādām tautām un valstīm.
ēdnīca Sabiedriskās ēdināšanas iestāde, kur dabūjami silti ēdieni.
virtuve Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, ēdnīca.
restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni (parasti) tiek pienesti klāt; šāda sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma telpas.
picērija Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur gatavo un pārdod picu.
flešmobs Sabiedrisko attiecību pasākums, kad cilvēku grupa pēkšņi sanāk kopā publiskā vietā, īsu laika sprīdi veic kādu darbību un pēc tam ātri izklīst; zibakcija.
zibakcija Sabiedrisko attiecību pasākums, kad cilvēku grupa pēkšņi sanāk kopā publiskā vietā, īsu laika sprīdi veic kādu darbību un pēc tam ātri izklīst.
kunkulis Sabiezējusi, sarecējusi neliela pika (piem., ēdienā).
mačs Sacensība, kas sastāv no vairākām partijām starp diviem dalībniekiem (parasti šahā, dambretē).
divspēle Sacensības (piem., tenisā, badmintonā), kurās katrā pusē spēlē divi spēlētāji; dubultspēle.
dubultspēle Sacensības (piem., tenisā, badmintonā), kurās katrā pusē spēlē divi spēlētāji.
maratons Sacensības ļoti garā distancē.
supermaratons Sacensības sevišķi garā distancē (parasti virs 100 km).
(antīkās) olimpiskās spēles sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā, kuras notika olimpiādes laikā.
trīscīņa Sacensības trijās disciplīnās vai trīs sporta veidos.
viencīņa Sacensības vienā disciplīnā vai vienā sporta veidā.
divcīņa Sacensības, kurās sportistam jāstartē divās disciplīnās vai divos sporta veidos.
daudzcīņa Sacensības, kurās sportistam jāstartē vairākās disciplīnās vai sporta veidos.
duelēties Sacensties (par diviem cilvēkiem, divām komandām u. tml.).
uzdzejot Sacerēt (parasti diletantisku pantu (pantus) ar atskaņām).
sprediķot Sacīt sprediķi (dievkalpojumā).
pārdalīt Sadalīt (ko), parasti divos gabalos, divās daļās.
pārdalīties Sadalīties tā, ka rodas (parasti) divi gabali, divas daļas.
sabiedriskās attiecības sadarbība ar sabiedrību, veicinot tās labvēlīgu attieksmi (piem., pret kādu uzņēmumu, iestādi).
sadrāklēt Sadiegt.
sadisks Sadistisks.
stūris Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi; vieta, telpa, vide šādas saduras tuvumā; kakts (1).
saaugt Sadzīt, pārklāties ar jauniem audiem.
ķēķis Sadzīves rūpes, ikdiena.
inscenēt Sagatavot (piem., lugas, operas) izrādi (parasti skatuviski sarežģītu, ar lielu personāžu).
sataisīt Sagatavot lietošanai (piem., ēdienu).
pārgrupēt Sagrupēt, izvietot (ko) citādi.
asinsbalss Saikne starp asinsradiniekiem, vienas tautas pārstāvjiem u. tml.
sabrukt Sairt, zaudēt normālu struktūru (piem., par organisma audiem).
kurpretī Saista divas relatīvi patstāvīgas salikta teikuma daļas pretstatījuma attieksmē; turpretī, turpretim.
kamēr Saista divas relatīvi patstāvīgas salikta teikuma daļas; bet; turpretī.
jeb Saista divus jautājuma teikumus, vienlīdzīgus teikuma locekļus vai teikuma daļas, tās nošķirot un izceļot vienu no nojēgumiem.
ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstatu.
vien Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstatu.
ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē.
ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
tikai Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
tikvien Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to pretstatu.
nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, pastiprināti norādot uz to pretstatu.
kad Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu.
kas Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu.
kuriene Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu.
kur Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja, papildinātāja vai vietas apstākļa palīgteikumu.
kaut Saista salikta teikuma daļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
kurš Saista salikta teikuma daļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
kāds Saista salikta teikuma daļu ar papildinātāja, apzīmētāja vai izteicēja palīgteikumu.
ka Saista salikta teikuma daļu ar seku palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar citiem vārdiem).
ka Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
vai Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
kā Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu.
lai Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu.
kādēļ Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni, iemeslu.
kāpēc Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni.
kurp Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
kālab Saista salikta teikuma sastāvdaļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni, iemeslu.
kamēr Saista salikta teikuma sastāvdaļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
taukaudi Saistaudi, kuros ir daudz taukšūnu.
solidāra saistība saistība, kurā ir vairāki kreditori un vairāki parādnieki.
sasaite Saistījums ar virvēm starp diviem alpīnistiem; alpīnistu pāris, kas atrodas šādā saistījumā.
sasaiste Saistījums ar virvēm starp diviem alpīnistiem.
šūt Saistīt (kopā) ar adatā ievērtu pavedienu; šādā veidā gatavot (piem., apģērbu), arī veikt (tā) apdari.
vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piem., par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
organizatorisks Saistīts ar (kā) dibināšanu, veidošanu.
administratīvs Saistīts ar administrāciju, (kā) pārvaldi, vadīšanu.
aerodinamisks Saistīts ar aerodinamiku, tai raksturīgs.
lapidārs Saistīts ar akmens apstrādi, raksturīgs tēlniecībai, pieminekļu uzrakstiem.
diabētisks Saistīts ar diabētu, tam raksturīgs.
diagnostisks Saistīts ar diagnostiku.
diagonāls Saistīts ar diagonāli, tai raksturīgs.
diakonisks Saistīts ar diakoniju, raksturīgs tai.
dialektisks Saistīts ar dialektiku, tai raksturīgs.
dialektoloģisks Saistīts ar dialektoloģiju, tai raksturīgs.
dialektāls Saistīts ar dialektu, izloksni, raksturīgs dialektam, izloksnei.
diastolisks Saistīts ar diastoli.
didaktisks Saistīts ar didaktiku (1), tai raksturīgs.
dietoloģisks Saistīts ar dietoloģiju, tai raksturīgs.
diētisks Saistīts ar diētu, pareizu un veselīgu uzturu.
diftongisks Saistīts ar diftongu, tam raksturīgs.
diplomātisks Saistīts ar diplomātiju.
distrofisks Saistīts ar distrofiju, tai raksturīgs.
perinatāls Saistīts ar dzemdībām un 10 dienu periodu pēc dzemdībām.
veģetatīvs Saistīts ar dzīvības procesiem, augšanu, šādiem procesiem, augšanai raksturīgs.
galvanisks Saistīts ar elektriskās strāvas rašanos ķīmiskā reakcijā, kas noris starp elektrolītu un elektrodiem.
embrionāls Saistīts ar embriju, embrija stadijā.
enciklopēdisks Saistīts ar enciklopēdiju, tai raksturīgs.
epizodisks Saistīts ar epizodi (2), tai raksturīgs.
hipnopēdisks Saistīts ar hipnopēdiju, tai raksturīgs.
idillisks Saistīts ar idilli (1), tai raksturīgs; laimīgs, bezrūpīgs, bez pretrunām un konfliktiem.
idiomātisks Saistīts ar idiomu (idiomām), tai (tām) raksturīgs; tāds, kas satur idiomu.
oficiāls Saistīts ar ieņemamo amatu, dienesta stāvokli.
praktisks Saistīts ar kādu noteiktu (dzīves, sadzīves u. tml.) reālo vajadzību, prasību apmierināšanu, arī ar kādu, parasti ikdienišķu, darbību veikšanu.
kardioloģisks Saistīts ar kardioloģiju, tai raksturīgs.
komēdijisks Saistīts ar komēdiju (1), tai raksturīgs.
komisks Saistīts ar komēdiju, tai raksturīgs; tāds, kas izraisa smieklus, rada jautrību.
kompilatīvs Saistīts ar kompilāciju, tai raksturīgs; tāds, kas radies kompilējot.
glaciāls Saistīts ar ledus laikmetu; tāds, kas radies, veidojies ledāju iedarbībā.
operatīvs Saistīts ar medicīnisku operāciju, tai raksturīgs.
meditatīvs Saistīts ar meditāciju, meditēšanu.
melodisks Saistīts ar melodiju, tai raksturīgs.
metodisks Saistīts ar metodiku (1), noteiktu metožu ievērošanu.
sekls Saistīts ar nelielu gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (par elpošanu).
formāls Saistīts ar noteiktu prasību, tradīciju ievērošanu vai izpildi.
odisks Saistīts ar odu, tai raksturīgs; cildinošs.
paradigmatisks Saistīts ar paradigmu (1), tai raksturīgs.
paradigmatisks Saistīts ar paradigmu (2), tai raksturīgs.
parodisks Saistīts ar parodiju (1), tai raksturīgs.
šodienīgs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs; tāds, kas atbilst pašreizējā laikposma, tagadnes, mūsdienu prasībām.
šolaiku Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs.
predikatīvs Saistīts ar predikātu (2), tam raksturīgs.
prepozicionāls Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir veidots ar prievārdu; prievārdisks.
radioaktīvs Saistīts ar radioaktivitāti, tai raksturīgs; tāds, ko izraisa radioaktivitāte.
redakcionāls Saistīts ar rediģēšanu, tai raksturīgs; tāds, ko veic rediģējot.
sadistisks Saistīts ar sadismu, tam raksturīgs.
vēdisks Saistīts ar senindiešu vēdām, tām raksturīgs.
termodinamisks Saistīts ar sistēmu stāvokli un īpašībām dažādos siltuma procesos, šādiem sistēmu stāvokļiem un īpašībām raksturīgs.
represīvs Saistīts ar sodu, spaidiem, apspiešanu.
subjektīvs Saistīts ar subjektu (1), tam raksturīgs; saistīts ar indivīda psihi, personību, uzskatiem, pasaules uztveri.
svētdienīgs Saistīts ar svētdienu, tai raksturīgs; svinīgs, pacilāts.
briesmas Saistīts ar šādiem notikumiem, apstākļiem; briesmīgs.
šīrīta Saistīts ar šīs dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šīs dienas rītā; šārīta.
šīsdienas Saistīts ar šo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā dienā; šāsdienas.
šāsdienas Saistīts ar šo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā dienā; šīsdienas (1).
šārīta Saistīts ar šo rītu, šīs dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā, šīs dienas rītā; šārīta.
šīvakara Saistīts ar šo vakaru, šīs dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šājā vakarā, pašreizējās dienas vakarā; šāvakara.
šāvakara Saistīts ar šo, šīs dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šās dienas vakarā; šīvakara.
termodinamisks Saistīts ar termodinamiku, tai raksturīgs.
tiesmedicīnisks Saistīts ar tiesu medicīnu, tai raksturīgs.
saruna Saistīts ar vārdisku sazināšanos, tai raksturīgs; saistīts ar sarunvalodas stilu, tam raksturīgs.
transmisīvs Saistīts ar virzību, pāreju no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.; šādai virzībai, pārejai raksturīgs.
antarktisks Saistīts ar Zemes dienvidu polāro apvidu.
lineārs Saistīts tikai ar vienu dimensiju; tāds, kam ir tikai viena dimensija – garums.
pasaules koks saite starp divām pasaules pretējām pusēm – debesīm un zemi, cilvēkiem un dzīvniekiem, labo un ļauno.
reibonis Sajūta, ka ir zudis līdzsvars, griežas apkārtējie priekšmeti.
kas bijis, izbijis saka mierinot, mudinot (ko) aizmirst.
viens no diviem saka norādot, ka ir tikai viena no divām iespējamībām.
kārts šūpulis (kam) saka par (kā) rašanos, pirmsākumu, izveidi (kādā vietā, laikā).
elkoņi spīd saka par apģērbu, kam nodiluši, izdiluši, arī caurumaini elkoņi, ceļgali.
ceļgali spīd saka par apģērbu, kam nodiluši, izdiluši, arī caurumaini elkoņi, ceļgali.
raibs kā dzeņa vēders saka par dažādiem notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
ko Dievs devis saka par ēdienu, kādu bijis iespējams sagatavot.
mirdams var ēst saka par ēdienu, kas ļoti garšo.
nūja ar diviem galiem saka par ko, kam ir divas atšķirīgas, pretējas puses.
galds (vai) lūst saka par ļoti bagātīgi klātu galdu, uz kura ir ļoti daudz ēdienu, dzērienu.
putraims putraimu dzenā saka par ļoti šķidru ēdienu (piem., zupu).
nazis pie rīkles saka par nāves draudiem vai dzīvībai ļoti bīstamu situāciju.
ar nazi pie rīkles saka par nāves draudiem vai dzīvībai ļoti bīstamu situāciju.
kāds (nu) kurš saka par tādiem, kas atšķiras (piem., pēc īpašībām, pazīmēm).
kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir negaidīti ieradies.
(nav) ne ziņas saka par to, kā nav nemaz, kas ir pilnīgi izzudis.
ne ziņas, ne miņas saka par to, kā nav nemaz, kas ir pilnīgi izzudis.
(nav) ne miņas saka par to, kā nav nemaz, kas ir pilnīgi izzudis.
medaļas divas puses saka par to, ko var aplūkot no diviem (atšķirīgiem, pretējiem) viedokļiem.
atsitas kā zirņi pret sienu saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni.
Veseli ēduši! saka, atbildot kādam, kas pateicas par ēdienu, mielastu.
rīts gudrāks par vakaru saka, atstājot ko izlemšanai, pabeigšanai nākamajā dienā.
Lai Dievs žēlīgs! Saka, brīdinot par (rīcības) bīstamām vai nevēlamām sekām, piedraudot (kādam).
piemini manus vārdus saka, brīdinot, ka notiks tā, kā teikts.
kāds vējš atpūtis saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti kur ieradies, un vēloties uzzināt šās ierašanās iemeslu.
ne čiku, ne grabu saka, ja (kas) ir pazudis, ja (kā) vairs nav.
barometrs kāpj saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
barometrs ceļas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
barometrs krīt saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
barometrs krītas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
rādīt savu īsto seju saka, ja cilvēks (parasti neviļus) atklāj savu būtību, savas domas, centienus tādus, kādi tie ir patiesībā; paust, atklāt savu būtību.
vīra dūšā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
vīra prātā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
kunga dūšā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
kā karuselī saka, ja dažādi notikumi strauji seko cits citam, mainās, atkārtojas.
klāt kā likts saka, ja ieradīsies nekavējoties, īstajā brīdi, noteikti.
stunda ir situsi Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, darbībai.
spiežas kaklā saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
spiežas rīklē saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
velk uz lietu saka, ja ir tādi apstākļi, ka gaidāms lietus.
kā no jauna piedzimis saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
kā mēms saka, ja kāds brīdi vai ilgāku laiku klusē, nerunā, neatbild (parasti aiz apmulsuma, pārsteiguma, dusmām).
kā uz baznīcu saka, ja kāds ieradies tukšām rokām (ciemos).
kā no gaisa nokritis Saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti ir kur ieradies, parādījies.
auss aizkrīt saka, ja kāds uz laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piem., straujas spiediena maiņas dēļ).
čakarēt smadzenes saka, ja kāds uzmācīgi cenšas ievirzīt (kāda) domas citā virzienā, panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
ripo galvas saka, ja kāds vai kādi zaudē savu amatu.
cik garš, tik plats saka, ja kas ir vienlīdz labi vai slikti, ja, rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts nemainās.
kā akā iekritis saka, ja kas pēkšņi pazudis, nav nekur atrodams, ja par kādu nav nekādu ziņu.
tvaiks nokrīt saka, ja kļūst mazs tvaika spiediens.
sirds iesāpas saka, ja ko īsu brīdi sāpīgi pārdzīvo, ja kļūst kā žēl.
apsāpas sirds saka, ja ko īsu brīdi sāpīgi pārdzīvo, ja kļūst kā žēl.
nav ne miltuma saka, ja nav nemaz ēdiena.
kas bijis, bijis saka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas nokārtosies.
tā ir, kā ir saka, ja negrib dot noteiktu atbildi.
tvaiks kāpj saka, ja paaugstinās tvaika spiediens.
netrūkst ne putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
trūkst tikai putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
pie gatava galda saka, ja pašam nav jārūpējas par ēdiena gatavošanu un pasniegšanu.
tvaiks krīt saka, ja pazeminās tvaika spiediens.
tvaiks krītas saka, ja pazeminās tvaika spiediens.
nelabums kāpj kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (piem., aiz pretīguma pret ko).
nelabums kāpj mutē saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (piem., aiz pretīguma pret ko).
karsts (vien) pārskrien pār kauliem saka, ja uz brīdi satraukumā, bailēs rodas karstuma sajūta.
karsts (vien) pārskrien pār muguru saka, ja uz brīdi satraukumā, bailēs rodas karstuma sajūta.
Galvu augšā! saka, mudinot saņemties, nezaudēt drosmi, ticību, nepadoties vājumam.
rokas nenokritīs saka, pamudinot kādu ko izdarīt.
raugies ar acīm saka, pamudinot raudzīties vērīgi, uzmanīgi.
skaties ar acīm saka, pamudinot raudzīties vērīgi, uzmanīgi.
(kā) par postu saka, paužot nožēlu (par ko); diemžēl.
tavu postu saka, paužot nožēlu (par ko); diemžēl.
Es tev gan (rādīšu)! saka, piedraudot kādam, brīdinot kādu.
siekalas saskrien mutē saka, redzot ko garšīgu, kārdinošu vai klausoties par to.
siekalas tek saka, redzot ko garšīgu, kārdinošu vai klausoties par to.
spārnots izteiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
spārnots teiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
spārnota frāze sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
komunikācija Sakari, sakaru sistēma; vadi, vadu un ierīču sistēma (piem., elektriskās strāvas, ūdens, gāzes) pārvadei.
radniecība Sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piem., starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām) vai kuriem šāds sakars radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
sarkankvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu (apmēram 400–450 grādi).
simetriskais kabelis sakaru kabelis, kurā vadi sakārtoti pa diviem vai četriem tā, lai katra vadu pāra elektriskās īpašības būtu vienādas.
radiotelefonija Sakaru sistēma, kas tiek nodrošināta ar radioviļņu palīdzību.
vadu sakari sakaru veids, kurā elektriskos signālus pārraida pa vadiem.
radiosakari Sakaru veids, kurā informāciju raida un uztver ar radioviļņiem.
kompilēt Sakopot (materiālus) no citu autoru darbiem, tos radoši nepārstrādājot; šādi veidot (ko).
nulle Sākotnējais stāvoklis, sākuma stadija.
mandala Sakrāls veidojums apļa formā, kas simbolizē Visumu (budismā, hinduismā).
sagrīļoties Sākt (parasti pēkšņi) grīļoties; īsu brīdi grīļoties.
sagrozīties Sākt (parasti pēkšņi) grozīties; īsu brīdi grozīties.
saraustīties Sākt (parasti pēkšņi) raustīties un īsu brīdi raustīties – par ķermeni, tā daļām.
sašaubīties Sākt (parasti pēkšņi) šaubīties; īsu brīdi šaubīties.
sašūpot Sākt (parasti pēkšņi) šūpot; īsu brīdi šūpot.
sašūpoties Sākt (parasti pēkšņi) šūpoties; īsu brīdi šūpoties.
satrīcēt Sākt (parasti pēkšņi) trīcēt; uz brīdi ietrīcēties.
saausīties Sākt ausīties; īsu brīdi ausīties.
ataust Sākt aust (par gaismu); iestāties (par rītu, dienu).
vērt durvis sākt darboties (par iestādi, sabiedrisku pasākumu u. tml).
pārdēvēties Sākt dēvēt sevi citādi (citā vārdā, uzvārdā u. tml.).
sadrebēt Sākt drebēt; īsu brīdi drebēt.
iedzirkstēties Sākt dzirkstēt (par acīm); spēji, īsu brīdi parādīties (acīs); spēji izpausties (acīs).
iedzirkstīties Sākt dzirkstēt (par acīm); spēji, īsu brīdi parādīties (acīs); spēji izpausties (acīs).
pierast Sākt izjust (ko) par ikdienišķu, parastu.
iet krievos sākt karadienestu (padomju laikā).
iet armijā sākt karadienestu.
saļodzīties Sākt ļodzīties; īsu brīdi ļodzīties.
sajukt Sākt norisēt citādi, nerealizēties.
iet zaldātos sākt pildīt aktīvo karadienestu.
uzpīpināt Sākt pīpināt (parasti ar transportlīdzekļa skaņas signālu); īsu brīdi pīpināt.
saplivināt Sākt plivināt un kādu brīdi plivināt (spārnus).
saplivināt Sākt plivināt, raustīt (ko), parasti piepeši, īsu brīdi.
saskurināt Sākt skurināt un īsu brīdi skurināt.
saskurināties Sākt skurināties; īsu brīdi skurināties.
uzvārīties Sākt vārīties (par šķidrumu, dzērienu, ēdienu u. tml.); vāroties iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi.
startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances vietas.
sazvalstīties Sākt zvalstīties; īsu brīdi zvalstīties.
saminstināties Sākt, parasti pēkšņi minstināties; īsu brīdi minstināties.
sagāzelēties Sākt, parasti pēkšņi, gāzelēties; īsu brīdi gāzelēties.
sagražoties Sākt, parasti pēkšņi, gražoties; īsu brīdi gražoties.
sakratīt Sākt, parasti pēkšņi, kratīt (piem., ko satvertu, kur ievietotu); īsu brīdi kratīt.
salīgoties Sākt, parasti pēkšņi, līgoties; īsu brīdi līgoties.
samirkšķināt Sākt, parasti pēkšņi, mirkšķināt; īsu brīdi mirkšķināt.
sasvārstīties Sākt, parasti pēkšņi, svārstīties; īsu brīdi svārstīties.
savēcināt Sākt, parasti pēkšņi, vēcināt; īsu brīdi vēcināt.
savēzēt Sākt, parasti pēkšņi, vēzēt; īsu brīdi vēzēt.
savicināt Sākt, parasti pēkšņi, vicināt; īsu brīdi vicināt.
saviļņoties Sākt, parasti pēkšņi, viļņoties; īsu brīdi viļņoties.
savirpuļot Sākt, parasti pēkšņi, virpuļot; īsu brīdi virpuļot.
sazvāroties Sākt, parasti pēkšņi, zvāroties; īsu brīdi zvāroties.
aust Sākties, iestāties (kļūstot gaišam) – par rītu, dienu.
tēze Sākuma stāvoklis attīstības procesā; Hēgeļa dialektikā – pirmā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze).
bērnu autiņos sākumstadijā.
cukurs Salda, kristāliska viela, ko (parasti) iegūst no cukurbietēm vai cukurniedrēm un ko uzturā lieto kā saldinātāju.
ambrozija Saldais ēdiens – rupjmaizes kārtojums.
zupa Saldais ēdiens ar zupai līdzīgu konsistenci.
uzputenis Saldais ēdiens, kas gatavots no mannas un augļiem, ogām vai sulas, uzputojot to.
ķīselis Saldais ēdiens, kas parasti gatavots no augļiem, ogām un iebiezināts ar cieti.
buberts Saldais ēdiens, ko gatavo no piena, mannas vai kviešu miltiem, cukura un sakultām olām.
suflē Saldais ēdiens, ko gatavo no saputota olas baltuma un cukura.
deserts Saldais ēdiens, ko pasniedz maltītes beigās.
želeja Saldēdiens, ko gatavo, piem., no augļu sulas, piena un želatīna.
kampari Saldi rūgtens alkoholisks dzēriens, ko parasti lieto kokteiļa veidā.
sams Saldūdens zivs ar garu bezzvīņu ķermeni, no virspuses saplacinātu galvu un diviem gariem taustekļiem pie augšžokļa [Silurus glanis].
pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas to atšķirības, pretišķības.
sakrustot Salikt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
kopulatīvie salikteņi salikteņi no sintaktiski neatkarīgiem un vienlīdzīgiem komponentiem (piem., sālsmaize, diennakts).
fizioloģiskais šķīdums sāļu šķīdums, kura sastāvs un osmotiskais spiediens ir līdzīgs asins sastāvam.
poza Samākslota, neīsta, arī maldinoša izturēšanās.
pozēt Samāksloti, arī maldinoši izturēties; izlikties.
puķains Samākslots, izskaistināts (piem., par vārdiem, tekstu).
pavediens Samērā garš, tievs (parasti) tekstilšķiedras veidojums, pagarš (diega, dzijas) fragments.
sfings Samērā liels tauriņš ar druknu ķermeni, gariem, slaidiem spārniem (priekšējie spārni ievērojami garāki par pakaļējiem).
starpbrīdis Samērā neilgs laikposms starp divām mācību nodarbībām vai diviem nodarbības atsevišķiem posmiem.
ziņa Samērā neliela apjoma materiāls, piem., raksts (masu informācijas līdzekļos); pārraide (radio, televīzijā).
smalce Samērā sīka, līdz 20 gadiem vecu kokaugu audze.
sprauga Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.
starpa Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.; arī atstarpe, sprauga.
stīga Samērā tievs, garš veidojums (stieple, pavediens u. tml.).
paviegls Samērā, arī diezgan plāns (par apģērbu).
paslapjš Samērā, arī diezgan slapjš.
pasmags Samērā, arī diezgan smags.
patauks Samērā, arī diezgan tauks; patrekns.
pavecs Samērā, arī diezgan vecs (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
paviegls Samērā, arī diezgan viegls (pēc intensitātes, iedarbības, arī izpausmes pakāpes u. tml.).
pastrups Samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (parasti par vārdiem, izteikumu).
palekns Samērā, diezgan lekns.
palēns Samērā, diezgan lēns.
pieklājīgs Samērā, diezgan liels; pietiekams.
pamaz Samērā, diezgan maz.
paresns Samērā, diezgan resns; pretstats: patievs.
pasalts Samērā, diezgan salts, auksts.
pasāļš Samērā, diezgan sāļš.
pasarkans Samērā, diezgan sarkans.
pasārts Samērā, diezgan sārts.
pasīksts Samērā, diezgan sīksts.
pasilts Samērā, diezgan silts.
paskarbs Samērā, diezgan skarbs.
pastīvs Samērā, diezgan stīvs.
pasvešs Samērā, diezgan svešs.
patrausls Samērā, diezgan trausls.
patrekns Samērā, diezgan trekns.
pakupls Samērā, diezgan tukls, resns.
pavārgs Samērā, diezgan vārgs.
pavēls Samērā, diezgan vēls.
pavēss Samērā, diezgan vēss.
pazaļš Samērā, diezgan zaļš.
zināmā mērā samērā, diezgan.
puslīdz Samērā, diezgan.
paritāte Samērs; attiecība starp divu valstu papīrnaudas vienībām pēc zelta daudzuma, kuru tās pārstāv; ārvalstu valūtas iepirkšanas cena, kas izteikta iekšzemes valūtā.
samurcīt Samīļot (dzīvnieku), parasti saņemot (to) rokās; šādā veidā (dzīvnieku) pārāk nogurdināt.
zars Sānu dzinums, kas attīstās no stumbra; šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
dabūt kurvīti saņemt atraidījumu, atteikumu (piem., lūdzot uz deju, bildinot).
nosāpēt Sāpēt (īsu brīdi) un pārstāt sāpēt.
savest Saprecināt; arī panākt, ka (kādi) intīmi tuvinās.
krēms Saputota saldā krējuma vai sviesta un dažādu piedevu masa (piem., ēdienu rotāšanai, pildīšanai); šāds saldais ēdiens.
sadraudzēt Saradināt (dzīvniekus).
kalendārs Saraksts ar gada mēnešiem, nedēļām, dienām; attiecīgais iespieddarbs (piem., grāmata, tabula), kurā šāds saraksts parasti ir kopā ar astronomiskām ziņām un informāciju par ievērojamiem notikumiem.
sabrēcināt Saraudināt.
saspringt Sarauties, savilkties – par muskuļiem, muskuļaudiem; kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas – par ķermeni, tā daļām.
mielasts Sarīkojuma daļa, kurā tiek pasniegti ēdieni un dzērieni; ēšana un dzeršana (viesībās).
bērnurīts Sarīkojums bērniem (ar priekšnesumiem, rotaļām u. tml.), kas notiek priekšpusdienā.
vakars Sarīkojums, kas notiek aptuveni dienas beigās vai īsi pirms nakts iestāšanās.
bērnu rīts sarīkojums, koncerts (bērniem), kas notiek dienas sākumā (līdz pusdienai).
eritrocīti Sarkanie asinsķermenīši – asins šūnas, kas pārnes skābekli un aizvada oglekļa dioksīdu.
burgundietis Sarkanvīns no Burgundijas; šādas šķirnes vīns.
sārmi Sārmmetālu un ūdenī šķīstošo sārmzemju metālu (piem., bārija, kalcija, nātrija) hidroksīdi.
apsārtums Sārtums, kas radies iekaisuma rezultātā.
apvainot Sarūgtināt, aizskart, pazemot (ar vārdiem vai rīcību).
dialogs Saruna starp divām vai vairākām personām; šādas sarunas attēlojums daiļdarbā.
pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā, oficiālā domu apmaiņā, arī diskusijā iztirzāt (noteiktu jautājumu, problēmu sanāksmē, sapulcē u. tml.).
sablefot Sarunāt nepatiesību (lai kādu maldinātu); samelot.
saķēdēt Sasaistīt, savienot ar ķēdi vai ķēdēm.
sorbets Sasaldēta sula vai kāds cits saldināts dzēriens.
sastūķēt Sasēdināt (kur) lielākā daudzumā.
puns Sasituma rezultātā radies uztūkums (kādā ķermeņa daļā); patoloģisks neliels izcilnis, izaugums (uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļām).
summēt Saskaitīt (divus vai vairākus lielumus); aprēķināt summu (1).
sadzert tubrālības saskandināt un iedzert alkoholisku dzērienu, norunājot vienam otru uzrunāt ar "tu".
nesaskaņa Saskaņas, vienprātības trūkums; ķildas, strīdi.
čužas Saslaukas, gruži, dažādi atkritumi.
pārstaigāt Saslimšanas laikā neievērot gultas režīmu, bet turpināt ierastās dienas gaitas.
finišēt Sasniegt distances galapunktu, mērķi (sporta sacensībās).
nobriest Sasniegt gatavību, noteiktu attīstības stadiju.
izlidot Sasniegt pēdējo attīstības stadiju un iesākt lidot (par spārnotiem kukaiņiem).
turgors Saspriegums, ko rada šūnu šķidrā satura spiediens uz to apvalkiem.
ausīties Sasprindzinot dzirdi, klausīties, ieklausīties.
rokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar rokas spiedienu.
sarokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar savstarpēju rokas spiedienu.
pietaisīt Sataisīt, sagatavot (ēdienu) lielākā vai pietiekamā daudzumā, tā, ka piepilda (ko).
fice Satīts, iegarens (dzijas, diegu) veidojums.
dēka Satraucošs notikums, ar dažādiem starpgadījumiem bagāts piedzīvojums.
uzkurbulēties Satraukties, uzbudināties; pieaugt (piemēram, par kā intensitāti).
aicināt Saukt, mudināt.
Ra Saules dievs (seno ēģiptiešu mitoloģijā).
apollons Saules, zemes auglības un mākslas dievs (grieķu un romiešu mitoloģijā).
izsautēt Sautējot panākt, ka (pārtikas produkts, ēdiens) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
šķovēt Sautēt (ēdienu).
dīvains Savādi, neizprotami.
kanibālisms Savas sugas indivīdu ēšana (par dzīvniekiem).
misija Savienojuma ar "diplomātisks": diplomātiskā pārstāvniecība (ārvalstīs).
mezgls Savienojums (diegiem, auklām u. tml.), ko veido, (tos) sasienot; ciešs (piem., pavediena) sasējums, savilkta cilpa.
līnija Savienojums (parasti ar vadiem, kabeļiem) starp pārraidošajām un uztverošajām ierīcēm (piem., telefoniem, datoriem); vadu un pievadu sistēma.
satecēt Savienoties (par diviem vai vairākiem ceļiem, ielām u. tml.).
groziņu vakars saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar līdzi nestiem ēdieniem un dzērieniem; groziņvakars.
groziņvakars Saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar saviem ēdieniem un dzērieniem.
vārāmais namiņš savrupa celtne (piem., slieteņa veidā), kurā vāra, gatavo ēdienu.
divdabja teiciens savrupināta teikuma locekļu grupa ar apstākļa nozīmē lietotu divdabi centrā.
saruna Savstarpēja sazināšanās ar vārdiem un žestiem (parasti starp diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
sasaiste Savstarpējs saistījums (piem., ar vadiem vai bezvadu sistēmā).
onānisms Savu dzimumorgānu mehāniska kairināšana, lai izraisītu seksuālu uzbudinājumu un gūtu baudu; masturbācija.
jumstiņu gladiola savvaļas gladiola, kas Latvijā ir aizsargājams augs.
ceļteka Savvaļas lakstaugs ar rozetē sakopotām lapām un sīkiem ziediem vārpveida skarā.
simtlapu Savvaļas roze ar parastiem vai kupliem ziediem [Rosa centifolia].
mežroze Savvaļas roze ar vienkāršiem sārtiem (retāk baltiem) ziediem un sarkaniem augļiem [Rosa canina un citas sugas].
meža tulpes savvaļas tulpes ar nelieliem, iekšpusē dzelteniem un ārpusē zaļganiem ziediem.
žākle Sazarojuma vietas starpa (kokaugiem, to zariem); divžuburu zars, stumbrs; šādi izveidots koka priekšmets.
stakle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburains zars, stumbrs.
sakars Sazināšanās, informācijas signālu raidīšana un saņemšana, kurā parasti izmanto tehniskos līdzekļus; šādi tehniskie līdzekļi, to kopums; attiecīgā tautsaimniecības nozare.
process Secīga stāvokļu maiņa (kā) attīstības gaitā; ciešā sakarībā esošu attīstības stadiju nepārtraukta kustība.
norise Secīga, pakāpeniska (kā) stāvokļa, stadiju maiņa, arī darbības ritums, gaita.
piesēdināt Sēdinot (kur iekšā vairākus, daudzus) panākt, ka piepilda (ko).
periderma Segaudi, kas uz augu stumbriem, saknēm, bumbuļiem un sakneņiem nomaina primāros segaudus – epidermu.
seismometrija Seismoloģijas nozare, kas izstrādā iekārtas seismisko viļņu uztveršanai, kā arī pilnveido seismoloģisko novērojumu metodiku.
vaibsti Sejas veidojuma raksturīgas iezīmes (piem., indivīdam); raksturīgas līnijas (sejā), arī sejas izteiksme.
gāzmaska Seju nosedzoša maska aizsardzībai pret indīgām gāzēm, radioaktīviem putekļiem u. tml.
Saturns Sējumu dievs un zemkopju aizbildnis seno romiešu mitoloģijā.
endosperma Sēklas baltums, īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīgļa attīstībai nepieciešamās barības vielas.
meža reproduktīvais materiāls sēklas, sējeņi stādi, ko izmanto meža atjaunošanai vai iekopšanai.
sēklvads Sēklinieka (2) kanāls, pa kuru pārvietojas spermatozoīdi.
divnieks Sekmju vērtējums – ļoti vāji; divi.
fetišisms Seksuāla perversija, kur uzbudinājuma objekts ir priekšmets, kas pieder vai ir piederējis kādam cilvēkam.
dzimumtieksme Seksuāla tieksme pret otru (pretēja dzimuma) indivīdu.
plīvuraste Selekcijas ceļā no sudrabkarūsas izaudzēta akvāriju zivs, kam raksturīgas divas plīvurveida astes spuras.
akupresūra Sena dziedināšanas māksla, alternatīvā medicīna – spiešana ar pirkstiem uz ķermeņa bioloģiski aktīvajiem punktiem, lai, tos stimulējot, uzlabotu organisma funkcijas, imūno sistēmu.
inki Sena indiāņu cilts, kas tagadējā Peru teritorijā bija nodibinājuši savu valsti, kas pastāvēja līdz 16. gadsimtam.
ķelti Sena indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā un dažos Centrāleiropas apgabalos, kuru pēcteči mūsdienās dzīvo dažos Īrijas, Lielbritānijas un Francijas apvidos.
trāķieši Sena indoeiropiešu cilšu grupa, kas apdzīvoja Eiropas dienvidaustrumu zemes – Trāķiju, kā arī Balkānu pussalas ziemeļaustrumus un Mazāzijas ziemeļrietumu daļu.
mīts Sena teika, nostāsts par cilvēces vēstures vissenāko posmu, aizvēsturiskiem laikiem (piem., par debesu un zemes objektu rašanos) un kurā darbojas dievi vai citas pārdabiskas būtnes.
annāles Sena vēsturisko notikumu apraksta forma, kur notikumi kārtoti pa gadiem; hronika.
komēdija Senajā Grieķijā – izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu vīna un līksmības dievam Dionīsam.
gladiators Senajā Romā – cīņas izrādēm apmācīts cīkstonis (vergs vai karagūsteknis), kas cīnījās cirka arēnā ar citiem šādiem cīkstoņiem vai plēsīgiem zvēriem.
vestāliete Senajā Romā – mājas pavarda dievietes Vestas kulta priesteriene.
konsuls Senajā Romā – viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā); goda tituls (impērijas laikā).
sintoisms Senākā Japānas reliģija, kurā daba tiek pielīdzināta dievībai un kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
ājurvēda Senās Indijas dziedniecības sistēma, kurā izmanto dabas līdzekļus, ievēro noteiktus uztura un dzīvesveida principus.
semīti Senās tautas Āzijas dienvidrietumu daļā un Āfrikas ziemeļaustrumos (piem., ebreji, arābi, asīrieši, feniķieši).
linga Senatnē – metamais ierocis (cilpa, kurā ievieto akmeni vai īpaši sagatavotu lodi); šāda veida rotaļu rīks.
zemestauki Sēne ar baltu, recekļainu masu pildītu augļķermeni, kas sākumā attīstās zemē, un brūnu cepurīti, kura izdala nepatīkamu smaku [Phallus impudicus].
tantals Sengrieķu dieva Zeva dēls, kurš par noslēpumu izpaušanu tika sodīts ar mūžīgām bada un slāpju ciešanām pazemes valstībā.
Orions Sengrieķu mitoloģijā – Artemīdas iemīļotais, kuru tā nogalina, bet dievi pārvērš zvaigznājā.
nimfa Sengrieķu mitoloģijā – dabas dievība jaunas, skaistas sievietes veidolā.
nektārs Sengrieķu mitoloģijā – dievu dzēriens, kas piešķir nemirstību un mūžīgu jaunību.
ambrozija Sengrieķu mitoloģijā – dievu ēdiens, kas tiem devis mūžīgu jaunību un nemirstību.
Trītons Sengrieķu mitoloģijā – jūras dievs ar cilvēka rumpi un zivs asti.
Melpomene Sengrieķu mitoloģijā – viena no deviņām mūzām, traģēdijas (mūsdienās teātra) aizbildne.
titāns Sengrieķu mitoloģijā – vissenākās dievu cilts pārstāvis.
gigants Sengrieķu mitoloģijā – zemes dievietes Gajas dēli – cilvēkveidīgas būtnes ar apakšdaļu kā čūskai.
lira Sengrieķu strinkšķināmais mūzikas instruments ar izliektām rāmja daļām un 7–11 stīgām; vēlāki tā paveidi.
proscēnijs Sengrieķu teātrī – vieta, kur aktieri tēloja savas lomas (starp paaugstinājuma fasādi un orhestru).
korifejs Sengrieķu traģēdijā – kora vadītājs un priekšdziedātājs.
koris Sengrieķu traģēdijā vai komēdijā – izpildītāju grupa, kas vienlaikus runā vai dzied.
senči Seni dzīvnieki vai augi, no kuriem ir attīstījušies mūsdienu dzīvnieki vai augi.
Vastlāvji Seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki, trīs dienas pirms Pelnu dienas; Meteņi.
pasha Seni reliģiski pavasara svētki ebrejiem; Lieldienas.
upanišadas Senindiešu filozofiskie un reliģiskie sacerējumi sanskritā, kas skaidro vēdu jēgu.
sūtra Senindiešu literatūras žanrs – šādu tēžu veidā rakstīti dažāda satura darbi.
sūtra Senindiešu rakstos – īsa iegaumējama tēze, teiciens.
Māra Seno latviešu dievība – sieviešu aizstāve, auglības un svētības devēja, govju sargātāja.
romiešu cipari seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizēm lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
grācija Seno romiešu mitoloģijā – trīs skaistuma dievietes.
skalds Seno skandināvu dziesminieks.
vikingi Seno skandināvu karotāji, jūras laupītāji un tirgotāji.
kāmasūtra Sens (starp 400 līdz 200 g. p. m. ē.) indiešu teksts – ar praktiskiem padomiem papildinātas pamācības erotiskajā mīlestībā.
ģīga Sens latviešu tautas mūzikas instruments garenas kastes veidā ar vienu, divām vai trim stīgām.
ginks Sens reliktu augs – koks ar vēdekļveida lapām, dzelteniem ziediem un dzintardzeltenām plūmjveida sēklām [Ginkgo biloba].
rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iekala, iegrieza akmenī, metālā, kokā, kaulā.
sēņotne Sēņu veģetatīvais ķermenis – tievu, baltu pavedienu tīkls; micēlijs.
micēlijs Sēņu veģetatīvais ķermenis – tievu, baltu pavedienu tīkls; sēņotne.
nedēļa Septiņu diennakšu ilgs laikposms (skaitot no jebkuras dienas).
si Septītās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā; atbilstošā skaņa.
sērūdeņradis Sēra savienojums ar ūdeņradi – gāze ar sapuvušu olu smaku.
vecmāte Sertificēta ārstniecības persona (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis, ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
la Sestā nots diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
sestdien Sestdienā.
pašizglītība Sevis izglītošana (kādā jomā), jaunu zināšanu iegūšana vai papildināšana.
pašapmāns Sevis maldināšana, arī ilūzija.
trekns kumoss Sevišķi garšīgs, arī sātīgs, bagātīgs ēdiens;
superradikāls Sevišķi radikāls; pārāk radikāls.
afekts Sevišķi spēcīgs, īslaicīgs jūtu izpaudums, uzbudinājums vai dusmu lēkme, kuras laikā persona var zaudēt kontroli pār sevi.
sesija Sēžu periods (piem., pārstāvības institūcijām, kurām sēdes notiek periodiski un regulāri).
garie cimdi sieviešu cimdi pāri elkonim.
dieviete Sieviešu kārtas dievība.
bērnu saņēmēja sieviete (parasti bez speciālas medicīniskas izglītības), kas palīdz dzemdībās.
Ievas meita sieviete kārdinātāja; sieviete
līgava Sieviete, kas ir devusi piekrišanu vīrietim stāties ar viņu laulībā; sieviete savā kāzu dienā.
ragana Sieviete, kurai piemīt spēja zīlēt, burt, arī dziedināt.
vārda māsas sievietes, kam ir vienādi priekšvārdi.
signālraķete Signāla raidīšanai paredzēta raķete ar lādiņu, kas deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus.
gaisa trauksme signāls, kas brīdina par pretinieka aviācijas uzlidojumu.
radiosignāls Signāls, ko rada, izmantojot radiotehniskus līdzekļus.
pasija Sija, uz kuras perpendikulāri balstās garensijas, šķērssijas vai kopnes (piem., ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā).
kripata Sīka, niecīga (parasti ēdiena) daļa; arī drupata, druska.
galantērija Sīki apģērba priekšmeti un tualetes piederumi (cimdi, pogas, diegi, ķemmes, sprādzes u. tml.); to kopums.
sūneņi Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips [Bryozoa].
vasaras raibumi sīki iedzelteni, rudi vai brūngani pigmentācijas laukumi, kas rodas uz ādas pavasaros saules staru iedarbībā.
manna Sīki putraimi, ko iegūst no kviešu graudiem, nolobot tiem biezo apvalku un tos smalki saskaldot.
ķidāt Sīki, detalizēti izdibināt, noskaidrot (piem., notikumus cilvēka personīgajā dzīvē).
miģele Sīks divspārņu asinssūcējs kukainis ar garām kājām.
moskīts Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis (galvenokārt tropos).
knislis Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, kas atgādina mušu.
ods Sīks divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas asinssūcējs kukainis.
radzene Sīks neļķu dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms ar pretējām lapām un baltiem ziediem.
spožlapsene Sīks plēvspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) kāpuros un kūniņās.
zeltstarīte Sīks, daudzgadīgs liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem zvaigžņveida ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā.
sarma Sīku ledus kristālu apledojums (piem., uz koku zariem, vadiem), kas veidojas, sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
sildāmiekārta Sildiekārta.
sildāmierīce Sildierīce.
silīcijūdeņradis Silīcija savienojums ar ūdeņradi – toksiska gāzveida vai šķidra viela ar nepatīkamu smaku.
siltais galds siltie ēdieni.
siltumapmaiņa Siltuma apmaiņa no vides ar augstāku temperatūru uz vidi ar zemāku temperatūru.
siltumatdeve Siltuma apmaiņa starp (kā) virsmu un vidi, kas ar to saskaras.
kust Siltuma, arī spiediena iedarbībā pāriet no cieta agregātstāvokļa šķidrā; kļūt mīkstam.
siltumnesējs Siltummaiņas veicējs – kustīga šķidra vai gāzveida vide, ar ko realizē siltuma apmaiņu (piem., sildīšanas, dzesēšanas sistēmās, termālās apstrādes procesos siltumapgādes, apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanās sistēmās un tehnoloģiskajās iekārtās).
alveja Siltzemju augs (Latvijā istabas augs) ar biezām, gaļīgām lapām, kuras izmanto medicīnā.
sardīne Siļķveidīgo kārtas augēdāja zivs ar samērā lielu, slaidu sudrabbaltu ķermeni un melnu plankumu rindu uz sāniem, dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos netālu no piekrastes [Sardina pilchardus].
zodiaka zīme simbols vienai no Zodiaka joslas 12 daļām, kas apzīmē Zodiaka zvaigznājus.
perikards Sirds apvalks – plēve, kas ietver sirdi.
sirds pamatne sirds augšdaļa, no kuras atiet asinsvadi.
miokards Sirds muskuļaudi.
mirdzaritmija Sirds ritma traucējums – nekoordinēta atsevišķu sirds muskuļšķiedru raustīšanās; mirgošanas aritmija.
elektrokardiogrāfija Sirdsdarbības izmeklēšanas metode – sirds muskulatūras radīto svārstību reģistrēšana ar speciālu aparātu – elektrokardiogrāfu.
diennakts elektrokardiogrāfija sirdsdarbības izmeklēšanas metode ar nelielu pārnēsājamu elektrokardiogrāfa iekārtu, kas piestiprināta pacientam, lai kontrolētu viņa sirdsdarbību 24 stundas.
sirds glikozīdi sirdsdarbību ietekmējoša medikamentu grupa.
klapēt Sist (par sirdi); pukstēt.
dipols Sistēma, kas sastāv no diviem vienāda lieluma, bet pretējas zīmes elektriskajiem lādiņiem, kuri atrodas noteiktā attālumā viens no otra.
ksilofons Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no vairākās rindās novietotām koka plāksnītēm, pa kurām sit ar divām koka vālītēm.
vodeviļa Situāciju komēdija ar kuplejām 18. un 19. gs.
ogļskābe Skābe, kas veidojas, oglekļa dioksīdam reaģējot ar ūdeni.
dzidrs Skaidrs (par dienu, tās daļu).
ducis Skaita mērvienība – 12 gabalu; kopa, kurā ir divpadsmit (parasti vienveidīgu) priekšmetu.
binārā skaitīšanas sistēma skaitīšanas sistēma, kurā visi skaitļi tiek pierakstīti ar divu ciparu (1 un 0) palīdzību.
divarpus Skaitlis, ciparu kopa 2 ½ – divi ar pusi; šāds daudzums, skaits.
divsimt Skaitlis, ciparu kopa 200; divi simti.
kārtas skaitlis skaitlis, kas apzīmē ķīmiskā elementa vietu periodiskajā elementu sistēmā.
pārskaitlis Skaitlis, kas bez atlikuma dalās ar divi.
pī Skaitlis, kas izsaka riņķa līnijas garuma attiecību pret diametra garumu.
iracionāls skaitlis skaitlis, kas nav izsakāms kā vienkāršs daļskaitlis; bezgalīgs neperiodisks decimāldaļskaitlis.
nepārskaitlis Skaitlis, kas nedalās ar divi bez atlikuma; nepāra skaitlis.
ordināta Skaitlis, kas raksturo punkta attālumu no horizontālās koordinātu (abscisu) ass.
abscisa Skaitlis, kas raksturo punkta attālumu no vertikālās koordinātu ass.
deklinācija Skaitļi (koordinātas), kas raksturo (debess ķermeņa) leņķisko attālumu no ekvatora.
intervāls Skaitļu vai punktu kopa, kuras elementi atrodas starp diviem dotajiem skaitļiem vai punktiem.
īriss Skalbju dzimtas augs ar zobenveida lapām un lieliem ziediem.
krokuss Skalbju dzimtas daudzgadīgs sīpolaugs ar šaurām lapām un dažādas krāsas zvanveida ziediem.
gladiola Skalbju dzimtas sīpolaugs ar garu, nezarotu stublāju, zobenveida lapām un piltuvveida ziediem vārpveida ziedkopā.
frēzija Skalbju dzimtas sīpolaugs ar smaržīgiem piltuvveida ziediem.
pārskaldīt Skaldot pārdalīt (divās vai vairākās) daļās.
piebrēkt Skaļi, demonstratīvi paužot (ko), piepildīt (ar to kādu vidi).
reproduktors Skaļrunis; iekārta (radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai skaņās.
skandināvi Skandināvijas tautu piederīgais.
skandināvi Skandināvijas valstu pamatiedzīvotāji (piem., zviedri, somi, norvēģi).
SAS Skandināvu lidsabiedrību konsorcijs.
velna laivas skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
trollis Skandināvu ticējumos, folklorā – pārdabiska mežu, kalnu būtne (piem., milža, pundura, raganas veidolā), kas kaitē cilvēkiem.
varjagi Skandināvu vikingi (krievu historiogrāfijā).
izruna Skanējuma izveide (valodas skaņām, vārdiem u. tml.) ar runas orgāniem; skanējums (valodas skaņām, vārdiem u. tml.); artikulācija.
pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs); nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, bez pauzēm izrunātiem vārdiem, teikumiem).
mantra Skaņa vai vārds, ko atkārto, lai veicinātu koncentrēšanos meditācijā (sākotnēji hinduismā un budismā).
sitiens Skaņa, kas rodas pukstot, pulsējot (parasti par sirdi).
troksnis Skaņa, ko rada neperiodiskas svārstības.
progresīvā disimilācija skaņas disimilācija iepriekšējās skaņas ietekmē.
stereofonija Skaņas ierakstīšana un atskaņošana, izmantojot vismaz divus kanālus, lai radītu iespaidu, ka skaņas avots atrodas telpā.
runas skaņu oscilogramma skaņas izraisīto gaisa spiediena svārstību attēls, ko raksturo svārstību biežums (frekvence), amplitūda un ilgums.
pērkons Skaņas parādība, kas negaisa laikā pavada elektrisko izlādi (zibeni).
pavadījums Skaņdarba atskaņojums, ar ko papildina (piem., kādu darbību).
takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas taktsdaļas līdz nākamajai tikpat uzsvērtai taktsdaļai; skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
pavadījums Skaņdarba sastāvdaļa, kas papildina dziedātāja vai instrumentālista partiju.
duets Skaņdarbs diviem izpildītājiem.
ekspromts Skaņdarbs, kas radies it kā pēkšņi, improvizējot.
hromatisms Skaņkārtas diatoniskās pakāpes paaugstinājums vai pazeminājums ar diēzu vai bemolu par pustoni.
gājiens Skaņu secība (melodijā).
atskaņa Skaņu vai skaņu grupu atkārtojums, kas saista divas vai vairākas dzejoļa rindas (parasti to nobeigumā).
priekšplāns Skatītājam tuvākā (kā, piem., telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: dibenplāns.
ieskatīties Skatīties (kur iekšā), parasti īsu brīdi.
pretskats Skats (uz ko) perpendikulāri (tā) priekšpusei.
divskats Skats, kurā tēlo divi aktieri; divspēle.
varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
pantomīma Skatuves mākslas veids, kurā aktieri tēlo bez vārdiem, tikai ar kustībām un mīmiku; šāda veida izrāde.
iegurnis Skeleta daļa, ko veido divi gūžas kauli, kuri nekustīgi savienoti ar krusta kaulu.
privātskola Skola, ko dibinājusi fiziska vai juridiska persona.
sols Skolas mēbele – sēdeklis kopā ar galdu (parasti diviem skolēniem).
divnieku karalis skolēns, kam ir visvairāk divnieku.
privātskolotājs Skolotājs, kas par atsevišķu samaksu māca kādu mājās individuāli.
ultramaratons Skrējiens distancē, kas garāka par maratona distanci (42,195 km).
maratons Skrējiens ļoti garā distancē (parasti 42,195 km); maratonskrējiens.
maratonskrējiens Skrējiens ļoti garā distancē (parasti 42,195 km).
sprints Skrējiens, slidojums, brauciens u. tml. īsu distanču sacensībās.
renkulis Skrots (medību ieročiem), kuras diametrs ir lielāks par 5,5 milimetriem.
smuidrs Slaids, garš, arī lokans (par augiem, parasti kokiem, to daļām); tāds, kur aug slaidi, gari, arī lokani koki (piem., par mežu).
ieslaukt Slaucot pieradināt (dzīvnieku) pie slaukšanas.
komplimentārs Slavējošs, cildinošs.
daudzināt Slavēt, cildināt.
teikt Slavēt; cildināt.
glorifikācija Slavināšana, cildināšana; slavinājums, cildinājums.
glorificēt Slavināt, cildināt.
dienvidslāvi Slāvu tautas, kas dzīvo Eiropas dienvidos; dienvidu slāvi.
kupeja Slēgts nodalījums dzelzceļa vagonā (parasti četriem vai diviem pasažieriem).
kukluksklans Slepena (dibināta 1865. gadā ASV) rasistiska organizācija cīņai pret nēģeru līdztiesību, viņu vajāšanai un terorizēšanai.
rozenkreicieši Slepenas biedrības locekļi (17., 18. gs.), kas nodarbojās ar misticisma studijām; šādas biedrības pārstāvji mūsdienās.
glūnēt Slepus skatīties uz medījumu, gaidot izdevīgu brīdi, lai tam pēkšņi uzbruktu (par dzīvniekiem).
aizslidināt Slidinot aizvirzīt.
ieslidināt Slidinot ievirzīt (kur iekšā).
ieslīdināt Slīdinot ievirzīt (kur iekšā).
izslidināt Slidinot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
noslidināt Slidinot novirzīt (ko) nost, lejā, zemē u. tml.
noslīdināt Slīdinot novirzīt (ko) nost, lejā, zemē u. tml.
pieslidināt Slidinot pievirzīt (pie kā, kam klāt).
aizslidināties Slidinoties aizvirzīties.
ieslidināt Slidinoties padarīt gludu, slidenu.
noslidināties Slidinoties vai slīdot nonākt lejā, zemē.
vigvams Slieteņveidīgs Ziemeļamerikas indiāņu mājoklis.
cukurslimība Slimība, ko izraisa nepietiekams insulīna daudzums organismā; cukura diabēts.
pelagra Slimība, ko izraisa nikotīnskābes un dažu citu B grupas vitamīnu trūkums organismā un kam raksturīgi ādas izsitumi, gremošanas traucējumi un psihiska disfunkcija.
tetānija Slimība, kurai ir raksturīgi toniski krampji, pastiprināti uzbudināta nervu sistēma.
autoimūns Slimība, saslimšana, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma.
vējslotas Slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
diagnostika Slimības noteikšana pēc raksturīgām pazīmēm; zinātne par slimību pazīmēm un diagnožu noteikšanas metodēm.
skrīnings Slimību diagnosticēšanas sistēma – iedzīvotāju masveida medicīniskā izmeklēšana, lai atklātu personas, kas saslimušas ar kādu noteiktu slimību.
izplūdis Slimīgi resns; izblīdis.
hospiss Slimnīca vai slimnīcas nodaļa nedziedināmi slimiem pacientiem.
klīniskā slimnīca slimnīca, kurā ārstēšana ir saistīta ar medicīnas augstskolu mācību un zinātnisko darbību.
klīnika Slimnīca, kurā slimnieku ārstēšana ir apvienota ar ārstu zinātnisko darbu un medicīnas studentu apmācīšanu; ārstniecības iestāde.
auskultācija Slimnieka medicīniskās izmeklēšanas metode – plaušu, sirds vai citu iekšēju orgānu izklausīšana.
saules brālis sliņķis, slaists, dīkdienis.
saulesbrālis Sliņķis, slaists, dīkdienis.
šķērsām Slīpi vai perpendikulāri pāri (kam), zem (kā), arī cauri (kam).
ķikuts Sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un brūnraibu apspalvojumu, gaišām, garenām svītrām pāri galvai un baltiem astes spalvu galiem [Gallinago media].
evaņģēlists Sludinātājs, kas izplata evaņģēlija mācību un cenšas pievērst cilvēkus kristīgajai ticībai; arī misionārs.
piena trieka smaga, akūta govju (retāk kazu, aitu, cūku) vielmaiņas slimība, parasti pirmajās dienās pēc dzemdībām.
žuburs Smails izaugums (dzīvnieka ragam), parasti uz vienas pamatnes ar citiem šādiem izaugumiem.
dendrīti Smalki, sazaroti kristāliski veidojumi (uz iežiem), kas pēc formas atgādina augus.
mača Smalks tējas pulveris no īpaši audzētām un apstrādātām zaļās tējas lapām, ko tradicionāli lieto Austrumāzijā.
kokons Smalku paviedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties noauž sev apkārt; apvalks, kurā ieslēgtas dažu kukaiņu vai zirnekļu olas.
krejot Smalstīt krējumu (nostādinātam pienam no virsas).
muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piem., muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu (piem., dižzirdzenes) saknēs.
plūstošās smiltis smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē.
piesnigt Sniegot papildināt jau esošo sniega daudzumu.
rādīt Sniegt iespēju redzēt; demonstrēt (piem., kinofilmu, izrādi, koncertu).
sniegt pirmo palīdzību sniegt tūlītēju palīdzību nelaimes vai pēkšņas saslimšanas gadījumā līdz brīdim, kad ierodas mediķis.
noziedzība Sociāla parādība, ko izraisa kādas sabiedrības daļas nevēlēšanās vai nespēja dzīvot saskaņā ar sabiedrībā pieņemtiem likumiem un ko raksturo noziegumu skaits, struktūra, dinamika u. tml.
sociāldemokrātisms Sociāldemokrātijas ideoloģija un darbība sociālistiskas sabiedrības pakāpeniskai izveidošanai; šādi izveidota sociālistiskā iekārta.
komunisms Sociālisma augstākā fāze – iekārta, kurā šādi principi būtu realizēti.
sociometrija Sociālpsiholoģijas nozare, kas pētī attiecības starp indivīdiem sociālās grupās, kolektīvos.
brīdinājums Soda piedraudējums, draudi.
disciplinārsods Sods par darba vai dienesta pienākumu nepildīšanu, disciplīnas pārkāpšanu, ko darbiniekam uzliek administrācija, bet vadītājam – augstāka institūcija.
apsūdzēto sols Sols, uz kura tiesā sēdina apsūdzētos.
pedometrs Soļu mērītājs – neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas.
mordviešu valodas somugru valodu saimes Volgas valodu grupas divas valodas (mokšu un erzju valoda).
flamenko Spānijas dienvidos radies ģitāras spēles veids, ko (parasti) pavada dziedāšana un dejošana.
Neuzvaramā armāda Spānijas karaļa flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
tapas Spānijas virtuvei tradicionālas siltas vai aukstas uzkodas, ko pasniedz pie alus vai vīna.
tortilja Spāņu virtuves ēdiens – omlete ar sīpoliem, kartupeļiem un citām piedevām.
načo Spāņu virtuves ēdiens, ātrā uzkoda – kukurūzas čipsi, ko pasniedz ar mērci (mazie načo) vai garnētus ar sieru, malto gaļu, salātiem u. tml. (lielie načo).
vārti Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.
stražņiks Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī pagastu policijas kārtībnieks (Krievijas impērijā).
uzšuve Speciāla uzšūta zīme (militāram, organizācijas u. tml. formas tērpam), piemēram, dienesta pakāpes apzīmēšanai.
specdienests Speciālais dienests.
izšujamie diegi speciāli diegi, ko lieto rotājumu veidošanai.
studija Speciāli iekārtota telpa skaņu ierakstiem, radio un televīzijas pārraidēm, kinofilmu uzņemšanai.
tribīne Speciāli iekārtots paaugstinājums publiskam runātājam, diriģentam.
špalera Speciāli nostādīta cilvēku rinda abpus ceļam, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
skaņu operators speciālists (piem., ierakstu studijā), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi.
ārsts Speciālists ar augstāko medicīnisko izglītību un tiesībām ārstēt.
konditors Speciālists, kas gatavo konditorejas izstrādājumus.
montāžists Speciālists, kas montē filmu, radioraidījumu, videoraidījumu.
radiotelegrāfists Speciālists, kas strādā ar radiotelegrāfu.
radists Speciālists, kas strādā ar radiotelegrāfu.
auditors Speciālists, kas veic auditu.
ekspertīze Speciālistu grupa (arī organizācija), kas veic šādu izpēti, pārbaudi.
nervaudi Specializēti audi, kas veido nervu sistēmu.
specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana.
parenhīma Specifiski, irdenie (orgāna) audi, kas veic (tā) pamatfunkcijas.
viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies (piem., sniega, ūdens, smilšu) strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
absolūtā dzirde spēja ar dzirdi precīzi noteikt skaņu augstumu, tonalitāti u. tml.
izpratne Spēja izprast, saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; šādi izveidojies uzskats, viedoklis, vērtējums u. tml.
produktivitāte Spēja radīt jaunus atvasinājumus (parasti par vārddarināšanas elementiem, veidiem).
dzirdes atmiņa spēja saglabāt atmiņā to, kas uztverts ar dzirdi.
komunikabilitāte Spēja viegli nodibināt un īstenot savstarpējus kontaktus.
uzliesmot Spēji izraisīties (par jūtām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzbangot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzmutuļot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzšvirkstēt Spēji izraisīties (piemēram, par negatīvām jūtām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzsprēgāt Spēji izraisīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzbrāzties Spēji izraisīties; īsu brīdi, parasti spēcīgi izpausties.
uzbrāzmot Spēji izraisīties; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
iemirdzēties Spēji, arī īsu brīdi izpausties.
iegaismoties Spēji, arī īsu brīdi kļūt gaišam (par ko apgaismotu).
iemirdzēties Spēji, arī īsu brīdi parādīties, izpausties (acīs, skatienā).
iegailēties Spēji, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs, skatienā).
bilingvāls Spējīgs brīvi runāt divās valodās; tāds, kas kādu valodu prot tikpat labi kā savu dzimto valodu.
izspiesties Spēka, spiediena iedarbībā izvirzīties, izplūst (ārā).
osmotiskais spiediens spēks, kas spiež šķīdinātāju no mazāk koncentrēta šķīduma caur puscaurlaidīgu membrānu pāriet uz koncentrētāku šķīdumu.
snūkers Spēle diviem (parasti) spēlētājiem ar 22 dažādu krāsu bumbiņām noteiktā secībā uz speciāla galda ar atverēm malā; ar nūju izdara sitienu pa balto bumbiņu; biljarda paveids.
dambrete Spēle uz 64 vai 100 lauciņos sadalīta galdiņa ar 12 baltiem un melniem kauliņiem.
piespēlēt Spēlējot mūzikas instrumentu, papildināt (priekšnesumu), pievienoties (kopējam izpildījumam).
divnieks Spēļu kārts ar divām acīm.
mirdzināt Spīdināt (mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu).
dzīvsudraba staba milimetrs spiediena mērvienība.
dzīvsudraba stabiņa milimetrs spiediena mērvienība.
atmosfēra Spiediena mērvienība.
bārs Spiediena mērvienība.
kamols Spiediena sajūta (parasti kaklā, krūtīs).
dekompresija Spiediena samazināšanās.
paskāls Spiediena un mehāniskā sprieguma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [Pa].
pretspiediens Spiediens (piem., gāzei, tvaikam) izplešanās procesa beigās siltuma dzinējā.
presings Spiediens (piem., ko izdara uz kādu cilvēku, cilvēku grupu).
pārspiediens Spiediens, kas pārsniedz atļauto normu.
zīst Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu; šādi ēst.
berzt Spiežot (pret kādu virsmu) un ar spiedienu virzot šurp turp, dalīt sīkās daļiņās, smalcināt.
iespiest Spiežot, ar spiedienu radīt bojājumu.
uzspiest Spiežot, parasti īsu brīdi (piemēram, ar pirkstu), iedarboties (uz ko), arī iedarbināt (ko).
autokross Sporta disciplīna – braukšana ar automašīnām pa speciāli būvētu šķēršļotu trasi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
kross Sporta disciplīna – skriešana vai braukšana šķēršļotā apvidū; sacensības šajā sporta disciplīnā.
velokross Sporta disciplīna – velobrauciens apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
grūšana Sporta disciplīna svarcelšanā – stieņa pacelšana uz krūtīm un no krūtīm iztaisnotās rokās virs galvas.
grūšana Sporta disciplīna vieglatlētikā – lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību.
fiziskā audzināšana Sporta nodarbība; attiecīgā mācību stunda (Latvijā līdz 20. gs. 90. gadiem).
pieccīņa Sporta sacensības vieglatlētikā piecās disciplīnās; sporta sacensības piecos sporta veidos.
desmitcīņa Sporta sacensības, kur sportisti sacenšas desmit disciplīnās (100 metru sprintā, tāllēkšanā, šaušanā, augstlēkšanā, 400 metru un 110 metru barjerskrējienā, diska mešanā, kārtslēkšanā, šķēpa mešanā un 1500 metru skrējienā).
kērlings Sporta spēle – speciālu plakanu akmeņu slidināšana pa ledu, cenšoties to maksimāli pietuvināt iezīmētam mērķim.
mačs Sporta spēle vai vienreizēja sacensība starp diviem sportistiem vai divām komandām.
stils Sporta veida, arī sporta disciplīnas paveids, kas atšķiras ar kādiem īpašiem paņēmieniem.
tehniskie sporta veidi sporta veidi, kas ir saistīti ar mašīnu, ierīču u. tml. izmantošanu (piem., autobraukšana, aviomodelisms).
airēšana Sporta veids – braukšana distancē pa ūdeni, airējot laivu.
paukošana Sporta veids – divcīņa ar sporta ieročiem (floreti, špagu vai zobenu), cenšoties skart ar ieroci pretinieku.
bokss Sporta veids – divcīņa ringā ar dūrēm speciālos cimdos.
skriešana Sporta veids – pārvietošanās skrienot dažādās distancēs, pa dažāda veida ceļiem, trasēm.
ārmreslings Sporta veids – roku divcīņa, atbalstam izmantojot speciālu galdu.
slaloms Sporta veids (skeitborda disciplīna) – braukšana ar skrituļdēli vai sniega dēli pa slīpu ceļu, trasi starp mākslīgiem šķēršļiem.
cīņas sports sporta veids, kur divcīņā ar noteikumos paredzētajiem paņēmieniem cenšas uzvarēt pretinieku.
sinhronā peldēšana sporta veids, kurā sportistes individuāli vai 2–8 cilvēku grupā vienlaicīgi izpilda dažādas kombinācijas.
mākslas vingrošana sporta veids, kurā sportistes individuāli vai komandās veido kompozīcijas ar vienu vai diviem rīkiem: auklu, apli, vālēm, bumbu, lenti.
soloklase Sportists (parasti riteņbraucējs), kas piedalās sacensībās individuāli.
parasportists Sportists ar invaliditāti, kurš gatavojas un piedalās sporta sacensībās, t. sk. Paraolimpiskajās spēlēs.
kadets Sportists, jaunāks par 16 gadiem.
motosportists Sportists, kas nodarbojas ar kādu no motosporta veidiem.
divcīņnieks Sportists, kas specializējies divcīņā (2).
gargabalnieks Sportists, kas specializējies garajās distancēs.
sprinteris Sportists, kas specializējies īsās distancēs (ātrslidošanā, vieglatlētikā, peldēšanā, riteņbraukšanā u. c.).
trekists Sportists, kas specializējies kādā no treka disciplīnām.
ūdenssportists Sportists, kas specializējies kādā no ūdenssporta veidiem.
divnieks Sportistu komanda, kurā ir divi dalībnieki.
parasports Sports personām ar invaliditāti sporta veidos, kas ir iekļauti Paraolimpisko spēļu programmā.
triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
pulveris Sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
petarde Sprāgstvielu lādiņš, ko, parasti, izmanto uguņošanai.
divcīņa Spraiga sacensība starp diviem sportistiem vienā un tai pašā sporta disciplīnā.
atonija Spraiguma, elastīguma trūkums (audiem, orgāniem).
sludinātājs Sprediķotājs (parasti kristīgajās sektās).
strāvas kritums sprieguma starpība starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
elektrons Stabila elementārdaļiņa ar negatīvu elektrisko lādiņu, atoma sastāvdaļa.
protons Stabila elementārdaļiņa, kam masa vienāda ar 1836 elektronu masām un kam ir pozitīvs elektriskais lādiņš.
teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai izteikums, kas ietver kādu dzīves gudrību; paruna, sakāmvārds, aforisms.
radiotelefons Stacionārā telefona aparāta modifikācija ar pārvietojamu klausuli, kas ļauj sazināties no attāluma.
starpstadija Stadija starp kādas norises sākumu un beigām.
dūņas Staigna masa (parasti ezeru, upju dibenā), kas rodas no dažādu organisku vielu atliekām un minerāldaļiņu nogulumiem.
staltradzis briedis staltbriedis.
irsis Staltbriedis.
marals Staltbriežu pasuga – Sibīrijas briedis ar lieliem, žuburainiem ragiem, kura pantus izmanto ārstniecības līdzekļu izgatavošanai [Cervus elaphus maral].
stārasts Stārastijas pārvaldnieks; monarha pārstāvis vojevodistē, stārastijā, pagastā.
sociolingvistika Starpdisciplināra zinātnes nozare, socioloģijas un valodniecības starpnozare, kurā pēta sociāli būtiskus valodas aspektus, valodas funkcijas sabiedrībā un sociālo faktoru iedarbību uz valodu.
saldo Starpība starp divām lietām.
blīve Starplika, ko ievieto divu detaļu saskares vietā, lai nepieļautu (piem., šķīduma, gāzes) noplūdi.
mediators Starpnieks, vidutājs (tiesvedībā, diplomātiskās sarunās u. tml.).
interlūdija Starpspēle (parasti starp divām skaņdarba daļām).
makdonalds Starptautiskā ātrā ēdināšanas tīkla McDonald's iestāde.
maķītis Starptautiskā ātrā ēdināšanas tīkla McDonald's iestāde.
kopuzņēmums Starptautiska divu vai vairāku uzņēmumu apvienība.
Jehovas liecinieki starptautiska reliģiska organizācija (dibināta 19. gs. ASV), kas sludina Kristus otrreizēju atnākšanu un noraida Svēto Trīsvienību, kā arī citas kristietības doktrīnas.
Internacionāle Starptautiska strādnieku apvienība, kas tika nodibināta 1864. gadā un pastāvēja līdz 1876. gadam.
Apvienoto Nāciju Organizācija starptautiska valstu apvienība, kas dibināta pēc Otrā pasaules kara starptautiskas drošības uzturēšanai.
kondomināts Starptautiskajās tiesībās – divu vai vairāku valstu kopīpašums, kopīga valdīšana vienā un tajā pašā teritorijā.
simbols Starptautiski pieņemts ķīmiskā elementa apzīmējums ar vienu vai diviem burtiem.
pastāstīt Stāstot mutvārdiem vai rakstveidā pavēstīt, darīt zināmu.
mīlasstāsts Stāsts par divu cilvēku mīlestību.
korelācija Statiska vai varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs.
uzkarināms Statnis, plaukts u. tml. ar vadžiem, āķiem virsdrēbju uzkāršanai; arī viens no šādiem āķiem, vadžiem; pakarināmais.
uzbudinātība Stāvoklis --> uzbudināt (1).
uzbudinātība Stāvoklis --> uzbudināt (2).
divvaldība Stāvoklis (valstī, organizācijā), kad vienlaikus valda divas valdības, divi varas orgāni.
parādu verdzība stāvoklis (verdzības iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ; stāvoklis, kad cilvēks neatlīdzinātā parāda dēļ nokļūst kreditora pilnīgā atkarībā.
vienatne Stāvoklis, kad (kāds) ir viens; stāvoklis, kad (kādi) ir kopā, parasti divatā, vieni paši, bez citiem.
neierašanās Stāvoklis, kad (kāds) nav ieradies (tur, kur ir jābūt).
ieslēgums Stāvoklis, kad (kas) ir ietverts, iekļauts (kur iekšā); tas, kas ir šādi ietverts, iekļauts.
zudība Stāvoklis, kad (kas) ir zudis.
kārtība Stāvoklis, kad (piem., sabiedriskā vietā, pasākumā) viss noris pareizi, atbilstoši noteiktumiem; disciplīna.
nemiers Stāvoklis, kad (starp cilvēkiem) pastāv nesaskaņas, strīdi.
divvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas divas valodas.
multilingvisms Stāvoklis, kad (valstī) prot un saziņā lieto vairāk nekā divas valodas; daudzvalodība.
parādu kalpība stāvoklis, kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ (vergturu un feodālajā iekārtā).
divvientulība Stāvoklis, kad divi cilvēki ir nošķīrušies (nošķirti) no citiem un netiek traucēti.
konjunkcija Stāvoklis, kad divi debess spīdekļi atrodas vienā virzienā (skatoties no Zemes).
divatne Stāvoklis, kad ir kopā tikai divi (cilvēki).
uzvara Stāvoklis, kad ir pārvarēts, zudis (kas) nevēlams.
izomērija Stāvoklis, kad kādam radioaktīvam elementam ir vairāki atomu kodolu paveidi ar dažādiem pussabrukšanas periodiem.
kandidatūra Stāvoklis, kad kāds ir kandidāts (1); persona, kas ir kandidāts (1).
krustceļš Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām); krustceles (2).
dubultā grāmatvedība stāvoklis, kad pastāv divas atšķirīgas uzskaites, no kurām viena ir fiktīva.
divvīrība Stāvoklis, kad sieviete atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar diviem vīriešiem.
spēkā neesība stāvoklis, kad vairs nav juridiska spēka (piem., līgumam, likumam).
divsievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar divām sievietēm.
pelēcība Stāvoklis, vide, kurai raksturīga vienmuļība, ikdienas rutīna, garlaicība.
stereopārraide Stereofoniska radio vai televīzijas pārraide.
stereoradiola Stereofoniska radiola.
stereoprogramma Stereofoniska radioprogramma.
rāja Stieņveida elements perpendikulāri mastam, kas paredzēts taisno buru piesiešanai, signālkarodziņu, antenu izkāršanai.
vilkt Stiept un nostiprināt (vadu, virvi u. tml.), arī būvēt, ierīkot (ko) saistītu ar vadiem, stieplēm u. tml.
stīgot Stiepties (kur) pavediena, šauras joslas u. tml. veidā.
klavihords Stīgu taustiņinstruments (no 15. gs. līdz 18. gs.), kura mehānismā stīgas ieskandina ar taustiņu galos pievienotām metāla plāksnītēm, radot maigu, ļoti klusu skaņu.
klavieres Stīgu taustiņinstruments (piem., flīģelis, pianīns), kura mehānismā stīgas ieskandina ar filcu apvilkti āmuriņi.
klavesīns Stīgu taustiņinstruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar īpašiem putnu spalvu stobriņiem vai metāla mēlītēm, radot dzidru, metālisku skaņu.
kolba Stikla trauks ar garu kaklu un apaļu vai plakanu dibenu, ko izmanto, piem., ķīmijas laboratorijās.
liekvārdība Stilistiska kļūda – bez vajadzības tekstā lietoti vārdi, vārdu savienojumi.
morālists Stingras tikumības aizstāvis un sludinātājs, arī cilvēks, kas mēdz moralizēt.
pieteikt Stingri noteikt; piekodināt.
triekt augšā stingri, arī varmācīgi modināt.
kāre Stipra vēlēšanās, patika (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
espreso Stipra, tumša kafija, ko pagatavo ar īpašu aparātu, zem spiediena laižot tvaiku caur samaltām kafijas pupiņām.
dedzināt Stipri kairināt (par asiem ēdieniem, garšvielām).
sakaitināt Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku), parasti pēkšņi.
stingrs Stiprs (par dzērienu); sātīgs (par ēdienu).
viskijs Stiprs alkoholisks dzēriens, ko gatavo no kukurūzas vai rudzu graudiem, tos īpaši pārcukurojot, destilējot un destilātu ilgstoši izturot saskarē ar apogļotu ozolkoku.
konjaks Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, destilējot vīnogu vīnu un to ozolkoka mucās nogatavinot; brendijs.
niknums Stiprs uzbudinājums (dzīvniekam), gatavība uzbrukt.
siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš, kas pūš pāri Vidusjūrai no Ziemeļāfrikas.
kalibrs Stobra kanāla diametrs (šaujamieročiem); diametrs (šāviņam, lodei).
ortodontija Stomatoloģijas nozare, kas pēta zobu rindu, sakodiena, žokļu un sejas anomāliju ārstēšanu un profilaksi.
slimokase Strādājošo medicīniskās apdrošināšanas iestāde.
izdienēt Strādājot, veicot dienesta pienākumus, iegūt, nopelnīt.
strādāt amatu apvienošanas kārtībā strādāt divās (vai vairākās) darba vietās.
strādāt amatu savienošanas kārtībā strādāt divās (vai vairākās) darbavietās.
gludinātājs Strādnieks (mazgātavā, tīrītavā), kas veic izmazgātās veļas, iztīrītā apģērba gludināšanu.
termists Strādnieks, kas nodarbojas ar termisko apstrādi; termiskās apstrādes speciālists.
algādzis Strādnieks, kas strādā muižā vai pie zemnieka par dienas algu.
tarantella Strauja un temperamentīga dienviditāliešu tautas deja 3/8 vai 6/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
lezginka Strauja, dinamiska kaukāziešu deja, lezgīnu tautasdeja.
uzsprāgt Strauji (piemēram, spiediena, trieciena iedarbībā) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šādi uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
apmest Strauji apgriezt, apvērst uz otru pusi, otrādi; apgāzt.
apsviesties Strauji apgriezties (uz pretējo pusi, otrādi u. tml.).
dejot Strauji kustēties, virpuļot (piem., par lapām, sniega pārslām); lidināties (par kukaiņiem).
iegrūst Strauji, ar grūdienu ievirzīt (dūri, elkoni u. tml. kādam kur).
apsviest Strauji, ar sviedienu apgriezt, apgāzt (uz pretējo pusi u. tml.).
sacirsties Strauji, cieši sakļauties; strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties.
urbānisms Strāvojums literatūrā un mākslā, kura pārstāvji attēlo lielpilsētas dzīvi, tās dinamiku; šāda strāvojuma, attēlojuma izpausme.
SAPARD Strukturālais fonds, no kura Eiropas Savienības kandidātvalstis var saņemt naudu lauksaimniecības un lauku vides attīstībai.
modulis Strukturēts, relatīvi patstāvīgs mācību priekšmetu un nodarbību komplekss, ko var dažādi kombinēt, veidojot mācību kursu ar noteiktu specializāciju vai ievirzi.
katedra Struktūrvienība (augstskolā, fakultātē) ar mācībspēkiem un darbiniekiem vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; telpa, kurā darbojas šāda vienība.
akadēmiskais atvaļinājums Studenta oficiāla atbrīvošana uz noteiktu laiku no aktīvām studijām veselības vai sociālo apstākļu dēļ.
filistrs Studijas beidzis studentu korporācijas loceklis.
maģistrantūra Studiju otrais posms (parasti divgadīgs), kurā padziļināti apgūst kādu specialitāti un izstrādā maģistra darbu.
ķerra Stumjami ratiņi (nelielu kravu pārvadāšanai) ar vienu riteni un diviem gariem rokturiem.
civilā laika skaitīšana stundu skaitīšana diennaktī no 0 līdz 24.
skrejritenis Stūrējams braukšanas rīks uz diviem riteņiem, kuru darbina, ar vienu kāju atstumjoties.
greipfrūts Subtropu augļu koks ar lieliem, apaļiem rūgteni skābiem augļiem [Citrus paradisi].
starpsuga Suga, kuras īpatņus apvieno pazīmes, kas raksturīgas divām vai vairākām citām sugām.
pārsūknēt Sūknējot pārvirzīt (asinis) – par sirdi.
overdrafts Summa, kuras robežās banka kreditē konta īpašnieku virs kontā esošā līdzekļu atlikuma.
surdologopēds Surdologopēdijas speciālists.
izsutināt Sutinot panākt, ka (pārtikas produkts, ēdiens u. tml.) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsautēt.
izsust Sūtot iegūt vēlamo gatavības pakāpi (par ēdienu).
legācijas tiesības suverēnas valsts tiesības sūtīt uz citām valstīm savus diplomātiskos pārstāvjus un pieņemt tos no citām valstīm.
svaru stienis svarcelšanas rīks – stienis ar diviem noteikta smaguma elementiem galos.
pieturpunkts Svarīgākais, nozīmīgākais notikums, brīdis (kādā norisē, procesā u. tml.).
nesējfrekvence Svārstību frekvence, kas nodrošina signāla pārraidi.
sveikas Sveicieni šķiroties, atvadoties; ardievas.
labas dienas sveicieni, ko sūta kādam; labdienas.
labdiena Sveiciens, satiekoties dienā.
Laba diena! sveicinājums dienā.
padot labdienu sveicinot pateikt “labdien!”.
dominikāņi Svētā Dominika dibinātais katoļu mūku ordenis.
Pūpolsvētdiena Svētdiena (nedēļu pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemē; Palmu svētdiena.
Pūpolu jeb Palmu svētdiena svētdiena (nedēļu pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzālemē; Pūpolsvētdiena.
svētdien Svētdienā.
svētrīts Svētdienas rīts; reliģiska darbība svētdienas, arī citas dienas rītā.
vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis; arī attiecīgais sakraments; dievgalds.
Mātes diena svētki, ko Latvijā svin kopš 1921.gada maija otrajā svētdienā.
Halovīns Svētki, ko svin 31. oktobra vakarā un naktī uz 1. novembri, pārģērbjoties biedējoša izskata maskās; Visu Svēto dienas priekšvakars.
jaunais gads Svētku diena – nākamā gada sagaidīšana; Jaungads.
vakars Svētku vai īpaši atzīmējamas dienas beigu posms; svinams svētku vai šādu dienu priekšvakars.
sendvičs Sviestmaize (parasti divas apziestas un kopā saliktas maizes šķēles, starp kurām ir uzgriežamie).
nosviest Sviežot, ar sviedienu novirzīt (ko) lejā, zemē u. tml.; nomest.
ditirambs Svinīga dziesma par godu dievam Dionisam (senajā Grieķijā).
ditirambs Svinīgs dzejojums, kurā cildināti kāda cilvēka panākumi vai nopelni.
maurloks Šā auga gludie, cilindriskie stublāji (loki), ko izmanto pārtikā.
mārrutks Šā auga sakne, ko lieto kā garšaugu vai ēdiena piedevu.
griķi Šā auga sēklas, graudi.
kukurūza Šā auga sēklas, graudi.
kvieši Šā auga sēklas, graudi.
prosa Šā auga sēklas, graudi.
kapers Šā auga ziedpumpuri, nenobrieduši augļi, ko marinētus vai sālītus lieto par garšvielu, ēdienu piedevu.
mandele Šā koka auglis – sēkla, ko izmanto, piem., eļļas ieguvei, konditorejas izstrādājumos, kosmētikā.
jasmīns Šā krūma ziedi vai zari ar ziediem.
aprīlis Šā mēneša diena, datums.
decembris Šā mēneša diena, datums.
februāris Šā mēneša diena, datums.
janvāris Šā mēneša diena, datums.
jūlijs Šā mēneša diena, datums.
jūnijs Šā mēneša diena, datums.
maijs Šā mēneša diena, datums.
marts Šā mēneša diena, datums.
novembris Šā mēneša diena, datums.
oktobris Šā mēneša diena, datums.
staigulis Šāda ierīce, kas ļauj stāvus pārvietoties invalīdiem, slimniekiem.
galds Šāda mēbele kopā ar ēdieniem un dzērieniem uz tās; ēdienu, dzērienu kopums, kas paredzēts vienai reizei.
krāsa Šāda redzes sajūta, uztvere, kas tradicionāli saistīta ar kādu priekšmetu, vielu izskatu.
vairogs Šāda veida apbruņojuma daļa mūsdienās (piemēram, policijā).
pepsīns Šāda veida medicīnisks preparāts, ko iegūst no dzīvniekiem.
lāpīt Šādā veidā šujot, aizdarīt (caurumu, izdilumu).
gāze Šāda viela, kas spēj degt un ko izmanto sadzīvē, piem., ēdiena pagatavošanai, apkurei; deggāze.
lete Šādas formas paaugstinājums ēdienu vai dzērienu novietošanai.
riba Šādi (dzīvnieka) kauli, ko lieto uzturā.
kanoe Šādi airējama šaura, slaida laiva (piem., indiāņiem).
rētaudi Šādi audi (augiem).
rokdarbi Šādi darināts izstrādājums.
inkrustācija Šādi darināts rotājums, arī šādi veidots mākslas darbs.
uzdzert Šādi iedzert (noteiktu alkoholiska dzēriena daudzumu).
uzsaldēt Šādi izveidot (ar ledu segtu platību).
batika Šādi krāsots audums; šādā tehnikā darināts mākslas priekšmets.
stampāt Šādi virzoties, skart ar kājām, mīt (dubļus, ceļu u. tml.).
šitā Šādi; šādā veidā.
mokasīni Šādiem indiāņu apaviem līdzīgi mīksti un ērti apavi bez papēža.
mēnesis Šāds laika sprīdis, kam raksturīgs kas īpašs.
kaujas sambo šāds sporta veids, kurā, piem., sāpju paņēmiens tiek lietots līdz brīdim, kamēr pretinieks padodas.
nots Šādu grafisku zīmju kopums – skaņdarba, melodijas u. tml. pieraksts.
trauks Šādu priekšmetu kopums ēdienu, dzērienu pasniegšanai galdā.
radioprogramma Šādu radioraidījumu saraksts iespiestā veidā.
glikoze Šādus ogļhidrātus saturošs šķidrums, ko izmanto konditorejā un medicīnā.
dubultbandinieks Šahā – viens no diviem vienas un tās pašas krāsas bandiniekiem, kas nokļuvuši uz vienas vertikāles.
zirdziņš Šaha figūra zirga galvas formā, kas pārvietojas divus lauciņus uz priekšu vai atpakaļ un tūlīt vienu lauciņu pa labi vai pa kreisi.
laidnis Šaha figūra, kas pārvietojama pa diagonāli pāri neierobežotam lauciņu skaitam.
divvilcis Šaha uzdevums, kas atrisināms divos gājienos.
lauciņš Šaha vai dambretes galdiņa kvadrātveida iedaļa.
pagaidām Šajā brīdī, līdz šim brīdim; līdz laikam, kad kas mainīsies.
pūpēdis Šās sēnes augļķermenis, kurā nogatavojas tumša pulverveida sporu masa, kura pūpēdim pārplīstot, izplatās gaisā
izšaut Šaujot izvirzīt (no ieroča lādiņu, lodi, šāviņu u. tml.).
cauršaut Šaujot izvirzīt lodi, šāviņu cauri (kam), caur (ko).
cauršaut Šaujot tikt izvirzītam cauri (kam), caur (ko) – par lodi, šāviņu.
raidīt Šaujot virzīt (lodi, šāviņu u. tml.); izdarīt šāvienu kādā virzienā.
zemesšaurums Šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas.
zemes šaurums šaura zemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas.
skuja Šaura, cieta, adatveida skujkoku (piem., priedes, egles, kadiķa) lapa.
piroga Šaura, gara koka laiva (Dienvidamerikas indiāņiem).
stars Šaura, noteiktā virzienā orientēta (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) izplatīšanās josla, arī (šādi orientēts) kopums.
taka Šaurs cilvēku vai dzīvnieku iestaigāts ceļš; ceļš uz dažādiem objektiem.
sprāgt Šaut šāviņu, lodi (par šaujamieroci).
salāts Šī auga lapas; ēdiens, kas gatavots no šī auga lapām.
rīss Šī auga sēklas, graudi, ko lieto uzturā.
roze Šī auga zieds vai zars ar ziedu (ziediem).
tējasrozes Šī auga zieds vai zars ar ziedu (ziediem).
ceriņi Šī krūma ziedi vai zari ar ziediem.
deja Šī mākslas veida darbs (ar noteiktu kustību kompozīciju, tempu, dinamiku); attiecīgo kustību kopums.
augusts Šī mēneša diena, datums.
septembris Šī mēneša diena, datums.
lūzt Šķelties, dalīties divās vai vairākās daļās.
mulinē Šķeterēti izšujamie diegi.
solvatācija Šķīdinātāja molekulu piesaistīšanās cietai vielai vai izšķīdinātas vielas molekulām, joniem.
osmoze Šķīdinātāja pāreja caur puscaurlaidīgu starpsieniņu (piem., asinsvadu) uz augstākas koncentrācijas šķīdumu.
dzira Šķidra barība (mājdzīvnieku ēdināšanai).
mikstūra Šķidra zāļu forma, kurā izšķīdinātas vairākas ārstnieciskas vielas.
zampa Šķidri, izmiekšķējušies mēsli (parasti kūstmēsli); vieta, kur ir šādi mēsli.
šķīsts Šķidrs (parasti par ēdienu).
strebjams Šķidrs ēdiens, arī dzēriens.
zupa Šķidrs ēdiens, kā pagatavošanai izmanto gaļas, zivju, dārzeņu u. tml. novārījumu.
kompots Šķidrs saldais ēdiens – ūdenī vārīti augļi, ogas.
padibenes Šķidruma nogulsnes (piem., trauka dibenā).
antifrīzs Šķīdums ar zemu sasalšanas temperatūru, ko ziemā lieto automašīnu radiatoros.
koncentrēts šķīdums šķīdums, kurā vienā tilpuma vienībā ir liels daudzums izšķīdinātās vielas.
muskuļšķiedras Šķiedras, ko veido muskuļaudi.
pakāpe Šķira, kategorija; stāvoklis, kvalifikācija (dienestā).
labība Šo augu graudi.
apiņi Šo augu rogas, ko lieto alus rūpniecībā un medicīnā.
rudzi Šo augu sēklas, graudi, ko lieto uzturā.
auzas Šo augu sēklas, graudi.
mieži Šo augu sēklas, graudi.
kuģītis Šujmašīnas elements, kas krusto augšējo un apakšējo diegu.
lāpīt Šujot pildīt ar diegu, dziju caurumu vai šūt virsū (caurumam) ielāpu, lai šādā veidā labotu (piem., apģērbu, veļu).
kambijs Šūnu kārta, audi, kas atrodas starp koksni un lūksni.
šujampiederumi Šūšanai paredzēti piederumi (piem., adatas, kniepadatas, šķēres, diegi).
pretnošuve Šuve, ko veido divas nošuves no pretējām pusēm.
pušu Tā, ka ir pārplīsis, saplīsis; tā, ka ir radies caurums, bojājums.
pušu Tā, ka ir radies ievainojums, brūce.
labi Tā, ka izpaužas samērā pilnīgi, diezgan lielā mērā (par īpašību, pazīmi).
tostarp Tā, ka notiek, noris, pastāv starp kādiem notikumiem, norisēm, parādībām.
pušu Tā, ka saplīst, pārplīst, sadalās divās vai vairākās daļās.
papildus Tā, ka tiek izmantots, lietots, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
divkopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē divas pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem.
divgājienu Tāda (vītne), kurai ir liels solis un divas vītņu līnijas.
nepārvarama vara tādi apstākļi, kuriem rodoties, nav iespējams pildīt (piem., līgumā) noteiktās saistības.
labs Tādi, starp kuriem ir saskaņa, saprašanās, draudzīgas, sirsnīgas attiecības (starp cilvēkiem).
svešs Tādi, starp kuriem nav garīgas tuvības, kopīgu interešu, draudzīgu attiecību (par cilvēkiem); tāds, ar kuru nav šādu attiecību.
koronārs Tāds (asinsvads), kas baro sirds muskuli; tāds, kas ir saistīts ar sirds asinsvadiem.
krāsains Tāds (attēls), kas ir dažādās krāsās; tāds, kam ir šāds vai šādi attēli; pretstats: melnbalts.
puszīda Tāds (audums), kura sastāvā daļēji ir zīda diegi, daļēji – citas šķiedras; tāds, kas izgatavots no šāda materiāla.
hibrīds Tāds (augs vai dzīvnieks), kas iegūts ar hibridizāciju.
daudzmāju Tāds (augs), kam ir gan viendzimuma, gan divdzimumu ziedi.
vienmājas Tāds (augs), kam uz viena īpatņa ir kā vīrišķie, tā sievišķie ziedi.
indīgs Tāds (augs), kas satur indi.
divmāju Tāds (augs), kura vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas atsevišķi uz dažādiem īpatņiem.
pikts Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; dusmīgs; tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts; tāds, kurā izpaužas dusmas, īgnums (piem., par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem).
rudmatains Tāds (cilvēks), kam ir rudi mati.
sarkanmatains Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīgi, arī rudi mati.
sarkanmatis Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīgi, arī rudi mati.
nolaizīts Tāds (cilvēks), kam ir šādi mati, šāds matu sakārtojums.
dzēlīgs Tāds (cilvēks), kas (ar vārdiem, izturēšanos) sāpīgi aizvaino, aizskar; tāds, kurā izpaužas nicinājums, arī ironija, zobgalība.
nebrīvs Tāds (cilvēks), kas nav brīvs, kam ir juridiskas saistības.
divkosīgs Tāds (cilvēks), kas rīkojas pretēji (saviem) vārdiem, paustajiem uzskatiem.
jauniesaukts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir iesaukts obligātajā karadienestā.
nepārejošs Tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); intransitīvs.
transitīvs Tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); pārejošs.
pārejošs Tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); transitīvs.
intransitīvs Tāds (darbības vārds), kas nevar sev pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); nepārejošs.
divrindu Tāds (dzejas pants), kam ir divas rindas.
sarkanvēdera Tāds (dzīvnieks), kam vēders ir sarkans, arī ruds, ar sarkaniem, arī rudiem laukumiem.
caurceļotājs Tāds (dzīvnieks), kas periodiski maina savu uzturēšanās vietu.
nesātīgs Tāds (ēdiens), kas nav sātīgs, kurā ir neliels kaloriju daudzums.
bilancspējīgs Tāds (grāmatvedis), kas prot patstāvīgi sastādīt bilanci.
divtaktu Tāds (iekšdedzes dzinējs), kam pilns darba cikls norisinās divos virzuļa gājienos.
harismātisks Tāds (kristīgās reliģijas mūsdienu novirziens), ko vada ar harismu apveltīts cilvēks un kurā apvienoti dažādi kristīgo reliģiju elementi.
bezsvara Tāds (ķermeņa) stāvoklis, kurā ķermeņa kustība vai tam pieliktie ārējie spēki nerada ķermeņa daļiņu savstarpēju spiedienu.
divvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura vērtība ir divi.
vidējs Tāds (lielums), ko iegūst, dalot divu vai vairāku lielumu summu ar to skaitu.
anaerobs Tāds (organisms), kas spēj dzīvot bez skābekļa vai kuram nepieciešama bezskābekļa vide; tāds, ko rada šādi organismi.
ātrs Tāds (parasti ēdiens), kā pagatavošanai nepieciešams samērā īss laiks; tāds (piem., ēdienreize), kas var norisināties samērā īsā laikā.
jērs Tāds (pārtikas produkts, ēdiens), kas iegūts no jaunas aitas vai jēra kautķermeņa.
divvirzienu Tāds (piem., ceļš), kas paredzēts kustībai divos (pretējos) virzienos; tāds, kas noris divos (pretējos) virzienos.
diskutējams Tāds (piem., jautājums), par ko iespējama vai nepieciešama diskusija.
nepiesātināts Tāds (piem., šķīdums), kurā nav sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piem., starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
virsspiediena Tāds (piem., trauks), kurā (ēdiena) gatavošana noris ātrāk nekā normāla spiediena apstākļos.
krustains Tāds (priekšmets, materiāls u. tml.), kura ornamenti vai elementi veido divas līnijas, kas krusto viena otru.
divzīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar diviem cipariem.
vienbalsīgs Tāds (skaņdarbs, melodija), kā skanējumu vai atskaņojumu veido viena balss vai vairākas balsis vienlaicīgi.
četrrocīgs Tāds (skaņdarbs), kas atskaņojams diviem izpildītājiem uz vienām klavierēm.
tumšs Tāds (stāvoklis), kas saistīts ar apgaismojuma trūkumu vai ļoti vāju apgaismojumu (piem., vidē, telpā, arī diennakts posmā).
īsts vīrs tāds (vīrietis), kas pilnīgi atbilst kādiem ideāliem, kādām prasībām.
vaučers Tāds akreditīvs, kas dod iespēju naudu saņemt ārzemēs.
patentbrīvs Tāds medikaments, kam ir tā pati aktīvā viela kā oriģinālam un kas parādās tirgū, kad ir beidzies patents oriģinālajam medikamentam; ģenērisks.
mīlināms Tāds, ar ko pauž sirsnību, maigumu (parasti par vārdiem).
visāds Tāds, kā ir samērā daudz un kam ir vairāki, dažādi veidi, arī dažāds.
dzestrs Tāds, kad ir auksts, skaidrs laiks (piem., par dienu, tās daļu).
pelēcīgs Tāds, kad ir blāva, nespodra gaisma; tāds, kad nav spilgtu krāsu (par apkārtni, vidi).
svinams Tāds, kad ir svētki, svinības (parasti par dienu, datumu).
svaigs Tāds, kad ir tīrs, spirdzinošs gaiss (par diennakts posmu).
tumšs Tāds, kad nav dabiskā apgaismojuma vai tas ir īsu laiku (piem., par diennakts, gada posmu).
rīcības nespējīgs tāds, kam (piem., garīgas slimības dēļ) nav tiesību veikt juridiskas darbības un kas nav atbildīgs par savu rīcību.
metamorfs Tāds, kam (piem., spiediena vai paaugstinātas temperatūras dēļ) ir pārveidota struktūra; pārveidots, pārveidojies.
nospuris Tāds, kam atiruši diegu gali; spurains (parasti par apģērbu).
augstdzimis Tāds, kam ir aristokrātiska izcelšanās; dižciltīgs.
astoņgadīgs Tāds, kam ir astoņi gadi.
apspuris Tāds, kam ir atiruši diegu gali (piem., par apģērbu); spurains.
analogs Tāds, kam ir atšķirīga uzbūve, darbības principi, bet veic to pašu funkciju; pretstats: digitāls.
čemurveida Tāds, kam ir čemura veids, forma; tāds, kas atgādina čemuru.
četrgadīgs Tāds, kam ir četri gadi.
četrējāds Tāds, kam ir četri veidi; tāds, kas izpaužas četros veidos.
daudzdimensionāls Tāds, kam ir daudz dimensiju.
graudains Tāds, kam ir daudz graudu; graudiem bagāts.
simtējāds Tāds, kam ir daudzi (aptuveni simt) veidi; tāds, kas izpaužas daudzos (aptuveni simt) veidos.
deviņgadīgs Tāds, kam ir deviņi gadi.
diskveida Tāds, kam ir diska veids.
duplekss Tāds, kam ir divas daļas (piem., par dzīvokli, istabu divos stāvos).
divdimensiju Tāds, kam ir divas dimensijas (piem., platums un garums).
divgalvains Tāds, kam ir divas galvas.
divkājains Tāds, kam ir divas kājas (parasti par cilvēku pretstatā dzīvniekiem).
divpakāpju Tāds, kam ir divas pakāpes, divi posmi.
divpalātu Tāds, kam ir divas palātas (2).
divpēdu Tāds, kam ir divas pēdas (parasti par dzejas rindu).
duāls Tāds, kam ir divas sastāvdaļas, binārs.
binārs Tāds, kam ir divas sastāvdaļas.
polisēmisks Tāds, kam ir divas vai vairākas nozīmes; daudznozīmju.
divzilbīgs Tāds, kam ir divas zilbes.
divdesmitgadīgs Tāds, kam ir divdesmit gadu.
duāls Tāds, kam ir divējāds raksturs.
divgadīgs Tāds, kam ir divi gadi.
divējāds Tāds, kam ir divi veidi; tāds, kas izpaužas divos veidos.
galvveida Tāds, kam ir galvas veids, forma; tāds, kas atgādina galvu.
gargabalu Tāds, kam ir gara distance.
ornamentāls Tāds, kam ir izgreznojumi, izrotājumi (piem., par melodiju).
kārs Tāds, kam ir kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena.
koloidāls Tāds, kam ir koloīdu īpašības; tāds, kas saistīts ar koloīdiem.
komatveida Tāds, kam ir komata forma; tāds, kas atgādina komatu.
lielziedu Tāds, kam ir lieli ziedi (par augiem).
pielaizīts Tāds, kam ir ļoti cieši, gludi pieķemmēti mati.
plāns Tāds, kam ir maz aizdara (par ēdienu, dzērienu).
mazziedu Tāds, kam ir mazi ziedi; sīkziedu.
grandiozs Tāds, kam ir neparasti liels vērienīgums; varens, dižens.
pavedienveida Tāds, kam ir pavediena forma, veids.
piecgadīgs Tāds, kam ir pieci gadi.
plaisveida Tāds, kam ir plaisas forma, veids; tāds, kas atgādina plaisu.
satraukts Tāds, kam ir radies satraukums.
krietns Tāds, kam ir raksturīga samērā pastiprināta (norises, procesa, arī stāvokļa) izpausme; tāds, kas noris, notiek diezgan intensīvi.
līgans Tāds, kam ir raksturīga vienmērīga, neliela šūpošanās bez satricinājumiem, grūdieniem u. tml.
nervozs Tāds, kam ir raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, neiecietība, nemiers, uzbudinātība.
rudzupuķe Tāds, kam ir rudzupuķu ziediem līdzīga zilās krāsas nianse.
saldrūgts Tāds, kam ir saldi rūgta garša; saldi rūgts (par garšu).
saldrūgts Tāds, kam ir saldi rūgta smarža; saldi rūgts (par smaržu).
rupjgraudains Tāds, kam ir samērā lieli graudi (par augiem).
plats Tāds, kam ir samērā liels diametrs (par apaļas, ieapaļas formas priekšmetiem, veidojumiem).
pavājš Tāds, kam ir samērā slikta kvalitāte; diezgan neapmierinošs.
paviegls Tāds, kam ir samērā, arī diezgan neliels svars.
pavārgs Tāds, kam ir samērā, diezgan zema kvalitāte; pavājš.
sarkanādains Tāds, kam ir sarkanīgi brūna ādas krāsa (parasti par indiāņiem).
septiņgadīgs Tāds, kam ir septiņi gadi.
sešgadīgs Tāds, kam ir seši gadi.
sīkgraudains Tāds, kam ir sīki graudi (par augiem).
sīkgraudu Tāds, kam ir sīki graudi; sīkgraudains (2).
sīkziedu Tāds, kam ir sīki ziedi (par augiem).
spirālveida Tāds, kam ir spirāles forma, veids, tāds, kas atgādina spirāli.
ģeometrisks Tāds, kam ir stingri noteiktas līnijas, kompozīcija, kas atgādina ģeometrijas objektus.
studijveida Tāds, kam ir studijas, uzmetuma, skices raksturs.
lapa Tāds, kam ir šādi veidojumi.
rīcības spējīgs tāds, kam ir tiesības veikt juridiskas darbības un kas spēj atbildēt par savu rīcību; rīcībspējīgs.
rīcībspējīgs Tāds, kam ir tiesības veikt juridiskas darbības un kas spēj atbildēt par savu rīcību.
viendimensijas Tāds, kam ir tikai viena dimensija.
telpisks Tāds, kam ir trīs dimensijas (garums, platums un augstums).
trīsdimensiju Tāds, kam ir trīs dimensijas (piem., garums, platums, augstums).
trīsgadīgs Tāds, kam ir trīs gadi.
trejāds Tāds, kam ir trīs veidi; tāds, kas izpaužas trijos veidos.
tumīgs Tāds, kam ir tumei raksturīgā konsistence (par ēdienu, dzērienu); pabiezs.
daudzdimensiju Tāds, kam ir vairāk par trim dimensijām.
daudzējāds Tāds, kam ir vairāki vai daudzi veidi, tāds, kas izpaužas vairākos vai daudzos veidos.
dimensionāls Tāds, kam ir viena vai vairākas dimensijas.
vienādsānu Tāds, kam ir vienādi sāni (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
neitrāls Tāds, kam ir vienāds pozitīvo un negatīvo lādiņu skaits; tāds, kam nepiemīt elektriskās īpašības.
mazstāvu Tāds, kam ir viens stāvs vai divi stāvi.
meridionāls Tāds, kam ir ziemeļu- dienvidu virziens; saistīts ar meridiānu, tam raksturīgs.
jumtveida Tāds, kam ir, parasti divslīpju, jumta forma, veids.
salds Tāds, kam ir, piem., flokšu ziediem raksturīgā smarža.
diplomēts Tāds, kam izsniegts diploms, kas ir saņēmis diplomu par mācību iestādes beigšanu.
dziļš Tāds, kam līdz (kā) pamatam, dibenam ir noteikts attālums; tāds, kas sniedzas, ievirzās noteiktā attālumā no (kā) virsmas.
mīksts Tāds, kam nav cieta, stingra struktūra (par audiem); tāds, ko veido šādi audi.
sēdošs Tāds, kam nav kāta un kas ir piestiprināts tieši pie kāda cita augu orgāna (par lapām, ziediem, augļiem).
zems Tāds, kam nav nozīmīgs, atbildīgs, arī noteicošs amats vai stāvoklis (sabiedrībā, dienestā u. tml.).
nevienāds Tāds, kam nav vienāda forma, vienādi izmēri salīdzinājumā ar ko citu.
alkatīgs Tāds, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk un vairāk; mantkārīgs, negausīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
negausīgs Tāds, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk; alkatīgs.
politkorekts Tāds, kam nepiemīt dzimuma, rasu, cilvēku ar netradicionālu seksuālo orientāciju u. c. minoritāšu diskriminācija; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
piedzīvojums Tāds, kam raksturīgs dažādiem spilgtiem, satraucošiem notikumiem bagāts sižets.
akadēmisks Tāds, kam raksturīgs klasiskais stils, tradicionālas formas.
maniakāls Tāds, kam raksturīgs slimīgs psihisks uzbudinājums, patoloģiskas tieksmes, neprognozējama uzvedība.
dramatisks Tāds, kam raksturīgs spēcīgs skanējums, plašs diapazons (par dziedātāja balsi).
bezdibenīgs Tāds, kam šķietami nav pamata, dibena; ļoti dziļš.
miglains Tāds, kam trūkst asuma; neskaidrs, izplūdis.
akls Tāds, kam uz brīdi ir pavājinājušās redzes spējas.
spēkā neesošs tāds, kam vairs nav juridiska spēka (piem., par līgumu, likumu).
proporcionāls Tāds, kam vērtību attiecība nemainās (par, parasti diviem, atkarīgiem lielumiem).
dziļš Tāds, kam virzienā uz leju līdz dibenam, pamatam ir samērā liels attālums (par ūdenstilpēm, bedrēm, aizām u. tml.); tāds, kas piepilda ūdenstilpi (par ūdeni).
komplementārs Tāds, kas (ko) papildina līdz kādam kopumam, veselumam; papildinošs, papildu.
skolniecisks Tāds, kas (pēc izskata, īpašībām un izturēšanās) atgādina, līdzinās skolniekam, skolniecei.
stulbs Tāds, kas (pēc kādiem priekšstatiem) nav gudrs – par dzīvniekiem.
dzintarains Tāds, kas (piem., krāsas ziņā) atgādina dzintaru, tāds, kas ir līdzīgs dzintaram.
divbalsīgs Tāds, kas (vienlaikus) skan, ir atskaņojams divās balsīs.
sātīgs Tāds, kas apmierina izsalkuma sajūtu (par ēdienu).
divpusīgs Tāds, kas aptver divus dažādus aspektus.
daudzpusīgs Tāds, kas aptver vairākas, daudzas nozares; tāds, kurā (kas) aplūkots, raksturots no dažādiem viedokļiem, dažādām pusēm.
pasaule Tāds, kas aptver visu zemeslodi vai lielu tās daļu, kā arī tās iedzīvotājus vai lielu to daļu un ir saistīts ar tiem.
ļaunprātīgs Tāds, kas apzināti izvairās no savu pienākumu izpildes, tāds, kura rīcība neatbilst juridisku likumu, morāles normām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
viltīgs Tāds, kas apzināti, mērķtiecīgi maldina citus, lai īstenotu savus savtīgos nodomus (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ilustratīvs Tāds, kas ar attēliem papildina vai paskaidro (tekstu).
vertikāls Tāds, kas ar attiecīgo plakni vai taisni veido taisnu leņķi; perpendikulārs.
savdabīgs Tāds, kas ar kādām īpašībām diezgan ievērojami atšķiras no citiem, sev līdzīgiem.
varavīkšņains Tāds, kas ar savu daudzkrāsainību atgādina varavīksni.
mūsdienīgs Tāds, kas atbilst mūsdienām, tām raksturīgs; mūsdienu.
moderns Tāds, kas atbilst sava laika prasībām, gaumei, arī jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem; mūsdienīgs.
evaņģēlisks Tāds, kas atbilst, ir saskaņā ar evaņģēlijā sludināto mācību.
kaļķains Tāds, kas atgādina kaļķus.
kaulveida Tāds, kas atgādina kaulu, ar kaulam līdzīgām īpašībām.
strūklains Tāds, kas atgādina strūklu; svītrains, joslains.
šahveida Tāds, kas atgādina šaha spēles galdiņu.
vircots Tāds, kas atgādina virces (piem., pēc garšas vai smaržas).
zīdveida Tāds, kas atgādina zīdu.
vidējs Tāds, kas atrodas vidū (piemēram, starp diviem priekšmetiem).
zemākais Tāds, kas atrodas zemā attīstības stadijā; primitīvs.
artēzisks Tāds, kas atrodas, ir izveidots ūdensnecaurlaidīgu iežu ieslēgumā un ar dabisku spiedienu virzās uz augšu.
subantarktisks Tāds, kas atrodas, noris, pastāv Zemes dienvidu puslodē starp antarktisko un mēreno joslu.
sadzīve Tāds, kas atspoguļo ikdienas dzīvi, cilvēku attiecības tajā.
grafisks Tāds, kas attēlots grafika, diagrammas, zīmējuma u. tml. veidā.
primitīvs Tāds, kas attiecas uz agrīnām cilvēku sabiedrības attīstības stadijām; pirmatnējs (1).
individuāls Tāds, kas attiecas uz atsevišķu indivīdu vai parādību.
liturģisks Tāds, kas attiecas uz dievkalpojumu, saistīts ar to.
disciplinārs Tāds, kas attiecas uz disciplīnu [2], tāds, kas saistīts ar disciplīnu [2].
divpusējs Tāds, kas attiecas uz diviem dalībniekiem, divām pusēm.
ikdiena Tāds, kas attiecas uz katru dienu; parasts.
klīnisks Tāds, kas attiecas uz klīniku, medicīnas zinātni, saistīts ar to.
logopēdisks Tāds, kas attiecas uz logopēdiju, saistīts ar to.
medicīnisks Tāds, kas attiecas uz medicīnu, saistīts ar to.
metodisks Tāds, kas attiecas uz metodiku (2); saistīts ar to.
ortopēdisks Tāds, kas attiecas uz ortopēdiju, saistīts ar to.
acidofils Tāds, kas attīstās skābā vidē; tāds, kas veido skābu vidi.
aizpērnais Tāds, kas bijis, noticis vai radies aizpērn.
konservatīvs Tāds, kas cenšas saglabāt līdzšinējo iedibināto kārtību un nepieņem jauno.
ieapaļš Tāds, kas daļēji atgādina apli vai lodi; tāds, kam ir noapaļots gals, mala.
pusizdzisis Tāds, kas daļēji izzudis, kļuvis grūti saskatāms.
hidraulisks Tāds, kas darbojas, ir darbināms ar šķidruma spiedienu, kustību.
bramanīgs Tāds, kas dižojas, ir lielīgs, arī nekaunīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
patumšs Tāds, kas dod diezgan pavāju apgaismojumu (par gaismu, gaismas avotu).
direktīvs Tāds, kas dod direktīvas.
duplekss Tāds, kas dod iespēju reizē gan pieņemt, gan noraidīt ziņojumus; divpusīgs.
nelaimīgs Tāds, kas dzīvē jūtas sarūgtināts, apbēdināts; tāds, kad nav laimes, prieka.
tuvējs Tāds, kas dzīvo samērā tuvā vietā; tāds, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
tuvīns Tāds, kas dzīvo samērā tuvā vietā; tāds, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
mazjūtīgs Tāds, kas emocionāli vāji reaģē uz iespaidiem.
majestātisks Tāds, kas iedveš cieņu; cēls, dižens.
ilgs Tāds, kas iegūts, radies garākā laika posmā.
diametrāls Tāds, kas iet no diametra vai caur diametru.
augšējais Tāds, kas ietver augstākas skaņas (balss vai instrumenta diapazonā); augstāks par citu (skaņu, balsi).
apakšējais Tāds, kas ietver zemākās skaņas (balss vai instrumenta diapazonā).
disciplinēts Tāds, kas ievēro disciplīnu [2]; tāds, kurā izpaužas disciplīna [2].
četrgadīgs Tāds, kas ilgst četrus gadus; tāds, kas paredzēts četriem gadiem.
desmitgadīgs Tāds, kas ilgst desmit gadu; tāds, kas paredzēts desmit gadiem.
desmitgadu Tāds, kas ilgst desmit gadu; tāds, kas paredzēts desmit gadiem.
deviņgadīgs Tāds, kas ilgst deviņus gadus; tāds, kas paredzēts deviņiem gadiem.
divdienu Tāds, kas ilgst divas dienas; tāds, kas paredzēts divām dienām.
divtaktu Tāds, kas ilgst divas taktis.
divgadīgs Tāds, kas ilgst divus gadus, paredzēts diviem gadiem.
piecdienu Tāds, kas ilgst piecas dienas.
septiņdienu Tāds, kas ilgst septiņas dienas; tāds, kas paredzēts septiņām dienām.
septiņgadīgs Tāds, kas ilgst septiņus gadus; tāds, kas paredzēts septiņiem gadiem.
sešdienu Tāds, kas ilgst sešas dienas; tāds, kas paredzēts sešām dienām.
trīsdienu Tāds, kas ilgst trīs dienas; tāds, kas paredzēts trim dienām.
trīsgadīgs Tāds, kas ilgst trīs gadus, paredzēts trim gadiem.
daudzdienu Tāds, kas ilgst vairākas vai daudzas dienas; tāds, kas paredzēts vairākām vai daudzām dienām.
daudzgadīgs Tāds, kas ilgst vairākus vai daudzus gadus, paredzēts vairākiem vai daudziem gadiem.
viendienas Tāds, kas ilgst vienu dienu; tāds, kas paredzēts vienai dienai.
atvaļināts Tāds, kas ir atbrīvots, aizgājis no dienesta (parasti armijā).
pliks Tāds, kas ir bez piedevām, bez pavalga (par ēdienu, dzērienu).
pusizdzisis Tāds, kas ir daļēji izzudis no atmiņas; tāds, kas ir zaudējis spilgtumu, intensitāti.
smalks Tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā mazs šķērsgriezums.
nepacietīgs Tāds, kas ir gatavs, nobriedis (kādam procesam).
pavecs Tāds, kas ir iegādāts pirms diezgan ilga laika.
rags Tāds, kas ir izgatavots no šādiem dzīvnieku ragvielas izaugumiem.
verbāls Tāds, kas ir izteikts ar vārdiem, izpaužas vārdos; vārdisks.
vārdisks Tāds, kas ir izteikts ar vārdiem, izpaužas vārdos.
mutisks Tāds, kas ir izteikts ar vārdiem, runājot.
reģionāls Tāds, kas ir izveidots pēc teritoriālās piederības (par iestādi, iestādes struktūrvienību).
svaigs Tāds, kas ir izveidots vai izveidojies, radies pirms neilga laika.
zvirgzdains Tāds, kas ir klāts ar zvirgzdiem; tāds, kas satur zvirgzdus.
savstarpējs Tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piem., par attiecībām, īpašībām); tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām).
pierasts Tāds, kas ir labi zināms, ikdienišķs, parasts.
krējumveida Tāds, kas ir līdzīgs krējumam, tāds, kas atgādina krējumu.
mozaīkveida Tāds, kas ir līdzīgs mozaīkai; tāds, kas atgādina mozaīku.
pērtiķveidīgs Tāds, kas ir līdzīgs pērtiķim, atgādina pērtiķi.
stiklains Tāds, kas ir līdzīgs stiklam; tāds, kas atgādina stiklu.
suņveidīgs Tāds, kas ir līdzīgs sunim; tāds, kas ar kādu savu pazīmi atgādina suni.
zems Tāds, kas ir lietojams tikai noteiktās situācijās (piem., par vārdiem, izteicieniem, stilu); literārās valodas normām neatbilstošs.
īsts Tāds, kas ir likumīgs, juridiski pareizs; neviltots.
pielaizīts Tāds, kas ir ļoti cieši, gludi pieķemmēts pie galvas ādas (par matiem).
satrakots Tāds, kas ir ļoti uzbudināts, nesavaldīgs; satracināts.
satracināts Tāds, kas ir ļoti uzbudināts, nesavaldīgs.
pašausts Tāds, kas ir mājas apstākļos austs; tāds, kas ir darināts no šādi austa auduma.
pilngraudu Tāds, kas ir malts no neskrotētiem graudiem (par miltiem); tāds, kas ir pagatavots no miltiem, kuri ir malti no neskrotētiem miltiem.
subfebrils Tāds, kas ir nedaudz paaugstināts (parasti līdz 37,3 Celsija grādiem) – par ķermeņa temperatūru; saistīts ar mazliet paaugstinātu ķermeņa temperatūru; šādam stāvoklim raksturīgs.
svinīgs Tāds, kas ir neikdienišķs, grezns.
svaigs Tāds, kas ir nesen pagatavots, iegūts, nav ilgi uzglabāts (par pārtikas produktiem, ēdienu).
stiprs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
spēcīgs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
stingrs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, spēcīgs (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
stūrenisks Tāds, kas ir novietots, veidots pa (kā) diagonāli, no viena stūra uz otru.
sods Tāds, kas ir paredzēts soda izpildei; tāds, kas ir saistīts ar soda izpildi.
ugunsdzēsība Tāds, kas ir paredzēts uguns, ugunsgrēka dzēšanai, ugunsdzēsības dienestam.
metamorfizēts Tāds, kas ir pārveidojies, piem., paaugstinātas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
sens Tāds, kas ir pastāvējis vairadies tālā pagātnē.
pliks Tāds, kas ir pats par sevi, bez papildinājuma; kails (6).
kails Tāds, kas ir pats par sevi, bez papildinājuma.
rast Tāds, kas ir pieradis (ko darīt).
pilns Tāds, kas ir pierakstīts, iezīmēts u. tml. līdz beigām, līdz pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piem., par burtnīcu, kladi, grāmatu).
gatavs Tāds, kas ir pilnīgi ienācies, nobriedis.
pusotrguļams Tāds, kas ir platāks nekā vienguļams, bet šaurāks nekā divguļams.
mīksts Tāds, kas ir polsterēts, pildīts ar īpašu materiālu (par mēbelēm); tāds, kura polsterējums, pildījums viegli padodas spiedienam.
mutants Tāds, kas ir radies mutācijas rezultātā; tāds, kurā notikusi mutācija.
sens Tāds, kas ir radies pirms ilga laika; tāds, kas ir saglabājies no pagājušiem laikiem; vecs.
vecs Tāds, kas ir radies, izveidojies, pastāvējis pirms samērā ilga laika pagātnē un (parasti) joprojām pastāv.
pavecs Tāds, kas ir radīts, izveidots pirms diezgan ilga laika.
kundzisks Tāds, kas ir raksturīgs dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēkiem, viņu dzīvesveidam; pārspīlēti grezns, dārgs, lepns.
rainisks Tāds, kas ir raksturīgs latviešu dzejniekam Rainim, saistīts ar viņa daiļradi, uzskatiem.
meitenīgs Tāds, kas ir raksturīgs meitenei, jaunietei; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina meiteni, jaunieti.
recekļains Tāds, kas ir sabiezējis, sarecējis (par šķidrumu); tāds, kas atgādina recekli.
piemiņa Tāds, kas ir saistīts ar (kā) atceri, pieminēšanu un godināšanu.
kalendārs Tāds, kas ir saistīts ar (kā) secību laikā (dienās, mēnešos u. tml.).
zaļš Tāds, kas ir saistīts ar augiem, to izmantošanu, pārstrādi.
svešs Tāds, kas ir saistīts ar cilvēkiem, kuri nekad vēl nav redzēti, sastapti, kuri nav pazīstami; tāds, kas piemīt šādiem cilvēkiem.
starpžanrs Tāds, kas ir saistīts ar diviem vai vairākiem citiem žanriem.
jauniesaucams Tāds, kas ir saistīts ar iesaukšanu obligātajā karadienestā.
iesaucams Tāds, kas ir saistīts ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā.
sadzīve Tāds, kas ir saistīts ar ikdienas dzīvi, tās norisēm; tāds, kas ir paredzēts lietošanai ikdienas dzīvē (piem., mājsaimniecībā).
radošs Tāds, kas ir saistīts ar kā jauna, vēl nebijuša radīšanu vai izmantošanu; tāds, kas ir saistīts ar māksliniecisko jaunradi, garīgo vērtību radīšanu.
personisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli; tāds, kas raksturīgs kādai personai individuāli; personīgs (2).
personīgs Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli; tāds, kas raksturīgs kādai personai individuāli; personisks (2).
nemierīgs Tāds, kas ir saistīts ar pastiprinātu kustīgumu, aktivitāti, ko izraisa satraukums, uzbudinājums.
radikāls Tāds, kas ir saistīts ar radikālismu, galēju uzskatu paušanu un šādu principu ievērošanu.
tranzīts Tāds, kas ir saistīts ar šādiem pārvadājumiem.
pirmreizīgs Tāds, kas ir tikko atklāts, radīts u. tml. un izceļas ar savu kvalitāti, savdabīgumu, neikdienišķumu.
vājš Tāds, kas ir vārgs, trausls, nenobriedis, slikti attīstījies (par augiem, to daļām).
trafarets Tāds, kas ir veidots, radies bez radošas pieejas, oriģinalitātes; tāds, kas ir parasts, apnicīgs; šablonisks (2).
galenisks Tāds, kas ir vērsts, atrodas, tiek novietots ar galu attiecībā pret ko, perpendikulāri (kam).
nikns Tāds, kas ir viegli uzbudināms un kam ir tieksme, gatavība uzbrukt (par dzīvniekiem).
vienprātīgs Tāds, kas ir vienādās domās, uzskatos (ar kādu, kādiem).
bilingvāls Tāds, kas ir, notiek divās valodās.
savlaicīgs Tāds, kas ir, notiek īstajā brīdi, īstajā laikā.
tauta Tāds, kas ir, parasti kolektīvi, radīts, izplatīts, kļuvis tradicionāls šādā cilvēku kopībā.
vainīgs Tāds, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; tāds, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
svētbijīgs Tāds, kas izjūt bijību pret ko svētu; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; dievbijīgs.
krietns Tāds, kas izpaužas samērā pilnīgi, diezgan intensīvi (par parādībām dabā).
pasmags Tāds, kas izraisa diezgan nomācošu psihisku stāvokli.
zīdains Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, atgādinot zīdu (parasti par kā īpašību).
kārdinošs Tāds, kas izraisa vēlēšanos, kāri ēst, dzert (par ēdienu, dzērienu, to izskatu u. tml.).
svēts Tāds, kas izteikti pozitīvi pilnīgi atšķiras no ikdienišķā; tāds, kas ir saistīts ar Dieva izpausmi, atklāsmi.
tekstuāls Tāds, kas izteikts ar vārdiem.
digitāls Tāds, kas izteikts ciparu kodā, operē ar ciparu elektrisko signālu vai veic šā signāla vizuālo indikāciju.
cipars Tāds, kas izteikts skaitliskā kodā; tāds, kas darbojas šādā kodu sistēmā; digitāls.
pasauss Tāds, kas izturas diezgan atturīgi, samērā lietišķi, bez sirsnības.
vecs Tāds, kas jau pirms ilgāka laika ir ienācies, nobriedis; tāds, kas ir novākts iepriekšējā gadā.
šķirts Tāds, kas juridiski vairs nepastāv (par laulību); tāds, kas vairs nav saistīts ar laulības saitēm.
trešais Tāds, kas kādā veidā ir saistīts ar divu citu (piem., cilvēku, cilvēku grupu, valstu) attiecību sistēmu.
izsalcis Tāds, kas kādu laiku nav ēdis un jūt izsalkumu.
praktisks Tāds, kas labi izprot ikdienas dzīves vajadzības, prot labi atrisināt sadzīves jautājumus (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
staipīgs Tāds, kas lejot, tecinot u. tml. virzās nepārtrauktā tievā lentveida, diegveida plūsmā (par ko šķidru, pabiezu).
pērļains Tāds, kas līdzīgs pērlei; tāds, kas atgādina pērli.
medicīnisks Tāds, kas lietojams medicīnā, ārstniecībā, ārstēšanā; ārstniecisks.
mānīgs Tāds, kas maldina, rada nepareizus priekšstatus.
māņi Tāds, kas maldina; tāds, kas paredzēts (kā) maldināšanai (piem., sportā).
neizskaistināts Tāds, kas nav ar dažādiem līdzekļiem izskaistināts, padarīts glītāks.
bezvārda Tāds, kas nav izteikts vārdos, norisinās bez vārdiem.
rudimentārs Tāds, kas nav līdz galam attīstījies; tāds, kas ir pirmsākuma, dīgļa stadijā.
nevienāds Tāds, kas nav līdzvērtīgs, vienādi vērtējams.
apriors Tāds, kas nav pamatots uz pieredzi, neizriet no pieredzes, novērojumiem; tāds, kas radies teorētiski.
kvaziperiodisks Tāds, kas nav pilnīgi periodisks.
piezemēt Tāds, kas nav pretenciozs; parasts, ikdienišķs.
mākslīgs Tāds, kas nav radies dabiskā veidā.
svešs Tāds, kas nav radinieks.
privāts Tāds, kas nav saistīts ar cilvēka dienesta pienākumiem, to pildīšanu.
netradicionāls Tāds, kas nav tradicionāls; jauns, neparasts.
necienīgs Tāds, kas neatbilst kādas personas statusam; nepiedienīgs.
nepāra Tāds, kas nedalās ar divi bez atlikuma; tāds, ko izsaka ar skaitli, kurš nedalās ar divi bez atlikuma.
parasts Tāds, kas neizceļas ar ko īpašu, arī ikdienišķs (piem., par darbību, stāvokli, laikposmu).
pasauss Tāds, kas neizraisa emocijas, diezgan neizteiksmīgs; neinteresants.
bezsāls Tāds, kas nesatur vārāmo sāli; tāds, kas saistīts ar ēdiena lietošanu bez vārāmā sāls.
dziļš Tāds, kas nodrošina samērā liela gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
starpsuga Tāds, kas noris starp divām vai vairākām sugām; tāds, ko apvieno divu vai vairāku sugu pazīmes.
ikdienišķs Tāds, kas notiek katru dienu; parasts, pierasts.
rāvienveida Tāds, kas notiek rāviena (1) veidā; tāds, kas atgādina rāvienu.
ikdienējs Tāds, kas notiek regulāri katru dienu.
dienišķs Tāds, kas notiek, ir katru dienu; tāds, kas notiek, ir nepārtraukti, pastāvīgi.
tagadējs Tāds, kas notiek, pastāv tagad, mūsdienās.
anahronisks Tāds, kas novecojis, nav raksturīgs mūsdienām.
jauns Tāds, kas papildina jau esošo.
astoņgadīgs Tāds, kas paredzēts astoņiem gadiem; tāds, kas ilgst astoņus gadus.
sīksēklu Tāds, kas paredzēts darbam ar šādiem augiem.
divguļams Tāds, kas paredzēts diviem gulētājiem.
piecgadu Tāds, kas paredzēts pieciem gadiem.
septiņgadu Tāds, kas paredzēts septiņiem gadiem.
sterils Tāds, kas pārmērīgi cenšas atbilst kādam standartam, kritērijiem; tāds, kam pietrūkst individuālu, atšķirīgu iezīmju.
visēdājs Tāds, kas pārtiek no dažādiem augiem un dzīvniekiem, to produktiem.
dzimtsarakstu Tāds, kas pārzina un veic civilstāvokļa reģistrāciju (par iestādi).
ilustratīvs Tāds, kas paskaidro vai papildina (kādu tematu, domu u. tml.).
bezvadu Tāds, kas pastāv darbojas bez vadiem.
ilggadējs Tāds, kas pastāv, darbojas, noris vairākus, daudzus gadus; tāds, kas radies, uzkrājies vairāku, daudzu gadu gaitā.
starpsezonu Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp divām sezonām.
pirmsdiploma Tāds, kas pastāv, noris pirms diplomdarba, diplomprojekta izstrādes.
pirmspadomju Tāds, kas pastāv, noris pirms padomju iekārtas nodibināšanās.
sprogains Tāds, kas pēc formas atgādina sprogas.
zarains Tāds, kas pēc formas atgādina zarus.
ādains Tāds, kas pēc izskata atgādina ādu, ir līdzīgs ādai.
cilvēkveidīgs Tāds, kas pēc izskata ir līdzīgs cilvēkam, atgādina cilvēku.
zīds Tāds, kas pēc izskata, faktūras atgādina zīdu; zīdains.
zīdains Tāds, kas pēc izskata, tekstūras atgādina zīdu, arī gluds, mīksts, maigs.
samtains Tāds, kas pēc izskata, virsmas īpašībām atgādina samtu, arī mīksts, maigs.
sīrupveida Tāds, kas pēc konsistences ir līdzīgs sīrupam, atgādina sīrupu.
svaigs Tāds, kas pēc noplūkšanas, nogriešanas u. tml. nav zaudējis savu dabisko izskatu, nav savītis (parasti par ziediem).
ciklisks Tāds, kas periodiski atkārtojas; tāds, kas noris cikla (1) veidā.
saistīts Tāds, kas pieder (pie noteikta laikposma), tāds, kas ir radies, izveidots (noteiktā laikposmā).
jūsējais Tāds, kas pieder, piemīt diviem vai vairākiem cilvēkiem, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas; jūsu.
jūs Tāds, kas pieder, piemīt diviem vai vairākiem cilvēkiem, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas.
mēs Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība runātājam (rakstītājam) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
vasarīgs Tāds, kas piemērots lietošanai vasarā (piem., par apģērbu, ēdienu).
pilnvērtīgs Tāds, kas pilnīgi, no dažādiem viedokļiem atbilst, ir pilnīgi piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
multilingvāls Tāds, kas prot un saziņā lieto vairāk nekā divas valodas; daudzvalodu, daudzvalodīgs.
naturāls Tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka radītajam).
sekundārs Tāds, kas radies kā iepriekšējās norises, notikuma sekas, rezultāts un laika ziņā seko kam agrākam.
serozs Tāds, kas radies no asins seruma, piem., izsvīdums iekaisuma gadījumā; ūdeņains.
aluviāls Tāds, kas radies no upju sanešiem.
pārsteidzīgs Tāds, kas radies sasteigtas, nepārdomātas rīcības rezultātā, ko nākas nožēlot.
subglaciāls Tāds, kas radies zem ledāja; zemledāja videi raksturīgs.
cauršauts Tāds, kas radies, šāviņam izurbjoties cauri.
blēdīgs Tāds, kas raksturīgs blēdim; šķelmīgs, viltīgs, nerātns.
darbdienīgs Tāds, kas raksturīgs darbadienām; ikdienišķs, parasts.
puicisks Tāds, kas raksturīgs puikam; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina puiku; zēnisks.
plēsīgs Tāds, kas raksturīgs šādiem dzīvniekiem, to izturēšanās veidam.
individuāls Tāds, kas raksturīgs tikai kādam indivīdam vai atsevišķai parādībai; īpatnējs, savdabīgs.
zēnisks Tāds, kas raksturīgs zēnam; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina zēnu.
daiļrunīgs Tāds, kas runā skaistiem vārdiem, izteiksmīgi, pārliecinoši; tāds, kas satur izteiksmīgus, skaistus vārdus.
šķelts Tāds, kas sadalīts divās vai vairākās daļās.
fosils Tāds, kas saglabājies no agrākajiem ģeoloģiskajiem periodiem.
privāts Tāds, kas saistīts ar atsevišķu, individuālu cilvēku, viņu īpašumu.
akadēmisks Tāds, kas saistīts ar augstāko izglītības iestādi, studijām.
hidrodinamisks Tāds, kas saistīts ar hidrodinamiku, tai raksturīgs.
torītējs Tāds, kas saistīts ar kādu no iepriekšējo dienu rītiem.
grūts Tāds, kas saistīts ar nabadzību, postu, dažādiem sarežģījumiem, bēdām u. tml.
godpilns Tāds, kas saistīts ar pagodinājumu, atzinības, cieņas izrādīšanu.
gods Tāds, kas saistīts ar pagodinājumu, godināšanu.
sīksēklu Tāds, kas saistīts ar šādiem augiem.
traģisks Tāds, kas saistīts ar traģēdiju vai lielu nelaimi.
traģikomisks Tāds, kas saistīts ar traģikomēdiju.
divvalodu Tāds, kas sastādīts, veidots divās valodās.
divkāršs Tāds, kas sastāv no divām kārtām; divkārtīgs (2).
kombinēts Tāds, kas sastāv no divām vai vairākām dažādām sastāvdaļām; jaukts.
divviru Tāds, kas sastāv no divām veramām daļām (par logu, durvīm, vārtiem).
divsējumu Tāds, kas sastāv no diviem sējumiem.
salikts Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem (samērā patstāvīgiem) elementiem, daļām.
slāņains Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem slāņiem (1).
slāņains Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem slāņiem (1).
salikts Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem vārdiem, diviem vai vairākiem vārdu savienojumiem (par gramatiskām formām); pretstats: vienkāršs.
trīscēlienu Tāds, kas sastāv no trim cēlieniem (par lugu, izrādi u. tml.).
viencēliens Tāds, kas sastāv no viena cēliena (par lugu, izrādi u. tml.).
sloksne Tāds, kas sastāv, ir veidots no divām vai vairākām kāda materiāla plāksnēm, arī kārtām.
alternatīvs Tāds, kas satur alternatīvu, kas pieļauj vienu no divām vai vairākām iespējamībām.
daudzvārdīgs Tāds, kas satur daudz (lieku, nevajadzīgu) vārdu, frāžu; pārāk plašs, izplūdis.
organisks Tāds, kas satur oglekli, ķīmiskos savienojumus ar to; tāds, kas ir saistīts ar šādiem savienojumiem, raksturīgs tiem.
dielektrisks Tāds, kas slikti vada elektrisko strāvu; saistīts ar dialektriķi, tam raksturīgs.
gargabalu Tāds, kas specializējies garajās distancēs (par sportistu); tāds, kas noris garajās distancēs (piem., par sacensībām).
seksuāls Tāds, kas spēj izraisīt dzimumtieksmi; juteklisks (2); tāds, kam ātri izraisās dzimumuzbudinājums.
tvaikcaurlaidīgs Tāds, kas spiediena iedarbībā laiž cauri ūdens tvaiku vai gāzi.
ortodoksāls Tāds, kas stingri turas pie kādiem principiem, uzskatiem; tāds, kas ir stingrs, konsekvents kādas mācības, uzskatu, reliģijas sekotājs.
veltenisks Tāds, kas šķērsgriezumā ir apaļš, bet nav viscaur vienādā diametrā, resnumā.
dievbijīgs Tāds, kas tic dievam, jūt bijību pret to un cītīgi ievēro reliģiskās ceremonijas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nepieēdināms Tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt; tāds, kas vienmēr ir izsalcis.
vakarējs Tāds, kas tika darīts, piedzīvots vakar, iepriekšējā dienā.
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir ienācies, nobriedis; tāds, kas tikko vai nesen ir novākts.
svaigs Tāds, kas tikko vai nesen radies; jauns.
sievišķīgs Tāds, kas tradicionāli saistās ar sievieti, sievietei raksturīgs.
hronisks Tāds, kas turpinās ilgstoši vai periodiski atkārtojas; pretstats: akūts.
mēms Tāds, kas uz brīdi nespēj runāt.
reflektīvs Tāds, kas vedina uz pārdomām, apceri.
kombinēts Tāds, kas veic vairākas darbības, uzdevumus; tāds, ko var izmantot dažādiem nolūkiem.
labvēlīgs Tāds, kas veicina (auga, dzīvnieka) augšanu, attīstīšanos; tāds, kas atbilst kādām prasībām (piem., par vidi, vietu, laika apstākļiem).
urīndzenošs Tāds, kas veicina urīna izdalīšanos; diurētisks.
divkārtējs Tāds, kas veicis (ko) divas reizes, arī ieguvis (kādu nosaukumu) divas reizes.
divkārtīgs Tāds, kas veido divas kārtas.
statenisks Tāds, kas veido taisnu leņķi ar doto plakni vai taisni; perpendikulārs.
terigēns Tāds, kas veidojas no sauszemes iežu un minerālu atlūzām un graudiem.
bimetālisks Tāds, kas veidots no diviem dažādiem metāliem.
redeles Tāds, kas veidots no šādiem stieņiem, līstēm u. tml..
klasisks Tāds, kas veidots pēc tradicionāliem, sen iedibinātiem principiem, atbilst šiem principiem.
divkārtējs Tāds, kas veikts divas reizes; divreizējs.
negatavs Tāds, kas vēl nav nogatavojies, nobriedis.
pusgatavs Tāds, kas vēl nav pilnībā nogatavojies, nobriedis.
pusgatavs Tāds, kas vēl nav pilnīgi gatavs lietošanai (par ēdienu).
piņķerīgs Tāds, kas viegli samudžinās (parasti par diegiem, dziju).
divreizējs Tāds, ko atkārto vai kas atkārtojas divas reizes; divkārtējs.
smags Tāds, ko ir grūti sagremot (par ēdienu, barību).
neizdibināms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami izdibināt, saprast; neizprotams.
medikamentozs Tāds, ko izraisa medikamentu lietošana.
elektrisks Tāds, ko lieto elektrības pārvadei; tāds, kas saistīts ar elektrības pārvadi.
viegls Tāds, ko nav grūti sagremot, asimilēt, arī tāds, kurā ir maz uzturvielu, kas nav sātīgs (par ēdienu, barību).
netulkojams Tāds, ko nav iespējams tiešā veidā ar atbilstošas nozīmes vārdu vai vārdiem pārtulkot.
summārs Tāds, ko rezultātā rada divas vai vairākas parādības, darbības u. tml. vai vienas parādības, darbības u. tml. vairākas sastāvdaļas.
ziema Tāds, ko sēj rudenī un kas nogatavojas nākamajā gadā (piem., par graudaugiem); divgadīgs vai daudzgadīgs (par augiem, parasti puķēm).
galds Tāds, ko var lietot pie ēdiena ēdienreizēs.
divdomīgs Tāds, ko var saprast dažādi, divējādi; tāds, kas satur norādījumu uz ko erotisku, nepieklājīgu.
daudznozīmīgs Tāds, ko var uztvert, saprast dažādi, neviennozīmīgi.
kombinēts Tāds, ko veic ar vairākiem dažādiem paņēmieniem (parasti par darbību, procesu).
pirmreizējs Tāds, ko veic, kas notiek, noris, ir radies pirmo reizi.
divpusējs Tāds, ko veido divas izmantojamas, lietojamas daļas, puses; tāds, kas lietojams, izmantojams no abām pusēm.
sievišķs Tāds, ko veido divas zilbes, divzilbīgs (par atskaņām).
zigomorfs Tāds, ko viena simetrijas ass dala divās simetriskās daļās (par ziedu).
kopīgs Tāds, ko vienādi uztver, izprot, pārdzīvo vairāki vai daudzi.
divlauku Tāds, kur (augu sekā) ir divi lauki.
pilns Tāds, kur (kas, piem., tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, izplatoties koncentrējies (par vietu, telpu, vidi).
pilns Tāds, kur (norise, stāvoklis, apstākļi) izpaužas spēcīgi (par vietu, telpu, vidi).
lekns Tāds, kur ir biezi saauguši šādi augi.
divvietīgs Tāds, kur ir divas vietas.
divsliežu Tāds, kur ir divi paralēli sliežu ceļi.
skarbs Tāds, kur ir ļoti auksts, nelabvēlīgs klimats (par vietu, vidi); tāds, kur ir grūti apstākļi.
trokšņains Tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par vietu, telpu, vidi); tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par laikposmu).
tvaikains Tāds, kur ir tvaiks (par telpu, vietu, vidi).
konservatīvs Tāds, kur izmanto medikamentus, diētu, režīmu, cenšoties izvairīties no ķirurģiskas iejaukšanās.
tvanīgs Tāds, kur izplatās asa, nepatīkama smaka (par vietu, telpu, vidi).
skaņš Tāds, kur izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi).
smirdīgs Tāds, kur rodas, izplatās smaka (piem., par telpu, vietu, vidi).
smaržīgs Tāds, kur rodas, izplatās smarža (piem., par vielu, vidi).
stacionārs Tāds, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem (par ārstniecības iestādi).
salns Tāds, kura apmatojumā mijas balti un brūni vai rudi laukumi un kuram ir melna vai brūna aste.
kantains Tāds, kura apveidi līdzīgi lauztām līnijām, stūriem, izvirzījumiem u. tml.
divdabīgs Tāds, kurā apvienotas divējādas (bieži pretējas) īpašības; tāds, kurš eksistē, izpaužas divējādos (bieži pretējos) veidos.
šaurs Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
sintētisks Tāds, kurā gramatiskās attieksmes starp vārdiem teikumā izsaka ar vārdu formu maiņu.
supletīvs Tāds, kura gramatiskās formas ir datrinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem (piem., es – manis). Supletīva forma – gramatiskā forma, kurā gramatiskā nozīme izteikta ar saknes maiņu.
divkāršs Tāds, kurā ietvertas divas vienveidīgas, līdzīgas parādības, norises.
multidisciplinārs Tāds, kurā ir aptvertas vairākas disciplīnas.
dzīslains Tāds, kurā ir daudz dzīslu; tāds, kurā labi saskatāmas dzīslas, asinsvadi.
direktīvs Tāds, kurā ir ietvertas direktīvas.
klasisks Tāds, kurā ir ietvertas sengrieķu vai latīņu valodas studijas.
koksnains Tāds, kurā ir koksne vai koksnei līdzīgi cieti audi (par augiem, to daļām).
septiņklasīgs Tāds, kurā izglītošanās laiks ir septiņi gadi – septiņas klases (par skolu).
medikamentozs Tāds, kurā izmanto medikamentus.
multimedijs Tāds, kurā izmantotas multivides iespējas; multimediāls.
diletantisks Tāds, kurā izpaužas diletantisms.
diplomātisks Tāds, kurā izpaužas diplomātijai raksturīgas īpašības – cenšanās neaizvainot, izvairība u. tml.
dižciltīgs Tāds, kurā izpaužas dižciltība (1).
draudošs Tāds, kurā izpaužas draudi, draudīgs.
draudīgs Tāds, kurā izpaužas draudi.
kārs Tāds, kurā izpaužas kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena.
satracināts Tāds, kurā izpaužas liels uzbudinājums, nesavaldība.
satrakots Tāds, kurā izpaužas liels uzbudinājums, nesavaldība.
melodisks Tāds, kurā izpaužas melodija; labskanīgs, dzirdei tīkams.
nemierīgs Tāds, kurā izpaužas nemiers, satraukums, uzbudinājums.
goddevīgs Tāds, kurā izpaužas pagodinājums, cieņa.
maniakāls Tāds, kurā izpaužas slimīgs psihisks uzbudinājums.
nikns Tāds, kurā izpaužas spēcīgs (dzīvnieka) uzbudinājums, gatavība uzbrukt.
konservatīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; tradicionāls, vispārpieņemts.
brīvdomīgs Tāds, kurā izpaužas šādi uzskati, nostāja.
svinīgs Tāds, kura izturēšanās, runa ir neikdienišķi nopietna, emocionāli pacilāta.
nemierīgs Tāds, kura izturēšanās, uzvedība nav mierīga, nosvērta; tāds, kas ir pastiprināti kustīgs, satraukts, uzbudināts.
zāģveida Tāds, kura kustība, virzība u. tml. atgādina zāģa zobu formu.
kārtīgs Tāds, kura lietām, apģērbam, īpašumam u. tml. raksturīga sakārtotība, tīrība; tāds, kas ir disciplinēts, ar apzinīgu attieksmi pret darbu.
tukšs Tāds, kurā nav teksta, attēlu u. tml. (piem., par burtnīcu, kladi, papīra lapu).
bezpersonisks Tāds, kurā neizpaužas kāda cilvēka individuālās iezīmes; tāds, kam nav spilgtu iezīmju.
stadiāls Tāds, kura norisē, veidošanā ir stadijas; arī saistīts ar stadijām, tām raksturīgs.
plenārs Tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.); pilns, vispārējs.
skaidrs Tāds, kura pazīmes pilnīgi atbilst kādiem priekšstatiem, nojēgumiem.
rupjgraudu Tāds, kura sastāvā ir nemalti labības graudi (par pārtikas produktiem).
zemisks Tāds, kura saturā izpaužas kas nekrietns, netikumisks, arī ļauns. zemiski vārdi.
divkapeika Tāds, kura vērtība ir divas kapeikas.
pusotristabas Tāds, kurā viena istaba no divām ir ļoti maza (par dzīvokli).
straujš Tāds, kura virziena maiņai ir neliels rādiuss (parasti par ceļu, reljefa veidojumu).
nenogurdināms Tāds, kuru ir grūti vai neiespējami nogurdināt; fiziski izturīgs, aktīvs, enerģijas pilns.
taisns Tāds, kuru veido taisnes, perpendikulāri elementi.
hiperbola Tādu plaknes punktu ģeometriskā vieta, kuru attālumiem līdz diviem noteiktiem punktiem ir nemainīga starpība.
šo baltu dienu tagadējos laikos, mūsdienās.
mūsu dienās tagadējos laikos, mūsdienās.
sekante Taisne, kas krusto līkni divos punktos.
normāle Taisne, kas perpendikulāra līknes pieskarei dotajā punktā.
nogrieznis Taisnes gabals, kas atrodas starp diviem tās punktiem.
diagonāle Taisnes nogrieznis, kas savieno divas daudzstūra virsotnes, kuras nav uz vienas malas, vai divas daudzskaldņa virsotnes, kas neatrodas vienā plaknē.
horda Taisnes nogrieznis, kas savieno divus līknes punktus.
pārtaisīt Taisot izveidot (ko) citādi, pārveidot (par ko).
pietaisīt Taisot, gatavojot (ko), papildināt (ar to pamatēdienu).
kontramarka Talons, zīme, kas dod tiesības bez maksas noskatīties izrādi, apmeklēt koncertu.
stobriņtārps Tārps ar iesārtu, posmotu pavedienveida ķermeni un sariņiem pie katra posma.
kaija Tārtiņveidīgo kārtas vidēji liels ūdensputns ar slaidiem spārniem, baltu vēderpusi un paīsu, noapaļotu asti.
dieveklis Tas (cilvēks, arī priekšmets), ko dievina, pielūdz; elks.
upuris Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos labvēlību, pateiktos.
maksātājs Tas (fiziska vai juridiska persona), kas maksā, veic naudas pārskaitījumu.
nemaksātājs Tas (fiziska vai juridiska persona), kas nemaksā, neveic naudas pārskaitījumu.
dienvidnieks Tas (piem., augs), kas ir cēlies no dienvidu zemēm.
sakāms Tas (teksts, vārdi u. tml.), kas ir jāpasaka, ko pasaka.
efektivitāte Tas, cik viegli, ātri vai lēti ar attiecīgo līdzekli, metodi vai rīcības veidu sasniedzams noteikts rezultāts.
duplekss Tas, kam ir divas daļas (piem., dzīvoklis, istaba divos stāvos).
divžuburis Tas, kam ir divi žuburi (piem., makšķerāķis).
atbiras Tas, kas atbirst (piem., sīkie graudi, vētījot labību).
atstarotājs Tas, kas atstaro; neliels priekšmets vai uzlīme satiksmes dalībnieku (gājēju, velosipēdistu u. tml.) drošībai, kas atstarojot (piem., starmešu gaismu), spoži spīd.
pamats Tas, kas dod likumīgas tiesības sākt juridiskas darbības.
ēdājs Tas, kas ēd, patērē ēdienu; tas, kas daudz, labprāt ēd.
jūgs Tas, kas ierobežo, apspiež (cilvēku); spaidi.
izsalcis Tas, kas ilgāku laiku nav ēdis un jūt izsalkumu.
atsijas Tas, kas ir atsijāts (parasti no graudiem).
antipods Tas, kas ir diametrāli pretējs (kam); tiešs pretstats (kam).
aizliegtais auglis tas, kas ir kārdinošs, bet nav atļauts.
līdzinieks Tas, kas ir līdzīgs (kam citam), atgādina (ko).
kompozīts Tas, kas ir salikts, savienots no divām vai vairākām sastāvdaļām; kompozītmateriāls.
priekšmets Tas, kas kādās (parasti juridiskās, sociālās) attiecībās iegūst noteikta objekta raksturu.
ienaidnieks Tas, kas kaitē (kādiem dzīvniekiem), iznīcina (tos).
māneklis Tas, kas maldina, nedod pareizu priekšstatu.
zemstrāva Tas, kas nav vārdos izsacīts vai citādi klaji pausts.
robeža Tas, kas nošķir, atdala divus pretstatus, divas dažādas parādības, priekšmetu grupas u. tml.
papildinātājs Tas, kas papildina (ko).
visēdājs Tas, kas pārtiek no dažādiem augiem un dzīvniekiem, to produktiem.
zobens Tas, kas pēc formas atgādina zobenu.
produkts Tas, kas radies cilvēka darba vai kāda procesa rezultātā.
derivāts Tas, kas radies no kaut kā cita, primāra.
rūpju bērns Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām; neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību.
motīvs Tas, kas rosina, pamudina (uz kādu darbību, rīcību); (kādas darbības, rīcības) iemesls, cēlonis.
dokuments Tas, kas satur informāciju (piem., raksts, fotogrāfija, audioieraksts, datora diskete).
virums Tas, kas tiek vārīts, ir izvārīts (parasti ēdiens, arī vira).
relikts Tas, kas vēl ir saglabājies no iepriekšējiem vēstures periodiem.
ziedojums Tas, ko dod, veltī Dievam, arī dieviem, lai pateiktos, arī izlūgtos labvēlību u. tml.
barība Tas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
ēdams Tas, ko var ēst – pārtikas produkts, ēdiens.
strebeklis Tas, ko var strēbt – šķidrs ēdiens, arī dzēriens; strebjamais.
graudēdājs Tas, kura galvenā barība ir graudi, sēklas (par dzīvniekiem).
pirmavots Tas, no kā (kas) ir izveidojies, radies, pastāv, eksistē; sākotne.
objekts Tas, uz ko ir vērsta teikumā izteiktā darbība un ko latviešu valodā izsaka ar papildinātāju, retāk teikuma priekšmetu.
aizdars Taukvielu piedeva (ēdienam); pārtikas produkts, kas satur taukvielas.
iztaurēt Taurējot izveidot (skaņas, melodiju).
robīnija Tauriņziežu dzimtas ātraudzīgs koks vai krūms ar baltiem vai rožainiem smaržīgiem ziediem nokarenos ķekaros.
lakrica Tauriņziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām, ziliem ziediem un resnām ložņājošām saknēm, kuras izmanto medicīnā un pārtikas rūpniecībā.
karagana Tauriņziežu dzimtas krūms vai koks ar zaļganpelēku stumbru, plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem ziediem (kas tiek saukta par dzelteno akāciju).
amoliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs (ar baltiem vai dzelteniem ziediem), ko audzē kā nektāraugu vai lopbarībai.
āboliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar trīsdaļīgām lapām un dzeltenīgi baltiem vai sarkanīgi violetiem ziediem galviņās, ko plaši izmanto lopbarībā.
vainadzīte Tauriņziežu dzimtas laukstaugs, arī neliels krūms ar sārtiem vai violetiem ziediem garkātainās čemurveida ziedkopās.
bastarda āboliņš tauriņziežu dzimtas lopbarības augs ar baltsārtiem ziediem.
navigācijas taustiņš taustiņš rādītāja pārvietošanai pa displeja ekrānu.
bengāļi Tauta, Bangladešas un Indijas Rietumbengālijas štata pamatiedzīvotāji.
nūbieši Tauta, kas apdzīvo galvenokārt Nīlas ieleju Sudānas ziemeļdaļā un Ēģiptes dienviddaļā.
masaji Tauta, kas dzīvo Kenijas dienvidos un Tanzānijas ziemeļos.
udehi Tauta, kas dzīvo Krievijas Federācijas Piejūras un Habarovskas novados un tradicionāli ir nodarbojusies ar medniecību un zvejniecību.
tamili Tauta, kas dzīvo Tamilnadas štatā Indijas dienvidos, kā arī Šrilankā un Malaizijā.
sāmi Tauta, Lapzemes (skandināvijas ziemeļu, Kolas pussalas rietumu daļas) pamatiedzīvotāji.
tautas ārstniecība tautas medicīna.
umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kurus sāka rīkot, atceroties pārdzīvoto badu Vidzemes un Zemgales novados (1601–1603) un badacietēju ēdināšanu pie Rīgas.
folklora Tautas tradicionālās zināšanas, paražas un mākslinieciskā daiļrade, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi; tautas mutvārdu daiļrade.
valodas norma tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos.
variācija Tautasdziesmas teksts, kas no pamatvarianta atšķiras ar minimālām valodiskām iezīmēm.
enerģētika Tautsaimniecības nozare, kas aptver dažādu veidu enerģijas ieguvi, pārvadi un izmantošanu.
romāņi Tautu grupa Eiropā (piem., franči, itālieši, rumāņi, spāņi), kas runā valodās, kuras izveidojušās no dažādiem latīņu valodas dialektiem.
slāvi Tautu grupa Eiropas austrumu, centrālajā un dienvidu daļā, piem., krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, čehi, slovāki, bulgāri.
ģermāņi Tautu grupa Eiropas centrālajā, rietumu un ziemeļrietumu daļā, piem., vācieši, angļi, zviedri, norvēģi, dāņi, holandieši.
režija Teātra izrādes, operas, kinofilmas u. tml. iestudēšana; koncertu, sarīkojumu, arī televīzijas, radio raidījumu u. tml. mākslinieciskā izveide.
ēnu teātris teātra mākslas veids, kurā uz apgaismota ekrāna tiek projicēti plakanu lelles, arī aktieru ķermeņu vai ķermeņa daļu kustīgi atveidi.
replika Teātrī, kino u. tml. – dialogā iesaistīto personu teksts.
stereoskopija Tehnika trīsdimensiju attēla iegūšanai un demonstrēšanai ar īpašu optisku līdzekļu (briļļu vai ekrānu) palīdzību.
kodoltehnika Tehnikas nozare, kas saistīta ar kodolenerģijas ražošanas un tās praktiskās izmantošanas iespējām, kā arī radioaktīvo vielu īpašību izmantošanu.
sanitārā tehnika tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir, piem., nodrošināt celtnēs sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma apgādi, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
opcija Tehniskām ierīcēm, informātikā – papildiespēja, ko norāda lietotāja programmā un ko var izmantot, lai modificētu parasto izpildes režīmu.
dozimetrija Tehniskās fizikas nozare, kas nodarbojas ar radioaktīvo un jonizējošo starojumu mērīšanu un starojuma dozu noteikšanu.
rotors Tehniskas sistēmas rotējošā daļa (parasti cilindrs, disks, veltnis).
dubultloceklis Teikuma palīgloceklis ar divējām sintaktiskajām attieksmēm.
interpolācija Teksta papildināšana ar autoram nepiederošiem vārdiem vai teikumiem; šādi veikti teksta labojumi.
audums Tekstilizstrādājums, kas veidojas, aužamajos stāvos savstarpēji perpendikulāri saistoties audiem un šķēriem; austa drēbe.
rullis Teksts, dokuments u. tml., ko senāk glabāja cilindriski satītu; teksts, dokuments u. tml., kam norāde uz šādu formu ir tikai tradicionāla.
atvērts teksts teksts, kuru var brīvi papildināt.
krīzes telefons telefona numurs, uz kuru zvanot, var saņemt palīdzību (piem., psiholoģisku, juridisku, sociālu).
radiotelefons Telefona sakari, kas tiek nodrošināti ar radioviļņu palīdzību; šādiem sakariem paredzēts telefona aparāts.
radiotelegrāfija Telegrāfa zīmju bezvadu pārraide ar radioviļņu palīdzību.
radioteleskops Teleskops kosmisko objektu radiostarojuma uztveršanai un fiksēšanai.
sarunu šovs televīzijas vai radio raidījuma veids, kurā viens vai vairāki vadītāji sarunājas ar vienu vai vairākiem uzaicinātiem dalībniekiem par kādu (parasti iepriekš izvēlētu) tēmu.
bravūra Tēlota ārišķīga drosme, izaicinoša dižošanās, lielīšanās.
sakristeja Telpa (baznīcā), kur tiek glabāti dievkalpojumam nepieciešamie piederumi un kur garīdznieki sagatavojas dievkalpojumam.
ģērbkambaris Telpa (baznīcā), kur uzturas garīdznieks pirms un pēc dievkalpojuma (piem., lai pārģērbtos); sakristeja.
grimētava Telpa (teātrī, kinostudijā u. tml.), kur grimē.
virtuve Telpa ar plīti ēdienu gatavošanai.
gremdētava Telpa starp (kuģa) dibenu un apakšējo klāju, kur atrodas mašīnas un krava.
fotolaboratorija Telpa, kurā veic fotomateriālu apstrādi (fotofilmu attīstīšanu, attēlu izgatavošanu utt.).
ēters Telpa, vide, kurā tiek pārraidīti radioviļņi.
kakts Telpas daļa, ko ietver divas vai vairākas plaknes, kurām ir kopīgs punkts.
puansetija Telpaugs, kura sīkos ziedus apņem spilgti krāsainas (sarkanas, baltas, sārtas) augšlapas, kas atgādina daudzstarainu zvaigzni un uzzied parasti decembrī; Ziemassvētku zvaigzne [Poinsettia].
diorāma Telpiska kompozīcija (piem., muzejos), kas sastāv no gleznojuma vai fotogrāfijas tehnikā veidota dibenplāna un telpiskām butaforijām priekšplānā.
hologramma Telpisks attēls, kas iegūts ar hologrāfijas metodi.
stereoskopisks Telpisks, trīsdimensiju; tāds, kas saistīts ar telpisku, trīsdimensiju attēlu radīšanu.
dubultlogs Telpu siltinošas tehnoloģijas logs, kam vienā rāmī blīvi iestiprināti divi stiklojumi.
būtne Tēls, veidojums, kas radies iztēles rezultātā.
rubrika Tematiska nodaļa (piem., periodiskā izdevumā).
lektorijs Tematiski vienotu publisku lekciju cikls; telpa šādiem lekciju cikliem.
radioraidījums Tematisks radio raidījums, ko pārraida noteiktā, programmā paredzētā laikā.
sangvinisks temperaments temperaments, kam raksturīga aktivitāte, kustīgums un intensīva, dinamiska psihisko procesu norise.
termometrs Temperatūras mērīšanas ierīce, kas ir kontaktā ar pētījamo vidi.
panteons Templis, kas veltīts visiem dieviem (Senajā Grieķijā un Romā).
kinētika Teorētiskās mehānikas nozare, kas pēta ķermeņu kustību (dinamiku) un stāvokli (statiku) atkarībā no ķermeņiem pieliktajiem spēkiem.
vēsturiskais materiālisms teorija, kas dialektiskā materiālisma principus piemēro vēstures zinātnei un socioloģijai.
smilšu (spēļu) terapija terapijas veids, kurā cilvēks, izmantojot smiltis, ūdeni un figūriņas, var izteikt to, ko nevar pastāstīt vārdiem, atbrīvoties no spriedzes, dusmām, bailēm u. tml.
neitrālā josla Teritorija starp divu valstu robežām, kurā nevienai no tām nav tiesības turēt karaspēku.
bulgurs Termiski apstrādāti, smalcināti kviešu graudi.
termoķīmija Termodinamikas nozare, kas pēta siltuma procesus ķīmiskās reakcijās, vielu agregātstāvokļa maiņās u. tml.
izotermisks process termodinamisks process, kas noris, nemainoties temperatūrai.
kritiskais stāvoklis termodinamisks stāvoklis, kad zūd atšķirība starp vielas gāzveidīgo un šķidro fāzi.
čatbots Tērzēšanas robots, kas rakstiski vai audioformātā var risināt sarunas internetā, analizējot tam adresētos teikumus un sniedzot atbildes no datubāzē sameklētiem atbilstīgiem ierakstiem.
svētdienas tēvs tēvs, kas laiku ar bērniem pārsvarā pavada brīvdienās, rūpējoties pamatā par bērna izklaidēšanu, bet neinteresējoties par tā ikdienas vajadzībām.
reliģija Ticība augstākiem spēkiem, Dievam vai dieviem, to pielūgsme; cilvēka uzskatu un attiecību kopums, kas saistās ar šo ticību, ko svētu, dievišķu.
misticisms Ticība tam, ka eksistē cita, pārdabiska, noslēpumaina realitāte, ko nevar izzināt ar prātu, bet var uztvert ar jūtām, intuīciju, instinktu u. tml.; centieni šādā veidā nonākt tiešā saskarē ar dievišķo.
stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties (kur) uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
sasmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, kļūt tādam, kurā ir sastāvējies gaiss (parasti par telpu).
veidoties Tiekot organizētam, dibinātam, rasties, attīstīties (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu); rasties sabiedrībā, cilvēku grupā.
izveidoties Tiekot organizētam, nodibinātam, rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piem., par kolektīvu, sabiedrisku institūciju).
separātisms Tieksme atdalīties, nošķirties un veidot noslēgtu grupējumu; mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas pastāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
jurisdikcija Tiesības pieņemt juridiskus lēmumus, šo tiesību realizācija; pārvaldība.
krimināltiesības Tiesību normas, kas reglamentē, kāda veida darbība kvalificējama par noziegumu, kādi ir sodi par šādas darbības izdarīšanu un kādā kārtībā šie sodi piespriežami; attiecīgā tiesību nozare.
dubultpilsonība Tiesiska personas piederība pie divām noteiktām valstīm.
diplomātiskās attiecības tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kad tās apmainās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
tiešsaiste Tieša pieslēguma režīms elektroniskajā vidē, kas nodrošina sinhronu, nepārtrauktu informācijas saņemšanu (piem., notiekošā tiešraidi), arī iespējamu apmaiņu ar informāciju.
kā tad citādi tieši tā, tikai tā, ne citādi.
skropstiņas Tievi šūnas citoplazmas diegveida vai sarveida izaugumi, kas spēj ritmiski kustēties.
stieple Tievs, garš, diegam vai auklai līdzīgs metāla izstrādājums.
šķiedra Tievs, garš, pavedienam līdzīgs audu veidojums organismā.
mats Tievs, pavedienam līdzīgs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai zīdītāju dzīvnieka) ķermeņa virsmas.
mats Tievu, pavedieniem līdzīgu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu.
pietiekams Tik, cik ir vajadzīgs; diezgan.
aiz slēgtām durvīm tikai oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piem., par sapulci, tiesas sēdi).
jaunveidojums Tikko vai nesen radīts vai radies veidojums.
tīkliņcimdi Tīkliņauduma cimdi, tīklveidīgi adīti cimdi.
fasādes siets tīklveida materiāls, ar ko pārklāj mājas fasādi remonta laikā, lai pasargātu garāmgājējus no nejaušas darbarīku un materiālu nokrišanas.
tīklaine Tīklveida sistēma, kurā noteiktā veidā uz virsmas izvietoti vienāda tipa elementi (piem., caurumi, lēcas, pikseļi displeja ekrānā).
nokļūt aiz restēm tikt apcietinātam un iesēdinātam cietumā.
nonākt aiz restēm tikt apcietinātam un iesēdinātam cietumā.
apslīkt Tikt applūdinātam.
demobilizēties Tikt atvaļinātam no armijas, obligātā karadienesta.
rasties Tikt dibinātam, veidotam.
iedurties Tikt iedurtam, ievirzītam ar spiedienu, triecienu (kur iekšā) – par ko smailu, asu.
mesties Tikt izrunātam ar pārtraukumiem (par vārdiem), pa laikam aprauties (par runas, skaņu plūsmu).
konstituēties Tikt konstituētam; izveidoties, nodibināties (par organizatorisku veidojumu).
uzķerties uz mušpapīra tikt maldinātam, pieviltam, noticot, piem., kādam solījumam.
nodibināties Tikt nodibinātam; izveidoties, rasties.
noorganizēties Tikt noorganizētam; nodibināties, izveidoties.
pārvietoties Tikt pārvietotam (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
aizsisties Tikt pēkšņi īsu brīdi pārtrauktam (piem., par elpu).
piesmaržot Tikt piepildītam ar smaržu (par telpu, vidi, apkārtni).
lēkāt Tikt rakstītam nelīdzeni, nevienādi (piem., par burtiem); būt nelīdzenam, nevienādam (par rokrakstu).
manevrēt Tikt vairākkārt virzītam pa dažādiem sliežu ceļiem (piem., vilcienu sastādīšanai).
blogs Tīmekļa dienasgrāmata; emuārs.
sociālie tīkli tīmekļa vietnes, kur, reģistrējoties un izveidojot savu individuālo profilu, ir iespējams sazināties ar citiem cilvēkiem.
agrā papuve tīrā papuve, kurā augsnes apstrādi sāk pavasarī.
komisija Tirdzniecisks darījums, kuru fiziska vai juridiska persona par atlīdzību veic citas personas uzdevumā.
sīkumtirgus Tirgus, kur tirgojas ar dažādiem sīkiem, mazvērtīgiem, arī lietotiem priekšmetiem.
izaicinājums Tīša apvainojoša izturēšanās, rīcība, runa, kas liek (asi) reaģēt, pamudina uz pretdarbību, cīņu.
sofisms Tīša loģiska kļūda, ko izmanto aplama atzinuma pierādīšanai; pierādījums, slēdziens (2) u. tml., kurā izmantota šāda kļūda, lai kādu maldinātu.
šķērēt Tīt uz veltņa noteiktu skaitu nepieciešamā garuma pavedienu (auduma pamatnei).
rezidents Topošais ārsts, kas pēc augstskolas beigšanas pieredzējuša kolēģa vadībā papildina savas zināšanas un praktisko pieredzi izraudzītajā specialitātē.
radiotornis Tornis raidošo un uztverošo antenu, kā arī radioreleju antenu izvietošanai.
ūdenstornis Torņa veida celtne, konstrukcija ar augstu novietotu ūdenstvertni, kas nodrošina spiedienu ūdensapgādes sistēmā.
senča Tradicionālā Japānas zaļā tēja.
matrjoška Tradicionāla krievu rotaļlieta – dažāda lieluma koka lellītes, kas ieliekamas cita citā.
sari Tradicionālais sieviešu apģērbs (piem., Indijā) – garš, taisns auduma gabals, kura viens gals tiek divreiz aptīts ap gurniem un nostiprināts, aizbāžot augšmalu aiz apakšsvārku jostas, bet otrs – pārmests pār plecu.
spartakiāde Tradicionālas kompleksās masu sporta sacensības vairākos sporta veidos.
spartakiāde Tradicionālas masu sacensības (piem., lielu organizāciju, resoru u. tml.).
rituāls Tradicionāli izveidojies vai speciāli radīts noteiktu darbību kopums (piem., lai atzīmētu kāda procesa sākumu, noslēgumu vai pāriešanu jaunā kvalitātē).
akadēmisms Tradicionālo, klasisko principu ievērošana.
kama Tradicionāls igauņu nacionālās virtuves produkts – no rupji samaltiem un grauzdētiem rudzu, kviešu un miežu graudiem un sausajiem zirņiem veidots miltu maisījums.
tiramisu Tradicionāls itāļu deserts, kas sastāv no kafijā un brendijā vai liķierī mērcētiem cepumiem (t. s. dāmu pirkstiņiem) un krēmveida siera kārtojuma.
Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki tradicionāls kultūras notikums Latvijā, kas notiek reizi piecos gados un kurā piedalās kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri u. tml. no visas Latvijas, kā arī ārvalstu kolektīvi.
formula Tradicionāls teksts, vārdu savienojums (piem., maģiskām darbībām).
sakramentāls Tradicionāls.
izdarība Tradicionālu darbību kopums.
svētki Tradicionālu darbību, norišu kopums, kas ir saistīts, piem., ar kādu ievērojamu notikumu vēsturē, cilvēku dzīvē, dabā; attiecīgā diena.
bēdu luga traģēdija, drāma.
netīrumi Traipi, dažādi nosēdumi, dubļi, gruži u. tml., kas padara ko netīru.
irdinātājs Traktoram piekabināma ierīce vai pašgājēja zemes darbu mašīna cietas grunts irdināšanai.
iztrallināt Trallinot izdziedāt (dziesmu, melodiju).
notrallināt Trallinot nodziedāt (dziesmu, melodiju).
velorikša Transporta līdzeklis – vieglie divriči, pasažieru pārvadāšanai.
velosipēds Transportlīdzeklis ar (parasti) diviem riteņiem un pedāļu piedziņu.
rati Transportlīdzeklis uz diviem vai četriem riteņiem, ko velk zirgi vai citi darba dzīvnieki.
puķu pods trauks (parasti māla, ar caurumu dibenā) puķu audzēšanai; puķupods, puķpods.
kāstuve Trauks ar sieta dibenu šķidruma kāšanai; ierīce šķidruma kāšanai; auduma gabals šķidruma (piena) kāšanai.
pelnutrauks Trauks smēķētājiem pelnu nobirdināšanai un izsmēķu ielikšanai; pelnu trauks.
pelnu trauks trauks smēķētājiem pelnu nobirdināšanai un izsmēķu ielikšanai; pelnutrauks.
divlitru Trauks, kurā var uzglabāt divus litrus (kā).
kerings Treka riteņbraukšanas disciplīna, kurā riteņbraucēji sākumā vairākus apļus brauc aiz īpaša motorvelosipēda.
velotrenažieris Trenažieris, kas pēc uzbūves atgādina velosipēdu.
satrenkāt Trenkājot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt, nodzenāt (to).
iztrenkāt Trenkājot izklīdināt.
mi Trešās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
mediācija Trešās puses starpniecība divu pušu strīdā, lai panāktu vienošanos.
trešdien Trešdienā.
uztriept Triepjot (piemēram, ziedi, krāsu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
mīlas trijstūris triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
mīlestības trijstūris Triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
mīlestības trīsstūris Triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
iztrinkšķināt Trinkšķinot radīt (skaņas, melodiju).
nornes Trīs likteņa dieves skandināvu mitoloģijā.
moiras Trīs likteņa dievietes sengrieķu mitoloģijā, Zeva un Temīdas meitas – māsas Kloto, Lahese, Atropa.
pīne Trīs vai vairāku pavedienu, slokšņu u. tml. garens pinums.
trīsdimensionāls Trīsdimensiju.
ferīts Trīsvērtīgs dzelzs oksīda savienojums ar citu metālu oksīdiem.
čerimoija Tropos augošs 5 līdz 9 metrus augsts augļu koks ar divrindu lapām un zaļiem konusveida augļiem [Annona cherimola].
banāns Tropu augs, kurā aug šādi augļi.
jasmīnu ģints tropu augu ģints, pie kuras pieder krūmi, arī liānas ar nelieliem baltiem vai dzelteniem ziediem un kurus izmanto, piem., tējas aromatizēšanai, eļļas ieguvei.
pasiflora Tropu kāpelētājaugs, arī dekoratīvs telpaugs ar zili violetiem ziediem, kas atgādina Kristus ciešanu atribūtus – naglas un ērkšķu vainagu.
kola Tropu koks (kakaoaugs), kura augļi satur kofeīnu un kurus izmanto medicīnā vai pārtikas rūpniecībā.
kakao Tropu koks ar lielām, veselām lapām, sīkiem, iesārtiem ziediem un gareniem augļiem, kuros ir sēklas (pupiņas); kakaokoks.
baobabs Tropu koks ar ļoti resnu stumbru un lieliem, ēdamiem augļiem [Adansonia digitata].
mimoza Tropu koks vai krūms ar sīkiem ziediem ziedkopās un saliktām lapām.
muskats Tropu koks, retāk krūms ar veselām, ādainām lapām un viendzimuma ziediem lapu žāklēs.
pipars Tropu lakstaugs vai krūms ar sīkiem ziediem garās, nokarenās vārpās vai vālītēs un sīkiem augļiem ar asu garšu.
hurma Tropu un subtropu koks ar dzelteniem vai oranžsarkaniem saldiem augļiem; dateļplūme.
kapers Tropu vai subtropu augs ar pamīšām lapām un baltiem vai sārteniem ziediem.
kavitācija Tukšums, gāzes pūslīšu veidošanās šķidruma plūsmā, kad tajā samazinās spiediens.
sarunvārdnīca Tulkojošā vārdnīca, kurā ietverti pa tematiem sakārtotu sarunu, dialogu paraugi.
papagaiļu tulpes tulpju grupa, kuru ziediem raksturīgas lielas robainas, krokainas ziedlapas, kuru krāšņums atgādina papagaiļa spalvas; šīs grupas tulpes.
uztumēt Tumējot panākt, ka (ēdiens) iegūst vēlamo tumīgumu.
vieta Tur, kur kam ir jābūt, jāatrodas; tur, kur kas ir bijis, atradies iepriekš.
sūkāt Turēt mutē un lēni šķīdināt, mitrinot ar siekalām.
mačturnīrs Turnīrs (parasti šahā, dambretē), kurā katrs dalībnieks ar visiem pārējiem dalībniekiem izspēlē vairākas (vismaz divas) partijas.
noturēt Turot neļaut kustēties, virzīties; turot apstādināt.
atķert Turpināt, papildināt.
priekšdienas Turpmākās dienas, turpmākais laikposms; arī nākotne.
šajās dienās Tuvākajās dienās, drīz.
sadzīviskot Tuvināt ikdienas dzīvei, cilvēku attiecībām ikdienā.
piezemēt Tuvināt realitātei, ikdienas dzīvei.
notvaicēt Tvaicējot pagatavot (ēdienu).
nepiesātināts tvaiks tvaiks, kuram ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu.
pārkarsēts tvaiks tvaiks, kuram ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu.
rīkstniecība Ūdens āderu, rūdu iegulu u. tml. noteikšana ar īpašu (parasti divžuburu) rīksti vai kādu citu rīku.
triecis Ūdens celšanas ietaise, ko darbina periodiski hidrauliskie triecieni.
ūdens krāsa Ūdens dispersijas krāsa (piem., būvniecībai).
ūdensplūdi Ūdens līmeņa celšanās ūdenstilpē un tās pārplūšana; arī plūdi.
atplūdi Ūdens līmeņa krišanās (pēc uzplūdiem).
ūdens motocikls ūdens transportlīdzeklis (parasti vienvietīgs, divvietīgs), kas pārvietojas un tiek vadīts ar ūdensmetēju.
sniegūdens Ūdens, kas ir radies sniega, arī ledus kušanas rezultātā.
samazgas Ūdens, kurā ir mazgāti trauki ar ēdienu un pārtikas produktu atliekām.
sālsūdens Ūdens, kurā izšķīdināts vāramais sāls.
ūdensvistiņa Ūdensputns (nedaudz lielāks par mājas balodi), kam ir melns ķermenis ar šauru, baltu svītru sānos un sarkana piere un knābis [Gallinula chloropus].
cekuldūkuris Ūdensputns ar divdaļīgu melnu cekulu uz galvas [Podiceps cristatus].
lotoss Ūdensrozei līdzīgs tropu ūdensaugs ar ļoti lielām lapām un krāšņiem ziediem.
grunts Ūdenstilpes dibens.
vilnis Ūdenstilpes, ūdensteces virsmas svārstības, ko rada, piem., vējš, paisuma un bēguma mija, atmosfēras spiediens, kuģa pārvietošanās.
H Ūdeņradis.
deitērijs Ūdeņraža izotops ar masas skaitli 2; smagais ūdeņradis.
ūdeņraža peroksīds ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu, kuru lieto, piem., dezinfekcijai, balināšanai.
degums Uguns vai kairinošu vielu iedarbībā radies audu bojājums.
lečo Ungāru virtuves ēdiens, ko gatavo no paprikas, tomātiem un sīpoliem.
upes kritums upes iztekas un ietekas ūdens līmeņa augstuma starpība (pilns kritums); arī augstuma starpība starp diviem punktiem kādā upes posmā.
uzurdīt Urdot pamudināt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas) izraisās psihē.
ieskriet Uz brīdi iegriezties, pabūt (pie kā).
apmērcēt Uz brīdi iemērkt; iemērcot mazliet saslapināt.
iesāpēties Uz brīdi sāpīgi pārdzīvot, kļūt žēl.
pamirt Uz brīdi sastingt (parasti spēcīgu emociju iespaidā).
uz diviem gaņģiem uz divām (vairākām) pusēm vienlaikus (piem., ko darīt).
uz vairākiem gaņģiem uz divām (vairākām) pusēm vienlaikus (piem., ko darīt).
divkājās Uz divām kājām (nostāties) – par dzīvniekiem.
aizrauties Uz īsu brīdi apstāties, pārtrūkt (par elpu, balsi).
ņirbēt Uz īsu brīdi būt redzamam (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
noņirbēt gar acīm uz īsu brīdi būt redzamam.
noņirbēt acu priekšā uz īsu brīdi būt redzamam.
pavīdēt Uz īsu brīdi būt saredzamam (parasti neskaidri).
ietecēt Uz īsu brīdi ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam.
piemigt Uz īsu brīdi iemigt, iegrimt snaudā.
pārskriet Uz īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
noskriet Uz īsu brīdi parādīties, būt izjūtamam.
pārskriet Uz īsu brīdi parādīties, būt viscaur sajūtamam – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
pasmīnēt Uz īsu brīdi savilkt seju smīnā; smīnot izpaust mazliet nievīgu, noraidošu attieksmi.
sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārītas saknes ar vai bez gaļas; šādā veidā gatavots ēdiens.
barbekjū Uz restēm, virs atklātas uguns cepts ēdiens (parasti gaļa); mielasts, kurā ēd šādi pagatavotu ēdienu.
kastaņetes Uz rokas īkšķa uzmaucams un klabināms mūzikas instruments, kas sastāv no diviem vai trim vaļīgi kopā sasietiem koka vāciņiem.
jidišs Uz vācu valodas pamata veidojusies valoda, ko lieto ebreji Eiropā, Amerikā, Izraēlā; arī idišs.
uzbriedēt Uzbriedināt.
labilitāte Uzbudinājuma pamatnorišu straujums, nelīdzsvarotība, funkcionālais kustīgums.
psihot Uzbudināties, uztraukties, nesavaldīgi uzvesties, arī būt intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarotam.
uzraut Uzcelt ar īpašu svarcelšanas paņēmienu (raušanas disciplīnā).
uzkasīt Uzgrābstīt, uzirdināt (piemēram, ar grābekli).
aprušināt Uzirdināt (augsni).
noecēt Uzirdināt, nogrābt.
uzklīdenis Uzklīdis klaiņojošs dzīvnieks.
zacene Uzkoda, arī ēdiens (pie alkoholiska dzēriena).
kumulācija Uzkrāšanās, summēšanās (piem., par medikamentiem organismā).
uzklāt galdu uzlikt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
piesieties Uzmācīgā veidā censties nodibināt kontaktu (ar kādu).
uzbikstīt Uzmodināt.
uzcelt Uzmodināt.
uzkurbulēt Uzmundrināt; arī uzbudināt, uzkūdīt.
raidsabiedrība Uzņēmējsabiedrība, kas nodarbojas ar radio un/vai televīzijas programmu sagatavošanu un pārraidīšanu; raidorganizācija.
iesaukt Uzņemt aktīvajā karadienestā pilsoņus, kas sasnieguši noteiktu vecumu; arī mobilizēt.
baroties Uzņemt ēdienu; ēst (par cilvēkiem).
sabiedrība ar ierobežotu atbildību uzņēmuma juridiskā forma, kuras pamatkapitālu veido tās dalībnieku ieguldītais īpašums [SIA].
likviditāte Uzņēmuma spēja noteiktā laikā ieguldītos līdzekļus pārvērst skaidrā naudā; firmas vai bankas spēja laikus nodrošināt savu saistību izpildi.
statūtkapitāls Uzņēmuma, akciju sabiedrības vai citas organizācijas statūtos vai dibināšanas līgumā paredzētā darbības uzsākšanas kapitāla summa.
sagādnieks Uzņēmuma, iestādes u. tml. darbinieks, kura uzdevums ir veikt sagādi.
raidorganizācija Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodarbojas ar radio un/vai televīzijas programmu sagatavošanu un pārraidīšanu; raidsabiedrība.
koncesija Uzņēmums, kas dibināts pēc šāda līguma.
veļasmazgātava Uzņēmums, kas piedāvā veļas mazgāšanas, gludināšanas u. tml. pakalpojumus; ēka, telpa, kurā tiek piedāvāti šādi pakalpojumi; veļas mazgātava.
veļas mazgātava uzņēmums, kas piedāvā veļas mazgāšanas, gludināšanas u. tml. pakalpojumus; ēka, telpa, kurā tiek piedāvāti šādi pakalpojumi; veļasmazgātava.
valsts uzņēmums uzņēmums, kas pieder valstij (piem., Latvijas Republikai) un kam ir juridiskas personas statuss.
lopkautuve Uzņēmums, kurā kauj gaļas dzīvniekus un veic kautķermeņu pirmapstrādi.
trests Uzņēmumu apvienība, kurā uzņēmumi zaudē savu saimniecisko un juridisko patstāvību, taču saglabā peļņu.
uzplūdu vilnis uzplūdi, kas pārvietojas pa upi uz leju.
parakstīt Uzrakstīt recepti (medikamenta iegādei, lietošanai); rakstveidā noteikt (piem., ārstēšanas procedūru).
žēlīgs Uzrunas ievadījums, vēršoties pie dižciltīgas personas.
pasildīt Uzsildīt (parasti ēdienu).
domas dalās uzskati, viedokļi (par ko) ir dažādi.
sabāzt vienā maisā uzskatīt par vienādi vērtējamiem, neievērot atšķirības.
rasisms Uzskats, ka daļa cilvēku ir vērtējami augstāk vai zemāk par citas rases pārstāvjiem; zemāk vērtēto cilvēku grupu diskriminācija.
monoteisms Uzskats, ka eksistē tikai viens dievs, ticība vienam vienīgam dievam; viendievība.
relatīvisms Uzskats, ka viss ir relatīvs, atkarīgs no dažādiem apstākļiem.
individuālisms Uzskats, kas atzīst indivīda autonomiju un rīcības brīvību, viņa tiesību pārākumu pār sabiedrības interesēm.
sasmēķēt Uzsmēķēt kopā (diviem vai vairākiem).
uzpūst Uzspēlēt (piemēram, melodiju ar pūšamo instrumentu); neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, medību ragu, medību signālu).
uztrinkšķināt Uzspēlēt (piemēram, melodiju) ar strinkšķināmo instrumentu.
veģetārisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji uzturā lieto augu valsts barību un atsakās no gaļas ēdieniem; mācība par šādu uzturu un dzīvesveidu.
tīties Uzturēt, parasti ciešas, attiecības (ar kādu, kādiem).
rezidēt Uzturēties citā valstī, veicot kādus amata, dienesta pienākumus.
dietoloģija Uzturzinātne; medicīnas nozare par pareizu, veselīgu uzturu.
uzturzinātnieks Uzturzinātnes speciālists; dietologs.
dzirdamība Uztveramība ar dzirdi; šādas uztveramības skaidrības pakāpe; iespēja dzirdēt (ko).
atšķirt Uztverot (piem., ar redzi, dzirdi), izdalīt (no kāda kopuma).
nomanīt Uztvert (ar redzi, dzirdi), sajust.
Viktorija Uzvaras dieviete romiešu mitoloģijā.
Nīke Uzvaras dieviete sengrieķu mitoloģijā, ko mākslā parasti attēlo kā jaunu sievieti ar spārniem.
svinēt uzvaru uzvarēt (parasti sporta sacensībās) un veikt ar to saistītas neikdienišķas darbības.
pievārīt Uzvārot (ko), papildināt (ar to) pamatēdienu.
uzkacināt Uzvedināt, piemēram, kaitinot (uz kādu darbību); arī pavedināt.
radiouzvedums Uzvedums, kas iestudēts pārraidīšanai pa radio.
trakot Uzvesties uzbudināti, agresīvi, nevaldāmi.
uzziņu literatūra uzziņu izdevumu kopums (piem., enciklopēdijas, vārdnīcas, rokagrāmatas).
mizgraužu dzimta vaboļu dzimta, kurā ietilpst dažādi kaitēkļi, piem., alkšņu matainie mizgrauži, liepu sīkie mizgrauži.
dziesmuspēle Vācu komiskā opera ar runātiem dialogiem un idillisku sadzīves sižetu.
vadnieks Vada komandieris.
audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību vēlamā virzienā, gādājot, rūpējoties (par viņu), mācot, izglītojot (viņu); vadīt, ietekmēt indivīda garīgo attīstību vēlamā virzienā.
celebrēt Vadīt (eiharistisko) dievkalpojumu.
zagt dienas vadīt laiku bezdarbībā, slaistīties; vadot dienas bezdarbībā, slaistoties, sagādāt kādam zaudējumus.
stumdīt Vadīt, izrīkot, arī mudināt.
fīrers Vadonis (Vācijas diktatora Ādolfa Hitlera pašpieņemtais tituls).
restorānvagons Vagons (tālsatiksmes vilcienos), kurā var paēst siltos ēdienus.
vaidas Vaidi.
kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
rallijreids Vairākdienu rallijs, kura dalībniekiem jāveic liela attāluma ātrumposmi un pārbraucieni.
radināt Vairākkārt iedarbojoties (uz kādu), panākt, ka pakāpeniski izveidojas (vēlamas īpašības, noteikti paradumi, spējas piemēroties kādiem apstākļiem u. tml.).
rakņāties Vairākkārt irdināt, jaukt, arī pārvietot zemi ar kādu rīku, rokām vai tml.
laidelēties Vairākkārt laisties (šurp turp), lidināties.
nopērt Vairākkārt sitot (Pūpolsvētdienas rītā) ar pūpolzariem, veikt rituālu, lai (kādam) būtu laba veselība.
šļūkāt Vairākkārt šļūkt (lejā); slidināties, braucot ar ragavām, slēpēm u. tml.
pēriens Vairākkārtīgi sitieni (ar roku, rīksti u. tml.); šādi sitieni (ar rīkstēm) kā miesas sods.
koncerns Vairāku juridiski patstāvīgu uzņēmumu apvienība ar kopēju finansiālo vadību.
dzimumvairošanās Vairošanās, saplūstot divām pretējām dzimumšūnām.
liet eļļu ugunī vairot (ar vārdiem, rīcību) kāda dusmas, naidu u. tml.
silīcijskābe Vāja, ūdenī nešķīstoša organiska skābe, kas karsējot viegli sadalās silīcija dioksīdā un ūdenī.
amortizēt Vājināt (grūdienu, triecienu).
svētvakars Vakars pirms svētdienas vai reliģiskiem svētkiem.
priekšvakars Vakars, pēcpusdiena, arī diena pirms kā nozīmīga, kas gaidāms nākamajā dienā.
princese Valdnieka dinastijas locekle, kas neieņem troni; šādas locekles tituls.
troņmantnieks Valdnieka dinastijas loceklis, kam ir tiesības mantot varu.
princis Valdnieka dinastijas loceklis, kas neieņem troni; šāda locekļa tituls.
maharādža Valdnieks (Indijā); šā valdnieka tituls.
rādža Valdnieks Indijā; šī valdnieka tituls.
mameluks Valdnieku dinastija, kas ar pārtraukumiem valdīja Ēģiptē līdz 1811. gadam.
autokrāts Valdonīgs, diktatorisks cilvēks, kas necieš iebildumus.
koptu valoda valoda, kas pieder pie hamītu valodu grupas un kas mūsdienās saglabājusies tikai kā baznīcas valoda.
valsts valoda valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un tiek izmantota likumdošanā, lietvedībā, tiesvedībā u. tml.
monosillabiska valoda valoda, kurā ir tikai vienzilbes vārdi.
dialektisms Valodas parādība, īpatnība, kas raksturīga kādam dialektam, vietai, kur runā kādā dialektā.
sociolekts Valodas paveids, kas raksturīgs noteiktam sabiedrības slānim vai sociālai grupai; sociālais dialekts.
sarunvaloda Valodas paveids, ko lieto ikdienas, neoficiālās saziņā.
leksika Valodas vārdu krājums; vārdu krājums, kas raksturīgs kādai sociālai grupai, izloksnei, indivīdam vai, piem., literāram darbam.
saplūdenis Valodas vienība, kas darināta no diviem vārdiem, atmetot pirmā vārda beigas (galotni, izskaņu vai kādu burtu) un otrā sākumu.
paralingvistika Valodniecības nozare, kas pēta izteiksmes līdzekļus, kas pavada runu, papildina izteikumu (piem., balss modulācijas, žestus, mīmiku, pauzes).
dialektoloģija Valodniecības nozare, kas pētī valodas dialektus un izloksnes.
dienvidvalstis Valstis, kas atrodas dienvidos (parasti Rietumeiropā).
ministrija Valsts centrālā izpildvaras institūcija atsevišķas nozares darba koordinēšanai; ēka, telpa, kurā šī institūcija darbojas.
legācija Valsts diplomātiskā pārstāvniecība ārvalstīs.
Uzņēmumu reģistrs valsts iestāde, kas reģistrē uzņēmumus, to filiāles un pārstāvniecības, individuālos komersantus, izmaiņas uzņēmumu darbības pamatdokumentos, kā arī veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības.
Pateicības diena valsts svētki ASV un Kanādā, ko iesāka svinēt pirmie ieceļotāji, kad viņi ar Dieva svētību un vietējo indiāņu palīdzību bija pirmo ziemu izdzīvojuši jaunajā zemē.
VUGD Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
preses konference valsts, politisko, kultūras, sabiedrisko darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai informētu par aktuāliem notikumiem un atbildētu uz žurnālistu jautājumiem.
rodsters Vaļējs divvietīgs divdurvju automobilis (kabriolets).
V Vanādijs.
čūskērglis Vanagu dzimtas pelēkbrūns plēsīgs dienas putns ar baltu vēderu [Circaetus gallicus].
jaunzelts Vara un citu metālu sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
melhiors Vara un niķeļa sakausējums, kas atgādina sudrabu un ko izmanto juvelierizstrādājumu, galda piederumu, monētu u. tml. priekšmetu izgatavošanai.
divskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas apzīmē pāra (divus) priekšmetus.
reduplikācija Vārda, vārdu savienojuma vai teikuma daļas atkārtojums tajā pašā formā; divkāršojums.
draudi Vārdi vai darbība, ar kuru sola vai gatavojas sagādāt kādam ko ļoti nepatīkamu.
joks Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
buramvārdi Vārdi, teicieni, kurus izmanto maģisku darbību veikšanā, lai panāktu vēlamo rezultātu.
leksikons Vārdnīca (parasti enciklopēdiska vai skaidrojoša).
tulkojošā vārdnīca vārdnīca, kurā doti kādas valodas vārdiem vai citām leksiskām vienībām atbilstoši ekvivalenti vienā vai vairākās citās valodās.
minimumvārdnīca Vārdnīca, kurā ir iekļauti (kādam nolūkam) visnepieciešamākie vārdi.
inversā vārdnīca vārdnīca, kurā vārdi sakārtoti alfabēta secībā pēc vārdu pēdējā burta.
salīdzinājums Vārdos izteikts divu priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, satuvinājums, kas pamatojas uz to līdzību; vārdu savienojums, kam ir noteikta sintaktiska forma šāda saistījuma, satuvinājuma izteikšanai.
blīvējums Vārdrinda, ko veido vairāki leksiski atšķirīgi vārdi.
okazionālisms Vārds vai vārdu savienojums, kas ir individuāli izveidots stilistiskos nolūkos izmantošanai tikai attiecīgajā tekstā.
palindroms Vārds vai vārdu virkne, kas ir vienādi lasāms abos virzienos, piem., "ala", "aka", "sile, putra, kartupelis".
saliktenis Vārds, kas ir darināts, apvienojot vismaz divus patstāvīgus vārdu vai to celmus un kas valodā funkcionē kā viena leksiska vienība.
pamatvārds Vārds, no kura (ar priedēkļiem vai piedēkļiem) darināti citi vārdi.
verbs Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas apzīmē darbību vai stāvokli; šīs vārdšķiras vārds; darbības vārds.
lietvārds Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka priekšmetiskuma nojēgumu.
darbības vārds vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kuri izsaka darbību vai stāvokli.
saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma daļām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu; šīs vārdšķiras vārds; konjunkcija.
skaitlis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds.
numerālis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas izsaka priekšmetu skaitu vai secību; skaitļa vārds.
vietniekvārds Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas norāda uz priekšmetiem, parādībām, to īpašībām vai skaitu.
vārddarināšana Vārdu krājuma bagātināšana ar jauniem vārdiem, pārveidojot valodā lietojamo vārdu uzbūvi un nozīmi ar valodas sistēmā esošajiem līdzekļiem un paņēmieniem.
kūsāt Vārīties, radot burbuļus, arī strauji ceļoties uz augšu; būt tādam, kurā (kas) šādi vārās (par trauku).
biezputra Vārīts ēdiens pabiezas masas veidā (parasti no putraimiem, miltiem).
vira Vārīts, šķidrs ēdiens, kas iegūts, piem., no gaļas, dārzeņu vai labības izstrādājumu novārījuma; virums.
uzvārīt Vārot panākt, ka (dzēriens, ēdiens u. tml.), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
izvārīt Vārot panākt, ka (ēdiens, dzēriens u. tml.) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; uzvārīt.
gatavot Vārot, cepot vai citādi apstrādājot pārtikas produktus, veidot (uzturā lietojamu ēdienu).
vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kuras atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, gaļīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
vardulēns Varžu mazulis (pēc kāpura stadijas).
suņu dienas vasaras brīvdienas (parasti skolēniem, studentiem).
bumbierābele Vasaras šķirnes ābele ar vidēji lieliem, sarkansvītrotiem, saldiem, miltainiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
sumahs Vasarzaļš dienvidu krūms, retāk koks, ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem vai purpursarkaniem ziediem skarveida ziedkopā.
zirgkastaņa Vasarzaļš koks ar pretēji sakārtotām, staraini saliktām lapām, baltiem vai rožainiem ziediem lielās skarveida ziedkopās un augļiem – zaļā, adatainā apvalkā ietvertiem brūniem bumbuļiem.
sausserdis Vasarzaļš krūms ar veselām lapām, dzeltenbaltiem ziediem un sarkanām ogām, zari stāvi vai lokveidīgi, dobi, vecākie zari parasti kaili.
spireja Vasarzaļš krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām un baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem ziedkopās.
hortenzija Vasarzaļš vai mūžzaļš krāšņumkrūms, retāk koks ar nelieliem ziediem lielos neīstos čemuros.
segliņš Vasarzaļš vai mūžzaļš krūms ar stāviem, ložņājošiem vai kāpelējošiem dzinumiem un nelieliem ziediem.
zalktene Vasarzaļš, indīgs krūms ar violeti sārtiem ziediem un sarkaniem augļiem.
manna Vecajā Derībā – ēdiens, ko Dievs deva jūdiem, kad tie klejoja pa tuksnesi.
virsmāsa Vecākā, galvenā medicīnas māsa.
benediktieši Vecākais katoļu baznīcas ordenis, ko 6. gs. dibinājis Nursijas Benedikts.
rovers Vecākās grupas skauts (aptuveni no 16 līdz 20 gadiem).
adopcija Vecāku tiesību juridiska noformēšana, piešķirot pieņemtam bērnam laulībā dzimuša bērna tiesības.
nespējnieku nams veco ļaužu un invalīdu aprūpes iestāde, kas pastāvēja Latvijas pagastos līdz Latvijas valsts nodibināšanai.
mūža novakare vecumdienas.
mūža novakars vecumdienas.
pusgadsimts Vecums – piecdesmit gadi.
skolas vecums vecums aptuveni no 7 līdz 18 gadiem.
vēdisms Vēdās ietverto senindiešu reliģisko ticējumu un rituālu kopums.
dzīšanās Vēdera muskulatūras, diafragmas un dzemdes vienlaicīga savilkšanās.
prese Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties, palielinās spiediens vēdera dobumā.
ventilēt Vēdināt (1); arī apstrādāt (piemēram, žāvēt) ar mākslīgu gaisa plūsmu.
izvēdināt Vēdināt un pabeigt vēdināt (telpu).
apvēdināt Vēdinot (ar ko), radīt plūsmu (apkārt kam).
izvēdināt Vēdinot (piem., apģērbu), panākt, ka (no tā) izzūd sasmakums.
izvēdināt Vēdinot panākt, ka (piem., dūmi, smaka) izplūst, izzūd (no telpas).
ievedināt Vedinot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
saķēpāt Veicot labojumus, papildinājumus, padarīt neglītu, sabojāt (gatavo tekstu, zīmējumu u. tml.).
kēkss Veidnē cepts konditorejas izstrādājums no miltiem, sviesta, olām, cukura un rozīnēm vai citām piedevām.
pudiņš Veidnē cepts, ar aizdaru bagāts ēdiens, kura sastāvā parasti ir saputotas olas un kuru parasti pārlej ar mērci.
tamborēt Veidojot no vienlaidus pavediena ar tamboradatu valdziņus, darināt (ko).
aizaugt Veidojoties audiem, sašaurināties.
nervs Veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas sastāv no šķiedru kūlīšiem un saista centrālo nervu sistēmu ar visiem orgāniem un audiem.
cilpa Veidojums (no dzijas, diega u. tml.), kam ir loka vai apļa forma un kas galā savstarpēji krustojas.
skrimstala Veidojums (organismā), kas galvenokārt sastāv no skrimšļaudiem.
krusts Veidojums (piem., priekšmets, konstrukcija) no diviem elementiem, kas pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi; tāds, kas veidots no diviem elementiem, kuri pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
pusmēness Veidojums vai attēls, kura forma atgādina pusi Mēness diska.
matiņš Veidojums, kas atgādina matu, ir līdzīgs matam.
rozīte Veidojums, kas atgādina rozes ziedu.
stabiņš Veidojums, kurā pavediens (tamborējumā) ir izvilkts cauri divām vai vairākām cilpām.
aplis Veidojums, priekšmets, kam ir riņķa forma vai kas atgādina riņķi.
subordinēt Veidot (kā) subordināciju.
dizainēt Veidot (kam) dizainu.
stīgot Veidot (ko) pavediena, šauras joslas veidā.
velt Veidot (parasti ko apaļu) no masas, to valstot, spaidot (piemēram, plaukstām, priekšmetiem); šādi veidot (masu) apaļā formā.
velmēt Veidot, apstrādāt (ko), izmantojot spiedienu, kas rodas spraugā starp velmēm.
rast Veidot, dibināt (piem., attiecības).
meristēma Veidotājaudi – augu audi, no kuriem veidojas jauni auga audi.
adjektivēties Veidoties adjektīvam no citu vārdšķiru vārdiem.
adverbēties Veidoties adverbam no citu vārdšķiru vārdiem.
raisīties Veidoties, attīstīties (par pumpuriem, ziediem, lapām u. tml.); būt tādam, kam veidojas pumpuri, ziedi, lapas u. tml.
revidēt Veikt (iestādes, uzņēmuma u. tml.) saimnieciskās un finansiālās darbības pareizuma un likumīguma pārbaudi.
auditēt Veikt auditu.
finišēt Veikt distances beigu daļu (sporta sacensībās).
hibridizēt Veikt hibridizāciju, krustot.
kopties Veikt ikdienas darbus saimniecībā.
ķēpāt Veikt labojumus, papildinājumus (jau gatavā tekstā).
risināt Veikt nepieciešamās darbības, lai rastu atbildi (uz ko), (ko) nokārtotu.
apkopt mājas soli veikt nepieciešamos ikdienas saimniecības darbus.
svinēt Veikt, parasti tradicionālas, neikdienišķas, darbības saistībā ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piem., ar svētkiem, kādu notikumu).
vēja rādītājs vējrādis.
vējrādītājs Vējrādis.
musons Vējš (parasti ekvatoriālajos apgabalos), kas divreiz gadā maina virzienu – no sauszemes uz okeānu vai otrādi.
brīze Vējš, kas gaisa temperatūras starpības dēļ dienā pūš no jūras, bet naktī – no sauszemes uz jūru.
kromanjonietis Vēlā paleolīta cilvēks, kas parādījies Eiropā pirms 50 000 gadu un pieder pie mūsdienu cilvēka sugas; Kromaņonas cilvēks.
brančs Vēlbrokastis; ēdināšanas iestādēs – zviedru galda veida ēdienu piedāvājums dienas pirmajā pusē.
mažoritārā vēlēšanu sistēma vēlēšanu sistēma, kur politiskā vara tiek nodota tam kandidātam vai partijai, kas vēlēšanās iegūst balsu vairākumu.
uzbraucīt Velkot (parasti vairākkārt) ar plaukstu, uzvirzīt uz augšu (apģērbu gabalu, tā daļu); šādi uzvilkt (apģērba gabalu).
ievilkt Velkot, arī verot ievirzīt (kur iekšā pavedienu, auklu u. tml.); ievērt.
divritenis Velosipēds ar diviem riteņiem.
lāpīt pasauli veltīgi cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, censties darīt, rīkoties tā, lai dzīvot būtu labāk.
noveltnēt Veltnējot nolīdzināt, nogludināt.
krusta velve velve, kurā viena caur otru apvienotas divas cilindriskas velves.
apvelt Veļot apgriezt (otrādi).
virspusējās vēnas vēnas, kas atrodas zem ādas un savāc asinis no ādas un zemādas audiem.
ventiņš Ventas lejteces krastu apdzīvotājs (posmā no upes grīvas līdz Zlēkām), kurš runā lībiskā dialekta tāmnieku izloksnē.
vāks Verams divdaļīgs ietvars iespieddarbam, kas apņem tā lapas no abām pusēm.
tīks Verbēnu dzimtas vasarzaļš koks (piem., Dienvidāzijā) ar augstvērtīgu, izturīgu koksni, ko izmanto, piem., kuģubūvē, celtniecībā, mēbelēm [Tectona grandis]; tīkkoks; šī koka koksne.
ievērt Verot ievirzīt (kur iekšā pavedienu, auklu u. tml.).
izvērt Verot izvilkt (pavedienu, auklu u. tml.) cauri (kam), caur (ko).
ievērpt Vērpjot iekļaut (pavedienā).
izvērpt Vērpjot izveidot (dziju, diegus u. tml.).
iztecināt Vērpjot izveidot pavedienu.
uzvērpt Vērpjot uzvirzīt (piemēram, diegu, šķiedru) virsū (uz kā, kam).
šķeterēt Vērpt (atsevišķus pavedienus) kopā vienā pavedienā.
sūdzēties Vērsties (pie valsts orgāna, juridiska orgāna, amatpersonas) ar sūdzību.
šantažēt Vērsties (pret kādu, ko) ar draudiem un iebiedēšanu, lai panāktu ko sev vēlamu.
veltīt Vērsties pie kāda (piemēram, ar vārdiem, runu); vērsties pie kāda, paužot savu attieksmi (piemēram, ar smaidu, skatienu).
piedraudēt Vērsties pie kāda ar draudiem.
šantāža Vēršanās (pret kādu, ko) ar iebiedēšanu vai draudiem, lai panāktu ko sev vēlamu.
uzrēkt Vēršoties (pret kādu), īsu brīdi rēkt; neilgu laiku, arī reizēm rēkt.
uzriet Vēršoties (pret kādu), īsu brīdi riet; neilgu laiku, arī reizēm riet.
mērīt ar vienu olekti vērtēt (ko) vienādi.
mērot ar vienu olekti vērtēt (ko) vienādi.
svērt vienos svaros vērtēt (ko) vienādi.
lūkoties citādām acīm vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
raudzīties citām acīm vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
raudzīties citādām acīm vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
mest pār vienu kārti vērtēt vienādi.
plaukt Vērties vaļā, raisīties (par pumpuriem, ziediem, lapām); lapot, ziedēt (par augiem).
dižmedījums Vērtīgs, parasti liels, medījamais dzīvnieks (piem., staltbriedis, alnis, arī mednis).
igrek Vertikālā ass koordinātu sistēmā.
ordinātu ass vertikālā koordinātu ass.
akcija Vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka līdzdalību akciju sabiedrībā un tiesības saņemt peļņas daļu – dividendi.
grūbas Veseli no sēnalām attīrīti un noapaļoti miežu graudi.
sūtniecība Vēstniecība; diplomātiskā misija.
sfragistika Vēstures palīgdisciplīna, kas pēta zīmogus.
bonistika Vēstures palīgdisciplīna, kas pētī no apgrozības izņemtās papīrnaudas zīmes un bonas.
hronoloģija Vēstures palīgnozare, kas pēta, pēc kādām sistēmām dažādas tautas skaitījušas gadus un kādi tām bijuši kalendāri.
diplomātika Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas pētī vēsturiskos dokumentus – to saturu, formu, īstumu. (Šķirklis vārds vārdā no Svešvārdu vārdnīcas un es īsti piemērus neatrodu ar šādu nozīmi.)
numismātika Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kurā pēta monētas, monētu depozītus, arī medaļas un papīra naudaszīmes.
sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, dzejā (īslandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā).
supīns Vēsturiskajā valodniecībā – viens no verbālsubstantīva veidiem.
M Vidēja lieluma apģērba apzīmējums (no angļu medium 'vidējs').
deserta karote vidēja lieluma karote, kas paredzēta saldēdienu ēšanai.
piekūns Vidēja lieluma plēsīgs dienas putns, kam raksturīgi šauri, smaili spārni un līks knābis.
māsa Vidējā medicīniskā personāla darbiniece ārstniecības iestādē, kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījums.
medicīnas skola vidējā speciālā mācību iestāde medicīnas darbinieku sagatavošanai.
arodvidusskola Vidējās izglītības iestāde, kurā iegūst arodizglītību.
riksis Vidēji ātri (zirga) soļi, kad pamīšus tiek pārvietoti pa diagonāli esošie kāju pāri.
retrīvers Vidēji liela auguma suns ar labu ožu un vieglu sakodienu, kas nebojā medījumu; attiecīgā suņu šķirne.
briežvabole Vidēji liela vabole ar augšžokļu izaugumiem, kas atgādina brieža ragus.
perlamutrene Vidēji liels saldūdens gliemis ar biezu divvāku čaulu.
strautene Vidēji liels, brūns kukainis ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā.
videoieraksts Videosignāla ieraksts magnētiskajā lentē vai diskā.
zellis Viduslaikos – cunftes amatnieks, kas pēc mācekļa gadiem strādā algotu darbu pie meistara; vidējā pakāpe amatnieku hierarhijā.
vasalis Viduslaikos – feodālis, kas no lielāka feodāļa (senjora) par karadienestu un citiem pienākumiem saņēma valdījumā zemi un citus materiālus labumus.
kupeja Vieglā automobiļa virsbūves tips – slēgta virsbūve ar divām durvīm un 1–2 divvietīgu sēdekļu rindu.
smailīte Viegla, šaura sporta vai tūrisma laiva ar daļēji segtu klāju, ko airē ar divlāpstiņu airi, izdarot vēzienus pēc kārtas vienā un otrā laivas pusē.
kontinentālās brokastis vieglas brokastis, kas parasti sastāv no kafijas, sviestmaizēm, džema u. tml., pretstatā tradicionālajām angļu brokastīm.
kārtslēkšana Vieglatlētikas disciplīna – lēkšana augstumā pāri latiņai, izmantojot kārti.
augstlēkšana Vieglatlētikas disciplīna – lēkšana augstumā pāri latiņai.
trīssoļlēkšana Vieglatlētikas disciplīna – lēkšana tālumā pēc triju, citu citam sekojošu ieskrējiena soļu veikšanas.
tāllēkšana Vieglatlētikas disciplīna – lēkšana tālumā.
šķēpmešana Vieglatlētikas disciplīna – šķēpa mešana tālumā.
lēkšana Vieglatlētikas disciplīna (piem., augstlēkšana, tāllēkšana, kārtslēkšana, trīssoļlēkšana).
sandales Viegli apavi ar zemu papēdi vai bez papēža, kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
kaujas rati viegli divjūga vai četrjūga rati, kuros kaujas apstākļos pārvietojās karavīri.
acetons Viegli gaistošs, bezkrāsains šķidrums ar specifisku smaku, ko izmanto organisko vielu šķīdināšanai.
kabriolets Viegli, augsti vienjūga rati ar diviem riteņiem.
tecēt Viegli, bez traucējumiem virzīties, parasti kādā ierīcē, iekārtā (piem., par dziju, pavedienu).
stikla vate viegls izolācijas materiāls, kas ražots no īsiem stikla šķiedras pavedieniem.
krepdešīns Viegls, smalks zīda audums, ar krepa pavedieniem metos vai audos.
žoržets Viegls, smalks, mīksts kokvilnas, vilnas vai zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
šķīdinātājs Viela (parasti šķidrums), kura šķīdina citu vielu.
odorants Viela ar specifisku smaku vai smaržu, ko piejauc, piem., gāzei, lai varētu konstatēt tās noplūdi.
atšķaidītājs Viela, ar kuru ko atšķaida vai kurā ko šķīdina.
šķidrinātājs Viela, kas ko šķidrina; šķīdinātājs.
žultsdzinējs Viela, kas pastiprina žults veidošanos aknu šūnās vai veicina žults izvadīšanu no žultspūšļa divpadsmitpirkstu zarnā.
tuberkulīns Viela, ko lieto tuberkulozes diagnostikā.
ķīmiskais elements viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš.
savienojums Viela, kura sastāv no dažādiem ķīmiskajiem elementiem vai kuras molekulas sastāv no vairākiem atomiem.
pusvadītājs Viela, kuras elektrovadītspēja parastos apstākļos ir lielāka nekā dielektriķiem, bet mazāka nekā metāliem.
polimorfisms Vielas spēja kristalizēties dažādās modifikācijās, pastāvot vienam un tam pašam ķīmiskajam sastāvam.
laka Vielas šķīdums gaistošā organiskā šķīdinātājā, kas žūstot veido caurspīdīgu pārklājumu.
karote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā galda piederumā.
ēdamkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē; attiecīgais tilpuma mērs.
tējkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē.
desmitā tiesa viena desmitā daļa no gada ienākumiem, ko senāk vajadzēja maksāt zemes īpašniekam vai baznīcai; mūsdienās — desmitā daļa no ienākumiem, kas jāziedo baznīcas uzturēšanai (dažās reliģiskās konfesijās).
poligāmija Viena dzimuma indivīda kopdzīve ar vairākiem otra dzimuma indivīdiem.
hindi Viena no 22 oficiālajām valodām Indijā; Indijas iedzīvotāji, kas runā šajā valodā.
mūza Viena no 9 dievietēm sengrieķu mitoloģijā – kādas zinātnes vai mākslas nozares aizbildne.
lībieši Viena no Baltijas somugru tautām, kas senāk apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un Vidzemes rietumdaļu, bet līdz mūsdienām gandrīz visa ir asimilējusies ar latviešiem.
ziemeļi Viena no četrām debespusēm (pretēja dienvidiem); teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
vējamāte Viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vēja māte.
vēja māte viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vejamāte; vējmāte.
puse Viena no divām (kāda laikposma) daļām.
alternatīva Viena no divām (vai vairākām) iespējamībām, kas viena otru izslēdz.
Republikāņu partija viena no divām galvenajām politiskajām partijām ASV.
pretieloce Viena no divām ielocēm, kas izveidota viena otrai pretī.
ilkss Viena no divām kārtīm, ko piestiprina pie ratiem vai ragavām zirga iejūgšanai.
miega artērija viena no divām lielajā artērijām, kas atrodas abās pusēs kaklam.
semestris Viena no divām mācību gada daļām.
polārais loks viena no divām paralēlēm, kas atrodas apmēram 66 grādus uz ziemeļiem un dienvidiem no ekvatora un ko uzskata par aukstās klimatiskās joslas robežu.
augšnams Viena no divām parlamenta daļām, kuras locekļi netiek vēlēti; Lordu palāta (Apvienotajā Karalistē); Senāts (piem., Itālijas parlamentā).
piesēdētājs Viena no divām personām, kas kopā ar tiesnesi piedalās krimināllietu izskatīšanā.
roka Viena no divām priekšējām ekstremitātēm (dažiem dzīvniekiem).
paralēlklase Viena no divām vai vairākām (klasēm skolā), kurās vienā un tajā pašā mācību gadā tiek apgūtas vienādas programmas.
homoforma Viena no divām vai vairākām dažādas nozīmes vārdformām, ko izrunā un raksta vienādi.
līdzdalībnieks Viena no divām vai vairākām personām, kas kopā ar kādu piedalās nozieguma izdarīšanā.
saskarnozare Viena no divām vai vairākām saskarīgām nozarēm.
puse Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām daļām.
puslode Viena no divām Zemeslodes sfēriskās virsas pusēm.
sieviešu dzimte viena no dzimtes kategorijas iedalījuma grupām, kurā ietilpst, piem., lietvārdi, kas nosauc sievišķā dzimuma būtnes.
vērene Viena no jāņogu sugām – ziemcietīgs krūms ar daivainām lapām, dzeltenzaļiem ziediem ķekaros un sarkanām ogām; Alpu jāņoga [Ribes alpinum].
lezgīni Viena no Kaukāza tautām, kas dzīvo galvenokārt Dagestānas dienvidaustrumu un Azerbaidžānas ziemeļaustrumu daļā.
gēli Viena no ķeltu valodām, no kuras ir veidojusies īru, arī skotu valoda, un kurā mūsdienās runā daļa iedzīvotāju Skotijā.
Vikipēdija Viena no populārākajām uzziņu vietnēm globālajā tīmeklī, brīva daudzvalodu enciklopēdija ar bezmaksas saturu.
vāks Viena no šāda ietvara divām daļām.
katete Viena no taisnleņķa trijstūra divām malām, kas veido taisnu lenķi.
ģeogrāfiskais garums viena no trim ģeogrāfiskajām koordinātām, grādos izteikts attālums no sākuma meridiāna (nullmeridiāna) austrumu vai rietumu virzienā.
islāms Viena no trim visvairāk izplatītākajām pasaules reliģijām, ko nodibinājis pravietis Muhameds 7. gs. Rietumarābijā; musulmanisms; muhamedānisms.
valdziņš Viena no vienlaidu pavediena cilpiņām, kas veido adījumu, tamborējumu.
izomēri Viena un tā paša ķīmiskā elementa atomu kodolu paveidi, kas atšķiras ar dažādiem pussabrukšanas periodiem.
audi Vienādi funkcionējošu šūnu grupa ar starpšūnu vielu.
no viena koka (drāzti) vienādi, ļoti līdzīgi.
vienlīdz Vienādi, vienādā mērā.
pēc vienas šnites vienādi.
dzimtas koka zars vienas dzimtas asinsradinieku atsevišķa līnija.
ģeogrāfiski attālas augu formas vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
paaudze Vienas pakāpes radinieki (piem., bērni, mazbērni) attieksmē pret kopējiem senčiem.
slānis Viendabīgs (audu) kopums, veidojums (organismā), kas klāj kā virsmu vai atrodas starp citiem šādiem kopumiem, veidojumiem.
šķīdums Viendabīgs divu vai vairāku vielu maisījums, kas rodas, šķīstot kādai vielai citā vielā.
viendimensionāls Viendimensijas.
sausziedes Viengadīgi augi ar samērā sausiem, salmainiem ziediem, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
auzas Viengadīgi labības augi ar graudiem skarās.
griķi Viengadīgi labības augi ar sārtiem vai baltiem ziediem un brūniem trīsstūrveida graudiem.
rudzi Viengadīgi vai daudzgadīgi graudzāļu dzimtas labības augi ar divrindu saliktām vārpām.
lini Viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kuriem ir tievs, taisns stumbrs, zili ziedi un kurus audzē galvenokārt šķiedras ieguvei.
vīķi Viengadīgi vai daudzgadīgi tauriņziežu dzimtas pākšaugi ar kāpelējošu, retāk stāvu stublāju un gaiši violetiem ziediem lapu žāklēs vai ķekaros garā kātā.
prosa Viengadīgs cerains sausumizturīgs graudzāļu dzimtas augs ar garu stiebru, ziedkopām garā skarā un plēkšņainiem, parasti dzelteniem, graudiem [Panicum miliaceum].
kumīns Viengadīgs čemurziežu dzimtas augs, kura ķimenēm līdzīgās aromātiskās sēklas izmanto gan ēdienu pagatavošanai, gan medicīnā [Cuminum cyminum].
kukurūza Viengadīgs graudzāļu dzimtas kultūraugs ar garu un resnu posmainu stiebru, garenām lapām un graudiem vālītēs [Zea mays].
naktene Viengadīgs indīgs lakstaugs ar zarotu stublāju, baltiem ziediem un melnām ogām.
lauvmutīte Viengadīgs krāšņumaugs ar divlūpainiem ziediem dažādās krāsās.
krese Viengadīgs krāšņumaugs ar oranžiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem ar piesi un apaļām lapām.
zemā lobēlija viengadīgs krāšņumaugs ar sīkām lapām un zilganiem, baltiem vai sārtiem ziediem.
pērkone Viengadīgs krustziežu (kāpostu) dzimtas lakstaugs (nezāle) ar plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un dzeltenzaļiem ziediem ķekarā stublāja vai zaru galos.
naudulis Viengadīgs krustziežu dzimtas lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem.
rudzupuķe Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar koši ziliem ziediem [Centaurea cyanus].
samtene Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem ar specifisku smaržu.
sunītis Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem ziediem un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi.
kumelīte Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
gurķis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar garu, ložņājošu stublāju, dzelteniem ziediem un zaļiem, iegareniem augļiem [Cucumis Sativus].
melone Viengadīgs ķirbju dzimtas augs ar stīgojošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
astere Viengadīgs lakstaugs ar dažādu krāsu ziediem kurvīšos.
sinepe Viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām šauros pāksteņos.
zilausis Viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini vai staraini šķeltām vai dalītām, pamīšām lapām, ziliem vai violetiem ziediem ķerkarveida vai skarveida ziedkopā.
nārbulis Viengadīgs lakstaugs ar pretējām lapām, dzelteniem ziediem un zili violetām, sārtām vai dzeltenzaļām seglapām.
rezēda Viengadīgs lakstaugs ar sīkiem dzeltenzaļiem smaržīgiem ziediem.
žibulītis Viengadīgs lakstaugs ar stāvu, matiņiem klātu stublāju, pretējām, sēdošām lapām un baltiem vai zili violetiem ziediem skrajās vārpās stublāju vai zaru galos.
lēcas Viengadīgs tauriņziešu dzimtas pākšaugs ar sīkiem ziediem un īsām, plakanām pākstīm.
dedestiņas Viengadīgs vai daudzgadīgs kāpelētājaugs ar dažādas krāsas puķuzirnīšiem līdzīgiem ziediem.
puķzirnītis Viengadīgs vai daudzgadīgs krāšņumaugs ar kāpelējošu stublāju un dažādu krāsu, parasti smaržīgiem ziediem.
ķērsa Viengadīgs vai daudzgadīgs krustziežu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai gaiši violetiem ziediem.
suņkumelīte Viengadīgs vai daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos.
magone Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) sarkaniem ziediem, piensulu auga veģetatīvajās daļās un augļiem – pogaļām, kurās ir daudz sēklu; šā auga zieds.
malva Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar garu stublāju un rozā vai baltiem ziediem lapu žāklēs.
naktssvece Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām lapām un dzelteniem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, kas sakopoti vārpās.
genciāna Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām lapām bez pielapēm un parasti ziliem, retāk violetiem, dzelteniem vai baltiem ziediem.
amarants Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem kuplās vārpveida ziedkopās vai pušķos.
sūrene Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk krūms ar veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem ziediem ķekarveida, vārpveida vai skarveida ziedkopā.
portulaka Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms ar sulīgām, gaļīgām lapām, sīkiem, neuzkrītošiem ziediem un augli – pogaļu.
ķiploks Viengadīgs vai divgadīgs augs, kura sīpols sastāv no vairākām iegarenām daivām ar stipru, īpatnēju smaržu [Allium sativum].
rapsis Viengadīgs vai divgadīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar zilgani pelēcīgu stublāju un koši gaišdzelteniem ziediem ķekaros [Brassica napus].
ķirbjaugs Viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar ložņājošu vai kāpelējošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem.
balzamīne Viengadīgs, izturīgs, bagātīgi ziedošs krāšņumaugs, kas audzējams gan dārzā, gan puķu podā un kam ir dažādu krāsu ziedi.
seradella Viengadīgs, tauriņziežu dzimtas lakstaugs, kam ir plūksnainas lapas un sīki, baltsārti ziedi ķekaros un ko audzē lopbarībai vai zaļmēslojumam [Ornithops sativus].
vienkārtnis Vienkāršais auduma pinums, kurā katrs otrais velku un audu pavediens krustojas; audums, kam ir šāds pinums.
jēzenes Vienkāršas sandales ar divām siksniņām, kuras ievelk starp kājas īkšķi un blakus esošo pirkstu.
naivisms Vienkāršotība, primitīvisms (parasti autodidaktu mākslas darbos); šāds mākslas stils.
paātrinājumtaustiņš Vienlaicīgi nospiežamu tastatūras taustiņu kombinācija, kas nodrošina noteiktas funkcijas izpildi.
laidens Vienmērīgs, bez pārtraukumiem, rāvieniem, grūdieniem.
allažība Vienmuļība, ikdienība.
džentlmeņu vienošanās vienošanās, kas balstās uz abu līgumslēdzēju pušu mutisku solījumu un godīgu tā izpildi.
noalgot Vienoties par konkrēta darba vai pienākumu izpildi, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
līgt Vienoties par līguma saistībām, noteikumiem, izpildi u. tml.
atlēciens Vienreizēja darbība --> atlēkt; atgrūdiens (no kā) lēciena sākumā.
sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist; straujš, spēcīgs pieskāriens vai grūdiens.
sārtaļģes Viens no aļģu veidiem – pavedienveida, krūmveida vai plātņveida aļģes sarkanā, iedzeltenā vai zilganā krāsā.
brūnaļģes Viens no aļģu veidiem – tumši brūnas aļģes, kuras parasti sastopamas jūrā.
goda zīme viens no apbalvojuma veidiem (bijušajā PSRS).
goda raksts viens no apbalvojuma veidiem (bijušajā PSRS).
goda nozīme viens no apbalvojuma veidiem (bijušajā PSRS).
vairogskrimslis Viens no balsenes skrimšļiem, kas sastāv no divām leņķī savienotām plātnītēm, šis leņķis – gāmurs izspiežas uz āru un ir viegli sataustāms.
pastorāle Viens no bukoliskās literatūras žanriem – dzejolis vai dramatiska ainiņa, kurā tēlota idilliska, bezrūpīga ganu dzīve vai vispār lauku dzīve.
lirika Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un drāmai plašākā nozīmē), kam raksturīgs cilvēka emocionālu pārdzīvojumu attēlojums, parasti saistītā valodā; šā veida daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
drāma Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un lirikai), kam raksturīgi daiļdarbi personu sarunu vai monologu formā bez autora stāstījuma.
konsonanse Viens no daļēju atskaņu veidiem, kad atskaņotajos vārdos saskan tikai līdzskaņi.
pols Viens no diviem (kā) krasiem pretstatiem.
Ziemeļpols Viens no diviem (parasti zemeslodes) poliem (pretējs Dienvidpolam); rotācijas ass ziemeļu gals (debess ķermenim).
pols Viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomāta rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu; apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu.
šiisms Viens no diviem galvenajiem virzieniem islāmā (līdzās sunnismam); valsts reliģija Irānā.
trops Viens no diviem iedomātiem riņķiem (uz Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23 grādu un 27 minūšu attālumā.
pustrepes Viens no diviem kāpņu posmiem, kas savieno ēkas stāvus; laukums starp šādiem diviem kāpņu posmiem.
segspārns Viens no diviem kukaiņu (piem., vaboļu) priekšspārniem, kas pārsedz pakaļējo spārnu.
blakusleņķis Viens no diviem leņķiem, kam viena mala ir kopēja, bet abas pārējās malas veido vienu taisni.
pušelnieks Viens no diviem līdzīpašniekiem.
Trītons Viens no diviem planētas Neptūna pavadoņiem.
dzimums Viens no diviem pretējiem (vīrišķajiem un sievišķajiem) dzīvo organismu veidiem.
priekškambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas pie tās pamatnes.
kambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas tuvāk sirds galotnei.
spārnulis Viens no diviem spārnainiem augļiem, kas izveidojušies pēc kopējā augļa nogatavošanās.
versija Viens no diviem vai vairākiem (kā, parasti teksta, skaņdarba) variantiem.
līdzautors Viens no diviem vai vairākiem (kā) autoriem.
līdzīpašnieks Viens no diviem vai vairākiem (kā) īpašniekiem.
līdzmantinieks Viens no diviem vai vairākiem (kā) vienlaicīgiem mantiniekiem.
līdzprasītājs Viens no diviem vai vairākiem (kā) vienlaicīgiem prasītājiem (tiesas procesā).
homogrāfs Viens no diviem vai vairākiem atšķirīgas nozīmes vienas valodas vārdiem, kurus raksta vienādi, bet izrunā dažādi.
līdzdalībnieks Viens no diviem vai vairākiem dalībniekiem, kas darbojas kopā, vienlaikus (piem., kādā pasākumā).
korelāts Viens no diviem vai vairākiem elementiem, jēdzieniem u. tml., starp kuriem pastāv korelācija.
koordināta Viens no diviem vai vairākiem lielumiem, kuri nosaka punkta stāvokli plaknē vai telpā.
saskaitāms Viens no diviem vai vairākiem skaitļiem, ko saskaita.
sinonīms Viens no diviem vai vairākiem vārdiem, kam ir vienādas vai tuvas nozīmes.
sleja Viens no diviem vai vairākiem vertikāli sakārtotu rindu kopumiem (laikraksta, žurnāla, vārdnīcas u. tml.) lappusēs.
homofons Viens no diviem vai vairākiem vienādi izrunājamiem vienas valodas vārdiem ar atšķirīgu nozīmi.
dublets Viens no diviem vienādiem priekšmetiem (parasti kolekcijās); otrs eksemplārs (piem., muzejā, bibliotēkā).
Dienvidpols Viens no diviem Zemeslodes poliem (pretējs Ziemeļpolam).
otrs Viens no diviem; pretējais.
zodiaka zvaigznājs viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika.
līdzparaksts Viens no divu vai vairāku personu parakstiem (kādā dokumentā).
kvarcs Viens no izplatītākajiem minerāliem Zemes garozas iežos; silīcija dioksīds.
krustleņķis Viens no leņķiem pretēju leņķu pārī, kas veidojas, krustojoties divām taisnēm.
sinekdoha Viens no metonīmijas paveidiem, kad veselā vietā tiek minēta tā daļa vai daļas vietā veselais, daudzskaitļa vietā vienskaitlis vai otrādi.
vēdas Viens no senindiešu dažādu žanru mutvārdu sacerējumiem (aptuveni no 15. gadsimta līdz 6. gadsimtam p .m. ē.); hinduisma svētie raksti, kas sarakstīti sanskritā: "Rigvēda", "Sāmavēda", "Jadžūrvēda", "Atharvavēda".
pamatsods Viens no sodu sistēmā paredzētajiem galvenajiem soda veidiem.
metanols Viens no spirta veidiem – bezkrāsains, ļoti indīgs šķidrums; metilspirts; koka spirts.
epika Viens no trim daiļliteratūras pamatveidiem (līdzās lirikai un drāmai), kam raksturīgs vēstījošs notikumu un personu attēlojums.
vidus dialekts viens no trim latviešu valodas dialektiem, kurā vislabāk saglabājies no baltu pirmvalodas mantotais vokālisms un daļā izlokšņu arī triju zilbju intonāciju sistēma, to runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
fāze Viens no trīsfāžu strāvas līnijas vadiem.
sarkasms Viens no tropu veidiem: skarbs, nicinošs izzobojums.
forma Viens no vairākiem (dzīvu organismu, dabas parādību u. tml.) veidiem.
forma Viens no vairākiem (procesa, sabiedrisko parādību) veidiem.
homonīms Viens no vienādi rakstāmiem un vienādi izrunājamiem vārdiem ar atšķirīgu nozīmi.
lauva Viens no Zodiaka zvaigznājiem.
strēlnieks Viens no Zodiaka zvaigznājiem.
svari Viens no Zodiaka zvaigznājiem.
ūdensvīrs Viens no Zodiaka zvaigznājiem.
zaļaļģes Vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida vai plātņveida aļģes, galvenokārt zaļā krāsā [Chlorophyta].
vienbrīd Vienu brīdi; kādu brīdi.
viendien Vienu dienu; kādu dienu.
unifikācija Vienveidošana, vienādi lietojamu objektu, procedūru u. tml. daudzveidības racionāla samazināšana.
unificēt Vienveidot (ko), parasti racionāli samazinot vienādi lietojamu objektu, procedūru u. tml. daudzveidību.
skuters Vienvietīga ātrgaitas sporta laiva ar plakanu dibenu un piekarināmu iekšdedzes motoru.
nelūgts viesis viesis, kas ieradies neaicināts, parasti nelaikā; arī nepatīkams viesis.
nelūgts ciemiņš viesis, kas ieradies neaicināts, parasti nelaikā; arī nepatīkams viesis.
tribīne Vieta goda viesiem, godināmajiem u. tml. (svētkos, svinībās).
dzimtene Vieta, kur (dzīvnieks, augs) ir cēlies, radies.
bārs Vieta, kur dabūjami dažādi alkoholiskie dzērieni un apmeklētājus apkalpo pie augstas letes.
cirtums Vieta, kur ir iecirsts; vieta, kur cērtot radies bojājums.
šūpulis Vieta, kur kas ir radies, sācis veidoties.
krustojums Vieta, kur saiet kopā, krustojas divi vai vairāki ceļi, ielas u. tml.
bezdibenis Vieta, kur šķietami nav pamata, dibena; ļoti dziļa vieta.
sadura Vieta, kurā saskaras divi konstrukcijas elementi, divi priekšmeti.
zobstarpa Vieta, sprauga starp diviem blakus esošiem (parasti zobrata) zobiem (3).
zobstarpa Vieta, sprauga starp diviem blakus esošiem zobiem (1).
satraps Vietvaldis ar neierobežotu varu.
ģeogrāfiskie nosaukumi vietvārdi.
vietu vārdi vietvārdi.
vērpt Vijot, griežot saistīt kopā (tekstilšķiedras) diegā, dzijā u. tml.; šādā veidā saistot tekstilšķiedras, gatavot (diegu, dziju u. tml.).
vilināt (savos) tīklos vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
ievilināt savos tīklos vilinot, kārdinot iesaistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā, dabūt savā varā.
ievilkt savos tīklos vilinot, kārdinot iesaistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā; dabūt savā varā.
pievilkt Vilkt (ko) klāt, papildinot apģērbu.
vilkvālīte Vilkvālīšu dzimtas lakstaugs ar attīstītu sakneni un sīkiem, stublāja galā sakārtotiem ziediem.
sfēriskais vilnis vilnis, kas no viļņa avota izplatās radiāli visos virzienos ar vienādu ātrumu.
radiācija Viļņu vai daļiņu izplatīšanās telpā; (radioaktīvais) starojums.
solfedžo Vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas; attiecīgais mācību priekšmets.
trapece Vingrošanas ierīce (cirka mākslā) – divās trosēs vai virvēs iekārts stienis.
līdztekas Vingrošanas rīks ar diviem paralēliem, horizontāliem stieņiem, kas iestiprināti statīvā.
vīnadārzs Vīnkoku stādījumi; vieta, kur ir šādi stādījumi.
vīnogulājs Vīnkoku stādījumi; vieta, kur ir šādi stādījumi.
vīnakalns Vīnkoku stādījumi; vieta, parasti kalna nogāzē, kur ir šādi stādījumi.
kālija permanganāts violeti melna kristāliska viela, kas šķīst ūdenī, veidojot violetu šķīdumu, sadzīvē un medicīnā izmanto kā dezinfekcijas līdzekli.
pikants Vircots, ass (par ēdienu, tā garšu).
ārlaulība Vīrieša un sievietes kopdzīve, nenodibinot oficiālas laulības attiecības.
zēns Vīriešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 11 gadiem); arī pusaudzis.
zēnība Vīriešu dzimuma cilvēka dzīves posms (aptuveni līdz 11 gadiem); pusaudža gadi.
okstiņš Vīriešu galvassega – cieta platmale ar apaļu dibenu, parasti melnā krāsā; katliņš.
dēls Vīrietis kā cildināms (savas tautas, kopas) loceklis.
līgavainis Vīrietis, kam ir līgava un kas gatavojas stāties laulībā; vīrietis savu kāzu dienā.
precinieks Vīrietis, kas grib precēt, kas bildina.
pauti Vīrišķais pāra dzimumorgāns (cilvēkam vai dzīvniekam), kurā veidojas spermatozoīdi; sēklinieks.
sēklinieks Vīrišķais pāra dzimumorgāns, kurā veidojas spermatozoīdi.
novirmot Virmojot izplatīties, īsu brīdi būt uztveramam.
ārpuse Virsma, kas robežojas ar apkārtējo vidi; pretstats: iekšpuse.
līnija Virsmas vai telpas elements, kam ir tikai viena dimensija – garums.
kapteiņleitnants Virsnieka dienesta pakāpe (Latvijas un citu valstu kara flotē) starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteinis Virsnieka dienesta pakāpe (Latvijas un daudzu citu valstu bruņotajos spēkos); virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
komodors Virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi) Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs.
rotmistrs Virsnieka dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam piešķirta šāda dienesta pakāpe.
komandors Virsnieka dienesta pakāpe dažu valstu kara flotē.
jesauls Virsnieku dienesta pakāpe Krievijas kazaku karaspēka daļās; virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
noradrenalīns Virsnieru hormons, kas sašaurina asinsvadus, paaugstina asinsspiedienu, stimulē ogļhidrātu maiņu.
absolūtā virsvērtība virsvērtība, kas rodas, pagarinot darba dienu.
raibziedainība Vīrusu izraisīta augu slimība, kam raksturīgi raibi plankumi uz ziediem.
grīste Virvei līdzīgi savīts, sagriezts saišķis; daudzu pavedienu kopums, kūlis.
transmisija Virzība, pāreja no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.
absurda dramaturģija virziens 20. gs. 50.–60. gadu dramaturģijā, kurā, atsakoties no tradicionālās dramaturģijas paņēmieniem, tika paustas cilvēka eksistences bezjēdzīguma, absurduma idejas.
urbānisms Virziens 20. gs. pilsētbūvniecībā, kas akcentēja lielo pilsētu sociālo nozīmi mūsdienu sabiedrībā, milzīgu pilsētbūvniecisku struktūru nepieciešamību.
neoromantisms Virziens Eiropas literatūrā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīga emociju un indivīda iekšējo pārdzīvojumu akcentēšana, pretstatot to reālismam un naturālismam.
centrisms Virziens politikā, kam raksturīga vidusceļa meklēšana, pretrunīgu interešu saskaņošana, norobežošanās no radikālisma.
biheiviorisms Virziens psiholoģijā (radies ASV 19. un 20. gs. mijā), kas par pētīšanas priekšmetu atzīst nevis apziņu, bet izturēšanos.
dienvidaustrumi Virziens starp dienvidiem un austrumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
dienvidrietumi Virziens starp dienvidiem un rietumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
rumbs Virziens uz redzamā horizonta punktiem attiecībā pret debespusēm; leņķis starp diviem šādiem virzieniem.
šķērsvirziens Virziens, kas ir slīps vai perpendikulārs garenvirzienam.
starts Virzīšanās (skrējiena, brauciena u. tml.) sākums no sacensību distances noteiktas vietas; sacensību distances vieta, no kurienes sāk virzīšanos.
vilkt Virzīt pa (kā) virsmu (ko) sev līdzi, uz savu pusi u. tml., arī šādi panākt, ka (kāds) virzās līdzi.
šķirt Virzīt prom vienu no otra; panākt, būt par cēloni, ka (kas, kādi) vairs nav kopā.
atgrūsties Virzīties ar atgrūdieniem.
krustot Virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri; šķērsot.
sniega roze visagrāk ziedoša dekoratīva ziemciete ar tumši zaļām, ziemzaļām lapām, ar baltiem ziediem pa 1–3 uz kāta.
ģenerālisimuss Visaugstākā militārā dienesta pakāpe, kuru parasti piešķir par izciliem nopelniem; persona ar šādu dienesta pakāpi.
karaliene Visizcilākā pārstāve (kādā grupā, indivīdu kopumā).
intonācija Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmes nozīme; mūzikas skaņu izpildījums.
pikselis Vismazākais attēla elements (uz displeja, ekrāna).
elementārlādiņš Vismazākais dabā sastopamais elektriskais lādiņš [e].
baznīca Vispārējais kristiešu kopums ‒ Jēzus dibinātā visu aicināto svētsapulce.
predikativitāte Vispārināta īpašība --> predikatīvs [2] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
utainība Vispārināta īpašība --> utains; utu esamība (kādam); pedikuloze.
pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatzināšanas un galvenās prasmes.
konvencionāls Vispārpieņemts, tradicionāls.
olimpiskās spēles visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem.
komentāri lieki viss ir skaidrs, nekādi paskaidrojumi nav vajadzīgi.
daba Viss tas, kas radies pats no sevis un veidojies bez cilvēka līdzdalības (piem., zeme, klimats, augu un dzīvnieku valsts).
arhajs Vissenākā ģeohronoloģiskā ēra (pirms 2,6 – 3,5 (4,5) miljardiem gadu).
laukirbe Vistveidīgo kārtas putns ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu un rūsgani sarkanu asti [Perdix perdix].
līdz pēdējai kripatai visu (ēdienu, pārtiku) bez atlikuma.
diplomātiskais korpuss visu kādā valstī akreditēto ārvalstu diplomātu kopums.
vīteņsausserdis Vīteņaugs, kas vijas ap balstu un kura ziedu krāsa variē no dzeltenbaltas līdz iesarkanai ar pāreju violetos toņos, ziediem ir garas putekšņlapas un tie patīkami un spēcīgi smaržo [Lonicera caprifolium].
Edisona vītne vītnes sistēma spuldzes piestiprināšanai, kuru 1909. gadā izveidoja Tomass Edisons savai izgudrotajai kvēlspuldzei.
kārkls Vītola krūms (krūmveida forma) ar lokaniem zariem, veselām garenām lapām un ziediem stāvās spurdzēs (pūpolos).
šķetra Vītolu dzimtas krūms vai koks ar spīdīgu, brūnpelēku mizu un ziediem spurdzēs [Salix pentandra].
apse Vītolu dzimtas lapu koks ar garkātainām lapām un ziediem nokarenās spurdzēs.
anemone Vizbuļu ģints augs ar baltiem, palieliem ziediem; Daugavas vizbulis [Anemone sylvestris].
vojevodiste Vojevodas (1) pārvaldīta administratīva teritorija; vaivadija (1).
vojevoda Vojevodistes augstākā amatpersona (Polijā līdz 1950. gadam); vaivads (2).
seimiks Vojevodistes vai apriņķa muižnieku sanāksme, kurā lēma par iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem, kā arī izvirzīja delegātus uz valsts Seimu (Polijā, arī Vidzemē, Latgalē laikā, kad tās ietilpa Polijā).
koloratūra Vokālajā mākslā – melodijas izrotājums ar pasāžām, melismiem (soprāna balsij); šādu izrotājumu izpildījums.
vulgaritāte Vulgāri vārdi, izteicieni.
freidisms Z. Freida iedibinātais virziens psiholoģijā, kas piešķīra universālu nozīmi zemapziņas procesiem un akcentēja seksualitātes nozīmi cilvēka uzvedībā.
pastila Zāļu tablete ar cukuru, šokolādi.
dražeja Zāļu, vitamīnu u. tml. lodveida graudiņš ar kūstošu, gludu apvalku.
zirnītis Zāļu, vitamīnu u. tml. lodveida graudiņš ar kūstošu, gludu apvalku.; dražeja.
nekrotizēties Zaudēt funkcionēšanas spēju dzīvā organismā (par organisma daļām, audiem u. tml.); atmirt.
aizmirst Zaudēt prasmi, iemaņas, arī atradināties (ko darīt).
baltais zelts zelta sakausējums ar pallādiju, platīnu vai niķeli.
dūkt Zemā balsī, neskaidri dziedāt (parasti bez vārdiem); neskaidri runāt, murmināt.
zemessargs Zemākā dienesta pakāpe šajā formējumā.
atašejs Zemākais diplomātiskais rangs; šāda ranga darbinieks, kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis.
pārijs Zemākās kastas pārstāvis vai cilvēks, kas nepieder ne pie vienas no kastām (Dienvidindijā); neaizskaramais.
laponis Zemāko augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās.
fugass Zemē, ūdenī vai kādā objektā novietots sprāgstvielas lādiņš, ko uzspridzina no attāluma vai ar laika degli.
spradzene Zemeņu ģints savvaļas augs ar sarkanām, saldām ogām, kas raujot notrūkst ar īpatnēju sprakšķi [Fragaria viridis].
sakaru pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, kas retranslē uztvertos radiosignālus, nodrošinot televīzijas, telefona, telefaksa, datora u. c. sakarus starp objektiem uz Zemes virsmas, atmosfērā un tuvējā kosmiskajā telpā.
sākummeridiāns Zemes meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā; sākuma meridiāns, nulles meridiāns, Griničas meridiāns.
Zemes dienvidu puslode zemes puslode starp ekvatoru un dienvidpolu.
grādu tīkls Zemes vai debess meridiānu un paralēļu sistēma (ģeogrāfiskajās vai debess kartēs, uz globusiem).
josla Zemeslodes virsmas daļa starp diviem meridiāniem.
kaplis Zemkopības darbarīks – rokā satveramam kātam šķērsām piestiprināta metāla plāksne augsnes irdināšanai, pieraušanai, nezāļu iznīcināšanai.
fagots Zemu skanošs koka pūšaminstruments ar divkāršu mēlīšu iemuti.
brokāts Zīda audums, kurā ieausti spoži metāliski pavedieni.
jaunpiens Zīdītājdzīvnieka (parasti govs) piens aptuveni pirmajās desmit dienās pēc dzīvnieka atnešanās.
nepārnadži Zīdītāju kārta, kurā ietilpstošo dzīvnieku kājām vislabāk ir attīstīts trešais pirksts, pārējie vāji vai pavisam rudimentāri [Perissodactyla].
vīģe Zīdkoku dzimtas koks vai krūms ar sulīgiem, saldiem augļiem [Ficus carica].
pazīdīt Zīdot paēdināt.
zīdvērpējs Zīdtauriņa kāpurs, kas pārtiek no zīdkoku lapām un iekūņojoties veido zīda pavedienu, kas tiek izmantots dabiskā zīda ražošanā.
divdīgļlapji Ziedaugu (segsēkļu) klase, kur ietilpst augi, kuru dīgļiem ir divas dīgļlapas.
pildītie ziedi ziedi ar palielinātu vainaglapu daudzumu, kas radies, putekšņlapām pārveidojoties vainaglapās.
vīrišķie ziedi ziedi, kam ir tikai putekšņlapas.
vientuļi ziedi ziedi, kuri novietoti nevis grupās, bet pa vienam.
vārpa Ziedkopa ar pagarinātu galveno asi, uz kuras atrodas sēdoši ziedi; graudaugu (labības) ziedkopa.
ķekars Ziedkopa, kam uz galvenās ass, sākot no apakšas, veidojas ziedi ar aptuveni vienāda garuma kātiem; attiecīgais augļu sakopojums.
ziedgalviņa Ziedkopa, kurā uz īsas ass cieši cits pie cita ir sēdoši ziedi ar īsiem kātiņiem; ziedu galviņa.
ziedkurvītis Ziedkopa, kurā ziedi atrodas uz paplašinātas ziedgultnes, ko apņem kopējs vīkals.
spurdze Ziedkopa, kuras ziedi atrodas kā nokarena vārpa uz ziedkopas galvenās ass.
ziedķekars Ziedu ķekars – ziedkopa ar attīstītu galveno asi, uz kuras spirāliski sakārtoti ziedi ar kātiņiem.
biatlons Ziemas sporta veids – divcīņa, kurā slēpošana mijas ar šaušanu.
ātrslidošana Ziemas sporta veids – slidošana speciālā skrejceļā dažādās distancēs.
mokasīni Ziemeļamerikas indiāņu apavi, kas šūti no zvērādas.
mohikāņi Ziemeļamerikas indiāņu cilts, kas pirms kolonizācijas dzīvoja Hudzonas upes ielejā.
NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija sadarbībai militārajā un drošības politikas jomā, kurā apvienotas vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis (dibināta 1949. gadā, Latvija uzņemta 2004. gadā).
normaņi Ziemeļģermāņu ciltis – senie Skandināvijas un Dānijas iedzīvotāji, kas 9.–11. gs. siroja pa Eiropu, iekarodami vairākas teritorijas (piem., Normandiju); vikingi.
salātene Ziemotspējīga nezāle ar nedaudziem dzelteniem ziediem skrajās skarās sakārtotos kurvīšos [Lapsana communis].
smērēties Ziesties (piem., ar ziedi, krēmu u. tml.).
aizziest Ziežot aizdarīt; aizpildīt (ar ziedi, masu).
ieziest Ziežot pārklāt, piesūcināt (piem., ar ziedi, šķidrumu).
vaļēja zilbe zilbe, kas beidzas ar patskani vai divskani.
gara zilbe zilbe, kurā ir garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.
akūts Zīme (´), ko latviešu tradicionālajā fonētiskajā transkripcijā lieto kāpjošās zilbes intonācijas apzīmēšanai; zīme, ar kuru apzīmē atšķirīgu skaņas kvalitāti.
bekars Zīme (nošu rakstā) diēza vai bemola atsaukšanai.
dubultdiēzs Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas paaugstinājumu par vienu toni; dubultdiēzs.
fermāta Zīme nošu rakstā (𝄐), kas pagarina skaņu vai pauzi par nenoteiktu laiku (parasti pusotras, divas reizes).
krusts Zīme, ornamenta elements, ko veido divas līnijas, kuras krustojas.
mīksts zīmulis zīmulis ar ātri dilstošu grafītu.
ciets zīmulis zīmulis ar lēni dilstošu grafītu.
mežzinības Zināšanu kopums par mežsaimniecību; studiju programma, kuras mērķis ir sagatavot mežsaimniecības speciālistus.
komerczinības Zināšanu kopums par uzņēmējdarbību – tās uzsākšanu, vadīšanu, pilnveidošanu; studiju programma, kuras mērķis sagatavot uzņēmējdarbības speciālistus.
veterinārā medicīna zinātne par dzīvnieku slimībām, to ārstēšanu; veterinārija, veterinārmedicīna.
poētika Zinātne par literāra darba izveidi un tajā izmantotajiem mākslinieciskajiem izteiksmes līdzekļiem; dzejas teorija.
metalurģija Zinātne par metālu rūpniecisko ražošanu un pirmapstrādi.
uzturzinātne Zinātne par pareizu cilvēka uzturu; dietoloģija.
medicīna Zinātne par slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi; attiecīgo praktisko pasākumu kopums.
radioloģija Zinātne par starojuma enerģiju; radioaktīvo vielu un jonizējošā starojuma izmantošana slimību diagnostikā un ārstēšanā.
indoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums par Indijas vēsturi, literatūru, filozofiju un kultūru.
radioekoloģija Zinātne, kurā pēta radioaktīvo vielu izplatīšanos biosfērā un to ietekmi uz vidi.
imunoloģija Zinātnes nozare, kas pētī aizsargreakcijas, kuras nodrošina organisma neuzņēmību pret infekcijas ierosinātājiem, svešiem audiem un vielām.
starpdisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm; arī starpzinātne.
starpzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm.
robežzinātne Zinātnes nozare, kurā nodarbojas ar tādu jautājumu pētīšanu, kas attiecas uz divām vai vairākām zinātņu nozarēm.
radioķīmija Zinātnes nozare, kurā pēta radioaktīvo elementu un izotopu iegūšanu, to ķīmiskās īpašības.
fenoloģija Zinātnes nozare, kurā pēta tās periodiskās parādības dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi (piem., pumpuru plaukšanu, putnu atlidošanas un aizlidošanas laiku).
palīgdisciplīna Zinātnes nozare, kuras pētījumi palīdz nodrošināt vai papildina plašāku nozaru pētniecības darbu.
telefonija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver telefona sakaru principu un darbības pētīšanu un atbilstošas aparatūras izveidi; attiecīgais elektrosakaru veids.
telegrāfija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver telegrāfa sakaru principu un darbības pētīšanu un atbilstošas aparatūras izveidi; attiecīgais sakaru veids.
starpnozare Zinātnes, tehnikas, mākslas u. tml. nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām nozarēm.
selekcijas stacija zinātniska iestāde, kas nodarbojas ar jaunu laukaugu šķirņu izveidi.
komentārs Zinātniskas piezīmes, papildinājumi, paskaidrojumi (kādam tekstam).
līdzziņojums Ziņojums, kas papildina galveno referātu, ziņojumu.
radiogramma Ziņojums, ko pārraida, izmantojot radioviļņus.
informācija Ziņojums, ziņas (presē, radio, televīzijā); neliels publicistisks raksts ar aktuālām ziņām.
referēt Ziņot (piem., par kādiem faktiem, datiem).
receptūra Ziņu kopums par (piem., ēdiena, produkta) sastāvu un pagatavošanu.
mātsakne Zirdzeņu ģints aizsargājama augu suga – reti sastopams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem [Angelica palustris].
salnis Zirgs, kura apmatojumā mijas balti un brūni vai rudi laukumi un kuram ir melna vai brūna aste.
tīkls Zirnekļa tīmekļa pavedienu veidojums.
caurceļotāja zivs zivs, kas nārsta laikā dodas no jūras uz upi vai otrādi.
parodonts Zoba apkārtējie audi, kas nostiprina zobu žokļa kaulā.
beigts Zudis, izbeigts (par stāvokli, attiecībām); zaudēts (par īpašumu, materiālām vērtībām).
neitronu zvaigzne zvaigzne evolūcijas beigu stadijā.
pundurzvaigzne Zvaigzne, kam salīdzinājumā ar citām tādas pašas temperatūras zvaigznēm ir mazs diametrs, blīva atmosfēra un maza starjauda.
kvazārs Zvaigžņveidīgs kosmiskais objekts, kam raksturīgs ļoti intensīvs starojums radioviļņu diapazonā.
zvejas meistars zvejas kuģa komandas loceklis, kas pārzina zveju un zivju apstrādi.
nozvejas meistars zvejas kuģa komandas loceklis, kas pārzina zveju un zivju apstrādi.
naktsāķis Zvejas rīks – pie maiksts vai citādi nostiprināta aukla ar vienu vai dažiem āķiem, ko atstāj upē pa nakti.
naktsšņore Zvejas rīks – ūdenstilpes dibenā nostiprināma gara aukla, kurai piestiprinātas (parasti daudzas) pavadiņas ar āķiem.
žubīte Zvirbuļa lieluma dziedātājputns ar pagaru, melnu asti, konisku, spēcīgu knābi un divām raksturīgām baltām svītrām uz spārniem.
plukšķis Zvirbuļveidīgo kārtas putns (mazākais no meža strazdiem) ar gaišu uzacu svītru, rūsganiem sāniem un tumšām svītrām uz krūtīm [Turdus iliacus].
divrindu žakete žakete ar divām pogu rindām.
starpžanrs Žanrs, kas ir saistīts ar diviem vai vairākiem citiem žanriem.
ziemeļu svilpis žubīšu dzimtas dziedātājputns strazda lielumā ar pelēku vēderu un tumšbrūniem spārniem ar divām baltām šķērssvītrām
radiožurnālists Žurnālists, kurš gatavo raidījumus atskaņošanai radiofonā.
radiožurnāls Žurnāls, kurā tiek reģistrētas radiogrammas.

di citās vārdnīcās:

Tēzaurs