tribīne
tribīne dsk. ģen. -ņu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Speciāli iekārtots paaugstinājums publiskam runātājam, diriģentam.
PiemēriLektora tribīne.
2.formā: daudzskaitlis Pakāpeniski paaugstināta būve ar solu rindām skatītājiem (piem., stadionā, lielu pasākumu laukumā).
PiemēriSkatītāju tribīnes.
2.1.arī formā: vienskaitlis Vieta goda viesiem, godināmajiem u. tml. (svētkos, svinībās).
PiemēriGoda tribīne.
Cilme:No franču tribune, kam pamatā latīņu tribunal.