Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
trieciens
trieciens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
PiemēriMehānisks trieciens.
  • Mehānisks trieciens.
  • Taisns, slīps trieciens.
  • Elastīgs, neelastīgs trieciens.
  • Hidraulisks trieciens.
  • Trieciena laiks, ilgums.
2.Vienreizēja, paveikta darbība, arī rezultāts → triekt [1] (1).
PiemēriSpēcīgs akmens trieciens pa logu.
  • Spēcīgs akmens trieciens pa logu.
  • Dūres trieciens pa plecu bija sāpīgs.
  • Atvairīt bumbas triecienu.
  • Pāršķelt malkas pagali ar vienu cirvja triecienu.
  • pārnestā nozīmē Spējš vēja trieciens atrāva sētas vārtus.
2.1.pārnestā nozīmē Pēkšņs, smags, negaidīts pārdzīvojums.
PiemēriTēva nāve bija liels trieciens ģimenei.
  • Tēva nāve bija liels trieciens ģimenei.
  • Tikt pāri likteņa triecieniem.
  • Zaudējums spēlē bija trieciens visai hokeja komandai.
3.Spēcīga, pēkšņa, parasti kaitīga (fizikālas parādības) iedarbība.
PiemēriSaņemt zibens triecienu.
  • Saņemt zibens triecienu.
  • Bērns guva strāvas triecienu.
4.joma: militārās zinātnes Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
PiemēriAviācijas, kodolraķešu trieciens.
  • Aviācijas, kodolraķešu trieciens.
  • Ieņemt pretinieka pozīcijas triecienā.
Stabili vārdu savienojumiTrieciena tempā.