Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam mē.

Atrasts vārdos (200):

Atrasts etimoloģijās (209):

Atrasts normatīvajos komentāros (93):

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (200):

(no)krist gar zemi (no)gāzties (par cilvēku); strauji (no)gulties zemē.
Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms izstrādā toksīnu ietekmē un kas pasargā organismu no saindēšanas ar tiem.
uzraut dūmu aizsmēķēt, smēķēt.
uzvilkt dūmu aizsmēķēt, smēķēt.
uzkūpināt Aizsmēķēt; uzsmēķēt.
aizpīpēt Aizsmēķēt.
iekūpināt Aizsmēķēt.
uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
alu zīmējumi akmens laikmeta cilvēku zīmējumi uz alu sienām.
robežakmens Akmens, ar ko iezīmē (piem., zemes īpašuma) robežu.
kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
ofensīva Aktīva kampaņa ar noteiktu mērķi (pret ko).
kalpot Aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri izvirzīties (darbā vai kur citur).
(uz)taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri virzīties (darbā vai kur citur).
ietekmētājs Aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
mēnešalga Alga par viena mēneša darbu.
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
mikroampērmetrs Ampērmetrs elektriskās strāvas stipruma mērīšanai mikroampēros.
pagleznojums Apakšējais gleznojums, kurā, piem., izstrādātas gaismēnas, priekšmetu apjomi.
pita Apaļa, plakana maize, kas iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
mēraparāts Aparāts (kā) mērīšanai.
testers Aparāts (kā) mērīšanai.
tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
manometrs Aparāts gāzes, tvaika vai šķidruma spiediena mērīšanai.
kalorimetrs Aparāts izdalītā vai absorbētā siltuma daudzuma mērīšanai.
magnetometrs Aparāts magnētiskā lauka un vielas magnētisko īpašību raksturlielumu mērīšanai.
spirometrs Aparāts plaušu funkcionālo spēju mērīšanai.
reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
spidometrs Aparāts, ierīce (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
mēraparatūra Aparatūra (kā) mērīšanai.
aptaukoties Apaugt ar (pārmērīgu) taukaudu kārtu; kļūt tuklam, resnam.
aprakt Apbedīt (ierokot zemē).
uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
prēmija Apdrošināšanās ņēmēja kārtējā iemaksa apdrošināšanas sabiedrībai.
iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
iekārtot Apgādāt (telpu, ēku) ar mēbelēm un priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
uzturēt Apgādāt, aprūpēt (piemēram, bērnu).
fluorescēt Apgaismojuma ietekmē spīdēt (par vielām, priekšmetiem).
luksmetrs Apgaismojuma mērīšanas ierīce.
fots Apgaismojuma mērvienība – apgaismojums, ko rada vienu lūmenu stipra gaisma uz vienu kvadrātcentimetru [ph].
lukss Apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
lamberts Apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība.
pagāzt Apgāzt, nogāzt (zemē).
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
muduraiņi Apģērba gabals (piem., mētelis, jaka, brunči) ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gs. Latvijā).
safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
kostīms Apģērbs, kas piemērots noteiktai nodarbībai.
apmēslot Apkaisīt vai apliet ar mēslojumu.
atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
summārs Apkopots; rezumēts.
(visu) kopā ņemot aplūkojot vienā veselumā, kopumā; arī rezumējot.
(iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
izmainīt naudu apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
(iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
plus mīnus apmēram, aptuveni.
nomētāt Apmētājot (ar akmeņiem), nonāvēt.
sapikot Apmētāt (kādu, ko) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
nomētāt Apmētāt (kādu, ko).
pikoties Apmētāt citam citu ar sniega pikām.
apmētāties Apmētāt vienam otru.
uztakelēt Aprīkot (piemēram, jahtu) ar takelāžu; veicot nepieciešamās darbības, pacelt buru.
faktors Apstāklis, fakts u. tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu.
situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
runas situācija apstākļu kopums, kas ietekmē runas procesu.
liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
kārst Apstrādāt (vilnas, kokvilnas vai linu šķiedru) ar kārstuvi, lai izveidotu vienmērīga biezuma šķiedras slāni – izejmateriālu vērpšanai.
unce Aptiekas un monētu masas mērvienība (angļu mērvienību sistēmā tai atbilst aptuveni 31,1 g.).
apsmulēt Aptraipīt, nosmērēt (no virspuses, visapkārt).
uz aci Aptuveni, apmēram.
stunda Aptuvens, samērā neilgs laikposms (diennaktī).
atturīgs Apvaldīts, savaldīgs; tāds, kas izvairās no pārspīlējuma, pārmērībām.
uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
uzmetums Apvidus plāns, kas uzzīmēts pēc acumēra.
kumulēties Apvienoties, summēties.
garlaicīgs Apzīmē bezdarbības vai interešu trūkuma izraisītu psihisku stāvokli.
garš Apzīmē noteiktu garumu.
garš Apzīmē noteiktu ilgumu.
plats Apzīmē noteiktu platumu.
gals Apzīmē stāvokli, ka (kas) ir pabeigts vai beidzies.
lupata Apzīmē stāvokli, kad (kas) ir saplīsis, saplēsts.
silts Apzīmē stāvokli, kas ir saistīts ar samērā augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
salts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
auksts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātu vai zemas temperatūras sajūtu.
bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar bailēm.
bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
kluss Apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai nav dzirdamas stipras skaņas.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēkam kas) ir labi, tā, kā vajag, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai, atbilst kādām prasībām.
salts Apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru.
marķējums Apzīmējums (piem., precei, ražojumam, sūtījumam) ar attiecīgu zīmi.
bio Apzīmējums bioloģiskajās saimniecībās ražotai produkcijai, arī produkcijai, kuras ražošanā izmantotas bioloģiski audzētas izejvielas.
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
leģenda Apzīmējumu un paskaidrojumu kopums (kartei, plānam, attēlam).
numerācija Apzīmēšana ar secīgiem numuriem; numurēšana; šādu numuru kopums.
numurēt Apzīmēt (ko) ar secīgiem (kārtas) cipariem.
marķēt Apzīmēt (piem., preci, ražojumu, sūtījumu), uzliekot attiecīgu zīmi; iezīmēt.
sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus).
atribūts Apzīmētājs.
piestrādāt Apzināti, mērķtiecīgi strādāt, lai izveidotu ko atbilstošu kādām vēlmēm, prasībām.
somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms.
uzstāties Ar (piemēram, publicistisku, sabiedrisku) darbību paust protestu (pret ko) vai atbalstu (kam).
slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
spīdzināt Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
numurs Ar attiecīgo ciparu vai ciparu kopu apzīmēta atsevišķa telpa vai telpas (piem., viesnīcā).
uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
uzblīkšķināt Ar blīkšķi uzsist, arī sasist; radīt blīkšķi (piemēram, šaujot).
ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
tetovēt Ar dūrieniem ievadot krāsu, veidot uz ķermeņa, tā daļas (uzrakstu, attēlu); šādā veidā iezīmēt (uz ķermeņa, tā daļas) uzrakstu, attēlu.
sagatavot Ar garīgu darbību, garīgu piepūli izveidot, arī apgūt; organizējot, mēģinot u. tml. izveidot, sarīkot.
krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
nodabūt Ar grūtībām, lielu piepūli dabūt (ko) lejā, zemē, nost.
pamīksts Ar homoseksuālām iezīmēm.
kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
stenogramma Ar īpašām zīmēm pierakstīti norādījumi par to, kā izbraucams rallija trases ātrumposms.
uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem uzklāt (piemēram, šķidras masas kārtu) virsū (uz kā, kam).
urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem pieregulēt (šaujamieroci).
kontingents Ar kopīgām iezīmēm raksturīgs (cilvēku) kopums, daudzums, kas veido kāda lielāka kopuma daļu.
iekrāsot Ar krāsu (ko) iezīmēt.
masa Ar ķermeņa inerci mērīts šā ķermeņa vielas daudzums.
aizlakot Ar laku aizdarīt, hermētiski noslēgt.
brāzties Ar lielu spēku, strauji, nevienmērīgi norisēt.
pārliecināt Ar loģisku pamatojumu ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
lāsumains Ar mainīgu, nevienmērīgu spīdumu, mirdzumu.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību izveidot, radīt (ko).
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, piemērots, derīgs kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, vēlamajā daudzumā.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) rodas, gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs lietošanai.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; izgatavot šādu priekšmetu.
sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski (kas) palielinās.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
pārliecināties Ar mērķtiecīgu darbību uzzināt, noskaidrot (ko).
virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību censties panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību panākt vēlamo rezultātu, iegūt vai sagādāt (ko).
atradināt Ar mērķtiecīgu rīcību panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piem., ieradums).
meteoroloģiskā stacija ar meteoroloģiskajiem mērinstrumentiem aprīkota vieta, kur regulāri tiek veikti atmosfēras stāvokļa novērojumi.
fārvaters Ar navigācijas zīmēm aprīkots kuģu ceļš (piem., upes grīvā).
atstumt Ar negatīvu attieksmi, izturēšanos u. tml. nesekmēt, ierobežot, liegt (kāda) dalību sabiedrības, kolektīva dzīvē.
uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piemēram, pretinieka organizācijā savu cilvēku).
datums Ar noteiktu numuru apzīmēta mēneša diena; dienas, mēneša, gada apzīmējums rakstiskā formā.
pārvarēt sevi ar piepūli piespiest sevi rīkoties pretēji savām vēlmēm.
uzsist Ar piesitienu (piemēram, uz mūzikas instrumenta taustiņa) izraisīt skaņu.
uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzaut (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
uzsisties Ar pūlēm, grūtībām sasniegt (piemēram, augstāku dienesta stāvokli).
nokulties Ar pūlēm, grūtībām virzoties, nonākt (lejā, zemē).
taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru; diriģēt.
zemfrekvences Ar samērā zemu frekvenci.
cigarete Ar sasmalcinātu tabaku pildīta plāna papīra caurulīte smēķēšanai.
veikt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kas) īstenojas, tiek sasniegts (kāds mērķis).
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nevēlami ietekmēt (kādu, ko).
uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (piemēram, zilumu, ievainojumu).
brāzmains Ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs.
uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
uzgriezt Ar spēcīgu kustību izveidot (ko apaļu, piemēram, ūdenī).
uzdzīt Ar spēku (piemēram, triecienu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
nospert Ar spērienu novirzīt nost, lejā, zemē.
nospļaut Ar spļāvienu novirzīt lejā, zemē u. tml.
stenogramma Ar stenogrāfijas zīmēm pierakstīts teksts.
spļaut Ar straujām mēles un lūpu kustībām virzīt (ko, piem., siekalas) ārā no mutes.
nogrūst Ar strauju kustību pagrūžot, nogāzt (kādu) zemē.
neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.

Atrasts piemēros (200):

piemērot .. atritinājusi apģērba gabalu, [viņa] izklāja to sev priekšā, it kā augumam piemērodama.
mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
kompleksija .. neraugoties uz manu pasmago kompleksiju, biju samērā ritmisks un ātri apķēru dejas soļus.
nepilnīgs .."Dievišķā komēdija" ir grēcīga cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības.
sinkope ..[diriģenta] rokas rāda ritma pamatu, bet ķermenis kustas kā ūdenszāle, uzskatāmi iezīmējot sinkopes..
ļumēt ..[vīrietis] smējās un tā trīskāršā pazode ļumēja..
trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
glumēt ..Bet lodes īd un glumē asins paltis..
prečinieks ..brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
atsmiet ..es atsmēju, ka informētība ne vienmēr ir sinonīms gudrībai..
glisēt ..es pirmo reizi sajutu, ko nozīmē glisēt – dēlis izceļas virs ūdens, tu.. traucies uz priekšu fantastiskā ātrumā.
aprindas ..Gūtmaņi bijuši smalki kuldīdznieki, kā mēdz teikt, no labām aprindām.
aizmūžs ..ir nepieciešams.., lai mēs ar lietu vai cilvēku būtu saistīti aizmūža saknēm.
mūžība ..jūra šalc svešus mūžības vārdus. Gadu tūkstošiem cilvēks velti mēģinājis tos atminēt..
slīmests ..kapteinis strādāja ar cirvi un slīmestu, kamēr koks bija izdrāzts apaļš un gluds.
siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
izblamēt ..mana sieva nodarbojas ar kostīmu veidošanu teātrī, un es nevaru staigāt apkārt ģērbies kā tāds ērms. Galu galā sievu izblamēšu!
saulesriets ..mans mežs, kā izmainījies tavs vaigs kopš prieka, ko bērnībā devi. Un tomēr – vēl galotnēs saulesriets kūp un ciņi deg brūkleņu sārtos..
paslepšus ..mēs [skolēni] skatījāmies paslepšus sienas pulkstenī aizmugurē – cik vēl līdz zvanam?
nerātnīgs ..mirdzina nerātnīgs mēnestiņš, kā no Šekspīra vasaras nakts sapņa izlēcis..
tēraudkausētājs ..mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti.
jaukties ..pa logu vēl labāk varēja redzēt, kā mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi...
lausks ..pa naktīm no savas ledus migas izlīda ārā lausks un kā mēnessērdzīgs staigāja pa dārzu, gar mājas pakšķiem, un .. uzsita ar savu sudraba cirvīti.
aizpukšķēt ..pie pārbrauktuves brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
kamēr ..putns savu dziesmu uzņem ik jaunu pavasari, kamēr meitas, kad apprecas, apklust pavisam..
tipoloģisks ..redzams, ka vecākā kolēģa uzzīmētajā tipoloģiskajā portretā paralēles ar Zeltiņu ir tikai vispārējas..
vesties ..sarunas ne vienmēr vedās, kā patika valdniekam.
uzkrist ..tad jau melna nakts uzkritīšot, iekams mēs galā aizkļūšot.
šauracis ..tikai krāsa tam [pūķauglim] ir pārskatāmi balta un izmērs šauracim pūķim piemērots.
sirds ..Tomēr skaistākais no visiem [ziediem] – Mātes svētums, mātes sirds.
tūkstoškārt ..Un tūkstoškārt lai ir šis brīdis slavēts, Kad rudzu grauds top melnā zemē sēts..
gaumēt ..vakariņas gaumēja vareni..
viensēta ..vasaras vienmēr pavadīju pie omītes, lauku viensētā, kur visapkārt bija meži.
trohajisks ..Vecajā pantmērā sacerētās latviešu tautasdziesmas lielākoties ir četrrindes – divas trohajiskas vai viena daktiliska dipodija vienā rindā..
sprikstēt ..Viņai vienmēr sprikstēja acis, kad Matīss stāstīja par ļaudīs pieredzēto!
dzelt ..viņas asā, žultainā mēle spēja dzelt daudz sāpīgāk nekā rīkstes cirtiens.
skotele ..Zūze atkal smējās un diedama devās uz klēti paraudzīt sev rītam tīru skoteli un galvas autu..
nostrādāt "..es nebrīnīšos, ja mūža galā viņš nostrādās vēl kādu numuru, ka visi paliks mēmi."
pataisīt "..kad mēs apprecēsimies, es ar šitām divām savām rokām Puišiņus pataisīšu par pusmuižu!"
vertikāls "..notikumi [sabiedrībā] drūzmējas vertikāli."
izmētāt "Bet kur tagad līvi ir? Pa pasauli izmētāti.."
noklaiņot "Cik ilgi tā noklaiņoji?" "Citreiz pat pa pusgadam, kādreiz – dažus mēnešus, kamēr mani noķēra, aizveda uz Alises ielas patversmi.."
jūsmot "Cik mēs būsim laimīgi!" viņa jūsmoja.
kristāls "Glāze konjaka vai kristāla nekaitē, jāzina tikai mērs."
labi "Ja mērija spēj man Alfrēdu atņemt – labi, lai ņem!"
grabaža "Kas tad nu par auto," rāmi saka Kursis, "tāda grabaža vien ir, bet mēs ar Jēci salabosim."
liet "mēs sūtīti no universitātes. Svarīgā pētījumā, kundze," jautri un piemīlīgi runāja Džesa. Un tik turpināja liet. Tā un tā, un tā.
laist "Mīļā, pēc četriem mēnešiem mēs laižam uz Melnburnu!"
atsviest "Paklausies, vakar tā gadījās, nejauši..." Ģedimins mēģināja paskaidrot.. – "Taisnība, tīšām jau tu nekad nepiedzeries," Vizbule atsvieda.
tikmēr "Pasēdi tepat! Es tikmēr ieiešu veikalā."
zosāda "Pievakare vēl bija silta, tomēr viņam sala un uzmetās zosāda."
rādīt „Redzi, kur viņš nāk!" Jānis izsaucās un rādīja ar roku uz vīrieti tumšā mētelī.
sprediķis "Sestdien tu pārbrauci vēlu," – teica mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
krodziniece "Tad es jums atnesīšu vēl vienu mēru," krodziniece.. šķelmīgi noteica ..
pasmieties "Tikai neaizejiet gulēt!" māte pasmējās.
summārs 147 kilovatu elektromotors ļauj panākt summāro jaudu 345 zirgspēku apmērā.
sturmēt 1991. gada 13. janvāra naktī Viļņā padomju desantnieki sāka sturmēt televīzijas torni.
izmērs 43. izmēra kurpes.
nolēmēts Abas kājas nolēmētas.
aprakt Ābelītes apraka un samēsloja.
sadancoties Abi divi dejojām, kamēr sadancojāmies.
būkšķēt Āboli krita zemē būkšķēdami.
viegls Acīmredzot šādas vieglas, nejaušas attiecības ir Alberta gaumē.
iemirdzēties Acis iemirdzas priekā, laimē.
iestaroties Acis iestarojās laimē.
laime Acis mirdz laimē.
kosmētika Acu kosmētika.
tonometrs Acu spiediena mērīšana ar tonometru.
āda Ādas apavi, mētelis.
izlavierēt Agrāk centos izlavierēt, tagad mēģinu problēmai skatīties tieši acīs.
eksponometrs Agrāk fotoaparātos bija iebūvēti eksponometri, kuri mērīja gaismu luksos.
tangente Agrāk projekti tapa, ar roku tabulā rēķinot tangenšu garumus un riņķa loka lielumus, pēc tam to visu ar zīmuli izzīmējot uz milimetru papīra.
zīmēties Aina šogad mūsu ražotājiem zīmējas labāka nekā pagājušajā gadā.
pārfilmēt Ainu vajadzēja pārfilmēt piecas reizes.
mēt Aitas mēj.
mēkšķēt Aitiņa tik mīļā balstiņā mēkšķ, ka visiem kļūst viņas žēl.
mēms Aiz pārsteiguma viņš ir gluži vai mēms.
tāltāls Aiz tāltālām zemēm.
pīpe Aizdedzināt, smēķēt pīpi.
pakrāmēties Aiziet uz garāžu un pakrāmēties pie mašīnas.
nartas Aizjoņo puteņi skanošās nartās, Kamēr vēl ezeri ciet.
izmēģinājums Aizliegt ķīmisko ieroču ražošanu un izmēģinājumus.
aizliegt Aizliegt smēķēt darba telpās.
pieturvieta Aizliegts smēķēt pieturvietu nojumēs.
aizlīmēt Aizlīmēt aploksni.
aploksne Aizlīmēt aploksni.
aizlīmēt Aizlīmēt caurumu divriteņa riepā.
konverts Aizlīmēt konvertu.
aizmēzt Aizmēzt ar grābekli pērnās lapas.
aizmēzt Aizmēzt veco dzīves iekārtu.
aizpogāt Aizpogāt mēteli.
neinformētība Aizrādīt par neinformētību.
sektantisms Aizraušanās ar noteiktu diētu mēdz būt kā sektantisms – tikpat fanātiska.
makramē Aizrauties ar makramē.
zīme Aizsargājamo dabas teritoriju robežu apzīmēšanai lieto informatīvo zīmi – ozollapu.
aizskart Aizskart ar apvainojošām piezīmēm.
iemutis Aizsmēķēt cigareti garā iemutī.
cigarete Aizsmēķēt cigareti.
aizsmēķēt Aizsmēķēt papirosu.
aizsmērēt Aizsmērēt sienā plaisas ar ģipsi.
aizsniegt Aizsniegt iecerēto mērķi.
aizsviest Aizsviest izsmēķi.
aizšaut Aizšaut mērķim garām.
aizšmaukt Aizšmaukt no kora mēģinājuma.
ciet Aiztaisīt ciet mēteli.
aiztaisīt Aiztaisīt mēteli.
uzspļaut Aizturētais mēģināja uzspļaut policistam.
pelēcis Aizvakar sākās vilku medību sezona, kas ilgs līdz brīdim, kamēr tiks izpildīts pelēču limits.
aizvākt Aizvākt liekās mēbeles.
durties Akas vindas gals dūrās zemē.
gaismēna Akcentēt gaismēnu kontrastus.
silikātkrāsa Akmens fasādes krāsošanai labi piemērota silikātkrāsa.
iesēsties Akmens iesēdies zemē.
akreditēties Akreditēties mākslinieku saimē.
pārāks Akrila plātnes virtuves mēbelēm ir pārākas par citām.
akrilskābe Akrilskābes polimērs.
mīlētājs Aktiera ārējās dotības piemērotas mīlētāja lomām.
izmēģināt Aktieri izmēģināja lugas otro cēlienu.
mēģināt Aktieri mēģina ainu no lugas "Skroderdienas Silmačos".
mēģināt Aktieri rīt mēģinās kostīmos.
šturmēt Aktieris grib šturmēt Holivudu.
atgrimēties Aktieris pēc izrādes atgrimējas.
nogrimēties Aktieris pirms izrādes nogrimējas.
zīmēties Aktieris zīmējies publikas priekšā smalkā dizaineru uzvalkā.
grimētava Aktieru grimētava.
augkopis Aktīvākais augkopis Kurzemē.
stihija Aktrises stihija ir teātris, filmēšanās viņu nesaista.
sasummēt Albumā sasummēts vairāku gadu darbs.
alkatīgs Alkatīgas liesmu mēles.
rīma Alkatīgi rīmas, kas vienmēr pamanās iebalsot labumus sev.
vienots Alpīnisti līdz pat galamērķim rīkojās vienoti.
pārsiet Alsungā tautas tērpa vainagu mēdza pārsiet ar krāsainu zīda lakatiņu.
rezumēt Amatpersona rezumēja, ka tikšanās bijusi produktīva.
uzturēt Amats tevi uzturēs vienmēr.
vienšūņi Amēbas ir parazītiskie vienšūņi.
amonijs Amonija minerālmēsli.
ampīrs Ampīra mēbeles.
mēbele Ampīra stila mēbeles.
stils Ampīra stila mēbeles.
anemometrs Anemometrs gaisa plūsmas ātruma mērīšanai ar temperatūras mērīšanas funkciju.
mērs Angļu mēru sistēma.
raksturotājs Anšlavs Eglītis atklājas kā ironisks raksturotājs, smējējs, kas ņem talkā sarkasmu un grotesku.
anticiklons Anticiklona ietekmē debesis vairāk skaidrosies.
epopeja Antīkās literatūras periodā izveidojušās tādas literatūras formas un žanri kā traģēdija, komēdija, epopeja, satīra, dažādas dzejas un liroepiskas formas.
antīks Antīkas mēbeles.
antikvariāts Antikvariātā pirktās mēbeles.
restaurācija Antikvāru mēbeļu restaurācija.
antracīts Antracītu pamatmasa tiek izmantota enerģētikas mērķiem.
antrekots Antrekots ir piemērots gan grilēšanai, gan cepšanai, gan sautēšanai.
antroponīms Antroponīmi ir viens no īpašvārdu slāņiem, par kuru vienmēr ir bijusi plaša interese.
noformēties Ap 20. grūtniecības nedēļu mazuļa acs ābols ir pilnībā noformējies.
koks Ap jaunbūvi mētājas visādi koki.
zaigot Ap mēnesi zaigoja sudrabains dārzs.
zilgansārts Ap oglēm laizījās zilgansārtas uguns mēles.
locīties Ap pagalēm lokās liesmu mēles.
augstummērītājs Apakšējās mākoņu robežas augstummērītājs.
mērķis Apaļais mērķis.
apaļš Apaļš gads, mēnesis.
raudzīties Apaļš, spožs mēness raudzījās aizmigušā bērna sejā.
mēsli Apaugt ar mēslu kārtu.
apciemojums Apciemojuma mērķis bija pieredzes apmaiņa ar kolēģiem.
ņēmējs Apdrošinājuma ņēmējs.
taranēt Apdzinējs mēģināja mūs taranēt, tomēr izdevās izvairīties.
apglumēt Apglumējusi laipa.
apgrābstīt Apgrābstīt putekļus no mēbelēm.
apgriezt Apgriezt mēteli uz otru pusi.
mats Apgriezt, saķemmēt matus.
ābece Apgūt uzņēmējdarbības ābeci.
apģērbt Apģērbt mēteli.
apkārtējais Apkārtējais bērnu ietekmē jau no mazotnes.
apkārtējais Apkārtējos iedzīvotājus informēja par vētras tuvošanos.
apklāties Apklāties ar mēteli.
uzmēzt Apkopējas steidz uzmēzt telpas.
apkrāmēt Apkrāmēts galds.
telpaugs Aplaistīt, mēslot telpaugus.
samētāt Apledojušā ceļa līkumā mašīnu samētā.
aplidot Aplidot mēnesi.
atšķaidīt Apliet augus ar atšķaidītu mēslojumu.
apliet Apliet kartupeļus ar mērci.
aplikt Aplikta mēle.
siena Aplīmēt dzīvokļa sienas ar tapetēm.
stiklaudums Aplīmēt jahtas korpusu ar stiklaudumu.
aplīmēt Aplīmēt plauktu ar līmplēvi.
aplīmēt Aplīmēt sienas ar tapetēm.
līmplēve Aplīmēt skapīti ar līmplēvi.
atlīmēties Aploksne atlīmējusies.
apmēbelēt Apmēbelēt guļamistabu, virtuvi.
adatterapija Apmeklēt adatterapiju 2–3 reizes mēnesī.
trīsmēnešu Apmeklēt trīsmēnešu valodas kursus.
apmēram Apmēram 30 gadu vecumā rakstniece uzrakstīja pirmo romānu.
valoda Apmēram gada vecumā bērnam sāk veidoties valoda.
apmēram Apmēram kaut ko jau varēja nojaust.
apmēram Apmēram to pašu mātei stāstīja abi pārējie bērni.
apmērcēt Apmērcēt pirkstus ūdenī.
apmērcēt Apmērcēt sausiņus pienā.
apmēslot Apmēslot tīrumus, labības laukus.
apmētāt Apmētāt apspurušos piedurkņu galus.
apmētāt Apmētāt auduma malas, lai neirst.
apmētāt Apmētāt automašīnu ar akmeņiem.
apnēsāt Apnēsāts mētelis.

mē citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV