Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
trīce
trīce lietvārds; sieviešu dzimte; formā: vienskaitlis
1.Darbība, process → trīcēt.
PiemēriSienu trīce būvdarbu laikā.
2.Neapzinātas ritmiskas, sīkas svārstības (ķermenī, tā daļās).
PiemēriRoku, kāju trīce.