trīcēt
trīcēt trīcu, trīci, trīc, pag. trīcēju darbības vārds; intransitīvs
1.Sīki vibrēt, viegli raustīties, arī īsi, bieži svārstīties (par cilvēku, dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); drebēt.
PiemēriTrīcēt no bailēm.
- Trīcēt no bailēm.
- Viss ķermenis no aukstuma trīc.
- Rokas, kājas trīc.
- Kucēns trīcēja un smilkstēja.
- Satrakotā zirga nāsis trīcēja.
- Ceļgali uztraukumā sāka trīcēt.
- Trīcēt kā drudzī.
Stabili vārdu savienojumiTrīc kā apšu lapa.
- Trīc kā apšu lapa — ļoti trīc.
1.1.Par augiem, to daļām.
PiemēriRudens vējos trīc koku zari.
- Rudens vējos trīc koku zari.
- No trīcošām egļu galotnēm nokrīt sniegs.
- Trīci, trīci, apšu lapa, Vējiņš tevi trīcināja..
1.2.Par priekšmetiem.
PiemēriLogu rūtis trīc.
- Logu rūtis trīc.
- Braucot vilcienam, smagi trīcēja sliedes.
- Pie katra pērkona grāviena trīc mājas sienas.
1.3.pārnestā nozīmē Baiļoties, uztraukties (par ko).
PiemēriTrīcēt par saviem bērniem.
- Trīcēt par saviem bērniem.
- Viņš trīc par savu veselību.
- Netrīci tik ļoti par savu mantu!
2.formā: trešā persona Būt nevienmērīgam, viegli svārstīties, raustīties (piem., par skaņu, gaismu); būt tādam, kurā izplatās, ir šādas svārstības (par telpu, vidi).
PiemēriBērnam no uztraukuma trīc balss.
- Bērnam no uztraukuma trīc balss.
- Sveces liesmas gaiši trīc eglītē.
- No putnu dziesmām trīc mežs.
2.1.Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni).
PiemēriGaiss trīc zvanu skaņās.
- Gaiss trīc zvanu skaņās.
- Virs ezera trīc vakara migla.
- Viegla dūmaka trīcēja gaisā.
- Ugunskura dzirksteles trīc, līdz apdziest.
Stabili vārdu savienojumiSirds trīc. Trīcēt par savu ādu. Trīcēt pie visām miesām. Trīcēt un drebēt.
- Sirds trīc idioma — saka, ja izjūt bailes, nemieru, satraukumu, žēlumu.
- Trīcēt par savu ādu idioma — sarunvaloda baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
- Trīcēt pie visām miesām sarunvaloda — 1. Ļoti trīcēt.2. Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
- Trīcēt un drebēt idioma — ļoti baiļoties (par ko).