tricināt
tricināt darbības vārds; transitīvs
trīcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
tricināties
trīcināties darbības vārds; atgriezenisks
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kur) rodas (spēcīgas) svārstības.
PiemēriBraucošais vilciens tricināja sliedes.
1.1.Vairākkārt ritmiski mainīt (skaņas, skaņu kopuma) augstumu, skaļumu.
PiemēriDzidrus treļļus tricina cīrulis.