Paplašinātā meklēšana
Meklējam mē.
Atrasts vārdos (501):
- mē:1
- mēs:1
- mēt:1
- mēgt:1
- mēle:1
- mēļš:1
- mēms:1
- mēr-:1
- mērs:2
- mērs:1
- mēzt:1
- zemē:1
- mēdīt:1
- mēļot:1
- mērce:1
- mēris:1
- mērīt:1
- mērkt:1
- mērot:1
- mēsli:1
- mētāt:1
- mētra:1
- amēba:1
- armēt:1
- čumēt:1
- dimēt:1
- kamēr:1
- līmēt:1
- ļumēt:1
- rīmēt:1
- smēde:1
- smēre:1
- mēbele:1
- mēģene:1
- mēlīte:1
- mēmums:1
- mēness:1
- mērcēt:1
- mērdēt:1
- mērens:1
- mērija:1
- mēriņš:1
- mērķēt:1
- mērķis:1
- mērogs:1
- mēslot:1
- rezumē:1
- apmērs:1
- armēņi:1
- blamēt:1
- domēns:1
- filmēt:1
- formēt:1
- gaumēt:1
- glumēt:1
- grimēt:1
- hromēt:1
- izmērs:1
- izmēzt:1
- komēta:1
- krāmēt:1
- kremēt:1
- ķemmēt:1
- laimēt:1
- lēmējs:1
- lēmēts:1
- nomēzt:1
- normēt:1
- ņēmējs:1
- prēmēt:1
- samērā:1
- samērs:1
- sekmēt:1
- smēķēt:1
- smēķis:1
- smērēt:1
- summēt:1
- šarmēt:1
- mēbelēt:1
- mēģināt:1
- mēkšķēt:1
- mēlenis:1
- mēnesis:1
- mērglis:1
- mērlata:1
- mērmuca:1
- mērrīks:1
- mēstule:1
- mētelis:1
- mētrājs:1
- makramē:1
- acumērs:1
- aizmēzt:1
- aplīmēt:1
- apmēram:1
- apmētāt:1
- apzīmēt:1
- atmērīt:1
- atzīmēt:1
- bezmēns:1
- bīdmērs:1
- ielīmēt:1
- iemērīt:1
- iemērkt:1
- ierāmēt:1
- ierūmēt:1
- iezemēt:1
- iezīmēt:1
- izkāmēt:1
- izlīmēt:1
- izmēdīt:1
- izmērēt:1
- izmērīt:1
- izmērot:1
- izmētāt:1
- izomēri:1
- izzīmēt:1
- mazmēra:1
- nolīmēt:1
- nomērīt:1
- nomērot:1
- nomētāt:1
- notēmēt:1
- nozīmēt:2
- nozīmēt:3
- nozīmēt:1
- nozūmēt:1
- palīmēt:1
- pamērīt:1
- pamētāt:1
- pārmēra:1
- pārmērs:1
- pārmēru:1
- pazīmēt:1
- piemērs:1
- pirmējs:1
- rezumēt:1
- salīmēt:1
- samērīt:1
- samērkt:1
- samērot:1
- samētāt:1
- satumēt:1
- sazīmēt:1
- smējējs:1
- smējīgs:1
- sturmēt:1
- suņmēle:1
- svelmēt:1
- šomēnes:1
- šturmēt:1
- mēdīties:1
- mēlnesis:1
- mēlveida:1
- mēlzieds:1
- mēnesene:1
- mēraukla:1
- mērglāze:1
- mērījums:1
- mērītājs:1
- mērīties:1
- mērkaķis:1
- mērlente:1
- mērnieks:1
- mēroties:1
- mēslaine:1
- mēslains:1
- mētāties:1
- aizlīmēt:1
- apglumēt:1
- apkrāmēt:1
- apmērcēt:1
- apmēslot:1
- apsmērēt:1
- atķemmēt:1
- atmērcēt:1
- balzamēt:1
- bezmērķa:1
- caurmērs:1
- collmērs:1
- dastmērs:1
- deformēt:1
- deklamēt:1
- ekonomēt:1
- ekshumēt:1
- gaismēna:1
- iefilmēt:1
- iegaumēt:1
- iekrāmēt:1
- iemērcēt:1
- iemēslot:1
- iesmēķēt:1
- iesmērēt:1
- ietekmēt:1
- ievelmēt:1
- ikmēneša:1
- informēt:1
- izblamēt:1
- izfilmēt:1
- izformēt:1
- izgrimēt:1
- izķemmēt:1
- izmērcēt:1
- izmērdēt:1
- izsmēķēt:1
- izsmēķis:1
- izsmērēt:1
- izvelmēt:1
- kamēlija:1
- komēdija:1
- kumēdiņi:1
- kurlmēms:1
- leņķmērs:1
- lordmērs:1
- monomērs:1
- nofilmēt:1
- noformēt:1
- noglumēt:1
- nogrimēt:1
- noķemmēt:1
- nolēmēts:1
- nomērcēt:1
- nomērdēt:1
- nomērķēt:1
- nomēslot:1
- noņēmējs:1
- nosmēķēt:1
- nosmērēt:1
- pakrāmēt:1
- paķemmēt:1
- pamērcēt:1
- pantmērs:1
- pārlīmēt:1
- pārmēdīt:1
- pārmērīt:1
- pārzīmēt:1
- pielīmēt:1
- piemērīt:1
- piemērot:1
- piemētāt:1
- piezemēt:1
- piezīmēt:1
- polimērs:1
- polimērs:2
- prezumēt:1
- reanimēt:1
- reformēt:1
- reklamēt:1
- rīmēties:1
- safilmēt:1
- saformēt:1
- saglumēt:1
- sagrimēt:1
- sakrāmēt:1
- saķemmēt:1
- samērcēt:1
- samērīgs:1
- samēslot:1
- saņēmējs:1
- sasmēķēt:1
- sasmērēt:1
- sasummēt:1
- smējiens:1
- smēreļļa:1
- sublimēt:1
- šāmēneša:1
- šīmēneša:1
- šūmēties:1
- mēlnesīgs:1
- mēnesnīca:1
- mēnestiņš:1
- mēnešalga:1
- mērcēties:1
- mērierīce:1
- mērkarote:1
- mērkaziņa:1
- mērķēklis:1
- mērtrauks:1
- mēslojums:1
- aizkrāmēt:1
- aizņēmējs:1
- aizsmēķēt:1
- aizsmērēt:1
- apmēbelēt:1
- bezizmēra:1
- diplomēts:1
- filmēties:1
- formējums:1
- formēties:1
- grimētava:1
- homērisks:1
- iemēģināt:1
- izmēģināt:1
- izomērija:1
- izsmējīgs:1
- kaķumētra:1
- konfirmēt:1
- kosmētika:1
- krāmēties:1
- krūzmētra:1
- kūtsmēsli:1
- laimētava:1
- laimēties:1
- leģitimēt:1
- mazizmēra:1
- mazmēroga:1
- metramērs:1
- nomēģināt:1
- normētājs:1
- pamēģināt:1
- pārfilmēt:1
- pārformēt:1
- pārķemmēt:1
- parmēlija:1
- pārmērcēt:1
- pārmērība:1
- pārmērīgs:1
- pārmēslot:1
- pārņēmējs:1
- pārsmērēt:1
- pašmērķis:1
- piefilmēt:1
- pieglumēt:1
- piekrāmēt:1
- pieķemmēt:1
- piemērots:1
- piemēslot:1
- piesmēķēt:1
- piesmērēt:1
- proklamēt:1
- pupumētra:1
- pusmēness:1
- sadrūzmēt:1
- samēģināt:1
- sekmēties:1
- sešmēnešu:1
- smēķējams:1
- smēķēšana:1
- smēķētājs:1
- smēķētava:1
- smērējums:1
- smērēties:1
- smērviela:1
- taktsmērs:1
- mēbelējums:1
- mēbeļdrāna:1
- mēbeļnieks:1
- mēģinājums:1
- mēnesstars:1
- mēnesszivs:1
- mēnešreize:1
- mēraparāts:1
- mēriekārta:1
- mērlineāls:1
- mērniecība:1
- mērvienība:1
- mēslvabole:1
- mēteļdrāna:1
- apkārtmērs:1
- apmētāties:1
- apzīmējums:1
- apzīmētājs:1
- aritmētika:1
- atlīmēties:1
- bezmērķīgs:1
- četrmēnešu:1
- drūzmēties:1
- filumēnija:1
- galamērķis:1
- hermētisks:1
- iebalzamēt:1
- ieekonomēt:1
- ierūmēties:1
- iezīmēties:1
- izmēļoties:1
- izmērīties:1
- izmētāties:1
- izreklamēt:1
- kosmētiķis:1
- kosmētisks:1
- lielizmēra:1
- lietusmērs:1
- logaritmēt:1
- metamērija:1
- nesamērīgs:1
- nodeklamēt:1
- nomērīties:1
- nomētāties:1
- pilnizmēra:1
- pilnmēness:1
- piparmētra:1
- programmēt:1
- pusmēnesis:1
- pusmētelis:1
- rezumējums:1
- samērīties:1
- samērojams:1
- sareklamēt:1
- smaržmētra:1
- svelmēties:1
- mēbeļaudums:1
- mēnessirpis:1
- mēnešbiļete:1
- mēnešraksts:1
- mērcilindrs:1
- mērkaķoties:1
- mērķtiecīgs:1
- mēteļkleita:1
- aritmētisks:1
- atgrimēties:1
- būvuzņēmējs:1
- citronmētra:1
- deklamētājs:1
- dezinformēt:1
- filumēnists:1
- iesmērēties:1
- ietekmētājs:1
- ietekmēties:1
- informētība:1
- intermēdija:1
- izblamēties:1
- izfilmēties:1
- izsmēķēties:1
- komēdijisks:1
- kostimērija:1
- kukuļņēmējs:1
- nesmēķētājs:1
- noformēties:1
- nogrimēties:1
- nosmēķēties:1
- nosmērēties:1
- pafilmēties:1
- pakrāmēties:1
- palaimēties:1
- pamatmērķis:1
- parfimērija:1
- peldmētelis:1
- pielīmēties:1
- piemērotība:1
- piemēroties:1
- piezemēties:1
- reklamētājs:1
- reklamēties:1
- sablamēties:1
- sakrāmēties:1
- saķemmēties:1
- samērcēties:1
- sasmēķēties:1
- sasmērēties:1
- sasummēties:1
- mēnessakmens:1
- mēnessgaisma:1
- mēnešzemenes:1
- mēraparatūra:1
- mērķdotācija:1
- ieprogrammēt:1
- izmēģinājums:1
- izmēģinātājs:1
- izmēģināties:1
- kinokomēdija:1
- lieluzņēmējs:1
- mākoņstūmējs:1
- medusmēnesis:1
- minerālmēsli:1
- neizmērojams:1
- nesamērojams:1
- piesmērēties:1
- pusizsmēķēts:1
- sadrūzmēties:1
- samērojamība:1
- mēnessērdzība:1
- mēnessērdzīgs:1
- mērķprogramma:1
- mērpulkstenis:1
- apakšuzņēmējs:1
- izreklamēties:1
- kopmēģinājums:1
- lietusmētelis:1
- neinformētība:1
- pārprogrammēt:1
- pilnmēslojums:1
- programmēšana:1
- programmētājs:1
- putekļmētelis:1
- salonkomēdija:1
- mērinstruments:1
- mērķauditorija:1
- kontūrzīmējums:1
- mikromēslojums:1
- pamatmēslojums:1
- privātuzņēmējs:1
- siltummērītājs:1
- stūmējvelkonis:1
- mēbeļrūpniecība:1
- mērķfinansējums:1
- augstummērītājs:1
- papildmēslojums:1
- raksturkomēdija:1
- minerālmēslojums:1
- ģenerālmēģinājums:1
- kodolizmēģinājums:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (5379):
- (no)krist gar zemi (no)gāzties (par cilvēku); strauji (no)gulties zemē.
- Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
- uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
- ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
- superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms izstrādā toksīnu ietekmē un kas pasargā organismu no saindēšanas ar tiem.
- uzraut dūmu aizsmēķēt, smēķēt.
- uzvilkt dūmu aizsmēķēt, smēķēt.
- uzkūpināt Aizsmēķēt; uzsmēķēt.
- aizpīpēt Aizsmēķēt.
- iekūpināt Aizsmēķēt.
- uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
- ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
- holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
- alu zīmējumi akmens laikmeta cilvēku zīmējumi uz alu sienām.
- robežakmens Akmens, ar ko iezīmē (piem., zemes īpašuma) robežu.
- kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
- ofensīva Aktīva kampaņa ar noteiktu mērķi (pret ko).
- kalpot Aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
- uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
- taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri izvirzīties (darbā vai kur citur).
- (uz)taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri virzīties (darbā vai kur citur).
- ietekmētājs Aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
- pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
- mēnešalga Alga par viena mēneša darbu.
- alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- mikroampērmetrs Ampērmetrs elektriskās strāvas stipruma mērīšanai mikroampēros.
- pagleznojums Apakšējais gleznojums, kurā, piem., izstrādātas gaismēnas, priekšmetu apjomi.
- pita Apaļa, plakana maize, kas iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- mēraparāts Aparāts (kā) mērīšanai.
- testers Aparāts (kā) mērīšanai.
- tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
- barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
- tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
- manometrs Aparāts gāzes, tvaika vai šķidruma spiediena mērīšanai.
- kalorimetrs Aparāts izdalītā vai absorbētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- magnetometrs Aparāts magnētiskā lauka un vielas magnētisko īpašību raksturlielumu mērīšanai.
- spirometrs Aparāts plaušu funkcionālo spēju mērīšanai.
- reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
- siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- spidometrs Aparāts, ierīce (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
- mēraparatūra Aparatūra (kā) mērīšanai.
- aptaukoties Apaugt ar (pārmērīgu) taukaudu kārtu; kļūt tuklam, resnam.
- aprakt Apbedīt (ierokot zemē).
- uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
- prēmija Apdrošināšanās ņēmēja kārtējā iemaksa apdrošināšanas sabiedrībai.
- iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
- iekārtot Apgādāt (telpu, ēku) ar mēbelēm un priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
- uzturēt Apgādāt, aprūpēt (piemēram, bērnu).
- fluorescēt Apgaismojuma ietekmē spīdēt (par vielām, priekšmetiem).
- luksmetrs Apgaismojuma mērīšanas ierīce.
- fots Apgaismojuma mērvienība – apgaismojums, ko rada vienu lūmenu stipra gaisma uz vienu kvadrātcentimetru [ph].
- lukss Apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- lamberts Apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība.
- pagāzt Apgāzt, nogāzt (zemē).
- veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
- muduraiņi Apģērba gabals (piem., mētelis, jaka, brunči) ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gs. Latvijā).
- safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
- virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
- kostīms Apģērbs, kas piemērots noteiktai nodarbībai.
- apmēslot Apkaisīt vai apliet ar mēslojumu.
- atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
- pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
- izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
- summārs Apkopots; rezumēts.
- (visu) kopā ņemot aplūkojot vienā veselumā, kopumā; arī rezumējot.
- (iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- izmainīt naudu apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- (iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- plus mīnus apmēram, aptuveni.
- nomētāt Apmētājot (ar akmeņiem), nonāvēt.
- sapikot Apmētāt (kādu, ko) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
- nomētāt Apmētāt (kādu, ko).
- pikoties Apmētāt citam citu ar sniega pikām.
- apmētāties Apmētāt vienam otru.
- uztakelēt Aprīkot (piemēram, jahtu) ar takelāžu; veicot nepieciešamās darbības, pacelt buru.
- faktors Apstāklis, fakts u. tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu.
- situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
- runas situācija apstākļu kopums, kas ietekmē runas procesu.
- liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
- stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
- kārst Apstrādāt (vilnas, kokvilnas vai linu šķiedru) ar kārstuvi, lai izveidotu vienmērīga biezuma šķiedras slāni – izejmateriālu vērpšanai.
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība (angļu mērvienību sistēmā tai atbilst aptuveni 31,1 g.).
- apsmulēt Aptraipīt, nosmērēt (no virspuses, visapkārt).
- uz aci Aptuveni, apmēram.
- stunda Aptuvens, samērā neilgs laikposms (diennaktī).
- atturīgs Apvaldīts, savaldīgs; tāds, kas izvairās no pārspīlējuma, pārmērībām.
- uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
- ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
- uzmetums Apvidus plāns, kas uzzīmēts pēc acumēra.
- kumulēties Apvienoties, summēties.
- garlaicīgs Apzīmē bezdarbības vai interešu trūkuma izraisītu psihisku stāvokli.
- garš Apzīmē noteiktu garumu.
- garš Apzīmē noteiktu ilgumu.
- plats Apzīmē noteiktu platumu.
- gals Apzīmē stāvokli, ka (kas) ir pabeigts vai beidzies.
- lupata Apzīmē stāvokli, kad (kas) ir saplīsis, saplēsts.
- silts Apzīmē stāvokli, kas ir saistīts ar samērā augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
- salts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- auksts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātu vai zemas temperatūras sajūtu.
- bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar bailēm.
- bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
- kluss Apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai nav dzirdamas stipras skaņas.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēkam kas) ir labi, tā, kā vajag, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai, atbilst kādām prasībām.
- salts Apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru.
- marķējums Apzīmējums (piem., precei, ražojumam, sūtījumam) ar attiecīgu zīmi.
- bio Apzīmējums bioloģiskajās saimniecībās ražotai produkcijai, arī produkcijai, kuras ražošanā izmantotas bioloģiski audzētas izejvielas.
- preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
- leģenda Apzīmējumu un paskaidrojumu kopums (kartei, plānam, attēlam).
- numerācija Apzīmēšana ar secīgiem numuriem; numurēšana; šādu numuru kopums.
- numurēt Apzīmēt (ko) ar secīgiem (kārtas) cipariem.
- marķēt Apzīmēt (piem., preci, ražojumu, sūtījumu), uzliekot attiecīgu zīmi; iezīmēt.
- sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus).
- atribūts Apzīmētājs.
- piestrādāt Apzināti, mērķtiecīgi strādāt, lai izveidotu ko atbilstošu kādām vēlmēm, prasībām.
- somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms.
- uzstāties Ar (piemēram, publicistisku, sabiedrisku) darbību paust protestu (pret ko) vai atbalstu (kam).
- slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
- pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
- spīdzināt Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
- numurs Ar attiecīgo ciparu vai ciparu kopu apzīmēta atsevišķa telpa vai telpas (piem., viesnīcā).
- uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- uzblīkšķināt Ar blīkšķi uzsist, arī sasist; radīt blīkšķi (piemēram, šaujot).
- ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
- tetovēt Ar dūrieniem ievadot krāsu, veidot uz ķermeņa, tā daļas (uzrakstu, attēlu); šādā veidā iezīmēt (uz ķermeņa, tā daļas) uzrakstu, attēlu.
- sagatavot Ar garīgu darbību, garīgu piepūli izveidot, arī apgūt; organizējot, mēģinot u. tml. izveidot, sarīkot.
- krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
- nodabūt Ar grūtībām, lielu piepūli dabūt (ko) lejā, zemē, nost.
- pamīksts Ar homoseksuālām iezīmēm.
- kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
- stenogramma Ar īpašām zīmēm pierakstīti norādījumi par to, kā izbraucams rallija trases ātrumposms.
- uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem uzklāt (piemēram, šķidras masas kārtu) virsū (uz kā, kam).
- urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
- piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem pieregulēt (šaujamieroci).
- kontingents Ar kopīgām iezīmēm raksturīgs (cilvēku) kopums, daudzums, kas veido kāda lielāka kopuma daļu.
- iekrāsot Ar krāsu (ko) iezīmēt.
- masa Ar ķermeņa inerci mērīts šā ķermeņa vielas daudzums.
- aizlakot Ar laku aizdarīt, hermētiski noslēgt.
- brāzties Ar lielu spēku, strauji, nevienmērīgi norisēt.
- pārliecināt Ar loģisku pamatojumu ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
- vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- lāsumains Ar mainīgu, nevienmērīgu spīdumu, mirdzumu.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību izveidot, radīt (ko).
- uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
- sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, piemērots, derīgs kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, vēlamajā daudzumā.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) rodas, gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
- gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs lietošanai.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; izgatavot šādu priekšmetu.
- sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski (kas) palielinās.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
- pārliecināties Ar mērķtiecīgu darbību uzzināt, noskaidrot (ko).
- virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību censties panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
- izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību panākt vēlamo rezultātu, iegūt vai sagādāt (ko).
- atradināt Ar mērķtiecīgu rīcību panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piem., ieradums).
- meteoroloģiskā stacija ar meteoroloģiskajiem mērinstrumentiem aprīkota vieta, kur regulāri tiek veikti atmosfēras stāvokļa novērojumi.
- fārvaters Ar navigācijas zīmēm aprīkots kuģu ceļš (piem., upes grīvā).
- atstumt Ar negatīvu attieksmi, izturēšanos u. tml. nesekmēt, ierobežot, liegt (kāda) dalību sabiedrības, kolektīva dzīvē.
- uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
- iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piemēram, pretinieka organizācijā savu cilvēku).
- datums Ar noteiktu numuru apzīmēta mēneša diena; dienas, mēneša, gada apzīmējums rakstiskā formā.
- pārvarēt sevi ar piepūli piespiest sevi rīkoties pretēji savām vēlmēm.
- uzsist Ar piesitienu (piemēram, uz mūzikas instrumenta taustiņa) izraisīt skaņu.
- uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzaut (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
- uzsisties Ar pūlēm, grūtībām sasniegt (piemēram, augstāku dienesta stāvokli).
- nokulties Ar pūlēm, grūtībām virzoties, nonākt (lejā, zemē).
- taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru; diriģēt.
- zemfrekvences Ar samērā zemu frekvenci.
- cigarete Ar sasmalcinātu tabaku pildīta plāna papīra caurulīte smēķēšanai.
- veikt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kas) īstenojas, tiek sasniegts (kāds mērķis).
- traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nevēlami ietekmēt (kādu, ko).
- uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (piemēram, zilumu, ievainojumu).
- brāzmains Ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs.
- uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
- uzgriezt Ar spēcīgu kustību izveidot (ko apaļu, piemēram, ūdenī).
- uzdzīt Ar spēku (piemēram, triecienu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- nospert Ar spērienu novirzīt nost, lejā, zemē.
- nospļaut Ar spļāvienu novirzīt lejā, zemē u. tml.
- stenogramma Ar stenogrāfijas zīmēm pierakstīts teksts.
- spļaut Ar straujām mēles un lūpu kustībām virzīt (ko, piem., siekalas) ārā no mutes.
- nogrūst Ar strauju kustību pagrūžot, nogāzt (kādu) zemē.
- neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
- braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem.
- piespriest Ar tiesas spriedumu noteikt, piemērot (sodu).
- samocīt Ar traumējošu iedarbību kaitēt (kā dzīva eksistēšanai).
- uztriekt Ar triecienu, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- samīcīt Ar triecienu, spiedienu u. tml. deformēt.
- vējdzirnaviņas Ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai).
- uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
- piezīmēt Ar zīmējumiem pārklāt; sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka piepilda (ko).
- putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
- koncertārija Ārija, kas ir piemērota izpildīšanai koncertos.
- ariozo Ārijas paveids (mazāks apmērs un brīvāka forma).
- pompa Ārišķīgs, pārmērīgs svinīgums, greznums.
- saskaitīšana Aritmētiska darbība, kurā iegūst divu vai vairāku skaitļu summu.
- dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
- abaks Aritmētiskiem aprēķiniem paredzēts četrstūrains dēlītis ar joslām un pārbīdāmiem kauliņiem; skaitīkļi (Senajā Grieķijā, Romā).
- skaitļošana Aritmētisku vai loģisku darbību izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta.
- neprātīgs Ārkārtīgs, pārmērīgs.
- velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
- lavašs Armēņu un azerbaidžāņu nacionālā maize – ļoti plāns pankūkai līdzīgs no neraudzētas mīklas cepts izstrādājums.
- pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
- rožūdens Aromātisks ūdens, ko iegūst no rožu ziedlapiņām un ko izmanto parfimērijas izgatavošanai vai kā kosmētikas līdzekli.
- vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
- uzart Arot apstrādāt (piemēram, tīrumu, augsni).
- rads Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērīšanai [rad, rd].
- a Ārs (zemes platības mērvienība).
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
- palatalizēt Artikulēt (līdzskani), mēles muguras daļu piekļaujot cietajām aukslējām; mīkstināt.
- lielgabals Artilērijas ierocis ar (parasti) garu stobru šaušanai pa neaizsegtiem mērķiem.
- zenītlielgabals Artilērijas ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
- aizvien Arvien; vienmēr.
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- vendeta Asinsatriebība (piemēram, Korsikā, Sardīnijā).
- tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kāds rodas, darbojoties ierīcēm, mehānismiem u. tml.
- salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva, pelēkbrūna mugura un piecu pirkstu ekstremitātes.
- universālinstruments Astronomijā un ģeodēzijā lietojams instruments vertikālu un horizontālu leņķu mērīšanai.
- kosmogonija Astronomijas nozare, kas pēta kosmisko ķermeņu (komētu, planētas, zvaigžņu) un to sistēmu izcelšanos.
- kvadrants Astronomisks instruments ar skalu ceturtdaļriņķa loka veidā, ko agrāk lietoja debess spīdekļu augstuma mērīšanai.
- uzgulties Atbalstoties novietoties (piemēram, ar ķermeņa augšdaļu) virsū (uz kā, kam).
- derēt Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) – par apģērbu, apaviem u. tml.
- lietderība Atbilstība noteiktam mērķim, noteiktam izmantojumam.
- pieskanīgs Atbilstošs, piemērots (kam).
- glabāt atmiņā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
- glabāt sirdī atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
- glabāt apziņā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
- glabāt prātā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
- nokrist Atdalīties (no kā) un nonākt lejā, zemē.
- nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- atlīmēties Atdalīties, atnākt vaļā (par ko pielīmētu, aizlīmētu).
- veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
- ziedot Atdot (piem., materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ.
- timpānija Atgremotāju priekškuņģa pārmērīga izplešanās, uzpūšanās.
- uzspodrināt Atjaunot, papildināt, padarīt labāk izmantojamu (ko, piemēram, karjerā).
- nedz Atkārtojumā "nedz – nedz": saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas, piemēram, kādam nav zināms); atklāt (kāda vai kā atrašanās vietu).
- paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piem., ar kāda nozieguma bīstamību; šāds politiski inscenēts tiesas process noteiktu politisku mērķu sasniegšanai.
- atbrīvot Atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
- atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev (darīt ko kārojamu, ne vienmēr iespējamu u. tml.); iegādāties, lietot.
- iedot kurvīti atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
- iedot kurvi atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
- birt Atraisīties un krist zemē (par lapām, augļiem, ziediem).
- uzrakt Atrast, atklāt (piemēram, līdz šim nezināmu informāciju).
- izvēlēt Atrast, izraudzīt no kāda kopuma, daudzuma, (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
- izvēlēties Atrast, izraudzīties noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
- būt starp diviem dzirnakmeņiem atrasties divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
- (būt) krietni gabalā atrasties samērā tālu.
- (būt) krietnā gabalā Atrasties samērā tālu.
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piem., uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
- atkarība Atrašanās (kāda) varā, ietekmē, pakļautībā u. tml.
- dators Ātrdarbīga programmējama elektroniska ierīce datu saņemšanai, apstrādei un uzglabāšanai.
- nolingot Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē u. tml.
- uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par mestiem priekšmetiem.
- uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (piemēram, par priekšmetiem).
- skriet Ātri virzīties uz priekšu, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes (par cilvēku).
- uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; ātri uzzīmēt.
- bērt Ātri, bez pārtraukuma runāt (piem., ko iegaumētu, izdomātu).
- nolēkšot Ātri, strauji, nonākt, noskriet (lejā, zemē).
- mezgls Ātruma mērvienība – jūras jūdžu skaits, ko kuģis nobrauc vienā stundā, aptuveni 1852,2 metri stundā.
- upurēt Atsacīties (no kā vērtīga, vajadzīga) kā labā, kāda mēŗka dēļ.
- posms Atsevišķa (kā) daļa ar noteiktam īpašībām, pazīmēm.
- formācija Atsevišķa vienība, grupa; formējums.
- posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana; samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
- koordinācija Atsevišķu vienību darbības saskaņošana, darba organizēšana kopīga mērķa izpildei.
- uztvert Atsist (piemēram, servi), saņemt (piemēram, piespēli).
- uzslēgt Atslēgt (piemēram, ar pielāgotu atslēgu).
- atsperes nosēde atsperes deformācija slodzes ietekmē.
- ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (piem., par sīki viļņotu ūdens virsmu).
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt.
- uzsvaidzināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot (piemēram, remontējot).
- strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
- parseks Attāluma mērvienība, ko lieto astronomijā – 3,26 gaismas gadi.
- solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība – aptuveni 70–80 centimetri.
- mest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
- sviest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
- uzpušķot Attēlot (piemēram, notikumu) nedaudz sagrozīti (piemēram, izskaistināti).
- mērogs Attiecība starp izmēriem kartē, rasējumā u. tml. un dabā.
- boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi organizēta tirdzniecības pārtraukšana.
- strēlnieks Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
- svari Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
- uzbrukt Attiecīgi izturoties (piemēram, metoties virsū) nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- dinamika Attīstības gaita, izmaiņas dažādu faktoru ietekmē.
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
- uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) – piemēram, par kaitēkļiem.
- neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (piem., norisi, darbību).
- mikrometrs Atvasināta starptautiskās mērvienību sistēmas mērvienība – metra miljondaļa.
- uznest Atveidot (uz kā, kam) virsū (piemēram, uzkrāsojot).
- ēnot Atveidot ēnu (piem., zīmējumā).
- uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski (piemēram, diakritiski zīmi uz kā); izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
- atķeksēt Atzīmēt (piem., sarakstā, tekstā ar ķeksīti).
- nodzert magaričas atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
- sadzert magaričas atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
- apslacīt Atzīmēt ar iedzeršanu.
- iecentrēt Atzīmēt, izveidot centru (parasti sagataves gala virsmā).
- piefiksēt Atzīmēt, pierakstīt vai kā citādi saglabāt.
- kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība parādību attieksmēs; likums, likumība.
- diskvalifikācija Atzīšana par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- diskvalificēt Atzīt (kādu) par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- noraidīt Atzīt par nepiemērotu (kam).
- izbrāķēt Atzīt par nepiemērotu, nederīgu.
- uzlūkot Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
- noplātīt rokas atzīt savu bezspēcību, nespēju (ko darīt, ietekmēt).
- mēbeļaudums Audums mēbeļu apvilkšanai; mēbeļdrāna.
- izmēģināt Audzējot pārbaudīt (kā kvalitāti, īpašības, piemērotību).
- spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- mietsakne Auga galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
- pusēnas augi augi, kas piemēroti augšanai daļēji apēnotās vietās.
- pūka Augļa sēklas matiņš, kas sekmē to izplatīšanos.
- iespiesties Augot ievirzīties (zemē).
- ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos (piemēram, parastā priede, vilks, lapsa).
- kultūraugs Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai.
- hohoba Augs, no kura sēklām iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā un kosmētikā [Simmondsia chinensis].
- minerālmēsli Augsnes mēslošanai paredzēti ķīmiski savienojumi, kuros ir augiem nepieciešamās neorganiskās vielas.
- versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
- koloratūrsoprāns Augsta soprāna balss, kas piemērota koloratūru izpildīšanai; dziedātāja ar šādu balsi.
- katolikoss Augstākā garīgā amatpersona, baznīcas galva (armēņu apustuliskajā, Gruzijas pareizticīgo baznīcā).
- plaukums Augstākā pakāpe (kā) attīstībā, norisē, izpausmē.
- ideāls Augstākā pilnība, nevainojams paraugs; centienu augstākais mērķis.
- paveids Augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota apakšvienība, kurā ietilpst parādības, priekšmeti u. tml. ar nedaudz atšķirīgām pazīmēm.
- kalifs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; halīfs.
- halīfs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; kalifs.
- virspavēlnieks Augstākais pavēlnieks, augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- Vatmaņa papīrs augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
- vatmaņpapīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
- kalnu plato augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
- spiedzīgs Augsts, spalgs, samērā griezīgs (par skaņām).
- nivelēšana Augstuma starpības mērīšana (zemes virsmas punktiem); (vietas, platības) vertikālā uzmērīšana.
- termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
- latgaliskās izloksnes augšzemnieku dialekta izloksnes (ziemeļaustrumu Vidzemē un Latgalē).
- zemsedze Augu (sūnu, ķērpju, mētru, zālaugu) kopums, kas sedz meža augsni.
- sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- panātru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
- lūpziežu dzimta Augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
- kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
- biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide ar samērā vienveidīgiem vides apstākļiem (reljefu, augsni, klimatu u. tml.).
- suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
- līnija Augu vai dzīvnieku sugas indivīdi ar stabili iedzimstošām pazīmēm, kas cēlušies no viena priekšteča vai priekšteču pāra.
- macerācija Augu, to daļu mērcēšana, lai ekstrahētu bioloģiski aktīvas vielas.
- majonēze Aukstā mērce, ko gatavo no olu dzeltenuma, augu eļļas un dažādām garšvielām.
- kečups Aukstā mērce, ko gatavo no tomātiem ar etiķa un garšvielu piedevu.
- zobens Aukstais tuvcīņas ierocis – ciršanai un duršanai paredzēts priekšmets ar samērā garu, taisnu vai izliektu abpusēji vai vienpusēji griezīgu asmeni un rokturi satveršanai, turēšanai.
- A Austrija (Eiropas transportlīdzekļu piederības zīmju apzīmējumos).
- apvidus automobilis automobilis, kas piemērots braukšanai pa sliktiem ceļiem vai pilnīgos bezceļa apstākļos.
- drošs automobilis automobilis, kura konstrukcija sekmē vadītāja, pasažieru paaugstinātu drošību sadursmēs.
- autorallijs Automobiļu sacensības (parasti vairākos posmos), kurās dalībniekiem jāveic samērā gara distance pa dažādiem ceļiem un bezceļiem.
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa – taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
- svētavots Avots, kura ūdenim pēc tautas ticējuma piemīt labvēlīgi ietekmējošas, dziednieciskas īpašības.
- valsis Balles deja ¾ taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- nodzerta balss balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
- karbamīds Balta, kristāliska viela, ko izmanto, piem., mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
- iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
- maksātājbanka Banka, kura, saņemot rīkojumu par maksājumu, pārskaita naudu uz saņēmējbanku.
- barības vienība barības vērtības standartmērs.
- nolaisties Beidzot lidojumu, nonākt lejā, zemē; nosēsties – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
- dzist Beigties, beigt pastāvēt (par dzīvību, tās pazīmēm); mirt (par cilvēku).
- B Beļģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- barels Beramu vielu (Lielbritānijā, ASV) un šķidruma (ASV) tilpuma mērs.
- jaundzimis Bērns pirmajā dzīves mēnesī.
- bļauris Bērns, kas mēdz bieži raudāt (parasti skaļi, nesavaldīgi, bez nopietna iemesla).
- klase Bērnu rotaļa – lēkšana pa zīmētiem kvadrātiem.
- mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
- uzbērt Berot virsū (piemēram, zemes slāni), paaugstināt (kādu teritoriju).
- bez mērķa bez (noteikta) mērķa, nolūka; bezmērķīgi.
- tukšā gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piem., ko darīt).
- zilā gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piem., ko darīt).
- aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī.
- pēc acumēra bez mērīšanas, aptuveni.
- kur kājas nes bez noteikta mērķa, kur gadās (iet).
- maisīties Bez uzaicinājuma iesaistīties (piem., kādā pasākumā), cenšoties (to) ietekmēt; jaukties (4).
- jaukties Bez uzaicinājuma, pret citu gribu iesaistīties, piedalīties (kur), cenšoties ietekmēt (ko).
- varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
- urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par dezinfekcijas līdzekli, degvielu.
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska viela, ko izmanto galvenokārt minerālmēslu ražošanai.
- higiēniskā lūpu krāsa bezkrāsains kosmētikas līdzeklis lūpu mīkstināšanai, aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības.
- polivinilspirts Bezkrāsains, termoplastisks polimērs, ko lieto, piem., ūdenī šķīstošu plēvju, šķiedru ražošanai.
- noklenderēt Bezmērķīgi nodzīvot, eksistēt.
- notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
- nosist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
- sist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi tērēt laiku.
- vazāt Bezmērķīgi, nogurdinoši u. tml. vadāt līdzi (kādu).
- bezmērķa Bezmērķīgs.
- pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
- drūzma Bieza, neorganizēta, kustīga (cilvēku) kopa; burzma, drūzmēšanās (kādā vietā).
- kupls Biezs un samērā garš (par apmatojumu, apspalvojumu); tāds, kam ir biezs un samērā garš apmatojums.
- vaimanas Bieža, parasti pārmērīga, gaušanās, žēlošanās.
- jādelēt Bieži vai ilgstoši, arī bez noteikta mērķa jāt (zirgu) šurp un turp.
- vaimanāt Bieži, parasti pārmērīgi, gausties, žēloties.
- uzbikstīt Bikstot uzrušināt; bikstot (piemēram, ogles), panākt, ka rodas liesmas.
- mēnešbiļete Biļete braukšanai sabiedriskajos transporta līdzekļos vienu mēnesi; braukšanas karte.
- veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
- Zobenbrāļu ordenis bīskapa Alberta dibināta militāra un reliģiska vācu bruņinieku apvienība Latvijā un Igaunijā (1202–1237), kuras mērķis bija Baltijas iekarošana.
- trans Bišu saimē – tēviņš, kura uzdevums ir apaugļot bišu māti.
- noblēdīt Blēdoties panākt, ka (kāds) neiegūst (ko) pilnā mērā vai nemaz.
- paspartū Blīva papīra lapa ilustrācijas uzlīmēšanai (grāmatā, žurnālā).
- plēve Blīvs, gluds, samērā plāns saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
- sūce Bojājums (piem., kuģim, laivai, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu; hermētiskuma zudums (kam).
- diagnostika Bojājumu, defektu noteikšana, konstatēšana pēc kādām pazīmēm.
- lūžņa Bojāti lietošanai nederīgi un nekārtīgi izmētāti priekšmeti; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
- nokdaunēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju notriekt pretinieku zemē.
- rikšotājs Braucamo zirgu šķirnes zirgs, kam raksturīgs vienmērīgs skrējiena solis, kas piemērots braukšanai iejūgā vai īpašām sacensībām.
- turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
- svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu, leju un sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
- izbraukt Braucot pa nepiemērotu ceļu, šķēršļiem u. tml., pabeigt braucienu.
- neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots (piem., izmircis) ceļš.
- braukt soļiem braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
- braukt soļos braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
- aizbraukt Braukt, doties (uz kurieni) ar noteiktu mērķi.
- nobrāzties Brāžoties strauji novirzīties (lejā, zemē, gar ko u. tml.).
- uzbrāzties Brāžoties uzvirzīties virsū (kam) – piemēram, par vēju.
- signalizēt Brīdināt, ziņot (par ko) ar noteiktiem simptomiem, pazīmēm, uzvedību u. tml.
- stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
- zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
- zemessardze Brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kura mērķis ir iesaistīt pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.
- brūklenājs Brūkleņu mētras, cers.
- sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
- karadarbība Bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.
- kara darbība bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.; karadarbība.
- manevrs Bruņoto spēku vienību organizēta pārvietošana ar mērķi atvieglot kaujas uzdevuma sekmīgu veikšanu.
- lama Budistu mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
- pikējošais bumbvedējs bumbvedējs, kas ir konstruēts bumbu nomešanai, pikējot uz mērķi.
- uguns vārdi buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
- ugunsvārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
- dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml., kur cilvēks ar noteiktu datumu pieraksta savus pārdzīvojumus, atzīmē tās dienas notikumus.
- burtu garnitūra burtu komplekts, kurā sakopoti burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
- piestāvēt Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
- raksturot Būt (kāda, kā) raksturīgām īpašībām, pazīmēm.
- pārstāvēt Būt (piem., kāda mākslas virziena) paraugam, piemēram.
- atšķirties Būt ar īpašībām, pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); arī izcelties.
- būt kā jukušam (uz ko) būt ar pārmērīgi lielu tieksmi, kaislību (uz ko).
- būt sistam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
- būt pasistam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
- būt (kā) ķertam (uz ko) būt ar sakāpinātu, arī pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
- pieskanēt Būt atbilstošam, piemērotam (kam).
- piestāvēt Būt atbilstošam, piemērotam (kam).
- iet Būt atbilstošam, piemērotam pēc izmēra, lieluma.
- brāļoties Būt draudzīgās attiecībās (negatīvā nozīmē).
- būt lietas kursā būt informētam (par ko).
- turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam.
- pārzināt Būt labi informētam (par ko), izprast (ko).
- turēties pie brunčiem būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties, piem., uz māti, sievu.
- svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piem., par parādību, norisi, stāvokli).
- mērķēt Būt mērķim kur iekļūt, ko sasniegt.
- urdīties Būt neatslābstošam, uzmācīgam (piemēram, par psihisku stāvokli).
- uzēsties Būt negatīvi noskaņotam, pārmērīgi prasīgam (pret kādu); neieredzēt (kādu) un censties kaitēt.
- disonēt Būt nesaskaņā, neatbilsmē ar vidi, apstākļiem, uzskatiem u. tml.
- trīsēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu, arī uguni).
- raustīties Būt nevienmērīgam, ar mainīgu stiprumu vai ar īslaicīgiem pārtraukumiem.
- trīcēt Būt nevienmērīgam, viegli svārstīties, raustīties (piem., par skaņu, gaismu); būt tādam, kurā izplatās, ir šādas svārstības (par telpu, vidi).
- vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (2).
- svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (2).
- noteikt toni būt noteicējam, ietekmēt citu izturēšanos, rīcību.
- būt pa kaulam būt pa spēkam, būt piemērotam.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (par parādībām dabā); mētāt (4).
- vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
- pamētāt Būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku tiek mētāts.
- uzpūst Būt par cēloni, ka (piemēram, kuņģis) piepildās ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
- uztriekt Būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) ar lielu spēku izvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzvēdīt Būt par cēloni, ka (piemēram, vēsma) iesāk izplatīties; būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
- valkāties Būt piemērotam valkāšanai.
- iekļauties Būt piemērotam, atbilst (kādam kopumam, sistēmai).
- derēt Būt piemērotam, atbilstošam (kādam nolūkam).
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
- piederēties Būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt.
- kvēlot Būt piesarkušam, karstam (piem., fizioloģiska stāvokļa ietekmē).
- nervi netur būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
- nervi uzdod būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
- būt gados būt samērā vecam, pāri pusmūžam.
- būt krietni gados būt samērā vecam; būt pāri pusmūžam.
- krustoties Būt savstarpējā pretrunā, sadursmē (par domām, idejām, uzskatiem u. tml.).
- svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē.
- tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē; būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- dimdēt Būt spēcīgam, skaļam, samērā zemam (par skaņu).
- uzbiezināt Būt tādam, kam (kādā daļā) ir palielināts caurmērs, šķērsgriezums.
- sekties Būt tādam, kam veicas, sekmējas.
- sokties Būt tādam, kam veicas, sekmējas.
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
- izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
- izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
- raustīt Būt tādam, kas funkcionē nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
- uzrunāt Būt tādam, kas ietekmē (kādu) – piemēram, par mākslas darbu.
- iedarboties Būt tādam, kas ietekmē, pārveido (ko).
- badīties Būt tādam, kas mēdz badīt.
- uzlikt Būt tādam, kas saistīts (piemēram, ar augstu profesionalitāti, spēju pārvarēt grūtības) – par parādībām sabiedrībā.
- dalīties Būt tādam, ko iespējams grupēt, klasificēt pēc kādām pazīmēm.
- pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras, arī asinis) – par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
- veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) – piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
- sīkt Būt tādam, kurā skan samērā augstas, smalkas, nepārtrauktas skaņas (parasti kādu organisma funkciju traucējumu dēļ); atskanēt šādām skaņām.
- nobirdināt Būt tādam, no kā (kas) atdalās nost, nobirst zemē (par augiem).
- laistīties Būt tādam, no kura spīd vai atspīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma.
- pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
- uzņemt Būt tādam, uz kuru iedarbojas (piemēram, spēki).
- ne soli neatkāpties (arī neatiet u. tml.) (no kāda) būt vienmēr kopā (ar kādu).
- saderēt kopā būt viens otram atbilstošam, piemērotam.
- sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- malties (kā) starp diviem dzirnakmeņiem būt, atrasties savstarpēji pretrunīgu apstākļu ietekmē.
- trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); trīcēt (2).
- iznākt Būt, rasties (kādam stāvoklim, attieksmēm).
- pieturpunkts Būtiskākais, svarīgākais (tekstā), kas ņemams vērā, iegaumējams, dod pamatu kādai rīcībai u. tml.
- būvsezona Būvdarbiem vislabvēlīgākie mēneši gadā.
- šahta Būve dziļi pazemē derīgo izrakteņu iegūšanai vai citiem darbiem; uzņēmums, uzņēmuma daļa, kur iegūst izrakteņus pazemē.
- estakāde Būve uz balstiem, kas paredzēta izkārtošanai vairākos līmeņos u. c. mērķiem.
- uzbūvēt Būvējot izveidot (piemēram, sarežģītas ierīces, mašīnas).
- projekts Būves, mašīnas, ierīces u. tml. plāns [1], zīmējumi, apraksts, tehnoloģiskā shēma.
- rīģipsis Būvniecības materiāls – presēta ģipša masa, kas no abām pusēm aplīmēta ar kartonu; ģipškartons, ģipškartona plāksne.
- uzbužināt Bužinot sakārtot, padarīt kuplāku (piemēram, frizūru).
- stabiņš Caurspīdīgā caurulē iepildīta viela, kura tiek izmantota par spiediena mērvienības rādītāju (parasti termometros, barometros).
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
- vēzt Celt un virzīt (piemēram, izstiepto roku, ko izstieptā rokā).
- rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
- safari Ceļojums, brauciens pa kādu (piem., Āfrikas) apvidu, lai vērotu, filmētu u. tml. savvaļas dzīvniekus dabiskos apstākļos.
- nocelt Ceļot novirzīt lejā, zemē; ceļot noņemt nost.
- uzcementēt Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
- skatīties Censties atrast piemērotu dzīvesbiedru.
- zaurēt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot); kalt (3).
- kalt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot).
- mācīties Censties iegaumēt, paturēt atmiņā.
- urbināt Censties izdabūt, parasti ar ko smailu (ko no kurienes, piemēram, spraugas).
- pagriezt ceļu censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu; piekāpties.
- griezt ceļu censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm.
- lavierēt Censties izvairīties no sadursmēm, asumiem, konfliktiem, apiet šķēršļus un grūtības.
- uzmudināt Censties panākt (piemēram, ar runu, saucieniem), ka (kāds) ko dara ātrāk, sparīgāk u. tml.
- konkurēt Censties panākt pārākumu (kādā jomā), mēģināt pārspēt (kādu).
- mēroties Censties pārspēt (vienam otru), sacensties (ar ko, piem., prasmē, veiklībā, fiziskā spēkā).
- lūkot Censties, mēģināt (ko darīt, īstenot).
- raudzīt Censties, mēģināt (ko darīt).
- likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot).
- platmale Cepure ar paaugstinātu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
- feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kurai piemīt augsta magnētiskā uzņēmība (magnetizējas samērā vājā magnētiskajā laukā).
- H Ciets (apzīmējot zīmuļa cietības pakāpi).
- teflons Ciets polimērs, ko izmanto dažādiem pārklājumiem (piem., virtuves traukiem, lai novērstu piedegšanu).
- organiskais stikls ciets, caurspīdīgs stiklam līdzīgs materiāls, kas izgatavots no polimēriem.
- kā koks Cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
- kā no koka Cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
- komētas kodols cietu vielu sablīvējums komētas galvā.
- izsmēķis Cigaretes, papirosa u. tml. gals, kas paliek pāri pēc izsmēķēšanas.
- raķete Cilindrisks šāviņš, kas tiek izmantots attālinātu mērķu iznīcināšanai un kas lidojumam izmanto reaktīvās kustības principu.
- mērcilindrs Cilindrveida laboratorijas trauks ar iedaļām (parasti neliela) šķidruma daudzuma mērīšanai.
- tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piem., mazgāšanās, ģērbšanās, matu ķemmēšana).
- intelektuālās attīstības koeficients cilvēka garīgās attīstības, viņa zināšanu līmeņa un informētības rādītājs, ko iegūst ar dažādu testu palīdzību.
- uzturvielas Cilvēka organismam nepieciešamo vielu pamatgrupas (piemēram, olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki).
- statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
- uzpircējs Cilvēks (arī uzņēmums), kas nodarbojas ar kā (piemēram, lauksaimniecības ražojumu, nekustamo īpašumu) uzpirkšanu pārdošanai (vai pārstrādei) par augstāku cenu.
- bērns Cilvēks (attieksmē, piem., pret zemi, tautu).
- žagata Cilvēks (parasti sieviete), kas mēdz daudz pļāpāt.
- uzklīdenis Cilvēks (piemēram, svešinieks, klejotājs, klaidonis), kas uzklīdis (kādā vietā).
- deģenerāts Cilvēks ar deģenerācijas pazīmēm.
- maniaks Cilvēks ar spilgti izteiktām patoloģiskām tieksmēm.
- vēstuļu draugs cilvēks, ar kuru notiek samērā bieža savu uzskatu, spriedumu u. tml. paušana savstarpējā sarakstē vēstulēs.
- terorists Cilvēks, arī dzīvnieks, kurš izturas varmācīgi, pakļauj citus savām vēlmēm, iegribām.
- laimes bērns cilvēks, kam dzīvē viss veicas, vienmēr laimējas.
- nesmēķētājs Cilvēks, kam nav paraduma smēķēt.
- neveiksminieks Cilvēks, kam neveicas, nelaimējas.
- pedants Cilvēks, kam raksturīga tieksme visu paveikt ļoti vai pārmērīgi kārtīgi, rūpīgi.
- veiksminieks Cilvēks, kam veicas, laimējas.
- reformators Cilvēks, kas (ko) reformē, veic, īsteno (kā) reformu, pārveidi.
- cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu mērķi, cīnās pret nevēlamo.
- reketieris Cilvēks, kas ar draudiem vai šantāžu veic naudas izspiešanu (parasti no uzņēmējiem).
- dvēsele Cilvēks, kas ar savu personību būtiski ietekmē (piem., kolektīvu, kādu pasākumu).
- iemetējs Cilvēks, kas bieži mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
- melis Cilvēks, kas bieži mēdz melot; cilvēks, kas melo.
- alkoholiķis Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus; dzērājs.
- ceļotājs Cilvēks, kas ceļo vai mēdz ceļot.
- pasaules lāpītājs cilvēks, kas cenšas visiem palīdzēt, mēģina uzlabot sabiedrību.
- deklamētājs Cilvēks, kas deklamē; cilvēks, kas labi deklamē un kam patīk deklamēt.
- dekorators Cilvēks, kas dekorē; mākslinieciskais noformētājs.
- ūdensvīrs Cilvēks, kas dzimis šādā Zodiaka zīmē.
- kombinators Cilvēks, kas iepriekš izplāno iespējamo notikumu gaitu un cenšas to ietekmēt, lai sasniegtu sev vēlamo mērķi.
- gājējs Cilvēks, kas iet, dodas (uz noteiktu mērķi, kuru izsaka pievienotais lietvārds).
- sātībnieks Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā, arī alkohola lietošanā.
- izmēģinājuma trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
- darbaholiķis Cilvēks, kas ir pārmērīgi aizrāvies ar darbu; ar darbu slimīgi pārņemts cilvēks.
- piedzēris Cilvēks, kas ir pārmērīgi dzēris alkoholiskos dzērienus; piedzērušais.
- piedzēries Cilvēks, kas ir pārmērīgi dzēris alkoholiskos dzērienus.
- fanātiķis Cilvēks, kas ir pārmērīgi reliģiozs.
- sabiedrotais Cilvēks, kas ir saistīts, sadarbojas (ar kādu), realizē kopīgu mērķi.
- kalnā kāpējs cilvēks, kas īsteno augstus mērķus, pilnveido sevi.
- izmēģinātājs Cilvēks, kas izmēģina (ko).
- līdzzinātājs Cilvēks, kas kopā ar kādu citu zina, ir informēts (piem., par noziedzīgu nodomu vai rīcību).
- kritiķis Cilvēks, kas kritiski vērtē (ko), mēdz norādīt uz trūkumiem; kritizētājs.
- lielībnieks Cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties.
- kā lops Cilvēks, kas ļoti daudz, pārmērīgi (dzer, ēd).
- miegapūznis Cilvēks, kas mēdz daudz gulēt; guļava.
- prātvēders Cilvēks, kas mēdz daudz prātot, spriedelēt.
- smējējs Cilvēks, kas mēdz daudz smieties.
- muldoņa Cilvēks, kas mēdz daudz un bezjēdzīgi runāt; pļāpa.
- naktsputns Cilvēks, kas mēdz iet gulēt ļoti vēlu, mēdz strādāt vēlu vakarā, naktīs.
- zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, izsmējīgi jokot, izteikties.
- sofists Cilvēks, kas mēdz izmantot sofismus.
- mēlnesis Cilvēks, kas mēdz izplatīt nepatiesas ziņas, apmelot.
- smējējs Cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties; zobgalis.
- jokdaris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, cilvēks, kam patīk jokoties.
- jokupēteris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, kam patīk jokoties.
- ņirga Cilvēks, kas mēdz ļauni, aizskaroši izsmiet, nonievāt (citus); cilvēks, kas ņirgājas (par citiem).
- rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
- niekkalbis Cilvēks, kas mēdz runāt niekus, muļķības.
- lūriķis Cilvēks, kas mēdz slepeni skatīties, lūrēt (uz ko).
- garnadzis Cilvēks, kas mēdz zagt; zaglis.
- ņaudulis Cilvēks, kas mēdz žēloties, sūroties, gausties.
- aprēķinātājs Cilvēks, kas mērķtiecīgi taupa.
- privātuzņēmējs Cilvēks, kas nodarbojas ar privāto uzņēmējdarbību.
- biznesmenis Cilvēks, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību; uzņēmējs, komersants.
- izdzinējs Cilvēks, kas pārmērīgi nostrādina, izkalpina (citus) darbā.
- žūpa Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
- varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piem., neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
- seja Cilvēks, kas reklamē kāda uzņēmuma ražoto produkciju vai sniegtos pakalpojumus.
- diplomāts Cilvēks, kas savu mērķi prot sasniegt ar prasmīgu, labi apsvērtu izturēšanos pret citiem cilvēkiem.
- mēnessērdzīgs Cilvēks, kas slimo ar mēnessērdzību jeb somnambulismu.
- smēķētājs Cilvēks, kas smēķē; cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
- informators Cilvēks, kas sniedz informāciju, informē (par kaut ko).
- tulks Cilvēks, kas spēj (ko) tulkot (2), izprast, nojaust, izskaidrot (parasti pēc kādām zīmēm, notikumiem, sakritībām u. tml.).
- izpalīgs Cilvēks, kas tika iesaukts vācu armijā samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (Otrā pasaules kara beigās).
- gaudulis Cilvēks, kas vienmēr gaužas, žēlojas.
- kokgāzējs Cilvēks, kas zāģējot vai cērtot gāž, laiž zemē kokus.
- zīmētājs Cilvēks, kas zīmē; cilvēks, kas nodarbojas ar zīmēšanu.
- censonis Cilvēks, kas, pārvarot grūtības, cenšas sasniegt iecerēto mērķi.
- mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks.
- tukšziedis Cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
- jūtu cilvēks cilvēks, kura rīcību ļoti ietekmē jūtas.
- dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
- laimes luteklis cilvēks, kuram vienmēr viss veicas, arī laimējas.
- zemcilvēks Cilvēks, kurš (piemēram, kādu pazīmju, īpašību dēļ) tiek uzskatīts par sliktāku, nepilnvērtīgāku nekā citi.
- taktiķis Cilvēks, kurš spēj prasmīgi, veiksmīgi izvēlēties tādu rīcības, uzvedības veidu, kas vislabāk sekmē iecerētā mērķa sasniegšanu.
- bada dzeguze cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
- badadzeguze Cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
- slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
- cilts Cilvēku kopa ar kopīgām pazīmēm, īpašībām.
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- prakse Cilvēku mērķtiecīga darbība, konkrētais darbs.
- eiropeīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīgs samērā liels augums, gaiša āda un mīksti, taisni vai viļņaini mati, izvirzīts deguns.
- pasaule Cilvēku sabiedrība, arī tās daļa ar noteiktām raksturīgām iezīmēm (piem., kādā laikposmā).
- rase Cilvēku tips ar noteiktām raksturīgām fiziskām pazīmēm (piem., noteiktu ādas krāsu, acu formu u. tml.).
- uzvedība Cilvēku, sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās; pieņemtajām normām atbilstoša rīcība un izturēšanās.
- numurs Cipars, ciparu kopa, ko lieto, lai noteiktā secībā apzīmētu (piem., priekšmetu, parādību) virknes locekļus, kā arī to identifikācijai.
- ārzemnieks Citas valsts pilsonis vai iedzīvotājs; cilvēks, kas dzīvo ārzemēs.
- nevācieši Citu tautību iedzīvotāji Vācijā vai Vācijas okupētajās zemēs.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
- puscūcis Cūka vecumā no 4 līdz 9 mēnešiem.
- resursi Dabas bagātības, enerģijas avoti, izejvielu, materiālu krājumi, naudas līdzekļi, darbaspēks u. tml., ko var izmantot kādam mērķim, darbībai, norisei.
- līme Dabiska vai sintētiska viela, ko lieto dažādu vai vienādu materiālu neizjaucamai savienošanai līmējot.
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
- vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
- apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
- literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piem., kādā virzienā, žanrā).
- aksels Daiļslidošanā – pusotra apgrieziena lēciens atmuguriski, piezemējoties uz pretējās kājas.
- sakumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai).
- iedalīt Dalot piešķirt (kam, kādam mērķim) no kāda kopuma.
- segments Daļa (no kāda kopuma, veseluma), kas grupējama pēc noteiktām pazīmēm.
- posms Daļa (parasti daiļdarbā, tekstā), kam ir samērā nobeigts saturs.
- pusizdzerts Daļēji (apmēram līdz pusei) izdzerts.
- pusizēsts Daļēji (apmēram līdz pusei) izēsts.
- pusizsmēķēts Daļēji (apmēram līdz pusei) izsmēķēts.
- pusēsts Daļēji (apmēram līdz pusei) noēsts, apēsts.
- DK Dānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- sekcija Darba grupa (piem., sanāksmē, konferencē) atsevišķu jautājumu apspriešanai.
- virsstundas Darba laiks, kas pārsniedz normēto darba laiku; darbs, ko veic šajā laikā.
- kilogrammetrs Darba un enerģijas mērvienība – darbs, ko veic viens spēka kilograms vienu metru garā ceļa posmā.
- ergs Darba un enerģijas mērvienība.
- sociālistiskā sacensība darbaļaužu mobilizēšanas metode, kuras mērķis bija kāpināt darba ražīgumu (padomju iekārtā).
- tamboradata Darbarīks tamborēšanai – samērā tievs stienītis ar āķveida galu.
- smēķēšana Darbība --> smēķēt.
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
- pēcdarbība Darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, arī citas darbības ietekmē.
- tāldarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā lielā attālumā.
- programmēšana Darbība, process --> programmēt.
- saplūde Darbība, process --> saplūst (1); savienošanās, nonākot saskarsmē, satekot kopā.
- saplūde Darbība, process --> saplūst (3); savienošanās, savstarpēji sajaucoties, tiekot savstarpēji ietekmētam.
- akcija Darbība, rīcība, pasākumu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- misija Darbības mērķis, uzdevums; sūtība.
- stratēģija Darbības principu, darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- supīns Darbības vārda nelokāmā forma, kas izsaka darbības mērķi blakus kustības darbības vārdiem.
- imperfekts Darbības vārda pagātnes forma, kas apzīmē ilgstošu darbību; nepabeigtā pagātne.
- kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
- sacensība Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu (piem., sasniegumu, darba rezultātu ziņā).
- sacīkstes Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu; sacensība (1).
- treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu.
- gaismotājs Darbinieks, kas rūpējas par skatuves, filmēšanas vietas u. tml. apgaismojumu; apgaismotājs.
- uzskaitvedis Darbinieks, kas uzņēmumā veic, piemēram, darba un darbalaika uzskaiti, pārbauda preču piegādes dokumentus.
- izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (kā kvalitāti, īpašības, piemērotību).
- izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli; iegūt (kā) labvēlību.
- uzņemt Darbojoties kāpināt (kā darbības ātrumu) līdz kādai pakāpei – piemēram, par ierīcēm, mehānismiem.
- klaudzēt Darbojoties radīt šādu samērā skaļu troksni (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
- raustīties Darboties nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
- reaģēt Darboties, izturēties noteiktā veidā citas darbības, norises ietekmē.
- karāts Dārgakmeņu masas mērvienība – 0,2 grami.
- vērtslieta Dārgs, vērtīgs, neliels priekšmets (parasti juvelierizstrādājums, piemēram, rotaslieta).
- uzdzīvot Darīt ko tādu, kas parasti vai ilgstoši nav bijis iespējams (piemēram, materiālo apstākļu dēļ).
- smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (ar parfimērijas, kosmētikas līdzekļiem).
- vieglināt Darīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi, arī dzīvi).
- paziņot Darīt zināmu, informēt (ko).
- afišēt Darīt zināmu; reklamēt.
- mērītājs Darītājs --> mērīt.
- virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
- datorspēle Datorā ieprogrammēta vai lejupielādējama spēle.
- uzdevums Datoram izpildāmā darba pamatvienība; datora programma, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursus (piemēram, atmiņu, procesora laiku).
- mašīnkods Datoru programmēšanas valoda, kas sastāv no bināro skaitļu kodiem.
- nepārdatums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli; nepāra datums.
- pārdatums Datums, ko apzīmē ar pārskaitli; pāra datums.
- samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
- nosmēķēties Daudz smēķējot, nonākt (kādā stāvoklī).
- nosmēķēt Daudz smēķējot, sabojāt (ko), nodarīt kaitējumu (organismam, veselībai).
- sacildināt Daudz, parasti pārmērīgi, cildināt; saslavēt.
- salielīt Daudz, parasti pārmērīgi, lielīt.
- salielīties Daudz, parasti pārmērīgi, lielīties.
- citronmelisa Daudzgadīgs garšaugs ar sirdsveida lapām, kurām ir citrona aromāts; citronmētra; ārstniecības melisa [Melissa oficinalis].
- zeltpīpenīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
- muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un (parasti) ziliem ziediem samērā blīvos cilindrveida ķekaros.
- ūdensmētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar raksturīgo mētru smaržu un ziedkopu stublāja galā, kas sastopams ūdenstilpju malās [Mentha aquatica].
- kaķumētra Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zobainām lapām un zilganiem ziediem (izmanto, piem., parfimērijas rūpniecībā).
- iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes); iekalt.
- iekalt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes).
- apmērs Daudzums skaitliskā izteiksmē.
- uzdauzīt Dauzot apstrādāt (piemēram, cepamu gaļas gabalu).
- dāvanu karte dāvināšanai paredzēta dekoratīvi noformēta karte, kas apliecina jau iemaksātu noteiktu summu iepirkumiem noteiktā veikalā.
- grāds Dažādu fizikālu lielumu (piem., ūdens cietības, spirta koncentrācijas) mērvienība.
- polimetrija Dažādu taktsmēru vienlaicīgs apvienojums (parasti daudzbalsu skaņdarbā).
- dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīvās izteiksmes līdzekļiem.
- ala Dažu dzīvnieku zemē izrakts miteklis ar vienu vai vairākām ejām.
- planēta Debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni tās gravitācijas ietekmē un no tās saņem gaismu un siltumu.
- mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
- disks Debess spīdeklis (parasti saule, mēness) apaļas ripas formā.
- ogle Dedzināta koka stienītis zīmēšanai.
- smeldze Dedzinošas, sūrstošas, samērā vājas sāpes.
- sūrstēt Dedzinoši, samērā vāji, parasti ilgstoši sāpēt.
- smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
- pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
- samesties Deformēties (piem., savērpties, saliekties); rasties bojājumam.
- vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
- kadriļa Deja, kas sastāv no vairākām figūrām ar dažāda taktsmēra mūziku un ko dejo pāra skaits dejotāju pāru; šīs dejas mūzika.
- iedejoties Dejot, kamēr dejošana sāk veikties.
- raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju dejošanai.
- nodeklamēt Deklamēt un pabeigt deklamēt.
- lasīt Deklamēt.
- makijāža Dekoratīvā kosmētika.
- rūžs Dekoratīvās kosmētikas līdzeklis – vaigu sārtums.
- meikaps Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi (lūpu krāsa, plakstu ēna u. tml.) sejas izskata uzlabošanai; ar šiem līdzekļiem panāktais sejas izskats.
- krāšļi Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi.
- čau čau dekoratīvo suņu šķirne – vidēja lieluma suņi, kuriem ir ruds vai melns apspalvojums un ļoti bieza pavilna, kā arī zilganmelna mēle.
- gobelēns Dekoratīvs audums vai sienas sega ar sarežģītu, zīmējumam līdzīgu rakstu; attiecīgā aušanas tehnika.
- kartuša Dekoratīvs veidojums vai zīmējums daļēji attīta tīstokļa vai vairoga veidā (ar uzrakstu, emblēmu u. tml.).
- mēlīte Dem. --> mēle.
- mēnestiņš Dem. --> mēness.
- populisms Demagoģiska politika, kuras pārstāvji, izdabājot masām, ar tukšiem solījumiem mēģina gūt masu labvēlību.
- vēlēšanas Demokrātisks pasākumu un darbību kopums, ko veic vēlētāji ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei.
- piederēties Derēt klāt; būt piemērotam.
- atloks Detaļa, kas nodrošina (piem., cauruļvada) savienojuma hermētiskumu un izturību.
- skala Detaļa, plātnīte ar iedaļām (ierīcēs, mēraparātos u. tml.).
- garumzīme Diakritiska zīme – horizontāla svītriņa virs burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
- gravis Diakritiska zīme ( ` ), ar ko apzīmē zilbes intonāciju, akcentu jeb uzsvaru, arī skaņas izrunas veidu.
- tilde Diakritiska zīme (~), piem., atkārtota vārda vai vārda daļas apzīmēšanai vārdnīcās; tehniska rakstu zīme.
- umlauts Diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa, piemēram, ä), kas rāda patskaņa palatalizāciju.
- gadadiena Diena, kad aprit noteikts pilnu gadu skaits kopš kāda nozīmīga notikuma; diena, kad tiek atzīmēts (kā) pastāvēšanas pilnu gadu skaits.
- vārdadiena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā gadadiena.
- uzdienēt Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
- uzkalpoties Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
- žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; žandarmērijas darbinieks.
- uzplecis Dienesta pakāpes atšķirības zīme – taisnstūra veida detaļa, ko piestiprina (piemēram, piepogājot) formas tērpa pleca daļā.
- kalendārijs Dienu saraksts mēnešu secībā (kalendārā), parasti kopā ar norādēm par nedēļas dienām, svētkiem, vārdadienām, astronomiskām ziņām.
- patāls Diezgan attāls, samērā tāls (par radniecību).
- ne mazums diezgan daudz; samērā daudz.
- paticams Diezgan, samērā ticams.
- patrūcīgs Diezgan, samērā trūcīgs.
- finišs Distances galapunkts, mērķis (sporta sacensībās).
- gads Divpadsmit mēnešu ilgs laika posms, skaitot no jebkuras dienas.
- pēdiņa Divpusēja pieturzīme, ko lieto tiešās runas un citātu atdalīšanai, dažādu nosaukumu apzīmēšanai, kā arī stilistiskos nolūkos.
- šķautne Divu (priekšmeta, veidojuma u. tml.) virsmas daļu sadura samērā šaurā leņķī.
- ligatūra Divu vai vairāku burtu apvienojums vienā zīmē.
- oforts Dobspieduma tehnika, kurā zīmējumu uz metāla plāksnes kodina ar skābi, pēc tam ieklāj krāsu un ar spiedienu iegūst novilkumu; asējums.
- iedzirdīt Dodot iedzert (kādu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- iebarot Dodot ieēst (apvārdotu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- ieēdināt Dodot ieēst (ko), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- rekvizīts Dokumenta noformējuma elementi, bez kuriem (dokumentam) nav juridiska spēka; (ko) raksturojošās ziņas, dati.
- kartīte Dokuments, kas dod tiesības ierobežotā daudzumā nopirkt kādu preci (normētas sadales sistēmas apstākļos, piem., kara laikā).
- pavadzīme Dokuments, kurā norādīta informācija par preci, preces piegādātāja un saņēmēja nosaukums, kā arī abu pušu rekvizīti.
- rast Domās izvēlēties (piemērotāko vārdu, izteiksmi u. tml.).
- uzskatīt Domāt (par ko); atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
- tēmēt Domāt par kādu mērķi, tiekties pēc kā.
- veltīt Dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim).
- tēmēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, manīt (kādam ko); mērķēt (2).
- zāļot Dot zāles (parasti pārmērīgi daudz vai nepamatoti); indēt.
- uzmirkšķināt Dot zīmi (ar automobiļa gaismām), (tās) ieslēdzot, pārslēdzot u. tml. (piemēram, norādot pagriezienu); šādā veidā sveicināt (pazīstamu pretimbraucēju), arī brīdināt (pretimbraucēju, piemēram, par ceļu policijas patruļu).
- mērķdotācija Dotācija, kas atvēlēta noteiktam, konkrētam mērķim.
- pieejamība Draudzīgums, vienkāršība attieksmē pret citiem cilvēkiem.
- ugunsmūris Drošības sistēma, kurā īpaši programmēts dators ievietots starp iestādes lokālo datoru tīklu un internetu, aizsargājot no nesankcionētas piekļuves; datorā instalēta programmatūra ar šādu funkciju.
- apdrukāt Drukājot (iespiežot) pārklāt ar rakstu zīmēm vai attēliem.
- uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, tekstu, attēlu) virsū (uz kā, kam).
- nodrupt Drūpot iegūt bojājumus, robus, samazināties apmēros.
- kinžals Duncis ar samērā slaidu, smailu abpusēji asu asmeni un rokturi, kam ir šķērsis.
- šķēps Duramais vai metamais ierocis, ko veido samērā garš kāts ar uzasinātu galu vai asu uzgali.
- brīvā dzeja dzeja bez stingri noteikta ritma, bez pantmēra un atskaņām.
- starpstacija Dzelzceļa stacija, kam ir palīgfunkcijas satiksmē.
- riteklis Dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums.
- profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- uzlējums Dzēriens, ko iegūst, uzlejot ūdeni vienai un tai pašai (piemēram, tējas lapiņu) porcijai (arī atkārtoti).
- lakt Dzert, ņemot (šķidrumu) ar mēli (piem., par kaķi, suni).
- iedangāt Dziļi iemīt (dubļos, zemē).
- vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks gandrīz neuztver parastā skaļuma runu.
- zelta likums dzīves pamatprincips, vadlīnija, kas ir jāievēro vienmēr, visos gadījumos.
- zoomorfisms Dzīvnieka apzīmējums, ko attiecina uz cilvēku.
- eja Dzīvnieka izveidota sprauga, ala (piem., zemē, koksnē).
- vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citam metodēm.
- puika Dzīvnieka vīrišķās kārtas mazulis, arī šāds samērā jauns dzīvnieks.
- grauzējs Dzīvnieks ar spēcīgi attīstītiem, graušanai piemērotiem priekšzobiem.
- ložņa Dzīvnieks, kas (piem., meklējot barību) mēdz ložņāt (piem., pa koku stumbriem).
- upuris Dzīvnieks, kas ir pakļauts, piemēram, plēsēja uzbrukumam.
- vazaņķis Dzīvnieks, kas mēdz klīst apkārt.
- vienpatis Dzīvnieks, kas nemēdz uzturēties baros un ir neatkarīgs, izņemot pārošanās laiku.
- mēsli Dzīvnieku izkārnījumi; lauksaimniecības dzīvnieku izkārnījumi (parasti kopā ar pakaišiem), ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli.
- mājoklis Dzīvošanai piemērots cilvēku miteklis (piem., māja, dzīvoklis).
- veģetēt Dzīvot bezmērķīgi, nelietderīgi, bez garīgiem centieniem; arī dzīvot trūcīgi.
- peldēt pa straumi dzīvot, piemērojoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem un apkārtējo ietekmei.
- J Džouls – enerģijas, darba un siltuma daudzuma mērvienība.
- fondī Ēdiens – karsta (parasti kausēta siera, arī šokolādes) mērce, ko ēd no kopēja trauka, pamērcējot tajā maizi, augļus u. tml; trauks šī ēdiena gatavošanai.
- sniega pikas ēdiens – saputota olbaltuma pikas saldā mērcē.
- sacepums Ēdiens – vienmērīgā karstumā (piem., cepeškrāsnī) cepts vairāku produktu kārtojums vai sajaukums.
- salds Ēdiens, dzēriens, kas satur samērā daudz cukura; arī saldēdiens.
- salāti Ēdiens, kas ir pamatā gatavots no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, pievienojot mērci, etiķi, eļļu.
- EUR Eiropas vienotās naudas vienības – eiro starptautiski pieņemts apzīmējums.
- tikties Ejot, gaidot u. tml., arī ierodoties norunātā vietā, nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu).
- recesija Ekonomikas palēnināšanās periods, kad notiek uzņēmējdarbības aktivitātes kritums.
- konjunktūra Ekonomikas, saimnieciskās dzīves viļņveidīga kustība, ko nosaka, piemēram, pieprasījuma un piedāvājuma attiecības konkrētajā laika periodā.
- normētājs Ekonomists, kas nosaka normas, normē paveikto darbu.
- sadzīvot Eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu.
- pilotprojekts Eksperimentāls projekts, ko parasti izmēģina pirms kāda liela projekta īstenošanas; izmēģinājuma projekts.
- mēģinājums Eksperiments; arī izmēģinājums.
- reeksportēt Eksportēt no ārzemēm ievestās preces uz citu valsti bez to pārstrādes.
- ekstrēmists Ekstrēmisma piekritējs; cilvēks ar galējiem politiskiem uzskatiem; cilvēks, kas atzīst galējus līdzekļus savu mērķu sasniegšanā.
- sars Elastīgs, samērā tievs (dabiska vai sintētiska) materiāla elements (parasti sukā, otā).
- kulons Elektrības daudzuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [C].
- volts Elektriskā sprieguma mērvienība [V].
- klaidstrāva Elektriskā strāva, kas noplūst (piem., no tramvaju, elektrovilcienu sliedēm) zemē.
- testers Elektriskais mēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piem., elektrisko ķēžu pārbaudē); kombinētais elektriskais mēraparāts.
- farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [F].
- tilts Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci.
- oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); apzīmējums – Ω.
- megoms Elektriskās pretestības mērvienība, miljons omu.
- ampērs Elektriskās strāvas stipruma mērvienība [A].
- surogātpasts Elektroniskā pasta vēstule, parasti nevēlama, kas tiek izsūtīta masveidā ar mērķi reklamēt kādu preci vai pakalpojumu; mēstule; spams.
- S Elektrovadītspējas mērvienība – sīmenss.
- sīmenss Elektrovadītspējas mērvienība [S].
- noskaņoties Emocionāli ietekmēt sevi, savu psihi, lai kam sagatavotos, lai ko veiktu, panāktu u. tml.
- līdz sirds dziļumiem emocionāli spēcīgi, ar visu būtni, ļoti lielā mērā.
- līdz dvēseles dziļumiem emocionāli spēcīgi, ar visu būtni, ļoti lielā mērā.
- sentimentalitāte Emocionalitāte, jūtīgums (piem., jūtu izpausmē); sentimentāla attieksme.
- izmisums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- nolemtība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas nespējā pozitīvi ietekmēt savu dzīvi; padošanās bezcerībai, negatīvam iznākumam.
- džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāds ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā [J].
- laizīt Ēst, ņemot barību ar mēli.
- uzlija Ēterisku eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (piemēram, alkoholisku dzērienu ražošanai).
- hēdonisms Ētikas teorija, kas uzskata baudu par dzīves augstāko vērtību un mērķi.
- autohtoni Etnoss vai etnogrāfiska grupa, kas no laika gala dzīvo attiecīgajā zemē; pamatiedzīvotāji, pirmiedzīvotāji.
- zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
- prezumpcija Faktu atzīšana par neapšaubāmu (kamēr nav pierādīts pretējais).
- bajārs Feodālis, arī augsta amatpersona (Senajā Krievzemē no 10. līdz 17. gs.).
- dokumentāla filma filma, kas veidota no filmētiem reālās īstenības (neinscenētiem) fragmentiem.
- dubls Filmas epizodes filmējums ar kameru (pirmo vai kādu citu, atkārtotu reizi).
- priekšplāns Filmējamā skata daļa, kas atrodas tieši kameras priekšā.
- izfilmēt Filmējot izlietot (filmu).
- safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā; filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml.) lielāku daudzumu.
- piefilmēt Filmējot papildināt (jau uzfilmēto materiālu); filmējot izveidot (trūkstošo, nepieciešamo materiālu).
- uzfilmēt Filmējot piepildīt (informācijas nesēju, piemēram, videolenti) ar informāciju.
- nofilmēt Filmējot uzņemt.
- rapids Filmēšana ar kadru palielinātu biežumu, lai radītu uzņemto objektu palēninātas kustības efektu.
- slēptā kamera filmēšana, filmējamam cilvēkam nezinot.
- kinokamera Filmēšanas aparāts; kinoaparāts.
- filmēt ar slēpto kameru filmēt (kādu, ko) nemanāmi.
- uzfilmēt Filmēt un pabeigt filmēt.
- pārfilmēt Filmēt vēlreiz, no jauna.
- ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
- mērķfinansējums Finansējums, kas tiek atvēlēts noteiktam, konkrētam mērķim.
- uzkalde Fizikāli mehānisks process, kas noris metālos, tos plastiski deformējot aukstā veidā.
- G Fizikālo lielumu mērvienības giga apzīmējums.
- mērvienību sistēma fizikālo lielumu mērvienību kopums, kas izveidots saskaņā ar noteiktiem principiem.
- spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
- termometrija Fizikas nozare, kas pētī temperatūras mērīšanas līdzekļus un metodes.
- spēks Fiziska iedarbība, ietekmēšana; arī vardarbība.
- darbs Fiziska vai intelektuāla darbība kāda noteikta mērķa vai rezultāta radīšanai.
- pārpūle Fiziskās vai psihiskās darbības spēju krasa samazināšanās, arī veselības traucējumi pārmērīgas piepūles vai nervu sasprindzinājuma dēļ.
- sadot pa kūkumu fiziski ietekmēt, pārmācīt (kādu).
- sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
- sabiedrība Fizisku vai juridisku personu apvienība uzņēmējdarbības vai citu uzdevumu veikšanai.
- uzņēmējsabiedrība Fizisku vai juridisku personu apvienība uzņēmējdarbības veikšanai.
- treniņbikses Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērotas bikses.
- noformēt Formējot nepieciešamos dokumentus, iekārtot (kādu) darbā.
- noformēties Formējoties izveidoties, iegūt noteiktu formu, izskatu.
- pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna, pārveidojot par ko citu.
- iezīmēt Formulēt, raksturot vispārīgos vilcienos (piem., uzdevumu, mērķi).
- termofosfāts Fosfora minerālmēsli – putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piem., ar sodu).
- uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru), arī fiksēt attēlu ar digitālo tehniku (piemēram, digitālo videokameru); šādi iegūt kadrus, materiālu (piemēram, kinofilmas izveidei).
- uzņemties Fotografēties, nofotografēties, arī filmēties.
- F Francija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- gavote Franču tautas deja mērenā tempā; šīs dejas mūzika.
- summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
- kilohercs Frekvences mērvienība – 1000 svārstību sekundē [kHz].
- augusts Gada astotais mēnesis.
- kvartāls Gada ceturksnis (trīs mēneši).
- aprīlis Gada ceturtais mēnesis.
- oktobris Gada desmitais mēnesis.
- septembris Gada devītais mēnesis.
- decembris Gada divpadsmitais mēnesis.
- februāris Gada otrais mēnesis.
- maijs Gada piektais mēnesis.
- janvāris Gada pirmais mēnesis.
- jūlijs Gada septītais mēnesis.
- jūnijs Gada sestais mēnesis.
- marts Gada trešais mēnesis.
- novembris Gada vienpadsmitais mēnesis.
- jubileja Gadadiena (parasti atzīmējot nozīmīgu, apaļu gadu skaitu kāda dzīvē, kā pastāvēšanā); attiecīgās svinības.
- nogaidīt Gaidīt (kamēr rodas, iestājas labvēlīgi apstākļi, izdevīga situācija u. tml.).
- emfizēma Gaisa pārmērīga uzkrāšanās kādā orgānā vai audos, kuros tā parasti nav.
- uguņošana Gaismas efektu radīšana, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piemēram, šaujot raķetes).
- luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kura rodas nevis kā parasti ķermenim sakarstot, bet citu procesu ietekmē.
- lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- svece Gaismas stipruma mērvienība.
- gaismēna Gaišāku un tumšāku laukumu mija (gleznā, zīmējumā).
- vasabi Gaiši zaļš krustziežu dzimtas sakņaugs, kas galvenokārt aug Japānas kalnos upju straumēs un kura sakne vizuāli un garšas ziņā nedaudz līdzīga mārrutkam [Eutrema japonicum].
- apdārzs Gaišs loks (parasti ap mēnesi).
- lāsma Gaišums, nevienmērīgs spīdums.
- maršs Gājiens ierindā ritmiskā, vienmērīgā solī.
- klejojums Gājiens, pastaiga (parasti bez noteikta mērķa).
- smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
- galējība Galēja (kāda stāvokļa, pazīmes) pakāpe, pārmērība.
- ekstrēmisms Galēju uzskatu un līdzekļu izmantošana savu mērķu sasniegšanai (parasti politikā).
- menestrels Galma dziedonis, mūziķis (viduslaiku Francijā un citās Eiropas zemēs), arī ceļojošs dziesminieks.
- vadzvaigzne Galvenā doma, ideja (darbībai); mērķis, uz kuru tiekties.
- pamatkultūra Galvenā lauksaimniecības augu kultūra, ko audzē kādā saimniecībā vai zemē.
- virsuzdevums Galvenais mērķis, uzdevums (kādai darbībai, rīcībai).
- pamatuzstādījums Galvenais mērķis, virziens.
- pamatmērķis Galvenais, nozīmīgākais mērķis.
- varonis Galveno lomu tēlotājs traģēdijā (18. un 19. gadsimtā); vēlāk arī galveno lomu tēlotājs drāmā, komēdijā.
- marmorgaļa Gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audzētiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu.
- sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piem., metāla, ādas, koksnes) plāksne.
- sloksne Gara, samērā šaura (piem., virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus.
- tekne Gara, samērā šaura cauruļveida ierīce, parasti šķidru vai beramu vielu novadīšanai.
- našķis Gardēdis; tas, kas mēdz našķoties.
- strēmele Garena, samērā šaura (piem., teritorijas, virsmas) daļa.
- vaga Garens padziļinājums zemē.
- valnis Garens, samērā augsts (kādas vielas) uzbērums.
- mulda Garens, samērā liels trauks (parasti kā jaukšanai, mīcīšanai).
- sile Garens, samērā sekls trauks lauksaimniecības dzīvnieku barošanai.
- strēmele Garens, samērā šaurs (kā) veidojums.
- rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
- makintošs Garš, gumijota auduma lietusmētelis.
- stiegra Garš, samērā tievs audu veidojums (organismā); arī cīpsla.
- stalts Garš, samērīgs (par augiem, parasti kokiem).
- lineārie izmēri garuma izmēri (dažādos virzienos).
- angstrēms Garuma mērvienība – 1 desmitmiljardā daļa metra, ko lieto optikā gaismas viļņa garuma mērīšanai, kā arī atomfizikā [Å].
- kilometrs Garuma mērvienība – 1000 metru [km].
- versts Garuma mērvienība – 1066,8 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- kabeļtauva Garuma mērvienība – 185,2 metri (desmitā daļa no jūras jūdzes).
- pēda Garuma mērvienība – apmēram 30,48 cm (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- aršīna Garuma mērvienība – aptuveni 0,71 metrs (vecajā krievu mērvienību sistēmā); šāda garuma mērlineāls.
- jūras ass garuma mērvienība – aptuveni 1,83 metri (angļu mērvienību sistēmā).
- ass Garuma mērvienība – aptuveni 2,13 metri (vecajā krievu mērvienības sistēmā).
- colla Garuma mērvienība – aptuveni 2,54 cm (angļu mērvienību sistēmā).
- gaismas gads garuma mērvienība – attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (apmēram 9460 miljardu kilometru).
- decimetrs Garuma mērvienība – viena desmitā daļa metra [dm].
- astronomiskā vienība garuma mērvienība – Zemes vidējais attālums no Saules (aptuveni 149 600 000 kilometru).
- jūdze Garuma mērvienība (dažādās mērvienību sistēmās).
- jards Garuma mērvienība angļu mēru sistēmā – 0,914 metru.
- metrs Garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – 100 centimetru [m].
- reprodukcija Gleznas, zīmējuma u. tml. poligrāfisks atveidojums.
- sfumato Glezniecībā – objektu kontūru mīkstināšana ar nekontrastējošu krāsu pāreju, tā panākot gaismēnu un gaisa ilūziju.
- pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs).
- vecpiene Govs, kas trīs mēnešus pēc atnešanās nav kļuvusi grūsna.
- birete Graduēta, apakšdaļā noslēdzama stikla caurule precīzai šķidruma vai gāzes tilpuma mērīšanai.
- plakāts Grafikas darbs ar īsu, pieskaņotu tekstu, ko izlīmē publiskajā telpā un izmanto informācijai vai aģitācijai.
- ogle Grafikas tehnika, kur izmanto šādu stienīti; grafikas darbs (zīmējums), kas veidots šādā tehnikā.
- siluets Grafikas tehnikas veids – tumšs, vienkrāsains, plakans cilvēka vai priekšmeta attēls, kas uzzīmēts uz gaiša fona (vai otrādi); šādā tehnikā veidots attēls.
- cipars Grafiska zīme skaitļa apzīmēšanai.
- hieroglifs Grafisks simbols, kas senēģiptiešu un dažās citās rakstu sistēmās apzīmē vārdus, zilbes vai atsevišķas skaņas.
- uzgraizīt Graizot sagatavot (piemēram, kā sastāvdaļas).
- grāmatzīme Grāmatas īpašumzīme – miniatūrgrafikas mākslas darbs, ko ielīmē grāmatas vāka iekšpusē; ekslibris.
- ekslibris Grāmatas īpašumzīme, ko ielīmē grāmatas vāku iekšpusē.
- grāmatvedības pirmdokuments grāmatvedības dokuments, kas tiek noformēts saimnieciskās darbības veikšanas brīdī un ir šīs darbības pirmais apliecinājums.
- vaga Gramba, dziļa, gara iedobe, kas paliek (piem., zemē) pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās; izplūstošs saviļņojums (ūdenī).
- g Grams (masas mērvienība).
- stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem (piem., timotiņš, auzene, skarene, kamolzāle, smilgas).
- robežgrāvis Grāvis, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu un iezīmē to.
- tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, cauruļu, vadu) ieguldīšanai.
- tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, skābbarības, skābsiena) sagatavošanai un novietošanai.
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
- linolejs Grīdu segmateriāls, ko senāk izgatavoja no izturīga auduma, linsēklu eļļas un korķa pulvera, bet tagad galvenokārt no sintētiskiem polimēriem.
- GR Grieķija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- bēta Grieķu alfabēta otrais burts (B, β); simbolisks apzīmējums (piem., radioaktīvam starojumam).
- omega Grieķu alfabēta pēdējais burts, ko apzīmē ar Ω, ω.
- alfa Grieķu alfabēta pirmais burts (A, α); simbolisks apzīmējums (α), piem., starojuma veidam.
- plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piem., darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
- izgrimēt Grimējot izkrāsot; grimējot izveidot vēlamo izskatu.
- uzgrimēt Grimēt un pabeigt grimēt, parasti mazliet.
- sagrimēt Grimēt un pabeigt grimēt; nogrimēt.
- laisties dibenā Grimt, slīkt (nemēģinot izglābties).
- laimes rats grozāma ierīce, ar kuru loterijā nosaka laimējušos numurus.
- mazgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai pieder samērā mazi zemes īpašumi.
- mazgruntnieks Gruntnieks, kam pieder samērā mazs zemes īpašums.
- izšķirt Grupējot, klasificējot izdalīt; izdalīt (pēc kādām pazīmēm).
- sacivi Gruzīnu virtuves ēdiens – putna (parasti vistas) gaļa pikantā valriekstu mērcē; šāda pikanta mērce ar valriekstiem.
- nogrūst Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- iegulēt Gulēt (vienā un tajā pašā vietā), padarot (to) piemērotu, pierastu gulēšanai – par dzīvniekiem.
- naktsskapītis Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļasvietas novietojams skapītis; naktsgaldiņš.
- naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļvietas novietojams galdiņš; naktsskapītis.
- izgulēties Guļot miegā, pilnīgi atpūsties, gulēt, kamēr nenāk miegs.
- kornišoni Gurķu šķirne – ļoti maza izmēra (3–6 cm) gurķi.
- kontūrkarte Ģeogrāfiskā karte, kurā attēlotas sauszemes un ūdenstilpju kontūras un kuru izmanto dažādu objektu iezīmēšanai.
- soloģitāra Ģitāra, ar kuru izpilda solopartijas, iezīmē melodiju; augsta reģistra ģitāra.
- mudžināties Haotiski, nemērķtiecīgi darboties, rīkoties.
- kapsula Hermētiska kamera, kabīne; ieapaļas formas noslēgts trauks, detaļa, ieliktnis u. tml.
- stikla pakete hermētiska konstrukcija, ko veido rāmī iestiprinātas stikla loksnes, starp kurām ir gaisa slānis.
- balons Hermētiski noslēdzams (parasti metāla) trauks gāzes glabāšanai.
- sifons Hermētiski noslēdzams trauks gāzēta dzēriena pagatavošanai un uzglabāšanai.
- barokamera Hermētiski noslēgta telpa pazemināta vai paaugstināta gaisa spiediena radīšanai.
- skābsiens Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēta zāle.
- skafandrs Hermētisks aizsargtērps, kas cilvēku izolē no apkārtējās vides.
- melnais caurums hipotētisks kosmisks objekts, kas var rasties, piem., kādai zvaigznei ārkārtīgi ātri saspiežoties savu gravitācijas spēku ietekmē.
- Trojas zirgs Homēra eposā "Iliāda" liels koka zirgs, kurā bija paslēpušies ienaidnieka karavīri, tādējādi iekļūstot līdz tam neieņemamajā Trojas pilsētā un to ieņemot.
- epilepsija Hroniska galvas smadzeņu slimība ar pēkšņām krampju lēkmēm un samaņas zaudēšanu; krītamā kaite.
- spondiloze Hroniska mugurkaulu deformējoša slimība ar deģeneratīvām pārmaiņām skriemeļos.
- krāteris Ieapaļš vai piltuvveida padziļinājums Zemes virsmā, kas radies, piemēram, nokrītot meteorītam.
- bumbulis Ieapaļš, dažu lakstaugu stublāja vai saknes veidojums zemē – auga barības vielu krātuve.
- ietaisīt pīpi iebāžot tabaku pīpē, sagatavoties smēķēšanai.
- uztaisīt pīpi iebāžot tabaku pīpē, sagatavoties smēķēšanai.
- sirot Iebrukt (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
- sirojums Iebrukums (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
- iegremdēt Iebūvēt (piem., celtni, tās daļu) zemāk nekā parasti; izveidot (ko) ievirzāmu zemē.
- imigrēt Ieceļot no ārzemēm, lai apmestos kādā valstī uz pastāvīgu dzīvi.
- rakt Iecirst lāpstu zemē un apvērst augsnes virskārtu, tajā ko veidojot.
- rakt Iecirst lāpstu zemē, sasvērt slīpi un izcelt piem., zemi, smiltis (par cilvēkiem).
- paredzēt Iedalīt (kādam mērķim).
- uzpresēt Iedarbojoties (piemēram, uz detaļu) ar statisku spiedienu, uzstiprināt (to uz kā, kam).
- suģestēt Iedarboties uz cilvēka psihi tā, ka viņa domas un rīcība risinās pēc ietekmētāja gribas.
- apstrādāt Iedarboties, ietekmēt (kādu) ar fizisku spēku vai psiholoģiski.
- izsniegt Iedot (ko) noteiktam saņēmējam.
- uzdāvināt Iedot (ko) par dāvanu (piemēram, svinībās).
- ieķīlāt Iedot, nodot, noformēt (ko) par ķīlu.
- uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu), izsakot novēlējumu kādam, kam (piemēram, notikumam) par godu.
- uzpravīties Iedzert alkoholisku dzērienu (piemēram, lai novērstu paģiras).
- sadzert Iedzert kopā (ar kādu, ar vairākiem, atzīmējot savstarpēju norunu).
- mongoloīdā kroka iedzimta pusmēnessveida kroka acs augšējā plakstiņā.
- iemiet Iedzīt, iesist (zemē).
- aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū; iezemieši; pirmiedzīvotāji.
- pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
- iezemietis Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs.
- emigrācija Iedzīvotāju izceļošana uz citu valsti (politisku, ekonomisku u. c. iemeslu dēļ); dzīve, uzturēšanās ārzemēs emigranta statusā.
- tauta Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- aparteīds Iedzīvotāju nodalīšana, diskriminācija pēc rases vai citām pazīmēm.
- urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās (piemēram, samazinoties ar lauksaimniecību saistīto iedzīvotāju skaitam).
- uzēst Ieēst (ko) pēc (ēdiena, dzēriena), piemēram, lai mazinātu (tā) mutē palikušo garšu.
- tapa Iegarens, samērā īss konusveida stienis, detaļa, ko izmanto (kā) aizdarīšanai, daļu savienošanai.
- uzglabāt atmiņā iegaumēt, neaizmirst.
- atcerēties Iegaumēt, paturēt prātā, neaizmirst.
- ielāgot Iegaumēt; ievērot.
- iesist bietē iegaumēt.
- peldināt Iegremdēt (kādu ķermeņa daļu) ūdenī un kādu laiku tajā turēt (ārstnieciskā, kosmētiskā u. tml. nolūkā).
- iemērcēt Iegremdēt (šķidrumā, šķidrā masā); iemērkt.
- nolasīt Iegūt (informāciju) no kā, parasti no mēraparāta zīmēm, nosacītajiem apzīmējumiem.
- dabūt Iegūt (vārdu, nosaukumu, apzīmējumu).
- izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) – parasti par ķermeņa daļām.
- pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti kā ietekmē) – par parādībām, norisēm sabiedrībā.
- izlozēt Iegūt izlozē; laimēt.
- iestrādāt Iejaukt, izkliedēt (piem., mēslojumu, sēklu augsnē).
- mēriekārta Iekārta (kā) mērīšanai.
- spektrometrs Iekārta (kā) spektra mērīšanai.
- pults Iekārta vai tās daļa ar vadības ierīcēm, signalizācijas, kontroles un mērīšanas aparātiem u. tml. kādas sistēmas, procesa, sarežģītas iekārtas, aparāta darbības vadīšanai.
- stends Iekārta, arī īpaši ierīkota vieta (piem., rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
- skapis Iekārta, ierīce, kam ir šādas mēbeles forma.
- mēbelēt Iekārtot (telpu) ar mēbelēm.
- apmēbelēt Iekārtot (telpu), novietojot mēbeles.
- izpeldēties Iekrītot ūdenī, samērcēties.
- izplunčāties Iekrītot ūdenī, samērcēties.
- kubikcentimetrs Iekšdedzes dzinēja darba tilpuma mērvienība.
- spriegums Iekšējo spēku kopums, kuri rodas, ķermenim deformējoties ārējo spēku iedarbībā.
- samērcēt Iemērcot (ko šķidrumā), saslapināt (to).
- piegriezt Iemērīt un piešķirt (papildu zemi, teritoriju).
- samērkt Iemērkt (ko) lielākā daudzumā; iemērkt (kā lielāku daudzumu).
- ieaijāt Iemidzināt (piem., par vienmērīgu skaņu, kustību).
- pasīvie ienākumi ienākumi, kuru gūšanā ienākumu saņēmējs tiešā veidā nepiedalās (piem., dividendes).
- izmēģināt Iepriekš izpildot, mēģinot (ko), sagatavot.
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta rīcība, darbības veids, arī paņēmienu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- vakardiena Iepriekšējais laikposms; samērā nesena pagātne.
- priekšnoteikums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnosacījums.
- priekšnosacījums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums.
- panno Ierāmēts gleznojums, ornaments vai dekoratīvs veidojums uz sienas vai griestiem.
- dastmērs Ierīce (augošu) koku caurmēra noteikšanai.
- mērierīce Ierīce (kā) mērīšanai.
- dozators Ierīce (parasti automātiska) noteiktas porcijas, devas atmērīšanai, atdalīšanai (no šķidruma, beramas vielas, mīkstas masas u. tml.).
- tonometrs Ierīce acs iekšējā spiediena mērīšanai.
- mikrofons Ierīce akustisku svārstību pārvēršanai elektriskās svārstībās skaņas pastiprināšanas, pārraidīšanas, ierakstīšanas vai mērīšanas nolūkos.
- eholote Ierīce automātiskai ūdenstilpes dziļuma mērīšanai vai zivju bara meklēšanai, izmantojot atstarotos skaņu viļņus.
- ampērmetrs Ierīce elektriskās strāvas stipruma mērīšanai.
- polarimetrs Ierīce gaismas polarizācijas pakāpes mērīšanai.
- aerometrs Ierīce gāzveida ķermeņu masas un blīvuma mērīšanai.
- tahometrs Ierīce kāda ķermeņa (piemēram, spoles) griešanās ātruma mērīšanai.
- pulkstenis Ierīce laika mērīšanai.
- lietusmērs Ierīce nokrišņu savākšanai un to daudzuma mērīšanai.
- racējs Ierīce padziļinājumu rakšanai zemē.
- ūdensmērītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā); ūdensskaitītājs.
- ūdensskaitītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā).
- dinamometrs Ierīce spēka vai spēka momenta mērīšanai.
- svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, kuru var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
- batometrs Ierīce ūdens dziļuma mērīšanai, kā arī ūdens paraugu ņemšanai.
- tahimetrs Ierīce ūdens tecēšanas ātruma mērīšanai.
- lote Ierīce ūdenstilpes dziļuma mērīšanai.
- vibrometrs Ierīce vibrāciju mērīšanai mašīnās, ēkās, tiltos u. tml.
- radiometrs Ierīce vielas radioaktivitātes vai radioaktīvā starojuma mērīšanai.
- dozimetrs Ierīce, aparāts, ar ko mērī dozu (2) vai dozas jaudu.
- mērītājs Ierīce, instruments (kā) mērīšanai.
- metālmeklētājs Ierīce, kas (zemē, ūdenī vai kādā citā vidē) uzrāda metāla priekšmetu, kā arī strāvu vadošus elementus.
- oksimetrs Ierīce, kas neinvazīvā veidā mēra kapilāro asiņu skābekļa piesātinājuma līmeni.
- ugunsaizsardzība Ierīce, tehnoloģisks risinājums, kas sekmē šādus pasākumus.
- tālvadība Ierīču, iekārtu, procesu u. tml. vadība, ko realizē no samērā liela attāluma.
- ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (piemēram, peldbaseinā, ezerā), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
- raķešu ieroči ieroči, kas iznīcināšanas līdzekli nogādā mērķī ar raķeti; šādu ieroču kopums.
- pielikt Iesaistīt, veltīt (kādas darbības veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
- iedēvēt Iesākt dēvēt, saukt (kādā vārdā); iesākt lietot (kādu nosaukumu, apzīmējumu).
- uzvēdīt Iesākt izplatīties (piemēram, par vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
- uzvējot Iesākt izplatīties (piemēram, par vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
- iečaloties Iesākt radīt nevienmērīgu, guldzošu troksni (par plūstošu ūdeni).
- iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un pārstāt.
- iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu samērā augstu skaņu (par parādībām dabā, arī ierīcēm, mašīnām, šāviņiem).
- uzrūcināt Iesākt rūcināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, rūcināt.
- iesmēķēt Iesākt smēķēt; aizsmēķēt.
- uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt; īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt.
- uzstarot Iesākt starot (piemēram, par skatienu); īsu brīdi, parasti kam spēcīgi izpaužoties, starot.
- uzkūsāt Iesākt strauji, spraigi risināties (piemēram, par notikumiem).
- ieslīgt Iesēsties, iegulties (parasti mīkstās mēbelēs).
- albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
- ietrīcēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti.
- sasniedzamība Iespēja sasniegt (mērķi, rezultātu u. tml.).
- spēks Iespēja, vara (piem., ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
- spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa; sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
- iespiedloksne Iespieddarba apjoma mērvienība.
- ieart Iespiest, iedzīt (ko zemē).
- vēstniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kuras pamatmērķis ir kādas vērtības popularizēšana; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
- darba birža iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp uzņēmējiem un strādniekiem.
- laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, mērījumus; speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, mērījumiem.
- iemēslot Iestrādājot mēslojumu, padarīt (zemes gabalu) auglīgu, auglīgāku.
- uzvest Iestudēt un izrādīt (piemēram, lugu).
- maršēt Iet, soļot vienmērīgā, noteiktā ritmā; arī staigāt.
- lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- iedvest Ietekmējot, pārliecinot panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme).
- smadzeņu skalošana ietekmēšana, ko veic ar propagandas līdzekļiem.
- demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka (tas) zaudē pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības, morāli pagrimst.
- sildīt Ietekmēt (kādu) labvēlīgi, uzmundrinoši; izraisīt (kādā) pozitīvas emocijas.
- pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt paustajai domai, viedoklim u. tml.
- uzspiest Ietekmēt (kādu), lai panāktu, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara u. tml. pretēji (tā) vēlmei.
- locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa rakstura, personības īpašības; mainīt, grozīt (ko).
- spiest Ietekmēt, parasti nelabvēlīgi (kādu) – par psihisku, fizioloģisku stāvokli.
- turēt gūstā ietekmēt, valdzināt.
- uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (ko) smēķēšanai.
- preambula Ievaddaļa (piem., likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā, kurā izklāstīti tā mērķi un galvenie principi.
- pašvaldība Ievēlētu pārstāvības un izpildu iestāžu institūcija vietēja mēroga saimniecisko un vietējo iedzīvotāju sociālo jautājumu risināšanai.
- ieturēties Ievērot mērenību ēšanā; ieturēt diētu.
- piefiksēt Ievērot, pamanīt, arī iegaumēt (ko).
- importēt Ievest (preces, arī kapitālu, pakalpojumus) no ārzemēm.
- peldināt Ievietot priekšmetu ūdenī, sekmējot tā kustību pa ūdens virsmu.
- iemērkt Ievietot šķidrumā, lai mērcētu.
- iesvītrot Ievilkt svītras (kur iekšā), iezīmēt ar svītrām.
- pievilkt Ievilkt, iezīmēt (grafisku zīmi), tā papildinot uzrakstīto.
- iezīme Ievilkta, ierakstīta u. tml. zīme, nosacīts apzīmējums.
- atzīmēt Iezīmēt (ar zīmi).
- ievilkt Iezīmēt (ģeometrisku figūru kādā citā ģeometriskā figūrā).
- iestigot Iezīmēt (parasti meža nogabala) robežas (piem., ar stigām, mietiņiem).
- pārvilkt Iezīmēt (piem., līniju, svītru) pāri (kam), pār (ko).
- marķēt Iezīmēt (tēlojumā) galvenos darbības akcentus, emocionāli neizspēlējot lomas nianses.
- punktēt Iezīmēt ar punktiem, veidot no atsevišķiem punktiem; klāt ar punktiem.
- gult Iezīmēties, izveidoties.
- horizonts Iežu iedalījuma pamatvienība; iežu slānis ar līdzīgām pazīmēm.
- erozija Iežu pakāpeniska sairšana un aizskalošana (piem., ūdens straumju ietekmē).
- EE Igaunija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- uzglabāt Ilgāku (arī noteiktu) laiku glabāt (tā, ka, piemēram, nebojājas, nezaudē kvalitāti).
- nomētāties Ilgāku laiku (kur) mētājoties, nebūt vairs atrodamam, pazust.
- nomākt sirdi ilgāku laiku ļoti nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- nomētāties Ilgāku laiku mētāties (pa gultu).
- nomētāties Ilgāku laiku mētāties, klīst (pa kurieni), atrasties, būt (kādā vietā).
- klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); klaiņot.
- klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām (parasti bez noteikta mērķa); klīst.
- izfilmēties Ilgāku laiku, daudz filmēt.
- izfilmēties Ilgāku laiku, daudz filmēties.
- izmēļoties Ilgāku laiku, daudz mēļot; izpļāpāties.
- nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (ko).
- izsmēķēties Ilgāku laiku, daudz smēķēt.
- izsvaidīties Ilgāku laiku, daudz svaidīties; izmētāties.
- sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
- atvasara Ilgstošs sausa, saulaina un samērā silta laika periods rudenī.
- pamatlīdzekļi Ilgtermiņa ieguldījumi, kuri ir paredzēti uzņēmējdarbībai un kurus izmanto ražošanā, pakalpojumu sniegšanā u. tml.
- stratēģija Ilgtermiņa plāns vai programma, kurā definēts mērķis, tā sasniegšanas posmi un mehānisms.
- hronometrāža Ilguma mērīšana (procesam, norisei).
- velna beka indīga sēne ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu.
- marihuāna Indijas kaņepes, ko izžāvētā veidā lieto par narkotisku līdzekli (visbiežāk smēķējot).
- personība Indivīda nozīmīgo īpašību kopums, kas izpaužas viņa rīcībā, domāšanā, attieksmē, kā arī emocionālajās reakcijās.
- pratība Indivīdam piemītoša prasme (kādā jomā), izpratne (par ko), spēja izmantot, piemēram, informāciju, zināšanas.
- šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru.
- pistole Individuālais šaujamierocis tuvu mērķu iznīcināšanai.
- megabaits Informācijas daudzuma (datu ietilpības) mērvienība, kurā ir 1048 576 baiti [MB].
- paraugdemonstrējums Informējošs, reklamējošs, izglītojošs (kā, piem., speciālās tehnikas, darbības metožu) demonstrējums.
- ziņot Informēt (komandieri) par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- virspavēlniecība Institūcija (augstākā pavēlniecība), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- mērinstruments Instruments (piem., lineāls, bīdmērs) vai ierīce (kā) mērīšanai.
- kurvimetrs Instruments ar skalu un ritenīti līku līniju garuma mērīšanai (parasti kartē, plānā).
- tālmērs Instruments attāluma mērīšanai dabā.
- fotometrs Instruments gaismas stipruma mērīšanai.
- leņķmērs Instruments leņķu mērīšanai.
- mikrometrs Instruments ļoti mazu lielumu (piem., cauruļu sienu biezuma) mērīšanai.
- galvanometrs Instruments ļoti vājas elektriskās strāvas uztveršanai un mērīšanai.
- svītrvilcis Instruments skaldnei, plaknei paralēlu svītru iezīmēšanai.
- stūrenis Instruments taisnu leņķu mērīšanai.
- augstummērītājs Instruments, ierīce augstuma mērīšanai.
- intensifikācija Intensitātes kāpināšana, palielināšana, pastiprināšana; uzlabošana ar mērķi iegūt lielāku atdevi, labākus rezultātus; ražīguma kāpināšana.
- sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi.
- safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt (piem., noskaņojot, ietekmējot sevi).
- bīdermeijers Interjera un mēbeļu stils (19. gs. pirmajā pusē Vācijā un Austrijā), kam raksturīga vienkāršība un praktiskums.
- pikšķerēšana Interneta krāpniecības veids, kura mērķis ir piekļūt konfidenciāliem lietotāja datiem – lietotājvārdiem un parolēm, izmantojot tiešsaistes adreses, kas ir līdzīgas reālām iestāžu adresēm.
- ielīme Īpaša ielīmēta lapa (grāmatā, žurnālā).
- sekretārs Īpaša mēbele ar atvilktnēm un izvelkamu vai nolaižamu plātni rakstīšanai; šāda plātne, kas iebūvēta sekcijā.
- sankcija Īpaša rīcība, attieksme, ko viena valsts lieto pret citu, lai (ko) ietekmētu.
- marķieris Īpaša veida flomāsters ar platu serdeni, piem., teksta iezīmēšanai, rakstīšanai uz tāfeles.
- zizlis Īpašas formas, samērā īss stienis (parasti norādīšanai uz ko, kā simbolizēšanai).
- nartas Īpašas samērā šauras ragavas (tundras zonā dzīvojošām tautām), kurās jūdz suņus vai briežus.
- ūdenslīdējs Īpaši apmācīts cilvēks, kas speciālā tērpā (piemēram, zemūdens skafandrā, hidrotērpā ar akvalangu) veic darbus, darbības zem ūdens.
- zoļāda Īpaši apstrādāta bieza, izturīga, samērā cieta āda zoļu, pazoļu izgatavošanai.
- autodroms Īpaši iekārtota vieta autosacīkstēm un automobiļu izmēģināšanai.
- vivārijs Īpaši iekārtotas telpa laboratorijas izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai.
- uzlīme Īpaši izgatavots dažādas formas (parasti neliels) lietišķās grafikas darinājums (piemēram, uzraksts, zīmējums, ko apliecinoša zīme) uzlīmēšanai.
- skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču paraugi, to reklamēšanai un informēšanai par tiem.
- lielums Īpašība, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- samērojamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) samērot (2, 3).
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- stāvoklis Īpašību, kopums (piem., priekšmetiem), kas ietekmē (to) funkcionēšanu, kvalitāti.
- drošība Īpašību, pasākumu kopums, kas nodrošina (kā) darbību, norisi bez kļūmēm, avārijām, traumatisma; šāda nodrošinājuma elements.
- valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums blīvi piegulētu; šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
- svaru bumba īpašs (parasti lodes vai cilindra veida) priekšmets, kura svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
- pauspapīrs Īpašs caurspīdīgs papīrs rasējumu vai zīmējumu kopēšanai, pārvilkšanai.
- atsvars Īpašs priekšmets, kam masa ir zināma un ko svēršanā lieto par mēru.
- pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
- vietvārds Īpašvārds, ar ko apzīmē kādu ģeogrāfisku objektu.
- visi ceļi vaļā ir visas iespējas realizēt savus mērķus, centienus.
- IRL Īrija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- zoboties Ironiski, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko).
- pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
- rugāji Īsas labības stiebru apakšējās daļas, kas pēc pļaušanas vēl sakņojas zemē.
- sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piem., kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam atsitoties pret ko.
- šmaksts Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., lūpām, mēlei strauji atvirzoties (no kā).
- šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- replika Īss izteikums, piezīme, piebilde (arī rakstveidā); šāds izteikums, starpsauciens no vietas (piem., sapulcē, sanāksmē).
- pusmētelis Īss mētelis.
- mēbelēta istaba istaba, ko izīrē kopā ar mēbelēm.
- uzliesmot Īsu brīdi būt ļoti spožam (piemēram, pārdzīvojumā); īsu brīdi spēji izpausties (piemēram, sejā) – par pārdzīvojumu.
- pēc līdakas pavēles it kā pats no sevis, bez iejaukšanās, ietekmēšanas, kāda brīnumaina spēka ietekmē.
- nepavisam It nemaz; ne mazākā mērā.
- ne uz to pusi it nemaz; ne mazākajā mērā.
- I Itālija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- pastīdzēt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku).
- pastīdzēt Izaugt samērā tievam, garam un vāram (par augiem, to daļām).
- parādīt mēli izbāžot mēli caur zobiem, izmēdīt (kādu), paust necieņu (pret kādu).
- uzeja Izbūvēta vieta, arī konstrukcija (piemēram, kāpnes, traps), kas paredzēta nokļūšanai kur augšā.
- dzimums Izcelšanās (parasti šķiriskā nozīmē); kārta.
- uzsvērt Izcelt (piemēram, domu runā, formas elementu mākslas darbā u. tml.).
- uzmirdzēt Izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
- zibsnīt Izcelties apkārtnē ar savu spožo, nevienmērīgo spīdumu.
- uzsvars Izcēlums (piemēram, domai runā, formas elementam mākslas darbā u. tml.).
- krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- sakrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- izkrāsot Izdaiļot (seju vai tās daļas) ar kosmētiskajām krāsvielām.
- uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas).
- nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; izkrāsoties.
- krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
- uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem.
- velns Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem); arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
- sērija Izdevumu kopums, ko vieno kopīga tematika, mērķis vai lasītāju loks.
- paveikties Izdoties; palaimēties.
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
- uzmargot Izgatavot (piemēram, uzadot, uztamborējot, uzzīmējot); pagatavot, arī sacerēt.
- uzsprēgāt Izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust (ko negatīvu, piemēram, neapmierinātību).
- dievināt Izjust uz izpaust (pret kādu) pārmērīgu cieņu un mīlestību; ļoti (pat pārāk) augstu vērtēt (ko).
- sakakāt Izkārnoties notraipīt, piemēslot.
- uzķēzīt Izkārnoties uzvirzīt (mēslus, netīrumus) virsū (uz kā, kam).
- vērstuve Izliekta tērauda plāksne (buldozera, sniega tīrītāja) priekšgalā kā virzīšanai (piemēram, sniega, zemes) prom, nost.
- iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku); nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
- izlipināt Izlīmēt.
- maskēt Izmantojot dažādus līdzekļus (piem., dekoratīvo kosmētiku), padarīt (ko) nemanāmu vai mazāk pamanāmu.
- utilizēt Izmantot (ražošanas un sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei; izmantot (lieko enerģiju, piemēram, siltumenerģiju) citos tehnoloģiskos procesos.
- ieguldīt Izmantot, izlietot (naudas līdzekļus, kapitālu kur, kādam mērķim).
- izlietot Izmantot, mērķtiecīgi lietot (garīgajā darbībā, jaunradē, valodā u. tml.).
- tests Izmēģinājuma pārbaude, piem., defektu konstatēšanai.
- piešaude Izmēģinājuma šāvienu veikšana (piem., pirms sacensībām).
- piešaude Izmēģinājuma šāvienu veikšana, lai precizētu mērķa atrašanās vietu.
- aprobācija Izmēģināšana, lai noteiktu (kā) kvalitāti, derīgumu, piemērotību.
- izmēģināties Izmēģināt savas spējas, dotības (kādā jomā).
- aprobēt Izmēģināt, lai noteiktu (kā) kvalitāti, derīgumu, piemērotību.
- palūkot Izmēģināt, pārbaudīt.
- notestēt Izmēģināt.
- pamēģināt Izmēģināt.
- izvēlēt Izmeklēt no kāda daudzuma, kopuma lietošanai piemērotāko, atbilstošāko; izvēlēties (1); izraudzīt.
- izdastot Izmērīt ar dastmēru.
- izmērot Izmērīt.
- apkārtmērs Izmērs apkārt kādam ķermenim.
- biezums Izmērs starp (priekšmeta, materiāla, kārtas) plaknēm (parasti augšējo un apakšējo).
- formāts Izmērs, ārējais apveids (piem., grāmatai, papīram).
- nomētāt Izmētājot (ko), noklāt (ar to kādu virsmu vai tās lielāko daļu).
- zauri Izmirušu rāpuļu kopējs apzīmējums.
- izsust Iznīkt (pārmērīga augsnes mitruma, siltuma dēļ).
- noslīkt Iznīkt pārmērīga augsnes slapjuma dēļ (par augiem, to platību).
- izslīkt Iznīkt pārmērīga mitruma dēļ (par augiem).
- uzšķilt Izpildīt spēcīgu metienu, sitienu u. tml. (piemēram, hokejā, futbolā).
- pievilkties Izpildīt vingrinājumu – karājoties pie stieņa, vilkt savu ķermeni uz augšu, kamēr rokas ir saliektas.
- vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.
- vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.
- plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu); spīdēt ar mazliet mainīgu gaismu.
- buboņu mēris izplatītākā mēra forma, kurai raksturīgi strutaini augoņi cirkšņos un padusēs.
- versmot Izplatīties (piemēram, par spēcīgu smaržu).
- velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
- vējot Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvām, smaržu).
- nolīt Izplatoties nonākt lejā, zemē.
- nēsāt uz rokām izrādīt (kādam) pārmērīgu uzmanību, lutināt.
- urbties Izraisīt nemieru, mokoši ietekmēt.
- smelgt Izraisīt nomācošu, samērā vāju emocionālu stāvokli; būt nomācošam, samērā vājam (par psihisku stāvokli).
- atbalsoties Izraisīt reakciju (sabiedrībā), ietekmēt (to).
- sūrstēt Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piem., par psihi, psihisku stāvokli).
- uzkurināt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli).
- uzkurt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli).
- sagult Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sagulties Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (piemēram, par psihisku stāvokli).
- uzbrukt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt.
- izvēlēt Izraudzīt no kāda kopuma vēlamo, arī piemērotāko.
- izvēlēties Izraudzīties lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- izvēlēties Izraudzīties no vairākām iespējām (piem., kāda pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laiku).
- izvēlēties Izraudzīties, atrast no dažādiem variantiem (ko piemērotu, atbilstošu).
- izmargot Izrotāt (ar izšuvumiem, kalumiem, zīmējumiem).
- uzsvērt Izrunāt (piemēram, zilbi, vārdu) ar uzsvaru (2); akcentēt (1).
- pagarināt Izrunāt (skaņu) samērā ilgi, atbilstoši valodas likumiem.
- saīsināt Izrunāt (skaņu) samērā īsi, atbilstoši valodas likumiem; pārveidot garo skaņu par īso skaņu.
- grīns Izsmējīgs, nicīgs, arī īgns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nosmēķēt Izsmēķēt (ko) visu vai daļu (no tā).
- nopīpēt Izsmēķēt, nosmēķēt (ko, kādu tā daudzumu).
- izkūpināt Izsmēķēt.
- izkvēpināt Izsmēķēt.
- izpīpēt Izsmēķēt.
- izdegulis Izsmēķētās cigaretes gals.
- izdot Izsniegt (noteiktai personai attiecīgi noformētu dokumentu).
- uztūkt Izspīlēties (par ko, piemēram, piebāztu).
- luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota ietekmē.
- kartonāža Izstrādājumi no samērā cieta, bieza papīra un kartona (piem., kartona taras kastes, kārbas).
- apģērbs Izstrādājums vai izstrādājumu kopums (piem., jaka, kleita, uzvalks, mētelis), kas paredzēti ķermeņa apģērbšanai.
- iztašķīt Izšķiest, izšļakstīt; arī izsmērēt.
- klājdūriens Izšūšanas paņēmiens, dūrienus veidojot cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piem., cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
- izlīdzēties Iztikt (ar ko mazāk piemērotu), arī apmierināties (ar ko).
- ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piemēram, rotaļājoties).
- uzvesties Izturēties (piemēram, atbilstoši savas sugas dzīvnieku paradumiem).
- uzvesties Izturēties (piemēram, atbilstoši uzvedības normām).
- printeris Izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz papīra vai citā datu vidē.
- iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
- noformēt Izveidot (kā) ārējo izskatu, atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktam mērķim.
- kartēt Izveidot (kā) karti; atzīmēt, apzīmēt kartē; kartografēt.
- uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu; sakārtot, arī izrotāt (piemēram, telpu, teritoriju) kādam pasākumam.
- uzstumt Izveidot (ko, piemēram, pārvietojot zemi ar buldozeru).
- savagot Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
- uzlikt Izveidot (piemēram, sastiprinājumu ievainojumam).
- uztaisīt Izveidot (piemēram, sejas izteiksmi).
- uzņemt Izveidot (savstarpēju saziņu, piemēram, sarakstoties).
- sakomplektēt Izveidot cilvēku grupu, kurai ir kopīgs mērķis, uzdevums.
- uzdot Izveidot, noteikt (piemēram, kādas ierīces programmu, sistēmas stāvokli).
- uzplaukt Izveidoties, attīstīties (piemēram, psihē).
- izrietēt Izveidoties, rasties (kā) ietekmē.
- uzmesties Izveidoties, rasties (uz kā, piemēram, priekšmeta virsmas).
- uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) – piemēram, par izsitumiem.
- izraudzīt Izvēlēt no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- izraudzīties Izvēlēties no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- atvilktne Izvelkama kaste mēbelēs.
- eksportēt Izvest (preces u. tml.) uz ārzemēm, lai tur realizētu.
- pozicionēt Izvietot, novietot (ko) atbilstošā, piemērotā pozīcijā.
- dzega Izvirzīta augšmala (piem., krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
- tabaka Izžāvētas un sagrieztas vai pulverī saberztas šī auga lapas, ko lieto smēķēšanai vai šņaukšanai.
- teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode – teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām.
- sumo Japāņu nacionālais cīņas sporta veids, kurā zaudējumu piešķir par iziešanu no apzīmētā laukuma vai pieskaršanos grīdai ar kādu ķermeņa daļu (izņemot kājas pēdu).
- zirgspēja Jaudas mērvienība, kas atbilst 735,499 vatiem [ZS].
- megavats Jaudas mērvienība, kurā ir miljons vatu [MW].
- vats Jaudas un enerģijas plūsmas mērvienība (starptautiskajā SI mērvienību sistēmā) [W].
- neps Jauna ekonomiskā politika Krievijā 20. gs. 20.–30. gados, kad ierobežoti tika atļauta privātā uzņēmējdarbība.
- kainozojs Jaunākā Zemes ģeoloģiskās vēstures ēra, kas aptver apmēram pēdējos 65 miljonus gadu.
- mis Jaunkundze (zemēs, kur runā angļu valodā).
- senjorita Jaunkundze (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- (kurā) katrā laikā jebkurā laikā; vienmēr.
- tuvākais Jebkurš cilvēks attieksmē pret citu cilvēku.
- ekotrauksme Jēdziens, kas apzīmē pastāvīgas, dziļas cilvēka bailes par savu un planētas nākotni; to raksturo bezcerība, bezspēcības apziņa un paralizējošs izmisums.
- teorija Jēdzienu, spriedumu, ideju u. tml. sistēma, kas mēģina izskaidrot faktu vai kādu parādību sēriju.
- subtropi Josla starp tropu un mēreno joslu.
- birze Josla tīrumā, ko apsēj vienā gājienā, braucienā; šīs joslas iezīmējums.
- uzacs Josla virs acs dobuma (piemēram, putnam).
- Talmūds Jūdaisma reliģisko, ētisko un tiesisko likumu krājums – apmēram 500 gadu laikā tapuši un vēlāk kanonizēti rabīnu komentāri par ebreju reliģiskajiem likumiem, ētiku, paražām un vēsturi.
- mansarda jumts jumts ar samērā lēzenu augšdaļu un stāvu apakšdaļu.
- regresija Jūras atkāpšanās sakarā ar sauszemes celšanos (piem., tektonisko svārstību ietekmē, klimata pārmaiņu rezultātā).
- atklāta jūra Jūras daļa, kas nav ievirzījusies sauszemē.
- pliozaurs Juras un krīta perioda milzīgs jūras rāpulis ar lielu galvu un samērā īsu kaklu.
- būt savā elementā justies brīvi, labi, atraisīties, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu.
- kaunēties Justies neērti (par kādu); izjust (kāda) nepiemērotību, neatbilstību.
- atstāt pēdas dvēselē jūtami ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, būtību.
- dabas bērns jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
- vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
- krist Kā ietekmē liekties, arī gāzties (zemē) – par augiem.
- putnu vērošana kādā apkaimē mītošo putnu novērošana un novērojumu fiksēšana zinātniskiem nolūkiem.
- puķu valoda Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
- grupa Kāda kopuma daļa, iedalījums pēc noteiktām pazīmēm, kritērijiem.
- kombinācija Kāda mērķa sasniegšanai izplānots darbību vai paņēmienu kopums.
- programma Kādā no programmēšanas valodām rakstīta instrukciju kopa, kas nosaka darbību secību, kuras dators izpilda datu apstrādes procesā.
- makets Kāda objekta telpisks atveidojums samazinātā mērogā.
- fonds Kādam mērķim paredzētie naudas līdzekļi.
- apoloģija Kādu uzskatu, mācības aizstāvēšana; pārmērīga slavināšana.
- paiet Kādu, parasti samērā neilgu laiku ierasties (kur, lai mācītos, ar ko nodarbotos).
- nokaisīt Kaisot nobērt lejā, zemē (ko).
- diversija Kaitnieciska darbība, lai grautu valsts saimnieciskās, militārās spējas, ietekmētu valsts politiku, kara laikā iznīcinātu pretinieka spēkus un objektus aizmugurē u. tml.
- tiltiņš Kājāmgājējiem izveidota (parasti samērā vienkārša) pāreja pār nelielu apvidus šķērsli.
- racējkājas Kājas (dzīvniekiem, kukaiņiem) alu, eju rakšanai zemē.
- ratiņš Kājminama ierīce ar samērā lielu ratu vilnas vai augu šķiedru vērpšanai dzijā vai diegos, arī dzijas sašķetināšanai.
- pedikīrs Kāju nagu un pēdu kopšana un kosmētiska apstrāde.
- piekakāt Kakājot piesmērēt (ko).
- gepards Kaķu dzimtas plēsējs ar samērā nelielu galvu, garām kājām un iedzeltenu melnplankumainu apmatojumu, kas spēj ilgstoši un ļoti ātri skriet [Acinonyx jubatus].
- kalve Kalēja darbnīca; smēde.
- noplēšamais kalendārs kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas, izplēšanai paredzētas lapas.
- nobrauciens Kalnu slēpošanas disciplīna – nobraukšana ar slēpēm no stāva kalna ar mērķi sasniegt maksimālu ātrumu.
- uzdzīt Kāpināt, palielināt (kādu rādītāju, piemēram, temperatūru); būt par cēloni, ka (kas) kāpinās, palielinās.
- kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu īpašnieks; persona, kas iegulda savu kapitālu uzņēmējdarbībā un gūst peļņu no tā.
- nokāpt Kāpjot, liekot soli lejup, nonākt zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas; Savojas kāposti.
- uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
- uzbrukums Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
- kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
- sibīrieši Karavīri pirmsrevolūcijas Krievijā armijas daļās, ko formēja no Sibīrijas iedzīvotājiem; Sibīrijas strēlnieki.
- opijs tautai Kārļa Marksa 1844. gadā radītais apzīmējums reliģijas raksturošanai.
- mērkarote Karote (kā) mērīšanai.
- rudulis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zeltainām zvīņām un koši sarkanām spurām [Scardinius erythrophthalmus].
- sudrabkarūsa Karpu dzimtas zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zaļganpelēku muguru, sudrabainiem sāniem un vēderu [Carassius auratus].
- sapals Karpu dzimtas zivs ar slaidu, masīvu, samērā lielām zvīņām klātu ķermeni, sarkanu izliektu vēdera spuru un strupu purnu [Leuciscus cephalus].
- karamelizēt Karsēt (cukuru, arī cukuru vai cieti saturošu produktu), kamēr (tas) kļūst brūngans vai pārklājas ar kraukšķīgu, cietu kārtiņu.
- uzkasīt Kasot ar ķepu, uzvirzīt (piemēram, zemi) virsū (uz kā, kam); kasīt ar ķepu (piemēram, ap ko).
- uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) – parasti par dzīvniekiem.
- uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, zemi) virsū (uz kā, kam).
- krusta karš Katoļu baznīcas atbalstīts karagājiens ar mērķi pievērst kristietībai pagānus (piem., uz Baltijas zemēm 12.–13. gadsimtā).
- katru mīļu dienu katru dienu; arī vienmēr.
- katru mīļu dieniņu Katru dienu; arī vienmēr.
- ikreiz Katru reizi; vienmēr.
- katrreiz Katru reizi; vienmēr.
- kaukāzieši Kaukāza reģiona pamatiedzīvotāji (piem., gruzīni, azerbaidžāņi, armēņi).
- čerkeska Kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs – garš, viduklī cieši piegulošs mētelis bez apkakles ar patronu ietvariem uz krūtīm.
- kažoks Kažokādas mētelis.
- ķinītis Kinofilmas uzņemšana, filmēšana.
- stiga Klaja josla augstsprieguma līniju izvietošanai, robežu iezīmēšanai u. tml.
- uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
- uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- noklāt Klājot novietot (ko) zemē (kur, uz kā u. tml.).
- dalīt Klasificēt, grupēt pēc kādām pazīmēm.
- triept Klāt (kā) virsmu (ar kādu vielu), parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
- triept Klāt (kādu vielu) uz (kā, piem., pārtikas produkta) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
- pūderēt Klāt ar pūderi (ķermeņa daļas, parasti seju) kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
- ēnot Klāt kosmētisko krāsu.
- saklausīties Klausoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
- planšetdators Klēpjdatora veids, kam raksturīgs kompakts izmērs un skārienjutīgs ekrāns, kura leņķi ir iespējams mainīt un nolikt virsū klaviatūrai.
- vēss klimats klimats, kam ir raksturīga mēreni zema gada vidējā temperatūra.
- svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (6).
- grudzināt Klusu smieties (apmierinājumā, tīksmē).
- sakalst Kļūt ļoti sausam, zaudējot parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.).
- apcietināt sirdi kļūt neatsaucīgam, nepieejamam, nejūtīgam (attieksmē pret citiem).
- pārvērsties Kļūt par ko citu (kā ietekmē, iedarbībā).
- dilt Kļūt plānākam; mazināties (apmēros, daudzumā).
- sārtot Kļūt sarkanam, sārtam (parasti dabas apstākļu ietekmē) – par augiem, to daļām.
- tikt Kļūt tādam, ko (kāds) iegūst, kas ietekmē (kādu, ko).
- sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas, piem., laikapstākļu ietekmē, rodas nogulsnes, putekļi, netīrumi u. tml.
- tumst Kļūt tumšam vai tumšākam (piem., laikapstākļu ietekmē, iestājoties tumsai).
- dzist Kļūt vājākam, nemanāmam (par psihiskiem, emocionāliem stāvokļiem, to izpausmēm).
- izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupenam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
- uzknābāt Knābājot (piemēram, no zemes) savākt un apēst, ieēst.
- adrese Kodēts informācijas atrašanās vietas apzīmējums.
- kodolizmēģinājums Kodolieroču izmēģinājumi.
- birka Koka nūjiņa, kurā ar iegrieztiem robiņiem atzīmēja maksājamo renti vai parādu.
- oboja Koka pūšaminstruments ar vārstuļiem, dubultu mēlīti un kura skanējumam ir mazliet nazāla pieskaņa.
- malkas koki koki, kas nav piemēroti lietkoku izstrādei.
- sters Kokmateriālu, malkas mērvienība – 1 m³ grēdās sakrauta materiāla.
- tievkoks Koks, arī kokmateriāls ar samērā mazu (piem., līdz 13 cm) stumbra apkārtmēru.
- zemzarītis Koks, kam zari novietoti arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei; koks, kam zari ir nolīkuši līdz zemei.
- mohito Kokteilis, ko gatavo no baltā ruma, laima sulas, cukura un piparmētrām.
- streika sarunas kolektīvā interešu strīda pušu sarunas, kuru mērķis ir panākt vienošanos un izbeigt streiku.
- ūdenspolo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos ar roku; ūdens polo.
- ūdens polo komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos; ūdenspolo.
- krikets Komandu sporta spēle, kurā vienas komandas spēlētāji mēģina (metot bumbu) sagāzt pretinieka vārtiņus, bet pretējās komandas spēlētāji tos sargā ar speciālu vāli.
- volejbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir pārraidīt bumbu (ar rokām) pāri tīklam pretinieka komandas laukumā.
- voltampērmetrs Kombinēts mēraparāts, ar kuru mērī strāvas spriegumu un stiprumu.
- pose Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi; farss.
- farss Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi.
- salonkomēdija Komēdija ar izkoptu, izsmalcinātu formu un sabiedriski nebūtisku, nenozīmīgu saturu.
- situāciju komēdija komēdija, kur komisko efektu izraisa situācija, kurā nokļūt komēdijas tēli.
- varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
- raksturkomēdija Komēdija, kuras pamatā ir dažādu raksturu, atsevišķu tipāžu komika.
- joku luga komēdija.
- asteszvaigzne Komēta.
- pilnmēslojums Komplekss mēslojums, kurā ietilpst visas augiem nepieciešamās minerālvielas un mikroelementi.
- tīkšķis Komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
- Parīzes Komūna komunistiska valdība, kas 1871. gadā dažus mēnešus pastāvēja Parīzē.
- zvans Konisks, dobs metāla veidojums, kura iekšpusē esošā mēle, sitoties pret tā sienām, rada vibrējošu skaņu.
- izturēt konkursu konkursā tikt atzītam par derīgu, piemērotu (kam).
- nofiksēt Konstatēt, atzīmēt, piereģistrēt.
- fiksēt Konstatēt; atzīmēt, pierakstīt (kādu faktu).
- mentorings Konsultatīva sadarbība starp mentoru un viņa pieredzes pārņēmēju; darbaudzināšana.
- vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml. ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti neregulējams, bez skalas) (priekšmetu, detaļu) izmēru, formas vai savstarpējā novietojuma pārbaudei.
- kontūrzīmulis Kontūrkrāsas zīmulis, kas paredzēts (piem., acs) kontūru iezīmēšanai.
- organizēt Koordinēt (cilvēkus, cilvēku grupu) kāda mērķa sasniegšanai.
- E Kopā ar noteiktiem cipariem apzīmē kādu no pārtikas produktu piedevām (piem., konservantu, krāsvielu, emulgatoru, skābuma regulētāju).
- U Kopā ar skaitli lieto, lai apzīmētu jauniešu komandu vecumposmu.
- A Kopā ar skaitļa vārdu apzīmē papīra lapas attiecīgo standartlielumu.
- mape Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; direktorijs.
- folderis Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; mape; direktorijs.
- direktorijs Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; mape.
- miera pīpe kopēja pīpe, kuru smēķējot, indiāņi apliecinājuši draudzību un salīguši mieru.
- pārkopēt Kopējot pārnest (zīmējumu, attēlu u. tml.) uz citas pamatnes, citā vidē.
- uzkopēt Kopēt un pabeigt kopēt (piemēram, uz kā, kam virsū).
- uzkopt Kopt un pabeigt kopt (piemēram, tīrot, kārtojot telpu).
- kosmētiķis Kosmētikas (1) speciālists.
- smaržūdens Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (15–20%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā un ūdenī.
- smarža Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (20–30%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā; parfīms.
- pieniņš Kosmētikas līdzeklis baltā krāsā, parasti sejas ādas tīrīšanai.
- lūpu krāsa kosmētikas līdzeklis lūpu krāsošanai.
- smiņķis Kosmētikas līdzeklis, kas satur krāsvielas.
- ūdens Kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus u. tml.
- balzams Kosmētikas līdzeklis.
- špaktele Kosmētikas līdzekļi sejai; grims.
- štukatūra Kosmētikas līdzekļi sejai; grims.
- grims Kosmētikas līdzekļu kopums; ārējais izskats, kas panākts ar šādu līdzekļu palīdzību.
- acu zīmulis kosmētikas piederums kontūru uzvilkšanai ap acīm.
- ēna Kosmētiskā krāsa plakstiņiem.
- pīlings Kosmētiska procedūra – ādas attīrīšana ar dažādiem līdzekļiem (jūras sāļiem, eļļām, auzu pārslām u. tml.).
- krēms Kosmētiska ziede (ādas kopšanai vai aizsargāšanai).
- pomāde Kosmētisks līdzeklis – parasti smaržīga, taukaina matu vai lūpu ziede.
- skrubis Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas.
- sārtums Kosmētisks līdzeklis vaigu sārtināšanai.
- tualetes ūdens kosmētisks šķidrums sejas ādas kopšanai.
- Haleja armāda kosmisko aparātu grupa, kurus nosūtīja pētīt Haleja komētu, kad tā pietuvojās 1986. gadā.
- nokrāpt Krāpjot, krāpjoties panākt, ka (kāds) neiegūst (ko) pilnā mērā vai nemaz.
- uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- smiņķēt Krāsot ar kosmētikas līdzekļiem.
- jūras mēsli krastā izskalotās aļģes, ko lieto augsnes mēslošanai.
- tinte Krāsvielu šķīdums rakstīšanai, zīmēšanai u. tml.
- pompozs Krāšņs, grezns; pārmērīgi, pārspīlēti svinīgs.
- tranzītpārvadājums Kravas, preces, kas uz galamērķi tiek pārvadātas caur citu teritoriju.
- tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- depozītoperācija Kredītiestāžu (banku u. c.) operācija, kuras mērķis ir panākt naudas noguldīšanu.
- kafijas krējums krējums ar samērā nelielu piena tauku koncentrāciju.
- iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā vāc pierādījumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- laisties gar zemi krist, arī gulties zemē.
- ūdenskristības Kristības, kurās cilvēku kristību brīdī pilnībā pagremdē zem ūdens (piemēram, adventistu, baptistu draudzēs).
- nokrist Krītot nonākt no augstākas vietas lejā, zemē.
- rakstāmais krīts krīts, kas paredzēts rakstīšanai, zīmēšanai (piem., uz tāfeles, asfalta).
- uzkūdīt Kūdot (kādu, piemēram, sabiedrības daļu), izraisīt.
- dreifs Kuģa novirze no kursa (piem., vēja, straumes ietekmē).
- velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
- zemūdene Kuģis, kam ir cilindrveidīgs plūdlīniju korpuss, sadalīts nodalījumos ar hermētiski noslēdzamām starpsienām, un kas spēj ilgstoši peldēt zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
- kuģu ceļš kuģošanai piemērota ūdens josla upēs, ezeros, jūras šaurumos un līčos, ko aprīko ar nepieciešamajām navigācijas zīmēm; fārvaters, kuģuceļš.
- osta Kuģu stāvēšanai paredzēta ūdenstilpes piekrastes josla ar kuģu apkopei, kravas iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai un tamlīdzīgiem mērķiem iekārtotu teritoriju.
- odveidīgie Kukaiņu apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā garu, slaidu ķermeni, tievām, garām kājām un gariem taustekļiem, piem., dzēlējodi, moskīti, garkājodi, trīsuļodi [Nematocera].
- knišļu dzimta kukaiņu dzimta, pie kuras pieder, piemēram, odi, mušas, dunduri.
- nokūleņot Kūleņojot nonākt lejā, zemē; kūleņojot novirzīties nost (no kā).
- misis Kundze (zemēs, kur runā angļu valodā).
- senjora Kundze (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- mesjē Kungs (uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu franču valodas zemēs).
- misters Kungs (zemēs, kur runā angļu valodā).
- senjors Kungs (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- speckurss Kurss, kuru iekļauj studiju, mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
- rudbekija Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, dzelteniem mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī.
- vējoties Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem); kustēties, radot gaisa plūsmu.
- vējot Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
- rādītājs Kustīga bulta, adata (pie mēraparāta, mērierīces u. tml. skalas) kāda lieluma parādīšanai.
- robots Kustīga programmējama ierīce, kas patstāvīgi spēj veikt sarežģītas, cilvēka apzinātai darbībai līdzīgas operācijas.
- vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
- kratīt Kustinot, purinot (ko), panākt, ka (kas) birst, krīt ārā, zemē u. tml.
- sakust Kūstot deformēties, sabojāties.
- seklā kūts kūts ar speciāli iekārtotu grīdu un padziļinājumu kūtsmēsliem, ko katru dienu iztīra.
- dziļā kūts kūts, kurā kūtsmēsli uzkrājas zem dzīvnieku stāvvietas kopā ar pakaišiem.
- attiecība Kvantitatīvais samērs; divu lielumu dalījums.
- volumetrija Kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir šķidras vai gāzveida vielas tilpuma mērīšana; tilpumanalīze.
- uzkvēpināt Kvēpināt, dūmojot u. tml., uzvirzīt (piemēram, dūmus) virsū (kam, uz kā).
- boulings Ķegļu spēles paveids, kuras mērķis ir, pa īpašu celiņu ripinot bumbu, notriekt pēc iespējas vairāk ķegļu.
- atķemmēt Ķemmējot atvirzīt nost, sānis.
- izķemmēt Ķemmējot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- pārķemmēt Ķemmējot pārlikt (matus) pāri (kam), pār (ko).
- pieķemmēt Ķemmējot piekārtot, arī pielīdzināt (matus), arī pieglaust.
- noķemmēt Ķemmējot saglaust, sakārtot noteiktā veidā (matus).
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu; uzsukāt.
- izķemmēt Ķemmējot sakārtot.
- pārķemmēt Ķemmēt vēlreiz, no jauna.
- pieķēpāt Ķēpājot pierakstīt, piezīmēt (ko).
- eksterjers Ķermeņa ārējā forma, tā daļu lielums un samērs (parasti par dzīvnieku).
- inerce Ķermeņa īpašība saglabāt miera vai vienmērīgas taisnvirziena kustības stāvokli, ja uz šo ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
- metamērija Ķermeņa sadalījums posmos (metamēros jeb segmentos), kas regulāri atkārtojas (piem., posmtārpiem).
- fotoķīmija Ķīmijas nozare, kurā pēta vielu ķīmiskās pārvērtības gaismas ietekmē.
- zelts Ķīmiskais elements – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru [Au].
- sudrabs Ķīmiskais elements – spīdīgs, balts (gaisa iedarbībā melnējošs), samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls [Ag].
- katalīze Ķīmiskās reakcijas ātruma maiņa katalizatora ietekmē (ko plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā).
- vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm u. c. pieņemtiem apzīmējumiem.
- tīrradnis Ķīmiski inertu metālu veidojums, kas ir smagāks par vienu gramu un pēc izmēriem krasi atšķiras no to ietverošās masas.
- hameleons Ķirzakai līdzīgs dzīvnieks ar garu mēli un spēcīgu asti, kurš spēj mainīt ādas krāsu, pielāgojoties videi.
- likt aiz auss labi iegaumēt.
- redzams Labi uztverams ar redzi (par ārējām pazīmēm).
- menzūra Laboratorijas trauks ar iedaļām šķidruma daudzuma precizēšanai, mērīšanai.
- sakarīgs Labs, piemērots; jēdzīgs.
- patikt Labvēlīgi ietekmēt (augus).
- veicināt Labvēlīgi ietekmēt (procesa, darbības u. tml. norisi); arī sekmēt.
- tikt Labvēlīgi ietekmēt augus, dzīvniekus (piem., par vidi, apstākļiem).
- L Laidnis (šaha figūras apzīmējums).
- stunda Laika mērvienība – 60 minūtes.
- minūte Laika mērvienība – 60 sekundes.
- diennakts Laika mērvienība – laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu ilgs laika posms, kas sastāv no vienas dienas un nakts.
- sekunde Laika mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – 1/60 daļa minūtes [s].
- gads Laika posms (parasti 12 kalendāra mēneši), kurā noris noteikts (saimnieciskās vai sabiedriskās dzīves) cikls.
- latentais slimības periods laika posms, kamēr neparādās slimības izpausmes.
- siltums Laikapstākļi, kam raksturīga samērā augsta gaisa temperatūra.
- pusgads Laikposms, kas ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts darbību cikls.
- vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma, eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
- gailis Laiks (naktī vai agrā rītā), kad šis putns mēdz dziedāt.
- trešie gaiļi laiks, kad gailis (agrā rītā) mēdz dziedāt trešo reizi.
- pirmie gaiļi laiks, kad gailis (ļoti agri rītā) mēdz dziedāt; ļoti agri.
- pilna loze laimējusi loterijas biļete.
- iespēlēt Laimēt, iegūt (azarta spēlē).
- vinnēt Laimēt.
- salaizīt Laizīt ar mēli.
- uzlaizīt Laizot apēst (piemēram, ko nolijušu, nobirušu).
- veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
- ROM Lasāmatmiņas apzīmējums.
- recitācija Lasīšana priekšā, deklamēšana.
- recitēt Lasīt priekšā, deklamēt.
- nolasīt Lasīt un pabeigt lasīt balsī (tekstu); arī norunāt, nodeklamēt.
- mērlata Lata ar garuma mērvienības iedaļām (kā) mērīšanai.
- igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y); simbolisks apzīmējums, piem., otrajam nezināmajam lielumam matemātikā.
- ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x); simbolisks apzīmējums pirmajam nezināmajam lielumam (parasti matemātikā).
- veclatvieši Latvieši, kas kādā ārvalstī ir apmetušies pirms samērā ilga laika (atšķirībā no latviešiem, kas tur ir apmetušies vēlāk).
- veclatvieši Latviešu kultūras darbinieki (19. gadsimta 50.–60. gados) ar samērā konservatīviem uzskatiem.
- pelēkais barons latviešu lielsaimnieks (padomju laika nievājošs apzīmējums).
- vecā ortogrāfija latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.–30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
- jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
- ačkups Latviešu tautas deja divdaļīgā taktsmērā ar noteiktu (parasti četru) pāru skaitu.
- LV Latvija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- LVL Latvijas naudas vienības – lata – starptautiski pieņemts apzīmējums.
- kūtsmēsli Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementu un pakaišu maisījums, ko izmanto mēslojumam.
- mēnessakmens Laukšpata paveids – daļēji caurspīdīgs minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu, mēnessgaismai līdzīgu nokrāsu.
- hektārs Laukuma mērvienība – 10 000 kvadrātmetru [ha].
- ārs Laukuma mērvienība – 100 kvadrātmetru.
- kvadrātkilometrs Laukuma mērvienība – tāda kvadrāta laukums, kura mala ir viens kilometrs [km²].
- kvadrātcentimetrs Laukuma mērvienība – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens centimetrs [cm²].
- platība Laukuma mērvienībā izteikts (kā) virsmas lielums.
- desetīna Laukuma mērvienība senajā krievu mērvienību sistēmā, kas pastāvēja līdz 20. gs. sākumam – aptuveni 1,09 hektāri.
- kvadrātmetrs Laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs [m²].
- kvadrātvienība Laukuma mērvienība, kuras pamatā ir kvadrāts ar noteikta garuma malu.
- rakstlaukums Laukums datora ekrānā, kurā raksta tekstu, veido zīmējumu.
- uzlauzt Laužot (piemēram, slēdzeni), dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus); šādi padarīt pieejamu (piemēram, telpu).
- nolavīties Lavoties nonākt lejā, zemē.
- nolēkt Lecot, ar lēcienu nonākt lejā, zemē.
- menuets Lēna pāru deja ar reveransiem ¾ taktsmērā (populāra, piem., Francijas galmā 17.–18. gs.).
- polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī balles deja ¾ taktsmērā (ar ko parasti atklāj balli); šīs dejas mūzika.
- līgans Lēni, ritmiski vienmērīgi mainīgs.
- rāms Lēns, vienmērīgs, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību); mierīgs (2).
- mērlente Lente, parasti ar garuma mērvienību iedaļām (kā) mērīšanai.
- rumbs Leņķa ārpussistēmas mērvienība – 1/32 no horizonta riņķa līnijas; atbilstoša iedaļa uz kuģa kompasa skalas.
- sekunde Leņķa mērvienība –1/3600 no grāda.
- sekstants Leņķu mērīšanas instruments, kura skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
- grāds Leņķu un loku mērvienība, kas vienāda ar 1/360 no riņķa.
- lībiskais dialekts lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā.
- plivināties Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani (par putniem, kukaiņiem u. tml.).
- plīvot Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
- uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi) liesmas radīšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
- ierocis Līdzeklis, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai).
- ārstniecības līdzekļi līdzekļi, kas sekmē slimības likvidēšanu un slimnieka izveseļošanos.
- milzis uz māla kājām līdzības tēls no Vecās Derības, apzīmējums tam, kas ārēji ir varens, grandiozs, bet būtībā nestiprs, vājš.
- uzplecis Līdzīgas formas dekoratīva detaļa uz pleca daļas (piemēram, civilam apģērbam ar militāra stila modes iezīmēm).
- dorsālais līdzskanis līdzskanis, kura artikulācijā piedalās mēles mugura (k, ķ, g, ģ, ņ, ļ, j, h).
- pakaļējais mēlenis līdzskanis, kura izrunā aktīvi tiek izmantota mēles pakaļējā daļa (piem., g, h).
- mēlenis Līdzskanis, kuru izrunājot aktīvi darbojas kāda mēles daļa.
- mīkstais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēle ir pie cietajām aukslējām.
- dentāls līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals skar zobus; zobenis.
- cietais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
- izsvarot Līdzsvarot, vienmērīgi sadalīt, savstarpēji saskaņot.
- uzlaide Liekais materiāla slānis, ko sagatavei noņem apstrādes procesā; daļa, kas pārsniedz (kā) lielāko izmēru.
- izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, pārbaudīt (cilvēka piemērotību, viņa spēju atbilstību).
- mēslot Liekot, kaisot mēslojumu, noklāt (ar to augsni, kādu platību).
- uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml., novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
- uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
- slīdēt Liekties, arī tikt virzītam lēni, vienmērīgi lejup (par ķermeņa daļām, ķermeni).
- skarabejs Liela (no 2 līdz 4 centimetiem gara) vabole, kuras kāpuri dzīvo augsnē un pārtiek no mēslu lodītēm.
- projekts Liela apjoma darbs kāda mērķa sasniegšanai.
- lielforma Liela izmēra mākslas darbs.
- megaprojekts Liela mēroga projekts.
- sarene Liela ota ar samērā rupjiem sariem.
- kaudze Liela, samērā augsta (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa; (priekšmetu, materiālu) krāvums.
- daudzmaz Lielākā vai mazākā mērā; nedaudz, nelielā mērā, kaut cik.
- iniciālis Lielāks (parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts) vārda pirmais burts (teksta vai tā daļas sākumā).
- GB Lielbritānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējums).
- GBP Lielbritānijas naudas vienības – britu mārciņas – starptautiski pieņemts apzīmējums.
- barža Liellaiva, kas pārvietojama ar velkoņa palīdzību un paredzēta dažādu liela izmēra kravu pārvadāšanai.
- lauza Liels (kā, piem., izmētātu, izsvaidītu priekšmetu) kopums.
- vērpete Liels (kā, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
- pāvacis Liels naktstauriņš ar matainu, druknu ķermeni un platiem spārniem, uz kuriem ir krāšņi, apaļi zīmējumi, kas atgādina acis.
- taiga Liels skujkoku mežu apgabals (piemēram, Sibīrijā).
- trimo Liels spogulis, parasti ar skapīti, kosmētikas piederumu novietošanai.
- pelikāns Liels ūdensputns ar samērā garu kaklu, īsām kājām un garu knābi, zem kura ir rīkles maiss.
- stalts Liels, augsts, samērīgs (par celtni, tās daļām u. tml.).
- zāle Lielu izmēru telpa (piem., reprezentatīviem, svētku pasākumiem).
- apmērs Lielums naudas izteiksmē.
- apjoms Lielums, apmērs.
- tilpība Lielums, ar ko raksturo kuģa izmērus pēc tā slēgto telpu tilpuma.
- mērs Lielums, ko konstatē mērījot.
- nolīst Lienot nonākt lejā, zemē, nost (no kā).
- lietnis Lieta metāla sagatave tālākai apstrādei (piem., velmēšanai, metālgriešanai).
- urrā Lieto (piemēram, bijušajā padomju armijā), lai uzmudrinātu sava karaspēka karavīrus uzbrukumā.
- es Lieto pastiprinājuma nozīmē.
- plus Lieto, apzīmējot pozitīvus lielumus; lieto pirms temperatūras apzīmējuma, norādot, ka temperatūra ir virs nulles.
- tā dēvētais lieto, lai apzīmētu ar neoficiālu vai mazpazīstamu, arī ar īsti neatbilstošu nosaukumu.
- eko Lieto, lai apzīmētu ekoloģiski audzētu pārtiku, ekoloģiski ražotu produkciju u. tml.
- pik Lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas.
- skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni, kas rodas, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī, ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- pi Lieto, lai atdarinātu samērā augstu, pīkstošu skaņu.
- švīks Lieto, lai atdarinātu samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piem., ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- brākš Lieto, lai atdarinātu sau, samērā spēcīgu troksni, kāds rodas, piem., gāžoties lielākiem (koka) priekšmetiem.
- gan jau lieto, lai norādītu, ka kas kaut kad, kaut kā tomēr notiks, īstenosies.
- pēdiņa Lieto, lai norādītu, ka vārds vai vārdu savienojums jāsaprot pārnestā nozīmē.
- ū Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, sajūsmu, atzinību).
- uhū Lieto, lai paustu, piemēram, apmierinājumu, prieku.
- uf Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku, pārsteigumu.
- ūja Lieto, lai paustu, piemēram, izbrīnu, neticību, pārmetumu.
- uh Lieto, lai paustu, piemēram, prieku, izbrīnu.
- ui Lieto, lai paustu, piemēram, sāpes, pārsteigumu, nepatiku, ieinteresētību.
- lietojamība Lietojuma iespējas, (kā) derīgums noteikta mērķa sasniegšanai.
- graudu cukurs lietošanai piemērotos, nelielos gabaliņos sadalīts cukurs.
- mālēties Lietot dekoratīvo kosmētiku, krāsoties, parasti pārāk daudz.
- šķiest Lietot nelietderīgi, bezmērķīgi (laiku, spēku, enerģiju).
- plašķis Lietusmētelis; putekļmētelis.
- LT Lietuva (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- īpašvārds Lietvārds, ar ko apzīmē vienu no līdzīgiem kādā noteiktā grupā.
- sugasvārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugas vārds.
- sugas vārds lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds.
- darītājvārds Lietvārds, kas apzīmē darbības veicēju.
- pārslīdēt Līganā, vienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem.
- vēdas Līgani, vienmērīgi (dzīvnieku spārnu) vēzieni; trokšņi, ko rada šādi vēzieni.
- cikloīda Līkne (regulāri pusapļi), ko iezīmē uz apļa noteikts punkts, šim aplim virzoties pa taisni.
- notrenkt Likt doties kur lejā, zemē u. tml.; nodzīt.
- vilkt ādu pār acīm likt maksāt (kādam) pārmērīgi lielu naudas summu; nežēlīgi izmantot (kādu).
- maukt (nost) ādu (pār acīm) likt maksāt (kādam) pārmērīgi lielu naudas summu.
- kraut Likt novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti ko samērā lielu, smagu).
- izdzīt Likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt, ļoti izkalpināt.
- Laima Likteņlēmēja dieviete, arī bāreņu, sieviešu aizstāve (latviešu mitoloģijā); Laimes māte.
- sankcija Likuma panta daļa, kurā paredzēts par attiecīgo pārkāpumu piemērojamais sods.
- nolīkumot Līkumojot, virzoties ar līkumiem, nonākt lejā, zemē u. tml.
- komerclikums Likums, kas sistematizē dažādus uzņēmējdarbību reglamentējošus jautājumus.
- sausais likums likums, kura mērķis ir samazināt alkohola patēriņu, ierobežojot ražošanu, tirdzniecību (piem., ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā).
- galdnieku līme līme, ko iegūst, vārot kaulus, un ko izmanto koka priekšmetu līmēšanai.
- pielīmēt Līmējot (ko lielākā daudzumā), piepildīt, aizņemt (ko).
- aplīmēt Līmējot (ko) virsū, apklāt.
- nolīmēt Līmējot (ko), pārklāt, noklāt, (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- salīmēt Līmējot aizklāt (ko); līmējot salabot, līmējot izveidot.
- aizlīmēt Līmējot aiztaisīt, aizdarīt.
- ielīmēt Līmējot iestiprināt.
- izlīmēt Līmējot izklāt (ar ko).
- izlīmēt Līmējot izvietot (ko) informēšanai.
- palīmēt Līmējot piestiprināt (kam apakšā).
- uzlīmēt Līmējot piestiprināt (uz kā, kam).
- salīmēt Līmējot piestiprināt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- pielīmēt Līmējot piestiprināt.
- salīmēt Līmējot savienot.
- pārlīmēt Līmēt vēlreiz, no jauna.
- saplāksnis Līmēta slāņaina koksne, kas sastāv no lobītā finiera loksnēm, kuras saliek savstarpēji perpendikulārā šķiedru virzienā.
- mērlineāls Lineāls ar garuma mērvienību iedaļām (kā) mērīšanai.
- lekāls Lineāls vai šablons liektu līniju zīmēšanai.
- centimetrs Lineāls, mērlente ar centimetru iedaļām; centimetra mērs.
- lineārā izplešanās lineāro izmēru palielināšanās sasilstot.
- ugunslīnija Līnija (parasti šautuvē), uz kuras izvietojas šāvēji mērķī.
- trase Līnija, kas dabā vai plānā apzīmē ceļa, kanāla, ūdensvada elektropārvades vai sakaru līnijas atrašanās vietu un virzienu.
- pamatlīnija Līnija, kas iezīmē (kā) apveidu, kontūras.
- kontūrlīnija Līnija, kas iezīmē (kā) kontūras.
- robežlīnija Līnija, kas iezīmē (kā) robežu.
- aizlipināt Lipinot aizdarīt; aizlīmēt.
- nolipināt Lipinot vai līmējot (ko), noklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- nolīt Līstot, ritot nonākt lejā, zemē – par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
- ekranizācija Literāra vai mākslas darba pārveidošana, piemērojot (to) uzņemšanai kinofilmā; šādi pārveidota darba uzņemšana kinofilmā.
- meklējums Literārs mēģinājums, eksperiments.
- l Litrs (tilpuma mērvienība).
- uzlobīt Lobot apstrādāt (piemēram, tīrumu).
- ablatīvs Locījums (latīņu valodā), kas apzīmē darbības izejpunktu, līdzekli, instrumentu un kam latviešu valodā daļēji atbilst instrumentālis un ģenitīvs.
- deklinācija Locījumu formu sistēma (nomeniem); pēc noteiktām locīšanas pazīmēm izdalītā (nomenu) grupa.
- akls logs loga kontūru iezīmējums uz ēkas sienas.
- aklais logs loga kontūru iezīmējums uz sienas.
- manevru lokomotīve lokomotīve, kas īpaši paredzēta vilcienu sastāvu formēšanai stacijās.
- uzlakt Lokot apēst (piemēram, ko nolijušu).
- subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete; aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- tukša loze loterijas biļete, kas nav laimējusi.
- zenītložmetējs Ložmetējs, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
- traģikomēdija Luga ar komēdijas un traģēdijas elementiem; šādas lugas iestudējums.
- permanentais grims lūpu, uzacu un acu līniju iezīmēšana ar noturīgām krāsvielām.
- permanentā kosmētika lūpu, uzacu un acu līniju iezīmēšana ar noturīgām krāsvielām.
- velns Ļauna, pārdabiska būtne, kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota (piemēram, tautas pasakās).
- melanoma Ļaundabīgs audzējs, kas parasti attīstās no dzimumzīmēm.
- pakļauties Ļaut sevi ietekmēt.
- pārpilnām Ļoti bagātīgi, ļoti lielā mērā.
- pāri mēram ļoti daudz, pārmērīgi.
- pār mēru ļoti daudz, pārmērīgi.
- kā nabags ļoti lielā mērā (par ko nevēlamu).
- līdz ausīm ļoti lielā mērā, ļoti stipri.
- līdz aknām ļoti lielā mērā.
- milzīgs Ļoti liels (pēc izmēriem, apjoma, formas u. tml.).
- varens Ļoti liels pēc izmēriem, apjomiem, formas u. tml.; arī milzīgs (1).
- miniatūra Ļoti maza formāta mākslas darbs (piem., zīmējums, glezna).
- zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
- jēls Ļoti mitrs, staigns; ļoti izmircis; apglumējis.
- sušķis Ļoti netīrs, nosmērējies cilvēks.
- bez mēra ļoti pārmērīgi.
- saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piem., apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
- kā radīts (kaut kam, kādam) ļoti piemērots.
- miniaturizēt Ļoti samazināt (ko); veidot (ko) ļoti mazā apmērā.
- nodzīties Ļoti sevi nomocīt (fiziski piepūloties, pārmērīgi daudz, smagi strādājot u. tml.).
- verdzisks Ļoti smags, grūts, neizturams (piemēram, par darbu, apstākļiem).
- grandi Ļoti spēcīgs, dobjš; arī spalgs, nevienmērīgs troksnis, ko rada dabas parādības, parasti pērkons, artilērijas šāviņi u. tml.; dārdi.
- versmains Ļoti spēcīgs, iedarbīgs (piemēram, par smaržu).
- traks Ļoti spilgts, pārsteidzošs (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
- traks Ļoti spraigs, intensīvs (piemēram, par darbību, norisi).
- aumaļām Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; straumēm.
- ugunīgs Ļoti straujš (piemēram, par deju); tāds, kurā izpaužas aizrautība, dedzība.
- pedantisks Ļoti vai pārmērīgi kārtīgs, rūpīgs, sīkumains (par cilvēku).
- Kaukāza plūme ļoti zarains un ērkšķains, samērā augsts koks vai krūms ar maziem ieapaļiem vai ovāliem augļiem no gaišdzeltenas līdz tumšsarkanai krāsai.
- vājprātīgs Ļoti, arī pārmērīgi liels.
- milzum Ļoti, ļoti lielā mērā; ārkārtīgi.
- līdz nemaņa ļoti, pārmērīgi (darīt, darboties).
- līdz nesamaņai ļoti, pārmērīgi (ko darīt, darboties).
- sterils Ļoti, pārmērīgi tīrs, kārtīgs.
- optometrija Mācība par cilvēka redzi; redzes spēju mērīšana, redzes defektu noteikšana.
- metrika Mācība par pantmēra likumībām un dzejas ritmu.
- daktiloģija Mācība par skaņu valodas aizstāšanu (kurlmēmajiem) ar roku pirkstu kustībām.
- teleoloģija Mācība, pēc kuras dabā viss ir mērķtiecīgs un jebkurš attīstības process ir iepriekš noteiktu mērķu īstenošana.
- uzskates metode mācības, lietojot vizuālos uzskates līdzekļus (piem., zīmējumus, videomateriālus, fotogrāfijas).
- sagatavotība Mācībās, vingrinājumos u. tml. iegūta piemērotība, atbilsme kādu darbību veikšanai.
- rēķināšana Mācību priekšmets, kurā ietverti aritmētikas pamati.
- magnētadata Magnēta plāksnīte ar nosmailinātu galu, kas (piem., kompasā), brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsta pret ziemeļiem.
- ersteds Magnētiskā lauka intensitātes mērvienība [Oe].
- magnetons Magnētiskā momenta mērvienība (piem., atomfizikā un kodolfizikā).
- gauss Magnētiskās indukcijas mērvienība (Gs).
- tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību (SI) sistēmā [T].
- vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība SI mērvienību sistēmā [Wb].
- burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu; maģiska izdarība.
- svaidīgs Mainīgs, nevienmērīgs (par kustību).
- svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piem., parādībai, norisei, stāvoklim).
- mainīt naudu Mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- mainīt naudu Mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām vai lielākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- uzlaboties Mainoties kļūt labākam, piemēram, saulainākam, siltākam.
- suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
- izmaisīt Maisot (vienmērīgi) sajaukt; samaisīt.
- kosmētikas maks maks, kas paredzēts kosmētikas līdzekļu un piederumu glabāšanai.
- pēcmaksa Maksa par preci, pakalpojumu u. tml., ko tās saņēmējs maksā pēc preces, pakalpojuma u. tml. saņemšanas.
- procents Maksa, ko kreditors no aizņēmēja saņem par aizdoto naudu vai materiālo vērtību izmantošanu.
- raksturs Mākslā – personāžs, tēls ar spilgtām, izteiktām īpašībām, pazīmēm.
- žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
- manierisms Mākslas stils, kas radās 16. gs. Itālijā un kam raksturīgas izstieptas tēlu proporcijas, iezīmēta perspektīva, spožas krāsas.
- popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kad raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā).
- protēze Mākslīga ķermeņa daļa, kas funkcionāli vai kosmētiski aizstāj trūkstošo.
- ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe (piemēram, mazs dīķis).
- pastkarte Mākslinieciski noformēta kartīte, kas paredzēta nosūtīšanai pa pastu.
- valoda Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.
- epitets Māksliniecisks apzīmētājs, ar kuru autors tēlaini izsaka vai raksturo kādas parādības, priekšmeta vai cilvēka īpašību.
- zīmētājs Mākslinieks, kas strādā zīmējuma tehnikā.
- kastings Makšķerēšanas sporta veids, kurā brīvā dabā vai telpās sacenšas spiningošanas un mušiņmakšķerēšanas tehnikā (tālmešanā, mērķī mešanā); sacensības šajā sporta veidā.
- uztaisīties Maldinot censties izturēties, izskatīties u. tml. (par kam citam, piemēram, labākam līdzīgu).
- M Malta (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- sausais manikīrs manikīra veids, kurā pirkstu galus un nagus apstrādā bez mērcēšanas.
- tonna Masas (svara) mērvienība – 1000 kg.
- kilograms Masas (svara) mērvienība starptautiskajā SI mērvienību sistēmā – 1000 gramu [kg].
- birkavs Masas mērvienība – 167,25 kg, krievu mērvienību sistēmā – 163,81 kg.
- mārciņa Masas mērvienība – aptuveni 0,4 vai 0,5 kilogrami.
- mārka Masas mērvienība no 9. līdz 19. gadsimtam.
- grams Masas, svara mērvienība – 0,001 kilograms.
- centners Masas, svara mērvienība – 100 kilogramu [cnt].
- kilotonna Masas, svara mērvienība – 1000 tonnu [kt].
- puds Masas, svara mērvienība – aptuveni 16,4 kg (vecajā krievu mērvienības sistēmā).
- spararats Masīvs rats, kas nodrošina (ierīces, mehānisma u. tml.) vienmērīgu kustību.
- ārdītājs Mašīna (siena, mēslu) ārdīšanai.
- kalandrs Mašīna ar karsējamiem veltņiem auduma, papīra, plastmasas u. tml. gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai, spodrināšanai vai velmēšanai.
- izteiksme Matemātikas simboli, kas savienoti ar matemātisko darbību zīmēm.
- simbols Matemātiska objekta, lieluma, operācijas vai attiecības nosacīts apzīmējums.
- varbūtiskā loģika matemātiskās loģikas nozare, kas pētī skaitļu patiesās vērtības izteiksmēs.
- sagatave Materiāla (piem., metāla, koksnes, plastmasas) gabals, kas sagatavots (nepieciešamajos izmēros, formā u. tml.) kādas detaļas, izstrādājuma izgatavošanai.
- veidojamība Materiāla piemērotība plastiskai veidošanai.
- štancējamība Materiāla piemērotība štancēšanai.
- teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
- stiklplasts Materiāls, kas sastāv no stiklveida pildījuma un polimēru saistvielas.
- enerģija Matērijas kustības mērs, viena no tās pamatīpašībām.
- zirgaste Matu sakārtojums – pakausī cieši sasieti, nesavīti, samērā gari mati.
- vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
- amatalus Mazas darītavas alus, ko ražo mazā mērogā un ar tradicionālām metodēm.
- uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); mazgājot (piemēram, grīdu), padarīt tīru (telpu).
- uzmazgāt Mazgājot savākt (uz seguma, piemēram, ko izlijušu).
- dilt Mazināties (apmēros, daudzumā, par attālumu).
- rukt Mazināties (tilpumā, izmērā, skaitliskajā vērtībā u. tml.).
- grozīties Mazliet mainoties, būt aptuvenam (parasti par skaitu, mēru).
- pavairāk Mazliet vairāk (nekā parasti, pieņemts, vajadzīgs u. tml.); samērā daudz.
- kaut kā Mazliet, zināmā mērā.
- zivjdzenītis Mazs putns ar samērā lielu galvu, garu knābi, ļoti īsām kājām, mirdzoši zilu muguru, zilganzaļiem spārniem un rūsganbrūnu vēderu; zivju dzenītis.
- šaurs Mazskaitlīgs, samērā neliels.
- mīkstās mēbeles mēbeles ar atsperu blokiem un polsteriem, kas paredzētas sēdēšanai vai gulēšanai.
- dārza mēbeles mēbeles atpūtai ārpus telpām.
- iekārta Mēbeļu komplekts, kas paredzēts (kādai telpai); mēbeles un citi priekšmeti, kas atrodas (kādā telpā).
- semiotika Medicīnā – mācība par slimību pazīmēm jeb simptomiem.
- patoloģiskā anatomija medicīnas nozare, kas pēta slimības ietekmē radušās pārmaiņas orgānos.
- subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā.
- validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
- uzbrukums Mēģinājums pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtaukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
- izmest makšķeri mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
- izmest āķi mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
- izmest tīklu mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
- pārtīt filmu mēģināt ko atcerēties, atmiņās atgriezties pie kā redzēta, piedzīvota.
- pamēģināt roku mēģināt ko izdarīt; pārbaudīt savas spējas, veiksmi.
- ar pieri sienā skriet mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
- skriet ar galvu sienā mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
- mesties ar pieri sienā mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
- mesties ar galvu sienā mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
- mesties ar pieri mūrī mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
- mesties ar galvu mūrī mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
- uzbrukt Mēģināt pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtraukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
- pārtaisīt pasauli mēģināt pārveidot cilvēkus, sabiedrību.
- dinamika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē.
- aritmometrs Mehāniska ierīce aritmētisko darbību izpildei.
- vibrācija Mehāniskas svārstības (piemēram, priekšmetā, konstrukcijā).
- tēmēklis Mehānisms, ierīce ieroča nomērķēšanai; mērķēklis.
- mērķēklis Mehānisms, ierīce, ieroča nomērķēšanai; tēmēklis.
- atspere Mehānismu un mašīnu elements, kas tā galos pielikta spēka ietekmē elastīgi deformējas un pēc tam viegli atjauno iepriekšējo stāvokli.
- māsība Meiteņu un sieviešu loks, kas darbojas saliedēti, vienotā kopienā vai ar vienotu mērķi.
- sameklēt Meklējot izraudzīt (kādu, arī ko piemērotu) kādam nolūkam.
- uzmeklēt Meklējot pamanīt, iegūt (piemēram, medījumu, barību) – par dzīvniekiem; meklējot (piemēram, uzturēšanās vietu), nokļūt (tajā).
- urķēties Meklēt, pētīt, iedziļināties (piemēram, informācijā, faktos), cenšoties (ko) izzināt, noskaidrot.
- salsa Meksikāņu mērce – asa mērce, kuras sastāvā ir sīpoli, ķiploki, čili pipari, koriandrs, eļļa un citronu sula.
- tuša Melna vai krāsaina ūdenskrāsa rasēšanai vai zīmēšanai.
- Mēness sirpis mēness apgaismotā daļa, kas redzama kā sirpis.
- pilns mēness mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilnmēness.
- pilnmēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilns mēness.
- tukšs mēness mēness fāze, kad tas nav redzams.
- vecs Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz kreiso pusi.
- jauns Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz labo pusi.
- tukšs Mēness mēness, kad tas no Zemes nav redzams.
- čigānu saule mēness.
- tramvaja (arī trolejbusa u. tml.) kartīte mēnešbiļete vai vairāku dienu biļete braukšanai ar attiecīgo transporta līdzekli.
- braukšanas karte mēnešbiļete vai vairāku dienu biļete braukšanai sabiedriskajā transportā.
- voltmetrs Mēraparāts elektriskā sprieguma mērīšanai.
- vatmetrs Mēraparāts elektriskās jaudas mērīšanai.
- ommetrs Mēraparāts elektriskās pretestības mērīšanai.
- megommetrs Mēraparāts lielas elektriskās pretestības mērīšanai.
- komparators Mēraparāts mērījamā fizikālā lieluma salīdzināšanai ar etalonu.
- rādītājs Mēraparāts, mērierīce u. tml., kas vizuālā veidā fiksē mērījumu; aparāts, ierīce, kas dod vizuālu signālu (par ko).
- terijaki Mērce, ko gatavo no sojas mērces, rīsu vīna un cukura.
- izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
- nulles meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
- Griničas meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
- sākuma meridiāns meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā; sākummeridiāns.
- piemērīt Mērījot (kam) iedalīt; mērījot pievienot (kam klāt).
- samērīt Mērījot sadalīt (noteiktās daļās); mērījot iezīmēt (noteiktas daļas).
- bīdmērs Mērinstruments – mērstienis ar pamatskalu, bīdāmu palīgskalu un taustiem detaļu ārēju un iekšēju izmēru mērīšanai.
- dastot Mērīt (koku) ar dastmēru.
- izmērīt Mērīt un pabeigt mērīt.
- olekts Mērkoks ar šīs mērvienības iedaļām.
- metramērs Mērkoks, mērlente ar iedaļām metros, centimetros, milimetros.
- nomērķēt Mērķēt un pabeigt mērķēt; notēmēt.
- kurss Mērķtiecīga virzīšanās uz noteiktu politisku, sabiedrisku u. tml. mērķi.
- veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
- izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) – parasti par apdzīvotu vietu.
- izmantot Mērķtiecīgi iesaistīt (kādā norisē), piemērot (kādam uzdevumam); lietot (kādu paņēmienu, metodi, līdzekli).
- virzīt Mērķtiecīgi ietekmēt (piem., apstākļus, notikumu attīstību, arī kā rīcību, darbību).
- lietot Mērķtiecīgi izmantot (piem., medikamentu, kosmētisku līdzekli).
- uzmērīt Mērot (parasti ģeodēziski) iezīmēt plānā, kartē apvidus, arī kādas platības reljefu, profilu, objektu izmērus, to novietojumu u. tml.
- pusstops Mērvienība – puse stopa vai apmēram 0,6 litri; šāda tilpuma trauks.
- krūšaugstums Mērvienība augošu koku stumbru mērīšanai – 1,3 metri no zemes.
- kilovatstunda Mērvienība elektriskās enerģijas mērīšanai [kWh].
- decibels Mērvienība elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā – viena desmitā daļa bela; skaļuma mērvienība [dB].
- elektronvolts Mērvienība enerģijas mērīšanai fizikā [eV].
- kilovats Mērvienība jaudas mērīšanai – 1000 vatu [kW].
- voltampērs Mērvienība maiņstrāvas pilnas jaudas mērīšanai [VA].
- bels Mērvienība, ar ko mērī enerģiju vai jaudu attiecības (elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā) [B].
- kirī Mērvienība, kas lietota nuklīda aktivitātes mērīšanai radioaktīvā starojuma avotā [Ci].
- mēra vienība mērvienība.
- M Mērvienības mega apzīmējums.
- metriskā mēru sistēma mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
- starptautiskā mērvienību sistēma mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, kilograms, sekunde, ampērs u. c.
- samēslot Mēslojot panākt, ka (augsne, platība, augi) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināti ar vēlamo mēslojumu.
- zaļmēslojums Mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži); zaļmēsli.
- piebarot Mēslot (augus) ar virsmēslojumu.
- nomesties Mesties lejā, zemē (no kurienes).
- piemētāt Mētājot, metot zemē (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru, nekārtīgu (kādu virsmu).
- trombons Metāla pūšaminstruments ar "U" veida izliektu kulisi un samērā zemu skaņu; bazūne.
- tenors Metāla pūšaminstruments ar samērā augstu diapazonu.
- redingots Mētelis vai žakete jāšanai – garš, no augšas līdz viduklim pogājams virsapģērbs ar jostu un divām apkaklēm, kas auguma augšdaļā ir pieguļošs, bet uz leju – zvanveida piegriezumā; šādam mētelim vai žaketei līdzīgs apģērba gabals valkāšanai ikdienā.
- uzmetināt Metinot (piemēram, ar elektrisko, autogēno metināšanu) piestiprināt (uz kā, kam virsū); metinot radīt materiāla (parasti metāla) kārtu (uz kā virsmas).
- spektrofotometrija Metode, ar kuru mērī dažādu spektra iecirkņu gaismas intensitāti.
- uzmest Metot (ko, piemēram, beramu materiālu, kopā noteiktā veidā) izveidot.
- nomest Metot (no lidaparāta), panākt, ka (kas) nonāk lejā, zemē u. tml.
- nomest Metot, ar metienu novirzīt (ko) lejā, zemē vai pieļaut, ka (kas) nokrīt; nosviest.
- metra mērs metramērs.
- decimālā mērvienību sistēma metriskā mērvienību sistēma.
- uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, telpu).
- izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt viscaur mīkstu.
- līdzsvarots Mierīgs, nesatraukts (piemēram, par cilvēku, tā raksturu).
- stoicisms Miers, izturība, pašsavaldība, ko neietekmē ārējie apstākļi.
- tahta Mīksta mēbele bez atzveltnes gulēšanai vai sēdēšanai.
- dīvāns Mīksta mēbele sēdēšanai vai gulēšanai (parasti ar atzveltni, roku balstiem).
- trekns Mīksts, sulīgs, kupls, leknā zemē audzis (par augiem, to daļām).
- tuvākmīlestība Mīlestība pret savu tuvāko, arī pret jebkuru cilvēku attieksmē pret sevi.
- šinelis Militāra formas tērpa mētelis.
- trencis Militāra stila putekļu mētelis vai lietusmētelis ar jostu un uzplečiem.
- salutēt Militāri sveicināt; godināt, atzīmēt ar militāru ceremoniju (parasti zalvēm, raķetēm).
- radziņš Miltu izstrādājums neliela raga vai pusmēness formā.
- sarkanais milzis milzu zvaigzne ar samērā zemu virsmas temperatūru.
- vazelīns Minerāleļļas un cieto ogļūdeņražu maisījums – gaiša ziede, ko izmanto, piem., kosmētikā, tehnikā.
- kompleksie mēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- kompleksie minerālmēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- slāpekļa minerālmēsli minerālmēsli, kas satur slāpekli.
- superfosfāts Minerālmēsli, kas satur ūdenī šķīstošus fosforskābes savienojumus.
- mākslīgie mēsli minerālmēsli.
- neorganiskais mēslojums minerālmēsli.
- minerālmēslojums Minerālmēsli.
- sērūdens Minerālūdens, kura sastāvā ir samērā daudz sērūdeņraža.
- pirkstiņbaterija Miniatūra izmēra baterija.
- mistiķis Misticisma piekritējs un praktizētājs; cilvēks, kas spēj nonākt tiešā saskarsmē ar dievišķo.
- trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā – mistisks skaitlis: trīsreiz deviņi; ļoti, neizmērojami daudz.
- midi mode mode, kurai ir raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
- imažinisms Modernisma novirziens krievu dzejā 20. gadsimta 20. gadu sākumā, kurā par galveno mākslinieciskās daiļrades mērķi tika izvirzīta tēlainība, metaforu, salīdzinājumu u. tml. savdabība.
- ekspresionisms Modernisma virziens 20. gs. pirmajā pusē, kas daiļrades centrā izvirzīja mākslinieka iekšējos pārdzīvojumus, izpaužot tos galēji sakāpinātās, deformētās formās.
- unisekss Modes stils, kurā apģērba modeļos (arī, piemēram, frizūru, saulesbriļļu modeļos, parfimērijā) nivelētas atšķirības starp sieviešu un vīriešu modei tradicionāli raksturīgo.
- makromolekula Molekula ar ļoti lielu ķīmiski saistītu atomu skaitu; polimēra molekula.
- monomērs Molekulārs savienojums, polimēru sintēzes izejmateriāls.
- sultāns Monarhs dažās musulmaņu zemēs; šī monarha tituls.
- sīknauda Monētas; arī monētas ar samērā mazu skaitlisko vērtību.
- sindikāts Monopolistiska uzņēmēju apvienība, kas radīta, lai ierobežotu konkurenci, paaugstinātu cenas un palielinātu peļņu.
- motorstunda Motora darbināšanas ilguma mērvienība (stundās).
- abinieki Mugurkaulnieki, kas piemēroti dzīvei gan ūdenī, gan uz sauszemes.
- ievedmuita Muita, ko valsts uzliek precēm, kuras ieved no ārzemēm.
- arābu cipari mūsdienās lietojamie skaitļu apzīmējumi.
- ramadāns Musulmaņu (Mēness) kalendāra devītais – svētais – mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam jāievēro gavēnis un atturība.
- mēslu muša muša, kuras kāpuri attīstās mēslos, gaļā u. tml.
- uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par dūmiem.
- koncertmūzika Mūzika, kuru mēdz atskaņot koncertos un kurai ir raksturīga, piem., samērā sarežģīta forma.
- ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) vienmērīga maiņa un noteikts izkārtojums (skaņdarbā).
- tenors Mūzikas instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar samērā augstu diapazonu.
- nots Mūzikas skaņa, kas atbilst attiecīgajam nosaukumam un grafiskajam apzīmējumam.
- f Mūzikas skaņu stipruma gradāciju sistēmā apzīmē spēcīgu, skaļu intonāciju; forte.
- regtaims Mūzikas stils (radies ASV 19. gs. 90. gados), kam raksturīgs vienmērīgs ritms basā un asi sinkopēta melodiskā līnija; šā stila skaņdarbs, ko (parasti) atkaņo uz klavierēm.
- tapers Mūziķis, kas spēlē pavadījumus mēmajām filmām.
- zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
- santalkoks Mūžzaļš pusparazītisks koks ar ļoti smaržīgu koksni, kuras ēterisko eļļu lieto parfimērijā.
- mahagons Mūžzaļš, līdz 15 m augsts tropu koks ar vērtīgu, sarkanbrūnu koksni, ko izmanto mēbeļu ražošanā [Swietenia mahagoni].
- ubags Nabadzīgs cilvēks (piemēram, salīdzinājumā ar turīgākiem cilvēkiem).
- rītdiena Nākotne (parasti samērā tuva).
- pamatkapitāls Nauda un citas vērtības naudas izteiksmē, kas ir ieguldītas uzņēmumā nepieciešamo ražošanas līdzekļu iegādei, lai uzsāktu vai turpinātu uzņēmējdarbību.
- laimests Nauda vai manta, ko laimē (loterijā, izlozē u. tml.).
- kapitāls Nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u. tml., dod pelņu.
- budžets Naudas izteiksmē paredzēto (valsts, iestādes, uzņēmuma) ienākumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika posmam.
- starta kapitāls naudas summa, kas nepieciešama, lai uzsāktu kādu biznesu, uzņēmējdarbību u. tml.
- aizdevums Naudas summa, ko pret ķīlu vai garantiju kredītiestāde izsniedz aizņēmējam; attiecīgā finanšu operācija.
- sentavo Naudas vienība (piem., vairākās Latīņamerikas zemēs); attiecīgā monēta.
- šiliņš Naudas vienība vairākās Austrumāfrikas zemēs (piem., Kenijā, Tanzānijā, Ugandā).
- denominācija Naudas zīmju nominālās vērtības un cenu mēroga maiņa.
- laga Navigācijas ierīce kuģa ātruma mērīšanai, arī nobrauktā attāluma noteikšanai.
- skrīpsts Nazim līdzīgs rīks ar lokveida asmeni (parasti dastošanai, koku apzīmēšanai).
- ne par sprīdi ne mazākā mērā, it nemaz.
- iebukņīt Ne sevišķi stipri sitot, pagrūstot, fiziski ietekmēt.
- berze Neatgriezenisku procesu kopums cietā ķermenī, kuri rodas, ķermeni deformējot; iekšējā berze.
- spiediens Neatlaidīga, mērķtiecīga rīcība, darbība, lai panāktu (uzbrucēja, pretinieka) atkāpšanos.
- apvārdot Neatlaidīgi runājot ietekmēt, pierunāt (ko darīt).
- vajāt Neatlaidīgi uzmākties (kādam), piemēram, ar runu.
- urdīt Neatlaidīgi, arī uzmācīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt); neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot, ietekmēt (kādu).
- urdīt Neatslābstoši, uzmācīgi ietekmēt (kādu) – par psihisku stāvokli.
- mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nepārvarami ietekmēt.
- mākt sirdi neatvairāmi, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- nezināt Nebūt informētam.
- necilvēcīgs Necilvēcisks; pārmērīgs.
- uzsvaidzināt Nedaudz uzlabot ar kosmētiskiem līdzekļiem.
- cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
- palīks Nedaudz, arī samērā līks.
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
- kumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet; arī klumburot.
- ciets Neērts, nepatīkams (par sēdēšanu, gulēšanu šādās mēbelēs).
- indēt Negatīvi ietekmēt (cilvēku, cilvēka psihi).
- saindēt dvēseli negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību.
- novest no ceļa negatīvi ietekmēt, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, morāli pagrimst.
- nomākt Negatīvi ietekmēt; kavēt, traucēt (kā) attīstību.
- zaudēt Negūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.); nelietderīgi, bezmērķīgi tērēt (ko).
- uzšķaudīt Neievērot, neatzīt (piemēram, ko sabiedrībā noteiktu), nicīgi izturēties (pret ko).
- paķemmēt Neilgu laiku ķemmēt (kādu teritoriju, piem., ko meklējot).
- pamērcēt Neilgu laiku mērcēt (šķidrumā, masā u. tml.).
- uzslidot Neilgu laiku, arī reizēm slidot (piemēram, kur, ar kādu).
- uzsmēķēt Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, skaņdarbu, mūzikas instrumentu).
- uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (piemēram, mūzikas instrumentu).
- pafilmēties Neilgu laiku, mazliet filmēties.
- pakrāmēt Neilgu laiku, mazliet krāmēt, likt, kārtot (ko).
- pakrāmēties Neilgu laiku, mazliet krāmēties, padarboties (ar ko).
- pakult Neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību, zirņus).
- paķemmēt Neilgu laiku, mazliet ķemmēt.
- palīmēt Neilgu laiku, mazliet līmēt.
- pamētāt Neilgu laiku, mazliet mētāt; pasvaidīt.
- pasvaidīt Neilgu laiku, mazliet svaidīt; pamētāt.
- pasvaidīties Neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko); pamētāties.
- pazīmēt Neilgu laiku, mazliet zīmēt.
- trūkt Neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties daļās (par ko samērā tievu); neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
- patrāpīties Nejauši izdoties; palaimēties.
- uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (piemēram, pie kādas celtnes, vietas).
- aizķēpāt Nekārtīgi, pavirši aizklāt; aizsmērēt, aizziest.
- ārdīt Nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (jūtas, attiecības u. tml.).
- gandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt, arī bojāt.
- sagandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt; padarīt nepievilcīgu, nepieņemamu.
- punkts Neliela (piem., teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
- netālu Nelielā attālumā, samērā tuvu.
- pulciņš Neliela cilvēku grupa ar kopīgām interesēm, mērķi u. tml.; šādas cilvēku grupas organizatoriska forma.
- tējkarote Neliela izmēra karote, ko lieto, piem., maisot cukuru dzērienā.
- taupības krāsniņa neliela krāsns, kas patērē samērā maz kurināmā.
- uzledojums Neliela ledus kārta (piemēram, uz priekšmeta).
- epizode Neliela mākslas darba daļa ar samērā patstāvīgu nozīmi, kurā izklāstīts kāds notikums.
- sādža Neliela, samērā blīvi apbūvēta lauku apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir nosaukums, bet atsevišķām mājām savu mājvārdu nav.
- sādža Neliela, samērā blīvi rindveidā apbūvēta lauku apdzīvota vieta (parasti cariskajā Krievijā).
- urga Neliela, šaura ūdenstece, piemēram, strauts, tērce.
- kvekšķis Neliels (parasti bezšķirnes) suns, kas mēdz riet smalkā balsī.
- teftelis Neliels apaļš vai iegarens maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.
- pīppauze Neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai.
- graķītis Neliels daudzums (stipra) alkoholiskā dzēriena; mēriņš.
- mārks Neliels dīķis, kas paredzēts šķiedraugu (piem., linu) mērcēšanai.
- čakstīte Neliels dziedātājputns ar īsu, samērā platu knābi un brūngani raibu apspalvojumu.
- uzjumtenis Neliels jumtveida pārsegums (piemēram, virs durvīm, vārtiem).
- metamais kauliņš neliels kubveida klucītis ar iezīmētiem punktiem no viens līdz seši.
- taksis Neliels medību suns ar garenu, lokanu ķermeni, līkām uz āru izvērstām īsām kājām, nošļukušām, samērā garām ausīm un labu ožu.
- starpspēle Neliels skats vai aina starp lugas vai operas cēlieniem (parasti ar komisku raksturu); intermēdija.
- zirģelis Neliels, arī ļoti vājš, izkāmējis zirgs.
- zvirbulis Neliels, drukns, pamatā pelēkbrūni raibs, putns ar īsu, samērā resnu knābi.
- blašķe Neliels, līdzi nēsāšanai piemērots, plakans un blīvi noslēdzams trauks.
- neizteikts Neliels; tāds, kas izpaužas, iezīmējas samērā nedaudz.
- izšķiest Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piem., spēkus, laiku).
- taupīt Nelietot, netērēt ar mērķi saglabāt (ko kādam nolūkam).
- uzticīgs Nelokāms, pastāvīgs (savos uzskatos, rīcībā, attieksmē pret kādu, ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kleķerēt Nemākulīgi, pavirši ko darīt (piem., krāsot, zīmēt, rakstīt).
- ne par pirksta platumu nemaz, ne mazākā mērā.
- virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
- nomētāt Nenolikt vietā; nevīžīgi, nekārtīgi nomest; izmētāt (ko).
- vairāki Nenoteikts, samērā neliels (parasti cilvēku) skaits.
- uzklupt Nenovēršami iestāties, iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (piemēram, par apstākļiem).
- vājš Nenozīmīgs, nepietiekams; tāds, kas ir samērā nepārliecinošs.
- eksotika Neparastu, svešu, tālām zemēm raksturīgu īpatnību kopums.
- uguns siena nepārtraukta, samērā augsta uguns josla.
- ikkatru acumirkli nepārtraukti, vienmēr.
- ikkatru mirkli nepārtraukti, vienmēr.
- ikkatru brīdi nepārtraukti, vienmēr.
- apakšuzņēmējs Nepastāvīgs uzņēmējs.
- kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
- nevietā Nepiemērotā, neīstā brīdī; arī nevajadzīgi (ko darīt).
- neīstā laikā nepiemērotā, neizdevīgā laikā; nelaikā (2).
- nelaikā Nepiemērotā, neizdevīgā laikā.
- nereize Nepiemērots brīdis.
- nelāgs Nepiemērots, nepiedienīgs, nepieklājīgs.
- līgumreiss Neregulārs reiss (piem., aviosatiksmē), ko organizē saskaņā ar īpašu līgumu (noteiktiem pasažieriem, noteiktā maršrutā un laikā).
- aizmirst Nesajust, nepārdzīvot (kā) ietekmē.
- atpalikt Nesasniegt vēlamo (vai pārējo sasniegto) līmeni (piem., attīstībā, sekmēs); nespēt izpildīt (ko) tā, kā vajag vai kā var pārējie.
- dulla galva neskaidra, apreibusi galva (parasti noguruma, slimības, alkohola ietekmē).
- mēslu bedre Netīra vieta (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē).
- kloāka Netīra, piemēslota vieta, kur sakrājušies daudz atkritumu.
- šmulis Netīrs, nosmērējies cilvēks; netīrelis, sušķis.
- šmulīgs Netīrs, nosmērējies.
- nopūdelēt Netrāpīt mērķī (šāvienu).
- nopūdelēt Netrāpīt mērķī, kļūdīties (piem., sporta spēlēs).
- skepse Neuzticēšanās kādām idejām, teorijām, dogmām u. tml.; šaubas (par ko), neticība (kam); pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko).
- formālisms Nevajadzīgi sīkumaina formalitāšu ievērošana, pārmērīga sekošana priekšrakstiem.
- pesto Nevārīta mērce no saspiestiem garšaugiem un ķiplokiem.
- klunkurot Neveiklā, nevienmērīgā gaitā, klūpot, krītot iet; klunkurēt.
- klunkurēt Neveiklā, nevienmērīgā gaitā, klūpot, krītot iet; klunkurot.
- tirliņš Neveikls, nemākulīgs cilvēks; lamuvārds, ar ko apzīmē cilvēku, kurš rīkojies pēc runātāja domām nepareizi, neveikli, nemākulīgi.
- traucēt Nevēlami ietekmēt, kavēt (darbību, norisi).
- elsas Nevienmērīga, aizturēta elpošana (piem., raudot).
- mirgot Nevienmērīgi, ar pārtraukumiem spīdēt (acīs).
- ar grūdieniem nevienmērīgi, kāpinājumam mainoties ar atslābumu.
- spīguļot Nevienmērīgi, mainīgi spīdēt un mirgot.
- spīgot Nevienmērīgi, mainīgi spīdēt, mirdzēt.
- notrīcēt Nevienmērīgi, saraustīti noskanēt.
- elsot Nevienmērīgi, skaļi elpot (piem., raudot).
- ņirbēt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
- viļņot Nevienmērīgi, svārstīgi līdzīgi viļņiem (1) izplatīties, kustēties u. tml.; viļņoties.
- viļņoties Nevienmērīgi, svārstīgi līdzīgi viļņiem (1) izplatīties, kustēties, virzīties.
- mirga Nevienmērīgs spīdums, spožums.
- lāsmojums Nevienmērīgs, mainīgas nokrāsas spīdums.
- nevienāds Nevienmērīgs, nelīdzens; atšķirīgs.
- nedrošs Nevienmērīgs, nestabils.
- drebulīgs Nevienmērīgs, saraustīts (par skaņu).
- nemierīgs Nevienmērīgs, strauji mainīgs (par straumi, ūdens plūsmu); sabangots.
- nemierīgs Nevienmērīgs, strauji mainīgs.
- nelīdzens Nevienmērīgs; tāds, kas nav ritmisks.
- nesimetrisks Nevienmērīgs.
- nekaunēties ne no kāda darba nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
- nekaunēties ne no viena darba nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
- uzplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) uzplīst, tiek bojāts (piemēram, saskarē ar ko asu); šādi pieļaut, ka rodas (bojājums).
- nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka (kas) nokrīt, nogāžas lejā, zemē.
- sagriezt Neviļus, pārāk pagriežot, traumēt (ķermeņa daļu).
- izvazāt Nevīžīgi izmētāt, atstāt, kur pagadās.
- zākāt Nicīgi, nievīgi, arī izsmējīgi izteikt nopēlumu.
- vīpsna Nicinošs, noraidošs smaids (ar aizvērtām lūpām); raksturīga sejas izteiksme, kurā izpaužas ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīns.
- celiņš No abām pusēm iezīmēta josla.
- imports No ārzemēm ievesto preču u. tml. kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- reeksports No ārzemēm ievestu preču eksports uz citu valsti bez to pārstrādes; materiālu ievešana pārstrādei, lai pēc tam gatavos izstrādājumus vestu atpakaļ.
- maiss No auduma, plastmasas, papīra u. tml. darināts samērā liels, četrstūrains priekšmets ar vienu vaļēju galu (kā sausa glabāšanai, transportēšanai).
- šellaka No dabīgiem sveķiem iegūta viela, ko izmanto, piem., mēbeļu politūras izgatavošanai.
- serums No dabiskām vielām gatavots kosmētisks līdzeklis ar nelielu koriģējošu vai ārstniecisku iedarbību.
- mājiņa uz vistas kājas no folkloras pārņemts apzīmējums nelielam, viegli celtam (pagaidu) miteklim.
- kolonija No kādas zemes vai kāda novada izceļojušu iedzīvotāju apmetne citā zemē; kādas tautas izceļotāji, kas dzīvo vienkopus citā zemē.
- skals No koka gabala atšķelta, plāna, samērā šaura plāksne (iekuram, pinumiem, senāk – arī apgaismošanai).
- dzots No kokmateriāliem zemē iebūvēts (parasti ložmetēju) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujai.
- izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs noformējums, burtu veidojums, lai pievērstu uzmanību.
- slīkt No pārmērīga mitruma, slapjuma u. tml. iet bojā (par augiem).
- šķēle No pārtikas produkta (piem., maizes klaipa, siera, gaļas) atdalīts samērā plāns gabals.
- uzrocis No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals (piemēram, roku vai piedurkņu aizsargāšanai).
- pačūlija No šā auga lapām iegūta ēteriska eļļa, ko plaši lieto parfimērijā, medicīnā.
- kaprons No šā polimēra ražota sintētiska šķiedra.
- tuša No vaska, taukvielām, krāsvielām gatavots kosmētikas līdzeklis skropstu, uzacu krāsošanai.
- palisāde No vertikāliem, zemē iedzītiem baļķiem veidots nostiprinājums; no šādiem augšgalā nosmailinātiem baļķiem veidots žogs aizsardzībai.
- leikoplasts No vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls (parasti lentes formā), ko izmanto, piem., pārsēja pielīmēšanai.
- čigāni No Ziemeļindijas klejotāju ciltīm cēlusies tauta, kas dzīvo dažādās pasaules zemēs.
- novirzīt Nodalīt (finanšu līdzekļus noteiktam mērķim).
- izprieca Nodarbība, pasākums, kura mērķis ir izklaidēšanās, patīkama atpūta.
- norunāt Nodeklamēt.
- izvedmuita Nodeva, kas jāmaksā, izvedot preces uz ārzemēm.
- notriekt Nodzīt nost, lejā, zemē u. tml.
- iefilmēt Nofilmēt (ko) un iekļaut (kur).
- noformēties Noformēt savus dokumentus.
- pārformēt Noformēt vēlreiz, no jauna.
- uzbildēt Nofotografēt; attēlot (piemēram, gleznā, ilustrācijā).
- pārgaidīt Nogaidīt, kamēr (kas nelabvēlīgs, slikts) pāriet, izbeidzas; pārlaist (5).
- nokrist Nogāzties zemē (piem., par augiem).
- nolikties gar zemi nogāzties zemē.
- nogāzt Nogrūst lejā, zemē.
- nostiepties Nogulties vai nogāzties zemē ar izstieptu ķermeni.
- māls Nogulumiezis, kas mitrumā kļūst mīksts un lipīgs, un ko izmanto būvniecībā, keramikā, arī kosmētikā u. tml.
- slānis Nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu biezumu, parasti horizontālu novietojumu Zemes garozā un plašu horizontālu izplatību.
- paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
- nomēslot Noklāt ar mēslojumu (ko).
- apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku, narkotisku vielu ietekmē); apreibt.
- sadurties Nokļūt, būt pretrunīgās, arī cīņas attieksmēs.
- uzkrist Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī.
- nokrist gar zemi nokrist zemē.
- nolaizīties Nolaizīt ar mēli savu ķermeņa daļu.
- nekrist Nolieguma darb. --> krist; nevirzīties (no augšas) lejup smaguma spēka ietekmē.
- pieguldīt Noliekt un piekļaut pie zemes (piemēram, labību).
- sieksta Nolūzis, ūdenstilpē vai zemē ilgi gulējis koks, tā daļa; koka sakne ūdenī vai virs zemes.
- smeldze Nomācošs, samērā vājš emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piem., vilšanās, aizvainojums).
- noprovēt Nomēģināt, izmēģināt.
- noprovēt Nomēģināt, nogaršot.
- iemērīt Nomērīt (lai kādam piešķirtu, iedalītu, pārdotu u. tml.).
- atmērīt Nomērīt (platību, tilpumu, daudzumu u. tml.), atdalot (to) no kopuma, veseluma.
- nomērīties Nomērīt sev (auguma garumu).
- noņemt mēru nomērīt.
- piemest Nomest (ko zemē) lielākā daudzumā.
- nolingot Nomest (ko); nogrūst lejā, zemē (ko).
- kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
- uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (piemēram, pēc pārdzīvojuma, apstākļu maiņas).
- iestigt Nonākt (nevēlamos apstākļos); pamazām nonākt (piem., nevēlamu uzskatu) ietekmē.
- sadurties Nonākt bruņotā sadursmē.
- apreibt Nonākt reibuma stāvoklī; noreibt (parasti alkoholisko vielu ietekmē).
- uzkrist Nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- satikties Nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu; sastapties (2).
- sastapties Nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu; satikties (2).
- tikties Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu) darba, sabiedriskās dzīves u. tml. norisēs.
- satikt Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu); sastapt (2).
- sastapt Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu).
- uz Norāda darbības, norises mērķi, nolūku, arī rezultātu.
- rupj- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā lielo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā mazo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā mazo šķērsgriezumu.
- pa Norāda uz (kā) mēru, pazīmes pakāpi.
- par Norāda uz (kā) pārmēru.
- tāds Norāda uz (ko) zināmu vai iepriekš minētu ar nenoteiktām, īpašībām, pazīmēm.
- bez Norāda uz aptuvenu laiku (pirms minētā laika apzīmējuma); pirms.
- uz- Norāda uz darbības īslaicīgumu, arī nevienmērīgu norisi.
- at- Norāda uz darbības veikšanu līdz pārmēram, apnikumam.
- no- Norāda uz darbības virzību lejā, zemē, arī nost (no kurienes).
- aiz- Norāda uz darbības virzību prom, attālināšanos; norāda uz darbības virzību uz noteiktu galapunktu, mērķi.
- par Norāda uz daudzumu, skaitu, mēru, kas ir saistīts ar kādu darbību.
- deci- Norāda uz desmitkārtīgu mērvienības samazinājumu.
- priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts; norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
- pār- Norāda uz īpašības pastiprinājumu vai pārmēru.
- pa Norāda uz kā piemērotību, atbilstību.
- šāds Norāda uz konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi u. tml. ar noteiktām īpašībām vai pazīmēm.
- sa- Norāda uz mērķa, rezultāta sasniegšanu.
- necik Norāda uz nelielu, niecīgu īpašību, pazīmes mēru vai pakāpi.
- daudz Norāda uz nenoteiktu, (samērā) lielu skaitu, daudzumu.
- maz Norāda uz nenoteiktu, samērā nelielu skaitu, daudzumu.
- nedaudz Norāda uz nenoteiktu, samērā nelielu skaitu, daudzumu.
- cik Norāda uz nezināmu darbības apjomu, īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
- pārāk Norāda uz pārmērīgu īpašību, pazīmi.
- liel- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
- apakš- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā pakārtotību (iedalījumā), pakļautību (attieksmēs).
- rupj- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā lielo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā mazo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radīto sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu.
- par Norāda uz samaksas veidu, vērtību, cenu; norāda uz to (piem., mēru, daudzumu), kas saistīts ar kādu samaksas veidu, cenu.
- daudz Norāda uz samērā ilgu, atkārtotu, intensīvu darbību.
- padaudz Norāda uz samērā ilgu, biežu, diezgan intensīvu darbību.
- padaudz Norāda uz samērā lielu (kā) skaitu, daudzumu.
- tikko Norāda uz samērā neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad virzoties tiek sasniegts (piem., ceļamērķis), kad piekļūst (kam) ļoti tuvu.
- vēss Norāda uz tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
- priekš Norāda uz to (objektu, darbību, stāvokli), kam kas ir noderīgs, piemērots, paredzēts.
- pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam; norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
- no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas virzība, kustība lejā, zemē, ārā, prom, nost.
- piespiedu Norāda, ka (kas) darbojas ārēju spēku ietekmē.
- -grāfs Norāda, ka (kas) ir uzrakstīts vai uzzīmēts.
- pretī Norāda, ka (kas) tiek virzīts, virzās uz ko, piem., noteiktu objektu, arī mērķi.
- ie- Norāda, ka ar priedēkļvārdu apzīmētais rodas, ir lietojams tajā, ko nosauc pamatvārds.
- kilo- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir 1000 reižu lielāka par salikteņa otrajā daļā minēto mērvienību.
- nano- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir miljardā daļa no salikteņa otrajā daļā nosauktās mērvienības.
- mega- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir miljons reižu lielāka par salikteņa otrajā daļā minēto mērvienību.
- vairāk Norāda, ka attiecīgā īpašība kam piemīt lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu).
- no- Norāda, ka darbība notiek intensīvi, kamēr iestājas (kāds stāvoklis).
- aiz- Norāda, ka darbība notiek, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti.
- ie- Norāda, ka darbība sasniedz ar pamatvārdu saistīto mērķi, tiek pabeigta.
- pār- Norāda, ka darbība tiek veikta, noris, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti vai sasniedzot ļoti augstu pakāpi, intensitāti.
- pie- Norāda, ka darbības objekta virsma no iekšpuses lielā mērā pārklājas (ar ko).
- ar Norāda, ka darītājs saistīts ar kādu savstarpējās attieksmēs; norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
- ne- Norāda, ka fizikālais lielums, ko apzīmē pamatvārds, ir samērā mazs.
- visai Norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
- pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
- nedaudz Norāda, ka minētā īpašība, pazīme izpaužas mazliet, nelielā mērā.
- mazliet Norāda, ka minētā īpašība, pazīme piemīt nelielā mērā.
- krietns Norāda, ka minētā pazīme ir samērā palielināta, pastiprināta.
- pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika atlikusi puse vai aptuveni puse.
- iekams Norāda, ka palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikuma darbības; pirms; kamēr.
- giga- Norāda, ka pamatvārdā minētā mērvienība miljardu reižu lielāka.
- ne- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais nav piemērots, izdevīgs.
- at- Norāda, ka priedēkļvārds apzīmē to, kas vērsts atpakaļ.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt četrkārtīgā apmērā, izpaužas četrējādi.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt desmitkārtīgā apmērā, izpaužas desmitkārtīgi.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas mazā mērā.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ar kādām pazīmēm ir saistīts ar divām vai vairākām (līdzīgām) parādībām.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas, gar robežu, veido, iezīmē to.
- tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris samērā lielā attālumā.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ar pagājušo laiku modes, stila iezīmēm.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, summējot kādus lielumus.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopējs kādām parādībām, pazīmēm, apvieno tās.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums.
- mēr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto (kā) mērīšanai.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu.
- pulksten Norāda, ka skaitļa vārds apzīmē pulksteņa laiku.
- adresēt Norādīt (sūtījuma) saņēmēju un viņa adresi.
- aizrādīt Norādīt uz kādām neprecizitātēm, neatbilsmēm, paviršību.
- nokāpt Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- notēmēt Noregulēt (šaujamieroci) tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu, noteiktu mērķi; nomērķēt.
- brāzmot Norisēt ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar brāzmām.
- iet savu parasto gaitu norisināties tā, kā vienmēr, kā ir pierasts, ierasts.
- stāvoklis Norišu, procesu kopums (organismā), kas ietekmē tā funkcionēšanas spējas.
- tikumība Normu un principu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1).
- segregācija Norobežošana, nošķiršana vai nodalīšana pēc etniskajām, rasu u. tml. pazīmēm.
- N Norvēģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- magnitūda Nosacīta mērvienība, kas rāda zemestrīces laikā izdalītās enerģijas daudzumu uz platības vienību.
- loze Nosacīta zīme (piem. zīmīte ar numuru), ar ko lozējot noskaidro (kā) saņēmēju, veicēju u. tml.
- signatūra Nosacīta zīme, simbols objektu (piem., mežu, ceļu, baznīcu, kapsētu u. tml.) apzīmēšanai kartogrāfijā; šādu simbolu kopums.
- bazalta slānis nosacīts apzīmējums Zemes garozas apakšējai daļai, kas sastāv no bazaltam līdzīgiem iežiem.
- emblēma Nosacīts, simbolisks kādas idejas, organizācijas, iestādes u. tml. apzīmējums.
- piezemēt Nosēdināt zemē (lidaparātu).
- nokūpināt Nosmēķēt.
- nopīpēties Nosmēķēties.
- netīrelis Nosmērējies, netīrs cilvēks vai dzīvnieks; netīrīgs cilvēks.
- nosmulēties Nosmērēties, notraipīties.
- marķēt Nospraust (kā) robežas, iezīmēt.
- racionēt Noteikt (kā) devu; normēt.
- pārbaudīt Noteikt (kā) piemērotību lietošanai, izmēģināt (ko) praksē.
- notaksēt Noteikt (kam) vērtību naudas izteiksmē; novērtēt.
- uzlikt Noteikt ar lēmumu, likumu, tiesas spriedumu (piemēram, darba apjomu, sodu).
- bonitēt Noteikt vērtību (mājdzīvniekiem, augsnei u. tml.) pēc kādām pazīmēm.
- pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas.
- diagnosticēt Noteikt, konstatēt (slimību) pēc kādām pazīmēm.
- atšķirt Noteikt, pazīt starp citiem (pēc kādām pazīmēm).
- identificēt Noteikt, pazīt; konstatēt (pēc kādām raksturīgām pazīmēm).
- uzturlīdzeklis Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piemēram, aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti.
- grozs Noteiktā laikaposmā cilvēkam nepieciešamais pārtikas, preču u. tml. daudzums; šāds nepieciešamais daudzums naudas izteiksmē.
- datums Noteikta mēneša diena, kad ir (kas) noticis vai ir (kam) jānotiek.
- metode Noteikta mērķa sasniegšanas, konkrēta uzdevuma risināšanas veids; paņēmiens vai paņēmienu sistēma kādas darbības, uzdevuma veikšanai, pētīšanai u. tml.
- uzrunāt Noteiktā veidā (piemēram, ar savu daiļradi) ietekmēt (kādu).
- zīme Noteikta veida iespieddarbs ar īpašām pazīmēm, kurā izteikta naudas vērtība; banknote.
- reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
- tomēnes Noteiktā, jau pagājušā mēnesī.
- kabīne Noteiktam mērķim iekārtota neliela telpa vai norobežojoša konstrukcija.
- bloks Noteiktam mērķim paredzēts (celtņu, telpu u. tml.) apvienojums.
- vērtība Noteiktām prasībām atbilstošs (kā, piemēram, priekšmeta, vielas, norises) īpašību kopums.
- lekāls Noteiktas konfigurācijas šablons, pēc kā iezīmē gatavojamās detaļas kontūras vai pārbauda izgatavotās detaļas formu.
- norma Noteikts (kā) mērs, daudzums, apjoms, lielums, kas atbilst noteiktām prasībām, arī tiek uzskatīts par lietderīgāko vai pieļaujamu.
- koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (piem., maisījumā); kvantitatīvais samērs (piem., šķīdumā).
- kvalificēts balsu vairākums noteikts balsu vairākums (piemēram, divas trešdaļas).
- stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret kādu, ko); arī nostāja.
- metrs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju izkārtojums dzejolī; pantmērs.
- pasaule Noteiktu dabas parādību kopums, to eksistence ar savām raksturīgām iezīmēm.
- konteiners Noteiktu izmēru un noteikta veida tilpne (kā) transportēšanai bez iesaiņojuma.
- aģitācija Noteiktu politisko ideju izplatīšana, kuras mērķis ir ietekmēt sabiedrību, lai iegūtu piekritējus (piem., kādai kustībai, partijai).
- paņemt uz grauda notēmēt.
- nopīpēt Notērēt smēķēšanai.
- nosmēķēt Notērēt smēķēšanai.
- sarežģījums Notikums, epizode (daiļdarbā), ar ko iezīmējas konflikts.
- apķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
- notaisīt Notraipīt, nosmērēt (parasti ar izkārnījumiem).
- noķēzīt Notraipīt, nosmērēt (parasti ar mēsliem, netīrumiem).
- noķellēt Notraipīt, nosmērēt.
- nomūrēt Notraipīt, nosmērēt.
- apķēpāt Notraipīt; nosmērēt.
- apķēzīties Notraipīties (ar mēsliem, netīrumiem).
- nomūrēties Notraipīties, nosmērēties.
- apsist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) – par krusu.
- noķellēties Notriepties, nosmērēties.
- vesela nots nots, kas apzīmē relatīvi visilgāko skaņu.
- pārķert Notvert (ko uz noteiktu vietu, arī noteiktā virzienā raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu; pārtvert.
- pārtvert Notvert (uz kādu mērķi raidītu priekšmetu), pirms (tas) sasniedz mērķi.
- uzraudzīt Novērot, regulēt (piemēram, procesu, kā stāvokli), lai nepieļautu (tā) neatbilstību kādām prasībām.
- izlīdzināt Novērst (samēra, līdzsvara) traucējumus (piem., aizstājot ar ko citu, pastiprinot ar ko citu).
- salikt atzīmes novērtēt sekmes ar atzīmēm un ierakstīt tās.
- novizināt Novest (lejā, zemē).
- velonovietne Novietne (piemēram, velostatīvi), kurā iespējams novietot velosipēdu.
- krātiņš Novietne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas jaunā bišu saimē.
- vēdināt Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums.
- plesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
- uzstādīt Novietot un nostiprināt (piemēram, ko apjomīgu).
- piezemēt Novietot zemē (bumbu).
- uzstādīt Novietot, izkārtot (piemēram, priekšmetus) gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
- uzstādīt Novietot, noregulēt, iestādīt u. tml., sagatavojot (piemēram, ierīci, aparatūru) darbībai.
- uzlikt Novietot, nostiprināt (piemēram, detaļu, ierīci) noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam).
- dreifēt Novirzīties no kursa (piem., vēja, straumes ietekmē).
- aplinkus Novirzoties sāņus, nedodoties taisni uz mērķi.
- terorisms Noziedzīga darbība – plānota vardarbība (piem., spridzināšana, slepkavības, lidmašīnu un cilvēku nolaupīšana, ķīlnieku sagrābšana), ko lieto kā politiskās ietekmēšanas līdzekli.
- nopietns Nozīmīgs; samērā liels, ievērojams.
- nukleotīds Nukleīnskābes sastāvdaļa – nukleīnskābes monomērs.
- uzlasīt Ņemot augšā, piemēram, no zemes, parasti pa vienam, savākt.
- vidējs Ņemot par normu lielumu, ko iegūst, dalot divu vai vairāku lielumu summu ar to skaitu; caurmērā.
- vākt Ņemt un virzīt (piemēram, priekšmetu), lai (to) pārvietotu kur citur.
- rakurss Objekta filmēšana no dažādiem skatu punktiem.
- teleobjektīvs Objektīvs (fotoaparātam, kinoaparātam), kas dod iespēju iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
- sekvence Objektu sakārtojums atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
- paziņojums Oficiāla ziņa; dokuments, kas satur ziņu, informē (par ko).
- rajonēt Oficiāli atzīt (kultūraugu šķirnes) piemērotību audzēšanai noteiktā rajonā.
- uzaicinājums Oficiāls (piemēram, starptautiska līmeņa) aicinājums (piemēram, kur piedalīties, iestāties).
- padēklis Ola, kas atstāta mājputna ligzdā, lai tas tur dētu vienmēr.
- optiķis Optikas speciālists; speciālists, kas izgatavo optiskus instrumentus, nodarbojas ar redzes korekcijas līdzekļu izgatavošanu, to pielāgošanu, piemērošanu konkrētajam lietotājam.
- teodolīts Optiski mehānisks instruments leņķu mērīšanai horizontālā un vertikālā plaknē, arī virziena noteikšanai.
- dioptrija Optisko ierīču (piem., lēcu, sfērisko spoguļu) optiskā stipruma mērvienība.
- hipertrofija Orgāna vai muskuļu pārmērīga palielināšanās apjomā audu apjoma pieauguma dēļ.
- hipotrofija Orgāna vai muskuļu pārmērīga samazināšanās.
- aldehīdi Organiski savienojumi – skābju, spirtu u. tml. ieguves starpprodukti, kurus plaši izmanto rūpniecībā (piem., polimēru ražošanā).
- vinilhlorīds Organisks savienojums, ko izmanto polimēru ražošanai.
- glicerīns Organisks savienojums, trīsvērtīgs piesātinātais spirts – biezs, bezkrāsains, salds šķidrums, ko izmanto par izejvielu pārtikas, parfimērijas, zāļu ražošanā, kā arī sprāgstvielu izgatavošanā.
- gigantiskums Organisma vai tā atsevišķu daļu pārmērīga izaugšana.
- ķermenis Organisms (cilvēkam, dzīvniekam) tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.
- albīns Organisms ar albīnisma pazīmēm.
- fonds Organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim.
- kamera Organizācija, kas vada un sekmē kādas nozares darbu.
- nevalstiskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
- sabiedriskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
- uzņēmums Organizatoriski saimnieciska vienība, kas paredzēta uzņēmējdarbības veikšanai.
- veidot Organizējot, dibinot panākt, ka rodas (piemēram, kolektīvs, sabiedrisks institūts).
- gājiens Organizēta daudzu cilvēku iešana ar noteiktu mērķi; šādu cilvēku kopums.
- kampaņa Organizēta, sabiedrību ietekmējoša darbība, ko veic kādā noteiktā laikposmā.
- streikot Organizēti pārtraukt darbu, atteikties strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu (piem., no uzņēmēja, valdības) kādu (parasti ekonomisku vai politisku) prasību izpildi.
- pasākums Organizēti veikts darbību kopums ar noteiktu raksturu un mērķi.
- urīnceļi Orgānu kopums urīna izvadīšanai no organisma (piemēram, urīnvadi, urīnpūslis).
- uvertīra Orķestra skaņdarbs – ievads muzikāli dramatiskiem darbiem (piemēram, operai, baletam, oratorijai).
- raksts Ornamentāls zīmējums, kas regulāri atkārtojas.
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas piemērota kuģu enkurvietai, to iekraušanai un izkraušanai; ostas akvatorijas ārējā daļa, kas no jūras viļņošanās ierobežota ar dabisku aizsegu.
- igrek Otrais nezināmais lielums algebriskās izteiksmēs; simbols: Y, y.
- treks Ovāla sporta būve, kurā izveidots slīps ceļš riteņbraukšanas sacensībām, autotransportam un motosportam, arī transportlīdzekļu izmēģināšanai.
- parasti Pa lielākai daļai; arī vienmēr.
- tostarp Pa to laiku, tikmēr.
- katedra Paaugstinājums ar pulti, arī speciāla mēbele, kas paredzēta publiskam runātājam, lektoram u. tml.
- uzskrūvēt Paaugstināt (piemēram, samaksu).
- mēteļdrāna Pabiezs audums, no kā parasti šuj mēteļus.
- uzstādināt Pacelt ūdens līmeni ūdenstecē ar hidrotehnisku būvi; šādā veidā (no būves augšup pret sākotnējo tecējumu) radīt (piemēram, ezeru).
- uzkāpt Pacelties (līdz kādai vietai) – piemēram, par kā līmeni.
- uzlidot Pacelties (piemēram, no skrejceļa).
- samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu (piem., to pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot).
- uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtu.
- iezīmēt Padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi; norobežot ar atšķirības zīmēm.
- uzbiezināt Padarīt biezāku (piemēram, ko piejaucot).
- humanizēt Padarīt cilvēkam piemērotāku, pieejamāku.
- hermetizēt Padarīt hermētisku, cieši, blīvi noslēgt, lai neieplūstu vai neizplūstu gāze, šķidrums.
- cilvēciskot Padarīt humānāku, cilvēkam atbilstošāku, piemērotāku.
- bendēt Padarīt nederīgu (piem., darbarīku, ierīci), lietojot (to) nepiemērotos apstākļos.
- piemēslot Padarīt netīru ar atkritumiem, mēsliem.
- noziesties Padarīt netīru sevi, savu apģērbu; notraipīties, nosmērēties.
- nosmulēt Padarīt netīru, nosmērēt, notraipīt.
- pieķēzīt Padarīt netīru, piemēslot ar izkārnījumiem.
- piecūkot Padarīt netīru, piemēslot; arī piesārņot.
- šmucēt Padarīt netīru, piemēslot.
- noziest Padarīt netīru; notraipīt; nosmērēt.
- pataisīt mīkstu padarīt pakļāvīgu, parasti fiziski ietekmējot.
- personificēt Padarīt personisku, individuālu, piemērotu konkrētai personai, personām.
- saskaņot Padarīt savstarpēji atbilstīgu, piemērotu.
- konkretizēt Padarīt uzskatāmu, precizēt; izteikt konkrētākā formā (piem., minot piemērus).
- uzrādīt Padarīt uztveramu, konstatējamu (piemēram, informāciju par kādu parādību, stāvokli).
- izlīdzināt Padarīt vienmērīgu (gaitu, darbību u. tml.).
- sagānīt Padarīt, parasti pilnīgi, nelietojamu, neizmantojamu (piem., piemēslojot).
- mīksts kā vasks padevīgs, pakļāvīgs, viegli ietekmējams.
- savstarpējās palīdzības kase padomju laika arodbiedrības biedru organizācija, kas izsniedza nelielus aizdevumus tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
- pašpalīdzības kase padomju laika arodbiedrības biedru organizācija, kas izsniedza nelielus aizdevumus tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
- Kurzemes katls padomju literatūrā izplatīts apzīmējums teritorijai, kurā Otrā pasaules kara beigās atradās Kurzemē ielenktās vācu armijas (arī latviešu leģionāru) daļas; Kurzemes cietoksnis.
- politinformācija Padomju Savienības komunistiskās partijas propagandas un ideoloģijas līdzeklis – aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana darbaļaudīm atbilstoši partijas interpretācijai un mērķiem.
- laisties dibenā Padoties grūtībām, neveiksmēm u. tml.
- viņlaiki Pagājušais laikposms; samērā sens laikposms.
- stārasts Pagasta vecākais (Vidzemē, Latgalē no 16. līdz 20. gadsimtam).
- uztaisīt Pagatavot (piemēram, ēdienu ēdienreizei).
- spa Pakalpojumu kopums, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai; iestāde, kura piedāvā tradicionālos spa pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
- korozija Pakāpeniska (metāla izstrādājumu) sabrukšana, sairšana apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
- gradācija Pakāpeniska, vienmērīga pāreja no zemākās pakāpes uz augstāko vai otrādi; viena šāda pārejas pakāpe, iedaļa.
- uzaudzēt Pakāpeniski (ko) palielinot, sasniegt (piemēram, lielu tā skaitlisko vērtību).
- veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- izlīdzināties Pakāpeniski kļūt vienmērīgam.
- erodēt Pakāpeniski saārdīt un aizskalot iežus (piem., par ūdens straumēm).
- taisīties Pakāpeniski veidoties, būt par topošā pazīmēm (parasti par parādībām dabā).
- krāt Pakāpeniski, ilgāku laiku vākt (ko) un (noteiktam mērķim) apkopot.
- zagties Pakāpeniski, nemanāmi sākties, kļūt sajūtamam, pamanāmam (piemēram, par laikposmu, parādībām dabā).
- vara Pakļaujošs, (psihiski, emocionāli, morāli u. tml.) ietekmējošs spēks.
- uzmākt Pakļaujot savai gribai, panākt, ka (kādam) pretēji (savām) vēlmēm, vajadzībai jāpieņem, jāatzīst (kas).
- uzlikt Pakļaut (kādu, parasti negatīvai, ietekmei, piemēram, ar maģisku rituālu).
- pārslogot Pakļaut (kādu) pārmērīgai slodzei.
- militarizēt Pakļaut (piem., valsti, tās ekonomiku, politiku) militāriem mērķiem; realizēt, ieviest militārismu (civilajā dzīvē).
- pabalstīt Palīdzēt materiāli; sekmēt (ko, piem., ar darbību, attieksmi).
- gaļasmuša Paliela muša, kuras kāpuri attīstās gaļā, kritušos dzīvniekos, mēslos.
- pastatne Palīgkonstrukcija, ko izmanto būvdarbiem un remontdarbiem samērā nelielā augstumā.
- nolūka apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka darbības nolūku, mērķi.
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu; prepozīcija.
- pastāvēt Palikt noteiktos uzskatos, domās, neļaujot sevi ietekmēt.
- rotangpalma Palmu dzimtas liāna, ar tievu, garu stumbru, no kura pin mēbeles, grozus u. tml. priekšmetus [Calamus rotang].
- uztaustīt Pamanīt, atrast (piemēram, ar skatienu, arī noteiktu metodi).
- nopikot Pamatīgi apmētāt, nomētāt (kādu) ar sniega pikām.
- kārtīgs Pamatīgs, samērā liels.
- iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās).
- izmēģināt Pamēģināt (darīt ko jaunu), praksē pārbaudīt.
- nomēģināt Pamēģināt.
- sūtīt Panākt (pamudinot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu mērķi).
- valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veidā.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka, auga īpašības, šķirne u. tml.) kļūst kvalitatīvāka, piemērotāka noteiktām prasībām.
- piespiest Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ko dara pretēji savai gribai, vēlmēm.
- noburt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk kā varā, ietekmē.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
- pārmocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), piem., pārmērīgi strādājot, pārpūlas.
- uzzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts) kļūst (kādam) zināms; gūt iespēju (ko) zināt (par ko).
- uzlādēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gāze jonizējas).
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, teritorija) kļūst kvalitatīvāks, piemērots noteiktām prasībām.
- noraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ātri novirzās (lejā, zemē u. tml.).
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mērenāks, ne tik stingrs, bargs.
- nolidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nolido, nokrīt (lejā, zemē); nomest.
- nogāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī, nokrīt (zemē).
- ducināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pastipri, dobji, samērā ilgstoši skan, dūc.
- uzputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzput virsū (uz kā, kam), izveidojot (piemēram, slāni).
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- uzduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās augšā, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst duļķains.
- uzzibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi zibsnī.
- uzjundīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas, domas) izraisās (psihē), uztrauc, nodarbina.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas) spēcīgi izraisās, uztrauc.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, kas irdens) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzjaukt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
- urdīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, psihiskie procesi) aktivizējas.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, process, piemēram, vidē) saglabājas, turpinās.
- uzvēdināt Panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās (piemēram, vēsma).
- uzdvest Panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi izraisās (piemēram, psihisks stāvoklis).
- atvēsināt Panākt, ka (kāds) atjēdzas, mazinās (kāda) pārmērīga aizrautība.
- iemidzināt Panākt, ka (kāds) iemieg; sekmēt iemigšanu.
- uzvarēt Panākt, ka (kāds) tiek pārspēts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
- sabalansēt Panākt, ka (kam) izveidojas samērība, saskaņotība starp (tā) sastāvdaļām.
- mērcēties Panākt, ka (kas atrodas ūdenī); tikt mērcētam.
- pilnveidot Panākt, ka (kas) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām; uzlabot, pilnīgot.
- samērot Panākt, ka (kas) kļūst samērīgs.
- notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē, nost u. tml.
- palielināt Panākt, ka (kas) skaitliskā izteiksmē kļūst lielāks.
- valstīt Panākt, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (piemēram, par vēju, viļņiem).
- notriekt Panākt, ka (lidojošs objekts) tiek iznīcināts un nokrīt, nogāžas (zemē).
- uzlaist Panākt, ka (piemēram, kāda dienesta darbinieks) ierodas (pie kāda), lai pārbaudītu, sauktu pie atbildības u. tml.
- uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, policija, pārbaudošas iestādes darbinieki) ierodas (pie kāda), radot (tam) nepatikšanas.
- uzpildīt Panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, arī gāze) tiek iepildīts (piemēram, tilpnē, traukā).
- vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
- uzkurt Panākt, ka (piemēram, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (piemēram, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurināt (1).
- uzkurināt Panākt, ka (piemēram, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (piemēram, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurt (1).
- uzlabot Panākt, ka (priekšmets, viela, to īpašības u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām.
- uzaudzēt Panākt, ka izaug, izveidojas virsū (uz kā, kam) – piemēram, par augiem.
- hipnotizēt Panākt, ka kāds nonāk hipnozes stāvoklī, ietekmēt (kādu) ar hipnozes palīdzību.
- uzsist temperatūru panākt, ka ķermeņa temperatūras mērījums rāda paaugstinātu temperatūru.
- jambs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir neuzsvērta, bet otrā uzsvērta vai gara.
- trohajs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta un otrā neuzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai pirmā zilbe gara un otrā īsa (antīkajā jeb metriskajā vārsmošanas sistēmā).
- spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- daktils Pantmērs, kurā ir trīszilbju pēda ar uzsvērtu vai garu pirmo zilbi.
- uzcelt Paņemt augšā (piemēram, no zemes).
- indekss Papildapzīmējums, lai atšķirtu viendabīgus objektus citu no cita.
- postskripts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei, ko apzīmē ar burtiem P.S.
- gratifikācija Papildu atlīdzība, ko maksā darba ņēmējam īpašos gadījumos vai par sevišķiem nopelniem.
- svešāds Par cilvēku īpašībām, pazīmēm, darbību u. tml.
- pārgudrs Par daudz gudrs, pārlieku gudrs; tāds, kas mēdz demonstrēt, savu gudrību, zināšanas.
- mazā panda par mājas kaķi nedaudz lielāks dzīvnieks ar sarkanbrūnu apmatojumu un raksturīgām baltām zīmēm uz galvas (vaigiem, uzacīm, zoda un purna).
- universālija Parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās (piemēram, visās valodās ir lietvārdi, darbības vārdi un vietniekvārdi).
- apstāklis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
- uzvarēt Parādīt labāko sniegumu (piemēram, izpildītājmākslas konkursā).
- parādzīme Parādu apliecinošs dokuments, kuru aizņēmējs izsniedz aizdevējam, minot summas lielumu un atdošanas termiņu; parādraksts.
- ūzuss Paradums; ierastā prakse, kā (kas) tiek darīts (piemēram, studentu korporācijās).
- pārlasīties Pārāk daudz lasot, nogurt; ļoti daudz lasot (ko), pārāk ietekmēties (no tā).
- pārmēslot Pārāk daudz mēslot.
- pārpīpēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī saslimt.
- pārmērcēt Pārāk izmērcēt.
- siltumnīcas stāds pārāk trausls, izlutināts, nevarīgs, praktiskai dzīvei nepiemērots cilvēks.
- siltumnīcas augs pārāk trausls, izlutināts, nevarīgs, praktiskai dzīvei nepiemērots cilvēks.
- snīpis Parasti cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
- ķoniņš Parasti savienojumā "kuršu ķoniņš": kuršu dižciltīgais – Livonijas ordeņa vasalis (Kuldīgas apkaimē).
- traks Parasti savienojumā ar "būt" formām apzīmē ļoti nevēlamu stāvokli.
- stulbs Parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām: apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
- visnotaļ Parasti, vienmēr; gluži, pavisam, viscaur.
- etalons Paraugmērs, parauga mēraparāts.
- testers Paraugs – smaržu, odekolona pudelīte, dezodoranta, lūpukrāsas flakons u. tml., ko pircējs veikalā var izmēģināt.
- piemērot Pārbaudīt (lieluma, formas) atbilstību; piemērīt.
- vētīt Pārbaudīt, noskaidrot (kā) piemērotību, atbilstību kādiem nosacījumiem, normai u. tml.
- paraudzīt Pārbaudīt, pamēģināt.
- rediģēt Pārbaudīt, precizēt un labot (piemēram, tekstu, attēlu, skaņdarbu).
- versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
- uzdevums Paredzētā funkcija (piemēram, ierīcei, arī parādībai sabiedrībā); dabiski izveidojusies (piemēram, vielas) darbība.
- nolūks Paredzētais, nodomātais (rīcības, darbības) mērķis.
- domāts Paredzēts, piemērots (kam); iecerēts, gribēts.
- odekolons Parfimērijas izstrādājums – smaržvielu šķīdums atšķaidītā spirtā.
- tualetes ūdens parfimērijas izstrādājums ar nelielu smaržvielu koncentrāciju.
- apzīmēt Pārklāt ar zīmējumu.
- apglumēt Pārklāties ar gļotām, kļūt glumam (mitruma ietekmē).
- noglumēt Pārklāties ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
- medžliss Parlaments (dažās musulmaņu zemēs, piem., Irānā).
- spēle Pārmaiņa (sejas izteiksmē).
- perversija Pārmērība, pārspīlējums.
- ekscess Pārmērība.
- darbaholisms Pārmērīga aizraušanās ar darbu, tieksme pārmērīgi daudz strādāt.
- fanātisms Pārmērīga nodošanās kādai reliģijai.
- teatralitāte Pārmērīga samākslotība, uzmācīgs izskaistinājums; teatrālisms (2).
- teatrālisms Pārmērīga samākslotība, uzmācīgs izskaistinājums; teatralitāte (2).
- tūska Pārmērīga šķidruma uzkrāšanās audos, dobumos.
- pūrisms Pārmērīga tieksme attīrīt valodu no citu valodu elementiem, svešvārdiem.
- mantaskāre Pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību; mantkāre.
- mantkāre Pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību; mantkārība.
- mantkārība Pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību.
- mantrausība Pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu; mantkārība.
- gigantomānija Pārmērīga tieksme pēc kā milzīga, grandioza; lielummānija.
- lieka greznība pārmērīga, nevajadzīga izšķērdība.
- resorisms Pārmērīgas rūpes tikai par savu resoru; rīcības nesaskaņošana, nesadarbošanās.
- drudzis Pārmērīgi aizrautīga nodošanās (kam), aizraušanās (ar kādu pasākumu).
- kā plēsts pārmērīgi ātri, strauji, skaļi; ar pārāk lielu piepūli; uzmācīgi.
- lēkt no biksēm laukā Pārmērīgi censties, ar visiem spēkiem gribēt ko panākt.
- celt (vai) debesīs pārmērīgi cildināt, ļoti slavēt.
- nodzīt Pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti novājināt, nomocīt.
- nodzerties Pārmērīgi dzerot alkoholiskos dzērienus, degradēties, kļūt par alkoholiķi.
- piedzerties Pārmērīgi dzerot alkoholiskos dzērienus, zaudēt kontroli par savu uzvedību.
- apdzert Pārmērīgi dzerot, zaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
- noēsties Pārmērīgi ēdot, kļūt tuklam, resnam.
- pārspīlēts Pārmērīgi liels, neatbilstošs patiesībai.
- pārspīlēts Pārmērīgi liels; arī samākslots.
- skatīties pudelē pārmērīgi lietot alkoholiskos dzērienus.
- samocīt Pārmērīgi nodarbinot, noslogojot, pieļaut, ka (kāds) tiek ļoti nogurdināts, pārpūlas, kaitē savai veselībai.
- kārties (vai) nost pārmērīgi nomocīties, cenšoties ko padarīt, arī ko iegūt, dabūt.
- hipertrofēties Pārmērīgi palielināties apjomā audu apjoma pieauguma dēļ (par muskuļiem, orgāniem).
- hipertrofēts Pārmērīgi palielināts.
- sausiņš Pārmērīgi racionāls, stingru principu cilvēks, kurš neatzīst jūtīgumu, emocionalitāti.
- teatrāls Pārmērīgi samākslots, izskaistināts.
- uz pjedestāla (uz)celt pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
- uz pjedestāla pacelt pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
- uzcelt uz pjedestāla pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt tā nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
- puritānisms Pārmērīgi stingra tikumība.
- rigorozs Pārmērīgi stingrs, pedantisks (piem., kādu principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā).
- nežēlīgs Pārmērīgi stingrs, prasīgs (pret kādu).
- sīkstuļoties Pārmērīgi taupīt, krāt mantu, naudu, nevēloties dalīties ar citiem; skopuļoties.
- līdz acīm pārmērīgi, līdz pēdējai iespējai.
- līdz ūkai pārmērīgi, līdz pēdējai iespējai.
- uz vella paraušanu pārmērīgi, ne par ko nebēdājot, ļoti intensīvi.
- uz velna paraušanu pārmērīgi, ne par ko nebēdājot, ļoti intensīvi.
- maniakāls Pārmērīgi, slimīgi aktīvs, neapvaldīts.
- korpulence Pārmērīgs taukaudu daudzums ķermenī; tuklums, resnums.
- nesamanīgs Pārmērīgs, ārkārtīgs.
- nežēlīgs Pārmērīgs, ārkārtīgs.
- negausīgs Pārmērīgs, nesātīgs.
- nesamērīgs Pārmērīgs.
- pārmēra Pārmērīgs.
- muskusbriedis Pārnadžu kārtas dzīvnieks – samērā neliels bezragu briedis, kam ir gari ilkņi un dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
- žirafe Pārnadžu kārtas dzīvnieks (Āfrikā) ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu, garām kājām, nelielu galvu un samērā īsiem, ar apmatojumu klātiem radziņiem.
- pārstaipīt Pārnēsājot ko pārāk smagu, padarīt sāpīgu, traumēt.
- trops Pārnestā nozīmē lietots vārds vai vārdu savienojums.
- ož pēc naftalīna pārnestā nozīmē saka par kaut ko vecmodīgu.
- pēctecis Pārņēmējs, (kā) turpinātājs.
- pēcnieks Pārņēmējs.
- mākt Pārņemt, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt; nomākt, nospiest (kādu).
- paņemt Pārņemt, ļoti ietekmēt, iespaidot.
- dominēt Pārsniegt citu (piem., apkārtējo, līdzīgo) ar nozīmību, izmēriem u. tml.
- uzlaist Pārsniegt, atstāt lielāku (piemēram, auduma gabala izmēru šujot); pārsniegt (noteikta laika) ierobežojumu.
- pacelties Pārspēt (ko), neietekmēties (no kā).
- uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku, piemēram, bruņotā sadursmē).
- pāršaut pār svītru pārspīlēt, rīkoties bez mēra sajūtas.
- pāršaut pār mēru pārspīlēt, rīkoties bez mēra sajūtas.
- dendijs Pārspīlēti smalki, vienmēr pēc jaunākās modes ģērbies cilvēks; frants, švīts.
- pamest likteņa ziņā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- atstāt likteņa ziņā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- pamest likteņa žēlastībai pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- atstāt likteņa žēlastībai pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- pārliekamais kalendārs pāršķirams galda kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas lappuses vai lapas.
- zaļo partija partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
- zaļo kustība partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
- zaļie Partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
- orālais sekss partnera dzimumorgānu kairināšana ar muti (lūpām, mēli).
- pauzēt Pārtraukt (skaņdarba) skanējumu, atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
- boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi pārtraukt tirdzniecību.
- mest pie malas Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē.
- žīga Pāru deja trīsdaļīgā taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- nolaisties no saviem augstumiem pārvarēt (piem., sociālās atšķirtības plaisu) un spēt pielāgoties, piemēroties citai (parasti zemākai) videi.
- izlauzt (sev) ceļu pārvarot grūtības, šķēršļus, sasniegt savu mērķi, gūt atzinību.
- pielāgot Pārveidojot padarīt (ko) piemērotu, atbilstošu (kādam nolūkam, kādām vajadzībām u. tml.).
- rekonstruēt Pārveidot, pārbūvēt ar mērķi (ko) uzlabot, modernizēt.
- pārvilkt Pārvietot, pārvirzīt (uz kurieni, kurp, piem., teksta daļu, zīmējumu).
- klumburot Pārvietoties neveiklā, nevienmērīgā gaitā; klūpot, krītot iet; klumburēt.
- klumburēt Pārvietoties neveiklā, nevienmērīgā gaitā; klūpot, krītot iet; klumburot.
- taksija Pārvietoties spējīgu organismu, šūnu vai to daļu kustība kāda kairinātāja (gaismas, siltuma, ūdens, ķīmisko vielu) ietekmē.
- dreifēt Pārvietoties ūdenī pasīvi, vēja, straumes ietekmē.
- plūst Pārvietoties, parasti ar nemainīgu ātrumu, samērā lielā daudzumā (par šķidrumu, gāzi).
- polsterēt Pārvilkt (mēbeles vai to daļas) ar polsteri (1).
- nolaizīt Pārvilkt ar mēli un saslapināt, notīrīt (ko).
- aktivitāte Pasākumi, aktīvu darbību virkne ar noteiktu mērķi.
- sacensība Pasākums (piem., kādā ražošanas nozarē, mācību priekšmetā, nodarbē), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana.
- sacīkstes Pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana; sacensības.
- sacensība Pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana.
- izmēģinājums Pasākums vai pasākumu kopums, kura mērķis ir pārbaudīt (kā) kvalitāti, īpašības, piemērotību (kam).
- sacīkstes Pasākums, kurā mērojas spēkiem (piem., kādā nodarbē).
- racionalizācija Pasākumu kopums ar mērķi padarīt (ko) efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
- ugunsaizsardzība Pasākumu kopums, kuru mērķis ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos.
- zemes ierīcība pasākumu kopums, lai lauksaimnieciski nozīmīgu zemi sagatavotu mērķtiecīgai izmantošanai.
- makropasaule Pasaule lielā, kosmiskā mērogā, Visums; pretstats: mikropasaule.
- rikša Pasažieru pārvadāšanai paredzēti divriči ar jumtu, ko velk cilvēks (Dienvidaustrumāzijas zemēs); šādu ratu mūsdienu konstrukcija uz velosipēda; šādu ratu vadītājs.
- ilustrēt Paskaidrot, papildināt (tematu, domu u. tml.) ar (uzskatāmiem) piemēriem.
- papīpēt Pasmēķēt, uzsmēķēt.
- pakūpināt Pasmēķēt.
- marka Pasta sūtījumu samaksas zīme – neliels pielīmējams papīra gabaliņš, uz kura ir vērtības norāde un attēls; pastmarka.
- paklīst Pastaigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa).
- žūpība Pastāvīga un pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana.
- žūpot Pastāvīgi un pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus.
- uzsaukt Pasūtīt, apmaksāt (kādam ko, piemēram, dzērienu, maksas pasākumu) par saviem līdzekļiem.
- pašmērķis Paša izvēlēts mērķis, uz kuru pārlieku tiecas, parasti neņemot vērā (kā) būtību, nozīmīgumu.
- upuris Pašaizliedzīga atsacīšanās no kā kāda labā, kāda mērķa dēļ.
- ziedot Pašaizliedzīgi atsacīties (no kā) kā labā, kāda mērķa dēļ.
- ziedoties Pašaizliedzīgi veltīt savus spēkus, spējas kā labā, kāda mērķa dēļ; uzupurēties.
- šomēnes Pašreizējā mēnesī.
- mērija Pašvaldība, ko vada mērs; celtne, telpas, kur atrodas šī pašvaldība.
- nosaukt Pateikt (kā) vārdu, apzīmējumu.
- uzdot Pateikt, darīt zināmas (piemēram, kādas ziņas).
- pakaļējās rindas patskanis patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem mīkstajām aukslējām (piem., o, u, ū).
- strīdēties Paust atšķirīgus vai pretējus uzskatus (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
- zobot Paust ironisku, izsmējīgu attieksmi (pret kādu, ko).
- padzīvoties Pavadīt samērā neilgu laiku rotaļājoties vai nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
- uztaisīt Paveicot attiecīgu darbību, radīt (piemēram, noteiktu rezultātu).
- veidojums Paveikta darbība --> veidot (2); ārējā forma (piemēram, priekšmetam).
- ēnojums Paveikta darbība, rezultāts --> ēnot; ēnas atveidojums (piem., zīmējumā).
- izsvarojums Paveikta darbība, rezultāts --> izsvarot; kā (piem., svara) vienmērīgs sadalījums.
- krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (2); krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz sejas vai kādas tās daļas).
- mēģinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mēģināt (1).
- mērījums Paveikta darbība, rezultāts --> mērīt; šīs darbības rezultātā iegūtais skaitlis.
- pārspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspīlēt; tas, kas ir pārmērīgi sakāpināts, parādīts neatbilstoši tam, kas ir īstenībā.
- saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, uzskatu atšķirība, arī naidīgums un kas var pāraugt sadursmē.
- smērējums Paveikta darbība, rezultāts --> smērēt (2).
- švīkājums Paveikta darbība, rezultāts --> švīkāt (1); uzzīmētu vai ieveidotu švīku kopums.
- uzlikums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlikt (1); tas, kas ir uzlikts (piemēram, uz sāpošas vietas).
- velmējums Paveikta darbība, rezultāts → velmēt; velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets.
- pašķirties Paveikties, sekmēties (par darbu, darbību); rasties labvēlīgiem apstākļiem, situācijai.
- mandrils Paviānu ģints mērkaķis ar iegarenu purnu, spilgti krāsainiem sēžas mīkstumiem un īsu asti [Mandrillus sphinx].
- ķēpāt Pavirši, nekārtīgi rakstīt, zīmēt (ko).
- uzķēpāt Pavirši, nekārtīgi uzrakstīt, uzzīmēt, uzkrāsot, arī uzziest.
- izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē); izbalēt.
- izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē).
- kumode Pazema, skapim līdzīga mēbele ar atvilktnēm (veļas, drēbju glabāšanai).
- uzzīmēt Pazīt, identificēt (kādu, ko pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem); atpazīt.
- atpazīt Pazīt, identificēt (kādu, ko pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem).
- ziņa Pēc (kādām) īpašībām, pazīmēm, to kopuma; no (kāda) viedokļa.
- novērot Pēc ārējām pazīmēm konstatēt, gūt pārliecību (par kādu faktu, kā sastopamību, izplatību u. tml.).
- no virspuses pēc ārējām pazīmēm, pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā.
- tips Pēc kādām vienotām pazīmēm radīta kategorija, grupa.
- ģeogrāfiskā karte pēc mēroga samazināts Zemes virsmas vai tās daļas attēls.
- rādītājs Pēc noteiktām pazīmēm sakārtotu dokumentu, objektu u. c. uzskatījums, kas palīdz atrast šos dokumentus, objektus u. c. kādā kopumā.
- klase Pēc noteiktām pazīmēm sistematizēta (priekšmetu, parādību) grupa.
- šķira Pēc noteiktām pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa.
- repetitors Pedagogs, kas individuāli strādā ar baletdejotājiem, mūziķiem u. tml., vada mēģinājumus.
- ģenerālmēģinājums Pēdējais mēģinājums pirms pirmizrādes, kur viss tiek darīts kā īstā izrādē.
- panika Pēkšņas, nepārvaramas bailes un to radīta nespēja saprātīgi lemt un mērķtiecīgi rīkoties.
- uzklupt Pēkšņi (kādu) apstāt, uzmākties (kādam, piemēram, lai izjautātu).
- uzkrist Pēkšņi iestāties; iesākties un nelabvēlīgi, neatvairāmi ietekmēt.
- iedegties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlmēm); spilgti izpausties (sejā, skatienā).
- piesisties Pēkšņi, negaidīti parādīties, sekot līdzi un ietekmēt (par pārdabiskām būtnēm).
- uzbrukt Pēkšņi, nenovēršami iestāties un nelabvēlīgi ietekmēt (piemēram, par apstākļiem).
- zibenskarš Pēkšņs uzbrukums (karš) ar mērķi īsā laikā gūt uzvaru pār pretinieku.
- žurka Peļu dzimtas grauzējs ar samērā slaidu ķermeni, smailu purnu un garu, parasti kailu, asti.
- numurs Periodiska izdevuma (parasti laikraksta, žurnāla) kārtējā, ar ciparu vai ciparu kopu apzīmētā iespiedvienība.
- frekvence Periodiska procesa atkārtošanās biežums; svārstību skaits laika vienībā (sekundē), ko mērī hercos.
- vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
- hercs Periodisko svārstību frekvences mērvienība [Hz].
- megahercs Periodisko svārstību frekvences mērvienība, miljons hercu [MHz].
- mēnešraksts Periodisks izdevums, kas iznāk reizi mēnesī.
- stroboskopija Periodisku procesu vizuāla novērošana, arī mērīšana ar stroboskopu.
- augošs mēness periods, kad mēness redzamā daļa kļūst lielāka.
- dilstošs mēness periods, kad mēness redzamā daļa kļūst mazāka.
- adresāts Persona, iestāde, kurai adresēts sūtījums; saņēmējs.
- misionārs Persona, kas (citā zemē) veic kristīgās ticības izplatīšanas un labdarības darbu; kristīgas reliģiskas organizācijas (piem., misijas) loceklis.
- sūtnis Persona, kas citā valstī, zemē veic diplomātiskus uzdevumus.
- izplatītājs Persona, kas izplata (piem., preces), reklamējot, demonstrējot u. tml.
- uzņēmējs Persona, kas veic uzņēmējdarbību, vada sev piederošu uzņēmumu.
- lobijs Persona, personu grupa, kas mēģina ietekmēt vēlētus politiķus (parasti deputātus), lai panāktu viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- organizācija Personu, sabiedrisku grupu apvienība, kam ir kopēja darbības programma, mērķis un uzdevums.
- gredzenot Pētnieciskos nolūkos iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju īpašu gredzenu.
- uzrausties Piecelties (piemēram, no guļasvietas), parasti ar grūtībām.
- uzgāzēt Piedot gāzi (piemēram, braucot ar transportlīdzekli, kam ir iekšdedzes dzinējs).
- redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, stāvokli, attieksmi); izjust.
- ievest Piegādāt (preces no ārzemēm).
- uzkarināt Piekārt (piemēram, ierīci) citai ierīcei (piemēram, spēkratam) tādā veidā, ka tā pilnīgi uzņem piekārtās ierīces masu.
- lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu; dižciltīgas sievietes tituls (zemēs, kur runā angļu valodā).
- donja Pieklājības forma, uzrunājot sievieti zemēs, kur runā spāņu valodā.
- sers Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti (zemēs, kur runā angļu valodā).
- dons Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti zemēs, kur runā spāņu valodā.
- kavalieris Pieklājīgs, laipns vīrietis (parasti attieksmē pret sievietēm); dāmas pavadonis, aizsargātājs.
- uzkrauties Piekraut (piemēram, savu kravas transportlīdzekli ar ko).
- piekārtot Pielāgot (kāda vajadzībām, noteiktam mērķim u. tml.).
- pieskaņoties Pielāgoties, piemēroties (kam).
- izmēģināt Pielaikot (ko), lai izvēlētos piemērotāko, derīgāko.
- nobirdināt Pieļaut, būt par cēloni tam, ka (kas) nobirst zemē.
- sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpē, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
- adaptācija Piemērošanās, pielāgošanās (videi, apstākļiem, situācijai u. tml.).
- iegriezt Piemērot (kādu soda mēru).
- adaptēt Piemērot, pielāgot.
- laikā Piemērota, atbilstoša lieluma.
- īstā brīdī piemērotā, izdevīgā laikā.
- niša Piemērota, relatīvi brīva (parasti uzņēmējdarbības) joma.
- pielāgoties Piemēroties.
- dejisks Piemērots dejošanai; atbilstošs dejai.
- pateicīgs Piemērots, atbilstīgs.
- piedienīgs Piemērots, atbilstošs (situācijai, apstākļiem u. tml.); pieklājīgs.
- derīgs Piemērots, atbilstošs.
- piederīgs Piemērots, atbilstošs.
- tuvs Piemērots, atbilstošs.
- darbs kaulus nelauž piemērots, paveicams uzdevums, pienākums.
- ķēzīties Piemēslot.
- piedrazot Piemētājot drazas, atkritumus, padarīt (ko) netīru, nekārtīgu.
- piegružot Piemētājot, atstājot aiz sevis gružus un atkritumus, padarīt netīru, nekārtīgu (ko).
- pielūžņot Piemētājot, nenovācot nevajadzīgus priekšmetus, padarīt nekārtīgu, netīru (kādu vietu, apkārtni).
- atcere Pieminēšana, godināšana (atzīmējot nozīmīgu notikumu).
- būt Piemist (par pazīmēm, īpašībām, spējām, arī jūtām, pārdzīvojumiem).
- pirmpiens Piens, kas izdalās no krūšu galiem grūtniecības pēdējos mēnešos un tūlīt pēc bērna piedzimšanas.
- jēdzīgs Pieņemams, apmierinošs; samērā labs.
- šifrs Pieņemta zīmju kopa (burti, cipari) kā apzīmēšanai kādā sistēmā.
- pieglumēt Piepildīties, arī pārklāties ar ko glumu (piemēram, ar gļotām).
- uzpildīties Piepildīties, tikt piepildītam (piemēram, par tilpni).
- pūsties Piepildoties ar gāzi (parasti fizioloģisku traucējumu, arī atsevišķu pārtikas produktu ietekmē), palielināties apjomā.
- uzpūsties Piepildoties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā (piemēram, par kuņģi).
- uzrēķināt Pieprasot samaksu, aprēķināt lielāku summu par sākotnēji paredzēto (piemēram, kā soda naudu par ko nenomaksātu, arī pārtērētu).
- stenografēt Pierakstīt (runu) ar stenogrāfijas zīmēm.
- piezīmēt Pierakstīt, atzīmēt (ko).
- ierakstīt Pierakstīt, atzīmēt, reģistrēt; rakstot iekļaut (tekstā, sarakstā u. tml.).
- pieķeksēt Pierakstīt, atzīmēt.
- apburzīties Pierast, iejusties (kādā vidē), piemēroties (apstākļiem).
- apbružāties Pierast, iejusties (sabiedrībā), piemēroties apkārtnei.
- uzgāzēt Piesātināt ar gāzi (piemēram, dzērienu).
- piefiksēt Piesienot, pielīmējot u. tml. padarīt nekustīgu, piestiprināt.
- sapīpēt Piesmēķēt (gaisu, telpu); sasmēķēt (2).
- sasmēķēt Piesmēķēt (ko, parasti gaisu).
- aizsmēķēt Piesmēķēt.
- varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piem., neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
- orientēt Piešķirt (kam) noteiktu virzību, mērķi.
- asignēt Piešķirt, atvēlēt (naudas summu kādam mērķim).
- lūgt vārdu pieteikties runāt (piem., sanāksmē).
- tuvināties Pievērsties (kādām domām, darbības mērķim u. tml.).
- tabasko Pikanta mērce, ko klasiskajā variantā gatavo no kajennas pipariem, etiķa un sāls un kā garšas piedevu ļoti nelielā daudzumā pievieno mērcēm, gaļas un zivju ēdieniem.
- noslogot Pilnā mērā izmantot, intensīvi ekspluatēt (ko).
- noslogot Pilnā mērā, intensīvi nodarbināt (cilvēku).
- pārņemt prātu pilnīgi saistīt, ietekmēt cilvēka psihisko norisi.
- uzpildīt Pilnīgi vai daļēji piepildīt (piemēram, tilpni, trauku ar šķidrumu, masu, arī gāzi).
- mēnesnīca Pilns mēness, pilnmēness gaisma; laikposms, kad pie debesīm ir redzams pilnmēness.
- apaļš Pilns, vesels (par laika vienību, mērvienību u. tml.).
- uzziedēt Pilnveidoties, pilnīgi izpausties (piemēram, par cilvēka īpašībām, spējām).
- nopilēt Pilot nokrist lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- mazpilsēta Pilsēta ar samērā nelielu iedzīvotāju skaitu.
- siets Pinums, ko iestrādā kādā materiālā un kas nodrošina šī materiāla vienmērīgu izklāšanos un noturību.
- mentols Piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa – bezkrāsaina, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu.
- uzpirkstenis Pirkstam uzmaucams priekšmets (piemēram, roku un kāju pirkstu aizsargāšanai).
- aplikatūra Pirkstu izkārtojums mūzikas instrumenta spēlē, šāda pirkstu izkārtojuma apzīmējums nošu rakstā (ar arābu cipariem).
- medus mēnesis pirmais laulības mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē.
- medusmēnesis Pirmais mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē.
- iks Pirmais nezināmais lielums algebriskās izteiksmēs; simbols: X, x.
- sen Pirms ilga vai samērā ilga laika.
- plāksne Plakans, samērā plāns kāda materiāla gabals (kā) nosegšanai.
- plātne Plakans, samērā plāns veidojums.
- putekļmētelis Plāna auduma mētelis, kas aizsargā pret vēju; putekļu mētelis.
- putekļu mētelis plāna materiāla mētelis, kas aizsargā pret vēju, putekļiem.
- skārds Plāna velmēta metāla plāksne vai lente.
- planšete Plāna virsma, pie kuras piestiprina papīru (piem., datu) atzīmēšanai; digitāla virsma zīmējumu skicēšanai.
- kinolente Plāna, caurspīdīga materiāla lente ar gaismjutīgu emulsiju (filmēšanai, filmu kopēšanai).
- lietusmētelis Plāns mētelis no ūdensnecaurlaidīga materiāla.
- viegls Plāns, arī tāds, kam samērā mazs svars, arī tāds, kas maz silda (par audumu, apģērbu u. tml.).
- kalendārs Plāns, kurā norādīta darbību, pasākumu u. tml. veikšana noteiktā laikā (dienās, mēnešos u. tml.); kalendārais plāns.
- taktika Plānveidīga rīcība noteikta mērķa sasniegšanai.
- gazificēt Plānveidīgi un plašā mērogā ierīkot deggāzes izmantošanas ierīces, apgādāt (ko) ar deggāzi.
- viedkarte Plastikāta karte ar iestrādātu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto, piemēram, informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai, datu apstrādei un to saglabāšanai, lietotāju identificēšanai, kā arī naudas norēķiniem, pārvedumiem.
- mastika Plastiska, lipīga masa, ko izmanto, piem., apdarei, apstrādei, līmēšanai.
- forums Plaša (parasti starptautiska) sanāksme, liela mēroga sarīkojums.
- fronte Plaša cilvēku apvienība (kādam mērķim).
- olimpiāde Plaša mēroga (piem., sporta) sacensības.
- ofensīva Plaša mēroga uzbrukums.
- reģions Plaša, ar kopīgām ģeogrāfiskām, ekonomiskām u. tml. pazīmēm raksturīga teritorija (novads, apgabals, valsts, valstu grupa).
- plastikāts Plaši lietojams nedegošs polimēru materiāls.
- plakankalne Plašs zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
- trekns Plats, tumšs, spilgts (par līnijām, svītrām, arī par burtiem, zīmēm, tekstu).
- tautas tribūns plebeju augstākā vēlētā amatpersona, kas aizsargāja plebeju tiesības pret patriciešu mēģinājumiem tās aizskart.
- stavrida Plēsīga jūras zivs ar slaidu, iegarenu ķermeni, lielu, samērā masīvu galvu un pelēkzilu muguru, sudrabainiem sāniem un baltu vēderu.
- uzplēst Plēšot attaisīt, atvērt (piemēram, ko salīmētu).
- brāzmot Plūst strauji, nevienmērīgi.
- strūkla Plūstošas vielas (piem., šķidruma) samērā tieva, spēcīga plūsma.
- noplūst Plūstot novirzīties nost, lejā, zemē; plūstot izplatīties (kur).
- čalot Plūstot radīt nevienmērīgu, skanīgu troksni (par ūdeni, ūdensteci).
- tikumības policija policijas nodaļa, kuras uzdevums ir sekmēt sabiedrības tikumību (piem., ierobežojot prostitūciju, cīnoties pret sutenerismu, pedofiliju).
- sveķi Polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā.
- polivinilacetāts Polimērs – dzidrs, bezkrāsains, termoplastisks ar vāju situmizturību, kuru izmanto līmēs, kā piedevu krāsām, sieru aizsardzībai no sēnītēm un mitruma.
- kaprons Polimērs, ko iegūst no kaprolaktama un ko lieto, piem., mašīnu detaļu un sintētisko šķiedru izgatavošanai.
- metālplasts Polimēru kompozītmateriāls – metāla loksne, kas no vienas vai abām pusēm pārklāta ar polimēru slāni.
- polimerizācija Polimēru sintēzes process.
- politikānis Politiķis, kas izmanto politiku savtīgu mērķu īstenošanai; demagogs.
- sufražisms Politiska kustība Anglijā un ASV 19. gs. 2. pusē – 20. gs. sākumā, kuras mērķis bija panākt vēlēšanu tiesību piešķiršanu sievietēm.
- Interfronte Politiska organizācija, kas izveidojās Latvijā 20. gadsimta 80. gadu beigās ar mērķi saglabāt sociālismu un Latviju Padomju Savienības sastāvā.
- kapitālisms Politiska un ekonomiska sistēma, kuras pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un kurā preču ražošana atkarīga no privātā uzņēmēja peļņas interesēm.
- programma Politiskas partijas, organizācijas, atsevišķa politiķa galveno principu, uzdevumu, mērķu izklāsts.
- autoritārisms Politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās.
- uzpolsterēt Polsterējot uzklāt (uz mēbeles), iestrādāt (tajā) elastīga, mīksta materiāla slāni.
- krakovjaks Poļu deja divu ceturtdaļu taktsmērā ar sinkopētu ritmu; šīs dejas mūzika.
- mazurka Poļu tautas deja ¾ taktsmērā, kas 19. gs. sākumā bija populāra balles deja; šīs dejas mūzika.
- P Portugāle (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- uzpost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, celtni, tās apkārtni).
- plosīt Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) – par parādībām sabiedrībā.
- ķert Postoši ietekmēt, (daļēji) iznīcināt.
- pundurpotcelms Potcelms, kura ietekmē uzpotētais augs veido mazu augumu.
- uzpotēt Potējot (piemēram, ar potzaru), izveidot (radniecīgam augam) vēlamās īpašības.
- uzpotēt Potējot pieaudzēt (piemēram, potzaru) uz radniecīga auga potcelma.
- vērtība Pozitīvo īpašību kopums, to nozīmīgums, vērtējums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam, kas saistīts ar kultūru, morāli u. tml.)
- prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta un ko izraisa, piem., realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
- gaišs Pozitīvs, bez negatīvām iezīmēm.
- laboratorijas darbs praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
- uzdevums Praktisks, teorētisks vingrinājums (piemēram, zināšanu nostiprināšanai, pārbaudei).
- raut ādu pār acīm Prasīt (par ko) nesamērīgi lielu samaksu.
- vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
- atomlaiks Precīza laika mērīšanas sistēma, kurā laika intervālu nosaka ar atomu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību periodu skaitu.
- trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs (piem., savos izteikumos, vērtējumos).
- trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs, arī piemērots, pareizi izraudzīts (par izteikumu, vārdu savienojumu, tekstu u. tml.).
- eksports Preču (kapitāla u. tml.) izvešana uz ārzemēm.
- bordo karotīte preču apzīmēšanas veids, ko var iegūt produkti, kuri atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā.
- imports Preču, arī kapitāla, pakalpojumu ievešana no ārzemēm.
- fibra Presēts materiāls no līmētas papīra masas, ko lieto elektroizolācijai un blīvju izgatavošanai.
- kontrrevolūcija Pret revolūciju vērsta darbība, cīņa ar mērķi atjaunot veco kārtību.
- kastings Pretendentu noskatīšanās, izvēloties piemērotāko (piem., aktieri, modeli).
- zenītartilērija Pretgaisa aizsardzības karaspēka ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir ieroči gaisa mērķu iznīcināšanai.
- ienaidnieks Pretinieka karaspēks; pretinieks (militārā sadursmē).
- uzvara Pretinieka pārspēšana, sakāve (piemēram, bruņotā sadursmē).
- nevainības prezumpcija prezumpcija, ka neviens nav uzskatāms par vainīgu, kamēr tas ar tiesas lēmumu nav pierādīts.
- nevainīguma prezumpcija prezumpcija, ka neviens nav uzskatāms par vainīgu, kamēr tas ar tiesas lēmumu nav pierādīts.
- svētki Priecīgs, ievērojams notikums, ko īpaši atzīmē, svin; svinības.
- dez- Priedēklis, kas (svešvārdos) apzīmē (kā) likvidēšanu, atcelšanu; (kā) trūkumu, neesamību u. tml.
- de- Priedēklis, kas (svešvārdos) apzīmē atdalīšanu, pazemināšanu, atcelšanu u. tml.
- dis- Priedēklis, kas (svešvārdos) apzīmē sadalīšanu, nošķiršanu vai norāda uz pretstatu.
- vējstikls Priekšējā (transportlīdzekļa, piemēram, automobiļa) loga stikls; priekšējais stikls.
- mērrīks Priekšmets (instruments, ierīce u. tml.) mērīšanai.
- mērs Priekšmets (kā) mērīšanai.
- aplikators Priekšmets (neliels stienītis ar sūklīšiem galos) dekoratīvās kosmētikas uzklāšanai.
- amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām, arī nest laimi.
- vāks Priekšmets, kas sedz, aizsargā (piemēram, mehānismu, ierīci, tās daļu).
- sēdeklis Priekšmets, mēbele, kas ir paredzēta sēdēšanai; vieta, kas ir paredzēta sēdēšanai.
- uzliktnis Priekšmets, veidojums, ko uzliek, piestiprina (uz kā, kam); detaļa, piemēram, būvelementu, dzelzceļa sliežu salaiduma sasaistīšanai.
- uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, siksnas, somas, makstis), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas, aizsarglīdzekļu u. tml. nešanai; priekšmetu kopums nešanai ar šādu komplektu.
- uzstādījums Priekšmetu, figūru izkārtojums gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
- gabarīts Priekšmetu, iekārtu u. tml. ārējā apveida izmēri; apmēri, lielumi.
- handikaps Priekšrocība, ko sporta sacensībās piešķir vājākiem dalībniekiem, lai līdzsvarotu spēku samērus.
- privātprakse Privāta uzņēmējdarbība (piem., juristiem, ārstiem, arhitektiem).
- kooperators Privātais uzņēmējs (PSRS 80. gadu beigās).
- antreprenieris Privātuzņēmējs, kas organizē teātra izrādes, koncertus.
- komersants Privātuzņēmējs.
- masāža Procedūra, ko veic ārstnieciskos vai kosmētiskos nolūkos, mehāniski (parasti ar rokām) iedarbojoties uz pacienta muskuļiem un audiem.
- procentlikme Procentu apmērs.
- programmvadība Procesa vadība (piem., ierīcei, iekārtai) ar iepriekš ievadītu programmu; programmēta vadība.
- deklamācija Process --> deklamēt.
- solarizācija Process, kurā fotoattēla negatīvs saņem gaismu vairāk nekā nepieciešams minimālā nomelnējuma sasniegšanai, tomēr neveidojoties maksimālajam nomelnējumam.
- iedarbība Process, norise, darbība, kas (ko) ietekmē, pārveido; šāda procesa, norises, darbības rezultāts.
- aptaukošanās Process, rezultāts --> aptaukoties; stāvoklis, kad organismā pārmērīgi izveidojušies taukaudi.
- vulkānisms Procesu un parādību kopums, kas saistīts ar magmas, magmatiskas izcelsmes ūdeņu un gāzu pacelšanos no Zemes dzīlēm un izplūšanu virszemē.
- kontrolpartija Produkcijas kopums, kas paredzēts pārbaudei, izmēģināšanai.
- kakao sviests produkts, ko iegūst no kakao pupiņu eļļas un ko lieto kosmētikā un šokolādes gatavošanai.
- sausā uzturdeva produktu komplekts karavīriem (piem., konservi, koncentrāti, galetes), kas piemērots uzglabāšanai un lietošanai lauka apstākļos.
- mērķprogramma Programma noteikta, konkrēta mērķa sasniegšanai, noteiktu, konkrētu uzdevumu īstenošanai.
- kompilators Programma, kas pārveido programmēšanas valodu par mašīnvalodu.
- translators Programma, kas veic kādas citas programmas translēšanu no vienas programmēšanas valodas otrā; iekārta, kas pastiprina, pārveido un pārraida elektriskos sakaru signālus, radot iespēju uztvert dažāda veida informāciju (skaņu, attēlu u. c.).
- uzturamība Programmatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina iespēju tos modificēt, lai, piemēram, izlabotu kļūdas, uzlabotu veiktspēju.
- bloks Programmēšanā – algoritma daļa, kurā notiek funkcionāli vienota darbība ar noteiktu uzdevumu.
- programmētājs Programmēšanas speciālists.
- paskāls Programmēšanas valoda PASCAL.
- pārprogrammēt Programmēt vēlreiz, no jauna.
- kodoskops Projekcijas aparāts, kas uz caurspīdīgas plēves zīmētus attēlus vai rakstītu tekstu neatkarīgi no apgaismojuma telpā projicē uz baltas sienas vai ekrāna.
- disproporcija Proporcionalitātes trūkums, daļu savstarpējā nesamērība, neatbilstība.
- sekretārs Protokolētājs (piem., sapulcē, sanāksmē).
- sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- nomākt Psihiski nelabvēlīgi ietekmēt; nospiest.
- laime Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa saskaņa starp cilvēka vēlēšanos, mērķiem un īstenību.
- griba Psihisks process, kas izpaužas spējā apzināti, mērķtiecīgi rīkoties, darboties, pārvarēt grūtības, lai (ko) sasniegtu, panāktu.
- mulsums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (daļējs) zudums.
- nervozitāte Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs nemiers, pārmērīgs jūtīgums, neiecietība, uzbudināmība.
- transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums.
- uztraukums Psihisks stāvoklis, ko izraisa spēcīga emocionālā spriedze un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
- zombēt Psiholoģiski iespaidot (kādu), mēģinot pakļaut savai ietekmei.
- psihoprofilakse Psiholoģiski pasākumi, kuru mērķis ir novērst negatīvu psihisko iedarbību un psihosomatisku slimību rašanos.
- autogēnais treniņš psihoterapijas metode, kad cilvēks ar pašiedvesmu ietekmē savu iekšējo orgānu, nervu un psihes darbību.
- centrālkomiteja PSRS kompartijas augstākais lēmējorgāns.
- lēkt vai no ādas laukā Pūlēties visiem spēkiem, darīt gandrīz neiespējamo; pārmērīgi censties.
- hronometrs Pulkstenis laika intervāla mērīšanai sportā, medicīnā u. tml.
- smilšu pulkstenis pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc izbirušo smilšu daudzuma.
- ūdens pulkstenis pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma.
- saules pulkstenis pulkstenis, ar kuru saules gaismā mērī laiku pēc ēnas, kas no vertikālas plāksnes, stieņa krīt uz ciparnīcu.
- robežpunkts Punkts, kas iezīmē (kā) robežu.
- nullpunkts Punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas; robeža starp pozitīvo un negatīvo vērtību iedaļu rindām.
- pusmēnesis Puse no mēneša (aptuveni 15 dienas vai divas nedēļas).
- midi Pusgarš (par kleitu, svārkiem, mēteli).
- vēsmot Pūst (par lēnu vēju); izplatīties ar vēsmu (piemēram, par smaržu).
- mutes harmonikas pūšaminstruments ar 1–2 mēlīšu rindām, kam gaisu pievada ar muti.
- mājputns Putns, ko audzē, lai izmantotu galvenokārt saimnieciskiem mērķiem.
- ligzdguļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas vāji attīstīti un samērā ilgi uzturas ligzdā; šīs grupas putni.
- sloku dzimta putnu dzimta, kurā ietilpst slokas, tilbītes, mērkaziņas, kuitalas, šņibīši, ķikuti u. tml.
- zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst salīdzinoši nelieli putni ar (parasti) nelielu knābi un īpatnēju kāju uzbūvi (trīs pirksti vērsti uz priekšu, viens – atpakaļ), piemēram, zvirbuļi, zīlītes, bezdelīgas, cielavas, strazdi, vārnas [Passeriformes].
- veltīt Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
- tarkšķēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piem., par motoru, ierīci); atskanēt šādam troksnim.
- tarkšķināt Radīt asu, samērā ritmisku troksni.
- klidzināt Radīt atkārtotas, īsas, samērā spalgas skaņas (par dažiem putniem).
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas, arī runāt, dziedāt ļoti augstā, spalgā balsī.
- svelpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu.
- uzbrukt Radīt bojājumus (augiem) – piemēram, par kaitēkļiem.
- mēdīties Rādīt dažādas grimases; mēdīt kādu vai citam citu.
- šķindēt Radīt dzidru, samērā skaļu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- uguņot Radīt gaismas efektus, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piemēram, šaujot raķetes).
- plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piem., par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
- šņirkstēt Radīt griezīgu, samērā spēcīgu troksni kāds rodas (kam) beržoties, tiekot spiestam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- šņerkstēt Radīt griezīgu, samērā spēcīgu troksni, kāds rodas (kam) beržoties, tiekot spiestam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- šņākt Radīt ieelpā vai izelpā vienmērīgas, paklusas skaņas; atskanēt šādām skaņām.
- ķaukstēt Radīt īsas, samērā augstas balss skaņas, parasti rejot.
- skrapšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piem., par lūpām, mēli skūpstoties vai ēdot); atskanēt šādam troksnim.
- žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- klaudzēt Radīt īslaicīgus, samērā skaļus, citu citam sekojošus piesitiena, atsitiena u. tml. trokšņus (piem., braucot, ejot); atskanēt šādam troksnim.
- dārdēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par dabas parādībām, mehānismiem u. tml.).
- rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
- grandēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni; dārdēt.
- sanēt Radīt paklusu, samēra augstu dūcošu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
- ņurrāt Radīt paklusu, vienmērīgu troksni (par ierīcēm, mehānismiem).
- dūkt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
- zumēt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
- zuzēt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
- krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
- klakšķināt ar mēli radīt raksturīgas, paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
- šmakstēt Radīt raksturīgu īslaicīgu, paklusu troksni (par lūpām, mēli ēdot vai skūpstoties); atskanēt šādam troksnim.
- vīpsnāt Radīt raksturīgu sejas izteiksmi; kurai raksturīgs noraidošs, nicinošs smaids, arī ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīnēt.
- šņākt Radīt raksturīgu, vienmērīgu troksni (par dabas objektiem, dabas parādībām, ierīcēm u. tml.).
- kliegt Radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus (par dzīvniekiem).
- sīkt Radīt samērā augstas, smalkas, svilpjošas skaņas; atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā augstas, smalkas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā augstas, smalkas, vienmērīgas skaņas (piem., par priekšmetiem, ierīcēm); atskanēt šādām skaņām.
- trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, smalku skaņu; atskanēt šādai skaņai.
- žvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (parasti par žagatu).
- švīkstēt Radīt samērā klusu troksni (piem., par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu); atskanēt šādam troksnim.
- žļurkstēt Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni, kāds veidojas, piem., brienot, braucot pa šķidru masu, dubļiem u. tml., arī šķidrumam iekļūstot apavos; atskanēt šādam troksnim.
- izkliegt Radīt samērā skaļus saucienus, balss signālus (par putniem).
- dīkt Radīt samērā smalkas, augstas stieptas skaņas; atskanēt tādām skaņām.
- urkšķēt Radīt samērā zemas, ritmiskas balss skaņas (piemēram, par cūkām); arī rukšķēt.
- iekārtoties Radīt sev (piemērotus, arī vēlamus dzīves vai darba apstākļus).
- gaudot Radīt skaļas, gari stieptas, samērā spalgas skaņas.
- žvadzēt Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas skaras cits gar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žvidzināt Radīt skarbu, švīkstošu troksni, ātri vicinot ko samērā tievu, arī strauji virzot ko pa gaisu.
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piem., par izšautu lodi, iedarbinātu ierīci); atskanēt šādam troksnim.
- dimdēt Radīt spēcīgas, skaļas samērā zemas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
- krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem).
- kaukt Radīt stieptas, spalgas, samērā augstas skaņas (piem., par dabas parādībām, mehānismiem); atskanēt šādām skaņām.
- traumatizēt Radīt traumu; traumēt.
- tarkšķēt Radīt vienmērīgas, ritmiskas skaņas (par dzīvniekiem).
- zuzēt Radīt vienmērīgu šalcošu paklusu skaņu, parasti vibrējot, berzējoties.
- dūkt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
- zumēt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
- uztaisīt Radīt, izveidot (piemēram, ko māksliniecisku).
- uzrakāt Rakņājot (piemēram, augsni), parasti nejauši, atrast (ko).
- raports Raksta, zīmējuma vismazākā daļa, motīvs, kas periodiski atkārtojas.
- prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) rotāšanai, apdarei, nostiprināšanai.
- bloks Rakstāmpapīra, zīmēšanas papīra u. tml. (parasti noplēšamu) lapu kopums.
- spalva Rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu; arī rakstāmspalva.
- rakstāmpiederumi Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti piederumi (piem., pildspalvas, zīmuļi, dzēšgumijas, korekcijas līdzekļi).
- uzrakstīt Rakstīt un pabeigt rakstīt (piemēram, burtu, ciparu, tekstu).
- šņāpt Rakstīt, parasti ātri, pavirši; ātri, pavirši vilkt, zīmēt (ko).
- švīkāt Rakstīt, zīmēt, parasti ātri, nekārtīgi.
- aprakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (papīru, tāfeli u. tml.).
- norakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm; aprakstīt.
- reklāmraksts Raksts (kā) reklamēšanai.
- burts Rakstu zīme valodas skaņas vai skaņu grupas apzīmēšanai.
- ideogramma Rakstu zīme, kas apzīmē veselu jēdzienu; teksts, kas veidots ar šādām rakstu zīmēm.
- ārzemniecisks Raksturīgs ārzemēm vai ārzemniekiem.
- austrumniecisks Raksturīgs austrumu zemēm un to iedzīvotājiem.
- dienvidniecisks Raksturīgs dienvidu zemēm, to iedzīvotājiem.
- rietumniecisks Raksturīgs rietumu zemēm, to iedzīvotājiem; pretstats: austrumniecisks.
- kliedziens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) sauciens, balss signāls.
- izteikt Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izsacīt.
- izsacīt Raksturot, apzīmēt (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izteikt.
- uzaicinājums Rakstveida oficiāls aicinājums ierasties (piemēram, kādā iestādē), piedalīties (kur) u. tml.
- mets Rasējums, zīmējums, kas sniedz priekšstatu par celtni.
- transportieris Rasēšanas instruments – lineāls ar 180 grādos iedalītu pusapli leņķu mērīšanai un atzīmēšanai.
- cirkulis Rasēšanas un mērīšanas instruments, kas sastāv no divām kājiņām, kuras galā savienotas kopā.
- apsvilt Rasties (ādas) iekaisumam (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
- izveidoties Rasties (kādā procesā, norisē, apstākļos vai mērķtiecīgā darbībā) – par parādībām dabā.
- perināties Rasties (par domām, idejām, plāniem, arī tieksmēm u. tml.).
- veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā). Siltuma un mitruma ietekmē veidosies gubu mākoņi.
- uzdīgt Rasties, izveidoties (piemēram, apziņā).
- izveidoties Rasties, veidoties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piem., par situāciju, attiecībām).
- vezums Ratu vai ragavu krava kā aptuvens mērs.
- uztvert Reaģēt (piemēram, uz apkārtējās vides kairinājumiem) – par maņu orgāniem, to darbību u. tml.; iegūt (ar maņu orgāniem) apkārtējās vides priekšmetu un parādību atveidojumu.
- kredītprocenti Reāli procenti, kurus kredīta ņēmējs maksā kredīta devējam par piešķirto kredītu vai aizdevumu.
- vaigs Redzamā (mēness, saules), parasti apaļā, ieapaļā daļa.
- vājredzība Redzes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks gandrīz neuztver vizuālu informāciju.
- pielīmēties Refl. --> pielīmēt (1); tikt pielīmētam.
- sasummēties Refl. --> sasummēt; tikt sasummētam.
- uzģērbties Refleksīvs --> uzģērbt; nēsāt, valkāt (piemēram, noteikta veida) apģērbu.
- smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piem., prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- pārbūve Reformas, kas tika īstenotas PSRS (1985–1991) ar mērķi liberalizēt valsts ekonomisko un politisko sistēmu.
- uzdzirkstīt Reizēm spēji, spilgti izpausties (piemēram, kā norisē, saturā).
- izreklamēt Reklamējot padarīt plaši pazīstamu, labi zināmu.
- izreklamēties Reklamējot sevi, kļūt pazīstamam, populāram.
- sareklamēt Reklamēt (parasti daudz, arī pārmērīgi); izreklamēt.
- reklamēties Reklamēt savu izstrādājumu, uzņēmumu, pasākumu u. tml.
- pārrēķināt Rēķinot izteikt (citās mērvienībās, citā vērtībā).
- ordenis Reliģiska apvienība ar noteiktu dzīves kārtību un darbības mērķi.
- tantrisms Reliģiski filozofiska mācība (Indijā, arī citās Austrumu zemēs), kas saistīta ar sievišķo dievību kultu, mistiski ezoteriskiem rituāliem.
- R Rentgens (starojuma mērvienība).
- rentgens Rentgenstarojuma un gamma starojuma dozas mērvienība.
- ieraksts Rezultāts --> ierakstīt (1); tas, kas ir pierakstīts, atzīmēts.
- samulsums Rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, mērķtiecīgas rīcības, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības sajūta.
- galavārds Rezumējoša runa, uzstāšanās, piem., sapulces, konferences nobeigumā.
- rezumē Rezumējums.
- ziemas riepas riepas, kas piemērotas apstākļiem, braukšanai pa sniegu, ledu.
- sēsties Rietēt (par sauli, mēnesi).
- izmantot Rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu; lietot (piem., kādā nolūkā telpas, priekšmetus).
- lietot Rīkoties (piem., ar materiālu, izejvielu) mērķtiecīgi, gūstot labumu; izmantot (piem., darbarīku, iekārtu, darba metodi).
- šaut ar lielgabalu pa zvirbuļiem rīkoties nesamērīgi, pārspīlēt.
- uzupurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, uzņemoties veltīt savus spēkus, dzīvi, arī dzīvību kā labā, kāda mērķa dēļ; upurēties.
- upurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, veltot visus savus spēkus, laiku, arī dzīvi kā labā, kāda mērķa dēļ.
- kalt dzelzi, kamēr (tā vēl) karsta rīkoties, kamēr ir labvēlīgi apstākļi.
- slota Rīks (piem., telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai – vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
- punktsitis Rīks ar konusveida galu (detaļu iezīmēšanai ar punktu vai punktiem).
- flomāsters Rīks ar plūstošu krāsvielu zīmēšanai vai rakstīšanai.
- pīpe Rīks smēķēšanai, kas sastāv no galviņas, kur sadedzina tabaku, un kāta ar iemuti, pa kuru iesūc dūmus mutē.
- siets Rīks, ierīce, arī ierīces daļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) sīkākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
- noripināt Ripinot panākt, ka (kas) nonāk lejā, zemē u. tml.
- noripot Ripojot nonākt lejā, zemē.
- veikties Risināties vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); būt tādam, kas (piemēram, darbību) spēj veikt vēlamā veidā ar pozitīvu rezultātu.
- velties Risināties, parasti lēni (piemēram, par sarunām).
- vijīgs Ritmisks, vienmērīgs, elastīgs, arī nesteidzīgs (par kustībām).
- melnā maģija rituāli, kuru mērķis ir izraisīt ļaunu pārdabisko spēku darbību.
- demarkācija Robežu noteikšana, iezīmēšana dabā.
- harmonikas Rokās turams taustiņinstruments, kuram pogu klaviatūra ir korpusa abās pusēs un skaņu rada vibrējošas metāla mēlītes; ermoņikas.
- psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlijas kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
- uzrakt Rokot (piemēram, bedri), parasti nejauši, atrast (ko).
- uzrakties Rokot (piemēram, bedri), rokoties (piemēram, zemē), parasti nejauši, uzdurties (kam tādam, kas izraisa interesi).
- ierakt Rokot ievietot (parasti zemē); rokot iestiprināt, izveidot.
- aprakt Rokot pārklāt (ar zemi); ierakt (zemē).
- manikīrs Roku nagu apkopšana un kosmētiska apstrāde (nagu apvīlēšana, lakošana, ienadžu izgriešana u. tml.).
- valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos.
- ieteikt Rosināt izvēlēties (kādu), izsakoties atzinīgi (par tā) piemērotību.
- veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai; ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
- urkšķēt Rūkt, radīt samērā zemus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par ierīcēm).
- R Rumānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- uzruna Runa, parasti īsa, ar kuru ievada pasākumu (piemēram, sanāksmi, konferenci).
- sacīt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- teikt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- skaitīt Runāt (ko iegaumētu, iemācītu).
- skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) ritmiski, izceļot zilbju kvalitāti, runas melodiju; deklamēt.
- būt paskopam vārdos runāt samērā īsi, neizvērsti.
- orators Runātājs (sanāksmē, sapulcē u. tml.); cilvēks, kas pārvalda runas mākslu.
- kopt Rūpēties (par ķermeni, tā daļām), veicot dažādas higiēnas, kosmētikas procedūras.
- turēt kārtībā Rūpēties, lai (piem., dokuments) būtu noformēts atbilstoši kādām prasībām.
- uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, arī (kur) izmitināts.
- tualete Rūpīgi izraudzīts, īpašam gadījumam piemērots tērps, parasti ar atbilstošiem aksesuāriem.
- panelis Rūpnieciski izgatavota liela izmēra plātne ēku saliekamajās konstrukcijās.
- uzrušināt Rušinot (piemēram, platību), nejauši atrast (ko).
- zemniecība Sabiedrības kārta, kuras pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība; arī zemnieku kopums (kādā zemē, valstī, teritorijā).
- zaļmaldināšana Sabiedrības maldināšana reklāmas nolūkos, apgalvojot, ka uzņēmuma produkti, mērķi, politika ir videi draudzīgi.
- kustība Sabiedriska darbība, norise, kurā cenšas sasniegt noteiktu mērķi.
- arodbiedrība Sabiedriska organizācija, kas apvieno darba ņēmējus; šīs organizācijas vienība.
- savienība Sabiedriska organizācija, kurā apvienojušās personas ar kopējiem politiskās, profesionālās u. tml. darbības mērķiem.
- biedrība Sabiedriska organizācija, kurā brīvprātīgi apvienojas kādas nodarbes, sociālas grupas u. tml. cilvēki, lai sekmētu savu interešu, mērķu īstenošanu.
- slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gs. vidū Krievijā), kā pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
- korodēt Sabrukt, sairt ķīmisko vai fizikālo procesu ietekmē.
- uzbozt Sacelt stāvus (ķermeņa daļas matus, ķermeņa daļas spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam (par dzīvniekiem).
- uzbozties Sacelt stāvus spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam (par dzīvniekiem).
- konkurss Sacensība, kuras mērķis ir noskaidrot tās labākos, spējīgākos dalībniekus.
- vēršu cīņas sacensības (Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur speciāli apmācīti cilvēki cīnās ar vērsi; korrida.
- treniņsacensības Sacensības, kuru mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana.
- sarakstīt Sacerēt un ar rakstu zīmēm fiksēt (daiļdarbu, skaņdarbu u. tml.).
- uzrakstīt Sacerēt, izveidot un fiksēt ar rakstības līdzekļiem (piemēram, daiļdarbu, zinātnisku darbu).
- segmentācija Sadalīšana mazākās vienībās, kategorijās (piem., pēc kādām pazīmēm).
- sadrumstalot Sadalīt (kādu kopumu) samērā nelielās daļās.
- segmentēt Sadalīt mazākās vienībās, kategorijās, nozarēs u. tml. (piem., pēc kādām pazīmēm).
- sadēdēt Sadrupt, sairt fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu ietekmē.
- apsēst Sadrūzmēties, sablīvēties (kur, kam apkārt).
- notriekt Sadursmē ar transportlīdzekli nogāzt zemē, savainot vai nogalināt (kādu).
- Latvijas Republikas komerclikums Saeimas pieņemts likums, kas stājās spēkā 2002. g. 1. janvārī, aizstājot likumu "Par uzņēmējdarbību".
- aizturēt Saglabāt (ko), sekmēt (kā) saglabāšanos.
- uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, piemēram, desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- sadalīt Sagrupēt, parasti domās (pēc kādām pazīmēm).
- komercdarbība Saimnieciska darbība, kuru peļņas gūšanas nolūkā veic komersants; uzņēmējdarbība.
- ķēķa durvis saimnieciskiem mērķiem paredzēta ieeja mājā, dzīvoklī (parasti blakus virtuvei).
- komercsabiedrība Saimniecisks uzņēmums komercdarbības veikšanai; uzņēmējsabiedrība.
- kurpretī Saista divas relatīvi patstāvīgas salikta teikuma daļas pretstatījuma attieksmē; turpretī, turpretim.
- ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstatu.
- vien Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstatu.
- ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē.
- ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- tikai Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- tikvien Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- vien Saista salikta sakārtota teikuma komponentus pretstatījuma attieksmēs, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu.
- ne Saista salikta teikuma daļas vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- ka Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
- lai Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja palīgteikumu.
- kad Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu.
- kas Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu.
- kuriene Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu.
- kur Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja, papildinātāja vai vietas apstākļa palīgteikumu.
- kā Saista salikta teikuma daļu ar izteicēja vai apzīmētāja palīgteikumu.
- ka Saista salikta teikuma daļu ar mēra apstākļa vai veida apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu).
- kaut Saista salikta teikuma daļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
- kurš Saista salikta teikuma daļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
- kāds Saista salikta teikuma daļu ar papildinātāja, apzīmētāja vai izteicēja palīgteikumu.
- kādēļ Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni, iemeslu.
- kāpēc Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni.
- kurp Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
- kā Saista salikta teikuma daļu ar veida apstākļa un mēra apstākļa palīgteikumu.
- kā Saista salikta teikuma daļu ar veida apstākļa, apzīmētāja vai izteicēja palīgteikumu.
- te Saista salikta teikuma patstāvīgās daļas vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
- kālab Saista salikta teikuma sastāvdaļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni, iemeslu.
- kamēr Saista salikta teikuma sastāvdaļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
- tā Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmēm starp tiem.
- ne Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- te Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
- taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta sakārtojuma teikuma komponentus, kā arī patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; tomēr.
- arī Saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām; kaut gan; lai gan.
- attiecināt Saistīt (ar ko); piemērot (kam).
- tehnisks Saistīts ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) kārtējo organizatorisko darbību (piem., dokumentu noformēšanu, informēšanu), tai raksturīgs.
- aritmētisks Saistīts ar aritmētiku, tai raksturīgs.
- eksotisks Saistīts ar eksotiku, tālām, svešām zemēm.
- ģeodēzisks Saistīts ar ģeodēziju un Zemes virsmas vai tās daļu mērīšanu, attēlošanu plānos un kartēs.
- heraldisks Saistīts ar ģerboņiem vai citām līdzīgām simboliskām zīmēm, tām raksturīgs.
- vakarējs Saistīts ar iepriekšējo laikposmu, tāds, kas bijis, noticis samērā nesenā pagātnē.
- literārs Saistīts ar īpaši koptu un normētu valodas formu.
- komēdijisks Saistīts ar komēdiju (1), tai raksturīgs.
- komisks Saistīts ar komēdiju, tai raksturīgs; tāds, kas izraisa smieklus, rada jautrību.
- kosmētisks Saistīts ar kosmētiku, tai raksturīgs.
- krampjains Saistīts ar krampjiem, krampju lēkmēm, tām raksturīgs.
- vēss Saistīts ar mēreni zemu ķermeņa temperatūras sajūtu.
- stoicisks Saistīts ar mieru, izturību, pašsavaldību, ko neietekmē ārējie apstākļi.
- stoisks Saistīts ar mieru, izturību, pašsavaldību, ko neietekmē ārējie apstākļi.
- metrisks Saistīts ar noteiktu pantmēru, (dzejas) ritmu.
- šāmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī.
- dekoratīvs Saistīts ar skatuves noformējumu.
- šīmēneša Saistīts ar šo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā mēnesī; šāmēneša.
- vērpt Saistot atsevišķus elementus, veidot (piemēram, tekstu, norisi, domu).
- nastu nesējs ēzelis Saka par cilvēku, kam ir pārmērīgi daudz, ļoti smagi jāstrādā.
- dzimis zem laimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
- dzimis laimes krekliņā saka par cilvēku, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
- gatavais putnu biedēklis saka par cilvēku, kas ir nepiemēroti ģērbies, izskatās neglīti, arī dīvaini.
- (kādam) līp pie pirkstiem saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
- (kādam) līp pie nagiem saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
- nav uz mutes kritis saka par cilvēku, kas spēj veikli runāt, kam vienmēr ir ko atbildēt.
- uz visām kantēm saka par daudzpusīgu, vispusīgu cilvēku, dažādām viņa prasmēm.
- mīksta sēdēšana saka par ērtu, patīkamu sēdēšanu (gulēšanu) uz šādām mēbelēm.
- mīksta gulēšana Saka par ērtu, patīkamu sēdēšanu (gulēšanu) uz šādām mēbelēm.
- mājas dvēsele saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
- kā (pats) nelabais Saka par īpašību, pazīmi, kas piemīt (kam) ļoti lielā mērā.
- līdz (baltajām) pelītēm saka par kādu, kas ir pārmērīgi lietojis alkoholiskos dzērienus.
- tā nekas saka par ko labu, samērā pieņemamu.
- nav zemē metams saka par ko samērā labu, derīgu.
- (tā) nekas saka par ko samērā labu, pieņemamu.
- kā kulaks uz acs saka par ko tādu, kas ir savā vietā, īsti piemērots.
- daudz netrūka saka par ko tādu, kas varēja notikt, bet tomēr nenotika.
- ir ko padomāt saka par ko tādu, kas veicams ar samērā lielām grūtībām.
- kā izdreijāts saka par ļoti skaistu, samērīgi veidotu cilvēku, tā augumu.
- kāds (nu) kurš saka par tādiem, kas atšķiras (piem., pēc īpašībām, pazīmēm).
- kā pielaulāts saka par to, ar ko ir vienmēr kopā, nešķirami saistīts.
- noteicošais vārds saka par to, kas izšķir ko, ievērojami ietekmē ko.
- no kurienes vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
- no kuras puses vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
- dzelzs aizkars saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
- dzelzs priekškars Saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
- kā velna apsēsts Saka, ja (kāds) vienmēr cieš neveiksmes, ja bieži atgadās (kas) nevēlams, ja nevar atbrīvoties (no kā).
- ko (tas) līdz saka, ja (kas) nepalīdz, arī neietekmē.
- (var) uzkrist uz galvas saka, ja (kas), krītot, grūstot no augšas, var traumēt, nogalināt cilvēku.
- ka vai jumts ceļas nost saka, ja (mājā) ir pārmērīgi liels troksnis, skaļums.
- viss krīt no rokām (ārā) saka, ja (piem., uztraukumā) nevar noturēt priekšmetus, tie krīt zemē.
- filma pārtrūkst saka, ja alkohola ietekmē vairs neko neatceras.
- filma ir pušu saka, ja alkohola ietekmē vairs neko neatceras.
- nav pa ceļam saka, ja ar kādu nav uzskatu, mērķu un centienu kopības.
- nelaimīga roka saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piem., loterijā).
- stunda ir situsi Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, darbībai.
- kā moris Saka, ja kādam āda kļuvusi tumša (iedegot vai nosmērējoties).
- grūta galva saka, ja kādam nepadodas mācīšanās (parasti skolā), ir grūti ko iegaumēt, izprast.
- nauda turas (kabatā) saka, ja kādam parasti mēdz būt nauda.
- laimīga roka saka, ja kādam veicas, laimējas (piem., loterijā, kāršu spēlē).
- nauda neturas (kabatā) saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
- liela mute saka, ja kāds mēdz nesmalkjūtīgi, bravurīgi runāt pretī.
- kā ēna Saka, ja kāds neatlaidīgi kādam seko, cenšas vienmēr būt kāda tuvumā.
- kā vergs saka, ja kāds pārmērīgi strādā vai tiek ļoti nodarbināts.
- liec kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- sit kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- nav nekādas vainas saka, ja kas ir samērā labs.
- ar diegiem nav aršana saka, ja kas neatbilst, nav noderīgs, piemērots kādam mērķim, vajadzībai.
- laime nelaimē saka, ja nav noticis visnevēlamākais (kādā negadījumā, neveiksmē).
- trūkst gaisa saka, ja nav piemērotu, labvēlīgu apstākļu.
- nav gaisa Saka, ja nav piemērotu, labvēlīgu apstākļu.
- sirds (ap)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- šķība roka saka, ja šāvējs vai metējs nevar trāpīt mērķī.
- laime smaida saka, ja veicas, laimējas.
- laime uzsmaida saka, ja veicas, laimējas.
- veiksme (uz)smaida saka, ja veicas, laimējas.
- kā pa viļņiem saka, ja veiksmes mijas ar neveiksmēm.
- kā dulls saka, norādot uz pārmērīgu darbības intensitāti.
- uz pieres nav rakstīts saka, norādot, ka pēc ārējām pazīmēm nevar spriest (par ko).
- piekarsēt Sakarsēt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- sarkankvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu (apmēram 400–450 grādi).
- sekvencēt Sakārtot objektus atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
- sagrupēt Sakārtot, sadalīt grupās (parasti pēc noteiktām pazīmēm).
- umlauts Saknes patskaņa palatalizācija (piemēram, vācu valodā, veidojot lietvārda daudzskaitļa formu).
- pārvarēt Sakopojot spēkus, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, nepastāv vai neietekmē.
- uzrunāt Sakot ko, vērsties (pie kāda); vērsties (pie kāda), lietojot noteiktu vārdu, vārdu savienojumu (šās) personas apzīmēšanai.
- iemēģināt Sākot lietot, pārbaudīt (kā) derīgumu, piemērotību; izmēģināt.
- uzmetums Sākotnējais (teksta, zīmējuma u. tml.) variants, ideju fiksējums.
- prototips Sākotnējais, vienkāršākais (kā) veidojums, izmēģinājuma modelis.
- uzskicēt Sākotnēji, vispārināti attēlot, iezīmēt (piemēram, daiļdarbā).
- pārnest uguni sākt apšaudīt citu mērķi.
- iziet Sākt izmantot (ko savu mērķu sasniegšanai).
- uzņemt Sākt virzīties (piemēram, ko saožot, redzot un nosakot vajadzīgo virzienu) – par dzīvniekiem.
- nulle Sākuma punkts (kādā atskaites sistēmā); punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas, stāvoklis, no kura sākas mērinstrumenta rādījumi.
- saķemmēties Saķemmēt sev matus; sasukāties.
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai; sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (piemēram, par zemi).
- pārsiet Salabot (mīkstās mēbeles, sasienot vēlreiz atsperes, nomainot polsterējumu u. tml.).
- dresings Salātu mērce.
- samērot Salīdzināt pēc izmēriem (piem., garuma).
- aploksne Salocīts un salīmēts papīra apvalks vēstuļu, dokumentu u. tml. ievietošanai (pasta sūtījumiem).
- piemeklēt Sameklēt (ko piemērotu, atbilstošu).
- paagrs Samērā agrs.
- paapaļš Samērā apaļš.
- labs Samērā apjomīgs, liels, garš, ilgs u. tml.
- krietns Samērā apjomīgs, liels.
- paass Samērā ass.
- paātrs Samērā ātrs.
- savrup Samērā attālu (no kā cita, parasti līdzīga).
- pavēss Samērā atturīgs, noslēgts.
- augstbūve Samērā augsta (6–12 stāvu) būve.
- strinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, smalka skaņa, ko rada, piem., saspriegts metāla priekšmets; skaņa, ko rada strinkšķināmie mūzikas instrumenti.
- slaids Samērā augsts, stāvs (par reljefa veidojumiem); nolaidens.
- paaugsts Samērā augsts.
- pusdulls Samērā azartisks, aizrautīgs, gatavs īstenot dažādas (parasti riskantas) ieceres, nodomus.
- nereti Samērā bieži; dažkārt.
- smilšakmens Samērā ciets nogulumiezis, kas ir izveidojies, sacementējoties smiltīm, to izmanto būvmateriālu, dzirnakmeņu un galodu izgatavošanai.
- paciets Samērā ciets; pretstats: pamīksts.
- pavalkāts Samērā daudz valkāts.
- labi Samērā daudz; tā, ka pietiek.
- desmitkārt Samērā daudzas reizes.
- rīkle Samērā dziļš atvērums, arī dobums.
- snuķis Samērā gara izvirzīta sastāvdaļa (mašīnai, mehānismam u. tml.).
- monologs Samērā gara nepārtraukta vienas personas runa (piem., daiļdarbā, uz skatuves).
- nūja Samērā garš, no dzinumiem attīrīts zars vai tievs koka stumbrs; šāds priekšmets, ko ejot izmanto atbalstam; spieķis.
- pavediens Samērā garš, tievs (parasti) tekstilšķiedras veidojums, pagarš (diega, dzijas) fragments.
- pagarš Samērā garš; tāds, kas mazliet pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu; pretstats: paīss.
- paglīts Samērā glīts.
- pamīksts Samērā gļēvs, nenoteikts, padevīgs.
- pašaurs Samērā ierobežots.
- labu brīdi samērā ilgi.
- laikmets Samērā ilgs laika posms ar tam raksturīgiem notikumiem, parādībām, norisēm sabiedrības attīstībā.
- tieksme Samērā ilgstošs, bieži par paradumu kļuvis (dzīvnieku) izturēšanās veids, kas ir vērsts uz noteiktu mērķi; eksistences veids (augiem).
- ziņojums Samērā īsa publiska runa, arī tās rakstveida teksts (konferencē, sanāksmē u. tml.) ar konspektīvu faktu, pētījumu rezultātu u. tml. izklāstu.
- sardele Samērā īsa, paresna vārāmā desiņa.
- stobriņš Samērā īsa, tieva (parasti stikla) caurulīte (darbam laboratorijā).
- tuvums Samērā īss laikposms (līdz kādam stāvoklim, darbībai u. ml.).
- tuvums Samērā īss laikposms (līdz kādam stāvoklim, darbībai u. tml.).
- pazaļš Samērā jauns, nepieredzējis.
- pajauns Samērā jauns.
- pasauss Samērā kalsns, vājš (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- sausnējs Samērā kalsns, vājš.
- švīksts Samērā kluss, troksnis, kas rodas, piem., ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu.
- pakluss Samērā kluss; tāds, kur (arī kad) ir samērā klusas skaņas.
- paklusām Samērā klusu; arī paslepus; paklusi, paklusu.
- pakorpulents Samērā korpulents.
- pakupls Samērā kupls (par apģērbu, tā daļām).
- pakupls Samērā kupls (par apmatojumu).
- pakupls Samērā kupls (par augiem, to daļām).
- vidusšķira Samērā labi materiāli nodrošinātu, turīgu cilvēku kopums; vidusslānis (2).
- vidusslānis Samērā labi materiāli nodrošinātu, turīgu cilvēku kopums.
- palabs Samērā labs.
- palēnām Samērā lēnām; pakāpeniski, pamazām.
- pakūtrs Samērā lēns, gauss, arī slinks.
- mierīgs Samērā lēns, nesteidzīgs.
- palepns Samērā lepns.
- palēts Samērā lēts.
- tāls Samērā lielā attālumā (redzēt, dzirdēt, veikt).
- nams Samērā liela ēka, kurai ir sabiedriskas funkcijas; attiecīgā iestāde, uzņēmums.
- plaudis Samērā liela karpu dzimtas saldūdens zivs ar melnu muguru, tumši zaļām spurām un platu, no sāniem saplacinātu ķermeni [Abramis brama].
- smuka naudiņa samērā liela naudas summa.
- smuka nauda samērā liela naudas summa.
- laba nauda samērā liela naudas summa.
- glīta nauda samērā liela naudas summa.
- laba naudiņa samērā liela naudas summa.
- glīta naudiņa samērā liela naudas summa.
- vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
- naktstārps Samērā liela, sarkanīga slieka, kas naktīs mēdz izlīst augsnes virspusē.
- bļauris Samērā lieli, garspalvaini Dienvidamerikas un Centrālamerikas kalnu un lietus mežos mītoši pērtiķi ar raksturīgu skaļu balsi.
- pagarinājums Samērā liels (skaņas) izrunas paildzinājums atbilstoši valodas likumiem.
- daudz kas Samērā liels daudzums (no esošā, zināmā, minētā u. tml.).
- daudzkas Samērā liels daudzums, apjoms (no kā); daudz kas.
- dzeloņcūka Samērā liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar garu adatveida apspalvojumu (dzeloņiem) uz muguras un sāniem.
- forts Samērā liels militārs nocietinājums (parasti kā nocietinājumu sistēmas sastāvdaļa).
- flamings Samērā liels putns ar masīvu knābi, garu, izliektu kaklu, garām kājām un sārtu vai sarkanu apspalvojumu.
- sfings Samērā liels tauriņš ar druknu ķermeni, gariem, slaidiem spārniem (priekšējie spārni ievērojami garāki par pakaļējiem).
- kuģis Samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piem., saimniecisku, pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai.
- zirgs Samērā liels zirgu dzimtas savvaļas dzīvnieks.
- sultānvistiņa Samērā liels, drukns dumbrvistiņu dzimtas putns ar raibu, spilgtu, krāsainu apspalvojumu.
- paaugsts Samērā liels, ievērojams (piem., pēc skaitliskās vērtības).
- izteikts Samērā liels, saskatāms, arī attīstīts (par organisma daļām).
- žūksnis Samērā liels, tuvu kopā salikts (piem., naudas, papīra lapu, dokumentu) kopums.
- pakupls Samērā liels; paliels.
- palabs Samērā liels.
- paslinks Samērā mazkustīgs.
- pakluss Samērā mazrunīgs; samērā noslēgts, apvaldīts.
- pasīks Samērā mazsvarīgs, nenozīmīgs.
- palēts Samērā mazvērtīgs, bezgaumīgs, banāls.
- mīksts Samērā mērens, neliels (par sodu).
- pamīksts Samērā mīksts; pretstats: paciets.
- starpbrīdis Samērā neilgs laikposms starp divām mācību nodarbībām vai diviem nodarbības atsevišķiem posmiem.
- starpbrīdis Samērā neilgs laikposms starp izrādes, koncerta u. tml. daļām.
- pašvaks Samērā neizturīgs, pavājš.
- komanda Samērā neliela (personu) grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai.
- ziņa Samērā neliela apjoma materiāls, piem., raksts (masu informācijas līdzekļos); pārraide (radio, televīzijā).
- raksts Samērā neliela apjoma publicistisks, zinātnisks vai informatīvs teksts (laikrakstā, žurnālā, krājumā u. tml.).
- pastarpa Samērā neliela atstarpe (starp ko).
- iepakaļ Samērā nelielā atstatumā, aizmugurē.
- saliņa Samērā neliela vieta ielas braucamajā daļā, kuru var izmantot gājējs, pirms šķērsot nākamo brauktuves joslu.
- baltais sapals samērā neliela zivs ar bāli dzeltenu ieliektu vēdera spuru.
- pazems Samērā neliels (salīdzinājumā ar ko citu); mazliet mazāks par normu.
- krūze Samērā neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas, stikla, metāla) dzeramais trauks ar osu; tase; krūzīte.
- piemīlīgs Samērā neliels, patīkams, glīts.
- pavājš Samērā nespēcīgs vārgs; samērā neattīstīts.
- paskops Samērā niecīgs.
- pabaigs Samērā nomācošs, drūms.
- paliels Samērā nozīmīgs, vērtīgs (kādā darbības nozarē).
- struktūrvienība Samērā patstāvīga (uzņēmuma, iestādes, organizācijas u. tml.) sastāvdaļa.
- subkultūra Samērā patstāvīga, zemāka līmeņa garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros.
- paliels Samērā pieaudzis.
- pabiezs Samērā piesātināts, blīvs; patumšs.
- labi Samērā pilnīgi, samērā lielā mērā, arī pastiprināti (izpausties darbībai, norisei, parādībām dabā).
- tuvs Samērā pilnīgs, sīks, arī detalizēts.
- šķēle Samērā plāns (no kādas vielas, materiāla, parasti augsnes) atdalīts gabals.
- paplāns Samērā plāns.
- zona Samērā plaša teritorija ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem.
- nacionālais parks samērā plaša teritorija dabiskā stāvoklī (ar ģeoloģiskiem veidojumiem, augiem, dzīvniekiem), ko sargā un saimnieciski neizmanto.
- pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas; tāla, plaša apkārtne.
- paplats Samērā plats.
- paprāvs Samērā prāvs; paliels.
- virve Samērā resns šķiedru, auklu savijums.
- paretam Samērā reti.
- parupjš Samērā rupjš (par priekšmetiem, to virsmu).
- smagnējs Samērā sarežģīts, grūti uztverams.
- sausnējs Samērā sauss (1).
- pasekls Samērā sekls.
- pasen Samērā sen.
- pasens Samērā sens.
- smalce Samērā sīka, līdz 20 gadiem vecu kokaugu audze.
- pundurforma Samērā sīka, neliela (augu vai dzīvnieku dzimtas sugu, šķirņu) forma.
- pasīks Samērā sīks (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- pasīks Samērā sīks, neliels.
- pasīks Samērā sīks, smalks.
- mīksts Samērā silts, patīkams.
- siltens Samērā silts; arī remdens.
- paskaļš Samērā skaļš.
- paass Samērā skarbs, aizskarošs.
- skopulīgs Samērā skops.
- paslaids Samērā slaids.
- paslaiks Samērā slaiks; paslaids.
- paslepens Samērā slepens; tāds, ko mazliet slēpj no citiem.
- paslepus Samērā slepus, tā, ka citi nepamana.
- paslikts Samērā slikts.
- nopietns Samērā smags, spēcīgi izteikts (piem., par slimību, tās simptomiem).
- atgrūdiens Samērā spēcīga kustība, ar kuru (ko) atgrūž vai atgrūžas (no kā).
- dimdēt Samērā spēcīgi, dobji skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma.
- ņiprs Samērā spēcīgs, ātrs.
- nopietns Samērā spēcīgs, intensīvs (par parādībām dabā).
- paliels Samērā spēcīgs, intensīvs (par psihisko stāvokli).
- spodrs Samērā spožs.
- paciets Samērā stingrs, noteikts.
- josla Samērā šaura (organisma) daļa, kas veic noteiktas funkcijas.
- lente Samērā šaura (parasti) auduma sloksne (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
- strūkla Samērā šaura gaismas plūsma.
- sprauga Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.
- starpa Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.; arī atstarpe, sprauga.
- svītra Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
- josla Samērā šaura, garena priekšmeta daļa, kas (piem., ar krāsu, formu) atšķiras no pārējās priekšmeta daļas.
- stars Samērā šaurs, tievs veidojums, elements u. tml., kas ir vērsts prom no kāda centra.
- pašaurs Samērā šaurs.
- tālīns Samērā tāls (1).
- tālīns Samērā tāls (2).
- tālīns Samērā tāls (3).
- patāls Samērā tāls (no kādas vietas).
- patāls Samērā tāls, arī pasens (par laikposmu, norisi u. tml.).
- tālums Samērā tālu (atrasties, pastāvēt, norisēt).
- stobriņš Samērā tievs cauruļveida priekšmets.
- stobriņš Samērā tievs cauruļveida veidojums (organismā).
- stīga Samērā tievs, garš veidojums (stieple, pavediens u. tml.).
- rīkste Samērā tievs, lokans koka vai krūma zars, parasti bez lapām.
- miets Samērā tievs, pagarš koka gabals ar nosmailinātu galu.
- paskops Samērā trūcīgs, niecīgs.
- paknaps Samērā trūcīgs; nepietiekams (piem., par iztiku, naudas līdzekļiem).
- pilnīgs Samērā tukls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- patukls Samērā tukls.
- patukšs Samērā tukšs (par vietu, telpu u. tml.).
- patumšs Samērā tumšs, ar nelielu melnās krāsas piejaukumu (par krāsu, tās toni).
- melngans Samērā tumšs, gandrīz melns.
- tumsnējs Samērā tumšs.
- tuvīns Samērā tuvs (1); tuvējs (1).
- tuvējs Samērā tuvs (1); tuvīns (1).
- tuvīns Samērā tuvs (2); tuvējs (2).
- tuvējs Samērā tuvs (2); tuvīns (2).
- līdzās Samērā tuvu; blakus.
- vēsma Samērā vāji izteikta kāda jauna pazīme (piemēram, parādībai, norisei).
- paliess Samērā vājš, kalsns (par lopiem).
- paviegls Samērā vieglprātīgs, nenopietns, bez stingras morālās stājas (par cilvēku).
- paviegls Samērā virspusējs, nenopietns, bez dziļāka satura.
- traktieris Samērā zemas klases viesnīca, arī iebraucamā vieta ar krogu vai restorānu.
- pazems Samērā zems (par skaņu).
- sulīgs Samērā zems, tembrāli bagāts (par skaņu).
- pazems Samērā zems.
- paviegls Samērā, arī diezgan plāns (par apģērbu).
- paslapjš Samērā, arī diezgan slapjš.
- pasmags Samērā, arī diezgan smags.
- patauks Samērā, arī diezgan tauks; patrekns.
- pavecs Samērā, arī diezgan vecs (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- paviegls Samērā, arī diezgan viegls (pēc intensitātes, iedarbības, arī izpausmes pakāpes u. tml.).
- pabargs Samērā, arī mazliet auksts, samērā spēcīgs (par laikapstākļiem).
- paauksts Samērā, arī mazliet auksts.
- pabailīgs Samērā, arī mazliet bailīgs; kautrīgs, nedrošs.
- pabāls Samērā, arī mazliet bāls.
- pabargs Samērā, arī mazliet bargs.
- pablāvs Samērā, arī mazliet blāvs.
- padobjš Samērā, arī mazliet dobjš.
- pastrups Samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (parasti par vārdiem, izteikumu).
- pakautrs Samērā, arī mazliet kautrs.
- palaisks Samērā, arī mazliet laisks.
- panetīrs Samērā, arī mazliet netīrs.
- pacilus Samērā, arī mazliet pacelti (virs kā); atstatu, cieši nesakļaujoties.
- paraibs Samērā, arī mazliet raibs.
- paraupjš Samērā, arī mazliet raupjš.
- paremdens Samērā, arī mazliet remdens.
- parūgts Samērā, arī mazliet rūgts.
- paskumjš Samērā, arī mazliet skumjš.
- paslims Samērā, arī mazliet slims.
- paslinks Samērā, arī mazliet slinks.
- pastāvs Samērā, arī mazliet stāvs.
- pastrups Samērā, arī mazliet strups.
- pastulbs Samērā, arī mazliet stulbs (par cilvēku, dzīvnieku).
- pašķidrs Samērā, arī mazliet šķidrs (par šķidrumu, masu).
- patievs Samērā, arī mazliet tievs.
- pastingrs Samērā, arī pietiekami noteikts, nelokāms (par cilvēku, tā rakstura īpašībām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pastingrs Samērā, arī pietiekami stingrs (piem., par vielu, priekšmetu).
- palekns Samērā, diezgan lekns.
- palēns Samērā, diezgan lēns.
- pieklājīgs Samērā, diezgan liels; pietiekams.
- pamaz Samērā, diezgan maz.
- paresns Samērā, diezgan resns; pretstats: patievs.
- pasalts Samērā, diezgan salts, auksts.
- pasāļš Samērā, diezgan sāļš.
- pasarkans Samērā, diezgan sarkans.
- pasārts Samērā, diezgan sārts.
- pasīksts Samērā, diezgan sīksts.
- pasilts Samērā, diezgan silts.
- paskarbs Samērā, diezgan skarbs.
- pastīvs Samērā, diezgan stīvs.
- pasvešs Samērā, diezgan svešs.
- patrausls Samērā, diezgan trausls.
- patrekns Samērā, diezgan trekns.
- pakupls Samērā, diezgan tukls, resns.
- pavārgs Samērā, diezgan vārgs.
- pavēls Samērā, diezgan vēls.
- pavēss Samērā, diezgan vēss.
- pazaļš Samērā, diezgan zaļš.
- zināmā mērā samērā, diezgan.
- puslīdz Samērā, diezgan.
- relatīvs Samērā, salīdzinājumā (ar ko).
- simetrija Samērība, savstarpēja atbilstība, saskaņa (par parādībām dabā, sabiedrībā).
- attiecīgs Samērīgi.
- regularitāte Samērīgums, kārtība; atkārtošanās pēc vienāda laika; ritmiskums.
- samērīt Samērot (1).
- paritāte Samērs; attiecība starp divu valstu papīrnaudas vienībām pēc zelta daudzuma, kuru tās pārstāv; ārvalstu valūtas iepirkšanas cena, kas izteikta iekšzemes valūtā.
- komprese Samitrināts (retāk sauss) apliekamais, pārsējs, ko uzliek (uz kādas ķermeņa daļas) ārstnieciskā vai kosmētiskā nolūkā.
- krāsainie krītiņi sapresēti krāsu stienīši (zīmēšanai, gleznošanai).
- samocīt Sapūlēt, padarīt sāpīgu, traumēt (ķermeņa daļu, orgānu).
- kalendārs Saraksts ar gada mēnešiem, nedēļām, dienām; attiecīgais iespieddarbs (piem., grāmata, tabula), kurā šāds saraksts parasti ir kopā ar astronomiskām ziņām un informāciju par ievērojamiem notikumiem.
- ūsas Sariem līdzīgi taustekļi (piemēram, kukaiņiem).
- tango Sarīkojumu deja 2/4 vai 4/8 taktsmērā, kurai raksturīgs lēns, slīdošs solis, spriegas kustības; šīs dejas mūzika.
- tvists Sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā ar izteiktām gurnu kustībām, kurā partneri dejo viens otram pretī; šīs dejas mūzika.
- uztaisīt Sarīkot, noorganizēt (piemēram, pasākumu).
- pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā, oficiālā domu apmaiņā, arī diskusijā iztirzāt (noteiktu jautājumu, problēmu sanāksmē, sapulcē u. tml.).
- atbilst Saskanēt (ar ko); būt piemērotam (kam).
- harmonēt Saskanēt; būt saskanīgam, samērīgam.
- iederēties Saskanīgi, labi iekļauties (kur), būt īstajā, piemērotajā vietā.
- harmonisks Saskanīgs, samērīgs, līdzsvarots.
- harmonija Saskaņa, samērīgums, līdzsvars.
- izsvarotība Saskaņotība, (kā) vienmērīgs sadalījums; līdzsvarotība.
- sanēt Saskaroties, rīvējoties, vibrējot gaisa plūsmā u. tml., radīt paklusas, samērā augstas dūcošas skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
- sapīpēties Sasmēķēties.
- iegūt Sasniegt (ar darbu, cīņu u. tml. kādu stāvokli, mērķi).
- uzkāpt Sasniegt (piemēram, sabiedriskā stāvokļa) noteiktu, parasti augstu, pakāpi.
- nokļūt galā sasniegt ceļamērķi, galapunktu.
- nonākt galā sasniegt ceļamērķi, galapunktu.
- būt galā sasniegt ceļamērķi, galapunktu.
- finišēt Sasniegt distances galapunktu, mērķi (sporta sacensībās).
- panākt savu sasniegt savu mērķu, ieceru, savas gribas piepildījumu.
- aukstais karš saspīlētas valstu attiecības, kas tomēr nav pāraugušas karā.
- kartografēt Sastādīt (kā) karti; atzīmēt, iezīmēt kartē; kartēt (1).
- tālsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas samērā lielā attālumā.
- uzkurbulēties Satraukties, uzbudināties; pieaugt (piemēram, par kā intensitāti).
- lauzties Satverot pretinieku ar rokām, censties vienam otru nogāzt zemē; cīkstēties.
- uzkosties Satvert ēsmu tā, ka uzķeras (uz, piemēram, makšķeres, āķa).
- nosaukt Saucot, aicinot panākt, ka (kāds) novirzās lejā zemē (no kurienes).
- dēvēt Saukt, apzīmēt (par ko).
- SPF Saules aizsardzības faktors ir mērvienība, kas raksturo saules staru filtru spēju pasargāt no UVB stariem.
- afēlijs Saules sistēmas ķermeņa (piem., planētas, komētas, raķetes) orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Saules centra.
- līcis Sauszemē ievirzījusies (okeāna, jūras, ezera, upes) daļa.
- uzvākt Savākt (piemēram, ko nokritušu, izlijušu).
- uzlasīt Savākt, piemēram, no zemes, parasti pa vienam, un apēst.
- uzķīlēt Savest kārtībā un uzlabot (piemēram, transportlīdzekli) ar papildus ierīcēm, labākām detaļām u. tml.
- bez Savienojumos "bez mēra", "bez gala" u. tml.: ilgi, daudz (ko darīt); ārkārtīgi; ļoti daudz.
- grupējums Savrupa cilvēku grupa apvienībā, kolektīvā u. tml.; vairāki cilvēki, kas apvienojušies kādai kopējai sadarbībai, uzdevumam, mērķim.
- divdabja teiciens savrupināta teikuma locekļu grupa ar apstākļa nozīmē lietotu divdabi centrā.
- līkopi Savstarpēja vienošanās par darījumu, ko (parasti) atzīmē ar iedzeršanu.
- attiecība Savstarpējais sakars, saistība (starp parādībām, priekšmetiem, pazīmēm).
- krustoties Savstarpēji ietekmēties; saplūstot, savstarpēji tuvināties.
- proporcionāls Savstarpēji samērīgs, atbilstīgs; tāds, kura daļas ir pareizās, atbilstošās attiecībās.
- proporcija Savstarpējs daļu, elementu samērs, savstarpēja attiecība.
- pašatdeve Savu spēju, jūtu u. tml. atdeve (piemēram, darbam, daiļradei).
- pučs Sazvērnieku grupas mēģinājums izdarīt valsts apvērsumu; valsts apvērsums, ko izdarījusi šī grupa.
- animācija Secīgi sakārtotu zīmējumu un figūru filmēšana pa kadram, lai panāktu ilūziju, ka objekti kustas; šādā tehnikā veidota filma; multiplikācija.
- multiplikācija Secīgi sakārtotu zīmējumu vai figūru filmēšana pa kadram, lai panāktu ilūziju, ka filmētie objekti kustas.
- krēsls Sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās (parasti) uz četrām kājām.
- sols Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā.
- uzsegt Sedzot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
- uzsegt Sedzot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
- palankīns Segtas nestuves (Austrumu zemēs).
- nodzerta seja seja (piem., trula, satūkusi), kurā atspoguļojas pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana.
- vizāža Sejas izskats, ko veido ar kosmētiskiem līdzekļiem un grimu.
- lemesītis Sējmašīnas detaļa izsēto sēklu ierušināšanai zemē.
- sējaparāts Sējmašīnas ierīce sēklu vai mēslojuma vienmērīgai izkaisīšanai.
- šķirties Sekmēties, veikties.
- tekulis Seksuāli pārmērīgi aktīvs vīrietis.
- pūrs Sena beramu vielu tilpuma mērvienība – aptuveni 70 kubikdecimetri.
- sprīdis Sena garuma mērvienība – attālums starp izstieptu īkšķi un rādītāja pirkstu (aptuveni 18 cm).
- olekts Sena garuma mērvienība (no elkoņa līdz pirkstu galiem jeb aptuveni pusmetrs), ko izmantoja galvenokārt audumu mērīšanai.
- lasts Sena kuģu kravas daudzuma mērvienība, pēc kā izteica arī kuģu un liellaivu tilpību.
- pūrvieta Sena laukuma mērvienība – aptuveni 0,37 hektāri.
- unce Sena masas mērvienība vairākās valstīs (piemēram, angļu mērvienību sistēmā vienai uncei atbilst 28,35 g) [oz].
- siciliāna Sena sicīliešu deja, ko dejoja mērenā tempā; šāda rakstura skaņdarbs (izplatīts 17.–18. gs.).
- talants Sena svara mērvienība Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā, kas tika lietota arī kā norēķinu vienība Senajā Grieķijā un Senajā Romā; talents.
- stops Sena tilpuma mērvienība – aptuveni 1,3 litri; šāda tilpuma trauks.
- puspūrs Sena tilpuma mērvienība – puse no pūra [1].
- sieks Sena tilpuma mērvienība: 1/3 pūra (Vidzemē), 1/4 pūra (Kurzemē); trauks, kam ir šāds tilpums.
- unce Sena zelta monēta (piemēram, Spānijā, Itālijā).
- zemestauki Sēne ar baltu, recekļainu masu pildītu augļķermeni, kas sākumā attīstās zemē, un brūnu cepurīti, kura izdala nepatīkamu smaku [Phallus impudicus].
- koris Sengrieķu traģēdijā vai komēdijā – izpildītāju grupa, kas vienlaikus runā vai dzied.
- arheoloģiskie pieminekļi seni priekšmeti, būves vai apbedījumi, kas atrodas zemē vai ūdenī un tiek pētīti.
- sūtra Senindiešu rakstos – īsa iegaumējama tēze, teiciens.
- dinārs Senlaiku zelta monēta (arābu zemēs).
- ķīļraksts Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras), kurā zilbes vai vārdus apzīmē ar ķīļveida zīmēm.
- ķīļu raksts seno austrumu tautu raksts, kurā zilbes vai vārdus apzīmē ar ķīļveida zīmēm; ķīļraksts.
- petroglifs Seno cilvēku atstāts zīmējums, iekalums klints sienā.
- romiešu cipari seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizēm lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
- muca Sens beramu vielu un šķidrumu tilpuma mērs.
- vargāns Sens tautas mūzikas instruments, kas sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū.
- mērmuca Sens tilpuma mērs (piem., sāls daudzuma mērīšanai).
- pusgads Sešu mēnešu ilgs laikposms.
- pašreklāma Sevis reklamēšana.
- pašhipnoze Sevis suģestēšana, psihiska ietekmēšana, lai sev izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
- rievsiena Siena, kas veidota no zemē iedzītiem metāla, dzelzsbetona vai koka elementiem.
- uzsiet Sienot pacelt, nostiprināt (ko, piemēram, augu, tā daļu) uz augšu.
- blūze Sieviešu apģērba gabals ķermeņa augšdaļai, kas šūts no samērā plāna auduma.
- mēteļkleita Sieviešu apģērba gabals, ko var valkāt gan kā kleitu, gan kā mēteli.
- uzrocis Sieviešu ziemas apģērba piederums (piemēram, no kažokādas), kurā iebāž un silda rokas.
- modes dāma sieviete, kas vienmēr ģērbusies pēc jaunākās modes.
- racējlapsene Sīks vai vidēji liels kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs.
- sarma Sīku ledus kristālu apledojums (piem., uz koku zariem, vadiem), kas veidojas, sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
- kalorija Siltuma daudzuma mērvienība – 4,1868 džouli.
- izkust Siltuma iedarbībā deformēties, sabojāties (parasti par priekšmetiem).
- sardīne Siļķveidīgo kārtas augēdāja zivs ar samērā lielu, slaidu sudrabbaltu ķermeni un melnu plankumu rindu uz sāniem, dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos netālu no piekrastes [Sardina pilchardus].
- IHS Simboliska zīme Jēzus Kristus apzīmēšanai.
- zodiaka zīme simbols vienai no Zodiaka joslas 12 daļām, kas apzīmē Zodiaka zvaigznājus.
- neilons Sintētiska polimēru šķiedra; izstrādājums (piem., audums) no šādas šķiedras.
- poliuretāns Sintētiskais polimērs, ko izmanto, piem., līmju, putuplastu, plēves, mākslīgo ādu ražošanā.
- poliamīdi Sintētiski polimēri – baltas, cietas, elastīgas sveķveida vielas, no kurām iegūst, piem., mākslīgās šķiedras, plastmasu.
- plastmasa Sintētiski radīts polimēru materiāls, kas viegli pakļaujas plastiskai apstrādei.
- polivinilhlorīds Sintētisks polimērs – balta, cieta, izturīga viela, no kā iegūst, piem., šķiedras, plēves.
- polietilēns Sintētisks polimērs – bezkrāsaina, puscaurspīdīga viela, ko iegūst, polimerizējot etilēnu.
- polipropilēns Sintētisks polimērs – cieta, bezkrāsaina viela, no kā iegūst šķiedras, plastmasu.
- polistirols Sintētisks polimērs – cieta, trausla, bezkrāsaina viela, ko izmanto, piem., elektrotehnikā, skaņas un siltuma izolācijas materiālu, apgaismes tehnikas, apdares materiālu, mājturības priekšmetu ražošanai.
- poliesteris Sintētisks polimērs, no kā iegūst sevišķi izturīgas līmes, lakas, sveķus u. c.
- sirds glikozīdi sirdsdarbību ietekmējoša medikamentu grupa.
- asenizācija Sistemātiska atkritumu, mēslu aizvākšana (apdzīvotā vietā).
- sekot Sistemātiski būt informētam, interesēties (par ko).
- nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost; arī notriekt, nogāzt (zemē, gar zemi).
- nokapāt Sitot, cērtot notriekt zemē (augus, to daļas); pavirši, nemākulīgi nopļaut.
- vodeviļa Situāciju komēdija ar kuplejām 18. un 19. gs.
- komikss Sižetiski saistītu zīmējumu sērija ar ļoti īsu tekstu (piem., žurnālos, laikrakstos).
- gross Skaita mērvienība – 12 duču jeb 144 gabali.
- ducis Skaita mērvienība – 12 gabalu; kopa, kurā ir divpadsmit (parasti vienveidīgu) priekšmetu.
- kāls Skaita mērvienība – 30 gabalu.
- gadskaitlis Skaitlis, kas apzīmē attiecīgo kalendāra gadu.
- daļskaitlis Skaitlis, kas apzīmē daļu vai vairākas vienādas daļas no skaitļa viens.
- kārtas skaitlis skaitlis, kas apzīmē ķīmiskā elementa vietu periodiskajā elementu sistēmā.
- logaritma bāze skaitlis, kas jākāpina ar logaritmu, lai iegūtu logaritmējamo skaitli.
- logaritmu bāze skaitlis, kas jākāpina ar logaritmu, lai iegūtu logaritmējamo skaitli.
- samērot Skaitliski salīdzināt (ko), izmantojot kopēju mēru.
- kopsavilkums Skaitlisks apkopojums; summējums, kopējā summa.
- koeficients Skaitlisks reizinātājs burtveida matemātiskajā izteiksmē (piem., polinomā); zināmais reizinātājs pie nezināmā; pastāvīgais reizinātājs pie mainīga lieluma.
- mīnus Skaitļa apzīmējuma priekšā norāda uz negatīvu lielumu.
- vērtība Skaitļos, mērvienībās izteiktais (kā) kvantitatīvais raksturojums.
- logaritmiskais lineāls skaitļošanai izmantojams lineāls ar iezīmētām logaritmiskajām skalām un pārbīdāmu vidējo daļu.
- numerācija Skaitļu apzīmēšanas sistēma.
- kopskaits Skaits, kas iegūts, summējot vairākus vai daudzus lielumus.
- uzkliegt Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, pavēli).
- noskandēt Skandējot norunāt, nodeklamēt.
- pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs); nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
- drebēt Skanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- sidrabains Skanīgs, dzidrs, samērā augsts (par skaņu).
- sudrabains Skanīgs, dzirds, samērā augsts (par skaņu).
- c Skaņas do apzīmējums burtu notācijā.
- a Skaņas la apzīmējums burtu notācijā.
- d Skaņas re apzīmējums burtu notācijā.
- b Skaņas si bemol apzīmējums burtu notācijā.
- h Skaņas si apzīmējums burtu notācijā.
- g Skaņas sol apzīmējums burtu notācijā.
- progresīvā disimilācija skaņas disimilācija iepriekšējās skaņas ietekmē.
- rezonanse Skaņas kvalitātes maiņa, skaņas pastiprināšanās vai paildzināšanās, tai atbalsojoties vai citu vibrāciju ietekmē.
- transkripcija Skaņdarba pārlikšana citā tonalitātē, piemērošana citam instrumentam.
- maršs Skaņdarbs ar vienmērīgu ritmu gājiena tempā; attiecīgais mūzikas žanrs.
- valoda Skaņu un leksiski gramatisko līdzekļu sistēma, kas kopīga, piemēram, nācijai, tautībai.
- uzsist Skarot (ķermeņa daļu) ar sitienu, triecienu, radīt (piemēram, asinsizplūdumu).
- saskatīties Skatoties uztvert, arī iegaumēt (parasti lielā apjomā).
- uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt; skatoties, vērojot nepieļaut, ka (piemēram, darbība, process) noritētu neatbilstoši kādām prasībām.
- dekorācija Skatuves noformējums ar gleznieciskiem vai citiem tēlotājmākslas līdzekļiem; skatuves noformējums.
- sols Skolas mēbele – sēdeklis kopā ar galdu (parasti diviem skolēniem).
- uzskrāpēt Skrāpējot izveidot (piemēram, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- pārskrējiens Skrējiens no vienas vietas uz otru ar nogulšanos zemē un slēpšanos, lai izvairītos no pretinieka šaujamieroču uguns.
- noskriet Skrienot novirzīties lejā, zemē (no kurienes, kur).
- rikšot Skriet vienmērīgi, vidēji ātri (parasti par zirgu).
- kokskrūve Skrūve, ko lieto koka vai cita samērā mīksta materiāla detaļu sastiprināšanai.
- palmete Skulpturāls vai zīmēts ornaments stilizētu palmas lapu veidā.
- traģikomēdija Skumjš notikums ar komiska notikuma pazīmēm.
- nitrātu minerālmēsli slāpekļa minerālmēsli.
- uzslaucīt Slaukot padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); slaukot (piemēram, grīdu) padarīt tīru (telpu).
- uzslaucīt Slaukot savākt (uz seguma, piemēram, ko nobirušu).
- uztīrīt Slaukot, mazgājot savākt (uz seguma, piemēram, ko izlijušu).
- izslavēt Slavējot (arī reklamējot, ieteicot u. tml.) padarīt plaši pazīstamu.
- lielīt Slavēt, stāstot par (kā) labajām īpašībām (arī pārmērīgi).
- vākot Slēgt, segt ar vāku (piemēram, trauku, kasti).
- sazvērestība Slepena apvienošanās kopējai darbībai (pret kādu, pret ko) parasti politisku mērķu sasniegšanai.
- intriga Slepena, viltīga rīcība kāda (parasti ļaunprātīga, pret kādu vērsta) mērķa sasniegšanai.
- sazvērēties Slepeni apvienoties kopējai darbībai (pret kādu, pret ko) politisku mērķu sasniegšanai.
- uzglūnēt Slepus (piemēram, no slēptuves) skatīties (uz kādu), piemēram, lai uzbruktu (par cilvēku).
- noslidināt Slidinot novirzīt (ko) nost, lejā, zemē u. tml.
- noslīdināt Slīdinot novirzīt (ko) nost, lejā, zemē u. tml.
- noslidināties Slidinoties vai slīdot nonākt lejā, zemē.
- laizīt Slīdoši vairākkārt pārvilkt (ko) ar mēli.
- noslīdēt Slīdot novirzīties nost, lejā, zemē u. tml.
- diagnostika Slimības noteikšana pēc raksturīgām pazīmēm; zinātne par slimību pazīmēm un diagnožu noteikšanas metodēm.
- izstaipīt Smaguma ietekmē deformēties, kļūt garākam, lielākam.
- iegrimt Smaguma spēka ietekmē iespiesties, ievirzīties (mīkstā, staignā, irdenā pamatā).
- iegrimt Smaguma spēka ietekmē ievirzīties, ieslīdēt (piem., ūdenī).
- grimt Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt iekšā (šķidrumā); arī stigt (staignā, irdenā, mīkstā masā).
- atsvars Smagums (īpaša detaļa vai jebkurš piemērots priekšmets), ko lieto (kā) līdzsvarošanai.
- diplomātija Smalki aprēķināta, veikla, arī viltīga izturēšanās, rīcība, lai sasniegtu kādu mērķi.
- frikasē Smalki sagriezta sautēta vai cepta gaļa biezā, garšvielām bagātā mērcē.
- dūms Smēķējamais, tā radītie dūmi.
- izsmēķēt Smēķējot izlietot.
- nopīpēt Smēķējot nodedzināt.
- piepīpēt Smēķējot piepildīt (telpu) ar dūmiem.
- piesmēķēt Smēķējot piepildīt ar dūmiem (ko).
- piepīpēt Smēķējot piesātināt (gaisu) ar dūmiem.
- piesmēķēt Smēķējot piesātināt ar dūmiem (ko).
- aktīvā smēķēšana smēķēšana, kurā smēķētājs tieši ieelpo tabakas dūmus, piem., no cigaretes, pīpes.
- iemutis Smēķēšanas piederums – stobriņš, kurā iestiprina, piem., bezfiltra cigareti; lūpās, zobos satveramā pīpes kāta daļa.
- zīst Smēķēt (cigareti, pīpi u. tml.), parasti lēni.
- sapīpēt Smēķēt (kopā ar kādu).
- sasmēķēties Smēķēt (parasti daudz).
- sūkt Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni.
- izsmēķēt Smēķēt un pabeigt smēķēt.
- ļuļķēt Smēķēt, pīpēt.
- vilkt dūmu smēķēt.
- kūpināt Smēķēt.
- kvēpināt Smēķēt.
- pīpēt Smēķēt.
- zilināt Smēķēt.
- pīpmanīša Smēķētāja.
- pīpmanis Smēķētājs.
- pīpētava Smēķētava.
- kazas kāja smēķis no avīžu papīrā ietītas tabakas; kazaskāja.
- plūstošās smiltis smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē.
- putenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja ietekmē, parasti snigšanas laikā; laikapstākļi, kam raksturīga šāda sniega pārvietošanās; sniegputenis.
- noziņot Sniegt ziņojumu; ziņojot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- stāvoklis Sociālu apstākļu, savstarpējo attiecību kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēka) izturēšanos, rīcību.
- uzrēķins Soda nauda (piemēram, par ko nenomaksātu, arī pārtērētu).
- miesas sods sods – fiziska ietekmēšana perot, sakropļojot.
- uzsoļot Soļojot parādes solī (piemēram, ierindā), uzvirzīties uz kādas vietas.
- pedometrs Soļu mērītājs – neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas.
- bolero Spāniešu deja ¾ taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- E Spānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- načo Spāņu virtuves ēdiens, ātrā uzkoda – kukurūzas čipsi, ko pasniedz ar mērci (mazie načo) vai garnētus ar sieru, malto gaļu, salātiem u. tml. (lielie načo).
- nospārdīt Spārdoties, kustoties novirzīt (ko) nost, lejā, zemē.
- kontūrkrāsa Speciāla krāsa kontūru uzzīmēšanai, uzvilkšanai (piem., uz stikla vai zīda).
- uzšuve Speciāla uzšūta zīme (militāram, organizācijas u. tml. formas tērpam), piemēram, dienesta pakāpes apzīmēšanai.
- lente Speciāla, samērā šaura sloksne (kā, piem., skaņas, attēla) fiksēšanai.
- stilists Speciālists, kurš palīdz izveidot (kādam cilvēkam) atbilstošu, piemērotu (ģērbšanās, ārējā izskata) stilu.
- mērtrauks Speciāls trauks (kā) mērīšanai.
- suvenīrizdevums Speciāls, parasti īpaši noformēts izdevums.
- rēzus Specifisks antigēns, kas atrodams apmēram 85% cilvēku un dažu pērtiķu sarkanajos asins ķermenīšos [Rh].
- viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies (piem., sniega, ūdens, smilšu) strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
- apdullināt Spēcīgi (emocionāli, psiholoģiski u. tml.) ietekmēt.
- smacēt Spēcīgi ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku stāvokli).
- iespiesties Spēcīgi ietekmēt (psihi); labi saglabāties (atmiņā).
- uzveikt Spēcīgi ietekmēt, novājināt (kādu).
- uzvārīties Spēcīgi izraisīties (piemēram, par psihisku stāvokli).
- uzlādēt Spēcīgi rosināt, padarīt spēcīgu (piemēram, kāda psihisko stāvokli).
- uztriekt Spēcīgi uzsist (piemēram, priekšmetu) augšā.
- uzdauzīt Spēcīgi, arī vairākkārt uzsist (kādam, kam, pa ko), lai, piemēram, radītu troksni.
- plosīt Spēcīgi, parasti negatīvi, ietekmēt (kādu, kāda psihi) – piem., par jūtām, domām.
- dārdi Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada, piem., parādības dabā, dažādu mehānismu darbība.
- vestspēja Spēja (transportlīdzeklim) pārvadāt normētu kravas masu vai pasažieru skaitu; arī kravnesība.
- viegla galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- zelta galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- laba galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt; attīstīts, vērīgs prāts.
- dīgtspēja Spēja dīgt, ko raksturo ar sēklu skaitu (procentos), kuras sadīgst noteiktā laikā dīgšanai piemērotos apstākļos.
- humors Spēja dzīvē saskatīt un subjektīvi izteikt dzīves pretrunas un cilvēku trūkumus to komiskajās izpausmēs.
- vara Spēja pakļaut, ietekmēt (kādu, ko).
- valence Spēja piemēroties (kam), saskaņoties (ar ko, piemēram, apstākļiem).
- uzliesmojamība Spēja uzliesmot (piemēram, materiāliem, vielām, priekšmetiem).
- gribasspēks Spēja, prasme realizēt savus nodomus, sasniegt mērķi, pārvarot kādas grūtības.
- uzšvirkstēt Spēji izraisīties (piemēram, par negatīvām jūtām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzviļņot Spēji izraisīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- uzvirmot Spēji izraisīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- uzvilnīt Spēji izraisīties (piemēram, par psihisku stāvokli).
- izgrūst Spēji radīt (samērā īsu skaņu) – par dzīvām būtnēm.
- uzdzirkstīt Spēji rasties, spilgti izpausties (piemēram, apziņā).
- uzdzirkstēt Spēji, spilgti izpausties (piemēram, kā norisē).
- N Spēka mērvienība – ņūtons.
- dins Spēka mērvienība CGS (centimetrs-grams-sekunde) sistēmā.
- ņūtons Spēka mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [N].
- kilograms Spēka mērvienība tehniskajā mērvienību sistēmā – spēks, kas vienam masas kilogramam piešķir paātrinājumu, kas vienāds ar brīvās krišanas paātrinājumu; spēka kilograms [kG].
- svars Spēks, ar kuru ķermenis Zemes gravitācijas lauka ietekmē iedarbojas uz balstu vai piekari.
- ķegļi Spēle, kuras mērķis ir, ripinot bumbiņu, apgāzt stateniski novietotas figūras.
- kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa – neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapiņa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
- uzdzenāt Spēlēt (piemēram, sporta spēli, videospēli).
- kreicis Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar krustiņu, āboliņa lapas vai ozolzīles shematizētu attēlu; šīs sugas kārts.
- pīķis Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu; šīs sugas kārts.
- kāravs Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu rombu; šīs sugas kārts.
- sirds Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi.
- krupjē Spēļu namos – persona, kas uzrauga spēli, izsniedz laimēto un iekasē zaudēto naudu.
- fosforescence Spīdēšana apgaismojuma ietekmē, kas saglabājas arī tad, kad apgaismošana ir beigusies.
- fosforescēt Spīdēt apgaismojuma ietekmē un arī tad, kad apgaismošana ir beigusies.
- lāsmot Spīdēt, arī mirdzēt (parasti nevienmērīgi, mainot nokrāsu).
- dzīvsudraba staba milimetrs spiediena mērvienība.
- dzīvsudraba stabiņa milimetrs spiediena mērvienība.
- atmosfēra Spiediena mērvienība.
- bārs Spiediena mērvienība.
- paskāls Spiediena un mehāniskā sprieguma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [Pa].
- zīst Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu; šādi ēst.
- blīvēties Spiesties tuvu, cieši citam pie cita; drūzmēties.
- uzspiest Spiežot (ko) virsū (uz kā, kam) izveidot (piemēram, zīmi, tā attēlu).
- nospiest Spiežot novirzīt (piem., mehānismu, tā daļu) lejā, zemē, uz iekšu u. tml.
- uzspiest Spiežot, parasti īsu brīdi (piemēram, ar pirkstu), iedarboties (uz ko), arī iedarbināt (ko).
- polsteris Spilvenveida detaļa (mēbelēm); polsterējums.
- uzspodrināt Spodrinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo spodrumu (piemēram, tīrības pakāpi, spīdumu).
- treniņš Sportā – vingrinājumu sistēma, kuras mērķis ir attīstīt vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas; attiecīgā nodarbība.
- tramplīns Sporta būve, ierīce sportista lēciena tāluma, augstuma un ilguma palielināšanai (piemēram, slēpošanā, ūdensslēpošanā, daiļlēkšanā).
- šķēps Sporta rīks mešanai tālumā – samērā garš metāla kāts ar aptinumu vidū un asu galu.
- kērlings Sporta spēle – speciālu plakanu akmeņu slidināšana pa ledu, cenšoties to maksimāli pietuvināt iezīmētam mērķim.
- slaloms Sporta veids – braukšana no kalna pa līkumotu trasi, kas iezīmēta ar kārtīm.
- slaloms Sporta veids – braukšana pa ūdenstrasi, kas iezīmēta ar peldošām bojām.
- ūdensslēpošana Sporta veids – pārvietošanās pa ūdens virsu uz ūdensslēpēm aiz kutera (piemēram, slaloma trasē, tramplīnlēkšanā).
- stenda šaušana sporta veids – šaušana pa lidojošiem mērķiem īpaši ierīkotā laukumā (stendā).
- šaušana Sporta veids, kurā ar rokas šaujamieroci šauj mērķī.
- loka šaušana sporta veids, kurā šauj pa mērķi ar bultām.
- ūdenssports Sporta veidu kopums, kas ir saistīts ar pārvietošanos pa ūdeni, ūdens virsu (piemēram, peldēšana, airēšana, burāšana).
- caurgājiens Sportista mērķtiecīga virzīšanās, manevrējot starp spēlētājiem (sporta spēlēs).
- laistīt Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot (gaismu).
- laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu, arī gaismu).
- megatonna Sprādziena (parasti kodolsprādziena) spēka mērvienība, kas atbilst spēkam, ar kādu sprāgst miljons tonnu trotila [Mt].
- kilotonna Sprādziena jaudas mērvienība, kas atbilst 1000 tonnu trotila sprādziena jaudai.
- nospraudīt Spraudot iezīmēt (ko).
- uzsprauslot Sprauslojot uzvirzīt (piemēram, mutē ieņemtu šķidrumu) virsū (kam, uz kā).
- nospraust Spraužot (ko zemē), iezīmēt.
- robežstabs Stabs, ar ko iezīmē (kā) robežu.
- klejot Staigāt (parasti) dažādos virzienos, bez noteikta mērķa; klīst.
- klimst Staigāt, klīst (parasti bez noteikta mērķa).
- mērs Standartizēta vienība, ko izmanto (kā) lieluma, daudzuma, apjoma u. tml. skaitliskai raksturošanai; arī mērvienība.
- numurs Standartizēts un ar ciparu vai ciparu kopu apzīmēts (kā) lielums.
- reiz Starp skaitļu apzīmējumiem norāda, ka šie skaitļi ir jāreizina.
- pielaide Starpība starp (izstrādājuma) lielāko un mazāko pieļaujamo izmēru.
- starpsumma Starprezultāts summēšanā.
- IP Starptautiski pieņemts apzīmējums, kas raksturo izstrādājuma (parasti spuldzes, apgaismes ierīces) drošības pakāpi pret cietu ķermeņu un putekļu iekļūšanu apvalkā.
- simbols Starptautiski pieņemts ķīmiskā elementa apzīmējums ar vienu vai diviem burtiem.
- vecums Stāvoklī, kad kopš mūža, eksistences sākuma ir pagājis noteikts, parasti laika mērvienībās izteikts, laikposms.
- sakāve Stāvoklis (bruņotā sadursmē), kad pretinieka darbības rezultātā ir zaudēta iespēja turpināt cīņu.
- nokdauns Stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris ir notriekts zemē, bet pēc 8 sekundēm spēj turpināt cīņu.
- ugunsdrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (piemēram, celtnē) ir novērsta uguns postošās iedarbības iespējamība.
- neatkarība Stāvoklis, kad (kāds, kas) neatrodas (kā) varā, ietekmē, pakļautībā.
- pakļautība Stāvoklis, kad (kas) ir atkarīgs (no kā), no nācis (kā) ietekmē, iedarbībā.
- pārmērs Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- samērs Stāvoklis, kad (kas) ir samērīgs; savstarpēja (kā) atbilstība.
- sakritība Stāvoklis, kad (kas) ir vienāds, līdzīgs (ar ko); stāvoklis, kad (kas) atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- pārņemtība Stāvoklis, kad (kas) spēcīgi ietekmē (kādu).
- noslogotība Stāvoklis, kad (kas) tiek pilnā mērā nodarbināts, izmantots.
- pasīvā smēķēšana stāvoklis, kad cilvēks ir spiests elpot smēķētāju radītos dūmus.
- uzvara Stāvoklis, kad ir labākie panākumi (piemēram, izpildītājmākslas konkursā); stāvoklis, kad ir sasniegts (kas) nozīmīgs (piemēram, radošā darbībā).
- turība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad īpašumā ir samērā lielas materiālās vērtības.
- zenīts Stāvoklis, moments, kad debess spīdeklis (piem., saule, mēness) atrodas visaugstāk virs horizonta.
- žēlabains Stiepts, parasti samērā spalgs (par dzīvnieka radītu skaņu).
- klavesīns Stīgu taustiņinstruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar īpašiem putnu spalvu stobriņiem vai metāla mēlītēm, radot dzidru, metālisku skaņu.
- piktogramma Stilizēts attēls vai zīmējums, ko izmanto par rakstzīmi; teksts, kas rakstīts ar šādām zīmēm.
- morālists Stingras tikumības aizstāvis un sludinātājs, arī cilvēks, kas mēdz moralizēt.
- ciets Stingrs, samērā grūti lokāms (piem., par audumu, ādu); tāds, kas izgatavots no šāda auduma, ādas.
- saraudāt Stipri raudot, samērcēt (ko).
- svilināt Stipri, parasti nevēlami, ietekmēt (piem., par emocionālu stāvokli).
- apdzerties Stipri, pārmērīgi piedzerties.
- stiklot Stiprināt stikla plāksni vai plāksnes (piem., celtnes, mēbeles detaļā); izmantojot stikla plāksnes, nosegt, nožogot (ko).
- ugunsūdens Stiprs alkoholisks dzēriens (piemēram, degvīns); ugunsdzira.
- ugunsdzēriens Stiprs alkoholisks dzēriens (piemēram, degvīns).
- ugunsdzira Stiprs alkoholisks dzēriens (piemēram, degvīns).
- polka Strauja deja 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- tarantella Strauja un temperamentīga dienviditāliešu tautas deja 3/8 vai 6/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- bums Strauja, sakāpināta aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam).
- uzplūdi Strauja, samērā īslaicīga ūdens līmeņa paaugstināšanās (piemēram, upē pēc intensīvām lietusgāzēm).
- sadursme Strauja, traumējoša (sporta spēles dalībnieku) saskriešanās; spēka paņēmiena lietojums (spēlē).
- atsist Strauji (parasti ar troksni kam atsitoties) atvērt; atraut vaļā (piem., mēteli).
- uzsprāgt Strauji (piemēram, spiediena, trieciena iedarbībā) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šādi uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- atelpoties Strauji elpot, kamēr atgūst normālu elpošanu.
- atelsties Strauji elsot, kamēr atgūst normālu elpošanu.
- likties gar zemi strauji gulties, arī krist zemē.
- pāršalkt Strauji izplatīties (visā teritorijā), ietekmēt.
- nosviest Strauji nogāzt (kādu) zemē.
- krist pie zemes strauji nogulties, nomesties zemē.
- nogāzties Strauji nokrist, arī novelties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nogāzt Strauji nomest, izgāzt zemē (lielāku kā daudzumu).
- nokrist Strauji nomesties zemē.
- uzķert Strauji satvert, notver (ko krītošu, mestu u. tml.), lai (tas), piemēram, nenokristu zemē.
- uztvert Strauji satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.), lai (tas), piemēram, nenokristu zemē.
- uzsist Strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
- nogāzties Strauji zaudēt augstumu un nokrist zemē (par lidaparātiem).
- nosviest Strauji, nevērīgi (ko) nolikt, novietot (arī tam nepiemērotā, neparedzētā vietā).
- kūleņot Strauji, nevienmērīgi izplatīties (par dabas parādībām).
- brāzties Strauji, nevienmērīgi plūst.
- traukt Strauji, samērā spēcīgi iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (kas) atdalās, virzās nost (no kā).
- kapāt Strauji, spēcīgi krist zemē.
- šļakstēt Strauji, spēcīgi tiekot skartam vai atsitoties pret ko, virzīties uz augšu, sāniem u. tml., radot īslaicīgu, samērā klusu troksni.
- triecienuzbrukums Straujš uzbrukums, kura mērķis ir pēkšņi, negaidīti iznīcināt (ko), uzbrukt (kam), vērsties (pret ko).
- h Stunda (laika mērvienība).
- šturmēt Sturmēt.
- grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piem., Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam); vēlāk – naudas vienība Krievijā; attiecīgā monēta.
- konstantāns Sudrabaini balts vara un niķeļa sakausējums, kam raksturīga maza elektriskās pretestības atkarība no temperatūras, tādēļ to izmanto elektrisko mēraparātu, rezistoru u. tml. izgatavošanai.
- uzsukāt Sukājot sakārtot (matus) virsū (piemēram, ausīm).
- oga Sulīgs auglis ar daudzām sēklām; jebkurš mazs, samērā sulīgs auglis (piem., kaulenis).
- vaukšķis Suns, parasti neliels, kas mēdz ilgstoši, arī apnicīgi riet.
- spams Surogātpasts (internetā); mēstule.
- kūļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru.
- piesvaidīt Svaidot, sviežot (ko lielākā daudzumā), padarīt nekārtīgu, arī netīru (ko); piemētāt.
- organiskais mēslojums svaigas vai bioloģiskās norisēs pārveidotas augu vai dzīvnieku izcelsmes vielas, ko izmanto augsnes mēslošanai (kūtsmēsli, virca, kūdra, komposts u. tml.).
- organiskie mēsli svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
- pods Svara mērvienība – apmēram 8 kg (vecajā latviešu mērvienību sistēmā).
- pusmārciņa Svara mērvienība – puse mārciņas (aptuveni 200 gramu).
- Pūpolsvētdiena Svētdiena (nedēļu pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemē; Palmu svētdiena.
- Pūpolu jeb Palmu svētdiena svētdiena (nedēļu pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzālemē; Pūpolsvētdiena.
- vakars Svētku vai īpaši atzīmējamas dienas beigu posms; svinams svētku vai šādu dienu priekšvakars.
- izsvaidīt Sviežot izkliedēt; nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi); izmētāt.
- nosviest Sviežot, ar sviedienu novirzīt (ko) lejā, zemē u. tml.; nomest.
- līnija Svītra, šaura josla (uzvilkta, uzzīmēta, iekrāsota u. tml.).
- mirre Šā koka aromātiski sveķi, ko izmanto, piemēram, kvēpināšanai reliģiskās ceremonijās.
- mandele Šā koka auglis – sēkla, ko izmanto, piem., eļļas ieguvei, konditorejas izstrādājumos, kosmētikā.
- aprīlis Šā mēneša diena, datums.
- decembris Šā mēneša diena, datums.
- februāris Šā mēneša diena, datums.
- janvāris Šā mēneša diena, datums.
- jūlijs Šā mēneša diena, datums.
- jūnijs Šā mēneša diena, datums.
- maijs Šā mēneša diena, datums.
- marts Šā mēneša diena, datums.
- novembris Šā mēneša diena, datums.
- oktobris Šā mēneša diena, datums.
- vītņmērs Šablonu komplekts vītnes soļa, profila mērīšanai.
- burts Šāda grafiska zīme (kā) nosaukšanai, apzīmēšanai.
- gumija Šāda materiāla neliels gabaliņš, ko lieto ar zīmuli uzrakstītā vai uzzīmētā dzēšanai; dzēšgumija.
- galds Šāda mēbele kopā ar ēdieniem un dzērieniem uz tās; ēdienu, dzērienu kopums, kas paredzēts vienai reizei.
- Trojas unce šāda mērvienība (pēc Trojas pilsētas Francijā).
- urīnviela Šāda sintētiski ražota viela, ko izmanto, piemēram, par slāpekļa mēslojumu; karbamīds.
- vairogs Šāda veida apbruņojuma daļa mūsdienās (piemēram, policijā).
- nažotais finieris šādā veidā iegūts plāns finieris, ko izmanto mēbeļu apdarei.
- mēslot Šādā veidā nodrošināt (augus) ar mēslojumu.
- galds Šādas mēbeles atvilktne, skapītis.
- vāze Šāds (parasti liela izmēra) trauks, kam galvenokārt ir dekoratīvas funkcijas.
- vāle Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis.
- vērtība Šāds īpašību kopums, ko raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu (piemēram, naudu).
- kaujas sambo šāds sporta veids, kurā, piem., sāpju paņēmiens tiek lietots līdz brīdim, kamēr pretinieks padodas.
- glāze Šāds trauks kā tilpuma mērs.
- upuris Šahā, dambretē u. tml. – ar noteiktu mērķi panākts (piemēram, savas figūras, kauliņa) zaudējums.
- upurēt Šahā, dambretē u. tml. – ar noteiktu mērķi zaudēt (piemēram, figūru, kauliņu).
- pāršalkt Šalcot ietekmēt (ko) – par vēju, gaisa plūsmu u. tml.
- zenītierocis Šaujamierocis un raķešu ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
- sašaut Šaujot mērķī, iegūt (noteiktu punktu skaitu).
- pūdelēt Šaujot netrāpīt mērķī (parasti par medniekiem).
- nopūdelēt Šaujot netrāpīt mērķī, aizšaut garām.
- (pa)ņemt uz grauda šaujot notēmēt.
- trāpīt Šaujot, metot, virzot ko, panākt, arī pieļaut, ka tas skar objektu, mērķi, ievirzās objektā, mērķī.
- svītra Šaura, garena (uzvilkta, krāsota, reljefa u. tml.) josla, kas (parasti mērķtiecīgi) veidota (kā) virsmā.
- koriģēt Šaušanas laikā konstatēt tēmēšanas kļūdas un (tās) labot.
- ebenkoks Šī koka koksne, ko izmanto greznu mēbeļu ražošanā, inkrustācijām u. tml.
- augusts Šī mēneša diena, datums.
- septembris Šī mēneša diena, datums.
- atslēga Šifra veidošanas sistēma; paņēmienu kopums, lai izlasītu ar nepazīstamām zīmēm rakstītu vai šifrētu tekstu.
- uzšķaudīt Šķaudot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā).
- uzgriežamais Šķēlēs, gabalos u. tml. sagriezts produkts (piemēram, desa, siers, auglis), ko liek uz sviestmaizes vai pasniedz galdā, ievietotu traukā.
- virca Šķidri organiskie mēsli, parasti kūtsmēsli.
- zampa Šķidri, izmiekšķējušies mēsli (parasti kūstmēsli); vieta, kur ir šādi mēsli.
- losjons Šķidrs kosmētisks līdzeklis ādas kopšanai (piem., tīrīšanai).
- toniks Šķidrs kosmētisks līdzeklis, kas tonizē ādu.
- pludiņš Šķidrumā peldoša detaļa, elements, kas uztver un pārraida uz mērierīci vai regulējošo iekārtu šķidruma līmeņa maiņas.
- slapjums Šķidrums (parasti samērā lielā daudzumā).
- kvarta Šķidrumu un beramu vielu tilpuma mērs angļu mēru sistēmā – ceturtdaļa galona (piem., šķidruma kvarta Lielbritānijā 1,136 l, ASV 0,946 l).
- normalitāte Šķīdumu normālas koncentrācijas mērs, ko izsaka ar vielas gramekvivalentu skaitu litrā.
- sašķiebt Šķiebjot traumēt (ķermeņa daļu).
- dunēt Šķietami dzirdēt dobjas skaņas (piem., dažādu slimību, noguruma, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē) – par ausīm, galvu.
- uzšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, dzirkstele).
- nošļūkt Šļūcot novirzīties lejā, zemē u. tml.
- nošūpot Šūpojot novirzīt (nost no kurienes, zemē u. tml.).
- CH Šveice (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (piemēram, svītru); pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt.
- tuvu Tā, ka (ko) šķir samērā īss laikposms; tā, ka ir jāpaiet samērā īsam laikposmam, līdz kas notiek, iestājas.
- tuvu Tā, ka (virzoties) atrodas samērā mazā attālumā (no kā, kāda).
- no sirds uz sirdi tā, ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
- rakstveida Tā, ka ir fiksēts ar rakstu zīmēm.
- pašā laikā Tā, ka ir piemērots, atbilstošs (par apģērbu, apaviem).
- tuvu Tā, ka ir uztverams (piem., redzams, dzirdams) samērā mazā attālumā; tā, ka (skatiens) tiek vērsts uz ko samērā mazā attālumā.
- uzvarošs Tā, ka izpaužas gandarījums par (piemēram, strīdā, sacensībā) iegūto pārākumu, sava pieņēmuma apstiprināšanos u. tml.
- labi Tā, ka izpaužas samērā pilnīgi, diezgan lielā mērā (par īpašību, pazīmi).
- tuvu Tā, ka līdz (kā, piem., kāda stāvokļa, darbības) sākumam ir samērā īss laikposms.
- skaidrs Tā, ka nav alkoholisku dzērienu ietekmē, tā, ka nav iereibis.
- kā parasti tā, kā vienmēr ir pierasts, ierasts.
- zelta standarts tāda naudas apgrozības sistēma, kurā par nominālvērtības mēru un pilnvērtīgu apgrozības līdzekli izmanto zeltu un kur banknotes var brīvi mainīt pret zeltu.
- mīksts Tāds (augs), kam kāda daļa (piem., stumbrs) ir samērā viegli saliecama, saspiežama (salīdzinot ar citas tās pašas ģints, sugas augiem).
- gudrs Tāds (cilvēks), kam ir attīstīts prāts, plašas zināšanas, liela pieredze; tāds, kas ātri uztver, saprot, iegaumē; arī attapīgs.
- raudulīgs Tāds (cilvēks), kas ir pārmērīgi jūtīgs, bieži gaužas, žēlojas.
- mazgrādīgs Tāds (dzēriens), kam ir samērā neliels alkohola procents.
- uzvedīgs Tāds (dzīvnieks, piemēram, suns), kam iemācīta, izveidojusies vēlamā izturēšanās.
- badīgs Tāds (dzīvnieks), kas mēdz badīties.
- tīrasiņu Tāds (dzīvnieks), kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukuma.
- bezizmēra Tāds (elastīga materiāla apģērba gabals), kura lielums atbilst vairākiem izmēriem.
- beidzamais Tāds (laika moments, laika posms), kas ir noteiktai rīcībai piemērotā laika beigās vai tieši pirms kāda paredzēta pasākuma, notikuma.
- garš Tāds (laikposms), kam ir samērā liels ilgums, tāds, kas ilgst, noris ilgāku laiku; ilgs.
- auksts Tāds (laiks, laikposms), kad ir (samērā) zema gaisa temperatūra.
- samērojams Tāds (lielums), ko ir viegli samērot, salīdzināt ar ko citu; salīdzināms.
- ātrs Tāds (parasti ēdiens), kā pagatavošanai nepieciešams samērā īss laiks; tāds (piem., ēdienreize), kas var norisināties samērā īsā laikā.
- izdevīgs Tāds (piem., laiks, laika pastākļi), kas ir piemērots, ērts, labvēlīgs kā veikšanai.
- izdevīgs Tāds (piem., novietojums, atrašanās vieta), kas ir ērts, rada priekšrocības, arī ir piemērots kādam nolūkam.
- kluss Tāds (piem., psihisks stāvoklis), kas nav saistīts ar spilgtām ārējām izpausmēm.
- valkans Tāds (piemēram, metāls, materiāls), kas viegli pakļaujas deformācijai, bet apstrādē ar griešanu veido ķepīgu, pie griezējinstrumenta līpošu skaidu.
- uzvelkams Tāds (piemēram, rotaļlieta), kas darbojas, pārvietojas, uzvelkot (tajā) iemontētu atsperi.
- biezs Tāds (priekšmets, materiāls, kārta), starp kura plaknēm (parasti augšējo un apakšējo) ir samērā liels izmērs; pretstats: plāns.
- dziļš Tāds (priekšmets), kas veidots ar samērā lielu padziļinājumu, iedobumu.
- garstobra Tāds (šaujamierocis), kam ir samērā garš stobrs (stobri).
- zvaigžņots Tāds (uzņēmums), kura sniegto pakalpojumu līmenis atbilst noteiktai kategorijai, ko apzīmē ar 1–5 zvaigznēm (2).
- vaučers Tāds akreditīvs, kas dod iespēju naudu saņemt ārzemēs.
- grafisks Tāds, ar ko apzīmē (valodas skaņu, zilbi, vārdu u. tml.) – par rakstu zīmēm.
- savs Tāds, ar ko kāds ir saistīts tuvās attiecībās, attieksmēs (pēc kopējas nodarbošanās, pārliecības u. tml.); tāds, kas atbilst kādam (piem., pēc rakstura, personības īpašībām).
- ražīgs Tāds, ar ko samērā īsā laikā var iegūt daudz produkcijas, var daudz paveikt (par darbarīkiem, ierīcēm, iekārtām).
- pasmags Tāds, ar kuru ir samērā grūti veidot kontaktu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- visāds Tāds, kā ir samērā daudz un kam ir vairāki, dažādi veidi, arī dažāds.
- krietns Tāds, kā ir samērā daudz, lielākā daudzumā (par naudas summu, algu u. tml.).
- laikietilpīgs Tāds, kā veikšanai nepieciešams samērā ilgs laiks.
- karsts Tāds, kad ir (samērā) augsta gaisa temperatūra.
- silts Tāds, kad ir samērā augsta gaisa temperatūra (par laiku, laikposmu).
- patumšs Tāds, kad ir samērā tumšs.
- parasts Tāds, kad kas regulāri notiek, kad ko vienmēr dara.
- sniegains Tāds, kad snieg sniegs (par laika posmu, laikapstākļiem); tāds, kad ir samērā bieza sniega sega.
- sniegots Tāds, kad snieg sniegs (par laikposmu, laikapstākļiem); šāds, kad ir samērā bieza sniega sega.
- saulains Tāds, kad spīd saule un tās starojumu neaiztur vai samērā maz aiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. (par laikapstākļiem, laikposmu).
- traks Tāds, kam (emociju, pārdzīvojumu ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi spriest, pareizi izturēties, rīkoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vēss Tāds, kam (vai kad, vai kur) ir mēreni zema temperatūra.
- nāvei nolemts tāds, kam draud samērā drīza nāve.
- vienāds Tāds, kam forma, izmēri, sastāvs u. tml. nav atšķirīgs salīdzinājumā ar ko citu.
- mērens Tāds, kam galēji (kas, piem., kādas īpašības) piemīt nelielā mērā.
- turīgs Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam īpašumā ir samērā lielas materiālās vērtības.
- rāms Tāds, kam ir lēns, nesteidzīgs temps; klusināts, vienmērīgs (par runu, skaņu).
- lielizmēra Tāds, kam ir liels izmērs.
- vērtīgs Tāds, kam ir liels pozitīvo īpašību kopums, to nozīmīgums, vērtējums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam, kas saistīts ar kultūru, morāli u. tml.); tāds, kam ir liela vērtība (2).
- pielaizīts Tāds, kam ir ļoti cieši, gludi pieķemmēti mati.
- milzu Tāds, kam ir ļoti lieli izmēri; milzīgs.
- mazvērtīgs Tāds, kam ir maza vērtība; tāds, kas maz atbilst, ir maz piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- mazgabarīta Tāds, kam ir mazi gabarīti, izmēri; neliels.
- plāns Tāds, kam ir mazs caurmērs, šķērsgriezums; pretstats: biezs.
- mazizmēra Tāds, kam ir mazs lielums, izmērs.
- plakans Tāds, kam ir mazs pacēlums, samērā līdzena horizontāla virsma.
- mēlveida Tāds, kam ir mēles forma, veids (parasti par augu daļām).
- viegls Tāds, kam ir neliela intensitāte, samērā vāja izpausme (par parādībām dabā).
- mazmēroga Tāds, kam ir neliels mērogs.
- mazmēra Tāds, kam ir neliels mērs, lielums.
- sekls Tāds, kam ir neliels vai samērā neliels dziļums (par ūdenstilpēm); pretstats: dziļš.
- sekls Tāds, kam ir neliels vai samērā neliels padziļinājums (par priekšmetiem).
- lēzens Tāds, kam ir neliels, pakāpenisks pazeminājums; tāds, kas ir samērā līdzens, nav stāvs.
- vienāds Tāds, kam ir nemainīga intensitāte, izpausme (piemēram, par procesu, norisi).
- mitrumprasīgs Tāds, kam ir nepieciešams (samērā) liels mitruma daudzums.
- lāsmains Tāds, kam ir nevienmērīgs, mainīgas nokrāsas spīdums.
- vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
- mantkārīgs Tāds, kam ir pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību, iedzīvoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- aptaukots Tāds, kam ir pārmērīgi daudz taukaudu; tāds, ko pārklāj tauki.
- piparains Tāds, kam ir pievienots samērā daudz piparu.
- piparots Tāds, kam ir pievienots samērā daudz piparu.
- vircots Tāds, kam ir pievienots samērā daudz virču.
- vērienīgs Tāds, kam ir plašs apjoms, daudzveidīgas funkcijas, nozīmīgs, veiksmīgs risinājums (piemēram, par celtni).
- rupjporains Tāds, kam ir poras ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- puritānisks Tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi stingra tikumība; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- krietns Tāds, kam ir raksturīga samērā pastiprināta (norises, procesa, arī stāvokļa) izpausme; tāds, kas noris, notiek diezgan intensīvi.
- līgans Tāds, kam ir raksturīga vienmērīga, neliela šūpošanās bez satricinājumiem, grūdieniem u. tml.
- tiešs Tāds, kam ir raksturīgs atklātums; tāds, kas ir bez aplinkiem (piemēram, par izteikumu, tekstu).
- pedantisks Tāds, kam ir raksturīgs izteikts, arī pārmērīgs rūpīgums, kārtīgums.
- nervozs Tāds, kam ir raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, neiecietība, nemiers, uzbudinātība.
- plats Tāds, kam ir raksturīgs samērā liels mutes atvērums; tāds, kas izrunājams ar samērā lielu mutes atvērumu un zemu mēles pacēlumu.
- pasauss Tāds, kam ir raksturīgs samērā mazs nokrišņu daudzums.
- raits Tāds, kam ir samērā ātrs temps; tāds, kas norisinās veikli, bez traucējumiem, kavējumiem.
- silts Tāds, kam ir samērā augsta temperatūra; tāds, kura temperatūra ir virs nulles (pēc Celsija skalas); pretstats: auksts.
- tukls Tāds, kam ir samērā biezs taukaudu slānis (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām).
- garš Tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks.
- strups Tāds, kam ir samērā īss, padrukns augums (par cilvēku).
- jaudīgs Tāds, kam ir samērā liela jauda.
- ķiplokots Tāds, kam ir samērā liela ķiploku piedeva.
- sinepjains Tāds, kam ir samērā liela sinepju piedeva.
- smuks Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība (parasti par naudas summu, algu u. tml.).
- solīds Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība, samērā liels apjoms.
- sviests Tāds, kam ir samērā liela sviesta piedeva.
- rupjš Tāds, kam ir samērā lieli caurumi; tāds, kam ir samērā platas, dziļas rievas virsmā.
- rupjgraudains Tāds, kam ir samērā lieli graudi (par augiem).
- lielacains Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas; lielacu.
- lielacu Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas.
- garš Tāds, kam ir samērā liels apjoms.
- paaugsts Tāds, kam ir samērā liels attālums no apakšas līdz augšai.
- garš Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram; pretstats: īss.
- pabiezs Tāds, kam ir samērā liels biezums.
- plats Tāds, kam ir samērā liels diametrs (par apaļas, ieapaļas formas priekšmetiem, veidojumiem).
- dziļš Tāds, kam ir samērā liels ievirzījums, iedobums (kā virsmā) – par grambām, robiem, rievām, brūcēm u. tml.
- pagarš Tāds, kam ir samērā liels ilgums; pailgs.
- plats Tāds, kam ir samērā liels platums; pretstats: šaurs.
- paliels Tāds, kam ir samērā liels skaits sastāvdaļu.
- resns Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, to daļām); pretstats: tievs.
- rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu; pretstats: smalks.
- papliks Tāds, kam ir samērā maz apmatojuma (parasti uz galvas).
- pamazs Tāds, kam ir samērā maz gadu.
- paliess Tāds, kam ir samērā maz taukvielu (par pārtikas produktiem).
- pavārgs Tāds, kam ir samērā mazas spējas (ko) veikt; pavājš.
- neliels Tāds, kam ir samērā mazi izmēri, samērā maza skaitliskā vērtība, intensitāte u. tml.
- smalks Tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (piem., par sietu, tīklu).
- tievs Tāds, kam ir samērā mazs apmērs (par ķermeni, ķermeņa daļām).
- zems Tāds, kam ir samērā mazs atstatums no apakšas līdz augšai; tāds, kas atrodas samērā nelielā atstatumā no zemes; pretstats: augsts.
- tievs Tāds, kam ir samērā mazs caurmērs (par gareniem, piem., apaļiem priekšmetiem, veidojumiem).
- šaurs Tāds, kam ir samērā mazs platums; pretstats: plats.
- smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu; pretstats: rupjš.
- smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums.
- neaugsts Tāds, kam ir samērā neliels augstums.
- nedziļš Tāds, kam ir samērā neliels dziļums.
- negarš Tāds, kam ir samērā neliels garums, apjoms.
- neilgs Tāds, kam ir samērā neliels ilgums.
- jauns Tāds, kam ir samērā neliels vecums; pretstats: vecs.
- pasalds Tāds, kam ir samērā salda smarža, aromāts.
- pavājš Tāds, kam ir samērā slikta kvalitāte; diezgan neapmierinošs.
- stobriņveida Tāds, kam ir samērā tievas caurules forma, veids.
- tievstumbra Tāds, kam ir samērā tievs stumbrs.
- auksts Tāds, kam ir samērā zema temperatūra; tāds, kura temperatūra ir zem nulles (pēc Celsija skalas); pretstats: silts.
- blonds Tāds, kam ir samērā zems intelekta līmenis, neattapīgs, aprobežots (parasti par sievieti).
- paviegls Tāds, kam ir samērā, arī diezgan neliels svars.
- pabāls Tāds, kam ir samērā, arī mazliet bāla krāsa, pavājš spilgtums.
- pavārgs Tāds, kam ir samērā, diezgan zema kvalitāte; pavājš.
- sīkrakstains Tāds, kam ir sīki ornamentāli raksti, sīki zīmējumi.
- mērķtiecīgs Tāds, kam ir skaidrs un noteikts mērķis, tāds, kas cenšas sasniegt izvirzīto mērķi.
- biezs Tāds, kam ir šāds izmērs starp plaknēm.
- atriebīgs Tāds, kam ir tieksme atriebties, tāds, kas mēdz atriebties.
- uzņēmīgs Tāds, kam ir vājas organisma aizsardzības spējas (piemēram, pret kādu slimību).
- sarkans Tāds, kam ir, piemēram, asiņu, gatavu zemeņogu krāsa.
- brūns Tāds, kam ir, piemēram, šokolādes, grauzdētu kafijas pupiņu, gatavu, nolobītu kastaņas augļu, piena karameļu, priežu mizas krāsa.
- zaļš Tāds, kam ir, piemēram, zālei raksturīgā krāsa.
- baigs Tāds, kam kāda īpašība piemīt ļoti lielā mērā.
- pēdējais Tāds, kam kāda īpašība, pazīme piemīt vislielākajā mērā; pilnīgs, galīgs.
- pēdīgais Tāds, kam kādas īpašības, pazīmes piemīt vislielākajā mērā; pēdējais (6).
- saspiests Tāds, kam kādas plaknes izmērs ir (parasti ievērojami) samazināts.
- papliks Tāds, kam mugurā ir samērā maz apģērba.
- vienkāršs Tāds, kam nav īpašu privilēģiju, izcila stāvokļa, arī samērā slikti situēts; tāds, kas nav augstprātīgs, iedomīgs.
- bezmērķīgs Tāds, kam nav noteikta mērķa, nolūka; nelietderīgs.
- truls Tāds, kam nav vairs sākotnējā dziļuma, iedarbīguma, bet kas ilgstoši pārņem, ietekmē (par sāpīgiem pārdzīvojumiem).
- nevienāds Tāds, kam nav vienāda forma, vienādi izmēri salīdzinājumā ar ko citu.
- beidzamais Tāds, kam negatīvā īpašība, negatīvais raksturojums piemīt lielā mērā.
- tilpumains Tāds, kam piemīt samērā liels, parasti īpatnējais, tilpums.
- ass Tāds, kam raksturīgas nopietnas pretrunas (par attieksmēm, stāvokli).
- lietišķs Tāds, kam rīcība, arī runa ir mērķtiecīga, praktiski lietderīga.
- smags Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir lieli izmēri, liela jauda, masa, arī liels nozīmīgums.
- viegls Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir mazi izmēri, maza jauda, masa, arī mazs nozīmīgums.
- plats Tāds, kam starp sākuma un beigu punktu ir samērā liels attālums (piem., par kustībām).
- plašs Tāds, kam starp sākuma un beigu punktu ir samērā liels attālums.
- nesātīgs Tāds, kam trūkst mēra izjūtas; tāds, kam arvien nepietiek.
- vājš Tāds, kam trūkst stingrības, izturības, noteiktības, arī viegli ietekmējams (par cilvēku, tā raksturu, gribu u. tml.).
- veiksmīgs Tāds, kam veicas, laimējas (par cilvēkiem).
- vēderains Tāds, kam vidusdaļā ir samērā liels paplašinājums, izliekums (par apaļiem vai ieapaļiem priekšmetiem).
- iegarens Tāds, kam viens izmērs (parasti garums) ir mazliet garāks kā otrs (platums).
- dziļš Tāds, kam virzienā uz leju līdz dibenam, pamatam ir samērā liels attālums (par ūdenstilpēm, bedrēm, aizām u. tml.); tāds, kas piepilda ūdenstilpi (par ūdeni).
- zemzarains Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (par kokiem); zemzaru.
- zemzaru Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (par kokiem).
- lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgs, nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena krāsas toņa citā.
- svešs Tāds, kas (kādam, kam) nav raksturīgs, būtisks, arī piemērots; tāds, kas (kādam) nav pieņemams; tāds, ar ko (kādam) nav saikņu, attiecību.
- zils Tāds, kas (kādu apstākļu ietekmē) ieguvis zilganu nokrāsu (par cilvēku, tā ķermeņa dalām).
- nemierīgs Tāds, kas (piem., no satraukuma) noris nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
- nestandarta Tāds, kas (piem., pēc savas kvalitātes, izmēriem) neatbilst standartam.
- ugunīgs Tāds, kas (piemēram, pēc spožuma) līdzīgs ugunij.
- sinhronisks Tāds, kas apkopo, pētī valodas parādības kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā; tāds, kas pastāv kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā (par valodas parādībām).
- imperfektīvs Tāds, kas apzīmē darbības norisi, nepabeigtu darbību.
- nepabeigts Tāds, kas apzīmē darbību, darbības norisi vai stāvokli bez attieksmes pret sākuma un beigu momentu (par darbības vārdu, tā veidu); imperfektīvs.
- pabeigts Tāds, kas apzīmē darbību, darbības norisi vai stāvokli, kam ir noteikta robeža vai arī kas izbeidzas, sasniedzas kādu robežu; perfektīvs.
- perfektīvs Tāds, kas apzīmē pabeigtu darbību vai darbības stāvokli, kam ir noteikta robeža (par darbības vārdu).
- viltīgs Tāds, kas apzināti, mērķtiecīgi maldina citus, lai īstenotu savus savtīgos nodomus (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- atšķirīgs Tāds, kas ar īpašībām, pazīmēm nav līdzīgs (citam).
- dažāds Tāds, kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm atšķiras (no kā).
- filmisks Tāds, kas atbilst filmu veidošanas, uzņemšanas specifikai; raksturīgs filmai vai filmēšanai.
- vērtīgs Tāds, kas atbilst noteiktām (piemēram, priekšmeta, vielas, norises) īpašību kopuma prasībām, tāds, kam ir liela vērtība (1).
- labs Tāds, kas atbilst noteiktām prasībām, tāds, kurā ir noteiktām prasībām atbilstoši, piemēroti apstākļi.
- pieklājīgs Tāds, kas atbilst noteiktām prasībām; samērā pietiekams.
- funkcionāls Tāds, kas atbilst savam uzdevumam, mērķim.
- labs Tāds, kas atbilst, ir piemērots noteiktām izmantošanas, lietošanas prasībām.
- labs Tāds, kas atbilst, ir piemērots vispārpieņemtām prasībām, nosacījumiem (par norisi, stāvokli, arī laiku, laika apstākļiem).
- parets Tāds, kas atkārtojas pēc samērā ilgiem starplaikiem.
- vērīgs Tāds, kas ātri uztver, izprot, iegaumē.
- atjautīgs Tāds, kas ātri visu aptver un spēj attiecīgi rīkoties; tāds, kam ir bagātīga, mērķtiecīga izdoma.
- padots Tāds, kas atrodas (piem., kādu apstākļu) spēcīgā iedarbībā, ietekmē.
- atkarīgs Tāds, kas atrodas kāda varā, ietekmē, pakļautībā u. tml.
- netāls Tāds, kas atrodas nelielā attālumā, samērā tuvu.
- savrups Tāds, kas atrodas samērā attālu (no kā cita, parasti līdzīga).
- vientuļš Tāds, kas atrodas samērā attālu no kā cita (parasti līdzīga); savrups.
- sakļaut Tāds, kas atrodas samērā cieši kopā (par augu daļām); tāds, kura sastāvdaļas augot, attīstoties atrodas samērā cieši kopā (par augu daļu kopumu).
- parets Tāds, kas atrodas samērā tālu cits no cita; tāds, kurā (kas) atrodas samērā tālu cits no cita; samērā rets; pretstats: pabiezs (1).
- nomaļš Tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas centra vai lieliem ceļiem.
- piezemes Tāds, kas atrodas samērā tuvu zemes virsmai.
- zems Tāds, kas atrodas šķietami tuvu zemei (piemēram, par mākoņiem, debesīm); tāds, kas atrodas tuvu horizontam (par sauli, mēnesi, zvaigznēm).
- vidējs Tāds, kas atrodas vidū (piemēram, starp diviem priekšmetiem).
- zemmēles Tāds, kas atrodas zem mēles.
- attāls Tāds, kas atrodas, noris samērā tālu; patāls.
- subpolārs Tāds, kas atrodas, noris, pastāv starp Zemes polāro un mēreno joslu.
- subtropisks Tāds, kas atrodas, noris, pastāv starp Zemes tropu un mēreno joslu.
- subantarktisks Tāds, kas atrodas, noris, pastāv Zemes dienvidu puslodē starp antarktisko un mēreno joslu.
- subarktisks Tāds, kas atrodas, noris, pastāv Zemes ziemeļu puslodē starp arktisko un mēreno joslu.
- tāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris vietā, vidē, līdz kurai ir samērā liels attālums.
- tuvs Tāds, kas atrodas, pastāv, noris vietā, vidē, līdz kurai ir samērā mazs attālums.
- dziļš Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā tālu no (kā) virsmas, malas.
- svešāds Tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama (par parādībām, priekšmetiem u. tml.); tāds, ko uztver kā maz pazīstamu, zināmu (salīdzinot ar iepriekš iegaumēto, uztverto, zināmo); pasvešs; savāds, neparasts.
- grafisks Tāds, kas attēlots grafika, diagrammas, zīmējuma u. tml. veidā.
- leņķisks Tāds, kas attiecas uz leņķi; saistīts ar to; tāds, kura mērīšanai, raksturošanai izmanto leņķi.
- polimērs Tāds, kas attiecas uz polimēriem; tāds, kam ir polimēru īpašības.
- ugunsnedrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos viegli vai samērā viegli aizdegas, uzliesmo; tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
- svaidīgs Tāds, kas bieži maina, piem., savus uzskatus, nostāju; viegli ietekmējams, nepastāvīgs (1).
- līgans Tāds, kas cilājas, viļņojas rāmi, vienmērīgi.
- palēns Tāds, kas darbojas samērā lēni.
- lauks Tāds, kas darbojas, norisinās āra apstākļos; tāds, kas ir piemērots vai paredzēts āra apstākļiem.
- drebulīgs Tāds, kas dreb, trīc vai kustas nevienmērīgi, saraustīti; drebelīgs.
- tuvējs Tāds, kas dzīvo samērā tuvā vietā; tāds, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
- tuvīns Tāds, kas dzīvo samērā tuvā vietā; tāds, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
- tuvs Tāds, kas dzīvo vietā, līdz kurai ir samērā mazs attālums.
- nesātīgs Tāds, kas ēd, dzer pārmērīgi daudz, bez sāta; negausīgs.
- negausīgs Tāds, kas ēd, dzer pārmērīgi daudz, bez sāta.
- gāzelīgs Tāds, kas gāzelējas; tāds, kam raksturīga gāzelēšanās; nevienmērīgs, nelīdzens.
- iedarbīgs Tāds, kas iedarbojas (uz ko) pietiekamā mērā, panāk nepieciešamo rezultātu.
- psihotrops Tāds, kas ietekmē psihes funkcijas (par vielām).
- konsekvents Tāds, kas ievēro noteiktus principus; noteikts, mērķtiecīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stiprs Tāds, kas ievērojami ietekmē (ko), iedarbojas (uz ko), pārliecina (par ko), rada (ko); spēcīgs (6).
- noteicošs Tāds, kas ievērojami ietekmē (ko), tāds, no kā (kas) ir atkarīgs; galvenais, būtisks.
- stiprs Tāds, kas ievērojami ietekmē organismu (par vielu).
- četrmēnešu Tāds, kas ilgst četrus mēnešus; tāds, kas paredzēts četriem mēnešiem.
- sešmēnešu Tāds, kas ilgst sešus mēnešus; tāds, kas paredzēts sešiem mēnešiem.
- trīsmēnešu Tāds, kas ilgst trīs mēnešus; tāds, kas paredzēts trim mēnešiem.
- vēlams Tāds, kas ir atzīstams par labu; derīgs, ieteicams, arī piemērots.
- siltzemju Tāds, kas ir cēlies, veidojies, piemērojies eksistencei zemēs ar siltu klimatu (par augiem, dzīvniekiem).
- smalks Tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā mazs šķērsgriezums.
- trūcīgs Tāds, kas ir darināts, izvēlēts tā, lai samērā liela ķermeņa daļa nebūtu segta (par apģērbu).
- smeldzošs Tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm); arī smeldzīgs (1).
- smeldzīgs Tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm); arī smeldzošs (1).
- uzpūst Tāds, kas ir deformējies produkta bojāšanās rezultātā.
- ieteicams Tāds, kas ir derīgs, piemērots (kādam nolūkam, vajadzībai).
- vecs Tāds, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu (par cilvēku); pretstats: jauns.
- parocīgs Tāds, kas ir ērti lietojams, labi piemērots kādas darbības veikšanai (piem., par darbarīku, kādu priekšmetu).
- rakstveida Tāds, kas ir fiksēts ar rakstu zīmēm.
- sengaidīts Tāds, kas ir gaidīts ilgi, kopš samērā ilga laika.
- slaids Tāds, kas ir garš, taisns un kam stumbra apakšdaļā samērā lielā posmā nav zaru (par kokaugiem).
- kopējs Tāds, kas ir iegūts, summējot kādus lielumus.
- pazīstams Tāds, kas ir iepriekš redzēts, dzirdēts, zināms un ir iegaumēts.
- mazsālīts Tāds, kas ir iesālīts, apsālīts ar nelielu sāls daudzumu; tāds, kam pievienots samērā maz sāls (par pārtikas produktiem).
- uzsvērts Tāds, kas ir īpaši izcelts – par (kā, piemēram, darbības, parādības) pazīmi, īpatnību.
- radīts Tāds, kas ir īpaši labi (kam) derīgs, piemērots, atbilstošs.
- stādāms Tāds, kas ir izdevīgs, piemērots (kā) stādīšanai (par laikposmu, laikapstākļiem).
- savstarpējs Tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piem., par attiecībām, īpašībām); tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām).
- tauks Tāds, kas ir labi barots, uzbarojies; tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); trekns (2).
- stabils Tāds, kas ir labi iegaumēts (par zināšanām).
- ērts Tāds, kas ir labi, piemēroti izveidots; tāds, ko viegli un patīkami lietot.
- laimīgs Tāds, kas ir laimējis (piem., par loterijas biļeti).
- lietderīgs Tāds, kas ir lietojams, izmantojams noteiktam mērķim, noteiktai vajadzībai.
- pielaizīts Tāds, kas ir ļoti cieši, gludi pieķemmēts pie galvas ādas (par matiem).
- ūnikums Tāds, kas ir ļoti neparasts, nebijis (piemēram, par personu, tās rīcību).
- miniatūrs Tāds, kas ir ļoti samazināts apmērā; tāds, kas ir ļoti mazs.
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nepastāvīgs, nevienmērīgs, arī nenoteikts (piem., par parādību, norisi, stāvokli).
- daudzi Tāds, kas ir nenoteiktā, (samērā) lielā skaitā, daudzumā.
- nedaudzi Tāds, kas ir nenoteiktā, samērā nelielā skaitā.
- vairāki Tāds, kas ir nenoteiktā, samērā nelielā skaitā.
- siļķains Tāds, kas ir nosmērēts ar siļķu sālījumu; tāds, kurā ir bijušas (parasti sālītas vai marinētas) siļķes (piem., par trauku); tāds, kam ir (parasti sālītu) siļķu smarža vai garša.
- nopietns Tāds, kas ir noteikts, apvaldīts, izturas nosvērti, nemēdz jokot, smieties.
- mēslains Tāds, kas ir notraipīts ar mēsliem, netīrumiem.
- nepietiekams Tāds, kas ir par maz, tāds, kā nav pietiekamā daudzumā; tāds, kas ir mazākā mērā, nekā vajadzīgs.
- piedzēris Tāds, kas ir pārmērīgi dzēris alkoholiskos dzērienus; piedzēries.
- piedzēries Tāds, kas ir pārmērīgi dzēris alkoholiskos dzērienus.
- salkans Tāds, kas ir pārmērīgi jūtīgs, pārspīlēti laipns, maigs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jūtelīgs Tāds, kas ir pārmērīgi jūtīgs; sentimentāls.
- jutelīgs Tāds, kas ir pārmērīgi jutīgs.
- pagrūts Tāds, kas ir paveicams, īstenojams ar samērā lielu fizisku spēku, piepūli; tāds, kura paveikšana, atrisināšana, izlemšana prasa samērā lielu psihisku piepūli.
- atbilstīgs Tāds, kas ir piemērots (kam), saskan (ar ko).
- skatuvisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos dzirdes un redzes iespaidus.
- scēnisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei; tāds, kas rada uz skatuves emocionālo iespaidu; skatuvisks.
- starpsezonu Tāds, kas ir piemērots valkāšanai pavasarī un rudenī (par apģērbu, apaviem).
- saderīgs Tāds, kas ir piemērots, atbilstošs (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
- lirisks Tāds, kas ir piemērots, lai izpildītu skaņdarbus, kuros pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (parasti par balsi).
- pilns Tāds, kas ir pierakstīts, iezīmēts u. tml. līdz beigām, līdz pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piem., par burtnīcu, kladi, grāmatu).
- mīksts Tāds, kas ir polsterēts, pildīts ar īpašu materiālu (par mēbelēm); tāds, kura polsterējums, pildījums viegli padodas spiedienam.
- pusapaļš Tāds, kas ir puse no veselus desmitus apzīmējoša skaitļa.
- vecs Tāds, kas ir radies, izveidojies, pastāvējis pirms samērā ilga laika pagātnē un (parasti) joprojām pastāv.
- sadrumstalots Tāds, kas ir sadalīts samērā nelielās daļās (par kādu kopumu).
- kalendārs Tāds, kas ir saistīts ar (kā) secību laikā (dienās, mēnešos u. tml.).
- attiecīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko noteiktu, attiecas uz to; piemērots, nepieciešams (kam).
- pagrūts Tāds, kas ir saistīts ar samērā lielu trūkumu, rūpēm, sarežģījumiem.
- smeldzošs Tāds, kas ir saistīts, piem., ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu un ir samērā vājš (par psihisku stāvokli); arī smeldzīgs (2).
- smeldzīgs Tāds, kas ir saistīts, piem., ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu un ir samērā vājš (par psihisku stāvokli); arī smeldzošs (2).
- pasarkans Tāds, kas ir samērā cieši saistīts ar sociālistiskiem vai komunistiskiem uzskatiem.
- gaišs Tāds, kas ir samērā dzidrs, caurspīdīgs; tāds, kas nav tumšā krāsā.
- krietns Tāds, kas ir samērā garš, tāls (piem., par ceļa posmu).
- krietns Tāds, kas ir samērā ilgs (par laiku, laikposmu u. tml.).
- strups Tāds, kas ir samērā īss, paresns, ar, parasti noapaļotu, trulu galu bez smailes (par priekšmetiem, veidojumiem).
- pašķidrs Tāds, kas ir samērā mazā daudzumā, skaitā.
- neliels Tāds, kas ir samērā mazs (pēc daudzuma, vērtības).
- parupjš Tāds, kas ir samērā rupji veidots (par seju, sejas vaibstiem).
- stalts Tāds, kas ir samērīgs augumā, arī vingrs, spēcīgs (par dzīvniekiem).
- stalts Tāds, kas ir slaids, samērīgs, parasti gara auguma (par cilvēku); arī tāds, kas ir vingrs, samērīgs (par cilvēka kustībām).
- pacietīgs Tāds, kas ir spējīgs samērā ilgi paciest (ko nevēlamu).
- nelokāms Tāds, kas ir stingri pārliecināts, noteikts, neietekmējams; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- karsts Tāds, kas ir stipri sasilis, kam ir (samērā) augsta temperatūra.
- brūns Tāds, kas ir šādā krāsā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- smalks Tāds, kas ir tievāks, šaurāks, plānāks salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa, augu daļām); tāds, kam ir samērā tievas, šauras, plānas ķermeņa daļas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- tālvadāms Tāds, kas ir vadāms no samērā liela attāluma (par ierīci, iekārtu, procesu u. tml.).
- tāls Tāds, kas ir veicams, noris, pārvarot samērā lielu attālumu, arī ilgākā laika posmā.
- tuvs Tāds, kas ir veicams, pārvarot samērā mazu attālumu, arī samērā īsā laikposmā (parasti par ceļu, gājienu, braucienu).
- lipīgs Tāds, kas ir viegli un ātri atkārtojams, iegaumējams u. tml. un no kā grūti atbrīvoties.
- straujš Tāds, kas īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm); tāds, kas sekmē pēkšņu, intensīvu psihisko norišu izraisīšanos (par psihes, raksturs, personības īpašībām).
- dziļš Tāds, kas izpaužas ļoti lielā mērā; tāds, kas pilnīgi atbilst (kā) būtībai, raksturam, saturam.
- viegls Tāds, kas izpaužas mazā mērā, neintensīvi (piemēram, par emocionālu, stāvokli).
- viegls Tāds, kas izpaužas mazā mērā, tāds, kas nav intensīvs, enerģisks (par darbību, norisi).
- pilnīgs Tāds, kas izpaužas pilnā mērā; tāds, kas ir sasniedzis augstāko pakāpi, kvalitāti.
- krietns Tāds, kas izpaužas samērā pilnīgi, diezgan intensīvi (par parādībām dabā).
- vētrains Tāds, kas izpaužas spēcīgi (par psihisku stāvokli); arī tāds, kas noris intensīvi, saspringti (piemēram, par rīcību).
- tiešs Tāds, kas izpaužas, iedarbojas, ir konstatējams bez kā cita starpniecības; tāds, kura attieksmēs, saiknēs nepastāv kā cita starpniecība.
- mazs Tāds, kas izpaužas, ir izjūtams vāji, nelielā mērā.
- tuvs Tāds, kas izplatās vai ir uztverams no samērā maza attāluma, arī tāds, kas izplatās samērā mazā attālumā (parasti par skaņu, gaismu).
- tāls Tāds, kas izplatās, virzās, arī ir uztverams no samērā liela attāluma.
- viegls Tāds, kas izraisa samērā mazu pārdzīvojumu, niecīgas nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.).
- viegls Tāds, kas izteikts mazā mērā, maz manāms, izjūtams.
- pasauss Tāds, kas izturas diezgan atturīgi, samērā lietišķi, bez sirsnības.
- savs Tāds, kas kādā secībā ir paredzēts, piemērots, pienākas (kādam, kam); atbilstošs, attiecīgs.
- ūdeņains Tāds, kas kļuvis šķidrs, slapjš (piemēram, kūstot, applūstot).
- labs Tāds, kas kvalitatīvi atbilst (kāda) vēlmēm, apmierina (kādu).
- slikts Tāds, kas kvalitatīvi neatbilst (kāda) vēlmēm, neapmierina (kādu).
- lielisks Tāds, kas kvantitatīvi vai kvalitatīvi pārsniedz vidusmēru; ļoti (sevišķi) labs.
- veselīgs Tāds, kas labvēlīgi ietekmē veselību.
- ūdenscaurlaidīgs Tāds, kas laiž sev cauri, neaiztur ūdeni (piemēram, par materiālu).
- lielīgs Tāds, kas lielās vai mēdz lielīties.
- istaba Tāds, kas lietojams, atrodas telpās, piemērots telpām.
- liels Tāds, kas ļoti ietekmē, ir stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
- spēcīgs Tāds, kas ļoti kairina (parasti ožu); tāds, kas ievērojami ietekmē organismu (parasti par vielu); stiprs (5).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumu).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasti līmeni, pakāpi; milzīgs.
- milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu, arī tāds, kuram (parasti) ir izcilas kvalitatīvas īpašības (par skaņu).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pēc stipruma, intensitātes pārsniedz ko citu, līdzīgu.
- postošs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību; postīgs (2).
- postīgs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību; postošs (2).
- spiedīgs Tāds, kas ļoti nelabvēlīgi, nomācoši ietekmē (cilvēku) – par apstākļiem, arī fizioloģisku, psihisku stāvokli.
- milzu Tāds, kas ļoti spēcīgi ietekmē, ir ļoti stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
- viegls Tāds, kas maz kairina (piemēram, ožu, garšu).
- ņerkstīgs Tāds, kas mēdz bieži gausties, žēloties.
- ņaudulīgs Tāds, kas mēdz bieži žēloties, sūroties, gausties.
- nesaticīgs Tāds, kas mēdz bieži, arī bez pietiekama iemesla ķildoties, strīdēties.
- kustīgs Tāds, kas mēdz daudz kustēties, kādā vienā stāvoklī ilgi nepaliekot; rosīgs, darbīgs.
- balamutīgs Tāds, kas mēdz daudz runāt, lielīties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- runīgs Tāds, kas mēdz daudz un labprāt runāt, iesaistīties sarunās.
- pļāpīgs Tāds, kas mēdz daudz, bieži pļāpāt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- apcerīgs Tāds, kas mēdz domās apcerēt; tāds, kas nododas pārdomām; tāds, kas ir saistīts ar pārdomām.
- pieglaimīgs Tāds, kas mēdz glaimot, cenšas iztapt.
- glūnīgs Tāds, kas mēdz glūnēt, glūn.
- gražīgs Tāds, kas mēdz gražoties; untumains, kaprīzs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mēlnesīgs Tāds, kas mēdz izplatīt nepatiesas ziņas, apmelot.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- prasīgs Tāds, kas mēdz izvirzīt stingras prasības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kareivīgs Tāds, kas mēdz karot, kam ir tieksme karot, cīnīties; tāds, kas mēdz uzsākt (vai ir gatavs uzsākt) konfliktu, strīdu.
- kauslīgs Tāds, kas mēdz kauties.
- nepastāvīgs Tāds, kas mēdz mainīt savus uzskatus, nostāju, ir viegli ietekmējams; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neapvaldīts Tāds, kas mēdz nevaldīt pār sevi, ir pārāk straujš.
- sarkastisks Tāds, kas mēdz paust sarkasmu (par cilvēkiem).
- pieglaudīgs Tāds, kas mēdz pieglausties; mīlīgs, maigs.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties, arī paust savas domas apdomīgi, lai izvairītos no kā nevēlama; arī piesardzīgs.
- rūcīgs Tāds, kas mēdz rūkt (2), paust savu neapmierinātību.
- urķīgs Tāds, kas mēdz sīki izpētīt, iedziļināties, noskaidrot.
- klačīgs Tāds, kas mēdz tenkot, pļāpāt, arī aprunāt, sūdzēties.
- tielīgs Tāds, kas mēdz tielēties.
- kauslīgs Tāds, kas mēdz uzbrukt, plūkties ar citiem (par dzīvniekiem).
- agresīvs Tāds, kas mēdz uzbrukt; naidīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iela Tāds, kas mēdz uzturēties ārpus mājas (piem., klaiņojot pilsētā, pārkāpjot sabiedrībā pieņemtās normas).
- piekāpīgs Tāds, kas mēdz viegli piekāpties.
- zaglīgs Tāds, kas mēdz zagt.
- zobgalīgs Tāds, kas mēdz zoboties (par kādu, ko), izzobot (kādu).
- skaidrs Tāds, kas nav alkoholisku dzērienu ietekmē, tāds, kas nav iereibis.
- necilvēcīgs Tāds, kas nav atbilstošs, piemērots cilvēkam.
- vaļīgs Tāds, kas nav ciešs, stingrs (piemēram, par tvērienu).
- maigs Tāds, kas nav pārāk karsts vai pārāk auksts; mēreni silts.
- mērens Tāds, kas nav pārmērīgi liels vai mazs (pēc apjoma, intensitātes skaitliskās vērtības u. tml.); vidējs; samērā neliels.
- samākslots Tāds, kas nav patiess, dabisks; tāds, kas ir pārspīlēts, pārmērīgi izskaistināts.
- nelabvēlīgs Tāds, kas nav piemērots (kam), nesekmē (to); tāds, kam ir nevēlama, kaitīga ietekme, iedarbība.
- neapdzīvojams Tāds, kas nav piemērots dzīvošanai, nav apdzīvojams.
- nesaderīgs Tāds, kas nav piemērots, atbilstošs viens otram, cits citam (pēc rakstura īpašībām, dzīvesveida u. tml.).
- neizdevīgs Tāds, kas nav piemērots, ērts.
- necilvēcisks Tāds, kas nav raksturīgs cilvēkam; tāds, kas ir pārmērīgi grūts un pārsniedz cilvēka spēkus.
- mīksts Tāds, kas nav stingrs, ciets, ir samērā viegli lokāms (parasti par audumu, izstrādātu ādu); tāds, kas ir izgatavots no šāda auduma, ādas.
- vājš Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, normām; tāds, kurā nav noteiktām prasībām atbilstoši, piemēroti apstākļi.
- slikts Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, tāds kurā nav noteiktām prasībām atbilstoši, piemēroti apstākļi.
- slikts Tāds, kas neatbilst, ir nepiemērots noteiktām izmantošanas, lietošanas prasībām.
- slikts Tāds, kas neatbilst, ir nepiemērots vispārpieņemtām prasībām, nosacījumiem (par norisi, stāvokli, arī laiku, laika apstākļiem).
- uzbāzīgs Tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda (piemēram, prasot, piedāvājot), cenšas kur iekļūt, būt.
- neatkarīgs Tāds, kas neatrodas (kā) varā, ietekmē, pakļautībā.
- nepiederīgs Tāds, kas neiederas, nav atbilstošs, piemērots (kam).
- neizturīgs Tāds, kas nelabvēlīgu apstākļu ietekmē ātri zaudē savas īpašības vai aiziet bojā.
- nerunīgs Tāds, kas nemēdz daudz runāt; tāds, kas runā vai atbild uz jautājumiem ļoti īsi, nelabprāt.
- nekļūdīgs Tāds, kas nemēdz kļūdīties.
- saticīgs Tāds, kas nemēdz ķildoties, strīdēties, tāds, kas labprāt uztur labas, mierības attiecības (par cilvēku, cilvēku grupu, arī dzīvnieku).
- nekustīgs Tāds, kas nemēdz pietiekami kustēties, rosīties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezcerīgs Tāds, kas nerada cerības, izredzes (piem., par sekmēm, izdošanos).
- mazs Tāds, kas nesasniedz citu šāda paša nosaukuma objektu lielumu, apmērus.
- mazs Tāds, kas nesasniedz parasto, piem., savas dzimtas sugu, šķirņu izmērus.
- mazs Tāds, kas nesasniedz vajadzīgo lielumu, izmēru (piem., par apģērbu).
- recesīvs Tāds, kas netiek pārmantots iedzimtības ceļā (par augu, dzīvnieku, arī cilvēku pazīmēm, īpašībām).
- nepateicīgs Tāds, kas neveicina, nesekmē (kā) norisi, attīstību.
- dziļš Tāds, kas nodrošina samērā liela gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
- vasara Tāds, kas nogatavojas samērā agri, pirms rudens iestāšanās (par augļiem, dārzeņiem).
- ziema Tāds, kas nogatavojas samērā vēlu rudenī (par augļiem, dārzeņiem).
- vēlīns Tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. vēlāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem); vēls (3).
- smagnējs Tāds, kas noris ar samērā lielām grūtībām, traucējumiem (par elpu, elpošanu).
- saraustīts Tāds, kas noris nevienmērīgi, neritmiski, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem.
- vērienīgs Tāds, kas noris, izpaužas, tiek veikts plašā apjomā, arī daudzveidīgi (piemēram, par darbību, norisi, pasākumu).
- pakāpenisks Tāds, kas noris, mainās vienmērīgi, pamazām, bez krasām pārmaiņām.
- neilgs Tāds, kas noris, pastāv samērā īsu laikposmu.
- ilgstošs Tāds, kas noris, pastāv samērā lielu laika posmu.
- palēns Tāds, kas norisinās samērā lēni.
- liktenīgs Tāds, kas nosaka, būtiski ietekmē (kāda) turpmāko dzīvi.
- nominatīvs Tāds, kas nosauc, apzīmē (priekšmetu, parādību, darbību, īpašību u. tml.).
- ikmēneša Tāds, kas notiek vai ir vērojams katru mēnesi; tāds, kas attiecas uz katru mēnesi.
- ritmisks Tāds, kas notiek, norisinās vienmērīgi, noteiktā ritmā.
- gaiss Tāds, kas pacelts virs zemes un atrodas samērā augstu.
- darbīgs Tāds, kas parasti atrodas mērķtiecīgā kustībā (par dzīvniekiem).
- īstermiņa Tāds, kas paredzēts īsam laika posmam (ne ilgākam par 12 mēnešiem).
- izmēģinājums Tāds, kas paredzēts izmēģināšanai, (kā) kvalitātes īpašību, piemērotības noteikšanai.
- zemmēles Tāds, kas paredzēts lietošanai zem mēles.
- uzgaidāms Tāds, kas paredzēts, iekārtots pasažieru, klientu u. tml. vajadzībām, gaidot (piemēram, transportlīdzekli, pieņemšanu pie kāda).
- sterils Tāds, kas pārmērīgi cenšas atbilst kādam standartam, kritērijiem; tāds, kam pietrūkst individuālu, atšķirīgu iezīmju.
- liels Tāds, kas pārsniedz citu šāda paša nosaukuma priekšmetu vai veidojumu izmērus.
- liels Tāds, kas pārsniedz parastos savas dzimtas sugu, šķirņu īpatņu izmērus.
- platformāta Tāds, kas pārsniedz parastos, standarta izmērus platumā.
- pārmērīgs Tāds, kas pārsniedz pieļaujamo mēru, pakāpi, ir pārāk intensīvs (par darbību, norisi).
- žigls Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī; ātrs (1).
- ātrs Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laikā.
- straujš Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī; ātrs (1).
- lēns Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic samērā mazu attālumu kādā laika sprīdī.
- vecs Tāds, kas pastāv samērā ilgi; tāds, kas sen ir izveidots, radīts, atklāts u. tml.; tāds, kas sen pastāv.
- jauns Tāds, kas pastāv samērā neilgi; tāds, kas tikko vai nesen ir izveidots, radīts, atklāts u. tml.; tāds, kas pašlaik top.
- parasts Tāds, kas pēc izmēra, formas, veida neatšķiras no citiem, līdzīgiem.
- liels Tāds, kas pēc izmēriem, apjoma, skaita, stipruma pārsniedz ko citu līdzīgu; pretstats: mazs.
- vidējs Tāds, kas pēc lieluma, intensitātes pakāpes ir starp galējiem lielumiem, intensitātes pakāpēm (piemēram, starp lielu un mazu, augstu un zemu, smagu un vieglu).
- īsts Tāds, kas pēc savām būtiskajām pazīmēm pilnībā atbilst attiecīgajam jēdzienam.
- vienāds Tāds, kas pēc savām pazīmēm, īpašībām neatšķiras (no kā).
- apdzīvojams Tāds, kas piemērots dzīvošanai.
- vasarīgs Tāds, kas piemērots lietošanai vasarā (piem., par apģērbu, ēdienu).
- sīkmanīgs Tāds, kas pievērš pārmērīgu uzmanību sīkumiem, kam nesvarīgam, nebūtiskam; sīkumains.
- sīkumains Tāds, kas pievērš pārmērīgu uzmanību sīkumiem, kam nesvarīgam, nebūtiskam.
- precīzs Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām normām, pilnīgi sasniedz vēlamo mērķi (par darbību, procesu u. tml.).
- suga Tāds, kas pilnīgi atbilst šīs pamatvienības, arī kādas šķirnes parasti saimnieciski nozīmīgajām, pazīmēm.
- apmāt Tāds, kas pilnīgi atrodas (kā) ietekmē un zaudējis patstāvīgas spriešanas spējas.
- pilnvērtīgs Tāds, kas pilnīgi, no dažādiem viedokļiem atbilst, ir pilnīgi piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- brāzmains Tāds, kas plūst strauji, nevienmērīgi.
- trāpīgs Tāds, kas precīzi ievirzās mērķī.
- trāpīgs Tāds, kas precīzi trāpa mērķī.
- produktīvs Tāds, kas rada daudz darbu (piemēram, mākslā, zinātnē).
- viegls Tāds, kas rada neliela svara iespaidu, tāds, kam ir samērā smalka uzbūve (parasti par priekšmetiem, arī par formu, veidu u. tml.).
- paskaļš Tāds, kas rada samērā skaļu troksni; tāds, kas uzvedas samērā skaļi.
- ziemeļniecisks Tāds, kas raksturīgs ziemeļu zemēm, to iedzīvotājiem.
- raustīgs Tāds, kas raustās (1), ir nevienmērīgs, ar pārtraukumiem.
- daktilisks Tāds, kas sacerēts daktila pantmērā.
- vēss Tāds, kas saistās ar mēreni zemas temperatūras sajūtu (par krāsu, krāsas toni).
- vispārīgs Tāds, kas saistās ar nedetalizētām, plašām, būtiskām, vispārējām īpašībām, pazīmēm, sakariem, attieksmēm (pretstatā konkrētajam).
- pasmags Tāds, kas saistās ar samērā lielām grūtībām, sarežģījumiem (piem., par laikposmu).
- homērisks Tāds, kas saistīts ar Homēra darbiem, tiem raksturīgs.
- slimīgs Tāds, kas saistīts ar pārspīlētu, arī pārmērīgi negatīvu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.); tāds, kam ir raksturīga pārspīlēta, arī negatīva (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku).
- traģikomisks Tāds, kas saistīts ar traģikomēdiju.
- piegulošs Tāds, kas samērā cieši apņem augumu, tā daļu.
- desmitkārtīgs Tāds, kas samērā daudz atkārtojas vai tiek atkārtots.
- vecs Tāds, kas samērā ilgi strādā, darbojas (kādā nozarē); tāds, kam ir liela, ilggadēja pieredze.
- senaizmirsts Tāds, kas samērā ilgu laiku jau ir aizmirsts.
- krietns Tāds, kas samērā labi atbilst, ir piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- paass Tāds, kas samērā stipri kairina ožu, garšu; tāds, kas rada samērā stipru sūrstošu sajūtu.
- staipīgs Tāds, kas samērā viegli stiepjas (1).
- mazatalgots Tāds, kas saņem samērā mazu algu; tāds, par ko saņem samērā mazu algu.
- atbilstošs Tāds, kas saskan (ar ko), ir piemērots (kam).
- šķidrs Tāds, kas sastāv galvenokārt no šķidruma, tāds, kurā ir samērā maz kā cieta piejaukuma; pretstats: biezs (piem., par vielu maisījumu).
- integrēts Tāds, kas sastāv no atsevišķiem, savstarpēji saistītiem elementiem, tomēr pastāv kā vienots veselums.
- salikts Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem (samērā patstāvīgiem) elementiem, daļām.
- sīks Tāds, kas sastāv no ļoti mazām (piem., rakstu, ornamentu) zīmēm.
- rupjgraudains Tāds, kas sastāv no samērā lielām graudveida daļām.
- smalkgraudains Tāds, kas sastāv no samērā mazām graudveida daļām; tāds, kurā ir samērā mazas graudveida daļas.
- neliels Tāds, kas sastāv no samērā nedaudziem.
- rupjšķiedrains Tāds, kas sastāv no šķiedrām, kurām ir samērā liels šķērsgriezums.
- smalkšķiedrains Tāds, kas sastāv no šķiedrām, kurām ir samērā mazs šķērsgriezums.
- miltains Tāds, kas satur samērā daudz cietes (par dārzeņiem); tāds, kas nav sulīgs (par augļiem).
- salds Tāds, kas satur samērā daudz cukura, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
- stiprs Tāds, kas satur samērā daudz kādas vielas; koncentrēts.
- sāļains Tāds, kas satur samērā daudz sāļu.
- sāļš Tāds, kas satur samērā daudz vārāmā sāls, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
- vājš Tāds, kas satur samērā maz kādas vielas vai kādu vielu (piem., par šķidrumu, šķīdumu).
- viegls Tāds, kas satur samērā maz kādas vielas vai kādu vielu, arī tāds, kas nav stiprs (piemēram, par šķīdumu, novārījumu).
- pasauss Tāds, kas satur samērā maz mitruma.
- pilns Tāds, kas savā izpausmē ir sasniedzis augstāko pakāpi; arī galējo robežu (par norisi, procesu, parādību).
- progresīvs Tāds, kas sekmē sabiedrības, tās norišu attīstību.
- mēnessērdzīgs Tāds, kas slimo ar mēnessērdzību jeb somnambulismu.
- smaidīgs Tāds, kas smaida; tāds, kas mēdz bieži smaidīt.
- smējīgs Tāds, kas smejas; tāds, kas mēdz bieži smieties.
- smīnīgs Tāds, kas smīn; tāds, kas bieži mēdz smīnēt; arī zobgalīgs, ironisks, nievīgs.
- maksi Tāds, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm (par kleitu, svārkiem, mēteli).
- termofils Tāds, kas spēj eksistēt un vairoties vidē ar samērā augstu temperatūru (par dzīvniekiem, augiem).
- ietekmīgs Tāds, kas spēj ietekmēt; tāds (cilvēks), kam ir ietekme (sabiedrībā).
- spēcīgs Tāds, kas spēj ievērojami ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt (ko) – par cilvēkiem, to grupām.
- stiprs Tāds, kas spēj mērķtiecīgi darboties grūtos, sarežģītos apstākļos; arī izturīgs, patstāvīgs; tāds, kas nodrošina spējas darboties šādā veidā (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- ilgtspējīgs Tāds, kas spēj pastāvēt, attīstīties, norisināties samērā ilgu laiku, ilgstoši.
- ilgspējīgs Tāds, kas spēj pastāvēt, norisināties samērā ilgu laika posmu.
- spēcīgs Tāds, kas spilgti izpaužas, rada iespaidu, ietekmē (par parādībām sabiedrībā).
- mērķtiecīgs Tāds, kas tiek veikts saskaņā ar kādu mērķi; stingrs, noteikts.
- karsts Tāds, kas tiek veikts vai noris ar karsēšanu vai (samērā) augstā temperatūrā.
- mērķtiecīgs Tāds, kas tiek veikts, lai sasniegtu izvirzīto mērķi.
- nepieēdināms Tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt; tāds, kas vienmēr ir izsalcis.
- trīceklīgs Tāds, kas trīc; tāds, kas mēdz trīcēt.
- spirgts Tāds, kas uzmundrina, labvēlīgi ietekmē (par vēju, gaisu u. tml.).
- cits Tāds, kas vairākkārt jau bijis; kā parasti, vienmēr.
- ražīgs Tāds, kas veicina augu augšanu, ražību (piemēram., par augsni, laikposmu); auglīgs (2).
- auglīgs Tāds, kas veicina kādas parādības attīstību; tāds, kas labvēlīgi ietekmē.
- raits Tāds, kas veidojas vēlamajā tempā, brīvi, bez kļūmēm (par valodu, runu).
- neizturīgs Tāds, kas viegli deformējas, ātri salūzt, saplīst, sabojājas vai nolietojas.
- gaudulīgs Tāds, kas vienmēr gaužas, žēlojas.
- nešķirams Tāds, kas vienmēr ir kopā ar kādu; tāds, ko savstarpēji saista ļoti ciešas, draudzīgas attiecības.
- netīrīgs Tāds, kas vienmēr ir notraipījies vai piemēslo apkārtni (par dzīvniekiem).
- neiztrūkstošs Tāds, kas vienmēr ir, kam noteikti jābūt.
- uzbāzīgs Tāds, kas, izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmē (par psihisku norisi).
- neatlaidīgs Tāds, kas, pārvarot grūtības, šķēršļus, nelokāmi cenšas sasniegt mērķi, īstenot iecerēto, nodomāto.
- uzmācīgs Tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmē (piemēram, par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
- negatīvs Tāds, ko apzīmē ar mīnusa zīmi.
- pozitīvs Tāds, ko apzīmē ar plusa zīmi.
- salīgs Tāds, ko ietekmē (samērā) zema temperatūra, tāds, kas nav izturīgs pret aukstumu (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- nesamērojams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami samērot, salīdzināt ar ko citu; nesalīdzināms.
- pasmags Tāds, ko ir samērā grūti paveikt; tāds, kas prasa samērā lielu piepūli.
- ziežams Tāds, ko ir samērā viegli ziest (par vielu); tāds, kam ir ziešanai piemērota konsistence.
- savstarpējs Tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piem., par darbību, stāvokli).
- eksperimentāls Tāds, ko izmanto eksperimentiem, mēģinājumiem; tāds, kur eksperimentē.
- smēķējams Tāds, ko izmanto smēķēšanai.
- manometrisks Tāds, ko mēra ar manometru; saistīts ar manometru.
- milimetrīgs Tāds, ko mērī milimetros.
- mežonīgs Tāds, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- savvaļa Tāds, ko neietekmē cilvēka darbība, cilvēka radītie apstākļi (par augiem, dzīvniekiem).
- ziemcietīgs Tāds, ko neietekmē samērā zema temperatūra un citi nelabvēlīgi ziemošanas laika apstākļi (par augiem).
- aukstumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā (samērā) zema temperatūra.
- karstumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā augsta temperatūra.
- mitrumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā mitrums.
- ugunsizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra, uguns.
- termoizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra; siltumizturīgs.
- siltumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra.
- salcietīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā zema temperatūra (par augiem).
- sārmizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā sārms.
- ūdensdrošs Tāds, ko neietekmē, nebojā ūdens; ūdensizturīgs.
- ūdensizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā ūdens.
- nepielūdzams Tāds, ko nevar ietekmēt, izmainīt, grozīt.
- salizturīgs Tāds, ko nevēlami neietekmē, nebojā (samērā) zema temperatūra.
- tāls Tāds, ko no tagadnes (pagātnē vai nākotnē) šķir samērā ilgs laiks.
- tuvs Tāds, ko no tagadnes šķir samērā īss laikposms (attiecībā pret pagātni vai nākotni).
- impulsīvs Tāds, ko nosaka acumirklīga ierosme; tāds, kas veidojas acumirklīgas ierosmes ietekmē.
- sods Tāds, ko sacensībās piemēro sacensību dalībniekam, komandai par noteikumu pārkāpumu.
- iemīļots Tāds, ko sāk izjust kā tuvu, piemērotu kādam nolūkam, vairākkārt (tam) pievērsties.
- saulains Tāds, ko samērā bieži, ilgi apspīd saule (par vietu); tāds, kur samērā bieži, ilgi var iespīdēt saule (par telpu).
- tveicīgs Tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi un kas ir arī samērā mitrs (par gaisu).
- paplāns Tāds, ko sedz samērā neliels apmatojuma daudzums.
- svešs Tāds, ko uztver kā nepazīstamu, nezināmu, savādāku (salīdzinot ar iepriekš iegaumēto, uztverto, zināmo).
- atpazīstams Tāds, ko var pazīt, identificēt (pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem).
- pārvietojams Tāds, ko var samērā viegli pārvietot un izmantot dažādās vietās.
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); ļoti elastīgs; pretstats: ciets.
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
- smalks Tāds, ko veido samērā mazi burti (piem., par rokrakstu, iespiestu tekstu).
- pabiezs Tāds, ko veido samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti; pretstats: parets.
- fleksibls Tāds, ko viegli pielāgot vai kas viegli pielāgojas, piemērojas (piem., jauniem apstākļiem), elastīgs (2).
- elastīgs Tāds, ko viegli pielāgot vai kas viegli pielāgojas, piemērojas (piem., jauniem apstākļiem).
- parasts Tāds, kur (kāds) bieži vai vienmēr mēdz uzturēties, doties, kur (kas) bieži vai vienmēr atrodas, tiek novietots.
- staigns Tāds, kur (kas) samērā viegli grimst, stieg iekšā (piem., par zemi, augu segu, vietu).
- apdzīvots Tāds, kur dzīvo samērā daudz cilvēku.
- mitrs Tāds, kur gaisā ir samērā liels tvaiku daudzums (piem., par telpām).
- sauss Tāds, kur gaisā ir samērā mazs tvaiku daudzums (piem., par telpām, celtnēm).
- karsts Tāds, kur ir (samērā) augsta temperatūra; tāds stāvoklis, kad ir izjūtama (samērā) augsta temperatūra.
- silts Tāds, kur ir samērā augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra (par telpu, vietu).
- patumšs Tāds, kur ir samērā tumšs (par telpu, vietu).
- silts Tāds, kur klimatiskajiem apstākļiem ir raksturīga samērā augsta temperatūra (par teritoriju).
- pakluss Tāds, kur nav daudz cilvēku, dzīvs transporta kustības; samērā nomaļš.
- paskops Tāds, kurā (kas) ir pausts samērā īsi, arī nepilnīgi.
- šaurs Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
- paplāns Tāds, kura atsevišķās daļas atrodas samērā tālu cita no citas (parasti par apmatojumu).
- humāns Tāds, kura attieksmē pret citiem cilvēkiem izpaužas cieņa, atsaucība, iejūtība, sirsnība.
- stiegrains Tāds, kurā ir gari, samērā stingri audu veidojumi (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- paraibs Tāds, kurā ir samērā daudz piedzīvojumu, pārdzīvojumu, dažādu darbību.
- sēnalains Tāds, kurā ir samērā liels sēnalu piejaukums; tāds, kas ir gatavots no sēnalām.
- paliess Tāds, kurā ir samērā maz augu barības vielu (par augsni).
- spriegs Tāds, kurā ir vai rodas samērā liels mehānisks, arī spēka spriegums.
- tīršķirnes Tāds, kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukums.
- nesātīgs Tāds, kurā izpaužas alkatīgums, mēra trūkums.
- labs Tāds, kurā izpaužas atbilstība, piemērotība noteiktām prasībām, vēlmēm, (kā) gaumei; tāds, kas izraisa patiku.
- zobgalīgs Tāds, kurā izpaužas ironija, izsmējīgums.
- noliedzošs Tāds, kurā izpaužas kas noraidošs, arī negatīvs (attieksmē pret ko).
- nesātīgs Tāds, kurā izpaužas pārmērīgs ēdelīgums, sāta trūkums.
- vardarbīgs Tāds, kurā izpaužas rupja, nesaudzīga iejaukšanās, mēģinot ko panākt ar varu.
- smeldzošs Tāds, kurā izpaužas samērā vājš, piem., ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu saistīts psihisks stāvoklis.
- vieds Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; arī domām, atziņām, idejām, atklāsmēm bagāts.
- velārs Tāds, kura izrunai ir raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
- pēdējais Tāds, kurā kādas īpašības, pazīmes izpaužas vislielākajā mērā.
- pavājš Tāds, kura ķermenī ir samērā maz tauku; tāds, kam ir samērā maza zemādas tauku kārta.
- starains Tāds, kura malām, galiem u. tml. ir samērā šauri, tievi, no kāda centra virzīti veidojumi.
- sūcējtipa Tāds, kura mutes orgāni piemēroti sūkšanai (par kukaiņiem).
- tukšs Tāds, kurā nav intensīvas, mērķtiecīgas darbības, rosības, notikumu (par laikposmu).
- neaptumšots Tāds, kurā nav nepatīkamu, drūmu notikumu (par laikposmu); tāds, kuru neietekmē nekas šāds.
- nesamērīgs Tāds, kurā nav samērības; tāds, kura sastāvdaļas, elementi savstarpēji neatbilst (piem., pēc lieluma, formas).
- slikts Tāds, kurā neizpaužas atbilstība, piemērotība noteiktām prasībām, vēlmēm, (kā) gaumei; tāds, kas izraisa nepatiku.
- pabāls Tāds, kurā neizpaužas radoša savdabība; samērā nepilnvērtīgs, mazvērtīgs.
- parasts Tāds, kura pazīmes neatšķiras no savas dzimtas sugu, šķirņu, attiecīgo priekšmetu grupu pazīmēm, kas pieņemtas par tipiskām.
- solidārs Tāds, kurā persona ir tiesīga prasīt izpildījumu pilnā apmērā no katra parādnieka (piem., par prasību, pienākumu, atbildību).
- zāģzobains Tāds, kura robojumam ir zāģa zobu forma, veids (piemēram, par auga lapu plātnes malu).
- tukšvārdīgs Tāds, kura runā, rakstos nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
- paraibs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir samērā, arī mazliet atšķirīgi.
- muļķīgs Tāds, kura saturā izpaužas saprātīguma, mērķtiecīguma, arī loģikas trūkums.
- sīkumains Tāds, kura saturs pauž pārmērīgu iedziļināšanos sīkumos.
- precīzs Tāds, kura saturs pilnīgi pareizi atspoguļo īstenību (par informāciju, tekstu u. tml.); tāds, kura saturs un forma pilnīgi atbilst noteiktam mērķim (piem., par tekstu, tā elementiem).
- trīszvaigžņu Tāds, kura sniegto pakalpojumu līmenis atbilst noteiktai kategorijai, ko apzīmē ar trim zvaigznītēm (piem., par viesnīcām, kempingiem).
- resns Tāds, kura stumbram ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (parasti par kokiem).
- ugunsnedrošs Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespēja ir samērā liela.
- aizspriedumains Tāds, kura uzskatus un rīcību ietekmē aizspriedumi; tāds, kurā izpaužas aizspriedumi.
- uzbāzīgs Tāds, kura vairākkārtējā, arī samērā spēcīgā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku.
- pusotrgadīgs Tāds, kura vecums ir pusotrs gads (viens gads un 6 mēneši).
- smalks Tāds, kurā veido (kam) elementus, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu; sīks.
- precīzs Tāds, kura veiktā darbība pilnīgi atbilst noteiktām normām, pilnīgi sasniedz vēlamo mērķi (par cilvēku).
- neuzņēmīgs Tāds, kuru (kas) neietekmē, nebojā.
- palatāls Tāds, kuru izrunājot mēles muguras daļa tiek piekļauta cietajām aukslējām.
- patāls Tāds, līdz kam ir samērā ilgs laikposms.
- sodāms Tāds, par ko mēdz sodīt.
- diskrēts Tāds, par ko parasti nemēdz atklāti runāt; intīms; slepens.
- mazapmaksāts Tāds, par ko saņem samērā mazu algu; tāds, kas saņem samērā mazu algu.
- drošs Tāds, uz ko var paļauties; tāds (ražojums, ierīce u. tml.), kas darbojas bez kļūmēm, avārijām.
- uzticība Tāds, uz kura attieksmi, rīcību (kādu uzdevumu veikšanā) pilnīgi paļaujas (piemēram, sabiedriskā struktūrā).
- pasauss Tāds, uz kura ir samērā nepietiekams tauku dziedzeru izdalījumu daudzums (par ādu, matiem).
- lineāls Taisna, šaura plāksne ar iezīmētu garuma mērvienību skalu mērīšanai un līniju vilkšanai.
- koordinātu ass taisne, uz kuras izvēlēts pozitīvais virziens, sākuma punkts un mērvienība.
- slaiks Taisns un samērā garš, arī samērīgs (par cilvēkiem); slaids [1] (1).
- slaids Taisns un samērā garš, arī samērīgs (par cilvēku).
- līdzens Taisns, vienmērīgs.
- loksne Taisnstūra formas (papīra) gabals (piem., rakstīšanai, zīmēšanai).
- uztaisīt Taisot, parasti ar roku darbu, izveidot (piemēram, priekšmetu vēlamā formā).
- taktsmērs Taktsdaļu skaits un to ilgums; attiecīgais apzīmējums nošraksta sākumā (pie nošatslēgas).
- tāliene Tāla vieta; samērā liels attālums.
- ziedojumu tālrunis tālruņa numurs, pa kuru zvanot, tiek ziedota nauda konkrētam mērķim.
- veltņtārpi Tārpi ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki.
- vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu) [Lymnocryptes minimus].
- kauslis Tas (cilvēks, arī dzīvnieks), kas mēdz kauties.
- ziedojums Tas (parasti materiālas vērtības, nauda), ko (kāds) atdod kā labā, kāda mērķa dēļ.
- dienvidnieks Tas (piem., augs), kas ir cēlies no dienvidu zemēm.
- ļuļķis Tas (piem., cigarete, papiross), ko pīpē, smēķē.
- grīste Tas (piem., dūmi, putekļi), kas vēja, gaisa pūsmas ietekmē pārvietojas spirālveidā vai lieliem vāliem.
- marķieris Tas (piem., ierīce, detaļa, arī viela), kas iezīmē, norāda (kā) robežas u. tml.
- svira Tas (piem., parādība, norise), kas ietekmē vai ar ko ietekmē (parasti parādību sabiedrībā).
- zīme Tas (piem., priekšmets, atveids, attēls), kas apzīmē (ko), norāda (uz ko).
- priekštecis Tas (piem., priekšmets, parādība, notikums), kas bijis pirms kā cita, ir ietekmējis to.
- uzmāka Tas (piemēram, cilvēks, dzīvnieks), kas uzmācas.
- uzmākoņa Tas (piemēram, cilvēks, dzīvnieks), kas uzmācas.
- uzbrucējs Tas (piemēram, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības, lai, pārvarot pretinieka aizstāvēšanos, ieņemtu kādu teritoriju, objektu.
- zemsedze Tas (piemēram, kūdra, salmi), ar ko sedz zemi, augsni.
- ūnikums Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm).
- tas ir tas nozīmē.
- dominante Tas, kas (piem., ar nozīmību, izmēriem) pārsniedz citu (apkārtējo, līdzīgo); ievērojamākā daļa, pazīme.
- savs Tas, kas attiecas (uz kādu, uz ko), ir paredzēts, piemērots (kādam, kam).
- tīkls Tas, kas cilvēku, parasti nevēlami, ierobežo, saista, ietekmē.
- eksportētājs Tas, kas eksportē, izved uz ārzemēm.
- importētājs Tas, kas importē, ieved no ārzemēm.
- numurs Tas, kas ir apzīmēts ar šādu numuru.
- guļava Tas, kas mēdz ilgi, daudz gulēt.
- ņaudulis Tas, kas mēdz ņaudēt.
- palīdzība Tas, kas pozitīvi, labvēlīgi ietekmē darbības, procesa rezultātu.
- reklamētājs Tas, kas reklamē (ko).
- spēks Tas, kas spēj radīt iespaidu (parasti paužot kādu saturu), ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
- nozīme Tas, ko (piem., priekšmets, parādība, īpašība) apzīmē, ar apziņu uztveramais (kā) jēdzieniskais saturs.
- velte Tas, ko cilvēks iegūst vai saņem (parasti no dabas, piemēram, savvaļas ogas, sēnes).
- eksportprece Tas, ko eksportē, izved uz ārzemēm.
- līdzeklis Tas, ko izmanto kādam nolūkam, mērķim; tas, kas ir nepieciešams, lai veiktu, panāktu (ko).
- pīpis Tas, ko pīpē (pīpe, cigarete u. tml.); smēķis.
- smēķis Tas, ko smēķē (parasti papiross, cigarete, cigārs, pīpe).
- smēķējams Tas, ko smēķē (piem., cigarete, papiross).
- maska Tas, ko uzziež vai uzliek uz kādas ķermeņa daļas ārstnieciska vai kosmētiska efekta panākšanai.
- ādinieks Tas, kurā izmantota āda (piem., apģērbā, mēbelēs, apdares materiālos).
- sūcējtausteklis Tausteklis, kas ir piemērots sūkšanai.
- taustmērs Tausts (kā) mērīšanai.
- paruna Tautā izplatīts, parasti pārnestā nozīmē saprotams izteiciens.
- armēņi Tauta, Armēnijas pamatiedzīvotāji.
- kurdi Tauta, kas dzīvo vairākās Āzijas zemēs (piem., Turcijā, Irānā, Irākā, Sīrijā) un kuras valoda pieder pie irāņu valodu grupas.
- klejotājtauta Tauta, kas mēdz mainīt apmešanās vietu.
- uiguri Tauta, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā rajona pamatiedzīvotāji (kas dzīvo arī, piemēram, Kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā).
- uzskatāmā aģitācija tautas masu ietekmēšana ar plakātiem, sienas avīzēm u. tml. (parasti padomju iekārtā).
- veče Tautas sapulce Krievzemē līdz 16. gadsimta sākumam.
- dvēseļu revīzija tautas skaitīšana, ko ieviesa cars Pēteris I, lai noteiktu nodokļu maksātāju skaitu, vienmērīgi sadalītu karaspēka uzturēšanu u. tml.
- rūķis Tautas ticējumos – maza cilvēkveidīga būtne, kas uzturas pazemē, dažādās slēptās vietās un ir cilvēkam labvēlīga.
- variācija Tautasdziesmas teksts, kas no pamatvarianta atšķiras ar minimālām valodiskām iezīmēm.
- variants Tautasdziesmas, arī cita folkloras žanra teksts, kas no pamatvarianta neatšķiras vai atšķiras ar nenozīmīgām fonētiskām un morfoloģiskām iezīmēm.
- sektors Tautsaimniecības daļa ar noteiktām specifiskām iezīmēm.
- ugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piemēram, ungāri, hanti, mansi).
- notecēt Teciņus virzīties un nonākt lejā, zemē, kur u. tml.
- materiālu pretestība tehnikas nozare, kas izstrādā metodes ķermeņa izmēru noteikšanai, ievērojot spēkus, kuri darbojas uz to.
- tehnicisms Tehnikas, tās principu, paņēmienu plašs, arī pārmērīgs izmantojums cilvēku, sabiedrības darbībā.
- dozimetrija Tehniskās fizikas nozare, kas nodarbojas ar radioaktīvo un jonizējošo starojumu mērīšanu un starojuma dozu noteikšanu.
- telemetrija Tehnisko līdzekļu un metožu kopums dažādu procesu raksturlielumu mērīšanai no attāluma.
- dubultloceklis Teikuma palīgloceklis ar divējām sintaktiskajām attieksmēm.
- apstāklis Teikuma palīgloceklis, kas norāda uz darbības vietu, laiku, cēloni u. tml., uz pazīmes mēru vai pakāpi.
- apzīmētājs Teikuma palīgloceklis, kas raksturo lietvārdu vai lietvārda nozīmē lietotu vārdu.
- notecēt Tekot, plūstot nonākt lejā, zemē.
- paragrāfs Teksta neliela, patstāvīga daļa (numurēta un apzīmēta ar īpašu zīmi §), kas sākas jaunā rindā.
- reklāma Teksts, attēls, videomateriāls u. tml., kas veidots ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, palielināt pieprasījumu (pēc kā), padarīt (ko) populāru.
- tālsaruna Telefona saruna samērā lielā attālumā ārpus vietējās telefona centrāles ietvariem.
- kolāža Tēlotājā mākslā – dažādu materiālu pielīmēšana pie krāsas un faktūras ziņā atšķirīgas pamatnes; šādā veidā radīts mākslas darbs.
- triept Tēlotājā mākslā – klāt krāsu uz (kā) virsmas samērā biezā kārtā, reljefi; šādā veidā klāt (kāda materiāla virsmu) ar krāsu.
- grafika Tēlotājas mākslas veids – zīmējums (ar ogli, tušu u. tml.) vai uz zīmējumu balstīts iespieddarbs, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir līnija, gaismēna un melnbalto laukumu attiecības.
- grimētava Telpa (teātrī, kinostudijā u. tml.), kur grimē.
- kabinets Telpa ar attiecīgu inventāru un iekārtu, kas paredzēta noteiktam mērķim (piem., mācībām, ārstniecībai).
- smēķētava Telpa, arī vieta, kas ir paredzēta smēķēšanai.
- frizētava Telpa, kas iekārtota friziera, arī kosmētisko pakalpojumu sniegšanai.
- mēbelējums Telpas iekārtojums ar mēbelēm; mēbeļu kopums (telpā).
- steradiāns Telpiska leņķa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [sr].
- rasējums Telpiska objekta grafisks attēlojums plaknē; pēc noteikta mēroga veidots tehniskais zīmējums.
- albums Tematiski apvienots (fotoattēlu, zīmējumu, gleznu, reprodukciju u. tml.) izdevums grāmatas veidā ar īsu, paskaidrojošu tekstu.
- turēt uz grauda tēmēt šaujamieroci (uz kādu).
- notēmēt Tēmēt un pabeigt tēmēt; nomērķēt.
- termometrs Temperatūras mērīšanas ierīce, kas ir kontaktā ar pētījamo vidi.
- grāds Temperatūras mērvienība dažādās temperatūras skalās.
- unitārisms Tendence veidot vienotu valsti (piemēram, no valstu apvienības), nostiprinot centrālo varu.
- trīt mēli tenkot, aprunāt; pļāpāt, mēļot.
- vēsturiskais materiālisms teorija, kas dialektiskā materiālisma principus piemēro vēstures zinātnei un socioloģijai.
- profiltērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- novads Teritorija, apvidus ar kopīgām etnogrāfiskām, arī valodas iezīmēm.
- ietekmes sfēra teritorija, kas atrodas (kā) ietekmē.
- PET Termoplastisks polimērs – polietilēna tereftalāts.
- termoplasts Termoplastisks polimērs.
- T Tesla (magnētiskās indukcijas mērvienība).
- uztetovēt Tetovējot izveidot (piemēram, zīmējumu uz kermeņa daļas ādas).
- iztetovēt Tetovējot pārklāt ar zīmējumu (visu ķermeni, tā daļu).
- uzticēties Ticēt (kādam), paļauties (uz kādu), ka (tam) iespējams izpaust, piemēram, noslēpumu.
- uzticēt Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam, piemēram, noslēpumu).
- izdilt Tiekot lietotam, kļūt plānākam, deformēties.
- veidoties Tiekot organizētam, dibinātam, rasties, attīstīties (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu); rasties sabiedrībā, cilvēku grupā.
- sadegt Tiekot pārmērīgi ceptam, sākt pārogļoties, sabojāties, kļūt nelietojamam.
- tiecība Tieksme (1); arī vērstība (uz kādu mērķi, darbību u. tml.).
- zīmulis Tievs grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis, parasti koka ietvarā (rakstīšanai vai zīmēšanai).
- slaids Tievs un samērā garš; garens (par priekšmetiem).
- dzīsla Tievs, samērā garš audu veidojums.
- ātri Tikmēr.
- tikām Tikmēr.
- tikšķināt Tikšķot, darbojoties mērīt (laika sprīžus).
- dabūt pa kūkumu tikt fiziski ietekmētam, tikt rātam.
- uzglabāties atmiņā tikt iegaumētam, netikt aizmirstam.
- kalpot Tikt izmantotam kādam mērķim.
- iznākt Tikt izveidotam, izgatavotam; būt piemērotam (kā izveidošanai, izgatavošanai).
- gult Tikt novietotam, novietoties zemē, horizontāli.
- specializēties Tikt organizētam noteikta mērķa sasniegšanai (kādā darbības nozarē); tikt specializētam.
- iesalt Tikt stingri ietvertam ledū, sasalušā zemē.
- plūst Tikt vienmērīgi, arī nepārtraukti pārvadītam, raidītam.
- pinte Tilpuma mērvienība – 0,568 l (Lielbritānijā), 0,473 l (šķidrumiem) un 0,550 l (beramām vielām ASV).
- galons Tilpuma mērvienība – 4,55 litri (angļu mērvienību sistēmā) vai 3,79 litri (amerikāņu mērvienību sistēmā).
- čarka Tilpuma mērvienība – aptuveni 0,12 litri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- dekalitrs Tilpuma mērvienība – desmit litru [dl].
- kubikcentimetrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens centimetrs [cm³].
- kubikdecimetrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens decimetrs [dm [3]].
- kubikkilometrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens kilometrs [km³].
- kubikmilimetrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens milimetrs [mm [3]].
- unce Tilpuma mērvienība (angļu mērvienību sistēmā aptuveni 29,57 kubikcentimetri).
- litrs Tilpuma mērvienība (parasti šķidruma mērīšanai) – 1000 kubikcentrimetri, 1 kubikdecimetrs [l].
- kubikmetrs Tilpuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens metrs [m³].
- bušelis Tilpuma mērvienība, aptuveni 36,37 litri (angļu mērvienību sistēmā).
- uztīt Tinot (piemēram, dziju), uzklāt, uzpildīt (ar to, piemēram, spoli).
- notipināt Tipinot noiet, nonākt (lejā, zemē u. tml.).
- melnā papuve tīrā papuve, kuru uztur irdenu, mēslo un kurā sistemātiski iznīcina nezāles.
- bazārs Tirgus (Austrumu zemēs).
- mēzt Tīrīt (kūti), izvācot kūtsmēslus.
- urbināt Tīrīt (piemēram, dobumu), bakstot vai grozot (tajā ko smailu).
- ekocīds Tīša, mērķtiecīga apkārtējās vides izpostīšana, ekoloģiskā līdzsvara izjaukšana.
- jaukt gaisu tīši radīt sajukumu, neskaidrību, nelabvēlīgi ietekmēt notiekošo.
- jaukt ūdeni Tīši radīt sajukumu, neskaidrību, nelabvēlīgi ietekmēt notiekošo.
- donja Tituls augstākās kārtas sievietei zemēs, kur runā spāņu valodā.
- nosaukums Tituls, goda apzīmējums.
- kā nekā Tomēr; taču.
- vienalga Tomēr.
- t Tonna (masas mērvienība).
- tahimetrija Topogrāfiskās uzmērīšanas metode.
- rituāls Tradicionāli izveidojies vai speciāli radīts noteiktu darbību kopums (piem., lai atzīmētu kāda procesa sākumu, noslēgumu vai pāriešanu jaunā kvalitātē).
- tiramisu Tradicionāls itāļu deserts, kas sastāv no kafijā un brendijā vai liķierī mērcētiem cepumiem (t. s. dāmu pirkstiņiem) un krēmveida siera kārtojuma.
- uzkare Traktoram piejūdzamās mašīnas (ierīces) pievienošanas veids, kurā, piemēram, mašīnu (ierīci) var pacelt un nolaist.
- strāvmainis Transformators stipras elektriskās strāvas pārveidošanai strāvā, ko var mērīt ar standarta mēraparātiem.
- refrižerators Transportlīdzeklis ar hermētiski slēgtu kravas telpu, kurā uzstādīta saldēšanas iekārta.
- notraukties Traucoties ātri novirzīties lejā, zemē, kur u. tml.
- mērglāze Trauks ar iedaļām šķidruma vai beramu vielu tilpuma mērīšanai.
- pelnutrauks Trauks smēķētājiem pelnu nobirdināšanai un izsmēķu ielikšanai; pelnu trauks.
- pelnu trauks trauks smēķētājiem pelnu nobirdināšanai un izsmēķu ielikšanai; pelnutrauks.
- urna Trauks, kurā glabā kremēta mirušā pelnus.
- uztrenēt Trenējot, vingrinot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, veikls, piemērots (kādu darbību) veikšanai.
- uztriept Triepjot (piemēram, ziedi, krāsu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uztriept Triepjot izveidot (piemēram, zīmi) virsū (uz kā, kam, arī kur); ar triepieniem uzgleznot (ko).
- berzt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu).
- rožkoks Tropu koks, kam ir dekoratīva, sārta vai sarkanīga koksne (reizēm ar rožu smaržu); šī koka koksne, ko izmanto mēbeļu, mūzikas instrumentu izgatavošanai, intarsijām.
- uztūkt Tūkstot palielināties apjomā (piemēram, par ķermeņa daļu, ķermeni).
- mutiskais tulks tulks, kas nodrošina tūlītēju iesaistīto pušu saprašanos (piem., sanāksmē, konferencē, seminārā), tulkojot tekstu runas veidā.
- uztumēt Tumējot panākt, ka (ēdiens) iegūst vēlamo tumīgumu.
- mēslvabole Tumša, vidēji liela vabole, kas pārtiek no mēsliem.
- nostādināt Turēt (šķidrumu, arī šķidru masu) miera stāvoklī, kamēr (tajā kas) nogulsnējas, noslāņojas.
- ūdenstūrisms Tūrisma veids, kas saistīts ar pārvietošanos ūdens transportlīdzekļos pa ūdenstilpēm (piemēram, laivās pa upēm).
- nolaisties Turoties (aiz kā) vai slīdot, krītot lejup, nonākt lejā, zemē.
- tuviene Tuva vieta; arī samērā mazs attālums.
- radniecība Tuvība, līdzība (piem., pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas).
- radniecīgs Tuvs, līdzīgs (piem., pēc kopīgām pazīmēm, darbības, mērķiem).
- radniecisks Tuvs, līdzīgs (piem., pēc nodarbošanās, darbības mērķiem).
- ūdenīgums Ūdens daudzums (parasti upē) noteiktā dekādē, mēnesī u. tml., salīdzinājumā ar attiecīgā perioda vidējo daudzumu; ūdens daudzums (kādā vidē).
- ūdenstece Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni; gultne, zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda plūsma (piemēram, tērce, strauts, upe).
- saldūdens Ūdens, kurā ir samērā maz (aptuveni līdz 0,5 procentiem) izšķīdušo sāļu.
- uzdambējums Ūdenskrātuve augšpus aizsprosta, dambja (piemēram, upē).
- undīne Ūdensmeita, nāra, kas var iemantot cilvēka dvēseli, iemīlot zemes cilvēku (piemēram, ģermāņu mitoloģijā).
- upesmētra Ūdensmētra.
- dūkuris Ūdensputns ar garenu vārpstveida ķermeni un samērā maziem spārniem.
- ūdens Ūdenstilpe, ūdenstilpju kopums; ūdenstilpes daļa, josla (piemēram, ar noteiktām pazīmēm).
- ugunsmūris Ugunsdroša kapitālā siena (piemēram, ēkas sānā, kas pietuvināts blakus ēkai).
- ultrasonogramma Ultrasonogrāfijā iegūts (piemēram, iekšējā orgāna) attēls, šī attēla fotouzņēmums.
- H Ungārija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- beisiks Universāla, viegli apgūstama programmēšanas valoda.
- robežupe Upe, kas tek gar (valsts, retāk kādas teritorijas) robežu un iezīmē to.
- kokurbis Urbis caurumu veidošanai samērā mīkstos materiālos (piem., kokmateriālos, zāģmateriālos).
- uzurdīt Urdot pamudināt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas) izraisās psihē.
- apmērcēt Uz brīdi iemērkt; iemērcot mazliet saslapināt.
- recepte Uz īpašas veidlapas noformēts ārsta priekšraksts aptiekai par izsniedzamajām vai izgatavojamām zālēm, to lietošanu; attiecīgais dokuments.
- apžilbt Uz īsu mirkli zaudēt spēju redzēt, saskatīt (piem., spilgtas gaismas, krāsas ietekmē).
- savienība Uz kopīgiem principiem, darbības mērķiem vai idejām balstīta (cilvēku, cilvēku grupu) attiecību sistēma; vienotība; kopība.
- etiķete Uz preces vai tās iesaiņojuma uzlīmēta zīme ar preces nosaukumu, cenu u. tml.
- nominālvērtība Uz vērtspapīriem un naudas zīmēm atzīmētā vērtība jeb cena; nomināla vērtība.
- mesties krāgā uzbrukt, fiziski ietekmēt.
- uzdot Uzcelt, padot (piemēram, ar dakšām) augšā (kur, arī kam).
- montāža Uzfilmētā materiāla atlase un izvēlēto kadru mākslinieciska savienošana kopā; šādas darbības rezultāts.
- reklāmklips Uzfilmēts klips (kā) reklamēšanai.
- uzkasīt Uzgrābstīt, uzirdināt (piemēram, ar grābekli).
- laikot Uzģērbt (piem., apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam.
- uzlaikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam; pielaikot.
- uzmālēt Uzkrāsot ar kosmētikas līdzkļiem (parasti uzkrītoši, pārspīlēti).
- uzsmiņķēt Uzkrāsot, izskaistināt ko ar kosmētikas līdzekli.
- uzsmiņķēties Uzkrāsoties ar kosmētikas līdzekļiem.
- kumulācija Uzkrāšanās, summēšanās (piem., par medikamentiem organismā).
- kumulēties Uzkrāties, summēties.
- uztūnēt Uzlabot (piemēram, pārbūvējot, izdaiļojot) transportlīdzekli (piemēram, standarta automobili, motociklu).
- uzmīt Uzliekot kāju virsū (piemēram, pedālim), spiest (uz tā).
- uzpolsterēt Uzlikt polsteri, lai piešķirtu (piemēram, ķermeņa daļai) vēlamo formu.
- uzkala Uzliktnis (piemēram, pāļa) augšdaļā.
- aizlīmēt logu uzlīmēt papīra strēmeles loga apmaļu spraugām.
- uzklausīt Uzmanīgi klausīties (kādu, kāda teikto), parasti pilnībā, cenšoties saprast; attiecīgi reaģēt, ņemt vērā dzirdēto (piemēram, lūgumu, norādījumu).
- uzraudzīt Uzmanīt, sargāt (piemēram, īpašumu), lai nepieļautu, ka (to) posta, piesavinās u. tml.
- uzkleķēt Uzmeistarot, uzcelt (piemēram, ko ļoti vienkāršu); pavirši uzcelt, arī uzziest, uzkrāsot u. tml.
- uzmērot Uzmērīt (1, 3).
- bizness Uzņēmējdarbība, komercdarbība.
- rentabilitāte Uzņēmējdarbības efektivitātes rādītājs; ienesīgums.
- zeltrūpnieks Uzņēmējs zeltrūpniecībā.
- lielrūpnieks Uzņēmējs, kas nodarbojas ar liela apjoma rūpniecību; cilvēks, kam pieder viena vai vairākas lielas rūpnīcas.
- lieluzņēmējs Uzņēmējs, kas nodarbojas ar liela apjoma uzņēmējdarbību, ieguldot tajā lielu kapitālu.
- būvuzņēmējs Uzņēmējs, kura uzņēmums veic būvdarbus.
- raidsabiedrība Uzņēmējsabiedrība, kas nodarbojas ar radio un/vai televīzijas programmu sagatavošanu un pārraidīšanu; raidorganizācija.
- ekspozīcija Uzņemšanas laiks, kurā fotoaparāta, filmēšanas aparāta objektīvs ir atvērts.
- uzsūkt Uzņemt sevī (piemēram, barības vielas) – par organismu, tā daļām.
- uzsūkt Uzņemt sevī, absorbēt (piemēram, šķidrumu, gāzi).
- mārketings Uzņēmuma komerciālās darbības plānošana, tirgus izpēte un reklāma ar mērķi nodrošināt uzņēmuma sekmīgu darbību un palielināt tā peļņu.
- tirgzinība Uzņēmuma komerciālās darbības plānošana, tirgus izpēte un reklāma ar mērķi nodrošināt uzņēmuma sekmīgu darbību un palielināt tā peļņu.
- raidorganizācija Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodarbojas ar radio un/vai televīzijas programmu sagatavošanu un pārraidīšanu; raidsabiedrība.
- velmētava Uzņēmums vai tā daļa, kur velmē (ko).
- autsaiders Uzņēmums, kas neietilpst nozares uzņēmēju monopolistiskā apvienībā.
- korumpēt Uzpērkot ar naudu vai citiem materiāliem labumiem, savtīgos nolūkos ietekmēt (piem., amatpersonu, politiķi); iesaistīt korupcijā.
- uzpucēties Uzposties (piemēram, uzģērbjot svētku drēbes).
- uzcirsties Uzposties (piemēram, uzvelkot jaunu apģērbu, apavus).
- grafiti Uzraksti un zīmējumi, kas ar aerosola krāsām uzkrāsoti uz sienām un citām virsmām sabiedriskās vietās.
- uzkrecelēt Uzrakstīt (piemēram, bez pietiekamas pārdomātības).
- uzskribelēt Uzrakstīt (piemēram, bez pietiekamas pārdomātības).
- uzskricelēt Uzrakstīt (piemēram, bez pietiekamas pārdomātības).
- pierakstīt Uzrakstīt ar grafiskām zīmēm (ko).
- savilkt Uzrakstīt, uzzīmēt, arī ieveidot (vairākas, daudzas zīmes, līnijas u. tml.).
- uzlikt Uzrakstīt, uzzīmēt, uzgleznot u. tml. (uz kā).
- žiro Uzraksts uz vekseļa vai čeka, kas apstiprina tā nodošanu citai personai un dod rīkojumu vekseļa saņēmējam samaksāt norādīto summu vekseļa uzrādītājam.
- uzraksts Uzskatāmi uzrakstīts, īss, informatīvs teksts (piemēram, uz plāksnes).
- ilustrācija Uzskatāms piemērs, kas kaut ko paskaidro, pierāda.
- makjavellisms Uzskats, ka politikā savu mērķu sasniegšanai ir pieļaujama arī neētiska rīcība, morāles normu ignorēšana.
- transformisms Uzskatu sistēma par dzīvnieku un augu formu mainību dabas faktoru ietekmē.
- sasmēķēt Uzsmēķēt kopā (diviem vai vairākiem).
- uzpīpēt Uzsmēķēt; arī smēķēt.
- ievilkt dūmu uzsmēķēt.
- sapīpēt Uzsmēķēt.
- uzpūst Uzspēlēt (piemēram, melodiju ar pūšamo instrumentu); neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, medību ragu, medību signālu).
- uztrinkšķināt Uzspēlēt (piemēram, melodiju) ar strinkšķināmo instrumentu.
- instalēt Uzstādīt, sagatavot darbam (datoru); ieprogrammēt (programmatūru).
- ziņot Uzstāties (piem., konferencē, sanāksmē) ar samērā īsu publisku runu, kurā sniegts konspektīvs faktu, pētījumu rezultātu u. tml. izklāsts.
- uztapsēt Uzstiprināt (tapsējamo materiālu), piemēram, mēbeles virspusē.
- uzrīdīt Uzsūtot (kādam, piemēram, varas pārstāvjus, pārbaudītājus), panākt, ka (tam) rodas nepatikšanas, grūtības.
- uzsvaidzināties Uzsvaidzināt, parasti sejas izskatu, ar kosmētiskiem līdzekļiem.
- uzšuve Uzšuvums, piemēram, rotājošs.
- uzmilzt Uztūkt (piemēram, rodoties sastrutojumam).
- svešniecība Uzturēšanās, dzīve svešā zemē, vietā u. tml.
- ziemot Uzturēties (kur), kamēr paiet ziema.
- pārlaist Uzturēties (kur), kamēr pāriet (piem., nelabvēlīgi laikapstākļi).
- ievērot Uztvert (ar redzi), ieraudzīt; uztvert, atšķirt no citiem (pēc kādām pazīmēm); iegaumēt.
- uzņemt Uztvert (piemēram, ziņu, notikumu) un paust savu attieksmi (pret to), arī pārdzīvot (to).
- uzņemt Uztvert un atsist (piemēram, volejbola, tenisa spēlē bumbas servi).
- pazīt Uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu, izjustu un iegaumētu.
- lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
- nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
- lasīt Uztvert, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
- uzkacināt Uzvedināt, piemēram, kaitinot (uz kādu darbību); arī pavedināt.
- uzgāzt Uzvelt (piemēram, atbildību, pienākumu).
- apvilkt Uzvilkt, iezīmēt līniju (ap ko, kam apkārt).
- uzdabūt Uzvilkt, uzmaukt, parasti ar pūlēm, grūtībām (piemēram, apavus, apģērbu).
- uzcelt Uzvirzīt (parasti ar mehānismu, ierīci) uz augšu (piemēram, transportlīdzekļa aprīkojumu).
- uzskalot Uzvirzīt kur virsū (piemēram, ar straumi, ūdeņiem).
- uzpeldēt Uzvirzīties (šķidruma, masas) virspusē (piemēram, karsējot).
- uzvīties Uzvirzīties augšā (piemēram, ar gaisa plūsmu).
- sazīmēt Uzzīmēt (ko) lielākā daudzumā; uzzīmēt (kā lielāku daudzumu).
- pārzīmēt Uzzīmēt (tādu pašu attēlu) citā vietā.
- ieskicēt Uzzīmēt ar dažām vispārīgām līnijām, kontūrām.
- pārzīmēt Uzzīmēt vēlreiz, no jauna.
- iekšskats Uzzīmēta, atveidota u. tml. telpas iekšpuse.
- mēslu vabole vabole, kas pārtiek no mēsliem, trūdošiem augiem u. tml.; mēslvabole.
- D Vācija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību vēlamā virzienā, gādājot, rūpējoties (par viņu), mācot, izglītojot (viņu); vadīt, ietekmēt indivīda garīgo attīstību vēlamā virzienā.
- triekt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā, parasti to nesaudzējot.
- trenkt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
- priekšsēdētājs Vadītājs (sanāksmē, sapulcē u. tml.).
- uzvadīt Vadot (piemēram, dodoties līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- kampaņa Vairākas noteiktā laikposmā īstenotas militāras operācijas ar kopīgu stratēģisku mērķi.
- radināt Vairākkārt iedarbojoties (uz kādu), panākt, ka pakāpeniski izveidojas (vēlamas īpašības, noteikti paradumi, spējas piemēroties kādiem apstākļiem u. tml.).
- uzplīties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmēt (par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
- uzmākties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmēt (piemēram, par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
- skalot Vairākkārt mērcot, kustinot (parasti ūdenī, kādas vielas šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama, kļūst tīrs; tīrīt ar šķidruma strūklu.
- mētāties Vairākkārt mest, mētāt viens otram, cits citam; svaidīties.
- ducināt Vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par pērkonu, šāvieniem tālumā, mašīnām, transportlīdzekļiem).
- kodīt Vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
- svaidīt Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļas); mētāt (3).
- svaidīt Vairākkārt sviest (pa gaisu, kur, kur iekšā); mētāt (1).
- svaidīties Vairākkārt sviest; mētāties (1).
- urdīties Vairākkārt traucēt, ietekmēt kādu, parasti, neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot.
- izmēģināties Vairākkārt, atkārtoti mēģināt (ko) izdarīt (parasti veltīgi).
- polimetrija Vairāku pantmēru apvienojums (dzejas darbā).
- bloks Vairāku pastmarku kopums ar kopēju tematiku, kas izdots īpašā poligrāfiskā noformējumā.
- mape Vākiem līdzīgs (parasti kartona, plastmasas vai ādas) priekšmets ar atlokāmām malām vai plāns portfelis bez roktura kā (piem., dokumentu, zīmējumu, nošu) ielikšanai, glabāšanai; šāds priekšmets kopā ar tā saturu.
- grāmata Vākos iestiprinātas papīra lapas (piezīmēm, speciāliem ierakstiem u. tml.).
- burtnīca Vākos iestiprinātas rakstāmpapīra, zīmēšanas papīra u. tml. lapas.
- mēzt Vākt ar dakšām, lāpstu (piem., kūtī kūtsmēslus) un kraut aizvešanai.
- marionešu valdība valdība, kas atrodas kādas ārvalsts politiskajā ietekmē.
- bejs Valdnieks (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs); uzrunas forma "kungs" (aiz personas vārda).
- hans Valdnieks; augstmanis (tjurku un mongoļu zemēs).
- apkārties zeltlietām valkāt zeltlietas pārmērīgā daudzumā.
- leksēma Valodas leksiskās sistēmas pamatvienība – vārds (arī stabila vārdkopa) ar visām tā gramatiskajām formām un nozīmēm.
- substrāts Valodas parādības, kas ienācēju valodā ir radušās kādreizējo vietējo iedzīvotāju valodas ietekmē.
- stils Valodas paveids, kas ir atkarīgs no sazināšanās vides un mērķa.
- vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu dzīvnieku, teritorijas, vides objektu u. tml.
- vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu mitoloģisku, reliģisku būtni, arī mākslas tēlu.
- vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu personu; arī uzvārds, parasti kopā ar šādu valodas vienību; personvārds.
- uzsvars Valodas vienības izcēlums, izrunājot to ar lielāku intensitāti (retāk – izrunājot to augstāk, ar lielāku frekvenci); šī izcēluma grafiskais apzīmējums; akcents (1).
- skaniskā rakstība valodas vienību pieraksta sistēma, kurā ar rakstu zīmēm atveido skaņas vai zilbes.
- sintagma Valodas vienību secīgs kārtojums tekstā noteiktās attieksmēs.
- sintagmātika Valodas vienību secīgs kārtojums tekstā noteiktās attieksmēs.
- atributīvs Valodniecībā – tāds, kam ir apzīmētāja jeb atribūta īpašības, funkcijas.
- sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas orgāni piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
- savienība Valstisks veidojums, kas sastāv no vairākām zemēm, valstīm u. tml. ar vienu kopēju valdību.
- prokurors Valsts amatpersona, kas uzrauga likumu pareizu piemērošanu un uztur apsūdzību tiesā.
- intervence Valsts iejaukšanās savas zemes iekšējā naudas vai preču tirgū, lai ietekmētu valūtas kursu vai preču cenas.
- sankcija Valsts iestādes iedarbības līdzeklis, arī kriminālsods, ko piemēro noteiktu normu un noteikumu pārkāpējiem.
- akcīzes nodokļa marka valsts institūcijas izdota speciāla zīme, kas tiek uzlīmēta uz preces vai fasējuma (piem., uz alkoholiskā dzēriena pudeles) un apliecina akcīzes nodokļa nomaksu.
- valodas politika valsts nacionālās politikas sastāvdaļa, kas nosaka valstī lietoto valodu statusu, funkciju sadalījumu starp tām, nosaka konkrētu valodu lietotāju lingvistiskās tiesības, kā arī sekmē valodu izpēti.
- iekšpolitika Valsts politika, kas saistīta ar valsts iekšējām lietām (piem., attieksmēm starp sabiedrības grupām valstī).
- pārkrievošana Valsts politika, šīs politikas noteikta mērķtiecīga darbība, lai (kas, kāds) pārkrievotos.
- Pateicības diena valsts svētki ASV un Kanādā, ko iesāka svinēt pirmie ieceļotāji, kad viņi ar Dieva svētību un vietējo indiāņu palīdzību bija pirmo ziemu izdzīvojuši jaunajā zemē.
- prokuratūra Valsts varas iestāžu sistēma, kuras uzdevums ir saukt pie atbildības likumpārkāpējus, uzraudzīt, kā ievēro likumus un cik vienveidīgi tos piemēro, kā arī pārstāvēt tiesā valsts intereses.
- preses konference valsts, politisko, kultūras, sabiedrisko darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai informētu par aktuāliem notikumiem un atbildētu uz žurnālistu jautājumiem.
- sabiedrotais Valstu apvienība, kas kopīgi cīnās par kādu, parasti militāru, mērķu sasniegšanu; valsts, kas piedalās šādā apvienībā.
- līga Valstu, organizāciju vai personu apvienība ar kopīgu mērķi un uzdevumiem.
- divskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas apzīmē pāra (divus) priekšmetus.
- vārda burtiskajā nozīmē vārda tiešajā nozīmē.
- termins Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
- apstākļa vārds vārds, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi (darbības vietu, laiku, veidu u. tml.); adverbs.
- adverbs Vārds, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi (darbības vietu, laiku, veidu u. tml.); apstākļa vārds.
- historisms Vārds, kas ir novecojis līdz ar tā apzīmēto reāliju.
- saistītājvārds Vārds, ko izmanto, lai norādītu uz vārdformu saistījumu (verbs saitiņas nozīmē, prievārds, saiklis, partikula).
- verbs Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas apzīmē darbību vai stāvokli; šīs vārdšķiras vārds; darbības vārds.
- saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma daļām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu; šīs vārdšķiras vārds; konjunkcija.
- aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot afiksus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme (piem., somugru valodās).
- uzrunas grupa vārdu grupa, kas veidojas, ja uzrunu paskaidro kāds patstāvīgs vārds (piem., apzīmētājs).
- fonētiskā transkripcija vārdu izrunas apzīmējums pēc īpašas zīmju sistēmas.
- terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
- varonis Varoņloma; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kuras atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, gaļīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
- ambra Vaskveida viela, kas veidojas kašalotu gremošanas orgānos un kuru izmanto parfimērijā, arī kā kvēpināšanas līdzekli.
- spermacets Vaskveidīga viela, kas atrodas īpašos dobumos kašalota galvā un ko izmanto parfimērijā, kosmētikā.
- adopcija Vecāku tiesību juridiska noformēšana, piešķirot pieņemtam bērnam laulībā dzimuša bērna tiesības.
- vraks Vecs, nolietots, izmantošanai nepiemērots priekšmets (transportlīdzeklis, tehniska iekārta, celtne).
- gads Vecuma skaitīšanas vienība – 12 kalendāra mēneši.
- pusgads Vecums – seši mēneši.
- ventilēt Vēdināt (1); arī apstrādāt (piemēram, žāvēt) ar mākslīgu gaisa plūsmu.
- novest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko) lejā, zemē.
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) nonāk lejā, zemē.
- uzvest Vedot (piemēram, aicinot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (piemēram, aicinot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- saķēpāt Veicot labojumus, papildinājumus, padarīt neglītu, sabojāt (gatavo tekstu, zīmējumu u. tml.).
- pudiņš Veidnē cepts, ar aizdaru bagāts ēdiens, kura sastāvā parasti ir saputotas olas un kuru parasti pārlej ar mērci.
- veidnis Veidojums (piemēram, no kokmateriāliem, metāla), kas nodrošina noteiktu iepildītās betona masas stāvokli līdz sacietēšanai.
- zīmogs Veidojums no speciālas lakas, vaska u. tml. ar iespiestām zīmēm (kā) aizzīmogošanai.
- vērpums Veidojums, risinājums (piemēram, domu, sarunu).
- trasēt Veidot (kā) trasi, parasti projektā; veidot, iezīmēt, nospraust (kā) trasi apvidū, vidē.
- velt Veidot (parasti ko apaļu) no masas, to valstot, spaidot (piemēram, plaukstām, priekšmetiem); šādi veidot (masu) apaļā formā.
- uztaisīt Veidot ar ķermeni, tā daļām (piemēram, kustību kopumu).
- komplektēt Veidot cilvēku grupu, kurai ir kopīgs mērķis, uzdevums.
- vērtēt Veidot noteiktu spriedumu, atziņu, secinājumu par kā (piemēram, par cilvēka, tā spēju, priekšmeta, vietas, telpas, norises) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, to līmenim.
- velmēt Veidot, apstrādāt (ko), izmantojot spiedienu, kas rodas spraugā starp velmēm.
- konturēt Veidot, iezīmēt kontūras; veidot (ko) tā, ka (tam) kļūst redzamas kontūras.
- konstruēt Veidot, zīmēt (ģeometrisku figūru), izmantojot dotos elementus.
- vilkt Veidot, zīmēt (līniju, svītras u. tml.).
- iekārtojums Veids, kārtība, kādā izvietotas mēbeles un priekšmeti; telpai, ēkai, iestādei u. tml. atbilstošās mēbeles un priekšmeti.
- ceļš Veids, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai).
- universālveikals Veikals (parasti vairākstāvu), kurā ir dažādas nodaļas plaša patēriņa preču (piemēram, apģērbu, apavu, mājturības preču, elektronikas preču, rotaļlietu) pārdošanai un parasti arī pārtikas nodaļa.
- manevrs Veikla, viltīga rīcība; taktisks paņēmiens kāda mērķa sasniegšanai.
- uzbrukt Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pakļaut, arī nonāvēt.
- uzkrist Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt.
- mēģināt Veikt mēģinājumu (2).
- rīkoties Veikt mērķtiecīgu darbību kopumu.
- sekties Veikties, sekmēties.
- sokties Veikties, sekmēties.
- vesties Veikties, sekmēties.
- šalkt Vēja iedarbībā radīt raksturīgas, vienmērīgas, ilgstošas skaņas (par kokiem, mežu, jūru u. tml.).
- trata Vekselis, kurā ietverts vekseļa devēja rakstisks rīkojums aizņēmējam norādītā termiņā un vietā noteiktu naudas summu vekselī ierakstītajai trešajai personai vai vekseļa uzrādītājam; pārvedu vekselis.
- ievilkt Velkot (ar ko smailu), ieveidot (kādā virsmā, piem., rievu); iezīmēt, atstāt (aiz sevis pēdas).
- uzvilkt Velkot (ar rakstāmrīku, krītu u. tml.), izveidot (piemēram, zīmi, burtus).
- novilkt Velkot nodabūt (ko lejā, zemē).
- svītrot Velkot pāri svītru (piem., kam sarakstā iekļautam), atzīt par nepiemērotu, nevajadzīgu u. tml.; atcelt, atzīt par nevajadzīgu u. tml.
- uzvilkt Velkot uzvirzīt (kur augšā, uz kā) – piemēram, par transportlīdzekli, darba dzīvnieku.
- uzvilkt Velkot, arī, piemēram, griežot mehānisma detaļu, saspriegt (kā) stiegru, atsperi u. tml., sagatavojot (to) darbībai.
- ievelmēt Velmējot ieveidot.
- uzvelmēt Velmējot izgatavot, izveidot (ko); velmējot izveidot (piemēram, zīmi) virsū (uz kā, kam).
- izvelmēt Velmējot izveidot.
- ziedot Veltīt (laiku, laikposmu) kādam mērķim, neizmantojot (to) sev.
- ieguldīt Veltīt, atdot (spēkus, zināšanas u. tml. kādam mērķim).
- novelt Veļot panākt, ka (kas) novirzās lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- novelties Veļoties nonākt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); nokrist, nogāzties (lejā, zemē).
- tīks Verbēnu dzimtas vasarzaļš koks (piem., Dienvidāzijā) ar augstvērtīgu, izturīgu koksni, ko izmanto, piem., kuģubūvē, celtniecībā, mēbelēm [Tectona grandis]; tīkkoks; šī koka koksne.
- nolūkot Vērojot un vērtējot, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku); noskatīt.
- uzvērpt Vērpjot uzvirzīt (piemēram, diegu, šķiedru) virsū (uz kā, kam).
- uzrunāt Vērsties (pie kāda, piemēram, ar piedāvājumu).
- veltīt Vērsties pie kāda (piemēram, ar vārdiem, runu); vērsties pie kāda, paužot savu attieksmi (piemēram, ar smaidu, skatienu).
- nomērot Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm); nomērīt (2).
- atsijāt Vērtējot atmest (piem., ko mazāk piemērotu); vērtējot izvēlēties (piem., ko vairāk piemērotu).
- novērtēt Vērtējot noteikt (kā vērtību skaitliskā izteiksmē).
- sijāt Vērtēt, šķirot, atmetot nevajadzīgo, lieko, mazāk piemēroto u. tml.
- siena Vertikāla, samērā šaura mūrēta aizsargbūve (piem., ap pilsētu); mūris (2).
- mūris Vertikāla, samērā šaura mūrēta aizsargbūve (piem., ap pilsētu).
- diplomātika Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas pētī vēsturiskos dokumentus – to saturu, formu, īstumu. (Šķirklis vārds vārdā no Svešvārdu vārdnīcas un es īsti piemērus neatrodu ar šādu nozīmi.)
- tautsaimniecība Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē); ekonomika (2); tautas saimniecība.
- duļķaina vide vide, kurā gaismas izplatīšanos ietekmē gaismas izkliede.
- M Vidēja lieluma apģērba apzīmējums (no angļu medium 'vidējs').
- medrese Vidējā vai augstākā musulmaņu skola Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- diezgan Vidēji lielā mērā, samērā daudz.
- sienāzis Vidēji liels kukainis ar pelēkzaļu vai zaļu ķermeni, gariem taustekļiem un spēcīgām pakaļkājām, kas piemērotas lēkšanai.
- plīvurpūce Vidēji liels pūčveidīgo kārtas putns ar gaišu, smalku spalvu zīmējumu un plīvuram līdzīgu apspalvojumu ap acīm.
- smilšlapsene Vidēji liels sarkanmelns plēvspārņu kārtas kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, pieaugušie kukaiņi galvenokārt barojas ar nektāru, tomēr vienlaikus tie aktīvi medī zirnekļus (parasti vilkzirnekļus), ar kuriem vēlāk barojas kāpuri [Anoplius fuscus].
- samojedu suns vidēji liels suns ar baltu vai krēmkrāsas biezu un garu, ziemeļu klimatam piemērotu apspalvojumu.
- vanags Vidēji liels, drukns, spēcīgs putns ar samērā īsiem, noapaļotiem spārniem un garu asti.
- pustrekns Vidēji tumšs (piem., par rakstu zīmēm).
- latiņa Viegla metāla caurule, ko novieto uz statņiem augstuma iezīmēšanai (piem., augstlēkšanā).
- vēdas Viegla, vienmērīga (kā, piemēram, koku, to zaru) šūpošanās, arī trokšņi, ko rada šāda šūpošanās; viegla, vienmērīga (ūdenstilpes virsmas) viļņošanās.
- šūnbetons Vieglbetons, kurā ir vienmērīgi izkliedēti sīki tukšumi.
- grozīgs Viegli ietekmējams, svārstīgs.
- vibrēt Viegli svārstīties, trīcēt (2) – par kā, piemēram, gaismas, skaņas izplatīšanos, stāvokli, arī par balsi.
- līgot Viegli, vienmērīgi šūpot.
- maigs Viegls, vienmērīgs (par kustību, darbību, procesu).
- līmviela Viela ar stiprām saistīšanas spējām, ko var izmantot (kā) līmēšanai, līmes pagatavošanai u. tml.
- naža gals vielas daudzuma mērs: tik, cik var uzņemt uz naža gala.
- mols Vielas daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [mol].
- fotoefekts Vielas īpašību izmaiņas gaismas starojuma ietekmē.
- formula Vielas ķīmiskā sastāva saīsināts apzīmējums.
- stabilizators Vielas vai to maisījumi, kas palēlina polimēru un plastmasu novecošanu.
- ēdamkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē; attiecīgais tilpuma mērs.
- polarimetrija Vielu identificēšanas metode, kuras pamatā ir gaismas polarizācijas mērīšana.
- fotolīze Vielu sadalīšanās gaismas ietekmē.
- monologs Viena cilvēka samērā gara runa (sarunas laikā).
- paaudze Vienā laikposmā dzīvojošs samērā vienāda vecuma cilvēku kopums.
- stacija Viena no 14 ar attiecīgu attēlu iezīmētām vietām, kas paredzēta noteikta Jēzus Kristus ciešanu notikuma apcerei (katoļu baznīcā).
- vendi Viena no Baltijas somugru ciltīm, kas pirms 13. gadsimta dzīvoja Kurzemē Ventas lejtecē, bet pēc tam apmetās Cēsu novadā.
- reizināšana Viena no četrām aritmētiskajām darbībām – kāda skaitļa (pirmā reizinātāja) saskaitīšana tik reizes, cik norādīts ar otro reizinātāju.
- polārais loks viena no divām paralēlēm, kas atrodas apmēram 66 grādus uz ziemeļiem un dienvidiem no ekvatora un ko uzskata par aukstās klimatiskās joslas robežu.
- kāršu suga viena no kāršu komplekta grupām, kuras kārtīm ir kopīgs apzīmējums (piem., kāravs, sirds, krusts, pīķis).
- runāšana Viena no prasmēm svešvalodu apguvē.
- punkts Viena no reizināšanas zīmēm (!).
- jaņ Viena no seno ķīniešu filozofijas īstenības pretrunīgumu atspoguļojošajām kategorijām, kas apzīmē gaismu, debesis, vīrišķo un aktīvo.
- iņ Viena no seno ķīniešu filozofijas īstenības pretrunīgumu atspoguļojošajām kategorijām, kas apzīmē tumsu, zemi, sievišķo un pasīvo.
- veids Viena no vairākām (kā) eksistences izpausmēm.
- iedaļa Viena no vienādām atzīmēm (mērinstrumenta, mērierīces) skalā; attālums starp šādām blakus esošām atzīmēm (kas atbilst noteiktam mērāmam lielumam).
- pīpis Viena pīpēšanas, smēķēšanas reize.
- translācija Vienā programmēšanas valodā izstrādātas programmas pārveidošana citā valodā.
- biotips Viena un tā paša genotipa organismu grupa, kam kāda īpašība izpaužas līdzīgā mērā.
- kabelis Viena vai vairākas izolētas elektrisko strāvu vadošas metāla dzīslas, kuras aptver hermētisks aizsargapvalks.
- reģistrs Vienāda tembra veida stabuļu (ērģelēm) vai mēlīšu (akordeonam) kopa.
- vienlīdz Vienādi, vienādā mērā.
- izlīdzināšana Vienādošana, vienmērīga sadale.
- akreditīvs Vienas kredītiestādes rīkojums citai bankai (parasti ārzemēs) par naudas izmaksu; kredītvēstule.
- paaudze Vienas pakāpes radinieki (piem., bērni, mazbērni) attieksmē pret kopējiem senčiem.
- gels Viendabīga želejveida masa; ārstniecisks vai kosmētisks līdzeklis, kas pagatavots no šādas masas.
- kūlis Viendabīga, vienmērīga (kā) plūsma, kas izplatās no viena punkta, avota noteiktā virzienā.
- slānis Viendabīgs (kā, piem., vielas, vielu maisījuma) veidojums ar samērā vienmērīgu biezumu un plašu horizontālu izplatību; horizontāli norobežota (kā, piem., vielas, materiāla) daļa ar vienmērīgu biezumu.
- sausziedes Viengadīgi augi ar samērā sausiem, salmainiem ziediem, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
- kumelīte Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- suņkumelīte Viengadīgs vai daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos.
- seradella Viengadīgs, tauriņziežu dzimtas lakstaugs, kam ir plūksnainas lapas un sīki, baltsārti ziedi ķekaros un ko audzē lopbarībai vai zaļmēslojumam [Ornithops sativus].
- bišu māte vienīgā auglīgā bite saimē.
- unikāls Vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm) starp sev līdzīgiem; tāds, kam piemīt izcilas, sevišķi pozitīvas īpašības.
- shēma Vienkāršots (kā) attēlojums, zīmējums.
- līdzsvars Vienlīdzība, samērība, arī atbilstība (kādām normām, prasībām).
- līdzsvarots Vienlīdzīgs, samērīgs, arī atbilstošs (kādām normām, prasībām).
- mūžam Vienmēr, pastāvīgi, uz visiem laikiem.
- arvien Vienmēr, pastāvīgi; atkārtoti, vienmēr no jauna.
- allaž Vienmēr, pastāvīgi.
- mūždien Vienmēr, pastāvīgi.
- mūžīgi mūžam vienmēr, visos laikos.
- vienādi Vienmēr.
- vienādvien Vienmēr.
- aizslīdēt Vienmērīgā gaitā aizbraukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- aizslīdēt Vienmērīgā gaitā aizvirzīties (par ūdens transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- slīdēt Vienmērīgā gaitā pārvietoties, virzīties.
- metrika Vienmērīga uzsvērto un neuzsvērto elementu secība.
- pieslīdēt Vienmērīgā, klusā gaitā pieiet, pienākt.
- pieslīdēt Vienmērīgā, klusā gaitā pievirzīties, piebraukt.
- ritms Vienmērīga, secīga (kā) maiņa; regulāra (darbības, norises) atkārtošanās.
- aizslīdēt Vienmērīgā, slīdošā gaitā pārvietoties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- riksis Vienmērīga, vidēji ātra (dzīvnieka) pārvietošanās; vidēji ātrs skrējiens.
- plūst Vienmērīgi braukt (par daudziem transportlīdzekļiem).
- plūst Vienmērīgi iet, virzīties (parasti par daudziem cilvēkiem).
- ārdīt mēslus vienmērīgi izkliedēt mēslus uz lauka.
- izšķīst Vienmērīgi izkliedēties (kādā vidē), izveidojot šķīdumu.
- plūst Vienmērīgi izplatīties (par gaismu, smaržu, siltumu); pakāpeniski iestāties (piem., par krēslu).
- suspendēt Vienmērīgi kliedēt (cietas vielas sīkas daļiņas) šķidrā vai gāzveida vidē.
- šķīst Vienmērīgi kliedēties (kādā vidē), veidojot šķīdumu.
- plūst Vienmērīgi veidoties, skanēt (par runu, arī balss, mūzikas skaņām).
- slīdēt Vienmērīgi virzīties (telpā, gaisā, ūdenī u. tml.).
- plūst Vienmērīgi virzīties, izplatīties (par miglu, dūmiem u. tml.).
- pārslīdēt Vienmērīgi, lēni pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- plūstošs Vienmērīgs, arī nepārtraukts (parasti par darbību, kustībām).
- laidens Vienmērīgs, bez pārtraukumiem, rāvieniem, grūdieniem.
- mierīgs Vienmērīgs, lēns (par straumi, plūsmu); tāds, kurā ir vienmērīga, lēna straume (piem., par upi).
- mierīgs Vienmērīgs, līdzsvarots, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību).
- līdzens Vienmērīgs, līdzsvarots.
- vienāds Vienmērīgs, nemainīgs.
- delimitācija Vienošanās par valstu robežām un to iezīmēšana kartē – robežlīgums pielikumā.
- uzbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzbraukt; vieta (piemēram, uz ceļa, trases), kur jābrauc kalnup.
- uzliciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzlikt (1); krāsas triepiens, uzklājums (piemēram, ar otu, paletes nazi) gleznojot.
- vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt; līnija, arī svītra, kas ir (kā, piem., gleznas, ogles zīmējuma) pamatelements.
- lirika Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un drāmai plašākā nozīmē), kam raksturīgs cilvēka emocionālu pārdzīvojumu attēlojums, parasti saistītā valodā; šā veida daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- kinooperators Viens no kinofilmas līdzveidotājiem, kas filmē ar kinokameru.
- dimensija Viens no mērījumiem, lielumiem (piem., garums, platums, augstums, kas raksturo priekšmetu, telpu, ģeometrisku ķermeni u. tml.)
- vidus dialekts viens no trim latviešu valodas dialektiem, kurā vislabāk saglabājies no baltu pirmvalodas mantotais vokālisms un daļā izlokšņu arī triju zilbju intonāciju sistēma, to runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
- bungalo Vienstāva dzīvojamā māja (parasti tropu zemēs).
- toksoplazmas Vienšūņu tipa parazīti, kas izskatās pēc pusmēness.
- pamēģināt Vienu vai vairākas reizes mēģināt (lomu, skaņdarbu u. tml.).
- pamērīt Vienu vai vairākas reizes mērīt.
- peldvieta Vieta ūdenstilpes malā, kas piemērota peldēšanai.
- ūdenskritums Vieta upes gultnē, kur ūdens gāžas pāri kādam (piemēram, dolomīta slāņu) slieksnim, kraujai; upes ūdens, kas krīt šādā vietā.
- apakšzeme Vieta, kas atrodas samērā dziļi zem zemes virsējās kārtas vai dziļos zemes slāņos; pazeme.
- dziļums Vieta, kas atrodas samērā tālu no (kā) malas, robežas.
- turiene Vieta, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja.
- paradīze Vieta, kur ir ļoti labi, piemēroti dzīves apstākļi (dzīvniekiem); vieta, kur ir ļoti labvēlīgi augšanas apstākļi (augiem).
- arēna Vieta, kur notiek (parasti plaša mēroga) darbība ar cīņas raksturu.
- ziemotava Vieta, kur novieto ziemināšanai paredzētus bišu stropus ar bišu saimēm.
- apdzīvota vieta vieta, kur vienkopus dzīvo samērā daudz cilvēku (piem., lauku sētu kopa, lauku centrs, pilsēta u. tml.).
- stāvpunkts Vieta, kurā veic apvidus uzmērīšanu.
- zeme Vieta, teritorija, kas (kādam) saistās ar ko (piemēram, ar kādu dzīves posmu, ar kādu stāvokli).
- nomale Vieta, teritorija, kas atrodas samērā tālu no centra; nomaļa vieta.
- poligons Vieta, teritorija, kas speciāli iekārtota tehnisko līdzekļu, kaujas līdzekļu un ieroču izmēģināšanai, kā arī karaspēka apmācībām.
- savvaļa Vieta, vide, ko neietekmē vai maz ietekmē cilvēka darbība; apstākļi, apstākļu kopums šādā vietā, vidē.
- landrāts Vietējās pašpārvaldes vadītājs dažās Rietumeiropas zemēs, piem., Vācijā.
- norādāmais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz konkrētām, runas situācijā atpazīstamām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai to pazīmēm.
- sietava Vilnas, pusvilnas vai linu drāna, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim zeķu vietā; aukliņa, ar ko apsien zeķi, lai tā nekristu zemē.
- mahinācija Viltīgs, negodīgs paņēmiens, viltīga, negodīga rīcība (kāda mērķa sasniegšanai).
- solfedžo Vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas; attiecīgais mācību priekšmets.
- feska Vīriešu galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs).
- bizmanis Vīrietis ar bizi – simbolisks tēls, ar kuru jaunlatvieši izsmēja tos, kas vēlējās latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas un saglabāt visu veco.
- pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
- karuseļvirpa Virpa ar rotējošu galdu lielizmēra detaļu apstrādei.
- universālvirpa Virpa, kuru iespējams izmantot ļoti dažādu tehnoloģisko operāciju veikšanai (piemēram, gan cilindrisku un konisku virsmu apstrādei, gan vītņu griešanai).
- novirpuļot Virpuļojot nonākt lejā, zemē.
- tur Virsteikumā norāda uz nenosauktu, samērā tālu vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta konstrukcija ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu dēstu, agrīno dārzeņu u. tml. izaudzēšanai.
- koncertetīde Virtuoza etīde, kas ir piemērota atskaņošanai koncertā.
- līne Virve, kuras apkārtmērs ir mazāks par vienu collu (25 mm).
- turp Virzienā uz vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja (pārvietoties, pārvietot); uz turieni.
- primitīvisms Virziens 19. gs. beigu un 20. gs. tēlotājmākslā, kurā apzināti izmantoti vienkāršoti izteiksmes līdzekļi, pirmatnējās mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
- vērt Virzīt (ko virās iestiprinātu, piemēram, durvis, logu) vaļā vai ciet.
- vērt Virzīt vaļā vai ciet (piemēram, durvis, logu, aizkarus, arī muti, acis).
- orientēt Virzīt, ietekmēt (kā) darbību, rīcību (kādā virzienā, jomā).
- tēmēt Virzīt, vērst ieroci tā, lai (piem., lode, šāviņš) trāpītu (paredzētajā vietā); mērķēt (1).
- krist Virzīties (no augšas) lejup smaguma spēka ietekmē.
- vērpties Virzīties riņķveidā, spirālveidā (piemēram, par ūdeni, dūmiem, putekļiem).
- šūpoties Virzīties, kustēties (kā ietekmē) uz augšu un leju, no vienas puses uz otru.
- streipuļot Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, nestabiliem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.
- šalkt Virzoties (gaisa, ūdens) plūsmai, radīt raksturīgas, vienmērīgas, ilgstošas skaņas.
- žvīgot Virzoties un saskaroties ar ko, radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas (par gaisa plūsmu).
- literārā valoda visai tautai kopīgs daudzfunkcionāls valodas paveids, kas pamatojas tautas valodā un tiek apzināti izkopts un normēts.
- līdz baltkvēlei visaugstākajā mērā, līdz visaugstākajai pakāpei.
- nomūrēties līdz ausīm viscaur, ļoti nosmērēties.
- pārņemt Viscaur, pilnībā ietekmēt, iespaidot.
- sastāvs Visi (kāda cilvēku kopuma) locekļi, kas ir apvienoti pēc noteiktām pazīmēm.
- sastāvs Visi augi vai dzīvnieki, kas pēc noteiktām pazīmēm ir apvienoti kādā kopumā.
- īsts Vislabākais, noderīgākais, piemērotākais.
- sūtība Visnozīmīgākais, visbūtiskākais uzdevums, mērķis, darbību kopums; misija (1).
- lepnība Vispārināta īpašība --> lepns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pārmērība, izšķērdība.
- pārmērība Vispārināta īpašība --> pārmērīgs; tas, kas pārsniedz pieļaujamo mēru, normu.
- samērojamība Vispārināta īpašība --> samērojams.
- savstarpība Vispārināta īpašība --> savstarpējs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tas, kas īstenojas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu.
- smalkjūtība Vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; uzmanība, iejūtība attieksmē pret citiem cilvēkiem.
- tuvums Vispārināta īpašība --> tuvs; šīs īpašības konkrēta izpausme; samērā mazs attālums, atstatums.
- augustīnieši Vispārpieņemts apzīmējums vairākiem katoļu mūku ordeņiem un kongregācijām, kuru dzīvesveidu regulē "Sv. Augustīna statūti".
- īsts Vispiemērotākais dzīvesbiedrs.
- universs Visums; viss esošais (piemēram, fizikāls kopums telpā un laikā).
- rupjvītne Vītne ar samērā lielu soli un samērā lielu vijumu šķērsgriezumu.
- smalkvītne Vītne ar samērā mazu šķērsgriezumu.
- nerādīt Vizuālā veidā fiksēt (par mērierīcēm, mēraparātiem u. tml.).
- rādīt Vizuālā veidā fiksēt (par mērierīcēm, mēraparātiem u. tml.).
- seimiks Vojevodistes vai apriņķa muižnieku sanāksme, kurā lēma par iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem, kā arī izvirzīja delegātus uz valsts Seimu (Polijā, arī Vidzemē, Latgalē laikā, kad tās ietilpa Polijā).
- nozagties Zagšus noiet lejā, zemē, prom u. tml.
- lata Zāģmateriāls – gara, samērā plāna un šaura kokmateriāla sloksne.
- pļava Zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsa, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
- zaļmēsli Zaļmēslojums.
- žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- dehermetizēties Zaudēt hermētiskumu.
- beigties Zaudēt ietekmi, nespēt ietekmēt (piem., par varu).
- balēt Zaudēt krāsu vai tās spilgtumu; kļūt baltam vai gaišam (piem., saules, lietus ietekmē).
- apmaldīties Zaudēt mērķtiecību, noteiktu virzienu (par domām, skatienu).
- pagrabs Zem ēkas izveidota telpa, telpu kopums (piem., kā glabāšanai); zemē iedziļināta saimniecības celtne (parasti pārtikas produktu glabāšanai).
- zemessargs Zemākā dienesta pakāpe šajā formējumā.
- zemnīca Zemē daļēji ierakta, neliela būve ar baļķu, kāršu u. tml. pārsegumu, kas apbērts ar zemi.
- blindāža Zemē iedziļināta neliela aizsardzības būve karavīriem.
- caurteka Zemē ierakta caurule ūdens novadīšanai.
- bedre Zemē izrakts un īpaši sagatavots padziļinājums (sakņu, lopbarības ieziemošanai).
- depozīts Zemē noglabātu senlietu kopums (piem., monētas, rotas, ieroči u. c.)
- kritala Zemē nokritis nokaltis, arī satrupējis koks, koka daļa.
- fugass Zemē, ūdenī vai kādā objektā novietots sprāgstvielas lādiņš, ko uzspridzina no attāluma vai ar laika degli.
- zemes klēpī zemē, zemes dzīlēs.
- mezosfēra Zemes atmosfēras slānis apmēram no 50 līdz 80 kilometru augstumā.
- sākummeridiāns Zemes meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā; sākuma meridiāns, nulles meridiāns, Griničas meridiāns.
- akrs Zemes platības mērvienība – aptuveni 0,4 hektāru (angļu mērvienību sistēmā).
- mērniecība Zemes platību mērīšana un zemes gabalu robežu noteikšana.
- biosfēra Zemeslodes apvalka daļa (garozas augšējā daļa, hidrosfēra, atmosfēras apakšējā daļa), ko ietekmē dzīvo organismu darbība.
- arklu revīzija zemnieku saimniecību skaitīšana (piem., Vidzemē 17., 18. gs.).
- fagots Zemu skanošs koka pūšaminstruments ar divkāršu mēlīšu iemuti.
- skudrlācis Zīdītājs ar pagarinātu galvu, cauruļveida purnu, bez zobiem, mazu mutes atveri un garu, lipīgu mēli, ar ko ķer skudras un termītus.
- ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos (piem., tundrā) izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai pa sniegu piemērotām kājām [Rangifer tarandus].
- akcents Zilbes izcēlums (izrunājot to augstāk vai spēcīgāk); šī izcēluma grafiskais apzīmējums; uzsvars (2).
- akūts Zīme (´), ko latviešu tradicionālajā fonētiskajā transkripcijā lieto kāpjošās zilbes intonācijas apzīmēšanai; zīme, ar kuru apzīmē atšķirīgu skaņas kvalitāti.
- cirkumflekss Zīme (^) patskaņa izrunas veida apzīmēšanai.
- pluss Zīme (+), ar ko apzīmē saskaitīšanu vai pozitīvu lielumu.
- cirkumflekss Zīme (~), ko latviešu valodniecībā lieto stieptās zilbes intonācijas apzīmēšanai.
- mīnuss Zīme [–], ar ko apzīmē atņemšanu vai negatīvu lielumu.
- ceļazīme Zīme transportlīdzekļa vadītāju un gājēju informēšanai (piem., par ceļa virzienu, satiksmes ierobežojumiem).
- ceļa zīme zīme transportlīdzekļu vadītāju un gājēju informēšanai; ceļazīme (2).
- krustakmens Zīme zemes gabala robežpunktu iezīmēšanai – liels zemē ierakts akmens, kura virszemes daļā ir iekalts krusts.
- simbols Zīme, ko izmanto jēdzienu, darbību u. tml. apzīmēšanai.
- rādītājs Zīme, uzraksts informēšanai (piem., par kustības virzienu).
- apzīmēt Zīmējot apvilkt (ap ko, kam apkārt); zīmējot ierobežot kādu laukumu.
- nozīmēt Zīmējot atveidot tādu pašu vai līdzīgu oriģinālam.
- iezīmēt Zīmējot ieveidot (kur attēlu, rakstu u. tml.).
- izzīmēt Zīmējot izlietot (daudz vai visu).
- izzīmēt Zīmējot izveidot (piem., līniju, attēlu).
- sangīna Zīmējuma tehnika, kurā izmanto šādu zīmuli; šādā tehnikā veidots zīmējums.
- sēpija Zīmējums, kas darināts ar šādu krāsu.
- grafiks Zīmējums, kurā attēlota kādu lielumu skaitliskā sakarība.
- kontūrzīmējums Zīmējums, kurā attēlotas (kā) kontūras.
- shēma Zīmējums, rasējums, kurā vispārināti, nosacīti ir attēlota (piem., priekšmeta, iekārtas) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības, izvietojums.
- mets Zīmējums, skice, pēc kura veido, piem., skatuvisko ietērpu, lietišķās mākslas darbus.
- uzzīmēt Zīmēt un pabeigt zīmēt.
- zīmējums Zīmēts attēls.
- elektroniskā pasta adrese zīmju kopums, pēc kura datortīklā identificē elektroniskā pasta saņēmēju vai nosūtītāju.
- mežzinības Zināšanu kopums par mežsaimniecību; studiju programma, kuras mērķis ir sagatavot mežsaimniecības speciālistus.
- komerczinības Zināšanu kopums par uzņēmējdarbību – tās uzsākšanu, vadīšanu, pilnveidošanu; studiju programma, kuras mērķis sagatavot uzņēmējdarbības speciālistus.
- balle Zināšanu, prasmju u. tml. novērtēšanas mērvienība.
- semiotika Zinātne par zīmēm, simboliem un to lietojumu.
- ģeodēzija Zinātne, kas pēta zemeslodes formu, lielumu, gravitācijas lauku un kuras galvenais praktiskais uzdevums ir Zemes virsmas, tās daļu mērīšana, attēlošana plānos un kartēs.
- kosmetoloģija Zinātne, kas pētī ādas kosmētiskos defektus, arī to ārstēšanas metodes.
- metroloģija Zinātnes nozare par mēriem, mērīšanas metodēm un etaloniem.
- topogrāfija Zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā veikt ģeodēzisko mērīšanu, lai sastādītu Zemes virsmas topogrāfiskās kartes un plānus.
- lituānistika Zinātņu nozaru kopums, kas pēta Lietuvu, lietuviešus, to kultūru, vēsturi, valodu, literatūru, folkloru; šaurākā nozīmē – lietuviešu filoloģija (valodniecība, literatūrzinātne, folkloristika).
- bibliogrāfija Zinātņu un praktiskas darbības nozare, kurā ietilpst grāmatu un citu iespieddarbu reģistrēšana, sistematizēšana un mērķtiecīga lasītāju informēšana.
- dati Ziņas, fakti, kas savākti noteiktam mērķim (piem., analīzei).
- autentificēšana Ziņojuma, datu avota un datu saņēmēja autentiskuma apstiprināšana; lietotāja identitātes pārbaudes procedūra.
- nozombēt Zombējot panākt, ka (kāds) tiek psihiski un psiholoģiski iespaidots, ietekmēts.
- superzvaigzne Zvaigzne, kam ir sevišķi liela masa un izmēri.
- S Zviedrija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- uzžaut Žaujot novietot (piemēram, veļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- košļājamie orgāni žokļi, zobi, košanas, vaigu, lūpu un mēles muskuļi.
- dadzītis Žubīšu dzimtas neliels dziedātājputns ar daudzkrāsainu apspalvojumu (mēdz uzturēties parkos, dārzos); ciglis [Carduelis carduelis].
- amadīna Žubīšu dzimtas putns ar samērā īsu, spīdīgu trīsstūrveida knābi; punduržubīte.
mē citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV