trieciens
trieciens vīriešu dzimte, lietvārds
1.Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
PiemēriMehānisks trieciens.
2.Vienreizēja, paveikta darbība, arī rezultāts → triekt [1] (1).
PiemēriSpēcīgs akmens trieciens pa logu.
2.1.pārnestā nozīmē Pēkšņs, smags, negaidīts pārdzīvojums.
PiemēriTēva nāve bija liels trieciens ģimenei.
3.Spēcīga, pēkšņa, parasti kaitīga (fizikālas parādības) iedarbība.
PiemēriSaņemt zibens triecienu.
4.joma: militārās zinātnes Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
PiemēriAviācijas, kodolraķešu trieciens.
Stabili vārdu savienojumiTrieciena tempā.