tricināt
tricināt transitīvs, darbības vārds
trīcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
tricināties
trīcināties atgriezenisks, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kur) rodas (spēcīgas) svārstības.
PiemēriBraucošais vilciens tricināja sliedes.
1.1.Vairākkārt ritmiski mainīt (skaņas, skaņu kopuma) augstumu, skaļumu.
PiemēriDzidrus treļļus tricina cīrulis.