tribīne
tribīne dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Speciāli iekārtots paaugstinājums publiskam runātājam, diriģentam.
PiemēriLektora tribīne.
- Lektora tribīne.
- Runāt no tribīnes.
- Tribīnē uzkāpa dziesmusvētku virsdiriģents.
2.formā: daudzskaitlis Pakāpeniski paaugstināta būve ar solu rindām skatītājiem (piem., stadionā, lielu pasākumu laukumā).
PiemēriSkatītāju tribīnes.
- Skatītāju tribīnes.
- Sagatavot tribīnes dziesmusvētku dalībniekiem.
- Tribīnes bija pilnas ar hokeja komandas līdzjutējiem.
2.1.arī formā: vienskaitlis Vieta goda viesiem, godināmajiem u. tml. (svētkos, svinībās).
PiemēriGoda tribīne.
- Goda tribīne.
- Svētku tribīne valsts prezidentam un viesiem.
Cilme:No franču tribune, kam pamatā latīņu tribunal.