trīceklīgs
trīceklīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
trīceklīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
trīceklīgi apstākļa vārds
trīceklīgums lietvārds; vīriešu dzimte
Tāds, kas trīc; tāds, kas mēdz trīcēt.
PiemēriTrīceklīgs cilvēks.
- Trīceklīgs cilvēks.
- Trīceklīgas rokas, kājas.
- Aukstumā ķermenis kļuva trīceklīgs.