Paplašinātā meklēšana
Meklējam trīcēt.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (20):
- sakratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (kas) īsu brīdi dreb, trīc.
- trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); trīcēt (2).
- trīce Darbība, process --> trīcēt.
- ietrīcēties Iesākt trīcēt un pārstāt; īsu brīdi trīcēt; iedrebēties.
- aiztrīcēties Ietrīcēties.
- ietrīsēties Ietrīcēties.
- drebēt Īsi, bieži svārstīties, raustīties; trīcēt.
- nodrebēt Īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt; notrīcēt.
- notrīcēt Īsu brīdi trīcēt un pārstāt trīcēt; nodrebēt.
- notrīsēt Īsu brīdi trīsēt un pārstāt trīsēt; notrīcēt.
- trīcēt pie visām miesām Ļoti trīcēt.
- vibrēt Mehāniski, viegli svārstīties, trīcēt (1) – par priekšmetu, konstrukciju u. tml.
- nolīgoties Nodrebēt, notrīcēt (piem., no satricinājuma, liela trokšņa).
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk (parasti spēcīgi) svārstīties, trīcēt.
- satrīcēt Sākt (parasti pēkšņi) trīcēt; uz brīdi ietrīcēties.
- kratīties Spēcīgi, intensīvi drebēt, trīcēt; raustīties.
- trīceklīgs Tāds, kas trīc; tāds, kas mēdz trīcēt.
- vibrēt Viegli svārstīties, trīcēt (2) – par kā, piemēram, gaismas, skaņas izplatīšanos, stāvokli, arī par balsi.
- trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt; viegli svārstoties, trīcot atstarot mainīga virziena gaismu.
- trīsēt Viegli trīcēt, drebināties (1).
trīcēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV